PADOMES IETEIKUMS

(2020. gada 15. jūnijs),

ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO)

(2020/C 204/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 46. panta 6. punktu,

ņemot vērā Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību pievienoto Protokolu Nr. 10 par pastāvīgu strukturētu sadarbību, kas izveidota ar Līguma par Eiropas Savienību 42. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/2315 (2017. gada 11. decembris), ar ko izveido pastāvīgo strukturēto sadarbību (PESCO) un nosaka iesaistīto dalībvalstu sarakstu (1),

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta d) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi un ieteikumi, ar kuriem izvērtē ieguldījumu, ko iesaistītās dalībvalstis (IDV) sniegušas nolūkā izpildīt saistības, par kurām panākta vienošanās, saskaņā ar minētā lēmuma 6. pantā aprakstīto mehānismu.

(2)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 6. panta 3. punktā ir paredzēts, ka uz Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“Augstais pārstāvis”) iesniegtā PESCO gada pārskata pamata Padomei reizi gadā ir jāpārskata, vai IDV turpina pildīt ciešākās saistības, kas ir minētas minētā lēmuma 3. pantā.

(3)

Padomes Ieteikuma (2018. gada 6. marts) par ceļvedi PESCO (2) īstenošanai 15. punktā ir paredzēts, ka, sākot no 2020. gada, Augstajam pārstāvim katra gada martā vai aprīlī būtu jāiesniedz gada pārskats, ņemot vērā pārskatītos un atjauninātos valsts īstenošanas plānus, ko IDV iesniegušas tā paša gada janvārī. Minētā ieteikuma 16. punktā ir paredzēts, ka Eiropas Savienības Militārajai komitejai būtu jāsniedz Politikas un drošības komitejai militāras konsultācijas un ieteikumi, lai tā līdz katra gada maijam varētu sagatavot Padomes pārskatu par to, vai IDV turpina pildīt ciešākās saistības.

(4)

Padomes Ieteikuma (2018. gada 15. oktobris) par secību, kādā izpildāmas ciešākās saistības pastāvīgās strukturētās sadarbības (PESCO) ietvaros, un ar ko nosaka precīzākus mērķus (3), 26. punktā ir paredzēts, ka Augstajam pārstāvim minētais ieteikums būtu jāņem vērā gada pārskatā par PESCO, kas palīdzēs novērtēt, kā katra IDV īsteno ciešākās saistības.

(5)

Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā ir paredzēts, ka Padomei ir jāpieņem lēmumi un ieteikumi, ar ko atjaunina un, ja nepieciešams, pastiprina minētā lēmuma pielikumā izklāstītās ciešākās saistības, ņemot vērā ar PESCO gūtos sasniegumus, lai atspoguļotu Savienības mainīgo drošības situāciju. Šādi lēmumi ir jāpieņem jo īpaši to posmu beigās, kas minēti Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz stratēģiskās pārskatīšanas procesu, kurā izvērtē PESCO saistību izpildi.

(6)

Padomes Ieteikuma (2019. gada 14. maijs), ar ko novērtē progresu, kuru iesaistītās dalībvalstis guvušas, lai izpildītu saistības pastāvīgajā strukturētajā sadarbībā (PESCO) (4), 14. punktā ir paredzēts, ka papildus PESCO īstenošanas stāvokļa aprakstam, tostarp par to, kā katra IDV ir pildījusi savas saistības saskaņā ar savu valsts īstenošanas plānu, Augstais pārstāvis tiek aicināts 2020. gada pārskatā nākt arī klajā ar pirmajiem priekšlikumiem stratēģiskās pārskatīšanas procesam pirmā PESCO posma (2018–2020) beigās, ņemot vērā citas attiecīgas ES iniciatīvas, ar kurām tiek sekmēta Savienības mērķu vērienīguma sasniegšana drošības un aizsardzības jomā.

(7)	Augstais pārstāvis 2020. gada 15. aprīlī Padomei sniedza savu gada pārskatu par stāvokli PESCO īstenošanā, tostarp par to, kā katra IDV pilda savas saistības saskaņā ar savu pārskatīto un atjaunināto valsts īstenošanas plānu.

(8)	Tādēļ Padomei, balstoties uz minēto, būtu jāpieņem ieteikums, ar ko novērtē progresu, kuru IDV guvušas, lai izpildītu saistības PESCO,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I.   Mērķis un tvērums

1.

Šā ieteikuma mērķis ir, balstoties uz Augstā pārstāvja 2020. gada 15. aprīlī sniegto gada pārskatu par stāvokli PESCO īstenošanā (“gada pārskats”) un saskaņā ar IDV iesniegtajiem valsts īstenošanas plāniem, novērtēt IDV ieguldījumus ciešāko saistību īstenošanā, kuras tās ir uzņēmušās PESCO ietvaros.

2.

Pēc ieteikuma, ko Padome pieņēma 2019. gada 14. maijā, gada pārskatā ir iekļauta arī īpaša nodaļa par PESCO stratēģisko pārskatu pirmā PESCO posma (2018–2020) beigās un ir sniegti ieteikumi un priekšlikumi par saistībām, projektiem un procesiem, kā arī darba metodēm, kas tiek izskatīti šajā ieteikumā.

II.   Konstatējumi un novērtējums

3.

Gada pārskats sniedz stabilu pamatu, lai novērtētu PESCO īstenošanas stāvokli, tostarp to, kā katra IDV pilda savas saistības saskaņā ar savu valsts īstenošanas plānu.

4.

Pievēršoties Eiropas pašreizējām un turpmākām drošības un aizsardzības vajadzībām, IDV, jo īpaši ar pašreizējiem un turpmākiem centieniem izpildīt savas ciešākās saistības, palīdz uzlabot Savienības spēju rīkoties kā drošības garantam un tās stratēģisko autonomiju un stiprina tās spēju sadarboties ar partneriem un aizsargāt savus iedzīvotājus.

5.

Kopumā Padome uzsver, ka IDV: a) apstiprināja pozitīvo virzību attiecībā uz saistībām, kas saistītas ar aizsardzībai paredzētiem budžetiem un aizsardzības investīciju izdevumiem. Tomēr vispārējais progress šajā posmā joprojām ir neliels, un, lai gan IDV Covid-19 krīzes dēļ saskaras ar finansiālām problēmām, tās tiek mudinātas piešķirt nepieciešamos resursus, lai turpmākajos gados vēl vairāk veicinātu šo pozitīvo tendenci. IDV tiek mudinātas arī turpmāk sniegt ieguldījumu Eiropas sadarbībā balstītā pieejā (piemēram, ar ekipējuma iepirkumiem un aizsardzības pētniecību un tehnoloģijām); b) tiek stingri mudinātas savos valsts aizsardzības plānošanas procesos kā orientācijas un lēmumu pieņemšanas elementu vairāk ņemt vērā un labāk izmantot ES aizsardzības plānošanas instrumentus, piemēram, Spēju attīstības plānu (CDP), kas ietver arī pamatmērķa procesa (HLGP) rezultātus, stratēģiskā konteksta lietas (SCC), koordinēto ikgadējo pārskatu par aizsardzību (CARD), kā arī citas iniciatīvas, piemēram, Eiropas aizsardzības rūpniecības attīstības programmu vai citus attiecīgus ES instrumentus. Šajā sakarā Padome uzsver, ka ir svarīgi, lai ES iestādes, aģentūras un struktūras un dalībvalstis vēl vairāk uzlabotu saskaņotību starp šiem instrumentiem un iniciatīvām, un vienlaikus atzīst, ka tie ir atšķirīgi un ka tiem ir atšķirīgs juridiskais pamats; c) tiek mudinātas panākt turpmāku progresu to saistību izpildē, kas saistītas ar to, lai savstarpēji tuvinātu savus aizsardzības līdzekļus, un regulāri pārskatīt plānus un mērķus, kas jāīsteno, jo īpaši, lai uzņemtos būtisku lomu spēju attīstīšanā Savienībā, tostarp CARD ietvaros, kaut arī atzīstot, ka tam ir vajadzīgi nepārtraukti centieni ilgākā termiņā. Padome atgādina, ka savā 2019. gada 14. maija ieteikumā tā norādīja, ka tad, ja prasības pārklājas, tiek un joprojām tiks nodrošināta rezultātu saskanība starp CARD un CDP, no vienas puses, un attiecīgajiem NATO procesiem, piemēram, NATO aizsardzības plānošanas procesu, no otras puses, vienlaikus atzīstot abu organizāciju atšķirīgo būtību un to attiecīgos pienākumus un dalībniekus. Padome mudina dalībvalstis vajadzības gadījumā turpināt diskusijas par šādu saskanību starp šiem procesiem; d) lai nekavējoties uzlabotu operatīvos rezultātus, būtu jāpastiprina centieni attiecībā uz saistībām, kas saistītas ar spēku pieejamības, izvietojamības un sadarbspējas stiprināšanu, tostarp pilnībā aizpildot ES kaujas vienību sarakstu, ātrās reaģēšanas datubāzi un vajadzību deklarācijas kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misijām un operācijām. Jo īpaši, ir svarīgi, ka to ieguldījums KDAP misiju un operāciju atbalstīšanā būtu jāuzlabo kvalitatīvā un kvantitatīvā ziņā, arī ņemot vērā vissarežģītākās misijas. Ņemot vērā ciešākās saistības attiecībā uz IDV vērienīgo pieeju KDAP militāro misiju un operāciju kopīgam finansējumam, īstenošana ir saistīta ar Athena mehānisma pārskatīšanu un to, ka Padome izveido ierosināto Eiropas Miera mehānismu, ko pašlaik apspriež dalībvalstis; e) salīdzinājumā ar 2019. gadā iesniegtajiem atjauninātajiem valsts īstenošanas plāniem ir uzrādījušas ierobežotu progresu tādu pasākumu veikšanā, kuru mērķis ir novērst spēju trūkumus, kas apzināti ar CDP un CARD, tostarp novērtējumu par ietekmīgu spēju mērķu (HICG) īstenošanu, un tādēļ tām būtu jāapsver lielāku centienu uzņemšanās, lai valstu plānošanā prioritāri palielinātu Eiropas sadarbībā balstītas pieejas izmantošanu. IDV būtu arī jānorāda, kā to spēju attīstības projekti stiprina Eiropas aizsardzības tehnisko un rūpniecisko pamatu; f) vēl ir jāpastiprina centieni, lai attiecīgā gadījumā pildītu saistības attiecībā uz dalību galvenajās kopīgajās vai Eiropas ekipējuma programmās Eiropas Aizsardzības aģentūras satvarā.

6.

Ņemot vērā gada pārskatā iekļautos konstatējumus un ieteikumus attiecībā uz individuālajiem valsts īstenošanas plāniem, katra IDV tiek mudināta turpināt centienus un attiecīgi pārskatīt savu ieguldījumu ciešāko saistību izpildē.

7.

Ņemot vērā to, ka PESCO mērķis ir sekmēt Savienības mērķu vērienīguma sasniegšanu drošības un aizsardzības jomā, tostarp vissarežģītāko misiju īstenošanas nolūkā, ir jāturpina darbs, lai definētu “saskanīgu pilna spektra spēku paketi” atbilstīgi parametriem, kas minēti PESCO kopīgajā paziņojumā.

8.

Tā kā dalībvalstīm ir tikai “vienots spēku kopums”, ko tās var izmantot dažādās struktūrās, dalībvalstu spēju attīstīšana ES struktūrās palīdzēs arī stiprināt aizsardzības spējas, kas ir potenciāli pieejamas citām struktūrām, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijai un NATO.

III.   Valsts īstenošanas plāni

9.

Lai gan valsts īstenošanas plānos sniegtās informācijas kvalitāte kopumā ir uzlabojusies, IDV tiek aicinātas vēl vairāk uzlabot sniegtās informācijas kvalitāti un nodrošināt tās atbilstīgu detalizācijas pakāpi, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai izstrādātu īpašus un uz nākotni vērstus plānus par to, kā tās paredz veicināt ciešāko saistību izpildi un precīzāku PESCO mērķu sasniegšanu. Tā kā valsts īstenošanas plāniem būtu jānodrošina svarīgs pamats politiskai pārraudzībai, dinamikas saglabāšanai un pārredzamības nodrošināšanai starp IDV, Padome uzsver, ka ir jāuzlabo to politiskā dimensija, lai veicinātu politiskā līmeņa diskusijas par progresu, kas panākts, pildot ciešākās saistības.

10.

IDV tiek mudinātas turpināt iesaistīties divpusējos dialogos ar PESCO sekretariātu par savu turpmāko valsts īstenošanas plānu pārskatīšanu un atjaunināšanu un nolūkā nodrošināt savstarpēju pārredzamību un turpināt attīstīt saskaņotību un konsekvenci attiecībā uz informāciju, kas prasīta un ko sniedz saistībā ar PESCO.

IV.   PESCO projekti

11.

Lielākā daļa no 47 projektiem, kas tiek izstrādāti PESCO ietvaros, tiek uzskatīti par tādiem, kas palīdz īstenot ES spēju attīstības prioritātes, un 24 no tiem ir tieši vērsti uz HICG, bet 12 – netieši. Trīs projekti jau ir sasnieguši sākotnējās operatīvās spējas (IOC), un plānots, ka 23 projekti IOC sasniegs 2020.–2023. gadā. Tomēr vairāk nekā divas trešdaļas (30) projektu joprojām ir to ideju izstrādes posmā, tostarp daži projekti, kas jau tika izveidoti 2018. gada martā un novembrī.

12.

Ņemot vērā 2020. gada 28. februāraPESCO projektu progresa ziņojumus Padomei, IDV tiek mudinātas koncentrēties uz savu projektu ātru un efektīvu īstenošanu, lai ciešāko saistību izpildei panāktu gaidītos rezultātus un produktus. IDV tiek arī mudinātas uzlabot un paātrināt procesus, kuru rezultātā tiek pieņemta ar projektu saistīta kārtība, lai ātrāk nodrošinātu lielāku skaidrību un noteiktību attiecībā uz jauniem projektiem. Padome arī atgādina, ka ir jāpastiprina PESCO projektu īstenošanas progresa pārskatīšanas process, izmantojot skaidrus, mērķorientētus un pārredzamus kritērijus, kas izstrādāti ciešā koordinācijā ar IDV. Turklāt tā uzsver, ka tad, ja projekta dalībnieces konstatē, ka projektu īstenošanā ir grūtības sasniegt rezultātus, šo projektu īstenošana būtu vai nu jāatsāk, vai jāizbeidz, lai nodrošinātu visu PESCO projektu atbilstību un uzticamību.

13.

Padome uzskata – lai varētu labāk novērtēt projektu progresu un apzināt sinerģijas, būtu jārīko tematiski darbsemināri par PESCO projektu pārvaldību un pasākumi par projektu progresu nolūkā veicināt turpmākas diskusijas starp IDV. Padome arī atzīst, ka ir jāuzlabo kopējā izpratne par terminiem un definīcijām attiecībā uz projektu izstrādi un pārvaldību. Turklāt PESCO sekretariātam arī turpmāk vajadzētu pēc pieprasījuma sniegt speciālās zināšanas un atvieglot sadarbību ar citiem ES aktoriem attiecībā uz iespējamām sinerģijām ar citiem ES instrumentiem un iniciatīvām, kas izstrādātas citās attiecīgās ES iestāžu sistēmās, lai nodrošinātu pārredzamību un iekļautību un izvairītos no nevajadzīgas dublēšanās.

14.

Padome uzsver, ka attiecīgā gadījumā un kad projekta dalībnieki, apsverot atbalsta nozīmes piešķiršanu PESCO sekretariātam, piekrīt, būtu jāapsver projektu kopu veidošana, projektu apvienošana vai sagrupēšana, lai palielinātu sinerģiju, to ietekmi un efektivitāti, taupītu resursus un novērstu dublēšanos.

15.

Lai apzinātu turpmākos PESCO projektu priekšlikumus, Padome iesaka turpināt par pamatu izmantot ES spēju attīstības prioritātes, par kurām panākta vienošanās un kuras izriet no CDP, un kuras ietver HICG, un kā īstenošanas norādes izmantot saistītās SCC. Turklāt CARD apkopotās analīzes un CARD ziņojuma konstatējumi būtu jāuzskata par soli uz priekšu, lai palīdzētu IDV apzināt sadarbības projektu iespējas, tostarp operatīvajā jomā. Padome uzsver, ka piemēroti PESCO projekti nākotnē varētu saņemt finansējumu no Eiropas Aizsardzības fonda (EAF), ja tie ir tiesīgi to saņemt.

16.

Lai gan IDV tiek mudinātas turpināt iesniegt projektu priekšlikumus, kas aptver plašu tematu klāstu, Padome arī aicina iesniegt projektu priekšlikumus ar operatīvāku ievirzi un vairāk īstermiņa ietekmi, pamatojoties uz jau esošajām spējām. Šajā nolūkā kopā ar IDV var izstrādāt precīzākus vai papildu kritērijus, lai atlasītu labāk izstrādātus projektu priekšlikumus, kuri tiešā veidā palīdz mazināt trūkumus, kas konstatēti CDP, tostarp HICG.

17.

Saskaņā ar tās 2019. gada jūnija secinājumiem par drošību un aizsardzību ES globālās stratēģijas kontekstā Padome sagaida, ka pēc iespējas drīz tiks pieņemts Padomes lēmums par vispārējiem nosacījumiem, pēc kuriem trešās valstis izņēmuma kārtā varētu uzaicināt piedalīties atsevišķos PESCO projektos saskaņā ar Lēmuma (KĀDP) 2017/2315 4. panta 2. punkta g) apakšpunktu un 9. pantu, PESCO paziņojumā sniegtajiem norādījumiem, kā arī Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/909 (5), ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem.

V.   PESCO stratēģiskais pārskats

18.

IDV virzīts PESCO stratēģiskās pārskatīšanas process tika sākts 2019. gada decembrī, novērtējot PESCO ciešāko saistību izpildi, kā noteikts Lēmumā (KĀDP) 2017/2315. V daļā izklāstītajos priekšlikumos un ieteikumos ir ņemtas vērā dažādās diskusijas un komentāri, ko sniegušas IDV, tostarp gada pārskatā sniegtie ieteikumi. Saistības

19.

Padome uzsver, ka pašreizējais ciešāko saistību kopums ir sevi apliecinājis kā stabilas pamatnostādnes, lai nodrošinātu PESCO konsekventu īstenošanu, un tādēļ šajā posmā to nevajadzētu mainīt. Tomēr Padome arī uzsver, ka ir jāpastiprina centieni, lai izpildītu šīs ciešākās saistības.

20.

Turklāt Padome uzsver, ka šogad veiktā PESCO stratēģiskās pārskatīšanas procesa ietvaros IDV ir jāvienojas par nākamā PESCO posma (2021–2025) mērķiem un konkrētiem rezultātiem, apsverot arī jaunas sadarbības jomas, ņemot vērā mainīgos drošības apstākļus, jo īpaši, bet ne tikai klimata pārmaiņas, hibrīddraudu apkarošanu, kiberdrošību, mākslīgo intelektu, ar kosmosu saistītos aspektus, enerģētisko drošību un jūras satiksmes drošību, kā arī par konkrētiem rezultātiem, kas jāsasniedz gan no spēju viedokļa, gan no operatīvā viedokļa. Turklāt būtu jāņem vērā apzinātās vidēja termiņa un ilgtermiņa sekas un problēmas, kādas rodas, reaģējot uz sarežģītām ārkārtas situācijām – tādām kā pandēmijas –, ko varētu risināt PESCO ietvaros. Pārskatot un atjauninot Padomes 2018. gada 15. oktobra ieteikumu par precīzākiem mērķiem, būtu jāņem vērā viss iepriekš minētais. Padome uzsver, ka šā procesa ietvaros ir jāizmanto PESCO stratēģiskā pārskatīšana, lai apzinātu tos projektus, kuri līdz 2025. gadam sāks sniegt konkrētus rezultātus.

21.

Padome uzsver, ka būtu jāturpina izskatīt iespējas, kā uzlabot turpmākos pasākumus pēc visu ciešāko saistību izpildes, tostarp politiskajā līmenī un ar Politikas un drošības komitejas (PDK) starpniecību, jo īpaši tur, kur progresu kā nepietiekamu bija novērtējis Augstais pārstāvis un uzsvērusi Padome, proti, attiecībā uz operatīvajām saistībām, kā arī saistībām, kas attiecas uz Eiropas sadarbības pieeju. Tiek arī mudināts veikt turpmākas diskusijas par progresa rādītājiem, kuri IDV varētu palīdzēt plānot ciešāko saistību izpildi un atvieglot progresa novērtēšanu, kā norādīts Padomes 2018. gada 15. oktobra ieteikuma 2. punktā.

22.

Padome uzsver, ka varētu apsvērt un sīkāk izpētīt inovatīvu stimulu iespējas, lai veicinātu PESCO operatīvo saistību izpildi, īpašu uzmanību pievēršot tam, lai uzlabotu spēku pieejamību KDAP misijām un operācijām, to izvietojamību un sadarbspēju. Tā uzsver, ka šajā nolūkā būtu jāņem vērā arī notiekošais darbs un jāsniedz informācija par turpmākiem centieniem attiecībā uz KDAP militāro misiju un operāciju kopīgo finansējumu.

23.

Padome uzsver, ka diskusijās par stratēģiskajiem orientieriem (Strategic Compass) un tās analīzi par ES līmeņa apdraudējumu, kas jāsniedz līdz 2020. gada beigām, būtu jānosaka skaidrāka ievirze ES iniciatīvām, tādām kā PESCO. Šis nepieciešamais process varētu vēl vairāk palīdzēt veidot kopīgo Eiropas drošības un aizsardzības kultūru, ko iedvesmo mūsu kopīgās vērtības un mērķi un kas respektē dalībvalstu drošības un aizsardzības politiku īpašo raksturu.

24.

Padome atzīst, ka ir jāturpina centieni, tostarp izmantojot PESCO stratēģisko pārskatīšanu, nodrošināt dažādu ES aizsardzības iniciatīvu (CARD, PESCO un nākotnes EAF) saskanību un koordināciju dalībvalstu stingrākā politiskā uzraudzībā un vadībā, tostarp ministru līmenī, bet vienlaikus atzīst, ka minētās iniciatīvas ir atšķirīgas un ka tām ir atšķirīgi juridiskie pamati. Projekti

25.

Padome uzsver, ka PESCO projektu cikls būtu jāsaskaņo ar CARD ciklu, lai varētu izmantot tā konstatējumus un ieteikumus kā sadarbības projektu iespēju virzītāju un nodrošināt IDV uzlabotu sistēmu vērienīgāku projektu priekšlikumu iesniegšanai, tostarp operatīvajā jomā. Turklāt HLGP rezultāti ir īpaši svarīgi KDAP misijām un operācijām, un tas būtu jāņem vērā, ierosinot jaunus PESCO projektus nolūkā stiprināt operatīvo saistību izpildi. Minētajiem apsvērumiem vajadzētu būt projektu iesniegšanas cikla noteikšanas pamatā, vienlaikus ņemot vērā līdzsvaru starp administratīvo slogu un PESCO projektu rezultātiem un kvalitāti. Procesi

26.

Attiecībā uz valsts īstenošanas plānu ciklu Padome aicina PESCO sekretariātu piedāvāt sīki izklāstītas iespējas, kā uzlabot saskaņotību starp PESCO valsts īstenošanas plāniem un CARD cikliem, kā arī HLGP. Šajā nolūkā par mērķi būtu jāizvirza arī administratīvā sloga mazināšana un valsts īstenošanas plānu kvalitātes uzlabošana, nodrošinot arī atbilstīgu detalizācijas pakāpi. Tā uzsver, ka vienlaikus ir jānodrošina vajadzīgais politiskais impulss, kā arī to, ka Padomes uzdevums ir katru gadu sniegt PESCO stratēģisko ievirzi un norādes. Padomei būtu arī jāapsver iespēja pielāgot termiņus, kuros IDV ir jāiesniedz PESCO dokumenti, tostarp attiecībā uz valsts īstenošanas plānu un projektu priekšlikumu iesniegšanu.

VI.   Turpmākā virzība

27.

Padome aicina: — PESCO sekretariātu 2020. gadā sagatavot un sarīkot specializētus darbseminārus ar IDV par to, kā vēl vairāk uzlabot saistītos PESCO procesus (cita starpā turpmākos PESCO valsts īstenošanas plānus, projektu ciklus un procesus un saskaņotību starp valsts īstenošanas plāniem un CARD, kā arī HLGP), un, lai sagatavotu secības/precīzāku mērķu pielāgošanu, apzināt galvenos PESCO politikas mērķus un uzdevumus laikposmam no 2021. līdz 2025. gadam, — PESCO sekretariātu izklāstīt iespējas turpmāko pasākumu uzlabošanai un izskatīt stimulu iespējas attiecībā uz tādu atsevišķu saistību izpildi, ko IDV nav izpildījušas pietiekami apmierinoši, — PESCO sekretariātu līdz 2020. gada beigām iesniegt apstiprināšanai dokumentu, lai pabeigtu PESCO stratēģisko pārskatīšanu, un — IDV pārskatīt savus valsts īstenošanas plānus, lai vajadzības gadījumā tos atjauninātu.

---

(1)  OV L 331, 14.12.2017., 57. lpp.

(2)  OV C 88, 8.3.2018., 1. lpp.

(3)  OV C 374, 16.10.2018., 1. lpp.

(4)  OV C 166, 15.5.2019., 1. lpp.

(5)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/909 (2018. gada 25. jūnijs), ar ko nosaka kopēju pārvaldes noteikumu kopumu PESCO projektiem (OV L 161, 26.6.2018., 37. lpp.).

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9838 – Altor Fund Manager / Eleda / JVAB)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/02)

Komisija 2020. gada 11. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9838. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9666 – Deutsche Asphalt / KEMNA BAU Andrae / Heideasphalt)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/03)

Komisija 2020. gada 4. jūnijā nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai vācu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32020M9666. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9331 – Danaher / GE Healthcare Life Sciences Biopharma)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/04)

Komisija 2019. gada 18. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu kopā ar 6. panta 2. punktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9331. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 17. jūnijs

(2020/C 204/05)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1232
JPY	Japānas jena	120,65
DKK	Dānijas krona	7,4560
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89448
SEK	Zviedrijas krona	10,5123
CHF	Šveices franks	1,0669
ISK	Islandes krona	152,40
NOK	Norvēģijas krona	10,7050
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,561
HUF	Ungārijas forints	344,50
PLN	Polijas zlots	4,4467
RON	Rumānijas leja	4,8355
TRY	Turcijas lira	7,7012
AUD	Austrālijas dolārs	1,6292
CAD	Kanādas dolārs	1,5204
HKD	Hongkongas dolārs	8,7049
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7395
SGD	Singapūras dolārs	1,5650
KRW	Dienvidkorejas vona	1 362,21
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,2289
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,9602
HRK	Horvātijas kuna	7,5460
IDR	Indonēzijas rūpija	15 948,04
MYR	Malaizijas ringits	4,8095
PHP	Filipīnu peso	56,273
RUB	Krievijas rublis	78,1853
THB	Taizemes bāts	35,055
BRL	Brazīlijas reāls	5,8521
MXN	Meksikas peso	24,9416
INR	Indijas rūpija	85,5505

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/06)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgie maršruti	Comiso-Roma Fiumicino un pretējā virzienā Comiso-Milano Linate un pretējā virzienā Comiso-Milano Malpensa un pretējā virzienā Comiso–Bergamo Orio al Serio un pretējā virzienā
Līguma darbības periods	No 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši no šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 E-pasts: osp@enac.gov.it Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Grozījums sabiedrisko pakalpojumu saistībās, kas attiecas uz regulāriem gaisa pārvadājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/07)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgie maršruti	Comiso–Roma Fiumicino un pretējā virzienā Comiso–Milan Linate un pretējā virzienā Comiso–Milan Malpensa un pretējā virzienā Comiso–Bergamo Orio al Serio un pretējā virzienā
Sākotnējais datums, kad stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu saistības	2020. gada 1. augusts
Jaunais datums, kurā stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu saistības	2020. gada 1. novembris
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu saistību tekstu un jebkādu citu saistīto informāciju un/vai dokumentus	Atsauces dokuments OV C 69, 3.3.2020., 10. lpp. Sīkāka informācija: Ministry of Infrastructure and Transport Department of Transport, Navigation, General Affairs and Human Resources Directorate-General for Airports and Air Transport Via Giuseppe Caraci, 36 00157 Roma ITALIA Tālr. +39 0641583690 National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it E-pasts: dg.ta@pec.mit.gov osp@enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Grozījums sabiedrisko pakalpojumu saistībās, kas attiecas uz regulāriem gaisa pārvadājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/08)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgie maršruti	Trapani–Trieste un pretējā virzienā Trapani–Brindisi un pretējā virzienā Trapani–Parma un pretējā virzienā Trapani–Ancona un pretējā virzienā Trapani–Perugia un pretējā virzienā Trapani–Napoli un pretējā virzienā
Sākotnējais datums, kad stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu saistības	2020. gada 15. jūlijs
Jaunais datums, kurā stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu saistības	2020. gada 1. novembris
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu saistību tekstu un jebkādu citu saistīto informāciju un/vai dokumentus	Atsauces dokuments OV C 29, 28.1.2020., 10. lpp. Sīkāka informācija: Ministry of Infrastructure and Transport Department of Transport, Navigation, General Affairs and Human Resources Directorate-General for Airports and Air Transport Via Giuseppe Caraci, 36 00157 Roma ITALIA Tālr. +39 0641583690 National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it E-pasts: dg.ta@pec.mit.gov osp@enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/09)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgie maršruti	Trapani–Ancona un pretējā virzienā
Līguma darbības periods	No 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši no šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 E-pasts: osp@enac.gov.it Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/10)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgie maršruti	Trapani–Brindisi un pretējā virzienā
Līguma darbības periods	No 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši no šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 E-pasts: osp@enac.gov.it Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/11)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgie maršruti	Trapani–Napoli un pretējā virzienā
Līguma darbības periods	No 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši no šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 E-pasts: osp@enac.gov.it Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/12)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgie maršruti	Trapani–Parma un pretējā virzienā
Līguma darbības periods	No 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši no šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 E-pasts: osp@enac.gov.it Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/13)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgais maršruts	Trapani–Perugia un pretējā virzienā
Līguma darbības periods	No 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši no šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 E-pasts: osp@enac.gov.it Tīmekļa vietne : http://www.mit.gov.it http://www.enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/14)

Dalībvalsts	Itālija
Attiecīgais maršruts	Trapani–Trieste un pretējā virzienā
Līguma darbības periods	No 2020. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši no šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	National Civil Aviation Authority (ENAC) Air transport development and licensing department Viale Castro Pretorio, 118 00185 Roma ITALIA Tālr. +39 0644596515 E-pasts: xosp@enac.gov.it Tīmekļa vietne: http://www.mit.gov.it   http://www.enac.gov.it

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 204/15)

Dalībvalsts	Spānija
Attiecīgais maršruts	Melilla–Almería/Granada/Sevilla
Līguma darbības periods	No 2021. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš	Divi mēneši pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas
Adrese, kurā var saņemt konkursa uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	Ministerio de Transportes, Movilidad y Agenda Urbana Dirección General de Aviación Civil Subdirección General de Transporte Aéreo Paseo de la Castellana 67 28071 Madrid Madrid ESPAÑA E-pasts: osp.dgac@mitma.es

Valsts atbalsts – Lēmums necelt iebildumus

(2020/C 204/16)

EBTA Uzraudzības iestādei nav iebildumu pret šādu valsts atbalsta pasākumu

Lēmuma pieņemšanas datums	2020. gada 11. marts
Lietas Nr.	84744
Lēmuma Nr.	017/20/COL
EBTA valsts	Norvēģija
Nosaukums (un/vai saņēmēja nosaukums)	The Hywind Tampen Project
Juridiskais pamats	Atbalsta shēma “Promotion of energy from renewable sources” (No atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas veicināšana) saskaņā ar Enova programmu “Full scale innovative energy and climate technology” (Pilna mēroga un inovatīva enerģētikas un klimata tehnoloģija)
Pasākuma veids	Individuālais atbalsts
Mērķis	Atjaunojamie energoresursi, vides aizsardzība
Atbalsta veids	Tiešā dotācija
Budžets	2 229,6 miljoni Norvēģijas kronu (ar diskontēšanu)
Atbalsta intensitāte	43,5 %
Tautsaimniecības nozares	Elektroenerģijas ražošana
Piešķīrējas iestādes nosaukums un adrese	Enova SF Brattørkaia 17A 7010 Trondheim NORWAY

Lēmuma autentiskais teksts bez konfidenciālās informācijas ir pieejams EBTA Uzraudzības iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/state-aid-register/decisions/.

TIESAS SPRIEDUMS

(2020. gada 10. marts)

lietā E-3/19

Gable Insurance AG in Konkurs

(Direktīva 2009/138/EK – maksātnespēja – likvidācijas process – apdrošināšanas atlīdzības prasības – mierizlīgums tiesā – atšķirīga rīcība ar apdrošināšanas prasībām)

(2020/C 204/17)

Lietā E-3/19 Gable Insurance AG in Konkurs – PIEPRASĪJUMS Tiesai saskaņā ar 34. pantu Nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, ko pieņēmusi Lihtenšteinas Firstistes tiesa (Fürstliches Landgericht) attiecībā uz to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II), kas pielāgots Līgumam par Eiropas Ekonomikas zonu, Tiesa, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs Páll Hreinsson, tiesneši Per Christiansen (tiesnesis referents) un Bernd Hammermann2020. gada 10. martā pasludināja spriedumu, kura rezolutīvā daļa ir šāda:

1.

Apdrošināšanas atlīdzības prasības pamatā jābūt apdrošinātam gadījumam, kas noticis pirms apdrošināšanas līguma anulēšanas, lai to varētu uzskatīt par apdrošināšanas atlīdzības prasību Direktīvas 2009/138/EK 268. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē. Tomēr apdrošināšanas atlīdzības prasības piemērošanas jomu nevar attiecināt tikai uz prasībām, kas radušās, iesniegtas vai atzītas pirms likvidācijas procedūras sākšanas, ja prasību vēl nav iespējams pilnībā noteikt. Saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 274. panta 2. punkta g) apakšpunktu tieši valsts tiesību aktos ir jāparedz konkrētie noteikumi un nosacījumi attiecībā uz prasību iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu, tostarp prasību iesniegšanas termiņi un apdrošināšanas atlīdzības prasību summas galīgā noteikšana gadījumos, kad parāda elementi vēl nav zināmi, ar noteikumu, ka apdrošināšanas atlīdzības prasībām tiek piešķirta absolūta prioritāte salīdzinājumā ar citām prasībām saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 275. panta 1. punkta a) apakšpunktu. Prasība par maksājamām prēmijām, kas izriet no apdrošināšanas līguma anulēšanas pēc likvidācijas procesa sākšanas, nav apdrošināšanas atlīdzības prasība Direktīvas 2009/138/EK 268. panta 1. punkta g) apakšpunkta nozīmē.

2.

Direktīvas 2009/138/EK 268. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 274. panta 2. punkta i) apakšpunkts neuzliek EEZ valstīm pienākumu un neliedz tām paredzēt mierizlīgumu likvidācijas procesa beigās. Prasības likvidācijas procesa izbeigšanai, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu pret apdrošināšanas kreditoriem, ir jānosaka tieši valsts tiesību aktos.

3.

Direktīvas 2009/138/EK 275. panta 1. punkta a) apakšpunkts neliedz tādus valsts noteikumus par apdrošināšanas atlīdzības prasību iesniegšanu, pārbaudi un atzīstamību, kuru rezultātā apdrošināšanas atlīdzības prasības tiek iedalītas dažādās kategorijās un sarindotas, ja vien minētie noteikumi nodrošina, ka apdrošināšanas atlīdzības prasībām ir prioritāte salīdzinājumā ar citām prasībām un ka tiek ievērota vienlīdzīga attieksme pret apdrošināšanas kreditoriem attiecībā uz atlīdzības prasību iesniegšanu, pārbaudi un atzīšanu.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2020/C 204/18)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“LIMONE DELL’ETNA”

ES Nr.: PGI-IT-02444 – 12.12.2018.

ACVN ( ) AĢIN (X)

1.   Nosaukums

“Limone dell’Etna”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Nosaukums “Limone dell’Etna” attiecas uz citroniem, kas audzēti Etnas piekrastes joslā apgabalā starp Alkantaras upi ziemeļos un Katānijas pašvaldības ziemeļu robežu. To izmanto tikai attiecībā uz botāniskās sugas Citrus limon (L.) Burm. šķirnēm ‘Femminello’ (un tās kloniem) un ‘Monachello’. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu balstās uz produkta īpašībām un kvalitāti.

Laižot tirdzniecībā, produktam ir jāatbilst šādām īpašībām un kvalitātes parametriem.

Šķirne un ražošanas periodi	Augļu raksturīgās īpašības	Kvalitātes parametri
‘Femminello’ ‘Primofiore’ “ziemas augļi” augļi, kurus novāc 15. septembrī vai pēc šā datuma	mizas krāsa: no gaiši zaļas līdz citrondzeltenai; forma: eliptiska; svars: vismaz 90 g; mīkstuma krāsa: no gaiši zaļas līdz citrondzeltenai	sulas īpašības: krāsa: citrondzeltena iegūtais daudzums > 34 % skābums > 5,5 % kopējais šķīstošo cietvielu daudzums: mīkstuma Briksa vērtība > 7 ēterisko eļļu iegūtais daudzums > 0,3 %
‘Femminello’ ‘Bianchetto’ jeb ‘maiolino’ “pavasara citrons” augļi, kurus novāc 1. aprīlī vai pēc šā datuma	mizas krāsa: gaiši dzeltena; forma: eliptiska vai ovāla; svars: vismaz 90 g; mīkstuma krāsa: dzeltena	sulas īpašības: krāsa: citrondzeltena iegūtais daudzums > 34 % skābums > 5,5 % kopējais šķīstošo cietvielu daudzums: mīkstuma Briksa vērtība > 7 ēterisko eļļu iegūtais daudzums > 0,3 %
‘Femminello’ ‘Verdello’ (jeb “vasaras citrons”) augļi, kurus novāc 15. maijā vai pēc šā datuma	mizas krāsa: no zaļas līdz gaiši dzeltenai; forma: eliptiska vai lodveida; svars: vismaz 80 g; mīkstuma krāsa: no gaiši zaļas līdz citrondzeltenai	sulas īpašības: krāsa: citrondzeltena iegūtais daudzums > 30 % skābums > 5,5 % kopējais šķīstošo cietvielu daudzums: mīkstuma Briksa vērtība > 7 ēterisko eļļu iegūtais daudzums > 0,3 %
‘Monachello’ ‘Primofiore’ “ziemas augļi” augļi, kurus novāc 15. oktobrī vai pēc šā datuma	mizas krāsa: no gaiši zaļas līdz citrondzeltenai; forma: eliptiska; svars: vismaz 90 g; mīkstuma krāsa: no gaiši zaļas līdz citrondzeltenai	sulas īpašības: krāsa: citrondzeltena iegūtais daudzums > 25 % skābums > 5,5 % kopējais šķīstošo cietvielu daudzums: mīkstuma Briksa vērtība > 7 ēterisko eļļu iegūtais daudzums > 0,3 %
‘Monachello’ ‘Bianchetto’ jeb ‘maiolino’ “pavasara citrons” augļi, kurus novāc 1. aprīlī vai pēc šā datuma	mizas krāsa: gaiši dzeltena; forma: eliptiska vai ovāla; svars: vismaz 90 g; mīkstuma krāsa: dzeltena	sulas īpašības: krāsa: citrondzeltena iegūtais daudzums > 25 % skābums > 5,5 % kopējais šķīstošo cietvielu daudzums: mīkstuma Briksa vērtība > 7 ēterisko eļļu iegūtais daudzums > 0,3 %
‘Monachello’ ‘Verdello’ (jeb “vasaras citrons”) augļi, kurus novāc 15. maijā vai pēc šā datuma	mizas krāsa: no zaļas līdz gaiši dzeltenai; forma: eliptiska vai lodveida; svars: vismaz 80 g; mīkstuma krāsa: no gaiši zaļas līdz citrondzeltenai	sulas īpašības: krāsa: citrondzeltena iegūtais daudzums > 25 % skābums > 5,5 % kopējais šķīstošo cietvielu daudzums: mīkstuma Briksa vērtība > 7 ēterisko eļļu iegūtais daudzums > 0,3 %

Citroni, kuri ir marķēti ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Limone dell’Etna”, jāpiedāvā tirdzniecībā svaigi, un tiem jābūt 3., 4., 5. vai 6. lieluma “ekstra” vai “I” šķiras augļiem.

Papildus iepriekš minētajiem augļiem citronus, kuru šķira, lielums, forma, svars vai mizas krāsa atšķiras no iepriekš noteiktajām īpašībām, drīkst marķēt ar AĢIN “Limone dell’Etna” un izmantot tikai pārstrādei, ja tie atbilst īpašajiem sulas kvalitātes parametriem un ēterisko eļļu iegūtajam daudzumam. Šādus augļus nedrīkst pārdot galapatērētājam kā svaigus augļus.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

–

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi “Limone dell’Etna” ražošanas posmi jāveic 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Citronus ar AĢIN “Limone dell’Etna” drīkst nodot patēriņam nefasētā veidā vai jebkādā iepakojumā, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Visiem augļiem, kuri tiek nodoti patēriņam nefasētā veidā, ir jāpiestiprina uzlīmes. Uz uzlīmēm jābūt AĢIN “Limone dell’Etna” logotipam, kas ir aprakstīts un attēlots tālāk.

Ar AĢIN “Limone dell’Etna” apzīmētos citronus drīkst arī nodot patēriņam mazumtirdzniecībā, marķējot ar labi saskatāmu etiķeti, uz kuras norādīta tāda pati informācija, kas jānorāda uz iepakojuma.

Citronus, kuri paredzēti pārstrādei un kurus nav atļauts pārdot galapatērētājam kā svaigus augļus, drīkst pārdot nefasētā veidā, bez uzlīmēm, iepakojumā vai tarā, kas atbilst spēkā esošajiem tiesību aktiem, ja vismaz uz vienas iepakojuma puses ar skaidriem un labi salasāmiem burtiem ir teksts “Limone dell’Etna IGP destinato alla trasformazione” [“Pārstrādei paredzēti citroni ar AĢIN “Limone dell’Etna””], norādot šķirni un partiju, vai tieši no īpašu transportlīdzekļu piekabēm, turklāt ir stingri aizliegta citu tādu augļu klātbūtne, kuri nav apzīmēti ar AĢIN “Limone dell’Etna”.

Uz iepakojuma etiķetes skaidri un labi salasāmi jānorāda ne tikai Eiropas AĢIN simbols, turpmāk aprakstītais “Limone dell’Etna” logotips un tiesību aktos paredzētā informācija, bet arī šķirnes nosaukums, produkta klase un lielums. Atļauts izmantot privātus zīmolus, ja vien tiem nav patērētāju maldinošs raksturs un ja tos atļauj spēkā esošie tiesību akti. Aizliegts pievienot apzīmējumus un norādes, kas atšķiras no tiem, kuri ir skaidri paredzēti produkta specifikācijā, tostarp īpašības vārdus, piemēram, “fine” [izsmalcināts], “superiore” [augstākā labuma], “selezionato” [izmeklēts], “scelto” [īpaši atlasīts] vai tamlīdzīgus apzīmējumus. Nav atļauts lietot slavinoša rakstura teicienus.

AĢIN “Limone dell’Etna” logotips

Logotipā ir attēloti divi citroni un teksts “Limone dell’Etna IGP” [AĢIN “Limone dell’Etna”].

Logotipu nedrīkst pārveidot, kā arī izmantot daļēji vai pārveidot daļēji.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā tiek audzēti “Limone dell’Etna” citroni, atrodas Katānijas provincē, joslā starp Jonijas jūru un Etnas vulkānu, un tajā ietilpst šādu pašvaldību administratīvā teritorija: Aci Bonaccorsi, Aci Castello, Aci Catena, Aci Sant’Antonio, Acireale, Calatabiano, Castiglione di Sicilia, Fiumefreddo di Sicilia, Giarre, Mascali, Piedimonte Etneo, Riposto, Santa Venerina, San Gregorio di Catania, Valverde, Zafferana Etnea.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saikne starp produktu un ģeogrāfisko apgabalu ir galvenais elements, kas to padara īpašu, un tās pamatā ir augļu kvalitātes rādītāji.

Nosaukums “Limone dell’Etna” attiecas uz citroniem, kuri tiek audzēti Etnas vulkāna zemāko nogāžu apgabalā un atgādina par kvalitātes īpašībām un elementiem, kuri raksturīgi attiecīgajam apgabalam, un tradīcijām, kuras vairāk nekā divus gadsimtus nodotas no paaudzes paaudzē.

Kvalitātes rādītāju ziņā “Limone dell’Etna” epikarpam ir raksturīgs ļoti liels ēterisko eļļas dziedzerīšu daudzums, un tas satur īpaši aromātiskas ēteriskās eļļas. Jo īpaši var izdalīt citrālu (geraniāla un nerāla aldehīdu maisījumu), kas piešķir raksturīgo citronu aromātu.

“Limone dell’Etna” citronu ēterisko eļļu kvalitātes rādītāji piešķir augļiem specifiskas iezīmes, ko novērtē patērētāji. Šīs īpašības aplūkotas arī pētījumos. Konkrētāk, pētījumi, kurus veica Lauksaimnieciskās pētniecības un lauksaimniecības ekonomiskās analīzes padomes Ačireāles olīvu, augļu un citrusaugļu izpētes centrs (CREA-OFA) (iepriekš: Citrusaugļu eksperimentālais institūts) un Mesīnas Universitātes Organiskās ķīmijas institūts attiecībā uz ekstraktiem, kas iegūti no ‘Femminello’ šķirnes citroniem, kuru paraugi ņemti raksturīgajos Sicīlijas apgabalos, liecina, ka ēteriskās eļļas, kas iegūtas no “Limone dell’Etna” ražošanas apgabalā audzētiem augļiem, raksturo vidēji augsts citrāla saturs (3,61 %), kurš ir lielāks nekā citroniem no citiem pētījuma ietvaros apskatītajiem apgabaliem, proti, Sirakūzām (3,49 %) un Bagērijas (3,29 %) (avots: Industrie e Conserve, Nr. 2, 1969. gads, 110.–116. lpp.).

Tādi paši secinājumi tika izdarīti attiecībā uz “Limone dell’Etna” šķirni ‘Monachello’. Saskaņā ar citu pētījumu, kuru veica Ačireāles olīvu, augļu un citrusaugļu izpētes centrs (CREA-OFA) attiecībā uz tādu ekstraktu kvalitāti, kas iegūti no ‘Monachello’ šķirnes citroniem, ēteriskajām eļļām, kuras iegūtas no augļiem, kas nāk no “Limone dell’Etna” ražošanas apgabala, ir raksturīgs augsts vidējais citrāla saturs, jo to geraniāla un nerāla saturs attiecīgi 1,67 % un 0,82 % apmērā ir lielāks nekā citos citronos, kas audzēti Laskari (Palermo province) (0,70 %–0,59 % un 0,85 %–0,72 %) un Barčelona Poco di Goto apvidū (Mesīnas province) (1,15 % un 0,77 %) (avots: “Contributo alla conoscenza delle essenze di limone di alcune cultivar italiane” izdevumā “Rivista Italiana Essenze, Profumi, Piante Officinali, Aromi, Saponi, Cosmetici”, XLVII sējums, Nr. 7, 1965. gada jūlijs, 370.–377. lpp.; “Ricerche sugli olii essenziali del flavedo di 44 cloni di limone” izdevumā “Essenze Derivati Agrumari”, LVII sējums, Nr. 3, 1987. gada jūlijs–septembris; “Determinazione delle caratteristiche analitiche e della composizione enantiomerica di oli essenziali agrumari ai fini dell’accertamento della purezza e della qualità” izdevumā “Essenze Derivati Agrumari”, 74. sējums, Nr. 1, 2004. gada janvāris–aprīlis).

“Limone dell’Etna” citronu kvalitāte ir skaidrojama ar to, ka augļi attīstās un nogatavojas vidē, kurā ir ļoti īpaši augsnes un klimatiskie apstākļi – Etnas vulkāna tuvumā esošajos apgabalos ir raksturīga vulkāniska augsne, un jūras ietekmes dēļ klimats ir maigāks.

“Limone dell’Etna” citroni tiek audzēti dažādas attīstības pakāpes vulkāniskās augsnēs, kas atrodas uz seniem vulkāniskiem litoloģiskajiem veidojumiem. Augsnes ir heterogēnas to daļiņu lieluma un struktūras ziņā: noteiktā apgabala kalnainajā daļā augsne ir diezgan sekla, ar ļoti akmeņainu virskārtu, smilšainu struktūru un oļaina, savukārt piekrastes daļā augšņu profils ir labāk izveidojies, dziļāks, un tās ir dūņainas smilts augsnes (avots: Ķīmiskā/lauksaimniecības laboratorija, SOAT (Tehniskās palīdzības operatīvā nodaļa), Ačireāle).

Turklāt CREA-OFA veiktie pētījumi (Acta Italus Hortus, Nr. 9, 2013. gads, 61.–65. lpp.; Food Chemistry, Nr. 211, 2016. gads, 734.–740. lpp.) liecina, ka “Limone dell’Etna” citronos ir augstāka mangāna un stroncija koncentrācija īpašās augsnes dēļ, kas galvenokārt ir vulkāniska, ņemot vērā Etnas vulkāna klātbūtni, kā arī bazalta iežu sastāva dēļ.

Papildus augsnes īpašībām pastāv arī citi dabas faktori, kuri palīdz izveidot optimālus apstākļus “Limone dell’Etna” citronu audzēšanai.

Faktori, kuri ietekmē klimatu “Limone dell’Etna” citronu audzēšanas apgabalā, galvenokārt ir temperatūra un topogrāfija.

Temperatūru ievērojami ietekmē Jonijas jūras tuvums un Etnas vulkāna kompleksa klātbūtne. Pateicoties labvēlīgajai temperatūrai, gadsimtu gaitā citronu audzēšana ir izplatījusies Etnas piejūras joslā un pakalnos, kuri ietver piekrasti, apgabalā starp Alkantaras upi ziemeļos un Katānijas pašvaldības ziemeļu robežu dienvidos.

Topogrāfijai ir būtiska ietekme uz nokrišņu daudzumu: platuma grādos, kur raksturīgs daļēji sauss vai sauss klimats, vulkāna klātbūtne nodrošina augstu nokrišņu daudzumu, kas citronu audzēšanas apgabalos kopumā ir aptuveni 600–700 mm/gadā. Negaisi vasarā, kas ir diezgan bieži kalna austrumu pusē, neļauj temperatūrai paaugstināties.

Gaisa mitruma vērtības Etnas austrumu pusē, jo īpaši CREA-OFA meteoroloģiskajā stacijā Ačireālē (194 m virs jūras līmeņa), liecina, ka pēdējo 27 gadu laikā (1990.–2017. gadā) gada vidējais gaisa mitrums bija 67 % (vidējās maksimālās vērtības nepārsniedza 88 %, un vidējās minimālās vērtības nebija mazākas par 43 %).

Saules gaisma un vējš arī ir nozīmīgi klimatiskie faktori, kuriem ir izšķiroša ietekme uz kultūraugu.

Vidējais saules spīdēšanas ilgums, kas reģistrēts ikmēneša biļetenā (no 1936. līdz 1939. gadam) Collegio Pennisi meteoroloģiskajā stacijā (avots: Il clima di Acireale nei suoi elementi metereologici anno 1943), liecina, ka šī vērtība Ačireālē pārsniedz stundu skaitu citās pilsētās. To apstiprina mākoņu daudzuma vērtības, kas reģistrētas minētajā meteoroloģiskajā stacijā.

Īpašība, kas ir raksturīga tikai “Limone dell’Etna” apgabalam, ir īpašā audzēšanas metode, kas zināma kā “forzatura” [“steidzināšana”] jeb “secca” [“sausā metode”]. To izmanto vietējie ražotāji, un tā ļauj iegūt augļus vasarā un ir raksturīga “Limone dell’Etna” audzēšanas apgabalam.

Šo metodi, kas nodrošina iespēju “piespiest” koku ziedēt vasarā un ražot augļus laikposmā no nākamā gada maija līdz septembrim, pirms trīs gadsimtiem izstrādāja speciālisti Jonijas/Etnas apgabalā; tā tiek nodota no paaudzes paaudzē vairāk nekā divus gadsimtus un joprojām ir raksturīga Ačireāles piekrastes apgabalam. Jūnijā un jūlijā netiek veikta apūdeņošana, tādējādi radot augļu kokam ūdens trūkumu. Tomēr pēc šā perioda, pakāpeniski palielinot apūdeņošanu un mēslošanu ar slāpekli saturošiem līdzekļiem, koks tiek pamodināts no miera perioda, tādējādi izraisot otro ziedēšanu un nodrošinot augļu ražošanu nākamajā gadā. Augļi, kas iegūti, izmantojot šo metodi, tiek dēvēti par “verdelli”.

Saiknei starp Etnas vulkāna tēlu un citronu audzēšanu ir ļoti sena vēsture, ko apliecina zīdpapīrs, kas tika izmantots citronu iesaiņošanai gadsimta sākumā.

Citronu audzēšana Etnas apgabalā ir minēta arī attiecīgā laikposma romānos. 1894. gadā Federico De Roberto romānā “I Vicerè” [“Vicekaraļi”] rakstīja par darbu, kas veikts, lai apgūtu zemi un iegūtu ūdeni, rokoties caur gadu simteņiem seno Mongibello lavu, lai iestādītu apelsīnu un citronu kokus.

Citronu audzēšana Etnas apgabalā ir labi zināma, pateicoties ražošanas tradīcijām, kuru dēļ tas pazīstams jau vairāk nekā divus gadsimtus. Bibliogrāfiskās izpētes rezultātā ir atklāts vēsturiski un zinātniski nozīmīgs darbs, proti, Etnas citronu audzēšanas pētījums, ko veica Giulio Savastano, pazīstams 20. gadsimta sākuma zinātnieks, un kas tika publicēts 1922. gadā izdevumā Annali della Regia Stazione Sperimentale di Agrumicoltura e Frutticoltura di Acireale ar nosaukumu “La biologia colturale del limone nel versante orientale etneo”. Šajā dokumentā Savastano aprakstīja vēsturiskos, bioloģiskos un agronomiskos iemeslus, kāpēc citronkokiem bija lieliski piemērota Etnas vulkāna austrumu pusē esošā piekrastes josla, kas tika nodēvēta par “regione etnea del limone” [“Etnas citronu reģions”] un kas tagad, 100 gadus vēlāk, atbilst “Limone dell’Etna” ģeogrāfiskajam apgabalam.

Toponīmi Riviera dei Limoni un Città del Lemone Verdello, kuri joprojām tiek plaši izmantoti, apliecina citronu audzēšanas vēstures nozīmi šajā apgabalā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas vietni (www.politicheagricole.it), noklikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā malā) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2020/C 204/19)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret šo pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“Malostonska kamenica”

ES Nr.: PDO-HR-02426 – 22.8.2018.

ACVN (X) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Malostonska kamenica”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Horvātijas Republika

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.7. grupa. Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Taksonomiskajā klasifikācijā “Malostonska kamenica” pieder pie ēdamās austeres sugas Ostrea edulis Linnaeus, 1758.

“Malostonska kamenica” ir stingri veidota, asimetriska, čaulas pušu ziņā nevienāda, dažreiz trausla gliemene ar neregulāru ovālu formu un neregulārām malām. Kreisais čaulas (apakšējais) vāks (čaulas puse) ir kausveida, bet labais (augšējais) – plakans un noslēdzas kreisajā vākā. Vāki ir dzeltenīgā, pelēcīgi brūnā vai dzeltenīgi zaļā krāsā ar purpursarkanu vai sarkanīgu nokrāsu. Vāki ir veidoti ar koncentriskiem izaugumiem vai līnijām, rievām, šķautnēm un grubuļiem. Var būt arī radiālas rievas un šķautnes. Vāka iekšpuse ir perlamutra baltā krāsā, dažreiz ar daudzkrāsainiem sīkiem plankumiņiem.

Mīkstie audi jeb “gaļa” aizpilda lielāko daļu vāka dobuma un ir ēdami bez termiskas apstrādes. Gaļai viscerālajā dobumā ir raksturīga spīdīga, balti dzeltenīga, stingra, velvjveida un uzbriedusi taukaina konsistence, savukārt mantijas malas ir ļoti tumšas, parasti melnas, un tāpēc ir izteiktā pretstatā gaišajam un spīdīgajam viscerālajam dobumam.

Laižot tirgū, “Malostonska kamenica” austerei jābūt dzīvai, un tai jābūt ar šādām īpašībām:

—	tās vākiem jābūt veseliem, bez jebkādiem bojājumiem un deformācijām, un tiem jābūt notīrītiem no organismiem, ar ko tie apaug, un citiem svešķermeņiem,

—

gaļas konsistencei jābūt taukainai, tai jākūst mutē un jābūt maigai un sulīgai, to košļājot; tai jābūt ar raksturīgu, saldu un sāļu, bet līdzsvarotu garšu, kas iegūta, apvienojot viscerālās daļas saldo un bagātīgo garšu un patīkamo jūras minerālu garšu, kurā dominē joda aromāts, kas saglabājas kā pēcgarša,

—	minimālajam ogļhidrātu saturam gaļā jābūt 25 miligramiem uz gramu sausnas,

—	gaļas indeksa vērtībai, t. i., gaļas īpatsvaram no visa gliemenes svara (mitras gaļas svars/veselu gliemeņu svars × 100), laikā no februāra līdz jūlijam un septembrī jābūt lielākai par 10,5, bet pārējā gada laikā – lielākai par 6,5,

—	turklāt gaļai vāka iekšpusē jābūt ar raksturīgu, caurspīdīgu un dzidru iekščaulas šķidrumu, kam raksturīga atsvaidzinoša jūraszāļu smarža, kura vērojama paisuma un bēguma zonā,

—	vienas austeres minimālajam garumam jābūt 7 centimetriem, minimālajai masai – 60 gramiem.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

–

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Pirmais audzēšanas posms sastāv no “Malostonska kamenica” mazuļu ievākšanas, kurā paredzēta austeru mazuļu savācējierīču sagatavošana un uzstādīšana, kā arī piemēroto mazuļu atlase un šķirošana. Otrajā posmā austeru mazuļus audzē audzētavās, līdz tie sasniedz laišanai tirgū noteikto garumu. Izšķir divas audzēšanas metodes: audzēšana sprostos un tīklos un cementēšana. Šīs divas metodes parasti tiek kombinētas.

“Malostonska kamenica” audzē peldošās audzētavās.

Visiem iepriekš minētajiem “Malostonska kamenica” ražošanas posmiem līdz austeru ievākšanai ar mērķi laist tirgū jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

–

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Laižot produktu tirgū ar jebkura veida fasējumu, marķējumā jābūt ietvertam nosaukumam “Malostonska kamenica”, un tam jābūt skaidri atšķiramam no visiem citiem uzrakstiem, ņemot vērā burtu lielumu, veidu un krāsu (tipogrāfija).

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals, kurā notiek visi “Malostonska kamenica” ražošanas posmi, ietver Mali Ston līča ūdeņus, kas pieder Horvātijas Republikai. Mali Ston līcis ir 28 km garš Neretvas kanāla posms, kas stiepjas starp valsts kontinentālās daļas krastiem un Pelješac pussalu ziemeļrietumu/dienvidaustrumu virzienā. Tas ir 6,1 km plats visplatākajā vietā, proti, starp Dračes (Drače) ostu un Soline līci. Līcis aptver teritoriju no Kuta līča vienā galā līdz Rat zemesragam pie Pelješac un Rivine zemesragam kontinentālās daļas otrā galā, kur līča platums ir 4,5 km.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Malostonska kamenica” unikalitātes pamatā ir Mali Ston līča unikālās dabiskās īpašības, kuru dēļ tas ieguvis aizsargājamas dabas teritorijas statusu, kā arī speciālās zināšanas, kas gadsimtiem ilgi attīstījušās Mali Ston līča austeru audzēšanā. Mali Ston līča ūdeņu unikālās īpašības, optimālais barības daudzums un sastāvs, izcilā jūras ūdens kvalitāte, kā arī tradicionālās zinātības un speciālo zināšanu izmantošana tiešā veidā atspoguļojas šā augsti novērtētā produkta kvalitātes un organoleptiskajās īpašībās.

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Mali Ston līcis vēsturiski ir bijis pazīstams kā vieta, kur audzē “Malostonska kamenica”. Ņemot vērā līča īpašos ekoloģiskos apstākļus, zinātnieki ir izrādījuši interesi par līci un kopš 1979. gada tajā veikuši padziļinātus pētījumus. Šo pētījumu rezultātā valsts kompetentās iestādes to 1983. gadā noteica par aizsargājamu teritoriju. Līdz mūsdienām tas ir bijis aizsargāts kā īpašs jūras rezervāts.

Mali Ston līci raksturo ievērojams saldūdens daudzums, kas ieplūst no zemūdens avotiem, Neretvas upes un nokrišņiem kontinentālajā daļā. Šie ūdeņi darbojas kā īpašs temperatūras un sāļuma regulators un bagātina Mali Ston līci ar barības vielām, padarot šo apgabalu ļoti auglīgu. Mali Ston līcis ir sekls, ar vidējo dziļumu 15 m un sanesām klātu jūras gultni, kas ne tikai palīdz nodrošināt īpašos ekoloģiskos apstākļus gliemeņu audzēšanai, bet arī pozitīvi ietekmē ražošanas paņēmienus.

Mali Ston līča piekrastes ģeogrāfiskā apgabala īpatnības ir saistītas ar tā veģetāciju, kurā dominē krūmāju un akmeņozolu meži, kuros augu atliekas nogulsnējas piekrastes zonas augsnes virskārtā, novēršot augsnes eroziju. Šī veģetācija nodrošina barības vielu (fosfātu, silikātu, nitrātu) un minerālvielu pakāpenisku aizplūdi no kontinentālās daļas uz jūru, veicinot tādu fitoplanktona populāciju līdzsvarotu attīstību, kas nodrošina “Malostonska kamenica” ar svarīgām barības vielām.

Ūdeņu īpašības ietekmē arī vēji. Ziemeļu un dienvidu vēju ietekmē ūdens izplūst no Mali Ston līča virsējā slānī un iekļūst līča apakšējā slānī, tajā ienesot dziļūdens planktona sugas. Savukārt spēcīgie rietumu vēji pastiprina Neretvas upes iedarbību, tādējādi samazinot sāļuma līmeni. Seklajos ūdeņos rodas spēcīgas jūras straumes, kuru virziens ir mainīgs. Tas līča jūras ūdeņus ļauj labi aerēt un nodrošina pienācīgu planktona barības sadalījumu.

Pastāvīgā barības vielu plūsma no cietzemes apvienojumā ar spēcīgajām straumēm, vēju ietekmi un termohalīnajām īpašībām ir izveidojusi īpašu planktona populāciju. Kopumā Mali Ston līcī ir konstatētas 195 mikrofitoplanktona sugas. Visu gadu pārsvarā sastopamas diatomejas un gimnodinioīdie bruņvicaiņi, savukārt ziemā līcī attīstās blīva mikrozooplanktona populācija, jo īpašo tintinnīdu grupu planktons, kas sastāv no 20 sugām.

Gliemeņu audzēšanas tradīcijas Mali Ston līcī, īpaši ņemot vērā austeru audzēšanu, aizsākās Romas impērijā (Plīnijs, Naturalis Historia) un Dubrovnikas Republikas (Stonas prinča ordenis no 1641. gada) laikā. Pirmais pieejamais arhīva ieraksts par to, kā Mali Ston līcī ievāc austeres no dabīgām audzētavām, un par daļēju to saimniecisku audzēšanu datēts ar 1573. gadu. Austeru audzēšana bija labi iedibināta jau 16. gadsimtā, kad tā bija Dubrovnikas Republikas pārstāvju pārziņā Stonā. Pirmo komerciālo gliemeņu audzētavu Dalmācijas piekrastē 1889. gadā nodibināja kapteinis Stijepo Bjelovučić Sutvid līcī pie Dračes, ievērojami uzlabojot austeru audzēšanas paņēmienus šajā apgabalā.

Gadsimtu garumā izkoptās austeru audzēšanas tradīcijas Mali Ston līcī vietējiem gliemeņu audzētājiem ir likušas uzkrāt īpašu zinātību un speciālās zināšanas. Šie audzētāji laika gaitā arvien vairāk iepazinās ar ražošanas apgabala īpašībām, pastāvīgi pielāgojot un uzlabojot savu saimniekošanas praksi, lai panāktu lielāku audzēto austeru daudzumu un labāku kvalitāti.

Viens no audzēšanas procesiem ir saistīts ar Mali Ston līča augsto planktona produktivitāti, kam ir pozitīva ietekme uz austeru augšanu un īpašībām, tomēr tas veicina arī tādu organismu intensīvu vairošanos, ar ko apaug austeru čaulas, tādējādi palēninot to attīstību. Šā iemesla dēļ vietējie audzētāji biežāk austeres attīra no šiem organismiem, ar ko tās apaug, turpmākai audzēšanai atlasot tikai labākās austeres. Tā kā austeres agrīnā posmā ir ļoti jutīgas, no šiem organismiem, ar ko tās apaug, tās attīra manuāli; tas ļauj austeres novērtēt katru atsevišķi, pirms tās atlasa vai utilizē. Lai izaudzētu augstākās kvalitātes austeres, vienā ražošanas ciklā iepriekš minēto procesu veic 3–5 reizes.

5.2.   Informācija par produkta kvalitāti

Produkta “Malostonska kamenica” īpatnība galvenokārt ir balstīta uz tā gaļas organoleptiskajām īpašībām.

“Malostonska kamenica” gaļai ir raksturīga stingra, velvjveida un uzbriedusi taukaina konsistence ar glancētu, balti dzeltenīgu krāsu, kas veidojas, jo viscerālajā dobumā uzkrājas glikogēns. Glikogēns ir rezerves viela un enerģijas avots, kas vajadzīgs, lai veidotu un attīstītu gonadālos audus nārsta laikā. Tas uzkrājas viscerālajā dobumā virs žaunām, starp pievilcējmuskuli un savienotājmuskuli. Glikogēns ir glikozes polisaharīds, kas aizņem gandrīz visu ogļhidrātu daļu austeres gaļā. Visaugstākais glikogēna saturs “Malostonska kamenica” gaļā ir ziemā un agrā pavasarī, kas nozīmē, ka austere šajā laikā ir vistreknākā un vistaukākā.

“Malostonska kamenica” vāka iekšpusē ir taukaudi vai “gaļa”, kā arī raksturīgs, caurspīdīgs un dzidrs iekščaulas šķidrums, kam raksturīga atsvaidzinoša jūraszāļu smarža, kura vērojama paisuma un bēguma zonā.

Gaļai ir taukaina konsistence, tā ir maiga un sulīga, to košļājot, ar īpatnēju, saldu un sāļu, līdzsvarotu garšu. Šī garša rodas, apvienojot viscerālās daļas saldo un bagātīgo garšu un patīkamo jūras minerālu garšu, kurā dominē joda aromāts, kas saglabājas kā pēcgarša. Viscerālais dobums ar glikogēna rezervēm mutē kūst, radot izteiktu saldu un bagātīgu garšu. Raksturīgais minerālu aromāts radies gaļā un iekščaulas šķidrumā esošo minerālvielu kombinācijas rezultātā.

“Malostonska kamenica” gaļas, kas gandrīz pilnībā sastāv no glikogēna, ogļhidrātu saturs mainās atkarībā no gadalaika. Lai nodrošinātu “Malostonska kamenica” minimālo kvalitāti atpazīstamā sulīguma un salduma ziņā, minimālajam ogļhidrātu saturam gaļā jābūt 25 miligramiem uz gramu sausnas.

“Malostonska kamenica” komerciālo kvalitāti galvenokārt nosaka gaļas daudzums mantijas dobuma iekšienē, t. i., gaļas indekss. Zinātniskā pētījumā A. Gavrilović un citi pārbaudīja “Malostonska kamenica” gaļas kvalitāti Mali Ston līcī un saskaņā ar Francijas standartu (IFREMER, 2003) secināja, ka “Malostonska kamenica” var iedalīt trīs dažādās kvalitātes grupās, pamatojoties uz gaļas indeksa vērtības (mitras gaļas svars/veselu gliemeņu svars × 100). Gaļas indekss parāda, ka septiņus mēnešus gadā (no februāra līdz jūlijam un septembrī) saskaņā ar Francijas standartu “Malostonska kamenica” pieder augstākajai kategorijai (catégorie spéciale, ar gaļas indeksu > 10,5), un visu atlikušo gadu – izcilajai kategorijai (catégorie fine, ar gaļas indeksu 6,5–10,5). Zemākā kategorija “neklasificēta” (non classées, gaļas indekss < 6,5) netika konstatēta. Tas liek domāt, ka produktam “Malostonska kamenica” ir izcila kvalitāte visa gada garumā, īpaši ņemot vērā, ka pat tā zemākās “izcilās” kategorijas vērtības ir ļoti tuvas šīs kategorijas maksimālajam standartam (A. Gavrilović un citi, Utjecaj indeksa kondicije i stupnja infestacije ljušture polihetom Polydora spp. na kvalitatu europske plosnate kamenice Ostrea edulis (Linneaus, 1758) iz Malostonskog zaljeva, 2008).

Arī ģenētisko analīžu rezultāti norāda uz “Malostonska kamenica” īpatnībām, apstiprinot austeru populācijas ģenētisko daudzveidību, kas atšķiras no citām analizētajām austeru populācijām dažādu haplotipu skaita ziņā (4.20. pielikums, Ruđer Bošković institūts, nobeiguma ziņojums par projektu ar nosaukumu Zaštita proizvodnje malostonske kamenice dokazivanjem autohtonosti, 2009).

“Malostonska kamenica” nosaukums cēlies no Mali Ston līča, kur šīs austeres tiek audzētas. Nosaukums pirmo reizi parādījās un to sāka ikdienā izmantot 20. gadsimta 70. gados (A. Šimunović, Problemi uzgoja kamenica u Malostonskom zaljevu, 1975).

“Malostonska kamenica” atpazīstamības līmenis tika apliecināts visā Horvātijā veiktajā aptaujā. Aptaujā, ko veica 1 000 respondentu izlasē sešos Horvātijas reģionos, iegūtie rezultāti norāda uz augstu “Malostonska kamenica” atpazīstamības pakāpi. Uz jautājumu “Vai esat dzirdējuši par “Malostonska kamenica”?” 56 % respondentu atbildēja apstiprinoši.

19. gadsimta beigās “Malostonska kamenica” tika piešķirti dažādi diplomi. Produkts pasaules izstādē Londonā 1936. gadā ieguva Grand Prix balvu, nopelnot zelta medaļu par kvalitāti.

5.3.   Cēloniskā saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produktu

Produkts “Malostonska kamenica” sev raksturīgās īpašības ieguvis, ņemot vērā vides faktoru ietekmi ģeogrāfiskajā apgabalā, kurā to audzē, un tas daļēji ir tādas tradicionālās saimnieciskās prakses rezultāts, ko izmanto vietējie gliemeņu audzētāji.

Viens no galvenajiem vides faktoriem ir saldūdens, kas no dažādiem avotiem nonāk Mali Ston līcī. Šis saldūdens samazina jūras ūdens sāļumu, vienlaikus darbojoties arī kā siltuma regulators. Samazinoties jūras ūdens temperatūras svārstībām, kā arī tā sāļumam, mazinās arī šo faktoru negatīvā ietekme uz austeru augšanu un attīstību. Turklāt saldūdens bagātina Mali Ston līci ar barības vielām, padarot apgabalu ļoti produktīvu, un īpašā veģetācija nodrošina barības vielu (fosfātu, silikātu, nitrātu) un minerālvielu pakāpenisku aizplūdi no kontinentālās daļas uz jūru, veicinot tādu fitoplanktona populāciju līdzsvarotu attīstību, kas nodrošina “Malostonska kamenica” ar svarīgām barības vielām. Regulētā temperatūra un sāļums, kā arī fitoplanktona un mikrorozooplanktona populāciju vienmērīgā attīstība atspoguļojas nemainīgi augstajā “Malostonska kamenica” gaļas indeksā visa gada garumā. Tas apstiprina saikni starp īpašajiem apstākļiem līcī un austeru kvalitāti visa gada garumā. Papildus barības vielu nodrošināšanai pastiprinātā saldūdens plūsma palielina arī minerālvielu koncentrāciju Mali Ston līča ūdeņos; tas savukārt ietekmē šo minerālvielu – īpaši cinka, dzelzs un joda – uzkrāšanos austeru gaļā.

Mali Ston līča īpašie ekoloģiskie apstākļi un tā ģeogrāfiskā izolētība, iespējams, arī ir ietekmējusi “Malostonska kamenica” bioloģiskās īpatnības, kas atspoguļojas produkta ģenētiskajā daudzveidībā salīdzinājumā ar citām populācijām. Tas, ka “Malostonska kamenica” ir pilnībā pielāgojies vietējai videi, un tradicionālā saimniekošanas prakse ļauj pilnībā realizēt šā produkta ģenētisko potenciālu, ko rezultātā var redzēt produkta īpašajās organoleptiskajās īpašībās.

Īpašie ekoloģiskie apstākļi Mali Ston līcī pozitīvi ietekmē “Malostonska kamenica” reproduktīvo ciklu, kā rezultātā divreiz gadā veidojas nārsta cikls, kas rada lielu kāpuru koncentrāciju. Mali Ston līcī ir vislielākā kāpuru koncentrācija Adrijas jūrā, un tā ir vienīgā Adrijas jūras daļa, kurā kāpurus var veiksmīgi ievākt divas reizes gadā (M. Meštrov un A. Požar-Domac, Bitna svojstva ekosistema Malostonskog zaljeva i zaštita, 1981; A. Šimunović, Stanje i problemmi uzgoja kamenice i dagnje u Malostonskom zaljevu, 2001). Divreiz gadā notiekošais nārstošanas cikls ne tikai norāda uz īpaši labvēlīgajiem austeru audzēšanas apstākļiem Mali Ston līcī, bet arī atkārtoti apstiprina “Malostonska kamenica” īpatnības un spēju pilnībā izmantot savu īpašo ģenētisko potenciālu.

Tradicionālo saimniekošanas procesu izmantošana, ietverot biežo manuālo austeru attīrīšanu no organismiem, ar ko tās apaug, un īpašā austeru atlases metode, kurā tālākai audzēšanai tiek atlasīti tikai labākie īpatņi, ietekmē austeru filtrēšanas spēju un spēju baroties, t. i., to augšanu un attīstību. Gliemeņu audzētāju izmantotā manuālā attīrīšanas metode Mali Ston līcī ievērojami samazina daudzsartārpu Polydora sp. sastopamību; tie negatīvi ietekmē austeres īpašību rādītāju un organoleptiskās īpašības. Salīdzinot ar citiem ražošanas apgabaliem, Mali Ston līča austeru vākos atrasts ievērojami mazāk daudzsartārpu. Vietējie gliemeņu audzētāji no pieredzes ir iemācījušies, ka austeru pārbaude un tīrīšana 3–5 reizes ražošanas cikla laikā nodrošina maksimālu filtrēšanas spēju, kas ietekmē ne tikai to barošanos, bet arī reproduktīvo ciklu un minerālvielu absorbciju, kā arī raksturīgo “Malostonska kamenica” garšu.

Ģenētiskās īpatnības, planktona sugu daudzveidība un kombinācija, specifiskais reproduktīvais cikls, minerālvielu plūsma no zemes kontinentālās daļas, spēcīgās jūras straumes, jūras ūdens kvalitāte un labā aerācija, kā arī vietējo gliemeņu audzētāju tradicionālās speciālās zināšanas: visi šie faktori kopā nodrošina “Malostonska kamenica” augsto kvalitāti un specifiskās, atpazīstamās organoleptiskās īpašības.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://poljoprivreda.gov.hr/UserDocsImages/arhiva/datastore/filestore/82/Specifikacija-Malostonska-kamenica-11.pdf

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.