Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2021/C 98/01)

Jaunākā publikācija

OV C 88, 15.3.2021.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 79, 8.3.2021.

OV C 72, 1.3.2021.

OV C 62, 22.2.2021.

OV C 53, 15.2.2021.

OV C 44, 8.2.2021.

OV C 35, 1.2.2021.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 10. novembrīAnne-Marie Klose k-dze iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedumu lietā T-81/20 Anne-Marie Klose/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-600/20 P)

(2021/C 98/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Anne-Marie Klose (pārstāve: I. Seher, advokāte)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Ar 2021. gada 11. februāra rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai pašai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 23. novembrī PV iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2020. gada 30. janvāra spriedumu apvienotajās lietās T-786/16 un T-224/18 PV/Komisija

(Lieta C-640/20 P)

(2021/C 98/03)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: PV (pārstāvis: D. Birkenmaier, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

—	atcelt 2020. gada 30. janvāra spriedumu apvienotajās lietās T-786/16 un T-224/18;

—	izspriest šo lietu, kā arī apvienotās lietas T-786/16 un T-224/18, kā paredzēts Tiesas Reglamenta 170. pantā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus lietā C-111/20 P, kā arī visus citus tiesāšanās izdevumus lietās T-786/16, T-224/18, T-224/18 R1 un T-224/18 R2.

Pamati un galvenie argumenti

1.	Pirmais pamats ir saistīts ar kļūdainu LESD 72. un 270. panta un Civildienesta noteikumu 23. panta interpretāciju un ar Vispārējas tiesas uzskatu, ka Civildienesta noteikumi ir vienīgais tiesību avots, lai spriestu par strīdiem starp darbiniekiem un viņu iestādi.

2.	Otrais pamats ir saistīts ar LES 4. panta, Hartas 41. panta un Civildienesta noteikumu 11.a panta pārkāpumu.

3.	Trešais pamats ir saistīts ar vispārējā tiesību principa “fraus omnia corrompit” un Tiesas statūtu 36. panta pārkāpumu.

4.	Ceturtais pamats ir saistīts ar Hartas 1., 3., 4., 31. un 41. panta noraidījumu, kā arī ar Civildienesta noteikumu 1.e un 12.a panta noraidījumu.

5.	Piektais pamats ir saistīts ar “apzināti nepatiesas liecības sniegšanu”, Civildienesta noteikumu 59. panta 1. punkta trešās un piektās daļas kļūdainu interpretāciju, kā arī Komisijas 2014. gada 6. jūlija iekšējā lēmuma 92/2004 pārkāpumu.

6.	Sestais pamats ir saistīts ar apzinātu ļaunprātību sakarā ar principa par neizpildes izņēmumu piemērošanu divpusējās attiecībās.

7.	Septītajā pamatā tiek atkārtoti argumenti par Hartas 41. panta un Civildienesta noteikumu 25. panta pārkāpumu, kā arī par ļaunprātīgu faktu noklusēšanu sakarā ar algu parāda summas EUR 21 593,64 apmērā krāpniecisku izmantošanu, ko esot izdarījis PMO.

8.	Astotais pamats ir saistīts ar sagrozīšanu, kas izdarīta, nenorādot pirmās disciplinārlietas CMS 13/087 atcelšanas sekas.

9.	Devītais pamats ir saistīts ar Hartas 15. panta pārkāpumu.

10.	Desmitais pamats, kas ir norādīts pakārtoti, ir saistīts ar [aizlieguma] pārsniegt prasījuma robežas pārkāpumu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 30. novembrī iesniedza Veszprémi Törvényszék (Ungārija) – ENERGOTT Fejlesztő és Vagyonkezelő Kft./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-643/20)

(2021/C 98/04)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Veszprémi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītājs: ENERGOTT Fejlesztő és Vagyonkezelő Kft.

Atbildētājs: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (turpmāk tekstā – “PVN direktīva”) (1) 90. panta 1. un 2. punkts, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] (2) un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], (3) kā arī Savienības tiesību efektivitātes un līdzvērtības pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar PVN atgūšanu par parādiem, kuri galīgi ir kļuvuši neatgūstami, dalībvalstis par noilguma termiņa sākumu nevar noteikt datumu, kas ir pirms tā, kurā parāds, kas pamato PVN atmaksas pieteikumu, kļūst neatgūstams?

2)

Vai PVN direktīvas 90. panta 1. un 2. punkts un 273. pants, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], kā arī Savienības tiesību efektivitātes, līdzvērtības un nodokļu neitralitātes pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts juridiskā prakse, saskaņā ar kuru saistībā ar PVN atgūšanu par parādiem, kas galīgi ir kļuvuši neatgūstami, dalībvalsts iestāde, kurai ir jāpiemēro tiesību akti, kā nosacījumu PVN atgūšanai nodokļa maksātājam izvirza ne vien prasību, ka tam likvidācijas procedūras ietvaros ir jāpieprasa atmaksāt parādu, uz ko attiecas šis nodoklis, bet arī prasību veikt citas darbības šī parāda atgūšanas nolūkā?

3)

Vai PVN direktīvas 90. panta 1. un 2. punkts un 273. pants, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], kā arī Savienības tiesību efektivitātes, līdzvērtības un nodokļu neitralitātes pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir dalībvalsts juridiskā prakse, saskaņā ar kuru samaksas neveikšanas gadījumā sabiedrībai, kas sniedz pakalpojumu, nekavējoties tas jāpārtrauc sniegt, jo gadījumā, ja tā šādi nerīkotos un turpinātu sniegt attiecīgo pakalpojumu, tā nevarēs atgūt PVN, kurš atbilst parādiem, kas galīgi ir kļuvuši neatgūstami, lai gan šie parādi ir kļuvuši neatgūstami vēlāk?

4)

Vai PVN direktīvas 90. panta 1. un 2. punkts un 273. pants, kā arī Pamattiesību hartas 15.–17. pants, it īpaši ņemot vērā [2017. gada 23. novembra spriedumu Di Maura (C-246/16)] un [2020. gada 29. janvāra rīkojumu Porr Építési Kft. (C-292/19)], kā arī Savienības tiesību efektivitātes, līdzvērtības un nodokļu neitralitātes pamatprincipus, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts iestāde, kurai ir jāpiemēro tiesību akti, otrajā līdz ceturtajā prejudiciālajā jautājumā izklāstītās prasības ir noteikusi bez jebkāda juridiskā pamata, uz ko ir balstīts minētais spriedums lietā Porr Építési Kft. (C-292/19), un ka šīs prasības nodokļa maksātājiem nebija acīmredzamas pirms parādi galīgi kļuva neatgūstami?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

(2)  ECLI:EU:C:2017:887.

(3)  ECLI:EU:C:2019:901.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Ráckevei Járásbíróság (Ungārija) iesniedza 2020. gada 8. decembrī — EP u.c./ERSTE Bank Hungary Zrt.

(Lieta C-670/20)

(2021/C 98/05)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Ráckevei Járásbíróság

Pamatlietas puses

Prasītāji: EP, TA, FV un TB

Atbildētāja: ERSTE Bank Hungary Zrt.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai – ņemot vērā to, kā Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (1) 4. panta 2. punkts ir interpretēts spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 (2) – par skaidru un nepārprotamu ir uzskatāma tāda līguma klauzula par valūtas maiņas kursa risku, kurā, nenosakot expressis verbis, ka šo risku pilnībā uzņemas tikai un vienīgi parādnieks, ir tikai ietverts parādnieka apliecinājums, kurā norādīts, ka tas “pilnībā apzinās darījuma iespējamos riskus un it īpaši to, ka konkrētās valūtas maiņas kursa svārstības attiecībā pret Ungārijas forintu var gan palielināt, gan samazināt forintos atmaksājamo aizdevuma summu[”]?

2)

Vai iepriekš aprakstītā līguma klauzula atbilst spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 noteiktajai prasībai, ka patērētājam ir jāspēj ar šādas klauzulas palīdzību novērtēt iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas, ko attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām rada ar valūtas maiņas kursu saistītā riska uzņemšanās, ņemot vērā, ka dokumentā [“]Informācija par vispārīgajiem ar finansējumu ārvalstu valūtā saistītajiem riskiem[”], kuru patērētājs parakstīja līguma noslēgšanas brīdī, ir vienādi norādīts uz gan izdevīgajām, gan neizdevīgajām valūtas maiņas kursa izmaiņu sekām, tādējādi vedinot domāt, ka stabila maiņas kursa tipiska tendence —ko arī norādījusi Ungārijas Banku apvienība — ir tāda, ka šīs izdevīgās un neizdevīgās ekonomiskās sekas ilgtermiņā izlīdzinās?

3)

Vai iepriekš aprakstītā līguma klauzula atbilst spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 noteiktajai prasībai, ka patērētājam ir jāspēj ar šādas klauzulas palīdzību novērtēt iespējami nozīmīgās ekonomiskās sekas, ko attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām rada ar valūtas maiņas kursu saistītā riska uzņemšanās, ja nedz līgumā, nedz dokumentā, kurā ir informācija par riskiem, kas saistīti ar valūtas maiņas kursu un kas ir parakstīts līguma noslēgšanas brīdī, nav ne expressis verbis, ne implicīti norādīts, ka atmaksājamo summu pieaugums var būt nozīmīgs un pat faktiski sasniegt jebkuru apmēru?

4)

Vai – ņemot vērā to, kā Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punkts ir interpretēts spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16 – par skaidru un nepārprotamu ir uzskatāma tāda līguma klauzula par valūtas maiņas kursa risku, kurā nav expressis verbis noteikts, ka valūtas maiņas kursa risku pilnībā uzņemas tikai un vienīgi parādnieks, ja no līguma klauzulām expressis verbis neizriet, ka atmaksājamo summu pieaugums var būt nozīmīgs un pat faktiski sasniegt jebkuru apmēru?

5)

Vai patērētāja tālab izdarītais apliecinājums, kas vispārīgi formulēts līguma tipveida klauzulā, pats par sevi ir pietiekams, lai novērtētu, vai informācija par risku, kas saistīts ar valūtas maiņas kursu, atbilst spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16, noteiktajai prasībai, ka šai informācijai ir jāļauj vidusmēra patērētājam ar tās palīdzību novērtēt to, kādas iespējami nozīmīgas sekas attiecībā uz viņa finansiālajām saistībām var rasties no valūtas maiņas kursa riska pārejas, ja šādu secinājumu neļauj izdarīt nevienā cita līguma klauzulā, nedz informācijas [dokumentā] teiktais?

6)

Vai – ievērojot spriedumā Andriciuc u.c., C-186/16, nospriesto – ar Direktīvas 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 4. panta 2. punktu ir saderīga tāda Kúria (Augstākā tiesa) veiktā interpretācija, saskaņā ar kuru “jau tas vien, ka atbildētājs ir sniedzis informāciju par risku, kas saistīts ar valūtas maiņas kursu, pats par sevi nozīmē, ka prasītājam bija reālistiski jārēķinās ar šo risku”?

---

(1)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).o

(2)  Spriedums, 2017. gada 20. septembris, Andriciuc u.c., C-186/16, EU:C:2017:703.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. decembrī iesniedza tribunal judiciaire d’Auch (Francija) – EP/Préfet du Gers, Institut National de la Statistique et des Études Économiques

(Lieta C-673/20)

(2021/C 98/06)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal judiciaire d’Auch

Pamatlietas puses

Prasītāja: EP

Atbildētāji: Préfet du Gers, Institut National de la Statistique et des Études Économiques

Otra lietas dalībniece: Maire de Thoux

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Līguma par Eiropas Savienību 50. pants un Līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem atceļ Eiropas Savienības pilsonību Apvienotās Karalistes pavalstniekiem, kuri pirms pārejas laikposma beigām ir īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un dzīvesvietas izvēli citas dalībvalsts teritorijā, tostarp tiem, kuri ir uzturējušies citas dalībvalsts teritorijā jau ilgāk par piecpadsmit gadiem, un kuriem piemēro Lielbritānijas tā saukto “15 year rule” [piecpadsmit gadu normu], tādējādi tiem liedzot jebkāda veida vēlēšanu tiesības?

2)

Apstiprinošas atbildes gadījumā, vai var uzskatīt, ka Līguma par izstāšanos 2., 3., 10., 12. un 127. panta, tā preambulas 6. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 18., 20. un 21. panta kopīga interpretācija ļauj šiem Lielbritānijas pavalstniekiem bez izņēmuma saglabāt tiesības uz Eiropas Savienības pilsonību, kuras tiem bija pirms viņu valsts izstāšanās no Eiropas Savienības?

3)

Noraidošas atbildes uz otro jautājumu gadījumā, vai Līgums par izstāšanos daļēji nav atzīstams par spēkā neesošu, ciktāl tas ir pretrunā principiem, kas veido Eiropas Savienības identitāti, it īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 18., 20. un 21. pantam, bet arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. un [40.] pantam, un vai tas nav pretrunā samērīguma principam, ciktāl tajā nav paredzēta nekāda veida noteikumi, kas ļautu saglabāt šīs tiesības?

4)

Katrā ziņā, vai Līguma par izstāšanos 127. panta 1. punkta b) apakšpunkts nav daļēji spēkā neesošs, ciktāl tas ir pretrunā ne tikai Līguma par Eiropas Savienības darbību 18., 20. un 21. pantam, bet arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 39. un 40. pantam, ciktāl ar to Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri ir īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un dzīvesvietas izvēli Apvienotajā Karalistē, tiek atņemtas tiesības vēlēt un tikt ievēlētiem šīs valsts pašvaldību vēlēšanās, un ja Vispārējā tiesa un Tiesa šīs tiesību normas interpretē tāpat kā Francijas Conseil d’Etat [Valsts padome], vai šis pārkāpums neattiecas arī uz tiem Apvienotās Karalistes pavalstniekiem, kuri ir īstenojuši savas tiesības uz brīvu pārvietošanos un dzīvesvietas izvēli citas dalībvalsts teritorijā jau ilgāk par 15 gadiem un kuriem piemēro Lielbritānijas tā saukto “15 year rule” [piecpadsmit gadu normu], tādējādi tiem liedzot jebkāda veida vēlēšanu tiesības?

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 11. decembrīColin Brown iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 5. oktobra spriedumu lietā T-18/19 Brown/Komisija

(Lieta C-675/20 P)

(2021/C 98/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Colin Brown (pārstāvis: I. Van Damme, advocaat)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu, kurā nolemts neatcelt apstrīdēto lēmumu (1);

—

pamatojoties uz visiem tās rīcībā esošajiem lietas materiāliem, nolemt, ka apstrīdētais lēmums ir jāatceļ un ir jāatjauno apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz ekspatriācijas pabalstu un ceļa izdevumu kompensāciju no 2017. gada 1. decembra un ka pabalsti, kas netika samaksāti laikposmā no 2017. gada 1. decembra līdz apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesību atjaunošanas datumam, ir jāsamaksā apelācijas sūdzības iesniedzējam kopā ar procentiem; un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas apelācijas sūdzības iesniedzējam radušies tiesvedībā Tiesā un Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, interpretējot Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu tādējādi, ka tas atļauj vai prasa atņemt ierēdņa tiesības uz ekspatriācijas pabalstu nodarbinātības vietas valsts pilsonības iegūšanas dēļ, ja netiek mainīta ierēdņa nodarbinātības vieta.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana apelācijas sūdzības iesniedzējam, ko Vispārējā tiesa ir izdarījusi tās spriedumā un Komisija – apstrīdētajā lēmumā, radot nepamatotu diskrimināciju.

---

(1)  Atalgojuma un individuālo tiesību biroja 2018. gada 19. marta lēmums anulēt apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības uz ekspatriācijas pabalstu un ceļa izdevumu kompensāciju no 2017. gada 1. decembra.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 22. decembrī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – Avis Autovermietung Gesellschaft mbH/Verein für Konsumenteninformation

(Lieta C-701/20)

(2021/C 98/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Avis Autovermietung Gesellschaft mbH

Atbildētāja: Verein für Konsumenteninformation

Prejudiciālais jautājums

Vai tiesību normas, kas ietvertas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (1) (Vispārīgā datu aizsardzības regula; turpmāk tekstā – “Vispārīgā datu aizsardzības regula”) VIII nodaļā, it īpaši 80. panta 1. un 2. punktā, kā arī 84. pantā 1. punktā, nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas – līdztekus iejaukšanās pilnvarām, kas piemīt uzraudzības iestādēm, kuru kompetencē ir regulas piemērošanas uzraudzība un izpilde, un datu subjektu tiesību aizsardzības līdzekļiem –, neatkarīgi no individuālu datu subjektu konkrētu tiesību pārkāpumiem un bez datu subjekta pilnvarojuma par Vispārīgās datu aizsardzības regulas pārkāpumiem konkurentiem, no vienas puses, un atbilstoši valsts tiesībām pilnvarotām apvienībām, iestādēm un kamerām, no otras puses, piešķir tiesības vērsties pret pārkāpēju ar civilprasību tiesā jautājumos, kas skar negodīgas komercprakses aizlieguma neievērošanu vai tiesību aktu patērētāju tiesību aizsardzības jomā pārkāpumu vai aizliegumu izmantot spēkā neesošus Vispārējos darījumu nosacījumus?

---

(1)  OV 2016, L 119, 1. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 28. decembrīZhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2020. gada 15. oktobra spriedumu lietā T-307/18 Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals/Komisija

(Lieta C-718/20 P)

(2021/C 98/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Zhejiang Jiuli Hi-Tech Metals Co. Ltd (pārstāvji: K. Adamantopoulos, dikigoros, un P. Billiet, advocaat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītos prasījumus Vispārējā tiesā un atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/330 (1), ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. pantam;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šo apelācijas sūdzību, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-307/18.

Pakārtoti, apelācijas sūdzības iesniedzēja lūdz Tiesu:

—	nodot lietu Vispārējai tiesai lemšanai par jebkuru no apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirzītajiem pamatiem atkarībā no tiesvedības stadijas un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, secinādama, ka šajā lietā Komisija esot savlaicīgi piedāvājusi apelācijas sūdzības iesniedzējai iepazīties ar visiem būtiskiem faktiem un apsvērumiem. Ja Komisija būtu izpildījusi savus pienākumu atbilstoši Regulas (ES) 2016/1036 (2) (“Pamatregula”) 20. panta 2. un 4. punktam, apelācijas sūdzības iesniedzēja būtu sniegusi Komisijai būtiskus komentārus, un konstatējums par dempingu būtu bijis apelācijas sūdzības iesniedzējai labvēlīgs. Vispārējā tiesa esot arī sagrozījusi faktus, atzīdama, ka stiprināšanai un urbšanai izmantojamo SSSPT (nerūsējošā tērauda bezšuvju caurules un caurulītes) kategorija tika noteikta, atsaucoties uz Indijas ražotāju sniegtajiem izstrādājumu kontroles numuriem.

Atbilstoši otrajam pamatam – pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda, uzskatot, ka saskaņā ar Pamatregulas 2. panta 7. punktu pieņemto Savienības aktu tiesiskums nevar tikt pārskatīts, ņemot vērā Protokolu par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos PTO. Pakārtoti – pārsūdzētajā spiedumā esot pieļauta tiesību kļūda, neatzīstot, ka Pamatregulas 2. panta 7. punkts ir uzskatāms par šīs regulas 2. panta 1. –6. punkta izņēmumu un tas ir īpaši piemērojams tikai Ķīnas importam ES atbilstoši Protokola par Ķīnas Tautas Republikas pievienošanos PTO 15. panta 1. punkta d) apakšpunktam un tik ilgi, kamēr šīs normas ir spēkā. Saskaņā gan ar ES tiesībām, gan PTO tiesībām Komisija esot kļūdījusies, izmantodama Indiju kā analogo valsti apelācijas sūdzības iesniedzējas lietā. Ar šo metodi Komisija esot konstatējusi ļoti augstu dempinga starpību attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzēju, lai gan tādas nebūtu vispār, ja Komisija būtu piemērojusi Pamatregulas 2. panta 1.–6. punkta noteikumus. Turklāt Vispārējā tiesa vispār neesot pievērsusies problēmai par Indijas ražotāja neprecīzo informāciju, kuru tas sniedzis Komisijai, kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 154. punkta un attiecīgi no turpmākajiem punktiem, lai gan tiesa ir pareizi izklāstījusi šo apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu pārsūdzētā sprieduma 150. punktā.

No trešā pamata izriet – Vispārējās tiesas konstatējumos esot pieļautas kļūdas, piemērojot Pamatregulas 2. panta 10. un 11. punktu, kuros Savienības iestādēm ir noteikts pienākums attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju nodrošināt normālās vērtības un apelācijas sūdzības iesniedzējas eksporta cenas taisnīgu salīdzinājumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējās tiesas konstatējumos esot pieļautas tiesību kļūdas un tajos esot sagrozīti fakti. Metodoloģija, kuru Komisija ir piemērojusi, noteikdama apelācijas sūdzības iesniedzējas “C” tipa SSSPT piemērojamos koeficientus, kā arī “stiprināšanai un urbšanai” izmantojamo apelācijas sūdzības iesniedzējas SSSPT normālo vērtību esot kļūdaina un neesot nodrošinājusi taisnīgu normālo vērtību apelācijas sūdzības iesniedzējai atbilstoši Pamatregulas 2. pantam, kā rezultātā attiecībā pret apelācijas sūdzības iesniedzēju dempinga starpība esot tikusi būtiski pārspīlēta. Ar šiem Vispārējās tiesas konstatējumiem esot pilnīgi ignorēta PTO Apelācijas institūcijas judikatūra EC Fasteners lietā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējumā par apelācijas sūdzības iesniedzējas SSSPT cenu samazinājuma ietekmi Savienībā ietverot apelācijas sūdzības iesniedzējas SSSPT cenas, kas tikušas izmantotas muitas režīmā “ievešana pārstrādei”.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/330 (2018. gada 5. marts), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kura veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 11. panta 2. punktu, nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam (OV 2018, L 63, 15. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. janvārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) – Sea Watch E.V./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Capitaneria di Porto di Palermo

(Lieta C-14/21)

(2021/C 98/10)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia

Pamatlietas puses

Prasītājs: Sea Watch E.V.

Atbildētāji: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Capitaneria di Porto di Palermo

Prejudiciālie jautājumi

A)

Tiesai tiek jautāts, vai Direktīvas 2009/16/EK (1) piemērošanas joma ietver, un tātad vai PSC (Port State Control, ostas valsts kontrole) var tikt veikta arī attiecībā uz kuģi, kuru karoga valsts klasifikācijas iestāde ir klasificējusi kā kravas kuģi [cargo], bet kas praksē sistemātiski veic tikai nekomerciālu darbību, proti, tā dēvēto SAR [search and rescue, cilvēku meklēšanas un glābšanas darbība] (kā darbība, kuru saskaņā ar saviem statūtiem veic [Sea Watch E.V.] un SW4 [kuģis Sea Watch 4])”? Ja Tiesa [..] atzīs, ka [..] Direktīvas 2009/16/EK piemērošanas joma ietver arī kuģus (kuri praksē netiek izmantoti komercdarbībā), Tiesai tiek jautāts arī, vai tādējādi interpretētā direktīva nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā valsts tiesiskais regulējums, kas ir paredzēts [Leģislatīvā dekrēta] Nr. 53/2011 3. pantā, ar kuru ir transponēts Direktīvas 2009/16/EK 3. pants un kā 1. punktā savukārt ir tieši noteikta ostas valsts kontroles piemērošanas joma, ierobežojot to tikai ar kuģiem, kuri tiek izmantoti komerciāliem mērķiem, izslēdzot ne tikai izpriecu kuģus, bet arī kravas kuģus, kuri praksē neveic – un tātad netiek izmantoti – komercdarbībā? Visbeidzot, Tiesai tiek jautāts, vai turpretī varētu pamatoti uzskatīt, ka pēc 2017. gadā veiktajiem grozījumiem direktīvas piemērošanas jomā – daļā, kas ietver arī pasažieru kuģus – ietilpst kravas kuģi, kas sistemātiski veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbību, tādā veidā pielīdzinot jūrā izglābto cilvēku, kuru dzīvība tika apdraudēta, pārvadājumu pasažieru pārvadājumiem?

B)

Tiesai tiek jautāts, vai apstāklis, ka kuģī tika pārvadāts ievērojami lielāks cilvēku skaits nekā skaits, kas ir norādīts drošības aprīkojuma sertifikātā, kaut arī, ja tas notika pēc cilvēku meklēšanas un glābšanas darbības, vai katrā ziņā apstāklis, ka kuģa drošības aprīkojuma sertifikātā ir norādīts ievērojami mazāks cilvēku skaits nekā faktiski pārvadāto cilvēku skaits, var likumīgi ietilpt īpaši svarīgajos apstākļos, kas ir minēti Direktīvas 2009/16 I pielikuma II daļas 2.A punktā, vai neparedzētos apstākļos, kas ir minēti Direktīvas 2009/16/EK I pielikuma II daļas 2.B punktā, uz kuriem ir atsauce minētās direktīvas 11. pantā?

C)

Tiesai tiek jautāts, vai ostas valsts kontroles pilnvaras veikt Direktīvas 2009/16/EK 13. pantā minēto detalizētāku inspekciju kuģos, kas kuģo ar [ES] dalībvalstu karogu, var ietvert un/vai ir jāietver arī pilnvaras pārbaudīt, kādai darbībai kuģis tiek izmantots praksē, neatkarīgi no darbības, kurai attiecīgā karoga valsts klasifikācijas iestāde ir izsniegusi klasifikācijas sertifikātu un atbilstošus drošības sertifikātus, un tādējādi pilnvaras pārbaudīt, vai minētajam kuģim ir sertifikāti un, vispārībā, vai tas atbilst prasībām un/vai parametriem, kas ir paredzēti starptautiskā mērogā pieņemtajās normās drošības, piesārņojuma novēršanas un dzīves un darba apstākļu uz kuģa jomā, un, apstiprinošas atbildes gadījumā, vai minētās pilnvaras var tikt izmantotas arī kuģim, kas faktiski sistemātiskā veidā tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā?

D)

Tiesai tiek jautāts, kā ir jāinterpretē SOLAS Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras 1. panta b) punkts – uz kuru tieši atsaucas Direktīvas 2009/16/EK 2. pants un kuram tādējādi Savienībā ir jānodrošina vienveidīga interpretācija ostas valsts kontroles izpratnē – daļā, kurā ir paredzēts, ka “b) līgumslēdzējas valdības apņemas izsludināt visus likumus, dekrētus, rīkojumus un noteikumus un veikt visus citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi šīs konvencijas pilnīgai un galīgai ieviešanai, lai nodrošinātu to, ka kuģis no dzīvības aizsardzības viedokļa ir piemērots paredzētajam lietojumam”, it īpaši, vai attiecībā uz vērtējumu par kuģa piemērotību paredzētajam lietojumam, kas ostas valstīm ir jānoformulē, izmantojot ostas valsts kontroles inspekcijas, kā vienīgais pārbaudes parametrs ir jāņem vērā prasības, kas ir noteiktas pamatojoties uz kuģa klasifikāciju un atbilstošiem drošības sertifikātiem, kas tika izsniegti pamatojoties uz teorētiski deklarēto darbību, vai turpretī ir jāņem vērā arī darbība, kurai kuģis tiek izmantots praksē? Tādējādi Tiesai tiek jautāts, vai, arī atsaucoties uz minēto starptautisko parametru, ostas valstu administratīvām iestādēm ir pilnvaras pārbaudīt ne tikai kuģa aprīkojuma un iekārtu atbilstību sertifikātiem, kurus ir izsniegusi karoga valsts un kuru pamatā ir kuģa teorētiska klasifikācija, bet ir pilnvaras arī izvērtēt kuģa sertifikātu un uz kuģa esošā aprīkojuma un iekārtu atbilstību, ņemot vērā faktiski veikto darbību, kas nav saistīta ar un atšķiras no klasifikācijas sertifikātā norādītās darbības? Tādi paši apsvērumi ir jāveic par SJO [Starptautiskās Jūrniecības organizācijas] Asamblejas Rezolūcijas A.1138(31) Procedures of Port State Control, 2019 [Ostas valsts kontroles procedūras], kas tika pieņemta 2019. gada 4. decembrī, 1.3.1. punktu – daļā, kurā ir paredzēts, ka “Under the provisions of the relevant conventions set out in section 1.2 above, the Administration (i.e. the Government of the flag State) is responsible for promulgating laws and regulations and for taking all other steps which may be necessary to give the relevant conventions full and complete effect so as to ensure that, from the point of view of safety of life and pollution prevention, a ship is fit for the service for which it is intended and seafarers are qualified and fit for their duties” [Saskaņā ar iepriekš 1.2. nodaļā minēto atbilstošo konvenciju tiesību normām, administrācija (proti, karoga valsts valdība) ir atbildīga par likumu un noteikumu pasludināšanu un par visām pārējām darbībām, kuras var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu attiecīgo konvenciju pilnīgu spēkā esamību, lai nodrošinātu, ka no dzīvības aizsardzības un piesārņojuma novēršanas viedokļa kuģis ir piemērots paredzētajam lietojumam un jūrnieki ir kvalificēti un piemēroti to pienākumiem [neoficiāls tulkojums]]?

E)

Visbeidzot, Tiesai tiek jautāts, ja tiek apstiprināts, ka ostas valstij ir pilnvaras pārbaudīt sertifikātu esamību un atbilstību prasībām un/vai parametriem, ņemot vērā darbību, kurai kuģis tiek izmantots praksē: 1) vai, lai nepieļautu kuģa aizturēšanu, ostas valsts, kas ir izdarījusi ostas valsts kontroles inspekciju, var pieprasīt sertifikātus un izvirzīt prasības un/vai parametrus drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā papildus esošajiem kuģa sertifikātiem un saistībā ar faktiski veikto darbību, it īpaši ja, kā šajā gadījumā, kuģis tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā; 2) ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai var pieprasīt sertifikātus un izvirzīt prasības un/vai parametrus drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā papildus esošajiem kuģa sertifikātiem un saistībā ar faktiski veikto darbību, it īpaši, ja, kā šajā gadījumā, kuģis tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā, lai nepieļautu kuģa aizturēšanu, vienīgi tad, ja pastāv cilvēku meklēšanas un glābšanas darbības un attiecīgo sertifikātu un prasību un/vai parametru drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā skaidrs un uzticams starptautiskais un/vai Savienības tiesiskais regulējums; 3) ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, vai var pieprasīt sertifikātus un izvirzīt prasības un/vai parametrus papildus esošajiem kuģa sertifikātiem un saistībā ar faktiski veikto darbību, it īpaši, ja, kā šajā gadījumā, kuģis tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā, lai nepieļautu kuģa aizturēšanu, pamatojoties uz karoga valsts un/vai ostas valsts tiesisko regulējumu un vai šiem nolūkiem ir nepieciešams primāra ranga tiesiskais regulējums, vai ir piemērots arī sekundāra ranga tiesiskais regulējums, vai arī tikai vispārīga rakstura administratīvs tiesiskais regulējums; 4) ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša, vai ostas valsts kontroles inspekcijas laikā ostas valstij ir pienākums precīzi un konkrēti norādīt, saskaņā ar kādu valsts tiesisko regulējumu (kas ir konstatējams atbilstoši 3. jautājumam), kuram ir likuma, noteikumu vai vispārējā rakstura administratīvā akta rangs, ir jāidentificē tehniskās prasības un/vai parametri drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā, kuras kuģim, kuram tika veikta ostas valsts kontroles inspekcija, ir jāievēro, lai veiktu cilvēku meklēšanas un glābšanas darbību, un precīzi kādi labojumi/korekcijas ir pieprasītas, lai nodrošinātu minētā tiesiskā regulējuma ievērošanu; 5) ja nav ostas valsts un/vai karoga valsts tiesiskā regulējuma, kuram ir likuma, noteikumu vai vispārējā rakstura administratīvā akta rangs, vai ostas valsts administrācija var norādīt konkrētam gadījumam piemērojamās drošības, jūras piesārņojuma novēršanas un dzīvības un darba uz kuģa aizsardzības tehniskās prasības un/vai parametrus, kuri ir jāievēro kuģim, kuram tika veikta ostas valsts kontroles inspekcija, lai tas varētu veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbību; 6) ja atbilde uz 4. un 5. jautājumu ir noliedzoša, vai cilvēku meklēšanas un glābšanas darbība, ja šajā kontekstā nav konkrētu karoga valsts norādījumu, var tikt uzskatīta par atļautu medio tempore un tāpēc to nevar kavēt, pieņemot lēmumu par aizturēšanu, ja kuģis, kurā tika veikta ostas valsts kontroles inspekcija, atbilst citas kategorijas (konkrēti, kravas kuģa) prasībām un/vai parametriem, kas ir minēti iepriekš, kuru esamību karoga valsts ir arī apstiprinājusi praksē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV 2009, L 131, 57. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 8. janvārī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia (Itālija) – Sea Watch E.V./Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Capitaneria di Porto di Porto Empedocle

(Lieta C-15/21)

(2021/C 98/11)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Sicilia

Pamatlietas puses

Prasītājs: Sea Watch E.V.

Atbildētāji: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Capitaneria di Porto di Porto Empedocle

Prejudiciālie jautājumi

A)

Tiesai tiek jautāts, vai Direktīvas 2009/16/EK (1) piemērošanas joma ietver, un tātad vai PSC (Port State Control, ostas valsts kontrole) var tikt veikta arī attiecībā uz kuģi, kuru karoga valsts klasifikācijas iestāde ir klasificējusi kā kravas kuģi [cargo], bet kas praksē sistemātiski veic tikai nekomerciālu darbību, proti, tā dēvēto SAR [search and rescue, cilvēku meklēšanas un glābšanas darbība] (kā darbība, kuru saskaņā ar saviem statūtiem veic [Sea Watch E.V.] un SW4 [kuģis Sea Watch 4])”? Ja Tiesa [..] atzīs, ka [..] Direktīvas 2009/16/EK piemērošanas joma ietver arī kuģus (kuri praksē netiek izmantoti komercdarbībā), Tiesai tiek jautāts arī, vai tādējādi interpretētā direktīva nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā valsts tiesiskais regulējums, kas ir paredzēts [Leģislatīvā dekrēta] Nr. 53/2011 3. pantā, ar kuru ir transponēts Direktīvas 2009/16/EK 3. pants un kā 1. punktā savukārt ir tieši noteikta ostas valsts kontroles piemērošanas joma, ierobežojot to tikai ar kuģiem, kuri tiek izmantoti komerciāliem mērķiem, izslēdzot ne tikai izpriecu kuģus, bet arī kravas kuģus, kuri praksē neveic – un tātad netiek izmantoti – komercdarbībā? Visbeidzot, Tiesai tiek jautāts, vai turpretī varētu pamatoti uzskatīt, ka pēc 2017. gadā veiktajiem grozījumiem direktīvas piemērošanas jomā – daļā, kas ietver arī pasažieru kuģus – ietilpst kravas kuģi, kas sistemātiski veic cilvēku meklēšanas un glābšanas darbību, tādā veidā pielīdzinot jūrā izglābto cilvēku, kuru dzīvība tika apdraudēta, pārvadājumu pasažieru pārvadājumiem?

B)

Tiesai tiek jautāts, vai apstāklis, ka kuģī tika pārvadāts ievērojami lielāks cilvēku skaits nekā skaits, kas ir norādīts drošības aprīkojuma sertifikātā, kaut arī, ja tas notika pēc cilvēku meklēšanas un glābšanas darbības, vai katrā ziņā apstāklis, ka kuģa drošības aprīkojuma sertifikātā ir norādīts ievērojami mazāks cilvēku skaits nekā faktiski pārvadāto cilvēku skaits, var likumīgi ietilpt īpaši svarīgajos apstākļos, kas ir minēti Direktīvas 2009/16 I pielikuma II daļas 2.A punktā, vai neparedzētos apstākļos, kas ir minēti Direktīvas 2009/16/EK I pielikuma II daļas 2.B punktā, uz kuriem ir atsauce minētās direktīvas 11. pantā?

C)

Tiesai tiek jautāts, vai ostas valsts kontroles pilnvaras veikt Direktīvas 2009/16/EK 13. pantā minēto detalizētāku inspekciju kuģos, kas kuģo ar [ES] dalībvalstu karogu, var ietvert un/vai ir jāietver arī pilnvaras pārbaudīt, kādai darbībai kuģis tiek izmantots praksē, neatkarīgi no darbības, kurai attiecīgā karoga valsts klasifikācijas iestāde ir izsniegusi klasifikācijas sertifikātu un atbilstošus drošības sertifikātus, un tādējādi pilnvaras pārbaudīt, vai minētajam kuģim ir sertifikāti un, vispārībā, vai tas atbilst prasībām un/vai parametriem, kas ir paredzēti starptautiskā mērogā pieņemtajās normās drošības, piesārņojuma novēršanas un dzīves un darba apstākļu uz kuģa jomā, un, apstiprinošas atbildes gadījumā, vai minētās pilnvaras var tikt izmantotas arī kuģim, kas faktiski sistemātiskā veidā tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā?

D)

Tiesai tiek jautāts, kā ir jāinterpretē SOLAS Starptautiskās konvencijas par cilvēku dzīvības aizsardzību uz jūras 1. panta b) punkts – uz kuru tieši atsaucas Direktīvas 2009/16/EK 2. pants un kuram tādējādi Savienībā ir jānodrošina vienveidīga interpretācija ostas valsts kontroles izpratnē – daļā, kurā ir paredzēts, ka “b) līgumslēdzējas valdības apņemas izsludināt visus likumus, dekrētus, rīkojumus un noteikumus un veikt visus citus pasākumus, kas var būt vajadzīgi šīs konvencijas pilnīgai un galīgai ieviešanai, lai nodrošinātu to, ka kuģis no dzīvības aizsardzības viedokļa ir piemērots paredzētajam lietojumam”, it īpaši, vai attiecībā uz vērtējumu par kuģa piemērotību paredzētajam lietojumam, kas ostas valstīm ir jānoformulē, izmantojot ostas valsts kontroles inspekcijas, kā vienīgais pārbaudes parametrs ir jāņem vērā prasības, kas ir noteiktas pamatojoties uz kuģa klasifikāciju un atbilstošiem drošības sertifikātiem, kas tika izsniegti pamatojoties uz teorētiski deklarēto darbību, vai turpretī ir jāņem vērā arī darbība, kurai kuģis tiek izmantots praksē? Tādējādi Tiesai tiek jautāts, vai, arī atsaucoties uz minēto starptautisko parametru, ostas valstu administratīvām iestādēm ir pilnvaras pārbaudīt ne tikai kuģa aprīkojuma un iekārtu atbilstību sertifikātiem, kurus ir izsniegusi karoga valsts un kuru pamatā ir kuģa teorētiska klasifikācija, bet ir pilnvaras arī izvērtēt kuģa sertifikātu un uz kuģa esošā aprīkojuma un iekārtu atbilstību, ņemot vērā faktiski veikto darbību, kas nav saistīta ar un atšķiras no klasifikācijas sertifikātā norādītās darbības? Tādi paši apsvērumi ir jāveic par SJO [Starptautiskās Jūrniecības organizācijas] Asamblejas Rezolūcijas A.1138(31) Procedures of Port State Control, 2019 [Ostas valsts kontroles procedūras], kas tika pieņemta 2019. gada 4. decembrī, 1.3.1. punktu – daļā, kurā ir paredzēts, ka “Under the provisions of the relevant conventions set out in section 1.2 above, the Administration (i.e. the Government of the flag State) is responsible for promulgating laws and regulations and for taking all other steps which may be necessary to give the relevant conventions full and complete effect so as to ensure that, from the point of view of safety of life and pollution prevention, a ship is fit for the service for which it is intended and seafarers are qualified and fit for their duties” [Saskaņā ar iepriekš 1.2. nodaļā minēto atbilstošo konvenciju tiesību normām, administrācija (proti, karoga valsts valdība) ir atbildīga par likumu un noteikumu pasludināšanu un par visām pārējām darbībām, kuras var būt vajadzīgas, lai nodrošinātu attiecīgo konvenciju pilnīgu spēkā esamību, lai nodrošinātu, ka no dzīvības aizsardzības un piesārņojuma novēršanas viedokļa kuģis ir piemērots paredzētajam lietojumam un jūrnieki ir kvalificēti un piemēroti to pienākumiem [neoficiāls tulkojums]]?

E)

Visbeidzot, Tiesai tiek jautāts, ja tiek apstiprināts, ka ostas valstij ir pilnvaras pārbaudīt sertifikātu esamību un atbilstību prasībām un/vai parametriem, ņemot vērā darbību, kurai kuģis tiek izmantots praksē: 1) vai, lai nepieļautu kuģa aizturēšanu, ostas valsts, kas ir izdarījusi ostas valsts kontroles inspekciju, var pieprasīt sertifikātus un izvirzīt prasības un/vai parametrus drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā papildus esošajiem kuģa sertifikātiem un saistībā ar faktiski veikto darbību, it īpaši ja, kā šajā gadījumā, kuģis tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā; 2) ja atbilde uz 1. jautājumu ir apstiprinoša, vai var pieprasīt sertifikātus un izvirzīt prasības un/vai parametrus drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā papildus esošajiem kuģa sertifikātiem un saistībā ar faktiski veikto darbību, it īpaši, ja, kā šajā gadījumā, kuģis tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā, lai nepieļautu kuģa aizturēšanu, vienīgi tad, ja pastāv cilvēku meklēšanas un glābšanas darbības un attiecīgo sertifikātu un prasību un/vai parametru drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā skaidrs un uzticams starptautiskais un/vai Savienības tiesiskais regulējums; 3) ja atbilde uz 2. jautājumu ir noliedzoša, vai var pieprasīt sertifikātus un izvirzīt prasības un/vai parametrus papildus esošajiem kuģa sertifikātiem un saistībā ar faktiski veikto darbību, it īpaši, ja, kā šajā gadījumā, kuģis tiek izmantots cilvēku meklēšanas un glābšanas darbībā, lai nepieļautu kuģa aizturēšanu, pamatojoties uz karoga valsts un/vai ostas valsts tiesisko regulējumu un vai šiem nolūkiem ir nepieciešams primāra ranga tiesiskais regulējums, vai ir piemērots arī sekundāra ranga tiesiskais regulējums, vai arī tikai vispārīga rakstura administratīvs tiesiskais regulējums; 4) ja atbilde uz 3. jautājumu ir apstiprinoša, vai ostas valsts kontroles inspekcijas laikā ostas valstij ir pienākums precīzi un konkrēti norādīt, saskaņā ar kādu valsts tiesisko regulējumu (kas ir konstatējams atbilstoši 3. jautājumam), kuram ir likuma, noteikumu vai vispārējā rakstura administratīvā akta rangs, ir jāidentificē tehniskās prasības un/vai parametri drošības un jūras piesārņojuma novēršanas jomā, kuras kuģim, kuram tika veikta ostas valsts kontroles inspekcija, ir jāievēro, lai veiktu cilvēku meklēšanas un glābšanas darbību, un precīzi kādi labojumi/korekcijas ir pieprasītas, lai nodrošinātu minētā tiesiskā regulējuma ievērošanu; 5) ja nav ostas valsts un/vai karoga valsts tiesiskā regulējuma, kuram ir likuma, noteikumu vai vispārējā rakstura administratīvā akta rangs, vai ostas valsts administrācija var norādīt konkrētam gadījumam piemērojamās drošības, jūras piesārņojuma novēršanas un dzīvības un darba uz kuģa aizsardzības tehniskās prasības un/vai parametrus, kuri ir jāievēro kuģim, kuram tika veikta ostas valsts kontroles inspekcija, lai tas varētu veikt cilvēku meklēšanas un glābšanas darbību; 6) ja atbilde uz 4. un 5. jautājumu ir noliedzoša, vai cilvēku meklēšanas un glābšanas darbība, ja šajā kontekstā nav konkrētu karoga valsts norādījumu, var tikt uzskatīta par atļautu medio tempore un tāpēc to nevar kavēt, pieņemot lēmumu par aizturēšanu, ja kuģis, kurā tika veikta ostas valsts kontroles inspekcija, atbilst citas kategorijas (konkrēti, kravas kuģa) prasībām un/vai parametriem, kas ir minēti iepriekš, kuru esamību karoga valsts ir arī apstiprinājusi praksē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (OV 2009, L 131, 57. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 13. janvārī iesniedza Landgericht Frankfurt am Main (Vācija) – JW, HD un XS/LOT Polish Airlines

(Lieta C-20/21)

(2021/C 98/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Frankfurt am Main

Pamatlietas puses

Prasītāji un apelācijas sūdzības iesniedzēji: JW, HD un XS

Atbildētāja un atbildētāja apelācijas tiesvedībā: LOT Polish Airlines

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda lidojuma gadījumā, saistībā ar ko veikta apstiprināta vienota rezervācija visam ceļojumam un kas sastāv no diviem vai vairākiem lidojumiem, izpildes vieta šīs tiesību normas izpratnē var būt arī pirmā lidojuma ielidošanas vieta, ja pārvadājumu šajos lidojumos veic divi dažādi gaisa pārvadātāji un ja iemesls prasībai par kompensāciju, kura, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 261/2004 (2), celta pret gaisa pārvadātāju, kas veicis pirmo lidojumu, ir kavēšanās pirmā lidojuma laikā?

---

(1)  OV 2012, L 351, 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 19. janvārī iesniedza Corte suprema di cassazione (Itālija) – Eurocostruzioni Srl/Regione Calabria

(Lieta C-31/21)

(2021/C 98/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Eurocostruzioni Srl

Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: Regione Calabria

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai atbilstoši Komisijas Regulā (EK) Nr. 1685/2000 (2000. gada 28. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1260/1999 (1) attiecībā uz izdevumu kompensējamību Struktūrfondu līdzfinansētās darbībās, un it īpaši tās pielikuma 1. normas 2. punkta “Izdevumu pamatojums” 2.1 apakšpunktā paredzētajam galīgo saņēmēju veiktie maksājumi obligāti ir jāpierāda ar apmaksātiem rēķiniem arī tad, ja finansējums saņēmējam ir bijis piešķirts, lai uzbūvētu nekustamo īpašumu ar saviem materiāliem, instrumentiem un darbiniekiem, vai arī papildus neiespējamības gadījumam tieši paredzētajam izņēmumam var būt atkāpe, kas pieprasa iesniegt “grāmatvedības dokumentus, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks”?

2)	Kāda ir minētās frāzes “grāmatvedības dokumenti, kam ir līdzvērtīgs pierādījuma spēks” pareiza interpretācija?

3)

Vai it īpaši minētās regulas tiesību normas nepieļauj tādu valsts un reģionālo tiesisko regulējumu un izrietošos administratīvos īstenošanas pasākumus, kuri gadījumā, ja finansējums saņēmējam tika piešķirts, lai uzbūvētu nekustamo īpašumu ar saviem materiāliem, instrumentiem un darbiniekiem, paredz valsts pārvaldes iestāžu piešķirtā finansējuma izdevumu kontroles sistēmu, kuru veido: a) darbu apmēra iepriekšējā noteikšana saskaņā ar reģionālo cenrādi publiskajiem darbiem, kā arī attiecībā uz šajā instrumentā neparedzētām pozīcijām – saskaņā ar pašreizējām tirgus cenām, kas ir apstiprinātas projektētāja atzinumā, b) turpmākā grāmatvedības atskaite, iesniedzot būvdarbu grāmatvedības atskaites, kas ietver izmēru specifikācijas un grāmatvedības bilanci, kurus katrā lappusē ir pienācīgi parakstījis būvdarbu vadītājs un [atbalsta] saņēmējs uzņēmums, un paveikto darbu pārbaude un atbilstības konstatējums, ko saskaņā ar a) punktā minētām vienību cenām veic kompetentās reģionālās administrācijas ieceltā Darbu pieņemšanas komisija?

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1260/1999 (1999. gada 21. jūnijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par struktūrfondiem (OV 1999, L 161, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021 gada 20. janvārī iesniedza Verwaltungsgericht Wiesbaden (Vācija) – Hauptpersonalrat der Lehrerinnen und Lehrer beim Hessischen Kultusministerium

(Lieta C-34/21)

(2021/C 98/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wiesbaden

Pamatlietas puses

Prasītāja: Hauptpersonalrat der Lehrerinnen und Lehrer beim Hessischen Kultusministerium

Piedaloties: Minister des Hessischen Kultusministeriums

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas 2016/679 (1) 88. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesību normai, lai tā būtu konkrētāks noteikums tiesību un brīvību aizsardzības nodrošināšanai attiecībā uz darbinieku personas datu apstrādi saistībā ar nodarbinātību Regulas 2016/679 88. panta 1. punkta izpratnē, ir jāatbilst šādiem noteikumiem izvirzītajām prasībām saskaņā ar šīs regulas 88. panta 2. punktu?

2)	Vai valsts tiesību norma, ja tā acīmredzami neatbilst prasībām saskaņā ar Regulas 2016/679 88. panta 2. punktu, tik un tā var vēl tikt piemērota?

---

(1)  Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula, VDAR) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2021. gada 19. janvārī iesniedza Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija) – “Konservinvest” OOD/“Bulkons Parvomay” OOD

(Lieta C-35/21)

(2021/C 98/15)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven kasatsionen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja:“Konservinvest”OOD

Atbildētāja:“Bulkons Parvomay”OOD

Prejudiciālie jautājumi

Vai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 9. pantam līdzās šajā tiesību normā reglamentētajiem pagaidu aizsardzības gadījumiem var pastāvēt valsts sistēma saistībā ar tādu lauksaimniecības un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju un aizsardzību, kuras ietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, un vai šī tiesību norma dod dalībvalstīm tiesības piemērot citas paralēli spēkā esošas tiesību normas valsts līmenī (līdzīgi paralēlajai preču zīmju sistēmai), izšķirot juridiskus strīdus par tiesību uz šādu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi pārkāpumiem starp tādiem vietējiem tirgotājiem, kas ražo un izplata Regulas Nr. 1151/2012 piemērošanās jomā ietilpstošus lauksaimniecības un pārtikas produktus dalībvalstī, kurā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir tikusi reģistrēta?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 27. janvārīLietuvos geležinkeliai AB iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2020. gada 18. novembra spriedumu lietā T-814/17 Lietuvos geležinkeliai/Komisija

(Lieta C-42/21 P)

(2021/C 98/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Lietuvos geležinkeliai AB (pārstāvji: W. Deselaers, K. Apel, P. Kirst, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija un Orlen Lietuva AB

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu, ciktāl ar to ir noraidīta apelācijas sūdzības iesniedzēja prasība atcelt Komisijas 2017. gada 2. oktobra Lēmumu C(2017) 6544 final lietā AT.39813 – Baltic Rail (Baltijas dzelzceļš) (1);

—	pilnībā vai daļēji atcelt lēmumu;

—	pakārtoti, atcelt vai vēl vairāk samazināt naudas sodu, kas ir noteikts Lietuvos geležinkeliai, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas ir saistīti ar šo tiesvedību un ar tiesvedību Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzējs savas sūdzības pamatojumam izvirza četrus pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un līdz ar to nepareizi piemērojusi Tiesas judikatūru, saskaņā ar kuru dominējošā stāvoklī esošam uzņēmumam piekļuve infrastruktūrai ir jāpiešķir tikai tad, ja atteikums var izslēgt jebkādu tās personas konkurenci tirgū, kas lūdz piekļuvi tam, ja šāds atteikums nevar būt objektīvi pamatots un ja piekļuve pati par sevi noteikti ir vajadzīga minētās personas uzņēmējdarbības veikšanai.

Otrkārt, 19 kilometrus gara sliežu ceļa, kas Mažeiķus [Mažeikiai] Lietuvas ziemeļrietumos savieno ar Latvijas robežu (turpmāk tekstā – “sliežu ceļš”), nojaukšana “lielā steigā, iepriekš neiegūstot vajadzīgos līdzekļus,” nav dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, sliežu ceļa nojaukšanu kvalificēdama par tādu, kas var ierobežot konkurenci.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa esot nonākusi pretrunā pati ar sevi, atsaukdamās uz apelācijas sūdzības iesniedzēja iespējamo pret konkurenci vērsto nodomu, lai noskaidrotu, vai ir jānosaka naudas sods, un lai novērtētu naudas soda apmēru, kaut gan bija konstatējusi, ka apgalvotais pārkāpums nav pamatots ar apelācijas sūdzības iesniedzēja nodomu, pret konkurenci vērstu stratēģiju vai ļaunprātību.

---

(1)  Komisijas lēmuma kopsavilkums (2017. gada 2. oktobris) par procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 102. pantu (Lieta AT.39813 – Baltic Rail (Baltijas dzelzceļš)) (paziņots ar dokumenta numuru C(2017) 6544) (OV 2017, C 383, 7. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2021. gada 27. janvārī Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2020. gada 18. novembra spriedumu lietā T-735/18 Aquind/ACER

(Lieta C-46/21 P)

(2021/C 98/17)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) (pārstāvji: P. Martinet, E. Tremmel, pārstāvji, B. Creve, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Aquind Ltd

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	ja Tiesa uzskata, ka to pieļauj tiesvedības stadija, noraidīt pirmajā instancē celto prasību kā nepamatotu;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā atbilstoši Tiesas spriedumam;

—	piespriest Aquind Ltd atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa apmierināja prasītāja ceturto un devīto pamatu, un, pamatojoties uz minēto, atcēla ACER apelācijas valdes Lēmumu A–001-2018, noraidīja prasību pārējā daļā un piesprieda ACER atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Ar šo apelācijas sūdzību ACER norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi šādas tiesību kļūdas:

1.	Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz ACER apelācijas valdes – vispār un konkrētajā lietā – veiktās kontroles intensitāti saistībā ar kļūdām sarežģītos tehniskos un ekonomiskos vērtējumos.

2.	Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu attiecībā uz Regulas Nr. 714/2009 (1) 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem piekļuvei tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV 2009, L 211, 15. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 1. februārī – Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste

(Lieta C-60/21)

(2021/C 98/18)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: W. Roels un V. Uher)

Atbildētāja: Beļģijas Karaliste

Prasījumi

Komisijas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atzīt, ka, uzturēdama spēkā tiesību normas, saskaņā ar kurām:

uzturlīdzekļu vai tiem pielīdzināmu naudas līdzekļu un uzturlīdzekļu papildmaksājumu atskaitīšana no ienākuma, kas apliekams ar nodokli, tiek atteikta uzturlīdzekļu maksātājiem, kuri nav Beļģijas rezidenti, kuri šajā valstī gūst mazāk par 75 % no saviem ar profesiju saistītajiem ienākumiem un kuri nevar izmantot tādu pašu atskaitījumu savā dzīvesvietas dalībvalstī – šajā valstī ar nodokli apliekamo ienākumu mazā apmēra dēļ,

Beļģijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 45. pantā un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ līguma) 28. pantā, un

—	piespriest Beļģijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai Komisija izvirza vienu vienīgu pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka aplūkojamie tiesību akti varētu atturēt ārvalsts nodokļa maksātājus (nerezidentus) īstenot Līgumos garantētās pārvietošanās brīvības, konkrētāk, LESD 45. pantā un EEZ līguma 28. pantā paredzēto darba ņēmēju pārvietošanās brīvību.

Proti, ārvalsts nodokļa maksātājam (nerezidentam), kurš vismaz 75 % no saviem ar profesiju saistītajiem ienākumiem, kas apliekami ar nodokli, negūst Beļģijā un kurš savā rezidences valstī faktiski nevar izmantot uzturlīdzekļu atskaitīšanu, tādēļ ka viņš šajā valstī negūst pietiekamus ar nodokli apliekamus ienākumus, Beļģijas tiesību akti liedz izmantot jebkādu šo maksājumu atskaitīšanu. Taču no Tiesas judikatūras un it īpaši tās 2012. gada 10. maija sprieduma lietā C-39/10, Eiropas Komisija/Igaunija izriet, ka šādā gadījumā valstij, kurā ir nodarbināta attiecīgā persona, ir jāņem vērā ārvalsts nodokļa maksātāja (nerezidenta) personīgā un ģimenes situācija.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Kazembe Musonda/Padome

(Lieta T-110/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/19)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Jean-Claude Kazembe Musonda (Lubumbashi, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Jean-Claude Kazembe Musonda atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Boshab/Padome

(Lieta T-111/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Tiesības uz īpašumu - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/20)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Évariste Boshab (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Évariste Boshab atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Kampete/Padome

(Lieta T-113/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/21)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ilunga Kampete (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ilunga Kampete atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Kande Mupompa/Padome

(Lieta T-116/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Tiesības uz īpašumu - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/22)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Alex Kande Mupompa (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Alex Kande Mupompa atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Amisi Kumba/Padome

(Lieta T-118/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Gabriel Amisi Kumba (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Gabriel Amisi Kumba atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Mutondo/Padome

(Lieta T-119/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/24)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Kalev Mutondo (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kalev Mutondo atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Numbi/Padome

(Lieta T-120/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/25)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: John Numbi (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	John Numbi atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Ruhorimbere/Padome

(Lieta T-121/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesību uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/26)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Éric Ruhorimbere (Mbuji-Mayi, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Éric Ruhorimbere atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Ramazani Shadary/Padome

(Lieta T-122/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/27)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Emmanuel Ramazani Shadary (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Emmanuel Ramazani Shadary atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Kanyama/Padome

(Lieta T-123/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/28)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Célestin Kanyama (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Célestin Kanyama atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Ilunga Luyoyo/Padome

(Lieta T-124/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Kongo Demokrātiskajā Republikā - Līdzekļu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana attiecīgo personu sarakstos - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādījums par iekļaušanas un saglabāšanas sarakstos pamatotību - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Faktisko un tiesisko apstākļu, kas noteica ierobežojošo pasākumu pieņemšanu, saglabāšanās - Tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums - Iebilde par prettiesiskumu)

(2021/C 98/29)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ferdinand Ilunga Luyoyo (Kinšasa, Kongo Demokrātiskā Republika) (pārstāvji: T. Bontinck, P. De Wolf, A. Guillerme un T. Payan, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix, H. Marcos Fraile, S. Van Overmeire un M.-C. Cadilhac)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1940 (2018. gada 10. decembris), ar ko groza Lēmumu 2010/788/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 47. lpp.), un, otrkārt, Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/1931 (2018. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 9. pantu Regulā (EK) Nr. 1183/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret personām, kuras pārkāpj ieroču embargo attiecībā uz Kongo Demokrātisko Republiku (OV 2018, L 314, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ferdinand Illunga Luyoyo atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2021. gada 3. februāra spriedums – Klymenko/Padome

(Lieta T-258/20) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Padomes pienākums pārbaudīt, ka trešās valsts iestādes lēmums ir ticis pieņemts, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2021/C 98/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Klymenko (Maskava, Krievija) (pārstāve: M. Phelippeau, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Vitro un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/373 (2020. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2020, L 71, 10. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/370 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2020, L 71, 1. lpp.), ciktāl ar šiem aktiem prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2020/373 (2020. gada 5. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/370 (2020. gada 5. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Oleksandr Viktorovych Klymenko vārds ir atstāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Lēmuma 2020/373 1. pants paliek spēkā attiecībā uz O. Klymenko līdz Eiropas Savienības Tiesas statūtu 56. panta pirmajā daļā noteiktā apelācijas termiņa beigām vai, ja šajā termiņā tiks iesniegta apelācija, līdz tās noraidīšanai.

3)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus

---

(1)  OV C 222, 6.7.2020.

Vispārējās tiesas 2021. gada 4. februāra rīkojums – Germann Avocats/Komisija

(Lieta T-352/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu un prasība atlīdzināt zaudējumus - Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Papildu pētījums par arodbiedrību praksi attiecībā uz nediskrimināciju un dažādību - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Piešķiršanas kritēriji - Prasība, kas daļēji ir acīmredzami juridiski nepamatota un daļēji acīmredzami nepieņemama)

(2021/C 98/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Germann Avocats LLC (Ženēva, Šveice) (pārstāvji: C. Giannakopoulos un N. Skandamis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà un A. Katsimerou, kam palīdz R. van Melsen, advokāts)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu noraidīt prasītāja piedāvājumu, kurš bija iesniegts atbilstoši iepirkumam JUST/2017/RDIS/FW/EQUA/0042 (“Papildu pētījums par arodbiedrību praksi attiecībā uz nediskrimināciju un dažādību” (2017/S 215-446067)), un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt zaudējumus, kuri prasītājam esot nodarīti minētā lēmuma pieņemšanas rezultātā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Germann Avocats LLC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 301, 27.8.2018.

Prasība, kas celta 2021. gada 22. janvārī – SFD/EUIPO – Allmax Nutrition (“ALLNUTRITION DESIGNED FOR MOTIVATION”)

(Lieta T-35/21)

(2021/C 98/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: SFD S.A. (Opole, Polija) (pārstāvis: T. Grucelski, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Allmax Nutrition Inc. (North York, Ontario, Kanāda)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ALLNUTRITION DESIGNED FOR MOTIVATION” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 971 435

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 28. oktobra lēmums lietā R 511/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt iebildumus;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 19. janvārī – Inivos un Inivos/Komisija

(Lieta T-38/21)

(2021/C 98/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Inivos Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) un Inivos BV (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvji: R. Martens un L. Hoet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt nezināma datuma lēmumu sākt sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu par maksimums 200 dezinfekcijas robotu iegādi;

—	atcelt nezināma datuma lēmumu pamatlīgumu par Eiropas slimnīcām paredzētu dezinfekcijas robotu iegādi (Covid-19) piešķirt UVD Robots APS/Kompaï Robotics & Teamnet;

—	atcelt 2020. gada 19. novembra lēmumu pamatlīgumu par Eiropas slimnīcām paredzētu dezinfekcijas robotu iegādi (Covid-19) noslēgt ar UVD Robots APS/Kompaï Robotics & Teamnet;

—	atzīt, ka pamatlīgums par Eiropas slimnīcām paredzētu dezinfekcijas robotu iegādi (Covid-19), it īpaši noslēgtie līgumi Nr. FW-00103506 un Nr. FW-00103507 ir spēkā neesoši;

—	piespriest atbildētājai samaksāt kompensāciju prasītajām par iespējas zaudēšanu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot prasītājām radušos izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi Finanšu regulas 160. panta 1. un 2. punktu un I pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļas 11. punktu kopsakarā ar labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo atbildētāja esot nepamatoti izmantojusi sarunu procedūru, iepriekš nepublicējot paziņojumu par līgumu par maksimums 200 dezinfekcijas robotu iegādi, tādējādi pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi, pirmkārt, Finanšu regulas 61. pantu, 160. panta 1. punktu un 167. panta 1. punktu, lasot tos kopsakarā ar vispārējiem Savienības pārskatāmības, vienlīdzības un nediskriminācijas principiem, un, otrkārt, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu, jo starp atbildētāju un izraudzīto pretendentu (UVD Robots APS) pastāvot interešu konflikts, kas esot uzskatāms par nopietnu pārkāpumu, kurš noslēgto pamatlīgumu padara par spēkā neesošu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildēja esot pārkāpusi Finanšu regulas 160. panta 3. punktu, jo pamatlīguma par Eiropas slimnīcām paredzētu dezinfekcijas robotu iegādi (Covid – 19) piešķiršana UVD Robots APS izkropļojot konkurenci.

Prasība, kas celta 2021. gada 25. janvārī – Slovākija/Komisija

(Lieta T-40/21)

(2021/C 98/34)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovākijas Republika (pārstāvis: B. Ricziová)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/1734 (2020. gada 18. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (1), ciktāl tajā Slovākijas Republikai ir piemērota finanšu korekcija attiecībā uz pasākumu “Atsaistītais tiešais atbalsts” par 2016. finanšu gadu (un kas attiecas uz 2013. un 2014. pieprasījumu gadu) par kopējo summu 19 656 905,11 EUR;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu par to, ka esot pārkāpts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (2) 52. panta 4. punkta a) apakšpunkts kopsakarā ar Komisijas īstenošanas regulas (ES) Nr. 908/2014 (3) 34. panta 2. punktu, ciktāl attiecībā uz Slovākijas Republiku neesot nodrošinātas minētajās tiesību normās paredzētās procesuālās garantijas.

Šajā pamatā prasītāja apgalvo, ka atbilstoši Komisijas Īstenošanas lēmumam 2020/1734 no Eiropas Savienības finansējuma ir izslēgta summa 19 656 905,11 EUR apmērā, ko Slovākijas Republika ir samaksājusi saistībā ar ELGF, – kā finanšu korekcijas daļa attiecībā uz pasākumu “Atsaistītais tiešais atbalsts” par 2016. finanšu gadu (vienotā platībmaksājuma shēma – nepilnības [zemesgabalu identifikācijas sistēmas (ZGIS)] atjaunināšanas kvalitātē, uz vietas veikto pārbaužu kvalitātē un nepamatotu maksājumu atgūšanā – 2015. pieprasījumu gads). Prasītājas ieskatā, šī summa aptver 2013. un 2014. pieprasījumu gadu, uz kuriem izmeklēšana neattiecās.

---

(1)  OV 2020, L 390, 10. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV 2013, L 347, 549. lpp.).

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 908/2014 (2014. gada 6. augusts), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz maksājumu aģentūrām un citām struktūrām, finanšu pārvaldību, grāmatojumu noskaidrošanu, noteikumiem par pārbaudēm, nodrošinājumu un pārredzamību (OV 2014, L 255, 59. lpp.).

Prasība, kas celta 2021. gada 26. janvārī – About You/EUIPO – Safe-1 Immobilieninvest (“Y/O/U YOUR ORIGINAL U”)

(Lieta T-50/21)

(2021/C 98/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: About You GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvis: W. Mosing, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Safe-1 Immobilieninvest GmbH (Mauera, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Y/O/U YOUR ORIGINAL U” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 226 901

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 19. novembra lēmums lietā R 529/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	noturēt tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka EUIPO pilnībā atceļ Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO dalībniecei, ja tā rakstveidā iestāsies lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un izdevumus apelācijas procesā EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	Prasību attiecībā uz pierādījumiem pārkāpums tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu kontekstā;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta (kopsakarā ar 18. pantu) un 95. panta, tos aplūkojot kopsakarā attiecīgi ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 10., 19. un 27. pantu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 26. janvārī – About You/EUIPO – Safe-1 Immobilieninvest (“Y/O/U YOUR ORIGINAL U”)

(Lieta T-51/21)

(2021/C 98/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: About You GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvis: W. Mosing, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Safe-1 Immobilieninvest GmbH (Mauer, Austrija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Y/O/U YOUR ORIGINAL U” –Eiropas Savienības preču zīme Nr. 10 226 918

Process EUIPO: atcelšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 19. novembra lēmums lietā R 530/2020-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	noturēt tiesas sēdi mutvārdu paskaidrojumu uzklausīšanai;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, lai tā rezultātā EUIPO atzītu Eiropas Savienības preču zīmi par atceltu pilnībā;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa EUIPO dalībniecei, ja tā rakstveidā iestāsies lietā, segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā un izdevumus apelācijas procesā EUIPO.

Izvirzītie pamati:

—	pierādīšanas prasību neievērošana attiecībā uz tiesisko drošību un tiesiskās paļāvības principu;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta (lasot kopsakarā ar 18. pantu) un 95. panta, lasot tos kopsakarā attiecīgi ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 10., 19. un 27. pantu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 1. februārī – Rotondaro/EUIPO – Pollini (“COLLINI”)

(Lieta T-69/21)

(2021/C 98/37)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carmine Rotondaro (Monako, Monako) (pārstāvis: M. Locatelli, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Pollini SpA (Gatteo, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “COLLINI” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 841 091

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 3. decembra lēmums lietā R 2518/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	apstiprināt Iebildumu nodaļas lēmumu un atzīt, ka preču zīme “COLLINI” var tikt reģistrēta kā Eiropas Savienības preču zīme attiecībā uz visām 18. un 25. klasē ietilpstošajām precēm, kā tās ir norādītas reģistrācijas pieteikumā Nr. 15 841 091;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Izvirzītie pamati

—	EUIPO izpilddirektora 2017. gada 22. septembrī pieņemto pamatnostādņu (Lēmums Nr. EX-17-1) pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2021. gada 3. februārī – Bowden un Young/Eiropols

(Lieta T-72/21)

(2021/C 98/38)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ian James Bowden (Hāga, Nīderlande) un Janey Young (Hāga) (pārstāve: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt 2020. gada 30. marta individuālos lēmumus attiecībā uz viņiem neattiecināt atkāpi no valstpiederības nosacījuma, kas ir paredzēts [Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK)] 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā, un līdz ar to izbeigt viņu attiecīgos līgumus, pamatojoties uz PDNK 47. pantu, nosūtot par to iepriekšēju paziņojumu, kurš stājas spēkā “pārejas perioda beigās”, proti, 2020. gada 31. decembrī saskaņā ar izstāšanās līgumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots procedūras un piemēroto kritēriju prettiesiskums, tiesību kļūda un kļūda interpretācijā, pārskatāmības, skaidrības, tiesiskās drošības un paredzamības neesamība, kā arī labas pārvaldības pienākuma neievērošana saistībā ar atkāpes procedūras pieņemšanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesiskās paļāvības pārkāpums, individuālas un detalizētas lietas materiālu pārbaudes neesamība, patvaļīgu lēmumu pieņemšana, procedūras nepareiza izmantošana un pamatojuma nenorādīšana.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots rūpības pienākuma pārkāpums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots tiesību tikt efektīvi uzklausītam pārkāpums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots vienlīdzīgas attieksmes principa un jebkādas diskriminācijas aizlieguma pārkāpums.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā.

Prasība, kas celta 2021. gada 5. februārī – Teva Pharmaceutical Industries un Cephalon/Komisija

(Lieta T-74/21)

(2021/C 98/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Teva Pharmaceutical Industries Ltd (Petach Tikva, Izraēla), Cephalon Inc. (West Chester, Pensilvānija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: D. Tayar un S. Ortoli, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Komisijas 2020. gada 26. novembra Lēmumu C(2018) 8153 final;

—	atcelt naudas sodus, kuri apstrīdētā lēmuma 2. pantā ir uzlikti Teva Pharmaceutical Industries Ltd. un Cephalon Inc.;

—	pakārtoti, ievērojami samazināt Teva Pharmaceuticals Industries Ltd uzlikto naudas sodu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktos un tiesību kļūdu, raksturojot attiecīgo nolīgumu kā konkurences ierobežojumu mērķa dēļ.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktos un tiesību kļūdu, raksturojot izlīguma nolīgumu kā konkurences ierobežojumu seku dēļ.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdījusies, piemērojot LESD 101. panta 3. punktu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Teva un Cephalon uzliktie naudas sodi būtu jāatceļ vai vismaz Teva uzliktais naudas sods būtu ievērojami jāsamazina.

Prasība, kas celta 2021. gada 5. februārī – Cargolux/Komisija

(Lieta T-80/21)

(2021/C 98/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cargolux Airlines International SA (Cargolux) (Sandweiler, Luksemburga) (pārstāvji: G. Goeteyn un E. Aliende Rodríguez, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

uzdot Eiropas Savienībai, ko pārstāv Eiropas Komisija, atlīdzināt Cargolux radītos zaudējumus, jo Komisija nav samaksājusi nokavējuma procentus un saliktos procentus atbilstoši LESD 266. panta pirmajai daļai, izpildot 2015. gada 16. decembra spriedumu Cargolux Airlines International SA/Komisija (Lieta T-39/11), un tādējādi saskaņā ar LESD 266. panta otro daļu, 268. pantu un 340. panta otro daļu uzdot samaksāt šādas summas: i. summu, kas atbilst maksājamajiem nokavējuma procentiem, proti, procentiem no 39 900 000 EUR atbilstoši Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas operācijām 2010. gada 1. novembrī piemērojamajai likmei (proti, likmei 1 % apmērā), palielinot to par 3,5 % attiecībā uz laikposmu no 2011. gada 15. februāra līdz 2016. gada 5. februārim, kā rezultātā tiek iegūta summa 8 075 972,03 EUR apmērā, vai, pretējā gadījumā, atbilstoši Vispārējās tiesas par piemērotu atzītai procentu likmei; ii. summu, kas atbilst maksājamajiem saliktajiem procentiem, proti, procentus no summas, kas kā nokavējuma procenti maksājami par laikposmu no 2016. gada 5. februāra līdz brīdim, kad Komisija samaksā prasīto summu (vai – gadījumā, ja Vispārējā tiesa noraidītu Cargolux prasību saliktos procentus aprēķināt no 2016. gada 5. februāra – vismaz par laikposmu no šīs prasības celšanas līdz brīdim, kad Komisija samaksā prasīto summu) atbilstoši Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas operācijām 2010. gada 1. novembrī piemērojamajai likmei (proti, likmei 1 % apmērā), palielinot to par 3,5 % (vai, pretējā gadījumā, atbilstoši Vispārējās tiesas par piemērotu atzītai procentu likmei);

—	piespriest Komisijai pilnībā atlīdzināt Cargolux tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, apgalvojot, ka Komisija atbilstoši LESD 266. panta otrajai daļai, 268. pantam un 340. panta otrajai daļai ir ārpuslīgumiski atbildīga par kompensācijas, kura atbilst nokavējuma un salikto procentu apmēram, samaksu Cargolux.

Prasība, kas celta 2021. gada 8. februārī – QF/Komisija

(Lieta T-85/21)

(2021/C 98/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: QF (pārstāvis: S. Labesius, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu neiekļaut prasītāja uzvārdu iekšējā konkursa COM/03/AD/18 rezerves sarakstā;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav norādīts atbilstošs pamatojums. Prasītājs faktiski uzskata, ka pamatojumu veido vārdiski vērtējumi, kas nav saskaņoti ar piešķirto punktu skaitu. Turklāt atlases komisija neesot paziņojusi pirms pārbaudījumiem pieņemtos novērtējuma kritērijus, tādējādi nedz prasītājs, nedz iecēlējinstitūcija nevarēja pārbaudīt šo kritēriju tiesiskumu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips. Prasītājs šajā ziņā tostarp norāda uz to, ka atlases komisija esot pēc pārbaudījumiem grozījusi tās locekļu piešķirto punktu skaitu, pamatojoties uz novērtējuma skalu, lai gan šī novērtējuma skala bija paredzēta, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atlases komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tā nespēja no tiesību viedokļa pietiekami pamatot acīmredzamās nesaskaņas starp vārdiskajiem vērtējumiem un skaitliski izteiktām atzīmēm, ņemot vērā salīdzinājumu ar citu kandidātu salīdzināmiem novērtējumiem.

Vispārējās tiesas 2021. gada 28. janvāra rīkojums – MC/Komisija

(Lieta T-602/20) (1)

(2021/C 98/42)

Tiesvedības valoda – vācu

Pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 404, 30.11.2020.