Euro maiņas kurss (1)

2021. gada 2. februāris

(2021/C 38/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,2044
JPY	Japānas jena	126,46
DKK	Dānijas krona	7,4373
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88075
SEK	Zviedrijas krona	10,1593
CHF	Šveices franks	1,0808
ISK	Islandes krona	156,10
NOK	Norvēģijas krona	10,3463
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,900
HUF	Ungārijas forints	355,70
PLN	Polijas zlots	4,4953
RON	Rumānijas leja	4,8743
TRY	Turcijas lira	8,6629
AUD	Austrālijas dolārs	1,5847
CAD	Kanādas dolārs	1,5422
HKD	Hongkongas dolārs	9,3361
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6793
SGD	Singapūras dolārs	1,6041
KRW	Dienvidkorejas vona	1 344,07
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,0067
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7756
HRK	Horvātijas kuna	7,5810
IDR	Indonēzijas rūpija	16 878,40
MYR	Malaizijas ringits	4,8712
PHP	Filipīnu peso	57,708
RUB	Krievijas rublis	90,9307
THB	Taizemes bāts	36,120
BRL	Brazīlijas reāls	6,4904
MXN	Meksikas peso	24,3492
INR	Indijas rūpija	87,9060

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.10064 - AnaCap/Carrefour/Market Pay)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2021/C 38/02)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2021/C 38/03)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTAIS DOKUMENTS

“Plăcintă dobrogeană”

ES Nr.: PGI-RO-02510 – 16.5.2019.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Plăcintă dobrogeană”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Rumānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi.

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Plăcintă dobrogeană” ir cepts, saldēts daļēji izcepts vai saldēts necepts mīklas izstrādājums, kas izgatavots no mīklas plāksnēm un pildīts ar sālīta mīkstā siera (telemea), krējuma un olu maisījumu. Lai iegūtu mīklas plāksnes, mīklu izstaipa. Pildītās plāksnes sarullē vai sakroko un pa apli iegulda apaļas formas traukā, veidojot spirāli. Produkta svars ir no 500 g līdz 2 000 g. Cepot neraudzētu mīklu ar telemea siera, krējuma, olu un jogurta maisījumu, produkts iegūst sāļo garšu.

Pīrāgu griežot, var redzēt pamīšus izkārtotās dzeltenīgi baltās siera pildījuma un mīklas kārtas.

Pārdošanā “Plăcintă dobrogeană” pieejams trīs veidos:

—	cepts, nesagriezts vai sagriezts gabalos pa porcijām un nosvērts pirms pārdošanas,

—	saldēts iepriekš cepts,

—	saldēts necepts.

Jogurta un olu maisījuma pārklājums piešķir “Plăcintă dobrogeană” mīksto un maigo konsistenci, kas to padara atšķirīgu no citiem līdzīgiem produktiem, kas ir kraukšķīgi un bieži vien ar trauslu virskārtu. No līdzīgiem produktiem tas atšķiras arī ar to, ka katru gatavā izstrādājuma partiju izgatavo no nesaldētas vai svaigi sagatavotas mīklas.

Produkta dominējošie aromāti ir cepta siera, mīklas un olu smarža.

3.2.1.   Organoleptiskās īpašības

Cepta “Plăcintă dobrogeană” pīrāga izskats ir šāds: vienā gabalā, forma tāda pati kā cepamtraukam, virsma ir viendabīga, daļēji spīdīga, apcepta, bet ne apdegusi. Plāna zeltaindzeltena garoza, dažviet ar vara nokrāsu. Pīrāgu griežot, var redzēt pamīšus izkārtotās vieglā siera pildījuma kārtas, neraudzētas mīklas kārtas un (dažkārt) gaisa burbuļus.

Saldēta iepriekš cepta pīrāga izskats nedaudz atšķiras ar to, ka dzeltenā krāsa ir mazliet gaišāka nekā nesaldētam ceptam pīrāgam.

Saldēta necepta “Plăcintă dobrogeană” pīrāga izskats ir šāds: vienā gabalā, virsma ir viendabīga, krēmbalta krāsa, ko pīrāgs iegūst no neceptām mīklas kārtām, kas ir pārklātas ar jogurta un olu maisījumu.

3.2.2.   Fizikālās un ķīmiskās īpašības

kopējais tauku saturs:	min. 8 %	- maks. 25 %
mitrums:	min. 30 %	- maks. 50 %
sāls:	min. 1,5 %	- maks. 2 %
proteīni:	min. 8 %	- maks. 13 %
pildījums:	min. 55 %	- maks. 70 %

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Plăcintă dobrogeană” pagatavošanai ir nepieciešamas šādas izejvielas un sastāvdaļas: sālīts siers (telemea), krējums, kviešu milti, olas, jogurts, ūdens, saulespuķu eļļa, vīna etiķis, sāls.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi “Plăcintă dobrogeană” ražošanas posmi jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. “Plăcintă dobrogeană” ražošanas procesā ietver šādus konkrētus posmus: izejvielu un sastāvdaļu saņemšana, mīklas sagatavošana, mīklas plākšņu stiepšana, pildījuma sagatavošana, apliešana ar jogurta un olu maisījumu, cepšana un daļēja cepšana, ātrsaldēšana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Marķējumā iekļauj šādu informāciju:

—	“Plăcintă dobrogeană”, kam seko vārdi “IIndicație Geografică Protejată” [“Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde”] vai akronīms “IGP” [“AĢIN”] (tās valsts valodā, kurā produktu tirgo),

—	produkta veids (cepts, saldēts iepriekš cepts vai saldēts necepts),

—	ražotāja nosaukums,

—	kontroles struktūras un sertifikācijas iestādes logotips.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfisko apgabalu veido divi administratīvie apgabali: Tulčas [Tulcea] žudecs un Konstancas [Constanța] žudecs, kuru robežas noteiktas saskaņā ar Rumānijas administratīvo struktūru.

Abi žudeci veido vienu apgabalu Rumānijas dienvidaustrumos, kas pazīstams ar nosaukumu Dobrudža [Dobrogea].

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Cēloniskās saites starp ģeogrāfisko izcelsmi un produkta īpašībām pamatā ir reputācija, cilvēkfaktors un produkta īpašības.

Produkta reputāciju veido vēsturiskie pierādījumi par tā senumu un reputāciju, ko nākamās paaudzes mantos no mutvārdu apkopojumiem, kas ir pierakstīti žurnālos un grāmatās.

Produkta un ģeogrāfiskā apgabala saikne ir atrodama autores Evliya Celebi grāmatas “Valori identitare în Dobrogea” [Dobrudžas identitātes vērtības] 44. lappusē. Savā ceļojumā pa Dobrudžu Celebi sajūsminās par “izcilajām peldošajām dzirnavām Donavas upē, kas ir īstas malšanas un cepšanas darbnīcas, kurās samaltos miltus pārvērš maizē un plăcinte”.

Kumpanas [Cumpăna] pašvaldības 7. ražas svētkos 2009. gadā īpašu uzmanību izpelnījās līdz šim lielākais zināmais “Plăcintă dobrogeană” pīrāgs, kam tika atvēlēta arī īpaša vieta vietējā laikraksta “Ziua de Constanța”2009. gada 5. oktobra izdevumā.

Žurnālā “Ferma”, 2018. gada 15.-30. septembra izdevumā, XX 16 (221), 128.–129. lpp., ir raksts “par “Plăcintă dobrogeană”, kuru gatavo jau vairāk nekā 150 gadus [..]”. Izstādes XXVI International ExpoAgroUtil laikā International Sunflower Association [Starptautiskā Saulespuķu asociācija] priekšsēdētājs izteica īpašu atzinību “Plăcintă dobrogeană”. Tajā pašā rakstā Rumānijas Žurnālistu apvienības loceklis norāda, ka “Plăcintă dobrogeană” saglabā vietējo tradīciju no paaudzes paaudzē.

Citreiz žurnālā “Ferma”, 2019. gada 15.-30. aprīļa izdevumā Nr. 7, bija minēts, ka Mečinā [Măcin] the National Centre for Tourist Information and Promotion (CNIPT) centra organizētajos rudens pasākumos popularizēts “Plăcintă dobrogeană”.

Tradīciju un konditoru pieredzes apvienojums palīdzēja izveidot “Plăcintă dobrogeană” tēlu un reputāciju gan valstī, gan ārpus tās robežām (piemēram, raksts, kas publicēts Serbijas žurnālā “Agroklub”), raksts laikrakstā “Ziua de Constanța” un raksti žurnālā “Ferma”.

Rezultātā produkta reputācija ir saistāma ar šo nosaukumu un attiecināma uz Dobrudžas ģeogrāfisko apgabalu, tāpēc to laiž tirgū ar nosaukumu “Plăcintă dobrogeană”.

Cilvēkfaktora loma ir būtiska “Plăcintă dobrogeană” pagatavošanā.

Mīklas plāksnes stiepj un žāvē, līdz tās ir kļuvušas ļoti plānas, caurspīdīgas, elastīgas un nedaudz spīdīgas, un šīs īpašības ir zināmas tikai vietējiem iedzīvotājiem.

Šādi izgatavotas plāksnes nodrošina to, ka produkts kārtaino struktūru un garšu iegūst bez īpašas plākšņu locīšanas.

Pīrāgu cepējs sajauc sieru un olas pildījumam, kuru pēc tam uzkaisa uz vienas plāksnes daļas (ja plāksnes sakroko) vai visas plāksnes (ja plāksnes sarullē); šīs prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Plāksnes drīkst sarullēt vai krokot tikai garenvirzienā. Pīrāgu cepēji zina, cik cieši vajag sarullēt vai sakrokot pildītās mīklas plāksnes, lai cepšanas laikā “Plăcintă dobrogeană” iegūtu savu gaisīgo konsistenci.

“Plăcintă dobrogeană” specifika ir saistīta ar metodēm un prasmēm, kuras pārmanto no vienas Dobrudžas paaudzes nākamajā. Pīrāgu meistara prasmes apliecina tā māka ar rokām izstiept mīklas plāksnes tā, lai tās nesaplīstu, kā arī mīklas plākšņu sarullēšana un sakrokošana, jo uz plāts novietots “Plăcintă dobrogeană” nedrīkst izskatīties nevīžīgi (saplēsts), tam ir jāizskatās pēc nepārtrauktas spirāles, lai saglabātu gaisīgumu, ko tas ir ieguvis, plāksnes sarullējot/sakrokojot.

Atšķirībā no līdzīgiem produktiem “Plăcintă dobrogeană” specifiskās īpašības ir šādas:

—

apaļš, svars no 500 g līdz 2 000 g, cepamās plāts forma, ko tas ieņem pēc apliešanas ar jogurta un olu maisījumu, virsma ir viendabīga, nedaudz spīdīga, brūna, bet ne apdegusi, zeltaindzeltens, izcepta produkta krāsa jogurta un olu maisījuma dēļ ir nedaudz tumšāka par iepriekš izcepta produkta krāsu,

—	šķēlēs sagriezta “Plăcintă dobrogeană” pīrāga izskats atšķiras no citiem līdzīgiem produktiem ar savu gaisīgumu, ko tas ir ieguvis, pateicoties izmantotajām vietējām metodēm,

—	sāļā garša, ko tam piešķir ceptais telemea siers, krējums, olas un jogurts, un neraudzētas mīklas plāksnes padara to atšķirīgu no citiem līdzīga veida produktiem,

—	atšķirībā no līdzīgiem produktiem ar biezu, mīklai līdzīgu pildījumu tas ir mīksts, pateicoties gaisam, kas ir iekļuvis pīrāgā, kad plāksnes sarullē/sakroko, un īpašajām pīrāga pildīšanas prasmēm.

Citas “Plăcintă dobrogeană” produkta īpašības

“Plăcintă dobrogeană” ir saistīts ar nozīmīgiem reliģiskiem svētkiem, tādēļ uz tā pagatavošanu un patērēšanu attiecas īpaši noteikumi. Jaungada “Plăcintă dobrogeană” pīrāgam ir ilgs sagatavošanas cikls visa gada garumā. “Plăcintă dobrogeană” pīrāgu gatavo visu meteņa nedēļu, Ziemassvētkos, hram jeb sava svētā aizbildņa dienā un ģimenes svinībās, piemēram, kāzās un “otrdienā pēc kāzām”, kad jaunā sieva cep mājās gatavotu “Plăcintă dobrogeană”.

Visu šo īpašo elementu kopums padara “Plăcintă dobrogeană” atšķirīgu no citiem līdzīgiem produktiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://www.madr.ro/docs/ind-alimentara/2018/documentatie-placinta-dobrogeana/Caiet-de-sarcini-PLACINTA-DOBROGEANA-IGP.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.