Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9816 – Advent/TA/Conservice)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 224/01)

Komisija 2020. gada 6. maijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9816. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Komisijas paziņojums par darbības termiņa pagarināšanu un grozījumiem Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam, Pamatnostādnēs par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus, Pamatnostādnēs par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam, Pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai un Paziņojumā par kritērijiem, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs, Komisijas paziņojumā – Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai un Komisijas Paziņojumā dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai

(2020/C 224/02)

---

(1)  Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.).

(2)  Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.).

(3)  Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.).

(4)  Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (OV C 249, 31.7.2014., 1. lpp.).

(5)  Komisijas paziņojums – Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.).

(6)  OV C 392, 19.12.2012., 1. lpp.

(7)  Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam (COM(2014) 15 final, 22.1.2014.).

Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 7. jūlijs

(2020/C 224/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1290
JPY	Japānas jena	121,61
DKK	Dānijas krona	7,4522
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,90150
SEK	Zviedrijas krona	10,4555
CHF	Šveices franks	1,0643
ISK	Islandes krona	157,00
NOK	Norvēģijas krona	10,6428
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,681
HUF	Ungārijas forints	353,62
PLN	Polijas zlots	4,4683
RON	Rumānijas leja	4,8393
TRY	Turcijas lira	7,7508
AUD	Austrālijas dolārs	1,6261
CAD	Kanādas dolārs	1,5317
HKD	Hongkongas dolārs	8,7499
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7260
SGD	Singapūras dolārs	1,5751
KRW	Dienvidkorejas vona	1 349,06
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,2908
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9287
HRK	Horvātijas kuna	7,5490
IDR	Indonēzijas rūpija	16 302,76
MYR	Malaizijas ringits	4,8259
PHP	Filipīnu peso	55,892
RUB	Krievijas rublis	80,8888
THB	Taizemes bāts	35,262
BRL	Brazīlijas reāls	6,0701
MXN	Meksikas peso	25,4764
INR	Indijas rūpija	84,4645

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Atzinums, ko sniegusi Padomdevēja komiteja uzņēmumu apvienošanās jautājumos savā 2020. gada 22. aprīļa sanāksmē par pagaidu lēmuma projektu attiecībā uz lietu M.9409 – Aurubis / Metallo Group Holding

Ziņotāja dalībvalsts: Horvātija

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 224/04)

Darbība

1.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijai, ka darījums ir koncentrācija Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.

Savienības mērogs

2.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijai, ka darījums ir Savienības mēroga darījums saskaņā ar Apvienošanās regulas 1. panta 2. punktu.

Produktu tirgi

3.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas sniegtajai konkrētā produktu tirgus definīcijai attiecībā uz kausēšanai un rafinēšanai paredzēto vara lūžņu (VLKR) iegādi.

4.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas sniegtajai konkrētā produktu tirgus definīcijai attiecībā uz vara lūžņu Nr. 2 iegādi.

5.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas definīcijai par konkrēto vara katodu produktu tirgu.

6.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas definīcijai par konkrēto vara stieņu produktu tirgu.

7.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas definīcijai par konkrēto vara veidņu produktu tirgu.

Ģeogrāfiskie tirgi

8.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas sniegtajai konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definīcijai attiecībā uz kausēšanai un rafinēšanai paredzēto vara lūžņu (VLKR) iegādi.

9.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas definīcijai par to, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus attiecībā uz vara lūžņu Nr. 2 iegādi ir EEZ mēroga tirgus.

10.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas definīcijai par to, ka konkrētais ģeogrāfiskais tirgus attiecībā uz vara katodu iegādi ir pasaules mēroga tirgus.

11.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas lēmumam atstāt vara stieņu ģeogrāfiskā tirgus definīciju atklātu.

12.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas lēmumam atstāt vara veidņu ģeogrāfiskā tirgus definīciju atklātu.

Konkurences novērtējums

13.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas novērtējumam, ka paziņotais darījums būtiski nekaitētu efektīvai konkurencei attiecībā uz horizontālo nekoordinēto ietekmi: a) VLKR iegādes tirgū EEZ; b) vara lūžņu Nr. 2 iegādes tirgū EEZ.

14.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas novērtējumam, ka paziņotais darījums būtiski nekaitētu efektīvai konkurencei attiecībā uz vertikālo nekoordinēto ietekmi.

15.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas novērtējumam, ka ir maz ticams, ka Aurubis un Metallo pēc darījuma spēs un vēlēsies bloķēt izejmateriālu pieejamību jebkurā ticamā tirgū.

16.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijas novērtējumam, ka ir maz ticams, ka Aurubis un Metallo pēc darījuma spēs un vēlēsies bloķēt klientu pieejamību jebkurā ticamā tirgū.

Saderība ar iekšējo tirgu

17.

Padomdevēja komiteja (10 dalībvalstis) piekrīt Komisijai, ka paziņotais darījums tādējādi ir jāatzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību.

Uzklausīšanas amatpersonas nobeiguma ziņojums (1)

Lieta M.9409 – Aurubis / Metallo Group Holding

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 224/05)

---

(1)  Saskaņā ar 16. un 17. pantu Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Lēmumā 2011/695/ES (2011. gada 13. oktobris) par uzklausīšanas amatpersonas amatu un darba uzdevumiem noteiktu konkurences lietu izskatīšanā (OV L 275, 20.10.2011., 29. lpp.) (“Lēmums 2011/695/ES”).

(2)  Tas attiecas uz Aurubis atkārtotu paziņojumu par ierosināto darījumu pēc sākotnējā paziņojuma 2019. gada 30. augustā, ko tas atsauca 2019. gada 25. septembrī.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 139/2004 (2004. gada 20. janvāris) par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (EK Apvienošanās regula) (OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.).

(4)  2020. gada 11. februāra vakarā Aurubis juristiem informatīvos nolūkos tika nosūtīta IP un tā pavadvēstules (neoficiāla) kopija.

(5)  Komisijas Regula (EK) Nr. 802/2004 (2004. gada 21. aprīlis), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (OV L 133, 30.4.2004., 1. lpp.).

(6)  2020. gada 19. februārī arī Metallo ārējam konsultantam tika piešķirta piekļuve datu telpai.

Kopsavilkums Komisijas Lēmumam

(2020. gada 4. maijs),

ar ko koncentrāciju atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību

(Lieta M.9409 – Aurubis / Metallo Group Holding)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2020) 2752)

(Autentisks ir tikai teksts angļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 224/06)

Komisija 2020. gada 4. maijā pieņēma lēmumu apvienošanās lietā saskaņā ar Padomes 2004. gada 20. janvāra Regulu (EK) Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju (1) un jo īpaši tās 8. panta 1. punktu. Pilns lēmuma nekonfidenciālās versijas teksts angļu valodā ir pieejams Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/competition/elojade/isef/index.cfm?clear=1&policy_area_id=2

I.   PUSES

1.

Aurubis ir vertikāli integrēts krāsaino metālu piegādātājs un līderis vara rūpniecībā Eiropā. Aurubis pamatdarbība ir vara katodu ražošana gan no raktuvēs iegūta vara koncentrāta, gan no vara lūžņiem.

2.

Vara katodi ir standarta vara produkts, ko tirgo Londonas Metāla biržā. Aurubis piedalās arī turpmākajos vara vērtību ķēdes posmos. Tas pārstrādā vara katodus stiepļu stieņos un veidnēs. Tie ir starpprodukti, ko izmanto, lai ražotu plakanus velmētus izstrādājumus, kurus ražo arī Aurubis.

3.

Metallo, kura galvenā mītne atrodas Beļģijā, apstrādā un rafinē krāsainos metālus, tostarp galvenokārt varu. Metallo ir specializējies zemas kvalitātes un ļoti sarežģītu – galvenokārt vara – lūžņu materiālu pārstrādē un rafinēšanā, valorizējot deviņus dažādus metālu veidus (varu, alvu, svinu), metāla izstrādājumus (cinka oksīdu, niķeļa sakausējumu, anoda gļotas) un minerālus. Varš veido lielāko Metallo rafinēto metālu un metāla izstrādājumu produkcijas daļu.

4.

Metallo ir pilnas slodzes sekundārā vara rafinēšanas uzņēmums, (2), t. i., rafinēšanai tas izmanto tikai vara lūžņus. Tam ir divas pārstrādes un rafinēšanas rūpnīcas – viena Bīrsā, Beļģijā, bet otra Berango, Spānijā. Metallo ir viens no pasaulē tehnoloģiski visattīstītākajiem zemas kvalitātes un sarežģītu metāllūžņu apstrādes dalībniekiem.

II.   DARĪJUMS

5.

Komisija 2019. gada 30. augustā saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju atbilstīgi 4. pantam Padomes Regulā (EK) Nr. 139/2004 (3) (“Apvienošanās regula”), saskaņā ar kuru Aurubis Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē plāno iegūt vienpersonisku kontroli pār Metallo, iegādājoties daļas (“darījums”). Aurubis un Metallo turpmāk apzīmēti kā “Puses”. Vienība, kas izriet no darījuma, turpmāk tekstā ir apzīmēta kā “apvienotais uzņēmums”.

6.

Pēc sākotnējās I posma izpētes 2019. gada 25. septembrīAurubis atsauca paziņojumu.

7.

Lieta tika atkārtoti paziņota 2019. gada 14. oktobrī (4).

8.

Darījumam ir Savienības mērogs, jo ir ievērotas Apvienošanās regulas 1. panta 2. punktā noteiktās apgrozījuma robežvērtības.

9.

Komisija 2020. gada 11. februārī pieņēma iebildumu paziņojumu (“IP”), kurā sākotnēji pauda viedokli, ka darījums varētu būtiski kavēt efektīvu konkurenci iekšējā tirgū attiecībā uz kausēšanai un rafinēšanai paredzētu vara lūžņu (“VLKR”) iepirkšanas tirgu EEZ Apvienošanās regulas 2. panta nozīmē, jo i) tiek likvidēts svarīgs konkurents VLKR iegādei EEZ un ii) Aurubis iegūst dominējošu stāvokli attiecībā uz VLKR iegādi EEZ.

III.   KOPSAVILKUMS

10.

Tirgus izpēte II posmā atklāja, ka darījums būtiski nekavēs efektīvu konkurenci iekšējā tirgū attiecībā uz VLKR iegādes tirgu EEZ. Tāpat netika konstatēti būtiski šķēršļi efektīvai konkurencei attiecībā uz vara lūžņiem Nr. 2 vai vertikālajām attiecībām starp Pusēm.

11.

Tādēļ darījums tiek atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līgumu un tāpēc saskaņā ar Apvienošanās regulas 8. panta 1. punktu, kā arī EEZ līguma 57. pantu 2020. gada 4. maijā tika pieņemts apstiprinājuma lēmums.

IV.   PASKAIDROJUMA RAKSTS

A.   KONKRĒTIE PRODUKTU TIRGI

12.

Darījums attiecas uz vara lūžņu iegādi un rafinēšanu. Vara lūžņus parasti var iedalīt rafinēšanai paredzētos vara lūžņos (kuriem ir nepieciešama kausēšana un rafinēšana sekundārā vara rafinēšanas uzņēmumā) un tiešajai kausēšanai paredzētos vara lūžņos (kurus var tieši atkārtoti sakausēt vara industrijas lietotāji). Rafinēšanai paredzētos vara lūžņus apstrādā, lai reģenerētu varu un galu galā ražotu vara katodus.

13.

Attiecībā uz rafinēšanai paredzētiem vara lūžņiem Pušu darbība pārklājas attiecībā uz vara lūžņu iegādi kausēšanai un rafinēšanai (VLKR) un tā sauktajiem vara lūžņiem Nr. 2.

14.

Gan VLKR, gan vara lūžņi Nr. 2 ir atsevišķi produktu tirgi, kas atšķiras no citiem starpproduktiem, ko izmanto vara katodu ražošanai, piemēram, vara blisteriem un vara anodiem. Tie atšķiras arī no tiešajai kausēšanai paredzētiem vara lūžņiem.

15.

Vara lūžņi Nr. 2 ir relatīvi standartizēta vara lūžņu kategorija, kas tiek tirgota kā prece. Vara lūžņos Nr. 2 ir augsts vara saturs un tikai ierobežoti piemaisījumi. Pieprasījumu pēc vara lūžņiem Nr. 2 veido plašs un daudzveidīgs pircēju kopums, tostarp primārā un sekundārā vara rafinēšanas uzņēmumi, lietņu ražotāji un puspabeigtu produktu ražotāji. Piemēram, papildus sekundārā vara rafinēšanas uzņēmumiem, kā puses, primārā vara rafinēšanas uzņēmumi var iepirkt vara lūžņus Nr. 2 un kausēšanas procesa laikā sajaukt tos ar primāro varu. Turklāt, lai gan vairumā gadījumu vara lūžņiem Nr. 2 ir jāveic kausēšana, dažos gadījumos daži vara puspabeigtu produktu ražotāji (piemēram, stieņu un velmētu vara produktu ražotāji) un vara sakausējuma lietņu ražotāji spēj tiešā veidā sakausēt (t. i., neveicot rafinēšanu) relatīvi nelielu vara lūžņu Nr. 2 daudzumu.

16.

VLKR ir ļoti atšķirīgi un ietver plašu nestandartizētu vara lūžņu materiālu klāstu, sākot no vieglākiem, piemēram, dažiem vara sakausējuma lūžņiem un vara dzelzs lūžņiem, līdz pat sarežģītākiem materiāliem, piemēram, cieto sadzīves atkritumu sadedzināšanas iekārtu metāla daļām (sadedzināšanas krāsns pamatne satur varu) vai rūpnieciskiem pārpalikumiem. Šos sarežģītākos materiālus apstrādāt ir grūtāk.

17.

Pieprasījumu pēc VLKR un vara lūžņiem Nr. 2 galvenokārt veido sekundārā vara rafinēšanas uzņēmumi, bet mazākā mērā arī primārā vara rafinēšanas uzņēmumi un citi pircēji, piemēram, lietņu ražotāji un pusgatavo produktu ražotāji.

18.

Darījuma pamatā ir arī divi vertikāli ietekmēti vara katodu, vara stieņu un vara veidņu tirgi. Metallo ražo un piegādā vara katodus, kas ir vara stieņu un vara veidņu (ko ražo Aurubis) izejmateriāls.

19.

Vara katodi veido atsevišķu produktu tirgu.

20.

Vara stieņi un vara veidnes ir divi atsevišķi produktu tirgi. Vara stieņus parasti izmanto kabeļu un vadu ražošanai, bet vara veidnes izmanto kā izejmateriālu velmētu vara produktu ražošanai.

B.   KONKRĒTIE ĢEOGRĀFISKIE TIRGI

21.

Pierādījumi liecina, ka gan VLKR, gan vara lūžņu Nr. 2 iegādes ģeogrāfiskais tirgus ir EEZ mēroga tirgus.

22.

EEZ un citu reģionu konkurences apstākļi ir neviendabīgi, un vara lūžņu cenas dažādos pasaules reģionos atšķiras, kas liecina, ka globālā cenu arbitrāža nav efektīva.

23.

Saskaņā ar Komisijas iepriekšējo praksi un gūstot tam apstiprinājumu tirgus izpētes gaitā, vara katodu ģeogrāfiskais tirgus ir globāls.

24.

Attiecībā uz vara stieņu un vara veidņu ģeogrāfiskajiem tirgiem Komisija konstatēja norādi gan uz pasaules, gan EEZ mēroga tirgu. Tomēr šajā gadījumā var atstāt atklātu jautājumu par to, vai konkrētais ģeogrāfiskais tirgus ir globāls vai EEZ mēroga tirgus, jo vertikālās saiknes starp Pušu darbībām šajos produktu tirgos nerada būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei saskaņā ar jebkādu ticamu ģeogrāfiskā tirgus definīciju.

C.   KONKURENCES NOVĒRTĒJUMS

25.

Lai gan savā IP Komisija sākotnēji pauda bažas par VLKR iegādes tirgu EEZ, ņemot vērā Pušu iesniegtos dokumentus un jaunus pierādījumus, šīm bažām vairs nav pamata.

26.

Attiecībā uz vara lūžņu Nr. 2 iegādes tirgu saskaņā ar IP Komisija nav konstatējusi nekādas bažas par konkurenci.

27.

Komisija novērtēja, vai apvienotā uzņēmuma pirktspējas palielināšanās izraisītu zemākas cenas, ko maksātu metāllūžņu piegādātājiem. Vara aprites vērtības ķēdes kontekstā šāds kaitējums piegādātājiem varētu izpausties dažādi atkarībā no lūžņu pārdevējiem: i) attiecībā uz vara lūžņu rūpnieciskajiem piegādātājiem/pārdevējiem (kuriem lūžņi ir neizbēgams blakusprodukts to ražošanas procesā) zemāka cena, kas samaksāta par to lūžņiem, būtu līdzvērtīga to robežizmaksu pieaugumam, kas varētu radīt augstākas pakārtotās cenas to produktiem; un ii) attiecībā uz citiem vara lūžņu piegādātājiem/pārdevējiem, piemēram, uzpircējiem, tirgotājiem un pirmapstrādātājiem (kas savāc un pirms pārstrādes apstrādā metāllūžņus) zemāka cena, ko maksā par viņu metāllūžņiem, varētu pazemināt viņu stimulu un spēju ieguldīt un savākt vara lūžņus.

1.   Horizontāla nekoordinētā ietekme VLKR iegādes EEZ tirgū

28.

Savā IP Komisija sākotnēji konstatēja, ka apvienotā uzņēmuma kopīgā daļa 2018. gadā būs 40–50 % attiecībā uz visiem EEZ piegādātāju pārdotajiem VLKR. Puses sākotnēji tika uzskatītas par tuviem konkurentiem spēju un pirkšanas uzvedības ziņā. Sākotnēji tika uzskatīts, ka alternatīvas VLKR tirdzniecības vietas, kurām piegādātāji var piekļūt, ir ierobežotas.

29.

Ņemot vērā Pušu sniegto informāciju, atbildot uz IP, turpmākos rakstiskos iesniegumus un papildu pierādījumus, ko iesniedza Aurubis, Komisija lēmumā secina, ka darījums neradītu horizontālu nekoordinētu ietekmi VLKR iegādes EEZ tirgū turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ.

30.

Pretēji tam, ko Komisija sākotnēji konstatēja IP, Pušu apvienotās iegādes daļas ir pieticīgas. Lai gan Metallo iegādes daļa ir 10–20 % un Aurubis tā ir 10–20 %, kas tos padara par 1. un 2. lielāko EEZ piegādāto VLKR pircēju, viņu apvienotā iegādes daļa EEZ ir pieticīga, proti, 20–30 %. Divu rafinēšanas konkurentu – Brixlegg un Boliden – iegādes daļa EEZ attiecīgi ir 5–10 %, kam seko virkne citu vara pārstrādes uzņēmumu, kuru iegādes daļa ir 0–5 %.

31.

Apvienotā uzņēmuma mazāka iegādes daļa salīdzinājumā ar IP norādīto vērtību lielā mērā izriet no korekcijām, kas veiktas Komisijas tirgus rekonstrukcijā pēc papildu pierādījumiem, ko iesniegušas Puses. Ņemot vērā VLKR ļoti neviendabīgo raksturu, kas nav nozares definēta kategorija, apjoma klasifikācija bija kļūdaina. Puses iesniedza arī Eurostat papildu datus par eksportu, ļaujot Komisijai koriģēt eksporta vērtību.

32.

Pēc darījuma veikšanas apvienoto uzņēmumu turpinās ierobežot vairākas efektīvas alternatīvas, kuras joprojām būs pieejamas VLKR piegādātājiem. Pirmkārt, tie ir citi vara rafinēšanas uzņēmumi EEZ, kas ir tuvākie sāncenši Pusēm. Turklāt vara rafinēšanas uzņēmumi ārpus EEZ un citi pircēji ārpus EEZ arī veido ievērojamu pieprasījumu pēc VLKR materiāliem. EEZ piegādātāji eksportē 40–50 % no savas kopējās VLKR produkcijas. Tāpēc eksports ir svarīga alternatīva iespēja piegādātājiem EEZ cenu samazinājuma gadījumā un attiecīgi būtisks ierobežojums Pušu pirktspējai. Turklāt lietņu ražotāji, pusgatavo produktu ražotāji un bezvara kausēšanas uzņēmumi arī iegādājas atsevišķus VLKR materiālus. Visbeidzot, šķiet, ka piegādātāji spēj samazināt Pušu pirktspēju, iesaistoties tādā praksē kā, piemēram, VLKR pārvēršana citos produktos vai VLKR krājumu veidošana un likvidēšana, lai iegūtu labākas cenas.

33.

Pretēji tam, ko Komisija sākotnēji konstatēja IP, Puses nevar uzskatīt par īpaši tuviem konkurentiem. Pušu tehniskās iespējas lielā mērā ir papildinošas un atkarīgas no metāla, ko tās rafinē, atgūst un galu galā pārdot. Tāpēc to iegādes darbības lielā mērā ir savstarpēji papildinošas. Analizējot Pušu piegādātājus, šķiet, ka to piegādātāju skaits, kuru darbība pārklājas, ir ierobežots salīdzinājumā ar kopējo piegādātāju skaitu. Visbeidzot, daži konkurenti konkurē ar Pusēm, ņemot vērā to tehnoloģiskās iespējas un pirkšanas uzvedību.

34.

Lai gan ir ievērojami šķēršļi, lai iekļūtu rafinēšanai paredzēto vara lūžņu tirgū, regulāri notiek esošo tirgus dalībnieku jaudas un spēju paplašināšana. Šādas ekspansijas būtu iespējamas arī gadījumā, ja VLKR cenas ievērojami samazinātos. Turklāt jo īpaši vara rafinēšanas uzņēmumi, kas darbojas VLKR blakusesošos tirgos, piemēram, e-metāllūžņu tirgū (kas galvenokārt attiecas uz iespiedshēmu platēm un kurā pašlaik ir lielāka peļņa nekā VLKR), varētu vēlēties iekļūt VLKR rafinēšanas tirgū gadījumā, ja pēc darījuma VLKR cenas pazeminātos.

35.

Kopumā ir maz ticams, ka darījums radīs būtisku ietekmi uz cenu. No tiem piegādātājiem, kas atbildēja uz tirgus izpētes jautājumiem, tostarp piegādātājiem, kas nepārdod lūžņus Pusēm, liels skaits pauda bažas par to, ka samazinās cena, par kādu Puses iepērk lūžņus. Tomēr izmeklēšana ir parādījusi, ka šiem piegādātājiem būs pieejami pietiekami efektīvi alternatīvi noieta tirgi, lai pārdotu savus lūžņus.

36.

Turklāt Puses spēj ietekmēt tikai relatīvi nelielu vara lūžņu cenas komponentu, t. i., tā saukto rafinēšanas maksu. Šā cenas komponenta samazināšana nedaudz ietekmētu vara lūžņu kopējo cenu, jo citiem cenas komponentiem, jo īpaši Londonas Metāla biržā kotētajai vara cenai, ir lielāka ietekme nekā rafinēšanas maksai, un parasti tie ir pakļauti būtiskām svārstībām visa gada garumā.

37.

Visbeidzot, jebkurā gadījumā jebkādu cenu ietekmi vismaz daļēji varētu neitralizēt ar darījumu saistītā sinerģija.

38.

Turklāt maz ticams, ka darījuma rezultātā ievērojami samazināsies piegādātāju stimuli ieguldīt un ieviest jauninājumus metālu apstrādē un atgūšanā. Labākas metāllūžņu apstrādes iespējas pēc darījuma būtu piemērojamas lielākam lūžņu pirkšanas apjomam un tādēļ būtu pievilcīgākas, lai iesaistītos.

39.

Darījums, visticamāk, būtiski neietekmēs VLKR vākšanu. Piegādes no VLKR rūpnieciskajiem piegādātājiem jebkurā gadījumā ir ļoti neelastīgas, jo šie tirgus dalībnieki rada VLKR nemainīgā proporcijā ar tiem pakārtotajiem varu saturošajiem produktiem (un līdz minimumam samazina to lūžņus neatkarīgi no darījuma, jo metāllūžņi samazina produktivitāti). Tirgotāji, uzpircēji un pirmapstrādātāji, visticamāk, nesamazinās savu savākšanu, jo tie var vai nu izvairīties no jebkādas cenu ietekmes, nododot to pa vara vērtības ķēdi, vai arī tāpēc, ka, kā viņi paskaidroja tirgus izpētes laikā, viņu stimuli savākt metāllūžņus pēc darījuma nemainītos.

40.

Vēl viens svarīgs elements darījuma analīzē ir apvienotā uzņēmuma ierobežotie stimuli samazināt tā VLKR iegādi, ņemot vērā augstās izmaksas, kas saistītas ar darbību ar mazāku jaudu. Patiešām, tā kā vara pārstrādes rūpnīcai ir ļoti augstas nemainīgās izmaksas, tai pastāvīgi ir jādarbojas ar pilnu jaudu, lai tā būtu rentabla. Tādējādi jebkurš apvienotā uzņēmuma mēģinājums samazināt metāllūžņu plūsmu radītu pārmērīgu izmaksu pieaugumu. Tāpēc darījums, visticamāk, neizraisīs izlaides samazināšanos.

2.   Horizontāla nekoordinētā ietekme EEZ vara lūžņu Nr. 2 iegādes tirgū

41.

Savā IP Komisija neizvirzīja nekādas sākotnējās bažas attiecībā uz vara lūžņu Nr. 2 tirgu. Neraugoties uz to, ka Pušu EEZ piegādāto vara lūžņu Nr. 2 iegādes daļa ir salīdzinoši liela, pēc darījuma Pusēm saglabātos daudzas efektīvas alternatīvas gan EEZ, gan ārpus tās. VLKR gadījumā tas tā ir vēl jo vairāk – galvenokārt tāpēc, ka vara lūžņi Nr. 2 ir standartizēts metāllūžņu veids un tehnoloģiskās spējas, kas nepieciešamas to efektīvai rafinēšanai, plaši izmanto gan sekundārā vara rafinēšanas uzņēmumi, gan pilnīgi primārā vara rafinēšanas uzņēmumi (kas galvenokārt apstrādā vara koncentrātu un vara lūžņus Nr. 2 izmanto papildus, lai kontrolētu to rafinēšanas procesus).

42.

Metallo par 5–10 % palielinās Aurubis EEZ piegādāto vara lūžņu Nr. 2 iegādes daļu, kas 2018. gadā bija 30–40 %. Apvienotajam uzņēmumam iegādes daļa būtu 30–40 %. Tam ar 5–10 % seko EEZ konkurējošie rafinēšanas uzņēmumi Brixlegg un KGHM, kam seko citi EEZ rafinēšanas uzņēmumi. Eksports veido 39 %.

43.

Pirms darījuma Metallo nav spēcīgs un konkurētspējīgs uzņēmums vara lūžņu Nr. 2 iegādes tirgū, jo savu darbību tas nekoncentrē uz lūžņiem

44.

Pēc darījuma vēl joprojām būs liels skaits citu vara lūžņu Nr. 2 pircēju. Pirmkārt, daudzi vara rafinēšanas uzņēmumi gan EEZ, gan ārpus tās pērk un apstrādā vara lūžņus Nr. 2 neatkarīgi no tā, vai to galvenā uzmanība ir pievērsta sekundārā vai primārā vara atgūšanai. Šiem vara rafinēšanas uzņēmumiem ir lielā mērā salīdzināmas tehnoloģiskās iespējas efektīvi apstrādāt vara lūžņus Nr. 2. Otrkārt, papildus šiem konkurējošajiem rafinēšanas uzņēmumiem par vara lūžņiem Nr. 2 konkurē ievērojams skaits citu pircēju. Jo īpaši pusgatavo produktu ražotāji ražošanas procesos var izmantot atsevišķus vara lūžņu Nr. 2 materiālus. Visbeidzot, ir iespējams (piegādātājiem) vēl vairāk valorizēt vara lūžņus Nr. 2, lai likvidētu vēl lielākus piemaisījumus un tādējādi padarītu materiālu pievilcīgu vēl lielākai potenciālo pircēju grupai.

45.

Spēja eksportēt vara lūžņus Nr. 2 no EEZ (vai attiecībā uz mazākiem piegādātājiem – pārdot vara lūžņus Nr. 2 lielākam tirgotājam, kas spēj to eksportēt ārpus EEZ) ir nozīmīgs ierobežojums Pusēm (un EEZ vara pārstrādes uzņēmumiem kopumā). Vara lūžņi Nr. 2 ir starptautiski atzīta vara lūžņu kategorija, kurai parasti nav vajadzīga testēšana. Tā kā šie lūžņi ir izejmateriāls, tie ir vieglāk tirgojami nekā citas vara lūžņu kategorijas, kas ir vairāk diferencētas. Pieaugošais pieprasījums pēc vara vienībām apvienojumā ar importa ierobežojumiem zemākas kvalitātes materiāliem Ķīnā rada ievērojamas pašreizējās un turpmākās eksporta iespējas.

46.

Lielākā daļa piegādātāju sagaida, ka darījuma rezultātā tiks noteikta augstāka maksa par vara lūžņu Nr. 2 rafinēšanu. Tomēr piegādātāji arī apgalvo, ka tiem būtu pieejamas alternatīvas vara lūžņu Nr. 2 iegādes vietas. Turklāt pat Puses atzīst, ka vara lūžņi Nr. 2 ir visā pasaulē pieejams produkts. Tāpēc iespējams, ka piegādātāji varētu izvairīties no cenu ietekmes.

47.

Pušu konkurents pauda bažas, ka pēc darījuma apvienotais uzņēmums pazeminās savu rafinēšanas maksu (t. i., maksās vairāk par vara lūžņiem Nr. 2), tādējādi ierobežojot tā vara lūžņu Nr. 2 pieejamību, kas tam ir nepieciešams vara katodu ražošanai. Tomēr ir ļoti maz ticams, ka apvienotais uzņēmums iesaistīsies šādā praksē. Maksāt vairāk par vara lūžņiem Nr. 2 būtu saprātīgi tikai tad, ja varētu iepirkt lielākus daudzumus. Tomēr abām Pusēm ir tikai ierobežota spēja uzņemt lielākus daudzumus.

3.   Vertikāla nekoordinētā ietekme attiecībā uz vara stieņu un vara veidņu tirgu

48.

Savā IP Komisija nepauda bažas saistībā ar vertikālu nekoordinēto ietekmi uz vara katodu, vara stieņu un vara veidņu tirgiem.

49.

Ņemot vērā to, ka saskaņā ar jebkuru ticamu produktu tirgus sadalījumu Metallo un Aurubis tirgus daļas vara katodu pārdošanas tirgū pasaules līmenī ir ļoti niecīgas, proti, 5–10 %, kā arī pamatojoties uz nepārprotamu informāciju, kas saņemta tirgus izpētes gaitā, ir maz ticams, ka apvienotais uzņēmums varētu iesaistīties jebkāda veida tirgus piekļuves ierobežošanas stratēģijā (piekļuves resursiem ierobežošana un klientu izslēgšana) pēc darījuma veikšanas.

V.   SECINĀJUMI

50.

Ņemot vērā iepriekšminētos iemeslus, lēmumā secināts, ka ierosinātā koncentrācija būtiski nekaitēs efektīvai konkurencei iekšējā tirgū vai nozīmīgā tā daļā.

51.

Tādēļ koncentrācija atzīstama par saderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību saskaņā ar Apvienošanās regulas 2. panta 2. punktu un 8. panta 1. punktu, kā arī EEZ līguma 57. pantu.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

(2)  Sekundārā vara rafinēšanas uzņēmumi kā izejvielu vara metāla ražošanai izmanto tikai vara lūžņus (saukti arī par sekundāro varu). Primārā vara rafinēšanas uzņēmumi kā izejvielu izmanto raktuvēs iegūtu vara koncentrātu (saukts arī par primāro varu).

(3)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. No 2009. gada 1. decembra ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) ir ieviestas dažas izmaiņas, piemēram, vārds “Kopiena” ir aizstāts ar vārdu “Savienība” un termins “kopējais tirgus” ir aizstāts ar terminu “iekšējais tirgus”. Šā lēmuma tekstā tiks izmantota LESD lietotā terminoloģija.

(4)  Publicēts OV C 356, 21.10.2019., 7. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2020/C 224/07)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“MOLLETE DE ANTEQUERA”

ES Nr.: PGI-ES-02393 – 23.2.2018.

ACVN ( )AĢIN (X)

1.   Nosaukums

“Mollete de Antequera”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

2.3. grupa. Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, konditorejas izstrādājumi, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi.

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Mollete de Antequera” ir maize, kuras izcelsmes vieta ir 4. punktā norādītais ģeogrāfiskais apgabals. To gatavo no kviešu miltiem, tai ir augsts mitruma saturs un maigs mīkstums, un tā ātri izcepas. Tai ir savdabīga forma ar neregulāru un eliptisku apakšdaļu. Tā ir plakana, ar nelielu apjomu un pēc cepšanas saglabājušos miltu kārtiņu.

Gatavojot produktu, miltiem var pievienot kviešu klijas.

Produktu piedāvā iepakojumā svaigu, sasaldētu/dziļi sasaldētu vai aizsargatmosfērā.

“Mollete de Antequera” specifiku nosaka turpmāk minētie fizikāli ķīmiskie un organoleptiskie raksturlielumi.

a)   Forma un formāts

Produktu piedāvā trīs formātos atkarībā no svara:

—	“mollete”: 100–150 grami,

—	vidēja izmēra “mollete”: 55–99 grami,

—	maza izmēra “mollete”: mazāk nekā 55 grami.

Visu formātu produktiem jābūt tiem raksturīgajai formai. To nosaka pēc attiecības starp asīm elipsē, ko veido vienības apakšdaļa (“a” ir lielā ass un “b” ir mazā ass) un augstums (z), ko aprēķina pēc attiecības z/(a*b). Vidējās vērtības un pielaides robežvērtības norādītas šajā tabulā:

	Attiecība a/b  (*1)		Attiecība z/(a*b)  (*1)
Formāts	Vidējā vērtība	Pielaides robežvērtība		Vidējā vērtība (x10-3)	Pielaides robežvērtība
“Mollete”	1,58	±15 %		2,15	±25 %
Vidēja izmēra “mollete”	1,44	±15 %		2,95	±25 %
Maza izmēra “mollete”	1,21	±15 %		6,10	±25 %

b)   Tekstūra

“Mollete de Antequera” piemīt tai raksturīga poraina tekstūra.

Katra veida un formāta vienības apjoma deformācijas spēka maksimālās vērtības ir šādas:

—	formāti svaigā veidā: 3 500 g,

—	formāti svaigā veidā ar klijām: 4 500 g,

—	formāti sasaldētā/dziļi sasaldētā veidā: 5 000 g,

—	formāti aizsargatmosfērā: 6 500 g.

“Mollete de Antequera” tekstūras maksimālās vērtības nosaka attiecībā uz visu produkta glabāšanas laiku.

c)   Caurumiņi mīkstumā

Mīkstumam ir struktūra ir divu veidu caurumiņiem. Pirmie caurumiņi ir ļoti apaļi un izteikti, ar diametru, kas ir mazāks nekā 5 mm, un vienmērīgi izkliedēti maizes iekšpusē. Otrie caurumiņi ir retāki, lielāki, neregulāras formas, ar diametru, kas ir mazāks nekā 15 mm, un nevienmērīgi izkliedēti.

d)   Mitrums

Maizes mitruma saturs, kas svārstās no 32 % līdz 45 %, ir noteicošs faktors attiecībā uz tās kvalitāti.

e)   Organoleptiskie raksturlielumi

Turpmāk minēts svaigas “Mollete de Antequera” sensorais raksturojums.

Garoza ir ziloņkaula baltā krāsā ar vieglu vaniļas nokrāsu. Malās un zem malām tā var būt vairāk apcepta, un tai var būt miltu kārtiņa, kas saglabājusies no gatavošanā izmantotajiem miltiem. Garoza pēc taustes ir maiga, plāna, elastīga un ne pārāk plēkšņaina. Smarža ir vidējas līdz augstas intensitātes, un tajā dominē rauga un mīklas smarža. Arī mīkstums ir ziloņkaula baltā krāsā, taču ar dzeltenīgām nokrāsām. Pēc izskata un taustes tas ir ļoti porains. Pēc garšas tas ir ļoti maigs, ar skābenu garšu un smaržu, kurā jūtams rauga, mīklas un miltu aromāts. Pēcgarša ir patīkama un maznoturīga līdz vidēji noturīga; organoleptisko īpašību ziņā šis produkts ir ļoti sabalansēts.

“Mollete de Antequera”, kas satur klijas, maisījumam pievienoto kliju dēļ zināmā mērā ir atšķirīga garozas un mīkstuma krāsa un smarža. Garozas krāsa ir diezgan tumša, kliju izraibināta un ar miltu kārtiņu, kas saglabājusies no gatavošanā izmantotajiem miltiem. Garozas tekstūra ir mazliet raupjāka, tomēr saglabā šim produktam tik raksturīgo maigumu. Mīkstums ir gaiši brūnā krēmkrāsā, tekstūra ir mīksta, poraina un maiga. Garša ir maiga un skābena, ar nelielu rūgtumu, kas parādās košļājot, un jūtama “Mollete de Antequera” gatavošanā izmantoto kliju garša. Smarža (graudaugu, šķiedraugu, kviešu un rauga smarža) ir ļoti intensīva un noturīga, tāpēc “Mollete de Antequera” ir tik izteiktas organoleptiskās īpašības.

Sasaldētu / dziļi sasaldētu produktu gadījumā visus fizikāli ķīmiskos un organoleptiskos rādītājus mēra pēc atsaldēšanas. Šo rādītāju vērtības ir tādas pašas kā attiecībā uz svaigiem produktiem paredzētajiem rādītājiem, izņemot attiecībā uz tekstūru, kurai jāatbilst noteiktajām robežvērtībām.

Izejvielas ir kviešu milti ar zemu lipekļa saturu (W) (110–170x10–4 džouli) un stiepes pretestības un mīklas stiepjamības attiecību (P/L) 0,25–0,65, kā arī ūdens, jūras sāls un bioloģiskais raugs. Ērtības labad bioloģisko raugu var aizstāt/papildināt ar ieraugu.

Var pievienot kviešu klijas – devu, kas ir ne mazāka par 3,8 % p/p no cepamās mīklas, un ja tiek saglabātas 3.2. punktā minētās fizikāli ķīmiskās īpašības katram atšķirīgajam formātam noteiktajā amplitūdā.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādes produktiem)

Izejvielas ir kviešu milti ar zemu lipekļa saturu (W) (110–170x10–4 džouli) un stiepes pretestības un mīklas stiepjamības attiecību (P/L) 0,25–0,65, kā arī ūdens, jūras sāls un bioloģiskais raugs. Ērtības labad bioloģisko raugu var aizstāt/papildināt ar ieraugu.

Var pievienot kviešu klijas – devu, kas ir ne mazāka par 3,8 % p/p no cepamās mīklas, un ja tiek saglabātas 3.2. punktā minētās fizikāli ķīmiskās īpašības katram atšķirīgajam formātam noteiktajā amplitūdā.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Lai tiktu saglabāta izsmalcinātā produkta īpašā kvalitāte, tam jābūt ražotam noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ražošana ietver šādus posmus (uzskaitīti veikšanas secībā): mīcīšana, veselas mīklas atstāšana nostāvēties, mīklas sadalīšana, svēršana un mīklas ieveidošana pikās, kuras atstāj nostāvēties, mīklas ieveidošana atsevišķos gabalos, mīklas uzbriedināšana, cepšana, atdzesēšana vai atvēsināšana.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Svaigas “Molletes de Antequera” ir jāiepako ražošanas procesa laikā un tajās pašās telpās, kurās tās cep. Vispirms to temperatūra jāpazemina līdz 38 °C. “Molletes de Antequera” sasaldēšana/dziļā sasaldēšana jāveic ražošanas līnijas ietvaros, tūlīt pēc iepakošanas ar mērķi izcelsmes vietā saglabāt “Mollete de Antequera” raksturīgās īpašības. Galvenais iemesls, kāpēc produkts jāiepako izcelsmes vietā, ir pagatavoto svaigo produktu augstā mitruma satura – no 32 % līdz 45 % – saglabāšana, jo tas ir būtiski attiecībā uz “Mollete de Antequera” raksturīgo īpašību (tekstūras, smaržas u. c.) saglabāšanu. Neiepakots produkts varētu zaudēt ievērojamu daļu sākotnējā mitruma satura.

Neatkarīgi no tā, vai produkts ir svaigs, sasaldēts/dziļi sasaldēts vai iepakots aizsargatmosfērā, tam vienmēr jābūt iepakojumā ar mērķi saglabāt tā kvalitāti jau izcelsmes vietā un nodrošināt izsekojamību. Šīs prasības attiecas gan uz vairumtirgotājiem, gan mazumtirgotājiem ražošanas vietā.

Svaigie produkti vienmēr ir iepakoti pārtikas plēvē vai citā pārtikai piemērotā materiālā, kas ir daļēji gaiscaurlaidīgs.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Vārdiem “Mollete de Antequera” un “Indicación Geográfica Protegida” un/vai AĢIN “Mollete de Antequera” logotipam jābūt skaidri norādītiem uz “Mollete de Antequera” izmantotā marķējuma un tirdzniecības iepakojuma.

Ja produkta sastāvā ir kviešu klijas, marķējumā jānorāda vārdi “con salvado”(“satur klijas”). Jānorāda arī “Mollete de Antequera” formāts.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

“Mollete de Antequera” ražo un iepako Antekeras (Antequera) un Fuentes de Pjedras (Fuente de Piedra) pašvaldības teritorijā; abas šīs pašvaldības atrodas Malagas (Málaga) provincē.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Mollete de Antequera” balstās produkta reputācijā.

“Mollete de Antequera” senā izcelsme var būt datējama jau ar 12. un 13. gadsimtu, kad ebreji un arābi Al-Andalus teritorijā gatavoja viegli ceptas, plakanas maizītes ar mazu rauga saturu. Tomēr etimoloģiski termins “mollete” cēlies no spāņu/kastīliešu valodas (vārds “muelle” nozīmē “maigs”) un norāda uz šai maizei raksturīgo maigo, poraino tekstūru.

Terminu “mollete” izmanto un šā produkta ražošanas tradīcija joprojām sagalbājusies tikai dažos Andalūzijas apgabalos, iespējams, tāpēc, ka šajā reģionā ir lielāka Al-Andalus kultūras ietekme. Kopš 20. gadsimta vidus tā lielapjoma ražošana un tirdzniecība nostiprinājusies Antekerā. Saistībā ar to Lorenzo Díaz savā grāmatā “Diez Siglos de Cocina en Madrid” (“Desmit kulinārijas gadsimti Madridē”) (1994) Antekeras pašvaldību min kā vienu no pēdējiem arābu kultūras balstiem Spānijas dienvidos, t. i., Granadā (Granada), Malagā (Málaga) un Almerijā (Almería), kur joprojām izmanto spāņu/kastīliešu valodas terminu “mollete”.

Liecības par produkta “Mollete de Antequera” ražošanu un patērēšanu šajā Malagas provinces pilsētā datējamas jau ar vismaz 1539. gadu, kad kulinārijas izdevumā ar nosaukumu “Marijas Enrikesas grāmata”, kas iekļauta Marquis de la Vega de Santa María arhīvā, atklāta ģimenes recepte, kurā “mollete” norādīta kā galvenais elements. Šajā dokumentā, ko glabā Antekeras pašvaldības vēsturiskajā arhīvā, norādīti vairāki gastronomijas jēdzieni, no kuriem galvenie ir “milti”, “piens” un “olas”, kas minēti zem virsraksta “molletes reales” (“karaliskās plakanās maizītes”).

Senākā atsauce uz Antekerā ražotu “mollete” tirdzniecību atrodama kapitula 1775. gada 19. oktobra aktā, kurā kādam Manuel Esbri piešķir atļauju “mīcīt franču maizi un “molletes” (..), gādājot, ka abas šīs maizes ir augstas kvalitātes un atbilstošā svarā”.

Fuentes de Pjedras pašvaldība, kas atrodas “Mollete de Antequera” ražošanas apgabalā, bija pēdējā pašvaldība, kura atguva neatkarību no Antekeras 1838. gadā (Muñoz Hidalgo un García Cañero (1983), Antekeras vēsturiskais arhīvs), un tur tika saglabāta šā produkta ražošanas tradīcija.

Lai gan nav dokumentētu liecību par “Mollete de Antequera” ražošanu 19. gadsimtā, meistars Juan Paradas Pérez no Antekeras savu darbību daļēji veltīja tam, lai 1939. gadā atsāktos “Mollete de Antequera” ražošana. Paradas ražotie “Mollete de Antequera” produkti strauji iemantoja pelnītu slavu un Antekerā bija ļoti pieprasīti 20. gadsimta četrdesmitajos un piecdesmitajos gados. “Mollete de Antequera” recepte saglabājusies nemainīga vairāku paaudžu garumā līdz mūsdienām.

Izejvielu (kviešu milti ar zemu lipekļa saturu un stiepes pretestības un mīklas stiepjamības attiecību (P/L)) izraudzīšanās, mīklas augstais mitruma saturs, apstākļi, kuros mīkla tiek mīcīta, ieveidota atsevišķos gabalos un atstāta uzbriedināties, īsā cepšanas laika rūpīga mērīšana (viegla cepšana) un atdzesēšana – tie visi ir noteicoši posmi “Mollete de Antequera” (kurai, pateicoties divējādu – lielu un mazu – caurumiņu struktūrai, ir maiga, poraina tekstūra) precīzās formas un vieglā aromāta nodrošināšanā. Visi minētie posmi balstās “Mollete de Antequera” meistaru zināšanās un pieredzē – viņu īstenotās tradīcijas un paraugprakse šā produkta ražošanā ir saistītas ar šo apgabalu.

Augstais mitruma saturs (līdz 45 %) un īsais cepšanas laiks ir tipiskas “Mollete de Antequera” raksturīgās iezīmes, kas balstās uz recepti, ko izstrādājis meistars Paradas, kas “Mollete de Antequera” padarīja par brokastu maizi, kuru kopš 20. gadsimta vidus izvēlas visbiežāk. Produkts ir tik populārs tāpēc, ka cepšana pastiprina mīkstuma maigumu un smaržu, kā arī kontrastu starp tā tekstūru un kraukšķīgo garozu, tādējādi atjaunojot visas svaigi cepta produkta īpašības. Tolaik un arī mūsdienās patērētāji atzinīgi vērtē šo īpašību, jo tādējādi “Mollete de Antequera” var patērēt četras vai piecas dienas, tai nesakalstot un saglabājot svaigi ceptas maizes īpašības. “Mollete de Antequera” organoleptiskajām īpašībām un šai īpašībai bija būtiska loma attiecībā uz stabilo pozīciju, ko produkts iekaroja tirgū – sākotnēji Antekerā, tad pārējā Malagas provincē, visā Andalūzijā un pārējā Spānijā.

Pastāv milzīgs daudzums bibliogrāfisko atsauču attiecībā uz “Mollete de Antequera”, un tas liecina par to, cik izslavēts ir šis produkts. Šīs ir dažas no pēdējos 25 gados izdotajām publikācijām, kurās norādītas “Mollete de Antequera” īpašības un kurās šis produkts slavināts: “Gastronomía Antequerana” (“Antekeras gastronomija”) (Juan Alcaide Vega, 1991); Diccionario Gastronómico. Términos, Refranes, Citas y Poemas (“Gastronomijas vārdnīca. Termini, teicieni, citāti un dzejoļi”) (Luis F. Lescure, 2005); “Ruta Gastronómica de Andalucía” (“Gastronomisks maršruts caur Andalūziju”) (Inés Burtrón, 2009); “50 recetas con molletes de Antequera” (“50 receptes, kas ietver “molletes de Antequera””) (Susana López Postigo, 2010); “Route of Washington Irving from Seville to Granada” (“Vašingtona Ērvinga ceļš no Seviljas uz Granadu”) (Turismo Andaluz S.A., 2000).

Par Spānijas karaļa un karalienes vizīti Antekerā 1998. gadā ziņoja visos Spānijas plašsaziņas līdzekļu izdevumos, cita starpā konkrēti norādot, ka viņiem tika pasniegtas slavenās “molletes de Antequera” ar vietējām neapstrādātām olīveļļām.

Slavenais spāņu rakstnieks, žurnālists un – kopš 2003. gada – Spānijas Karaliskās akadēmijas biedrs Arturo Pérez-Reverte piemin “Mollete de Antequera” savā grāmatā “La piel del tambor” (“Bungu āda”) (2002).

Spānijas maiznieku organizāciju konfederācija (CEOPAN) 2009. gadā publicēja katalogu, kura nosaukums ir “Todos los panes tradicionales de España” (“Visi Spānijas tradicionālie maizes veidi”) un kurš ietver “Mollete de Antequera”.

Visbeidzot, “Mollete de Antequera” minēta “Andalūzijas nemateriālā mantojuma atlanta” sadaļā par Malagas provinci un Antekeras apgabalu (Andalūzijas Vēsturiskā mantojuma institūts, Reģionālā kultūras ministrija, Andalūzijas autonomā apgabala valdība).

“Mollete de Antequera” pašreiz ir plaši pazīstams produkts, ko iegādājas visā Spānijā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Produkta specifikācijas pilnais teksts ir pieejams šādā tīmekļa vietnē:

http://www.juntadeandalucia.es/export/drupaljda/Pliego_Mollete_Antequera.pdf

vai Consejería de Agricultura, Ganadería, Pesca y Desarrollo Sostenible (Lauksaimniecības, lopkopības, zivsaimniecības un ilgtspējīgas attīstības reģionālās ministrijas) tīmekļa vietnē

(https://juntadeandalucia.es/organismos/agriculturaganaderiapescaydesarrollosostenible.html);

lūdzam izmantot šo ceļu: “Áreas de actividad” / “Industrias y Cadena Agroalimentaria” / “Calidad”/“Denominaciones de Calidad” / “Productos de panadería y repostería”. Produkta specifikācija pieejama zem kvalitātes apzīmējuma.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(*1)  (*) “Mollete de Antequera” izmēri milimetros.

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2020/C 224/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“ROSSO DI MONTEPULCIANO”

Atsauces numurs: PDO-IT-A1458-AM02

Paziņojuma datums: 21.4.2020.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   “Rosso di montepulciano” marķēšana

Pievienota prasība, ka papildus aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Rosso di Montepulciano” marķējumā jānorāda plašāks ģeogrāfiskais apzīmējums “Toscana” (Toskāna).

Grozījums ir paredzēts, lai varētu sniegt precīzu informāciju par vīnu ģeogrāfisko izcelsmi.

Grozījums attiecas uz vienotā dokumenta 9. punktu un produkta specifikācijas 7. pantu.

VIENOTS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“Rosso di Montepulciano”

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

“Rosso di Montepulciano”

Krāsa: rubīnsarkana.

Smarža: intensīvi vīnaina.

Garša: sausa, noturīga, ar viegli izteiktu tanīnu noti

Minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija: 11,50 tilp. %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs (g/l): 21,00.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

a)   Īpašās vīndarības metodes

“Rosso di Montepulciano”

Īpašā vīndarības metode

Vīnu, kura cilmes vietas nosaukums ir “Rosso di Montepulciano”, nedrīkst nodot patēriņam līdz tā gada 1. martam, kas seko vīnogu ražas ievākšanas gadam.

b)   Ražas maksimālais iznākums

“Rosso di Montepulciano”

10 000 kg vīnogu no hektāra

“Rosso di Montepulciano”

70 hektolitri no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu audzēšanas apgabals ietilpst Toskānas reģiona Siena provinces Montepulciano pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Tajā neietilpst Valdichiana līdzenums.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Sangiovese N.’ – ‘Sangioveto’

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

“Rosso di Montepulciano”

Ražošanas apgabalu galvenokārt veidojusi pliocēna laikmeta smilts, un tajā valda Vidusjūras klimats, kas palīdz uzlabot vīnogu garšu un fenolu saturu. Vīndārzos audzētā šķirne ir ‘Sangiovese’, konkrēti tās vietējais biotips, kas pazīstams ar nosaukumu ‘Prugnolo gentile’ un ko audzē, izmantojot ierasto vertikālo režģu sistēmu. Vīnkopības vēsture Montepulčāno (Montepulciano) ir gadsimtiem sena – no etruskiem līdz pat mūsdienām –, un tās cilvēkfaktors ar uzkrāto pieredzi un vīnkopības zinātību, mijiedarbojoties ar vidi, laika gaitā ir ļāvis izveidot, attīstīt un izvēlēties augstas kvalitātes vīna ražošanai visatbilstošāko praksi.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

“Rosso di Montepulciano” marķēšana

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

pievienota prasība, ka papildus aizsargātajam cilmes vietas nosaukumam “Rosso di Montepulciano” marķējumā jānorāda plašāks ģeogrāfiskais apzīmējums “Toscana” (Toskāna), lai šādi informētu patērētājus par precīzu vīna ģeogrāfisko izcelsmi.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/15315

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.