11.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/14

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2021/C 82/12)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Garbanzo de Fuentesaúco”

ES Nr.: PGI-ES-0264-AM02 – 7.2.2020.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Grupas nosaukums: Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida Garbanzo de Fuentesaúco (AĢIN “Garbanzo de Fuentesaúco” regulatīvā padome)

Adrese: Plaza Mayor 29, 49400 Fuentesaúco (Zamora, Spain)

Tālrunis: +34 923228345

E-pasts: gf@legumbresdecalidad.com

Pieteikuma iesniedzēja grupa pārstāv “Garbanzo de Fuentesaúco” ražotāju un iepakotāju kopējās intereses, un tās likumīgās intereses ir ar šo pieteikumu grozīt aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Garbanzo de Fuentesaúco” specifikāciju. Tā ir arī grupa, kas sākotnēji iesniedza pieteikumu par šā produkta aizsargāto statusu.

2. Dalībvalsts vai Trešā Valsts

Spānija

3. Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐	Produkta nosaukums

☒	Produkta apraksts

☐	Ģeogrāfiskais apgabals

☒	Izcelsmes apliecinājums

☒	Ražošanas metode

☒

Saikne

☒

Marķējums

☒	Cits – pārbaudes struktūra

4. Grozījuma vai grozījumu veids

☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5. Grozījums vai grozījumi

1. grozījums

Iedaļa “Produkta apraksts” – fizikāli ķīmiskās īpašības

Grozījuma pamatojums

Nedaudz paplašināts 100 kaltētu zirņu (aunazirņu) svara diapazons, pazeminot apakšējo robežu no 40 g līdz 35 g. Šis grozījums ir saistīts ar faktu, ka tagad ir neparedzami laikapstākļi. Ir gadi, kuros ir neliels nokrišņu daudzums un augsta temperatūra, kas zirņu augiem rada saspringtus apstākļus. Tā rezultātā zirņi ir mazāki, kas nozīmē, ka 100 zirņu sver ne vairāk kā 35 g.

Tomēr ir pierādīts, ka izmērs neietekmē nevienu no organoleptiskajām īpašībām, kas piemīt “Garbanzo de Fuentesaúco”. Mazāks izmērs, ko iegūst ekstremālu laikapstākļu dēļ, nozīmē lielāku rehidrācijas spēju, kas faktiski uzlabo organoleptiskās īpašības.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.2. punktu.

Pašreizējais formulējums specifikācijā

100 apstrādātu kaltētu zirņu sver no 40 g līdz 50 g.

Formulējums pēc grozījumiem

100 apstrādātu kaltētu zirņu sver no 35 g līdz 50 g.

2. grozījums

Iedaļa “Produkta apraksts”

Svītrota atsauce uz 1983. gada 16. novembra Rīkojumu, ar ko apstiprina kvalitātes standartu dažiem vietējam tirgum paredzētiem iepakotiem, kaltētiem (un izlobītiem) pākšaugiem, jo vienotajā dokumentā nevar ietvert atsauces uz citiem dokumentiem. Tagad ir iekļauts attiecīgo kategoriju apraksts.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.2. punktu.

Pašreizējais formulējums specifikācijā

Visos citos aspektos zirņiem jāietilpst tirdzniecības kategorijā “Extra” vai “I”, kā noteikts 1983. gada 16. novembra Rīkojumā, ar ko apstiprina kvalitātes standartu dažiem vietējam tirgum paredzētiem iepakotiem, kaltētiem (un izlobītiem) pākšaugiem, vai jebkurā citā standartā, kas to aizstāj.

Formulējums pēc grozījumiem

Visos citos aspektos zirņiem jāietilpst tirdzniecības kategorijā “Extra” vai “I”.

“Extra” kategorijas kaltētiem zirņiem jābūt augstākās kvalitātes un bez defektiem, izņemot ļoti nelielus virspusējus defektus, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti vai noformējumu iepakojumā.

“I” kategorijas kaltētiem zirņiem jābūt labas kvalitātes. Pieļaujami nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti vai uzglabāšanas kvalitāti.

3. grozījums

Iedaļa “Izcelsmes apliecinājums”

Grozījuma pamatojums

Svītrotas visas atsauces uz Regulatīvās padomes atļauju vai pārbaudi, jo atļaujas ir aizstātas ar pašdeklarācijām un oficiālās pārbaudes tagad veic kompetentā iestāde.

Pievienoti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 4. panta 2. punkta noteikumi.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.4. punktu.

Pašreizējais formulējums specifikācijā

Kontroles un sertifikācijas procedūras garantē, ka produkta izcelsmes vieta ir noteiktais apgabals.

Uzdevumi ar mērķi uzraudzīt un kontrolēt, vai zirņu ražošana, uzglabāšana, iepakošana un kvalitāte atbilst šai specifikācijai, jāveic Regulatīvajai padomei ar Sertifikācijas komitejas starpniecību, kas ir atbildīgā iestāde saskaņā ar standarta UNE-EN-45011 jaunāko versiju.

Vērā ņem turpmāk minētos aspektus.

—	Zirņus audzē tikai reģistrētos zemes gabalos, kas atrodas lauksaimniecības ražošanas apgabalā, izmantojot E sadaļā izklāstītās audzēšanas metodes.

—	Zirņus apstrādā noliktavās un iepakošanas uzņēmumos, kas iepriekš reģistrēti Regulatīvās padomes reģistrā.

—	Zirņus pārsūtot no viena operatora pie otra, tiem jāpievieno pavaddokumenti, ko iepriekš izsniegusi Regulatīvā padome.

—	Regulatīvā padome veic regulāras pārbaudes un novērtējumus, proti, inspicē zemes gabalus, noliktavas un iepakošanas uzņēmumus, lai pārbaudītu, vai tiek ievērota ražošanas metode, ņem paraugus, veic apsekojumus, kā arī pārbauda dokumentāciju.

—	Tirgū apgrozībā laiž tikai zirņus no iepakošanas uzņēmumiem, kuros ir veiktas visas procedurālās kontroles, un zirņu garantēto izcelsmi apliecina Regulatīvās padomes etiķete.

—	Etiķešu vai kontretiķešu skaits, ko iepakošanas uzņēmumiem izsniedz Regulatīvā padome, ir atkarīgs no produkta daudzuma, ko tiem piegādā audzētāji vai noliktavas, un no iepakojuma tilpuma, kādā zirņi tiks tirgoti.

Formulējums pēc grozījumiem

Kontroles un sertifikācijas procedūras garantē, ka produkta izcelsmes vieta ir noteiktais apgabals.

Vērā ņem turpmāk minētos aspektus.

—	Zirņus audzē tikai reģistrētos zemes gabalos, kas atrodas lauksaimniecības ražošanas apgabalā, izmantojot E sadaļā izklāstītās audzēšanas metodes.

—	Zirņus apstrādā iepriekš reģistrētās noliktavās un iepakošanas uzņēmumos.

—	Zirņus pārsūtot no viena operatora pie otra, tiem jāpievieno pavaddokumenti.

—	Veic regulāras pārbaudes un novērtējumus, proti, inspicē zemes gabalus, noliktavas un iepakošanas uzņēmumus, lai pārbaudītu, vai tiek ievērota ražošanas metode, ņem paraugus, veic apsekojumus, kā arī pārbauda dokumentāciju.

—	Tirgū apgrozībā laiž tikai zirņus no iepakošanas uzņēmumiem, kuros ir veiktas visas procedurālās kontroles, un zirņu garantēto izcelsmi apliecina AĢIN identificējoša etiķete.

—	Etiķešu vai kontretiķešu skaits, ko izsniedz iepakošanas uzņēmumiem, ir atkarīgs no produkta daudzuma, ko tiem piegādā audzētāji vai noliktavas, un no iepakojuma tilpuma, kādā zirņi tiks tirgoti.

—

Visiem operatoriem jāspēj identificēt:

a)	visu saņemto zirņu partiju piegādātāju, daudzumu un izcelsmi;

b)	visu marķēto zirņu saņēmēju, daudzumu un galamērķi;

c)	saistību starp katru saņemto zirņu partiju, kā minēts a) punktā, un katru marķēto zirņu partiju, kā minēts b) punktā.

4. grozījums

Iedaļa “Ražošanas metode” – “Zemes gabalos”

Grozījuma pamatojums

Augšņu vidū tagad ir iekļautas augsnes ar smilšainu tekstūru, kas bija iekļautas sākotnējā pamatojuma pētījumā un pēc tam kļūdaini izlaistas, bet, kā norādīts sadaļā par saikni ar dabu, zirņu audzēšanas apgabali ir izveidoti teritorijās ar kvartāra nogulumiem, kuriem raksturīgo augšņu veidi ietver smilšainas augsnes.

Savukārt zemā oglekļa un slāpekļa attiecība ir svītrota, jo netiek uzskatīta par būtisku šāda veida augsnei un neietekmē kultūraugu kvalitāti.

Stādījumu biezība ir samazināta līdz 70 kg/ha, jo ar tagad tirgū pieejamajām mašīnām var nodrošināt mazāku stādījumu biezību, negatīvi neietekmējot zirņu produkciju.

Svītrota atsauce uz normālo ražību no 600 līdz 800 kg/ha. Daudzumi var būt lielāki vai mazāki atkarībā no laikapstākļiem lauksaimniecības sezonā, jo ražība gadu no gada ievērojami atšķiras.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.5. punktu.

Pašreizējais formulējums specifikācijā

Zemes gabalos

Zirņus audzē zemes gabalos, kas atrodas noteiktajā lauksaimniecības ražošanas apgabalā.

Šajos zemes gabalos ir dziļa, labi drenēta māla vai smilšmāla augsne, kam raksturīgs skābs, neitrāls vai viegli sārmains pH, zems vai vidējs asimilējamā kalcija līmenis, zema oglekļa/slāpekļa attiecība un nekāds vai ļoti neliels sāļums.

Sēšanai izmanto “Fuentesaúco” ekotipa zirņu sēklas vai komerciālu varietāšu sēklas, kas turpmāk jāiegūst no minētā ekotipa, sēšanas laikā izkliedējot no 100 kg līdz 150 kg sēklu hektārā atkarībā no sēklu lieluma, augsnes veida un dīgšanas apstākļiem.

Zirņus audzē, izmantojot augseku, un tos neaudzē vienā un tajā pašā zemes gabalā divus gadus pēc kārtas.

Organisko mēslojumu augsnē iestrādā iepriekšējo kultūraugu audzēšanas laikā, lai tas pienācīgi mineralizētos pirms zirņu sēšanas.

Minerālmēslus augsnē iestrādā pirms sēšanas. Tā kā zirņi ir pākšaugi, kas spēj efektīvi izmantot atmosfēras slāpekli, slāpekļa mēslojumu parasti neizmanto. Fosfora un kālija lietošana ir jāierobežo, jo kultūraugs tos patērē nedaudz.

Tā kā audzēšanas metodes ir orientētas uz zirņu kultūru ietekmējošo kaitēkļu vai slimību izplatīšanās novēršanu, fitosanitāro apstrādi drīkst veikt tikai ārkārtas apstākļos.

Lai izvairītos no zirņu pigmentācijas, kultūraugu raža jānovāc, kad laukā augošie augi un nezāles ir pilnīgi izkaltuši. Normāla ražība ir 600–800 kg no hektāra.

Formulējums pēc grozījumiem

Zemes gabalos

Zirņus audzē zemes gabalos, kas atrodas noteiktajā lauksaimniecības ražošanas apgabalā.

Šajos zemes gabalos ir dziļa, labi drenēta smilšu, māla vai smilšmāla augsne, kam raksturīgs skābs, neitrāls vai viegli bāzisks pH, zems vai vidējs asimilējamā kalcija līmenis un nekāds vai ļoti neliels sāļums.

Sēšanai izmanto “Fuentesaúco” ekotipa zirņu sēklas vai komerciālu varietāšu sēklas, kas turpmāk jāiegūst no minētā ekotipa, sēšanas laikā izkliedējot no 70 kg līdz 150 kg sēklu hektārā atkarībā no sēklu lieluma, augsnes veida un dīgšanas apstākļiem.

Zirņus audzē, izmantojot augseku, un tos nedrīkst audzēt vienā un tajā pašā zemes gabalā divus gadus pēc kārtas.

Organisko mēslojumu augsnē iestrādā iepriekšējo kultūraugu audzēšanas laikā, lai tas pienācīgi mineralizētos pirms zirņu sēšanas.

Tā kā audzēšanas metodes ir orientētas uz zirņu kultūru ietekmējošo kaitēkļu vai slimību izplatīšanās novēršanu, fitosanitāro apstrādi drīkst veikt tikai ārkārtas apstākļos.

Lai izvairītos no zirņu pigmentācijas, kultūraugu raža jānovāc, kad laukā augošie augi un nezāles ir pilnīgi izkaltuši.

5. grozījums

Iedaļa “Ražošanas metode” – “Iepakošanas uzņēmumos”

Iekļauta iespēja attiecībā uz iepakošanu ar rokām. Specifikācijā norādīts, ka zirņus iepako, izmantojot mehanizētas vai daļēji mehanizētas mērierīces, tādējādi izslēdzot iespēju tos iepakot ar rokām. Lai nenoteiktu ierobežojumus mazajiem uzņēmumiem, kuri dod priekšroku iepakošanai ar rokām vai ir spiesti iepakot ar rokām, tagad ir iekļauta arī šāda veida iepakošana.

Svītrotas atsauces uz Regulatīvās padomes atļauju vai pārbaudi, jo atļaujas ir aizstātas ar pašdeklarācijām un oficiālās pārbaudes tagad veic kompetentā iestāde.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.5. punktu.

Pašreizējais formulējums specifikācijā

Iepakošanas uzņēmumos

Reģistrētos iepakošanas uzņēmumos zirņiem jāveic turpmāk minētie procesi norādītajā secībā.

—	Izejmateriālu kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu B iedaļā “Produkta apraksts” aprakstītās īpašības un standartizētu dažādas partijas.

—	Zirņu notīrīšana un attīrīšana no svešķermeņiem, izmantojot sijāšanu un gaisa strūklu.

—	Zirņu atlasīšana, izņemot zirņus ar defektiem un plankumiem vai pārāk mazus zirņus.

—	Šķirošana un klasificēšana pēc izmēra.

—	Iepakošana: kaltētu zirņu iepakošana, izmantojot mehanizētas vai daļēji mehanizētas mērierīces.

—	Galīgā kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu, ka iepakotajām precēm nav defektu un ka produkts atbilst piemērojamajām pielaidēm.

—	Marķēšana: identifikācijas etiķetes vai kontretiķetes, ko izsniegusi Regulatīvā padome.

Kaltētie zirņi jāpārdod līdz nākamā gada septembrim pēc ražas novākšanas datuma.

Formulējums pēc grozījumiem

Iepakošanas uzņēmumos

Reģistrētos iepakošanas uzņēmumos zirņiem jāveic turpmāk minētie procesi norādītajā secībā.

—	Izejmateriālu kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu B iedaļā “Produkta apraksts” aprakstītās īpašības un standartizētu dažādas partijas.

—	Zirņu notīrīšana un attīrīšana no svešķermeņiem, izmantojot sijāšanu un gaisa strūklu.

—	Zirņu atlasīšana, izņemot zirņus ar defektiem un plankumiem vai pārāk mazus zirņus.

—	Šķirošana un klasificēšana pēc izmēra.

—	Iepakošana: kaltētu zirņu iepakošana, izmantojot manuālas, mehanizētas vai daļēji mehanizētas mērierīces.

—	Galīgā kvalitātes kontrole, lai nodrošinātu, ka iepakotajām precēm nav defektu un ka produkts atbilst piemērojamajām pielaidēm.

—	Marķēšana: identifikācijas etiķešu vai kontretiķešu pievienošana.

Kaltētie zirņi jāpārdod līdz nākamā gada septembrim pēc ražas novākšanas datuma.

6. grozījums

Iedaļa “Pārbaudes struktūra”

Grozījuma pamatojums

Pārbaudes struktūra ir Kastīlijas un Leonas Lauksaimniecības tehnoloģiju institūts (Instituto Tecnológico Agrario de Castilla y León), kas ir kompetentā iestāde.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.7. punktu.

Pašreizējais formulējums specifikācijā

Nosaukums: Consejo Regulador de la Indicación Geográfica Protegida Garbanzo de Fuentesaúco (AĢIN “Garbanzo de Fuentesaúco” regulatīvā padome)

Adrese: Paseo del Cementerio s/n. Convento Monjas E-49400 Fuentesaúco (Zamora)

Tālrunis: +34 923228345

Fakss: +34 923228345

E-pasts: info@legumbresdecalidad.com

Aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Garbanzo de Fuentesaúco” regulatīvā padome atbilst 1998. gada standartam EN 45011.

Formulējums pēc grozījumiem

Instituto Tecnológico Agrario de Castilla y León (Kastīlijas un Leonas Lauksaimniecības tehnoloģiju institūts)

Ctra. de Burgos km 119. Finca Zamadueñas

47071 Valladolid (Spain)

Tālrunis: +34 983412034

Fakss: +34 983412040

E-pasts: controloficial@itacyl.es

Par pārbaudi saistībā ar atbilstību nosacījumiem, kas izklāstīti produkta specifikācijā attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Garbanzo de Fuentesaúco”, atbild Kastīlijas un Leonas Lauksaimniecības tehnoloģiju institūts ar Pārtikas kvalitātes un veicināšanas apakšdirektorāta starpniecību saskaņā ar Kastīlijas un Leonas 2014. gada 19. marta Lauksaimniecības likuma Nr. 1/2014 139. pantu.

7. grozījums

Iedaļa “Marķējums”

Norādīts obligātais marķējuma saturs un iekļauts aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips, kas pašreizējā specifikācijā nav iekļauts.

Svītrotas visas atsauces uz Regulatīvās padomes atļauju vai pārbaudi, jo atļaujas ir aizstātas ar pašdeklarācijām un oficiālās pārbaudes tagad veic kompetentā iestāde.

Svītrotas visas atsauces uz tādu produktu marķēšanu, kuru sastāvā ietilpst produkti ar AĢIN; tās nav jāiekļauj specifikācijas iedaļā par marķējumu, jo šajā jomā ir pieejamas Komisijas pamatnostādnes (OV C 341, 16.12.2010., 3. lpp.).

Teksts ir pārstrādāts tā, lai būtu skaidrāk saprotams.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.8. punktu.

Pašreizējais formulējums specifikācijā

Uzraksts “Garbanzo de Fuentesaúco” uz iepakojumu etiķetēm obligāti jāpapildina ar norādi “Indicación Geográfica Protegida Garbanzo de Fuentesaúco” (Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Garbanzo de Fuentesaúco”) un Regulatīvās padomes logotipu.

Šis iepakošanas uzņēmuma izveidotais marķējums jāpapildina ar Regulatīvās padomes izdotu kontretiķeti.

Kontretiķetē jābūt norādītam burtu un ciparu kodam, lai nodrošinātu produkta izsekojamību. Tā jāizvieto uz iepakojuma atbilstīgi Regulatīvās padomes Kvalitātes rokasgrāmatai un tā, lai to nevarētu izmantot atkārtoti.

Kvalitātes rokasgrāmatā Regulatīvajai padomei jānosaka papildu noteikumi, kas jāievēro attiecībā uz AĢIN logotipa izmēru un tā izvietojumu uz iepakojuma.

Produktus, ko izgatavo no zirņiem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Garbanzo de Fuentesaúco”, tostarp apstrādājot vai pārstrādājot, var nosūtīt patērētājam iepakojumā, uz kura ir norādīts AĢIN un AĢIN logotips, bet ne Kopienas logotips, ar šādiem nosacījumiem:

—	attiecīgo produktu vienīgā sastāvdaļa ir zirņi, kas sertificēti kā zirņi ar AĢIN “Garbanzo de Fuentesaúco”;

—	attiecīgie apstrādātāji un pārstrādātāji ir saņēmuši atļauju no Regulatīvās padomes, kas tos reģistrē attiecīgos reģistros, lai varētu veikt attiecīgās pārbaudes un nodrošinātu aizsargātās norādes pareizu lietošanu.

Ja zirņi ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Garbanzo de Fuentesaúco” nav produkta vienīgā sastāvdaļa, aizsargāto norādi drīkst iekļaut tikai apstrādes vai pārstrādes rezultātā tapušā produkta sastāvdaļu sarakstā.

Formulējums pēc grozījumiem

“Uz jebkura iepakojuma, kurā zirņus nosūta patēriņam, jābūt numurētai kontretiķetei, kurā jābūt norādītam ES AĢIN simbolam un nosaukumam “Garbanzo de Fuentesaúco”, kā arī AĢIN logotipam.

Šīs etiķetes piestiprina iepakošanas uzņēmums tādā veidā, lai tās nevarētu izmantot atkārtoti.

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes logotips ir šāds:

”

8. grozījums

Iedaļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu”

Iedaļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” ir pārstrādāta, lai skaidrāk un detalizētāk izskaidrotu cēloņsakarību, taču saikne nav būtiski grozīta. Jaunajā tekstā ir precīzi aprakstīti dabas faktori, augsnes un klimatiskie apstākļi, cilvēkfaktori un vietējā pieredze, kas raksturo ģeogrāfisko apgabalu un nodrošina produktam tā īpašās iezīmes.

Svītrotas divas rindkopas, kurās nebija sniegta informācija par saikni (pirmā rindkopa un pēdējais teikums rindkopā par “Fuentesaúco” ekotipu).

Sākumā pievienota jauna rindkopa ar saiknes pamatojumu.

Lai atjauninātu un uzlabotu tekstu, ir pievienotas vēl trīs rindkopas, kurās iekļauta informācija par apbalvojumiem, kas apstiprina “Garbanzo de Fuentesaúco” kvalitāti, un par atsaucēm plašsaziņas līdzekļos, grāmatās, receptēs utt.

Šis grozījums ietekmē sākotnējā vienotā dokumenta vai tā ekvivalenta 4.6. punktu.

No specifikācijas svītrotais teksts

Iedaļas par saikni pirmā rindkopa:

“Kopš seniem laikiem zirņi ir audzēti zemēs, kas robežojas ar Vidusjūras reģiona austrumu daļu, un Mezopotāmijā. Spānijā, konkrētāk – Kastīlijā un Leonā, tos varētu būt ieveduši romiešu kolonizatori. Tos turpināja audzēt vestgotu periodā, un audzēšanu izvērsa mauri.”

Un pēdējais teikums apakšiedaļā “Fuentesaúco ekotips”:

“Kastīlijas un Leonas Lauksaimniecības tehnoloģiju institūts (Instituto Tecnológico Agrario de Castilla y León) jau ir atlasījis divus šā ekotipa celmus, kurus drīz reģistrēs un pārdos lauksaimniekiem.”

Iedaļa par saikni tagad ir izteikta šādā redakcijā:

Saikne starp zirņiem un ģeogrāfisko apgabalu ir balstīta uz produkta reputāciju un atpazīstamību, kas izriet no vietējā ekotipa augstās kvalitātes un apgabala senajām zirņu audzēšanas tradīcijām – vietējie lauksaimnieki zina visu, kas jāzina par labākajiem paņēmieniem un piemērotākās zemes izvēli.

Pirmās rakstveida liecības par zirņu audzēšanu Fuentesauko apgabalā ir datētas ar 16. gadsimtu. Pašvaldību dekrēti, kas izdoti Fuentesauko 1569. gadā, noteica, ka zirņus nevar ievest no citām vietām kā vien Fuentesauko: “Tā kā zirņi ir šīs pilsētas īpašums un uzņēmējdarbība, ar dekrētu nosakām, ka neviens no pilsētas vai citas vietas nedrīkst ņemt zirņus no šīs pilsētas savā vai cita vārdā. Šāda darbība tiks sodīta, tos konfiscējot, ja vien tie nav nepieciešami sēšanai un ja padome tam nav devusi atļauju”. Šo aizsardzības pasākumu 1571. gada 22. novembrī ratificēja karalis Felipe II.

1612. gada 18. novembrī karalis Felipe III ieviesa Fuente de Saúco grāfa titulu, ko piešķīra Pedro de Deza, kurš, apzinoties Fuentesauko zirņu unikālo kvalitāti, tos kā dāvanu nosūtīja Francisco de Quevedo y Villegas. Slavenais rakstnieks šo dāvanu pieminēja vēstulē, ko 1639. gada 16. janvārī sūtīja Sancho Sandoval: “Fuente del Saúco grāfs man tikko dāvanā atsūtīja zirņus no sava īpašuma, zinot, ka tie ir mans iecienītākais gardums. Sūtu jums lielu daļu no tiem. Tie ir slaveni visā pasaulē, jo vārot uzbriest un ir ļoti maigi, un nekur citur nav sastopams nekas tiem līdzīgs. Ja tas būtu atkarīgs no mana vēdera, es tos nemainītu pret tāda paša daudzuma un izmēra pērlēm [..]”.

Plašāk zināmi zirņi kļuva, kad lauksaimnieki sāka tos kopā ar citiem produktiem vest uz Feria de los Santos un regulāro otrdienas tirgu, kuru izveidoja karalis Karloss III (1716–1788). Ap to laiku arī radās teiciens “Fuentesauko ir labi zirņi un labi zagļi” (“el buen garbanzo y el buen ladrón de Fuentesaúco son”). Ļoti iecienītie zirņi, kurus pārdeva pilsētā, neapšaubāmi tika iegūti arī citos tuvējos ciematos.

Marquis de la Ensenada zemes reģistrā, kas sastādīts 1752. gadā, ir minēta zirņu ražošana Fuentesauko, norādot izmantoto sēklu daudzumu, ražošanas un pārdošanas cenu.

Fuentesauko zirņi zināmu reputāciju ieguva spāņu valodā runājošajā Amerikas daļā. Konkrēti, Karakasā, Venecuēlā, dažos pārtikas veikalos bija atrodami maisiņi ar uzrakstu “Garbanzos de Fuentesaúco”. Ņemot vērā to cilvēku skaitu, kuri no šā apgabala emigrēja uz Venecuēlu, nav pārsteigums, ka tur zirņi bija zināmi.

Madoz savā 1845. gada statistikas vārdnīcā par Fuentesauko saka: “tajā ražo visur tik slavenos zirņus, lai gan dažos citos ciematos tie ir tikpat labi”, minot faktu, ka visi apgabala zirņi kļuvuši zināmi kā Fuentesauko zirņi.

Šie zirņi minēti arī Benito Pérez Galdós darbā Episodios Nacionales.

Zirņi ar norādi “Garbanzo de Fuentesaúco” ir vairākkārt ieguvuši apbalvojumus par izcilību un augsto kvalitāti. Kā piemērus var minēt Lauksaimniecības izstādē Madridē 1857. gadā saņemto medaļu un Vispārējā izstādē Seviljā 20. gadsimta sākumā piešķirto godarakstu.

Zirņu īpašības turpina apstiprināt citi jaunāki apbalvojumi, piemēram, “Labākais amatnieciski ražotais konservētais produkts no Kastīlijas un Leonas”, kas piešķirts Fuentesauko zirņiem ar mencu 2014. gadā; “Kastīlijas un Leonas ekoloģiskās lauksaimniecības apbalvojums” bioloģiski audzētiem Fuentesauko zirņiem 2015. gadā; Rural World Award, ko AĢIN “Garbanzo de Fuentesaúco” saņēma no Caja Rural de Zamora 2016. gadā, un kā Kastīlijā un Leonā ražotiem pākšaugiem – “Labākā pārtikas produkta apbalvojums: pākšaugi no Kastīlijas un Leonas”, kas saņemts no laikraksta El Norte de Castilla 2017. gadā.

20. gadsimta literatūrā ir diezgan daudz atsauču uz “Garbanzo de Fuentesaúco”. Nobela prēmijas laureāts literatūrā Camilo José Cela romānā Judíos, Moros y Cristianos (“Ebreji, mauri un kristieši”) rakstīja:

“Fuentesaúco de Fuentidueña Segovijā nav tā Fuentesauko, kas ir slavena ar saviem zirņiem, lai gan tie aug arī tur. Fuentesauko, kas ir zināma savu zirņu dēļ, atrodas Samorā.”

“Garbanzo de Fuentesaúco” ir atpazīstami visā valstī. Tie bieži tiek minēti plašsaziņas līdzekļos, pat ja diskusijas tēma nav ēdiens. Piemēram, 1979. gada pirmā ceturkšņa žurnālā La Hoja del Mar, ko izdevis Instituto Social de la Marina, ir teikts:

“Netālu no Kartahenas bija ciemats, kuru līdz pagājušajam gadsimtam sauca par Garbanzal [..]. Interesanti ir tas, ka labākie zirņi ir nevis no Mursijas, bet gan no Kastīlijas, un slavenākie ir Fuentesauko zirņi.”

Tie daudzkārt minēti plašsaziņas līdzekļos: vietējos un reģionālajos laikrakstos, specializētajos preses izdevumos (tādos kā Origen, Viajar, España Gastronomica, Verema utt.); ziņu programmās vietējā un valsts televīzijā un radio; un daudzās vietnēs (robinfoodtv, canal cocina, planeta en conserva, te ayudo a cocinar un citās). Šie zirņi figurē arī pavārgrāmatās un ēdienu žurnālos, piemēram, Las legumbres de Castilla y León en la gastronomía del siglo XXI un Legumbres españolas con garantía de calidad y origen reconocida por la UE, ko publicējusi Spānijas valdība.

Kulināru aprindās nosaukums “Garbanzo de Fuentesaúco” vienmēr saistās ar kvalitāti, kas ir pārāka par jebkuru citu zirņu kvalitāti. 1989. gada februāra pirmās nedēļas laikraksta El País pielikumā bija lasāms žurnālista Carlos Delgado raksts Al amor de la Lumbre, kurā tika aplūkota cocido (tradicionāls spāņu sautējums) vēsture un iekļauts recepšu kopums, un tajā viņš raksta: “un vēl labāk, ja zirņi ir no Fuentesauko [..]”.

Zirņu tradicionālo izmantošanu plašā ēdienu klāstā atspoguļo receptes, kuras izveidojuši tādi slaveni pavāri kā Antonio González (El Rincón de Antonio) un Pedro un Oscar (El Ermitaño), un pat “maître patissier” Justo Almendrote, kurš, kā zināms, no tiem gatavo konditorejas izstrādājumus, maksimāli izmantojot produkta daudzpusību.

Saikne ar dabu

Zirņu “Garbanzo de Fuentesaúco” īpašības ir saistītas ar ražošanas apgabala augsnes un klimatiskajām īpašībām, kā arī ar audzēto ekotipu.

Klimats

Ziemas ir ilgas un aukstas, ar biežām salnām. Tas palīdz dabiski apkarot zirņu kaitēkļus un slimības.

Maijā un jūnijā, kad kultūraugs attīstās visvairāk, vidējā maksimālā temperatūra ir aptuveni 26 °C un vidējā minimālā temperatūra – aptuveni 11 °C.

Šādā temperatūrā augi ražo ogļhidrātus un proteīnus un lēni tos nogādā sēklās. Turklāt augu elpošanas aktivitāte naktī palēninās, jo pazeminās temperatūra. Šie faktori tieši ietekmē endosperma organoleptiskās īpašības.

Ziemā ir daudz nokrišņu, kas ļauj augsnē uzkrāties ūdens rezervēm. Aprīlī, maijā un jūnijā, kad kultūraugs attīstās, vidējais nokrišņu daudzums ir neliels – aptuveni 45 l/m2 mēnesī.

Jūlijā, kad gatavojas sēklas, vidējais nokrišņu daudzums ir aptuveni 17 l/m2. Kultūraugs attīstās un zirņi nogatavojas šajos zema nokrišņu daudzuma apstākļos, izmantojot augsnē uzkrātās ūdens rezerves, un tas viss tieši ietekmē zirņu organoleptiskās īpašības.

Ģeoloģiskie faktori

Audzēšanas apgabali ir izveidoti teritorijās ar kvartāra nogulumiem. Šie nogulumi ir veidoti no smilšainiem un labi drenētiem materiāliem un ir dziļi, ar zemu organisko vielu saturu. Šīs ir galvenās iezīmes, kas atšķir aplūkoto apgabalu.

Ļoti būtiskas litoloģiskas izmaiņas ir redzamas, aplūkotajā apgabalā pārvietojoties austrumu virzienā un nonākot māla materiālu apgabalā. Dodoties ziemeļaustrumu virzienā, atrodams smilšmāls, māls un sanesas, savukārt rietumu virzienā sāk parādīties granīta materiāli.

Tādējādi veiktā ģeomorfoloģiskā izpēte skaidri parāda, ka apgabalam piemīt īpašas ģeoloģiskās iezīmes, kas kopā ar klimatiskajiem apstākļiem to atšķir no apkārtējiem apgabaliem.

Augsnes

Noteiktajā apgabalā ir plaši zemes gabali ar dziļu, labi drenētu augsni, kas sastāv no mālsmilts vai smilšmāla un kam raksturīgs skābs vai viegli bāzisks pH, zems vai vidējs asimilējamā kalcija līmenis un nekāds vai ļoti neliels sāļums. Šie augsnes apstākļi zirņiem piešķir īpašas iezīmes, jo īpaši tās, kas saistītas ar to plāno miziņu, augsto ūdens uzsūkšanas spēju un sviestaino konsistenci.

“Fuentesaúco” ekotips

Noteiktajā apgabalā neskaitāmās paaudzēs stādot Cicer arietinum L. sugas macrocarpum varietātes zirņus, ir radīts vietējais “Fuentesaúco” ekotips, kas nav prasīgs, bet ir ar zemu ražīgumu un atspoguļo augstākā līmeņa pielāgošanos ražošanas apgabalam. Šīs sēklas ir īpaši svarīgs ģenētiskais mantojums, jo tām ir gēni izturībai pret apgabala galvenajiem kaitēkļiem un slimībām.

Cilvēkfaktori

Lauksaimnieki audzēšanas praksē koncentrējas uz kvalitatīvu zirņu ražošanu, produktivitāti uzskatot par sekundāru mērķi, un, balstoties uz vairākās paaudzēs gūto pieredzi, tie spēj noteikt audzēšanai piemērotākos zemes gabalus. Turklāt tie nejauc kopā dažādas partijas, tādējādi nodrošinot produkta viendabīgumu, ko augstu vērtē lielākā daļa patērētāju.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Garbanzo de Fuentesaúco”

ES Nr.: PGI-ES-0264-AM02 – 7.2.2020.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1. Nosaukums vai nosaukumi [ACVN vai AĢIN]

“Garbanzo de Fuentesaúco”

2. Dalībvalsts vai Trešā Valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Produkts, uz kuru attiecas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ir Cicer arietinum L. sugas macrocarpum varietātes “Fuentesaúco” ekotipa sēklas, kas paredzētas lietošanai pārtikā. To pārdod iepakotu kā kaltētus pākšaugus.

“Fuentesaúco” ekotipā ietilpst tādu eksemplāru grupa, kuru ģenētiskās īpašības ir identiskas to šķirņu īpašībām, pie kurām tie pieder, bet kuri ir pielāgojušies apstākļiem augšanas vietā un kuriem apkārtējās vides ietekmē ir izveidojušās morfoloģiskas un fizioloģiskas atšķirības. Šā iemesla dēļ tiem piešķirts tā ģeogrāfiskā apgabala nosaukums, kurā tie aug.

Tie ir augstākajā līmenī pielāgojušies apgabalam, kurā tie aug, un nav prasīgi, taču tiem raksturīgs zems ražīgums.

Lai uz zirņiem varētu attiecināt uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tiem jāpiemīt turpmāk aprakstītajām īpašībām.

Morfoloģiskās īpašības:

grumbaina iekšējā miziņa, bez plankumiem, ar izvirzītu izliektu galu.

Fizikāli ķīmiskās īpašības:

100 apstrādātu zirņu sver no 35 g līdz 50 g.

Destilēta ūdens absorbcija 10 stundu laikā 25 °C temperatūrā: lielāka par 100 %.

Organoleptiskās īpašības:

pēc pietiekami ilgas zirņu vārīšanas līdz brīdim, kad tie ir vislabāk lietojami uzturā, to endospermam vajadzētu būt viendabīgam un sviestainam, miziņai – mīkstai un vismaz 85 % zirņu joprojām jābūt veseliem un ar nenolobījušos miziņu. Garša vienmēr ir patīkama. Krāsu veido dzeltenas, baltas un brūnas krāsas sajaukums, radot krēmīgas vai maigas nokrāsas.

Visos citos aspektos zirņiem jāietilpst tirdzniecības kategorijā “Extra” vai “I”.

“I” kategorijas kaltētiem zirņiem jābūt labas kvalitātes. Pieļaujami nelieli defekti, ja vien tie neietekmē produkta kopējo izskatu, kvalitāti vai noformējumu iepakojumā.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādes produktiem)

—

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Zirņi tiek audzēti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Zirņus, uz kuriem attiecas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, nedrīkst laist tirgū neiepakotus.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Uz jebkura iepakojuma, kurā zirņus nosūta patēriņam, jābūt numurētai kontretiķetei, kurā jābūt norādītam ES AĢIN simbolam un nosaukumam “Garbanzo de Fuentesaúco”, kā arī AĢIN logotipam.

Šīs etiķetes piestiprina iepakošanas uzņēmums tādā veidā, lai tās nevarētu izmantot atkārtoti.

Aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Garbanzo de Fuentesaúco” logotips ir šāds:

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā audzē zirņus, plešas 687 km2 platībā un aptver La Guareña komarku, kas atrodas Samoras provinces dienvidaustrumu pašā galā. Ziemeļos tas robežojas ar Duero Bajo apgabalu un rietumos ar Tierra del Vino komarku, kas abi atrodas Samoras provincē. Dienvidos tas robežojas ar La Armuña komarku Salamankas provincē.

Tas aptver šādu pašvaldību teritoriju Samoras provincē:

Argujillo, La Bóveda de Toro, Cañizal, Castrillo de la Guareña, El Cubo de Tierra del Vino, Cuelgamures, Fuentelapeña, Fuentesaúco, Fuentespreadas, Gema, Guarrate, El Maderal, El Pego, El Piñero, San Miguel de la Ribera, Santa Clara de Avedillo, Sanzoles, Vadillo de la Guareña, Vallesa, Villabuena del Puente, Villaescusa un Villamor de los Escuderos.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Marquis de la Ensenada zemes reģistrā, kas sastādīts 1752. gadā, ir minēta zirņu ražošana Fuentesauko, norādot izmantoto sēklu daudzumu, ražošanas un pārdošanas cenu.

Šie zirņi minēti arī Benito Pérez Galdós darbā Episodios Nacionales.

20. gadsimta literatūrā ir diezgan daudz atsauču uz “Garbanzo de Fuentesaúco”. Nobela prēmijas laureāts literatūrā Camilo José Cela romānā Judíos, Moros y Cristianos” (“Ebreji, mauri un kristieši”) rakstīja:

“Fuentesaúco de Fuentidueña Segovijā nav tā Fuentesauko, kas ir slavena ar saviem zirņiem, lai gan tie aug arī tur. Fuentesauko, kas ir zināma savu zirņu dēļ, atrodas Samorā”.

Saikne ar dabu

Zirņu “Garbanzo de Fuentesaúco” īpašības ir saistītas ar ražošanas apgabala augsnes un klimatiskajām īpašībām, kā arī ar audzēto ekotipu.

Klimats

Ziemas ir ilgas un aukstas, ar biežām salnām. Tas palīdz dabiski apkarot zirņu kaitēkļus un slimības.

Maijā un jūnijā, kad kultūraugs attīstās visvairāk, vidējā maksimālā temperatūra ir aptuveni 26 °C un vidējā minimālā temperatūra – aptuveni 11 °C.

Ģeoloģiskie faktori

Augsnes

“Fuentesaúco” ekotips

Cilvēkfaktori

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(attiecīgās regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.itacyl.es/documents/20143/342640/2020_06_08+Pliego+IGP+Garbanzo+F+-Modificado-MM+.pdf/8b5167c3-16cb-959f-ae10-86c3a9c57466?t=1596450364056

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

11.3.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 82/28

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2021/C 82/13)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar šā maznozīmīgā grozījuma apstiprināšanas pieteikumu var iepazīties Komisijas datubāzē eAmbrosia.

VIENOTS DOKUMENTS

“Queso Tetilla” / “Queixo Tetilla”

ES Nr.: PDO-ES-0088-AM02 – 16.9.2020.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums

“Queso Tetilla” / “Queixo Tetilla”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Sieru ražo no piena, kas iegūts no govīm, kuras pieder pie Galisijas gaišbrūno, Frīzijas vai Alpu brūno govju šķirnes, vai no govīm, kuras izaudzētas no minēto šķirņu krustojumiem; siera gatavošanas procesā ietilpst recināšanas, recekļa griešanas, siera graudu notecināšanas un – ja vajadzīgs – mazgāšanas posms, kā arī masas iepildīšanas veidnēs, presēšanas, sālīšanas un siera nogatavināšanas posms, un tam ir šādas īpašības.

Fizikālās īpašības

—	Forma: koniska, ieliekti izliekta.

—	Svars: 0,5–1,5 kg.

—

Izmēri: siera rituļa augstums pārsniedz rituļa pamatnes rādiusu, bet ir mazāks par tās diametru. Maksimālais: 150 mm (rituļa augstums un pamatnes diametrs). Minimālais: 90 mm (rituļa augstums un pamatnes diametrs). Attiecībā uz pamatnes maksimālajiem izmēriem sieram, kas sver vairāk nekā 1 kg, pieļaujamā pielaide ir 10 %.

Organoleptiskās īpašības

—	Miza: patīkama, plāna un elastīga, mazāk nekā 3 mm bieza, salmu dzeltenā krāsā, dabiska un neappelējusi. Sieru drīkst laist pārdošanā, pārklātu ar caurspīdīgu un bezkrāsainu pretpelēšanas emulsiju.

—	Siera masa: viendabīga, mīksta un krēmīga, bez acojuma vai ar nedaudzām mazām un vienmērīgi izkliedētām “acīm”; krāsa ziloņkaula balta vai dzeltenīga.

—	Smarža: maiga, ieskābena un tāda, kas kopumā atgādina pienu, no kā siers pagatavots.

—	Garša un smarža: atgādina pienskābi, siers ir taukains, skābens un patīkami sāļš.

Fizikālķīmiskās īpašības

—	Tauku saturs sausnā: vismaz 45 %.

—	Sausnas saturs: vismaz 45 %.

—	pH: 5,0–5,5.

—	Ūdens saturs procentos beztauku vielā (mēra 8.–15. dienā pēc siera pagatavošanas): 66–72 %.

“Queso Tetilla” ir tradicionāls neģeogrāfisks nosaukums, kurā ir atsauce uz produkta īpašo formu, kas atgādina sievietes krūti – tā kā minēts šajā nodaļā ievietotajā fizikālo īpašību aprakstā.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Dzīvnieku barība: ražošanas apgabala pļavas un lopbarības kultūrām atvēlētās patības ir vide, kura sniedz svarīgu barības bāzi ganāmpulkam. Uzsverama arī lielā nozīme, kāda ir ekstensīvajām ganībām (zālaugu platības un krūmāju pļavas), kur dzīvnieki brīvi ganās, kad apstākļi to ļauj.

Papildbarībā dzīvniekiem izēdina augu valsts izcelsmes barības koncentrātus, lai nodrošinātu to vajadzības pēc kalorijām. Cik vien iespējams, šādu barības līdzekļu izejvielas iegūst noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Izejvielas: “Queso Tetilla” gatavo no govs piena; pienu sarecina ar dzīvnieku izcelsmes himozīna fermentu vai citiem nepārprotami atļautiem šā siera gatavošanā izmantojamiem recinātājiem; izmanto arī šādas pienskābes baktēriju kultūras: Lactococcus lactis subsp. lactis, Lactococcus lactis subsp. cremoris vai jebkuru citu fermentu, kas nemaina aizsargājamā siera raksturīgās īpašības un kas ir nepārprotami atļauts, lai gatavotu sieru ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu; pievieno sāli un – ja vajadzīgs – arī kalcija hlorīdu. Atļaujas pēc prasītājas grupas iesnieguma izdod kompetentā iestāde. Tā var atļaut lietot jaunus recināšanas fermentus un pienskābes baktērijas pēc tam, kad ir pārliecinājusies, ka šādi iegūts siers atbilst “Queso Tetilla” noteiktajām īpašībām.

Šā siera gatavošanā izmantotais piens ir pilnīgi dabisks produkts, ko iegūst, slaucot govis, kuras pieder pie Galisijas gaišbrūno, Frīzijas vai Alpu brūno govju šķirnes, vai govis, kuras izaudzētas no minēto šķirņu krustojumiem, un pieder saimniecībām, kas atrodas noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Pienam nedrīkst piejaukt ne jaunpienu, ne konservantus. Nav atļauts izmantot piena homogenizāciju vai tādus paņēmienus, kas maina piena sākotnējo sastāvu.

Pienu aizliegts jaukt ar tādu, kas nav iegūts no reģistrētajiem ganāmpulkiem, un tādu, kas slaukts no govīm, kuras nepieder pie specifikācijā paredzētajām šķirnēm.

3.4. Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena iegūšana, tā pirmapstrādes darbības, kā arī siera gatavošana un nogatavināšana jāveic 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Tāpēc visiem ražošanas posmiem jānoris minētajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

“Queso Tetilla” var piedāvāt tirdzniecībā tikai tad, ja tā miza ir saglabājusi ārēji nosakāmās dabiskās nogatavināšanas īpašības.

Miza ir šā siera rituļu dabiska aizsargkārta. Tāpēc šo sieru var tirgot bez mākslīga iepakojuma. Tomēr “Queso Tetilla” var iepakot, ja vien iepakojums ir tāds, kas nekādi nemaina 3.2. punktā aprakstītās siera raksturīgās fizikālās, organoleptiskās un fizikāli ķīmiskās īpašības; šādu iepakojumu iepriekš pārbauda kontroles struktūra un izdod attiecīgu atļauju.

Atļauts arī pārklāt siera rituļus ar caurspīdīgu un bezkrāsainu pretpelēšanas emulsijas kārtiņu.

No sierotavām “Queso Tetilla” nosūta veselos rituļos. Ja siera rituļu masa pārsniedz 0,7 kg, tos vaļējā veidā var pārdot arī pārgrieztus uz pusēm. Šādā gadījumā siera rituļiem piestiprina divas kontretiķetes, pie katras puses pa vienai, un katrā no tām ir norādīti visi elementi, kas garantē produkta autentiskumu; to dara tādā veidā, lai pēc rituļa sagriešanas abās tā pusēs būtu saglabājušies identifikācijas elementi.

Attiecībā uz siera rituļiem, ko tirgo pārgrieztus uz pusēm: tā kā iegūto daļu iekšpuse vairs nav klāta ar siera dabisko aizsargkārtu – mizu, tad griešanu veic pārdošanas vietā galīgajam patērētājam, turklāt iegūtās puses var pārklāt ar caurspīdīgu pārtikas vidē izmantojamu plēvi.

Pēc tam kad tirdzniecības vietā siera rituļi ir pārgriezti uz pusēm, ir atļauts iespējami drīz iesaiņot tos mākslīgā iepakojumā – minētajā plēvē –, tāpēc produkta kvalitāte nemainās.

Atļauta ir vienīgi rituļu griešana uz pusēm, lai produkts pēc izskata saglabātu tam raksturīgo sievietes krūts formu, ko atpazīst patērētājs.

Papildinot iepriekš teikto – pēc tam kad pārdošanas brīdī patērētāja priekšā “Queso Tetilla” ritulis ir pārgriezts, to neatkarīgi no tā svara var brīvi sadalīt porcijās mazumtirdzniecībai.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētajam sieram “Queso Tetilla” jābūt ar attiecīgu šā nosaukuma etiķeti (kontretiķeti), kas garantē produkta autentiskumu. Kontretiķetē jānorāda katram produktam atbilstošs un unikāls burtu un ciparu kods, kā arī aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Queso Tetilla” logotips, kas atveidots še turpmāk.

Turklāt katra ražotāja komerciālajās etiķetēs ir skaidri jāatveido norāde “Denominación de Origen Protegida” (aizsargāts cilmes vietas nosaukums) un vārdi “Queso Tetilla” vai “Queixo Tetilla”, kā arī Eiropas Savienības logotips, ar kuru identificē aizsargātos cilmes vietas nosaukumus.

Lai garantētu produkta autentiskumu un saglabātu izsekojamību, garantijas kontretiķetes un komerciālās etiķetes, kurās norādīts aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Queso Tetilla”, pie produkta jāpiestiprina jau pašās gatavošanas telpās un vienmēr tā, lai tās nebūtu atkārtoti izmantojamas.

Kā norādīts 3.5. punktā, pie siera rituļiem, ko paredzēts pārdot sagrieztus uz pusēm, jāpiestiprina divas kontretiķetes, pie katras puses pa vienai, un katrā no tām ir jānorāda visi elementi, kas garantē produkta autentiskumu; to dara tādā veidā, lai pēc rituļa sagriešanas abās tā pusēs būtu saglabājušies identifikācijas elementi.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā iegūst pienu un gatavo sieru, kas apzīmēts ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Queso Tetilla”, ietilpst visa Galisijas autonomā apgabala teritorija.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Galisijas ainavām raksturīgs lēzeni kalnains reljefs un plašs upju tīkls. Šāda dabas vide apvienojumā ar klimatu, kurā dominē Atlantijas laikapstākļi (ko raksturo bagātīgi nokrišņi), veicina (gan dabisko, gan kultivēto) pļavu attīstību un augstu lopbarības un lauksaimniecības kultūru ražību. Šāda augsnes auglība ļauj veikt intensīvu ganību darbību un rezultātā attīstīt arī piena produktu pārstrādes rūpniecību ar svarīgu nozīmi.

Turklāt jāmin arī cilvēkfaktors un tā nozīme gan piena ražošanā ģimenes saimniecībās, ko joprojām pārvalda tradicionālā veidā, gan siera gatavošanā, ko veic saskaņā ar gadsimtiem ilgu praksi, kaut arī tā ir pielāgota pašreizējiem tehnoloģiskajiem sasniegumiem un tiesību aktu prasībām attiecībā uz pārtikas higiēnu un nekaitīgumu.

Produkta specifika

“Queso Tetilla” ir viens no tiem Galisijas plašā gastronomijas klāsta produktiem, kam ir vislielākā saistība ar šo reģionu.

Produkts ir mīkstas masas siers, kura raksturīgākās organoleptiskās īpašības ir tā krēmīgums, maigā, pienu atgādinošā smarža, skābenā un patīkami sāļā garša, pienskābes aromāts un taukainums; šīs īpašības kopumā atgādina pienu, no kā siers pagatavots. Sieram piemīt augsta “šķīstamība”, un tas ir viegli sagremojams.

Visbeidzot, tā raksturīgā forma, kas atgādina sievietes krūti, no kā tas aizguvis savu nosaukumu, ļauj patērētājam, vien paraugoties uz to, atšķirt “Queso Tetilla” no citiem sieriem.

Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta īpašībām

Ģeogrāfiskā vide ir ļoti labvēlīga ekstensīvu ganību un pirmšķirīgu pļavu attīstībai, kuru izmantošana pēdējos divdesmit gados ir kļuvusi intensīvāka. Šīs lopbarības ievērojamais daudzums Galisijas slaucamo govju ganāmpulka ēdināšanā un tās botāniskais sastāvs (kur ievērojama vieta ir pākšaugiem) ietekmē iegūtā piena sastāvu un – pēc aizsargātā nosaukuma siera pagatavošanas un nogatavināšanas – arī tā organoleptiskās īpašības un uzturvērtību, it īpaši tā krēmīgumu, kā arī masas un mizas krāsu.

Turklāt piena ražošana lielākoties notiek ģimenes saimniecībās, kurās ganāmpulka audzēšana noris uz racionāliem pamatiem. Tāpēc šīm saimniecībām piemītošo īpatnību dēļ tajās iegūtajam pienam ir šā siera ražošanai piemērotas kvalitātes īpašības.

Tradicionālais gatavošanas process, kurā izšķirīga nozīme ir reģiona ražotāju amatprasmei, ko bagātina ilga tradīcija šā siera gatavošanā, un kuram raksturīgs īss nogatavināšanas periods, piešķir sieram krēmīgumu un raksturīgo maigo garšu.

Un, visbeidzot, produkta unikālo formu, kas atgādina sievietes krūti un kas izveidojas pēc siera ievietošanas veidnē un presēšanas, uzreiz atpazīst patērētāji, kuri uzskata, ka tai ir tieša saistība ar tā izcelsmi Galisijā, jo šo īpašo sieru gatavoja vienīgi šajā reģionā jau pirms XVIII gadsimta, kaut arī zināms, ka pirmās rakstiskās atsauces uz šo sieru datējamas ar minēto gadsimtu. Pēcāk, sākot ar XIX gadsimtu, literatūrā rodamas daudzas atsauces, kam ir gan vispārīgs, gan specifisks zinātniski tehnisks vai gastronomisks raksturs. Ievērības cienīga norāde ar starptautisku skanējumu atrodama darbā O’Shea Guide to Spain and Portugal, kurš izdots 1889. gadā Londonā un kurā ceļotājiem ļoti ieteikts nogaršot un patērēt “šo īpašo, sievietes krūts formā pagatavoto galisiešu sieru, galveno Galisijas gastronomijas velti”.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://mediorural.xunta.gal/sites/default/files/produtos/en-tramitacion/QuesoTetillaPliego-condiciones-febrero_2020_final.pdf

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 82

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 11. marts

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 82/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9857 — Volvo/Daimler/JV) ( 1 )	1
2021/C 82/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10152 — Temasek/Gategrup) ( 1 )	2
2021/C 82/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10082 — CPPIB/TPG/The Torstein Hagen Interest in Possession Settlement/Viking) ( 1 )	3
2021/C 82/04	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8920 — Mitsubishi Corporation/Arjun Infrastructure Partners/South Staffordshire) ( 1 )	4
2021/C 82/05	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9187 — Autolaunch/Beijing Electric Vehicle Co/JVs) ( 1 )	5

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 82/06	Euro maiņas kurss — 2021. gada 10. marts	6
2021/C 82/07	Kopsavilkums par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā (Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu) ( 1 )	7
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA Uzraudzības iestāde
2021/C 82/08	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	8
2021/C 82/09	Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus	10

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1892
JPY	Japānas jena	129,12
DKK	Dānijas krona	7,4366
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85655
SEK	Zviedrijas krona	10,1305
CHF	Šveices franks	1,1069
ISK	Islandes krona	152,10
NOK	Norvēģijas krona	10,0813
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,226
HUF	Ungārijas forints	367,48
PLN	Polijas zlots	4,5752
RON	Rumānijas leja	4,8865
TRY	Turcijas lira	9,0269
AUD	Austrālijas dolārs	1,5430
CAD	Kanādas dolārs	1,5041
HKD	Hongkongas dolārs	9,2307
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6590
SGD	Singapūras dolārs	1,6019
KRW	Dienvidkorejas vona	1 357,05
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,1740
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7433
HRK	Horvātijas kuna	7,5865
IDR	Indonēzijas rūpija	17 130,43
MYR	Malaizijas ringits	4,9072
PHP	Filipīnu peso	57,780
RUB	Krievijas rublis	87,9744
THB	Taizemes bāts	36,592
BRL	Brazīlijas reāls	6,8807
MXN	Meksikas peso	25,2221
INR	Indijas rūpija	86,8100

	V Atzinumi
	ADMINISTRATĪVAS PROCEDŪRAS
	Eiropas Personāla atlases birojs
2021/C 82/10	PAZIŅOJUMS PAR ATKLĀTU KONKURSU	11
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 82/11	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9938 — Kingspan Group/Trimo) ( 1 )	12
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 82/12	Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	14
2021/C 82/13	Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	28


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.