Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2020/C 378/01)

Jaunākā publikācija

OV C 371, 3.11.2020.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 359, 26.10.2020.

OV C 348, 19.10.2020.

OV C 339, 12.10.2020.

OV C 329, 5.10.2020.

OV C 320, 28.9.2020.

OV C 313, 21.9.2020.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedums (Bundesarbeitsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – EM/TMD Friction GmbH (C-674/18), FL/TMD Friction EsCo GmbH (C-675/18)

(Apvienotās lietas C-674/18 un C-675/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Uzņēmumu pāreja - Direktīva 2001/23/EK - 3. un 5. pants - Darba ņēmēju tiesību aizsardzība - Darba ņēmēju aizsardzība darba devēja maksātnespējas gadījumā - Cesija, ko veic uzņēmuma, kurš nodod īpašumtiesības un ir maksātnespējas procesā, likvidators - Vecuma arodpensijas pabalsti - Cesionāra pienākumu ierobežojums - Atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju shēmai maksājamā pabalsta summa, kas aprēķināta atkarībā no darba ņēmēja darba samaksas maksātnespējas procesa uzsākšanas brīdī - Direktīva 2008/94/EK - 8. pants - Tiešā iedarbība - Nosacījumi)

(2020/C 378/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesarbeitsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: EM (C-674/18), FL (C-675/18)

Atbildētājas: TMD Friction GmbH (C-674/18), TMD Friction EsCo GmbH (C-675/18)

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīva 2001/23/EEK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darba ņēmēju tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā, it īpaši ņemot vērā tās 3. panta 1. un 4. punktu, kā arī 5. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka šīm normām uzņēmuma, uz kuru attiecas maksātnespējas process, pārejas gadījumā, ko īsteno šā uzņēmuma likvidators, nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, kā tas ir interpretēts valsts judikatūrā, saskaņā ar kuru: ja notikums, kas dod tiesības uz pensiju atbilstoši uzņēmumu papildu pensiju shēmai, notiek pēc maksātnespējas procesa uzsākšanas, īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs par darba ņēmēja iegūstamām tiesībām uz šo vecuma pensiju, kas ir uzkrātas par nodarbinātības laikposmiem pirms maksātnespējas procesa uzsākšanas, ar nosacījumu, ka attiecībā uz summas daļu, par kuru īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs, ir paredzēti pasākumi darba ņēmēju interešu aizsardzībai tādā līmenī, kas ir vismaz līdzvērtīgs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/94/EK (2008. gada 22. oktobris) par darba ņēmēju aizsardzību to darba devēja maksātnespējas gadījumā 8. pantā prasītajam aizsardzības līmenim.

2)

Direktīvas 2001/23 3. panta 4. punkta b) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar Direktīvas 2008/94 8. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kāds tas ir interpretēts valsts judikatūrā un kurā ir paredzēts, ka notikuma, kas dod tiesības uz vecuma pabalstiem saskaņā ar uzņēmuma papildpensijas shēmu, iestāšanās gadījumā pēc tāda maksātnespējas procesa uzsākšanas, kurā notiek uzņēmuma pāreja, attiecībā uz šo pabalstu daļu, par kuru īpašumtiesību saņēmējs nav atbildīgs, pirmkārt, atbilstoši valsts tiesībām noteiktai garantijas iestādei maksātnespējas gadījumam nav jāiejaucas, ja iegūstamās tiesības uz vecuma pabalstiem nebija galīgas brīdī, kad tika uzsākts šis maksātnespējas process, un, otrkārt, lai noteiktu summu, kas attiecas uz šo pabalstu daļu, par kuru ir atbildīga šī iestāde, šo summu aprēķina, pamatojoties uz darba ņēmēja mēneša bruto darba samaksu, kāda viņam bija minētā procesa uzsākšanas brīdī, ja tā rezultātā šim darba ņēmējam tiek liegta šajā tiesību normā garantētā minimālā aizsardzība, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

3)

Direktīvas 2008/94 8. pantam, ciktāl tajā ir paredzēta darba ņēmēju iegūto vai iegūstamo tiesību uz vecuma pabalstiem minimālā aizsardzība, var būt tieša iedarbība, un tādējādi uz to var atsaukties attiecībā pret privāto tiesību subjektu, kuru attiecīgā dalībvalsts ir izraudzījusies kā garantijas iestādi darba devēju maksātnespējas gadījumam arodpensiju jomā, ar nosacījumu, pirmkārt, ka, ņemot vērā šai iestādei uzticēto garantijas funkciju un nosacījumus, kādos tai tā ir jāpilda, tā ir pielīdzināma valstij un, otrkārt, ka šī funkcija faktiski attiecas uz vecuma pabalstu veidiem, kuriem šajā 8. pantā ir paredzēts aizsardzības minimums, un tas ir jānosaka iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 103, 18.3.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vivendi SA/Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

(Lieta C-719/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektroniskās komunikācijas - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 11. panta 2. punkts - Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms - Brīvība veikt uzņēmējdarbību - LESD 49. pants - Direktīva 2002/21 EK - 15. un 16. pants - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru tiek aizliegts uzņēmumam ar būtisku ietekmi tirgū vienā nozarē ieņemt “būtisku ekonomisku apmēru” citā nozarē - Ieņēmumu, kas gūti elektronisko komunikāciju nozarē un plašsaziņas līdzekļu nozarē, aprēķins - Elektronisko komunikāciju nozares definīcija - Tādu tirgu ierobežošana, kuri pakļauti ex ante regulējumam - Saistītu sabiedrību ieņēmumu ņemšana vērā - Atšķirīgs ieņēmumu slieksnis sabiedrībām, kas darbojas elektronisko komunikāciju nozarē)

(2020/C 378/03)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vivendi SA

Atbildētāja: Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni

piedaloties: Mediaset SpA

Rezolutīvā daļa

LESD 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu, kura rezultātā citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, kuras gūtie ieņēmumi elektronisko komunikāciju nozarē – kā tā ir definēta šajā valsts tiesiskajā regulējumā – pārsniedz 40 % no kopējiem šajā nozarē gūtajiem ieņēmumiem, tiek aizliegts saņemt vairāk nekā 10 % no integrētā komunikāciju sistēmā gūtajiem ieņēmumiem.

---

(1)  OV C 103, 18.3.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums – Čehijas Republika/Eiropas Komisija, Zviedrijas Karaliste

(Lieta C-742/18 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) - No Eiropas Savienības finansējuma izslēgti izdevumi - Čehijas Republikas izdevumi - Regula (EK) Nr. 555/2008 - 19. un 77. pants - Vīna tirgi - Regula (EK) Nr. 1122/2009 - 33. pants - Atbalsts lauku attīstībai - Platībatkarīgs atbalsts - Atsaistīts tiešais atbalsts - Savstarpējās atbilstības pārbaudes - Tradicionālās pārbaudes uz vietas un izmantojot attālo uzrādi - Pierādīšanas pienākums - Vienreizējas un vienotas likmes korekcijas - Šaubas par pārbaužu efektivitāti - Riska analīze - Nepilnības)

(2020/C 378/04)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Čehijas Republika (pārstāvji: M. Smolek, O. Serdula, J. Pavliš un J. Vláčil)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Komisija (pārstāvji: Z. Malůšková, K. Walkerová un J. Aquilina), Zviedrijas Karaliste

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 13. septembra spriedumu Čehijas Republika/Komisija (T-627/16, nav publicēts, EU:T:2018:538), ciktāl ar šo spriedumu Vispārējā tiesa ir noraidījusi prasības pamatu attiecībā uz vienreizējo korekciju 462 517,83 EUR apmērā par 2013.–2015. finanšu gadu, ciktāl tas attiecas uz pamatojumu par nepilnībām riska analīzē, un prasības pamatu attiecībā uz vienotas likmes korekciju 636 516,20 EUR apmērā saistībā ar 2011.–2014. finanšu gadu, ciktāl tas attiecas uz pamatojumu par nepietiekamām pārbaudēm uz vietas attiecībā uz vīna nozarē finansētajiem ieguldījumiem.

2)	Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt.

3)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

4)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 44, 4.2.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums – Mellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung/Eiropas Komisija

(Lieta C-784/18 P) (1)

(Apelācija - Orhūsas konvencija - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - 2. panta 1. punkta g) apakšpunkts un 10. panta 1. punkts - Administratīvu aktu iekšēja pārskatīšana - Attiecināmība tikai uz individuāli piemērojamiem pasākumiem - Īstenošanas regula (ES) 2016/1056 - Darbīgās vielas glifosāta apstiprinājuma perioda pagarināšana - Pieprasījums veikt iekšēju pārskatīšanu - Vispārpiemērojams pasākums - Noraidīšana)

(2020/C 378/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung (pārstāvis: A. Willand, Rechtsanwalt)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Eggers un G. Gattinara)

Persona, kas iestājusies lietā otras lietas dalībnieces prasījumu atbalstam: Bayer Agriculture BVBA (pārstāvji: H. Berger, A. Burghardt, J. Wauters, Rechtsanwälte, un G. Forwood, avocate)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Mellifera eV, Vereinigung für wesensgemäße Bienenhaltung sedz savus, kā arī atlīdzina Bayer Agriculture BVBA un Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 54, 11.2.2019.

Tiesas (otrā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums – Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland u.c./Eiropas Komisija u.c.

(Lieta C-817/18 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma saistībā ar dabas teritoriju subsidētu iegādi vai nodošanu bezatlīdzības lietošanā - Iepriekšējas izskatīšanas procedūra - Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu - Prasība atcelt tiesību aktu - Pieņemamība - Regula (EK) Nr. 659/1999 - 1. panta h) punkts - Jēdziens “ieinteresētās personas” - Konkurences ziņojums - Jēdziens “nopietnas grūtības” - Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums - Pakārtotas darbības - Sasaiste)

(2020/C 378/06)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland, Stichting Het Groninger Landschap, Vereniging It Fryske Gea, Stichting Het Drentse Landschap, Stichting Het Overijssels Landschap, Stichting Het Geldersch Landschap, Stichting Flevo-Landschap, Stichting Het Utrechts Landschap, Stichting Landschap Noord-Holland, Stichting Het Zuid-Hollands Landschap, Stichting Het Zeeuwse Landschap, Stichting Het Noordbrabants Landschap, Stichting Het Limburgs Landschap (pārstāvji: P. H. L. M. Kuypers un M. de Wit, advocaten)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: S. Noë un P.–J. Loewenthal)

Vereniging Gelijkberechtiging Grondbezitters, Exploitatiemaatschappij De Berghaaf BV, Stichting Het Nationale Park De Hoge Veluwe, BV Landgoed Den Alerdinck II, Landgoed Ampsen BV, Pallandt van Keppel Stichting, Landgoed Kasteel Keppel BV, Baron van Lynden, Stichting het Lijndensche Fonds voor Kerk en Zending, Landgoed Welna BV, BV Landgoed “Huis te Maarn”, Vicariestichting De Vijf Capellarijen/Ambachtsheerlijkheid Kloetinge, Maatschappij tot Exploitatie van het Landgoed Tongeren onder Epe BV, Landgoed Anderstein NV, Landgoed Bekspring BV, Landgoed Nijenhuis en Westerflier BV, Landgoed Caprera BV, Landgoed Schapenduinen BV, Stichting Schapenduinen, Landgoed de Noetselenberg BV (pārstāvji: D. Gillet, T. Ruys, P. Wytinck un A. A. Al Khatib, advocaten)

Persona, kas iestājusies lietā apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumu atbalstam: Nīderlandes Karaliste (pārstāvji: M. K. Bulterman un M. L. Noort)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)

Vereniging tot Behoud van Natuurmonumenten in Nederland, Stichting Het Groninger Landschap, Vereniging It Fryske Gea, Stichting Het Drentse Landschap, Stichting Het Overijssels Landschap, Stichting Het Geldersch Landschap, Stichting Flevo-Landschap, Stichting Het Utrechts Landschap, Stichting Landschap Noord-Holland, Stichting Het Zuid-Hollands Landschap, Stichting Het Zeeuwse Landschap, Stichting Het Noordbrabants Landschap, Stichting Het Limburgs Landschap atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Komisija un Nīderlandes Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 82, 4.3.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret XN (C-21/19), YO (C-22/19), P. F. Kamstra Recycling BV (C-23/19)

(Apvienotās lietas no C-21/19 līdz C-23/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Atkritumi - Sūtījumi - Regula (EK) Nr. 1013/2006 - Atkritumi, uz kuriem attiecas iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra - 1. panta 3. punkts - Sūtījumi, uz kuriem attiecas apstiprināšanas prasības - Direktīva 2008/98/EK - 5. panta 1. punkts - Jēdziens “blakusprodukti” - Regula (EK) Nr. 1069/2009 - 3. panta 1. punkts - Jēdziens “dzīvnieku izcelsmes blakusprodukti” - Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un citu vielu maisījuma sūtījumi)

(2020/C 378/07)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Gerechtshof Arnhem-Leeuwarden

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

XN (C-21/19), YO (C-22/19), P. F. Kamstra Recycling BV (C-23/19)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu 5. panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 (2009. gada 21. oktobris), ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula), 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka materiāls, ko nevar kvalificēt par “blakusproduktu” pirmās no šīm tiesību normām izpratnē, tomēr var tikt uzskatīts par “dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu” otrās no tām izpratnē.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem, kas grozīta ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 135/2012 (2012. gada 16. februāris), 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu sūtījumi, uz kuriem attiecas Regula Nr. 1069/2009, ir izslēgti no Regulas Nr. 1013/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 135/2012, tvēruma, izņemot gadījumus, kad Regulā Nr. 1069/2009 skaidri ir paredzēts piemērot Regulu Nr. 1013/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 135/2012.

3)

Regulas Nr. 1013/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 135/2012, 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šī tiesību norma ir piemērojama trešās kategorijas dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu maisījuma Regulas Nr. 1069/2009 10. panta izpratnē un citu materiālu, kas ir kvalificēti kā nebīstami atkritumi Regulas Nr. 1013/2006, kas grozīta ar Regulu Nr. 135/2012, izpratnē, sūtījumiem. Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu proporcijai maisījumā šajā ziņā nav nozīmes.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Sąd Rejonowy Szczecin – Prawobrzeże i Zachód w Szczecinie, Sąd Rejonowy w Opatowie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Profi Credit Polska SA/QJ (C-84/19), BW/DR (C-222/19), QL/CG (C-252/19)

(Apvienotās lietas C-84/19, C-222/19 un C-252/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - 1. panta 2. punkts - Piemērošanas joma - Valsts tiesību norma, kurā ir paredzēta ar procentiem nesaistītu kredīta izmaksu maksimālā summa - 3. panta 1. punkts - Līguma noteikums, ar kuru uz patērētāju pārliktas aizdevēja saimnieciskās darbības izmaksas - Ievērojama nelīdzsvarotība pušu tiesībās un pienākumos - 4. panta 2. punkts - Pienākums izteikt līguma noteikumus vienkāršā, skaidri saprotamā valodā - Līguma noteikumi, kuros nav konkrēti norādīti pakalpojumi, par kuriem tajos ir paredzēta atlīdzība - Direktīva 2008/48/EK - 3. panta g) punkts - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikta tādas maksimālās kredīta izmaksu summas, neskaitot procentus, aprēķina metode, kas var tikt uzlikta patērētājam)

(2020/C 378/08)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy Szczecin – Prawobrzeże i Zachód w Szczecinie, Sąd Rejonowy w Opatowie

Pamatlietas puses

Prasītāji: Profi Credit Polska S.A. (C-84/19), BW (C-222/19), QL (C-252/19)

Atbildētāji: QJ (C-84/19), DR (C-222/19), CG (C-252/19)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, 3. panta g) punkts un 22. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums par patēriņa kredītu, kurā ir noteikts ar procentiem nesaistīto kredīta kopējo izmaksu, ko var uzlikt patērētājam, maksimālās summas aprēķināšanas veids, pat ja šis aprēķināšanas veids ļauj komersantam likt patērētājam segt ar tā saimniecisko darbību saistīto vispārējo izmaksu daļu, ar nosacījumu, ka šo noteikumu par maksimālo summu dēļ minētais tiesiskais regulējums nav pretrunā ar šo direktīvu saskaņotajiem noteikumiem.

2)

Padomes Direktīvas 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos, ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 25. oktobra Direktīvu 2011/83/ES, 1. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no šīs direktīvas piemērošanas jomas nav izslēgts līguma noteikums, kurā ar procentiem nesaistītās kredīta izmaksas ir noteiktas atbilstoši maksimālajam apmēram, kas paredzēts valsts tiesiskajā regulējumā par patēriņa kredītu, ja šajā regulējumā ir paredzēts, ka ar procentiem nesaistītas kredīta kopējās izmaksas nav jāmaksā daļā, kas pārsniedz šo maksimālo apmēru vai kredīta kopsummu.

3)

Direktīvas 93/13, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2011/83, 4. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz patēriņa kredīta līguma noteikumiem, ar kuriem patērētājiem uzliek citus maksājumus, nevis tikai kredīta pamatsummas un procentu atmaksu, neattiecas šajā tiesību normā paredzētais izņēmums, ja šajos noteikumos nav precizēta nedz šo maksājumu būtība, nedz tiem atbilstošie pakalpojumi un ja tie ir formulēti, radot sajukumu patērētājam attiecībā uz saviem pienākumiem un šo noteikumu ekonomiskajām sekām, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

4)

Direktīvas 93/13, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2011/83, 3. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikums par kredīta kopējām izmaksām, kas nav saistītas ar procentiem, kurā šīs izmaksas noteiktas augstākas par likumā paredzēto maksimālo apmēru un ar kuru uz patērētāju pārliek aizdevēja saimnieciskās darbības izmaksas, var radīt būtisku nelīdzsvarotību pušu tiesībās un pienākumos, kas izriet no līguma un kas ir par sliktu patērētājam, ja ar to patērētājam tiek uzlikti nesamērīgi maksājumi salīdzinājumā ar sniegumiem uz saņemtajām aizdevuma summām, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 164, 13.5.2019.

OV C 280, 19.08.2019.

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Francisco Carreras Sequeros u.c., Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

(Apvienotās lietas C-119/19 P un C-126/19 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi - 2014. gada 1. janvāra reforma - X pielikuma 6. pants - Ierēdņi un līgumdarbinieki, kas pilda pienākumus trešajā valstī - Jaunie noteikumi par ikgadēja apmaksāta atvaļinājuma dienu piešķiršanu - Iebilde par prettiesiskumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 31. panta 2. punkts - Direktīva 2003/88/EK - Pamattiesības uz ikgadēju apmaksātu atvaļinājumu)

(2020/C 378/09)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

(Lieta C-119/19 P)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. S. Bohr, G. Gattinara un L. Vernier)

Pārējie lietas dalībnieki: Francisco Carreras Sequeros, Mariola de las Heras Ojeda, Olivier Maes, Gabrio Marinozzi, Giacomo Miserocchi, Marc Thieme Groen (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, avocats), Eiropas Parlaments (pārstāvji: O. Caisou-Rousseau, J. Steele un E. Taneva), Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

(Lieta C-126/19 P)

Otra apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Pārējie lietas dalībnieki: Francisco Carreras Sequeros, Mariola de las Heras Ojeda, Olivier Maes, Gabrio Marinozzi, Giacomo Miserocchi, Marc Thieme Groen (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, avocats), Eiropas Komisija (pārstāvji: T. S. Bohr, G. Gattinara un L. Vernier), Eiropas Parlaments (pārstāvji: O. Caisou-Rousseau, J. Steele un E. Taneva)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 4. decembra spriedumu Carreras Sequeros u.c./Komisija (T-518/16, EU:T:2018:873).

2)	Noraidīt prasību, ko cēluši Francisco Carreras Sequeros, Mariola de las Heras Ojeda, kā arī Olivier Maes, Gabrio Marinozzi, Giacomo Miserocchi un Marc Thieme Groen lietā T-518/16.

3)

Francisco Carreras Sequeros, Mariola de las Heras Ojeda, kā arī Olivier Maes, Gabrio Marinozzi, Giacomo Miserocchi un Marc Thieme Groen sedz savus un atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus saistībā ar šīm apelācijas sūdzībām un tiesvedību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, kā arī Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus pēdējā minētajā tiesvedībā.

4)	Komisija pati sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar šīm apelācijas sūdzībām.

5)	Eiropas Parlaments sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 131, 8.4.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Supreme Site Services GmbH, Supreme Fuels GmbH & Co KG, Supreme Fuels Trading Fze/Supreme Headquarters Allied Powers Europe

(Lieta C-186/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 1. panta 1. punkts - Piemērošanas joma - Civillietas un komerclietas - Jurisdikcija - Izņēmuma jurisdikcija - 24. panta 5. punkts - Strīdi par lēmumu izpildi - Starptautiskas organizācijas rīcība, kas balstīta uz imunitāti pret izpildi saistībā ar apķīlāšanas atcelšanu, kā arī aizliegumu to atsākt no jauna)

(2020/C 378/10)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājas: Supreme Site Services GmbH, Supreme Fuels GmbH & Co KG, Supreme Fuels Trading Fze

Atbildētāja: Supreme Headquarters Allied Powers Europe

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 1. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesā celta prasība par pagaidu noregulējumu, saistībā ar kuru starptautiskā organizācija atsaucas uz savu imunitāti pret izpildi, lai panāktu gan to, ka tiek atcelta apķīlāšana, kas ir izpildīta citā dalībvalstī, kas nav tā, kurā ir celta prasība, gan to, ka tiek aizliegts no jauna veikt šādu apķīlāšanu, pamatojoties uz tiem pašiem faktiem, un kas celta paralēli tiesvedībai pēc būtības par prasījumu, kas radies no tā, ka, kā apgalvots, nav samaksāts par degvielu, kas tikusi piegādāta šīs organizācijas veiktas miera uzturēšanas darbības vajadzībām, ietilpst jēdzienā “civillietas un komerclietas”, ja šī prasība nav celta saskaņā ar publiskās varas prerogatīvām Savienības tiesību izpratnē, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

2)

Regulas Nr. 1215/2012 24. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts tiesā celta prasība par pagaidu noregulējumu, saistībā ar kuru starptautiska organizācija atsaucas uz savu imunitāti pret izpildi, lai panāktu gan to, ka tiek atcelta apķīlāšana, kas ir izpildīta citā dalībvalstī, kas nav tā, kurā ir celta prasība, gan to, ka tiek aizliegts no jauna veikt šādu apķīlāšanu, pamatojoties uz tiem pašiem faktiem, neietilpst dalībvalsts, kurā ir izpildīta apķīlāšana, tiesu izņēmuma jurisdikcijā.

---

(1)  OV C 155, 6.5.2019.

Tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums – achtung! GmbH/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-214/19 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Atšķirtspēja - Neesamība)

(2020/C 378/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: achtung! GmbH (pārstāvji: G. J. Seelig un D. Bischof, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Hanf)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	achtung! GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 238, 15.7.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedums (High Court (Īrija) (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Friends of the Irish Environment Ltd/An Bord Pleanála

(Lieta C-254/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 92/43/EEK - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - 6. panta 3. punkts - Piemērošanas joma - Jēdzieni “projekts” un “piekrišana” - Plāna vai projekta ietekmes uz aizsargājamu teritoriju pienācīgs novērtējums - Lēmums pagarināt sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas termināļa būvniecības atļaujas termiņu - Sākotnējais lēmums, kura pamatā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru Direktīva 92/43 nav tikusi pareizi transponēta)

(2020/C 378/12)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Friends of the Irish Environment Ltd

Atbildētāja: An Bord Pleanála,

piedaloties Shannon Lng Ltd,

Rezolutīvā daļa

1)

Lēmums, ar kuru tiek pagarināts sākotnēji noteiktais desmit gadu termiņš sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas termināļa būvniecības projekta īstenošanai, ir jāuzskata par “piekrišanu projektam” Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību 6. panta 3. punkta izpratnē situācijā, kad sākotnējā atļauja, kura ir beigusies, ir zaudējusi savu juridisko spēku, beidzoties tajā noteiktajam būvdarbu termiņam, un šie darbi nav sākti.

2)

Kompetentajai iestādei ir jāizvērtē, vai attiecībā uz lēmumu – ar kuru tiek pagarināts sākotnēji noteiktais termiņš sašķidrinātas dabasgāzes regazifikācijas termināļa būvniecības projekta īstenošanai un šī projekta sākotnējā atļauja ir zaudējusi spēku – ir jāveic Direktīvas 92/43 6. panta 3. punkta pirmajā teikumā paredzētais ietekmes pienācīgs novērtējums un, ja tas tā ir, vai novērtējumam ir jāattiecas uz visu projektu vai uz kādu tā daļu, it īpaši, ņemot vērā gan novērtējumu, kas, iespējams, ir veikts iepriekš, gan atbilstošo vides faktu un zinātnisko datu izmaiņas, gan arī projekta iespējamo grozīšanu vai citu plānu vai projektu esamību.

3)

Šādu ietekmes novērtējumu ir pienākums veikt, ja, balstoties uz labākajiem zinātniskajiem atzinumiem šajā jomā, nevar izslēgt, ka šis projekts ietekmē attiecīgās teritorijas aizsardzības mērķus. Ar minētā projekta novērtējumu, kurš ir sagatavots pirms šī projekta sākotnējās atļaujas piešķiršanas, šādu risku var izslēgt vienīgi tad, ja novērtējumā ir ietverti pilnīgi, precīzi un galīgi secinājumi, kas var kliedēt jebkādas zinātniski pamatotas šaubas par būvdarbu ietekmi, ar nosacījumu, ka atbilstošie vides fakti un zinātniskie dati nav mainījušies, projekts nav ticis grozīts un nepastāv citi plāni vai projekti.

---

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 8. septembra spriedums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Recorded Artists Actors Performers Ltd/Phonographic Performance (Ireland) Ltd, Minister for Jobs Enterprise and Innovation, Ireland, Attorney General

(Lieta C-265/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Autortiesību blakustiesības - Direktīva 2006/115/EK - 8. panta 2. punkts - Fonogrammu izmantošana Savienībā - Izpildītāju tiesības uz taisnīgu atlīdzību, kas tiek dalīta ar fonogrammu producentiem - Piemērojamība trešo valstu valstspiederīgajiem - Līgums par izpildījumu un fonogrammām - 4. un 15. pants - Trešo valstu paziņotās atrunas - Tiesību uz taisnīgu atlīdzību ierobežojumi, kas savstarpēji var izrietēt no šīm atrunām attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem Savienībā - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. panta 2. punkts un 52. panta 1. punkts - Pamattiesības uz intelektuālā īpašuma aizsardzību - Prasība, lai jebkurš ierobežojums būtu noteikts tiesību aktos, ar to tiktu ievērota pamattiesību būtību un tas būtu samērīgs - Savienības un dalībvalstu kompetenču sadalījums šo ierobežojumu noteikšanā - Kompetenču sadalījums attiecībās ar trešajām valstīm - LESD 3. panta 2. punkts - Savienības ekskluzīvā kompetence)

(2020/C 378/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Recorded Artists Actors Performers Ltd

Atbildētāji: Phonographic Performance (Ireland) Ltd, Minister for Jobs Enterprise and Innovation, Ireland, Attorney General

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/115/EK (2006. gada 12. decembris) par nomas tiesībām un patapinājuma tiesībām, un dažām blakustiesībām intelektuālā īpašuma jomā 8. panta 2. punkts, ņemot vērā Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas Līguma par izpildījumu un fonogrammām 4. panta 1. punktu un 15. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts, ka dalībvalsts, transponējot savos tiesību aktos vārdus “attiecīgie izpildītāji”, kas ietverti šī 8. panta 2. punktā un kas aptver izpildītājus, kuriem ir tiesības uz šajā tiesību normā norādīto vienreizēju taisnīgu atlīdzību, izslēdz valstu, kas ir trešās valstis attiecībā pret Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), valstspiederīgos, vienīgi izņemot tos, kuru domicils vai dzīvesvieta ir EEZ, un tos, kuru ieguldījums fonogrammas tapšanā ir noticis EEZ.

2)

Pasaules intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Līguma par izpildījumu un fonogrammām 15. panta 3. punkts un Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punkts saskaņā ar pašreizējām Savienības tiesībām ir jāinterpretē tādējādi, ka atrunas, kuras trešās valstis ir paziņojušas saskaņā ar šo 15. panta 3. punktu un kuru sekas ir tādas, ka to teritorijās tiek ierobežotas WIPO Līguma par izpildījumu un fonogrammām 15. panta 1. punktā paredzētās tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību, tomēr Savienībā neizraisa to, ka tiek ierobežotas 8. panta 2. punktā paredzētās tiesības attiecībā uz šo trešo valstu valstspiederīgajiem, taču šādus ierobežojumus var pieņemt Savienības likumdevējs, ar nosacījumu, ka tie ir saderīgi ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkta prasībām. Līdz ar to minētais 8. panta 2. punkts nepieļauj, ka dalībvalsts ierobežo tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību attiecībā un fonogrammu izpildītājiem un producentiem, kas ir šo trešo valstu valstspiederīgie.

3)

Direktīvas 2006/115 8. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj, ka tajā paredzētās tiesības uz vienreizēju taisnīgu atlīdzību ir ierobežotas tādējādi, ka tikai attiecīgās fonogrammas producents saņem atlīdzību, to nedalot ar izpildītāju, kurš ir sniedzis ieguldījumu fonogrammas tapšanā.

---

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

Tiesas (astotā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Sąd Rejonowy dla m.st. Warszawy w Warszawie (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Delfly sp. z o.o./Smartwings Poland sp. z o.o., agrāk Travel Service Polska sp. z o.o.

(Lieta C-356/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 7. pants - Tiesības saņemt kompensāciju lidojuma kavēšanās vai atcelšanas gadījumā - Kompensācijas izmaksas kārtība - Prasījums, kas izteikts valsts valūtā - Valsts tiesību norma, ar ko kreditoram ir liegts izvēlēties valūtu)

(2020/C 378/14)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy dla m.st. Warszawy w Warszawie

Pamatlietas puses

Prasītāja: Delfly sp. z o.o.

Atbildētāja: Smartwings Poland sp. z o. o., agrāk – Travel Service Polska sp. z o.o.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, it īpaši tās 7. panta 1. punkts, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažieris, kura lidojums ir ticis atcelts vai ilgi kavējies, vai viņa tiesību pārņēmējs var prasīt šajā tiesību normā minētās kompensācijas summas samaksu valsts valūtā, kura ir likumīgais maksāšanas līdzeklis viņa dzīvesvietā, tādējādi, ka minētā tiesību norma nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu vai tiesu praksi, kurā ir paredzēts, ka šāda pasažiera vai viņa tiesību pārņēmēja šajā ziņā celtā prasība var tikt noraidīta, pamatojoties uz to vien, ka šī prasība ir izteikta minētajā valsts valūtā.

---

(1)  OV C 280, 19.8.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Juzgado Contencioso-Administrativo no 17 de Barcelona, Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 5 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – UQ (C-503/19), SI (C-592/19)/Subdelegación del Gobierno en Barcelona

(Apvienotās lietas C-503/19 un C-592/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji - Direktīva 2003/109/EK - 6. panta 1. punkts - Vērā ņemamie apstākļi - Valsts tiesiskais regulējums - Šo apstākļu neņemšana vērā - Atteikums piešķirt pastāvīgā iedzīvotāja statusu ieinteresētās personas kriminālsodāmības dēļ)

(2020/C 378/15)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado Contencioso-Administrativo no 17 de Barcelona, Juzgado de lo Contencioso-Administrativo no 5 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāji: UQ (C-503/19), SI (C-592/19)

Atbildētāja: Subdelegación del Gobierno en Barcelona

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, kā to ir interpretējusi daļa šīs dalībvalsts tiesu, kurā ir paredzēts, ka trešās valsts pilsonim pastāvīgā iedzīvotāja statusa piešķiršana šajā dalībvalstī var tikt atteikta tikai tā iemesla dēļ vien, ka viņam ir kriminālsodāmība, neizskatot konkrēti viņa situāciju saistībā tostarp ar šī pilsoņa izdarītā nodarījuma raksturu, apdraudējumu, ko viņš, iespējams, rada sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, viņa uzturēšanās ilgumu minētās dalībvalsts teritorijā un saiknes esamību ar šo dalībvalsti.

---

(1)  OV C 363, 28.10.2019.

Tiesas (astotā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – NM, NIKI Luftfahrt GmbH pilnvarotais likvidators/ON

(Lieta C-530/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Gaisa transports - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. un 9. pants - Gaisa pārvadātāja pienākums piedāvāt pasažieriem, kuru lidojums ir atcelts, izmitināšanu viesnīcā - Pasažierim nodarīts kaitējums uzturēšanās laikā viesnīcā, kas nodrošina izmitināšanu - Iespējamība pieprasīt gaisa pārvadātājam uzņemties atbildību viesnīcas nolaidības dēļ)

(2020/C 378/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: NM, NIKI Luftfahrt GmbH pilnvarotais likvidators

Atbildētājs: ON

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 9. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saskaņā ar šo tiesību normu gaisa pārvadātājam noteiktais pienākums bez maksas piedāvāt tajā minētajiem pasažieriem izmitināšanu viesnīcā nenozīmē to, ka šim pārvadātājam būtu jārūpējas par pašiem izmitināšanas nosacījumiem.

2)

Regula Nr. 261/2004 ir jāinterpretē tādējādi, ka gaisa pārvadātājam, kurš saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu ir piedāvājis izmitināšanu viesnīcā pasažierim, kura lidojums ir atcelts, nevar būt pienākums, pamatojoties tikai uz šo regulu, atlīdzināt šim pasažierim kaitējumu, kas nodarīts minētās viesnīcas personāla pieļauta pārkāpuma dēļ.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Tiesas (astotā palāta) 2020. gada 3. septembra spriedums (Landgericht München I (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V./Telefónica Germany GmbH & Co. OHG

(Lieta C-539/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Viesabonēšana publiskajos mobilo sakaru tīklos Eiropas Savienībā - Regula (ES) Nr. 531/2012 - 6.a pants - 6.e panta 3. punkts - Viesabonēšanas pakalpojumu sniedzēja pienākums automātiski piemērot regulēto viesabonēšanas tarifu - Piemērošana tiem patērētājiem, kas izvēlējušies īpašu viesabonēšanas tarifu pirms Regulas (ES) Nr. 531/2012 stāšanās spēkā)

(2020/C 378/17)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht München I

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände – Verbraucherzentrale Bundesverband e.V.

Atbildētāja: Telefónica Germany GmbH & Co. OHG

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 531/2012 (2012. gada 13. jūnijs) par viesabonēšanu publiskajos mobilo sakaru tīklos Savienībā, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/2120 (2015. gada 25. novembris), 6.a pants un 6.e panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka no 2017. gada 15. jūnija viesabonēšanas pakalpojumu sniedzējiem bija automātiski jāpiemēro visiem klientiem regulētais viesabonēšanas tarifs, kurš minēts it īpaši šīs regulas 6.a pantā, neraugoties uz to, vai šie klienti iepriekš ir izvēlējušies regulēto vai citu viesabonēšanas tarifu, ja vien pirms robeždatuma 2017. gada 15. jūnijā tie nav skaidri norādījuši savu vēlmi izmantot šo citu tarifu atbilstoši šim nolūkam minētās regulas 6.e panta 3. punkta pirmajā daļā paredzētajai procedūrai.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 9. septembra spriedums (Conseil d'État (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – JP/Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

(Lieta C-651/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patvēruma politika - Kopējās procedūras starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai - Direktīva 2013/32/ES - 46. pants - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību - Prasība par lēmumu, ar kuru secīgs starptautiskās aizsardzības pieteikums ir noraidīts kā nepieņemams - Prasības celšanai noteiktais termiņš - Paziņošanas kārtība)

(2020/C 378/18)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītājs: JP

Atbildētājs: Commissaire général aux réfugiés et aux apatrides

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/32/ES (2013. gada 26. jūnijs) par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai 46. pantam, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru prasības par lēmumu par secīga starptautiskās aizsardzības pieteikuma nepieņemamību celšanas termiņš ir desmit dienas, ietverot svētku dienas un brīvdienas, un tas sākas no šāda lēmuma paziņošanas dienas, tostarp tad, ja attiecīgais pieteikuma iesniedzējs šajā dalībvalstī nav norādījis adresi dokumentu izsniegšanai, šis lēmums ir paziņots valsts iestādes, kuras kompetencē ir šādu pieteikumu izskatīšana, mītnes vietā, ja, pirmkārt, šie pieteikuma iesniedzēji ir informēti, ka, ja viņi nav izvēlējušies adresi dokumentu izsniegšanai, lai tur tiktu paziņoti attiecībā uz viņu pieteikumu pieņemtie lēmumi, tiek uzskatīts, ka viņi kā adresi dokumentu izsniegšanai šajā ziņā ir izvēlējušies valsts iestādes, kuras kompetencē ir izskatīt šos pieteikumus, mītnes vietu, otrkārt, minēto pieteikuma iesniedzēju piekļuves šai mītnes vietai nosacījumi nepadara pārmērīgi grūtu uz viņiem attiecināto lēmumu saņemšanu, treškārt, šajā termiņā ir nodrošināta efektīva piekļuve procesuālajām garantijām, kas Savienības tiesībās ir atzītas starptautiskās aizsardzības pieteikumu iesniedzējiem, un, ceturtkārt, ir ievērots līdzvērtības princips. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai aplūkotais valsts tiesiskais regulējums atbilst šīm prasībām.

---

(1)  OV C 372, 4.11.2019.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 22. jūnijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bundesrepublik Deutschland/SW

(Lieta C-273/20)

(2020/C 378/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzēja: Bundesrepublik Deutschland

Atbildētāja revīzijas tiesvedībā: SW

Pieaicinātā persona: Stadt Darmstadt

Prejudiciālie jautājumi

1)

a) Vai saskaņā ar Padomes Direktīvas 2003/86/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 2. panta f) punktu, ieceļojot pie nepilngadīga bēgļa bez pavadības, nepilngadības turpināšanās var būt “nosacījums” Direktīvas 2003/86/EK (1) 16. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē? Vai ar iepriekš minētajiem noteikumiem saderīgas ir dalībvalsts tiesību normas, kuras vecākiem, kas pievienojušies nepilngadīgam bēglim bez pavadības Direktīvas 2003/86/EK 2. panta f) punkta izpratnē, nodrošina (atvasinātas) uzturēšanās tiesības dalībvalstī tik ilgi, kamēr bēglis faktiski vēl ir nepilngadīgs? b) Ja atbilde uz pirmā jautājuma a) daļā ietvertajiem jautājumiem ir apstiprinoša: vai Direktīvas 2003/86/EK 16. panta 1. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar 10. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 2. panta f) apakšpunktu ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij, saskaņā ar kuras tiesību aktiem (atvasinātas) vecāku uzturēšanās tiesības pastāv tikai laikā līdz bērna pilnības sasniegšanai, ir atļauts noraidīt vecāku, kas vēl atrodas trešajā valstī, pieteikumu par ieceļošanu un uzturēšanos ģimenes atkalapvienošanās nolūkā, ja bēglis ir kļuvis pilngadīgs pirms administratīvajā procesā vai tiesvedībā ir pieņemts galīgais nolēmums attiecībā uz pieteikumu, kurš ir iesniegts trīs mēnešu laikā pēc bēgļa statusa atzīšanas?

2)

Ja saskaņā ar atbildi uz pirmo jautājumu pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos nav pieļaujams noraidīt: Kādas prasības attiecībā uz faktisko ģimenes dzīvi Direktīvas 2003/86/EK 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē vecāku ieceļošanas gadījumā ir jāizvirza bēglim, kurš ir kļuvis pilngadīgs pirms ir pieņemts lēmums attiecībā uz pieteikumu par ieceļošanu un uzturēšanos ģimenes atkalapvienošanās nolūkā? It īpaši: a) Vai šajā gadījumā pietiek ar pirmās pakāpes radniecību taisnā augšupējā līnijā (Direktīvas 2003/86/EK 16. panta 1. punkta b) apakšpunkts), vai arī ir nepieciešama faktiska ģimenes dzīve? b) Gadījumā, ja ir nepieciešama faktiska ģimenes dzīve: Cik intensīvai tai ir jābūt? Vai, piemēram, pietiek ar atsevišķiem vai regulāriem apmeklējumiem, vai nepieciešams dzīvot vienā kopīgā mājsaimniecībā, vai turklāt ir jāpastāv arī savstarpēja atbalsta saiknei, kad ģimenes locekļi ir atkarīgi viens no otra palīdzības? c) Vai tādu vecāku ieceļošanai, kas vēl atrodas trešajā valstī un kas ir iesnieguši pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos ar pa šo laiku pilngadību sasniegušu bērnu, kurš ir atzīts par bēgli, ir nepieciešams prognozes vērtējums par to, vai pēc ieceļošanas dalībvalstī tiks uzsākta (atjaunota) ģimenes dzīve atbilstoši otrā jautājuma b) daļā minētajām prasībām?

---

(1)  Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos

(OV 2003, L 251, 12. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 26. jūnijā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Bundesrepublik Deutschland/XC

(Lieta C-279/20)

(2020/C 378/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Revīzijas sūdzības iesniedzēja: Bundesrepublik Deutschland

Atbildētāja revīzijas tiesvedībā: XC

Pieaicinātā persona: Landkreis Cloppenburg

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Padomes Direktīvas 2003/86/EK (1) 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par bēgli atzīta apgādnieka bērns, šīs tiesību normas izpratnē ir nepilngadīgs arī tad, ja apgādnieka patvēruma pieteikuma iesniegšanas brīdī bērns bija nepilngadīgs, bet sasniedza pilngadību jau pirms apgādnieks tika atzīts par bēgli un pirms tika iesniegts pieteikums par ģimenes atkalapvienošanos?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Kādas prasības tādā gadījumā kā šis ir jāizvirza attiecībā uz faktisko ģimenes dzīvi Direktīvas 2003/86/EK 16. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē? a) Vai tam par pietiekamu var tikt atzīta juridiskās izcelšanās saikne vai arī ir nepieciešama faktiska ģimenes dzīve? b) Gadījumā, ja nepieciešama ir arī faktiska ģimenes dzīve: Cik intensīvai tai ir jābūt? Vai, piemēram, pietiek ar atsevišķiem vai regulāriem apmeklējumiem, vai nepieciešams dzīvot vienā kopīgā mājsaimniecībā, vai turklāt ir jāpastāv arī savstarpēja atbalsta saiknei, kad ģimenes locekļi ir atkarīgi viens no otra palīdzības? c) Vai tāda pa šo laiku pilngadību sasnieguša bērna ieceļošanai, kurš vēl atrodas trešajā valstī un ir iesniedzis pieteikumu par ģimenes atkalapvienošanos ar bēgļa statusu ieguvušu vecāku, ir nepieciešams prognozes vērtējums par to, vai pēc ieceļošanas dalībvalstī tiks uzsākta (atjaunota) ģimenes dzīve atbilstoši otrā jautājuma b) daļā minētajām prasībām?

---

(1)  Padomes Direktīva 2003/86/EK (2003. gada 22. septembris) par tiesībām uz ģimenes atkalapvienošanos

(OV 2003, L 251, 12. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 30. jūlijā iesniedza Judecătoria Oradea (Rumānija) – Promexor Trade Srl/Direcţia Generală a Finanţelor Publice Cluj – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Bihor

(Lieta C-358/20)

(2020/C 378/21)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Oradea

Pamatlietas puses

Prasītāja: Promexor Trade Srl

Atbildētāja: Direcţia Generală a Finanţelor Publice Cluj – Administraţia Judeţeană a Finanţelor Publice Bihor

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2006/112 (1) normas un nodokļu neitralitātes princips nepieļauj tādas valsts tiesību normas, ar kurām dalībvalsts liek pilsonim uz nenoteiktu laiku iekasēt un samaksāt valstij PVN, tomēr neatzīstot viņam korelatīvi tiesības uz PVN atskaitīšanu, jo viņam pēc nodokļu iestādes ierosmes ir atcelts PVN identifikācijas numurs tā iemesla dēļ, ka PVN deklarācijās, kas iesniegtas secīgus sešus kalendāros mēnešus/secīgus divus kalendāros ceturkšņus, neesot norādīti ar PVN apliekamie darījumi?

2)

Vai, ievērojot pamatlietas strīda apstākļus, ar tiesiskās drošības principu, tiesiskās paļāvības aizsardzības principu, samērīguma principu un lojālas sadarbības [principu], kā tie izriet no Direktīvas 2006/112/EK, ir saderīga tāda valsts tiesību norma vai nodokļu administrācijas prakse, atbilstoši kurai, lai gan dalībvalsts pēc juridiskās personas lūguma parasti ļauj tai no jauna reģistrēties kā PVN maksātājai pēc tam, kad pēc nodokļu iestādes ierosmes ir atcelts tās PVN identifikācijas numurs, noteiktos konkrētos apstākļos nodokļu maksātājs nevar lūgt jaunu reģistrāciju par PVN maksātāju uz gluži formālu iemeslu pamata, un viņam ir noteikts pienākums uz nenoteiktu laiku iekasēt un samaksāt valstij PVN, tomēr bez viņam korelatīvi atzītām tiesībām uz PVN atskaitīšanu?

3)

Vai, ievērojot pamatlietas strīda apstākļus, tiesiskās drošības princips, tiesiskās paļāvības aizsardzības princips, samērīguma princips un lojālas sadarbības [princips], kā tie izriet no Direktīvas 2006/112/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie liedz noteikt nodokļu maksātājam pienākumu uz nenoteiktu laiku iekasēt un samaksāt valstij PVN, korelatīvi neatzīstot viņam tiesības uz [PVN] atskaitīšanu, ja nodokļu iestāde konkrētajā gadījumā nav pārbaudījusi pamatprasību izpildi, kas vajadzīga tiesību uz PVN atskaitīšanu izmantošanai, un ja nodokļu maksātājs nav veicis nekādu krāpšanu?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006 L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 18. augustā iesniedza Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) – XY/Finanzamt V

(Lieta C-394/20)

(2020/C 378/22)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: XY

Atbildētāja: Finanzamt V

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai LESD 63. panta 1. punkts un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu par mantojuma nodokļa ieturēšanu, kurā attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu ir paredzēts, ka iekšzemē esošu zemesgabalu iegūšanas (iegādes) gadījumā nodokļa bāzei piemērojamā ar nodokli neapliekamā daļa, ja mantojuma atstājējam viņa nāves laikā un mantiniekam šajā laikā domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta bija dažādās dalībvalstīs, ir mazāka par neapliekamo daļu, kas tiktu piemērota, ja vismaz vienam no viņiem šajā laikā domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta būtu bijusi pirmajā minētajā dalībvalstī?

2)

Vai LESD 63. panta 1. punkts un 65. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu par mantojuma nodokļa ieturēšanu, kurā attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu ir paredzēts, ka iekšzemē esošu zemesgabalu iegūšanas (iegādes) gadījumā, ja mantojuma atstājējam viņa nāves laikā un mantiniekam šajā laikā domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta bija dažādās dalībvalstīs, parādsaistības, ko veido neatņemamās daļas, nav atskaitāmas, lai gan šīs parādsaistības būtu bijušas pilnā apmērā atskaitāmas no iegūšanas (iegādes) mortis causa vērtības, ja vismaz mantojuma atstājējam vai mantiniekam mantojuma atstājēja nāves laikā domicils vai pastāvīgā dzīvesvieta būtu bijusi pirmajā minētajā dalībvalstī?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. augustā iesniedza Verwaltungsgerichtshof (Austrija) – EB u.c./Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter, Eisenbahnen und Bergbau (BVAEB)

(Lieta C-405/20)

(2020/C 378/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzību iesniedzēji: EB, JS un DP

Atbildētāja: Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter, Eisenbahnen und Bergbau (BVAEB)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai spriedumā Barber (1), Protokolā Nr. 33 par LESD 157. pantu, kā arī Direktīvas 2006/54/EK (2) 12. pantā paredzētā principa par vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm piemērošanas ierobežošana laika ziņā ir jāinterpretē tādējādi, ka nav tiesiska pamatojuma tam, ka (Austrijas) pensijas saņēmējs, kas apgalvo par viņa diskriminēšanu ar to, ka tika piemērots tiesiskais regulējums par pamatlietās aplūkojamo ierēdņu pensiju indeksāciju 2018. gadā, atsaucas uz vienlīdzīgas attieksmes principu vai ka šāds tiesisks pamatojums ir daļējs – tikai attiecībā uz prasījuma daļu saistībā ar nodarbinātības periodiem pēc 1994. gada 1. janvāra?

2)

Vai šis princips – vienlīdzīga attieksme pret vīriešiem un sievietēm (saskaņā ar LESD 157. pantu kopsakarā ar Direktīvas 2006/54/EK 5. pantu) – ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda netieša nevienlīdzīga attieksme kā tā, kas attiecīgajā gadījumā izriet no pamatlietās piemērojamā tiesiskā regulējuma par pensiju indeksāciju 2018. gadā, ir attaisnojama, ņemot vērā arī jau agrāk veiktus līdzīgus pasākumus un to kumulatīvās iedarbības radītos ievērojamos zaudējumus salīdzinājumā ar inflācijas dēļ notikušo pensiju patiesās vērtības indeksāciju (attiecīgā gadījumā 25 % apmērā), it īpaši: — lai novērstu “plaisu” starp lielākām un mazākām pensijām (ko izraisītu regulāra indeksācija ar vienotu likmi), lai gan tā būtu tīri nomināla un vērtību attiecība paliktu nemainīga; — lai radītu vispārēju “sociālu elementu” mazāko pensiju saņēmēju pirktspējas palielināšanas ziņā, lai gan: a) šis mērķis būtu sasniedzams, arī neierobežojot lielāku pensiju indeksāciju, un b) likumdevējs šādu pasākumu neparedz līdzīgā veidā – arī pirktspējas palielināšanai, veicot aktīvā dienestā esošo ierēdņu mazāku ienākumu indeksāciju inflācijas dēļ (par sliktu aktīvā dienestā esošo ierēdņu lielāku ienākumu indeksācijai) un neparedzēja tiesisko regulējumu par līdzīgu iejaukšanos citu nodarbinātības sociālā nodrošinājuma sistēmu (bez valsts dalības) pensiju vērtības indeksācijā, lai (par sliktu lielāku pensiju indeksācijai) palielinātu mazāko pensiju pirktspēju; — lai uzturētu un finansētu “sistēmu”, lai gan ierēdņu pensijas izmaksā nevis apdrošināšanas iestāde no apdrošināšanas veidā organizētas un no iemaksām finansētas sistēmas, bet gan federācija kā pensionēto ierēdņu darba devējs – kā atlīdzību par veikto darbu, kas nozīmē, ka izšķiroša nozīme būtu nevis kādas sistēmas uzturēšanai vai finansēšanai, bet galu galā tikai budžeta apsvērumiem; — tādēļ ka tas ir patstāvīgs attaisnojošs iemesls vai (vēl pirms tam) jau sākotnēji izslēdz pieņēmumu par vīriešu netiešu diskrimināciju dzimuma dēļ Direktīvas 2006/54/EK izpratnē, ja tas, ka statistiski būtiski lielākā skarto vīriešu daļa ietilpst lielāku pensiju saņēmēju grupā, ir kvalificējams kā sekas tam, ka sievietēm parasti – it īpaši agrāk – netika nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas nodarbinātības un profesijas jomās; vai — tādēļ ka šis tiesiskais regulējums ir pieļaujams kā pozitīva rīcība LESD 157. panta 4. punkta izpratnē?

---

(1)  Spriedums, 1990. gada 17. maijs, C-262/88, EU:C:1990:209.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV 2006, L 204, 23. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 3. septembrī iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Eiropas apcietināšanas orderis attiecībā uz P; otra lietas dalībniece: Openbaar Ministerie

(Lieta C-412/20)

(2020/C 378/24)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Eiropas apcietināšanas orderis attiecībā uz: P

Otra lietas dalībniece: Openbaar Ministerie

Prejudiciālais jautājums

Vai Pamatlēmumam 2002/584/TI (1), Līguma par Eiropas Savienību 19. panta 1. punktam un/vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrajai daļai faktiski ir pretrunā tas, ka izpildes tiesu iestāde izpilda Eiropas apcietināšanas orderi, kuru ir izsniegusi kāda tiesa, lai gan šī tiesa neatbilst noteiktajiem efektīvas tiesību aizsardzības tiesā nosacījumiem un tiem neatbilda jau Eiropas apcietināšanas ordera izdošanas brīdī, ciktāl izdevējas dalībvalsts tiesību akti negarantē šīs tiesas neatkarību un to vairs negarantēja jau Eiropas apcietināšanas ordera izdošanas brīdī?

---

(1)  Padomes pamatlēmums (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. septembrī iesniedza Tribunal de première instance francophone de Bruxelles (Beļģija) – État belge/LO, OG, SH, MB, JD, OP, Bluetail Flight School SA (BFS)

(Lieta C-413/20)

(2020/C 378/25)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de première instance francophone de Bruxelles

Pamatlietas puses

Prasītāja: État belge

Atbildētāji: LO, OG, SH, MB, JD, OP un Bluetail Flight School SA (BFS)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 (2011. gada 3. novembris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (1), I pielikuma A apakšiedaļas 3. papildinājuma 9. punkts, aprēķinot 9. punkta e) apakšpunktā paredzētās 115 instrumentālā treniņa laika stundas, ļauj ņemt vērā treniņa stundas, kas veiktas ar lidojumu simulatoru FNPT II (zemes instrumentālā treniņa laiks) papildus 9. punkta e) apakšpunkta 2) punktā paredzētajām 15 MCC stundām un papildus 9. punkta e) apakšpunkta 3. punkta ii) apakšpunktā paredzētajām maksimālajām 40 instrumentālajām mācību stundām lidojumā, kas veiktas ar FNPT II, proti, vairāk nekā 55 zemes instrumentālā treniņa stundas?

2)	Vai atbilde uz pirmo jautājumu atšķiras atkarībā no tā, vai stundas, kas veiktas papildus iepriekš minētajām 15 un 40 stundām, ietver MCC stundas vai cita veida treniņu ar simulatoru?

3)

Ja atbilde uz abiem iepriekš minētajiem jautājumiem ir noliedzoša, vai šīs pašas regulas I pielikuma A apakšiedaļas 3. papildinājuma 10. punkts pieļauj, ka CPL(A) licence tiek piešķirta pēc tam, kad piloti pretendenti ir pabeiguši savas apmācības ar pietiekamu skaitu stundu, kas veiktas gaisa kuģī, atkārtoti neveicot praktisko prasmju pārbaudi (“skill test”) attiecībā uz instrumentālajiem lidojumiem?

4)

Ja atbilde uz trim iepriekš minētajiem jautājumiem ir noliedzoša, vai vispārējais tiesiskās drošības princips nosaka pienākumu ierobežot laikā Tiesas sniegto attiecīgās tiesību normas interpretāciju, piemēram, lai to piemērotu vienīgi tiem pilotiem pretendentiem, kas lūdz piešķirt CPL(A) licenci, vai pat tiem, kuri savu apmācību šādas licences saņemšanai ir uzsākuši pēc Tiesas sprieduma pasludināšanas?

---

(1)  OV 2011, L 311, 1. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 18. septembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-110/17 Jiangsu Seraphim Solar System/Komisija

(Lieta C-439/20 P)

(2020/C 378/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche un G. Luengo)

Pārējie lietas dalībnieki: Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 8. jūlija spriedumu T-110/17 Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd/Komisija;

—	noraidīt kā nepieņemamu pirmajā instancē iesniegto prasības pieteikumu;

—	pakārtoti, noraidīt kā nepamatotu pirmajā instancē iesniegto prasības pieteikumu; un katrā ziņā

—	piespriest prasītājai [pirmajā instancē] atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas un pirmās instances tiesvedībās.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības iesniedzēja norāda četrus apelācijas sūdzības pamatus.

Pirmkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu saistībā ar pirmajā instancē iesniegtā prasības pieteikuma pieņemamību un iedarbīgumu.

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdas attiecībā uz maksājumu iekasēšanas kvalificēšanu kā veiktu ar “atpakaļejošu spēku”.

Treškārt, Vispārējā tiesa ir kļūdaini interpretējusi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (1) 8. panta 1., 9. un 10. punktu un 10. panta 5. punktu un Regulas (EK) Nr. 597/2009 (2) 13. panta 1., 9. un 10. punktu un 16. panta 5. punktu, secinot, ka maksājumu iekasēšana par importiem, ar kuriem nav izpildītas saistības, nav iespējama.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu Regulas (EK) Nr. 1225/2009 14. panta 1. punkta un Regulas (EK) Nr. 597/2009 24. panta 1. punkta interpretācijā, secinot, ka Padomei nav bijis juridiskā pamata noteikt, ka vienmēr, kad Komisija atzīst saistību rēķinu par nederīgu, ir jāiekasē maksājums.

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 343, 51. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV 2009, L 188, 93. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 21. septembrī Eiropas Savienības Padome iesniedza par Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 8. jūlija spriedumu lietā T-110/17 Jiangsu Seraphim Solar System/Komisija

(Lieta C-441/20 P)

(2020/C 378/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: H. Marcos Fraile, pārstāvis, N. Tuominen, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd, Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	noraidīt pirmajā instancē iesniegto prasības pieteikumu atcelt apstrīdēto regulu;

—	piespriest prasītājai [pirmajā instancē] atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

Pakārtoti –

—	nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nospriežot, ka prasības pieteikums ir pieņemams.

Prasītājai ir jāpierāda locus standi saskaņā ar LESD 263. pantu, it īpaši tiešo skārumu un interesi celt prasību par apstrīdētās regulas (1) 2. pantu. Šos antidempinga maksājumus, kurus ir jāmaksā kā juridiskās sekas tam, ka rēķini ir atzīti par spēkā neesošiem, valsts muitas iestādēm nav parādā prasītāja, bet gan cits uzņēmums, Seraphim Solar System GmbH. Tādējādi Padome uzskata, ka prasītāja nav pierādījusi tiešo skārumu un interesi celt prasību un Vispārējā tiesa ir kļūdījusies, nospriežot, ka tā ir to pierādījusi.

Turklāt prasītājai ir iestājies noilgums celt iebildi par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu, piemērojot Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk tekstā – “Tiesa”) judikatūru lietā TWD Textilwerke Deggendorf and Nachi Europe.

Visbeidzot, prasību par Regulu Nr. 1238/2013 (2) un Regulu Nr. 1239/2013 (3) pieņemamība ir arī pilnīgi skaidri balstīta uz SolarWorld judikatūru, kurā tika nospriests, ka Regulas Nr. 1238/2013 3. pants un Regulas Nr. 1239/2013 2. pants nevar tikt atrauts no šo regulu pārējās daļas.

Otrkārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka pamatregulu 8. un 13. pants “izsmeļ” iespēju iekasēt maksājumus par importu, saistībā ar kuru ir neizpildītas saistības, un jebkura cita pieeja ir kvalificējama kā maksājumu iekasēšana ar “atpakaļejošu spēku”.

Vispārējā tiesas uzskats ir balstīts uz pamatregulu kļūdainu izpratni. Pamatregulu 10. panta 5. punkts un 16. panta 5. punkts kopumā attiecas uz sekām, kādas ir konstatējumam, ka ir neizpildītas saistības. Tas ir līdzvērtīgi “atpakaļejošam spēkam pamatregulu izpratnē”, t.i., galīgo antidempinga maksājumu/kompensācijas maksājumu uzlikšana ne vēlāk kā 90 dienas no pagaidu pasākumu piemērošanas importam, kas ir pakļauts reģistrācijai saskaņā ar pamatregulu 14. panta 5. punktu un 24. panta 5. punktu.

Aplūkojamais gadījums, t.i. saistību neizpildīšana un tās sekas ir acīmredzami cita rakstura. Ar pamatregulu 10. panta 5. punktu un 16. panta 5. punktu uzliktais vienīgais ierobežojums ir tāds, ka šāda ar atpakaļejošu spēku veikta iekasēšana nav piemērojama importam, kas veikts 90 dienu atpakaļejošā spēka laikposmā pirms saistību neizpildes vai atteikšanās no saistībām.

Turklāt nevar būt nekāda atpakaļejoša spēka, ja maksājumi ir uzliktu no sākuma un ir paredzēts tikai viens izņēmums no to iekasēšanas. Patiešām, ar saistību uzņemšanos ražotājs eksportētājs izvairās no attiecīgo maksājumu piemērošanas, ja ir izpildīti nosacījumi, lai būtu šāds rezultāts. Tomēr vienmēr radīsies muitas parāds, ja deklarētājs ir izvēlējies laist brīvā apgrozībā preces, t.i., bez antidempinga maksājuma iekasēšanas, un ir konstatēts, ka nav izpildīts viens vai vairāki šo saistību nosacījumi.

Treškārt, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka ar pamatregulu 14. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu Padomei nav atļauts izveidot saistību uzraudzības sistēmu, kas ietver rēķinu atzīšanu par nederīgiem.

Ar pamatregulu 14. panta 1. punktu un 24. panta 1. punktu Padomei tiek sniegtas ļoti plašas pilnvaras, pieņemot regulas, ar kurām tiek uzlikti maksājumi, kā to ir izskaidrojusi Tiesa spriedumā Deichmann. Tādēļ Vispārējā tiesa ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot, ka Padomei nav pilnvaru izveidot saistību uzraudzības sistēmu, kas ietver rēķinu atzīšanu par nederīgiem.

Vispārējā tiesas nostāja ir pretrunā likumdevēja nodomam. ES tiesībām nav pamatojuma tik plašai tirgus dalībnieka aizsardzībai, kurš nepilda pienākumus, kurus ir labprātīgi uzņēmies, un, gluži kā šajā lietā, pat neapstrīd, ka šāda neizpilde ir notikusi. Šī nostāja ir arī stingrāka par to, ka ir pieprasīta saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (turpmāk tekstā – “PTO”) tiesībām, tādējādi radot ES nelabvēlīgāku situāciju salīdzinājumā ar tirdzniecības partneriem no citām PTO dalībvalstīm.

Turklāt pārsūdzētais spriedums padara saistības nesamērīgi riskantas Komisijai. Saistību uzņemšanās ietver risku no ES puses, kā arī grūtības uzraudzīt saistības. Faktiski puses, kas uzņemas saistības, primārais pienākums ir sadarboties ar Komisiju un tādējādi nodrošināt saistību pienācīgas izpildes sekmīgu uzraudzību. Bez šādas garantijas Komisijai būtu jāuzņemas viss risks, bet ikvienam, kas neizpilda saistības, būtu atļauts saglabāt priekšrocības, kas iegūtas no šādas neizpildes. Šāda interpretācija arī būtu pretrunā ES rūpniecības efektīvai aizsardzībai no kaitējoša dempinga/subsīdijas, kas tiek (pakārtoti) kompensēta ar saistību palīdzību.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/2146 (2016. gada 7. decembris), ar ko atsauc divu ražotāju eksportētāju saistību pieņemšanu, kura izdarīta saskaņā ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES, ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā (OV 2016, L 333, 4. lpp.).

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu (OV 2013, L 325, 1. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (OV 2013, L 325, 66. lpp.).

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Itālija/Komisija

(Lieta T-437/16) (1)

(Valodu lietojums - Paziņojums par atklāto konkursu administratoru revīzijas jomā pieņemšanai darbā - Valodu zināšanas - Otrās konkursa valodas izvēles ierobežošana ar angļu, franču un vācu valodu - Saziņas valoda - Regula Nr. 1 - Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. punkts, 27. pants un 28. panta f) punkts - Diskriminācija valodas dēļ - Attaisnojums - Dienesta intereses - Samērīgums)

(2020/C 378/28)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Gentili, avvocato dello Stato)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un D. Milanowska)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Spānijas Karaliste (pārstāvis: L. Aguilera Ruiz)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru lūdz atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/322/16, lai izveidotu rezerves sarakstus administratoriem revīzijas jomā (AD 5/AD 7) (OV 2016, C 171 A, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt paziņojumu par atklāto konkursu EPSO/AD/322/16, lai izveidotu rezerves sarakstus administratoriem revīzijas jomā (AD 5/AD 7).

2)	Eiropas Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina Itālijas Republikas tiesāšanās izdevumus.

3)	Spānijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 371, 10.10.2016.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Slovēnija/Komisija

(Lieta T-626/17) (1)

(Lauksaimniecība - Regula (ES) Nr. 1308/2013 - Cilmes vietas nosaukumi vīna nozarē - Vīna marķējums - Tāda vīna vīnogu šķirnes nosaukuma norādīšana, kas satur aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai kas sastāv no tā - Aizliegums - Atkāpe - Deleģētā regula (ES) 2017/1353 - Vīna vīnogu šķirnes nosaukuma “teran” iekļaušana Regulas (EK) Nr. 607/2009 XV pielikuma A daļā ietvertajā sarakstā - Atpakaļejošs spēks attiecībā pret datumu, kad Horvātijas Republika pievienojās Savienībai - Slovēnijas aizsargātais cilmes vietas nosaukums “Teran” - Tiesiskā drošība - Tiesiskā paļāvība - Samērīgums - Tiesības uz īpašumu - Akts par Horvātijas pievienošanās Savienībai nosacījumiem - Iestāžu nolīgums par labāku likumdošanas procesu - Institucionālais līdzsvars)

(2020/C 378/29)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Slovēnijas Republika (pārstāvji: V. Klemenc un T. Mihelič Žitko, pārstāves, kurām palīdz R. Knaak, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Eggers, I. Galindo Martín un B. Rous Demiri)

Personas, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Horvātijas Republika (pārstāvji: G. Vidović Mesarek, pārstāve, kurai palīdz I. Ćuk, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2017/1353 (2017. gada 19. maijs), ar ko Regulu (EK) Nr. 607/2009 groza attiecībā uz vīna vīnogu šķirnēm un to sinonīmiem, kurus drīkst norādīt vīna marķējumā (OV 2017, L 190, 5. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Slovēnijas Republika sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Horvātijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 392, 20.11.2017.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Kerkosand/Komisija

(Lieta T-745/17) (1)

(Valsts atbalsts - Atbalsts ieguldījumu projektam Slovākijas rietumos - Reģionālā ieguldījuma atbalsts - Sūdzības noraidīšana - Lēmums neizteikt iebildumus - Atbrīvojuma nosacījumi - Regulas (ES) Nr. 651/2014 14. pants - Komisijas kontroles pilnvaru apjoms - Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014. – 2020. gadam - MVU jēdziens - Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 3. panta 2. un 3. punkts - Dati, ko izmanto darbinieku skaita un finanšu rādītāju noteikšanai, un atskaites periods - Regulas Nr. 651/2014 I pielikuma 4. pants - Šaubas par atbalsta saderību ar iekšējo tirgu - Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punkts - Nopietnas grūtības)

(2020/C 378/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kerkosand spol. s r. o. (Šajdikove Humence, Slovākija) (pārstāvji: A. Rosenfeld un C. Holtmann, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: K. Blanck un A. Bouchagiar)

Priekšmets

Par prasību, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2017) 5050 final (2017. gada 20. jūlijs) par ieguldījumu atbalstu Slovākijas kvarca smilšu ražotājiem NAJPI a. s. (SA.38121 (2016/FC) – Slovākija) (OV 2017, C 336, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas Lēmumu C(2017) 5050 final (2017. gada 20. jūlijs) par ieguldījumu atbalstu Slovākijas kvarca smilšu ražotājiem NAJPI a. s. [SA.38121 (2016/FC) – Slovākija].

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 42, 5.2.2018.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Société générale/ECB

(Lieta T-143/18) (1)

(“Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Iemaksa noguldījumu garantiju sistēmā vai vienotajā noregulējuma fondā neatsaucamu maksājumu saistību veidā - ECB uzticētie uzdevumi - ECB īpašās uzraudzības pilnvaras - Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 16. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta d) apakšpunkts - Pasākums, kurā paredzēta vēl nenokārtoto neatsaucamo maksājumu saistību kumulatīvās summas atskaitīšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla - Individuālas pārbaudes neesamība”)

(2020/C 378/31)

Tiesvedības valoda –franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société générale (Parīze, Francija) (pārstāvji: A. Gosset-Grainville, M. Trabucchi un M. Dalon, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji: E. Koupepidou, R. Bax un F. Bonnard)

Priekšmets

Prasība ir balstīta uz LESD 263. pantu un ar to tiek lūgts daļēji atcelt, pirmkārt, ECB 2017. gada 19. decembra lēmumu ECB/SSM/2017–O2RNE8IBXP4R0TD8PU41/174 un, otrkārt, ECB 2019. gada 14. februāra lēmumu ECB-SSM-2019-FRSOG-10.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2017. gada 19. decembra lēmuma ECB/SSM/2017-O2RNE8IBXP4R0TD8PU41/174 5. punktu un tā A pielikuma 3. pantu, un ECB 2019. gada 14. februāra lēmuma ECB-SSM-2019-FRSOG-10 5. punktu, kā arī tā pielikuma 3. pantu, ciktāl tie attiecas uz Société générale.

2)	ECB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – BNP Paribas/ECB

(Lietas T-150/18 un T-345/18) (1)

(Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Iemaksa noguldījumu garantiju sistēmā vai vienotajā noregulējuma fondā neatsaucamu maksājumu saistību veidā - ECB uzticētie uzdevumi - ECB īpašās uzraudzības pilnvaras - Regulas (ES) Nr. 1024/2013 4. panta 1. punkta f) apakšpunkts un 16. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 2. punkta d) apakšpunkts - Pasākums, kurā paredzēta vēl nenokārtoto neatsaucamo maksājumu saistību kumulatīvās summas atskaitīšana no pirmā līmeņa pamata kapitāla - Individuālas pārbaudes neesamība)

(2020/C 378/32)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BNP Paribas (Parīze, Francija) (pārstāvji: A. Gosset-Grainville, M. Trabucchi un M. Dalon, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (ECB) (pārstāvji: E. Koupepidou, R. Bax un F. Bonnard)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru lūgts daļēji atcelt ECB 2017. gada 19. decembra Lēmumu ECB/SSM/2017-R0MUWSFPU8MPRO8K5P83/248, ECB 2018. gada 26. aprīļa Lēmumu ECB-SSM-2018-FRBNP-17 un ECB 2019. gada 14. februāra Lēmumu ECB-SSM-2019-FRBNP-12.

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-150/18 un T-345/18 apvienot šā sprieduma taisīšanas vajadzībām.

2)	Atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2017. gada 19. decembra Lēmuma ECB/SSM/2017-R0MUWSFPU8MPRO8K5P83/248 9.1.–9.3. punktu, ECB 2018. gada 26. aprīļa Lēmuma ECB-SSM-2018-FRBNP-17 9.1.–9.3. punktu un ECB 2019. gada 14. februāra Lēmuma ECB-SSM-2019-FRBNP-12 8.1.–8.4. punktu.

3)	ECB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Vispārējās tiesas spriedums 2020. gada 9. septembrī – Grieķija/Komisija

(Lieta T-46/19) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Platībatkarīgā atbalsta shēma - “Ilggadīgo zālāju” jēdziens - Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta h) apakšpunkts - Integrētā administrācijas un kontroles sistēma - Galvenās pārbaudes - Regula Nr. 1306/2013 - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2020/C 378/33)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieces

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou un A. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. Konstantinidis, J. Aquilina un A. Sauka)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1841 (2018. gada 16. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2018, L 298, 34. lpp.), ciktāl tas attiecas uz Grieķijas Republikas veiktajiem izdevumiem.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1841 (2018. gada 16. novembris), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), ciktāl ar to Grieķijas Republikai ir noteikta vienotas likmes korekcija 2 % apmērā attiecībā uz atsaistīto tiešo atbalstu par summu 12 342 563,07 EUR 2016. finanšu gadā un 12 060 282,13 EUR 2017. finanšu gadā.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Eiropas Komisija un Grieķijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 93, 11.3. 2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Casual Dreams/EUIPO – López Fernández (“Dayaday”)

(Lieta T-50/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Dayaday” reģistrācijas pieteikums - Agrākas valsts grafiskas preču zīmes “DAYADAY” un “dayaday” - Relatīvi atteikuma pamati - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Sajaukšanas iespēja - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 5. punkts (tagad Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts) - Reputācija - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas)

(2020/C 378/34)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Casual Dreams, SLU (Manresa, Spānija) (pārstāve: A. B. Padial Martínez, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: H. O’Neill)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks: Miguel Ángel López Fernández (Fuensalida, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 16. novembra lēmumu lietā R 2097/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Casual Dreams un M. López Fernández.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas piektās padomes 2018. gada 16. novembra lēmumu lietā R 2097/2018-5, ciktāl tas attiecas uz šādām precēm: — “polarizētās brilles”, “sniega aizsargbrilles”, “velosipēdistu brilles”, “sporta brilles”, “peldbrilles”, kuras ietilpst 9. klasē; — “mazās salvetes higiēnai”, “tekstilpreces un izstrādājumi no tekstilmateriālu aizstājējiem”, “austie audumi”“tekstils, kas nav ietverts citās klasēs”, kuras ietilpst 24. klasē.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 103, 18.3.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Kludi/EUIPO – Adlon Brand (“ADLON”)

(Lieta T-144/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ADLON” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ADLON” - Agrākas preču zīmes reputācijas pierādījums - Regulas (EK) Nr. 2868/95 19. noteikums (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 7. pants) - Likuma piemērošana laikā - Dokumentu novēlota iesniegšana - Apelācijas padomes rīcības brīvība - Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 2. punkts - Relatīvs atteikuma pamats - Kaitējums reputācijai - Regulas 2017/1001 8. panta 5. punkts - Netaisnīgi gūts labums no agrākas preču zīmes atšķirtspējas vai reputācijas)

(2020/C 378/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Kludi GmbH & Co. KG (Menden, Vācija) (pārstāvis: A. Zafar, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Fischer un D. Walicka)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Adlon Brand GmbH & Co. KG (Düren, Vācija) (pārstāvji: P. Baronikians, E. Saarmann un N. Dimmler, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 26. novembra lēmumu lietā R 1500/2018-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Adlon Brand un Kludi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Kludi GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Glaxo Group/EUIPO (Purpurkrāsas tonis)

(Lieta T-187/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības preču zīmes, ko veido purpurkrāsas tonis, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts)

(2020/C 378/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājā: Glaxo Group Ltd (Brentforda, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, S. Baran, barrister, un R. Jacob, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Hanne un H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 15. janvāra lēmumu lietā R 1870/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par apzīmējuma, ko veido purpurkrāsas tonis, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Glaxo Group Ltd atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 172, 20.5.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Gothe un Kunz/EUIPO – Aldi Einkauf (“FAIR ZONE”)

(Lieta T-589/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “FAIR ZONE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “FAIR” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 378/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Oliver Gothe (Ķelne, Vācija) un Martin Kunz (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: K. Kruse, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Fischer)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Aldi Einkauf GmbH & Co. OHG (Esene, Vācija) (pārstāvji: N. Lützenrath, U. Rademacher, C. Fürsen un M. Minkner, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 3. jūlija lēmumu lietā R 2253/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Aldi Einkauf, no vienas puses, un Gothe un Kunz, no otras puses.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Oliver Gothe un Martin Kunz atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 337, 7.10.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Daw/EUIPO (“SOS Innenfarbe”)

(Lieta T-625/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “SOS Innenfarbe” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Aprakstošs raksturs - Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2020/C 378/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daw SE (Ober-Ramstadt, Vācija) (pārstāvis: A. Haberl, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāve: D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 18. jūlija lēmumu lietā R 277/2019-4 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “SOS Innenfarbe” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Daw SE atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 372, 4.11.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Novomatic/EUIPO – Brouwerij Haacht (“PRIMUS”)

(Lieta T-669/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “PRIMUS” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “PRIMUS” - Agrāka Beniluksa vārdiska preču zīme “PRIMUS” - Relatīvs atteikuma pamats - Kaitējums reputācijai - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkts)

(2020/C 378/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Novomatic AG (Gumpoldskirchen, Austrija) (pārstāvis: W. Mosing, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Brouwerij Haacht NV (Boortmeerbeek, Beļģija) (pārstāvji: G. Glas un E. Taelman, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 19. jūlija lēmumu lietā R 2528/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Brouwerij Haacht un Novomatic.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Novomatic AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 399, 25.11.2019.

Prasība, kas celta 2020. gada 9. septembrī – Sumol + Compal Marcas/EUIPO – Jacob (“Dr. Jacob’s essentials”)

(Lieta T-879/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Dr. Jacob’s essentials” reģistrācijas pieteikums - Agrāka starptautiska vārdiska preču zīme “COMPAL ESSENCIAL” - Agrākas valsts un starptautiskas grafiskas preču zīmes “FRUTA essencial”, “COMPAL essencial” un “Compal FRUTA essencial” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 378/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sumol + Compal Marcas, SA (Carnaxide, Portugāle) (pārstāve: A. de Sampaio, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Söder un V. Ruzek)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Ludwig Manfred Jacob (Heidesheim, Vācija) (pārstāvis: W. Berlit, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 3. oktobra lēmumu lietā R 1025/2019-1 attiecībā uz iebildumu procesu starp Sumol + Compal Marcas un L. M. Jacob.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sumol + Compal Marcas, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 61, 24.2.2020.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra spriedums – Klose/EUIPO (Taisnstūra ar trīs krāsainiem segmentiem attēls)

(Lieta T-81/20) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kurā attēlots taisnstūris ar trīs krāsainiem segmentiem, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 378/41)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Anne-Marie Klose (Hamburga, Vācija) (pārstāvis: I. Seher, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 12. decembra lēmumu lietā R 1955/2019-2 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma, kurā attēlots taisnstūris ar trīs krāsainiem segmentiem, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Anne-Marie Klose atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 114, 6.4.2020.

Vispārējās tiesas 2020. gada 2. septembra spriedums – IR/Komisija

(Lieta T-131/20) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Ierēdņa tiesības un pienākumi - Norīkojums dienesta interesēs - Civildienesta noteikumu 37. panta pirmās daļas a) punkts - Civildienesta noteikumu 38. pants - Atteikums pagarināt norīkojumu - Rūpības pienākums - Tiesības uz aizstāvību)

(2020/C 378/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: IR (pārstāvji: S. Pappas un A. Pappas, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Bohr un I. Melo Sampaio)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Komisijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) pieteikums attiecībā uz prasītāja norīkojuma attiecīgajā dienestā pagarināšanu vēl par vienu gadu, un, otrkārt, 2020. gada 23. janvāra lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja sūdzība par 2019. gada 2. jūlija lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Komisijas 2019. gada 2. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīts Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra (CEDEFOP) pieteikums attiecībā uz prasītāja norīkojuma attiecīgajā dienestā pagarināšanu vēl par vienu gadu.

2)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 161, 11.5.2020.

Vispārējās tiesas 2020. gada 10. septembra rīkojums – ADESO/Komisija

(Lieta T-529/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Dotāciju līgumi projektiem “Your Environment is Your Life” un “Social Safety Net for Poor and Vulnerable Households in Northern Regions of Somalia/Somaliland Phase II” - Neatlīdzināmi izdevumi - Paziņojumi par parādu - Apstiprinājuma vēstule - Apstrīdama tiesību akta statuss - Strīda līgumiskais raksturs - Nepārsūdzams akts - Akts, kurš ir saistīts tikai ar līgumiskām attiecībām un no tām nav nodalāms - Nepieņemamība)

(2020/C 378/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: African Development Solutions (ADESO) (Nairobi, Kenija) (pārstāvis: R. Martens, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Estrada de Solà, M. Ilkova un A. Katsimerou)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu, kurš ietverts Komisijas 2019. gada 10. maija vēstulē par noteiktu summu atgūšanu, kas samaksātas saskaņā ar dotāciju līgumiem projektiem “Your Environment is Your Life” (FED/2013/313-770) un “Social Safety Net for Poor and Vulnerable Households in Northern Regions of Somalia/Somaliland Phase II” (FED/2013/316-291).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	African Development Solutions (ADESO) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 357, 21.10.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 9. septembra rīkojums – IMG/Komisija

(Lieta T-645/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Sadarbība attīstības jomā - Eiropas Savienības budžeta izpilde, īstenojot netiešu pārvaldību - Tiesas sprieduma izpilde - Komisijas vēstule, kurā tiek prasīts iesniegt konkrētus dokumentus - Nepārsūdzams akts - Sagatavojošs tiesību akts - Nepieņemamība - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Cieša saikne ar prasījumiem par atcelšanu - Lis pendens - Nepieņemamība - Formas prasību neievērošana - Reglamenta 76. panta d) punkts - Acīmredzama nepieņemamība)

(2020/C 378/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: International Management Group (IMG) (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: L. Levi un J.-Y. de Cara, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J. Baquero Cruz un J. Norris)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2019. gada 18. jūlija vēstuli, ar kuru tā, izpildot 2019. gada 31. janvāra spriedumu International Management Group/Komisija (C-183/17 P un C-184/17 P, EU:C:2019:78), aicina prasītāju iesniegt konkrētus dokumentus, un, otrkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājai iespējami nodarīts ar šo vēstuli un Komisijas lēmumiem, kuri ir tikuši atcelti ar minēto spriedumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	International Management Group (IMG) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 399, 25.11.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. augusta rīkojums – Frank Recruitment Group Services/EUIPO – Pearson (“PEARSON FRANK”)

(Lieta T-735/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Reģistrācijas pieteikuma atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2020/C 378/45)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Frank Recruitment Group Services Ltd (Ņūkāsla pie Tainas, Apvienotā Karaliste) (pārstāvis: J. Dennis, solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Pearson Plc (Londona, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 26. augusta lēmumu lietā R 1884/2019-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pearson Plc un Frank Recruitment Group Services Ltd.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Frank Recruitment Group Services Ltd un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

---

(1)  OV C 432, 23.12.2019.

Prasība, kas celta 2020. gada 14. augustā – TrekStor/EUIPO – Zagg (Aizsargvāciņi datoraparatūrai)

(Lieta T-512/20)

(2020/C 378/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor GmbH (Lorsch, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zagg Inc. (Soltleiksitija, Jūta, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 1 253 876-0001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 8. jūnija lēmums lietā R 294/2019-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	uzlikt pienākumu EUIPO atzīt strīdus dizainparaugu par spēkā neesošu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002. 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 11. augustā – Carpatair/Komisija

(Lieta T-522/20)

(2020/C 378/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Carpatair SA (Timiş, Rumānija) (pārstāvji – J. Rivas Andrés un A. Manzaneque Valverde, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas lēmumu valsts atbalsta lietā SA.31662 – C-/2011 (ex NN/2011) – ko īstenojusi Rumānija par labu Timišoras starptautiskajai lidostai – Wizz Air;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kuri radušies prasītājai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvota acīmredzama tiesību kļūda apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz 2010. gada Aeronavigācijas informācijas publikācijas (AIP) selektivitāti. — Kā atzinušas Rumānijas tiesas, ar 2010. gada AIP ietvertajām atlaidēm tika piešķirts valsts atbalsts Wizz Air Timišoras lidostā.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda faktu vērtējumā un tiesību kļūda attiecībā uz secinājumu, ka vienošanās starp lidostas pārvaldītāju un Wizz Air rezultātā pēdējai minētajai netika piešķirtas nepamatotas priekšrocības. — Pirmkārt, lidostas pārvaldītāja rīcība nav salīdzināma ar privāta tirgus ekonomikas dalībnieka rīcību. Otrkārt, Komisija vienošanās nepareizi izvērtēja kā izolētus faktus un neņēma vērā Tirgus ekonomikas dalībnieka testam (TED tests) būtiskus elementus. Vienošanos noslēgšanas laikā jau paredzamas notikumu attīstības rezultātā šīs vienošanās lidostas pārvaldītājam vidējā un ilgtermiņā nebija rentablas.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvota tiesību kļūda, Komisijai nepildot savu rūpības pienākumu attiecībā uz prasītājas apgalvojumu par diskriminējošām cenām Timišoras lidostā.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauta tiesību kļūda, neņemot vērā valsts atbalstu, kas Wizz Air tika piešķirts kā drošības maksas atlaide.

Prasība, kas celta 2020. gada 27. augustā – Jushi Egypt for Fiberglass Industry/Komisija

(Lieta T-540/20)

(2020/C 378/48)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Jushi Egypt for Fiberglass Industry SAE (Ain Sukhna, Ēģipte) (pārstāvji: B. Servais un V. Crochet, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

prasība, kas celta, pamatojoties uz LESD 263. panta ceturto daļu, un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/870 (2020. gada 24. jūnijs), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu un galīgi iekasē pagaidu kompensācijas maksājumu, kas noteikts Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu importam, un piemēro galīgo kompensācijas maksājumu Ēģiptes izcelsmes nepārtrauktās stikla elementāršķiedras izstrādājumu reģistrētajam importam, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

—	piespriest atbildētājai un ikvienai personai, kurai tiktu atļauts iestāties lietā atbildētājas prasījumu atbalstam, atlīdzināt ar šo tiesvedību saistītos tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums kompensēt Ķīnas valsts iestāžu veikto finansiālo ieguldījumu prasītājā ir pretrunā pamatregulas 2. panta a) un b) punktam, 3. panta 1. punkta a) apakšpunktam, 4. panta 2. un 3. punktam un 28. pantam un ka tajā nav ievērotas Ēģiptes valdības tiesības uz aizstāvību.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar Komisijas lēmumu attiecībā uz zemes piešķiršanu prasītājai nav ievērotas prasītājas tiesības uz aizstāvību un ka ir pārkāpts pamatregulas 30. pants, kā arī tās 3. panta 2. punkts, 5. pants un 6. panta d) punkts.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums kompensēt ievedmuitas nodokļa atlaižu shēmas piemērošanu prasītājas vajadzībām stikla elementāršķiedras izstrādājumiem ir pretrunā pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktam, 3. panta 2. punktam un 5. pantam.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas lēmums kompensēt zaudējumiem no ārvalstu valūtu kursu svārstībām piemērojamo nodokļu režīmu ir pretrunā pamatregulas 3. panta 2. punktam un 4. panta 2. punkta c) apakšpunktam.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas izmantotā cenu samazinājuma starpības aprēķināšanas metodika attiecībā uz prasītāju ir pretrunā pamatregulas 1. panta 1. punktam, 2. panta d) punktam un 8. panta 1., 2. un 5. punktam.

Prasība, kas celta 2020. gada 10. septembrī – TrekStor/EUIPO – Zagg (Aizsargvāciņi datoraparatūrai)

(Lieta T-564/20)

(2020/C 378/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor GmbH (Bensheima, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zagg Inc. (Soltleiksitija, Jūta, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 1 253 876-0002

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 17. jūnija lēmums lietā R 296/2020-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	uzlikt pienākumu EUIPO pasludināt strīdus dizainparaugu par spēkā neesošu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 10. septembrī – TrekStor/EUIPO – Zagg (Aizsargvāciņi datoraparatūrai)

(Lieta T-565/20)

(2020/C 378/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TrekStor GmbH (Bensheima, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un N. Willich, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zagg Inc. (Soltleiksitija, Jūta, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 1 253 876-0003

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 17. jūnija lēmums lietā R 297/2020-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	uzlikt pienākumu EUIPO pasludināt strīdus dizainparaugu par spēkā neesošu saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunktu.

Izvirzītais pamats

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 7. septembrī – Stichting Comité N 65 Ondergronds Helvoirt/Komisija

(Lieta T-569/20)

(2020/C 378/51)

Tiesvedības valoda – holandiešu.

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stichting Comité N 65 Ondergronds Helvoirt (Helvoirt, Nīderlande) (pārstāvji: T. Malfait un A. Croes, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt par spēkā neesošu Komisijas 2020. gada 6. jūlija lēmumu, ar kuru prasītājas pieteikums veikt lēmuma par lietas CHAP (2019) 2512 izbeigšanu iekšēju pārskatīšanu, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1367/2006 2. panta 2. punktu, ir atzīts par nepieņemamu;

—	nosūtīt atpakaļ Komisijai lietas materiālus, lai tā to atzītu par pieņemamu un izlemtu lietu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz šādiem pamatiem.

1.

Pirmais prasības pamats: Orhūsas konvencijas 1. panta un 9. panta 2. un 3. punkta, LESD 216. panta, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (turpmāk tekstā – “Orhūsas regula”) 1. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 2. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 2. punkta, kā arī 10. panta pārkāpums. — Apstrīdētajā lēmumā Komisija esot nolēmusi, ka prasītājas pārskatīšanas pieteikums esot nepieņemams, jo šis pieteikums attiecoties uz administratīvo aktu, ko Komisija esot izdevusi kā uzraudzības iestāde. Ar Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu šādi administratīvi akti esot izslēgti no pārskatīšanas procedūras piemērošanas jomas saskaņā ar Orhūsas regulas 10. pantu. Šis lēmums esot prettiesisks, jo pārskatīšanas pieteikums attiecoties uz Komisijas lēmumu, kas esot izdots sūdzību izskatīšanas procedūras ietvaros, kurā tai esot paredzēta tikai interpretējoša nostāja un tādējādi tā nedarbojoties kā uzraudzības iestāde (kā, piemēram, pārkāpuma procedūrā). Tādējādi lēmums noteikti ietilpstot pārskatīšanas procedūras saskaņā ar Orhūsas regulas 10. pantu piemērošanas jomā. — Ar lēmumu par nepieņemamību Komisija esot pārkāpusi Orhūsas regulas un Orhūsas konvencijas mērķus, it īpaši mērķi nodrošināt efektīvu piekļuvi tiesām vides jomā. — Pakārtoti: ja tomēr tiek pieņemts, ka, pamatojoties uz Orhūsas regulas 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu, Komisijas lēmums pēc sūdzības iesniegšanas neietilpst pārskatīšanas procedūras saskaņā ar Orhūsas regulas 10. pantu piemērošanas jomā (kas tā nav šajā gadījumā), jāpieņem, ka Orhūsas regulas 10. pants saistībā ar 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu pārkāpj Orhūsas konvenciju un izņēmuma kārtā ir jāatstāj nepiemērots prettiesiskuma dēļ.

2.

Otrais prasības pamats: Orhūsas konvencijas 5. panta, ECTK 2. un 8. panta, Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 2. un 7. panta, LESD 3. panta 3. punkta, 9. panta, 168. panta 1. punkta un 191. panta 1. un 2. punkta, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/50/EK (2008. gada 21. maijs) par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai (turpmāk tekstā – “Gaisa kvalitātes direktīva”) pārkāpums. — Apstrīdētajā lēmumā Komisija neesot izdarījusi vērtējumu lietā un līdz ar to neesot ņēmusi vērā, ka Nīderlandes iestādes vērtē gaisa kvalitāti gar autoceļiem ar blīvu satiksmi, kas šķērso apbūvētus apgabalus (kā, piemēram, Helvoirt), vienmēr vairāk kā desmit metrus no brauktuves malas, kā dēļ šajās vietās netiek reģistrēti gaisa piesārņojuma līmeņu pārsniegumi, tādējādi rodoties zināmiem draudiem sabiedrības veselībai. Šī Nīderlandes iestāžu prakse esot pretrunā Gaisa kvalitātes direktīvas III pielikuma C daļai, kurā ir aprakstīta gaisa kvalitātes vērtēšana un paraugu ņemšanas vietu novietojums, un it īpaši ir noteikts, ka šim vērtējumam, ciktāl iespējams, ir jānotiek ne vairāk kā desmit metrus no brauktuves. — Komisija neesot ņēmusi vērā arī, ka Nīderlandes iestādes kvalificē aplūkoto Helvoirt apkārtni kā ārpilsētas teritoriju, lai gan runa ir par pilsētas teritoriju, un līdz ar to esot piemērota nepareiza modelēšana. Arī tā sekas esot tādas, ka nav konstatēti gaisa piesārņojuma līmeņu pārsniegumi. — Turpinājumā Komisija neesot ņēmusi vērā arī to, ka ar šo prettiesisko praksi ne tikai netiekot reģistrēts pārsniegums, bet arī tā rezultātā Helvoirt apkārtnei neesot izstrādāts gaisa kvalitātes uzlabošanas plāns, lai gan Nīderlandes iestādēm esot šāds pienākums, pamatojoties uz Gaisa kvalitātes direktīvas 23. panta 1. punktu. — Visbeidzot, Komisija neesot ņēmusi vērā, ka Nīderlandes iestādes ar šo prettiesisko praksi ne tikai pārkāpjot ikviena Savienības pilsoņa tiesības uz piekļuvi pareizai vides informācijai, bet arī katra Savienības pilsoņa tiesības uz dzīvību un labu veselību.

Prasība, kas celta 2020. gada 23. septembrī – Italia Wanbao-ACC/Komisija

(Lieta T-583/20)

(2020/C 378/52)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Italia Wanbao-ACC Srl (Borgo Valbelluna, Itālija) (pārstāvji: P. Ferrari un F. Filì, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	galvenokārt:

—	pilnībā atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 15. maija lēmumu, lieta M.8947, Nidec/Whirlpool (Embraco Business), C(2020) 3118 final, kas publicēts 2020. gada 14. jūlijā (turpmāk tekstā – “Lēmums Nr. 2”).

—	Pakārtoti:

—

atcelt Lēmumu Nr. 2 daļā, ar kuru tiek atsaukts (waiver) ietekmes atgūšanas aizliegums [(non-reacquisition clause)] Saistību par aktīviem, patentiem, intelektuālā īpašuma tiesībām un zinātību, tehnoloģijām, attīstības projektiem, līgumsaistībām ar klientiem un piegādātājiem, klientu loku, citiem datiem un informāciju, un darbiniekiem, kas attiecas uz Delta līnijas mainīga ātruma dzesēšanas kompresoriem, 5. punkta izpratnē.

—	Katrā gadījumā:

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

—	Noteikt jebkādus citus pasākumus, ko Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgiem.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir vērsta pret Komisijas 2020. gada 15. maija lēmumu, ar kuru no nosacījumiem, ar kādiem Nidec Corporation pārņem Whirlpool Corporation piederošo kontroli dzesēšanas kompresoru nozarē [lieta M.8947 – Nidec/Whirlpool (EMBRACO BUSINESS)], tika izņemts nosacījums par “ietekmes atgūšanas aizliegumu”, kurš bija ietverts 2019. gada 12. aprīļa lēmumā, saskaņā ar kuru, ievērojot konkrētus nosacījumus, darījums tika atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.

Prasības pamatošanai prasītāja ir izvirzījusi četrus pamatus.

1.

Pirmais un otrais pamats ir balstīts uz tiesību normu nepareizu piemērošanu un interpretāciju, kā arī uz pierādījumu sagrozīšanu. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka tādu strukturālu saistību grozījumu, kāds tiek aplūkots šajā lietā, Komisijas varot atļaut vienīgi ārkārtas situācijās, it īpaši, ja izmaiņas tirgus apstākļos ir i) būtiskas, ii) pastāvīgas un iii) nav bijušas iepriekš paredzamas. Turklāt iv) vairs nepastāv konkurences problēma, kuras dēļ tika pieņemtas šīs saistības. Faktori, kas minēti i) – iv) punktā, ir kumulatīvi. Tomēr konkrētajā lietā neesot konstatējama atbilstība nevienai no šīm prasībām. — Attiecībā uz i) apakšpunktā minēto būtiskuma kritēriju un iv) apakšpunktā minēto kritēriju par konkurences problēmas, kuras dēļ tika pieņemtas saistības, izzušanu, prasītāja uzskata, ka Komisija esot pilnībā sagrozījusi pierādījumus, un to interpretācija un vērtējums esot acīmredzami nepamatoti.

2.

Trešais un ceturtais pamats ir balstīts uz nepietiekamu izmeklēšanu un pamatojumu, kā arī uz pretrunām ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. — Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka tirgus daļu analīze Lēmumā ir balstīta vienīgi uz informāciju par apjomu, neņemot vērā jebkādu informāciju par vērtību. Šādas pieejas rezultātā esot iegūta ne vien vienpusēja analīze, bet arī ir radīta pretruna ar Komisijas 2019. gada 12. aprīļa lēmumu lietā M.8947, C(2019) 2734 final. — Saistībā ar informāciju, kas attiecas uz tirgus daļām, prasītāja arī apgalvo, ka Lēmums Nr. 2 turklāt esot balstīts vienīgi uz aprēķiniem, kurus ir sniegusi Nidec, proti – vienīgā dalībniece, kura ir tieši ieinteresētā persona. Komisijai esot vajadzējis iegūt informāciju arī no citiem operatoriem (lūdzot sniegt informāciju, tā saukto “market test”).

Prasība, kas celta 2020. gada 24. septembrī – Calzaturificio Emmegiemme Shoes/EUIPO – Inticom (“MAIMAI MADE IN ITALY”)

(Lieta T-589/20)

(2020/C 378/53)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Calzaturificio Emmegiemme Shoes Srl (Surano, Itālija) (pārstāvis: R. Fragalà, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Inticom SpA (Gallarate, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MAIMAI MADE IN ITALY” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 11 266 624

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 14. jūlija lēmums lietā R 1874/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

pamatojoties uz pretprasību un prejudiciālu nolēmumu saskaņā ar LESD 256. panta 3. punktu, 263. panta 1. punktu un 267. panta 1. punkta b) apakšpunktu, lasot tos kopsakarā, lemt par 2018. gada 12. novembra Apelācijas padomju prezidija Lēmuma 2018-9 18. panta 1. punktā minētā noteikuma likumību, ciktāl tajā nav paredzēts pienākums mainīt apelācijas padomes sastāva locekļus gadījumos, ja ir iesniegta apelācijas sūdzība par tādiem lēmumiem saistībā ar iebildumiem, kuri ir nodoti atpakaļ kļūdainas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 vai jebkuras to piemērojošas tiesību normas piemērošanas dēļ, jo tas ir pretrunā “labas pārvaldības” un “efektīvas tiesību aizsardzības/objektīvas tiesas” principu obligātajiem noteikumiem, kas ir paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. un 47. pantā;

—

galvenokārt un pēc būtības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. pantu, grozīt un/vai atcelt atspīdēto lēmumu, nododot lietu citai apelācijas padomei vai arī paplašinātai apelācijas padomei saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 165. panta 2. un 3. punktu, jo tas ir pieņemts, pārkāpjot noteikumus, kas prasa noteiktu formu, pārkāpjot LESD un pārkāpjot un/vai kļūdaini piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 un Komisijas Deleģēto regulu 2018/625;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati

—	Apelācijas padomju prezidija 2018. gada 12. novembra Lēmuma 2018-9 par padomju organizāciju 18. panta 1. punkta prettiesiskums, ciktāl tas ir pretrunā Pamattiesību hartas 41. un 47. pantam;

—

procesuālie un formas pārkāpumi apstrīdētajā lēmumā: Komisijas Deleģētās regulas 2018/625 24. panta 1. punkta un Apelācijas padomju prezidija 2020. gada 27. februāra Lēmuma 2020-1 3. panta 4. un 5. punkta pārkāpums un Pamattiesību hartas 47. pantā paredzēto lietas taisnīgas izskatīšanas un sacīkstes principu pārkāpums; Komisijas Deleģētās regulas 2018/625 55. panta 2., 3. un 4. punkta pārkāpums un Pamattiesību hartas 47. pantā paredzēto lietas taisnīgas izskatīšanas un sacīkstes principu pārkāpums; Apelācijas padomju prezidija 2020. gada 27. februāra Lēmuma 2020-1 54. panta 1. punkta a), b), c) un d) apakšpunkta un Komisijas Deleģētās regulas 2018/625 27. panta 4. punkta pārkāpums un Pamattiesību hartas 47. pantā paredzēto lietas taisnīgas izskatīšanas un sacīkstes principu pārkāpums; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 18. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkta pārkāpums un/vai kļūdaina piemērošana;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 10. panta 2. un 3. punkta pārkāpums un/vai kļūdaina piemērošana.

Prasība, kas celta 2020. gada 28. septembrī – Tirrenia di navigazione/Komisija

(Lieta T-593/20)

(2020/C 378/54)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tirrenia di navigazione SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji: B. Nascimbene un F. Rossi Dal Pozzo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu prasības pieteikumā norādītajās daļās, it īpaši tā 2., 3. un 4. pantu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 6. un 7. pantu, kuros ir uzdots atgūt varbūtējo atbalstu, uzdodot to veikt nekavējoties un faktiski;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret 2020. gada 2. marta Lēmuma C (2020) 1110 final 2., 3. un 4. pantu. Šajā lēmumā Komisija secināja, ka kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu saistībām – prāmja transporta pakalpojumu nodrošināšanu Itālijā, kas, sākot no 2009. gada, tika piešķirtas Tirrenia AS un pēc tam tās pārņēmējai Compagnia Italiana di Navigazione, – esot saderīgas ar Eiropas Savienības tiesību normām valsts atbalsta jomā.

Tomēr Komisija arī konstatēja, ka pārējie pasākumi, kas ir tikuši pieņemti par labu Tirrenia AS, neatbilstot ES tiesību normām valsts atbalsta jomā. Komisija turklāt secināja, ka kompensācijas par sabiedrisko pakalpojumu saistībām, kas bijušās Gruppo Tirrenia uzņēmējsabiedrībām (Adriatica, Caremar, Saremar, Siremar un Toremar) tika piešķirtas laikposmā no 1992. līdz 2008. gadam, atbilstot ES tiesību normām valsts atbalsta jomā, izņemot ar vienu konkrētu maršrutu saistīto atbalstu, kurš šīm tiesībām neatbilstot.

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats ir balstīts uz LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta 2. punkta pārkāpumu, kā arī uz 2004. gada Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādņu pārkāpumu. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā esot pieļauta tiesību kļūda, piemērojot LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu kopā ar 2004. gada pamatnostādnēm, ciktāl šajā lēmumā ir nolemts, ka Tirrenia AS glābšanai sniegtais atbalsts ir ticis pagarināts nelikumīgi un tas esot nesaderīgs ar iekšējo tirgu. — Šajā ziņā tiek apgalvots turpmāk minētais: a) pārstrukturēšanas plāns esot bijis spēkā pirms attiecīgā sešu mēnešu termiņa beigām; tas esot bijis “reāls, saskaņots un tālejošs”, lai atjaunotu Tirrenia meitasuzņēmuma dzīvotspēju saistībā ar likvidāciju, un tas esot visaptveroši un pilnīgi ticis piemērots pēc Tirrenia meitasuzņēmuma privatizācijas; b) pilnībā un vienā maksājumā atmaksājot visu [uzņēmējdarbības] glābšanas atbalsta summu, esot pilnībā ievērots pienākums atdot garantēto aizdevumu pēc privatizācijas procedūru pabeigšanas, izmantojot summas, kas saņemtas pēc uzņēmējsabiedrības aktīvu atsavināšanas; c) esot ievērots [uzņēmējdarbības] glābšanas lēmuma pamatprincips, proti, izmantojot īslaicīgu un atmaksājamu atbalsta pasākumu, ļaut Tirrenia meitasuzņēmumam nodrošināt jūras transporta pakalpojumus, tādējādi nepārtraucot ļoti nozīmīga un būtiska sabiedriskā pakalpojuma sniegšanu attiecīgajā periodā līdz privatizācijas procesa pabeigšanai.

2.

Otrais pamats ir balstīts uz LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta 2. punkta pārkāpumu saistībā ar atbrīvojumu no atsevišķiem nodokļiem. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka tiesības uz apstrīdēto nodokļu atbrīvojumu ir pakļautas nosacījumiem, kas vispārīgi attiecas uz visām maksātnespējas procedūrām, un, kā tas ir ticis atzīts šajā apstrīdētajā lēmumā, arī šobrīd nav iespējams noteikt, vai ir ticis izpildīts nosacījums par pozitīvo starpību starp, no vienas puses, uzņēmuma aktīviem ārkārtas administratīvās procedūras sākumā un, no otras puses, atlikušajiem aktīviem, pabeidzot ārkārtas administratīvo procedūru. — Šajā kontekstā šīs uzņēmējsabiedrības atbrīvošana no ienākuma nodokļa ir būtiski atkarīga no tā, vai īstenosies nākotnē paredzēti un neskaidri notikumi, kas līdz šim ir lieguši konsolidēt jebkādas Tirrenia AS gūtās priekšrocības un prezumēt – kā tas ir atzīts minētajā lēmuma – ka šādas priekšrocības varētu rasties nākotnē. Līdz ar to, ņemot vērā visus valsts tiesību aktos paredzētos nosacījumus, lai varētu saņemt šo atbrīvojumu, nevar apgalvot, ka Tirrenia AS būtu saņēmusi potenciālas priekšrocības, kas izrietētu no nodokļu atbrīvojuma. Tādējādi šis atbrīvojums neietilpstot jēdzienā “valsts atbalsts” LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un tādējādi neesot uzskatāms par valsts atbalstu. — Turklāt turpinot teorētiski pieņemt, ka nākotnē varētu tikt izpildīti priekšnoteikumi attiecīgā nodokļu atbrīvojuma saņemšanai, pastāv šaubas, vai tas varētu notikt pēc Tirrenia likvidācijas pabeigšanas. — Prasītāja norāda, kad tad, ja aplūkotajam pasākumam ir jāizpaužas kā priekšrocībai, Tirrenia AS nav piedalījusies tirdzniecībā Savienībā un tai nav nekādas lomas valsts tirgū, kas varētu tikt uzlabota vai uzturēta, un kā rezultātā citās dalībvalstīs esošām uzņēmējsabiedrībām būtu mazākas iespējas piekļūt Itālijas tirgum.

3.	Trešais pamats ir balstīts uz juridiskās noteiktības un labas pārvaldības principu pārkāpumu attiecībā uz procesa ilgumu. — Prasītāja apgalvo, ka šajā prasībā aplūkotā izmeklēšanas procedūra esot bijusi nesamērīgi ilga, tādējādi neatbilstot juridiskās noteiktības un labas pārvaldības principiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 29. septembrī – Roller/EUIPO – Flex Equipos de Descanso (“DORMILLO”)

(Lieta T-596/20)

(2020/C 378/55)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Roller GmbH & Co. KG (Gelsenkirchen, Vācija) (pārstāvji: W. Zürbig, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Flex Equipos de Descanso, SA (Getafe, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiskas preču zīmes “DORMILLO” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – starptautiska reģistrācija Nr. 1 410 451

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 26. jūnija lēmums lietā R 2846/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt iebildumu iesniedzējas iebildumus, ciktāl starptautiskajai reģistrācijai Nr. 1 410 451 ir atteikta aizsardzība Eiropas Savienībā attiecībā uz visām 20., 24. un 35. klasē ietilpstošajām apstrīdētajām precēm un pakalpojumiem;

—	piešķirt aizsardzību apstrīdētajai starptautiskajai reģistrācijai “Dormillo” Nr. 1 410 451 Eiropas Savienības teritorijā attiecībā uz visām apstrīdētajām aptvertajām precēm un pakalpojumiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 2. punkta, lasot to kopsakarā ar tās 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 29. septembrī – Tirrenia di navigazione/Komisija

(Lieta T-601/20)

(2020/C 378/56)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tirrenia di navigazione SpA (Roma, Itālija) (pārstāvji: B. Nascimbene un F. Rossi Dal Pozzo, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu daļā, kas attiecas uz 1. panta 3. punktu;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdētā lēmuma 2. pantu, kurā ir uzdots atgūt varbūtējo atbalstu, uzdodot to veikt nekavējoties un faktiski;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir par Komisijas 2020. gada 2. marta lēmuma C(2020) 1108 final par valsts atbalstu C 64/99 (ex NN 68/99), ko Itālija īstenojusi par labu kuģniecības uzņēmumiem Adriatica, Caremar, Siremar, Saremar un Toremar (Gruppo Tirrenia), atcelšanu daļā, kurā 1. panta 3. punktā atbalsts, kas laikposmā no 1992. gada janvāra līdz 1994. gada jūlijam tika piešķirts Adriatica maršruta Brindisi/Corfù/Igoumenitsa/Patrasso nodrošināšanai, ir atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un par nelikumīgu, un 2. pantā Itālijai tika uzdots atgūt atbalstu no tā saņēmēja.

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi trīs pamatus.

1.

Pirmais pamats ir balstīts uz procedūras pārkāpumiem saistībā ar noilguma termiņu, kurā ir jāatgūst valsts atbalsts, kas ir ticis atzīts par nelikumīgu un nesaderīgu ar iekšējo tirgu. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka ar pieņemto lēmumu atbildētāja esot pārkāpusi procedūras noteikumus, proti, Padomes Regulas (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai, 17. pantu, saskaņā ar kuru uz Komisijas tiesībām atgūt atbalstu attiecas 10 gadu noilguma termiņš. Prasītāja apgalvo, ka šis noilguma termiņš esot ticis pārsniegts.

2.

Otrais pamats ir balstīts uz valsts atbalstu regulējošo tiesību normu kļūdainu piemērošanu, uz valsts atbalsta kļūdainu kvalificēšanu kā “jauns atbalsts”, uz prettiesisku lēmumu, ar kuru valsts atbalsts ir ticis atzīts par jaunu un nesaderīgu, kā arī uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un samērīguma principa pārkāpumu. — Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Adriatica piešķirtās subsīdijas par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu (OSP) atbildētāja esot kļūdaini kvalificējusi kā jaunu valsts atbalstu. Prasītāja uzskata, ka Adriatica veikto sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas pienākumu finansēšana ietilpstot 1936. gadā izveidotajā atbalsta shēmā, kurā vēlāk veiktie grozījumi neesot šo shēmu izmainījuši pēc būtības un neesot to pārvērtuši par jaunu atbalsta shēmu. — Turklāt atbildētāja esot kļūdaini kvalificējusi kā nesaderīgas ar iekšējo tirgu OSP subsīdijas, kas laikposmā no 1992. gada janvāra līdz 19994. gada jūlijam tika piešķirtas Adriatica saistībā ar maršruta Brindisi/Corfù/Igoumenitsa/Patrasso nodrošināšanu. Atbildētāja uzskata, ka Adriatica piešķirtā atbalsta nesaderība izrietot no apstākļa, ka šajā laikposmā tā esot bijusi vienošanās dalībniece attiecībā uz cenu noteikšanu komerciālajiem transportlīdzekļiem maršrutā Brindisi/Corfù/Igoumenitsa/Patrasso. — Saistībā ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka atbildētāja neesot pienācīgi izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, kas tai esot saistošs atbilstoši prasībām, kuras izriet no LESD 296. panta 2. punkta un no Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta. Prasītāja uzskata, ka tādējādi apstrīdētajā lēmumā ietvertais pamatojums esot tik nepietiekams, ka Vispārējai tiesai esot liegts īstenot likumības pārbaudi. — Prasītāja arī apgalvo, ka esot pieļauts samērīguma principa pārkāpums.

3.

Trešais pamats ir balstīts uz juridiskās noteiktības un labas pārvaldības principu pārkāpumu saistībā ar procedūras ilgumu, kā arī uz tiesiskās paļāvības principa attiecināšanu uz konkrēto lietu. — Šajā ziņā tā apgalvo, ka kopumā procedūra, kuras rezultātā ir ticis pieņemts apstrīdētais lēmums, esot bijusi nesamērīgi ilga, un līdz ar to esot pārkāpti juridiskās noteiktības un labas pārvaldības principi. Tāpat arī procedūras ilgums esot prasītājai ļāvis gūt paļāvību, ka pasākumi, kas uz to attiecas, netiks atzīti par jaunu un nesaderīgu valsts atbalstu. Turklāt prasītāja uzskata, ka atbildētāja neesot varējusi uzdot pienākumu atgūt atbalstu, jo tas esot pretrunā Savienības tiesību vispārējam principam.

Vispārējās tiesas 2020. gada 18. septembra rīkojums – Entreprise commune IMI 2/CHS

(Lieta T-53/20) (1)

(2020/C 378/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 114, 6.4.2020.

Vispārējās tiesas 2020. gada 15. septembra rīkojums – Kahimbi Kasagwe/Padome

(Lieta T-108/20) (1)

(2020/C 378/58)

Tiesvedības valoda – franču

Septītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 129, 20.4.2020.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. septembra rīkojums – KH/EĀDD

(Lieta T-334/20) (1)

(2020/C 378/59)

Tiesvedības valoda – franču

Septītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 247, 27.7.2020.