19.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/1

PADOMES IETEIKUMS

(2021. gada 12. marts)

par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību

(2021/C 93/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu saistībā ar 19. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 2000/43/EK (1) ir paredzēta sistēma, lai apkarotu diskrimināciju rasu vai etniskas piederības dēļ visā Savienībā tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, sociālā aizsardzība (tostarp sociālā nodrošināšana un veselības aprūpe), sociālās priekšrocības un piekļuve precēm un pakalpojumiem un to piegāde, tostarp mājokļu apgāde. Viens no šā ieteikuma mērķiem ir sekmēt efektīvu minētās direktīvas īstenošanu, neskarot dalībvalstu kompetenci.

(2)

Padomes Pamatlēmumā 2008/913/TI (2) dalībvalstīm ir noteikts pienākums paredzēt kriminālatbildību par publisku kūdīšanu uz vardarbību vai naida kurināšanu rases, ādas krāsas, reliģijas, izcelsmes, nacionālās vai etniskās piederības dēļ un nodrošināt, ka rasistisku un ksenofobisku motivāciju uzskata par atbildību pastiprinošu apstākli vai ka valstu tiesas tādu motivāciju var ņemt vērā, nosakot sankcijas. Šis ieteikums ir izstrādāts, lai pastiprinātu pasākumus, kurus veic pret naida runu, naida noziegumiem un vardarbību, kas vērsta pret romiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/29/ES (3) arī šā ieteikuma mērķis ir sekmēt atbalsta sniegšanu šādos noziegumos cietušajiem romiem.

(3)

Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir izklāstīti principi un tiesības, kuru mērķis ir atbalstīt un palielināt sociālo taisnīgumu neatkarīgi no dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas. Lai īstenotu sociālo tiesību pīlāra principus, svarīgi ir vispārēji pasākumi, kurus papildina mērķtiecīgi pasākumi, nolūkā aizsargāt un atbalstīt grupas, kuras visvairāk apdraud diskriminācija vai sociālā atstumtība, piemēram, tādi pasākumi, kas izklāstīti šajā ieteikumā. Rezultātu sasniegšana pīlāra jomā ir kopīga politiska apņemšanās un atbildība. Tas būtu jāīsteno gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī saskaņā ar to attiecīgo kompetenci, pienācīgi ņemot vērā atšķirīgos sociāli ekonomiskos apstākļus un valstu sistēmu dažādību, tostarp sociālo partneru lomu, un vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

(4)	Šis ieteikums arī sniedz ieguldījumu līdztiesīgu un iekļaujošu demokrātisko sabiedrību ilgtspējīgā attīstībā saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem.

(5)

Komisija ir iesniegusi Eiropas Parlamentam un Padomei priekšlikumus Kopīgo noteikumu regulai 2021.–2027. gadam, Eiropas Sociālajam fondam Plus 2021.–2027. gadam (“ESF+ 2021.–2027. gadam”) un Eiropas Reģionālās attīstības fondam un Kohēzijas fondam 2021.–2027. gadam. Minētie priekšlikumi atsaucas uz līdztiesību un nediskrimināciju kā horizontāliem principiem, kas būtu jāievēro, apgūstot minētos fondus. Priekšlikumā par ESF+ 2021.–2027. gadam dalībvalstis un Komisija ir īpaši aicinātas nodrošināt līdztiesību un nediskrimināciju Savienības programmu īstenošanā, un tajā ir minēta trešo valstu valstspiederīgo sociālekonomiskās integrācijas un tādu marginalizētu kopienu kā romi iekļaušanas veicināšana, kas ir saistīta ar valsts stratēģiskā satvara romu jautājumos veicinošo nosacījumu. Kamēr tiek gaidīta minēto priekšlikumu pieņemšana, šis ieteikums veicina to efektīvu īstenošanu nākotnē.

(6)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojums “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020”“) ir sniedzis nozīmīgu impulsu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, nosakot kopīgus Eiropas mērķus nabadzības un sociālās atstumtības mazināšanai, kā arī izglītības iegūšanas un nodarbinātības līmeņa paaugstināšanai. Minētos mērķus nav iespējams sasniegt, neuzlabojot romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, un šajā sakarā ieteikumā ir sniegti konkrēti norādījumi.

(7)

Padome 2011. gada 19. maijā apstiprināja Komisijas 2011. gada 5. aprīļa paziņojumu “ES programma attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”, kurā dalībvalstis tika mudinātas vispusīgi sekmēt romu sociālo un ekonomisko iekļaušanu un tika noteikti mērķi izglītības, nodarbinātības, veselības aprūpes un mājokļu jomā. Neraugoties uz sākotnējās struktūras ierobežojumiem, ES programmai bija svarīga pievienotā vērtība, kas ir šā ieteikuma pamatā, cita starpā tajā iekļaujot programmas īstenošanas gaitā gūtās atziņas.

(8)

Padomes 2013. gada 9. decembra ieteikums (4) tika izstrādāts, lai sekmētu romu integrācijas pasākumus valstīs. Šajā ieteikumā Padome aicināja dalībvalstis katru gadu ziņot Komisijai par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar ieteikumu, un par savu romu integrācijas valsts stratēģiju (RIVS) īstenošanā panākto progresu. Šā ieteikuma pamatā ir minētā pieredze, un tajā ir pārskatīti un izvērsti veicamie pasākumi.

(9)

Padome 2016. gada 8. decembra secinājumos “Romu integrācijas procesa paātrināšana” aicināja Komisiju veikt ES programmas attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam vidusposma izvērtējumu (“padziļināts izvērtējums”) un, pamatojoties uz to, ierosināt iniciatīvu laikposmam pēc 2020. gada. Lai gan veiktajā padziļinātajā izvērtējumā ir atzīta programmas pievienotā vērtība, tajā ir atzīmēts, ka romi Eiropā turpina saskarties ar diskrimināciju un sociālu un ekonomisku atstumtību.

(10)

Padziļinātais izvērtējums un secinājumi, ko uz tā pamata izdarījusi Padome, Eiropas Parlaments un vairākas Eiropas mēroga un valsts pilsoniskās sabiedrības organizācijas, liecina par vajadzību atjaunot un stiprināt apņemšanos attiecībā uz romu līdztiesību un iekļaušanu. Ar minēto apņemšanos būtu jānodrošina, ka īpaša uzmanība tiek veltīta nediskriminācijai, tostarp, novēršot antičigānismu – īpašu pret romiem vērstu rasisma veidu – un pievēršoties četrām sociālekonomiskās iekļaušanas jomām, proti, izglītībai, nodarbinātībai, veselības aprūpei un mājokļiem. Tai arī būtu jāatspoguļo konkrētu grupu vajadzības un romu iedzīvotāju dažādība; romi jāiesaista romu līdztiesības un iekļaušanas stratēģiju izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un izvērtēšanā; jāuzlabo mērķu noteikšana, datu vākšana, uzraudzība un ziņošana; un jānodrošina, lai vispārējās politikas programmās vairāk tiktu ņemti vērā romu līdztiesības un iekļaušanas jautājumi. Izstrādājot pasākumus, īpaša uzmanība būtu jāpievērš dzimumperspektīvai.

(11)	Šā ieteikuma pamatā ir arī dažādi konstatējumi, kas ir iepriekš izklāstīti attiecīgajās 2015. gada 15. aprīļa un 2019. gada 12. februāra Eiropas Parlamenta rezolūcijās, 2016. gada 8. decembra Padomes secinājumos un Komisijas gada ziņojumos kopš 2013. gada.

(12)

Saistībā ar “ES programmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām līdz 2020. gadam”2020. gada 7. oktobrī Komisija pieņēma dokumentu paketi, kas ietver priekšlikumu šim ieteikumam un paziņojumu “Savienība, kurā valda līdztiesība: ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskais satvars” (“2020. gada 7. oktobra paziņojums”). 2020. gada 7. oktobra paziņojumā ir noteikti ES līmeņa uzdevumi un, attiecīgā gadījumā, mērķi un paredzētas minimālās saistības visām dalībvalstīm, ko varētu papildināt jauni valstu centieni un Savienības atbalsts atkarībā no konkrētās valsts situācijas un romu iedzīvotāju skaita. Jaunākie dati liecina, ka seši no desmit Eiropas iedzīvotājiem joprojām uzskata, ka romu diskriminācija viņu valstī ir plaši izplatīta, un vairāk nekā seši no desmit Eiropas iedzīvotājiem piekrīt, ka sabiedrība iegūtu, ja romi būtu labāk integrēti (5). Šā ieteikuma vispārējais mērķis ir palīdzēt veicināt līdztiesību un apkarot romu atstumtību, aktīvi iesaistot pašus romus.

(13)

Covid-19 pandēmijas laikā atstumtās un nelabvēlīgā situācijā esošās romu kopienas tika pakļautas būtiskai negatīvai ietekmei uz veselību un sociālekonomiskai ietekmei, kas varētu vēl vairāk palielināt pastāvošo nevienlīdzību un nabadzības un sociālās atstumtības risku. Šajā ieteikumā ir pausts atbalsts tam, lai mazinātu strukturālo nevienlīdzību, ar ko saskaras romi, attiecīgā gadījumā novēršot, ka romiem ir ierobežota piekļuve tīram ūdenim, sanitārajai infrastruktūrai un veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp vakcinācijas pakalpojumiem, un tādas infrastruktūras un digitālo prasmju trūkums, kas dotu iespēju romiem aktīvi piedalīties sabiedrības dzīvē, tostarp iesaistīties tālmācībā, kā arī novēršot augsto ekonomisko nedrošību, pārblīvētas mājsaimniecības, nošķirtas apmetnes vai nometnes.

(14)

Saistībā ar populisma un rasisma pastiprināšanos Savienībā (6) īpaši jāpievēršas diskriminācijas apkarošanai un novēršanai, tostarp, novēršot antičigānismu, kas ir diskriminācijas un atstumtības pamatcēlonis un saasina to. 2020. gada 18. septembra ES rasisma apkarošanas rīcības plānā 2020.–2025. gadam tādēļ tiek atzīta un izklāstīta virkne konkrētu darbību rasisma apkarošanai. Antičigānisms ir neparasti plaši izplatīts (7) rasisma veids, kura rašanās ir saistīta ar to, kā sabiedrības vairākums uztver personas, kas tiek uzskatītas par “čigāniem”, un kā pret tām izturas vēsturiskajā “citādošanas” (8) procesā, kura pamatā ir stereotipi un negatīva attieksme, kas dažkārt var būt netīša vai neapzināta (9).

Eiropas Parlaments terminu “antičigānisms” savos ziņojumos un 2005. gada 28. aprīļa, 2015. gada 15. aprīļa, 2017. gada 25. oktobra un 2019. gada 12. februāra rezolūcijās lieto kopš 2005. gada. Šo parādību, kas zināma arī kā pret romiem vērsts rasisms, romofobija un antičigānisms, ir atzinušas vairākas starptautiskas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Padome 2016. gada 8. decembra secinājumos atzina vajadzību “apkarot visu veidu rasismu pret romiem, ko dažkārt dēvē par “antičigānismu”, jo tas ir viņu sociālās atstumtības un diskriminācijas pamatcēlonis”. 2020. gada 8. oktobrī Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (International Holocaust Remembrance Alliance – IHRA) pieņēma juridiski nesaistošu antičigānisma / pret romiem vērstas diskriminācijas definīciju (10).

(15)

Pievēršoties romu iedzīvotājiem, ir svarīgi ņemt vērā konkrētu grupu (11), tostarp romu sieviešu, romu jauniešu, romu bērnu, romu LGBTI, vecāka gadagājuma romu, romu ar invaliditāti, romu, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie vai bezvalstnieki, un ES robežās mobilu romu, īpašās vajadzības un neaizsargātību. Tāpēc šajā ieteikumā ņemts vērā, ka ir svarīgi risināt multiplās diskriminācijas (12) problēmu. Tajā ir ierosināti pasākumi, kā labāk aizsargāt un iekļaut romu bērnus, kuri jo īpaši saskaras ar diskrimināciju un segregāciju.

Atbilstoši Padomes 2016. gada 8. decembra secinājumiem tajā arī ir aplūkota iespēju radīšana un romu jauniešu neizmantotā potenciāla izmantošana, palielinot viņu aktīvu līdzdalību programmās un pasākumos, kas ir vērsti uz jauniešiem, piemēram, pasākumos, kas minēti Komisijas 2020. gada 1. jūlija paziņojumā “Jauniešu nodarbinātības atbalsts – tilts uz darbvietām nākamajai paaudzei”.

(16)

Ņemot vērā romu kopienu daudzveidību, vārds “romi” tiek lietots kā visaptverošs termins, kas aptver dažādas romu izcelsmes grupas, piemēram, romus, sintus, kalus, čigānus, romanišelus un bojašus/rudarus. Tas aptver arī tādas grupas kā aškalus, ēģiptiešus, austrumu grupas (tostarp domus, lomus, romus un abdalus), kā arī klejotājus, tostarp etniskos Travellers, jenišus vai tos, ko apzīmē ar administratīvo terminu “Gens du voyage”, kā arī cilvēkus, kas sevi identificē kā čigānus, nenoliedzot šo grupu īpašās iezīmes.

(17)

Saistībā ar mobilitāti Savienības robežās ir būtiski ievērot Savienības pilsoņu tiesības brīvi pārvietoties un šo tiesību izmantošanas nosacījumus. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/38/EK (13) minētie nosacījumi cita starpā ietver pietiekamus līdzekļus un visaptverošu veselības apdrošināšanas segumu. Tajā pašā laikā ir jācenšas uzlabot romu sadzīves apstākļus un īstenot pasākumus, lai veicinātu viņu ekonomisko un sociālo iekļaušanu viņu izcelsmes dalībvalstīs, kā arī dzīvesvietas dalībvalstīs.

(18)

Šajā ieteikumā ir atzīts, ka dalībvalstīm pašām būtu jāizvēlas uzraudzības metodes, tostarp piemērotas datu vākšanas metodes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679 (14) un Augsta līmeņa grupas nediskriminācijas, līdztiesības un dažādības jautājumos apakšgrupas vienlīdzības datu jautājumos 2018. gadā publicētajām Pamatnostādnēm par vienlīdzības datu vākšanas un izmantošanas uzlabošanu (15), un ņemot vērā to, ka ar etnisko izcelsmi saistītas informācijas vākšana ir sensitīvs jautājums un dažās dalībvalstīs tā nav iespējama, tomēr arī ir uzsvērts, cik svarīgi ir vākt datus kā vispārīgu informāciju, kas nepieciešama, lai izstrādātu pasākumus, kuri efektīvi uzlabo romu iedzīvotāju stāvokli. Šajā ieteikumā arī ir atzīta rādītāju kā uzraudzības metodes nozīme. 2020. gada 7. oktobra paziņojumā tiek paskaidrots, ka dalībvalstīm ir iespēja izvēlēties rādītājus no romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības novērtēšanas rādītāju kopuma, kuru kopīgi sagatavoja Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra, Komisija un dalībvalstis.

(19)

Šis ieteikums ir skaidri vērsts uz pasākumiem, ar ko veicina romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību, taču tā mērķis nav izslēgt citas nelabvēlīgā situācijā esošas grupas. Līdzīgās situācijās minētajiem pasākumiem vajadzētu būt balstītiem uz vieniem un tiem pašiem principiem. Šajā ziņā romu iekļaušanas kopējie pamatprincipi joprojām ir būtiski (16). Pasākumiem arī būtu romu līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība jāintegrē gan Savienības, gan valstu politikas iniciatīvās, īpašu uzmanību pievēršot intersekcionalitātei un dzimumu dimensijai. 2020. gada 7. oktobra paziņojumā ir sniegtas turpmākas nostādnes par valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos plānošanu un īstenošanu.

(20)	Viens no šā ieteikuma mērķiem ir apstiprināt ilgtermiņa apņemšanos attiecībā uz kopīgajiem uzdevumiem romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jomā un sniegt atjaunotas un stingrākas norādes, nosakot pasākumus, kurus dalībvalstis var pieņemt, lai virzītos uz minēto uzdevumu izpildi.

(21)

Šajā ieteikumā ir pilnībā ievērots subsidiaritātes princips un dalībvalstu primārā atbildība šajā jomā. Tas neskar valsts procesuālo tiesību principus un tiesību tradīcijas dalībvalstīs. Kopēja, taču diferencēta pieeja būtu jāpiemēro, pienācīgi ņemot vērā apstākļus valstī, piemēram, romu skaitu un īpatsvaru kopējā iedzīvotāju skaitā, vispārējo ekonomisko kontekstu, katras dalībvalsts iedzīvotāju mērķgrupas īpatnības un iespēju izstrādāt uz konkrētu etnisku grupu vērstu politiku. Valstu pieejas un attiecīgie pasākumi, ar ko veicina romu iekļaušanu, līdztiesību un līdzdalību, būtu jāpiemēro un jāatlasa saskaņā ar konkrētiem vietējiem apstākļiem un vajadzībām, kas ietver to, ka nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, piemēram, romiem, ir jāpievēršas plašākā kontekstā. Būtu jāizstrādā vispārēji pasākumi, lai nodrošinātu, ka romi tiek efektīvi sasniegti.

(22)	Valsts stratēģiskais satvars romu jautājumos attiecas uz valsts stratēģijām romu jautājumos un/vai integrētiem politikas pasākumu kopumiem plašākā sociālekonomiskā kontekstā, kas ir būtiski attiecībā uz romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību,

AR ŠO IESAKA:

Dalībvalstīm būtu jāpieņem valsts stratēģiskie satvari romu jautājumos plašākā sociālās iekļaušanas politikā, ar ko uzlabo romu stāvokli, un jāpaziņo par tiem Eiropas Komisijai, vēlams, līdz 2021. gada septembrim. Atbilstīgi valsts un Savienības tiesību aktiem, pieejamajiem resursiem un apstākļiem valstī dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāapsver šajā ieteikumā aprakstīto pasākumu atbilstība konkrētās valsts situācijai un attiecīgi jāīsteno tie samērīgi un selektīvi, cieši sadarbojoties ar visām attiecīgām ieinteresētajām personām. Novērtējot minēto pasākumu atbilstību, dalībvalstis tiek mudinātas rīkoties saskaņā ar brīvprātīgām minimālajām saistībām un atkarībā no konkrētās valsts situācijas veikt iespējamos papildu centienus, kā paredzēts paziņojumā.

Horizontālie uzdevumi: līdztiesība, iekļaušana un līdzdalība

Dalībvalstīm būtu jāpastiprina centieni pieņemt un īstenot pasākumus, lai sekmētu līdztiesību un efektīvi novērstu un apkarotu diskrimināciju, antičigānismu, un sociālo un ekonomisko atstumtību, kā arī to pamatcēloņus. Minētajiem centieniem būtu jāietver šādi pasākumi:

pasākumi, kas efektīvi cīnās pret tiešu un netiešu diskrimināciju, tostarp, apkarojot aizskaršanu, antičigānismu, stereotipizēšanu, pret romiem vērstu retoriku, naida runu, naida noziegumus un vardarbību pret romiem, tostarp kūdīšanu gan tiešsaistē, gan bezsaistē, jo īpaši saistībā ar Direktīvas 2000/43/EK, Pamatlēmuma 2008/913/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (17) transponēšanu, īstenošanu un izpildi;

b)	pasākumi, kas izveido un atbalsta visaptverošu cietušo atbalsta sistēmu saskaņā ar Direktīvu 2012/29/ES un sniedz atbalstu romiem, kuri ir cietuši naida noziegumos un diskriminācijas dēļ;

c)	pasākumi, kas apkaro romu, jo īpaši romu sieviešu, romu jauniešu, romu bērnu, LGBTI romu, vecāka gadagājuma romu, romu ar invaliditāti, romu bezvalstnieku un ES robežās mobilu romu (18), multiplo un strukturālo (19) diskrimināciju;

d)	pasākumi, kas vairo informētību par to, ka centieni apkarot diskriminējošu praksi ir cieši saistīti ar centieniem novērst antičigānismu un sociālo un ekonomisko atstumtību kā daļu no kopējiem centieniem sekmēt plašāka līdztiesības mērķa sasniegšanu;

pasākumi, kas analizē un atzīst antičigānisma un romu diskriminācijas esamību un vairo informētību par minētajām parādībām, to izpausmes veidiem un to postošajām sekām, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, skolu mācību programmas un citus līdzekļus, un, piemēram, vairojot ierēdņu un citu ieinteresēto personu informētību par to, ka tās nepieciešams noteikt un novērst;

f)	pasākumi, kas atbalsta daudzkultūru informētības vairošanas pasākumus un kampaņas skolās;

pasākumi, kas veicina informētību par romu kultūrām, valodu un vēsturi, tostarp romu holokausta atceri un samierināšanas procesiem sabiedrībā, cita starpā īstenojot pasākumus, kuros skolotājiem tiek nodrošināta atbilstoša apmācība un tiek izstrādāta attiecīga skolu mācību programma, jo šai izpratnei ir būtiska nozīme, lai vājinātu aizspriedumus un antičigānismu kā nozīmīgus diskriminācijas cēloņus;

h)	pasākumi, kas veicina pozitīvus vēstījumus par romiem un pozitīvus paraugus no romu vidus, un labāku izpratni par izaicinājumiem, ar kuriem romi saskaras, tostarp, atbalstot saskarsmi starp kopienām un starpkultūru izglītošanu.

Dalībvalstīm būtu jāvēršas pret ārkārtīgi augsto nabadzības riska rādītāju, materiālo nenodrošinātību un sociālo maznodrošinātību romu iedzīvotāju vidū, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu romu līdztiesībai, iekļaušanai un līdzdalībai. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jātiecas īstenot integrētu pieeju, kas vērsta uz visām attiecīgajām politikas jomām. Minētos centienus varētu sasniegt ar šādiem pasākumiem:

a)	pasākumi, kas nodrošina pietiekamus ieguldījumus cilvēkkapitālā, infrastruktūras attīstībā un mājokļos, kā arī sociālās kohēzijas politikā, un uzlabo šādu ieguldījumu novirzīšanu uz mērķiem;

b)	pasākumi, kas nodrošina nelabvēlīgā situācijā esošiem romiem piekļuvi atbilstošām sociālās aizsardzības sistēmām, tostarp gan ienākumu atbalstam, gan pabalstiem natūrā un pakalpojumiem;

pasākumi, kas apvieno ienākumu atbalstu ar aktivizēšanas pasākumiem, lai veicinātu līdzdalību darba tirgū, un ar nodarbinātības atbalstu, jo īpaši romu sievietēm un ES robežās mobiliem romiem; sniedz informāciju par esošajām tiesību aktos noteiktajām atbilstības prasībām, kuras jāizpilda, lai saņemtu pabalstus, kurus papildina aktivizēšanas un atbalsta pakalpojumi;

pasākumi, kas nodrošina, ka īpaša uzmanība tiek veltīta bērnu nabadzības novēršanai un apkarošanai, tostarp, īstenojot efektīvus valsts pasākumus, kuri izstrādāti ņemot vērā mehānismus, kas turpina nabadzību vairākās paaudzēs, un vajadzību atbalstīt romu bērnus un viņu ģimenes savstarpēji saistītajās nodarbinātības, sociālo pakalpojumu, izglītības, pirmsskolas izglītības un aprūpes, veselības aprūpes, mājokļu un piekļuves pamatpakalpojumiem, uztura un piekļuves atpūtas pasākumiem jomās;

e)	pasākumi, kas atbalsta finanšpratību pilngadīgiem jauniešiem un jaunām ģimenēm, tostarp labākas lēmumu pieņemšanas un plānošanas prasmes kā daļu no pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas un finanšu iekļaušanas pasākumiem.

Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāpastiprina romu, tostarp sieviešu, bērnu, jauniešu, vecāka gadagājuma cilvēku un personu ar invaliditāti jēgpilna līdzdalība un apspriešanās ar viņiem, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu romu līdztiesībai un nediskriminēšanai. Tam būtu jāietver šādi pasākumi:

a)	pasākumi, kas atbalsta aktīvu pilsoniskumu, sekmējot sociālo, ekonomisko, politisko, kultūras un pilsonisko līdzdalību, jo īpaši romu sieviešu un jauniešu vidū;

b)	pasākumi, kas veicina spēju veidošanu un līderību romu pilsoniskajā sabiedrībā, lai sniegtu iespēju romiem piedalīties visos politiskā cikla posmos un sabiedriskajā dzīvē kopumā;

c)	pasākumi, kas sekmē romu nodarbinātību valsts iestādēs un privātās institūcijās, lai atbalstītu dažādību un erudīciju politikas procesā un lai sniegtu pozitīvus paraugus;

d)	pasākumi, kas vairo informētību nelabvēlīgā situācijā esošās romu kopienās par cilvēktiesībām un pilsoņu tiesībām un pienākumiem;

e)	pasākumi, kas koordinē resursus, tīklus un zināšanas dažādās nozarēs, lai palielinātu romu jauniešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos un palīdzētu stiprināt viņu līderību.

Nozaru uzdevumi

Piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai vispārējai izglītībai

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai visiem romiem būtu faktiski vienlīdzīga piekļuve visiem izglītības veidiem un posmiem un viņi spētu tajos piedalīties, sākot no pirmsskolas izglītības un aprūpes līdz terciārai izglītībai, tostarp otrās iespējas izglītībai, tālākizglītībai un mūžizglītībai.

Dalībvalstīm būtu jāuzlabo vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un iekļaujošai romu skolēnu izglītībai, tostarp ar šādiem pasākumiem:

a)	pasākumi, kas novērš un nepieļauj jebkāda veida segregāciju izglītībā un nodrošina, ka tiek atbalstīts visu skolēnu potenciāls;

b)	pasākumi, kas novērš un nepieļauj nepareizas diagnozes uzstādīšanu, kā dēļ romu skolēnus nepamatoti ievieto izglītības iestādēs, kuras paredzētas personām ar speciālām vajadzībām, un nodrošina, ka ievietošana speciālās izglītības iestādē pamatojas uz pārredzamu un likumīgu procedūru;

c)	pasākumi, kas nodrošina efektīvas metodes, lai atzītu un atlīdzinātu pagātnes netaisnības izglītības jomā, tostarp segregāciju, romu skolēnu nepiemērotu izvietošanu speciālajās skolās un nevienlīdzīgu attieksmi;

d)	pasākumi, kas veicina taisnīgumu, iekļautību un daudzveidību izglītības sistēmā un klasē, piemēram, izmantojot profesionālās attīstības programmas, mentorēšanu un mācīšanos no līdzbiedriem;

e)	pasākumi, kas veicina vecāku efektīvu iesaistīšanos romu skolēnu izglītībā un sekmē saiknes starp skolām un vietējām kopienām, tostarp, izmantojot mediatorus un pedagoģiskos asistentus;

f)	pasākumi, kas atbalsta visu skolēnu, tostarp bērnu ar invaliditāti, līdztiesīgu dalību un aktīvu iesaistīšanos vispārējos izglītības pasākumos un procesos;

g)	pasākumi, kas apkaro iebiedēšanu un aizskaršanu skolas vidē – gan tiešsaistē, gan bezsaistē, lai aizsargātu visus skolēnus, tostarp romus;

pasākumi, kas vairo skolotāju un citu skolas darbinieku informētību par romu vēsturi, romu kultūrām un metodēm, ar ko atpazīt un apkarot diskrimināciju un tās pamatcēloņus, tostarp antičigānismu un neapzinātus aizspriedumus, un par to, cik svarīga ir nediskriminējoša izglītība un faktiski vienlīdzīga piekļuve vispārējai izglītībai;

i)	pasākumi, kas atbalsta centienus nodrošināt, lai romu skolēni apgūtu prasmes, kas atbilst pašreizējām un turpmākajām darba tirgus vajadzībām.

Dalībvalstīm būtu jāstrādā pie tā, lai pārvarētu jebkādu diskrimināciju, nevienlīdzību un trūkumus izglītības iespēju, rezultātu un sasnieguma ziņā, tostarp attiecīgā gadījumā ar šādiem pasākumiem:

a)	pasākumi, kas nodrošina piekļuvi kvalitatīvai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, īpašu uzmanību pievēršot romu bērnu, tostarp nelabvēlīgā situācijā esošu romu bērnu, iekļaušanai agrīnā posmā;

b)	pasākumi, kas nodrošina individualizētu atbalstu un mediāciju, lai kompensētu lingvistiskās, kognitīvās un ar izglītību saistītās nepilnības, cieši sadarbojoties ar romu skolēnu ģimenēm, un atbalsta otrās iespējas izglītību un tālākizglītību;

c)	pasākumi, kas novērš priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un mācību pārtraukšanu visos izglītības līmeņos, tostarp, īpašu uzmanību pievēršot romu meitenēm (20), piemēram, izmantojot sadarbību starp skolām, mediatoriem un sociālās aizsardzības dienestiem;

d)	pasākumi, kas atzīst to bērnu neaizsargātību, kuru vecāki ir devušies uz ārvalstīm, un nodrošina prioritāru piekļuvi pēcskolas programmām un individuāli pielāgotu atbalstu;

e)	pasākumi, kas uzlabo romu sociālo mobilitāti, piemēram, ar pozitīvas rīcības palīdzību, īpašām stipendijām arodizglītībai, otrā posma pamatizglītībai vai vidējai un augstākajai izglītībai un skolotāju apmācībai, un ar karjeras attīstības atbalstu;

f)	pasākumi, kas nodrošina netraucētu pāreju no viena izglītības līmeņa nākamajā un veicina vidējās izglītības un terciārās izglītības iegūšanu, tostarp, izmantojot karjeras attīstības atbalstu, padomdošanu, mentorēšanu un finanšu atbalsta shēmas;

g)	pasākumi, kas atbalsta dalību neformālajās mācībās un ārpusskolas nodarbībās, tostarp jauniešu, sporta un kultūras pasākumos veselības un pilsoniskās izglītības ietvaros un citos pasākumos, kas veicina pašattīstību, psiholoģisko noturību un labklājību;

pasākumi, kas attiecīgā gadījumā veicina digitālo prasmju apguvi, piekļuvi platjoslai, atbilstošu digitālo infrastruktūru, nodrošinājumu ar attālinātās mācīšanās mācību materiāliem – gan formālās, gan neformālās izglītības kontekstā –, nolūkā novērst sociālekonomiski nelabvēlīgā situācijā esošu skolēnu, viņu skolotāju un vecāku digitālo atstumtību un nodrošināt romu skolēnu iesaisti, tostarp to, kas dzīvo lauku apvidos vai nošķirtās teritorijās.

Piekļuve kvalitatīvai un ilgtspējīgai nodarbinātībai

Dalībvalstīm būtu jāveicina romu, jo īpaši romu jauniešu, faktiski vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai un ilgtspējīgai izglītībai, tostarp attiecīgā gadījumā ar šādiem pasākumiem:

a)	pasākumi, kas iesaista romu jauniešus (21), lai vairotu viņu informētību par pieejamajiem (vēlams, integrētiem) nodarbinātības un sociālajiem pakalpojumiem, kā arī nodrošinātu viņu piekļuvi minētajiem pakalpojumiem;

pasākumi, kas risina romu jauniešu, kam nav darba, un neaktīvu romu vajadzības, izstrādājot tiem īpaši pielāgotus, individualizētus un visaptverošus rīcības plānus, kas ņem vērā viņu preferences un motivāciju, šķēršļus, nelabvēlīgus apstākļus, ar kuriem tie saskaras, kā arī iemeslus, kāpēc viņi ir bez darba un neaktīvi;

c)	pasākumi, kas sniedz atbalstu saistībā ar pirmo darba pieredzi, iekārtošanu darbā, māceklību un karjeras attīstību;

d)	pasākumi, kas atvieglo pāreju no izglītības uz nodarbinātību, izmantojot apmācīšanu, mentorēšanu, arodmācības, stažēšanos, biznesa inkubatorus un duālo izglītību;

e)	pasākumi, kas atbalsta romu digitālo prasmju apguvi, lai viņi būtu labāk sagatavoti darba tirgus prasībām un lai viņi izmantotu iespējas, ko ikdienas dzīvē piedāvā esošie un jaunie digitālie rīki un tendences;

f)	pasākumi, kas atbalsta apmācību darbavietā, prasmju pilnveidošanu, profesionālās kvalifikācijas iegūšanu un uzlabošanu, kā arī otrās iespējas izglītību;

g)	pasākumi, kas sekmē patiešām līdztiesīgu piekļuvi pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbībai, tostarp sociālajai uzņēmējdarbībai, sniedzot mērķtiecīgu atbalstu;

h)	pasākumi, kas atbalsta vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai gan publiskajā, gan privātajā sektorā, tostarp, īstenojot pozitīvu rīcību un nodrošinot atbalsta shēmas darba devējiem, kā arī uzlabo piekļuvi nodarbinātības pakalpojumiem, tostarp aktīvai darba tirgus politikai;

i)	pasākumi, kas atbalsta darba tirgus mobilitāti, jo īpaši tiem, kas dzīvo lauku apvidos un nošķirtās teritorijās ar ierobežotām darba iespējām;

pasākumi, kas apkaro, mazina un izskauž diskrimināciju, vairojot informētību par nediskriminējošu nodarbinātību un piekļuvi nodarbinātībai un aktivizēšanas pasākumiem, kā arī apmāca darba devējus par diskriminācijas un tās pamatcēloņu, tostarp antičigānisma un neapzinātu aizspriedumu, atpazīšanas un novēršanas metodēm.

Veselība un piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem

Dalībvalstīm būtu jānodrošina faktiski vienlīdzīga piekļuve (bez šķēršļiem) kvalitatīviem veselības aprūpes un sociālajiem pakalpojumiem, jo īpaši tām grupām, kuras ir pakļautas vislielākajam riskam vai kuras dzīvo marginalizētos vai attālos apvidos, tostarp ar šādiem pasākumiem:

pasākumi, kas veicina un atvieglo vienlīdzīgu piekļuvi:

i)	romu sievietēm – kvalitatīvām medicīniskām pārbaudēm, skrīningam, pirmsdzemdību un pēcdzemdību aprūpei, konsultācijām un ģimenes plānošanas pakalpojumiem, kā arī seksuālās un reproduktīvās veselības aprūpei, ko parasti sniedz valsts veselības aprūpes dienesti;

ii)	romu sievietēm – atbalsta pakalpojumiem ar dzimumu saistītā vardarbībā cietušajiem;

iii)	romu bērniem – kvalitatīvai primārajai veselības aprūpei, tostarp, primārās profilakses programmām, piemēram, vakcinācijai;

iv)	neaizsargātiem romu iedzīvotājiem, piemēram, vecāka gadagājuma romiem, romiem ar invaliditāti, LGBTI romiem, ES robežās mobiliem romiem, romiem, kuri ir trešās valsts valstspiederīgie, un romiem bezvalstniekiem – kvalitatīvai veselības aprūpei;

b)	pasākumi, kas vairo romu informētību par primārās profilakses pasākumiem, piemēram, veselīga dzīvesveida veicināšanas un pārmērīgas reibinošu vielu lietošanas novēršanas programmām, un uzlabo piekļuvi garīgās veselības aprūpes pakalpojumiem, attiecīgā gadījumā izmantojot veselības mediāciju;

pasākumi, kas novērš un apkaro romu diskrimināciju, vairojot informētību par nediskriminējošu piekļuvi veselības aprūpei un veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un apmācot veselības aprūpes darbiniekus, medicīnas studentus un veselības aprūpes mediatorus par diskriminācijas un tās pamatcēloņu, tostarp antičigānisma un neapzinātu aizspriedumu, atpazīšanas un novēršanas metodēm;

d)	pasākumi, kas apkaro visu romu digitālo atstumtību saistībā ar piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp, novēršot digitālo prasmju plaisu attiecībā uz piekļuvi informācijai par veselību;

e)	pasākumi, kas novērš un nepieļauj segregāciju veselības aprūpes pakalpojumu jomā;

f)	pasākumi, kas nodrošina pagātnes netaisnību atzīšanu un atlīdzināšanu veselības aprūpes jomā, tostarp romu sieviešu piespiedu, koercitīvu un citādu nelabprātīgu sterilizāciju;

g)	pasākumi, kas veicina romu vienlīdzīgu piekļuvi medicīnas studijām un sekmē to, lai romus pieņemtu darbā par veselības aprūpes darbiniekiem un mediatoriem, jo īpaši reģionos, kuros ir liels romu iedzīvotāju skaits;

h)	pasākumi, kas apkaro un novērš iespējamus slimību uzliesmojumus marginalizētos vai attālos apvidos;

pasākumi, kas nodrošina romiem piekļuvi sabiedrībā un ģimenē balstītiem pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, vecāka gadagājuma cilvēkiem un bērniem, kuri ir palikuši bez vecāku aprūpes, piemēram, attīstības pakalpojumiem, sociāliem mājokļiem, cilvēku ar invaliditāti dienas centriem un audžuvecāku tīkliem;

pasākumi, kas novērš institucionalizāciju un veicina pāreju no institucionālas aprūpes uz kopienā un ģimenē balstītu aprūpi, nodrošinot atbalstu ģimenēm nestabilos apstākļos, piemēram, konsultāciju pakalpojumus un finanšu stimulus, pārtikas palīdzības izplatīšanu, mājokļu un attīstības palīdzības pakalpojumus;

k)	pasākumi, kas veicina ar romu veselību saistītās paraugprakses apmaiņu un nodošanu, piemēram, izmantojot Komisijas un dalībvalstu sabiedrības veselības satvaru Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupā;

l)	pasākumi, kas veicina pētniecību un profilaksi attiecībā uz slimībām, kas nabadzības riskam pakļauto personu vidū ir izplatītākas.

Piekļuve atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas un pamatpakalpojumiem

10.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret romiem saistībā ar piekļuvi atbilstošiem mājokļiem bez segregācijas, kā arī pamatpakalpojumiem, tostarp ar šādiem pasākumiem:

pasākumi, kas nodrošina piekļuvi pamatpakalpojumiem, piemēram, ūdensvada ūdenim, drošam un tīram dzeramajam ūdenim (22), atbilstošiem sanitāriem apstākļiem, atkritumu vākšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, vides pakalpojumiem, elektrībai, gāzei, transportam, finanšu pakalpojumiem un elektroniskai saziņai, kā arī fiziskajai infrastruktūrai, nodrošinot komunālo pamatpakalpojumu nepārtrauktību gan normālos apstākļos, gan pandēmijas, ekoloģisko katastrofu un citu krīžu laikā;

b)	pasākumi, kas uzrauga, novērš un apkaro jebkādu telpisku segregāciju un veicina segregācijas novēršanu ar konkrētu plānu izstrādes palīdzību, lai risinātu ar mājokļiem saistītās problēmas, iesaistot vietējās kopienas un skartās romu kopienas;

pasākumi, kas atbalsta un stiprina valsts iestādes, kas kopumā atbild par mājokļiem, pamatpakalpojumiem un vides standartiem, kā arī citus attiecīgos dalībniekus minētajās jomās, piemēram, nodrošinot tiem vajadzīgās pilnvaras un resursus, lai vajadzības gadījumā noteiktu ar mājokļiem saistītās vajadzības, uzraudzītu segregāciju un īstenotu visaptverošus reglamentējošus vai atbalsta pasākumus;

d)	pasākumi, kas novērš piespiedu izlikšanas no mājām, sekmējot agrīno brīdināšanu un mediāciju, organizē atbalstu cilvēkiem, kuriem draud izlikšana no mājām, un, ja nepieciešams, nodrošina alternatīvu atbilstošu mājokli, īpašu uzmanību veltot ģimenēm;

e)	pasākumi, kas uzlabo romu sadzīves apstākļus, novērš un risina negatīvo ietekmi uz veselību, ko rada piesārņojuma ietekme;

f)	pasākumi, kas nodrošina sociālo atbalstu un piekļuvi vispārējiem pakalpojumiem romiem, kuri ir bez pajumtes;

g)	pasākumi, kas nodrošina vienlīdzīgu piekļuvi palīdzībai mājokļu jomā un ņem vērā indivīdu un ģimeņu konkrētās vajadzības;

h)	pasākumi, kas atbalsta integrētus mājokļu risinājumus, kas īpaši vērsti uz marginalizētiem romiem, izmantojot tādus pasākumus kā mikroaizdevumu mājokļu celtniecībai un uzturēšanai apvienošana ar finanšpratību un uzkrājumu shēmām, celtniecības apmācībām un aktivizēšanas pasākumiem;

i)	pasākumi, kas atbalsta Travellers apmešanās vietu izbūvi un uzturēšanu.

Partnerības un institucionālās spējas

Valsts kontaktpunktu romu jautājumos iesaistīšana un atbalsts

11.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts kontaktpunkti romu jautājumos ar atbilstošiem un nepieciešamiem resursiem, pietiekamu personālu un institucionālām pilnvarām un jānodrošina tiem iespējas, lai tie var efektīvi koordinēt un uzraudzīt valsts politiku romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jomā, tostarp veikt informēšanas pasākumus vietējā līmenī.

12.

Dalībvalstīm būtu jāsniedz iespēja valsts kontaktpunktiem romu jautājumos sekmēt romu pilsoniskās sabiedrības līdzdalību un iesaistīšanos valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos un vietējo rīcības plānu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā, izmantojot reformētus nacionālās romu platformas procesus.

13.

Dalībvalstīm, nolūkā uzlabot sociālās iekļaušanas politikas programmu un universālo pakalpojumu atbilstību romu vajadzībām un palīdzību, ko tie piedāvā, būtu jānodrošina valsts kontaktpunktu romu jautājumos līdzdalība to izstrādē, tostarp, attiecīgos gadījumos lēmumu pieņemšanā par Savienības fondu programmu plānošanu un uzraudzību.

Vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestāžu iesaiste

14.

Dalībvalstīm saskaņā ar savu attiecīgo valsts tiesisko regulējumu būtu jāatbalsta vienlīdzīgas attieksmes veicināšanas iestādes (“līdztiesības iestādes”), lai tās savu pilnvaru ietvaros var efektīvi un neatkarīgi strādāt un sadarboties ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem, tostarp valsts kontaktpunktiem romu jautājumos, publiskām iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un privāto sektoru. Šādam atbalstam attiecīgā gadījumā būtu jāsniedz līdztiesības iestādēm iespēja:

a)	izskatīt diskriminācijas, naida runas un naida noziegumu gadījumus un īstenot stratēģisku tiesvedību;

b)	novērst neziņošanu par diskriminācijas, naida runas un naida noziegumu gadījumiem un vairot romu informētību par savām tiesībām;

c)	veikt izpēti par romu līdztiesību un diskrimināciju un vākt ar to saistītos datus;

d)	veidot romu pilsoniskās sabiedrības spējas un sadarboties ar to, īpaši pievēršoties tiesu iestāžu pieejamībai un līdztiesības tiesību aktu piemērošanai;

e)	sniegt norādes un nodrošināt apmācību plašai sabiedrībai, kā arī publiskām un privātām organizācijām.

15.

Dalībvalstīm būtu jādod iespēja līdztiesības iestādēm būt cieši iesaistītām valsts stratēģisko satvaru romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jautājumos un attiecīgo Savienības fondu programmu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā un attiecīgā gadījumā sniegt tajās efektīvu ieguldījumu, tostarp:

a)	ņemot vērā līdztiesības iestāžu ieteikumus par valsts stratēģisko satvaru īstenošanas standartiem, lai to izstrādē un īstenošanā nodrošinātu lielāku uzsvaru uz diskriminācijas apkarošanu un novēršanu, tostarp, risinot antičigānisma problēmu un cenšoties likvidēt strukturālo diskrimināciju;

b)	dodot iespēju līdztiesības iestādēm būt iesaistītām struktūrās, kas ir izveidotas valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos īstenošanas, uzraudzības un pārskatīšanas pārraudzībai, un attiecīgo Savienības fondu uzraudzības komitejās.

Vietējo un reģionālo ieinteresēto personu iesaistīšana

16.

Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jāiesaista reģionālās un vietējās iestādes un vietējā pilsoniskā sabiedrība valsts stratēģisko satvaru izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā.

17.

Dalībvalstīm būtu jāmudina reģionālās un vietējās iestādes savu attiecīgo kompetenču ietvaros izstrādāt vai atjaunināt vietējos rīcības vai segregācijas novēršanas plānus vai valsts stratēģiskos satvarus romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības nodrošināšanai. Minētajiem vietējiem plāniem vai stratēģiskajiem satvariem pēc iespējas būtu jāietver pasākumi, atsauces vērtības, kritēriji, izmērāmi mērķi un finansējuma piešķīrums.

18.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina sadarbība starp centrālajām un vietējām iestādēm saistībā ar tādu Savienības finansējuma programmu izstrādi un īstenošanu, kuras ir saistītas ar romu diskriminācijas novēršanu un apkarošanu, lai nodrošinātu romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības ietveršanu visā programmu sagatavošanas, uzraudzības un novērtēšanas gaitā, kā arī nodrošinātu labāku Savienības līdzekļu novirzīšanu vietējā līmenī.

19.

Dalībvalstīm būtu jāveicina iekļautība un daudzveidība, izmantojot piemērotus pasākumus, piemēram, pozitīvu rīcību, lai nodrošinātu romiem vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai publiskās iestādēs vietējā un reģionālā līmenī.

20.

Dalībvalstīm būtu jāveicina pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana romu sievietēm un vīriešiem un jāatzīst romu pārstāvība vietējā līmenī.

Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību

21.

Dalībvalstīm būtu jāveicina sociālā inovācija, partnerība un sadarbība starp publiskām iestādēm, romiem un romu intereses aizstāvošo pilsonisko sabiedrību.

22.

Dalībvalstīm būtu jāizmanto visas iespējas, ko sniedz nacionālās romu platformas vai citi sadarbības un dialoga kanāli dalībvalstīs, lai valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos un vietējo rīcības plānu izstrādē, īstenošanā, uzraudzībā un pārskatīšanā pārredzamā un iekļaujošā veidā iesaistītu romus un romu intereses aizstāvošo pilsonisko sabiedrību, kā arī citas ieinteresētās personas.

23.

Dalībvalstīm būtu jāatbalsta pilsoniskā sabiedrība uzraudzībā un ziņošanā par pret romiem vērstām naida runām un naida noziegumiem, kā arī citiem noziegumiem un jāsniedz atbalsts cietušajiem saistībā ar ziņošanu par naida noziegumiem un naida runu.

24.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina finansējums, lai atbalstītu romu un romu intereses aizstāvošās pilsoniskās sabiedrības, tostarp romu jauniešu organizāciju, plurālismu un neatkarību, tādējādi sniedzot tām iespēju ziņot par valsts stratēģiskajiem satvariem romu jautājumos un tos uzraudzīt kā neatkarīgām novērotāju organizācijām, kā arī saglabāt savu administratīvo spēju.

25.

Dalībvalstīm būtu jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un romu kopienas, tostarp kā attiecīgo Savienības fondu uzraudzības komiteju locekļus, visā Savienības fondu programmu ciklā valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

26.

Dalībvalstīm būtu jāveicina spēju veidošana un līderība romu pilsoniskajā sabiedrībā, tostarp jauniešu organizācijās, lai sniegtu iespēju attiecīgajām iestādēm un organizācijām piedalīties visos politiskā cikla posmos un sabiedriskajā dzīvē kopumā.

27.

Dalībvalstīm būtu jāveicina starpnozaru darbs un jāsekmē plašākas apvienības līdztiesības un iekļaušanas jomā, iesaistot valdību, pilsonisko sabiedrību, uzņēmumus un rūpniecības nozaru pārstāvjus, akadēmiskās un pētniecības aprindas. No tā varētu izrietēt tādu struktūru kopīgi īstenoti pasākumi, kuras atbalsta dzimumu līdztiesību, rasisma, diskriminācijas rasu vai etniskās piederības dēļ, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības apkarošanu vai strādā, lai atbalstītu bērnu, vecu cilvēku, romu LGBTI, personu ar invaliditāti, patvērumu meklētāju, bēgļu un citu migrantu, kā arī bezvalstnieku tiesības.

Transnacionālā sadarbība

28.

Dalībvalstīm būtu jāpastiprina sadarbība un mācīšanās no līdzbiedriem attiecībā uz visefektīvākajiem veidiem, kā integrēt romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību visu attiecīgo galveno Savienības iniciatīvu īstenošanā.

29.

Dalībvalstīm būtu jāsekmē transnacionāla partnerība un apmaiņa, atbalstot valstu kontaktpunktu romu jautājumos tīklu, EURoma tīklu un Eiropas romu platformu.

30.

Daži ES robežās mobili romu pilsoņi, kas apmetušies uz dzīvi dalībvalstīs, kas nav viņu izcelsmes dalībvalsts, vai uz laiku šādā dalībvalstī uzturas, tostarp, lai izmantotu sezonas vai īstermiņa nodarbinātības iespējas, ir neaizsargātā situācijā. Attiecīgā gadījumā dalībvalstīm būtu jāveicina attiecīgu starpvalstu sadarbības veidu izveide un aktīva līdzdalība valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, tostarp divpusēji vai daudzpusēji projekti un nolīgumi, vienlaikus ievērojot esošo Savienības tiesisko regulējumu un valsts tiesību aktus. Tas varētu ietvert, piemēram, sadarbību jautājumos, kas saistīti ar romu bērnu piekļuvi izglītībai, izglītības pieredzi un rezultātiem un pašvaldību līmeņa vajadzībām un izaicinājumiem. Šai sadarbībai būtu jāietver pašu romu līdzdalība.

Finansējums

31.

Dalībvalstīm, jo īpaši tām, kuras saskaras ar lielākiem izaicinājumiem romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības jomā un/vai kurās ir lielākas romu kopienas, būtu pilnībā un optimāli jāizlieto vispārējais un mērķtiecīgais Savienības un valsts finansējums, kas ir saistīts ar romu diskriminācijas novēršanu un apkarošanu, un šā finansējuma izlietošana var ietvert konkrētu uzdevumu izvēli tādu nelabvēlīgā situācijā esošu grupu un marginalizētu kopienu kā romu sociālekonomiskai integrācijai (23), kā arī efektīvas koordinācijas nodrošināšanu starp Savienības un valsts finansējumu avotiem, kas attiecas uz romu līdztiesību un sociālekonomisko iekļaušanu.

32.

Dalībvalstīm būtu jāsekmē, lai iesaistītos reģionālās, vietējās, pilsētu un citas publiskas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri, attiecīgās struktūras, kuras pārstāv pilsonisko sabiedrību, nevalstiskās organizācijas, kā arī struktūras, kas atbild par sociālās iekļaušanas, pamattiesību un nediskriminācijas veicināšanu, sagatavojot, īstenojot, uzraugot un novērtējot Savienības programmas, tostarp, piedaloties uzraudzības komitejās.

33.

Dalībvalstīm būtu jāpiešķir atbilstoši valsts resursi tam, lai īstenotu ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskajā satvarā un valstu stratēģiskajos satvaros paredzētos politikas pasākumus, nodrošinot, ka tie atspoguļo romu kopienu faktiskās vajadzības un ir samērīgi ar romu kopienu lielumu un izaicinājumiem.

34.

Nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (24) būtu jāņem vērā un jāveicina tiesības un vienlīdzīgas iespējas visiem un jāsekmē nelabvēlīgā situācijā esošu grupu, tostarp romu un citu cilvēku ar rasu vai etnisko piederību minoritātei, iekļaušana.

35.

Dalībvalstīm būtu jāuzlabo Savienības programmu vai strukturālo reformu, kuru mērķis ir minoritāšu sociālekonomiskā iekļaušana, izstrāde, īstenošana, uzraudzība un izvērtēšana, piemēram, pieprasot tehnisko atbalstu no strukturālo reformu atbalsta programmas.

36.

Dalībvalstīm būtu jāveicina valsts un Savienības finansējuma izmantošana, lai atbalstītu centrālā un vietējā līmeņa iestāžu, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu un nodrošinātu labas prakses apmaiņu starp šīm iestādēm un organizācijām, lai tās varētu sekmēt romu diskriminācijas apkarošanas pasākumu īstenošanu, paātrinot līdztiesības un iekļaušanas nodrošināšanu, tostarp, apkarojot segregāciju un veicinot romu līdzdalību.

37.

Dalībvalstīm attiecīgā gadījumā būtu jānodrošina nepieciešamais finansējums vietējā līmenī, tostarp pilsētu teritorijās, lai atbalstītu ES robežās mobilus romus, tostarp, nodrošinot valodu apmācību, kvalitatīvu pirmsskolas izglītību un aprūpi, izglītību, valsts nodarbinātības pakalpojumus, sociālo darbinieku un mediatoru pakalpojumus u. c.

Valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos uzraudzība un ziņošana par tiem

38.

Dalībvalstīm būtu jāuzrauga un jāizvērtē valsts stratēģisko satvaru īstenošana, attiecīgā gadījumā izmantojot rādītāju kopumu, ko ir izstrādājusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (“Aģentūra”), valsts kontaktpunkti romu jautājumos, valstu statistiskas biroji un Komisija saistībā ar darba grupu romu rādītāju un ziņošanas jomā, kuru koordinē Aģentūra (25). Dalībvalstis var izmantot arī valsts rādītājus saskaņā ar sava valsts tiesiskā regulējuma un politikas pieeju izstrādi un romu stāvokli savā teritorijā.

39.

Ņemot vērā Savienības uzdevumus un pamatmērķus, kas ir izklāstīti paziņojumā, dalībvalstīm attiecīgā gadījumā valsts stratēģiskajos satvaros romu jautājumos būtu jāiekļauj valsts kvalitatīvie un/vai kvantitatīvie mērķi, kas ir pielāgoti apstākļiem valstī un pieejamajām etniski sadalītu datu par līdztiesību un/vai aizstājdatu vākšanas iespējām, kas var ietvert, piemēram, vai nu etniski sadalītus datus, vai arī attiecīgus sociodemogrāfiskus aizstājējdatus, vai arī abu apvienojumu.

40.

Dalībvalstīm līdz 2023. gada jūnijam būtu jāziņo Komisijai par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo ieteikumu. Pēc tam dalībvalstīm būtu jāziņo Komisijai reizi divos gados par īstenošanas procesā esošiem un jauniem pasākumiem, tostarp, sniedzot informāciju par katrā tematiskajā jomā panākto progresu virzībā uz valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos īstenošanu. Dalībvalstu ziņojumi tiks izmantoti Komisijas divgadu un novērtējuma ziņojumos Eiropas Parlamentam un Padomei par ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskā plāna īstenošanu.

41.

Dalībvalstīm būtu jāveicina pilnīga valsts ziņojumu par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību publiskošana, lai palielinātu pārredzamību un dotu iespēju gūt politiskas atziņas, un attiecīgā gadījumā jānodrošina, ka valsts stratēģija un ziņojumi par pabeigtu īstenošanu tiek apspriesti valstu parlamentos.

42.

Aģentūrai 2020., 2024. un 2028. gadā būtu jāveic regulārs romu apsekojums, lai nodrošinātu datus, kas vajadzīgi sākotnējo, starpposma un nobeiguma rezultātu iegūšanai, atspoguļojot jebkādas izmaiņas romu situācijā. Aģentūrai ar darba grupas romu rādītāju un ziņošanas jomā palīdzību arī būtu jāatbalsta dalībvalstu centieni apkopot atbilstošus datus par līdztiesību, jāsniedz atbalsts Komisijai uzraudzības un analīzes veikšanā un jāatbalsta valsts kontaktpunkti romu jautājumos ziņošanas jomā.

AR ŠO AICINA KOMISIJU:

43.

Nodrošināt, ka dalībvalstu sniegtā informācija kalpos par pamatu, gatavojot ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par valsts stratēģisko satvaru romu jautājumos īstenošanu.

44.

Turpināt centienus integrēt romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību visu attiecīgo galveno Komisijas iniciatīvu izstrādē un īstenošanā un arī turpināt uzraudzīt romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības politiku Eiropas pusgada un Eiropas sociālo tiesību pīlāra ietvaros.

45.

Turpināt veicināt transnacionālu partnerību un apmaiņu, atbalstot valstu kontaktpunktu romu jautājumos tīklu, EURoma tīklu, Eiropas romu platformu, Eiropas Parlamenta sagatavošanas darbību pilsoniskās sabiedrības uzraudzībai un Eiropas līdztiesības iestāžu tīklu (Equinet).

Ar šo ieteikumu tiek aizstāts Padomes 2013. gada 9. decembra Ieteikums par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs.

Briselē, 2021. gada 12. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

A. P. ZACARIAS

(1) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

(2) Padomes Pamatlēmums 2008/913/TI (2008. gada 28. novembris) par krimināltiesību izmantošanu cīņā pret noteiktiem rasisma un ksenofobijas veidiem un izpausmēm (OV L 328, 6.12.2008., 55. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/29/ES (2012. gada 25. oktobris), ar ko nosaka noziegumos cietušo tiesību, atbalsta un aizsardzības minimālos standartus un aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2001/220/TI (OV L 315, 14.11.2012., 57. lpp.).

(4) Padomes Ieteikums (2013. gada 9. decembris) par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.).

(5) Eirobarometra speciālaptauja 493. Discrimination in the EU (Diskriminācija ES) (pirmie rezultāti tika publicēti 2019. gada septembrī).

(6) Widespread racism continues to plague Europe (Plaši izplatīts rasisms turpina nomākt Eiropu), ES Pamattiesību aģentūra, 2019. gada 20. jūnijs, publikācijas pamatā ir 2019. gada ziņojums par pamattiesībām, ES Pamattiesību aģentūra, 2019. gada 6. jūnijs.

(7) Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (ECRI), Vispārējais politikas ieteikums Nr. 3 par cīņu pret rasismu un neiecietību pret romiem/čigāniem, pieņemts 1998. gada 6. martā. ECRI Vispārējās politikas ieteikuma Nr. 13 par cīņu pret antičigānismu un romu diskriminēšanu preambulā tika atkārtoti uzsvērts, ka “antičigānisms ir īpaši noturīgs, vardarbīgs, pastāvīgs un plaši izplatīts” rasisma veids.

(8) Alianses pret antičigānismu 2017. gada atsauces dokuments. Izgūts no http://antigypsyism.eu/?page_id=17

(9) ES augsta līmeņa grupas rasisma, ksenofobijas un citu neiecietības veidu apkarošanas jautājumos 2018. gada novembra secinājumu dokuments. Antigypsyism: Increasing its recognition to better Understand and address its Manifestations (Antičigānisms: palielināt tā atpazīšanu, lai labāk izprastu un risinātu jautājumus saistībā ar tā izpausmēm).

(10) https://www.holocaustremembrance.com/resources/working-definitions-charters/working-definition-antigypsyism-anti-roma-discrimination

(11) Attiecas uz dažādiem kontekstiem, piemēram, saistībā ar cilvēku tirdzniecību, kuras upuri ir galvenokārt romu sievietes un bērni.

(12) Terminu “multiplā diskriminācija” izmanto kā vispārēju apzīmējumu visiem diskriminācijas gadījumiem vairāku diskriminējošu iemeslu dēļ, un tā var izpausties divējādi. Tā var izpausties kā “papildinošā diskriminācija”, kurā diskriminācija notiek, pamatojoties uz vairākiem diskriminējošiem iemesliem, un kā “intersekcionālā diskriminācija”, kurā divi vai vairāki diskriminācijas iemesli mijiedarbojas tā, ka tie nav nošķirami. Tackling Multiple Discrimination. Practices, policies and laws (Multiplās diskriminācijas jautājuma risināšana: metodes, pasākumi un tiesību akti), Eiropas Komisijas ziņojums (2007). Multiple Discrimination in EU Law: Opportunities for Legal Responses to Intersectional Gender Discrimination (Multiplā diskriminācija ES tiesiskajā regulējumā: tiesiskas atbildes iespējas saistībā ar intersekcionālo diskrimināciju dzimuma dēļ), Eiropas Juridisko ekspertu tīkls dzimumu līdztiesības jomā. Eiropas Komisija (2009).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Savienības pilsoņu un to ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV L 158, 30.4.2004., 77. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(15) Pamatnostādnes par vienlīdzības datu vākšanas un izmantošanas uzlabošanu (2018). Eiropas Revīzijas palāta ieteica izstrādāt atbilstošu metodiku attiecīgo datu par romu iekļaušanu vākšanai visās dalībvalstīs. ES politikas iniciatīvas un finansiālais atbalsts romu integrācijai: pēdējā desmitgadē panākts ievērojams progress, taču dalībvalstīm jāiegulda papildu darbs. Īpašais ziņojums Nr. 14/2016.

(16) Kopējie pamatprincipi tika apspriesti pirmajā Eiropas platformā romu iekļaušanai 2009. gada aprīli, un 2009. gada 8. jūnijāEPSCO padome tos apstiprināja secinājumos, kuros dalībvalstis tika aicinātas attiecīgos gadījumos, izstrādājot un īstenojot politikas programmas, ņemt vērā kopējos pamatprincipus. EPSCO padomes secinājumi par romu iekļaušanu (2009. gada 8. jūnijs).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/13/ES (2010. gada 10. marts) par to, lai koordinētu dažus dalībvalstu normatīvajos un administratīvajos aktos paredzētus noteikumus par audiovizuālo mediju pakalpojumu sniegšanu (Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva) (OV L 95, 15.4.2010., 1. lpp.).

(18) Romu etniskās izcelsmes ES pilsoņi, kas izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties Eiropas Savienībā.

(19) Ar sistēmisko vai strukturālo diskrimināciju saprot diskrimināciju, ko atspoguļo nevienlīdzība, kas izriet no tiesiskā regulējuma, politikas un prakses – nevis apzināti, bet virknes tādu institucionālo faktoru dēļ, kas raksturo tiesiskā regulējuma, politikas un prakses izstrādi, īstenošanu un pārskatīšanu. Roma and Traveller Inclusion: Towards a new EU Framework, Learning from the work of equality bodies, quinet Perspective (Romu un Travellers iekļaušana: ceļā uz jaunu ES satvaru, mācoties no līdztiesības iestāžu darba, Equinet redzējums), 2020. gada jūnijs.

(20) Roma women in nine EU Member States (Romu sievietes deviņās ES dalībvalstīs) (2019), Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras ziņojums, tajā ir aprakstīti izaicinājumi, kuriem saskaras romu sievietes un meitenes.

(21) Atbilstīgi pieejai, kas aprakstīta Padomes Ieteikumā (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 372, 4.11.2020., 1. lpp.).

(22) Sk. 16. pantu kopsakarā ar 31. apsvērumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2020/2184 (2020. gada 16. decembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 435, 23.12.2020., 1. lpp.).

(23) Sk., jo īpaši 4. panta 1. punktu (v un viii apakšpunktu) priekšlikumā ESF+ 2021.–2027. gadam.

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(25) 2020. gada 7. oktobra paziņojuma 2. pielikums un Monitoring framework for an EU Roma strategic framework for equality, inclusion and participation – Objectives and indicators (ES romu līdztiesības, iekļaušanas un līdzdalības stratēģiskā satvara uzraudzības sistēma – uzdevumi un rādītāji).

19.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/16

Eiropas Komisijas informācija, ko publicē saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 22. panta 2. punktu, par karoga valsts paziņojumiem (valstu un to kompetento iestāžu saraksts) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 20. panta 1., 2., 3. punktam un III pielikumam

(2021/C 93/03)

Šādas trešās valstis saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (1) 20. panta 1., 2., 3. punktu un III pielikumu ir Eiropas Komisijai paziņojušas publiskās iestādes, kuras saistībā ar regulas 12. pantā noteikto nozvejas sertifikācijas shēmu ir pilnvarotas:

a)	reģistrēt zvejas kuģus, kas kuģo ar to karogu;

b)	piešķirt, apturēt un anulēt zvejas licences šo valstu zvejas kuģiem;

c)	apliecināt 12. pantā minētajos nozvejas sertifikātos norādītās informācijas patiesumu un validēt šādus sertifikātus;

d)	īstenot, kontrolēt un piemērot tiesību aktus, noteikumus un saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kuri jāievēro šo valstu zvejas kuģiem;

e)	verificēt šādus nozvejas sertifikātus, lai 20. panta 4. punktā minētās administratīvās sadarbības ceļā palīdzētu dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

f)	iesniegt nozvejas sertifikātu paraugus, kas sagatavoti atbilstīgi II pielikumam, un

atjaunināt šādus paziņojumus.

Trešā valsts

Kompetentās iestādes

ALBĀNIJA

(a):

—	Albanian General Harbour Masters (Ministry Transport and Infrastructure)

(b):

—	Commission for Examination of Applications for Fishing Permittion (Ministry of Agriculture, Rural Development & Water Administration), through National Licensing Center (Ministry of Economical Development, Tourism, Trade and Interpreneurship)

(c), (d), (e):

—	Sector of Fishery Monitoring and Control (Ministry of Agriculture, Rural Development & Water Administration)

(f) and (g):

—	The Directorate of Agriculture Production and Trade Policies (Ministry of Agriculture, Rural Development & Water Administration)

ALŽĪRIJA

(a) to (d):

—

Directions de la Pêche et des Ressources Halieutiques des Wilayas de:

—

El Tarf,

—

Annaba,

—

Skikda,

—

Jijel,

—

Bejaian,

—	Tizi Ouzou,

—	Boumerdes,

—

Alger,

—

Tipaza,

—

Chlef,

—	Mostaganem,

—

Oran,

—	Ain Temouchent,

—

Tlemcen.

(e) to (g):

—	Ministère de la Pêche et des Ressources Halieutiques

ANGOLA

(a):

—	Conservatória do registo de propriedade (subordinada ao Ministério da Justiça) / Instituto Marítimo Portuário de Angola – IMPA (subordinada ao Ministério dos Transportes)

(b):

—	Ministra das Pescas e do Mar

(c):

—	Direcção Nacional de Pescas (DNP)

(d) :

—	Serviço Nacional de Fiscalização Pesqueira e da Aquicultura (SNFPA)

(e), (f), (g):

—	Direcção Nacional de Pescas (Ministério das Pescas e do Mar)

ANTIGVA UN BARBUDA

(a) to (g):

—	Chief Fisheries Officer, Fisheries Division, Ministry of Agriculture, Lands, Housing and Environment.

ARGENTĪNA

(a) to (f):

—	Subsecretario de Pesca y Acuicultura / Dirección Nacional de Coordinación Pesquera

(g):

—	Ministerio de Relaciones Exteriores, Comercio Internacional y Culto

AUSTRĀLIJA

(a) to (e):

—

Australian Fisheries Management Authority;

Department of Fisheries Western Australia;

Primary Industries and Fisheries (part of the Department of Employment; Economic Development and Innovation)

Queensland; Tasmanian Department of Primary Industries, Parks, Water and Environment; Victorian Department of Primary Industries; Department of Primary Industries and Regions South Australia (PIRSA)

(f) to (g):

—	The Australian Government Department of Agriculture, Fisheries and Forestry

BAHAMU SALAS

(a) and (b):

—	Port Department, within the Ministry of The Environment / Department of Marine Resources

—	Department of Marine Resources

BANGLADEŠA

(a):

—	Mercantile Marine Department

(b) to (f):

—	Marine Fisheries Office

(g):

—	Ministry of Fisheries and Livestock

BELIZA

(a):

—	The International Merchant Marine Registry of Belize (INMARBE)

—	Belize High Seas Fisheries Unit, Ministry of Finance, Government of Belize

BENINA

(a):

—	Direction de la Marine Marchande / Ministère en charge de l'Economie Maritime; Service Contrôle et Suivi des Produits et des Filières Halieutiques de la Direction des Pêches

(b):

—	Direction des Pêches / Ministère en charge de la Pêche; Service Contrôle et Suivi des Produits et des Filières Halieutiques de la Direction des Pêches

(c),(e),(f),(g):

—	Service Contrôle et Suivi des Produits et des Filières Halieutiques de la Direction des Pêches

(d):

—	Direction des Pêches / Ministère en charge de la Pêche

BRAZĪLIJA

(a) to (g):

—	Ministry of Agriculture, Livestock and Food Supply

KAMERŪNA

(a):

—	Ministère des Transports

(b) to (g):

—	Ministère de l'Elevage, des Pêches et Industries Animales

KANĀDA

(a) to (g):

—	Assistant Deputy Minister of Fisheries and Harbour Management

KABOVERDE

(a):

—	Institut Maritime et Portuaire (IMP) / Instituto Marítimo e Portuário (IMP)

(b):

—	Direction Générale des Ressources Marines (DGRM) / Direção Geral dos Recursos Marinhos (DGRM)

(c),(d),(e),(f),(g):

—	Unité d’inspection et garantie de qualité (UIGQ) / Unidade de Inspecção e Garantia de Qualidade (UIGQ)

ČĪLE

(a):

—	Dirección General del Territorio Marítimo y Marina Mercante, de la Armada de Chile

(b):

—	Subsecretaría de Pesca

—	Servicio Nacional de Pesca

(g):

—	Subsecretaria de Pesca

ĶĪNA

(a) to (g):

—	Bureau of Fisheries, Ministry of Agriculture and Rural Affairs (MARA), P.R. China

KOLUMBIJA

(a):

—	Dirección General Marítima

(b) to (f):

—	Autoridad Nacional de Acuicultura y Pesca (AUNAP)

(g):

—	Director de Pesca y Acuicultura

KOSTARIKA

(a):

—	Oficina de Bienes Muebles, Dirección Nacional de Registro Público,Ministerio de Justicia y Gracia

(b):

—	Presidente Ejecutivo, Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(c):

—	Dirección General Técnica, Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(d):

—	Unidad de Control Pesquero / Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura / Director General del Servicio Nacional de Guardacostas, Ministerio de Seguridad Pública, Gobernación y Policía

(e):

—	Departamento de Cooperación Internacional / Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(f):

—	Dirección General Técnica o instancia competente del Instituto Costarricense de Pesca y Acuicultura

(g):

—	Ministro de Agricultura y Ganadería, Ministerio de Agricultura y Ganadería

KUBA

(a):

—	Registro Marítimo Nacional

(b),(c),(e):

—	Oficina Nacional de Inspección Pesquera (ONIP)

(d):

—	Dirección de Ciencias y Regulaciones Pesqueras and Oficina Nacional de Inspección Pesquera

(f):

—	Dirección de Planificación del Ministerio de la Industria Pesquera

(g):

—	Dirección de Relaciones Internacionales del Ministerio de la Industria Pesquera

KIRASAO

Curacao was part of the Netherlands Antilles prior to 10 October 2010, and notified their competent authorities for the IUU Regulation on 28 March 2011. For the period between 12 February 2010 and 10 October 2010, please see Netherlands Antilles.

(a):

—	The Ministry of Traffic, Transport and Urban Planning

(b) and (f):

—	The Ministry of Economic Development

(c):

—	The Ministry of Economic Development in consultation with the Ministry of Public Health, Environment and Nature

(d):

—	The Ministry of Economic Development, the Ministry of Traffic, Transport and Urban Planning The Attorney General of Curacao is in charge of the law enforcement

(e):

—	The Ministry of Economic Development in collaboration with the Ministry of Traffic, Transport and Urban Planning

(g):

—	The Government of Curacao

EKVADORA

(a),(c),(e):

—	Director de Pesca Industrial (Ministerio de Acuacultura y Pesca)

(b),(f),(g):

—	Subsecretario de Recursos Pesqueros (Ministerio de Acuacultura y Pesca)

(d):

—	Director de Control Pesquero (Ministerio de Acuacultura y Pesca)

ĒĢIPTE

(a):

—

Ministry of Agriculture and Land Reclamation:

I)	General Organization For Veterinary Services (GOVs)

II)	General Authority For Fish Resources Development

(b) and (d):

—	General Authority for Fish Resources Development (cooperation with GOVs in case of fishing vessels of exporting establishments)

—	Ministry of Agriculture and Land Reclamation:General Organization for Veterinary Services (both Central and Local VET. Quarantine Department)

(e):

—	General Authority for Fish Resources Development (cooperation with local inspectors Veterinary Quarantine for fishing vessels of exporting establishments)

(f):

—	General Organization for Veterinary Services

(g):

I)	Ministry of Agriculture and Land Reclamation

II)	General Organization For Veterinary Services

SALVADORA

(a):

—	Autoridad Marítima Portuária

(b) to (g):

—	Centro de Desarrollo de la Pesca y la Acuicultura (CENDEPESCA)

ERITREJA

(a):

—	Ministry of Fisheries

(b):

—	Fisheries Resource Regulatory Department

(c):

—	Fish Quality Inspection Division

(d):

—	Monitoring Controlling and Surveillance, Ministry of Fisheries

(e):

—	Liaison Division, Ministry of Fisheries

(f):

—	Ministry of Fisheries Laboratory

(g):

—	Government of the State of Eritrea

FOLKLENDA (MALVINU) SALAS

(a):

—	Registar of Shipping, Customs and Immigration Department, Falkland Islands Government

(b) to (g):

—	Director of Fisheries, Fisheries Department, Falkland Islands Government

FĒRU SALAS

(a):

—	FAS Faroe Islands National & International Ship Register

(b):

—	Ministry of Fisheries and the Faroe Islands Fisheries Inspection

(c):

—	“Not relevant”

(d):

—	Ministry of Fisheries, the Faroe Islands Fisheries Inspection and the Police and the Public Prosecution Authority

(e):

—	The Faroe Islands Fisheries Inspection

(f) and (g):

—	Ministry of Fisheries

FIDŽI

(a):

—	Maritime Safety Authority of Fiji (MSAF)

(b):

—	Ministry of Fisheries and Forests; Fisheries Department

—	Fisheries Department

FRANČU POLINĒZIJA

(a):

—	Direction Polynésienne des Affaires Maritimes (DPAM)

(b),(c),(e),(f):

—	Service de la Pêche (SPE)

(d) :

—	Service de la Pêche (SPE) / Haut Commissariat de la République en Polynésie française / Service des Affaires Maritimes (SAM)

(g) :

—	Direction des Pêches Maritimes et de l’Aquaculture

GABONA

(a) and (b):

—	Ministre de l'Agriculture, de l'Elevage, de la Pêche et du Développement Rural

—	Directeur Général des Pêches et de l'Aquaculture

GAMBIJA

(a):

—	The Gambia Maritime Administration

(b):

—	Director of Fisheries

—	Fisheries Department (Director of Fisheries)

GANA

(a) to (g):

—	Fisheries Commission

GRENLANDE

(a):

—	The Danish Maritime Authority

(b) to (g):

—	The Greenland Fisheries Licence Control Authority

GRENĀDA

(a) to (g):

—	Fisheries Division (Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries)

GVATEMALA

(a) to (g):

—	Ministerio de Agricultura, Ganadería y Alimentación (MAGA) through Dirección de Normatividad de la Pesca y Acuicultura.

GVINEJA

(a):

—	Direction Générale de l’Agence de la Navigation Maritime (ANAM)

(b):

—	Direction Nationale des Pêches Maritimes

(c):

—	Le Certificateur des certificats de capture

(d) to (f):

—	Direction Générale du Centre National de Surveillance de Police des Pêcheries

(g):

—	Ministère des Pêches, de l’Aquaculture et le l’Economie Maritime

GAJĀNA

(a) to (g):

—	Fisheries Department, Ministry of Agriculture, Guyana, South America

ISLANDE

(a) and (b):

—	Directorate of Fisheries

(c),(e),(f),(g):

—	Directorate of Fisheries / The Icelandic Food and Veterinary Authority

(d):

—	Directorate of Fisheries / The Icelandic Coast Guards

INDIJA

(a) and (b):

—	Marine Products Exports Development Authority (MPEDA) under the Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India

Registrars under the Merchant Shipping Act (Director General of Shipping), Ministry of Shipping, Govt. of India

Deparment of Fisheries of State (Provincial) Governments of West Bengal, Gujarat, Kerala, Orissa, Andhra Pradesh, Karnataka, Maharastra, and Tamil Nadu

(c):

—	Marine Products Exports Development Authority (MPEDA) under the Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India

Authorized officers as notified by State Governments and Union Territories:

—	Kochi (Regional Division)

—	Chennai (Regional Division)

—	Kolkata (Regional Division)

—	Mumbai (Regional Division)

—	Visakhapatnam (Regional Division)

—	Veraval (Regional Division)

—	Mangalore (Sub Regional Division)

—	Kollam (Sub Regional Division)

—	Goa (Sub Regional Division)

—	Tuticorin (Sub Regional Division)

—	Bhubaneswar (Regional Division)

—	Bhimavaram (Sub Regional Division)

—	Porbandar (Sub Regional Division)

—	Ratnagiri (Sub Regional Division)

—	Kavaratti (Sub Regional Division)

—	Nellore (Satellite Centre)

(d):

—	Director General of Shipping

Marine Products Exports Development Authority, Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India Coast Guard

Department of Fisheries of the State Governments

(e):

—	Marine Products Export Development Authority (MPEDA) under the Ministry of Commerce & Industry, Govt. of India and its 21 field offices

Authorized officers of notified State Governments and Union Territories

(f):

—	Joint Secretary, (EP-MP) Department of Commerce, Ministry of Commerce and Industry

(g):

—	Joint Secretary, (EP-MP) Department of Commerce, Ministry of Commerce and Industry

Joint Secretary, Department of Animal Husbandry, Dairying and Fisheries, Ministry of Agriculture

INDONĒZIJA

(a) and (b):

—	Head of Marine and Fisheries Services Province Director General Maritime of Capture Fisheries

(c):

—	Head of Fishing Port, Directorate General of Capture Fisheries Fisheries Inspector, Directorate General of Marine Fisheries Resources Surveillance and Control

(d):

—	Director General of Marine and Fisheries Resources Surveillance

(e):

—	Director General of Capture Fisheries

(f) and (g):

—	Director General of Fisheries Product Processing and Marketing

KOTDIVUĀRA

(a):

—	Directeur Général des Affaires Maritimes et Portuaires par intérim (DGAMP, Ministère chargé des Affaires Maritimes)

(b) :

—	Ministre des Ressources Animales et Halieutiques

—	Directeur de l’Aquaculture et des Pêches, Direction de l’Aquaculture et de Pêches (DAP)

—	Directeur de l’Aquaculture et des Pêches, Direction de l’Aquaculture et de Pêches (DAP)

—	Sous-Directeur des Pêches Maritime et Lagunaire, Direction de l’Aquaculture et de Pêches (DAP)

—	Chef de bureau d’inspection des navires de pêches de soutien à la pêche, Port autonome d’Abidjan, Direction de l’Aquaculture et de Pêches (DAP)

(d) :

—	Directeur de l'Aquaculture et des Pêches, Direction de l’Aquaculture et de Pêches (DAP)

(f) and (g) :

—	Ministre des Ressources Animales et Halieutiques

JAMAIKA

(a):

—	Maritime Authority of Jamaica (MAJ)

(b) to (g):

—	Fisheries Division

JAPĀNA

(a):

—	Fisheries Management Division, Bureau of Fisheries, Department of Fisheries and Forestry, Hokkaido Government

—	Aomori Prefectural Government

—	Hachinohe Fisheries Office, Sanpachi District Administration Office, Aomori Prefectural Government

—	Mutsu Fisheries Office, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Seihoku District Administration Office, Aomori Prefectural Government

—	Ajigasawa Fisheries Office, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Seihoku District Administration Office, Aomori Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Iwate Prefectural Department

—	Fisheries Department, Kuji Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Miyako Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Kamaishi Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Ofunato Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Agriculture Forestry and Fisheries Department, Miyagi Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Ports Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Akita Prefectural Government

—	Fisheries Division, Industrial and Economic Affairs Department, Shonai Area General Branch Administration Office, Yamagata Prefectural Government

—	Fishery Division, Fukushima Prefectural Government

—	Fishery Office, Fukushima Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Ibaraki Prefectural Government

—	Marine Industries Promotion Division, Chiba Prefectural Government

—	Fishery section, Agriculture, Forestry and Fishery Division, Bureau of Industrial and Labor Affairs, Tokyo Metropolitan Government

—	Fisheries Division, Environment and Agriculture Department, Kanagawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Niigata Prefectural Government

—	Promotion Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Promotion Department, Sado Regional Promotion Bureau, Niigata Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Port Division, Toyama Prefectural Government

—	Fishery Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Ishikawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukui Prefectural Government

—	Reinan Regional Promotion Bureau, Fukui Prefectural Government

—	Office of Fishery Management, Division of Fishery, Department of Industry, Shizuoka Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Aichi Prefectural Government

—	Fisheries Resource Office, Department of Agriculture, Fisheries, Commerce and Industry, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kyoto Prefectural Government

—	Fisheries Office, Kyoto Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Environment, Agriculture, Forestry and Fisheries, Osaka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Bureau, Agriculture and Environmental Department, Hyogo Prefectural Government

—	Kobe Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Kobe District Administration Office, Hyogo prefectural Government

—	Kakogawa Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Higashi-Harima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Himeji Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Naka-Harima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Koto Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Nishi-Harima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Tajima Fisheries Office, Tajima District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Sumoto Agriculture, Forestry and Fisheries Office, Awaji District Administration Office, Hyogo Prefectural Government

—	Wakayama Prefectural Government

—	Kaisou Promotions Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Arida Promotions Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Hidaka Promotions Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Nishimuro Promotion Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Higashimuro Promotion Bureau, Wakayama Prefectural Government

—	Fishery Division, Fishery Development Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fishery, Tottori Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Shimane Prefectural Government

—	Fisheries Office, Oki Branch Office, Shimane Prefectural Government

—	Matsue Fisheries Office, Shimane Prefectural Government

—	Hamada Fisheries office, Shimane Prefectural Government

—	Okayama Prefectural Government

—	Hiroshima Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Yamaguchi Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Tokushima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agricultural Administration and Fisheries Department, Kagawa Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Fisheries Bureau, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Ehime prefectural Government

—	Fisheries Management Division, Kochi Prefectural Government

—	Fishery Administration Division, Fishery Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukuoka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Saga Prefectural Government

—	Resource Management Division, Fisheries Department, Nagasaki Prefectural Government

—	Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kumamoto Prefectural Government

—	Tamana Regional Promotion Bureau, Kumamoto Prefectural Government

—	Yatsushiro Regional Promotion Bureau, Kumamoto Prefectural Government

—	Amakusa Regional Promotion Bureau, Kumamoto Prefectural Government

—	Oita Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Agriculture and Fisheries Department, Miyazaki Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Kagoshima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Okinawa Prefectural Government

—	Agriculture, Forestry and Fisheries Management Division, Miyako Regional Agriculture, Forestry and Fisheries promotions Center, Okinawa Prefectural Government

—	Agriculture, Forestry and Fisheries Management Division, Yaeyama Regional Agriculture, Forestry and Fisheries Promotions Center, Okinawa Prefectural Government

(b):

Same as point (a) and:

—	Fishery Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries

—	Iwate Regional Marine Fisheries Management Commission

—	Fisheries Division, Tsu Agriculture, Forestry, Fisheries, Commerce, Industry and Environment Office, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Ise Agriculture, Forestry, Fisheries, Commerce, Industry and Environment Office, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Owase Agriculture, Forestry, Fisheries, Commerce, Industry and Environment Office, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kyoto Prefectural Government

(c):

—	Fisheries Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries

(d):

—	Fisheries Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries

—	Fisheries Management Division, Bureau of Fisheries, Department of Fisheries and Forestry, Hokkaido Government

—	Aomori Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Iwate Prefectural Department

—	Iwate Regional Marine Fisheries Management Commission

—	Fisheries Department, Kuji Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Miyako Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Kamaishi Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Department, Ofunato Regional Promotion Bureau, Iwate Prefectural Government

—	Fisheries Industry Promotion Division, Agriculture Forestry and Fisheries Department, Miyagi Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Ports Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Akita Prefectural Government

—	Fisheries Division, Industrial and Economic Affairs Department, Shonai Area General Branch Administration Office, Yamagata Prefectural Government

—	Fishery Division, Fukushima Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Ibaraki Prefectural Government

—	Marine Industries Promotion Division, Chiba Prefectural Government

—	Fishery section, Agriculture, Forestry and Fishery Division, Bureau of Industrial and Labor Affairs, Tokyo Metropolitan Government

—	Fisheries Division, Environment and Agriculture Department, Kanagawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Niigata Prefectural Government

—	Fisheries and Fishing Port Division, Toyama Prefectural Government

—	Fishery Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Ishikawa Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukui Prefectural Government

—	Reinan Regional Promotion Bureau, Fukui Prefectural Government

—	Office of Fishery Management, Division of Fishery, Department of Industry, Shizuoka Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Aichi Prefectural Government

—	Fisheries Resource Office, Department of Agriculture, Fisheries, Commerce and Industry, Mie Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kyoto Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Environment, Agriculture, Forestry and Fisheries, Osaka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Bureau, Agriculture and Environmental Department, Hyogo Prefectural Government

—	Wakayama Prefectural Government

—	Fishery Division, Fishery Development Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fishery, Tottori Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Shimane Prefectural Government

—	Okayama Prefectural Government

—	Hiroshima Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Yamaguchi Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Tokushima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Agricultural Administration and Fisheries Department, Kagawa Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Fisheries Bureau, Agriculture, Forestry and Fisheries Department, Ehime prefectural Government

—	Fisheries Management Division, Kochi Prefectural Government

—	Fishery Administration Division, Fishery Bureau, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Fukuoka Prefectural Government

—	Fisheries Division, Saga Prefectural Government

—	Resource Management Division, Fisheries Department, Nagasaki Prefectural Government

—	Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Kumamoto Prefectural Government

—	Oita Prefectural Government

—	Fisheries Administration Division, Agriculture and Fisheries Department, Miyazaki Prefectural Government

—	Fisheries Promotion Division, Kagoshima Prefectural Government

—	Fisheries Division, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries, Okinawa Prefectural Government

(c),(f),(g):

—	Fisheries Agency, Ministry of Agriculture, Forestry and Fisheries

KENIJA

(a):

—	Kenya Maritime Authority

(b) to (g):

—	Ministry of Agriculture, Livestock and Fisheries

KIRIBATI

(a):

—	Ministry of Information, Communications, Transport and Tourism Development (MICTTF)

(b) to (g):

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources Development (MFMRD)

KOREJA

(a),(b),(d),(f),(g):

—	Ministry of Oceans and Fisheries

(c),(e):

—

National Fisheries Products Quality Management Service and 13 regional offices:

—	Busan Regional Office

—	Incheon Regional Office

—	Incheon International Airport Regional Office

—	Seoul Regional Office

—	Pyeongtaek Regional Office

—	Janghang Regional Office

—	Mokpo Regional Office

—	Wando Regional Office

—	Yeosu Regional Office

—	Jeju Regional Office

—	Tongyeong Regional Office

—	Pohang Regional Office

—	Gangneung Regional Office

MADAGASKARA

(a):

—	Agence Portuaire Maritime et Fluviale Service Régional de Pêche et des Ressources halieutiques de Diana, Sava, Sofia, Boeny Melaky, Analanjirofo, Atsinanana, Atsimo Atsinanana, Vatovavy Fitovinany, Menabe, Atsimo Andrefana, Anosy, and Androy

(b):

—	Ministère chargé de la Pêche

—	Centre de Surveillance des Pêches

(e),(f),(g) :

—	Direction Générale de la Pêche et des Ressources

MALAIZIJA

(a) and (b):

—	Department of Fisheries Malaysia and Department of Fisheries Sabah

(c),(e),(f):

—	Department of Fisheries, Malaysia

(d):

—	Department of Fisheries,

(g):

—	Department of Fisheries, Malaysia Ministry of Agriculture and Agro- based

MALDĪVIJA

(a):

—	Transport Authority

(b),(c),(e),(f),(g):

—	Ministry of Fisheries, Marine Resources and Agriculture

(d):

—	Coast Guard, Maldives National Defense Force Maldives Police Service

MAURITĀNIJA

(a):

—	Direction de la Marine Marchande

(b) :

—	Direction de la Pêche industrielle / Direction de la Pêche Artisanale et Côtière

(c),(d),(e),(f) :

—	Garde Côtes Mauritanienne (GCM)

(g) :

—	Ministère des Pêches et de l'Economie Maritime

MAURĪCIJA

(a) to (g):

—	Ministry of Ocean Economy, Marine Resources, Fisheries and Shipping (Fisheries Division)

MEKSIKA

(a),(c),(g):

—	CONAPESCA a través de la Dirección General de Planeación, Programación y Evaluación

(b):

—	CONAPESCA a través de la Dirección General de Ordenamiento Pesquero y Acuícola

(d),(e) :

—	CONAPESCA a través de la Dirección General de Inspección y Vigilancia

(f)

—	Comisión Nacional de Acuacultura y Pesca

MELNKALNE

(a):

—	Ministry of Transport, Maritime Affairs and Telecommunications (Harbour Master Office Bar, Harbour Master Office Kotor)

(b) to (g):

—	Ministry of Agriculture, Forestry and Watermanagement

MAROKA

(a),(b),(e),(f):

—	Direction des Pêches Maritimes et de l'Aquaculture

—

Délégations des Pêches Maritimes de:

—

Jebha

—

Nador

—	Al Hoceima

—

M'diq

—

Tanger

—

Larache

—	Kenitra-Mehdia

—	Mohammedia

—	Casablanca

—

El Jadida

—

Safi

—

Essaouira

—

Agadir

—

Sidi Ifni

—

Tan-Tan

—

Laâyoune

—

Boujdour

—

Dakhla

(d) :

—	Same as point (c)

—	Direction des Pêches Maritimes

(g) :

—	Secrétariat Général du Département de la Pêche Maritime

MOZAMBIKA

(a):

—	National Marine Institute (INAMAR)

(b) to (g):

—	National Directorate of Fisheries Administration

(c):

—	National Direction of Operations

MJANMA

(a):

—	Department of Marine Administration

(b) to (g):

—	Department of Fisheries / Ministry of Livestock, Fisheries and Irrigation

NAMĪBIJA

(a):

—	Ministry of Works, Transport and Communication

(b),(d),(f),(g):

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources (Walvis Bay) and Ministry of Fisheries and Marine Resources (Lüderitz)

NĪDERLANDES ANTIĻAS

(a),(e) and (f):

—	Ministry of Economic Development

(b):

—	Ministry of Traffic, Transport and Urban Planning

(c):

—	Ministry of Economic Development in consultation with the Ministry of Public Health, Environment and Nature

(d):

—	Ministry of Economic Development / Ministry of Traffic, Transport and Urban Planning

(g):

—	Government of Curacao

JAUNKALEDONIJA

(a),(b),(c),(e),(f) and (g):

—	Service des Affaires maritimes, de la Marine Marchande et des Pêches Maritimes

(d):

—	Etat-Major Inter-Armées

JAUNZĒLANDE

(a) to (g):

—	Ministry for Primary Industries

NIKARAGVA

(a):

—	Dirección General de Transporte Acuático del Ministerio de Transporte e Infraestructura

(b),(d),(f),(g):

—	Instituto Nicaragüense de la Pesca y Acuicultura (INPESCA) through Presidente Ejecutivo

—

Instituto Nicaragüense de la Pesca y Acuicultura (INPESCA) through the Delegaciones Departamentales:

—	Delegación de INPESCA Puerto Cabezas

—	Delegación de INPESCA Chinandega

—	Delegación de INPESCA Bluefields

—	Delegación de INPESCA Rivas

(e):

—	Dirección de Monitoreo, Vigilancia y Control, INPESCA

NIGĒRIJA

(a):

—	Nigerian Maritime Administration and Safety Agency (NIMASA)

(b):

—	Federal Ministry of Agriculture & Rural Development

(c),(d),(f):

—	Federal Department of Fisheries & Aquaculture (Fisheries Resources Monitoring, control & Surveillance (MCS))

(e),(g):

—	Federal Ministry of Agriculture & Rural Development, Director of Fisheries

NORVĒĢIJA

(a),(b),(e),(f),(g):

—	Directorate of Fisheries

(c):

—

On behalf of the Directorate of Fisheries:

—	Norges Sildesalgslag

—	Norges Råfisklag

—	Sunnmøre og Romsdal Fiskesalgslag

—	Vest-Norges Fiskesalgslag

—	Rogaland Fiskesalgslag S/L

—	Skagerakfisk S/L

(d):

—	Directorate of Fisheries

—	The Norwegian Coastguard

—	The Police and the Public Prosecuting Authority

OMĀNA

(a) to (g):

—	Ministry of Agriculture & Fisheries Wealth, Directorate General of Fisheries

—	Development, Department of Surveillance & Fisheries Licensing

PAKISTĀNA

(a),(c),(e),(f):

—	Mercantile Marine Department

(b) and (d):

—	Marine Fisheries Department / Directorate of Fisheries

(g):

—	Ministry of Livestock & Dairy Development

PANAMA

(a):

—	Autoridad de los Recursos Acuáticos de Panamá (Dirección General de Ordenación y Manejo Costero Integral) Autoridad Marítima de Panamá (Dirección General de Marina Mercante)

(b) :

—	Dirección General de Ordenación y Manejo Costero Integral

—	Administración General Secretaría General Dirección General de Inspecciòn, Vigilancia y Control

PAPUA-JAUNGVINEJA

(a),(b),(f),(g):

—	PNG National Fisheries Authority

(c),(d),(e):

—	PNG National Fisheries Authority (Head Office) Monitoring Control and Surveillance Division, Audit & Certification Unit

—	National Fisheries Authority, Audit & Certification Unit, Lae Port Office

—	National Fisheries Authority, Audit & Certification Unit, Madang Port Office

—	National Fisheries Authority, Audit & Certification Unit, Wewak Port Office

PERU

(a) and (b):

—	Director General de Extracción y Procesamiento pesquero del Ministerio and Direcciones Regionales de la Producción de los Gobiernos Regionales de Tumbes, Piura, Lambayeque, La Libertad, Ancash, Lima, Callao, Ica, Arquipa, Moquegua y Tacna

(c),(d),(e) :

—	Dirección General de Seguimiento, Control y Vigilancia del Ministerio de Producción and Direcciones Regionales de la Producción de los Gobiernos Regionales de Tumbes, Piura, Lambayeque, La Libertad, Ancash, Lima, Callao, Ica, Arquipa, Moquegua y Tacna

(f) :

—	Director General de Seguimiento, Control y Vigilancia del Ministerio de la Producción

(g) :

—	Viceministro de Pesquería del Ministerio de la Producción

FILIPĪNAS

(a):

—	Maritime Industry Authority

(b) to (g):

—	Bureau for Fisheries and Aquatic Resources, Department of Agriculture

KRIEVIJA

(a) to (g):

—	Federal Agency for Fisheries, Territorial department of Barentsevo-Belomorskoye, Primorskoye, Zapadno-Baltiyskoye, Azovo- Chernomorskoye, Amur, Okhotsk, Sakhalin-Kuril, North-Eastern.

SENPJĒRA UN MIKELONA

(a),(c) to (g):

—	DTAM – Service des affaires maritime et portuaires

(b) :

—	Préfecture de Saint-Pierre et Miquelon

SENEGĀLA

(a):

—	Agence nationale des Affaires maritimes

(b) :

—	Ministre en charge de la Pêche

—	Direction de la Protection et de la Surveillance des Pêches (DPSP)

(d) to (g) :

—	Direction de la Protection et de la Surveillance des Pêches (DPSP)

SEIŠELAS

(a):

—	Seychelles Maritime Safety Administration

(b):

—	Seychelles Licensing Authority

—	Seychelles Fishing Authority

ZĀLAMANA SALAS

(a):

—	Marine Division, Ministry of Infrastructure and Development (MID)

(b) to (g):

—	Ministry of Fisheries and Marine Resources (MFMR)

DIENVIDĀFRIKA

(a) to (g):

—	Branch: Fisheries Management, Department of Agriculture, Forestry and Fisheries

ŠRILANKA

(a) to (g):

—	Department of Fisheries and Aquatic Resources

SV. HELĒNAS SALA

(a):

—	Registrar of Shipping, St. Helena Government

(b),(d) to (g):

—	Senior Fisheries Officer, Directorate of Fisheries, St Helena Government

(c):

—	H.M. Customs, Government of St Helena

SURINAMA

(a):

—	Maritime Authority Suriname

(b) to (g):

—	Ministry of Agriculture, Animal Husbandry and Fisheries

TAIVĀNA

(a):

—	Council of Agriculture, Executive Yuan

—	Maritime and Port Bureau, Ministry of Transportation and Communication

(b):

—	Council of Agriculture, Executive Yuan

(c):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

(d):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

—	Coast Guard Administration, Executive Yuan

(e):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

(f):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

(g):

—	Fisheries Agency, Council of Agriculture, Executive Yuan

FRANCIJAS DIENVIDJŪRU UN ANTARKTIKAS ZEMES

(a) to (g):

—	Monsieur le Préfet Administrateur supérieur des Terres Australes et Antarctiques Françaises

TAIZEME

(a) and (b):

—	The Department of Fisheries

—	The Marine Department

—	The Department of Fisheries

TRISTANA DA KUŅAS SALAS

(a):

—	Administration Department

(b),(d):

—	Administration Department / Fisheries Department

(c),(e),(f),(g):

—	Fisheries Department

TUNISIJA

(a):

—	Office de la Marine Marchande et des Ports/ Ministère du Transport

(b) to (d) :

—	Arrondissement de la Pêche et de l'Aquaculture de Jendouba, Bizerte, Ariana, Tunis, Nabeul, Sousse, Monastir, Mahdia, and Gabes and Division de la Pêche et de l'Aquaculture de Sfax and Médenine

(e) to (g) :

—	La Direction Générale de la Pêche et de l'Aquaculture / Ministère de l'Agriculture et des Ressources hydrauliques

TURCIJA

(a) and (b):

—	81 Provincial Directorates of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs

(c):

—	General Directorate for Protection and Conservation, 81 Provincial Directorates of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs, and 24 Districts Directorate of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs.

(d):

—	General Directorate for Protection and Conservation, 81 Provincial Directorates of the Ministry of Agriculture and Rural Affairs and Turkish Coast Guard Command

(e) to (g):

—	General Directorate for Protection and Conservation, Ministry of Agriculture and Rural Affairs

UKRAINA

(a):

—	State Enterprise Maritime Administration of Illichivsk Sea Fishing Port

State Enterprise Maritime Administration of Kerch Sea Fishing Port

State Enterprise Office of Captain of Mariupol Sea Fishing Port State Enterprise Office of Captain of Sevastopol Sea Fishing Port

(c):

—

State Agency of Fisheries of Ukraine

Department of the State Agency of Fisheries of Ukraine in:

—	Black Sea Basin

—	Azov Basin

—	Chernihiv region

—	Chernivtsi region

—	Cherkasy region

—	Khmelnytskyi region

—	Kherson region

—	Kharkiv region

—	Ternopil region

—	Sumy region

—	Rivne region

—	Poltava region

—	Odesa region

—	Mykolaiv region

—	Lviv region

—	Luhansk region

—	Department of protection, use and reproduction of water

—	bioresources and regulation of fisheries in Kirvohrad region

—	Kyiv and Kyiv region

—	Ivano-Krankivsk region

—	Zaporizhia region

—	Zakarpattia region

—	Zhytomyr region

—	Donetsk region

—	Dnipropetrovsk region

—	Volyn region

—	Vinnytsia region

(b), (d) to (g):

—	State Agency of Fisheries of Ukraine (Derzhrybagentstvo of Ukraine)

APVIENOTIE ARĀBU EMIRĀTI

(a) to (g):

—	Fisheries Department, Ministry of Environment & Water (MOEW)

APVIENOTĀ KARALISTE (2)

(a):

—	England: Fishing Vessel Registry, Maritime and Coastguard Agency

—	Scotland: Fishing Vessel Registry, Maritime and Coastguard Agency

—	Wales: Fishing Vessel Registry, Maritime and Coastguard Agency

—	Northern Ireland: DAERA Marine and Fisheries Division, Fisheries Inspectorate Team, Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs

—	Isle of Man: Department Environment Food and Agriculture, Fisheries Directorate

—	Guernsey: Registrer of British Ships

—	Jersey: Marine Resources, Growth Housing and Environment

(b):

—	England: Marine Management Organisation

—	Scotland: Marine Scotland

—	Wales: Welsh Government, Marine, Fisheries Division

—	Northern Ireland: DAERA Marine and Fisheries Division, Fisheries Inspectorate Team, Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs

—	Isle of Man: Department Environment Food and Agriculture, Fisheries Directorate

—	Guernsey: Seafisheries, Committee for Economic Development, States of Guernsey

—	Jersey: Marine Resources, Growth Housing and Environment

(c),(d),(e):

—	England: Marine Management Organisation

—	Scotland: Marine Scotland

—	Wales: Welsh Government, Marine, Fisheries Division

—	Northern Ireland: Fisheries Inspectorate Team, Department of Agriculture, Environment and Rural Affairs

—	Isle of Man: Department Environment Food and Agriculture, Fisheries Directorate

—	Guernsey: Seafisheries, Committee for Economic Development, State of Guernsey

—	Jersey: Marine Resources, Growth Housing and Environment

(f),(g):

England, Scotland, Wales, Northern Ireland, Isle of Man, Guernsey, Jersey: Marine Management Organisation

TANZĀNIJAS SAVIENOTĀ REPUBLIKA

—	Director of Fisheries Development

URUGVAJA

(a) to (g):

—	Dirección Nacional de Recursos Acuáticos (DINARA)

ASV

(a):

—	United States Coast Guard, U.S. Department of Homeland Security

(b) to (g):

—	National Marine Fisheries Service

VENECUĒLA

(a) to (b):

—	Instituto Socialista de la Pesca y Acuicultura

VJETNAMA

(a) to (b):

—	Directorate of Fisheries (D-FISH) at national level

Sub-Departments of Capture Fisheries and Resources Protection at provincial level

—	Sub-Departments of Capture Fisheries

(d):

—	Fisheries Surveillance Department belonging to D-FISH

—	Inspections of Agriculture and Rural Development belonging to the provinces

—	Sub-Departments of Capture Fisheries and Resources Protection.

(e) and (g):

—	Directorate of Fisheries (D-FISH)

VOLISA UN FUTUNAS SALAS

(a):

—	Le Chef du Service des Douanes et des Affaires Maritimes

(b) and (g) :

—	Le Préfet, Administrateur supérieur

—	Le Directeur du Service d'Etat de l'Agriculture, de la Forêt et de la Pêche

JEMENA

(a):

—	Maritime Affairs Authority - Ministry of Transport

(b) to (g):

—	Production & Marketing Services Sector - Ministry of Fish Wealth and its branches from Aden, Alhodeidah, Hadramout, Almahara

(1) OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(2) Piemēro no 2021. gada 1. janvāra.

19.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/39

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2021/C 93/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“PERA MANTOVANA”

ES Nr.: PGI-IT-01533-AM01 – 19.7.2018

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

C.OR.MA. Soc. Coop.

Via Cantone, 20 – San Giovanni del Dosso (MN), Italy

Tālr. +39 0386757323

Fakss: +39 0386757921

pera@opcorma.it

corma@pec.confcooperative.it

C.OR.MA. Soc. Coop., kuras adrese ir Via Cantone, 20 – San Giovanni del Dosso (MN), ir tiesības iesniegt grozījuma pieteikumu saskaņā ar Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas 2013. gada 14. oktobra Dekrēta Nr. 12511 13. panta 1. punktu.

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☒	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits (iepakojums, kontroles iestāde, etiķete)

4. Grozījuma vai grozījumu veids

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5. Grozījums vai grozījumi

Produkta apraksts

– Pašreizējās produkta specifikācijas 1. punkts Teikumu:

“Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Pera Mantovana” kopā ar vienu no turpmāk 2. punktā norādītajiem šķirnes nosaukumiem ir atļauts izmantot tikai augļiem, kas atbilst šajā produkta specifikācijā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām.”

izsaka šādā redakcijā:

“Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Pera Mantovana” ir atļauts izmantot tikai augļiem, kas atbilst šajā produkta specifikācijā paredzētajiem nosacījumiem un prasībām.”

Frāze “kopā ar vienu no turpmāk 2. punktā norādītajiem šķirnes nosaukumiem” ir svītrota, jo reģistrētais nosaukums ir “Pera Mantovana” un specifikācijā norādītās šķirnes nav daļa no reģistrētā nosaukuma, kā to varētu kļūdaini saprast no pašreizējā formulējuma.

– Pašreizējās produkta specifikācijas 2. punkts – DOOR [ES reģistrēto pārtikas produktu nosaukumu datu bāzē] pieejamās kopsavilkuma lapas 5. punkta a) apakšpunkts

Teikumus:

“Norāde “Pera Mantovana” attiecas tikai uz šādu bumbieru šķirņu augļiem: ‘Abate Fetel’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’, ‘Kaiser’, ‘Max Red Bartlett’ un ‘Williams’.”

“Augļi, kuri iegūti no ‘Williams’, ‘Max Red Bartlett’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’, ‘Abate Fetel’ un ‘Kaiser’ šķirnes bumbierēm, kas audzētas piemērotā zemē, izmantojot neintensīvas metodes.”

izsaka šādā redakcijā:

“Norāde “Pera Mantovana” attiecas tikai uz šādu bumbieru šķirņu augļiem: ‘Abate Fetel’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’, ‘Kaiser’, ‘Max Red Bartlett’, ‘Williams’, ‘Carmen’ un ‘Santa Maria’.”

Ir pievienotas šķirnes ‘Carmen’ un ‘Santa Maria’.

Lai AĢIN “Pera Mantovana” augļus varētu iegūt patēriņam agrākos gada mēnešos un lai atjauninātu šķirņu klāstu, ir ierosināts pievienot agrīnās šķirnes ‘Carmen’ un ‘Santa Maria’, kuru ražu novāc agrāk. Tāpat kā citas šķirnes, kas jau ir iekļautas AĢIN produkta specifikācijā, ‘Carmen’ un ‘Santa Maria’ tiek tradicionāli audzētas šajā apgabalā, taču tās iepriekš netika iekļautas saistībā ar ierobežoto ražas apjomu. Pēdējos gados ir pieaudzis patērētāju pieprasījums, pateicoties arī šo šķirņu agrākai ražai.

Grozījums attiecas arī uz DOOR pieejamās kopsavilkuma lapas 5. punkta a) apakšpunktu un ir iekļauts vienotā dokumenta 3.2. punktā.

– Pašreizējās produkta specifikācijas 6. punkts

Tekstu:

“Laižot “Pera Mantovana” tirgū, augļiem ir jābūt šādām īpašībām:

‘Abate Fetel’

Epikarps: gaiši zaļgani dzeltens, rūsgans ap kausiņa bedrīti un kātiņu;

Forma: iegarena, diezgan izstiepta;

Lielums: minimālais diametrs 65 mm;

Augļu vidējais svars: vismaz 260 g;

Cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingrums: 5;

Garša: salda.

‘Conference’

Epikarps: zaļgani dzeltens, rūsgans ap kausiņa bedrīti, bieži vien augļa

pamatnes trešdaļā;

Forma: bumbierveida, bieži vien simetriska;

Lielums: diametrs 60 mm;

Augļu vidējais svars: vismaz 158 g;

Cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingrums: 5,5;

Garša: salda.

‘Decana del Comizio’

Epikarps: gluds, gaiši zaļgani dzeltens, bieži vien ar sārtu nokrāsu, kur to apspīdējusi saule, neregulāru rūsganumu;

Forma: turbīnveida;

Lielums: minimālais diametrs 70 mm;

Augļu vidējais svars: vismaz 240 g;

Cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingrums: 4;

Garša: salda, aromātiska.

‘Kaiser’

Epikarps: raupjš, pilnībā rūsgans;

Forma: iegarena, bumbierveida;

Lielums: minimālais diametrs 65 mm;

Augļu vidējais svars: vismaz 250 g;

Cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingrums: 5,7;

Garša: augļa mīkstums sulīgs, ar piesātinātu, labu garšu.

‘Williams’ un ‘Max Red Barlett’

Epikarps: gluds, dzeltenā krāsā, virspusē nedaudz sārts vai spilgti sarkans, reizēm svītrains;

Forma: tipiska bumbierveida vai neregulāra bumbierveida;

Lielums: minimālais diametrs 60 mm;

Augļu vidējais svars: vismaz 185 g;

Cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingrums: 6,5;

Garša: salda, aromātiska.”

izsaka šādā redakcijā un pārceļ uz grozītās produkta specifikācijas 2. punktu:

“Laižot “Pera Mantovana” tirgū, augļiem ir jābūt šādām īpašībām:

‘Abate Fetel’

Epikarps: gaiši zaļgani dzeltens, rūsgans ap kausiņa bedrīti un kātiņu;

Forma: iegarena, diezgan izstiepta;

Lielums: minimālais diametrs 60 mm;

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingruma maksimālā robežvērtība: 5,5/0,5 kg/cm2.

‘Conference’

Epikarps: zaļgani dzeltens, rūsgans ap kausiņa bedrīti, bieži vien augļa pamatnes trešdaļā;

Forma: bumbierveida, bieži vien simetriska;

Lielums: minimālais diametrs 60 mm;

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingruma maksimālā robežvērtība: 5,5/0,5 kg/cm2.

‘Decana del Comizio’

Epikarps: gluds, gaiši zaļgani dzeltens, bieži vien ar sārtu nokrāsu, neregulāru rūsganumu;

Forma: turbīnveida;

Lielums: minimālais diametrs 70 mm;

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingruma maksimālā robežvērtība: 4,5/0,5 kg/cm2.

‘Kaiser’

Epikarps: raupjš, pilnībā rūsgans;

Forma: iegarena, bumbierveida;

Lielums: minimālais diametrs 60 mm;

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingruma maksimālā robežvērtība: 6,0/0,5 kg/cm2.

‘Williams’ un ‘Max Red Barlett’

Epikarps: gluds, dzeltenā krāsā, virspusē nedaudz sarkanīgs vai spilgti sarkans, reizēm svītrains;

Forma: tipiska bumbierveida vai neregulāra bumbierveida;

Lielums: minimālais diametrs 60 mm;

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingruma maksimālā robežvērtība: 7,0/0,5 kg/cm2.”

Attiecībā uz visām šķirnēm ir veiktas šādas izmaiņas augļa īpašību aprakstā:

—	ir svītrots augļa vidējais svars, jo tas ir tiešā veidā saistīts ar izmēru, kā arī svars nav kvalitātes aspekts. Neatkarīgi no svara, augļa kvalitātes un komerciālos aspektus nosaka tā lielums,

—	ir svītrots garšas apraksts, jo tas ir subjektīvs rādītājs un tādējādi sarežģīti novērtējams,

—	attiecībā uz “stingruma” rādītāju ir ierosināts pievienot vārdus “maksimālā robežvērtība” un mērvienību (kg), lai precizētu, ka ir norādīta maksimālā vērtība, kuru nedrīkst pārsniegt,

—	lai nodrošinātu lielāku skaidrību, ir ierosināts pirms vārdiem “cukuru saturs” pievienot vārdu “minimālais”. Tādējādi produkta specifikācijā norādītās vērtības ir uzskatāmas par zemāko robežu.

Papildus tam veiktas šādas izmaiņas:

—	attiecībā uz ‘Abate Fetel’ šķirni: ir izmainīts lielums, samazinot minimālo diametru no 65 mm uz 60 mm,

—	attiecībā uz ‘Kaiser’ šķirni: ir izmainīts lielums, samazinot minimālo diametru no 65 mm uz 60 mm.

Ir ierosināts šķirnēm ‘Abate Fetel’ un ‘Kaiser’ nedaudz samazināt augļu lielumu no 65 mm uz 60 mm minimālo diametru. Tas ir saistīts ar faktu, ka gadu gaitā ir palielinājies pieprasījums pēc mazākiem augļiem (vienas porcijas), kas tiek patērēti sabiedriskajā ēdināšanā, skolās (skolas augļu programmu ietvaros) un citās situācijās, kad augļi tiek ēsti ārpus mājas.

Ir pieprasīts palielināt stingruma rādītāju šādām šķirnēm: ‘Abate Fetel’ no 5 uz 5,5, ‘Kaiser’ no 5,7 uz 6, ‘Decana del Comizio’ no 4 uz 4,5, ‘Williams’ un ‘Max Red Bartlett’ no 6,5 uz 7. Ir jāņem vērā maksimālā stingruma rādītāja vērtība, kas izteikta kg/cm2. Šī vērtība ir palielināta, lai ļautu produktu uzglabāt saskaņā ar optimāliem nosacījumiem un tādējādi labāk apmierinātu patērētāju prasības attiecībā uz kvalitāti, kā arī ļautu produktu tirgot ilgāk, jo īpaši eksporta gadījumā.

Visbeidzot, saskaņā ar iepriekš 2. punktā minēto grozījumu šķirnēm ‘Santa Maria’ un ‘Carmen’ pievieno turpmāk norādītos aprakstošos rādītājus.

“‘Santa Maria’

Epikarps: gluds, zaļgani dzeltenā krāsā;

Forma: bumbierveida forma vai nošķelta bumbierveida forma;

Lielums: minimālais diametrs 60 mm;

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingruma maksimālā robežvērtība: 6,0/0,5 kg/cm2.

‘Carmen’

Epikarps: zaļš ar sārtiem laukumiem;

Forma: iegarena, nedaudz izstiepta;

Lielums: minimālais diametrs 60 mm;

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa);

Stingruma maksimālā robežvērtība: 6,0/0,5 kg/cm2.”

Grozījums ir iekļauts vienotā dokumenta 3.2. punktā ar nolūku AĢIN “Pera Mantovana” atļauto šķirņu sarakstā pievienot ķīmiskās un fizikālās īpašības, kā norādīts DOOR pieejamajā kopsavilkuma lapā.

Ģeogrāfiskais apgabals

Pašreizējās produkta specifikācijas 3. punkts

Vairāku pašvaldību apvienošanās rezultātā ir nepieciešams veikt virkni labojumu uzskaitītajos nosaukumos. Konkrētāk:

—	apvienojoties Carbonara sul Po un Borgofranco sul Po pašvaldībām, ir izveidota jauna pašvaldība – Borgocarbonara,

—	apvienojoties Borgoforte un Virgilio pašvaldībām, ir izveidota jauna pašvaldība – Borgo Virgilio,

—	apvienojoties Pieve di Coriano, Revere un Villa Poma pašvaldībām, ir izveidota jauna pašvaldība – Borgo Mantovano,

—	apvienojoties Sermide un Felonica pašvaldībām, ir izveidota jauna pašvaldība – Sermide e Felonica.

3. pantu groza šādi:

“Ražošanas apgabals aptver daļu no Mantua (Mantujas) provinces teritorijas, kas ir piemērota bumbieru audzēšanai, tostarp šādas pašvaldību teritorijas: Sabbioneta, Commessaggio, Viadana, Pomponesco, Dosolo, Gazzuolo, Suzzara, Borgo Virgilio, Motteggiana, Bagnolo San Vito, Sustinente, Gonzaga, Pegognaga, Moglia, San Benedetto Po, Quistello, Quingentole, San Giacomo delle Segnate, San Giovanni del Dosso, Schivenoglia, Borgo Mantovano, Ostiglia, Serravalle a Po, Poggio Rusco, Magnacavallo, Borgocarbonara un Sermide e Felonica.”

Grozījums attiecas arī uz DOOR pieejamās kopsavilkuma lapas 5. punkta c) apakšpunktu un ir iekļauts vienotā dokumenta 4. punktā.

Izcelsmes apliecinājums

– Pašreizējās produkta specifikācijas 5. punkts

Rindkopu:

“Lombardijas reģions pārbauda, vai tiek ievēroti attiecīgie tehniskie nosacījumi, kas norādīti iepriekš 4. punktā. Bumbieres, kas ir piemērotas “Pera Mantovana” ražošanai, ievada attiecīgajā reģistrā, kas tiek izveidots, atjaunināts un publicēts reizi gadā. Šā reģistra kopiju iesniedz katrā no pašvaldībām, kuras atrodas ražošanas apgabalā.

Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības resursu ministrija nosaka procedūras, kas jāievēro saistībā ar reģistrāciju, ziņošanu par gadā saražoto produkciju un atbilstošās sertifikācijas iegūšanu, lai nodrošinātu pareizu un piemērotu uzraudzību attiecībā uz noteikto gada produkciju, ko tirgo ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.”

aizstāj ar šādu tekstu un pārceļ uz 4. punktu:

“Tiek uzraudzīti visi ražošanas procesa posmi, dokumentējot visas izejvielas un gatavo produkciju.

Kontroles iestāde nodrošina produkta izsekojamību, izmantojot ražotāju un iepakotāju reģistrus, kurus tā uztur šim nolūkam, kā arī ziņojumus par izmantotajiem kadastrālajiem zemes gabaliem un saražotās produkcijas apjomu. Visiem uzņēmējiem, kas ierakstīti attiecīgajos reģistros, kontroles iestāde veic pārbaudes saskaņā ar produkta specifikāciju un saistīto kontroles plānu.”

Šo rindkopu bija nepieciešams aizstāt ar jaunu tekstu, lai saskaņotu specifikāciju ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 prasībām.

Par pārbaudēm attiecībā uz specifikācijā norādītajiem tehniskajiem nosacījumiem nav atbildīgs Lombardijas reģions, bet gan kontroles iestāde, kuru šajā nolūkā pilnvarojusi Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija.

Jaunais formulējums neietekmē noteikumus par bumbieru dārzu iekļaušanu reģistros / sarakstos un ziņošanu par produkcijas apjomu, ko saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem tiešā veidā pārvalda kontroles iestāde saskaņā ar attiecīgo kontroles plānu, kuru apstiprinājusi Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrija.

Tādējādi šis ir formāls rindkopas grozījums, kas nemaina pašreiz izmantotās kontroles procedūras.

Ražošanas metode

– Pašreizējās produkta specifikācijas 4. punkts

—

Svītro teikumu:

“Apūdeņošana, mēslošana, kā arī citas audzēšanas un agronomiskās prakses jāveic saskaņā ar tehniskajiem noteikumiem, kurus izdevuši Lombardijas reģiona kompetentie dienesti.”

Audzēšanas un agronomiskās prakses ir daļa no ražošanas apgabala vēsturiskā mantojuma, un attiecīgie valsts dienesti tikai sniedz atbalstu, lai uzlabotu produkta kvalitāti, nosakot agronomiskās specifikācijas un noteikumus integrētās ražošanas aizsardzībai. Turklāt saskaņā ar iepriekšējā punktā minēto grozījumu pārbaudi attiecībā uz atbilstību specifikācijā noteiktajām agronomiskajām praksēm veic Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas pilnvarotā kontroles iestāde.

Tādējādi rindkopas grozījums nemaina pašreiz izmantotās kontroles procedūras.

—

Teikumu:

“Atļautie stādīšanas attālumi atbilst parasti izmantotajiem attālumiem, un jaunajos stādījumos iespējamā biezība ir ne vairāk kā 5 000 augu uz hektāru.”

izsaka šādā redakcijā:

“Atļautie stādīšanas attālumi atbilst parasti izmantotajiem attālumiem, un iespējamā biezība ir ne vairāk kā 6 000 augu uz hektāru.”

Ir palielināta biezība – līdz 6 000 augu uz hektāru.

Papildus tam attiecībā uz prasību iekļaut “vertikālās ass” audzēšanas metodi, kas ir atvasināta no vārpstveida vainaga metodes, ir ierosināts palielināt maksimālo augu skaitu uz hektāru no 5 000 līdz 6 000 koku, lai pielāgotu augus jaunākām metodēm, vienlaikus saglabājot nemainīgu gala produkta kvalitāti, kā to paredz produkta specifikācija.

—	Teikumu: “Atļautās standarta vainagu audzēšanas metodes izveidojušās no “Emilian vase” formas un tās variācijām; špaleru metodes, kuras atļauts izmantot, ir vēdekļveida vai vārpstveida formas un to variācijas.”

izsaka šādā redakcijā:

“Standarta vainagu audzēšanas metodes izveidojušās no “Emilian vase” formas un tās variācijām; špaleru metodes, kuras atļauts izmantot, ir vēdekļveida, vārpstveida un “vertikālās ass” formas un to variācijas.”

“Vertikālās ass” forma ir iekļauta pie audzēšanas metodēm, jo tā ir atvasināta no vārpstveida vainaga metodes.

—

Teikumu:

“Audzēšanas praksēs ir jāiekļauj atzarošana, ko ziemā veic vismaz vienu reizi un vasarā – divas reizes.”

izsaka šādā redakcijā:

“Audzēšanas praksēs ir jāiekļauj vismaz viena atzarošana, ko veic ziemā.”

Prasība veikt “divas atzarošanas vasarā” ir svītrota, jo šādas darbības šobrīd ir aizliegtas saistībā ar augu veselības apsvērumiem: nogriežot zarus, kuriem nāk jaunie dzinumi, tiek atvieglota Erwinia amylovora patogēna, kas izraisa bakteriālo iedegu, iekļūšana augā.

—

Teikumu:

“Ja iespējams, augu aizsardzības nolūkā jāizmanto galvenokārt integrētas vai bioloģiskas metodes.”

pārfrāzē šādā redakcijā:

“Augu aizsardzības nolūkā jāizmanto integrētas vai bioloģiskas metodes.”

Teikums ir pārfrāzēts, lai tas būtu precīzāks, nosakot kā obligātu prasību lauksaimniekiem izmantot integrētas vai bioloģiskas metodes.

—

Teikumu:

“Maksimālā ražība visām atļautajām šķirnēm ir 45 000 kg/ha.”

izsaka šādā redakcijā:

“Maksimālā ražība visām atļautajām šķirnēm ir 55 000 kg/ha.”

Maksimālā ražība visām atļautajām šķirnēm ir palielināta līdz 55 000 kg/ha. Maksimālo ražību uz vienu hektāru ir ierosināts palielināt no 45 000 kg līdz 55 000 kg, jo tehnoloģiskie jauninājumi, kas gadu gaitā ieviesti lauksaimniecībā (apūdeņošana, pievienojot šķidro mēslojumu; jauni potcelmi; augstāka stādījumu biezība; jaunas šķirnes u. c.), ļauj panākt lielāku ražas apjomu, nezaudējot produkta raksturīgās īpašības.

—

Svītro teikumu:

“Ņemot vērā sezonālās tendences un ar vidi saistītos audzēšanas apstākļus, Lombardijas reģions katru gadu līdz 15. jūlijam attiecībā uz katru 2. pantā minēto šķirni nosaka orientējošu vidējo vienības ražošanas apjomu iepriekš minētās robežvērtības ietvaros.”

Ir ierosināts svītrot informāciju par šo Lombardijas reģiona atbildības jomu, jo tā neattiecas uz specifikācijas saturu, kurā skaidri noteikts maksimālais ražas apjoms uz vienu hektāru, kas jāievēro lauksaimniekiem.

—

Teikumu:

“Konservējot augļus, kuriem piemērojama AĢIN “Pera Mantovana”, ir jāizmanto atdzesēšanas metode.”

izsaka šādā redakcijā:

“Konservējot augļus, kuri ir piemēroti tirgošanai ar AĢIN “Pera Mantovana”, ir jāizmanto atdzesēšanas metode.”

Teikums ir pārfrāzēts, lai liktu lielāku uzsvaru uz principu par produkta piemērotību AĢIN sertifikācijai.

—

Svītro teikumu:

“Saldētavās jānodrošina tāds gaisa mitrums un temperatūra, kas atbilst kvalitātes prasībās noteiktajām vērtībām.”

Tiek uzskatīts par atbilstošu svītrot šo teikumu, jo tas neietver objektīvus un izmērāmus rādītājus un tādējādi ir neskaidrs un nepilnīgs. Turklāt saldētavu mitruma un temperatūras rādītāji var būt atšķirīgi, pamatojoties uz dažādajām patērētāju prasībām attiecībā uz produkta gatavības pakāpi.

—

Teikumu:

“Šķirnes ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’ un ‘Kaiser’, kuras paredzēts tirgot pavasarī, ir jāuzglabā kontrolētā atmosfērā.”

izsaka šādā redakcijā:

“Attiecīgo šķirņu (‘Williams’, ‘Max Red Bartlett’, ‘Abate Fetel’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’ un ‘Kaiser’) augļu partijas, kuras paredzēts tirgot pavasarī, ir jāuzglabā kontrolētā atmosfērā.”

Šis ir formāls labojums, lai precizētu, ka tirdzniecībai paredzētas ir “augļu partijas”.

Turklāt, ieviešot jaunas uzglabāšanas metodes, arī šķirņu ‘Williams’, ‘Max Red Bartlett’ un ‘Abate Fetel’ augļus var tirgot pavasarī; tādēļ tiek prasīts tās iekļaut specifikācijā.

Saikne

Informācija, kas tika iesniegta 1998. gadā ar mērķi iekļaut “Pera Mantovana” Eiropas Savienības ACVN–AĢIN reģistrā, ir pievienota produkta specifikācijai un iekļauta vienotā dokumenta 5. punktā; tā ir iekļauta arī DOOR pieejamās kopsavilkuma lapas 5. punkta d) un f) apakšpunktā. Papildus tam ir precizētas “Pera Mantovana” reģistrācijai noteiktās prasības. Tā kā šī informācija jau ir iekļauta reģistrācijas dokumentos, grozījums ir tikai redakcionāls.

Pievienota šāda informācija:

“Reģistrācijas pieteikums ir balstīts uz “Pera Mantovana” kvalitāti, kuru nodrošina dabas faktori.

Attiecībā uz apgabalu, kas tradicionāli pazīstams ar nosaukumu Oltrepò Mantovano, ir atrodamas vienas no vecākajām un interesantākajām liecībām par augstas kvalitātes bumbieru audzēšanu.

Oltrepò Mantovano apgabalu un vēsturiski iedibināto vietējo bumbieru audzēšanu vieno cieša saikne.

Teritoriju galvenokārt veido plašs aluviālais līdzenums, kurā laika gaitā uzkrājušies dažādu sateces baseinu nogulumi. Tas ir lielā mērā bagātinājis zemi ar minerālvielām un padarījis augsni auglīgu, tādējādi nodrošinot iespēju audzēt bumbierus ar kvalitātes ziņā teicamiem rezultātiem.

Bumbierus šajā apgabalā var audzēt, nepielietojot “steidzināšanas” metodes, kas, pateicoties tehnoloģiskajiem jauninājumiem, pēdējos gados ir pieejamas lauksaimniecībā, vien atbilstoši izmantojot šā apgabala dabas apstākļus, kuri lielā mērā atšķiras no blakus esošajos apgabalos valdošajiem apstākļiem.

Neskaitāmi zinātniskie pētījumi ir apliecinājuši, ka šis apgabals ir īpaši piemērots bumbieru audzēšanai, un apstiprinājuši, ka “Pera Mantovana” audzēšanā izmantotā zeme ir izcili auglīga.

Apgabalā mītošie lauksaimnieki bumbieres audzē jau simtiem gadu.

Gadsimtiem ilgi bumbieri ir bijuši vērtīgi augļi, kuri gan galvenokārt tika audzēti tikai “broli” jeb galma augļu dārzos.

20. gs. nesa uzlabojumus attiecībā uz tirgus struktūrām, transportu un noliktavām, kas palīdzēja patiesi attīstīt bumbieru audzēšanas praksi, kas savukārt nodrošināja gan kvantitātes, gan kvalitātes pieaugumu.”

Cits

Iepakojums un marķējums

Pašreizējās produkta specifikācijas 7. punkts

—

Rindkopu:

“Tirgojot “Pera Mantovana” patēriņam, augļi ir jāiepako tā, lai tiem varētu piestiprināt īpašas etiķetes. Jebkurā gadījumā konteineri jānoslēdz tā, lai to saturu nevarētu izņemt, nepārplēšot zīmogu.”

izsaka šādā redakcijā:

“Laižot “Pera Mantovana” tirgū, augļi ir jāiepako tā, lai varētu piestiprināt īpašu etiķeti, uz kuras norādīti vārdi “Pera Mantovana” un “Indicazione Geografica Protetta” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) vai tās akronīms “IGP” (“AĢIN”), vai nu 50 % atsevišķu augļu iepakojumā vai tieši uz iepakojuma, ja tas ir noslēgts.”

Svītro teikumu: “Jebkurā gadījumā konteineri jānoslēdz tā, lai to saturu nevarētu izņemt, nepārplēšot zīmogu”, pievienojot skaidrojumu, ka “Pera Mantovana” augļi ir jāiepako tā, lai varētu piestiprināt īpašu etiķeti vai nu 50 % atsevišķu augļu iepakojumā vai tieši uz iepakojuma, ja tas ir noslēgts.

Grozījumā ir ņemtas vērā vairākas grūtības saistībā ar dažādajiem konteineru veidiem, kurus var izmantot. Ne visus konteinerus var noslēgt, jo īpaši lielus iepakojumus, piemēram, koka un cita materiāla kastes, kā arī tvertnes, kurās produkts tiek pārdots sveramā veidā. Lai nodrošinātu augļu identifikāciju, tiek uzskatīts par atbilstošu vismaz 50 % augļu šajos iepakojumos piestiprināt uzlīmes; ja iepakojumos tirgotajiem augļiem nav piestiprinātas uzlīmes, tiek uzskatīts par atbilstošu noslēgt iepakojumus tā, lai to saturu nevarētu izņemt, nepārplēšot zīmogu.

Rindkopa ar iepriekš norādītajiem grozījumiem ir iekļauta vienotā dokumenta 3.5. punktā.

—

Lai sniegtu iepakotājiem rīcības brīvību attiecībā uz izmantotā iepakojuma veidu un tie varētu labāk nodrošināt tirgus vajadzības, pievieno šādu teikumu:

“Ir atļauts izmantot visus iepakojuma veidus, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir atzīti ES un kuri ir noslēdzami (grozi, kārbas) vai atvērti (koka un cita materiāla kastes, tvertnes).”

—

Rindkopu:

“Produkts ir jālaiž tirgū laika posmā no 10. augusta līdz nākamā gada 31. maijam, konkrētāk – šādos katrai šķirnei norādītajos periodos:

‘Abate Fetel’: no 20. septembra līdz 10. februārim;

‘Conference’: no 15. oktobra līdz 30. maijam;

‘Decana del Comizio’: no 30. septembra līdz 30. martam;

‘Kaiser’: no 15. septembra līdz 15. martam;

‘Max Red Bartlett’: no 20. augusta līdz 10. novembrim;

‘Williams’: no 10. augusta līdz 10. novembrim.”

izsaka šādā redakcijā:

“Produkts ir jālaiž tirgū laika posmā no 15. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.”

Ir veiktas šādas izmaiņas attiecībā uz datumiem, kad produktu var laist tirgū: “Produkts ir jālaiž tirgū laika posmā no 15. jūlija līdz nākamā gada 30. jūnijam.” Svītro frāzi: “šādos katrai šķirnei norādītajos periodos”, un attiecīgi dzēš informāciju par katru šķirni. Ir ierosināts veikt izmaiņas attiecībā uz sākuma un beigu datumiem, kad produktu var laist tirgū:

—	sākuma datums, no kura produktu var laist tirgū: pārcelts no 10. augusta uz 15. jūliju, lai popularizētu agrīnās šķirnes ‘Carmen’ un ‘Santa Maria’, kuras ir pieprasīts pievienot; gadu gaitā klimata pārmaiņu rezultātā visām šķirnēm raža tiek iegūta arvien agrāk;

—

beigu datums, līdz kuram produktu var laist tirgū: pārcelts no 31. maija uz 30. jūniju, jo laika gaitā ir izstrādātas mūsdienīgas konservēšanas metodes, kuras ļauj uzglabāt produktu ilgāk, nemazinot tā kvalitāti. Turklāt saistībā ar tirgus pieprasījumu ir nepieciešams nodrošināt, lai piegāde nebūtu koncentrēta īsā periodā. Konkrētie datumi katras šķirnei laišanai tirgū ir saistīti ar sezonālajiem laika apstākļiem, kuri kļūst arvien manīgāki, un tādējādi vairs nav iespējams noteikt precīzus datumus.

—

Rindkopu:

“Uz konteinera ar vienāda izmēra burtiem jānorāda vārdi “Pera Mantovana”, kā arī “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” un attiecīgās šķirnes nosaukums. Tajā pašā redzamības zonā jāatrodas arī iepakotāja vārdam un uzvārdam, uzņēmuma nosaukumam un adresei, kā arī sākotnējam bruto svaram.”

un kopsavilkuma lapas 5. punkta h) apakšpunktu teikumu:

“Laižot produktu tirgū, uz tā ir jānorāda vārdi “Pera Mantovana” un “Indicazione Geografica Protetta” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”), kā arī citi apzīmējumi.”

izsaka šādā redakcijā:

“Apzīmējumi “Pera Mantovana” un “Indicazione Geografica Protetta” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) vai tās akronīms “AĢIN” ir jānorāda iepakojuma vai konteinera priekšpusē vai iekšpusē ar skaidri salasāmiem, vienāda izmēra drukātiem burtiem.”

“Tajā pašā redzamības zonā var norādīt arī iepakotāja vārdu un uzvārdu, preču zīmi vai uzņēmuma nosaukumu un adresi, kā arī šķirnes nosaukumu.”

Ir precizēts apzīmējumu “Pera Mantovana” un “Indicazione Geografica Protetta” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) novietojums uz iepakojuma. Norādīt “iepakotāja (..) preču zīmi vai uzņēmuma nosaukumu un adresi, kā arī šķirnes nosaukumu” tagad var pēc izvēles, un prasība norādīt sākotnējo bruto svaru ir svītrota, jo tā parasti netiek piemērota un nav obligāta šāda veida produktiem.

Ierosinātais grozījums attiecas arī uz vienotā dokumenta 3.6. punktu.

—

Punktam pievieno šādu rindkopu:

“Ja produkts tiek pārdots galapatērētājiem sveramā veidā no iepakojuma vai kastes, kura ir noslēgta vai kurā iepakotajiem augļiem ir piestiprinātas uzlīmes, tas ir jāizvieto īpašos nodalījumos vai konteineros, uz kuriem ir labi saskatāma tā pati informācija, kas saskaņā ar produkta specifikāciju jānorāda uz iepakojuma, vai informācija, kas norādīta uz tāda iepakojuma, kurā ir atsevišķi augļi, kas tiek pārdoti sveramā veidā.”

Šāda informācija ir pievienota, lai regulētu sveramo produktu pārdošanu no iepakojuma vai kastes, kura ir noslēgta vai kurā iepakotajiem augļiem ir piestiprinātas uzlīmes; produkti šādā veidā parasti tiek pārdoti tirdzniecības vietās, lai nodrošinātu, ka patērētājam tiek sniegta visa nepieciešamā informācija AĢIN “Pera Mantovana” atpazīšanai.

Papildinājums attiecas uz vienotā dokumenta 3.6. punktu.

—

Rindkopu:

“Pēc attiecīgo ražotāju pieprasījuma var izmantot grafisku simbolu. Šis simbols atbilst figurālā vai specifiskā, nepārprotamā logotipa grafiskajam attēlam, tostarp standartkrāsu ziņā, ko vienmēr izmanto kopā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.”

svītro un aizstāj ar šādu tekstu:

“Etiķete ir uzlīme, kuras izmērs ir pietiekami liels, lai nodrošinātu teicamu redzamību. Tā ir koncentriskas elipses formā ar dzeltenu laukumu vidusdaļā (Pantone dzeltens p 102 c), kuru apņem sarkana josla (Pantone sarkans p 485), un ietver vārdus “Pera Mantovana” un “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai tās akronīmu “AĢIN”, kuri attēloti baltā krāsā ar drukātiem burtiem, izmantojot ITC Avant Garde Gothic fontu.

Ir iespējams izmantot apzīmējumus, kuri norāda uzņēmumu, vārdu un uzvārdu, uzņēmuma nosaukumu, privāto preču zīmi vai konsorciju un kuru mērķis nav popularizēt produktu, un kuri nemaldina pircēju. Šie apzīmējumi ir jānorāda marķējuma vidus daļas dzeltenajā laukumā, uz iepakojuma vai uzlīmes, izmantojot burtus, kas ir tāda paša izmēra vai mazāki par aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādē lietotajiem.”

Rindkopa ir aizstāta ar precīzākiem noteikumiem, kas ir saskaņoti ar iepriekšējām izmaiņām attiecībā uz etiķeti; ir noteiktas tās grafiskās iezīmes un izmērs, lai nodrošinātu teicamu produkta redzamību un atpazīstamību.

Turklāt ir ierosināts izmantot apzīmējumus, kuri norāda uzņēmumu, vārdu un uzvārdu, uzņēmuma nosaukumu, privāto preču zīmi vai konsorciju un kuru mērķis nav popularizēt produktu, un kuri nemaldina pircēju. Šie apzīmējumi ir jānorāda marķējuma vidus daļas dzeltenajā laukumā, uz iepakojuma vai uzlīmes, izmantojot burtus, kas ir tāda paša izmēra vai mazāki par aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādē lietotajiem.

—	Svītro teikumu: “Vārdi “ražots Itālijā” jānorāda arī uz partijām, kas paredzētas eksportam.” Tiek ierosināts svītrot informāciju “ražots Itālijā”, jo šādu nosacījumu jau paredz spēkā esošie tiesību akti.

Etiķete

Lai padarītu produktu atpazīstamāku, tiek uzskatīts par atbilstošu produkta specifikācijai, kā arī vienotā dokumenta 3.6. punktam pievienot etiķetes attēlu.

Kontroles iestāde

Saskaņā ar grozītās produkta specifikācijas 7. punktu pievieno jaunu atsauci uz kontroles iestādi šādā redakcijā:

“Uzraudzību attiecībā uz atbilstību produkta specifikācijai veic saskaņā ar 37. pantu Regulā (ES) Nr. 1151/2012. AĢIN “Pera Mantovana” uzraudzībai izvēlētā kontroles iestāde ir: CSQA Certificazioni srl – Via S. Gaetano, 74 – 36016 Thiene (VI) – Itālija, tālr. +39 0445313011, fakss +39 0445313070, e-pasts: csqa@csqa.it.”

Tādējādi produkta specifikācija tiek saskaņota ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 7. panta g) apakšpunktā minētajiem noteikumiem.

VIENOTS DOKUMENTS

“PERA MANTOVANA”

ES Nr.: PGI-IT-01533-AM01 – 19.7.2018

AĢIN (X) ACVN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi (ACVN vai AĢIN)

“Pera Mantovana”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība.

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Norāde “Pera Mantovana” attiecas tikai uz šādu bumbieru šķirņu augļiem: ‘Abate Fetel’, ‘Conference’, ‘Decana del Comizio’, ‘Kaiser’, ‘Max Red Bartlett’, ‘Williams’, ‘Carmen’ un ‘Santa Maria’.

Laižot “Pera Mantovana” tirgū, augļiem ir jābūt šādām īpašībām.

‘Abate Fetel’

Epikarps: gaiši zaļgani dzeltens, rūsgans ap kausiņa bedrīti un kātiņu.

Forma: iegarena, diezgan izstiepta

Lielums: minimālais diametrs 60 mm

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa)

Stingruma maksimālā robežvērtība: 5,5/0,5 kg/cm2

‘Conference’

Epikarps: zaļgani dzeltens, rūsgans ap kausiņa bedrīti, bieži vien augļa pamatnes trešdaļā.

Forma: bumbierveida, bieži vien simetriska

Lielums: minimālais diametrs 60 mm

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa)

Stingruma maksimālā robežvērtība: 5,5/0,5 kg/cm2

‘Decana del Comizio’

Epikarps: gluds, gaiši zaļgani dzeltens, bieži vien ar sārtu nokrāsu, neregulāru rūsganumu.

Forma: turbīnveida

Lielums: minimālais diametrs 70 mm

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa)

Stingruma maksimālā robežvērtība: 4,5/0,5 kg/cm2

‘Kaiser’

Epikarps: raupjš, pilnībā rūsgans.

Forma: iegarena, bumbierveida

Lielums: minimālais diametrs 60 mm

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa)

Stingruma maksimālā robežvērtība: 6,0/0,5 kg/cm2

‘Williams’ un ‘Max Red Barlett’

Epikarps: gluds, dzeltenā krāsā, virspusē nedaudz sārts vai spilgti sarkans,

reizēm svītrains.

Forma: tipiska bumbierveida vai neregulāra bumbierveida

Lielums: minimālais diametrs 60 mm

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa)

Stingruma maksimālā robežvērtība: 7,0/0,5 kg/cm2

‘Santa Maria’

Epikarps: gluds, zaļgani dzeltenā krāsā.

Forma: bumbierveida forma vai nošķelta bumbierveida forma

Lielums: minimālais diametrs 60 mm

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa)

Stingruma maksimālā robežvērtība: 6,0/0,5 kg/cm2

‘Carmen’

Epikarps: zaļš ar sārtiem laukumiem.

Forma: iegarena, nedaudz izstiepta

Lielums: minimālais diametrs 60 mm

Minimālais cukuru saturs: 11° (pēc Briksa)

Stingruma maksimālā robežvērtība: 6,0/0,5 kg/cm2

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

–

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi audzēšanas un ražas novākšanas posmi ir jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Laižot “Pera Mantovana” tirgū, augļi ir jāiepako tā, lai varētu piestiprināt īpašu etiķeti, uz kuras norādīti vārdi “Pera Mantovana” un “Indicazione Geografica Protetta” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) vai tās akronīms “IGP” (“AĢIN”), vai nu 50 % atsevišķu augļu, kas ir iepakojumā, vai tieši uz iepakojuma, ja tas ir noslēgts.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Apzīmējumi “Pera Mantovana” un “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” vai tās akronīms “AĢIN” ir jānorāda iepakojuma vai konteinera priekšpusē vai iekšpusē ar skaidri salasāmiem, vienāda izmēra drukātiem burtiem.

Tajā pašā redzamības zonā var norādīt arī iepakotāja vārdu un uzvārdu, preču zīmi vai uzņēmuma nosaukumu un adresi, kā arī šķirnes nosaukumu.

Ja produkts tiek pārdots galapatērētājiem sveramā veidā no iepakojuma vai kastes, kura ir noslēgta vai kurā iepakotajiem augļiem ir piestiprinātas uzlīmes, tas ir jāizvieto īpašos nodalījumos vai konteineros, uz kuriem ir labi saskatāma tā pati informācija, kas jānorāda uz iepakojuma, vai informācija, kas norādīta uz tāda iepakojuma, kurā ir atsevišķi augļi, kas tiek pārdoti sveramā veidā.

Etiķete redzama attēlā.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ražošanas apgabals – Oltrepò Mantovano – aptver daļu no Mantua [Mantujas] provinces teritorijas, kas ir piemērota bumbieru audzēšanai, tostarp šādu pašvaldību teritorijas: Sabbioneta, Commessaggio, Viadana, Pomponesco, Dosolo, Gazzuolo, Suzzara, Borgo Virgilio, Motteggiana, Bagnolo San Vito, Sustinente, Gonzaga, Pegognaga, Moglia, San Benedetto Po, Quistello, Quingentole, San Giacomo delle Segnate, San Giovanni del Dosso, Schivenoglia, Borgo Mantovano, Ostiglia, Serravalle a Po, Poggio Rusco, Magnacavallo, Borgocarbonara un Sermide e Felonica.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Reģistrācijas pieteikums ir balstīts uz “Pera Mantovana” kvalitāti, kuru nodrošina dabas faktori.

Oltrepò Mantovano apgabalu un vēsturiski iedibināto vietējo bumbieru audzēšanu vieno cieša saikne.

Apgabalā mītošie lauksaimnieki bumbieres audzē jau simtiem gadu.

Gadsimtiem ilgi bumbieri ir bijuši vērtīgi augļi, kuri gan galvenokārt tika audzēti tikai “broli” jeb galma augļu dārzos.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Ministrija sāka valsts iebildumu procedūru, Itālijas Republikas Oficiālajā Vēstnesī Nr. 114 (2018. gada 18. maijs) publicējot priekšlikumu attiecībā uz “Pera Mantovana” atzīšanu par aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Produkta specifikācijas pilnais teksts ir pieejams tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335,

vai arī

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas mājaslapu (www.politicheagricole.it), noklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

19.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/54

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 93/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR VIENOTAJĀ DOKUMENTĀ IZDARĪTU STANDARTA GROZĪJUMU

“Drôme”

PGI-FR-A1121-AM02

Paziņojuma datums: 14.12.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Vīnu organoleptiskais apraksts

Produktu organoleptiskais apraksts ir precizēts punktos, kas attiecas uz vīnu krāsu: “Sarkanvīnus var lietot jaunus un svaigus. Tiem ir izteikta aveņsarkana līdz granātsarkana krāsa.

Sārtvīniem ir labs līdzsvars, kas saglabā to augļainumu. To krāsu palete mainās no gaiši pelēkas laškrāsas līdz izteiktiem violeti sārtiem toņiem.

Baltvīnu krāsa var mainīties no gaiši dzeltenas ar zaļiem atspīdumiem līdz dzeltenai ar zeltainiem atspīdumiem, vīni ir sausi, tomēr svaigi un izsmalcināti, ar ziedu niansēm.”

2. Ģeogrāfiskais apgabals un tiešās apkaimes apgabals

Ģeogrāfiskā apgabala un tiešās apkaimes apgabala sastāva apraksts ir pārveidots par pašvaldību teritoriju sarakstu, kas atbilst 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoram, kurš ir valsts līmeņa atsauces dokuments un kurā ir uzskaitītas pašvaldību teritorijas pa departamentiem. Šāda pārveide par pašvaldību teritoriju sarakstu ir tikai formāls grozījums, kas nemaina ģeogrāfisko apgabalu un tiešās apkaimes apgabalu.

3. Vīndārzos izmantotās vīnogulāju šķirnes

Vīnogu šķirni, kas noteikta ar AĢIN “Drôme” apzīmēto vīnu ražošanai, papildina ar šādām 10 šķirnēm: ‘Artaban N’, ‘Floréal B’, ‘Monarch N’, ‘Muscaris B’, ‘Prior N’, ‘Solaris B’, ‘Soreli B’, ‘Souvignier gris’, ‘Vidoc N’, ‘Voltis B’.

Šīs šķirnes uzskata par izturīgām pret sausumu un sēņu izraisītām slimībām. Tām var izmantot mazāku augu aizsardzības līdzekļu daudzumu, un tai pašā laikā tās gan fizioloģisko, gan ar vīndarību saistīto īpašību ziņā atbilst šķirnēm, ko izmanto ar šo AĢIN apzīmēto vīnu ražošanai. Tās nemaina ar AĢIN apzīmēto vīnu īpašības.

4. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Cēloniskā saikne, kuras pamatā ir mijiedarbība starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku, tiek izcelta skaidrāk, pievienojot šādu tekstu:

“Īpašs mezoklimats, kas ir pāreja starp supramediteriāno un puskontinentālo klimatu, veicina ar AĢIN apzīmētā vīna vīnogulāju šķirņu stādīšanu zemesgabalos, kuri atrodas nogāzēs vai piekalnēs un kuros ir labi drenētas augsnes, kas ātri sasilst. Šī sinerģija ļauj saglabāt vīnogu primāro aromātu un ražot svaigus vīnus, kam raksturīgas augļu vai ziedu nianses.”

5. Galvenie pārbaudāmie specifikācijas punkti

Galveno pārbaudāmo punktu saraksts un to novērtēšanas metode ir grozīta, lai precizētu, ka tad, ja iekšējā kontrolē atklājas novirzes no normas, neiepakotu un iepakotu vīnu organoleptisko pārbaudi veic aizsardzības un pārvaldības struktūra. Tas atbilst kontroles plāna noteikumiem.

6. Kontroles iestāde

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Drôme” specifikācijas III nodaļu papildina ar kontroles iestādes, Izcelsmes un kvalitātes valsts institūta (Institut National de l'Origine et de la Qualité), kontaktinformāciju. Pārbaudi INAO uzdevumā veic kontroles institūcija CERTIPAQ.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Drôme”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Augstas kvalitātes dzirkstošais vīns

4. Vīna(-u) apraksts

Nedzirkstoši sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

Nedzirkstošajiem vīniem kopējā spirta satura, kopējā skābuma, gaistošā skābuma un kopējā sēra dioksīda satura apakšējā vai augšējā robeža ir noteikta Savienības tiesību aktos.

Sarkanvīnus var lietot jaunus un svaigus. Tiem ir izteikta aveņsarkana līdz granātsarkana krāsa.

Sārtvīniem ir labs līdzsvars, kas saglabā to augļainumu. To krāsu palete mainās no gaiši pelēkas laškrāsas līdz izteiktiem violeti sārtiem toņiem.

Baltvīnu krāsa var mainīties no gaiši dzeltenas ar zaļiem atspīdumiem līdz dzeltenai ar zeltainiem atspīdumiem, tie ir sausi, tomēr svaigi un izsmalcināti, ar ziedu niansēm.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Augstas kvalitātes dzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

Augstas kvalitātes dzirkstošajiem vīniem faktiskā spirta satura, kopējā spirta satura, kopējā skābuma, gaistošā skābuma, kopējā sēra dioksīda satura un oglekļa dioksīda satura apakšējā vai augšējā robeža ir noteikta Savienības tiesību aktos.

Augstas kvalitātes dzirkstošie vīni ir patīkami svaigi, ar augļu aromātu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

a. Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Attiecībā uz vīndarības metodēm jāievēro pienākumi, kas minēti Savienības tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā (Code rural et de la pêche maritime).

b. Maksimālais ražas iznākums

120 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Drôme” apzīmēto nedzirkstošo vīnu gatavošana notiek visā Dromas (Drôme) departamenta teritorijā, kas noteikta saskaņā ar oficiālo 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Vīnogu novākšana, vinifikācija un ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Drôme” apzīmēto augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu gatavošana notiek Dromas (Drôme) departamentā, izņemot šādu pašvaldību teritorijas:

Aix-en-Diois, Aouste-sur-Sye, Aubenasson, Aurel, Barsac, Barnave, Beaufort-sur-Gervanne, Châtillon-en-Diois, Die, Espenel, Laval-d’Aix, Luc-en-Diois, Menglon, Mirabel-et-Blacons, Molière-Glandaz, Montclar-sur-Gervanne, Montlaur-en-Diois, Montmaur-en-Diois, Piegros-la-Clastre, Ponet-et-Saint-Auban, Pontaix, Poyols, Recoubeau-Jansac, Saillans, Saint-Benoît-en-Diois, Saint-Roman, Saint-Sauveur-en-Diois, Sainte-Croix, Suze-sur-Crest, Vercheny, Véronne.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘Abouriou B’

‘Alicante Henri Bouschet N’

‘Aligoté B’

‘Alphonse Lavallée N’

‘Altesse B’

‘Aléatico N’

‘Aramon N’

‘Aramon blanc B’

‘Aramon gris G’

‘Aranel B’

‘Arinarnoa N’

‘Arriloba B’

‘Arrufiac B’ – ‘Arrufiat’

‘Artaban N’

‘Aubin B’

‘Aubun N’ – ‘Murescola’

‘Auxerrois B’

‘Bachet N’

‘Barbaroux Rs’

‘Baroque B’

‘Biancu Gentile B’

‘Blanc Dame B’

‘Bouchalès N’

‘Bouillet N’

‘Bourboulenc B’ – ‘Doucillon blanc’

‘Brachet N’ – ‘Braquet’

‘Brun Fourca N’

‘Brun argenté N’ – ‘Vaccarèse’

‘Béclan N’ – ‘Petit Béclan’

‘Béquignol N’

‘Cabernet franc N’

‘Cabernet-Sauvignon N’

‘Caladoc N’

‘Calitor N’

‘Camaralet B’

‘Carcajolo N’

‘Carcajolo blanc B’

‘Carignan N’

‘Carignan blanc B’

‘Carmenère N’

‘Castets N’

‘Chambourcin N’

‘Chardonnay B’

‘Chasan B’

‘Chasselas B’

‘Chatus N’

‘Chenanson N’

‘Chenin B’

‘Cinsaut N’ – ‘Cinsault’

‘Clairette B’

‘Clairette rose Rs’

‘Clarin B’

‘Claverie B’

‘Codivarta B’

‘Colobel N’

‘Colombard B’

‘Colombaud B’ – ‘Bouteillan’

‘Corbeau N’ – ‘Douce noire’

‘Cot N’ – ‘Malbec’

‘Couderc noir N’

‘Counoise N’

‘Courbu B’ – ‘Gros Courbu’

‘Courbu noir N’

‘Couston N’

‘Crouchen B’ – ‘Cruchen’

‘César N’

‘Duras N’

‘Durif N’

‘Egiodola N’

‘Ekigaïna N’

‘Etraire de la Dui N’

‘Fer N’ – ‘Fer Servadou’, ‘Braucol’, ‘Mansois’, ‘Pinenc’

‘Feunate N’

‘Floreal B’

‘Florental N’

‘Folignan B’

‘Folle blanche B’

‘Fuella nera N’

‘Furmint B’

‘Gamaret’

‘Gamay Fréaux N’

‘Gamay N’

‘Gamay de Bouze N’

‘Gamay de Chaudenay N’

‘Ganson N’

‘Garonnet N’

‘Gascon N’

‘Genovèse B’

‘Gewurztraminer Rs’

‘Goldriesling B’

‘Gouget N’

‘Graisse B’

‘Gramon N’

‘Grassen N’ – ‘Grassenc’

‘Grenache N’

‘Grenache blanc B’

‘Grenache gris G’

‘Gringet B’

‘Grolleau N’

‘Grolleau gris G’

‘Gros Manseng B’

‘Jacquère B’

‘Joubertin’

‘Jurançon blanc B’

‘Jurançon noir N’ – ‘Dame noire’

‘Landal N’

‘Lauzet B’

‘Len de l’El B’ – ‘Loin de l’Oeil’

‘Liliorila B’

‘Listan B’ – ‘Palomino’

‘Lledoner pelut N’

‘Léon Millot N’

‘Macabeu B’ – ‘Macabeo’

‘Mancin N’

‘Manseng noir N’

‘Marsanne B’

‘Marselan N’

‘Maréchal Foch N’

‘Mauzac B’

‘Mauzac rose Rs’

‘Mayorquin B’

‘Melon B’

‘Merlot N’

‘Merlot blanc B’

‘Meslier Saint-François B’ – ‘Gros Meslier’

‘Meunier N’

‘Milgranet N’

‘Molette B’

‘Mollard N’

‘Monarch N’

‘Mondeuse N’

‘Mondeuse blanche B’

‘Monerac N’

‘Montils B’

‘Morrastel N’ – ‘Minustellu’, ‘Graciano’

‘Mourvaison N’

‘Mourvèdre N’ – ‘Monastrell’

‘Mouyssaguès’

‘Muresconu N’ – ‘Morescono’

‘Muscadelle B’

‘Muscardin N’

‘Muscaris B’

‘Muscat Ottonel B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat cendré B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat d’Alexandrie B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat de Hambourg N’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat à petits grains blancs B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat à petits grains roses Rs’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat à petits grains rouges Rg’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Mérille N’

‘Müller-Thurgau B’

‘Nielluccio N’ – ‘Nielluciu’

‘Noir Fleurien N’

‘Négret de Banhars N’

‘Négrette N’

‘Oberlin noir N’

‘Ondenc B’

‘Orbois B’

‘Pagadebiti B’

‘Pascal B’

‘Perdea B’

‘Persan N’

‘Petit Courbu B’

‘Petit Manseng B’

‘Petit Meslier B’

‘Petit Verdot N’

‘Picardan B’ – ‘Araignan’

‘Pineau d’Aunis N’

‘Pinot blanc B’

‘Pinot gris G’

‘Pinot noir N’

‘Piquepoul blanc B’

‘Piquepoul gris G’

‘Piquepoul noir N’

‘Plant de Brunel N’

‘Plant droit N’ – ‘Espanenc’

‘Plantet N’

‘Portan N’

‘Portugais bleu N’

‘Poulsard N’ – ‘Ploussard’

‘Prior N’

‘Prunelard N’

‘Raffiat de Moncade B’

‘Ravat blanc B’

‘Rayon d’or B’

‘Riesling B’

‘Riminèse B’

‘Rivairenc N’ – ‘Aspiran noir’

‘Rivairenc blanc B’ – ‘Aspiran blanc’

‘Rivairenc gris G’ – ‘Aspiran gris’

‘Romorantin B’ – ‘Danery’

‘Rosé du Var Rs’

‘Roublot B’

‘Roussanne B’

‘Roussette d’Ayze B’

‘Sacy B’

‘Saint Côme B’

‘Saint-Macaire N’

‘Saint-Pierre doré B’

‘Sauvignon B’ – ‘Sauvignon blanc’

‘Sauvignon gris G’ – ‘Fié gris’

‘Savagnin blanc B’

‘Savagnin rose Rs’

‘Sciaccarello N’

‘Segalin N’

‘Seinoir N’

‘Select B’

‘Semebat N’

‘Sémillon B’

‘Servanin N’

‘Seyval B’

‘Solaris B’

‘Soreli B’

‘Souvignier gris Rs’

‘Sylvaner B’

‘Syrah N’ – ‘Shiraz’

‘Tannat N’

‘Tempranillo N’

‘Terret blanc B’

‘Terret gris G’

‘Terret noir N’

‘Tibouren N’

‘Tourbat B’

‘Trousseau N’

‘Téoulier N’

‘Ugni blanc B’

‘Valdiguié N’

‘Valérien B’

‘Varousset N’

‘Velteliner rouge précoce Rs’

‘Verdesse B’

‘Vermentino B’ – ‘Rolle’

‘Vidoc N’

‘Villard blanc B’

‘Villard noir N’

‘Viognier B’

‘Voltis B’

8. Saiknes apraksts

Ģeogrāfiskā apgabala specifika un produkta specifika

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Drôme” teritorijā, kas atrodas Ronas-Alpu (Rhône-Alpes) reģiona Dromas departamentā, valda daudzveidīga fizikāli ģeogrāfiskā situācija, kam raksturīgs kalnains reljefs, kurš klāj gandrīz divas trešdaļas teritorijas. Tā atrodas Ronas kreisajā krastā Ronas koridorā un plešas gandrīz 135 km no ziemeļiem uz dienvidiem un aptuveni 100 km no austrumiem uz rietumiem.

Lauksaimniecība, kurā tiek ražoti dažādi produkti, ir nozīmīga saimnieciskā darbība Dromā. Tās balsts ir ģimeņu saimniecības (vidēji 31 ha), kas ir spējušas gadiem turpināt darbību tieši šīs ražošanas daudzveidības dēļ – tās nodarbojas ar kokkopību, jaukto augkopību, sēklu ieguvi, olīvu, lavandu un aromātisko augu audzēšanu u. c. Tomēr daži ražošanas veidi, piemēram, vīnkopība, tiek piekopti gandrīz visā teritorijā, jo īpaši nogāzēs un piekalnēs.

Dromas departamentā ir akmeņainas mālaina kaļķakmens augsnes un akmeņainas sandru augsnes (nogāzēs un pacēlumos), kas nodrošina vīnogulājiem regulāru ūdensapgādi un nakts laikā atdod atpakaļ pa dienu uzkrāto siltumu. Ir sastopamas arī lesa augsnes un smilšainas augsnes, kuru ūdensapgādes režīmā, savukārt, vērojams izteiktāks kontrasts. Šīs lielās augšņu dažādības dēļ tiek stādītas dažādas vīnogulāju šķirnes.

Dromas klimats no kontinentāla klimata departamenta ziemeļos pakāpeniski pāriet Vidusjūras klimatā uz dienvidiem no Valansas (Valence). Divās trešdaļās departamenta austrumdaļas teritorijas ir jūtama kalnu ietekme, jo īpaši augstumā, kas pārsniedz 600–700 m virs jūras līmeņa. Šīs ietekmes rezultātā veidojas dažādi lokāli klimatiskie apstākļi.

Nokrišņu daudzums saglabājas diezgan liels, tai skaitā Vidusjūras klimata zonā. Departamenta ziemeļos nokrišņu daudzums ir diezgan vienmērīgi sadalīts pa gada 12 mēnešiem, bet virzienā uz dienvidiem tas kļūst aizvien lielāks rudenī un aizvien mazāks vasarā. Valda divu veidu vēji: mistrāls (ziemeļu vējš) un jūras vējš (dienvidu vējš). Mistrāls sausina gaisu, savukārt jūras vējš nes līdzi maigu un mitru Vidusjūras gaisu. Šie vēji, ko rada atmosfēras spiediena atšķirības starp ziemeļu un dienvidu reģioniem, var būt ļoti spēcīgi, jo īpaši Ronas ielejā, taču tie ir labvēlīgi un nepieciešami vīnogulāju attīstībai.

Dromas augšņu un klimata dažādības dēļ arī vīnogulāju šķirnes ir ļoti daudzveidīgas, pat ja šeit tiek ražots lielākoties sarkanvīns (aptuveni puse no visa saražotā vīna).

Departamenta ziemeļu daļā, kurā ražo ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Crozes-Hermitage” apzīmētos produktus, vīnu visbiežāk dara no vienas šķirnes vīnogām: sarkanvīnus un sārtvīnus galvenokārt gatavo no ‘Syrah N’ un ‘Gamay N’ šķirnes vīnogām, bet baltvīnus – no ‘Marsanne B’, ‘Roussanne B’ un ‘Viognier B’ šķirnes vīnogām.

Turpretim departamenta dienvidu un austrumu daļā daudzveidīgie klimatiskie un ģeoloģiskie faktori veicina daudz dažādu šķirņu audzēšanu. Sarkanvīnus un sārtvīnus ražo no ‘Grenache N’, ‘Merlot N’, ‘Syrah N’, ‘Cabernet-Sauvignon N’, ‘Gamay N’, ‘Cinsault N’ vai ‘Carignan N’, vai pat ‘Marselan N’ un ‘Caladoc N’ šķirnes vīnogām, lai pielāgotos Vidusjūras klimatam. Baltvīnus dara no ‘Chardonnay B’, ‘Aligoté B’ un ‘Viognier B’ šķirnes vīnogām.

Cēloniskā saikne starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Īpašs mezoklimats, kas ir pāreja starp supramediteriāno un puskontinentālo klimatu, veicina ar AĢIN apzīmētā vīna vīnogulāju šķirņu stādīšanu zemesgabalos, kuri atrodas nogāzēs vai piekalnēs un kuros ir labi drenētas augsnes, kas ātri sasilst. Šī sinerģija ļauj saglabāt vīnogu primāro aromātu un ražot svaigus vīnus, kam raksturīgas augļu vai ziedu nianses.

Arheoloģiski atradumi, jo īpaši amforas, apliecina, ka vīnkopība ir veidojusi Dromas ainavu jau kopš II gs. m. ē.

Uz romiešu galdiem īpašā cieņā bija Ronas ielejas “gallu vīns” (le vin gaulois). Tai laikā meži tika nolīsti un nogāzes tika apstādītas ar vīnogulājiem, padarot šo reģionu par vienu no skaistākajiem visā Gallijā.

Laika gaitā Dromas teritorijas neviendabīguma dēļ zinātība un šķirnes dažādojās un jo īpaši bija nepārtraukti jāpielāgojas, lai uzlabotu vīnogulāju stādījumus attiecīgajā vidē, tai pašā laikā pasargājot tās bioloģisko daudzveidību.

Puskontinentālā un Vidusjūras klimata ietekmes kombinācija palīdz iegūt līdzsvarotus vīnus ar izteiktu aromātu un svaigumu, kas raksturīgs ar AĢIN “Drôme” apzīmētajiem augstas kvalitātes nedzirkstošajiem un dzirkstošajiem vīniem.

To, ka aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Drôme” apgabalā vīnkopība ir nozīmīga nodarbošanās, apliecina arī tas, ka tajā jau izsenis tiek audzēti vīnogulāju potcelmi un vīnogulāju stādi.

Tādējādi no pašvaldības Tain l’Hermitage teritorijas pašos departamenta dienvidos līdz pat Diois reģionam vai Montelimāras (Montélimar) līdzenumam – visur vīnkopība sakņojas lauku iedzīvotāju kultūras paražās un ieradumos. Turklāt vīnkopības produktu ražošana ir otrā lielākā Dromas ražošanas nozare aiz kokkopības.

Ik gadu tiek pārdoti gandrīz 35 000 hl ar AĢIN “Drôme” apzīmētā vīna, un tā ražošanā ir iesaistīti 100 vīnkopības uzņēmumu, tostarp 63 neatkarīgi vīna pagrabi.

Arvien ciešāka saikne starp vīna produktu ražošanu un to pārdošanu tieši saimniecībā, vietējo gastronomiju, daudzajām svinībām un lauku tūrismu, jo īpaši ar vīna maršrutiem, ļauj ar AĢIN “Drôme” apzīmētajiem vīniem nostiprināt savu individualitāti. Ar AĢIN “Drôme” apzīmēto vīnu reputāciju vietējo patērētāju vidū veicina arī vīna tirgi, piemēram, “le Salon des vins de Tain l’Hermitage”, un atjaunināti tūrisma ceļvežu, piemēram, “Promenade Gourmande dans la Drôme”, izdevumi.

Runājot par valsts līmeņa atzinību – ar AĢIN “Drôme” apzīmētie vīni ir minēti vīnu ceļvedī “Guide Hachette des vins”, un tie regulāri tiek godalgoti Parīzes vispārējās lauksaimniecības sacensībās “Concours Général Agricole de Paris”.

Visas šīs norises veicina ar AĢIN “Drôme” apzīmēto vīnu reputācijas attīstību gan vietējā, gan valsts līmenī.

9. Citi būtiski nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ja vārdus “indication géographique protégée” (“aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”) aizstāj ar tradicionālo norādi “vin de pays” (“vietējais vīns”), uz marķējuma atveido Eiropas Savienības AĢIN logotipu.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Drôme” var papildināt ar šādu mazāku ģeogrāfisko vienību nosaukumiem:

“Comté de Grignan”;

“Coteaux de Montélimar”.

Vīnus, ko apzīmē ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Drôme”, kurai pievienots ģeogrāfiskās vienības nosaukums “Comté de Grignan” vai “Coteaux de Montélimar” un vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumus, ražo no šādām šķirnēm, kas klasificētas kā vīna vīnogu šķirnes:

‘Alicante Henri Bouschet N’, ‘Aligoté B’, ‘Aramon N’, ‘Artaban N’, ‘Arinarnoa N’, ‘Aubun N’, ‘Barbaroux Rs’, ‘Bourboulenc B’, ‘Cabernet franc N’, ‘Cabernet-Sauvignon N’, ‘Caladoc N’, ‘Carignan blanc B’, ‘Carignan N’, ‘Chardonnay B’, ‘Chasan B’, ‘Chenanson N’, ‘Chenin B’, ‘Cinsaut N’, ‘Clairette B’, ‘Clairette rose Rs’, ‘Colombard B’, ‘Cot N’, ‘Counoise N’, ‘Egiodola N’, ‘Floréal B’, ‘Gamay N’, ‘Ganson N’, ‘Grenache blanc B’, ‘Grenache gris G’, ‘Grenache N’, ‘Gros Manseng B’, ‘Macabeu B’, ‘Marsanne B’, ‘Marselan N’, ‘Merlot N’, ‘Mourvèdre N’, ‘Muscardin N’, ‘Monarch N’, ‘Muscaris B’, ‘Muscat à petits grains B’, ‘Muscat à petits grains Rg’, ‘Muscat d’Alexandrie B’, ‘Muscat de Hambourg N’, ‘Nielluccio N’, ‘Petit Manseng B’, ‘Petit Verdot N’, ‘Pinot gris G’, ‘Pinot noir N’, ‘Piquepoul blanc B’, ‘Piquepoul gris G’, ‘Piquepoul noir N’, ‘Portan N’, ‘Prior N’, ‘Rosé du Var Rs’, ‘Roussanne B’, ‘Sauvignon B’, ‘Sauvignon gris G’, ‘Sciaccarello N’, ‘Sémillon B’, ‘Solaris B’, ‘Soreli B’, ‘Souvignier gris’, ‘Syrah N’, ‘Tannat N’, ‘Tempranillo N’, ‘Terret gris G’, ‘Terret noir N’, ‘Tibouren N’, ‘Ugni blanc B’, ‘Vermentino B’, ‘Viognier B’, ‘Vidoc N’, ‘Voltis B’.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kurā saskaņā ar atkāpi drīkst raudzēt un gatavot vīnus, kas apzīmēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Drôme”, kurai var būt pievienots kādas 2. punktā minētas mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, veido rajoni, kas robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu, proti, šādu pašvaldību teritorijas, kas še uzskaitītas pa departamentiem saskaņā ar oficiālo 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru:

Augšprovansas Alpu (Alpes-de-Haute-Provence) departaments (04)

(87 pašvaldības):

Aubenas-les-Alpes, Aubignosc, Authon, Banon, Bayons, Bellaffaire, Bevons, La Brillanne, Le Caire, Céreste, Château-Arnoux-Saint-Auban, Châteaufort, Châteauneuf-Miravail, Châteauneuf-Val-Saint-Donat, Clamensane, Claret, Corbières-en-Provence, Cruis, Curbans, Curel, Dauphin, Entrepierres, L’Escale, Faucon-du-Caire, Fontienne, Forcalquier, Ganagobie, Gigors, L’Hospitalet, Lardiers, Limans, Lurs, Mallefougasse-Augès, Mane, Manosque, Melve, Mison, Montfort, Montfuron, Montjustin, Montlaux, Montsalier, La Motte-du-Caire, Nibles, Niozelles, Noyers-sur-Jabron, Les Omergues, Ongles, Oppedette, Peipin, Peyruis, Piégut, Pierrerue, Pierrevert, Redortiers, Reillanne, Revest-des-Brousse, Revest-du-Bion, Revest-Saint-Martin, La Rochegiron, Saint-Étienne-les-Orgues, Saint-Geniez, Saint-Maime, Saint-Martin-les-Eaux, Saint-Michel-l’Observatoire, Saint-Vincent-sur-Jabron, Sainte-Croix-à-Lauze, Sainte-Tulle, Salignac, Saumane, Sigonce, Sigoyer, Simiane-la-Rotonde, Sisteron, Sourribes, Thèze, Turriers, Vachères, Valavoire, Valbelle, Valernes, Vaumeilh, Venterol, Villemus, Villeneuve, Volonne, Volx.

Augšalpu (Hautes-Alpes) departaments (05)

(126 pašvaldības):

Ancelle, Aspremont, Aspres-lès-Corps, Aspres-sur-Buëch, Aubessagne, Avançon, Baratier, Barcillonnette, Barret-sur-Méouge, La Bâtie-Montsaléon, La Bâtie Neuve, La Bâtie-Vieille, La Beaume, Le Bersac, Bréziers, Buissard, Chabestan, Chabottes, Champoléon, Chanousse, La Chapelle-en-Valgaudémar, Châteauneuf-d’Oze, Châteauroux-les-Alpes, Châteauvieux, Chorges, Crévoux, Crots, Dévoluy, Embrun, Éourres, L’Épine, Esparron, Espinasses, Étoile-Saint-Cyrice, La Fare-en-Champsaur, La Faurie, Forest-Saint-Julien, Fouillouse, La Freissinouse, Furmeyer, Gap, Garde-Colombe, Le Glaizil, La Haute-Beaume, Jarjayes, Laragne-Montéglin, Lardier-et-Valença, Laye, Lazer, Lettret, Manteyer, Méreuil, Monêtier-Allemont, Montbrand, Montclus, Montgardin, Montjay, Montmaur, Montrond, La Motte-en-Champsaur, Moydans, Neffes, Nossage-et-Bénévent, Le Noyer, Orcières, Orpierre, Les Orres, Oze, Pelleautier, La Piarre, Le Poët, Poligny, Prunières, Puy-Saint-Eusèbe, Puy-Sanières, Rabou, Rambaud, Réallon, Remollon, Ribeyret, La Roche-des-Arnauds, Rochebrune, La Rochette, Rosans, Rousset, Saint-André-d’Embrun, Saint-André-de-Rosans, Saint-Apollinaire, Saint-Auban-d’Oze, Saint-Bonnet-en-Champsaur, Saint-Étienne-le-Laus, Saint-Firmin, Saint-Jacques-en-Valgodemard, Saint-Jean-Saint-Nicolas, Saint-Julien-en-Beauchêne, Saint-Julien-en-Champsaur, Saint-Laurent-du-Cros, Saint-Léger-les-Mélèzes, Saint-Maurice-en-Valgodemard, Saint-Michel-de-Chaillol, Saint-Pierre-Avez, Saint-Pierre-d’Argençon, Saint-Sauveur, Sainte-Colombe, Le Saix, Saléon, Salérans, La Saulce, Le Sauze-du-Lac, Savines-le-Lac, Savournon, Serres, Sigottier, Sigoyer, Sorbiers, Tallard, Théus, Trescléoux, Upaix, Val Buëch-Méouge, Valdoule, Valserres, Ventavon, Veynes, Villar-Loubière, Vitrolles.

Ardēšas (Ardèche) departaments (07)

(189 pašvaldības):

Accons, Ajoux, Alba-la-Romaine, Albon-d’Ardèche, Alboussière, Alissas, Andance, Annonay, Arcens, Ardoix, Arlebosc, Arras-sur-Rhône, Aubignas, Baix, Beauchastel, Beauvène, Belsentes, Bidon, Boffres, Bogy, Borée, Boucieu-le-Roi, Boulieu-lès-Annonay, Bourg-Saint-Andéol, Bozas, Brossainc, Chalencon, Le Chambon, Champagne, Champis, Chanéac, Charmes-sur-Rhône, Charnas, Châteaubourg, Châteauneuf-de-Vernoux, Cheminas, Le Cheylard, Chomérac, Colombier-le-Cardinal, Colombier-le-Jeune, Colombier-le-Vieux, Cornas, Coux, Le Crestet, Creysseilles, Cruas, Davézieux, Désaignes, Devesset, Dornas, Dunière-sur-Eyrieux, Eclassan, Empurany, Étables, Félines, Flaviac, Freyssenet, Gilhac-et-Bruzac, Gilhoc-sur-Ormèze, Gluiras, Glun, Gourdon, Gras, Guilherand-Granges, Issamoulenc, Jaunac, Labatie-d’Andaure, Lachapelle-sous-Chanéac, Lafarre, Lalouvesc, Lamastre, Larnas, Lemps, Limony, Lyas, Marcols-les-Eaux, Mariac, Mars, Mauves, Meysse, Monestier, Nozières, Les Ollières-sur-Eyrieux, Ozon, Pailharès, Peaugres, Peyraud, Plats, Pourchères, Le Pouzin, Pranles, Préaux, Privas, Quintenas, Rochemaure, Rochepaule, Rochessauve, La Rochette, Roiffieux, Rompon, Saint-Agrève, Saint-Alban-d’Ay, Saint-Andéol-de-Fourchades, Saint-André-en-Vivarais, Saint-Apollinaire-de-Rias, Saint-Barthélemy-Grozon, Saint-Barthélemy-le-Meil, Saint-Barthélemy-le-Plain, Saint-Basile, Saint-Bauzile, Saint-Christol, Saint-Cierge-la-Serre, Saint-Cierge-sous-le-Cheylard, Saint-Clair, Saint-Clément, Saint-Cyr, Saint-Désirat, Saint-Étienne-de-Serre, Saint-Étienne-de-Valoux, Saint-Félicien, Saint-Fortunat-sur-Eyrieux, Saint-Genest-Lachamp, Saint-Georges-les-Bains, Saint-Jacques-d’Atticieux, Saint-Jean-Chambre, Saint-Jean-de-Muzols, Saint-Jean-Roure, Saint-Jeure-d’Andaure, Saint-Jeure-d’Ay, Saint-Julien d’Intres, Saint-Julien-du-Gua, Saint-Julien-en-Saint-Alban, Saint-Julien-le-Roux, Saint-Julien-Vocance, Saint-Just-d’Ardèche, Saint-Lager-Bressac, Saint-Laurent-du-Pape, Saint-Marcel-d’Ardèche, Saint-Marcel-lès-Annonay, Saint-Martial, Saint-Martin-d’Ardèche, Saint-Martin-de-Valamas, Saint-Martin-sur-Lavezon, Saint-Maurice-en-Chalencon, Saint-Michel-d’Aurance, Saint-Michel-de-Chabrillanoux, Saint-Montan, Saint-Péray, Saint-Pierre-la-Roche, Saint-Pierre-sur-Doux, Saint-Pierreville, Saint-Priest, Saint-Prix, Saint-Remèze, Saint-Romain-d’Ay, Saint-Romain-de-Lerps, Saint-Sauveur-de-Montagut, Saint-Sylvestre, Saint-Symphorien-de-Mahun, Saint-Symphorien-sous-Chomérac, Saint-Thomé, Saint-Victor, Saint-Vincent-de-Barrès, Saint-Vincent-de-Durfort, Sarras, Satillieu, Savas, Sceautres, Sécheras, Serrières, Silhac, Soyons, Talencieux, Le Teil, Thorrenc, Toulaud, Tournon-sur-Rhône, Valvignères, Vanosc, Vaudevant, Vernosc-lès-Annonay, Vernoux-en-Vivarais, Veyras, Villevocance, Vinzieux, Vion, Viviers, Vocance, La Voulte-sur-Rhône.

Izēras (Isère) departaments (38)

(383 pašvaldības):

Les Adrets, Agnin, L’Albenc, Allemond, Allevard, Ambel, Anjou, Anthon, Artas, Assieu, Auberives-en-Royans, Auberives-sur-Varèze, Auris, Autrans-Méaudre en Vercors Avignonet, Barraux, Beaucroissant, Beaufin, Beaufort, Beaulieu, Beaurepaire, Beauvoir-de-Marc, Beauvoir-en-Royans, Bellegarde-Poussieu, Bernin, Besse, Bessins, Biviers, Bossieu, Bougé-Chambalud, Le Bourg-d’Oisans, Bressieux, Bresson, Brézins, Brié-et-Angonnes, Brion, La Buisse, La Buissière, Chalon, Le Champ-près-Froges, Champ-sur-Drac, Champagnier, Champier, Chamrousse, Chanas, Chantepérier, Chantesse, Chapareillan, La Chapelle-de-Surieu, La Chapelle-du-Bard, Charantonnay, Charnècles, Charvieu-Chavagneux, Chasse-sur-Rhône, Chasselay, Château-Bernard, Châtel-en-Trièves, Châtelus, Châtenay, Châtonnay, Chatte, Chavanoz, Chevrières, Le Cheylas, Cheyssieu, Chichilianne, Chirens, Cholonge, Chonas-l’Amballan, Choranche, Chuzelles, Claix, Clavans-en-Haut-Oisans, Clelles, Clonas-sur-Varèze, Cognet, Cognin-les-Gorges, La Combe-de-Lancey, Corenc, Cornillon-en-Trièves, Corps, Corrençon-en-Vercors, La Côte-Saint-André, Les Côtes-d’Arey, Les Côtes-de-Corps, Coublevie, Cour-et-Buis, Cras, Crêts-en- Belledonne, Crolles, Culin, Les-Deux- Alpes, Diémoz, Domène, Échirolles, Engins, Entraigues, Entre-deux-Guiers, Estrablin, Eybens, Eyzin-Pinet, Faramans, La Flachère, Fontaine, Fontanil-Cornillon, La Forteresse, Le Freney-d’Oisans, La Frette, Froges, La Garde, Gières, Gillonnay, Goncelin, Grenay, Grenoble, Gresse-en-Vercors, Le Gua, Le Haut-Bréda, Herbeys, Heyrieux, Huez, Hurtières, Izeaux, Izeron, Janneyrias, Jarcieu, Jardin, Jarrie, Laffrey, Lalley, Lans-en-Vercors, Laval, Lavaldens, Lavars, Lentiol, Lieudieu, Livet-et-Gavet, Lumbin, Luzinay, Malleval-en-Vercors, Marcieu, Marcilloles, Marcollin, Marnans, Mayres-Savel, Mens, Meylan, Meyrieu-les-Étangs, Meyssiez, Miribel-Lanchâtre, Miribel-les-Échelles, Mizoën, Moidieu-Détourbe, Moirans, Moissieu-sur-Dolon, Monestier-d’Ambel, Monestier-de-Clermont, Le Monestier-du-Percy, Monsteroux-Milieu, Mont-Saint-Martin, Montagne, Montaud, Montbonnot-Saint-Martin, Montchaboud, Monteynard, Montfalcon, Montseveroux, Morette, La Morte, La Motte-d’Aveillans, La Motte-Saint-Martin, Mottier, Le Moutaret, La Mure, La Murette, Murianette, Murinais, Nantes-en-Ratier, Notre-Dame-de-Commiers, Notre-Dame-de-l’Osier, Notre-Dame-de-Mésage, Notre-Dame-de-Vaulx, Noyarey, Oris-en-Rattier, Ornacieux-Balbins, Ornon, Oulles, Oytier-Saint-Oblas, Oz, Pact, Pajay, Le Péage-de-Roussillon, Pellafol, Penol, Percy, La Pierre, Pierre-Châtel, Pisieu, Plan, Plateau-des-Petites-Roches, Poisat, Poliénas, Pommier-de-Beaurepaire, Ponsonnas, Pont-de-Chéruy, Le Pont-de-Claix, Pont-en-Royans, Pont-Évêque, Pontcharra, Portes-des-Bonnevaux, Prébois, Presles, Primarette, Proveysieux, Prunières, Quaix-en-Chartreuse, Quet-en-Beaumont, Quincieu, Réaumont, Renage, Rencurel, Revel, Revel-Tourdan, Reventin-Vaugris, Rives, La Rivière, Les Roches-de-Condrieu, Roissard, Roussillon, Rovon, Royas, Roybon, Sablons, Saint-Agnin-sur-Bion, Saint-Alban-du-Rhône, Saint-Andéol, Saint-André-en-Royans, Saint-Antoine-l’Abbaye, Saint-Appolinard, Saint-Arey, Saint-Aupres, Saint-Barthélémy, Saint-Barthélemy-de-Séchilienne, Saint-Baudille-et-Pipet, Saint-Blaise-du-Buis, Saint-Bonnet-de-Chavagne, Saint-Cassien, Saint-Christophe-en-Oisans, Saint-Christophe-sur-Guiers, Saint-Clair-du-Rhône, Saint-Clair-sur-Galaure, Saint-Égrève, Saint-Étienne-de-Crossey, Saint-Étienne-de-Saint-Geoirs, Saint-Geoirs, Saint-Georges-d’Espéranche, Saint-Georges-de-Commiers, Saint-Gervais, Saint-Guillaume, Saint-Hilaire-de-la-Côte, Saint-Hilaire-du-Rosier, Saint-Honoré, Saint-Ismier, Saint-Jean-d’Hérans, Saint-Jean-de-Bournay, Saint-Jean-de-Moirans, Saint-Jean-de-Vaulx, Saint-Jean-le-Vieux, Saint-Joseph-de-Rivière, Saint-Julien-de-l’Herms, Saint-Just-Chaleyssin, Saint-Just-de-Claix, Saint-Lattier, Saint-Laurent-du-Pont, Saint-Laurent-en-Beaumont, Saint-Marcellin, Saint-Martin-d’Hères, Saint-Martin-d’Uriage, Saint-Martin-de-Clelles, Saint-Martin-de-la-Cluze, Saint-Martin-le-Vinoux, Saint-Maurice-en-Trièves, Saint-Maurice-l’Exil, Saint-Maximin, Saint-Michel-de-Saint-Geoirs, Saint-Michel-en-Beaumont, Saint-Michel-les-Portes, Saint-Mury-Monteymond, Saint-Nazaire-les-Eymes, Saint-Nicolas-de-Macherin, Saint-Nizier-du-Moucherotte, Saint-Paul-d’Izeaux, Saint-Paul-de-Varces, Saint-Paul-lès-Monestier, Saint-Pierre-d’Entremont, Saint-Pierre-de-Bressieux, Saint-Pierre-de-Chartreuse, Saint-Pierre-de-Chérennes, Saint-Pierre-de-Méaroz, Saint-Pierre-de-Mésage, Saint-Prim, Saint-Quentin-sur-Isère, Saint-Romain-de-Surieu, Saint-Romans, Saint-Sauveur, Saint-Siméon-de-Bressieux, Saint-Sorlin-de-Vienne, Saint-Théoffrey, Saint-Vérand, Saint-Vincent-de-Mercuze, Sainte-Agnès, Sainte-Anne-sur-Gervonde, Sainte-Luce, Sainte-Marie-d’Alloix, Sainte-Marie-du-Mont, Salaise-sur-Sanne, La Salette-Fallavaux, La Salle-en-Beaumont, Le Sappey-en-Chartreuse, Sarcenas, Sardieu, Sassenage, Savas-Mépin, Séchilienne, Septème, Serpaize, Serre-Nerpol, Seyssinet-Pariset, Seyssins, Seyssuel, Siévoz, Sillans, Sinard, La Sône, Sonnay, Sousville, La-Sure-en-Chartreuse, Susville, Têche, Tencin, La Terrasse, Theys, Thodure, Le Touvet, Tramolé, Treffort, Tréminis, La Tronche, Tullins, Valbonnais, Valencin, La Valette, Valjouffrey, Varacieux, Varces-Allières-et-Risset, Vatilieu, Vaujany, Vaulnaveys-le-Bas, Vaulnaveys-le-Haut, Venon, Vernioz, Le Versoud, Veurey-Voroize, Vienne, Vif, Villard-Bonnot, Villard-de-Lans, Villard-Notre-Dame, Villard-Reculas, Villard-Reymond, Villard-Saint-Christophe, Ville-sous-Anjou, Villeneuve-de-Marc, Villette-d’Anthon, Villette-de-Vienne, Vinay, Viriville, Vizille, Voiron, Voreppe, Vourey.

Daļēji iekļauta šādas pašvaldības teritorija:

pašvaldības Eclose-Badinières teritorijas daļa, kas atbilst agrākās Eclose pašvaldības teritorijai;

Voklīzas (Vaucluse) departaments (84)

(95 pašvaldības):

Althen-des-Paluds, Aubignan, Aurel, Avignon, Le Barroux, Le Beaucet, Beaumes-de-Venise, Beaumont-du-Ventoux, Bédarrides, Bédoin, Blauvac, Bollène, Brantes, Buisson, Cabrières-d’Avignon, Caderousse, Cairanne, Camaret-sur-Aigues, Caromb, Carpentras, Châteauneuf-de-Gadagne, Châteauneuf-du-Pape, Courthézon, Crestet, Crillon-le-Brave, Entraigues-sur-la-Sorgue, Entrechaux, Faucon, Flassan, Fontaine-de-Vaucluse, Gigondas, Grillon, L’Isle-sur-la-Sorgue, Jonquerettes, Jonquières, Lafare, Lagarde-Paréol, Lagnes, Lamotte-du-Rhône, Lapalud, Loriol-du-Comtat, Malaucène, Malemort-du-Comtat, Mazan, Méthamis, Modène, Mondragon, Monieux, Monteux, Morières-lès-Avignon, Mormoiron, Mornas, Orange, Pernes-les-Fontaines, Piolenc, Le Pontet, Puyméras, Rasteau, Richerenches, Roaix, La Roque-Alric, La Roque-sur-Pernes, Sablet, Saint-Christol, Saint-Didier, Saint-Hippolyte-le-Graveyron, Saint-Léger-du-Ventoux, Saint-Marcellin-lès-Vaison, Saint-Pierre-de-Vassols, Saint-Romain-en-Viennois, Saint-Roman-de-Malegarde, Saint-Saturnin-lès-Avignon, Saint-Trinit, Sainte-Cécile-les-Vignes, Sarrians, Sault, Saumane-de-Vaucluse, Savoillan, Séguret, Sérignan-du-Comtat, Sorgues, Suzette, Le Thor, Travaillan, Uchaux, Vacqueyras, Vaison-la-Romaine, Valréas, Vedène, Velleron, Venasque, Villedieu, Villes-sur-Auzon, Violès, Visan.

Tiešās apkaimes apgabalu, kurā saskaņā ar atkāpi drīkst raudzēt un gatavot augstas kvalitātes dzirkstošos vīnus, kas apzīmēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Drôme”, kurai var būt pievienots kādas 2. punktā minētas mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukums, veido šādi rajoni, kas robežojas ar Dromas departamentu:

ziemeļos/ziemeļaustrumos – Grenobles (Grenoble) un Vjennas (Vienne) rajons Izēras (Isère) departamentā,

austrumos – Gapas (Gap) rajons Augšalpu (Hautes Alpes) departamentā,

dienvidaustrumos – Forkalkjē (Forcalquier) rajons Augšprovansas Alpu (Alpes de Haute Provence) departamentā,

dienvidos – Karpantrā (Carpentras) un Aviņonas (Avignon) rajons Voklīzas (Vaucluse) departamentā,

rietumos – Privā (Privas) un Turnonas pie Ronas (Tournon-sur-Rhône) rajons Ardēšas (Ardèche) departamentā.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-14462374-d7a3-429a-a357-9760cf540a2c

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

19.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/68

Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu

(2021/C 93/09)

Šī publikācija dod tiesības divu mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (1) 98. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMA PIETEIKUMS

“Iaşi”

PDO-RO-A0139-AM01

Pieteikuma iesniegšanas datums: 12.12.2014.

1. Grozījumam piemērojamie noteikumi

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pants. Grozījums nav maznozīmīgs.

2. Grozījuma apraksts un pamatojums

2.1. Cilmes vietas nosaukuma noteiktā apgabala un ražošanas apgabala paplašināšana

Apraksts un pamatojums

Jasi (Iași) žudecā ir ar vīnogulājiem apstādīti noteikti apgabali, kuri atrodas komūnās Probota, Țigănași, Andrieșeni, Bivolari, Trifești un Roșcani, nelielā attālumā, t. i, 10 vai 40 km austrumu, dienvidaustrumu un ziemeļaustrumu virzienā, no Jasi pašvaldības teritorijas, kas ir daļa no ACVN “Iași” noteiktā apgabala. Šajās apdzīvotajās vietās lauksaimniecībā izmantotās augsnes un klimatiskie apstākļi ir identiski tiem, kas ir Jasi apgabalā, kurā ražo kvalitatīvus ar ACVN “Iaşi” apzīmētus vīnus.

Šo apdzīvoto vietu identisko klimatisko un ģeoloģisko apstākļu dēļ tās jāiekļauj ACVN “Iași” apgabalā, lai to vīndārzos varētu ražot vīnu ar tipiskām un autentiskām iezīmēm, ko tas iegūst ACVN “Iaşi” ražošanas apgabala zemesgabalos.

Pilnīgs un precīzs noteiktais apgabals būs šāds:

apakšnosaukums “Copou”:

—	Iași pilsēta, Copou apkaime,

—	Aroneanu komūna, ciemati Aroneanu, Șorogari, Aldei un Dorobanț,

—	Rediu komūna, ciemati Rediu, Breazu, Tăutești un Horlești,

—	Movileni komūna, ciemati Movileni, Potângeni un Iepureni;

apakšnosaukums “Bucium”:

—	Iași pilsēta, Bucium apkaime,

—	Tomești komūna, ciemati Tomești, Goruni, Chicerea un Vlădiceni,

—	Bârnova komūna, ciemati Pietrăria, Cercu, Vișan un Pǎun,

—	Ciurea komūna, ciemati Ciurea un Hlincea;

apakšnosaukums “Uricani”:

—	Miroslava komūna, ciemati Uricani, Miroslava, Vorovești, Balciu, Brătuleni un Cornești,

—	Horlești komūna, ciemati Horlești un Bogdănești,

—	Valea Lupului komūna, Valea Lupului ciemats,

—	Leţcani komūna, Leţcani ciemats,

—	Dumești komūna, Dumești ciemats,

—	Podu Iloaiei pilsēta;

apakšnosaukums “Probota”:

—	Probota komūna, ciemati Probota un Perieni,

—	Ţigănaşi komūna, ciemati Țigănași, Cârniceni, Stejării un Mihail Kogălniceanu,

—	Bivolari komūna, ciemati Bivolari, Soloneț, Traian, Buruienești un Tabăra,

—	Andrieşeni komūna, ciemati Andrieșeni, Glăvănești, Fântânele un Spineni,

—	Trifeşti komūna, Trifești ciemats,

—	Roşcani komūna, ciemati Roșcani un Rădeni. Šis grozījums ietekmē produkta specifikācijas III nodaļu un vienotā dokumenta 1.6. punktu.

2.2. Jaunu vīna vīnogu šķirņu kā atļauto galveno šķirņu ieviešana audzēšanai

Apraksts un pamatojums

Atļauto galveno šķirņu sarakstam ir pievienotas vīna vīnogu šķirnes ‘Riesling de Rhin’, ‘Golia’, ‘Tămâioasă românească’, ‘Șarba’, ‘Busuioacă de Bohotin’ un ‘Arcaș’. Iekļautās šķirnes saglabā ar ACVN “Iași” apzīmēto vīnu kvalitāti un īpašības.

Dažas Jasi apgabala klimata iezīmes, piemēram, augļu nobriešanas perioda sākšanās augustā un vīnogu lēnā gatavošanās līdz septembra beigām, kad tās, paralēli attīstoties dižciltīgajai puvei, nedaudz pārgatavojas, labvēlīgi ietekmē šķirnes ‘Riesling de Rhin’, ‘Tămâioasă românească’ un ‘Șarba’, kuru uzkrātais cukuru saturs (septembra beigās) sasniedz 195–210 g/l un pārgatavojoties pat 230 g/l. Šā apgabala īpašo iezīmju dēļ jo īpaši jaunvīniem piemīt svaigi zaļo ābolu, greipfrūtu un persiku aromāti un samērā augstam skābumam raksturīgais dzīvīgums. Uz dienvidiem vērsto nogāžu izvietojums, lēna saules staru iedarbība un vidēja auglība nodrošina tādu aromātisko šķirņu (jo īpaši ‘Busuioacă de Bohotin’) pilnīgu nobriešanu, kuras bez pārmērīgas pārgatavošanās var uzkrāt 185–200 g/l cukuru un kuras spēj labāk pielāgoties apgabala apstākļiem.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 1.7. punkts un produkta specifikācijas IV nodaļa.

2.3. Norāde par audzēšanai ieviesto jauno vīna vīnogu šķirņu vīnogu ražu un vīna iznākumu

Apraksts un pamatojums

Ņemot vērā jaunu audzēšanai paredzētu vīna vīnogu šķirņu ieviešanu, produkta specifikācijā ir uzskaitītas arī ar ACVN “Iași” apzīmētajiem vīniem nepieciešamo šķirņu maksimālās vīnogu ražas un vīna iznākums.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 1.5.2. punkts un produkta specifikācijas V nodaļa.

2.4. Norāde par cilvēkfaktoru specifiku

Apraksts un pamatojums

Lai ACVN gadījumā nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem tiesību aktiem, jāpievieno informācija par attiecīgajiem cilvēkfaktoriem, kas ietekmē ar ACVN “Iași” apzīmēto vīnu īpašās iezīmes.

Vīnogu audzēšanas tehnoloģija ietver zaļo darbu veikšanu (apgriešanu vienkāršā/divkāršā Guyot formā / vienkārša kordona formā, izvēloties pusaugstu vīnogulāju audzēšanas metodi un no stumbra noņemot dzinumus). Zaļo darbu rezultātā tiek radīts līdzsvars starp lapu masu un augļu daudzumu, lai nodrošinātu augsta cukuru satura uzkrāšanos un saglabātu augstu skābumu (samazinot lapu laukumu, mazinās skābju sadegšana siltuma un gaismas klātbūtnē).

Optimālais ražas novākšanas laiks tiek noteikts atkarībā no šķirnes un vīnogu gatavības, lai panāktu skābuma, cukuru un aromātu līdzsvaru.

Misu attīra, izmantojot flotāciju, kas ļauj nepārtraukti attīrīt un stabilizēt lielu daudzumu misas, jo cieto vielu un fenola savienojumu satura samazināšana ir viens no galvenajiem uzdevumiem misas galīgās kvalitātes sasniegšanai. Pirms spirta rūgšanas sākuma svaigai misai pievieno izvēlētos raugus, kā arī izmanto rūgšanas aktivatorus, kas aktivizē un regulē spirta rūgšanu un atkārtotu rūgšanu.

Notecināšanas un presēšanas laikā izmantojot fermentus, sarkanvīnu gadījumā var ātri ekstrahēt pigmentētas vielas un tanīnus, bet aromātisko vīnogu gadījumā var uzlabot aromātu ekstrakciju.

Fermenti, kas pievienoti ‘Fetească neagră’ vai ‘Cabernet Sauvignon’ izspaidu un misas maisījumam, šūnu sieniņās noārda pektīna un celulozes savienojumus, tādējādi uzlabojot pigmentēto vielu ekstrakciju.

Fermenti, kas pievienoti vīnogu šķirņu ‘Muscat Ottonel’, ‘Busuioacă de Bohotin’ un ‘Traminer roz’ izspaidu un misas maisījumam, šūnu sieniņās noārda pektīna un celulozes savienojumus, tādējādi uzlabojot aromātisko vielu ekstrakciju. Atsevišķus fermentus izmanto arī aromātisko vielu izdalīšanai tādu vīnu gadījumā, kas iegūti no pārgatavām vai pelējušām vīnogām.

Tiek grozīts vienotā dokumenta 1.8. punkts un produkta specifikācijas II nodaļa.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Iaşi”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Analītiskās un organoleptiskās īpašības (baltvīni/sārtvīni)

Baltvīni ir salmu dzelteni vai intensīvi dzelteni, dzelteni ar zaļganām nokrāsām, spilgti vai citronu dzelteni, bet sārtvīniem raksturīgi sārti līdz sīpolmizas krāsas toņi. Tiem piemīt intensīvi zaļo citrusaugļu un plūškoka ziedu, rožu ziedlapiņu, bazilika ziedu, greipfrūtu aromāti, izsmalcināti pļavas ziedu aromāti, nedaudz izturētiem vīniem jūtamas arī svaigi pļauta siena un medus nianses.

Garšas ziņā baltvīni ir krēmīgi, izturēšanas procesā garša kļūst nedaudz ēteriska, ar zaļo ābolu, greipfrūtu, persiku, medus, svaigi pļautas zāles aromātiem, jaunvīni – ļoti svaigi, ar ziedu aromātu un dažreiz ar mērenu skābumu, augļaini, ar patīkamu minerālu pēcgaršu, citrusaugļu un zālaugu niansēm, kas tiem piešķir dzīvīgumu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	4,5 grami litrā, izteikts vīnskābē
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	250

Analītiskās un organoleptiskās īpašības (sarkanvīni)

Sarkanvīni ir sarkanbrūni, intensīvi purpursarkani, tumši sarkani līdz spilgti sarkani vai rubīnsarkani, ar specifisku rūgto melno ķiršu un skābo ķiršu smaržu, ar tīrām nekūpinātu žāvētu plūmju smaržas niansēm, nobriedušu sarkano meža augļu (jāņogu, dzērveņu, kazeņu, melleņu) aromātu, ar izturēšanas procesā iegūtu izsmalcinātu vaniļas smaržu un ziedu buķeti, kas atgādina svaigus augļus un vīnogas nobriešanas perioda sākumā.

Garša ir samtaina, ne pārmērīgi savelkoša, līdzsvarota, saskanīga, noturīga, zālaugus atgādinoša, ar savelkošiem tanīniem, kas ar laiku līdzsvarojas.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	15,00
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	4,5 grami litrā, izteikts vīnskābē
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	25
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

5. Vīndarības metodes

a) Galvenās vīndarības metodes

Vīndarības metodes

Audzēšanas metode

Ražas priekšlaicīga novākšana – augļu nobriešanas perioda sākumā drīkst samazināt vīnogu ķekaru skaitu, ja iespējamā raža pārsniedz maksimālo daudzumu, kas atļauts specifikācijā.

Apūdeņošana pieļaujama tikai sausos gados un tikai ar Vīnkopības un vīna valsts biroja (ONVPV) paziņojumu, ja ūdens saturs augsnē 100 cm dziļumā pazeminās līdz 50 % no pilnās mitrumietilpības un ja izmanto saprātīgas apūdeņošanas devas (400–600 m3/ha).

b) Maksimālais ražas iznākums

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Muscat Ottonel’, ‘Sauvignon’, ‘Pinot gris’, ‘Chardonnay’, ‘Traminer roz’, ‘Golia’: 9 000 kg vīnogu no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Pinot noir’, ‘Fetească neagră’: 9 000 kg vīnogu no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Tămâioasă românească’, ‘Busuioacă de Bohotin’, ‘Arcaş’: 10 000 kg vīnogu no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Merlot’, ‘Riesling italian’, ‘Fetească albă’: 11 000 kg vīnogu no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Riesling de Rhin’, ‘Şarba’: 12 000 kg vīnogu no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Muscat Ottonel’, ‘Sauvignon’, ‘Pinot gris’, ‘Chardonnay’, ‘Traminer roz’: 60 hl no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Fetească regală’, ‘Aligoté’, ‘Băbească neagră’: 13 000 kg vīnogu no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Golia’, ‘Cabernet Sauvignon’, ‘Pinot noir’, ‘Fetească neagră’: 60 hl no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Tămâioasă românească’, ‘Busuioacă de Bohotin’: 68 hl no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Merlot’, ‘Arcaș’, ‘Riesling italian’, ‘Fetească albă’: 72 hl no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Riesling de Rhin’, ‘Şarba’: 82 hl no hektāra.

—	Vīnogu pilngatavībā ražas novākšanas laikā – šķirnes ‘Fetească regală’, ‘Aligoté’, ‘Băbească neagră’: 85 hl no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Jasi žudecs:

apakšnosaukums “COPOU”:

—	Iași pilsēta, Copou apkaime,

—	Aroneanu komūna, ciemati Aroneanu, Șorogari, Aldei un Dorobanț,

—	Rediu komūna, ciemati Rediu, Breazu, Tăutești un Horlești,

—	Movileni komūna, ciemati Movileni, Potângeni un Iepureni;

apakšnosaukums “BUCIUM”:

—	Iași pilsēta, Bucium apkaime,

—	Tomești komūna, ciemati Tomești, Goruni, Chicerea un Vlădiceni,

—	Bârnova komūna, ciemati Pietrăria, Cercu, Vișan un Pǎun,

—	Ciurea komūna, ciemati Ciurea un Hlincea;

apakšnosaukums “URICANI”:

—	Miroslava komūna, ciemati Uricani, Miroslava, Vorovești, Balciu, Brătuleni un Cornești,

—	Horlești komūna, ciemati Horlești un Bogdănești,

—	Valea Lupului komūna, Valea Lupului ciemats,

—	Leţcani komūna, Leţcani ciemats,

—	Dumești komūna, Dumești ciemats,

—	Podu Iloaiei pilsēta;

apakšnosaukums “PROBOTA”:

—	Probota komūna, ciemati Probota un Perieni,

—	Ţigănaşi komūna, ciemati Țigănași, Cârniceni, Stejării un Mihail Kogălniceanu,

—	Bivolari komūna, ciemati Bivolari, Soloneţ, Traian, Buruieneşti un Tabăra,

—	Andrieșeni komūna, ciemati Andrieșeni, Glăvănești, Fântânele un Spineni,

—	Trifeşti komūna, Trifeşti ciemats,

—	Roşcani komūna, ciemati Roşcani un Rădeni.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Aligoté B’ – ‘Plant de trois’, ‘Plant gris’, ‘Vert blanc’, ‘Troyen blanc’

‘Arcaș N’

‘Busuioacă de Bohotin Rs’ – ‘Schwarzer Muscat’, ‘Muscat fioletovâi’, ‘Muscat violet cyperus’, ‘Tămâioasă violetă’

‘Băbească neagră N’ – ‘Grossmuttertraube’, ‘Hexentraube’, ‘Crăcana’, ‘Rară neagră’, ‘Căldăruşă’, ‘Serecsia’

‘Cabernet Sauvignon N’ – ‘Petit Vidure’, ‘Bourdeos tinto’

‘Chardonnay B’ – ‘Gentil blanc’, ‘Pinot blanc Chardonnay’

‘Fetească albă B’ – ‘Păsărească albă’, ‘Poama fetei’, ‘Mädchentraube’, ‘Leanyka’, ‘Leanka’

‘Fetească neagră N’ – ‘Schwarze Mädchentraube’, ‘Poama fetei neagră’, ‘Păsărească neagră’, ‘Coada rândunicii’

‘Fetească regală B’ – ‘Königliche Mädchentraube’, ‘Königsast’, ‘Kiralyleanka’, ‘Dănășană’, ‘Galbenă de Ardeal’

‘Golia B’

‘Merlot N’ – ‘Bigney rouge’

‘Muscat Ottonel B’ – ‘Muscat Ottonel blanc’

‘Pinot Gris G’ – ‘Affumé’, ‘Grauer Burgunder’, ‘Grauburgunder’, ‘Grauer Mönch’, ‘Pinot cendré’, ‘Pinot grigio’, ‘Ruländer’

‘Pinot Noir N’ – ‘Blauer Spätburgunder’, ‘Burgund mic’, ‘Burgunder roter’, ‘Klävner Morillon Noir’

‘Riesling de Rhin B’ – ‘Weisser Riesling’, ‘White Riesling’

‘Riesling italian B’ – ‘Olasz Riesling’, ‘Olaszriesling’, ‘Welschriesling’

‘Sauvignon B’ – ‘Green sauvignon’

‘Traminer Rose Rs’ – ‘Rosetraminer’, ‘Savagnin Rose’, ‘Gewürztraminer’

‘Tămâioasă românească B’ – ‘Rumänische Weihrauchtraube’, ‘Tamianka’

‘Șarba B’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Vīndārzs atrodas Moldovas plakankalnes ziemeļaustrumos, zonā, kur saskaras paugurainais Moldovas līdzenums un Centrālā Moldovas plakankalne, un to norobežo Jasi grēda. Klimats ir mēreni kontinentāls un pakļauts spēcīgai ietekmei, jo atrodas vietā, kur mijiedarbojas Moldovas plakankalnes mēreni kontinentālais klimats un Moldovas līdzenuma izteikti kontinentālais klimats.

Šis apgabals aptver vīndārzus paugurainajos Moldovas apgabalos (DA) un uz pārejas grēdas virzienā uz Moldovas plakankalnes dienvidiem (Repedea kalns), kas atrodas pretī Prutai (Tomeşti un Bohotin sektors). Šajā apgabalā ir vairāki vīnkopības centri, piemēram, Copou-Şorogari, Galata, Uricani, Bucium, Comarna un Tomeşti, un ziemeļos/ziemeļaustrumos, apmēram 40 km attālumā no Jasi pilsētas, vēl divi centri – Probota un Plugari –, kuros ir labvēlīgi apstākļi kvalitatīviem vīniem izmantojamu vīnogu šķirņu audzēšanai.

Vīndārzā labāko vīnogu ražu iegūst saulainās plakankalnēs un pieteku izveidotos upju baseinos, kurus, neraugoties uz vērsumu ziemeļu virzienā, aizsargā no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem plūstošās gaisa masas, kā arī fēna [foehn] efekts, ko rada no dienvidiem un rietumiem plūstošās gaisa masas, kuras no augstās plakankalnes nolaižas Bahlujas (Bahlui) un Prutas (Prut) upju ejās.

Vīndārzi atrodas arī ieleju baseinos, kuri izveidojušies starp Jasi grēdu un Centrālās Moldovas plakankalnes ziemeļu un ziemeļaustrumu malu, plašiem vīndārziem turpinoties arī paugurainajās sekundārajās upstarpās, kas norobežo upju baseinus.

Sīkāka informācija par produktu

Baltvīniem ir daudzveidīga krāsu gamma – no salmu dzeltenas līdz dzeltenai ar zaļganām nokrāsām –, tiem piemīt intensīvi citrusaugļu, greipfrūtu aromāti, dažkārt ziedu nianses, izturētiem vīniem – medus nianses. Garšas ziņā tie ir krēmīgi, jaunvīni – parasti svaigi, ar mērenu skābumu, augļu un dažkārt minerālu niansēm, kas piešķir tiem dzīvīgumu. Mērenās nogatavošanās dēļ tajos saglabājas šķirnei raksturīgais svaigums.

Sarkanvīniem raksturīga specifiska rūgto melno ķiršu un skābo ķiršu smarža, nekūpinātu žāvētu plūmju smarža un izsmalcināta vaniļas garša, ko tie iegūst izturēšanas procesā. Tie ir ar spilgti sarkanām un pārsvarā rubīnsarkanām nokrāsām, ar samtainu, nedaudz savelkošu garšu, saskanīgi, ar līdzsvarotiem savelkošiem tanīniem, pilnestīgi, noapaļoti un jo īpaši ar specifiskiem nobriedušu meža augļu (jāņogu, kazeņu, melleņu) aromātiem.

Cilvēkfaktori

Vīnogu audzēšanas tehnoloģija ietver zaļo darbu veikšanu (apgriešanu vienkāršā/divkāršā Guyot formā / vienkārša kordona formā, izvēloties pusaugstu vīnogulāju audzēšanas metodi un no stumbra noņemot dzinumus), lai nodrošinātu vīnu kvalitāti. Zaļo darbu rezultātā tiek radīts līdzsvars starp lapu masu un augļu daudzumu, lai nodrošinātu augsta cukuru satura uzkrāšanos vīnā un saglabātu augstu skābumu (samazinot lapu laukumu, mazinās skābju sadegšana siltuma un gaismas klātbūtnē).

Optimālais ražas novākšanas laiks tiek noteikts atkarībā no šķirnes un vīnogu gatavības, lai panāktu skābuma, cukuru un aromātu līdzsvaru.

Pirms spirta rūgšanas sākuma svaigai misai pievieno izvēlētos raugus, kā arī izmanto rūgšanas aktivatorus, kas aktivizē un regulē spirta rūgšanu un atkārtotu rūgšanu.

Izmantojot dažādus fermentus, sarkanvīnu gadījumā var ātri ekstrahēt pigmentētas vielas un tanīnus, bet aromātisko vīnogu gadījumā var uzlabot aromātu ekstrakciju, tiem saglabājoties iegūtajos vīnos.

Fermenti, kas pievienoti ‘Muscat Ottonel’, ‘Busuioacă de Bohotin’ un ‘Traminer roz’ izspaidu un misas maisījumam, šūnu sieniņās noārda pektīna un celulozes savienojumus, tādējādi uzlabojot aromātisko vielu ekstrakciju. Fermentus izmanto arī aromātisko vielu izdalīšanai tādu vīnu gadījumā, kas iegūti no pārgatavām vai pelējušām vīnogām.

Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu – Noteicošie faktori

Šajā vīndārzā labāko vīnogu ražu iegūst saulainās plakankalnēs un pieteku izveidotos upju baseinos, kurus, neraugoties uz vērsumu ziemeļu virzienā, aizsargā no ziemeļiem vai ziemeļaustrumiem plūstošās gaisa masas, kā arī fēna [foehn] efekts, ko rada no dienvidiem un rietumiem plūstošās gaisa masas, kuras no augstās plakankalnes nolaižas Bahlujas un Prutas upju ejās.

Savrup no Bucium pauguriem esošajās apdzīvotajās vietās Pietrărie un Tomești ir iegūti augļi tādiem smalkiem vīniem kā “Aligote”, “Fetească albă” un “Muscat Ottonel”. Galvenokārt vietējās vīnogu šķirnes, piemēram, ‘Fetească albă’, ‘Fetească regală’ un ‘Fetească neagră’, kā arī šķirnes ‘Aligoté’, ‘Muscat Ottonel’ un ‘Merlot’ piešķir ar ACVN “Iași” ražotajiem vīniem īpašu niansi. Īpaši jāatzīmē minēto šķirņu vīnu svaigums, kas saistīts ar vīndārza atrašanās vietu uz ziemeļiem no 45 paralēles, kur vasaras tveice nav pietiekama, lai ietekmētu primārās garšas.

Saistībā ar reljefu, ko ļoti sadrumstalo tādas straumes kā Frasin, Perieni un Plopu, kuru nogāzēs atrodas citi atsevišķi vīndārzi, un augstuma atšķirību starp Prutas un Žižijas upju gultņu un apkārtējo virsotņu līmeni (vairāk uz dienvidiem un plašāk Prutas un Žižijas koridoru virzienā), Probotas centrālās daļas vīndārzos ir siltāks klimats un bagātīgāka saules gaisma.

Šajā apgabalā sastopamas karbonātiskās melnzemes augsnes, pelēkās augsnes, regosoli un antropogēnās augsnes, no kurām dominējošas ir pārsvarā karbonātiskās melnzemes augsnes, kas vīniem parasti piešķir augstu skābumu.

Klimata faktoriem raksturīgi lieli kontrasti starp gadalaikiem – bargas un samērā sausas ziemas, karstas, svelmainas un bieži sausas vasaras, pavasari ar mērenu temperatūru un lietusgāzēm, kā arī mēreni un pārsvarā skaidri rudeņi. Kopā ar šiem faktoriem augstais globālais saules apstarojums, kas mainās atkarībā no nogāžu vērsuma, un kopējais siltuma līdzsvars augšanas sezonā, kā arī apstākļi vīnogu nobriešanai V un VI periodā veicina tādu kvalitatīvu vīnu ražošanu, kas saglabā tipisku svaigumu, mērenu līdz augstu skābumu un kam raksturīgas ziedu nianses un tanīnu līdzsvars.

9. Būtiski papildu nosacījumi

Tirdzniecības nosacījumi

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Marķējumā jānorāda vīna veids atbilstoši tā cukuru saturam: sauss, pussauss, pussalds, salds.

Ja marķējumā attiecīgā gadījumā ir norādīts atsevišķa vīndārza nosaukums vai cilmes vietas apakšnosaukums (“COPOU”, “BUCIUM”, “URICANI”, “PROBOTA”), vīniem ir jābūt iegūtiem tikai norādītajā vietā.

Atkarībā no ražotāju vēlmēm aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Iași” var pievienot kādu no šiem atsevišķo vīndārzu nosaukumiem: “ARONEANU”, “REDIU”, “ŞOROGARI”, “TOMEŞTI”, “GORUNI”, “VLĂDICENI”, “PIETRĂRIA”, “VIŞAN”, “DEALUL DOAMNEI”, “DOI PERI”, “MIROSLAVA”, “URIC”, “VOROVEŞTI”, “BALCIU”, “BRĂTULENI”, “CORNEŞTI”, “HORLEŞTI”, “BOGDĂNEŞTI”, “COASTA MORII”.

Saite uz produkta specifikāciju

http://onvpv.ro/sites/default/files/caiet_de_sarcini_doc_iasi_modificat_cf_cererii_1326_1335_2014_pentru_notificarea_com_07.01.2020_no_track_changes.pdf

(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 93

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 19. marts

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	IETEIKUMI
	Padome
2021/C 93/01	Padomes Ieteikums (2021. gada 12. marts) par romu līdztiesību, iekļaušanu un līdzdalību	1

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1912
JPY	Japānas jena	130,08
DKK	Dānijas krona	7,4360
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85575
SEK	Zviedrijas krona	10,1570
CHF	Šveices franks	1,1069
ISK	Islandes krona	151,60
NOK	Norvēģijas krona	10,1058
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,170
HUF	Ungārijas forints	368,18
PLN	Polijas zlots	4,6253
RON	Rumānijas leja	4,8858
TRY	Turcijas lira	8,7701
AUD	Austrālijas dolārs	1,5347
CAD	Kanādas dolārs	1,4824
HKD	Hongkongas dolārs	9,2493
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6567
SGD	Singapūras dolārs	1,6013
KRW	Dienvidkorejas vona	1 343,25
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,6202
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7507
HRK	Horvātijas kuna	7,5750
IDR	Indonēzijas rūpija	17 165,19
MYR	Malaizijas ringits	4,8976
PHP	Filipīnu peso	57,997
RUB	Krievijas rublis	88,1313
THB	Taizemes bāts	36,772
BRL	Brazīlijas reāls	6,6225
MXN	Meksikas peso	24,5306
INR	Indijas rūpija	86,6105

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 93/02	Euro maiņas kurss — 2021. gada 18. marts	15
2021/C 93/03	Eiropas Komisijas informācija, ko publicē saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 22. panta 2. punktu, par karoga valsts paziņojumiem (valstu un to kompetento iestāžu saraksts) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 20. panta 1., 2., 3. punktam un III pielikumam	16
2021/C 93/04	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	35

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 93/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10157 — Aurubis/TSR Recycling/JV) ( 1 )	36
2021/C 93/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10159 — Infosys/Daimler (Certain Assets and Personnel)) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	38
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 93/07	Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	39
2021/C 93/08	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	54
2021/C 93/09	Ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijas grozījuma pieteikuma publikācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 105. pantu	68


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.