15.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/6

Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 2021. gada 1. aprīļa

(Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004 (1))

(2021/C 87/04)

Bāzes likmi aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.). Atkarībā no atsauces likmes pielietojuma vēl ir jāpievieno šajā paziņojumā noteiktā rezerve. Diskonta likmei ir jāpievieno rezerve 100 bāzes punktu apmērā. Komisijas 2008. gada 30. janvāra Regula (EK) Nr. 271/2008, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004, paredz, ka ja nav citādi noteikts īpašā lēmumā, arī atgūšanas likmi aprēķina, bāzes likmei pieskaitot 100 bāzes punktus.

Grozītās likmes ir norādītas treknrakstā.

Iepriekšējā tabula publicēta OV C 59, 19.2.2021., 7. lpp.

No	Līdz	AT	BE	BG	CY	CZ	DE	DK	EE	EL	ES	FI	FR	HR	HU	IE	IT	LT	LU	LV	MT	NL	PL	PT	RO	SE	SI	SK	UK
1.4.2021.	…	-0,45	-0,45	0,00	-0,45	0,50	-0,45	0,04	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,22	0,80	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,15	-0,45	1,75	-0,02	-0,45	-0,45	0,11
1.3.2021.	31.3.2021.	-0,45	-0,45	0,00	-0,45	0,44	-0,45	0,04	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,22	0,80	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,15	-0,45	2,07	-0,02	-0,45	-0,45	0,11
1.2.2021.	28.2.2021.	-0,45	-0,45	0,00	-0,45	0,44	-0,45	0,05	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,22	0,80	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,19	-0,45	2,07	-0,02	-0,45	-0,45	0,12
1.1.2021.	31.1.2021.	-0,45	-0,45	0,00	-0,45	0,44	-0,45	0,06	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,22	0,80	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	-0,45	0,23	-0,45	2,07	0,00	-0,45	-0,45	0,15

(1) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

15.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/11

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 87/07)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR VIENOTAJĀ DOKUMENTĀ IZDARĪTU STANDARTA GROZĪJUMU

“PÉRIGORD”

PGI-FR-A1105-AM02

Paziņojuma datums: 8.12.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas 1. nodaļas 4. punktā pievieno informāciju, ka ģeogrāfiskajā apgabalā esošās pašvaldības uzskaita saskaņā ar oficiālo ģeogrāfisko kodu.

2. Vīnogu šķirņu pievienošana

Vīnogu šķirņu sadalījumu pēc krāsas svītro, un pievieno vīnogu šķirnes, lai AĢIN pielāgotu jauniem vides problēmjautājumiem un klimata pārmaiņām.

Tādējādi pievieno šādas šķirnes: ‘Artaban N’, ‘Cabernet blanc B’, ‘Cabernet Cortis N’, ‘Floréal B’, ‘Monarch N’, ‘Muscaris B’, ‘Solaris B’, ‘Souvignier gris B’, ‘Soreli B’, ‘Touriga nacional N’, ‘Verdejo B’ un ‘Vidoc N’

3. Uzraudzības iestāžu kontaktinformācija

Specifikācijas 3. nodaļu aizstāj ar uzraudzības iestādes INAO kontaktinformāciju.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Périgord”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

AĢIN – aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Périgord” apzīmē nedzirkstošos sarkanvīnus, sārtvīnus un baltvīnus.

Nedzirkstošajiem vīniem ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Périgord” faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 10,5 %.

Kopējais skābuma saturs (minimālais vai maksimālais), kopējais sēra dioksīda saturs gaistošajā skābumā un kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir noteikta Kopienas tiesību aktos. Pateicoties Akvitānijas un vietējo vīnogu šķirņu savstarpējai papildināmībai, sarkanvīnu garša ir maiga un noapaļota, ar dažkārt nedaudz granulētiem tanīniem, kas piešķir tiem zināmu raksturu.

Savukārt sārtvīniem piemīt svaigu vīnogu aromāts, ar patīkamu svaigu pēcgaršu.

Arī sausie baltvīni ir ar svaigu vīnogu aromātu, to garša ir viegla, bet ar patīkamu apjomu un vieglu skābumu pēcgaršā.

Sarkanvīni ar apzīmējumu “Vin de Domme” ir ar svaigu vīnogu aromātu un maigi vīni. Vīni, kas izturēti ozolkoka mucās, ir rubīnsarkanā krāsā ar svaigu vīnogu aromātu, un tajos sajūtams lakricas pieskāriens un vieglas koksnes nianses.

Sārtvīni ar apzīmējumu “Vin de Domme” ir spilgtā krāsā ar ļoti izteiksmīgu aromātu, kam piemīt sarkano augļu notis. Garšas ziņā šiem vīniem raksturīgs labs līdzsvars ar apjomu, ilga un sildoša pēcgarša apvienojumā ar svaigumu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (%):
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (%):
Minimālais kopējais skābums:
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā):
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā):

5. Vīnkopības metodes

a) Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības prakse

Attiecībā uz vīndarības metodēm vīniem jāatbilst saistībām, kas noteiktas Kopienas līmenī un Lauku un jūras zvejas kodeksā.

b) Maksimālās ražas

120 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogas novāc un vīnus, uz kuriem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Périgord”, vinificē un gatavo:

—	Dordogne departamentā,

—	šādas Lot departamenta pašvaldības teritorijā – Salviac.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘Abondant B’

‘Abouriou B’

‘Alicante Henri Bouschet N’

‘Aligoté B’

‘Alphonse Lavallée N’

‘Altesse B’

‘Alvarinho’ – ‘Albariño’

‘Aléatico N’

‘Aramon N’

‘Aramon blanc B’

‘Aramon gris G’

‘Aranel B’

‘Arbane B’

‘Arinarnoa N’

‘Arriloba B’

‘Arrouya N’

‘Arrufiac B’ – ‘Arrufiat’

‘Artaban N’

‘Aubin B’

‘Aubin vert B’

‘Aubun N’ – ‘Murescola’

‘Auxerrois B’

‘Bachet N’

‘Barbaroux Rs’

‘Baroque B’

‘Biancu Gentile B’

‘Blanc Dame B’

‘Bouchalès N’

‘Bouillet N’

‘Bouquettraube B’

‘Bourboulenc B’ – ‘Doucillon blanc’

‘Brachet N’ – ‘Braquet’

‘Brun Fourca N’

‘Brun argenté N’ - ‘Vaccarèse’

‘Béclan N’ – ‘Petit Béclan’

‘Béquignol N’

‘Cabernet blanc B’

‘Cabernet cortis N’

‘Cabernet franc N’

‘Cabernet-Sauvignon N’

‘Caladoc N’

‘Calitor N’

‘Camaralet B’

‘Carcajolo N’

‘Carcajolo blanc B’

‘Carignan N’

‘Carignan blanc B’

‘Carmenère N’

‘Castets N’

‘Chardonnay B’

‘Chasan B’

‘Chasselas B’

‘Chasselas rose Rs’

‘Chatus N’

‘Chenanson N’

‘Chenin B’

‘Cinsaut N’ – ‘Cinsault’

‘Clairette B’

‘Clairette rose Rs’

‘Clarin B’

‘Claverie B’

‘Codivarta B’

‘Colombard B’

‘Colombaud B’ – ‘Bouteillan’

‘Corbeau N’ – ‘Douce noire’

‘Cot N’ – ‘Malbec’

‘Counoise N’

‘Courbu B’ – ‘Gros Courbu’

‘Courbu noir N’

‘Crouchen B’ – ‘Cruchen’

‘César N’

‘Danlas B’

‘Duras N’

‘Durif N’

‘Egiodola N’

‘Ekigaïna N’

‘Elbling B’

‘Etraire de la Dui N’

‘Fer N’ – ‘Fer Servadou’, ‘Braucol’, ‘Mansois’, ‘Pinenc’

‘Feunate N’

‘Floreal B’

‘Folignan B’

‘Folle blanche B’

‘Franc noir de Haute-Saône N’

‘Fuella nera N’

‘Furmint B’

‘Gamaret’

‘Gamay Fréaux N’

‘Gamay N’

‘Gamay de Bouze N’

‘Gamay de Chaudenay N’

‘Ganson N’

‘Gascon N’

‘Genovèse B’

‘Goldriesling B’

‘Gouget N’

‘Graisse B’

‘Gramon N’

‘Grassen N’ – ‘Grassenc’

‘Grenache N’

‘Grenache blanc B’

‘Grenache gris G’

‘Gringet B’

‘Grolleau N’

‘Grolleau gris G’

‘Gros Manseng B’

‘Gros vert B’

‘Jacquère B’

‘Joubertin’

‘Jurançon blanc B’

‘Jurançon noir N’ – ‘Dame noire’

‘Knipperlé B’

‘Lauzet B’

‘Len de l'El B’ – ‘Loin de l'Oeil’

‘Liliorila B’

‘Listan B’ – ‘Palomino’

‘Lival N’

‘Macabeu B’ – ‘Macabeo’

‘Mancin N’

‘Manseng noir N’

‘Marsanne B’

‘Marselan N’

‘Mauzac B’

‘Mauzac rose Rs’

‘Mayorquin B’

‘Melon B’

‘Merlot N’

‘Merlot blanc B’

‘Meslier Saint-François B’ – ‘Gros Meslier’

‘Meunier N’

‘Milgranet N’

‘Molette B’

‘Mollard N’

‘Monarch N’

‘Mondeuse N’

‘Mondeuse blanche B’

‘Monerac N’

‘Montils B’

‘Morrastel N’ – ‘Minustellu’, ‘Graciano’

‘Mourvaison N’

‘Mourvèdre N’ – ‘Monastrell’

‘Mouyssaguès’

‘Muscadelle B’

‘Muscardin N’

‘Muscaris B’

‘Muscat Ottonel B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat cendré B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat d'Alexandrie B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat de Hambourg N’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat à petits grains blancs B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Muscat à petits grains roses Rs’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Mérille N’

‘Müller-Thurgau B’

‘Nielluccio N’ – Nielluciu’

‘Noir Fleurien N’

‘Négret de Banhars N’

‘Négrette N’

‘Ondenc B’

‘Orbois B’

‘Pagadebiti B’

‘Pascal B’

‘Perdea B’

‘Persan N’

‘Petit Courbu B’

‘Petit Manseng B’

‘Petit Meslier B’

‘Petit Verdot N’

‘Picardan B’ – ‘Araignan’

‘Pineau d'Aunis N’

‘Pinot blanc B’

‘Pinot gris G’

‘Pinot noir N’

‘Piquepoul blanc B’

‘Piquepoul gris G’

‘Piquepoul noir N’

‘Plant droit N’ – ‘Espanenc’

‘Portan N’

‘Poulsard N’ – ‘Ploussard’

‘Prunelard N’

‘Précoce Bousquet B’

‘Précoce de Malingre B’

‘Raffiat de Moncade B’

‘Ribol N’

‘Riminèse B’

‘Rivairenc N’ – ‘Aspiran noir’

‘Rivairenc blanc B’ – ‘Aspiran blanc’

‘Rivairenc gris G’ – ‘Aspiran gris’

‘Romorantin B’ – ‘Danery’

‘Rosé du Var Rs’

‘Roublot B’

‘Roussanne B’

‘Roussette d'Ayze B’

‘Sacy B’

‘Saint Côme B’

‘Saint-Macaire N’

‘Saint-Pierre doré B’

‘Sauvignon B’ – ‘Sauvignon blanc’

‘Sauvignon gris G’ – ‘Fié gris’

‘Savagnin blanc B’

‘Savagnin rose Rs’

‘Sciaccarello N’

‘Segalin N’

‘Select B’

‘Semebat N’

‘Semillon B’

‘Servanin N’

‘Servant B’

‘Solaris B’

‘Soreli B’

‘Souvignier gris Rs’

‘Syrah N’ – ‘Shiraz’

‘Tannat N’

‘Tempranillo N’

‘Terret blanc B’

‘Terret gris G’

‘Terret noir N’

‘Tibouren N’

‘Tourbat B’

‘Touriga nacional N’

‘Tressot N’

‘Trousseau N’

‘Téoulier N’

‘Ugni blanc B’

‘Valdiguié N’

‘Velteliner rouge précoce Rs’

‘Verdejo B’

‘Verdesse B’

‘Vermentino B’ – ‘Rolle’

‘Vidoc N’

‘Viognier B’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Périgord, kas iekļaujas Dordogne departamentā, atrodas Francijas dienvidrietumos. Tā ir vieta, kurā iezīmējas pāreja no erodētā Centrālā masīva uz lielo Akvitānijas nogulumu baseinu.

To no ziemeļaustrumiem līdz dienvidrietumiem, bet galvenokārt Dordogne departamenta dienvidos šķērso hidrogrāfisks tīkls, ko cita starpā veido Isle un Vézère upes un to pietekas.

Périgord pilnībā gan temperatūras, gan nokrišņu ziņā gūst labumu no Atlantijas okeāna ietekmes. Pieaugot augstumam, temperatūras gradients virzienā no dienvidrietumiem uz ziemeļaustrumiem samazinās. Attiecībā uz nokrišņu daudzumu šī parādība ir pretēja.

Klimats ir maigāks okeāna klimats ar lielāku gada temperatūras diapazonu un mazāku nokrišņu daudzumu nekā Akvitānijas piekrastē. Pavasaris parasti ir mitrāks nekā ziema, un valdošie vēji ir rietumu vēji.

Ģeomorfoloģiskajā ziņā ražošanas apgabals ir sausa kaļķakmens plakankalne ar daudzām karstam raksturīgām parādībām (alām, dziļām plaisām, iegruvumiem, vietām, kur upes ieiet pazemē, un vietām, kur tās atkal parādās), ko šķērso ļoti dziņā Céou ieleja.

Ainava ir ļoti atšķirīga, ir daži apgabali, kuros ieleju apakšējās daļās tiek audzēti graudaugi, stāvas nogāzes un plakankalnes malas ar kaļķakmens atsegumiem, kur aug tikai akmeņozolu un kadiķu krūmu biezokņi.

Audzēšanas apgabali atrodas plakankalņu un pauguru virsotnēs, kur kaļķakmens ir pietiekami erodēts, lai noturētu augsni.

Ja nekultivētos kaļķakmens apgabalos pārsvarā ir meži, tad Nabirat daļā nodarbojas ar lauksaimniecību, pārmaiņus nelielā apjomā audzējot graudaugus, aitas, kā arī valriekstus un zemenes, kā arī Dordogne ielejā – dažas tabakas šķirnes.

Vīnkoki dabiski atrod vietu uz pietiekami atsegtām kaļķakmens plakankalnēm, kurām labi piekļūst gaiss.

No XVIII gadsimta kartēm (jo īpaši Belleyme kartēm) izriet, ka vīna dārzi atradās visā Dordogne ielejā ar diviem nozīmīgiem centriem ap Bergerac un Domme un pa diagonāli uz ziemeļaustrumiem no departamenta, kas atrodas pie Centrālā masīva pirmajām grēdām pie degslānekļa un kaļķakmens slānekļa robežas.

Mūsdienās vīna dārzi galvenokārt atrodas Bergeracois un Domme pašvaldībā, un tie piedzīvo zināmu atdzimšanu.

Domme pašvaldībā Campagnac-les-Quercy antiklīns ir rags, kas ir iekļāvies krīta kaļķakmens daļā.

Juras perioda Titona un Kimeridža stāva veidojumos ir kaļķakmeņi, kas sadalās plāksnēs un veido plakanus akmeņus, ko dēvē par slānkekļa plāksnēm. Vīnkopji šīs kaļķakmens plāksnes aizvāca no zemesgabaliem, lai tiem visapkārt veidotu mūra sienas, kā arī būdas no sausiem akmeņiem, no kurām vispazīstamākās, kas atrodas Daglan kaļķakmens plakankalnē, ir iekļautas vēstures pieminekļu papildu sarakstā.

Tieši šī īpašā ģeoloģiskā iezīme ir tā, kam pateicoties, vīna dārzi šajā apgabalā ir saglabājušies un attīstījušies. Tāpat kā visā pārējā dienvidrietumu apgabalā, arī Périgord vīna dārzi tika stādīti romiešu laikos.

Jau no paša sākuma Dordogne upe bijusi ir vienīgais ceļš, pa kuru tika veikta pārvadāšana ar gabarām, un tai ir bijusi izšķiroša nozīme augstkalnu apgabalu vīnu tirdzniecībā.

Vīni, ko veda uz leju pa Dordonne, kā arī pa Garonne, Lot un Tarn upēm, spēja izdzīvot un attīstīties līdz pat filoksēras postījumiem, kas parādījās ap 1880. gadu. Pēc Pirmā pasaules kara otrā nāvējošā trieciena, kas vīna dārziem atņēma veselu cilvēku paaudzi, vīna dārzu apjoms turpināja samazināties. Tie ir saglabājušies galvenokārt Bergeracois.

Šķirņu sastāvu, kura pamatā ir Akvitānijas un vietējās šķirnes, lielā mērā veido ‘Merlot’ un ‘Cabernet’ – sarkano vīnogu šķirnes un ‘Sauvignon’ un ‘Sémillon’ – balto vīnogu šķirnes, dažkārt kopā ar nelielu daudzumu ‘Chardonnay’.

Tā rezultātā sarkanvīni kļūst maigi un samtaini ar dažkārt nedaudz granulētiem tanīniem, kas piešķir tiem zināmu raksturu.

Savukārt sārtvīniem piemīt svaigu vīnogu aromāts, ar patīkamu svaigumu pēcgaršā.

Arī sausie baltvīni ir ar svaigu vīnogu aromātu, to garša ir viegla, bet ar patīkamu apjomu un skābuma pieskārienu pēcgaršā.

Domme reģions, pateicoties savam attālumam no Bordo, Simtgadu karā cieta mazāk. Visā periodā pēc Simtgadu kara tika pieliktas pūles, lai atjaunotu vīna dārzus un stādītu jaunus vīnkokus, par ko liecina daudzi notariāli dokumenti.

Ap 1260. gadu Tulūzas grāfs dažās Dommes reģiona teritorijās iekasēja nodokļus stiprinātu vīnu veidā. Vīna pārdošanu Sarlat regulē senie 1288. gada statūti, kas apstiprināti ar 1299. gada patentu vēstulēm.

Pašreiz Dommes reģionā ražo galvenokārt sarkanvīnus un sārtvīnus. Sarkanvīni ir ar svaigu vīnogu aromātu un maigi vīni. Vīni, kas izturēti ozolkoka mucās, ir rubīnsarkanā krāsā ar svaigu vīnogu aromātu, un tajos sajūtams lakricas pieskāriens un vieglas koksnes nianses.

Domme vīns apliecina savu piederību pie Akvitānijas vīna dārziem ar šķirņu sastāvu, kurā dominē šķirnes ‘Merlot N’ un ‘Cabernet franc N’, savukārt šķirne ‘Cot N’, kas ir ļoti izplatīta blakus esošajā Lot departamentā, šeit ir maz sastopama.

Izveidojot Domme vīna draugu apvienību, kas apvieno vairāk nekā 2 000 biedru, tostarp 15 vīndaru, viens vesels mazais lauku reģions ir apvienojis centienus saglabāt šo augstvērtīgo vīna dārzu, kura reputācija veidojas ap dinamiskām sadarbības struktūrām. Périgord vīna dārzam ir vēsturiskas un kultūras saiknes ar lielo pierobežas kaimiņu. Pastāvot ģeomorfoloģiskajai un klimatiskajai nepārtrauktībai, pastāv arī kultūras nepārtrauktība, un vīnogu šķirņu sastāvu veido vienas un tās pašas Akvitānijas vīnogu šķirnes.

Tirdzniecības saites ir ļāvušas uzturēt dialogu un apmainīties ar zinātību starp abām blakus esošajām vīndaru kopienām.

Dordogne departamentā ar vietējo vīnu ražošanu pavisam nodarbojas 25 ražotāji, tostarp 6 kooperatīvās vīna darītavas, un tiek saražots vidēji 8 500 hektolitri sarkanvīnu un sārtvīnu un 2 500 hektolitri baltvīnu.

1784. gada 12. septembrīDomme pašvaldība ieviesa ražas aizlieguma principu, “lai saglabātu valsts vīnu reputāciju, ko var zaudēt tikai tad, ja ražas novākšana tiek veikta pirms vīnogas ir pilnībā nogatavojušās”.

Vīna noliktavas galvenokārt atradās iekraušanas ostu tiešā tuvumā, proti, Domme un Castelnaud ostās, lai ļautu vīnus iekraut gabarās.

XIX gadsimta beigās filoksēras krīze deva pirmo nāvējošo triecienu vīna dārziem, kuros bija vairāk nekā 2 800 hektāru vīnkoku.

Vajadzēja gaidīt līdz 1993. gadam, lai tiktu izveidota apvienība, kuru veido lauksaimnieki, lauksaimniecības tehniskie speciālisti un vietējās ievēlētās amatpersonas, un tiktu atļauts atjaunot vīna dārzus.

Périgord vīni savu izteiksmīgumu gūst kaļķakmens plakankalnēs, kuras lielākoties ir apstādītas ar vīnkokiem. Šīs augsnes gūst labumu no drenāžas spējas, kas veicina baltvīnu un sārtvīnu izteiksmīgumu, tie ir svaigi, ar labu skābuma pakāpi. Labs mitruma režīms augsnēs, kas saistīts ar okeāna ietekmi, ļauj vīnogām sasniegt labu fenola gatavību un tādējādi iegūt sarkanvīnu izteiksmīgumu, ko iezīmē tajos esošie tanīni.

Dordogne ielejas ietekme, kas ir atvērta izteiktākai okeāna ietekmei, piešķir vīniem ar apzīmējumu "vin de Domme" lielāku maigumu un gatavu vīnogu aromātu.

Izbaudot senu reputāciju, Périgord un Domme vīniem labvēlīgas ir arī tūrisma aktivitātes, kas risinās ap izcilo vietu, pavisam tuvu viduslaiku nocietinātai pilsētai Sarlat, kur gadā tiek uzņemti gandrīz 2 miljoni apmeklētāju, kā arī tiek filmētas daudzas vēsturiskas filmas.

Kopā ar citiem vietējās gastronomijas produktiem – valriekstiem, zemenēm, kastaņiem, kazas sieru un jēra gaļu, neaizmirstot arī trifeles un baravikas –, Périgord vīni veicina šā tūrisma reģiona reputāciju.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Ja apzīmējumu “Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” aizstāj ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de pays”, marķējumā norāda Eiropas Savienības AĢIN logotipu.

Saskaņā ar šajā specifikācijā paredzētajiem ražošanas nosacījumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Périgord” var papildināt ar kādu no šo papildu ģeogrāfisko vienību nosaukumiem: “Dordogne” un “Vin de Domme”.

Ģeogrāfisko vienību nosaukumu “Dordogne” un “Vin de Domme” burtu augstums vai platums nedrīkst būt lielāks par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Périgord” nosaukumu veidojošo burtu augstumu un platumu.

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Périgord” var papildināt ar:

—	vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumiem;

—	norādēm “primeur” (agrīns) vai “nouveau”(jauns).

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-4178c6c2-9742-406d-84c6-24b06b5f2f18

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

15.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/21

(2021/C 87/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR VIENOTAJĀ DOKUMENTĀ IZDARĪTU STANDARTA GROZĪJUMU

“VOUVRAY”

PDO-FR-A0146-AM01

Paziņojuma datums: 8.12.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals

1. nodaļas IV punkta 1. apakšpunktā pievieno informāciju, ka pašvaldību saraksts ir sagatavots, pamatojoties uz oficiālo 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru.

Tā rezultātā groza pašvaldības Tours-Sainte-Radegonde nosaukumu, ko aizstāj ar nosaukumu Tours.

Tas ir redakcionāls grozījums, ar kuru ģeogrāfisko apgabalu negroza.

Šā grozījuma rezultātā groza vienotā dokumenta 1.6. punktu.

2. Tiešās apkaimes apgabals

1. nodaļas IV punkta 3. apakšpunktā ir pievienota informācija, ka pašvaldību saraksts ir sagatavots, pamatojoties uz oficiālā ģeogrāfiskā koda redakciju, kas bija spēkā 2020. gadā.

Tas ir redakcionāls grozījums, ar kuru tiešās apkaimes apgabalu negroza.

Šā grozījuma rezultātā groza vienotā dokumenta 1.9. punktu.

3. Agrovides pasākumi

1. nodaļas VI punkta 2. apakšpunktā pievieno divus punktus:

“c)	nezāļu pilnīga ķīmisko iznīcināšana zemesgabalā ir aizliegta;

d)	smidzinātāji ar tieši nevērstām strūklām (gaisa konvekcijas turbīnas, kas uzstādītas uz portālajiem traktoriem vai vibrējošām caurulēm) ir aizliegti. Ja zemesgabala slīpums pārsniedz 20 %, var atļaut izmantot gaisa konvekcijas turbīnas, kas uzstādītas uz portālā traktora vai vibrējošām caurulēm.”

Šo noteikumu mērķis ir labāk ņemt vērā patērētāju pieprasījumu, samazināt augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu un tādējādi samazināt ietekmi uz vidi.

Šis grozījums nav saistīts ar grozījumiem vienotajā dokumentā.

4. Aprite starp apstiprinātām noliktavām

IX punkta 5. apakšpunkta b) punktu svītro.

Šis noteikums ir svītrots pēc Valsts padomes 2017. gada 22. maija rīkojuma.

Šis grozījums nav saistīts ar grozījumiem vienotajā dokumentā.

5. Pārejas pasākumi

Specifikācijas 1. nodaļas XI punktā svītro 2. apakšpunktu, jo tas ir pārejas pasākums, kura termiņš ir beidzies.

Pievieno šādu apakšpunktu:

“4. Citas audzēšanas metodes

Izsmidzinātāšanas iekārtas ar tieši nevērstām strūklām (gaisa konvekcijas turbīnas, kas uzstādītas uz portālajiem traktoriem vai vibrējošām caurulēm) ir atļautas līdz 2024. gada 31. augustam.”

Šā noteikuma mērķis ir ļaut uzņēmējiem pielāgoties šāda veida iekārtu aizliegumam.

Šis grozījums nav saistīts ar grozījumiem vienotajā dokumentā.

Specifikācijas II nodaļas I punktā pievieno šādu apakšpunktu:

“10. Smidzināšanas iekārtas iegādes deklarācija

Par visiem smidzināšanas iekārtu pirkumiem ir jāiesniedz deklarācija aizsardzības un pārvaldības struktūrai. Šajā deklarācijā norāda iegādātās iekārtas precīzu aprakstu. Tam pievieno iekārtas pirkuma rēķinu.”

Šis grozījums ir saistīts ar to, ka tiek izņemti nevērsti smidzinātāji ar nevērstiem strūklas izsmidzinātājiem.

Šis grozījums nav saistīts ar grozījumiem vienotajā dokumentā.

6. Galvenie pārbaudāmie punkti

Galvenie pārbaudāmie punkti ir pārskatīti, lai pielāgotu kontroles metodes.

Šis grozījums nav saistīts ar grozījumiem vienotajā dokumentā.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Vouvray”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

8.	Pusdzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Nedzirkstošie vīni

Spirta minimālā dabiskā tilpumkoncentrācija nedzirkstošajos vīnos nav mazāka par 11 %.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nedzirkstošajos vīnos nepārsniedz 15 %.

Pēc iepildīšanas nedzirkstošajiem vīniem: – fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nav augstāks par 8 gramiem uz litru; – vīnskābes gramos uz litru izteiktais kopējais skābums ir ne vairāk kā par 2 gramiem uz litru mazāks par fermentējamo cukuru (glikozi + fruktozi) saturu.

Nenogatavinātajiem nedzirkstošajiem sausajiem vīniem parasti piemīt augļu un ziedu aromāts, kuru, vīnam kļūstot vecākam, var aizstāt izteiktākas notis, kas atgādina medu vai liepziedus. Ja tie satur fermentējamos cukurus, to aromātu sarežģītība un uzglabāšanas potenciāls parasti ir lielāks. Izteiktākas eksotisku augļu vai maigākas žāvētu augļu notis nav nekas neparasts, un laika gaitā bieži parādās grauzdētu mandeļu, medus vai aivas notis.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais kopējais skābums:
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

Dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni

Dzirkstošajiem vai pusdzirkstošajiem vīniem pēc putu veidošanās spirta kopējā tilpumkoncentrācija misas bagātināšanas gadījumā nepārsniedz 13 %.

Gaistošā skābuma, kopējā skābuma, kopējā sēra dioksīda, oglekļa dioksīda saturs dzirkstošajos un pusdzirkstošajos vīnos atbilst Kopienas tiesību aktos noteiktajām normām.

Dzirkstošajiem vīniem ar smalkām un vieglām putām bieži ir raksturīgas augļu vai citrusaugļu notis un smalkmaizītes atgādinošas nianses, kas veidojas laika gaitā. Pusdzirkstošajiem vīniem ir raksturīgs zemāks oglekļa dioksīda saturs un burbulīši ir mazāki un retāki. Šajos patīkamajos vīnos spirta saturs parasti ir lielāks nekā dzirkstošajos vīnos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %):
Minimālais kopējais skābums:
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

5. Vīnkopības metodes

a) Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības prakse

Dzirkstošo vai pusdzirkstošo vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo fermentāciju pudelēs. Pēc putu veidošanās spirta kopējā tilpumkoncentrācija misas bagātināšanas gadījumā nepārsniedz 13 %.

Nedzirkstošo vīnu spirta kopējā tilpumkoncentrācija pēc bagātināšanas nepārsniedz 15 %.

Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metodēm attiecībā uz šiem vīniem jāatbilst prasībām, kas noteiktas Kopienas līmenī un Lauku un jūras zvejas kodeksā.

Audzēšanas metode

— Audzēšanas metode

a)	Vīnkoku stādījumu biezība: minimālā stādījumu biezība ir 6 000 vīnkoku stādu uz hektāru, attālums starp rindām nepārsniedz 1,60 metrus. Attālums starp vienā rindā esošajiem vīnkokiem nepārsniedz 0,90 metrus;

Noteikumi attiecībā uz apgriešanu: vīnogulājus apgriež pēc īsās apgriešanas metodes atzarojumā, atstājot augļzarus, katrā garajā zarā ir viens vai divi augļzari ar ne vairāk par 2 vīnstīgu pumpuriem. Veicot apgriešanu, vienam vīnkokam var atstāt ne vairāk kā vienu augļzaru ar trim vīnstīgu pumpuriem. Vīnstīgu pumpuru skaits uz vienu vīnkoku vidēji ir 10, vīnstīgu pumpuru maksimālais skaits uz vienu vīnkoku ir 13. Tomēr vīnkokiem, kas jaunāki par 10 gadiem, maksimālais vīnstīgu pumpuru skaits uz vienu vīnkoku ir 8. Vīnstīgu pumpurs ir jebkurš pumpurs, kas atrodas vairāk nekā 5 milimetru attālumā no vainaga.

b) Maksimālās ražas

Nedzirkstošie vīni:

65 hektolitri no hektāra;

dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni:

78 hektolitri no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšanu, vinifikāciju, nedzirkstošo vīnu gatavošanu, kopšanu un nogatavināšanu, vīnogu novākšanu, dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu izgatavošanu, ražošanu, nogatavināšanu un fasēšanu veic šādu Indre-et-Loire departamenta pašvaldību teritorijā (saraksts ir sagatavots, pamatojoties uz oficiālo 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru): Chançay, Noizay, Parçay-Meslay, Reugny, Rochecorbon, Tours, Vernou-sur-Brenne, Vouvray.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘Chenin B’

‘Orbois B’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

a) Saikni veicinošo dabas faktoru apraksts

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Vouvray” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals atrodas netālu no Tūras (Tours) pilsētas un uz augšu no tās, un sniedzas pāri plakankalnei, kuru šķērso vairākas ielejas vai ieplakas un kura beidzas Luāras upes ielejā pie tur bieži vien sastopamajām stāvajām piekrastes klintīm.

Plakankalnē ir diezgan izteikts reljefs, tās augstums virs jūras līmeņa ir no 85 līdz 110 metriem. Šajā nelīdzenajā reljefā apmeklētājs var atklāt troglodītu pagrabus un mājas, kas iebūvētas ielejas dzeltenās tufas klintīs. Šā plakankalnes pamatu veido mīksta krīta pamatne (Tūras tufs). Pa virsu šim pamatam ir māla un silīcija elementi no senonijas, eocēna un mio-pliocēna epohas, virs šī slāņa atrodas eoliskas izcelsmes kvartāra dūņu nogulsnes. Ģeogrāfiskais apgabals aptver astoņu pašvaldību teritoriju, kas atrodas upes krastos, vai Luāras ielejas un Luāras pieteku ieleju tiešā tuvumā.

Vīnogu audzēšanai īpaši paredzētajos zemesgabalos ir augsnes, kas radušās plakankalni veidojošā ģeoloģiskā apakšslāņa erozijas rezultātā, kāda ir vērojama arī Luāras piekrastes klints izvirzītajā malā, kā arī plakankalni šķērsojošo ieleju un ieplaku malās. Šie zemesgabali atrodas vai nu uz nogāzēm, kur ir māla un kaļķakmens augsnes, vai plakankalnes malās, kur ir māla un silīcija augsnes.

Ģeogrāfiskā apgabala klimats ir maigāks okeāna klimats, kas veidojies okeāna un kontinentālās ietekmes krustcelēs. Luāra tāpat kā arī ielejas, kas žāvē auksto gaisu, kurš nāk no nogāzēm, veic temperatūras regulatora funkcijas. Vasarās parasti ir vismaz viena tveices epizode gadā, kas ilgst dažas dienas. Nokrišņu daudzums ir aptuveni 680 milimetri gadā.

b) Saikni veicinošo cilvēkfaktoru apraksts

Saskaņā ar leģendu laikā, kad tika dibināts klosteris Marmoutier (372. g.), kas atrodas pašvaldībā Sainte-Radegonde, kura tagad ir piesaistīta Tūras pilsētai, Svētais Martins (Saint-Martin) ceturtajā gadsimtā ieviesa šķirnes, ko joprojām stāda, un vīnogulāju apgriešanas paņēmienus, kurus izmanto vēl 2010. gadā. Viņa ēzeļa iekārotākais kārums ļāva atklāt īsās vīnkoku apgriešanas priekšrocības.

Kopš XIII gadsimta sākuma balto vīnogu šķirnes tiek audzētas zemesgabalos plakankalnes nogāzēs un malās ar oļainām un kaļķainām augsnēm. Seni teksti liecina, ka šķirne ‘Chenin B’, ko vietējā mērogā dēvē par ‘Pineau de la Loire’, ir vīnadārzu cēlo vīnogu šķirne. Rablē savā darbā “Gargantija” XVI gadsimtā saka: “Šis ir ‘pineau’ vīns. Ak, jaukais baltvīns! Un mana dvēsele saka, tas vīns ir tik maigs kā taftas audums.” No romiešu laika līdz pat XX gadsimtam no plašajiem pagrabiem tika izdobts “krīta tufs” – mīksts krīta materiāls, kas veido pirmās bagātīgās ģeoloģiskās nogulas plakankalnē. Tāpēc tie tiek izmantoti kā pagrabi vīndarībai, dzirkstošo vīnu vinifikācijai, kopšanai un uzglabāšanai, un tie ir labvēlīgs faktors vīnkopības un vīna tirdzniecības attīstībai.

Francijas karaļu klātbūtne Tūras reģiona pilīs XIV un XVI gadsimtā ievērojami veicina Tūras vīna dārzu attīstību un reputāciju. Slavenie atsevišķu vīna dārzu vīni “Vouvray” piederēja Francijas karaļnamam un ieņēma redzamu vietu uz karaļa galda. Luāra bija ideāls transporta ceļš, un līdz XIX gadsimta beigām ar holandiešu tirgotāju starpniecību “Vouvray” vīni tika tirgoti uz Ziemeļeiropas valstīm.

“Vouvray” vīna ražotāji pēc filoksēras krīzes ātri pašorganizējās un XX gadsimta pirmajā pusē veica virkni darbību, kuru mērķis bija šos vīnus aizsargāt un popularizēt. 1906. gadā tika izveidota aizsardzības apvienība, kura bija atbildīga par cīņu pret negodīgu konkurenci, ko radīja daži negodīgi tirgotāji, kuri ar nosaukumu “Vouvray” pārdeva citu reģionu nekvalitatīvus vīnus.

1929. gadā ar spriedumu tika noteikts, ka cilmes vietas nosaukumu “Vouvray” var izmantot tikai vīniem, kas ražoti pašvaldībās Vouvray, Vernou, Chançay, Noizay, Reugny, Rochecorbon un Sainte-Radegonde. 1936. gadā dažādās vīnu kategorijās tika atzīts kontrolētas izcelsmes nosaukums “Vouvray” tādā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā kā 2010. gadā. To popularizē vīna konfederācija, ko nodibināja 1937. gadā.

Pastāvīgi pieaugot ražošanas apjomiem, 1953. gadā ražotāji izveidoja “Vouvray” vīna darītavu kooperatīvu, kas 2010. gadā joprojām bija nozīmīgs tirgus dalībnieks. 2009. gadā apstādīto vīna dārzu platība bija aptuveni 2 200 hektāri, un to apsaimniekoja 165 uzņēmēji. Ražošanas apjomi sadalās nedzirkstošo vīnu ražošanas apjomos (aptuveni 50 000 hektolitru) un dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu ražošanas apjomos (apstrādāti gandrīz 70 000 hektolitru). Nedzirkstošie vīni, Nenogatavinātajiem nedzirkstošajiem sausajiem vīniem parasti piemīt svaigu vīnogu un ziedu aromāts, kuru, vīnam kļūstot vecākam, var aizstāt izteiktākas notis, kas atgādina, piemēram, medu vai liepziedus. Ja tie satur fermentējamos cukurus, to sarežģītība un uzglabāšanas potenciāls parasti ir lielāks. Izteiktākas eksotisku augļu vai maigākas žāvētu augļu notis nav nekas neparasts, un laika gaitā bieži parādās grauzdētu mandeļu, medus vai aivas notis.

Dzirkstošie vīni. Dzirkstošajiem vīniem ar smalkām un vieglām putām bieži vien ir raksturīgas augļu vai citrusaugļu notis un smalkmaizītes atgādinošas nianses, kas veidojas laika gaitā. Pusdzirkstošie vīni. Pusdzirkstošajiem vīniem ir raksturīgs zemāks oglekļa dioksīda saturs un burbulīši ir mazāki un retāki. Šiem patīkamajiem vīniem parasti piemīt izteiktāks vīna raksturs nekā dzirkstošajiem vīniem. Dzirkstošie un pusdzirkstošie vīni. Dzirkstošo vīnu ražošana notiek tādos pašos apstākļos kā nedzirkstošo vīnu ražošana. Pamanot, ka pagrabos pudelēs iepildītajiem vīniem dažkārt ir tendence atkārtoti fermentēties, vīnkopji vēlējās šo “dabīgo putu veidošanos” kontrolēt un izmantot. Tādējādi vīnus, ko patērētājiem piedāvā kā “pusdzirkstošus”, iegūst jau no XIX gadsimta. Izmantojot topošās vīndarības pamatus, pirmie mēģinājumi izgatavot dzirkstošos vīnus pēc tradicionālās metodes sākās 1840. gados. Tāpēc “krīta tufā” izrakto pagrabu esamība ir labvēlīgs faktors, lai attīstītu šo vīnu ražošanu, kam vajadzīgas plašas uzglabāšanas un apstrādes telpas ar mērenu temperatūru. Pamatojoties uz vairāk nekā gadsimta laikā gūto pieredzi, 2010. gadā dzirkstošo vīnu ražotājiem bija lieliska zinātība attiecībā uz vīna darītavu izveidi. Vīna kopšana “uz restēm” vismaz 12 mēnešus veicina vīnu aromātu un sarežģītības veidošanos.

Nedzirkstošie vīni. “Vouvray” vīnu ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā (kas atrodas pie tās teritorijas robežas, kurā valda klimatiskie apstākļi, kuri ir piemēroti Luāras ielejas augstvērtīgās vēlas šķirnes ‘Chenin B’ audzēšanai ) ir īpaši labvēlīgi dabas apstākļi, kuru rezultātā vīni iegūst ievērojamu oriģinālu aromātisko izteiksmi un līdzsvaru.

Vīnu elegancei un oriģinālajai izteiksmei ir vajadzīga optimāla spēka un ražošanas potenciāla pārvaldība, kas atspoguļojas zemas intensitātes potcelmā, stingrā vīnkoku uzraudzībā un īsā apgriešanā. Tas, ka šajā ģeogrāfiskajā apgabalā vīna ražas gadam ir īpaša nozīme, ir mudinājis vīnkopjus paaudžu paaudzēs pārvaldīt dažādos vīnogu gatavības apstākļus. Tādējādi novāktās vīnogas atkarībā no gada un klimatiskajiem apstākļiem būs vairāk vai mazāk bagātas ar cukuru. Šīs dabiskās bagātības ņemšana vērā ļauj ražot dažāda veida vīnus. Ja klimatiskie apstākļi ražai ir īpaši labvēlīgi, vīnus ar augstu fermentējamo cukuru saturu ražo no ar cukuru bagātākajām vīnogām, kas novāktas pēc koncentrēšanas, kad tās pārvērtušās par rozīnēm uz celma, vai arī uz tām ir iedarbojusies sēnes Botrytis cinerea ierosinātā pelēkā (“dižciltīgā”) puve.

Ņemot vērā izmantošanu, kā noteikto zemesgabalu vīnogu ražas novākšanai klasificē tikai tādus zemesgabalus, kuru augsnēm ir labas ūdensnovadīšanas spējas un termodinamiskās īpašības. “Vouvray” vīnu kvalitāte un oriģinalitāte skaidrojama ar vīnkoku audzēšanai paredzēto zemesgabalu izvēli, vīnkopju kopienas ieviestās ražošanas prakses pielāgošanu un tai sekojošo konsekvenci paaudžu paaudzēs.

“Vouvray” vīnu reputācija kopš XIII gadsimta ir ļoti augsta, jo mūki veicināja vīna dārzu paplašināšanos un savu vīnu izplatīšanu ar Luāras flotes starpniecību. XVI un XVII gadsimtā, līdz ar holandiešu tirgotāju aktivitātes paplašināšanos, šī pazīstamība palielinājās gan ārvalstīs, gan Francijā, un 2010. gadā vīnus tirgo ārpus valsts teritorijas, kā arī eksportē uz visu pasauli.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

—	Visu neobligāto informāciju uz etiķetēm norāda ar rakstzīmēm, kuru izmēri gan augstumā, gan platumā nepārsniedz to rakstzīmju augstumu un platumu, kas veido aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

—	Ģeogrāfiskā nosaukuma “Val de Loire” burtu augstums vai platums nedrīkst būt lielāks par divām trešdaļām no aizsargāto cilmes vietas nosaukumu veidojošo burtu augstuma un platuma.

—	Uz tādu nedzirkstošo vīnu marķējuma, kas atbilst specifikācijas IX punkta 1. apakšpunkta b) daļai, noteikti jābūt norādei “sec” (sausais).

—

Vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, ja:

—	tā ir vieta, kas ir ierakstīta kadastrā,

—	tā ir norādīta ražas deklarācijā.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

Tiešās apkaimes apgabals, ko nosaka atkāpe par nedzirkstošo vīnu vinifikāciju, gatavošanu un kopšanu, kā arī par dzirkstošo un pusdzirkstošo vīnu vinifikāciju, gatavošanu, kopšanu un fasēšanu, ir daļa no šādas departamenta Indre-et-Loire pašvaldības teritorijas (kas noteikta, pamatojoties uz oficiālo 2020. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru): Departamenta Nazelles-Négron (teritorijas daļa uz ziemeļiem no autoceļa Nr. 1 un uz rietumiem no departamenta autoceļa Nr. 75).

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Fasēšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

—	Dzirkstošo vai pusdzirkstošo vīnu gatavošanā izmanto tikai otrējo fermentāciju pudelēs.

—	Dzirkstošos un pusdzirkstošos vīnus patērētājam pārdod pēc minimāla nogatavināšanas perioda, kas ir 12 mēneši pēc to iepildīšanas pudelēs.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-c92ca6c9-395b-44ee-b1c9-ba8a143bb101

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

15.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/27

(2021/C 87/09)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“MOULIN-À-VENT”

PDO-FR-A0933-AM02

Paziņojuma datums: 09.12.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals

I nodaļas IV daļas 1. punktā pēc teksta “šādu pašvaldību teritorija” pievieno tekstu “pamatojoties uz oficiālo 2019. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru”.

Šis redakcionālais grozījums ļauj norādīt ģeogrāfisko apgabalu saskaņā ar INSEE publicētā oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru redakciju, kas bija spēkā 2019. gadā, un nodrošināt, ka ģeogrāfiskais apgabals ir juridiski definēts.

Ģeogrāfiskā apgabala perimetrs saglabājas pilnīgi identisks.

Ir pievienots arī teikums, lai informētu operatorus par to, ka ar ģeogrāfisko apgabalu saistītie kartogrāfijas dokumenti ir darīti pieejami INAO vietnē.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neskar.

2. Zemesgabalu apgabals

IV daļas 2. punktu aizstāj ar šādu: “Vīnus iegūst tikai no vīnogulājiem, kas atrodas ražošanas zemesgabalu apgabalā, ko 2019. gada 14. novembrī kompetentās valsts komitejas sanāksmē apstiprinājis Izcelsmes un kvalitātes valsts institūts.”

Šā grozījuma mērķis ir norādīt datumu, kad kompetentā valsts iestāde ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ir apstiprinājusi jauno noteikto zemesgabalu apgabalu. Zemesgabalus nosaka, norādot zemesgabalus ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā, kas ir piemēroti ar attiecīgo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neskar.

3. Tiešās apkaimes apgabals

I nodaļas IV daļas 3. punktā pēc teksta “šādu pašvaldību teritorija” pievieno tekstu “, pamatojoties uz oficiālo 2019. gada administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru”.

Šis redakcionālais grozījums ļauj norādīt tiešās apkaimes apgabalu saskaņā ar INSEE publicētā oficiālā administratīvi teritoriālo vienību klasifikatora redakciju, kas bija spēkā 2019. gadā.

Šā apgabala perimetrs saglabājas pilnīgi identisks.

Šīs atsauces pievienošana ļauj juridiski nodrošināt tiešās apkaimes apgabala definīciju, lai to vēlāk neietekmētu pašvaldību vai pašvaldību daļu apvienošanās vai sadalīšana, kā arī nosaukumu izmaiņas.

Atjaunina arī to pašvaldību saraksts, kas veido tiešās apkaimes apgabalu, nemainot perimetru, lai ņemtu vērā administratīvās izmaiņas, kas veiktas pirms 2019. gada.

Attiecīgi groza vienotā dokumenta iedaļu “Papildu nosacījumi”.

4. Pārejas pasākums

I nodaļas XI daļas 3. punktu svītro, jo ir beidzies laikposms, kurā ražotāji varēja gūt labumu no īpaša pasākuma attiecībā uz audzēšanas periodu, un līdz ar to ir pagājis datums, kad produkts tika laists tirgū, darot to pieejamu patērētājam.

Šis grozījums vienoto dokumentu neskar.

5. Specifikācijas pārbaudes elementi

—	Uzņēmējus tagad pārbauda sertifikācijas iestāde, dažādos attiecīgajos specifikācijas II nodaļas punktos apzīmējumu “kontroles plāns” aizstāj ar apzīmējumu “pārbaudes plāns”. Šis grozījums vienoto dokumentu neskar.

—	Norādes uz pārbaudes iestādi III nodaļas II daļā: kopš 2011. gada decembra, kad tika apstiprināta produkta specifikācija, ir grozīti šīs daļas redakcionālie noteikumi, svītrojot visas atsauces uz kontroles iestādi, jo pārbaudes veic sertifikācijas iestāde. Šis grozījums vienoto dokumentu neskar.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Moulin-à-Vent”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīna produktu kategorijas

Vīns

Vīna vai vīnu apraksts

Analītisks apraksts

Vīni ir nedzirkstoši sausie sarkanvīni.

Vīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 10,5 %.

Pēc bagātināšanas vīnu kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

Fasēšanas posmā vīnu ābolskābes saturs nepārsniedz 0,4 gramus uz litru.

Gatavie vīni, ko var sākt tirgot, atbilst šādiem analītiskiem standartiem:

Maksimālais fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs: 3 grami uz litru

Attiecībā uz maksimālo kopējo spirta koncentrāciju, minimālo faktisko spirta koncentrāciju, minimālo kopējo skābumu un maksimālo kopējo sēra dioksīda saturu piemēro Kopienas tiesību aktos noteiktos standartus.

Vīnu krāsa ir piesātināta – no rubīna līdz granāta tonim. Aromātā bieži vien ir izteiktas ziedu un gatavu sarkano augļu nianses, kas ar laiku pārveidojas par garšvielu, trifeļu vai pat medījuma gaļas aromātu. Vīnu garšas struktūra ir dāsna, un tai raksturīgs līdzsvars starp spēcīgu garšu, sarežģītību un eleganci.

Tos var izbaudīt jaunus, bet pēc vairāku gadu ilgas uzglabāšanas tie iegūst smalku un spēcīgu garšu.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (%):
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (%)
Minimālais kopējais skābums:
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru):	14,17
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru):

5. Vīnkopības metodes

a. Īpašās vīndarības metodes

Vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

—	Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta.

—	Vīni pēc bagātināšanas nepārsniedz kopējo spirta tilpumkoncentrāciju 13 %.

—	Bagātināšanai ir atļauti iztvaicēšanas paņēmieni, nepārsniedzot 10 % augstu koncentrāciju.

Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā šiem vīniem jāatbilst prasībām, kas noteiktas Kopienas līmenī un Lauku un jūras zvejas kodeksā.

Audzēšanas prakse

Stādījumu blīvums

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

Vīnkoku stādījumu blīvums ir vismaz 6 000 vīnkoku uz hektāru.

Šiem vīnkokiem atstarpe starp rindām nepārsniedz 2,1 metrus, un atstarpe starp vīnkokiem vienā rindā nepārsniedz 0,8 metrus.

ĪPAŠI NOTEIKUMI

Ar nosacījumu, ka tiek ievērots minimālais vīnkoku blīvums – 6 000 vīnkoku uz hektāru, mehanizācijas nolūkā attālums starp vīnkoku rindām nedrīkst pārsniegt trīs metrus.

Noteikumi par apgriešanu

—	apgriešanu pabeidz 15. maijā,

—	vīnus iegūst no vīnkokiem, kas apgriezti, izmantojot īso apgriešanas paņēmienu (kausveidā, vēdekļveidā vai vienkāršā, dubultā vai “charmet” Ruajā (Royat) kordona veidā), kad uz vienu vīnkoku ir ne vairāk kā 10 vīnstīgu pumpuri,

—	uz katra vīnkoka ir trīs līdz pieci augļzari ar ne vairāk kā diviem vīnstīgu pumpuriem; atjaunošanas nolūkā uz katra vīnkoka var būt arī augļzars ar ne vairāk kā diviem vīnstīgu pumpuriem, kas uzpotēti uz sānu daļas, kura izaugusi no vecā koka,

—	veicot apgriešanu, lai veidotu vīnkoku, vai nomainot apgriešanas metodi, vīnkokus apgriež, uz viena vīnkoka atstājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpurus.

Noteikumi attiecībā uz ražas mehānisku novākšanu:

a)	novākto vīnogu krāvuma augstums konteineros, kuros veic pārvešanu no zemesgabala uz vīna darītavu, nepārsniedz 0,5 metrus;

b)	konteineri ir izgatavoti no inerta un pārtikai piemērota materiāla;

c)	ražas novākšanas un transportēšanas aprīkojumam ir atbilstīga ūdens novadīšanas vai aizsardzības sistēma.

b. Maksimālās ražas

61 hektolitrs no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšanu un vīnu vinifikāciju, ražošanu un izturēšanu veic šādu pašvaldību teritorijā, pamatojoties uz oficiālo administratīvi teritoriālo vienību klasifikatoru, kas bija spēkā 2019. gadā:

—	Rhône departamentā: Chénas,

—	Saône-et-Loire departamentā: Romanèche-Thorins.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘Aligoté B’

‘Gamay N’

‘Melon B’

8. Saiknes( vai saikņu apraksts

Saikni veicinošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals plešas pāri Beaujolais kalnu austrumu malai, galvenokārt uz Rémont kalna (510 metru augstumā) un terasēm pie Saonas (Saône) līdzenuma, 15 kilometrus uz dienvidrietumiem no Mâcon un 25 kilometrus uz ziemeļiem no Villefranche-sur-Saône.

Tādējādi tas plešas Chénas un Romanèche-Thorins pašvaldību teritorijās, uz Rhône un Saône-et-Loire departamenta robežām.

Vīnogu ražas novākšanai paredzētie zemesgabali atrodas kalnainā ainavā ar nogāzēm rietumos, kas dažkārt, galvenokārt Chénas ciemā, ir ļoti stāvas, un austrumos – ne tik stāvām nogāzēm un terasēm, kuras sniedzas līdz Romanèche-Thorins. Tādējādi augstums virs jūras līmeņa ir no 190 metriem līdz 420 metriem.

80 % augšņu ir augsnes, kas izveidojušās smalku sārtas krāsas smilšu arēnās, kuras izveidojušās substrāta granīta ieža, kas šeit tiek saukts par “grès” vai “gore”, iedarbības dēļ. Dienvidu daļā un pie austrumu robežas augsnes ir labāk attīstītas un veidojušās uz koluviālajiem nogulumiem. To sastāvā ir smilts un māls, kas sajaukts ar oļiem un granti. Augsnes kopumā tiek labi drenētas, un tās ir piesūcinātas ar dzelzs un mangāna oksīdiem, kas tiek izkliedēti no dzīslām, kuras krustojas ar granīta masu.

Patiešām, lielākās Francijas mangāna nogulsnes tika atklātas aptuveni 1750. gadā Romanèche-Thorins. Šo atradni, kas pletās līdz pat ciema galvenā laukuma vidum, izmantoja no XVIII gadsimta līdz XIX gadsimtam. Romanéchite, kā to toreiz sauca, ir ļoti smags melns klintsakmens.

Klimats ir maigāks okeāna klimats, pakļauts kontinentālajai un dienvidu ietekmei. Nokrišņu daudzums visa gada garumā ir vienmērīgs, un gada vidējā temperatūra ir tuvu 11 °C. Beaujolais kalniem ir būtiska nozīme aizsardzībā pret rietumu vējiem, tādējādi mazinot okeāna ietekmi. To radītais fēna efekts izžāvē mitro gaisu, uz tā rēķina palielinot gaismas daudzumu un samazinot nokrišņu daudzumu.

Lielajai Saonas ielejai ir arī galvenā nozīme vīnkoku attīstībā, jo tā nodrošina lielu gaismas daudzumu un novirza ietekmi no dienvidiem, ko jo īpaši raksturo liels karstums vasarā.

Saikni veicinošo cilvēkfaktoru apraksts

Vīnkoki ģeogrāfiskajā apgabalā tiek audzēti jau no seniem laikiem.

Sjūzana Blanšeta (Suzanne Blanchet) savā grāmatā Les vins de Bourgogne (“Burgundijas vīni”) norāda, ka vīnkoku audzēšana no Mâconnais apgabala līdz Lyonnais apgabalam, kur pārsvarā ir meži, ir tikusi veikta kopš I gadsimta (Plīnijs Vecākais). III gadsimtā vīni, kurus tolaik pildīja amforās, pa ļoti tuvu esošo Saonas upi tika nogādāti līdz Lionai.

Kopš XV gadsimta beigām, pateicoties Lionas buržuāzijas pārstāvju ierosmei, papildus zīda rūpniecības un banku uzplaukumam vīna dārzi piedzīvoja īstu uzplaukumu.

Beaujolais reģiona vīna tirdzniecības apjomi paplašinājās XVIII gadsimtā, izraisot lielas pārmaiņas vīnu dārzos. Pēc tam lielos īpašumus sadalīja “nomājamos zemesgabalos”, kas ģeogrāfiskajā apgabalā joprojām ir ļoti izplatīti.

1722. gadā valsts arhīvos ir norādīts: “Romanèche ir viena no četrām Mâconnais apdzīvotajām vietām, no kurām uz Parīzi nosūta lielāko vīna mucu skaitu”.

Aizsargātā cilmes vietas nosaukums ir saistīts ar senām vējdzirnavām, kas celtas 1550. gadā Romanèche-Thorins pakalnā. Līdz XIX gadsimta vidum tās izmantoja graudu malšanai. Tagad tās ir klasificētas kā vēsturisks piemineklis. Tās atrodas vīna dārza centrā, ir redzamas ļoti tālu un lieliski identificē “Moulin-à-Vent” ģeogrāfisko apgabalu.

Ar Mâcon tiesas 1924. gada 17. aprīļa spriedumu tiek oficiāli noteiktas ģeogrāfiskās robežas, kurās drīkst ražot vīnus ar nosaukumu ““Thorins” vai “Moulin-à-Vent””. Nākamajā gadā tika oficiāli izveidota “Vīnkopju savienība”, un tas noveda pie aizsargātā cilmes vietas nosaukuma atzīšanas, kas notika, pieņemot 1936. gada 11. septembra dekrētu. Lai izvairītos no pārpratumiem, no nosaukuma “Thorins” atteicās.

Tajā pašā laikā aptuveni četrdesmit ražotāji izveidoja kooperatīvo vīna darītavu, kura kopš 1934. gada tika izveidota pie Michauds pils Chénas pašvaldībā, tā saražo aptuveni 20 % no visa apjoma un ir ekonomikas dzinējspēks.

Produktu ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Moulin-à-Vent” raksturo reģionam raksturīgo tradīciju apkopojums un mūsdienīgas metodes.

Ražotāji, cenšoties izgatavot kvalitatīvu vīnu, ir iemācījušies pārvaldīt šķirni ‘Gamay N’ un tās audzēšanu, jo īpaši izmantojot lielu stādījumu blīvumu un vīnkokus īsi apgriežot.

Lai panāktu vīnogu pilnīgu nogatavošanos, ražotājs nodrošina, lai būtu pietiekams daudzums atklātu lapu platības. Tādējādi vīnkokus var apsaimniekot, izmantojot stacionāru piesiešanu. Paralēli ražotāji ieviesa īpašu vīndarības sistēmu, kurā līdzās pastāv tradicionālā fermentācija un pusoglekļa macerācija.

Īpašumi ir galvenokārt pieder ģimenēm, kur vairākas paaudzes nomaina viena otru un strādā kopā.

Vīna dārzu platība 2010. gadā bija 650 hektāri, un vidējais ražošanas apjoms gadā bija aptuveni 30 000 hektolitru.

Informācija par produktu kvalitāti un īpašībām

Vīnu krāsa ir piesātināta – no rubīna līdz granāta tonim.

Aromātā bieži vien ir izteiktas ziedu un gatavu sarkano augļu nianses, kas ar laiku pārveidojas par garšvielu, trifeļu vai pat medījuma gaļas aromātu.

Vīnu garšas struktūra ir dāsna, un tai raksturīgs līdzsvars starp spēcīgu garšu, sarežģītību un eleganci.

Tos var izbaudīt jaunus, bet pēc vairāku gadu ilgas uzglabāšanas tie iegūst smalku un spēcīgu garšu.

Cēloņsakarības

Ražots no vīnkokiem, kas aug granīta klinšu izvirzījumu sānu malās, vīns “Moulin-à-Vent” ir pazīstams kā vecākais no “Crus du Beaujolais” saimes.

Vīnkoki sakņojas viendabīgā granīta augsnes pamatā, kurā ir daudzas mangāna dzīslas, kas redzamas augsnē izkaisītu fragmentu veidā. Vēsture liecina, ka šis melnais minerāls veicina vīnu īpašo iezīmju rašanos.

Vīna dārzu zemesgabali, kas apstādīti ar šķirni ‘Gamay N’, atrodas ne pārāk stāvās nogāzēs, ir diezgan atklāti austrumos un dienvidaustrumos, tos no rietumu vējiem pasargā Beaujolais kalni. Tiem atrodoties tādā stāvoklī, tos jau no rītausmas sasilda pirmie saules stari.

Granīta pamats, ņemot vērā tā zemo auglību, veicina mērenu ražu veidošanos un piedalās svaigu vīnogu aromātu veidošanā vīnos.

Ražotāji labprāt norobežotu labākos zemesgabalus un marķējumā iekļautu vispazīstamāko vietu nosaukumus.

“Moulin-à-Vent” labā reputācija ir sena. Jau XVIII gadsimtā to apstiprināja Mâcon uzpircējs Pjērs Etjēns Šalandons (Pierre-Étienne Chalandon), kas iesniedza sūdzību pret ražotāju, kuru turēja aizdomās par trešās vai ceturtās kategorijas vīnu piedāvāšanu ar nosaukumu “Moulin-à-Vent”. Savā darbā Topographie de tous les vignobles connus (“Visu zināmo vīna dārzu topogrāfija”) Žiljēns (Jullien) 1816. gadā aprakstīja “Moulin-à-Vent” vīnus, kas tolaik tika klasificēti kā “pirmā šķira” un vairāk nekā desmit gadus uzglabāti pudelēs.

Savukārt ražotāji vienmēr sevi identificē ar vējdzirnavām, kas ir aizsargātā cilmes vietas nosaukuma simbols un ir izvietotas uz daudzām etiķetēm un reklāmas dokumentiem, un kas ir iedvesmojušas gleznotāju Morisu Utrilo (Maurice Utrillo).

1996. gadā “Moulin-à-Vent” ražotāji apvienojās ar “Chénas” ražotājiem, lai izveidotu Confrérie des Maîtres Vignerons de Chénas et Moulin-à-Vent (Chénas un Moulin-à-Vent vīna audzētāju brālību), svinīgi apstiprinot abu ar aizsargātajiem cilmes vietu nosaukumiem apzīmēto vīnu labo reputāciju.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

tiešā tuvumā esošo apgabalu, kas noteikts, atkāpjoties no noteikumiem attiecībā uz vīnu izgatavošanu, ražošanu un nogatavināšanu, veido šādu pašvaldību teritorija, pamatojoties uz 2019. gada oficiālo ģeogrāfisko kodu:

—

Côte-d’Or departamentā:

Agencourt, Aloxe-Corton, Ancey, Arcenant, Argilly, Autricourt, Auxey-Duresses, Baubigny, Beaune, Belan-sur-Ource, Bévy, Bissey-la-Côte, Bligny-lès-Beaune, Boncourt-le-Bois, Bouix, Bouze-lès-Beaune, Brion-sur-Ource, Brochon, Cérilly, Chamboeuf, Chambolle-Musigny, Channay, Charrey-sur-Seine, Chassagne-Montrachet, Châtillon-sur-Seine, Chaumont-le-Bois, Chaux, Chenôve, Chevannes, Chorey-lès-Beaune, Clémencey, Collonges-lès-Bévy, Combertault, Comblanchien, Corcelles-les-Arts, Corcelles-les-Monts, Corgoloin, Cormot-Vauchignon, Corpeau, Couchey, Curley, Curtil-Vergy, Daix, Dijon, Ebaty, Echevronne, Epernay-sous-Gevrey, L'Etang-Vergy, Etrochey, Fixin, Flagey-Echézeaux, Flavignerot, Fleurey-sur-Ouche, Fussey, Gerland, Gevrey-Chambertin, Gilly-lès-Cîteaux, Gomméville, Grancey-sur-Ource, Griselles, Ladoix-Serrigny, Lantenay, Larrey, Levernois, Magny-lès-Villers, Mâlain, Marcenay, Marey-lès-Fussey, Marsannay-la-Côte, Massingy, Mavilly-Mandelot, Meloisey, Merceuil, Messanges, Meuilley, Meursanges, Meursault, Molesme, Montagny-lès-Beaune, Monthelie, Montliot-et-Courcelles, Morey-Saint-Denis, Mosson, Nantoux, Nicey, Noiron-sur-Seine, Nolay, Nuits-Saint-Georges, Obtrée, Pernand-Vergelesses, Perrigny-lès-Dijon, Plombières-lès-Dijon, Poinçon-lès-Larrey, Pommard, Pothières, Premeaux-Prissey, Prusly-sur-Ource, Puligny-Montrachet, Quincey, Reulle-Vergy, La Rochepot, Ruffey-lès-Beaune, Saint-Aubin, Saint-Bernard, Saint-Philibert, Saint-Romain, Sainte-Colombe-sur-Seine, Sainte-Marie-la-Blanche, Santenay, Savigny-lès-Beaune, Segrois, Tailly, Talant, Thoires, Vannaire, Velars-sur-Ouche, Vertault, Vignoles, Villars-Fontaine, Villebichot, Villedieu, Villers-la-Faye, Villers-Patras, Villy-le-Moutier, Vix, Volnay, Vosne-Romanée, Vougeot;

—

Rhône departamentā:

Alix, Anse, L'Arbresle, Les Ardillats, Arnas, Bagnols, Beaujeu, Belleville-en-Beaujolais, Belmont-d’Azergues, Blacé, Le Breuil, Bully, Cercié, Chambost-Allières, Chamelet, Charentay, Charnay, Chasselay, Châtillon, Chazay-d’Azergues, Chessy, Chiroubles, Cogny, Corcelles-en-Beaujolais, Dardilly, Denicé, Deux Grosnes (tikai tajā daļā, kas atbilst kādreizējās Avenas pašvaldības teritorijai), Dracé, Emeringes, Fleurie, Fleurieux-sur-l'Arbresle, Frontenas, Gleizé, Juliénas, Jullié, Lacenas, Lachassagne, Lancié, Lantignié, Légny, Létra, Limas, Lozanne, Lucenay, Marchampt, Marcy, Moiré, Montmelas-Saint-Sorlin, Morancé, Odenas, Le Perréon, Pommiers, Porte des Pierres Dorées, Quincié-en-Beaujolais, Régnié-Durette, Rivolet, Sain-Bel, Saint-Clément-sur-Valsonne, Saint-Cyr-le-Chatoux, Saint-Didier-sur-Beaujeu, Saint-Etienne-des-Oullières, Saint-Etienne-la-Varenne, Saint-Georges-de-Reneins, Saint-Germain-Nuelles, Saint-Jean-des-Vignes, Saint-Julien, Saint-Just-d’Avray, Saint-Lager, Saint-Romain-de-Popey, Saint-Vérand, Sainte-Paule, Salles-Arbuissonnas-en-Beaujolais, Sarcey, Taponas, Ternand, Theizé, Val d'Oingt, Vaux-en-Beaujolais, Vauxrenard, Vernay, Villefranche-sur-Saône, Ville-sur-Jarnioux, Villié-Morgon, Vindry-sur-Turdine (tikai tajā daļā, kas atbilst kādreizējo Dareizé, Les Olmes un Saint-Loup pašvaldību teritorijai);

—

Saône-et-Loire departamentā:

Aluze, Ameugny, Azé, Barizey, Beaumont-sur-Grosne, Berzé-la-Ville, Berzé-le-Châtel, Bissey-sous-Cruchaud, Bissy-la-Mâconnaise, Bissy-sous-Uxelles, Bissy-sur-Fley, Blanot, Bonnay, Bouzeron, Boyer, Bray, Bresse-sur-Grosne, Burgy, Burnand, Bussières, Buxy, Cersot, Chagny, Chaintré, Chalon-sur-Saône, Chamilly, Champagny-sous-Uxelles, Champforgeuil, Chânes, Change, Chapaize, La Chapelle-de-Bragny, La Chapelle-de-Guinchay, La Chapelle-sous-Brancion, Charbonnières, Chardonnay, La Charmée, Charnay-lès-Mâcon, Charrecey, Chasselas, Chassey-le-Camp, Château, Châtenoy-le-Royal, Chaudenay, Cheilly-lès-Maranges, Chenôves, Chevagny-les-Chevrières, Chissey-lès-Mâcon, Clessé, Cluny, Cormatin, Cortambert, Cortevaix, Couches, Crêches-sur-Saône, Créot, Cruzille, Culles-les-Roches, Curtil-sous-Burnand, Davayé, Demigny, Dennevy, Dezize-lès-Maranges, Donzy-le-Pertuis, Dracy-le-Fort, Dracy-lès-Couches, Epertully, Etrigny, Farges-lès-Chalon, Farges-lès-Mâcon, Flagy, Fleurville, Fley, Fontaines, Fragnes-La-Loyère (tikai tajā daļā, kas atbilst kādreizējās La Loyère pašvaldības teritorijai), Fuissé, Genouilly, Germagny, Givry, Granges, Grevilly, Hurigny, Igé, Jalogny, Jambles, Jugy, Jully-lès-Buxy, Lacrost, Laives, Laizé, Lalheue, Leynes, Lournand, Lugny, Mâcon, Malay, Mancey, Martailly-lès-Brancion, Massilly, Mellecey, Mercurey, Messey-sur-Grosne, Milly-Lamartine, Montagny-lès-Buxy, Montbellet, Montceaux-Ragny, Moroges, Nanton, Ozenay, Paris-l'Hôpital, Péronne, Pierreclos, Plottes, Préty, Prissé, Pruzilly, Remigny, La Roche-Vineuse, Rosey, Royer, Rully, Saint-Albain, Saint-Ambreuil, Saint-Amour-Bellevue, Saint-Boil, Saint-Clément-sur-Guye, Saint-Denis-de-Vaux, Saint-Désert, Saint-Gengoux-de-Scissé, Saint-Gengoux-le-National, Saint-Germain-lès-Buxy, Saint-Gervais-sur-Couches, Saint-Gilles, Saint-Jean-de-Trézy, Saint-Jean-de-Vaux, Saint-Léger-sur-Dheune, Saint-Mard-de-Vaux, Saint-Martin-Belle-Roche, Saint-Martin-du-Tartre, Saint-Martin-sous-Montaigu, Saint-Maurice-de-Satonnay, Saint-Maurice-des-Champs, Saint-Maurice-lès-Couches, Saint-Pierre-de-Varennes, Saint-Rémy, Saint-Sernin-du-Plain, Saint-Symphorien-d’Ancelles, Saint-Vallerin, Saint-Vérand, Saint-Ythaire, Saisy, La Salle, Salornay-sur-Guye, Sampigny-lès-Maranges, Sancé, Santilly, Sassangy, Saules, Savigny-sur-Grosne, Sennecey-le-Grand, Senozan, Sercy, Serrières, Sigy-le-Châtel, Sologny, Solutré-Pouilly, Taizé, Tournus, Uchizy, Varennes-lès-Mâcon, Vaux-en-Pré, Vergisson, Vers, Verzé, Le Villars, La Vineuse sur Fregande (tikai tajā daļā, kas atbilst kādreizējo Donzy-le-National, Massy un La Vineuse pašvaldību teritorijai), Vinzelles, Viré;

—

Yonne departamentā:

Aigremont, Annay-sur-Serein, Arcy-sur-Cure, Asquins, Augy, Auxerre, Avallon, Bazarnes, Beine, Bernouil, Béru, Bessy-sur-Cure, Bleigny-le-Carreau, Censy, Chablis, Champlay, Champs-sur-Yonne, Chamvres, La Chapelle-Vaupelteigne, Charentenay, Châtel-Gérard, Chemilly-sur-Serein, Cheney, Chevannes, Chichée, Chitry, Collan, Coulangeron, Coulanges-la-Vineuse, Courgis, Cruzy-le-Châtel, Dannemoine, Deux Rivières, Dyé, Epineuil, Escamps, Escolives-Sainte-Camille, Fleys, Fontenay-près-Chablis, Gy-l’Evêque, Héry, Irancy, Island, Joigny, Jouancy, Junay, Jussy, Lichères-près-Aigremont, Lignorelles, Ligny-le-Châtel, Lucy-sur-Cure, Maligny, Mélisey, Merry-Sec, Migé, Molay, Molosmes, Montigny-la-Resle, Montholon (tikai tajā daļā, kas atbilst kādreizējo Champvallon, Villiers sur Tholon un Volgré pašvaldību teritorijai), Mouffy, Moulins-en-Tonnerrois, Nitry, Noyers, Ouanne, Paroy-sur-Tholon, Pasilly, Pierre-Perthuis, Poilly-sur-Serein, Pontigny, Préhy, Quenne, Roffey, Rouvray, Saint-Bris-le-Vineux, Saint-Cyr-les-Colons, Saint-Père, Sainte-Pallaye, Sainte-Vertu, Sarry, Senan, Serrigny, Tharoiseau, Tissey, Tonnerre, Tronchoy, Val-de-Mercy, Vallan, Venouse, Venoy, Vermenton, Vézannes, Vézelay, Vézinnes, Villeneuve-Saint-Salves, Villy, Vincelles, Vincelottes, Viviers, Yrouerre.

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

vīnu ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, ja:

—	tas ir vietas nosaukums, kas ir kadastrēts;

—	un ja tas ir norādīts ražas deklarācijā.

Kadastrētās vietas nosaukumu raksta uzreiz aiz aizsargātā cilmes vietas nosaukuma un iespiež ar burtiem, kas nepārsniedz pusi no to burtu izmēra gan augstumā, gan platumā, kuri veido aizsargāto cilmes vietas nosaukumu;

vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu marķējumā var norādīt lielāko ģeogrāfisko vienību “Vin du Beaujolais” vai “Grand Vin du Beaujolais”, vai “Cru du Beaujolais”.

Lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukuma burtu izmērs ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāks par divām trešdaļām no to burtu izmēra, kas veido aizsargāto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-10009261-9fab-4519-9359-c1535d713844

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

15.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 87/35

(2021/C 87/10)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR VIENOTAJĀ DOKUMENTĀ IZDARĪTU STANDARTA GROZĪJUMU

“MINERVOIS”

PDO-FR-A0330-AM01

Paziņojuma datums: 14.12.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Noteiktā zemesgabalu apgabala apstiprināšanas datums

Šis grozījums izdarīts, lai norādītu datumu, kurā kompetentā valsts iestāde apstiprinājusi ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā ietilpstošā noteiktā zemesgabalu apgabala izmaiņas. Zemesgabalu apgabala robežu noteikšana nozīmē ar attiecīgo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ģeogrāfiskajā ražošanas apgabalā.

2. Vīndārzos izmantotās vīnogulāju šķirnes

Atļauto vīnogulāju šķirņu sarakstu papildina ar divām jaunām vīnogulāju šķirnēm – ‘Grenache gris G’ un ‘Viognier’, ko izmanto sārtvīnu un baltvīnu ražošanai. Šīs šķirnes, kas jau ir ieviestas ražošanas apgabalā, tiek iekļautas kā papildu šķirnes, lai ACVN “Minervois” šķirnes saskaņotu ar reģionālā ACVN “Languedoc” šķirnēm.

Tādējādi šķirni ‘Grenache gris G’ pievieno to papildu šķirņu sarakstam, kas paredzētas sārtvīnu ražošanai.

Šķirnes ‘Grenache gris G’ un ‘Viognier blanc B’ pievieno to papildu šķirņu sarakstam, kas paredzētas baltvīnu ražošanai.

3. Noteikumi par vīnogulāju šķirņu īpatsvaru saimniecībā

Ir precizēti noteikumi par šķirņu ‘Grenache gris’ un ‘Viognier’ īpatsvaru saimniecībā:

—

attiecībā uz sārtvīniem iekļauj šādu trešo rindkopu:

“—	Šķirnes ‘Grenache gris G’ īpatsvars vīnogulāju kopumā nav lielāks par 20 %.”,

—

attiecībā uz baltvīniem pievieno šādu trešo rindkopu:

“—	Šķirnes ‘Viognier blanc B’ īpatsvars vīnogulāju kopumā nav lielāks par 10 %.”.

4. Marķēšana

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var minēt lielāko ģeogrāfisko vienību “Languedoc”, norādot “Grand Vin du Languedoc”.

ACVN nosaukumu var papildināt arī ar mazākas papildu ģeogrāfiskās vienības nosaukumu, ja ar to apzīmē kadastrā reģistrētu apdzīvotu vietu/sādžu (lieu-dit) un ja šis nosaukums ir norādīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās sādžas nosaukumu raksta uzreiz aiz ACVN ar burtiem, kuru izmēri ne augstumā, ne platumā nav lielāki par pusi no to burtu izmēriem, ar ko attēlots ACVN.

5. Deklarēšanas pienākumi

Iepriekšējai deklarācijai par zemesgabaliem, kurus izmanto ar aizsargāto nosaukumu apzīmētu produktu ražošanai, ir jāpievieno dokuments, kur identificēti zemesgabali, kuri varētu tikt apūdeņoti.

6. Atsauces uz kontroles institūciju

Vienotajā dokumentā atjaunina atsauces uz kontroles institūciju.

ACVN specifikācijas II nodaļas II punktā izdara grozījumus, lai precizētu, ka kontroli veic nevis inspekcijas institūcija, bet gan kontroles institūcija, kas rīkojas kontroles iestādes, proti, Izcelsmes un kvalitātes valsts institūta (Institut National de l'Origine et de la Qualité – INAO), vārdā.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Minervois”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

1. Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

Vīnu analītiskās īpašības

Vīni ir sausi nedzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni.

Sarkanvīnu, sārtvīnu un baltvīnu dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir vismaz 12 tilp. %.

Sarkanvīnos, kuru dabiskais spirta saturs nepārsniedz 14 tilp. %, maksimālais fermentējamo cukuru saturs ir 3 grami (glikoze + fruktoze).

Sarkanvīnos, kuru dabiskais spirta saturs pārsniedz 14 tilp. %, maksimālais fermentējamo cukuru saturs ir 4 grami (glikoze + fruktoze).

Ābolskābes saturs sarkanvīnos nav lielāks par 0,4 gramiem un litru.

Sārtvīnos un baltvīnos maksimālais fermentējamo cukuru saturs ir 4 grami (glikoze + fruktoze).

Gaistošais skābums, sēra dioksīda saturs un kopējais skābums atbilst tam, kāds noteikts Savienības tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Vīnu organoleptiskās īpašības

Sarkanvīnus saskaņā ar praksi ražo no vīnogu kopuma, kurā vismaz 60 % ir šķirņu ‘Grenache N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Syrah N’ vīnogas. Tie ir purpura krāsā ar violetiem atspīdumiem. Tie ir līdzsvaroti un ar bagātīgu aromātu, kas atgādina ogas, tāpēc tos var patērēt jaunus.

Tie ir sildoši un spēcīgi, un tajos bieži vien attīstās pikantas vai lakricai raksturīgas aromātu nianses, tāpēc tie ir ļoti labi piemēroti nogatavināšanai.

Sārtvīni ir gaišā laškrāsā, un to aromāts atgādina ogas. Tie ir vienlaikus gan svaigi un spēcīgi, gan arī sabalansēti un noturīgi.

Baltvīni ir gaišā zelta krāsā ar zaļiem atspīdumiem. Tie ir sildoši, ar kompleksu garšu, kurā izceļas ziedu notis un jūtamas spirgtas svaigu augļu – persiku, mango, aprikožu u. c. – nianses.

5. Vīndarības metodes

a. Īpašās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Vīnogulāju stādījumu minimālā biezība ir 4 000 vīnkoku uz hektāru. Rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 2,5 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,8 metriem.

Vīnkoku vainagu apgriež pirms E stadijas iestāšanās, kad diviem pirmajiem vīnstīgu pumpuriem ir trīs izplaukušas lapas.

—	Vīnkokus apgriež īsi, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem. Katram augļzaram ir ne vairāk par diviem vīnstīgu pumpuriem.

—

‘Marsanne B’, ‘Roussanne B’ un ‘Syrah N’ šķirņu vīnogulāju vainagus var veidot pēc Gijo (Guyot) vienkāršās formas apgriešanas metodes, atstājot ne vairāk kā 10 vīnstīgu pumpuru katram vīnogulājam, tostarp ne vairāk kā sešus uz galvenā dzinuma, un ne vairāk kā divus aizvietotājzarus ar ne vairāk kā diviem vīnstīgu pumpuriem uz katra.

—	Apūdeņošanu var atļaut.

Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu gatavošanā nedrīkst izmantot vīndarības ogles ne atsevišķi, ne kā preparātu sastāvdaļu.

Līdztekus še iepriekš minētajiem noteikumiem vīndarības metožu ziņā jāievēro arī Savienības un Lauku un jūras zvejas kodeksa (Code rural et de la pêche maritime) prasības.

b. Maksimālais ražas iznākums

60 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana notiek šādu pašvaldību teritorijā:

—

Odas (Aude) departamentā: Aigues-Vives, Argeliers, Argens-Minervois, Azille, Badens, Bagnoles, Bize-Minervois, Blomac, Bouilhonnac, Cabrespine, Castelnau-d’Aude, Caunes-Minervois, Ginestas, Homps, Laure-Minervois, Limousis, Mailhac, Malves-en-Minervois, Marseillette, Mirepeisset, Paraza, Pépieux, Peyriac-Minervois, Pouzols-Minervois, Puichéric, La Redorte, Rieux-Minervois, Roquecourbe-Minervois, Roubia, Rustiques, Saint-Couat-d’Aude, Saint-Frichoux, Saint-Nazaire-d’Aude, Sainte-Valière, Sallèles-Cabardès, Salsigne, Tourouzelle, Trassanel, Trausse, Trèbes, Ventenac-en-Minervois, Villalier, Villarzel-Cabardès, Villegly, Villeneuve-Minervois,

—	Ēro (Hérault) departamentā: Agel, Aigne, Aigues-Vives, Azillanet, Beaufort, Cassagnoles, La Caunette, Cesseras, Félines-Minervois, La Livinière, Minerve, Montouliers, Olonzac, Oupia, Saint-Jean-de-Minervois, Siran.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘Bourboulenc B’ – ‘Doucillon blanc’

‘Carignan N’

‘Cinsaut N’ – ‘Cinsault’

‘Clairette B’

‘Grenache N’

‘Grenache blanc B’

‘Grenache gris G’

‘Lledoner pelut N’

‘Macabeu B’ – ‘Macabeo’

‘Marsanne B’

‘Muscat à petits grains blancs B’ – ‘Muscat’, ‘Moscato’

‘Piquepoul blanc B’

‘Piquepoul noir N’

‘Rivairenc N’ – ‘Aspiran noir’

‘Roussanne B’

‘Syrah N’ – ‘Shiraz’

‘Terret blanc B’

‘Terret noir N’

‘Vermentino B’ – ‘Rolle’

‘Viognier B’

8. Saiknes apraksts

Dabas faktori un cilvēkfaktori, kas veido saikni

Ģeogrāfiskais apgabals robežojas ar kalniem Montagne Noire – Sevēnu (Cévennes) kalnu daļu, kura atrodas vistālāk uz dienvidiem un kuras augstākā virsotne ir Nors (Pic de Nore) (1 210 metru).

Vīndārzs atrodas pa vidu lielai pusloka nogāzei, kura pakāpeniski pazeminās virzienā no ziemeļiem un dienvidiem, noslēdzoties ar lēzenu nogāzes daļu pie Odas upes. Dienvidu pusē to nenorobežo reljefa pacēlumi, bet sānos tai piekļaujas divi pakalnu masīvi:

—	viens rietumu pusē, netālu no Karkasonas (Carcassonne); to veido pakalni, kuri stiepjas ziemeļu–dienvidu virzienā no Salsigne līdz Trèbes un kuriem pa vidu vijas upe Clamoux,

—	otrs austrumu pusē; tas pazīstams ar nosaukumu “Serre d’Oupia”, un to šķērso upe Cesse.

Ģeogrāfiskā apgabala centrs paceļas aptuveni 100 metru augstumā virs dīķa Marseillette un pēc tam pakāpeniski pāriet lielā plato, ko šķērso Odas pietekas Argent-Double un Ognon.

Maršrutā “Minervoise”, kas šķērso pakalnus un līdzenumus, var iepazīt vīndārzu, kas harmoniski iekļaujas garigām, priedēm un ozoliem nosētajā dabiskajā vidē.

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas uz lielas muldas, kura ziemeļos balstās uz kalnu masīva Montagne Noire un ir piepildīta ar terciāra molašu nogulumiem, ko šķeļ smilšakmens slāņi un ezera nogulumu kaļķakmens konglomerāti.

Tāpēc visraksturīgākās augsnes ir veidojušās uz akmeņainām terasēm, merģeļa, smilšakmens, cieta kaļķakmens pārveidojumiem (noārdīšanās produktiem) un uz dažām slānekļa lēcām augstuma zonās.

Apgabalā valda Vidusjūras klimats, kas ir ļoti maigs un relatīvi sauss; vidējais nokrišņu daudzums gadā ir 630 milimetri, bet gada vidējā temperatūra pārsniedz 14 °C, savukārt saule gadā spīd vairāk nekā 2 400 stundu.

Ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļā jūtama labvēlīga Vidusjūras ietekme, kas izpaužas ar mitrām dienvidaustrumu brīzēm vasarā un nelielu nokrišņu daudzumu pavasarī un rudenī. Savukārt rietumos ģeogrāfisko apgabalu ietekmē ziemeļrietumu vējš (cers), kas bieži vien ir spēcīgs un parasti sauss, bet, atduroties pret kalniem Montagne Noire, nes nokrišņus no okeāna, galvenokārt rudenī un pavasarī.

Ģeogrāfiskais apgabals aptver 45 pašvaldību teritoriju Odas departamentā un 16 pašvaldību teritoriju Ēro departamentā.

Saikni veidojošo cilvēkfaktoru apraksts

Vīnogulāji “Minervois” apgabalā ir sastopami jau kopš romiešu laikiem.

Kanāla Canal du Midi atklāšana 1680. gadā, ceļu tīkla uzlabošana XVIII gadsimtā un vēlāk dzelzceļa ierīkošana veicināja vīnkopības attīstību, kā rezultātā vīnogulājus sāka audzēt kā monokultūru.

Šo uzplaukumu aizēnoja filoksēras krīzes un pārprodukcijas negatīvā ietekme, kas noveda pie 1907. gada vīnkopības krīzes, pēc kuras visā reģionā tika īstenotas pamatīgas reformas.

Ģeogrāfiskā apgabala austrumos atrodas ciemats Argeliers, kurā 1907. gadā vīnkopis Marslēns Albērs (Marcellin Albert) aizsāka Francijas vīnkopju sacelšanos pret krāpšanu un vīna pārdošanas apjomu lielo kritumu. No šiem lielajiem nemieriem, kas bija pārņēmuši visu Dienvidu apgabalu un daļu citu Francijas vīnkopības teritoriju, dzima likums, ar ko ieviesa “cilmes vietas nosaukumu” (appellation d’origine).

Minervois reģionā 1922. gadā tika izveidota vīndaru aizsardzības savienība. Nosaukumu “Minervois” vispirms 1951. gadā atzina par ierobežotu augstākās kvalitātes vīnu cilmes vietas nosaukumu, bet pēc tam ar 1985. gada 15. februāra dekrētu to atzina par kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, kad izmantoto šķirņu ziņā atkal tika pāriets īpaši pie melnogu šķirnēm ‘Grenache N’, ‘Syrah N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Cinsaut N’ – agrāko laiku augstākās kvalitātes šķirnēm – un baltogu šķirnēm ‘Grenache B’, ‘Maccabeu B’, ‘Roussanne B’, ‘Marsanne B’, ‘Vermentino B’, un rūpīgi noteikti ražošanas nosacījumi.

Lai šos nosacījumus spētu labāk izpildīt, vīna nozares operatori 1996. gadā izvēlējās ieviest īpašu procedūru, saskaņā ar kuru vīnogu novākšanai paredzētos zemesgabalus nosaka divus gadus pirms nosaukuma lietošanas tiesību pieprasīšanas.

2009. gadā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma lietošanas tiesības kopumā par 124 000 hektolitriem vīna pieprasīja 210 individuālās vīna darītavas un 25 kooperatīvās vīna darītavas, kas saražo 40 % no kopapjoma.

Sarkanvīni veido 92 % no ražošanas apjoma, bet sārtvīni – 6 % no ražošanas apjoma. Sarkanvīnus saskaņā ar praksi ražo no vīnogu kopuma, kurā vismaz 60 % ir šķirņu ‘Grenache N’, ‘Mourvèdre N’ un ‘Syrah N’ vīnogas. Tie ir purpura krāsā ar violetiem atspīdumiem. Tie ir līdzsvaroti un ar bagātīgu aromātu, kas atgādina ogas, tāpēc tos var patērēt jaunus.

Tie ir sildoši un spēcīgi, un tajos bieži vien attīstās pikantas vai lakricai raksturīgas aromātu nianses, tāpēc tie ir ļoti labi piemēroti nogatavināšanai.

Sārtvīni ir gaišā laškrāsā, un to aromāts atgādina ogas. Tie ir vienlaikus gan svaigi un spēcīgi, gan arī sabalansēti un noturīgi.

Cēloniskā mijiedarbība

Vidusjūras klimats apvienojumā ar reljefu bez augstām formām vīndārza dienvidu pusē, kā arī dominējošie vēji, kas nes līdzi nelielu nokrišņu daudzumu, ģeogrāfisko apgabalu padara par piemērotu savdabīgu vīnogulāju audzēšanai augsnēs, kurās dominē mālains kaļķakmens.

Šie īpašie apstākļi veicina vīnogu optimālu nogatavošanos un sniedz vīnkopjiem iespēju salāgot vīnogu šķirni ar vīnogu audzēšanas situāciju, tādējādi piešķirot vīniem to savdabīgās īpašības.

Šķirnes ‘Grenache N’ vīnogulāji labi aug akmeņainās terasēs un uz merģeļa, un šīs šķirnes vīnogas padara vīnu sildošu un sabalansētu pēc garšas. ‘Syrah N’ ir agrīna šķirne, kas nodrošina saldumu un ogu aromātu. Vēsturiskās šķirnes ‘Cinsaut N’ ogas, no kurām tradicionāli gatavo sārtvīnu, pievieno arī sarkanvīnu maisījumiem, lai tiem piešķirtu šķirnei raksturīgo izsmalcinātību, bet vēsturiskās šķirnes ‘Carignan N’ ogas vairo vīna miesīgumu un tanīnu saturu un ilgi nogatavinātam vīnam piešķir īpatnēju lakricas aromātu. Šķirne ‘Mourvèdre N’ nodrošina maigu tanīnu garšu un garšvielu nianses.

Žaks Puizē (Jacques Puisais) produkta saikni ar tā dabisko vidi apraksta šādi: ““Minervois” ir “gaisīgs” vīns, kura ražošanā liela nozīme ir vējainajiem gadiem, jo īpaši vēja iedarbībai laikposmā pirms vīnogu novākšanas, jo tas nosaka evapotranspirācijas ātrumu. Šis gaisīgais vīns ir maigs un tanīniem bagāts, un tajā īpaši labi jūtami augļi, no kuriem tas gatavots.”

Vīnkopība caurvij “Minervois” apgabala vēsturi jau divus gadu tūkstošus.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums aizgūts no mītiskām asociācijām apvītā ciemata Minervas (Minerve), kas paceļas kādā klinšainā kaļķakmens plakankalnes virsotnē. Šis senais cietoksnis ir pazīstams ar savu neparasto atrašanās vietu un pretošanos Simona de Monfora (Simon de Montfort) spēkiem, kas bija devušies krusta karagājienā pret katariem, 1210. gadā. Šajā simboliskajā vietā, kurai līdzīgu kontrolētā cilmes vietas nosaukuma apgabalā ir vēl daudz, uz cieta kaļķakmens pamatnes veidotie vīndārzi ir kļuvuši par daļu no saulainās dienvidu ainavas.

Ir saglabājušās liecības par Romas impēriju. Lielākā daļa pašreizējo īpašumu un piļu ir veidojušies no senajām romiešu pilsētas mājām “domus”. Viens no šādiem īpašumiem ir “Massanier la Mignarde” pašvaldības Pépieux teritorijā, kurš senatnē piederēja leģionāram Maximus un kurā iegūto vīnu 2005. gada konkursā “International wine challenge” atzina par pasaulē labāko.

“Minervois” kultūras un vēsturiskā mantojuma daļa ir arī UNESCO pasaules mantojuma sarakstā iekļautā Karkasonas pilsēta (Carcassonne) – viduslaiku cietoksnis, kas atrodas ģeogrāfiskā apgabala rietumu pierobežā. Ģeogrāfiskā apgabala dienvidos aizlīkumo kanāls Midi, kuram pateicoties XVII gadsimtā ekonomika piedzīvoja ziedu laikus, un arī šis kanāls ir iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā.

Tādējādi kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Minervois” ar savu vēsturisko mantojumu un privileģētajām vietām liecina par nesaraujamu saikni ar vīnkopību tā teritorijā.

9. Citi būtiski nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var minēt lielāko ģeogrāfisko vienību “Languedoc”, norādot “Grand Vin du Languedoc”.

Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par pusi no tiem burtiem, kas izmantoti, atveidojot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ar nosacījumu, ka:

—	ar to apzīmē kadastrā reģistrētu apdzīvotu vietu/sādžu (lieu-dit),

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Kadastrā reģistrētās sādžas nosaukumu raksta uzreiz aiz kontrolētā cilmes vietas nosaukuma ar burtiem, kuru izmēri ne augstumā, ne platumā nav lielāki par pusi no to burtu izmēriem, ar ko attēlots aizsargātais cilmes vietas nosaukums.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabals, kas saskaņā ar atkāpi noteikts vinifikācijai un vīnu gatavošanai, sastāv no šādu pašvaldību teritorijām:

—

Odas (Aude) departamentā: Barbaira, Berriac, Canet, Capendu, Carcassonne, Castans, Citou, Conques-sur-Orbiel, Douzens, Escales, Floure, Fontiès-d’Aude, Fournes-Cabardès, Labastide-Esparbairenque, Lastours, Lespinassière, Lézignan-Corbières, Marcorignan, Montbrun-des-Corbières, Montirat, Moux, Ouveillan, Pradelles-Cabardès, Raissac, Saint-Marcel-d’Aude, Sallèles-d’Aude, Villanière, Villardonnel, Villedubert, Villemoustaussou,

—	Ēro (Hérault) departamentā: Assignan, Cruzy, Ferrals-les-Montagnes, Villespassans.

Saite uz produkta specifikāciju

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-cc1cf391-d666-49f9-81cc-7ca4a90414cd

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 87

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 15. marts

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2021/C 87/01	Paziņojums to personu un vienību ievērībai, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP, kuru groza ar Padomes Lēmumu (KĀDP)2021/448, un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014, kuru īsteno ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2021/446, par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	1
2021/C 87/02	Paziņojums to datu subjektu ievērībai, kuriem piemēro ierobežojošos pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/145/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība	3
	Eiropas Komisija
2021/C 87/03	Euro maiņas kurss — 2021. gada 12. marts	5
2021/C 87/04	Komisijas paziņojums par pašreizējām valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, ko piemēro no 2021. gada 1. aprīļa (Publicēts saskaņā ar 10. pantu Komisijas Regulā (EK) Nr. 794/2004)	6

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1933
JPY	Japānas jena	130,14
DKK	Dānijas krona	7,4366
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85835
SEK	Zviedrijas krona	10,1388
CHF	Šveices franks	1,1094
ISK	Islandes krona	153,90
NOK	Norvēģijas krona	10,0863
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,150
HUF	Ungārijas forints	366,18
PLN	Polijas zlots	4,5867
RON	Rumānijas leja	4,8850
TRY	Turcijas lira	9,0452
AUD	Austrālijas dolārs	1,5394
CAD	Kanādas dolārs	1,4975
HKD	Hongkongas dolārs	9,2642
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6633
SGD	Singapūras dolārs	1,6053
KRW	Dienvidkorejas vona	1 354,93
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,8505
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7636
HRK	Horvātijas kuna	7,5885
IDR	Indonēzijas rūpija	17 174,63
MYR	Malaizijas ringits	4,9140
PHP	Filipīnu peso	57,772
RUB	Krievijas rublis	87,7030
THB	Taizemes bāts	36,730
BRL	Brazīlijas reāls	6,6421
MXN	Meksikas peso	24,8556
INR	Indijas rūpija	86,7260

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 87/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10163 — United Internet/Morgan Stanley/Tele Columbus) ( 1 )	7
2021/C 87/06	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M. 10174 — Macquarie/Aberdeen/Ucles JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	9
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 87/07	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	11
2021/C 87/08	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	21
2021/C 87/09	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	27
2021/C 87/10	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	35


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.