12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/2

Tiesas (septītā palāta) 2021. gada 11. februāra spriedums (Monomeles Protodikeio Lasithiou (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M.V. u.c./Organismos Topikis Aftodioikisis (O.T.A.)“Dimos Agiou Nikolaou”

(Lieta C-760/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 1999/70/EK - UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku - 5. klauzula - Pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst ļaunprātīgu izmantošanu, izmantojot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgums vai darba tiesiskās attiecības - Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi publiskajā sektorā - Secīgi līgumi vai pirmais pagarinātais līgums - Līdzvērtīgs tiesisks pasākums - Konstitūcijā paredzēts absolūts aizliegums pārveidot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus par uz nenoteiktu laiku noslēgtiem līgumiem - Atbilstīgas interpretācijas pienākums)

(2021/C 128/02)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Monomeles Protodikeio Lasithiou

Pamatlietas puses

Prasītāji: M.V. u.c.

Atbildētājs: Organismos Topikis Aftodioikisis (O.T.A.)“Dimos Agiou Nikolaou”

Rezolutīvā daļa

1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir ietverts pielikumā Padomes Direktīvai 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku, 1. klauzula un 5. klauzulas 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ietvertais jēdziens “secīgi uz noteiktu laiku [no]slēgti darba līgumi” attiecas arī uz vietējo pašvaldību uzkopšanas nozares darba ņēmēju uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu automātisku pagarināšanu atbilstoši skaidriem valsts noteikumiem un neraugoties uz to, ka secīgu līgumu noslēgšanai principā paredzētā rakstveida forma nav tikusi ievērota.

Pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku 5. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja secīgu uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu ļaunprātīga izmantošana šīs tiesību normas izpratnē ir notikusi, iesniedzējtiesas pienākums cik vien iespējams interpretēt un piemērot visas atbilstošās valsts tiesību normas, ar kurām var pienācīgi sodīt par šo ļaunprātīgo izmantošanu un likvidēt Savienības tiesību pārkāpuma sekas, ietver vērtējumu par to, vai agrāk pieņemta valsts tiesiskā regulējuma normas, kas vēl joprojām ir spēkā un kas ļauj secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus līgumus pārvērst uz nenoteiktu laiku noslēgtā līgumā, vajadzības gadījumā var tikt piemērotas šīs atbilstošās interpretācijas nolūkā, lai gan konstitucionālā rakstura valsts tiesību normās publiskā sektorā šāda pārvēršana ir absolūti aizliegta.

(1) OV C 103, 18.3.2019.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/3

Tiesas (otrā palāta) 2021. gada 10. februāra spriedums – RFA International LP/Eiropas Komisija

(Lieta C-56/19 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Krievijas izcelsmes ferosilīcija imports - Regula (EK) Nr. 1225/2009 - 11. panta 9. un 10. punkts - Iesniegumu par samaksāto antidempinga maksājumu atmaksāšanu noraidījums - Saliktā eksporta cena - Novērtējums par antidempinga maksājumu atspoguļošanu tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Eiropas Savienībā - Pienākums piemērot to pašu metodi, kas izmantota izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts antidempinga maksājums - Apstākļu maiņa - Samaksāto antidempinga maksājumu atskaitīšana - Izšķiroši pierādījumi)

(2021/C 128/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: RFA International LP (pārstāvji: B. Evtimov, advokat, M. Krestiyanova un E. Borovikov, advokāti, N. Tuominen, advocată, un D. O’Keeffe, solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J.-F. Brakeland, A. Demeneix un P. Němečková, vēlāk – J.-F. Brakeland un P. Němečková)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	RFA International LP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 155, 6.5.2019.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 11. februāra spriedums (Raad van State un Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Katoen Natie Bulk Terminals NV, General Services Antwerp NV (C-407/19), Middlegate Europe NV (C-471/19)/Belgische Staat C-407/19), Ministerraad (C-471/19)

(Apvienotās lietas C-407/19 un C-471/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 45. pants - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - LESD 49. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Ostas darbu veikšana - Ostas strādnieki - Piekļuve profesijai un pieņemšana darbā - Ostas strādnieku atzīšanas noteikumi - Ostas strādnieki, kas nav iekļauti valsts tiesību aktos paredzētajā darba ņēmēju kontingentā - Ierobežojums uz darba līguma darbības laiku - Ostas strādnieku mobilitāte starp dažādām ostu teritorijām - Loģistikas darbinieki - Drošības sertifikāts - Primāri vispārējo interešu apsvērumi - Drošība ostu teritorijās - Darba ņēmēju aizsardzība - Samērīgums)

(2021/C 128/04)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesas

Raad van State un Grondwettelijk Hof

Pamatlietas puses

Prasītājas: Katoen Natie Bulk Terminals NV, General Services Antwerp NV (C-407/19), Middlegate Europe NV (C-471/19)

Atbildētājas: Belgische Staat (C-407/19) un Ministerraad (C-471/19)

piedaloties: Katoen Natie Bulk Terminals NV, General Services Antwerp NV, Koninklijk Verbond der Beheerders van Goederenstromen (KVBG) CVBA un MVH Logistics en Stuwadoring BV

Rezolutīvā daļa

LESD 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas personām vai uzņēmumiem, kuri vēlas veikt ostas darbus ostas teritorijā, tostarp darbības, kas nav saistītas ar kuģu iekraušanu vai izkraušanu tiešā nozīmē, uzliek pienākumu izmantot tikai ostas strādniekus, kuri par tādiem ir atzīti saskaņā ar nosacījumiem un noteikumiem, kas ir noteikti atbilstoši šim tiesiskajam regulējumam, ja vien minētie nosacījumi un noteikumi, pirmkārt, ir pamatoti ar objektīviem, nediskriminējošiem un iepriekš zināmiem kritērijiem un ļauj ostas strādniekiem no citām dalībvalstīm pierādīt, ka izcelsmes valstī viņi atbilst prasībām, kuras ir līdzvērtīgas tām, kas ir piemērojamas valsts ostas strādniekiem, un, otrkārt, nenosaka ierobežotu to strādnieku kontingentu, kuri var šādā veidā tikt atzīti.

LESD 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru:

—	ostas strādnieku atzīšanu veic apvienota administratīvā komisija, kurā ietilpst locekļi, ko ir izraudzījušās darba devēju organizācijas un darba ņēmēju organizācijas;

—

šī komisija atkarībā no darbaspēka pieprasījuma lemj arī par to, vai atzītie strādnieki ir vai nav jāiekļauj ostas strādnieku kontingentā, ņemot vērā, ka ostas strādniekiem, kas nav ietverti šajā kontingentā, atzīšanas ilgums ir ierobežots ar viņu darba līguma ilgumu, līdz ar to jauna atzīšanas procedūra ir jāsāk attiecībā uz katru jaunu līgumu, kuru viņi noslēdz; un

—	nav paredzēts nekāds maksimālais termiņš, kādā minētajai komisijai ir jāpieņem lēmums.

LESD 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, lai darba ņēmēju atzītu par ostas strādnieku – ja vien viņš nevar pierādīt, ka citā dalībvalstī viņš atbilst līdzvērtīgiem nosacījumiem:

—	viņu par medicīniski piemērotu ostas darbam ir atzinis ārējs riska novēršanas un aizsardzības darbā dienests, kura biedre ir organizācija, kam obligāti ir pievienojušies visi darba devēji, kuri darbojas attiecīgajā ostas teritorijā;

—	viņš ir izturējis psihotehniskos testus, ko ir veikusi šīs darba devēju organizācijas šim nolūkam izraudzīta struktūra;

—	viņš trīs nedēļas ir apmeklējis sagatavošanas kursus par darba drošību un profesionālās kompetences iegūšanu; un

—

viņš ir nokārtojis gala eksāmenu,

ja vien darba devēju organizācijai un attiecīgā gadījumā atzīto ostas strādnieku arodbiedrībām uzticētais uzdevums izraudzīties struktūras, kam ir jāveic šādas pārbaudes, testi vai pārbaudījumi, nevar likt šaubīties par pēdējo minēto pārredzamību, objektivitāti un neitralitāti.

LESD 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru ostas strādnieki, kas par tādiem ir atzīti atbilstoši likumā paredzētam režīmam, kurš viņiem bija piemērojams pirms šī tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, saskaņā ar pēdējo minēto regulējumu saglabā atzītu ostas strādnieku statusu un tiek ietverti ostas strādnieku kontingentā, kas ir paredzēts minētajā tiesiskajā regulējumā.

LESD 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka ostas strādnieka pārcelšana uz tādas ostas teritorijas darba ņēmēju kontingentu, kas nav tā, kurā viņš ir atzīts, ir pakļauta nosacījumiem un noteikumiem, kas ir noteikti kādā darba koplīgumā, ja vien pēdējie minētie izrādās vajadzīgi un samērīgi ar mērķi nodrošināt drošību ikvienā ostas teritorijā, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

LESD 45., 49. un 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ir paredzēts, ka loģistikas darba ņēmējiem ir jābūt “drošības sertifikātam”, kurš ir izdots, uzrādot personas apliecību un darba līgumu, un kura izsniegšanas noteikumi, kā arī tā iegūšanai paredzētā procedūra ir noteikti kādā darba koplīgumā, ja vien šāda sertifikāta izsniegšanas nosacījumi ir vajadzīgi un samērīgi ar mērķi nodrošināt drošību ostas teritorijās un tā iegūšanai paredzētā procedūra neuzliek nesaprātīgu un nesamērīgu administratīvo slogu.

(1) OV C 288, 26.8.2019.

OV C 348, 14.10.2019.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/5

Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 11. februāra spriedums (Court of Appeal (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret K.M.

(Lieta C-77/20) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā zivsaimniecības politika - Regula (EK) Nr. 1224/2009 - Kontroles sistēma, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem - Tāda aprīkojuma izmantošana uz zvejas kuģa, kurš ļauj automātiski šķirot zivis pēc lieluma - 89. pants - Pasākumi, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu - 90. pants - Kriminālsodi - Samērīguma princips)

(2021/C 128/05)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

K.M.

Piedaloties: The Director of Public Prosecutions

Rezolutīvā daļa

89. un 90. pants Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006, lasot tos Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 49. panta 3. punktā nostiprinātā samērīguma principa gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ievērojot pārbaudes, kas ir jāveic iesniedzējtiesai, tie neaizliedz tādu valsts tiesību normu, kurā, lai sodītu par Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 (1998. gada 30. marts) par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus jūras organismu mazuļu aizsardzībai, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 227/2013 (2013. gada 13. marts), 32. panta pārkāpumu, ir paredzēta ne tikai naudas soda piemērošana, bet arī obligāta uz attiecīgā kuģa klāja atrastas aizliegtas vai neatbilstošas nozvejas un zvejas rīku konfiskācija.

(1) OV C 137, 27.4.2020.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 26. oktobrī iesniedza Nederlandstalige ondernemingsrechtbank Brussel (Beļģija) – Q, R, S/United Airlines, Inc.

(Lieta C-561/20)

(2021/C 128/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Nederlandstalige ondernemingsrechtbank Brussel

Pamatlietas puses

Prasītāji: Q, R, S

Atbildētāja: United Airlines, Inc.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. pants, ņemot vērā Tiesas sniegto interpretāciju, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim ir tiesības saņemt kompensāciju no gaisa pārvadātāja, kas nav Kopienas gaisa pārvadātājs, ja viņš savu galamērķi sasniedz ar vairāk nekā trīs stundu nokavējumu tāpēc, ka pēdējais lidojums ar izlidošanas un ielidošanas vietu trešajā valstī un bez nosēšanās kādas dalībvalsts teritorijā kavējās, un šis lidojums ir daļa no tāda lidojuma ar pārsēšanos, kura pirmā izlidošanas vieta ir lidosta kādas dalībvalsts teritorijā, kuru kopumā veic šis gaisa pārvadātājs un kuru pasažieris ar vienotu rezervāciju ir rezervējis pie Kopienas gaisa pārvadātāja, kurš neveic nevienu no šiem lidojumiem?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši: vai Regula Nr. 261/2004, ja tā tiek interpretēta pirmā jautājuma izpratnē, ir pretrunā starptautiskajām tiesībām, it īpaši principam, ka katrai valstij ir pilnīga un ekskluzīva suverenitāte attiecībā uz savu gaisa telpu, jo saskaņā ar šo interpretāciju Savienības tiesības ir jāpiemēro faktiem, kas ir norisinājušies trešās valsts teritorijā?

(1) OV 2004, L 46, 1. lpp.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/6

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. novembrī iesniedza Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – F, A, G, H, I/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-579/20)

(2021/C 128/08)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem

Pamatlietas puses

Prasītāji: F, A, G, H, I

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

Vai atbilstoši Kvalifikācijas direktīvas (1) 15. panta c) punktam aizsardzība tiek piešķirta tikai ārkārtējās situācijās, kurās plaši izplatītās vardarbības, kas raksturo starptautisku vai iekšēju bruņoto konfliktu, pakāpe sasniedz tādu līmeni, ka pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka civiliedzīvotājs, ja tas atgrieztos attiecīgajā valstī vai reģionā, būtu pakļauts reālam draudu riskam šī tiesiskā regulējuma izpratnē tāpēc vien, ka viņš atrodas šajā teritorijā? Un vai šāda ārkārtēja situācija ir jāsaprot kā “most extreme case of general violence” sprieduma N. A. pret Apvienoto Karalisti (2) izpratnē?

Ja uz pirmā jautājuma pirmo daļu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai Kvalifikācijas direktīvas 15. panta c) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka arī tāda plaši izplatītas vardarbības mazāka pakāpe kā iepriekš minētajā ārkārtējā situācijā konstatējamā kopsakarā ar pieteikuma iesniedzēja personīgajiem un individuālajiem apstākļiem var nozīmēt, ka pastāv nopietni un pamatoti iemesli uzskatīt, ka pieteikuma iesniedzējs, ja tas atgrieztos attiecīgajā valstī vai reģionā, būtu pakļauts draudu riskam šī tiesiska regulējuma izpratnē?

Ja uz otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

Vai šajā ziņā ir jāpiemēro progresīva skala nošķiršanai atbilstoši attiecīgās plaši izplatītās vardarbības un ar to saistīto personīgo apstākļu pakāpei? Un kuriem personīgajiem un individuālajiem apstākļiem var būt nozīme patvēruma iestādes un valsts tiesas vērtējumā?

Ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

Vai Kvalifikācijas direktīvas 15. pants tiek ievērots, ja pieteikuma iesniedzējam, kurš atrodas situācijā, kurā plaši izplatīta vardarbība ir konstatējama mazākā pakāpē, kā tas ir iepriekš minētajā ārkārtējā situācijā, un kurš var pierādīt, ka draudi ir vērsti konkrēti pret viņu sakarā ar apstākļiem, kas raksturo viņa tostarp individuālo stāvokli, alternatīvā aizsardzība tiek piešķirta, pamatojoties tikai uz šīs direktīvas 15. panta a) vai b) punktu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/95/ES (2011. gada 13. decembris) par standartiem, lai trešo valstu valstspiederīgos vai bezvalstniekus kvalificētu kā starptautiskās aizsardzības saņēmējus, par bēgļu vai personu, kas tiesīgas saņemt alternatīvo aizsardzību, vienotu statusu, un par piešķirtās aizsardzības saturu (OV 2011, L 337, 9. lpp.).

(2) ECT spriedums, 2008. gada 17. jūlijs, CE:ECHR:2008:07l7JUDO02590407.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/7

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. novembrī iesniedza Rechtbank Den Haag, Sitzungsort Amsterdam (Nīderlande) – E.K./Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-624/20)

(2021/C 128/09)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, Sitzungsort Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: E.K.

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai dalībvalstu kompetencē ir noteikt, vai LESD 20. pantā paredzētās uzturēšanās tiesības pašas par sevi ir pagaidu vai pastāvīga rakstura vai arī tas ir jādefinē Savienības tiesībās?

Ja tiek piemērota interpretācija atbilstoši Savienības tiesībām: vai, piemērojot Direktīvu 2003/109/EK (1), ir jānošķir dažādas atkarīgās uzturēšanās tiesības, kas saskaņā ar Savienības tiesībām ir trešo valstu valstspiederīgajiem, tostarp atkarīgās uzturēšanās tiesības, kas saskaņā ar Uzturēšanās direktīvu tiek piešķirtas Savienības pilsoņa ģimenes loceklim, un uzturēšanās tiesības saskaņā ar LESD 20. pantu?

3)	Vai LESD 20. pantā paredzētajām uzturēšanās tiesībām, kas pēc būtības ir pakārtotas atkarības attiecību pastāvēšanai starp trešās valsts valstspiederīgo un Savienības pilsoni un līdz ar to ir galīgas, ir pagaidu raksturs?

Ja uzturēšanās tiesībām saskaņā ar LESD 20. pantu ir pagaidu raksturs: vai direktīvas 3. panta 2. punkta e) apakšpunkts [šajā gadījumā] ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir pretrunā valsts tiesiskajam regulējumam, saskaņā ar kuru tikai pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, kas ir paredzētas valsts tiesību aktos, tiek izslēgtas no pastāvīgā iedzīvotāja statusa iegūšanas direktīvas izpratnē?

(1) Padomes Direktīva 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji (OV 2004, L 16, 44. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/8

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 7. decembrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Eiropas apcietināšanas orderis pret X; pretējā puse procesā: Openbaar Ministerie

(Lieta C-665/20)

(2021/C 128/11)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Eiropas apcietināšanas orderis pret X

Pretējā puse procesā: Openbaar Ministerie

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI (1) 4. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja dalībvalsts nolemj transponēt šo tiesību normu valsts tiesībās, izpildes tiesu iestādei ir jābūt zināmai novērtējuma brīvībai attiecībā uz jautājumu, vai Eiropas apcietināšanas ordera izpilde ir jāatsaka?

2)	Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 5. punktā lietotais jēdziens “tās pašas darbības” ir jāinterpretē tāpat kā šī pamatlēmuma 3. panta 2. punktā, un, ja tas tā nav, kā šis jēdziens ir jāinterpretē pirmajā minētajā tiesību normā?

Vai Pamatlēmuma 2002/584/TI 4. panta 5. punktā paredzētais nosacījums, ka “ja ir piespriests sods, tad tas ir izciests [..] vai to vairs nevar izpildīt saskaņā ar notiesāšanas valsts tiesībām”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz situāciju, kurā pieprasītā persona attiecībā uz tām pašām darbībām ir galīgi notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu, kuru tā daļēji ir izcietusi notiesāšanas valstī, un no kura turklāt viņu ir atbrīvojusi šīs valsts iestāde, kas nav tiesu iestāde, vispārēja apžēlošanas pasākuma ietvaros, kurš attiecas arī uz notiesātām personām, kuras, kā pieprasītā persona, ir izdarījušas smagus noziegumus, un kurš nav balstīts uz racionāliem krimināltiesiskās politikas apsvērumiem?

(1) Padomes pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/9

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 10. decembrī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) – Airbnb Ireland UC/Région de Bruxelles-Capitale

(Lieta C-674/20)

(2021/C 128/12)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour constitutionnelle

Pamatlietas puses

Prasītāja: Airbnb Ireland UC

Atbildētājs: Région de Bruxelles-Capitale

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/31/EK (2000. gada 8. jūnijs) par dažiem informācijas sabiedrības pakalpojumu tiesiskiem aspektiem, jo īpaši elektronisko tirdzniecību, iekšējā tirgū (1) 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību akti, ar kuru starpniecības pakalpojumu sniedzējiem, kuri, izmantodami elektronisko platformu, par samaksu ļauj sazināties potenciālajiem īrniekiem un profesionāliem vai neprofesionāliem izīrētājiem, lai piedāvātu īstermiņa izmitināšanas pakalpojumus, ir noteikts pienākums, kura neizpildes gadījumā piemēro administratīvo sodu, pēc nodokļu administrācijas rakstiska pieprasījuma paziņot “informāciju par operatoru un iestāžu, kas piedāvā naktsmītnes tūristiem, koordinātas, kā arī izmantoto nakšu skaitu un ekspluatēto vienību skaitu par iepriekšējo gadu”, lai identificētu personas, kurām ir jāmaksā reģionālais nodoklis par tūristu izmitināšanas uzņēmumiem un to apliekamos ienākumus, ietilpst “nodokļu aplikšanas jomā” un tāpēc tie ir jāuzskata par izslēgtiem no šīs direktīvas piemērošanas jomas?

Apstiprinošas atbildes gadījumā uz pirmo jautājumu, vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (2) 1.–3. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šī direktīva ir piemērojama tādiem valsts tiesību aktiem kā pirmajā prejudiciālajā jautājumā minētajiem? Attiecīgā gadījumā, vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams šāda veida tiesību aktiem?

3)	Vai Direktīvas 2000/31 15. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams pirmajā prejudiciālajā jautājumā aprakstītajiem valsts tiesību aktiem un ka ar to tiek atļauti šādi tiesību akti?

(1) OV 2000, L 178, 1. lpp.

(2) OV 2006, L 376, 36. lpp.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 21. decembrī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) – Orde van Vlaamse Balies, IG, Belgian Association of Tax Lawyers, CD, JU/Flandrijas valdība

(Lieta C-694/20)

(2021/C 128/13)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Orde van Vlaamse Balies, IG, Belgian Association of Tax Lawyers, CD, JU

Atbildētāja: Flandrijas valdība

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar Padomes Direktīvas (ES) 2018/822 (2018. gada 25. maijs), ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza Direktīvu 2011/16/ES (1), 1. panta 2. punktu tiek pārkāptas tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā, un tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kas garantētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. pantā, ciktāl jaunajā 8.ab panta 5. punktā, kas tika iekļauts Padomes Direktīvā 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (2), ir paredzēts, ka, ja dalībvalsts veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai atbrīvotu starpniekus no pienākuma iesniegt informāciju par ziņojamām pārrobežu shēmām, ja ziņošanas pienākums saskaņā ar šīs dalībvalsts tiesību aktiem būtu pretrunā likumā paredzētajām tiesībām uz saziņas konfidencialitāti, šai dalībvalstij starpniekiem ir jānosaka pienākums nekavējoties paziņot ikvienam citam starpniekam vai – ja šāda starpnieka nav – attiecīgajam nodokļu maksātājam par tā ziņošanas pienākumu, ciktāl šāds pienākums nozīmē, ka advokātam, kas darbojas kā starpnieks, informāciju, ko viņš uzzina, veicot būtiskas savā profesijā paredzētas darbības, proti, aizstāvot vai pārstāvot klientu tiesā un sniedzot juridiskas konsultācijas, arī nesaistīti ar tiesvedību, ir pienākums paziņot citam starpniekam, kas nav viņa klients?

(1) OV 2018, L 139, 1. lpp.

(2) OV 2011, L 64., 1. lpp.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/10

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 23. decembrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid/C, B

(Lieta C-704/20)

(2021/C 128/14)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāja: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Atbildētāji: C, B

Prejudiciālie jautājumi

Vai, pamatojoties uz Savienības tiesībām, it īpaši Atgriešanas direktīvas (2008/115/EK) (1) 15. panta 2. punktu un Uzņemšanas direktīvas (2013/33/ES) (2) 9. pantu, skatot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (OV 2007, C 303/01) 6. pantu, pastāv pienākums pēc savas ierosmes veikt pārbaudi tādējādi, ka tiesai pēc savas ierosmes (ex officio) ir jāizvērtē, vai ir izpildīti visi aizturēšanas nosacījumi, tostarp nosacījumi, kuru izpildi ārvalstnieks nav apstrīdējis, lai gan viņam bija iespēja to darīt?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (OV 2008, L 348, 98. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180, 96. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/11

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. decembrī iesniedza Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) – Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank, Y/X, Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank

(Lieta C-713/20)

(2021/C 128/16)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Prasītāji: Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank, Y

Atbildētāji: X, Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 883/2004 (1) 11. panta 3. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmējam, kurš dzīvo vienā dalībvalstī un strādā citā dalībvalstī, pamatojoties uz pagaidu aģentūras darba līgumu, saskaņā ar kuru darba tiesiskās attiecības izbeidzas, beidzoties norīkojumam, un pēc tam tiek turpinātas, starpposmos joprojām ir piemērojami šīs citas dalībvalsts tiesību akti, kamēr darba ņēmējs uz laiku nav pārtraucis šo darbu?

2)	Kādi faktori ir būtiski, lai šādos gadījumos konstatētu, vai darbība uz laiku ir pārtraukta?

3)	Pēc kāda laikposma ir jāuzskata, ka darba ņēmējs, kuram vairs nav līgumisku darba tiesisko attiecību, uz laiku ir pārtraucis savu darbību nodarbinātības valstī, ja vien nav konkrētu norāžu par pretējo?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1, lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/12

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Maksātnespējas process par Galapagos S.A. īpašumu, piedaloties DE, kas rīkojas kā maksātnespējas procesa administrators, Galapagos BidCo. S.a.r.l., Hauck Aufhäuser Fund Services S. A. un Prime Capital S.A.

(Lieta C-723/20)

(2021/C 128/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Galapagos BidCo. S.a.r.l.

Pārējie lietas dalībnieki: DE, kas rīkojas kā maksātnespējas procesa administrators, Galapagos BidCo. S.a.r.l., Hauck Aufhäuser Fund Services S.A., Prime Capital S.A.

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (1) (turpmāk tekstā – “Regulas (ES) 2015/848”) 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sabiedrības parādnieces, kuras juridiskā adrese ir vienā dalībvalstī, galveno interešu centrs neatrodas otrā dalībvalstī, kurā ir tās galvenās vadības atrašanās vieta, kā to var noskaidrot ar objektīviem un trešajām personām pārbaudāmiem faktoriem, ja tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, sabiedrība parādniece šo galvenās vadības vietu ir pārcēlusi no trešās dalībvalsts uz otro dalībvalsti, kamēr trešajā valstī attiecībā uz sabiedrību parādnieci tika iesniegts pieteikums par galvenās maksātnespējas procedūras sākšanu, par kuru vēl nav pieņemts lēmums?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai Regulas (ES) 2015/848 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka

tās dalībvalsts tiesas, kuras teritorijā ir parādnieka galveno interešu centrs, iesniedzot pieteikumu par maksātnespējas procedūras sākšanu, saglabā starptautisko piekritību lemt par šīs procedūras sākšanu, ja parādnieks savu galveno interešu centru pārceļ uz citu dalībvalsti pēc pieteikuma iesniegšanas, bet pirms lēmuma sākt maksātnespējas procedūru pieņemšanas, un

šī vienas dalībvalsts tiesu starptautiskās piekritības saglabāšana izslēdz citas dalībvalsts tiesu piekritību lemt par citiem pieteikumiem par galvenās maksātnespējas procedūras sākšanu, kas pēc parādnieka galveno interešu centra pārcelšanas uz citu dalībvalsti ir saņemti šīs citas dalībvalsts tiesā?

(1) OV 2015, L 141, 19. lpp.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/13

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 4. janvārī iesniedza Judecătoria Miercurea Ciuc (Rumānija) – Pricoforest SRL/Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier (ISCTR)

(Lieta C-13/21)

(2021/C 128/18)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Miercurea Ciuc

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pricoforest SRL

AtbildētājA: Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier (ISCTR)

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 561/2006 (1) 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais jēdziens “100 kilometru rādiusā” ir jāinterpretē tādējādi, ka taisnai līnijai, kas ir novilkta kartē starp transportlīdzekļa bāzes vietu un galamērķi, ir jābūt mazākai par 100 km, vai tādējādi, ka transportlīdzekļa faktiski nobrauktajam attālumam ir jābūt mazākam par 100 km?

Vai Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka, veicot minētajā tiesību normā paredzētos pārvadājumus, no kuriem mēneša laikā daži notiek 100 km rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas un citi pārsniedz šo rādiusu, apstākļos, kad valsts tiesiskais regulējums izslēdz Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto situāciju no šīs regulas tiesību normu piemērošanas, no regulas piemērošanas ir izslēgti visi attiecīgie pārvadājumi, [vai] tikai pārvadājumi, kas ir veikti, [ne]pārsniedzot 100 km rādiusu, vai arī neviens no tiem?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes regula (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV 2006, L 102, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/14

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 13. janvārī iesniedza Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – I, S/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-19/21)

(2021/C 128/20)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem

Pamatlietas puses

Prasītāji: I, S

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

Vai Dublinas regulas (1) 27. pants, attiecīgā gadījumā skatot to kopsakarā ar Hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, ir pienākums pieteikuma iesniedzējam, kurš uzturas pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī un vēlas pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas regulas 8. pantu (vai 9. vai 10. pantu), vai viņa ģimenes loceklim Dublinas regulas 8., 9. vai 10. panta izpratnē nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar uzņemšanas pieprasījuma noraidījumu?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša un Dublinas regulas 27. pants nerada pamatu efektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, vai Hartas 47. pants, skatot to kopsakarā ar pamattiesībām uz ģimenes vienotību un bērna interešu ievērošanu (kas paredzētas Dublinas regulas 8.–10. pantā, kā arī 19. apsvērumā), ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kas saņem pieprasījumu, ir pienākums pieteikuma iesniedzējam, kurš uzturas pieprasījuma iesniedzējā dalībvalstī un vēlas pārsūtīšanu saskaņā ar Dublinas regulas 8. –10. pantu, vai viņa ģimenes loceklim Dublinas regulas 8.–10. panta izpratnē nodrošināt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar uzņemšanas pieprasījuma noraidījumu?

3)	Ja atbilde uz pirmo vai otro jautājumu (otro daļu) ir apstiprinoša: kādā veidā un kurai dalībvalstij pieteikuma iesniedzējam vai viņa ģimenes loceklim ir jāpaziņo pieprasījumu saņēmušās dalībvalsts lēmums par noraidīšanu un tiesības to pārsūdzēt?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180, 31. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. janvārī iesniedza Gericht Erster Instanz Eupen (Beļģija) – IO/Valonijas reģions

(Lieta C-23/21)

(2021/C 128/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa:

Gericht Erster Instanz Eupen

Pamatlietas puses

Prasītājs: IO

Atbildētājs: Valonijas reģions

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā tas, ko piemēro Valonijas reģions, proti, ka ārvalsts uzņēmuma transportlīdzekļa, kas ir nodots citā ES dalībvalstī, kas nav Beļģija, reģistrēta uzņēmuma (ar vai bez tiesībspējas) Beļģijā dzīvojoša izpilddirektora (vai pašnodarbinātas personas) rīcībā, lietošana bez atkārtotas reģistrācijas ir atkarīga no tā, ka šim izpilddirektoram (vai pašnodarbinātajai personai) līdzi transportlīdzeklī ir uzņēmuma (ar vai bez tiesībspējas) apliecinājums vai uzdevuma pierādījums (tas ir, apliecinājums 2001. gada 20. jūlija Karaļa dekrēta 3. panta 2. punkta 2. apakšpunkta izpratnē), ir pretrunā attiecīgajām Eiropas tiesību aktu normām un it īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 49. pantam (brīvība veikt uzņēmējdarbību) un 56. pantam (pakalpojumu sniegšanas brīvība)?

Vai tāds uzņēmuma transportlīdzekļa, kas ir reģistrēts ārvalstīs un kas ir nodots Beļģijā dzīvojoša sabiedrības dalībnieka un izpilddirektora rīcībā, lietošanas nosacījums, ka viņam ir jāsaņem alga vai jāgūst ienākumi no uzņēmuma, ir saderīgs ar attiecīgajām Eiropas tiesību aktu normām un it īpaši ar LESD 49. pantu (brīvība veikt uzņēmējdarbību) un 56. pantu (pakalpojumu sniegšanas brīvība)?

Vai tādu valsts tiesisko regulējumu kā Valonijas reģiona iepriekš aprakstīto un ieviesto, attaisno sabiedrības drošības vai citu aizsardzības pasākumu prasības un, vai, lai sasniegtu nosprausto mērķi, ir jāievēro valsts tiesiskais regulējums, kas tiek interpretēts tādējādi, ka tas obligāti prasa, ka līdzi ir jāņem gan uzdevuma pierādījums, gan apliecinājums par transportlīdzekļa nodošanu rīcībā, vai arī mērķis var tikt sasniegts arī citādi un ar mazāk stingriem un formāliem līdzekļiem?

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) – Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar vārdu De Scharrelderij)/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit

(Lieta C-36/21)

(2021/C 128/22)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

College van Beroep voor het bedrijfsleven (Administratīvā sociālekonomisko lietu apelācijas tiesa, Nīderlande)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar vārdu De Scharrelderij)

Atbildētājs: Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit (Lauksaimniecības, dabas aizsardzības un pārtikas kvalitātes ministrs, Nīderlande)

Prejudiciālais jautājums

Vai ar Savienības tiesībām netek pieļauts tas, ka, ņemot vērā valsts tiesībās paredzēto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, tiek vērtēts, vai valsts administratīva iestāde, neievērojot Savienības tiesību normu, ir radījusi tiesisko paļāvību un tādēļ saskaņā ar valsts tiesībām ir rīkojusies prettiesiski, neatlīdzinot attiecīgajai personai no tā radušos zaudējumos, ja šī persona nevar pamatoti atsaukties uz Savienības tiesībās noteikto tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, jo runa ir par skaidru Savienības tiesību normu?

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza Landgericht Ravensburg (Vācija) – VK/BMW Bank GmbH

(Lieta C-38/21)

(2021/C 128/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Ravensburg

Pamatlietas puses

Prasītājs: VK

Atbildētāja: BMW Bank GmbH

Prejudiciālie jautājumi

Par likumības fikciju atbilstoši EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas trešajam teikumam un 12. punkta pirmās daļas trešajam teikumam

Vai EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas trešais teikums un 12. punkta pirmās daļas trešais teikums, ciktāl tajos Direktīvas 2008/48/EK (1) 10. panta 2. punkta p) apakšpunktā izvirzītajām prasībām pretrunā esoši līguma noteikumi tiek atzīti par atbilstošiem prasībām, kas izvirzītas EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas pirmajā un otrajā teikumā, kā arī 12. punkta pirmās daļas otrā teikuma 2) apakšpunkta b) punktā, neatbilst Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunktam un 14. panta 1. punktam?

Ja atbilde ir apstiprinoša:

Vai no Savienības tiesībām, it īpaši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunkta un 14. panta 1. punkta, izriet, ka EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas trešais teikums un 12. punkta pirmās daļas trešais teikums nav jāpiemēro, ciktāl tajos Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunktā izvirzītajām prasībām pretrunā esoši līguma noteikumi tiek atzīti par atbilstošiem prasībām, kas izvirzītas EGBGB 247. panta 6. punkta otrās daļas pirmajā un otrajā teikumā, kā arī 12. punkta pirmās daļas otrā teikuma 2) apakšpunkta b) punktā?

Ja uz II.1.b) jautājumu netiek atbildēts apstiprinoši:

Par obligāti norādāmo informāciju atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktam

a)	Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta p) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā norādāmajam dienā maksājamo procentu apmēram ir jāizriet aritmētiski no līgumā norādītās līgumiskās aizņēmuma likmes?

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta l) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka absolūtos skaitļos ir jānorāda kredītlīguma noslēgšanas brīdī spēkā esošā nokavējuma procentu likme vai vismaz spēkā esošā atsauces procentu likme (šajā gadījumā – procentu pamatlikme atbilstoši BGB 247. pantam), uz kuras pamata aprēķina spēkā esošo nokavējuma procentu likmi kopā ar piemaksu (šajā gadījumā – piecus procentpunktus atbilstoši BGB 288. panta 1. punkta otrajam teikumam), un vai patērētājs ir jāinformē par atsauces procentu likmi (procentu pamatlikme) un tās mainīgumu?

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta t) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīguma tekstā ir jāsniedz informācija par būtiskajiem formālajiem priekšnoteikumiem, lai piekļūtu ārpustiesas sūdzību un pārsūdzību mehānismam?

Ja vismaz uz vienu no iepriekšējiem jautājumiem II.2.a)–c) tiek sniegta apstiprinoša atbilde:

d)	Vai Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka atteikuma termiņu sāk skaitīt tikai tad, kad ir tikusi sniegta pilnīga un satura ziņā pareiza informācija atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktam? Ja atbilde ir noliedzoša:

e)	Kādi ir noteicošie kritēriji, lai, neņemot vērā nepilnīgu un satura ziņā nepareizu informāciju, izraisītu atteikuma termiņa skaitīšanas sākumu? Ja uz iepriekšējo jautājumu II.1.a) un/vai vismaz vienu no jautājumiem II.2.a)–c) tiek atbildēts apstiprinoši:

Par atteikuma tiesību zaudēšanu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam

a)	Vai atteikuma tiesības atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam var zaudēt? Ja atbilde ir apstiprinoša:

b)	Vai tiesību zaudēšanas gadījumā runa ir par atteikuma tiesību ierobežošanu laika ziņā, kas ir jāreglamentē parlamenta izdotā likumā? Ja atbilde ir noliedzoša:

c)	Vai tiesību zaudēšanas subjektīvā ziņā priekšnoteikums ir tāds, ka patērētājs zināja par viņa atteikuma tiesību pastāvēšanas turpināšanos vai vismaz viņam ir jāattaisno sava nezināšana rupjas nolaidības izpratnē? Ja atbilde ir noliedzoša:

d)	Vai kreditora iespēja sniegt kredītņēmējam informāciju atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunktam vēlāk un tādējādi izraisīt atteikuma termiņa skaitīšanas sākumu liedz piemērot labticīgi tiesību zaudēšanas noteikumus? Ja atbilde ir noliedzoša:

e)	Vai minētais ir saderīgs ar spēkā esošajiem starptautisko tiesību principiem, kuri Vācijas tiesnesim ir saistoši saskaņā ar Grundgesetz [Pamatlikumu]? Ja atbilde ir apstiprinoša:

f)	Kā Vācijas tiesību piemērotājam ir jāatrisina pretruna starp saistošajām starptautisko tiesību prasībām un Tiesas izvirzītajām prasībām?

Par patērētāja atteikuma tiesību ļaunprātīgas izmantošanas pieņēmumu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam

a)	Vai atteikuma tiesību izmantošana atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam var būt ļaunprātīga? Ja atbilde ir apstiprinoša:

b)	Vai atteikuma tiesību ļaunprātīgas izmantošanas pieņēmuma gadījumā runa ir par atteikuma tiesību ierobežošanu, kas ir jāreglamentē parlamenta izdotā likumā? Ja atbilde ir noliedzoša:

c)	Vai atteikuma tiesību ļaunprātīgas izmantošanas pieņēmuma subjektīvā ziņā priekšnoteikums ir tāds, ka patērētājs zināja par viņa atteikuma tiesību pastāvēšanas turpināšanos vai vismaz viņam ir jāattaisno sava nezināšana rupjas nolaidības izpratnē? Ja atbilde ir noliedzoša:

Vai kreditora iespēja sniegt kredītņēmējam informāciju atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta otrā teikuma b) apakšpunktam vēlāk un tādējādi izraisīt atteikuma termiņa skaitīšanas sākumu liedz izdarīt pieņēmumu par atteikuma tiesību ļaunprātīgu izmantošanu atbilstoši labas ticības principam?

Ja atbilde ir noliedzoša:

e)	Vai minētais ir saderīgs ar spēkā esošajiem starptautisko tiesību principiem, kuri Vācijas tiesnesim ir saistoši saskaņā ar Pamatlikumu? Ja atbilde ir apstiprinoša:

f)	Kā Vācijas tiesību piemērotājam ir jāatrisina pretruna starp saistošajām starptautisko tiesību prasībām un Tiesas izvirzītajām prasībām?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. janvārī iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats ’s-Hertogenbosch (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

(Lieta C-39/21)

(2021/C 128/24)

Tiesvedības valoda – nīderlandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Den Haag, zittingsplaats ’s-Hertogenbosch

Pamatlietas puses

Prasītājs: X

Atbildētājs: Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid

Prejudiciālie jautājumi

Vai, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, skatot to kopsakarā ar Hartas 6. un 53. pantu, un ņemot vērā Atgriešanas direktīvas (1) 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Uzņemšanas direktīvas (2) 9. panta 3. punktu, kā arī Dublinas regulas (3) 28. panta 4. punktu, dalībvalstīm ir atļauts tiesvedību, kuras ietvaros var tikt apstrīdēta iestāžu noteiktā aizturēšana izraidīšanas nolūkā, veidot tādējādi, ka tiesai nav atļauts pēc savas ierosmes pārskatīt un izvērtēt visus aizturēšanas likumības aspektus un, pēc savas ierosmes konstatējot, ka aizturēšana ir nelikumīga, šo nelikumīgo aizturēšanu nekavējoties pārtraukt un noteikt ārvalstnieka nekavējošu atbrīvošanu? Ja Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka šāds valsts tiesiskais regulējums nav saderīgs ar Savienības tiesībām, vai tas tad arī nozīmē, ka gadījumā, ja ārvalstnieks lūdz tiesu to atbrīvot, šai tiesai vienmēr ir pienākums pēc savas ierosmes aktīvi un padziļināti pārskatīt un izvērtēt visus atbilstošos aizturēšanas likumības faktus un apstākļus?

2)	Vai, ņemot vērā Hartas 24. panta 2. punktu, skatot to kopsakarā ar Atgriešanas direktīvas 3. panta 9. punktu, Uzņemšanas direktīvas 21. pantu un Dublinas regulas 6. pantu, atbilde uz pirmo jautājumu ir atšķirīga, ja ārvalstnieks, kuru iestādes ir aizturējušas, ir nepilngadīgs?

Vai no tiesībām uz efektīvu tiesību aizsardzību, kas garantētas Hartas 47. pantā, skatot to kopsakarā ar Hartas 6. un 53. pantu, un ņemot vērā Atgriešanas direktīvas 15. panta 2. punkta b) apakšpunktu, Uzņemšanas direktīvas 9. panta 3. punktu un Dublinas regulas 28. panta 4. punktu, izriet, ka jebkuras instances tiesai, ja ārvalstnieks lūdz šo tiesu atcelt aizturēšanu izraidīšanas nolūkā un viņu atbrīvot, ikvienam lēmumam par šo lūgumu jāsniedz atbilstošs pamatojums pēc būtības, ja pārsūdzība tostarp tika celta tā, kā tas šajā dalībvalstī ir paredzēts? Gadījumā, ja Tiesa tādu valsts tiesu praksi, saskaņā ar kuru tiesa otrajā un tātad pēdējā instancē var aprobežoties ar lēmuma pieņemšanu, šajā ziņā nenorādot nekādu pamatojumu pēc būtības, ņemot vērā veidu, kādā šī pārsūdzība šajā dalībvalstī turklāt ir paredzēta, uzskata par nesaderīgu ar Savienības tiesībām, vai tas tad nozīmē, ka, ņemot vērā ārvalstnieka neaizsargāto stāvokli, būtisko nozīmi procedūrās ārvalstnieku tiesību jomā un konstatējumu, ka šīs procedūras, kas tiesību aizsardzības ziņā atšķiras no visām citām administratīvajām procedūrām, ārvalstniekam paredz tādas pašas zemas procesuālās garantijas kā aizturēšanas procedūra, šādas tiesas, kas pieņem lēmumu otrajā un tādējādi pēdējā instancē patvēruma lietās un parastajās ārvalstnieku lietās, pilnvaras arī ir jāuzskata par nesaderīgām ar Savienības tiesībām? Vai, ņemot vērā Hartas 24. panta 2. punktu, atbilde uz šiem jautājumiem ir atšķirīga, ja ārvalstnieks, kurš apstrīd iestāžu lēmumu ārvalstnieku tiesību jomā, ir nepilngadīgs?

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (PB 2013, L 180, 96. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180, 31. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Ustavno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Banka Slovenije/Državni zbor Republike Slovenije

(Lieta C-45/21)

(2021/C 128/25)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Ustavno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāja: Banka Slovenije

Atbildētāja: Državni zbor Republike Slovenije

Prejudiciālie jautājumi

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. pants un 4. protokola 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz uzlikt valsts Centrālai bankai, kas ir Eiropas Centrālo banku sistēmas locekle, pienākumu no saviem resursiem atlīdzināt zaudējumus anulēto finanšu instrumentu bijušajiem turētājiem, sakarā ar anulēšanu, kuru tā nolēma, īstenojot savu likumā paredzēto kompetenci pieņemt ārkārtas pasākumus sabiedrības interesēs, lai neapdraudētu finanšu sistēmas stabilitāti, ja turpmākajās tiesvedībās tiktu konstatēts, ka, veicot minēto finanšu instrumentu anulēšanu, netika ievērots princips, saskaņā ar kuru ārkārtas pasākuma dēļ neviens finanšu instrumenta turētājs nedrīkst nonākt sliktākā stāvoklī par to, kādā tas atrastos, ja ārkārtas pasākums netiktu pieņemts, tādos apstākļos, kad valsts Centrālā banka ir atbildīga: 1) par zaudējumiem, kurus bija iespējams paredzēt, ņemot vērā visus Centrālās bankas lēmuma pieņemšanas laikā esošos faktus un apstākļus, kurus tā zināja vai kurus tai vajadzēja zināt, un 2) par zaudējumiem, kurus izraisīja to personu rīcība, kuras Centrālās bankas vārdā darbojās, īstenojot minētās Centrālās bankas kompetences, un kuras, ņemot vērā faktus un apstākļus, kurus tās zināja vai kurus tām vajadzēja zināt atbilstoši tām piešķirtajām pilnvarām, nav rīkojušās ar krietna un rūpīga saimnieka rūpību?

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 130. pants un 4. protokola par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz uzlikt valsts Centrālai bankai pienākumu izmaksāt atlīdzību par zaudējumiem, kas radās tās likumisko kompetenču īstenošanas rezultātā, tādā apmērā, kas var apdraudēt šīs bankas spēju efektīvi pildīt tās uzdevumus? Šajā sakarā, lai secinātu, ka valsts Centrālās bankas finansiālās neatkarības princips ir pārkāpts, vai ir būtiski juridiskie nosacījumi, saskaņā ar kuriem ir uzlikta šī atbildība?

Vai Direktīvas 2013/36/ES (1) 53.–62. pants vai Direktīvas 2006/48/EK (2) 44.–52. pants, kuri aizsargā banku prudenciālas uzraudzības kontekstā saņemtas vai ģenerētas konfidenciālas informācijas konfidencialitāti, ir jāinterpretē tādējādi, ka minētās divas direktīvas aizsargā arī tādas informācijas konfidencialitāti, kas ir saņemta vai ģenerēta, īstenojot pasākumus, kuru mērķis bija glābt bankas, lai garantētu finanšu sistēmas stabilitāti, tādos apstākļos, kad riskus banku maksātspējai un likviditātei nevarēja novērst ar parastajiem prudenciālas uzraudzības pasākumiem, un šie pasākumi tomēr tika uzskatīti par reorganizācijas pasākumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (2001. gada 5. maija OV L 125) (3) izpratnē?

Ja atbilde uz d) punkta jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2013/36/ES 53.–62. pants vai Direktīvas 2006/48/EK 44.–52. pants par prudenciālas uzraudzības kontekstā saņemtas vai ģenerētas konfidenciālas informācijas aizsardzību ir jāinterpretē tādējādi, ka vēlāka Direktīva 2013/36/ES ir svarīga minētās informācijas aizsardzībā pat tad, ja konfidenciāla informācija ir iegūta vai ģenerēta Direktīvas 2006/48/EK piemērošanas laikā, ja tā ir jāatklāj, piemērojot Direktīvu 2013/36/ES?

Ja atbilde uz d) punkta jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2013/36/ES 53. panta 1. punkta pirmā daļa (un Direktīvas 2006/48/EK 44. panta 1. punkta pirmā daļa, atkarībā no atbildes uz iepriekšējo jautājumu) ir jāinterpretē tādējādi, ka par konfidenciālu informāciju, kurai ir jāievēro pienākums glabāt dienesta noslēpumu, vairs nav uzskatāma tāda informācija, kuru valsts Centrālā banka glabā kā uzraudzības iestāde un kas ir kļuvusi publiska noteiktā brīdī pēc tās ģenerēšanas, vai informācija, kas varētu veidot dienesta noslēpumu, bet ir piecus gadus veca vai vecāka, un tāpēc principā tiek uzskatīta par vēsturisku informāciju, kas tādējādi ir zaudējusi savu konfidencialitāti? Vēsturiskas informācijas gadījumā, kuras vecums ir pieci gadi vai vairāk, vai konfidencialitātes statusa saglabāšana ir atkarīga no tā, vai konfidencialitāti varētu pamatot citi iemesli, nevis uzraugāmo banku vai citu uzņēmumu komerciālā situācija?

Ja atbilde uz d) punkta jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2013/36/ES 53. panta 1. punkta trešā daļa (un Direktīvas 2006/48/EK 44. panta 1. punkta trešā daļa, atkarībā no atbildes uz e) punkta jautājumu) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā atļauj automātiski atklāt konfidenciālus dokumentus, kas neattiecas uz trešām personām, kuras tika iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, un kas ir juridiski nozīmīgi tiesas lēmumam civillietu tiesvedībā par zaudējumu atlīdzību pret iestādi, kas veic prudenciālu uzraudzību, vēl pirms tiesvedības uzsākšanas un visiem potenciālajiem prasītājiem tiesā un to pilnvarotām personām, neuzsākot īpašu lēmumu pieņemšanas procedūru par katra dokumenta izpaušanas likumību katram atsevišķajam subjektam, kam ir uz to tiesības, un nevērtējot intereses katrā konkrētā gadījumā, pat attiecībā uz informāciju, kas attiecas uz kredītiestādēm, kuras nav bankrotā vai piespiedu likvidācijā, bet pat saņēma valsts atbalstu procedūrā, kurā tika anulēti akcionāru un kredītiestāžu padoto kreditoru finanšu instrumenti?

Ja atbilde uz d) punkta jautājumu ir apstiprinoša, vai Direktīvas 2013/36/ES 53. panta 1. punkta otrā daļa (un Direktīvas 2006/48/EK 44. panta 1. punkta otrā daļa, atkarībā no atbildes uz e) punkta jautājumu) ir jāinterpretē tādējādi, ka tā atļauj publicēt tīmekļa vietnē, visiem pieejamā veidā, konfidenciālus dokumentus vai konfidenciālo dokumentu kopsavilkumus, kas neattiecas uz trešām personām, kuras tika iesaistītas mēģinājumos kredītiestādi glābt, un kas ir juridiski nozīmīgi tiesas lēmumam civillietu tiesvedībā par zaudējumu atlīdzību pret iestādi, kas veic prudenciālu uzraudzību, attiecībā uz informāciju, kas attiecas uz kredītiestādēm, kuras nav bankrotā vai piespiedu likvidācijā, bet pat saņēma valsts atbalstu procedūrā, kurā tika anulēti akcionāru un kredītiestāžu padoto kreditoru finanšu instrumenti, ja tajā pašā laikā ir uzdots attiecīgajā publikācijā tīmekļa vietnē aizsegt visu konfidenciālo informāciju?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV 2013, L 176, 338. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/48/EK (2006. gada 14. jūnijs) par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV 2006, L 177, 1. lpp.).

(3) OV 2001, L 125, 15. lpp.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Tallinna Halduskohus (Igaunija) – Aktsiaselts M.V.WOOL/Põllumajandus- ja Toiduamet

(Lieta C-51/21)

(2021/C 128/26)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Tallinna Halduskohus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Aktsiaselts M.V.WOOL

Atbildētājs: Põllumajandus- ja Toiduamet

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regulas Nr. 2073/2005 (1) 3. panta 1. punktā un I pielikuma 1. nodaļas tabulas 1.2. punktā norādītais otrais mikrobioloģiskais kritērijs “nav konstatēts 25 g”, ņemot vērā šo direktīvu un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī ar Regulām Nr. 178/2002 (2) un Nr. 882/2004 (3) izvirzītos mērķus, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pārtikas nozares dalībnieks nav varējis pietiekami pārliecināt kompetento iestādi, ka lietošanai gatavos produktos, kas var veicināt L. monocytogenes augšanu, izņemot produktus, kas paredzēti zīdaiņiem un īpašiem medicīniskiem mērķiem, to derīguma termiņā netiks pārsniegts rādītājs 100 cfu/g, tad arī attiecībā produktiem, kas laisti tirgū to derīguma termiņā, katrā ziņā attiecas mikrobioloģiskais kritērijs “nav konstatēts 25 g”?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai Regulas Nr. 2073/2005 3. panta 1. punktā un I pielikuma 1. nodaļas tabulas 1.2. punktā norādītais otrais mikrobioloģiskais kritērijs “nav konstatēts 25 g”, ņemot vērā šo direktīvu un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī ar Regulām Nr. 178/2002 un Nr. 882/2004 izvirzītos mērķus, ir jāinterpretē tādējādi, ka neatkarīgi no tā, vai pārtikas nozares dalībnieks spēj pietiekami pārliecināt kompetento iestādi, ka pārtikas produktā tā derīguma laikā netiks pārsniegts rādītājs 100 cfu/g, uz šo pārtikas produktu tad attiecas divi alternatīvi mikrobioloģiskie kritēriji, proti, 1) kamēr pārtikas produkts atrodas ražotāja kontrolē – kritērijs “nav konstatēts 25 g”, un 2) pēc tam, kad pārtikas produkts vairs neatrodas ražotāja kontrolē – kritērijs “100 cfu/g”?

(1) Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2005. gada 15. novembris) par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (OV 2005, L 338, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV 2002, L 31, 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV 2004, L 165, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Direktor na Agentsia “Mitnitsi”/IMPERIAL TOBACCO BULGARIA EOOD

(Lieta C-55/21)

(2021/C 128/29)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītājs: Direktor na Agentsia “Mitnitsi”

Atbildētājs: IMPERIAL TOBACCO BULGARIA EOOD

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2008/118/EK (1) (2008. gada 16. decembris) 11. pants un Padomes Direktīvas 2011/64/ES (2) (2011. gada 21. jūnijs) 17. panta pirmās daļas b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem dalībvalstīm ir noteikts pienākums pieņemt regulējumu par akcīzes nodokļa atmaksu, tostarp par tabakas izstrādājumiem, kas ir nodoti patēriņam un iznīcināti muitas uzraudzībā?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai attiecīgās personas var atsaukties uz direktīvu tiesību normu tiešo iedarbību un Savienības tiesību principiem, ja dalībvalsts nav izpildījusi savu pienākumu pieņemt šādu regulējumu?

3)	Ja atbilde uz pirmajiem diviem jautājumiem ir apstiprinoša, vai tiešā iedarbība, kas izriet no minētajām tiesību normām, pamatojoties uz šajā gadījumā konstatētajiem faktiskajiem apstākļiem, ļauj atmaksāt samaksāto akcīzes nodokli, pamatojoties tikai uz pieteikumu un bez turpmākām formalitātēm?

(1) Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV 2009, L 9, 12. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV 2011, L 176, 24. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 29. janvārī iesniedza Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos vyriausybės (Lietuva) – “ARVI” ir ko UAB/Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

(Lieta C-56/21)

(2021/C 128/30)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos vyriausybės

Pamatlietas puses

Prasītāja: “ARVI” ir ko UAB

Atbildētāja: Valstybinę mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos

Prejudiciālie jautājumi

Vai tāds valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru PVN maksātājam var būt tiesības izvēlēties iekasēt PVN par ar PVN neapliekamu nekustamo īpašumu tikai tad, ja īpašums ir nodots nodokļa maksātājam, kas darījuma noslēgšanas brīdī ir reģistrēts kā PVN maksātājs, ir saderīgs ar direktīvas (1) 135. un 137. panta interpretāciju un fiskālās neitralitātes un efektivitātes principiem?

Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai valsts tiesību noteikumu interpretācija, saskaņā ar kuru nekustamā īpašuma piegādātājam ir jākoriģē atskaitījums attiecībā uz PVN par nodotā nekustamā īpašuma iegādi, ja tas ir izvēlējies iekasēt PVN par nekustamā īpašuma piegādi, bet šāda izvēle nav iespējama saskaņā ar valsts tiesību prasībām viena nosacījuma dēļ, proti, tādēļ, ka pircējam nebija reģistrētā PVN maksātāja statusa, atbilst direktīvas noteikumiem, kuros paredzētas piegādātāja tiesības atskaitīt PVN un veikt atskaitījuma koriģēšanu, un PVN neitralitātes un efektivitātes principiem?

Vai administratīvā prakse, saskaņā ar kuru tādos apstākļos kā pamatlietā nekustamā īpašuma piegādātājam ir jākoriģē atskaitījums, kas attiecas uz PVN priekšnodokli par nekustamā īpašuma iegādi/ražošanu, jo šī īpašuma pārdošanas darījums tiek uzskatīts par ar PVN neapliekamu nekustamā īpašuma piegādi tāpēc, ka nepastāv tiesības izvēlēties PVN aprēķināšanu (darījuma noslēgšanas brīdī pircējam nebija reģistrētā PVN maksātāja identifikācijas numura), lai arī darījuma noslēgšanas brīdī nekustamā īpašuma pircējs bija iesniedzis pieteikumu par reģistrāciju PVN maksātāja statusā un tika reģistrēts kā PVN maksātājs vienu mēnesi pēc darījuma noslēgšanas, atbilst direktīvas noteikumiem, kuros paredzētas piegādātāja tiesības atskaitīt PVN un veikt atskaitījuma koriģēšanu, un PVN neitralitātes principam? Šajā gadījumā ir svarīgi noteikt, vai nekustamā īpašuma pircējs, kas ir reģistrējies kā PVN maksātājs pēc darījuma, faktiski izmantoja iegādāto īpašumu darbībām, kas apliekamās ar PVN, un vai nav nekādu norāžu par krāpšanu vai ļaunprātīgu izmantošanu?

(1) Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.)

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 2. februārī iesniedza Cour administrative d'appel de Versailles (Francija) – JP/Ministre de la Transition écologique, Premier ministre

(Lieta C-61/21)

(2021/C 128/31)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative d'appel de Versailles

Pamatlietas puses

Prasītājs: JP

Atbildētāji: Ministre de la Transition écologique, Premier ministre

Prejudiciālie jautājumi

Vai piemērojamās Eiropas Savienības tiesību normas, kas izriet no [Eiropas Parlamenta un Padomes[Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (1) 13. panta 1. punkta un 23. panta 1. punkta, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām, ja Eiropas Savienības dalībvalsts pietiekami būtiski neizpilda no tām izrietošos pienākumus, privātpersonas iegūst tiesības saņemt no attiecīgās dalībvalsts atlīdzinājumu par kaitējumu, kas ietekmē viņu veselību un attiecībā uz kuru ir noteikta tieša un neapšaubāma cēloņsakarība ar gaisa kvalitātes pasliktināšanos?

2)	Pieņemot, ka iepriekš minētās tiesību normas tiešām var radīt šādu tiesību uz atlīdzinājumu par kaitējumu veselībai iegūšanu, kādiem nosacījumiem šo tiesību iegūšana ir pakārtota, it īpaši attiecībā uz datumu, kurā ir jāvērtē attiecīgās dalībvalsts pienākumu neizpildes esamība?

(1) OV 2008, L 152, 1. lpp.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/25

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 2. februārīSGL Carbon SE iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-639/18 SGL Carbon SE/Komisija

(Lieta C-65/21 P)

(2021/C 128/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: SGL Carbon SE (pārstāvji: P. Sellar, advocaat, K. Van Maldegem, advokāts, un M. Grunchard, advokāte)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas secinājums, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja arguments, saskaņā ar kuru Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu, nebūt nenozīmē arī to, ka Komisija nav ievērojusi rūpības pienākumu, ir juridiski kļūdains.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, Regulas Nr. 1272/2008 (1) I pielikuma 4.1.3.5.5. punkta iespējamo juridisko nenoteiktību izmantodama par pamatu tam, lai noraidītu juridisko argumentu, ko faktiski bija izvirzījis apelācijas sūdzības iesniedzējs.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa nevarēja pamatoties uz secinājumu, ka tiesiskais regulējums ir sarežģīts, lai attaisnotu to, ka Komisija nav ņēmusi vērā CTPHT (klasificēts piķis, akmeņogļu darva, augsta temperatūra) šķīdības neesamību. Vispārējā tiesa faktiski bija atzinusi pretējo agrākās saistītās tiesvedībās (lieta T-689/13 DEP Bilbaina de Alquitranes SA u.c./Eiropas Komisija). Nesniedzot nekādus paskaidrojumus pretējam secinājumam, Vispārējās tiesas argumentācija ir nepietiekama un pretrunīga.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa kļūdaini ir piemērojusi parastas un pienācīgas rūpības kritēriju. Secinot, ka Komisija ir rīkojusies tāpat kā parasti būtu rīkojusies jebkura cita pienācīgi rūpīga administratīvā iestāde, tā izmantoja kļūdainu un neatbilstošu salīdzinājuma atskaites punktu, lai novērtētu Komisijas parasto un pienācīgo rūpību.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas norādītais pamatojums ir nepietiekams un pretrunīgs, jo, nesniegdama nekādus pierādījumus un vienkārši pamatodamās uz ģenerāladvokāta secinājumiem, tā konstatēja, ka Komisijai varēja būt grūtības labot pieļauto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, tādējādi norādot, ka Komisijas pieeja var tikt attaisnota.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka Komisijas kļūda var tikt attaisnota, atsaucoties uz piesardzības principu, jo atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai uz principu nevar atsaukties, klasificējot vielu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 3. februārī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Iveco Orecchia SpA/APAM Esercizio SpA

(Lieta C-68/21)

(2021/C 128/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Iveco Orecchia SpA

Atbildētāja: APAM Esercizio SpA

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas tiesībām – un it īpaši Direktīvas 2007/46/EK (1) tiesību normām (tostarp šīs Kopienu direktīvas 10., 19. un 28. pantam), kā arī vienlīdzīgas attieksmes un objektivitātes, brīvas konkurences un administratīvā procesa pienācīgs norises principiem – atbilst situācija, kad ar īpašu atsauci uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai paredzētu autobusu rezerves daļu piegādi, izmantojot publisko iepirkumu, līgumslēdzējai iestādei ir atļauts pieņemt konkrētam transportlīdzeklim paredzētas rezerves daļas, kuras ir izgatavojis ražotājs, kas nav transportlīdzekļa ražotājs, un kuras tāpēc nav apstiprinātas kopā ar transportlīdzekli, kuras ietilpst vienā no sastāvdaļu tipiem, kuriem ir piemērojami minētās direktīvas IV pielikumā uzskaitītie tehniskie noteikumi (Transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma prasības) un kuras iepirkuma procedūrā tiek piedāvātas bez tipa apstiprinājuma sertifikāta un nesniedzot nekādas ziņas par faktisko tipa apstiprinājumu, un pat pieņemot, ka tipa apstiprinājums neesot vajadzīgs, jo pietiek tikai ar pretendenta iesniegto deklarāciju par līdzvērtību apstiprinātajam oriģinālam?

Vai Eiropas tiesībām – un it īpaši Direktīvas 2007/46/EK 3. panta 27. punktam – atbilst situācija, kad ar atsauci uz sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai paredzētu autobusu rezerves daļu piegādi, izmantojot publisko iepirkumu, atsevišķajam pretendentam ir atļauts pašam sevi kvalificēt par konkrētam transportlīdzeklim paredzētās konkrētas neoriģinālās rezerves daļas “izgatavotāju”, it īpaši, ja minētā rezerves daļa ietilpst vienā no sastāvdaļu tipiem, kuriem ir piemērojami Direktīvas 2007/46/EK IV pielikumā uzskaitītie tehniskie noteikumi (Transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājuma prasības), vai turpretim minētajam pretendentam ir pienākums pierādīt – attiecībā uz katru šādi piedāvāto rezerves daļu un, lai apliecinātu tās līdzvērtību iepirkuma procedūras tehniskajām specifikācijām, – ka tas ir subjekts, kas apstiprinātājai iestādei atbild par visiem tipa apstiprināšanas procesa aspektiem, kā arī par ražošanas un attiecīgā kvalitātes līmeņa atbilstības nodrošināšanu, un tieši veic vismaz dažus apstiprināšanas procesā iesaistītās sastāvdaļas izgatavošanas posmus, apstiprinošas atbildes gadījumā precizējot, ar kādiem pierādīšanas līdzekļiem ir jāsniedz attiecīgais pierādījums?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (Pamatdirektīva) (OV 2007, L 263, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/27

Prasība, kas celta 2021. gada 3. februārī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika

(Lieta C-70/21)

(2021/C 128/34)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Kostantinidis un M. Noll-Ehlers)

Atbildētāja: Grieķijas Republika

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

atzīt, ka Grieķijas Republika,

—

sistemātiski un ilgstoši pārsniegdama PM10 koncentrācijas robežvērtības saistībā ar kopš 2005. gada spēkā esošo dienas robežvērtību Saloniku (Thessaloniki) zonā/aglomerācijā ΕL0004, nav izpildījusi pienākumu, kas tai ir uzlikts saskaņā ar Direktīvas 2008/50/EK (1) 13. pantu kopsakarā ar šīs direktīvas XI pielikumu;

—

sākot no 2010. gada 11. jūnija neveikdama pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību PM10 robežvērtībām Saloniku zonā/aglomerācijā EL0004, nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta (kopsakarā ar šīs direktīvas XV pielikuma A iedaļu), it īpaši pienākumu, kas paredzēts minētās direktīvas 23. panta 1. punkta otrajā daļā, proti, ieviest piemērotus pasākumus, lai robežvērtību pārsniegšanas laiks būtu cik vien iespējams īsāks;

b)	piespriest Grieķijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pirmajā pamatā Komisija apgalvo, ka ar Direktīvu 2008/50 par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai dalībvalstīm ir noteikts pienākums ierobežot cieto daļiņu (PM10) iedarbību uz iedzīvotājiem. Pamatojoties uz Grieķijas Republikas sniegtajiem ikgadējiem pārskatiem par gaisa kvalitāti, Komisija uzskata, ka pēc 2005. gada, proti, pēc tam, kad atbilstība dienas un gada PM10 robežvērtībām kļuva obligāta – sākotnēji saskaņā ar Direktīvas 1999/30/EEK 5. panta 1. punktu un pēc tam saskaņā ar Direktīvas 2008/50 13. pantu – Grieķijas Republika turpina nenodrošināt atbilstību dienas robežvērtībām Saloniku aglomerācijā EL0004.

Ar otro prasības pamatu Komisija apgalvo, ka saskaņā ar Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punkta otro daļu, ja [piesārņojošo vielu koncentrācija] pārsniedz robežlielumus, dalībvalstīm ir noteikts skaidrs un tūlītējs pienākums pieņemt gaisa kvalitātes plānus, tajos ietverot piemērotus pasākumus, lai pārsnieguma laiks būtu cik vien iespējams īsāks. Komisija uzskata, ka, pārkāpjot Direktīvas 2008/50 23. panta 1. punktu, Grieķijas Republika nav izstrādājusi atbilstošu gaisa kvalitātes plānu attiecībā uz Saloniku aglomerāciju EL0004.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (OV 2008, L 152, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/28

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 3. februārīQuímica del Nalón SA, iepriekš Industrial Química del Nalón SA, iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-635/18 Industrial Química del Nalón SA/Komisija

(Lieta C-73/21 P)

(2021/C 128/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Química del Nalón SA, iepriekš Industrial Química del Nalón SA (pārstāvji: P. Sellar, advocaat, K. Van Maldegem, advokāts, un M. Grunchard, advokāte)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/29

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 4. februārīDeza a.s. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-638/18 Deza a.s./Komisija

(Lieta C-74/21 P)

(2021/C 128/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Deza a.s. (pārstāvji: P. Sellar, advocaat, K. Van Maldegem, advokāts, un M. Grunchard, advokāte)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/30

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 3. februārīBilbaína de Alquitranes, SA iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-645/18 Bilbaína de Alquitranes SA/Komisija

(Lieta C-75/21 P)

(2021/C 128/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Bilbaína de Alquitranes, SA (pārstāvji: P. Sellar, advocaat, K. Van Maldegem, advokāts, un M. Grunchard, advokāte)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija, Spānijas Karaliste un Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/32

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – XC/Komisija

(Lieta T-488/18) (1)

(Civildienests - Pieņemšana darbā - Atklātais konkurss EPSO/AD/338/17 - Atlases komisijas lēmums nepielaist prasītāju dalībai konkursa nākamajā kārtā - Princips par aizliegumu diskriminēt invaliditātes dēļ - Piekļuve dokumentiem - Lūguma par piekļuvi pārbaudījuma laikā uzdotiem jautājumiem noraidījums - Atlases komisijas sēžu aizklātības princips - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Atklātais konkurss EPSO/AD/356/18 - Rezerves saraksts - Prasība atcelt tiesību aktu - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība - Atbildība)

(2021/C 128/38)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: XC (pārstāvis: C. Bottino, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Spina un L. Vernier, kuriem palīdz A. Dal Ferro, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/338/17 atlases komisijas 2017. gada 4. decembra lēmumu nepielaist prasītāju dalībai konkursa nākamajā kārtā, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 19. jūnija lēmumu C(2018) 3969 par piekļuvi dokumentiem, treškārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt atklātā konkursa EPSO/AD/356/18 rezerves sarakstu, kas publicēts 2019. gada 22. maijā, un, ceturtkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt dažādu veidu kaitējumu, kas esot nodarīts prasītājam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	XC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 270, 12.8.2019.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/33

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Santini u.c./Parlaments

(Apvienotās lietas T-345/19, T-346/19, no T-364/19 līdz T-366/19, no T-372/19 līdz T-375/19 un T-385/19) (1)

(Institucionālās tiesības - Eiropas Parlamenta deputāta unikālais statuss - Eiropas Parlamenta deputāti, kas ir ievēlēti Itālijas vēlēšanu apgabalos - Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati (Deputātu palātas prezidenta birojs, Itālija) pieņemts Lēmums Nr. 14/2018 par pensijām - Itālijas deputātu pensiju apmēra grozījumi - Ar to saistītie dažu bijušo no Itālijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu pensiju apmēra grozījumi, ko ir veicis Eiropas Parlaments - Akta pieņēmēja kompetence - Pienākums norādīt pamatojumu - Iegūtās tiesības - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Īpašumtiesības - Samērīgums - Vienlīdzīga attieksme - Ārpuslīgumiskā atbildība - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)

(2021/C 128/39)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Giacomo Santini (Trento, Itālija) un 9 citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti sprieduma pielikumā (pārstāvis: M. Paniz, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Seyr un S. Alves)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt 2019. gada 11. aprīļa paziņojumus, kā arī – attiecībā uz prasītāju lietā T-375/19 – 2019. gada 8. maija paziņojumu, kurus attiecībā uz katru no prasītājiem ir izdevis Parlaments un kuri attiecas uz prasītāju saņemtās pensijas apmēra pielāgošanu pēc tam, kad 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati Lēmums Nr. 14/2018, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājiem esot nodarīts šo aktu rezultātā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasības noraidīt.

2)	Giacomo Santini un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir minēti pielikumā, sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 263, 5.8.2019.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/33

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Forte/Parlaments

(Lieta T-519/19) (1)

(2021/C 128/40)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mario Forte (Neapole, Itālija) (pārstāvji: C. Forte un G. Forte, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: S. Seyr un S. Alves)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2019. gada 11. jūnija paziņojumu, kurš attiecas uz prasītāja saņemtās pensijas apmēra pielāgošanu pēc tam, kad 2019. gada 1. janvārī stājās spēkā Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati Lēmums Nr. 14/2018.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mario Forte sedz savus un atlīdzina Eiropas Parlamenta tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 305, 9.9.2019.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/34

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Sophia Group/Parlaments

(Lieta T-578/19) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Ar ēkām saistīti atbalsta pakalpojumi - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam - Atlases kritēriji - Piešķiršanas kritēriji - Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums - Marķējumu un sertifikātu izmantošana piešķiršanas kritēriju formulēšanā - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 128/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sophia Group (Saint-Josse-ten-Noode, Beļģija) (pārstāvji: Y. Schneider un C.-H. de la Vallée Poussin, avocats)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: L. Tapper Brandberg un B. Simon)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2019. gada 30. jūlija lēmumu piešķirt līguma “HelpDesk Buildings pakalpojumi” (iepirkums 06A 0010/2019/M011) slēgšanas tiesības attiecībā uz tā 1. daļu citam pretendentam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sophia Group atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

(1) OV C 363, 28.10.2019.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/35

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Herlyn un Beck/EUIPO – Brillux (“B.home”)

(Lieta T-821/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “B.home” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “B-Wohnen” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regula (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 128/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Sonja Herlyn (Grünwald, Vācija) un Christian Beck (Grünwald) (pārstāvis: H. Hofmann, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Brillux GmbH & Co. KG (Minstere, Vācija) (pārstāvis: R. Schiffer, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 24. septembra lēmumu lietā R 373/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Brillux, no vienas puses, un Herlyn k-dzi un Beck k-gu, no otras puses.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sonja Herlyn un Christian Beck atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 27, 27.1.2020.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/35

Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – El Corte Inglés/EUIPO – MKR Design (“PANTHÉ”)

(Lieta T-117/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PANTHÉ” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts vārdiska un grafiska preču zīmes “PANTHER” un agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “P PANTHER” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums)

(2021/C 128/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: MKR Design Srl (Milāna, Itālija) (pārstāvis: G. Dragotti, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 5. decembra lēmumu lietā R 378/2019-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp El Corte Inglés un MKR Design.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	El Corte Inglés, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 129, 20.4.2020.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/36

Prasība, kas celta 2020. gada 29. decembrī – Stockdale/Padome u.c.

(Lieta T-776/20)

(2021/C 128/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Robert Stockdale (Bristol, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: N. de Montigny, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Eiropas Ārējās darbības dienests, Eiropas Savienības īpašais pārstāvis Bosnijā un Hercegovinā

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

primāri:

—	lēmumu par atlaišanu atzīt par prettiesisku;

—

attiecībā uz tiesībām, kas izriet no privāto tiesību līguma:

—	pārkvalificēt viņa līgumattiecības par darba līgumu uz nenoteiktu laiku;

—	atzīt, ka prasītājs ir diskriminēts attiecībā uz norādīto atlaišanas iemeslu un, pamatojoties uz to, piespriest atbildētājiem samaksāt 10 000 EUR par psiholoģisko kaitējumu, kas novērtēts ex aequo et bono;

—	konstatēt, ka atbildētāji nav ievērojuši līgumsaistības un it īpaši pienākumu pienācīgi iepriekš paziņot par līguma uz nenoteiktu laiku izbeigšanu;

—	atzīt, ka pret prasītāju ir bijusi nevienlīdzīga un prettiesiska izturēšanās, un līdz ar to piespriest atbildētājiem viņu atjaunot amatā vai, pakārtoti, izmaksāt viņam kompensāciju, kas aprēķināta, pamatojoties uz tiesību uz darba līgumu zaudēšanu līdz paredzamajam darba līguma termiņa beigām;

—	līdz ar to piespriest atbildētājiem samaksāt prasītājam kompensāciju par nepamatotu atlaišanu (unfair dismissal), kas jānosaka vēlāk un kas pagaidu kārtā ex aequo et bono noteikta 393 850,08 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājiem samaksāt procentus par iepriekš minētajām summām;

—

attiecībā uz citām tiesībām, kuru pamatā ir diskriminējoša attieksme starp prasītāju un citiem Eiropas Savienības darbiniekiem:

—

konstatēt, ka vienam no pirmajiem trim atbildētājiem prasītājs esot bijis jāpieņem darbā kā pagaidu darbinieks, un atzīt, ka pirmie trīs atbildētāji bez objektīva pamatojuma esot izturējušies pret prasītāju diskriminējoši, ciktāl runa bija par viņa atalgojumu, pensijas tiesībām un saistītajiem pabalstiem, kā arī turpmākas nodarbinātības garantiju;

—	piespriest pirmajiem trim atbildētājiem atlīdzināt prasītājam zaudēto atalgojumu, pensijas, pabalstus un priekšrocības, kas izriet no šajā prasības pieteikumā minēto Kopienu tiesību pārkāpumiem;

—	piespriest samaksāt prasītājam procentus par šīm summām;

—

noteikt termiņu, kādā lietas dalībniekiem ir jāaprēķina šī kompensācija, ņemot vērā pakāpi un līmeni, kādā prasītājs bija jāieceļ, vidējo algas pieaugumu, karjeras attīstību, pabalstus, kādi viņam bija jāsaņem saskaņā ar šiem pagaidu darbinieka līgumiem, un salīdzināt iegūtos rezultātus ar prasītāja faktiski saņemto atlīdzību;

—	piespriest atbildētājiem atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

pakārtoti:

—	piespriest iestādēm izmaksāt prasītājam kompensāciju, pamatojoties uz ārpuslīgumisko atbildību, kas izriet no viņa pamattiesību neievērošanas, par summu, kas pagaidu kārtā un ex aequo et bono noteikta 400 000 EUR apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz atbildētāju līgumisko un ārpuslīgumisko atbildību, pamatojoties uz:

—	prasītāja līgumam piemērojamo materiālo tiesību pārkāpumu;

—	diskrimināciju prasītāja pilsonības dēļ lēmumā par viņa atlaišanu un atšķirīgo attieksmi atlaišanas procedūrā pret viņu kā Lielbritānijas valstspiederīgo Eiropas Savienībā, kā arī tiesību tikt uzklausītam neievērošanu;

—	tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, secīgi izmantojot uz noteiktu laiku noslēgtus līgumus, un samērīguma, kā arī vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpumu;

—	tiesisko nedrošību un tiesību uz labu pārvaldību neievērošanu, Eiropas labas administratīvās prakses kodeksa pārkāpumu un darba ņēmēju brīvas pārvietošanās tiesību pārkāpumu.

Otrais pamats attiecas uz lēmuma par prasītāja atlaišanu prettiesiskumu. Šim pamatam ir divas daļas.

—

Pirmā daļa attiecas uz tiesību aktu, kas piemērojami viņa darba līgumam (līguma kvalifikācija, atlaišanas noteikumi, nevienlīdzīga attieksme salīdzinājumā ar citiem Lielbritānijas valstspiederīgajiem, kas strādā priekš Eiropas Savienības), pārkāpumu. Pakārtoti, prasītājs apgalvo, ka, lai sasniegtu tādus pašus rezultātus, ir jāpiemēro tie paši principi, kas nostiprināti Eiropas tiesību aktos.

—	Otrā daļa attiecas uz darbinieku diskrimināciju iestādēs, jo īpaši runājot par pagaidu darbiniekiem piešķirtajām tiesībām (dažādu pabalstu nemaksāšana, iemaksas pensiju fondā, izdevumu atmaksa utt.).

3.	Trešais pamats attiecas uz Eiropas Savienības iestāžu ārpuslīgumisko atbildību, ko prasītājs ir izvirzījis, ja viņa prasījumu pamats attiecībā uz atbildētāju līgumisko atbildību tiktu uzskatīts par nepieņemamu vai nepamatotu.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/38

Prasība, kas celta 2021. gada 17. janvārī – VI/Komisija

(Lieta T-20/21)

(2021/C 128/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VI (pārstāvji: G. Pandey, D. Rovetta un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Personāla atlases biroja (EPSO) 2020. gada 7. oktobra lēmumu, ko prasītāja saņēma tajā pašā dienā un ar kuru tika noraidīta prasītājas 2020. gada 27. maijā iesniegtā sūdzība, kā arī prasītājas lūgums izmaksāt viņai kompensāciju 50 000 EUR apmērā;

—	atcelt EPSO/atlases komisijas 2020. gada 27. februāra lēmumu, ar ko tika noraidīts prasītājas lūgums pārskatīt atlases komisijas lēmumu nepielaist viņu pie nākamajiem konkursa posmiem;

—	atcelt EPSO/atlases komisijas 2019. gada 26. jūnija lēmumu neiekļaut prasītāju konkursa EPSO/AD/363/18 (AD 7) – Administratori muitas jomā – rezerves sarakstā;

—	atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/363/18 – Administratori (AD 7) – Administratori muitas jomā, kas tika publicēts 2018. gada 11. oktobrī (1), kā arī pilnībā atcelt rezerves sarakstu un kandidātu vārdus, kas tajā tika iekļauti iepriekš minētā konkursa rezultātā;

—	piespriest atbildētājai izmaksāt kompensāciju 70 000 EUR apmērā par kaitējumu, kas nodarīts iepriekš minēto pretlikumīgo apstrīdēto lēmumu dēļ;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Prasījumi un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda prasītājas profesionālās pieredzes vērtējumā, lūguma atbilstoši Civildienestu noteikumu 90. panta 1. punktam nepārskatīšana, atlases komisijas nepareiza pilnvaru izmantošana un Civildienesta noteikumu 27. panta pārkāpums, jo acīmredzami nepiemēroti esot izvēlēts atlases komisijas loceklis prasītājas intervēšanai, kā arī nepienācīga atbilžu, ko prasītāja sniedza uz jautājumiem, izvērtēšana, pienākuma veikt kandidātu salīdzinošu un objektīvu vērtējumu pārkāpums, un vienlīdzīgas attieksmes un vienlīdzīgu iespēju principu pārkāpums.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota nepienācīga atbilžu, ko prasītāja sniedza uz atlases komisijas locekļa uzdotajiem jautājumiem, izvērtēšana, paziņojuma par konkursu I pielikuma 1. punkta un II pielikuma 2. punkta pārkāpums un acīmredzama kļūda prasītājas sniegto atbilžu vērtējumā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots pienākuma norādīt pamatojumu un LESD 296. panta pārkāpums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots atlases komisijas sastāva stabilitātes trūkums konkursa mutvārdu pārbaudījumu laikā, pietiekamu koordinēšanas pasākumu, kas ieviesti, lai nodrošinātu kandidātu saskanīgu un objektīvu vērtējumu, vienlīdzīgas iespējas un vienlīdzīgu attieksmi, neesamība.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots 1958. gada Regulas Nr. 1 (2) 1., 2., 3. un 4. panta pārkāpums, Civildienesta noteikumu 1.d un 28. panta, kā arī III pielikuma 1. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums, un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminācijas principu pārkāpums.

(1) OV 2018, C 368A, 1. lpp.

(2) Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.), kas pēdējo reizi grozīta ar Padomes Regulu (ES) 517/2013 (2013. gada 13. maijs), ar ko pielāgo dažas regulas un lēmumus brīvas preču aprites, personu pārvietošanās brīvības, uzņēmējdarbības tiesību, konkurences politikas, lauksaimniecības, pārtikas nekaitīguma, veterinārijas un fitosanitārijas politikas, transporta politikas, enerģētikas, nodokļu, statistikas, Eiropas komunikāciju tīklu, tiesu iestāžu un pamattiesību, tiesiskuma, brīvības un drošības, vides, muitas savienības, ārējo attiecību, ārpolitikas, drošības un aizsardzības politikas un iestāžu jomā saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos (OV 2013, L 158, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/39

Prasība, kas celta 2021. gada 14. janvārī – Equinoccio-Compañía de Comercio Exterior/Komisija

(Lieta T-22/21)

(2021/C 128/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Equinoccio-Compañía de Comercio Exterior, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: D. Luff and R. Sciaudone, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 4. novembra vēstuli (ar atsauci Ares(2020)6365704), kas attiecas uz finanšu garantijas – uz kuru atsaucās Turcijas zinātnes, rūpniecības un tehnoloģijas ministrijas ES un ārlietu ģenerāldirekcijas ES finanšu programmu direkcija – likvidēšanu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots rūpības pienākums, objektivitāte, pušu procesuālo tiesību vienlīdzība un Finanšu regulas 78. pants (1).

—

Tiek argumentēts, ka Komisija nav pārbaudījusi Turcijas iestāžu lēmumu likvidēt garantiju. Faktiski Komisija esot lūgusi Turcijas iestādes, lai tās šo lēmumu pārbauda pašas. Ar šo rīcību esot pārkāpts Finanšu regulas 79. pants, to aplūkojot kopsakarā ar Deleģētās regulas (2) 80., 81. un 82. pantu. Saskaņā ar šīm tiesību normām ES kredītrīkotājam dokumenti esot jāpārbauda personīgi.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

—

Prasītāja argumentē, ka apstrīdētajā lēmumā nebija sniegta pietiekama informācija, lai [,pirmkārt,] varētu noskaidrot, vai šis akts ir pareizi pamatots vai arī tajā ir pieļauti trūkumi, kas ļautu apšaubīt tā tiesiskumu Eiropas Savienības tiesā, un, otrkārt, šī pati tiesa varētu pārbaudīt šī akta tiesiskumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības tikt uzklausītam.

—	Tiek argumentēts, ka prasītāja nav piedalījusies administratīvajā procedūrā, ko Komisija ir īstenojusi, lai izlemtu – uzdot vai neuzdot Eiropas delegācijai Ankarā ar parakstu apstiprināt garantijas likvidēšanu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips.

—	Prasītāja argumentē, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma principu, neveicot līgumslēdzējas iestādes lūguma un summu, kas pienākas prasītājai, līdzsvarošanu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par garantijas likvidēšanas nosacījumiem.

—	Tiek argumentēts, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par garantijas likvidēšanai piemērojamajiem nosacījumiem, kas visi ir saistīti ar apgalvoto pakalpojuma līguma laušanu.

(1) Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/40

Prasība, kas celta 2021. gada 21. janvārī – L’Oréal/EUIPO – Debonair Trading Internacional (“SO COUTURE”)

(Lieta T-30/21)

(2021/C 128/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: L’Oréal (Klišī, Francija) (pārstāvji: M. Treis un E. Strobel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Debonair Trading Internacional Lda (Funšala, Portugāle)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SO COUTURE” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 194 015

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 3. novembra lēmums lietā R 158/2016-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un jebkurai personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, veicot visaptverošu vērtējumu un vērtējot sajaukšanas iespēju.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/41

Prasība, kas celta 2021. gada 21. janvārī – PZ/Komisija

(Lieta T-49/21)

(2021/C 128/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: PZ (pārstāvji: S. Rodrigues un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2019. gada novērtējuma ziņojumu, kas attiecas uz laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim un kas paziņots prasītājam 2020. gada 19. februārī;

—	turklāt un, ciktāl nepieciešams, atcelt 2020. gada 23. oktobra lēmumu (prasītājam paziņots 2020. gada 30. oktobrī), ar kuru noraidīta prasītāja 2020. gada 26. jūnija sūdzība, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ko pieļāvusi atbildētāja.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots prasītāja tiesību tik uzklausītam pārkāpums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots par novērtējuma sagatavošanu atbildīgās amatpersonas neatkarības trūkums.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/41

Prasība, kas celta 2021. gada 25. janvārī – ClientEarth/Komisija

(Lieta T-52/21)

(2021/C 128/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: ClientEarth AISBL (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: O. Brouwer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2020. gada 16. novembra netiešo lēmumu atteikt piekļuvi dažiem pieprasītajiem dokumentiem, kas attiecas uz zivsaimniecības kontroli, atbilstoši Regulai (EK) Nr. 1049/2001 (1) un Regulai (EK) Nr. 1367/2006 (2);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza vienu pamatu, apgalvojot, ka, attiecībā uz prasītāju nepieņemot tiešu lēmumu saistībā ar tā piekļuves pieteikumu termiņā, kas Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. un 2. punktā ir paredzēts attiecībā uz atkārtotu pieteikumu izskatīšanu, atbildētāja netieši ir atteikusi piekļuvi šīs regulas 8. panta 3. punkta izpratnē. Tiek apgalvots, ka šis netiešais lēmums par atteikumu ir nepamatots, un tāpēc prasītājs norāda, ka tas ir jāatceļ, jo Komisija nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 1. punktu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta trešo ievilkumu un LESD 296. pantu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienu iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006 L 264, 13. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/42

Prasība, kas celta 2021. gada 5. februārī – Mendes de Almeida/Padome

(Lieta T-75/21)

(2021/C 128/50)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ana Carla Mendes de Almeida (Sobreda, Portugāle) (pārstāvji: R. Leandro Vasconcelos un M. Marques de Carvalho, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1117 (2020. gada 27. jūlijs), ar ko ieceļ Eiropas Prokuratūras Eiropas prokurorus, daļā, kurā par Eiropas Prokuratūras Eiropas prokuroru kā pagaidu darbinieks AD 13 pakāpē uz trīs gadu termiņu, kas nav atjaunojams, no 2020. gada 29. jūlija tiek iecelts Portugāles izvirzītais kandidāts José Eduardo Moreira Alves d’Oliveira Guerra;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus:

Pirmais pamats ir par to, ka esot pārkāpti Eiropas prokuroru iecelšanai piemērojamie noteikumi, ar kuriem tiek garantēta Eiropas Prokuratūras neatkarības principa ievērošana. Prasītāja apgalvo, ka gan ar to, ka Eiropas Savienības Padomei 2019. gada 29. novembrī nosūtītajā vēstulē Portugāles valdība apstrīd Regulas (ES) 2017/1939 14. panta 3. punktā minētās atlases komitejas veikto šīs valdības izvirzīto kandidātu sarindojumu un norāda no minētās komitejas izvēlētā kandidāta atšķirīgu kandidātu, gan ar to, ka Padome to akceptē, tiek apdraudēta Eiropas prokuroru iecelšanas procesa kārtība. Šīs kārtības mērķis ir nodrošināt Eiropas Prokuratūras un Eiropas prokuroru neatkarību. Eiropas prokuroru leģitimitāte izriet no viņu iecelšanas procesā iesaistīto Savienības iestāžu, it īpaši Eiropas Savienības Padomes, kā arī Eiropas Parlamenta iesaistīšanās, taču nevis no dalībvalstu valdību iesaistīšanās. Minētā Portugāles valdības vēstule un apstāklis, ka Padome to ir akceptējusi, nopietni apdraud Eiropas Prokuratūras un līdz ar to arī Eiropas prokuroru neatkarību un līdz ar to arī uzticamību.

Otrais pamats ir par to, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda attiecībā uz lēmuma pieņemšanas apstākļiem. Konkrēti prasītāja apgalvo, ka Portugāles valdības 2019. gada 29. novembrī Padomei nosūtītajā vēstulē ir divas nopietnas kļūdas, kuras turklāt atzīst pati valdība. Šīs kļūdas ir apstāklī, ka Portugāles valdības vēlamais kandidāts tika sešas reizes nosaukts par “ģenerālprokurora vietnieku José Guerra”, un apgalvojumā, ka šis pats prokurors esot bijis izmeklētājs un apsūdzības uzturētājs kādā svarīgā kriminālprocesā par noziegumiem pret Eiropas Savienības finansiālajām interesēm. Taču apstrīdētajā aktā minētais prokurors nav nedz bijis, nedz tagad ir ģenerālprokurora vietnieks, nedz arī piedalījies minētajā kriminālprocesā izmeklēšanas posmā. Tāpat kā ir skaidrs, ka savā lēmumā Padome neuzskata šīs abas kļūdas par nozīmīgām, skaidrs ir arī tas, ka tā šīs kļūdas arī nav nekad norādījusi vai labojusi, lai gan tā ir akceptējusi pārējos Portugāles valdības šajā vēstulē izklāstītos argumentus. Patiesībā jautājumam par šīm kļūdām Padome pievērsās tikai pēc tam, kad attiecīgie fakti jau bija kļuvuši vispārzināmi un izraisījuši ievērojamu sašutumu gan Portugālē, gan Eiropas mērogā.

Trešais pamats ir par to, ka esot notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana. Prasītāja apgalvo, ka pilnvaras, ar kādām Eiropas prokuroru atlases un iecelšanas procesā ir apveltīta Eiropas Savienības Padome, tai ir piešķirtas tālab, lai nodrošinātu Eiropas Prokuratūras neatkarību, kā arī lai Eiropas prokuroru amatā ieceltu tos dalībvalstu izvirzītos kandidātus, kuri ir viskvalificētākie un visādā ziņā atbilst prasībām par neatkarību Eiropas prokurora amata pienākumu izpildē. Portugāles valdības iejaukšanās un Padomes rīcība bija vērstas uz citu, no nupat minētajiem mērķiem atšķirīgu mērķu sasniegšanu, vai vismaz to rezultātā šādi atšķirīgi mērķi ir sasniegti. Tā kā Portugāles prokurora atlase un vēlākā iecelšana ar apstrīdēto aktu katrā ziņā nenodrošina, ka amatā tiek iecelti tie dalībvalstu izvirzītie kandidāti, kuri ir viskvalificētākie un visādā ziņā atbilst prasībām par neatkarību Eiropas prokurora amata pienākumu izpildē, tiek apdraudēti no minētajām regulām un lēmumiem izrietošie mērķi, jo tiek apdraudēta iecelto prokuroru leģitimitāte un pašas Eiropas Prokuratūras uzticamība.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/43

Prasība, kas celta 2021. gada 12. februārī – Darment/Komisija

(Lieta T-92/21)

(2021/C 128/51)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Darment Oy (Helsinki, Somija) (pārstāvis: C. Ginter, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas lēmumu samazināt kvotu, kas piešķirta prasītājai par 2021. gadu fluorogļūdeņražu laišanai tirgū, par ko prasītāja 2020. gada 15. decembrī tika informēta, izmantojot atbildētājas “F-Gas Portal” sistēmu, un ar 2021. gada 12. janvāra elektroniskā pasta vēstuli;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, uzliekot prasītājai sodu, lai gan Tiesa bija atcēlusi atbildētājas lēmumu, ar ko konstatēts, ka prasītāja 2017. gadā bija pārsniegusi savu kvotu HFC laišanai tirgū, un tai uzlikts sods, atbildētāja ir pārkāpusi LESD 266. pantu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, turpinot uzlikt sodu prasītājai, atbildētāja ir pārkāpusi Regulas (ES) 517/2014 (1) 25. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 42. pantu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ) (OV 2014, L 150, 195. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/44

Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Boshab/Padome

(Lieta T-103/21)

(2021/C 128/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Évariste Boshab (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ciktāl šī lēmuma pielikuma 6. punkts joprojām ietver prasītāja vārdu un uzvārdu;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ciktāl šīs regulas I pielikuma 6. punkts joprojām ietver prasītāja vārdu un uzvārdu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz viņa tiesību uz aizstāvību neievērošanu. Prasītājs izvirza vairākus iebildumus par tiesību uz aizstāvību neievērošanu procedūrās, kuru rezultātā Padome pieņēma un atjaunoja pret viņu vērstos ierobežojošos pasākumus, un jo īpaši apgalvo, ka ir pārkāptas viņa tiesības tikt uzklausītam ar pieņemamiem nosacījumiem.

Otrais pamats attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ciktāl Padome apgalvoja, ka prasītājs bija iesaistīts darbībās, kas Kongo Demokrātiskajā Republikā ir nopietni cilvēktiesību pārkāpumi. Prasītājs kritizē kontekstu, kurā notika pārskatīšana pirms ierobežojošo pasākumu pret viņu pagarināšanas, un apstrīd jebkādu pašreizējo līdzdalību notikumos, ar kuriem pamatots lēmums viņu iekļaut to personu sarakstā, uz kurām attiecas Padomes Lēmums 2010/788/KĀDP (2010. gada 20. decembris) par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku un par Kopējās nostājas 2008/369/KĀDP atcelšanu (OV 2010, L 336, 30. lpp.).

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/45

Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Kazembe Musonda/Padome

(Lieta T-106/21)

(2021/C 128/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Claude Kazembe Musonda (Lubumbashi, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ciktāl ar to prasītāja vārds tiek saglabāts šī lēmuma pielikuma ierakstā Nr. 8;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ciktāl ar to prasītāja vārds tiek saglabāts šīs regulas pielikuma ierakstā Nr. 8;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi pamatiem, kuri ir izvirzīti lietā T-103/21 Boshab/Padome.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/46

Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Ilunga Luyoyo/Padome

(Lieta T-108/21)

(2021/C 128/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ferdinand Ilunga Luyoyo (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ciktāl ar to prasītāja vārds tiek saglabāts šī lēmuma pielikuma ierakstā Nr. 3;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ciktāl ar to prasītāja vārds tiek saglabāts šīs regulas pielikuma ierakstā Nr. 3;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi pamatiem, kuri ir izvirzīti lietā T-103/21 Boshab/Padome.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/48

Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Team Beverage/EUIPO (“Beverage Analytics”)

(Lieta T-113/21)

(2021/C 128/61)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Team Beverage AG (Brēmene, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Beverage Analytics” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 101 437

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 11. decembra lēmums lietā R 727/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir noraidīta prasītājas apelācijas sūdzība pret atbildētāja 2020. gada 21. februāra lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 2. punkta pārkāpums.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/49

Prasība, kas celta 2021. gada 20. februārī – Growth Finance Plus/EUIPO (“doglover”)

(Lieta T-114/21)

(2021/C 128/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Growth Finance Plus AG (Gommisvalde, Šveice) (pārstāvis: H. Twelmeier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “doglover” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 107 487

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 26. novembra lēmums lietā R 720/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/50

Prasība, kas celta 2021. gada 20. februārī – Growth Finance Plus/EUIPO (“catlover”)

(Lieta T-115/21)

(2021/C 128/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Growth Finance Plus AG (Gommiswald, Šveice) (pārstāvis: H. Twelmeier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “catlover” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 18 107 485

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 26. novembra lēmums lietā R 717/2020-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/50

Prasība, kas celta 2021. gada 18. februārī – Deichmann/EUIPO – Munich (Divu krustenisku svītru uz apava sāna logo)

(Lieta T-117/21)

(2021/C 128/64)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deichmann SE (Essen, Vācija) (pārstāvji: C. Onken, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Munich, SL (La Torre de Claramunt, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības preču zīme (Divu krustenisku svītru uz apava sāna attēlojums) Eiropas Savienības preču zīme Nr. 2 923 852

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 7. decembra lēmums lietā R 2882/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta otrā teikuma pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/51

Prasība, kas celta 2021. gada 22. februārī – Cilem Records International/EUIPO –KVZ Music (“HALIX RECORDS”)

(Lieta T-118/21)

(2021/C 128/65)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cilem Records International UG (Augsburga, Vācija) (pārstāvis: E. Hecht, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: KVZ Music Ltd (Sofija, Bulgārija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HALIX RECORDS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 288 235

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2021. gada 28. janvāra lēmums lietā R 1060/2020–4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto 2021. gada 28. janvāra lēmumu, kā arī EUIPO2020. gada 25. maija lēmumu attiecībā uz Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 016288235 un apmierināt prasītājas iebildumus pret 2017. gada 17. aprīļa Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 16288235 reģistrāciju;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdēto 2021. gada 28. janvāra lēmumu un nodot lietu atpakaļ Apelācijas padomei atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkta pārkāpums.

12.4.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 128/52

Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Ramazani Shadary/Padome

(Lieta T-119/21)

(2021/C 128/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emmanuel Ramazani Shadary (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/2033 (2020. gada 10. decembris), ciktāl ar to prasītāja vārds tiek saglabāts šī lēmuma pielikuma ierakstā Nr. 10;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/2021 (2020. gada 10. decembris), ciktāl ar to prasītāja vārds tiek saglabāts šīs regulas pielikuma ierakstā Nr. 10;

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi pamatiem, kuri ir izvirzīti lietā T-103/21 Boshab/Padome.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 128

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 12. aprīlis

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2021/C 128/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1

	V Atzinumi
	JURIDISKAS PROCEDŪRAS
	Tiesa
2021/C 128/02	Lieta C-760/18: Tiesas (septītā palāta) 2021. gada 11. februāra spriedums (Monomeles Protodikeio Lasithiou (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M.V. u.c./Organismos Topikis Aftodioikisis (O.T.A.) Dimos Agiou Nikolaou (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 1999/70/EK – UNICE, CEEP un EAK noslēgtais pamatnolīgums par darbu uz noteiktu laiku – 5. klauzula – Pasākumi, ar kuriem paredzēts novērst ļaunprātīgu izmantošanu, izmantojot secīgus uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgums vai darba tiesiskās attiecības – Uz noteiktu laiku noslēgti darba līgumi publiskajā sektorā – Secīgi līgumi vai pirmais pagarinātais līgums – Līdzvērtīgs tiesisks pasākums – Konstitūcijā paredzēts absolūts aizliegums pārveidot uz noteiktu laiku noslēgtus darba līgumus par uz nenoteiktu laiku noslēgtiem līgumiem – Atbilstīgas interpretācijas pienākums)	2
2021/C 128/03	Lieta C-56/19 P: Tiesas (otrā palāta) 2021. gada 10. februāra spriedums – RFA International LP/Eiropas Komisija (Apelācija – Dempings – Krievijas izcelsmes ferosilīcija imports – Regula (EK) Nr. 1225/2009 – 11. panta 9. un 10. punkts – Iesniegumu par samaksāto antidempinga maksājumu atmaksāšanu noraidījums – Saliktā eksporta cena – Novērtējums par antidempinga maksājumu atspoguļošanu tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Eiropas Savienībā – Pienākums piemērot to pašu metodi, kas izmantota izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikts antidempinga maksājums – Apstākļu maiņa – Samaksāto antidempinga maksājumu atskaitīšana – Izšķiroši pierādījumi)	3
2021/C 128/04	Apvienotās lietas C-407/19 un C-471/19: Tiesas (ceturtā palāta) 2021. gada 11. februāra spriedums (Raad van State un Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Katoen Natie Bulk Terminals NV, General Services Antwerp NV (C-407/19), Middlegate Europe NV (C-471/19)/Belgische Staat C-407/19), Ministerraad (C-471/19) (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – LESD 45. pants – Darba ņēmēju brīva pārvietošanās – LESD 49. pants – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – LESD 56. pants – Pakalpojumu sniegšanas brīvība – Ostas darbu veikšana – Ostas strādnieki – Piekļuve profesijai un pieņemšana darbā – Ostas strādnieku atzīšanas noteikumi – Ostas strādnieki, kas nav iekļauti valsts tiesību aktos paredzētajā darba ņēmēju kontingentā – Ierobežojums uz darba līguma darbības laiku – Ostas strādnieku mobilitāte starp dažādām ostu teritorijām – Loģistikas darbinieki – Drošības sertifikāts – Primāri vispārējo interešu apsvērumi – Drošība ostu teritorijās – Darba ņēmēju aizsardzība – Samērīgums)	3
2021/C 128/05	Lieta C-77/20: Tiesas (sestā palāta) 2021. gada 11. februāra spriedums (Court of Appeal (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret K.M. (Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Kopējā zivsaimniecības politika – Regula (EK) Nr. 1224/2009 – Kontroles sistēma, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem – Tāda aprīkojuma izmantošana uz zvejas kuģa, kurš ļauj automātiski šķirot zivis pēc lieluma – 89. pants – Pasākumi, lai nodrošinātu noteikumu ievērošanu – 90. pants – Kriminālsodi – Samērīguma princips)	5
2021/C 128/06	Lieta C-356/20 P: Apelācijas sūdzība, ko AL 2020. gada 31. jūlijā iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 10. jūnija spriedumu lietā T-83/19 AL/Komisija	5
2021/C 128/07	Lieta C-561/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 26. oktobrī iesniedza Nederlandstalige ondernemingsrechtbank Brussel (Beļģija) – Q, R, S/United Airlines, Inc.	6
2021/C 128/08	Lieta C-579/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. novembrī iesniedza Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – F, A, G, H, I/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid	6
2021/C 128/09	Lieta C-624/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. novembrī iesniedza Rechtbank Den Haag, Sitzungsort Amsterdam (Nīderlande) – E.K./Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid	7
2021/C 128/10	Lieta C-626/20 P: Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 23. novembrīArkadiusz Kaminski iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2020. gada 23. septembra spriedumu lietā T-677/19 Polfarmex/EUIPO – Kaminski	8
2021/C 128/11	Lieta C-665/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 7. decembrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Eiropas apcietināšanas orderis pret X; pretējā puse procesā: Openbaar Ministerie	8
2021/C 128/12	Lieta C-674/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 10. decembrī iesniedza Cour constitutionnelle (Beļģija) – Airbnb Ireland UC/Région de Bruxelles-Capitale	9
2021/C 128/13	Lieta C-694/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 21. decembrī iesniedza Grondwettelijk Hof (Beļģija) – Orde van Vlaamse Balies, IG, Belgian Association of Tax Lawyers, CD, JU/Flandrijas valdība	10
2021/C 128/14	Lieta C-704/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 23. decembrī iesniedza Raad van State (Nīderlande) – Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid/C, B	10
2021/C 128/15	Lieta C-712/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. decembrī iesniedza Landgericht Köln (Vācija) – GJ/Ryanair DAC	11
2021/C 128/16	Lieta C-713/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. decembrī iesniedza Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) – Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank, Y/X, Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank	11
2021/C 128/17	Lieta C-723/20: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. decembrī iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Maksātnespējas process par Galapagos S.A. īpašumu, piedaloties DE, kas rīkojas kā maksātnespējas procesa administrators, Galapagos BidCo. S.a.r.l., Hauck Aufhäuser Fund Services S. A. un Prime Capital S.A.	12
2021/C 128/18	Lieta C-13/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 4. janvārī iesniedza Judecătoria Miercurea Ciuc (Rumānija) – Pricoforest SRL/Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier (ISCTR)	13
2021/C 128/19	Lieta C-18/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 12. janvārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Uniqa Versicherungen AG/VU	13
2021/C 128/20	Lieta C-19/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 13. janvārī iesniedza Rechtbank Den Haag zittingsplaats Haarlem (Nīderlande) – I, S/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid	14
2021/C 128/21	Lieta C-23/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 14. janvārī iesniedza Gericht Erster Instanz Eupen (Beļģija) – IO/Valonijas reģions	15
2021/C 128/22	Lieta C-36/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza College van Beroep voor het bedrijfsleven (Nīderlande) – Sense Visuele Communicatie en Handel vof (darbojas arī ar vārdu De Scharrelderij)/Minister van Landbouw, Natuur en Voedselkwaliteit	15
2021/C 128/23	Lieta C-38/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 22. janvārī iesniedza Landgericht Ravensburg (Vācija) – VK/BMW Bank GmbH	16
2021/C 128/24	Lieta C-39/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 26. janvārī iesniedza Rechtbank Den Haag, zittingsplaats ’s-Hertogenbosch (Nīderlande) – X/Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid	18
2021/C 128/25	Lieta C-45/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Ustavno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) – Banka Slovenije/Državni zbor Republike Slovenije	19
2021/C 128/26	Lieta C-51/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Tallinna Halduskohus (Igaunija) – Aktsiaselts M.V.WOOL/Põllumajandus- ja Toiduamet	21
2021/C 128/27	Lieta C-52/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Cour d’appel de Liège (Beļģija) – Pharmacie populaire – La Sauvegarde SCRL/État belge – SPF Finances	22
2021/C 128/28	Lieta C-53/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Cour d’appel de Liège (Beļģija) – Pharma Santé – Réseau Solidaris SCRL/État belge – SPF Finances	23
2021/C 128/29	Lieta C-55/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 28. janvārī iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Direktor na Agentsia Mitnitsi/IMPERIAL TOBACCO BULGARIA EOOD	23
2021/C 128/30	Lieta C-56/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 29. janvārī iesniedza Mokestinių ginčų komisija prie Lietuvos Respublikos vyriausybės (Lietuva) – ARVI ir ko UAB/Valstybinė mokesčių inspekcija prie Lietuvos Respublikos finansų ministerijos	24
2021/C 128/31	Lieta C-61/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 2. februārī iesniedza Cour administrative d'appel de Versailles (Francija) – JP/Ministre de la Transition écologique, Premier ministre	25
2021/C 128/32	Lieta C-65/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 2. februārīSGL Carbon SE iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-639/18 SGL Carbon SE/Komisija	25
2021/C 128/33	Lieta C-68/21: Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 3. februārī iesniedza Consiglio di Stato (Itālija) – Iveco Orecchia SpA/APAM Esercizio SpA	26
2021/C 128/34	Lieta C-70/21: Prasība, kas celta 2021. gada 3. februārī – Eiropas Komisija/Grieķijas Republika	27
2021/C 128/35	Lieta C-73/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 3. februārīQuímica del Nalón SA, iepriekš Industrial Química del Nalón SA, iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-635/18 Industrial Química del Nalón SA/Komisija	28
2021/C 128/36	Lieta C-74/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 4. februārīDeza a.s. iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-638/18 Deza a.s./Komisija	29
2021/C 128/37	Lieta C-75/21 P: Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 3. februārīBilbaína de Alquitranes, SA iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 16. decembra spriedumu lietā T-645/18 Bilbaína de Alquitranes SA/Komisija	30
	Vispārējā tiesa
2021/C 128/38	Lieta T-488/18: Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – XC/Komisija (Civildienests – Pieņemšana darbā – Atklātais konkurss EPSO/AD/338/17 – Atlases komisijas lēmums nepielaist prasītāju dalībai konkursa nākamajā kārtā – Princips par aizliegumu diskriminēt invaliditātes dēļ – Piekļuve dokumentiem – Lūguma par piekļuvi pārbaudījuma laikā uzdotiem jautājumiem noraidījums – Atlases komisijas sēžu aizklātības princips – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Atklātais konkurss EPSO/AD/356/18 – Rezerves saraksts – Prasība atcelt tiesību aktu – Intereses celt prasību neesamība – Nepieņemamība – Atbildība)	32
2021/C 128/39	Apvienotās lietas T-345/19, T-346/19, no T-364/19 līdz T-366/19, no T-372/19 līdz T-375/19 un T-385/19: Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Santini u.c./Parlaments (Institucionālās tiesības – Eiropas Parlamenta deputāta unikālais statuss – Eiropas Parlamenta deputāti, kas ir ievēlēti Itālijas vēlēšanu apgabalos – Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati (Deputātu palātas prezidenta birojs, Itālija) pieņemts Lēmums Nr. 14/2018 par pensijām – Itālijas deputātu pensiju apmēra grozījumi – Ar to saistītie dažu bijušo no Itālijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu pensiju apmēra grozījumi, ko ir veicis Eiropas Parlaments – Akta pieņēmēja kompetence – Pienākums norādīt pamatojumu – Iegūtās tiesības – Tiesiskā drošība – Tiesiskā paļāvība – Īpašumtiesības – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Ārpuslīgumiskā atbildība – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums)	33
2021/C 128/40	Lieta T-519/19: Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Forte/Parlaments (Institucionālās tiesības – Eiropas Parlamenta deputāta unikālais statuss – Eiropas Parlamenta deputāti, kas ir ievēlēti Itālijas vēlēšanu apgabalos – Ufficio di Presidenza della Camera dei deputati (Deputātu palātas prezidenta birojs, Itālija) pieņemts Lēmums Nr. 14/2018 par pensijām – Itālijas deputātu pensiju apmēra grozījumi – Ar to saistītie dažu bijušo no Itālijas ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu pensiju apmēra grozījumi, ko ir veicis Eiropas Parlaments – Akta pieņēmēja kompetence – Pienākums norādīt pamatojumu – Iegūtās tiesības – Tiesiskā drošība – Tiesiskā paļāvība – Īpašumtiesības – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme)	33
2021/C 128/41	Lieta T-578/19: Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Sophia Group/Parlaments (Publiski pakalpojumu līgumi – Iepirkuma procedūra – Ar ēkām saistīti atbalsta pakalpojumi – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana – Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam – Atlases kritēriji – Piešķiršanas kritēriji – Saimnieciski visizdevīgākais piedāvājums – Marķējumu un sertifikātu izmantošana piešķiršanas kritēriju formulēšanā – Pienākums norādīt pamatojumu)	34
2021/C 128/42	Lieta T-821/19: Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – Herlyn un Beck/EUIPO – Brillux (B.home) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes B.home reģistrācijas pieteikums – Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme B-Wohnen – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regula (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))	35
2021/C 128/43	Lieta T-117/20: Vispārējās tiesas 2021. gada 10. februāra spriedums – El Corte Inglés/EUIPO – MKR Design (PANTHÉ) (Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes PANTHÉ reģistrācijas pieteikums – Agrākas valsts vārdiska un grafiska preču zīmes PANTHER un agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme P PANTHER – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums)	35
2021/C 128/44	Lieta T-776/20: Prasība, kas celta 2020. gada 29. decembrī – Stockdale/Padome u.c.	36
2021/C 128/45	Lieta T-20/21: Prasība, kas celta 2021. gada 17. janvārī – VI/Komisija	38
2021/C 128/46	Lieta T-22/21: Prasība, kas celta 2021. gada 14. janvārī – Equinoccio-Compañía de Comercio Exterior/Komisija	39
2021/C 128/47	Lieta T-30/21: Prasība, kas celta 2021. gada 21. janvārī – L’Oréal/EUIPO – Debonair Trading Internacional (SO COUTURE)	40
2021/C 128/48	Lieta T-49/21: Prasība, kas celta 2021. gada 21. janvārī – PZ/Komisija	41
2021/C 128/49	Lieta T-52/21: Prasība, kas celta 2021. gada 25. janvārī – ClientEarth/Komisija	41
2021/C 128/50	Lieta T-75/21: Prasība, kas celta 2021. gada 5. februārī – Mendes de Almeida/Padome	42
2021/C 128/51	Lieta T-92/21: Prasība, kas celta 2021. gada 12. februārī – Darment/Komisija	43
2021/C 128/52	Lieta T-103/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Boshab/Padome	44
2021/C 128/53	Lieta T-104/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Kande Mupompa/Padome	44
2021/C 128/54	Lieta T-105/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Kanyama/Padome	45
2021/C 128/55	Lieta T-106/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Kazembe Musonda/Padome	45
2021/C 128/56	Lieta T-107/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Amisi Kumba/Padome	46
2021/C 128/57	Lieta T-108/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Ilunga Luyoyo/Padome	46
2021/C 128/58	Lieta T-109/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Mutondo/Padome	47
2021/C 128/59	Lieta T-110/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Kampete/Padome	47
2021/C 128/60	Lieta T-112/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Numbi/Padome	48
2021/C 128/61	Lieta T-113/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Team Beverage/EUIPO (Beverage Analytics)	48
2021/C 128/62	Lieta T-114/21: Prasība, kas celta 2021. gada 20. februārī – Growth Finance Plus/EUIPO (doglover)	49
2021/C 128/63	Lieta T-115/21: Prasība, kas celta 2021. gada 20. februārī – Growth Finance Plus/EUIPO (catlover)	50
2021/C 128/64	Lieta T-117/21: Prasība, kas celta 2021. gada 18. februārī – Deichmann/EUIPO – Munich (Divu krustenisku svītru uz apava sāna logo)	50
2021/C 128/65	Lieta T-118/21: Prasība, kas celta 2021. gada 22. februārī – Cilem Records International/EUIPO –KVZ Music (HALIX RECORDS)	51
2021/C 128/66	Lieta T-119/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Ramazani Shadary/Padome	52
2021/C 128/67	Lieta T-120/21: Prasība, kas celta 2021. gada 19. februārī – Ruhorimbere/Padome	52