—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra Direktīvu (ES) 2018/1972 par Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa izveidi (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 6. jūlija Direktīvu (ES) 2016/1148 par pasākumiem nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa tīklu un informācijas sistēmu drošību visā Savienībā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. augusta Direktīvu 2013/40/ES par uzbrukumiem informācijas sistēmām, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2005/222/TI (3),

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 13. septembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ENISA — ES Kiberdrošības aģentūru — un Regulas (ES) Nr. 526/2013 atcelšanu un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju (“Kiberdrošības akts”) (COM(2017)0477),

—

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 12. septembra priekšlikumu regulai, ar ko izveido Eiropas Industriālo, tehnoloģisko un pētniecisko kiberdrošības kompetenču centru un Nacionālo koordinācijas centru tīklu (COM(2018)0630),

—

ņemot vērā to, ka Ķīnas Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgā komiteja 2017. gada 28. jūnijā pieņēma jauno nacionālās izlūkošanas likumu,

—

ņemot vērā Padomes un Komisijas 2019. gada 13. februāra paziņojumus par drošības apdraudējumiem saistībā ar aizvien lielāko Ķīnas tehnoloģiju klātbūtni ES un iespējamu rīcību ES līmenī to mazināšanai,

—

ņemot vērā to, ka Austrālijas valdība apstiprināja valdības telekomunikāciju nozares drošības reformas, kas stājās spēkā 2018. gada 18. septembrī,

—

ņemot vērā 2019. gada 14. februārī pirmajā lasījumā pieņemto nostāju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu Eiropas Savienībā izvērtēšanai (4),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas par stāvokli ES un Ķīnas attiecībās, jo īpaši 2018. gada 12. septembra rezolūciju (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 14. septembra paziņojumu “5G Eiropai. Rīcības plāns” (COM(2016)0588),

—

ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 1. jūnija rezolūciju par interneta savienojamību izaugsmei, konkurētspējai un kohēzijai: Eiropas gigabitu sabiedrība un 5G (6);

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (7),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1316/2013, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (8),

—

ņemot vērā Komisijas 2018. gada 6. jūnija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam izveido Digitālās Eiropas programmu (COM(2018)0434),

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. un 4. punktu,

A.

tā kā ES ir jāturpina īstenot savu kiberdrošības programmu, lai tā varētu realizēt savu potenciālu kļūt par vadošo dalībnieku kiberdrošības jomā un izmantot to savas nozares stiprināšanai;

B.

tā kā 5G tīklu trūkumi varētu tikt izmantoti, lai apdraudētu IT sistēmas, un tas varētu radīt ļoti nopietnu kaitējumu ekonomikai gan Eiropas, gan valstu līmenī; tā kā, lai samazinātu riskus, visā pievienotās vērtības veidošanas ķēdē ir nepieciešama pieeja, kas paredz risku mazināšanu;

C.

tā kā 5G tīkls kļūs par mūsu digitālās infrastruktūras pamatu, paplašinot iespēju savienot tīklā dažādas ierīces (lietu internets, utt.) un daudzās jomās radīs jaunus ieguvumus un iespējas sabiedrībai un uzņēmumiem, tostarp tādās svarīgās tautsaimniecības nozarēs kā, piemēram, transports, enerģētika, veselība, finanses, telesakari, aizsardzība, kosmoss un drošība;

D.

tā kā piemērota mehānisma izveide, lai risinātu drošības problēmas, dotu ES iespēju aktīvi rīkoties, nosakot standartus 5G jomā;

E.

tā kā tika paustas bažas par trešo valstu aprīkojuma tirgotājiem, kas varētu radīt drošības risku ES to izcelsmes valstu tiesību aktu dēļ, jo īpaši pēc tam, kad ir stājušies spēkā Ķīnas valsts drošības likumi, kas paredz pienākumu visiem pilsoņiem, uzņēmumiem un citām struktūrām sadarboties ar valsti, lai nodrošinātu valsts drošību ļoti plašā interpretācijā; tā kā nav garantijas, ka šādi pienākumi netiek piemēroti eksteritoriāli, un tā kā vairākās valstīs reakcija uz minētajiem Ķīnas tiesību aktiem ir atšķirīga, sākot no drošības novērtējumiem līdz pilnīgam aizliegumam;

F.

tā kā 2018. gada decembrī Čehijas Valsts kiberdrošības iestāde brīdināja par drošības apdraudējumu, ko rada Ķīnas uzņēmumu Huawei un ZTE piedāvātās tehnoloģijas; tā kā, ņemot to vērā, Čehijas nodokļu iestādes 2019. gada janvārī neļāva Huawei piedalīties konkursā par nodokļu portāla izveidi;

G.

tā kā ir nepieciešama rūpīga izpēte, lai noskaidrotu, vai iesaistītās ierīces vai jebkuras citas ierīces vai piegādātāji nerada drošības riskus tādu iezīmju dēļ kā, piemēram, sistēmā iebūvētas iegultās lūkas;

H.

tā kā risinājumi būtu jākoordinē un jāpārvalda ES līmenī, lai izvairītos no dažādu drošības līmeņu un potenciālo kiberdrošības trūkumu rašanās, vienlaicīgi atzīstot, ka ir nepieciešama koordinācija globālā līmenī, lai nodrošinātu nepārprotamu reaģēšanu;

I.

tā kā priekšrocības, ko sniedz vienotais tirgus, ir saistītas ar pienākumu ievērot ES standartus un Savienības tiesisko regulējumu, un tā kā attieksmei pret piegādātājiem nevajadzētu būt atšķirīgai atkarībā no to izcelsmes valsts;

J.

tā kā regula par ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanu, kam būtu jāstājas spēkā līdz 2020. gada beigām, nostiprina dalībvalstu spēju izvērtēt ārvalstu ieguldījumus, pamatojoties uz drošības un sabiedriskās kārtības kritērijiem, un izveido sadarbības mehānismu, kas ļauj Komisijai un dalībvalstīm sadarboties drošības risku, tostarp kiberdrošības risku, novērtēšanā, ko rada sensitīvi ārvalstu ieguldījumi, un tā kā tā ietver arī projektus un programmas, kas ir ES interesēs, kā, piemēram, Eiropas telekomunikāciju tīkli un “Apvārsnis 2020”,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

—

ņemot vērā 2015. gada 10. jūnija rezolūciju par ES un Krievijas attiecībām (1),

—

ņemot vērā vienošanās, kuras tika panāktas Minskā 2014. gada 5. un 19. septembrī un 2015. gada 12. februārī (2),

—

ņemot vērā tā iepriekšējās rezolūcijas, jo īpaši 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par okupētajām Gruzijas teritorijām desmit gadus pēc Krievijas iebrukuma (3), kā arī 2016. gada 4. februāra rezolūciju par stāvokli cilvēktiesību jomā Krimā, it īpaši Krimas tatāru stāvokli (4),

—

ņemot vērā 2014. gada 2. aprīļa ieteikumu Padomei par kopēju vīzas saņemšanas ierobežojumu noteikšanu Krievijas amatpersonām, kuras iesaistītas Sergeja Magņicka lietā (5),

—

ņemot vērā 2016. gada 14. martā pieņemtos Ārlietu padomes secinājumus par Krieviju,

—

ņemot vērā 2018. gada Saharova balvu par domas brīvību, kas piešķirta Ukrainas režisoram Oļegam Sencovam,

—

ņemot vērā tā 2018. gada 14. jūnija rezolūciju par Krieviju, jo īpaši Ukrainas politieslodzītā Oļega Sencova lietu (6),

—

ņemot vērā tā 2018. gada 25. oktobra rezolūciju par stāvokli Azovas jūrā (7),

—

ņemot vērā EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) 2018. gada 18. marta galīgo ziņojumu par prezidenta vēlēšanām Krievijas Federācijā,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0073/2019),

A.

tā kā ES ir kopiena, kuras pamatā ir kopīgas vērtības, tostarp miers, brīvība, demokrātija, tiesiskums, kā arī pamattiesību un cilvēktiesību ievērošana;

B.

tā kā tas atzīst, ka principi, kas nostiprināti ANO Statūtos, 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktā un EDSO 1990. gada Parīzes Hartā, ir pamats miera nodrošināšanai Eiropas kontinentā;

C.

tā kā šīs vērtības veido pamatu ES attiecībām ar trešām pusēm;

D.

tā kā ES attiecībām ar Krieviju ir jābalstās uz starptautisko tiesību, cilvēktiesību ievērošanas, demokrātijas un mierīgas konfliktu risināšanas principiem un tādējādi, ņemot vērā to, ka Krievija šos principus neievēro, ES attiecības ar Krieviju pašlaik ir balstītas uz sadarbību atsevišķās kopīgu interešu jomās, kā noteikts Ārlietu padomes 2016. gada 14. marta secinājumos, un uz uzticamu atturēšanu;

E.

tā kā ES joprojām ir gatava stiprākām attiecībām un dialogam šādu attiecību izveidei un vēlas atjaunot sadarbības attiecības ar Krieviju, ja vien Krievijas iestādes izpildīs savus starptautiskos un tiesiskos pienākumus un parādīs patiesu apņemšanos atjaunot zaudēto uzticību; tā kā konstruktīvas un paredzamas attiecības būtu abpusēji izdevīgas un ideālā gadījumā abu pušu interesēs;

F.

tā kā Krievijas Federācija kā Eiropas Padomes un EDSO pilntiesīga locekle ir apņēmusies ievērot demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību principus; tā kā pastāvīgi nopietni tiesiskuma pārkāpumi, kā arī ierobežojošu tiesību aktu pieņemšana dažu pēdējo gadu laikā liek arvien vairāk apšaubīt Krievijas atbilstību attiecīgajām starptautiskajām un valsts līmeņa saistībām; tā kā Krievija nav izpildījusi vairāk nekā tūkstoti Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) pieņemto spriedumu;

G.

tā kā vairāki valdības ziņojumi liecina par Krievijas naidīgās spiegošanas darbības straujo pieaugumu pēdējos gados, sasniedzot līmeni, kāds nav pieredzēts kopš Aukstā kara;

H.

tā kā Minskas vienošanās īstenošana un starptautisko tiesību plašāka ievērošana joprojām ir priekšnoteikums ciešākai sadarbībai ar Krieviju; tā kā, reaģējot uz Krievijas veikto Krimas nelikumīgo aneksiju un hibrīdkaru pret Ukrainu, ES ir pieņēmusi virkni ierobežojošu pasākumu, kuriem būtu jāpaliek spēkā līdz Minskas vienošanās izpildei;

I.

tā kā kopš 2015. gada ir radušās jaunas spriedzes jomas starp ES un Krieviju, tostarp: Krievijas intervence Sīrijā un iejaukšanās tādās valstīs kā Lībija un Centrālāfrikas Republika; plaša mēroga militārās mācības (“Zapad 2017”); Krievijas iejaukšanās, kuras mērķis ir ietekmēt vēlēšanas un referendumus un palielināt spriedzi Eiropas sabiedrībās; Kremļa atbalsts partijām, kas vērstas pret ES, un galēji labējām kustībām; pamatbrīvību ierobežojumi un plaši cilvēktiesību pārkāpumi Krievijā, pret LGBTI pārstāvjiem vērsta noskaņojuma izplatīšana; politiskās opozīcijas apspiešana; sistēmiska vēršanās pret cilvēktiesību aizstāvjiem, žurnālistiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem Krievijā, tostarp cilvēktiesību centra “Memoriāls” Čečenijas filiāles vadītāja Ojuba Titjeva patvaļīgā aizturēšana vai Karēlijas filiāles vadītāja Jurija Dmitrijeva lieta; pilsoniskās sabiedrības aktīvistu stigmatizācija, dēvējot viņus par “ārvalstu aģentiem”; rupji cilvēktiesību pārkāpumi Ziemeļkaukāzā, jo īpaši Čečenijas Republikā (nolaupīšana, spīdzināšana, sodīšana ar nāvi bez tiesas sprieduma, krimināllietu safabricēšana u.tt.); tatāru minoritātes diskriminācija okupētajā Krimā un Alekseja Navaļnija un daudzu citu personu politiski motivēta vajāšana, kā arī slepkavības, no kurām visplašāko ievērību guvušas Borisa Ņemcova un Sergeja Magņitska slepkavības; kiberuzbrukumi un hibrīduzbrukumi un slepkavības Eiropas teritorijā, kuras pastrādājuši Krievijas izlūkošanas aģenti, izmantojot ķīmiskos ieročus; ārvalstu pilsoņu, tostarp 2018. gada Saharova balvas laureāta Oļega Sencova un daudzu citu, iebiedēšana, apcietināšana un ieslodzīšana Krievijā, pārkāpjot starptautiskās tiesības; nelegālu un nelikumīgu vēlēšanu rīkošana Donbasā; nedemokrātisku prezidenta vēlēšanu rīkošana bez reālas izvēles un ar pamatbrīvību ierobežojumiem; dezinformācijas kampaņas, Kerčas tilta nelegālā būvniecība; nelikumīgi okupētās un anektētās Krimas, kā arī Melnās jūras un Azovas jūras atsevišķu daļu militarizācija; starptautiskās navigācijas ierobežojumi Azovas jūrā un cauri Kerčas šaurumam, tostarp kuģiem, kas kuģo ar ES dalībvalstu karogiem; nelegālais uzbrukums Ukrainas militārās flotes kuģiem un to sagrābšana, kā arī Ukrainas karavīru arestēšana Kerčas šaurumā; bruņojuma kontroles nolīgumu pārkāpumi; žurnālistu un neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu apspiešana, turpinot žurnālistu un blogeru aizturēšanu; un 2018. gadā pasaules preses brīvības indeksā Krievija saistībā ar plašsaziņas līdzekļu brīvību no 180 valstīm ierindojās 148. vietā;

J.

tā kā 2018. gada 1. martā cilvēktiesību centrā “Memoriāls” bija reģistrētas 143 politieslodzīto lietas, tostarp 97 par vajāšanu reliģisku iemeslu dēļ; tā kā cilvēktiesību centra “Memoriāls” politieslodzīto saraksta analīze liecina, ka 2017. gadā 23 lietās cilvēki tika saukti pie atbildības par noziegumiem, kas saistīti ar sabiedriskiem pasākumiem (masu nemieri, vardarbīga rīcība pret valsts iestādi), un 21 gadījumā, kas lielākoties bija saistīti ar ierakstu publicēšanu internetā, tika ierosināta kriminālvajāšana saskaņā ar kriminālkodeksa pantiem, kuri vērsti pret ekstrēmismu;

K.

tā kā Krievija ir tieši vai netieši iesaistīta vairākos ilgstošos konfliktos kopīgajās kaimiņvalstīs — Piedņestrā, Dienvidosetijā, Abhāzijā, Donbasā un Kalnu Karabahā —, kas ir nopietns traucēklis minēto kaimiņvalstu attīstībai un stabilitātei, apdraud to neatkarību un ierobežo to brīvu un neatkarīgu izvēli;

L.

tā kā konflikts Ukrainas austrumos ilgst jau vairāk nekā četrus gadus un ir prasījis vairāk nekā 10 000 cilvēku dzīvības, no kuriem gandrīz trešdaļa ir civiliedzīvotāji, un tūkstošiem civiliedzīvotāju konflikta laikā ir guvuši ievainojumus;

M.

tā kā pašreizējais saspīlējums un konfrontācija ES un Krievijas starpā nav nevienas puses interesēs; tā kā, neraugoties uz neapmierinošajiem rezultātiem, komunikācijas kanāliem būtu jāpaliek atvērtiem; tā kā jaunais kontinenta dalījums apdraud gan ES, gan arī Krievijas drošību;

N.

tā kā Krievija pašlaik ir ES svarīgākais ārējais dabasgāzes avots; tā kā jautājums par enerģiju joprojām ir galvenais un stratēģiskais jautājums ES un Krievijas attiecībās; tā kā Krievija izmanto enerģiju kā līdzekli savu ārpolitikas interešu aizsardzībai un veicināšanai; tā kā kopš 2015. gada ir palielinājusies ES atkarība no Krievijas gāzes piegādēm; tā kā ES izturību pret ārēju spiedienu var panākt, dažādojot energoapgādi un samazinot tās atkarību no Krievijas; tā kā ES ir jāpauž vienota nostāja un jāapliecina stingra iekšējā solidaritāte attiecībā uz tās energoapgādes drošību; tā kā ES lielā atkarība no fosilajiem kurināmajiem apdraud līdzsvarotas, saskaņotas un uz vērtībām balstītas Eiropas pieejas veidošanu attiecībā pret Krieviju; tā kā nepieciešama uzticamāka un stratēģiskāka enerģētikas infrastruktūra ES, dalībvalstu un Austrumu partnerības valstīs, lai palielinātu izturētspēju pret Krievijas hibrīddarbību;

O.

tā kā Krievijas reaktīvo iznīcinātāju pilotu bezatbildīgi bīstamie lidojumi ES un NATO dalībvalstu gaisa telpas tuvumā apdraud civilās aviācijas drošību un varētu būt drauds Eiropas gaisa telpas drošībai; tā kā Krievija ir veikusi provokatīvus liela mēroga militāros manevrus ES tiešā tuvumā;

P.

tā kā Krievija turpina ignorēt ECT spriedumus, kā arī saistošus Pastāvīgās šķīrējtiesas spriedumus, piemēram, Naftogaz lietā, un tas mazina starptautiskā tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisma ietekmi;

Q.

tā kā Krievijas policentriskais redzējums par varas koncentrāciju ir pretrunā ES ticībai multilaterālismam un starptautiskai kārtībai, kuras pamatā ir noteikumi; tā kā, ja Krievija ievērotu un atbalstītu daudzpusēju, uz noteikumiem pamatotu kārtību, tas radītu apstākļus ciešākām attiecībām ar ES;

R.

tā kā Krievijas iestādes nelikumīgi okupētos reģionus joprojām uzskata par Krievijas teritorijas iekšējo daļu, atļaujot šo teritoriju pārstāvjiem piedalīties Krievijas Federācijas likumdošanas struktūrās un izpildstruktūrās, kas ir starptautisko tiesību pārkāpums;

S.

tā kā 2018. gada 21. decembrī Padome, novērtējot Minskas vienošanos īstenošanu, pagarināja pret konkrētām Krievijas ekonomikas nozarēm vērstās ekonomiskās sankcijas līdz 2019. gada 31. jūlijam;

T.

tā kā Krievijas darbības ir pretrunā starptautiskajām tiesībām un saistībām un labām kaimiņattiecībām;

U.

tā kā Krievijas Federācijas stratēģiskajos dokumentos ES un NATO tiek raksturotas kā Krievijas galvenie pretinieki,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un citus ANO cilvēktiesību līgumus un instrumentus,

—

ņemot vērā ANO Statūtu principus un mērķus,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību konvenciju,

—

ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu un visus tā principus, jo tas ir Eiropas un plašāka reģiona drošības kārtības stūrakmens,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

—

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam,

—

ņemot vērā ANO Drošības padomes rezolūcijas par konfliktu novēršanu un mediāciju, kā arī rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību, un par jauniešiem, mieru un drošību,

—

ņemot vērā 2009. gada 10. novembrī pieņemto Padomes koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu (15779/09),

—

ņemot vērā Globālo Eiropas Savienības ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju, ko 2016. gada 28. jūnijā iesniedza Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP/PV) Federika Mogerīni, kā arī pirmo ziņojumu par šīs stratēģijas īstenošanu “From Shared Vision to Common Action: Implementing the EU Global Strategy” (“No kopīga redzējuma uz kopīgu rīcību — ES globālās stratēģijas īstenošana”), kas tika publicēts 2017. gada 18. jūnijā,

—

ņemot vērā tā 2017. gada 15. novembra ieteikumu Padomei, Komisijai un EĀDD par Austrumu partnerību, gatavojoties 2017. gada novembra samitam (1),

—

ņemot vērā tā 2018. gada 5. jūlija ieteikumu Padomei par ANO Ģenerālās asamblejas 73. plenārsesiju (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Regulu (ES) 2017/2306, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 230/2014, ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (3),

—

ņemot vērā Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2018. gada 13. jūnija priekšlikumu Padomei, kas iesniegts ar Komisijas atbalstu, par Padomes lēmumu, ar ko izveido Eiropas Miera nodrošināšanas fondu (HR(2018) 94),

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0075/2019),

A.

tā kā starptautiskā miera un drošības veicināšana ir daļa no ES raison d’être, kas tika atzīts 2012. gada Nobela Miera prēmijas pasniegšanā, un tam ir būtiska nozīme Lisabonas līgumā;

B.

tā kā ES ir apņēmusies īstenot programmu sieviešu, miera un drošības jomā saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 1325 un turpmākiem atjauninājumiem un Jaunatnes, miera un drošības programmu saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūciju Nr. 2250 un turpmākajiem atjauninājumiem;

C.

tā kā ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām, kas atbalsta konfliktu novēršanu un miera veidošanu, izmantojot savus ārējās palīdzības instrumentus;

D.

tā kā ES kā galvenajai starptautisko organizāciju atbalstītājai, palīdzības sniedzējai un pasaules lielākajai tirdzniecības partnerei būtu jāuzņemas vadošā loma miera veidošanā, konfliktu novēršanā un starptautiskās drošības stiprināšanā; tā kā konfliktu novēršana un mediācija būtu jāformulē kā daļa no visaptverošas pieejas, kas apvieno drošību, diplomātiju un attīstību;

E.

tā kā ir nepieciešama sadarbība ar reģionālām organizācijām, piemēram, ar EDSO un tās 1975. gada Helsinku Nobeiguma aktu, kurā cita starpā paredzēti principi par spēka neizmantošanu, valstu teritoriālo integritāti, vienlīdzīgām tiesībām un tautu pašnoteikšanos, un tā kā šīm organizācijām ir būtiska nozīme konfliktu novēršanā un mediācijā;

F.

tā kā vardarbīgu konfliktu novēršanai ir būtiska nozīme, lai risinātu drošības problēmas, ar kurām saskaras Eiropa un tās kaimiņvalstis, un lai panāktu politisko un sociālo progresu; tā kā novēršana ir arī būtisks efektīvu daudzpusēju attiecību elements un tā ir lietderīga, lai sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) , jo īpaši 16. mērķi par miermīlīgu un iekļaujošu sabiedrību, tiesu iestāžu pieejamību visām personām un efektīvas, pārskatatbildīgas un iekļaujošas iestādes visos līmeņos;

G.

tā kā pastāvīgs ES atbalsts trešo valstu civilajiem un militārajiem dalībniekiem ir svarīgs faktors, lai novērstu atkārtotus vardarbīgus konfliktus; tā kā ilgtspējīgs un ilgstošs miers un drošība nav nošķirami no ilgtspējīgas attīstības;

H.

tā kā konfliktu novēršanai un mediācijai būtu jānodrošina stabilitātes saglabāšana un attīstība tajās valstīs un ģeogrāfiskajās zonās, kuru situācija rada tiešus draudus Savienības drošībai;

I.

tā kā novēršana ir stratēģiska funkcija, ar kuru tiek nodrošināta efektīva rīcība pirms krīzēm; tā kā arī mediācija ir viens no diplomātijas instrumentiem, ko var izmantot, lai novērstu, ierobežotu vai atrisinātu konfliktu;

J.

tā kā iekšējā un ārējā drošība ir arvien ciešāk saistītas un sarežģīto globālo problēmu risināšanai ir vajadzīga visaptveroša un integrēta ES pieeja ārējiem konfliktiem un krīzēm;

K.

tā kā ir vajadzīga stingrāka starpiestāžu pieeja, lai nodrošinātu, ka ES spēj pilnībā attīstīt un īstenot savas spējas;

L.

tā kā ES globālā stratēģija, politiskie paziņojumi un iestāžu attīstība ir atzinīgi vērtējami pierādījumi par AP/PV apņemšanos piešķirt prioritāti konfliktu novēršanai un starpniecībai;

M.

tā kā ārējās finansēšanas instrumenti sniedz ievērojamu ieguldījumu konfliktu novēršanā un miera veidošanā;

N.

tā kā pārejas tiesiskums ir svarīgs tiesas un ārpustiesas mehānismu kopums, kura uzmanības lokā ir pārskatatbildība par iepriekšējiem pārkāpumiem, kā arī ilgtspējīgas, taisnīgas un miermīlīgas nākotnes izveidošana;

O.

tā kā Parlaments ir ieņēmis nozīmīgu lomu parlamentārās diplomātijas jomā, tostarp attiecībā uz starpniecības un dialoga procesiem, ņemot vērā tā iedibināto dialoga un vienprātības veidošanas kultūru;

P.

tā kā vardarbīgi konflikti un karš nesamērīgi ietekmē civilos iedzīvotājus, īpaši sievietes un bērnus un vairāk pakļauj sievietes nekā vīriešus ekonomiskās un seksuālās izmantošanas, piespiedu darba, pārvietošanas un aizturēšanas riskam, kā arī tādai seksuālai vardarbībai kā izvarošana, ko izmanto kā karadarbības taktiku; tā kā sieviešu un jauniešu aktīvai dalībai ir svarīga nozīme konfliktu novēršanā, miera veidošanā, kā arī visu veidu vardarbības, tostarp seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības, novēršanā;

Q.

tā kā ir būtiski iekļaut un atbalstīt pilsoniskās sabiedrības un vietējo dalībnieku, gan civilo, gan arī militāro, tostarp sieviešu, minoritāšu, pamatiedzīvotāju un jauniešu, aktīvu un jēgpilnu līdzdalību, veicinot un atvieglojot spēju un uzticības palielināšanu mediācijā, dialogā un samierināšanā;

R.

tā kā konfliktu novēršanai, miera veidošanai un miera saglabāšanas pūliņiem bieži nav piešķirts pietiekams finansējums, neraugoties uz ES līmeņa politiskajām saistībām, kas savukārt ietekmē spēju veicināt un sekmēt rīcību šajās jomās,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīvu (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 21. maija Direktīvu 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (2),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Direktīvu (ES) 2018/844, ar ko groza Direktīvu 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti un Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (3), un tās prasības attiecībā uz veselīgas iekštelpu vides veidošanu,

—

ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa ieteikumu Padomei un Komisijai, ņemot vērā izmeklēšanu saistībā ar emisiju mērījumiem autobūves nozarē (4)

—

ņemot vērā 2017. gada 6. jūlija rezolūciju par ES rīcību ilgtspējības jomā (5),

—

ņemot vērā Parlamenta 2017. gada 14. decembra ziņojumu par Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģiju (6),

—

ņemot vērā Parlamenta 2015. gada 2. decembra rezolūciju par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās (7),

—

ņemot vērā 2018. gada 17. aprīļa rezolūciju par Septītās vides rīcības programmas īstenošanu (8),

—

ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras 2017. gada ziņojumu “Gaisa kvalitāte Eiropā”,

—

ņemot vērā 2018. gada 11. septembrī publicēto Eiropas Revīzijas palātas Īpašo ziņojumu “Gaisa piesārņojums: mūsu veselība joprojām nav pietiekami aizsargāta” (9),

—

ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Globālās gaisa kvalitātes datubāzes 2018. gada atjaunotos datus,

—

ņemot vērā PVO pamatnostādnes par iekštelpu gaisa kvalitāti,

—

ņemot vērā Parlamenta 2018. gada septembra pētījumu “Air Quality and urban traffic in the EU: best practices, and possible solutions” [Gaisa kvalitāte un satiksme Eiropas Savienības pilsētās — labākā prakse un iespējamie risinājumi] (10),

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedumu lietā T-339/16 (Ville de Paris/Komisija), lietā T-352/16 (Ville de Bruxelles/Komisija) un lietā T-391/16 (Ville de Madrid/Komisija);

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2019. gada 7. februāra informatīvo apskatu par ES reakciju uz dīzeļdzinēju emisiju skandālu jeb “dīzeļgeitu” (11);

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par Eiropas nodrošinātu aizsardzību: tīrs gaiss visiem (O-000138/2018 – B8-0009/2019),

—

ņemot vērā Reglamenta 128. panta 5. punktu un 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā ES tiesību aktos noteiktās emisiju robežvērtības joprojām pārsniedz PVO ieteiktās un tā kā Eiropas Vides aģentūra (EVA) lēš, ka vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, par kuriem katru gadu tiek ziņots Savienībā, ir saistīti ar gaisa piesārņojumu; tā kā 98 % ES pilsētu iedzīvotāju tiek pakļauti tādu ozona robežvērtību iedarbībai, kas pārsniedz PVO pamatnostādnēs noteiktās;

B.

tā kā pēdējo desmitgažu laikā Eiropā ir novērota lēna, bet pastāvīga gaisa kvalitātes uzlabošanās un tā kā Eiropas tiesību akti ir galvenais šīs labvēlīgās attīstības virzītājspēks;

C.

tā kā jaunākie EEZ novērtējumi par ietekmi uz veselību, kas saistīta ar gaisa piesārņojumu, liecina, ka cietās daļiņas 2,5 (PM2,5) koncentrācija 2014. gadā izraisīja aptuveni 399 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, kas saistīts ar tās ilgtermiņa iedarbību ES 28 valstīs; tā kā aplēses liecina, ka 2014. gadā NO2 un O3 koncentrācijas ietekme ES izraisīja attiecīgi aptuveni 75 000 un 13 600 priekšlaicīgas nāves gadījumus;

D.

tā kā slikta gaisa kvalitāte būtiski ietekmē veselību un tā kā īpaši tam pakļautas ir grūtnieces, bērni un vecāka gadagājuma cilvēki;

E.

tā kā aptuveni 90 % Eiropas iedzīvotāju, kuri dzīvo pilsētās, ir pakļauti gaisa piesārņojuma līmenim, ko uzskata par kaitīgu cilvēka veselībai;

F.

tā kā ceļu satiksme ES rada apmēram 40 % slāpekļa oksīdu (NOx) emisiju un tā kā apmēram 80 % no kopējām ceļu satiksmes radītajām NOx emisijām rada dīzeļdzinēja automobiļi; tā kā dīzeļdzinēja vieglo automobiļu, kuri neievēro ceļu satiksmei noteiktās ES piesārņojuma robežvērtības, radīto emisiju dēļ 2015. gadā priekšlaicīgi gāja bojā 6 800 Eiropas iedzīvotāji;

G.

tā kā tiek lēsts, ka sliktas gaisa kvalitātes ietekme uz veselību rada 3–9 % lielus zaudējumus ES IKP;

H.

tā kā nespēja ieviest tiesību aktus par gaisa kvalitāti apdzīvotās vietās un novērst gaisa piesārņojumu iekštelpās ir īpaši satraucoši fakti un tā kā tas kavē 7. vides rīcības plāna 3. prioritārā mērķa sasniegšanu, saskaņā ar kuru Savienības iedzīvotāji būtu jāaizsargā no vides radītās ietekmes un no apdraudējuma veselībai un labklājībai;

I.

tā kā pašreizējās pārtikas un lauksaimniecības sistēmas rada pārmērīgas amonjaka, slāpekļa oksīda un metāna emisijas; tā kā lauksaimnieciskās darbības rada 94 % amonjaka emisiju un 40 % metāna emisiju; tā kā intensīva lopkopība pasaulē izraisa vairāk siltumnīcefekta gāzu emisiju nekā transports;

J.

tā kā slikta gaisa kvalitāte kļūst aizvien lielāka problēma ilgtspējīgas attīstības kontekstā un tā kā gaisa piesārņojuma problēmas risināšana ir ļoti svarīga tam, lai nodrošinātu ANO 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) īstenošanu Eiropā un ārpus tās;

K.

tā kā PVO 2000. gadā pieņēma principu kopumu, kurš nosaka tiesības uz veselīgu gaisu iekštelpās un kurā tā norādīja, ka “saskaņā ar cilvēktiesību principiem veselības jomā ikvienam ir tiesības iekštelpās elpot veselīgu gaisu”;

L.

tā kā Savienībai būtu jācenšas veicināt pasaules līmeņa rīcību gaisa piesārņojuma ierobežošanai;

M.

tā kā melnais ogleklis (BC) ir produkts, kurš rodas organiskā oglekļa nepilnīgas sadedzināšanas rezultātā no satiksmes, fosilā kurināmā un biomasas sadedzināšanas, kā no rūpniecības un kurš ir viena no smalko daļiņu sastāvdaļām, un tam ir ietekme uz globālo sasilšanu;

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

72.

73.

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (1),

—

ņemot vērā Komisijas regulas projektu, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 II, III un IV pielikumu groza attiecībā uz klotianidīna, cikloksidima, epoksikonazola, flonikamīda, haloksifopa, mandestrobīna, mepikvata, Metschnikowia fructicola (celms NRRL Y-27328) un proheksadiona maksimālajiem atlieku līmeņiem konkrētos produktos vai uz tiem (D059754/02,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulu (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, un jo īpaši tās 5. panta 1. punktu un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2014. gada 25. novembra pamatoto atzinumu, kas publicēts 2014. gada 4. decembrī, par pašreizējiem klotianidīna un tiametoksāma maksimālajiem atlieku līmeņiem (MAL) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 12. pantu (3),

—

ņemot vērā EFSA pamatoto 2018. gada 30. augusta atzinumu, kas publicēts 2018. gada 20. septembrī, par klotianidīna pašreizējo maksimālo atlieku līmeņu modificēšanu kartupeļos (4),

—

ņemot vērā atzinumu, ko 2018. gada 27. novembrī sniegusi Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgā komiteja,

—

ņemot vērā 5.a panta 3. punkta b) apakšpunktu un 5.a panta 5. punktu Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumā 1999/468/EK, ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (5),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu, kā arī 4. punkta c) apakšpunktu,

A.

tā kā klotianidīns ir neonikotinoīds insekticīds un būtisks cita neonikotinoīda — tiametoksāma — metabolīts, kas tiek izmantots pret dažādiem kukaiņiem, tostarp apputeksnētājiem;

B.

tā kā 2017. gada 21. septembrīEFSA pieņēma atzinumu par neonikotinoīdu toksiskumu;

C.

tā kā 2018. gada 28. februārīEFSA publicēja atjauninātus riska novērtējumus trim neonikotinoīdiem — klotianidīnam, imidakloprīdam un tiametoksāmam — un apstiprināja, ka lielākajā daļā gadījumu neonikotinoīdu pesticīdu izmantošana apdraud savvaļas bites un medus bites (6);

D.

tā kā klotianidīns ir viens no trim neonikotinoīdiem, kuru lietošana Savienībā ir aizliegta;

E.

tā kā vairāki pētījumi liecina, ka klotianidīns ietekmē aknu un nieru vielmaiņu un tam ir imūntoksiska ietekme uz zīdītājiem (7);

F.

tā kā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. panta 2. punktā ir noteikts, ka piesardzības princips ir viens no Savienības pamatprincipiem;

G.

tā kā LESD 168. panta 1. punktā ir norādīts: “nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”;

H.

tā kā Direktīvas 2009/128/EK mērķis ir panākt pesticīdu ilgtspējīgu izmantošanu Savienībā, tādēļ samazinot pesticīdu izmantošanas radīto apdraudējumu un ietekmi uz cilvēka un dzīvnieku veselību un vidi un veicinot integrētās augu aizsardzības un alternatīvu pieeju vai paņēmienu izmantošanu (piemēram, izmantojot neķīmiskas alternatīvas, nevis pesticīdus);

I.

tā kā Komisijas regulas priekšlikumā, pamatojoties uz pieteikumu par importa pieļaujamo līmeni, kas iesniegts klotianidīnam, ko izmanto kartupeļos Amerikas Savienotajās Valstīs, ir pausts viedoklis, ka augstāki MAL ir nepieciešami, lai novērstu tirdzniecības šķēršļus šādu kultūraugu importam;

J.

tā kā Komisijas priekšlikums paaugstināt MAL klotianidīnam ir viesis šaubas saskaņā ar piesardzības principu, ņemot vērā to, ka trūkst datu un ir neskaidrība saistībā ar klotianidīna ietekmi uz sabiedrības veselību jaunajiem zīdītājiem un vidi;

K.

tā kā EFSA norāda — saistībā ar prasību paaugstināt MAL dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/784 (8) vēlākais līdz 2018. gada 19. septembrim ir jāgroza vai jāatsauc pašreizējās atļaujas augu aizsardzības produktiem, kas kā darbīgo vielu satur klotianidīnu; tā kā šādi ierobežojumi klotianidīna apstiprināšanas nosacījumiem nav atbilstīgi, jo MAL piemērošana attiecas uz importētiem kultūraugiem;

L.

tā kā 2018. gada 30. augusta atzinumā EFSA norāda, ka saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 396/2005 6. pantu Bayer CropScience AG iesniedza pieteikumu kompetentajai iestādei Vācijā (novērtējošā dalībvalsts (EMS)) noteikt importa pieļaujamo līmeni aktīvajai vielai klotianidīnam no Kanādas importētajos kartupeļos. EMS atbilstoši Regulas (EK) Nr. 396/2005 8. pantam izstrādāja novērtējuma ziņojumu, kas 2018. gada 26. aprīlī tika iesniegts Eiropas Komisijai un nosūtīts Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA). EMS ierosināja no Kanādas importētajiem kartupeļiem noteikt importa pieļaujamo līmeni 0,3 mg/kg apmērā;

M.

tā kā secinājumi, kas izdarīti EFSA2018. gada 30. augusta atzinumā, pamato klotianidīna MAL paaugstināšanu tikai, pamatojoties uz nepieciešamību ievērot Kanādas normatīvās vērtības, taču atzinumā kopumā nav veikta neonikotinoīdu un to izmantošanas kumulatīvās ietekmes uz vidi analīze;

N.

tā kā EFSA secinājumi tika izdarīti, pamatojoties uz teorētiskiem apsvērumiem, jo īpaši attiecībā uz maksimālā dienā uzņemtā daudzuma aprēķinu saistībā ar īstermiņa risku; tā kā daži EFSA analīzes aspekti būtībā ir teorētiski, tāpēc rodas šaubas par to, vai iestāde ir spējusi paļauties uz empīriskiem faktiem un vai iegūtajos rezultātos tādējādi ir spējusi atspoguļot faktisko situāciju;

O.

tā kā EFSA secināja, ka “ir maz ticams”, ka klotianidīna MAL paaugstināšana rada risku patērētāju veselībai; tā kā šis tomēr ir spriedums ar varbūtības pakāpi un tāpēc joprojām ir zināmas bažas par to, vai ar jaunajām MAL vērtībām patiešām izdosies efektīvi garantēt attiecīgās vielas drošu izmantošanu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 4114 (DP-ØØ4114-3), sastāv vai ir ražoti no tās (D060242/03,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 14. janvāra balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 19. aprīlī pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 24. maijā un grozīts 2018. gada 5. jūlijā (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā 2014. gada 27. novembrī uzņēmums “Pioneer Overseas Corporation” uzņēmuma “Pioneer Hi-Bred International Inc.” (ASV) vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Nīderlandes kompetentajai iestādei pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu 4114, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”), un tā kā pieteikums attiecās arī uz to, lai tirgū laistu produktus, kas satur ĢM kukurūzu 4114 vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot kultivēšanu;

B.

tā kā EFSA attiecībā uz pieteikumu 2018. gada 19. aprīlī pieņēma labvēlīgu atzinumu;

C.

tā kā ĢM kukurūza 4114 tika izstrādāta, lai iegūtu trīs insekticīdu olbaltumvielas (Cry1F, Cry34Ab1 un Cry35Ab1) aizsardzībai pret konkrētiem tauriņu kārtas un vaboļu kārtas kaitēkļiem un PAT proteīnu, kas piešķir noturību pret herbicīda aktīvo vielu glufozinātamoniju;

D.

tā kā papildu herbicīdu, šajā gadījumā glufosināta, izmantošana ir daļa no parastās lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā, un tādēļ var paredzēt, ka tie tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām devām, kas ne tikai radīs lielāku atlieku daudzumu ražā un tātad arī importētajā produktā, bet var arī ietekmēt ĢM auga sastāvu un tā agronomiskās īpašības;

E.

tā kā glufosināta izmantošana Savienībā kopš 2018. gada 1. augusta nav atļauta, jo tas ir klasificēts kā toksisks reprodukcijai un tādējādi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (5) noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem;

F.

tā kā informācija par herbicīdu un to metabolītu atlieku līmeņiem ir svarīga, lai varētu veikt pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu augu visaptverošu riska novērtējumu; tā kā EFSA ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetencē neietilpst atliekas, kas rodas no apsmidzināšanas ar herbicīdiem; tā kā nav novērtēta ietekme, ko rada ģenētiski modificētas kukurūzas apsmidzināšana ar herbicīdiem;

G.

tā kā dalībvalstīm Savienības saskaņotās daudzgadu kontroles programmas 2019., 2020. un 2021. gadam (6) ietvaros nav juridiska pienākuma mērīt glufosināta atliekas kukurūzas importā, lai nodrošinātu atbilstību maksimālajiem atlieku līmeņiem; tā kā nevar garantēt glufosināta atlieku ĢM kukurūzā 4114 atbilstību Savienības saskaņotās daudzgadu kontroles programmai;

H.

tā kā ĢM kukurūza 4114 satur trīs Bt toksīnus (Cry1F, Cry34Ab1 un Cry35Ab1 proteīnus), kas nodrošina aizsardzību pret konkrētiem tauriņu kārtas un vaboļu kārtas kaitēkļiem;

I.

tā kā, lai gan Cry1 proteīni ir atzīti par tādiem, kam piemīt palīgvielas īpašības, proti, tie var pastiprināt citu pārtikas produktu alergēnās īpašības, EFSA to neanalizēja; tā kā tas ir problemātiski, jo Bt toksīni var sajaukties ar alergēniem pārtikā un barībā, piemēram, sojas pupās;

J.

tā kā 2017. gadā īstenotā zinātniskā pētījumā par ietekmi, ko uz veselību varētu radīt Bt toksīni un atliekas pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, ir secināts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš herbicīdu atliekām un to mijiedarbībai ar Bt toksīniem (7); tā kā EFSA šo aspektu nav izanalizējusi;

K.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 14. janvāra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

L.

tā kā gan paskaidrojumā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojumā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku (8);

M.

tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā (9) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

—

Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (OV C 86, 6.3.2018., 108. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (OV C 86, 6.3.2018., 111. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 76. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (OV C 215, 19.6.2018., 80. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 70. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 73. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (OV C 215, 19.6.2018., 83. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 298, 23.8.2018., 34. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 71. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 67. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 337, 20.9.2018., 54. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 55. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 60. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 346, 27.9.2018., 122. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 127.lpp).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (OV C 346, 27.9.2018., 133. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0051).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON-87427-7 × MON-89Ø34-3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0052).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0197).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 (MON-ØØØ21-9), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0221).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × 59122 × MON 810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, 59122, MON 810 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumus 2009/815/EK, 2010/428/ES un 2010/432/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0222).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0416).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 87427, MON 89034, 1507, MON 88017 un 59122, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumu 2011/366/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0417).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza Īstenošanas lēmumu 2013/327/ES attiecībā uz atļaujas atjaunošanu laist tirgū barību, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0057).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 5307 (SYN-Ø53Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0058).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87403 (MON-874Ø3-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0059).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0060).

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87411 (MON-87411-9), sastāv vai ir ražoti no tās (D060243/03,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 14. janvāra balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 31. maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 28. jūnijā (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā 2015. gada 5. februāra uzņēmums “Monsanto Europe N.V.” uzņēmuma “Monsanto” (ASV) vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Nīderlandes kompetentajai iestādei pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur kukurūzu MON 87411, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”), un tā kā pieteikums attiecās arī uz to, lai tirgū laistu produktus, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu MON 87411 vai sastāv no tās, izmantošanai kā jebkura cita veida kukurūzai, kas nav pārtika un barība, izņemot kultivēšanu;

B.

tā kā EFSA attiecībā uz pieteikumu 2018. gada 31. maijā pieņēma labvēlīgu atzinumu;

C.

tā kā ĢM kukurūza MON 87411 tika izstrādāta, lai nodrošinātu izturību pret kukurūzas sakņu tārpu, sintezējot modificētu Bt Cry3Bb1 gēna veidu un DvSnf7 dsRNA ekspresijas kaseti, un noturību pret glifosātu saturošiem herbicīdiem;

D.

tā kā ņemot vērā kukurūzas sakņu tārpu rezistenci pret Bt proteīniem, tostarp Cry3Bb1, dažos Amerikas Savienoto Valstu kukurūzas audzēšanas reģionos, ĢM kukurūza MON 87411 ir izstrādāta, lai radītu insekticīdu divkāršas saites RNS, dsRNS;

E.

tā kā dsRNS paredzētā ietekme ir tāda, ka tā tiek uzņemta mērķorganisma — šajā gadījumā kukurūzas sakņu tārpa kāpura — zarnā, ar gēnu regulēšanu izraisot traucējumus bioloģiskajos pamatprocesos un tādējādi nogalinot sakņu tārpu;

F.

tā kā Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 (5) ir noteikts, ka tad, ja attiecībā uz ģenētiski modificētiem augiem izmanto pavājināšanas pieejas ar RNAi, ir vajadzīga bioinformātikas analīze, lai noteiktu iespējamos nemērķa gēnus; tā kā šajā saistībā jāveic rūpīga analīze, lai salīdzinātu dsRNS struktūru ar genoma reģioniem organismos, kas varētu nonākt saskarē ar molekulām, tostarp nemērķa organismos;

G.

tā kā EFSA tomēr attiecināja savus apsvērumus un riska novērtējumu uz iespējamo nemērķa ietekmi uz augiem, neņemot vērā ietekmi uz cilvēkiem un mājlopiem un to zarnu mikrobiomiem, kuros kukurūza nonāk ar pārtiku un barības ķēdē; tā kā neatkarīgas iestādes veiktajā EFSA atzinuma novērtējumā tas aprakstīts kā teicams piemērs stratēģijai “nepārbaudi-nekonstatē”, kas nav savienojama ar spēkā esošo regulējumu (6);

H.

tā kā novērtējumā secināts, ka, inter alia, iepriekšminētais iemesls, EFSA molekulāro īpašību riska novērtējums nav pārliecinošs un nav pietiekams, lai pierādītu pārtikas un barības nekaitīgumu;

I.

tā kā pieteikuma iesniedzēja iesniegtais pētījums par toksiticāti 90 dienu laikposmā liecināja par statistiski nozīmīgu svara samazināšanos žurkām, kas barotas ar ĢM kukurūzu MON 87411; tā kā neņemot vērā, ka EFSA noraidīja šo secinājumu, jo tajā nebija ietverti testēšanā novērotie ar uzturu saistītie klīniskie simptomi un gremošanas trakta histopatoloģiskās izmaiņas, ir iespējams, ka ĢM kukurūzas MON 87411 radītā dsRNS var tieši mijiedarboties ar zarnu mikrobiomu, neuzņemot to tieši no zarnas, un tas varētu izskaidrot dzīvnieku barošanas pētījuma secinājumus, kas liecina par svara atšķirībām bez patoloģiskām sekām; tā kā EFSA jāveic turpmāka šā aspekta izpēte;

J.

tā kā papildu herbicīdu, šajā gadījumā glifosāta, izmantošana ir daļa no parastās lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā, un tādēļ var paredzēt, ka tie tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām devām, kas ne tikai radīs lielāku atlieku daudzumu ražā un tātad arī importētajā produktā, bet var arī ietekmēt ĢM auga sastāvu un tā agronomiskās īpašības;

K.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — gluži pretēji — 2015. gadā glifosātu ir klasificējusi kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

L.

tā kā saskaņā ar EFSA Augu aizsardzības līdzekļu ekspertu grupas un to atlieku ekspertu grupas datiem nevar izdarīt secinājumus par to atlieku drošību, kuras rodas, ĢM kultūraugus apsmidzinot ar glifosāta preparātiem (7); tā kā piedevas un to maisījumi, ko izmanto glifosāta izsmidzināšanas tirdzniecības preparātos, var būt toksiskāki par pašu aktīvo vielu (8);

M.

tā kā Savienība jau ir izņēmusi no tirgus glifosāta piedevu, kas pazīstama ar nosaukumu POE-talovamīns, jo ir bažas, ka tā ir toksiska viela; tā kā problemātiskas piedevas un maisījumi tomēr var būt atļauti valstīs, kurās audzē šo ĢM kukurūzu (pašreiz Argentīna, Brazīlija, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis);

N.

tā kā informācija par herbicīdu un to metabolītu atlieku līmeņiem ir svarīga, lai varētu veikt pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu augu visaptverošu riska novērtējumu; tā kā EFSA ekspertu grupas ģenētiski modificētu organismu jomā kompetencē neietilpst jautājumi saistībā ar atliekām, kas rodas pēc apsmidzināšanas ar herbicīdiem; tā kā nav novērtēta ietekme, ko rada ĢM kukurūzas MON 87411 apsmidzināšana ar herbicīdiem;

O.

tā kā dalībvalstīm nav juridiska pienākuma mērīt glifosāta atliekas kukurūzas importā, lai pārbaudītu atbilstību maksimālajiem atlieku līmeņiem, kas ir daļa no Savienības saskaņotās daudzgadu kontroles programmas 2019., 2020. un 2021. gadam (9); tā kā nevar garantēt glifosāta atlieku ĢM kukurūzā MON 87411 atbilstību Savienības MAL;

P.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 14. janvāra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

Q.

tā kā gan paskaidrojumā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003/EK groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojumā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku (10);

R.

tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā (11) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

—

Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (OV C 86, 6.3.2018., 108. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (OV C 86, 6.3.2018., 111. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 76. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (OV C 215, 19.6.2018., 80. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 70. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (OV C 215, 19.6.2018., 73. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (OV C 215, 19.6.2018., 83. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 298, 23.8.2018., 34. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 71. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 307, 30.8.2018., 67. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 337, 20.9.2018., 54. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 55. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 60. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 346, 27.9.2018., 122. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 346, 27.9.2018., 127.lpp).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (OV C 346, 27.9.2018., 133. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0051).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 1. marta rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON-87427-7 × MON-89Ø34-3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumu 2010/420/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0052).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 3. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū pārtiku un lopbarību, kas ražota no ģenētiski modificētām cukurbietēm H7-1 (KM-ØØØH71-4) (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0197).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu GA21 (MON-ØØØ21-9), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0221).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 30. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 × 59122 × MON 810 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem 1507, 59122, MON 810 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Lēmumus 2009/815/EK, 2010/428/ES un 2010/432/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0222).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × MON 810 (MON-ØØ6Ø3-6 × MON-ØØ81Ø-6), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0416).

—

Eiropas Parlamenta 2018. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 87427, MON 89034, 1507, MON 88017 un 59122, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar ko atceļ Lēmumu 2011/366/ES (Pieņemtie teksti, P8_TA(2018)0417).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza Īstenošanas lēmumu 2013/327/ES attiecībā uz atļaujas atjaunošanu laist tirgū barību, kas satur ģenētiski modificētu eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0057).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 5307 (SYN-Ø53Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0058).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87403 (MON-874Ø3-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0059).

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 31. janvāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × LLCotton25 × MON 15985 sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2019)0060).

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu, sastāv no vai ir ražoti no tās, Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 un apakškombinācijām Bt11 × MIR162 × 1507, MIR162 × 1507 × GA21 un MIR162 × 1507 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2019. gada 14. janvāra balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā atzinumu, ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma 2018. gada 31. maijā un kas publicēts 2018. gada 11. jūlijā (3),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā 2010. gada 10. augustā uzņēmums “Syngenta Crop Protection AGBart Staes” tā meitasuzņēmuma “Syngenta Crop Protection NV/SA” vārdā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Vācijas kompetentajai iestādei pieteikumu, lai saņemtu atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21, sastāv vai ir ražota no tās (“pieteikums”), un tā kā pieteikums attiecās arī uz to, lai tirgū laistu produktus, kas satur ĢM kukurūzu Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un barība, izņemot kultivēšanu;

B.

tā kā pieteikuma jomā, kas iesniegšanas laikā ietvēra visas ĢM kukurūzas Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 apakškombinācijas, pēc tam tika atstātas tikai trīs apakškombinācijas — Bt11 x MIR162 x 1507, MIR162 x 1507 x GA21 un MIR162 x 1507 — neatkarīgi no to izcelsmes, izmantošanas pārtikai vai barībai, importam un apstrādei;

C.

tā kā četru modifikāciju kukurūza Bt11 x MIR162 x 1507 x GA21 tika iegūta parastas krustošanas gaitā, lai apvienotu četras atsevišķas kukurūzas modifikācijas, ļaujot izpausties cita starpā diviem dažādiem Cry proteīniem (zināmiem arī kā Bt proteīniem) aizsardzībai pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem, kā arī izpausties proteīniem ar izturību pret glifosātu un glufosinātu;

D.

tā kā EFSA attiecībā uz pieteikumu pieņēma labvēlīgu atzinumu; tā kā tomēr EFSA Ģenētiski modificēto organismu ekspertu grupas (EFSA ĢMO ekspertu grupa) loceklis pauda mazākuma viedokli;

E.

tā kā pieteikuma iesniedzējs nesniedza datus ne par vienu no trim apakškombinācijām, nedz arī pamatoja, kādēļ tas uzskata, ka nav vajadzības veikt riska novērtējumu; tā kā EFSA nepieprasīja datus par minētajām trim apakškombinācijām; tā kā nav zināms, vai šādas apakškombinācijas vispār jau ir iegūtas;

F.

tā kā mazākuma viedoklī, ko pieņēma EFSA ĢMO ekspertu grupas loceklis, ir norādīts, ka nav pieņemami, ka “novērtējums” par ĢM kultūraugiem (t. i., minētajām trim apakškombinācijām), par kurām nav sniegti dati, tiek pieņemts ar tādu pašu nozīmes un uzticamības pakāpi, kā to ĢM kultūraugu novērtējumi, par kuriem dati ir sniegti un izvērtēti;

G.

tā kā saskaņā ar mazākuma viedokli pētījumi liecina, ka ir novēroti blakus efekti, kas var ietekmēt imūnsistēmu konkrētos Bt proteīnu iedarbības apstākļos, un ka dažiem Bt proteīniem var būt papildvielu īpašības, proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo proteīnu alergēniskumu;

H.

tā kā mazākuma viedoklī ir secināts, ka, lai gan nevienā Bt proteīnu pielietojumā nekad nav konstatēta neparedzēta ietekme, tos nav iespējams novērot toksikoloģiskos pētījumos […], ko pašreiz EFSA iesaka un veic ĢM augu drošības novērtējumam, jo šajos pētījumos nav iekļauti atbilstīgas pārbaudes šim nolūkam (5);

I.

tā kā mazākuma viedoklī ir arī norādīts, ka datu par minētajām trim apakškombinācijām trūkuma dēļ nevar izslēgt jauno Bt proteīnu pieaugošas izpausmes risku un to kombinācijas iespējamo kumulatīvo ietekmi uz imūnsistēmu (piemēram, izpaužoties papildvielas darbībā), un ka nav iespējams skaidri noteikt ģenētiski modificēto organismu (ĢMO) nozīmi alergēnu riska pieaugumā, un tādējādi arī pilnībā aizsargāt patērētājus, kuri var būt pakļauti riskam;

J.

tā kā papildu herbicīdu, šajā gadījumā glufosināta un glifosāta, izmantošana ir daļa no parastās lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā, un tādēļ var sagaidīt, ka tie tiks pakļauti gan lielākām, gan atkārtotām devām, kas ne tikai radīs lielāku atlieku daudzumu ražā un tādējādi arī importētajā produktā, bet var arī ietekmēt ĢM auga sastāvu un tā agronomiskās īpašības;

K.

tā kā glufosināta izmantošana Savienībā nav atļauta, jo tas ir klasificēts kā toksisks reprodukcijai, un tādējādi atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem (6);

L.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra (ECHA) 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — gluži pretēji — 2015. gadā glifosātu ir klasificējusi kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu;

M.

tā kā saskaņā ar EFSA Augu aizsardzības līdzekļu ekspertu grupas un to atlieku ekspertu grupas datiem nevar izdarīt secinājumus par to atlieku drošību, kuras rodas, ĢM kultūraugus apsmidzinot ar glifosāta preparātiem (7); tā kā piedevas un to maisījumi, ko izmanto glifosāta izsmidzināšanas tirdzniecības preparātos, var būt toksiskāki par pašu aktīvo vielu (8);

N.

tā kā Savienība jau ir izņēmusi no tirgus glifosāta piedevu, kas pazīstama ar nosaukumu POE-talovamīns, jo ir bažas, ka tā ir toksiska viela; tā kā valstīs, kurās audzē šo ĢM kukurūzu (pašreiz Argentīnā, Kanādā un Japānā), problemātiskās piedevas un maisījumi joprojām var būt atļauti;

O.

tā kā informācija par herbicīdu un to metabolītu atlieku līmeņiem ir svarīga, lai varētu veikt pret herbicīdiem rezistentu ģenētiski modificētu augu visaptverošu riska novērtējumu; tā kā tiek uzskatīts, ka jautājums par atliekām no apsmidzināšana ar herbicīdiem neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas kompetences jomā; tā kā atliekas no ĢM kukurūzas Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 vai trīs apakškombināciju apsmidzināšanas ar herbicīdiem nav novērtētas;

P.

tā kā turklāt papildu herbicīdu metabolīti, kas rodas uz vairākās transformācijās iegūtiem augiem, var atšķirties no tiem, kas rodas uz vecākauga, un šo aspektu EFSA savā novērtējumā nav apsvērusi;

Q.

tā kā saskaņā ar neatkarīgu pētījumu (9) EFSA būtu bijis jāpieprasa, lai pieteikuma iesniedzējs iesniedz datus no izmēģinājumiem laukā ar lielāku devu herbicīdu, nekā augi var izturēt; tā kā šo augu materiālus būtu vajadzējis novērtēt attiecībā uz orgānu toksiskumu, imūnsistēmas reakcijām un reproduktīvo toksiskumu, ņemot vērā arī kombinatorisku iedarbību ar citiem augu savienojumiem un Bt toksīniem;

R.

tā kā Savienības saskaņotās daudzgadu kontroles programmas 2019., 2020. un 2021. gadam ietvaros dalībvalstīm nav pienākuma mērīt glufosināta vai glifosāta atliekas importētajai kukurūzai, lai pārbaudītu atbilstību maksimālajiem atlieku līmeņiem (MAL) (10); tā kā nav iespējams nodrošināt, ka glufosināta un glifosāta atliekas uz ĢM kukurūzas Bt11 × MIR162 × 1507 × GA21 vai trim apakškombinācijām atbildīs Savienības MAL;

S.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2019. gada 14. janvāra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta;

T.

tā kā gan paskaidrojumā, kurš pievienots 2015. gada 22. aprīlī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko Regulu (EK) Nr. 1829/2003 groza attiecībā uz iespēju, ka dalībvalstis var ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētas pārtikas un barības lietošanu savā teritorijā, gan paskaidrojumā, kurš pievienots 2017. gada 14. februārī iesniegtajam likumdošanas priekšlikumam, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, Komisija pauda nožēlu, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot dalībvalstu komitejas labvēlīgu atzinumu, un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker šo praksi vairākkārt ir nosodījis kā nedemokrātisku (11);

U.

tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā (12) noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003, un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

—

Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).