Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2020/C 271/01)

Jaunākā publikācija

OV C 262, 10.8.2020.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 255, 3.8.2020.

OV C 247, 27.7.2020.

OV C 240, 20.7.2020.

OV C 230, 13.7.2020.

OV C 222, 6.7.2020.

OV C 215, 29.6.2020.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Ungārija

(Lieta C-78/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Pieņemamība - LESD 63. pants - Kapitāla brīva aprite - Ierobežojuma esamība - Pierādīšanas pienākums - Netieša diskriminācija kapitāla izcelsmes dēļ - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. pants - Tiesības uz biedrošanās brīvību - Valsts tiesiskais regulējums par citas dalībvalsts vai trešās valsts izcelsmes finansiālo atbalstu saņemošu biedrību reģistrēšanās, deklarēšanās un publiskošanas pienākumiem, par kuru neizpildi paredzētas sankcijas - Pamattiesību hartas 7. pants - Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību - Pamattiesību hartas 8. panta 1. punkts - Tiesības uz personas datu aizsardzību - Valsts tiesiskais regulējums par pienākumu izpaust informāciju par personām, kas sniedz finansiālu atbalstu biedrībām, un par šā atbalsta apmēru - Attaisnojums - Primārs vispārējo interešu apsvērums - Biedrību finansējuma pārskatāmība - LESD 65. pants - Sabiedriskā kārtība - Sabiedriskā drošība - Cīņa pret nelikumīgi iegūtu naudas līdzekļu legalizēšanu, terorisma finansēšanu un organizēto noziedzību - Pamattiesību hartas 52. panta 1. punkts)

(2020/C 271/02)

Tiesvedības valoda – ungāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: V. Di Bucci, L. Havas, L. Malferrari un K. Talabér-Ritz, vēlāk V. Di Bucci, L. Havas un L. Malferrari)

Atbildētāja: Ungārija (pārstāvji: M.Z. Fehér un G. Koós)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Zviedrijas Karaliste (pārstāves: A. Falk, C. Meyer-Seitz un H. Shev)

Rezolutīvā daļa

1)

Ungārija, pieņemdama a külföldről támogatott szervezetek átláthatóságáról szóló 2017. évi LXXVI. törvény (2017. gada Likums Nr. LXXVI par ārvalstu atbalstu saņemošo organizāciju pārskatāmību) normas, kurās paredzēti reģistrēšanās, deklarēšanās un publiskošanas pienākumi dažu kategoriju pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras tieši vai netieši saņem ārvalstu atbalstu, kas pārsniedz konkrētu slieksni, un kurās paredzēta iespēja piemērot sankcijas organizācijām, kas neizpilda šos pienākumus, ir ieviesusi diskriminējošus, neattaisnojamus un nevajadzīgus ierobežojumus attiecībā uz ārvalstu izcelsmes ziedojumiem pilsoniskās sabiedrības organizācijām un tādējādi nav izpildījusi LESD 63. pantā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 12. pantā noteiktos pienākumus.

2)	Ungārija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Zviedrijas Karaliste pati sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 211, 18.6.2018.

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/Dôvera zdravotná poist'ovňa a.s., Slovākijas Republika, Union zdravotná poist'ovňa a.s.

(Apvienotās lietas C-262/18 P un C-271/18 P) (1)

(Apelācija - Valsts atbalsts - LESD 107. panta 1. punkts - Sociālā nodrošinājuma sistēma - Veselības apdrošināšanas iestādes - Jēdzieni “uzņēmums” un “saimnieciskā darbība” - Sociāls mērķis - Solidaritātes princips - Valsts kontrole - Visaptverošs vērtējums - Iespēja censties gūt peļņu - Atlikusī konkurence attiecībā uz veselības apdrošināšanas pakalpojumu kvalitāti un piedāvājumu)

(2020/C 271/03)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

(Lieta C-262/18)

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Tomat un P.-J. Loewenthal)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Somijas Republika (pārstāvis: S. Hartikainen)

Pārējie lietas dalībnieki: Dôvera zdravotná poist'ovňa a.s. (pārstāvji: F. Roscam Abbing, A. Pliego Selie un O. W. Brouwer, advocaten), Slovākijas Republika (pārstāvji: M. Kianička, kā arī D. Kaiserová un B. Ricziová), Union zdravotná poist’ovňa a.s. (pārstāvji: A. M. ter Haar, A. Kleinhout un J. K. de Pree, advocaten)

(Lieta C-271/18)

Prasītāja: Slovākijas Republika (pārstāvji: M. Kianička, kā arī D. Kaiserová un B. Ricziová)

Persona, kas iestājusies lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Somijas Republika (pārstāvis: S. Hartikainen)

Pārējie lietas dalībnieki: Dôvera zdravotná poist'ovňa a.s. (pārstāvji: F. Roscam Abbing, A. Pliego Selie un O. W. Brouwer, advocaten), Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Tomat un P.-J. Loewenthal), Union zdravotná poist’ovňa a.s. (pārstāvji: A. M. ter Haar, A. Kleinhout un J. K. de Pree, advocaten)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 5. februāra spriedumu Dôvera zdravotná poist'ovňa/Komisija (T-216/15, nav publicēts, EU:T:2018:64).

2)	Noraidīt Dôvera zdravotná poisťovňa a.s. celto prasību lietā T-216/15.

3)

Dôvera zdravotná poisťovňa a.s. sedz Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šīm apelācijas sūdzībām un tiesvedību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, un sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies šajās tiesvedībās. Turklāt Dôvera zdravotná poisťovňa sedz Slovākijas Republikas tiesāšanās izdevumus saistībā ar šīm apelācijas sūdzībām.

4)	Slovākijas Republika sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

5)	Union zdravotná poisťovňa a.s. sedz pati savus tiesāšanās izdevumus, kas radušies saistībā ar šīm apelācijas sūdzībām un tiesvedību Eiropas Savienības Vispārējā tiesā.

6)	Somijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar šīm apelācijas sūdzībām pati.

---

(1)  OV C 231, 2.7.2018.

OV C 259, 23.7.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KrakVet Marek Batko sp. K./Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

(Lieta C-276/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 33. pants - Ar nodokli apliekamu darījumu izpildes vietas noteikšana - Preču piegāde ar transportēšanu - Tādu preču piegāde, kuras nosūta vai transportē piegādātājs vai cita persona viņa vārdā - Regula (ES) Nr. 904/2010 - 7., 13. un 28.–30. pants - Sadarbība starp dalībvalstīm - Informācijas apmaiņa)

(2020/C 271/04)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: KrakVet Marek Batko sp.k.

Atbildētāja: Nemzeti Adó- és Vámhivatal Fellebbviteli Igazgatósága

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kā arī Padomes Regulas (ES) Nr. 904/2010 (2010. gada 7. oktobris) par administratīvu sadarbību un krāpšanas apkarošanu pievienotās vērtības nodokļa jomā 7., 13. un 28.–30. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie dalībvalsts nodokļu iestādēm neliedz darījumiem vienpusēji piemērot tādu nodokļu režīmu PVN jomā, kas atšķiras no nodokļu režīma, saskaņā ar kuru tie jau ir tikuši aplikti ar nodokli citā dalībvalstī.

2)

Direktīvas 2006/112 33. pants ir jāinterpretē tādējādi – ja preces, kuras kādā dalībvalstī reģistrēts piegādātājs pārdod pircējiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī, šiem pircējiem nogādā piegādātāja ieteikta sabiedrība, bet ar kuru pircēji ir brīvi slēgt vai neslēgt līgumu par šo preču piegādi, ir jāuzskata, ka šīs preces nosūta vai transportē “piegādātājs vai cita persona viņa vārdā”, ja minētajam piegādātājam ir noteicošā loma gan attiecībā uz iniciatīvu par minēto preču nosūtīšanas vai transportēšanas galvenajiem posmiem, gan attiecībā uz to organizēšanu, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai, ņemot vērā visus pamatlietas faktiskos apstākļus.

3)

Savienības tiesības un it īpaši Direktīva 2006/112 ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar tikt konstatēts, ka būtu notikusi tiesību ļaunprātīga izmantošana attiecībā uz darījumiem, saistībā ar kuriem piegādātāja pārdotās preces pircējiem nogādā šī piegādātāja ieteikta sabiedrība, lai gan, pirmkārt, minētais piegādātājs un šī sabiedrība ir saistīti tajā ziņā, ka neatkarīgi no šīs piegādes minētā sabiedrība uzņemas apmierināt noteiktas šī paša pārvadātāja ar loģistiku saistītas vajadzības un ka, otrkārt, pircēji tomēr joprojām var brīvi piesaistīt citu sabiedrību vai personīgi veikt preču piegādi, jo šie apstākļi nevar ietekmēt konstatējumu, saskaņā ar kuru piegādātājs un tā ieteiktā pārvadājumu sabiedrība ir neatkarīgas sabiedrības, kuras savā vārdā veic reālu saimniecisko darbību, un ka tādējādi šie darījumi nevar tikt kvalificēti kā ļaunprātīgi.

---

(1)  OV C 311, 3.9.2018.

Tiesas (virspalāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Oberlandesgericht Frankfurt am Main (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – RB/TÜV Rheinland LGA Products GmbH, Allianz IARD S.A.

(Lieta C-581/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības tiesības - Vispārīgie principi - LESD 18. pants - Nediskriminācija pilsonības dēļ - Savienības tiesību piemērojamība - Krūšu implanti ar trūkumiem - Civiltiesiskās atbildības saistībā ar medicīnisko ierīču ražošanu apdrošināšana - Apdrošināšanas līgums, kurā ir paredzēta apdrošināšanas seguma ģeogrāfiska darbības teritorija)

(2020/C 271/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Frankfurt am Main

Pamatlietas puses

Prasītājs: RB

Atbildētājas: TÜV Rheinland LGA Products GmbH, Allianz IARD S.A.

Rezolutīvā daļa

LESD 18. panta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tā nav piemērojama noteikumam, kurš ir paredzēts apdrošināšanas sabiedrības un medicīnisko ierīču ražotāja noslēgtā līgumā un saskaņā ar kuru civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas saistībā ar šīm ierīcēm ģeogrāfiskajā darbības teritorijā ietilpst vienīgi vienas dalībvalsts teritorijā radušies zaudējumi, jo šāda situācija pašreizējā Savienības tiesību stāvoklī neietilpst to piemērošanas jomā.

---

(1)  OV C 427, 26.11.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Sąd Rejonowy w Słupsku (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret JI

(Lieta C-634/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesiskā sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2004/757/TI - Minimuma noteikumi par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā - 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts - 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Jēdziens “liels daudzums narkotisko vielu” - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - Vienlīdzīga attieksme - 20. un 21. pants - Noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības princips - 49. pants)

(2020/C 271/06)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy w Słupsku

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

JI

Piedaloties: Prokuratura Rejonowa w Słupsku

Rezolutīvā daļa

Padomes Pamatlēmuma 2004/757/TI (2004. gada 25. oktobris), ar ko paredz minimuma noteikumus par noziedzīgu darbību pazīmēm un sodiem narkotisko vielu nelikumīgas tirdzniecības jomā, 4. panta 2. punkta a) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20., 21. un 49. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie pieļauj, ka dalībvalsts kvalificē kā noziedzīgu nodarījumu liela daudzuma narkotisko vai psihotropo vielu glabāšanu gan privātam patēriņam, gan nelikumīgai tirdzniecībai, atstājot jēdziena “liels daudzums narkotisko vai psihotropo vielu” interpretāciju valstu tiesām, vērtējot katru atsevišķo gadījumu, ja vien šī interpretācija ir saprātīgi paredzama.

---

(1)  OV C 65, 18.2.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums (Landgericht Kiel (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – KH/Sparkasse Südholstein

(Lieta C-639/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Finanšu pakalpojumu tālpārdošana - Direktīva 2002/65/EK - 1. pants - Darbības joma - Līgums par finanšu pakalpojumiem, kas sastāv no sākotnēja līguma, kam seko secīgas darbības - Direktīvas 2002/65/EK piemērošana tikai sākotnējam līgumam - 2. panta a) punkts - Jēdziens “līgums par finanšu pakalpojumiem” - Aizdevuma līguma grozījums par izmaiņām sākotnēji noteiktajā procentu likmē)

(2020/C 271/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Kiel

Pamatlietas puses

Prasītāja: KH

Atbildētāja: Sparkasse Südholstein

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK 2. panta a) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aizdevuma līguma grozījums neietilpst jēdzienā “līgums par finanšu pakalpojumiem” šīs normas izpratnē, ja ar grozījumu tiek mainīta tikai sākotnējā procentu likme – bez aizdevuma līguma termiņa pagarināšanas un izmaiņām aizdevuma pamatsummā – un ja aizdevuma līguma sākotnējās klauzulās ir paredzēts šāds grozījums vai – nevienošanās gadījumā – mainīgas procentu likmes piemērošana.

---

(1)  OV C 25, 21.1.2019.

Tiesas (septītā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums – Przedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe “Primart” Marek Łukasiewicz/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Bolton Cile España, SA

(Lieta C-702/18 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “PRIMART Marek Łukasiewicz” reģistrācijas pieteikums - Agrākā valsts preču zīme “PRIMA” - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - 76. panta 1. punkts - Eiropas Savienības Vispārējās tiesas veiktās pārbaudes apjoms)

(2020/C 271/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Przedsiębiorstwo Produkcyjno-Handlowe “Primart” Marek Łukasiewicz (pārstāvis: J. Skołuda, radca prawny)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: A. Folliard-Monguiral), Bolton Cile España, SA (pārstāvji: F. Celluprica, F. Fischetti un F. De Bono, avvocati)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt 2018. gada 12. septembra spriedumu Primart/EUIPO – Bolton Cile España (“PRIMART Marek Łukasiewicz”) (T-584/17, nav publicēts, EU:T:2018:530).

2)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 82, 4.3.2019.

Tiesas (trešā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums (Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Ryanair Designated Activity Company/Országos Rendőr-főkapitányság

(Lieta C-754/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības pilsonība - Direktīva 2004/38/EK - 5., 10. un 20. pants - Trešās valsts valstspiederīgā, kas ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis, tiesības ieceļot dalībvalstī - Pierādījums par šādu tiesību esamību - Savienības pilsoņa ģimenes locekļa uzturēšanās atļaujas esamība - Pastāvīgas uzturēšanās atļaujas esamība)

(2020/C 271/09)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Ryanair Designated Activity Company

Atbildētāja: Országos Rendőr-főkapitányság

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 20. pantā minētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas esamība atbrīvo personu, kurai nav dalībvalsts pilsonības, bet kura ir Savienības pilsoņa ģimenes loceklis un kurai ir šāda atļauja, no pienākuma saņemt vīzu, lai ieceļotu dalībvalstu teritorijā.

2)

Direktīvas 2004/38 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šīs direktīvas 20. pantā minētās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas esamība atbrīvo Savienības pilsoņa ģimenes locekli, kuram tā ir piešķirta, no pienākuma saņemt vīzu, ja šo atļauju ir izsniegusi dalībvalsts, kas neietilpst Šengenas zonā.

3)

Direktīvas 2004/38 20. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā pantā paredzētā uzturēšanās atļauja ir pietiekams pierādījums tam, ka šīs atļaujas turētājam ir Savienības pilsoņa ģimenes locekļa statuss, un līdz ar to attiecīgajai personai ir tiesības ieceļot dalībvalsts teritorijā bez papildu pārbaudes vai attaisnojuma un tā ir atbrīvota no vīzas saņemšanas pienākuma atbilstoši šīs direktīvas 5. panta 2. punktam.

---

(1)  OV C 131, 8.4.2019.

Tiesas (trešā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – ratiopharm GmbH/Novartis Consumer Health GmbH

(Lieta C-786/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sabiedrības veselības aizsardzība - Iekšējais tirgus - Cilvēkiem paredzētas zāles - Direktīva 2001/83/EK - Reklāma - 96. pants - Recepšu zāļu bezmaksas paraugu izplatīšana vienīgi personām, kas ir kvalificētas tās parakstīt - Farmaceitu izslēgšana no to personu loka, kurām var izplatīt šos paraugus - Nepiemērojamība bezrecepšu zāļu bezmaksas paraugu izplatīšanai - Sekas dalībvalstīm)

(2020/C 271/10)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: ratiopharm GmbH

Atbildētāja: Novartis Consumer Health GmbH

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/27/EK (2004. gada 31. marts), 96. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to farmācijas uzņēmumiem netiek atļauts izplatīt farmaceitiem recepšu zāļu bezmaksas paraugus. Taču minētā tiesību norma neliedz izplatīt farmaceitiem bezrecepšu zāļu bezmaksas paraugus.

---

(1)  OV C 112, 25.3.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums – Eiropas Komisija/RQ

(Lieta C-831/18 P) (1)

(Apelācija - Civildienests - Ierēdņi - Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) ģenerāldirektors - Imunitāte pret tiesvedību - Lēmums atcelt imunitāti - Nelabvēlīgs akts - Tiesības uz aizstāvību)

(2020/C 271/11)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-P. Keppenne un J. Baquero Cruz)

Otrs lietas dalībnieks: RQ (pārstāvis: É. Boigelot, avocat)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedumu lietā RQ/Komisija (T-29/17, EU:T:2018:717).

2)	Noraidīt Eiropas Savienības Vispārējā tiesā celtās prasības piektā pamata pirmo daļu.

3)	Lietu nodot atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai sprieduma taisīšanai par prasības pirmo līdz ceturto pamatu, kā arī par piektā pamata otro un trešo daļu.

4)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 65, 18.2.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Tribunal de l’entreprise de Liège (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SI, Brompton Bicycle Ltd/Chedech/Get2Get

(Lieta C-833/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - 2.–5. pants - Piemērošanas joma - Utilitārs objekts - Jēdziens “darbs” - Darbu aizsardzība ar autortiesībām - Nosacījumi - Preces forma, kas vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai - Salokāmais divritenis)

(2020/C 271/12)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Tribunal de l’entreprise de Liège

Pamatlietas puses

Prasītāji: SI, Brompton Bicycle Ltd

Atbildētāja: Chedech/Get2Get

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2.–5. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tajos paredzētā autortiesību aizsardzība ir piemērojama ražojumam, kura forma vismaz daļēji ir vajadzīga tehniska rezultāta iegūšanai, ja šis ražojums ir oriģināls darbs, kas ir intelektuālās jaunrades rezultāts tādā ziņā, ka ar šīs formas palīdzību tā autors oriģinālā veidā izpauž savu radošo spēju, izdarot brīvas un radošas izvēles tādējādi, ka minētā forma atspoguļo viņa personību, bet tas ir jāpārbauda valsts tiesai, ņemot vērā visus atbilstošos pamatstrīda apstākļus.

---

(1)  OV C 82, 4.3.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Cour de cassation (Belģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – État belge/Pantochim SA, likvidācijas procesā

(Lieta C-19/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savstarpēja palīdzība prasījumu piedziņā - Direktīva 76/308/EEK - 6. panta 2. punkts un 10. pants - Direktīva 2008/55/EK - 6. panta otrā daļa un 10. pants - Lūguma iesniedzējas dalībvalsts nodokļu prasījums, ko piedzen lūguma saņēmēja dalībvalsts - Šī prasījuma statuss - Jēdziens “priekšrocība” - Likumā noteiktais minētā prasījuma ieskaits pret lūguma saņēmējas dalībvalsts nodokļu parādu)

(2020/C 271/13)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour de cassation

Pamatlietas puses

Prasītāja: État belge

Atbildētāja: Pantochim SA, likvidācijas procesā

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 76/308/EEK (1976. gada 15. marts) par savstarpēju palīdzību tādu prasījumu piedziņā, kas radušies no darbībām, kuras ir daļa no Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda finansēšanas sistēmas, kā arī lauksaimniecības un muitas nodokļu piedziņā 6. panta 2. punkts un Padomes Direktīvas 2008/55/EK (2008. gada 26. maijs) par savstarpējo palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem un citiem pasākumiem 6. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka lūguma iesniedzējas dalībvalsts prasījums nav pielīdzināms lūguma saņēmējas dalībvalsts prasījumam un tas neiegūst pēdējās minētās prasījuma statusu.

2)

Direktīvas 76/308 10. pants un Direktīvas 2008/55 10. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka: — šajās normās ietvertais jēdziens “priekšrocība” attiecas uz jebkuru mehānismu, kura mērķis ir saņemt prasījuma preferenciālu maksājumu gadījumā, ja ir iesniegti vairāki prasījumi; — dalībvalstu tiesības vairāku prasījumu iesniegšanas gadījumā izmantot ieskaitu ir uzskatāmas par priekšrocību šo normu izpratnē, ja šo tiesību izmantošanas mērķis ir piešķirt šai dalībvalstij preferenciālas vai prioritāras tiesības prasījumu apmaksas vajadzībām, kas nav citu prasījumu gadījumā, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 103, 18.3.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) – Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vodafone Portugal – Comunicações Pessoais, SA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-43/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Piemērojamība - Ar nodokli apliekami darījumi - Pakalpojumu sniegšana par atlīdzību - Kompensācija, kas tiek maksāta gadījumā, ja klienti neievēro minimālo līgumsaistību laikposmu - Kvalifikācija)

(2020/C 271/14)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vodafone Portugal – Comunicações Pessoais, SA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 2. panta 1. punkta c) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka summas, ko saimnieciskās darbības subjekts ir saņēmis gadījumā, kad no klienta atkarīgu iemeslu dēļ tiek priekšlaicīgi izbeigts pakalpojuma līgums, kurā ir paredzēta lojalitātes laikposma ievērošana kā atlīdzība par izdevīgu komercnosacījumu piešķiršanu šim klientam, ir jāuzskata par atlīdzību par šo pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību šīs tiesību normas izpratnē.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa – Juízo Local Cível de Lisboa – Juiz 18 (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – LE/Transportes Aéreos Portugueses SA

(Lieta C-74/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Aviopārvadājumi - Regula (EK) Nr. 261/2004 - 5. panta 3. punkts - 7. panta 1. punkts - Kompensācija pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos - Atbrīvošana - Jēdziens “ārkārtēji apstākļi” - “Problemātiskas uzvedības pasažieri” (unruly passengers) - Atsaukšanās uz ārkārtēja apstākļa iestāšanos lidojumā, kuru šis apstāklis nav skāris - Jēdziens “iespējamie pasākumi”)

(2020/C 271/15)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Judicial da Comarca de Lisboa – Juízo Local Cível de Lisboa – Juiz 18

Pamatlietas puses

Prasītājs: LE

Atbildētāja: Transportes Aéreos Portugueses SA

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 3. punkts, lasot to kopā ar tās 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažiera problemātiska uzvedība – kuras dēļ gaisa kuģa kapteinis ir mainījis attiecīgā lidojuma maršrutu, to novirzīdams uz citu ielidošanas lidostu, lai šo pasažieri izsēdinātu un izkrautu viņa bagāžu, – ietilpst jēdzienā “ārkārtējs apstāklis” šīs normas izpratnē, ja vien apkalpojošais gaisa pārvadātājs nav veicinājis šādu uzvedību un ja vien tas ir veicis atbilstošus pasākumus, ņemot vērā pazīmes, kas brīdina par šādu uzvedību; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

2)

Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot to kopā ar tās 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai apkalpojošais gaisa pārvadātājs varētu tikt atbrīvots no pienākuma izmaksāt kompensāciju pasažieriem lidojuma ilgas kavēšanās vai atcelšanas gadījumā, šis pārvadātājs var atsaukties uz tādu “ārkārtēju apstākli”, kas ir ietekmējis iepriekšēju lidojumu, kuru ir nodrošinājis tas pats gaisa pārvadātājs ar to pašu gaisa kuģi, ar nosacījumu, ka pastāv tieša cēloņsakarība starp šāda apstākļa iestāšanos un vēlāk notikušā lidojuma kavēšanos vai atcelšanu; tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai, it īpaši ņemot vērā veidu, kādā attiecīgais apkalpojošais gaisa pārvadātājs izmanto attiecīgo gaisa kuģi.

3)

Regulas Nr. 261/2004 5. panta 3. punkts, lasot to kopā ar tās 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka situācijā, kad pasažieri pārvadājošo gaisa kuģi ir skāris ārkārtējs apstāklis, uz kuru gaisa pamatojoties pārvadātājs ir mainījis šī pasažiera ceļojuma maršrutu, izmantodams šī paša pārvadātāja veiktu lidojumu un nogādādams šo pasažieri galapunktā dienu vēlāk pēc sākotnēji paredzētā ielidošanas datuma, nevar uzskatīt, ka gaisa pārvadātājs ir veicis “iespējamo pasākumu”, kas šo pārvadātāju atbrīvo no šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 7. panta 1. punktā paredzētā pienākuma izmaksāt kompensāciju, ar nosacījumu, ka nav bijusi nekāda cita iespēja nodrošināt maršruta maiņu ar tiešo vai savienoto reisu, ko veic vai nu tas, vai cits gaisa pārvadātājs, un ar kuru galamērķis tiktu sasniegts ātrāk nekā attiecīgā gaisa pārvadātāja nākamais reiss, vai ja ar šāda veida maršruta maiņu šim gaisa pārvadātājam rastos attiecīgajā brīdī tā uzņēmuma spējām neatbilstošas grūtības; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 148, 29.4.2019.

Tiesas (otrā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Judecătoria Zărnești (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Asociaţia “Alianța pentru combaterea abuzurilor”/TM, UN, Asociaţia DMPA

(Lieta C-88/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - Direktīva 92/43/EEK - 12. panta 1. punkts - Dzīvnieku sugu stingras aizsardzības sistēma - IV pielikums - Canis lupus (vilks) - 16. panta 1. punkts - Dabiskās izplatības areāls - Canis lupus sugas savvaļas dzīvnieka īpatņa sagūstīšana un transportēšana - Sabiedrības drošība)

(2020/C 271/16)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Zărnești

Pamatlietas puses

Prasītāja: Asociaţia “Alianța pentru combaterea abuzurilor”

Atbildētāji: TM, UN, Asociaţia DMPA

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, redakcijā, kas grozīta ar Direktīvu 2013/17/ES (2013. gada 13. maijs), 12. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā tiesību normā paredzētais aizliegums var būt attiecināms uz tāda saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumu aizsargājamas dzīvnieku sugas īpatņa kā vilks sagūstīšanu un transportēšanu cilvēku apdzīvotas teritorijas nomalē vai šādā teritorijā.

Minētās direktīvas 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ir aizliegta šīs dzīvnieku sugas īpatņu jebkāda veida apzināta sagūstīšana iepriekš minētajos apstākļos, ja kompetentā valsts iestāde nav piešķīrusi atkāpi, pamatojoties uz šo tiesību normu.

---

(1)  OV C 172, 20.5.2019.

Tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums – China Construction Bank Corp./Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Groupement des cartes bancaires

(Lieta C-115/19 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Iebildumi - 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Sajaukšanas iespēja - Konfliktējošo apzīmējumu līdzības vērtējums - Agrākās preču zīmes atšķirtspējas vērtējums)

(2020/C 271/17)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: China Construction Bank Corp. (pārstāvji: A. Carboni un J. Gibbs, Solicitors)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: J. Ivanauskas un D. Botis), Groupement des cartes bancaires (pārstāvis: C. Herissay Ducamp, avocate)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2018. gada 6. decembra spriedumu China Construction Bank/EUIPO – Groupement des cartes bancaires (“CCB”) (T-665/17, EU:T:2018:879).

2)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 2265/2016-1.

3)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) papildus saviem tiesāšanās izdevumiem sedz izdevumus, kas China Construction Bank Corp. radušies šajā apelācijas tiesvedībā, un pusi no tiesāšanās izdevumiem, kas tai radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

4)	Groupement des cartes bancaires sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina pusi no tiesāšanās izdevumiem, kas China Construction Bank Corp. radušies tiesvedībā pirmajā instancē.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums – Dovgan GmbH/Monolith Frost GmbH, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

(Lieta C-142/19 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Pieteikums par vārdiskas preču zīmes “PLOMBIR” atzīšanu par spēkā neesošu - Pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Faktu un pierādījumu sagrozīšana)

(2020/C 271/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Dovgan GmbH (pārstāvis: C. Rohnke, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Monolith Frost GmbH (pārstāvji: E. Liebich un S. Labesius, advokāti), Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: A. Söder)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Dovgan GmbH sedz savus, kā arī atlīdzina Monolith Frost GmbH tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 263, 5.8.2019.

Tiesas (septītā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Vrhovno sodišče Republike Slovenije (Slovēnija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SCT, d.d, bankrota procesā/Slovēnijas Republika

(Lieta C-146/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 90. un 273. pants - Nodokļa bāze - Samazinājums - Atteikums - Nemaksāšana - Nodokļa maksātājs, kurš nav pieteicis savu kreditora prasījumu pret debitoru uzsāktas bankrota procedūras laikā - Nodokļu neitralitātes un samērīguma principi - Tieša iedarbība)

(2020/C 271/19)

Tiesvedības valoda – slovēņu

Iesniedzējtiesa

Vrhovno sodišče Republike Slovenije

Pamatlietas puses

Prasītāja: SCT, d.d, bankrota procesā

Atbildētāja: Slovēnijas Republika

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 90. panta 1. punkts un 273. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to netiek pieļauts tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru tiesības uz samaksāto PVN saistībā ar neatgūstamu prasījumu nodokļa maksātājam tiek atteiktas, ja viņš šo prasījumu nav pieteicis pret debitoru uzsāktā bankrota procedūrā, pat ja nodokļa maksātājs pierāda, ka, lai arī viņš minēto prasījumu būtu pieteicis, to nevarētu atgūt.

2)

Direktīvas 2006/112 90. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai saskaņā ar tai noteikto pienākumu veikt visus vajadzīgos pasākumus šīs tiesību normas izpildei valsts tiesības ir jāinterpretē saskanīgi ar šo tiesību normu vai arī, ja šāda saskanīga interpretācija nav iespējama, tā nepiemēro tādu valsts tiesisko regulējumu, kura piemērošana novestu pie minētajai tiesību normai pretēja rezultāta.

---

(1)  OV C 148, 29.4.2019.

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Administratīvā rajona tiesa (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SIA “KOB”/Madonas novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisija

(Lieta C-206/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 49. un 63. pants - Brīvība veikt uzņēmējdarbību un kapitāla brīva aprite - Direktīva 2006/123/EK - Lauksaimniecības zemes iegūšana īpašumā Latvijā tās izmantošanas nolūkos - Iepriekšējas atļaujas sistēma attiecībā uz juridiskām personām - Īpaši nosacījumi, kas ir piemērojami vienīgi juridiskām personām, kuras kontrolē vai pārstāv citas dalībvalsts pilsoņi - Prasības attiecībā uz dzīvesvietu un Latvijas Republikas valsts valodas prasmi - Tieša diskriminācija pilsonības dēļ)

(2020/C 271/20)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Administratīvā rajona tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: SIA “KOB”

Atbildētāja: Madonas novada pašvaldības Administratīvo aktu strīdu komisija

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 9., 10. un 14. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar ko juridiskas personas – kuras kapitāldaļu īpašnieks vai īpašnieki, kuri kopā pārstāv vairāk par pusi no balsstiesīgā kapitāla tajā, un to pārstāvēt tiesīgās personas ir citu dalībvalstu pilsoņi – tiesības iegūt īpašumā lauksaimniecības zemi šīs dalībvalsts teritorijā ir pakārtotas nosacījumam, ka šie kapitāldaļu īpašnieki un pārstāvji iesniedz, pirmkārt, apliecību, ka tie ir reģistrējušies kā minētās dalībvalsts iedzīvotāji, un, otrkārt, dokumentu, kas apliecina, ka tie pārvalda šīs pašas dalībvalsts valsts valodu tādā līmenī, ka tie ir spējīgi vismaz sarunāties par sadzīves un profesionāliem jautājumiem.

---

(1)  OV C 155, 6.5.2019.

Tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Parsec Fondazione Parco delle Scienze e della Cultura/Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Autorità nazionale anticorruzione (ANAC)

(Lieta C-219/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski būvdarbu, piegādes un pakalpojumu līgumi - Direktīva 2014/24/ES - Pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra - Arhitektūras un inženierijas pakalpojumi - 19. panta 1. punkts un 80. panta 2. punkts - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru iespēja piedalīties ir attiecināta tikai uz saimnieciskās darbības subjektiem, kuri ir dibināti kādā no konkrētām juridiskajām formām)

(2020/C 271/21)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Lazio

Pamatlietas puses

Prasītāja: Parsec Fondazione Parco delle Scienze e della Cultura

Atbildētājas: Ministero delle Infrastrutture e dei Trasporti, Autorità nazionale anticorruzione (ANAC)

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK 19. panta 1. punkts un 80. panta 2. punkts, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas 14. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru subjektiem, kam nav peļņas gūšanas mērķa, ir liegta iespēja piedalīties inženierijas un arhitektūras pakalpojumu publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, lai gan šie subjekti saskaņā ar valsts tiesībām ir tiesīgi sniegt attiecīgajā līgumā paredzētos pakalpojumus.

---

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Tribunalul Bucureşti (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – CHEP Equipment Pooling NV/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Serviciul Soluţionare Contestaţii, Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Administraţia Fiscală pentru Contribuabili Nerezidenţi

(Lieta C-242/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 17. panta 2. punkta g) apakšpunkts - Kustamas mantas pārvietošana Eiropas Savienībā nolūkā sniegt pakalpojumus - 170. un 171. pants - Tiesības uz PVN atmaksu nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī - Direktīva 2008/9/EK - Jēdziens “nodokļa maksātājs, kas neveic uzņēmējdarbību atmaksas dalībvalstī” - Nodokļa maksātājs, kas PVN nolūkā nav identificēts atmaksas dalībvalstī)

(2020/C 271/22)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: CHEP Equipment Pooling NV

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Serviciul Soluţionare Contestaţii un Agenţia Naţională de Administrare Fiscală – Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Bucureşti – Administraţia Fiscală pentru Contribuabili Nerezidenţi

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Direktīvu 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), 17. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbību, kad nodokļa maksātājs pārsūta preces no kādas dalībvalsts uz galamērķi atmaksas dalībvalstī, lai šis pats nodokļa maksātājs sniegtu šo preču nomas pakalpojumus pēdējā minētajā dalībvalstī, nevar pielīdzināt piegādei Kopienas iekšienē, ja minēto preču izmantošana šādai pakalpojumu sniegšanai ir pagaidu izmantošana un ja tās ir nosūtītas vai transportētas no dalībvalsts, kurā minētais nodokļa maksātājs veic uzņēmējdarbību.

2)

Padomes Direktīvas 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj, ka dalībvalsts atsaka tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa atmaksu nodokļa maksātājam, kas uzņēmējdarbību veic citas dalībvalsts teritorijā, tikai tāpēc vien, ka šis nodokļa maksātājs pievienotās vērtības nodokļa nolūkā ir identificējies vai tam bija jāidentificējas atmaksas dalībvalstī

---

(1)  OV C 206, 17.6.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Porin kaupunki uzsākta tiesvedība

(Lieta C-328/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskais iepirkums - Direktīva 2004/18/EK - 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Transporta pakalpojumu publiskie līgumi - Pašvaldību sadarbības nolīgums par sociālo un veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu, pamatojoties uz tā saukto “atbildīgās pašvaldības” modeli Somijas tiesību izpratnē - Pakalpojumu organizācijas atbildības nodošana vienai no pašvaldībām attiecīgajā sadarbības zonā - In house līgums - Transporta pakalpojumu piešķiršana, neizsludinot konkursu, sabiedrībai, kas pilnībā pieder atbildīgajai pašvaldībai)

(2020/C 271/23)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

Prasītāja: Porin kaupunki

Piedaloties: Porin Linjat Oy, Lyttylän Liikenne Oy

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (2004. gada 31. marts) par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru, 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums, saskaņā ar kuru pašvaldības, kas ir šī līguma puses, vienai no tām piešķir atbildību par pakalpojumu organizēšanu šo pašvaldību labā, ir izslēgts no šīs direktīvas piemērošanas jomas, pamatojoties uz to, ka tā ir kompetences nodošana LES 4. panta 2. punkta izpratnē, kā tas ir interpretēts 2016. gada 21. decembra spriedumā Remondis (C-51/15, EU:C:2016:985).

2)

Direktīvas 2004/18 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sadarbības līgums, saskaņā ar kuru pašvaldības, kas ir šī līguma puses, vienai no tām nodod atbildību organizēt pakalpojumus šo pašvaldību labā, ļauj uzskatīt, ka šī pašvaldība attiecībā uz līgumu piešķiršanu, kas notiek pēc minētās atbildības nodošanas, ir uzskatāma par līgumslēdzēju iestādi un tā ir pilnvarota, iepriekš neizsludinot konkursu, piešķirt in house vienībai līgumus par pakalpojumiem, kas attiecas ne vien uz tās pašas, bet arī pārējo līgumslēdzēju pašvaldību vajadzībām, savukārt, ja šī kompetence nebūtu nodota, minētajām pašvaldībām pašām nāktos apmierināt savas vajadzības.

---

(1)  OV C 220, 1.7.2019.

Tiesas (sestā palāta) 2020. gada 18. jūnija spriedums (Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Valsts ieņēmumu dienests/SIA “Hydro Energo”

(Lieta C-340/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējais muitas tarifs - Kombinētā nomenklatūra - Tarifa klasifikācija - Tarifa pozīcija 7407 - Vara stieņi un profili - Taisnstūra formas karsta velmējuma vara vai vara sakausējumu lietņi)

(2020/C 271/24)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Prasītājs: Valsts ieņēmumu dienests

Atbildētāja: SIA “Hydro Energo”

Rezolutīvā daļa

Kombinētās nomenklatūras, kas ietverta Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu tās redakcijā, kas izriet no Komisijas Regulas (ES) Nr. 1006/2011 (2011. gada 27. septembris), I pielikumā, pozīcija 7407 ir interpretējama tādējādi, ka tādi vara vai vara sakausējuma lietņi taisnstūra formā, kuru biezums pārsniedz vienu desmitdaļu platuma un kuri ir karsti velmēti, bet kuru šķērsgriezumā ir neregulāras poras, tukšumi un plaisas, var ietilpt šajā pozīcijā.

---

(1)  OV C 220, 1.7.2019.

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Ústavný súd Slovenskej republiky (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, kuru uzsācis Prezident Slovenskej republiky

(Lieta C-378/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektroenerģijas iekšējais tirgus - Direktīva 2009/72/EK - 35. panta 4. un 5. punkts - Regulatīvo iestāžu neatkarība - Valsts tiesību akti, ar kuriem tiek nodotas valsts valdības vadītāja pilnvaras iecelt amatā valsts regulatīvās iestādes priekšsēdētāju - Valsts ministru piedalīšanās cenu noteikšanas procedūrās)

(2020/C 271/25)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Ústavný súd Slovenskej republiky

Pamatlietas puses

Prezident Slovenskej republiky

Piedaloties: Národná rada Slovenskej republiky, Vláda Slovenskej republiky

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu 35. panta 4. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, saskaņā ar kuriem šīs valsts valdības kompetencē ir iecelt amatā un atstādināt no amata valsts regulatīvās iestādes priekšsēdētāju, ja tiek ievērotas visas šajās tiesību normās paredzētās prasības, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

2)

Direktīvas 2009/72 35. panta 4. un 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tādi dalībvalsts tiesību akti, kuros, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību, ir paredzēta valsts ministrijas pārstāvju dalība noteiktās procedūrās par cenu noteikšanu valsts regulatīvajā iestādē, ja vien tiek ievērota šīs iestādes lēmumu pieņemšanas neatkarība, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 238, 15.7.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – WT/Subdelegación del Gobierno en Guadalajara

(Lieta C-448/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tādu trešo valstu valstspiederīgo statuss, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji - Direktīva 2003/109/EK - 12. pants - Lēmuma par izraidīšanu pieņemšana attiecībā uz pastāvīgo iedzīvotāju - Vērā ņemami faktori - Valsts judikatūra - Šo faktoru neņemšana vērā - Saderība - Direktīva 2001/40/EK - Lēmumu par trešo valstu valstspiederīgo izraidīšanu savstarpēja atzīšana - Atbilstība)

(2020/C 271/26)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Superior de Justicia de Castilla-La Mancha

Pamatlietas puses

Prasītājs: WT

Atbildētāja: Subdelegación del Gobierno en Guadalajara

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2003/109/EK (2003. gada 25. novembris) par to trešo valstu pilsoņu statusu, kuri ir kādas dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji, 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā, kā tas ir interpretēts valsts judikatūrā, atsaucoties uz Padomes Direktīvu 2001/40/EK (2001. gada 28. maijs) par tādu lēmumu savstarpēju atzīšanu, kas attiecas uz trešo valstu valstspiederīgo personu izraidīšanu, ir paredzēts, ka ir jāizraida ikviens trešās valsts valstspiederīgais, kuram ir pastāvīga uzturēšanās atļauja un kurš ir izdarījis noziedzīgu nodarījumu, par kuru var tikt piemērots brīvības atņemšanas sods vismaz uz vienu gadu, un nav jāizvērtē, vai šis trešās valsts valstspiederīgais rada faktiskus un pietiekami nopietnus draudus sabiedriskajai kārtībai vai sabiedrības drošībai, nedz arī jāņem vērā viņa uzturēšanās ilgums šajā dalībvalstī, vecums, sekas, ko tas rada viņam un ģimenes locekļiem, kā arī saiknes ar mītnes dalībvalsti vai saikņu neesamība ar izcelsmes valsti.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 11. jūnija spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Vert Marine SAS/Premier ministre, Ministre de l'Économie et des Finances

(Lieta C-472/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūra - Direktīva 2014/23/ES - 38. panta 9. punkts - Tādu koriģējošo pasākumu sistēma, kuru mērķis ir pierādīt tā ekonomikas dalībnieka uzticamības atjaunošanu, uz kuru ir attiecināms izslēgšanas pamats - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem ir attiecināms obligāts izslēgšanas pamats, piecus gadus ir aizliegts piedalīties koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā - Jebkādas iespējas šādiem ekonomikas dalībniekiem iesniegt pierādījumus par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem izslēgšana)

(2020/C 271/27)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Vert Marine SAS

Atbildētāji: Premier ministre, Ministre de l'Économie et des Finances

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu 38. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā ekonomikas dalībniekam, kurš ar galīgu spriedumu ir notiesāts par kādu no šīs direktīvas 38. panta 4. punktā minētajiem pārkāpumiem un kuram šī iemesla dēļ ir noteikts ipso iure aizliegums piedalīties koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās, nav paredzēta iespēja iesniegt pierādījumus, ka tas ir veicis koriģējošus pasākumus, ar kuriem ir iespējams pierādīt tā uzticamības atjaunošanu.

2)

Direktīvas 2014/23 38. panta 9. un 10. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem nav pretrunā tas, ka ekonomikas dalībnieka veikto koriģējošo pasākumu atbilstības pārbaude tiek uzticēta tiesu iestādēm, ar nosacījumu, ka šajā nolūkā ieviestajā valsts sistēmā ir ievērotas visas šīs direktīvas 38. panta 9. punktā noteiktās prasības un ka piemērojamā procedūra ir saderīga ar koncesiju līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā noteiktajiem termiņiem. Turklāt Direktīvas 2014/23 38. panta 9. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kurā tiesu iestādēm ir ļauts noteikt personai ipso iure aizliegumu piedalīties koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās kriminālsodāmības dēļ, atcelt šādu aizliegumu vai neminēt sodāmību sodāmības reģistrā ar nosacījumu, ka šādas tiesas procedūras faktiski atbilst noteiktajiem nosacījumiem un minētajā sistēmā izvirzītajam mērķim un it īpaši ļauj, ja ekonomikas dalībnieks vēlas piedalīties koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, laikus atcelt tam noteikto aizliegumu, ņemot vērā tikai to koriģējošo pasākumu atbilstību, uz kuriem ir norādījis šis ekonomikas dalībnieks un kurus atbilstoši šajā tiesību normā paredzētajiem nosacījumiem ir izvērtējusi kompetentā tiesas iestāde; tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 280, 19.8.2019.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 19. februārī iesniedza Landesgericht Klagenfurt (Austrija) – GSMB Invest GmbH & Co. KG/Auto Krainer Gesellschaft m.b.H.

(Lieta C-128/20)

(2020/C 271/28)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Klagenfurt

Pamatlietas puses

Prasītāja: GSMB Invest GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Auto Krainer Gesellschaft m.b.H.

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (1) 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nav pieļaujams tāds transportlīdzekļa aprīkojums Regulas Nr. 715/2007 1. panta 1. punkta izpratnē, atbilstoši kuram izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts, tātad daļa, kas varētu radīt emisiju, ir konstruēts tā, ka atgāzes recirkulācijas daudzums, tātad atgāzes daudzums, kurš tiek recirkulēts, tiek regulēts tā, ka izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts zema piesārņojuma režīmu nodrošina tikai 15–33 grādu pēc Celsija temperatūras robežās un tikai augstumā, kas nepārsniedz 1 000 metrus virs zemes, un ārpus šīm temperatūras robežām ik pa 10 grādiem pēc Celsija un augstumā, kurš pārsniedz 1 000 metrus virs zemes, ik pa 250 metriem šis daudzums lineāri samazinās līdz nullei, tādējādi radot NOx emisiju palielinājumu, kas pārsniedz Regulā Nr. 715/2007 noteiktās robežvērtības?

2)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 5. panta 2. punkta formulējums “motora aizsardzība pret bojājumiem vai negadījumiem” ir jāinterpretē tādējādi, ka izplūdes gāzu stratēģija, kuras mērķis galvenokārt ir tādu daļu kā izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts un dzesētājs, kā arī dīzeļdegvielas daļiņu filtrs saudzēšana, neatbilst izņēmuma noteikumiem?

3)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka izplūdes gāzu stratēģija, atbilstoši kurai pilnvērtīga emisijas kontroles ierīču darbība tiek nodrošināta tikai 15–33 grādu pēc Celsija temperatūras robežās un tikai augstumā, kas nepārsniedz 1 000 metrus virs zemes (t.s. “termālais logs”), un tāpēc Eiropā, it īpaši Austrijā, gada laikā pārsvarā nedarbojas pilnvērtīgi, neatbilst prasībai saskaņā ar 5. panta 1. punktu – spēja darboties normālos lietošanas apstākļos – un ir aizliegta pārveidošanas ierīce?

---

(1)  OV 2007, L 171, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 11. martā iesniedza Landesgericht Eisenstadt (Austrija) – IR/Volkswagen AG

(Lieta C-134/20)

(2020/C 271/29)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Eisenstadt

Pamatlietas puses

Prasītājs: IR

Atbildētājs: Volkswagen AG

Prejudiciālie jautājumi

a)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 715/2007 (1) (2007. gada 20. jūnijs) par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai 5. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka nav pieļaujams tāds transportlīdzekļa aprīkojums Regulas Nr. 715/2007 1. panta 1. punkta izpratnē, atbilstoši kuram izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts, tātad daļa, kas varētu radīt emisiju, ir konstruēts tā, ka izplūdes gāzu recirkulācijas ātrums, tātad izplūdes gāzu daudzums, kas tiek recirkulēts, tiek regulēts tādējādi, ka šis vārsts zema piesārņojuma režīmu nodrošina tikai temperatūrā no 15 līdz 33 grādiem pēc Celsija un tikai augstumā, kas nepārsniedz 1 000 metrus virs jūras līmeņa, un ārpus šā temperatūras diapazona ik pa 10 grādiem pēc Celsija un ik pa 250 metriem augstumā, kas pārsniedz 1 000 metrus virs jūras līmeņa, lineāri samazina līdz nullei, tādējādi palielinot NOx emisijas virs Regulā Nr. 715/2007 noteiktajām robežvērtībām?

b)	Vai, vērtējot a) jautājumu, ir nozīme tam, vai a) jautājumā minētais transportlīdzekļa aprīkojums ir vajadzīgs, lai aizsargātu dzinēju pret bojājumiem?

c)	Vai, vērtējot b) jautājumu, ir nozīme arī tam, vai dzinēja daļa, kas ir jāaizsargā pret bojājumiem, ir izplūdes gāzu recirkulācijas vārsts?

d)

Vai, vērtējot a) jautājumu, ir nozīme tam, vai a) jautājumā minētais transportlīdzekļa aprīkojums ir uzstādīts jau transportlīdzekļa ražošanas laikā, vai arī tam, vai a) jautājumā raksturotā izplūdes gāzu recirkulācijas vārsta regulēšana ir jāveic kā transportlīdzekļa labošana Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/44/EK (2) (1999. gada 25. maijs) par dažiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un saistītajām garantijām 3. panta 2. punkta izpratnē?

---

(1)  OV 2007, L 171, 1. lpp.

(2)  OV 1999, L 171, 12. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 22. aprīlī WD iesniedza par Vispārējās tiesas (septītās palāta) 2020. gada 12. februārī pasludināto spriedumu lietā T-320/18, WD/EFSA

(Lieta C-167/20 P)

(2020/C 271/30)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: WD (pārstāve: L. Levi, advokāte)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde

Prasījumi

—	Atcelt Vispārējās tiesas 2020. gada 12. februāra spriedumu lietā T-320/18;

—	līdz ar to apmierināt prasītājas prasījumus pirmās instances tiesvedībā un, attiecīgi

—	atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 14. jūlija lēmumu, kuru tas ir pieņēmis kā amatpersona, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumu (“AHCC”), un no kura izriet, ka prasītāja nav iekļauta to ierēdņu sarakstā, kuri ir tikuši paaugstināti 2017. gadā īstenotajā klasifikācijas maiņas procesā;

—	atcelt AHCC2018. gada 9. februāra lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas 2017. gada 10. oktobra sūdzība par 2017. gada 14. jūlija lēmumu;

—	atcelt EFSA izpilddirektora 2017. gada 9. augustā pieņemto un 2017. gada 10. augustā paziņoto lēmumu, un kuru tas ir pieņēmis kā amatpersona, kura ir pilnvarota slēgt darba līgumu, un ar kuru ir nolemts nepagarināt prasītājas darba līgumu;

—	atcelt AHCC2018. gada 12. marta lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītājas 2017. gada 10. novembra sūdzība par 2017. gada 9. augusta lēmumu;

—	uzdot atlīdzināt zaudējumus par radīto kaitējumu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Attiecībā uz EFSA2017. gada 14. jūlija lēmumu 2017. gadā īstenotajā klasifikācijas maiņas procesā nepaaugstināt prasītāju AST 6 pakāpē, izvirzītais pirmais pamats ir balstīts uz apgalvojumu, ka esot pārkāptas piemērojamās procesuālās tiesību normas, proti, pamatu pieņemamības noteikumi, kā arī esot pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu un esot sagrozīti lietas materiāli. Otrais pamats ir balstīts uz piemērojamā regulējuma – Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 54. panta, 2008. gada 22. aprīļa lēmuma un 2010. gada 30. jūnija vadlīniju – pārkāpumu, kā arī pierādījumu iegūšanu regulējošo noteikumu pārkāpumu un pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi.

Attiecībā uz EFSA2017. gada 9. augusta lēmumu nolemt nepagarināt prasītājas darba līgumu, šīs sūdzības pirmais pamats ir balstīts uz 2012. gada 8. decembra lēmuma neievērošanu. Otrais pamats ir balstīts uz apgalvojumu, ka neesot ievērots pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kā arī esot pārkāptas 2017. gada 7. marta vadlīnijas. Trešais pamats ir balstīts uz apgalvojumu, ka esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā un pilnvaru nepareiza izmantošana, kā arī esot sagrozīti lietas materiāli un neesot ievēroti pierādījumu iegūšanu regulējošie noteikumi.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 30. aprīlī iesniedza Landgericht Düsseldorf (Vācija) – JG, ko likumīgi pāstāv MI un LH, u.c./OP kā Azurair GmbH likvidatore

(Lieta C-188/20)

(2020/C 271/31)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāji: JG, LH, MI un NJ, kurus likumīgi pārstāv MI un LH

Atbildētāja: OP kā Azurair GmbH likvidatore

Piedaloties: alltours flugreisen gmbh

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai pasažiera rīcībā ir “apstiprināta rezervācija” Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1), 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja no ceļojuma rīkotāja, ar kuru tam ir līgumattiecības, tas ir saņēmis “citu pierādījumu” Regulas Nr. 261/2004 2. panta g) punkta izpratnē, ar kuru tam tiek solīts pārvadājums konkrētā, ar izlidošanas un ielidošanas vietu, izlidošanas un ielidošanas laiku un lidojuma numuru individualizētā lidojumā, ja ceļojuma rīkotājs nav rezervējis vietu uz šo lidojumu pie attiecīgā gaisa pārvadātāja un nav saņēmis tā apstiprinājumu?

2)

Vai gaisa pārvadātāju attiecībā pret pasažieri var uzskatīt par apkalpojošo gaisa pārvadātāju Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris) 2. panta b) punkta izpratnē, ja šim pasažierim ir līgumattiecības ar ceļojuma rīkotāju, kas tam ir apsolījis pārvadājumu konkrētā, ar izlidošanas un ielidošanas vietu, izlidošanas un ielidošanas laiku un lidojuma numuru individualizētā lidojumā, bet ceļojuma rīkotājs nav rezervējis sēdvietu šim pasažierim un tādējādi nav nodibinājis līgumattiecības ar gaisa pārvadātāju attiecībā uz šo lidojumu?

3)

Vai, lai varētu saņemt kompensāciju par atcelšanu vai ilgu ielidošanas kavēšanos, “paredzētais ielidošanas laiks” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris) 2. panta h) punkta, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta otrās daļas un 2. punkta izpratnē var izrietēt no “cita pierādījuma”, ko ceļojuma rīkotājs ir izsniedzis pasažierim, vai arī šim nolūkam ir jāņem vērā biļete saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 2. panta f) punktu?

4)

Vai lidojums ir uzskatāms par atceltu [Eiropas] Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 2. panta l) punkta un 5. panta 1. punkta izpratnē, ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs kompleksa ceļojuma ietvaros rezervētu lidojumu pārceļ par vismaz divām stundām un desmit minūtēm agrāk tajā pašā dienā?

5)	Vai apkalpojošais gaisa pārvadātājs var samazināt Regulas (EK) Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā paredzētās kompensācijas atbilstoši šīs regulas 7. panta 2. punktam, ja lidojuma pārcelšanas uz agrāku laiku laikposms variē šajā tiesību normā minēto laikposmu robežās?

6)	Vai pirms ceļojuma sākuma sniegts paziņojums par lidojuma pārcelšanu agrāk ir maršruta maiņas piedāvājums Regulas (EK) Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē?

7)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris) 14. panta 2. punktā ir noteikts apkalpojošā gaisa pārvadātāja pienākums paziņot pasažierim precīzu tā uzņēmuma nosaukumu un adresi, kurā tas var pieprasīt atbilstoši attālumam noteikto summu, kā arī informēt par dokumentiem, kuri attiecīgā gadījumā ir jāpievieno tā pieprasījumam?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 6. maijā iesniedza Landgericht Düsseldorf (Vācija) – Eurowings GmbH/Flightright GmbH

(Lieta C-196/20)

(2020/C 271/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eurowings GmbH

Atbildētāja: Flightright GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai pasažiera rīcībā ir “apstiprināta rezervācija” Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1), 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē, ja no ceļojuma rīkotāja, ar kuru tam ir līgumattiecības, tas ir saņēmis “citu pierādījumu” Regulas (EK) Nr. 261/2004 2. panta g) punkta izpratnē, ar kuru tam tiek solīts pārvadājums konkrētā, ar izlidošanas un ielidošanas vietu, izlidošanas un ielidošanas laiku un lidojuma numuru individualizētā lidojumā, ja ceļojuma rīkotājs nav rezervējis vietu uz šo lidojumu pie attiecīgā gaisa pārvadātāja un nav saņēmis tā apstiprinājumu?

2)

Vai gaisa pārvadātāju attiecībā pret pasažieri var uzskatīt par apkalpojošo gaisa pārvadātāju Regulas (EK) Nr. 261/2004 2. panta b) punkta izpratnē, ja šim pasažierim ir līgumattiecības ar ceļojuma rīkotāju, kas tam ir apsolījis pārvadājumu konkrētā, ar izlidošanas un ielidošanas vietu, izlidošanas un ielidošanas laiku un lidojuma numuru individualizētā lidojumā, bet ceļojuma rīkotājs nav rezervējis sēdvietu šim pasažierim un tādējādi nav nodibinājis līgumattiecības ar gaisa pārvadātāju attiecībā uz šo lidojumu?

3)

Vai, lai varētu saņemt kompensāciju par atcelšanu vai ilgu ielidošanas kavēšanos, “paredzētais ielidošanas laiks” Regulas (EK) Nr. 261/2004 2. panta h) punkta, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta, 7. panta 1. punkta otrās daļas un 2. punkta izpratnē var izrietēt no “cita pierādījuma”, ko ceļojuma rīkotājs ir izsniedzis pasažierim, vai arī šim nolūkam ir jāņem vērā biļete saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 261/2004 2. panta f) punktu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 13. maijā iesniedza Landgericht Hamburg (Vācija) – Bayer Intellectual Property GmbH/kohlpharma GmbH

(Lieta C-204/20)

(2020/C 271/33)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bayer Intellectual Property GmbH

Atbildētāja: kohlpharma GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai Direktīvas 2001/83/EK (1) 47.a pants ir jāinterpretē tādējādi, ka paralēli importētu izstrādājumu gadījumā par līdzvērtīgām saskaņā ar Direktīvas 2001/83/EK 54. panta o) punktu var uzskatīt darbības, noņemot un no jauna piestiprinot drošuma pazīmes, kuras vai nu pārmarķējot (“relabeling”) (izmantojot pašlīmējošās etiķetes uz oriģinālā sekundārā iesaiņojuma) vai pārsaiņojot (“reboxing”) (izgatavojot jaunu zāļu sekundāro iesaiņojumu) veic paralēlais importētājs, ja abas darbības visādā ziņā atbilst visām Direktīvas 2011/62/ES (2) [..] un Deleģētās regulas (ES) 2016/161 (3) [..] prasībām un ir līdzvērtīgi efektīvas, ļaujot pārbaudīt zāļu autentiskumu un identitāti un sniedzot pierādījumus par neskartību?

2.

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai, ņemot vērā jaunos tiesiskos regulējumus aizsardzībai pret viltošanu, preču zīmes īpašnieks var iebilst pret paralēlā importētāja veiktu preces pārsaiņošanu jaunā ārējā iesaiņojumā (“reboxing”), ja paralēlais importētājs tādu iepakojumu, kurā preci var tirgot ievešanas dalībvalstī, var iegūt arī, piestiprinot oriģinālajam sekundārajam iesaiņojumam jaunas pašlīmējošās etiķetes (“relabeling”)?

3.

Ja atbilde uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai situācijā, kad iepriekš minētajai apritei paredzētās pārmarķēšanas gadījumā ir redzams, ka oriģinālā piegādātāja drošuma pazīme ir bojāta, negatīva ietekme nerodas, kamēr ir nodrošināts, ka par šo situāciju ir atbildīgs paralēlais importētājs un viņš oriģinālajam sekundārajam iesaiņojumam ir piestiprinājis jaunu drošuma pazīmi? Vai šajā ziņā kaut ko maina tas, vai iesaiņojuma atvēršanas pēdas kļūst redzamas vien brīdī, kad tiek atvērts zāļu sekundārais iesaiņojums?

4.

Ja atbilde uz otro un/vai trešo jautājumu ir apstiprinoša, vai objektīvā nepieciešamība pēc sekundārā iepakojuma, veicot preces pārsaiņošanu jaunā ārējā iesaiņojumā (“reboxing”), pārsaiņošanai piemērojamo piecu nosacījumu nozīmē, kas skar ar preču zīmi piešķirto preču zīmes īpašnieka tiesību izsmelšanu (skat. [..] spriedumus, 1996. gada 11. jūlijs, Bristol-Myers Squibb u.c., C-427/93, C-429/93 un C-436/93, EU:C:1996:282, 79. punkts, kā arī 2007. gada 26. aprīlis, Boehringer Ingelheim u.c., C-348/04, EU:C:2007:249, 21. punkts), ir jāapstiprina arī tad, ja valsts iestādes savās aktuālajās pamatnostādnēs Viltoto zāļu direktīvas prasību īstenošanai vai citos atbilstošos administratīvos paziņojumos dara zināmu, ka atvērtu iesaiņojumu atkārtota aizzīmogošana parasti netiekot pieļauta vai katrā ziņā tiekot pieļauta tikai izņēmuma gadījumā un ar stingriem nosacījumiem?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/62/ES (2011. gada 8. jūnijs), ar ko Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm, groza attiecībā uz to, kā novērst viltotu zāļu nokļūšanu legālas piegādes ķēdē (OV 2011, L 174, 74. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/161 (2015. gada 2. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/83/EK, noteicot detalizētus noteikumus par drošuma pazīmēm uz cilvēkiem paredzētu zāļu iesaiņojuma (OV 2016, L 32, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 2. jūnijā iesniedza Niedersächsisches Finanzgericht (Vācija) – I GmbH/Finanzamt H

(Lieta C-228/20)

(2020/C 271/34)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Niedersächsisches Finanzgericht

Pamatlietas puses

Pieteicēja: I GmbH

Atbildētāja: Finanzamt H

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Umsatzsteuergesetz (UStG) 4. panta 14. punkta b) apakšpunkts ir saderīgs ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 132. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ciktāl slimnīcas, kas nav publisko tiesību subjekts, atbrīvojums no nodokļa ir piesaistīts Sozialgesetzbuch (SGB) V grāmatas 108. pantā paredzētajam slimnīcas apstiprinājumam?

2)	Ja atbilde uz 1. jautājumu ir noliedzoša: ar kādiem nosacījumiem slimnīcas aprūpe, ko nodrošina slimnīca, kas ir privāto tiesību subjekts, “sociālo apstākļu [ziņā] līdzinās” slimnīcas aprūpei, ko nodrošina publisko tiesību subjekts, Direktīvas 2006/112 132. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 29. maijā iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – P/“K” EOOD

(Lieta C-229/20)

(2020/C 271/35)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītājs: P

Atbildētāja: “K” EOOD

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2008/48/EK (1) 3. panta g) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka papildu pakalpojumu izmaksas, par kurām puses ir vienojušās saistībā ar patēriņa kredītlīgumu, kā, piemēram, maksa par iespēju atlikt un samazināt maksājumu, ir uzskatāmas par daļu no kredīta gada procentu likmes?

2)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta g) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā starp komersantu un patērētāju kā kredītņēmēju nepareizi minēta gada procentu likme ir jāuzskata par kredītlīgumā nenorādītu gada procenta likmi un valsts tiesai ir jāpiemēro juridiskās sekas, kas paredzētas valsts tiesību aktos par gada procentu likmes nenorādīšanu patēriņa kredītlīgumā?

3)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 22. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesību aktos paredzētā sankcija, saskaņā ar kuru patēriņa kredītlīgums tiek atzīts par spēkā neesošu, kā rezultātā ir jāatmaksā vienīgi piešķirtā kredīta pamatsumma, ir samērīga tad, ja patēriņa kredītlīgumā nav precīzi minēta gada procentu likme?

4)

Vai Direktīvas 93/13/EEK (2) 4. panta 1. un 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka maksājumi par papildu pakalpojumu paketi, kas paredzēti patēriņa kredītlīgumam pievienotā atsevišķi no pamatlīguma noslēgtā papildu līgumā, ir uzskatāmi par daļu no līguma galvenā priekšmeta, un tādējādi tie nevar tikt pakļauti negodīguma novērtējumam?

5)

Neatkarīgi no tā, kāda ir atbilde uz trešo jautājumu – vai Direktīvas 93/13/EEK 3. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar Direktīvas pielikuma 1. punkta o) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka noteikums patēriņa kredītlīgumam pievienotā līgumā par papildu pakalpojumiem ir negodīgs, ja patērētājam tajā tiek nodrošināta nekonkretizēta iespēja atlikt un pārplānot savus maksājumus, par ko viņam jāmaksā atlīdzība arī tad, ja viņš šo iespēju neizmanto?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 4. jūnijā iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Emilia Romagna (Itālija) – PG/Ministero della Giustizia, CSM – Consiglio Superiore della Magistratura, Presidenza del Consiglio dei Ministri

(Lieta C-236/20)

(2020/C 271/36)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Emilia Romagna

Pamatlietas puses

Prasītāja: PG

Atbildētāji: Ministero della Giustizia, CSM – Consiglio Superiore della Magistratura, Presidenza del Consiglio dei Ministri

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 20., 21., 31., 33. un 34. panti, Direktīvas Nr. 1999/70/EK (1) par [..] darbu uz noteiktu laiku (2. un 4. klauzula), Nr. 1997/81/EK (2) par [..] nepilna darba laika darbu (4. klauzula), Nr. 2003/88/EK par konkrētiem darba laika organizēšanas aspektiem (7. pants), Nr. 2000/78/EK (3) (1. pants, 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts) jautājumā ar vienlīdzīgu attieksmi pret nodarbinātību un profesiju, nepieļauj tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kāds ir Itālijas likums 374/91 un [vēlākie grozījumi] un dekrētlikums 92/2016, kā tas konstanti tiek interpretēts judikatūrā, atbilstoši kurai miertieneši, kas ir goda tiesneši, papildus tam, ka tie nav pielīdzināmi amatā patstāvīgi iecelto tiesnešu ekonomiskajam, labklājības un sociālās drošības režīmam, ir pilnībā izslēgti no jebkāda veida labklājības un sociālās drošības aizsardzības, kas tiek garantēta valsts darbiniekam.

2)

Vai Kopienas principi tiesu varas autonomijas un neatkarības jomā un it īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants nepieļauj tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kāds ir spēkā Itālijā un atbilstoši kuram miertiesneši, kas ir goda tiesneši, papildus tam, ka tie nav pielīdzināmi amatā pastāvīgi iecelto tiesnešu ekonomiskajam, labklājības un sociālās drošības režīmam, ir pilnībā izslēgti no jebkāda veida labklājības un sociālās drošības aizsardzības, kas tiek garantēta valsts darbiniekam.

3)

Vai UNICE, CEEP un EAK 1999. gada 18. martā noslēgtā pamatnolīguma par darbu uz noteiktu laiku, kas ir pievienots pielikumā Direktīvai 1999/70/EK, 5. klauzula nepieļauj tāda valsts tiesiskā regulējuma piemērošanu, kāds ir spēkā Itālijā un saskaņā ar kuru miertiesnešu iecelšanu par goda tiesnešiem uz noteiktu laiku, kas sākotnēji bija 8 gadi (četri plus četri), var sistemātiski pagarināt vēl par 4 gadiem, alternatīvi to pārvēršanai attiecībās uz nenoteiktu laiku neparedzot nekādas efektīvas un preventīvas sankcijas.

---

(1)  Padomes Direktīva 1999/70/EK (1999. gada 28. jūnijs) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku (OV 1999, L 175, 43. lpp.).

(2)  Padomes Direktīva 97/81/EK (1997. gada 15. decembris) par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par nepilna darba laika darbu – Pielikums: Pamatnolīgums par nepilna darba laika darbu (OV 1998, L 14, 9. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV 2000, L 303, 16. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 5. jūnijā iesniedza Polymeles Protodikeio Athinon (Grieķija) – DP, SG/Trapeza Peiraios AE

(Lieta C-243/20)

(2020/C 271/37)

Tiesvedības valoda – grieķu

Iesniedzējtiesa

Polymeles Protodikeio Athinon

Pamatlietas puses

Prasītāji: DP un SG

Atbildētāja: Trapeza Peiraios AE

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 93/13/EEK (1) 8. pants, kas paredz iespēju dalībvalstīm pieņemt visstingrākos noteikumus, lai nodrošinātu visaugstāko patērētāja aizsardzības līmeni, ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalsts var savās valsts tiesībās netransponēt Direktīvas 93/13/EEK 1. panta 2. punktu un atļaut pārbaudīt tiesā noteikumus, kuros ir atspoguļotas imperatīvo vai dispozitīvo tiesību normas?

2)

Vai var uzskatīt, ka Direktīvas 93/13/EEK 1. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa [tulk. piez.: Direktīvas 93/13 latviešu valodas redakcijā otrās daļas nav], lai gan nav konkrēti transponētas Grieķijas tiesībās, ir pieņemtas netieši, atbilstoši minētās direktīvas 3. panta 1. punkta un 4. panta 1. punkta saturam, kā tas ir transponēts Likuma Nr. 225[1]/1994 [2.] panta [6.] punktā?

3)

Vai negodīgo noteikumu un to darbības jomas jēdzienos, kas definēti Direktīvas 93/13/EEK 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā, ietilpst izņēmums, kas ir paredzēts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā [tulk. piez.: Direktīvas 93/13 latviešu valodas redakcijā otrās daļas nav]?

4)

Vai starp patērētāju un kredītiestādi noslēgta kredītlīguma noteikums, kas atspoguļo kādas dispozitīvas dalībvalsts tiesību normas saturu, var tikt iekļauts līguma vispārīgo nosacījumu negodīguma pārbaudē atbilstoši Direktīvas 93/13/EEK normām, ja par šo noteikumu nav notikusi atsevišķa apspriešanās?

---

(1)  Padomes Direktīva 93/13/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV 1993, L 95, 29. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 10. jūnijā iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – Toplofikatsia Sofia EAD

(Lieta C-256/20)

(2020/C 271/38)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja:“Toplofikatsia Sofia” EAD

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (1) (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkts, skatot to kopā ar principu, ka valsts tiesai ir jānodrošina procesuālās tiesības efektīvai no Savienības tiesību normām izrietošo tiesību aizsardzībai, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, noskaidrojot parādnieka pastāvīgo dzīvesvietu, saskaņā ar valsts tiesībās paredzēto kārtību vienpusējam formālam tiesvedības procesam bez pierādījumu iegūšanas, kā tas ir maksājuma rīkojuma procedūras gadījumā, ir pienākums jebkādas pamatotas aizdomas par to, ka parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības valstī, interpretēt kā juridiskā pamatojuma neesamību maksājuma rīkojuma izdošanai vai attiecīgi – kā pamatojumu tam, ka maksājuma rīkojumam nav res judicata spēka?

2)

Vai Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkts, skatot to kopā ar principu, ka valsts tiesai ir jānodrošina procesuālās tiesības efektīvai no Savienības tiesību normām izrietošo tiesību aizsardzībai, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pēc tam, kad attiecībā uz konkrēto parādnieku ir izdots maksājuma rīkojums, valsts tiesa konstatē, ka šī parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta visticamāk nav valstī, kurā atrodas tiesa, un pastāvot nosacījumam, ka saskaņā ar valsts tiesību normām šis fakts liedz izdot maksājuma rīkojumu attiecībā uz šo parādnieku, tai ir pienākums pēc savas ierosmes atcelt izdoto maksājuma rīkojumu, lai gan likumā tas skaidri nav noteikts?

3)

Gadījumā, ja atbilde uz [otro] jautājumu ir noliedzoša, vai tajā minētie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai tie uzliek pienākumu atcelt izdoto maksājuma rīkojumu, ja tā, veicot pārbaudi, ir skaidri konstatējusi, ka parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta nav tās tiesas valstī, kurā ir celta prasība?

---

(1)  OV 2012, L 351, 1. lpp.

Apelācija sūdzība, ko 2020. gada 11. jūnijā Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2020. gada 2. aprīļa spriedumu lietā T-383/17 Hansol Paper/Komisija

(Lieta C-260/20 P)

(2020/C 271/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: J.-F. Brakeland un A. Demeneix)

Pārējās lietas dalībnieces: Hansol Paper Co. Ltd, European Thermal Paper Association (ETPA)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu, noraidīt pirmajā instancē celto prasību un piespriest Hansol Paper Co. Ltd atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

vai, pakārtoti,

—	nodot lietu atpakaļ Vispārējā tiesā jaunai izskatīšanai un atlikt lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa ir atcēlusi Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2017/763 (2017. gada 2. maijs), ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts konkrēta Korejas Republikas izcelsmes vieglā termopapīra importam (1), ciktāl tā attiecas uz Hansol Paper Co. Ltd.

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai Komisija izvirza trīs apelācijas sūdzības pamatus.

Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa esot:

—	sagrozījusi pierādījumus un nepareizi interpretējusi tiesisko regulējumu, kas piemērojams datiem, uz kuriem Komisijai ir tiesīga balstīties, lai noteiktu eksporta cenu saskaņā ar pamatregulas (2) 2. panta 9. punktu;

—	nepareizi interpretējusi pamatregulas 2. panta 1. un 3. punktu saistībā ar normālās vērtības noteikšanu gadījumā, ja nav pārdevumu pašmāju tirgū, un

—	nepareizi interpretējusi pamatregulas 3. pantu, nosakot samazinājuma starpību gadījumā, ja eksports uz Savienību tiek veikts, izmantojot saistītos uzņēmumus.

---

(1)  OV 2017, L 114, 3. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016, L 176, 21. lpp.).

Prasība, kas celta 2020. gada 24. jūnijā – Eiropas Komisija/Spānijas Karaliste

(Lieta C-278/20)

(2020/C 271/40)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: I. Martínez del Peral, J. Baquero Cruz, P.J.O. Van Nuffel)

Atbildētāja: Spānijas Karaliste

Prasījumi

—

atzīt, ka, pieņemot un atstājot spēkā Likuma 40/2015 32. panta 3.–6. punktu un 34. panta 1. punkta otro daļu un Likuma 39/2015 67. panta 1. punkta trešo daļu, Spānijas Karaliste nav izpildījusi pienākumus, kas tai izriet no efektivitātes un līdzvērtības principiem, kuri ierobežo dalībvalstu autonomiju tad, kad tās nosaka materiāltiesiskos un formas nosacījumus savai atbildībai par kaitējumu, kas privātpersonām nodarīts Savienības tiesību pārkāpuma rezultātā;

—	piespriest Spānijas Karalistei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība par valsts pienākumu neizpildi, kas iesniegta saskaņā ar LESD 258. pantu, attiecas uz Ley 40/2015, de 1 de octubre de 2015, de Régimen Jurídico del Sector Público [2015. gada 1. oktobra Likums 40/2015 par publiskā sektora tiesisko regulējumu] 32. panta 3.–6. punktu un 34. panta 1. punkta otro daļu un Ley 39/2015, de 1 de octubre de 2015, del Procedimiento Administrativo Común de las Administraciones Públicas [2015. gada 1. oktobra Likums 39/2015 par publiskās pārvaldes iestāžu vienoto administratīvo procesu] 67. panta 1. punkta trešo daļu.

Ar apstrīdētajām tiesību normām tiesiskais regulējums par likumdevējas valsts atbildību par Savienības tiesību pārkāpumu tika pielāgots regulējumam par likumdevēja darbību rezultātā izdarīto Spānijas Konstitūcijas pārkāpumu, papildinot šo regulējumu ar vairākiem materiāltiesiskiem nosacījumiem.

Abu šo regulējumu un no tiem izrietošo procesuālo prasību pielīdzināšanas rezultāts ir tāds, ka panākt Spānijas likumdevēja izdarīto Savienības tiesību pārkāpumu rezultātā pienākošos atlīdzinājumu ir kļuvis neiespējami vai pārmērīgi grūti; tas savukārt ir pretrunā efektivitātes principam.

Turklāt Savienības tiesību pārkāpuma gadījumā paredzētie papildu materiāltiesiskie nosacījumi ir pretrunā līdzvērtības principam, jo atlīdzinājums par kaitējumu, kas radies, Spānijas likumdevējam pārkāpjot šīs tiesības, ir pakārtots nosacījumiem, kas ir mazāk labvēlīgi nekā nosacījumi, kas ir piemērojami gadījumā, ja kaitējums ir nodarīts Spānijas Konstitūcijas pārkāpuma rezultātā.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums – MU/Parlaments

(Lieta T-40/16) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - LESD 263. pants - Iekšējie noteikumi par praksi un mācību apmeklējumiem Parlamenta Ģenerālsekretariātā - Stažieris ar īpašām vajadzībām - Invaliditātes papildu pabalsts - Atteikums - Nosacījumi, ar kādiem stažieriem ar īpašām vajadzībām piešķir paredzēto papildu summu - Tiesību kļūda)

(2020/C 271/41)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: MU (pārstāvis: A. Bruno, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: J. Van Pottelberge, J. Steele un E. Paladini)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Parlamenta 2015. gada 11. decembra lēmumu, ar kuru ir atteikts samaksāt Iekšējo noteikumu par praksi un mācību apmeklējumiem Parlamenta Ģenerālsekretariātā 24. panta 9. punktā stažieriem ar īpašām vajadzībām paredzēto papildu summu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Parlamenta 2015. gada 11. decembra lēmumu, ar kuru MU ir atteikts samaksāt Iekšējo noteikumu par praksi un mācību apmeklējumiem Parlamenta Ģenerālsekretariātā 24. panta 9. punktā stažieriem ar īpašām vajadzībām paredzēto papildu summu.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Parlaments atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 312, 16.9.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums – XH/Komisija

(Lieta T-511/18) (1)

(Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2017. gada amatā paaugstināšana - Lēmums par nepaaugstināšanu amatā - Prasības pieteikuma pamata skaidrība un precizitāte - Savstarpējas atbilstības noteikums - Galīgo aktu apstrīdēšana - Pieņemamība - Civildienesta noteikumu 45. pants - Pārbaudes laika starpziņojums - Pārbaudes laika nobeiguma ziņojums - Novērtējuma ziņojums - Salīdzinošā nopelnu izvērtējumā vērā ņemtie elementi - Procedūras likumība - Atbildība - Morālais kaitējums)

(2020/C 271/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: XH (pārstāvis: E. Auleytner, avocate)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Radu Bouyon un L. Vernier)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2017. gada 13. novembra apkārtrakstā Administratīvā informācija Nr. 25-2017 publicēto lēmumu neiekļaut prasītājas uzvārdu to ierēdņu sarakstā, kas ir paaugstināti amatā 2017. gada amatā paaugstināšanas procedūrā, un atcelt 2018. gada 7. jūnija Lēmumu R/96/18, ar ko noraidīta prasītājas 2018. gada 10. februāra sūdzība, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kas esot radīts ar šiem lēmumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt lēmumu par XH nepaaugstināšanu AD 6 pakāpē 2017. gada amatā paaugstināšanas procedūrā, kas izriet no 2017. gada 13. novembra apkārtrakstā Administratīvā informācija Nr. 25-2017 publicētā to ierēdņu saraksta, kuri ir paaugstināti amatā.

2)	Eiropas Komisija izmaksā XH summu 2 000 EUR apmērā kā atlīdzību par viņai nodarīto morālo kaitējumu.

3)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

4)	Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 131, 8.4.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums – Siberia Oriental/CPVO (“Siberia”)

(Lieta T-737/18) (1)

(Augu šķirnes - Pieteikums par Kopienas augu šķirņu aizsardzības attiecībā uz augu šķirni “Siberia”, kura pieder Lilium L. sugai, beigu datuma grozīšanu - Apelācija CPVO Apelācijas padomē - Nepieņemamība - Pienākums norādīt pamatojumu - Regulas (EK) Nr. 2100/94 75. pants - Efektīva tiesību aizsardzība tiesā - Regulas Nr. 2100/94 67. panta 1. punkts un 87. pants - Acīmredzamu kļūdu labošana - Regulas (EK) Nr. 874/2009 53. panta 4. punkts)

(2020/C 271/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Siberia Oriental BV (’t Zand, Nīderlande) (pārstāvis: T. Overdijk, advokāts)

Atbildētājs: Kopienas Augu šķirņu birojs (pārstāvji: M. Ekvad, F. Mattina un O. Lamberti)

Priekšmets

Prasība par CPVO Apelācijas padomes 2018. gada 15. oktobra lēmumu lietā A 009/2017 attiecībā uz pieteikumu par Kopienas augu šķirņu aizsardzības attiecībā uz augu šķirni “Siberia”, kura pieder Lilium L. sugai, beigu datuma grozīšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Siberia Oriental BV sedz savus, kā arī atlīdzina Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 54, 11.2.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums – Pavel/EUIPO – bugatti (“B”)

(Lieta T-114/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “B” - Agrāka starptautiska grafiska preču zīme “b” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Regulas 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkts - Pilnvaru nepareiza izmantošana - Daļēja atcelšana)

(2020/C 271/44)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dan-Gabriel Pavel (Oradea, Rumānija) (pārstāvis: E.-D. Nedelcu, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Capostagno)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: bugatti GmbH (Herford, Vācija) (pārstāvis: U. Ulrich, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 14. decembra lēmumu apvienotajās lietās R 49/2018-1 un R 85/2018-1 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp bugatti un D.-G. Pavel.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 14. decembra lēmumu apvienotajās lietās R 49/2018-1 un R 85/2018-1, ciktāl tas attiecas uz precēm “āda un ādas imitācijas; dzīvnieku ādas”, kas ietilpst 18. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks pats sedz savus tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums – Klymenko/Padome

(Lieta T-295/19) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Ukrainā - Līdzekļu iesaldēšana - To personu, vienību un struktūru saraksts, kurām piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja vārda saglabāšana sarakstā - Padomes pienākums pārbaudīt, ka trešās valsts iestādes lēmums ir ticis pieņemts, ievērojot tiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2020/C 271/45)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Oleksandr Viktorovych Klymenko (Maskava, Krievija) (pārstāvis: M. Phelippeau, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Vitro un P. Mahnič)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/354 (2019. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2019, L 64, 7. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/352 (2019. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā (OV 2019, L 64, 1. lpp.), ciktāl ar šiem aktiem prasītāja vārds ir saglabāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/354 (2019. gada 4. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/119/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/352 (2019. gada 4. marts), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 208/2014 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Ukrainā, ciktāl Oleksandr Viktorovych Klymenko vārds ir atstāts to personu, vienību un struktūru sarakstā, kurām tiek piemēroti šie ierobežojošie pasākumi.

2)	Eiropas Savienības Padome atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 213, 24.6.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums – Nitto Pharmaceutical Industries/EUIPO – Chiesi Farmaceutici (“NOSTER”)

(Lieta T-550/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “NOSTER” - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “FOSTER” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2020/C 271/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Nitto Pharmaceutical Industries Ltd (Kioto, Japāna) (pārstāvis: P. Voutilainen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: L. Rampini)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Chiesi Farmaceutici SpA (Parma, Itālija) (pārstāvji: C. de Callataÿ un T. de Haan, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 13. maija lēmumu lietā R 2279/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Chiesi Farmaceutici un Nitto Pharmaceutical Industries.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Nitto Pharmaceutical Industries Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Chiesi Farmaceutici SpA tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 337, 7.10.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 25. jūnija spriedums – Brands Up/EUIPO (“Credit24”)

(Lieta T-651/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Credit24” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

(2020/C 271/47)

Tiesvedības valoda – somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Brands Up OÜ (Tallina, Igaunija) (pārstāvis: M. Welin, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 16. jūlija lēmumu lietā R 465/2019-2 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “Credit24” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Brands UP OÜ atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 399, 25.11.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. jūnija rīkojums – Walker u.c./Parlaments un Padome

(Lieta T-383/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa - Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības - Regula (ES) Nr. 2019/592, ar kuru groza Regulu (ES) 2018/1806 - Atbrīvojums no pienākuma saņemt īstermiņa vīzas uz savstarpības pamata - Savienības pilsonības apgalvota zaudēšana - Individuāla skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2020/C 271/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Hilary Elizabeth Walker (Cadix, Spānija), Jennifer Ann Cording (Valdagno, Itālija), Douglas Edward Watson (Beaumont, Francija), Christopher David Randolph (Ballinlassa Belcarra Castlebar, Īrija), Michael Charles Strawson (Serralongue, Francija) (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments (pārstāvji: D. Warin un R. van de Westelaken) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: S. Cholakova un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/592 (2019. gada 10. aprīlis), ar kuru attiecībā uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības groza Regulu (ES) 2018/1806, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru valstspiederīgajiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru valstspiederīgajiem minētā prasība neattiecas (OV 2019, L 103 I, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Par Spānijas Karalistes un Eiropas Komisijas pieteikumiem par iestāšanos lietā vairs nav jālemj.

3)

Hilary Elizabeth Walker, Jennifer Ann Cording, Douglas Edward Watson, Christopher David Randolph un Michael Charles Strawson sedz paši savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības un Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar pagaidu noregulējuma tiesvedību Vispārējā tiesā, izņemot izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

4)	H. E. Walker, J. A. Cording, D. E. Watson, C. D. Randolph un M. C. Strawson, Parlaments, Padome, Spānijas Karaliste, kā arī Komisija katrs sedz pats savus tiesāšanās izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

---

(1)  OV C 270, 12.8.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 16. jūnija rīkojums – Luz Saúde/EUIPO – Clínica La Luz (“HOSPITAL DA LUZ LEARNING HEALTH”)

(Lieta T-558/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “HOSPITAL DA LUZ LEARNING HEALTH” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts grafiska preču zīme “clínica LALUZ” - Relatīvs atteikuma pamats - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība)

(2020/C 271/49)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Luz Saúde, SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvis – G. Moreira Rato, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis – J. Ivanauskas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Clínica La Luz, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis – I. Temiño Ceniceros, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 1. jūlija lēmumu lietā R 2239/2018-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp Clínica La Luz un Luz Saúde.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Luz Saúde, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 319, 23.9.2019.

Prasība, kas celta 2020. gada 4. jūnijā – HS/Komisija

(Lieta T-848/19)

(2020/C 271/50)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: HS (pārstāves: L. Levi un A. Champetier, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2019. gada 12. marta lēmumu par prasītāja atlaišanu pārbaudes laika beigās,

—	ciktāl nepieciešams, atcelt 2019. gada 10. oktobra lēmumu par prasītāja sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu, kas pēc ex aequo et bono principa aplēsts 15 000 EUR apmērā,

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza šādus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots nediskriminācijas invaliditātes dēļ princips, nav izpildīts pienākums nodrošināt saprātīgus pielāgojumus, ir pārkāpts Hartas 21. pants, ANO Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām un Civildienesta noteikumu 1. panta d) punkts un nav izpildīts rūpības pienākums.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts Civildienesta noteikumu 34. pants, jo pārbaudes laikā neesot tikuši nodrošināti pienācīgi apstākļi, neesot tikuši sniegti pietiekami norādījumi, neesot tikuši izvirzīti konkrēti mērķi, neesot ievērotas tiesības tikt uzklausītam un esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

3.	Attiecībā uz pieprasījumu par atlīdzību prasītājs norāda uz atbildētājas vainojamību, radīto kaitējumu un saikni starp vainojamību un šo kaitējumu.

Prasība, kas celta 2020. gada 29. maijā – Sogia Ellas/Komisija

(Lieta T-347/20)

(2020/C 271/51)

Tiesvedības valoda – grieķu.

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sogia Ellas AE (Atēnas, Grieķija) (pārstāvji: P. Bernitsas, M. Androulakaki, A. Patsalia un E. Kalogiannis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasību par pieņemamu;

—	atcelt lēmumu pilnībā vai, pakārtoti, daļā, kas attiecas uz prasītāju (1);

—	pakārtoti – atcelt lēmuma 2. pantu daļā, kurā ir uzdots kopumā atgūt apstrīdētā atbalsta summas, vai, pakārtoti, daļā, kas attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Motīvi un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja ir izvirzījusi piecus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir balstīts uz to, ka Komisija esot pieļāvusi kļūdu interpretācijā un neesot norādījusi pamatojumu, konstatēdama valsts atbalstu: neesot izpildīti kritēriji attiecībā uz ekonomiskajām priekšrocībām, selektivitāti un konkurences izkropļošanu.

2.	Otrais pamats ir balstīts uz faktu, ka apstrīdētie pasākumi esot uzskatāmi par atbalstu, kas atbilst LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam.

3.	Trešais pamats ir balstīts uz to, ka esot pārkāpts labas pārvaldības, tiesību tikt uzklausītam un pienākuma norādīt lēmuma pamatojumu princips, kā arī esot pārkāpts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants.

4.	Ceturtais pamats ir balstīts uz to, ka esot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 659/1999 (2) 14. panta 1. punkts un Regulas (ES) 2015/1589 (3) 16. panta 1. punkts, kā arī uz to, ka lēmums esot ticis pieņemts, pieļaujot tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principu pārkāpumu.

5.	Piektais pamats ir balstīts uz faktu, ka lēmums esot ticis pieņemts, pārkāpjot samērīguma principu.

---

(1)  Komisijas Lēmums (ES) 2020/394 (2019. gada 7. oktobris) par pasākumiem SA.39119 (2016/C) (ex 2015/NN) (ex 2014/CP), ko Grieķijas Republika ir īstenojusi procentu subsīdiju un garantiju veidā saistībā ar 2007. gada ugunsgrēkiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2019) 7094) (OV 2020, L 76, 4. lpp.).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs) par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

Prasība, kas celta 2020. gada 9. jūnijā – Wagenknecht/Komisija

(Lieta T-350/20)

(2020/C 271/52)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Lukáš Wagenknecht (Pardubice, Čehijas Republika) (pārstāve: A. Dolejská, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt, ka Eiropas Komisija nav atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 325. panta 1. punktam un 319. panta 3. punktam un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 (1) 61. panta 1. punktam noteikusi saistošu un preventīvu pasākumu ar mērķi novērst vai reaģēt uz Čehijas Republikas premjerministra Andrej Babiš interešu konfliktu, nenosakot saistošu pasākumu: — novēršot to, ka komisāru kolēģijas locekļi, it īpaši tās priekšsēdētājs, satiekas un apspriež ar Čehijas Republikas premjerministru Andrej Babiš jautājumus saistībā ar ES daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam un vispārīgi – ES budžetu; — pārtraucot lauksaimniecības tiešo maksājumu no ES budžeta izmaksu noteiktiem uzņēmumiem, kurus kontrolējoša persona un faktiskais īpašnieks ir Čehijas Republikas premjerministrs Andrej Babiš.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka prasītājs 2020. gada 30. janvāra vēstulē ir nosūtījis Eiropas Komisijai aicinājumu rīkoties saskaņā ar LESD 265. pantu, bet Eiropas Komisija savā atbildē nav izteikusies par prasītāja aicinājuma saturu un sniegusi viņam atbildi par pilnīgi citu tēmu. — Komisija esot no prasītāja saņēmusi aicinājumu rīkoties un, lai gan tā esot uz šo aicinājumu atbildējusi, tā savā atbildē neesot paudusi nekādu nostāju attiecībā uz prasītāja aicinājumu izvairīties no sanāksmēm un diskusijām ar Čehijas premjerministru saistībā ar 2021.–2027. gada DFS un to, ka Komisija nav pārtraukusi lauksaimniecības tiešo maksājumu izmaksu uzņēmumiem, kas pieder pie noteiktām grupām, kuras kontrolējoša persona un faktiskais īpašnieks ir Čehijas Republikas premjerministrs. Tā vietā, lai sniegtu atbildi attiecībā uz lauksaimniecības tiešo maksājumu prettiesisko izmaksu šīm grupām, Komisija esot sniegusi informāciju par to, ka ir pārtraukti strukturālo un investīciju fondu ieguldījumi vienā no šīm grupām, taču tā esot cita tēma, kas neesot bijusi prasītāja aicinājuma rīkoties priekšmets. Par prasītāja aicinājuma otro daļu, kurā bija norādīts, ka Eiropas Komisijas amatpersonām nevajadzētu tikties un apspriest ar 2021.–2027. gada DFS Andrej Babiš, Komisija vispār neesot izteikusies.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisijas rīcības neesamība prasītāju skar tieši, jo: i) neesot nepieciešams nekāds cits starppasākums, lai novērstu to, ka komisāru kolēģijas loceklis, it īpaši tās priekšsēdētājs, satiekas un apspriež ar Čehijas Republikas premjerministru 2021.–2027. gada DFS; un ii) esot skarta prasītāja tiesiskā situācija, jo viņš ir vēlēts Čehijas Republikas Parlamenta Senāta pārstāvis, kuram kā šim nolūkam izveidotas īpašas Senāta komisijas –, kurai Komisija prettiesiski neizsniedzot dokumentus, lai kavētu tās izmeklēšanas uzdevuma izpildi, – loceklim ir uzticēta Čehijas premjerministra apgalvotā interešu konflikta izmeklēšana.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka prasītāja individuālais skārums saistībā ar Eiropas Komisijas atturēšanos rīkoties attiecībā uz Čehijas premjerministra Andrej Babiš interešu konfliktu, izrietot no: i) prasītāja konstitucionālā pienākuma kontrolēt pareizu ES tiesību aktu, tostarp ES budžeta (2021.–2027. gada DFS), pieņemšanu; ii) prasītāja konstitucionālā pienākuma, kas rada tiesības kontrolēt Čehijas premjerministru attiecībā uz tikšanos ar komisāru kolēģijas locekļiem, un tostarp no pienākuma atbildīgi īstenot iepriekš minētās īpašās Senāta komisijas locekļa funkciju; iii) prasītāja ievēlēšanas Čehijas Senātā 2018. gadā un sāncensību ar kandidātiem no Čehijas premjerministra kontrolētās partijas “ANO”; iv) fakta, ka prasītājs 2020. gada februārī ir saņēmis tādus pašus nāves draudus kā Eiropas Parlamenta deputāti no Budžeta kontroles komitejas (CONT), jo abi ir mēģinājuši rīkoties saistībā ar Andrej Babiš interešu konfliktu.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka tiktu pieļauta taisnīguma liegšana, noliedzot ES dalībvalsts valsts parlamenta locekļa locus standi šajā lietā, jo viņam būtu liegts īstenot pat netiešu kontroli ar Eiropas Savienības Tiesas starpniecību attiecībā uz Eiropas Komisiju, kas ir ES iestāžu sistēmas izpildvaras atzars.

5.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi savu pienākumu rīkoties saistībā ar Čehijas premjerministra Andrej Babiš interešu konfliktu saskaņā ar LESD 325. panta 1. punktu un 319. panta 3. punktu apvienojumā ar Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūciju (2), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. panta 1. punktu. Esot bijuši izpildīti visi nosacījumi, lai Komisija rīkotos, proti: i) Andrej Babiš interešu konflikta esamība; ii) Andrej Babiš piedalīšanās ES budžeta īstenošanas sagatavojošajās darbībās; un iii) fakts, ka Andrej Babiš interešu konflikts esot “citād[a] nelikumīg[a] rīcīb[a], kas apdraud Savienības finanšu intereses” LESD 325. panta 1. punkta izpratnē. Komisijai tāpēc esot bijis pienākums rīkoties, tomēr tā nav rīkojusies, jo nav noteikusi preventīvus pasākumus, lai neitralizētu Čehijas premjerministra interešu konfliktu saskaņā ar tās pienākumu, kas ir paredzēts LESD 319. panta 3. punktā un 325. panta 1. punktā, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) 2018/1046 61. panta 1. punkta otrajā teikumā. Tieši pretēji – kopš 2018. gada 2. augusta komisāru kolēģijas locekļi, it īpaši tās priekšsēdētājs, esot turpinājis tikties un apspriest ar Čehijas premjerministru 2021.–2027. gada DFS un Komisija, pārkāpjot interešu konflikta aizliegumu, esot turpinājusi lauksaimniecības tiešo maksājumu izmaksu uzņēmumiem, kas pieder pie noteiktām grupām, kuras kontrolējoša persona un faktiskais īpašnieks ir Andrej Babiš.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (OV 2018, L 193, 1. lpp.).

(2)  “Interešu konflikts un ES budžeta aizsardzība Čehijā”, Eiropas Parlamenta 2018. gada 13. decembra rezolūcija P8_TA (2018) 0530 (2018/2975(RSP))

Prasība, kas celta 2020. gada 7. jūnijā – Kozhuvchanka uvoz-izvoz Kavadarci/EUIPO (“NASHE MAKEDONSKO PILSNER BEER MACEDONIAN PREMIUM BEER”)

(Lieta T-357/20)

(2020/C 271/53)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Drushtvo za proizvodvsto, trgovija I uslugi Kozhuvchanka d.o.o. uvoz-izvoz Kavadarci (Kavadarci, Ziemeļmaķedonijas Republika) (pārstāve: A. Ivanova, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kas ietver vārdisku elementu “NASHE MAKEDONSKO PILSNER BEER MACEDONIAN PREMIUM BEER”, reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 967 530.

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmums lietā R 1729/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	apmierināt šo prasību un atļaut pieteiktās preču zīmes reģistrāciju.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 15. jūnijā – Framery/EUIPO – Smartblock (Pārvietojamā ēka)

(Lieta T-373/20)

(2020/C 271/54)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Framery Oy (Tampere, Somija) (pārstāvis: P. Voutilainen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Smartblock Oy (Helsinki, Somija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs 3 303 994-00001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 8. aprīļa lēmums lietā R 616/2019-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un pilnībā noraidīt pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta, to lasot kopsakarā ar minētās regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums, jo apstrīdētajam dizainparaugam esot individuāls raksturs un Apelācijas padome esot kļūdījusies apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumā;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, jo Apelācijas padome esot kļūdaini piekritusi apgalvojumam par agrākā dizainparauga nodošanu atklātībā;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 62. panta pārkāpums, jo Apelācijas padome neesot norādījusi pamatojumu, kāpēc tā piekritusi apgalvojumam par agrākā dizainparauga nodošanu atklātībā;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 63. panta 1. punkta pārkāpums, jo Apelācijas padome esot balstījusi savu lēmumu uz faktiem, pierādījumiem un argumentiem, kuri īpaši attiecas uz apgalvotajām agrākā dizainparauga iezīmēm un nodošanu atklātībā, bet kurus neviens no procesa dalībniekiem nav iesniedzis.

Prasība, kas celta 2020. gada 17. jūnijā – Tubes Radiatori/EUIPO – Antrax It (Apkures radiatori)

(Lieta T-380/20)

(2020/C 271/55)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Tubes Radiatori Srl (Resana, Itālija) (pārstāvji: S. Verea, K. Muraro, M. Balestriero un P. Menapace, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Antrax It Srl (Resana, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus dizainparauga īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Kopienas dizainparaugs – Kopienas dizainparaugs Nr. 169 370 – 0002 (Apkures radiatori)

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 25. marta lēmums lietā R 1275/2017-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	izvērtēt un atzīt par spēkā esošu Kopienas dizainparaugu Nr. 169 370–0002, kura īpašniece ir TUBES RADIATORI Srl, jo tas ir jauns un tam ir individuāls raksturs;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. panta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 17. jūnijā – Lee/EUIPO (Galda naži, dakšas un karotes)

(Lieta T-382/20)

(2020/C 271/56)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Keun Jig Lee (Paju-si, Korejas Republika) (pārstāvji: F. Jacobacci un B. La Tella, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgais strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 5 866 514-0001

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 8. aprīļa lēmums lietā R 2559/2019-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt par pieņemamu pieteikumu par restitutio in integrum un to apmierināt;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Izvirzītie pamati:

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 67. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 67. panta 1. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 16. jūnijā – Micron Technology/EUIPO (“INTELLIGENCE, ACCELERATED”)

(Lieta T-386/20)

(2020/C 271/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Micron Technology, Inc. (Boise, Aidaho, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: M. Edenborough, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskās preču zīmes “INTELLIGENCE, ACCELERATED” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 959 758

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 6. aprīļa lēmums lietā R 2873/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pakārtoti, grozīt apstrīdēto lēmumu, nosakot, ka Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums nav pretrunā 7. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktam vai abiem apakšpunktiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus saistībā ar šo prasību.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 29. jūnijā – Hypo Vorarlberg Bank/VNV

(Lieta T-394/20)

(2020/C 271/58)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hypo Vorarlberg Bank AG (Bregenca, Austrija) (pārstāvji: G. Eisenberger un A. Brenneis, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

Atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/SRF/2020/24) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā 2020. gadā aprēķināšanu (“Decision of the Single Resolution Board of 15 April 2020 on the calculation of the 2020 ex ante contributions to the Single Resolution Fund (SRB/ES/2020/24)”), kā arī tā pielikumus un, proti, tiktāl, ciktāl šis lēmums un tā pielikumi skar summas, kas prasītājai ir jāmaksā, kā arī

—	piespriest Vienotā noregulējuma valdei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz četriem pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-479/19 Hypo Vorarlberg Bank/VNV (1) izvirzītajiem prasības pamatiem.

---

(1)  OV 2019, C 305, 58. lpp.

Prasība, kas celta 2020. gada 26. jūnijā – Riviera-Airport/EUIPO – Aéroports de la Côte d’Azur (“RIVIERA AIRPORTS”)

(Lieta T-396/20)

(2020/C 271/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aeroporto di Villanova d’Albenga SpA (Riviera-Airport) (Villanova d’Albenga, Itālija) (pārstāvis: G. Casucci, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aéroports de la Côte d’Azur (Nica, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskā krāsas preču zīme “RIVIERA AIRPORTS” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 397 309

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 24. aprīļa lēmums lietā R 2172/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—

grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka: — tiek apmierināta prasītājas apelācijas sūdzība; — pilnībā tiek apmierināts prasītājas pieteikums Nr. 20 825 C par strīdus preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu; — Eiropas Savienības preču zīmes īpašniecei tiek piespriests atlīdzināt prasītājas izdevumus procesā Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā; — vai, pakārtoti, lieta tiek nodota atpakaļ Anulēšanas nodaļai, lai tā lemtu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus un izmaksas.

Izvirzītie pamati:

—	nepareiza atbilstošās judikatūras interpretācija saistībā ar ļaunticīgi iesniegto pieteikumu;

—	atbilstošo pazīmju, kas nepieciešamas, lai visaptveroši un katrā konkrētā gadījumā izvērtētu ļaunticību pieteikuma iesniegšanā, nepareiza un nepilnīga analīze un novērtējums;

—	neesot ņemtas vērā visas pārējās atbilstošās pazīmes un pieejamie pierādījumi par ļaunticību – atbilstoši prasībai visaptveroši un katrā konkrētā gadījumā izvērtēt ļaunticību pieteikuma iesniegšanā;

—	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 12. panta 2. punkta kļūdainā interpretācija un piemērošana aplūkotajā lietā;

—	Apelācijas padome neesot veikusi pareizu analīzi.

Prasība, kas celta 2020. gada 26. jūnijā – Riviera-Airport/EUIPO – Aéroports de la Côte d’Azur (“RIVIERA AIRPORT”)

(Lieta T-398/20)

(2020/C 271/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aeroporto di Villanova d’Albenga SpA (Riviera-Airport) (Villanova d’Albenga, Itālija) (pārstāvis: G. Casucci, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Aéroports de la Côte d’Azur (Nica, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska krāsas preču zīme “RIVIERA AIRPORT” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 16 392 731

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 28. aprīļa lēmums lietā R 2174/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka:

—

tiek apmierināta prasītājas apelācijas sūdzība; — pilnībā tiek apmierināts prasītājas pieteikums Nr. 20 824 C par strīdus preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu; — Eiropas Savienības preču zīmes īpašniecei tiek piespriests atlīdzināt prasītājas izdevumus procesā Apelācijas padomē un Anulēšanas nodaļā; — vai, pakārtoti, lieta tiek nodota atpakaļ Anulēšanas nodaļai, lai tā lemtu saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus un izmaksas.

Izvirzītie pamati:

—	nepareiza atbilstošās judikatūras interpretācija saistībā ar ļaunticīgi iesniegto pieteikumu;

—	atbilstošo pazīmju, kas nepieciešamas, lai visaptveroši un katrā konkrētā gadījumā izvērtētu ļaunticību pieteikuma iesniegšanā, nepareiza un nepilnīga analīze un novērtējums;

—	neesot ņemtas vērā visas pārējās atbilstošās pazīmes un pieejamie pierādījumi par ļaunticību – atbilstoši prasībai visaptveroši un katrā konkrētā gadījumā izvērtēt ļaunticību pieteikuma iesniegšanā;

—	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 12. panta 2. punkta kļūdainā interpretācija un piemērošana aplūkotajā lietā;

—	Apelācijas padome neesot veikusi pareizu analīzi.

Prasība, kas celta 2020. gada 26. jūnijā – Cole Haan/EUIPO – Samsøe & Samsøe (“Ø”)

(Lieta T-399/20)

(2020/C 271/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cole Haan LLC (Greenland, Ņūhempšīra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: G. Vos, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Samsøe & Samsøe Holding A/S (Kopenhāgena, Dānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskās preču zīmes “Ø” reģistrācijas pienākums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 429 044

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 15. aprīļa lēmums lietā R 1375/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo prasību;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt izdevumus procesos Iebildumu nodaļā un Apelācijas padomē.

Izvirzītie pamati:

—	neesot pareizi noteikta vizuālā, fonētiskā vai konceptuālā līdzība;

—	neesot pareizi veikts visaptverošs sajaukšanas iespējas vērtējums.

Prasība, kas celta 2020. gada 30. jūnijā – Zippo Manufacturing u.c./Komisija

(Lieta T-402/20)

(2020/C 271/62)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Zippo Manufacturing Co. (Bradford, Pensilvānija, ASV), Zippo GmbH (Emmerich am Rhein, Vācija), Zippo SAS (Parīze, Francija) (pārstāvis: R. MacLean, Solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/502 (2020. gada 6. aprīlis) par konkrētiem tirdzniecības politikas pasākumiem attiecībā uz konkrētiem Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes ražojumiem, ciktāl šie pasākumi attiecas uz prasītājām;

—	uzdot atbildētājai un personām, kas iestātos lietā, atlīdzināt prasītāju izmaksas un tiesāšanās izdevumus šajā lietā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, atlasot prasītāju ražojumus, kuriem piemērojami strīdīgajā regulā noteiktie papildu muitas nodokļi, nav ievērots samērīguma princips, jo šie pasākumi: a) neesot lietderīgi izvirzīto mērķu sasniegšanai; b) pārsniedzot to, kas ir nepieciešams šo mērķu sasniegšanai, un c) radot lieku nelabvēlīgu ietekmi uz prasītājām.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, atlasot prasītāju ražojumus, kuriem piemērojami strīdīgajā regulā noteiktie papildu muitas nodokļi, nav ievēroti nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principi, jo ar šiem papildu muitas nodokļiem tie Savienības tirgū esot nostādīti nevienlīdzīgā stāvoklī bez pietiekama un objektīva šādas diskriminācijas attaisnojuma.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots – ar to, ka, atlasot prasītāju ražojumus, kuriem piemērojami papildu muitas nodokļi, nav sniegts pienācīgs pamatojums strīdīgajā regulā ietvertajai argumentācijai un strīdīgajiem pasākumiem, ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesiskā stāvokļa un faktu vērtējumā, jo Eiropas Komisija neesot sniegusi pietiekamu un atbilstīgu pamatojumu tam, ka šie pasākumi ir piemērojami to ražojumiem.

4.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots – ar to, ka nav izpildītas no Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem izrietošās Savienības saistības, ir pieļauta acīmredzama kļūda tiesiskā stāvokļa vērtējumā, jo saskaņā ar PTO Aizsargpasākumu nolīgumu un PTO Vienošanās par strīdu izšķiršanu 22. panta 3. punktu Eiropas Komisijai esot bijis pienākums apturēt piekāpšanās vai citas saistības tajā pašā nozarē, kurā, īstenojot attiecīgos ASV aizsargpasākumus, pieļauts prasītāju saimnieciskās un tirdzniecības intereses aizskarošs zudums vai samazinājums.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots – atlasot prasītāju ražojumus, kuriem piemērojami strīdīgajā regulā noteiktie papildu muitas nodokļi, nav ievērots labas pārvaldības princips, jo pirms tam notikusī apspriešanās procedūra neesot bijusi pārskatāma un iedarbīga – prasītājas neesot pienācīgi informētas par šo procedūru, tām esot bijušas liegtas tiesības tikt uzklausītām un neesot ievērota to tiesiskā paļāvība uz to, ka tām šie pasākumi netiks piemēroti.

Prasība, kas celta 2020. gada 2. jūlijā – DZ Hyp/VNV

(Lieta T-405/20)

(2020/C 271/63)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DZ Hyp AG (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Helle, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2020/24) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2020. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I pielikumu un II pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.

Pirmais prasības pamats: pienākuma norādīt pamatojumu saskaņā ar LESD 296. panta otro daļu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu pārkāpums Prasītāja norāda, ka atbildētājai lēmums vācu valodā bija jāpamato saistošā formā. Tālāk atbildētāja neesot ievērojusi pienākumu norādīt pamatojumu vairākos aspektos, jo lēmumā ar tā pielikumiem arī tā saistošajā angļu valodas versijā neesot nekādas norādes par to, kā un, pamatojoties uz kādiem apsvērumiem, prasītāja aprēķināja prasītājas iemaksu.

2.	Otrais prasības pamats: tiesību tik uzklausītam tiesā saskaņā ar Hartas 41. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu pārkāpums, jo prasītāja netika uzklausīta

3.	Trešais prasības pamats: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 806/2014 (1) 81. panta 1. punkta, to skatot kopā ar Padomes Regulas Nr. 1 (2) 3. pantu, pārkāpums

4.	Ceturtais prasības pamats: tiesību uz efektīvas tiesību aizsardzību saskaņā ar Hartas 47. panta 1. punktu pārkāpums, jo lēmuma pārbaude tiesā praktiski neesot iespējama

5.

Piektais prasības pamats: Komisijas Deleģētās Regulas (ES) 2015/63 (3) 7. panta 4. punkta otrā teikuma nesaderība ar tiesību hierarhijā augstākstāvošām tiesību normām Piektajā pamatā prasītāja sūdzas, ka Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrais teikums nav saderīgs ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (4) 113. panta 7. punktu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (5) 103. panta 7. panta h) punktu, kā arī ar prasību par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu, jo ar regulu tiek pieļauta pēc būtības neatbilstīga un nesamērīga institucionālas aizsardzības diferenciācija dalībvalstu starpā, kā arī IPS indikatora relativizēšana, divkārt ņemot vērā riska rādītāju “tirdzniecības darbība, ārpusbilances riska darījumi, atvasināti instrumenti, sarežģītība un noregulējamība” iestādēm, kurām ir pienākums veikt iemaksu. Regulējums turklāt neesot saderīgs ar tiesiskās noteiktības principu, prasību pilnībā ņemt vērā lietas faktiskos apstākļus un kopsakarā ar citām Deleģētās regulas normām padara neefektīvu tiesisko aizsardzību.

6.

Sestais pamats: Ar lēmumu tiek pārkāptas tiesību hierarhijā augstākstāvošas tiesību normas, jo IPS (Institutional Protection Scheme) indikatoram tiek piemērots reizinātājs Prasītāja norāda, ka atbildētāja Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrā teikuma prasības ir īstenojusi, pārkāpjot Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu, Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktu, kā arī Hartas 16., 20., 41. un 52. pantu, un prasītājai nav piemērojusi IPS indikatoru pilnībā. Iestāžu diferenciācija saistībā ar IPS indikatoru institucionālas aizsardzības visaptverošas drošības ietekmes dēļ neesot saderīga ar sistēmu un esot patvaļīga.

7.

Septītais pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6., 7. un 9. panta un minētās deleģētās regulas I pielikuma nesaderība ar tiesību hierarhijā augstākstāvošām tiesību normām Septītā pamata ietvaros prasītāja sūdzas, ka ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6., 7. un 9. pantu un I pielikumu netiekot ievērota prasība par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu, tiekot pārkāpts Hartas 16. un 20. pants, samērīguma princips un prasība pēc pilnīgas lietas faktisko apstākļu ņemšanas vērā, jo tiesību normās uz ideāla modeļa pamata ir norādīti riska rādītāji, kā arī procedūras un formulas to kombinēšanai, kas neatbilst visu iestāžu, kurām ir pienākums veikt iemaksu, faktiskajai situācijai.

8.	Astotais pamats: Hartas 16. panta un samērīguma principa pārkāpums, jo atbildētāja riska korekcijas reizinātājus esot aprēķinājusi tā, ka tajos nepilnīgi un neatbilstīgi esot ņemta vērā ievērojami zemākā prasītājas noregulējuma varbūtība

9.	Devītais pamats: Hartas 16., 20., 41. un 52. panta pārkāpums, jo atbildētāja riska korekcijas reizinātājus saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 prasībām esot aprēķinājusi, neņemdama vērā savu rīcības brīvību un riska rādītājus nepielāgodama prasītājas situācijai

10.	Desmitais pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 20. panta 1. punkta pirmā un otrā teikuma nesaderība ar Direktīvas 2014/59/ES 103. panta 7. punktu, kā arī prasību par riskam atbilstīgu iemaksu aprēķināšanu

11.	Vienpadsmitais pamats: Deleģētās regulas (ES) 2015/63 4.–9. panta un minētās deleģētās regulas I pielikuma nesaderība ar tiesībām uz efektīvu aizsardzību tiesā un tiesiskās drošības principu

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 806/2014 (2014. gada 15. jūlijs), ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV 2014, L 225, 1. lpp.).

(2)  Padomes Regula Nr. 1 (1958. gada 15. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (OV 1958, 17, 385. lpp.).

(3)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 646/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV 2014, L 173, 190. lpp.).

Prasība, kas celta 2020. gada 2. jūlijā – Landesbank Baden-Württemberg/VNV

(Lieta T-406/20)

(2020/C 271/64)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Baden-Württemberg (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Helle, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2020/24) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2020. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I un II pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz vienpadsmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-405/20 DZ Hyp/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 2. jūlijā – DVB Bank/VNV

(Lieta T-407/20)

(2020/C 271/65)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DVB Bank SE (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Helle, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2020/24) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2020. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I un II pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz desmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-405/20 DZ Hyp/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 3. jūlijā – DZ Bank/VNV

(Lieta T-410/20)

(2020/C 271/66)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: DZ Bank AG Deutsche Zentral-Genossenschaftsbank, Frankfurt am Main (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Helle, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2020/24) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2020. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I pielikumu un II pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz vienpadsmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-405/20 DZ Hyp/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 3. jūlijā – Bayerische Landesbank/VNV

(Lieta T-411/20)

(2020/C 271/67)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bayerische Landesbank (Minhene, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Helle, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2020/24) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2020. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I un II pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz vienpadsmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-405/20 DZ Hyp/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 3. jūlijā – Landesbank Hessen-Thüringen Girozentrale/VNV

(Lieta T-412/20)

(2020/C 271/68)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Landesbank Hessen-Thüringen Girozentrale (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: H. Berger un K. Helle, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2020/24) par ex ante iemaksu Vienotajā noregulējuma fondā par 2020. gadu aprēķināšanu, ieskaitot tā pielikumus, ciktāl apstrīdētais lēmums, ieskaitot tā I pielikumu un II pielikumu, attiecas uz prasītājas iemaksu;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz vienpadsmit pamatiem, kas būtībā ir identiski vai līdzīgi lietā T-405/20 DZ Hyp/VNV izvirzītajiem prasības pamatiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 3. jūlijā – Norddeutsche Landesbank – Girozentrale/VNV

(Lieta T-413/20)

(2020/C 271/69)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Norddeutsche Landesbank – Girozentrale (pārstāvji: D. Flore un J. Seitz, advokāti)

Atbildētāja: Vienotā noregulējuma valde (VNV)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Vienotā noregulējuma valdes 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (SRB/ES/2020/24) par ex ante iemaksām Vienotajā noregulējuma fondā 2020. gadā un tā pielikumu, kā arī aprēķina detaļas, ciktāl tie attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

1.	Pirmais prasības pamats: tiesību tikt uzklausītam tiesā pārkāpums — Atbildētāja neesot prasītāju uzklausījusi pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas un tādējādi esot pārkāpusi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 41. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu.

2.

Otrais prasības pamats: procesuālo normu pārkāpums — Apstrīdētais lēmums esot pieņemts, pārkāpjot vispārējās procesuālās prasības, kas izriet no Hartas 41. panta, LESD 298. panta, vispārējiem tiesību principiem un atbildētājas reglamenta. — Prasītājai tostarp nav bijis iespējams izvērtēt, vai ar apstrīdēto lēmumu ir bijis ņemts vērā minimālais laiks rakstveida procedūrai.

3.

Trešais prasības pamats: nepietiekams apstrīdētā lēmuma pamatojums — Apstrīdētajā lēmumā neesot ietverts pietiekams pamatojums; it īpaši trūkstot konkrētā gadījuma pamatojums, kā arī galveno apsvērumu atspoguļojums samērīguma/rīcības brīvības ietvaros. — Nav turklāt saprotams gada iemaksas aprēķins. — Pamatojuma neesamības kompensēšana ar Federālās finanšu darījumu uzraudzības iestādes lēmumu juridisku un faktisku iemeslu dēļ esot izslēgta.

4.

Ceturtais prasības pamats: pamattiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā (Hartas 47. panta 1. punkts) pārkāpums apstrīdētā lēmuma pārbaudes neesamības dēļ — Apstrīdētā lēmuma pamatojuma neesamība prasītājai būtiski apgrūtinot lēmuma pārbaudi tiesā. Tiktāl prasītājai praktiski neesot iespējams konkrēti izstrādāt prasības pamatus un atsaukties uz apstrīdētā lēmuma pieņemšanas iemesliem. — Atbildētāja tādējādi esot pārkāpusi sacīkstes principu, saskaņā ar kuru lietas dalībniekiem uz sacīkstes pamata ir jāvar apspriest gan faktiskie, gan juridiskie apsvērumi, kas tiesvedības iznākumā ir izšķiroši.

5.

Piektais prasības pamats: Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/63 (1) IPS (Institutional Protection Scheme) indikatora izmantošana neesot saderīga ar hierarhijā augstākstāvošām tiesību normām — Deleģētās regulas (ES) 2015/63 kā deleģētā tiesību akta LESD 290. panta izpratnē pieņemšanā Komisijai neesot rīcības brīvības, tā rezultātā esot iespējama vien ierobežota pārbaude tiesā. Tas pats attiecoties uz atbildētājas veikto Deleģētās regulas (ES) 2015/63 piemērošanu. — IPS indikatora piemērošanā esot bijusi zināma prasītājas līdzdalības institucionālās aizsardzības shēmā nozīme kā svarīgs kritērijs iemaksas noteikšanā; tiesību kļūda it īpaši esot iedalījums trīs klasēs un prasītājas ierindošana klasē ar visaugstāko riska profilu. — Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 6. panta 5. punkta otro teikumu atbildētājai, nosakot iemaksu, esot bijusi jāņem vērā, ka attiecīgā iestāde varētu kļūt noregulējama un no tā izrietošo varbūtību, ka varētu tikt izmantots noregulējuma finansēšanas mehānisms, ja iestāde tiktu noregulēta. — Klašu sadalījumā un korekcijas faktora piešķiršanā IPS indikatoram atbildētāja neesot ievērojusi arī samērīguma principu.

6.

Sestais pamats: Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/63 riska korekcijas reizinātājs neesot saderīgs ar hierarhijā augstākstāvošām tiesību normām — Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2015/63 I pielikuma 6. soli un 9. panta 3. punktu nosakāmā riska korekcijas reizinātāja piemērošana, ko veikusi atbildētāja, neatbilstot prasībai par vadīšanos pēc riska profila. — Riska korekcijas reizinātāja noteikšana 1,388146345995, respektīvi, 1,384564814222 ir arī Hartas 16. pantā iedibinātās prasītājas darījumdarbības brīvības pārkāpums.

7.

Septītais prasības pamats (pakārtoti): deleģētās Regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrais teikums neesot saderīgs ar tiesību hierarhijā augstākstāvošām tiesību normām — Deleģētās Regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrais teikums esot prettiesisks, jo IPS indikatora pielāgošana ar riska rādītāja “tirdzniecības darbības, ārpusbilances riska darījumi, atvasinātie instrumenti, sarežģītība un noregulējamība” palīdzību saskaņā ar Deleģētās Regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otro teikumu pārkāpjot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 113. panta 7. punktā paredzēto prasību par saskaņotību institucionālās aizsardzības shēmā un līdz ar to noved pie nepamatotas atšķirīgas attieksmes pret dažādām iestādēm, kuras ir institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieces. — Deleģētās regulas (ES) 2015/63 7. panta 4. punkta otrais teikums neesot saderīgs ar samērīguma principu, jo tajā vairākkārtīgi esot ņemti vērā Deleģētās regulas 7. panta 4. punkta pirmā teikuma a) apakšpunktā uzskaitītie daļēja riska rādītāji.

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV 2015, L 11, 44. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 646/2012 (OV 2013, L 176, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2020. gada 17. jūnija rīkojums – Sánchez Cano/EUIPO – Grupo Osborne (“EL TORO BALLS Fini”)

(Lieta T-527/19) (1)

(2020/C 271/70)

Tiesvedības valoda – spāņu

Sestās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 312, 16.9.2019.