Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2020/C 255/01)

Jaunākā publikācija

OV C 247, 27.7.2020.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 240, 20.7.2020.

OV C 230, 13.7.2020.

OV C 222, 6.7.2020.

OV C 215, 29.6.2020.

OV C 209, 22.6.2020.

OV C 201, 15.6.2020.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums (Wojewódzki Sąd Administracyjny w Kielcach (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Syndyk Masy Upadłości ECO-WIND Construction S.A. w upadłości, iepriekš ECO-WIND Construction S.A./Samorządowe Kolegium Odwoławcze w Kielcach

(Lieta C-727/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva (ES) 2015/1535 - Tehniskie standarti un noteikumi - Vēja ģeneratori - Direktīva 2006/123/EK - Jēdziens “pakalpojums” - Vide - Direktīva 2009/28/EK - No atjaunojamajiem energoresursiem saražotas enerģijas izmantošanas sekmēšana - Valsts vispārējie obligātie mērķi - Valsts noteikums, kas attiecas uz atļaujas izsniegšanas procedūrām, kuras ir piemērojamas iekārtām elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamajiem energoresursiem - Samērīgums - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz vēja ģeneratoru izvietojumu)

(2020/C 255/02)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny w Kielcach

Pamatlietas puses

Prasītājs: Syndyk Masy Upadłości ECO-WIND Construction S.A. w upadłości, iepriekš ECO-WIND Construction S.A.

Atbildētāja: Samorządowe Kolegium Odwoławcze w Kielcach

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā, 1. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka prasība, saskaņā ar kuru vēja ģeneratora uzstādīšanā ir jāievēro minimālais attālums starp vēja ģeneratoru un ēkām ar dzīvojamo funkciju, nav tehnisks noteikums, par kuru ir jāpaziņo saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu, ja vien šī prasība neizraisa vēja ģeneratoru izmantošanu tikai ierobežoti, kas ir jānoskaidro iesniedzējtiesai.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru vēja ģeneratora uzstādīšanā ir jāievēro minimālais attālums starp vēja ģeneratoru un ēkām ar dzīvojamo funkciju, neietilpst noteikumos, saskaņā ar kuriem piekļuve pakalpojuma darbībai vai tās veikšana ir atkarīga no teritoriāla ierobežojuma it īpaši tādu ierobežojumu formā, kas ir noteikti atkarībā no minimālā attāluma starp pakalpojumu sniedzējiem, kuri dalībvalstīm ir jāpaziņo Eiropas Komisijai saskaņā ar šīs direktīvas 15. panta 7. punktu.

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (2009. gada 23. aprīlis) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/1513 (2015. gada 9. septembris), 3. panta 1. punkta pirmā daļa un 13. panta 1. punkta pirmā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tām nav pretrunā tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru vēja ģeneratora uzstādīšanā ir jāievēro minimālais attālums starp to un ēkām ar dzīvojamo funkciju, ja vien šis tiesiskais regulējums ir nepieciešams un samērīgs ar attiecīgās dalībvalsts vispārējo valsts obligāto mērķi, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums (Bundesverwaltungsgericht (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – IL u.c./Land Nordrhein-Westfalen

(Lieta C-535/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Orhūsas konvencija - Direktīva 2011/92/ES - Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā - Projekta atļaušanas procedūrā pieļauti pārkāpumi - Iespēja vērsties tiesā - Valsts tiesībās paredzēti ierobežojumi - Direktīva 2000/60/EK - Eiropas Savienības ūdens resursu politika - Gruntsūdens objekta stāvokļa pasliktināšanās - Vērtēšanas kārtība - Privātpersonu tiesības uz piesārņojuma novēršanai veiktiem pasākumiem - Locus standi valsts tiesās)

(2020/C 255/03)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāji: IL, JK, KJ, LI, NG, MH, OF, PE, RC un SB kā QD mantinieki, TA, UZ, VY, WX

Atbildētāja: Land Nordrhein-Westfalen

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu 11. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ļauj dalībvalstīm paredzēt, ka tad, ja lēmumā par projekta atļaušanu pieļautais procesuālo noteikumu pārkāpums nav tāds, kas varētu izmainīt tā jēgu, prasība atcelt šo lēmumu ir pieņemama vienīgi tad, ja attiecīgais pārkāpums ir liedzis prasītājam minētās direktīvas 6. pantā garantētās tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā vides jomā.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā, 4. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ja kompetentās iestādes pārbaude par to, vai ir izpildīti šajā pantā paredzētie pienākumi – tostarp pienākums novērst ūdens objektu, gan virszemes, gan gruntsūdeņu, kurus skar projekts, stāvokļa pasliktināšanos –, var tikt veikta tikai pēc tam, kad projekts jau ir ticis atļauts. Direktīvas 2011/92 6. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka informācijā, kas ir jādara pieejama sabiedrībai projekta atļaušanas procedūras laikā, ir jābūt ietvertiem datiem, kas ir vajadzīgi, lai novērtētu projekta ietekmi uz ūdeni, ņemot vērā tostarp Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punktā paredzētos kritērijus un pienākumus.

3)

Direktīvas 2000/60 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka par gruntsūdens objekta ķīmiskā stāvokļa pasliktināšanos projekta dēļ ir uzskatāms, pirmkārt, tas, ka ir pārsniegts vismaz viens kvalitātes radītājs vai robežvērtība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos 3. panta 1. punkta izpratnē, un otrkārt, tas, ka ir notikusi paredzama piesārņojošas vielas koncentrācijas palielināšanās, ja šai vielai noteiktā robežvērtība jau tā ir pārsniegta. Katrā monitoringa vietā izmērītās vērtības ir jāņem vērā atsevišķi.

4)

Direktīvas 2000/60 1. panta pirmās daļas b) punkts un otrās daļas pirmais ievilkums, kā arī 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts, lasot tos kopsakarā ar LES 19. pantu un LESD 288. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka ar projektu skartajiem sabiedrības daļas locekļiem ir jābūt iespējai kompetentajās valsts tiesās norādīt uz to, ka nav izpildīti pienākumi novērst ūdens objektu stāvokļa pasliktināšanos un uzlabot to stāvokli, ja šī neizpilde skar tos tieši.

---

(1)  OV C 427, 26.11.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums (Verwaltungsgericht Stuttgart (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Interseroh Dienstleistungs GmbH/SAA Sonderabfallagentur Baden-Württemberg GmbH

(Lieta C-654/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Vide - Atkritumu sūtījumi - Regula (EK) Nr. 1013/2006 - Iepriekšējas rakstiskas paziņošanas un piekrišanas procedūra - Vispārējas informācijas prasības - IIIA pielikums - Papīra, kartona un papīra izstrādājumu maisījums - Bāzeles konvencijas IX pielikuma B3020. pozīcija - Traucējošas vielas - Maisījuma piesārņošana ar citām vielām - Reģenerācija videi drošā veidā)

(2020/C 255/04)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Stuttgart

Pamatlietas puses

Prasītāja: Interseroh Dienstleistungs GmbH

Atbildētāja: SAA Sonderabfallagentur Baden-Württemberg GmbH

Rezolutīvā daļa

1.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1013/2006 (2006. gada 14. jūnijs) par atkritumu sūtījumiem, kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) 2015/2002 (2015. gada 10. novembris), 3. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams papīra, kartona un papīra izstrādājumu atkritumu maisījumam, kur katrs no atkritumu veidiem ietilpst vienā no pirmajiem trijiem ievilkumiem Bāzelē 1989. gada 22. martā parakstītās un Eiropas Kopienas vārdā ar Padomes Lēmumu 93/98/EEK (1993. gada 1. februāris) apstiprinātās Konvencijas par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu IX pielikuma B3020. pozīcijā, kura pārņemta šīs regulas V pielikuma 1. daļas B sarakstā, un kas ietver traucējošas vielas līdz 10 %.

2.

Regulas Nr. 1013/2006, kas grozīta ar Regulu 2015/2002, 3. panta 2. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams šādam atkritumu maisījumam ar nosacījumu, pirmkārt, ka tas nesatur vielas, kuras ietilpst ceturtajā ievilkumā minētās konvencijas IX pielikuma B3020. pozīcijā, kas pārņemta šīs regulas V pielikuma 1. daļas B sarakstā, un, otrkārt, ka ir izpildīts minētās regulas IIIA pielikuma 1. punktā paredzētais nosacījums, un tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 35, 28.1.2019.

Tiesas (devītā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums (Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – World Comm Trading Gfz SRL/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (ANAF), Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Ploieşti

(Lieta C-684/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Direktīva 2006/112/EK - 90. punkts - 184. līdz 186. pants - PVN neitralitātes princips - Sākotnējā nodokļa atskaitījuma koriģēšana - Atlaides preču piegādēm Kopienas iekšienē un piegādēm valsts teritorijā)

(2020/C 255/05)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: World Comm Trading Gfz SRL

Atbildētājas: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală (ANAF), Direcţia Generală Regională a Finanţelor Publice Ploieşti

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 185. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts nodokļu iestādēm ir jānosaka nodokļa maksātājam pienākums koriģēt sākotnēji veikto pievienotās vērtības nodokļa atskaitījumu, ja pēc tam, kad tas ir saņēmis atlaides par preču piegādēm valsts teritorijā, šīs iestādes uzskata, ka sākotnēji veiktais atskaitījums bija lielāks par to, uz kādu šim nodokļa maksātājam bija tiesības.

2)

Direktīvas 2006/112 185. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstī reģistrētam nodokļu maksātājam ir jāveic sākotnēji izdarīta pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitījuma koriģēšana pat tad, ja šī nodokļa maksātāja piegādātājs ir izbeidzis savu darbību šajā dalībvalstī un tādēļ minētais piegādātājs vairs nevar prasīt atmaksāt daļu no tā samaksātā PVN.

---

(1)  OV C 44, 4.2.2019.

Tiesas (ceturtā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums (Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Informatikgesellschaft für Software-Entwicklung (ISE) mbH/Stadt Köln

(Lieta C-796/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiskais iepirkums - Direktīva 2014/24/ES - 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkts - 12. panta 4. punkts - 18. panta 1. punkts - Jēdziens “pakalpojumi par atlīdzību” - Līgums starp līgumslēdzējām iestādēm, kuras kalpo kopējam sabiedrības interešu mērķim - Ugunsdzēsēju izsaukumu vadības programmatūras nodošana rīcībā - Atlīdzības neesamība - Saikne ar nolīgumu par sadarbību, kurā paredzēta šīs programmatūras papildu moduļu nodošana rīcībā bez maksas - Vienlīdzīgas attieksmes princips - Aizliegums privātam uzņēmumam radīt labvēlīgāku stāvokli salīdzinājumā ar citiem tā konkurentiem)

(2020/C 255/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Informatikgesellschaft für Software-Entwicklung (ISE) mbH

Atbildētāja: Stadt Köln

Cits lietas dalībnieks: Land Berlin

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK, ir jāinterpretē tādējādi, ka līgums, kurā, pirmkārt, ir paredzēts, ka līgumslēdzēja iestāde bez maksas nodod programmatūru citas līgumslēdzējas iestādes rīcībā, un, otrkārt, kurš ir saistīts ar sadarbības līgumu, saskaņā ar kuru katrai šai līguma pusei ir pienākums otras puses rīcībā bez maksas nodot šīs programmatūras atjauninājumus nākotnē, kurus tā varētu izstrādāt, ir “publisks līgums” šīs direktīvas 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkta izpratnē, ja no šo līgumu formulējuma un piemērojamā valsts tiesiskā regulējuma izriet, ka minētajā programmatūrā tiks veikti pielāgojumi.

2)

Direktīvas 2014/24 12. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka sadarbība starp līgumslēdzējām iestādēm var tikt izslēgta no šajā direktīvā paredzēto publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumu piemērošanas jomas, ja minētā sadarbība attiecas uz papildinošām darbībām, kas, pat individuāli, ir jāveic katram šīs sadarbības dalībniekam, ciktāl šīs papildinošās darbības veicina minēto sabiedrisko pakalpojumu faktisku īstenošanu.

3)

Direktīvas 2014/24 12. panta 4. punkts, to lasot kopā ar šīs direktīvas 33. apsvēruma otro daļu un 18. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka sadarbības starp līgumslēdzējām iestādēm rezultātā saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes principu privātam uzņēmumam netiek radīta labvēlīgāka situācija salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

---

(1)  OV C 93, 11.3.2019.

Tiesas (desmitā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums – Eiropas Komisija/Bulgārijas Republika

(Lieta C-33/19) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Dzelzceļu drošība - Direktīva 2004/49/EK - 21. panta 1. un 2. punkts - Tādu noteikumu nepieņemšana, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu izmeklēšanas iestādes organizatorisko neatkarību, kā arī tās autonomo piekļuvi pietiekamiem resursiem)

(2020/C 255/07)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Vrignon, C. Georgieva-Kecsmar un J. Hottiaux)

Atbildētāja: Bulgārijas Republika (pārstāvji: L. Zaharieva un E. Petranova)

Rezolutīvā daļa

1)

Neveicot nepieciešamos pasākumus, lai garantētu izmeklēšanas iestādes organizatorisko neatkarību saistībā ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju, ko kontrolē Transporta, informācijas tehnoloģiju un sakaru ministrija, kā arī šīs iestādes neatkarību saistībā ar šo pārvaldītāju attiecībā uz piekļuvi resursiem, kas nepieciešami tās pienākumu izpildei, Bulgārijas Republika nav izpildījusi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK (2004. gada 29. aprīlis) par drošību Kopienas dzelzceļos, un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) 21. panta 1. un 2. punktā paredzētos pienākumus.

2)	Bulgārijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 122, 1.4.2019.

Tiesas (astotā palāta) 2020. gada 28. maija spriedums – Asociación de fabricantes de morcilla de Burgos/Eiropas Komisija

(Lieta C-309/19 P) (1)

(Apelācija - Vispārējās tiesas Reglamenta 73. panta 1. punkts - Vispārējās tiesas rīkojums, ar kuru prasība ir atzīta par acīmredzami nepieņemamu ar roku rakstīta paraksta neesamības dēļ - Prasības pieteikums papīra formātā, kas ietver autentificēta elektroniska paraksta izdruku)

(2020/C 255/08)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Asociación de fabricantes de morcilla de Burgos (pārstāvji: J. Azcárate Olano un E. Almarza Nantes, abogados)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Castillo de la Torre un I. Naglis)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Asociación de fabricantes de morcilla de Burgos atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV, C 263, 5.8.2019.

Apelācija sūdzība, ko 2019. gada 25. augustā CJ iesniedza par Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2019. gada 27. jūnija spriedumu lietā T-1/19 CJ/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta C-634/19 P)

(2020/C 255/09)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: CJ (pārstāvis: V. Kolias, dikigoros)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Tiesa

Ar 2020. gada 16. jūnija rīkojumu Tiesa (septītā palāta) nolēma apelācijas sūdzību noraidīt kā acīmredzami nepamatotu un piespriest CJ segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 6. novembrī un 2019. gada 3. decembrī iesniedza Varhoven kasatsionen sad (Bulgārija) un Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – “Marvik-Pastrogor” EOOD un “RODES – 08” EOOD

(Lietas C-818/19 un C-878/19)

(2020/C 255/10)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesas

Varhoven kasatsionen sad, Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītājas: “Marvik-Pastrogor” EOOD, “RODES – 08” EOOD

Atbildētājas: Darzhavata, predstavlyavana ot Ministara na finansite, Narodno sabranie na Republika Bulgaria

Ar 2020. gada 30. aprīļa lēmumu Tiesa (desmitā palāta) nosprieda, ka tās kompetencē acīmredzami nav sniegt atbildes uz prejudiciālajiem jautājumiem.

Apelācijas sūdzība, ko 2020. gada 20. janvārīRezon OOD iesniedza par Vispārējās tiesas 2019. gada 20. novembra spriedumu lietā T-101/19 Rezon//Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (“imot.bg”)

(Lieta C-26/20 P)

(2020/C 255/11)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Rezon OOD (pārstāve: M. Yordanova-Harizanova, advokat)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Ar 2020. gada 21. aprīļa rīkojumu Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) atzina apelācijas sūdzību par acīmredzami nepieļaujamu.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 16. aprīlī iesniedza Verwaltungsgericht Berlin (Vācija) – ET kā Air Berlin PLC & Co. Luftverkehrs KG (AB KG) maksātnespējas procesa administrators/Vācijas Federatīvā Republika

(Lieta C-165/20)

(2020/C 255/12)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītājs: ET kā Air Berlin PLC & Co. Luftverkehrs KG (AB KG) maksātnespējas procesa administrators

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīva 2003/87/EK (1) un Direktīva 2008/101/EK (2), ņemot vērā Direktīvas 2008/101/EK 20. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās nepieļauj, ka tiek atcelta bezmaksas aviācijas nozares kvotu piešķiršana gaisakuģu operatoram attiecībā uz 2018.–2020. gadu, ja ir notikusi piešķiršana attiecībā uz 2013.–2020. gadu un 2017. gadā gaisakuģu operators pārtrauc savu aviācijas darbību maksātnespējas dēļ? Vai Direktīvas 2003/87/EK 3.f panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kvotu sadales lēmuma atcelšana pēc aviācijas darbību pārtraukšanas maksātnespējas dēļ ir atkarīga no tā, vai aviācijas darbības turpina cits gaisakuģu operators? Vai Direktīvas 2003/87/EK 3.f panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka aviācijas darbības turpinās, ja nolaišanās tiesības tā dēvētajās koordinētajās lidostās (slots) daļēji (attiecībā uz maksātnespējīgas aviosabiedrības tuvajām un vidēji tālajām operācijām) ir pārdotas trim citiem gaisakuģu operatoriem?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša: Vai Regulas 389/2013 (3) 10. panta 5. punkta, 29. panta, 55. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 3. punkta, kā arī 56. panta noteikumi ir saderīgi ar Direktīvu 2003/87/EK un Direktīvu 2008/101/EK un ir spēkā, ja tie nepieļauj, ka tiek piešķirtas sadalītas, bet vēl neizsniegtas aviācijas nozares bezmaksas kvotas gadījumā, ja gaisakuģu operators maksātnespējas dēļ pārtrauc darbību?

3)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai Direktīva 2003/87/EK un Direktīva 2008/101/EK ir jāinterpretē tādējādi, ka lēmuma par aviācijas nozares kvotu bezmaksas sadali atcelšana atbilstoši Savienības tiesībām ir obligāta?

4)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša un atbilde uz trešo jautājumu ir noliedzoša: Vai Direktīvas 2003/87 3.c panta 3.a punkts, 28.a panta 1. un 2. punkts un 28.b panta 2. punkts redakcijā pēc grozījumu izdarīšanas ar Direktīvu (ES) 2018/410 (4), ir jāinterpretē tādējādi, ka 3. tirdzniecības laikposms gaisakuģu operatoriem beidzas nevis 2020. gada beigās, bet tikai 2023. gadā?

5)

Ja atbilde uz ceturto jautājumu ir noliedzoša: Vai prasījumus par bezmaksas papildu kvotām gaisakuģu operatoriem attiecībā uz 3. tirdzniecības laikposmu pēc 3. tirdzniecības laikposma beigām var apmierināt kopā ar 4. tirdzniecības laikposma kvotām, ja šādu kvotu piešķiršanas tiesību esamību tiesa atzīst tikai pēc 3. tirdzniecības laikposma beigām vai arī vēl neapmierināti piešķiršanas prasījumi zaudē spēku 3. tirdzniecības laikposma beigās?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV 2003, L 275, 32. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/101/EK (2008. gada 19. novembris), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV 2009, L 8, 3. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 389/2013 (2013. gada 2. maijs), ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV 2013, L 122, 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV 2018, L 76, 3. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. aprīl ī iesniedza Vilniaus apygardos administracinis teismo (Lietuva) – OT/Vyriausiąją tarnybinės etikos komisiją

(Lieta C-184/20)

(2020/C 255/13)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus apygardos administracinis teismo

Pamatlietas puses

Prasītājs: OT

Atbildētāja: Vyriausiąją tarnybinės etikos komisiją

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regulas (1) 6. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktais nosacījums par to, ka apstrāde ir vajadzīga, lai izpildītu uzdevumu, ko veic sabiedrības interesēs vai īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās oficiālās pilnvaras, ņemot vērā Regulas 6. panta 3. punktā noteiktās prasības, tostarp prasību, saskaņā ar kuru dalībvalsts tiesību aktiem ir jāatbilst sabiedrības interešu mērķim un jābūt samērīgiem ar izvirzīto leģitīmo mērķi, kā arī Hartas (2) 7. un 8. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesībās nevar tikt prasīts izpaust privāto interešu deklarācijas un publicēt tās pārziņa, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija (Amatpersonu ētikas centrālā komisija), tīmekļa vietnē, līdz ar to nodrošinot piekļuvi šādiem datiem visām personām, kurām ir piekļuve internetam?

2)

Vai Regulas 9. panta 1. punktā noteiktais aizliegums apstrādāt īpašu kategoriju personas datus, ņemot vērā Regulas 9. panta 2. punktā noteiktos nosacījumus, tostarp tā g) apakšpunktā noteikto nosacījumu par to, ka apstrādei ir jābūt vajadzīgai būtisku sabiedrības interešu dēļ, pamatojoties uz Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, kuriem ir jābūt samērīgiem izvirzītajam mērķim, ir jāievēro tiesību uz datu aizsardzību būtība un jāparedz piemēroti un konkrēti pasākumi datu subjekta pamattiesību un interešu aizsardzībai, ir jāinterpretē, ņemot arī vērā Hartas 7. un 8. pantu, tādējādi, ka valsts tiesībās nevar tikt prasīts izpaust datus par privāto interešu deklarācijām, kas var izpaust personas datus, ieskaitot datus, kas ļauj noteikt personas politiskos uzskatus, dalību arodbiedrībās, seksuālo orientāciju un citu personisko informāciju, un publicēt tos pārziņa, Vyriausioji tarnybinės etikos komisija, tīmekļa vietnē, nodrošinot piekļuvi šādiem datiem visām personām, kurām ir piekļuve internetam?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016 gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1 lpp.).

(2)  Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV 2012, C 326, 391. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 28. aprīlī iesniedza Landgericht Ravensburg (Vācija) – JL//BMW Bank GmbH un DT/Volkswagen Bank GmbH

(Lieta C-187/20)

(2020/C 255/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Ravensburg

Pamatlietas puses

Prasītāji: JL, DT

Atbildētājas: BMW Bank GmbH, Volkswagen Bank GmbH

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (1) (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (turpmāk tekstā – “Direktīva 2008/48/EK”) 10. panta 2. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka saistībā ar kredīta veidu vajadzības gadījumā ir jānorāda, ka runa ir par saistītu kredītlīgumu un/vai ka runa ir par terminētu kredītlīgumu?

2)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredīta izņemšanas noteikumos pirkuma priekšmeta finansēšanai paredzētu saistītu kredītlīgumu gadījumā, ja kredīta summa tiek atmaksāta pārdevējam, ir jānorāda, ka kredītņēmējs atmaksātās summas apmērā ir atbrīvots no sava pienākuma samaksāt pirkuma cenu un ka pārdevējam, ja pirkuma cena ir samaksāta pilnībā, ir jāizsniedz nopirktais priekšmets?

3)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta l) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: a) absolūtos skaitļos ir jānorāda kredītlīguma noslēgšanas brīdī spēkā esošā nokavējuma procentu likme vai vismaz spēkā esošā atsauces procentu likme (šajā gadījumā – procentu pamatlikme atbilstoši BGB 247. pantam), uz kuras pamata aprēķina spēkā esošo nokavējuma procentu likmi kopā ar piemaksu (šajā gadījumā – piecus procentpunktus atbilstoši BGB 288. panta 1. punkta otrajam teikumam)? b) ir konkrēti jāizklāsta nokavējuma procentu likmes koriģēšanas mehānisms vai vismaz jānorāda uz valsts tiesību normām, no kurām var secināt nokavējuma procentu likmes koriģēšanu (BGB 247. pants un 288. panta 1. punkta otrais teikums)?

4.

a) Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā ir jānorāda konkrēta patērētājam saprotama aprēķināšanas metode, lai kredīta pirmstermiņa atmaksas gadījumā noteiktu piemērojamo pirmstermiņa atmaksas kompensāciju, tādējādi, ka patērētājs vismaz aptuveni var aprēķināt pirmstermiņa kredītlīguma izbeigšanas gadījumā maksājamās kompensācijas apmēru? b) (ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts apstiprinoši): Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunktam un 14. panta 1. punkta otrajam teikumam ir pretrunā valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram nepilnīgas informācijas gadījumā Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta r) apakšpunkta izpratnē atteikuma tiesību termiņu tomēr sāk skaitīt no līguma noslēgšanas brīža un zūd tikai kreditora tiesības uz kompensāciju par priekšlaicīgu kredīta atmaksu?

5)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta s) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka: a) kredītlīgumā ir jānorāda arī valsts tiesībās reglamentētās kredītlīguma pušu tiesības to izbeigt, it īpaši arī kredītņēmēja tiesības izbeigt kredītlīgumu svarīgu iemeslu dēļ atbilstoši BGB 314. pantam terminētu kredītlīgumu gadījumā, un ka uz pantu, kurā ir reglamentētas šīs tiesības izbeigt līgumu, ir jānorāda expressis verbis? b) (ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši): tam nav pretrunā valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram valsts tiesībās paredzētu īpašu tiesību izbeigt kredītlīgumu minēšana ir obligāti norādāma informācija Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta s) apakšpunkta izpratnē? c) kredītlīgumā attiecībā uz visām kredītlīguma pušu tiesībām izbeigt kredītlīgumu ir jānorāda tiesību izbeigt kredītlīgumu izmantošanas gadījumā attiecīgi reglamentētais paziņojumam par izbeigšanu piemērojamais termiņš un forma?

6)

Vai Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punkta t) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka kredītlīgumā ir jāsniedz informācija par būtiskajiem formālajiem priekšnoteikumiem, iesniedzot sūdzību un/vai tiesību aizsardzības līdzekli ārpustiesas sūdzību un/vai pārsūdzību procedūrā? Vai nepietiek ar to, ja šajā ziņā tiek norādīts uz internetā pieejamu procedūru, kas ir jāievēro ārpustiesas sūdzību un/vai pārsūdzību procedūrā?

7)

Vai patēriņa kredītlīguma gadījumā kreditora atsaukšanās uz iebildumu par tiesību zaudēšanu, argumentējot pret patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam, ir izslēgta: a) ja kāda no Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktā reglamentētajām obligāti norādāmajām ziņām nav pienācīgā kārtā nedz norādīta kredītlīgumā, nedz sniegta vēlāk, un tāpēc atteikuma termiņš atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punktam nav sācies? b) (ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši): ja tiesību zaudēšana galvenokārt ir balstīta uz laiku, kas ir pagājis kopš līguma noslēgšanas, un/vai pilnīgu līguma izpildi no abu līgumslēdzēju pušu puses, un/vai kreditora tiesībām izlemt par atpakaļ saņemto kredīta summu vai kredīta galvojumu atdošanu, un/vai (ar kredītlīgumu saistīta pirkuma līguma gadījumā) finansētā priekšmeta izmantošanu vai pārdošanu, ko veic patērētājs, taču patērētājs attiecīgajā periodā, iestājoties attiecīgajiem apstākļiem, nezināja par viņa atteikuma tiesību turpināšanos un viņam šī nezināšana arī nav jāpamato, un kreditors arī nevarēja pieņemt, ka patērētājam ir attiecīga informācija?

8)

Vai patēriņa kredītlīguma gadījumā kreditora atsaukšanās uz iebildumu par tiesību ļaunprātīgu izmantošanu, argumentējot pret patērētāja atteikuma tiesību izmantošanu atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punkta pirmajam teikumam, ir izslēgta: a) ja kāda no Direktīvas 2008/48/EK 10. panta 2. punktā reglamentētajām obligāti norādāmajām ziņām nav pienācīgā kārtā nedz norādīta kredītlīgumā, nedz sniegta vēlāk, un tāpēc atteikuma termiņš atbilstoši Direktīvas 2008/48/EK 14. panta 1. punktam nav sācies? b) (ja uz iepriekšējo a) jautājumu tiek atbildēts noliedzoši): ja tiesību zaudēšana galvenokārt ir balstīta uz laiku, kas ir pagājis kopš līguma noslēgšanas, un/vai pilnīgu līguma izpildi no abu līgumslēdzēju pušu puses, un/vai kreditora tiesībām izlemt par atpakaļ saņemto kredīta summu vai kredīta galvojumu atdošanu, un/vai (ar kredītlīgumu saistīta pirkuma līguma gadījumā) finansētā priekšmeta izmantošanu vai pārdošanu, ko veic patērētājs, taču patērētājs attiecīgajā periodā, iestājoties attiecīgajiem apstākļiem, nezināja par viņa atteikuma tiesību turpināšanos un viņam šī nezināšana arī nav jāpamato, un kreditors arī nevarēja pieņemt, ka patērētājam ir attiecīga informācija?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV 2008, L 133, 66. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 14. maijā iesniedza Sofiyski rayonen sad (Bulgārija) – “Toplofikatsia Sofia” EAD, “Chez Elektro Balgaria” AD un “Agentsia za kontrol na prosrocheni zadalzhenia” EOOD

(Lieta C-208/20)

(2020/C 255/15)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Sofiyski rayonen sad

Pamatlietas puses

Prasītājas: “Toplofikatsia Sofia” EAD, “Chez Elektro Balgaria” AD un “Agentsia za kontrol na prosrocheni zadalzhenia” EOOD

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Līguma par Eiropas Savienības darbību 20. panta 2. punkta a) apakšpunkts, skatot to kopā ar Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu, diskriminācijas aizlieguma un valsts tiesās notiekošo tiesvedību procesuālo līdzekļu līdzvērtības principiem, kā arī Regulas (EK) Nr. 1206/2001 (1) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās 1. panta [1. punkta] a) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja tiesas, kurā celta prasība, valsts tiesību aktos ir paredzēts, ka tai pašai savā valstī ir jāiegūst oficiālā informācija par atbildētāja adresi, un tiek konstatēts, ka šis atbildētājs atrodas citā Eiropas Savienības valstī, tiesai, kurā celta prasība, ir pienākums no tā uzturēšanās valsts atbildīgajām iestādēm iegūt informāciju par atbildētāja adresi?

2)

Vai Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2) (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkts, skatot to kopā ar principu, ka valsts tiesai ir jānodrošina procesuālās tiesības efektīvai no Savienības tiesību normām izrietošo tiesību aizsardzībai, ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai, noskaidrojot parādnieka pastāvīgo dzīvesvietu, saskaņā ar valsts tiesībās paredzēto kārtību vienpusējam formālam tiesvedības procesam bez pierādījumu iegūšanas, kā tas ir maksājuma rīkojuma procedūras gadījumā, ir pienākums jebkādas pamatotas aizdomas par to, ka parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības valstī, interpretēt kā juridiskā pamatojuma neesamību maksājuma rīkojuma izdošanai vai attiecīgi – kā pamatojumu tam, ka maksājuma rīkojumam nav res judicata spēka?

3)

Vai Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkts, skatot to kopā ar principu, ka valsts tiesai ir jānodrošina procesuālās tiesības efektīvai no Savienības tiesību normām izrietošo tiesību aizsardzībai, ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja pēc tam, kad attiecībā uz konkrēto parādnieku ir izdots maksājuma rīkojums, valsts tiesa konstatē, ka šī parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta visticamāk nav valstī, kurā atrodas tiesa, un pastāvot nosacījumam, ka saskaņā ar valsts tiesību normām šis fakts liedz izdot maksājuma rīkojumu attiecībā uz šo parādnieku, tai ir pienākums pēc savas ierosmes atcelt izdoto maksājuma rīkojumu, lai gan likumā tas skaidri nav noteikts?

4)

Gadījumā, ja atbilde uz trešo jautājumu ir noliedzoša, vai tajā minētie noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesai tie uzliek pienākumu atcelt izdoto maksājuma rīkojumu, ja tā, veicot pārbaudi, ir skaidri konstatējusi, ka parādnieka pastāvīgā dzīvesvieta nav tās tiesas valstī, kurā ir celta prasība?

---

(1)  OV 2001, L 174, 1. lpp.

(2)  OV 2012, L 351, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2020. gada 1. jūnijā – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-227/20)

(2020/C 255/16)

Tiesvedības valoda – itāļu.

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: R. Tricot, G. Gattinara)

Atbildētāja: Itālijas Republika

Prasījumi

Prasītāja lūdz Tiesu:

1)

konstatēt, ka, nepieņemdama regulējumu par sankcijām, kas piemērojamas par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 511/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā (1) 4. un 7. panta noteikumu pārkāpumiem, nepieņemdama visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šis regulējums tiktu piemērots un ka paredzētās sankcijas būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un nepaziņodama Komisijai par šo regulējumu par sankcijām līdz 2015. gada 11. jūnijam, Itālijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir bijuši jāveic atbilstoši Regulas Nr. 511/2014 11. pantam;

2)	piespriest Itālijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Motīvi un galvenie argumenti

Komisija apgalvo, ka Itālijas Republika vēl nav pieņēmusi pasākumus, kas ietvertu sankcijas par Regulas Nr. 511/2014 4. un 7. panta pārkāpumiem, lai arī, pirmkārt, dalībvalstīm šie pasākumi bija jāievieš savos tiesību aktos, jau sākot no 2014. gada 11. jūnija, un, otrkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 511/2014 11. panta 1. punktu dalībvalstīm bija pienākums “[veikt] visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu”.

Turklāt šīs regulas 11. panta pārkāpums attiecas arī uz Itālijas Republikas neziņošanu par pasākumiem, kas pieņemti attiecībā uz sankcijām. Šajā ziņā saskaņā ar Regulas Nr. 511/2014 11. panta pēdējo punktu Itālijas Republikai bija pienākums līdz 2015. gada 11. jūnijam paziņot Komisijai šā panta “1. punktā minētos” noteikumus, proti, “noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 4. un 7. panta noteikumu pārkāpumiem”.

---

(1)  OV 2014, L 150, 59. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2020. gada 3. jūnijā iesniedza Augstākā tiesa (Senāts) (Latvija) – AAS “BTA Baltic Insurance Company”/Valsts ieņēmumu dienests

(Lieta C-230/20)

(2020/C 255/17)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa (Senāts)

Pamatlietas puses

Pieteicēja: AAS “BTA Baltic Insurance Company”

Otrs lietas dalībnieks: Valsts ieņēmumu dienests

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai galvotājs Padomes 1992. gada 12. oktobra regulas Nr. 2913/92 “Par Kopienas Muitas kodeksa izveidi” (1) (pēc grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 16. novembra regulu Nr. 2700/2000 (2)) 195. panta izpratnē ir uzskatāms par parādnieku 221. panta 3. punkta izpratnē un vai tādējādi uz galvotāju attiecas 221. panta 3. punktā noteiktais termiņš?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai galvotājs saskaņā ar regulas 232. panta 1. punkta a) apakšpunktu būtu uzskatāms par lēmuma izpildes jeb parāda piedziņas adresātu vai ar izpildi skarto personu un, līdz ar to, vai uz galvotāju būtu attiecināmi dalībvalsts noteikumi par izpildi, tostarp termiņiem?

3)

Ja galvotājs atbilstoši Eiropas Savienības tiesību normām nav uzskatāms nedz par parādnieku regulas 221. panta 3. punkta izpratnē, nedz par lēmuma izpildes adresātu vai ar izpildi skarto personu, vai uz galvotāju ir attiecināma no tiesiskās noteiktības principa izrietošā prasība ievērot saprātīgu noilguma termiņu?

---

(1)  OV 1992, L 302, 1. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 4. sēj., 307. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 2700/2000 (2000. gada 16. novembris) par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienu muitas kodeksa izveidi (OV 2000, L 311, 17. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, 2. nod., 10. sēj., 239. lpp.)

Vispārējās tiesas 2020. gada 10. jūnija spriedums – B.D./EUIPO – Philicon-97 (“PHILIBON”)

(Lieta T-717/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “PHILIBON” - Agrākā valsts grafiska preču zīme “PHILICON” - Relatīvs atteikuma pamats - Plaši pazīstama preču zīme Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts))

(2020/C 255/18)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: B.D. – Boyer Developpement (Moissac, Francija) (pārstāvis – E. Junca, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Lapinskaite, A. Folliard-Monguiral, H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Philicon-97 AD (Plovdiv, Bulgārija) (pārstāvji: V. Pavlov un M. Lazarov, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 10. oktobra lēmumu lietā R 375/2018-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Philicon 97 un B. D. – Boyer Developpement.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	B. D. – Boyer Developpement atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 54, 11.2.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 10. jūnija spriedums – Boyer/EUIPO – Philicon-97 (“PHILIBON DEPUIS 1957 www.philibon.com”)

(Lieta T-718/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “PHILIBON DEPUIS 1957 www.philibon.com” - Agrāka valsts grafiska preču zīme “PHILICON” - Relatīvs atteikuma pamats - Plaši pazīstama preču zīme Parīzes konvencijas 6.a panta izpratnē - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 2. punkta c) apakšpunkts))

(2020/C 255/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja Boyer (Moissac, Francija) (pārstāvis – E. Junca, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: L. Lapinskaite, A. Folliard-Monguiral, H. O’Neill un V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Philicon-97 AD (Plovdiv, Bulgārija) (pārstāvji: V. Pavlov un M. Lazarov, advokāti)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 10. oktobra lēmumu lietā R 374/2018-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Philicon 97 un Boyer.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Boyer atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 54, 11.2.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 10. jūnija spriedums – Louis Vuitton Malletier/EUIPO – Wisniewski (Šaha galdiņa motīva attēlojums)

(Lieta T-105/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme, kas attēlo šaha galdiņa motīvu - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Vispārzināmi fakti - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas pierādījumu visaptverošs vērtējums - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 3. punkts - Regulas 2017/1001 59. panta 1. un 2. punkts)

(2020/C 255/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Louis Vuitton Malletier (Parīze, Francija) (pārstāvji: P. Roncaglia, G. Lazzeretti, F. Rossi, N. Parrotta un P.-Y. Gautier, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: V. Ruzek un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Norbert Wisniewski (Varšava, Polija)

Priekšmets

Prasība, kas ir celta par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2018. gada 22. novembra lēmumu lietā R 274/2017-2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp N. Wisniewski un Louis Vuitton Malletier.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2018. gada 22. novembra lēmumu lietā R 274/2017-2.

2)	EUIPO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 139, 15.4.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 10. jūnija spriedums – Leinfelder Uhren München/EUIPO – Schafft (“Leinfelder”)

(Lieta T-577/19) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Atcelšanas process - Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “Leinfelder” - Preču zīmes faktiskas izmantošanas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 58. pants 1. punkta a) apakšpunkts - Tiesību ļaunprātīga izmantošana)

(2020/C 255/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Leinfelder Uhren München GmbH & Co. KG (Minhene, Vācija) (pārstāvis: S. Lüft, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Fischer)

Otrs procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībnieks, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Thomas Schafft (Minhene) (pārstāvis: V. Sandulache, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 14. maija lēmumu apvienotajās lietās R 1930/2018-2 un R 1937/2018-2 attiecībā uz atcelšanas procesu starp T. Schafft un Leinfelder Uhren München.

Rezolutīvā daļa:

1)	Prasību noraidīt.

2)	Leinfelder Uhren München GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Vispārējās tiesas 2020. gada 11. jūnija rīkojums – Lípidos Santiga/Komisija

(Lieta T-561/19) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Enerģētika - Direktīva (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu - No pārtikas vai barības kultūraugiem ražotas biodegvielas izmantošanas ierobežojums - Deleģētā regula (ES) 2019/807 - Izejvielu, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (ILUC), definīcija - Palmu eļļa - “Locus standi” - Tieša skāruma neesamība - Nepieņemamība)

(2020/C 255/22)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lípidos Santiga, SA (Santa Perpètua de Mogoda, Spānija) (pārstāvis: P. Muñiz Fernández, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisiju (pārstāvji: J.-F. Brakeland un Y. Marinova)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts daļēji atcelt Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2019/807 (2019. gada 13. marts), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina attiecībā uz to, kā identificēt izejvielas, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kam konstatēta būtiska produktīvās platības izplešanās uz tādu zemes platību rēķina, kurās ir liels oglekļa uzkrājums, un kā sertificēt biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas, kas rada zemu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku (OV 2019, L 133, 1. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	Lípidos Santiga, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 328, 30.9.2019.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 11. jūnija rīkojums – Elevolution – Engenharia/Komisija

(Lieta T-652/19 R)

(Pagaidu noregulējums - Publiski būvdarbu līgumi - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība)

(2020/C 255/23)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Elevolution – Engenharia, S.A. (Amadora, Portugāle) (pārstāvji: M. Marques Mendes, R. Campos, A. Dias Henriques, M. Troncoso Ferrer un C. García Fernández, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Dintilhac un I. Melo Sampaio)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt 2019. gada 12. jūlija lēmuma – ar kuru prasītāja uz trīs gadiem tiek izslēgta no dalības procedūrās iepirkuma līgumu slēgšanai un Eiropas Attīstības fonda (EAF) finansēto dotāciju piešķiršanai saskaņā ar Padomes Regulu (ES) 2015/323 (2015. gada 2. marts) par finanšu regulu, ko piemēro 11. Eiropas Attīstības fondam (OV 2015, L 58, 17. lpp.), un uzdots publicēt informāciju par izslēgšanu Komisijas vietnē – izpildi.

Rezolutīvā daļa:

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 8. jūnija rīkojums – Ascenza Agro/Komisija

(Lieta T-77/20 R)

(Pagaidu noregulējums - Augu aizsardzības līdzekļi - Regula (EK) Nr. 1107/2009 - Īstenošanas regula (ES) 2020/17 - Darbīgās vielas hlorpirifosmetila apstiprinājuma neatjaunošana - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība - Būtisks un neatgriezenisks kaitējums - Neesamība)

(2020/C 255/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ascenza Agro, SA (Setúbal, Portugāle) (pārstāvji: K. Van Maldegem, P. Sellar, advokāti, un G. McElwee, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A Dawes, F. Castilla Contreras un I. Naglis)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/17 (2020. gada 10. janvāris) par darbīgās vielas hlorpirifosmetila apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2020, L 7, 11. lpp.), izpildi.

Rezolutīvā daļa:

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2020. gada 8. jūnija rīkojums – Industrias Afrasa/Komisija

(Lieta T-77/20 RII)

(Pagaidu noregulējums - Augu aizsardzības līdzekļi - Regula (EK) Nr. 1107/2009 - Īstenošanas regula (ES) 2020/17 - Darbīgās vielas hlorpirifosmetila apstiprinājuma neatjaunošana - Pieteikums par izpildes apturēšanu - Steidzamības neesamība - Būtisks un neatgriezenisks kaitējums - Neesamība)

(2020/C 255/25)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Industrias Afrasa, SA (Paterna, Spānija) (pārstāvji: K. Van Maldegem, P. Sellar, advokāti, un G. McElwee, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A Dawes, F. Castilla Contreras un I. Naglis)

Priekšmets

Pieteikums, kas pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2020/17 (2020. gada 10. janvāris) par darbīgās vielas hlorpirifosmetila apstiprinājuma neatjaunošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un ar ko groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu (OV 2020, L 7, 11. lpp.), izpildi.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2020. gada 13. maijā – Billions Europe u.c./Komisija

(Lieta T-283/20)

(2020/C 255/26)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Billions Europe Ltd (Stockton-on-Tees, Apvienotā Karaliste) un septiņi citi prasītāji (pārstāvji: J. Montfort, T. Delille, un P. Chopova-Leprêtre, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Deleģēto regulu (ES) 2020/217 (1) (“apstrīdētā regula”), ciktāl tā attiecas uz titāna dioksīdu, t.i., apstrīdētās regulas 5. apsvērumu, apstrīdētās regulas I un II pielikumu, apstrīdētās regulas III pielikumā paredzētos grozījumus Regulas (EK) Nr. 1272/2008 VI pielikuma 1. daļā (2) un ar apstrīdētās regulas III pielikumu ieviesto ierakstu par titāna dioksīdu Regulas Nr. 1272/2008 VI pielikuma 3. daļā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza sešus pamatus.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula tika pieņemta, pārkāpjot dažus obligātos Regulas (EK) Nr. 1272/2008 noteikumus, kuri regulē vielu klasifikāciju attiecībā uz “kancerogenitātes” bīstamību cilvēku veselībai, tostarp, it īpaši, Regulas (EK) Nr. 1272/2008 36. pantu un I pielikuma 3.6. iedaļu. — Riska novērtēšanas komitejas (RAC) esot pieļāvusi vairākus būtiskas faktiskās kļūdas, novērtējot pieejamo informāciju, un neesot veiksmīgi pierādījusi, ka pieejamie dati ir “ticami u pieņemami” un ka TiO2piemīt īpašība izraisīt vēzi. Ja RAC nebūtu pieļāvusi šādas kļūdas, tā noteikti būtu sniegusi atzinumu par “TiO2.nekvalificēšanu”. Tādējādi TiO2 nevarētu tikt likumīgi klasificēta.

2.

Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula pārkāpj tiesiskās drošības principu. Tirgus dalībniekiem, tostarp prasītājiem, esot liegta iespēja zināt to pienākumu konkrēto apjomu un attiecīgi veikt juridiskos pasākumus. Šī neskaidrība pastāv attiecībā uz saskaņotās klasifikācijas tvērumu, attiecīgo piezīmju paredzēto izmantošanu, apstrīdētās regulas ietekmi uz preču, kuru izgatavošanā izmantots TiO2 vai kuras satur TiO2, tiesisko un normatīvo statusu un šādu preču atkritumu bīstamības klasifikāciju.

3.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula esot pieņemta, pārkāpjot samērīguma principu, jo tā nav nepieciešama (tā kā kancerogēna iedarbība tika novērota tikai pētījumos ar dzīvniekiem tādos ārkārtas plaušu pārslodzes apstākļos, kādus nekad nevarēja sasniegt sliktākajā gadījumā reālās dzīves apstākļos) un TiO2 saskaņotās klasifikācijas radītās negatīvās sekas neesot samērīgas ar tās izvirzītājiem mērķiem.

4.

Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija esot nepareizi izmantojusi tās rīcības brīvību un esot pārkāpusi savu rūpības pienākumu. Lai pamatotu apstrīdēto regulu, Komisija vienkārši esot balstījusies uz RAC atzinumu par TiO2, neveicot pietiekamu šāda RAC atzinuma pierādījuma spēka vērtējumu, pārkāpjot savus pienākumus šajā sakarā. — Komisija esot izvēlējusies plašo interpretāciju attiecībā uz klasifikācijas, marķēšanas un iepakošanas prasībām, kas regulē “kancerogenitātes” bīstamību cilvēka veselībai, un attiecībā uz to, kas varētu būt “raksturīgā īpašība”. Tā tikai esot balstījusies uz RAC, neveicot šādas plašās interpretācijas ietvara un ietekmes vērtējumu un nenosakot attiecīgās robežas, kas ļautu veikt pareizu piemērošanu. Šādi rīkojoties Komisija esot pamatojusi apstrīdēto regulu uz saturiski neprecīziem faktiem un neesot ņēmusi vērā visus situācijas būtiskos faktus un apstākļus.

5.

Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu, Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1272/2008 37. panta 4. punktu, savu labās pārvaldības pienākumu un prasītāju tiesības tikt uzklausītiem. It īpaši prasītājiem esot liegta atbilstoša iespēja lietderīgi izteikties par pašu RAC atzinumu, kas esot ievērojami atšķirīgs no sākotnējā klasifikācijas priekšlikuma gan attiecībā uz izmantoto zinātnisko pamatojumu, gan galīgo secinājumu par TiO2. klasifikāciju. Turpretī, ja prasītājiem būtu bijusi dota pietiekamā un formālā iespēja izteikties par RAC atzinumu tā pieņemšanas gaitā, šādi izteikumi visdrīzākā būtu sekmējuši citu iznākumu lēmumpieņemšanas procesā.

6.	Ar sesto prasības pamatu tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto regulu bez iepriekšējā ietekmes novērtējuma veikšanas un dokumentēšanas, Komisija esot pārkāpusi savas saistības atbilstoši Iestāžu nolīgumam par labāku likumdošanas procesu (3) un labās pārvaldības principu.

---

(1)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/2017 (2019. gada 4. oktobris), ar ko, to pielāgojot zinātnes un tehnikas attīstībai, groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu, kā arī minēto regulu labo (OV 2020, L 44, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvu 67/548 EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.).

(3)  2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV 2016, L 123, 1. lpp).

Prasība, kas celta 2020. gada 12. maijā – Foz/Padome

(Lieta T-296/20)

(2020/C 255/27)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Amer Foz (Dubaija, Apvienotie Arābu Emirāti) (pārstāvis: L. Cloquet, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2020/212 (2020. gada 17. februāris), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1), ciktāl tas attiecas uz prasītāju;

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2020/211 (2020. gada 17. februāris), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (2), ciktāl tā attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus un izmaksas, tajā skaitā tos, uz kuriem norādījis prasītājs.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza sešus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā par faktiem. — Prasītājs apgalvo, ka Padome, uzskatīdama, ka viņš atbalsta Asada (Assad) režīmu un gūst no tā labumu, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā par faktiem.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots vispārējais samērīguma princips. — Prasītājs apgalvo, ka pret viņu vērsto sankciju ekonomiskās sekas ir katastrofālas un nav samērīgas ar mērķiem, kurus paredzēts sasniegt ar strīdīgajiem aktiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nesamērīgi nav ievērotas īpašumtiesības un tiesības uz profesionālo darbību.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas tiesības uz aizstāvību un taisnīgu lietas izskatīšanu tiesā.

---

(1)  OV 2020, L 43I, 6. lpp.

(2)  OV 2020, L 43I, 1. lpp.

Prasība, kas celta 2020. gada 22. maijā – Fashioneast un AM.VI./EUIPO – Moschillo (“RICH JOHN RICHMOND”)

(Lieta T-297/20)

(2020/C 255/28)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Fashioneast Sàrl (Luksemburga, Luksemburga) un AM.VI. Srl (Neapole, Itālija) (pārstāvji: A. Camusso un M. Baghetti, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Moschillo Srl (Avellino, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieces: prasītājas Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “RICH JOHN RICHMOND” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 3 815 149

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2020. gada 16. marta lēmums lietā R 1381/2019-2

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atzīt, ka prasītājas ir atbrīvotas no visu apelācijas procesa un spēkā neesamības atzīšanas procesa izdevumiem;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 18. pantu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 25. maijā – Unger Marketing International/EUIPO – Orben Wasseraufbereitung (Ūdens attīrītāji)

(Lieta T-325/20)

(2020/C 255/29)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Unger Marketing International LLC (Bridgeport, Konektikuta, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: T. Huber un K. von Seydlitz-Brandl, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Orben Wasseraufbereitung GmbH & Co. KG (Vīsbādene, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Strīdus dizainparaugs: Eiropas Savienības dizainparaugs Nr. 2 555 425-0002

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas trešās padomes 2020. gada 26. februāra lēmums lietā R 740/2018-3

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO segt savus, kā arī atlīdzināt Unger tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp prasītājas tiesāšanās izdevumus gadījumā, ja otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece kļūs par personu, kas iestājusies šajā lietā.

Izvirzītie pamati:

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 8. panta 1. punkta pārkāpums;

—	Padomes Regulas (EK) Nr. 6/2002 65. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 29. maijā – König Ludwig International/EUIPO (“Royal Bavarian Beer”)

(Lieta T-332/20)

(2020/C 255/30)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: König Ludwig International GmbH & Co. KG (Geltendorf, Vācija) (pārstāvji: O. Spuhler un J. Stock, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: preču zīmes “Royal Bavarian Beer” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 384 147

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 1. aprīļa lēmums lietā R 1714/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta, lasot kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punktu, un tiesību tikt uzklausītam pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 1. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 1. jūnijā – Fidia farmaceutici/EUIPO – Giuliani (“IALO TSP”)

(Lieta T-333/20)

(2020/C 255/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fidia farmaceutici SpA (Abano Terme, Itālija) (pārstāvji R. Kunz-Hallstein un H. Kunz-Hallstein, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Giuliani SpA (Milāna, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “IALO TSP” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 676 271

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 17. marta lēmums lietā R 2107/2019-5

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus; pakārtoti, ja otra procesa Apelācijas padomē dalībniece iestāsies lietā, piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 165. panta 1. punkta pārkāpums un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 32. panta f) punkta un 39. panta 5. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 166. panta 4. punkta c) apakšpunkta pārkāpums un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 32. panta f) punkta un 39. panta 5. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums, jo Apelācijas padomes lēmumā nav norādīts pamatojums;

—	vienlīdzīgas attieksmes principa un labas pārvaldības principa pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 27. maijā – Hochmann Marketing/EUIPO (“bittorrent”)

(Lieta T-337/20)

(2020/C 255/32)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hochmann Marketing GmbH (Neu-Isenburg, Vācija) (pārstāvis: J. Jennings, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “bittorrent” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 3 216 439

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 30. marta lēmums lietā R 187/2020-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	rupja tiesību kļūda, jo pārvēršana par Austrijas preču zīmi neesot skaidri izslēgta;

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pārkāpums, kā arī patvaļīgs pieņēmums, ka prasītāja nevienā brīdī neesot pamatoti norādījusi, ka ir jāpieņem, ka izmantošana Austrijā ir notikusi;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 103. panta 1. punkta pārkāpums;

—	smags procesuāls pārkāpums un tiesību kļūda, jo Apelācijas padome neievērojot EUIPO konstatējumu un izteikto vēlmi, ka pārvēršana par Vācijas preču zīmi ir notikusi tiesiski;

—	Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pārkāpums, atkārtoti neievērojot lietā C-118/18 P iesniegtos izmantošanas pierādījumus;

—	procesuāls pārkāpums un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta pārkāpums, jo prasītājai esot saimnieciskā interese tiesvedības iznākumā;

—	smags procesuāls pārkāpums un tiesību kļūda, jo esot tikuši ņemti vērā personas, kas iestājusies lietā, 2019. gada 23. septembra procesuālajā rakstā paustie argumenti attiecībā uz to, ka prasītājas valsts preču zīmes reģistrācijas pieteikums esot ticis iesniegts ļaunticīgi;

—	rupja tiesību kļūda, izslēdzot pārvēršanu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 139. panta 2. punkta a) apakšpunktam, pamatojoties uz spriedumu lietā C-149/11;

—	smags procesuāls pārkāpums un tiesību kļūda, jo EUIPO viedoklis esot ticis pieprasīts tikai pēc Austrijas preču zīmes atzīšanas par spēkā neesošu un EUIPO līdz šai dienai neesot paudis nostāju par prasītājas pārvēršanas pieteikumā norādītajiem argumentiem;

—	tiesību kļūda saistībā ar lēmumu par izdevumiem.

Prasība, kas celta 2020. gada 29. maijā – EAB/EUIPO (“RADIOSHUTTLE”)

(Lieta T-341/20)

(2020/C 255/33)

Tiesvedības valoda – zviedru

Lietas dalībnieki

Prasītāja: EAB AB (Smålandsstenar, Zviedrija) (pārstāvji: J. Norderyd un C. Sundén, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “RADIOSHUTTLE” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 179 709 13

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 23. marta lēmums lietā R 1428/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta un 7. panta 2. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 5. jūnijā – Krasnyj Octyabr/EUIPO – Spółdzielnia “Pokój” (“Pokój TRADYCJA JAKOŚĆ KRÓWKA SŁODKIE CHWILE Z DZIECIŃSTWA TRADYCYJNA RECEPTURA”)

(Lieta T-355/20)

(2020/C 255/34)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PAO Moscow Confectionery Factory “Krasnyj Octyabr” (Maskava, Krievija) (pārstāvji M. Geitz un J. Stock, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Spółdzielnia “Pokój” (Bielsko-Biała, Polija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Pokój TRADYCJA JAKOŚĆ KRÓWKA SŁODKIE CHWILE Z DZIECIŃSTWA TRADYCYJNA RECEPTURA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 15 371 305

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmums lietā R 1974/2019-1

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 8. jūnijā – Jiruš/EUIPO – Nile Clothing (“Racing Syndicate”)

(Lieta T-356/20)

(2020/C 255/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Václav Jiruš (Vitín, Čehijas Republika) (pārstāve: J. Zedníková, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Nile Clothing AG (Sutz, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašnieks: prasītājs Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “Racing Syndicate” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 11 801 065

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 31. marta lēmums lietā R 1488/2019-5

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu un nodot lietu atpakaļ atkārtotai izskatīšanai;

—	piespriest otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt prasītājam tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 72. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 8. jūnijā – Team Beverage/EUIPO – Zurich Deutscher Herold Lebensversicherung (“Team Beverage”)

(Lieta T-359/20)

(2020/C 255/36)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Team Beverage AG (Brēmene, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch, N. Willich un N. Achilles, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Zurich Deutscher Herold Lebensversicherung AG (Bonna, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Team Beverage” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 665 704

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 8. aprīļa lēmums lietā R 2727/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 18. un 47. pants, lasot tos kopsakarā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 10. pantu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 10. jūnijā – El Corte Inglés/EUIPO – Europull (“GREEN COAST”)

(Lieta T-361/20)

(2020/C 255/37)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: El Corte Inglés, SA (Madride, Spānija) (pārstāvis: J. L. Rivas Zurdo, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Europull Srl (Capri, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska preču zīme “GREEN COAST” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 14 936 694

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 30. marta lēmums lietā R 1555/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl, noraidot prasītājas apelācijas sūdzību, atstāts spēkā Anulēšanas nodaļas lēmums Nr. 13 595 C par spēkā neesamības atzīšanu un apstiprināta Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 14 936 694 “GREEN COAST” (grafiska preču zīme) spēkā neesamība 25. klasē;

—	piespriest pretējai pusei vai pretējām pusēm, kuras iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—

apstrīdētajā lēmumā neesot ievēroti noteikumi par agrāko tiesību pierādījumu sniegšanu (Itālijas preču zīme, uz kuru attiecas reģistrācijas pieteikums Nr. MO1997C000283 un kura reģistrēta reģistrā ar Nr. 001247661), galvenokārt 22. punktā, kurā Apelācijas padome uzskatīja, ka šie pierādījumi tika sniegti, un 15. –21. punktā, kur formulēti galvenie apsvērumi, kuri tai ļāva nonākt pie šī secinājuma;

—	Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2018/625 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un tajā minētā 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punkta, kā arī – mutatis mutandi –7. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 18. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 8. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 11. jūnijā – Acciona/EUIPO – Agencia Negociadora PB (“REACCIONA”)

(Lieta T-362/20)

(2020/C 255/38)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Acciona, SA (Alcobendas, Spānija) (pārstāvis: J. C. Erdozain López, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Agencia Negociadora PB, SL (Las Rozas, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: vārdiska preču zīme “REACCIONA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 8 605 578

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmums lietā R 652/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, gadījumā, ja tā iestājas lietā, lai apstrīdētu šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 58. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 9. jūnijā – Krasnyj Octyabr/EUIPO – Spółdzielnia “Pokój” (“KRÓWKA MLECZNA Milk FUDGE”)

(Lieta T-363/20)

(2020/C 255/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PAO Moscow Confectionery Factory “Krasnyj Octyabr” (Maskava, Krievija) (pārstāvji M. Geitz un J. Stock, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Spółdzielnia “Pokój” (Bielsko-Biała, Polija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “KRÓWKA MLECZNA Milk FUDGE” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 15 371 255

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 7. aprīļa lēmums lietā R 1532/2019-1

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 60. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot kopsakarā ar 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pārkāpums;

—	tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 11. jūnijā – Birkenstock Sales/EUIPO (Apavu zoles raksta forma)

(Lieta T-365/20)

(2020/C 255/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Birkenstock Sales GmbH (Linz am Rhein, Vācija) (pārstāvji: C. Menebröcker un K. Middelhoff, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības pozīcijas preču zīmes (Apavu zoles raksta forma) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 576 284

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 19. marta lēmums lietā R 1706/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 12. jūnijā – 1031023 B.C./EUIPO – Bodegas San Valero (Apļveida elementa attēls, kas līdzinās otas vilcienam)

(Lieta T-366/20)

(2020/C 255/41)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 1031023 B.C. Ltd (Ričmonda, Britu Kolumbija, Kanāda) (pārstāve: M. González Gordon, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Bodegas San Valero, S. Coop. (Cariñena, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes (Apļveida elementa attēls, kas līdzinās otas vilcienam) reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 17 890 405

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2020. gada 9. marta lēmums lietā R 2142/2019-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt reģistrācijas pieteikumu un tam pievienotos dokumentus par pieņemamiem un uzskatīt, ka prasība par apstrīdēto lēmumu ir iesniegta paredzētajā termiņā un formā, un pēc tam, kad ir veiktas atbilstošās procesuālās darbības, pasludināt spriedumu, ar kuru tiek apmierināti šīs lietas dalībnieces prasījumi, apmierinot Eiropas Savienības preču zīmes Nr. 17 890 405 reģistrācijas pieteikumu.

Izvirzītais pamats:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 12. jūnijā – Smiley Miley/EUIPO – Cyrus Trademarks (“MILEY CYRUS”)

(Lieta T-368/20)

(2020/C 255/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Smiley Miley, Inc. (Našvila, Tenesija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvis: J. Devaureix, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Cyrus Trademarks Ltd (Road Town, Britu Virdžīnu Salas)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “MILEY CYRUS” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 12 807 111

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2020. gada 2. aprīļa lēmums lietā R 2520/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pieņemt izskatīšanai prasības pieteikumu kopā ar visiem pievienotajiem dokumentiem un attiecīgajām kopijām;

—	pieņemt izskatīšanai visus pierādījumus, kas pievienoti prasības pieteikumam;

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO un attiecīgā gadījumā personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 13. jūnijā – EFFAS/EUIPO – CFA Institute

(“CEFA Certified European Financial Analyst”)

(Lieta T-369/20)

(2020/C 255/43)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: European Federation of Financial Analysts'Societies (EFFAS) (Frankfurte pie Mainas, Vācija) (pārstāvji: S. Merico un G. Macías Bonilla, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: CFA Institute (Charlottesville, Virdžīnija, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “CEFA Certified European Financial Analyst” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 902 341

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2020. gada 31. marta lēmums lietā R 1082/2019-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2020. gada 11. jūnijā – KL/EIB

(Lieta T-370/20)

(2020/C 255/44)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KL (pārstāvji: L. Levi un A. Champetier, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to,

—	atcelt EIB 2019. gada 8. februāra un 8. marta lēmumus, ar kuriem tika atzīts, ka prasītājs ir darbspējīgs un ir bijis nepamatotā prombūtnē kopš 2019. gada 18. februāra;

—	ciktāl nepieciešams, atcelt EIB priekšsēdētāja 2020. gada 16. marta lēmumu, ar ko tika apstiprināti samierināšanās komitejas secinājumi un līdz ar to 2019. gada 8. februāra un 8. marta lēmumi;

tādējādi,

—	piespriest atbildētājai izmaksāt invaliditātes pensiju ar atpakaļejošu spēku principā kopš 2019. gada 1. februāra;

—	piespriest atbildētājai samaksāt kavējuma procentus par invaliditātes pensiju kopš 2019. gada 1. februāra līdz tās pilnīgai izmaksai, nokavējuma procentus nosakot, ņemot vērā Eiropas Centrālas bankas likmi, pieskaitot divus procentus;

—	piespriest EIB atlīdzināt prasītājam nodarīto morālo kaitējumu;

—	piespriest EIB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz Darbinieku pensiju shēmas noteikumu 46.–1. un 48.–1. panta un administratīvo noteikumu 11. panta 1. un 3. punkta pārkāpumu, kā arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

2.	Otrais pamats attiecas uz rūpības pienākuma pārkāpumu.

Prasība, kas celta 2020. gada 15. jūnijā – KM/Komisija

(Lieta T-374/20)

(2020/C 255/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: KM (pārstāvis: M. Müller-Trawinski, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt atbildētājas lēmumu, kas pieņemts 2019. gada 7. oktobrī un izdots ar 2020. gada 20. martu datēta Autorité Investie du Pouvoir de Nomination [iecēlējinstitūcijas] lēmuma Nr. R/627/19 formā, ar ko atbildētāja atteikusies piešķirt prasītājai pārdzīvojušā laulātā pensiju, un uzdot atbildētājai pieņemt jaunu lēmumu, ievērojot Vispārējās tiesas juridisko vērtējumu, un piešķirt prasītājai pārdzīvojušā laulātā pensiju;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir balstīta uz diviem pamatiem.

1.

Pirmais pamats Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka tiekot diskriminētas laulātas personas, kuras nav viendzimuma pāris, jo, lai iegūtu tiesības uz pārdzīvojušā laulātā pensiju, ir jābūt pastāvējušai laulībai, savukārt citādu pāru gadījumā pietiek ar to, ka ir pastāvējušas jebkādas ilgstošas, reģistrētas partnerattiecības.

2.

Otrais pamats Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 18. pants kopsakarā ar tā 20. pantu esot diskriminējošs un līdz ar to tas neesot spēkā, jo aktīvā dienestā esoša ierēdņa gadījumā ir pietiekama vienu gadu ilga laulība, lai varētu pieņemt, ka pastāvējušas ciešas attiecības, kas ierēdņa nāves gadījumā ir priekšnosacījums pārdzīvojušā laulātā pensijas saņemšanai, turpretim tāda ierēdņa gadījumā, kas stājies laulībā tikai pēc pensionēšanās, ir jāapliecina vismaz piecus gadus ilga laulība, lai laulātais varētu pretendēt uz pārdzīvojušā laulātā pensiju.

Prasība, kas celta 2020. gada 19. jūnijā – Ryanair/Komisija

(Lieta T-378/20)

(2020/C 255/46)

Tiesvedības valoda: angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F. Laprévote, S. Rating un I. Metaxas-Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 15. aprīļa lēmumu (ES) par valsts atbalstu SA.56795 (1) un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.

Ar pirmo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi juridisko prasību, ka atbalstam, kas ir atļauts atbilstoši LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktam, ir jākompensē kaitējums, kuru izraisījuši izņēmuma apstākļi, nevis tikai tas kaitējums, kurš nodarīts vienam no šādos notikumos cietušajiem.

2.	Ar otro prasības pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, izskatot atbalsta samērīgumu attiecībā pret COVID-19 krīzes rezultātā nodarīto kaitējumu.

3.

Ar trešo prasības pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi konkrētus LESD noteikumus un Eiropas tiesību vispārējos principus saistībā ar diskriminācijas aizliegumu, pakalpojumu sniegšanas brīvību un uzņēmējdarbības brīvību, kas ir bijuši ES gaisa transporta liberalizācijas pamatā kopš 1980. gadu beigām. ES gaisa transporta tirgus liberalizācija atļāva izveidoties īstām zemo cenu aviosabiedrībām visā Eiropas mērogā. Eiropas Komisija neesot ņēmusi vērā kaitējumu, kas šādām Eiropas mēroga aviosabiedrībām un to lomai Dānijas gaisa telpas savienojamībā radies COVID-19 krīzes dēļ, atļaujot Dānijai rezervēt atbalstu tikai SAS. LESD 107. panta 2. punkta b) apakšpunktā ir noteikts izņēmums no valsts atbalsta aizlieguma atbilstoši LESD 107. panta 1. punktam, bet tajā nav noteikts izņēmums no citām LESD normām un principiem.

4.	Ar ceturto prasības pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija neesot uzsākusi formālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz nopietnām grūtībām, un esot pārkāpusi prasītāja procesuālās tiesības.

5.	Ar piekto prasības pamatu tiek apgalvots, ka lēmumā esot pārkāpts Komisijas pienākums norādīt pamatojumu.

---

(1)  Eiropas Komisijas 2020. gada 15. aprīļa lēmums (ES) par valsts atbalstu SA.56795 – Dānija – Kompensācija par COVID-19 pandēmijas nodarīto kaitējumu Scandinavian Airlines (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī).

Prasība, kas celta 2020. gada 19. jūnijā – Gaspar/Komisija

(Lieta T-379/20)

(2020/C 255/47)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ryanair DAC (Swords, Īrija) (pārstāvji: E. Vahida, F. Laprévote, S. Rating un I. Metaxas Maranghidis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2020. gada 24. aprīļa lēmumu (ES) par valsts atbalstu SA.57061 (1) un

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Prasītājs arī atbilstoši Tiesas Statūtu 23.a pantam lūdz Vispārējo tiesu izskatīt lietu paātrinātā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus, kas ir līdzīgi tiem, kas izvirzīti lietā T-378/20, Ryanair/Komisija.

---

(1)  Eiropas Komisijas 2020. gada 24. aprīļa lēmums (ES) par valsts atbalstu SA.57061 – Zviedrija – Kompensācija par COVID–19 pandēmijas nodarīto kaitējumu Scandinavian Airlines (vēl nav publicēts Oficiālajā Vēstnesī)