13.11.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 384/1

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN REVĪZIJAS PALĀTAI

Eiropas Savienības konsolidētie gada pārskati par 2019. finanšu gadu

(2020/C 384/01)

SATURA RĀDĪTĀJS

PRIEKŠVĀRDS

EIROPAS SAVIENĪBAS POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR 2019. FINANŠU GADU

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI

BILANCE

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

NETO AKTĪVU IZMAIŅU PĀRSKATS

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM

FINANŠU PĀRSKATU APSPRIEŠANA UN ANALĪZE

100

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI

114

GLOSĀRIJS

173

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

177

PRIEKŠVĀRDS

Man ir prieks jūs iepazīstināt ar Eiropas Savienības 2019. gada pārskatiem. Tajos ir sniegts pilnīgs pārskats par ES finansēm un ES pagājušā gada budžeta izpildi, tajā skaitā informācija par iespējamām saistībām, finanšu saistībām un citiem Savienības pienākumiem. Šajos pārskatos ir atspoguļots Savienības darbību daudzgadu raksturs un iekļauti skaidrojumi par galvenajiem finanšu rādītājiem un to attīstību. Eiropas Savienības konsolidētie gada pārskati ir iekļauti Komisijas integrētajā finanšu un pārskatatbildības pārskatu apkopojumā un ir būtiska daļa no mūsu augsti attīstītās finanšu pārskatatbildības sistēmas.

Vēlreiz pierādījās, ka ES budžets nozīmē pievienoto vērtību iedzīvotājiem, uzņēmumiem un reģioniem – neraugoties uz tā ierobežoto apjomu, kas ir aptuveni 2 % no visiem publiskajiem izdevumiem Savienībā, tas papildina valstu budžetus un atbalsta mūsu kopējās politiskās prioritātes.

2019. gada budžets bija pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) priekšpēdējais budžets. Gandrīz visu programmu īstenošana noritēja straujā tempā, izņemot jaunas programmas, piemēram, Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP), vai darbības, attiecībā uz kurām likumdošanas process tika nesen pabeigts. ES budžeta izdevumi ietvēra 178,8 miljardus EUR saistību apropriācijās un 159,1 miljardu EUR maksājumu apropriācijās.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada maija priekšlikumu 2019. gadā ievērojama daļa budžeta tika izmantota programmām, lai veicinātu darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, un stiprinātu izaugsmi, stratēģiskās investīcijas un konverģenci. ES arī turpināja atbalstīt centienus efektīvi risināt migrācijas izaicinājumus gan ES iekšienē, gan ārpus tās.

Gandrīz puse no atvēlētajiem līdzekļiem tika novirzīta pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt ekonomikas izaugsmi un mazināt reģionu ekonomiskās atšķirības. ES finansējums 12,4 miljardu EUR apmērā tika atvēlēts pētniecībai un inovācijai programmā “Apvārsnis 2020”, tajā skaitā augstas veiktspējas datošanas jomā. Arī citās jomās ir pierādījies, ka budžets ir investīcija nākotnē – tā izdevumi izglītībai un apmācībai tika palielināti par 20 % programmai “Erasmus+”, salīdzinot ar 2018. gadu, un par 37 % Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, kas veicina transportu un digitālo infrastruktūru. Atbalsts lauksaimniecībai un lauku apvidiem saglabājās stabils 57,9 miljardu EUR apmērā un sniedza ieguldījumu arī cīņā pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā.

2019. gada budžets nodrošināja nepieciešamo elastīgumu, lai pievērstos migrācijas problēmu iekšējam aspektam, ar kopējo atbalstu 1,2 miljardu EUR apmērā no Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda un 533 miljonu EUR atbalstu robežu pārvaldībai un drošībai no Iekšējās drošības fonda. Kopumā 5 miljoni EUR tika piešķirti arī, lai izveidotu jauno Eiropas Prokuratūru, kas veiks kriminālvajāšanu par noziedzīgiem nodarījumiem pret ES budžetu, arī par krāpšanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un korupciju.

Pat pirms koronavīrusa krīzes ES 2019. gada budžets apliecināja, cik svarīga nozīme ir funkcionējošai daudzgadu finanšu shēmai, kas nodrošina nepieciešamos līdzekļus un elastīgumu, lai rīkotos un reaģētu uz gaidāmajām problēmām. Šim elastīgumam būs arī svarīga loma nākamajā daudzgadu finanšu shēmā, kas ir Eiropas atveseļošanas plāna pamatā.

Eiropas Savienības konsolidētie gada pārskati tiek sagatavoti saskaņā ar starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem. Lai ievērotu minētos standartus, Komisija pastāvīgi pilnveido savus noteikumus un procedūras, organizatorisko struktūru un elastīgumu. Konsekventa un efektīva ziņošana nodrošina juridisko atbilstību un palielina pārskatatbildību par ES izdevumiem. Tā palīdz mijiedarboties ar iedzīvotājiem un citām ieinteresētajām personām un saglabāt to ticību un uzticību Eiropas Savienībai.

Johannes HAHN,

komisārs budžeta un cilvēkresursu jautājumos

EIROPAS SAVIENĪBAS POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA, PĀRVALDĪBA UN PĀRSKATATBILDĪBA

Eiropas Savienība (ES) ir savienība, kam dalībvalstis piešķir kompetences, lai sasniegtu kopējus mērķus. Savienība ir dibināta, pamatojoties uz tādām vērtībām kā cilvēka cieņas aizsardzība, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesību, tajā skaitā minoritāšu tiesību, ievērošana. Šīs vērtības ir kopīgas visām dalībvalstīm sabiedrībā, kurā dominē plurālisms, nediskriminācija, iecietība, tiesiskums, solidaritāte un sieviešu un vīriešu līdztiesība.

1. POLITISKĀ UN FINANŠU SISTĒMA

ES Līgumi

Vispārējie mērķi un principi, no kuriem vadās Savienība un Eiropas iestādes, ir definēti Līgumos. Savienība un ES iestādes var rīkoties tikai saskaņā ar Līgumos piešķirtajām pilnvarām, lai sasniegtu tajos noteiktos mērķus, un tām jārīkojas, ievērojot subsidiaritātes un proporcionalitātes principus (1). Lai sasniegtu savus mērķus un īstenotu savu politiku, Savienība sev nodrošina nepieciešamos finanšu līdzekļus. Komisijas atbildībā ir veicināt Savienības vispārējās intereses, kas ietver budžeta izpildi un programmu pārvaldību sadarbībā ar dalībvalstīm un ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu.

ES cenšas sasniegt Līgumā noteiktos mērķus, izmantojot vairākus instrumentus, un viens no tiem ir ES budžets. Citi ir, piemēram, vienots tiesiskais regulējums vai kopējas politikas stratēģijas.

Komisijas politiskās prioritātes

Komisijas politiskās prioritātes ir definētas Komisijas priekšsēdētājas noteiktajās politiskajās pamatnostādnēs. U. fon der Leienas – kura sāka pildīt amata pilnvaras 2019. gada 1. decembrī – vadībā Komisija pievērsīsies turpmāk aprakstītajiem sešiem vērienīgajiem mērķiem.

SEŠI VĒRIENĪGIE MĒRĶI

Eiropas zaļais kurss

—	Tiekties uz to, lai Eiropa kļūtu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu

Ekonomika cilvēku labā

—	Nodrošināt sociālo taisnīgumu un labklājību

Digitālajam laikmetam gatava Eiropa

—	Nodrošināt iedzīvotājiem plašākas iespējas ar jaunas paaudzes tehnoloģiju palīdzību

Mūsu eiropeiskā dzīvesziņa

—	Izveidot līdztiesības savienību, kurā mums visiem ir vienādas iespējas

Spēcīgāka Eiropa pasaulē

—	Nodrošināt, ka Eiropa cenšas panāk vairāk, stiprinot savu unikālo atbildīgas globālās līderes zīmolu līderība

Jauns impulss Eiropas demokrātijai

—	Veicināt, aizsargāt un nostiprināt mūsu demokrātiju,

Iepriekšējā Komisija pievērsās šādām desmit prioritātēm, ko bija noteicis bijušais priekšsēdētājs Žans Klods Junkers, ievērojot ES tābrīža ilgtermiņa izaugsmes stratēģiju “Eiropa 2020”:

—	jauns impulss nodarbinātībai, izaugsmei un investīcijām,

—	savienots digitālais vienotais tirgus,

—	spēcīga enerģētikas savienība ar tālredzīgu klimata pārmaiņu politiku,

—	padziļināts un taisnīgāks iekšējais tirgus ar spēcīgāku rūpniecisko pamatu,

—	dziļāka un taisnīgāka ekonomiskā un monetārā savienība (EMS),

—	līdzsvarota un progresīva tirdzniecības politika globalizācijas iespēju izmantošanai,

—	tiesiskuma un pamattiesību telpa, kurā valda savstarpēja uzticēšanās,

—	virzība uz jaunu politiku migrācijas jomā,

—	Eiropa kā spēcīgāks globāls dalībnieks,

—	demokrātisku pārmaiņu Savienība.

Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam

Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās 17 ilgtspējīgas attīstības mērķi, ko Apvienoto Nāciju Organizācija pieņēma 2015. gada septembrī, ir devuši jaunu stimulu globālajiem centieniem nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. ES ir bijusi nozīmīga loma programmas 2030. gadam izveidē, atspoguļojot faktu, ka ilgtspējīgas attīstības jautājums gadiem ilgi ir bijis Eiropas projekta pamatā. Ilgtspējīgas attīstības mērķi ir stingri iestrādāti ES Līgumos un integrēti visās ES politikas jomās un iniciatīvās. ES budžetam ir nozīmīga loma daudzu ilgtspējas problēmu risināšanā, ieskaitot tādas problēmas kā nabadzība, jauniešu bezdarbs, veselība un labklājība, klimata pārmaiņas, bioloģiskās daudzveidības izzušana, ilgtspējīga enerģija un migrācija.

Daudzgadu finanšu shēma un izdevumu programmas

No ES budžeta atbalstītie politikas virzieni tiek īstenoti saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu (DFS) un attiecīgiem nozaru tiesību aktiem, kuros ir noteiktas izdevumu programmas. Ar tiem ES politiskās prioritātes tiek izteiktas finanšu izteiksmē pietiekami ilgā periodā, lai tās būtu efektīvas un sniegtu saskaņotu ilgtermiņa redzējumu ES fondu finansējuma saņēmējiem un valstu iestādēm, kas nodrošina līdzfinansējumu. Gada maksimālās summas (maksimālais apjoms) tiek noteikts ES izdevumiem kopumā un galvenajām izdevumu kategorijām. Visu izdevumu kategoriju maksimālo apjomu summa parāda saistību apropriāciju kopējo maksimālo apjomu. Daudzgadu finanšu shēma tiek pieņemta vienbalsīgi, apliecinot visu dalībvalstu piekrišanu mērķiem un izdevumu lielumam (budžeta saistību un maksājumu maksimālajam līmenim), ar Eiropas Parlamenta piekrišanu. Pašreizējā DFS aptver laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam.

Iestāžu nolīgums

Daudzgadu finanšu shēmu papildina iestāžu nolīgums (2), kas ir politiska Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas vienošanās. Šā nolīguma, kas tika pieņemts 2013. gadā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 295. pantu, mērķis ir īstenot budžeta disciplīnu, uzlabot ikgadējās budžeta procedūras darbību un iestāžu sadarbību budžeta jautājumos, kā arī nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību.

Gada budžets

Gada budžetu sagatavo Komisija, un Eiropas Parlaments un Padome par to parasti vienojas līdz decembra vidum, pamatojoties uz LESD 314. pantā noteikto procedūru. Saskaņā ar budžeta līdzsvarotības principu kopējiem ieņēmumiem konkrētā finanšu gadā jābūt vienādiem ar kopējiem izdevumiem (maksājumu apropriācijām).

Galvenie ES finansējuma avoti ir pašu resursu ieņēmumi, kurus papildina citi ieņēmumi. Ir triju veidu pašu resursi: tradicionālie pašu resursi (piemēram, muitas nodokļi un cukura nodevas), pašu resursi, kuru pamatā ir pievienotās vērtības nodoklis (PVN), un pašu resursi, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI). Citi ieņēmumi no ES darbībām (piemēram, naudas sodi, kas ir saistīti ar konkurences lietām) parasti veido mazāk nekā 10 % no kopējiem ieņēmumiem. Budžeta finansēšanai nepieciešamo pašu resursu kopsummu nosaka, no kopējiem izdevumiem atskaitot citus ieņēmumus. Pašreizējā DFS pašu resursu kopējais apmērs nevar pārsniegt 1,20 % no dalībvalstu nacionālā kopienākuma (NKI) summas.

Pārvaldības veidi

ES budžetu īsteno trīs pārvaldības režīmos, kas nosaka, kā nauda tiek izmaksāta un pārvaldīta:

—	dalīta pārvaldība – lielāko daļu budžeta Komisija pārvalda atbilstīgi dalītas pārvaldības sistēmai sadarbībā ar dalībvalstīm, jo īpaši struktūrfondu un lauksaimniecības jomās,

—	tieša pārvaldība – Komisija arī pārvalda programmas pati un var deleģēt konkrētu programmu īstenošanu izpildaģentūrām,

—

netieša pārvaldība – lēmumus par izdevumiem var arī pārvaldīt netieši ar citu ES vai ārpus ES esošu struktūru starpniecību. Finanšu regulā un/vai deleģēšanas nolīgumos ir noteikti nepieciešamie kontroles un ziņošanas mehānismi, kas šīm struktūrām jāizmanto, un Komisijas ziņošana, budžeta izpildes uzdevumus uzticot valsts aģentūrām, Eiropas Investīciju bankas grupai, trešām valstīm, starptautiskām organizācijām (piemēram, Pasaules Bankai vai Apvienoto Nāciju Organizācijai) un citām struktūrām (piemēram, ES decentralizētām aģentūrām, kopuzņēmumiem).

Finanšu regula

Finanšu regula (FR) (3), kas piemērojama vispārējam budžetam, ir viens no galvenajiem ES finanšu regulējuma struktūras tiesību aktiem. Tajā ir sīki definēti finanšu noteikumi, kas piemērojami ES budžeta izpildei, un to dažādo dalībnieku loma, kuru pienākums ir nodrošināt, ka naudas tiek izlietota pareizi un sasniedzot noteiktos mērķus.

2. PĀRVALDE UN PĀRSKATATBILDĪBA

2.1. INSTITUCIONĀLĀ STRUKTŪRA

ES ir iestāžu sistēma, kuras uzdevumi ir stiprināt tās vērtības, sekmēt tās mērķu sasniegšanu, kalpot Savienības, tās pilsoņu un dalībvalstu interesēm, kā arī nodrošināt tās politiku un darbību saskaņotību, efektivitāti un nepārtrauktību. Organizatoriskā struktūra sastāv no iestādēm, aģentūrām un citām ES struktūrām, ko iekļauj ES konsolidētajos pārskatos, ciktāl ir izpildīti Finanšu regulā noteiktie konsolidācijas kritēriji un piemērojamie grāmatvedības noteikumi (konsolidācijas darbības jomā iekļauto subjektu sarakstu skatīt 9. skaidrojumā).

Eiropas Parlaments kopīgi ar Padomi veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Komisijai ir politiska pārskatatbildība attiecībā pret Eiropas Parlamentu. Arī Padome veic politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas Eiropadomes noteiktajā Savienības vispārējā politiskajā virzienā un prioritātēs.

Komisija ir atbildīga par tiesību aktu plānošanu, sagatavošanu un ierosināšanu, par ES politikas virzienu pārvaldību, tajā skaitā ES tiesību aktu īstenošanas uzraudzību un to izpildes nodrošināšanu, par ES finansējuma piešķiršanu un finansējuma programmu pārvaldību un par ES pārstāvēšanu starptautiskā mērogā.

Komisija veic budžeta izpildi, lielā mērā sadarbojoties ar dalībvalstīm (4). Kopā tās nodrošina, ka apropriācijas tiek izlietotas atbilstīgi pareizas finanšu pārvaldības principiem. Regulās nosaka dalībvalstu pienākumus to kopīgajā budžeta izpildes kontrolē un revīzijā, kā arī izrietošo atbildību. Tajās arī nosaka pienākumus un sīki izstrādātus noteikumus katrai no ES iestādēm attiecībā uz to izdevumiem.

2.2. KOMISIJAS PĀRVALDES STRUKTŪRA

Komisijai ir unikāla pārvaldības sistēma, kurā skaidri nošķirtas politiskās un administratīvās pārraudzības struktūras un precīzi noteiktas atbildības jomas un finansiālā pārskatatbildība (5).

Komisijas iekšējā darbība ir balstīta uz vairākiem labas pārvaldības pamatprincipiem – skaidri sadalītām lomām un pienākumiem, ciešu apņemšanos īstenot uz rezultātiem vērstu pārvaldību un ievērot tiesisko regulējumu, skaidriem pārskatatbildības mehānismiem, augstas kvalitātes un visaptverošu tiesisko regulējumu, atklātību un pārredzamību un augstiem ētikas standartiem.

Komisija savas funkcijas veic komisāru kolēģijas – kas nosaka prioritātes un uzņemas vispārēju politisku atbildību par Komisijas darbu – vadībā. Priekšsēdētājs lemj par Komisijas iekšējo organizāciju, nodrošinot tās konsekventu, efektīvu un koleģiālu darbību. Iekšējie pasākumi rada stingru kontroles un vadības rīku struktūru, kas ļauj komisāru kolēģijai uzņemties politisku atbildību par Komisijas darbu, proti, lēmumiem, ko tā pieņem, kā arī par saskaņošanas, izpildvaras un vadības funkcijām, kas noteiktas Līgumos.

Kolēģija deleģē budžeta praktisko izpildi un finanšu pārvaldību ģenerāldirektoriem un dienestu vadītājiem, kuri vada Komisijas attiecīgo administratīvo struktūru (6). Šī decentralizētā pieeja rada administratīvu kultūru, kas mudina civildienesta ierēdņus uzņemties atbildību par viņu kontrolē esošajām darbībām un liek viņiem nodrošināt pārliecību par darbībām, par kurām viņi atbild.

Centrālie dienesti atbalsta ģenerāldirektorus un dienestu vadītājus viņu pienākumu izpildē. Jo īpaši Korporatīvās pārvaldības padome nodrošina koordināciju, pārraudzību, konsultācijas un stratēģisko orientāciju korporatīvās pārvaldības jautājumos tādās jomās kā finanšu un cilvēkresursu pārvaldība, riska pārvaldība, uz rezultātiem vērsta pārvaldība, IT pārvaldība, kiberdrošība un fiziskā drošība, darbības nepārtrauktība un informācijas pārvaldība (7).

Šī pārvaldes sistēma ir balstīta uz Līgumiem un laika gaitā ir attīstījusies, lai pielāgotos mainīgai videi un saglabātu atbilstību attiecīgajos starptautiskajos standartos noteiktajai paraugpraksei (8). Turpinot šo 2018. gadā ieviesto pasākumu racionalizāciju un nostiprināšanu (9), tika ņemts vērā Eiropas Revīzijas palātas (10) un Komisijas Iekšējās revīzijas dienesta revīzijas darbs. Kā prasīts Finanšu regulā (247. pantā), gada ES budžeta pārvaldības un izpildes gada ziņojumā tiek iekļauta informācija par galvenajiem pārvaldības pasākumiem Komisijā.

2.3. ES BUDŽETA IZPILDES SISTĒMA

Lai nodrošinātu ES programmu spēcīgu orientāciju uz rezultātiem, Eiropas līmeņa pievienoto vērtību un pareizu pārvaldību, ir jāievieš stingras izpildes sistēmas. ES budžeta izpildes sistēma ir sīki izstrādāta, un uz sniegumu balstīta budžeta izstrādes sistēmu standarta indeksā tās rādītājs ir augstāks nekā jebkurai individuālai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) novērtētai valstij.

ES budžeta izpildes sistēma ziņo par vairāku veidu un līmeņu stratēģiskiem mērķiem, uzdevumiem un rādītājiem. Tajā arī ņem vērā politikas virzienu (piemēram, klimata pārmaiņu pārvaldības vai dzimumu līdztiesības politikas) un programmu savstarpējo papildināmību un integrēšanu, kā arī dalībvalstu svarīgo lomu ES budžeta izpildē.

—

Uzdevumi, rādītāji un mērķi ir ietverti programmu juridiskajā pamatā, un katru gadu Komisija par tiem ziņo, izmantojot budžeta projektam pievienotos programmu pārskatus. Programmu pārskati sniedz informāciju, kas nepieciešama, lai saprastu programmu izpildi un novērtētu to darbības rezultātus; tas ietver ilgtermiņa finanšu saistības saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu, programmu izpildes bāzes datus (politikas rīcības sākumpunktus), mērķus (kas jāsasniedz līdz daudzgadu finanšu shēmas perioda beigām) un starpposma atskaites punktus.

—	Komisija veicina uz rezultātiem vērstu kultūru, lai nodrošinātu, ka resursi tiek piešķirti prioritātēm un ka visas darbības ir maksimāli efektīvas un rada pievienoto vērtību. Turklāt pēdējos gados tā ir attīstījusi pieeju, kas veicina labāku līdzsvaru starp atbilstību un rezultātiem.

—

ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojumā ir sniegts visaptverošs pārskats par ES budžeta izpildi, pārvaldību un aizsardzību. Tajā izklāstīts, kā ar ES budžetu tiek atbalstītas Eiropas Savienības politikas prioritātes, un aplūkoti gan rezultāti, kas sasniegti, izmantojot ES budžetu, gan Komisijas ieguldījums augstāko budžeta un finanšu pārvaldības standartu nodrošināšanā un veicināšanā.

Šie elementi ļauj budžeta iestādei nākamā gada budžeta procedūrā pamatoti ņemt vērā izpildes informāciju.

2.4. KOMISIJAS FINANŠU PĀRVALDĪBA

Komisijā pienākumi un atbildības jomas finanšu pārvaldībā ir skaidri definētas (piemēram, Finanšu regulā un Iekšējos noteikumos (11)) un tiek attiecīgi piemērotas. Komisijas ģenerāldirektori un dienestu vadītāji kā deleģētie kredītrīkotāji ir atbildīgi par ES finanšu resursu pareizu pārvaldību, atbilstību Finanšu regulas noteikumiem, riska pārvaldību un atbilstošas iekšējās kontroles sistēmas izveidi.

Kredītrīkotāji atbild par visu pārvaldības procesu – tie gan nosaka, kas jādara, lai tiktu sasniegti iestādes noteiktie politikas mērķi, gan pārvalda darbības no operatīvā un pareizas finanšu pārvaldības viedokļa. Uzdevumus var tālāk deleģēt direktoriem, nodaļu vadītājiem un citām personām, kuras tādējādi kļūst par pastarpināti deleģētiem kredītrīkotājiem. Katrs deleģētais kredītrīkotājs iekšējās kontroles sistēmu īstenošanas pārraudzībā un uzraudzībā var paļauties uz vienu vai diviem direktoriem, kuri atbild par riska pārvaldību un iekšējo kontroli.

Komisijas centrālie dienesti sniedz norādījumus un padomus un veicina paraugpraksi, tajā skaitā ar Korporatīvās pārvaldības padomes darba starpniecību.

Saskaņā ar Finanšu regulu katram kredītrīkotājam ir jāsagatavo gada darbības pārskats (“GDP”) par to, kas ir sasniegts, un par iekšējo kontroli un finanšu pārvaldību gada gaitā. GDP iekļauj deklarāciju, ka resursi ir izmantoti, piemērojot pareizas finanšu pārvaldības principus, un ka ir ieviesti kontroles pasākumi, kas sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz pamatā esošo darījumu likumību un pareizību. Komisijas līmenī ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojums ir galvenais instruments, ar kura starpniecību komisāru kolēģija uzņemas politisko atbildību par ES budžeta finansiālo pārvaldību.

Komisijas grāmatvedis ir galvenais atbildīgais par kases pārvaldību, atgūšanas procedūrām, grāmatvedības noteikumu noteikšanu, pamatojoties uz starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem un metodēm, grāmatvedības sistēmu apstiprināšanu un Komisijas un ES konsolidēto gada pārskatu sagatavošanu. Turklāt grāmatvedim jāparaksta gada pārskati, apliecinot, ka tie visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo finanšu stāvokli, darbību rezultātus un Savienības naudas plūsmas. Gada pārskatus pieņem komisāru kolēģija. Grāmatvedis ir neatkarīga funkcija, un Komisijā viņš uzņemas lielu atbildību par finanšu pārskatu sagatavošanu.

Arī Komisijas iekšējais revidents ir centralizēta un neatkarīga funkcija, kas sniedz neatkarīgas konsultācijas, atzinumus un ieteikumus par iekšējās kontroles sistēmu kvalitāti un funkcionēšanu Komisijā, ES aģentūrās un citās autonomās struktūrās.

Revīzijas progresa komiteja nodrošina iekšējā revidenta neatkarību un uzrauga iekšējās revīzijas darba kvalitāti un pasākumus, ko Komisija veikusi, atbildot uz iekšējās un ārējās revīzijas ieteikumiem, kā arī Eiropas Revīzijas palātas konstatējumiem par budžeta izpildes apstiprināšanu un ieteikumiem par gada konsolidēto ES pārskatu uzticamību. Komitejas konsultatīvā loma palīdz turpināt vispārējo Komisijas iedarbīguma un efektivitātes uzlabošanu, lai tā varētu sasniegt savus mērķus, un veicina komisāru kolēģijas īstenoto pārraudzību pār Komisijas pārvaldību, risku pārvaldību un iekšējās kontroles praksi.

2.5. FINANŠU PĀRSKATU SNIEGŠANA

Pārskatu sniegšana par ES budžetu notiek, izmantojot integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņošanas pakotni, kurā apkopota visaptveroša informācija par ES budžeta izpildi, veikumu, rezultātiem, finanšu pārvaldību un aizsardzību. Tā ietver konsolidētus ES gada pārskatus, ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojumu (kurā iekļauj vērtējumu par Savienības finansēm, pamatojoties uz sasniegtajiem rezultātiem), gada ziņojumu par veiktajām revīzijām, nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas ilgtermiņa prognozi, aptverot turpmākos piecus gadus, un ziņojumu par pasākumiem pēc budžeta izpildes apstiprināšanas. Integrētajā finanšu un pārskatatbildības ziņošanas pakotnē sabiedrībai katru gadu tiek sniegts visaptverošs ieskats par ES budžeta finansiālo un darbības situāciju.

ES konsolidētie gada pārskati sniedz finanšu informāciju par ES iestāžu, aģentūru un citu struktūru darbībām gan no uzkrājumu grāmatvedības, gan budžeta viedokļa. Minētajos pārskatos nav ietverti dalībvalstu gada pārskati.

Konsolidētie ES gada pārskati sastāv no šādām divām atsevišķām, bet savstarpēji saistītām daļām:

—	konsolidētie finanšu pārskati un

—	pārskati par budžeta izpildi, kuros sniegta apkopota informācija par budžeta izpildi.

Turklāt konsolidētajiem ES gada pārskatiem ir pievienots finanšu pārskatu apspriešanas un analīzes (FSDA) dokuments, kurā rezumētas būtiskās izmaiņas un tendences finanšu pārskatos un izskaidroti nozīmīgie riski un neskaidrības, ar ko ES ir saskārusies un kas tai ir jārisina nākotnē.

Pārskatu sniegšana un pārskatatbildība Komisijā:

Integrēti finanšu un pārskatatbildības ziņojumi FR 247. pants

—	Konsolidētie ES gada pārskati

—	ES budžeta gada pārvaldības un izpildes ziņojums (iesk. ziņojumu par ES finanšu novērtējumu)

—	Gada iekšējās revīzijas ziņojums

—	Nākotnes ienākošās un izejošās naudas plūsmas ilgtermiņa prognoze par pieciem gadiem

—	Ziņojums par turpmākiem pasākumiem pēc budžeta izpildes apstiprināšanas

Citi ziņojumi

—	Paziņojumu pakete saistībā ar runu par stāvokli Savienībā

—	Pārskata ziņojums par ES darbību

—	Ģenerāldirektorātu gada darbības pārskati

—	Pārskats par budžeta un finanšu pārvaldību

2.6. ĀRĒJĀ REVĪZIJA UN BUDŽETA IZPILDES APSTIPRINĀJUMA PROCEDŪRA

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem līdzekļi ir jāpārvalda efektīvā, lietderīgā un saimnieciskā veidā. Pastāv pārskatatbildības satvars, kas pamatojas uz visaptverošu ziņošanu, ārēju revīziju un politisko kontroli, lai sniegtu pietiekamu pārliecību, ka ES līdzekļi tiek tērēti pareizi.

Katru gadu Eiropas Revīzijas palāta, pamatojoties uz sistemātisku un rūpīgu pieeju, pārbauda pārskatu uzticamību, vai visi ieņēmumi ir saņemti un visi izdevumi ir radušies likumīgā un atbilstīgā veidā un vai finanšu pārvaldība un budžeta plānošanas kvalitatīvie aspekti, tajā skaitā snieguma aspekts, ir bijuši pareizi. Ar Eiropas Revīzijas palātas gada ziņojuma publicēšanu tiek sākta budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra. Revidenti arī sagatavo īpašus ziņojumus par noteiktiem izdevumiem vai politikas jomām, kā arī budžeta vai pārvaldības jautājumiem.

Pēc Padomes ieteikuma Eiropas Parlaments lemj par to, vai dot galīgo apstiprinājumu (ko dēvē par “budžeta izpildes apstiprināšanu”) tam, kā Komisija attiecīgajā gadā ir izpildījusi ES budžetu. Ikgadējā budžeta izpildes apstiprinājuma procedūra nodrošina to, ka no Komisijas tiek prasīta politiskā pārskatatbildība par ES budžeta izpildi.

Lēmums par budžeta izpildes apstiprināšanu arī pamatojas uz Komisijas integrēto finanšu un pārskatatbildības ziņošanu, komisāru uzklausīšanu un uz atbilžu sniegšanu uz Komisijai nosūtītajiem rakstveida jautājumiem.

SKAIDROJUMS PIE KONSOLIDĒTAJIEM PĀRSKATIEM

Eiropas Savienības 2019. gada konsolidētie gada pārskati ir sagatavoti, pamatojoties uz informāciju, kuru iestādes un struktūras sniegušas saskaņā ar Finanšu regulas, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam, 246. panta 2. punktu. Ar šo es paziņoju, ka tie ir sagatavoti saskaņā ar minētās Finanšu regulas XIII sadaļu un grāmatvedības principiem, noteikumiem un metodēm, kas izklāstīti skaidrojumos par finanšu pārskatiem.

No minēto iestāžu un struktūru grāmatvežiem, kas apliecinājuši informācijas ticamību, esmu saņēmusi visu informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu finanšu pārskatus, kuros atspoguļoti Eiropas Savienības aktīvi un saistības, kā arī budžeta izpilde.

Ar šo apliecinu, ka, pamatojoties uz šo informāciju un pārbaudēm, kuras uzskatīju par nepieciešamām, lai apstiprinātu Eiropas Komisijas pārskatus, man ir pietiekama pārliecība, ka finanšu pārskati visos būtiskajos aspektos sniedz patiesu priekšstatu par Eiropas Savienības finanšu stāvokli, darbību rezultātiem un naudas plūsmām.

Rosa ALDEA BUSQUETS,

Komisijas grāmatvede,

2020. gada 18. jūnijā

BŪTISKĀKĀ INFORMĀCIJA PAR 2019. FINANŠU GADU

2019. gada Savienības budžeta izpilde

ES budžetam ir būtiska loma Savienības politikas un prioritāšu īstenošanā. Kaut arī Savienības budžets apjoma ziņā ir ierobežots, jo atbilst aptuveni 2 % no visiem Savienības publiskajiem izdevumiem, tas papildina valstu budžetus un ir nepārprotami vērsts uz investīcijām un papildināmību. Tas ir svarīgs instruments starp dažādajiem Eiropas līmeņa politikas un regulatīvajiem instrumentiem, ar kuriem tiek īstenotas visu ES dalībvalstu vidū saskaņotās politikas prioritātes, kas atspoguļotas daudzgadu finanšu shēmā, kurā noteiktas attiecīgās programmas un izdevumu maksimālais apjoms.

ES 2019. gada budžets, kas pieņemts 2018. gada 12. decembrī, apliecina, ka ES novirza naudu tur, kur tā ir vajadzīga. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada maija priekšlikumu 2019. gadā lielākā daļa budžeta tika izmantota, lai veicinātu darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, un stiprinātu izaugsmi, stratēģiskās investīcijas un konverģenci. ES arī turpināja atbalstīt centienus efektīvi risināt migrācijas problēmu gan ES iekšienē, gan ārpus tās.

Pieņemtais 2019. gada budžets ir sniedzis ieguldījumu Eiropas ekonomikas stiprināšanā un noturībā un solidaritātes un drošības veicināšanā gan ES iekšienē, gan aiz tās robežām. 2019. gada budžets bija pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) priekšpēdējais budžets. Gandrīz visu programmu īstenošana noritēja straujā tempā, izņemot jaunas programmas, piemēram, Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu (EDIDP), vai darbības, attiecībā uz kurām likumdošanas process tika nesen pabeigts.

2019. gadā ES budžeta izdevumi ietvēra 178,8 miljardus EUR saistību apropriācijās un 159,1 miljardu EUR maksājumu apropriācijās. Šo izpildi var uzskatīt par apmierinošu, un gada gaitā tika veiktas tikai nelielas korekcijas. Pēc summu pārcelšanas uz 2020. gadu izpilde sasniedza 99,4 % no saistību apropriācijām un 99,5 % no maksājumu apropriācijām.

Gandrīz puse no atvēlētajiem līdzekļiem tika novirzīta pasākumiem, kuru mērķis ir atbalstīt ekonomikas izaugsmi un mazināt reģionu ekonomiskās atšķirības. ES finansējums 12,4 miljardu EUR apmērā tika atvēlēts pētniecībai un inovācijai programmā “Apvārsnis 2020”, tajā skaitā augstas veiktspējas datošanas jomā. Tika palielināts budžets izglītībai un apmācībai (par 20 % vairāk nekā 2018. gadā programmai “Erasmus+”), un transportam un digitālajai infrastruktūrai (par 37 % vairāk Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam). Atbalsts lauksaimniecībai un lauku apvidiem saglabājās stabils 57,9 miljardu EUR apmērā un sniedza ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā.

Finanšu pārskati – būtiskākā informācija

Bilance

—	Attiecībā uz posteni “materiālie pamatlīdzekļi” četri satelīti, kas tika palaisti 2018. gadā, veiksmīgi tika izvadīti orbītā 2019. gadā. Tie 2019. gadā papildināja funkcionālo konstelāciju, un tagad tā sastāv no 26 satelītiem – skatīt 2.2. skaidrojumu.

—

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi palielinājās par 3,0 miljardiem EUR, jo tika turpināts ESIF galvojuma fondu un EFIA garantiju fondu, kā arī “Apvārsnis 2020” finanšu instrumentu finansējums. Aizdevumi samazinājās par 1,3 miljardiem EUR pēc tam, kad Rumānija un Latvija atmaksāja MB aizdevumus, taču šo samazinājumu zināmā mērā mazināja jaunu MFA aizdevumu piešķiršana – skatīt 2.4. skaidrojumu.

—	Priekšfinansējums (t. i., avansa maksājumi ES līdzekļu saņēmējiem) palielinājās nedaudz, proti, par 1,5 miljardiem EUR līdz 51,4 miljardiem EUR – skatīt 2.5. skaidrojumu.

—	Kopējās debitoru parādu un atgūstamās summas saglabājās līdzīgā līmenī kā iepriekšējā gadā (24,0 miljardi EUR) – skatīt 2.6. skaidrojumu.

—	Samazinoties ilgtermiņa procentu likmei, ko izmanto, lai novērtētu darbinieku pabalstu saistības (tā dēvētajai “diskonta likmei”), un kas pirmo reizi kļuva negatīva, ievērojami – par 17,2 miljardiem EUR – palielinājās saistības gada beigās – skatīt 2.9. skaidrojumu.

—	MB aizņēmumu atmaksa 1,5 miljardu EUR apmērā izraisīja finanšu saistību samazinājumu, ko zināmā mērā kompensēja jauni aizņēmumi saistībā ar piešķirtiem MFA aizdevumiem – skatīt 2.11. skaidrojumu.

—	Parādi piegādātājiem un darbuzņēmējiem un uzkrātās saistības saglabājās līdzīgā līmenī kā 2018. gadā, proti, 94,1 miljarda EUR apmērā – skatīt 2.12. un 2.13. skaidrojumu.

Finanšu darbības rezultātu pārskats

—

Attiecībā uz ieņēmumiem – pēc korekcijām, kas veiktas par iepriekšējiem mēnešiem (galvenokārt par 2012.–2017. gadu), NKI ieņēmumi palielinājās par 3,0 miljardiem EUR, jo NKI bāzes tika atjauninātas ar reāliem datiem. Ienākumi no naudas sodiem 2019. gadā bija 4,3 miljardi EUR – skatīt 3.1./3.4. skaidrojumu.

—	Dalītā pārvaldībā radušies izdevumi palielinājās par 4,8 miljardiem EUR, jo, turpinoties pašreizējai DFS, uzlabojās programmu īstenošana ERAF un Kohēzijas fonda ietvaros – skatīt 3.9. skaidrojumu.

Iespējamās saistības

—	Budžeta garantijas palielinājās par 2,7 miljardiem EUR, jo 2019. gadā tika parakstītas jaunas ESIF un ELM operācijas, ko garantē ES budžets – skatīt 4.1.1. skaidrojumu.

KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI (1)

SATURA RĀDĪTĀJS

BILANCE

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

NETO AKTĪVU IZMAIŅU PĀRSKATS

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM

NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

BILANCES SKAIDROJUMI

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN AKTĪVI

BUDŽETA UN JURIDISKĀS SAISTĪBAS

FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA

BILANCE

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
ILGTERMIŅA AKTĪVI
Nemateriālie aktīvi	2.1	515	446
Materiālie pamatlīdzekļi	2.2	11 380	11 185
Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītas investīcijas	2.3	591	591
Finanšu aktīvi	2.4	66 714	65 231
Priekšfinansējums	2.5	26 240	26 006
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	2.6	3 607	416
		109 047	103 875
APGROZĀMIE LĪDZEKĻI
Finanšu aktīvi	2.4	4 514	4 168
Priekšfinansējums	2.5	25 206	23 968
Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas	2.6	20 367	24 248
Krājumi	2.7	68	73
Nauda un naudas ekvivalenti	2.8	19 745	18 113
		69 900	70 570
AKTĪVI KOPĀ		178 947	174 444
ILGTERMIŅA SAISTĪBAS
Pensijas un citi darbinieku pabalsti	2.9	(97 659 )	(80 456 )
Uzkrājumi	2.10	(3 710 )	(3 281 )
Finanšu saistības	2.11	(53 071 )	(53 289 )
		(154 440 )	(137 025 )
ĪSTERMIŅA SAISTĪBAS
Uzkrājumi	2.10	(1 116 )	(852)
Finanšu saistības	2.11	(1 446 )	(2 617 )
Parādi kreditoriem	2.12	(27 241 )	(32 227 )
Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi	2.13	(67 227 )	(63 186 )
		(97 030 )	(98 882 )
SAISTĪBAS KOPĀ		(251 470 )	(235 907 )
NETO AKTĪVI		(72 523 )	(61 463 )
Rezerves	2.14	5 037	4 961
No dalībvalstīm pieprasāmās summas (2)	2.15	(77 560 )	(66 424 )
NETO AKTĪVI		(72 523 )	(61 463 )

FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

miljoni EUR
	Skaidrojums	2019	2018
IEŅĒMUMI
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu
NKI resursi	3.1	108 820	105 780
Tradicionālie pašu resursi	3.2	21 235	22 767
PVN resursi	3.3	18 128	17 624
Naudas sodi	3.4	4 291	6 740
Izdevumu atgūšana	3.5	2 627	2 215
Citi	3.6	2 072	3 312
		157 174	158 438

Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu
Finanšu ieņēmumi	3.7	1 817	3 115
Citi	3.8	1 298	1 379
		3 116	4 494
Ieņēmumi kopā		160 289	162 932
IZDEVUMI
Īstenojušas dalībvalstis	3.9
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds		(43 951 )	(43 527 )
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti		(13 541 )	(13 149 )
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds		(35 178 )	(30 230 )
Eiropas Sociālais fonds		(11 218 )	(11 935 )
Citi		(2 608 )	(2 826 )
Īstenojusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi	3.10	(18 942 )	(17 551 )
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras	3.11	(3 131 )	(3 396 )
Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas	3.11	(4 085 )	(4 016 )
Īstenojuši citi subjekti	3.11	(2 875 )	(3 569 )
Personāla un pensiju izmaksas	3.12	(11 366 )	(10 929 )
Finansējuma izmaksas	3.13	(1 491 )	(1 677 )
Citi izdevumi	3.14	(7 109 )	(6 208 )
Izdevumi kopā		(155 493 )	(149 014 )
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS		4 796	13 918

NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

miljoni EUR
	2019	2018
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	4 796	13 918
Pamatdarbības
Amortizācija	107	104
Nolietojums	1 022	998
Aizdevumu (palielinājums)/samazinājums	1 255	1 041
Priekšfinansējuma (palielinājums)/samazinājums	(1 472 )	(947)
Ar komerciālu apmaiņu saistītu debitoru parādu un ar komerciālu apmaiņu nesaistītu atgūstamo summu (palielinājums)/samazinājums	691	(12 299 )
Krājumu (palielinājums)/samazinājums	5	222
Pensiju un citu darbinieku pabalstu palielinājums/(samazinājums)	17 203	7 334
Uzkrājumu palielinājums/(samazinājums)	693	594
Finanšu saistību palielinājums/(samazinājums)	(1 389 )	(1 007 )
Parādu kreditoriem palielinājums/(samazinājums)	(4 985 )	(6 821 )
Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu palielinājums/(samazinājums)	4 041	(716)
Iepriekšējā gada budžeta pārpalikums kā nenaudas ieņēmumi	(1 803 )	(556)
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana (ar naudas plūsmām nesaistītas pārmaiņas nav iekļautas finanšu darbības rezultātu pārskatā)	(14 164 )	(4 396 )
Citas ar naudas plūsmām nesaistītas pārmaiņas	111	(71)
Investīciju darbība
Nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu (palielinājums)/samazinājums	(1 392 )	(1 583 )
Ar pašu kapitāla metodi uzskaitītu investīciju (palielinājums)/samazinājums	(1)	(9)
Pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu (palielinājums)/samazinājums	(2 964 )	(1 811 )
Finanšu aktīvu patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā (palielinājums)/samazinājums	(121)	7
NETO NAUDAS PLŪSMA	1 633	(5 998 )
Naudas un naudas ekvivalentu neto palielinājums/(samazinājums)	1 633	(5 998 )
Nauda un naudas ekvivalenti gada sākumā	18 113	24 111
Nauda un naudas ekvivalenti gada beigās	19 745	18 113

NETO AKTĪVU IZMAIŅU PĀRSKATS

miljoni EUR
	No dalībvalstīm pieprasāmās summas Uzkrātais pārpalikums/(deficīts)	Citas rezerves	Patiesās vērtības rezerve	Neto aktīvi
ATLIKUMS 31.12.2017.	(75 234 )	4 598	278	(70 359 )
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas	(186)	186	—	—
Patiesās vērtības pārmaiņas	—	—	(47)	(47)
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana	(4 396 )	—	—	(4 396 )
Citi	30	(54)	—	(24)
Dalībvalstīm kreditētie 2017. gada budžeta rezultāti	(556)	—	—	(556)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	13 918	—	—	13 918
ATLIKUMS 31.12.2018.	(66 424 )	4 730	231	(61 463 )
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas	(21)	21	—	—
Patiesās vērtības pārmaiņas	—	—	160	160
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana	(14 164 )	—	—	(14 164 )
Citi	56	(105)	—	(49)
Dalībvalstīm kreditētie 2018. gada budžeta rezultāti	(1 803 )	—	—	(1 803 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	4 796	—	—	4 796
ATLIKUMS 31.12.2019.	(77 560 )	4 646	391	(72 523 )

SKAIDROJUMI PAR FINANŠU PĀRSKATIEM

1. NOZĪMĪGA GRĀMATVEDĪBAS POLITIKA

1.1. JURIDISKAIS PAMATS UN GRĀMATVEDĪBAS NOTEIKUMI

ES grāmatvedības uzskaiti kārto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3), turpmāk dēvētu par “Finanšu regulu” (FR).

ES sagatavo savus finanšu pārskatus saskaņā ar Finanšu regulas 80. pantu, pamatojoties uz noteikumiem par uzkrāšanas principu grāmatvedībā, kuru pamatā ir starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti (SPSGS). Minētie grāmatvedības noteikumi, ko pieņem Komisijas grāmatvedis, ir jāpiemēro visās iestādēs un ES struktūrās, uz kurām attiecas konsolidācijas darbības joma, lai nodrošinātu ES konsolidēto pārskatu iekšējo konsekvenci.

Jaunu un grozītu Eiropas Savienības grāmatvedības noteikumu (EGN) piemērošana

Jauni EGN, kas ir spēkā par gada pārskata periodiem, kuri sākās 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk

Šādi jauni EGN, ko pieņēma Komisijas grāmatvedis, kļuva obligāti piemērojami attiecībā uz gada pārskata periodiem, kas sākās 2019. gada 1. janvārī vai vēlāk:

—

20. EGN “Apvienošana publiskajā sektorā”, kuru pamatā ir 40. SPSGS “Apvienošana publiskajā sektorā”, nosaka prasības attiecībā uz to, kā klasificēt, atzīt un novērtēt apvienošanu publiskajā sektorā, t. i., apvienot atsevišķas operācijas vienā publiskā sektora subjektā.

Šajā standartā ir atšķirta divu veidu apvienošana publiskajā sektorā – apvienošanās un iegāde. Apvienošanās ir apvienošana publiskajā sektorā, kur vai nu neviena apvienotā puse negūst kontroli pār vienu vai vairākām operācijām, vai – gadījumā, ja viena apvienotā puse gūst kontroli, – ir pierādījumi, ka apvienošana pēc ekonomiskās būtības ir apvienošanās (standarts nosaka vairākus rādītājus saistībā ar atlīdzību un lēmumu pieņemšanas procesu, lai varētu veikt šo novērtējumu). Iegāde ir apvienošana publiskajā sektorā, kur viena apvienotā puse iegūst kontroli pār vienu vai vairākām operācijām un ir pierādījumi, ka apvienošana nav apvienošanās.

Apvienošanu publiskajā sektorā, ko klasificē kā apvienošanos, uzskaita, piemērojot pārveidoto līdzdalības apvienošanas metodi, kas nosaka, ka rezultātā izveidotais subjekts atzīst identificējamos aktīvus, saistības un visu nekontrolējošo līdzdalību, to uzskaites vērtību apvienojot ar atbilstošu neto aktīvu palielinājumu vai samazinājumu (t. i., neradot nemateriālo vērtību).

Apvienošanu publiskajā sektorā, ko klasificē kā iegādi, uzskaita, piemērojot iegādes metodi, kas nosaka, ka identificējamos iegādātos aktīvus un uzņemtās saistības atzīst to patiesajā vērtībā, kāda tā ir iegādes dienā, un visu nekontrolējošo līdzdalību iegādātajā operācijā atzīst iegādāto operāciju identificējamo neto aktīvu proporcionālajā daļā. Atšķirībā no apvienošanās iegādē tiek radīta materiālā vērtība (to vērtē kā nodotās atlīdzības un jebkuras nekontrolējošās līdzdalības atlikumu attiecībā pret identificējamo iegādāto aktīvu un uzņemto saistību neto summām iegādes datumā).

Standarts nosaka skaidras informācijas izpaušanas prasības, lai ES finanšu pārskatu lietotāji varētu novērtēt apvienošanās vai iegādes raksturu un finansiālās sekas, kā arī finansiālās sekas, ko rada korekcijas, kuras atzītas kārtējā pārskata periodā saistībā ar darījumiem, kas notikuši attiecīgajā periodā vai iepriekšējos pārskata periodos.

Tā kā pārskata periodā apvienošana publiskajā sektorā nenotika, jaunajam standartam nav ietekmes uz 2019. gada finanšu pārskatiem.

Jauni EGN, kas pieņemti līdz 2019. gada 31. decembrim, bet vēl nav stājušies spēkā

Nav jaunu EGN, kas pieņemti līdz 2019. gada 31. decembrim, bet vēl nav stājušies spēkā.

1.2. GRĀMATVEDĪBAS PRINCIPI

Finanšu pārskatu mērķis ir sniegt plašam lietotāju lokam noderīgu informāciju par subjekta finanšu stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmām. ES kā publiskā sektora subjektam ir konkrēti mērķi – sniegt lēmumu pieņemšanai noderīgu informāciju un apliecināt subjekta pārskatatbildību par tam uzticētajiem līdzekļiem. Šis dokuments ir sagatavots, ņemot vērā minētos mērķus.

Vispārējie apsvērumi (jeb grāmatvedības principi), kas jāievēro, sagatavojot finanšu pārskatus, ir izklāstīti ES grāmatvedības 1. noteikumā “Finanšu pārskati” un ir tādi paši kā 1. SPSGS aprakstītie, proti, patiess atspoguļojums, uzkrāšanas princips, darbības turpināšana, uzrādīšanas konsekvence, būtiskums, apkopošana, ieskaits un salīdzināmā informācija.

Finanšu pārskatu kvalitatīvie rādītāji ir būtiskums, patiesa atspoguļošana (uzticamība), saprotamība, savlaicīgums, salīdzināmība un pārbaudāmība.

1.3. KONSOLIDĀCIJA

Konsolidācijas darbības joma

ES konsolidētie finanšu pārskati ietver visus būtiskos kontrolētos subjektus, kopīgas struktūras un asociētos uzņēmumus. Pilns konsolidēto subjektu saraksts ir sniegts 9. skaidrojumā. Patlaban tajā ir iekļauti 52 kontrolētie subjekti un viens asociētais uzņēmums. Kontrolēto subjektu vidū ir ES iestādes (tajā skaitā Komisija, taču ne Eiropas Centrālā banka) un ES aģentūras (izņemot bijušā 2. pīlāra (t. i., kopējā ārpolitika un drošības politika) aģentūras). Arī likvidējamo Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (ECSC i.L.) uzskata par kontrolētu subjektu. ES vienīgais asociētais uzņēmums ir Eiropas Investīciju fonds (EIF).

Subjekti, uz kuriem attiecas konsolidācijas darbības joma, bet kuri nav būtiski ES konsolidētajiem finanšu pārskatiem kopumā, nav jākonsolidē vai jāuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, ja tas ES radītu pārmērīgu laika patēriņu vai izmaksas. Šādus subjektus dēvē par “mazajiem subjektiem”, un tie ir atsevišķi uzskaitīti 9. skaidrojumā. 2019. gadā kopumā septiņi subjekti tika klasificēti kā šādi mazie subjekti.

Kontrolētie subjekti

Lai noteiktu konsolidācijas darbības jomu, piemēro kontroles koncepciju. Kontrolētie subjekti ir subjekti, par kuriem ES saņem vai ir tiesīga saņemt mainīgu ieguvumu no tās iesaistes un no kuriem gūtā minētā ieguvuma veidu un summu ES var ietekmēt, izmantojot savu varu pār otru subjektu. Šādai varai jābūt patlaban īstenojamai un jābūt saistītai ar subjekta attiecīgajām darbībām. Kontrolētie subjekti tiek pilnībā konsolidēti. Konsolidācija sākas kontroles pastāvēšanas pirmajā dienā un beidzas līdz ar kontroles izbeigšanos.

Izplatītākie kontroles rādītāji ES ir šādi: subjekta izveide ar dibināšanas līgumiem vai sekundārajiem tiesību aktiem, subjekta finansēšana no ES budžeta, balsstiesības vadības struktūrās, Eiropas Revīzijas palātas veikta revīzija un budžeta izpildes apstiprināšana Eiropas Parlamentā. Katrs subjekts tiek vērtēts atsevišķi, lai izlemtu, vai pietiek ar vienu no iepriekš minētajiem kritērijiem, lai kontroli uzskatītu par pastāvošu, vai ir jāizpildās tiem visiem.

Ir izslēgti visi būtiskie ES kontrolēto subjektu savstarpējie darījumi un atlikumi, savukārt nerealizētie guvumi un zaudējumi saistībā ar šādiem darījumiem nav būtiski un tāpēc nav izslēgti.

Kopīgas struktūras

Kopīga struktūra ir struktūra, kuru kopīgi kontrolē ES un viena vai vairākas citas puses. Kopīga kontrole ir struktūras kontroles savstarpēja dalīšana, kas noteikta ar saistošu līgumu un kas pastāv tikai tad, kad, pieņemot lēmumus par attiecīgajām darbībām, ir vajadzīgs to pušu vienprātīgs apstiprinājums, kuras savstarpēji dala kontroli. Kopīgas struktūras var būt gan kopuzņēmumi, gan kopīgas darbības. Kopuzņēmums ir kopīga struktūra, kuras uzbūvē ir atsevišķa instrumentsabiedrība un kurā pusēm, kas kopīgi kontrolē uzņēmumu, ir tiesības uz tā neto aktīviem. Līdzdalību kopuzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu). Kopīga darbība ir kopīga struktūra, kurā pusēm, kam ir kopīga kontrole struktūrā, ir tiesības uz struktūras aktīviem un pienākumi pret struktūras saistībām. Līdzdalību kopīgās darbībās uzskaita, ES finanšu pārskatos atzīstot to aktīvus un saistības, ieņēmumus un izdevumus, kā arī to daļu no aktīviem, saistībām, ieņēmumiem un izdevumiem, kas tiek turēti vai radušies kopīgi.

Asociētie uzņēmumi

Asociētie uzņēmumi ir tādi subjekti, kuros ES tieši vai netieši ir būtiska ietekme, bet kurus tā ne ekskluzīvi, ne kopīgi nekontrolē. Pieņem, ka būtiska ietekme pastāv, ja ES tieši vai netieši ir 20 % vai vairāk balsstiesību. Līdzdalību asociētajos uzņēmumos uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi (skatīt 1.5.4. skaidrojumu).

Nekonsolidēti subjekti, kuru līdzekļus pārvalda Komisija

ES darbinieku veselības apdrošināšanas kopīgās shēmas, Eiropas Attīstības fonda un Dalībnieku garantiju fonda naudas līdzekļus pārvalda Komisija to vārdā. Tomēr ES nekontrolē šos subjektus, tāpēc tie nav konsolidēti tās finanšu pārskatos.

1.4. SAGATAVOŠANAS PAMATS

Finanšu pārskati tiek sniegti ik gadu. Finanšu gads sākas 1. janvārī un beidzas 31. decembrī.

1.4.1. Valūta un konvertēšanas bāze

Darbības un pārskatu sniegšanas valūta

Ja vien nav norādīts citādi, finanšu pārskatus sagatavo miljonos euro, kas ir ES funkcionālā valūta.

Darījumi un atlikumi

Darījumus ārvalstu valūtā konvertē euro atbilstoši valūtas kursam, kas ir spēkā darījuma veikšanas dienā. Guvumus un zaudējumus no ārvalstu valūtas maiņas, kas radušies ārvalstu valūtas darījumu norēķinos un pārrēķinot ārvalstu valūtā izteiktus monetāros aktīvus un saistības atbilstoši valūtas kursam gada beigās, norāda finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pārrēķina starpību nemonetāriem finanšu instrumentiem, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai, iekļauj patiesās vērtības rezervē.

Atšķirīgas konvertācijas metodes tiek piemērotas materiālajiem pamatlīdzekļiem un nemateriālajiem aktīviem, kuru vērtība saglabājas euro atbilstoši kursam to iegādes datumā.

Ārvalstu valūtā izteiktu monetāro aktīvu un saistību atlikumus gada beigās konvertē euro pēc 31. decembrī spēkā esošā Eiropas Centrālās bankas (ECB) valūtas kursa.

Euro valūtas kurss

Valūta	31.12.2019.	31.12.2018.	Valūta	31.12.2019.	31.12.2018.
BGN	1,9558	1,9558	PLN	4,2568	4,3014
CZK	25,4080	25,7240	RON	4,783	4,6635
DKK	7,4715	7,4673	SEK	10,4468	10,2548
GBP	0,8508	0,8945	CHF	1,0854	1,1269
HRK	7,4395	7,4125	JPY	121,9400	125,8500
HUF	330,5300	320,9800	USD	1,1234	1,145

1.4.2. Aplēšu izmantošana

Saskaņā ar SPSGS un vispārpieņemtajiem grāmatvedības principiem finanšu pārskatos noteikti ietver summas, kas balstītas uz vadības aplēsēm un pieņēmumiem, kuri izdarīti, pamatojoties uz visticamāko pieejamo informāciju. Būtiskas aplēses cita starpā ietver aplēses par turpmāk minēto: darbinieku pabalstu saistību summas, finanšu risks saistībā ar debitoru parādiem un summas, kas uzrādītas skaidrojumos par finanšu instrumentiem, uzkrātie ieņēmumi un maksas, uzkrājumi, nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu vērtības samazinājuma pakāpe, krājumu neto pārdošanas vērtība, iespējamie aktīvi un saistības. Faktiskie rezultāti var atšķirties no aplēsēm. Izmaiņas aplēsēs tiek atspoguļotas periodā, kad tās kļūst zināmas, ja izmaiņas skar tikai attiecīgo periodu, vai attiecīgajā periodā un turpmākajos periodos, ja izmaiņas skar abus.

1.5. BILANCE

1.5.1. Nemateriālie aktīvi

Nemateriāls aktīvs ir identificējams bezķermenisks, nemonetārs aktīvs. Aktīvs ir identificējams, ja tas ir nošķirams (t. i., to var nošķirt vai atdalīt no subjekta, to pārdodot, nododot, licencējot, iznomājot vai apmainot vai nu individuāli, vai arī kopā ar attiecīgu līgumu, identificējamu aktīvu vai saistībām, neatkarīgi no tā, vai subjekts plāno tā rīkoties) vai izriet no līgumiskiem pasākumiem (tajā skaitā līgumiskām vai citām juridiskām tiesībām, neatkarīgi no tā, vai šīs tiesības ir nododamas vai nošķiramas no subjekta vai no citām tiesībām un pienākumiem).

Iegādātos nemateriālos aktīvus norāda, no sākotnējām izmaksām atskaitot uzkrāto amortizāciju un zaudējumus no vērtības samazināšanās. Pašu radītus nemateriālos aktīvus kapitalizē tad, kad ir izpildīti attiecīgie ES grāmatvedības noteikumu kritēriji, un izdevumi attiecas tikai uz aktīva izstrādes posmu. Kapitalizējamās izmaksas ietver visas tieši attiecināmās izmaksas, kas nepieciešamas aktīva radīšanai, ražošanai un sagatavošanai darbam atbilstīgi vadības iecerēm. Izmaksas, kas ir saistītas ar pētniecības darbībām, nekapitalizējamās izstrādes izmaksas un uzturēšanas izmaksas atzīst par izdevumiem to rašanās brīdī.

Nemateriālos aktīvus amortizē pēc lineārās metodes visā to aplēstajā lietderīgās lietošanas laikā (3–11 gadi). Nemateriālo aktīvu aplēstais lietderīgās lietošanas laiks ir atkarīgs no to konkrētā ekonomiskā kalpošanas ilguma vai juridiskā kalpošanas ilguma, kas noteikts vienošanās ceļā.

1.5.2. Materiālie pamatlīdzekļi

Visus materiālos pamatlīdzekļus uzrāda to sākotnējās izmaksās, no kurām atskaitīts uzkrātais nolietojums un zaudējumi no vērtības samazināšanās. Izmaksās ir ietverti izdevumi, kas ir tieši attiecināmi uz aktīva iegādi, radīšanu vai pārvešanu.

Turpmākās izmaksas pēc vajadzības iekļauj aktīva uzskaites vērtībā vai atzīst par atsevišķu aktīvu tikai tad, ja ir iespējams, ka ar attiecīgo izmaksu posteni saistītos nākotnes saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu izmantos ES un izmaksas var ticami novērtēt. Remontdarbu un uzturēšanas izmaksas ieskaita finanšu darbības rezultātu pārskatā tajā finanšu periodā, kurā minētās izmaksas radušās.

Uz zemi netiek attiecināts nolietojums, jo uzskata, ka tās lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots. Uz nepabeigtiem pamatlīdzekļiem neattiecina nolietojumu, jo šie aktīvi vēl nav pieejami lietošanai. Nolietojumu citiem aktīviem aprēķina, izmantojot lineāro metodi, lai to izmaksas, no kurām atņemta to atlikusī vērtība, sadalītu pa visu aplēstās aktīvu lietderīgās lietošanas laiku:

Aktīva veids	Lineārā nolietojuma likme
Ēkas	No 4 % līdz 10 %
Kosmosa aktīvi	No 8 % līdz 25 %
Aprīkojums un iekārtas	No 10 % līdz 25 %
Mēbeles un transportlīdzekļi	No 10 % līdz 25 %
Datortehnika	No 25 % līdz 33 %
Citi	No 10 % līdz 33 %

Guvumus vai zaudējumus no aktīva atsavināšanas nosaka, salīdzinot ieņēmumus, no kuriem atskaitīti pārdošanas izdevumi, ar atsavinātā aktīva uzskaites vērtību, un iekļauj finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Noma

Noma ir vienošanās, kuras rezultātā iznomātājs apmaiņā pret nomas maksu nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laika periodu. Nomu klasificē kā finanšu nomu vai operatīvo nomu.

Finanšu noma ir noma, kur būtībā visus riskus un ieguvumus saistībā ar īpašumtiesībām nodod nomniekam. Noslēdzot finanšu nomas līgumu kā nomniekam, aktīvus, kas tiek iegūti finanšu nomas rezultātā, atzīst kā aktīvus un saistītos nomas pienākumus atzīst kā saistības no nomas termiņa sākšanās brīža. Aktīvus un saistības atzīst summās, kas vienādas ar nomātā īpašuma patieso vērtību, vai, ja tā ir zemāka, minimālo nomas maksājumu pašreizējā vērtībā, gan vienu, gan otru nosakot nomas sākšanas brīdī. Nomas termiņa laikā finanšu nomā turētajiem aktīviem nolietojumu aprēķina īsākajā no šādiem periodiem: aktīva lietderīgās lietošanas laiks vai nomas termiņš. Minimālos nomas maksājumus sadala starp finanšu maksu (procentu elements) un nenokārtoto saistību samazinājumu (kapitāla elements). Finanšu maksu sadala pa katru periodu nomas termiņa laikā tā, lai veidotos pastāvīga periodiska procentu likme attiecībā uz saistību atlikumu, ko pēc vajadzības atspoguļo kā ilgtermiņa/īstermiņa. Mainīgās nomas uzskaita kā izdevumus to rašanās periodā.

Operatīvā noma ir noma, kas nav finanšu noma, t. i., noma, kur iznomātājs patur būtībā visus riskus un ieguvumus saistībā ar aktīva īpašumtiesībām. Noslēdzot operatīvās nomas līgumu kā nomniekam, maksājumus, kas veikti saistībā ar operatīvo nomu, nomas periodā atspoguļo kā izdevumus finanšu stāvokļa pārskatā, izmantojot lineāro metodi, pārskatā par finanšu stāvokli nenorādot ne nomāto aktīvu, ne nomas saistības.

1.5.3. Nefinanšu aktīvu vērtības samazināšanās

Vērtības samazināšanās ir aktīva nākotnes saimniecisko labumu vai pakalpojuma potenciāla zudums, kas pārsniedz aktīva nākotnes saimniecisko labumu vai pakalpojuma potenciāla zuduma sistemātisko atzīšanu ar amortizācijas vai nolietojuma starpniecību (atkarībā no konkrētā gadījuma). Uz aktīviem, kuru lietderīgās lietošanas laiks ir neierobežots, amortizāciju/nolietojumu neattiecina, bet katru gadu pārbauda to vērtības samazinājumu. Aktīviem, kuriem nosaka amortizāciju/nolietojumu, vērtības samazinājumu pārbauda ikreiz, kad pārskata datumā ir norādes, ka aktīva vērtība var būt samazinājusies. Zaudējumus no vērtības samazināšanās atzīst tādā apmērā, par kādu aktīva uzskaites vērtība pārsniedz tā atgūstamo (darba) summu. Atgūstamā (darba) summa ir lielākā no šādām summām: aktīva patiesā vērtība, no kuras atskaitītas pārdošanas izmaksas, vai tā lietošanas vērtība.

Nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu atlikušo vērtību un lietderīgās lietošanas laiku pārskata un vajadzības gadījumā koriģē vismaz reizi gadā. Ja iepriekšējos gados atzītie vērtības samazinājuma iemesli vairs nepastāv, attiecīgi veic zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi.

1.5.4. Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītas investīcijas

Līdzdalība asociētajos uzņēmumos un kopuzņēmumos

Pēc pašu kapitāla metodes uzskaitītas investīcijas sākotnēji atzīst izmaksās, sākotnējo uzskaites vērtību vēlāk palielinot vai samazinot, lai atzītu turpmākās iemaksas, ES daļu investīciju saņēmēja pārpalikumā vai deficītā, jebkādus vērtības samazinājumus un dividendes. Investīciju uzskaites vērtību finanšu pārskatos bilances datumā iegūst, sākotnējām izmaksām pieskaitot visas pārmaiņas. ES daļu investīciju saņēmēja pārpalikumā vai deficītā atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, un tās daļu investīciju saņēmēja pašu kapitāla pārmaiņās atzīst rezervē neto aktīvos. No investīcijām saņemtā peļņas daļa samazina aktīva uzskaites vērtību.

Ja ES deficīta daļa investīcijā, ko uzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi, ir vienāda ar tās līdzdalību investīcijā vai pārsniedz to, ES pārtrauc atzīt savu daļu turpmākajos zaudējumos (“neatzītie zaudējumi”). Kad ES līdzdalība ir samazināta līdz nullei, papildu zaudējumi tiek segti un saistības tiek atzītas tikai, ja ES ir radušies juridiski vai prakses radīti pienākumi vai tā ir veikusi maksājumus subjekta vārdā.

Ja pastāv vērtības samazinājuma pazīmes, jāveic daļēja norakstīšana līdz mazākajai atgūstamajai summai. Atgūstamo summu nosaka atbilstīgi 1.5.3. skaidrojumam. Ja vērtības samazinājuma iemesls vēlāk vairs nepastāv, veic zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi līdz uzskaites vērtībai, kāda būtu noteikta, ja nebūtu atzīti nekādi zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Ja ES līdzdalība investīciju kapitāla fondā ir 20 % vai vairāk, tā necenšas īstenot būtisku ietekmi. Tāpēc šādus fondus uzskata par finanšu instrumentiem un klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Asociētos uzņēmumus un kopuzņēmumus, kas klasificēti kā mazie subjekti (skatīt 1.3. skaidrojumu), neuzskaita, izmantojot pašu kapitāla metodi. ES iemaksas šajos subjektos tiek uzskaitītas kā attiecīgā perioda izdevumi.

1.5.5. Finanšu aktīvi

Klasifikācija

ES savus finanšu aktīvus iedala šādās kategorijās: finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā; aizdevumi un debitoru parādi; līdz termiņa beigām turētas investīcijas un pārdošanai pieejami finanšu aktīvi. Finanšu instrumentu klasifikāciju nosaka, veicot sākotnējo atzīšanu, un tā tiek atkārtoti novērtēta katrā bilances datumā.

i) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Finanšu aktīvu klasificē kategorijā “patiesā vērtība ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, ja tas iegādāts galvenokārt pārdošanai īstermiņā vai ja subjekts to ir paredzējis šim nolūkam. Šajā kategorijā iekļauj arī atvasinātos instrumentus. Minētās kategorijas aktīvi tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi, ja tos plāno realizēt 12 mēnešu laikā no bilances datuma.

ii) Aizdevumi un debitoru parādi

Aizdevumi un debitoru parādi ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem, kas netiek kotēti aktīvā tirgū. Tie rodas, kad ES nodrošina naudu, preces vai pakalpojumus tieši debitoram bez nodoma pārdot attiecīgo debitoru parādu, vai gadījumos, kad ES pārņem sākotnējā aizdevēja tiesības pēc tam, kad ES veikusi maksājumu atbilstīgi garantijas līgumam. Maksājumi, kuru termiņš ir 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti kā apgrozāmie līdzekļi. Maksājumi, kuru termiņš ir vairāk nekā 12 mēneši pēc bilances datuma, tiek klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi. Aizdevumi un debitoru parādi ietver termiņnoguldījumus, kuru sākotnējais termiņš ir ilgāks par trīs mēnešiem.

iii) Līdz termiņa beigām turētas investīcijas

Līdz termiņa beigām turētas investīcijas ir neatvasināti finanšu aktīvi ar fiksētiem vai nosakāmiem maksājumiem un fiksētu termiņu, attiecībā uz kuriem ES ir pozitīva apņemšanās un iespējas tos turēt līdz termiņa beigām. Šajā finanšu gadā ES nebija nevienas minētās kategorijas investīcijas.

iv) Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi ir neatvasināti finanšu aktīvi, kas iekļauti šajā kategorijā vai nav iekļauti nevienā citā kategorijā. Tos klasificē kā apgrozāmos līdzekļus vai ilgtermiņa aktīvus atkarībā no tā, cik ilgi ES plāno tos turēt. Investīcijas subjektos, kas nav nedz konsolidēti, nedz uzskaitīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un cita veida kapitāla investīcijas (piemēram, riska kapitāla darījumus) arī klasificē kā pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus.

Sākotnējā atzīšana un novērtēšana

Patiesajā vērtībā novērtētu finanšu aktīvu ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, kā arī līdz termiņa beigām turētu vai pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu iegādi vai pārdošanu atzīst darījuma datumā, proti, datumā, kad ES uzņemas saistības pirkt vai pārdot aktīvu. Naudas ekvivalenti un aizdevumi tiek atzīti, kad naudu nogulda finanšu iestādē vai izmaksā aizņēmējiem. Finanšu instrumentus sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā. Visiem finanšu aktīviem, kurus neuzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, darījuma izmaksas pieskaita patiesajai vērtībai, veicot sākotnējo atzīšanu. Finanšu aktīvus, kurus uzskaita patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, un darījuma izmaksas tiek ieskaitītas izdevumos finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu aktīva patiesā vērtība sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena (t. i., saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), ja vien šā instrumenta patiesā vērtība nav pierādīta salīdzinājumā ar citiem novērojamajiem pašreizējiem tirgus darījumiem ar to pašu instrumentu vai pamatojoties uz vērtēšanas metodi, kuras mainīgie rādītāji ietver tikai novērojamo tirgu datus (piemēram, dažu atvasināto instrumentu līgumu gadījumā). Tomēr, ja tiek piešķirts ilgtermiņa aizdevums bez procentu likmes vai ar likmi, kas ir zemāka par tirgus likmi, tā patieso vērtību var aplēst kā visu nākotnē saņemamo naudas ieņēmumu pašreizējo vērtību, kas diskontēta, izmantojot līdzīga instrumenta ar līdzīgu kredītvērtējumu dominējošo tirgus procentu likmi.

Piešķirtos aizdevumus novērtē to nominālsummā, ko uzskata par aizdevuma patieso vērtību. Tā iemesli ir izklāstīti turpmāk.

—

ES aizdevumiem ir īpaša “tirgus vide”, kas atšķiras no kapitāla tirgus, kurā tiek emitētas komercobligācijas vai valsts obligācijas. Tā kā aizdevējiem šajos tirgos ir iespēja izvēlēties alternatīvas investīcijas, iespēju varbūtība ir iekļauta tirgus cenās. Taču ES šādas alternatīvo investīciju iespējas nav, jo tai nav atļauts ieguldīt naudu kapitāla tirgos; ES tikai aizņemas līdzekļus, lai aizdotu tos ar tādiem pašiem procentiem. Tas nozīmē, ka ES nav alternatīvas iespējas aizdot vai ieguldīt summas, ko tā ir aizņēmusies. Attiecīgi nav iespējas izmaksu un bāzes salīdzinājumam ar tirgus likmēm. Faktiski ES aizdevumu darbība pati reprezentē tirgu. Tā kā iespējas izmaksu “opcija” netiek piemērota, tirgus cena nesniedz patiesu priekšstatu par ES aizdevumu darījumu būtību. Tāpēc nav pareizi noteikt ES aizdevumu patieso vērtību, atsaucoties uz komercobligācijām vai valsts obligācijām.

—

Papildus tam, tā kā nav aktīva tirgus vai līdzīgu darījumu, ar ko varētu salīdzināt, procentu likme, kas ES būtu jāizmanto, lai noteiktu patieso vērtību aizdevuma darījumiem saskaņā ar Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM), maksājumu bilanci (MB) un citiem šādiem aizdevumiem, ir prasītā procentu likme.

—

Turklāt šo aizdevumu gadījumā aizdevumi un aizņēmumi cits citu līdzsvaro to kompensējošā rakstura dēļ. Tādējādi aizdevuma efektīvā procentu likme ir vienāda ar saistīto aizņēmumu efektīvo procentu likmi. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu instrumentu atzīšanu pārtrauc, kad tiesības saņemt naudas plūsmas no investīcijām ir beigušās vai ES būtībā ir nodevusi citai personai visus riskus un ieguvumus, kas izriet no īpašumtiesībām.

Turpmāka novērtēšana

Finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā pēc tam uzskaita patiesajā vērtībā. Guvumus un zaudējumus, kas rodas no patiesās vērtības pārmaiņām kategorijā “Finanšu instrumenti, kas novērtēti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā”, ietver finanšu darbības rezultātu pārskatā periodā, kurā tie rodas.

Aizdevumus un debitoru parādus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Tādu aizdevumu gadījumā, kuri piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, gan aizdevumiem, gan aizņēmumiem piemēro vienu un to pašu efektīvo procentu likmi, jo šiem aizdevumiem ir kompensējošu darbību iezīmes un atšķirības starp aizdevuma un aizņēmuma nosacījumiem un summām nav būtiskas. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

c)	Līdz termiņa beigām turētos aktīvus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. ES pašlaik nav līdz termiņa beigām turētu investīciju.

Pārdošanai pieejamus finanšu aktīvus turpmāk uzskaita patiesajā vērtībā. Guvumus un zaudējumus no pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu patiesās vērtības pārmaiņām atzīst patiesās vērtības rezervē, izņemot valūtas pārrēķina starpību monetāriem aktīviem, ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja pārdošanai pieejamu finanšu aktīvu atzīšana tiek pārtraukta vai to vērtība samazinās, iepriekš patiesās vērtības rezervē atzītās patiesās vērtības kumulatīvās korekcijas atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Procentus par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kuri aprēķināti, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi, atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Dividendes par pārdošanai pieejamiem kapitāla instrumentiem atzīst tad, kad stājas spēkā ES tiesības saņemt maksājumu.

Aktīvos tirgos kotētu investīciju patiesās vērtības pamatā ir pašreizējās piedāvātās cenas. Ja finanšu aktīvam ir neaktīvs tirgus (kā arī nekotētiem vērtspapīriem un ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem), ES nosaka patieso vērtību, izmantojot novērtēšanas metodes. Var izmantot nesenus nesaistītu pušu darījumus, atsauces uz citiem būtībā līdzīgiem instrumentiem, diskontētu naudas plūsmu analīzi, iespējas līgumu cenu noteikšanas modeļus un citas novērtēšanas metodes, kuras parasti izmanto tirgus dalībnieki.

Investīcijas riska kapitāla fondos, kas klasificētas kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi un kam nav kotētas tirgus cenas aktīvā tirgū, tiek novērtētas attiecināmajā neto aktīvu vērtībā, ko uzskata par to patiesās vērtības ekvivalentu.

Ja nevar ticami noteikt tādu kapitāla instrumentos veiktu investīciju patieso vērtību, kuriem aktīvā tirgū nav kotētas tirgus cenas, šādas investīcijas novērtē, ņemot vērā to izmaksas, no kurām atskaitīti zaudējumi no vērtības samazināšanās.

Finanšu aktīvu vērtības samazinājums

Finanšu aktīva vērtība samazinās un zaudējumus atzīst tikai tad, ja ir objektīvi pierādījumi par vērtības samazinājumu viena vai vairāku tādu notikumu rezultātā, kuri risinājušies pēc konkrētā aktīva sākotnējās atzīšanas, un ar zaudējumiem saistītais notikums (vai notikumi) ietekmē aplēstās finanšu aktīva nākotnes naudas plūsmas, un šādu ietekmi var ticami aplēst. Katrā pārskata datumā ES novērtē, vai ir objektīvi pierādījumi tam, ka finanšu aktīva vērtība ir samazinājusies.

a) Aktīvi, kurus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā

Ja ir objektīvi pierādījumi tam, ka ir radušies zaudējumi jo vērtības samazināšanās aizdevumiem un debitoru parādiem vai līdz termiņa beigām turētām investīcijām, kurus uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, šo zaudējumu apjomu nosaka kā starpību starp aktīva uzskaites vērtību un aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējo vērtību (izņemot nākotnes kredītzaudējumus, kas vēl nav radušies), to diskontējot atbilstoši finanšu aktīva sākotnējai efektīvajai procentu likmei. Aktīva uzskaites vērtību samazina un zaudējumu summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Ja aizdevumam vai līdz termiņa beigām turētai investīcijai ir mainīga procentu likme, diskonta likme zaudējumu no vērtības samazināšanās novērtēšanai ir līgumā noteiktā pašreizējā efektīvā procentu likme. Nodrošināta finanšu aktīva aplēsto nākotnes naudas plūsmu pašreizējās vērtības aprēķinā tiek atspoguļotas naudas plūsmas, ko var radīt atsavināšana, atskaitot nodrošinājuma iegūšanas un pārdošanas izmaksas, neatkarīgi no tā, vai atsavināšana ir iespējama, vai ne. Ja kādā no nākamajiem periodiem zaudējumu no vērtības samazināšanās summa samazinās un šo samazinājumu var objektīvi attiecināt uz notikumu, kas norisinājies pēc vērtības samazinājuma atzīšanas, tad iepriekš atzītos zaudējumus no vērtības samazināšanās apvērš, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

b) Aktīvi, kurus uzskaita patiesajā vērtībā

Tādu kapitālinvestīciju gadījumā, kuras klasificētas kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nosakot, vai vērtspapīru vērtība ir samazinājusies, ņem vērā, vai vērtspapīra patiesā vērtība ir būtiski vai pastāvīgi (ilgstoši) samazinājusies, kļūstot mazāka par tā izmaksām. Ja ir šādi pierādījumi attiecībā uz pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem, kumulatīvos zaudējumus, kas aprēķināti kā starpība starp iegādes izmaksām un pašreizējo patieso vērtību, no kuras atskaitīti zaudējumi no šā finanšu aktīva vērtības samazināšanās, kas iepriekš atzīta finanšu darbības rezultātu pārskatā, izņem no rezervēm un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Zaudējumiem no vērtības samazināšanās, kas atzīti finanšu darbības rezultātu pārskatā attiecībā uz kapitāla instrumentiem, apvērsi neveic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu. Ja kādā no nākamajiem periodiem palielinās parāda instrumenta, kas klasificēts kā pārdošanai pieejams finanšu aktīvs, patiesā vērtība un šis palielinājums ir objektīvi attiecināms uz notikumu, kas risinās pēc zaudējumu no vērtības samazināšanās atzīšanas, zaudējumu no vērtības samazināšanās apvērsi veic, izmantojot finanšu darbības rezultātu pārskatu.

1.5.6. Krājumi

Krājumus uzskaita izmaksās vai arī neto pārdošanas vērtībā atkarībā no tā, kura no abām summām ir mazāka. Izmaksas tiek noteiktas, izmantojot metodi “pirmais iekšā – pirmais ārā” (FIFO). Gatavo preču un nepabeigto ražojumu izmaksas ietver izejmateriālu izmaksas, tiešās darbaspēka izmaksas, citas tieši attiecināmās izmaksas un saistītās pieskaitāmās ražošanas izmaksas (pamatojoties uz parasto darbības jaudu). Neto pārdošanas vērtību aprēķina, no parastajā uzņēmējdarbības gaitā paredzētās pārdošanas cenas atskaitot pabeigšanas izmaksas un pārdošanas izdevumus. Ja krājumus tur sadalei bez maksas vai par nominālmaksu, tos novērtē izmaksās vai arī pašreizējās aizstāšanas izmaksās atkarībā no tā, kura no šīm summām ir mazāka. Pašreizējās aizstāšanas izmaksas ir izmaksas, kas ES rastos, iegādājoties šādu aktīvu pārskata datumā.

1.5.7. Priekšfinansējuma summas

Priekšfinansējums ir maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu naudas avansu, t. i., apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos laikposmā, kas noteikts konkrētajā līgumā, lēmumā, nolīgumā vai tiesību pamataktā. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā, vai arī atmaksā. Ja saņēmējam nerodas attiecināmie izdevumi, tam ir pienākums atmaksāt avansā piešķirto priekšfinansējumu ES. Tā kā ES saglabā kontroli pār priekšfinansējumu un ir tiesīga saņemt atmaksu par neattiecināmo daļu, attiecīgo summu norāda kā aktīvus.

Priekšfinansējumu sākotnēji atzīst bilancē, kad naudu nodod saņēmējam. To novērtē piešķirtās atlīdzības summā. Turpmākos periodos priekšfinansējumu novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi (tajā skaitā aplēstās summas, ja tas ir nepieciešams), kas radušies perioda laikā.

Procentus par priekšfinansējumu atzīst tad, kad tie nopelnīti saskaņā ar attiecīgā nolīguma noteikumiem. Gada beigās, pamatojoties uz ticamāko informāciju, aplēš uzkrātos procentu ieņēmumus, ko ietver bilancē.

Citus avansa maksājumus dalībvalstīm, kas rodas, kad ES atmaksā summas, kuras dalībvalstis avansa veidā samaksājušas saņēmējiem (tajā skaitā “finanšu instrumentus, kam piemēro dalīto pārvaldību”), atzīst aktīvos un uzrāda pozīcijā “Priekšfinansējums”. Citus avansa maksājumus dalībvalstīm turpmāk novērtē summā, kura sākotnēji atzīta bilancē un no kuras atskaitīta labākā aplēse par attiecināmajiem izdevumiem, kas radušies galasaņēmējiem un ko aprēķina, pamatojoties uz ticamiem un pamatojamiem pieņēmumiem.

ES iemaksas Eiropas Attīstības fonda trasta fondos vai citos nekonsolidētajos subjektos arī klasificē kā priekšfinansējumu, jo to nolūks ir nodrošināt apgrozāmos līdzekļus trasta fondam, lai tas varētu finansēt konkrētas darbības, kas ir noteiktas šā trasta fonda mērķos. ES iemaksas trasta fondos tiek novērtētas ES iemaksas sākotnējā vērtībā, no kuras atskaitīti attiecināmie izdevumi, tajā skaitā, ja nepieciešams, aplēstās summas, kas trasta fondam radušās pārskata periodā un ir attiecinātas uz ES iemaksu atbilstīgi noslēgtajam nolīgumam.

1.5.8. Ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem ar komerciālu apmaiņu saistīti un nesaistīti darījumi ir jāuzrāda atsevišķi. Lai atšķirtu abas šīs kategorijas, jēdzienu “debitoru parādi” lieto attiecībā uz darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, savukārt attiecībā uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, t. i., kad ES saņem vērtību no cita subjekta, nesniedzot pretī aptuveni vienādu vērtību, lieto jēdzienu “atgūstamās summas” (piemēram, no dalībvalstīm atgūstamās summas saistībā ar pašu resursiem).

Debitoru parādi no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilst finanšu instrumentu definīcijai, un tāpēc tie tiek klasificēti kā aizdevumi un debitoru parādi un arī attiecīgi novērtēti (skatīt 1.5.5. skaidrojumu). Finanšu instrumentu skaidrojumu informācijā par debitoru parādiem no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, ir ietverti uzkrātie ieņēmumi un nākamo periodu maksas no darījumiem, kas saistīti ar komerciālu apmaiņu, jo šīs summas nav būtiskas. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem atgūšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana.

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, uzskaita patiesajā vērtībā to iegādes dienā (ņemot vērā procentus un naudas sodus), atskaitot norakstāmo vērtības samazinājuma summu. Ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu atgūstamo summu norakstāmo vērtības samazinājumu nosaka, ja ir objektīvi pierādījumi, ka ES nevarēs iekasēt visu pienākošos summu atbilstoši sākotnējiem noteikumiem par atgūstamajām summām no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu. Daļēji norakstītā summa ir starpība starp aktīva uzskaites vērtību un atgūstamo summu. Daļēji norakstīto summu atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi, tiek veikta arī vispārēja daļēja norakstīšana neizpildītajiem atgūšanas rīkojumiem, kuriem vēl nav piemērota noteikta daļējā norakstīšana. Skatīt 1.5.14. skaidrojumu par režīmu uzkrātajiem ieņēmumiem gada beigās. Summas, kas parādītas un uzrādītas kā atgūstamās summas no darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, nav finanšu instrumenti, jo tās neizriet no līguma, kas rada finanšu saistības vai pašu kapitāla instrumentu. Tomēr finanšu pārskatu skaidrojumos atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstošā gadījumā uzrāda kopā ar debitoru parādiem no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu.

1.5.9. Nauda un naudas ekvivalenti

Nauda un naudas ekvivalenti ir finanšu instrumenti, un tie ir nauda kasē, pieprasījuma noguldījumi bankās vai noguldījumi bankās ar īsu brīdinājuma termiņu par izņemšanu un citi īstermiņa ieguldījumi ar augstu likviditāti, kuru sākotnējais termiņš nepārsniedz trīs mēnešus.

1.5.10. Darbinieku pabalsti

ES nodrošina darbiniekiem vairākus pabalstus (atalgojumu un sociālās nodrošināšanas pabalstus). Uzskaites nolūkiem tie jāklasificē īstermiņa un pēcnodarbinātības pabalstos.

Darbinieku īstermiņa pabalsti

Darbinieku īstermiņa pabalsti ir pabalsti, kas jāizmaksā 12 mēnešu laikā pēc tā pārskata perioda beigām, kurā darbinieki snieguši pakalpojumu, piemēram, darba algas, samaksa par ikgadējiem atvaļinājumiem un apmaksātiem slimības atvaļinājumiem un citi īstermiņa pabalsti. Darbinieku īstermiņa pabalstus atzīst kā izdevumus tad, kad tiek sniegts saistītais pakalpojums. Saistības atzīst par summu, ko plānots izmaksāt, ja ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums maksāt saistībā ar darbinieka iepriekš sniegtu pakalpojumu un šādu pienākumu var ticami aplēst.

Pēcnodarbinātības pabalsti

ES piešķir darbiniekiem vairākus pēcnodarbinātības pabalstus, kas ietver izdienas, invaliditātes un pārdzīvojušā laulātā pensijas, kuras nodrošina saskaņā ar Eiropas ierēdņu pensiju shēmu (PSEO), kā arī veselības apdrošināšanu, kuru nodrošina saskaņā ar kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu (JSIS) (skatīt 2.9. skaidrojumu). Šos pabalstus piešķir saskaņā ar atsevišķu plānu – lai gan tie ir sadalīti divās shēmās, tiem jāpiemēro līdzīgs režīms, lai patiesi atspoguļotu situāciju un atainotu ekonomisko realitāti.

Eiropas ierēdņu pensiju shēma (PSEO). Pabalsti, ko piešķir saskaņā ar šo nosacīti finansēto (4) shēmu, ir saistīti ar amata stāžu, invaliditāti un laulātā pārdzīvošanu, kā arī ģimenes pabalstiem, nāvi pirms pensionēšanās tiem darbiniekiem, kuri strādā vai ir strādājuši ES iestādēs, aģentūrās un citās ES struktūrās vai ir mirušu ierēdņu vai pensionāru pārdzīvojušie laulātie. Personāls vienu trešdaļu no plānotajām šo pabalstu izmaksām sedz no savas darba algas;

ii)

Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma (JSIS). Saskaņā ar šo shēmu ES nodrošina veselības apdrošināšanu Eiropas Komisijas, iestāžu, aģentūru un citu ES struktūru darbiniekiem, atmaksājot medicīnas pakalpojumu izdevumus. Pabalstus, ko šajā shēmā piešķir “nestrādājošajiem” (pensionāriem, bāreņiem u. c.), klasificē kā pēcnodarbinātības pabalstus.

ES arī nodrošina pēcnodarbinātības pabalstus ES iestāžu darbiniekiem ar atsevišķu pensiju shēmu starpniecību. Tie ir iekļauti pozīcijā “Citas pensijas pabalstu shēmas”. Saskaņā ar šīm shēmām ES nodrošina pensijas pabalstus Komisijas, Eiropas Savienības Tiesas un Vispārējās tiesas, Revīzijas palātas, Padomes, Eiropas Parlamenta, Ombuda, Datu aizsardzības uzraudzītāja, Civildienesta tiesas darbiniekiem. ES nodrošina ES iestāžu darbiniekiem veselības apdrošināšanu ar JSIS starpniecību.

Minētos pēcnodarbinātības pabalstus uzskata par ES definēto pabalstu saistībām un aprēķina katrā pārskata datumā, aplēšot nākotnes pabalstu summu, ko darbinieki nopelnījuši kārtējā periodā un iepriekšējos periodos, šo summu diskontējot un atskaitot visu plāna aktīvu patieso vērtību. Definēto pabalstu saistības aprēķina katru gadu, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Definēto pabalstu saistību pašreizējo vērtību nosaka, diskontējot aplēstās nākotnes naudas aizplūdes, izmantojot tādu valsts obligāciju procentu likmes, kuras ir izteiktas pabalstu izmaksāšanas valūtā un kuru dzēšanas termiņš aptuveni atbilst attiecīgo pensiju saistību termiņam.

ES darbiniekiem piešķirtos pēcnodarbinātības pabalstus iekļauj vienotā plānā, kurā ietverta gan pensiju shēma (PSEO), gan veselības apdrošināšanas shēma (JSIS), un tiesības uz apdrošināšanu saskaņā ar JSIS shēmu ir tikai tad, ja ir iegūtas tiesības uz apdrošināšanu saskaņā ar PSEO shēmu. Atbilstīgi minētā vienotā plāna nosacījumiem, kas izklāstīti Civildienesta noteikumos, dažas tiesības, piemēram, tiesības uz atliktu un samazinātu pensiju saskaņā ar PSEO shēmu, tiek iegūtas pēc 10 nostrādātiem gadiem. Tomēr tiesības, ko uzkrāj saskaņā ar vienoto plānu, darbiniekam turpinot darbu, ir ievērojami lielākas nekā sākotnējās tiesības, kā to atspoguļo vēlākās katru gadu uzkrātās pensijas tiesības.

Tāpēc, lai raksturotu pamatā esošā darījuma ekonomisko būtību, ko prasa finanšu pārskatu kvalitatīvo rādītāju patiesa atspoguļošana, kā izklāstīts gan 1. EGN, gan SPSGS “Konceptuālais satvars”, radušās darba izmaksas tiek uzkrātas atbilstīgi lineārajai metodei visā aplēstajā darbinieka aktīvā dienesta periodā, t. i., periodā no dienas, kad darbinieka dienests pirmo reizi rada tiesības uz pabalstiem saskaņā ar plānu (neatkarīgi no tā, vai pabalstus piešķir ar nosacījumu, ka darbinieks turpina dienestu), līdz dienai, kad darbinieka dienesta turpināšana saskaņā ar plānu nerada būtiskas turpmāko pabalstu summas, neskaitot summas, kas rodas no darba algas turpmākas paaugstināšanas. Šo pieeju konsekventi piemēro pabalstiem, kurus piešķir saskaņā ar vienoto plānu.

Definēto pabalstu neto saistību pārrēķinos iekļauj aktuāros guvumus un zaudējumus un atdevi no plāna aktīviem, un tos nekavējoties atzīst neto aktīvos.

ES atzīst neto procentu izdevumus (ienākumus) un citus ar definēto pabalstu plāniem saistītos izdevumus finanšu darbības rezultātu pārskata pozīcijā “personāla un pensiju izmaksas”.

Kad piešķirtie pabalsti tiek mainīti vai samazināti, izrietošās pabalstu izmaiņas, kas saistītas ar iepriekšēju dienestu, vai samazināšanas rezultātā radušos guvumus/zaudējumus nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā. Guvumus un zaudējumus, kas rodas norēķinos, atzīst, kad notiek norēķins. Iepriekšējās darba izmaksas nekavējoties atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, ja vien izmaiņas nav atkarīgas no nosacījuma, ka darbiniekiem ir jāpaliek dienestā noteiktu laika periodu.

1.5.11. Uzkrājumi

Uzkrājumus atzīst, ja pagātnes notikumu rezultātā ES ir pašreizējs juridisks vai prakses radīts pienākums pret trešām personām, minēto saistību izpildei, visticamāk, būs nepieciešams tērēt līdzekļus un šo summu var ticami novērtēt. Nākotnes zaudējumiem no pamatdarbības uzkrājumus neatzīst. Uzkrājumu summa ir labākā aplēse par prognozējamajiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai pārskata datumā izpildītu pašreizējās saistības. Ja uzkrājumus veido lielam posteņu skaitam, saistības aplēš, izvērtējot visus iespējamos iznākumus atbilstoši to iespējamībai (“paredzamās vērtības” metode).

Uzkrājumus apgrūtinošiem līgumiem vērtē pēc paredzamo līguma laušanas izmaksu pašreizējās vērtības vai paredzamo līguma izpildes turpināšanas izmaksu pašreizējās vērtības atkarībā no tā, kura no šīm vērtībām ir mazāka.

1.5.12. Finanšu saistības

Finanšu saistības iedala finanšu saistībās patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, finanšu saistībās, ko uzskaita atbilstoši amortizētajai iegādes vērtībai, un finanšu garantiju saistībās.

Aizņēmumus veido aizņēmumi no kredītiestādēm un parādi, ko apliecina sertifikāti. Tos sākotnēji atzīst patiesajā vērtībā, kas ir to piešķiršanas ieņēmumi (saņemtās atlīdzības patiesā vērtība), no kuras tiek atskaitītas radušās darījuma izmaksas, un turpmāk tos uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā, izmantojot efektīvo procentu metodi; starpību starp ieņēmumiem, no kuriem atskaitītas darījuma izmaksas, un dzēšanas vērtību atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā aizņēmumu periodā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Ja aizdevumi ir piešķirti no aizņemtiem līdzekļiem, tad atbilstoši būtiskuma apsvērumiem efektīvo procentu metodi nevar piemērot aizdevumiem un aizņēmumiem. Darījuma izmaksas, kas radušās ES un vēlāk pieprasītas no aizdevuma saņēmēja, tieši atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Finanšu saistības, kas kategorizētas patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, ietver atvasinātos instrumentus, kuru patiesā vērtība ir negatīva. Tos uzskaita tāpat kā finanšu aktīvus patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā – skatīt 1.5.5. skaidrojumu.

Finanšu garantiju saistības tiek sākotnēji atzītas patiesajā vērtībā, proti, atbilstoši saņemtajai prēmijai. Pēc tam finanšu garantiju saistību vērtību nosaka atbilstīgi labākajai aplēsei par prognozējamajiem izdevumiem, kas būs vajadzīgi, lai izpildītu finanšu garantiju saistības, vai sākotnēji atzītajai summai, no kā vajadzības gadījumā atņem uzkrāto amortizāciju, – atkarībā no tā, kura no minētajām summām ir lielāka. ES atzīst finanšu garantiju saistības, kad tā saņem atlīdzību par garantijas piešķiršanu, kas atbilst tirgus noteikumiem, vai kad var ticami izmērīt garantijas patieso vērtību. Ja nav aktīva tirgus tieši līdzvērtīgam garantijas līgumam, ES atklāj informāciju par sniegto garantiju kā par iespējamām saistībām (skatīt 1.7.2. skaidrojumu) vai, ja pastāv lielāka iespēja, ka saistību izpildei būs nepieciešama resursu aizplūde, ES atzīst uzkrājumu (skatīt 1.5.11. skaidrojumu).

Finanšu saistības klasificē kā ilgtermiņa saistības, izņemot gadījumus, kad to dzēšanas termiņš nepārsniedz 12 mēnešus pēc bilances datuma.

ES trasta fondi, kas tiek uzskatīti par daļu no Komisijas operatīvajām darbībām, tiek uzskaitīti Komisijas pārskatos un tālāk konsolidēti ES gada pārskatos. Tāpēc iemaksas, ko citi līdzekļu devēji veic ES trasta fondos, pēc kritērijiem atbilst ieņēmumiem no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, atbilstīgi zināmiem nosacījumiem, un tos uzrāda kā finansiālas saistības, līdz ar veiktajām iemaksām saistītie nosacījumi ir izpildīti, t. i., trasta fondam rodas attiecināmas izmaksas. Trasta fondam piemēro prasību finansēt noteiktus projektus un atdot atlikušos līdzekļus tad, kad fonds tiek likvidēts. Bilances datumā nenokārtotās iemaksu saistības tiek novērtētas, ņemot vērā saņemto iemaksu summu, no kuras atskaitīti izdevumi, kas radušies trasta fondam, tostarp aplēstas summas, ja tas ir nepieciešams. Pārskata sagatavošanas nolūkos neto izdevumi tiek attiecināti uz citu līdzekļu devēju iemaksām proporcionāli neto iemaksām, kas veiktas līdz 31. decembrim. Iemaksu attiecināšanai ir tikai indikatīvs raksturs. Likvidējot trasta fondu, par faktisko atlikušo resursu sadalījumu lemj trasta fonda valde.

1.5.13. Parādi kreditoriem

Liela daļa ES parādu kreditoriem ir nesamaksātie izmaksu atlīdzināšanas prasījumi, ko iesnieguši dotāciju vai cita veida ES finansējuma saņēmēji (darījumi, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu). Tos grāmato kā parādus kreditoriem pieprasītās summas apjomā, kad tiek saņemts attiecīgs izmaksu atlīdzināšanas prasījums. Pēc attiecināmo izmaksu pārbaudes un apstiprināšanas parādus kreditoriem vērtē atbilstoši apstiprinātajai un attiecināmajai summai.

Parādus kreditoriem, ko rada preču un pakalpojumu iegāde, atzīst sākotnējā summā, saņemot rēķinu, un attiecīgos izdevumus iegrāmato, kad preces vai pakalpojumi saņemti un ES to ir apstiprinājusi.

1.5.14. Uzkrātie un nākamo periodu ieņēmumi un maksas

Darījumus un notikumus atzīst finanšu pārskatos periodā, uz kuru tie attiecas. Ja gada beigās rēķins vēl nav izsniegts, kaut gan ES ir sniegusi pakalpojumu vai piegādājusi preces vai arī pastāv līgumiska vienošanās (piemēram, atsaucoties uz līgumu), uzkrātie ieņēmumi tiek atzīti finanšu pārskatos. Savukārt, ja gada beigās rēķins ir ticis izsniegts, bet pakalpojumi vēl nav sniegti vai sagādātās preces vēl nav piegādātas, ieņēmumus attiecina uz nākamo pārskata periodu un atzīst nākamajā pārskata periodā.

Arī izdevumus uzskaita periodā, uz kuru tie attiecas. Pārskata perioda beigās uzkrātie izdevumi tiek atzīti, par pamatu izmantojot attiecīgā perioda pārskaitījuma saistību summas aplēsi. Uzkrātos izdevumus aprēķina saskaņā ar Komisijas sīki izstrādātām darbības un prakses pamatnostādnēm, kuru mērķis ir nodrošināt to, ka finanšu pārskati sniedz patiesu to ekonomisko un citu parādību attēlojumu, kas tiem ir jāattēlo. Pēc analoģijas, ja ir veikts avansa maksājums par pakalpojumiem vai precēm, kas vēl nav saņemti, izdevumi tiek attiecināti uz nākamo pārskata periodu un atzīti nākamajā pārskata periodā.

1.6. FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATS

1.6.1. Ieņēmumi

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS NAV SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Lielākā daļa ES ieņēmumu attiecas uz darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu.

NKI resursi un PVN resursi

Ieņēmumi tiek atzīti par periodu, kurā Komisija nosūta dalībvalstīm pieprasījumu veikt iemaksas. Tos novērtē pieprasītās summas apmērā. Tā kā PVN un NKI resursu pamatā ir aplēses par attiecīgā budžeta gada datiem, notiekot pārmaiņām, tās var pārskatīt, līdz dalībvalstis iesniedz galīgos datus. Aplēses pārmaiņu radīto ietekmi ņem vērā, nosakot tā perioda neto pārpalikumu vai deficītu, kurā pārmaiņas notikušas.

Tradicionālie pašu resursi

Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un ar tiem saistītus ieņēmumus atzīst tad, kad no dalībvalstīm tiek saņemti attiecīgie mēneša A pārskati (kuros ietvertas iekasētās nodevas un pienākošās summas, kas ir garantētas un nav apstrīdētas). Pārskata datumā ieņēmumus, ko dalībvalstis attiecīgajā periodā iekasējušas, bet vēl nav samaksājušas Komisijai, aplēš un atzīst kā uzkrātos ieņēmumus. No dalībvalstīm saņemtajos ceturkšņa B pārskatos (kuros ietvertas nodevas, kas nav ne iekasētas, ne garantētas, un debitora apstrīdētās garantētās summas) tos atzīst kā ieņēmumus, no kuriem atskaita iekasēšanas izmaksas, uz ko dalībvalstīm ir prasījuma tiesības. Turklāt atzīst vērtības samazinājumu par summu, kas ir parāda un atgūstamās summas aplēstā starpība.

Naudas sodi

Ieņēmumus no naudas sodiem atzīst, kad ES ir pieņēmusi lēmumu piemērot naudas sodu un tas oficiāli paziņots adresātam. Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums piemērot naudas sodu, uzņēmumi divu mēnešu laikā pēc paziņojuma datuma:

a)	piekrīt lēmumam (šādā gadījumā tiem ir jāsamaksā naudas sods norādītajā termiņā, un ES galīgi iekasē attiecīgo summu);

b)	vai arī nepiekrīt lēmumam un iesniedz pārsūdzību saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Pat ja tiek iesniegta pārsūdzība, naudas sods jāsamaksā noteiktajā termiņā, kas ir trīs mēneši, jo pārsūdzība nenozīmē maksājuma atlikšanu (LESD 278. pants). Saņemto naudu izmanto, lai dzēstu atgūstamo summu. Tomēr ar Komisijas grāmatveža piekrišanu uzņēmums maksājuma vietā var iesniegt bankas garantiju par attiecīgo summu. Šādā gadījumā naudas sodu joprojām uzskata par atgūstamo summu. Ja netiek saņemta ne nauda, ne garantija un ja ir šaubas par uzņēmuma maksātspēju, atzīst maksājumtiesību vērtības samazinājumu.

Ja uzņēmums iesniedz pārsūdzību un jau ir veicis provizorisku naudas soda maksājumu, summu atspoguļo kā iespējamās saistības, vai, ja pastāv iespēja, ka Vispārējā tiesa varētu pieņemt ES nelabvēlīgu nolēmumu, atzīst uzkrājumus šā riska segšanai. Ja maksājuma vietā ir iesniegta garantija, nesamaksāto atgūstamo summu daļēji noraksta pēc vajadzības.

Komisijas saņemtos uzkrātos procentus saistībā ar bankas kontiem, kuros noguldīti saņemtie maksājumi, atzīst par ieņēmumiem un attiecīgi palielina iespējamās saistības.

Kopš 2010. gada visus provizoriski iekasētos naudas sodus Komisija pārvalda īpaši izveidotā fondā (BUFI) un tie tiek ieguldīti finanšu instrumentos.

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

Ieņēmumi no preču un pakalpojumu pārdošanas tiek atzīti, kad pircējam tiek nodoti nozīmīgi riski un ieguvumi, kas izriet no preču īpašumtiesībām. Ieņēmumus no darījuma, kas ietver pakalpojumu sniegšanu, atzīst, ņemot vērā darījuma pabeigtības pakāpi pārskata datumā.

Procentu ieņēmumi un izdevumi

Procentu ieņēmumus un izdevumus atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā, izmantojot efektīvo procentu metodi. Tā ir metode finanšu aktīva vai finanšu saistību amortizētās iegādes vērtības aprēķināšanai un procentu ieņēmumu vai procentu izdevumu sadalei attiecīgajā periodā. Aprēķinot efektīvo procentu likmi, ES izdara aplēsi par naudas plūsmām, ņemot vērā visus finanšu instrumenta līguma nosacījumus (piemēram, priekšapmaksas iespējas), bet neņem vērā kredītzaudējumus nākotnē. Aprēķinā iekļauj visas maksas un punktus, ko līgumslēdzējas puses ir maksājušas vai saņēmušas un kas ir efektīvās procentu likmes neatņemama sastāvdaļa, kā arī darījuma izmaksas un visas citas prēmijas vai diskontus.

Ja finanšu aktīva vai līdzīgu finanšu aktīvu grupas vērtība ir daļēji norakstīta zaudējumu no vērtības samazināšanās rezultātā, procentu ieņēmumus atzīst, izmantojot procentu likmi, kas lietota nākotnes naudas plūsmu diskontēšanai, lai noteiktu zaudējumus no vērtības samazināšanās.

Ieņēmumi no dividendēm

Ieņēmumus no dividendēm un līdzīgiem sadalītiem ieņēmumiem atzīst tad, kad stājas spēkā tiesības saņemt maksājumu.

1.6.2. Izdevumi

Tādu darījumu izdevumi, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, veido lielāko ES izdevumu daļu. Minētie izdevumi attiecas uz maksājumiem saņēmējiem, un tie var būt trīs veidu – maksājumi, kuru pamatā ir noteiktas saņēmēja tiesības saņemt maksājumu, pārvedumi saskaņā ar nolīgumu un diskrecionāras dotācijas, iemaksas un ziedojumi.

Pārvedumus atzīst kā izdevumus tajā periodā, kad bijuši notikumi, kuru dēļ pārvedums veikts, ja vien šāda veida pārvedumu pieļauj regula (Finanšu regula, Civildienesta noteikumi vai cita regula) vai ir parakstīts nolīgums, kas atļauj pārvedumu, ja saņēmējs izpilda attiecināmības kritērijus un ja attiecīgo summu var ticami novērtēt.

Tad, kad tiek saņemts maksājuma pieprasījums vai izmaksu pieprasījums un tas atbilst atzīšanas kritērijiem, to atzīst kā izdevumus par attiecināmo summu. Gada beigās aplēš saņēmējiem pienākošos attiecināmos izdevumus, kuri ir radušies, bet par kuriem vēl nav sniegts pārskats, un tos grāmato kā uzkrātos izdevumus.

Izdevumus, kas radušies preču un pakalpojumu iegādes darījumos, kuri saistīti ar komerciālu apmaiņu, atzīst tad, kad ES saņēmusi preces vai pakalpojumus un ir to apstiprinājusi. Tos novērtē sākotnējā rēķinā norādītās summas apmērā. Turklāt bilances datumā izdevumus, kuri ir saistīti ar attiecīgajā periodā sniegtu pakalpojumu, par kuru rēķins vēl nav saņemts vai apstiprināts, aplēš un atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

1.7. IESPĒJAMIE AKTĪVI UN IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

1.7.1. Iespējamie aktīvi

Iespējams aktīvs ir aktīvs, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki nākotnes notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt. Iespējamu aktīvu atspoguļo pārskatos, ja saimnieciskā labuma vai kalpošanas potenciāla ieplūde ir ticama.

1.7.2. Iespējamās saistības

Iespējamās saistības ir pienākums, kas varētu rasties iepriekšēju notikumu rezultātā atkarībā no tā, vai īstenosies viens vai vairāki nākotnes notikumi, par kuru iespējamību pašlaik trūkst pārliecības un kurus ES nespēj pilnībā ietekmēt, vai pašreizējs pienākums, kura pamatā ir iepriekšēji notikumi, bet kuru neatzīst, jo nav ticams, ka pienākuma izpildei būs vajadzīga tādu resursu aizplūde, kas ietver saimnieciskos labumus vai kalpošanas potenciālu, vai – retos gadījumos – pienākuma apmēru nevar pietiekami ticami novērtēt. Iespējamās saistības atspoguļo pārskatos, ja vien saimniecisko labumu vai kalpošanas potenciālu ietverošu resursu aizplūdes iespējamība nav niecīga.

1.8. NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS

Naudas plūsmas informāciju izmanto, lai varētu novērtēt ES spēju ģenerēt naudu un naudas ekvivalentus un ES vajadzību izmantot šādas naudas plūsmas.

Naudas plūsmas pārskatu sagatavo, izmantojot netiešo metodi. Tas nozīmē, ka finanšu gada saimnieciskās darbības rezultāts tiek koriģēts, ņemot vērā ietekmi, ko rada nenaudas darījumi, atlikti vai uzkrāti iepriekšējo vai nākamo periodu naudas ieņēmumi vai maksājumi no pamatdarbības un ieņēmumu vai izdevumu posteņi, kuri saistīti ar naudas plūsmām no investīciju darbības.

Naudas plūsmas no darījumiem ārvalstu valūtā iegrāmato ES pārskata valūtā (euro), summai ārvalstu valūtā piemērojot euro un attiecīgās ārvalstu valūtas maiņas kursu naudas plūsmas datumā.

Naudas plūsmas pārskatā parādītas attiecīgā perioda naudas plūsmas, kuras iedalītas pamatdarbības un investīciju darbības naudas plūsmās (ES nav finansēšanas darbību).

Pamatdarbība ir ES darbība, kas nav investīciju darbība. Tā ir lielākā daļa no veiktajām darbībām. Saņēmējiem piešķirti aizdevumi (un vajadzības gadījumā attiecīgi aizņēmumi) netiek uzskatīti par investīciju (vai finansēšanas) darbību, jo šī darbība ir vispārējo mērķu sastāvdaļa un tādējādi ES ikdienas darbība.

Investīciju darbības ir nemateriālo aktīvu un materiālo pamatlīdzekļu, kā arī citu naudas ekvivalentos neiekļautu investīciju iegāde un atsavināšana. Investīciju darbība neietver aizdevumus, kas piešķirti saņēmējiem. Mērķis ir atspoguļot ES faktiskās investīcijas.

2. BILANCES SKAIDROJUMI

AKTĪVI

2.1. NEMATERIĀLIE AKTĪVI

miljoni EUR
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2018.	1 073
Palielinājumi	178
Atsavināšana	(20)
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	0
Citas pārmaiņas	(1)
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2019.	1 230
Uzkrātā amortizācija 31.12.2018.	(627)
Amortizācija attiecīgajā gadā	(107)
Atkārtoti iegrāmatota amortizācija	0
Atsavināšana	19
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	0
Citas pārmaiņas	0
Uzkrātā amortizācija 31.12.2019.	(715)
Neto uzskaites vērtība 31.12.2019.	515
Neto uzskaites vērtība 31.12.2018.	446

Iepriekš minētās summas galvenokārt ir saistītas ar datorprogrammām.

2.2. MATERIĀLIE PAMATLĪDZEKĻI

Kosmosa aktīvu kategorijā ietilpst operatīvie pamatlīdzekļi, kas saistīti ar abām ES kosmosa programmām – globālajām navigācijas satelītu sistēmām (GNSS), proti, Galileo un EGNOS, un Eiropas Zemes novērošanas programmu Copernicus –, bet kosmosa sistēmu aktīvi, kas vēl nav sākuši darboties, tiek iekļauti pozīcijā “nepabeigtie pamatlīdzekļi”.

Attiecībā uz Galileo četri satelīti, kas tika palaisti 2018. gadā, veiksmīgi tika izvadīti orbītā. Tie 2019. gadā papildināja funkcionālo konstelāciju, un tagad tā sastāv no 26 satelītiem. Galileo operatīvie pamatlīdzekļi, ieskaitot gan satelītus, gan uz zemes izvietotās iekārtas, 2019. gada 31. decembrī bija 2 489 miljoni EUR (2018. gadā – 2 410 miljoni EUR), atskaitot uzkrāto nolietojumu. Atlikušo nepabeigto pamatlīdzekļu kopējā summa bija 1 361 miljons (2018. gadā – 1 324 miljoni EUR). Galileo sistēmas attīstība turpināsies, līdz sistēma būs pilnībā darbotiesspējīga. Pēc pabeigšanas Galileo konstelāciju veidos 30 satelīti (tajā skaitā 6 rezerves satelīti).

Attiecībā uz Copernicus 2019. gadā nebija jaunu darbību sākušu satelītu. Copernicus operatīvo pamatlīdzekļu kopējā vērtība ir 1 153 miljoni EUR (2018. gadā – 1 455 miljoni EUR), atskaitot uzkrāto nolietojumu. Saistībā ar Copernicus satelītiem vēl 1 453 miljoni EUR tiek atzīti par nepabeigtiem pamatlīdzekļiem (2018. gadā – 1 207 miljoni EUR).

Ar Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienesta (EGNOS) zemes infrastruktūru saistītie pamatlīdzekļi 37 miljonu EUR apmērā (2018. gadā – 52 miljoni EUR) arī ir iekļauti kosmosa aktīvos. Papildus tam EGNOS ir nepabeigtie pamatlīdzekļi 238 miljonu EUR apmērā (2018. gadā – 130 miljonu EUR apmērā).

Ar ES kosmosa programmām saistīto aktīvu izveidei izmanto Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) atbalstu.

Materiālie pamatlīdzekļi

miljoni EUR
	Zeme un ēkas	Kosmosa aktīvi	Aprīkojums un iekārtas	Mēbeles un transportlīdzekļi	Datortehnika	Citi	Finanšu noma	Nepabeigtie pamatlīdzekļi	Kopā
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2018.	5 626	5 259	641	270	634	327	2 620	3 199	18 575
Palielinājumi	117	10	24	14	60	21	118	941	1 306
Atsavināšana	(1)	(0)	(117)	(28)	(58)	(29)	(3)	—	(236)
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	154	411	(7)	3	7	7	(98)	(477)	0
Citas pārmaiņas	(0)	—	0	(0)	0	(0)	—	(10)	(10)
Bruto uzskaites vērtība 31.12.2019.	5 895	5 680	542	259	644	325	2 638	3 653	19 635
Uzkrātais nolietojums 31.12.2018.	(3 279 )	(1 342 )	(540)	(198)	(521)	(255)	(1 257 )		(7 390 )
Nolietojums attiecīgajā gadā	(190)	(659)	(31)	(17)	(64)	(27)	(94)		(1 083 )
Atkārtoti iegrāmatots nolietojums	0	—	39	7	14	0	(0)		61
Atsavināšana	1	0	67	17	43	26	3		157
Pārvietojumi starp aktīvu kategorijām	(35)	—	7	(2)	(5)	0	35		(0)
Citas pārmaiņas	—	—	0	(0)	0	(0)	—		0
Uzkrātais nolietojums 31.12.2019.	(3 503 )	(2 001 )	(457)	(194)	(533)	(255)	(1 313 )		(8 255 )
NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2019.	2 392	3 679	85	65	110	70	1 325	3 653	11 380
NETO UZSKAITES VĒRTĪBA 31.12.2018.	2 347	3 917	101	72	113	72	1 363	3 199	11 185

2.3. PĒC PAŠU KAPITĀLA METODES UZSKAITĪTAS INVESTĪCIJAS

ES, ko pārstāv Komisija, līdzdalība Eiropas Investīciju fondā (EIF) tiek uzskatīta par asociētā uzņēmuma dalību, un tās uzskaitei izmanto pašu kapitāla metodi. EIF ir ES finanšu iestāde, kuras specializācija ir riska kapitāla un garantiju sniegšana maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). EIF atrodas Luksemburgā un darbojas kā privātā un publiskā sektora partnerība, kuras dalībnieki ir Eiropas Investīciju banka (EIB), ES un finanšu iestāžu grupa. 2019. gada 31. decembrī ES līdzdalība EIF bija 29,7 % (2018. gadā – 29,7 %), un ES piederēja 29,7 % balsstiesību (2018. gadā – 29,7 %). Saskaņā ar tā statūtiem EIF ir pienākums iekļaut tiesību aktos noteiktajās rezervēs vismaz 20 % no tā gada neto rezultāta, līdz kopējā rezerve sasniedz 10 % no parakstītā kapitāla. Šī rezerve nav pieejama sadalei.

miljoni EUR
	Eiropas Investīciju fonds
Līdzdalība 31.12.2018.	591
Iemaksas	—
Saņemtās dividendes	(3)
Daļa neto rezultātā	53
Daļa neto aktīvos	(49)
Līdzdalība 31.12.2019.	591

Turpmāk minētās uzskaites vērtības tiek attiecinātas uz ES, pamatojoties uz tās līdzdalības īpatsvaru:

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
	Kopā EIF	Kopā EIF
Aktīvi	2 965	2 662
Saistības	(975)	(674)
Ieņēmumi	337	291
Izdevumi	(161)	(167)
Pārpalikums/(deficīts)	176	124

Iepriekš apkopotās finanšu informācijas saskaņojums ar līdzdalības EIF uzskaites vērtību ir šāds.

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Asociētā uzņēmuma neto aktīvi	1 990	1 988
EK līdzdalība EIF	29,70 %	29,70 %
Uzskaites vērtība	591	591

2019. gada 31. decembrī ES, ko pārstāv Komisija, bija iemaksājusi 20 % no tās parakstītajām daļām EIF kapitālā, un nepieprasītā summa ir šāda.

miljoni EUR
	Kopējais EIF kapitāls	ES parakstītā daļa
Kopējais pamatkapitāls	4 500	1 337
Iemaksātais	(900)	(267)
Nepieprasītais	3 600	1 070

2.4. FINANŠU AKTĪVI

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Ilgtermiņa
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	2.4.1	15 211	13 657
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.4.2	134	14
Aizdevumi	2.4.3	51 368	51 560
		66 714	65 231
Īstermiņa
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	2.4.1	3 196	1 786
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.4.2	3	2
Aizdevumi	2.4.3	1 316	2 380
		4 514	4 168
Kopā		71 228	69 398

2.4.1. Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
BUFI investīcijas	1 863	1 888
Likvidējamā EOTK	1 459	1 506
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka	188	188
EĀDD vietējo darbinieku pensiju plāns	75	—
	3 585	3 582
Garantiju fondi budžeta garantijām:
ESIF galvojuma fonds	6 654	5 000
Garantiju fonds ārējai darbībai	2 545	2 465
EFIA garantiju fonds	595	9
	9 794	7 474
Finanšu instrumenti, kurus finansē no ES budžeta:
programma “Apvārsnis 2020”	2 455	2 031
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments	699	540
Riska dalīšanas finanšu mehānisms	597	679
ES MVU pašu kapitāla mehānismi	507	464
Eiropas Fonds Dienvidaustrumu Eiropai	166	115
Riska kapitāla darījumi	112	113
Energoefektivitātes finansējuma mehānisms	105	101
Citi	387	343
	5 028	4 386
Kopā	18 407	15 443
Ilgtermiņa	15 211	13 657
Īstermiņa	3 196	1 786

No kopējās summas 18 407 miljonu EUR apmērā ES turējumā ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi parāda vērtspapīru veidā (piemēram, obligācijas) par 14 998 miljoniem EUR (2018. gadā – 13 993 miljoni EUR), pašu kapitāla instrumenti par 2 801 miljonu EUR (2018. gadā – 1 365 miljoni EUR) un investīcijas naudas tirgus fondos (piemēram, EIB vienotajā fondā) par 608 miljoniem EUR (2018. gadā – 85 miljoni EUR).

BUFI investīcijas

Naudas sodi, ko provizoriski iekasē saistībā ar konkurences lietām, tiek nodoti īpaši izveidotam fondam (BUFI fonds – budžeta naudas sodu fonds), un Komisija iegulda šos līdzekļus parāda instrumentos, kas klasificēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

Likvidējamā EOTK

Visi pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, kas ir saistīti ar likvidējamo Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (ECSC i.L.), ir parāda vērtspapīri euro valūtā, kas ir kotēti aktīvā tirgū.

Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka

ES ir finanšu investīcijas Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (ERAB) kapitālā, kur 2019. gada 31. decembrī ES akciju skaits bija 90 044 (2018. gadā – 90 044 akcijas), kas ir 3 % no kopējā parakstītā akciju kapitāla. ES parakstījās par akciju kapitālu, kura kopējā summa ir 900 miljoni EUR, no kuriem 713 miljoni EUR pašlaik nav pieprasīti. Saskaņā ar nolīgumu par ERAB izveidi akcionāriem jāievēro daži līgumā noteikti ierobežojumi, piemēram, akcijas nevar nodot un to izpirkšanas maksa nedrīkst pārsniegt sākotnējās iegādes izmaksas.

ES novērtē investīcijas ERAB to patiesajā vērtībā. Jo īpaši iepriekš norādīto līgumā noteikto ierobežojumu dēļ sākotnējās iegādes izmaksas uzskata par labāko patiesās vērtības aplēsi. Lai gan ERAB akcijas netiek kotētas biržās, nesen ir notikuši darījumi investīciju saņēmēja pašu kapitālā (kapitāla emitēšana par nominālvērtību), kas apliecina, ka šajā situācijā izmaksas ir labākā patiesās vērtības aplēse.

GARANTIJU FONDI BUDŽETA GARANTIJĀM

ESIF galvojuma fonds

Saskaņā ar ESIF regulu (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/1017 (12)) ESIF galvojuma fonds ir izveidots, lai nodrošinātu likviditātes rezerves iespējamo zaudējumu gadījumā, kas EIB var rasties saistībā ar tās finansēšanas un investīciju darbībām, uz kurām saskaņā ar ESIF nolīgumu ir attiecināms ESIF ES galvojums, – skatīt 4.1.1. skaidrojumu. ESIF galvojuma fondu finansē no iemaksām no ES budžeta. Tam tiek piešķirta arī peļņa no ieguldītajiem galvojuma fonda līdzekļiem, ieņēmumi, ko ES saņēmusi kā atlīdzību par garantiju saskaņā ar ESIF nolīgumu, un summas, ko EIB atguvusi no saistības nepildošiem debitoriem attiecībā uz iepriekšējiem garantiju pieprasījumiem. 2019. gada beigās ESIF galvojuma fonda kopējā aktīvu summa bija 6 688 miljoni EUR (2018. gadā – 5 452 miljoni EUR), no kuriem 6 654 miljoni EUR tika ieguldīti pārdošanai pieejamos finanšu aktīvos (2018. gadā – 5 000 miljoni EUR), bet vēl 1 879 miljoni EUR (2018. gadā – 2 688 miljoni EUR) ir piešķirti, bet vēl nav izmaksāti fondā, un tie ir iekļauti budžeta RAL un arī norādīti 5.1. skaidrojumā kā saistības vēl neizmantotās apropriācijās. Šajā fondā tiks veikti uzkrājumi, pakāpeniski sasniedzot 9,1 miljardu EUR, t. i., 35 % no visām ES ESIF galvojumu saistībām.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Garantiju fonds ārējai darbībai sedz no ES budžeta garantētus aizdevumus, jo īpaši EIB aizdevumu darbības ārpus ES, kuras finansē no EIB pašu resursiem, aizdevumus makrofinansiālam atbalstam (MFA), kā arī Euratom aizdevumus ārpus ES, – skatīt 4.1.1. skaidrojumu. Fondu pārvalda EIB, un tas ir paredzēts tādu ES garantētu aizdevumu segšanai, kuriem netiek pildītas saistības. Fonda līdzekļus veido maksājumi no ES budžeta, tādu procentu ieņēmumi, kas tiek maksāti par fonda aktīvu investīcijām, un summas, kas atgūtas no debitoriem, kuri nepilda saistības un kuru gadījumā fondam ir nācies izmantot savu galvojumu. Garantiju fondā ārējām darbībām būtu jāuztur mērķa summa, kas ir 9 % no gada beigās neatmaksātajiem garantētajiem aizdevumiem. Starpību starp mērķa summu un fonda aktīvu vērtību gada beigās sedz no ES budžeta n+2 gadā, savukārt pārpalikumu atmaksā ES budžetā.

EFIA garantiju fonds

Atbilstīgi EFIA regulai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1601 (13)) tika izveidots EFIA garantiju fonds, kas nodrošinātu likviditātes rezervi, no kuras veic izmaksas Savienības garantijas izmantošanas gadījumā saskaņā ar attiecīgajiem EFIA garantijas nolīgumiem. EFIA garantiju fondu finansē no ES budžeta, no 11. EAF iemaksām ES budžetā un no dalībvalstu un citu iemaksu veicēju brīvprātīgām iemaksām. Fondam tiek piešķirta arī peļņa no ieguldītajiem līdzekļiem, summas, ko atgūst no saistības nepildošiem debitoriem, ieņēmumi un citi maksājumi, ko ES saņēmusi saskaņā ar EFIA garantijas nolīgumiem. 2019. gada 31. decembrī galvojuma fondā saņemto maksājumu kopējā summa bija 600 miljoni EUR, no kuriem 595 miljoni EUR ir ieguldīti pārdošanai pieejamos finanšu aktīvos; vēl papildu 95 miljoni EUR (2018. gadā – 325 miljoni EUR) ir piešķirti, bet vēl nav izmaksāti, un tie ir iekļauti budžeta RAL un arī norādīti 5.1. skaidrojumā kā saistības vēl neizmantotās apropriācijās. EFIA garantiju fondā tiks veikti uzkrājumi, pakāpeniski sasniedzot 750 miljonus EUR, t. i., 50 % no visām EFIA nākotnes galvojuma saistībām, kuras sedz no ES budžeta, un tie vēl tiks palielināti ar citām iemaksām.

FINANŠU INSTRUMENTI, KO FINANSĒ NO ES BUDŽETA

Programma “Apvārsnis 2020”

Saskaņā ar ES regulu, ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” 2014.–2020. gadam, ir izveidoti jauni finanšu instrumenti, lai veicinātu tādu uzņēmumu piekļuvi finansējumam, kas darbojas pētniecības un inovāciju (PI) jomā. Šie instrumenti ir: InnovFin aizdevumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai, kurā Komisijai ir dalīts finanšu risks saistībā ar portfeli, ko veido jaunas EIB veiktas finansēšanas darbības; InnovFin MVU garantijas, tajā skaitā instruments MVU iniciatīvai saistībā ar neierobežotām garantijām (SIUGI), – garantiju mehānismi, ko pārvalda EIF, sniedzot garantijas un pretgarantijas finanšu starpniekiem par jaunajiem aizdevumu portfeļiem (finanšu risku, kas saistīts ar garantiju, kura piešķirta no SIUGI, Komisija dala ar dalībvalstīm, EIF un EIB), – un InnovFin kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai, kas nodrošina investīcijas riska kapitāla fondos un ko pārvalda EIF.

Riska dalīšanas finanšu mehānisms

Riska dalīšanas finanšu mehānismu (RDFM) pārvalda EIB, un Komisijas investīciju portfelis tiek izmantots, lai veidotu uzkrājumus finanšu riskam aizdevumiem un garantijām, ko EIB piešķīrusi atbilstīgiem pētniecības projektiem. Kopumā RDFM piešķirtie ES budžeta līdzekļi 2007.–2013. gada DFS ietvaros nepārsniedza 1 miljardu EUR. 2014.–2020. gada DFS ietvaros RDFM nav paredzētas jaunas budžeta iemaksas. Ņemot vērā, ka ievērojama daļa RDFM neizpildīto norēķinu jau ir samaksāta, 2019. gadā EIB daļēji atbrīvoja ES garantiju, kā rezultātā samazinājās ES iespējamās saistības, kas norādītas 4.1.3. skaidrojumā.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1316/2013 (14) ir izveidots Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) parāda instruments, kura mērķis ir veicināt infrastruktūras projektu piekļuvi finansējumam transporta, telekomunikāciju un enerģētikas nozarē. To pārvalda EIB nolīguma ar ES ietvaros. EISI parāda finanšu instruments ir aizdevumu garantijas instrumenta TEN-T projektiem (LGTT) un projektu obligāciju iniciatīvas (PBI) izmēģinājuma posma turpinājums. Tas piedāvā riska dalīšanu parāda finansēšanai prioritārā un subordinētā parāda vai garantijas veidā, kā arī atbalstu projektu obligācijām. Pēc 2019. gada 19. jūnija, stājoties spēkā deleģēšanas nolīguma ar EIB pirmajam grozījumam, visas EISI operācijas, ko izmanto EIB, ir nodotas vienam no diviem portfeļiem – parāda portfelim vai nevērtspapīrojama finansējuma portfelim, attiecībā uz kuru ir ieviesta jauna uz portfeli balstīta riska dalīšanas pieeja.

ES MVU pašu kapitāla mehānismi

Šie ir pašu kapitāla instrumenti, ko EIF aizbildnībā finansē no COSME, CIP un MAP programmām un tehnoloģiju pārneses izmēģinājumu projekta; tie sniedz atbalstu ES MVU izveidei un finansēšanai to agrīnā (jaunuzņēmuma) un izaugsmes posmā, veicot investīcijas piemērotos specializētos riska kapitāla fondos.

2.4.2. Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

miljoni EUR
Atvasinātā instrumenta veids	31.12.2019.		31.12.2018.
Atvasinātā instrumenta veids	Nosacītā summa	Patiesā vērtība	Nosacītā summa	Patiesā vērtība
Regulētā tirgū netirgots ārvalstu valūtas nākotnes līgums	393	3	476	2
Galvojums pašu kapitāla portfelim	1 439	134	674	14
Kopā	1 832	137	1 150	16
Ilgtermiņa	1 439	134	674	14
Īstermiņa	393	3	476	2

ES noslēdz regulētā tirgū netirgotus ārvalstu valūtas nākotnes līgumus, lai ierobežotu ārvalstu valūtas risku, kas saistīts ar ASV dolāros denominētiem parāda vērtspapīriem, kuri tiek turēti ESIF galvojuma fondā. Saskaņā ar šiem regulētā tirgū netirgotajiem ārvalstu valūtas nākotnes līgumiem ES piegādā līgumā noteikto un iepriekšējā tabulā norādīto nosacīto summu ārvalstu valūtā (“maksāšanas pozīcija”) un saņem nosacīto summu EUR valūtā (“saņemšanas pozīcija”) termiņa beigās. Šie atvasināto instrumentu līgumi tiek novērtēti patiesajā vērtībā bilances datumā un klasificēti kā finanšu aktīvi vai finanšu saistības to patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā atkarībā no tā, vai to patiesā vērtība ir pozitīva vai negatīva.

Pozīcija “Galvojums pašu kapitāla portfelim” ietver garantijas, ko ES dod finanšu iestādēm saistībā ar kapitālinvestīciju portfeļiem, kurus klasificē kā atvasinātus finanšu instrumentus un uzskaita kā finanšu aktīvus vai finanšu saistības to patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā. Kopējo summu veido galvenokārt ESIF galvojums, ko ES dod EIB grupai ar EIB un EIF apmaksāto kapitālinvestīciju summu 1 420 miljoni EUR (2018. gadā – 674 miljoni EUR). Ar ESIF pašu kapitāla portfeļiem saistītā ES galvojuma patiesā vērtība bija 134 miljoni EUR (2018. gadā – 14 miljoni EUR).

Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu aktīvu patiesās vērtības hierarhija

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
1. līmenis. Aktīvos tirgos kotētas cenas	15 482	13 993
2. līmenis. Novērojami dati, kas nav kotētās cenas	1 543	275
3. līmenis. Novērtēšanas metodes, kur izmantoti dati, kuru pamatā nav novērojamu tirgus datu	1 518	1 191
Kopā	18 544	15 459

Šajā periodā starp 1. un 2. līmeni nebija pārvietojumu.

Tādu finanšu aktīvu saskaņojums, kas novērtēti ar novērtēšanas metodēm, izmantojot datus, kuru pamatā nav novērojamu tirgus datu (3. līmenis)

miljoni EUR
Sākuma atlikums 1.1.2019.	1 191
Pirkumi, pārdevumi, emisija un norēķini	173
Perioda guvumi vai zaudējumi, kas atzīti finanšu ienākumos vai finansējuma izmaksās	90
Guvumi vai zaudējumi, kas atzīti neto aktīvos	71
Pārvietojumi uz 3. līmeni	—
Pārvietojumi no 3. līmeņa	—
Citi	(8)
Beigu atlikums 31.12.2019.	1 518

2.4.3. Aizdevumi

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Aizdevumi finansiālajam atbalstam	2.4.3.1	52 564	53 873
Citi aizdevumi	2.4.3.2	121	67
Kopā		52 684	53 939
Ilgtermiņa		51 368	51 560
Īstermiņa		1 316	2 380

2.4.3.1. Aizdevumi finansiālajam atbalstam

miljoni EUR
	EFSM	MB	MFA	Euratom	Likvidējamā EOTK	Kopā
Kopā 31.12.2018.	47 400	1 734	4 388	254	98	53 873
Jauni aizdevumi	—	—	420	—	—	420
Atmaksa	—	(1 500 )	(52)	(40)	(97)	(1 689 )
Valūtas maiņas starpības	—	—	—	—	5	5
Uzskaites vērtības pārmaiņas	(6)	(33)	(1)	(0)	(6)	(45)
Vērtības samazinājums	—	—	—	—	—	—
Kopā 31.12.2019.	47 394	201	4 754	214	0	52 564
Ilgtermiņa	46 800	200	4 112	178	—	51 290
Īstermiņa	594	1	643	35	—	1 273

Finansiālā atbalsta aizdevumu nominālvērtība 2019. gada 31. decembrī bija 51 941 miljons (2018. gadā – 53 206 miljoni EUR). Uzskaites vērtības izmaiņas atbilst uzkrāto procentu izmaiņām.

EFSM sniedz iespēju piešķirt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, kas ir nonākušas grūtībās vai kam nopietni draud lielas grūtības, kuras izraisījuši ārkārtas apstākļi, ko dalībvalsts nevar kontrolēt. Palīdzība var būt aizdevuma vai kredītlīnijas veidā. Saskaņā ar ECOFIN padomes 2010. gada 9. maija secinājumiem mehānisms tiek ierobežots un nepārsniedz 60 miljardus EUR, bet juridiskais ierobežojums nosaka, ka aizdevumu vai kredītlīniju neatmaksātā summa nedrīkst būt lielāka par starpību, kas ir pieejama saskaņā ar pašu resursu maksimālo apmēru. Aizņēmumus, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri izmaksāti EFSM ietvaros, garantē no ES budžeta. Netiek plānots, ka EFSM tiks iesaistīts jaunās finansēšanas programmās vai jaunos aizdevuma mehānisma nolīgumus.

MB mehānisms ir uz politiku balstīts finanšu instruments, kas sniedz vidēja termiņa finansiālu atbalstu ES dalībvalstīm, kuras nav ieviesušas euro. Tas sniedz iespēju piešķirt aizdevumus dalībvalstīm, kam ir vai kam nopietni draud grūtības saistībā ar maksājumu bilanci vai kapitāla plūsmu. Saskaņā ar instrumentu piešķirto, bet vēl neatmaksāto aizdevumu maksimālā summa ir ierobežota un nepārsniedz 50 miljardus EUR. Aizņēmumus, kas saistīti ar šiem MB aizdevumiem, garantē no ES budžeta. 2019. gadā Rumānija atmaksāja atlikušo 1 miljardu EUR no neatmaksātās aizdevuma summas, un Latvija atmaksāja 500 miljonus EUR no savas 700 miljonu EUR neatmaksātās summas.

MFA ir finansiālas palīdzības veids, ko ES piedāvā partnervalstīm, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi. Tas ietver vidēja termiņa vai ilgtermiņa aizdevumus vai dotācijas, vai abu minēto maksājumu atbilstīgu apvienojumu un parasti papildina finansējumu, kas tiek nodrošināts saistībā ar SVF atbalstītu korekciju un reformu programmu. Garantiju šiem aizdevumiem piešķir Garantiju fonds ārējai darbībai. Gadā, kas beidzās 2019. gada 31. decembrī, tika izmaksāti papildu aizdevumi MFA ietvaros par kopējo summu 420 miljoni EUR, no kuriem 300 miljoni EUR tika piešķirti Tunisijai, 100 miljoni EUR – Jordānijai, un 20 miljoni EUR – Moldovai; skatīt arī 4.1.2. skaidrojumu.

Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom, ko pārstāv Komisija) piešķir aizdevumus gan dalībvalstīm, gan citām valstīm, gan to subjektiem ar energoiekārtām saistītu projektu finansēšanai. Euratom aizdevumu segšanai no trešām personām ir saņemtas garantijas par 214 miljoniem EUR (2018. gadā – 254 miljoni EUR) – skatīt 4.1.2. skaidrojumu.

Likvidējamās EOTK aizdevumi nav aizdevumi finansiālajam atbalstam, bet ir parādzīmes, lai naudas plūsmas atbilstu aizņēmumiem. Tomēr, līdzīgi kā aizdevumi finansiālajam atbalstam, tie tika piešķirti projektu finansēšanai, izmantojot aizņemtus līdzekļus atbilstīgi EOTK līguma 54. un 56. pantam. 2019. gadā tika pilnībā atmaksāti pēdējie vekseļi.

Aizdevumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)

	31.12.2019.	31.12.2018.
Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	0 % - 3,82 %	0 % - 3,82 %
Euratom	0,08 % - 5,76 %	0,08 % - 5,76 %
Maksājumu bilance (MB)	2,88 %	2,88 % - 3,38 %
Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)	0,50 % - 3,75 %	0,50 % - 3,75 %
Likvidējamā EOTK	—	5,23 % - 5,81 %

2.4.3.2. Citi aizdevumi

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem	73	64
Likvidējamās EOTK aizdevumi mājokļiem	1	2
Termiņnoguldījumi	46	0
Kopā	121	67
Ilgtermiņa	78	38
Īstermiņa	42	28

Citu aizdevumu kopējā nominālvērtība 2019. gada 31. decembrī bija 728 miljoni EUR (2018. gadā – 617 miljoni EUR).

Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem tiek piešķirti ar preferenciālām likmēm sadarbības ar trešām valstīm ietvaros.

Termiņnoguldījumi ietver galvenokārt summas, kuras nogulda uz laiku no 3 līdz 12 mēnešiem un kuras neatbilst naudas ekvivalentu definīcijai.

Citu aizdevumu vērtības samazinājums

miljoni EUR
	31.12.2018.	Palielinājumi	Apvērse	Norakstīšana	Citi	31.12.2019.
Aizdevumi ar īpašiem nosacījumiem	8	2	—	—	—	10
Pārņemtie aizdevumi	579	75	—	—	4	658
Kopā	587	77	—	—	4	668

Pārņemtie aizdevumi ir neatmaksātie aizdevumi, kurus piešķīrusi EIB, kuri ir garantēti no ES budžeta un uz kuriem visas tiesības ir pārņēmusi ES pēc maksājuma no Garantiju fonda ārējai darbībai vai ESIF galvojuma fonda. Šo aizdevumu vērtība ir pilnā mērā samazinājusies par 658 miljoniem EUR (2018. gadā – 579 miljoni EUR). Pieprasīto galvojuma summu daļēji sedz no finanšu uzkrājumiem, kas izveidoti iepriekšējos gados. Saskaņā ar attiecīgajiem nolīgumiem, kas noslēgti starp ES un EIB, EIB uzņemas atgūšanas procesu ES vārdā, lai atgūtu visas nesamaksātās summas.

2.5. PRIEKŠFINANSĒJUMS

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Ilgtermiņa
Priekšfinansējums	2.5.1	22 135	21 814
Citi avansa maksājumi dalībvalstīm	2.5.2	4 045	4 122
Iemaksa trasta fondos		60	71
		26 240	26 006
Īstermiņa
Priekšfinansējums	2.5.1	22 314	21 572
Citi avansa maksājumi dalībvalstīm	2.5.2	2 892	2 396
		25 206	23 968
Kopā		51 446	49 974

Priekšfinansējuma līmenim dažādajās programmās ir jābūt pietiekamam, lai saņēmējam nodrošinātu projekta sākšanai un virzīšanai nepieciešamo finansējumu, vienlaikus aizsargājot ES finanšu intereses un ņemot vērā juridiskos, darbības un izmaksu lietderības ierobežojumus.

2.5.1. Priekšfinansējums

miljoni EUR
	Bruto summa	Dzēsts, izmantojot uzkrājumu	Neto summa 31.12.2019.	Bruto summa	Dzēsts, izmantojot uzkrājumu	Neto summa 31.12.2018.
Dalīta pārvaldība
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti	3 193	—	3 193	3 743	—	3 743
ERAF un KF	17 985	(3 540 )	14 444	18 088	(3 461 )	14 627
ESF	6 830	(1 530 )	5 301	6 548	(1 147 )	5 401
Citi	3 549	(1 463 )	2 086	4 684	(2 498 )	2 186
	31 557	(6 533 )	25 024	33 063	(7 105 )	25 958
Tieša pārvaldība
Īsteno:
Komisija	12 839	(8 344 )	4 495	12 531	(8 262 )	4 269
ES izpildaģentūras	16 522	(10 339 )	6 184	15 012	(9 540 )	5 472
Trasta fondi	858	(665)	194	585	(433)	152
	30 219	(19 347 )	10 872	28 127	(18 234 )	9 893
Netieša pārvaldība
Īsteno:
Citas ES aģentūras un struktūras	1 162	(678)	484	762	(207)	555
Trešās valstis	1 491	(861)	630	1 546	(879)	667
Starptautiskas organizācijas	8 289	(5 317 )	2 972	7 684	(5 053 )	2 631
Citi subjekti	10 570	(6 104 )	4 467	9 107	(5 426 )	3 681
	21 513	(12 960 )	8 553	19 099	(11 565 )	7 534
Kopā	83 289	(38 840 )	44 449	80 289	(36 904 )	43 386
Ilgtermiņa	22 135	—	22 135	21 814	—	21 814
Īstermiņa	61 154	(38 840 )	22 314	58 476	(36 904 )	21 572

Priekšfinansējums ir izmaksātā nauda un tādējādi maksājumu apropriāciju izpilde. Kā izklāstīts 1.5.7. skaidrojumā, šie ir avansa maksājumi un vēl nav uzskaitīti izdevumos. Tādējādi, lai gan priekšfinansējums samazina neapmaksāto RAL (skatīt 5.1. skaidrojumu), tie ir izdevumi, kas vēl jāapstiprina un jāatzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā.

Dalītās pārvaldības gadījumā gandrīz viss priekšfinansējums attiecas uz pašreizējo plānošanas periodu. Ir sākotnējais priekšfinansējums, kas netiks dzēsts (t. i., ko atzīst finanšu darbības rezultātu pārskatā) pirms plānošanas perioda beigām un ko uzrāda kā ilgtermiņa priekšfinansējumu. Ir arī ikgadējais priekšfinansējums, ko dzēš katru gadu un uzrāda kā īstermiņa priekšfinansējumu. 2019. gadā samaksātā jaunā priekšfinansējuma summa ir 10,5 miljardi EUR. Salīdzinot ar 2018. gadu, dalītā pārvaldībā esošais priekšfinansējums ir stabils, izņemot samazinājumu ELFLA, kas saistīts ar iepriekšējā plānošanas perioda atlikušo priekšfinansējumu. Tas tika dzēsts gada gaitā.

Attiecībā uz tiešo pārvaldību vislielākā priekšfinansējuma daļa ir saistīta ar pētniecību (galvenokārt programmu “Apvārsnis 2020”, ko īsteno Komisija un ES izpildaģentūras) un sasniedz 7,8 miljardus EUR (2018. gadā – 6,8 miljardi EUR). Šis palielinājums ir sekas nolīgumiem, kuri noslēgti 2019. gadā un par kuriem veikti priekšfinansējuma maksājumi.

Netiešās pārvaldības gadījumā priekšfinansējums galvenokārt attiecas uz iekšējās politikas programmām, piemēram, “Erasmus”, Galileo un EGNOS, kā arī uz instrumentiem, kas saistīti ar ārējām attiecībām, piemēram, EKI (Eiropas kaimiņattiecību instrumentu), ASI (Attīstības sadarbības instrumentu) un IPA (pirmspievienošanās palīdzības instrumentu). Priekšfinansējuma starptautiskām organizācijām palielinājums ir galvenokārt saistīts ar iepriekš minētajiem ārējo attiecību instrumentiem. Priekšfinansējuma citiem subjektiem palielinājums ir galvenokārt saistīts ar programmu “Erasmus”, ko īsteno valstu aģentūras, 2019. gadā sākot noslēgt jaunus nolīgumus.

Par priekšfinansējumu saņemtās garantijas

Tās ir garantijas, ko Komisija, izmaksājot avansa maksājumus (priekšfinansējumu), atsevišķos gadījumos pieprasa no saņēmējiem, kas nav dalībvalstis. Šāda veida garantijām tiek uzrādītas divas vērtības – nominālā un aktuālā vērtība. Nominālo vērtību pamatojošais notikums ir saistīts ar garantijas esību. Garantijas aktuālo vērtību pamatojošais notikums ir priekšfinansējuma maksājums, ko veic pret garantiju un vēlāk samazina ar dzēšanu. Tādu garantiju nominālā vērtība, kas saņemtas saistībā ar priekšfinansējumu, 2019. gada 31. decembrī bija 492 miljoni EUR, bet to aktuālā vērtība bija 406 miljoni EUR (2018. gadā – attiecīgi 516 miljoni EUR un 420 miljoni EUR).

Atsevišķas priekšfinansējuma summas, kas izmaksātas saskaņā ar Septīto pamatprogrammu pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (PP7) un pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, faktiski sedz Dalībnieku garantiju fonds (PGF). PGF ir savstarpēja izdevīguma instruments, kas izveidots, lai segtu riskus saistībā ar saņēmēju neveiktiem maksājumiem PP7 un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” netiešo darbību īstenošanas laikā. Visi to netiešo darbību dalībnieki, kas saņem dotācijas no ES, iemaksā PGF kapitālā 5 % no kopējās saņemtās summas.

2019. gada 31. decembrī kopējās priekšfinansējuma summas, ko sedza PGF, bija 2,1 miljards EUR (2018. gadā – 2 miljardi EUR). ES (ko pārstāv Komisija) darbojas kā izpildītājs PGF dalībnieku vārdā, bet fonds pieder tā dalībniekiem.

Gada beigās PGF kopējie aktīvi bija 2,2 miljardi EUR (2018. gadā – 2,1 miljards EUR). PGF aktīvi ietver arī finanšu aktīvus, ko pārvalda Komisija. Tā kā PGF ir atsevišķs subjekts, fonda aktīvi netiek konsolidēti šajos ES gada pārskatos.

2.5.2. Citi avansa maksājumi dalībvalstīm

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Avansa maksājumi dalībvalstīm par finanšu instrumentiem dalītā pārvaldībā	3 304	3 675
Atbalsta shēmas	3 634	2 843
Kopā	6 937	6 518
Ilgtermiņa	4 045	4 122
Īstermiņa	2 892	2 396

Avansa maksājumi dalībvalstīm par finanšu instrumentiem dalītā pārvaldībā

Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondi) programmu ietvaros dalībvalstīm var veikt avansa maksājumus no ES budžeta, lai tās varētu veikt iemaksas finanšu instrumentos (t. i., aizdevumos, kapitālinvestīcijās vai garantijās). Par šo finanšu instrumentu izveidi un pārvaldību atbild dalībvalstis, nevis Komisija. Tomēr šiem instrumentiem neizlietotie naudas līdzekļi gada beigās nonāk ES īpašumā (tāpat kā viss priekšfinansējums), un tādējādi tos ES bilancē uzrāda kā aktīvus.

2014.–2020. gada periods

Tiek lēsts, ka no 7 146 miljoniem EUR, kas samaksāti saskaņā ar kohēzijas politiku, 2019. gada 31. decembrī neizmantoti bija 3 247 miljoni EUR. Tie ietver dalībvalstu iemaksas MVU iniciatīvā – instrumentā, kura mērķis ir stimulēt papildu aizdevumus MVU no banku sektora (izmaksāti 1 198 miljoni EUR (izņemot summas, kas vēl ir iekļautas priekšfinansējumā), no kuriem 324 miljoni EUR tiek novērtēti kā neizmantoti).

Lauku attīstībai gada beigās joprojām bija neizmantoti 54 miljoni EUR.

2007.–2013. gada periods

Visas ar kohēzijas politiku saistītās summas tiek uzskatītas par izmantotām vai pārdalītām citiem pasākumiem, tāpēc 2019. gada 31. decembrī bilancē aktīvu nav. Jānorāda, ka faktisko īstenošanu dažādajos instrumentos nākamajos gados izskatīs kā daļu no programmu slēgšanas procesa.

Atbalsta shēmas

Līdzīgi iepriekš minētajam dažādās atbalsta shēmās (valsts atbalsts, ELGF tirgus pasākumi vai ELFLA investīciju pasākumi) veiktos dalībvalstu avansa maksājumus, kas nav izmantoti līdz gada beigām, grāmato kā aktīvus (avansa maksājumus) ES bilancē. Komisija aplēsusi šo avansa maksājumu vērtību, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju; rezultātā iegūtās summas ir iekļautas izdevumu apakšpozīcijā “atbalsta shēmas” (skatīt iepriekš).

2014.–2020. gada periods

Tika lēsts, ka gada beigās neizmantotās summas kohēzijas politikai ir 2 044 miljoni EUR un lauksaimniecībai un lauku attīstībai – 1 460 miljoni EUR.

2007.–2013. gada periods

Saskaņā ar aplēsēm 2019. gada beigās neizmantoti paliek 130 miljoni EUR, kas samaksāti saistībā ar lauku attīstību.

2.6. AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTI DEBITORU PARĀDI UN AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTAS ATGŪSTAMĀS SUMMAS

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Ilgtermiņa
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.1	2 422	397
Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.2	1 185	19
		3 607	416
Īstermiņa
Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.1	19 328	22 212
Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu	2.6.2	1 038	2 036
		20 367	24 248
Kopā		23 974	24 664

2.6.1. Atgūstamās summas no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Ilgtermiņa
Dalībvalstis	2.6.1.1	2 422	397
		2 422	397
Īstermiņa
Dalībvalstis	2.6.1.1	6 180	10 900
Konkurences naudas sodi	2.6.1.2	11 301	9 727
Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas	2.6.1.3	1 788	1 511
Citas atgūstamās summas		59	74
		19 328	22 212
Kopā		21 750	22 609

2.6.1.1. No dalībvalstīm atgūstamās summas

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
A kontos iekļautie TPR	5 478	5 609
Atsevišķos kontos iekļautie TPR	1 591	1 612
Saņemamie pašu resursi	7	2 758
Vērtības samazinājums	(931)	(991)
Citi	—	86
Pašu resursu atgūstamās summas	6 145	9 075
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	1 722	1 708
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un citi lauku attīstības instrumenti	879	954
Vērtības samazinājums	(822)	(788)
Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību	1 779	1 875
Priekšfinansējuma atgūšana	443	145
Samaksātais un atgūstamais PVN	44	45
Citas no dalībvalstīm atgūstamās summas	191	158
Kopā	8 602	11 297
Ilgtermiņa	2 422	397
Īstermiņa	6 180	10 900

Vislielākā summa, kas ietverta ilgtermiņa aktīvos, ir saistīta ar summām, kas jāsaņem no dalībvalstīm, un lielais palielinājums ir saistīts ar pārkāpuma lietu pret Apvienoto Karalisti (AK) (paskaidrots turpmāk) – iepriekšējā gadā šī summa, proti, 2,1 miljards EUR, bija uzskaitīta īstermiņa aktīvos. Tāpat kā iepriekšējos gados ilgtermiņa aktīvos ir iekļautas arī summas, kas attiecas uz neizpildītiem atbilstības noskaidrošanas lēmumiem saistībā ar Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF), kā arī Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA). Ar šiem lēmumiem saistītās summas tiek atgūtas kā gada maksājumi.

Iepriekš minētais pārvietojums no īstermiņa un ilgtermiņa pozīciju izskaidro no dalībvalstīm saņemamo summu lielo samazinājumu. Samazinājuma iemesls ir arī tas, ka nav pašu resursu, kas būtu saņemami saistībā ar 2019. gada budžeta grozījumiem salīdzinājumā ar 2018. gadu – skatīt turpmāk.

Pašu resursu atgūstamās summas

“A konti” attiecas uz mēneša pārskatiem, kuros dalībvalstis paziņo Komisijai konstatētās maksājumtiesības uz tradicionālajiem pašu resursiem (TPR), kas vēl nav atgūti. TPR, kas sastāv no muitas nodokļiem un cukura nodevām, Komisijas vārdā iekasē dalībvalstis.

“A kontu” līmenis gada beigās parasti ir bijis aptuveni 3 miljardi EUR, tomēr gan 2018., gan 2019. gadā atlikums ietver papildu TPR summas, kas saistītas ar pārkāpuma lietu pret Apvienoto Karalisti (paskaidrots turpmāk) un citiem TPR pārbaudes ziņojumiem. Tā kā piemēro nokavējuma procentus 1,2 miljardu EUR apmērā (2018. gadā – 1,3 miljardi EUR), arī minētās summas ir iekļautas šajos gada pārskatos (skatīt 2.6.2. un 3.7. skaidrojumu).

Attiecībā uz pārkāpuma lietu Komisija 2018. gada 8. martā nosūtīja AK oficiāla paziņojuma vēstuli (pārkāpums Nr. 2018/2008), jo AK nebija ES budžetā darījusi pieejamu pareizo tradicionālo pašu resursu summu, kā to prasa ES tiesību akti. Tā kā AK nesniedza apmierinošu atbildi nedz uz oficiālā paziņojuma vēstuli, nedz uz argumentēto atzinumu, kas nosūtīts 2018. gada 24. septembrī, Komisija 2019. gada 6. martā apstiprināja savu lēmumu nodot pārkāpumu izskatīšanai ES Tiesā un iesniedza pieteikumu 2019. gada 7. martā. Lietas pirmsākums meklējams OLAF 2017. gada ziņojumā, kurā bija konstatēts, ka importētāji AK nebija nomaksājuši muitas nodokļus lielā apmērā, importēšanas procesā izmantojot fiktīvus un nepatiesus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas. Pamatojoties uz OLAF un JRC izstrādāto metodiku un pieejamo informāciju, Komisija ir aplēsusi, ka AK izdarītā ES tiesību aktu pārkāpuma rezultātā laikā no 2011. gada novembra līdz 2017. gada oktobrim ES budžetam ir nodarīti 2,1 miljardu EUR lieli zaudējumi (neto summa – tā, kas atliek, no bruto summas 2,7 miljardi EUR atņemot iekasēšanas izmaksas, kuras paturēs AK). AK neatzīst metodiku, ko Komisija izmantojusi, lai aplēstu iepriekš minētos zaudējumus. Notiekošā tiesvedība un līdz šim pieejamā informācija liecina, ka process būs ilgstošs. Tāpēc gan pamatsumma 2,1 miljarda EUR apmērā, gan aplēstie nokavējuma procenti 1,1 miljarda EUR apmērā, kas uzkrāti līdz 2019. gada beigām (salīdzinājumā ar procentiem 0,7 miljardu EUR apmērā, kas uzkrāti un atzīti līdz 2018. gada beigām), ir klasificēti kā ilgtermiņa aktīvi.

Turklāt Komisija minētajās summās iekļāva debitoru parādu 0,2 miljardu EUR apmērā par noteiktiem muitas nodokļiem un nokavējuma procentiem, balstoties uz jaunāko pieejamo informāciju. Summa 0,7 miljardu EUR apmērā, kas sākotnēji atzīta 2018. gadā, tika lejupēji koriģēta pēc tam, kad tika saņemta jauna informācija, ko AK iestādes sniedza 2019. gadā (skatīt 2.6.2. un 3.7. skaidrojumu).

“Atsevišķi konti” attiecas uz konstatētām maksājumtiesībām, kas nav iekļautas “A kontos”, jo dalībvalstis nav atguvušas attiecīgās summas un nav iesniegts to nodrošinājums (vai arī nodrošinājums ir iesniegts, bet summas ir apstrīdētas). Šo maksājumtiesību summa var samazināties, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis iesniedz katru gadu. Kā redzams iepriekš, šie konti katra gada beigās pārsvarā ir līdzīgā līmenī.

“Saņemamie pašu resursi” 2018. gadā ir summas, kas atgūstamas 2018. gada 12. decembrī pieņemtā budžeta grozījuma Nr. 6/2018 rezultātā. Par šīm summām dalībvalstis izdarīja ierakstu 2019. gada janvāra pirmajā darbdienā. Attiecībā uz 2019. gadu šādu summu nav.

Atgūstamās summas saistībā ar ELGF un lauku attīstību

Šajā postenī galvenokārt iekļautas summas, ko dalībvalstis bija parādā 2019. gada 31. decembrī un deklarējušas un apstiprinājušas 2019. gada 15. oktobrī. Tiek aplēstas atgūstamās summas, kas izveidojās pēc minētās deklarācijas laikā līdz 2019. gada 31. decembrim. Komisija arī veic aplēsi par daļēji norakstāmām summām, kuras ir parādā saņēmēji un kuru atgūšana ir maz ticama. Tas, ka ir veikta šāda korekcija, nenozīmē, ka Komisija atsakās no tiesībām atgūt šīs summas nākotnē. Korekcijā ir arī iekļauts atskaitījums 20 % apmērā, kurš atbilst summām, ko dalībvalstis drīkst paturēt administratīvo izmaksu segšanai.

2.6.1.2. Atgūstamās summas no konkurences naudas sodiem

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Atgūstamās summas no naudas sodiem, bruto summa	14 606	13 022
Provizoriski maksājumi	(3 125 )	(3 131 )
Vērtības samazinājums	(180)	(164)
Kopā	11 301	9 727
Ilgtermiņa	—	—
Īstermiņa	11 301	9 727

Provizoriski maksājumi attiecas galvenokārt uz saņemto naudu no uzņēmumiem, kuri tomēr ir iesnieguši lēmuma par naudas sodu pārsūdzību ES tiesās vai kuriem joprojām ir šāda iespēja. Iespējamās saistības tiek norādītas attiecībā uz iespēju, ka šīs summas var nākties atmaksāt uzņēmumiem, kam piespriests naudas sods (skatīt 4.1.4. skaidrojumu).

Uzņēmumi, kam piespriests naudas sods un kas ir iesnieguši pārsūdzību vai plāno to darīt, var veikt provizoriskus maksājumus vai uzrādīt Komisijai bankas garantijas. Attiecībā uz naudas sodiem 11 133 miljonu EUR apmērā (2018. gadā – 9 354 miljoni EUR), kas nebija samaksāti līdz gada beigām, Komisija ir pieņēmusi finanšu garantijas.

Summas, kas daļēji norakstītas vērtības samazināšanās dēļ, atspoguļo Komisijas individuālo pieeju tādu naudas sodu izvērtēšanai, kuri nav samaksāti vai par kuriem nav iesniegtas garantijas un kurus Komisijas ieskatā nepiedzīs.

Naudas sodu summas palielinājums par konkurences noteikumu pārkāpumiem galvenokārt ir saistāms ar vienu ievērojamu naudas sodu (par kopējo summu 1 494 miljoni EUR), kur attiecīgais uzņēmums dzēsa naudas sodu ar Komisijas pieņemtu bankas garantiju. Atlikušo palielinājumu, kas radās sakarā ar citiem naudas sodiem, kuri piemēroti par konkurences noteikumu pārkāpumiem šajā gadā (2 597 miljoni EUR), lielā mērā kompensēja naudas sodi, kas tika galīgi iekasēti 2019. gadā (skatīt 2.8.1. skaidrojumu).

2.6.1.3. Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu maksas

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Uzkrātie ienākumi	1 502	1 240
Nākamo periodu maksas, kas attiecas uz darījumiem, kuri nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	286	272
Kopā	1 788	1 511
Ilgtermiņa	—	—
Īstermiņa	1 788	1 511

Uzkrātie ienākumi ietver 1,4 miljardus EUR (2018. gadā – 1,1 miljards EUR), ko Komisija plāno atgūt no dalībvalstīm kohēzijas jomā. Piedziņa notiks dalībvalstu 2020. gada sākumā iesniegto gada pārskatu izpētes un pieņemšanas rezultātā. Šī dalībvalstu pārskatu pieņemšanas procedūra tika ieviesta kohēzijas jomā par 2014.–2020. gada plānošanas periodu.

2.6.2. Debitoru parādi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Ilgtermiņa
Nokavējuma procenti	1 137	—
Citi debitoru parādi	48	19
	1 185	19
Īstermiņa
Klienti	269	232
Klientu parādu vērtības samazinājums	(153)	(143)
Nākamo periodu maksas, kas attiecas uz darījumiem, kuri saistīti ar komerciālu apmaiņu	238	243
Citi	684	1 704
	1 038	2 036
Kopā	2 223	2 055

Ilgtermiņa nokavējuma procenti attiecas uz pārkāpuma lietu, kas minēta 2.6.1.1. skaidrojumā. 2018. gadā šie procenti bija uzrādīti pie īstermiņa aktīviem.

Pārējie īstermiņa debitoru parādi attiecas galvenokārt uz nokavējuma procentiem. Samazinājums 2019. gadā radies galvenokārt tādēļ, ka ar pārkāpuma lietu saistītie procenti tika klasificēti kā ilgtermiņa un tika veikta TPR pārbaudes ziņojumu lejupēja korekcija (skatīt 2.6.1.1. skaidrojumu).

2.7. KRĀJUMI

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Zinātniskie materiāli	47	52
Citi	21	21
Kopā	68	73

2.8. NAUDA UN NAUDAS EKVIVALENTI

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Konti valstu kasēs un centrālajās bankās		15 519	12 932
Norēķinu konti		91	79
Avansa konti		7	5
Pārvedumi (nauda ceļā)		0	0
Bankas konti budžeta izpildei	2.8.1	15 617	13 017
Nauda, kas pieder finanšu instrumentiem	2.8.2	1 567	2 377
Nauda, kas attiecas uz naudas sodiem	2.8.3	1 258	1 438
Nauda, kas attiecas uz citām iestādēm, aģentūrām un struktūrām		1 208	1 167
Nauda, kas attiecas uz trasta fondiem		97	114
Kopā		19 745	18 113

2.8.1. Bankas konti budžeta izpildei

Šī pozīcija ietver līdzekļus, ko Komisija tur savos bankas kontos katrā dalībvalstī un EBTA valstī (valsts kasē vai centrālajā bankā), kā arī komercbanku norēķinu kontos, avansa kontos un kā skaidras naudas līdzekļus sīkiem izdevumiem. Līdzekļu atlikums kasē 2019. gada beigās radās šādu būtisku elementu dēļ:

—	naudas sodu summa 2,6 miljardu EUR apmērā, ko Komisija noteikusi par konkurences noteikumu pārkāpumiem un kas galīgi iekasēta 2019. gadā un vēl nav iekļauta budžeta grozījumos, ir iekļauta gada beigu līdzekļu atlikuma kasē,

—	līdzekļu atlikums kasē ietver arī vēl neizmantoto, bet jau piešķirto ieņēmumu un citu maksājumu apropriācijas par 9,7 miljardiem EUR 2019. gada budžeta.

2.8.2. Nauda, kas pieder finanšu instrumentiem

Šajā pozīcijā uzrādītās summas galvenokārt ir saistītas ar naudas ekvivalentiem, ko Komisijas vārdā pārvalda fiduciāri, lai īstenotu noteiktas finanšu instrumentu programmas, kuras tiek finansētas no ES budžeta un no naudas un tās ekvivalentiem, kas tiek turēti garantiju fondos saistībā ar budžeta garantijām (skatīt 2.4.1. skaidrojumu). Naudu, kas pieder finanšu instrumentiem un garantiju fondiem, var izmantot tikai attiecīgajās programmās.

2.8.3. Nauda, kas attiecas uz naudas sodiem

Šī ir nauda, kas saņemta saistībā ar Komisijas piemērotajiem naudas sodiem, par kuriem ierosinātā lieta vēl joprojām tiek izskatīta. Šīs summas tiek turētas īpašos noguldījuma kontos, kas netiek izmantoti citām darbībām. Ja ir iesniegta pārsūdzība vai nav zināms, vai otra puse iesniegs pārsūdzību, pamatā esošā summa 4.1.4. skaidrojumā tiek norādīta kā iespējamās saistības.

Kopš 2010. gada visus sekojošos provizoriski iekasētos naudas sodus Komisija pārvalda BUFI fondā, un tie tiek ieguldīti finanšu instrumentos, kas klasificēti kā pieejami pārdošanai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu).

SAISTĪBAS

2.9. PENSIJAS UN CITI DARBINIEKU PABALSTI

Darbinieku pabalstu shēmas neto saistības

miljoni EUR
	Eiropas ierēdņu pensiju shēma	Citas pensijas pabalstu shēmas	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	31.12.2019. kopā	31.12.2018. kopā
Definētu pabalstu saistības	83 842	2 149	12 071	98 062	80 871
Plāna aktīvi	Neattiecas	(94)	(309)	(403)	(415)
Neto saistības	83 842	2 055	11 762	97 659	80 456

Kopējo darbinieku pabalstu saistību palielinājums galvenokārt izveidojās sakarā ar Eiropas ierēdņu pensiju shēmas (PSEO) – kas ir lielākā pastāvošā shēma – neto saistību palielinājumu. Šīs PSEO saistības ir palielinājušās galvenokārt aktuāro zaudējumu dēļ, kurus izraisīja izmaiņas finanšu pieņēmumos sakarā ar nominālās diskonta likmes straujo samazinājumu. Turklāt, tā kā nominālo diskonta likmi koriģē attiecībā uz inflāciju, lai iegūtu reālo diskonta likmi, šogad reālā diskonta likme pirmo reizi bija negatīva, kas nozīmē, ka šodien jebkurai konkrētai summai ir lielāka vērtība nekā nākotnē; tas ievērojami palielina saistību apjomu gada beigās (skatīt 2.9.3. skaidrojumu). Šai zemākajai diskonta likmei bija līdzīga ietekme uz pārējām mazākajām shēmām.

Turklāt tiesības, kas gada laikā uzkrātas saistībā ar darbu, ir lielākas nekā gada laikā izmaksātie pabalsti. Palielinājumu izraisa arī gada procentu izmaksas (saistību diskonta likmes samazināšana), kā arī aktuārie zaudējumi no pieredzes korekcijām.

2.9.1. Eiropas ierēdņu pensiju shēma

Šīs definētu pabalstu saistības atspoguļo to sagaidāmo nākotnes maksājumu pašreizējo vērtību, kas ES ir jāveic, lai nokārtotu pensiju saistības, kuras radušās darbinieka dienesta laikā pašreizējā un iepriekšējos periodos. Shēma tiek turpināta, un visi maksājumi, kas katru gadu jāveic no shēmas, katru gadu tiek iekļauti ES budžetā.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu pabalstu maksājumi, kas paredzēti darbinieku pensiju shēmā, tiek veikti no ES budžeta. Shēma tiek finansēta nosacīti, un dalībvalstis kolektīvi garantē šo pabalstu maksājumus. Obligātā pensijas iemaksa tiek atskaitīta no aktīvo biedru pamatalgas, pašlaik 9,7 % apmērā. Šīs iemaksas tiek uzskatītas par gada budžeta ieņēmumiem un kopumā palīdz finansēt ES izdevumus; skatīt arī 3.6. skaidrojumu.

Pensiju shēmas saistības tika novērtētas, pamatojoties uz PSEO darbinieku (aktīvo darbinieku, pensionēto darbinieku, bijušo aktīvo darbinieku, kuriem piešķirta invaliditāte, un mirušo darbinieku apgādājamo) skaitu 2019. gada 31. decembrī un minētajā datumā piemērojamajām Civildienesta noteikumu normām. Šo novērtējumu veica saskaņā ar 39. SPSGS noteikto metodiku (un attiecīgi arī ES grāmatvedības 12. noteikumu).

2.9.2. Citas pensijas pabalstu shēmas

Šeit ietilpst pensiju saistības attiecībā uz Komisijas, Tiesas (un Vispārējās tiesas), Revīzijas palātas, Padomes, Ombuda, Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja un Eiropas Savienības Civildienesta tiesas esošajiem un bijušajiem locekļiem. Šajā pozīcijā ir ietvertas arī saistības attiecībā uz Eiropas Parlamenta deputātu pensijām.

2.9.3. Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma

Papildus iepriekš minētajām pensijas pabalstu shēmām tiek vērtētas arī aplēstās ES saistības par kopīgo veselības apdrošināšanas shēmu (JSIS) attiecībā uz veselības aprūpes izmaksām, kas jāsedz periodos, kuri seko pēc tam, kad darbinieks ir pensionējies (atskaitot darbinieku iemaksas). Kā norādīts 1.5.10. skaidrojumā, šo saistību aprēķinā ņem vērā visu aktīvā dienesta periodu, nodrošinot, ka pastāvīgi tiek uzskaitītas darbinieku pēcnodarbinātības plāna gan pensiju, gan slimības apdrošināšanas shēmas. Ņemot vērā pienākumu patiesi atspoguļot pamatā esošās situācijas ekonomisko būtību, kā to prasa gan EGN, gan SPSGS, mēs 39. SPSGS neinterpretējām stingrākā nozīmē, kad pabalstus attiecinājām uz darbības periodiem. Ja JSIS uzkrātos darba izmaksas par pilnu 10 gadu periodu un par visiem ierēdņiem, nevis par darbinieka aktīvā dienesta periodu, šādas pieejas rezultātā definētu pabalstu saistības gada beigās būtu palielinājušās par 4,3 miljardiem EUR. Tomēr, kā jau norādīts, šāda stingrāka pieeja nebūtu saderīga ar patiesa atspoguļojuma kvalitatīvo aspektu, tāpēc nevarētu uzskatīt, ka tā sniedz ticamu informāciju saskaņā ar 1. EGN un SPSGS konceptuālo satvaru. Šo aplēsi ļoti ietekmē pašreizējā darbinieku administratīvā statusa izmaiņas (jo īpaši to terminētus līgumus noslēgušo dalībnieku skaits, kurus uzskata par tādiem, kas nākotnē varētu kļūt par ierēdņiem).

Uz darbinieku pabalstiem attiecināmās definēto pabalstu saistības pašreizējās vērtības pārmaiņas

Definētu pabalstu saistību pašreizējā vērtība ir diskontētie plānotie nākotnes maksājumi, kuri ir nepieciešami, lai nokārtotu saistības, kas radušās darbinieka dienesta laikā pašreizējā un iepriekšējos periodos.

Turpmāk ir sniegta analīze par definētu pabalstu saistību pārmaiņām kārtējā gada laikā.

miljoni EUR
	Eiropas ierēdņu pensiju shēma	Citas pensijas pabalstu shēmas	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	Kopā
Pašreizējā vērtība 31.12.2018.	70 017	1 865	8 990	80 871
Atzīts finanšu darbības rezultātu pārskatā
Kārtējās darba izmaksas	2 824	84	277	3 185
Procentu izmaksas	1 339	30	180	1 549
Iepriekšējās darba izmaksas	—	(60)	—	(60)
Atzīts neto aktīvos
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana
Aktuāie (guvumi)/zaudējumi no pieredzes	1 910	77	(339)	1 648
Aktuārie (guvumi)/zaudējumi no demogrāfiskiem pieņēmumiem	—	0	—	0
Aktuārie (guvumi)/zaudējumi no finanšu pieņēmumiem	9 339	220	3 065	12 625
Citi
Samaksātie pabalsti	(1 587 )	(67)	(101)	(1 756 )
Pašreizējā vērtība 31.12.2019.	83 842	2 149	12 071	98 062

Kārtējās darba izmaksas ir definētu pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums, kas rodas, esošajiem dalībniekiem strādājot kārtējā gadā.

Procentu izmaksas ir definēto pabalstu saistību pašreizējās vērtības palielinājums perioda laikā, kas rodas tāpēc, ka pabalsti par vienu periodu pietuvojas norēķinam.

Aktuārie guvumi un zaudējumi no pieredzes korekcijām ir ietekme, ko radījusi starpība starp to, kas tika gaidīts saskaņā ar iepriekšējā gada pieņēmumiem par 2019. gadu, un to, kas faktiski noticis 2019. gadā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi no aktuāra pieņēmumiem (demogrāfiskajiem mainīgajiem, piemēram, kadru mainības un mirstības, un finanšu mainīgajiem, piemēram, diskonta likmēm un gaidāmajiem algu paaugstinājumiem) rodas, ja šos pieņēmumus atjaunina, lai tajos atspoguļotu pamatā esošo apstākļu izmaiņas.

Pabalstus (piemēram, pensijas vai medicīnisko izmaksu kompensāciju) samaksā attiecīgā gada laikā atbilstīgi shēmas noteikumiem. Šo samaksāto pabalstu iespaidā samazinās definētu pabalstu saistības.

Plāna aktīvi

miljoni EUR
	Citas pensijas pabalstu shēmas	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma	Kopā
Pašreizējā vērtība 31.12.2018.	119	296	415
Neto pārmaiņas plāna aktīvos	(25)	14	(12)
Pašreizējā vērtība 31.12.2019.	94	309	403

Aktuāra pieņēmumi – darbinieku pabalsti

Turpmāk ir norādīti galvenie aktuāra pieņēmumi, kas izmantoti, vērtējot abas galvenās ES darbinieku pabalstu shēmas.

	Eiropas ierēdņu pensiju shēma	Kopīgā veselības apdrošināšanas shēma
2019
Nominālā diskonta likme	1,1 %	1,2 %
Paredzamais inflācijas līmenis	1,3 %	1,3 %
Reālā diskonta likme	(0,2 ) %	(0,1 ) %
Plānotais algas pieauguma līmenis	1,8 %	1,8 %
Medicīnisko izmaksu tendenču līmenis	Neattiecas	3,0 %
Pensionēšanās vecums	63/64/66	63/64/66
2018
Nominālā diskonta likme	1,9 %	2,0 %
Paredzamais inflācijas līmenis	1,4 %	1,5 %
Reālā diskonta likme	0,5 %	0,5 %
Plānotais algas pieauguma līmenis	1,9 %	1,8 %
Medicīnisko izmaksu tendenču līmenis	Neattiecas	3,0 %
Pensionēšanās vecums	63/64/66	63/64/66

Mirstības rādītāji par 2018. un 2019. gadu ir balstīti uz ES civildienesta ierēdņu dzīves ilguma tabulu – EULT 2018.

Nominālo diskonta likmi nosaka kā euro valūtā izteikta nulles kupona ienesīguma vērtību (tā dzēšanas termiņš ir 22 gadi, sākot no 2019. gada decembra, PSEO un 26 gadi kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai). Tiek izmantots inflācijas līmenis, kas ir paredzamais inflācijas līmenis līdzvērtīgā periodā. Tas jānosaka empīriski, pamatojoties uz perspektīvām vērtībām, kas izteiktas, izmantojot indeksētas obligācijas Eiropas finanšu tirgos. Reālā diskonta likme tiek aprēķināta no nominālās diskonta likmes un paredzamā ilgtermiņa inflācijas līmeņa.

Pēdējos gados ir novērots reālās diskonta likmes, t. i., starpības starp nominālo diskonta likmi un paredzamo inflācijas līmeni, samazinājums, un 2019. gadā tas bija īpaši straujš. Reālās diskonta likmes samazinājuma galvenais iemesls ir tas, ka ir samazinājusies nominālā diskonta likme, kas atbilst visā pasaulē finanšu tirgos novērotajai tendencei. Tā kā paredzamais inflācijas līmenis ir samazinājies tikai nedaudz, nominālās diskonta likmes samazinājums netika kompensēts un rezultātā ievērojami samazināja reālo diskonta likmi, kas pirmo reizi kļuva negatīva un veicināja ievērojamus aktuāros zaudējumus no finanšu pieņēmumiem.

Jutīguma analīze

Jutīguma analīzes pamatā ir simulācijas, kas, nemainot citus parametrus, maina attiecīgo pieņēmumu vērtību un vēro, kā modelis reaģē.

Kopīgās veselības apdrošināšanas shēmas jutīgums

Ja pieņēmums par medicīnisko izmaksu tendenču līmeni mainītos par 10 bāzes punktiem, tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2019		2018
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Neto periodisko pēcnodarbinātības medicīnisko izmaksu kārtējo darba izmaksu komponenta un procentu izmaksu komponenta kopsumma	8	(8)	12	(12)
Definētu pabalstu saistības	352	(341)	253	(246)

Ja pieņēmums par diskonta likmi mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2019		2018
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	(311)	322	(219)	226

Ja paredzamais algu palielinājums mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2019		2018
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	(30)	29	(26)	25

Ja pieņemtais pensionēšanās vecums mainītos par vienu gadu, tam būtu šāda ietekme:

miljoni EUR
	2019		2018
	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu
Definētu pabalstu saistības	(363)	383	(91)	54

Eiropas ierēdņu pensiju shēmas jutīgums

Ja pieņēmums par diskonta likmi mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2019		2018
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	(1 797 )	1 854	(1 434 )	1 478

Ja paredzamais algu palielinājums mainītos par 10 bāzes punktiem (0,1 %), tas radītu šādu ietekmi:

miljoni EUR
	2019		2019
	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %	Palielinājums par 0,1 %	Samazinājums par 0,1 %
Definētu pabalstu saistības	1 774	(1 724 )	1 427	(1 388 )

Ja pieņemtais pensionēšanās vecums mainītos par vienu gadu, tam būtu šāda ietekme:

miljoni EUR
	2019		2018
	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu	Palielinājums par vienu gadu	Samazinājums par vienu gadu
Definētu pabalstu saistības	(620)	771	(573)	645

2.10. UZKRĀJUMI

miljoni EUR
	Summa 31.12.2018.	Papildu uzkrājumi	Neizmantotās apvērstās summas	Izmantotās summas	Pārvietojumi starp kategorijām	Aplēses pārmaiņas	Summa 31.12.2019.
Tiesas prāvas:
Lauksaimniecība	270	439	—	(269)	0	—	441
Citi	100	4	(8)	(6)	12	1	103
Kodolobjektu nojaukšana	1 933	—	—	(34)	—	233	2 132
Finanšu	1 551	587	(1)	(206)	0	7	1 938
Citi	278	31	(34)	(24)	(12)	(27)	211
Kopā	4 132	1 061	(43)	(539)	0	214	4 826
Ilgtermiņa	3 281	871	(17)	(278)	(362)	215	3 710
Īstermiņa	852	190	(27)	(261)	362	(2)	1 116

Uzkrājumi ir no pagātnes notikumiem izrietošas un ticami aplēstas summas, kuras, iespējams, nākotnē būs jāizmaksā no ES budžeta.

Tiesas prāvas

Šī ir aplēse par summām, kas varētu būt jāmaksā pēc gada beigām saistībā ar vairākām notiekošām tiesas prāvām. Summas, kas attiecas uz lauksaimniecību, ir saistītas ar dalībvalstu tiesas prāvām pret atbilstības noskaidrošanas lēmumiem saistībā ar ELGF.

Kodolobjektu nojaukšana

Uzkrājumu bāze 2017. gadā tika atjaunināta atbilstoši JRC ekspluatācijas pārtraukšanas un atkritumu apsaimniekošanas programmas stratēģijai (JRC Decommissioning & Waste Management Programme Strategy – D&WMP), kas atjaunināta 2017. gadā. Stratēģijas, kā arī budžeta un personāla vajadzību pārskatīšana tika veikta kopā ar neatkarīgo D&WMP ekspertu grupu. Tajā ir norādītas labākās iespējamās aplēses par budžetu un personālu, kas būs vajadzīgs JRC objektu ekspluatācijas pārtraukšanai Isprā, Gēlā, Karlsrūē un Petenā.

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šos uzkrājumus indeksē atbilstoši inflācijai un tad diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai (izmantojot euro mijmaiņas darījumu līkni). Tā rezultātā 2019. gada 31. decembrī uzkrājumu kopsumma bija 2 132 miljoni EUR, kuru veido summas, ko paredzēts izmantot 2020. gadā (31 miljons EUR) un turpmāk (2 101 miljons EUR). Palielinājums salīdzinājumā ar 2018. gadu radies galvenokārt tāpēc, ka samazinājās diskonta likme, ko piemēro aplēstajām nākotnes izmaksām.

Jānorāda, ka būtiskas neskaidrības, ar ko ir saistīta kodolobjektu ekspluatācijas pārtraukšanas ilgtermiņa plānošana, varētu ietekmēt šo aplēsi, kas nākotnē varētu būtiski pieaugt. Galvenie neskaidrību avoti ir attiecināmi uz slēdzamā objekta stāvokli pirms ekspluatācijas pārtraukšanas, kodolmateriāliem, atkritumu apsaimniekošanas un likvidēšanas aspektiem, valstu tiesiskā regulējuma definīcijas nepietiekamību vai neesību, sarežģītiem un ilgstošiem licenču saņemšanas procesiem un nākotnes notikumiem objektu ekspluatācijas pārtraukšanas rūpnieciskajā tirgū.

Finanšu uzkrājumi

Tie galvenokārt ir uzkrājumi, kas atbilst aplēstajiem zaudējumiem, kuri radīsies saistībā ar garantijām, kas piešķirtas saskaņā ar dažādiem finanšu instrumentiem, kur pilnvarotie subjekti savā vārdā var izsniegt garantijas, lai gan tas notiek ES uzdevumā un ES uzņemas risku. Ar garantijām saistītais ES finanšu risks ir ierobežots, un pakāpeniski tiek uzkrāti finanšu aktīvi, lai segtu garantiju prasības nākotnē. Šajā pozīcijā ir arī iekļauti uzkrājumi nesamaksātiem aizdevumiem, ko EIB ir izsniegusi Sīrijai saskaņā ar tās ārējo aizdevumu pilnvarām un ko attiecīgi ir garantējusi ES, izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai. Ilgtermiņa finanšu uzkrājumus diskontē līdz to neto pašreizējai vērtībai.

Šis finanšu uzkrājumu pieaugums ir saistīts ar garantēto darbību apjoma palielinājumu H2020 un COSME finanšu instrumentos.

2.11. FINANŠU SAISTĪBAS

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Ilgtermiņa
Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā	2.11.1	53 062	53 281
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.11.2	9	7
		53 071	53 289
Īstermiņa
Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā	2.11.1	1 423	2 602
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	2.11.2	4	15
Finanšu garantiju saistības	2.11.3	20	—
		1 446	2 617
Kopā		54 517	55 906

2.11.1. Finanšu saistības, kuras uzskaita amortizētajā iegādes vērtībā

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Aizņēmumi finansiālajam atbalstam	2.11.1.1	52 564	53 872
Citas finanšu saistības	2.11.1.2	1 921	2 012
Kopā		54 485	55 884
Ilgtermiņa		53 062	53 281
Īstermiņa		1 423	2 602

2.11.1.1. Aizņēmumi finansiālajam atbalstam

miljoni EUR
	EFSM	MB	MFA	Euratom	Likvidējamā EOTK	Kopā
Kopā 31.12.2018.	47 400	1 734	4 388	254	97	53 872
Jauni aizdevumi	—	—	420	—	—	420
Atmaksa	—	(1 500 )	(52)	(40)	(97)	(1 689 )
Valūtas maiņas starpības	—	—	—	—	5	5
Uzskaites vērtības pārmaiņas	(6)	(33)	(1)	—	(5)	(44)
Kopā 31.12.2019.	47 394	201	4 754	214	0	52 564
Ilgtermiņa	46 800	200	4 112	178	—	51 290
Īstermiņa	594	1	643	35	—	1 273

Aizņēmumos iekļauti galvenokārt ar sertifikātiem apliecināti parādi 52 433 miljonu EUR apmērā (2018. gadā – 53 725 miljoni EUR). Uzskaites vērtības pārmaiņas atbilst uzkrāto procentu pārmaiņām.

Iepriekš minēto aizņēmumu atmaksu galu galā garantē ES budžets (skatīt 4.1.2. skaidrojumu) un attiecīgi katra dalībvalsts.

Aizņēmumu efektīvās procentu likmes (izteiktas kā procentu likmju diapazons)

	31.12.2019.	31.12.2018.
Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	0 % - 3,82 %	0 % - 3,82 %
Euratom	0 % - 5,68 %	0 % - 5,68 %
Maksājumu bilance (MB)	2,88 %	2,88 % - 3,38 %
Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM)	0,50 % - 3,75 %	0,50 % - 3,75 %
Likvidējamā EOTK	—	6,91 % - 8,97 %

2.11.1.2. Citas finanšu saistības

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Ilgtermiņa
Saistības par finanšu nomu	1 244	1 331
Pa daļām apmaksātās ēkas	385	314
Citi	144	115
	1 772	1 760
Īstermiņa
Saistības par finanšu nomu	97	93
Pa daļām apmaksātās ēkas	36	29
Atmaksājamie naudas sodi	—	125
Citi	17	5
	149	252
Kopā	1 921	2 012

Saistības par finanšu nomu

miljoni EUR
	Nākamo periodu maksājumi
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Saistības kopā
Zeme un ēkas	91	332	788	1 211
Pārējie pamatlīdzekļi	5	124	—	129
Kopā 31.12.2019.	97	456	788	1 340
Procenti	54	189	157	400
Nākamo periodu kopējie minimālie nomas maksājumi 31.12.2019.	150	644	946	1 741
Nākamo periodu kopējie minimālie nomas maksājumi 31.12.2018.	153	654	1 089	1 896

Šīs ar nomu un ēkām saistītās summas finansēs no nākotnes budžetiem.

2.11.2. Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

miljoni EUR
Atvasinātā instrumenta veids	31.12.2019.		31.12.2018.
Atvasinātā instrumenta veids	Nosacītā summa	Patiesā vērtība	Nosacītā summa	Patiesā vērtība
Galvojums pašu kapitāla portfelim	752	10	536	20
Ārvalstu valūtu opcija (“put spread”)	13	2	11	2
Kopā	765	12	546	22
Ilgtermiņa	148	9	82	7
Īstermiņa	617	4	464	15

Galvojums pašu kapitāla portfelim

Galvojumu pašu kapitāla portfelim klasificē kā finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā, jo tas neatbilst finanšu garantijas saistību definīcijai, – skatīt 1.5.12. skaidrojumu. 2019. gada 31. decembrī šī pozīcija attiecas galvenokārt uz galvojumu, ko ES sniegusi H2020 finanšu instrumentu ietvaros (skatīt 2.4.1. skaidrojumu) EIB grupai par operācijām ar pašu kapitāla portfeļiem. ES finanšu saistības vērtē, balstoties uz pamatā esošo investīciju vērtību.

Ārvalstu valūtu opcija

2019. gada 31. decembrī ES turējumā ir atvasināts finanšu instruments (ārvalstu valūtu opcija – “put spread” veida opcija), ar ko tā sedz tās ārvalstu maiņas valūtas (UHA) devalvāciju, kura saistīta ar finanšu iestāžu aizdevumiem MVU Ukrainā, ar mērķi uzlabot piekļuvi finansējumam, kā arī aizdevumu nosacījumu pievilcību šajā valstī. Saskaņā ar līguma nosacījumiem par katru atbilstīgu aizdevumu ES dod partneriem iespēju pieprasīt ES ieguldījumu ne vairāk kā 30 % apmērā, ja samazinās UHA/EUR attiecība.

Patiesajā vērtībā novērtēto finanšu saistību patiesās vērtības hierarhija

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
1. līmenis. Aktīvos tirgos kotētas cenas	—	—
2. līmenis. Novērojami dati, kas nav kotētās cenas	2	2
3. līmenis. Novērtēšanas metodes, kur izmantoti dati, kuru pamatā nav novērojamu tirgus datu	10	20
Kopā	12	22

2.11.3. Finanšu garantiju saistības

ESIF garantiju parādsaistību portfelim, ko atbilstīgi ESIF Inovācijas un infrastruktūras klasei (IIW) ir izmaksājusi EIB, kā arī ārējo aizdevumu pilnvaru (ELM) garantiju EIB aizdevumiem, kas izmaksāti atbilstīgi EIB Noturības iniciatīvai (ERI), klasificē kā finanšu garantiju saistības. 2019. gada 31. decembrī ESIF finanšu garantiju saistību kopējā summa ir nulle EUR (2018. gadā – nulle EUR), jo garantijas ietvaros saņemamie ieņēmumi pārsniedz paredzētos zaudējumus, savukārt ELM ERI finanšu garantiju saistību summa ir 20 miljoni EUR (skatīt 4.1.1. skaidrojumu).

2.12. PARĀDI KREDITORIEM

miljoni EUR
	Bruto summa	Korekcijas	Neto summa 31.12.2019.	Bruto summa	Korekcijas	Neto summa 31.12.2018.
Izmaksu prasījumi un rēķini, kas saņemti no:
dalībvalstīm
ELFLA un citiem lauku attīstības instrumentiem	21	(0)	21	247	—	247
ERAF un KF	8 068	(2 437 )	5 631	10 761	(1 724 )	9 037
ESF	2 882	(558)	2 325	5 195	(496)	4 699
Citi	852	(45)	807	632	(75)	557
privātiem un publiskiem subjektiem	1 562	(180)	1 381	1 461	(179)	1 282
Saņemtie izmaksu prasījumi un rēķini kopā	13 384	(3 220 )	10 165	18 296	(2 475 )	15 821
ELGF	16 255	Neattiecas	16 255	14 772	Neattiecas	14 772
Pašu resursu parādi kreditoriem		Neattiecas	—	769	Neattiecas	769
Dažādi parādi kreditoriem	539	Neattiecas	539	570	Neattiecas	570
Citi	283	Neattiecas	283	294	Neattiecas	294
Kopā	30 462	(3 220 )	27 241	34 701	(2 475 )	32 227

Parādi kreditoriem ietver rēķinus un izmaksu prasījumus, kas gada beigās ir saņemti, bet vēl nav samaksāti. Rēķinu/izmaksu prasījumu saņemšanas laikā tie tiek sākotnēji atzīti atbilstīgi pieprasītajām summām. Vēlāk kreditoriem maksājamo parādu summas tiek koriģētas, lai atspoguļotu tikai summas, kas apstiprinātas pēc izmaksu izvērtēšanas, un summas, kas novērtētas kā attiecināmas. Par neattiecināmām uzskatītās summas tiek iekļautas ailē “Korekcijas”; lielākās summas attiecas uz strukturālajām darbībām.

2014.–2020. gada plānošanas periodā Kopīgo noteikumu regula (KNR), ko piemēro struktūrfondiem (ERAF un ESF), Kohēzijas fondam un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), paredz, ka ES budžets tiek aizsargāts, sistemātiski saglabājot 10 % no veiktajiem starpposma maksājumiem. Līdz februārim, kas seko KNR pārskata gada beigām (no 1. jūlija līdz 30. jūnijam), kontroles ciklu pabeidz gan vadošo iestāžu veiktajās pārvaldības pārbaudēs, gan revīzijas iestāžu veiktajās revīzijās. Komisija pārbauda dalībvalstu attiecīgo iestāžu iesniegtos apliecinājuma dokumentus un pārskatus. Galīgā atlikuma apmaksa/atgūšana tiek veikta tikai pēc tam, kad šis novērtējums ir pabeigts un pārskati pieņemti. Saskaņā ar šo noteikumu aizturētā summa 2019. gada beigās sasniedza 7,6 miljardus EUR. Tiek lēsts, ka daļa no šīs summas (2 miljardi EUR) ir neattiecināma, pamatojoties uz informāciju, ko dalībvalstis ir norādījušas savos pārskatos, un tā ir arī iekļauta ailē “Korekcijas”. Galīgo kreditoriem maksājamo parādu korekciju komponentu veido summas, kas atbilst citiem avansa maksājumiem dalībvalstīm (skatīt 2.5.2. skaidrojumu), kuri gada beigās vēl nav samaksāti (0,5 miljardi EUR).

Parādi kreditoriem saistībā ar kohēzijas politiku (ERAF, KF, ESF) ir samazinājušies. Ar 2007.–2013. gada periodu saistīto prasījumu summa ir vēl vairāk samazinājusies līdz 1,9 miljardiem EUR (2018. gadā – 3,5 miljardi EUR), jo Komisija ir pārbaudījusi un apmaksājusi galīgos izmaksu prasījumus, ko iesniegušas dalībvalstis par šo periodu. Tai pašā laikā ar 2014.–2020. gada periodu saistīto prasījumu summa samazinājās līdz 5,8 miljardiem EUR (2018. gadā – 10 miljardi EUR), jo tika saņemts mazāk izmaksu prasījumu apmaksai 31. decembrī nekā iepriekšējā gadā. Tomēr programmu īstenošana turpinās (skatīt ERAF, KF izdevumus 3.9. skaidrojumā), ko apliecina fakts, ka kopējās saistības attiecībā uz ERAF un KF ir stabilas (skatīt uzkrāto izdevumu palielinājumu 2.13. skaidrojumā).

Ar ELGF saistīto kreditoriem maksājamo parādu palielinājums ir saistīts ar ELGF kopējo saistību sadalījumu starp kreditoriem maksājamiem parādiem un uzkrātajiem izdevumiem. ELGF kopējās saistības saglabājas stabilas 44 448 miljonu EUR līmenī salīdzinājumā ar 44 159 miljoniem EUR iepriekšējā gadā. Tomēr 2019. gadā summas, ko dalībvalstis jau pieprasījušas gada beigās (uzskaitītas kā parādi kreditoriem), ir lielākas nekā 2018. gadā.

Priekšfinansējuma pieprasījumi

Papildus iepriekš minētajām summām 2019. gada beigās bija saņemti, bet līdz gada beigām vēl nebija samaksāti priekšfinansējuma pieprasījumi 0,5 miljardu EUR apmērā. Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem šīs summas nav iegrāmatotas kā parādi kreditoriem.

Pašu resursu parādi kreditoriem

Pašu resursu parādi kreditoriem ir dalībvalstu iemaksas ES budžetā, kas jāatmaksā gada beigās. Budžeta grozījumi tiek īstenoti saskaņā ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (15) 10. panta 3. punktu. Summa 2018. gada 31. decembrī radās, jo 2018. gada 12. decembrī tika pieņemts budžeta grozījums Nr. 6/2018. Saskaņā ar šo tiesību normu iegūtās summas tika atmaksātas dalībvalstīm 2019. gada janvāra pirmajā darbdienā. Šogad nebija līdzīgu budžeta grozījumu, un tādēļ nebija arī šādu parādu kreditoriem.

2.13. UZKRĀTIE IZDEVUMI UN NĀKAMO PERIODU IENĀKUMI

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Uzkrātie izdevumi	66 860	62 877
Nākamo periodu ienākumi	251	96
Citi	116	213
Kopā	67 227	63 186

Uzkrāto izdevumu sadalījums ir šāds:

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
ELGF	28 193	29 387
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti	18 583	18 687
ERAF un KF	9 525	5 863
ESF	3 016	2 321
Citi	7 542	6 619
Kopā	66 860	62 877

Uzkrātie izdevumi attiecas uz atzītiem izdevumiem, par kuriem Komisija vēl nav saņēmusi izmaksu prasījumus. Attiecībā uz kohēzijas politiku ERAF un KF uzkrāto izdevumu palielinājums (turpinoties programmu īstenošanai) kompensē parādu kreditoriem samazinājumu, kā rezultātā kopējo saistību pret dalībvalstīm summa ir stabila (15 156 miljoni EUR salīdzinājumā ar 14 900 miljoniem iepriekšējā gadā). Attiecībā uz ESF kopējās saistības ir samazinājušās līdz 5 341 miljonam EUR (2018. gadā – 7 020 miljoni EUR) atbilstīgi ESF izdevumu tendencei. Attiecībā uz ELGF samazinājumu skatīt 2.12. skaidrojumu iepriekš.

NETO AKTĪVI

2.14. REZERVES

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Patiesās vērtības rezerve	2.14.1	391	231
Garantiju fonda rezerve	2.14.2	2 870	2 849
Citas rezerves	2.14.3	1 776	1 881
Kopā		5 037	4 961

2.14.1. Patiesās vērtības rezerve

Saskaņā ar ES grāmatvedības noteikumiem pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu patiesās vērtības korekcijas uzskaita patiesās vērtības rezervē.

Patiesās vērtības rezerves pārmaiņas periodā

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Iekļauts patiesās vērtības rezervē	200	(70)
Iekļauts finanšu darbības rezultātu pārskatā	(40)	23
Kopā	160	(47)

2.14.2. Garantiju fonda rezerve

Šī rezerve atspoguļo mērķa summu, kas ir 9 % no nesamaksātajām summām, kuras garantē no ES budžeta saskaņā ar EIB ārējo aizdevumu pilnvarām, un kas jāglabā kā aktīvi Garantiju fondā ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu).

2.14.3. Citas rezerves

Šī summa galvenokārt attiecas uz likvidējamās EOTK rezervi (1 461 miljons EUR), kas paredzēta Ogļu un tērauda pētniecības fonda aktīviem, kurus izveidoja saistībā ar EOTK likvidāciju.

2.15. NO DALĪBVALSTĪM PIEPRASĀMĀS SUMMAS

miljoni EUR
No dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2018.	66 424
Budžeta pārpalikuma atdošana dalībvalstīm	1 803
Garantiju fonda rezerves pārmaiņas	21
Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana	14 164
Citu rezervju pārmaiņas	(56)
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	(4 796 )
Kopējās no dalībvalstīm pieprasāmās summas 31.12.2019.	77 560

Šī summa atspoguļo to līdz 31. decembrim radušos ES izdevumu daļu, kas jāsedz no turpmāko gadu budžetiem. Saskaņā ar uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem daudzus izdevumus atzīst n gadā, lai gan faktiski tie var tikt apmaksāti n+1 gadā (vai vēlāk) un tādējādi finansēti, izmantojot n+1 (vai vēlāka) gada budžetu. Ja šīs saistības iekļauj finanšu pārskatos un attiecīgās summas finansē no turpmāko gadu budžetiem, gada beigās saistības ievērojami pārsniedz aktīvus. Nozīmīgākās norādāmās summas ir ELGF pasākumi un darbinieku pabalstu saistības.

Jāņem vērā arī tas, ka iepriekš minētais neietekmē budžeta rezultātu, – budžeta ieņēmumiem vienmēr būtu jāsakrīt ar budžeta izdevumiem vai vajadzētu būt lielākiem par tiem, un ieņēmumu pārpalikums tiek atdots dalībvalstīm.

Darbinieku pabalstu saistību pārrēķināšana attiecas uz aktuāriem guvumiem un zaudējumiem, kas rodas šo saistību aktuāra vērtējuma rezultātā. Kopš 2018. gada 1. janvāra ir piemērojams grozītais ES 12. grāmatvedības noteikums (balstīts uz 39. SPSGS), kas attiecas uz darbinieku pabalstiem. Saskaņā ar minēto noteikumu aktuāros guvumus un zaudējumus uzrāda kā pārmaiņu neto aktīvos, nevis finanšu darbības rezultātu pārskatā.

3. SKAIDROJUMI PAR FINANŠU DARBĪBAS REZULTĀTU PĀRSKATU

IEŅĒMUMI

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI: PAŠU RESURSI

3.1. NKI RESURSI

Pašu resursu ieņēmumi ir ES pamatdarbības ieņēmumu galvenais elements. NKI (nacionālā kopienākuma) ieņēmumi 2019. gadā ir 108 820 miljoni EUR (2018. gadā – 105 780 miljoni EUR), un tā ir visnozīmīgākā no trijām pašu resursu kategorijām. Katras dalībvalsts NKI piemēro vienotu procentu likmi. NKI ieņēmumi līdzsvaro ieņēmumus un izdevumus, t. i., finansē to budžeta daļu, kas nav apmaksāta no citiem ienākuma avotiem. NKI ieņēmumu palielinājums ir galvenokārt skaidrojams ar korekciju lielumu attiecībā uz pagātni (pārsvarā par 2012.–2017. gadu). Katru gadu NKI bāzes tiek atjauninātas ar reāliem datiem, un dalībvalstu iemaksas ES budžetā tiek pārrēķinātas atbilstīgi atjauninātajiem to ekonomiskās darbības rezultātiem. Šai procedūrai ir svarīga nozīme, nodrošinot vienlīdzīgus apstākļus starp dalībvalstīm to gada iemaksu ziņā.

3.2. TRADICIONĀLIE PAŠU RESURSI

miljoni EUR
	2019	2018
Muitas nodokļi	21 235	22 763
Cukura nodevas	0	4
Kopā	21 235	22 767

Tradicionālie pašu resursi ietver muitas nodokļus un cukura nodevas. Dalībvalstis kā iekasēšanas izmaksas patur 20 % no tradicionālajiem pašu resursiem, un iepriekš minētās summas ir uzrādītas pēc šā samazinājuma atskaitīšanas. Muitas nodokļu samazinājums ir lielā mērā saistīts ar to, ka 2018. gadā nebija atzītu ieņēmumu pārkāpumu lietās (skatīt 2.6.1.1. skaidrojumu).

3.3. PVN RESURSI

PVN resursus definē kā Savienības otrā veida pašu resursus, jo šā veida nodoklis bija pirmais, kas lielā mērā tika saskaņots ES līmenī. PVN iemaksas aprēķina, piemērojot vienotu piesaistīšanas likmi 0,3 % apmērā valsts PVN bāzei, kas nevar pārsniegt 50 % no katras dalībvalsts nacionālā kopienākuma (NKI). 2014.–2020. gada periodam Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (16) ir paredzēta samazināta piesaistīšanas likme (0,15 %) Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai.

AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI: PĀRVIETOJUMI

3.4. NAUDAS SODI

Ieņēmumi 4 291 miljona EUR apmērā (2018. gadā – 6 740 miljoni EUR) attiecas uz naudas sodiem, ko Komisija ir piemērojusi uzņēmumiem par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem, kā arī naudas sodiem, ko Komisija piemērojusi dalībvalstīm par ES tiesību aktu pārkāpumiem. Komisija atzīst ieņēmumus no naudas sodiem, kad tā pieņem lēmumu piespriest šādu naudas sodu un oficiāli paziņo par to lēmuma saņēmējam. Šīs summas galvenokārt ir saistītas ar naudas sodiem (4 091 miljons EUR). Plašākie gadījumi attiecas uz ES pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, piemēram, naudas sods Google par ļaunprātīgu praksi tiešsaistes reklāmdošanā (1 494 miljoni EUR), naudas sods piecām bankām divās Forex lietās par dalību ārvalstu valūtas aktuāltirdzniecības karteļos (kopumā 1 068 miljoni EUR), un naudas sods Mastercard par šķēršļu likšanu tirgotāju piekļuvei pārrobežu karšu maksājumu pakalpojumiem (570 miljoni EUR).

3.5. IZDEVUMU ATGŪŠANA

miljoni EUR
	2019	2018
Dalīta pārvaldība	2 547	2 116
Tieša pārvaldība	65	65
Netieša pārvaldība	16	34
Kopā	2 627	2 215

Šī pozīcija galvenokārt atspoguļo Komisijas izdotos atgūšanas rīkojumus, kuros paredzētā summa ir iekasēta vai kompensēta (t. i., atskaitīta) no turpmākiem Komisijas grāmatvedības sistēmā iegrāmatotiem maksājumiem, lai atgūtu izdevumus, kas iepriekš izmaksāti no ES budžeta. Līdzekļu atgūšanas pamatā ir pārbaudes, revīzijas vai attiecināmības analīze, un tāpēc ar šīm operācijām aizsargā ES budžetu no izdevumiem, kas radīti, pārkāpjot tiesību aktus.

Ir iekļauti arī atgūšanas rīkojumi, kurus dalībvalstis izdevušas ELGF izdevumu saņēmējiem, kā arī uzkrāto ienākumu aplēses pārmaiņas no iepriekšējā gada beigām līdz kārtējā gada beigām.

Iepriekšējā tabulā norādītās summas rāda ieņēmumus, kas gūti pēc atgūšanas rīkojumu izdošanas. Tāpēc šie skaitļi nevar uzrādīt un neuzrāda visus pasākumus, kas tiek veikti, lai aizsargātu ES budžetu, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku, kur pastāv īpaši mehānismi, ar kuriem nodrošina neattiecināmu izdevumu korekcijas un no kuriem lielākā daļa neietver atgūšanas rīkojumu izdošanu. Nav iekļautas summas, kas atgūtas, tās kompensējot no izdevumiem, summas, kas atgūtas atsaucot, un atgūtās priekšfinansējuma summas.

Dalītā pārvaldībā atgūtās summas veido lielāko daļu no kopsummas.

Lauksaimniecība: ELGF un lauku attīstība

Saistībā ar ELGF un ELFLA summas, kas šajā pozīcijā iegrāmatotas kā gada ieņēmumi, ir gada finanšu korekcijas un atmaksājumi, ko dalībvalstis ir deklarējušas un kas ir atgūti attiecīgā gada laikā, kā arī dalībvalstu deklarēto nesamaksāto summu neto palielinājums, kas jāatgūst gada beigās un attiecas uz krāpšanu un pārkāpumiem.

Kohēzijas politika

Saistībā ar kohēzijas politiku galvenās summas attiecas uz uzkrātajiem ienākumiem 1,4 miljardu EUR apmērā (2018. gadā – 1,1 miljards EUR), ko Komisija plāno atgūt no dalībvalstīm. Atgūšana notiks dalībvalstu 2020. gada sākumā iesniegto gada pārskatu izpētes un pieņemšanas rezultātā. Šī dalībvalstu pārskatu pieņemšanas procedūra kohēzijas jomā tika sākta līdz ar 2014.–2020. gada plānošanas periodu.

3.6. CITI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU NESAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

miljoni EUR
	2019	2018
Iemaksas no trešām valstīm	1 485	1 376
Darbinieku nodokļi un iemaksas	1 299	1 268
Dalībvalstu iemaksas ārējai palīdzībai	331	594
Aktīvu pārvešana	60	85
Uzkrājumu koriģēšana	41	100
Lauksaimniecības nodevas	2	4
Budžeta korekcijas	(1 719 )	(726)
Citi	574	612
Kopā	2 072	3 312

Iemaksas no trešām valstīm ir iemaksas no EBTA valstīm un pirmspievienošanās valstīm.

Ieņēmumi no darbinieku nodokļiem un iemaksām ir saistīti galvenokārt ar atskaitījumiem no darbinieku algām. Pensiju iemaksas un ienākuma nodoklis veido lielākās summas šajā kategorijā.

Dalībvalstu iemaksas ārējai palīdzībai galvenokārt ir summas, kas saņemtas Bēgļu atbalsta mehānisma Turcijā izveidei.

Aktīvu pārvešanas ieņēmumi galvenokārt attiecas uz satelītu pārvešanu Copernicus programmas ietvaros no Eiropas Kosmosa aģentūras (EKA) Komisijai (skatīt 2.2. skaidrojumu). Atbilstoši ES grāmatvedības noteikumiem šī pārvešana ir darījums, kas nav saistīts ar komerciālu apmaiņu, un notiks nākamajos periodos ar atlikušajiem Copernicus satelītiem, kas pašlaik tiek būvēti.

Budžeta korekciju rezultātā radās negatīva summa, jo pozitīvā ietekme, ko radīja budžeta pārpalikuma pārņemšana no iepriekšējā gada 1 803 miljonu apmērā (2018. gadā – 555 miljoni EUR), tika pārmērīgi kompensēta ar NKI/PVN korekcijām 3 443 miljonu EUR (2018. gadā – 1 292 miljonu EUR) apmērā.

Citi ar komerciālu apmaiņu nesaistītu darījumu ieņēmumi ietver dalībvalstu iemaksas kopuzņēmumā “Fusion for Energy”, kas ir ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums, 151 miljona EUR apmērā.

IEŅĒMUMI NO DARĪJUMIEM, KAS IR SAISTĪTI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU

3.7. FINANŠU IEŅĒMUMI

miljoni EUR
	2019	2018
Procenti par šādām kategorijām:
Novēloti maksājumi	133	1 458
Aizdevumi	1 180	1 265
Citi	70	68
Prēmija par finanšu garantiju saistībām	193	121
Dividendes	29	103
Finanšu ieņēmumi no finanšu aktīviem vai saistībām to patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	125	29
Realizētā peļņa no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem	82	23
Citi	4	48
Kopā	1 817	3 115

2018. gada nokavējuma procentos bija ietverti lieli sākotnējie procentu ieņēmumi par novēlotiem maksājumiem saistībā ar AK pārkāpuma lietu un TPR pārbaudes ziņojumu (skatīt 2.6.1.1. skaidrojumu). Šogad papildu ieņēmumi ir atzīti attiecībā uz pārkāpuma lietu, kā arī procentu lejupēju korekciju saistībā ar TPR pārbaudes ziņojumiem (skatīt 2.6.1.1. skaidrojumu).

Procentu ieņēmumi no aizdevumiem galvenokārt attiecas uz aizdevumiem, kas piešķirti finansiālajam atbalstam (skatīt 2.4.3. skaidrojumu).

3.8. CITI AR KOMERCIĀLU APMAIŅU SAISTĪTU DARĪJUMU IEŅĒMUMI

miljoni EUR
	2019	2018
Ieņēmumi no maksas par pakalpojumu sniegšanu (aģentūras)	592	602
Guvumi no ārvalstu valūtas maiņas	347	329
Ieņēmumi no komisijas maksām un prēmijām saistībā ar finanšu instrumentiem	43	54
Daļa no EIF neto rezultāta	53	37
Preču pārdošana	31	33
Ar pamatlīdzekļiem saistīti ieņēmumi	5	27
Citi	227	297
Kopā	1 298	1 379

Ieņēmumi no maksas par pakalpojumu sniegšanu galvenokārt ietver tirdzniecības atļauju izsniegšanas maksu, ko iekasē Eiropas Zāļu aģentūra, un maksu par preču zīmēm, ko iekasē Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs.

IZDEVUMI

3.9. DALĪTA PĀRVALDĪBA

miljoni EUR
Īstenojušas dalībvalstis	2019	2018
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds	43 951	43 527
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un citi lauku attīstības instrumenti	13 541	13 149
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds	35 178	30 230
Eiropas Sociālais fonds	11 218	11 935
Citi	2 608	2 826
Kopā	106 495	101 666

Šis palielinājums galvenokārt attiecas uz kohēzijas politiku (ERAF, KF), kur gandrīz visi izdevumi ir saistīti ar pašreizējo plānošanas periodu, kurā darbs turpinās.

Citi izdevumi galvenokārt ietver turpmāk norādīto: Patvēruma un migrācijas fonds (0,6 miljardi EUR), Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (0,5 miljardi EUR), iekšējās drošības fonds (0,4 miljardi EUR), Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (0,4 miljardi EUR) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (0,7 miljardi EUR). Samazinājums, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir saistīts galvenokārt ar Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

3.10. TIEŠA PĀRVALDĪBA

miljoni EUR
	2019	2018
Īstenojusi Komisija	8 435	8 120
Īstenojušas ES izpildaģentūras	10 095	8 964
Īstenojuši trasta fondi	412	468
Kopā	18 942	17 551

Šīs summas galvenokārt attiecas uz pētniecības politikas (7,7 miljardi EUR), Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) transporta daļas (3,1 miljards EUR), attīstības sadarbības instrumenta (1,4 miljardi EUR) un Eiropas kaimiņattiecību politikas (1,1 miljards EUR) īstenošanu.

ES izpildaģentūru īstenoto tiešā pārvaldībā esošo izdevumu palielinājums (0,8 miljardi EUR) ir galvenokārt saistīts ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru (INEA), lielākoties – EISI transporta daļu. EISI transportam ir finansējuma instruments Eiropas transporta infrastruktūras politikas īstenošanai, un tā mērķis ir veidot jaunu vai uzlabot/atjaunot esošo transporta infrastruktūru Eiropā.

3.11. NETIEŠA PĀRVALDĪBA

miljoni EUR
	2019	2018
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras	3 131	3 396
Īstenojušas trešās valstis	637	679
Īstenojušas starptautiskās organizācijas	3 448	3 337
Īstenojuši citi subjekti	2 875	3 569
Kopā	10 091	10 981

No netieši pārvaldītajiem izdevumiem 4,2 miljardi EUR attiecas uz ārējo darbību (galvenokārt pirmspievienošanās, humānās palīdzības, starptautiskās sadarbības un kaimiņattiecību jomu). Vēl 5,8 miljardi EUR ir saistīti ar Eiropas konkurētspējas uzlabošanu (tādās jomās kā pētniecība, satelītu navigācijas sistēmas un izglītība). Citu subjektu īstenoto izdevumu samazinājums galvenokārt ir saistīts ar izglītību (“Erasmus”).

3.12. PERSONĀLA UN PENSIJU IZMAKSAS

miljoni EUR
	2019	2018
Personāla izmaksas	6 692	6 454
Pensiju izmaksas	4 674	4 476
Kopā	11 366	10 929

Pensiju izmaksas atspoguļo tos pārmaiņu elementus, kas radušies pēc darbinieku pabalstu saistību aktuāra vērtējuma, kas nav aktuāra pieņēmumi. Tāpēc tās neparāda faktiskos pensiju maksājumus gadā, kas ir daudz mazāki.

3.13. FINANSĒJUMA IZMAKSAS

miljoni EUR
	2019	2018
Procentu izdevumi:
Aizņēmumi	1 174	1 260
Citi	23	26
Zaudējumi, kas radušies no aizdevumu un debitoru parādu vērtības samazināšanās	105	126
Finanšu aktīvu vai saistību patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā zaudējumi	57	95
Finanšu noma	70	73
Zaudējumi no pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu vērtības samazināšanās	19	25
Realizētie zaudējumi no pārdošanai pieejamajiem finanšu aktīviem	7	21
Citi	36	50
Kopā	1 491	1 677

Aizņēmumu procentu izdevumu summa galvenokārt atbilst finansiālajam atbalstam piešķirto aizdevumu procentu ienākumiem (kompensējošie darījumi).

3.14. CITI IZDEVUMI

miljoni EUR
	2019	2018
Administratīvie un IT izdevumi	2 540	2 313
Ar pamatlīdzekļiem saistīti izdevumi	1 630	1 608
Uzkrājumu koriģēšana	1 294	923
Zaudējumi no ārvalstu valūtas maiņas	343	341
Operatīvās nomas izdevumi	442	424
Tiesas veikta naudas sodu samazināšana	91	1
Citi	769	598
Kopā	7 109	6 208

Administratīvajos un IT izdevumos iekļauti šādi izdevumi, kas ir saistīti ar pētniecību un izstrādi:

miljoni EUR
	2019	2018
Pētniecības izmaksas	398	385
Nekapitalizētās izstrādes izmaksas	119	106
Kopā	517	491

3.15. PĀRSKATU SNIEGŠANA PA SEGMENTIEM – DAUDZGADU FINANŠU SHĒMAS (DFS) IZDEVUMU KATEGORIJĀM

miljoni EUR
	Gudra un iekļaujoša izaugsme	Ilgtspējīga izaugsme	Drošība un pilsonība	Globālā Eiropa	Administrācija	Nav piešķirta DFS izdevumu kategorija (5)	Kopā
NKI resursi	—	—	—	—	—	108 820	108 820
Tradicionālie pašu resursi	—	—	—	—	—	21 235	21 235
PVN	—	—	—	—	—	18 128	18 128
Naudas sodi	—	—	—	—	—	4 291	4 291
Izdevumu atgūšana	1 520	1 076	10	22	0	0	2 627
Citi	1 202	29	43	214	5 176	(4 592 )	2 072
Ieņēmumi no darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu	2 722	1 104	54	235	5 176	147 882	157 174
Finanšu ieņēmumi	423	1	0	11	0	1 383	1 817
Citi	155	(12)	(5)	13	283	864	1 298
Ieņēmumi no darījumiem, kas ir saistīti ar komerciālu apmaiņu	578	(11)	(5)	24	283	2 247	3 116
Ieņēmumi kopā	3 300	1 093	49	260	5 459	150 129	160 289
Izdevumi, ko īstenojušas dalībvalstis:
ELGF	—	(43 951 )	—	—	—	—	(43 951 )
ELFLA un citi lauku attīstības instrumenti	—	(13 541 )	—	—	—	—	(13 541 )
ERAF un KF	(35 178 )	—	—	—	—	—	(35 178 )
ESF	(11 218 )	—	—	—	—	—	(11 218 )
Citi	(512)	(668)	(1 382 )	(46)	—	(0)	(2 608 )
Īstenojusi EK, izpildaģentūras un trasta fondi	(12 763 )	(676)	(1 060 )	(4 446 )	(19)	23	(18 942 )
Īstenojušas citas ES aģentūras un struktūras	(2 799 )	(62)	(927)	(32)	—	689	(3 131 )
Īstenojušas trešās valstis un starptautiskās organizācijas	(526)	(2)	(242)	(3 314 )	(0)	—	(4 085 )
Īstenojuši citi subjekti	(2 037 )	(1)	(1)	(839)	(0)	3	(2 875 )
Personāla un pensiju izmaksas	(1 637 )	(350)	(444)	(604)	(7 222 )	(1 110 )	(11 366 )
Finansējuma izmaksas	(113)	(56)	(0)	(9)	(104)	(1 209 )	(1 491 )
Citi izdevumi	(2 287 )	(493)	(137)	(136)	(3 640 )	(415)	(7 109 )
Izdevumi kopā	(69 070 )	(59 800 )	(4 194 )	(9 427 )	(10 985 )	(2 018 )	(155 493 )
Gada saimnieciskās darbības rezultāts	(65 770 )	(58 707 )	(4 145 )	(9 167 )	(5 526 )	148 111	4 796

Ieņēmumu un izdevumu norādīšana pa DFS izdevumu kategorijām balstās uz aplēsēm, jo ne visas saistības tiek piesaistītas kādai DFS izdevumu kategorijai.

4. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS UN AKTĪVI

4.1. IESPĒJAMĀS SAISTĪBAS

Iespējamās saistības ir ES iespējamas nākotnes maksājumu saistības, kas var rasties pagātnes notikumu dēļ vai juridiski saistošu apņemšanos rezultātā, bet kas būs atkarīgas no nākotnes notikumiem, kurus ES pilnībā nekontrolē. Tās galvenokārt attiecas uz piešķirtajām finanšu garantijām (aizdevumiem un finansiālā atbalsta programmām) un juridiskajiem riskiem. Visas iespējamās saistības, izņemot tās, kas saistītas ar naudas sodiem un garantijām, kuras sedz no fondiem (skatīt 2.4.1. skaidrojumu), nākamajos gados nepieciešamības gadījumā finansēs no ES budžeta (un tādējādi arī no ES dalībvalstu līdzekļiem).

4.1.1. Budžeta garantijas

miljoni EUR
	31.12.2019.			31.12.2018.
	Maksimālais apjoms	Parakstīts	Izmaksāts	Maksimālais apjoms	Parakstīts	Izmaksāts
EIB ārējo aizdevumu pilnvaru garantijas	37 929	31 521	20 014	40 417	30 889	20 510
ESIF galvojums	25 797	21 889	17 634	25 898	19 842	15 764
EFIA garantija	50	—	—	—	—	—
Kopā	63 775	53 410	37 648	66 315	50 731	36 273

Iepriekšējā tabulā ir parādīts, cik lielā mērā iespējamie nākotnes maksājumi, kas saistīti ar EIB grupai vai citām finanšu iestādēm piešķirtajām garantijām, ietekmē ES budžetu. Izmaksātās summas ir summas, kas jau piešķirtas galasaņēmējiem, savukārt parakstītās summas ietver šīs izmaksātās summas plus nolīgumus, kuri jau ir parakstīti ar saņēmējiem vai finanšu starpniekiem, bet kuros paredzētās summas vēl nav izmaksātas (15 762 miljoni EUR). Maksimālais apjoms ir kopējā garantija, ko ES budžets un tādējādi ES dalībvalstis ir apņēmušās segt, jo, lai atklātu maksimālo ietekmi uz ES 2019. gada 31. decembrī, ir jāiekļauj arī operācijas, kas ir apstiprinātas parakstīšanai, bet vēl nav parakstītas (10 365 miljoni EUR). Summas ir norādītas, atskaitot finanšu uzkrājumus vai finanšu saistības, kas atzītas attiecībā uz minētajām programmām.

EIB ārējo aizdevumu pilnvaru garantijas

No ES budžeta garantē aizdevumus, kurus EIB parakstījusi un piešķīrusi no EIB pašu resursiem trešām valstīm. 2019. gada 31. decembrī neapmaksāto un ar ES galvojumu segto aizdevumu kopējais apjoms sasniedza 20 014 miljonus EUR (2018. gadā – 20 510 miljoni EUR). No ES budžeta garantē:

—	19 074 miljonus EUR (2018. gadā – 19 360 miljonus EUR), izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu), un

—	940 miljonus EUR (2018. gadā – 1 150 miljonus EUR) tieši aizdevumiem, kas piešķirti dalībvalstīm pirms pievienošanās.

Papildus 20 014 miljoniem EUR, kas iepriekš norādīti kā izmaksāti, ES garantē vēl neatmaksātus aizdevumus Sīrijai 161 miljona EUR apmērā, attiecībā uz kuriem ir veikti uzkrājumi, un 20 miljoni EUR ir atzīti kā finanšu garantiju saistības attiecībā uz EIB Noturības iniciatīvas (ERI) privātajām pilnvarām (skatīt turpmāk).

ES ārējo aizdevumu pilnvaru garantija Eiropas Investīciju bankas piešķirtajiem aizdevumiem ir ierobežota līdz 65 % no nesamaksātā atlikuma par nolīgumiem, kas noslēgti pēc 2007. gada (pilnvaras 2007.–2013. gadam un 2014.–2020. gadam). Attiecībā uz nolīgumiem, kas noslēgti pirms 2007. gada, ES garantijas apjoms ir ierobežots līdz procentuālajai daļai no atļauto kredītlīniju maksimālā apjoma, vairumā gadījumu 65 %, bet arī 70 %, 75 % vai 100 % apmērā. Ja maksimālais apjoms netiek sasniegts, ES garantija sedz visu summu.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu (ES) 2018/412 (17) summu līdz 2,3 miljardu EUR apmērā piešķir jaunajām privātā sektora aizdevumu pilnvarām – projektiem, kas vērsti uz bēgļu, migrantu, uzņēmējkopienu un tranzīta kopienu ilgtermiņa ekonomisko noturību EIB ERI ietvaros. EIB 2019. gadā ir izmaksājusi pirmās ERI privāto pilnvaru operācijas. Savienības budžetā atlīdzina risku, kas uzņemts saistībā ar garantijām, kuras piešķirtas EIB finansējuma operācijām ERI privāto pilnvaru ietvaros, tādēļ ERI privāto pilnvaru garantiju uzskaita kā finanšu garantiju saistības (skatīt 2.11.3. skaidrojumu).

ES garantiju maksājumus veic Garantiju fonds ārējai darbībai – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. 2019. gadā no Garantiju fonda ārējai darbībai ir izmaksātas garantijas prasības 55 miljonu EUR apmērā (2018. gadā – 56 miljoni EUR).

Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) galvojums

ESIF iniciatīvas nolūks ir palielināt EIB grupas spēju uzņemties risku, tādējādi ļaujot EIB veikt vairāk investīciju ES. ESIF mērķis ir atbalstīt papildu investīcijas ES un mazu uzņēmumu piekļuvi finansējumam. ES budžets nodrošina galvojumu līdz 26 miljardiem EUR (“ESIF ES galvojums”) saskaņā ar līgumu starp ES un EIB, turpmāk “ESIF nolīgums”, lai aizsargātu EIB no zaudējumiem, kas tai varētu rasties saistībā ar tās finansēšanas un investīciju darbībām.

ESIF darbības tiek veiktas divās klasēs – Infrastruktūras un inovācijas klase (IIW), ko īsteno EIB (ESIF ES galvojums 19,5 miljardu EUR apmērā), un MVU klase (SMEW), ko īsteno EIF (ESIF ES galvojums 6,5 miljardu EUR apmērā), un abām klasēm ir parāda portfelis un pašu kapitāla portfelis. EIF darbojas saskaņā ar nolīgumu ar EIB, pamatojoties uz EIB galvojumu, kuru, savukārt, garantē ar ESIF ES galvojumu atbilstīgi ESIF nolīgumam.

ES un EIB ir atšķirīgas lomas saistībā ar ESIF. ESIF ir izveidots EIB sastāvā, kas finansē darbības (parāda un kapitāla investīcijas), un šajā nolūkā aizņemas nepieciešamos līdzekļus kapitāla tirgos. EIB grupa neatkarīgi pieņem investīciju lēmumus un pārvalda darbības saskaņā ar saviem noteikumiem un procedūrām. ES nodrošina galvojumu šīm darbībām un sedz EIB radušos zaudējumus līdz šā galvojuma maksimālajam apjomam.

Lai nodrošinātu, ka ESIF ietvaros veiktās investīcijas paliek vērstas uz īpašo mērķi pievērsties tirgus nepilnībām un ka tās ir atbilstīgas ES galvojuma aizsardzībai, ir ieviesta speciāla pārvaldes struktūra, kas ietver Investīciju komiteju, kuras locekļi ir neatkarīgi eksperti un kura pārbauda katra projekta, ko IIW daļā ierosinājusi EIB, atbilstību ES galvojuma saņemšanai, un ESIF valdi, kas nodrošina programmas pārraudzību.

Tā kā kontroles kritēriji un grāmatvedības prasības attiecībā uz konsolidāciju, kas noteiktas ES grāmatvedības noteikumos (un SPSGS), nav izpildītas, attiecīgie garantētie aktīvi netiek uzskaitīti ES konsolidētajos gada pārskatos.

ES galvojums, kas piešķirts EIB grupai ESIF ietvaros, tiek uzskaitīts kā finanšu garantiju saistības attiecībā uz IIW parāda portfeli (skatīt 2.11.3. skaidrojumu), kā finanšu uzkrājumi attiecībā uz SMEW parāda portfeli un kā atvasinātais instruments (finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā) attiecībā uz abiem pašu kapitāla portfeļiem (skatīt 2.4.2. skaidrojumu). Turklāt šajā skaidrojumā ir iekļautas arī iespējamās saistības, kas attiecināmas uz piešķirto ESIF galvojumu. ESIF iespējamās saistībās ir iekļauta tā COSME, H2020, CCS LGF un EaSI programmu darbību daļa, ko sedz ESIF ES galvojums SMEW parāda portfelī, un tās atspoguļo, atskaitot finanšu uzkrājumus 74 miljonu EUR apmērā, kas atzīti attiecībā uz šo portfeli un iekļauti pozīcijā “finanšu uzkrājumi”2.10. skaidrojumā.

ES galvojuma maksājumus, ko nesedz no ES ieņēmumiem, kuri tiek turēti kredītā ESIF norēķinu kontā EIB, veic ESIF galvojuma fonds – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. 2019. gadā netika izmaksātas garantijas prasības no ESIF galvojuma fonda (2018. gadā – 61 miljons EUR).

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)

Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai, kas izveidots ar EFIA regulu, ir iniciatīva, kuras mērķis ir atbalstīt ieguldījumus Āfrikā un Eiropas kaimiņvalstīs, tādējādi veicinot ilgtspējīgas attīstības sasniegšanu un pievēršoties konkrētiem migrācijas sociāli ekonomiskajiem pamatcēloņiem. Saskaņā ar ESIF regulu ES būtu jādara pieejamas garantijas 1,5 miljardu EUR apmērā (ko vēl palielina ar ārējām iemaksām) īstenošanas partneriem saistībā ar to investīciju un finansēšanas darbībām, lai mazinātu to investīciju riskus. ES galvojums balstās uz EFIA garantiju fondu (skatīt 2.4.1. skaidrojumu). 2019. gada 31. decembrī bija spēkā viens EFIA garantijas nolīgums, proti, “Pamatnolīgums investīciju palielināšanai atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā”, taču īstenošanas partneris, proti, ERAB, nebija parakstījis pamatā esošas finansēšanas darbības.

4.1.2. Ar finansiālo atbalstu saistītās garantijas (aizņēmumu un aizdevumu darbības)

miljoni EUR
	31.12.2019.			31.12.2018.
	Izmantots	Neizmantots	Kopā	Izmantots	Neizmantots	Kopā
EFSM	47 394	—	47 394	47 400	—	47 400
MB	201	—	201	1 734	—	1 734
MFA	4 754	560	5 314	4 388	980	5 368
Euratom	214	200	414	254	200	454
Kopā	52 564	760	53 324	53 775	1 180	54 955

No ES budžeta garantē aizņēmumus, ko Komisija saņēmusi, lai finansētu aizdevumus dalībvalstīm un trešām valstīm, izmantojot kompensējošus darījumus. Šie aizņēmumi jau ir atzīti kā saistības ES bilancē – skatīt 2.11.1. skaidrojumu. Tomēr, ja ar šiem aizņēmumiem piešķirtie kompensējošie aizdevumi netiks atmaksāti, no ES budžeta, pamatojoties uz Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 14. pantu, būs jāsedz visas nesamaksātās summas:

—	aizņēmumus, kas saistīti ar aizdevumiem, kuri izmaksāti EFSM ietvaros, garantē tikai no ES budžeta,

—	aizņēmumus, kas saistīti ar MB aizdevumiem, garantē tikai no ES budžeta,

—	MFA aizdevumus pirmām kārtām garantē no Garantiju fonda ārējai darbībai (skatīt 2.4.1. skaidrojumu) un tikai tad no ES budžeta, un

—	trešo personu izsniegtās garantijas ir pirmais instruments, kas tiek izmantots, lai segtu visus nesamaksātos Euratom aizdevumus. Garantiju fonds sedz ārējo aizdevumu summas, ja tās nesedz trešo personu izsniegtās garantijas.

4.1.3. ES finanšu instrumentiem izsniegtās garantijas

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Programma “Apvārsnis 2020”	1 584	1 467
Riska dalīšanas finanšu mehānisms	110	642
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments	684	579
Citi	38	29
Kopā	2 416	2 717

Kā minēts FR 210. panta 1. punktā, ar finanšu instrumentu un ES finanšu saistībām saistītie budžeta izdevumi nekādā gadījumā nepārsniedz tiem noteikto attiecīgo budžeta saistību summu, tādējādi nepieļaujot iespējamās saistības, kas būtu jāsedz no budžeta. Praksē tas nozīmē, ka šīm saistībām pretī ir postenis bilances aktīvu pusē vai tās tiek segtas ar nenokārtotām budžeta saistībām, kas vēl nav iekļautas izdevumos. Iespējamās saistības iepriekšējā tabulā ir norādītas, atskaitot finanšu uzkrājumus un finanšu saistības, kas atzītas attiecībā uz šiem instrumentiem, – skatīt 2.10. un 2.11.2. skaidrojumu.

4.1.4. Tiesas prāvas

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Naudas sodi	3 128	3 187
Lauksaimniecība	199	653
Kohēzija	341	26
Citi	2 137	1 867
Kopā	5 805	5 732

Naudas sodi

Šīs summas galvenokārt attiecas uz tādiem Komisijas piemērotiem naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem, kurus attiecīgie uzņēmumi ir provizoriski samaksājuši un par kuriem ir iesniegta pārsūdzība vai par kuriem nav zināms, vai tie tiks pārsūdzēti. Iespējamās saistības saglabājas, līdz Tiesa pieņem galīgo lēmumu lietā, vai arī līdz pārsūdzības perioda beigām. Saņemtie procenti par provizoriskajiem maksājumiem ir iekļauti gada saimnieciskās darbības rezultātā un arī kā iespējamās saistības, lai atspoguļotu Komisijas tiesību uz šīm summām nenoteiktību.

Ja ES zaudēs kādā no šiem procesiem, kas saistīti ar uzliktajiem naudas sodiem, summas, kas provizoriski saņemtas, tiks atmaksātas uzņēmumiem, neradot ietekmi uz budžetu. Naudas soda summa tiek atzīta kā budžeta ieņēmumi tikai tad, kad naudas sods ir nepārsūdzams (FR 107. pants).

Lauksaimniecība

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar ELGF un lauku attīstības atbilstības lēmumiem līdz Tiesas spriedumam. Saistību galīgā apjoma un tā gada noteikšana, kurā sekmīgas apelācijas rezultātā summas tiks izmaksātas no budžeta, būs atkarīga no tiesas procesa ilguma.

Kohēzija

Šīs ir iespējamās saistības pret dalībvalstīm saistībā ar kohēzijas politikas darbībām, attiecībā uz kurām vēl nav noteikts mutiskās uzklausīšanas datums vai Tiesa nav sagatavojusi spriedumu. Palielinājuma iemesls ir divas tiesas prāvas saistībā ar attiecināmajiem izdevumiem un dalībvalstu pārskatiem.

Citas tiesas prāvas

Šī pozīcija attiecas uz prasībām, kas pašlaik iesniegtas pret ES par zaudējumu atlīdzināšanu, citiem juridiskiem strīdiem un lēstiem tiesāšanās izdevumiem. Jāņem vērā, ka prasībā par zaudējumu atlīdzināšanu saskaņā ar LESD 340. pantu prasības iesniedzējam ir jāpierāda, ka iestāde ir izdarījusi pietiekami nopietnu tādas tiesību normas pārkāpumu, ar kuru personām tiek piešķirtas tiesības, kā arī iesniedzējam faktiski nodarītais kaitējums un tieša cēloņsakarība starp nelikumīgo rīcību un kaitējumu. Attiecīgā summa par 2019. gadu (tāpat kā 2018. gadā) galvenokārt attiecas uz zaudējumu atlīdzināšanas prasību pret Eiropas Komisiju par lēmumu, ar kuru aizliegta uzņēmumu apvienošana, tāpēc norādītā summa attiecas uz prasīto summu, jo nav ticamas aplēses. Samazinājums 2019. gadā attiecas uz zaudējumu atlīdzināšanas prasībām saistībā ar Komisijas deleģēto regulu, ko Tiesa pasludināja par spēkā neesošu.

4.2. IESPĒJAMIE AKTĪVI

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Saņemtās garantijas:
izpildes garantijas	349	321
citas garantijas	16	19
Citi iespējamie aktīvi	65	25
Kopā	430	366

Izpildes garantijas tiek pieprasītas, lai nodrošinātu, ka ES finansējuma saņēmēji izpilda pienākumus, kas noteikti saņēmēju līgumos ar ES.

5. BUDŽETA UN JURIDISKĀS SAISTĪBAS

Šajā skaidrojumā sniegta informācija par budžeta procesu un nākotnes finansējuma vajadzībām, nevis saistībām, kas pastāv 2019. gada 31. decembrī.

Daudzgadu finanšu shēmā (DFS), par kuru vienojušās dalībvalstis, ir definētas programmas un noteiktas saistību apropriāciju izdevumu kategoriju maksimālie apjomi un maksājumu apropriāciju kopsumma, kuras robežās ES var uzņemties budžeta un juridiskās saistības un galu galā veikt maksājumus septiņu gadu periodā, – skatīt 1.1. tabulu budžeta izpildes pārskatu skaidrojumos.

Padome (dalībvalstis) ar Eiropas Parlamenta piekrišanu ir apstiprinājusi DFS maksimālo apjomu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (18) par KLP finansēšanu 16. pants izveido tiešu saikni starp ELGF izdevumu gada maksimālo apjomu un DFS regulu. Eiropas Parlaments un Padome ir pieņēmuši arī attiecīgos pamataktus par ELGF izdevumiem, ar ko nosaka izdevumus katrai dalībvalstij visam 2014.–2020. gada periodam.

Juridiskās saistības atbilst parakstītajām programmām, projektiem, nolīgumiem vai līgumiem, kas ES tādējādi ir juridiski saistoši. Juridiskas saistības ir akts, ar kuru kredītrīkotājs noslēdz vai nodibina saistību (ES vajadzībām), kas rada maksājumu (FR 37. panta 2. punkts).

Budžeta saistības principā uzņemas pirms juridisko saistību uzņemšanās, bet attiecībā uz dažām daudzgadu programmām/projektiem tas ir otrādi – attiecīgās budžeta saistības uzņemas gada maksājumu veidā vairāku gadu laikā, ja to paredz pamatakts. Piemēram, attiecībā uz kohēziju Kopīgo noteikumu regulas (KNR) (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (19)) 76. pantā noteikts, ka Komisijas lēmums, ar ko pieņem programmu, veido juridiskas saistības Finanšu regulas nozīmē, taču Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada maksājumu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Citos juridiskajos pamatos var būt ietverti līdzīgi noteikumi. Šā iemesla dēļ var būt summas, kuras ES ir likumīgi apņēmusies maksāt, bet budžeta saistību uzņemšanās vēl nav notikusi – skatīt 5.2. un 5.3. skaidrojumu turpmāk.

Ja budžeta saistību uzņemšanās ir notikusi, bet turpmāki maksājumi vēl nav veikti, neizpildīto saistību summa tiek dēvēta par “reste à liquider” (RAL). Tās var būt programmas vai projekti, nereti daudzgadēji, kuri ir parakstīti, bet par kuriem maksājumi tiks veikti tikai vēlākos gados. Tie atspoguļo maksājumu saistības turpmākajiem gadiem. Tā kā finanšu pārskatus sagatavo, izmantojot uzkrāšanas principu, bet budžeta izpildes pārskatus sagatavo, pamatojoties uz naudas plūsmas principu, daļa no kopējās nesamaksātās summas (RAL) jau ir iekļauta izdevumos un bilancē atzīta kā saistības (skatīt 2.12. un 2.13. skaidrojumu). Šo izdevumu aprēķins tiek veikts, pamatojoties uz saņemtajiem izmaksu prasījumiem/rēķiniem vai programmas vai projekta īstenošanas aplēsēm, ja līdz pārskata sniegšanas datumam ES vēl nav iesniegti prasījumi, – skatīt 5.1. skaidrojumu. Tiklīdz ar RAL saistītie maksājumi ir veikti, saistību atzīšana bilancē tiek pārtraukta. RAL daļa, kas vēl nav iekļauta izdevumos, nav iekļauta saistībās, bet ir norādīta turpmāk.

Tādējādi turpmāk sniegtā informācija atspoguļo summas 2019. gada 31. decembrī, kuras ES ir apņēmusies maksāt, pamatojoties uz līgumisko vienošanos izpildi, un tāpēc tās plānots finansēt no nākamajiem ES budžetiem.

miljoni EUR
	Skaidrojums	31.12.2019.	31.12.2018.
Neizpildītās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos	5.1	249 686	235 836
Dalītās pārvaldības juridiskās saistības saskaņā ar pašreizējo DFS, kas vēl nav izpildītas	5.2	72 832	143 883
Nozīmīgas juridiskās saistības citās jomās	5.3	13 941	18 126
Kopā		336 459	397 845

5.1. NEIZPILDĪTĀS BUDŽETA SAISTĪBAS, KAS VĒL NAV IEKĻAUTAS IZDEVUMOS

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Neizpildītās budžeta saistības, kas vēl nav iekļautas izdevumos	249 686	235 836

Iepriekš norādītā summa ir budžeta RAL (“reste à liquider”) 297 693 miljonu EUR apmērā (skatīt 4.4. tabulu budžeta izpildes pārskatu skaidrojumos), no kā atskaitītas saistītās summas, kuras jau iekļautas bilancē kā saistības un finanšu darbības rezultātu pārskatā kā izdevumi. Budžeta RAL ir summa, kas raksturo neizpildītās saistības, par kurām vēl nav veikti maksājumi un/vai kuras vēl nav atceltas. Kā iepriekš paskaidrots, šādas saistības ir raksturīga parādība, kas izriet no daudzgadu programmu pastāvēšanas.

Jānorāda, ka kopējie neatmaksātie priekšfinansējuma avansa maksājumi 2019. gada 31. decembrī bija 51 miljards EUR (skatīt 2.5. skaidrojumu). Tas atspoguļo budžeta saistības, kas samaksātas, samazinot RAL, taču samaksātās summas joprojām tiek uzskatītas par piederīgām ES, nevis saņēmējam līdz brīdim, kad tiek izpildītas attiecīgās līgumsaistības. Tādējādi tās ir kā iepriekš aprakstītās RAL, kas vēl nav iekļautas izdevumos.

5.2. DALĪTĀS PĀRVALDĪBAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS SASKAŅĀ AR PAŠREIZĒJO DFS, KAS VĒL NAV IZPILDĪTAS

miljoni EUR
Fondi	2014.–2020. gada finanšu shēma (A)	Juridiskās saistības saskaņā ar jaunāko Komisijas lēmumu (B)	Budžeta saistības, tajā skaitā atceltās saistības (C)	Juridiskās saistības līdz īstenošanai (B-C)
Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds	262 585	262 407	220 447	41 960
Eiropas Sociālais fonds	92 912	92 751	78 841	13 910
Eiropas kaimiņattiecību politikas instruments	—	—	—	—
Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām	3 814	3 813	3 235	578
1.B IZDEVUMU KATEGORIJA: KOHĒZIJAS POLITIKAS FONDI	359 310	358 971	302 524	56 448
Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai	100 079	100 079	85 404	14 675
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds	5 749	5 687	4 828	859
2. IZDEVUMU KATEGORIJA: DABAS RESURSI	105 829	105 766	90 232	15 534
Patvēruma un migrācijas fonds	4 575	4 482	4 032	450
Iekšējās drošības fonds	3 159	3 095	2 695	401
3. IZDEVUMU KATEGORIJA: DROŠĪBA UN PILSONĪBA	7 733	7 577	6 727	851
Kopā	472 872	472 315	399 483	72 832

Tās ir juridiskās saistības, ko ES ir apņēmusies maksāt, pieņemot darbības programmas, kas saistītas ar dalītu pārvaldību. Komisijas lēmums, ar ko pieņem darbības programmu, ir finansēšanas lēmums FR 110. panta nozīmē, un, sākot no brīža, kad par to tiek informēta attiecīgā dalībvalsts, – juridiskas saistības minētās regulas nozīmē.

Attiecībā uz Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) KNR 76. pantā ir noteikts:

“Savienības budžeta saistības attiecībā uz katru programmu uzņemas gada iemaksu veidā par katru fondu laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Budžeta saistības saistībā ar izpildes rezervi katrā programmā uzņemas atsevišķi no atlikušā programmas piešķīruma.”

Iepriekšējā tabulā ir sniegts pārskats par juridiskajām un budžeta saistībām saistībā ar 2014.–2020. gada DFS 1.B, 2. un 3. izdevumu kategoriju. Tabulas sākumā ir norādītas kopējās DFS summas, kas piešķirtas attiecīgajam periodam (A aile). B ailē ir norādītas juridiskās saistības, ko ES uzņēmusies līdz gada beigām, – dažas no tām vēl nav segtas ar budžeta saistībām. C ailē ir norādītas budžeta saistības, kas jau ir uzņemtas, lai segtu iepriekš minētās juridiskās saistības. Starpība starp šīm abām ailēm ir nesamaksātās summas, ko ES iekļaus budžetā un samaksās pēc 2019. gada 31. decembra. Tuvojoties DFS perioda beigām, starpība starp juridiskajām saistībām un budžeta saistībām ievērojami samazinās (72,8 miljardi EUR salīdzinājumā ar 143,8 miljardiem EUR 2018. gadā).

5.3. NOZĪMĪGAS JURIDISKĀS SAISTĪBAS CITĀS JOMĀS

miljoni EUR
	31.12.2019.	31.12.2018.
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments	7 680	11 554
ITER	1 676	1 489
Copernicus	601	1 267
Galileo	438	493
Zvejas nolīgumi	223	46
Operatīvās nomas saistības	2 535	2 352
Citas līgumsaistības	788	924
Kopā	13 941	18 126

Šīs summas atspoguļo ilgtermiņa juridiskās saistības, kuras gada beigās vēl nebija iekļautas budžeta saistību apropriācijās. Šie saistošie pienākumi tiks iekļauti budžetā gada maksājumu veidā turpmākajos gados un samaksāti.

Noteiktas svarīgas programmas (skatīt turpmāk) var īstenot, izmantojot gada maksājumus, saskaņā ar FR 112. panta 2. punktu. Tas ļauj ES uzņemties juridiskas saistības (parakstīt dotāciju nolīgumus, deleģēšanas nolīgumus un iepirkuma līgumus), pārsniedzot konkrētajā gadā pieejamās saistību apropriācijas. Tādējādi par būtisku pašreizējās DFS kopējā piešķīruma summu jau varētu būt uzņemtas saistības. Tas jo īpaši attiecas uz turpmāk aprakstītajām programmām.

Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)

EISI sniedz finansiālu atbalstu Eiropas tīkliem, atbalstot kopēju interešu projektus tādās jomās kā transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūra. EISI programmas juridiskās saistības aptver īstenošanas laikposmu no 2014. līdz 2023. gadam EISI transporta instrumentam un līdz 2024. gada 31. decembrim EISI enerģētikas instrumentam. Šo saistību juridiskais pamats ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010, un tās 19. pantā ir paredzēta gada maksājuma izmantošana.

Copernicus

Copernicus ir Eiropas Zemes novērošanas programma – skatīt arī 2.2. skaidrojumu. Šīs saistības uzņemas uz laika periodu līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2014 (2014. gada 3. aprīlis), ar ko izveido programmu Copernicus un atceļ Regulu (ES) Nr. 911/2010 (20), Komisija parakstīja deleģēšanas nolīgumus ar Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), EUMETSAT, Mercator un Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru. Ar Regulas (ES) Nr. 377/2014 8. pantu ir atļauta gada maksājumu izmantošana.

ITER – starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors

Šīs saistības ir paredzētas ITER iekārtu turpmāko finansējuma vajadzību apmierināšanai laikposmā līdz 2021. gadam. ES (Euratom), tajā skaitā dalībvalstu un Šveices, ieguldījums ITER International tiek nodrošināts ar Kodolsintēzes enerģijas aģentūras starpniecību. Šīs saistības uzņemas, pamatojoties uz Padomes Lēmumu 2013/791/Euratom (2013. gada 13. decembris), ar kuru groza Lēmumu 2007/198/ Euratom, ar ko izveido Eiropas Kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (21), ar kuru atļauts izmantot gada maksājumus. ITER tika izveidots, lai pārvaldītu ITER iekārtas, sekmētu ITER iekārtu ekspluatāciju, veicinātu sabiedrības izpratni par kodolsintēzes enerģiju un tās pieņemšanu un veiktu jebkuras citas darbības, kas ir vajadzīgas tā mērķa sasniegšanai. ITER ir iesaistīta ES, Ķīna, Indija, Krievija, Dienvidkoreja, Japāna un ASV.

Galileo

Šīs summas ir paredzētas Galileo programmai, lai attīstītu Eiropas globālo navigācijas satelītu sistēmu, – skatīt arī 2.2. skaidrojumu. Šīs saistības uzņemas uz laika periodu līdz 2020. gadam. Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1285/2013 (22), Komisija parakstīja deleģēšanas nolīgumu ar EKA. Ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 9. pantu ir atļauta gada maksājumu izmantošana.

Zvejas nolīgumi

Šie nolīgumi ir saistības, kas uzņemtas ar trešām valstīm par darbībām saskaņā ar starptautiskiem zvejas nolīgumiem līdz 2025. gadam. Uzņemtās saistības ir balstītas uz Padomes lēmumiem par katru trešo valsti (piemēram, nolīgums starp ES un Marokas Karalisti, tā īstenošanas protokols un nolīgumam pievienotā vēstuļu apmaiņa (23)), un tās uzskata par īpašiem starptautiskiem līgumiem ar daudzgadu tiesībām un pienākumiem.

Operatīvās nomas saistības

Minimālās summas, par kurām saskaņā ar pamatā esošajiem līgumiem ir saistības tās samaksāt atlikušajā nomas līguma darbības laikā, ir šādas:

miljoni EUR
	Minimālie nomas maksājumi
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Ēkas	429	981	1 079	2 490
IT materiāli un cits aprīkojums	10	26	9	45
Kopā	439	1 008	1 088	2 535

Saistībā ar Apvienotās Karalistes paziņojumu par tās nodomu izstāties no Eiropas Savienības un pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1718 (2018. gada 14. novembris), ar ko attiecībā uz Eiropas Zāļu aģentūras mītnesvietu groza Regulu (EK) Nr. 726/2004 (24), Eiropas Zāļu aģentūras (EMA) mītnesvieta 2019. gada martā tika pārcelta no Londonas uz Amsterdamu. Aģentūra 2019. gada 2. jūlijā vienojās ar ēkas īpašnieku un kopš tā laika savas telpas ēkā izīrē apakšīrniekam ar nosacījumiem, kas atbilst pamatnomas nosacījumiem, ieskaitot apakšnomas termiņu, kas ilgst līdz EMA pamatnomas termiņa beigām 2039. gada jūnijā.

Iepriekšējā tabulā norādītās summas ietver 418 miljonus EUR, kas vēl ir jāsaņem saskaņā ar pamatnomas līgumu. Paredzams, ka maksājumus par tādu pašu summu saņems apakšīrnieks saskaņā ar neatceļamo apakšnomas līgumu.

Citas līgumsaistības

Norādītās summas atbilst saistībām par summām, kas jāmaksā līgumu darbības laikā. Visbūtiskākā šeit iekļautā summa attiecas uz līgumu par (JMO2) par Komisijas ēku Luksemburgā (381 miljons EUR).

6. FINANŠU RISKA PĀRVALDĪBA

Turpmāk atklātā informācija par ES finanšu risku pārvaldību attiecas uz:

—	aizņēmumu un aizdevumu darbībām saistībā ar finansiālo atbalstu, ko sniedz Komisija ar EFSM, MB, MFA un Euratom darbību starpniecību,

—	Komisijas veiktajām kases operācijām ES budžeta izpildei, tajā skaitā naudas sodu saņemšanai,

—	aktīviem, kas budžeta garantiju vajadzībām turēti fondos – Garantiju fondā ārējai darbībai, ESIF galvojuma fondā un EFIA garantiju fondā, un

—	finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta.

6.1. RISKU VEIDI

Tirgus risks ir risks, ka tirgus cenu izmaiņu dēļ var svārstīties finanšu instrumenta patiesā vērtība vai nākotnes naudas plūsmas. Tirgus risks ietver ne tikai iespējamos zaudējumus, bet arī iespējamo guvumu. Tas aptver valūtas risku, procentu likmju risku un citus cenu riskus (ES nav nozīmīga cita cenu riska).

—	Valūtas risks ir risks, ka ES darbības vai investīciju vērtību ietekmēs valūtas kursa pārmaiņas. Šo risku rada tas, ka mainās vienas valūtas cena attiecībā pret otru valūtu.

—	Procentu likmju risks ir iespējamība, ka procentu likmju kāpuma dēļ samazināsies vērtspapīra, jo īpaši obligācijas, vērtība. Parasti augstākas procentu likmes izraisa nemainīgas likmes obligāciju cenu kritumu un otrādi.

Kredītrisks ir risks ciest zaudējumus, kurus rada parādnieka/aizņēmēja neveikts maksājums par aizdevumu vai citu kredītlīniju (pamatsummas vai procentu, vai abu summu maksājums) vai citu līgumsaistību nepildīšana. Saistību neizpildes gadījumi ietver atmaksas kavēšanu, aizņēmēja atmaksas pārstrukturēšanu un bankrotu.

Likviditātes risks ir risks, kas rodas, ja ir grūtības pārdot aktīvu, piemēram, risks, ka konkrēto vērtspapīru vai aktīvu nevarēs pietiekami ātri pārdot tirgū, lai novērstu zaudējumus vai izpildītu saistības.

6.2. RISKA PĀRVALDĪBAS POLITIKA

ES budžeta izpilde arvien vairāk balstās uz darbības programmu finanšu instrumentu izmantošanu. Sīkāku informāciju par attiecīgajām summām skatīt 2.4.1. skaidrojumā.

Lielākajai daļai finanšu instrumentu kopīgs ir tas, ka to īstenošana tiek deleģēta EIB grupai (tajā skaitā EIF) vai citām finanšu iestādēm, pamatojoties uz nolīgumu starp Komisiju un finanšu iestādi. Nolīgumi, kas parakstīti ar šīm finanšu iestādēm, ietver stingrus nosacījumus un starpnieku saistības, lai nodrošinātu pienācīgu ES naudas pārvaldību un pārskatu iesniegšanu. Kad ir pausta apņemšanās veikt finanšu iemaksu kādā no instrumentiem, līdzekļi tiek pārvesti uz īpaši izveidotu bankas kontu, ko atvērusi finanšu iestāde savā vārdā, bet pārstāvot Komisiju (t. i., fiduciāro kontu). Atkarībā no attiecīgā instrumenta finanšu iestāde var izmantot šajā fiduciārajā kontā esošos līdzekļus aizdevumu sniegšanai, parāda instrumentu emitēšanai, investīcijām pašu kapitāla instrumentos vai garantijas pieprasījumu segšanai. Parasti ieņēmumi no finanšu instrumentiem tiek atmaksāti ES budžetā.

Attiecībā uz šiem finanšu instrumentiem risks ir ierobežots un nepārsniedz maksimālo apjomu, kas ir norādīts pamatā esošajos nolīgumos kā instrumentam budžetā paredzētā summa. Tā kā Komisija bieži uzņemas “pirmās kārtas zaudējumu daļu” un instrumenti ir paredzēti, lai finansētu riskantākus saņēmējus (kam ir grūtības iegūt finansējumu no komerciāliem aizdevējiem), ir iespējams, ka ES budžetam radīsies kādi zaudējumi.

Finanšu instrumentu novērtēšana

Šādas finanšu aktīvu un saistību klases netiek novērtētas to patiesajā vērtībā: nauda un naudas ekvivalenti, aizdevumi, ar komerciālu apmaiņu saistīti debitoru parādi un ar komerciālu apmaiņu nesaistītas atgūstamās summas, aizņēmumi un citas finanšu saistības, kas novērtētas amortizētajā iegādes vērtībā. Šo finanšu aktīvu un saistību uzskaites vērtība tiek uzskatīta par pamatotu tuvinājumu to patiesajai vērtībai.

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Aizņēmumu un aizdevumu darījumus veic ES saskaņā ar attiecīgajām Padomes regulām, Padomes un Eiropas Parlamenta lēmumiem un, ja piemērojams, arī ar iekšējām pamatnostādnēm. Ir izstrādātas rakstiskas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā aizņēmumi un aizdevumi, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās vienības. Aizdevumu darbības tiek finansētas, izmantojot kompensējošus aizņēmumus, tāpēc neveidojas atvērtas procentu likmju vai valūtas pozīcijas.

Kase

Komisijas kases operāciju pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804 (6)) un Finanšu regulā.

Saskaņā ar iepriekš minētajām regulām ir piemērojami turpmāk izklāstītie pamatprincipi.

—	Pašu resursus maksā dalībvalstis, veicot iemaksas kontā, ko šajā nolūkā Komisijas vārdā atver valsts kasē vai centrālajā bankā. Iepriekš minētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai apmierinātu savas vajadzības pēc naudas līdzekļiem.

—	Dalībvalstis pašu resursus maksā savas valsts valūtā, turpretī Komisijas maksājumi galvenokārt tiek veikti euro.

—

Komisijas vārdā atvērtos bankas kontus nedrīkst pārtērēt. Šis ierobežojums neattiecas uz Komisijas pašu resursu kontiem gadījumā, ja nav izpildītas saistības attiecībā uz aizdevumiem, par ko noslēgts līgums vai kas garantēti saskaņā ar ES Padomes regulām un lēmumiem, un ar konkrētiem nosacījumiem arī gadījumos, kad prasības pēc naudas līdzekļiem pārsniedz kontos esošos naudas līdzekļus.

—	Bankas kontos turētos līdzekļus, kas ir citās valūtās, nevis euro, izmanto maksājumiem tajās pašās valūtās vai periodiski konvertē euro.

Papildus pašu resursu kontiem Komisija atver citus bankas kontus centrālajās bankās un komercbankās, lai veiktu maksājumus un saņemtu citus ieņēmumus, kas nav dalībvalstu iemaksas budžetā.

Kases un maksājumu operācijas lielā mērā ir automatizētas un balstītas uz mūsdienīgām informācijas sistēmām. Tiek piemērotas īpašas procedūras, lai garantētu sistēmu drošību un nodrošinātu pienākumu sadali saskaņā ar Finanšu regulu, Komisijas iekšējās kontroles standartiem un revīzijas principiem.

Komisijas kases un maksājumu operāciju pārvaldību reglamentē rakstveida pamatnostādņu un procedūru kopums, kura mērķis ir samazināt darbības un finanšu risku un nodrošināt atbilstošu kontroles līmeni. Tās aptver dažādas darbības jomas (piemēram, maksājumu izpildi un naudas pārvaldību, naudas plūsmas prognozēšanu, darbības nepārtrauktību utt.), turklāt pamatnostādņu un procedūru ievērošana tiek regulāri pārbaudīta.

Naudas sodi

Provizoriski iekasēti naudas sodi: noguldījumi

Summas, kas saņemtas pirms 2010. gada, paliek tādu banku kontos, kuras ir īpaši izvēlētas provizoriski iekasētu naudas sodu noguldījumu turēšanai. Bankas tiek izvēlētas atbilstīgi Finanšu regulā noteiktajām konkursa procedūrām. Līdzekļu izvietošanu konkrētās bankās nosaka saskaņā ar iekšējo riska pārvaldības politiku, kurā definētas kredītreitinga prasības un līdzekļu apjoms, kādu var izvietot un kas ir proporcionāls darījuma partnera pašu kapitālam. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.

Provizoriski iekasēti naudas sodi: BUFI portfelis

Sākot no 2010. gada, piemēroto un provizoriski iekasēto naudas sodu summas iegulda īpaši izveidotā BUFI portfelī. Portfeļa galvenais mērķis ir samazināt ar finanšu tirgiem saistītos riskus un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem subjektiem, piemērojot garantētu atdevi, ko aprēķina uz vienas un tās pašas bāzes, naudas soda nominālajai summai. Tomēr minimālā garantētā atdeve, ko piemēro subjektiem pirms jaunās Finanšu regulas stāšanās spēkā 2018. augustā, ir nulle. Aktīvu pārvaldību provizoriski iekasētajiem naudas sodiem veic Komisija saskaņā ar iekšējām aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm. Ir izstrādātas procedūru rokasgrāmatas, kas aptver tādas konkrētas jomas kā kases operāciju pārvaldība, un tās izmanto attiecīgās funkcionālās vienības. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējām pamatnostādnēm un procedūrām.

Aktīvu pārvaldības darbību mērķis ir ieguldīt Komisijai provizoriski samaksātos naudas sodus tā, lai:

—	nodrošinātu līdzekļu vieglu pieejamību vajadzības gadījumā, vienlaikus

—	cenšoties parastos apstākļos panākt atdevi, kas vidēji atbilst BUFI kritērija atdevei, atskaitot radušās izmaksas un saglabājot to naudas sodu nominālvērtību, kurus Komisija piemērojusi pirms jaunās Finanšu regulas stāšanās spēkā 2018. gada augustā.

Investīcijas ir ierobežotas un būtībā attiecas tikai uz šādām kategorijām: termiņnoguldījumi dalībvalstu centrālajās bankās, valsts parāda aģentūrās, valstij pilnībā piederošās vai valsts garantētās bankās vai pārvalstiskās iestādēs, kā arī obligācijas, vekseļi un noguldījumu sertifikāti, ko emitējušas valsts vai pārvalstiskas iestādes.

Finanšu garantijas

Ievērojamu daļu no finanšu iestāžu piešķirtām garantijām Komisija tur saistībā ar naudas sodiem, ko tā piemēro uzņēmumiem par ES konkurences noteikumu pārkāpumiem (skatīt 2.6.1.2. skaidrojumu). Uzņēmumi, kuriem tiek uzlikts naudas sods, nodrošina šādas garantijas kā alternatīvu provizoriska maksājuma veikšanai. Garantijas tiek pārvaldītas atbilstīgi iekšējai riska pārvaldības politikai. Tiek regulāri noteikti un novērtēti finanšu un darbības riski un pārbaudīta atbilstība iekšējai politikai un procedūrām.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Noteikumus un principus attiecībā uz Garantiju fonda aktīvu pārvaldību nosaka 1994. gada 25. novembra konvencija starp Komisiju un EIB un tās turpmāki grozījumi. Šā garantiju fonda valūta ir tikai euro. Tas veic investīcijas tikai šajā valūtā, lai izvairītos no ārvalstu valūtas riska. Aktīvu pārvaldība balstās uz tradicionālajiem piesardzības noteikumiem, kas ir jāievēro attiecībā uz finanšu darbību. Īpaša uzmanība ir jāpievērš risku samazināšanai, un ir jānodrošina, lai pārvaldītos aktīvus varētu pārdot vai nodot bez lielas kavēšanās, ņemot vērā segtās saistības.

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fonds tika izveidots ar ESIF regulu – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. Fonda aktīvu pārvaldības noteikumi un principi ir noteikti Komisijas 2016. gada 21. janvāra Lēmumā C(2016) 165. Fondu pārvalda Komisija, kas ir pilnvarota ieguldīt ESIF galvojuma fonda aktīvus finanšu tirgos saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot atbilstošos piesardzības noteikumus. Pārvaldītie aktīvi nodrošina pietiekamu likviditāti saistībā ar iespējamajiem garantiju pieprasījumiem, vienlaikus cenšoties panākt optimālu atdeves un riska līmeni, kas ir saderīgs ar augsta drošības un stabilitātes līmeņa saglabāšanu.

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fonds ir izveidots ar EFIA regulu – skatīt 2.4.1. skaidrojumu. EFIA garantiju fonda aktīvus pārvalda Komisija saskaņā ar iekšējām pamatnostādnēm un aktīvu pārvaldības pamatnostādnēm, kas ietvertas Komisijas 2017. gada 22. novembra Lēmuma C(2017) 7693 1. pielikumā. Komisija ir pilnvarota ieguldīt EFIA garantiju fonda aktīvus finanšu tirgos saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu, ievērojot atbilstošos piesardzības noteikumus. Aktīvus pārvalda tā, lai nodrošinātu pietiekamu likviditāti saistībā ar iespējamajiem garantiju pieprasījumiem, vienlaikus cenšoties panākt optimālu atdeves un riska līmeni, kas ir savietojams ar augsta drošības un stabilitātes līmeņa saglabāšanu.

6.3. VALŪTAS RISKS

ES finanšu instrumentu valūtas risks gada beigās – neto pozīcija

miljoni EUR
	31.12.2019.
	USD	GBP	DKK	SEK	EUR	Citi	Kopā
Finanšu aktīvi
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	577	62	17	9	17 723	21	18 407
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	(393)	—	—	—	529	—	137
Aizdevumi (7)	17	32	—	—	65	7	121
Debitoru parādi un atgūstamās summas	30	804	62	93	22 751	233	23 974
Nauda un naudas ekvivalenti	100	311	319	432	16 910	1 673	19 745
	332	1 209	398	533	57 979	1 934	62 384
Finanšu saistības
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	(0)	—	—	—	(10)	(2)	(12)
Parādi kreditoriem	(5)	(1)	(0)	(1)	(27 200 )	(33)	(27 241 )
	(5)	(1)	(0)	(1)	(27 211 )	(35)	(27 254 )
Kopā	326	1 208	398	532	30 768	1 898	35 130

miljoni EUR
	31.12.2018.
	USD	GBP	DKK	SEK	EUR	Citi	Kopā
Finanšu aktīvi
Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	619	57	18	7	14 725	17	15 443
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	(475)	—	—	—	491	—	16
Aizdevumi (8)	6	0	—	—	56	5	67
Debitoru parādi un atgūstamās summas	19	4 109	99	109	20 026	303	24 664
Nauda un naudas ekvivalenti	49	1 524	290	406	14 338	1 505	18 113
	218	5 690	407	523	49 635	1 830	58 303
Finanšu saistības
Finanšu saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	—	—	—	—	(20)	(2)	(22)
Parādi kreditoriem	(2)	(1)	(0)	(0)	(32 218 )	(5)	(32 227 )
	(2)	(1)	(0)	(0)	(32 238 )	(7)	(32 249 )
Kopā	216	5 689	407	523	17 397	1 824	26 055

Ja euro kurss pret citām valūtām būtu paaugstinājies par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:

miljoni EUR
	Saimnieciskās darbības rezultāts
	USD	GBP	DKK	SEK
2019	(14)	(104)	(35)	(48)
2018	(7)	(512)	(35)	(47)

miljoni EUR
	Neto aktīvi
	USD	GBP	DKK	SEK
2019	(17)	(6)	(2)	(1)
2018	(13)	(5)	(2)	(1)

Ja euro kurss pret šīm valūtām būtu pazeminājies par 10 %, tam būtu bijusi šāda ietekme:

miljoni EUR
	Saimnieciskās darbības rezultāts
	USD	GBP	DKK	SEK
2019	17	127	42	58
2018	9	625	43	57

miljoni EUR
	Neto aktīvi
	USD	GBP	DKK	SEK
2019	20	7	2	1
2018	16	6	2	1

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Finanšu aktīvi un saistības patlaban ir tikai euro valūtā, tāpēc ES nav ārvalstu valūtas riska.

Kase

Dalībvalstu samaksātie pašu resursi valūtās, kas nav euro, tiek turēti pašu resursu kontos saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804). Kad tie ir vajadzīgi maksājumu veikšanai, tos konvertē euro. Šo līdzekļu pārvaldības procedūras nosaka iepriekš minētā regula. Atsevišķos gadījumos šos līdzekļus izmanto tieši, lai veiktu maksājumus tajās pašās valūtās.

Komisijai komercbankās ir vairāki konti ES valūtās, kas nav euro, un konti ASV dolāros un Šveices frankos, lai veiktu maksājumus šajās valūtās. Šos kontus papildina atkarībā no veicamo maksājumu summas, tāpēc to atlikumi nav pakļauti valūtas riskam.

Ja dažādi ieņēmumi (ieņēmumi, kas nav pašu resursi) tiek saņemti valūtās, kas nav euro, tos pārskaita uz Komisijas kontiem attiecīgajās valūtās, ja tie ir vajadzīgi maksājumu izpildei, vai konvertē euro un pārskaita uz euro kontiem. Avansa konti, kuri tiek turēti valūtās, kas nav euro, tiek papildināti atkarībā no aplēsto vietējo īstermiņa maksājumu vajadzībām attiecīgajā valūtā. Šo kontu atlikumi tiek uzturēti atbilstoši to attiecīgajam maksimālajam apjomam.

Naudas sodi

Visus naudas sodus piemēro, maksā vai provizoriski sedz euro valūtā, un tāpēc tie nerada ārvalstu valūtas risku.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Šā fonda finanšu aktīvi ir euro, tāpēc valūtas risks nepastāv. Aizdevumi, ko ES pārņem fondam izdoto pieprasījumu rezultātā pēc tam, kad aizdevuma saņēmējs neveic maksājumus, tiek īstenoti to oriģinālajā valūtā un tāpēc rada ES valūtas risku. Ņemot vērā aizdevumu atmaksas grafika nenoteiktību, nav pasākumu, kas kompensētu ārvalstu valūtas svārstības (riska ierobežošanas darbības).

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fonda valūtas šobrīd ir gan euro, gan ASV dolāri. Valūtas risku pārvalda, noslēdzot atvasināto instrumentu līgumus (regulētā tirgū netirgoti ārvalstu valūtas nākotnes līgumi), kas ierobežo ASV dolāros veikto investīciju portfeļa tirgus vērtību. Neierobežota ārvalstu valūtas riska maksimālais limits ir noteikts 1 % apmērā no kopējās portfeļa vērtības kritērija un gada stratēģijas piešķīrumu ietvaros. Tādējādi, ja ASV dolāru investīciju tirgus vērtība pieaug vai samazinās, pārsniedzot 1 % robežu vai nokrītoties zem tās, rodas līdzsvarojoša tirdzniecība (jauns regulētā tirgū netirgots nākotnes līgums ar tādu pašu vai pretējo virzienu), attiecīgi koriģējot vai apvēršot pozīciju, kuras risks tiek ierobežots. Ierobežojuma koriģēšanu var izraisīt arī EUR/USD valūtas maiņas kursa izmaiņas.

Aizdevumi, kurus ES pārņem fondam izdoto pieprasījumu rezultātā pēc tam, kad aizdevuma saņēmējs neveic maksājumus, tiek īstenoti to oriģinālajā valūtā un tāpēc rada ES valūtas risku. Tā kā pastāv pārņemto aizdevumu atmaksas grafika nenoteiktība, nav pasākumu, kas kompensētu ārvalstu valūtas svārstības (riska ierobežošanas darbības).

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fonda valūta patlaban ir tikai euro, tomēr aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs par EFIA garantiju fondu ir paredzēta iespēja ieguldīt konkrētos aktīvos, kas denominēti citā valūtā, nevis euro.

6.4. PROCENTU LIKMJU RISKS

Tabulā turpmāk ir attēlots pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu procentu likmju jutīgums, pieņemot, ka iespējamās izmaiņas procentu likmēs ir +/–100 bāzes punkti (1 %).

miljoni EUR
	Palielinājums (+) / samazinājums (–) bāzes punktos	Ietekme uz neto aktīviem
2019: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	+100	(447)
2019: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	-100	483
2018: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	+100	(348)
2018: Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi	-100	374

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Eiropas Savienībai savas aizdevumu un aizņēmumu darbības veida dēļ ir ievērojami aktīvi un saistības, par kuriem tiek maksāti procenti. Tomēr procentu likmju riska nav, jo aizņēmumi tiek kompensēti ar līdzvērtīgiem aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem (kompensējošās darbības).

Kase

Komisijas kase naudu neaizņemas, tāpēc tā nav pakļauta procentu likmju riskam. Tomēr tiek aprēķināti procenti par atlikumiem dažādajos bankas kontos. Tāpēc Komisija ir ieviesusi pasākumus, lai nodrošinātu, ka gūtie procentu ienākumi no tās bankas kontiem regulāri atbilst tirgus procentu likmēm, kā arī to iespējamajām svārstībām.

Konti, kas ir atvērti dalībvalstu valsts kasēs pašu resursu ieņēmumiem, nesaņem procentu ienākumus un ir bezmaksas. Par kontu atlikumiem valstu centrālajās bankās (pašu resursi un citi) var saņemt atlīdzību saskaņā ar katrā iestādē piemērotajām oficiālajām likmēm. Tā kā patlaban šiem kontiem piemērotā atlīdzība var būt negatīva, ir ieviestas naudas pārvaldības procedūras, lai pēc iespējas samazinātu atlikumu šajos kontos. Pašu resursu kontus no negatīvas procentu likmes ietekmes aizsargā atbilstīgi Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 609/2014, kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804.

Par komercbanku kontos turētajiem diennakts atlikumiem katru dienu maksā procentus. To pamatā ir mainīgas tirgus likmes, kurām piemēro līgumā noteikto peļņas normu (pozitīvu vai negatīvu). Komercbanku piemērotās likmes parasti ir noteiktas nulles līmenī operatīvajiem atlikumiem līdz noteiktam maksimālajam apjomam.

Jutīgums pret naudas tirgus instrumentu un obligāciju konkrēta portfeļa procentu likmju izmaiņām palielinās līdz ar portfeļa termiņu. Galveno Komisijas pārvaldīto aktīvu portfeļu termiņš ir aprakstīts turpmāk.

Naudas sodi

Provizoriski iekasētie naudas sodi tiek ieguldīti naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar vidējo portfeļa termiņu 2,57 gadi.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Garantiju fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 2,99 gadi.

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 3,07 gadi.

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fondā paredzētais budžets tiek ieguldīts naudas tirgus instrumentu portfelī un ilgtermiņa obligācijās ar kopējo vidējo portfeļa termiņu 2,51 gads.

6.5. KREDĪTRISKS

Summas, kuras atspoguļo ES kredītrisku pārskata perioda beigās, ir finanšu instrumentu uzskaites vērtības, kas norādītas 2. skaidrojumā.

Tādu finanšu aktīvu termiņa analīze, kuru vērtība nav samazinājusies

miljoni EUR
	Kopā	Termiņš nav kavēts, un vērtība nav samazinājusies	Kavēts termiņš, bet vērtība nav samazinājusies
	Kopā	Termiņš nav kavēts, un vērtība nav samazinājusies	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi
Aizdevumi	52 684	52 683	1	—	—
Debitoru parādi un atgūstamās summas	23 974	9 410	2 726	11 543	295
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	137	137	—	—	—
Kopā 31.12.2019.	76 795	62 231	2 727	11 543	295
Aizdevumi	53 939	53 939	0	—	—
Debitoru parādi un atgūstamās summas	24 664	14 737	6 585	3 209	134
Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā	16	16	—	—	—
Kopā 31.12.2018.	78 620	68 692	6 585	3 209	134

Debitoru parādi un atgūstamās summas, kuru termiņš nokavēts mazāk nekā par vienu gadu, ietver atgūstamās summas, kas saistītas ar naudas sodiem 1 799 miljonu EUR apmērā. Debitoru parādi un atgūstamās summas, kuru termiņš nokavēts par vienu līdz pieciem gadiem, ietver atgūstamās summas, kas saistītas ar naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem, 9212 miljonu EUR apmērā, un debitoru parādi un atgūstamās summas, kuru termiņš nokavēts par vairāk nekā pieciem gadiem, ietver atgūstamās summas, kas saistītas ar naudas sodiem par konkurences noteikumu pārkāpumiem, 257 miljonu EUR apmērā. Iepriekš norādītās summas lielā mērā tiek segtas ar banku garantijām, tāpēc Komisija nav pakļauta lielam kredītriskam. Uzņēmumi, kam tiek uzlikts naudas sods, nodrošina šādas garantijas kā alternatīvu provizorisku maksājumu veikšanai. Papildus šīm summām debitoru parādi un atgūstamās summas, kuru termiņš nokavēts par mazāk nekā vienu gadu, un debitoru parādi un atgūstamās summas, kuru termiņš nokavēts par vienu līdz pieciem gadiem, ietver atgūstamās summas attiecīgi 0,8 miljardu EUR un 2,1 miljarda EUR apmērā, kas saistītas ar 2.6.1.1. skaidrojumā minēto pārkāpuma lietu.

To finanšu aktīvu kredītkvalitāte, kuru termiņš nav nokavēts un vērtība nav samazinājusies

miljoni EUR
	31.12.2019.
	AFS (9)	Finanšu aktīvi FVSD (10)	Aizdevumi	Debitoru parādi un atgūstamās summas	Nauda	Kopā
Darījumu partneri ar ārēju kredītreitingu
Augstākā un augsta pakāpe	8 848	137	32	3 632	15 452	28 101
Augšējā vidējā pakāpe	3 588	—	23 013	1 444	3 688	31 734
Apakšējā vidējā pakāpe	2 298	—	24 711	1 867	322	29 198
Ārpus investīciju pakāpes	264	—	4 855	478	262	5 858
	14 998	137	52 610	7 422	19 724	94 891
Darījumu partneri bez ārēja kredītreitinga
1. grupa	—	—	73	1 987	21	2 082
2. grupa	—	—	—	2	—	2
	—	—	73	1 989	21	2 083
Kopā	14 998	137	52 683	9 410	19 745	96 974

miljoni EUR
	31.12.2018.
	AFS (9)	Finanšu aktīvi FVSD (10)	Aizdevumi	Debitoru parādi un atgūstamās summas	Nauda	Kopā
Darījumu partneri ar ārēju kredītreitingu
Augstākā un augsta pakāpe	9 019	16	98	9 064	14 950	33 146
Augšējā vidējā pakāpe	3 209	—	23 513	755	2 740	30 217
Apakšējā vidējā pakāpe	1 765	—	25 775	1 456	181	29 177
Ārpus investīciju pakāpes	—	—	4 488	200	221	4 909
	13 993	16	53 874	11 475	18 092	97 449
Darījumu partneri bez ārēja kredītreitinga
1. grupa	—	—	64	3 262	21	3 347
2. grupa	—	—	2	0	—	2
	—	—	66	3 262	21	3 349
Kopā	13 993	16	53 939	14 737	18 113	100 797

Finanšu aktīvi, kas nav iekļauti iepriekšējā tabulā, ir pārdošanai pieejami finanšu aktīvi pašu kapitāla instrumentu veidā bez ārējā kredītreitinga. Četru iepriekš minēto riska kategoriju pamatā principā ir ārējā reitinga aģentūru vērtējuma kategorijas, un tās atbilst šādiem vērtējumiem:

—	augstākā un augsta pakāpe: Moody P-1, Aaa–Aa3; S&P A-1+, A-1, no AAA līdz AA–; Fitch F1+, F1, no AAA līdz AA– un līdzvērtīgs,

—	augšējā vidējā pakāpe: Moody P-2, A1–A3; S&P A-2, no A+ līdz A–; Fitch F2, no A+ līdz A– un līdzvērtīgs,

—	apakšējā vidējā pakāpe: Moody P-3, Baa1–Baa3; S&P A-3, no BBB+ līdz BBB–; Fitch F-3, no BBBB+ līdz BBB– un līdzvērtīgs,

—	ārpus investīciju pakāpes: Moody not prime, Ba1–C; S&P B, C, no BB+ līdz D; Fitch B, C, no BB+ līdz D un līdzvērtīgs.

Jāņem vērā, ka ES šo ārējo aģentūru vērtējuma kategorijas izmanto kā atskaites punktu īpaši attiecībā uz finanšu instrumentiem un komercbankām, bet pēc atsevišķu gadījumu analīzes ES var glabāt summas kādā no iepriekš minētajām riska kategorijām pat tad, ja viena vai vairākas no iepriekš minētajām kredītreitinga aģentūrām ir pazeminājušas atbilstošā darījuma partnera reitingu. Darījuma partneru bez reitinga vērtējuma 1. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš nav bijuši saistību nepildīšanas gadījumi, bet 2. grupa attiecas uz parādniekiem, kuriem iepriekš ir bijuši saistību nepildīšanas gadījumi.

Summas, kas iepriekš norādītas kategorijā “aizdevumi ārpus investīciju pakāpes”, ir galvenokārt saistītas ar finansiālā atbalsta aizdevumiem, ko Komisija izmaksājusi finanšu grūtībās nonākušām partnervalstīm. Summa, kas ietverta kategorijā “debitoru parādi un atgūstamās summas”, ir saistīta ar summām, kas atgūstamas no konkrētām dalībvalstīm, pamatojoties uz noteikumiem par pašu resursiem vai citu juridisko pamatu. Summa, kas ietverta kategorijā “nauda”, attiecas uz pašu resursu banku kontiem, kas atvērti konkrētu dalībvalstu valsts kasē vai centrālajā bankā, lai glabātu pašu resursu iemaksas, kā tas paredzēts iepriekš minētajā regulā. Iepriekš minētos kontus Komisija drīkst izmantot tikai, lai segtu tās vajadzības pēc naudas līdzekļiem budžeta izpildei.

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Kredītrisku pārvalda, vispirms iegūstot valsts garantijas Euratom gadījumā, pēc tam izmantojot Garantiju fondu ārējai darbībai (MFA un Euratom), tad – izmantojot iespēju nepieciešamos līdzekļus iegūt no Komisijas pašu resursu kontiem dalībvalstīs un, visbeidzot, izmantojot ES budžetu.

Tiesību aktos par pašu resursiem pašu resursu maksājumiem noteiktais maksimālais apjoms ir 1,20 % no dalībvalstu NKI, un 2019. gadā 0,88 % bija faktiski izmantoti maksājumu apropriāciju segšanai. Tas nozīmē, ka 2019. gada 31. decembrī šo garantiju segšanai bija pieejama rezerve 0,32 % apmērā. Šajā nolūkā ES ir tiesības vērsties pie visām dalībvalstīm, lai nodrošinātu ES juridiskā pienākuma izpildi pret aizdevējiem.

Kase

Lielākā daļa Komisijas kases līdzekļu saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804) par pašu resursiem tiek turēti kontos, kurus dalībvalstis atvērušas savu iemaksu veikšanai (pašu resursi). Visi šie konti ir atvērti dalībvalstu valsts kasē vai valsts centrālajā bankā. Šīs iestādes nodrošina Komisijai zemāko kredīta (vai darījuma partnera) risku, jo risku uzņemas dalībvalstis. Attiecībā uz Komisijas kases līdzekļiem komercbankās, kurus tur maksājumu izpildes vajadzībām, – šos kontus papildina nepieciešamības brīdī, un tos automātiski pārvalda kases naudas pārvaldības sistēma. Katrā kontā tur naudas apjomu minimālā līmenī, kas atbilst vidējai no šāda konta veikto ikdienas maksājumu summai. Tā rezultātā šajos kontos diennaktī turētās kopsummas vienmēr ir nelielas (vidēji kopumā mazāk par 70 miljoniem EUR, un šī summa ir sadalīta starp aptuveni 20 kontiem), tādējādi nodrošinot, ka risks Komisijai ir ierobežots. Šīs summas ir jāskata kontekstā ar dienas vispārējiem līdzekļu atlikumiem kasē, kuri 2019. gadā bija robežās no 6 miljardiem EUR līdz 40 miljardiem EUR, un vispārējais no Komisijas kontiem veikto maksājumu apmērs 2019. gadā pārsniedza 158 miljardus EUR.

Turklāt komercbanku atlasei piemēro īpašas pamatnostādnes, lai vēl vairāk samazinātu darījuma partnera risku, kas pastāv Komisijai:

—	visas komercbankas tiek izvēlētas konkursa kārtībā. Minimālais īstermiņa kredītreitings, kas nepieciešams, lai piedalītos konkursā, ir Moody's P-1 vai līdzvērtīgs; īpašos un pienācīgi pamatotos gadījumos ir pieņemams arī zemāks līmenis,

—	to komercbanku kredītreitings, kurās Komisijai ir konti, tiek pārraudzīts ik dienas,

—

delegācijās ārpus ES avansa konti tiek turēti vietējās bankās, kuras tiek izvēlētas, izmantojot vienkāršotu konkursa procedūru. Reitinga prasības ir atkarīgas no vietējās situācijas un var būtiski atšķirties pa valstīm. Lai ierobežotu risku, šo kontu atlikumi tiek turēti zemākajā iespējamajā līmenī (ņemot vērā darbības vajadzības); tie tiek regulāri papildināti, un piemēroto maksimālo apjomu katru gadu pārskata.

Naudas sodi

Provizoriski iekasēti naudas sodi: noguldījumi

Bankas, kurās tiek turēti noguldījumi naudas sodiem, kas provizoriski iekasēti līdz 2010. gadam, ir izvēlētas konkursa kārtībā atbilstīgi riska pārvaldības politikai, kas nosaka kredītreitinga prasības un līdzekļu apjomu, kādu var turēt proporcionāli darījuma partnera pašu kapitālam.

Komercbankām, kuras ir īpaši atlasītas provizoriski iekasētu naudas sodu glabāšanai, parasti ir jābūt ar minimālo ilgtermiņa reitingu A– (S&P vai līdzvērtīgs), un parasti ir vajadzīgas divas reitinga aģentūras. Ja šīs grupas bankām tiek pazemināts reitings, veic īpašus pasākumus. Turklāt katrā bankā glabātā summa ir ierobežota un nepārsniedz noteiktu procentuālo daļu no tās pašu kapitāla, un šī procentuālā daļa mainās atkarībā no katras iestādes reitinga līmeņa. Šāda ierobežojuma aprēķināšanā vērā tiek ņemta arī tādu nenokārtoto garantiju summa, kuras Komisijai izsniegusi tā pati iestāde. Regulāri tiek pārskatīta visu esošo noguldījumu atbilstība piemērojamajām politikas prasībām.

Provizoriski iekasēti naudas sodi: BUFI portfelis

Attiecībā uz valsts parāda vērtspapīros veiktajām investīcijām no provizoriski iekasētiem naudas sodiem, kas piemēroti no 2010. gada, Komisija uzņemas kredītrisku. Vislielākā riska darījumu koncentrācija ir ar Spāniju – 20 % no portfeļa. Piecas valstis ar visaugstāko riska darījumu apjomu (Spānija, Itālija, Vācija, Francija un Beļģija) kopā veido 52 % no investīciju portfeļa. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir A (S&P vai līdzvērtīgs).

Finanšu garantijas

Šādu garantiju pieņemšanai piemērotā riska pārvaldības politika nodrošina Komisijai augstu kredītkvalitāti. Minētā politika ietver maksimālās pakļautības kredītriskam noteikšanu attiecībā uz konkrētu finanšu nozares subjektu, pamatojoties uz tā kredītreitingu un subjekta kapitāla līmeni, kas uzskaitīts tā SFPS finanšu pārskatos. Tiek regulāri pārskatīta piešķirto garantiju atbilstība piemērojamajām politikas prasībām.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs un/vai investīciju stratēģijā ir noteikti konkrēti limiti un ierobežojumi, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku. Šādi limiti un ierobežojumi ietver atbilstības kritērijus, absolūtos kredītlimitus nominālajā izteiksmē atkarībā no emitenta kategorijas, relatīvās koncentrācijas limitus atkarībā no emitenta kategorijas un koncentrācijas limitus katrai emisijai. Visas investīcijas ir novērtētas vismaz kā atbilstošas investīciju pakāpei.

ESIF galvojuma fonds

Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs, riska un investīciju stratēģijās ir noteikti konkrēti limiti un ierobežojumi, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku, kas ir ierobežots līdz investīcijas pakāpei, izņemot attiecībā uz ES dalībvalstu kredītrisku. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir BBB+ (S&P vai līdzvērtīgs).

Tā kā vienīgais darījuma partneris visiem spēkā esošajiem regulētā tirgū netirgotajiem valūtas nākotnes līgumiem 2019. gada 31. decembrī bija Banque de France, šajā datumā nebija nodrošināti nekādi kredītkvalitātes uzlabojumi, piemēram, nodrošinājums, savstarpējo prasījumu ieskaita līgumi vai garantijas. Maksimālais kredītrisks ārvalstu valūtas atvasinātajiem instrumentiem ar pozitīvu patieso vērtību pārskata perioda beigās ir vienāds ar uzskaites vērtību bilancē.

EFIA garantiju fonds

Aktīvu pārvaldības pamatnostādnēs, riska un investīciju stratēģijās ir noteikti konkrēti limiti un ierobežojumi, lai ierobežotu portfeļa kredītrisku, kas ir ierobežots līdz investīciju pakāpei, izņemot attiecībā uz ES dalībvalstu kredītrisku. Portfeļa vidējais svērtais kredītreitings ir BBB+ (S&P vai līdzvērtīgs).

6.6. LIKVIDITĀTES RISKS

Finanšu saistību termiņu analīze dalījumā pa atlikušajiem līgumā noteiktajiem termiņiem

miljoni EUR
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Aizņēmumi	(1 273 )	(19 312 )	(31 978 )	(52 564 )
Parādi kreditoriem	(27 241 )	—	—	(27 241 )
Finanšu garantiju saistības	(20)	—	—	(20)
Citi	(149)	(640)	(1 132 )	(1 921 )
Kopā 31.12.2019.	(28 684 )	(19 952 )	(33 110 )	(81 746 )
Aizņēmumi	(2 350 )	(17 363 )	(34 158 )	(53 872 )
Parādi kreditoriem	(32 227 )			(32 227 )
Citi	(252)	(648)	(1 112 )	(2 012 )
Kopā 31.12.2018.	(34 829 )	(18 011 )	(35 270 )	(88 110 )

Finanšu instrumenti patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

miljoni EUR
	< 1 gads	1–5 gadi	> 5 gadi	Kopā
Atvasināto instrumentu maksāšanas pozīcija	(397)	(2)	(7)	(406)
Atvasināto instrumentu saņemšanas pozīcija	395	—	—	395
Neto naudas plūsmas 31.12.2019.	(2)	(2)	(7)	(10)
Atvasināto instrumentu maksāšanas pozīcija	(490)	(2)	(6)	(498)
Atvasināto instrumentu saņemšanas pozīcija	477	—	—	477
Neto naudas plūsmas 31.12.2018.	(14)	(2)	(6)	(21)

Aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālo atbalstu

Likviditātes risks no aizņēmumiem parasti tiek kompensēts ar līdzvērtīgiem aizdevumiem ar tādiem pašiem noteikumiem (kompensējošās darbības). Saistībā ar MFA un Euratom Garantiju fonds ārējai darbībai kalpo par likviditātes rezervi (vai drošības tīklu) gadījumā, ja aizņēmējs neveic maksājumu vai kavējas ar maksājuma veikšanu. Attiecībā uz MB Padomes Regulā (EK) Nr. 431/2009 (25) ir paredzēta procedūra, kas nodrošina pietiekamu laiku, lai iegūtu līdzekļus, izmantojot Komisijas pašu resursu kontus dalībvalstīs. Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010 (26) ir noteikta līdzīga procedūra attiecībā uz EFSM.

Kase

ES budžeta principi nodrošina, lai vispārējie naudas resursi gadam vienmēr būtu pietiekami visu maksājumu veikšanai. Faktiski dalībvalstu kopējās iemaksas apvienojumā ar dažādiem ieņēmumiem ir vienādas ar maksājumu apropriāciju summu budžeta gadam. Tomēr dalībvalstu iemaksas tiek saņemtas kā 12 mēneša maksājumi gada laikā un ir balstītas uz pieņemto budžetu, savukārt maksājumi ir atkarīgi no operatīvajām vajadzībām. Turklāt saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 609/2014 (par metodēm un procedūru, lai darītu pieejamus pašu resursus, kas grozīta ar Padomes Regulu (ES, Euratom) 2016/804) dalībvalstu iemaksas saistībā ar budžeta grozījumiem, kas tiek apstiprināti konkrētā mēnesī (N), kļūst pieejamas tikai N+1 mēneša pirmajā darbdienā (ja tās apstiprinātas līdz konkrētā mēneša 16. datumam) vai N+2 mēneša pirmajā darbdienā (ja tās apstiprinātas konkrētā mēneša 16. datumā vai vēlāk), savukārt saistītās maksājumu apropriācijas ir pieejamas uzreiz.

Lai nodrošinātu, ka vienmēr ir pietiekams kases līdzekļu apjoms konkrētajā mēnesī veicamo maksājumu segšanai, ir ieviesta kārtība regulārai naudas līdzekļu prognozēšanai, un vajadzības gadījumā dalībvalstīm var pieprasīt veikt pašu resursu vai papildu līdzekļu avansa iemaksas atbilstoši noteiktiem limitiem un nosacījumiem. Operatīvo vajadzību un pēdējos gados pieredzēto vispārējo budžeta ierobežojumu dēļ ir vairāk jāuzrauga maksājumu ritms gada laikā. Papildus iepriekš minētajam Komisijas ikdienas kases operāciju kontekstā automatizēti naudas pārvaldības rīki nodrošina pietiekamu likviditāti ikvienā Komisijas bankas kontā katru dienu.

Naudas sodi

BUFI fondu, kurā iegulda provizoriski samaksāto naudas sodu, pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām. Portfelis sastāv galvenokārt no vērtspapīriem ar augstu likviditāti, ko var pārdot, lai segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Turklāt tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 24 %.

Garantiju fonds ārējai darbībai

Fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām. Tāpēc fonds uztur pietiekamu daudzumu naudas aktīvu, lai segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 11 %.

ESIF galvojuma fonds

ESIF galvojuma fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām. Portfelis sastāv no likvīdiem aktīviem, ko var pārdot, lai pēc vajadzības segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Turklāt tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 23 %.

Atvasināto instrumentu līgumu norēķins ir norādīts bruto vērtībā un ir balstīts uz līgumā noteikto termiņu. Saistības tiek pildītas, pārdodot ASV dolāros denominētos aktīvus un/vai veicot mijmaiņas darījumus, kā rezultātā var rasties naudas aizplūde ārvalstu valūtas maiņas kursu starpības dēļ.

Attiecībā uz nodrošinājuma/drošības rezerves prasībām nav nepieciešama likviditātes pārvaldība, jo pašreizējais riska ierobežošanas darījuma partneris piekrīt strādāt ar Komisiju bez jebkādām prasībām attiecībā uz nodrošinājumu/drošības rezervi.

EFIA garantiju fonds

EFIA garantiju fondu pārvalda, ievērojot principu, ka aktīviem jābūt pietiekami likvīdiem un izmantojamiem attiecīgajām saistībām.

Portfelis sastāv no likvīdiem aktīviem, ko var pārdot, lai pēc vajadzības segtu īstermiņa izejošās naudas plūsmas. Turklāt tās naudas, naudas ekvivalentu un vērtspapīru īpatsvars, kam termiņš ir līdz vienam gadam, ir 42 %.

Citi finanšu instrumenti: atvasināto instrumentu finanšu saistības

ES 2017. gadā noslēdza atvasinātā instrumenta līgumu (ārvalstu valūtu opcija), kas sedz tās ārvalstu maiņas valūtas devalvāciju, kura saistīta ar finanšu iestāžu izsniegtiem aizdevumiem, Austrumu partnerības MVU finansēšanas mehānisma ietvaros (skatīt 2.11.2. skaidrojumu). Turklāt ES galvojums par pašu kapitāla portfeļiem, kas ir EIB grupas turējumā, radīja finansiālu saistību kompensēt pamatā esošo investīciju vērtības izmaiņas vai samazināšanos. Attiecībā uz pārējiem finanšu instrumentiem, ko finansē no ES budžeta, ES saistību apjoms, kas attiecas uz šiem instrumentiem, nevar pārsniegt piešķirto summu, tādējādi tiek mazināts likviditātes risks.

7. INFORMĀCIJA PAR SAISTĪTĀM PERSONĀM

7.1. SAISTĪTĀS PERSONAS

ES saistītās personas ir ES konsolidētie subjekti, asociētie uzņēmumi un šo subjektu augstākie vadītāji. Tā kā darījumi starp šiem subjektiem notiek ES parasto darbību ietvaros, tad atbilstīgi ES grāmatvedības noteikumiem attiecībā uz šādiem darījumiem nav nepieciešamas īpašas informācijas atklāšanas prasības.

7.2. AUGSTĀKAJIEM VADĪTĀJIEM PIEŠĶIRTĀS SUMMAS

Lai sniegtu informāciju par saistīto personu darījumiem attiecībā uz ES augstāko vadību, šādas personas ir iedalītas piecās kategorijās:

1. kategorija – Eiropadomes priekšsēdētājs, Komisijas priekšsēdētājs un Eiropas Savienības Tiesas priekšsēdētājs;

2. kategorija – Komisijas priekšsēdētāja vietnieks un Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos, kā arī citi Komisijas priekšsēdētāja vietnieki;

3. kategorija – Padomes ģenerālsekretārs, Komisijas locekļi, Eiropas Savienības Tiesas tiesneši un ģenerāladvokāti, Vispārējās tiesas priekšsēdētājs un locekļi, ombuds un Eiropas datu aizsardzības uzraudzītājs;

4. kategorija – Eiropas Revīzijas palātas priekšsēdētājs un locekļi;

5. kategorija – iestāžu un aģentūru augstāko kategoriju ierēdņi.

Kopsavilkums par tiem piešķirtajām summām ir sniegts turpmāk, un papildinformāciju var atrast tīmekļa vietnē Europa publicētajos Civildienesta noteikumos, kas ir oficiāls dokuments, kurā aprakstītas visu ES ierēdņu tiesības un pienākumi. Augstākie vadītāji nav saņēmuši no ES aizdevumus ar atvieglotiem noteikumiem.

AUGSTĀKAJAI VADĪBAI PIEŠĶIRTĀS FINANŠU SUMMAS

EUR
Piešķirtās summas (vienam darbiniekam)	1. kategorija	2. kategorija	3. kategorija	4. kategorija	5. kategorija
Pamatalga (mēnesī)	28 461,39	25 780,25 -	20 624,20 -	22 274,14 -	13 113,98 -
		26 811,47	23 202,23	23 717,84	20 624,20

Uzturēšanās/ekspatriācijas pabalsts	15 %	15 %	15 %	15 %	no 0–4 % līdz 16 %

Ģimenes pabalsti:
Mājsaimniecība (% no algas)	2 % + 191,44	2 % + 191,44	2 % + 191,44	2 % + 191,44	2 % + 191,44
Apgādājams bērns	418,31	418,31	418,31	418,31	418,31
Pirmsskola	102,18	102,18	102,18	102,18	102,18
Izglītība vai	283,82	283,82	283,82	283,82	283,82
izglītība ārpus darbavietas	567,38	567,38	567,38	567,38	567,38
Pabalsts tiesnešiem, kuri pilda priekšsēdētāja funkcijas	Neattiecas	Neattiecas	651,20	Neattiecas	Neattiecas

Reprezentācijas pabalsts	1 542,36	991,26	651,20	Neattiecas	Neattiecas

Ikgadējie ceļa izdevumi	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas

Pārvedumi dalībvalstīm:
Pabalsts izglītībai (11)	Jā	Jā	Jā	Jā	Jā
% no algas (11)	5 %	5 %	5 %	5 %	5 %
% no algas bez KK	maks. 25 %	maks. 25 %	maks. 25 %	maks. 25 %	maks. 25 %
Reprezentācijas izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Neattiecas	Neattiecas

Sākot pildīt pienākumus:
Iekārtošanās izdevumi	56 922,77	51 560,49	41 248,39	44 548,28	Atmaksā
		- 53 622,93	- 46 404,45	- 47 435,67
Ģimenes ceļa izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Pārcelšanās izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Beidzot pildīt pienākumus:
Izdevumi par iekārtošanos citā dzīvesvietā	28 461,39	25 780,25 -	20 624,20 -	22 274,14 -	Atmaksā
		26 811,47	23 202,23	23 717,84
Ģimenes ceļa izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Pārcelšanās izdevumi	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā	Atmaksā
Pāreja (% no algas) (12)	40 % – 65 %	40 % – 65 %	40 % – 65 %	40 % – 65 %	Neattiecas
Veselības apdrošināšana	Sedz	Sedz	Sedz	Sedz	Sedz
Pensija (% no algas, pirms nodokļiem)	Maks. 70 %	Maks. 70 %	Maks. 70 %	Maks. 70 %	Maks. 70 %

Atskaitījumi:
Algas nodoklis	8 % – 45 %	8 % – 45 %	8 % – 45 %	8 % – 45 %	8 % – 45 %
Veselības apdrošināšana (% no algas)	1,7 %	1,7 %	1,7 %	1,7 %	1,7 %
Īpaša algas nodeva	7 %	7 %	7 %	7 %	6-7 %
Pensijas atskaitījums	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	Neattiecas	9,7 %
Personu skaits gada beigās	3	8	93	28	112

8. NOTIKUMI PĒC BILANCES DATUMA

Gada pārskati un attiecīgie skaidrojumi tika sagatavoti, izmantojot visjaunāko pieejamo informāciju, un tā ir atspoguļota iepriekš. Šo pārskatu sagatavošanas datumā būtiski ir divi jautājumi, kas aprakstīti turpmāk, proti, Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības un ES reakcija uz koronavīrusa uzliesmojumu. Komisijas grāmatvedei nebija zināmi nekādi būtiski apstākļi, nedz arī viņai tika ziņots par tādiem apstākļiem, kas būtu atsevišķi jāatspoguļo šajā iedaļā.

Koronavīrusa slimība 2019 (Covid-19)

2020. gada pirmajā pusē koronavīrusa uzliesmojumam ir bijusi milzīga ietekme visā pasaulē. Koronavīrusa uzliesmojuma dēļ nav vajadzīgas nekādas korekcijas paziņotajos skaitļos, jo tas ir nekoriģējošs notikums. Attiecībā uz nākamajiem pārskata periodiem dažu finanšu pārskatos ietverto aktīvu un saistību atzīšanu, novērtēšanu un pārklasificēšanu ietekmēs Komisijas ierosināto tūlītējās reaģēšanas iniciatīvu īstenošana (tajā skaitā Ārkārtas atbalsta instrumenta (ESI) atkārtota aktivizēšana un Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM/rescEU) turpmāka nostiprināšana, Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+) un Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma).

—

Ārkārtas atbalsta instrumenta (ESI) aktivizēšana un Savienības civilās aizsardzības mehānisma (UCPM/rescEU) turpmāka nostiprināšana:

ņemot vērā krīzes dziļumu pēc Covid-19 uzliesmojuma, kā arī to vajadzību apjomu un veidu, kuru apmierināšanai vajadzīgs atbalsts no ES budžeta, ES atkārtoti aktivizēja ESI instrumentu. Šis instruments, kas sākotnēji izveidots 2016. gada martā, lai pievērstos ārkārtas situācijai, kas bija radusies pēc bēgļu masveida ieplūšanas Grieķijā (skatīt Padomes Regulu (ES) 2016/369 (27) (2016. gada 15. marts)), tika atkārtoti aktivizēts uz trīs gadiem (2020.–2022. gadu), lai finansētu izdevumus, kas nepieciešami Covid-19 pandēmijas radīto problēmu risināšanai laikposmā no 2020. gada 1. februāra līdz 2022. gada 31. janvārim (skatīt Padomes Regulu (ES) 2020/521 (28) (2020. gada 14. aprīlis)). Lai veicinātu šā mērķa sasniegšanu, 2020. gada budžets tika grozīts, tajā iekļaujot saistību apropriācijas 2,7 miljardu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 1,4 miljardu EUR apmērā (skatīt Eiropas Savienības 2020. gada 17. aprīļa budžeta grozījumu Nr. 2 galīgo pieņemšanu (ES, Euratom) 2020/537 par 2020. finanšu gadu (29)). Šī atkārtotā aktivizēšana ļaus Savienībai izvērst pasākumus smagu seku novēršanai un mazināšanai vienā vai vairākās dalībvalstīs un koordinēti risināt vajadzības saistībā ar Covid-19 katastrofu, šādi papildinot saskaņā ar citiem ES instrumentiem sniegto palīdzību. Šo instrumentu centralizēti pārvalda Komisija, un tas ir galvenokārt vērsts uz tiešo iepirkumu un dotācijām, lai gan dažos gadījumos darbības īstenos ar partneru, piemēram, starptautisku organizāciju, starpniecību.

Kā ESI papildinošs pasākums tika pastiprināts Savienības civilās aizsardzības mehānisms/rescEU, lai būtu iespējams plašāk uzkrāt resursus un koordinēt būtisko resursu sadalījumu visā Eiropā (skatīt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2019/570 (30), kas grozīts ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2020/414 (31) (2020. gada 19. marts) un Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2020/452 (32) (2020. gada 26. marts)). Šajā nolūkā 2020. gada budžets tika grozīts, lai iekļautu papildu saistību apropriācijas 0,3 miljardu EUR apmērā un maksājumu apropriācijas 0,2 miljardu EUR apmērā. UCPM/rescEU nostiprināšana atbalstīs dalībvalstis, tām iegādājoties daļu no vajadzīgā aprīkojuma (tajā skaitā ārstniecības līdzekļus, medicīnisko aprīkojumu, individuālos aizsardzības līdzekļus, laboratoriju nodrošinājumu), tādējādi palielinot apjomu, kā arī papildinot un paplašinot to prioritāro priekšmetu klāstu, kurus iegādājas kopīgā iepirkumā saskaņā ar kopīga iepirkuma līgumu. Tā ir koordinēta pieeja, kas nodrošina dalībvalstīm stabilu stāvokli sarunu vešanā ar nozari par medicīnisko izstrādājumu pieejamību un cenu. Ar rescEU tiešajām dotācijām tiks nodrošināts 100 % finansējums no ES budžeta, kas ietver pilnīgu finansējumu minēto jaudu attīstīšanai un pilnīgu finansējumu aprīkojuma ieviešanas pasākumiem. Iegādātais aprīkojums tiks uzglabāts vienā vai vairākās dalībvalstīs, savukārt lēmumu pieņemšanas process tiks organizēts ES līmenī, nodrošinot ārkārtas palīdzības piegādes papildus valsts krājumiem. Tas būs pieejams visām dalībvalstīm un tiks izmantots, ja valstī tā pieejamība būs nepietiekama.

—

Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRIIplus):

ar CRII, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/460 (33) (2020. gada 30. marts), tika ieviesti īpaši pasākumi investīciju piesaistīšanai dalībvalstu veselības aprūpes sistēmās un citās to ekonomikas nozarēs, reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, nodrošinot tūlītēju likviditāti, lai piesaistītu līdz 37 miljardiem EUR Eiropas publiskā finansējuma, ieviešot elastīgumu ES izdevumu noteikumu piemērošanā un paplašinot ES Solidaritātes fonda darbības jomu. Ar CRIIplus, ko īsteno ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/558 (34) (2020. gada 23. aprīlis), tika ieviesti papildu pasākumi, lai nodrošinātu izņēmuma elastīgumu Eiropas strukturālo un investīciju fondu izmantošanai. 2019. gada bilancē ir iekļauti 6,8 miljardi EUR kā īstermiņa priekšfinansējums, jo šīs summas sākotnēji bija paredzēts atgūt 2020. gadā. Tomēr CRII rezultātā attiecīgās summas tagad paliks dalībvalstīm, lai tās izmantotu ar Covid-19 saistītu investīciju piesaistes paātrināšanai. Tā kā CRII paredz priekšfinansējuma noskaidrošanu vai atgūšanu slēgšanas brīdī un atbilstības periodi var beigties 2022. gadā, šis 6,8 miljardu EUR īstermiņa priekšfinansējums, visticamāk, atbilstoši grāmatvedības noteikumiem 2020. gada finanšu pārskatos tiks pārklasificēts par ilgtermiņa priekšfinansējumu.

—

Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma:

ES kā daļu no tās ārkārtas atbalsta paketes Covid-19 krīzes radītās ekonomiskās ietekmes mazināšanai 2020. gada 19. maijā pieņēma Padomes Regulu (ES) 2020/672 (35), ar ko izveido instrumentu SURE, lai palīdzētu darbiniekiem saglabāt viņu darbu krīzes laikā. SURE ir īslaicīga shēma, kas var nodrošināt dalībvalstīm finansiālu atbalstu (aizdevumus ar izdevīgiem nosacījumiem) līdz 100 miljardu EUR apmērā. Šis instruments ļauj dalībvalstīm pieprasīt ES finansiālo atbalstu, lai palīdzētu finansēt dalībvalstu publisko izdevumu pēkšņu un būtisku pieaugumu, sākot no 2020. gada 1. februāra, saistībā ar saīsināta darbalaika shēmām un tamlīdzīgiem pasākumiem, tajā skaitā pašnodarbinātām personām, vai ar veselību saistītiem pasākumiem, jo īpaši darbavietā, lai reaģētu uz krīzi. Lai ES varētu sniegt finansiālu atbalstu saistībā ar SURE, Komisija ir pilnvarota aizņemties kapitāla tirgos vai no finanšu iestādēm ES vārdā līdz maksimālajai summai 100 miljardi EUR. SURE aizdevumi tiks nodrošināti ar ES budžetu un garantijām, ko sniegs dalībvalstis atbilstoši to daļai ES NKI. Kopējā garantiju summa būs 25 miljardi EUR, un šis instruments kļūs aktīvs tikai tad, kad būs sniegtas visas garantijas. Instrumenta termiņš ir ierobežots līdz 2022. gada 31. decembrim.

—

Next Generation EU:

turklāt 2020. gada 27. maijā priekšsēdētāja fon der Leiena iepazīstināja ar jaunu priekšlikumu par ES ilgtermiņa budžetu (daudzgadu finanšu shēmu) 2021.–2027. gadam un nozaru programmām, ko atbalsta ar “Next Generation EU” (36) – ārkārtas īslaicīgu atveseļošanas instrumentu, lai palīdzētu atlīdzināt tiešo ekonomisko un sociālo kaitējumu, ko izraisīja koronavīrusa pandēmija, aizsāktu atveseļošanos un sagatavotos labākai nākamās paaudzes nākotnei. Šis priekšlikums patlaban tiek apspriests ar dalībvalstīm un Eiropas Parlamentu. Ja tiks panākta vienošanās, pamatojoties uz šo priekšlikumu, daudzas ES budžeta programmas tiks papildinātas ar līdzekļiem, kas tiks piesaistīti ar ES aizņēmumiem. Ņemot vērā ierosināto summu apjomu, tam būs būtiska ietekme uz turpmāko ES bilanču saturu; konkrēto ietekmi var novērtēt tikai tad, kad budžeta iestāde ir apstiprinājusi galīgo priekšlikumu un sākas tā īstenošana.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības

Kopš 2020. gada 1. februāra Apvienotā Karaliste vairs nav Eiropas Savienības dalībvalsts. Pēc Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Izstāšanās līgums”) noslēgšanas starp abām pusēm Apvienotā Karaliste apņēmās apmaksāt visas savas no tās dalības Savienībā izrietošās saistības atbilstīgi pašreizējai DFS, kā arī iepriekšējiem finanšu plāniem tā, it kā tā joprojām būtu dalībvalsts.

Šo pārskattu parakstīšanas dienā un pamatojoties uz Izstāšanās līgumu, kas ir noslēgts un jau darbojas, nav finansiālas ietekmes, par ko ziņot šajos pārskatos.

9. KONSOLIDĀCIJAS DARBĪBAS JOMA

A. KONTROLĒTIE SUBJEKTI (52)

1. Iestādes un padomdevējas struktūras (11)

Eiropas Parlaments

Eiropadome

Eiropas Komisija

Eiropas Revīzijas palāta

Eiropas Savienības Tiesa

Eiropas Ārējās darbības dienests

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja

Eiropas Ombuds

Reģionu komiteja

Eiropas Savienības Padome

2. ES aģentūras (39)

2.1. Izpildaģentūras (6)

Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra (EACEA)

Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra (CHAFEA)

Pētniecības izpildaģentūra (REA)

Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra (EASME)

Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (ERCEA)

Inovācijas un tīklu izpildaģentūra (INEA)

2.2. Decentralizētas aģentūras (33)

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA)

Eiropas Zāļu aģentūra (EMA)

Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts (EIGE)

Eiropas Vides aģentūra (EEA)

Eiropas Banku iestāde (EBA)

Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO)

Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex)

Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra (CEPOL)

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūra

Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust)

Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA)

Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC)

Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (CEDEFOP)

Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestāde (BEREC birojs)

Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra (ENISA)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra (RAIL)

Kopienas Augu šķirņu birojs (CPVO)

Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra (EFCA)

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra (EASA)

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI)

Eiropas Izglītības fonds (ETF)

Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds (Eurofound)

Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs (EMCDDA)

Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (EIROPOLS)

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI)

Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs

“Fusion for Energy” (ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums)

Eiropas Savienības Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA)

3. Citi kontrolētie subjekti (2)

Likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena

Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT)

B. ASOCIĒTIE UZŅĒMUMI (1)

Eiropas Investīciju fonds (EIF)

MAZIE SUBJEKTI

Pamatojoties uz to nebūtisko ietekmi, turpmāk uzskaitītie subjekti nav konsolidēti 2019. gada ES konsolidētajos finanšu pārskatos, izmantojot pašu kapitāla metodi.

Biorūpniecības kopuzņēmums (BBI)

BBI ir publiskā un privātā sektora partnerība (PPP) starp ES un Biorūpniecības konsorciju (BIC). BBI mērķi ir sniegt ieguldījumu resursefektīvākā un ilgtspējīgākā mazoglekļa ekonomikā un ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanā, attīstot ilgtspējīgas un konkurētspējīgas bioloģiskās rūpniecības nozares Eiropā.

Kopuzņēmums “Clean Sky”

Clean Sky ir lielākā Eiropas pētniecības programma, kuras ietvaros izstrādā inovatīvas, progresīvas tehnoloģijas, kuru mērķis ir samazināt gaisa kuģu radīto CO2, gāzu emisiju un trokšņa līmeni. Kopuzņēmumu “Clean Sky” finansē no ES programmas “Apvārsnis 2020”, un tas palīdz stiprināt sadarbību Eiropas aviācijas rūpniecībā, šīs Eiropas nozares vadošo pozīciju pasaulē un konkurētspēju.

Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI)

Eiropas Savienības un Eiropas farmācijas nozares partnerība “IMI” ir pasaulē lielākā publiskā un privātā sektora partnerība dzīvības zinātņu jomā, un tā strādā, lai uzlabotu veselību, paātrinot inovatīvu zāļu izstrādi un pacientu piekļuvi tām, jo īpaši jomās, kurās pastāv neizpildītas medicīniskas vai sociālas vajadzības.

Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nodrošināšanai” (ECSEL)

ECSEL, kas ir PPP elektronisko komponentu un sistēmu jomā, finansē pētniecības, izstrādes un inovācijas projektus pasaules līmeņa zinātībai elektronisko komponentu un sistēmu jomā, tādējādi sniedzot ieguldījumu spēcīgas un pasaules līmenī konkurētspējīgas elektronisko komponentu un sistēmu nozares attīstīšanā Eiropas Savienībā.

Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH)

FCH ir PPP, kas atbalsta pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu (RTD) darbības kurināmā elementu un ūdeņraža enerģijas tehnoloģiju jomā Eiropā. Tās mērķis ir paātrināt šo tehnoloģiju ieviešanu tirgū, realizējot to potenciālu kļūt par instrumentiem, ar ko sasniegt mazoglekļa energosistēmu.

Kopuzņēmums, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR)

SESAR ir PPP, kuras uzdevums ir modernizēt Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) sistēmu, koordinējot un koncentrējot visus ar ATM saistītos pētniecības un inovācijas centienus Eiropas Savienībā.

Eiropas Dzelzceļa kopuzņēmums (Shift2Rail)

Shift2Rail ir pirmā Eiropas dzelzceļa kopīgā tehnoloģiju iniciatīva, kas koncentrējas uz mērķtiecīgu pētniecību un inovāciju (PI) un uz tirgu orientētiem risinājumiem, paātrinot jaunu un progresīvu tehnoloģiju integrāciju inovatīvos dzelzceļa produktu risinājumos.

Iepriekš minēto subjektu gada pārskati ir publiski pieejami to attiecīgajās tīmekļa vietnēs.

FINANŠU PĀRSKATU APSPRIEŠANA UN ANALĪZE (37)

2019. FINANŠU GADS

SATURA RĀDĪTĀJS

ES KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI – FINANŠU STĀVOKLIS 2019. GADĀ

101

1.1.

IEŅĒMUMI

101

1.2.

IZDEVUMI

102

1.3.

AKTĪVI

102

1.4.

SAISTĪBAS

110

AR ES BUDŽETA IZPILDI SAISTĪTO RISKU UN NENOTEIKTĪBU PĀRVALDĪBA

111

2.1.

MAKROEKONOMISKĀ VIDE

111

2.2.

IESPĒJAMĀS BUDŽETA SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ FINANSIĀLO ATBALSTU

111

2.3.

BUDŽETA GARANTIJAS

112

2.4.

JAUNU IEKĀRTU REZERVE (NER) 300

113

Šīs finanšu pārskatu apspriešanas un analīzes (FSDA) mērķis ir palīdzēt lasītājiem izprast ES konsolidētajos finanšu pārskatos sniegto informāciju par ES finanšu stāvokli, finanšu darbības rezultātiem un naudas plūsmām. Šajā FSDA dokumentā sniegtajai informācijai nav veikta revīzija.

1. ES KONSOLIDĒTIE FINANŠU PĀRSKATI – FINANŠU STĀVOKLIS 2019. GADĀ

1.1. IEŅĒMUMI

ES konsolidētie ieņēmumi ietver summas, kas attiecas uz darījumiem, kuri ir vai nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, un vislielākās summas ir saistītas tieši ar otrā veida darījumiem.

Piecu gadu tendence ieņēmumiem no būtiskākajiem darījumiem, kas nav saistīti ar komerciālu apmaiņu, miljonos EUR

Tā kā budžeta ieņēmumiem vajadzētu būt vienādiem ar (vai lielākiem par) budžeta izdevumiem, iepriekš norādītās ieņēmumu tendences galvenais virzītājfaktors ir maksājumi, ko veic katru gadu.

2019. gadā konsolidēto ieņēmumu summa bija 160,3 miljardi EUR, kas ir neliels samazinājums par 2,6 miljardiem EUR jeb 1,6 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, kad šī summa bija 162,9 miljardi EUR. Samazinājuma galvenais iemesls bija NKI un PVN resursu pārmērīga kompensācija ar samazinājumu citās ieņēmumu kategorijās:

—

ieņēmumi no NKI (nacionālā kopienākuma), kas ir ES pamatdarbības ieņēmumu galvenais elements, un PVN resursiem palielinājās no 123,4 miljardiem EUR 2018. gadā līdz 126,9 miljardiem EUR 2019. gadā. Palielinājumu par 3,5 miljardiem EUR jeb 2,8 % galvenokārt izraisīja korekcijas, kas veiktas par iepriekšējām summām (galvenokārt par 2012.–2017. gadu), jo NKI/PVN bāzes tika atjauninātas ar reāliem datiem.

—	Izdevumu atgūšanas palielinājums no 2,2 miljardiem EUR līdz 2,6 miljardiem EUR (par 0,4 miljardiem EUR jeb 18,2 %) vēl vairāk veicināja ieņēmumu palielināšanos.

—

Tajā pašā laikā ieņēmumi no naudas sodiem, kuru summa 2018. gadā bija 6,7 miljardi EUR, samazinājās par 2,4 miljardiem EUR jeb 35,8 % līdz 4,3 miljardiem EUR, jo tika piemērota mazāka naudas sodu summa. 2018. gadā trīs lielākie piemērotie naudas sodi bija par summu 5,7 miljardi EUR, savukārt 2019. gadā trīs nozīmīgākajās lietās tika piespriests naudas sods 3,1 miljarda EUR apmērā.

Iepriekš minētās pārmaiņas papildināja ieņēmumu no tradicionālajiem pašu resursiem samazinājums (šie ieņēmumi samazinājās no 22,8 miljardiem EUR 2018. gadā līdz 21,2 miljardiem EUR 2019. gadā (par 1,6 miljardiem EUR jeb 7,0 %)) un finanšu ieņēmumu samazinājums (šie ieņēmumi samazinājās no 3,1 miljarda EUR 2018. gadā līdz 1,8 miljardiem EUR 2019. gadā (par 1,3 miljardiem EUR jeb 41,9 %)) sakarā ar nokavējuma procentu ieņēmumiem saistībā ar AK TPR lietām, kas atzīti 2018. gadā (1,3 miljardi EUR).

1.2. IZDEVUMI

Galvenais izdevumu komponents, kas atzīts konsolidētajos finanšu pārskatos, ir pārvedumu maksājumi dalītās pārvaldības režīmā, kas attiecas uz šādiem fondiem: i) Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF); ii) Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un citi lauku attīstības instrumenti; iii) Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un Kohēzijas fonds (KF) un iv) Eiropas Sociālais fonds (ESF). Šo fondu finansējums veidoja 66,8 % no kopējiem izdevumiem 2019. gadā (2018. gadā – 66,3 %) – skatīt sadalījumu turpmāk norādītajā grafikā.

Galveno izdevumu, ko dalībvalstis īstenojušas par 2019. finanšu gadu (dalītā pārvaldība), relatīvais svars

Izdevumi, kas radās tiešās pārvaldības režīmā, rāda, kā budžetu izpildījusi Komisija, izpildaģentūras un trasta fondi. Netiešā pārvaldībā budžetu izpilda ES aģentūras, ES struktūras, trešās valstis, starptautiskās organizācijas un citi subjekti.

Izdevumi, kas radušies tiešas un netiešas pārvaldības režīmā, veidoja 29,0 miljardus EUR jeb 18,7 % no kopējiem izdevumiem, un, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu (2018. gadā – 28,5 miljardi EUR jeb 19,1 %), saglabājās stabili.

ES atzīst konkrētas nākotnes maksājumu saistības par izdevumiem pat tad, ja tie vēl nav norādīti naudas budžeta kontos. Nozīmīgas summas tiek parādītas kā parādi kreditoriem un uzkrātie izdevumi lauksaimniecības un lauku attīstības jomā un arī kā pensiju un darbinieku pabalstu saistības attiecībā uz komisāru, ES iestāžu ierēdņu un darbinieku iegūtām pensiju un citām pēcnodarbinātības tiesībām (skatīt 2.9. skaidrojumu).

Kopumā izdevumi palielinājās par 4,4 % jeb 6,5 miljardiem EUR no 149,0 miljardiem EUR 2018. gadā līdz 155,5 miljardam EUR, un šis palielinājums galvenokārt izrietēja no to programmu izdevumiem, kuras īsteno dalībvalstis dalītā pārvaldībā, – tie palielinājās par 4,8 miljardiem EUR jeb 4,7 % no 101,7 miljardiem EUR līdz 106,5 miljardam EUR, jo, turpinoties pašreizējai DFS, notika programmu īstenošana ERAF un Kohēzijas fonda ietvaros.

1.3. AKTĪVI

Nozīmīgākie posteņi bilances aktīvu pusē ir finanšu aktīvi (piešķirtie aizdevumi, pārdošanai pieejami finanšu aktīvi, nauda) un priekšfinansējuma summas, kas veido 79,6 % no ES aktīviem (2018. gadā – 78,8 %).

ES konsolidēto aktīvu sastāvs

2019. gada 31. decembrī kopējā aktīvu vērtība bija 178,9 miljardi EUR, kas ir par 4,5 miljardiem EUR jeb 2,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (2018 – 174,4 miljardi EUR). Galvenās pārmaiņas bija šādas:

—	par 3,0 miljardiem EUR (19,2 %) palielinājās pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, jo tika turpināts ESIF galvojuma fonda un EFIA garantiju fonda, kā arī “Apvārsnis 2020” finansējums,

—	par 1,6 miljardiem (9,0 %) palielinājās nauda un naudas ekvivalenti (skatīt turpmāk),

—	priekšfinansējums, t. i., avansa maksājumi ES līdzekļu saņēmējiem, būtībā saglabājās stabils, vien nedaudz samazinoties par 1,1 miljardu EUR (2,5 %),

—	iepriekš aprakstīto ietekmi daļēji kompensēja aizdevumu samazinājums par 1,3 miljardiem EUR (2,3 %), galvenokārt tādēļ, ka 2019. gadā MB aizdevumus atmaksāja Rumānija (1 miljards EUR) un Latvija (0,5 miljardi EUR), bet izrietošās sekas daļēji kompensēja jauni MB aizdevumi.

Kopumā ES iestādes un struktūras cenšas saglabāt naudā un naudas ekvivalentos turētās summas mazā apjomā. Naudas atlikums 19,7 miljardu EUR apmērā gada beigās sastāv no šādiem galvenajiem elementiem:

—	naudas sodu summa 2,6 miljardu EUR apmērā, ko Komisija noteikusi par konkurences noteikumu pārkāpumiem un kas galīgi iekasēta 2019. gadā un vēl nav iekļauta budžeta grozījumos, ir iekļauta gada beigu līdzekļu atlikuma kasē,

—	līdzekļu atlikums kasē ietver arī vēl neizmantoto, bet jau piešķirto ieņēmumu un citu maksājumu apropriācijas par 9,7 miljardiem EUR 2019. gada budžeta.

Priekšfinansējums

Jānorāda, ka priekšfinansējuma līmeni būtiski ietekmē DFS cikls, piemēram, DFS perioda sākumā var gaidīt, ka saskaņā ar kohēzijas politiku būs jāizmaksā dalībvalstīm lieli avansa maksājumi, un šīs summas paliks pieejamas dalībvalstīm līdz programmu slēgšanai. Tiek izmaksāts arī ikgadējais priekšfinansējums, kas jāizlieto gada laikā vai jāatgūst nākamajā gadā ikgadējā kontu slēgšanas cikla ietvaros. Komisija dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka priekšfinansējuma līmenis tiek uzturēts atbilstīgā līmenī. Ir jārod līdzsvars starp pietiekama finansējuma nodrošināšanu projektiem un izdevumu savlaicīgu atzīšanu.

Kopējais priekšfinansējums (izņemot citus avansa maksājumus dalībvalstīm un iemaksas trasta fondos Bêkou un Āfrikai) ES bilancē ir 44,4 miljardi EUR (2018. gadā – 43,4 miljardi EUR), un gandrīz visi līdzekļi ir saistīti ar Komisijas darbībām. Aptuveni 56 % no Komisijas priekšfinansējuma piemēro dalītu pārvaldību, un tas nozīmē, ka budžeta izpilde tiek deleģēta dalībvalstīm (Komisijai paliek uzraudzības funkcija).

Komisijas priekšfinansējuma pārvaldības režīms

Nozīmīgākā priekšfinansējuma daļa, ko pārvalda dalīti, attiecas uz ERAF un Kohēzijas fondu (14,4 miljardi EUR), un tā ir līdzīga kā 2018. gadā (14,6 miljardi EUR).

FINANŠU INSTRUMENTI

Šādi posteņi konsolidētajos ES finanšu pārskatos no grāmatvedības viedokļa tiek uzrādīti kā finanšu instrumenti:

—

finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta, – šāda veida budžeta izpildes gadījumā līdzekļi jau ir pārskaitīti uz fiduciārajiem kontiem, ko pārvalda pilnvarotie subjekti, un šie līdzekļi ir pieejami (kā nauda un naudas ekvivalenti, parāda vērtspapīri vai investīcijas naudas tirgus fondos vai apvienotos aktīvu portfeļos), lai segtu turpmākus garantiju pieprasījumus, vai ir ieguldīti pašu kapitālā,

—	budžeta garantijām garantiju fondos turētie finanšu aktīvi – šāda veida budžeta izpildes gadījumā ES sniedz garantijas darījumu partneriem, kam finansējumu tikai daļēji nodrošina ar Komisijas izveidotiem garantiju fondiem, tā radot iespējamas saistības ES budžetam (skatīt 4.1. skaidrojumu), un

—	aizdevumi un saistītie aizņēmumi finansiālā atbalsta programmām.

Finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta

No ES budžeta finansēto, tieši un netieši pārvaldīto finanšu instrumentu nozīme un apjoms pieaug katru gadu. Pamata koncepcija šai jaunajai pieejai, kas atšķiras no tradicionālās budžeta izpildes metodes, saskaņā ar kuru budžets tiek izpildīts, piešķirot dotācijas un subsīdijas, ir tāda, ka par katru euro, kas iztērēts no budžeta, izmantojot finanšu instrumentus, galasaņēmējs sviras efekta rezultātā iegūst vairāk nekā 1 EUR kā finansiālu atbalstu. Šādas ES budžeta izmantošanas mērķis ir maksimāli palielināt pieejamo līdzekļu ietekmi. Finanšu instrumenti, ko finansē no ES budžeta, pastāv garantijas instrumentu, pašu kapitāla instrumentu un aizdevumu instrumentu veidā – skatīt pārskatu par DFS turpmāk tabulā. Šajos instrumentos turētie aktīvi tiek turēti naudā un naudas ekvivalentos vai ieguldīti pašu kapitāla instrumentos un parāda vērtspapīros, kas ES konsolidētajos finanšu pārskatos tiek kategorizēti kā pārdošanai pieejami finanšu aktīvi.

Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi, kas saistīti ar finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta (vērtība gada beigās):

Turpmākajās tabulās ir sniegts pārskats par finanšu instrumentiem, kurus finansē no ES budžeta, sadalījumā pa DFS un to vērtība 2019. gada 31. decembrī.

miljoni EUR
Attiecas uz vairākām DFS	Aktīvi (13)	Saistības (14)	Iespējamās saistības (15)
Garantijas un riska dalīšanas instrumenti:
Garantijas mehānisms Rietumbalkānu (EDIF) ietvaros	36	(40)	—
	36	(40)	—
Pašu kapitāla instrumenti:
Eiropas Fonds Dienvidaustrumeiropai (EFSE)	166	—	—
Vides izaugsmes fonds austrumu kaimiņreģionam	71	—	—
Eiropas Progresa mikrofinansēšanas fonds	53	—	—
MENA fonds mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (SANAD)	44	—	—
Uzņēmumu inovācijas fonds (ENIF)	17	—	—
Uzņēmumu paplašināšanas fonds (ENEF)	10	—	—
Āzijas parādu fonda mikrofinansēšanas iniciatīva (MIFA)	9	—	—
	370	—	—
Kopā	406	(40)	—

2014.–2020. gada DFS	Aktīvi	Saistības	Iespējamās saistības
Garantijas un riska dalīšanas instrumenti:
“Apvārsnis 2020” – InnovFin aizdevumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai	1 237	(33)	(1 091 )
“Apvārsnis 2020” – InnovFin MVU garantijas	936	(557)	(361)
Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta parāda instruments (EISI PI)	708	(4)	(684)
COSME aizdevumu garantiju instruments	401	(758)	(2)
Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments (PF4EE)	44	(2)	(8)
Kultūras un radošās nozares garantiju mehānisms	37	(28)	—
SEMED MMVU finansiālās integrācijas programma	25	—	(12)
Pārvedamības un konvertējamības (T&C) mehānisms	16	(1)	—
Studentu aizdevumu garantiju mehānisms	14	(1)	—
Austrumu partnerības MVU finansēšanas mehānisms	13	(4)	(2)
Dabas kapitāla finansēšanas mehānisms	11	(0)	(7)
Citi garantijas un riska dalīšanas instrumenti	8	(1)	(6)
	3 451	(1 387 )	(2 175 )
Pašu kapitāla instrumenti:
“Apvārsnis 2020”InnovFin kapitāla mehānisms pētniecībai un inovācijai	515	(17)	(131)
COSME – kapitāla mehānisms izaugsmei	86	(2)	—
Riska kapitāla mehānisms dienvidu kaimiņreģiona valstīm	24	—	—
Climate Investor One	15	—	—
Latīņamerikas ieguldījumu mehānisms	12	—	—
Āfrikas lauksaimniecības, tirdzniecības un ieguldījumu fonds	11	—	—
Pārējie pašu kapitāla instrumenti	16	(1)	—
	679	(20)	(131)
Jaukti instrumenti:
Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (EaSI) garantiju mehānisms un spēju veidošana	81	(72)	—
ES padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas mehānisms	62	(24)	—
Enerģētikas iekļaušanas mehānisms	37	(3)	—
ElectriFI	30	—	—
Lauksaimniecības finansēšanas iniciatīva	21	—	—
	232	(98)	—
Kopā	4 362	(1 505 )	(2 306 )

DFS līdz 2014. gadam	Aktīvi	Saistības	Iespējamās saistības
Garantijas un riska dalīšanas instrumenti:
Riska dalīšanas finanšu mehānisms (RDFM)	609	(58)	(110)
CIP MVU garantiju mehānisms	71	(140)	—
Daudzgadu programma (MAP) uzņēmumiem	32	(31)	—
Eiropas Progresa mikrofinansēšanas garantiju instruments	4	(4)	—
	716	(233)	(110)
Pašu kapitāla instrumenti:
CIP Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms	448	(4)	—
Daudzgadu pamatprogramma “Pašu kapitāla mehānisms”	196	—	—
Eiropas Energoefektivitātes fonds	105	—	—
Pasaules Energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds	79	(4)	—
Fonds “Marguerite”	54	—	—
Eiropas Tehnoloģiju uzsākšanas mehānisms 1998 (ETUM)	3	(0)	—
	885	(8)	—
Jaukti instrumenti:
Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (EKPI)	124	(2)	—
Ekonomikas un finanšu sadarbības instruments MEDA	119	(2)	—
	243	(4)	—
Kopā	1 844	(244)	(110)
Pavisam kopā	6 612	(1 790 )	(2 416 )

Budžeta garantijām garantiju fondos turētie finanšu aktīvi

Komisija ir izveidojusi garantiju fondus EIB grupai un citām finanšu iestādēm izsniegto budžeta garantiju segšanai (skatīt konsolidēto finanšu pārskatu 4.1.1. skaidrojumu). Šos garantiju fondus nodrošina ar maksājumiem no ES budžeta, lai nodrošinātu likviditātes rezervi zaudējumiem, kas varētu rasties no garantētajām darbībām. Garantiju fondos veiktie maksājumi tiek ieguldīti finanšu instrumentos, tajā skaitā parāda vērtspapīros, naudas tirgus fondos, naudā un termiņnoguldījumos. 2019. gada 31. decembrī Komisija tur finanšu aktīvus:

—	Garantiju fondā ārējai darbībai 2,6 miljardu EUR apmērā,

—	ESIF galvojuma fondā 6,7 miljardu EUR apmērā un

—	EFIA garantiju fondā 0,6 miljardu EUR apmērā.

Aizdevumi un saistītie aizņēmumi finansiālā atbalsta programmām

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumiem Komisija sniedz finansiālu atbalstu dalībvalstīm un trešām valstīm divpusēju aizdevumu veidā, ko finansē no kapitāla tirgiem, izmantojot ES budžeta garantiju.

Komisija, rīkojoties ES vārdā, šobrīd īsteno trīs galvenās programmas:

—	Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (EFSM),

—	maksājumu bilances (MB) atbalstu un

—	makrofinansiālo atbalstu (MFA), kurās tā var piešķirt aizdevumus.

ES aizdevumu finansēšanai nepieciešamais kapitāls tiek piesaistīts kapitāla tirgos vai izmantojot finanšu iestādes.

2019. gada 31. decembrī EFSM un MB finansiālajam atbalstam izsniegto aizdevumu nominālā summa bija šāda:

Miljardi EUR
	MB			EFSM (16)			KOPĀ
	Latvija	Rumānija	Kopā	Īrija	Portugāle	Kopā	KOPĀ
Piešķirts kopā	3,1	5,0 (17)	8,1	22,5	26,0	48,5	56,6
Izmaksāts kopā 31.12.2019.	2,9	5,0	7,9	22,5	24,3	46,8	54,7
Atmaksāts kopā 31.12.2019.	(2,7 )	(5,0 )	(7,7 )	—	—	—	(7,7 )
Neatmaksātā summa 31.12.2019.	0,2	0	0,2	22,5	24,3	46,8	47,0

EFSM

EFSM tika izveidots, lai sniegtu finansiālu atbalstu visām dalībvalstīm, kas saskaras ar smagām ekonomiskām un finansiālām problēmām, kuras izraisījuši ārkārtas apstākļi, ko tās nevar kontrolēt, vai kam nopietni draud šādas problēmas. EFSM tika izmantots, lai sniegtu finansiālu atbalstu Īrijai un Portugālei laika posmā no 2011. līdz 2014. gadam ar nosacījumu, kas šīs valstis īstenos reformas.

Šīs programmas termiņš ir beidzies, un papildu aizdevumus nevar saņemt, lai gan šī programma turpina pastāvēt noteiktu uzdevumu izpildei, piemēram, lai pagarinātu atmaksas termiņu aizdevumiem Īrijai un Portugālei un lai nodrošinātu pagaidu aizdevumus.

Galvenie EFSM programmas punkti ir norādīti turpmāk.

Īrija

—	Īrija kopā pieprasīja 22,5 miljardus EUR, ko no EFSM piešķīra 2010. gada decembrī. Šo summu izmaksāja astoņās daļās laikā no 2011. gada janvāra līdz 2014. gada martam.

—	2019. gadā nebija ieplānoti pamatsummas atmaksājumi. Visi prasītie procentu maksājumi tika veikti pilnā apmērā un laikus.

Portugāle

—	Portugāle ir pieprasījusi 24,3 miljardus EUR no kopumā 26 miljardiem EUR, kas tika piešķirti no EFSM 2011. gada maijā. Šo summu izmaksāja septiņās daļās laikā no 2011. gada maija līdz 2014. gada novembrim.

—	Tāpat kā Īrijas gadījumā 2019. gadā nebija ieplānotu pamatsummas atmaksājumu, un visi procentu maksājumi tika veikti pilnā apmērā un laikus.

—

Portugāle ir oficiāli pieprasījusi, lai ES atsakās no tās tiesībām saskaņā ar EFSM aizdevuma mehānisma nolīguma “obligātās priekšapmaksas klauzulu”, lai Portugāle varētu atmaksāt avansā 2 miljardus EUR Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentā (EFSI). Priekšlaicīga atmaksa EFSI nozīmē, ka ir obligāti jāatmaksā proporcionāli EFSM aizdevumi. Ar Komisijas lēmumu tika atļauts atteikties no minētajām tiesībām, ievērojot dažus īpašus nosacījumus.

MB ir palīdzības programma, kas izstrādāta valstīm ārpus eurozonas, kuras saskaras ar maksājumu bilances grūtībām vai kam draud šādas grūtības. MB palīdzība tiek sniegta vidēja termiņa aizdevumu veidā, kas tiek izsniegti ar nosacījumu, ka tiek īstenota politika pamatā esošo ekonomikas problēmu risināšanai. Parasti maksājumu bilances palīdzību no ES piedāvā sadarbībā ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) un citām starptautiskām organizācijām vai valstīm.

Galvenie punkti ir šādi:

—

2019. gadā MB palīdzības saņēmējas dalībvalstis savlaicīgi un pilnīgi atmaksāja kopējo summu 1,5 miljardu EUR apmērā, no kuriem 1,0 miljards EUR bija attiecināms uz kapitāla atmaksu no Rumānijas un 0,5 miljardi EUR bija attiecināmi uz kapitāla atmaksu no Latvijas. Turklāt abas minētās dalībvalstis laikus samaksāja 2019. gadā maksājamos procentus.

—	2019. gada beigās nesamaksātā summa ir 0,2 miljardi EUR, kas ir attiecināma tikai uz Latviju, un to ir plānots atmaksāt 2025. gadā. Rumānija ir atmaksājusi visu pamatsummu un procentus, tāpēc tās MB finansiālā atbalsta programmu var slēgt.

MFA

MFA ir finansiālas palīdzības veids, ko ES piedāvā partnervalstīm ārpus ES, kuras saskaras ar maksājumu bilances krīzi. Tas tiek sniegts vidēja termiņa un ilgtermiņa aizdevumu vai dotāciju, vai arī to kombinācijas veidā un ir pieejams tikai valstīm, kas izmanto SVF maksājumu programmu.

Tādējādi 2019. gada 31. decembrī kopējais aizdevumu apjoms MFA aizdevumu programmā (nominālā vērtībā) bija 4,7 miljardi EUR.

	MFA
	Ukraina	Tunisija	Jordānija	Citi	Kopā
Piešķirts kopā	3,8	0,8	0,4	0,5	5,5
Izmaksāts kopā 31.12.2019.	3,3	0,8	0,4	0,4	4,9
Atmaksāts kopā 31.12.2019.	0,0	0,0	0,0	(0,2 )	(0,2 )
Neatmaksātā summa 31.12.2019.	3,3	0,8	0,4	0,2	4,7

Galvenie punkti ir šādi:

—	2019. gadā tika izmaksāti jauni aizdevumi par kopējo summu 0,4 miljardi EUR, no kuriem 0,3 miljardi EUR – Tunisijai, 0,1 miljards EUR – Jordānijai un 0,02 miljardi EUR – Moldovai.

Vislielākā aizdevumu saņēmēja MFA ietvaros ir Ukraina, kam piešķirti aizdevumi par summu 3,3 miljardi EUR, un vēl 0,5 miljardi EUR ir piešķirti saskaņā ar aizdevuma līgumu, bet vēl nav izmaksāti. Ukraina 2019. gadā izpildīja visas maksājumu saistības.

1.4. SAISTĪBAS

Bilancē vissvarīgākie saistību posteņi ir galvenokārt šādi četri posteņi: i) pensiju saistības un citu darbinieku pabalstu saistības; ii) aizņēmumi; iii) parādi trešām personām un iv) uzkrātie izdevumi.

Saistību sastāvs ES konsolidētajā bilancē

2019. gada 31. decembrī kopējā saistību vērtība bija 251,5 miljardi EUR, kas ir par 15,6 miljardiem jeb 6,6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā (235,9 miljardi EUR).

Galvenās pārmaiņas bija saistītas ar šādu ietekmi:

—	pensijas un citi darbinieku pabalsti palielinājās par 17,2 miljardiem EUR jeb 21,4 %. Šā palielinājuma iemesls galvenokārt ir aktuārie zaudējumi no finanšu pieņēmumiem, ko izraisīja ievērojamais diskonta likmes samazinājums – tā pirmo reizi kļuva negatīva,

—	aizņēmumi samazinājās par 1,3 miljardiem EUR jeb 2,4 %, galvenokārt tāpēc, ka tika atmaksāti MB aizdevumi (1 miljards EUR saistībā ar Rumāniju un 0,5 miljardi EUR saistībā ar Latviju), ko daļēji kompensēja jauni MFA aizdevumi 0,4 miljardu EUR apmērā,

—

vērtējot parādus kreditoriem (samazinājums par 5,0 miljardiem EUR) un uzkrātos izdevumus (palielinājums par 4,0 miljardiem EUR) kopumā, kopējais saistību līmenis saglabājas tāds pats. Tā kā gada beigās nesaņemto izmaksu prasījumu līmenis kohēzijas jomā (ERAF, KF un ESF) ir tāds pats, parādi kreditoriem rezultātā ir mazāki, tomēr uzkrātie izdevumi palielināsies, kas liecina, ka programmu īstenošana norisinās.

Kopējie izmaksu prasījumi un rēķini, kas saņemti un atzīti bilances pozīcijā “Parādi kreditoriem”

Neto aktīvi

Tas, ka saistības ir lielākas par aktīviem, nozīmē nevis to, ka ES iestādēm un struktūrām ir finanšu grūtības, bet gan to, ka noteiktām saistībām finansējums tiks piešķirts no nākamo gadu budžetiem. Daudzi izdevumi kārtējā gadā tiek atzīti atbilstīgi uzkrājumu grāmatvedības noteikumiem, kaut gan tos faktiski varētu samaksāt nākamajā gadā vai vēlākos gados un finansēt, izmantojot nākamo gadu budžetus; saistītie ieņēmumi tiks uzskaitīti tikai turpmākajos periodos. Visnozīmīgākās summas ir ar ELGF darbību saistītās summas (kuru lielāko daļu parasti samaksā nākamā gada pirmajā ceturksnī) un darbinieku pabalstu saistības (jāsamaksā nākamo 30 vai vairāk gadu laikā).

2. AR ES BUDŽETA IZPILDI SAISTĪTO RISKU UN NENOTEIKTĪBU PĀRVALDĪBA

2.1. MAKROEKONOMISKĀ VIDE

Ņemot vērā pašreizējo situāciju pasaulē saistībā ar koronavīrusa slimības izplatību 2020. gada pirmajā ceturksnī, šo pārskatu nosūtīšanas laikā nav iespējams precīzi novērtēt tās neapšaubāmi būtisko negatīvo ietekmi uz ES makroekonomisko vidi.

ES makroekonomiskā vide ietekmē ES dalībvalstu spēju pildīt savas finansēšanas saistības pret ES iestādēm un struktūrām un attiecīgi arī ES spēju turpināt īstenot ES politiku.

Tiek lēsts, ka 2019. gadā eurozonas un ES IKP būs palielinājies attiecīgi par 1,2 % un 1,5 %. Kopējā inflācija eurozonā 2019. gadā bija vidēji 1,2 % – tas ir straujš samazinājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada inflācijas līmeni, proti, 1,7 %. To var saistīt ar enerģijas cenu kritumu un to, ka nenotiek pāreja no stabila algu pieauguma uz pamata inflāciju. Eurozonas darba tirgus 2019. gadā bija samērā noturīgs, ņemot vērā salīdzinoši mēreno ekonomikas izaugsmi. Bezdarba līmenis gada beigās bija 7,4 % vai tuvu tam, un tas ir zemākais rādītājs, kas reģistrēts kopš 2008. gada maija. 2019. gada decembrī bezdarbnieku skaits bija par 4,6 % mazāks nekā gadu iepriekš un par 36,8 % mazāks nekā 2013. gada aprīlī, kad tas bija vislielākais.

2.2. IESPĒJAMĀS BUDŽETA SAISTĪBAS ATTIECĪBĀ UZ FINANSIĀLO ATBALSTU

ES aizņēmumu un aizdevumu darbības attiecībā uz finansiālā atbalsta programmām ir ārpusbudžeta operācijas. Parasti piesaistītie līdzekļi tiek aizdoti saņēmējvalstij ar tādiem pašiem noteikumiem, t. i., ar tādu pašu kuponu, dzēšanas termiņu un summu. Neraugoties uz kompensējošo metodiku, finansēšanas instrumentu parāda apkalpošana ir ES juridiskais pienākums, un tā nodrošina, ka visi maksājumi tiek veikti pilnā apmērā un laikus. Komisija ir ieviesusi procedūras, lai nodrošinātu aizņēmumu atmaksu pat tad, ja aizdevuma saistības netiek pildītas.

ES aizņēmumi veido ES tiešas un beznosacījuma saistības, un tos garantē ES dalībvalstis (budžeta iespējamās saistības). Aizņēmumus tādu aizdevumu finansēšanai, kuri ir paredzēti valstīm ārpus ES, sedz Garantiju fonds ārējai darbībai. Ja saņēmēja dalībvalsts nepildītu saistības, parāda apkalpošanas summa tiktu atskaitīta no Komisijas pieejamā līdzekļu atlikuma kasē, ja tas būtu iespējams. Ja tas nebūtu iespējams, Komisija iegūtu nepieciešamos līdzekļus no dalībvalstīm. Saskaņā ar tiesību aktiem par ES pašu resursiem (Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 14. pants) ES dalībvalstīm ir juridisks pienākums nodrošināt pietiekamus līdzekļus ES saistību izpildei. Tādējādi ieguldītāji ir pakļauti tikai ES kredītriskam, nevis finansēto aizdevumu saņēmēja kredītriskam. Kompensējoša aizdošana nodrošina, ka ES budžets neuzņemas procentu likmju vai ārvalstu valūtas risku.

Par katras valsts programmu EP, Padome un Komisija pieņem lēmumu un nosaka vispārējo piešķirto summu, maksājumu daļu skaitu un maksimālo (vidējo) termiņu visam aizdevuma kopumam. Tad Komisija un saņēmējvalsts vienojas par aizdevuma/finansējuma parametriem, jo īpaši par maksājumu daļu atmaksas termiņu. Turklāt, izņemot pirmo daļu, visas pārējās aizdevuma daļas ir atkarīgas no tā, vai tiek ievēroti politikas nosacījumi kopīgā ES/SVF finansiālā atbalsta kontekstā, kas ir vēl viens faktors, kurš ietekmē finansēšanas darbību grafiku. Tas nozīmē, ka emitēšanas laiks un atmaksas termiņi ir atkarīgi no saistītajām ES aizdevumu darbībām. Finansējums ir tikai euro valūtā un tiek piešķirts uz laiku no 3 līdz 30 gadiem.

Turpmākajā tabulā ir sniegts pārskats par plānoto nominālvērtības atmaksas grafiku neatmaksātiem EFSM un MB aizdevumiem 2019. gada 31. decembrī.

Miljardi EUR
	MB			EFSM			KOPĀ
	Latvija	Rumānija	Kopā	Īrija	Portugāle	Kopā	KOPĀ
2021	—	—	—	3,0	6,8	9,8	9,8
2022	—	—	—	—	2,7	2,7	2,7
2023	—	—	—	2,0	1,5	3,5	3,5
2024	—	—	—	0,8	1,8	2,6	2,6
2025	0,2	—	0,2	2,4	—	2,4	2,6
2026	—	—	—	2,0	2,0	4,0	4,0
2027	—	—	—	1,0	2,0	3,0	3,0
2028	—	—	—	2,3	—	2,3	2,3
2029	—	—	—	1,0	0,4	1,4	1,4
2031	—	—	—	—	2,2	2,2	2,2
2032	—	—	—	3,0	—	3,0	3,0
2033	—	—	—	1,5	0,6	2,1	2,1
2035	—	—	—	2,0	—	2,0	2,0
2036	—	—	—	—	1,0	1,0	1,0
2038					1,8	1,8	1,8
2042	—	—	—	1,5	1,5	3,0	3,0
Kopā	0,2	—	0,2	22,5	24,3	46,8	47,0

Uz starpvaldību finanšu stabilitātes mehānismiem, kas ir Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSI) un Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM), neattiecas ES līgums, tāpēc tie nav iekļauti ES konsolidētajos gada pārskatos.

2.3. BUDŽETA GARANTIJAS

ES ir piešķīrusi galvojumus EIB grupai saistībā ar aizdevumiem, kas izsniegti ārpus ES, un parāda un pašu kapitāla darījumiem, uz kuriem attiecas ESIF galvojums. 2019. gada 31. decembrī konsolidēto finanšu pārskatu skaidrojumos (skatīt 4.1.1. skaidrojumu) ES uzrāda iespējamās saistības abām garantijām, savukārt summas, kas veido pašreizējās saistības, ir atzītas finanšu pārskatos kā uzkrājumi un finanšu garantiju saistības (skatīt konsolidēto finanšu pārskatu attiecīgi 2.10. un 2.11.3. skaidrojumu). Lai mazinātu risku ES budžetam, ko var radīt EIB grupas pieprasītās garantijas, ES ir izveidojusi atsevišķus garantiju fondus – Garantiju fondu ārējai darbībai un ESIF galvojuma fondu.

Līdzekļi Garantiju fondā ārējai darbībai tiek uzkrāti no ES budžeta, lai segtu 9 % no gada beigās nesamaksātajiem garantētajiem aizdevumiem trešām valstīm, kas izsniegti saistībā ar EIB ārējo aizdevumu pilnvarām. 2019. gada 31. decembrī aktīvu kopējā vērtība 2,6 miljardu EUR apmērā sedz summas, kas izmaksātas 20,2 miljardu EUR apmērā.

ESIF galvojuma fonds savu darbību sāka 2016. gadā. Atbilstoši grozītajai ESIF regulai (Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2396 (18)) ESIF ES galvojuma maksimālais apjoms tika palielināts līdz 26 miljardiem EUR (no sākotnējiem 16 miljardiem EUR), bet galvojuma fonda finansējuma robežvērtība samazināta līdz 35 % (no sākotnējiem 50 %) no kopējām ES galvojuma saistībām. Tāpēc tiek prognozēts, ka ESIF galvojuma fonda kopsumma sasniegs 9,1 miljardu EUR. 2019. gada 31. decembrī ESIF galvojuma fonda aktīvu kopsumma bija 6,7 miljardi EUR, un tā sedz finansiālo iesaistīšanos attiecībā uz izmaksātajām summām 17,7 miljardu EUR apmērā.

Atbilstoši EFIA regulai (Regula (ES) 2017/1601) ir jādara pieejama EFIA garantija līdz 1,5 miljardu EUR apmērā (to vēl palielinot ar ārējām iemaksām), lai atbalstītu investīcijas partnervalstīs Āfrikā un Eiropas kaimiņvalstīs. ES norāda EFIA garantiju savu konsolidēto finanšu pārskatu skaidrojumos (skatīt 4.1.1. skaidrojumu) kā iespējamās saistības. 2019. gada 31. decembrī bija spēkā viena EFIA garantija par kopējo seguma ierobežojumu 50 miljoni EUR, taču īstenošanas partneris nebija parakstījis pamatā esošas operācijas. EFIA garantiju fonds tika izveidots, lai segtu iespējamos nākotnes garantiju pieprasījumus. Kopējās fondā saņemtās iemaksas 2019. gada 31. decembrī bija 0,6 miljardi EUR.

2.4. JAUNU IEKĀRTU REZERVE (NER) 300

Fonds “NER 300” tika izveidots, pārdodot emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas emisijas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (19), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā. Fonds pieder dalībvalstīm, kas izmanto naudu, lai finansētu inovatīvus mazoglekļa enerģijas demonstrējumu projektus. Komisija pārvalda programmu dalībvalstu vārdā, bet EIB ir atbildīga par fonda “NER 300” aktīvu pārvaldību un rīkojas kā tehniskais padomdevējs atbilstoši sadarbības nolīgumam ar Komisiju. Ņemot vērā Komisijas ierobežoto lomu lēmumu pieņemšanas procesā programmā “NER 300” un faktu, ka līdzekļi, ko iegūst, pārdodot emisijas, nenonāk ES budžetā, uz “NER 300” neattiecina ES konsolidācijas darbības jomu (t. i., ES pārskatos netiek iekļauti ne ieņēmumi no emisijām, ne izdevumi saistībā ar finansētajiem projektiem).

Dalībvalstis 2017. gadā nolēma (Komisijas Lēmums (ES) 2017/2172 (20)), ka “NER 300” ieņēmumi, kas nav pilnībā izmantoti mazoglekļa enerģijas demonstrējumu projektiem ar dotāciju starpniecību, būtu daļēji jānovirza ar finanšu instrumentu starpniecību. Proti, “NER 300” līdzekļus izmanto, lai nodrošinātu garantiju EIB saistībā ar tās aizdevumiem enerģijas demonstrējumu projektiem papildus ES budžeta garantijai H2020 un EISI finanšu instrumentu ietvaros. Lai gan EIB minētos “NER 300” līdzekļus apvienoja ar ES budžeta līdzekļiem aktīvu pārvaldības nolūkos, tie joprojām ir daļa no programmas “NER 300”, un ES neieguva kontroli pār tiem. Tāpēc ES tikai savu daļu minētajos aktīvu portfeļos atzīst par pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem (skatīt konsolidēto finanšu pārskatu 2.4.1. skaidrojumu).

Pārējos “NER 300” aktīvus, kas nav izmantoti mazoglekļa enerģijas demonstrējumu projektiem, saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, kas grozīta 2018. gadā ar Direktīvu (ES) 2018/410 (21), izmanto inovācijas atbalstam mazoglekļa tehnoloģijās un procesos papildus to emisiju rezervei, kuras jādara pieejamas Inovāciju fonda izveidei. Saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/856 (22) Inovāciju fondu pārvalda Komisija, un iemaksas no “NER 300”, kad tās pārskaitīs ES budžetā, būs ārējie piešķirtie ieņēmumi. Ņemot vērā, ka Inovāciju fonds nav sācis darbību un ka neizmantotie “NER 300” līdzekļi 2019. gadā nav pārskaitīti Komisijai, šie līdzekļi 2019. gada ES konsolidētajos finanšu pārskatos nav atzīti kā aktīvi.

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATI UN SKAIDROJUMI (38)

SATURA RĀDĪTĀJS

ES BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

116

BUDŽETA UN FAKTISKO SUMMU SALĪDZINĀJUMA PĀRSKATI

117

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATU SKAIDROJUMI

120

ES BUDŽETA SISTĒMA

120

1.1.

DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2014.–2020. GADAM

120

1.2.

SĪKI IZSTRĀDĀTAS DFS IZDEVUMU KATEGORIJAS (PROGRAMMAS)

121

1.3.

GADA BUDŽETS

121

1.4.

IEŅĒMUMI

122

1.5.

BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTU APRĒĶINS

123

1.6.

SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTU SASKAŅOJUMS AR BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTIEM

124

2019. GADA ES BUDŽETA IZPILDE – KOMENTĀRS

125

2.1.

IEŅĒMUMI

125

2.2.

IZDEVUMI

126

ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

127

3.1.

KOPSAVILKUMS PAR ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANU

127

ES BUDŽETA IZDEVUMU ĪSTENOŠANA

128

4.1.

DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

128

4.2.

DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

129

4.3.

DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

130

4.4.

DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

131

4.5.

DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

132

4.6.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

133

4.7.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

141

4.8.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

148

4.9.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

155

4.10.

SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

161

BUDŽETA IZPILDE PA IESTĀDĒM

166

5.1.

BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

166

5.2.

SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

167

5.3.

MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

168

AĢENTŪRU BUDŽETA IZPILDE

169

6.1.

BUDŽETA IEŅĒMUMI

169

6.2.

SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS PA AĢENTŪRĀM

171

ES BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS

miljoni EUR
Skaidrojums		2019	2018
a	Ieņēmumi finanšu gadā	163 918	159 318
b	Maksājumi no kārtējā gada apropriācijām	(157 428 )	(154 833 )
c	Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu	(1 615 )	(1 675 )
d	To neizmantoto apropriāciju atcelšana, kas pārnestas no N–1 gada	75	106
e	Piešķirto ieņēmumu attīstība (B)-(A)	(1 736 )	(1 114 )
	Neizmantotās apropriācijas kārtējā gada beigās (A)	9 144	7 408
	Neizmantotās apropriācijas iepriekšējā gada beigās (B)	7 408	6 295
f	Valūtas kursa starpības attiecīgajā gadā	4	(1)
	Budžeta izpildes rezultāts	3 217	1 802

ES budžeta izpildes rezultāti tiks atdoti dalībvalstīm 2020. gadā, samazinot summas, kas tām jāmaksā. Tos aprēķina saskaņā ar 1. panta 1. punktu Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 608/2014, ar ko nosaka pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus. Vairāk informācijas pieejams sadaļā “Budžeta izpildes rezultātu aprēķins”.

a.	Ieņēmumi finanšu gadā – attiecas uz 3.1. tabulas “Kopsavilkums par ES budžeta ieņēmumu īstenošanu” 8. aili “Kopā ieņēmumi”.

b.	Maksājumi no kārtējā gada apropriācijām – attiecas uz 4.3. tabulas “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana” 2. aili “Maksājumi no pieņemtā budžeta” un 4. aili “Maksājumi no piešķirtajiem ieņēmumiem”.

c.	Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz N+1 gadu – attiecas uz 4.3. tabulas “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana” 7. aili “Automātiski pārnestas” un 8. aili “Pārnestas atbilstoši lēmumam”.

To neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšana, kas pārnestas no N–1 gada, – ņem vērā pārnesto maksājumu apropriāciju (automātiski pārnesto un ar lēmumu pārnesto) summu iepriekšējā gada beigās un kārtējā gada “Maksājumus no pārnestajām apropriācijām”, kā norādīts 4.3. tabulas “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana” 3. ailē.

Kopējo piešķirto ieņēmumu apropriāciju attīstība gada beigās – aprēķina starpību starp piešķirto ieņēmumu apropriāciju summu iepriekšējā gada beigās (pluss) un piešķirto ieņēmumu apropriāciju summu kārtējā gada beigās (kā norādīts 4.3. tabulas “DFS: maksājumu apropriāciju īstenošana” 9. ailē – mīnuss), lai iegūtu piešķirto ieņēmumu neto izmaiņas kārtējā gadā.

f.	Valūtas kursa starpības ietver realizētās un nerealizētās valūtas kursa starpības.

BUDŽETA UN FAKTISKO SUMMU SALĪDZINĀJUMA PĀRSKATI

Budžeta ieņēmumi

miljoni EUR
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Konstatētās maksājumtiesības	Ieņēmumi
1	Pašu resursi	146 305	144 795	147 056	144 766
	11 – cukura nodevas	—	—	(1)	(1)
	12 – muitas nodokļi	21 471	21 471	23 656	21 365
	13 – PVN	17 739	17 739	17 775	17 775
	14 – NKI	107 095	105 585	105 700	105 700
	15 – budžeta nelīdzsvarotības korekcija	—	—	(81)	(81)
	16 – Nīderlandes un Zviedrijas uz NKI balstītās iemaksas samazinājums	—	—	7	7
3	Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas	—	1 803	1 811	1 805
4	Ieņēmumi no personām, kas saistītas ar iestādēm un citām Savienības struktūrām	1 607	1 607	1 585	1 576
5	Uzkrātie ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības	25	25	589	558
6	Iemaksas un atmaksa saistībā ar Savienības nolīgumiem un programmām	130	130	14 134	12 577
7	Kavējuma procenti un naudas sodi	115	115	18 575	2 625
8	Aizdevumu un aizņēmumu operācijas	3	3	3	3
9	Dažādi ieņēmumi	15	15	17	8
Kopā		148 199	148 492	183 771	163 918

Budžeta izdevumi: saistības pa daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijām

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības
1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme	80 527	80 627	92 794	90 536
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	23 335	23 435	27 826	25 782
	1.b: Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija	57 192	57 192	64 969	64 754
2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	59 642	59 642	62 846	60 600
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	43 192	43 192	44 806	43 962
3.	Drošība un pilsonība	3 787	3 787	4 065	3 874
4.	Globālā Eiropa	11 319	11 625	13 454	13 111
5.	Administrācija	9 943	9 943	10 776	10 371
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 115	4 115	4 550	4 371
6.	Kompensācijas	—	—	—	—
8.	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—
9.	Īpaši instrumenti	577	565	618	295
Kopā		165 796	166 189	184 554	178 787

Budžeta izdevumi: maksājumi pa daudzgadu finanšu shēmas (DFS) izdevumu kategorijām

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi
1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme	67 557	67 823	82 553	75 535
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	20 522	20 261	26 044	21 748
	1.b: Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija	47 035	47 561	56 510	53 787
2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	57 400	57 837	61 252	59 521
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	43 116	43 113	44 933	43 885
3.	Drošība un pilsonība	3 527	3 291	3 575	3 256
4.	Globālā Eiropa	9 358	8 953	10 933	10 108
5.	Administrācija	9 945	9 942	11 694	10 381
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 115	4 115	5 107	4 377
6.	Kompensācijas	—	—	—	—
8.	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—
9.	Īpaši instrumenti	412	647	671	295
Kopā		148 199	148 492	170 679	159 096

BUDŽETA IZPILDES PĀRSKATU SKAIDROJUMI

1. ES BUDŽETA SISTĒMA

Budžeta konti tiek turēti atbilstīgi Finanšu regulai (FR). Vispārējais budžets ir instruments, ar kuru katru gadu nosaka un apstiprina Savienības ieņēmumus un izdevumus saskaņā ar maksimālajiem apjomiem un citiem noteikumiem, kas paredzēti daudzgadu finanšu shēmā, atbilstoši tiesību aktiem par daudzgadu programmām, kas pieņemtas saskaņā ar minēto shēmu.

1.1. DAUDZGADU FINANŠU SHĒMA 2014.–2020. GADAM

miljoni EUR

2014

2015

2016

2017

2018

2019

2020

Kopā

1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme

52 756

77 986

69 304

73 512

76 420

79 924

83 661

513 563

1.a	Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai

16 560

17 666

18 467

19 925

21 239

23 082

25 191

142 130

1.b	Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija

36 196

60 320

50 837

53 587

55 181

56 842

58 470

371 433

2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

49 857

64 692

64 262

60 191

60 267

60 344

60 421

420 034

tostarp ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi

43 779

44 190

43 951

44 146

44 163

43 881

43 888

307 998

3.	Drošība un pilsonība

1 737

2 456

2 546

2 578

2 656

2 801

2 951

17 725

4.	Globālā Eiropa

8 335

8 749

9 143

9 432

9 825

10 268

10 510

66 262

5.	Administrācija

8 721

9 076

9 483

9 918

10 346

10 786

11 254

69 584

tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi

7 056

7 351

7 679

8 007

8 360

8 700

9 071

56 224

6.	Kompensācijas

—

8.	Negatīvā rezerve

—

9.	Īpaši instrumenti

—

Saistību apropriācijas

121 435

162 959

154 738

155 631

159 514

164 123

168 797

1 087 197

Maksājumu apropriācijas kopā

135 762

140 719

130 694

126 492

154 355

166 709

172 420

1 027 151

Tabulā iepriekš ir parādītas daudzgadu finanšu shēmas (DFS) maksimālie apjomi faktiskajās cenās. 2019. gads bija priekšpēdējais finanšu gads, uz kuru attiecās 2014.–2020. gada DFS. Kopējais maksimālais apjoms saistību apropriācijām 2019. gadā bija 164 123 miljoni EUR, kas atbilst 1,00 % no ES NKI, savukārt atbilstīgais maksājumu apropriāciju maksimālais apjoms bija 166 709 miljoni EUR jeb 1,01 % no ES NKI visā 2019. budžeta gadā.

Saistībā ar 2014.–2020. gada DFS ir panākta vienošanās par jauniem elastīguma noteikumiem. Viens no jaunajiem noteikumiem paredz iespēju pārvietot neizmantoto summu (līdz regulā paredzētajai maksimālajai summai), kas atlikusi līdz maksājumu maksimālajam apjomam, uz turpmākajiem gadiem, nākamajam gadam veicamās DFS tehniskās korekcijas ietvaros izmantojot maksājumu vispārējo rezervi. Tāpēc summa, kas netika izmantota 2016. gadā (13 991 miljons EUR faktiskajās cenās), 2017. gadā (16 414 miljoni EUR faktiskajās cenās) un 2018. gadā (210 miljoni EUR no aprēķinātajiem 11 386 miljoniem EUR maksimālās summas dēļ) tika pārnesta uz 2018.–2020. gadu un 2016.–2020. gada maksimālie apjomi tika attiecīgi koriģēti. Komisija 2019. gada 15. maijā pieņēma paziņojumu par finanšu shēmas tehniskajām korekcijām 2020. gadam atbilstoši NKI izmaiņām (EKS 2010) (COM(2019) 310).

Turpmāk ir sniegts paskaidrojums par dažādajām DFS izdevumu kategorijām.

1. izdevumu kategorija – Gudra un iekļaujoša izaugsme

Šī izdevumu kategorija ir sadalīta divās atsevišķās, bet savstarpēji saistītās daļās:

1.a	Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai, tajā skaitā izdevumi pētniecībai un inovācijai, izglītībai un apmācībai, Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam, sociālajai politikai, iekšējam tirgum un saistītām politikas jomām;

1.b	Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija, kas paredzēta, lai sekmētu vismazāk attīstīto dalībvalstu un reģionu konverģenci, papildinātu ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ārpus mazāk turīgiem reģioniem un atbalstītu reģionu sadarbību.

2. izdevumu kategorija – Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi

2. izdevumu kategorija ietver kopējo lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku un vides aizsardzības pasākumus, jo īpaši programmu LIFE+.

3. izdevumu kategorija – Drošība un pilsonība

3. izdevumu kategorija (Drošība un pilsonība) atspoguļo augošo nozīmi, kāda ir jomām, kurās ES ir noteikti īpaši uzdevumi, proti, tieslietām un iekšlietām, robežu aizsardzībai, imigrācijas un patvēruma politikai, sabiedrības veselībai un patērētāju tiesību aizsardzībai, kultūrai, jaunatnei, informācijai un dialogam ar pilsoņiem.

4. izdevumu kategorija – Globālā Eiropa

4. izdevumu kategorijā ietilpst visas ārējās darbības, tajā skaitā sadarbība attīstības jomā, humānā palīdzība, pirmspievienošanās un kaimiņattiecību instrumenti. EAF netiek iekļauts ES budžetā un neietilpst DFS.

5. izdevumu kategorija – Administrācija

Šī izdevumu kategorija attiecas uz visu iestāžu administratīvajiem izdevumiem, pensijām un Eiropas skolām. Iestādēm, izņemot Komisiju, šīs izmaksas veido to kopējos izdevumus.

6. izdevumu kategorija – Kompensācijas

Saskaņā ar politisko vienošanos par to, ka jaunās dalībvalstis nekļūst par budžeta neto maksātājām savas līdzdalības sākumposmā, šajā izdevumu kategorijā bija paredzēta kompensācija. Šī summa tām bija pieejama pārskaitījumu veidā, lai līdzsvarotu to budžeta ieņēmumus un iemaksas.

9. izdevumu kategorija – Īpaši instrumenti

Elastības mehānismi ļauj ES mobilizēt nepieciešamos līdzekļus, lai reaģētu uz neparedzētiem notikumiem, piemēram, krīzēm un ārkārtas situācijām. To darbības joma, finanšu piešķīrums un darbības nosacījumi paredzēti DFS regulā un Iestāžu nolīgumā. Pašreizējā izdevumu samazināšanas kontekstā tie arī nodrošina iespēju ar budžeta resursiem reaģēt uz mainīgajām prioritātēm, lai katrs euro tiktu izmantots tur, kur tas visvairāk nepieciešams. Lielākā daļa elastības mehānismu tāpēc ir ārpus DFS, un finansējumu var mobilizēt, pārsniedzot izdevumu maksimālos apjomus.

1.2. SĪKI IZSTRĀDĀTAS DFS IZDEVUMU KATEGORIJAS (PROGRAMMAS)

DFS izdevumu kategorijas ir sadalītas sīkākās izdevumu kategorijās, kas atbilst galvenajām izdevumu programmām (piemēram, “Apvārsnis 2020”, “Erasmus+” utt.). Juridiskais pamats budžeta izpildei tiek pieņemts šajā programmu līmenī. Programmas ir parastais formāts, kas tiek izmantots ziņošanai par īstenošanu un rezultātiem. Tabulas par katru programmu ir pieejamas budžeta izpildes pārskatos (skatīt 4.6.–4.10. tabulu turpmāk).

1.3. GADA BUDŽETS

Komisija katru gadu aplēš visus iestāžu gada ieņēmumus un izdevumus un sagatavo budžeta projektu, ko nosūta budžeta lēmējinstitūcijai. Pamatojoties uz budžeta projektu, Padome izklāsta savu nostāju, ko abas budžeta lēmējinstitūcijas iestādes pēc tam apspriež. Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs paziņo par kopīgā budžeta projekta galīgo pieņemšanu, un tādējādi budžets kļūst izpildāms. Attiecīgā gada laikā pieņem budžeta grozījumus. Par budžeta izpildi galvenokārt atbild Komisija.

Komisijas budžeta struktūru veido administratīvās un darbības apropriācijas. Pārējām iestādēm ir tikai administratīvās apropriācijas. Turklāt budžetā ir nodalītas divu veidu apropriācijas – nediferencētās un diferencētās. Nediferencētās apropriācijas izmanto, lai finansētu vienam gadam paredzētas darbības (tās atbilst gada pārskata principam). Diferencētās apropriācijas izmanto, lai gada pārskata principu saskaņotu ar vajadzību pārvaldīt daudzgadu darbības. Diferencētās apropriācijas tiek iedalītas saistību un maksājumu apropriācijās:

—

saistību apropriācijas – sedz to juridisko saistību kopējās izmaksas, kas uzņemtas kārtējā finanšu gadā par darbībām, kuru ilgums ir vairāki gadi. Tomēr budžeta saistības darbībām, kuru ilgums pārsniedz vienu finanšu gadu, var tikt sadalītas vairākiem gadiem atbilstošos gada maksājumos, ja tas paredzēts pamataktā,

—	maksājumu apropriācijas – sedz izdevumus par saistībām, kas radušās kārtējā finanšu gadā un/vai iepriekšējos finanšu gados.

Pārskatos šāda veida finansējums tiek sagrupēts divos galvenajos posteņos:

—	galīgās pieņemtās budžeta apropriācijas un

—

papildu apropriācijas, kurās iekļauti:

—	pārnesumi no iepriekšējā gada (Finanšu regula ļauj dažos gadījumos pārnest neiztērētās summas no iepriekšējā gada uz kārtējo gadu) un

—	piešķirtie ieņēmumi no atmaksātajām summām, trešo personu/valstu iemaksas ES programmās un darbs, kas veikts trešo personu labā, tiek tieši iedalīts attiecīgajās budžeta izdevumu pozīcijās un veido trešo finansējuma pīlāru.

Visi finansējuma veidi kopā veido pieejamās apropriācijas.

1.4. IEŅĒMUMI

1.4.1. Pašu resursu ieņēmumi

Lielākā daļa ieņēmumu ir no pašu resursiem, kas sastāv no šādām kategorijām:

1)	tradicionālie pašu resursi (TPR) – parasti veido +/–14 % no pašu resursu ieņēmumiem;

2)	pievienotās vērtības nodokļa (PVN) resursi – parasti veido apmēram 12 % no pašu resursu ieņēmumiem;

3)	nacionālā kopienākuma (NKI) resursi – parasti veido +/–74 % no pašu resursu ieņēmumiem.

Pašu resursus piešķir saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2014/335/ES, Euratom (2014. gada 26. maijs) par Eiropas Savienības pašu resursu sistēmu (2014. gada ORD). Lēmums stājās spēkā 2016. gada 1. oktobrī un tiek piemērots ar atpakaļejošu spēku no 2014. gada 1. janvāra.

Kopējā pašu resursu summa, kas Savienībai piešķirta gada maksājumu apropriāciju segšanai, nepārsniedz 1,20 % no visu dalībvalstu NKI summas.

1.4.2. Tradicionālie pašu resursi (TPR)

Tradicionālos pašu resursus (TPR) veido muitas nodokļi (ko piemēro importam no trešām valstīm) un cukura nodevas (ko maksā cukura ražotāji, lai finansētu izdevumus par kopējo cukura tirgus organizāciju), ko piemēro ekonomikas dalībniekiem, un dalībvalstis tos iekasē ES vārdā. Tomēr dalībvalstis patur 20 % kā kompensāciju par iekasēšanas izmaksām. Visas konstatētās tradicionālo pašu resursu summas ir jāiegrāmato vienā no kompetento iestāžu kontiem:

—	parastajos kontos, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 609/2014 6. panta 3. punktā, – visas atgūtās vai garantētās summas,

—	atsevišķajos kontos, kas arī paredzēti iepriekš minētajā pantā, – visas summas, kuras vēl nav atgūtas un/vai nav garantētas; šajā kontā var iegrāmatot arī tās summas, kas ir garantētas, bet apstrīdētas.

Tradicionālie pašu resursi dalībvalstij jāieskaita Komisijas kontā valsts kasē vai valsts centrālajā bankā ne vēlāk kā pirmajā darbdienā pēc 19. datuma otrajā mēnesī pēc mēneša, kurā maksājumtiesības konstatētas (vai – atsevišķa konta gadījumā – atgūtas attiecīgās summas).

1.4.3. Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Pievienotās vērtības nodokli (PVN) piemēro dalībvalstu PVN bāzei, un bāzes šim nolūkam ir saskaņotas atbilstīgi ES noteikumiem. Tomēr PVN bāze ir ierobežota un nepārsniedz 50 % no katras dalībvalsts NKI. Tiek piemērota vienāda PVN likme 0,30 % apmērā, izņemot 2014.–2020. gada periodam, kad piesaistīšanas likme Vācijai, Nīderlandei un Zviedrijai ir noteikta 0,15 % apmērā.

1.4.4. Nacionālais kopienākums (NKI)

Resursus, kuru pamatā ir nacionālais kopienākums (NKI), izmanto, lai finansētu to budžeta daļu, kuru nesedz citi ieņēmumu avoti. Katras dalībvalsts NKI piemēro vienu un to pašu procentu likmi, un to nosaka saskaņā ar ES noteikumiem.

PVN resursus un NKI resursus nosaka, pamatojoties uz attiecīgo bāzu prognozēm, ko izstrādā budžeta projekta sagatavošanas laikā. Šīs prognozes pēc tam pārskata un atjaunina attiecīgajā budžeta gadā, izmantojot budžeta grozījumus. Pozitīvās vai negatīvās starpības starp summām, kas dalībvalstīm ir jāmaksā, ņemot vērā faktiskās bāzes, un summām, kas ir faktiski samaksātas, pamatojoties uz (pārskatītajām) prognozēm, Komisija pieprasa dalībvalstīm nodrošināt līdz pirmajai jūnija darbdienai otrajā gadā, kurš seko attiecīgajam budžeta gadam. Faktiskajās PVN un NKI bāzēs joprojām var veikt korekcijas turpmākajos četros gados, ja vien netiek sniegta atruna. Šīs atrunas ir uzskatāmas par potenciāliem prasījumiem dalībvalstīm par precīzi nenosakāmām summām, jo to finansiālo ietekmi nevar precīzi aplēst. Ja ir iespējams noteikt precīzu summu, attiecīgie PVN un NKI resursi tiek pieprasīti saistībā ar PVN un NKI atlikumiem vai izmantojot atsevišķus līdzekļu pieprasījumus.

1.4.5. Korekcija attiecībā uz AK

Budžeta nelīdzsvarotības korekcijas mehānismu par labu Apvienotajai Karalistei (samazinot Apvienotās Karalistes pašu resursu maksājumus un palielinot citu dalībvalstu maksājumus) Eiropadome ieviesa Fontenblo sanāksmē (1984. gada jūnijā). Vācijai, Austrijai, Zviedrijai un Nīderlandei ir noteikts mazāks finansējums Apvienotās Karalistes korekcijai (kas nav lielāks par vienu ceturto daļu no šo valstu parastās daļas).

1.4.6. Bruto samazinājums

Eiropadome 2013. gada 7. un 8. februārī secināja, ka Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai būtu jāpiemēro bruto samazinājums gada iemaksai, kuras pamatā ir NKI, 2014.–2020. gada periodam, savukārt Austrijai uz NKI bāzētajai gada iemaksai tika piemērots bruto samazinājums tikai 2014.–2016. gada periodam. Gada samazinājumi ir šādi: Dānijai 130 miljoni EUR, Nīderlandei 695 miljoni EUR un Zviedrijai 185 miljoni EUR.

1.5. BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTU APRĒĶINS

ES budžeta izpildes rezultāti tiek atdoti dalībvalstīm nākamā gada laikā, samazinot summas, kas dalībvalstīm jāmaksā attiecīgajā gadā.

Pašu resursu summas, ko iegrāmato kontos, ir summas, ko gada laikā dalībvalstu valdības ieskaita Komisijas vārdā atvērtajos kontos. Pārpalikuma gadījumā ieņēmumos tiek iekļauts arī budžeta izpildes rezultāts iepriekšējā finanšu gadā. Pārējie ieņēmumi, kurus grāmato kontos, ir summas, kas faktiski saņemtas gada laikā.

Lai aprēķinātu gada budžeta izpildes rezultātu, izdevumos tiek iekļauti maksājumi, kas tiek veikti no gada apropriācijām, kā arī visas attiecīgā gada apropriācijas, ko pārnes uz nākamo gadu. Maksājumi, kas veikti no gada apropriācijām, ir maksājumi, ko grāmatvedis veic līdz finanšu gada 31. decembrim. ELGF gadījumā maksājumi ir tie, ko dalībvalstis veikušas laikposmā no N–1 gada 16. oktobra līdz N gada 15. oktobrim, ar nosacījumu, ka grāmatvedim par saistībām un apstiprinājumu ir paziņots līdz N+1 gada 31. janvārim. Par ELGF izdevumiem pēc kontroles veikšanas dalībvalstīs var pieņemt atbilstības lēmumu.

Budžeta izpildes rezultātos ietver divus elementus: ES rezultātu un Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ) ietilpstošo EBTA valstu līdzdalības rezultātus. Saskaņā ar 1. panta 1. punktu Regulā (ES, Euratom) Nr. 608/2014, ar ko nosaka pašu resursu sistēmas īstenošanas pasākumus, minētais rezultāts atspoguļo starpību starp:

—	kopējiem ieņēmumiem, kas saņemti attiecīgajā finanšu gadā, un

—	uz kārtējā gada apropriāciju pamata veiktajiem kopējiem maksājumiem, kam pieskaitīta tā paša gada apropriāciju kopsumma, kura pārnesta uz nākamo gadu.

Aprēķinā iegūtajam skaitlim pieskaita vai no tā atņem šādas vērtības:

—	no iepriekšējiem gadiem pārnesto atcelto maksājumu apropriāciju neto atlikumu un visus maksājumus, kas euro kursa svārstību dēļ pārsniedz nediferencētās apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējā gada,

—	piešķirto ieņēmumu attīstību un

—	gada laikā iegrāmatotos neto valūtas maiņas kursa guvumus vai zaudējumus.

No iepriekšējā finanšu gada pārnestās apropriācijas attiecībā uz trešo personu iemaksām un darbu trešo personu uzdevumā, kuras atbilstoši definīcijai nekad netiek anulētas, ir iekļautas kā papildu apropriācijas attiecīgajam finanšu gadam. Ar to ir skaidrojama atšķirība starp pārnestajām apropriācijām no iepriekšējā gada N gada budžeta izpildes pārskatos un tām, kas pārnestas uz nākamo gadu N–1 budžeta izpildes pārskatos. Apropriācijas, kas ir atkārtoti pieejamas pēc maksājumu atmaksas kontā, netiek ņemtas vērā, aprēķinot budžeta izpildes rezultātu.

Pārnestās maksājumu apropriācijas ietver automātiskus pārnesumus un pārnesumus atbilstīgi lēmumam. Tādu neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšana, kuras ir pārnestas no iepriekšējā gada, rāda tādu apropriāciju atcelšanu, kuras ir pārnestas automātiski un atbilstīgi lēmumam.

1.6. SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTU SASKAŅOJUMS AR BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTIEM

miljoni EUR
	2019	2018
GADA SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS REZULTĀTS	4 796	13 918
Ieņēmumi
Kārtējā gadā konstatētās maksājumtiesības, kuru summas vēl nav iekasētas	(6 193 )	(6 220 )
Iepriekšējos gados konstatētās maksājumtiesības, kuru summas iekasētas kārtējā gadā	8 656	9 331
Uzkrātie ieņēmumi (neto)	3 341	(4 015 )
	5 804	(904)
Izdevumi
Uzkrātie izdevumi (neto)	8 394	4 511
Iepriekšējo gadu izdevumi, kas samaksāti kārtējā gadā	(3 832 )	(6 086 )
Priekšfinansējuma neto ietekme	(10 981 )	(8 634 )
Maksājumu apropriācijas, kas pārnestas uz nākamo gadu	(3 532 )	(2 941 )
Maksājumi, kas veikti no pārnestajām apropriācijām, un neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšana	1 924	2 098
Uzkrājumu pārmaiņas	3 801	3 567
Citi	(3 076 )	(4 175 )
	(7 304 )	(11 660 )
Saimnieciskās darbības rezultāti aģentūrām un likvidējamajai EOTK	(79)	448
GADA BUDŽETA IZPILDES REZULTĀTS	3 217	1 802

Saskaņā ar Finanšu regulu gada saimnieciskās darbības rezultātus aprēķina, pamatojoties uz uzkrājumu grāmatvedības principiem (ES grāmatvedības noteikumiem), bet budžeta izpildes rezultāti ir balstīti uz mainītiem naudas plūsmas grāmatvedības noteikumiem. Tā kā saimnieciskās darbības rezultātu un budžeta izpildes rezultātu nosaka vieni un tie paši pamatā esošie darījumi (izņēmums ir pārējie (nebudžeta) aģentūru un likvidējamās EOTK ieņēmumu un izdevumu avoti, ko iekļauj tikai saimnieciskās darbības rezultātos (skatīt 6. skaidrojumu)), gada saimnieciskās darbības rezultāta salīdzināšana ar gada budžeta izpildes rezultātu kalpo kā noderīga saskaņotības pārbaude.

Saskaņošanas posteņi – ieņēmumi

Faktiskie finanšu gada budžeta ieņēmumi atbilst ieņēmumiem, kas ir iekasēti par maksājumtiesībām, kuras konstatētas attiecīgā gada laikā, un summām, kas iekasētas par iepriekšējos gados konstatētajām maksājumtiesībām. Tāpēc kārtējā gadā konstatētās, bet vēl neiekasētās maksājumtiesības saskaņošanas nolūkā atskaita no saimnieciskās darbības rezultātiem, jo tās nav daļa no budžeta ieņēmumiem. Turpretim iepriekšējos gados konstatētās un kārtējā gadā iekasētās maksājumtiesības saskaņošanas nolūkā jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātiem.

Uzkrātos ieņēmumus galvenokārt veido uzkrātie lauksaimniecības ieņēmumi, pašu resursi, procenti un dividendes. Ņem vērā tikai neto ietekmi, t. i., kārtējā gadā uzkrātos ieņēmumus, no kuriem atskaitīti iepriekšējā gadā uzkrātie ieņēmumi.

Saskaņošanas posteņi – izdevumi

Uzkrātos izdevumus galvenokārt veido uzkrātie izdevumi gada beigu noslēguma mērķiem, t. i., attiecināmie izdevumi, kuri radušies ES līdzekļu saņēmējiem, bet par kuriem vēl nav paziņots Komisijai. Ņem vērā tikai neto ietekmi, t. i., kārtējā gadā uzkrātos izdevumus, no kuriem atskaitīta iepriekšējā gadā uzkrāto izdevumu apvērse. Kārtējā gadā veikti maksājumi, kas attiecas uz iepriekšējos gados iegrāmatotiem rēķiniem, ir iekļauti kārtējā gada budžeta izdevumos un šā iemesla dēļ saskaņošanas nolūkos ir jāpieskaita saimnieciskās darbības rezultātam.

Priekšfinansējuma neto ietekme ir šādu elementu apvienojums: 1) jaunā priekšfinansējuma summas, kas samaksātas kārtējā gadā un atzītas par attiecīgā gada budžeta izdevumiem, un 2) priekšfinansējuma summu dzēšana ar kārtējā gadā apstiprinātajām attiecināmajām izmaksām. Pēdējais no tiem ir izdevumi uzkrājumu izteiksmē, bet ne budžeta kontos, jo samaksas brīdī sākotnējā priekšfinansējuma maksājums jau tika uzskatīts par budžeta izdevumiem.

Papildus maksājumiem, kas veikti uz attiecīgā gada apropriāciju pamata, minētā gada apropriācijas, kas pārnestas uz nākamo gadu, arī ir jāņem vērā, aprēķinot attiecīgā gada budžeta izpildes rezultātus (saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 608/2014 1. panta 1. punktu). Tas pats attiecas arī uz budžeta maksājumiem, kas veikti kārtējā gadā no apropriācijām, kuras pārnestas no iepriekšējiem gadiem, un uz neizmantoto maksājumu apropriāciju atcelšanu.

Uzkrājumu pārmaiņas attiecas uz gada beigu aplēsēm finanšu pārskatos (galvenokārt darbinieku pabalsti), kuras neietekmē budžeta kontus. Citas saskaņojamās summas ietver dažādus elementus, piemēram, aktīvu amortizāciju/nolietojumu, aktīvu iegādi, kapitāla nomas maksājumus un finansiālo līdzdalību, kuriem ir atšķirīga budžeta un uzkrājumu grāmatvedība.

Saskaņojamais postenis – aģentūru un likvidējamās EOTK saimnieciskās darbības rezultāts

Gada budžeta rezultāts ir nekonsolidēts skaitlis un neietver pārējos (nebudžeta) konsolidēto aģentūru un likvidējamās EOTK ieņēmumu un izdevumu avotus (skatīt 6. skaidrojumu). Lai saskaņotu gada saimnieciskās darbības rezultātu – konsolidētu skaitli, kas ietver šīs summas – ar gada budžeta izpildes rezultātu, kā saskaņojamo posteni norāda visu aģentūru un likvidējamās EOTK konsolidēto gada saimnieciskās darbības rezultātu.

2. 2019. GADA ES BUDŽETA IZPILDE – KOMENTĀRS

2.1. IEŅĒMUMI

Sākotnēji pieņemtajā ES budžetā, kuru parakstīja Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs 2018. gada 12. decembrī, maksājumu apropriāciju summa bija 148 199 miljoni EUR, un no pašu resursiem finansējamais kopējais apjoms bija 146 305 miljoni EUR. Ieņēmumu un izdevumu aplēses sākotnējā budžetā parasti tiek koriģētas budžeta gadā, un šādas pārmaiņas tiek norādītas budžeta grozījumos. Korekcijas pašu resursos, kuru pamatā ir NKI, nodrošina, ka budžetā paredzētie ieņēmumi precīzi atbilst budžetā paredzētajiem izdevumiem. Saskaņā ar līdzsvara principu budžeta ieņēmumiem un izdevumiem (maksājumu apropriācijām) jābūt līdzsvarā.

2019. gadā tika pieņemti trīs budžeta grozījumi. Ņemot tos vērā, galīgie apstiprinātie ieņēmumi 2019. gadā bija 148 492 miljoni EUR, un no pašu resursiem finansētā kopējā summa bija 144 795 miljoni EUR. Galvenais faktors, kas veicināja dalībvalstu iemaksu samazināšanos 2019. gadā, bija pārpalikums no iepriekšējā finanšu gada (1 803 miljoni EUR), ko nedaudz kompensēja maksājumu apropriāciju neto palielinājums (293 miljoni EUR).

Kas attiecas uz pašu resursu rezultātiem – iekasētie tradicionālie pašu resursi bija ļoti līdzīgi prognozētajām summām.

Dalībvalstu veiktie galīgie PVN un NKI maksājumi arī gandrīz atbilda galīgā budžeta aplēsēm. Atšķirību starp prognozētajām summām un faktiski samaksātajām summām rada atšķirība starp euro maiņas kursu, kas tika izmantots budžeta vajadzībām, un spēkā esošo maiņas kursu laikā, kad dalībvalstis, kas nav EMS sastāvā, faktiski veica maksājumus.

Attiecībā uz PVN un NKI atlikumiem noteikumi ir izklāstīti Regulas par pieejamību (Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014) 10.b pantā. Procedūra neparedz budžeta grozījumu, tāpēc Komisija tieši prasa dalībvalstīm samaksāt neto summas. Šīs ieskaita sistēmas dēļ nebija gandrīz nekādas ietekmes uz ES budžetu.

Pozīcija “Iemaksas un atmaksa saistībā ar ES nolīgumiem un programmām” galvenokārt attiecas uz ieņēmumiem no finanšu korekcijām (ESI fondi, ELGF un ELFLA), trešo valstu dalību pētniecības programmās, lauksaimniecības fondu grāmatojumu noskaidrošanu un citām iemaksām un atmaksu saistībā ar ES programmām/darbībām. Ievērojamu daļu no šīs kopējās summas veido iezīmēti ieņēmumi, kā rezultātā izdevumos parasti tiek ierakstītas papildu apropriācijas. 2019. gadā šo iemaksu kopējā summa bija 12,6 miljardi EUR.

Ieņēmumi no naudas sodiem pamatā attiecas uz naudas sodiem, kas piemēroti konkurences jomā.

2.2. IZDEVUMI

ES 2019. gada budžets, kas pieņemts 2018. gada 12. decembrī, apliecina, ka ES novirza naudu tur, kur tā ir vajadzīga. Saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada maijā sniegto priekšlikumu 2019. gadā lielākā daļa budžeta tika izmantota, lai veicinātu darbvietu radīšanu, jo īpaši jauniešiem, un stiprinātu izaugsmi, stratēģiskās investīcijas un konverģenci. ES arī turpināja atbalstīt centienus efektīvi risināt migrācijas problēmas gan ES iekšienē, gan ārpus tās.

2019. gads bija pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) 2014.–2020. gadam sestais gads. Gandrīz visu programmu īstenošana noritēja straujā tempā, izņemot jaunas programmas vai darbības, attiecībā uz kurām likumdošanas process tika nesen pabeigts.

Atbilstoši DFS paredzētajai gada attīstībai budžeta projektā rosināto apropriāciju summa tika noteikta kā 165,6 miljardi EUR (par 3,1 % vairāk nekā 2018. gada budžetā) saistībās un 148,7 miljardi EUR (2,7 %) maksājumos, kas atbilst attiecīgi 1,00 % un 0,90 % no ES nacionālā kopienākuma (NKI).

Visās budžeta pozīcijās 2019. gadā tika sasniegts augsts izpildes līmenis. 2019. gadā izpildes rādītājs visiem apropriāciju veidiem (budžeta, pārnestajām no iepriekšējā gada un piešķirtajiem ieņēmumiem) bija 97 % saistību sadaļā un 93 % maksājumu sadaļā. Izpildes rādītāji, izņemot piešķirtos ieņēmumus, liecina par pilnīgu izpildi 2019. gadā (99,4 % saistību apropriācijās un 98,4 % maksājumu apropriācijās).

2019. gada beigās neizpildīto saistību (RAL, saistību summas, kuras vēl nav samaksātas) summa bija 297,7 miljardi EUR. Bija paredzams palielinājums salīdzinājumā ar 2018. gada līmeni, ņemot vērā starpību starp budžeta saistību un maksājumu apropriācijām (17,7 miljardi EUR) pieņemtajā budžetā un faktu, ka neizpildīto saistību palielinājums ir normāla attīstība, jo maksājumu apropriācijas palielinās katru gadu, kā paredzēts daudzgadu finanšu shēmā. Galīgais palielinājums sasniedza 16,5 miljardus EUR.

3. ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

3.1. KOPSAVILKUMS PAR ES BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANU

miljoni EUR
Sadaļa		Ienākumu apropriācijas		Konstatētās maksājumtiesības			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kārtējā gada	Pārnestās summas	Kopā	Par kārtējā gada maksājumtiesībām	Par pārnestajām maksājumtiesībām	Kopā	Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
		1	2	3	4	5=3+4	6	7	8=6+7	9=8/2	10=5-8
1	Pašu resursi	146 305	144 795	147 013	44	147 056	144 754	12	144 766	100 %	2 291
3	Pārpalikumi, atlikumi un korekcijas	—	1 803	1 811	—	1 811	1 805	—	1 805	100 %	7
4	Ieņēmumi no personām, kas saistītas ar iestādēm un citām Savienības struktūrām	1 607	1 607	1 576	10	1 585	1 566	10	1 576	98 %	10
5	Uzkrātie ieņēmumi no iestāžu administratīvās darbības	25	25	570	19	589	546	12	558	2 229 %	31
6	Iemaksas un atmaksa saistībā ar Savienības nolīgumiem un programmām	130	130	13 564	569	14 134	12 279	298	12 577	9 674 %	1 557
7	Kavējuma procenti un naudas sodi	115	115	5 456	13 119	18 575	2 355	271	2 625	2 283 %	15 949
8	Aizdevumu un aizņēmumu operācijas	3	3	3	—	3	3	—	3	110 %	—
9	Dažādi ieņēmumi	15	15	8	9	17	7	1	8	52 %	9
Kopā		148 199	148 492	170 001	13 770	183 771	163 314	604	163 918	110 %	19 853

4. ES BUDŽETA IZDEVUMU ĪSTENOŠANA

4.1. DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Saistību apropriācijas						Maksājumu apropriācijas
		Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā	Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā	Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā
		1	2	3=1+2	4	5	6=3+4+5	7	8	9=7+8	10	11	12=9+10+11
1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme	80 527	100	80 627	0	12 166	92 794	67 557	266	67 823	131	14 600	82 553
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	23 335	100	23 435	0	4 390	27 826	20 522	(260)	20 261	118	5 664	26 044
	1.b: Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija	57 192	—	57 192	—	7 777	64 969	47 035	526	47 561	13	8 935	56 510
2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	59 642	—	59 642	460	2 745	62 846	57 400	437	57 837	672	2 743	61 252
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	43 192	—	43 192	460	1 155	44 806	43 116	(3)	43 113	665	1 155	44 933
3.	Drošība un pilsonība	3 787	0	3 787	—	279	4 065	3 527	(237)	3 291	9	276	3 575
4.	Globālā Eiropa	11 319	306	11 625	34	1 795	13 454	9 358	(406)	8 953	64	1 916	10 933
5.	Administrācija	9 943	0	9 943	1	832	10 776	9 945	(2)	9 942	916	836	11 694
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 115	—	4 115		435	4 550	4 115	—	4 115	554	437	5 107
6.	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8.	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9.	Īpaši instrumenti	577	(12)	565	30	24	618	412	236	647	0	24	671
Kopā		165 796	394	166 189	525	17 840	184 554	148 199	294	148 492	1 792	20 394	170 679

4.2. DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības					Uz 2020. gadu pārnestās apropriācijas			Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	piešķirtie ieņēmumi	pārnestas atbilstoši lēmumam	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9=7+8	10	11	12	13=10+11+12
1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme	92 794	80 540	0	9 996	90 536	98 %	2 074	36	2 110	52	—	97	149
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	27 826	23 406	0	2 376	25 782	93 %	2 013	3	2 016	27	—	1	28
	1.b: Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija	64 969	57 134	—	7 620	64 754	100 %	60	33	93	25	—	96	121
2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	62 846	59 161	438	1 001	60 600	96 %	1 330	467	1 797	14	21	414	449
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	44 806	42 718	438	807	43 962	98 %	348	467	815	8	21	—	29
3.	Drošība un pilsonība	4 065	3 737	—	137	3 874	95 %	142	—	142	50	—	0	50
4.	Globālā Eiropa	13 454	11 622	34	1 454	13 111	97 %	340	1	341	2	—	0	2
5.	Administrācija	10 776	9 797	1	574	10 371	96 %	255	—	255	146	0	3	149
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	4 550	4 033		338	4 371	96 %	94	0	94	82	0	3	85
6.	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8.	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9.	Īpaši instrumenti	618	295	—	—	295	48 %	8	94	102	175	30	16	221
Kopā		184 554	165 153	473	13 161	178 787	97 %	4 149	598	4 747	438	51	530	1 019

4.3. DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi					Uz 2020. gadu pārnestās apropriācijas				Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	autom. pārnestas	pārnestas atbilstoši lēmumam	piešķirtie ieņēmumi	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9	10=7+8+9	11	12	13	14=11+12+13
1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme	82 553	67 637	113	7 785	75 535	91 %	151	3	6 813	6 967	32	18	1	52
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	26 044	20 090	102	1 555	21 748	84 %	138	3	4 108	4 249	30	16	1	48
	1.b: Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija	56 510	47 547	10	6 230	53 787	95 %	13	—	2 705	2 718	2	2	0	4
2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	61 252	57 163	637	1 721	59 521	97 %	198	467	1 023	1 687	9	35	—	44
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	44 933	42 449	631	806	43 885	98 %	190	467	349	1 006	7	34	—	42
3.	Drošība un pilsonība	3 575	3 153	7	96	3 256	91 %	9	—	180	188	129	2	0	131
4.	Globālā Eiropa	10 933	8 908	60	1 140	10 108	92 %	39	—	772	811	6	4	4	14
5.	Administrācija	11 694	9 048	850	482	10 381	89 %	748	0	349	1 098	146	66	4	216
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	5 107	3 571	515	291	4 377	86 %	463	0	143	605	82	39	3	124
6.	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8.	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
9.	Īpaši instrumenti	671	295	0	—	295	44 %	1	—	8	9	352	0	16	368
Kopā		170 679	146 203	1 667	11 225	159 096	93 %	1 145	470	9 144	10 759	675	125	25	825

4.4. DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		Iepriekšējā gada beigās neizpildītās saistības				Kārtējā gada saistības				Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		No iepriekšējā gada pārnestās saist.	Saist. atcelš./ pārvērtēšana/ atcelšana	Maksājumi	Gada beigās neizpildītās saist.	Gada laikā uzņemtās saist.	Maksājumi	Tādu saistību anulēšana, kuras nevar pārnest	Gada beigās neizpildītās saist.	Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		1	2	3	4=1+2+3	5	6	7	8=5+6+7	9=4+8
1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme	206 991	(1 360 )	(66 413 )	139 217	90 536	(9 122 )	(4)	81 410	220 627
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	37 006	(738)	(13 367 )	22 901	25 782	(8 380 )	(4)	17 397	40 298
	1.b: Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija	169 985	(622)	(53 046 )	116 317	64 754	(742)	(0)	64 012	180 329
2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	40 047	(253)	(15 133 )	24 661	60 600	(44 387 )	(0)	16 213	40 874
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	359	(6)	(235)	117	43 962	(43 650 )	—	313	430
3.	Drošība un pilsonība	5 834	(269)	(1 934 )	3 632	3 874	(1 323 )	—	2 551	6 183
4.	Globālā Eiropa	27 352	(1 200 )	(6 918 )	19 234	13 111	(3 190 )	(0)	9 920	29 154
5.	Administrācija	961	(97)	(859)	5	10 371	(9 522 )	(1)	849	854
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	587	(69)	(515)	2	4 371	(3 861 )	0	510	511
6.	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8.	Negatīvā rezerve un no iepriekšējā finanšu gada pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9.	Īpaši instrumenti	0	(0)	(0)	—	295	(295)	—	1	1
Kopā		281 185	(3 179 )	(91 257 )	186 749	178 787	(67 838 )	(5)	110 944	297 693

4.5. DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

miljoni EUR
DFS izdevumu kategorija		< 2013	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	Kopā
1.	Gudra un iekļaujoša izaugsme	1 428	3 640	2 139	4 683	12 476	45 924	68 924	81 414	220 627
	1.a: Konkurētspēja izaugsmei un nodarbinātībai	472	921	1 175	1 608	3 133	5 427	10 160	17 402	40 298
	1.b: Ekonomikas, sociālā un teritoriālā kohēzija	956	2 719	964	3 075	9 343	40 496	58 763	64 012	180 329
2.	Ilgtspējīga izaugsme: dabas resursi	68	130	285	1 316	2 685	7 603	12 575	16 213	40 874
	tostarp: ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie maksājumi	—	—	—	1	3	37	76	313	430
3.	Drošība un pilsonība	33	18	20	53	433	1 223	1 851	2 552	6 183
4.	Globālā Eiropa	909	958	1 010	1 851	3 253	4 973	6 231	9 970	29 154
5.	Administrācija	—	—	0	—	0	1	2	851	854
	tostarp: iestāžu administratīvie izdevumi	0	0	0	0	0	0	0	511	511
9.	Īpaši instrumenti	—	—	—	—	—	—	0	1	1
Kopā		2 438	4 746	3 453	7 904	18 846	59 723	89 583	110 999	297 693

Jaunās Komisijas izveide ietvēra dienestu iekšējo reorganizāciju. Saistīto darījumu pārdales rezultātā notika nesamaksātās summas pārbīde pa gadiem. Neizpildīto saistību kopējā summa nemainās.

4.6. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU SADALĪJUMS UN PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
Programma		Saistību apropriācijas						Maksājumu apropriācijas
		Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā	Budžeta apropriācijas			Papildu apropriācijas		Pieejamās apropriācijas kopā
		Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā	Sākotnēji pieņemtais budžets	Budžeta grozījumi un pārvietojumi	Galīgais pieņemtais budžets	Pārnestās apropriācijas	Piešķirtie ieņēmumi	Pieejamās apropriācijas kopā
		1	2	3=1+2	4	5	6=3+4+5	7	8	9=7+8	10	11	12=9+10+11
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	187	—	187	—	190	377	1 022	1	1 023	—	190	1 213
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	691	—	691	—	128	819	923	70	993	2	253	1 248
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	407	2	409	—	49	458	617	(58)	559	0	49	608
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	861	—	861	—	21	882	602	1	603	2	14	619
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	143	—	143	0	8	151	120	(12)	108	7	8	123
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	245	—	245	—	—	245	147	(145)	2	—	—	2
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	144	—	144	—	—	144	158	(1)	157	—	—	157
	Programma “Apvārsnis 2020”	12 312	80	12 392	—	2 652	15 043	10 972	(160)	10 812	73	3 767	14 652
	Euratom pētniecības un mācību programma	374	0	374	—	115	488	370	(3)	367	19	153	539
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	367	0	367	—	47	414	252	25	277	3	86	365
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	2 766	20	2 786	—	484	3 271	2 563	46	2 609	7	601	3 217
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	136	—	136	—	51	187	118	10	129	1	50	180
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	135	—	135	—	11	146	134	1	135	0	10	145
	EISI – enerģija	949	—	949	—	44	993	327	(1)	326	1	3	331
	EISI – transports	2 640	—	2 640	—	82	2 722	1 223	92	1 314	1	18	1 334
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	175	—	175	—	5	180	152	(33)	118	0	4	123
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	—	—	—	—	0	0	61	(61)	—	—	35	35
	Decentralizētās aģentūras	383	(4)	379	—	27	406	382	(2)	379	—	27	406
	Citas darbības un programmas	194	(2)	193	—	473	665	165	(1)	164	1	391	556
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	97	(0)	97	—	1	98	100	(32)	68	—	1	69
	Komisijas specifiskās kompetences	128	4	133	—	4	137	115	3	118	—	4	122
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	27 875	9	27 885	—	3 654	31 539	24 042	206	24 248	—	4 304	28 551
	Pārejas reģioni	5 849	5	5 854	—	806	6 660	4 370	(271)	4 099	—	1 118	5 217
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	8 649	27	8 676	—	1 151	9 827	7 442	28	7 470	—	1 382	8 852
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	231	—	231	—	22	253	176	38	215	—	28	242
	Kohēzijas fonds	9 754	—	9 754	—	1 801	11 555	7 706	400	8 107	—	1 695	9 801
	Eiropas teritoriālā sadarbība	1 973	—	1 973	—	235	2 208	1 191	256	1 447	—	256	1 703
	Tehniskā palīdzība	240	—	240	—	2	242	213	(25)	187	12	2	202
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	568	—	568	—	23	591	401	11	412	0	94	506
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	350	(41)	309	—	81	390	632	(109)	523	—	56	579
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	1 700	—	1 700	—	1	1 701	852	(8)	843	—	2	845
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	4	—	4	—	0	4	11	(0)	11	—	0	11
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		80 527	100	80 627	0	12 166	92 794	67 557	266	67 823	131	14 600	82 553
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	43 192	—	43 192	460	1 155	44 806	43 116	(3)	43 113	665	1 155	44 933
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	14 727	—	14 727	—	1 356	16 083	13 148	362	13 510	2	1 356	14 868
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	942	—	942	—	218	1 160	571	81	652	1	218	871
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	148	—	148	—	—	148	142	0	142	—	—	142
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	558	1	559	—	7	567	342	13	354	4	6	365
	Decentralizētās aģentūras	61	—	61	—	8	70	61	(2)	59	—	8	68
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	14	(1)	12	—	0	12	20	(14)	6	—	0	6
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	—	0	0	—	—	0
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		59 642	—	59 642	460	2 745	62 846	57 400	437	57 837	672	2 743	61 252
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	1 121	70	1 191	—	17	1 208	953	21	974	1	17	992
	Patērētāji	29	—	29	—	1	30	24	3	27	1	1	28
	Radošā Eiropa	245	—	245	—	14	258	195	7	202	1	14	217
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	0	—	0	—	0	0	70	(10)	60	0	0	60
	Iekšējās drošības fonds	533	(0)	533	—	148	681	664	(162)	502	1	146	649
	IT sistēmas	0	(0)	—	—	—	—	—	0	0	—	0	0
	Tiesiskums	45	(0)	45	—	1	45	38	9	47	1	1	48
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	66	—	66	—	2	67	58	4	62	0	2	64
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	150	(45)	105	—	4	109	82	(13)	69	—	3	72
	Eiropa pilsoņiem	29	—	29	—	0	29	29	(4)	25	0	0	25
	Pārtika un barība	290	—	290	—	4	294	239	2	242	1	5	247
	Veselības aizsardzība	68	—	68	—	3	71	61	3	64	1	2	67
	Decentralizētās aģentūras	1 090	(25)	1 066	—	85	1 151	998	(87)	911	—	85	996
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	15	—	15	—	0	15	18	(10)	8	—	0	8
	Konkrētas darbības	106	—	106	—	0	106	100	(0)	99	1	0	101
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		3 787	0	3 787	—	279	4 065	3 527	(237)	3 291	9	276	3 575
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	2 423	(29)	2 394	—	739	3 133	1 708	(325)	1 382	5	562	1 950
	Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	27	(27)	0	—	—	0	27	(17)	10	—	—	10
	Garantiju fonds ārējai darbībai	—	—	—	—	110	110	—	—	—	—	110	110
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	24	(11)	13	—	1	13	21	(10)	11	—	1	11
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	20	(1)	19	—	0	19	16	(3)	13	—	0	13
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	25	—	25	—	129	154	25	—	25	25	429	479
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (ENI)	2 677	61	2 738	—	41	2 779	2 060	1	2 061	4	41	2 106
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	3 190	15	3 205	—	83	3 287	2 796	(219)	2 578	16	123	2 716
	Partnerības instruments (PI)	154	(5)	149	—	10	159	100	36	136	0	9	145
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	197	(18)	179	—	2	181	159	3	163	3	2	167
	Stabilitāte un miers (IcSP)	377	0	377	—	11	388	321	(3)	319	3	9	331
	Humānā palīdzība	1 652	315	1 966	34	424	2 425	1 603	137	1 740	6	371	2 117
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	335	8	343	—	41	384	306	3	309	0	53	362
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	34	—	34	—	0	34	41	(6)	36	1	0	36
	Decentralizētās aģentūras	20	—	20	—	0	21	20	—	20	—	0	21
	Citas darbības un programmas	84	(3)	81	—	205	286	73	4	77	0	206	282
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	(4)	2	—	0	2	8	(1)	7	—	1	7
	Konkrētas darbības	75	5	80	—	0	81	74	(6)	68	—	0	68
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		11 319	306	11 625	34	1 795	13 454	9 358	(406)	8 953	64	1 916	10 933
5	Pensijas	2 004	(2)	2 002	—	0	2 002	2 004	(2)	2 002	—	0	2 002
	Eiropas skolas	191	(11)	181	—	12	193	191	(11)	181	2	12	195
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	4	—	4	—	0	4	6	(2)	4	1	0	6
	Komisijas administratīvie izdevumi	3 629	12	3 641	1	385	4 027	3 629	11	3 640	359	386	4 385
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	4 115	—	4 115	0	435	4 550	4 115	—	4 115	554	437	5 107
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		9 943	(0)	9 943	1	832	10 776	9 945	(2)	9 942	916	836	11 694
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	352	(306)	46	—	—	46	352	—	352	—	—	352
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	176	—	176	—	24	199	10	(9)	1	0	24	25
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	50	294	344	30	—	373	50	245	295	—	—	295
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		577	(12)	565	30	24	618	412	236	647	0	24	671
Kopā		165 796	394	166 189	525	17 840	184 554	148 199	294	148 492	1 792	20 394	170 679

4.7. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Programma		Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības					Uz 2020. gadu pārnestās apropriācijas			Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	piešķirtie ieņēmumi	pārnestas atbilstoši lēmumam	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9=7+8	10	11	12	13=10+11+12
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	377	187	—	190	377	100 %	—	—	—	0	—	—	0
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	819	691	—	82	773	94 %	46	—	46	0	—	—	0
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	458	409	—	17	426	93 %	32	—	32	0	—	—	0
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	882	861	—	21	882	100 %	0	—	0	—	—	—	—
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	151	143	0	4	148	98 %	3	—	3	—	—	—	—
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	245	245	—	—	245	100 %	—	—	—	—	—	—	—
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	144	144	—	—	144	100 %	—	—	—	0	—	—	0
	Programma “Apvārsnis 2020”	15 043	12 391	—	1 417	13 808	92 %	1 234	—	1 234	0	—	1	1
	Euratom pētniecības un mācību programma	488	371	—	51	422	86 %	64	3	67	0	—	0	0
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	414	367	—	31	398	96 %	15	—	15	0	—	0	0
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	3 271	2 786	—	273	3 060	94 %	211	—	211	—	—	—	—
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	187	135	—	25	159	85 %	26	—	26	2	—	0	2
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	146	135	—	8	143	98 %	3	—	3	0	—	—	0
	EISI – enerģija	993	949	—	44	992	100 %	1	—	1	0	—	—	0
	EISI – transports	2 722	2 639	—	77	2 716	100 %	4	—	4	1	—	—	1
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	180	171	—	4	175	98 %	0	—	0	4	—	0	4
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	0	—	—	—	—	—	0	—	0	—	—	—	—
	Decentralizētās aģentūras	406	360	—	16	376	93 %	10	—	10	19	—	0	19
	Citas darbības un programmas	665	193	—	112	304	46 %	361	—	361	0	—	0	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	98	97	—	1	98	100 %	0	—	0	0	—	—	0
	Komisijas specifiskās kompetences	137	132	—	2	134	98 %	2	—	2	1	—	0	1
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	31 539	27 877	—	3 567	31 444	100 %	43	—	43	8	—	43	51
	Pārejas reģioni	6 660	5 851	—	806	6 657	100 %	0	—	0	3	—	—	3
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	9 827	8 674	—	1 130	9 804	100 %	8	—	8	1	—	14	15
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	253	231	—	22	253	100 %	—	—	—	—	—	—	—
	Kohēzijas fonds	11 555	9 752	—	1 775	11 527	100 %	(0)	2	1	—	—	26	26
	Eiropas teritoriālā sadarbība	2 208	1 973	—	216	2 189	99 %	7	—	7	0	—	12	12
	Tehniskā palīdzība	242	228	—	0	228	94 %	1	—	1	12	—	1	13
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	591	567	—	23	590	100 %	—	—	—	1	—	0	1
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	390	277	—	81	358	92 %	—	32	32	—	—	—	—
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	1 701	1 700	—	—	1 700	100 %	1	—	1	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	4	4	—	—	4	97 %	0	—	0	—	—	—	—
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		92 794	80 540	0	9 996	90 536	98 %	2 074	36	2 110	52	—	97	149
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	44 806	42 718	438	807	43 962	98 %	348	467	815	8	21	—	29
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	16 083	14 725	—	40	14 765	92 %	903	—	903	2	—	413	415
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	1 160	940	—	142	1 082	93 %	75	—	75	2	—	1	3
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	148	148	—	—	148	100 %	—	—	—	—	—	—	—
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	567	559	—	5	564	100 %	2	—	2	0	—	0	0
	Decentralizētās aģentūras	70	59	—	7	67	95 %	1	—	1	2	—	—	2
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	12	12	—	—	12	100 %	0	—	0	0	—	—	0
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		62 846	59 161	438	1 001	60 600	96 %	1 330	467	1 797	14	21	414	449
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	1 208	1 184	—	9	1 192	99 %	9	—	9	7	—	—	7
	Patērētāji	30	29	—	1	30	100 %	0	—	0	0	—	0	0
	Radošā Eiropa	258	245	—	10	255	99 %	4	—	4	0	—	—	0
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	0	0	—	—	0	38 %	0	—	0	0	—	0	0
	Iekšējās drošības fonds	681	533	—	64	597	88 %	84	—	84	0	—	—	0
	IT sistēmas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Tiesiskums	45	45	—	0	45	99 %	0	—	0	0	—	0	0
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	67	66	—	1	67	99 %	1	—	1	0	—	0	0
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	109	70	—	3	73	67 %	1	—	1	35	—	0	35
	Eiropa pilsoņiem	29	29	—	0	29	99 %	0	—	0	0	—	—	0
	Pārtika un barība	294	290	—	3	292	99 %	2	—	2	0	—	0	0
	Veselības aizsardzība	71	68	—	2	71	100 %	0	—	0	0	—	0	0
	Decentralizētās aģentūras	1 151	1 059	—	44	1 102	96 %	41	—	41	7	—	0	7
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	15	15	—	—	15	99 %	0	—	0	0	—	0	0
	Konkrētas darbības	106	106	—	0	106	100 %	0	—	0	0	—	—	0
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		4 065	3 737	—	137	3 874	95 %	142	—	142	50	—	0	50
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	3 133	2 393	—	601	2 994	96 %	138	—	138	1	—	0	1
	Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	0	0	—	—	0	97 %	—	—	—	0	—	—	0
	Garantiju fonds ārējai darbībai	110	—	—	103	103	94 %	7	—	7	—	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	13	13	—	0	13	99 %	0	—	0	—	—	0	0
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	19	19	—	0	19	100 %	0	—	0	0	—	—	0
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	154	25	—	70	95	61 %	60	—	60	—	—	—	—
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (ENI)	2 779	2 738	—	31	2 769	100 %	10	—	10	0	—	—	0
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	3 287	3 204	—	58	3 262	99 %	25	—	25	0	—	0	0
	Partnerības instruments (PI)	159	149	—	7	156	98 %	3	—	3	0	—	—	0
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	181	179	—	1	179	99 %	1	—	1	0	—	—	0
	Stabilitāte un miers (IcSP)	388	377	—	10	387	100 %	1	—	1	0	—	—	0
	Humānā palīdzība	2 425	1 966	34	412	2 412	99 %	13	—	13	—	—	—	—
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	384	343	—	17	360	94 %	24	—	24	0	—	—	0
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	34	34	—	—	34	100 %	0	—	0	0	—	—	0
	Decentralizētās aģentūras	21	20	—	0	21	100 %	0	—	0	—	—	—	—
	Citas darbības un programmas	286	81	—	145	226	79 %	60	—	60	0	—	0	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	2	1	—	—	1	47 %	0	1	1	—	—	0	0
	Konkrētas darbības	81	80	—	0	81	100 %	0	—	0	—	—	—	—
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		13 454	11 622	34	1 454	13 111	97 %	340	1	341	2	—	0	2
5	Pensijas	2 002	1 990	—	0	1 990	99 %	0	—	0	12	—	—	12
	Eiropas skolas	193	181	—	10	191	99 %	2	—	2	0	—	—	0
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	4	4	—	—	4	100 %	—	—	—	—	—	0	0
	Komisijas administratīvie izdevumi	4 027	3 589	1	225	3 816	95 %	159	—	159	51	0	0	52
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	4 550	4 033	0	338	4 371	96 %	94	0	94	82	0	3	85
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		10 776	9 797	1	574	10 371	96 %	255	—	255	146	0	3	149
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	46	—	—	—	—	—	—	46	46	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	199	1	—	—	1	0 %	8	—	8	175	—	16	191
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	373	295	—	—	295	79 %	—	49	49	—	30	—	30
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		618	295	—	—	295	48 %	8	94	102	175	30	16	221
Kopā		184 554	165 153	473	13 161	178 787	97 %	4 149	598	4 747	438	51	530	1 019

4.8. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Programma		Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi					Uz 2020. gadu pārnestās apropriācijas				Likvidējamās apropriācijas
		Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	autom. pārnestas	pārnestas atbilstoši lēmumam	piešķirtie ieņēmumi	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
		1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9	10=7+8+9	11	12	13	14=11+12+13
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	1 213	1 023	—	163	1 186	98 %	0	—	27	27	0	—	—	0
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	1 248	991	2	48	1 041	83 %	2	—	205	207	0	0	—	0
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	608	558	0	17	575	95 %	1	—	32	32	0	0	—	0
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	619	601	2	14	617	100 %	2	—	0	2	(0)	0	—	0
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	123	105	4	0	109	89 %	3	—	7	10	0	4	0	4
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	2	0	—	—	0	7 %	2	—	—	2	0	—	—	0
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	157	157	—	—	157	100 %	—	—	—	—	0	—	—	0
	Programma “Apvārsnis 2020”	14 652	10 731	65	782	11 578	79 %	81	—	2 983	3 065	0	8	1	10
	Euratom pētniecības un mācību programma	539	331	17	42	390	72 %	33	3	111	146	0	2	0	2
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	365	274	3	53	330	90 %	2	—	33	36	0	0	0	0
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	3 217	2 602	7	248	2 857	89 %	7	—	353	360	0	0	0	1
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	180	126	0	3	129	72 %	1	—	47	48	2	1	0	3
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	145	133	0	4	137	95 %	0	—	6	6	2	0	—	2
	EISI – enerģija	331	325	1	3	330	100 %	1	—	1	1	0	0	—	0
	EISI – transports	1 334	1 312	1	14	1 327	100 %	2	—	4	6	0	0	—	1
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	123	118	0	4	122	99 %	0	—	0	1	0	0	0	0
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	35	—	—	35	35	99 %	0	—	0	0	—	—	—	—
	Decentralizētās aģentūras	406	361	—	16	377	93 %	0	—	10	10	19	—	0	19
	Citas darbības un programmas	556	162	1	106	268	48 %	1	—	285	287	1	0	0	1
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	69	64	—	1	65	94 %	0	—	0	0	4	—	—	4
	Komisijas specifiskās kompetences	122	116	—	3	119	97 %	0	—	1	1	2	—	0	2
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	28 551	24 248	—	3 281	27 529	96 %	0	—	1 023	1 023	—	—	—	—
	Pārejas reģioni	5 217	4 099	—	1 053	5 151	99 %	0	—	66	66	—	—	—	—
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	8 852	7 470	—	982	8 452	95 %	0	—	400	400	—	—	—	—
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	242	215	—	9	223	92 %	0	—	19	19	—	—	—	—
	Kohēzijas fonds	9 801	8 107	—	686	8 793	90 %	0	—	1 008	1 008	—	—	—	—
	Eiropas teritoriālā sadarbība	1 703	1 447	—	99	1 546	91 %	0	—	157	157	—	—	—	—
	Tehniskā palīdzība	202	173	10	1	184	91 %	13	—	1	14	1	2	0	4
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	506	412	0	92	504	100 %	0	—	2	2	0	0	0	0
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	579	523	—	26	549	95 %	0	—	30	30	—	—	—	—
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	845	843	—	2	845	100 %	—	—	0	0	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	11	11	—	0	11	96 %	0	—	0	0	0	—	—	0
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		82 553	67 637	113	7 785	75 535	91 %	151	3	6 813	6 967	32	18	1	52
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	44 933	42 449	631	806	43 885	98 %	190	467	349	1 006	7	34	—	42
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	14 868	13 505	2	705	14 213	96 %	2	—	650	652	2	0	—	2
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	871	651	1	197	848	97 %	1	—	21	22	0	0	—	0
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	142	142	—	—	142	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	365	350	4	5	359	99 %	4	—	1	5	0	0	—	0
	Decentralizētās aģentūras	68	59	—	7	67	98 %	0	—	1	1	0	—	—	0
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	6	—	—	6	100 %	0	—	0	0	—	—	—	—
	Konkrētas darbības	0	0	—	—	0	100 %	0	—	—	—	0	—	—	0
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		61 252	57 163	637	1 721	59 521	97 %	198	467	1 023	1 687	9	35	—	44
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	992	878	1	8	886	89 %	1	—	9	11	95	1	—	95
	Patērētāji	28	26	0	1	27	97 %	1	—	0	1	0	0	0	0
	Radošā Eiropa	217	200	1	8	209	96 %	2	—	6	8	0	0	0	0
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	60	60	0	0	60	100 %	0	—	0	0	0	0	—	0
	Iekšējās drošības fonds	649	500	1	27	529	81 %	1	—	118	120	0	0	(0)	0
	IT sistēmas	0	0	—	0	0	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Tiesiskums	48	46	0	0	47	96 %	0	—	1	1	0	0	0	1
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	64	61	0	1	62	98 %	0	—	1	1	0	0	0	0
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	72	42	—	2	44	61 %	0	—	1	1	27	—	0	27
	Eiropa pilsoņiem	25	25	0	0	25	98 %	0	—	0	0	0	—	—	0
	Pārtika un barība	247	241	1	4	246	99 %	1	—	1	1	0	0	0	0
	Veselības aizsardzība	67	63	1	2	65	97 %	1	—	1	2	0	0	0	0
	Decentralizētās aģentūras	996	905	—	44	949	95 %	0	—	41	41	6	—	0	6
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	8	7	—	—	7	84 %	0	—	0	0	1	—	0	1
	Konkrētas darbības	101	99	1	0	100	99 %	1	—	0	1	0	0	—	0
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		3 575	3 153	7	96	3 256	91 %	9	—	180	188	129	2	0	131
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	1 950	1 375	5	202	1 583	81 %	6	—	360	366	1	1	0	2
	Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	10	10	—	—	10	100 %	0	—	—	—	—	—	—	—
	Garantiju fonds ārējai darbībai	110	—	—	103	103	94 %	—	—	7	7	—	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	11	9	—	1	9	82 %	0	—	—	—	2	—	—	2
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	13	13	—	0	13	100 %	—	—	0	0	—	—	—	—
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	479	25	25	275	325	68 %	—	—	154	154	—	—	—	—
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (ENI)	2 106	2 055	4	22	2 080	99 %	6	—	19	25	0	0	—	1
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	2 716	2 564	14	48	2 627	97 %	13	—	73	86	0	2	1	3
	Partnerības instruments (PI)	145	134	0	4	138	95 %	0	—	3	3	1	0	2	3
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	167	159	3	0	162	97 %	3	—	1	4	1	1	0	2
	Stabilitāte un miers (IcSP)	331	315	3	7	324	98 %	4	—	2	6	0	1	0	1
	Humānā palīdzība	2 117	1 734	5	324	2 064	97 %	6	—	47	53	0	0	—	0
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	362	308	0	31	340	94 %	0	—	22	22	0	—	—	0
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	36	35	0	—	36	98 %	1	—	0	1	0	0	—	0
	Decentralizētās aģentūras	21	20	—	0	21	100 %	0	—	0	0	0	—	—	0
	Citas darbības un programmas	282	76	0	123	199	71 %	0	—	83	83	0	0	—	0
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	7	7	—	—	7	93 %	0	—	0	0	0	—	1	1
	Konkrētas darbības	68	68	—	0	68	100 %	0	—	0	0	0	—	0	0
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		10 933	8 908	60	1 140	10 108	92 %	39	—	772	811	6	4	4	14
5	Pensijas	2 002	1 990	—	—	1 990	99 %	0	—	0	0	12	—	—	12
	Eiropas skolas	195	181	2	10	192	99 %	0	—	3	3	0	—	—	0
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	4	1	0	4	77 %	0	0	—	0	0	1	—	1
	Komisijas administratīvie izdevumi	4 385	3 303	332	182	3 817	87 %	285	—	204	489	52	26	1	79
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	5 107	3 571	515	291	4 377	86 %	463	0	143	605	82	39	3	124
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		11 694	9 048	850	482	10 381	89 %	748	0	349	1 098	146	66	4	216
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	0	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	352	—	—	—	—	—	0	—	—	—	352	—	—	352
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	25	0	0	—	0	1 %	1	—	8	9	0	0	16	16
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	295	295	—	—	295	100 %	0	—	—	—	1	—	—	1
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		671	295	0	—	295	44 %	1	—	8	9	352	0	16	368
Kopā		170 679	146 203	1 667	11 225	159 096	93 %	1 145	470	9 144	10 759	675	125	25	825

4.9. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTO SAISTĪBU (RAL) PĀRMAIŅAS

miljoni EUR
Programma		Iepriekšējā gada beigās neizpildītās saistības				Kārtējā gada saistības				Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		No iepriekšējā gada pārnestās saist.	Saist. atcelš./ pārvērtēšana/ atcelšana	Maksājumi	Gada beigās neizpildītās saist.	Gada laikā uzņemtās saist.	Maksājumi	Tādu saistību anulēšana, kuras nevar pārnest	Gada beigās neizpildītās saist.	Kopā neizpildītās saistības gada beigās
		1	2	3	4=1+2+3	5	6	7	8=5+6+7	9=4+8
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	2 714	(0)	(1 015 )	1 698	377	(171)	—	206	1 905
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	1 224	(0)	(724)	500	773	(316)	—	456	957
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	1 454	(0)	(519)	935	426	(56)	(0)	370	1 305
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	243	(1)	(230)	12	882	(387)	—	495	507
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	17	(0)	(6)	10	148	(103)	—	45	55
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	—	—	—	—	245	(0)	—	245	245
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	596	(0)	(128)	468	144	(29)	—	115	583
	Programma “Apvārsnis 2020”	20 541	(412)	(7 640 )	12 490	13 808	(3 938 )	(4)	9 866	22 356
	Euratom pētniecības un mācību programma	275	(11)	(145)	119	422	(245)	(0)	176	295
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	943	(19)	(296)	628	398	(33)	—	365	993
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	855	(62)	(387)	406	3 060	(2 469 )	—	591	997
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	222	(22)	(95)	105	159	(34)	—	125	230
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	175	(6)	(98)	71	143	(39)	—	103	175
	EISI – enerģija	2 072	(14)	(320)	1 738	992	(9)	—	983	2 721
	EISI – transports	4 241	(75)	(1 277 )	2 890	2 716	(51)	—	2 666	5 556
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	448	(12)	(116)	321	175	(7)	—	169	490
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	254	(48)	(35)	172	—	—	—	—	172
	Decentralizētās aģentūras	52	—	(36)	15	376	(341)	—	36	51
	Citas darbības un programmas	404	(30)	(173)	200	304	(95)	—	210	410
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	107	(8)	(48)	51	98	(17)	—	81	131
	Komisijas specifiskās kompetences	169	(18)	(80)	72	134	(39)	—	95	166
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	85 194	(494)	(27 428 )	57 272	31 444	(101)	—	31 343	88 615
	Pārejas reģioni	18 502	(24)	(5 139 )	13 338	6 657	(12)	—	6 645	19 984
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	26 523	(52)	(8 380 )	18 092	9 804	(72)	—	9 732	27 824
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	588	—	(205)	384	253	(18)	—	234	618
	Kohēzijas fonds	25 851	(3)	(8 404 )	17 444	11 527	(389)	—	11 138	28 582
	Eiropas teritoriālā sadarbība	4 502	(2)	(1 536 )	2 964	2 189	(10)	—	2 178	5 142
	Tehniskā palīdzība	251	(21)	(96)	134	228	(89)	(0)	139	273
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	1 304	(1)	(483)	820	590	(21)	—	569	1 390
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	1 655	(13)	(527)	1 114	358	(22)	—	337	1 450
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	5 595	(11)	(838)	4 745	1 700	(7)	—	1 694	6 439
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	20	(1)	(10)	8	4	(0)	—	3	12
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		206 991	(1 360 )	(66 413 )	139 217	90 536	(9 122 )	(4)	81 410	220 627
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	359	(6)	(235)	117	43 962	(43 650 )	—	313	430
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	34 594	(38)	(13 714 )	20 842	14 765	(499)	—	14 266	35 108
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	3 280	(73)	(826)	2 382	1 082	(22)	(0)	1 059	3 441
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	15	(2)	(6)	8	148	(136)	—	12	19
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	1 768	(131)	(342)	1 294	564	(17)	—	548	1 841
	Decentralizētās aģentūras	3	(0)	(3)	—	67	(64)	—	3	3
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	28	(3)	(6)	19	12	(0)	—	12	31
	Konkrētas darbības	0	(0)	(0)	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		40 047	(253)	(15 133 )	24 661	60 600	(44 387 )	(0)	16 213	40 874
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	2 662	(98)	(750)	1 814	1 192	(136)	—	1 057	2 870
	Patērētāji	40	(1)	(18)	22	30	(10)	—	20	43
	Radošā Eiropa	219	(8)	(96)	115	255	(113)	—	141	256
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	62	(0)	(60)	2	0	(0)	—	0	2
	Iekšējās drošības fonds	1 746	(103)	(525)	1 118	597	(4)	—	593	1 711
	IT sistēmas	46	(36)	(0)	10	—	—	—	—	10
	Tiesiskums	90	(2)	(30)	58	45	(16)	—	29	87
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	105	(1)	(45)	59	67	(18)	—	49	108
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	43	(3)	(17)	22	73	(27)	—	45	67
	Eiropa pilsoņiem	21	(1)	(11)	9	29	(14)	—	15	24
	Pārtika un barība	319	(9)	(178)	132	292	(68)	—	225	357
	Veselības aizsardzība	133	(1)	(51)	82	71	(14)	—	56	138
	Decentralizētās aģentūras	242	(0)	(85)	157	1 102	(864)	—	238	395
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	24	(3)	(7)	14	15	(1)	—	14	29
	Konkrētas darbības	82	(2)	(63)	17	106	(37)	—	69	86
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		5 834	(269)	(1 934 )	3 632	3 874	(1 323 )	—	2 551	6 183
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	7 425	(355)	(1 414 )	5 656	2 994	(169)	—	2 826	8 481
	Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	45	(0)	(10)	35	0	—	—	0	35
	Garantiju fonds ārējai darbībai	—	—	—	—	103	(103)	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	15	(2)	(4)	9	13	(5)	—	8	17
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	22	(0)	(3)	19	19	(10)	—	9	28
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	325	—	(241)	84	95	(84)	—	10	95
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (ENI)	7 833	(526)	(1 713 )	5 594	2 769	(367)	—	2 401	7 995
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	8 755	(187)	(2 298 )	6 269	3 262	(329)	—	2 933	9 203
	Partnerības instruments (PI)	386	(3)	(118)	264	156	(21)	—	135	400
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	358	(8)	(115)	235	179	(47)	—	133	367
	Stabilitāte un miers (IcSP)	627	(13)	(206)	408	387	(118)	(0)	268	676
	Humānā palīdzība	893	(36)	(552)	305	2 412	(1 511 )	(0)	901	1 205
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	266	(49)	(130)	88	360	(210)	—	150	238
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	107	(3)	(24)	80	34	(12)	—	22	102
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	21	(21)	—	0	0
	Citas darbības un programmas	152	(8)	(38)	105	226	(161)	—	65	171
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	16	(3)	(6)	6	1	(0)	—	1	7
	Konkrētas darbības	126	(4)	(46)	76	81	(21)	—	59	135
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		27 352	(1 200 )	(6 918 )	19 234	13 111	(3 190 )	(0)	9 920	29 154
5	Pensijas	—	—	—	—	1 990	(1 990 )	(0)	—	—
	Eiropas skolas	2	—	(2)	—	191	(190)	—	0	0
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	6	—	(4)	2	4	(0)	—	4	6
	Komisijas administratīvie izdevumi	366	(28)	(337)	0	3 816	(3 480 )	(1)	335	335
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	587	(69)	(515)	2	4 371	(3 861 )	0	510	511
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		961	(97)	(859)	5	10 371	(9 522 )	(1)	849	854
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	0	(0)	(0)	—	1	(0)	—	1	1
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	—	—	—	—	295	(295)	—	—	—
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		0	(0)	(0)	—	295	(295)	—	1	1
Kopā		281 185	(3 179 )	(91 257 )	186 749	178 787	(67 838 )	(5)	110 944	297 693

4.10. SĪKI IZKLĀSTĪTA DFS: NEIZPILDĪTĀS SAISTĪBAS PA GADIEM, KAD TĀS RADUŠĀS

miljoni EUR
Programma		< 2013	2013	2014	2015	2016	2017	2018	2019	Kopā
1	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF)	—	—	—	—	4	4	1 691	206	1 905
	Eiropas satelītu navigācija (EGNOS/Galileo)	0	—	—	30	11	121	338	456	957
	Starptautiskais kodoltermiskais reaktors (ITER)	—	348	—	—	—	266	321	370	1 305
	Eiropas Zemes novērošanas programma (Copernicus)	—	—	—	0	3	3	6	495	507
	Eiropas Solidaritātes korpuss (ESC)	—	—	—	—	—	—	10	45	55
	Eiropas Aizsardzības rūpniecības attīstības programma (EARAP)	—	—	—	—	—	—	—	245	245
	Kodoldrošība un kodolobjektu ekspluatācijas izbeigšana	—	35	41	77	103	105	107	115	583
	Programma “Apvārsnis 2020”	271	385	823	1 187	1 988	3 219	4 615	9 866	22 356
	Euratom pētniecības un mācību programma	8	1	2	19	9	30	51	176	295
	Uzņēmumu un MVU konkurētspējas programma (COSME)	5	137	4	13	84	153	231	365	993
	Izglītība, apmācība un sports (“Erasmus+”)	0	0	1	20	41	106	237	591	997
	Nodarbinātība un sociālā inovācija (EaSI)	—	0	1	7	6	27	64	125	230
	Muita, Fiscalis un krāpšanas apkarošana	—	—	0	1	7	12	52	103	175
	EISI – enerģija	2	—	183	182	256	513	601	983	2 721
	EISI – transports	2	3	91	41	487	724	1 543	2 666	5 556
	EISI – informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT)	0	—	20	12	110	60	115	172	490
	Enerģētikas projekti ekonomikas atveseļošanai (EERP)	172	—	—	—	—	—	—	—	172
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	15	0	36	51
	Citas darbības un programmas	11	10	8	16	15	41	99	210	410
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	0	1	—	1	4	9	36	81	131
	Komisijas specifiskās kompetences	0	0	1	3	5	19	43	95	166
	Reģionālā konverģence (mazāk attīstīti reģioni)	665	2 184	424	1 388	4 259	19 724	28 628	31 343	88 615
	Pārejas reģioni	37	—	85	314	1 382	5 230	6 291	6 645	19 984
	Konkurētspēja (vairāk attīstīti reģioni)	53	363	129	532	1 114	6 502	9 398	9 732	27 824
	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	—	—	6	16	27	113	221	234	618
	Kohēzijas fonds	154	122	122	252	793	6 061	9 940	11 138	28 582
	Eiropas teritoriālā sadarbība	48	50	—	0	9	986	1 871	2 178	5 142
	Tehniskā palīdzība	—	—	0	24	17	29	63	139	273
	Eiropas atbalsta fonds vistrūcīgākajām personām (FEAD)	—	—	—	3	96	334	388	569	1 390
	Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva	—	—	—	105	400	228	381	337	1 450
	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI)	—	—	197	441	1 245	1 283	1 579	1 694	6 439
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	0	—	—	0	1	4	3	3	12
Kopā DFS 1. izdevumu kategorija		1 428	3 640	2 139	4 683	12 476	45 924	68 924	81 414	220 627
2	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF)	—	—	—	1	3	37	76	313	430
	Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA)	0	—	198	1 149	2 148	6 413	10 934	14 266	35 108
	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF)	12	87	2	5	342	911	1 022	1 059	3 441
	Zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi (SFPA) un zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO)	—	—	—	—	—	3	5	12	19
	Vides un klimata pasākumi (LIFE)	56	43	84	162	190	236	524	548	1 841
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	3	3
	Citas darbības un pasākumi	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	—	0	1	0	2	3	13	12	31
	Konkrētas darbības	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 2. izdevumu kategorija		68	130	285	1 316	2 685	7 603	12 575	16 213	40 874
3	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds (AMIF)	3	1	1	23	267	724	796	1 057	2 870
	Patērētāji	0	0	1	1	1	7	12	20	43
	Radošā Eiropa	—	1	0	1	9	20	85	141	256
	Ārkārtas atbalsts Savienībā (IES)	—	—	—	—	2	0	0	0	2
	Iekšējās drošības fonds	15	7	3	6	101	337	651	593	1 711
	IT sistēmas	—	—	—	—	0	—	10	—	10
	Tiesiskums	2	4	3	5	12	15	16	29	87
	Tiesības, vienlīdzība un pilsonība	7	2	3	4	9	13	21	49	108
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	—	—	1	1	2	5	14	45	67
	Eiropa pilsoņiem	0	0	0	0	0	2	7	15	24
	Pārtika un barība	1	2	3	5	14	34	73	225	357
	Veselības aizsardzība	4	2	3	5	13	23	31	56	138
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	0	—	42	115	238	395
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	0	0	1	2	2	1	7	14	29
	Konkrētas darbības	0	—	0	0	1	2	14	69	86
Kopā DFS 3. izdevumu kategorija		33	18	20	53	433	1 223	1 851	2 552	6 183
4	Pirmspievienošanās palīdzība (IPA II)	179	356	219	646	1 096	1 518	1 642	2 826	8 481
	Makrofinansiāls atbalsts (MFA)	—	—	—	—	—	30	5	0	35
	Garantiju fonds ārējai darbībai	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Savienības civilās aizsardzības mehānisms	—	—	2	2	1	2	3	8	17
	ES palīdzības brīvprātīgo iniciatīva (EUAV)	—	—	6	3	1	4	4	9	28
	Fonds ilgtspējīgai attīstībai (EFIA)	—	—	—	—	—	—	84	10	95
	Eiropas kaimiņattiecību instruments (ENI)	455	266	345	452	981	1 302	1 770	2 424	7 995
	Attīstības sadarbības instruments (ASI)	247	303	339	608	962	1 738	2 049	2 956	9 203
	Partnerības instruments (PI)	5	9	21	23	46	62	98	135	400
	Demokrātija un cilvēktiesības (EIDHR)	4	5	14	23	31	56	98	137	367
	Stabilitāte un miers (IcSP)	10	13	23	36	57	97	172	268	676
	Humānā palīdzība	—	—	8	10	18	75	194	901	1 205
	Kopējā ārpolitika un drošības politika (KĀDP)	1	—	18	18	5	29	17	150	238
	Sadarbība kodoldrošuma jomā (INSC)	3	5	7	11	13	14	27	22	102
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	(0)	0	0
	Citas darbības un programmas	4	0	7	15	28	21	30	65	171
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	1	—	0	2	0	2	1	1	7
	Konkrētas darbības	0	1	1	3	11	22	37	59	135
Kopā DFS 4. izdevumu kategorija		909	958	1 010	1 851	3 253	4 973	6 231	9 970	29 154
5	Pensijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas skolas	—	—	—	—	—	—	0	0	0
	Decentralizētās aģentūras	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Izmēģinājuma projekti un sagatavošanas darbības	—	—	—	—	0	1	2	4	6
	Komisijas administratīvie izdevumi	—	—	0	—	0	0	0	335	335
	Citu iestāžu administratīvie izdevumi	0	0	0	0	0	0	0	511	511
Kopā DFS 5. izdevumu kategorija		—	—	0	—	0	1	2	851	854
6	Kompensācijas	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 6. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
8	Negatīvā rezerve	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Pārnestais deficīts	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 8. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	—	—
9	Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos (EAR)	—	—	—	—	—	—	—	—	—
	Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds (EGF)	—	—	—	—	—	—	—	1	1
	Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (ESSF)	—	—	—	—	—	—	—	—	—
Kopā DFS 9. izdevumu kategorija		—	—	—	—	—	—	—	1	1
Kopā		2 438	4 746	3 453	7 904	18 846	59 723	89 583	110 999	297 693

5. BUDŽETA IZPILDE PA IESTĀDĒM

5.1. BUDŽETA IEŅĒMUMU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Iestāde	Ienākumu apropriācijas		Konstatētās maksājumtiesības			Ieņēmumi			Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
	Sākotnēji pieņemtais budžets	Galīgais pieņemtais budžets	Kārtējā gada	Pārnestās summas	Kopā	Par kārtējā gada maksājumties.	Par pārnestām maksājumties.	Kopā	Ieņēmumi % no budžeta	Nav samaksāts
	1	2	3	4	5=3+4	6	7	8=6+7	9=8/2	10=5-8
Eiropas Parlaments	171	171	207	22	228	201	6	208	121 %	21
Eiropadome un Padome	55	55	73	1	75	72	1	73	132 %	2
Komisija	147 824	148 117	169 322	13 747	183 069	162 644	596	163 240	110 %	19 829
Tiesa	56	56	55	0	55	55	0	55	98 %	0
Revīzijas palāta	22	22	22	—	22	22	0	22	103 %	0
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	12	12	17	0	17	17	0	17	134 %	0
Reģionu komiteja	10	10	12	0	12	12	0	12	121 %	0
Ombuds	1	1	1	0	1	1	0	1	90 %	—
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	1	1	1	0	1	1	0	1	87 %	—
Eiropas Ārējās darbības dienests	46	46	290	1	290	288	1	289	623 %	2
Kopā	148 199	148 492	170 001	13 770	183 771	163 314	604	163 918	110 %	19 853

Tāpat kā iepriekšējos gados, konsolidētie pārskati par ES vispārējā budžeta izpildi ietver visu iestāžu budžeta izpildi, jo ES budžetā ir paredzēts atsevišķs budžets katrai iestādei.

Aģentūru budžets un tā izpilde nav konsolidēti ES budžetā un nav iekļauti ES budžeta ziņojumos. Tomēr Komisijas subsīdija, kas izmaksāta aģentūrām, ir daļa no ES budžeta. Šajā gada pārskatu budžeta daļā ir ņemta vērā tikai subsīdija, kas izmaksāta no Komisijas budžeta aģentūrām.

Saistībā ar EĀDD jānorāda, ka papildus savam budžetam tas arī saņem iemaksas no Komisijas 152,7 miljonu EUR apmērā (2018. gadā – 141,7 miljoni EUR) un EAF un trasta fondiem 63,1 miljona EUR apmērā (2018. gadā – 70,1 miljons EUR). No šīm iemaksām sedz delegācijās esošo Komisijas darbinieku izmaksas, ko finansē no EAF un trasta fondiem, ieskaitot piešķirtos ieņēmumus, kuri gūti gada laikā no šīm iemaksām. Šīs budžeta apropriācijas tiek nodotas EĀDD rīcībā (kā piešķirtie ieņēmumi), lai galvenokārt segtu izmaksas par Komisijas darbiniekiem, kuri strādā ES delegācijās, jo šīs delegācijas administratīvi pārvalda EĀDD.

5.2. SAISTĪBU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Iestāde	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības					Uz 2020. gadu pārnestās apropriācijas			Likvidējamās apropriācijas
	Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	no piešķirtajiem ieņēmumiem	pārnestas atbilstoši lēmumam	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
	1	2	3	4	5=2+3+4	6=5/1	7	8	9=7+8	10	11	12	13=10+11+12
Eiropas Parlaments	2 083	1 973	0	60	2 033	98 %	23	0	23	24	0	2	26
Eiropadome un Padome	621	537	0	25	562	91 %	14	0	14	45	0	0	45
Komisija	180 004	161 120	473	12 823	174 416	97 %	4 055	598	4 653	356	51	527	934
Tiesa	431	424	0	1	425	99 %	1	0	1	6	0	0	6
Revīzijas palāta	147	144	0	0	144	98 %	0	0	0	3	0	0	3
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	143	136	0	4	140	98 %	0	0	0	3	0	0	3
Reģionu komiteja	101	98	0	2	100	99 %	1	0	1	0	0	0	0
Ombuds	11	11	0	0	11	92 %	0	0	0	1	0	0	1
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	17	15	0	0	15	92 %	0	0	0	1	0	—	1
Eiropas Ārējās darbības dienests	996	694	0	246	940	94 %	55	0	55	0	0	0	1
Kopā:	184 554	165 153	473	13 161	178 787	97 %	4 149	598	4 747	438	51	530	1 019

5.3. MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJU ĪSTENOŠANA

miljoni EUR
Iestāde	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi					Uz 2020. gadu pārnestās apropriācijas				Likvidējamās apropriācijas
	Kopā pieejamās apropriācijas	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	%	autom. pārnestas	pār- nestas atbilstoši lēmumam	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā	no galīgā pieņemtā budžeta	no pārnestā	no piešķirtajiem ieņēmumiem	Kopā
	1	2	3	4	5 = 2 + 3 + 4	6 = 5/1	7	8	9	10 = 7 + 8 + 9	11	12	13	14 = 11 + 12 + 13
Eiropas Parlaments	2 382	1 699	284	52	2 035	85 %	274	0	31	305	24	15	2	41
Eiropadome un Padome	682	484	53	24	562	82 %	53	0	15	67	45	7	0	53
Komisija	165 573	142 633	1 152	10 934	154 719	93 %	682	470	9 001	10 154	592	86	22	700
Tiesa	452	399	18	1	418	93 %	25	0	1	25	6	3	0	8
Revīzijas palāta	155	138	7	0	144	93 %	7	0	0	7	3	1	0	3
Ekonomikas un sociālo lietu komiteja	151	128	7	3	138	91 %	8	0	1	9	3	2	0	4
Reģionu komiteja	110	88	8	1	97	88 %	11	0	2	13	0	1	0	1
Ombuds	12	10	0	0	11	90 %	0	0	0	0	1	0	0	1
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs	19	13	2	0	15	81 %	2	0	0	2	1	0	—	2
Eiropas Ārējās darbības dienests	1 143	610	135	210	956	84 %	84	0	93	177	0	10	0	11
Kopā	170 679	146 203	1 667	11 225	159 096	93 %	1 145	470	9 144	10 759	675	125	25	825

6. AĢENTŪRU BUDŽETA IZPILDE

Aģentūru ieņēmumi un izdevumi, kas norādīti 6.1. un 6.2. ziņojumā turpmāk, kā tādi nav konsolidēti ES budžetā. Šajā gada pārskatu budžeta daļā ir ņemta vērā tikai subsīdija, kas izmaksāta no Komisijas budžeta aģentūrām.

ES budžeta izpildes ziņojumos subsīdija, kas izmaksāta no ES budžeta aģentūrām, attiecīgā gadījumā ir jāiekļauj kā saistību un maksājumu apropriācijas.

Turpmāk norādītajos aģentūru ziņojumos ir sniegts pārskats par aģentūrām – gan decentralizētajām (zināmas arī kā “tradicionālās aģentūras”), gan izpildaģentūrām, un par to ieņēmumiem (6.1.) un izdevumiem (6.2.).

Citi ieņēmumu un to saistīto izdevumu avoti nav pievienoti ES budžeta kontos. Katra aģentūra uzrāda savu gada pārskatu kopumu.

6.1. BUDŽETA IEŅĒMUMI

miljoni EUR
Aģentūra	Finansējuma DFS apakšpozīcija	Galīgais pieņemtais budžets	Saņemtie ieņēmumi
Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai	3	138	140
Energoregulatoru sadarbības aģentūra	1.a	16	16
Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde	1.a	6	6
Kopienas Augu šķirņu birojs	Neattiecas	18	18
Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra	3	11	11
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	1.a, 3., 4.	51	51
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	1.a	16	16
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	3	103	103
Eiropas Banku iestāde	1.a	45	46
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	3	333	350
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	3	59	59
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	1.a	19	19
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	1.a, 2.	116	112
Eiropas Vides aģentūra	2	52	52
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	2	17	17
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	3	80	80
Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūra	1a	36	768
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	3	8	8
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts	1.a	416	416
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde	1.a	27	27
Eiropas Jūras drošības aģentūra	1.a	79	97
Eiropas Zāļu aģentūra	3	347	340
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	3	16	18
Eiropas Pētniecības padome	1a	52	52
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	1.a	45	47
Eiropas Izglītības fonds	4	21	21
Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās	3	39	40
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra	1.a	16	17
Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai	3	138	143
Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra	3	9	17
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra	1.a	28	29
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra	1.a	196	171
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	3	22	23
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	Neattiecas	252	259
Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra	1.a	49	49
Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	1.a	21	22
Kopuzņēmums “Fusion for Energy”	1.a	576	729
Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	1.a	29	29
Pētniecības izpildaģentūra	5	76	76
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	5	47	37
Kopā		3 626	4 533

miljoni EUR
Ieņēmumu veids	Galīgais pieņemtais budžets	Saņemtās summas
Komisijas subsīdijas	1 459	1 471
Ienākumi no maksām	726	732
Citi ienākumi	1 441	2 331
Kopā	3 626	4 533

6.2. SAISTĪBU UN MAKSĀJUMU APROPRIĀCIJAS PA AĢENTŪRĀM

miljoni EUR
Aģentūra	Saistību apropriācijas		Maksājumu apropriācijas
Aģentūra	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi
Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai	355	178	219	133
Energoregulatoru sadarbības aģentūra	16	16	19	16
Eiropas Elektronisko komunikāciju regulatoru iestāde	6	6	6	5
Kopienas Augu šķirņu birojs	20	19	19	16
Patērētāju, veselības, lauksaimniecības un pārtikas izpildaģentūra	11	11	13	11
Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra	51	51	56	49
Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra	16	15	21	17
Eiropas Patvēruma atbalsta birojs	109	94	118	96
Eiropas Banku iestāde	48	45	54	46
Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra	357	346	446	318
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs	59	59	70	58
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs	18	18	20	19
Eiropas Ķimikāliju aģentūra	115	112	130	110
Eiropas Vides aģentūra	73	60	92	59
Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra	17	17	20	17
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde	81	81	88	79
Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūra	1 164	325	1 211	560
Eiropas Dzimumu līdztiesības institūts	8	8	10	8
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts	558	481	425	415
Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde	27	27	31	27
Eiropas Jūras drošības aģentūra	111	105	121	98
Eiropas Zāļu aģentūra	375	362	412	345
Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs	18	17	19	17
Eiropas Pētniecības padome	52	52	54	51
Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde	48	47	53	47
Eiropas Izglītības fonds	21	21	21	20
Eiropas Savienības Aģentūra tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās	39	39	44	40
Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra	17	16	18	13
Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai	155	150	169	144
Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūra	17	12	21	14
Eiropas Savienības Dzelzceļu aģentūra	30	30	32	29
Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra	256	189	267	163
Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra	24	23	29	23
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs	455	249	477	240
Mazo un vidējo uzņēmumu izpildaģentūra	49	48	52	47
Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds	23	22	26	21
Kopuzņēmums “Fusion for Energy”	730	728	761	739
Inovācijas un tīklu izpildaģentūra	29	29	30	29
Pētniecības izpildaģentūra	76	76	82	75
Eiropas Savienības iestāžu Tulkošanas centrs	46	43	49	42
Kopā	5 678	4 225	5 806	4 253

miljoni EUR
Izdevumu veids	Saistību apropriācijas		Maksājumu apropriācijas
Izdevumu veids	Kopā pieejamās apropriācijas	Uzņemtās saistības	Kopā pieejamās apropriācijas	Veiktie maksājumi
Personāls	1 269	1 251	1 288	1 246
Administratīvie	430	414	502	387
Darbības	3 979	2 561	4 016	2 621
Kopā	5 678	4 225	5 806	4 253

GLOSĀRIJS

Aktuāra pieņēmumi

Pieņēmumi, kurus izmanto, lai aprēķinātu nākotnes notikumu izmaksas, kas ietekmē pensiju saistības.

Aktuārie guvumi un zaudējumi

Definētu pabalstu shēmas gadījumā – aktuārā deficīta vai pārpalikuma izmaiņas. To cēlonis ir atšķirības starp iepriekšējiem aktuāra pieņēmumiem un faktiskajiem notikumiem un aktuāra pieņēmumu izmaiņu sekas.

Administratīvās apropriācijas

Administratīvās apropriācijas sedz iestāžu un subjektu darbības izmaksas (personāls, ēkas, biroja aprīkojums).

Pieņemtais budžets

Budžeta projekts kļūst par pieņemto budžetu, tiklīdz to apstiprina budžeta lēmējinstitūcija.

Budžeta grozījumi

Lēmums, kas pieņemts budžeta gadā, lai grozītu (palielinātu, samazinātu, pārvietotu) tā gada pieņemtā budžeta aspektus.

No dalībvalstīm pieprasāmās summas

Tie ir pārskata periodā radušies izdevumi, kas būs jāfinansē no nākamajiem budžetiem, t. i., no ES dalībvalstīm. Tie rodas, līdzās pastāvot uz uzkrājumiem balstītiem finanšu pārskatiem un naudas līdzekļos balstītam budžetam.

Gada darbības pārskats (GDP)

Gada darbības pārskatos tiek norādīti darbības rezultāti, inter alia atsaucoties uz izvirzītajiem mērķiem, saistītajiem riskiem un iekšējās kontroles struktūru. Komisijai kopš 2001. gada budžeta pieņemšanas un visām Eiropas Savienības iestādēm kopš 2003. gada ir noteikts, ka “deleģētajam kredītrīkotājam” jāiesniedz savai iestādei gada darbības pārskats par savu pienākumu izpildi kopā ar informāciju par finansēm un pārvaldību.

Apropriācijas

Budžeta finansējums. Budžetā ir paredzētas gan saistības, gan maksājumi (nauda vai bankas pārskaitījumi saņēmējiem). Saistību un maksājumu apropriācijas bieži atšķiras (diferencētas apropriācijas), jo saistības par daudzgadu programmām un projektiem parasti pilnībā uzņemas tajā gadā, kurā tiek pieņemti lēmumi par tiem, un tiek apmaksātas gadu gaitā, turpinoties programmu un projektu īstenošanai. Nediferencētas apropriācijas attiecas uz administratīvajiem izdevumiem, lauksaimniecības tirgus atbalstu un tiešajiem maksājumiem, un saistību apropriācijas ir vienādas ar maksājumu apropriācijām.

Piešķirtie ieņēmumi

Īpašie ieņēmumi konkrētu izdevumu posteņu finansēšanai. Ārējo piešķirto ieņēmumu galvenais avots ir trešo valstu finanšu iemaksas Savienības finansētajās programmās. Galvenais iekšējo piešķirto ieņēmumu avots ir ieņēmumi no trešām personām par precēm, pakalpojumiem vai darbu, kas veikts pēc to pieprasījuma, ieņēmumi no nepareizi samaksāto summu atmaksas un ieņēmumi no publikāciju un filmu pārdošanas.

Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi

Visi finanšu aktīvi (izņemot atvasinātos instrumentus), kuri atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem tiek novērtēti to patiesajā vērtībā un kuru patiesās vērtības izmaiņas atzīst neto aktīvu rezervē līdz to atzīšanas pārtraukšanai (vai vērtības samazinājumam).

Budžeta pozīcija

Ciktāl tas attiecas uz budžeta struktūru, ieņēmumi un izdevumi tiek budžetā atspoguļoti saskaņā ar saistošo nomenklatūru, kas atspoguļo katra posteņa būtību un mērķi, kā to nosaka budžeta lēmējinstitūcija. Atsevišķie virsraksti (sadaļa, nodaļa, pants vai pozīcija) sniedz oficiālu nomenklatūras aprakstu.

Apropriāciju atcelšana

Neizmantotās apropriācijas, ko vairs nevar izmantot.

Apropriāciju pārnešana

Izņēmums no gada pārskata principa tiktāl, ciktāl apropriācijas, kuras konkrētajā budžeta gadā nav bijis iespējams izmantot, var, ievērojot stingrus nosacījumus, izņēmuma kārtā tikt pārnestas izmantošanai nākamajā gadā.

Saistības

Juridiski saistoši apliecinājumi piešķirt finansējumu, ja ir izpildīti noteikti nosacījumi. ES apņemas atlīdzināt savu daļu no ES finansēta projekta izmaksām. Šodienas saistības ir rītdienas maksājumi. Šodienas maksājumi ir vakardienas saistības.

Saistību apropriācijas

Saistību apropriācijas sedz juridisko saistību (līgumu, dotāciju nolīgumu/lēmumu), kuras varētu tikt parakstītas kārtējā finanšu gadā, kopējās izmaksas.

Kārtējās darba izmaksas

Shēmas saistību pieaugums, ko rada darbs kārtējā finanšu gadā.

Saistību atcelšana

Darbība, ar kuru tiek atceltas iepriekšējās saistības (vai to daļa).

Definētu pabalstu shēma

Pensijas shēma vai cita pensijas pabalsta shēma, kuras noteikumos ir noteikti pabalsti neatkarīgi no maksājamajām iemaksām un kurās pabalsti nav tieši saistīti ar investīcijām shēmā. Shēma var būt finansēta vai nefinansēta.

Atvasinātie instrumenti

Finanšu instrumenti, kuru vērtība ir saistīta ar kāda cita finanšu instrumenta, rādītāja vai preces vērtības izmaiņām. Atšķirībā no primārā finanšu instrumenta (piemēram, valdības obligācijas) turētāja, kuram ir neierobežotas tiesības saņemt naudu (vai kādu citu ekonomisku labumu) nākotnē, atvasinātā instrumenta turētājam ir tikai ierobežotas tiesības saņemt šādu labumu. Atvasinātā instrumenta piemērs ir regulētā tirgū netirgots valūtas nākotnes līgums.

Tieša pārvaldība

Budžeta izpildes režīms. Tiešā pārvaldībā budžetu tieši izpilda Komisijas dienesti, izpildaģentūras vai trasta fondi.

Diskonta likme

Likme, ko izmanto, lai pielāgotu naudas laika vērtībai. Diskontēšana ir metode, ko izmanto, lai salīdzinātu izmaksas un ieguvumus, kas rodas dažādos laika periodos.

Efektīvā procentu likme

Likme, ar kuru diskontē aplēstos nākotnes naudas ieņēmumus vai maksājumus visā finanšu aktīva vai finanšu saistību paredzamajā dzīves ciklā, lai iegūtu aktīva vai saistību neto uzskaites vērtību.

Finanšu aktīvi vai saistības patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā

Visi finanšu aktīvi vai saistības, kuri atbilstoši starptautiskajiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem tiek novērtēti to patiesajā vērtībā un kuru patiesās vērtības izmaiņas atzīst pārpalikuma vai deficīta aprēķinā par attiecīgo periodu (t. i., atvasinātie instrumenti).

Finanšu korekcija

Finanšu korekciju mērķis ir aizsargāt ES budžetu no kļūdainu vai neatbilstīgu izdevumu sloga. Attiecībā uz izdevumiem dalītas pārvaldības režīmā par nepareizi veikto maksājumu atgūšanas uzdevumu galvenokārt ir atbildīga dalībvalsts.

“Apstiprināta” finanšu korekcija ir tāda, kuru attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi. “Izlemtā” finanšu korekcija ir ar Komisijas lēmumu pieņemta, un tā vienmēr ir neto korekcija, saskaņā ar kuru dalībvalstij ir jāatmaksā nepareizi izmaksāti līdzekļi ES budžetā, tādējādi attiecīgajai dalībvalstij tiek galīgi samazināts piešķirtais finansējums. Šajā publikācijā apstiprinātās un izlemtās finanšu korekcijas ir iekļautas kā viena kategorija.

“Īstenota” finanšu korekcija ir tāda, ar kuru ir labots konstatētais pārkāpums.

Netieša pārvaldība

Budžeta izpildes režīms. Netiešās pārvaldības režīmā Komisija piešķir budžeta izpildes uzdevumus struktūrām, ko reglamentē ES tiesību akti vai valsts tiesību akti.

Pārtraukšana un apturēšana

Ja Komisija savā darbā vai pamatojoties uz revīzijas iestāžu sniegto informāciju, konstatē, ka dalībvalsts nav novērsusi nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmās un/vai nav labojusi deklarētos un apstiprinātos neatbilstīgos izdevumus, tā var pārtraukt vai apturēt maksājumus.

Pārkāpums

Pārkāpums ir darbība, kas neatbilst ES noteikumiem un kas var negatīvi ietekmēt ES finanšu intereses, bet ko var izraisīt saņēmēju, kuri pieprasa līdzekļus, vai iestāžu, kuras ir atbildīgas par maksājumu veikšanu, īsta kļūda. Apzināti izdarīts pārkāpums ir krāpšana.

Likvidējamās apropriācijas

Neizmantotās apropriācijas, kas jāatceļ finanšu gada beigās. Likvidēšana nozīmē uz apropriāciju attiecināmās izdevumu radīšanas un/vai saistību uzņemšanās atļaujas daļēju vai pilnīgu atcelšanu. Tikai kopuzņēmumiem, kā norādīts to finanšu noteikumos, visas neizmantotās apropriācijas var iekļaut ieņēmumu un izdevumu aplēsē par līdz pat trijiem nākamajiem finanšu gadiem (t. s. “N+3” noteikums). Tāpēc kopuzņēmumiem likvidējamās apropriācijas var atkal aktivizēt līdz pat N+3 finanšu gadam.

Neizpildītās saistības

Tāpat kā Reste à liquider (RAL) atspoguļo summu, par kādu ir uzņemtas budžeta saistības, bet sekojošais maksājums vēl nav izdarīts. Tās parāda ES maksājumu saistības turpmākajos gados un izriet tieši no daudzgadu programmu pastāvēšanas un saistību un maksājumu apropriāciju nošķiršanas.

Pašu resursi

Atspoguļo ES iestāžu un struktūru galveno finansējumu un ir definēti Pašu resursu regulā (Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014). Pašu resursi ietver NKI resursus, PVN resursus un tradicionālos pašu resursus.

Maksājumu apropriācijas

Maksājumu apropriācijas sedz kārtējā gadā maksājamus izdevumus, kas izriet no juridiskām saistībām, kuras uzņemtas kārtējā gadā un/vai iepriekšējos gados.

Priekšfinansējums

Maksājums, kas paredzēts, lai saņēmējam izsniegtu apgrozāmos līdzekļus. To var sadalīt vairākos maksājumos saskaņā ar tā pamatā esošā līguma, lēmuma, nolīguma vai tiesību pamatakta noteikumiem. Apgrozāmos līdzekļus jeb avansu izmanto mērķim, kuram tas piešķirts, nolīgumā noteiktajā periodā, vai arī atmaksā.

Preventīvs pasākums

Komisijas rīcībā esošie preventīvie pasākumi ES budžeta aizsardzībai gadījumos, kad Komisija ir informēta par iespējamiem trūkumiem, ietver no ES budžeta veikto darbības programmas maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu.

Reste à liquider (RAL)

Tāpat kā neizpildītās saistības atspoguļo summu, par kādu ir uzņemtas budžeta saistības, bet sekojošais maksājums vēl nav izdarīts. Tās parāda ES maksājumu saistības turpmākajos gados un izriet tieši no daudzgadu programmu pastāvēšanas un saistību un maksājumu apropriāciju nošķiršanas.

Dalīta pārvaldība

Budžeta izpildes režīms. Dalītās pārvaldības režīmā budžeta izpildes uzdevumi tiek deleģēti dalībvalstīm. Apmēram 80 % ES izdevumu ietilpst šajā izpildes režīmā.

Tradicionālie pašu resursi

Tie ir ES ieņēmumi un daļa no “pašu resursiem”, ar ko finansē ES darbības. Tradicionālie pašu resursi ir definēti Pašu resursu regulā (Regula (ES, Euratom) Nr. 609/2014) un ietver muitas nodokļus un cukura nodevas.

Pārvietojumi (starp budžeta pozīcijām)

Pārvietojumi starp budžeta pozīcijām nozīmē, ka finanšu gada laikā apropriācijas tiek pārvietotas no vienas budžeta pozīcijas uz citu, un tādējādi tie ir izņēmums no budžeta specifikācijas principa. Tomēr tie ir nepārprotami atļauti Līgumā par Eiropas Savienības darbību saskaņā ar Finanšu regulā (FR) paredzētajiem nosacījumiem. FR ir identificēti dažādi pārvietojumu veidi atkarībā no tā, vai tie ir starp budžeta sadaļām, nodaļām, pantiem vai pozīcijām vai to ietvaros, un to veikšanai ir vajadzīgi dažādi atļaujas līmeņi.

SAĪSINĀJUMU SARAKSTS

GDP	Gada darbības pārskats
AMIF	Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds
AOD	Deleģētais kredītrīkotājs
ATM	Gaisa satiksmes pārvaldība
MB	Maksājumu bilance
BUFI fonds	Budžeta naudas sodu fonds
KLP	Kopējā lauksaimniecības politika
CCS LGF	Kultūras un radošās nozares garantiju mehānisms
EISI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments
EISI PI	Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta parāda instruments
KF	Kohēzijas fonds
CIP	Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma
COM	Eiropas Komisija
COSME	Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma
COSO	Tredveja komisijas atbalsta organizāciju komiteja
KNR	Kopīgo noteikumu regula
D&WM	Ekspluatācijas pārtraukšana un atkritumu apsaimniekošana
ELFLA	Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai
ELGF	Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds
ESGN	Eiropas Savienības grāmatvedības noteikums
EaSI	Nodarbinātība un sociālā inovācija
ERAB	Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
ERP	Eiropas Revīzijas palāta
ECB	Eiropas Centrālā banka
ECOFIN	Ekonomikas un finanšu padome
ECSC i.L.	Likvidējamā Eiropas Ogļu un tērauda kopiena
EAF	Eiropas Attīstības fonds
EDIF	Garantijas mehānisms Rietumbalkānu ietvaros
EEZ	Eiropas Ekonomikas zona
EĀDD	Eiropas Ārējās darbības dienests
EFIA	Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai
EFSE	Eiropas Fonds Dienvidaustrumeiropai
EFSI	Eiropas Finanšu stabilitātes instruments
ESIF	Eiropas Stratēģisko investīciju fonds
EFSM	Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms
EBTA	Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija
EGNOS	Eiropas Ģeostacionārās navigācijas pārklājuma dienests
EIB	Eiropas Investīciju banka
EIF	Eiropas Investīciju fonds
ElectriFI	Elektrifikācijas finansēšanas iniciatīva
ELM	Ārējās kreditēšanas pilnvaras
EJZF	Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds
EMS	Ekonomiskā un monetārā savienība
ENEF	Uzņēmumu paplašināšanas fonds
ENIF	Uzņēmumu inovācijas fonds
EKPI	Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments
EP	Eiropas Parlaments
ERAF	Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ERI	EIB noturības iniciatīva
EKA	Eiropas Kosmosa aģentūra
ESF	Eiropas Sociālais fonds
ESI fondi	Eiropas strukturālie un investīciju fondi
ESM	Eiropas Stabilitātes mehānisms
ETUM	Eiropas Tehnoloģiju uzsākšanas mehānisms 1998
ES	Eiropas Savienība
EUMETSAT	Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija
Euratom	Eiropas Atomenerģijas kopiena
FIFO	Princips “pirmais iekšā – pirmais ārā”
PP7	Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai
FR	ES Finanšu regula
FSDA	Finanšu pārskatu apspriešana un analīze
IKP	Iekšzemes kopprodukts
NKI	Nacionālais kopienākums
GNSS	Globāla navigācijas satelītu sistēma
H2020	Programma “Apvārsnis 2020”
IIK	Infrastruktūras un inovācijas klase
SVF	Starptautiskais Valūtas fonds
SPSGS	Starptautiskie publiskā sektora grāmatvedības standarti
IT	Informācijas tehnoloģija
ITER	Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors
JRC	Kopīgais pētniecības centrs
KU	Kopuzņēmums
LGTT	Aizdevumu garantijas instruments TEN-T projektiem
MAP	Daudzgadu programma – vidēju uzņēmumu finansiālās integrācijas programma
MEP	Eiropas Parlamenta deputāts
MFA	Makrofinansiāls atbalsts
DFS	Daudzgadu finanšu shēma
MMVU	Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi
ORD	Lēmums par pašu resursiem
PBI	Projektu obligāciju iniciatīva
PF4EE	Energoefektivitātes privātā finansējuma instruments
PGF	Dalībnieku garantiju fonds
PPP	Publiskā un privātā sektora partnerība
PSEO	Eiropas ierēdņu pensiju shēma
RAL	Neizpildītās saistības (“reste à liquider”)
RDFM	Riska dalīšanas finanšu mehānisms
RTD	Pētniecība, tehnoloģiju attīstība un demonstrējumi
S&P	Standard & Poor's Financial Services LLC
SANAD	MENA fonds mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem
SAPARD	Īpašā pirmspievienošanās programma lauksaimniecības un lauku attīstībai
SEMED	Vidusjūras dienvidu un austrumu reģiona mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu finansiālās integrācijas programma
SIUGI	Instruments MVU iniciatīvai saistībā ar neierobežotām garantijām
MVU	Mazais(-ie) un vidējais(-ie) uzņēmums(-i)
SMEW	MVU klase (mazo un vidējo uzņēmumu klase)
LESD	Līgums par Eiropas Savienības darbību
TPR	Tradicionālie pašu resursi
TRDI	Pagaidu lauku attīstības instruments
PVN	Pievienotās vērtības nodoklis

(1) Saskaņā ar subsidiaritātes principu Savienība rīkojas tikai tad, ja un ciktāl paredzētās darbības mērķus nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstis un ierosinātās darbības mēroga vai ietekmes dēļ tie ir labāk sasniedzami Savienības līmenī. Saskaņā ar proporcionalitātes principu Savienības rīcības saturs un veids ir samērīgs ar Līgumu mērķu sasniegšanai vajadzīgo (skatīt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantu).

(2) Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgums par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(4) Skatīt LESD 317. pantu.

(5) Plašāku informāciju skatīt priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera un priekšsēdētāja pirmā vietnieka Fransa Timmermansa paziņojumā Komisijai “Pārvaldība Eiropas Komisijā”, C(2017) 6915 final, 11.10.2017., URL: https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/c_2017_6915_final_en.pdf.

(6) Tā rezultātā termins “Eiropas Komisija” tiek izmantots, lai apzīmētu gan Komisijas locekļu izveidoto iestādi – kolēģiju, gan tās administrāciju, ko pārvalda tās departamentu ģenerāldirektori (un citu administratīvo struktūru, piemēram, dienestu, biroju un izpildaģentūru, vadītāji).

(7) Skatīt Komisijas lēmumu (2018. gada 21 novembris) par korporatīvās pārvaldības padomi, C(2018) 7706 final.

(8) Piemēram, Komisijas iekšējās kontroles principi ir balstīti uz COSO iekšējās kontroles principiem.

(9) https://ec.europa.eu/info/publications/governance-in-the-commission_en. Plašāku informāciju skatīt paziņojumā Komisijai C(2018) 7704 “Korporatīvās pārvaldības racionalizācija un nostiprināšana Eiropas Komisijā” (Streamlining and strengthening corporate governance within the European Commission), https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/streamlining-strengthening-corporate-governan-ce-european-commission_en.pdf.

(10) Īpašais ziņojums Nr. 27/2016 “Pārvaldība Eiropas Komisijā: vai tiek izmantota labākā prakse”.

(11) Kopš 2019. gada vidus (atsaucoties uz Iekšējo noteikumu 12. pantu) Eiropas Attīstības fonda (EAF) pārvaldība ir līdzdeleģēta pieciem departamentiem (DEVCO, ECHO, EAC, EACEA, JRC).

(1) Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist

(2) Eiropas Parlaments 2019. gada 4. decembrī pieņēma budžetu, kurā paredzēti maksājumi Savienības īstermiņa saistību segšanai no pašu resursiem, ko 2020. gadā iekasēs dalībvalstis vai pieprasīs no dalībvalstīm. Turklāt saskaņā ar Civildienesta noteikumu (Padomes 1968. gada 29. februāra Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.), ar grozījumiem) 83. pantu dalībvalstis kopīgi garantē saistības pensijām.

(3) OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.

(4) PSEO ir nosacīts (teorētisks) fonds ar definētiem pabalstiem, kurā personāls ar iemaksu palīdzību finansē savas nākotnes pensijas. Lai arī faktiski investīciju fonds nepastāv, summa, kas ar šāda fonda palīdzību tiktu iekasēta, tiek uzskatīta par ieguldītu dalībvalstu ilgtermiņa obligācijās un ir atspoguļota pensiju saistībās, kas ir reģistrētas Eiropas Savienības gada pārskatos. Dalībvalstis kopīgi garantē pabalstu izmaksu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 83. pantu un Līguma par Eiropas Savienību 4. panta 3. punktu (sīku shēmas aprakstu skatīt COM(2018) 829).

(12) OV L 169, 1.7.2015., 1. lpp.

(13) OV L 249, 27.9.2017., 1. lpp.

(14) OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.

(15) OV L 168, 7.6.2014., 39. lpp.

(16) OV L 168, 7.6.2014., 105. lpp.

(5) Sadaļa “Nav piešķirta DFS izdevumu kategorija” ietver konsolidēto subjektu budžeta izpildi un konsolidācijā izslēgtās summas, ārpusbudžeta darbības un nepiešķirtās programmas ar individuāli nenozīmīgām summām.

(17) OV L 76, 19.3.2018., 30. lpp.

(18) OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(19) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(20) OV L 122, 24.4.2014., 44. lpp.

(21) OV L 349, 21.12.2013., 100. lpp.

(22) OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.

(23) OV L 77, 20.3.2019., 1. lpp.

(24) OV L 291, 16.11.2018., 3. lpp.

(6) OV L 132, 21.5.2016., 85. lpp.

(7) zņemot kompensējošos aizdevumus finansiālajam atbalstam.

(8) Izņemot kompensējošos aizdevumus finansiālajam atbalstam.

(9) Pārdošanai pieejami finanšu aktīvi (neieskaitot investīcijas naudas tirgus fondos un pašu kapitāla instrumentos).

(10) Finanšu aktīvi patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu pārpalikuma vai deficīta aprēķinā.

(25) OV L 128, 27.5.2009., 1. lpp.

(26) OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(11) Tiek piemērots korekcijas koeficients (“KK”).

(12) Maksā pirmos trīs gadus pēc aizbraukšanas.

(27) OV L 70, 16.3.2016., 1. lpp.

(28) OV L 117, 15.4.2020., 3. lpp.

(29) OV L 126, 21.4.2020., 67. lpp.

(30) OV L 99, 10.4.2019., 41. lpp.

(31) OV L 82 I , 19.3.2020., 1. lpp.

(32) OV L 94 I , 27.3.2020., 1. lpp.

(33) OV L 99, 31.3.2020., 5. lpp.

(34) OV L 130, 24.4.2020., 1. lpp.

(35) OV L 159, 20.5.2020., 1. lpp.

(36) https://ec.europa.eu/info/strategy/eu-budget/eu-long-term-budget/2021-2027_en

(37) Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati turpmāk norādītajās tabulās var nesakrist.

(13) Šajā tabulā norādītie aktīvi ietver vairākus finanšu pārskatu posteņus (pārdošanai pieejami finanšu aktīvi – 5 028 miljoni EUR; nauda un naudas ekvivalenti – 1 485 miljoni EUR; aizdevumi – 73 miljoni EUR, un citi posteņi – 24 miljoni EUR).

(14) Šajā tabulā norādītās saistības ietver vairākus finanšu pārskatu posteņus (uzkrājumi – 1 702 miljoni EUR; parādi kreditoriem – 75 miljoni EUR; citi posteņi – 12 miljoni EUR).

(15) Attiecībā uz noteiktām garantijām ES riskam ir izveidoti pilna apmēra uzkrājumi.

(16) Bez refinansēšanas darījumiem.

(17) Izņemot palīdzību piesardzības pasākumu veidā.

(18) OV L 345, 27.12.2017., 34. lpp.

(19) OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(20) OV L 306, 22.11.2017., 24. lpp.

(21) OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.

(22) OV L 140, 28.5.2019., 6. lpp.

(38) Jāņem vērā, ka, tā kā skaitļi ir noapaļoti līdz miljoniem euro, daži finanšu dati šajās budžeta tabulās var nesakrist.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 384

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	63. gadagājums 2020. gada 13. novembris

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2020/C 384/01	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai – Eiropas Savienības konsolidētie gada pārskati par 2019. finanšu gadu	1
2020/C 384/02	Ticamības deklarācija, ko ERP sagatavo Eiropas Parlamentam un Padomei – neatkarīga revidenta ziņojums	180