25.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/4

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS ATZINUMS

(2021. gada 25. janvāris)

par priekšlikumu regulai par pārrobežu maksājumiem Savienībā

(CON/2021/3)

(2021/C 65/04)

Ievads un tiesiskais pamats

Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 15. oktobrī saņēma Eiropas Savienības Padomes lūgumu sniegt atzinumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai pārrobežu maksājumiem Savienībā (1) (tālāk tekstā – “ierosinātā regula”).

ECB kompetence sniegt atzinumu pamatojas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu saistībā ar LESD 127. panta 2. punkta ceturto ievilkumu un Protokola (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 3.1. panta ceturto ievilkumu, jo ierosinātajā regulā iekļauti noteikumi, kas attiecas uz maksājumu sistēmu raitu darbību. ECB Padome šo atzinumu pieņēmusi saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas reglamenta 17.5. panta pirmo teikumu.

Vispārīgi apsvērumi

Ierosinātās regulas mērķis ir kodificēt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 924/2009 (2), kurā jaunākie grozījumi veikti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/518 (3). Lai gan ECB kopumā atzinīgi vērtē kodifikāciju, tā atzīmē, ka, kā norādīts ierosinātās regulas paskaidrojuma rakstā, dokumentos, kurus skar kodifikācija, netiek iekļauti satura grozījumi, bet gan tikai formāli grozījumi, kurus nosaka pats kodifikācijas process. ECB sniedza atzinumu (4) arī par priekšlikumu Regulai (ES) 2019/518 (5). Tomēr dažas Regulas (ES) 2019/518 normas tika ieviestas Savienības likumdošanas procedūras ietvaros jau pēc Komisijas priekšlikuma iesniegšanas ECB, un tāpēc tās nebija daļa no Padomes apspriešanās lūguma ECB. Tāpēc, ņemot vērā to, ka iepriekš tai nav bijusi iespēja izteikt savu viedokli, un ņemot vērā to, ka ierosinātā regula tiks pieņemta saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, ECB izmanto šo iespēju, lai paustu viedokli par vienu no ierosinātās regulas normām, kas tika ieviesta ar Regulu (ES) 2019/518.

1. Īpaši apsvērumi

1.1 Atsauce uz ECB publicētajiem euro atsauces kursiem

Ierosinātās regulas 4. panta 1. punktā, kura mērķis ir papildināt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/2366 (6) (turpmāk – “Maksājumu pakalpojumu direktīva”) noteiktās caurredzamības un informācijas prasības attiecībā uz valūtas konvertēšanas pakalpojumiem (7), noteikts, ka maksājumu pakalpojumu sniedzēji un personas, kas sniedz valūtas konvertēšanas pakalpojumus bankomātā vai tirdzniecības vietā, izsaka kopējo maksu par valūtas konvertēšanu kā procentuālu uzcenojumu jaunākajam pieejamajam ECB valūtas maiņas atsauces kursam.

Kopš 1998. gada ECB publicējusi euro atsauces kursus (ECBAK), pamatojoties uz pamatprincipiem, ko ECB Padome apstiprināja 1998. gadā un pēc tam grozīja 2015. gadā (8) (turpmāk – “ECBAK noteikšanas pamatprincipi”). ECBAK tiek publicēti kā sabiedrisks labums iedzīvotājiem un iestādēm (9), un tos izmanto plašs iestāžu loks. ECBAK noteikšanas pamatprincipu mērķis ir saglabāt ECBAK integritāti: i) atturot no tirdzniecības, izmantojot ECBAK; un ii) atļaujot to izmantošanu tikai atsauces nolūkiem. Tiek stingri ieteikts atturēties no ECBAK izmantošanas darījumu vajadzībām, un ECBAK tiek publicēti tikai informatīvos nolūkos (10). Šajā sakarā ECBAK noteikšanas pamatprincipu mērķis ir stiprināt ECBAK un darījumu mērķiem paredzēto valūtas kursa etalonu nošķirtību.

Atsauce uz ECBAK regulas priekšlikumā varētu pretēji ECBAK mērķiem stimulēt dažus tirgus dalībniekus veikt tirdzniecību, izmantojot ECBAK. Tāpēc ECB iesaka ierosinātās regulas 4. pantā svītrot minēto atsauci uz ECBAK un aizstāt to ar atbilstošu atsauci uz valūtas etalonkursu, kas ietilpst Savienības etalonu regulas (11) darbības jomā un ko var izmantot saistībā ar maksu par valūtas konvertēšanu. Šādu etalonu precizitāte un integritāte, ko nodrošina ar minēto regulu ieviestais etalonu administratoru režīms, aizsargā maksājumu pakalpojumu sniedzēju klientu un personu, kas sniedz valūtas maiņas pakalpojumus, intereses.

Gadījumos, kuros ECB iesaka grozīt ierosināto regulu, konkrētais redakcionālais priekšlikums ir izklāstīts atsevišķā tehniskā darba dokumentā, kam pievienots attiecīgs paskaidrojuma teksts. Tehniskais darba dokuments angļu valodā ir pieejams EUR-Lex.

Frankfurtē pie Mainas, 2021. gada 25. janvārī

ECB prezidente

Christine LAGARDE

(1) COM(2020) 323 final.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 924/2009 (2009. gada 16. septembris) par pārrobežu maksājumiem Kopienā, ar kuru atceļ Regulu (EK) Nr. 2560/2001 (OV L 266, 9.10.2009., 11. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/518 (2019. gada 19. marts), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas konvertēšanu (OV L 91, 29.3.2019., 36. lpp.).

(4) Sk. Eiropas Centrālās bankas Atzinumu CON/2018/38 (2018. gada 31. augusts) par priekšlikumu regulai par konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas maiņu (OV C 382, 23.10.2018., 7. lpp.). Visi ECB atzinumi tiek publicēti ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(5) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 924/2009 attiecībā uz konkrētām maksām par pārrobežu maksājumiem Savienībā un maksām par valūtas konvertēšanu, COM(2018) 163 final.

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.).

(7) Sk. ierosinātās regulas 8. apsvērumu.

(8) Sk. ECB euro atsauces kursu noteikšanas pamatprincipus, kas pieejami ECB interneta vietnē www.ecb.europa.eu.

(9) Sk. ECB 2015. gada 7. decembra paziņojumu presei par ECB ieviestajām izmaiņām euro atsauces kursos.

(10) ECBAK noteikšanas pamatprincipi nepārprotami nosaka, ka jēdzienu "atsauces kurss" pieņemts attiecināt uz valūtas kursu, kuru nav paredzēts tieši vai netieši (kā pamatā esošo etalonkursu) izmantot tirgus darījumos. Šie kursi tiek sniegti tikai informatīvā nolūkā.”

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).

25.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/7

EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Ieteikums Nr. 1/2020/SC par Norvēģijas 2020. gada 5. novembra paziņojumu par sistēmiskā riska rezervju izmantošanu saskaņā ar 133. pantu Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, kas iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 79/2019

(2021/C 65/06)

EBTA VALSTU PASTĀVĪGĀ KOMITEJA,

tā kā:

(1)

Norvēģijas Finanšu ministrija (“Finansdepartmentet”, turpmāk tekstā “ministrija”), kas ir valsts izraudzītā iestāde, kura atbild par sistēmiskā riska rezervju (turpmāk tekstā “SyRB”) piemērošanu, kā minēts 133. pantā Direktīvā 2013/36/ES, kas tika iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 79/2019, 2020. gada 5. novembrī paziņoja EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai par nodomu palielināt pašreizējo SyRB attiecībā uz iekšzemes riska darījumiem (turpmāk tekstā “paziņojums”).

(2)

Pašlaik kredītiestādēm Norvēģijā piemēro 3 % SyRB attiecībā uz visiem riska darījumiem, izņemot divas sistēmiski nozīmīgas iestādes, kurām piemēro 5 % SyRB attiecībā uz visiem riska darījumiem. Paziņotais pasākums ir SyRB 4,5 % apmērā, un tas tiks piemērots iekšzemes riska darījumiem ar visām Norvēģijā atļauju saņēmušām kredītiestādēm, tostarp pieciem tādu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās Savienības dalībvalstīs. Rezerves ir paredzētas tam, lai vērstos pret sistēmiskiem riskiem Norvēģijā un veicinātu iekšzemes finanšu stabilitāti, nodrošinot finanšu sistēmas noturību, kā arī pastāvīgi nodrošinot atbilstošu kapitālu bankās, ņemot vērā Norvēģijas ilgtermiņa sistēmisko risku augsto līmeni. Ministrija arī atsevišķi paziņoja par savu nodomu noteikt rezerves divām kredītiestādēm, kas klasificētas kā citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C-SNI) saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu. Tās tiks noteiktas 2 % apmērā vienai iestādei un 1 % apmērā otrai iestādei.

(3)

Paziņotā SyRB no 2020. gada 31. decembra būtu piemērojama visām kredītiestādēm, izņemot kredītiestādes, kuras neizmanto uz iekšējiem reitingiem balstīto attīstīto pieeju (“attīstītā IRB pieeja”), jo tām būtu noteikts pārejas periods, kurā pašreizējās rezerves paliek 3 % visiem riska darījumiem līdz 2022. gada 31. decembrim. Šo pasākumu ministrija atkārtoti izvērtēs katru otro gadu.

(4)

Tā kā paziņotais pasākums attiecas arī uz tādu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās EEZ valstīs, piemēro CRD IV 133. panta 14. punkta 3. daļā aprakstīto procedūru, kas pielāgota ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 79/2019. Tādēļ ministrija kā izraudzītā iestāde, kas atbild par SyRB piemērošanu, paziņo par savu nodomu pārējo EEZ valstu attiecīgajām iestādēm, kā arī EBTA valstu Pastāvīgajai komitejai un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai (ESRK). Pastāvīgā komiteja un ESRK viena mēneša laikā pēc paziņojuma saņemšanas sniedz ieteikumu par veiktajiem pasākumiem.

(5)	SyRB mērķis ir mazināt ilgtermiņa strukturālos sistēmiskos riskus Norvēģijas finanšu sistēmā. Šie riski galvenokārt izriet no satricinājumu izplatīšanās un pastiprināšanās pašā sistēmā, Norvēģijas banku nozarē un reālajā ekonomikā.

(6)

Paziņojuma pamatojumā ministrija norāda, ka ilgtermiņa strukturālie sistēmiskie riski Norvēģijā ir salīdzinoši augsti. Veicinot šo sistēmisko risku augsto līmeni, iestādēm Norvēģijā ir līdzīgas finansēšanas struktūras, tās ievērojami paļaujas uz vairumfinansējumu (48 % no to finansējuma, tostarp ārvalstu vairumfinansējums), un tas padara tās neaizsargātas pret tirgus satricinājumiem. Turklāt tās ir savstarpēji saistītas, tostarp ar segto obligāciju savstarpēju turēšanu, un tām ir līdzīgi un koncentrēti riska darījumi nekustamā īpašuma tirgos. Piemēram, aptuveni 60 % no Norvēģijas kredītiestāžu kopējiem aizdevumiem veido aizdevumi (mājokļa un komerciālajam) nekustamajam īpašumam. Šādos apstākļos ekonomikas traucējumi pastiprinās, jo tie var nopietni ietekmēt vairākas kredītiestādes gan vienlaicīgi, gan vienā un tajā pašā veidā. Šo risku palielināšanās potenciālu vēl vairāk pamato tas, ka Norvēģijas bankām ir līdzīgi uzņēmējdarbības modeļi un to starpā pastāv mijiedarbība, kas izpaužas kā segto obligāciju savstarpēji turējumi.

(7)

Ministrija ir norādījusi, ka daži no galvenajiem Norvēģijas finanšu sistēmas trūkumiem, kas izriet no reālās ekonomikas, ir augstās mājokļu un komerciālo nekustamo īpašumu cenas, kā arī mājsaimniecību parādi Norvēģijā. Šajā saistībā būtu jānorāda, ka vēsturiski mājsaimniecību parādsaistības Norvēģijā attiecībā pret izmantojamo ienākumu ir bijušas samērā augstas un arī tas rada sistēmisku risku banku nozarei. Risku, kas saistīts ar to, ka Norvēģijas mājsaimniecības lielu daļu savu ienākumu izmanto parādu apkalpošanai, vēl vairāk pastiprina fakts, ka vairumam Norvēģijas hipotēku ir mainīgās procentu likmes, tādēļ pat nelieli traucējumi var būtiski pasliktināt parādu apkalpošanu. Vēsturiski riska darījumi ar komerciālu nekustamo īpašumu (CRE) iepriekšējo krīžu laikā ir ne vien radījuši dažus no Norvēģijas banku sistēmas lielākajiem zaudējumiem, bet ir arī veicinājuši maksātspējas problēmas banku nozarē. Pastāvīgā komiteja arī atzīmē, ka 2019. gada jūnijā ESRK izteica brīdinājumu Norvēģijas iestādēm par to, ka tika konstatēts, ka nepilnības Norvēģijas mājokļu nekustamā īpašuma (RRE) nozarē rada sistēmisku risku finanšu stabilitātei un ka šīs nepilnības ir jānovērš (1).

(8)

Ministrija ir norādījusi, ka kredītiestādes arī darbojas Norvēģijas ekonomikā, kurai raksturīga relatīvi vienveidīga korporatīva nozare, kas ir ļoti atkarīga no naftas nozares. Tā kā naftas nozare veido 17 % no IKP un 40 % no kopējā Norvēģijas eksporta, iespēja, ka pazemināsies naftas cenas vai samazināsies pieprasījums pasaulē, ir būtisks risks ekonomikai kopumā. Pēdējos gados šis risks ir zināmā mērā samazināts, ieguldot naftas nozares peļņu vērtspapīros starptautiskajos finanšu tirgos. Tomēr Covid-19 pandēmija un pašlaik notiekošā pāreja uz zaļāku ekonomiku var palielināt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa spiedienu uz šo sistēmiski nozīmīgo nozari. Šāds spiediens varētu radīt nestabilitāti citās nozarēs, kurām kredītiestādes ir pakļautas. Šajā saistībā Pastāvīgā komiteja atzīmē, ka Norges Bank savā 2020. gada finanšu stabilitātes ziņojumā ir norādījusi, ka “Norvēģijas naftas nozarē jo īpaši naftas pakalpojumu uzņēmumi rada risku bankām un bankas pēdējos piecos gados ir cietušas ievērojamus zaudējumus, izsniedzot aizdevumus šai nozarei” (2).

(9)

Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju Norvēģijas banku nozares lielums, nozīmīgums un koncentrācija palielina sistēmiskos riskus Norvēģijas ekonomikai. Pirmkārt, banku nozares lielums salīdzinājumā ar IKP ir ievērojams, sasniedzot aptuveni 225 % no 2019. gada IKP. Otrkārt, banku nozare ir ļoti svarīga ekonomikas finansēšanai, jo tā apkalpo vairāk nekā 80 % no iekšzemes bruto aizdevumiem nefinanšu nozarei. Treškārt, banku nozare ir koncentrēta, proti, piecas lielākās bankas nodrošina 56 % no kopējiem iekšzemes aizdevumiem.

(10)

Izvērtējot ministrijas argumentāciju, Pastāvīgā komiteja ir ņēmusi vērā Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) 2020. gada finanšu sistēmas stabilitātes novērtējumu par Norvēģiju (3). Saskaņā ar ministrijas novērtējumu par galvenajiem jautājumiem, kas attiecas uz augsta līmeņa sistēmisko risku, SVF ziņojumā ir atzīts, ka galvenās tā pamatā esošās nepilnības cita starpā ir Norvēģijas banku lielais risks saistībā ar iekšzemes nekustamo īpašumu – gan mājokļu, gan komerciālo – un vairumfinansējums. SVF arī norāda, ka banku nozares mijiedarbība varētu izraisīt ievērojamu satricinājumu pastiprināšanos un ka krasas ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās rezultātā varētu pasliktināties aizņēmēju spēja apkalpot parādus. Attiecībā uz atkarību no naftas tirgus SVF norāda, ka strauja pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni varētu radīt lielu ietekmi, ņemot vērā Norvēģijas atkarību no naftas ražošanas un eksporta.

(11)

Ņemot vērā Norvēģijas banku nozares struktūru un riskus, kuriem tā ir pakļauta, kā aprakstīts iepriekš, ministrija uzskata, ka kredītiestādēm kopumā ir jāspēj absorbēt zaudējumus, kas var rasties gan finanšu sistēmā, gan reālajā ekonomikā nopietnu satricinājumu un traucējumu rezultātā. Tā secina, ka SyRB 4,5 % apmērā riska darījumiem Norvēģijā ir vispiemērotākais pasākums, lai vērstos pret būtiskiem necikliskiem sistēmiskiem riskiem Norvēģijā.

(12)

Izvērtējot ministrijas secinājumu, Pastāvīgā komiteja norāda, ka Norvēģijas iestāžu veiktie spriedzes testi ir pierādījuši, ka situācijās, kas ir maz iespējamas, bet nav nereālas, daudzām iestādēm būtu pirmā līmeņa pamata kapitāla iztrūkums, salīdzinot ar kopējām kapitāla un rezervju prasībām. Jaunākie spriedzes testi, ko Norges Bank un Finanstilsynet (FSA) veica attiecīgi 2019. gada novembrī un 2020. gada jūnijā, ir balstīti uz dziļu starptautisku lejupslīdi ar ievērojamu riska prēmiju pieaugumu, radot nopietnas sekas Norvēģijas ekonomikai. FSA spriedzes tests liecina, ka spriedzes periodā gandrīz visu 20 lielāko banku grupu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs būtu zemāks par vispārējo pirmā līmeņa pamata kapitāla prasību, tostarp rezervju prasībām un otrā pīlāra prasību. Turklāt 48 no 84 citām Norvēģijas kredītiestādēm neatbilstu vispārējām kapitāla prasībām.

(13)

Pastāvīgā komiteja arī atzīmē, ka ministrija sagaida, ka gadījumā, ja paziņotais pasākums netiks īstenots, turpmākie spriedzes testi varētu liecināt par lielāku kapitāla pietiekamības samazinājumu, liekot iestādēm izmantot lielāku daļu no savām apvienotajām rezervēm, lai saglabātu kreditēšanas darbību. Tas vājinātu banku sistēmas noturību pret identificētajiem ilgtermiņa sistēmiskajiem riskiem. Ja SyRB prasība iekšzemes riska darījumiem būtu noteikta 4,5 % apmērā, tas saglabātu pienācīgu kapitalizāciju, pamatojoties uz iepriekš minētajiem riskiem, neradot būtisku efektīvo prasību pieaugumu lielākajām iestādēm salīdzinājumā ar līmeni pirms 2020. gada. Šajā sakarā ministrija arī norāda, ka spriedzes testa rezultātos nav ietverti vairāki aspekti, kas var veicināt to, ka kredītiestāžu potenciālie zaudējumi tiek novērtēti par zemu. Piemēram, tiek pieņemts, ka kredītiestādēm spriedzes periodos joprojām ir pieejams vairumfinansējums. Turklāt ministrija atzīmē, ka uzkrātie zaudējumi spriedzes testos ir mazāki nekā kredītiestāžu faktiskie zaudējumi Norvēģijas banku krīzes laikā 1988.–1992. gadā. Ministrija arī apgalvo, ka vispārējās prasības, kas izriet no sistēmiskā riska rezerves 4,5 % apmērā iekšzemes riska darījumiem, arī iekļaujas sociāli optimālo prasību aplēšu diapazonā (4).

(14)

Rūpīgi izskatījusi ministrijas sniegtos pierādījumus, tostarp Norvēģijas iestāžu veikto spriedzes testu rezultātus, kā arī vēsturiskos datus par iepriekšējām smagajām krīzēm Norvēģijā, Pastāvīgā komiteja uzskata, ka SyRB līmeni 4,5 % apmērā iekšzemes riska darījumiem var uzskatīt par piemērotu, lai novērstu identificētos sistēmiskos riskus, kas apdraud Norvēģijas finanšu sistēmas stabilitāti. Turklāt Pastāvīgā komiteja uzskata, ka pašreizējos apstākļos, lai saglabātu banku sistēmu noturību pret identificētajiem sistēmiskajiem riskiem, ir nepieciešams kapitāla līmenis, kas tiek sasniegts ar SyRB 4,5 % apmērā. Šajā saistībā Pastāvīgā komiteja atzīmē, ka SVF Valde no sava Norvēģijas finanšu sistēmas stabilitātes novērtējuma 2020. gada augustā secināja, ka “iestādēm būtu jānodrošinās pret kapitāla prasību vājināšanos” (5).

(15)

Novērtējot minētā pasākuma efektivitāti un samērīgumu, Pastāvīgā komiteja ņem vērā ministrijas viedokli, ka SyRB prasība 4,5 % apmērā riska darījumiem Norvēģijā efektīvi palīdzēs saglabāt Norvēģijas iestādes noturību un spēju absorbēt zaudējumus tādā līmenī, kāds tiek uzskatīts par nepieciešamu, ņemot vērā sistēmisko risku intensitāti. CRR/CRD IV regulējums nesen tika iekļauts EEZ līgumā, un, gatavojoties Norvēģijas regulējuma saskaņošanai ar pašreizējo regulējumu, ministrija ir izvērtējusi SyRB prasības darbības jomu un kalibrēšanu un ir secinājusi, ka visefektīvākais veids, kā mazināt sistēmisko risku, būtu noteikt prasību 4,5 % apmērā tikai iekšzemes riska darījumiem. Tas ne vien uzlabotu atbilstību starp pasākuma mērķi un uzbūvi, bet arī nodrošinātu saskaņotību ar CRR/CRD IV regulējuma noteikumiem, kas atvieglo savstarpējo atzīšanu attiecībā uz iekšzemes rezervju likmēm.

(16)

Ministrija uzskata, ka lielākajām Norvēģijas bankām, kas veido vairāk nekā pusi no iekšzemes banku sistēmas, sistēmiskā riska rezervju norma 4,5 % apmērā iekšzemes riska darījumiem ir gandrīz līdzvērtīga iepriekšējai 3 % rezervju normai, kura piemērojama visiem riska darījumiem reālo kapitāla prasību ziņā. Tā uzskata, ka minētais pasākums ir proporcionāls ne vien iespējamajiem zaudējumiem, kas izriet no strukturālajiem riskiem Norvēģijas finanšu sistēmā, bet arī šo risku intensitātei un riska pielaidei, kura izriet no tās iepriekšējiem lēmumiem par rezervēm. Turklāt ir vērts atzīmēt, ka pašreizējā 3 % rezervju likme visiem riska darījumiem tika kalibrēta tad, kad tika piemērots “Bāzele I” minimums un kad nebija MVU atbalsta faktora. Ja nebūtu noteikta prasība par “Bāzele I” minimumu un ja tiktu piemērots MVU atbalsta faktors, saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju iepriekšējā sistēmiskā riska rezervju norma, iespējams, būtu noteikta ar augstāku likmi, ņemot vērā sistēmiskā riska līmeni. Kā secināja ministrija, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta iepriekšējo krīžu laikā, un spriedzes testu rezultātiem, kopējā kapitāla un rezervju prasība ir bijusi proporcionāla finanšu sistēmas vispārējiem riskiem. Tādējādi vispārējā prasība būtu jāsaglabā aptuveni tādā pašā līmenī, kāds bija pirms 2020. gada, jo sistēmisko risku intensitāte ir līdzīga 2013. gada līmenim, kas attaisnotu SyRB likmes noteikšanu 4,5 % apmērā.

(17)

Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju Covid-19 pandēmija nav būtiski mainījusi Norvēģijas finanšu sistēmas strukturālās īpašības un Norvēģijas kredītiestādes turpināja izpildīt kapitāla un rezervju prasības ar lielu drošības rezervi, kā arī spēja saglabāt aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem Covid-19 pandēmijas laikā. Vienlaikus 2020. gada martā ministrija, reaģējot uz Covid-19 pandēmijas iespējamo ietekmi, kā īstermiņa pasākumu noteica pretcikliskās kapitāla rezerves samazināšanu no 2,5 % uz 1 %.

(18)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Pastāvīgā komiteja uzskata, ka attiecīgais pasākums ir gan efektīvs, gan samērīgs, jo tas palīdz mazināt Norvēģijas banku nozarē identificētos ilgtermiņa strukturālos riskus. Pastāvīgā komiteja atzīmē, ka labākais pierādījums šim secinājumam ir Norvēģijas iestāžu spriedzes testu rezultāti, kas liecina, ka pasākumi būs efektīvi, lai veicinātu finanšu stabilitāti Norvēģijā, uzturot Norvēģijas kredītiestāžu kapitāla līmeni vajadzīgajā līmenī, lai saglabātu to pašreizējo zaudējumu segšanas spēju. Pamatojot šo secinājumu par pasākuma samērīgumu, Pastāvīgā komiteja norāda, ka tas nozīmē, ka faktiski netiks būtiski palielinātas kapitāla prasības Norvēģijas kredītiestādēm. Attiecībā uz vairākiem tādu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās EEZ dalībvalstīs, kapitāla prasības palielināsies par gandrīz 1,5 procentpunktiem, bet Pastāvīgā komiteja norāda, ka saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju šo kredītiestāžu kapitāla līmenis pārsniedz prasības, kas izriet no SyRB likmes 4,5 % apmērā Norvēģijas riska darījumiem. Ministrija atzīst, ka dažām Norvēģijas kredītiestādēm, iespējams, vajadzēs palielināt savu kapitāla rādītāju, lai saglabātu pārvaldības rezerves papildus vispārējām 1. un 2. pīlāra prasībām. Tikmēr pārejas periodam līdz 2022. gada 31. decembrim attiecībā uz bankām, kas neizmanto attīstīto IRB pieeju, būtu jānodrošina, ka izmaiņas SyRB prasībā nerada nepamatotu kapitāla prasību palielinājumu kredītiestādēm, kuras būtiski neietekmē Bāzeles I minimuma atcelšana un kuru 2. pīlāra prasības, iespējams, būs jāpārkalibrē, tiklīdz tām pēc pārejas perioda būs piemērojama augstāka SyRB likme. Šai pieejai būtu jāmazina izkropļojumi, ko var radīt paziņotais pasākums, un būtu jānodrošina, ka jebkāda negatīva ietekme uz vietējām bankām un to aizdošanas spēju joprojām ir ierobežota.

(19)

Pastāvīgā komiteja ir arī apsvērusi iemeslus, kuru dēļ ministrija ir atteikusies no citiem pasākumiem (atsevišķiem vai kombinētiem), kas paredzēti Direktīvā 2013/36/ES vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 (izņemot šīs regulas 458. un 459. pantu), kā no veida, kas būtu piemērots identificētā makroprudenciālā vai sistēmiskā riska novēršanai, ņemot vērā minēto pasākumu relatīvo efektivitāti.

(20)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. pantā kompetentajām iestādēm ir atļauts noteikt augstākas riska pakāpes riska darījumiem ar nekustamo īpašumu kredītiestādēm, kuras izmanto standartizēto pieeju, pamatojoties uz finanšu stabilitātes apsvērumiem, zaudējumu pieredzi saistībā ar riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu, un uz nākotni vērstām nekustamā īpašuma tirgus norisēm. Ministrija uzskata, ka riska pakāpe 35 % apmērā mājokļa nekustamā īpašuma riska darījumiem Norvēģijā ir piemērota iestādēm, kas izmanto standartizēto pieeju. Komerciāla nekustamā īpašuma riska darījumiem, pamatojoties uz šā panta 2. punktu, jau ir noteiktas augstākas riska pakāpes, kas ir robežās no 100 % līdz 150 % atkarībā no darījuma partnera reitinga.

(21)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 164. pantu kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā pamatojoties uz finanšu stabilitātes apsvērumiem un uz nākotni vērstām nekustamā īpašuma tirgus norisēm, var noteikt augstākas riska darījumu svērto vidējo saistību nepildīšanas zaudējumu minimālās vērtības riska darījumiem, kas nodrošināti ar nekustamo īpašumu to teritorijā. Attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu Norvēģijā, kopš 2014. gada tiek piemērots augstāks saistību nepildīšanas zaudējumu minimums 20 % apmērā, lai novērstu nenoteiktību, kas saistīta ar iekšējiem kredītriska modeļiem.

(22)

Pastāvīgā komiteja atzīmē, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. un 164. pants zināmā mērā jau ir izmantots, lai novērstu konkrētus riskus. Tā arī norāda, ka paziņotā pasākuma mērķis ir novērst plašākus ilgtermiņa sistēmiskos riskus, ne vien konkrētās nekustamā īpašuma tirgus tendences, kuras var risināt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 124. un 164. pantu. Šie sistēmiskie riski ir līdzīgas kredītiestāžu finansēšanas struktūras, to mijiedarbība un to līdzīgie un koncentrētie riska darījumi nekustamo īpašumu tirgos, kā arī Norvēģijas ekonomika ar ne pārāk diversificētu uzņēmumu sektoru un mājsaimniecību parāda augstu līmeni.

(23)

Ja kompetentā iestāde konstatē, ka kredītiestādes ar līdzīgiem riska profiliem ir vai varētu būt pakļautas līdzīgiem riskiem vai rada līdzīgus riskus finanšu sistēmai, tā pašlaik saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 103. pantu šīm iestādēm var piemērot uzraudzības pārbaudes un novērtējuma procesu (SREP) līdzīgā vai identiskā veidā. Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā ir noteikts uzraudzības pilnvaru kopums kompetentajai iestādei, piemērojot minētās direktīvas 103. pantu, tostarp papildu pašu kapitāla prasības. Ministrija apgalvo, ka iestādei specifiskās 2. pīlāra prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu būtu jāpielāgo katras iestādes konkrētajai situācijai un ka šādas prasības var attiekties uz noteiktiem strukturālo sistēmisko risku elementiem, bet tikai tiktāl, ciktāl riski nav banku sistēmas vispārējās iezīmes. Pamatojot šo viedokli, ministrija uzskata, ka Direktīvā 2019/878 ir precizēts, ka 2. pīlāra prasību specifiskajam raksturam attiecībā uz iestādēm būtu jānovērš to izmantošana par instrumentu, ar ko novērš sistēmiskos riskus. Pastāvīgā komiteja norāda, ka 2. pīlāra pasākumi patiešām galvenokārt ir paredzēti tam, lai risinātu iestādes specifiskos riskus, un tie ir arī mazāk pārredzami nekā sistēmiskā riska rezerves.

(24)

Ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantu izraudzītās iestādes tiek pilnvarotas apzināt citas sistēmiski nozīmīgas iestādes (C-SNI) un noteikt vai mainīt C-SNI rezerves minētajām iestādēm. Ministrija ir atsevišķi paziņojusi par nodomu noteikt C-SNI rezerves divām sistēmiski nozīmīgām iestādēm. Tā uzskata šīs rezerves par papildinošām, jo C-SNI rezerves novērš daļu no sistēmiski nozīmīgu iestāžu koncentrācijas riska, savukārt sistēmiskā riska rezerves novērš citus ilgtermiņa necikliskus sistēmiskus riskus. Saskaņā ar ministrijas sniegto informāciju vairākas citas kredītiestādes ir pietiekami lielas, lai potenciāli palielinātu sistēmiskos riskus Norvēģijas banku nozarē, taču vienlaikus tās joprojām ir pārāk mazas, lai ministrija tās individuāli identificētu kā tādas, kas ir sistēmiski nozīmīgas valstī. Pastāvīgā komiteja uzskata, ka Direktīvas 2013/36/ES 131. panta nolūks nav risināt visu veidu ilgtermiņa necikliskos sistēmiskos vai makroprudenciālos riskus. C-SNI rezerves nebūtu piemērots instruments, lai novērstu ilgtermiņa necikliskus sistēmiskus vai makroprudenciālus riskus, kas ietekmē banku nozari kopumā.

(25)

Direktīvas 2013/36/ES 136. pantā minētās pretcikliskās rezerves piemēro visiem nefinanšu privātā sektora riska darījumiem kādā jurisdikcijā. Ministrija apgalvo, ka pretcikliskās rezerves ir paredzētas tam, lai novērstu cita veida sistēmisko risku, kas izriet no finanšu sistēmas cikliskuma. Pastāvīgā komiteja piekrīt šim vērtējumam.

(26)

Pēc ministrijas izvirzīto argumentu izskatīšanas Pastāvīgā komiteja piekrīt ministrijai, ka Direktīvā 2013/36/ES vai Regulā (ES) Nr. 575/2013 (izņemot šīs regulas 458. un 459. pantu) noteiktie spēkā esošie atsevišķie vai kombinētie pasākumi būtu salīdzinoši mazāk efektīvi, lai pietiekami un pienācīgi novērstu identificēto risku.

(27)

Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz iekšējo tirgu Pastāvīgā komiteja norāda, ka nekas neliecina par to, ka paziņotajam pasākumam būtu nesamērīga ietekme uz pieciem tādu kredītiestāžu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās EEZ valstīs. Turklāt, lai samazinātu noplūdes iespējamību ārvalstu iestādēs, kas darbojas Norvēģijā ar filiāļu starpniecību, ministrija plāno pieprasīt SyRB savstarpēju atzīšanu visām EEZ iestādēm, kas veic riska darījumus ar Norvēģiju. Pastāvīgā komiteja uzskata, ka tas ir svarīgi, ņemot vērā citu Ziemeļvalstu banku salīdzinoši spēcīgo klātbūtni Norvēģijas aizdevumu tirgū, lai novērstu regulējuma arbitrāžu un izvairītos no noplūdēm caur filiālēm. Ir ieviesti īpaši saprašanās memorandi, lai veicinātu pārrobežu finanšu stabilitāti un nodrošinātu atbilstīgu prudenciālo uzraudzību nozīmīgām finanšu iestāžu filiālēm, kas darbojas Ziemeļvalstu un Baltijas jūras reģionā (6). Pastāvīgā komiteja atzīmē, ka prasību par savstarpēju atzīšanu un augstākas kapitāla prasības, ko tas nozīmētu ārvalstu kredītiestādēm, izvērtēs ESRK, kad ministrija lūgs ESRK ieteikt tās locekļiem veikt pasākuma savstarpēju atzīšanu.

(28)

Ņemot vērā lielo mijiedarbību ar citu Ziemeļvalstu finanšu sistēmām, Pastāvīgā komiteja sagaida, ka paziņotais pasākums veicinās finanšu stabilitāti tādā mērā, lai varētu novērst regulējuma arbitrāžu un izvairīties no noplūdēm, savstarpēji vienojoties par paziņoto pasākumu attiecībā uz ārvalstu kredītiestāžu būtiskiem riska darījumiem Norvēģijas tirgū, tostarp jebkādu nozīmīgu ārvalstu banku filiāļu darbībām.

(29)

Ņemot vērā visus iepriekš minētos faktorus, kā noteikts CRD IV 133. pantā, izskatījusi paziņojumu ar Norvēģiju un apspriedusies ar attiecīgajām šā procesa pusēm, EBTA Pastāvīgā komiteja secina, ka sistēmiskā riska rezerves 4,5 % apmērā iekšzemes riska darījumiem nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz visu Norvēģijas finanšu sistēmu vai tās daļām vai uz EEZ finanšu sistēmu kopumā. Tās arī neveido vai nerada šķēršļus pienācīgai iekšējā tirgus darbībai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

Sistēmiskā riska rezerve, par kuru 5. novembrī paziņoja Norvēģijas Finanšu ministrija (“Finansdepartmentet”) saskaņā ar 133. panta 11. punktu Direktīvā 2013/36/ES, kas pielāgota ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 79/2019, ir pamatots, piemērots, samērīgs un efektīvs pasākums, kura nolūks ir novērst attiecīgos sistēmiskos riskus, attiecībā uz kuriem tas ir paredzēts. EBTA valstu Pastāvīgā komiteja turklāt norāda, ka:

a)	identificēto sistēmisko vai makroprudenciālo risku dimensija apdraud Norvēģijas finanšu sistēmas stabilitāti tādā veidā, ka sistēmiskā riska rezervju normas 4,5 % apmērā ieviešana iekšzemes riska darījumiem ir pamatota;

b)	paziņotais pasākums varētu būt efektīvs un piemērots līdzeklis, kas ļautu samērīgi samazināt risku;

c)	citi makroprudenciālie pasākumi (atsevišķi vai kombinēti), kas noteikti Direktīvā 2013/36/ES vai Regulā (ES) Nr. 575/2013,,būtu salīdzinoši mazāk efektīvi, lai pietiekami un pienācīgi novērstu identificēto risku;

d)	paziņotais pasākums, tostarp tā piemērošana meitasuzņēmumiem, kuru mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību citās EEZ valstīs, nerada nesamērīgu negatīvu ietekmi uz Norvēģijas finanšu sistēmu vai EEZ finanšu sistēmu kopumā un nerada šķēršļus iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

2.	EBTA valstu Pastāvīgā komiteja neiesaka veikt nekādas izmaiņas paziņotajā pasākumā, ņemot vērā tā ietekmi uz tādu kredītiestāžu meitasuzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību citās EEZ valstīs.

Briselē, 2020. gada 4. decembrī

Pastāvīgās komitejas vārdā –

priekšsēdētāja

Sabine MONAUNI

ģenerālsekretārs

Henri GÉTAZ

(1) Sk.https://www.esrb.europa.eu/pub/pdf/warnings/esrb.warning190923_no_warning~d3e4f2c135.en.pdf?4cf3e3031aa71bffaa0bd97a66b311ac.

(2) Norges Bank (2020), Finanšu stabilitātes ziņojums, 52. lpp.

(3) Starptautiskais Valūtas fonds (2020), Financial System Stability Assessment for Norway [Finanšu sistēmas stabilitātes novērtējums par Norvēģiju], SVF valsts ziņojums Nr. 20/259, augusts.

(4) Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (2019), The costs and benefits of bank capital – a review of the literature [Banku kapitāla izmaksas un ieguvumi – literatūras pārskats], Darba dokuments Nr. 37, jūnijs.

(5) Starptautiskais Valūtas fonds (2020), Finanšu sistēmas stabilitātes novērtējums par Norvēģiju, SVF valsts ziņojums Nr. 20/259, augusts, 2. lpp.

(6) Sk.https://www.regjeringen.no/contentassets/ff0c28c162ca43f39b585d7c9f94dab5/nbsg-mou_2018.pdf.

25.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/20

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2021/C 65/11)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“LA MANCHA”

PDO-ES-A0045-AM03

Paziņojuma datums: 18.11.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Baltvīnu un sārtvīnu minimālā faktiskā spirta satura grozījums un pusdzirkstošo vīnu minimālā faktiskā spirta satura specifikācija (produkta specifikācijas 2.1. iedaļa un vienotā dokumenta 2.1. punkts)

Apraksts un pamatojums

Baltvīna un sārtvīna minimālais faktiskais spirta saturs ir palielināts līdz 9 %, un pusdzirkstošo vīnu minimālais faktiskais spirta saturs ir skaidri norādīts.

Mūsdienās patērētāji vēlas vīnus ar augstāku atlikumcukuru saturu, tāpēc šāda veida vīniem ir nepieciešams zemāks faktiskais spirta saturs, lai varētu sasniegt vajadzīgo atlikumcukuru saturu.

Ir arī noteikts, ka baltvīna, sārtvīna un sarkanvīna minimālais faktiskais spirta saturs attiecas arī uz pusdzirkstošajiem vīniem.

Grozījuma veids: standarta.

Ar šo grozījumu tiek pielāgoti analītiskie parametri, taču netiek būtiski mainīts aizsargātais produkts, kurš saglabā saiknē aprakstītās īpašības un profilu, ko rada mijiedarbība starp dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

2. Sēra dioksīda satura pielāgošana un atlikumcukuru un gaistošā skābuma analītisko parametru terminoloģijas pielāgošana piemērojamajiem noteikumiem (specifikācijas 2.1. iedaļa un vienotā dokumenta 2.1. punkts)

Apraksts un pamatojums

Analītiskais parametrs “atlikumcukuri” ir pārdēvēts par “kopējais cukuru daudzums, ko izsaka kā fruktozi un glikozi” saskaņā ar Komisijas 2018. gada 17. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 20. pantu, kurā paredzēts noteikt kopējo cukuru daudzumu, ko izsaka kā fruktozi un glikozi.

Jāņem vērā arī tas, ka gaistošo skābumu izsaka kā etiķskābi.

Īstenošanas regulas (ES) 2019/34 20. pantā sēra dioksīds arī ir paredzēts kā nosakāms analītiskais parametrs, tāpēc šo parametru iekļauj attiecībā uz dzirkstošo vīnu. 2.1.4., 2.1.5. un 2.1.6. iedaļā minētajiem vīniem robežvērtības ir noteiktas saskaņā ar Komisijas 2019. gada 12. marta Deleģētās regulas (ES) 2019/934 I pielikuma B daļu.

Grozījuma veids: standarta.

Ar šo grozījumu tiek pielāgota fizikāli ķīmiskajām īpašībām izmantotā terminoloģija, taču netiek mainīts galaprodukts, kurš saglabā saiknē aprakstītās īpašības un profilu, ko rada mijiedarbība starp dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

3. Organoleptisko īpašību pārdefinēšana (specifikācijas 2.2. iedaļa un vienotā dokumenta 2.2. punkts)

Apraksts un pamatojums

Tā kā specifikācijas pārbaudē ir ieviests standarts UNE-EN-ISO 17065, ir jāgroza attiecīgo vīnu organoleptiskais apraksts, lai to īpašības varētu saistīt ar deskriptoriem, kurus var novērtēt degustēšanas žūrija, ievērojot standartā UNE-EN-ISO 17025 noteiktos kritērijus.

Grozījuma veids: standarta.

Šis grozījums ir pielāgojums organoleptiskajām īpašībām, lai tās var labāk novērtēt, veicot sensoro analīzi. Tas neietver produkta būtiskas izmaiņas; produktam joprojām piemīt saiknē aprakstītās īpašības un profils, ko nodrošina vides faktoru un cilvēkfaktoru mijiedarbība. Tāpēc uzskata, ka šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

4. Normatīvo atsauču atjaunināšana (specifikācijas 3.2.5. iedaļa un vienotā dokumenta 3.2.5. punkts)

Apraksts un pamatojums

Normatīvās atsauces ir aizstātas ar pašreizējo regulu, un ir iekļauta atsauce uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju.

Grozījuma veids: standarta.

Šis grozījums ir teksta atjauninājums. Tāpēc uzskata, ka šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

5. Skaidrojums par pārstrādes vīna darītavām un ražošanas vietām (specifikācijas 4. iedaļa un vienotā dokumenta 4. punkts)

Apraksts un pamatojums

Pēdējā punktā noteikts, ka vīni tiks ražoti La Mancha ražošanas apgabala vīna darītavās un gatavoti, izmantojot vīnogas no starpnozaru vīndārzu reģistrā uzskaitītajiem zemesgabaliem, lai kliedētu šaubas par pārstrādes vīna darītavu atrašanās vietu, kā arī uzlabotu ražošanas vietu kontroli un izsekojamību.

Grozījuma veids: standarta.

Ir uzlabots tikai punkta formulējums, bet pats apgabals nav mainīts. Tāpēc uzskata, ka šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

6. Šķirņu ‘Moscatel de Alejandría’ un ‘Garnacha tintorera’ iekļaušana (specifikācijas 6. iedaļa un vienotā dokumenta 6. punkts)

Apraksts un pamatojums

Specifikācijā ir iekļauta baltogu šķirne ‘Moscatel de Alexandria’ un sarkanogu šķirne ‘Garnacha tintorera’. Baltogu šķirne ‘Moscatel de Alexandria’ ir raksturīga Vidusjūras reģionam. Tās smaržas īpašības un cukuru saturs padara to piemērotu “La Mancha” vīnu ražošanai. Arī sarkanogu šķirne ‘Garnacha tintorera’ ir piemērota šim apgabalam, par ko liecina ražošanas apgabalā esošie tūkstoši hektāru, kuros aug šī šķirne. Pēc tam, kad, pamatojoties uz vairākiem novērtētiem paraugiem, tika pārbaudīts šīs šķirnes potenciāls kvalitatīvu vīnu ražošanā un atbilstība ACVN “La Mancha” specifikācijas prasībām, starpnozaru apvienība nolēma iekļaut to specifikācijā.

Attiecīgajā ražošanas apgabalā gan baltvīns, kas (pilnībā vai daļēji) gatavots no ‘Moscatel de Alejandría’, gan sarkanvīns, kas (pilnībā vai daļēji) gatavots no ‘Garnacha tintorera’, ir vispāratzīti produkti. Tāpēc šā grozījuma mērķis ir iekļaut produkta specifikācijā šķirnes, kas šajā apgabalā jau kādu laiku ir audzētas.

Grozījuma veids: standarta.

Šis grozījums ļauj ražot tāda paša veida vīnus ar tādām pašām īpašībām kā aizsargātajam produktam. Tāpēc uzskata, ka šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

7. Piemērojamo prasību pārfrāzēšana vairākos punktos (specifikācijas 8. iedaļa. Vienotais dokuments netiek ietekmēts.)

Apraksts un pamatojums

1. punkts. Šī iedaļa ir pārfrāzēta, lai padarītu skaidrāku to, ka pudeļu pildīšanai, ko vīna darītavas veic ražošanas apgabalā un ārpus tā un kas iekļauta attiecīgajā ACVN “La Mancha” reģistrā, jāatbilst “La Mancha” vīna pudeļu pildīšanas prasībām un pārbaudāmai izsekojamībai. Turklāt uz visiem vīniem, kas laisti tirgū ar ACVN “La Mancha”, jābūt kontretiķetei vai garantijas zīmogam, ko izdevusi iepriekš minētā starpnozaru apvienība.

2. punkts. Ir palielināta pudeļu pildīšanas jauda, lai iekļautu PET pudeles (tikai 187 ml pudeles un vienīgi aviokompānijām un tiem uzņēmumiem, kuros stikla lietošana ir aizliegta) un ievērotu noteikumus par aviācijas drošību un sabiedriskām iestādēm.

3. punkts. Procents, kas nepieciešams vienas konkrētas vīnogu šķirnes nosaukuma izmantošanai, ir atjaunināts 85 % apmērā. Tādējādi šis procents ir saskaņots ar piemērojamajiem tiesību aktiem (50. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts Komisijas 2018. gada 17. oktobra Deleģētajā regulā (ES) 2019/33, ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 1308/2013).

Ir atjauninātas arī normatīvās atsauces uz pašlaik spēkā esošajiem standartiem.

Grozījuma veids: standarta.

Šajā grozījumā ir pārfrāzēts un atjaunināts teksts. Tāpēc uzskata, ka šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

8. Normatīvās atsauces atjaunināšana (specifikācijas 9.2. iedaļa. Vienotais dokuments netiek ietekmēts.)

Apraksts un pamatojums

3. un 9. punktā atsauce uz atceltajām regulām ir aizstāta ar atsauci uz spēkā esošajiem noteikumiem.

Grozījuma veids: standarta.

Šis grozījums ir teksta atjauninājums. Tāpēc uzskata, ka šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

La Mancha

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

8.	Pusdzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Baltvīns un sārtvīns, jaunie un tradicionālie vīni, kā arī ozolkoka mucās izturētie baltvīni

Zems spirta saturs. Baltvīnu krāsa mainās no zaļganas līdz dzeltenai, gandrīz zeltainai. Tie ir izteikti un augļaini, ar pirmējām aromāta niansēm, nedaudz skābi un līdzsvaroti.

Ja šie vīni kādu laiku ir izturēti mucās, to krāsa ir dzeltena, zeltaina vai salmdzeltena, tiem piemīt grauzdējumiem raksturīgas garšas nianses, kas jūtamas uz vaniļas un ilgstošu ozolkoka un augļu nošu fona.

Sārtvīnu krāsa mainās no sārtas līdz maigi sarkanīgai, un tiem piemīt izteikti augļu un/vai ziedu aromāti. Tie ir nedaudz skābi, līdzsvaroti un ar augļu garšu.

Mucā raudzēto vīnu aromātam un pēcgaršai ir raksturīgas mucas koksnes notis.

*	Jauno vīnu maksimālais gaistošais [skābums]: 8,33 mekv./l

Maksimālais sulfītu daudzums: 190 mg/l, ja cukurs > 5 g/l (izņemot ozolkoka mucās izturēto vīnu)

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	9
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	10
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	140

Jaunie un tradicionālie sarkanvīni un ozolkoka mucās izturētie sarkanvīni

Šie vīni ir purpursarkanā vai granātābolu krāsā, izteikti, augļaini, ar pirmējām aromāta niansēm. Pēc garšas tie ir piesātināti ar tanīnu, ar līdzsvarotu spirta/skābuma līmeni, augļaini un ar ilgnoturīgu pēcgaršu.

To vīnu krāsa, kas kādu laiku izturēti mucās, mainās no granātsarkana līdz rubīnsarkanam tonim. Tie ir izteikti, augļaini, ar pirmējām un vaniļas aromāta niansēm. Šiem vīniem ir ilgstoša un līdzsvarota garša, kurā jūtamas vaniļas notis.

Turpinot izturēt šos vīnus, tiem var parādīties terakotas vai oranžas krāsas nianses. Tie ir ilgnoturīgi un medaini. Tiem ir maiga, harmoniska, noapaļota un strukturēta garša.

Mucā raudzētajiem vīniem raksturīgas mucas koksnes aromātu nianses un pēcgarša.

*	Jauno vīnu maksimālais gaistošais [skābums]: 8,33 mekv./l

*	Maksimālais sulfītu daudzums: 180 mg/l, ja cukurs > 5 g/l (izņemot ozolkoka mucās izturēto vīnu)

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	10
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	130

Dabiski saldais tradicionālais vīns

Baltvīni atbilst sausajiem vīniem, savukārt sarkanvīnu krāsa mainās no granātsarkana līdz dzeltenbrūnam tonim. Intensīvi aromātiski, atgādina augļus un/vai ievārījumus, līdzsvaroti un pilnmiesīgi.

*	Maksimālā kopējā spirta satura vērtība nepārsniedz attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	250

Kategorijas “crianza”, “reserva” un “gran reserva” baltvīns un sarkanvīns

Baltvīnu krāsa atkarībā no to vecuma mainās no salmdzeltenas līdz dažādas intensitātes zeltainai nokrāsai. Ar kokam un grauzdējumiem raksturīgu aromātu. Līdzsvaroti.

Sarkanvīni atkarībā no vecuma ir granātsarkanā vai terakotas krāsā. Līdz ar vīnu vecumu mainās to aromāts: augļu notis pāriet uz kokam un/vai grauzdējumiem raksturīgām niansēm. Šiem vīniem ir līdzsvarota un pilnmiesīga garša.

*	Maksimālā kopējā spirta satura vērtība nepārsniedz attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības.

**	Minimālais faktiskais spirta saturs tilpuma % ir noteikts specifikācijā atkarībā no tā, vai tas ir baltvīns vai sarkanvīns.

***	Gaistošā skābuma zemākās robežvērtības atkarībā no vīna izturēšanas līmeņa un ilguma.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	150

Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

Dzirkstošo baltvīnu krāsa mainās no gaišas līdz zeltainai un spilgtai nokrāsai, savukārt sārtvīniem raksturīgi gaiši rozā toņi. Burbuļi ir nelieli un noturīgi.

Smarža – tīra un augļaina.

Garša – izteikta un līdzsvarota.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	11,66
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

Pusdzirkstošais vīns

Pusdzirkstošie vīni var būt baltvīni, kam raksturīgas dažādas dzeltenās krāsas nianses, sārtvīni, kam piemīt dažādas rozā krāsas nianses, un sarkanvīni purpursarkanā krāsā.

Pēc smaržas baltvīniem raksturīgi augļu aromāti, savukārt sārtvīniem un sarkanvīniem – intensīvi aromāti, kas atgādina sarkanos augļus.

Tie ir vīni ar izteiktu un līdzsvarotu garšu, kurā jūtama augļu pēcgarša un ievērojams oglekļa dioksīda daudzums.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	10
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

5. Vīndarības metodes

a) Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Baltvīnus, sārtvīnus un sarkanvīnus [kas apzīmēti ar šo ACVN] gatavo tikai no atļautajām šķirnēm. Baltvīna un sarkanvīna veidu maisījums nav atļauts.

Maksimālā pārstrādes likme ir 74 litri vīna no katriem 100 kg novākto vīnogu.

Baltvīnus un sārtvīnus gatavo, sasmalcinot vīnogu ķekarus un notecinot, izmantojot statisko vai dinamisko sistēmu. Vīnogas var iepriekš macerēt, lai veicinātu aromātu un krāsas izdalīšanos; misu raudzē maksimāli 22 °C temperatūrā.

Sarkanvīni jāraudzē kopā ar mizām vismaz 3 dienas maksimāli 28 °C temperatūrā.

b) Maksimālais ražas iznākums

Vīndārzi, kuros vīnogulāju vainagu veido kausveida formā

10 000 kg vīnogu no hektāra

Vīndārzi, kuros vīnogulāju vainagu veido kausveida formā

74 hl no hektāra

Vīndārzi, kuros vīnogulāju vainagu veido, izmantojot špaleras

13 000 kg vīnogu no hektāra

Vīndārzi, kuros vīnogulāju vainagu veido, izmantojot špaleras

96,2 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Lamanča ir dabas un vēsturisks reģions, kas atrodas Spānijas centrā, Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā. Tas aptver Alvasetes provinces ziemeļu daļu, Sjudadreala dienvidu un dienvidrietumu daļu, Toledo austrumu daļu un Kvenkas provinces dienvidrietumu daļu.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘AIRÉN’

‘BOBAL’

‘CABERNET SAUVIGNON’

‘RED GRENACHE’

‘MACABEO’ – ‘VIURA’

‘SYRAH’

‘TEMPRANILLO’ – ‘CENCIBEL’

‘VERDEJO’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Vīns

Manchegan līdzenuma augsni veido miocēna ēras nogulumi – kaļķakmens, merģelis un smiltis –, kas piešķir zemei brūnu vai sarkanbrūnu krāsu.

Lamančas ar kaļķakmeni bagātās augsnes padara šo apgabalu ideālu, lai ražotu pilnmiesīgus, izturēšanai piemērotus sarkanvīnus, savukārt smilšainais kaļķakmens piešķir vīnam patīkamu stiprumu.

Nokrišņu trūkums (300–350 mm gadā) un lielais saulesgaismas daudzums (3 000 saules stundas) nodrošina spilgtas krāsas vīnus ar īpaši intensīvu aromātu.

Vidējā vīndārzu raža ir zema, un tas arī palīdz piešķirt vīniem izcilu līdzsvaru.

Pusdzirkstošais vīns

Pusdzirkstošajos vīnos augļu aromātus un nokrāsas rada izteikti kontinentālais klimats, sarkanbrūnās augsnes sastāvs un augstās temperatūras. Šo vīnu ražošanai izmanto vīnus, kas aprakstīti vīnu iedaļā. Tāpēc minētās iedaļas saturs attiecas arī uz šiem vīniem.

Kvalitatīvi dzirkstošie vīni

Ģeogrāfiskā vide ļauj audzēt specifikācijā norādītās šķirnes, kas vīniem nodrošina daudzveidību un līdzsvaru. Tāpat arī nokrišņu trūkums un saules gaismas stundu skaits rada dabisku spirta saturu, ļaujot ražot vīnus ar noteiktu spirta saturu. Lai ražotu dzirkstošos vīnus, kā bāzes vīnu izmanto vīnu iedaļā minētos. Tāpēc šīs iedaļas saturs attiecas arī uz dzirkstošajiem vīniem.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

lai izmantotu vienas konkrētas vīnogu šķirnes nosaukumu, vismaz 86 % izmantoto vīnogu jābūt no minētās šķirnes; tas jānorāda vīna darītavas uzskaites dokumentos.

Uz ACVN “La Mancha” kvalitatīvo dzirkstošo vīnu etiķetēm var izmantot apzīmējumus “Premium” un “Reserva”.

Saite uz produkta specifikāciju

http://pagina.jccm.es/agricul/paginas/comercial-industrial/consejos_new/pliegos/Mod_PC_La_Mancha_20200731_MP_I.pdf

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

25.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/28

(2021/C 65/12)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“LOS CERRILLOS”

PDO-ES-02228-AM01

Paziņojuma datums: 16.11.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Šķirnes ‘Petit Verdot’ iekļaušana vīnu aprakstā (specifikācijas 2.a un 2.b iedaļa un vienotā dokumenta 4. punkts)

Vīnu aprakstā tagad ir iekļauti vīni, kas darīti no šķirnes ‘Petit Verdot’ vīnogām. Attiecīgi ir definēti analītiskie parametri un organoleptiskās īpašības abiem vīna “Petit Verdot” veidiem: “Petit Verdot” (izturēts 6 mēnešus) un “Petit Verdot” (izturēts 12 mēnešus).

Ņemot vērā to, ka ACVN “Los Cerrillos” noteiktais apgabals ietver zemesgabalu ar ‘Petit Verdot’ vīnogām, no kurām ražo vīnus, kam arī ir īpašības un profils, kuri piemīt pārējiem ar ACVN “Los Cerrillos” apzīmētajiem vīniem, tiek lūgts grozīt specifikāciju, lai iekļautu sarkanogu šķirni ‘Petit Verdot’ un no tās darītos sarkanvīnus.

Grozījuma veids: standarta.

No šķirnes ‘Petit Verdot’ darītie vīni ir iekļauti kategorijā “Vīns”, kas joprojām produkta specifikācijā ir vienīgā atļautā kategorija. Tādējādi uzskata, ka ar šo grozījumu netiek mainīta, papildināta vai dzēsta neviena vīna kategorija. Tāpēc tas neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

2. Atlikumcukuru analītisko parametru terminoloģijas pielāgošana piemērojamajiem noteikumiem (specifikācijas 2.a iedaļa. Vienotais dokuments netiek ietekmēts.)

Apraksts un pamatojums

Grozījuma veids: standarta.

3. Fenolu SAVIENOJUMU MĒRĪŠANAS VIENĪBU (TPI) PIELĀGOŠANA (SPECIFIKĀCIJAS 2.A IEDAĻA. Vienotais DOKUMENTS NETIEK IETEKMĒTS.)

Ir pielāgotas polifenolu kopējā satura mērvienības. Polifenolu koncentrācija vīnā, kas zināma kā kopējo polifenolu skaitlis (Total Polyphenols Index – TPI), ir visas fenolu savienojumu grupas koncentrācijas mērījums vīnogās un vīnā. Šī koncentrācija rada priekšstatu par iespējamo vīna krāsu. TPI parasti atbilst vīnā esošo antocianīnu un tanīnu summai, un to definē kā:

TPI = ultravioletā starojuma indekss = A280 x atšķaidījuma koeficients.

Tā kā tas ir skaitlisks rādītājs, mērvienība mekv./l netiek izmantota.

Grozījuma veids: standarta.

Ar šo grozījumu tiek pielāgota fizikāli ķīmiskajām īpašībām izmantotā terminoloģija, taču netiek mainīts galaprodukts, kurš saglabā saiknē aprakstītās īpašības un profilu, ko rada mijiedarbība starp dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem. Tādējādi uzskata, ka tāpēc ka šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

4. Īpašo vīndarības metožu pārfrāzēšana, ņemot vērā no šķirnes ‘Petit Verdot’ ražotā vīna iekļaušanu (specifikācijas 3. iedaļa un vienotā dokumenta 5.a punkts).

Apraksts un pamatojums

Ir norādītas vīna “Petit Verdot” ražošanai paredzētās īpašās vīndarības metodes, kas saskaņā ar 1. punktu iekļautas iedaļā par vīnu aprakstu.

Grozījuma veids: standarta.

Tā kā vīns “Petit Verdot” ir iekļauts vīnu apraksta iedaļā kopā ar iepriekš minēto pamatojumu, ir jānosaka tā ražošanas nosacījumi un ierobežojumi, lai saglabātu šā apgabala vīnu būtību. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

5. Šķirnes ‘Petit Verdot’ maksimālā ražas iznākuma iekļaušana (specifikācijas 5. iedaļa un vienotā dokumenta 5.b punkts)

Pamatojuma apraksts

Tā kā vīnu aprakstā ir iekļauts no šķirnes ‘Petit Verdot’ darītais vīns, bija jānosaka šīs šķirnes maksimālā raža no hektāra.

Grozījuma veids: standarta.

Tā kā vīnu apraksta iedaļā ir iekļauts no šķirnes ‘Petit Verdot’ darītais vīns kopā ar 1. punktā izklāstīto pamatojumu, bija jāiekļauj arī no šķirnes ‘Petit Verdot’ iegūstamās ražas. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

6. Šķirnes ‘Petit Verdot’ iekļaušana (specifikācijas 6. iedaļa. Vienotais dokuments netiek ietekmēts.)

Pamatojuma apraksts

Tā kā specifikācijas vīnu aprakstā ir iekļauts no šķirnes ‘Petit Verdot’ darītais vīns, minētajā iedaļā bija jāiekļauj konkrētā šķirne.

Grozījuma veids: standarta.

Tā kā vīnu apraksta iedaļā ir iekļauts no šķirnes ‘Petit Verdot’ darītais vīns kopā ar 1. punktā izklāstīto pamatojumu, ir jāiekļauj arī šķirne ‘Petit Verdot’. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

7. Specifikācijas 8. iedaļas “Citas piemērojamās prasības” atjauninātais tiesiskais regulējums (specifikācijas 8. iedaļa. Vienotais dokuments netiek ietekmēts.)

Apraksts un pamatojums

Lai atjauninātu tiesisko regulējumu, 8. iedaļā “Citas piemērojamās prasības” atsauce uz atceltajām regulām ir aizstāta ar atsauci uz spēkā esošajiem noteikumiem.

Grozījuma veids: standarta.

Ar ierosinātajiem šīs iedaļas grozījumiem netiek veiktas nekādas aizsargājamā nosaukuma izmaiņas un netiek ieviesti nekādi jauni tirdzniecības ierobežojumi. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā minētajām kategorijām.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Los Cerrillos

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

No šķirnes ‘Tempranillo’ vīnogām darīts sarkanvīns, no šķirņu ‘Tempranillo’ un ‘Cabernet Sauvignon’ vīnogām darīts sarkanvīns, no šķirnes ‘Syrah’ vīnogām darīts sarkanvīns un no šķirnes ‘Petit Verdot’ vīnogām darīts sarkanvīns (6 mēneši)

Lillīgas vai ķiršsarkanas krāsas sarkanvīns ar violetu nokrāsu. Tam ir augļains aromāts ar ziedu smaržu. Pēc garšas tas ir patīkams, svaigs un labi strukturēts.

*	Maksimālā kopējā spirta satura vērtība nepārsniedz attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12,5
Minimālais kopējais skābums	4,8 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	15
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	115

No šķirņu ‘Tempranillo’ un ‘Cabernet Sauvignon’ vīnogām darīts sarkanvīns (“Colección Privada”), no šķirnes ‘Petit Verdot’ vīnogām darīts sarkanvīns (12 mēneši) un no šķirnes ‘Cabernet Sauvignon’ vīnogām darīts sarkanvīns (“Cabernet Sauvignon de Familia”)

Ķirškrāsas vīns ar granāta/terakotas nokrāsu. Gatavu augļu aromāts ar lakricas un balzama notīm. Pēc garšas tas ir sulīgs, spēcīgs un strukturēts ar bagātīgu, krēmīgu izturēta vīna piegaršu.

*	Maksimālā kopējā spirta satura vērtība nepārsniedz attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežvērtības.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais kopējais skābums	4,8 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	16
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	115

5. Vīndarības metodes

a) Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Vienas šķirnes vīnogu vīnus gatavo nerūsējoša tērauda traukos. Pirms raudzēšanas vīnogas ilgi – divas līdz piecas dienas – macerē aukstā ūdenī 10–15 °C temperatūrā, pēc tam vienu vai divas nedēļas turpina macerēt raudzēšanas laikā 20–28 °C temperatūrā, līdz spirta rūgšana ir beigusies.

Vīnus, ko paredzēts izturēt mucās, gatavo nerūsējoša tērauda traukos, un tiem paredzētās vīnogas macerē raudzēšanas laikā 15–25 dienas 25–30 °C temperatūrā. Visa šā procesa gaitā tiek veikta pārliešana (délestage), lai rūgšanas procesā, kurā mizas netiek atdalītas, veicinātu krāsas un fenolu savienojumu izdalīšanos no biezumu “cepures”.

Attiecīgais ierobežojums vīndarīšanā

Vīna darīšanai izmantotās vīnogas nepresē, bet gan statiski notecina, lai iegūtu tā saukto “pilienu” vīnu. Atlikušajām čagām tiek veikta maiga dinamiskā notecināšana, kā rezultātā iegūst ļoti mazu produkta daudzumu.

Pēc malolaktiskās fermentācijas beigām vīnu dabiski dzidrina dekantējot, nevis ķīmiski apstrādājot, un tad to pārlej izturēšanai 225 litru ozolkoka mucās, kuras izmanto ne ilgāk kā 6 gadus.

Pēc tam vīnu iepilda pudelēs, lai notiktu reducēšanās process un vīns sasniegtu savu optimālo dzeramības stāvokli.

“Tempranillo”: 100 % šķirnes ‘Tempranillo’ vīnogu vīns, kas turēts ozolkoka mucās vismaz 30 dienas.

“Syrah”: 100 % šķirnes ‘Syrah’ vīnogu vīns, izturēts ozolkoka mucās vismaz 6 mēnešus.

“Tempranillo-Cabernet Sauvignon”: šķirnes ‘Tempranillo’ vīnogu vīna un šķirnes ‘Cabernet Sauvignon’ vīnogu vīna maisījums, kas nogatavināts ozolkoka mucās vismaz 6 mēnešus.

“Colección Privada”: šķirnes ‘Tempranillo’ vīnogu vīna un šķirnes ‘Cabernet Sauvignon’ vīnogu vīna maisījums, kas nogatavināts ozolkoka mucās vismaz 13 mēnešus.

“Cabernet Sauvignon de Familia” (kategorijas “Reserva” vīns “Cabernet de Familia”): 100 % šķirnes ‘Cabernet Sauvignon’ vīnogu vīns. Nogatavināts mucās vismaz 24 mēnešus. Izturēšanas procesa beigās vīns 18 mēnešus nostāvas pudelēs.

“Petit Verdot” (6 mēneši) – vīns “Petit Verdot”, kas 100 % izturēts ozolkoka mucās vismaz 6 mēnešus.

“Petit Verdot” (12 mēneši) – vīns “Petit Verdot”, kas 100 % izturēts ozolkoka mucās vismaz 12 mēnešus.

Audzēšanas metode

Audzēšanas periodā apgriež svaigos zarus, lai ierobežotu dabisko pieaugumu un uzlabotu ražu un tātad arī vīnogu kvalitāti.

Vīnogas novāc laikā no plkst. 5.00 līdz 11.00 no rīta, lai tās nenovāktu augstā temperatūrā un varētu pienācīgi veikt auksto macerāciju.

b) Maksimālais ražas iznākums

‘Tempranillo’:

12 000 kg vīnogu no hektāra

‘Tempranillo’:

88,80 hl no hektāra

‘Cabernet Sauvignon’:

9 000 kg vīnogu no hektāra

‘Cabernet Sauvignon’:

66,60 hl no hektāra

‘Syrah’:

13 000 kg vīnogu no hektāra

‘Syrah’:

96,20 hl no hektāra

‘Chardonnay’:

9 000 kg vīnogu no hektāra

‘Chardonnay’:

66,60 hl no hektāra

‘Petit Verdot’:

12 000 kg vīnogu no hektāra

‘Petit Verdot’:

81,60 hl no hektāra

‘Merlot’:

8 500 kg vīnogu no hektāra

‘Merlot’:

62,90 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Šis apgabals ietver šādus zemesgabalus pašvaldības Argamasilla de Alba teritorijā (Sjudadreala):

APGABALS/ZEMESGABALS

109	62, 63
111	15, 30 un 9001
131	71
151	115–121, 190, 277, 278, 9001, 9002, 9004–9006, 9008, 9023
160	8–13, 15, 16, 17, 21–23, 30, 31, 9003, 9005, 9006
161	14, 16–27, 31–33, 35, 9001–9004
162	1, 3–5, 7–8, 11–13, 17–18, 9001, 9002
163	1, 3, 4, 6–21, 9001, 9004
171	1, 3–7, 9004–9009, 011–012
173	2, 3, 9001, 9006
174	1, 3–12, 14, 15, 19, 20, 22, 23, 9001, 9003–9011, 9013–9020
175	1, 9001, 9002
176	3–18, 9001, 9003
177	18–23, 25–32, 66–72, 74, 89–111, 113, 114, 115, 118, 121, 124, 126, 127, 133, 9001–9005, 9008–9014, 9019, 9022, 9024–9029
178	6, 7, 9, 12–24, 30–31, 34–38, 40–60, 9001–9004, 9006–9061
180	1, 2, 5, 9, 9005–9007
181	60, 9001, 9002
194	45, 71, 73, 74, 76, 79, 82, 9002, 9009, 9011, 9028, 8
195	10–20, 22–28, 30, 32, 33, 35, 37–57, 86, 88, 93, 94, 95, 96, 99–108, 112, 114, 118, 119, 9001–9006, 9008–9014, 9016–9018

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘CABERNET SAUVIGNON’

‘PETIT VERDOT’

‘SYRAH’

‘TEMPRANILLO’ – ‘CENCIBEL’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Vide (dabas faktori un cilvēkfaktori)

Los Cerrillos ir īpašs apgabals, kas aptver visu Gvadjanas upes augšteces ieleju. Šis apgabals ir vairāk nekā 60 km2 liels un sākas pie Gvadjanas upes iztekas, 3 km pret straumi no Penjarrojas aizsprosta, un plešas vairāk nekā 7 km pa straumi no dambja virzienā uz pašvaldības Argamasilla de Alba teritoriju; apgabals ir attēlots arī 1975. gadā izstrādātā Spānijas militārajā kartē.

Gvadjanas upe tek cauri noteiktajam apgabalam, kurš atrodas pie Penjarrojas ūdenskrātuves 695 metru augstumā virs jūras līmeņa un kuru ieskauj kalni – topogrāfisks elements, kas bremzē augšanas ciklu, proti, to dēļ naktīs nav ierastās augstās temperatūras, kura ievērojami veicina vīnogu nogatavošanos polifenolu satura ziņā, un augi spēcīgi vēdinās.

Augsne sastāv galvenokārt no kaļķakmens. Visbiežāk sastopamais iezis ir merģelis, irdena kaļķakmens un māla sajaukums. Tas ir mālains, un tā pH ir aptuveni 8.

Apgabalā valda kontinentāls Vidusjūras klimats, kam raksturīgas karstas vasaras un aukstas ziemas. Temperatūras atšķirība dažkārt var sasniegt pat 45 °C grādus, un visu gadu ir liela starpība starp dienas un nakts temperatūru. Debesis ir skaidras 80 % gada; parasti gadā ir vairāk nekā 2 500 saulaino stundu.

Tā kā apgabals Los Cerrillos atrodas tuvu Gvadjanas upei, tas ievērojami atšķiras no kaimiņapgabaliem. Tajā ir daudz lielāks nokrišņu daudzums nekā pārējā Kastīlijā-Lamančā, savukārt ekstrēmās temperatūras nav tik augstas/zemas kā apkārtējās dienvidu un rietumu teritorijās. Ražu novāc aptuveni 15–20 dienas vēlāk nekā pārējā reģionā.

Visā spirta rūgšanas procesā īsteno pārliešanas (délestage) procesu, izmanto tādas vīndarības metodes, saskaņā ar kurām vīna darīšanai izmantotās vīnogas nevis presē, bet gan statiski notecina, lai iegūtu tā saukto “pilienu” vīnu, kā rezultātā iegūtais ražas līmenis (hl/ha) ir 62–68 %, un vīnu dzidrina dabiski – dekantējot.

Vīna apraksts

Lillīgas vai ķiršsarkanas krāsas sarkanvīns ar violetu vai sarkanbrūni rūsganu nokrāsu. Vīnam ir augļu aromāts ar ziedu smaržu vai gatavu augļu aromāts ar lakricas un balzama notīm. Pēc garšas tas ir svaigs un patīkams, labi strukturēts ar bagātīgu, krēmīgu izturēta vīna piegaršu.

Visa iepriekš minētā rezultātā vīna spirta saturs var pārsniegt 14 tilp. %. Ja ir pietiekams skābums, šāds spirta saturs ir pilnīgā līdzsvarā ar visu pārējo, tāpēc ir ļoti svarīgi noteikt optimālo ražas novākšanas laiku, cieši uzraugot vīnogu nogatavošanos.

Vīna polifenolu saturs ir līdz 80 miliekvivalentiem litrā, tas ir aromātisks, ar piesātinātu augļu garšu un intensīvu krāsu, kas krāsu punktu ziņā sasniedz līdz 18 u. a. (absorbcijas pie 420 nm, 520 nm un 620 nm viļņa garuma summa), un ar antocianīnu saturu līdz 800 miligramiem litrā.

Saikne

Noteiktā apgabala atrašanās vieta, apgabalā sastopamie pliocēna un kvartāra irdenie materiāli, cietais kaļķakmens, merģelis un okera krāsas māls ļauj iegūt intensīvas krāsas vīnu (līdz pat 18 krāsas punktiem) ar tam raksturīgo minerāliskumu.

Gvadjanas upe šķērso vīndārzu saimniecību Los Cerrillos, kas atrodas blakus Penjarrojas ūdenskrātuvei 695 metru augstumā virs jūras līmeņa un ko ieskauj kalni. Tāpēc šajā apgabalā saglabājas vēss laiks, kas rosina fotosintēzi un ogu un cukuru veidošanos. Tā iespaidā pazeminās pH, palielinās skābuma līmenis, fenolu savienojumu saturs sasniedz 80 miliekvivalentus litrā un rodas augstāka antocianīnu koncentrācija (līdz 800 miligramiem litrā).

Tā kā visā spirta rūgšanas procesā tiek īstenota pārliešana (délestage), vīnogas netiek presētas un vīns tiek dzidrināts dabiski – dekantējot, var iegūt vīnu, kas smaržo vairāk pēc ziediem nekā augļiem, un izturētu vīnu ar pikantām un grauzdējuma notīm, kā arī lakricas un balzama piegaršu.

Lai gan noteikto ģeogrāfisko apgabalu ieskauj ACVN “La Mancha” apgabals, šā vīna īpatnības būtiski atšķiras no tam blakus esošajā noteiktajā apgabalā iegūtā vīna īpatnībām turpmāk norādītajos aspektos.

Dabas faktori

Gvadjanas upe plūst cauri vīndārzu saimniecībai, kas atrodas blakus Penjarrojas ūdenskrātuvei 695 metru augstumā virs jūras līmeņa un ko ieskauj kalni.

Augsne sastāv galvenokārt no kaļķakmens. Visbiežāk sastopamais iezis ir merģelis, irdena kaļķakmens un māla sajaukums. Apgabalā valda klimats, kam raksturīgas karstas vasaras un aukstas ziemas. Vēlo pavasara salnu dēļ ir jāuzstāda vairākas salnu aizsardzības sistēmas, kas Spānijā darbojas ar inversijas palīdzību un ir vienīgās Kastīlijā-Lamančā, lai kontrolētu stiprās pavasara salnas un rīta rasu, kā arī ražas novākšanas laikā saglabātu vīnogulājus sausus.

Cilvēkfaktori

Runājot par apgabala Los Cerrillos vīnu un blakus esošā ACVN “La Mancha” apgabala vīnu ražošanas metodēm, būtiskākās atšķirības vērojamas vīndarības metodēs, jo vīna darīšanai izmantotās vīnogas nevis presē, bet gan statiski notecina, lai iegūtu tā saukto “pilienu” vīnu, kā rezultātā iegūtais ražas līmenis (hl/ha) ir 62–68 %, un vīnu dzidrina dabiski – dekantējot.

Attiecībā uz vīna īpašībām būtiskākās atšķirības (par etalonu ņemot izturētu sarkanvīnu, jo tas ir vienīgais veids, ko ražo apgabalā Los Cerrillos) ir šādas:

ACVN “LA MANCHA”	“LOS CERRILLOS”	ATŠĶIRĪBAS
≥ 11,5 tilp. %	≥ 12,5 tilp. %	Augstāks spirta saturs
≤ 10 mekv./l	≤ 15 mekv./l	Lielāks gaistošais skābums
74 %	68 %	Mazāk hl/ha
---	> 40 mekv./l	Vairāk polifenolu

Mālainā augsne, merģeļa ieži, augstums virs jūras līmeņa un upes ietekme ir veicinājuši to, ka noteiktajā apgabalā ir tikai viena vīndārzu saimniecība, kurā ražo vīnu, un šī saimniecība pieder pieteikuma iesniedzējam.

Ir svarīgi norādīt, ka noteiktais apgabals aptver 1 570 hektārus, kas pieder dažādiem īpašniekiem, taču citu īpašnieku īpašumos nav iestādīti vīnogulāji un apgabalā nav nevienas citas vīna darītavas. Tāpēc apgabala robežas tika noteiktas, ņemot vērā vides apstākļus, kas aprakstīti iepriekš.

Turklāt citi ražotāji, ja tie nākotnē sāks darboties noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, varēs izmantot reģistrēto nosaukumu, ja viņi ievēros specifikācijā izklāstītos nosacījumus. Tā kā noteiktais apgabals aptver 1 570 hektārus, ir visas iespējas apgabalā izveidot vēl citas vīna darītavas.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā veiktā iepakošana.

Nosacījuma apraksts:

vīns tiks pildīts pudelēs ražošanas apgabalā, jo process vienmēr noslēdzas ar vēl vienu posmu – izturēšanu pudelēs. Šajā periodā notiek reducēšanas process, kas uzlabo vīna kvalitāti, novedot vīna garšu līdz pilnībai. Vīns ir gatavs patēriņam, kad tas ir ieguvis organoleptiskās īpašības, kuras katra veida vīnam ir izklāstītas specifikācijās.

Saite uz produkta specifikāciju

http://pagina.jccm.es/agricul/paginas/comercial-industrial/consejos_new/pliegos/Mod_Pliego_condiciones_Los_Cerrillos_20200728.pdf

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

25.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/36

(2021/C 65/13)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

‘FINCA ÉLEZ’

PDO-ES-A0053-AM03

Paziņojuma datums: 16.11.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

Nosaukums

SĀRTVĪNA ANALĪTISKO PARAMETRU PIEVIENOŠANA VĪNA(-U) APRAKSTAM

Produkta specifikācijas 2.1. punkts “Vērā ņemamie parametri, analītiskās robežvērtības un pielaides”; grozījums attiecas arī uz punktu “Vīna(-u) apraksts” vienotajā dokumentā.

Apraksts un pamatojums

Vīnu aprakstam ir pievienots sārtvīns, tāpēc ir noteikti analītiskie parametri.

JAUNS APRAKSTS

2.1.9.

Sārtvīns

—	Faktiskā spirta tilpumkoncentrācija – ne mazāka kā 12 %

—	Kopējā spirta tilpumkoncentrācija – ne mazāka kā 12 %

—	Kopējais skābums – ne mazāks kā 4 g/l, izteikts vīnskābē

—	Gaistošais skābums – mazāks par 16,7 mekv./l

—	Kopējais sēra dioksīda saturs – mazāks par 150 mg/l

—	Reducējošo cukuru saturs – mazāks par 10 g/l, izteikts glikozē

PAMATOJUMS

Mūsu klienti vēlas, lai mēs ražotu sārtvīnu. Tāpēc mēs lūdzam grozīt produkta specifikāciju, lai atvērtu jaunu tirgu un piedāvātu sārtvīnu.

Nosaukums

SĀRTVĪNA ORGANOLEPTISKO ĪPAŠĪBU PIEVIENOŠANA VĪNA(-U) APRAKSTAM

Produkta specifikācijas 2.2. punkts “Organoleptiskajās analīzēs nosakāmās īpašības”; grozījums attiecas arī uz punktu “Vīna(-u) apraksts” vienotajā dokumentā.

Apraksts un pamatojums

Vīnu aprakstam ir pievienots sārtvīns, tāpēc ir noteiktas tā organoleptiskās īpašības.

JAUNS APRAKSTS

2.2.9.

Sārtvīns

—	Izskats: tīrs un dzidrs, ar košām rozā nokrāsām.

—	Smarža: ļoti intensīva, tīra, ar grauzdējuma un sarkanu augļu un zemeņu niansēm.

—	Garša: ļoti intensīva, augļaina, ar labi sabalansētu skābumu un spirta saturu.

PAMATOJUMS

Mūsu klienti vēlas, lai mēs ražotu sārtvīnu. Tāpēc mēs lūdzam grozīt produkta specifikāciju, lai atvērtu jaunu tirgu un piedāvātu sārtvīnu.

Nosaukums

SĀRTVĪNAM IZMANTOJAMO ĪPAŠO VĪNDARĪBAS METOŽU PIEVIENOŠANA

3. punkts “Īpašās vīndarības metodes” produkta specifikācijā; grozījums attiecas arī uz punktu “Īpašās vīndarības metodes” vienotajā dokumentā.

Apraksts un pamatojums

Tā kā vīnu aprakstam ir pievienots sārtvīns, ir pievienotas tā ražošanai izmantojamās īpašās vīndarības metodes.

JAUNS APRAKSTS

3.4.6.

Sārtvīnam tiek dažādās proporcijās jauktas šķirnes ‘Tempranillo’, ‘Merlot’, ‘Cabernet Sauvignon’ un ‘Syrah’ vai izmantota viena šķirne – ‘Merlot’, ‘Tempranillo’, ‘Cabernet-Sauvignon’ vai ‘Syrah’. Misa jānotecina pēdējās 2 tvertnē turēšanas stundās, 24 stundas izmantojot statisku auksto nosēdināšanu. Kad pagājušas 24 stundas, tīru misu aukstā temperatūrā pārvieto uz raudzēšanas trauku. Kad tās blīvums sasniedz 1 015, to pārvieto uz mucu, kur tiek pabeigts raudzēšanas process un pēc tam izturēšana uz nogulsnēm vismaz divu mēnešu garumā.

PAMATOJUMS

Kā paskaidrots iepriekš, lūdzam iekļaut šo jauno vīnu produkta specifikācijā, jo tas mums ir jauns tirgus un daži klienti mums ir lūguši sākt darboties šajā “vinos de pago” [vīns, ko ražo atsevišķos vīndārzos vai vīnu ražotnēs] segmentā.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Finca Élez

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

Jauns “Chardonnay” un jauns sarkanvīns

“Chardonnay” – zeltainā līdz dzeltenā krāsā, vidējas intensitātes. Ļoti aromātisks, ar augļu un ziedu primārajiem aromātiem. Labi sabalansēts spirta saturs un skābums.

Jauns sarkanvīns – ļoti intensīvā krāsā ar violetām un sarkanām nokrāsām, ļoti intensīvi primārie aromāti ar noturīgu pēcgaršu un pilnestīgu nobeigumu.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežas.

**	Maksimālais sēra saturs: 150 mg/l jaunam “Chardonnay”.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4 grami litrā
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	15
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	130

Daļēji mucā raudzēts “Chardonnay” vīns un “mucā izturēts”, “crianza” un “reserva” sarkanvīns

“Chardonnay” – zeltainā līdz dzeltenā krāsā, vidējas intensitātes.

Augstas intensitātes aromāti, jūtami daudzveidīgi aromāti, augļu un ziedu aromāti un izturēšanas procesam raksturīgi aromāti.

Noturīga pēcgarša; tanīnu struktūra sabalansēta ar spirta un glicerīna saturu.

Izturēti sarkanvīni saglabā intensīvu krāsu ar violetiem un sarkaniem toņiem; turpmākajā izturēšanas posmā sarkanvīni iegūst granāta un terakotas toņus. Augstas intensitātes, augļaini un izteikti aromāti, kas raksturīgi izturēšanas procesam. Daudzveidīgi garšas ziņā; jūtami koksnes tanīni; laba tanīnu struktūra, noturīga pēcgarša un pilnestīgs nobeigums.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežas.

**	Maksimālais sēra saturs: 150 mg/l daļēji mucā raudzētam “Chardonnay”.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4 grami litrā
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	15
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	130

“Chardonnay” vīns

Tīrs un dzidrs, zeltainā līdz dzeltenā krāsā, vidējas intensitātes.

Jūtami augļu un saldi aromāti, kā arī izturēšanas procesam raksturīgi nedominējoši aromāti; vidēji augsta intensitāte.

Ļoti intensīva garša, ar labi sabalansētu skābumu un cukuru saturu.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežas.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4 grami litrā
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	15
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	180

“Gran Reserva” sarkanvīns

Sarkanie un terakotas toņi. Ļoti intensīva smarža ar izteiktiem aromātiem, kas raksturīgi izturēšanas procesam, un nobriedušu augļu aromātiem.

Koksnes tanīni un laba, bet ne agresīva tanīnu struktūra.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežas.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4 grami litrā
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	16,7
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	130

Sārtvīns

Tīrs un dzidrs, ar košām rozā nokrāsām. Aromāts: ļoti intensīvs, tīrs, ar sarkanu augļu un zemeņu niansēm. Garša: ļoti intensīva, augļaina, ar labi sabalansētu skābumu un spirta saturu.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežas.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 4 grami litrā
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	16,7
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	150

5. Vīndarības metodes

a) Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Ar presēšanas laikā izmantoto spiedienu nedrīkst iegūt vairāk kā 70 litrus no katriem 100 kg novākto vīnogu. Maksimālajam presēšanas spiedienam jābūt mazākam nekā 2 kg/cm2.

“Chardonnay” vīniem macerācija jāveic macerācijas-presēšanas tvertnē vismaz divas stundas, bet vēlīnas ražas “Chardonnay” vīniem – vismaz četras stundas. Homogenizēšana tvertnēs – 24–72 stundas. Vismaz 10 % jāraudzē jaunās vai mazāk nekā gadu vecās ozolkoka mucās, kuru tilpums nav lielāks par 500 l.

Vīns jāatstāj nostāvēties ozolkoka mucās 2–12 mēnešus.

“Mucā izturētus” un “crianza” sarkanvīnus raudzē un macerē vismaz 10 dienas no 25 līdz 30 °C temperatūrā, bet “reserva” un “gran reserva” vīnus – ilgāk nekā 15 dienas.

b) Maksimālais ražas iznākums

‘Cabernet Sauvignon’

9 000 kg vīnogu no hektāra

‘Cabernet Sauvignon’

66 hl no hektāra

‘Tempranillo’

12 000 kg vīnogu no hektāra

‘Tempranillo’

88,80 hl no hektāra

‘Merlot’

8 500 kg vīnogu no hektāra

‘Merlot’

62,90 hl no hektāra

‘Syrah’

13 000 kg vīnogu no hektāra

‘Syrah’

96,20 hl no hektāra

‘Chardonnay’

9 000 kg vīnogu no hektāra

‘Chardonnay’

66,60 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Apgabals atrodas Elboniljo (El Bonillo) pašvaldības teritorijā Alvasetes (Albacete) provincē.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘CABERNET SAUVIGNON’

‘CHARDONNAY’

‘TEMPRANILLO’ – ‘CENCIBEL’

8. Saiknes apraksts

Apgabals atrodas 1 080 m augstumā virs jūras līmeņa, tajā ir kontinentāls klimats ar ļoti sausu gaisu, un nogatavošanās periodā tajā ir lielas temperatūras atšķirības dienā un naktī. Mālaina kaļķakmens augsnes ir nabadzīgas, akmeņainas un labi drenētas, un pamata pH ir aptuveni 8.

Vīni ir līdzsvaroti, ar labu skābuma līmeni un spirta saturu, kas mēdz būt samērā augsts, radot svaigākus vīnus, kuri ir vairāk piemēroti izturēšanai. Šo vīnu kvalitāte izturēšanas laikā paaugstinās, tiem piemīt vairāk skābenu svaigu augļu garša, kā arī ziedu un minerālu nianses, kas drīzāk atgādina kontinentālos, nevis Vidusjūras reģiona vīnus, vidēji augstas intensitātes aromāti; tie ir eleganti, līdzsvaroti un svaigi.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķējumu.

Nosacījuma apraksts:

nav.

Saite uz produkta specifikāciju

http://pagina.jccm.es/agricul/paginas/comercial-industrial/consejos_new/pliegos/MOD-PLIEGO_FINCA_ELEZ_20200612-III.pdf

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

25.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 65/42

(2021/C 65/14)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMU, AR KO GROZA VIENOTO DOKUMENTU

“Casa del Blanco”

PDO-ES-A0060-AM02

Paziņojuma datums: 16.11.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Analītisko parametru pielāgojums saistībā ar jaunu šķirņu un jaunvīnu pievienošanu (produkta specifikācijas 2.1. punkts un vienotā dokumenta 3. punkts)

Apraksts un pamatojums

Saistībā ar divu jaunu šķirņu – ‘Garnacha’ un ‘Airén’ – pievienošanu un jaunvīnu ražošanu no šīm un citām šķirnēm ir jāpārskata analītiskie parametri. Tādējādi attiecībā uz šiem jaunvīniem ir jāpielāgo baltvīnu un sarkanvīnu analītiskās īpašības.

ACVN “Casa del Blanco” ģeogrāfiskais apgabals ietver ar šķirnes ‘Garnacha’ vīnogulājiem apstādītu zemes gabalu un ar šķirnes ‘Airén’ vīnogulājiem apstādītu zemes gabalu. Jaunvīni, kas ražoti no šīm un citām šķirnēm, saglabā pārējo ACVN “Casa del Blanco” vīnu īpašības un profilu, un tiem raksturīgs augsts litija saturs. Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, proti, to, ka patērētāji arvien biežāk meklē unikālus, augļainus vīnus, kas ir maigi pēc garšas un ar izteiktu vīnogu garšu, lūdzam grozīt produkta specifikāciju, lai pievienotu no minēto šķirņu vīnogām gatavoto jaunvīnu analītiskās īpašības.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Pielāgojot vīnu analītiskās īpašības, tiek saglabāta produkta specifikācijā atļautā viena vīna kategorija, proti, 1. kategorija, kas norādīta 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) 1308/2013 VII pielikuma II daļā. Tādējādi ar šo grozījumu nemaina, nepievieno un nesvītro nevienu kategoriju. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

2. Terminoloģijas pielāgošana attiecībā uz reducējošā cukura analītiskajiem parametriem saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem (produkta specifikācijas 2.1.1. punkts; vienoto dokumentu neietekmē)

Apraksts un pamatojums

Analītiskais parametrs “reducējošie cukuri” ir aizstāts ar parametru “kopējais cukuru daudzums, ko izsaka kā fruktozi un glikozi” saskaņā ar 20. pantu Komisijas 2018. gada 17. oktobra Īstenošanas regulā (ES) 2019/34, un ar to nosaka kopējo cukuru daudzumu, ko izsaka kā fruktozi un glikozi.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Ar šo grozījumu pielāgo terminu, ko izmanto fizikāli ķīmisko īpašību aprakstīšanai, bet tas neietver nekādas izmaiņas galaproduktā, kurš saglabā sadaļā par saikni aprakstītās īpašības un profilu, ko nodrošina vides faktoru un cilvēkfaktoru mijiedarbība. Tādējādi uzskatāms, ka šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

3. Izmaiņas organoleptiskajās īpašībās (produkta specifikācijas 2.2. punkts un vienotā dokumenta 3. punkts)

Apraksts un pamatojums

Lai sertificēšanas nolūkā īstenotu standartu UNE-EN-ISO 17065, ir jāmaina aizsargājamo vīnu organoleptiskais apraksts, to īpašības sasaistot ar deskriptoriem, kurus var novērtēt sensorās novērtēšanas speciālistu grupa, kas atbilst standartā UNE-EN-ISO 17025 noteiktajiem kritērijiem.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Ar šo grozījumu pielāgo organoleptiskās īpašības, lai tās varētu labāk novērtēt sensorajā analīzē. Tas neietver produkta izmaiņas; produktam joprojām piemīt sadaļā par saikni aprakstītās īpašības un profils, ko nodrošina vides faktoru un cilvēkfaktoru mijiedarbība. Tādējādi uzskatāms, ka šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

4. Organoleptisko īpašību noteikšana saistībā ar to, ka tiek pievienoti vīni, ko gatavo no jauno šķirņu vīnogām, un jaunvīni (produkta specifikācijas 2.2. punkts; vienoto dokumentu neietekmē)

Apraksts un pamatojums

Saistībā ar divu jaunu šķirņu – ‘Airén’ un ‘Garnacha’ – pievienošanu un jaunvīnu ražošanu no šīm un citām šķirnēm ir jānosaka minēto vīnu organoleptiskās īpašības.

ACVN “Casa del Blanco” ģeogrāfiskais apgabals ietver ar šķirnes ‘Garnacha’ vīnogulājiem apstādītu zemes gabalu un ar šķirnes ‘Airén’ vīnogulājiem apstādītu zemes gabalu. Jaunvīni, kas ražoti no šīm un citām šķirnēm, saglabā pārējo ACVN “Casa del Blanco” vīnu īpašības un profilu, un tiem raksturīgs augsts litija saturs. Ņemot vērā tirgus pieprasījumu, proti, to, ka patērētāji arvien biežāk meklē unikālus, augļainus vīnus, lūdzam grozīt produkta specifikāciju, lai pievienotu no minēto šķirņu vīnogām gatavoto jaunvīnu analītiskās īpašības.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Pievienojot minēto šķirņu organoleptiskās īpašības, tiek saglabāta produkta specifikācijā atļautā vienīgā kategorija, proti, 1. kategorija, kas norādīta 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) 1308/2013 VII pielikuma II daļā. Tādējādi uzskatāms, ka ar šo grozījumu nemaina, nepievieno un nesvītro nevienu vīna kategoriju. Tāpēc šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

5. Baltvīniem un sarkanvīniem piemērojamo īpašo vīndarības metožu pielāgojums (produkta specifikācijas 3. punkts; vienoto dokumentu neietekmē)

Apraksts un pamatojums

Saistībā ar divu jaunu šķirņu – ‘Garnacha’ un ‘Airén’ – pievienošanu un jaunas metodes ieviešanu jaunvīnu ražošanai no šīm un citām šķirnēm ir jānosaka ražošanas metode.

Iepakojuma nominālais tilpums ir palielināts līdz 750 ml vai vairāk.

Ņemot vērā iepriekšējos punktos aprakstītos apstākļus, šajā punktā ir noteiktas īpašās vīndarības metodes pievienoto jauno vīna veidu ražošanai. Lai vīnus pielāgotu pašreizējām tendencēm izturēšanas ziņā, tiem jābūt izturētiem mucās, kuru tilpums ir vismaz 225 litri. Turklāt, tā kā patērētāji pieprasa dažādu izmēru iepakojumu, iepakojuma nominālais tilpums ir palielināts līdz 750 ml vai vairāk.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Ar šo grozījumu nemaina ACVN “Casa del Blanco” vīnu īpašības, profilu vai identitāti. Tādējādi uzskatāms, ka šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

6. Noteikto vīndārzu zemes gabalu pārskatīšana ģeogrāfiskajā apgabalā (produkta specifikācijas 4. punkts; vienoto dokumentu neietekmē)

Apraksts un pamatojums

Pieprasījums pēc vīniem, kas ražoti no ‘Airén’ vīnogām, ir audzis galvenokārt ārvalstu tirgos vasaras sezonā. Šajos tirgos tiek meklēti vīni ar atsvaidzinošāku profilu, vieglāku smaržu un noturīgāku pēcgaršu, kas padara tos mazāk smagnējus nekā citu aromātiskāku šķirņu vīnus. Ģeogrāfiskajā apgabalā, kas atrodas blakus ACVN “Casa del Blanco” apgabalam, atrodas zemes gabals ar 1945. un 1962. gadā stādītiem ‘Airén’ šķirnes vīnogulājiem. Te atrodas arī zemes gabals ar 2006. gadā stādītiem ‘Garnacha’ šķirnes vīnogulājiem. Abi minētie zemes gabali atrodas blakus produkta specifikācijā aprakstītajiem zemes gabaliem ar vīndārziem. Lielāko daļu zemes gabala, kas apstādīts ar ‘Garnacha’ vīnogulājiem, ieskauj vīndārzu zemes gabali, kas jau ir aprakstīti produkta specifikācijā. Gan šā iemesla dēļ, gan ņemot vērā to, ka klimata, augsnes un orogrāfijas ziņā tiem piemīt tādas pašas īpašības kā noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam (arī šiem zemes gabaliem raksturīgs augsts litija saturs), lūdzam grozīt produkta specifikāciju, iekļaujot šos zemes gabalus noteiktajā apgabalā.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Šo zemes gabalu iekļaušana nerada izmaiņas saiknē, ņemot vērā to, ka dabas un cilvēku faktori ir vienādi gan paplašinātajā, gan sākotnēji noteiktajā apgabalā. Turklāt ražotie vīni saglabā ACVN “Casa del Blanco” vīnu īpašības un profilu. Tādējādi uzskatāms, ka šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

7. Šķirnes ‘Garnacha’ un šķirnes ‘Airén’ pievienošana (produkta specifikācijas 6. punkts; vienoto dokumentu neietekmē)

Pamatojuma apraksts

Tā kā produkta specifikācijas vīna(-u) apraksta sadaļā ir pievienots vienšķirnes baltvīns, kas gatavots no ‘Airén’ vīnogām, un daudzšķirņu sarkanvīns, kura gatavošanā izmantotas ‘Garnacha’ vīnogas, minētās šķirnes ir iekļautas šajā punktā.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Tā kā 1. punktā norādītā iemesla dēļ vīna(-u) apraksta sadaļā ir iekļauts minētais vienšķirnes baltvīns, kas gatavots no ‘Airén’ vīnogām, un daudzšķirņu sarkanvīns, kura gatavošanā izmantotas ‘Garnacha’ vīnogas, ir pievienota arī šķirne ‘Airén’ un šķirne ‘Garnacha’. Tādējādi uzskatāms, ka šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

8. Atjauninātas atsauces uz tiesību aktiem (produkta specifikācijas 8. punkts; vienoto dokumentu neietekmē)

Apraksts un pamatojums

Produkta specifikācijas 8. punkta pirmajā un otrajā rindkopā atsauces uz atceltajām regulām ir aizstātas ar atsauci uz spēkā esošo regulu un ir atjaunināti tradicionālie apzīmējumi, bet trešajā rindkopā ir pievienotas izmantotās atsauces, kuras reglamentētas ar karaļa 7. oktobra Dekrētu Nr. 1363/2011, ar ko īsteno ES tiesību aktus par dažu vīna produktu marķējumu, noformējumu un identifikāciju.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Ar šo grozījumu atjaunina atsauces uz tiesību aktiem. Tādējādi uzskatāms, ka šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

9. Atjauninātas atsauces uz tiesību aktiem (produkta specifikācijas 9.2. punkts; vienoto dokumentu neietekmē)

Apraksts un pamatojums

Produkta specifikācijas 9.2. punkta trešajā un devītajā rindkopā atsauces uz atceltajām regulām ir aizstātas ar atsaucēm uz spēkā esošajām regulām.

Grozījuma vai grozījumu veids: standarta.

Ar šo grozījumu atjaunina atsauces uz tiesību aktiem. Tādējādi uzskatāms, ka šis grozījums neietilpst nevienā no kategorijām, kas minētas Regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktā.

VIENOTAIS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Casa del Blanco

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna(-u) apraksts

Sarkanvīns

Litija jonu koncentrācija šajos vīnos ir līdz 10 reizēm augstāka nekā vīnos no apkārtējiem apgabaliem, un pastāv korelācija starp zemes gabaliem, kuros konstatēts vairāk litija, un vīniem ar augstāku šā metāla koncentrāciju.

Sarkanvīniem raksturīga ķiršu vai tumši sarkana un intensīva krāsa un spēcīgs aromāts. Tie ir aromātiski, miesīgi un spēcīgi.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežas.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	12,5
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 5 grami litrā
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	16,7
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	120

Baltvīns

Baltvīni ir tīri un dzidri, ar balto augļu aromātiem, salmu dzeltenā krāsā, gar malām – zeltainā krāsā. Tie ir svaigi un patīkami, ar labi sabalansētu skābumu. Tiem ir noturīga un labi sabalansēta pēcgarša.

*	Maksimālais kopējais spirta saturs nedrīkst pārsniegt attiecīgajos ES tiesību aktos noteiktās robežas.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,50
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē – 6 grami litrā
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)	16
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)	120

5. Vīndarības metodes

a) Īpašās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Baltvīniem paredzēto misu, kas iegūta, sagrūžot un sapresējot no ķekariem atdalīto ražu, vismaz 18 stundas notur no 10 līdz 15 °C temperatūrā. Pēc tam notiek kontrolēta misas rūgšana no 13 līdz 21 °C temperatūrā.

Darot sarkanvīnus, spirta rūgšana notiek atsevišķi katrai vīnogu šķirnei ar mizām vismaz 10 dienas no 22 °C līdz 32 °C temperatūrā. Katra šķirne tiek atsevišķi izturēta franču un amerikāņu ozolkoka mucās vismaz 12 mēnešus, pēc tam vīni tiek sajaukti un izturēti pudelēs vismaz 12 mēnešus.

b) Maksimālais ražas iznākums

7 500 kg vīnogu no hektāra

52,5 hl no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Apgabals atrodas Mansanaresas (Manzanares) pašvaldības teritorijā (Sjudadrealā (Ciudad Real)).

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

‘CABERNET SAUVIGNON’

‘MERLOT’

‘PETIT VERDOT’

‘SYRAH’

‘TEMPRANILLO’ – ‘CENCIBEL’

8. Saiknes apraksts

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķējums, citas prasības)

NAV

Saite uz produkta specifikāciju

http://pagina.jccm.es/agricul/paginas/comercial-industrial/consejos_new/pliegos/PC_Mod_Casa_del_Blanco_20200721_mp.pdf

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 65

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 25. februāris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 65/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10067 — ElringKlinger/Plastic Omnium New Energies/EKPO Fuel) ( 1 )	1
2021/C 65/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10117 — A.P. Moller/APMH Invest/Faerch Group) ( 1 )	2
2021/C 65/03	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.10115 — PAI Partners/Apleona Group) ( 1 )	3

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS CENTRĀLĀ BANKA
2021/C 65/04	Eiropas Centrālās bankas Atzinums (2021. gada 25. janvāris) par priekšlikumu regulai par pārrobežu maksājumiem Savienībā (CON/2021/3)	4

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2021/C 65/05	Euro maiņas kurss — 2021. gada 24. februāris	6
	INFORMĀCIJA ATTIECĪBĀ UZ EIROPAS EKONOMIKAS ZONU
	EBTA valstu Pastāvīgā komiteja
2021/C 65/06	EBTA valstu Pastāvīgās komitejas Ieteikums Nr. 1/2020/SC par Norvēģijas 2020. gada 5. novembra paziņojumu par sistēmiskā riska rezervju izmantošanu saskaņā ar 133. pantu Direktīvā 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, kas iekļauta EEZ līgumā ar EEZ Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 79/2019	7

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2146
JPY	Japānas jena	128,69
DKK	Dānijas krona	7,4364
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86030
SEK	Zviedrijas krona	10,0893
CHF	Šveices franks	1,1029
ISK	Islandes krona	154,60
NOK	Norvēģijas krona	10,2483
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,978
HUF	Ungārijas forints	359,74
PLN	Polijas zlots	4,5178
RON	Rumānijas leja	4,8749
TRY	Turcijas lira	8,7071
AUD	Austrālijas dolārs	1,5347
CAD	Kanādas dolārs	1,5266
HKD	Hongkongas dolārs	9,4189
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6451
SGD	Singapūras dolārs	1,6049
KRW	Dienvidkorejas vona	1 346,15
ZAR	Dienvidāfrikas rands	17,5723
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8362
HRK	Horvātijas kuna	7,5805
IDR	Indonēzijas rūpija	17 070,23
MYR	Malaizijas ringits	4,9100
PHP	Filipīnu peso	59,072
RUB	Krievijas rublis	89,4919
THB	Taizemes bāts	36,487
BRL	Brazīlijas reāls	6,5642
MXN	Meksikas peso	24,7700
INR	Indijas rūpija	87,8760

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2021/C 65/07	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10118 — Investindustrial/Guala Closures) ( 1 )	14
2021/C 65/08	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10087 — PROXIMUS/NEXUS INFRASTRUCTURE/JV) ( 1 )	16
2021/C 65/09	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10161 — The Goldman Sachs Group/Warburg Pincus/Good Host Spaces) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	17
2021/C 65/10	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.10151 - LINDE/SIPCHEM/JV) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	19
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2021/C 65/11	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	20
2021/C 65/12	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	28
2021/C 65/13	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	36
2021/C 65/14	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	42


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.