Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2020/C 313/01)

Jaunākā publikācija

OV C 304, 14.9.2020.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 297, 7.9.2020.

OV C 287, 31.8.2020.

OV C 279, 24.8.2020.

OV C 271, 17.8.2020.

OV C 262, 10.8.2020.

OV C 255, 3.8.2020.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 6. februāra rīkojums (Landgericht Dresden lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Vācija) – hapeg dresden gmbh/Bayrische Straße 6-8 GmbH & Co. KG

(Lieta C-137/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Direktīva 2006/123/EK - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēta inženieru un arhitektu honorāru minimālā likme)

(2020/C 313/02)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Dresden

Pamatlietas puses

Prasītāja: hapeg dresden gmbh

Atbildētāja: Bayrische Straße 6-8 GmbH & Co. KG

Rezolutīvā daļa:

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. panta 1. punkts, 2. punkta g) apakšpunkts un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir valsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru ir aizliegts ar arhitektiem vai inženieriem noslēgtajos līgumos vienoties par likmi, kas ir mazāka par minimālajām summām, kas noteiktas atbilstoši arhitektu un inženieru honorāru tabulai, kas paredzēta šajā tiesiskajā regulējumā.

---

(1)  OV C 268, 30.7.2018.

Tiesas (trešā palāta) 2020. gada 29. janvāra rīkojums (Sąd Najwyższy (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DŚ/Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Jaśle

(Lieta C-522/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2020/C 313/03)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Najwyższy

Pamatlietas puses

Prasītājs: DŚ

Atbildētāja: Zakład Ubezpieczeń Społecznych Oddział w Jaśle

Piedaloties: Prokuratura Krajowa

Rezolutīvā daļa

Izbeigt tiesvedību lietā C-522/18 par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Sąd Najwyższy (Augstākā tiesa, Polija) iesniedza ar 2018. gada 2. augusta lēmumu.

---

(1)  OV C 427, 26.11.2018.

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 15. janvāra rīkojums (Okrazhen sad – Vidin (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Corporate Commercial Bank, likvidācijas procesā/Elit Petrol AD

(Lieta C-647/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Maksātnespējas procedūras - Kopā ar bankrotējušu kredītiestādi veikti grozījumi ar atpakaļejošu datumu savstarpējas kompensācijas nosacījumos - Tiesiskums - Tiesiskās noteiktības princips - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību)

(2020/C 313/04)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Okrazhen sad – Vidin

Pamatlietas puses

Prasītāja: Corporate Commercial Bank, likvidācijas procesā

Atbildētāja: Elit Petrol AD

Rezolutīvā daļa

Okrazhen sad Vidin (Vidinas rajona tiesa, Bulgārija) ar 2018. gada 15. oktobra lēmumu iesniegtais lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 455, 17.12.2018.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 6. februāra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Azienda ULSS n. 6 Euganea/Pia Opera Croce Verde Padova

(Lieta C-11/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Publiski līgumi - Direktīva 2014/24/ES - 10. panta h) punkts - 12. panta 4. punkts - Īpaši izņēmumi attiecībā uz pakalpojumu līgumiem - Civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumi - Bezpeļņas organizācijas vai apvienības - Parastā un neatliekamā sanitārā transporta pakalpojumi - Reģionālie tiesību akti, kas par prioritāti izvirza partnerību veidošanu starp līgumslēdzējām iestādēm - Dalībvalstu brīvība izvēlēties pakalpojumu sniegšanas veidu - Robežas - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2020/C 313/05)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Azienda ULSS n. 6 Euganea

Atbildētāja: Pia Opera Croce Verde Padova

Piedaloties: Azienda Ospedaliera di Padova, Regione Veneto, Croce Verde Servizi

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 10. panta h) punkts un 12. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds reģionālais tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru publiskais iepirkums tiek pakārtots apstāklim, ka partnerība starp publiskajam sektoram piederīgām struktūrām neļauj nodrošināt parastā sanitārā transporta pakalpojumu, kamēr vien izvēle, kas pirms publiskā iepirkuma tiek izdarīta par labu kādam konkrētam pakalpojumu sniegšanas veidam, atbilst vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējās atzīšanas, samērīguma un pārskatāmības principiem.

2)

Direktīvas 2014/24 10. panta h) punkts un 12. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tāds reģionālais tiesiskais regulējums, kurā līgumslēdzējai iestādei ir noteikts pienākums pamatot savu izvēli piešķirt līguma slēgšanas tiesības par parastā sanitārā transporta pakalpojumu iepirkuma procedūrā, nevis tās piešķirt tieši, noslēdzot nolīgumu ar kādu citu līgumslēdzēju iestādi.

---

(1)  OV C 164, 13.5.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 6. februāra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Rieco SpA/Comune di Lanciano, Ecolan SpA (C-89/19), Comune di Ortona, Ecolan SpA (C-90/19), Comune di San Vito Chietino, Ecolan SpA (C-91/19)

(Apvienotās lietas no C-89/19 līdz C-91/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Publiski līgumi - Direktīva 2014/24/ES - 12. panta 3. punkts - Valsts tiesiskais regulējums, kurā priekšroka tiek dota publiskajam iepirkumam, nevis in house līgumiem - Dalībvalstu brīvība izvēlēties pakalpojumu sniegšanas veidu - Robežas - Valsts tiesiskais regulējums, kurš izslēdz iespēju līgumslēdzējai iestādei iegūt tādas kapitāla daļas līgumslēdzēju iestāžu kontrolētā struktūrā, kas nenodrošina šīs struktūras kontroli vai bloķēšanas tiesības)

(2020/C 313/06)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Rieco SpA

Atbildētājas: Comune di Lanciano, Ecolan SpA (C-89/19), Comune di Ortona, Ecolan SpA (C-90/19), Comune di San Vito Chietino, Ecolan SpA (C-91/19)

Piedaloties: Comune di Ortona (C-89/19), Comune di Treglio (C-89/19), Autorità nazionale anticorruzione (ANAC)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 12. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā iekšēja darījuma, kas tiek apzīmēts arī kā “in house līgums”, noslēgšanai tiek izvirzīts nosacījums, ka nav iespējams rīkot publisko iepirkumu un ka līgumslēdzējai iestādei katrā ziņā ir jānorāda priekšrocības, kas konkrēti ir saistītas ar sabiedrības ieguvumiem no iekšējā darījuma opcijas izmantošanas.

2)

Direktīvas 2014/24 12. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kas līgumslēdzējai iestādei liedz iegūt daļas tādas struktūras kapitālā, kuras akcionāri ir citas līgumslēdzējas iestādes, ja šīs daļas nevar nodrošināt kontroli vai bloķēšanas tiesības un ja minētā līgumslēdzēja iestāde plāno vēlāk iegūt kopīgu kontroles pozīciju un tādējādi tieši piešķirt līguma slēgšanas tiesības šai struktūrai, kuras kapitālā piedalās vairākas līgumslēdzējas iestādes.

---

(1)  OV C 182, 27.5.2019.

Tiesas (septītā palāta) 2020. gada 31. janvāra rīkojums – Association européenne du charbon et du lignite (Euracoal)/Deutscher Braunkohlen-Industrie – Verein eV, Lausitz Energie Kraftwerke AG, Mitteldeutsche Braunkohlengesellschaft mbH, eins energie in sachsen GmbH & Co. KG, Eiropas Komisija

(Lieta C-172/19 P) (1)

(Apelācija - Tiesas Reglamenta 181. pants - Vide - Direktīva 2010/75/ES - Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) - Īstenošanas lēmums (ES) 2017/1442 - Lielas sadedzināšanas iekārtas - Prasība atcelt tiesību aktu - Nepieņemamība - Tieša skāruma neesamība - Dalība akta pieņemšanas procesā - Procesuālās garantijas akta pieņemšanas laikā - Pamatojuma aizstāšana - Prasītāja procesuālo tiesību neievērošanu apgalvojošu pamatu neesamība - Individuāla skāruma neesamība - Acīmredzami nepamatota apelācijas sūdzība)

(2020/C 313/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Association européenne du charbon et du lignite (Euracoal) (pārstāvji: W. Spieth un N. Hellermann, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Deutscher Braunkohlen-Industrie – Verein eV, Lausitz Energie Kraftwerke AG, Mitteldeutsche Braunkohlengesellschaft mbH, eins energie in sachsen GmbH &Co. KG (pārstāvji: W. Spieth un N. Hellermann, advokāti), Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Tricot un A. C. Becker)

Rezolutīvā daļa

1.	Apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu.

2.	Association européenne du charbon et du lignite (Euracoal) sedz tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 164, 13.5.2019.

Tiesas (astotā palāta) 2020. gada 16. janvāra rīkojums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Telecom Italia SpA, Wind Tre SpA, Vodafone Italia SpA, Lindam Srl/Roma Capitale, Regione Lazio, Vodafone Italia SpA, Telecom Italia SpA, Wind Tr SpA, Wind Telecomunicazioni SpA

(Lieta C-368/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts un 94. pants - Tiesību aktu tuvināšana - Elektronisko komunikāciju tīkli un pakalpojumi - Vietējo iestāžu noteikti ierobežojumi mobilo sakaru torņu uzstādīšanai - Pietiekamu precizējumu neesamība par iemesliem, kas pamato vajadzību saņemt atbildi uz prejudiciālu jautājumu pamatlietā izskatāmā strīda atrisināšanai - Acīmredzama nepieņemamība)

(2020/C 313/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Telecom Italia SpA, Wind Tre SpA, Vodafone Italia SpA un Lindam Srl

Atbildētāji: Roma Capitale, Regione Lazio, Vodafone Italia SpA, Telecom Italia SpA, Wind Tre SpA un Wind Telecomunicazioni SpA,

piedaloties: Regione Lazio, Wind Tre SpA, Telecom Italia SpA, Ente Suore Francescane Missionarie del Cuore Immacolato di Maria u.c., Agenzia Regionale Protezione Ambiente (ARPA) un Congregazione delle Religiose di Gesù e Maria

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) ir iesniegusi ar 2018. gada 2. februāra lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 312, 16.9.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 15. janvāra rīkojums (Curtea de Apel Cluj (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SC Banca E S.A./G.D.

(Lieta C-381/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Patērētāju aizsardzība - Direktīva 93/13/EEK - Jauna tiesību aizsardzības līdzekļa ieviešana tiesvedības laikā - Tiesiskās drošības un efektivitātes principi)

(2020/C 313/09)

Tiesvedības valoda – rumāņu.

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Cluj

Pamatlietas puses

Prasītāja: SC Banca E S.A.

Atbildētājs: G.D.

Rezolutīvā daļa

Tiesiskās drošības un efektivitātes principi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie neaizliedz tādu procesuālu normu, ar kuru groza valsts tiesību sistēmā paredzēto tiesību aizsardzības līdzekļu sistēmu, ieviešot papildu tiesību aizsardzības līdzekli un papildu tiesas līmeni, un kuru piemēro tiesvedībā, kas šī grozījuma izdarīšanas laikā jau notiek starp patērētāju un pārdevēju vai piegādātāju, ar nosacījumu, ka jauno tiesību aizsardzības līdzekli var izmantot gan patērētājs, gan pārdevējs vai piegādātājs.

---

(1)  OV C 288, 26.8.2019.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 29. maijāEurofer, Association Européenne de l'Acier, AISBL iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 12. marta spriedumu lietā T-835/17 Eurofer/Komisija

(Lieta C-226/20 P)

(2020/C 313/10)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eurofer, Association Européenne de l'Acier, AISBL (pārstāvji: J. Killick, G. Forwood, advokāti),

piedaloties: Eiropas Komisijai, HBIS Group Serbia Iron & Steel LLC Belgrade

Juridiskais pamatojums

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt apstrīdētās regulas (1) 2. pantu;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, un

—	piespriest Komisijai un personai, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un procesā Vispārējā tiesā.

Prasījumi un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

1.	Tiesību kļūda, interpretējot Pamatregulas (2) 3. panta 4. punktu tādējādi, ka Komisijai ir novērtējuma brīvība uzskatīt, ka imports, kura tirgus daļa pārsniedz 1 %, ir “nenozīmīgs”.

2.

Kļūdas vērtējumā, ka “importa apjoms” no Serbijas ir “nenozīmīgs” atbilstoši Pamatregulas 3. panta 4. punktam. Vispārējā tiesa it īpaši esot pieļāvusi: 2.1. tiesību kļūdu, cenas elementus ietverot nenozīmīguma vērtējumā, kas ir vienīgi kvantitatīvs apjoma vērtējums; 2.2. pakārtoti, tiesību kļūdu, neņemot vērā citus faktorus (ievērojami ierobežojot datus), kas (precīzāk) varētu parādīt iespējamās sekas, kādas varētu būt importētajam apjomam; un 2.3. turpinājumā, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pierādījumu sagrozīšanu, uzskatot, ka vidējās cenas, kas piesaistītas apjomiem, kuri veido nenozīmīgu tirgus daļu, var, ja ne vairāk, pamatot secinājumu, ka šajā īpašajā gadījumā apjoms ir “nenozīmīgs”.

3.

Kļūdas attiecībā uz secinājumu, ka “aizsardzības pasākumi nav nepieciešami” atbilstoši Pamatregulas 9. panta 2. punktam. Vispārējā tiesa it īpaši esot pieļāvusi: 3.1. tiesību kļūdu, uzskatot, ka Komisija var pabeigt izmeklēšanu, neanalizējot iespējamo kaitējumu; un 3.2. tiesību kļūdu un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka Komisija nav pārkāpusi savu novērtējuma brīvību, piemērojot Pamatregulas 9. panta 2. punktu.

4.

Tiesību kļūda, secinot, ka Komisijai nebija jāizpauž dati par samazināšanu attiecībā uz Serbijas eksportētāju. Vispārējā tiesa it īpaši esot pieļāvusi: 4.1. tiesību kļūdu, uzskatot, ka Eurofer tiesību uz aizstāvību ievērošanai nav vajadzīgs izpaust datus par samazināšanu; 4.2. tiesību kļūdu, uzskatot, ka sūdzības iesniedzējs antidempinga izmeklēšanā nevar pamatoties uz prasībām, kas izriet no tiesību uz aizstāvību ievērošanas; un 4.3. tiesību kļūdu, uzskatot, ka apstrīdētajā regulā ir ievērots labas pārvaldības princips, kas ir nostiprināts Pamattiesību hartas 41. pantā.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/1795 (2017. gada 5. oktobris), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu konkrētu Brazīlijas, Irānas, Krievijas un Ukrainas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importam un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz konkrētu Serbijas izcelsmes karsti velmētu plakanu dzelzs, neleģētā tērauda vai cita leģētā tērauda velmējumu importu (OV 2017, L 258, 24. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 7. aprīlī iesniedza Appeals Service Northern Ireland (Apvienotā Karaliste) – VI/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-247/20)

(2020/C 313/11)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Appeals Service Northern Ireland

Pamatlietas puses

Prasītāja: VI

Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai saskaņā ar 2016. gada noteikumu 4. panta 1. punktu bērnam, pastāvīgajam EEZ iedzīvotājam, lai saglabātu uzturēšanās tiesības, ir jābūt visaptverošai veselības apdrošināšanai, kāda viņam būtu kā personai, kura pati var sevi apgādāt?

2)

Vai prasība saskaņā ar 2016. gada imigrācijas (Eiropas Ekonomikas zona) noteikumu 4. panta 3. punkta b) apakšpunktu (saskaņā ar kuru visaptverošas veselības apdrošināšanas Apvienotajā Karalistē kritērijs studenta vai personas, kura pati var sevi apgādāt saskaņā ar 2016. gada imigrācijas (Eiropas Ekonomikas zona) noteikumu 16. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļu, ir izpildīts tikai tad, ja šāda apdrošināšana ir gan šai personai, gan uz visiem tās attiecīgajiem ģimenes locekļiem), ir prettiesiska saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ņemot vērā Direktīvas Nr. 2004/38 (1) 7. punkta 1. apakšpunktu un Eiropas Savienības Tiesas judikatūru, kas izriet no sprieduma Teixiera C-480/08 70. punkta?

3)

Ņemot vērā lēmumu lietas Ahmad pret Secretary of State for the Home Department [2014. gads] EWCA Civ 988 53. punktā, vai spēkā esošie savstarpējie pasākumi attiecībā uz kopējo ceļošanas telpu, kuri piemērojami veselības apdrošināšanas jomā starp Apvienoto Karalisti un Īrijas Republiku, tiek uzskatīti par “savstarpējiem pasākumiem” un līdz ar to ir uzskatāmi par visaptverošu veselības apdrošināšanu 2016. gada noteikumu 4. panta 1. punkta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK (OV 2004, L 158, 77. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 15. jūnijā iesniedza Bundesgerichtshof (Vācija) – Thelen Technopark Berlin GmbH/MN

(Lieta C-261/20)

(2020/C 313/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Thelen Technopark Berlin GmbH

Atbildētājs kasācijas tiesvedībā: MN

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai no Savienības tiesību normām, it īpaši no LES 4. panta 3. punkta, LESD 288. panta 3. punkta un 260. panta 1. punkta izriet, ka uzsāktā tiesvedībā starp privātpersonām Direktīvas 2006/123 par pakalpojumiem iekšējā tirgū (1) 15. panta 1. punktam, 2. punkta g) apakšpunktam un 3. punktam ir tāda tieša iedarbība, ka vairs nav jāpiemēro tāda ar šo direktīvu nesaderīga valsts tiesību norma kā Vācijas Verordnung über die Honorare für Architekten- und Ingenieurleistungen (HOAI) 7. pants, saskaņā ar kuru šajos noteikumos par honorāriem noteiktās minimālās likmes attiecībā uz arhitektu un inženieru sniegtiem plānošanas un uzraudzības pakalpojumiem – ar dažiem izņēmumiem – ir obligātas un nav spēkā līgumā ar arhitektiem vai inženieriem panākta vienošanās par honorāru, kas ir zemāks par minimālajām likmēm?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša, a) vai Vācijas Federatīvās Republikas pieņemtie noteikumi par obligātajām minimālajām likmēm attiecībā uz arhitektu un inženieru sniegtiem plānošanas un uzraudzības pakalpojumiem (HOAI 7. pants) ir pretrunā LESD 49. pantā nostiprinātajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību vai citiem Savienības tiesību vispārējiem principiem? b) Ja atbilde uz 2. jautājuma a) daļu ir apstiprinoša, vai no šīs pretrunas izriet, ka uzsāktā tiesvedībā starp privātpersonām vairs nav jāpiemēro valsts noteikumi par obligātajām minimālajām likmēm (šajā gadījumā HOAI 7. pants)?

---

(1)  OV 2006, L 376, 36. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 15. jūnijā iesniedza Hof van beroep Antwerpen (Beļģija) – FN/Universiteit Antwerpen, Vlaamse Autonome Hogeschool Hogere Zeevaartschool, PB, ZK, NG, ZN, UM

(Lieta C-265/20)

(2020/C 313/13)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van beroep Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītājs: FN

Atbildētāji: Universiteit Antwerpen, Vlaamse Autonome Hogeschool Hogere Zeevaartschool, PB, ZK, NG, ZN, UM

Prejudiciālais jautājums

Vai 1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Padomes Direktīvas 1999/70/EK (1) (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, 4. klauzulas 1. punkts un pamatnolīguma par nepilna darba laika darbu, kas ietverts Padomes Direktīvas 97/81/EK (2) (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu pielikumā, 4. klauzulas 1. punkts ir jāinterpretē tādejādi, ka tiem ir pretrunā tas, ka, pamatojoties uz valsts tiesisko regulējumu (Universitātes dekrēta 91. pants), saskaņā ar kuru neatkarīgs akadēmiskais personāls tiek iecelts pastāvīgā pilna darba laika darbā un personāls, kas veic nepilna darba laika darbu, var tikt iecelts vai tikt pieņemts darbā uz noteiktu laiku ar iespēju pagarināt līguma termiņu maksimāli līdz sešiem gadiem, augstskolai ir atļauts

1.

nodarbināt augstskolas pasniedzēju, atsaucoties uz līgumiskās rīcības brīvību, 20 gadu garumā, pamatojoties uz apmēram 20 secīgiem īstermiņa līgumiem par nepilna darba laika darbu un statūtos paredzētu pieņemšanu darbā uz laiku no viena līdz trim gadiem, neierobežojot kopējo darba līguma pagarinājumu skaitu, kamēr citi kolēģi ar salīdzināmiem darba pienākumiem ir iecelti pastāvīgā amatā uz pilna darba laika darbu?

2.

personāla statūtos noteikt tikai vispārēju darba slodzes minimālo robežu 50 % apmērā, kas jāsasniedz, lai tiktu apsvērta iecelšana pastāvīgā amatā, bet nenoteikt nevienu kritēriju, uz kura pamata nepilna darba laika darbinieki, kuru darba slodze ir 50 % vai vairāk, tiks iecelti pastāvīgā amatā vai nodarbināti uz noteiktu laiku?

3.	pamatojoties uz neierobežoto “līgumiskās rīcības brīvību”, augstskolas pasniedzējam, kurš nodarbināts uz nepilnu laiku, noteikt darba slodzi procentos, nenorādot objektīvus kritērijus vai neveicot objektīvu darba slodzes uzskaiti?

4.

uz noteiktu termiņu un nepilnu darba laiku nodarbinātam augstskolas pasniedzējam, kurš turpmāk vairs netiks nodarbināts, pamatojoties uz augstskolas “līgumiskās rīcības brīvību”, liegt tiesības atsaukties uz iespējamu ļaunprātīgu nodarbinātības nosacījumu piemērošanu pagātnē, pamatojoties uz to, ka viņš esot akceptējis šos nosacījumus, veicot viņam uzticēto darbu, un tādejādi viņš esot zaudējis Savienības tiesību aizsardzību?

---

(1)  OV 1999, L 175, 43. lpp.

(2)  OV 1998, L 14, 9. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. jūnijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – UM

(Lieta C-277/20)

(2020/C 313/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: UM,

piedaloties: HW kā ZL mantojuma masas pārvaldnieks, Marktgemeinde Kötschach-Mauthen, Finanzamt Spittal Villach

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (1) 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka dāvinājuma līgums nāves gadījumam, ko par Austrijā esošu nekustamo īpašumu noslēguši divi Vācijas pilsoņi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta atrodas Vācijā, un saskaņā ar kuru apdāvinātajam pēc dāvinātāja nāves pret mantojuma masu būtu civiltiesisks prasījums lūgt savu īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā, pamatojoties uz šo līgumu un dāvinātāja miršanas apliecību, tādējādi bez kompetentās iestādes iesaistīšanās, ir mantojuma līgums šīs tiesību normas izpratnē?

2)

Ja atbilde uz šo jautājumu ir apstiprinoša, vai Regulas Nr. 650/2012 83. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā ir reglamentēta arī pirms 2015. gada 17. augusta izdarītas tiesību aktu izvēles attiecībā uz dāvinājuma līgumu nāves gadījumam, kas atzīstams par mantojuma līgumu Mantošanas regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, spēkā esamība?

---

(1)  OV 2012, L 201, 107. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. jūnijā iesniedza Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) – K/Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Uwv)

(Lieta C-285/20)

(2020/C 313/15)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: K

Atbildētāja apelācijas tiesvedībā: Raad van bestuur van het Uitvoeringsinstituut werknemersverzekeringen (Uwv)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas Nr. 883/2004 (1) 65. panta 2. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pilnīgam bezdarbniekam, kurš laikā, kad kompetentajā dalībvalstī ir saņēmis pabalstus šīs regulas 11. panta 2. punkta nozīmē, un/vai pirms darba attiecību izbeigšanas ir mainījis savu dzīvesvietu uz citu dalībvalsti, ir tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā viņš dzīvo?

2)	Vai šajā sakarā ir būtiski, kādu apstākļu, piemēram, ģimenes apstākļu, dēļ attiecīgā persona ir mainījusi savu dzīvesvietu uz dalībvalsti, kas nav kompetentā dalībvalsts?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 7. jūlijā iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) – UE, HC/Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank AG

(Lieta C-301/20)

(2020/C 313/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēji: UE, HC

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: Vorarlberger Landes- und Hypothekenbank AG

Lietas dalībnieks: VJ mantojums

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas (ES) Nr. 650/2012 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi (1) 70. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uz nenoteiktu laiku – pretēji šajā tiesību normā noteiktajam – izdota apliecības kopija bez norādes par derīguma termiņa beigu datumu a. ir derīga un spēkā uz nenoteiktu laiku vai b. ir derīga tikai sešus mēnešus no apliecinātās kopijas izsniegšanas datuma, vai c. ir derīga tikai sešus mēnešus no cita datuma, vai d. nav derīga un nav izmantojama šīs regulas 63. panta vajadzībām?

2)

Vai Regulas (ES) Nr. 650/2012 65. panta 1. punkts kopsakarā ar tās 69. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka apliecība ir spēkā attiecībā uz visām personām, kuras apliecībā konkrēti norādītas kā mantinieks, legātārs, testamenta izpildītājs vai mantojuma pārvaldnieks, un līdz ar to šo apliecību šīs regulas 63. panta vajadzībām var izmantot arī personas, kas pašas nav lūgušas tās izdošanu?

3)

Vai Regulas (ES) Nr. 650/2012 69. pants kopsakarā ar tās 70. panta 3. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka ir jāatzīst mantošanas apliecības apliecinātās kopijas leģitimējošā iedarbība, ja tās pirmās iesniegšanas reizē tā vēl bija derīga, tomēr tās derīguma termiņš ir beidzies pirms iestādes nolēmuma pieņemšanas, vai tomēr šī tiesību norma pieļauj tādu valsts tiesību normu, kurā noteikts, ka šai apliecībai jābūt derīgai arī nolēmuma pieņemšanas brīdī?

---

(1)  OV 2012, L 201, 107. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 9. jūlijā iesniedza Cour d'appel de Paris (Francija) – A/Autorité des marchés financiers

(Lieta C-302/20)

(2020/C 313/17)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour d’appel de Paris

Pamatlietas puses

Prasītājs: A

Atbildētāja: Autorité des marchés financiers

Prejudiciālie jautājumi

1)

Pirmkārt, a) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīvas 2003/6/EK par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (1) 1. panta 1. punkta pirmā daļa kopā ar Komisijas Direktīvas 2003/124/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju (2), 1. panta 1. punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka informācija, kas attiecas uz gaidāmo rakstu presē, kurā atspoguļotas tirgus baumas par finanšu instrumenta emitentu, atbilst precizitātes prasībai, kas šajos pantos ir paredzēta, lai to varētu kvalificēt par iekšēju informāciju? b) Vai tas, ka raksts presē, kura gaidāmā publikācijā ir iekļauta attiecīgā informācija, kā tirgus baumas ir minēta iespējamā pārņemšanas piedāvājuma cena, ietekmē attiecīgās informācijas precizitātes novērtējumu? c) Vai žurnālista, kurš parakstījis rakstu, atpazīstamība, preses izdevuma, kurš to publicējis, reputācija, un šīs publikācijas faktiski jūtamā (“ex post”) ietekme uz to vērtspapīru cenu, kas minēti šajā publikācijā, ir tādi elementi, kuriem ir nozīme, lai novērtētu attiecīgās informācijas precīzo raksturu?

2)

Otrkārt, ja tiek sniegta atbilde, [ka] tāda informācija kā šajā lietā var atbilst nepieciešamajai precizitātes prasībai: a) Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (3) 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka žurnālists “žurnālistikas nolūkos” ir izpaudis vienam no saviem parastajiem avotiem informāciju par gaidāmo viņa raksta publikāciju attiecībā uz tirgus baumām? b) Vai atbilde uz šo jautājumu it īpaši ir atkarīga no tā, vai šis avots bija vai nebija informējis žurnālistu par tirgus baumām, un vai informācijas par gaidāmo raksta publicēšanu izpaušana bija vai nebija lietderīga, lai no šī avota iegūtu skaidrojumus par baumu ticamību?

3)

Treškārt, vai Regulas (ES) Nr. 596/2014 10. un 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, pat tad, ja žurnālists izpauž iekšējo informāciju “žurnālistikas nolūkos” 21. panta izpratnē, izpaušanas likumīgais vai nelikumīgais raksturs ir jāizvērtē, ņemot vērā, vai tā ir veikta “izpildot parastos [..] profesionālos [žurnālista] pienākumus” 10. panta izpratnē?

4)	Ceturtkārt, vai Regulas (ES) Nr. 596/2014 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai iekšējās informācijas izpaušana notiktu, izpildot parastos žurnālista profesionālos pienākumus, tai ir jābūt absolūti nepieciešamai šīs profesijas īstenošanai un tai ir jāatbilst samērīguma principam?

---

(1)  OV 2003, L 96, 16. lpp.

(2)  OV 2003, L 339, 70. lpp.

(3)  OV 2014, L 173, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 21. jūlijā iesniedza Amtsgerichts Nürnberg (Vācija) – DQ/Ryanair DAC

(Lieta C-323/20)

(2020/C 313/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Nürnberg

Pamatlietas puses

Prasītājs: DQ

Atbildētāja: Ryanair Designated Activity Company

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai arodbiedrības organizēts paša apkalpojošā gaisa pārvadātāja personāla streiks ir uzskatāms par “ārkārtēju apstākli” Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 5. panta 3. punkta izpratnē?

2)	Vai šajā ziņā nozīme ir tam, ka minētais streiks notiek, pamatojoties uz personāla prasībām, par kurām līdz šim personāls un apkalpojošais gaisa pārvadātājs līgumiski nebija vienojies?

3)	Vai šajā ziņā nozīme ir tam, ka konkrētā streika uzsākšanas pamatā ir noteikta apkalpojošā gaisa pārvadātāja rīcība ar arodbiedrību notiekošo sarunu laikā? Ar Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 7. augusta rīkojumu šī lieta ir izslēgta no Tiesas reģistra.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 22. jūlijā iesniedza Bundesfinanzhof (Vācija) – Finanzamt B/X-Beteiligungsgesellschaft mbH

(Lieta C-324/20)

(2020/C 313/19)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesfinanzhof

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Finanzamt B

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: X-Beteiligungsgesellschaft mbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai vienreiz sniegts un tātad laikposmam nepiesaistīts pakalpojums rada turpmākus rēķinu pārskatus vai turpmākus maksājumus Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 64. panta 1. punkta izpratnē jau tādēļ vien, ka noslēgta vienošanās par samaksu pa daļām?

2)

Pakārtoti – ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai ir jāpieņem, ka pastāv nemaksāšanas gadījums šīs direktīvas 90. panta 1. punkta izpratnē, ja nodokļa maksātājs saistībā ar savu pakalpojumu sniegšanu ir vienojies, ka atlīdzība par to ir maksājama piecos ikgadējos maksājumos, un ja dalībvalsts tiesību aktos vēlākas samaksas gadījumam ir paredzēta koriģēšana, ar ko tiek atcelts iepriekšējs nodokļa bāzes samazinājums, kas veikts, pamatojoties uz šo tiesību normu?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 24. jūlijā iesniedza Tribunal du travail du Brabant wallon, division Wavre (Beļģija) – PR/Agence fédérale pour l’Accueil des demandeurs d’asile (Fedasil)

(Lieta C-335/20)

(2020/C 313/20)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal du travail du Brabant wallon, division Wavre

Pamatlietas puses

Prasītājs: PR

Atbildētāja: Agence fédérale pour l’Accueil des demandeurs d’asile (Fedasil)

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai valsts administratīvās iestādes pieņemts lēmums par patvēruma meklētāja obligātās reģistrācijas vietas nomainīšanu Uzņemšanas centrā, kura galvenais uzdevums ir atvieglot viņa pārsūtīšanu uz valsti, kurai ir kompetence izskatīt viņa aizsardzības pieteikumu, kas tiek interpretēts kā faktiskās pārsūtīšanas sagatavošanas pasākums, lai gan viņš valsts tiesā ir cēlis prasību par šāda rīkojuma par izraidīšanu atcelšanu un izpildes apturēšanu, jau ir uzskatāms par rīkojuma par izraidīšanu izpildi Dublinas III regulas (1) izpratnē?

2)

Apstiprinošas atbildes gadījumā, tā kā patvēruma meklētājam, kam ir izteikts uzaicinājums iesniegt savu starptautiskās aizsardzības pieteikumu citā dalībvalstī un kas ir saistīts ar nenovēršamu rīkojuma par izraidīšanu izpildi, vai vienīgais pieejamais tiesiskās aizsardzības līdzeklis ar apturošu iedarbību, proti, prasība par tiesību akta izpildes apturēšanu ārkārtējas steidzamības kārtībā, kas ir paredzēta Loi du 15/12/1980 sur l’accès au territoire, le séjour, l’établissement et l’éloignement des étrangers [1980. gada 15. decembra Likuma par ārvalstnieku ieceļošanu, uzturēšanos, apmešanos uz dzīvi un atgriešanu] 39/82. panta 4. punktā, ir uzskatāms par efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli Dublinas III regulas 27. panta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm (OV 2013, L 180, 31. lpp.).

Apelācija sūdzība, ko 2020. gada 28. jūlijāNord Stream 2 AG iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 20. maija rīkojumu lietā T-526/19 Nord Stream 2/Parlaments un Padome

(Lieta C-348/20 P)

(2020/C 313/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Nord Stream 2 AG (pārstāvji: L. Van den Hende, advokāts, M. Schonberg, Solicitor, J. Penz-Evren, J. Maly, advokāti)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2020. gada 20. maija rīkojumu lietā T-526/19 Nord Stream 2/Parlaments un Padome, it īpaši rezolutīvās daļas 1., 3., 4. un 6. punktu;

—

ciktāl Tiesa uzskatīs, ka tiesvedības stadija to pieļauj, noraidīt iebildi par nepieņemamību, atzīt prasību par pieņemamu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai lietas izspriešanai pēc būtības vai, pakārtoti, atzīt, ka apstrīdētais pasākums tieši skar apelācijas sūdzības iesniedzēju, un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par individuālo skārumu vai atliktu šo jautājumu līdz lietas izspriešanai pēc būtības; un

—	piespriest Padomei un Parlamentam atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo apelācijas sūdzības pamatu, kas sadalīts divās daļās, apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdas, piemērojot nosacījumu par tiešo skārumu un secinot, ka apelācijas sūdzības iesniedzējai nav locus standi celt prasību par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2019/692 (1) (2019. gada 17. aprīlis) (turpmāk tekstā – “grozošā direktīva”) atcelšanu:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatīdama, ka direktīva, tostarp grozošā direktīva, pirms transponēšanas pasākumu noteikšanas vai pirms transponēšanas termiņa beigām pati par sevi nevarot tieši ietekmēt uzņēmēja tiesisko stāvokli, kā rezultātā faktiski tiekot izslēgta jebkāda prasība par tiesību akta atcelšanu atbilstoši LESD 263. panta ceturtajai daļai.

Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, vērtējot dalībvalsts rīcības brīvību pilnībā vispārīgos terminos un nepārbaudot, kāda būtu rīcības brīvības ietekme it īpaši uz apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesisko stāvokli, ņemot vērā tās prasības priekšmetu.

Ar otro apelācijas sūdzības pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēja apgalvo, ka Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdas, vērtējot Padomes lūgumus izņemt dažus dokumentus no lietas materiāliem un apmierinot tās lūgumus. It īpaši Vispārējā tiesa esot kļūdījusies, savu novērtējumu veicot tikai Regulas 1049/2001 (2) par publisku piekļuvi dokumentiem ietvaros, bet neizvērtējot, vai attiecīgajiem dokumentiem bija acīmredzama nozīme strīda risinājumam. Vispārējā tiesa arī esot kļūdījusies, ierobežojošo režīmu, ko Tiesa bija noteikusi īpašos un ārkārtas apstākļos lietās Ungārija/Komisija un Slovēnija/Horvātija (3), piemērojot citām, būtiski atšķirīgām situācijām. Visbeidzot Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, piešķirot būtisku nozīmi faktam, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja ir uzsākusi atsevišķu šķīrējtiesas procesu saskaņā ar Enerģētikas hartas nolīgumu, jo neesot nekāda pamata uzskatīt, ka šim faktam būtu kāda nozīme saistībā ar strīda izspriešanu, pat saskaņā ar Regulu Nr. 1049/2001.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/692 (2019. gada 17. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2009/73/EK par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu (OV 2019, L 117, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(3)  Rīkojums, 2019. gada 14. maijs, Ungārija/Parlaments, C-650/18, nav publicēts, EU:C:2019:438; spriedums, 2020. gada 31 janvāris, Slovēnija/Horvātija C-457/18, EU:C:2020:65.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 30. jūlijāLiviu Dragnea iesniedza par Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 12. maija rīkojumu lietā T-738/18 Dragnea/Komisija

(Lieta C-351/20 P)

(2020/C 313/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Liviu Dragnea (pārstāvji: C. Toby, O. Riffaud, B. Entringer, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto Vispārējās tiesas rīkojumu pilnībā;

—	atcelt Komisijas lēmumu (OCM(2018)20575), kas nosūtīts apelācijas sūdzības iesniedzēja juridiskajam pārstāvim ar 2018. gada 1. oktobra vēstuli;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots OLAF regulas (1) 9. panta 1. punkta, 9. panta 2. punkta un 9. panta 4. punkta pārkāpums un apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesību uz aizstāvību izmeklēšanā, tostarp tiesību tikt uzklausītam un nevainīguma prezumpcijas ievērošanas pārkāpums.

Ar otro pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa pārkāpums saistībā ar izmeklēšanu, kā arī atteikumu uzsākt izmeklēšanu par OLAF veiktās izmeklēšanas norisi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesību piekļūt dokumentiem saistībā ar OLAF izmeklēšanu pārkāpums.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, EURATOM) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV 2013, L 248, 1. lpp.).

Tiesas ceturtās palātas priekšsēdētāja 2020. gada 17. janvāra rīkojums (Court of Appeal (England & Wales) (Civil Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Sandoz Ltd, Hexal AG/G.D. Searle LLC, Janssen Sciences Ireland

(Lieta C-114/18) (1)

(2020/C 313/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas ceturtās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 152, 30.4.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 3. februāra rīkojums (Sąd Najwyższy (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, ko uzsākusi YV, piedaloties Krajowa Rada Sądownictwa

(Lieta C-537/18) (1)

(2020/C 313/24)

Tiesvedības valoda – poļu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 427, 26.11.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 4. februāra rīkojums (Tribunal Superior de Justicia de Canarias (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KA/Instituto Nacional de la Seguridad Social (INSS), Tesorería General de la Seguridad Social

(Lieta C-811/18) (1)

(2020/C 313/25)

Tiesvedības valoda – spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2020. gada 20. janvāra rīkojums – Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd/Eiropas Komisija

(Lieta C-202/19 P) (1)

(2020/C 313/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 164, 13.5.2019.

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2020. gada 20. janvāra rīkojums – Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd/Eiropas Komisija

(Lieta C-203/19 P) (1)

(2020/C 313/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 164, 13.5.2019.

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2020. gada 20. janvāra rīkojums – Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-204/19 P) (1)

(2020/C 313/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 164, 13.5.2019.

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2020. gada 20. janvāra rīkojums – Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd, Airport Marketing Services Ltd/Eiropas Komisija, Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-205/19 P) (1)

(2020/C 313/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 164, 13.5.2019.

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 23. janvāra rīkojums (Amtsgericht Hamburg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – YX/Eurowings GmbH

(Lieta C-542/19) (1)

(2020/C 313/30)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 353, 11.11.2019.

Tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 8. janvāra rīkojums (Handelsgericht Wien (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – flightright GmbH/Austrian Airlines AG

(Lieta C-661/19) (1)

(2020/C 313/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 406, 2.12.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – Ocean Capital Administration u.c./Padome

(Lieta T-332/15) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Irānu - Līdzekļu iesaldēšana - Personu un vienību, kam ir piemērojami šie pasākumi, saraksts - Prasītāju nosaukumu iekļaušana)

(2020/C 313/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Ocean Capital Administration GmbH (Hamburga, Vācija) un 31 cita prasītāja, kuru nosaukumi ir norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: P. Moser, QC, E. Metcalfe, barrister, un M. Taher, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bishop un V. Piessevaux)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu, atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2015/556 (2015. gada 7. aprīlis), ar kuru groza Padomes Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2015, L 92, 101. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2015/549 (2015. gada 7. aprīlis), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2015, L 92, 12. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītājām, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 277. pantu, atzīt Padomes Lēmumu 2013/497/KĀDP (2013. gada 10. oktobris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV 2013, L 272, 46. lpp.), un Padomes Regulu (ES) Nr. 971/2013(2013. gada 10. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV 2013, L 272, 1. lpp.), par nepiemērojamiem.

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ocean Capital Administration GmbH un pārējās prasītājas, kuru nosaukumi ir norādīti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 294, 7.9.2015.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – VQ/ECB

(Lieta T-203/18) (1)

(Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Regulas (ES) Nr. 1024/2013 18. panta 1. punkts - Administratīvs naudas sods, kuru ECB uzliek kredītiestādei par Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta a) punkta pārkāpumu - Kārtība attiecībā uz publicēšanu ECB interneta vietnē - Regulas Nr. 1024/2013 18. panta 6. punkts un Regulas (ES) Nr. 468/2014 132. panta 1. punkts)

(2020/C 313/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: VQ (pārstāvis: G. Cahill, barrister)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: E. Koupepidou, E. Yoo un M. Puidokas)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: I. Gurov un J. Bauerschmidt), Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Armati, A. Steiblytė, K.-P. Wojcik un A. Nijenhuis)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt ECB 2018. gada 14. marta Lēmumu ECB-SSM-2018-ESSAB-4, SNC-2016-0026, kurš pieņemts, pamatojoties uz Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko ECB uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.), 18. panta 1. punktu, jo, pirmkārt, ar to prasītājai ir uzlikts administratīvs naudas sods 1 600 000 EUR apmērā un, otrkārt, ir nolemts, ka šis sods tiek publicēts ECB interneta vietnē bez prasītājas nosaukuma anonimizācijas.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	VQ sedz savus un atlīdzina Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas ir saistīti ar pagaidu noregulējuma tiesvedību.

3)	Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 182, 28.5.2018.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – Crédit agricole/ECB

(Lieta T-576/18) (1)

(Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Regulas (EK) Nr. 1024/2013 18. panta 1. punkts - ECB uzlikts administratīvs naudas sods kredītiestādei - Regulas Nr. 575/2013 26. panta 3. punkta pirmā daļa - Pašu kapitāla prasību turpināts pārkāpums - Nolaidības dēļ izdarīts pārkāpums - Mazāk barga represīva tiesību akta piemērošana ar atpakaļejošu spēku - Neesamība - Tiesības uz aizstāvību - Soda apmērs - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2020/C 313/34)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crédit agricole SA (Monrūža, Francija) (pārstāvji: A. Champsaur un A. Delors, avocates)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: C. Hernández Saseta, A. Pizzolla un D. Segoin)

Priekšmets

Par prasību, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt ECB 2018. gada 16. jūlija lēmumu ECB/SSM/2018 FRCAG 75, kas pieņemts, piemērojot Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.), 18. panta 1. punktu, un ar ko prasītājai uzlikts administratīvs naudas sods 4 300 000 EUR apmērā par pašu kapitāla prasību, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.; labojumi – OV 2013, L 208, 68. lpp., un OV 2013, L 321, 6. lpp.), 26. panta 3. punktā, turpinātu pārkāpumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 16. jūlija lēmumu ECB/SSM/2018 FRCAG 75, ciktāl ar to Crédit agricole SA ir uzlikts administratīvs naudas sods 4 300 000 EUR apmērā.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Crédit agricole sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

4)	ECB sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 436, 3.12.2018.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – Crédit agricole Corporate and Investment Bank/ECB

(Lieta T-577/18) (1)

(Ekonomikas un monetārā politika - Kredītiestāžu prudenciālā uzraudzība - Regulas (ES) Nr. 1024/2013 18. panta 1. punkts - Administratīvs naudas sods, ko ECB uzlikusi kredītiestādei - Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punkta pirmā daļa - Pašu kapitāla prasību turpināts pārkāpums - Pārkāpums nolaidības rezultātā - Tiesības uz aizstāvību - Soda apmērs - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2020/C 313/35)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Crédit agricole Corporate and Investment Bank (Montrouge, Francija) (pārstāvji: A. Champsaur un A. Delors, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Centrālā banka (pārstāvji: C. Hernández Saseta, A. Pizzolla un D. Segoin)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt ECB 2018. gada 16. jūlija lēmumu ECB/SSM/2018-FRCAG-76, kas pieņemts, piemērojot Padomes Regulas (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV 2013, L 287, 63. lpp.), 18. panta 1. punktu, un ar kuru prasītājai uzlikts administratīvs naudas sods 300 000 EUR apmērā par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp., labojumi OV 2013, L 208, 68. lpp., un OV 2013, L 321, 6. lpp.) 26. panta 3. punktā paredzēto pašu kapitāla prasību turpinātu pārkāpumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2018. gada 16. jūlija lēmumu ECB/SSM/2018-FRCAG-76, ciktāl ar to Crédit agricole Corporate and Investment Bank ir uzlikts administratīvs naudas sods 300 000 EUR apmērā.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Crédit agricole Corporate and Investment Bank sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

4)	ECB sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 436, 3.12.2018.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – Pablosky/EUIPO – docPrice (“mediFLEX easystep”)

(Lieta T-20/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “mediFLEX easystep” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Stepeasy” - Relatīvi atteikuma pamati - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 313/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pablosky, SL (Madride, Spānija) (pārstāve: M. Centell, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo, H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: docPrice GmbH (Koblenca, Vācija) (pārstāve: K. Landes, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 8. novembra lēmumu lietā R 77/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pablosky un docPrice.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 8. novembra lēmumu lietā R 77/2018-4 saistībā ar iebildumu procesu starp Pablosky, SL un docPrice GmbH tiktāl, ciktāl tas attiecas uz “apģērbiem” un “galvassegām”, kas atbilstoši Nicas nolīgumam ietilpst 25. klasē.

2)	Noraidīt docPrice EUIPO Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību, ciktāl tā attiecas uz 1. punktā minētajām precēm.

3)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

4)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 82, 4.3.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – Pablosky/EUIPO – docPrice (“mediFLEX easySTEP”)

(Lieta T-21/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “mediFLEX easySTEP” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Stepeasy” - Relatīvi atteikuma pamati - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 313/37)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pablosky, SL (Madride, Spānija) (pārstāve: M. Centell, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Crespo Carrillo, H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: docPrice GmbH (Koblenca, Vācija) (pārstāve: K. Landes, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 8. novembra lēmumu lietā R 76/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Pablosky un docPrice.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 8. novembra lēmumu lietā R 76/2018-4 saistībā ar iebildumu procesu starp Pablosky, SL un docPrice GmbH tiktāl, ciktāl tas attiecas uz “apģērbiem” un “galvassegām”, kas atbilstoši Nicas nolīgumam ietilpst 25. klasē.

2)	Noraidīt docPrice EUIPO Apelācijas padomē iesniegto apelācijas sūdzību, ciktāl tā attiecas uz 1. punktā minētajām precēm.

3)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

4)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 82, 4.3.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – Scorify/EUIPO – Scor (“SCORIFY”)

(Lieta T-328/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “SCORIFY” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “SCOR” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 313/38)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Scorify UAB (Viļņa, Lietuva) (pārstāve: V. Viešūnaitė, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Botis un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Scor SE (Parīze, Francija) (pārstāvji: T. de Haan un C. de Callataÿ, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 26. marta lēmumu lietā R 1639/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Scor un Scorisk.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Scorify UAB atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 246, 22.7.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 8. jūlija spriedums – Essential Export/EUIPO – Shenzhen Liouyi International Trading (“TOTU”)

(Lieta T-633/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes sarkanā un melnā krāsā, kas, iespējams, ietver vārdisko elementu “TOTU”, reģistrācijas pieteikums - Agrākas Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TOTTO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 313/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Essential Export SA (Sanhosē, Kostarika) (pārstāve: A. B. Padial Martínez, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Hanne)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Shenzhen Liouyi International Trading Co. Ltd (Šeņžeņa, Ķīna)

Priekšmets

Prasība, kas celta par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 22. jūlija lēmumu lietā R 362/2019-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Essential Export un Shenzhen Liouyi International Trading.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Essential Export SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 383, 11.11.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 22. jūnija rīkojums – Sherpa Europe/EUIPO – Núcleo de comunicaciones y control (“SHERPA NEXT”)

(Lieta T-170/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas)

(2020/C 313/40)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sherpa Europe, SL (Erandio, Spānija) (pārstāve – M. Esteve Sanz, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. García Murillo un M. J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Núcleo de comunicaciones y control, SL (Tres Cantos, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 10. decembra lēmumu lietā R 523/2017-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Núcleo de comunicaciones y control un Sherpa Europe.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	Sherpa Europe, SL, sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

3)	Núcleo de comunicaciones y control, SL, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

---

(1)  OV C 155, 6.5.2019.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 24. jūnija rīkojums – Price/Padome

(Lieta T-231/20 R)

(Pagaidu noregulējums - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Lēmums (EU) 2020/135 - Līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības un Euratom - Savienības pilsonības zaudēšana - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Pamatprasības acīmredzama nepieņemamība - Nepieņemamība - Lietas nodošana Tiesai - Kompetences neesamība)

(2020/C 313/41)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: David Price (Dorat, Francija) (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer, R. Meyer un M.-M. Joséphidès)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kura ir pamatota ar LESD 278. un 279. pantu un ar kuru tiek lūgts daļēji apturēt izpildi Padomes Lēmumam (ES) 2020/135 (2020. gada 30. janvāris) par to, lai noslēgtu Līgumu par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 1. lpp.) un Līgumam par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (OV 2020, L 29, 7. lpp.), ciktāl šie akti nepieļaujot iespēju prasītājam saglabāt Eiropas Savienības pilsonību, vai vismaz minētā līguma 127. panta 1. punkta b) apakšpunktam un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 256. panta 3. punkta otro daļu un ar ko tiek lūgts apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai prejudiciālus jautājumus.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem atlikt.

Prasība, kas celta 2020. gada 20. jūlijā – Sony Interactive Entertainment Europe/EUIPO – Wong (“GT RACING”)

(Lieta T-463/20)

(2020/C 313/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sony Interactive Entertainment Europe Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, un M. Maier, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Wai Leong Wong (Glāzgova, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “GT RACING” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 138 033

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 8. maija lēmums lietā R 1612/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa dalībniecei segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo netika specifiski identificēta konkrētā sabiedrības daļa;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo tika kļūdaini salīdzināti apzīmējumi;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo tika kļūdaini salīdzinātas agrākās preču zīmes aptvertās preces, kas ietilpst 9., 16. un 28. klasē, un apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes aptvertās preces, kas ietilpst 18. klasē;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 8. panta 5. punkta pārkāpums, jo netika ņemti vērā pierādījumi par to, kā konkrētā sabiedrības daļa visticamāk uztvers agrāko Eiropas Savienības preču zīmi;

—	iebildumu, kas pamatoti ar iepriekš minēto 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 5. punktu, citu elementu neņemšana vērā;

—	neapzināšanās, ka pašas veiktais faktu konstatējums ir pietiekams, lai konstatētu nemateriālo vērtību, maldinošu izmantošanu un kaitējumu saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesisko regulējumu par maldinošu izmantošanu;

—	citu tiesiskā regulējuma par maldinošu izmantošanu kritēriju neizvērtēšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punktu.

Prasība, kas celta 2020. gada 20. jūlijā – LF/Komisija

(Lieta T-466/20)

(2020/C 313/43)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: LF (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2019. gada 11. septembra lēmumu, ar ko viņam atteikts ekspatriācijas pabalsts;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītājs izvirza vienu vienīgu pamatu, ar ko tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VII pielikuma 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Prasība, kas celta 2020. gada 27. jūlijā – Alteryx/EUIPO – Allocate Software (“ALLOCATE”)

(Lieta T-476/20)

(2020/C 313/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Alteryx, Inc. (Irvine, Kalifornija, Savienotās Valstis) (pārstāvji: A. Poulter un M. Holah, Solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Allocate Software Ltd (Londona, Apvienotā Karaliste)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “ALLOCATE” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 6 740 658

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 25. maija lēmums lietā R 1709/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Anulēšanas nodaļas lēmumu;

—	piespriest atbildētājam segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē;

—	gadījumā, ja otra procesa dalībniece piedalīsies tiesvedībām kā persona, kas iestājusies lietā, piespriest tai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 18. pantu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums, jo Apelācijas padome nav norādījusi lēmuma pamatojumu.

Prasība, kas celta 2020. gada 6. augustā – Eos Products/EUIPO (Sfēriskas tvertnes forma)

(Lieta T-489/20)

(2020/C 313/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eos Products Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāve: S. Stolzenburg-Wiemer, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīmes (Sfēriskas tvertnes forma) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 903 081

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 8. jūnija lēmums lietā R 2017/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 23. jūlijā – El Corte Inglés/EUIPO – Ou (“-Vpro”)

(Lieta T-491/20)

(2020/C 313/46)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis – J.L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Kuei-Chin Ou (Taipeja, Taivāna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “-Vpro” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 741 133

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 30. aprīļa lēmums lietā R 1758/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to, noraidot iebildumu iesniedzējas apelācijas sūdzību, tika atstāts spēkā Iebildumu nodaļas pieņemtais lēmums iebildumu procesā B 3 055 001, ar kuru ir atļauts reģistrēt pieteikto Eiropas Savienības grafisko preču zīmi Nr. 17 741 133 “-Vpro”, lai apzīmētu 24. un 25. klasē ietvertās preces.

—	piespriest lietas dalībniekam vai dalībniekiem, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 24. jūlijā – S. Tous/EUIPO – Zhejiang China-Best Import & Export (Lampa)

(Lieta T-492/20)

(2020/C 313/47)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: S. Tous, SL (Manresa, Spānija) (pārstāvji: D. Gómez Sánchez un J.L. Gracia Albero, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zhejiang China-Best Import & Export Co. Ltd (Hangzhou, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus dizainparauga īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Apstrīdētais dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs (Gaismekļi) – Kopienas dizainparaugs Nr. 4422343-0012

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 26. maija lēmums lietā R 1553/2019-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest strīdus dizainparauga īpašniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajā tiesvedībā, tostarp tos, kas radušies procesā Anulēšanas nodaļā un Apelācijas trešajā padomē.

Izvirzītais pamats

Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 6., 7. un 9. panta 2. punkta c) apakšpunktu pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 10. augustā – Banco Cooperativo Español/VNV

(Lieta T-499/20)

(2020/C 313/48)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Banco Cooperativo Español, SA (Madride, Spānija) (pārstāvji: D. Sarmiento Ramírez-Escudero, J. Beltrán de Lubiano Sáez de Urabain un P. Biscari García, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

(i)	atzīt par nepiemērojamu Deleģētās regulas 2015/63 5. panta 1. punktu;

(ii)	atzīt par spēkā neesošu apstrīdēto lēmumu tāpēc, ka tas ir pretrunā Direktīvas 2014/59 103. panta 2. punkta otrajai daļai un Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. pantam, kas interpretēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. panta un samērīguma principa gaismā;

(iii)

katrā ziņā atzīt, ka apstrīdētajam lēmumam nevar būt atpakaļejošas iedarbības no 2016. gada lēmuma pieņemšanas brīža, un tāpēc atcelt apstrīdētā lēmuma 3. pantu, ciktāl tam ir šāda iedarbība;

(iv)

katrā ziņā piespriest VNV samaksāt atlīdzinājumu BCE: a. apmērā, kas atbilst nokavējuma procentiem, kas attiecībā uz 2016. gadā samaksāto summu ir maksājami par laikposmu no 2016. gada 23. jūnija līdz dienai, kad VNV veiks attiecīgo summu samaksu, un kas ir aprēķināti, pamatojoties uz piemērojamo Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi (pašreiz 0 % apmērā), tai pieskaitot 3,5 procentpunktus; b. pakārtoti šo prasījumu (a) daļai un tikai gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka apstrīdētais lēmums ir tiesisks pēc būtības, taču tam nevar būt atpakaļejošas iedarbības – apmērā, kas atbilst nokavējuma procentiem, kas attiecībā uz 2016. gadā samaksāto summu ir maksājami par laikposmu no 2016. gada 23. jūnija līdz 2020. gada 19. martam, proti, dienai, no kuras apstrīdētajam lēmumam ir iedarbība, un kas ir aprēķināti, pamatojoties uz piemērojamo Eiropas Centrālās bankas refinansēšanas likmi (pašreiz 0 % apmērā), tai pieskaitot 3,5 procentpunktus; c. pakārtoti šo prasījumu (a) vai (b) daļai – apmērā, kas atbilst peļņai, ko BCE būtu guvusi, ja 2016. gada 16. jūnija izsolē tā būtu ieguvusi Spānijas valsts emitētās 10 gadu obligācijas par summu, kas atbilst 2016. gada ex ante iemaksai, un ir maksājami par laikposmu no 2016. gada 23. jūnija līdz dienai, kad VNV veiks attiecīgo summu samaksu (vai – gadījumā, ja Vispārējā tiesa uzskatītu, ka apstrīdētais lēmums ir tiesisks pēc būtības, taču tam nevar būt atpakaļejošas iedarbības, – līdz 2020. gada 19. martam);

(v)	katrā ziņā piespriest Vienotajai noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Vienotās noregulējuma valdes (turpmāk tekstā – “VNV”) 2020. gada 19. marta lēmumu par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā 2016. gadā (SRB/ES/2020/16) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”). Prasītāja norāda, ka VNV plānoja apveltīt apstrīdēto lēmumu ar atpakaļejošu iedarbību, nosakot, ka tam ir iedarbība jau kopš 2016. gada 15. aprīļa, proti, dienas, kad tika pieņemts pirmais lēmums par ex ante iemaksām par 2016. gadu.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats – iebilde par prettiesiskumu saskaņā ar LESD 277. pantu, kas ir vērsta uz to, lai Vispārējā tiesa atzītu par nepiemērojamu Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015 L 11, 44. lpp.), 5. panta 1. punktu. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka minētā deleģētās regulas norma: a) esot pretrunā Direktīvas 2014/59 103. panta 7. punktam, jo paredz tādu aprēķina sistēmu, kurā iestādei ar konservatīvu riska profilu ir jāmaksā ex ante iemaksa tādā apmērā, kādā tas jādara iestādei ar ļoti augsta riska profilu; b) esot pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pantam, jo nepamatoti ierobežo prasītājas darījumdarbības brīvību; c) esot pretrunā samērīguma principam, jo neņem vērā noteiktu prasītājas saistību divkāršo uzskaiti, tādējādi radot nevajadzīgu un nesamērīgu ierobežojumu, kas ir acīmredzami nepamatots.

2.

Otrais pamats – par to, ka esot pārkāpta Direktīvas 2014/59 103. panta 2. punkta otrā daļa un Regulas (ES) Nr. 806/2014 70. pants, kas interpretēti Hartas 16. panta un samērīguma principa gaismā. — Šajā ziņā tik apgalvots, ka Deleģētās regulas 2015/63 5. panta 1. punkta nepiemērojamības iemesli skaidri parādot nepieciešamību pielāgot prasītājas riska profilu tās vadītā kooperatīvā tīkla operacionālajām īpatnībām, kā tas prasīts iepriekš minētajās tiesību normās. Tāpēc un ciktāl apstrīdētais lēmums, kura saturs izriet no apstākļa, ka strikti un burtiski tiek piemērota tāda tiesību norma, kurā netiek ņemts vērā minētais prasītājas riska profils, esot uzskatāms par pretēju Direktīvas 2014/59 103. panta 2. panta otrajai daļai un it īpaši Regulai (ES) Nr. 806/2014, kuras 70. pantā par ex ante iemaksām ir atsauce uz to, kas noteikts Direktīvā 2014/59 un tās īstenošanas noteikumos.

3.

Trešais pamats – neesot ievērota Tiesas judikatūra, kurā ir ļauts apveltīt lēmumu ar atpakaļejošu iedarbību. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums esot pretrunā judikatūrai tāpēc, ka: a) iemesli, ko VNV apgalvo kā apstrīdētā lēmuma retroaktīvu piemērošanu attaisnojošus, neesot vispārējo interešu mērķi, kas spēj attaisnot atkāpšanos no vispārējā principa, saskaņā ar kuru Savienības akti nav piemērojami retroaktīvi; b) katrā ziņā atpakaļejošā iedarbība neesot ne būtiska, ne nepieciešama, lai šos mērķus sasniegtu, jo pastāv puses mazāk apgrūtinošas alternatīvas, ar kurām var tikt nodrošināta šo mērķu sasniegšana; un c) esot pievilta prasītājas tiesiskā paļāvība, jo VNV rīcība ir pretēja rezultātam, kuru ir gribēts panākt ar Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-323/16.

4.

Ceturtais pamats – VNV esot ārpuslīgumiski atbildīga saskaņā ar LESD 268. un 340. pantu un Regulas (ES) Nr. 806/2014 87. panta 3. punktu tāpēc, ka tā ir nepamatoti iedzīvojusies. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka VNV ir pienākums maksāt atlīdzinājumu BCE, pamatojoties uz ārpuslīgumisko atbildību par netaisnu iedzīvošanos saistībā ar procentiem, kas aprēķināti par laiku no ex ante iemaksas samaksu par 2016. gadu – proti, maksājumu, kurš nav pamatots ne ar vienu VNV lēmumu, jo tās 2016. gada lēmums ir atcelts lietā T-323/16 – līdz galīgās samaksas brīdim vai, pakārtoti, – līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienai.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija rīkojums – Einkaufsbüro Deutscher Eisenhändler/EUIPO – Tigges (“TOOLINEO”)

(Lieta T-877/19) (1)

(2020/C 313/49)

Tiesvedības valoda – vācu

Devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 61, 24.2.2020.