15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/2

Tiesas (otrā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Juge d'instruction du tribunal de grande instance de Paris (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret X

(Lieta C-693/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 715/2007 - 3. panta 10. punkts - 5. panta 2. punkts - Pārveidošanas ierīce - Mehāniskie transportlīdzekļi - Dīzeļdzinējs - Piesārņotāju emisijas - Programmatūra, kas iedarbojas uz dzinēja vadības bloku - Tehnoloģijas un stratēģijas, kas ļauj ierobežot piesārņotāju emisiju rašanos)

(2021/C 53/02)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Juge d'instruction du tribunal de grande instance de Paris

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

piedaloties: CLCV u.c., A u.c., B, AGLP u.c., C u.c.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka “konstrukcijas elements” šīs tiesību normas izpratnē ir programmatūra, kas ir ievietota dzinēja vadības blokā vai kas uz to iedarbojas, ja tā ietekmē emisiju kontroles sistēmas darbību un samazina tās efektivitāti.

Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdzienā “emisiju kontroles sistēma” šīs tiesību normas izpratnē ietilpst gan tehnoloģijas un tā saucamā “izplūdes gāzu pēcapstrādes” stratēģija, kuras samazina emisijas pēc tam, proti, pēc to rašanās, gan arī tās, kuras – tāpat kā izplūdes gāzu recirkulācijas sistēma – samazina emisijas iepriekš, proti, to veidošanās laikā.

Regulas Nr. 715/2007 3. panta 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par “pārveidošanas ierīci” šīs tiesību normas izpratnē ir uzskatāma ierīce, kura atpazīst visus parametrus, kas saistīti ar šajā regulā paredzēto tipa apstiprinājuma procedūru norisi, lai šo procedūru laikā uzlabotu emisiju kontroles sistēmas darbību un tādējādi panāktu transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu, arī tad, ja tādu uzlabojumu atsevišķos gadījumos iespējams novērot arī transportlīdzekļa normālas ekspluatācijas apstākļos.

Regulas Nr. 715/2007 5. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tādu pārveidošanas ierīci kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru tipa apstiprinājuma procedūrās sistemātiski tiek uzlabota transportlīdzekļu emisiju kontroles sistēmas darbība, lai ievērotu šajā regulā noteiktās emisiju robežvērtības un lai tādējādi iegūtu šo transportlīdzekļu tipa apstiprinājumu, nevar attiecināt šajā tiesību normā paredzēto izņēmumu no tādu ierīču aizlieguma, kas ir saistīts ar dzinēja aizsardzību pret bojājumiem vai nelaimes gadījumu un ar transportlīdzekļa drošu lietošanu, arī tad, ja šī ierīce palīdz novērst dzinēja nodilumu vai aizsērēšanu.

(1) OV C 82, 4.3.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/3

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 17. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-808/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Robežkontroles, patvēruma un imigrācijas politika - Direktīvas 2008/115/EK, 2013/32/ES un 2013/33/ES - Starptautiskās aizsardzības piešķiršanas procedūra - Efektīva piekļuve - Robežprocedūra - Procesuālās garantijas - Obligāta ievietošana tranzīta zonās - Aizturēšana - To trešo valstu valstspiederīgo atgriešana, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi - Prasības, kas celtas par administratīviem lēmumiem, ar kuriem ir noraidīts starptautiskās aizsardzības pieteikums - Tiesības palikt teritorijā)

(2021/C 53/03)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Condou-Durande, A. Tokár un J. Tomkin)

Atbildētāja: Ungārija (pārstāvji: M.Z. Fehér un M. M. Tátrai)

Rezolutīvā daļa

Ungārija nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi, 5. pantā, 6. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 6. pantā, 24. panta 3. punktā, 43. pantā un 46. panta 5. punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai, 8., 9. un 11. pantā:

—

paredzot, ka starptautiskās aizsardzības pieteikumi no trešo valstu valstspiederīgajiem vai bezvalstniekiem, kuri, ierodoties no Serbijas, vēlas tās teritorijā piekļūt starptautiskās aizsardzības procedūrai, var tikt sagatavoti tikai Reskes (Ungārija) un Tompas (Ungārija) tranzīta zonās, vienlaikus īstenojot pastāvīgu un vispārēju administratīvo praksi, kas krasi ierobežo to pieteikuma iesniedzēju skaitu dienā, kuriem ir atļauts iekļūt šajās tranzīta zonās;

—	ieviešot vispārēju starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju aizturēšanas sistēmu Reskes un Tompas tranzīta zonās, tādējādi neievērojot Direktīvas 2013/32 24. panta 3. punktā un 43. pantā, kā arī Direktīvas 2013/33 8., 9. un 11. pantā paredzētās garantijas;

—	atļaujot izraidīt visus trešo valstu valstspiederīgos, kuri nelikumīgi uzturas tās teritorijā, izņemot par pārkāpuma izdarīšanu aizdomās turētos, neievērojot Direktīvas 2008/115 5. pantā, 6. panta 1. punktā, 12. panta 1. punktā un 13. panta 1. punktā paredzētās procedūras un garantijas;

—	pakārtojot starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju, kuri ietilpst Direktīvas 2013/32 46. panta 5. punkta piemērošanas jomā, tiesību palikt tās teritorijā īstenošanu nosacījumiem, kas ir pretrunā Savienības tiesībām.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Ungārija sedz savus, kā arī atlīdzina četras piektdaļas no Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumiem.

4)	Eiropas Komisija sedz vienu piektdaļu no saviem tiesāšanās izdevumiem pati.

(1) OV C 155, 6.5.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/4

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – WQ/Land Berlin

(Lieta C-216/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā lauksaimniecības politika - Regula (ES) Nr. 1307/2013 - Noteikumi par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem saskaņā ar atbalsta shēmām - Pamata maksājuma shēma - 24. panta 2. punkta pirmais teikums - Jēdziens “atbalsttiesīgs hektārs, kas ir lauksaimnieka rīcībā” - Trešās personas veikta attiecīgās platības nelikumīga izmantošana - 32. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts - Maksājumtiesību aktivizēšanas pieteikums par apmežotu platību - Jēdziens “platība, par kuru 2008. gadā bija tiesības saņemt maksājumus” - Vienotā maksājuma shēma vai vienotā platībmaksājuma shēma)

(2021/C 53/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītājs: WQ

Atbildētāja: Land Berlin

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 24. panta 2. punkta pirmais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja atbalsta pieteikumu ir iesniedzis gan lauksaimniecības platību īpašnieks, gan trešā persona, kas bez jebkāda juridiska pamata faktiski izmanto šīs platības, atbalsttiesīgie hektāri, kuri atbilst šīm platībām, šīs tiesību normas izpratnē ir tikai šo platību īpašnieka “rīcībā”.

Regulas Nr. 1307/2013 32. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts, it īpaši frāze “jebkura platība, par kuru 2008. gadā bija tiesības saņemt maksājumus saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu, kas paredzētas attiecīgi [Padomes Regulas (EK) Nr. 1782/2003 (2003. gada 29. septembris), ar ko izveido kopīgus tiešā atbalsta shēmu noteikumus saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un izveido dažas atbalsta shēmas lauksaimniekiem, un groza Regulas (EEK) Nr. 2019/93, (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001, (EK) Nr. 1454/2001, (EK) Nr. 1868/94, (EK) Nr. 1251/1999, (EK) Nr. 1254/1999, (EK) Nr. 1673/2000, (EEK) Nr. 2358/71 un (EK) Nr. 2529/2001, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2008 (2008. gada 29. aprīlis),] III sadaļā un IV A sadaļā”, ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar pieteikumu aktivizēt tiesības atstāt zemi atmatā attiecībā uz apmežotu platību saskaņā ar šo tiesību normu par attiecīgo platību 2008. gadā bija jāiesniedz atbalsta pieteikums saskaņā ar Regulas Nr. 1782/2003, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 479/2008, 22. pantu, kam seko administratīva atbalsttiesīguma pārbaude atbilstoši šīs regulas 23. pantam un vajadzības gadījumā pārbaude uz vietas saskaņā ar minētās regulas 25. pantu. Turklāt ir jābūt izpildītiem visiem pārējiem nosacījumiem, kas paredzēti šīs pašas regulas III sadaļā un IV A sadaļā tiešo maksājumu saņemšanai.

(1) OV C 206, 17.6.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/5

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Adina Onofrei/Conseil de l’ordre des avocats au barreau de Paris, Bâtonnier de l’ordre des avocats au barreau de Paris, Procureur général près la cour d'appel de Paris

(Lieta C-218/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Personu brīva pārvietošanās - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - Piekļuve advokāta profesijai - Atbrīvojums no prasībām par apmācību un diplomu - Atbrīvojuma piešķiršana - Nosacījumi - Valsts tiesiskais regulējums, ar ko ir paredzēts atbrīvojums A kategorijas ierēdņiem un bijušajiem ierēdņiem vai tiem pielīdzinātiem, kas praktizē dalībvalsts tiesības valsts teritorijā attiecīgās dalībvalsts civildienestā vai starptautiskā organizācijā)

(2021/C 53/05)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Adina Onofrei

Atbildētāji: Conseil de l’ordre des avocats au barreau de Paris, Bâtonnier de l’ordre des avocats au barreau de Paris, Procureur général près la cour d'appel de Paris

Rezolutīvā daļa

LESD 45. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

tiem pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram atbrīvojums no teorētiskās un praktiskās apmācības, kā arī no sertifikāta par atbilstību advokāta profesijai, kas principā ir paredzēts, lai piekļūtu advokāta profesijai, tiek piešķirts tikai noteiktiem vienas dalībvalsts civildienestā nodarbinātajiem, kuri šādā statusā šajā dalībvalstī ir darbojušies valsts pārvaldē, sabiedrisko pakalpojumu iestādē vai starptautiskā organizācijā, un atbilstoši kuram šādu atbrīvojumu nevar saņemt Eiropas Savienības ierēdņi, darbinieki vai bijušie darbinieki, kas šādā statusā ir darbojušies Savienības iestādē un ārpus Francijas teritorijas;

—

tiem nav pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram šāds atbrīvojums tiek piešķirts ar nosacījumu, ka ieinteresētā persona ir praktizējusi juridiskas darbības dalībvalsts tiesību jomā, un tiek atteikts Eiropas Savienības ierēdņiem, darbiniekiem vai bijušajiem darbiniekiem, kas šādā statusā ir veikuši juridiskas darbības vienā vai vairākās Savienības tiesībās ietilpstošās jomās, ja vien ar to netiek izslēgts, ka tiek ņemta vērā to juridiskā darbība, kura ietver praktizēšanu dalībvalsts tiesībās.

(1) OV C 182, 27.5.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/6

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 17. decembra spriedums – Eiropas Komisija/Slovēnijas Republika

(Lieta C-316/19) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - LESD 343. pants - Privilēģijas un imunitāte Eiropas Savienībā - Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) Statūti - 39. pants - ECB privilēģijas un imunitāte - Protokols par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā - 2., 18. un 22. pants - ECB arhīvu neaizskaramības princips - Dokumentu izņemšana Slovēnijas Centrālās bankas telpās - Ar ECBS un Eurosistēmas uzdevumu izpildi saistīti dokumenti - LES 4. panta 3. punkts - Lojālas sadarbības princips)

(2021/C 53/06)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn un B. Rous Demiri)

Atbildētāja: Slovēnijas Republika (pārstāves: V. Klemenc, A. Grum, N. Pintar Gosenca un K. Rejec Longar)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji: K. Kaiser un C. Zilioli, kā arī F. Malfrère un A. Šega, pārstāvji, kuriem palīdz D. Sarmiento Ramírez-Escudero, abogado)

Rezolutīvā daļa

Vienpusēji izņemot ar Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eurosistēmas uzdevumu izpildi saistītos dokumentus Banka Slovenije (Slovēnijas Centrālā banka) telpās un laikposmā pēc šīs izņemšanas lojāli nesadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku šajā jomā, Slovēnijas Republika nav izpildījusi LESD 343. pantā, Protokola (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem 39. pantā, Protokola (Nr. 7) par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2., 18. un 22. pantā, kā arī LES 4. panta 3. punktā paredzētos pienākumus.

2)	Slovēnijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Centrālā banka sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 187, 3.6.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/7

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Grondwettelijk Hof (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c./Vlaamse Regering

(Lieta C-336/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dzīvnieku aizsardzība nonāvēšanas laikā - Regula (EK) Nr. 1099/2009 - 4. panta 1. punkts - Pienākums dzīvniekus pirms nonāvēšanas apdullināt - 4. panta 4. punkts - Atkāpe saistībā ar rituālu kaušanu - 26. panta 2. punkts - Iespēja dalībvalstīm pieņemt valsts noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt plašāku dzīvnieku aizsardzību rituālās kaušanas laikā - Interpretācija - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru rituālās kaušanas laikā ir prasīta atgriezeniska apdullināšana, kas nevar izraisīt nāvi - LESD 13. pants - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 10. pants - Ticības brīvība - Tiesības paust ticību - Ierobežojums - Samērīgums - Vienprātības starp Eiropas Savienības dalībvalstīm neesamība - Dalībvalstīm piešķirtā rīcības brīvība - Subsidiaritātes princips - Spēkā esamība - Atšķirīga attieksme pret rituālo kaušanu un dzīvnieku nonāvēšanu medību vai zvejas, kā arī kultūras vai sporta pasākumu laikā - Diskriminācijas neesamība - Pamattiesību hartas 20., 21. un 22. pants)

(2021/C 53/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Grondwettelijk Hof

Pamatlietas puses

Prasītāji: Centraal Israëlitisch Consistorie van België u.c., Unie Moskeeën Antwerpen VZW, Islamitisch Offerfeest Antwerpen VZW, JG, KH, Executief van de Moslims van België u.c, Coördinatie Comité van Joodse Organisaties van België- Section belge du Congrès juif mondial et Congrès juif européen VZW u.c.

Atbildētāja: Vlaamse Regering

Piedaloties: LI, Waalse Regering, Kosher Poultry BVBA u.c., Global Action in the Interest of Animals VZW (GAIA)

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2009 (2009. gada 24. septembris) par dzīvnieku aizsardzību nonāvēšanas laikā 26. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkts, lasot to LESD 13. panta un Hartas 10. panta 1. punkta kontekstā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu, kurā rituālās kaušanas laika ir prasīta atgriezeniskas apdullināšanas metode, kas nevar izraisīt dzīvnieka nāvi.

2)	Izskatot trešo prejudiciālo jautājumu, nav atklājies neviens apstāklis, kas varētu ietekmēt Regulas Nr. 1099/2009 26. panta 2. punkta pirmās daļas c) apakšpunkta spēkā esamību.

(1) OV C 270, 12.8.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/8

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums – Fabio De Masi, Yanis Varoufakis/Eiropas Centrālā banka (ECB)

(Lieta C-342/19 P) (1)

(Apelācija - Piekļuve Eiropas Centrālās bankas (ECB) dokumentiem - Lēmums 2004/258/EK - 4. panta 3. punkts - Izņēmumi - ECB saņemtais dokuments - Paziņojums ārpakalpojumu sniedzējam - Iekšēja izmantošana apspriedēm un iepriekšējām konsultācijām - Piekļuves atteikums)

(2021/C 53/08)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Fabio De Masi, Yanis Varoufakis (pārstāvis: A. Fischer-Lescano, Universitätsprofessor)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji: F. von Lindeiner un A. Korb, kuriem palīdz H.-G. Kamann, Rechtsanwalt)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Fabio de Masi un Yanis Varoufakis atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 280, 19.8.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/8

Tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Bundesfinanzhof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundeszentralamt für Steuern/Y GmbH

(Lieta C-346/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - PVN atmaksāšana - Direktīva 2008/9/EK - 8. panta 2. punkta d) apakšpunkts - 15. pants - Rēķina numura norādīšana - Atmaksāšanas pieteikums)

(2021/C 53/09)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundeszentralamt für Steuern

Atbildētāja: Y GmbH

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, kurā grozījumi ir izdarīti ar Padomes Direktīvu 2010/66/ES (2010. gada 14. oktobris), 8. panta 2. punkta d) apakšpunkts un 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas pieteikums neietver rēķina kārtas numuru, bet ietver citu numuru, kas ļauj identificēt šo rēķinu un tādējādi attiecīgo preci vai pakalpojumu, atmaksāšanas dalībvalsts nodokļu administrācijai šis pieteikums ir jāuzskata par “iesniegtu” Direktīvas 2008/9, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/66, 15. panta 1. punkta izpratnē un tas ir jāizvērtē. Veicot šo vērtējumu, un izņemot gadījumu, kad šīs iestādes rīcībā jau ir rēķina oriģināls vai tā kopija, tā var pieprasīt prasītājam paziņot šī rēķina kārtas numuru un, ja šis pieprasījums netiek apmierināts šīs direktīvas, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2010/66, 20. panta 2. punktā paredzētajā viena mēneša termiņā, tai ir tiesības noraidīt atmaksāšanas pieteikumu.

(1) OV C 263, 5.8.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/9

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Kammergericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Izdošanas procedūra attiecībā uz BY

(Lieta C-398/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības pilsonība - LESD 18. un 21. pants - Savienības pilsoņa izdošana trešai valstij - Persona, kas Savienības pilsonību ir ieguvusi pēc savu interešu centra pārcelšanas uz dalībvalsti, kurai lūdz izdošanu - Savienības tiesību piemērošanas joma - Izdošanas aizliegums, kas tiek piemērots tikai attiecīgās valsts valstspiederīgajiem - Brīvas pārvietošanās ierobežojums - Attaisnojums, kas balstīts uz nesodāmības novēršanu - Samērīgums - Tās dalībvalsts informēšana, kuras pilsonība ir pieprasītajai personai - Dalībvalsts, kam lūdz izdošanu, un piederības dalībvalsts pienākums lūgt, lai trešā valsts, kura lūdz izdošanu, pārsūta krimināllietas materiālus - Neesamība)

(2021/C 53/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Kammergericht Berlin

Pamatlietas puses

Piedaloties: Generalstaatsanwaltschaft Berlin

Rezolutīvā daļa

LESD 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir piemērojami tāda Eiropas Savienības pilsoņa situācijai, kas ir kādas dalībvalsts pilsonis, kurš uzturas citas dalībvalsts teritorijā un attiecībā uz kuru trešā valsts pēdējai minētajai dalībvalstij ir iesniegusi izdošanas lūgumu, pat tad, ja šis pilsonis savu interešu centru uz šo citu dalībvalsti ir pārcēlis laikā, kad viņam vēl nebija Savienības pilsoņa statusa.

LESD 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts, kuras pilsonis ir pieprasītā persona, kas ir Savienības pilsonis, attiecībā uz kuru trešā valsts ir iesniegusi izdošanas lūgumu citai dalībvalstij, ir no pēdējās minētās saņēmusi informāciju par šī lūguma esamību, ne vienai, ne otrai no šīm dalībvalstīm nav pienākuma lūgt trešai valstij, kas lūdz izdošanu, izsniegt krimināllietas materiālus, lai ļautu dalībvalstij, kuras pilsonība ir šai personai, novērtēt iespēju pašai veikt kriminālvajāšanu attiecībā uz minēto personu. Ar nosacījumu, ka tā ir pienācīgi informējusi dalībvalsti, kuras pilsonība ir šai pašai personai, par izdošanas lūguma esamību, par visiem tiesību un faktiskajiem elementiem, ko saistībā ar šo lūgumu ir paziņojusi trešā valsts, kura lūdz izdošanu, kā arī par jebkādām izmaiņām situācijā, kādā atrodas pieprasītā persona, ja tām ir nozīme saistībā ar iespējamo Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu attiecībā uz to, dalībvalsts, kam lūdz izdošanu, var šo personu izdot un tai nav pienākuma gaidīt, kamēr dalībvalsts, kuras pilsonība tai ir, atteiksies izsniegt šādu apcietināšanas orderi attiecībā vismaz uz tiem pašiem nodarījumiem, kas ir minēti izdošanas lūgumā, ja pēdējā minētā dalībvalsts atturas no šāda ordera izsniegšanas saprātīgā termiņā, kuru tai šajā nolūkā ir piešķīrusi dalībvalsts, kam lūdz izdošanu, ņemot vērā visus lietas apstākļus.

LESD 18. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, kurai trešā valsts ir iesniegusi izdošanas lūgumu, lai veiktu kriminālvajāšanu pret Savienības pilsoni, kas ir citas dalībvalsts pilsonis, nav pienākuma atteikt izdošanu un veikt kriminālvajāšanu pašai, ja tās valsts tiesības tai ļauj to darīt.

(1) OV C 288, 26.8.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/10

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums – Francijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta C-404/19 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) - Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2014 - Izdevumi, kas izslēgti no Eiropas Savienības finansējuma - Francijas Republikas izdevumi - Vienotas likmes korekcija 100 % apmērā - Samērīgums - Eiropas Komisijas pamatnostādnes par to, kā aprēķināmas finanšu korekcijas grāmatojumu atbilstības noskaidrošanas un finansiālās noskaidrošanas procedūrā)

(2021/C 53/11)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Francijas Republika (pārstāvji: A.-L. Desjonquères, C. Mosser un D. Colas)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: X. Lewis, A. Sauka un J. Aquilina)

Rezolutīvā daļa

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 12. marta spriedumu lietā Francija/Komisija (T-26/18, nav publicēts, EU:T:2019:153), ciktāl, pirmkārt, Vispārējā tiesa ir noraidījusi Francijas Republikas prasību par Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/2014 (2017. gada 8. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), jo šajā lēmumā saskaņā ar pamatojumu “Kontroles sistēma, kurā ir nopietni trūkumi, Korsika” šai dalībvalstij tiek noteiktas vienotas likmes korekcijas 100 % apmērā, kas tiek piemērotas tiešajam platībatkarīgajam atbalstam, kurš piešķirts Augškorsikā par 2013. un 2014. pieprasījumu gadu, ņemot vērā trūkumus platībatkarīgā atbalsta kontroles sistēmā Augškorsikā, un, otrkārt, ciktāl tā lēmusi par tiesāšanās izdevumiem.

Atcelt Īstenošanas lēmumu 2017/2014, ciktāl šajā lēmumā saskaņā ar pamatojumu “Kontroles sistēma, kurā ir nopietni trūkumi, Korsika” Francijas Republikai tika noteiktas vienotas likmes korekcijas 100 % apmērā, kas piemērotas tiešajam platībatkarīgajam atbalstam, kurš tika piešķirts Augškorsikā par 2013. un 2014. pieprasījumu gadu, ņemot vērā trūkumus platībatkarīgā atbalsta kontroles sistēmā Augškorsikā.

Eiropas Komisija papildus saviem tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību, un ceturtdaļai no tiem, kas radušies pirmajā instancē, sedz Francijas Republikas tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar apelācijas tiesvedību, un ceturtdaļu no šīs dalībvalsts tiesāšanās izdevumiem, kas radušies pirmajā instancē.

4)	Francijas Republika papildus trim ceturtdaļām no saviem tiesāšanās izdevumiem, kas saistīti ar tiesvedību pirmajā instancē, sedz trīs ceturtdaļas no visiem Komisijas izdevumiem, kas radušies saistībā ar to pašu tiesvedību.

(1) OV C 238, 15.7.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/11

Tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums – Inpost Paczkomaty sp. z o.o. (C-431/19 P), Inpost S.A (C-432/19 P)/Eiropas Komisija, Polijas Republika

(Apvienotās lietas C-431/19 P un C-432/19 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - LESD 106. panta 2. punkts - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (VTNP) - Eiropas Savienības pamatnostādnes - Piemērošana valsts atbalstam kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu veidā - Pasta nozare - Direktīva 97/67/EK - 7. pants - Kompensācija par neto izmaksām, kas rodas universālā pakalpojuma saistību dēļ - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu)

(2021/C 53/12)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Inpost Paczkomaty sp. z o.o. (pārstāvis: M. Doktór, radca prawny) (C-431/19 P), Inpost S.A. (pārstāvis: W. Knopkiewicz, radca prawny) (C-432/19 P)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Recchia, K. Blanck un K. Herrmann), Polijas Republika (pārstāvis: B. Majczyna)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzības noraidīt.

2)	Inpost Paczkomaty sp. z o.o. un Inpost S.A. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 328, 30.9.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/11

Tiesas (trešā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – WEG Tevesstraße/Finanzamt Villingen-Schwenningen

(Lieta C-449/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - Darījumu saistībā ar nekustamā īpašuma izīrēšanu un iznomāšanu atbrīvošana no PVN - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru no PVN ir atbrīvota dzīvokļu īpašnieku biedrības veikta siltumenerģijas piegāde šīs biedrības sastāvā esošiem dzīvokļu īpašniekiem)

(2021/C 53/13)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: WEG Tevesstraße

Atbildētāja: Finanzamt Villingen-Schwenningen

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kas grozīta ar Padomes Direktīvu 2009/162/ES (2009. gada 22. decembris), 135. panta 1. punkta l) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, ar kuru no PVN tiek atbrīvota dzīvokļu īpašnieku biedrības veikta siltumenerģijas piegāde šīs biedrības sastāvā esošiem īpašniekiem.

(1) OV C 348, 14.10.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/12

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums – Vācijas Federatīvā Republika/Eiropas Komisija, Somijas Republika

(Apvienotās lietas C-475/19 P un C-688/19 P) (1)

(Apelācija - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (ES) Nr. 305/2011 - Saskaņoti būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumi - Saskaņoti tehniskie standarti un noteikumi - Saskaņotie standarti EN 14342:2013, EN 14904:2006, EN 13341:2005 + A1:2011 un EN 12285-2:2005 - Prasība atcelt tiesību aktu)

(2021/C 53/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller un R. Kanitz, kuriem palīdz M. Kottmann, M. Winkelmüller un F. van Schewick, Rechtsanwälte)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes, M. Huttunen un A. Sipos), Somijas Republika (pārstāvji: S. Hartikainen un A. Laine)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzības noraidīt.

2)	Vācijas Federatīvā Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šīm apelācijas sūdzībām un tiesvedībām Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

3)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 270, 12.8.2019.

OV C 372, 4.11.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/13

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 17. decembra spriedums (Cour de cassation (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier/Société Fromagère du Livradois SAS

(Lieta C-490/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecība - Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzība - Regula (EK) Nr. 510/2006 - Regula (ES) Nr. 1151/2012 - 13. panta 1. punkta d) apakšpunkts - Prakse, kas var maldināt patērētāju par produkta patieso izcelsmi - Produktu, kura nosaukums ir aizsargāts, raksturojošas formas vai izskata reproducēšana - Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) “Morbier”)

(2021/C 53/15)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: Syndicat interprofessionnel de défense du fromage Morbier

Atbildētāja: Société Fromagère du Livradois SAS

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (2006. gada 20. marts) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām attiecīgie 13. panta 1. punkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts ne tikai tas, ka trešā persona izmanto reģistrētu nosaukumu.

Regulas Nr. 510/2006 un Regulas Nr. 1151/2012 attiecīgie 13. panta 1. punkta d) apakšpunkti ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tiem ir aizliegts reproducēt formu vai izskatu, kas raksturo ar reģistrētu nosaukumu aizsargātu produktu, ja šī reproducēšana var mudināt patērētāju domāt, ka attiecīgam produktam ir piemērojams šis reģistrētais nosaukums. Ir jāizvērtē, vai minētā reproducēšana varētu maldināt samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu Eiropas vidusmēra patērētāju, ņemot vērā visus konkrētā lietā nozīmīgos faktorus.

(1) OV C 288, 26.8.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/13

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (Augstākās tiesas (Senāta) (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Euromin Holdings (Cyprus) Limited

(Lieta C-735/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sabiedrību tiesības - Direktīva 2004/25/EK - Pārņemšanas piedāvājums - 5. panta 4. punkta pirmā un otrā daļa - Mazākumakcionāru aizsardzība - Obligātais pārņemšanas piedāvājums - Akciju vērtības aprēķina metode atbilstīgas cenas noteikšanai - Tiesības pielāgot atbilstīgo cenu - Izņēmumi no parastās aprēķina kārtības tādos apstākļos un saskaņā ar tādiem kritērijiem, kas ir skaidri noteikti - Attiecīgās dalībvalsts atbildība - Zaudējumi, kas piedāvātājam radušies piedāvājuma par pārāk augstu cenu dēļ)

(2021/C 53/16)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Euromin Holdings (Cyprus) Limited

piedaloties: Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem 5. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzētas trīs metodes, lai noteiktu atbilstīgu cenu, par kuru piedāvātājam ir jāatpērk sabiedrības akcijas, tostarp metode, kas izriet no šīs direktīvas 5. panta 4. punkta pirmās daļas īstenošanas, un kurā ir noteikts, ka vienmēr ir jāizvēlas metode, kuras rezultātā tiek noteikta augstākā cena, ar nosacījumu, ka atbilstīgās cenas noteikšanas metodes, kas ir atšķirīgas no šī 5. panta 4. punkta pirmās daļas īstenošanas izrietošās metodes, uzraudzības iestāde piemēro, ievērojot minētās direktīvas 3. panta 1. punktā paredzētos vispārējos principus, kā arī tādos apstākļos un atbilstoši tādiem kritērijiem, kas ir noteikti skaidrā, precīzā un pārskatāmā tiesiskajā regulējumā.

Direktīvas 2004/25 5. panta 4. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka pārņemšanas piedāvājuma mērķiem vienas akcijas vērtība tiek iegūta, dalot mērķsabiedrības tīros aktīvus, tajos iekļaujot arī mazākumakcionāra līdzdalību, kas tādējādi ir uzskatāma par nekontrolējošu līdzdalību, ar emitēto akciju skaitu, ja vien runa nav par akcijas cenas noteikšanas metodi, kas ir balstīta uz objektīvu novērtēšanas kritēriju, ko parasti izmanto finanšu analīzē un ko var uzskatīt par “skaidri noteiktu” šīs tiesību normas izpratnē; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

3)	Direktīva 2004/25 ir jāinterpretē tādējādi, ka pārņemšanas piedāvājuma procesā ar to tiek piešķirtas tiesības piedāvātājam, kuras var tikt īstenotas prasības par valsts atbildību ietvaros.

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka ar tām netiek pieļauts tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka gadījumā, ja ar dalībvalsts administratīvās iestādes lēmumu ir pieļauts Savienības tiesību normas pārkāpums un saistībā ar šī pārkāpuma radītajiem zaudējumiem ir iestājusies šīs dalībvalsts atbildība, no minētā izrietošo mantisko zaudējumu atlīdzinājums var tikt ierobežots līdz 50 % no šo zaudējumu apmēra.

(1) OV C 413, 9.12.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/14

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 10. decembra spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A. B., B. B./Personal Exchange International Limited

(Lieta C-774/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 15. panta 1. punkts - Jurisdikcija patērētāju līgumu jomā - Jēdziens “patērētājs” - Starp fizisku personu un azartspēļu rīkotāju tiešsaistē noslēgts pokera spēļu līgums - Ar tiešsaistes pokera spēlēm iztiku pelnoša fiziska persona - Šīs personas zināšanas - Darbības regularitāte)

(2021/C 53/17)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāji: A. B., B. B.

Atbildētāja: Personal Exchange International Limited

Rezolutīvā daļa

Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz uzdoto jautājumu ir jāatbild, ka Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 15. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka fiziska persona, kuras domicils ir dalībvalstī un kura, pirmkārt, ar citā dalībvalstī dibinātu sabiedrību ir noslēgusi līgumu par pokera spēlēm internetā, kas ietver minētās sabiedrības izstrādātus vispārīgos nosacījumus, un, otrkārt, nav ne oficiāli deklarējusi šādu darbību, ne arī piedāvājusi šo darbību trešām personām kā maksas pakalpojumu, nezaudē “patērētāja” statusu šīs tiesību normas izpratnē, pat ja šī persona spēlē šo spēli lielu stundu skaitu dienā, tai ir plašas zināšanas un tā šajā spēlē gūst ievērojamus laimestus.

(1) OV C 19, 20.1.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/15

Lūgums sniegt atzinumu, ko iesniegusi Beļģijas Karaliste saskaņā ar LESD 218. panta 11. punktu

(Atzinums C-1/20)

(2021/C 53/18)

Tiesvedības valoda – visas ES oficiālās valodas

Lūguma iesniedzēja

Beļģijas Karaliste (pārstāvji: C. Pochet, J.-C. Halleux, M. Van Regemorter un S. Baeyens)

Tiesai uzdotais jautājums

Vai ar Līgumiem, konkrētāk, ar LES 19. pantu un LESD 344. pantu, saderīgs ir modernizētā Enerģētikas hartas nolīguma projekts:

—	ciktāl runa ir par minētā nolīguma 26. pantu, ja šis pants var tikt interpretēts tādējādi, ka tas neliedz Eiropas Savienības iekšienē piemērot strīdu izšķiršanas mehānismu?

—

ciktāl – ja minētā nolīguma 26. pants būtu jāinterpretē tādējādi, ka tas neliedz Eiropas Savienībās iekšienē piemērot strīdu izšķiršanas mehānismu,– šajā nolīgumā, konkrētāk, jēdzienu “ieguldījumi” un “ieguldītājs” definīcijās paredzētā nolīguma 1. pantā, nav iekļauts tieši formulēts speciālais noteikums vai tieši formulēta nošķīruma klauzula, kurā būtu noteikts, ka šajā 26. pantā minētais vispārīgais mehānisms nav piemērojams attiecībās starp dalībvalstīm?

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/15

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 12. augustā iesniedza Notariusz w Krapkowicach Justyna Gawlica – Krapkowice (Polija) – OKR

(Lieta C-387/20)

(2021/C 53/19)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Notariusz w Krapkowicach Justyna Gawlica – Krapkowice

Pamatlietas puses

Pieteikuma iesniedzējs: OKR

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (1) 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka persona, kas nav Eiropas Savienības pilsonis, arī ir tiesīga izvēlēties savas valsts pilsonības tiesību aktus kā tiesību aktus, kuri reglamentē mantojumu kopumā?

Vai Regulas Nr. 650/2012 75. pants, skatīts kopsakarā ar tās 22. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja starp dalībvalsti un trešo valsti ir noslēgts divpusējs nolīgums, kurā nav reglamentēta tiesību aktu izvēle mantojuma lietā, bet ir noteikti mantojuma lietai piemērojamie tiesību akti, šādas trešās valsts valstspiederīgais, kas dzīvo dalībvalstī, kurai ir saistošs šis divpusējais nolīgums, var izvēlēties tiesību aktus;

konkrēti:

—	vai divpusējam nolīgumam ar trešo valsti ir skaidri jāizslēdz konkrētu tiesību aktu izvēle, nevis vienkārši jāreglamentē mantojumam piemērojamie tiesību akti, izmantojot objektīvus piesaistes kritērijus, lai būtu uzskatāms, ka tā noteikumi prevalē pār Regulas Nr. 650/2012 22. pantu?

—

vai brīvība izvēlēties piemērojamos mantojuma tiesību aktus un, veicot šo izvēli, noteikt vienus piemērojamos tiesību aktus – vismaz tiktāl, ciktāl Savienības likumdevējs to ir paredzējis Regulas Nr. 650/2012 22. pantā, – ir viens no principiem, kuri ir pamatā tiesu iestāžu sadarbībai civillietās un komerclietās Eiropas Savienībā un kuri nevar tikt pārkāpti arī tad, ja tiek piemēroti ar trešām valstīm noslēgti divpusēji nolīgumi, kuri prevalē pār Regulu Nr. 650/2012?

(1) OV 2012, L 201, 107. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/16

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. septembrī iesniedza Juzgado Contencioso Administrativo n.o 1 de Pontevedra (Spānija) – UN/Subdelegación del Gobierno en Pontevedra

(Lieta C-409/20)

(2021/C 53/20)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado Contencioso Administrativo n.o 1 de Pontevedra

Pamatlietas puses

Prasītājs: UN

Atbildētāja: Subdelegación del Gobierno en Pontevedra

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/115/EK (2008. gada 16. decembris) par kopīgiem standartiem un procedūrām dalībvalstīs attiecībā uz to trešo valstu valstspiederīgo atgriešanu, kas dalībvalstī uzturas nelikumīgi (1) (4. panta 3. punkts, 6. panta 1. punkts, 6. panta 5. punkts un 7. panta 1. punkts), ir jāinterpretē tādējādi, ka tai pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums (Ley Orgánica 4/2000, de 11 de enero, sobre derechos y libertades de los extranjeros en España y su integración social [2000. gada 11. janvāra Konstitutīvā likuma Nr. 4/2000 par ārvalstnieku tiesībām un brīvībām Spānijā un viņu sociālo integrāciju] 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts, 55. panta 1. punkta b) apakšpunkts, 57. pants un 28. panta 3. punkta c) apakšpunkts), ar ko par ārvalstnieku nelikumīgu uzturēšanos – atbildību pastiprinošu apstākļu neesamības gadījumā – vispirms piemēro naudas sodu, vienlaikus nosakot prasību brīvprātīgi atgriezties izcelsmes valstī, un vēlāk, ja ārvalstnieks nenokārto savu stāvokli, ne arī brīvprātīgi atgriežas savā valstī, viņam piemēro sodu izraidīšanas veidā?

(1) OV 2008, L 348, 98. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 20. oktobrī iesniedza Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – Alstom Transport SA/Compania Naţională de Căi Ferate CFR SA, Strabag AG – Sucursala Bucureşti, Swietelsky AG Linz – Sucursala Bucureşti

(Lieta C-532/20)

(2021/C 53/21)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Alstom Transport SA

Atbildētājas: Compania Naţională de Căi Ferate CFR SA, Strabag AG – Sucursala Bucureşti, Swietelsky AG Linz – Sucursala Bucur

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes Direktīvas 92/13/EEK (1992. gada 25. februāris), ar ko koordinē normatīvos un administratīvos aktus par to, kā piemēro Kopienas noteikumus par līgumu piešķiršanas procedūrām, ko piemēro subjekti, kuri darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un telekomunikāciju nozarē (1), 1. panta 1. punkta trešā daļa, 1. panta 3. punkts un 2.c pants ir jāinterpretē tādējādi, ka termiņš – kurā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā izraudzītais pretendents var celt prasību par līgumslēdzējas iestādes lēmumu, kurā ir atzīts par pieņemamu piedāvājums, kuru ir iesniedzis pretendents, kas konkursa klasifikācijā ir klasificēts zemākā pozīcijā, – ir jāaprēķina, ņemot vērā dienu, kurā radās izraudzītā pretendenta interese, pēc tam, kad neveiksmīgais pretendents cēla prasību par iepirkuma procedūras rezultātu?

(1) OV 1992, L 76, 14. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/17

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 3. novembrī iesniedza Finanzgericht Köln (Vācija) – ACC Silicones Ltd./Bundeszentralamt für Steuern

(Lieta C-572/20)

(2021/C 53/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Köln

Pamatlietas puses

Prasītāja: ACC Silicones Ltd.

Atbildētāja: Bundeszentralamt für Steuern

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar LESD 63. pantu (bijušais EKL 56. pants) netiek pieļauta tāda valsts nodokļu tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, ar kuru ārvalstu sabiedrībai nerezidentei, kas saņem dividendes no līdzdalības un nesasniedz minimālo līdzdalību saskaņā ar Direktīvas 90/435/EEK (1) (redakcijā, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2003/123/EK (2)) 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu, nodokļa par ienākumiem no kapitāla atmaksas nolūkā tiek prasīta ārvalstu nodokļu pārvaldes izziņa kā apliecinājums ne tikai, ka tā vai akcionārs, kuram ir tieša vai netieša līdzdalība tās kapitālā, nodokli par ienākumiem no kapitāla nevar ieskaitīt vai atskaitīt kā uzņēmējdarbības izdevumus vai kā reklāmas izdevumus, bet arī, ka ieskaitīšana, atskaitīšana vai pārnešana arī faktiski nav notikusi, ja iekšzemes sabiedrībai rezidentei ar tādu pašu līdzdalības apmēru nodokļa par ienākumiem no kapitāla atmaksas nolūkā šāds apliecinājums netiek prasīts?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

Vai pirmajā jautājumā minētā prasība par apliecinājumu ir pretrunā samērīguma principam un effet utile principam, ja tādai ārvalstu [sabiedrībai] nerezidentei, kas saņem dividendes no tā saucamajām plašam akcionāru lokam piederošajām kapitāldaļām, faktiski ir neiespējami šādu apliecinājumu iesniegt?

(1) Padomes Direktīva (1990. gada 23. jūlijs) par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV 1990, L 225, 6. lpp.).

(2) Padomes Direktīva 2003/123/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko groza Direktīvu 90/435/EEK par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, kas atrodas dažādās dalībvalstīs (OV 2003, L 7, 41. lpp.).

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/18

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 5. novembrī iesniedza Curte de Casaţie şi Justiţie (Rumānija) – SC Cridar Cons SRL/Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Cluj, Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca

(Lieta C-582/20)

(2021/C 53/23)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curte de Casaţie şi Justiţie

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Cridar Cons SRL

Atbildētājas: Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Cluj, Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ir pretrunā tādiem valsts tiesību aktiem, kas ļauj nodokļu iestādēm pēc tam, kad tās ir izdevušas paziņojumu par nodokļu pārskatīšanu, ar ko tiek atteikts atzīt PVN priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, apturēt administratīvās sūdzības izskatīšanu, kamēr nav zināms kriminālprocesa iznākums, kas varētu sniegt papildu pierādījumus attiecībā uz nodokļa maksātāja iesaistīšanos krāpšanā nodokļu jomā?

2)	Vai Eiropas Savienības Tiesas atbilde uz iepriekšējo jautājumu varētu būt atšķirīga, ja administratīvās sūdzības izskatīšanas apturēšanas laikā nodokļa maksātājam būtu izdevīgi izmantot pagaidu pasākumus, lai apturētu PVN atskaitīšanas tiesību atzīšanas atteikuma sekas?

(1) OV 2006 L 347, l. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 5. novembrī iesniedza Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 2 de Valladolid (Polija) – BFF Finance Iberia S.A.U./Gerencia Regional de Salud de la Junta de Castilla y León

(Lieta C-585/20)

(2021/C 53/24)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 2 de Valladolid

Pamatlietas puses

Prasītāja: BFF Finance Iberia S.A.U.

Atbildētāja: Gerencia Regional de Salud de la Junta de Castilla y León

Prejudiciālie jautājumi

Ņemot vērā EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAS 2011/7/ES (2011. gada 16. februāris) par maksājumu kavējumu novēršanu komercdarījumos (1) 4. panta 1. punktā, 6. pantā un 7. panta 2. un 3. punktā noteikto:

Vai direktīvas 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jebkurā gadījumā ir maksājami 40 EUR ir par katru rēķinu, ar nosacījumu, ka kreditors savās administratīvajās sūdzībās un administratīvajās prasībās ir atsevišķi norādījis katru rēķinu, vai arī 40 EUR jebkurā gadījumā ir maksājami par katru rēķinu, lai arī prasījumi ir iesniegti kopīgi un vispārēji?

Kā ir jāinterpretē Likuma Nr. 9/2017 198. panta 4. punkts, [kurā paredzēts] paredzētais 60 dienu maksājumu termiņš visos gadījumos un attiecībā uz visiem līgumiem, paredzot sākotnējo 30 dienu termiņu apstiprināšanai un papildu 30 dienas maksājuma veikšanai, ciktāl Direktīvas 23. [apsvērumā] ir noteikts:

“Ilgi maksājumu termiņi un publisko iestāžu pieļauti novēloti maksājumi par precēm un pakalpojumiem rada nepamatotas izmaksas uzņēmumiem. Tādēļ ir atbilstīgi ieviest īpašus noteikumus attiecībā uz komercdarījumiem, kas saistīti ar precēm vai pakalpojumiem, kurus publiskajām iestādēm piegādā/sniedz uzņēmumi, un minētajos noteikumos jo īpaši paredzēt tādus maksājumu termiņus, kas parasti nepārsniedz 30 kalendārās dienas, ja vien līgumā nav īpaši noteikts citādi un ar nosacījumu, ka tam ir objektīvs pamatojums saistībā ar līguma īpatnībām un ka šis termiņš nekādā gadījumā nepārsniedz 60 kalendārās dienas”?

Kā ir jāinterpretē direktīvas 2. pants? Vai direktīvas interpretācija ļauj uzskatīt, ka šajā pašā direktīvā atzīto nokavējuma procentu bāzē ir iekļauts PVN, kas izriet no sniegtā pakalpojuma un kura apmērs ir iekļauts pašā rēķinā? Vai arī ir jānošķir un jānosaka brīdis, kad darbuzņēmējs veic nodokļu iemaksu nodokļu administrācijā?

(1) OV 2011, L 48, 1. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/20

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 17. novembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Interporto di Trieste SpA/Ministero dello Sviluppo Economico, Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

(Lieta C-608/20)

(2021/C 53/26)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Interporto di Trieste SpA

Atbildētāji: Ministero dello Sviluppo Economico, Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Savienības tiesības liedz piemērot tādu valsts tiesību normu kā Dekrētlikuma Nr. 91/2014, kas ir apstiprināts ar Likumu Nr. 116/2014, 26. panta 2. un 3. punkts, kura būtiski samazina vai kavē to stimulu izmaksu, kas ir jau piešķirti saskaņā ar likumu un definēti pamatojoties uz īpašiem līgumiem, kurus elektroenerģijas no fotoelementu konversijas ražotāji ir parakstījuši ar Gestore dei servizi energetici s.p.a, kas ir par šo funkciju atbildīgā publiska sabiedrība?

It īpaši, vai šāda valsts tiesību norma ir saderīga ar vispārējiem Eiropas Savienības tiesību tiesiskās paļāvības, tiesiskās drošības, lojālas sadarbības un lietderīgas iedarbības principiem; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantu; Direktīvu 2009/28/EK (1) un tajā paredzēto tiesisko regulējumu atbalsta shēmu jomā; LESD 216. panta 2. punktu, it īpaši saistībā ar Eiropas Enerģētikas hartas nolīgumu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV 2009, L 140, 16. lpp.).

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/21

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 17. novembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Soelia SpA/Ministero dello Sviluppo Economico, Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

(Lieta C-609/20)

(2021/C 53/27)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Soelia SpA

Atbildētāji: Ministero dello Sviluppo Economico, Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

Prejudiciālie jautājumi

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/22

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 17. novembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) – Cosilt – Consorzio per lo sviluppo economico locale di Tolmezzo/Ministero dello Sviluppo Economico, Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

(Lieta C-610/20)

(2021/C 53/28)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cosilt – Consorzio per lo sviluppo economico locale di Tolmezzo

Atbildētāji: Ministero dello Sviluppo Economico, Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

Prejudiciālie jautājumi

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/22

(Lieta C-611/20)

(2021/C 53/29)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cosilt – Consorzio per lo sviluppo economico locale di Tolmezzo

Atbildētāji: Ministero dello Sviluppo Economico, Gestore dei Servizi Energetici SpA – GSE

Prejudiciālie jautājumi

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/23

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 17. novembrī iesniedza Tribunalul Cluj (Rumānija) – Happy Education SRL/Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca, Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Cluj

(Lieta C-612/20)

(2021/C 53/30)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Cluj

Pamatlietas puses

Prasītājs: Happy Education SRL

Atbildētājas: Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Cluj-Napoca un Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Cluj

Prejudiciālie jautājumi

Vai Padomes Direktīvas 2006/112 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 132. panta 1. punkta i) apakšpunkts, 133. pants un 134. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka izglītības pakalpojumi, kas ir paredzēti valsts programmā “Școala după școală” [“Skola pēc skolas”] var tikt iekļauti jēdzienā “pakalpojumi, kas ir cieši saistīti ar skolas izglītību”, ja tādos apstākļos, kādi ir aplūkoti pamatlietā, tos sniedz privāta iestāde komerciāliem mērķiem un bez partnerības ar kādu izglītības iestādi?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai prasītāja atzīšana par “organizāciju ar līdzīgu mērķi” saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112 (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 132. panta 1. punkta i) apakšpunktu var izrietēt no valsts tiesību aktu noteikumiem, kas ir saistīti ar atļaujas piešķiršanu darbībām, kuras ir noteiktas ar CAEN klasifikācijas kodu 8559 – “Citi izglītības nodrošināšanas veidi (citur neklasificēti)”, ko piešķir Oficiul Național al Registrului Comerțului (Valsts komercreģistrs), kā arī, ņemot vērā to “skolas pēc skolas” veida izglītības aktivitāšu sabiedrisko nozīmi, kuru mērķis ir novērst skolas pamešanu un priekšlaicīgu pamešanu, uzlabot sekmes skolā, atgūt iekavēto mācību vielu, paātrināta mācīšana, personības attīstība un sociālā iekļaušana?

(1) OV 2006, L 347, 1. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 20. novembrī iesniedza Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen (Vācija) – T.N., N.N./E.G.

(Lieta C-617/20)

(2021/C 53/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Hanseatisches Oberlandesgericht in Bremen

Pamatlietas puses

Prasītāji: T.N., N.N.

Atbildētāja: E.G.

Prejudiciālie jautājumi

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (1) 13. un 28. panta interpretācijai tiek uzdoti šādi jautājumi:

vai mantinieka paziņojums par mantojuma atraidīšanu, ko viņš iesniedz savas pastāvīgās dzīvesvietas kompetentajai dalībvalsts tiesai saskaņā ar šajā valstī spēkā esošajām formas prasībām, aizstāj citas dalībvalsts tiesā, kurai ir jurisdikcija mantošanas lietā, iesniedzamo paziņojumu par mantojuma atraidīšanu tādējādi, ka paziņojums tā iesniegšanas brīdī tiek uzskatīts par spēkā esošu (aizstāšana)?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši:

vai papildus paziņojuma spēkā esamībai pēc formas attiecībā uz personas, kura paziņo par mantojuma atraidīšanu, pastāvīgās dzīvesvietas kompetento tiesu, lai viņas paziņojums par mantojuma atraidīšanu stātos spēkā, ir nepieciešams, lai šī tiesa par paziņojuma iesniegšanu informētu to tiesu, kurai ir jurisdikcija mantošanas lietā?

Gadījumā, ja uz pirmo jautājumu tiek atbildēts noliedzoši un uz otro jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši:

a)	vai, lai paziņojums par [mantojuma] atraidīšanu stātos spēkā, it īpaši, lai būtu ievēroti tā atrašanās vietā spēkā esošie termiņi šī paziņojuma iesniegšanai, ir nepieciešams, ka vēršanās tiesā, kurai ir jurisdikcija mantošanas lietā, notiek valodā, kas ir atļauta tiesas atrašanās vietā?

vai, lai paziņojums par [mantojuma] atraidīšanu stātos spēkā, it īpaši, lai būtu ievēroti tā atrašanās vietā spēkā esošie termiņi šī paziņojuma iesniegšanai, ir nepieciešams, ka tiesai, kurai ir jurisdikcija mantošanas lietā, tiktu nodoti personas, kura paziņo par mantojuma atraidīšanu, pastāvīgās dzīvesvietas kompetentās tiesas par atraidīšanu izsniegtie dokumentu oriģināli ar tulkojumu?

(1) OV 2012, L 201, 107. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/24

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 25. novembrī iesniedza Högsta förvaltningsdomstolen (Zviedrija) – Skatteverket/DSAB Destination Stockholm AB

(Lieta C-637/20)

(2021/C 53/32)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Högsta förvaltningsdomstolen

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skatteverket

Atbildētāja: DSAB Destination Stockholm AB

Prejudiciālais jautājums

Vai PVN direktīvas (1) 30a. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda karte, kāda ir aplūkota pamatlietā un kura tās īpašniekam ierobežotā laikposmā dot tiesības par noteiktu vērtību noteiktā vietā saņemt dažādus pakalpojumus, ir vaučers un – ja atbilde ir apstiprinoša –, vai tas ir vairāku mērķu vaučers?

(1) Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu (ES) 2016/1065 (2016. gada 27. jūnijs), ar ko attiecībā uz vaučeriem piemērojamo režīmu groza Direktīvu 2006/112/EK (OV 2016, L 177, 9. lpp.)

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 25. novembrī iesniedza Överklagandenämnden för studiestöd (Zviedrija) – MCM/Centrala studiestödsnämnden

(Lieta C-638/20)

(2021/C 53/33)

Tiesvedības valoda – zviedru

Iesniedzējtiesa

Överklagandenämnden för studiestöd

Pamatlietas puses

Prasītājs: MCM

Atbildētāja: Centrala studiestödsnämnden

Prejudiciālie jautājumi

Vai dalībvalsts (izcelsmes valsts) saistībā ar tāda migrējoša darba ņēmēja, kurš ir atgriezies, bērnu, nepārkāpjot LESD 45. pantu un Regulas Nr. 492/2011 (1) 7. panta 2. punktu un ņemot vērā izcelsmes valsts finanšu intereses, var izvirzīt prasību par bērna saikni ar izcelsmes valsti, lai viņš saņemtu atbalsta izglītībai studijām citā ES dalībvalstī, kurā bērna vecāki iepriekš ir strādājuši (uzņemošā valsts), tādā situācijā, kurā

(i)	viens no bērna vecākiem pēc atgriešanās no uzņemošās valsts dzīvo un strādā izcelsmes valstī vismaz astoņus gadus,

(ii)	bērns nav kopā ar vienu no vecākiem atgriezies izcelsmes valstī, bet kopš dzimšanas dzīvo uzņemošajā valstī, un

(iii)

izcelsmes valsts izvirza to pašu prasību par saikni ar sabiedrību citiem valstspiederīgajiem, kuri neatbilst prasībai par dzīvesvietu un kuri prasa atbalstu izglītībai studijām citās ES dalībvalstīs?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos (OV 2011, L 141, 1. lpp.)

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 26. novembrī iesniedza Sąd Okręgowy w Poznaniu (Polija) – W.J./L.J. un J.J., ko pārstāv likumiskā pārstāve A.P.

(Lieta C-644/20)

(2021/C 53/34)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Okręgowy w Poznaniu

Pamatlietas puses

Prasītājs: W.J.

Atbildētāji: L.J. un J.J., ko pārstāv likumiskā pārstāve A.P.

Prejudiciālais jautājums

Vai Hāgas 2007. gada 23. novembra Protokola par uzturēšanas saistībām piemērojamiem tiesību aktiem, kas Eiropas Kopienas vārdā tika apstiprināts ar Padomes 2009. gada 30. novembra Lēmumu 2009/941/EK (1), 3. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kreditors, kurš ir bērns, var iegūt jaunu pastāvīgo dzīvesvietu tajā valstī, kurā viņš tika nelikumīgi aizturēts, ja tiesa ir izdevusi rīkojumu par kreditora atpakaļatdošanu uz valsti, kurā viņam bija pastāvīgā dzīvesvieta tieši pirms nelikumīgās aizturēšanas?

(1) OV 2009, L 331, 17. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/26

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 1. decembrī iesniedza Cour de cassation (Francija) – V A, Z A/TP

(Lieta C-645/20)

(2021/C 53/35)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāji: V A, Z A

Atbildētājs: TP

Prejudiciālais jautājums

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (1) 10. panta 1. punkta a) apakšpunkta tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja mirušā pastāvīgā dzīvesvieta nāves brīdī nav kādā no dalībvalstīm, vai tās dalībvalsts, kurā nebija noteikta mirušā pastāvīgā dzīvesvieta, tiesai, kas konstatē, ka mirušajam bija šīs valsts pilsonība un ka viņam tajā piederēja īpašums, ir pēc savas ierosmes jāatsaucas uz savu papildu jurisdikciju, kas paredzēta ar šo tiesību normu?

(1) OV 2012, L 201, 107. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/27

Prasība, kas celta 2020. gada 17. decembrī – Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-683/20)

(2021/C 53/37)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Lindenthal, M. Noll-Ehlers)

Atbildētāja: Slovākijas Republika

Prasījumi

—

Atzīt, ka Slovākijas Republika ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (1) 8. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu kopsakarā ar tās VI pielikumu, jo tā nav sagatavojusi rīcības plānus un nav nosūtījusi Komisijai rīcības plānu kopsavilkumus attiecībā uz 445 galvenajiem autoceļu posmiem;

—

atzīt, ka Slovākijas Republika ir pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību 8. panta 2. punktu un 10. panta 2. punktu kopsakarā ar tās VI pielikumu, jo tā nav sagatavojusi rīcības plānus un nav nosūtījusi Komisijai rīcības plānu kopsavilkumus attiecībā uz 16 galvenajiem dzelzceļa posmiem, un

—	piespriest Slovākijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Slovākijas Republikai, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību 8. panta 2. punktu bija jānodrošina, lai tiktu sagatavoti darbības plāni attiecībā uz galvenajiem autoceļu posmiem (autoceļi, pa kuriem gadā brauc vairāk nekā trīs miljoni automašīnu) un galvenajiem dzelzceļa posmiem (dzelzceļa līnijas, pa kurām gadā brauc vairāk nekā 30 000 vilciena sastāvu) savā teritorijā līdz 2013. gada 18. jūlijam. Pamatojoties uz šīs direktīvas 10. panta 2. punktu kopsakarā ar tās VI pielikumu, Slovākijas Republikai pēc tam bija jānodrošina, ka darbības plānu kopsavilkumi tiek nosūtīti Komisijai līdz 2014. gada 18. janvārim.

Slovākijas Republika nav izpildījusi minētās direktīvas 8. panta 2. punktā un 10. panta 2. punktā kopsakarā ar tās VI pielikumu paredzētos pienākumus attiecībā uz 445 galvenajiem autoceļu posmiem un 16 galvenajiem dzelzceļa posmiem, kurus iepriekš tā bija paziņojusi Komisijai.

(1) OV 2002, L 189, 12. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 15. nodaļa, 7. sējums, 101. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/28

Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – Eiropas Komisija/Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

(Lieta C-692/20)

(2021/C 53/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Armenia un P.–J. Loewenthal)

Atbildētāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasītājas prasījumi Tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka, neveicot vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu Tiesas spriedumu lietā C-503/17 Komisija/Apvienotā Karaliste, EU:C:2018:831, Apvienotā Karaliste nav izpildījusi Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 1. punktā, skatot to kopsakarā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 127. un 131. pantu, paredzētos pienākumus (1);

—

piespriest Apvienotajai Karalistei atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 260. panta 2. punktam, skatot to kopsakarā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 127. un 131. pantu, samaksāt Komisijai:

—	kavējuma naudu 268 878,50 EUR apmērā par katru dienu, skaitot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz dienai, kad Apvienotā Karaliste būs izpildījusi spriedumu lietā C-503/17;

—

fiksētu summu 35 873,20 EUR apmērā, reizinot to ar to dienu skaitu, kas pagājušas no sprieduma lietā C-503/17 pasludināšanas līdz vai nu dienai, kad Apvienotā Karaliste būs to izpildījusi, vai arī sprieduma izskatāmajā lietā pasludināšanas dienai, ņemot vērā dienu, kas pienāks ātrāk, kā minimālo naudas sodu nosakot 8 901 000 EUR, un

—	piespriest Apvienotajai Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Spriedumā lietā C-503/17 Komisija/Apvienotā/Karaliste, EU:C:2018:831, Tiesa konstatēja, ka Apvienotā Karaliste, neatņemot tiesības privātiem izpriecu kuģiem izmantot dzinējos marķētu degvielu, nav izpildījusi Padomes Direktīvā 95/60/EK (1995. gada 27. novembris) par vieglās dīzeļdegvielas un petrolejas fiskālu marķēšanu (2) paredzētos pienākumus. Tā kā Apvienotā Karaliste nav veikusi vajadzīgos pasākumus, lai izpildītu minēto spriedumu, Komisija nolēma vērsties Tiesā.

Komisija prasības pieteikumā atbilstoši LESD 260. pantam, skatot to kopsakarā ar Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas 127. un 131. pantu, iesaka Tiesai noteikt Apvienotajai Karalistei kavējuma naudu 268 878,50 EUR apmērā par katru dienu, skaitot no sprieduma šajā lietā pasludināšanas dienas līdz dienai, kad Apvienotā Karaliste būs izpildījusi spriedumu lietā C-503/17, un fiksētu summu 35 873,20 EUR apmērā, reizinot to ar to dienu skaitu, kas pagājušas no sprieduma lietā C-503/17 pasludināšanas līdz vai nu dienai, kad Apvienotā Karaliste būs to izpildījusi, vai arī sprieduma izskatāmajā lietā pasludināšanas dienai, ņemot vērā dienu, kas pienāks ātrāk, kā minimālo naudas sodu nosakot 8 901 000 EUR.

(1) OV 2019, C 384 I, 1. lpp.

(2) OV 1995, L 291, 46. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/30

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – VP/Cedefop

(Lieta T-187/18) (1)

(Civildienests - Pagaidu darbinieki - Lūgums pagarināt darba līgumu uz nenoteiktu laiku - Lēmums nepagarināt darba līgumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības tikt uzklausītam - Civildienesta noteikumu 26. pants - Atbildība - Mantiskais kaitējums - Morālais kaitējums)

(2021/C 53/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: VP (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (pārstāvji: M. Brugia, kuram palīdz T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Cedefop2017. gada 12. maija lēmumu atteikties pagarināt uz nenoteiktu laiku prasītāja pagaidu darbinieka darba līgumu un, ja nepieciešams, atcelt 2017. gada 1. decembra lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītāja 2017. gada 9. augusta sūdzība par 2017. gada 12. maija lēmumu, un, otrkārt, piespriest atlīdzināt mantiskos zaudējumus un morālo kaitējumu, kas, kā tiek apgalvots, ar lēmumu ir tikuši nodarīti prasītājam.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (Cedefop) 2017. gada 12. maija lēmumu atteikties pagarināt uz nenoteiktu laiku VP pagaidu darbinieka darba līgumu.

2)	Atcelt 2017. gada 1. decembra lēmumu, ar ko ir noraidīta VP sūdzība.

3)	Cedefop atlīdzina VP tam radītos mantiskos zaudējumus 30 000 EUR apmērā.

4)	Cedefop atlīdzina VP tam nodarīto morālo kaitējumu 10 000 EUR apmērā.

5)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

6)	Cedefop atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 166, 14.5.2018.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/31

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – PlasticsEurope/ECHA

(Lieta T-207/18) (1)

(REACH - Vielu, kas ar laiku ir iekļaujamas Regulas (EK) Nr. 1907/2006 XIV pielikumā, saraksta izveide - Papildinājums vielas bisfenola A iekļaušanai šajā sarakstā - Regulas Nr. 1907/2006 57. un 59. pants - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Uz pierādījumu spēka balstīta pieeja - Izpētes pētījumi - Starpprodukta izmantošana - Samērīgums)

(2021/C 53/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PlasticsEurope (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: R. Cana, É. Mullier un F. Mattioli, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA) (pārstāvji: M. Heikkilä, W. Broere un C. Buchanan)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, D. Klebs un S. Heimerl), Francijas Republika (pārstāvji: A.-L. Desjonquères, J. Traband, E. Leclerc un W. Zemamta), ClientEarth, (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: P. Kirch, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt ECHA2018. gada 3. janvāra Lēmumu ED/01/2018, ar ko pastāvošais bisfenola A ieraksts to vielu sarakstā, kuras ar laiku ir paredzēts iekļaut XIV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV 2006, L 396, 1. lpp., labojums – OV 2007, L 136, 3. lpp.), saskaņā ar šīs regulas 59. pantu tika papildināts tādējādi, ka bisfenols A tika identificēts arī kā viela, kura noārda endokrīno sistēmu un kurai var būt nopietna ietekme uz vidi, izraisot tādas pašas bažas kā citas minētās regulas 57. panta a) līdz e) punktā uzskaitītās vielas; viss minētais ir šīs pašas regulas 57. panta f) punkta izpratnē.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	PlasticsEurope sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) un ClientEarth tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika un Francijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 190, 4.6.2018.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/32

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – VW/Komisija

(Lieta T-243/18) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Pārdzīvojušais laulātais - Apgādnieka zaudējuma pensija - Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. un 20. pants - Piešķiršanas nosacījumi - Laulības ilgums - Iebilde par prettiesiskumu - Vienlīdzīga attieksme - Samērīguma princips)

(2021/C 53/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VW (pārstāvis: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Mongin un L. Vernier)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: D. Boytha un J. Steele), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2017. gada 26. jūnija lēmumu, ar kuru noraidīts lūgums prasītājai piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju un, ciktāl nepieciešams, atcelt 2018. gada 19. janvāra lēmumu, ar ko noraidīta sūdzība par šo lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Komisijas 2017. gada 26. jūnija lēmumu, ar ko noraidīts lūgums VW piešķirt apgādnieka zaudējuma pensiju.

2)	Komisija sedz savus un atlīdzina VW tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 231, 2.7.2018.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/32

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – American Airlines/Komisija

(Lieta T-430/18) (1)

(Konkurence - Koncentrācijas - Gaisa transporta tirgus - Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu - Saistības - Lēmums, ar kuru ir piešķirtas priekšgājēja tiesības - Tiesību kļūda - Pienācīgas izmantošanas jēdziens)

(2021/C 53/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: American Airlines, Inc. (Fortvērta, Teksasa, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J.-P. Poitras, solicitor, J. Ruiz Calzado un J. Wileur, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Franchoo, H. Leupold un L. Wildpanner)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Delta Air Lines, Inc. (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: M. Demetriou, QC, C. Angeli un I. Giles, advokāti)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 30. aprīļa Lēmumu C(2018) 2788 final, ar kuru Delta Air Lines tiek piešķirtas priekšgājēja tiesības (Lieta M.6607 – US Airways/American Airlines).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	American Airlines, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Delta Air Lines, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 319, 10.9.2018.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/33

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Pareto Trading/EUIPO – Bikor un Bikor Professional Color Cosmetics (“BIKOR EGYPTIAN EARTH”)

(Lieta T-438/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “BIKOR EGYPTIAN EARTH” - Absolūts atteikuma pamats - Ļaunticība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 53/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pareto Trading Co., Inc. (Karlštate, Ņūdžersija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: I. Sempere Massa, C. Martínez-Tercero Molina un V. Balaguer Fuentes, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Gája, H. O’Neill, V. Ruzek un S. Hanne)

Pārējie procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieki: Elżbieta Korbut Bikor (Gdaņska, Polija), Bikor Professional Color Cosmetics Małgorzata Wedekind (Gdaņska)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 24. aprīļa lēmumu lietā R 1826/2015-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Pareto Trading, no vienas puses, un Bikor un Bikor Professional Color Cosmetics Małgorzata Wedekind, no otras puses.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pareto Trading Co., Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 319, 10.9.2018.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/34

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – 3V Sigma/ECHA

(Lieta T-176/19) (1)

(REACH - Vielu novērtēšana - Uvasorb HEB - ECHA lēmums, ar ko pieprasīta papildu informācija - Regulas (EK) Nr. 1907/2006 46. panta 1. punkts - Pieprasījums norādīt vielas eventuālos pārveidošanās vai noārdīšanās produktus - Samērīgums - Nepieciešamība papildus veikt pieprasīto pētījumu - Atbilstoši apstākļi un reāli apstākļi - Pētījuma vides temperatūra - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2021/C 53/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 3V Sigma SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji: C. Bryant, S. Hainsworth, solicitors, un D. Anderson, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: A. Hautamäki, J. Alaranta un W. Broere)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: J. Möller, D. Klebs un S. Heimerl)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt ECHA Apelācijas padomes 2019. gada 15. janvāra Lēmumu A-004-2017, ciktāl ar to noraidīta prasītājas sūdzība par ECHA2016. gada 20. decembra lēmumu, ar ko pieprasīta papildu informācija par vielu “uvasorb HEB” un kurā noteikts termiņš šīs informācijas iesniegšanai – 2020. gada 22. oktobris.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	3V Sigma SpA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

3)	Vācijas Federatīvā Republika savus tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 172, 20.5.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/34

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Azarov/Padome

(Lieta T-286/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Padomes pienākums pārbaudīt, ka trešās valsts iestādes lēmums ir ticis pieņemts, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2021/C 53/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Mykola Yanovych Azarov (Kijeva, Ukraina) (pārstāvji: G. Lansky un A. Egger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J. Van Blaaderen un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/354 (2019. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2019, L 64, 7. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/352 (2019. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2019, L 64, 1. lpp.), ciktāl ar šiem tiesību aktiem prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/354 (2019. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/352 (2019. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Mykola Yanovych Azarov vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 24.6.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/35

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – H.R. Participations/EUIPO – Hottinger Investment Management (“JCE HOTTINGUER”)

(Lieta T-535/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “JCE HOTTINGUER” - Agrāka nereģistrēta valsts preču zīme “HOTTINGER” - Relatīvs atteikuma pamats - Atsauce uz agrākai preču zīmei piemērojamām valsts tiesībām - Common law prasības par no apzīmējuma izrietošu tiesību pārkāpumu (action for passing off) regulējums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts un 53. panta 1. punkta c) apakšpunkts (tagad, attiecīgi, Regulas (EK) 2017/1001 8. panta 4. punkts un 60. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2021/C 53/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: H.R. Participations SA (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvji: P. Wilhelm, J. Rossi, E. Dumur un G. Hadot-Pericard, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Hottinger Investment Management Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: W. Sander, solicitor, un M. Beebe, barrister)

Priekšmets

Prasība, kas celta par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 3. maija lēmumu lietā R 2078/2018-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Hottinger Investment Management un H.R. Participations.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	H.R. Participations SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 312, 16.9.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/36

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Cinkciarz.pl/EUIPO (“€$”)

(Lieta T-665/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “€$” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2021/C 53/47)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cinkciarz.pl sp. z o.o. (Zielona Góra, Polija) (pārstāvji: E. Skrzydło-Tefelska un K. Gajek, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 4. jūlija lēmumu lietā R 1345/2018-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “€$” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Cinkciarz.pl sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 25.11.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/36

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – HA/Komisija

(Lieta T-736/19) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Medicīnisko izdevumu atlīdzināšana - Atlīdzības augstākā robeža par miega apnojas aparātiem - Prasība atcelt tiesību aktu - Gluži vienkārši apstiprinoša akta neesamība - Interese celt prasību - Pieņemamība - Kopīgie noteikumi par Eiropas Kopienu ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem - Vispārīgie īstenošanas noteikumi)

(2021/C 53/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: HA (pārstāvis: S. Kreicher, avocate)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr, A.-C. Simon un M. Brauhoff)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu par atlīdzības augstākās robežas noteikšanu 3 100 EUR apmērā medicīniska aparāta īrei laika posmā no 2019. gada 1. marta līdz 2024. gada 29. februārim.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas 2019. gada 17. janvāra lēmumu, ar kuru nosaka atlīdzības augstāko robežu 3 100 EUR par medicīniskā aparāta īri uz laika posmu no 2019. gada 1. marta līdz 2024. gada 29. februārim, un Komisijas 2019. gada 13. augusta lēmumu, ar ko noraida iesniegto sūdzību par šo lēmumu.

2)	Piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 432, 23.12.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/37

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Alkemie Group/EUIPO – Mann & Schröder (“ALKEMIE”)

(Lieta T-859/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ALKEMIE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Alkmene” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 53/49)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alkemie Group sp. z o.o. (Gdynia, Polija) (pārstāve: A. Korbela, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mann & Schröder GmbH (Siegelsbach, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 16. septembra lēmumu lietā R 2230/2018-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Mann & Schröder un Alkemie Group.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2019. gada 16. septembra lēmumu lietā R 2230/2018-2, ciktāl ar to tika noraidīta Alkemie Group sp. z o.o. apelācijas sūdzība saistībā ar 5. klasē ietilpstošajiem “uztura bagātinātājiem”.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 54, 17.2.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/38

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Alkemie Group/EUIPO – Mann & Schröder (“ALKEMIE”)

(Lieta T-860/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ALKEMIE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Alkmene” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 53/50)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alkemie Group sp. z o.o. (Gdiņa, Polija) (pārstāve: A. Korbela, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Mann & Schröder GmbH (Siegelsbach, Vācija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 16. septembra lēmumu lietā R 2231/2018-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Mann & Schröder un Alkemie Group.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2019. gada 16. septembra lēmumu lietā R 2231/2018-2, ciktāl ar to noraidīta Alkemie Group sp. z o.o. apelācijas sūdzība attiecībā uz 5. klasē ietilpstošajiem “uztura bagātinātājiem”.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

(1) OV C 54, 17.2.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/38

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Production Christian Gallimard/EUIPO – Éditions Gallimard (“PCG CALLIGRAM CHRISTIAN GALLIMARD”)

(Lieta T-863/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “PCG CALLIGRAM CHRISTIAN GALLIMAR” reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GALLIMARD” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Konceptuāls salīdzinājums - Personvārdi - Patstāvīga un atšķirtspējīga pozīcija - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 53/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Production Christian Gallimard (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāve: L. Dreyfuss-Bechmann, avocate)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Éditions Gallimard la nouvelle revue française éditions de la nouvelle revue française SA (Parīze, Francija) (pārstāvji: J.-A. Bénazéraf un Y. Diringer, avocats)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 1. oktobra lēmumu lietā R 2316/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Éditions Gallimard la nouvelle revue française éditions de la nouvelle revue française un Production Christian Gallimard.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Production Christian Gallimard sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

3)	Éditions Gallimard la nouvelle revue française éditions de la nouvelle revue française SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 61, 24.2.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/39

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra spriedums – Gustopharma Consumer Health/EUIPO – Helixor Heilmittel (“HELIX ELIXIR”)

(Lieta T-883/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HELIX ELIXIR” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “HELIXOR” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2021/C 53/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Gustopharma Consumer Health, SL (Madride, Spānija) (pārstāvji: A. Gómez López un J. Mora Cortés, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Rampini un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Helixor Heilmittel GmbH (Rozenfelda, Vācija) (pārstāvis: J. Klink, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 100/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Helixor Heilmittel un Gustopharma Consumer Health.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Gustopharma Consumer Health, SL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 68, 2.3.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/40

Vispārējās tiesas 2020. gada 14. decembra rīkojums – La Quadrature du Net u.c./Komisija

(Lieta T-738/16) (1)

(Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi - Personas datu pārsūtīšana uz ASV - Apstrīdētā tiesību akta pasludināšana par spēkā neesošu - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 53/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: La Quadrature du Net (Parīze, Francija), French Data Network (Amiens, Francija), Fédération des fournisseurs d’accès à Internet associatifs (Fédération FDN) (Amiens) (pārstāvis: A. Fitzjean Ò. Cobhthaigh, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: H. Kranenborg un D. Nardi)

Persona, kas iestājusies lietā prasītāju prasījumu atbalstam: Union fédérale des consommateurs – Que choisir (UFC – Que choisir) (Parīze, Francija) (pārstāvis: F.-P. Lani, advokāts)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, J. Vláčil un O. Serdula), Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: S. Eisenberg, S. Heimerl, D. Klebs un J. Möller), Francijas Republika (pārstāvji: E. Armoët un E. de Moustier), Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. Bulterman un C. Schillemans), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji: S. Brandon, pārstāvis, kam palīdz de J. Holmes, QC), Amerikas Savienotās Valstis (pārstāvji: H.Viaene, C. Evrard, E. Valgaeren, P. Wytinck, advokāti, S. Kingston un E. Barrington, SC), Digitaleurope (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: J. Cahir, V. Power, solicitors, un M. Gray, SC), Microsoft Corp. (Redmonda, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: J. Bourgeois un M. Meulenbelt, advokāti), BSA Business Software Alliance, Inc. (Vašingtona, DC, ASV) (pārstāvji: B. Van Vooren un K. Van Quathem, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/1250 (2016. gada 12. jūlijs) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK par pienācīgu aizsardzību, ko nodrošina ES un ASV privātuma vairogs (OV 2016, L 207, 1. lpp.)

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati, kā arī atlīdzina Quadrature du Net, French Data Network un Fédération des fournisseurs d’accès à Internet associatifs (Fédération FDN) tiesāšanās izdevumus.

Čehijas Republika, Vācijas Federatīvā Republika, Francijas Republika, Nīderlandes Karaliste, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Union fédérale des consommateurs – Que choisir (UFC – Que choisir), DigitalEurope, Microsoft Corp. un BSA Business Software Alliance, Inc. sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/41

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra rīkojums – Universität Bremen/REA

(Lieta T-660/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dotācijas projekts - Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” - Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus “H2020-SC6-Governance-2019” - REA lēmums par priekšlikuma noraidīšanu - Advokāta pārstāvības trūkums - Prasības acīmredzama nepieņemamība)

(2021/C 53/54)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Universität Bremen (Brēmene, Vācija) (pārstāvis: C. Schmid, universitātes profesors)

Atbildētāja: Pētniecības izpildaģentūra (pārstāvji: S. Payan-Lagrou un V. Canetti, kuriem palīdz R. van der Hout un C. Wagner, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt REA2019. gada 16. jūlija Lēmumu Ares(2019) 4590599, ar kuru noraidīts prasītājas iesniegtais priekšlikums saistībā ar uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus “H2020-SC6-Governance-2019”.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu.

2)	Universität Bremen sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina Pētniecības izpildaģentūras (REA) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 25.11.2019.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/41

Vispārējās tiesas 2020. gada 15. decembra rīkojums – Junqueras i Vies/Parlaments

(Lieta T-24/20) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Institucionālās tiesības - Parlamenta loceklis - Privilēģijas un imunitāte - Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja paziņojums, ka ir konstatēta Eiropas Parlamenta deputāta amata vietas vakance - Pieteikums steidzami uzņemties iniciatīvu apstiprināt Eiropas Parlamenta deputāta imunitāti - Nepārsūdzami tiesību akti - Nepieņemamība)

(2021/C 53/55)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oriol Junqueras i Vies (Sant Joan de Vilatorrada, Spānija) (pārstāvis: A. Van den Eynde Adroer, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: F. Drexler, N. Görlitz un C. Burgos)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, konstatāciju par prasītāja amata vietas vakanci no 2020. gada 3. janvāra, ko Parlamenta priekšsēdētājs paziņoja 2020. gada 13. janvāra plenārsēdē, un, otrkārt, apgalvoto pēdējā minētā noraidījumu attiecībā uz pieteikumu steidzamā kārtā uzņemties iniciatīvu ar mērķi apstiprināt prasītāja imunitāti, ko 2019. gada 20. decembrī prasītāja vārdā iesniedza Eiropas Parlamenta deputāte Riba i Giner, pamatojoties uz Parlamenta reglamenta 8. pantu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Spānijas Karalistes pieteikumu par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Oriol Junqueras i Vies atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies tiesvedībā T-24/20 R.

4)	Spānijas Karaliste savus saistībā ar pieteikumu par iestāšanos lietā radušos tiesāšanās izdevumus sedz pati.

(1) OV C 68, 2.3.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/42

Vispārējās tiesas 2020. gada 14. decembra rīkojums – ClientEarth/Komisija

(Lieta T-255/20) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Piekļuve dokumentiem - Komitoloģija - Mehānisko transportlīdzekļu tehniskā komiteja - Komitejas 79. sanāksmes dienas kārtība - Tiesības uz informāciju, kas piemērojamas Savienības dalībvalstīs attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem - Netieši izteikts piekļuves atteikums - Tiešs lēmums, kurš pieņemts pēc prasības celšanas - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 53/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ClientEarth AISBL (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: F. Logue, solicitor, un J. Kenny, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: S. Delaude, C. Ehrbar un G. Gattinara)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2020. gada 26. februāra netieši izteiktu lēmumu, ar ko atteikta piekļuve noteiktām 2019. gada 12. februārī notikušās Mehānisko transportlīdzekļu tehniskās komitejas 79. sanāksmes protokola daļām.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 247, 27.7.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/43

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. decembra rīkojums – Bonicelli/Entreprise commune Fusion for Energy

(Lieta T-520/20) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - 2019. gada paaugstināšana amatā - Lēmums par nepaaugstināšanu amatā - Apstrīdētā tiesību akta aizstāšana tiesvedības laikā - Strīda priekšmeta zudums - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2021/C 53/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Tullio Bonicelli (Badalona, Spānija) (pārstāvis: N. Lhoëst, advokāts)

Atbildētājs: ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums (pārstāvis: G. T. Poszler)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotā Eiropas kopuzņēmuma 2019. gada 24. oktobra lēmumu neiekļaut prasītāja uzvārdu galīgajā to ierēdņu sarakstā, kas ir paaugstināti amatā 2019. gadā, un, otrkārt, tā 2020. gada 8. maija lēmumu, ar kuru ir noraidīta prasītāja iesniegtā sūdzība par minēto lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Tullio Bonicelli tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 329, 5.10.2020.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/43

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 15. decembra rīkojums – Genekam Biotechnology/Komisija

(Lieta T-579/20 R)

(Pagaidu noregulējums - Vienošanās par subsīdiju piešķiršanu, kas noslēgta saistībā ar septīto pamatprogrammu pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem (2007. – 2013. gads) - Izmaksāto maksājumu atgūšana - Pieteikums par piespiedu izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2021/C 53/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Genekam Biotechnology AG (Duisbourg, Vācija) (pārstāvis: S. Hertwig, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà, A. Katsimerou un R. Pethke)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 299. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas 2020. gada 7. augusta Lēmumu C(2020) 5548 final par finansiālu saistību noteikšanu, kas attiecībā pret prasītāju ir uzskatāms par izpildes rīkojumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/44

Prasība, kas celta 2020. gada 27. oktobrī – Symrise/ECHA

(Lieta T-655/20)

(2021/C 53/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Symrise AG (Holzminden, Vācija) (pārstāvji: A, B, C, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt – kopumā – Eiropas Ķimikāliju aģentūras Apelācijas padomes 2020. gada 18. augusta lēmumu lietā A-010-2018;

—	piespriest aģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka aģentūra, pieprasīdama vielas izmēģinājumus ar mugurkaulniekiem, attaisnodama šādu izmēģinājumu nepieciešamību, norādot uz tās ietekmi uz darbiniekiem, un neņemdama vērā atbilstoši Kosmētikas līdzekļu regulai veikto vielas nekaitīguma novērtējumu, ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un ir nepareizi interpretējusi REACH regulu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka aģentūra, pieprasīdama paplašināto vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu (turpmāk tekstā – “EOGRTS”) ar vairākiem paplašinājumiem, ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka aģentūra, nolemdama, ka EOGRTS ir jāveic perorāli, ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par tās rīcībā esošo informāciju un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka aģentūra, pieprasīdama REACH regulas IX pielikuma 9.1.6.1. iedaļā paredzēto pētījumu ar zivīm par ilgtermiņa toksiskumu (ESAO TG 234), ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir nepareizi interpretējusi IX pielikuma 9.1. iedaļas 2. aili, nav ievērojusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai un ir pārkāpusi REACH regulas 25. pantu.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka aģentūra, neņemdama vērā daļu no nozīmīgās informācijas, ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir pārkāpusi REACH regulas 25. pantu un, noteikdama apstrīdētajā lēmumā minētos termiņus, ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/45

Prasība, kas celta 2020. gada 27. oktobrī – Symrise/ECHA

(Lieta T-656/20)

(2021/C 53/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Symrise AG (Holzminden, Vācija) (pārstāvji: A, B, C, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt – kopumā – Eiropas Ķimikāliju aģentūras Apelācijas padomes 2020. gada 18. augusta lēmumu lietā A-009-2018;

—	piespriest aģentūrai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka aģentūra, pieprasīdama paplašināto vienas paaudzes reproduktīvā toksiskuma pētījumu (turpmāk tekstā – “EOGRTS”) ar vairākiem paplašinājumiem, ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka aģentūra, noteikdama apstrīdētajā lēmumā minētos termiņus, ir pārkāpusi REACH regulas 25. pantu un ir izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/45

Prasība, kas celta 2020. gada 3. decembrī – Lenovo Global Technology Belgium/EuroHPC Joint Undertaking

(Lieta T-717/20)

(2021/C 53/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lenovo Global Technology Belgium BV (Machelen, Beļģija) (pārstāvji: S. Sakellariou, G. Forwood, K. Struckmann un F. Abou Zeid)

Atbildētājs: Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums

Lietas dalībnieku prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	noteikt pieprasītos procesa organizatoriskos pasākumus;

—

atcelt Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmuma 2020. gada 29. septembra lēmumu (Ref. Ares(2020)5103538), ar kuru ir noraidīts Lenovo iesniegtais piedāvājums 3. kārtai publiskajā iepirkumā SMART 2019/1084 saistībā ar Leonardo Supercomputer iegādi, kam ir jātiek uzņemtam CINNECA, Itālijā, un līguma slēgšanas tiesības piešķirtas citam uzņēmumam; un

—	piespriest Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmumam atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus prasības pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principu, nediskvalificējot veiksmīgo kandidātu par to, ka tas nav izpildījis virkni obligāto prasību, kas iekļautas tehniskajās specifikācijās. It īpaši atbildētājs neesot diskvalificējis veiksmīgo kandidātu, neskatoties uz to, ka tas nav izpildījis obligāto prasību par fiksētas cenas piedāvājumu, iekļaujot savā piedāvājumā noteikumu par savstarpējas apmaiņas likmi, un nesniedzot fiksētu cenu atmiņas komponentiem. Turklāt atbildētājs esot pārkāpis šos pašus principus, nediskvalificējot veiksmīgo kandidātu par to, ka tā piedāvājumā nav iekļautas citas tehniskajās specifikācijās iekļautās prasības.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pieļāvis vairākas kļūdas saistībā ar veiksmīgā kandidāta veiktspējas un efektivitātes atzīmes novērtējumu. It īpaši atbildētājs esot pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izmantojot nepareizu minimālo [augstas veiktspējas konjugācijas gradientu] (HPCG) vērtību veiktspējas atzīmes aprēķinā; tas esot izmantojis acīmredzami nepareizas HPL un HPCG veiktspējas vērtības, ko sniedzis veiksmīgais kandidāts, neprasot paskaidrojumus, pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpjot labas pārvaldības principu; un pieņēmis nepareizas vērtības no veiksmīgā kandidāta par jaudas patēriņu, atkal pieļaujot acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pārkāpjot labas pārvaldības principu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pieļāvis vairākas kļūdas saistībā ar piešķiršanas kritēriju “ES pievienotā vērtība”. Konkrēti, šāds kritērijs esot bijis prettiesisks, jo tas neesot saistīts ar līguma priekšmetu un tas pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, Finanšu regulu, ES saistības atbilstoši PTO GPA un LESD 310. panta 5. punktā noteikto pareizas finanšu pārvaldības principu. Jo vairāk, kad atbildētājs piemēroja šo kritēriju, tas esot pieļāvis acīmredzamu kļūdu un pārkāpis vienlīdzīgas attieksmes principu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājs esot pieļāvis vairākas kļūdas saistībā ar piešķiršanas kritēriju “Piegādes ķēdes drošība”. It īpaši ES [atbildētājs] esot pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un tās pienākumu norādīt pamatojumu, bez jebkāda objektīva pamatojuma izskatot veiksmīgā kandidāta piedāvājumu labvēlīgākā veidā nekā prasītājas piedāvājumu, lai gan galvenajos aspektos abi piedāvājumi ir salīdzināmi. Atbildētājs esot arī pieļāvis acīmredzamu kļūdu prasītājas piedāvājuma vairāku elementu vērtējumā saistībā ar piegādes ķēdes drošības piešķiršanas kritēriju.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/46

Prasība, kas celta 2020. gada 5. decembrī – WIZZ Air Hungary/Komisija

(Lieta T-718/20)

(2021/C 53/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: WIZZ Air Hungary Légiközlekedési Zrt. (WIZZ Air Hungary Zrt.) (Budapešta, Ungārija) (pārstāvji: E. Vahida, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 24. februāra lēmumu par valsts atbalstu SA.56244 – Glābšanas atbalsts Tarom (1); un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus prasības pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka glābšanas atbalsts Tarom neatbilstot Eiropas Komisijas Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs (2) noteiktajam atbilstības nosacījumam par nepieciešamību, lai glābšanas atbalsts dotu ieguldījumu kopējo interešu mērķī, jo Komisija nav novērtējusi Tarom svarīgumu vietējos un starptautiskajos gaisa transporta tirgos un iespējamību aizstāt Tarom.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka glābšanas atbalsts neatbilstot Eiropas Komisijas Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēs noteiktajam atbilstības kritērijam “viena reize, pēdējā reize”, jo Tarom iepriekšējās pārstrukturēšanas periods ilga līdz 2019. gadam, proti, mazāk nekā desmit gadus pirms Eiropas Komisija ar savu 2020. gada 24. februāra lēmumu apstiprināja jaunu atbalstu Tarom labā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija neesot uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnām grūtībām, un esot pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

(1) OV 2020, C 310, 3. lpp.

(2) Komisijas Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai, OV 2014, C 249, 1. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/47

Prasība, kas celta 2020. gada 14. decembrī – OM/Komisija

(Lieta T-728/20)

(2021/C 53/63)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: OM (pārstāvis: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu noraidīt pieteikumus par izmaksu atlīdzināšanu Nr. 247–251 un 252–256;

—	atcelt 2020. gada 23. marta lēmumu, ar kuru noraidīta sūdzība;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja vispirms apgalvo, ka ir pieņemama tās prasība par 2020. gada 23. marta lēmumu, kas tai tika paziņots ar tās 2019. gada 5. decembra sūdzības noraidījumu un ko tā uzskata par jaunu lēmumu, kurš esot ticis pieņemts, pamatojoties uz jaunu viņas situācijas novērtēšanu pēc tam, kad administrācija atbalstīja pirmajā sūdzībā izvirzīto galveno pamatu. Attiecībā uz lietas būtību prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka lēmumi ir pretrunīgi, mainoties pamatojumam pēc agrāk veiktas līdzīgu izmaksu atlīdzināšanas.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav konkrēti un detalizēti izvērtēti pašreizējie pieteikumi par medicīnisko izdevumu atlīdzināšanu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka neesot ievērotas tiesības tikt uzklausītam.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda lietas materiālu vērtējumā.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/48

Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Boquoi Handels/EUIPO (Ledus kristāla uz zila apļveida fona attēls)

(Lieta T-734/20)

(2021/C 53/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Boquoi Handels OHG (Grünwald, Vācija) (pārstāve: S. Lorenz, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes (Ledus kristāla uz zila apļveida fona attēls) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 970 116

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 25. septembra lēmums lietā R 522/2020-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/49

Prasība, kas celta 2020. gada 15. decembrī – Planistat Europe un Charlot/Komisija

(Lieta T-735/20)

(2021/C 53/65)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Planistat Europe (Parīze, Francija), Hervé-Patrick Charlot (Parīze) (pārstāvis: F. Martin Laprade, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

konstatēt, ka Eiropas Komisijai ir ārpuslīgumiskā atbildība saskaņā ar LESD 340. pantu par:

—	pietiekami būtisku pārkāpumu, neizpildot rūpības pienākumu un labas pārvaldības principu;

—	tiesību uz aizstāvību pietiekami būtisku pārkāpumu;

—	pienākuma ievērot konfidencialitāti pietiekami būtisku pārkāpumu;

—	tādējādi mantisko zaudējumu un/vai morālā kaitējuma radīšanu sabiedrībai Planistat un tās vadītājam Hervé-Patrick Charlot;

līdz ar to:

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt Hervé-Patrick Charlot nodarīto morālo kaitējumu 150 000 EUR apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājam radītos mantiskos zaudējumus 11 600 000 EUR apmērā;

—	piespriest Eiropas Komisijai segt pilnībā visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies Planistat un Hervé-Patrick Charlot.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats ir balstīts uz rūpības pienākuma un tiesību uz labu pārvaldību neizpildi, kā iemesls ir Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) un pēc tam Eiropas Komisijas paustie apmelojošie paziņojumi, kas vērsti pret prasītājiem, kuru nevainību Francijas kasācijas tiesa esot ar galīgu nolēmumu apstiprinājusi 2016. gada 16. jūnijā. Šajā ziņā prasītāji apgalvo:

—	Eiropas Savienības administrācija neesot ņēmusi vērā prasītāju likumīgās intereses, kuri esot tikuši nepatiesi apsūdzēti noziedzīgu nodarījumu pastrādāšanā, un tādējādi tā pret viņiem nav izpildījusi savu rūpības pienākumu;

—	konkrētajā gadījumā laba pārvaldība ietverot ikviena indivīda tiesības netikt pakļautam apmelošanai no Savienības iestāžu ierēdņu puses.

Otrais pamats ir balstīts uz tiesību uz labu pārvaldību neievērošanu, kā arī tiesību uz aizstāvību un nevainīguma prezumpcijas principa pārkāpumu saistībā ar nosodāmo bezatbildību, ar kādu 2003. gada 19. martāOLAF par prasītājiem sniedza apmelojošu paziņojumu Francijas iestādēm. Šajā ziņā prasītāji apgalvo:

—	OLAF esot rīkojies steigā, kas neatbilst pienākumam ievērot saprātīgu termiņu, nosūtot Francijas iestādēm informāciju nākamajā dienā pēc tam, kad attiecībā uz prasītājiem tika uzsākta ārējā izmeklēšana;

—	OLAF esot vajadzējis pret prasītājiem attiekties identiski kā pret Eiropas Savienības ierēdņiem un sagaidīt, kad tā rīcībā nonāk papildu informācija, lai pieņemtu lēmumu, pamatojoties uz labāku informētību;

—	OLAF esot bijis jārīkojas piesardzīgi, informējot iepriekš prasītājus, lai, uzklausot abas puses, saņemtu viņu paskaidrojumus;

—	OLAF esot bijis jāizvairās no apgalvojumiem, kuri rada priekštatu, ka prasītāji ir vainojami savienības līdzekļu “izlaupīšanā”.

Trešais pamats ir balstīts uz konfidencialitātes pienākuma attiecībā uz personas datiem neievērošanu, tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, kā arī uz nevainīguma prezumpcijas principa neievērošanu attiecībā uz informācijas “noplūdēm” no OLAF par tā 2003. gada 19. marta apmelojošā paziņojuma saturu. Šajā ziņā prasītāji uzskata, ka:

—	OLAF neesot ievērojusi konfidencialitātes pienākumu, kas tai ir saistošs, veicot izmeklēšanas;

—	OLAF esot pārkāpis labas pārvaldības principu, jo šis princips ietver tiesības uz to, lai lietas tiktu izskatītas, ievērojot konfidencialitāti;

—	OLAF esot pārkāpis nevainīguma prezumpcijas principu, ļaujot izplatīties informācijai par tā apmelojošo paziņojumu, kas ir vērsts pret prasītājiem.

Ceturtais pamats ir balstīts uz tiesību uz labu pārvaldību pārkāpumu, kā arī uz nevainīguma principa pārkāpumu, Komisijai, iestājoties lietā kā civilprasītājai un sniedzot publisku paziņojumu 2003. gada jūlijā. Prasītāji apgalvo:

—	Komisija esot rīkojusies steigā, kas neatbilst pienākumam ievērot saprātīgu termiņu;

—	Komisijai esot bijis jāsagaida OLAF izmeklēšanas rezultāti, lai tā spētu pieņemt lēmumu, pamatojoties uz labāku informētību, par iespējamo iestāšanos lietā kā civilprasītājai;

—	Komisija nav demonstrējusi objektivitāti pret prasītājiem, jo tā ir lielāku nozīmi piedēvējusi savām finanšu interesēm, pat ja tās nav tikušas nopietni apdraudētas;

—	Komisija esot pārkāpusi nevainīguma prezumpciju, publicēdama savu 2003. gada 9. jūlija paziņojumu presei.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/50

Prasība, kas celta 2020. gada 16. decembrī – Ryanair/Komisija

(Lieta T-737/20)

(2021/C 53/66)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F. Laprévote, V. Blanc, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 3. jūlija lēmumu (ES) par valsts atbalstu SA.56943 (2020/N) – Latvija – COVID-19: airBaltic (1) rekapitalizācija; un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus prasības pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un savu paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā,” un pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka atbalsts ir paredzēts būtisku traucējumu novēršanai Latvijas ekonomikā, ka airBaltic atbilst atbalsta saņemšanai, un ka nosacījumi par konkurences traucējumiem, valsts izstāšanos un restrukturizāciju bija izpildīti, pārkāpjot savu pienākumu izsvērt atbalsta labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi uz tirdzniecības nosacījumiem un netraucētas konkurences saglabāšanu (proti, “izsvēršanas pārbaude”), un konstatējot, ka airBaltic nebija būtiskas ietekmes tirgū.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar šo lēmumu tiek pārkāptas konkrētas LESD normas un Eiropas tiesību vispārējie principi, kas ir bijuši pamatā ES gaisa transporta liberalizācijai kopš vēliem 1980. gadiem (proti, nediskriminācija, brīva pakalpojumu sniegšana un uzņēmējdarbības brīvība).

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija neesot uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnām grūtībām, un esot pārkāpusi prasītājas procesuālās tiesības.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

(1) OV 2020, L 346/1, 2. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/51

Prasība, kas celta 2020. gada 17. decembrī – Deutschtec/EUIPO – Group A (“HOLUX”)

(Lieta T-738/20)

(2021/C 53/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Deutschtec GmbH (Petershagen/Eggersdorf, Vācija) (pārstāvis: R. Arnade, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Group A NV (Hasselt, Beļģija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “HOLUX” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 371 378

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 7. oktobra lēmums lietā R 223/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un EUIPO Iebildumu nodaļas 2019. gada 26. novembra lēmumu lietā B 3 051 677, ciktāl ar to tika apmierināti iebildumi;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—

Apstrīdētajā lēmumā neesot izdarīts nepieciešamais secinājums, kas izriet no tā, ka vārdi “parastie metāli un to sakausējumi”, kā arī “metāla izstrādājumi”, kas ietilpst 6. klasē, ir pārāk nekonkrēti. Turklāt tajā neesot norādīta rūpīga analīze, vai adresāti tirgū uzskatītu, ka precēm ir viena un tā pati izcelsme.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/52

Prasība, kas celta 2020. gada 18. decembrī – UPL Europe un Indofil Industries (Netherlands)/Komisija

(Lieta T-742/20)

(2021/C 53/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: UPL Europe Ltd (Warrington Cheshire, Apvienotā Karaliste) un Indofil Industries (Netherlands) BV (Amsterdama, Nīderlande) (pārstāvji: C. Mereu un P. Sellar, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;

—

atcelt Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/2087 [(2020. gada 14. decembris)], ar ko darbīgās vielas mankoceba apstiprinājumu neatjauno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (1) (“Apstrīdētais akts”), un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus.

1.	Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka esot pieļauts būtiska procedūras noteikuma pārkāpums, neievērojot Regulas 844/2012 (2) 11. un 14. pantā noteikto procedūru.

2.	Otrajā pamatā tiek apgalvots, ka izvērtēšanas procedūrā turklāt esot tikušas pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību.

3.	Trešajā pamatā tiek apgalvots, ka izvērtēšanas procedūrā esot ticis pieļauts labas pārvaldības principa pārkāpums, kā arī procedūras gaitā atbildētāja neesot rīkojusies objektīvi.

4.	Ceturtajā pamatā tiek apgalvots, ka izvērtēšanas procedūrā esot tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, jo atbildētāja esot ņēmusi vērā nesvarīgus faktus par klasificēšanu kā toksisku reproduktīvajai sistēmai (1.B kategorija) un vielas būtiskās metabolīta ETU (etilēntiourīnviela) īpašības.

5.	Piektajā pamatā tiek apgalvots, ka izvērtēšanas procedūrā turklāt esot ticis pārkāpts tiesiskās paļāvības princips.

(1) OV 2020, L 423, 50. lpp.

(2) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012 (2012. gada 18. septembris), ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV 2012, L 252, 26. lpp.).

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/53

Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – Airoldi Metalli/Komisija

(Lieta T-744/20)

(2021/C 53/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Airoldi Metalli SpA (Molteno, Itālija) (pārstāvji: M. Campa, D. Rovetta, G. Pandey un V. Villante, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2020/1428 (2020. gada 12. oktobris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes alumīnija štancējumu importam (1);

—	izdot rīkojumu par pierādījumu savākšanas pasākumiem;

—	piespriest Komisijai segt pašai savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Pamatregulas [(ES) 2016/1036] 1. panta 2. punkts, jo atbildētāja esot nepareizi definējusi attiecīgo ražojumu, pamatojoties uz “izstrādājuma ražošanas metodēm” (“IRM”) un uz nepareizām tarifu atsaucēm ES Kombinētajā nomenklatūrā. Atbildētāja esot arī pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka preces, kas ir “ražotas no alumīnija”, automātiski var kvalificēt kā līdzīgu izstrādājumu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Pamatregulas 1. panta 2. punkta un 3. panta 2. punkts, kā arī pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz līdzīgā izstrādājuma apjomu un importa no attiecīgās valsts novērtējumu nolūkā kaitējuma analīzes nolūkā.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunkts, jo Komisija esot izvēlējusies nepareizu “atbilstošu reprezentatīvo” valsti.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Pamatregulas 19. panta a) punkts un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants un prasītāja tiesības uz aizstāvību, kā arī samērīguma un procesuālo tiesību vienlīdzības princips. Prasītāja apgalvo, ka tā tai nav bijis pienācīgs iepriekšējas informācijas izpaušanas periods un ka iepriekšējas informācijas izpaušanas perioda sistēma, kas paredzēta pamatregulā attiecībā uz importētājiem, esot prettiesiska.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Pamatregulas 2. panta 6. punkta a) apakšpunkts par ziņojuma, ar kuru Komisija konstatē būtisku tirgus izkropļojumu esamību konkrētā valsti vai konkrētā šīs valsts nozarē, prettiesiskumu. Prasītāja apgalvo, ka esot pārkāptas viņas pamattiesības, jo viņa nav varējusi saņemt minēto ziņojumu itāļu valodā.

(1) OV 2020, L 336, 8. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/54

Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – Symphony Environmental Technologies and Symphony Environmental/Parlaments u.c.

(Lieta T-745/20)

(2021/C 53/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Symphony Environmental Technologies plc (Borehamwood, Apvienotā Karaliste), Symphony Environmental Ltd (Borehamwood) (pārstāvji: G. Harvey, P. Selley, Solicitors, J. Holmes, QC un J. Williams, Barrister)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

nospriest ka atbildētāji ir ārpuslīgumiski atbildīgi saskaņā ar LESD 340. panta 2. punkta un/vai Pamattiesību hartas 41. panta 3. punktu par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/904 (2019. gada 5. jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu (1) 5. panta un 15. apsvēruma pieņemšanu (ciktāl tie attiecas uz oksonoārdāmu plastmasu).

—	piespriest atbildētājiem izmaksāt prasītājām kompensāciju par tām radušos kaitējumu, tostarp, par jebkuru kaitējumu, kas radies tiesvedības gaitā un/vai var rasties nākotnē, kopā ar procentiem tādā apmērā un atbilstoši likmei, kas tiks noteikta šīs tiesvedības gaitā;

—

pakārtoti – uzdot lietas dalībniekiem iesniegt Vispārējai tiesai saprātīgā termiņā pēc sprieduma pasludināšanas aprēķinus attiecībā uz lietas dalībnieku savstarpējas vienošanās ceļā noteiktu kompensācijas summu, vai, ja šāda vienošanās nav panākta, uzdot tādā pašā laikposmā lietas dalībniekiem iesniegt Tiesai savus apsvērumus ar aprēķiniem;

—	jebkurā gadījumā piespriest atbildētājiem atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar rīcību saistībā ar 5. pantā paredzētā aizlieguma izstrādāšanu un pieņemšanu atbildētāji esot rīkojušies prettiesiski un pret prasītājām esot pieļāvuši ārpuslīgumisko pienākumu pārkāpumu, kas ir jāatlīdzina atbilstoši LESD 340. pantam un/vai Hartas 41. pantam. Prasītājas apgalvo, ka 5. pantā paredzētā aizlieguma pieņemšanā ir pieļautas procesuālas kļūdas un ar to prettiesiski tiek pārkāpts samērīguma princips un/vai tas ir balstīts uz acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāju (visu kopā vai katra atsevišķi) prettiesiskās rīcības dēļ prasītājām ir radušies vai radīsies zaudējumi, tostarp, a) peļņas atrāvums, b) kaitējums reputācijai, un/vai c) uzņēmuma vērtības samazināšanās.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pastāvot pietiekama cēloņsakarība starp atbildētāju (visu kopā vai katra atsevišķi) prettiesisko rīcību un zaudējumiem, kas prasītājām ir radušies un/vai radīsies.

(1) OV 2019, L 155, 1. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/55

Prasība, kas celta 2020. gada 18. decembrī – Grünig/Komisija

(Lieta T-746/20)

(2021/C 53/71)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grünig KG (Bad Kissingen, Vācija) (pārstāvji: Y. Melin un B. Vigneron, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

saskaņā ar LESD 263. pantu atcelt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam, 1. panta 4. punktu, jo Eiropas Komisija esot pārkāpusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, 9. panta 5. punktu, diskriminējoši nosakot antidempinga maksājumu, piešķirdama atbrīvojumu, kas balstīts uz konkrētā galapatēriņa muitas režīmu.

—	uzdot Eiropas Komisijai un personām, kas, iespējams, varētu iestāsies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, segt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība tiek balstīta uz vienu pamatu – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.), 9. panta 5. punkta pārkāpumu, jo ar apstrīdēto Regulu, proti, Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam (OV 2020, L 315, 1. lpp.), antidempinga maksājumi nav piemēroti visiem importiem attiecībā uz kuriem ir ticis konstatēts, ka tie ir uzskatāmi par dempingu un rada kaitējumu.

Prasītāja uzskata, ka Komisija antidempinga maksājumu izstrādājuma importam esot piemērojusi diskriminējošā veidā, pārkāpdama minētās Regulas 2016/1036 9. panta 5. punktu, jo tā ir piešķīrusi antidempinga maksājuma atbrīvojumu saskaņā ar konkrētā galapatēriņa muitas režīmu. Līdz ar to regulas norma esot prettiesiska un ir jāatceļ.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/56

Prasība, kas celta 2020. gada 18. decembrī – EOC Belgium/Komisija

(Lieta T-747/20)

(2021/C 53/72)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: EOC Belgium (Oudenaarde, Beļģija) (pārstāvji: Y. Melin un B. Vigneron, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

—	uzdot Eiropas Komisijai un personām, kas, iespējams, varētu iestāsies lietā Komisijas prasījumu atbalstam, segt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza vienu pamatu, kas būtībā ir identisks vai līdzīgs lietā T-746/20 Grünig /Komisija izvirzītajam pamatam.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/56

Prasība, kas celta 2020. gada 18. decembrī – Correia/EESK

(Lieta T-750/20)

(2021/C 53/73)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Paula Correia (Woluwe-Saint-Étienne, Beļģija) (pārstāvji: L. Levi un M. Vandenbussche, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to

—	atcelt EESK 2020. gada 8. aprīļa lēmumu noraidīt prasītājas lūgumu par karjeras atjaunošanu un, vajadzības gadījumā, atcelt 2020. gada 8. novembrī pieņemto netiešo lēmumu par sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest EESK samaksāt neizmaksāto atalgojumu un atvasinātos finansiālos ieguvumus, kam pieskaitīti nokavējuma procenti, kuri noteikti, piemērojot Eiropas Centrālās bankas noteikto likmi, pieskaitot tai divus punktus;

—	piespriest EESK samaksāt 2 000 euro kā morālo kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. pantā noteikto procesuālo garantiju un nediskriminācijas principa pārkāpums. Prasītāja apgalvo, ka veids, kādā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) pieņem lēmumus par pagaidu darbinieku grupu sekretariātos paaugstināšanu amatā vai pārklasificēšanu, apdraud Hartas 41. pantā paredzētās procesuālās garantijas. Tā tas ir attiecībā uz visiem lēmumiem par prasītājas nepaaugstināšanu amatā vai nepārklasificēšanu kopš viņas stāšanās amatā. Prasītāja norāda, pirmkārt, ka šiem lēmumiem nav nekāda pamatojuma, un, otrkārt, ka nevienā dokumentā, vispārējā lēmumā vai paziņojumā nav norādīts, kādi kritēriji tiks izvēlēti un piemēroti, lai noteiktu, kuri no pagaidu darbiniekiem tiks paaugstināti amatā vai pārklasificēti.

Ar otro pamatu tiek apgalvots tiesiskās drošības principa pārkāpums. Šajā ziņā prasītāja uzskata, ka, lai gan EESK faktiski ir rīcības brīvība noteikt Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 10. panta piemērošanas kritērijus un kārtību, šiem kritērijiem un kārtībai tomēr ir jāgarantē Savienības tiesībās prasītais paredzamības līmenis. Tomēr ir jākonstatē, ka tas tā nav, jo nav a fortiori skaidru un pārredzamu kritēriju, kas pagaidu darbiniekiem ļautu uzzināt, kā un kādos apstākļos notiks paaugstināšana vai pārklasificēšana, izraisot papildvienošanās noslēgšanu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, jo lēmumā veikt prasītājas pārklasificēšanu tikai trīs reizes kopš 2004. gada ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, pat ja būtu jāņem vērā kritēriji, kas izriet no apgalvotās pastāvīgās EESK prakses.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvota rūpības pienākuma neizpilde. Prasītāja uzskata, ka viņas intereses netika ņemtas vērā jau kopš viņas stāšanās amatā, kad institūcija, kura ir pilnvarota noslēgt līgumus, noteica, kuri darbinieki tiks paaugstināti amatā vai pārklasificēti.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/57

Prasība, kas celta 2020. gada 18. decembrī – KL/EIB

(Lieta T-751/20)

(2021/C 53/74)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KL (pārstāvji: L. Levi un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	līdz ar to atcelt EIB 2020. gada 18. maija lēmumu, saskaņā ar kuru prasītāja medicīniskās izziņas par laikposmiem no 2020. gada 18. marta līdz 18. aprīlim un no 2020. gada 20. aprīļa līdz 20. maijam neesot derīgas, ņemot vērā administratīvo noteikumu X pielikuma 3.3. pantu;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt 2020. gada 12. septembra lēmumu, ar ko tika noraidīta prasītāja administratīvā sūdzība par 2020. gada 18. maija sākotnējo lēmumu;

—	piespriest EIB atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējum;

—	piespriest EIB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots administratīvo noteikumu X pielikuma 3.3. punkta pārkāpums. Prasītājs it īpaši uzskata, ka šis pants nav piemērojams, jo šajā gadījumā neesot pamatota iemesla, kas ļautu medicīnas dienestam noraidīt prasītāja iesniegtās medicīniskās izziņas.

Ar otro pamatu tiek apgalvots rūpības pienākuma un samērīguma principa pārkāpums, kā arī tiesību ļaunprātīga izmantošana. Prasītājs šajā ziņā apgalvo, ka atbildētājas atbilde esot tikai pasliktinājusi viņa jau tā īpaši trauslo veselības stāvokli, jo apstrīdētie lēmumi, ar kuriem viņa medicīniskās izziņas attiecībā uz laikposmiem no 2020. gada 18. marta līdz 18. aprīlim un no 2020. gada 20. aprīļa līdz 20. maijam tika atzītas par nederīgām un tika draudēts ar disciplināra rakstura pasākumiem, saasināja viņa vispārējās trauksmes stāvokli.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/58

Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – IMG/Komisija

(Lieta T-752/20)

(2021/C 53/75)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Management Group (IMG) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: L. Levi un J.-Y. de Cara, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu; līdz ar to

—	atzīt, ka ir iestājusies Eiropas Komisijas ārpuslīgumiskā atbildība;

—

piespriest atbildētājai atlīdzināt prasītājas ciestos zaudējumus, kuri lēšami – ar iespēju pārskatīt – 10 000 EUR mēnesī par laikposmu, kurš sākas 2015. gada decembra vidū un turpinās līdz sprieduma pasludināšanai šajā lietā – par morālo kaitējumu un 2,1 miljoni EUR – par mantisko kaitējumu (pieskaitot nokavējuma procentus);

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Lai pamatotu savu prasību, ar ko tiek lūgts atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas tai esot nodarīts Komisijas un Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) rīcības rezultātā saistībā ar pret to vērsto izmeklēšanu, prasītāja izvirza šādus argumentus.

Saistībā ar OLAF nepareizo rīcību prasītāja norāda uz šādiem pārkāpumiem.

a)	Attiecībā uz izmeklēšanu prasītāja norāda uz Regulas Nr. 883/2013 (1) 1. panta, Lēmuma 1999/352 (2) 2. panta, OLAF darbiniekiem paredzētas izmeklēšanas procedūru pamatnostādnes 8.1. punktu pārkāpumu un rūpības pienākuma neizpildi.

Attiecībā uz starptautiskas organizācijas jēdziena neievērošanu prasītāja norāda uz Regulas Nr. 1605/2002 (3) 53. un 53.d panta, Regulas Nr. 2342/2002 (4) 43. panta, un vajadzības gadījumā Regulas Nr. 966/2012 (5) 58. panta, kā arī Regulas Nr. 1268/2012 (6) 43. panta pārkāpumu. Tāpat prasītāja norāda uz starptautisko tiesību pārkāpumu un rūpības pienākuma neizpildi.

c)	Saistībā ar izmeklēšanas veikšanu prasītāja norāda, ka ir pārkāpts Regulas Nr. 883/2013 9. pants, OLAF pamatnostādņu 8.5. pants, objektivitātes princips, noteikumi par pierādījumu iegūšanu, rūpības pienākums un nevainīguma prezumpcija.

d)	Attiecībā uz ziņojuma sagatavošanu prasītāja norāda uz Regulas Nr. 883/2013 9. panta, objektivitātes principa, noteikumu par pierādījumu iegūšanu, rūpības pienākuma un nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu.

Kas attiecas uz OLAF un Komisijas nepareizo rīcību, prasītāja apgalvo, ka noplūdes dēļ, kuras rezultātā tika publicēts OLAF galīgais ziņojums, Komisija un OLAF nav izpildījušas savu konfidencialitātes pienākumu, ir pārkāpušas Regulas Nr. 883/2013 10. pantu, OLAF pamatnostādņu 8. pantu un LESD 339. pantu, kā arī nav ievērojušas rūpības pienākumu.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.).

(2) Komisijas Lēmums 1999/352/EK, EOTK, Euratom (1999. gada 28. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV 1999, L 136, 20. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK, EURATOM) Nr. 1605/2002 (2002. gada 25. jūnijs) par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.).

(4) Komisijas Regula (EK, Euratom) Nr. 2342/2002 (2002. gada 23. decembris), ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 357, 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, EURATOM) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.).

(6) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV 2012, L 362, 1. lpp.).

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/59

Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – Green Power Technologies/Komisija

(Lieta T-753/20)

(2021/C 53/76)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Green Power Technologies, S.L. (Bollullos de la Mitación, Spānija) (pārstāvji: A. León González un A. Martínez Solís, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	konstatēt un atzīt, ka ar OLAF2018. gada 9. jūlija ziņojumu un ar Komisijas lēmumu par minētā ziņojuma pieņemšanu un apstiprināšanu tās uzsāktajā līdzekļu atgūšanas procedūrā ir pārkāpts Savienības tiesību kopums (aquis), un līdz ar to atcelt minēto ziņojumu un Komisijas uzsākto procedūru;

—	konstatēt un atzīt, ka ir pienācīgi izpildītas līgumsaistības, kas tai bija saskaņā ar projektu POWAIR (projekts Nr. 256759), un līdz ar to atzīt par attiecināmām izmaksas, kuru summu tiek prasīts atmaksāt ar Komisijas izdotajiem paziņojumiem par parādu Nr. 3242010798 un Nr. 3242010800;

—

ievērojot iepriekš minēto, atzīt, ka Komisijas prasījums par summu 175 426,24 euro apmērā ir nepamatots un prettiesisks, un tāpēc atcelt gan Komisijas izdotos paziņojumus par parādu Nr. 3242010798 un Nr. 3242010800, gan 2019. gada 24. maijapre-information letter [Ares (2019)3414531], no kuras [šie paziņojumi] izriet, kā arī šai vēstulei turpmāk sekojošos aktus;

—	pakārtoti – gadījumā, ja paziņojumi par parādu netiktu atzīti par spēkā neesošiem – atzīt Komisijas atbildību nepamatotas iedzīvošanās dēļ;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, vai – gadījumā, ja šajā prasībā izvirzītie prasījumi netiktu apmierināti – nepiespriest tiesāšanās izdevumus prasītajai, ņemot vērā šīs lietas sarežģītību, kā arī neskaidrības jautājumā par tās faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību tiek lūgts, pirmkārt, konstatēt un atzīt, ka OLAF ir pārkāpis Savienības tiesību kopumu (aquis), un šīs atzīšanas rezultātā – atcelt minēto ziņojumu (atsauce Nr. B.4(2017)4393, lieta Nr. OF/2015/0759/B4).

Ar šo prasību turklāt, pamatojoties uz LESD 272. pantu, tiek lūgts konstatēt un atzīt, ka prasītāja ir pienācīgi izpildījusi līgumsaistības, kas tai bija saskaņā ar Septītās pētniecības pamatprogrammas (“FP7”) ietvaros noslēgto dotāciju nolīgumu kā projekta POWAIR (projekts Nr. 256759) dalībniece, un tā rezultātā atzīt, ka lēmums par parāda summu atgūšanu un Komisijas izdotajos paziņojumos par parādu Nr. 3242010798 un Nr. 3242010800 norādīto zaudējumu piedziņu ir prettiesisks.

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats ir balstīts uz Eiropas Savienības pamattiesību pārkāpumu.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka šajā lietā esot izdarīts acīmredzams Līgumos garantēto pamattiesību un Savienības tiesību kopuma (aquis) pārkāpums. Proti, ne tikai visas izmaksas, kuras tiek mēģināts atgūt, esot attiecināmas, jo visi projekti ir izpildīti pilnā apmērā, bet arī procedūras īstenošanā esot pieļauti klaji trūkumi, kas ir kvalificējami kā Savienības tiesību kopuma (aquis) pārkāpums.

Otrais pamats ir balstīts uz izmaksu, kuras tiek mēģināts atgūt, attiecināmību.

—	Šajā ziņā tiek apgalvots, ka OLAF un Komisijas apgalvojumi ir balstīti uz aspektiem, kas ir gan nesvarīgi, gan kļūdaini.

—

Tiek arī apgalvots, ka nedz OLAF, nedz Komisijai neesot izdevies pareizi izprast prasītājas uz tehnoloģisko bāzi balstīto darba modeli, lai arī prasītāja ir pūlējusies to izskaidrot Krāpšanas apkarošanas biroja izmeklēšanas gaitā. Proti, no vairāku galīgā ziņojuma apsvērumu – kurus Komisija atzinusi par pareiziem tās uzsāktajās uz sacīkstes principu balstītajās procedūrās – satura izriet, ka ir iegūta virkne pierādījumu, kuru pamatā ir kļūdains un patiesībai neatbilstošs prasītājas veiktās darbības, kurai tika saņemts finansējums, vērtējums.

—	Katrā ziņā par kļūdainu esot jāatzīst OLAF secinājums, ka GPTech rīcībā nav sistēmas, kā noskaidrojamas katra finansētā projekta īstenošanas izmaksas.

Trešais pamats ir balstīts uz izmaksu, kuras tiek mēģināts atgūt, attiecināmību.

—	Šajā ziņā prasītāja detalizēti apstrīd savu līgumsaistību neizpildi.

—

Tiek paskaidrots, ka, lai piedalītos projektā, prasītājai esot bijis jāvelta liels resursu apjoms, paveiktie darbi esot būtiski ietekmējusi uzņēmuma darbiniekus un sekmējuši tehnoloģiskā plāna izstrādi. Proti, galu galā pētniecībai un attīstībai (P+A) paredzētais atbalsts esot domāts tam, lai ļautu uzņēmumam sasniegt ne tikai un vienīgi ekonomiskos rezultātus, bet arī tehnoloģiski attīstīties; un tas šajā gadījumā esot acīmredzami noticis.

—

Prasītāja paskaidro, ka OLAF naivi un nešķirodama par kvantitatīvo mērauklu dalībai projektā izmantojot subjektīvus vērtējumus par to, cik daudz laika ir veltīts konkrētām darbībām, vēlēdamās šo dalības apmēru mērīt ar to, cik lielā mērā procentuāli notikusi dalība uzdevumu izpildē, lai gan nevienā tehniskajā specifikācijā neesot nekādu saistību jautājumā par šādu dalības apmēru.

Ceturtais pamats ir balstīts uz to, ka esot pārkāptas tiesības uz labu pārvaldību (Hartas 41. pants) un tiesības uz aizstāvību (Hartas 47. un 48. pants).

—	Atsaukdamās uz OLAF galīgā ziņojuma 16. pielikumu un Komisijas izklāstītajiem apsvērumiem, prasītāja vērš uzmanību uz to, ka šajā lietā aplūkotajā līdzekļu atgūšanas procedūrā neesot norādīts pamatojums.

—

Tiek arī norādīts, ka gan OLAF, gan Komisijas izdarītie secinājumi esot balstīti uz dokumentiem, kas neatspoguļo projektā kopumā un faktiski notikušo vai nu tāpēc, ka tie attiecas tikai uz kādu daļu no projektā POWAIR ietilpstošajām darbībām, vai tāpēc, ka tie ir balstīti uz sākotnējo dokumentāciju, kas nav izmantojama, lai vērtētu projekta galīgo īstenošanu, vai arī tāpēc, ka tajos dokumentu autorība tiek norādīta, pamatojoties uz faktisko stāvokli neatspoguļojošiem Word datņu metadatiem.

5.	Piektais pamats ir balstīts uz Komisijas nepamatotu iedzīvošanos, jo projekti esot pienācīgi pabeigti, kā tas esot apliecināts veiktajās [revīzijās].

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/61

Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – Nissan Motor/EUIPO – VDL Groep (“VDL E-POWER”)

(Lieta T-755/20)

(2021/C 53/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nissan Motor Co. Ltd (Yokohama-shi, Japāna) (pārstāvis: P. Martini-Berthon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: VDL Groep BV (Eindhoven, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VDL E-POWER” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 895 702

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 20. oktobra lēmums lietā R 2914/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt izskatīšanai prasītājas prasījumus par atcelšanu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un attiecīgajā gadījumā personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta pārkāpums.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/62

Prasība, kas celta 2020. gada 21. decembrī – Nissan Motor/EUIPO – VDL Groep (“VDL E-POWERED”)

(Lieta T-756/20)

(2021/C 53/78)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nissan Motor Co. Ltd (Yokohama-shi, Japāna) (pārstāvis: P. Martini-Berthon, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: VDL Groep BV (Eindhoven, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VDL E-POWERED” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 895 699

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 20. oktobra lēmums lietā R 2915/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt izskatīšanai prasītājas prasījumus par atcelšanu;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un attiecīgajā gadījumā personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta pārkāpums.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/63

Prasība, kas celta 2020. gada 22. decembrī – Monster Energy/EUIPO – Frito-Lay Trading Company (“MONSTER”)

(Lieta T-758/20)

(2021/C 53/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monster Energy Company (Korona, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: P. Brownlow, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Frito-Lay Trading Company GmbH (Berne, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MONSTER” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 492 158

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 5. oktobra lēmums lietā R 2927/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Anulēšanas nodaļas 2019. gada 22. oktobra lēmumu daļā, kurā tā atcēla reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē;

—	noraidīt pieteikumu par reģistrācijas atcelšanu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē;

—	piespriest EUIPO segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta nepareiza piemērošana.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/64

Prasība, kas celta 2020. gada 22. decembrī – Monster Energy/EUIPO – Frito-Lay Trading Company (“MONSTER ENERGY”)

(Lieta T-759/20)

(2021/C 53/80)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Monster Energy Company (Korona, Kalifornija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: P. Brownlow, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Frito-Lay Trading Company GmbH (Berne, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “MONSTER ENERGY” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 9 500 448

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 5. oktobra lēmums lietā R 2928/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Anulēšanas nodaļas 2019. gada 23. oktobra lēmumu daļā, kurā tā atcēla reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē;

—	noraidīt pieteikumu par reģistrācijas atcelšanu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 30. klasē;

—	piespriest EUIPO segt savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta nepareiza piemērošana.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/64

Prasība, kas celta 2020. gada 22. decembrī – Sinopec Chongqing SVW Chemical u.c./Komisija

(Lieta T-762/20)

(2021/C 53/81)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Sinopec Chongqing SVW Chemical Co. Ltd (Chongqing, Ķīna), Sinopec Great Wall Energy & Chemical (Ningxia) Co. Ltd (Lingwu City, Ķīna), Central-China Company, Sinopec Chemical Commercial Holding Co. Ltd (Wuhan, Ķīna) (pārstāvji: J. Cornelis, F. Graafsma un E. Vermulst, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam (1);

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (turpmāk tekstā – “pamatregula”) 2. panta 6.a punktu ieviestā metode un radītais izņēmums nav paredzēts PTO Antidempinga nolīgumā (turpmāk tekstā –“ADN”) un līdz ar to nevar tikt piemērots.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 2. panta 10. punkta pārkāpums, ieturot abstraktu komisijas maksu no Sinopec Central China prasītās eksporta cenas, kā arī ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, konstatējot, ka Sinopec Central China ir darbojusies kā aģents, kurš strādā, pamatojoties uz komisijas maksu; nenodrošinot pienākumu veikt taisnīgu salīdzinājumu, kā arī veicot neatgūstama PVN normālās vērtības augšupēju korekciju.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 18. panta 1. punkta un 18. panta 5. panta pārkāpums, kā arī PTO Antidempinga nolīguma II pielikuma 6.8. panta pārkāpums, izmantojot tādus pieejamo faktu avotus, kuri ir nosodoši un nav vispiemērotākā un derīgākā informācija.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 3. panta 2. punkta un 3. panta 3. punkta pārkāpums un acīmredzama kļūda vērtējumā nosakot cenas samazinājumu, un līdz ar to – pamatregulas 3. panta 6. punkta pārkāpums, neveicot cenas samazinājuma analīzi pa segmentiem, neveicot attiecīgas korekcijas atkarībā no kvalitātes atšķirībām un nenosakot cenas samazinājumu izstrādājumam kopumā.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītāju tiesības uz aizstāvību, atsakoties darīt zināmu konkrētu informāciju, lai tās varētu komentēt cenas samazinājuma analīzi.

(1) OV 2020, L 315, 1. lpp.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/65

Prasība, kas celta 2020. gada 23. decembrī – Inner Mongolia Shuangxin Environment-Friendly Material/Komisija

(Lieta T-763/20)

(2021/C 53/82)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inner Mongolia Shuangxin Environment-Friendly Material Co. Ltd (Ordos city, Ķīna) (pārstāvji: J. Cornelis, F. Graafsma un E. Vermulst, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1336 (2020. gada 25. septembris), ar ko nosaka galīgos antidempinga maksājumus konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes polivinilspirtu importam;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītāju tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza septiņus pamatus.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pārkāpums, kas ir izpaudies kā atbildētājas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, nepareizi interpretējot pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, kad tā uzskatīja, ka Meksikas finanšu pārskati nav “viegli pieejami”, tādējādi pārkāpjot savu rūpības pienākumu ņemt vērā būtisku informāciju, uz kuras pamata Turcija tiktu izslēgta no attiecīgu reprezentatīvo valstu loka, un neizvēloties Meksiku kā atbilstošāko reprezentatīvo valsti.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunkta pārkāpums, nenosakot normālo vērtību, kuras pamatā ir attiecīgo ražošanas faktoru neizkropļotas cenas.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 2. panta 10. punkta pārkāpums.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 18. panta pārkāpums, balstoties uz pieejamiem faktiem situācijās, kad tam nav bijis pamata.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauts pamatregulas 3. panta 2. punkta un 3. panta 3. punkta pārkāpums un acīmredzama kļūda vērtējumā, nosakot cenas samazinājumu, un līdz ar to – pamatregulas 3. panta 6. punkta pārkāpums, neveicot cenas samazinājuma analīzi pa segmentiem, neveicot attiecīgas korekcijas atkarībā no kvalitātes atšķirībām un nenosakot cenas samazinājumu izstrādājumam kopumā.

7.	Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību, atsakoties darīt zināmu konkrētu informāciju, lai tā varētu komentēt cenas samazinājuma analīzi.

15.2.2021

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 53/66

Prasība, kas celta 2020. gada 23. decembrī – kopuzņēmums Clean Sky 2/NG

(Lieta T-767/20)

(2021/C 53/83)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: kopuzņēmums “Clean Sky 2” (pārstāvji: M. Velardo, advokāte, un B. Mastantuono, pārstāvis)

Atbildētājs: NG

Prasījumi:

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

piespriest atbildētājam samaksāt kopuzņēmumam [Clean Sky] (CSJU) summu 56 111,31 EUR apmērā, pamatojoties uz Eiropas Savienības septītās pamatprogrammas dotācijas līgumu Nr. 271874 WISMOA, šo summu, sākot no 2019. gada 23. maija līdz faktiskai samaksai, palielinot par 3,5 % likmi, ko [Eiropas] Centrālā banka piemēro galvenajām refinansēšanas operācijām;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādu pamatu.

Atbildētājs neesot izpildījis savas līgumsaistības, neatmaksādams ar darbinieku izmaksām saistītās summas, kuras ir uzskatāmas par nefinansējamām. Līdz ar to prasītājs esot izdevis divus paziņojumus par parādu par kopējo summu 56 111,31 EUR apmērā, kas saskaņā ar dotācijas līguma noteikumiem jau ir tikusi izmaksāta uzņēmējsabiedrībai Alpha Consulting Service Srl. Šajā lietā neesot nekādu šaubu par faktiem, kas pamato atbildētāja kā no uzņēmumu reģistra izslēgtās uzņēmējsabiedrības Alpha Consulting Service Srl līdzīpašnieka un pārstāvja atbildību. Saistībā ar paziņojumu par parādu izdošanu paustie uzņēmējsabiedrības iebildumi esot vispārīgi, nepilnīgi un nepierādīti, un līdz ar to tie neesot uzskatāmi par pamatotiem. Tā rezultātā prasītājs esot tiesīgs atprasīt un saņemt atpakaļ izmaksāto summu ar nokavējuma procentiem.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 53

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	64. gadagājums 2021. gada 15. februāris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2021/C 53/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1