1.

Covid-19 pandēmijas uzliesmojumam ir milzīga ietekme uz sabiedrības veselību, saimniecisko darbību, nodarbinātību un sociālo dzīvi visā pasaulē.

2.

Cīņā pret Covid-19 pandēmiju pirmā un visaugstākā prioritāte joprojām ir cilvēku dzīvības glābšana un mūsu iedzīvotāju veselības aizsardzība.

3.

Lai apturētu Covid-19 izplatīšanos, dalībvalstīs ir ieviesti dažādi pasākumi atkarībā no epidēmijas stadijas un citiem īpašiem apstākļiem. Sadarbībā ar valsts iestādēm sporta nozare nekavējoties veica attiecīgus pasākumus. Piemērojot dažādus pasākumus un ieteikumus, kas vērsti uz visām ieinteresētajām personām, tostarp sporta organizācijām, klubiem, sportistiem, treneriem, sporta darbiniekiem un brīvprātīgajiem, kā arī skatītājiem un iedzīvotājiem, sporta nozare deva ieguldījumu vīrusa izplatības novēršanā slimības uzliesmojuma agrīnajā posmā.

4.

Tajā pašā laikā pandēmija sporta nozari ir smagi skārusi, tostarp ekonomiskā ziņā (1). Covid-19 pandēmijai ir postoša ietekme uz visu nozari visos līmeņos, jo īpaši uz sporta organizācijām un klubiem, līgām, fitnesa centriem, sportistiem, treneriem, sporta personālu, sporta jomas brīvprātīgajiem un ar sportu saistītajiem uzņēmumiem (2), tostarp sporta pasākumu organizatoriem un sporta plašsaziņas līdzekļiem.

5.

Veselības aizsardzības iestāžu sanitārie pasākumi un ieteikumi attiecībā uz sociālo norobežošanos ietekmē antidopinga organizācijas, traucējot tām veikt dopinga kontroli. Tas var ietekmēt iespējas aizsargāt sporta integritāti.

6.

Pieaugošās bažas par vīrusa izplatību pasaulē ir novedušas pie oficiāliem lēmumiem atcelt vai atlikt sporta pasākumus un sacensības visā pasaulē (3). Sporta aktivitātes visos līmeņos un sporta organizāciju un klubu regulāra darbība ir ierobežota, traucēta vai apturēta.

7.

Arī iedzīvotāju ikdienas dzīve bija jāpielāgo. Palikšana mājās un darbs no mājām, sociālā distancēšanās un ierobežotas regulāru fizisko nodarbību iespējas var ļoti kaitēt iedzīvotāju vispārējai labklājībai. Pilnīgie un daļējie norobežošanas pasākumi parādīja, ka piedāvāt iespējas nodarboties ar sportu un saglabāt fizisko aktivitāti šajos bezprecedenta apstākļos, uzturoties vai strādājot mājās, ir būtiski fiziskajai un garīgajai veselībai (4).

8.

Var būt nepieciešami turpmāki centieni vietējā, valsts, reģionālā un ES līmenī, lai aizsargātu un atbalstītu sporta nozari un saglabātu sporta ieguldījumu mūsu iedzīvotāju fiziskā un garīgā veselībā (5) un mūsu sabiedrības attīstībā pašreizējā pandēmijas situācijā, kā arī saistībā ar izejas stratēģijām un atsākšanas stratēģijām pēc pandēmijas.

9.

Lai saglabātu aktīvas un veselīgas kopienas, veselības krīzes laikā ir vajadzīga solidaritāte un savstarpēja sapratne visos līmeņos – starp iedzīvotājiem, sporta kustību, privāto sektoru, dalībvalstīm, ES un starptautiskajām iestādēm dažādās nozarēs.

10.

Būtu jāatzīst un jāveicina sporta nozīme sabiedrībā un tā spēja veicināt iedzīvotāju labklājību Covid-19 krīzes laikā, jo īpaši ar sporta organizāciju starpniecību un sportistu iesaistīšanos, dažādos veidos rādot pozitīvu paraugu (6), kā arī ar speciāli šim nolūkam paredzētu treneru darbu, kurā tiek izmantoti inovatīvi instrumenti, platformas un jaunas un elastīgas treniņu metodes.

11.

Sociālās distancēšanās prasību dēļ, īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai tiem iedzīvotājiem, kuri parasti piedalās iekštelpu, kontakta un komandu sporta veidos, tiktu dotas iespējas būt fiziski aktīviem. Tā kā Covid-19 pandēmijas laikā sporta nodarbības notiek galvenokārt mājās vai individuāli, būtu svarīgi sadarbībā ar sporta kustības pārstāvjiem izvērtēt iespējamo krīzes ietekmi uz iedzīvotāju fizisko aktivitāti un uz sportošanu sporta klubos, kā arī uz brīvprātīgo iesaisti.

12.

Sporta jomā, ņemot vērā valstu apstākļus un Covid-19 pandēmijas ietekmi, ES dalībvalstis ir veikušas dažādus pasākumus ar mērķi atbalstīt sporta nozari un motivēt iedzīvotājus palikt fiziski aktīviem.

13.

Neskaidros un mainīgos apstākļos un saskaroties ar līdzīgām problēmām, ES dalībvalstis ir atzinušas, cik svarīga ir sadarbība un informācijas apmaiņa par situāciju attiecīgajā valstī, tostarp par pasākumiem, kas veikti, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas negatīvās sekas, par sportistu treniņu iespējām un iedzīvotāju fizisko aktivitāti. Ideju apmaiņa par iespējamām izejas un atsākšanas stratēģijām un pasākumiem, kas jāveic, lai sekmīgi atjaunotu aktivitāti sporta nozarē, ir piemēri tam, kā kopīgs darbs var sniegt pievienoto vērtību.

14.

Lai turpinātu pārvarēt problēmas, kas sporta nozarē radās Covid-19 pandēmijas dēļ, ir vajadzīga plaša starpnozaru sadarbība (7). Šajā sakarā būtu jāveicina sadarbība visos līmeņos starp visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp ar sporta kustību.

15.

Sporta nozares darbība ir jāatsāk apstākļos, kas ir droši visām iesaistītajām personām. Īpašo pasākumu, kas ieviesti sporta nozarē ar mērķi apturēt Covid-19 izplatīšanos, atvieglošana būtu jāveic piesardzīgi un pakāpeniski, novērtējot iespējamos riskus, lai izvairītos no ierobežošanas pasākumu priekšlaicīgas atcelšanas.

16.

Tā kā Covid-19 krīzes laikā sportam un fiziskajai aktivitātei ir liela nozīme un pēc pandēmijas to nozīme sabiedrībā noteikti kļūs vēl lielāka, valstu un Eiropas atveseļošanas programmas sporta nozares nākotnei ir svarīgas.

17.

Paturot prātā sporta spēju veicināt eiropiešu savstarpējo saprašanos un ņemot vērā epidemioloģisko situāciju dalībvalstīs, mūsu sportistu, treneru un līdzjutēju brīva pārvietošanās un mobilitāte būtu jāatjauno drošā un, ja iespējams, koordinētā veidā, vienlaikus ņemot vērā sporta īpašo būtību.

18.

Savienības atbilstīgās iestādes, rīkojoties saskaņā ar savu attiecīgo kompetenci, varētu papildināt valstu centienus sniegt vajadzīgo atbalstu, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sporta nozari.

19.

Nodrošināt atbilstīgas norādes, atbalstīt atveseļošanu un veicināt turpmāku ilgtspējīgu sporta nozares attīstību.

20.

Popularizēt iespējas sniegt atbalstu sporta nozarei, izmantojot pieejamās un atbilstīgās ES programmas un fondus, tostarp programmu Erasmus+, Eiropas Solidaritātes korpusu, kohēzijas politikas fondus un Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai.

21.

Saskaņā ar valsts prioritātēm un sadarbībā ar attiecīgajām struktūrām izskatīt iespējas, ko sniedz attiecīgie horizontālie pasākumi un iniciatīvas, tostarp Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII), Papildinātā investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII+), pagaidu atbalsta instruments bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) un pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, kā arī citas ES atveseļošanas iniciatīvas. Pieredzes un paraugprakses apmaiņa par atbalstu sporta nozarei būtu jāorganizē dažādos veidos, piemēram, izmantojot mācīšanos no līdzbiedriem vai ieinteresēto dalībvalstu sanāksmes.

22.

Mudināt turpināt jau ieviestās regulārās sporta finansēšanas programmas un iniciatīvas valstu un vietējā līmenī, jo īpaši attiecībā uz tautas sporta organizācijām.

23.

Popularizēt sporta un fiziskās aktivitātes nozīmi un vērtību, ņemot vērā tās ieguldījumu iedzīvotāju fiziskā un garīgā veselībā, jo īpaši tādos krīzes periodos kā Covid-19 pandēmija un pēc tās.

24.

Sadarbībā ar sporta kustību stiprināt sinerģijas ar ekonomikas un uzņēmējdarbības, inovācijas, izglītības un jaunatnes darba nozarēm, lai sportistiem un visiem iedzīvotājiem sniegtu jaunas iespējas būt fiziski aktīviem, tostarp izmantojot digitālos rīkus.

25.

Veicināt starpnozaru sadarbību un konsultācijas ar sportu saistītās jomās visos līmeņos, tostarp ar sporta kustību, ar sportu saistīto uzņēmējdarbības nozari un citām attiecīgām ieinteresētajām personām, lai efektīvi novērstu izaicinājumus, ar kuriem sporta nozare saskaras Covid-19 pandēmijas dēļ, un lai stiprinātu sporta nozīmi sabiedrībā.

26.

Veicināt solidaritāti starp sporta federācijām, klubiem, organizācijām un sportistiem ar mērķi sekmēt sporta nozares ilgtspējīgu atveseļošanu un turpmāku attīstību un atzīt Eiropas sporta modeli (8) kā piemēru uz solidaritāti balstītai sistēmai.

27.

Veicināt sporta un fiziskās aktivitātes nozīmi kā ekonomiskās un sociālās attīstības instrumentu, lai veidotu veselīgākas un aktīvākas kopienas (9). Šajā sakarā palielināt informētību par paraugpraksi; uzsvērt sporta un fiziskās aktivitātes pilnu potenciālu teritoriālajā attīstībā; un pienācīgi izmantot finansējuma plūsmas, piemēram, kohēzijas politikas fondus, lai nākotnē stiprinātu sporta nozares noturību.

28.

Turpināt regulāri apmainīties ar informāciju, idejām un pieredzi, lai apzinātu un īstenotu labu praksi un nodrošinātu iespēju kopīgi strādāt pie Covid-19 izejas stratēģijas un atsākšanas stratēģijas pēc pandēmijas, kā arī lai novērstu turpmākas krīzes un sagatavotos tām, tādējādi nodrošinot ES sporta nozares ilgtspējīgu attīstību un noturību.

29.

Turpināt regulāri apmainīties ar informāciju par iespējām piemērot elastīgu kārtību Erasmus+ sporta projektu īstenošanai Covid-19 krīzes kontekstā, ņemot vērā valstu atšķirīgos apstākļus, un turpmākajās gada programmās un uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus nodrošināt iespējas atbalstīt sporta nozares atveseļošanu.

30.

Apsvērt iespēju un nepieciešamību ieviest elastīgākus mehānismus turpmākajās finansēšanas programmās sporta jomā, tādējādi ļaujot ES savlaicīgi reaģēt uz Covid-19 krīzes sekām un iespējamām sarežģītām situācijām nākotnē.

31.

Iesniegt un izplatīt papildu informāciju un regulārus atjauninājumus dalībvalstīm par iespējām atbalstīt sporta nozari, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas sekas, tostarp izmantojot horizontālus pasākumus, piemēram, CRII, CRII+, kā arī citas ES atveseļošanas iniciatīvas un atbilstīgus finansēšanas mehānismus, un veicināt pieredzes apmaiņu par sporta nozarē pieejamo mehānismu īstenošanu.

32.

Vajadzības gadījumā sadarbojoties ar attiecīgajām struktūrām, piemēram, Pasaules Veselības organizāciju (PVO), izplatīt informāciju par veselību veicinošu fizisko aktivitāti un veicināt tādas kampaņas kā #BeActive (10), lai motivētu iedzīvotājus palikt fiziski aktīviem.

33.

Sadarbībā ar dalībvalstīm pētīt un analizēt Covid-19 krīzes ietekmi un rezultātus darīt pieejamus nākamā ES sporta darba plāna sagatavošanai.

34.

Atbalstīt datu un informācijas vākšanu un analīzi par līdzdalību sportā un Covid-19 ietekmi, vajadzības gadījumā izmantojot Eirobarometru un Eurostat.

35.

Atbalstīt starpnozaru sadarbību starp sporta nozari un citām attiecīgām nozarēm (11), jo īpaši attiecībā uz inovatīvu un digitālu rīku izmantošanu, lai padarītu sportu noturīgāku pret turpmākām iespējamām krīzēm.

36.

Sākt dialogu ar dalībvalstīm un sporta kustību par turpmākām darbībām, kas saista sportu un veselību Eiropas Sporta nedēļas ietvaros, par turpmākiem pasākumiem saistībā ar Tartu aicinājumu uz veselīgu dzīvesveidu un citiem attiecīgiem sporta pasākumiem un aktivitātēm.

37.

Sākt dialogu ar Eiropas un starptautiskajām sporta federācijām un dalībvalstīm, lai apspriestu iespējas droši turpināt liela mēroga starptautiskus sporta pasākumus.

38.

Ievērot PVO, ECDC (12) un valstu veselības aizsardzības iestāžu norādes par Covid-19 vīrusa profilaksi un izplatību un par sporta pasākumu atsākšanas nosacījumiem.

39.

Motivēt sportistus un iedzīvotājus bezprecedenta vai ārkārtas apstākļos nodarboties ar sportu un saglabāt fizisko aktivitāti drošā veidā.

40.

Mudināt iedzīvotājus turpināt atbalstīt sporta nozari, apsverot iespējas saglabāt savu dalību un nepieprasīt kompensāciju par biļetēm uz sporta pasākumiem, kuri varētu tikt pārcelti.

41.

Izpētīt iespējamos risinājumus valstu sporta kalendāru atjaunināšanai, vienlaikus ņemot vērā Eiropas un starptautiskos sporta kalendārus.