Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 14. septembris

(2020/C 305/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1876
JPY	Japānas jena	125,82
DKK	Dānijas krona	7,4398
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,92190
SEK	Zviedrijas krona	10,4178
CHF	Šveices franks	1,0768
ISK	Islandes krona	160,00
NOK	Norvēģijas krona	10,6933
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,660
HUF	Ungārijas forints	357,65
PLN	Polijas zlots	4,4504
RON	Rumānijas leja	4,8580
TRY	Turcijas lira	8,8997
AUD	Austrālijas dolārs	1,6327
CAD	Kanādas dolārs	1,5641
HKD	Hongkongas dolārs	9,2041
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7739
SGD	Singapūras dolārs	1,6207
KRW	Dienvidkorejas vona	1 404,73
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,7876
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	8,0987
HRK	Horvātijas kuna	7,5368
IDR	Indonēzijas rūpija	17 671,49
MYR	Malaizijas ringits	4,9232
PHP	Filipīnu peso	57,587
RUB	Krievijas rublis	89,5924
THB	Taizemes bāts	37,172
BRL	Brazīlijas reāls	6,3109
MXN	Meksikas peso	25,1792
INR	Indijas rūpija	87,3415

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi

(2020/C 305/02)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1) 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus (2) ar šo groza šādi:

304. lappusē:

skaidrojumā par apakšpozīciju “7210 Plakani dzelzs vai neleģētā tērauda velmējumi ar platumu 600 mm vai vairāk, plaķēti, ar elektrolītisku vai citu pārklājumu” pievieno šādu tekstu:

304. lappusē:

skaidrojumā par apakšpozīciju “7212 Plakani dzelzs vai neleģēta tērauda velmējumi ar platumu mazāku nekā 600 mm, plaķēti, ar elektrolītisku vai citu pārklājumu” pievieno šādu tekstu:

419. lappusē pēc skaidrojuma par apakšpozīciju 9609 20 00 pievieno šādu tekstu:

---

(1)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(2)  OV C 119, 29.3.2019., 1. lpp.

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2020/C 305/03)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt šo maznozīmīgo grozījumu, var iepazīties Komisijas eAmbrosia datubāzē.

VIENOTS DOKUMENTS

“Miel de sapin des Vosges”

ES Nr.: PDO-FR-0204-AM04 – 15.5.2020.

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Miel de sapin des Vosges”

2.   Dalībvalsts vai Trešā Valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids [norādīts XI pielikumā]

1.4. grupa. Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (olas, medus, dažādi piena produkti, izņemot sviestu u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Miel de sapin des Vosges” ir medus, kas iegūts no bišu ievāktajiem laputu izdalījumiem, ko tās atstājušas uz Vogēzu melneglēm. Medus ir tumši brūnā krāsā ar zaļganiem lāsojumiem; tas izdala balzamam līdzīgu aromātu, un tam ir ļoti izteikta iesala garša bez rūgtenuma un neraksturīgām piegaršām.

Tā mitruma saturs nepārsniedz 18 %, tā īpatnējā elektrovadītspēja pārsniedz 950 mikrosīmensus uz centimetru, un hidroksimetilfurfurola saturs tajā ir zemāks par 15 mg/kg.

Patērētājam piedāvātais medus ir šķidrs.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Medum jābūt ievāktam, izsviestam, filtrētam un dekantētam noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Patērētājiem medu “Miel de sapin des Vosges” piedāvā stikla burkās ar piestiprinātu identifikācijas zīmi, kas, burku atverot, pārplīst.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Marķējumā papildus obligātajām norādēm, kas paredzētas tiesību aktos par pārtikas produktu marķēšanu un noformēšanu, norāda produkta reģistrēto nosaukumu, kas rakstīts ar labi saskatāmiem, salasāmiem, neizdzēšamiem un pietiekami lieliem burtiem, kuru izmērs ir lielāks par vislielākajiem marķējumā lietotajiem burtiem, un Eiropas Savienības ACVN simbolu. Šīm norādēm jāatrodas vienā un tajā pašā redzamības laukā.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Meurthe-et-Moselle departamentā

šādu pašvaldību teritorijas: Angomont, Azerailles, Baccarat, Badonviller, Bertrambois, Bertrichamps, Bionville, Bremenil, Brouville, Cirey-Sur-Vezouze, Deneuvre, Fenneviller, Flin, Fontenoy-La-Joute, Gelacourt, Glonville, Hablainville, Lachapelle, Merviller, Migneville, Montigny, Neufmaisons, Neuviller-Les-Badonviller, Parux, Petitmont, Pettonville, Pexonne, Pierre-Percee, Raon-Les-Leau, Reherrey, Saint-Maurice-Aux-Forges, Sainte-Pole, Saint-Sauveur, Tanconville, Thiaville-Sur-Meurthe, Vacqueville, Val-Et-Chatillon, Vaxainville, Veney;

Moselle departamentā

visu Phalsbourg un Sarrebourg kantonos ietilpstošo pašvaldību teritorijas;

Haute-Saône departamentā – šādu pašvaldību teritorijas: Amont-Et-Effreney, Belfahy, Belonchamp, Beulotte-Saint-Laurent, Corravillers, Ecromagny, Esmoulieres, Faucogney-Et-La-Mer, Fresse, Haut-Du-Them-Chateau-Lambert, La Longine, Melisey, La Montagne, Plancher-Bas, Plancher-Les-Mines, La Rosiere, Saint-Barthelemy, Saint-Bresson, Servance-Miellin, Ternuay-Melay-Et-Saint-Hilaire;

Vosges departamentā

visu pašvaldību teritorijas, izņemot Neufchâteau kantonā ietilpstošo pašvaldību teritorijas un šādu pašvaldību teritorijas: Aingeville, Aouze, Aroffe, Aulnois, Auzainvilliers, Balleville, Belmont-Sur-Vair, Bulgneville, Chatenois, Courcelles-Sous-Chatenois, Crainvilliers, Darney-Aux-Chenes, Dolaincourt, Dombrot-Sur-Vair, Dommartin-Sur-Vraine, Gendreville, Gironcourt-Sur-Vraine, Hagneville-Et-Roncourt, Houecourt, Longchamp-Sous-Chatenois, Maconcourt, Malaincourt, Mandres-Sur-Vair, Medonville, Morelmaison, Morville, La Neuveville-Sous-Chatenois, Norroy, Ollainville, Parey-Sous-Montfort, Pleuvezain, Rainville, Removille, Saint-Ouen-Les-Parey, Saint-Paul, Saint-Remimont, Sandaucourt, Saulxures-Les-Bulgneville, Sauville, Soncourt, Suriauville, Urville, La Vacheresse-Et-La-Rouillie, Vaudoncourt, Vicherey, Viocourt, Vouxey, Vrecourt;

Territoire de Belfort departamentā

šādu pašvaldību teritorijas: Auxelles-Haut, Giromagny, Lamadeleine-Val-Des-Anges, Lepuix, Riervescemont, Rougemont-Le-Chateau, Vescemont.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Miel de sapin des Vosges” ir medus, kas iegūts no laputu izdalījumiem, ko bites ievākušas mežos, kuros galvenokārt aug Vogēzu reģionam raksturīgās sugas Abies pectinata [ķemmveida] egles jeb Vogēzu egles.

Laputis sūc egles skuju sulu, izvadot to no sava organisma kā vielmaiņas galaproduktu medusrasas veidā. Bites šo medusrasu savāc un pārstrādā medū. Savas īpašības medus iegūst, pateicoties bišu un biškopju darbam. Medum ir tumša krāsa ar tipiskiem zaļganiem lāsojumiem, balzamu atgādinošs aromāts un iesala garša.

Ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīga iezīme ir Vogēzu [Vosges] kalnu masīva klātiene. Šis kalnu masīvs ir ļoti mežains, un visizplatītākā koku suga tajā ir Vogēzu egle, kas tālu pārsniedz jebkuras citas sugas izplatību šajā apvidū. Šī egle ir labi pielāgojusies augsnei ar skābu apakškārtu, kas veidota no granīta un smilšakmens, kā arī subkontinentālajam klimatam, kam raksturīgs mitrums un vēsums, kuri labvēlīgi ietekmē šo egļu augšanu. Vogēzu kalnu masīva vērsums ziemeļu–dienvidu virzienā pastiprina šā klimata īpatnības – šie kalni aiztur no rietumiem atnākušos mākoņus: ar to izskaidrojams lielais nokrišņu daudzums (fēna efekts). Medus ražošana Lotringā ir sena nodarbe. Dokumentos minētas balvas, kas iegūtas konkursos, it īpaši lauksaimniecības izstādē 1902. gadā.

Vogēzu biškopības nozares speciālisti likuši lietā visu, lai izceltu šo specifisko produkciju un veicinātu tās noietu.

Viņi panāca to, ka Nansī [Nancy] Augstākās Instances tiesa ar 1952. gada 25. aprīļa nolēmumu atzina “Miel des Vosges-Montagne” par produktu ar cilmes vietas nosaukumu, bet 1996. gada 30. jūlijā šo medu pārdēvēja, piešķirot tam kontrolētu cilmes vietas nosaukumu – “Miel de Sapin des Vosges”.

Grāmatā “Medus garša” [“Le goût du miel”] (Gonnet & Vache, 1985) autori apraksta atšķirību starp “Miel de sapin des Vosges” un citu šķirņu Francijā ražotu egļu medu, norādot, kādas ir tā sevišķās īpašības: tumšāka krāsa ar tipiskiem zaļganiem lāsojumiem, ļoti lēna kristalizācija vai arī tās vispār nav, smaržīgs, balzamu atgādinošs aromāts un izteikti raksturīga iesala garša.

“Miel de sapin des Vosges” ir produkts, kam ir ļoti cieša saikne ar tā izcelsmes apgabalu, jo tas iegūts nepārtrauktas ķēdes ceļā, sākot no Vogēzu egles. Laputis sūc tieši šīs sugas egles skuju sulu, izvadot to no sava organisma kā vielmaiņas galaproduktu medusrasas veidā, kuru bites savāc, lai ražotu ļoti īpašu medu.

Šā medus ražošana ir arī cieši saistīta ar Vogēzu reģionam raksturīgajiem eglājiem, no kuriem biškopji ir pratuši iegūt medu, kā arī saglabāt tā sevišķās īpašības.

Rakstu avotos (“Le goût du miel”, Gonnet & Vache, 1985) atrodamas ziņas, kas liecina par Vogēzu egļu medus unikālajām īpašībām, kuras saistītas ar vietējo apvidu, klimatiskajiem apstākļiem un it sevišķi ar augsnes īpašībām. Šīs specifiskās iezīmes saistītas ar to, ka bites ievāc saldenos izdalījumus, kurus izdalījušas laputis, kas mitinās uz Vogēzu egles (Abies pectinata) zariem. Tātad produkta specifikas pamatā ir šādi faktori: egles suga, ko bites izmanto, lai ievāktu medus izejvielas, un “Miel de sapin des Vosges” veids (medusrasas [laputu izdalījumu] medus).

Laba ilustrācija šai ciešajai mijiedarbībai starp vidi un produktu ir medusrasas pieejamības cikliskums saistībā ar laputu populāciju attīstības cikliskumu. Līdz šai dienai šī parādība joprojām ir maz pētīta.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-be8a8d67-bd17-426f-8c86-a4d3d42a4a27

---

(1)  OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.