Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija par konferenci par Eiropas nākotni

Sadarbība ar pilsoņiem demokrātijai – noturīgākas Eiropas veidošana

(2021/C 91 I/01)

Pirms 70 gadiem Šūmana deklarācija lika pamatus mūsu Eiropas Savienībai. Ar to aizsākās unikāls politisks projekts, kas nodrošināja mieru un labklājību, uzlabojot visu Eiropas pilsoņu dzīvi. Ir pienācis laiks padomāt par mūsu Savienību, problēmām, ar kurām mēs saskaramies, un nākotni, ko vēlamies veidot, kopā ar mērķi stiprināt Eiropas solidaritāti.

Kopš Eiropas Savienības izveides tā ir pārvarējusi daudzas grūtības. Agrāk nepieredzētu izaicinājumu Eiropas Savienības unikālajam modelim ir metusi Covid-19 pandēmija. Eiropa var un tai arī ir jāmācās no šādās krīzēs gūtās pieredzes, cieši iesaistot iedzīvotājus un kopienas.

Eiropas Savienībai ir jāpierāda, ka tā spēj sniegt atbildes uz iedzīvotāju bažām un mērķiem. Eiropas politikai ir jāsniedz iekļaujošas atbildes uz mūsu paaudzi definējošajiem uzdevumiem: panākt zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus stiprinot Eiropas noturību, tās sociālo līgumu un Eiropas rūpniecības konkurētspēju. Tai jānovērš nevienlīdzība un jānodrošina, ka Eiropas Savienība ir taisnīga, ilgtspējīga, inovatīva un konkurētspējīga ekonomika, kura nevienu neatstāj novārtā. Lai risinātu ģeopolitiskas problēmas globālajā vidē pēc Covid-19, Eiropai ir jākļūst uzstājīgākai un jāuzņemas vadoša globālā loma savu vērtību un standartu popularizēšanā arvien nestabilākā pasaulē.

Vēlētāju aktivitātes pieaugums 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās atspoguļo Eiropas pilsoņu augošo interesi uzņemties aktīvāku lomu, lemjot par Savienības nākotni un tās politiku.

Konference par Eiropas nākotni pavērs jaunu telpu debatēm ar iedzīvotājiem, lai pievērstos Eiropas problēmām un prioritātēm. Eiropas projekta nākotnes veidošanā varēs piedalīties visu sabiedrības slāņu Eiropas iedzīvotāji visā plašajā Savienībā, un galvenā loma būs Eiropas jauniešiem.

Mēs, Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji, vēlamies, lai iedzīvotāji pievienotos šai sarunai un paustu savu viedokli par Eiropas nākotni. Ar šo mēs kopīgi apņemamies ieklausīties eiropiešos un ņemt vērā konferencē izteiktos ieteikumus, pilnībā ievērojot mūsu kompetences un Eiropas līgumos nostiprinātos subsidiaritātes un proporcionalitātes principus.

Mēs izmantosim šo iespēju, lai atbalstītu Eiropas projekta demokrātisko leģitimitāti un darbību, kā arī lai stiprinātu ES pilsoņu atbalstu mūsu kopīgajiem mērķiem un vērtībām, sniedzot viņiem papildu iespējas izpausties.

Konference ir Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas kopīgs pasākums, un tie darbojas kā vienlīdzīgi partneri kopā ar Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kā šīs kopīgās deklarācijas parakstītāji mēs apņemamies strādāt kopā visā konferences laikā, kā arī atvēlēt šiem centieniem nepieciešamos resursus. Mēs apņemamies strādāt Eiropas, mūsu iedzīvotāju un Eiropas demokrātijas interesēs, stiprinot saikni starp eiropiešiem un iestādēm, kas tiem kalpo.

Konferences paspārnē un pilnībā ievērojot šajā kopīgajā deklarācijā izklāstītos principus, mēs rīkosim pasākumus partnerībā ar pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām Eiropas, valstu, reģionu un vietējā līmenī, ar valstu un reģionu parlamentiem, Reģionu komiteju, Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kā arī sociālajiem partneriem un akadēmiskajām aprindām. Viņu iesaiste nodrošinās, ka konference nenotiek tikai Eiropas galvaspilsētās, bet gan sasniedz ikvienu Savienības stūrīti. Pasākumi tiks rīkoti saskaņā ar kopīgiem principiem, par kuriem jāvienojas konferences struktūrām.

Mēs aicinām citas iestādes un struktūrvienības pievienoties šim demokrātiskajam Eiropas pasākumam. Kopā mēs panāksim veiksmīgu konferences iznākumu! Mēs aicināsim konferenci pieņemt secinājumus līdz 2022. gada pavasarim, lai sniegtu norādes par Eiropas nākotni.

a)   Kā?

Konference par Eiropas nākotni ir uz iedzīvotājiem orientēts augšupējs pasākums, kurā eiropieši var paust savu viedokli par to, ko viņi gaida no Eiropas Savienības. Tā palielinās iedzīvotāju lomu Savienības nākotnes politikas un mērķu veidošanā, uzlabojot tās noturību. To panāks ar dažādu konferences pasākumu un debašu palīdzību, kas tiks rīkotas visā Savienībā, kā arī izmantojot interaktīvu daudzvalodu digitālo platformu.

Šādus konferences pasākumus gan klātienē, gan digitālajā vidē var rīkot dažādos līmeņos, tostarp Eiropas, valstu, starpvalstu un reģionu līmenī, un tajos tiks iesaistīta pilsoniskā sabiedrība un ieinteresētās personas. Iedzīvotāju līdzdalībai šajos pasākumos vajadzētu būt vērstai uz to, lai atspoguļotu Eiropas daudzveidību.

Kaut arī, ņemot vērā sociālās distancēšanās pasākumus un līdzīgus ierobežojumus saistībā ar Covid-19, digitālās iesaistes risinājumu un darbību izmantošana ir būtiska, nozīmīgai konferences sastāvdaļai vajadzētu būt fiziskai klātbūtnei un sarunām klātienē.

Eiropas līmenī Eiropas iestādes apņemas organizēt Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas.

Tām vajadzētu būt reprezentatīvām pilsoņu ģeogrāfiskās izcelsmes, dzimuma, vecuma, sociālekonomiskās izcelsmes un/vai izglītības līmeņa ziņā. Īpaši pasākumi būtu jāparedz jauniešiem, jo viņu līdzdalība ir būtiska, lai nodrošinātu konferences ilglaicīgu ietekmi. Paneļdiskusijās būtu jāņem vērā konferencē apkopotie viedokļi, lai sagatavotu ieguldījumu konferences plenārsēdei, formulējot ieteikumu kopumu Savienībai, lai tā veiktu turpmākus pasākumus.

Katra dalībvalsts un iestāde var rīkot papildu pasākumus atbilstoši savai valsts vai iestādes specifikai un sniegt papildu ieguldījumu konferencē, piemēram, valsts pilsoņu paneļdiskusijas vai tematiskus pasākumus, kuros tiktu apkopots pienesums no citām paneļdiskusijām.

Saistībā ar konferenci rīkotie valsts un Eiropas pasākumi notiks saskaņā ar principu un minimālo kritēriju kopumu, kas atspoguļo ES vērtības, kuras jānosaka konferences struktūrām.

Eiropas iestādes arī uzrunās iedzīvotājus un popularizēs plašākus, interaktīvus un radošus līdzdalības veidus.

Visā konferences norises laikā informācija no visiem ar konferenci saistītajiem pasākumiem tiks apkopota, analizēta, pārraudzīta un publicēta, izmantojot daudzvalodu digitālo platformu. Tā būs vieta, kur iedzīvotāji varēs dalīties savās idejās un iesūtīt ierosinājumus tiešsaistē.

Atgriezeniskās saites mehānisms nodrošinās, ka konferences pasākumos izteiktās idejas tiks pārvērstas konkrētos ieteikumos ES rīcībai.

Konferenci vadīs trīs iestādes, ko pārstāvēs Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs, Padomes priekšsēdētājs un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja, kuri veidos konferences kopīgo prezidentūru.

Konferenci palīdzēs vadīt kompakta pārvaldības struktūra. Tā nodrošinās visu trīs Eiropas iestāžu vienlīdzīgu pārstāvību un tajā būs dzimumu līdzsvars visās tās sastāvdaļās.

Tiks izveidota valde. Tajā būs vienādi pārstāvēts Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija, proti, katrai iestādei būs trīs pārstāvji un ne vairāk kā četri novērotāji. COSAC prezidentūras trijotne piedalīsies kā novērotājs. Kā novērotājus var uzaicināt arī Reģionu komiteju un Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, kā arī attiecīgā gadījumā citu ES struktūru un sociālo partneru pārstāvjus.

Valdi kopīgi vadīs visas trīs iestādes, un tā regulāri atskaitīsies kopīgajai prezidentūrai. Valde būs atbildīga par vienprātīgu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz konferences darbu, tās procesiem un pasākumiem, konferences norises pārraudzību un konferences plenārsēdes sanāksmju sagatavošanu, tostarp par iedzīvotāju pienesumu un turpmākajiem pasākumiem.

Valdei darbā palīdzēs ierobežota izmēra kopīgs sekretariāts, kurā būs nodrošināta vienlīdzīga visu trīs iestāžu pārstāvība.

Konferences plenārsēde nodrošinās, ka valstu un Eiropas pilsoņu paneļdiskusiju sagatavotie ieteikumi, kas tiks sagrupēti pēc tematiem, tiek apspriesti bez iepriekš noteikta iznākuma un neaprobežojoties tikai ar kādām iepriekš noteiktām politikas jomām. Konferences plenārsēde tiks sasaukta vismaz reizi sešos mēnešos, un tās sastāvā būs Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, kā arī visu valstu parlamentu pārstāvji ar vienlīdzīgām tiesībām un pilsoņi. Tiks pārstāvēta arī Reģionu komiteja, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība. Apspriežot ES starptautisko lomu, tiks pieaicināts Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Var uzaicināt galveno ieinteresēto personu pārstāvjus. Valde sagatavos un publicēs konferences plenārsēdes secinājumus.

Konferences struktūras jau no paša sākuma un vienprātīgi vienosies par kārtību ziņošanai par dažādu saistībā ar konferenci veikto darbību rezultātiem. Konferences galīgie rezultāti tiks izklāstīti ziņojumā kopīgajai prezidentūrai. Visas trīs iestādes ātri izskatīs, kā efektīvi veikt turpmākus pasākumus saistībā ar šo ziņojumu, katra savas kompetences jomas ietvaros un saskaņā ar Līgumiem.

b)   Ko?

Mēs, Eiropas Parlamenta, Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētāji, cenšamies dot iedzīvotājiem iespēju paust viedokli par viņiem svarīgiem jautājumiem.

Ņemot vērā Eiropadomes stratēģisko programmu, Eiropas Komisijas 2019.–2024. gada politikas pamatnostādnes un Covid-19 pandēmijas radītās problēmas, diskusijās cita starpā tiks apspriesti šādi temati:

veselīga kontinenta veidošana, cīņa pret klimata pārmaiņām un vides problēmām, ekonomika, kas darbojas cilvēku labā, sociālais taisnīgums, līdztiesība un paaudžu solidaritāte, Eiropas digitālā pārveide, Eiropas tiesības un vērtības, tostarp tiesiskums, migrācijas problēmas, drošība, ES loma pasaulē, Savienības demokrātiskie pamati un kā stiprināt demokrātiskos procesus, kas reglamentē Eiropas Savienību. Diskusijās var aplūkot arī transversālus jautājumus, kas saistīti ar ES spēju īstenot politikas prioritātes, piemēram, labāku regulējumu; subsidiaritātes un proporcionalitātes piemērošanu; acquis īstenošanu un izpildi; pārredzamību.

Konferences darbības jomā būtu jāiekļauj jomas, kurās Eiropas Savienībai ir kompetence rīkoties vai kurās Eiropas Savienības rīcība būtu devusi labumu Eiropas iedzīvotājiem.

Iedzīvotāji var brīvi izvirzīt sev svarīgus papildu jautājumus.

c)   Konferences principi

Konferences pamatā ir iekļautība, atvērtība un pārredzamība, vienlaikus ievērojot iedzīvotāju privātumu, kā arī ES datu aizsardzības noteikumus. Eiropas līmenī rīkotās Eiropas pilsoņu paneļdiskusijas tiek pārraidītas, savukārt tiešsaistē saņemtā informācija, kā arī dokumentācija ir pieejama platformā.

Konferences, tās pārvaldības un tās paspārnē rīkoto pasākumu pamatā ir arī ES vērtības, kas nostiprinātas ES līgumos un Eiropas Pamattiesību hartā.

Konference ir atpazīstama, pateicoties vienotai identitātei un konferences hartai, kas visiem pasākumu rīkotājiem ir jāievēro.

Eiropas Parlamenta paziņojums par Eiropas Pilsoņu balvu

CIVI EUROPAEO PRAEMIUM

(2021/C 91 I/02)

2021. gada 9. februārī notika Eiropas Pilsoņu balvas komitejas ikgadējā sanāksme, kuru vadīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Pilsoņu balvas komitejas vadītāja Dita Charanzová.

Minētajā sanāksmē tika izveidots 2020. gada Eiropas Pilsoņu balvas ieguvēju saraksts.

Balvas tiks piešķirtas publiskās balvu pasniegšanas ceremonijās dalībvalstīs, kurās laureāti dzīvo, un šīs ceremonijas organizēs Eiropas Parlamenta informācijas biroji. Laureāti apmeklēs arī galveno apbalvošanas ceremoniju Eiropas Parlamentā Briselē vai Strasbūrā 2021. gada novembrī.

CIVI EUROPAEO PRAEMIUM

Laureāti / Balvas saņēmēji

1.	Beļģija: organizācija Generation Climate Europe

2.	Bulgārija: fonds Music for Bulgaria

3.	Bulgārija: Legal Art Centre

4.	Čehija: CIIRC CTU, Čehijas Informātikas, robotikas un kibernētikas institūts, Čehijas Tehniskā universitāte Prāgā

5.	Vācija: Europäisches Jugendparlament in Deutschland e.V.

6.	Igaunija: Tallinna Keskraamatukogu

7.	Īrija: Īrijas Gaidu organizācija – Europe Badge

8.	Īrija: organizācija Family Carers Ireland

9.	Grieķija: organizācija Symbiosis

10.	Spānija: Red de solidaridad vecinal Somos Tribu VK

11.	Francija: asociācija Banlieue Santé

12.	Horvātija: Horvātijas skautu un gaidu asociācija

13.	Itālija: 6023 APS

14.	Kipra: ICLAIM

15.	Kipra: Κώστας Βήχας

16.	Latvija: organizācija “ManaBalss” – nodibinājums “Sabiedrības Līdzdalības Fonds”

17.	Lietuva: SIA Burokelis ir krapas

18.	Luksemburga: federācija Scouting in Luxembourg

19.	Ungārija: labdarības organizācija Oltalom Karitatív Egyesület

20.	Ungārija: Laura Sarolta Baritz

21.	Malta: iniciatīva Lockdown Festival

22.	Nīderlande: nodibinājums Stichting Geen Grens

23.	Austrija: projekts Euro Babble

24.	Austrija: Caritas für Menschen in Not

25.	Polija: iniciatīva Wolne Sądy

26.	Portugāle: Corpo Nacional de Escutas (CNE) – Escutismo Católico Português

27.	Rumānija: asociācija “Dăruieşte Aripi”

28.	Slovākija: OLYMP

29.	Somija: Somijas Dabas aizsardzības asociācija

30.	Zviedrija: Yalla Trappan