KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Vadlīnijas par sezonas darbiniekiem Eiropas Savienībā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu

(2020/C 235 I/01)

I.   IEVADS

Eiropas ekonomikā noteiktas nozares, jo īpaši agropārtika un tūrisms, noteiktos gada periodos ir atkarīgas no tādu sezonas darbinieku atbalsta, kas ierodas no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm. Ļoti bieži šādiem strādniekiem galvenā dzīvesvieta joprojām ir mītnes zemē, un viņi uz kādu dalībvalsti pārceļas uz laiku, lai atkarībā no gadalaiku maiņas īstenotu kādu darbību.

Pārrobežu sezonas darbiniekiem ir plašs tiesību kopums, kas var atšķirties atkarībā no tā, vai viņi ir Savienības pilsoņi vai trešo valstu valstu valstspiederīgie. Tomēr, ņemot vērā viņu darba pagaidu raksturu un īpašos apstākļus, kuros viņi strādā, viņi var būt mazāk aizsargāti pret nestabiliem darba un dzīves apstākļiem. Covid-19 pandēmija šos apstākļus ir padarījusi redzamākus un dažos gadījumos saasinājusi. Turklāt tā ir parādījusi, ka dažos gadījumos šādu problēmu dēļ var tālāk izplatīties infekcijas slimības un palielināties Covid-19 klasteru risks.

Tāpēc steidzami nepieciešams attiecīgi rīkoties. Šīs vadlīnijas papildina 2020. gada 30. martā publicētās Vadlīnijas par nodarbināto brīvas pārvietošanās īstenošanu Covid-19 uzliesmojuma laikā (1) un reaģē uz Eiropas Parlamenta aicinājumu 2020. gada 19. jūnija rezolūcijā par pārrobežu un sezonas darba ņēmēju aizsardzību (2). Šīs vadlīnijas attiecas gan uz ES sezonas darbiniekiem, gan trešo valstu sezonas darbiniekiem Eiropas Savienībā un, ja vien nav norādīts citādi, aprakstītie pasākumi attiecas uz abām grupām.

II.   SEZONAS DARBINIEKU TIESĪBAS STRĀDĀT ES DALĪBVALSTĪ

Atkarībā no valstspiederības (t. i., ES vai ārpus ES) sezonas darbinieku tiesības piekļūt dalībvalsts teritorijai vai darba tirgum var atšķirties. Turklāt sezonas darbiniekus var nodarbināt atšķirīgi starpnieki.

Komisija kā Līgumu izpildes uzraudzītāja gan uzrauga Savienības noteikumu pareizu piemērošanu attiecībā uz sezonas darbiniekiem, tomēr par to valstu tiesību aktu noteikumu pareizu piemērošanu, ar kuriem tiek īstenotas ES direktīvas, joprojām atbild valstu iestādes. Tāpēc dalībvalstis tiek aicinātas šajā sakarā pastiprināt inspekcijas uz vietas, arī ar Eiropas Darba iestādes (3) (EDI) atbalstu, un pilnīgi nodrošināt visu piemērojamo noteikumu izpildi.

—   Vienlīdzīga attieksme pret ES darba ņēmējiem

Saskaņā ar darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kas nostiprināta LESD 45. pantā, un vienlīdzīgas attieksmes un nediskriminēšanas principu ES pilsoņiem ir tiesības meklēt darbu, arī sezonas darbu, citā dalībvalstī, saņemt tādu pašu palīdzību no valsts nodarbinātības dienestiem un strādāt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem. Ja viņi ir nodarbināti, uz viņiem attiecas uzņēmējas dalībvalsts tiesību akti un attiecīgie koplīgumi, un attiecībā uz darba apstākļiem, arī uz atalgojumu, atlaišanu no darba un darba aizsardzību, attieksmei pret viņiem jābūt tādai pašai kā pret valstspiederīgajiem. Viņiem ir arī tiesības uz tādām pašām sociālām un nodokļu priekšrocībām kā attiecīgās valsts valstspiederīgajiem. Ja viņi kļūst par piespiedu bezdarbniekiem, viņi saglabā darba ņēmēja statusu uzņēmējā dalībvalstī sešus mēnešus ar nosacījumu, ka viņi reģistrējas tās nodarbinātības dienestos (4).

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/54/ES (5) ES darba ņēmējiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, ir tiesības: saņemt palīdzību no uzņēmējas dalībvalsts valsts struktūrām, lai veicinātu vienlīdzīgu attieksmi un atbalstītu Savienības darba ņēmējus un viņu ģimenes locekļus; ja notikusi diskriminācija valstspiederības dēļ, vērsties tiesā; jebkurā tiesas un/vai administratīvā procedūrā saņemt atbalstu no arodbiedrībām un citām struktūrām; un būt aizsargātiem pret pakļaušanu netaisnībai.

—   Nosacījumi attiecībā uz trešo valstu sezonas darbinieku ieceļošanu

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā viņi tiks nodarbināti kā sezonas darbinieki, vai tiem, kuri dzīvo trešā valstī, parasti ir jāiesniedz pieteikums uz vīzu, darba atļauju vai uzturēšanās atļauju, lai uzturētos un strādātu šajā dalībvalstī.

Uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas ierodas ES no trešām valstīm, lai strādātu kā sezonas darbinieki, attiecas Sezonas darbinieku direktīva (6), kurā ir izklāstīti viņu uzņemšanas nosacījumi un viņu tiesības pēc ierašanās Eiropas Savienībā. Kopš 2020. gada 17. marta ES dalībvalstis (izņemot Īriju) un Šengenas asociētās valstis īsteno ierobežojumu attiecībā uz nebūtisku iebraukšanu Eiropas Savienībā. 2020. gada 30. jūnijā pieņemtajā Padomes Ieteikumā par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (7) ir norādīts, ka būtu jāatļauj būtiski ceļojumi īpašām minētā ieteikuma II pielikumā minēto kategoriju ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiskas vajadzības, arī sezonas laukstrādniekiem. Saskaņā ar minēto ieteikumu dalībvalstis attiecībā uz šiem ceļotājiem tomēr var ieviest papildu drošības pasākumus, jo īpaši, ja viņu ceļojuma sākumpunkts ir augsta riska reģions.

—   Norīkotie sezonas darbinieki

ES sezonas darbiniekus, kuri ir nodarbināti vienā dalībvalstī un kurus darba devējs nosūta strādāt citā dalībvalstī, uzskata par norīkotiem darba ņēmējiem Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 96/71/EK (8) nozīmē. Trešo valstu valstspiederīgos, kuri likumīgi strādā un dzīvo kādā dalībvalstī, darba devējs var norīkot darbā citā dalībvalstī, un šādā situācijā viņus uzskata par norīkotiem darba ņēmējiem (9).

Saskaņā ar pārskatīto Darba ņēmēju norīkošanas direktīvu (10) uz viņiem attiecas uzņēmējas dalībvalsts nodarbinātības pamatnoteikumi un nosacījumi, kas izriet no tiesību aktiem vai vispārēji piemērojamiem koplīgumiem.

Visbūtiskākie norīkoto sezonas darbinieku nodarbinātības noteikumi un nosacījumi ir, konkrētāk, atalgojuma izmaksa (ieskaitot visus obligātos elementus), strādnieku izmitināšanas apstākļi, kā arī darbā piemērojamie veselības, drošības un higiēnas pasākumi.

Par norīkotiem darba ņēmējiem uzskata arī sezonas darbiniekus, kas nodarbināti ar pagaidu darba aģentūru starpniecību vienā dalībvalstī un izīrēti lietotājuzņēmumam citā (uzņēmējā) dalībvalstī. Neskarot uzņēmēju dalībvalstu nodarbinātības pamatnoteikumus un nosacījumus, kas uz šiem sezonas darbiniekiem attiecas norīkoto darba ņēmēju statusā, šādai aģentūrai šiem darba ņēmējiem jānodrošina tādi paši nodarbinātības pamatnoteikumi un nosacījumi (11), kādi būtu piemērojami, ja darba ņēmēju būtu tieši nodarbinājis lietotājuzņēmums.

Piemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/67/ES (12), dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka pastāv rezultatīvi mehānismi, ar kuru starpniecību norīkotie sezonas darbinieki varētu iesniegt sūdzības par saviem darba devējiem tieši dalībvalstī, kur tie ir vai bijuši norīkoti darbā, un ka jebkurā tiesvedībā vai administratīvajā procesā norīkoto darba ņēmēju vārdā vai viņu atbalstam var iesaistīties arodbiedrības vai citas trešās personas. Saskaņā ar šo direktīvu dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu darba ņēmēju tiesību faktisku aizsardzību apakšuzņēmēju ķēdēs.

—   Nedeklarētais darbs

Dalībvalstis tiek aicinātas veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu sezonas darbinieku nedeklarētu darbu, un plaši izmantot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai. Platformas darbības, piemēram, trīspusējas partnerības un pārrobežu sadarbība, labāka riska analīze un datizrace sekmīgākām inspekcijām kombinācijā ar tādiem preventīviem pasākumiem kā prasībām atbilstošu uzņēmumu iekļaušana sarakstā, var efektīvi veicināt nedeklarēta sezonas darbinieku darba apkarošanu.

III.   SEZONAS DARBINIEKU DARBA UN DZĪVES APSTĀKĻI

Covid-19 krīze ir atklājusi bieži vien sliktos sezonas darbinieku darba, dzīves, kā arī darba aizsardzības apstākļus. Krīzes laikā ir ziņots par vairākiem gadījumiem, kas ir saistīti ar sezonas strādnieku tiesību pārkāpumiem un ir saasinājuši hroniskās problēmas, ar kurām saskaras sezonas darbinieki un kuras jārisina.

—   Darba aizsardzība (OSH)

Sezonas darbiniekiem ir tādas pašas tiesības un darba aizsardzība kā citiem darba ņēmējiem attiecīgajā dalībvalstī. Direktīva 89/391/EEK (“pamatdirektīva”) precizē vairākus darba devēju pienākumus, to vidū arodriska novērtējumu attiecībā uz darba ņēmēju darba aizsardzību un – saistībā ar viņu pienākumiem – tādu pasākumu pieņemšanu, kas vajadzīgi darba ņēmēju darba aizsardzībai, tostarp arodriska novēršanu un informācijas un apmācības sniegšanu, kā arī vajadzīgās organizācijas un līdzekļu nodrošināšanu.

Pamatdirektīvu papildina vairāk nekā divdesmit direktīvas, kurās galvenā uzmanība pievērsta konkrētiem tādiem darba aizsardzības (13) aspektiem, kas attiecas uz visiem darba ņēmējiem, arī uz sezonas darbiniekiem, neatkarīgi no viņu valstspiederības, nozares, darbības vai profesijas.

Komisija aicina dalībvalstis palielināt informētību par darba aizsardzības prasībām, kas skar sezonas darbiniekus, un sniegt darba devējiem praktisku informāciju par to, kā īstenot attiecīgās juridiskās prasības, kas skar sezonas darbiniekus visās nozarēs. Darba devējiem būtu pienācīgi jānovērtē visi iespējamie arodriski un jānosaka no tiem izrietošie preventīvie un aizsardzības pasākumi, arī jānodrošina nepieciešamie aizsarglīdzekļi un pasākumi jāpielāgo mainīgajiem apstākļiem.

Komisija aicina dalībvalstis jo īpaši pievērsties šādiem aspektiem:

—	saskaņā ar pamatdirektīvu piemērojamo noteikumu cieša uzraudzība un pilnīga izpilde,

—	sezonas darbinieku zemā informētība par darba aizsardzības nosacījumiem un izpratne par riskiem, ko rada darbs, kuru veic pārtrauktās shēmās, valodas barjeras un neapmācītība salīdzinājumā ar darbiniekiem, kuri ir stabilāk nodarbināti,

—	sezonas darbinieku iekļaušana konsultāciju un līdzdalības mehānismos, kas risina ar darba aizsardzību saistītus jautājumus.

Ņemot vērā, ka daļa sezonas darbinieku strādā mikrouzņēmumos un mazos uzņēmumos, Komisija atgādina, ka ES stratēģiskajā satvarā par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam (14) ir uzsvērts, ka dalībvalstīm ir jāuzlabo mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu spēja ieviest efektīvus un lietderīgus riska novēršanas pasākumus. Dalībvalstis tiek aicinātas – izmantojot arī kontroli – sniegt praktiskus norādījumus mazākiem uzņēmumiem par to, kādus pasākumus būs visefektīvāk veikt, lai ierobežotu veselības un drošības riskus, jo īpaši tos, kas saistīti ar Covid-19, kā arī tos informēt par ieviestajiem stimuliem. Tās varētu arī īpaši atbalstīt mazākus uzņēmumus nozarēs, kurās ir augstāks Covid-19 izplatīšanās risks.

Dalībvalstīm būtu jāpopularizē attiecīgie EU-OSHA norādījumi (15), jo īpaši attiecībā uz nepieciešamajiem higiēnas pasākumiem, atgādinot darba devējiem, ka ir jānodrošina piemērotas telpas, kur var nodrošināt fizisku distancēšanos, un pienācīgas telpas dzeršanai un ēšanai, kā arī atpūtas telpas un dušas.

Komisija arī aicina dalībvalstis pastiprināt sadarbību, lai uzlabotu sezonas darbinieku darba apstākļus, jo īpaši ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas un Vecāko darba inspektoru komitejas (SLIC) (16) starpniecību. Būtu jāņem vērā īpašās problēmas, kas saistītas ar mazaizsargātām grupām, piemēram, sievietēm, gados jauniem un vecākiem darba ņēmējiem un darba ņēmējiem, kuriem ir īpašas veselības problēmas. Komisija mudina šīs komitejas apspriest konkrētus pasākumus, kuru mērķis ir sezonas darbiniekiem saprotamā valodā novērst un pārvaldīt veselības apdraudējumus, kā arī mērķtiecīgus izpildes pasākumus.

Komisija lūdz dalībvalstis pastiprināt inspicēšanu uz vietas, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz sezonas darbiniekiem tiek pareizi piemērotas OSH normas.

Komisija arī mudina darba devējus un darba ņēmēju organizācijas izpētīt un veicināt mehānismus, kas nodrošinātu, ka tiek pienācīgi apmierinātas sezonas darbinieku īpašās vajadzības, un turpinās atbalstīt to centienus šajā jomā.

Komisija turpinās sadarboties ar EU-OSHA, lai apkopotu informāciju un labo praksi par darba aizsardzības aspektiem, kas skar sezonas darbiniekus, un darītu tās pieejamas attiecīgajām ieinteresētajām personām valstu un Savienības līmenī, arī izmantojot īpašu uz sezonas strādniekiem orientētu informācijas kampaņu.

Komisija veicina sinerģijas starp plašāku rīcībpolitiku klāstu un darba aizsardzības politiku agropārtikas ražošanas nozarēs, kas darba aizsardzības sakarā rada īpašas grūtības, jo īpaši attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā. Piemēram, nesen pieņemtā stratēģija “No lauka līdz galdam” (17) pievēršas vajadzībai nodrošināt taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas. Veselīgākām un drošākām darba vietām ir svarīga nozīme, tādējādi vēl vairāk veicinot labāku sabiedrības veselības aizsardzību kopumā.

—   Izmitināšana un transports

Covid-19 krīze ir izgaismojusi sezonas darbinieku bieži vien slikto izmitināšanu un apstākļus, kādos viņi tiek pārvadāti uz darba vietu. Lai gan Sezonas darbinieku direktīva ietver noteikumus par izmitināšanu, kas trešo valstu sezonas darbiniekiem ir jāievēro, lai saņemtu vīzu, darba atļauju vai uzturēšanās atļauju (18), un pārskatītā Darba ņēmēju norīkošanas direktīva paredz, ka mītnes valsts noteikumi par izmitināšanas apstākļiem, ja tādi ir, ir piemērojami norīkotajiem sezonas darbiniekiem, nav Savienības tiesību akta, kas garantētu izmitināšanas apstākļus citiem sezonas darbiniekiem. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai sezonas darbiniekiem nodrošinātu pienācīgus darba un dzīves apstākļus. Visiem sezonas darbiniekiem to uzturēšanās laikā uzņēmējā dalībvalstī vajadzētu būt izmitinātiem atbilstīgi valsts tiesību aktos un praksē paredzētam pienācīgam līmenim. Dalībvalstīm būtu jāgādā par to, lai darba devēji nodrošinātu vai organizētu sezonas darbinieku izmitināšanu par cenu, kas nav pārmērīgi liela salīdzinājumā ar mājokļa kvalitāti un sezonas darbinieku neto atalgojumu.

Turklāt dalībvalstīm būtu jāmudina darba devēji automātiski neatskaitīt īres maksu no sezonas darbinieku algas. Ja transportu un ēdināšanu nodrošina vai organizē darba devēji, to izmaksām arī būtu jāpaliek saprātīgām un tās nebūtu automātiski jāatskaita no sezonas darbinieka algas.

Sezonas darbinieku mājoklim un transportam būtu jāatbilst attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošajiem veselības un drošības standartiem, tostarp sociālās distancēšanās un veselības un drošības pasākumiem, kas piemērojami saistībā ar Covid-19 pandēmijas apkarošanu (19).

Turklāt Komisija mudina dalībvalstis noteikt īpašas prasības ES esošiem pārrobežu un sezonas darbiniekiem paredzētām pagaidu darba un darbā pieņemšanas aģentūrām, lai nodrošinātu, ka šādas aģentūras sniedz darbiniekiem pienācīgu informāciju un ievēro minimālos kvalitātes standartus, kas ļauj nodrošināt pienācīgu aizsardzību pārrobežu situācijās. Šīs prasības attiecībā uz šādiem uzņēmumiem varētu noteikt rīcības kodeksu vai pat tiesību aktu veidā. Ir svarīgi, lai šīs aģentūras, pirms darbinieki dodas prom, viņus – neatkarīgi no līguma ilguma – dzimtajā valodā vai valodā, kuru viņi saprot, informētu par darba apstākļiem, tiesībām uz sociālo nodrošinājumu un ceļošanu un izmitināšanu, kā arī par piemērojamiem darba drošības pasākumiem un citiem attiecīgiem pasākumiem.

IV.   AR SEZONAS DARBINIEKIEM SAISTĪTIE SOCIĀLĀ NODROŠINĀJUMA ASPEKTI

Regulā (EK) Nr. 883/2004 ir noteikti sociālā nodrošinājuma tiesību akti, ko piemēro sezonas darbiniekiem. Saskaņā ar regulu ES darba ņēmējiem, kuri izmanto savas tiesības brīvi pārvietoties, vienlaikus piemēro tikai vienas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmu. Mērķis ir novērst divkāršu segumu vai nepilnības šādu darba ņēmēju segumā. Darba ņēmējiem un viņu darba devējam nav iespējas izvēlēties, kurā dalībvalstī viņi ir apdrošināti (20): piemērojamie tiesību akti objektīvi izriet no regulas noteikumiem, pamatojoties uz darbinieka personīgo un profesionālo situāciju. Noteikumi sniedz stabilitāti, izvairoties no pastāvīgām izmaiņām piemērojamos tiesību aktos, un ierobežo administratīvo slogu darba ņēmējiem, pašnodarbinātām personām, darba devējiem un valsts iestādēm (21).

Tā kā sezonas darbinieki ir piesaistīti kompetentās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmai, viņiem vajadzētu būt pieejamai tāda paša līmeņa sociālajai aizsardzībai kā citām apdrošinātajām personām šajā dalībvalstī. Šī piesaiste parasti ietver gan pienākumus, piemēram, sociālā nodrošinājuma iemaksu veikšanu, gan tūlītēju tiesību un pabalstu, piemēram, veselības aprūpes, ģimenes pabalstu un bezdarbnieka pabalstu, saņemšanu. Turklāt sociālā nodrošinājuma sistēma, kurā persona ir apdrošināta vismaz vienu gadu, nodrošina arī turpmāko pensiju, ja ir izpildīti valsts nosacījumi par tās saņemšanu (22).

Tāpat kā visiem darba ņēmējiem, kas izmanto tiesības brīvi pārvietoties, arī sezonas darbiniekiem, kuri ir apdrošināti dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tiek veikta darbība, ir jābūt portatīvam dokumentam (PD) A1 (23). Šis sertifikāts ir saistīts ar sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem, ko piemēro darbiniekam, un tas apliecina, ka darbiniekam nav pienākuma veikt iemaksas citā dalībvalstī.

Trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas ārpus Savienības un ir uzņemti kādas dalībvalsts teritorijā, lai strādātu kā sezonas darbinieki, saistībā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 3. pantā definētajām sociālā nodrošinājuma jomām ir arī tiesības uz vienlīdzīgu attieksmi ar uzņēmējas dalībvalsts valstspiederīgajiem; tomēr var tikt piemēroti daži ierobežojumi (24).

Komisija atgādina, ka darba devējiem visi pienākumi, kas noteikti viņu darbiniekiem piemērojamajos tiesību aktos, jāpilda tā, it kā viņi atrastos kompetentajā dalībvalstī (25). Par jebkuru šā pienākuma neizpildi būtu jāziņo tās dalībvalsts attiecīgajām publiskajām iestādēm, kurā noticis pārkāpums, lai tās varētu veikt nepieciešamo izmeklēšanu.

V.   INFORMĀCIJA SEZONAS DARBINIEKIEM

Neskaidra vai trūkstoša informācija par sezonas darbinieku un viņu darba devēju tiesībām un pienākumiem tieši ietekmē viņu aizsardzību. Tāpēc Komisija aicina dalībvalstis iesaistīties darba devējiem un sezonas darbiniekiem paredzētās plašās informācijas kampaņās par piemērojamām normām un sezonas darbinieku tiesībām. Tāpat Komisija šajā jomā veicina sadarbību starp dalībvalstīm, kā arī starp iestādēm un dažādām ieinteresētajām personām vienā un tajā pašā dalībvalstī.

Padomes Direktīvā 91/533/EEK (26) ir noteikts, kāda būtiskā informācija darba ņēmējiem, tostarp sezonas darbiniekiem, rakstiski jāsaņem no sava darba devēja divu mēnešu laikā no darba attiecību sākuma. Tas jo īpaši attiecas uz veicamā darba aprakstu, darba attiecību sākuma datumu un beigu datumu, ja tas ir noteikts, apmaksāta atvaļinājuma ilgumu, atalgojuma līmeni un to veidojošajiem elementiem, parastas darbdienas vai nedēļas ilgumu un piemērojamiem koplīgumiem. Tomēr dalībvalstis no šīm minimālajām prasībām var izslēgt dažas darbinieku kategorijas (piemēram, ja kopējais nodarbinātības ilgums ir ne vairāk kā viens mēnesis). Komisija aicina dalībvalstis noteikt, ka darba devējiem šī informācija jāsniedz sezonas darbiniekiem saprotamā valodā neatkarīgi no viņu nodarbinātības ilguma.

Turklāt trešo valstu sezonas darbinieki, uz kuriem attiecas Sezonas darbinieku direktīva, kopā ar vīzu vai atļauju saņem rakstisku informāciju par savām tiesībām un pienākumiem, tostarp par sūdzību procedūrām (27).

Lai samazinātu infekciju risku, darba devējiem būtu arī jānodrošina, ka sezonas darbiniekiem ir – gan formas, gan valodas ziņā – viegli pieejama informācija par arodriskiem un drošības prasībām, kā arī visi veselības un drošības norādījumi un procedūras.

Komisija aicina dalībvalstis gādāt par to, lai sezonas darbinieku darba devēji būtu informēti par savām juridiskajām saistībām, tās saprastu un pildītu.

Saskaņā ar Direktīvu 2014/67/ES visas dalībvalstis ir izveidojušas vienotas valsts oficiālās tīmekļa vietnes par darba ņēmēju norīkošanu darbā, kurās ir informācija par darba ņēmēju tiesībām un darba devēju pienākumiem (28).

Visbeidzot, EURES portāls (29) piedāvā sezonas darbiniekiem svarīgu praktisku, juridisku un administratīvu informāciju par dzīves un darba apstākļiem visās dalībvalstīs, savukārt Imigrācijas portāls (30) sniedz papildu informāciju, kas īpaši attiecas uz trešo valstu sezonas darbiniekiem. Komisija cieši sadarbojas ar EURES kolēģiem dalībvalstīs, lai izstrādātu sezonas darbiniekiem paredzētus pasākumus, un turpinās atbalstīt dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu centienus nodrošināt to, ka sezonas darbinieki un darba devēji plaši izmanto EURES portālu.

VI.   TURPMĀKIE PASĀKUMI

Komisija veiks pētījumu, kurā vāks datus par sezonas darbu ES iekšienē un noteiks galvenās problēmas šajā jomā, arī Covid-19 pandēmijas laikā, tostarp saistībā ar apakšlīgumu slēgšanu.

Komisija organizēs Eiropas sociālo partneru uzklausīšanu jautājumos, kas saistīti ar sezonas darbiniekiem. Turklāt Komisija aicina dalībvalstis mudināt valstu sociālos partnerus risināt problēmas, ar kurām saskaras sezonas darbinieki uzņēmējās dalībvalstīs.

Saistībā ar gaidāmo ES stratēģisko satvaru darba aizsardzības jomā Komisija turpinās apsvērt konkrētas darbības, kas saistītas ar darba ņēmēju, arī sezonas darbinieku, darba drošību.

Tāpat Komisija turpinās sadarboties ar Eiropas Darba iestādi (EDI) kā pastāvīgu forumu informācijas apmaiņai starp valstu iestādēm un kā ar informatīvu pasākumu partneri. Komisija aicina EDI koordinēt izpratnes veicināšanas kampaņu, kas paredzēta nozarēm, kurās vairāk izmanto sezonas darbu, un cieši sadarboties ar EURES kolēģiem dalībvalstīs, lai izstrādātu ar tām saistītas konkrētas darbības. Tā aicina EDI izveidot forumu valstu pārvaldes iestāžu sadarbībai un informācijas apmaiņai, kā arī pārskatīt valstu oficiālajās tīmekļa vietnēs sniegto informāciju un atbalstīt tās uzlabošanu.

Izmantojot Eiropas platformu nedeklarēta darba novēršanai, Komisija turpinās atbalstīt dalībvalstis cīņā pret nedeklarētu darbu sezonas darba kontekstā, tostarp uzsvērs to, cik svarīgi ir veicināt darba ņēmēju un darba devēju labāku informētību par tiesībām un pienākumiem.

Komisija mudinās EU-OSHA cieši sadarboties ar Vecāko darba inspektoru komiteju, lai veiktu apsekojumu par augsta riska profesijām, tostarp tām, kas saistītas ar sezonas darbiniekiem.

Komisija turpinās cieši sadarboties ar dalībvalstīm Administratīvajā komisijā sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanai, lai izskatītu iespēju izstrādāt attiecīgus norādījumus attiecībā uz sezonas darbiniekiem. Komisija arī apsvērs iespēju uzsākt salīdzinošās analīzes pētījumu, ko veiktu juridisko ekspertu tīkls brīvas pārvietošanās un sociālā nodrošinājuma koordinācijas jautājumos (MoveS) (31).

Komisija aicina dalībvalstis izpētīt iespējas pastiprināt sadarbību starp pārvaldes iestādēm, tostarp izmantojot Direktīvā 2014/54/ES noteiktās struktūras. Komisija ir gatava atbalstīt šādu sadarbību, organizējot sanāksmes, kurās apmainītos ar labu praksi un izveidotu stabilākus mehānismus.

Lai 2021. gadā varētu iesniegt īstenošanas ziņojumu Parlamentam un Padomei, konkrētāk attiecībā uz trešo valstu sezonas darbiniekiem Komisija pašlaik veic novērtējumu par to, kā dalībvalstis ir transponējušas Direktīvu 2014/36/ES. Šajā ziņojumā tiks aplūkoti visi direktīvas noteikumi, tostarp par vienlīdzīgu attieksmi, darba apstākļiem, veselību un drošību un uzticamu statistikas datu sniegšanu, un tiks novērtēts, vai direktīvā paredzēta pienācīga aizsardzība trešo valstu sezonas darbiniekiem.

---

(1)  C(2020) 2051 (OV C 102 I, 30.3.2020., 12. lpp.).

(2)  2020/2664 (rezolūcija par politiski svarīgiem jautājumiem).

(3)  https://www.ela.europa.eu/

(4)  Direktīvas 2004/38/EK 7. panta 3. punkta c) apakšpunkts.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/54/ES (2014. gada 16. aprīlis) par pasākumiem, ar ko veicina darba ņēmējiem piešķirto tiesību īstenošanu darba ņēmēju pārvietošanās brīvības jomā (OV L 128, 30.4.2014., 8. lpp.)

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/36/ES (2014. gada 26. februāris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā (OV L 94, 28.3.2014., 375. lpp.) Šī direktīva attiecas uz visām dalībvalstīm, izņemot Dāniju un Īriju.

(7)  Padomes Ieteikums (ES) 2020/912 (2020. gada 30. jūnijs) par pagaidu ierobežojumu nebūtiskiem ceļojumiem uz ES un iespējamu šāda ierobežojuma atcelšanu (OV L 208 I, 1.7.2020., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 96/71/EK (1996. gada 16. decembris) par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.).

(9)  Tas neattiecas uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri uzturas un strādā ārpus ES pie darba devēja, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī. Pēdējā gadījumā piemēro trešo valstu sezonas darbinieku uzņemšanas nosacījumus, kā paskaidrots iepriekš.

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 173, 9.7.2018., 16. lpp.). Lūdzam ievērot, ka tā tiek piemērota no 2020. gada 30. jūlija.

(11)  Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/104/EK (2008. gada 19. novembris) par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.) 5. pantu.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/67/ES (2014. gada 15. maijs) par to, kā izpildīt Direktīvu 96/71/EK (OV L 159, 28.5.2014., 11. lpp.).

(13)  Sk., proti: Direktīva 89/391/EEK par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā, Direktīva 89/654/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību darba vietā, Direktīva 2009/104/EK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, darba ņēmējiem lietojot darba aprīkojumu darbā, Direktīva 89/656/EEK par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās, Direktīva 90/269/EEK par minimālajām prasībām attiecībā uz drošību un veselības aizsardzību kravu apstrādē ar rokām, pastāvot īpašam riskam darba ņēmējiem gūt muguras traumas, Direktīva 2000/54/EK par darba ņēmēju aizsardzību pret risku, kas saistīts ar bioloģisku aģentu iedarbību darba vietā un Direktīva 94/33/EK par jauniešu darba aizsardzību.

(14)  COM(2014) 332 final.

(15)  https://osha.europa.eu/en/themes/covid-19-resources-workplace

(16)  SLIC sastāvā ir dalībvalstu darba inspekcijas dienestu pārstāvji.

(17)  COM(220) 381 final.

(18)  Direktīvas 2014/36/ES 20. pants.

(19)  Skatīt Vadlīnijas par transporta pakalpojumu un savienotības pakāpenisku atjaunošanu – Covid-19 (OV C 169, 15.5.2020., 17. lpp.).

(20)  Lieta C- 345/09, van Delft and Others, ECLI:EU:C:2010:610.

(21)  Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 883/2004 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu kritērijs, pēc kura nosaka piemērojamos sociālā nodrošinājuma tiesību aktus, parasti ir tās dalībvalsts kritērijs, kurā persona veic savu darbību. Tomēr 12. un 13. pantā ir paredzēti izņēmumi no šā vispārīgā noteikuma, ja konkrētos gadījumos, ņemot vērā darba ņēmēja profesionālās darbības raksturu, šāda principa piemērošana šķiet nepamatota vai neiespējama. Šādas situācijas ietver gadījumus, kad darba devējs nosūta darbinieku veikt sezonālu darbību minētā darba devēja uzdevumā vai sezonas darbinieki veic darbību divās vai vairākās dalībvalstīs.

(22)  https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=854&langId=lv

(23)  https://europa.eu/youreurope/citizens/work/social-security-forms/contact_points_pd_a1.pdf

(24)  Tā kā sezonas darbinieku uzturēšanās ir īslaicīga, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai vienlīdzīgu attieksmi pret šādiem trešo valstu sezonas darbiniekiem un saviem valstspiederīgajiem neattiecināt uz ģimenes pabalstiem un bezdarbnieka pabalstiem, nedz arī uz nodokļu atvieglojumiem. Attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem jāatgādina, ka saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1231/2010 viņiem ir tādas pašas tiesības kā ES sezonas darbiniekiem. Skatīt 23. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/36/ES (2014. gada 26. februāris) par trešo valstu valstspiederīgo ieceļošanas un uzturēšanās nosacījumiem nodarbinātības kā sezonas darbiniekiem nolūkā (OV L 94, 28.3.2014., 375. lpp.).

(25)  21. pants Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.).

(26)  Padomes Direktīva 91/533/EEK (1991. gada 14. oktobris) par darba devēja pienākumu informēt darbiniekus par darba līguma vai darba attiecību nosacījumiem (OV L 288, 18.10.1991., 32. lpp.).

No 2022. gada augusta šī direktīva tiks aizstāta ar Direktīvu (ES) 2019/1152 (2019. gada 20. jūnijs) par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā (OV L 186, 11.7.2019., 105. lpp.). Tā ieviesīs standartus, kas paredz lielāku aizsardzību (piemēram, īsākus termiņus informācijas sniegšanai), un neļaus izslēgt darba ņēmējus ar īsiem darba līgumiem.

(27)  Direktīvas 2014/36/ES 11. pants.

(28)  Skatīt sadaļu “Valstu tīmekļa vietnes par norīkošanu darbā” https://europa.eu/youreurope/citizens/work/work-abroad/posted-workers/index_lv.htm.

(29)  https://ec.europa.eu/eures/public/homepage

(30)  https://ec.europa.eu/immigration/

(31)  https://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1098