RK 139. plenārsesija, izmantojot Interactio (hibrīdformāts), 30.6.2020.–2.7.2020.

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/1

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija – “Pārskatītā daudzgadu finanšu shēma un Eiropas ilgtspējīgu ieguldījumu plāns”

(2020/C 324/01)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Pārskatītā daudzgadu finanšu shēma un Savienības atveseļošanās instruments

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS)1 100 miljardu EUR apmērā un Eiropas Atveseļošanās instrumentam (Next Generation EU) 750 miljardu EUR apmērā, kas var gatavot ceļu uz spēcīgāku, ilgtspējīgāku, saliedētu un noturīgu Savienību. Tā ir pirmā reakcija, lai mazinātu Covid-19 krīzes nenovēršamo ietekmi un sasniegtu Savienības ilgtermiņa mērķus;

atzīst Komisijas centienus novērst krīzes visvairāk skarto dalībvalstu bažas un to dalībvalstu bažas, kuru reģioni joprojām atpaliek, vienlaikus cenšoties panākt līdzsvaru starp dotāciju nepieciešamību un finanšu instrumentu radīto sviras efektu;

tomēr pauž bažas par to, ka pārskatītais DFS priekšlikums (1 100 miljardu EUR apmērā) par 34,6 miljardiem EUR atpaliek no Komisijas 2018. gada priekšlikuma un ir pat mazāks par RK un Eiropas Parlamenta izvirzītajām pozīcijām, samazinot ES spēju sasniegt ES ilgtermiņa mērķus; tieši šajā saistībā atbilstoši un nopietnāk ir jāiesaista Reģionu komiteja un Eiropas Parlaments;

norāda, ka ES budžeta rezerves palielināšana, uz laiku paaugstinot pašu resursu maksimālo robežu par 0,6 % no ES NKI, nodrošina ES piemērotāku budžetu, lai atbalstītu ES atveseļošanos un varētu sasniegt mērķus, kas izvirzīti ES stratēģiskajā programmā;

pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu, ka tā iecerējusi nākt klajā ar priekšlikumiem par iespējamiem jauniem pašu resursiem, kas saistīti ar atveseļošanās plāna mērķiem; tomēr uzsver, ka divus gadus pēc pirmā priekšlikuma par DFS laikposmam pēc 2020. gada Komisija joprojām nav iesniegusi tiesību aktu priekšlikumus par reāliem pašu resursiem; šajā sakarā atkārto aicinājumu Komisijai steidzami iesniegt konkrētus tiesību aktu priekšlikumus šajā jautājumā, piemēram, par plastmasas nodokli un emisijas kvotu tirdzniecību;

atkārto, ka gan DFS, gan atveseļošanās plānā galvenā uzmanība jāpievērš kohēzijai kā Eiropas Savienības pamatvērtībai, lai risinātu tādas lielas problēmas kā atveseļošanās pēc Covid–19 krīzes, Eiropas zaļais kurss, ilgtspējīgas attīstības mērķi, Eiropas sociālo tiesību pīlārs, konkurētspējas stimulēšana un atšķirību pārvarēšana, kā arī digitālā pārveide, lai nodrošinātu, ka neviens un neviena vieta neatpaliek;

uzsver to, ka vietējās un reģionālās pašvaldības izmanto vienu trešdaļu no publiskajiem izdevumiem un divas trešdaļas no publiskajiem ieguldījumiem; tās īsteno 70 % no visiem ES tiesību aktiem, 70 % no klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumiem un 90 % no pielāgošanās klimata pārmaiņām politikas, tāpēc ir jāpieņem būtisks lēmums par nepieciešamību iesaistīt – attiecībā uz izstrādi, apspriešanos, īstenošanu un fondu pārvaldību – visas vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī jāpadara par obligātu noteikumu tas, ka dalībvalstīm ir jāļauj visām vietējām pašvaldībām gūt labumu un izmantot šos līdzekļus ieguldījumiem, piemēram, integrētiem teritoriālajiem ieguldījumiem;

Kohēzija atveseļošanās centrā

uzsver, ka Covid-19 pandēmijas asimetriskā ietekme uz ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un tās reģioniem prasa pienācīgu politisko reakciju;

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu nodrošināt kohēzijas politikas kā spēcīgas ES ilgtermiņa ieguldījumu politikas lomu, kā arī papildu ieguldījumus, izmantojot jauno papildu atbalsta iniciatīvu ar nosaukumu React-EU, un atzinīgi vērtē pieeju, kas nodrošina, ka atbalsts ir samērojams ar krīzes ietekmi. Tādējādi vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtiska ir nepārtrauktība, jo tās pāriet atveseļošanās posmā un sniedz atbalstu tiem cilvēkiem un vietām, kam tas visvairāk vajadzīgs. Kopumā šie priekšlikumi nodrošina tūlītēju un efektīvu reakciju uz Covid-19 pandēmiju un tās sociālajām un ekonomiskajām sekām; tomēr uzsver, ka šīs jaunās programmas elastīgums nav jāpārvalda centralizēti un tā ir jāīsteno saskaņā ar dalītas pārvaldības principu, ievērojot vietējo un reģionālo pašvaldību prioritātes;

10.

aicina panākt lielāku skaidrību attiecībā uz dažādu jauno mehānismu, piemēram, React-EU, Taisnīgas pārkārtošanās fonda un Atveseļošanas un noturības mehānisma, mijiedarbību, lai novērstu lieku sarežģītību un to, ka dalībvalstis pievieno stingrākus valsts ierobežojumus savā teritorijā;

11.

norāda, ka ierosinātajam pašreizējo darbības programmu pagarinājumam vajadzētu nodrošināt būtisku ieguldījumu ātru veikšanu; aicina ātri apstiprināt priekšlikumus, kuru mērķis ir palielināt elastīgumu un paplašināt jomu skaitu, lai, cita starpā, atbalstītu veselības aprūpes pakalpojumus, tūrismu, lauksaimniecību, izglītību, kultūras nozares un MVU, tādējādi palīdzot pilsētām un reģioniem ieguldīt naudu tur, kur tā visvairāk nepieciešama saskaņā ar kohēzijas politikas principiem;

12.

pauž bažas par dažu pastiprinājumu pagaidu raksturu, jo īpaši saistībā ar kohēzijas politiku un lauku attīstību, jo tas neatbilst ilgtermiņa attīstības vajadzībām, un par sākotnējiem samazinājumiem, ko Komisija veikusi 2018. gada priekšlikumos; tādēļ atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pārskatīt kohēzijas politikas piešķīrumus valstīm 2024. gadā, lai kohēzijas politikas kopsummai pievienotu, iespējams, vēl 10 miljardus EUR, nevienai dalībvalstij nezaudējot savu piešķīrumu daļas;

13.

pauž nožēlu, ka Komisija neatcēla savu lēmumu nošķirt ELFLA no Kopīgo noteikumu regulas, jo tas var kavēt pilsētu un lauku teritoriju (tik ļoti nepieciešamo) integrēto attīstību;

14.

pauž nožēlu, ka daļa finanšu līdzekļu tiek novirzīta dalībvalstu pasākumiem, nevis vietējā un reģionālā līmeņa pasākumiem, lai gan daudzas kompetences tādās jomās kā veselības aprūpe, sociālie pasākumi un izturētspēja ir vietējā un/vai reģionālā atbildībā, un tādēļ uzsver nepieciešamību ievērot partnerības, decentralizācijas un daudzlīmeņu pārvaldības principus;

15.

norāda, ka Eiropas teritoriālajai sadarbībai ir svarīga nozīme, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kopienām un uzņēmumiem īstenot pārrobežu sadarbību, pārvarēt krīzes negatīvās sekas un paātrināt ekonomikas atveseļošanu. Sadarbībai būs būtiska nozīme atveseļošanā, un šajā sakarā jaunajam mehānismam, kas paredzēts starpreģionālajām investīcijām inovācijā, būs būtiska nozīme, lai atbalstītu Eiropas rūpniecības un inovācijas vērtību ķēžu veidošanu saskaņā ar pārdomātas specializācijas stratēģijām;

16.

atzinīgi vērtē to, ka pievienotajā dienestu darba dokumentā tika veikts pienācīgs asimetrisko seku teritoriālās ietekmes novērtējums reģionālā līmenī;

17.

atzinīgi vērtē to, ka tiek saglabāta cieša saikne ar ES stratēģiskajiem politikas mērķiem (zaļais kurss, digitalizācija) un Komisija tos piedāvā kā instrumentus Eiropas atveseļošanai; tomēr pauž nožēlu par to, ka Eiropas sociālo tiesību pīlārs nav ES atveseļošanās stratēģijas pamatā;

18.

uzskata, ka ir svarīgi, lai atveseļošanās saskaņā ar stingru kohēzijas politiku tiktu īstenota tādā veidā, kas atbilst aktīvās subsidiaritātes principiem;

Atveseļošanās plāns un Eiropas pusgads

19.

atzinīgi vērtē Komisijas vērienīgo priekšlikumu par atveseļošanās un noturības mehānismu, kas nodrošinās plaša mēroga finansiālu atbalstu vajadzīgajiem ieguldījumiem un reformām; atgādina, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir atbildīgas par vairāk nekā pusi no publiskajiem ieguldījumiem, tādēļ tām jānodrošina pietiekams atbalsts no šīs iniciatīvas; šajā sakarā uzsver, ka atveseļošanās un noturības mehānisma īstenošana ar valstu programmu starpniecību ir saistīta ar risku, ka iedzīvotājiem trūks pienācīgas informācijas un saziņas par ES intervences pasākumiem;

20.

prasa Eiropas Komisijai nodrošināt atveseļošanās plānu saskaņotību, novērst ieguldījumu dublēšanos un pārmērīgu birokrātiju vai administratīvo slogu, lai tie būtu efektīvi un sasniegtu kopējo mērķi pēc iespējas ātrāk pārvarēt klimata, ekonomikas un sociālo krīzi;

21.

uzsver, ka atveseļošanās un noturības mehānisma ciešā saikne ar Eiropas pusgadu palielina nepieciešamību steidzami reformēt Eiropas pusgadu un ES ekonomikas pārvaldību, lai panāktu pārredzamu, iekļaujošu un demokrātisku procesu. Ja Eiropas pusgads paliks nereformēts, šis mehānisms var izraisīt turpmāku centralizāciju, lejupēju pieeju atveseļošanas plānos un atgriešanos pie politikas, kurā nav ņemta vērā ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija starp dalībvalstīm un to iekšienē un kura kavē steidzami nepieciešamos publiskos ieguldījumus ES ilgtspējīgai atveseļošanai;

22.

tāpēc uzskata, ka Eiropas pusgadā būtu jāparedz partnerības, daudzlīmeņu pārvaldības un teritoriālās dimensijas principi, lai tas kļūtu par likumīgu un efektīvu izpildes mehānismu. Tādēļ RK priekšlikuma īstenošana par Rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai pusgadā valstu līmenī un Eiropas Reģionu komitejas iesaistīšanai pusgadā Eiropas līmenī ir steidzamāka nekā jebkad agrāk;

23.

atbalsta Komisijas mērķi stiprināt ES atveseļošanos, kā arī tās noturību un stratēģisko autonomiju, modernizējot InvestEU un izveidojot Stratēģisko ieguldījumu mehānismu;

24.

atzinīgi vērtē priekšlikumu par jaunu maksātspējas atbalsta instrumentu, kas stimulēs ES ekonomiku, veicinot privātos ieguldījumus, un sagatavos uzņēmumus visas tautsaimniecības ietvaros oglekļneitrālai un digitāli nodrošinātai nākotnei. Tas ir jāizveido ātri, un būtu vēlams sagatavot pamatnostādnes, kas skaidri saskaņotu ieguldījumus ar ES prioritātēm, lai sasniegtu mērķi palīdzēt citādi dzīvotspējīgiem uzņēmumiem pārdzīvot pašreizējo krīzi; uzsver, ka šis atbalsts jāpiešķir saskaņā ar pārredzamiem kritērijiem, ņemot vērā ne tikai konkrēto ietekmi uz nozari un reģionu, bet arī citur saņemto publisko finansiālo atbalstu;

Noturīgāka un zaļāka Savienība

25.

atzinīgi vērtē Taisnīgas pārkārtošanās fonda (TPF) piešķīruma būtisko palielinājumu reģioniem, kuri saskaras ar lielām problēmām enerģētikas pārkārtošanā, tādējādi kopējais TPF piešķīrums sasniedz 40 miljardus EUR; tomēr aicina ņemt vērā reģionus, kuri, gaidot efektīvus regulatīvos pasākumus klimata aizsardzības jomā, ļoti agri un ļoti plaši ieguldīja atjaunojamos energoresursos un atjaunojamo energoresursu tehnoloģijās un turpinās to darīt; vērš uzmanību uz to reģionu īpašo kontekstu, kuri ir atkarīgi no fosilā kurināmā un kuru energosistēmas ir izolētas, kā tas ir salu un tālāko reģionu gadījumā. Tomēr pauž dziļas bažas par to, ka ES ekonomikas dekarbonizācijai nepieciešamie finanšu resursi ievērojami pārsniedz tos, kurus ierosinājusi Eiropas Komisija;

26.

atzinīgi vērtē atsevišķo programmu EU4Health , kas nodrošina papildu resursus 7,7 miljardu EUR apjomā, kopsummai sasniedzot 9,4 miljardus EUR Eiropas atveseļošanās plāna trešā pīlāra ietvaros saskaņā ar RK jaunākajām politiskajām prasībām; uzstāj, ka šis instruments ES budžetā jāsaglabā kā pastāvīga pozīcija, kas saistīta ar veselību, un tas nav tikai pagaidu instruments DFS 2021.–2027. gadam ietvaros;

27.

aicina papildus nostiprināt reģionālos un vietējos aspektus ar veselību saistītajos pasākumos, jo īpaši pārrobežu un tālāko reģionu veselības aprūpē, un norāda, ka veselības sistēmu decentralizācijas dēļ dažkārt dalībvalstīm un Eiropas Komisijai ir plašāk jāiesaista reģionālās valdības, reaģējot uz ārkārtas gadījumiem veselības jomā, un jāņem vērā to ieteikumi attiecībā uz līdzekļu piešķiršanu;

28.

atzinīgi vērtē 2 miljardu EUR lielo palielinājumu RescEU , lai attīstītu pastāvīgu spēju pārvaldīt visa veida krīzes, jo īpaši veidojot ārkārtas situāciju reaģēšanas infrastruktūru, transporta jaudas un ārkārtas atbalsta komandas; uzstāj, ka ar vienreizēju pagaidu instrumentu nepietiks un ir vajadzīgas ilgtermiņa saistības un palielināts budžets; atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, lai stiprinātu sagatavotību, gūt mācības no pašreizējās pandēmijas un pastiprināt programmas, tostarp, bet ne tikai – RescEU un “Apvārsnis Eiropa”;

29.

piekrīt vajadzībai papildus attīstīt ES reaģēšanas spējas ārkārtas situācijās un katastrofu gadījumos un atbalsta Komisijas priekšlikumu pastiprināt ārkārtas instrumentus, piemēram, ES Solidaritātes fondu un Solidaritātes un ārkārtas palīdzības rezervi, un padarīt tos elastīgākus; tomēr uzsver, ka ierosinātajiem instrumentiem un pasākumiem ir jāņem vērā arī vietējā un reģionālā līmeņa vajadzības un apstākļi, jo īpaši, neaizsargātākajās teritorijās, piemēram, tālākajos reģionos;

30.

atgādina lauku teritoriju pievienoto vērtību, lai Eiropas projekts gūtu panākumus, jo īpaši ārkārtas situācijās. Reģioni un vietējās pašvaldības izstrādā novatoriskus risinājumus un apmierina būtiskas Eiropas pārtikas nekaitīguma vajadzības, arī attiecībā uz pārējiem Eiropas iedzīvotājiem. Pašreizējie ārkārtas apstākļi prasa izmaiņas sociālajā, ekonomiskajā un teritoriālajā paradigmā, lai mazinātu atšķirību starp pilsētu un lauku teritorijām, labāk tās savienotu un veicinātu to sadarbību;

31.

pauž nožēlu par Komisijas priekšlikumu samazināt ELFLA budžetu salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu, jo tas ir pretrunā ES teritoriālās kohēzijas mērķim; atzinīgi vērtē papildu atbalstu 15 miljardu EUR apmērā, kas paredzēts lauku attīstībai; tomēr uzsver, ka šis nelielais palielinājums nekompensē budžeta samazinājumu par 28 %, ko Komisija 2018. gadā ierosināja ELFLA; pauž nožēlu arī par to, ka Eiropas Komisija pārskatītajā DFS priekšlikumā samazināja kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu par 9 %, salīdzinot ar DFS 2014.–2020. gadam;

32.

aicina palielināt budžetu POSEI programmai, kurā paredzēti īpaši pasākumi lauksaimniecības jomā ES tālākajos reģionos, un aicina pārskatīt Komisijas ierosinātos samazinājumus 2021.–2027. gadam;

33.

uzsver, ka Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējumam jāatbilst vajadzībām un mērķiem, kas norādīti nesen publicētajā “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijā, kā arī jāatbalsta lauksaimnieki un lauku teritorijas, kad tās veic nepieciešamās strukturālās izmaiņas, pārejot uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām; tomēr Biodaudzveidības stratēģijai ir nepieciešami konkrēti instrumenti un stabils finansējums un tā ir jāizstrādā kopā ar reģioniem un pilsētām, kurām tā būs arī jāīsteno;

34.

vēlreiz pauž spēcīgus iebildumus pret Eiropas Komisijas ierosinātajiem risinājumiem, kuru dēļ salīdzinājumā ar līdzšinējo situāciju vēl vairāk pasliktinātos vietējo un reģionālo pašvaldību nosacījumi attiecībā gan uz termiņu, kurā jāizmanto gada piešķīrumi no ES programmām, gan uz projektu priekšfinansējuma un it īpaši līdzfinansējuma summu;

35.

atzinīgi vērtē kaimiņattiecību un attīstības instrumenta (NDICI) palielinājumu par 10,5 miljardiem EUR salīdzinājumā ar jaunāko DFS priekšlikumu, un tas palielina šo instrumentu līdz 86 miljardiem EUR, no kuriem 1 miljards EUR būs pieejams jau 2020. gadā;

36.

atbalsta nodomu stimulēt izaugsmi pēc pandēmijas, ieguldot kritiskajā transporta infrastruktūrā un pārrobežu savienojumos, lai veicinātu videi nekaitīgu pāreju uz nulles emisijas mobilitāti, jo īpaši izveidojot vienu miljonu uzlādes punktu elektriskajiem transportlīdzekļiem; norāda, ka tīras degvielas pieejamība ir svarīga teritoriālajai un sociālajai kohēzijai un mazāks pieprasījums lauku un salu teritorijās jākompensē, izmantojot īpašu shēmu, kas līdzinās WiFi4EU programmai lauku apgabaliem;

37.

pauž nožēlu par to, ka jaunās programmas “Tiesības un vērtības” vispārējais pamats, proti, finansējums centieniem aizsargāt ES pamattiesības un pamatvērtības un veicināt aktīvu Eiropas pilsonisko nostāju, nav palielināts, lai dažās dalībvalstīs varētu atrisināt lielās problēmas šajā jomā;

38.

atgādina, ka zaļais kurss tika izstrādāts kā pārveides stratēģija, kas aizsargā vidi un tādā veidā arī mūsu iztikas pamatu; uzsver, ka atjaunojamā enerģija, tīrās tehnoloģijas, aprites ekonomika un digitālā pārveide ir lieliska ekonomiska un rūpnieciska iespēja nodrošināt izaugsmi un darbavietas, kā arī radīt jaunu labklājības modeli;

39.

norāda, ka RK pilnībā atbalsta zaļā kursa īstenošanu un klimata pakta izstrādi, izmantojot koordinētus un transversālus pasākumus un iniciatīvas, kas nodrošina daudzlīmeņu pārvaldības un teritoriālās daudzveidības pienācīgu ņemšanu vērā un tāda principa ievērošanu, ka neviena persona vai reģions netiek atstāts aizmugurē; uzskata, ka reģioni un pilsētas ir pietiekamā mērā spējīgi paātrināt šo procesu, organizējot vairākas darbības, tostarp publisko iepirkumu, ēku renovāciju, tīru transportu, labāku atkritumu apsaimniekošanu, digitālo modernizāciju un pāreju uz ilgtspējīgu tūrismu;

40.

tādēļ aicina izstrādāt papildu instrumentus, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām piešķirtu tiešu piekļuvi ES līdzekļiem, lai īstenotu ilgtspējīgu rīcību saskaņā ar jauno daudzgadu finanšu shēmu, piemēram, lai izmantotu pašreizējo Eiropas pilsētu mehānismu programmas “Apvārsnis 2020” ietvaros;

41.

aicina elastīgāk izmantot jaunās DFS resursus, lai novērtētu un pielāgotu reālās izmaksas, kas saistītas ar pāreju uz ilgtspējīgu attīstību un videi nekaitīgu atveseļošanos, un mudina izstrādāt inovāciju iniciatīvas, kuras virza pilsētas un reģioni, sadarbojoties valsts un privātajam sektoram;

42.

aicina vienmēr piešķirt ES finansējumu tikai pēc ietekmes uz klimatu un ilgtspēju novērtēšanas. Būtu jāpārskata subsīdiju, atbalsta un veicināšanas programmas, kas tieši vai netieši kaitē videi, ņemot vērā to atbilstību klimata un ilgtspējas mērķiem;

43.

pauž bažas par nepietiekamajiem ieguldījumiem zaļajā pārveidē – nesen tika aplēsts, ka pietrūkst 470 miljardu EUR gadā; uzsver, ka steidzami ir nepieciešams sīki izstrādāts plāns, kā finansēt šo milzīgo iztrūkumu;

44.

atzinīgi vērtē ierosināto “Renovācijas vilni” un prasa atbilstošu finansējumu un visas vērtību ķēdes iesaisti, lai veicinātu atveseļošanos. Ņemot vērā lielās teritoriju atšķirības, reģioniem un pilsētām jāpiešķir autonomija plānošanā un it īpaši šo plānu īstenošanas posmā, kā arī tieša piekļuve Eiropas struktūrfondiem un ieguldījumu fondiem. Arī apmācību un zināšanu apmaiņu vajadzētu iekļaut Eiropas sistēmā, lai veicinātu sinerģijas izmantošanu un paaugstinātu līdzekļu izlietojuma efektivitāti;

Uz nākotni vērsta Savienība

45.

atzinīgi vērtē programmas “Apvārsnis Eiropa” palielinājumu par 7,8 miljardiem EUR, 1,5 miljardu EUR piešķiršanu programmai “Digitālā Eiropa” un 1,5 miljardu EUR – EISI transporta apakšprogrammai (“CEF Transport”). Papildu finansējums pētniecībai, it īpaši veselības aizsardzības un videi nekaitīgas ekonomikas jomā, kā arī Eiropas Inovāciju padomei, acīmredzami rada vietēja līmeņa ietekmi; šajā saistībā uzsver, ka daudzu reģionālo pašvaldību pārziņā ir augstskolas un pētniecības iestādes un tāpēc tās netieši var gūt labumu no šīm programmām; norāda, ka pētniecībai līdzekļi ir jāpiešķir, balstoties uz konkurences principu, lai varētu nodrošināt starptautisko konkurētspēju pētniecības un inovācijas jomā un stiprināt Eiropas pētniecības konsorcijus;

46.

tomēr pauž bažas par pastāvīgo samazinājumu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) enerģētikas un digitālajiem virzieniem;

47.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus par Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+), lai pastiprinātu atbalstu pasākumiem, kas risina jauniešu bezdarba un bērnu nabadzības problēmas, kā arī pievērstu papildu uzmanību darbaspēka atbalstam, īstenojot zaļo un digitālo pāreju, un par Eiropas Globalizācijas fonda (EGF) divkāršošanu;

48.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu vismaz nelielā mērā pastiprināt ieguldījumus jauniešos un kultūras un radošajās nozarēs, papildinot programmu Erasmus ar 3,4 miljardiem EUR un programmu “Radošā Eiropa” – ar 150 miljoniem EUR; tomēr pauž bažas par to, ka šie palielinājumi joprojām nesasniedz Komisijas 2018. gada maija priekšlikumu līmeni, un uztur spēkā prasību trīskāršot Erasmus programmas dalībnieku skaitu (1) un piešķirt 2 miljardus EUR programmai “Radošā Eiropa” (2);

49.

atzinīgi vērtē īpašo uzmanību, kas pievērsta kultūrai, kultūras mantojumam, audiovizuālajai un radošajām nozarēm, kuras, tāpat kā tūrismu, krīze ir skārusi būtiski, un atbalsta ideju, ka šīs nozares varētu būt labuma saņēmēji no React-EU iniciatīvas;

50.

ES ekonomikas atveseļošanas plāna kontekstā prasa paredzēt atbilstīgu īstermiņa, vidējā termiņa un ilgtermiņa satvaru reģioniem, kuru ekonomika ir mazāk diversificēta un kuri specializējas nozarēs, kas visvairāk cietušas no Covid-19 krīzes;

51.

uzsver, cik svarīga ir Eiropas Savienības izglītības politikas pārskatīšana, kā arī nepieciešamība atjaunināt Digitālās izglītības rīcības plānu, kas ir nepieciešams laikposmam pēc Covid-19, palīdzot reģioniem un mazāk attīstītiem reģioniem būt labi sagatavotiem un aprīkotiem digitālās izglītības izvēršanai, kas atbalstītu tās jomas, kuras šajā ziņā skar digitālā plaisa.

Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns (3)

52.

uzskata – nav pieļaujams, ka Covid-19 krīze neļauj sasniegt Eiropas mērķi īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus un līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai, un tas ir iespējams tikai gadījumā, ja šo mērķi pamato atbilstoši finanšu līdzekļi un atbilstoša fiskālā un normatīvā sistēma;

53.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas mērķi nākamajā desmitgadē piesaistīt 1 triljonu EUR kā ilgtspējīgus privātus un publiskus ieguldījumus, taču pauž bažas par to, ka: a) tā būtu tikai salīdzinoši neliela daļa no vajadzīgās ieguldījumu kopsummas, kuru pati Eiropas Komisija laikposmā līdz 2030. gadam lēš kā 260 miljardus EUR gadā; b) šīs aplēses aprobežojas ar ieguldījumiem klimata un enerģētikas jomā, un, lai sasniegtu plašākus ilgtspējības mērķus, tostarp nodrošinātu ieguldījumus sociālajā kapitālā un cilvēkkapitālā, būtu vajadzīgas vēl lielākas summas; c) kopējais skaitlis 1 triljons EUR lielā mērā nav atkarīgs no jauniem “papildu” fondiem vai iniciatīvām, bet drīzāk no pašreizējām vai jau ieplānotām ES politikas jomām un instrumentiem;

54.

pauž nožēlu par to, ka plāna kopējais skaitlis šķiet pārāk augstu novērtēts, bet pats plāns šķiet nepietiekami finansēts un ierobežots apjomā, atstājot novārtā kritiskos sociālekonomiskos aspektus;

55.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir nozīmīgi dalībnieki gan enerģētikas, gan transporta un mājokļu jomā, veicot ieguldījumus, kas nepieciešami pārejai uz ilgtspējību; tāpēc uzskata, ka plāna mērķus nevar sasniegt bez efektīvas vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalības, un pauž nožēlu, ka Komisija, šķiet, neatzīst šo faktu;

56.

uzskata, ka, lai veiktu ieguldījumus pārejā uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli, ir nepieciešama tāda finanšu un fiskālā sistēma, kas stimulē ieguldītājus veikt ilgtspējīgus ieguldījumus; šajā sakarā atzinīgi vērtē Komisijas pastāvīgo darbu pie ilgtspējīgas finansēšanas kārtības, taču atgādina par vajadzību ātri paplašināt tiesisko regulējumu, lai iekļautu arī sociālo ilgtspējību (4);

57.

ir stingri pārliecināta, ka, izmantojot atbilstošu informāciju par cenām, aplikšana ar nodokļiem var padarīt ražotāju, lietotāju un patērētāju rīcību ilgtspējīgu, un tādēļ mudina Padomi ātri pieņemt ierosinātos tiesību aktus par pievienotās vērtības nodokli (PVN), lai dalībvalstis varētu mērķtiecīgāk izmantot PVN likmes vērienīgākiem mērķiem vides jomā;

58.

pauž piesardzību attiecībā uz Komisijas plāniem ieviest jaunus tiesību aktus par zaļo publisko iepirkumu; lai arī tas šajā jomā var būt noderīgs instruments, daudzas valsts pārvaldes iestādes joprojām strādā, lai pielāgotos pašreizējam regulējumam, kas tika ieviests pēc 2014. gada reformas, tādēļ turpmākām normatīvām prasībām vajadzētu būt vienkāršām, bet efektīvām (5); atzinīgi vērtē Komisijas norādījumu, ka valsts atbalsta pamatnostādnes, ko paredzēts pārskatīt, nodrošinās valsts pārvaldes iestādēm papildu elastīgumu, veicinot un atbalstot pāreju uz ilgtspējīgu ekonomikas modeli;

59.

ir stingri pārliecināta, ka, ņemot vērā mācības, kas gūtas no ES fiskālo noteikumu apturēšanas, reaģējot uz Covid-19 krīzi, tajos būtu pilnīgāk jāintegrē ES ilgtermiņa ilgtspējības mērķi;

60.

uzsver nepieciešamību pēc īpašiem centieniem viegli saprotamā veidā, saskaņoti rīkojoties visām ES iestādēm, informēt par DFS radītajām jaunajām iespējām iedzīvotājus un arī vienu miljonu politiķu, kas ES ievēlēti vietējā un reģionālā līmenī.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Programma izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus”” (OV C 168, 16.5.2019., 49. lpp.).

(2) Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Radošā Eiropa un jauna Eiropas darba kārtība kultūrai” (OV C 168, 16.5.2019., 37. lpp.).

(3) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspējīgas Eiropas investīciju plāns. Eiropas zaļā kursa investīciju plāns” (COM(2020) 21 final).

(4) Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana” (OV C 86, 7.3.2019., 24. lpp.).

(5) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Īstenošanas ziņojums par publisko iepirkumu” (OV C 39, 5.2.2020., 43. lpp.).

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/8

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija “Eiropas Reģionu komitejas prioritātes 2020.–2025. gadam – Tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, iesaistot ciematus, pilsētas un reģionus”

(2020/C 324/02)

Eiropas Reģionu komiteja (RK) ir politiskā asambleja, kas nostiprināta ES līgumos un nodrošina visu teritoriju, reģionu, pilsētu un pašvaldību institucionālo pārstāvību.

Eiropas Savienība, pievērsdamās vietējām un reģionālajām vajadzībām un bažām, palielina demokrātisko leģitimitāti, pastiprina piederības izjūtu un nodrošina lielāku pievienoto vērtību – tas palīdz gan veidot atbilstošu ES politiku, gan uzlabot tās darbības efektivitāti vietējā līmenī –, tādējādi darbojoties iedzīvotāju labā. Tāpēc Eiropas Reģionu komiteja cieši sadarbojas ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības Padomi, kā arī dalībvalstu dažādajiem pārvaldes līmeņiem. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli Eiropas Savienībā, šī sadarbība pastāvīgi jāstiprina un reģioni, pilsētas un vietējās pašvaldības aizvien vairāk jāiesaista ES politikas un tiesību aktu izstrādē.

No krīzes uz atveseļošanos: virzībā uz noturīgu, ilgtspējīgu un saliedētu Eiropas Savienību

Pēdējos gados Eiropas Savienība ir saskārusies ar nepieredzētām problēmām: nopietna finanšu krīze un smaga ekonomikas lejupslīde, sociālās un teritoriālās problēmas, ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku saistītās problēmas, nestabilitāte kaimiņvalstīs un globālajā sistēmā, kā arī migrācija. Covid-19 pandēmija ir vēl viens pārbaudījums ES solidaritātei un, raugoties no daudziem aspektiem, tā pārbauda mūsu spēju noregulēt ārkārtas situācijas, kas rada ievērojamu spiedienu uz veselības, sociālajiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Šī nesenā krīze ir parādījusi ne tikai vajadzību pieņemt koordinētu pieeju, vienlaikus veidojot arī daudz spēcīgāku ES budžetu, bet arī nepieciešamību vairāk atbalstīt darbu, ko, darbojoties priekšgalā, veic viens miljons Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību, lai aizsargātu iedzīvotājus un vietējo ekonomiku un reaģētu uz ārkārtas situācijām (1).

Eiropas Savienībai ir jākļūst sociāli, ekonomiski un ekoloģiski noturīgākai visos tās reģionos un pilsētās Eiropas Savienībai, veicot pienācīgi finansētus ieguldījumus, jānodrošina, ka tās politika un programmas atbilst vietējo kopienu vajadzībām. Pilsētas un reģioni ir Eiropas ekonomikas dzinējspēks. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme ES politikas izstrādē un īstenošanā, tāpēc pilsētas un reģioni Eiropas Savienībai ir vairāk un ciešāk jāiesaista Eiropas lēmumu pieņemšanā, izmantojot praktisku un labi organizētu daudzlīmeņu pārvaldības procesu. Eiropai, sadarbojoties gan ar dalībvalstīm, gan ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ir jāpaātrina digitalizācijas un inovācijas spēju uzlabošana visā Eiropas Savienībā. Lai virzītos uz ātrāku un taisnīgāku atveseļošanos, ir vajadzīga lielāka Eiropas solidaritāte, atbildība un partnerības, kuru pamatā ir ES apņemšanās sasniegt videi nekaitīgu, ilgtspējīgu un teritoriāli līdzsvarotu izaugsmi, kas atbalsta visus reģionus un pilsētas.

Tāpēc pašreizējā piecu gadu pilnvaru termiņā (2020–2025) Eiropas Reģionu komiteja (RK) pievērsīsies šādām prioritātēm un īstenos šādus nozīmīgākos pasākumus.

Tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem: stiprināt ES demokrātiju un sadarboties Eiropas Savienības nākotnes veidošanā

RK uzdevums ir tuvināt Eiropu tās iedzīvotājiem un stiprināt Eiropas demokrātiju visos līmeņos, lai efektīvāk apmierinātu iedzīvotāju vajadzības un atgūtu viņu uzticēšanos Eiropas Savienībai un tās iestādēm. RK centīsies nodrošināt, ka ES atbalsta visus reģionus, pilsētas, pilsētas un ciematus cīņā ar Covid-19 pandēmijas īstermiņa un ilgtermiņa sekām. RK turpinās strādāt, lai uzlabotu ES tiesību aktu kvalitāti, labāk prognozētu to teritoriālo ietekmi un veicinātu aktīvas subsidiaritātes principa ievērošanu. Lai šo uzdevumu izpildītu, RK izmantos savu locekļu un ieinteresēto personu leģislatīvo, uz konkrētām politikas jomām orientēto darbu un politisko darbību. Turklāt RK izveidos komunikācijas kampaņu, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskajai lomai Eiropas demokrātijā, tostarp aspektiem, kas saistīti ar gatavošanos konferencei par Eiropas nākotni un ieguldījumu tajā. Šā mērķa sasniegšanu kā ikgadējs atskaites punkts veicinās ikgadējs “Vietējā un reģionālā līmeņa barometrs” – tā pamatā būs pamatoti statistikas dati un iekļaujoša pieeja, kas dod iespēju iesaistīt locekļus un attiecīgās ieinteresētās personas, un tajā tiks atspoguļotas augsta līmeņa politiskas debates.

Virzībā uz šo prioritāti Eiropas Reģionu komiteja galveno uzmanību veltīs šādiem nozīmīgākajiem pasākumiem:

veicināt izpratni par ES pamatvērtībām – cilvēka cieņas respektēšanu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesību ievērošanu, kas ir jāaizsargā un jāievēro pat ārkārtas situācijās – un attiecīgus pasākumus vietējā un reģionālajā līmenī. RK ir apņēmusies meklēt piemērotus vietējos un reģionālos risinājumus, kas atbilst ES darbības būtībai, un ar savu locekļu starpniecību sadarboties ar iedzīvotājiem, lai pārvarētu plaisu starp ES iestādēm un vietējām kopienām;

atkārtot savu aicinājumu nodrošināt pilnīgu līdzdalību un taisnīgu pārstāvību visās konferences par Eiropas nākotni struktūrās. Pandēmija – tāpat kā ekonomikas un klimata krīze – ir parādījusi, ka vairāk nekā jebkad agrāk ir vajadzīgas dziļākas pārdomas par Eiropas demokrātiju un politiku, un konference par Eiropas nākotni sniegs būtisku iespēju ES projektu apspriest ar iedzīvotājiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kā arī iespēju pirms nākamajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ierosināt jaunu ES darba veidu, tostarp pārskatīt Līgumus, lai politikas veidošanā pilnībā iesaistītu pilsētas un reģionus;

aicināt ES dalībvalstis un ES iestādes atbalstīt, veidot un stiprināt saistības, par kurām panākta vienošanās 2007. gada Berlīnes deklarācijā un 2017. gada Romas deklarācijā, proti, atzīt, ka uzdevumu izpildē un sadarbībā būtu jāiesaista visi pārvaldības līmeņi, tostarp vietējās un reģionālajās pašvaldības, lai Eiropas Savienība kļūtu efektīvāka, vienotāka, demokrātiskāka un noturīgāka. Galīgā kopējā nostāja attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni būtu jāpieņem institucionālās sadarbības garā;

izstrādāt modeli pastāvīgam un strukturētam dialogam, ko saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni un citiem jautājumiem vietējās un reģionālās pašvaldības veido ar iedzīvotājiem un kas ļauj īstenot divvirzienu saziņas procesu starp iedzīvotājiem un ES iestādēm. Šajā saistībā liela nozīme ir bagātīgai pieredzei un labai praksei, kas vietējā un reģionālajā līmenī saistīta ar apspriešanās demokrātiju, kā arī daudzajiem vēlētu vietējo un reģionālo pašvaldību locekļu tīkliem; šo pieredzi RK izmantos debatēs par Eiropas nākotni;

atbalstīt vietējās un reģionālās pašvaldības, lai tās varētu maksimāli izmantot iespējas, ko sniedz jaunie digitālo tehnoloģiju instrumenti un IKT rīki. Digitālajām tehnoloģijām ir ievērojams potenciāls sniegt inovatīvus risinājumus mūsdienu ekonomiskajām, sociālajām un tehnoloģiskajām problēmām. Tādējādi tās var uzlabot sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu, atvieglot saziņu starp cilvēkiem, palielināt iedzīvotāju līdzdalību jaunos un dažādos veidos, uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību, iekļautību, pārskatatbildību un reaģētspēju, uzlabot vietējo pārvaldību un papildināt demokrātijas procesus un stiprināt to. Tāpēc ir ievērojami jāuzlabo digitālo sistēmu un digitālo pakalpojumu sniedzēju stabilitāte un neatkarība;

veicināt daudzveidību, atbalstot iekļaušanas un līdztiesības pasākumus, Eiropas, nacionālā, vietējā un reģionālā līmeņa lēmumu pieņemšanā novēršot un apkarojot diskrimināciju, kuras pamatā ir dzimums (2), rases vai etniskā izcelsme (3), reliģija, invaliditāte, vecums (4) vai jebkurš cits iemesls, un šiem pasākumiem pievēršoties gan Reģionu komitejā, gan ārpus tās;

7.	aktīvi piedalīties izpratnes veidošanas un komunikācijas kampaņā par dzimumu stereotipu apkarošanu, kuru Eiropas Komisija uzsāks un kura būs platforma vietējo un reģionālo pašvaldību paraugprakses apmaiņai šajā jautājumā;

8.	atbalstīt un stiprināt minoritātes Eiropā, jo īpaši izmantojot iniciatīvu Minority SafePack;

kļūt par atsauces punktu visām Eiropas reģionālajām un vietējām pašvaldībām – arī tām, kurām nav pārstāvju Eiropas Reģionu komitejā –, stiprinot gan RK politisko identitāti, gan attiecības un sadarbību ar galvenajām politiskajām grupām, valstu valdībām, vietējā un reģionālā līmeņa vēlētajiem pārstāvjiem, Eiropas un valstu reģionālo un vietējo pašvaldību apvienībām un reģionālajiem birojiem Briselē;

10.

atbalstīt pārstāvības demokrātiju, ciešāk sadarbojoties ar parlamentiem Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī apmainoties ar paraugpraksi par instrumentiem pārstāvības un līdzdalības demokrātijas stiprināšanai, tostarp budžetu veidošanai saskaņā ar līdzdalības principu; Tiesiskumam, demokrātijai un labai pārvaldībai ir jābūt ES finansējuma priekšnosacījumiem;

11.	izmantot uz faktiem balstītu analīzi, lai uzraudzītu un veicinātu vietējo un reģionālo kompetenču un vietējā un reģionālā līmeņa finanšu decentralizāciju, kā arī vietējās demokrātijas darbību ES;

12.	izveidot digitālus instrumentus politikas un finanšu kompetenču apzināšanai, izmantojot sinerģiju ar esošajiem ES, valstu un starptautisko organizāciju instrumentiem;

13.

atbalstīt un veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību svarīgo darbu pirmajās rindās cīņai pret Covid-19 pandēmiju un ekonomikas un sociālo krīzi. Pandēmija parāda, cik svarīgi ir pareizi piemērot aktīvas subsidiaritātes principu, un atklāj vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu, no vienas puses, un nepieciešamību nodrošināt koordināciju un atbalstu Eiropas līmenī, no otras puses;

14.

rūpīgi izvērtēt jaunās ES politikas iniciatīvas, lai nodrošinātu, ka tās ietver teritoriālo dimensiju un atbilst ES pievienotās vērtības prasībai, kā ieteikusi Subsidiaritātes, proporcionalitātes un scenārija “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupa un saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm;

15.	samazināt administratīvo slogu un īstenošanas izmaksas reģioniem un pilsētām, aicinot vienkāršot tiesību aktus un brīdinot pret tā dēvēto pārmērīgas reglamentēšanas praksi kopumā;

16.

pastiprināt sadarbību ar Eiropas Komisiju, Eiropas Parlamentu un Eiropadomi, tostarp izmantojot reģionālo centru tīklu un platformu Fit for Future, lai uzlabotu ES politikas veidošanas efektivitāti, izmantojot uz faktiem balstītas atsauksmes no attiecīgajām vietējām un reģionālajām ieinteresētajām personām;

17.	veicināt vietējās pašpārvaldes nozīmi Eiropas Savienībā, ES kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, kā arī austrumu un Vidusjūras reģiona kaimiņvalstu partnervalstīs;

18.	atbalstīt ES globālo rīcību, ciešā sadarbībā ar Vidusjūras reģiona un austrumu partneriem cita starpā popularizējot tādas vērtības un principus kā cilvēktiesības, demokrātija, tiesiskums, ilgtspējīga attīstība un sociālā iekļautība;

19.	mudināt reģionālos parlamentus iesaistīties RK un Eiropas Reģionālo likumdevēju konferences (CALRE) izmēģinājuma projektā, lai rosinātu politikas debates par nozīmīgiem ES jautājumiem, piemēram, Eiropas Komisijas ikgadējo darba programmu sagatavošanu;

20.

nodrošināt, ka ES atbalsta jauniešu efektīvu līdzdalību un iesaistīšanos, tostarp strukturēti sadarbojoties ar ES jaunatnes koordinatoru, pastiprinot tādus pasākumus kā “Garantija jauniešiem”, lai uzlabotu izredzes uz kvalitatīvu nodarbinātību un izglītību, kā arī izveidojot Eiropas Garantiju bērniem;

21.	turpināt sadarbību ar vēlētiem jaunāka gadagājuma politiķiem (YEP) Reģionu komitejas YEP programmas ietvaros, lai veidotu saikni starp nākamajām vēlēto vietējo un reģionālo politiķu paaudzēm un Eiropas un valstu politikas veidošanas procesiem;

22.

veicināt vietējai, reģionālajai, valsts un Eiropas identitātei piemītošo kultūras daudzveidību un dažādās valodas un tradīcijas, kas ir daļa no Eiropas kultūras mantojuma. Uzsvērt, ka kultūras un radošās nozares – kas ir ne tikai darba devēji vietējā ekonomikā, bet arī veido kopienu sociālo dzīvi – ir smagi cietušas no pandēmijas un tām ir vajadzīgs atbalsts. Sekmēt jaunu Eiropas darba kārtību kultūras jomai, tostarp dažādos ES fondos integrēt ieguldījumus kultūrā, kā arī stiprināt sinerģiju starp kultūru un citām politikas jomām, piemēram, tūrismu, reģionālo politiku, izglītību, jaunatni, pētniecību un inovāciju.

Izprast dziļās sociālās pārmaiņas, kuras izraisa digitālie, vides un demogrāfiskie izaicinājumi, un reaģēt uz tām, lai veidotu izturīgas reģionālās un vietējās kopienas

Pašreizējais klimats, digitālā pāreja, demogrāfiskās pārmaiņas un iekšējo un ārējo migrācijas plūsmu sekas būtiski skar katru Eiropas reģionu, pilsētu, mazpilsētu un ciematu. Saistībā ar šo otro prioritāti RK uzdevums būs analizēt un apzināt risinājumus, kas ļaus reģionālajām un vietējām pašvaldībām reaģēt uz sociālajām pārmaiņām cilvēku dzīvesvietās. Covid-19 pandēmija raisa pārdomas par to, kā pienācīgi reaģēt uz šīm problēmām, jo Eiropa un dalībvalstis parāda, kādā mērā tās ir gatavas glābt cilvēku dzīvību un ekonomiku. Pašreizējā krīze ir palielinājusi nepieciešamību pievērsties padziļinātām pārdomām par Eiropas Savienības politiku, kompetenci un vispārējo darbību. RK tāpēc atzinīgi vērtē svarīgās ar konferenci par Eiropas nākotni saistītās debates par visām ES politikas jomām un pauž cerību, ka vispārējā apspriešana un analīze notiks, ievērojot subsidiaritātes principu. Lai šo uzdevumu īstenotu, RK izmantos savu locekļu un ieinteresēto personu leģislatīvo, uz konkrētām politikas jomām orientēto darbu un politisko darbību, vienlaikus sniedzot ieguldījumu virzībā uz Eiropas zaļo kursu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu. Papildus tam RK vadīs komunikācijas kampaņu. Arī ikgadējais “Vietējā un reģionālā līmeņa barometrs” palīdzēs īstenot šo prioritāti.

Galveno uzmanību RK veltīs šādiem nozīmīgākajiem pasākumiem:

23.	veicināt Covid-19 pandēmijas krīzes pārvarēšanas plānu, kura pamatā ir ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana vietējā un reģionālajā līmenī, kā arī Eiropas zaļā kursa iniciatīvas;

24.

sniegt ieguldījumu virzībā uz 2030. gadam izvirzītajiem oglekļa emisiju samazināšanas mērķiem, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti; šajā saistībā rosināt vērienīgus un izlēmīgus vietējos un reģionālos pasākumus, izmantojot Klimata paktu un citas attiecīgas vietējās un reģionālās iniciatīvas ilgtspējīgas attīstības jomā;

25.

veicināt pārdomātas specializācijas stratēģiju un citu instrumentu izmantošanu, lai veidotu ciešākas Eiropas partnerības un vietējo publiskā un privātā sektora sadarbību nolūkā uzlabot profesionālās kompetences un kvalificēšanās iespējas tajās jomās, darbavietās un tehnoloģijās, kas ir nepieciešamas, lai vietējā un reģionālā līmenī veidotu lielāku ilgtspēju, pievienoto vērtību un izturētspēju;

26.

sniegt ieguldījumu vērienīgā ES vides politikā, nodrošinot visās vides rīcības programmās politikas integrāciju. Nodrošināt, ka, sagatavojot un īstenojot Eiropas zaļā kursa visas trīs galvenās vides prioritātes – virzību uz bioloģisko daudzveidību, aprites ekonomiku un nulles piesārņojumu –, tiek pienācīgi ņemta vērā vietējā un reģionālā dimensija. Plānot tādu vides un klimata politiku, kas ir piemērota praktiskai īstenošanai visu veidu kopienās;

27.

veidot un atbalstīt Klimata pakta izstrādi, izmantojot koordinētus un visaptverošus pasākumus un iniciatīvas, tostarp vietējā līmenī noteiktus devumus un politiskas apņemšanās reģionu un pilsētu līmenī, lai nodrošinātu, ka pakts balstās uz daudzlīmeņu pārvaldību un efektīvu labas prakses izplatīšanu un ka neviena persona un neviens reģions netiek atstāts novārtā;

28.	prognozēt, kā enerģētika, mobilitāte un digitālā pārveide ietekmēs kopienas. Nākt klajā ar stratēģijām un atbalstīt to ātru īstenošanu, lai maksimāli palielinātu to pozitīvo ietekmi un samazinātu to negatīvo vietējo ietekmi;

29.

atbalstīt vietējās izturētspējas veidošanu, izmantojot pasākumus, kas vērsti uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, un uzlabot vietējās spējas reaģēt uz ekstremāliem laikapstākļiem, kas vērojami aizvien biežāk un atstāj aizvien smagākas sekas; šajā saistībā jo īpaši jānodrošina resursi, kas vietējām un reģionālajām pašvaldībām nepieciešami katastrofu pārvarēšanai, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu un spēcīgāku ES Solidaritātes fondu;

30.

palīdzēt sagatavot virzību uz nulles piesārņojuma mērķi, kas nodrošinās vidi bez toksiskām vielām, un sagatavot un atbalstīt reģionālo un vietējo pašvaldību centienus īstenot vērienīgos ES mērķus, kas saistīti ar gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu. Sniegt ieguldījumu tiesību aktu kopuma par mobilitāti pilsētās pārskatīšanā, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta saistībā ar ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāniem, un palīdzēt sagatavoties sabiedriskā transporta iestādēm, lai tās varētu reaģēt uz ārējiem draudiem, kas apdraud drošu un stabilu mobilitātes pakalpojumu sniegšanu;

31.

nodrošināt, ka, izstrādājot, novērtējot un īstenojot nacionālos enerģētikas un klimata plānus, nacionālās ilgtermiņa stratēģijas un nacionālās ilgtermiņa renovācijas stratēģijas, daudzlīmeņu klimata un enerģētikas dialogos dalībvalstīs tiek pienācīgi ņemts vērā vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis un ieguldījums;

32.	atbalstīt Eiropas Komisiju, lai tā sekmīgi veidotu un īstenotu renovācijas vilni un to izvirzītu atveseļošanas pēc pandēmijas stratēģijas centrā;

33.	atbalstīt Eiropas Komisijas centienus ieviest marķējumu produktiem, kas nav saistīti ar atmežošanu, un aizsargāt un atjaunot mežus visā pasaulē;

34.

novērst digitālo plaisu un veicināt plašāku digitālo mācīšanos un vietējo un reģionālo publisko pakalpojumu digitalizāciju, tostarp ar Digitālās Eiropas programmas 2021.–2027. gadam atbalstu, lai samazinātu administratīvo slogu un veicinātu vietējās uzņēmējdarbības ilgtspējīgu izaugsmi un ekonomikas noturību, kā arī veidotu ilgtspējīgāku un videi nekaitīgāku Eiropu;

35.	atbalstīt centienus reģionālā un vietējā līmenī visiem nodrošināt digitālās prasmes un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes un strādāt pie tā, lai izveidotu Eiropas satvaru uz cilvēku orientētai un uzticamai mākslīgā intelekta izvēršanai;

36.

aicināt Eiropas Komisiju, ES dalībvalstis un to reģionus un pilsētas paātrināt izglītības un apmācības sistēmu modernizāciju un digitalizāciju, tostarp nepieciešamos ieguldījumus izglītības infrastruktūrā, aprīkojumā un nepieciešamo atbalstu nodarbinātībai vietējā ekonomikā. Sniegt ieguldījumu centienos atsākt darbības saskaņā ar programmu Erasmus+ un Eiropas Solidaritātes korpusu. Eiropas izglītības telpa un atjauninātā Prasmju programma Eiropai ir divi svarīgi rīcības un atbalsta veidi, kas jāatbalsta nākamajā Erasmus programmā;

37.	uzlabot platjoslas savienojamību un 5G tīkla ieviešanu vietējā un reģionālā līmenī gan pilsētās, gan lauku apvidos, un apzināt turpmākās ieguldījumu vajadzības;

38.

nodrošināt, ka reģionālās un vietējās pašvaldības var sniegt ieguldījumu paredzētajā stratēģijā “No lauka līdz galdam” un gūt labumu no tās; izveidot vietējās pārtikas padomes, veidot saikni starp vietējiem pārtikas ražotājiem un patērētājiem, veicināt veselīgu uzturu un palielināt informētību par pārtikas izšķērdēšanu; apmierināt lauku saimniecību finansiālās vajadzības, kas saistītas ar to, lai īstenotu vajadzīgos pasākumus klimata, vides un bioloģiskās daudzveidības jomā;

39.

risināt aizvien aktuālāko intelektuālā darbaspēka emigrācijas problēmu un pastiprināt reģionālās inovācijas ekosistēmas, stiprinot teritoriālo kohēziju, veicinot labklājības ekonomiku un pētniecību un inovāciju, tostarp izmantojot atbalstu no programmas “Apvārsnis Eiropa”, ESI fondiem un nacionālajiem finansēšanas instrumentiem; uzsākt teritoriālās prognozēšanas iniciatīvas, kā arī pasākumus, kuru mērķis ir pēc iespējas ātrāk stiprināt reģionu un pilsētu izturētspēju sociālajā, ekonomikas un veselības jomā;

40.	veicināt visaptverošu Eiropas stratēģiju reaģēšanai uz demogrāfiskajām pārmaiņām, kurā ņemtas vērā visas demogrāfiskās problēmas un paredzēta plaša, koordinēta un integrēta ES reaģēšana uz šīm problēmām, jo transversālais demogrāfijas jautājums attiecas uz visām ES politikas jomām;

41.

nodrošināt, ka ES attīsta visaptverošu, humānu un taisnīgu migrācijas politiku un ka dalībvalstīm, pierobežas reģioniem, salām un tālākajiem reģioniem migrācijas krīze nav jārisina vieniem pašiem, jo tas ir gan valstu, gan Eiropas mēroga jautājums; atbalstīt reģionālo un vietējo pašvaldību savstarpējo apmaiņu ar paraugpraksi migrantu integrācijas jomā;

42.

sniegt reģionālā un vietējā līmeņa ieguldījumu ES migrācijas politikas reformēšanā, tostarp tādās jomās kā integrācija, taisnīgas atgriešanas procedūras un patvēruma politika, lai varētu pienācīgi reaģēt uz pašreizējām un gaidāmajām migrācijas tendencēm; sadarbībā ar trešām izcelsmes un tranzīta valstīm novērst migrācijas krīzes pamatcēloņus to cilvēku labā, kuriem nepieciešama humānā aizsardzība; aizsargāt ES ārējās robežas; novērst neatbilstīgu migrāciju un cīnīties pret cilvēku tirdzniecību;

43.	veicināt tiesiskuma ievērošanas kultūru vietējā un reģionālajā līmenī, jo tā ir Eiropas integrācijas procesa priekšnoteikums un ES pamatvērtība, ko apstiprina Līgumi un kas ir kopīga dalībvalstu konstitucionālajām tradīcijām;

44.

aicināt Eiropas Savienību, respektējot sociālos partnerus un valstīs izveidotās sistēmas, saglabāt darbvietas un nodrošināt atveseļošanos, pamatojoties uz augšupēju sociālo konverģenci un uzlabotām sociālajām tiesībām un labākiem darba apstākļiem visiem, tostarp tiem, kas strādā jaunos nodarbinātības veidos, piemēram, platformu darbā un gadījumdarbu ekonomikā, kā arī darba ņēmējiem tradicionālajā ekonomikā, mikrouzņēmumos un kultūras nozarē. Atzīt, ka divas trešdaļas no visām darbavietām rada MVU, no kuriem lielākā daļa ir cieši saistīti ar vietējām kopienām un tādējādi tie ir būtiska Eiropas sociālās sistēmas daļa; RK turpina popularizēt EER un citus Eiropas mēroga pasākumus, kuru mērķis ir attīstīt un veicināt uzņēmējdarbību, it īpaši jauniešu vidū;

45.	darboties kā pilsētu un reģionu attīstības sadarbības veicinātājai un kā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu veicinātājai, lai sasniegtu līderpozīcijas tādu globālu problēmu risināšanā kā, piemēram, konflikti un politiskā nestabilitāte, ekonomikas nestabilitāte, migrācija un klimata pārmaiņas;

46.	apmainīties ar paraugpraksi ar kandidātvalstu un ES kaimiņvalstu, kā arī pasaules dienvidu daļas partnervalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām un veicināt to piekļuvi mērķorientētam ES atbalstam.

Nodrošināt, ka Eiropas Savienība pastāvīgi sniedz labumu saviem iedzīvotājiem un viņu dzīvesvietai, pamatojoties uz sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju kā pamatvērtību

RK uzdevums būs nodrošināt ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas principa ievērošanu Eiropas Savienības politikas jomās, kas ietekmē cilvēkus un viņu dzīvesvietu (teritoriālā politika). Lai šo uzdevumu izpildītu, RK izmantos savu locekļu, partneru un ieinteresēto personu leģislatīvo, uz konkrētām politikas jomām orientēto darbu un politisko darbību. Tā turpinās mobilizēt “Kohēzijas aliansi”, parādot kohēzijas kā politikas pievienoto vērtību un uzsverot, ka kohēzija ir pamatvērtība, kas ir visu ES politikas jomu pamatā. RK galveno uzmanību pievērsīs reģionu un pilsētu lomai ES ekonomikas atveseļošanas plānā. Uz to būs orientēta arī Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa un ikgadējais “Vietējo un reģionālo pašvaldību barometrs”.

Galveno uzmanību RK veltīs šādiem nozīmīgākajiem pasākumiem:

47.

atbalstīt tādu daudzgadu finanšu shēmu (DFS), kas kā svarīgs Eiropas solidaritātes instruments atbilst ES centieniem īstenot visas savas prioritātes, sniedz pievienoto vērtību, ir pārredzamāks un saprotamāks iedzīvotājiem un ietver ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un Eiropas zaļajā kursā noteiktās jaunās prioritātes;

48.	palīdzēt stiprināt kohēzijas politiku, kas ir būtiska kopš ES izveides, pārdomāti īstenojot Eiropas Sociālo fondu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu un nodrošinot būtisku ietekmi visos Eiropas reģionos;

49.

turpināt veicināt spēcīgu un efektīvu ES kohēzijas politiku visos ES reģionos –tā ir nepieciešama ne tikai tādēļ, lai palīdzētu pilsētām un reģioniem atgūties no Covid-19 krīzes, bet arī lai risinātu citas nozīmīgas problēmas, kurām ir spēcīga teritoriālā dimensija un nevienmērīga ietekme gan dažādās pilsētās un reģionos, gan starp tiem, jo īpaši klimata pārmaiņas un pāreja uz oglekļa ziņā neitrālu ekonomiku, digitālā pārveide, demogrāfiskās pārmaiņas un migrācija;

50.

uzsvērt, ka ir vajadzīgs pienācīgs un stabils finansējums ES kohēzijas politikai un kopējai lauksaimniecības politikai, lai pilnībā sasniegtu šo politikas jomu mērķus; palīdzēt vietējai ekonomikai un vietējām un reģionālajām pašvaldībām efektīvi izmantot resursus, kas pašlaik piešķirti Eiropas ekonomikas atveseļošanai;

51.

ņemot vērā paredzamo Covid-19 krīzes asimetrisko teritoriālo ietekmi, aicināt jaunajā atveseļošanas fondā paredzēt reģionālos un vietējos piešķīrumus. Nodrošināt, ka jaunais instruments netiek izveidots uz kohēzijas politikas budžeta rēķina un ka ieguldījumi tiek koordinēti ar ES finansējuma izmantošanu, lai maksimāli palielinātu sviras efektu un izvairītos no sadrumstalotības un centralizācijas;

52.

uzsvērt, ka, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju, Eiropas Savienībai ir jāstiprina drošība veselības jomā un jāpalielina pašai savi veselības resursi un medicīniskais nodrošinājums, tai skaitā ar individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Tas ietver arī attiecīgu juridisku priekšnoteikumu radīšanu, lai vajadzības gadījumā varētu ātri un nesarežģīti rīkot iepirkumu vai uzsākt ražošanas procesus. Papildus iepriekšminētajam ir jāsniedz atbalsts vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai uzlabotu to spējas reaģēt ārkārtas situācijās un katastrofu gadījumos. Tā kā reģionālajām un vietējām pašvaldībām ir svarīga loma sabiedrības veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un lai uz veselības apdraudējumiem un krīzes situācijām reaģētu saskaņā ar subsidiaritātes principu, RK aicinās nodrošināt koordinētu ES rīcību un atbalstu valsts, reģionālajām un vietējām struktūrām, kas nodrošina gatavību katastrofu situācijām;

53.	veicināt ekonomikas ciklu noturību, Eiropā stiprinot ražošanas ķēžu teritoriālo konverģenci;

54.	veicināt ilgtspējīgas pilsētu attīstības stratēģiju izmantošanu virzībai uz to, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi, darbvietu radīšanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo iekļaušanu saskaņā ar atjaunotās Leipcigas hartas un ES pilsētprogrammas mērķiem;

55.

sniegt ieguldījumu ekonomikas pārvaldības sistēmas pārskatīšanā, tostarp saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu (SIP), pamatojoties uz krīzes laikā gūto pieredzi, lai uzlabotu ES fiskālos noteikumus, ieviešot “zelta likumu” ilgtspējīgiem ieguldījumiem un to attiecinot arī uz struktūrfondu un investīciju fondu līdzfinansējumu saskaņā ar finanšu ilgtspējīgas plānošanas vispārējo mērķi;

56.

uzraudzīt pandēmijas ietekmi un tās negatīvo ietekmi uz ilgtermiņa nodarbinātību visās ES vietējās un reģionālajās ekonomikās. Uzsvērt, ka ir svarīgi ir pārskatīt ES rūpniecības un uzņēmējdarbības stratēģijas un koncentrēties uz izaugsmes ilgtspējas aspektiem, lai panāktu strauju atveseļošanos. Veicināt inovatīvas ekosistēmas, sociālo ekonomiku un pārdomātu specializāciju un atbalstīt vietējiem apstākļiem pielāgotu rūpniecības politiku;

57.

uzraudzīt, kā tiek piemērots Rīcības kodekss par partnerību, lai nodrošinātu vietējo un reģionālo pašvaldību pilnīgu iesaistīšanu partnerattiecību nolīgumu un programmu sagatavošanā 2021.–2027. gadam. Partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem būtu arī jākalpo par iedvesmas avotu Eiropas pusgada pārvaldībai;

58.	aicināt nodrošināt pilsētām un reģioniem tiešu piekļuvi ES finansējumam, lai tie varētu īstenot Eiropas zaļo kursu, un nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek iesaistītas taisnīgas pārejas plānu sagatavošanā un Taisnīgas pārkārtošanās fonda īstenošanā;

59.	nodrošināt, ka reģioni, pilsētas un iedzīvotāji var gūt labumu no Eiropas strukturālo un investīciju fondu vienkāršošanas pasākumiem. Atbalstīt cīņu pret ES līdzekļu nepareizu pārvaldību un krāpšanu un to novērst;

60.

palīdzēt stiprināt un uzlabot vienotā tirgus darbību, ne tikai apzinot šķēršļus četrām brīvībām vietējā un reģionālajā līmenī un veicinot administratīvo vienkāršošanu, bet arī uzsverot, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme vienotā tirgus noteikumu īstenošanā un izpildes nodrošināšanā. Šajā saistībā uzsvērt, ka pārvietošanās brīvība krasi ietekmē vienoto tirgu, un brīdināt, ka jānovērš tā jebkāda turpmāka sadrumstalotība;

61.

paplašināt Kohēzijas aliansi, lai publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas aktīvāk iesaistītu kohēzijas politikas veicināšanā, un popularizēt ES pievienoto vērtību ikvienam iedzīvotājam, kā arī demokrātijas principiem, uzraugot ES finansēto ieguldījumu ietekmi un izplatot informāciju par to;

62.

uzraudzīt valsts atbalsta pagaidu shēmu un turpmākus tamlīdzīgus pasākumus, kas ļauj mērķtiecīgi atbalstīt darbvietu saglabāšanu nozarēs un reģionos, kurus īpaši smagi skārusi pandēmija. Šajā sakarā uzsvērt, ka elastīgāku valsts atbalsta noteikumu mērķis būtu “novērst nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā” un ka tas kalpos par pamatojumu labu laiku arī pēc 2020. gada decembra – pagaidu shēmas termiņa beigām; tādēļ aicināt Komisiju būt gatavai pagarināt pagaidu shēmu vai pieļaut līdzīga veida elastību, lai krīzes skartajām nozarēm un reģioniem palīdzētu atgūties;

63.	atbalstīt tādas informācijas vākšanu un izplatīšanu, kas saistīta ar publiskā iepirkuma procedūru elastību, jo pašreizējos apstākļos tas dod iespēju līgumslēdzējām iestādēm izmantot apstiprināto procedūru ar mazākām procedurālām prasībām;

64.	atbalstīt ES programmu lauku apvidiem, lai apturētu iedzīvotāju skaita samazināšanos un novērstu nabadzības risku šajos reģionos, kā arī lai panāktu līdzsvarotu un visaptverošu pieeju Eiropas teritoriālajai attīstībai;

65.	aktīvi turpināt RK pasākumus saistībā ar “viediem ciematiem” un popularizēt šo koncepciju Eiropas iestādēs; veicināt inovācijas un modernizācijas iniciatīvas lauku apvidiem un saskaņā ar programmu “Viedi tūrisma galamērķi” pieņemt ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju;

66.

aicināt uz to, ka krīzes situācijā, kad robežas uz laiku būtu jāslēdz vai ciešāk jāuzrauga, ES un tās dalībvalstīm būtu jāvienojas par kopīgiem saistošiem noteikumiem un procedūrām, lai garantētu ES pārvietošanās brīvības principa ievērošanu; norādīt, ka pārrobežu ekonomiskās un sociālās telpas Eiropas Savienībai ir ļoti vērtīgas;

67.

uzsvērt, ka Covid-19 krīzes laikā vietējie un reģionālie dalībnieki, neraugoties uz daudzajām slēgtajām robežām un bezprecedenta ierobežojumiem, ir bijuši apbrīnojami radoši un atraduši veidus, kā turpināt pārrobežu un transnacionālo sadarbību, apliecinot patiesu solidaritāti starp Eiropas iedzīvotājiem. Šī krīze ir atgādinājums, ka bezrobežu Eiropa ir viens no galvenajiem Eiropas integrācijas sasniegumiem, kas ir jāaizsargā. Līdzdalībai iedzīvotāju savstarpējās sadarbības un maza mēroga pārrobežu projektos, kas veido pārrobežu tīklu, un līdzdalībai liela mēroga projektos, veidojot savstarpēju uzticēšanos starp dalībniekiem, arī turpmāk vajadzētu būt Eiropas Savienības un tās iestāžu pastāvīgai prioritātei;

68.

saglabāt un pilnveidot Eiropas teritoriālo sadarbību un tai nodrošināt nepieciešamos budžeta līdzekļus, jo tā ir izrādījusies nepieciešama daudzām reģionālajām pašvaldībām, lai apmainītos ar pieredzi un paraugpraksi svarīgu problēmu risināšanā, kā arī veidotu cilvēciskas saiknes starp pārrobežu reģionālajām pašvaldībām;

69.	veicināt publiskos ieguldījumus salās, mazapdzīvotos un attālākajos reģionos, turpinot pielāgot valsts atbalsta noteikumus, palielinot Eiropas līdzfinansējumu, kas tiek piešķirts saskaņā ar kohēzijas politiku, un attīstot teritoriālo sadarbību ar trešām valstīm;

70.	veicināt kohēzijas politikas vispārējās pārvaldības sistēmas atjaunināšanu, piemēram, jo īpaši vienkāršojot administratīvās procedūras visos pārvaldības līmeņos;

71.	aicināt visās teritorijās īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un veidot spēcīgu sociālo Eiropu, lai pārkārtošanās būtu taisnīga;

72.	atbalstīt to, ka Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izveido Eiropas sociālo rezultātu pārskata reģionālo dimensiju;

73.

uzlabot reģionālo inovācijas ekosistēmu noturību pret iespējamo turpmāko ārkārtas situāciju kaitīgajām sekām, pabeidzot Eiropas Pētniecības telpas izveidi pētnieku, zinātnisko atziņu un tehnoloģiju brīvai apritei, veicinot sinerģiju starp programmu “Apvārsnis Eiropa” un citām ES finansējuma programmām, kā arī turpinot gan sekmīgo darbu, ko veic zināšanu apmaiņas platforma, gan starpiestāžu iniciatīvu “Zinātne reģionos”;

74.	sniegt ieguldījumu TEN-T regulas un ar to saistītā finansējuma pārskatīšanā un uzsvērt nepieciešamību izveidot trūkstošos savienojumus pārrobežu transporta infrastruktūrā, lai savienotu visas Savienības pilsētas un reģionus centrālajās un nomaļās teritorijās, tostarp tālākajos reģionos.

Eiropas Reģionu komiteja izmantos visus savus resursus un politisko ietekmi, lai stiprinātu Eiropu. Aizsargājot iedzīvotāju pamattiesības un nodrošinot, ka ES politika un ieguldījumi ir efektīvi un lietderīgi, Komiteja centīsies pārveidot ES, lai tā kļūtu konkurētspējīgāka, ilgtspējīgāka un noturīgāka un tādējādi piepildītu iedzīvotāju cerības.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Eiropas Reģionu komitejas deklarācija “Vietējo un reģionālo pašvaldību dalība Eiropas līmeņa īstenotajos pasākumos Covid-19 krīzes pārvarēšanai”.

(2) Padomes Direktīva 2004/113/EK (2004. gada 13. decembris), ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm, attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

(3) Padomes Direktīva 2000/43/EK (2000. gada 29. jūnijs), ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

(4) COM(2008) 426 – Priekšlikums direktīvai par vienlīdzīgas attieksmes principa īstenošanu.

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/16

Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmu

(2020/C 324/03)

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA,

ņemot vērā:

—	pielāgoto Eiropas Komisijas 2020. gada darba programmu (1),

—	2012. gada februāra Protokolu par sadarbību ar Eiropas Komisiju,

—	savas prioritātes piecu gadu pilnvaru periodam (2020–2025),

mudina Eiropas Komisiju 2021. gada darba programmā paredzēt šādus pasākumus:

1.	reaģēt uz Covid-19 izraisītās krīzes laikā saņemto trauksmes signālu un sociālās tirgus ekonomikas modelī lielāku uzsvaru likt uz sociālo labklājību un vides ilgtspēju, vienlaikus ņemot vērā ANO izvirzītos ilgtspējīgas attīstības mērķus;

nodrošināt, ka pēc pandēmijas īstenotā atveseļošanās stratēģija, kas pilnībā atbilst zaļā kursa mērķiem un saistībām, kuras ES uzņēmusies saskaņā ar Parīzes nolīgumu, ir vērsta uz Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzību un ES ekonomiskās izaugsmes atjaunošanu. Pieņemtajos tiesību aktos, kas attiecas klimata aizsardzību, ir jāņem vērā visu Eiropas teritoriju ģeogrāfiskā, ekonomiskā un sociālā daudzveidība un jānostiprina daudzlīmeņu pārvaldības princips, kurš piemērojams centienos panākt klimatneitralitāti;

3.	sadarboties ar RK, lai, izmantojot satvaru “Zaļais kurss vietējā līmenī”, palielinātu šādu pasākumu pamanāmību un sabiedrības atbalstu šiem pasākumiem;

zaļā kursa satvaru papildināt ar veselības aizsardzības dimensiju, lai nodrošinātu veselīgu dzīvi visiem iedzīvotājiem, dziļāk analizētu pastāvošās saiknes un sinerģiju starp veselību, vidi, enerģētiku, ekonomiku, nodarbinātību, konkurētspēju un klimata aizsardzību, kā arī ierosinātu skaidru stratēģiju, kuras mērķis ir pēc pandēmijas un saskaņā ar ANO izvirzītajiem ilgtspējīgas attīstības mērķiem veidot noturīgas teritorijas, ekonomiku un sabiedrību;

turpināt pūliņus mazināt slogu valstu, reģionu un vietējām iestādēm, kas cenšas pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi, un izmantot visus pieejamos līdzekļus, lai palīdzētu apmierināt Eiropas veselības aprūpes sistēmu vajadzības. Vīrusa straujā izplatīšanās rada arvien lielāku spiedienu gan uz veselības, gan uz sociālo aprūpi, un vienlaikus ir jāgatavojas “otrajam vilnim”. Pandēmijas gadījumā plānojot pārrobežu reaģēšanas pasākumus, būtu jāatbalsta tādu reģionālo krīzes pārvarēšanas grupu veidošana, kurās būtu pārstāvēti visi pārvaldības līmeņi un kuras koncentrētos uz epidēmijas norisēm, un kuru darbība neapstātos pie valstu robežām;

sadarboties ar RK, lai palielinātu vadošo iestāžu informētību un uzlabotu to spējas iespējami pilnvērtīgāk izmantot ar zaļo kursu saistītās iespējas, un vienlaikus nodrošināt vietējām un reģionālajām pašvaldībām tiešāku piekļuvi ES līdzekļiem, lai tās varētu sasniegt zaļā kursa mērķus, un, paātrinot Eiropas pārrobežu mehānisma ieviešanu, atbalstīt it sevišķi pierobežas reģionus;

popularizēt Klimata paktu gan kā kopīgu projektu, kura mērķis ir vietējo un reģionālo pašvaldību, Eiropas iestāžu un iedzīvotāju ciešāka sadarbība, lai ierobežotu klimata pārmaiņas un vienlaikus pārvarētu Covid-19 pandēmijas izraisīto ekonomikas krīzi, gan kā satvaru, kas vieno visas ieinteresētās personas, lai izstrādātu un īstenotu vietējos klimata paktus un apmainītos ar labas prakses piemēriem;

8.	izveidot Zaļas atveseļošanās forumu, kurā RK, Eiropas Komisija, vietējās un reģionālās pašvaldības un citas ieinteresētās personas var sadarboties, lai jaunajā pēcpandēmijas atveseļošanās satvarā īstenotu zaļo kursu;

nodrošināt, ka zaļā kursa paredzētais nulles piesārņojuma mērķis, kas izvirzīts, lai panāktu no toksikantiem brīvu vidi, tiek saglabāts kā būtisks zaļās atveseļošanās elements. Vērienīgs gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns ir neaizstājams, it īpaši, lai sekmētu veselības aizsardzību;

10.

izvirzīt vērienīgākus mērķus turpmākajā ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, lai apturētu pašlaik vērojamo bioloģiskās daudzveidības zudumu un ES varētu pasaules mērogā uzņemties vadošo lomu bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un atjaunošanā, kas ir būtisks faktors centienos novērst vai samazināt turpmāko pandēmiju ietekmi; veicināt ātru ES meža stratēģijas īstenošanu un nodrošināt atbilstošu mehānismu izveidi, kas pavērtu iespēju labas prakses piemēru apmaiņai un izplatīšanai;

11.

īstenot stratēģijā “No lauka līdz galdam” paredzētās iniciatīvas, kas veicina ilgtspējīgu un vietēju pārtikas ražošanu, un tādā veidā sekmēt bioloģiskās daudzveidības, augsnes, ūdens un jūras vides aizsardzību un nodrošināt ES lauksaimniekiem atbilstošu ienākumu līmeni, vienlaikus nodrošinot lauksaimniecības produktu ražotājiem taisnīgas tirgus cenas taisnīgā tirgus pozīcijā un šajā nolūkā vispārēji saistošā veidā pielāgojot ražošanu tirgus pieprasījumam, it īpaši tirgus krīzes situācijā; nodrošināt, ka lauksaimniekiem un lauku apvidiem tiek sniegta palīdzība to strukturālo pārmaiņu veikšanā, kas vajadzīgas, lai panāktu virzību uz ilgtspējīgākām pārtikas sistēmām;

12.

izstrādāt rīcības plānu Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai, kas palīdzēs stiprināt ES sociālo dimensiju un mazināt pašreizējās zaļās un digitālās pārejas ietekmi; uzsver, ka Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai piemīt izteikts teritoriālais komponents un ka sociālo rezultātu pārskatā, kas pašlaik atspoguļo tikai valstu vidējos rādītājus, būtu papildus jāiekļauj reģionālie dati;

13.	Eiropas sociālā pīlāra īstenošanas plānā iekļaut Eiropas Garantiju bērniem, kas pievēršas bērnu nabadzības un atstumtības izskaušanai Eiropas Savienībā;

14.

analizēt sociālās ekonomikas potenciālu un sagatavot “Sociālās ekonomikas rīcības plānu”, ar kuru tās pamatprincipi tiktu integrēti dažādās Eiropas Savienības sociālekonomiskās politikas jomās, tādējādi sekmējot zaļu un taisnīgu pārveidi un centienus pēc Covid-19 pandēmijas īstenot atveseļošanās plānu, ar ko tiek novērsta plaisa starp izglītību, prasmēm un darbvietām, prioritāri tiek mazināts jauniešu bezdarbs un veicināts dzimumu līdzsvars;

15.	ierosināt vērienīgu Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, kurā ņemts vērā gan ilgtspējīgu publisko finanšu mērķis, gan pieredze, kas gūta no koronavīrusa izraisītās krīzes;

16.	sekmēt pūliņus piesaistīt publiskos un privātos ieguldījumus, kas var konkrēti ietekmēt reālo ekonomiku vietējā un reģionālajā līmenī, sevišķu uzmanību pievēršot tālāko reģionu īpašajai situācijai;

17.

steidzami ierosināt radikālu Eiropas pusgada un ES ekonomikas pārvaldības reformu, pārvēršot to par pārredzamu, iekļaujošu un demokrātisku procesu. Atveseļošanas un noturības mehānisma (RRF) ciešā saikne ar Eiropas pusgadu liek reformas veikt vēl steidzamāk, lai novērstu atveseļošanas plānu tālāku centralizāciju un lejupēju pieeju, kas apdraudētu iespēju par prioritāti noteikt ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju dalībvalstu starpā un to iekšienē un kvalitatīvus publiskos ieguldījumus, kas nepieciešami ES ilgtspējīgai atveseļošanai. Reformētā Eiropas pusgadā kā vispārējā Eiropas ekonomikas stratēģijā, ar ko visā Eiropas Savienībā īsteno ilgtspējīgas attīstības mērķus, būtu jāintegrē partnerības, daudzlīmeņu pārvaldības un teritoriālās dimensijas principi, pamatojoties uz RK priekšlikumu par rīcības kodeksu vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai Eiropas pusgadā valsts līmenī un Eiropas Reģionu komitejas līdzdalībai tajā Eiropas līmenī;

18.

risināt tādu problēmu kā Eiropas vērtības radīšanas ķēžu neaizsargātība, kas atklājās Covid-19 krīzes laikā; apzināt šo ķēžu vājākos posmus un dažādot to piegādātājus, mazināt to atkarību no atsevišķām valstīm, ilgtspējīgi stiprināt Eiropas industriālo bāzi un nodrošināt ES stratēģisko industriālo neatkarību; visu ES rūpniecības politikas pasākumu centrā izvirzīt klasteru politiku, kas ir piemērota mērķim Eiropā attīstīt pasaules klases klasterus, kuri vieno reģionālos klasterus, tīklus un ekosistēmas;

19.

uzstāt, ka jāuzlabo ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošana, un uzsvars jāliek uz tirdzniecības nolīgumu, tostarp gaidāmā nolīguma ar Apvienoto Karalisti, sociālekonomiskās un teritoriālās ietekmes uzlabošanu; tāpēc veikt detalizētāku sektorālu un ģeogrāfisku analīzi un vienlaikus brīvās tirdzniecības nolīgumos paredzēt stingrākus tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības nosacījumus; piekrīt Eiropas Komisijai, ka brīva, godīga un atvērta tirdzniecība ir īstenojama tikai ar spēcīgu un efektīvu Pasaules Tirdzniecības organizāciju (PTO), un atbalsta Komisijas nodomu ierosināt iniciatīvu visaptverošai PTO reformai;

20.	nodrošināt, ka vietējās un reģionālās pašvaldības tiek visaptveroši iesaistītas 2021.–2027. gada partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā;

21.

nodrošināt, ka elastīgākā pieeja, kas tika pieļauta attiecībā uz kohēzijas fondu izmantošanu un valsts atbalsta noteikumu piemērošanu un kas ir vajadzīga, lai atbalstītu reģionu un pilsētu un lauku apvidu atveseļošanos no Covid-19 krīzes, neizraisa pilnvaru centralizāciju un neatņem vietējām un reģionālajām pašvaldībām to prerogatīvas;

22.	izmantot pieredzi, kas gūta saistībā ar ES pilsētprogrammu un atjaunoto Leipcigas hartu, un paredzēt, ka rīkojams pilsētu samits par pilsētu ilgtspējīgu attīstību;

23.	balstīties uz “renovācijas viļņa” priekšlikumu un uz 2018. gada novembrī pieņemto Pilsētvides partnerības rīcības plānu mājokļu jomā, lai sagatavotu Eiropas mājokļu programmu, ar kuru mājokļu jautājums tiktu integrēts dažādās ES rīcībpolitikās, kas šo jautājumu ietekmē;

24.

ierosināt saskaņotu un vērienīgu ES lauku apvidu programmu, kas būtu īpaši vērsta uz attālām teritorijām, kuras bieži vien ir atstātas novārtā, un tā veidot ciešāku saikni ar iedzīvotājiem, kuri dzīvo lauku apvidos un kuri pēc definīcijas ir izolēti no centralizētām pārvaldības sistēmām. Lauku pilsētu un kopienu atdzīvināšana palīdzētu atspoguļot, kā konkrēti izpaužas ES sniegtais atbalsts, un stiprinātu tās leģitimitāti vietējā līmenī;

25.

efektīvi reaģēt uz problēmām, ar kurām saskaras Eiropas tūrisma nozare, un šim mērķim paredzēt gan īstermiņa finansējumu, gan ilgtermiņa krīzes pārvarēšanas stratēģiju, kas nākotnē uzlabos nozares noturību un ilgtspēju. Tāpēc kohēzijas politikai ES ilgtermiņa budžetā 2021.–2027. gadam ir jānodrošina kultūras un tūrisma potenciāla labāka izmantošana. Prioritātes joprojām ir ekonomikas konkurētspēja, ko panāk ar pētniecību un inovāciju, digitālā pāreja, kā arī Eiropas tūrisma programma;

26.

īstenot atjaunināto Digitālās izglītības rīcības plānu, lai pilnībā ņemtu vērā Covid-19 ietekmi un jaunos izglītības un apmācības nosacījumus. Rīcības plānam būtu arī jādarbojas kā katalizatoram tālmācības instrumentu straujai ieviešanai reģionos, pilsētās un lauku apvidos, kā arī mazāk attīstītos reģionos, it īpaši skolās, un tāpēc digitālajām prasmēm un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmēm ir jākļūst par neatņemamu mūžizglītības sastāvdaļu un plānam ir jākalpo kā platformai, kurā notiek labas prakses piemēru apmaiņa starp Eiropas pilsētām un reģioniem, kā arī citām pasaules vietām;

27.

aktīvi iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības digitālā vienotā tirgus izveides pabeigšanā, balstoties uz to svarīgo lomu digitālo pakalpojumu sniegšanā iedzīvotājiem un digitālās infrastruktūras izveidē un pārvaldībā; nodrošināt, ka rūpīgi tiek pārraudzīti un novērtēti ilgtspējīgas digitālās pārveides procesi Eiropas reģionos un pilsētās un ka īpaša vērība tiek pievērsta pilsētu un lauku apvidu atšķirībām;

28.

nodrošināt lielāku finansējumu ātrai un visaptverošai digitālās infrastruktūras un it īpaši 5G izvēršanai Eiropas Savienībā un palielināt iedzīvotāju izpratni par šiem centieniem, tostarp izmantojot topošo ES Atveseļošanas fondu un vienlaikus garantējot ātrāka platjoslas pieslēguma pieejamību un nepieciešamo aprīkojumu lauku, kalnu, salu, tālākajos un demogrāfisko problēmu skartajos reģionos;

29.

atbalstīt Eiropas izglītības telpas izveidi līdz 2025. gadam ciešā sinerģijā ar Eiropas pētniecības telpu, lai nodrošinātu kvalitatīvi augstvērtīgu izglītību un apmācību, kā arī vienlīdzību un taisnīgumu izglītības jomā un tādā veidā reaģētu uz demogrāfiskajām pārmaiņām un intelektuālā darbaspēka emigrāciju; turpmāk iesaistīt Reģionu komiteju izglītības un apmācības politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kā arī atjauninātās Prasmju programmas Eiropai un Digitālās izglītības rīcības plāna īstenošanā;

30.	sniegt zinātniski pamatotu novērtējumu par Covid-19 ietekmi uz demogrāfiskajām pārmaiņām un nodrošināt, ka turpmākie lēmumi tiek pielāgoti vietējām vajadzībām un īpatnībām;

31.

par prioritāti noteikt atbalstu organizācijām, tostarp bezpeļņas organizācijām, kā arī MVU, individuāliem māksliniekiem un cilvēkiem, kas nodarbināti kultūras un radošajās nozarēs, kuras ir īpaši cietušas no Covid-19 uzliesmojuma. Centienos uzlabot pašreizējo ES stratēģisko satvaru kultūras jomai un nākamajā programmā “Radošā Eiropa” īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiktu stiprināta un aizsargāta Eiropas bagātīgā kultūras struktūra, kā arī reģionālās un vietējās īpatnības un mantojums;

32.

nodrošināt, ka pēckrīzes palīdzība, ko Savienība sniegs kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, sasniedz vietējās kopienas un ka vietējās un reģionālās pašvaldības, kurām ir būtiska loma centienos nodrošināt demokrātisko leģitimitāti ES iesaistei šajās valstīs, tiek pietiekami plaši iesaistītas un ka tām tiek dotas iespējas; vienlaikus jāturpina uzsvērt un novērst draudus, ko rada “vietējā līmenī vērojama valsts nozagšana”, kura apdraud demokrātijas pamatus;

33.

palielināt ES atbalstu, kas paredzēts partnervalstu, it īpaši Vidusjūras dienvidu reģiona valstu un Austrumu partnerības valstu vietējo un reģionālo pašvaldību un to apvienību vajadzībām, lai radītu jaunu impulsu decentralizācijas reformām un uzlabotu rezultātus pārvaldības jomā, kā arī palielinātu ES politikas pasākumu sniegtā labuma pamanāmību visās partnervalstīs un pārvaldības līmeņos. Šajā saistībā būtu jāizveido Austrumu partnerības Publiskās pārvaldes skola, kā ierosināts kopīgajā paziņojumā par Austrumu partnerības politiku pēc 2020. gada;

34.

veicināt ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, tostarp aktīvi iesaistot partnervalstu vietējās un reģionālās pašvaldības un atbalstot partneru sadarbības pasākumus partnerības un solidaritātes garā, kā arī īpaši ņemot vērā Covid-19 pandēmijas lielo globālo ietekmi un tās ierobežošanas pasākumus;

35.	iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības ES dzimumu līdztiesības stratēģijas īstenošanā un uzraudzībā un iekļaut tajā izturētspējas stiprināšanas pasākumus un instrumentus pret Covid-19 krīzes ietekmi uz dzimumu līdztiesības jautājumiem;

36.

izmantot konferenci par Eiropas nākotni kā savlaicīgu iespēju kopā ar iedzīvotājiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām sākt pārdomas gan par Eiropas Savienību kā projektu, kura pamatā ir tādas pamatvērtības kā demokrātija, pamattiesības un tiesiskums, gan arī par veicamajām pārmaiņām tās pašreizējā iestāžu sistēmā, lai paaugstinātu tās efektivitāti un stiprinātu tās leģitimitāti, kā arī palielinātu iedzīvotāju izpratni par līdzatbildību par Eiropas projektu;

37.

visās konferences par Eiropas nākotni struktūrās visaptveroši iesaistīt Reģionu komiteju, kā arī valstu parlamentus un reģionālos parlamentus ar likumdošanas pilnvarām, tādā veidā procesu iespējami tuvinot iedzīvotājiem; sadarboties ar Reģionu komiteju, lai izstrādātu izmēģinājuma modeli pastāvīgam un strukturētam dialogam ar iedzīvotājiem; šādā dialogā jāpiedalās vietējām un reģionālajām pašvaldībām un jānodrošina divvirzienu saziņa starp iedzīvotājiem un ES iestādēm, jo tā ilgtermiņā varētu kalpot ES lēmumu pieņemšanas uzlabošanai;

38.

pastiprināt centienus apkarot dezinformāciju, tostarp vietējā un reģionālajā līmenī, un tāpēc atbalstīt neatkarīgus faktu pārbaudītājus, plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes apguvi un kvalitatīvu žurnālistiku, vienlaikus uzsverot, ka dezinformācijas apkarošanu nedrīkst izmantot kā attaisnojumu cenzūrai vai vārda brīvības ierobežošanai;

39.

migrācijas, integrācijas un patvēruma politikā īstenot visaptverošu pieeju, balstoties uz cilvēka pamattiesību respektēšanas, subsidiaritātes un solidaritātes principiem un ES un tās dalībvalstu starptautiskajām saistībām; nodrošināt labākus kopējos centienus saistībā ar ES ārējo robežu labāku aizsardzību un sadarbībā ar ES partneriem un izcelsmes un tranzīta valstīm pastiprināt cīņu pret neatbilstīgu migrāciju un cilvēku tirdzniecību; palielināt atbalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistībā ar to būtisko lomu integrācijas politikas pasākumu īstenošanā;

40.

turpināt veiksmīgo sadarbību ar Reģionu komiteju labāka regulējuma jomā un “aktīvas subsidiaritātes” koncepcijas popularizēšanā, it īpaši izmantojot iniciatīvu “Reģionālo centru (RegHub) tīkls ES politikas īstenošanas pārskatīšanai” un tās jauno lomu platformā “Gatavi nākotnei”, kā arī atbalstot RK centienus izveidot RegHub 2.0, lai tā varētu vēl efektīvāk nodrošinot savlaicīgu atgriezenisko saiti, kuras pamatā ir lietotāju gūtā pieredze ES politikas īstenošanā vietējā un reģionālajā līmenī; apstiprināt un izvērst šos principus gatavotajā paziņojumā par labāku regulējumu;

41.

ņemt vērā reģionu parlamentu debates par Eiropas Komisijas turpmāko darba programmu; tās tika rīkotas pēc Eiropas Komisijas Subsidiaritātes un proporcionalitātes jautājumu darba grupas secinājumu publicēšanas un pēc Eiropas Reģionu komitejas un Eiropas Reģionālo likumdevēju konferences (CALRE) uzsāktā izmēģinājuma projekta.

RK uzdod priekšsēdētājam iesniegt šo rezolūciju ES iestādēm un ES Padomes prezidentvalstīm.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) COM(2020) 440 final.

RK 139. plenārsesija, izmantojot Interactio (hibrīdformāts), 30.6.2020.–2.7.2020.

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/21

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana – reģionālā un vietējā perspektīva”

(2020/C 324/04)

Ziņotājs:

Michael MURPHY (IE/PPE), Tiperēri grāfistes padomes loceklis

Atsauces dokuments:

Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu 2018. gada 1. janvāris – 2018. gada 31. decembris

COM(2019) 455 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vispārīgas piezīmes

atzinīgi vērtē Komisijas sniegto gada ziņojumu par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu; uzskata, ka tas ir ne tikai būtisks solis virzībā uz lielāku pārredzamību, bet arī efektīvs instruments, kas dod iespēju sniegt sabiedrībai objektīvu vispārīgo informāciju par ES apspriestajiem tirdzniecības nolīgumiem;

uzsver nozīmīgās iespējas, ko ES tirdzniecības politika paver ES mērķu īstenošanai it īpaši tādās jomās kā ilgtspējīga izaugsme, ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošana, nodarbinātība, darbvietu radīšana un ieguldījumi Eiropas Savienībā. Tomēr vienlaikus saprot, ka Covid-19 krīze ir ievērojams trieciens Eiropas un pasaules ekonomikai un izkropļos globālās tirdzniecības iespējas Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Saskaņā ar Tirdzniecības ģenerāldirektorāta nesen veiktu pētījumu 2020. gadā ir sagaidāms globālās tirdzniecības samazinājums par 10–16 %. Attiecībā uz ES-27 valstīm tiek prognozēts samazinājums no 9 % līdz 15 % apmērā eksportam ārpus ES-27, proti, eksports ārpus ES-27 samazināsies par 282–470 miljardiem EUR (1);

vēlreiz norāda, ka Eiropas Savienībā 36 miljonus darbvietu nodrošina eksports uz trešajām valstīm un ka no šiem nodarbinātajiem 13,7 miljoni ir sievietes. No 2000. gada līdz 2017. gadam to darbvietu skaits, kuras atkarīgas no eksporta uz trešajām valstīm, pieauga par 66 % (tie ir vēl 14,3 miljoni darbvietu). Visu ES darbvietu kopskaitā to darbvietu īpatsvars, kuras rada preču un pakalpojumu tirdzniecība trešajām valstīm, pieaudzis no 10,1 % 2000. gadā līdz 15,3 % 2017. gadā (2); ar bažām norāda, ka pēc SDO aplēsēm Covid-19 pandēmijas dēļ 2020. gadā vien Eiropā tiks zaudēti 12 miljoni darbvietu;

uzsver, cik svarīga ir brīva, uz noteikumiem balstīta starptautiskā tirdzniecība, kas sniedz labumu visiem tirdzniecības partneriem. RK aicina Komisiju arī turpmāk aizstāvēt ES tirdzniecības intereses un cīnīties pret pieaugošo protekcionisma tendenci;

atzīmē, ka ES brīvās tirdzniecības nolīgumu ietekme ir jūtama reģionālā līmenī. Tāpēc RK aicina Komisiju regulāri to informēt un sarunās savlaicīgi ņemt vērā tirdzniecības iespējamo ietekmi uz vietējo un reģionālo līmeni;

uzskata, ka brīvās tirdzniecības nolīgumiem vajadzētu būt pielāgotiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem tāpat kā šiem uzņēmumiem vajadzētu būt pielāgotiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem; šajā saistībā norāda uz vietējo un reģionālo pašvaldību būtisko lomu vietējo MVU informēšanā par brīvās tirdzniecības nolīgumiem;

uzsver, ka visi pārvaldes līmeņi ir kopīgi atbildīgi par globalizācijas radīto priekšrocību taisnīgu sadali un negatīvās ietekmes mazināšanu;

pauž bažas par to, ka PTO noteikumiem neatbilstošu pasākumu eskalācija un jaunas ar tarifiem nesaistītas, diskriminējošas kārtības ieviešana var radīt pārmērīgu savstarpējo noteikumu slogu tiktāl, ka tas varētu kļūt par ierastu parādību pasaules tirdzniecībā; uzskata, ka pastāvošās ES atbalsta programmas un to uzraudzības kārtība būtu jāpārskata, vienlaikus ievērojot ES spēkā esošos konkurences noteikumus, un, atvieglojot slogu, jāatbalsta reģioni, kurus negatīvi ietekmē tirdzniecības kari;

atzinīgi vērtē to, ka 2017. gada 22. decembrī Komisija izveidoja Tirdzniecības nolīgumu ekspertu grupu, lai ES tirdzniecības politikā palielinātu pārredzamību un iekļautību; tomēr norāda, ka neviens no 28 tās ekspertiem (3) nepārstāv nedz kādu vietējo vai reģionālo pašvaldību, nedz to apvienību; aicina Komisiju saglabāt gan ekspertu grupu tās pašreizējā veidolā, gan RK novērotājas statusu. Gadījumā, ja ekspertu grupas pamatstruktūra tiktu mainīta, RK vēlas tikt uzaicināta kļūt par tās dalībnieci;

10.

atzinīgi vērtē to, ka preferenciālas tirdzniecības nolīgumi aptver 29–31 % ES tirdzniecības;

Ar Covid-19 saistīti ieteikumi

11.

atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par tirdzniecības politikas pārskatīšanas procesa uzsākšanu, kura rezultātā līdz gada beigām ir paredzēts izstrādāt jaunu stratēģiju. Tomēr RK aicina Komisiju nodrošināt, lai šajā pārskatīšanā rūpīgi un uzmanīgi tiktu izskatīts jautājums par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu dalībvalstu reģionos un pilsētās;

12.

Covid-19 pandēmija parādīja, ka pasaules valstu ekonomikas savstarpēji ir cieši saistītas un ka krīzes laikā neviena valsts nevar individuāli nodrošināt savas vajadzības. Tāpēc RK mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu pie PTO reformas, lai nodrošinātu taisnīgu, atvērtu un uz noteikumiem balstītu pasaules tirdzniecības sistēmu. Komiteja arī norāda, ka gadījumos, kad tiek izkropļota globālā konkurence, ES ir pilnībā jāizmanto savi tirdzniecības aizsardzības instrumenti un jāizstrādā jauni instrumenti, lai vērstos pret tirgu kropļojošu praksi trešās valstīs.

13.

mudina Eiropas Komisiju turpināt darbu, lai novērstu ārvalstu subsīdiju radītus konkurences izkropļojumus vienotajā tirgū. Šajā sakarā RK sagaida Komisijas baltās grāmatas par ārvalstu subsīdiju instrumentu publicēšanu. Progress šajā jomā ir īpaši svarīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ES uzņēmumiem tādās jomās kā publiskais iepirkums;

14.

norāda, ka tieši reģioni un to valdības, risinādami jautājumus, kas saistīti ar krīzes ietekmi uz veselību un ekonomiku, ir priekšējās pozīcijās tās pārvarēšanā. Tādēļ Komiteja uzskata, ka ES ir jāveido būtiski svarīga aprīkojuma stratēģiskie krājumi, lai reģionus sagatavotu iespējamām pandēmijām nākotnē. Šajā sakarā RK atzinīgi vērtē Komisijas koncepciju par “atvērtu stratēģisko autonomiju”, kas paredzēta, lai dažādotu globālās piegādes ķēdes, kā arī repatriētu dažu kritiski svarīgu materiālu ražošanu;

15.

atzinīgi vērtē jauno 27. maija priekšlikumu par DFS, tostarp jauno REACT-EU un Next Generation EU pagaidu palielinājumu. Šajā sakarā RK atzinīgi vērtē kohēzijas politikai piešķirtos papildu līdzekļus, ko var izmantot, lai cīnītos pret krīzes ekonomisko ietekmi, tostarp uz vietas nodrošinot ieguldījumus un likviditāti skartajiem MVU, jo īpaši tiem, kuri darbojas vissmagāk skartajās nozarēs. Tas nodrošinās, ka tiks izglābti daudzi uzņēmumi un darbvietas;

16.

atzinīgi vērtē vairāku ES finansēšanas programmu, tostarp InvestEU, piemērošanas vienkāršošanu, ņemot vērā Covid-19 krīzi. Tomēr RK mudina Eiropas Komisiju turpināt uzlabotas piekļuves finansējumam sistēmas darbību vairākās programmās ārpus pandēmijas, lai Eiropas MVU varētu digitalizāciju un dekarbonizācijas metodes pārvērst rentablās iespējās radīt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un darbvietas;

Visa tirdzniecības nolīgumu potenciāla atraisīšana – reģionu un uzņēmumu perspektīva

17.

visnotaļ piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES uzņēmumi var gūt labumu no ES tirdzniecības nolīgumiem tikai tad, ja tiem ir atbilstoša informācija par šo nolīgumu saturu un ja tie saprot, kā nolīgumi darbojas praksē; uzsver, ka reģionu pārstāvji ir jāiesaista brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanas uzlabošanas darbā; tāpēc uzsver, ka ir svarīgi veidot tādus brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanas plānus, kas būtu pielāgoti katrai konkrētai dalībvalstij, to reģioniem un reģionālajām uzņēmējdarbības interesēm;

18.

ar bažām norāda, ka izcelsmes noteikumu un to administratīvo veidlapu sarežģītība, ko ES tirdzniecības partneri pieprasa, lai piešķirtu preferences ES uzņēmumiem, kā arī pūles, kuras jāvelta preferenciālas izcelsmes pierādīšanai, ir nesamērīgi lielas ES maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem nav tādu pašu resursu kā lielajiem uzņēmumiem;

19.

atkārtoti uzsver savu izsenis pausto nostāju, ka ES tirdzniecības nolīgumi nedrīkst nevienā līmenī liegt pārvaldības iestādēm sniegt, atbalstīt un regulēt sabiedriskos pakalpojumus vai arī paplašināt sabiedrībai piedāvāto pakalpojumu klāstu;

20.

vēlreiz norāda, ka vairums MVU eksporta darbību norisinās galvenokārt vienotajā tirgū (4) un ka tikai aptuveni puse mazo un vidējo uzņēmumu pārdod preces ārpus 28 ES valstīm (5); atzīmē arī, ka eksportējošo MVU atrašanās vieta ir ļoti koncentrēta, proti, sešu dalībvalstu (6) mazie un vidējie uzņēmumi eksportē vairāk nekā divas trešdaļas no visas ES mazo un vidējo uzņēmumu eksportētajām precēm un pakalpojumiem;

21.

uzsver, ka RK un Eiropas Tirdzniecības un rūpniecības kameru apvienības (Eurochambres) nesen veikta aptauja liecina: lai tirdzniecība būtu efektīva, ir (7):

jānovērš ar ES brīvās tirdzniecības nolīgumiem saistīto zināšanu trūkums – jāsniedz praktiska informācija par to, kā MVU var praksē izmantot attiecīgo brīvās tirdzniecības nolīgumu, un jārīko vairāk uzņēmēju aprindu informēšanas pasākumu reģionālajā un vietējā līmenī (apmācība, semināri, darbsemināri, popularizēšanas pasākumi utt.);

b)	jāuzlabo to pieejamo bezmaksas rīku lietošanas ērtums, kuru mērķis ir atbalstīt uzņēmumus un MVU, un jāvairo sabiedrības informētība par šādu rīku pastāvēšanu;

c)	jārisina tāds jautājums kā izcelsmes noteikumu un muitas procedūru sarežģītība un saskaņotības trūkums;

d)	tiešsaistē ātri jāizveido izcelsmes noteikumu bezmaksas kalkulators, kas būtu pirmais papildu atbalsta pasākums ES maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri cenšas izprast ES tirdzniecības nolīgumos iekļautos sarežģītos noteikumus;

22.

uzskata, ka it īpaši dalībvalstu un to vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī ir vairāk jācenšas izplatīt informāciju par starptautiskās tirdzniecības darbību, ņemot vērā, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaši nozīmīga loma, jo tās pazīst vietējos MVU un atrodas to tuvumā; tāpēc uzskata, ka RK un Eiropas Komisija varētu sistemātiski sadarboties, lai izplatītu attiecīgo informāciju un izstrādātu atbilstošus interaktīvus rīkus kā, piemēram, MVU paredzētais Izcelsmes noteikumu kalkulators;

23.

atzinīgi vērtē Komisijas panākumus tāda tiešsaistes portāla izveidē, kas integrēs divas datubāzes, proti, Tirgus piekļuves datubāzi un tirdzniecības palīdzības dienestu;

24.

atzinīgi vērtē pastāvošos instrumentus, kurus Eiropas Komisija izmanto, lai veicinātu un atbalstītu ES mazo un vidējo uzņēmumu tiekšanos uz internacionalizāciju ar mērķi uzlabot savu konkurētspēju pasaules mērogā, un uzsver nepieciešamību šo instrumentu izmantošanā nodrošināt augšupēju pieeju;

25.

pauž bažas par Komisijas ziņojumā minētajiem jautājumiem, kas ar tirdzniecības partneriem nav atrisināti, un it īpaši par to, ka ES produkti joprojām saskaras ar šķēršļiem, kuri kavē piekļuvi vairāku partnervalstu tirgiem. Augsta prioritāte būtu jāpiešķir savstarpējai, nebirokrātiskai tehnisko standartu atzīšanai;

Nodrošināt, lai iesaiste globālā ekonomikā neradītu ES reģionu nevienlīdzību

26.

uzskata: kaut arī vērojama vispārēja ekonomikas izaugsme, ko nodrošina brīvās tirdzniecības nolīgumi, ļoti iespējams, ka negatīvas sekas skars dažas ekonomikas nozares un arī reģionus, kuros tās atrodas;

27.

piekrīt Komisijas viedoklim, ka ES tirdzniecības nolīgumi paver plašas iespējas ES lauksaimniecības produktu eksportam, taču pauž bažas par to, ka starpposma ziņojuma projektā “Tirdzniecības nolīguma ar Mercosur ilgtspējas novērtējums” tiek apgalvots, ka tas negatīvi ietekmēs ES lauksaimniecību un lauku rajonus, tādēļ arī dažas dalībvalstis nolīgumu tā pašreizējā veidolā ir noraidījušas; Komiteja arī uzstāj, ka Mercosur nolīgums ir jāvērtē, ņemot vērā mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Šajā sakarā ES un Mercosur nolīguma ratifikācijai vajadzētu būt atkarīgai no pasākumiem, kas novērš pašreizējo rekordaugsto atmežošanas līmeni Brazīlijas Amazonē;

28.

norāda: RK un Eurochambres sadarbībā veiktā aptauja par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu liecina, ka pēc ES tirdzniecības nolīgumu stāšanās spēkā reģioniem būtiskas problēmas rada palielināts ārvalstu uzņēmumu konkurences spiediens (8);

29.

uzsver: kā norādīts Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta pētījumā (9), kura pamatā ir tirdzniecības plūsmu analīze dažās dalībvalstīs, reģionu eksporta rādītāji ir pozitīvi un cieši saistīti ar IKP, un tirdzniecība ir ļoti koncentrēta dažos reģionos katrā no aplūkotajām dalībvalstīm;

30.

atgādina, ka Komisijas pārdomu dokumentā “Globalizācijas iespēju izmantošana” un pārdomu dokumentā “ES finanšu nākotne” atzīta globalizācijas teritoriāli nevienmērīgā ietekme un norādīts, ka globalizācijas ieguvumi ir plaši izplatīti, taču tās radītās izmaksas bieži vien ir sakopotas vienuviet;

31.

uzsver, ka iepriekš minētā nevienlīdzība ir jānovērš ar rīcību ES līmenī, lai neviens cilvēks vai reģions netiktu atstāts novārtā;

32.

ir visnotaļ pārliecināta, ka teritoriālās ietekmes novērtējumi var būt efektīvs instruments, kas dod iespēju savlaicīgi noteikt un kvantitatīvi aplēst tirdzniecības nolīgumu iespējamo asimetrisko ietekmi uz Eiropas reģioniem un tādā veidā dod attiecīgajām teritorijām iespēju sagatavot atbilstošus publiskās politikas pasākumus ietekmes mazināšanai; uzskata, ka tas ir būtisks elements stabilas, pārredzamas un uz konkrētiem datiem balstītas tirdzniecības politikas formulēšanā;

33.

īpaši uzsver, ka kohēzijas politikai ir svarīga loma ES teritoriju konkurētspējas uzlabošanā, jo ar tās palīdzību tiek veikti mērķorientēti un konkrētās teritorijas vajadzībām pielāgoti ieguldījumi tādās nozīmīgās jomās kā tīkla infrastruktūra, pētniecība un inovācija, MVU, IT pakalpojumi, vides un klimata aizsardzība, kvalitatīva nodarbinātība un sociālā iekļautība;

34.

atgādina: ja ES izšķirsies par tālāku tirdzniecības liberalizāciju, ir svarīgi, ņemot vērā spēcīgos pierādījumus, ko snieguši reģionālie starptautiskās tirdzniecības modeļi, lai pirms jebkādām būtiskām iniciatīvām šajā jomā, tiktu veikts ietekmes novērtējums un tajā galvenā uzmanība būtu vērsta uz iespējamo ietekmi nacionālā līmenī, bet jo īpaši vietējā un reģionālā līmenī;

35.

atzinīgi vērtē to, ka Komisija savā 2020. gada maija atveseļošanas plānā Eiropai ir ierosinājusi stiprināt savus ārkārtas instrumentus, tostarp Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (EGF) un padarīt tos elastīgākus, lai vajadzības gadījumā resursus varētu izmantot ātri un atbilstošā apjomā. RK cer, ka Komisija ātri nāks klajā ar savu priekšlikumu, un atkārtoti norāda (10), ka atbilstības robežvērtības finansēšanas periodā no 2021. gada līdz 2027. gadam bija paredzētas salīdzinoši augstas (vismaz 250 atlaišanas gadījumi) (11) un ar nelielu budžetu, proti, 225 miljoni EUR gadā;

Tirdzniecības politika kā nozīmīgs ilgtspējas stiprināšanas instruments

36.

ir visnotaļ pārliecināta, ka tirdzniecības politikas loma ir ļoti svarīga, jo ar tās palīdzību ir iespējams panākt, lai globalizācijai būtu pozitīva ekonomiska, sociāla, teritoriāla un ekoloģiska ietekme uz cilvēkiem un uzņēmumiem Eiropā un citviet pasaulē;

37.

vēlreiz norāda uz Eirobarometra 2019. gadā veikto īpašo aptauju (12), kura liecina, ka ir palielinājies to respondentu īpatsvars, kuri norādījuši, ka viņus satrauc starptautiskās tirdzniecības negatīvā ietekme uz vidi, un kurā arī konstatēts, ka ir palielinājies to respondentu skaits, kas uzskata, ka negūst labumu no starptautiskās tirdzniecības tās ietekmes uz vidi dēļ;

38.

vēlreiz atzīmē, ka zaļajā kursā tirdzniecības politika būtu jāiekļauj kopā ar ekonomikas, regulējuma un konkurences politiku ar mērķi visaptveroši palīdzēt videi un izvirzīt augstus vides aizsardzības mērķus visai rūpniecībai;

39.

uzskata, ka “oglekļa emisiju pārvirzes” novēršanas mehānismu varētu izmantot, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus; atzīmē tomēr, ka, īstenojot tā pasākumus, ir jāpanāk ar vidi, tirdzniecību un taisnīgumu saistīto apsvērumu līdzsvars, lai neizraisītu represijas pret eksportu no ES valstīm, tādā veidā kaitējot ES rūpniecībai;

40.

visnotaļ atbalsta Komisijas 15 punktu rīcības plānu kā svarīgu instrumentu, ko izmantot, lai paaugstinātu visos mūsdienu ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļu efektivitāti; tomēr to var īstenot tikai ar atbilstīgām klauzulām, kas nodrošina ilgtspējas prasību izpildāmību, pārbaudāmību un to neizpildes sodāmību;

41.

saistībā ar jautājumu, vai tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas noteikumu neievērošanai būtu jārada konkrētas tirdzniecības (ar tirdzniecību saistītas) sekas, piekrīt viedoklim, ka ir jāparedz arī sankciju mehānismi gadījumam, ja kāda valsts rada negodīgu konkurenci, piemēram, apejot SDO pamatstandartus vai ilgtspējas standartus;

42.

uzsver nepieciešamību ar nesaistošu pasākumu palīdzību un, pilnveidojot ES un dalībvalstu diplomātisko resursu izmantošanu, uzlabot ES tirdzniecības nolīgumu ilgtspējīgas attīstības sadaļu īstenošanu;

43.

turklāt aicina ES tirdzniecības nolīgumos iekļaut stingrus noteikumus par nepareizi vai ļaunprātīgi noteiktām transfertcenām un par biržā kotētu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas;

44.

piekrīt viedoklim, ka tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas, ja tirdzniecībā to noteikumi tiek ievēroti, var uzlabot stāvokli, piemēram, veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, vides aizsardzību un klimata pārmaiņu ierobežošanu un sekmēt efektīvas un ilgtspējīgas pārmaiņas trešo valstu politikā (13); vienlaikus tomēr atzīmē, ka minētie jautājumi pēc definīcijas ir jārisina demokrātiskā ceļā un attiecīgās valsts konstitucionālajā satvarā;

45.

šajā saistībā atzinīgi vērtē Komisijas lēmumu iecelt galveno tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugu, kas cieši sekotu līdzi ES tirdzniecības nolīgumos iekļauto klimata, vides un darba aizsardzības noteikumu ievērošanai, un ir pārliecināta, ka galvenais tirdzniecības nolīgumu izpildes uzraugs izveidos stabilus kanālus saziņai ar pilsonisko sabiedrību un vietējām un reģionālajām pašvaldībām; aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, lai tirdzniecības noteikumu izpildes birojam būtu piešķirti pietiekami resursi noteikto mērķu sasniegšanai;

46.

šajā kontekstā tomēr atsaucas uz RK pētījumu “ES sarunu par tirdzniecības nolīgumiem demokrātiskā dimensija: iedzīvotāju un vietējo un reģionālo pašvaldību loma un atbildība”, kurā uzsvērts, ka tikai ar informācijas pieejamību vien nepietiek, lai nodrošinātu pārredzamu un līdzdalīgu procesu, un ka valsts un vietējā līmenī īpaša uzmanība jāpievērš mehānismiem, kuru uzdevums ir garantēt piekļuvi šādai informācijai; jo īpaši vietējās un reģionālās pašvaldības bieži uzsver, ka trūkst oficiālu mehānismu, kas tirdzniecības politikas jomā dotu iespēju veidot dialogu ar atbilstošām nacionālā līmeņa iestādēm, un šis trūkums ir vēl izteiktāks ES līmenī;

47.

vienlaikus ir pārliecināta, ka ES tirdzniecības politika nedrīkst apdraudēt ES attīstības palīdzības sniegšanu trešām valstīm, un attiecībā uz ekonomiski trauslākiem reģioniem aicina veidot līdzsvarotu pieeju brīvajai tirdzniecībai; atgādina, ka svarīga nozīme ir gan brīvai, gan taisnīgai tirdzniecībai, un uzsver, ka gan starpreģionālā, gan reģionu iekšējā ekonomiskā integrācija var samazināt nabadzību. Aicina nodrošināt lielāku politikas saskaņotību starptautiskajā tirdzniecībā un attīstības jomās; ņem vērā ES pāreju no starptautiskās attīstības palīdzības uz vienlīdzīgāku partnerības pieeju;

Īpašu attīstības tendenču negatīvās ietekmes mazināšana noteiktās nozarēs un reģionos

48.

aicina visus institucionālos dalībniekus īpašu uzmanību pievērst ES-27 reģionu un AK tirdzniecības saiknēm, kas lielā mērā noteiks to, kā AK izstāšanās no Eiropas Savienības ietekmēs attiecīgo reģionu ekonomiku; būtu jāizstrādā atbilstoši pasākumi tiem sektoriem un teritorijām, kas cietīs no īpaši negatīvas ietekmes;

49.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas 2020. gada 3. februāra ieteikumus Padomei sākt sarunas par jaunu partnerību ar Apvienoto Karalisti; ir pārliecināta, ka EK ir jārūpējas, lai, apspriežot līgumu, tiktu aizstāvētas ES intereses;

50.

norāda uz Spānijas delegācijas Reģionu komitejā nostājas dokumentu (14) un pauž nožēlu par to, ka Amerikas Savienoto Valstu pieņemtais lēmums reaģēt uz ES un dažu dalībvalstu valdību piešķirto atbalstu gaisa kuģu ražotājam Airbus un ieviest papildu tarifus Eiropas ražojumiem 7,496 miljardu USD apmērā galvenokārt ietekmēs lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktus, kas ražoti ES dalībvalstīs;

51.

uzsver, ka ASV tērauda tarifi ir izraisījuši nopietnas novirzes tirdzniecības plūsmās, un tādēļ tērauda ražojumi no trešām valstīm aizvien vairāk ienāk Eiropas tirgū. Lai novērstu turpmāku kaitējumu vietējiem tērauda ražošanas uzņēmumiem, ES tērauda nozares aizsardzības pasākumu efektivitāte būtu atkārtoti jāizvērtē, ņemot vērā nelabvēlīgus ekonomiskos apstākļus tērauda rūpniecībā. Šajā sakarā būtu skaidri jārisina jautājums par līdzšinējā tarifu kvotu paaugstinājuma atcelšanu;

Vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšana ES uzņēmumiem uz noteikumiem balstītā tirdzniecības sistēmā

52.

atgādina, ka pret ES sankcijām, kas dažādu ģeopolitisku, ar tirdzniecību nesaistītu iemeslu dēļ ir noteiktas trešām valstīm, tiek noteiktas atbildes sankcijas, kas nesamērīgi skar dažus reģionus, kuriem ar šīm trešām valstīm ir izveidojušās tirdzniecības saites; uzskata, ka ir jāatrod pareizais līdzsvars starp kompensācijas pasākumiem un konkurences saglabāšanu un ka ir jāpārskata pašreizējās ES atbalsta programmas, lai varētu atbalstīt tos reģionus, kurus negatīvi ietekmējuši tirdzniecības kari;

53.

vērš uzmanību uz nesenajiem aicinājumiem īstenot izlēmīgāku ES tirdzniecības politiku, kas aizsargātu tehnoloģijas, uzņēmumus un tirgus pret negodīgu tirdzniecības praksi no ārpuses, un uzskata, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga proaktīvāka tirdzniecības politika, kura spētu aizsargāt savus uzņēmumus gan ar atbilstošiem kompensācijas pasākumiem, kas atbilst pēdējā laikā vērtības radīšanas ķēdēs notikušām pārmaiņām, gan ar saistošu tiesisko regulējumu attiecībā uz tirdzniecības konfliktiem; atzinīgi vērtē ES atbalstu multilaterālismam un vairākām izskanējušām idejām par to, kā reformējama PTO, un ka Komisija izraudzījusies proaktīvu nostāju tādā jautājumā kā strupceļš saistībā ar PTO Apelācijas institūciju, t. i., pagaidu strīdu izšķiršanas kārtību starp ES un Kanādu un starp ES un Norvēģiju;

54.

atzīmē tomēr: kaut arī pamatots ir pieņēmums, ka neviena valsts nevar norobežot sevi no globalizācijas, neciešot milzīgus zaudējumus, reāla ir multilaterālās tirdzniecības sistēmas sabrukuma iespējamība un tāpēc Eiropas Savienībai ir jāapsver plāns “B”;

55.

visnotaļ atbalsta Komisijas priekšlikumu grozīt Izpildes regulu, lai ļautu Komisijai veikt pretpasākumus, ja partneris liedz strīdam sasniegt tādu pakāpi, kad šādu atļauju Komisijai varētu piešķirt;

56.

piekrīt viedoklim, ka Eiropas Savienībai ir jāuzsāk ofensīva, lai nodrošinātu savstarpīgumu un cīnītos pret protekcionismu, kas liedz piekļuvi iepirkuma tirgiem trešās valstīs;

57.

tāpēc pauž nožēlu par progresa trūkumu iestāžu sarunās par pārskatīto priekšlikumu par Starptautiskā iepirkuma aktu (15), kuru Komisija iesniegusi 2016. gadā.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2020/may/tradoc_158764.pdf

(2) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2018/november/tradoc_157516.pdf

(3) http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2017/december/tradoc_156487.pdf

(4) Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), “CETA implementation: SMEs and regions in focus”, pēc RK pasūtījuma veikts pētījums, 2019. gada 18. novembris, pieejams http://www.europarl.europa.eu/thinktank/en/document.html?reference=EPRS_IDA(2019)64417.

(5) Eirobarometra zibensaptauja Nr. 421, “Internationalisation of Small and Medium-sized Enterprises”, 2015. gada oktobris.

(6) Beļģija, Vācija, Spānija, Itālija, Nīderlande un Apvienotā Karaliste.

(7) Eurochambres un RK veikta aptauja “Implementation of Free Trade Agreements – challenges and opportunities for businesses and regions” (“Brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana – izaicinājumi un iespējas uzņēmumiem un reģioniem”), https://cor.europa.eu/en/events/Documents/ECON/Survey_Note_CoR-Eurochambres_Survey_15_November_2019.pdf.

(8) Eiropas Reģionu komitejas un EUROCHAMBRES veiktā aptauja par brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošanu, 2019. gada augusts–oktobris.

(9) Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (EPRS), “Interactions between trade, investment and trends in EU industry: EU regions and international trade”, pēc RK pasūtījuma veikts pētījums, 2017. gada 27. oktobris, pieejams: http://www.europarl.europa.eu/thinktank/lv/document.html?reference=EPRS_STU(2017)608695.

(10) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Teritoriālās izturētspējas uzlabošana: nodrošināt reģionus un pilsētas ar instrumentiem globalizācijas kontekstā” (OV C 54, 13.2.2018., 32. lpp.).

(11) Ņemot vērā it īpaši to, ka līdzvērtīgā ASV programmā (Trade Adjustment Assistance jeb TAA) minimālā atlaisto darbinieku skaita robežvērtība nav noteikta.

(12) https://ec.europa.eu/commfrontoffice/publicopinion/index.cfm/survey/getsurveydetail/instruments/special/surveyky/2246

https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/lv/ip_19_6294

(13) Eiropas Parlaments, “Free trade or geo-economics? Trends in world trade”, Ārējo attiecību politikas departaments, ES ārpolitikas ģenerāldirektorāts, 2019. gada septembris.

(14) Spānijas delegācijas Reģionu komitejā nostāja par tirdzniecības strīdu un jaunu tarifu, kas noteikti lauksaimniecības un lauksaimniecības pārtikas produktiem, ietekmi uz ES reģionālo un vietējo ekonomiku – https://cor.europa.eu/lv/news/Pages/US-tariffs-on-EU-agri-food-products.aspx.

(15) https://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2019/march/tradoc_157728.pdf

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/28

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude”

(2020/C 324/05)

Ziņotājs:

Piotr CAŁBECKI (PL/PPE), Kujāvijas-Pomožes vojevodistes priekšsēdētājs

Atsauces dokumenti:

SEC(2019) 438

SWD(2019) 439

SWD(2019) 440

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

A. Ievada piezīmes

atzinīgi vērtē Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) un Plūdu direktīvas (PD) savlaicīgo atbilstības pārbaudi saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas (ŪPD) 19. panta 2. punktu, kurā ir paredzēts, ka “Komisija pārskatīs šo direktīvu vēlākais 19 gadus pēc tās stāšanās spēkā un ierosinās jebkādus vajadzīgos grozījumus”;

norāda, ka ūdens ir vissvarīgākais sabiedriskais labums un ka tas ir ierobežots resurss, kas jāaizsargā un jāizmanto ilgtspējīgā veidā gan kvalitātes, gan kvantitātes ziņā. Tā aizsardzība un pārvaldība sniedzas pāri reģionālajām un valstu robežām, jo 60 % ES upju baseinu plešas ārpus vienas dalībvalsts teritorijas;

norāda, ka Eiropas Savienības no ūdens atkarīgās nozares ik gadu rada 3,4 triljonus EUR, kas atbilst 26 % no ES gada bruto pievienotās vērtības, un tajās ir nodarbināti aptuveni 44 miljoni cilvēku. Vienlaikus Komiteja pauž bažas par to, ka saskaņā ar aplēsēm tikai 40 % Eiropas virszemes ūdeņu ir labi ekoloģiskās kvalitātes rādītāji un tikai 38 % – labi ķīmiskās kvalitātes rādītāji (1);

saistībā ar Covid-19 pandēmiju aicina uzlabot notekūdeņu sterilizāciju, pastiprināt izpēti par notekūdeņu (melnā un pelēkā ūdens) labāku uzglabāšanu un plašāk izmantot dabā balstītus risinājumus, lai novērstu jebkādu epidemioloģisko apdraudējumu ūdens kvalitātei;

uzsver, ka ūdens ir vides un cilvēku pastāvēšanai būtisks elements. Dalībvalstu vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaši svarīga loma monitoringa, kā arī preventīvu un korektīvu pasākumu veikšanā, lai sasniegtu un garantētu augstu ūdens kvalitāti. Pilsētas un reģioni ir pirmie, kas nodrošina vispārēju ūdens un sanitārijas pieejamību, kura ir viena no cilvēka pamattiesībām. Ir svarīgi novērst zināšanu trūkumu, pārmērīgu birokrātiju un daudzlīmeņu pieejas trūkumu, kas negatīvi ietekmē efektivitāti un var padarīt neiespējamu labas prakses izmantošanu vietējā un reģionālajā līmenī;

norāda uz ūdens nozīmi Eiropas iedzīvotājiem, kuri vienu no pirmajām Eiropas pilsoņu iniciatīvām nolēma veltīt tam, lai pievērstu uzmanību savām bažām par ES ūdens resursu politiku. Direktīvu atbilstības pārbaude izriet arī no Komisijas apņemšanās reaģēt uz Eiropas pilsoņu iniciatīvu Right2Water (2) un uzlabot ūdens un sanitārijas pieejamību;

B. Atbilstības pārbaudes secinājumi

pieņem zināšanai atbilstības pārbaudes secinājumu, ka direktīvas lielā mērā atbilst paredzētajam mērķim un ka ir iespējami daži uzlabojumi. Direktīvas ir palīdzējušas paaugstināt ūdensobjektu aizsardzības un plūdu riska pārvaldības līmeni. Tas, ka ŪPD mērķi vēl nav pilnībā sasniegti, lielā mērā ir izskaidrojams ar nepietiekamu finansējumu, lēnu īstenošanu un vides mērķu nepietiekamu iekļaušanu nozaru politikā, nevis ar trūkumiem tiesību aktos;

atbilstības pārbaudē ķīmiskās vielas ir identificētas kā joma, kurā ir iespējams panākt uzlabojumus un sasniegt labākus rezultātus. Lai gan ir daži pierādījumi, ka ŪPD, VKSD un GŪD ir ļāvušas samazināt ķīmisko piesārņojumu ES ūdeņos, analīze norāda uz trim jomām, kurās pašreizējais tiesiskais regulējums nav optimāls: valstu atšķirības (vietējo piesārņojošo vielu sarakstu dažādība) un robežvērtības, ko tām nevajadzētu pārsniegt; prioritāro vielu saraksts (ilgstošs process), kā arī fakts, ka VKSD un GŪD vērtē cilvēku un vides apdraudējumu, pamatojoties galvenokārt uz atsevišķām vielām, neņemot vērā maisījumu kombinēto ietekmi, un neizbēgami aptver tikai nelielu daļu no vidē esošajām vielām;

norāda, ka dzeramā ūdens resursu kvalitāte joprojām ir apdraudēta; tāpēc pauž nožēlu par to, ka atbilstības pārbaudē nav pievērsta uzmanība tam, kā darbojas un tiek īstenots ŪPD 7. pants par dzeramā ūdens ieguvei izmantoto ūdenstilpju kvalitātes un dzeramā ūdens ražošanā nepieciešamā attīrīšanas līmeņa nepazemināšanu; dzeramā ūdens operatoriem jābūt iespējai paļauties uz augstas kvalitātes ūdens resursiem, lai viņi varētu samazināt attīrīšanas izmaksas; aicina Komisiju un likumdevējus nodrošināt augstus kvalitātes un drošības standartus un politikas saskaņotību, ņemot vērā Dzeramā ūdens direktīvas pārstrādāto redakciju, tostarp tās noteikumus par ūdens pieejamību (3);

10.

pauž vilšanos par to, ka atbilstības pārbaudē netiek padziļināti analizēts, kāda ir Eiropas Savienības Tiesas sprieduma Weser (4) lietā ietekme. ŪPD 4. panta 1. punktā paredzēto kvalitātes pazemināšanas nepieļaušanas un kvalitātes paaugstināšanas noteikumu un 4. panta 4.–7. punktā paredzēto atbrīvojuma klauzulu piemērošana rada juridisku nenoteiktību gan uzņēmējiem, gan iestādēm. Īpaši svarīgi ir arī turpmāk analizēt ietekmi uz darbībām, kas aizsargā vidi (piemēram, notekūdeņu attīrīšanas iekārtām) vai veicina pielāgošanos klimata pārmaiņām un enerģijas un resursu apsaimniekošanu;

11.

uzsver: tā kā atbrīvojumi pašlaik tiek piemēroti vairāk nekā pusei no visiem Eiropas ūdensobjektiem, problēmas panākt sekmīgus rezultātus līdz 2027. gadam, ir, saudzīgi izsakoties, būtiskas, un maz ticams, ka tie tiks sasniegti līdz 2027. gada termiņam; tādēļ uzsver, ka būs ievērojami jāpastiprina centieni, jāpalielina resursi, kā arī jāuzlabo ŪPD īstenošana un izpilde un ka arī pēc 2027. gada ir jāturpina ūdensobjektu aizsardzība saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu;

12.

aicina Komisiju papildināt novērtējumu ar to dalībvalstu pieredzi, kuras piemēro Ūdens pamatdirektīvu saskaņā ar Weser spriedumā noteiktajiem principiem. Bažas raisa tas, ka vairākas valstis direktīvu neīsteno pietiekamā mērā, taču tas nav iemesls neņemt vērā juridiskās problēmas, kas rodas, ja valstis direktīvu īsteno pareizi;

C. Politikas saskaņotība: ŪPD un citi ES tiesību akti

13.

mudina mazināt viensētniecisku pieeju ūdens jomā un panākt labāku atbilstību un saskaņotību starp visiem savstarpēji saistītajiem ES tiesību aktiem, jo īpaši, ņemot vērā klimata pārmaiņu radītās bažas, aprites ekonomiku un jaunu piesārņotāju rašanos. Klimatnoturīga ūdens apsaimniekošana būtu jāintegrē visās ES politikas jomās, un Ūdens pamatdirektīvā būtu jānosaka skaidrs un vērienīgs mērķis gan saistībā ar klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos tām;

14.

uzsver ŪPD un PD saikni ar citām politikas jomām, kurās būtiska nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām, piemēram: zemes plānošana, lauksaimniecība, enerģijas ražošana, it īpaši hidroenerģija (un energoapgāde), ūdens termāla izmantošana siltumapgādei un aukstumapgādei, pārvadāšana pa ūdensceļiem, cilvēku veselība, tūrisms, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas (KNAD) un Nitrātu direktīvas īstenošana utt.;

15.

šajā saistībā atzinīgi vērtē to, ka paralēli tika novērtēta KNAD, kura ir viens no galvenajiem Eiropas notekūdeņu pakalpojumu pīlāriem un kuras novērtējuma rezultāti ir līdzīgi atbilstības pārbaudes rezultātiem: proti, ka ir vajadzīga esošo juridisko instrumentu efektīva un iedarbīga īstenošana, kas radītu būtiskus ieguvumus sabiedrībai un videi. Komiteja tomēr pauž nožēlu par to, ka novērtējumā nav analizēta KNAD efektivitāte attiecībā uz rūpniecisko notekūdeņu novadīšanu kanalizācijas sistēmās un komunālo notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Komiteja pauž nožēlu arī par to, ka nav veikta juridiska analīze par to, kā Ūdens pamatdirektīvas 4. panta un Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas 10. panta, 7. panta un 2. panta 9. punkta nesaskaņotība ietekmē Eiropas efektīvākās notekūdeņu attīrīšanas iekārtas;

16.

turklāt uzsver atšķirības dalībvalstu pieejās attiecībā uz fosforu un eitrofikāciju un mudina panākt lielāku saskaņotību starp KNAD un ŪPD;

17.

uzskata, ka ir būtiski, lai Eiropas Komisija pastiprinātu to juridisko saistību izpildi, kuras attiecas uz galvenajām ūdens vides noslodzēm, piemēram, tām, kas izriet no Nitrātu direktīvas un KNAD. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniem kaitīgiem mikropiesārņotājiem, tostarp mikroplastmasai un zālēm, jo pašreizējās tehnoloģijas, ko izmanto notekūdeņu attīrīšanas iekārtās, nespēj pilnībā atdalīt mikropiesārņotājus;

18.

uzsver, ka viens no avotiem, kas rada lielu slodzi virszemes ūdeņiem un gruntsūdeņiem, ir intensīva lauksaimniecība, tostarp ūdens ieguve un piesārņojums ar pesticīdiem, mēslošanas līdzekļiem un lauksaimniecības dzīvnieku antibiotiku radītajiem farmaceitiskajiem atlikumiem. Turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā ir pilnībā jāņem vērā lauksaimnieciskās darbības ietekme uz ūdeni un jāveicina pāreja uz ūdenim nekaitīgāku praksi. Iespējamie risinājumi var būt arī priekšlikumi attiecināt ekoloģiskos maksājumu pieejamības nosacījumus uz visiem ŪPD noteikumiem, izmantot “ekoshēmas” ekoloģiskākas lauksaimniecības stimulēšanai, kā arī veicināt dialogu un paraugprakses apmaiņu, kurā aktīvi piedalās ūdens apsaimniekotāji, attiecīgās NVO un lauksaimnieki;

19.

atgādina, ka ūdens ir būtisks faktors labi funkcionējošai biosfērai, bioproduktivitātei un absorbcijas spējai un ka tas ietekmē daudzu dažādu ekonomikas nozaru, it īpaši lauksaimniecības, enerģētikas un rūpniecības darbību, kas savukārt ietekmē ūdens resursus. Pašreizējā likumdošanas ciklā notiekošās vai turpmākās debates ir lieliska iespēja nodrošināt, ka ūdens un ŪPD vispārējie mērķi tiek iekļauti politikas pasākumos attiecībā uz citām nozarēm. Komiteja norāda, ka Eiropas zaļais kurss nosaka vērienīgus mērķus, kas paredz samazināt resursu izmantošanu, piesārņojumu un toksiskumu; līdz ar to tādās stratēģijās kā “Jaunais aprites ekonomikas rīcības plāns”, “Nulles piesārņojuma rīcības plāns”, jaunā Bioloģiskā daudzveidības stratēģija un stratēģija “No lauka līdz galdam” būtu skaidri jāiekļauj ŪPD mērķi, lai panāktu pilnīgu politikas saskaņotību;

20.

uzsver pārgūtā ūdens izmantošanas potenciālu lauksaimnieciskajā apūdeņošanā, lai mazinātu ūdens trūkumu, atbalstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām un veicinātu aprites ekonomiku. Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē to, ka Padome un Eiropas Parlaments ir pieņēmuši regulu par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām, un atkārtoti norāda uz savu nostāju par ūdens atkalizmantošanu, kas pausta attiecīgajā atzinumā (5);

21.

aicina Komisiju ieviest pilnībā funkcionālu uzraudzības sistēmu regulārai atjauninātu mērījumu datu vākšanai par pesticīdu atliekām vidē (jo īpaši augsnē un ūdenī), vadoties, piemēram, pēc veiksmīgās pieredzes, kas gūta saistībā ar Zemes izmantošanas un zemes pārklājuma statistisko apsekojuma (LUCAS) augsnes uzraudzības sistēmu;

22.

atzinīgi vērtē Komisijas 2020. gada 13. janvāra lēmumu aizliegt tiakloprīdu – neonikotinoīdu saturošu pesticīdu, kas rada bažas par vidi, it īpaši saistībā ar tā ietekmi uz gruntsūdeņiem, un ko Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde uzskata par bīstamu cilvēka veselībai; aicina arī aizliegt glifosāta izmantošanu un īstenot tādu KLP, kas atbalsta pesticīdu izmantošanas izbeigšanu;

D. Turpmākie pasākumi ar mērķi panākt ES ūdensobjektu labu stāvokli

23.

stingri uzsver, ka ŪPD ir kļuvusi par pagrieziena punktu ūdens resursu uzlabošanā Eiropā un par atsauces punktu citiem kontinentiem. Tomēr, ņemot vērā jaunās problēmas (piemēram, saistībā ar klimata pārmaiņām, mikroplastmasu, zālēm, ķīmiskajām vielām, antibiotikām utt.) un jaunos risinājumus (jaunas tehnoloģijas un metodika) pēdējo 20 gadu laikā, kā arī ilgtspējīgas attīstības mērķus un Eiropas zaļo kursu, ŪPD ir steidzami jāatjaunina;

24.

šajā saistībā aicina mainīt paradigmu un uz biosfēru raudzīties evolucionāri (padziļināt cilvēku izpratni par to, ka biosfērā vienmēr ir notikušas pārmaiņas) un izteiktākā ekosistēmiskā veidā (tostarp sateces baseinu ilgtspēja un dekarbonizācija), kā arī veicināt labāku informētību par ekoloģiskajiem procesiem, tostarp ūdens, oglekļa, slāpekļa un fosfora cikliem;

25.

norāda, ka jaunās paradigmas kontekstā ikviens sateces baseins būtu jāuzskata par unikālu “platonisku superorganismu”, kurā ūdens ciklu un ekoloģisko stāvokli ietekmē ģeomorfoloģija, klimats, ekosistēmas (cilvēka modificētas un dabiski pielāgotas) un dažādi cilvēka darbības veidi. Tas būtu jāaplūko ne tikai no drošības un resursu viedokļa, bet galvenokārt kā veids, kā nodrošināt ilgtspējīgu nākotni, veselību un labu dzīves kvalitāti visiem;

26.

aicina ņemt vērā atbilstības pārbaudes secinājumus un paātrināt starpdisciplināras, integrējošas paradigmas un saistītu novatorisku risinājumu izstrādi, lai saskaņā ar Eiropas zaļo kursu panāktu gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojumu; uzskata, ka īpaši svarīgi ir saglabāt un atjaunot bioloģisko daudzveidību upēs, ezeros, mitrājos un estuāros, kā arī novērst un līdz minimumam samazināt plūdu radīto kaitējumu;

27.

aicina izstrādāt jaunu, holistisku ŪPD dimensiju, kurā plūdu novēršana būtu jāintegrē sausuma novēršanas pārvaldībā un pasākumos ar mērķi palielināt sateces baseina ilgtspējas potenciālu (no ekohidroloģiskas perspektīvas, ko veido pieci elementi: ūdens, bioloģiskā daudzveidība, klimatnoturība, ekosistēmu pakalpojumi sabiedrībai un citu veidu ietekme, konkrēti, kultūras mantojums un izglītība (WBRSC));

28.

uzsver nepieciešamību izstrādāt un īstenot labāko pārvaldības praksi un inovatīvas tehnoloģijas, lai samazinātu piesārņojumu, ko rada mikropiesārņotāji, tostarp pesticīdi, antibiotikas, mikroplastmasa un citas bīstamas vielas. Komiteja īpaši atzīmē, ka ir jāpievēršas piesārņojuma cēlonim, izmantojot visaptverošu pieeju, kuras pamatā ir uz informāciju balstīti un līdzdalīgi procesi, kuros tiek iesaistīti iedzīvotāji un visi dalībnieki un priekšroka dodama vistaisnīgākajiem un izmaksu ziņā efektīvākajiem risinājumiem. Risinājumi ir jāpielāgo vietējiem apstākļiem, novēršot neīstenošanas sekas, un tiem jāatbilst skaidri noteiktām vajadzībām un ilgtermiņa apsvērumiem, nevis jāpaļaujas uz “viegliem tehnoloģiskiem risinājumiem”, kā uzsvērts Eiropas Komisijas veiktajā atbilstības pārbaudē;

29.

aicina vairāk pievērsties pētniecībai un inovācijai ūdens avotu dažādošanas jomā, lai nodrošinātu ūdensapgādes drošību, it īpaši Eiropas pilsētās, kas piesaista arvien vairāk iedzīvotāju, un tās reģionos, kurus arvien vairāk skar ilgstoši sausuma periodi;

30.

rosina steidzami ieviest inovatīvus instrumentus, lai panāktu labu ekoloģisko stāvokli Eiropas sateces baseinos, piemēram, Ekohidroloģiskos dabā balstītos risinājumus (EH-NBS, sk. UNESCO World Water Development Report (WWAP), Nature-Based Solutions for Water). Komiteja norāda, ka EH-NBS uzlabo hidrotehniskās infrastruktūras efektivitāti, jo īpaši lauksaimniecības un pilsētu ainavās, mazinot pašreizējās klimata pārmaiņas un palīdzot pielāgoties tām, un palielina WBSRC (ūdens, bioloģiskā daudzveidība, ekosistēmu pakalpojumi sabiedrībai, klimatnoturība, kultūra un izglītība) daudzdimensionālo ilgtspējas potenciālu (6). Tas arī veicina holistisku pieeju, sekmējot starpdisciplināru ilgtspējas zinātni un izglītību;

31.

vērš uzmanību uz mazām un vidējām notekūdeņu attīrīšanas iekārtām, kas pastāvīgi saskaras ar efektivitātes periodiskas samazināšanās problēmu, un iesaka izmantot EH-NBS (secīgas nogulsnēšanas biofiltrācijas sistēmas), lai samazinātu piesārņojošo vielu daudzumu izplūdē un tādā veidā panāktu saldūdens ekosistēmu labu ekoloģisko stāvokli;

32.

uzsver, ka saskaņā ar neseno Pasaules ūdens novērtējuma ziņojumu tikai piecos procentos no ieguldījumiem, kas saistīti ar ūdens apsaimniekošanu, tiek pielietoti EH-NBS, lai gan tos vajadzētu izmantot vairāk. Piesārņojums no difūza avota un no apdzīvotām vietām noplūdušais nokrišņu ūdens veido gandrīz 50 % no sateces baseina kopējā piesārņojuma (piesārņojums no difūziem avotiem, proti, nokrišņu ūdens, kas noplūdis no lauksaimniecības platībām, ainaviskām platībām, apdzīvotām vietām, kā arī transporta infrastruktūrai izmantotām platībām, un fosfora un slāpekļa slodze no piesārņojuma no difūza avota, piemēram, Baltijas jūrā). To visefektīvāk mazina ar EH-NBS. Tas nozīmē: lai mazinātu piesārņojuma ietekmi, EH-NBS jāpiemēro desmit reizes biežāk nekā tagad, galvenokārt tādi dabā balstīti risinājumi, kurus īsteno atbilstīgi ekohidroloģiskajiem principiem;

33.

uzsver, ka, ņemot vērā klimata pārmaiņu ietekmes palielināšanos, Plūdu direktīva būtu jāintegrē Ūdens pamatdirektīvā, lai sekmētu, ka tiek uzlabota gruntsūdeņu uzpilde, upju ieleju aiztures spēja, izmantojot aizturi palienēs un polderos un atjaunojot ūdens līmeni apkārtējos ezeros un mitrājos. Komiteja norāda, ka ir svarīgi uzlabot sateces baseinu aiztures spēju, jo ūdens – stimulējot bioloģisko produktivitāti – palielina oglekļa uzkrāšanos un barības vielu apriti, tādējādi novēršot barības vielu noplūdi ūdenī un atmosfērā un novēršot eitrofikāciju un toksisko aļģu ziedēšanu;

34.

uzsver, ka kopējā lauksaimniecības politika, Nitrātu direktīva un Augu aizsardzības līdzekļu regula būtu jāsaskaņo ar Ūdens pamatdirektīvu, lai samazinātu difūzu avotu piesārņojumu (slāpekli un fosforu), kas vēl nesen radīja 20–50 % no barības vielu noslodzes ezeros, rezervuāros un piekrastes zonās. Reģionos, kuros ir koncentrēta rūpnieciskā lopkopība, šo mērķi būs grūti sasniegt, ja KLP un valstu politikā netiks ietverta apņemšanās atbilstoši zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības un “no lauka līdz galdam” stratēģijām būtiski samazināt šo lopkopības veidu. Šādu atteikšanos varētu arī veicināt, izveidojot augsti efektīvas sauszemes–ūdens ekotonu zonas, kas sastāvētu no denitrifikācijas un ģeoķīmiskām barjerām; uzsver, ka lauksaimniecības ainavas sarežģītības palielināšana (sauszemes un ūdens ekotoni, koku rindas un aizsargjoslas) gan samazina spēcīgu vēju izraisītu ūdens zudumu augsnē, gan arī novērš organisko vielu un oglekļa zudumu augsnē. Tādēļ šādas metodes (sauszemes un ūdens ekotoni, koku rindas un aizsargjoslas), kā arī citi pasākumi, ar kuriem ainavā palielina ūdens aiztures spēju, būtu jāiekļauj bioekonomikas stratēģijā. Tas varētu ievērojami palielināt oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, kas ir viena no zaļā kursa prioritātēm;

35.

uzsver: tā kā nokrišņu ūdens pilsētu teritorijās var radīt 10–20 % no barības vielu piesārņojuma sateces baseinā, šo ietekmi – it īpaši no jauna apbūvētās teritorijās – var efektīvi mazināt ar zemu izmaksu progresīviem EH-NBS, piemēram, secīgām nogulsnēšanas un biofiltrācijas sistēmām un hibrīdsistēmām, kas integrē tradicionālo hidrotehnisko infrastruktūru ar EH-NBS. Šie centieni būtu jākoordinē ar pasākumiem, kuru mērķis ir apbūvētās vides pielāgošana klimata pārmaiņām. Ja iespējams, šie risinājumi būtu jāizmanto arī esošajā ēku fondā;

36.

atzīmē, ka atzinumā par KLP reformu RK ierosināja nākamajā KLP iekļaut piecus izmērāmus vides mērķus (līdz 2027. gadam), to vidū garantiju, ka 100 % virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu dalībvalstīs bez izņēmumiem atbilst Nitrātu direktīvas prasībām;

37.

norāda, ka attiecīgajos upju baseinu apsaimniekošanas plānos iekļauto pasākumu īstenošanas termiņš ir pārāk īss, jo vides atbildes reakcija var prasīt daudz ilgāku laiku nekā sešu gadu cikls. Tāpēc Komiteja iesaka plānošanas periodus pagarināt vēl vismaz par diviem periodiem līdz 2039. gadam un mudina vietējās un reģionālās pašvaldības izstrādāt novatoriskus ilgtermiņa projektus (7);

38.

uzskata, ka dažu dalībvalstu ūdens baseinu plānos un valstu plānos bieži trūkst risinājumu attiecībā uz apdzīvotām vietām, kurās ir zems plūdu risks, un jebkāda būvniecība, tostarp renovācija, kas veicina aizsardzību pret plūdiem, ir kļuvusi neiespējama. Tāpēc Komisijai un tās aģentūrām būtu vairāk jāatbalsta dalībvalstis, lai varētu rast īstenojamus risinājumus;

39.

uzsver nepieciešamību panākt lielāku saskaņotību starp Ūdens pamatdirektīvu, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (8), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas saskaņošanai ar ES vides mērķiem, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (9), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), lai pastiprinātu uzraudzības centienus un pēc tam apzinātu labākos pasākumus. Bīstamās ķīmiskās vielas ir jāaptur to rašanās vietā, un ražotājiem ir jāuzņemas lielāka atbildība par tirgū laistajām ķīmiskajām vielām;

40.

aicina izpētīt, kā zaļā kursa īstenošanā varētu izmantot ūdensobjektus, it īpaši to, kāds ir aļģu audzētavu kā oglekļa dabisku uztveršanas līdzekļu un kā oglekļneitrālu enerģijas avotu un lopbarības potenciāls;

41.

uzskata, ka pārskatītajā ŪPD kā neatņemama sastāvdaļa būtu jāiekļauj apņemšanās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un sasniegt ANO 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus;

42.

aicina Eiropas Komisiju labāk sasaistīt Ūdens pamatdirektīvu ar vietējām un reģionālajām teritoriālajām īpatnībām. Ņemot vērā vietējo un reģionālo pauguraino un kalnaino teritoriju relatīvo nestabilitāti klimatisko apstākļu dēļ un – jo īpaši attiecībā uz Apenīnu upju ūdenstilpēm – to arvien izteiktāko pagaidu raksturu, atsauce uz šāda veida ūdensobjektiem noteiktajiem nosacījumiem (un, iespējams, monitoringa metodēm) pietiekami labi neatspoguļo mērķus. Tas noved pie klasifikācijas, kurā pārāk zemu ir novērtēta to kvalitāte, pat ja nav antropiskā spiediena, kas ir kritisks faktors, kuru pastiprina klimata pārmaiņas;

43.

aicina Komisiju palīdzēt palielināt īstenošanas potenciālu pilsētās un reģionos visā Eiropas Savienībā, paplašinot esošās platformas paraugprakses un zinātības apmaiņai, kā arī nodrošinot finanšu instrumentus, lai atbalstītu novatorisku metožu un sistēmisku risinājumu nodošanu starp reģioniem;

44.

uzskata, ka, ņemot vērā ūdensobjektu kultūras, vēsturisko un sociālo dimensiju, ŪPD ar tās visaptverošo darbības jomu būtu jāizmanto, lai veicinātu starpdisciplīnu sadarbību un pārredzamību un dotu iespēju iedzīvotājiem kā ieinteresētajām personām paust savu viedokli lēmumu pieņemšanas procesā, tostarp par ekonomiskajiem aspektiem, kas aptver visus vides pakalpojumus, nevis tikai tos, kas saistīti ar ūdensapgādi un attīrīšanu;

45.

šajā sakarā aicina saskaņā ar labas pārvaldības principiem izstrādāt metodiku regulāram dialogam starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lēmumu pieņēmējiem, sabiedriskajām organizācijām un zinātniekiem (“iedzīvotāju iesaiste zinātnē”), lai veicinātu viņu iesaistīšanos inovatīvu risinājumu izstrādē un ieviešanā;

46.

mudina valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kurām pieder publiskā īpašumā esoši ūdensapgādes uzņēmumi, piedalīties iniciatīvā Water Erasmus, kas ļauj tehniskajiem darbiniekiem apmeklēt kolēģus citās dalībvalstīs un mācīties no to ūdens apsaimniekošanas prakses. Šāda veida apmaiņa, kā arī citas iniciatīvas, piemēram, tehniski darbsemināri, būtu jāpaplašina, jo tā sniedz iespēju palielināt informētību, veicināt dialogu, uzzināt par risinājumiem un veidot spējas;

47.

aicina Komisiju izmantot visus līdzekļus, lai novērstu ūdensresursu izšķērdēšanu jebkādā veidā un nodrošinātu, ka pienācīgi tiek uzturētas iekārtas, ar kurām tiek pārvaldīta ūdens plūsma;

48.

aicina Komisiju visām valstu un vietējām iestādēm atgādināt, ka ūdens ir būtisks sabiedrisks labums un ka tāpēc labāk ir jāīsteno ūdens cenu politika saskaņā ar izmaksu atgūšanas principu, kas nostiprināts ŪPD 9. pantā, un norādīt uz mājsaimniecībām, lauksaimniecību un rūpniecību kā uz “ūdens lietotājiem, kā arī ieteikt tām izmantot cenu noteikšanas pasākumus, piemēram, vasaras tarifus vai patēriņa kategorijām atbilstīgu cenu noteikšanu, kas veicinātu resursu saglabāšanu. Turklāt būtu pilnībā jāpiemēro princips “piesārņotājs maksā”, izmantojot ilgtspējīgus finansēšanas instrumentus, piemēram, paplašināto ražotāja atbildību;

49.

uzsver, ka sarūkošie globālie ūdens resursi pasaulē ir sadalīti nevienmērīgi, kas var izraisīt reģionālus un globālus konfliktus. Lai to nepieļautu, ir ļoti svarīgi dalīties ar jaunām paradigmām, jaunu metodiku un jauniem sistēmiskiem risinājumiem visā pasaulē, jo īpaši ar reģioniem, kuros ūdens resursi ir ierobežoti, piemēram, Āfriku un Tuvajiem Austrumiem. Komiteja ierosina Komisijai izskatīt potenciālās iespējas sadarbībai ar UNESCO Starpvaldību hidroloģisko programmu, lai palielinātu Eiropas vadošo lomu pasaules ūdens resursu ilgtspējas sasniegšanā;

50.

aicina nodrošināt ūdens avotu aizsardzību arī ES kandidātvalstīs un valstīs, kas pievienojas Eiropas Savienībai.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) EVA ziņojums Nr. 7/2018, 6. lpp.

(2) https://europa.eu/citizens-initiative/water-and-sanitation-are-human-right-water-public-good-not-commodity_lv

(3) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par dzeramā ūdens kvalitāti (pārstrādāta redakcija) (COM/2017/0753 final – 2017/0332(COD).

(4) EST paziņojums presei https://curia.europa.eu/jcms/upload/docs/application/pdf/2015-07/cp150074en.pdf

EST sprieduma pilns teksts http://curia.europa.eu/juris/document/document.jsf?docid=165446&text=&dir=&doclang=LV&part=1&occ=first&mode=DOC&pageIndex=0&cid=2610905

(5) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par ūdens atkalizmantošanas minimālajām prasībām” (OV C 86, 7.3.2019., 353. lpp.).

(6) Ecohydrology as an integrative science from molecular to basin scale: historical evolution, advancements and implementation activities.

Profesors M. Zalewski Ecohydrology and Hydrologic Engineering: Regulation of Hydrology-Biota Interactions for Sustainability.

(7) Viens piemērs ir 50. gados pakāpeniski no Reinas izzudušo lašu reintrodukcija. Reinas komisija 1991. gadā sāka īstenot praktiskus pasākumus, taču sekmīgi rezultāti bija redzami tikai pēc 20 gadiem.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/128/EK (2009. gada 21. oktobris), ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.)

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/35

Eiropas Reģionu komitejas perspektīvas atzinums “ES tīra gaisa politikas nākotne saistībā ar nulles piesārņojuma mērķi”

(2020/C 324/06)

Ziņotājs:	János Ádám KARÁCSONY (HU/PPE), Tahitótfalu domes loceklis
Atsauces dokuments:	perspektīvas atzinums

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievadpiezīmes

atzinīgi vērtē jaunās Eiropas Komisijas ierosināto Eiropas zaļo kursu (1), nulles piesārņojuma mērķi virzībā uz vidi bez toksīniem – tā ir viena no trim prioritātēm, ko minējis jaunais vides komisārs, – un jo īpaši gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu, kas jāpieņem 2021. gadā;

atzīmē: Eirobarometra 2019. gada īpašā aptauja par attieksmi pret gaisa kvalitāti liecina, ka Eiropas Savienībā pieaug sabiedrības atbalsts vērienīgiem pasākumiem, kuru mērķis ir uzlabot gaisa kvalitāti. Pieaugošās bažas par gaisa piesārņojumu apstākļos, kad jaunieši intensīvi iestājas par vides aizsardzību, ir sākumpunkts vērienīgai rīcībai šajā jomā;

norāda, ka Eiropas Savienībā gaisa piesārņojums joprojām ir lielākais ar vidi saistītais veselības apdraudējums, kas ik gadu izraisa gandrīz 500 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu (desmit reizes vairāk nekā ceļu satiksmes negadījumu dēļ). Gaisa piesārņojums ir saistīts ar elpošanas orgānu un sirds un asinsvadu slimībām, insultu un vēzi. Tas arī būtiski negatīvi ietekmē klimatu, ekosistēmas, apbūvēto vidi, tostarp kultūras mantojumu, un ekonomiku;

norāda, ka ir svarīgi šo pieredzi, kas gūta no Covid-19 pandēmijas, iekļaut turpmākajā politikā. No vienas puses, iespējams, ka pastāv saikne starp gaisa piesārņojumu un Covid-19 vīrusa infekcijas seku smagumu (2), tāpēc cīņai pret gaisa piesārņojumu jābūt vienai no galvenajām ES atveseļošanas plāna prioritātēm. No otras puses, komandantstundas laikā būtiski samazinoties satiksmei, rūpnieciskajai ražošanai un citām darbībām, ievērojami samazinājās arī gaisa un trokšņa piesārņojums. Iedzīvotāji varēja uzskatāmāk pārliecināties, ka veselībai labvēlīgāka vide, mazāk intensīva satiksme, vairāk atklātu sabiedrisko platību un dabā balstīti risinājumi ir būtiski svarīgi cilvēku labklājībai. Ir liels atbalsts tam, lai tiktu izmantota šī vēsturiskā iespēja veidot kaut ko labāku;

konstatē, ka gaisa kvalitāte Eiropā pēdējo gadu laikā ir turpinājusi pakāpeniski uzlaboties, bet daudzas dalībvalstis neizpilda pašreizējos standartus, un vairāk nekā pusei no tām pašlaik piemēro pārkāpuma procedūras. Atzīmē arī, ka smalko daļiņu (PM 2,5) līmenis Eiropā – viens no cilvēka elpošanas sistēmai visbīstamākajiem gaisa piesārņojuma veidiem – nav būtiski pazeminājies;

atzinīgi vērtē darbu, ko veic dalībvalstis, Eiropas iestādes un starptautiskās organizācijas gaisa piesārņojuma novērtēšanas un novēršanas jomā (3);

atkārtoti aicina īstenot integrētu pieeju, vērienīgu Eiropas politiku, kas orientēta uz piesārņojuma avotiem, un saikni starp imisiju un emisiju politiku gan mērķu, gan termiņu ziņā (4). Aicina ņemt vērā gan secinājumus, ko devusi apspriešanās ar RK reģionālajiem centriem (Regional Hubs) (5), kurā tika aplūkota Gaisa kvalitātes direktīvas (AAQ) un Direktīvas par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (NEC) īstenošana, gan ieteikumus, kas sniegti RK atzinumā “Virzībā uz Astoto vides rīcības programmu” (6);

atgādina par vietējo un reģionālo pašvaldību īpašo atbildību par nākamajām paaudzēm šajā jomā, kā arī par šodienas cilvēkiem, jo īpaši neaizsargātākajām grupām, un, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta Covid-19 krīzes laikā, ir pārliecināta ka pārmaiņas ir iespējamas. Tādēļ sniedz šādus ieteikumus;

Iespējamās jaunās iniciatīvas

Leģislatīvi pasākumi

norāda uz atbilstības pārbaudes secinājumu, ka AAQ direktīvas ir daļēji uzlabojušas gaisa kvalitāti, taču ir iespējami turpmāki uzlabojumi. RK iesaka, pamatojoties uz PVO ieteikumiem, šādas pārskatīšanas procesā apsvērt iespēju iekļaut ultrasmalkas daļiņas un melno oglekli, jo tiem abiem ir paaugstināta negatīva ietekme uz veselību. Turklāt, analizējot ietekmi uz veselību, galvenā uzmanība būtu jāpievērš nevis gaisa kvalitātes novērtēšanai, bet gan jāmēra cilvēku pakļautība gaisa piesārņojumam; ar nepacietību gaida attiecīgus tiesību aktu priekšlikumus noteiktajā laikā un vajadzības gadījumā atbalstīs šīs procedūras ar priekšlikumiem no vietējā un reģionālā viedokļa;

10.

piekrīt, ka pašreizējie noteikumi par monitoringu ir labs pamats, kas ļauj iegūt salīdzināmus un uzticamus gaisa kvalitātes mērījumu datus. Tomēr būtu jāturpina saskaņot atsevišķu dalībvalstu izstrādātās monitoringa sistēmas. RK iesaka vietējās un reģionālās pašvaldības ciešāk iesaistīt konkrētu mērīšanas vietu noteikšanā;

11.

norāda: Eiropas Revīzijas palātas sniegtā informācija liecina, ka ES gaisa kvalitātes standarti tika noteikti gandrīz pirms 20 gadiem un ka daži no tiem ir daudz zemāki nekā PVO pamatnostādnes un tas līmenis, kas ieteikts, pamatojoties uz jaunākajiem zinātniskajiem pierādījumiem par ietekmi uz cilvēka veselību;

12.

atbalsta Eiropas Komisijas paziņojumu, ka tā ierosinās stingrāk saskaņot gaisa kvalitātes standartus ar PVO pamatnostādnēm, kuras pašlaik tiek pārskatītas, taču vērš uzmanību uz turpmāk minētajiem apsvērumiem. Ņemot vērā to dalībvalstu lielo skaitu, kuras neizpilda spēkā esošos standartus, ir lietderīgi vajadzības gadījumā sniegt papildu palīdzību īstenošanā un noteikt piemērotus un stingri uzraudzītus atbilstības nodrošināšanas termiņus. RK uzskata, ka emisiju noteikumi ir īpaši efektīva pieeja, un tāpēc iesaka pievērst lielāku uzmanību to pastiprināšanai; tajā pašā laikā RK ir gandarīta, ka dažas dalībvalstis, reģioni un pilsētas pēc savas iniciatīvas var piemērot un jau piemēro stingrākas robežvērtības, ja to vēlas;

13.

uzsver, ka lielāka uzmanība jāpievērš emisiju regulējumam, jo tas ir labāks veids, kā panākt gaisa tīrību, samazinot emisijas to rašanās vietā (piesārņojuma novēršana). NEC direktīvā ir noteiktas vērienīgas samazināšanas saistības dalībvalstīm, taču ir vajadzīgi arī ES mēroga noteikumi nozarēm. ES tiesību akti var nodrošināt vienlīdzīgākus konkurences apstākļus, jo stingrākas vietējās emisiju samazināšanas prasības var negatīvi ietekmēt ekonomiku. Ar ES tiesību aktiem būtu jānovērš arī piesārņojuma novirzīšana uz citām vietām, piemēram, uz blakus esošām pilsētām, valstīm vai kontinentiem, vai situācija, ka uz Austrumeiropas valstīm, Āfriku vai citām pasaules daļām eksportē dīzeļdzinēja automobiļus no Rietumeiropas pilsētām, kas aizliedz to izmantošanu. Lielāka uzmanība būtu jāpievērš dažām jomām, kurās nav nesen izstrādāta regulējuma: tās ietver (iekšzemes) kuģniecību, ar izplūdi nesaistītas autotransporta emisijas (bremžu un riepu nolietojums), ar dīzeļdegvielu darbināmus (pilsētu elektroenerģijas) ģeneratorus, aviāciju, mazas (< 1 MWth) sadedzināšanas iekārtas, piemēram, dzīvojamo ēku malkas un ogļu krāsnis un apkures katlus. Īpaša uzmanība jāpievērš reālas braukšanas un reālas lietošanas apstākļiem;

Finansējums

14.

norāda, ka kopumā trūkst īpaša ES finansējuma gaisa kvalitātes pasākumiem, gaisa kvalitātes plānu izstrādei un īstenošanai, kā arī gaisa kvalitātes uzraudzībai reāllaikā un uzlabošanai vispār. Arī finansējuma saņemšanas process tiek uzskatīts par sarežģītu, tāpēc tas ir būtiski jāvienkāršo, lai nodrošinātu, ka uzaicinājumi pieteikties uz finansējumu ir veiksmīgi. Vācot finanšu līdzekļus šim finansējumam, būtu jābalstās uz principu “piesārņotājs maksā”;

15.

norāda, ka liels cieto daļiņu piesārņojums īpaši ietekmē lielās pilsētu aglomerācijas, spēcīgi industrializētus reģionus un visnabadzīgākās ES teritorijas, kuras daudzos gadījumos saskaras arī ar enerģētisko nabadzību. Tāpēc pārkārtošana nozarēs (lauksaimniecības, transporta, rūpniecības un enerģētikas jomā) un gaisa piesārņojuma jautājums būtu jārisina integrēti, katram gadījumam piemērojot īpaši pielāgotu pieeju. Finansējums ir būtisks, jo panākumus gaisa kvalitātes programmu īstenošanā būtiski ietekmē finanšu resursi. Turklāt dažos reģionos ir ne tikai nelabvēlīgi sociālekonomiskie apstākļi, bet arī nelabvēlīgi ģeogrāfiskie vai klimatiskie apstākļi, tāpēc cīņai pret gaisa piesārņojumu ir vajadzīgs papildu finansiālais un tehniskais atbalsts;

16.

uzsver ar pāreju uz ilgtspēju saistītās problēmas – tostarp gaisa kvalitātes uzlabošanu –, kas ietekmē vietējās un reģionālās kopienas. RK atzinīgi vērtē EK Paziņojumu “ES budžets – Eiropas atveseļošanas plāna dzinējspēks” un aicina Komisiju vienkāršot un uzlabot piekļuvi ES finansējuma iespējām, it īpaši ERAF, LIFE, ELFLA un Taisnīgas pārkārtošanās fondam, lai sasniegtu plašākus mērķus, kas labvēlīgi ietekmēs arī gaisa kvalitāti, tostarp tos, kas iekļauti gaisa kvalitātes plānos saskaņā ar AAQ direktīvām. Šajā kontekstā ārkārtīgi svarīgi ir nodrošināt saskaņotību starp ES finansētajiem projektiem un valsts, reģionālo un vietējo iestāžu politiku, lai maksimāli palielinātu to ietekmi; tādēļ aicina dalībvalstis, tāpat kā Eiropas Komisiju, veicināt ciešu sadarbību ar vietējā un reģionālā līmeņa pašvaldībām, izstrādājot atbilstošas stratēģijas, politikas virzienus un programmas;

17.

aicina ieviest stimulus vai paust atzinību tām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuru darbība ir pozitīva;

Īstenošanas uzlabošana

Daudzlīmeņu pārvaldība, sadarbība, īstenošana un izpilde

18.

pieņem zināšanai, ka atbilstības pārbaudē minētas ar īstenošanu saistītas problēmas un norādīts, ka gaisa kvalitātes plānu nepilnības un dalībvalstu nepietiekama apņēmība veikt atbilstīgus pasākumus ir izraisījušas nozīmīgu kavēšanos gaisa kvalitātes standartu ievērošanā; norāda, ka gaisa kvalitātes plānu ierobežotās efektivitātes būtisks iemesls ir arī iepriekšējās ES transportlīdzekļu emisiju robežvērtības, kas nav piemērotas reāliem braukšanas apstākļiem;

19.

konstatē, ka gaisa piesārņojuma avoti ir dažādi: dabisks, pārrobežu, valsts, reģionāls un vietējs (arī ielu līmenī). Lai cīnītos pret gaisa piesārņojumu, emisijas visos līmeņos būtu jāsamazina tā, lai katrs līmenis uzņemtos savu atbildības daļu. Lai panāktu efektīvus uzlabojumus, būs vajadzīga cieša un efektīvāka sadarbība un saziņa starp dažādiem pārvaldības līmeņiem. Reģionālajām iestādēm varētu būt vietējo un valsts līmeni koordinējoša loma, un būtu jāapkopo un jāizplata laba prakse. Sadarbība būtu jāpaplašina, iekļaujot uzņēmumus, zinātniskās struktūras un citas attiecīgās ieinteresētās personas, kā arī plašu sabiedrību;

20.

norāda, ka jau ir pieejami īpaši instrumenti, piemēram, TAIEX-EIR Peer-to-Peer, ko vairākas dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības sekmīgi izmanto;

21.

atzinīgi vērtē centienus noslēgt starptautisku nolīgumu gaisa pārrobežu piesārņojuma novēršanai. Gan Eiropas Komisija, gan dalībvalstis ir cieši iesaistītas dažās darba grupās, uzdevumu izpildes grupās un sadarbības programmās saskaņā ar Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP) (vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Gaisa konvenciju (UNECE)). RK atzinīgi vērtē arī to, ka pagājušajā gadā tika uzsākts forums starptautiskajai sadarbībai gaisa piesārņojuma jomā, jo tas varētu paātrināt gaisa kvalitātes uzlabošanos visā pasaulē, izplatot līdz šim uzkrātās zināšanas un apmainoties ar tām; uzsver arī to, ka vietējo un reģionālo pašvaldību pārrobežu sadarbībai (gan ES robežās, gan aiz ES ārējām robežām) var būt liela nozīme un ka Eiropas teritoriālās sadarbības grupas (ETSG) instruments var būt noderīgs pamats šādām iniciatīvām;

22.

uzsver, ka ir vajadzīga starpnozaru sadarbība un attiecīgo politikas jomu saskaņotība. Pasākumi būtu integrētā veidā jāorientē uz visiem gaisa piesārņojuma avotiem: transportu (gan autotransportu, gan cita veida transportu), enerģētiku (tostarp mājokļu apkuri), lauksaimniecības nozarēm un rūpniecību, vienlaikus ņemot vērā citas attiecīgas jomas, piemēram, klimata pārmaiņas vai veselības jomu. Šie pasākumi varētu būt savstarpēji izdevīgi (piemēram, energotaupības pasākumi), bet dažos gadījumos pasākumi (piemēram, biomasas sadedzināšanas veicināšana vai atbalsts automobiļiem ar dīzeļdzinēju) varētu negatīvi ietekmēt gaisa kvalitāti. Būtu jāizmanto sinerģija un jāizvairās no neproduktīviem noteikumiem. Būtu jāizmanto visi attiecīgie Eiropas zaļā kursa pasākumi, kas palīdzētu sasniegt pašreizējos gaisa kvalitātes mērķus: ne tikai nulles piesārņojuma rīcības plāns, bet arī ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, stratēģija “No lauka līdz galdam”, rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku, ilgtspējīga un vieda mobilitāte un Klimata akts;

23.

atzīmē, ka virzībā uz emisiju samazināšanu visneefektīvākā nozare līdz šim ir lauksaimniecība (amonjaks ir cieto daļiņu prekursors). Lai gan pasākumi emisiju samazināšanai lauksaimniecībā jau ir pieejami un ir tehniski un ekonomiski dzīvotspējīgi, šādi pasākumi vēl netiek plaši izmantoti. Tā kā KLP ir veikta virkne reformu, lai uzlabotu tās ilgtspēju vides ziņā, tai būtu labāk jākalpo šiem mērķiem. Sarunās par KLP nākotni pēc 2020. gada būtu jāapsver jauni vai stingrāki pasākumi, tostarp, piemēram, ekoshēmas;

24.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas nodomu veikt turpmākus pasākumus, lai panāktu bezemisiju mobilitāti; būtu jāapsver iespēja visā Eiropā saskaņot mazemisiju un pat bezemisiju zonas. Apzinoties, ka Covid-19 krīzes laikā novērotā piesārņojuma mazināšanās slēgtajās zonās ir īslaicīga, pilsētas jau ir veikušas pasākumus satiksmes ietekmes samazināšanai – tiek paplašinātas ietves, iekārtotas mikromobilitātes joslas, noteikti stingrāki ātruma ierobežojumi utt. Ir arī redzams, ka sabiedriskā transporta uzņēmumiem būtu steidzami jāpiešķir (ES) finansējums, lai tie turpinātu darboties, atjaunotu ritošo sastāvu, izvēloties mazāk piesārņojošus transportlīdzekļus, un lai nenotiktu pāreja uz privāto motorizēto transportu. Komiteja uzsver: apsverot un ierosinot stingrākus emisiju standartus benzīna un dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem, ir jāņem vērā Eiropas ražotāju konkurētspēja, un aicina noteikt izejas stratēģiju, kā ceļu satiksmē pārtrauks izmantot transportlīdzekļus ar iekšdedzes motoru, kā arī uzslavē tās dalībvalstis, reģionus un pilsētas, kas jau ir noteikušas termiņu, kad iekšdedzes motora automobiļus tiks pārtraukts laist apgrozībā. RK iebilst pret prēmijām par transportlīdzekļu iegādi ar šādiem dzinējiem. Komiteja cita starpā ierosina arī turpmāk popularizēt bezemisiju transportlīdzekļu tehnoloģiju un paātrināt ieguldījumus Eiropas dzelzceļa tīklā, kas ir arī viena no iespējamām reālām alternatīvām piepilsētu iedzīvotājiem;

25.

vērš uzmanību uz problēmu, kas saistīta ar dzīvojamo ēku cietā kurināmā apkures sistēmām. Šķiet, ka pašreizējie ekodizaina tiesību akti nenodrošina piemērotu risinājumu; tādēļ uzskata, ka Eiropas Komisijai ir jāpievēršas šim jautājumam tādu iniciatīvu kontekstā, kas saistītas ar ilgtspējīgiem ražojumiem saskaņā ar aprites ekonomikas stratēģiju. Turklāt ir vajadzīgs ievērojams atbalsts cilvēkiem ar zemiem ienākumiem (kurus skar enerģētiska nabadzība), lai ne tikai aizstātu vecas ierīces, bet arī nodrošinātu energoefektīvāku ierīču ekspluatāciju un uzturēšanu par pieņemamu cenu, un būtu arī jāapsver ad hoc stimuli ēku renovācijai to energoefektivitātes uzlabošanas nolūkā. Eiropas Komisijai būtu arī jāapsver iespēja ieviest noteikumus par mājokļu apkurē izmantojamā kurināmā kvalitāti un šajā nolūkā jārada atbilstīgi stimuli, tostarp finansiāli;

26.

mudina dalībvalstis steidzami izstrādāt un atjaunināt savas nacionālās gaisa piesārņojuma kontroles programmas un šo programmu izstrādē un pārskatīšanā ņemt vērā vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu;

Sabiedrības iesaiste

27.

norāda: lai informētu sabiedrību, būtu vairāk jāizmanto esošie IT risinājumi, mobilo tālruņu lietotnes un citi attiecīgi rīki, izplatot informāciju par “neredzamo ienaidnieku” un tādējādi palielinot sabiedrības informētību. Informācijai vajadzētu būt viegli saprotamai un pieejamai, un tajā būtu jāietver veselības aspekti. Eiropas gaisa kvalitātes indeksa pašreizējā tīmekļa vietnē (7) ir sniegta visaptveroša informācija par gaisa kvalitāti Eiropā, taču šī vietne nav plaši zināma un ir jāpopularizē plašāk. Vietne būtu arī jāuzlabo, izmantojot modelēšanu, lai sniegtu informāciju par gaisa kvalitāti reģionos, mazākos ciematos un lauku apvidos, kur gaisa kvalitāti nemēra monitoringa stacijas;

28.

iesaka pastiprināt amatierzinātnes centienus. Amatierzinātnes lietotnes nevar aizstāt monitoringa datus, jo tām ir daudz zemāka datu kvalitāte, par ko sabiedrība ir skaidri jāinformē, taču tās var tos papildināt, sniedzot detalizētāku informāciju par gaisa piesārņojuma tendencēm, vienlaikus aktīvi iesaistot sabiedrību un palielinot iedzīvotāju informētību. Būtu jāatbalsta un jāpaātrina pētījumi par (zemu izmaksu) sensoru uzticamības uzlabošanu; svarīgs un atzinīgi vērtējams ir arī Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN) pašreizējais darbs pie kompakto gaisa kvalitātes monitoru standartiem, kā arī gaisa kvalitātes modelēšanas;

29.

iesaka informēt plašu sabiedrību gan par problēmām, gan uzlabojumiem, kas atspoguļo iespējamos pozitīvos pasākumu rezultātus, tostarp par potenciālu, kas piemīt nepiesārņojošiem enerģijas veidiem, piemēram, atjaunojamiem energoresursiem un kodolenerģijai, jo tas ļaus dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām gūt atbalstu pasākumiem;

30.

norāda, ka iedzīvotāji var būtiski palīdzēt ierobežot gaisa piesārņojumu, piemēram, mainot savu izturēšanos daudzos dažādos dzīves aspektos, tostarp attiecībā uz mobilitāti, apkuri, pārtiku, kā arī vispārējo patēriņu, un ka daudzi no viņiem joprojām lielākoties to neapzinās (lai gan sabiedrības informētība ES ievērojami atšķiras). Emisiju samazināšana ir atkarīga no šā ieguldījuma, tāpēc gaisa kvalitātes plānu un pasākumu izstrādes laikā iedzīvotāji jau no paša sākuma būtu ciešāk jāiesaista lēmumu pieņemšanā. Turklāt gaisa kvalitātes plānos papildus regulatīviem pasākumiem būtu jāiekļauj arī pasākumi, kas veicina un atbalsta iedzīvotāju apzinātu attieksmi pret mobilitāti un izmaiņas tās modeļos, piemēram, retāka automobiļu izmantošana. Vietējās un reģionālās pašvaldības var veicināt šo darbu, izmantojot tādas shēmas kā ClairCity. Tomēr Komiteja mudina arī atzīt un plaši izplatīt vietējās iniciatīvas ar iedzīvotāju iesaisti, piemēram, par koku stādīšanu un zaļo sienu veidošanu pilsētās, pilsētas gaisa attīrīšanu un atdzesēšanu;

Saskaņošana, norādījumi un īstenošanas akti

31.

tā kā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma ziņošanā par gaisa kvalitāti un tās modelēšanā, iesaka izstrādāt tām īpaši paredzētus papildu norādījumus. Ziņošanas instrumentos (tostarp e-ziņošanā) būtu jāņem vērā vietējo pašvaldību vajadzības. Vietējām pašvaldībām ne vienmēr ir darbinieki ar vajadzīgajām tehniskajām prasmēm vai nepieciešamo angļu valodas līmeni. Uzlabojot e-ziņošanu, būtu jāņem vērā vietējo un reģionālo lietotāju īpatnības, nodrošinot saskaņotību starp vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzticētajiem ziņošanas uzdevumiem un to pilnvarām un resursiem šajā nozarē;

Līdzdalība tīklos un iniciatīvās

32.

atzīst, ka jau ir liels skaits iniciatīvu un tīklu, kas pievēršas gaisa piesārņojuma jautājumiem (Pilsētvides attīstības programmas partnerība gaisa kvalitātes jomā, ekspertu grupa “Tīru gaisu pilsētās” saskaņā ar ANO EEK Gaisa konvenciju (8), ES Tīra gaisa forums, Pilsētas mēru pakts utt.). Daudzas no tām nodrošina tīra gaisa politikā ievērojamu pievienoto vērtību, un RK mudina vietējās un reģionālās pašvaldības vairāk iesaistīties šajos ES līmeņa pasākumos;

33.

atzinīgi vērtē jauno Eiropas Komisijas Zaļo pilsētu vienošanās (GCA) iniciatīvu, kuras mērķis ir uzlabot ES vides tiesību aktu īstenošanu. Šo iniciatīvu vai Tehnisko vides jomas sadarbības platformu, ko izveidojušas RK un Eiropas Komisija, var izmantot kā noderīgus rīkus, lai orientētu vietējās un reģionālās pašvaldības uz labākajām iniciatīvām, kas atbilst to vajadzībām. Šo platformu uzdevums būtu arī palīdzēt apkopot un klasificēt pieejamos instrumentus, norādes vai cita veida attiecīgo atbalstu, kas pieejams saskaņā ar ANO EEK Gaisa konvenciju un ko piedāvā Eiropas Komisija un tās Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Vides aģentūra vai jebkurš cits tīkls vai organizācija, kas varētu palīdzēt vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzlabot gaisa kvalitāti. Būtu jānodrošina arī īpašas zināšanas un tehniskais atbalsts (piemēram, vietējo pārskatu par emisijām izstrāde, zemu emisiju zonu noteikšana, SHERPA modeļa izmantošana utt.), jo vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vajadzīga apmācība, lai tās varētu šos instrumentus izmantot;

Turpmākie pasākumi

34.

mudina Eiropas Komisiju vēl vairāk pastiprināt dažus emisiju noteikumu aspektus ES līmenī un veikt turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu efektīvu un labāku horizontālo un vertikālo sadarbību, vienlaikus mudinot dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības rast labākas metodes sadarbības un saziņas jomā;

35.

iesaka nodrošināt viegli pieejamu finansējumu gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumiem, kas paredzēts vietējām pašvaldībām un akreditētām gaisa kvalitātes apvienībām, kuras atbildīgas par gaisa kvalitātes plāniem noteiktās gaisa kvalitātes zonās, prioritāti piešķirot zonām ar lielāku gaisa piesārņojumu;

36.

vērš uzmanību uz nepieciešamību koordinēt un pārvaldīt attiecīgos tīklus, iniciatīvas, instrumentus un norādījumus, kas jau ir plašu zināšanu un pieredzes avots un kas palīdzētu vietējām un reģionālajām pašvaldībām uzlabot darbu, lai tās, pamatojoties uz papildu tehniskajām zināšanām un norādījumiem, varētu nodrošināt tīrāku gaisu.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) https://ec.europa.eu/info/strategy/priorities-2019-2024/european-green-deal_lv

(2) Saskaņā ar nesen publicētu pētījumu, kurā slāpekļa dioksīda (NO2) līmenis novērtēts kā mirstību no koronavīrusa (Covid-19) veicinošs faktors, 78 % no 4 443 nāves gadījumiem notika četros Ziemeļitālijas apgabalos un vienā Spānijas apgabalā pie Madrides. Šajos piecos apgabalos bija vissliktākā NO2 līmeņa un gaisa plūsmas apstākļu kombinācija, kas neļāva izklīdināt gaisa piesārņojumu.

(3) Eiropas Komisija ir plašāk izstrādājusi un īstenojusi ES Tīra gaisa politikas sistēmu: Direktīva par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu (NEC direktīva), kas aizstāj Direktīvu par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju, ieviesa emisiju samazināšanas prasības 2020.–2029. gadam un pēc 2030. gada; Tīra gaisa forums ir sevi apliecinājis kā veiksmīgs forums diskusijām par gaisa kvalitāti; un ir publicēti Gaisa kvalitātes direktīvu (AAQ) atbilstības pārbaudes secinājumi. ES Padome nesen pieņēma secinājumus par gaisa kvalitātes uzlabošanu. Eiropas Revīzijas palāta ir publicējusi Īpašo ziņojumu Nr. 23/2018 “Gaisa piesārņojums: mūsu veselība joprojām nav pietiekami aizsargāta” (OV C 324, 13.9.2018., 12. lpp.), un Pasaules Veselības organizācija (PVO) pašlaik pārskata gaisa kvalitātes pamatnostādnes, lai 2021. gadā, iespējams, izdotu jaunas pamatnostādnes.

(4) Pasākumu kopums “Tīru gaisu Eiropā”, https://cor.europa.eu/EN/our-work/Pages/OpinionTimeline.aspx?opId=CDR-1217-2014.

(5) https://cor.europa.eu/lv/news/Pages/consultation-air-quality.aspx

(6) OV C 168, 16.5.2019., 27. lpp.

(7) http://airindex.eea.europa.eu

(8) Konvencija par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos.

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/41

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ceļvedis virzībai uz tīra ūdeņraža izmantošanu – vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums centienos panākt Eiropas klimatneitralitāti”

(2020/C 324/07)

Ziņotāja:	Birgit HONÉ (PSE/DE), Lejassaksijas federālo un Eiropas lietu un reģionālās attīstības ministre
Atsauces dokuments:	Pašiniciatīvas atzinums

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Par to, kāda nozīme ir Eiropas Savienības centieniem līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitātes mērķi

īpaši atzinīgi vērtē to, ka Eiropadome ir apstiprinājusi mērķi panākt ES klimatneitralitāti līdz 2050. gadam un ka Eiropas Komisija ar savu Eiropas Klimata akta priekšlikumu (1) cenšas šo mērķi juridiski nostiprināt ES tiesību aktos;

uzsver, ka it īpaši pēc Covid-19 krīzes ir svarīgi sekmēt ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgu izaugsmi. Eiropas zaļajam kursam (2) ar energoefektīvām, resursefektīvām un klimatam nekaitīgām tehnoloģiskajām un sociālajām inovācijām jākļūst par galveno ekonomikas atveseļošanās elementu pēc Covid-19 pandēmijas. Nepieciešams aktīvi veicināt tīra ūdeņraža kā vienas no nākotnes tehnoloģijām izmantošanu Eiropas Savienībā;

tāpēc ļoti atzinīgi vērtē to, ka Komisija, paredzēdama šajā atzinumā iekļauto ieteikumu izstrādāt ES ūdeņraža jomas stratēģiju, tagad nāks klajā ar šādu stratēģiju (3); turklāt atzinīgi vērtē to, ka pārskatītais ES daudzgadu finanšu shēmas (2021–2027) priekšlikums un tam pievienotais atjaunošanas plāns ļauj veicināt tīra ūdeņraža ekonomikas attīstību, un aicina Padomi un Eiropas Parlamentu likumdošanas procesā saglabāt šīs iespējas;

atgādina, ka mērķis panākt klimatneitralitāti nozīmē pilnīgu elektroenerģijas, aukstumapgādes un siltumapgādes reorganizāciju un jo īpaši nepieciešamību veikt būtiskas izmaiņas rūpniecībā un transporta jomā. Būs vajadzīgi daudzi dažādi tehnoloģiski risinājumi, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi. Tomēr, lai paātrinātu daudzsološu tehnoloģiju ieviešanu, ir vajadzīgs mērķtiecīgs atbalsts konkrētām tehnoloģijām. Būtiska nozīme šā mērķa sasniegšanā nākotnē būs tīra ūdeņraža un atvasinātas sintētiskās izejvielas, degvielas un kurināmā (4) izmantošanai, tādēļ tiem vajadzīgs īpašs atbalsts. Īpašs uzsvars būtu jāliek uz zaļo ūdeņradi, kas iegūts no atjaunojamiem enerģijas avotiem;

uzskata, ka šajā agrīnajā tirgus attīstības posmā ir lietderīgi izmantot atvērtu pieeju attiecībā uz tīra ūdeņraža lietošanas iespējām, jo daudzās nozarēs tīra ūdeņraža izmantošana noteiktā apjomā ir reāli sasniedzams mērķis; uzskata, ka turpmākajā tirgus attīstības gaitā ir jākoncentrējas uz perspektīvām lietošanas iespējām;

šajā saistībā norāda, ka tīra ūdeņraža un e-degvielas izmantošana salīdzinājumā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas tiešu izmantošanu ir mazāk efektīva, ņemot vērā pārveidošanas zudumus, kas ilgtermiņā varētu radīt lielākas izmaksas daudzās jomās, kur to izmanto. Šā iemesla dēļ vidējā termiņā un ilgtermiņā tīra ūdeņraža / e-degvielas prioritārās lietojuma jomas ir tās nozares, kurās ūdeņradi izmanto kā izejvielu vai kurās energoefektivitātes pasākumi un tieša elektrifikācija nav piemēroti risinājumi (piemēram, amonjaka un tērauda ražošana, smagkravas un tālsatiksmes transports, augstas temperatūras apstākļos notiekoši procesi, sezonāla elektrības uzkrāšana), un tās būvētās vides / centralizētās siltumapgādes daļas, kurās siltumsūkņi vai siltumtīkli nav efektīvi;

ierosina Komisijai izpētīt vidi saudzējoša (zaļā) ūdeņraža ražošanas potenciālu Eiropas Savienībā, tostarp mazāk attīstītajos NUTS 2. līmeņa reģionos, un kaimiņvalstu reģionos (piemēram, Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā – MENA valstīs), īpašu uzmanību pievēršot konkurencei par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas tiešu izmantošanu, jo visaptverošas un detalizētas zināšanas par dažādu scenāriju realizējamo potenciālu ir svarīgs pamats zaļā ūdeņraža ekonomikas attīstībai Eiropā; turklāt varētu analizēt, cik lielā mērā kā pārejas risinājumu varētu izmantot zilo ūdeņradi;

iesaka dalībvalstīm nacionālo enerģētikas un klimata plānu (NECP) atjaunināšanā, kas paredzēta 2023. gadā, iekļaut zaļā ūdeņraža ekonomikas veicināšanu un ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām izstrādāt integrētas valsts stratēģijas ūdeņraža jomā ar īstenošanas pasākumiem. To izstrādē un īstenošanā dalībvalstīm būtu cieši jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām (VRP) un to nacionālajām un reģionālajām apvienībām, kā arī ar zinātnieku aprindām; ir ieteicams katrai dalībvalstij izpētīt, kāds ir tās potenciāls zaļā ūdeņraža ražošanas ziņā;

Ilgtspējas aspekti

uzsver, ka ilgtermiņā par ilgtspējīgu ūdeņraža ražošanas metodi ir uzskatāma tikai tāda ūdeņraža iegūšana, kas balstās uz ūdens elektrolīzi, kuras vajadzībām izmanto no atjaunojamiem energoresursiem (zaļā ūdeņraža) iegūtu elektrību. Tādēļ jāpanāk, ka ūdeņraža ekonomikas izveidē zaļā ūdeņraža izmantošana ir ES un dalībvalstu centienu prioritāte. Kamēr tas nav pieejams pietiekamā apmērā, tehnoloģiski pagaidu risinājumi, piemēram, zilais ūdeņradis, var palīdzēt samazināt pašreizējās ūdeņraža ražošanas radītās CO2 emisijas. Turklāt ir jānodrošina, ka ūdeņraža ekonomikas veidošana nekavē pāreju uz zaļo ūdeņradi. Minētajiem pagaidu risinājumiem ir jānodrošina faktiskas un ievērojamas priekšrocības attiecībā uz zaļā ūdeņraža ieviešanas izmaksām un ieviešanas ātrumu, un tie nedrīkst radīt ilgtermiņa atkarību no iepriekšējiem rezultātiem (path dependence);

10.

uzskata, ka ūdeņraža/e-degvielas visaptveroša un pārredzama ilgtspējas klasifikācija un sertifikācija ir tikpat nepieciešama kā uz tās pamata izdoto sertifikātu visaptveroša un obligāta izmantošana. Zaļā ūdeņraža tirgus var attīstīties tikai tad, ja ir nodrošināti stingri, skaidri un diferencēti izstrādāti sertifikāti, kas arī dod iespēju nošķirt zilo un zaļo ūdeņradi; RK mudina Komisiju turpināt gāzu klasificēšanu Eiropas Gāzes regulēšanas forumā (Madrides forumā) un nekavējoties ierosināt klasifikācijas un sertifikācijas sistēmu, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem par atjaunojamiem energoresursiem; šajā saistībā aicina izskatīt iespēju apvienot izcelsmes apliecinājumu (Atjaunojamo energoresursu direktīva II jeb AED II 19. pants) un ilgtspējības sertifikātu (AED II 25.–31. pants) sistēmas, kas pašlaik pastāv paralēli. Komisijai būtu jāsekmē tas, ka visā pasaulē izmanto Eiropas sertifikātu / izcelsmes apliecinājuma sistēmu, kas tiks izstrādāta;

Reģionu īpašā nozīme

11.

uzsver, ka zaļais ūdeņradis paver decentralizētas ražošanas un izmantošanas iespēju un tādējādi nākotnē var kļūt par daļu no decentralizētākas enerģijas piegādes, kā norādīts Komisijas ilgtermiņa stratēģijā “Tīru planētu – visiem” (5), ko atbalsta RK (6). Zaļais ūdeņradis var veicināt reģionālo un vietējo attīstību, jo reģionos un pašvaldībās var izveidot vērtību ķēdes būtiskas daļas un tādējādi pozitīvi ietekmēt nodarbinātību un MVU; turklāt siltuma pārpalikumus, kas rodas zaļā ūdeņraža ražošanā, var izmantot vietējā un reģionālā siltumapgādē, un ūdeņradi, kurš noteiktos procesos izdalās kā blakusprodukts, var atgūt un izmantot vietējā un reģionālā līmenī;

12.

skaidri uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir izšķiroša nozīme ūdeņraža ekonomikas īstenošanā. Daudzas VRP pašlaik izstrādā ūdeņraža izmantošanas stratēģijas, zaļā ūdeņraža atbalsta programmas un konkrētus projektus, piemēram, īstenojot partnerību European Hydrogen Valleys Partnership (7). VRP ir neatņemami tirgus attīstības dalībnieki, ņemot vērā vietējo apstākļu precīzu pārzināšanu, saikni ar vietējiem dalībniekiem, plānošanas un apstiprināšanas procesu un dažādu reģionālās un vietējās stimulēšanas un finansēšanas iespēju uzraudzība, publisko iepirkumu, kā arī kompetences profesionālajā un akadēmiskajā izglītībā un apmācībā;

13.

šajā sakarā uzsver, ka reģionālo stratēģiju un zaļā ūdeņraža programmu izstrādē reģioni var uzņemties nozīmīgu tīklu veidošanas lomu, lai nodrošinātu, ka zaļā ūdeņraža reģionālā vērtības ķēde attīstās integrēti. Ražošanas un izmantošanas ģeogrāfiskais tuvums tiem ļauj vispirms izveidot reģionālus ūdeņraža tīklus, kurus laika gaitā var paplašināt. Centralizētu plaša mēroga ūdeņraža piegādi ražošanas kopās var pavadīt decentralizēts pieprasījums ražošanā, mobilitātē, ēku jomā un slodzes balansēšanā rūpniecības kopas apkārtnē reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī (nozaru sasaiste). Turklāt atrašanās vietas ostu tuvumā varētu būt īpaši pievilcīgas, jo tās ilgtermiņā ir izdevīgas arī ūdeņraža/e-degvielas importēšanas vajadzībām. RK mudina Eiropas Komisiju atbalstīt šādu reģionālu stratēģiju un zaļā ūdeņraža vērtības ķēžu un kopu programmu attīstīšanu un īstenošanu;

Tirgus attīstības koordinēšana

14.

atgādina, ka zaļā ūdeņraža izmantošanas tirgu nevar attīstīt bez būtiskiem ieguldījumiem, tostarp privātajā sektorā. Tos var sekmēt tikai tad, ja ir pārliecība par tirgus attīstību ilgtermiņā. Šo pārliecību var sekmēt vērienīgi un saistoši mērķi, skaidrs tiesiskais regulējums, precīzi formulēta stratēģija un konkrēts ceļvedis virzībai uz zaļā ūdeņraža izmantošanu;

15.

aicina Komisiju gaidāmajā ES ūdeņraža stratēģijā formulēt ES mēroga redzējumu, jo īpaši attiecībā uz zaļā ūdeņraža izmantošanu laikposmā līdz 2030. gadam un 2050. gadam, un sniegt ieskatu par zaļā ūdeņraža izmantojuma jomām, tā ieviešanu tirgū un turpmāku inovāciju veicināšanu, ņemot vērā šajā atzinumā paustos ieteikumus;

16.

aicina Komisiju izstrādāt ES ūdeņraža jomas stratēģiju kopā ar neleģislatīvu un leģislatīvu pasākumu integrētu ceļvedi tīra ūdeņraža ekonomikas un uz zaļā ūdeņraža izmantošanu vērsta iekšējā tirgus izveidei Eiropas Savienībā, pamatojoties uz šajā atzinumā ierosinātajiem ieteikumiem un tiem, kas izskanējuši “Stratēģiskajā forumā par svarīgiem projektiem visas Eiropas interesēs”. ES ūdeņraža jomas stratēģijā jāietver vērienīgi mērķi attiecībā uz zaļā ūdeņraža ražošanas iespējām, pamatojoties uz reģionālo ražošanas potenciālu analīzi, un jāveicina ūdeņraža ražošanas un izmantošanas sistemātiska paplašināšana, izveidojot atbilstošas vērtību ķēdes. Minētā stratēģija sekmētu piegādes, pieprasījuma un infrastruktūras attīstības koordināciju ES mērogā, kā arī regulatīvo darbību un finansēšanas koordināciju ES, dalībvalstu un VRP līmenī, īpašu uzmanību pievēršot reģionu lomai minēto sadarbības tīklu veidošanā saistībā ar zaļā ūdeņraža ražošanas un izmantošanas pilnveidošanu, īstenojot enerģētikas un rūpniecības pāreju izejvielu jomā;

17.

uzskata, ka zaļā ūdeņraža ekonomikas attīstība ir ļoti nozīmīga ilgtspējīgas rūpniecības politikā, kas ir viens no Eiropas zaļā kursa mērķiem; norāda: lai zaļā ūdeņraža tehnoloģija kļūtu konkurētspējīga, elektrolīzes tehnoloģija ir jāpilnveido līdz gigavatu mērogam. Ražošana, kurā tiek izmantota elektrolīze, paver ES dalībvalstīm jaunas izredzes (nodarbinātības ziņā) un eksporta iespējas visā pasaulē. RK rosina Eiropas Komisiju sniegt atbalstu šajā ziņā. Komiteja uzsver, ka Eiropas reģioni kopā ar ūdeņraža jomas uzņēmumiem jāiesaista tādu starpnozaru vērtības ķēžu veidošanā, kas savienotu piedāvājumu, infrastruktūru un pieprasījumu; aicina Komisiju, īstenojot Eiropas jauno industriālo stratēģiju (8), veicināt gan zaļā ūdeņraža tehnoloģiju un sistēmu pirmtirgus, gan arī to izmantošanu klimatneitrālā ražošanā, jo īpaši tērauda, cementa un ķīmiskajā rūpniecībā; aicina Komisiju ātri pieņemt paziņoto ES Tīra tērauda stratēģiju un pienācīgi koncentrēties uz zaļā ūdeņraža izmantošanu;

18.

īpaši atzinīgi vērtē jaunajā industriālajā stratēģijā pausto ierosinājumu izveidot Eiropas Tīrā ūdeņraža aliansi. RK aicina nekavējoties to izveidot, un vēlas, lai tā koncentrējas uz zaļā ūdeņraža izmantošanu un, sekmējot koordinēšanu un veicinot zināšanu un pieredzes apmaiņu, palīdz Eiropas Savienībai saglabāt savu vadošo pozīciju šajā pamattehnoloģiju jomā; aicina aliansē konsekventi iesaistīt reģionus un MVU, kā to paziņojusi Komisija;

19.

norāda, ka ir vajadzīgs sistemātiskāks nozaru skatījums, ņemot vērā to, ka aizvien pieaug nozaru integrācija, ko sekmē vienu un to pašu enerģijas avotu izmantošana; uzsver, ka Eiropas Komisijas stratēģijā integrētas enerģijas sistēmas veicināšanai un ES ūdeņraža stratēģijā (9) jāuzsver, ka nākotnes enerģētikas un ekonomikas sistēmā zaļajam ūdeņradim ir sistēmiska nozīme, runājot par nozares integrēšanu ar citiem enerģijas veidiem (piemēram, elektrību, atjaunojamajām gāzēm un e-degvielām), un jāizklāsta īstenošanas metodes, kas ir lietderīgas sistēmai. Minētajā stratēģijā un paziņojumā ir jāizklāsta metodes, kā to ieviest sistēmai lietderīgā veidā, lai ar pielāgotiem un jauniem tirgus noteikumiem varētu ātri izveidot funkcionējošu ūdeņraža tirgu, kas, no vienas puses, ļautu dinamiski attīstīt ūdeņraža ražošanu un izmantošanu un, no otras puses, būtu labi integrēts elektrības un gāzes tirgū;

Veicinošais tiesiskais regulējums un infrastruktūras attīstība saskaņā ar Eiropas zaļo kursu

20.

uzsver, ka atjaunojamo energoresursu dinamiska izvēršana elektroenerģijas ražošanā ir zaļā ūdeņraža tirgus attīstības pamats Eiropā; aicina pārskatīt Atjaunojamo energoresursu direktīvu (AED II), jo ir izvirzīti stingrāki ES klimata mērķi 2030. gadam, un tādējādi attiecīgi paaugstināt ES mērķi attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru kopējā bruto enerģijas patēriņā; rosina dalībvalstis un VRP tiekties uz vērienīgiem valstu, reģionāliem un vietējiem mērķiem atjaunojamo energoresursu, piemēram, vēja un saules enerģijas, jomā; sagaida, ka Komisijas paziņotā Atkrastes atjaunojamo energoresursu stratēģija, kā arī finansējums inovatīviem projektiem zaļā ūdeņraža ražošanai atkrastē, dos impulsu šīs nozares attīstībai;

21.

iesaka Komisijai pārbaudīt, vai AED II un deleģētie akti nodrošina pietiekamus stimulus, lai pārejas posmā izmantotu e-degvielas, kuru pamatā ir rūpnieciskās CO2 emisijas, proti, oglekļa uztveršana un izmantošana. Tomēr ir jānodrošina, ka tiek novērsta SEG samazinājumu dubulta uzskaite, kā arī e-degvielu kā pilnībā atjaunojamu energoresursu norādīšana uzskaitē;

22.

aicina arī saskaņā ar AED II nekavējoties izstrādāt deleģētos tiesību aktus, kuros būtu precizēta elektrotīklu klasifikācija ūdeņraža ražošanai (AED II 27. pants) un minimālās prasības SEG emisiju samazināšanai attiecībā uz sintētiskajām degvielām (AED II 25. pants);

23.

uzsver, ka, ūdeņraža ražošanā izmantojot elektrotīklus, jānodrošina tīklam un sistēmai draudzīga elektrolīzes metode (pieprasījuma puses pārvaldība); aicina ES ūdeņraža stratēģijā, kā arī valsts un reģionālā līmeņa ūdeņraža stratēģijās iekļaut papildu “zaļās” elektroenerģijas ražošanas jaudas radīšanu elektrolīzes vajadzībām.

24.

norāda, ka ārējo izmaksu internalizācija rada vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādiem enerģijas avotiem un palielina zaļā ūdeņraža ekonomisko izdevīgumu; tāpēc atbalsta Enerģijas nodokļu direktīvas visaptverošu pārskatīšanu, lai enerģijas nodokļus saskaņotu ar Eiropas zaļā kursa mērķiem, un direktīvas darbības jomā iekļaut ūdeņradi un e-degvielas; mudina dalībvalstis izmantot pašreizējo iespēju piemērot videi draudzīgu nodokļu režīmu un izmantot papildu ienākumus, lai samazinātu mazoglekļa elektroenerģijas nodokļu slogu;

25.

uzsver, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) nodrošina ievērojamus stimulus siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai energoietilpīgās rūpniecības nozarēs (piemēram, ķīmiskajā un tērauda rūpniecībā), kur zaļā ūdeņraža izmantošana ir galvenā dekarbonizācijas iespēja. Pārskatot Emisiju tirdzniecības direktīvu, jāņem vērā jaunie klimata mērķi 2030. gadam, piemēram, paaugstinot lineāro samazināšanas koeficientu. Investīciju drošību varētu palielināt, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu papildinot ar minimālo cenu;

26.

atbalsta PTO prasībām atbilstošas ievedkorekciju sistēmas izveidi attiecībā uz CO2 emisijām (10) no trešām valstīm importētiem produktiem, kuru ražošana ir saistīta ar lielu CO2 emisiju daudzumu un kuri piedalās spēcīgā starptautiskajā konkurencē. Šāda sistēma apvienojumā ar pielāgotu ES ETS varētu radīt stimulus zaļā ūdeņraža izmantošanai energoietilpīgās rūpniecības nozarēs;

27.

aicina Komisiju pārskatīt Regulu par Eiropas enerģētikas infrastruktūru (TEN-E) (11) un ES noteikumus par Eiropas gāzes tirgu, pirmām kārtām ES Gāzes direktīvu 2009/73/EK (12), lai būtu iespējama zaļā ūdeņraža ekonomikas dinamiska attīstība ar ES mēroga ūdeņraža transportu. Tas ietver, piemēram, vienotu un skaidru standartu noteikšanu (piemēram, par pieļaujamo ūdeņraža īpatsvaru dabasgāzes tīklā), atbilstošu prasību pielāgošanu kopīgu interešu projektiem (KIP) kas balstīti TEN-E, koordinētu elektrības un gāzes infrastruktūras plānošanu, esošās gāzes infrastruktūras pārveidi, kā arī skaidru noteikumu formulēšanu attiecībā uz sertificēta un no atjaunojamiem energoresursiem iegūta ūdeņraža ievadīšanu dabasgāzes tīklā. Tāpat ir jānodrošina normatīvā pamata izstrāde attiecībā uz publiskiem ūdeņraža tīkliem ar nediskriminējošu piekļuvi tīklam. RK norāda, ka īpašu ūdeņraža tīklu izveide un paplašināšana ir svarīgs priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka ūdeņradis tīrā veidā ir pieejams prioritāriem lietojumiem, kuriem nav paredzamas ūdeņraža alternatīvas;

28.

uzskata, ka, pārstrādājot Eiropas transporta tīklu (TEN-T) regulu, daudz vairāk jāpievēršas kravas automašīnu, tālsatiksmes autobusu un iekšzemes kuģniecības mazoglekļa piedziņas tehnoloģijām, piemēram, elektromotoriem, kurus darbina ar ūdeņraža degvielas elementiem vai ar gaisvadu kontakttīklu un citiem enerģijas avotiem, kas atbilst ilgtspējības un siltumnīcefekta gāzu samazināšanas prasībām. Šo tehnoloģiju izplatīšanas priekšnoteikums ir piemērotas infrastruktūras izveidošana sākotnēji pamattīkla koridoros. Šajā nolūkā ir jānodrošina pietiekams finansējums no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI). Pārskatot Direktīvu par alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību, jāizmanto iespēja noteikt īpašas prasības attiecībā uz ūdeņraža uzpildes staciju tīkla blīvumu dalībvalstīs;

29.

aicina Komisiju ļaut atbalstīt cauruļvadu infrastruktūras izveidi ūdeņraža transportam (jaunu cauruļvadu būvi un gāzes esošās infrastruktūras modernizāciju) un uzglabāšanas infrastruktūras izveidi; uzsver, ka pārrobežu ūdeņraža infrastruktūras attīstīšana un finansēšana starp rūpniecības kopām ir iespēja stiprināt mūsu ekonomiku. Telpiskās plānošanas un izmaksu efektivitātes labad ir vēlama sadarbība ar citām nozarēm, kurām ir vajadzīga jauna energoinfrastruktūra;

30.

aicina Komisiju par prioritāti izvirzīt zaļā ūdeņraža un e-degvielas izmantošanu, lai papildinātu elektrisko mobilitāti smago kravu transporta, sabiedriskā transporta, kuģniecības un gaisa transporta jomā, kā daļu no tās izsludinātās ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas. Šim nolūkam nepieciešams skaidrs un uzticams ceļvedis un Eiropas tiesiskais regulējums, kas ļautu veicināt mazemisiju transportlīdzekļu izmantošanu pašreizējās ceļu nodevu sistēmās;

Finansējums, izmantojot finanšu un reglamentējošus pasākumus, kā arī valsts atbalstu

31.

uzsver, ka zaļā ūdeņraža ekonomikas attīstība, it īpaši ražošanas paplašināšana, ir jāatbalsta ar valsts līdzekļiem, jo zaļā ūdeņraža izmantošana pašlaik ir ekonomiski neizdevīga. RK norāda, ka, pārskatot Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, jāsaglabā vai jāpaplašina finansēšanas instrumentu darbības joma, lai stimulētu tirgus agrīnu attīstību;

32.

atgādina, ka gan investīcijas, gan elektrības izmaksas veido ievērojamu daļu no zaļā ūdeņraža ražošanas izmaksām. Lai veicinātu zaļā ūdeņraža ražošanu, ir pieejami gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses mehānismi, kuriem atkarībā no to konstrukcijas var būt līdzīga ietekme. Ieguldījumu dotācijas un regulētās piemaksas ir iespējamie ar piedāvājumu saistītie instrumenti. RK uzsver: pieredze elektroenerģijas nozarē liecina, ka garantēti ienākumi noteiktā laika posmā var sekmēt ražošanas jaudas izvēršanu. Tomēr konkurences spiediena palielināšanas nolūkā jau sākotnēji var izsludināt konkursu gan attiecībā uz regulētajām piemaksām, gan ieguldījumu dotācijām;

33.

uzsver, ka reglamentējoši pasākumi var radīt pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža dažās nozarēs vai pielietojuma jomās, kas savukārt stimulētu ražošanas paplašināšanos. Ar SEG emisiju samazināšanas mērķiem attiecīgajās nozarēs var nodrošināt uzticamu pieprasījumu pēc zaļā ūdeņraža un e-degvielas, izmantojot tādus instrumentus kā saistošas piejaukuma kvotas (piemēram, gaisa un jūras transporta nozarē), SEG samazināšanas kvotas degvielas piegādātājiem vai CO2 autoparka robežvērtības (piemēram, kravas automašīnām, tālsatiksmes autobusiem vai iekšzemes ūdensceļu kuģiem). Šajā saistībā RK aicina, lai dalībvalstis, ieviešot AED II, izmantotu spēkā esošos tiesību aktus ar mērķi veicināt zaļā ūdeņraža/e-degvielas izmantošanu. Alternatīva lietojumiem, kuriem jau tagad ir vajadzīgs liels daudzums ūdeņraža, varētu būt tā dēvētie oglekļa cenu starpības līgumi (carbon contracts for difference), ar kuriem tiek kompensēta starpība starp lietotāju faktiskajām SEG novēršanas izmaksām un pašreizējo CO2 cenu;

34.

norāda, ka arī ar publisko iepirkumu var nodrošināt reālu un paredzamu pieprasījumu. Šajā ziņā būtiska loma var būt vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo pašvaldību un pašvaldību uzņēmumu transportlīdzekļu autoparkos (piemēram, ielu tīrīšanas, atkritumu izvešanas, sabiedriskā transporta un taksometru nodrošināšanai) arvien biežāk tiek izmantots zaļais ūdeņradis un citas klimatneitrālas piedziņas tehnoloģijas;

35.

atzinīgi vērtē iniciatīvas veicināt svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) īstenošanu zaļā ūdeņraža jomā; mudina Komisiju izstrādāt tiesisko regulējumu IPCEI projektiem attiecībā uz zaļo ūdeņradi un aicina dalībvalstis to izmantot, lai pavērtu ceļu liela mēroga demonstrējumu projektiem. Īpaša uzmanība būtu jāvelta sinerģijas veidošanai starp dažādiem ūdeņraža IPCEI, lai zaļā ūdeņraža vērtības ķēdes attīstīšanā izvairītos no “vistas un olas” dilemmas;

36.

aicina paplašināt zaļā ūdeņraža demonstrējumu projektus, izmantojot ES ETS finansēto Inovācijas fondu un Modernizācijas fondu, un mērķtiecīgi popularizēt zaļo ūdeņradi, izmantojot programmu InvestEU; mudina dalībvalstis un reģionus nākamajā finansēšanas periodā izmantot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (ESI fondus), tostarp Interreg, lai izveidotu un stiprinātu reģionālās, vietējās un starpreģionālās ūdeņraža kopas; uzsver nepieciešamību visos līmeņos panākt minēto fondu, IPCEI, EISI un pētniecības finansējuma sinerģiju;

37.

atzinīgi vērtē Eiropas Investīciju bankas (EIB) pieņemto jauno enerģētikas nozares finansēšanas politiku, tostarp jaunu finansēšanas pieeju izstrādi saskaņā ar konsultatīvo programmu InnovFin. Šajā sakarā RK aicina EIB nodrošināt ievērojamu atbalstu zaļā ūdeņraža izmantošanai, pamatojoties uz tādām finansēšanas koncepcijām, kas būtu izdevīgas arī MVU un VRP vai to attīstības bankām;

38.

uzskata, ka vienas pieturas aģentūra ES līmenī varētu ievērojami sekmēt projektu finansējuma pieejamību uzņēmumiem, tostarp MVU, kā arī reģioniem un pilsētām;

39.

iesaka dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar VRP vai to nacionālajām un reģionālajām apvienībām papildināt ES finansējumu ar valsts programmām, kas būtu paredzētas lielāka mēroga demonstrējumu projektiem un reālām laboratorijām, kā arī valstu tīklošanai un ūdeņraža jomā aktīvo reģionu pieredzes apmaiņai;

40.

uzsver, ka ir vajadzīgi ilgtermiņa signāli, lai privātā sektora finanšu un kapitāla plūsmas novirzītu ieguldījumiem zaļajā pārkārtošanā ar zaļā ūdeņraža ekonomiku, tostarp novatorisku MVU labā; sagaida, ka Komisija to atbalstīs izsludinātajā ilgtspējīga finansējuma stratēģijā;

Pētniecība un inovācija

41.

uzsver, ka pētniecībai un inovācijai ir izšķiroša nozīme arī attiecībā uz zaļā ūdeņraža ražošanu un izmantošanu plašā mērogā. Tām jābūt vērstām uz izmaksu samazināšanu visos pievienotās vērtības ķēdes posmos, kā arī uz sistēmu kontrolējamības, efektivitātes un kalpošanas laika uzlabošanu. Tāpēc RK iesaka pievērst īpašu uzmanību zaļā ūdeņraža izmantošanai, īstenojot pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa”, tostarp tā zaļā kursa misijai, energotehnoloģiju stratēģiskajam plānam jeb SET plānam un Eiropas Inovāciju padomei (EIC).

42.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” īstenot Eiropas partnerību tīrā ūdeņraža jomā kā pēcteci kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (kopuzņēmums FCH) (13). RK iesaka uzlabot finansiālo nodrošinājumu, kā arī partnerības mehānismu un struktūru salīdzinājumā ar kopuzņēmumu FCH, pienācīgi ņemot vērā vietējo un reģionālo pašvaldību īpašo nozīmi. Tādā veidā varētu atbalstīt lielāku skaitu zaļā ūdeņraža demonstrācijas projektu Eiropas Savienībā, tostarp partnerības European Hydrogen Valleys Partnership ietvaros. RK uzsver, ka par svarīgu partnerības mērķi ir jānosaka zināšanu un pieredzes apmaiņas veicināšana starp reģioniem, ES iestādēm, dalībvalstīm un VRP, kā arī starp uzņēmumiem;

43.

mudina dalībvalstis un VRP savas kompetences robežās augstākās izglītības un apmācības jomā sekmēt kvalificētu speciālistu un zinātnieku apmācību visā zaļā ūdeņraža vērtības ķēdē. Turklāt tām būtu jāizveido un jāuzlabo attiecīgi konsultāciju pakalpojumi, it īpaši MVU vajadzībām. RK aicina Komisiju atbalstīt šādus centienus, it īpaši saistībā ar jauno Eiropas Prasmju pilnveides paktu un Eiropas izglītības telpu, kas izsludināta jaunajā Eiropas industriālajā stratēģijā (14);

Starptautiskā dimensija

44.

norāda, ka ilgtermiņā ievērojama daļu no ūdeņraža / e-degvielas pieprasījuma, iespējams, varēs apmierināt ar importu no reģioniem, kuros ir ļoti labi atjaunojamie resursi. Šajā saistībā Komiteja norāda, ka uz importēto ūdeņradi / e-degvielu ir jāattiecina tikpat stingri ilgtspējas kritēriji. RK iesaka prasītajā zaļā ūdeņraža izmantošanas ceļvedī ņemt vērā zaļā ūdeņraža / e-degvielas ražošanu trešās valstīs un transportēšanu uz Eiropas Savienību. RK arī mudina Komisiju jau agrīnā posmā sākt sadarbību ar potenciālajām eksportētājvalstīm un citām importētājvalstīm (piemēram, Japānu), lai atbalstītu starptautiskas tīra ūdeņraža ekonomikas koordinētu attīstību, koncentrējoties uz zaļā ūdeņraža izmantošanu. Tāpat būtu jāstiprina arī attiecīgās starptautiskās iniciatīvas, piemēram, ūdeņraža iniciatīva tīras enerģijas jautājumu ministru sanāksmēs un iniciatīva Mission Innovation. Tāpat kā partnerības European Hydrogen Valleys Partnership gadījumā, arī šeit būtu jāiesaista vietējās un reģionālās pašvaldības.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts) (COM(2020) 80 final).

(2) Komisijas paziņojums – Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final).

(3) Sk. ceļvedi – Ares(2020)2722353.

(4) Tālāk tekstā vienkāršošanas nolūkā attiecībā uz sintētiskajām degvielām un kurināmo tiek izmantots termins “e-degvielas”.

(5) COM(2018) 773 final.

(6) Reģionu komitejas atzinums “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” (OV C 404, 29.11.2019., 58. lpp.).

(7) Saistībā ar Pārdomātas specializācijas platformu (S3P).

(8) COM(2020) 102 final.

(9) Sk. Eiropas Komisijas ceļvedi – Ares(2020)2722353.

(10) Skatīt sākotnējo ietekmes novērtējumu Ares(2020)1350037.

(11) Skatīt sākotnējo ietekmes novērtējumu Ares(2020)2487772.

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(13) Skatīt sākotnējo ietekmes novērtējumu Ares(2019)4972390.

(14) COM(2020) 102 final.

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/48

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”

(2020/C 324/08)

Ziņotājs:

Roby BIWER (LU/PSE), Betemburgas (Bettembourg) pašvaldības padomes loceklis, Luksemburga

Atsauces dokuments:

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus”

COM(2019) 352 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos vairāk pūļu veltīt pasaules mežu aizsardzībai un atjaunošanai; pauž nožēlu par iesniegto priekšlikumu ierobežoto darbības jomu;

atzīmē Eiropas Savienības pēdējo desmitgažu centienus īstenot arī plašas apmežošanas programmas un dalībvalstīs pieņemt stingrus mežsaimniecības tiesību aktus, kas nodrošina atkārtotu apmežošanu un veicina dabisko ataugšanu, lai palielinātu meža platības; tomēr pauž bažas par satraucošajiem globālās meža, it īpaši pirmatnējo mežu, kas var būt gan neskarti, gan apsaimniekoti meži, degradācijas rādītājiem (1);

uzsver pirmatnējo mežu kā bioloģiskās daudzveidības “glabātāju” nozīmi. Tie sniedz ekosistēmu pakalpojumus, kas kalpo cilvēku veselībai (izmantošana farmācijā, uzturs, ārstniecības augi), sociālai iekļaušanai (garīgā veselība, nodarbinātības veicināšana lauku rajonos, ekotūrisms utt.), un tiem ir būtiska loma vides sargāšanā no pārtuksnešošanās, plūdiem, hidroģeoloģiskās struktūras degradācijas, augsnes erozijas, ekstremāliem laikapstākļiem, nokrišņu zudumu, piesārņota gaisa utt.; uzsver, ka ilgtspējīgi apsaimniekoti, cilvēka audzēti, kā arī pieauguši dabiskie meži var palīdzēt aizsargāt un saglabāt bioloģisko daudzveidību;

atzīmē, ka atmežošana ir ļoti sarežģīta parādība un ka tai ir vairāki cēloņi, no kuriem svarīgākais ir pasaules iedzīvotāju skaita palielināšanās, kas palielina pārtikas, barības, bioenerģijas, kokmateriālu un citu izejvielu pieprasījumu; uzsver, ka atmežošana ir otrs lielākais antropogēnu siltumnīcefekta gāzu emisiju avots un spēcīgs bioloģiskās daudzveidības izzušanas virzītājspēks (2);

uzsver, ka mežu izzušanas novēršana var sniegt daudzus ieguvumus cilvēkiem un ekosistēmām, tostarp saglabāt bioloģisko daudzveidību, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, pateicoties oglekļa absorbēšanai (viens no efektīvākajiem klimata pārmaiņu ierobežošanas pasākumiem), veicināt ekosistēmu pakalpojumu sniegšanu, kas var veicināt ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu meža bioekonomiku, kuras pamatā ir racionāla un ilgtspējīga resursu izmantošana;

aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt reglamentējošus pasākumus un ieteikumus, kas būtu pielāgoti valstu, reģionālajām un vietējām specifiskajām atšķirībām, lai efektīvi vērstos pret visu veidu atmežošanu un sākotnējo mežu ekosistēmu – kas ir oglekļa krātuves –, degradāciju, kā arī nodrošināt atbilstošu finansējumu;

uzsver, ka mežu atjaunošana, sevišķi visvairāk atmežotajos Eiropas reģionos, joprojām ir viena no efektīvākajām klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanās stratēģijām; šajā ziņā arvien lielāka nozīme varētu būt agromežsaimniecības sistēmu paplašināšanai – koku stādīšanai uz aramzemes un ganībām, kā arī ap tām;

aicina panākt politikas saskaņotību, proti, ar dažādām politikas jomām, tostarp ar jauno KLP (kopējo lauksaimniecības politiku), ES starptautiskajām saistībām, arī Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam, Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām, ES tirdzniecības politiku un Eiropas zaļo kursu saistītos centienus, mērķus un rezultātus saskaņot visaptverošā ilgtspējas stratēģijā, kurā paredzēti skaidri mērķi un īstenošanas pasākumi un pienācīgi līdzsvaroti sociālie, ekonomiskie un ekoloģiskie aspekti;

1. prioritāte: samazināt ES patēriņa pēdas nospiedumu uz sauszemes un nodrošināt to, ka ES tiek patērēti produkti no neatmežojošām piegādes ķēdēm

uzsver: pasaules mežu aizsardzības un atjaunošanas procesā svarīgākais aspekts ir tas, ka Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka Eiropas Savienībā tiek patērēti produkti no neatmežojošām trešo valstu piegādes ķēdēm; aicina Eiropas Savienību šajā procesā ļoti cieši iesaistīt patērētājus, lai viņi ietekmētu tos tirgus, kas balstās uz pirmatnējo mežu problemātisko pārveidošanu ar mērķi ražot plaši izmantotus produktus, piemēram, kafiju, kakao un palmu eļļu, un audzēt lauksaimniecības dzīvniekus;

10.

vērš uzmanību uz nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un vides iznīcināšanu dažādās produktu piegādes ķēdēs (piemēram, sojas pupas, palmu eļļa, cukurs, kakao, liellopu gaļa, izejvielas biodegvielas ražošanai) un uzsver, ka ar privātā sektora un finanšu nozares brīvprātīgām iniciatīvām līdz šim nav izdevies apturēt globālo atmežošanu un panākt mežu atjaunošanos; tādēļ aicina Komisiju pieprasīt vides standartu un rūpīgas cilvēktiesību ievērošanas pārbaudes (HRDD) (3) standartu obligātu ievērošanu;

11.

norāda, ka daudzās ES dalībvalstīs un reģionos galvenais drauds meža ekosistēmu saglabāšanai ir meža ugunsgrēki. Ļoti svarīgi ir veicināt vietējo un reģionālo pašvaldību spēju vēl vairāk uzlabot savu noturību pret katastrofām, jo pašvaldības uz katastrofām reaģē pirmās. Ar vietējās sabiedrības īstenotiem pasākumiem var visātrāk un visefektīvāk ierobežot meža ugunsgrēku radīto kaitējumu;

12.

aicina Komisiju veikt virkni pasākumu, lai stimulētu patērētāju aktīvu iesaistīšanu ilgtspējīgāku preču izvēlē, veicināšanā un lietošanā. Tas nozīmē, ka arī būtu jāizveido īpašas ES sertifikācijas shēmas neatmežojošiem produktiem, integrējot jau pastāvošās uz koksnes resursiem balstītu produktu (arī meža apsaimniekošanas un pārraudzības ķēdes (4)) sertifikācijas shēmas, lai varētu veikt visaptverošu vērtējumu, kas piemērojams arī uz koksnes resursiem nebalstītiem produktiem. Būtu jāņem vērā tādi faktori kā: meža ilgtspējīga apsaimniekošana; meža apsaimniekošanas un ražošanas sistēmas, kas dabas resursus (piemēram, ūdeni), ķīmiskas vielas (piemēram, pesticīdus) un enerģiju (fosilo kurināmo un neatjaunojamo energoresursu enerģiju kopumā) izmanto samazinātā apjomā; neatmežošanas aspekti uz koksnes resursiem nebalstītu produktu ražošanā; tādu produktu veicināšana, kuru transportēšanai ir mazāka ietekme uz vidi (piemēram, vietējie ražojumi, oglekļa pēda); produktu aprites cikla novērtējumi, kas paredzēti, lai noteiktu to ietekmi uz vidi un lai varētu salīdzināt to ekoloģiskos raksturlielumus;

13.

aicina Komisiju pastiprināt centienus cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi, pilnībā un efektīvi īstenojot ES meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) 2018.–2022. gada darba plānu un it īpaši uzlabojot ES Kokmateriālu regulas īstenošanu;

14.

aicina Komisiju uzlabot patērētāju informēšanu par ilgtspējīgas mežsaimniecības produktiem un šādu ražojumu popularizēšanu. To varētu paveikt, izstrādājot īpašu marķējumu, kurā norādīts produkta izraisītās atmežošanas rādītājs, un pilnveidojot jau pieejamās Eiropas datubāzes/informācijas sistēmas (piemēram, ekomarķējuma datubāzi) un tajās iekļaujot neatmežojošus produktus, kam jābūt viegli atpazīstamiem;

15.

aicina Komisiju ieviest procedūras Eiropas informācijas sistēmā apkopotās informācijas un novērtējumu precizitātes pārbaudei, lai uzlabotu sniegtās informācijas ticamību, un norāda, ka tāpēc būtu vajadzīgas stingras izsekojamības prasības, kas garantē produktu izcelsmi, un efektīvākas uzraudzības un izpildes sistēmas, kuras palīdzētu novērst krāpšanu un produktu nepareizu marķēšanu; iesaka apsvērt citādas piegādes stratēģijas, it īpaši valstīs, kurās ir augsts atmežošanas līmenis un zems sertifikācijas segums un/vai augsts nelikumīgas mežistrādes līmenis, piemēram, būtu jānosaka pienākums pierādīt, ka produkti ir iegūti ilgtspējīgi, un arī iesniegt dokumentus par materiālu tirdzniecību starp ekonomikas dalībniekiem un informāciju par visu piegādes ķēdē iesaistīto iepirkuma politiku;

16.

mudina visas ES iestādes un aģentūras rādīt piemēru, mainot savu rīcību, iepirkuma principus un pamatlīgumus, lai izmantotu ilgtspējīgas mežsaimniecības produktus; turklāt aicina savus darbiniekus un locekļus kompensēt oglekļa emisijas, kas radušās ar viņu darbību Reģionu komitejā saistītajos lidojumos, proti, finansiāli atbalstīt ilgtspējīgas mežsaimniecības projektus;

17.

uzsver, ka publiskais iepirkums, kas veido aptuveni 14 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP), varētu būt spēcīga svira, lai nodrošinātu ilgtspējīgāku produktu piegādi saskaņā ar darba, preču vai pakalpojumu piegādes līgumiem, kas noslēgti ar uzņēmumiem. Tāpēc Direktīvā 2014/24/ES par publisko iepirkumu ieviests aizliegums veikt atmežojošu produktu publisko iepirkumu var radīt būtisku pozitīvu ietekmi uz neatmežojošu produktu pieprasījuma veicināšanu;

18.

norāda, ka patērētāju ieradumu pārorientēšana uz veselīgāku uzturu, kura pamatā ir augi un kurā ir daudz augļu un dārzeņu (tiem vajadzētu būt sertificētiem, ka tie ir neatmežojoši) kurš tādējādi samazina globālo gaļas patēriņu, var veicināt un saglabāt iedzīvotāju un planētas veselību, kā tas ierosināts C40 deklarācijā Good Food Cities (5); šajā ieradumu pārorientēšanā būtu jāņem vērā ieteikumi, kas formulēti stratēģijā “No lauka līdz galdam”, kurā ieteikts, cik vien tas iespējams, veicināt vietējo patēriņu, kas ir ilgtspējīgs vides un cilvēka veselības aspektā;

19.

aicina Komisiju radīt sinerģiju un saiknes ar pašlaik pašvaldību, valstu un Eiropas līmenī un trešās valstīs īstenotiem projektiem un iniciatīvām, kas saistīti ar pilsētas mežu un ekoloģisku koridoru veidošanu; norāda, ka šīs iniciatīvas dod lielu ekoloģisku un sociālu labumu (ekosistēmu pakalpojumi) cilvēkiem, kuri dzīvo savienotās pilsētās, tostarp nodrošina tīru gaisu, ūdens plūsmas regulēšanu, augsnes aizsardzību pret ūdens un vēja radītu eroziju, noplicinātas zemes atjaunošanu, noturību pret katastrofām un klimata pārmaiņām, zemāku temperatūru vasaras dienās, pārtiku, augstāku bioloģisko daudzveidību pilsētā, labāku fizisko un garīgo veselību, augstāku vērtību īpašumiem utt.;

20.

aicina šajos centienos iesaistīt Eiropas iedzīvotājus un vietējās un reģionālās pašvaldības, komersantus un ieinteresētās personas, kas pārdod produktus Eiropas tirgū (piemēram, starptautiskie uzņēmumi); norāda uz šo dalībnieku lomu mežu aizsardzībā un to, ka jāuzlabo korporatīvās atbildības pārskatu par pienākumiem sociālajā un vides jomā pārredzamība (kā tas paredzēts Direktīvā 2014/95/ES);

2. prioritāte: partnerībā ar ražotājvalstīm strādāt pie tā, lai mazinātu mežu noslodzes un garantētu, ka ES sadarbība attīstības jomā ir neatmežojoša, un 3. prioritāte: stiprināt starptautisko sadarbību, kuras mērķis ir apturēt atmežošanu un meža degradāciju un veicināt meža atjaunošanu

21.

vērš uzmanību uz to, ka atmežošana galvenokārt notiek trešās valstīs. Kaut arī lielākā daļa šajās valstīs saražoto kokmateriālu tiek patērēti uz vietas, kokmateriālu sertifikācijas ieviešanas līmenis joprojām ir zems, jo sertifikāta iegūšanas izmaksas ir pārāk augstas, it īpaši mazajiem lauksaimniekiem, kuriem arī jākonkurē ar lētākiem tradicionālajiem vai pat nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem. Tāpat īpaša uzmanība jāpievērš tam, kā sertificēt produktus, kas balstīti uz koksnes resursiem, piemēram, dabisko kaučuku, ko iegūst daudzi mazie lauksaimnieki;

22.

aicina uzlabot vides izglītību jaunattīstības valstīs, kurās atrodas pirmatnējie meži. Tas ir nozīmīgs aspekts, lai šajās valstīs palielinātu izpratni par šo valstu vides resursu nozīmi; norāda, ka iedzīvotāju tieša iesaistīšana šajās vides izglītības iniciatīvās varētu sniegt lielu labumu, piemēram,

a)	labākas zināšanas par to, cik svarīgi ir ekosistēmu pakalpojumi, ko ilgtspējīgi apsaimniekoti meži un pirmatnējie meži sniedz sabiedrībai;

b)	izpratne par daudzajiem ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas sniegtajiem tiešajiem un netiešajiem ieguvumiem;

c)	lielāka iespējamība, ka vietējiem atmežošanas un meža degradācijas ierobežošanas pasākumiem būs pozitīvi rezultāti; vairāk iespēju, ka dabas resursu aizsardzība radīs ilgtspējīgu to apsaimniekošanu, tādējādi sekmējot zaļas darbvietas un zaļu izaugsmi vietējiem iedzīvotājiem, utt.;

23.

norāda, ka Eiropas Komisijai būtu jāapsver iespēja ierosināt pirmatnējo mežu noteikšanu par UNESCO mantojuma vietām, lai tos labāk aizsargātu pret atmežošanu un palielinātu iespēju pievērst sabiedrības uzmanību to aizsardzībai;

24.

uzsver, ka daudzfunkcionalitātes ietvaros biodaudzveidība ir viens no tematiem, kam ir jāpievērš uzmanība debatēs par ES mežsaimniecības politikas satvaru; norāda, ka atmežošana, izcērtot pirmatnējo mežu vai pieaugušu dabisko mežu, dažkārt izraisa biodaudzveidības zudumu un ka šo daudzveidību ir grūti atjaunot, jo attiecīgā teritorija ir visnotaļ degradēta;

25.

atzinīgi vērtē jauno ES mēroga Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, ar kuru ES apņemas vērienīgāk un aktīvāk īstenot pasākumus, kuru mērķis ir viscaur Eiropā apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu degradāciju, kā arī padarīt Eiropas Savienību par pasaules vadošo spēku globālās bioloģiskās daudzveidības krīzes risināšanā, piem., nosakot aizsargājamas teritorijas statusu attiecībā uz vismaz 30 % no sauszemes, ieviešot juridiski saistošus ES dabas atjaunošanas mērķus un stingrākus aizsardzības noteikumus atlikušajiem ES pirmatnējiem un senajiem mežiem, ilgtspējīgi apsaimniekojot sekundāros mežus (6), atjaunojot degradētās sauszemes ekosistēmas – mežus, augsni un mitrājus –, kā arī izveidojot zaļās zonas pilsētās;

26.

aicina pielikt daudz lielākas pūles, lai sasniegtu mežsaimniecībai izvirzītos mērķus, kas noteikti jaunajā ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam, un vienoties par vērienīgu globālo bioloģiskās daudzveidības politikas satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kas jāpieņem gaidāmajā Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 15. Pušu konferencē (ANO CBD COP 15), pamatojoties arī uz novērtējumu par to, kā tikusi īstenota stratēģija laikposmam līdz 2020. gadam;

27.

uzstāj, ka tirdzniecības nolīgumi ir jāizvērtē attiecībā pret siltumnīcefekta gāzu emisiju mazināšanas mērķi un ka to pamatā jābūt ilgtspējīgai attīstībai; mudina pastiprināt sadaļas par mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu un atmežošanas apkarošanu, kā arī integrēt atmežošanu ietekmes uz vidi novērtējumos. Tā kā atmežošana Brazīlijas Amazones reģionā ir sasniegusi rekordaugstu līmeni un lietusmežu ugunsgrēku apjoms ir pieaudzis par 84 % (7), aicina ES un tās dalībvalstis apturēt ES un Mercosur ratifikāciju, kamēr Brazīlijas valdība nebūs panākusi stāvokļa maiņu;

28.

aicina ES mežsaimniecības stratēģijā laikposmam pēc 2020. gada palielināt aktīvas, pielāgotas un kolektīvas mežsaimniecības ieguldījumu centienos saglabāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un tādējādi pilnībā izmantot ieguvumus, ko var sniegt bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi. Visiem šiem pasākumiem un centieniem būtu jāsekmē un jāveicina vērienīgāka pasaules bioloģiskās daudzveidības politika, kurā Eiropai būtu jāuzņemas atbildība un vadošā loma;

4. prioritāte: pārvirzīt finansējumu, lai atbalstītu ilgtspējīgāku zemes izmantošanas praksi, un 5. prioritāte: sekmēt pieejamu un kvalitatīvu informāciju par mežiem un preču piegādes ķēdēm un piekļuvi šai informācijai; atbalstīt pētniecību un inovāciju

29.

uzsver: par Komisijas paredzētajiem pasākumiem ES un pasaules mežu aizsardzībai un atjaunošanai ir plaši jāinformē Eiropas iedzīvotāji, lai palielinātu atbalstu šiem pasākumiem un paaugstinātu to efektivitāti;

30.

aicina Komisiju izveidot Eiropas datubāzi, kas apkopo informāciju par ES un trešo valstu kādreiz un pašlaik īstenotiem projektiem un par ES dalībvalstu un trešo valstu divpusējiem projektiem, lai varētu novērtē to ietekmi uz pasaules mežiem; uzsver, ka vietējās un reģionālās pašvaldības būtu jāiesaista šādu projektu īstenošanā;

31.

aicina ES nākt klajā ar “rūpnieciskās ražošanas, digitalizācijas un dekarbonizācijas” stratēģiju, kuras mērķis būtu popularizēt ekoloģiskus aizstājējmateriālus, kas izgatavoti no koksnes un par kuru izcelsmi un oglekļa pēdu tiktu informēti patērētāji, un kas stimulētu “neatmežojošu” produktu sertificēšanu, veicinot šādu materiālu izmantošanu tādās nozarēs kā būvniecība, tekstilizstrādājumi, ķīmiskie produkti vai iepakojuma ražošana;

32.

aicina Eiropas Savienību turpināt tādas pētniecības un monitoringa programmas kā Savienības Zemes novērošanas un monitoringa programmu Copernicus un citas monitoringa programmas, lai uzraudzītu preču piegādes ķēdi un lai varētu identificēt produktus, kuru ražošanas posmā notikusi atmežošana vai vides degradācija, un sniegt agrīnus brīdinājumus par šādiem produktiem;

33.

aicina Komisiju apsvērt iespēju izveidot Eiropas Mežsaimniecības aģentūru, ņemot vērā to, cik svarīgi ir aizsargāt un atjaunot pasaules mežus.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) https://www.cbd.int/forest/definitions.shtml

(2) https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0959378018314365#fig0005

(3) Valda vispārējs uzskats, ka rūpīga cilvēktiesību ievērošanas pārbaude (Human Rights Due Diligence – HRDD) ir instruments, ar ko uzņēmumi var apzināt, novērst, mazināt un uzņemties atbildību par savas vai savu uzņēmējdarbības partneru darbības negatīvo ietekmi uz cilvēktiesībām. https://corporatejustice.org/priorities/13-human-rights-due-diligence

(4) Piem., Forest Stewardship Council® (FSC®), Programme for the Endorsement of Forest Certification TM (PEFCTM) utt.

(5) C40 deklarācijā “Good Food Cities” pilsētas apņemas pārtikas iepirkuma politiku pielāgot tā, lai cilvēku uzturs nenodarītu kaitējumu mūsu planētai, un ideālā gadījumā iepirkt bioloģiskās lauksaimniecības produktus, kā arī mūsu pilsētās atbalstīt tādas pārtikas plašāku patēriņu, kurā ir vairāk augu valsts produktu, un atteikšanos no neilgtspējīga, neveselīga uztura https://www.c40.org/press_releases/good-food-cities

(6) https://www.cbd.int/forest/definitions.shtml

(7) Brazīlijas Nacionālais kosmosa pētniecības institūts, 2019. gads.

RK 139. plenārsesija, izmantojot Interactio (hibrīdformāts), 30.6.2020.–2.7.2020.

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/53

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Pakalpojumu pakete: aktualizēts Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis”

(2020/C 324/09)

Ziņotājs:

Jean-Luc VANRAES (BE / Renew E.), Ukles komūnas domes deputāts

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko ievieš Eiropas pakalpojumu e-karti un saistīto administratīvo nodrošinājumu

COM(2016) 824 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesisko un darbības regulējumu Eiropas pakalpojumu e-kartei, ko ievieš ar Regulu … [EPK regulu]

COM(2016) 823 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par samērības novērtējumu pirms jauna profesiju regulējuma pieņemšanas

COM(2016) 822 final

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, kas attiecas uz to, kā īstenot Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko nosaka ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēmu un prasību paziņošanas procedūru un ar ko groza Direktīvu 2006/123/EK un Regulu (ES) Nr. 1024/2012 par administratīvo sadarbību, izmantojot Iekšējā tirgus informācijas sistēmu

COM(2016) 821 final

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par profesionālo pakalpojumu regulējuma reformu ieteikumiem

COM(2016) 820 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Vienotā pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanas nozīme un steidzamība

atzīst, ka vienotais tirgus ir būtisks ES politikas sasniegums un veido pamatu Eiropas konkurētspējai, labklājībai un patērētāju labjutībai; uzsver, ka pienācīgi funkcionējošs vienotais tirgus veicina arī ekonomikas izaugsmi, inovāciju un nodarbinātību reģionālajā un vietējā līmenī un ka reģionālās un vietējās pašvaldības, būdamas svarīgas publiskā iepirkuma veicējas, gūst labumu no labāk funkcionējoša vienotā tirgus, arī pakalpojumu jomā;

atzīst, ka vienotais tirgus vēl aizvien tiek veidots un ka būtiski šķēršļi joprojām pastāv; uzsver, ka tā īstenošanai un padziļināšanai ir vajadzīga lielāka institucionālo dalībnieku apņemšanās visos pārvaldības līmeņos un ka it īpaši dalībvalstis lielā mērā atbild par efektīvas īstenošanas nodrošināšanu;

uzsver, ka priekšlikumiem attiecībā uz vienotā tirgus politiku var būt nopietna teritoriālā ietekme, kas pienācīgi jāizvērtē. Teritoriālās ietekmes novērtējumi, kas aptver virkni aspektu, palīdz vispusīgi un līdzsvaroti izvērtēt tiesību aktu priekšlikumu iespējamo ietekmi, un šādi novērtējumi ir būtiski daudziem reģioniem, kuri nav tieši iesaistīti likumdošanas procesā, taču īsteno tiesību aktus; atkārtoti norāda, ka RK ir gatava dalīties savā zinātībā par šādiem novērtējumiem;

aicina vienotā tirgus īstenošanā pēc iespējas ievērot vietējās pašpārvaldes principus; atgādina, ka Eiropas vietējo pašvaldību hartā (1) ir atzīts, ka vietējās pašvaldības ir viens no galvenajiem demokrātiska režīma stūrakmeņiem un ka vietējās pašpārvaldes aizsardzība un stiprināšana ir svarīgs ieguldījums tādas Eiropas veidošanā, kuras pamatā ir demokrātijas un varas decentralizācijas principi, un ka tas nozīmē, ka vietējām pašvaldībām ir plaša autonomija attiecībā uz saviem pienākumiem, metodēm un līdzekļiem, ar kādiem šie pienākumi tiek īstenoti, un resursiem, kas nepieciešami to izpildei;

uzskata, ka vienotā tirgus īstenošanā būtu jāapsver iespēja izmantot decentralizētāku pieeju, kas, būdama veidota pēc tā decentralizācijas modeļa, kuru izmanto ES konkurences noteikumu piemērošanā, nozīmētu, ka atbildība par pareizas ES tiesību aktu piemērošanas uzraudzību un pārbaudi jānodod aģentūrām dalībvalstu līmenī; uzskata, ka šāda decentralizēta pieeja gan palīdzētu samazināt administratīvo slogu visos līmeņos, gan veicinātu dalībvalstu atbildību par vienoto tirgu, un tas ir būtiski, lai vienotais tirgus darbotos pareizi;

norāda, ka daudzi no būtiskākajiem atlikušajiem ekonomiskajiem šķēršļiem skar pakalpojumu jomu;

uzsver, ka pakalpojumi ir galvenais Eiropas ekonomikas elements, kurš veido apmēram 70 % no IKP un darbvietām (2); tomēr norāda, ka ES pakalpojumu nozarei raksturīgs lēns produktivitātes pieaugums un vāja konkurence, kā arī milzīga pakalpojumu nozaru daudzveidība un atšķirīgas to īpatnības; norāda, ka ES iekšējā pakalpojumu tirdzniecība veido tikai vienu trešdaļu no ES iekšējās preču tirdzniecības un ka nav pazīmju, kas liecinātu par šā rādītāja palielināšanos;

uzsver, ka nepamatoti šķēršļi, kas kavē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un galvenokārt rodas atšķirīgu nacionālo noteikumu un procedūru dēļ, ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc nozarē ir slikti darbības rezultāti, un ka šādu šķēršļu novēršana dotu pakalpojumu sniedzējiem un klientiem lielākas iespējas pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu; ka turpmākās rīcības pamatā jābūt pierādītām pakalpojumu sniedzēju vajadzībām; ka milzīgā pakalpojumu nozaru daudzveidība, iespējams, prasa tādu pieeju, kas vairāk pielāgota katras nozares specifikai, un ka reģionālajām un vietējām pašvaldībām var būt svarīga nozīme radušos problēmu risināšanā;

uzsver, ka pakalpojumi, būdami globālo vērtības ķēžu posmi, ir svarīgs starpposma ieguldījums tautsaimniecībā un ka konkurētspējīgiem pakalpojumiem, it īpaši komercpakalpojumiem, ir liela nozīme produktivitātes un izmaksu konkurētspējas palielināšanā citās nozarēs – piemēram, ražošanā –, kas ir izšķirīgi svarīgas reģionālajai un vietējai ekonomikai;

10.

norāda, ka desmit gados, kopš Pakalpojumu direktīva ir stājusies spēkā, tās iespējas palielināt pakalpojumu brīvu apriti vēl nav pilnībā izmantotas un ka pakalpojumu sniedzēji daudzās pakalpojumu nozarēs joprojām saskaras ar virkni šķēršļu, ja tie vēlas veikt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai kādu laiku sniegt pārrobežu pakalpojumus; norāda uz aplēsēm, kas liecina, ka šķēršļu novēršana pārrobežu tirdzniecībā un investīcijas, kuras pakalpojumu nozarē veiktas saskaņā ar sistēmu, kas jau ir paredzēta Pakalpojumu direktīvā, varētu par 1,7 % palielināt ES IKP;

11.

norāda, ka ir pieņemts tikai viens no Pakalpojumu paketē iekļautajiem Komisijas leģislatīvajiem priekšlikumiem, proti, direktīva par samērīguma novērtēšanu pirms jaunas profesiju reglamentācijas pieņemšanas; turklāt norāda, ka likumdošanas procesā ir bloķēti leģislatīvie priekšlikumi par Eiropas pakalpojumu e-karti un ka ļoti lēni virzās tās ierosinātās direktīvas pieņemšana, kura nosaka ar pakalpojumiem saistītu atļauju piešķiršanas sistēmu un prasību paziņošanas procedūru;

12.

mudina Komisiju katrā dalībvalstī analizēt visbiežāk sastopamās uzņēmēju un profesionālās darbības, kuras jau varētu gūt labumu no pašlaik spēkā esošās Pakalpojumu direktīvas, lai iespējami drīz varētu visaptveroši uzskaitīt nevajadzīgās izmaksas un šķēršļus, ar ko saskaras uzņēmēji; mudina Komisiju arī steidzami izstrādāt ieteikumu, kurā būtu iekļauts minētās direktīvas 6. pantā paredzētais vienotu kontaktpunktu standarta modelis, lai dalībvalstīm būtu kopīgs paraugs, kas, cik vien iespējams, pakalpojumu sniedzējiem ļautu vieglāk izmantot kontaktpunktu katram savā valodā, kā tas jau ļoti efektīvi un ar minimālām tulkošanas izmaksām darbojas tehniskajos noteikumos;

13.

norāda, ka EKT spriedumam Visser Vastgoed lietā (3) varētu būt būtiska ietekme uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām; uzskata, ka šie jautājumi jāprecizē ES tiesību aktos un ka ierosinātā Informācijas sniegšanas direktīva ir piemērots pamats šim nolūkam;

14.

uzskata, ka Visser Vastgoed lietas sekas varētu nozīmēt ne tikai pienākumu paziņot par zemes izmantošanas zonējuma plāniem, kas attiecas uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem, bet varētu būt arī tālejošākas;

15.

atzīst, ka labi funkcionējošs vienotais tirgus ir svarīgs pierobežas reģioniem, un uzskata, ka šajā ziņā lietderīgi var izrādīties ES pārrobežu sadarbības instrumenti, piemēram, ETSG (4);

Eiropas pakalpojumu e-karte

16.

konstatē, ka Eiropas Parlaments ir noraidījis Eiropas Komisijas priekšlikumu par pakalpojumu e-karti un lūdzis Eiropas Komisijai to atsaukt; atzīmē arī, ka Padome par minēto priekšlikumu nespēja panākt vienotu nostāju, un vēlreiz norāda: lai atbalstītu uzņēmumus, kas piedāvā pārrobežu pakalpojumus, būtu pareizi jāīsteno spēkā esošajā Pakalpojumu direktīvā paredzētie pasākumi, piemēram, īpašo kontaktpunktu izveide;

17.

atgādina līdztiesīgajiem likumdevējiem, ka sākotnējais pakalpojumu e-kartes mērķis, kuru neizdevās īstenot ar attiecīgo priekšlikumu, bija samazināt administratīvo procedūru sarežģītību un izmaksas, kas rodas, pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši MVU, pildot administratīvās formalitātes;

18.

norāda: ja netiks ieviesta pakalpojumu e-karte, pārrobežu pakalpojumu sniedzēji joprojām saskarsies ar tādām pašām izmaksām, pildot administratīvās formalitātes, un uzsver, ka pakalpojumu e-kartei bija jāsamazina šīs izmaksas uz pusi, un tas būtu bijis liels ieguvums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem;

19.

tādēļ atgādina gan par nepieciešamību, no pakalpojumu sniedzēju viedokļa raugoties, īstenot svarīgus administratīvo procedūru vienkāršošanas pasākumus, gan par nevajadzīgajām izmaksām, ar kurām tie joprojām saskaras; tomēr norāda, ka juridiskajam, tehniskajam un administratīvajam slogam, ko pakalpojumu kartes ieviešana radīs vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jābūt samērīgam ar gaidāmajiem ieguvumiem;

20.

atgādina līdztiesīgajiem likumdevējiem: Pakalpojumu direktīvā ir noteikts, ka dalībvalstis nedrīkst dublēt prasības, kas ir līdzvērtīgas tām, kuras pakalpojumu sniedzējs jau ir izpildījis citā dalībvalstī; tomēr norāda, ka praksē tas joprojām nav pietiekami ņemts vērā un ka tādēļ pakalpojumu sniedzējiem bieži tiek izvirzītas tādas pašas prasības kā vietējiem uzņēmumiem, lai gan līdzvērtīgas vai līdzīgas prasības tie jau ir izpildījuši dalībvalstī, no kuras tie nāk;

21.

atgādina līdztiesīgajiem likumdevējiem, ka valstu iestāžu sadarbības sarežģītība un no tās izrietošais administratīvais slogs, ko rada ierosinātā pakalpojumu e-kartes procedūra, bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc sarunās par šo jautājumu netika panākts kompromiss. Šajā saistībā aicina Eiropas Komisiju turpmākajos priekšlikumos koncentrēties uz vienkāršiem un skaidriem iestāžu sadarbības noteikumiem;

22.

norāda, ka būtiskās atšķirības, kas starp dalībvalstīm pastāv juridiskā statusa un līdzdalības prasību ziņā, joprojām ir šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību komercpakalpojumu jomā;

23.

tāpat norāda, ka pakalpojumu sniedzējiem, ja tie vēlas piedāvāt savus pakalpojumus citā dalībvalstī, ir ļoti grūti iegūt likumā noteikto profesionālās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas segumu;

24.

norāda arī, ka valstīs spēkā esošajos nozaru tiesību aktos ne vienmēr ir veikta nepieciešamā nošķiršana starp prasībām, kas piemērojamas pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas pastāvīgi veikt uzņēmējdarbību, un tiem, kas vēlas kādu laiku sniegt pārrobežu pakalpojumus; tādēļ rodas nenoteiktība un pārrobežu pakalpojumu sniedzējiem tiek izvirzītas nesamērīgas regulatīvās prasības;

25.

pauž nožēlu, ka Pakalpojuma direktīvas nodrošinātā regulējuma ietvaros nav novērsti iepriekš minētie šķēršļi, kuru dēļ joprojām nav pietiekamas pakalpojumu integrācijas vienotajā tirgū;

26.

tādēļ mudina pārējās iestādes rast kopīgu pamatu to jautājumu izskatīšanai, kurus paredzēts risināt ar leģislatīvo priekšlikumu par e-karti, un tādējādi nodrošināt labāku īstenošanu, pamatojoties uz Pakalpojumu direktīvu;

27.

atzīst, ka dalībvalstis atšķirīgi piemēro atbilstības kritērijus, kas attiecas uz pakalpojumu sniedzēju iespēju piedalīties iepirkumu konkursos, un tas var būt šķērslis vienotā tirgus darbībai; tādēļ pēc iespējas būtu jāizmanto ES instrumentu potenciāls, lai saskaņotu dalībvalstīs izmantoto pieeju;

28.

vērš uzmanību uz Pakalpojumu direktīvas noteikumiem, kuru mērķis ir, ES līmenī uzlabojot profesionālo noteikumu konverģenci, palielināt pārrobežu darbību un izveidot īstu vienoto tirgu pakalpojumu jomā, un aicina Eiropas Komisiju ierosināt iniciatīvas, kas mudinātu Eiropas mēroga profesionālās apvienības izmantot šīs iespējas, lai veicinātu pakalpojumu sniedzēju brīvu pārvietošanos;

29.

uzsver Pakalpojumu direktīvas nozīmi un tās ieguldījumu pakalpojumu brīvā apritē vienotajā tirgū. Vienlaikus uzsver, ka uzņēmumi, it sevišķi MVU un publiskās iestādes, saskaras ar daudzām problēmām, piemērojot direktīvas noteikumus;

Paziņošanas procedūra

30.

pieņem zināšanai Tiesas spriedumu Visser Vastgoed lietā, kā arī juridisko nenoteiktību, ko minētais spriedums varētu radīt vietējām un reģionālajām pašvaldībām (5), it īpaši attiecībā uz paziņošanas pienākumu; turklāt darbības joma var attiekties ne tikai uz mazumtirdzniecības pakalpojumiem un zemes izmantošanas plānošanu, bet arī uz citām reglamentējošām vietējo un reģionālo pašvaldību darbībām;

31.

saskata iespēju uzlabot paziņošanas procedūru, pamatojoties uz Pakalpojumu paketi, lai risinātu EKT spriedumā izvirzītos jautājumus, un aicina līdztiesīgos likumdevējus savu darbību koncentrēt uz risinājumu rašanu pašreizējās sarunās par paziņošanas procedūru, jo arī tas nodrošina, ka procedūra sniedz vajadzīgo juridisko noteiktību;

32.

uzsver, ka daudzām vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāatrisina ar veiktspēju un resursiem saistītas problēmas, lai tiktu galā ar administratīvo slogu, ko EKT sprieduma dēļ rada spēkā esošais juridiskais paziņošanas pienākums, un ka ikvienā jaunā paziņošanas procedūrā tas būtu jāņem vērā, lai pēc iespējas samazinātu šo administratīvo slogu;

33.

norāda, ka ir jāpanāk pareizais līdzsvars starp pasākumiem, kas jāveic paziņošanas pienākumu dēļ, un pievienoto vērtību, kuru sniegtu Pakalpojumu direktīvas mērķu īstenošana; šajā sakarā jāņem vērā tas, ka lielākajai daļai vietējo un reģionālo noteikumu nav būtiskas ietekmes uz vienoto tirgu un tie, visticamāk, atbilst Pakalpojumu direktīvas prasībām;

34.

uzsver, ka neviena jauna paziņošanas procedūra nedrīkstētu lieki kavēt vietējo un reģionālo noteikumu pieņemšanu, jo šāda kavēšana negatīvi ietekmē visas iesaistītās personas un bremzē saimniecisko darbību, kā arī investīcijas (piemēram, mazumtirdzniecībā un ar to saistītajā nekustamā īpašuma attīstībā);

35.

mudina Eiropas Komisiju nodrošināt pietiekamu pārredzamību un atvērtību dialoga veidošanai saistībā ar ikvienu jaunu paziņošanas procedūru, it īpaši tajā procedūras posmā, kurā Komisija novērtē, vai vietējais vai reģionālais regulējums atbilst Pakalpojumu direktīvai;

36.

uzstāj, ka ir efektīvi jāīsteno Pakalpojumu direktīva, tādēļ ierosina Eiropas Komisijai nākt klajā ar kvantitatīvu un/vai kvalitatīvu kritēriju kopumu, kas ļautu novērtēt, kāda veida vietējos un reģionālos noteikumus varētu atbrīvot no Pakalpojumu direktīvā paredzētā paziņošanas pienākuma tā, lai šis izņēmums netraucētu Pakalpojumu direktīvas īstenošanu;

37.

ierosina Eiropas Komisijai izpētīt, vai nebūtu iespējams ieviest decentralizētus īstenošanas elementus (tostarp paziņošanu), kas būtu saistīti ar kvantitatīviem un/vai kvalitatīviem kritērijiem, jo tas varētu palielināt īstenošanas efektivitāti un palīdzētu precīzāk novērtēt sabiedrības intereses reģionālajā un vietējā līmenī; tādējādi tiktu ievērots vietējās pašpārvaldes un subsidiaritātes princips;

38.

uzsver, ka Pakalpojumu direktīvā piemērotie nediskriminācijas, proporcionalitātes un sabiedrības interešu principi ir svarīgi, un saistībā ar vietējo un reģionālo regulējumu vērš uzmanību uz to, ka Pakalpojumu direktīvas 9. apsvērums skaidri izslēdz no tās darbības jomas noteikumus par zemes apstrādi un izmantošanu, kā arī pilsētu un lauku plānošanu.

Briselē, 2020. gada 1. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Eiropas Padome, 1985. gads.

(2) Komisijas dienestu darba dokuments Single Market Performance Report 2019 (“2019. gada ziņojums par vienotā tirgus rezultātiem”), SWD(2019) 444 final.

(3) Apvienotās lietas C-360/15 un C-31/16 (spriedums pieņemts 2018. gada 30. janvārī).

(4) Eiropas teritoriālās sadarbības grupas.

(5) Eiropas Savienībā ir vairāk nekā 95 000 pašvaldību, kuru lielums un veiktspēja ļoti atšķiras. Vācijā un Austrijā Pakalpojumu direktīvu un no tās izrietošo paziņošanas pienākumu varētu attiecināt uz gandrīz 250 000 vietējo teritoriālo plānu (2020. gada 15. janvāra starpposma ziņojums, kas izstrādāts, pamatojoties uz RK uzdevumā veikto pētījumu “EK Informācijas sniegšanas direktīvas ietekme uz vietējām un reģionālajām pašvaldībām saistībā ar EKT 2018. gada janvāra spriedumu).

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/58

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas Klimata akts: klimatneitralitātes panākšanas satvara izveide”

(2020/C 324/10)

Ziņotājs:

Juan Manuel MORENO BONILLA (ES/PPE), Andalūzijas reģiona priekšsēdētājs

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts)

COM(2020) 80 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

1. grozījums

5. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(5)

Savienības un dalībvalstu klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.

(5)

Savienības un dalībvalstu , kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību klimatrīcības mērķis ir cilvēkus un planētu, labklājību, pārticību, veselību, pārtikas sistēmas, ekosistēmu integritāti un biodaudzveidību pasargāt no klimata pārmaiņu draudiem, ievērojot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un tiecoties sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, vairot pārticību planētas iespēju robežās, kāpināt noturību un mazināt sabiedrības neaizsargātību klimata pārmaiņu priekšā.

Pamatojums

Rīcībai vietējā un reģionālajā līmenī ir svarīga nozīme, lai sasniegtu Parīzes nolīgumā atzīto klimatneitralitātes mērķi, kas pilnībā atbilst apsvērumā izklāstītajiem mērķiem. Tāpēc vajadzētu minēt arī vietējās un reģionālās pašvaldības.

2. grozījums

14. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(14)

Attiecībā uz ilgtermiņa globālo pretsparu klimata pārmaiņām viens no būtiskākajiem elementiem ir pielāgošanās. Tāpēc dalībvalstīm un Savienībai būtu jāpalielina pielāgotiesspēja, jāstiprina noturība un jāmazina neaizsargātība pret klimata pārmaiņām, kā paredzēts Parīzes nolīguma 7. pantā, kā arī maksimāli jāizmanto ieguvumi, ko nes citas vidiskās rīcībpolitikas un tiesību akti. Dalībvalstīm būtu jāpieņem visaptverošas nacionālās pielāgošanās stratēģijas un plāni.

(14)

Pamatojums

Teritoriālajiem faktoriem ir izšķiroša nozīme, lai noteiktu pareizo izvēli politikai, ar kuru paredzēts stiprināt izturētspēju un pielāgošanās centienus. Lai novērtētu neaizsargātību, pārvaldītu riskus un noteiktu nākotnes scenārijus attiecībā uz klimata mainīgajiem lielumiem, ir svarīgi ņemt vērā ģeogrāfiskos, klimatiskos, sociālos un ekonomiskos apsvērumus. Nozīmīgs solis uz priekšu šādu stratēģiju izstrādē būtu tādu prognozēšanas instrumentu ieviešana izturētspējas pielāgošanai un veicināšanai, kurus var pielāgot dažādiem reģionāliem un vietējiem apstākļiem.

3. grozījums

17. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(17)

Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Līdz 2020. gada septembrim Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (1), Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt par 50– 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu par 50– 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

(17)

Komisija paziņojumā “Eiropas zaļais kurss” pavēstīja par savu nodomu novērtēt, vai Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītāju 2030. gadam varētu vēl paaugstināt, lai būtu iespējams līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti, un sagatavot attiecīgus priekšlikumus. Minētajā paziņojumā Komisija uzsvēra, ka ieguldījums klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā jādod visām ES rīcībpolitikām un sava artava jādod ikvienam sektoram. Pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2020. gada septembra sākumam Komisijai, pamatojoties uz visaptverošu ietekmes novērtējumu un ņemot vērā analīzi par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, kas Komisijai iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1999 (1), Savienības 2030. gada klimata mērķrādītājs būtu jāpārskata un jāizpēta iespējas nospraust jaunu 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu emisijas samazināt vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Ja Komisijas ieskatā Savienības 2030. gada mērķrādītājs ir jāgroza, tai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz attiecīgi priekšlikumi šo regulu grozīt. Turklāt Komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam būtu jānovērtē, kā vajadzētu grozīt mērķrādītāja īstenošanai veltītos Savienības tiesību aktus, lai panāktu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Pamatojums

Ja vēlamies nodrošināt, ka Eiropas ekonomikas atveseļošanas plāns ir videi draudzīgs un ka pašreizējie ieguldījumi tiek vērsti uz 2030. gada un, visbeidzot, 2050. gada mērķu sasniegšanu, 2030. gada tiesiskā regulējuma ietekmes novērtējumam jābūt vērienīgam, un tas jāpublicē pēc iespējas drīzāk.

4. grozījums

18. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(18)

Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri novērtēt. Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

(18)

Lai nodrošinātu, ka Savienība un tās dalībvalstis sekmīgi virzās uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu un pienācīgi īsteno pielāgošanās pasākumus, Komisijai to progresu vajadzētu regulāri mērīt un novērtēt , kā arī publiskot visus attiecīgos datus . Ja dalībvalstu kopējais progress uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai pielāgošanos nav pietiekams (mērķi netiek sasniegti laika vai kvantitatīvā ziņā) vai ja Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2050. gadam izvirzīto klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām, Komisijai būtu jāveic vajadzīgie pasākumi saskaņā ar Līgumiem. Tāpat Komisijai būtu regulāri jānovērtē relevantie nacionālie pasākumi un jāizdod ieteikumi, ja tā konstatē, ka dalībvalsts pasākumi nav saskanīgi ar klimatneitralitātes mērķi vai ar tiem nepietiek, lai palielinātu pielāgotiesspēju, stiprinātu noturību un mazinātu neaizsargātību pret klimata pārmaiņām.

Pamatojums

Progresa efektīva uzraudzība var uzlabot klimatneitralitātes panākšanas centienu pamanāmību, pārredzamību un līdzdalību tajos. Tāpēc iegūtajiem datiem ir jābūt pieejamiem ne tikai periodiskajos ziņojumos, bet jebkurā laikā, īpaši atsaucoties uz attiecīgo mērķi un tam noteikto laika posmu.

5. grozījums

20. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(20)

Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jārīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā , tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts.

(20)

Tā kā virzībā uz klimatneitralitāti ļoti liela loma ir patērētājiem un kopienām, būtu jāsekmē enerģiska sabiedrības un sociuma iesaistīšanās klimatrīcībā. Tāpēc Komisijai būtu jāsadarbojas ar visām sabiedrības grupām, lai veicinātu divvirzienu sadarbību, informācijas apmaiņu un kopīgus centienus palielināt izpratni par klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanu , tostarp jāpieņem Eiropas Klimata pakts , kam būtu jākalpo kā novatoriskam pārvaldības instrumentam, lai iesaistītu gan vietējās un reģionālās pašvaldības, gan arī pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājus kopumā .

Pamatojums

6. grozījums

21. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

(21)

Lai visiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp uzņēmumiem, strādājošajiem, investoriem un patērētājiem dotu skaidrību par nākotni un viestu paļāvību, lai nodrošinātu, ka pārkārtošanās uz klimatneitralitāti ir neatgriezeniska un ka emisijas laika gaitā pakāpeniski samazināsies, un lai palīdzētu novērtēt, cik konsekventi ir pasākumi un kā sokas ar klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuros būtu nosprausta trajektorija, kā panākt, ka līdz 2050. gadam Savienības neto SEG emisijas ir nulle. Ir īpaši būtiski, lai Komisija , veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās , tostarp ekspertu līmenī , un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(21)

Pamatojums

Svītrot jebkādu atsauci uz to, ka trajektoriju nosaka ar deleģēto aktu starpniecību. Komisijai būtu tikai jāierosina trajektorija un jānovērtē panāktais progress.

7. grozījums

2. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem sasniegt 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.	Attiecīgās Savienības iestādes un dalībvalstis attiecīgi Savienības un nacionālā līmenī veic vajadzīgos pasākumus, kas ļautu kopīgiem spēkiem īstenot 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi Eiropas pilsētās un reģionos , paturot prātā, cik svarīgi ir sekmēt taisnīgumu un solidaritāti dalībvalstu starpā.

Pamatojums

Klimata aizsardzības politikas tiesību aktu īstenošana galvenokārt ir atkarīga no Eiropas pilsētām un reģioniem. Tāpēc šķiet, ka formulējums būtu jāgroza.

8. grozījums

2. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Līdz 2020. gada septembrim Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju – emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt par 50 līdz 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pēc iespējas drīzāk un ne vēlāk kā līdz 2020. gada septembra sākumam Komisija pārskata Savienības 2030. gadam izvirzīto klimata mērķrādītāju, kas minēts Regulas (ES) 2018/1999 2. panta 11. punktā, paturot prātā 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi, un izpēta iespējas izvirzīt jaunu 2030. gada mērķrādītāju – emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu samazināt vismaz par 55 %. Ja Komisija uzskata, ka šo mērķrādītāju nepieciešams mainīt, tā attiecīgi iesniedz priekšlikumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

Pamatojums

Grozījuma pamatā ir tādi paši apsvērumi kā 17. apsvēruma grozījumam.

9. grozījums

3. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija	Klimatneitralitātes sasniegšanas trajektorija
1. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 9. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai šo regulu papildinātu, proti, nospraustu Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija šo trajektoriju pārskata .	1. Komisija ir pilnvarota ierosināt grozījumus šajā regulā, izstrādājot priekšlikumu par Savienības līmeņa trajektoriju, kā līdz 2050. gadam sasniegt 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi. Ne vairāk kā sešu mēnešu laikā pēc katras Parīzes nolīguma 14. pantā minētās globālās izvēršanas Komisija novērtē klimatneitralitātes mērķa īstenošanā panākto progresu .
2. Trajektorijas sākumpunkts ir 2. panta 3. punktā minētais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam.	2. Trajektorijas sākumpunkts ir 2. panta 3. punktā minētais Savienības klimata mērķrādītājs 2030. gadam.
3. Nosakot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:	3. Ierosinot trajektoriju saskaņā ar 1. punktu, Komisija ņem vērā šādus aspektus:

Pamatojums

Svītrot jebkādu atsauci uz to, ka trajektoriju nosaka ar deleģēto aktu starpniecību. Komisijai būtu tikai jāierosina trajektorija un jānovērtē panāktais progress.

10. grozījums

3. panta 3. punkta e) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)	taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs;

e)	taisnīgums un solidaritāte starp dalībvalstīm un pašās dalībvalstīs , pilnībā ņemot vērā ES teritoriālo kohēziju ;

Pamatojums

Nosakot kritērijus virzībai uz klimatneitralitāti, būtu konkrēti jāņem vērā ES reģionālā kohēzija.

11. grozījums

3. panta 3. punkta k) un l) apakšpunkts (jauni apakšpunkti)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

k)	saistības uzņemties vadošo lomu pasaulē klimatneitralitātes jomā;

l)	tirdzniecības attiecību ar trešām valstīm un ES saistību, kas izriet no attiecīgajiem starptautiskajiem līgumiem, radītās oglekļa pēdas un ūdens pēdas un ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtējums.

Pamatojums

Eiropas Savienība ir apņēmusies ieņemt nozīmīgu un ietekmīgu pozīciju starptautiskā līmenī un uzņemties vadošo lomu zaļā, taisnīgā un solidārā pārkārtošanā, kas valstīm un reģioniem ir jāīsteno, lai līdz 2050. gadam sasniegtu klimatneitralitātes mērķi, nevienu neatstājot novārtā. Ņemot vērā klimata pārmaiņu globālo dimensiju un to sociāli ekonomisko seku ietekmi, kas sniedzas pāri robežām, ir jāņem vērā šī Eiropas Savienības stingrā apņemšanās, kurā ietverts pienākums neitralitātes virzības noteikšanā ņemt vērā, ka visās ES politikās un darbībās ir ietvertas saistības nostiprināt šīs regulas pamatā esošos principus visās pārējās valstīs un reģionos “ārpus ES”, ar kuriem tiek uzturētas jebkāda veida attiecības.

Turklāt Eiropas Savienībai būtu jāņem vērā trešo valstu izcelsmes produktu oglekļa pēda un ūdens pēda, jo tas ne tikai veicinās mūsu ekonomikas konkurētspēju, bet arī nostiprinās līderpozīciju klimatneitralitātes jomā, pieprasot globālus standartus.

12. grozījums

4. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Dalībvalstis izstrādā un īsteno pielāgošanās stratēģijas un plānus, kas ietver visaptverošus riska pārvaldības satvarus un balstās uz pamatotām klimatiskajām un neaizsargātības bāzlīnijām un progresa novērtējumiem.

Dalībvalstis nodrošina reģionālās, vietējās un tālāko reģionu perspektīvas iekļaušanu pielāgošanās stratēģiju un plānu izstrādē un īstenošanā.

Pamatojums

Dažādu faktoru dēļ klimata pārmaiņu seku ietekme dažādās teritorijās ir nevienmērīga. Klimata pārmaiņu seku ietekme ir atkarīga no ģeogrāfiskā stāvokļa un sociāli ekonomiskajiem apstākļiem, proti, apdraudējuma, iedarbības un neaizsargātības.

Šo situāciju atspoguļo nepieciešamība novērtēt ar klimata pārmaiņām saistītās ietekmes riskus laikā, kad ir nepieciešams noteikt atšķirības reģionālajā vai pat vietējā līmenī, pamatojoties uz ģeogrāfiskiem un sociālekonomiskiem faktoriem. Tādējādi, neraugoties uz klimata pārmaiņu problēmas globālo raksturu, pielāgošanās pasākumos būtu jāņem vērā katras konkrētās teritorijas īpatnības atkarībā no ietekmes veida un mēroga. Tas nav šķērslis, lai šo politiku attīstītu, balstoties uz kopīgām stratēģijām, kas ir plašākas nekā tās, kuras ir savstarpēji jāsaskaņo.

13. grozījums

5. panta 2.a punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2(a) 1. punktā minēto novērtējumu un 2. punktā minēto pārskatīšanu veic, pamatojoties uz publiski pieejamu, kopēju ES informācijas sistēmu, kurā ietverta informācija, kas iegūta no dažādiem dalībniekiem, kuri ir iesaistīti klimatneitralitātes mērķa sasniegšanā un pielāgošanās veicināšanā. Tiek noteiktas prasības, kas garantē informācijas standartizāciju un viendabīgumu, nodrošinot, ka tajā iekļautie dati ir viegli atrodami, pieejami, sadarbspējīgi un atkārtoti izmantojami. Šajā sistēmā tiks izmantotas iespējas, ko piedāvā digitalizācija un jaunās tehnoloģijas.

Pamatojums

Lai veicinātu visas sabiedrības līdzdalību Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanā, svarīga nozīme ir pieejamai kvalitatīvai un uz pierādījumiem balstītai informācijai, ko var izmantot par pamatu lēmumu pieņemšanai un atbilstošas politikas un pasākumu noteikšanai. Tādēļ ir jādefinē informācijas vākšanas un nosūtīšanas paraugprakse, kā arī jānodrošina standartizēta un saskaņota informācijas apstrāde. Turklāt ir jāizveido sistēma šādas informācijas pastāvīgai pilnveidošanai un jāizmanto jauno tehnoloģiju potenciāls, lai atvieglotu datu apmaiņu starp iesaistītajiem dalībniekiem nolūkā izmantot iespējamās sinerģijas un optimizēt resursus.

14. grozījums

5. panta 3. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3. Ja, pamatojoties uz 1. un 2. punktā minēto novērtējumu , Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.

3. Ja, pamatojoties uz 1. punktā minēto novērtējumu un 2. punktā minēto pārskatīšanu , Komisija konstatē, ka Savienības pasākumi nav saskanīgi ar 2. panta 1. punktā nosprausto klimatneitralitātes mērķi vai nav pietiekami, lai nodrošinātu progresu attiecībā uz pielāgošanos, kas minēta 4. pantā, vai ka progress virzībā uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu vai 4. pantā minētās pielāgošanās realizēšanu nav pietiekams, tā vienlaikus ar 3. panta 1. punktā minēto trajektorijas pārskatīšanu veic nepieciešamos pasākumus saskaņā ar Līgumiem.

Pamatojums

Grozījuma mērķis ir nodrošināt lielāku konsekvenci, precizējot pantā minētās atsauces.

15. grozījums

6. panta 2.a punkts (jauns punkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	2a) Regulas 5. panta 2.a punktā minētajā informācijas sistēmā ir iedaļa, kurā izklāstītas stratēģijas, pasākumi un paraugprakse, lai palielinātu dalībvalstu pasākumu atbilstību Komisijas ieteikumiem.

Pamatojums

Lai dalībvalstis pēc iespējas vienkāršāk varētu pieņemt Komisijas ieteikumus, jānodrošina, ka dalībvalstīm ir pieejama kvalitatīva un pārbaudīta informācija, kas būtu pamats lēmumu pieņemšanai un atbilstošu politiku un pasākumu noteikšanai. Jāpalielina zināšanu bāze, jāsniedz plašāka informācija par inovatīvām iniciatīvām un stratēģijām un jāveicina labas prakses nodošana ES līmenī, lai veicinātu dalībvalstu solidaritāti, izmantotu sinerģijas un optimizētu resursus.

16. grozījums

7. panta 1. punkta f) apakšpunkts (jauns apakšpunkts)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

f)	papildu informācija no vietējām un reģionālajām pašvaldībām par progresu un teritoriālo ietekmi.

Pamatojums

Ņemot vērā Eiropas reģionu un pilsētu būtisko nozīmi ar klimata tiesību aktiem saistīto politiku īstenošanā, to viedoklis būs jāņem vērā, kad tiks pārskatīta virzība uz klimatneitralitāti.

17. grozījums

7. panta 1. punkta e) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

e)	jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības un dalībvalstu investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/… [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.

e)	jebkāda papildu informācija par vidiski ilgtspējīgām Savienības, dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību investīcijām, tostarp par investīcijām atbilstīgi Regulai (ES) 2020/… [Taksonomijas regula], kad šāda informācija kļūs pieejama.

Pamatojums

Lai gan to ieguldījumi ir mazāki nekā Savienības un dalībvalstu ieguldījumi, vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījumu apsvēršana nodrošinātu, ka, pārskatot virzību uz klimatneitralitāti, tiek pilnībā respektēta Eiropas Savienības teritoriālā daudzveidība. Turklāt Eiropas reģioni un pilsētas bieži vien ir inovācijas centri ilgtspējas jomā, un tās būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot nākotnē vērienīgus mērķus.

18. grozījums

8. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pielikt roku klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs regulas mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu.

Komisija rīkojas tā, lai visas sabiedrības grupas varētu un spētu pieņemt visaptverošus pasākumus klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības veidošanā. Komisija visos līmeņos, tostarp nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī, sekmē iekļaujošu un pieejamu procesu, kurā iesaistās sociālie partneri, iedzīvotāji un pilsoniskā sabiedrība un kura ietvaros notiek apmaiņa ar paraugpraksi un tiek apzinātas iespējas, kā sekmēt šīs Regulas (ES) 2018/1999 mērķu sasniegšanu. It īpaši atveseļošanas procesā, kas sāksies pēc Covid-19 krīzes, Komisija paļaujas uz un atbalsta tiešu saikni starp iedzīvotājiem, vietējiem uzņēmumiem un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, jo no šīs saiknes ir atkarīga klimatnoturīgas sabiedrības veidošana un kopienu atbalsta nodrošināšana. Turklāt Komisija var smelties informāciju arī klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialogos, ko dalībvalstis izveidojušas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 11. pantu , un saskaņā ar Klimata paktu veiktajos pasākumos .

Pamatojums

Klimatneitrālas un klimatnoturīgas sabiedrības izveidei jābūt balstītai uz informācijas apmaiņu un sabiedrības informēšanu. Šo instrumentu stiprināšana ir uzdevums, kura īstenošanā Komisija var uzņemties vadošo lomu publisko politiku izstrādē un īstenošanā, ņemot vērā, ka to pamatā ir transversāla pieeja un ka plānotās darbības atbilst nozaru politikām, ko valsts, reģionālās un vietējās iestādes attiecīgajā gadījumā vēlētos īstenot. Mums ir vajadzīgs “zaļš” atveseļošanas process. Tomēr, lai tas kļūtu par realitāti, Eiropas iedzīvotājiem un uzņēmumiem ir jāatbalsta šis projekts. Tāpēc svarīga nozīme ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām.

19. grozījums

9. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [PB: šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi, saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 3. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

Pamatojums

Eiropas Komisijas deleģēto aktu izmantošana mērķrādītāju pārskatīšanai nav saderīga ar LESD 290. panta noteikumiem.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzīmē, ka Eiropas zaļais kurss ir viena no ES pamatiniciatīvām, bet norāda, ka jauna Eiropas projekta izaugsmes stratēģija, kā arī nesen publiskotais Eiropas Komisijas paziņojums par ES budžetu palielina atveseļošanas plāna potenciālu, lai garantētu pašreizējās veselības un ekonomiskās krīzes ātru un pilnīgu pārvarēšanu. Komiteja uzsver, ka par zaļā kursa galveno mērķi ir jāizvirza pāreja uz klimatneitralitāti vēlākais līdz 2050. gadam, vienlaikus stimulējot ātru un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu, un atzīst, ka šāda virzība rada Eiropai un tās iedzīvotājiem jaunas iespējas virzībā uz noturīgāku sabiedrību un ekonomiku;

atbalsta ES ilgtermiņa klimatneitralitātes mērķa nostiprināšanu, izmantojot piemērotu tiesisko regulējumu, kas ir nepieciešamais solis, lai virzītu Eiropas projektu uz neatgriezenisku klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Šāda apņemšanās ir vajadzīga, lai nostiprinātu Eiropas Savienības līderpozīciju pasaulē klimata rīcības jomā un vēstnieces lomu tālejošu mērķu saglabāšanā attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijām, kā arī uzsvērtu to, cik svarīgi ir palielināt gāzu piesaistes apjomu, un lai panāktu Eiropas iedzīvotāju, uzņēmumu un pilsoniskās sabiedrības uzticēšanos, garantējot iekļaujošus un saskaņotus centienus; šajā saistībā arī būtu svarīgi jau apsvērt politikas trajektoriju pēc 2050. gada, kad, ļoti iespējams, joprojām būs vajadzīga ilgtspējīga emisiju samazināšanas sistēma; šajā saistībā ir svarīgi arī izstrādāt starppaaudžu klimata taisnīguma koncepciju un ņemt to vērā pašreizējo un turpmāko lēmumu pieņemšanā;

norāda, ka pašreizējā veselības krīze tikai izceļ nepieciešamību pēc pārejas uz ilgtspējīgāku un noturīgāku sabiedrību un ekonomiku, jo klimata pārmaiņu turpmāka ignorēšana varētu radīt dziļākas sekas pasaules līmenī; uzsver, ka pārejai vajadzētu būt taisnīgai, pakāpeniskai un pastāvīgai, jo neilgtspējīgi risinājumi īstermiņā varētu negatīvi, nevis labvēlīgi ietekmēt virzību uz klimatneitralitāti;

uzsver, ka ar Eiropas Klimata aktu būtu arī jānodrošina, ka pasākumi, kas tiek īstenoti, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisijas, pastiprina un neapdraud citus prioritāros mērķus vides jomā, piemēram, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību vai aizsargājamo teritoriju apsaimniekošanu;

aicina Komisiju apsvērt, kā Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības ietekmēs klimatneitralitātes mērķa un citu starpposma mērķu sasniegšanu; norāda, ka AK pašlaik ir Eiropas Savienības otrs lielākais CO2 emisiju radītājs, kura pašlaik veiktie un plānotie emisiju samazinājumi būtiski pārsniedz ES vidējo rādītāju un kurš cenšas līdz 2030. gadam sasniegt juridiski saistošu valsts klimata politikas mērķi samazināt emisijas par 57 % (1);

norāda uz nesen pieņemto deklarāciju “Vietējo un reģionālo pašvaldību dalība Eiropas līmeņa īstenotajos pasākumos Covid-19 krīzes pārvarēšanai” un to, ka Eiropas zaļajam kursam jābūt ES atveseļošanas plāna būtiskai sastāvdaļai, lai krīzi izmantotu kā iespēju nekavējoties risināt klimata pārmaiņu jautājumu un stiprināt ES ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju;

uzskata, ka, veidojot līdzdalības dialogu vairākos līmeņos un balstoties uz reģionālā un vietējā līmeņa pieredzi, visu attiecīgo pašvaldību pārstāvji ir jāiesaista nacionālo enerģētikas un klimata plānu un valstu ilgtermiņa politikas pasākumu sagatavošanā. Komiteja piekrīt daudzlīmeņu dialoga par klimata un enerģētikas jautājumiem iekļaušanai ES klimata tiesību aktos, taču uzsver, ka ir vajadzīga sistemātiskāka pieeja vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai gan Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā, gan starptautiskās sarunās saistībā ar pāreju uz klimatneitralitāti; atkārtoti aicina dalībvalstis un Eiropas Komisiju izveidot pastāvīgu daudzlīmeņu dialoga platformu enerģētikas jautājumos (2), lai veicinātu vietējo un reģionālo pašvaldību, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, darījumu aprindu un citu ieinteresēto personu aktīvu iesaisti enerģētikas pārkārtošanas pārvaldībā;

ņemot vērā iedzīvotāju līdzdalības svarīgo nozīmi būtiska progresa panākšanā virzībā uz klimatneitralitāti, norāda, ka iniciatīvas, kuras veicina informācijas augšupēju plūsmu un sekmē informācijas apmaiņu un izglītošanu vietējā līmenī, uzskatāmas par ļoti vērtīgām iniciatīvām Eiropas zaļā kursa veiksmīgai īstenošanai; tādēļ iesaka iekļaut Eiropas klimata paktu Eiropas Klimata aktā un uzskata, ka Eiropas klimata pakts būtu jāizstrādā tā, lai tas kļūtu par novatorisku pārvaldības instrumentu, kas paver iespēju dažādu līmeņu, sektoru un teritoriju divvirzienu saziņai un tādā veidā vairo ES klimata politikas efektivitāti un leģitimitāti. Komiteja uzsver, ka sabiedrības un pārējo ieinteresēto personu pienācīga līdzdalība ne tikai palielina iespējamo atbalstu politikai, bet arī veicina panāktā progresa plašu un pārredzamu novērtēšanu un tādējādi dod iespēju personām un organizācijām vietējā līmenī reālāk apzināties savu ieguldījumu pārkārtošanās procesā;

atgādina, ka cīņā ar klimata pārmaiņām nevar piemērot “vienādu pieeju visiem”, ņemot vērā Eiropas reģionu klimata, vides, ainavu, mobilitātes, ekonomiskās un sociālās struktūras daudzveidību; vēlreiz atzīmē, ka Eiropas Klimata akts ir pamatregula, ar kuru politikas pasākumi tiks vērsti uz klimata aizsardzības mērķa sasniegšanu un kuras sekmīga īstenošana būs lielā mērā atkarīga no vietējām un reģionālajām pašvaldībām; uzsver arī vietējo un reģionālo pašvaldību kā iedzīvotājiem tuvākā pārvaldības līmeņa nozīmīgo lomu decentralizēti ražotas enerģijas pārvaldībā, izmantojot pašpatēriņu, decentralizētu enerģijas ražošanu, viedos tīklus, ieguldījumu veicināšanu un enerģētikas un klimata politikas sasaisti ar pasākumiem, kas pieņemti mājokļu, enerģētiskās nabadzības un transporta jomā;

10.

uzsver, ka Eiropas Klimata aktam kā Eiropas zaļā kursa centrālajam pīlāram un pamatlikumam ar mērķi panākt klimatneitralitāti būtu jānodrošina, ka visos ES pasākumos tiek ievērots princips “nekaitēt” un saskaņā ar aktīvas subsidiaritātes principu Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā tiek pilnībā respektēti visi pārvaldības līmeņi kā partneri, nevis kā ieinteresētās personas;

11.

aicina fundamentālus lēmumus par klimata pārmaiņu mērķu īstenošanu nepieņemt, izmantojot deleģētos aktus, citādi tiks ierobežotas reģionālo un vietējo pašvaldību līdzlemšanas pilnvaras. Šajā saistībā RK uzskata, ka trajektorija, kas jānosaka, lai panāktu klimatneitralitāti, ir viens no šādiem fundamentāliem lēmumiem;

12.

uzskata, ka Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanā ir svarīgi, lai būtu pieejama kvalitatīva un uz pierādījumiem balstīta informācija, ko var izmantot par pamatu lēmumu pieņemšanai un atbilstošas politikas un pasākumu noteikšanai. Klimata pārmaiņu ietekme izpaužas teritoriālajā līmenī un tieši skar reģionus un pašvaldības. Par valstu pārskatu sagatavošanu un nosūtīšanu ir atbildīgas attiecīgās valsts centrālās pārvaldes iestādes. Lai uzlabotu novērtējuma kvalitāti, ir svarīgi metodes izstrādāt ES, dalībvalstu, vietējā un reģionālā līmeņa mijiedarbībā, lai pašvaldības un reģioni varētu savus pārskatus sagatavot, izmantojot vienotus kritērijus saskaņā ar teritoriālo pieeju. Šī informācija ļautu noteikt konkrētus siltumnīcefekta gāzu emisiju scenārijus, attiecībā uz kuriem varētu izstrādāt rīcības plānus, kas pielāgoti katra konkrētā reģiona sociāli ekonomiskajiem un vidiskajiem apstākļiem, kā arī konkrētus nozaru mērķus. Turklāt no reģionālā un vietējā viedokļa veikta uzraudzība ļautu labāk analizēt jebkādas iespējamās novirzes no plānos noteiktajām trajektorijām, kā arī pieņemt to novēršanai vajadzīgos pasākumus;

13.

uzskata, ka progresa efektīva uzraudzība var uzlabot klimatneitralitātes panākšanas centienu pamanāmību, pārredzamību un līdzdalību tajos un ka šajā nolūkā dati par Eiropas Klimata akta īstenošanā panāktā progresa uzraudzību vajadzības gadījumā būtu jāvāc nevis valstu, bet reģionālajā līmenī; ierosina, lai apkopotie dati būtu pieejami ne tikai regulārajos pārskatos, bet arī pastāvīgi un viegli pieejami sabiedrībai, jo ieinteresēto personu iesaistīšana uzraudzības procesā var būt svarīgs faktors, lai saglabātu reālistisku un sabiedrībai pieņemamu virzību uz klimatneitralitātes mērķa sasniegšanu 2050. gadā;

14.

uzskata, ka Pārvaldības regulā būtu jāparedz noteikumi, kas nodrošinātu, ka nacionāli noteiktais devums (NND) ietver reģionālā un vietējā līmenī noteikto devumu sadalījumu, lai atzītu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu starptautisko saistību izpildē klimata jomā: Andrew Varah Cooper sagatavotais atzinums “Klimata pārvaldība pēc 2020. gada: Eiropas līmeņa un pasaules mēroga perspektīva – ieguldījums UNFCCC COP24”;

15.

uzsver, ka vietējo un reģionālo mērķu iekļaušana ne tikai palielinātu pārredzamību un uzlabotu vispārējo progresa uzraudzības centienu kvalitāti un detalizāciju, bet arī būtiski veicinātu visu pārvaldības līmeņu sadarbību un sinerģiju gan rīcības, gan budžeta piešķīruma ziņā. Tas ievērojami samazinātu risku, ka saistībā ar Eiropas klimata aktu īstenotās individuālās politikas var kaitēt Eiropas reģionālajai kohēzijai;

16.

uzsver, ka īpaši pielāgots līdzekļu tiešs piešķīrums reģionāliem un vietējiem pasākumiem, kas ir pielāgoti atbilstoši konkrētā līmeņa mērķiem, ne tikai radītu spēcīgu ciklisku ietekmi, bet arī veicinātu sabiedrības aktīvāku darbību līdzdalības struktūrās;

17.

iesaka valstu pasākumu novērtējuma secinājumos un ziņojumā par enerģētikas savienības stāvokli iekļaut vietēju un reģionālu nodaļu, lai nodrošinātu lielāku pārredzamību un detalizāciju saistībā ar panāktā progresa uzraudzības centieniem visā Eiropas Savienībā. RK ir gatava palīdzēt sagatavot šādu nodaļu;

18.

atkārtoti aicina izveidot Eiropas klimatneitralitātes novērošanas centru, kas sekmētu valstu ziņošanas pienākumu izpildi enerģētikas savienības pārvaldības ietvaros. Tam būtu neatkarīgi un publiski jākonkretizē pašreizējās zinātnes atziņas par klimata pārmaiņām un scenārijiem, padarot šo informāciju pieejamu lēmumu pieņēmējiem un plašai sabiedrībai. Papildus būtu jāveic jauna ES prasmju revīzija saistībā ar ES prasmju panorāmu. Turklāt novērošanas centram jāpalīdz apzināt un uzraudzīt Eiropas teritoriju īpatnības un vājās vietas, lai nepieļautu pārkārtošanās procesa noraidījumu. Eiropas zaļais kurss ir jaunā ES izaugsmes stratēģija, un pēc Covid-19 krīzes pārvarēšanas tam jābūt nozīmīgam ES ilgtspējīgas atveseļošanas stratēģijas pīlāram; tāpēc, lai noteiktu uz nākotni virzītas politikas un nodrošinātu taisnīgu sabiedrību, stabilu un augošu ekonomiku, ir svarīgi īstenoto politiku saskaņot ar prasmju izaugsmi;

19.

norāda, ka sabiedrības līdzdalības nodrošināšanas centienu efektivitāte ir atkarīga ne tikai no informācijas vākšanas visās sabiedrības grupās, bet arī no pienācīgas informēšanas par sabiedrības ieguldījuma ietekmi. Ilgtspējīgiem risinājumiem ir nepieciešama ieinteresēto personu iesaistīšanās ne tikai sistēmu darbībā un uzturēšanā, bet arī lēmumu pieņemšanas procesā. Tāpēc sabiedrības iesaistīšanas centieni, kas vērsti tikai uz vienvirziena saziņu, nav pietiekami, lai veicinātu rīcības maiņu;

20.

uzskata, ka virzībā uz klimata mērķiem jāizmanto atjaunojamie energoresursi. RK neuzskata kodolenerģiju par ilgtspējīgu nākotnes tehnoloģiju un noraida tās plašāku izmantošanu;

21.

atgādina, ka Eiropas vietējās un reģionālās pašvaldības ir daļa no ES bagātīgās un daudzveidīgās pārvaldes un demokrātijas struktūras, un tas jāņem vērā attieksmē pret pašvaldībām; šajā sakarā uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību nevajadzētu uzskatīt par daļu no sabiedrības līdzdalības, un šai līdzdalībai nevajadzētu aprobežoties tikai ar noteiktiem uzdevumiem, bet vajadzētu dot iespēju vietējām un reģionālajām pašvaldībām sistemātiski sniegt ieguldījumu visā politikas izstrādes ciklā, kā arī pašreizējo likumdevēju struktūru novērtēšanā un pārskatīšanā; šajā saistībā norāda, ka Parīzes nolīgumā ir atzīta daudzlīmeņu pārvaldības svarīgā nozīme klimata politikā un nepieciešamība sadarboties ar reģioniem un pilsētām, un atgādina, ka saskaņā ar 2. pantu līgumslēdzējas puses ir uzņēmušās saistības pielāgot publiskās un privātās kapitāla plūsmas nolīguma mērķiem un klimatnoturīgai attīstībai. Klimata akta ietvaros, izmantojot esošos un jaunizveidotos ziņošanas un pārskatīšanas procesus, jānodrošina pamats ES un valstu līmeņa pasākumiem, kuru mērķis ir panākt finanšu plūsmu pilnīgu atbilstību Parīzes nolīguma mērķiem;

22.

atgādina par būtiskām kodolenerģijas problēmām tās ilgtspējas ziņā (gan attiecībā uz tās izejvielām, gan kodolatkritumu jautājumu, kas nav atrisināts) un tāpēc iesaka virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu galvenokārt izmantot atjaunojamos energoresursus saskaņā ar LESD 194. pantu, nevis palielināt kodolenerģijas izmantošanu.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(1) Climate Neutrality as Long-term Strategy: The EU’s Net Zero Target and Its Consequences for Member States, O. Geden, F. Schenuit, 2019. gada augusts.

(2) Šādu nostāju RK paudusi vairākos atzinumos: “Enerģētikas savienības pārvaldība un tīra enerģija”, ziņotājs Bruno Hranić; “Tīru planētu visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”, ziņotājs Michele Emiliano; “Klimata pārvaldība pēc 2020. gada: Eiropas līmeņa un pasaules mēroga perspektīva – ieguldījums UNFCCC COP24”, ziņotājs Andrew Varah Cooper (UK/EA) un RK 2019. gada decembrī pieņemtajā rezolūcijā par zaļo kursu.

1.10.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 324/74

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Taisnīgas pārkārtošanās fonds”

(2020/C 324/11)

Galvenais ziņotājs:

Vojko OBERSNEL (HR/PSE), vietējās izpildstruktūras loceklis: Rijekas pilsēta

Atsauces dokumenti:

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu

COM(2020) 22 final

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu

COM(2020) 23 final

Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu

COM(2020) 460 final

I. IETEIKUMI GROZĪJUMIEM

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu

COM(2020) 22 final

1. grozījums

13. apsvērums

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmā, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] 21.a pantu TPF resursi būtu jāpalielina ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

Lai nodrošinātu TPF resursu plānošanas elastību saskaņā ar mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”, vajadzētu būt iespējai sagatavot atsevišķu TPF programmu vai plānot TPF resursus vienā vai vairākās īpašās prioritātēs programmā, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) vai Kohēzijas fonds. Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] 21.a pantu TPF resursus varētu palielināt ar papildu finansējumu no ERAF un ESF+. Attiecīgajām summām, kas pārvietotas no ERAF un ESF+, būtu jāatbilst taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos noteikto darbību veidam.

Pamatojums

Taisnīgas pārkārtošanās fonds ir politisks priekšlikums, kam būtu tikai jāpapildina pašreizējais kohēzijas budžets. Lielāko daļu pasākumu, ko ierosināts atbalstīt ar TPF (4. pants), praksē jau būtu iespējams finansēt saskaņā ar 1. un 2. politikas mērķi, izmantojot ERAF un ESF+.

2. grozījums

2. pants

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [4. panta 1. punkta] otro daļu TPF palīdz sasniegt vienoto konkrēto mērķi “dot reģioniem un cilvēkiem iespēju risināt sociālās, ekonomiskās un vidiskās sekas, ko rada pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku” atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem, ES mērķim līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un emisiju samazināšanas mērķrādītājiem līdz 2030. gadam .

Pamatojums

Fonda mērķim būtu skaidri jāatsaucas uz Parīzes nolīguma mērķiem, ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un emisiju samazināšanas mērķrādītājiem līdz 2030. gadam.

3. grozījums

3. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
1. TPF atbalsta mērķi “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” visās dalībvalstīs .	1. TPF finansē pārkārtošanās radītu sociālo, sociālekonomisko un vidisko seku novēršanu skartajos reģionos vai darbības jomās .

Pamatojums

Pašsaprotams.

4. grozījums

4. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

2. Saskaņā ar 1. punktu TPF atbalsta tikai šādas darbības:

2. Saskaņā ar 1. punktu TPF atbalsta šādas darbības:

a)	ienesīgas investīcijas MVU, tostarp jaunuzņēmumos, kas veicina ekonomikas diversifikāciju un pārkārtošanu;

a)	ienesīgas un ilgtspējīgas investīcijas MVU, tostarp jaunuzņēmumos, kas veicina ekonomikas diversifikāciju un pārkārtošanu;

b)	investīcijas jaunu uzņēmumu izveidē , tostarp izmantojot uzņēmumu inkubatorus un konsultāciju pakalpojumus;

b)	investīcijas , kas paredzētas, lai izveidotu pārejai uz ilgtspējīgu attīstību būtiskus jaunus uzņēmumus , tostarp izmantojot uzņēmumu inkubatorus un konsultāciju pakalpojumus;

c)	investīcijas pētniecības un inovācijas darbībās un progresīvu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā;

c)	investīcijas ilgtspējīgas pētniecības un inovācijas darbībās un progresīvu tehnoloģiju nodošanas veicināšanā;

d)	investīcijas cenu ziņā pieņemamas tīras enerģijas tehnoloģiju un infrastruktūru izstrādē, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos;

d)	investīcijas cenu ziņā pieņemamas tīras , drošas un ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju un sociālo infrastruktūru izstrādē, siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanā, energoefektivitātē un atjaunojamos energoresursos;

e)	investīcijas digitalizācijā un digitālajā savienojamībā;

e)	investīcijas , kas palīdz īstenot ES Direktīvu 2018/2001 par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu (15. panta 3. punkts), ES Direktīvu 2010/31 par ēku energoefektivitāti (9. un 11. pants) un ES Direktīvu 2012/27 par energoefektivitāti (14. panta 4. punkts);

f)	investīcijas teritoriju atjaunošanā un teritoriju piesārņojuma likvidēšanā, zemes atjaunošanā un pārprofilēšanas projektos;

f)	investīcijas digitalizācijā un digitālajā savienojamībā;

g)	investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, tostarp, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu;

investīcijas teritoriju atjaunošanā un teritoriju piesārņojuma likvidēšanā, zemes atjaunošanā un pārprofilēšanas projektos saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”, kas definēts Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, 2. panta 122. punktā ;

h)	darba ņēmēju prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu;

h)	investīcijas aprites ekonomikas veicināšanā, tostarp, izmantojot atkritumu rašanās novēršanu, samazināšanu, resursu efektīvu izmantošanu, atkārtotu izmantošanu, remontu un reciklēšanu;

i)	palīdzību darba meklēšanā darba meklētājiem;

i)	darbaspēka prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanu;

j)	darba meklētāju aktīvu iekļaušanu;

j)	palīdzību darba meklēšanā darba meklētājiem;

k)	tehnisko palīdzību.

k)	darba meklētāju aktīvu iekļaušanu;

l)	jebkurus citus konkrētus pasākumus, par kuriem ir vienojušās attiecīgās teritorijas vietējās un reģionālās pašvaldības, dalībvalsts un Eiropas Komisija un kuri atbilst vietējās attīstības stratēģijām un veicina pāreju uz oglekļneitrālu ES ekonomiku līdz 2050. gadam ;

m)	tehnisko palīdzību.

Pamatojums

—	Veicot jebkādus ieguldījumus vides aizsardzībā, būtu jāievēro noteikums, ka piesārņojuma novēršanas pasākumu izmaksas būtu jāsedz tai pusei, kas radījusi piesārņojumu.

—	Prasmju pilnveidi un pārkvalificēšanos nevajadzētu attiecināt tikai uz darba ņēmējiem, bet tajā būtu jāiekļauj arī bezdarbnieku, darba meklētāju utt. apmācība darbam zaļās ekonomikas apstākļos.

—	Nodrošināt lielāku elastību atbalstītā projekta izvēlē, ja tam piekrīt attiecīgās teritorijas vietējās un reģionālās pašvaldības, dalībvalsts un Eiropas Komisija.

5. grozījums

5. panta a) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

a)	atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu vai celtniecību;

a)	atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, celtniecību vai jebkāda cita veida ieguldījumus tajās ;

Pamatojums

Pašsaprotams.

6. grozījums

5. panta d) punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

d)	investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu;

d)	investīcijas, kas saistītas ar fosilā kurināmā ieguvi, ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu, uzglabāšanu vai sadedzināšanu , tostarp jaunu ogļraktuvju atvēršanu ;

Pamatojums

TPF nebūtu jāatbalsta ogļraktuvju atvēršana vai darbības atsākšana, taču šis ierobežojums nebūtu jāattiecina uz citiem kalnrūpniecības veidiem (metālu, rūpniecisko minerālu, dekoratīvo iežu u. c. materiālu ieguve), kas ir saimnieciska darbība, kura rada kvalitatīvu un ilgtermiņa nodarbinātību.

7. grozījums

Pievienot punktu 5. panta beigās

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Atbalstu nepiešķir darbībām NUTS 3. līmeņa reģionā, kur programmas darbības laikā ir paredzēta jaunas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauka atvēršana vai tādas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauka atkārtota atvēršana, kuru ekspluatācija uz laiku ir pārtraukta, pamatojoties uz teritoriālu taisnīgas pārkārtošanās plānu.

Pamatojums

Atbalsta mērķis ir palīdzēt pārejā uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku, kas izslēdz jaunu raktuvju un/vai kūdras ieguves lauku atvēršanu un neļauj atkārtoti atvērt esošās raktuves un/vai ieguves laukus.

8. grozījums

6. panta 1. punkta otrā daļa

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

Komisija apstiprina programmu tikai tad, ja attiecīgajā taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā iekļauts to teritoriju noteikšana, kuras pārkārtošanās process skar vissmagāk, ir pienācīgi pamatota, un attiecīgais taisnīgas pārkārtošanās teritoriālais plāns ir vērsts uz saistībām sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un emisiju samazināšanas mērķrādītājus līdz 2030. gadam, kā arī atbilst teritoriālajām stratēģijām, kas minētas Regulas (ES) [jaunā KNR] [23.] pantā, attiecīgās dalībvalsts nacionālajam enerģētikas un klimata plānam un ir saskaņots ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru .

9. grozījums

6. panta 2. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

TPF prioritāte vai prioritātes ietver TPF resursus, kas pilnībā vai daļēji sastāv no TPF piešķīruma dalībvalstīm, un resursus, kas pārvietoti saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [21.a pantu]. Kopējie ERAF un ESF+ resursi , kas pārvietoti uz TPF prioritāti, ir vismaz pusotru reizi lielāki par atbalsta summu, kas no TPF piešķirta šai prioritātei, bet tie nepārsniedz šo summu trīs reizes .

TPF prioritāte vai prioritātes ietver TPF resursus, kas pilnībā vai daļēji sastāv no TPF piešķīruma dalībvalstīm, un resursus, ko vadošās iestādes var nolemt pārvietot saskaņā ar Regulas (ES) [jaunā KNR] [21.a pantu]. ERAF un ESF+ resursu summa , kas pārvietojama uz TPF prioritāti, nepārsniedz atbalsta summu, kas no TPF piešķirta šai prioritātei, par vairāk nekā pusotru reizi .

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāpiešķir lielāka elastība attiecībā uz lēmumiem par summām, kas tiek pārvietotas no ERAF un ESF+ uz TPF. Tas arī ierobežotu iespējamo saistību atcelšanu gadījumā, ja visvairāk skartajās teritorijās ir zema līdzekļu apguves spēja.

10. grozījums

Pievienot punkta daļu 6. panta 2. punkta beigās

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
	Komisija apstiprina ERAF un ESF+ līdzekļu pārvietojumus KTF prioritātei tikai tad, ja pārvietojuma kopējā summa nepārsniedz 20 % no darbības programmas sākotnējā ERAF un ESF+ piešķīruma (kas aprēķināts katram fondam).

Pamatojums

Saskaņot tiesību akta tekstu ar paskaidrojuma rakstu.

11. grozījums

7. panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

1. Dalībvalstis kopā ar skarto teritoriju attiecīgajām iestādēm sagatavo vienu vai vairākus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas attiecas uz vienu vai vairākām statistiski teritoriālo vienību kopējās klasifikācijas 3 . līmenim (“NUTS 3 . līmeņa reģioni”), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003, kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 868/2014, atbilstošu skarto teritoriju vai tās daļu saskaņā ar II pielikumā paredzēto veidni. Šīm ir jābūt teritorijām, kuras skartas vissmagāk, pamatojoties uz ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada pārkārtošanās, jo īpaši attiecībā uz paredzamo darbvietu zudumu fosilā kurināmā ražošanas nozarē un to rūpniecisko objektu ražošanas procesu pārveidošanu, kuros ir visaugstākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte.

1. Dalībvalstis kopā ar skarto teritoriju attiecīgajām iestādēm sagatavo vienu vai vairākus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, kas attiecas uz vienu vai vairākām statistiski teritoriālo vienību kopējās klasifikācijas 2 . līmenim (“NUTS 2 . līmeņa reģioni”), kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003, kas grozīta ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 868/2014, atbilstošu skarto teritoriju vai tās daļu saskaņā ar II pielikumā paredzēto veidni. Šīm ir jābūt teritorijām, kuras skartas vissmagāk, pamatojoties uz ekonomisko un sociālo ietekmi, ko rada pārkārtošanās, jo īpaši attiecībā uz paredzamo darbvietu zudumu fosilā kurināmā ražošanas nozarē un to rūpniecisko objektu ražošanas procesu pārveidošanu, kuros ir visaugstākā siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte.

Pamatojums

Pārkārtošanās negatīvā ietekme neaprobežosies tikai ar NUTS 3. līmeņa teritorijām, bet, visticamāk, skars arī apkārtējās teritorijas. Šā iemesla dēļ un lai vienkāršotu pārvaldību, šķiet lietderīgāk koncentrēt atbalstu NUTS 2. līmenī.

12. grozījums

7. panta 2. punkta b) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

b)	(jauns) skaidru apņemšanos Parīzes nolīguma īstenošanā nodrošināt sociāli taisnīgu un zaļu pāreju;

Pamatojums

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni būtu jāapstiprina tikai tad, ja tajos ir ietverta skaidra apņemšanās sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, kā uzsvēra Eiropadome 2019. gada 18. oktobrī.

13. grozījums

7. panta 2. punkta c) apakšpunkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

c)	(jauns) skaidru apņemšanos sasniegt mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam sasniegt tās emisiju samazināšanas mērķrādītājus;

Pamatojums

Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni būtu jāapstiprina tikai tad, ja tajos ir ietverta skaidra apņemšanās sasniegt mērķi līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam sasniegt tās emisiju samazināšanas mērķrādītājus, kā uzsvēra Eiropadome 2019. gada 12. decembrī.

14. grozījums

7. panta 2. punkta c) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

novērtējumu par pārkārtošanās grūtībām, kādas ir vissmagāk skartajās teritorijās, tostarp par sociālo, ekonomisko un vidisko ietekmi, ko rada pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, nosakot iespējamo skarto darbvietu skaitu un darbvietu zudumu, attīstības vajadzības un mērķus, kas jāsasniedz līdz 2030. gadam saistībā ar tādu darbību, kurās ir augsta siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāte, pārkārtošanu vai izbeigšanu šajās teritorijās;

Pamatojums

Visi iespējamie negatīvie blakusefekti būtu pienācīgi jāizvērtē taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos.

15. grozījums

7. panta 2. punkta f) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

f)	pārvaldības mehānismu aprakstu, kas aptver partnerattiecību veidošanas kārtību, plānotos pārraudzības un izvērtēšanas pasākumus un atbildīgās struktūras;

pārvaldības mehānismu aprakstu, kas aptver partnerattiecību veidošanas kārtību, plānotos pārraudzības un izvērtēšanas pasākumus un atbildīgās struktūras , ja tie atšķiras no elementiem, kuri jau aprakstīti programmā, kā noteikts Regulas (ES) [jaunās KNR] V pielikumā; vietējās un reģionālās pašvaldības ir pilnībā jāiesaista visos tā aspektos ;

Pamatojums

Kā vienkāršošanas pasākums būtu jāparedz, ka jāsniedz tikai tāda informācija, kas atšķiras no programmā jau aprakstītajiem elementiem saskaņā ar “Veidni programmām, ko atbalsta no ERAF (mērķis “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei”), ESF+, TPF, Kohēzijas fonda un EJZF – 16. panta 3. punkts” (KNR V pielikums). Turklāt vietējās un reģionālās pašvaldības šajā procesā jāuzskata par neatņemamām ieinteresētajām personām.

16. grozījums

7. panta 2. punkta h) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ja atbalstu sniedz ienesīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, šādu darbību un uzņēmumu izsmeļošu sarakstu un pamatojumu šāda atbalsta nepieciešamībai, izmantojot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīcijas nebūs, paredzamais darbvietu zudums būtu lielāks nekā paredzamo jauno darbvietu skaits;

h)	ja atbalstu sniedz ienesīgām un ilgtspējīgām investīcijām uzņēmumos, kas nav MVU, pamatojumu šāda atbalsta nepieciešamībai, izmantojot plaisas analīzi, kas parāda, ka, ja investīcijas nebūs, paredzamais darbvietu zudums būtu lielāks nekā paredzamo jauno darbvietu skaits;

Pamatojums

Izsmeļoša darbību un uzņēmumu (lielu uzņēmumu) saraksta iesniegšana TPF plānošanas posmā nešķiet visai iespējama un var izraisīt kavēšanos jau pašā plānošanas perioda sākumā. Turklāt šāda pieeja ir tiešā pretrunā vienkāršošanas centieniem, kuru rezultātā cita starpā tika atceltas atsevišķas procedūras, kas piemērojamas lieliem projektiem saskaņā ar pašreizējās KNR 100.–103. pantu.

17. grozījums

7. panta 2. punkta i) apakšpunkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

ja atbalstu sniedz investīcijām nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, atbalstāmo darbību izsmeļošu sarakstu un pamatojumu, ka tās veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku un rada ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, kas ir ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kuras noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un ar noteikumu, ka tās vajadzīgas, lai aizsargātu lielu skaitu darbvietu;

ja atbalstu sniedz investīcijām nolūkā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju, ko rada Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā uzskaitītās darbības, pamatojumu, ka atbalstāmās darbības veicina pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku un rada ievērojamu siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinājumu, kas ir ievērojami zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm, kuras noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, un ar noteikumu, ka tās vajadzīgas, lai aizsargātu lielu skaitu darbvietu;

Pamatojums

Izsmeļoša darbību saraksta iesniegšana TPF plānošanas posmā nešķiet visai iespējama un var izraisīt kavēšanos jau pašā plānošanas perioda sākumā.

18. grozījums

8.a pants (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

8.a pants

1. Eiropas Komisijas uzraudzībā un tiešā pārvaldībā tiek izveidota Taisnīgas pārkārtošanās platforma (turpmāk tekstā – “Platforma”), lai dotu iespēju divpusēji un daudzpusēji apmainīties ar pieredzi un paraugpraksi visās skartajās nozarēs.

2. Platformai ir divi darbības virzieni:

tehniskās darba grupas, kas risina konkrētas problēmas attiecīgajos reģionos un sekmē pieredzes un paraugprakses apmaiņu attiecībā uz taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu un atsevišķu darbību sagatavošanu. Tehniskās darba grupas, kurās būtu jāiekļauj vietējās un reģionālās pašvaldības, tiek izveidotas atbilstoši TPF darbības vajadzībām, ņemot vērā atbalstīto darbību sektorālo tvērumu.

Tehniskās darba grupas cieši sadarbojas ar InvestEU konsultāciju centru, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) [InvestEU jaunā programma] 20. pantu, un Eiropas Investīciju bankas attiecīgajiem dienestiem, lai nodrošinātu, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nepieciešamās tehniskās un praktiskās zināšanas nolūkā piekļūt finansējumam, kas pieejams ar programmas InvestEU starpniecību, kā arī ar EIB starpniecību;

b)	Taisnīgas pārkārtošanās reģionu ikgadējais forums (turpmāk tekstā – “Forums”), kas tiek organizēts kopīgi ar Eiropas Reģionu komiteju. Forums nodrošina iespēju koordinēt politikas ievirzes un to transponēšanu tehnisko darba grupu operatīvajās darbībās.

3. Komisija nosaka sīki izstrādātu regulējumu attiecībā uz Platformas pārvaldības mehānismiem, dalībniekiem, darbību un budžetu. Ir jānodrošina visu pārvaldības līmeņu līdzsvarota līdzdalība.

4. Platformas darbības izmaksas sedz no tehniskās palīdzības līdzekļiem saskaņā ar 3. panta 2. punkta trešo daļu.

Pamatojums

Lai nodrošinātu lielāku skaidrību par Platformas mērķiem un darbību, būtu jāpievieno praktiski noteikumi par Taisnīgas pārkārtošanās platformas izveidi.

19. grozījums

10. panta 4. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts	RK grozījums
4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.	4. Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu , un veic apspriešanos ar ieinteresētajām personām .

COM(2020) 23 final

20. grozījums

21.a panta 1. punkts

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

To resursu summu, kas TPF pieejami atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” saskaņā ar Regulas (ES) [TPF regula] [3.] pantu, papildina ar resursiem no ERAF, ESF+ vai to kombināciju tajā reģionu kategorijā, kurā atrodas attiecīgā teritorija. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, kas pārvietoti uz TPF, ir vismaz [pusotras] reizes lielāki par TPF atbalsta summu , bet minētā atbalsta summu nepārsniedz [trīs] reizes . Resursi, kas pārvietoti no ERAF vai ESF+, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 20 % no attiecīgā ERAF un ESF+ piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij. (..)

To resursu summu, kas TPF pieejami atbilstīgi mērķim “Investīcijas nodarbinātībai un izaugsmei” saskaņā ar Regulas (ES) [TPF regula] [3.] pantu, papildina , brīvprātīgi tos pārvietojot, ar resursiem no ERAF, ESF+ vai to kombināciju tajā reģionu kategorijā, kurā atrodas attiecīgā teritorija. Kopējie ERAF un ESF+ resursi, kas pārvietoti uz TPF, ir vismaz puse no TPF atbalsta summas , bet minētā atbalsta summu nepārsniedz pusotru reizi . Resursi, kas pārvietoti no ERAF vai ESF+, nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 20 % no attiecīgā ERAF un ESF+ piešķīruma attiecīgajai dalībvalstij. (..)

Pamatojums

Dalībvalstīm būtu jāpiešķir lielāka elastība attiecībā uz lēmumiem par summām, kas tiek pārvietotas no ERAF un ESF+ uz TPF. Tas ierobežotu iespējamo saistību atcelšanu gadījumā, ja visvairāk skartajās teritorijās ir zema līdzekļu apguves spēja.

21. grozījums

59. panta 3.a punkts (jauns)

Eiropas Komisijas ierosinātais teksts

RK grozījums

3.a Saistībā ar darbībām, kurām piešķirts atbalsts no TPF saskaņā ar Regulu (ES) [TPF regula], atmaksā TPF atbalstu, ja desmit gadu laikā pēc galīgā maksājuma dalībvalstij, kas saņēmusi atbalstu, notiek jaunas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauka atvēršana vai tādas ogļu, lignīta vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves lauka atkārtota atvēršana, kuru ekspluatācija uz laiku ir pārtraukta teritorijā, kurā izmantots TPF atbalsts.

Pamatojums

Atbalsta mērķis ir palīdzēt reģioniem pārejā uz oglekļa emisiju ziņā neitrālu ekonomiku, kas izslēdz jaunu raktuvju un/vai kūdras ieguves lauku atvēršanu un neļauj atkārtoti atvērt tādas raktuves un/vai ieguves laukus, kuru ekspluatācija uz laiku ir pārtraukta.

II. IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē to, ka ir izveidots Taisnīgas pārkārtošanās fonds, kas būs viens no galvenajiem instrumentiem ar mērķi atbalstīt tos reģionus, kurus visvairāk skar pāreja uz klimatneitralitāti;

atzinīgi vērtē to, ka priekšlikumā par Taisnīgas pārkārtošanās fondu ir ņemti vērā RK galvenie ieteikumi, kas izklāstīti atzinumā par sociālekonomiskajām strukturālajām pārmaiņām Eiropas ogļu ieguves reģionos (1);

atzinīgi vērtē to, ka fonds sniegs atbalstu visām dalībvalstīm, taču joprojām būs vērsts tikai uz visvairāk skartajiem reģioniem. Turklāt, lai nodrošinātu fonda pienācīgu koncentrāciju un efektivitāti un noteiktu minimālo atbalsta intensitāti, būtu jāņem vērā tikai attiecīgo reģionu iedzīvotāju skaits;

atzinīgi vērtē ierosinātās apropriācijas 11 270 459 000 EUR apmērā (pašreizējās cenās), kas Taisnīgas pārkārtošanas fondam piešķiramas no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam, un papildu 32 803 000 000 EUR (pašreizējās cenās) no Eiropas Atveseļošanas instrumenta; tas būs lielisks stimuls sasniegt Taisnīgas pārkārtošanas fonda mērķi; ar bažām norāda, ka skaitļi, kas izteikti pašreizējās cenās, var mazināt DFS izdevumu kategoriju piešķīrumu pārredzamību un salīdzināmību; aicina Padomi iekļaut tās kā reālas papildu apropriācijas sarunās par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam;

ar bažām norāda, ka papildu resursi, ko finansē no Eiropas Atveseļošanas instrumenta un kas nozīmē papildu saistības 2021.–2024. gadā, radīs milzīgu spiedienu uz vadošajām iestādēm un galīgajiem saņēmējiem, kuriem pirmajos četros jaunā plānošanas perioda gados būs jāsagatavo, jāīsteno un jāiztērē gandrīz 75 % no kopējā piešķīruma;

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas iniciatīvu papildināt pāreju uz klimatneitrālu, klimatjutīgu un ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku līdz 2050. gadam ar mērķtiecīgiem pasākumiem un ar papildu resursiem īpašā veidā atbalstīt teritorijas, kuras visvairāk skar pāreja uz klimatneitralitāti; uzsver, ka šos papildu līdzekļus nekādā gadījumā nedrīkst ņemt no kohēzijas politikas budžeta; uzsver, ka spēcīgam kohēzijas politikas budžetam arī turpmāk jābūt galvenajai prioritātei, lai atbalstītu rīcību klimata politikas jomā teritoriālā līmenī;

aicina Eiropas Komisiju iekļaut jauno Taisnīgas pārkārtošanās fondu DFS 2021.–2027. gadam 2. izdevumu kategorijā (Kohēzija un vērtības), nevis 3. izdevumu kategorijā (Dabas resursi un vide), un atkārtoti noraida kohēzijas politikai paredzēto līdzekļu samazinājumus; atgādina par RK aicinājumu no Stabilitātes un izaugsmes pakta aprēķiniem izslēgt visu ESI fondu nacionālo līdzfinansējumu; uzskata, ka tāpat būtu jārīkojas arī attiecībā uz Taisnīgas pārkārtošanās fondu;

norāda, ka ar īpašām grūtībām saskaras reģioni ar izolētām energosistēmām, kas ir lielā mērā atkarīgi no fosilā kurināmā, piemēram tālākie reģioni; uzsver, ka ar teritoriju, ūdeni, atkritumiem un enerģiju saistītās energoresursu struktūras pilnveidošanai ir svarīga nozīme šo reģionu enerģētikas stratēģijā pārejai uz oglekļneitrālu ekonomiku;

pieņem zināšanai precizēto Eiropas Komisijas aplēsi, ka Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma trīs pīlāri līdz 2030. gadam nodrošinās ieguldījumu 150 miljardu EUR apmērā. Tomēr RK pauž bažas par paredzamo atdeves likmes un privāto ieguldījumu iespējamību attiecībā uz dažiem potenciālajiem projektiem;

10.

prasa no TPF un TPM nepiešķirt atbalstu ieguldījumiem tādos NUTS-3 reģionos, kuros ir piešķirta publiska atļauja atvērt jaunas ogļu, brūnogļu vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves laukus, vai atkārtoti atvērt tādas ogļu, brūnogļu vai degslānekļa raktuves vai kūdras ieguves laukus, kuru ekspluatācija uz laiku ir pārtraukta;

11.

atzinīgi vērtē to, ka publiskā sektora aizdevumi būtu piešķirami tikai tādiem projektiem, kuriem pēc pārejas uz klimatneitrālu ekonomiku ir izmērāma ietekme uz sociālo, ekonomisko vai vides problēmu risināšanu;

12.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jāfinansē arī projekti, kuru mērķis ir panākt klimatneitrālu ekonomiku, bet kuri nerada pietiekamu pašu ieņēmumu plūsmu un par kuriem tās nesaņem atbalstu no citām Savienības programmām; šajā kontekstā atzinīgi vērtē priekšlikumu regulai par publiskā sektora aizdevumu mehānismu saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu, kas paredzēta, lai atbalstītu ar ieguldījumiem saistītās publiskā sektora struktūru vajadzības, ko radījušas taisnīgas pārkārtošanās plānos aprakstītās pārejas problēmas;

13.

norāda, ka Eiropas Savienībā vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir atšķirīga pieredze saistībā ar EIB finanšu mehānismu izmantošanu un apguvi; tādēļ, lai nodrošinātu Taisnīgas pārkārtošanās mehānisma 3. pīlāra sekmīgu darbību, aicina Eiropas Komisiju nodrošināt, ka attiecīgās dalībvalstis sniedz pietiekamu praktisko un tehnisko palīdzību tām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, kuras vēlas izmantot attiecīgos EIB finanšu mehānismus;

14.

pieņem zināšanai Taisnīgas pārkārtošanās fonda, ERAF un ESF+ atbalsta darbības jomas saskaņošanu, jo lielāko daļu no Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalstītajām darbībām var finansēt arī saistībā ar ERAF un ESF+ mērķiem;

15.

pauž bažas par kavēšanos, ko TPF var izraisīt kohēzijas politikas galveno programmu īstenošanā; pauž bažas arī par sarežģītību un birokrātisko slogu, ko šā jaunā fonda pārvaldība varētu radīt kohēzijas politikas galveno programmu pārvaldībai;

16.

pauž nožēlu par to, ka Komisijas priekšlikuma mērķis ir izveidot programmas NUTS 3. līmenī, nevis NUTS 2. līmenī, kas ir līmenis, kurā tiek īstenotas kohēzijas politikas galvenās programmas. Šis priekšlikums ir pretrunā funkcionālo teritoriju jēdzienam, kuras ne vienmēr ir identiskas administratīvajām NUTS 3. līmeņa teritorijām. RK uzsver, ka būtu vajadzīgs tikai viens atbilstošs NUTS 2. līmeņa teritoriālais plāns;

17.

aicina paplašināt Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta darbības jomu, lai, vienojoties ar Eiropas Komisiju un dalībvalstīm, vietējās un reģionālās pašvaldības savos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos varētu iekļaut papildu atbalsttiesīgus projektus; Komiteja arī aicina ņemt vērā bezdarbu, jo īpaši jauniešu bezdarbu, kā būtisku rādītāju fondam piešķirto līdzekļu sadalījumā;

18.

aicina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu sagatavošanā cieši iesaistīt vietējās un reģionālās ieinteresētās personas, ņemot vērā, ka TPF pārvaldība būs dalīta un ERAF un ESF+ līdzekļi ir cieši saistīti ar TPF atbalstu;

19.

aicina Komisiju sniegt vairāk norādījumu par to, kā tā plāno palīdzēt vadošajām iestādēm un reģioniem izstrādāt savus taisnīgas pārkārtošanās teritoriālos plānus, ņemot vērā, ka priekšlikumā TPF regulai, tostarp tās pielikumos, joprojām var tikt veiktas būtiskas izmaiņas. RK brīdina par papildu kavēšanos to programmu sagatavošanā, kurās TPF atbalsts ir atkarīgs no ERAF un ESF+ atbalsta, jo ir jāapstiprina taisnīgas pārkārtošanās teritoriālie plāni;

20.

uzsver, ka skartajām teritorijām savos taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos nevajadzētu iekļaut izsmeļošus sarakstus ar potenciālajiem uzņēmumiem un/vai darbībām, kurām tās varētu piešķirt atbalstu, jo tas varētu aizkavēt minēto plānu pieņemšanu un radīt nevajadzīgu administratīvo slogu vadošajām iestādēm. Šajā sakarā RK norāda, ka Komisijas priekšlikumā par jauno KNR ir izslēgta atsevišķa procedūra lielu projektu pieņemšanai un ka šāds saņēmēju un/vai darbību saraksts varētu to atkal atgriezt;

21.

aicina ierobežot līdzekļu pārvietojumus uz TPF līdz 20 % no darbības programmas sākotnējiem ERAF un ESF+ piešķīrumiem. RK ierosina piešķirt vadošajām iestādēm lielāku elastību, veicot pārvietojumus brīvprātīgi saskaņā ar regulas projekta 6. panta 2. punktu ar nosacījumu, ka maksimālā summa nepārsniedz TPF sniegto atbalstu par vairāk nekā 1,5 reizēm, un tikai ar iesaistīto vietējo un reģionālo pašvaldību piekrišanu;

22.

uzsver, ka ir svarīgi izvairīties no nevajadzīga administratīvā sloga, skaidri paredzot TPF plānošanas un uzraudzības shēmas ex-ante ietekmes novērtējumu;

23.

norāda, ka investīciju prioritātes TPF tiks izklāstītas attiecīgajos valstu ziņojumos, kas ir daļa no Eiropas pusgada procesa; uzsver, ka reģioni joprojām nav oficiāli iesaistīti šajā procesā, un uzskata, ka ir jāpiešķir lielāka loma vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai sasniegtu TPF mērķus;

24.

atzinīgi vērtē to, ka regulā ir noteikti konkrēti elementi, kas jāiekļauj taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajos plānos. RK aicina likumdevēju iestādi papildināt šos elementus ar skaidru apņemšanos sasniegt Parīzes nolīguma mērķus, ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un emisiju samazināšanas mērķrādītājus līdz 2030. gadam;

25.

norāda, ka Platforma ogļu ieguves reģionu pārkārtošanai sākotnēji tika izveidota kā platforma, kas vērsta uz ogļu ieguves reģioniem, kuros joprojām notiek ogļu ieguve, un ka tika plānots paplašināt iniciatīvas darbības jomu, otrajā posmā aptverot visus oglekļietilpīgos reģionus. RK uzsver, ka reģioniem, kuri saskaras ar pārkārtošanos, būs jānovērš līdzīgi šķēršļi un ka tādēļ jaunajai platformai būtu jānodrošina konsultāciju pakalpojumi, jāpalīdz vadošajām iestādēm un atbalsta saņēmējiem ar projektu idejām un praktisko īstenošanu uz vietas, kā arī jākalpo labas prakses apmaiņai;

26.

šajā sakarā atzinīgi vērtē Taisnīgas pārkārtošanās platformas izveidi, kuras pamatā vajadzētu būt pozitīvajai pieredzei saistībā ar oglekļietilpīgiem reģioniem un citiem reģioniem, kuriem ir izdevies sekmīgi pāriet no fosilā kurināmā uz tīras enerģijas avotiem. RK uzsver, ka šai platformai būtu jānodrošina visu attiecīgo Komisijas dienestu un EIB cieša sadarbība, lai pievērstos strukturālajām pārmaiņām skartajos reģionos. RK apņemas cieši iesaistīties Taisnīgas pārkārtošanās platformas darbībā, jo īpaši, kopīgi ar Eiropas Komisiju organizējot Taisnīgas pārkārtošanās reģionu ikgadējo forumu;

27.

uzsver, ka ES noteikumiem par valsts atbalstu jābūt elastīgiem, lai atbalsttiesīgie pārejas reģioni varētu piesaistīt privātos ieguldījumus. RK atkārtoti aicina Komisiju, lai, izstrādājot jaunās pamatnostādnes, tā ņemtu vērā arī problēmas, kas saistītas ar strukturālām pārmaiņām skartajos reģionos, un nodrošinātu šiem reģioniem pietiekamu elastību, lai tie varētu īstenot savus projektus sociāli un ekonomiski dzīvotspējīgā veidā;

28.

uzsver, ka atbalstu no Taisnīgas pārkārtošanās fonda produktīviem ieguldījumiem uzņēmumos, kas nav MVU, nevajadzētu attiecināt tikai uz tiem apgabaliem, kuri saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem ir tiesīgi saņemt valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu. Tā vietā valsts atbalsta tiesību aktiem būtu jāļauj visām teritorijām, kas gūst labumu no Taisnīgas pārkārtošanās fonda, efektīvi novērst darbvietu zuduma draudus agrīnā posmā. Tas būtu jānodrošina arī, attiecīgi pielāgojot Vispārējo grupu atbrīvojuma regulu;

29.

uzsver, ka reģioniem, kurus visvairāk skar pāreja uz klimatneitrālu ekonomiku, būtu jādod iespēja pēc iespējas ātrāk aktīvi risināt ar to saistītās strukturālās pārmaiņas. Tādēļ Eiropas Reģionu komiteja uzskata, ka turpmākajiem valsts atbalsta tiesību aktu pielāgojumiem, piemēram, izmantojot Eiropas Komisijas jauno pamatnostādni, kuras pamatā ir LESD 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunkts, būtu jānodrošina, ka atbalsts tiek atļauts neatkarīgi no atbalstāmā reģiona statusa saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem;

30.

atzīst pārdomātas specializācijas stratēģiju nozīmi, jo tās ir viens no galvenajiem jaunās TPF īstenošanas instrumentiem;

31.

uzsver, ka Eiropas Reģionu komiteja ir veikusi aptauju, lai analizētu izmaiņas, kas nepieciešamas valsts atbalsta noteikumos saistībā ar strukturālajām pārmaiņām Eiropas ogļu ieguves reģionos (2); vērš uzmanību uz to, ka secinājumos ir uzsvērts: pārejas process būtu jāpapildina ar valsts atbalstu, lai piesaistītu uzņēmumus, kas varētu kompensēt darbvietu zudumus un vērtības radīšanas zudumus, un valsts atbalsta noteikumos būtu jāparedz lielāka elastība, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumiem enerģētikas infrastruktūrā, energoefektivitātē, ar enerģiju saistītos ieguldījumos un atjaunojamos energoresursos;

32.

atzinīgi vērtē to, ka tiesību akta priekšlikuma pamatā ir uz kohēziju vērstais Līguma par Eiropas Savienības darbību 175. pants, un uzskata, ka priekšlikumā ir skaidri izklāstīta tā Eiropas pievienotā vērtība un ka tas atbilst subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem.

Briselē, 2020. gada 2. jūlijā

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Sociālā un ekonomiskā pārveide Eiropas ogļu ieguves reģionos” (OV C 39, 5.2.2020., 58. lpp.).

(2) https://cor.europa.eu/en/news/Pages/report-coal.aspx

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 324

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	63. gadagājums 2020. gada 1. oktobris

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Reģionu komiteja
	RK 139. plenārsesija, izmantojot Interactio (hibrīdformāts), 30.6.2020.–2.7.2020.
2020/C 324/01	Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija – Pārskatītā daudzgadu finanšu shēma un Eiropas ilgtspējīgu ieguldījumu plāns	1
2020/C 324/02	Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija Eiropas Reģionu komitejas prioritātes 2020.–2025. gadam – Tuvināt Eiropu iedzīvotājiem, iesaistot ciematus, pilsētas un reģionus	8
2020/C 324/03	Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par Eiropas Reģionu komitejas priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas Komisijas 2021. gada darba programmu	16
	ATZINUMI
	Reģionu komiteja
	RK 139. plenārsesija, izmantojot Interactio (hibrīdformāts), 30.6.2020.–2.7.2020.
2020/C 324/04	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Brīvās tirdzniecības nolīgumu īstenošana – reģionālā un vietējā perspektīva	21
2020/C 324/05	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Ūdens pamatdirektīvas, Gruntsūdeņu direktīvas, Vides kvalitātes standartu direktīvas un Plūdu direktīvas atbilstības pārbaude	28
2020/C 324/06	Eiropas Reģionu komitejas perspektīvas atzinums ES tīra gaisa politikas nākotne saistībā ar nulles piesārņojuma mērķi	35
2020/C 324/07	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Ceļvedis virzībai uz tīra ūdeņraža izmantošanu – vietējo un reģionālo pašvaldību ieguldījums centienos panākt Eiropas klimatneitralitāti	41
2020/C 324/08	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Pastiprināt ES rīcību ar mērķi aizsargāt un atjaunot pasaules mežus	48

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	Reģionu komiteja
	RK 139. plenārsesija, izmantojot Interactio (hibrīdformāts), 30.6.2020.–2.7.2020.
2020/C 324/09	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Pakalpojumu pakete: aktualizēts Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedoklis	53
2020/C 324/10	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Eiropas Klimata akts: klimatneitralitātes panākšanas satvara izveide	58
2020/C 324/11	Eiropas Reģionu komitejas atzinums Taisnīgas pārkārtošanās fonds	74