13.5.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/3

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Grozījums pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā

(2020/C 164/03)

1. IEVADS

Komisija 2020. gada 19. martā pieņēma paziņojumu “Pagaidu regulējums valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā” (1) (“pagaidu regulējums”). 2020. gada 3. aprīlī tā pieņēma pirmo grozījumu, kas ļautu sniegt atbalstu ar Covid-19 saistītu produktu pētniecības, testēšanas un ražošanas paātrināšanai, aizsargātu darbvietas un turpinātu atbalstīt ekonomiku pašreizējās krīzes laikā (2).

ES valsts atbalsta kontroles mērķtiecīga un samērīga piemērošana nodrošina, ka valsts atbalsta pasākumi iedarbīgi palīdz skartajiem uzņēmumiem Covid-19 uzliesmojuma laikā, vienlaikus ierobežojot nepamatotus iekšējā tirgus izkropļojumus, saglabājot iekšējā tirgus integritāti un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tas sekmēs saimnieciskās darbības nepārtrauktību Covid-19 uzliesmojuma laikā un nodrošinās spēcīgu pamatu ekonomikas atveseļošanai pēc krīzes, paturot prātā to, cik svarīgi ir īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos atbilstoši ES tiesību aktiem un mērķiem.

Šā paziņojuma mērķis ir apzināt papildu pagaidu valsts atbalsta pasākumus, kurus Komisija uzskata par saderīgiem ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojumu.

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka principā dzīvotspējīgi nefinanšu uzņēmumi, kuri izjūt pagaidu likviditātes krīzi Covid-19 uzliesmojuma dēļ, var saskarties ar maksātspējas problēmām ilgtermiņā. Lielam skaitam šo uzņēmumu Covid-19 uzliesmojuma izplatības kontroles nolūkos ieviestie ārkārtas pasākumi ir noveduši pie tā, ka ir samazinājusies vai pat apturēta to preču ražošana un/vai pakalpojumu sniegšana, kā arī pie būtiska pieprasījuma satricinājuma. Radušies zaudējumi izpaudīsies kā uzņēmuma pašu kapitāla samazinājums un negatīvi ietekmēs to spēju ņemt aizdevumus no finanšu iestādēm.

Tirgū ar zemu pieprasījumu un apgādes traucējumiem samazināts pašu kapitāls uzņēmumiem palielina nopietnas ekonomiskas lejupslīdes risku, kas ilgākā laikposmā, iespējams, ietekmēs visu ES ekonomiku. Mērķtiecīgi valsts iejaukšanās pasākumi, nodrošinot uzņēmumiem pašu kapitāla un/vai hibrīdkapitāla instrumentus, varētu samazināt risku, ka ES ekonomiku skartu ievērojams maksātnespējas gadījumu vilnis. Tādējādi pasākumi varētu sekmēt saimnieciskās darbības nepārtrauktības saglabāšanu Covid-19 uzliesmojuma laikā un atbalstīt tam sekojošo ekonomikas atveseļošanos.

Tādēļ šajā paziņojumā ir noteikti kritēriji saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, uz kuru pamata dalībvalstis drīkst sniegt valsts atbalstu pašu kapitāla un/vai hibrīdkapitāla instrumentu veidā uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Tā mērķis ir nodrošināt, lai ekonomikas traucējumi nenovestu pie tādu uzņēmumu nevajadzīgu aiziešanu no tirgus, kuri bija dzīvotspējīgi pirms Covid-19 uzliesmojuma. Tāpēc rekapitalizācija nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu saņēmēja dzīvotspēju, un tā nedrīkstētu pārsniegt saņēmēja kapitāla struktūras atjaunošanai vajadzīgo tādā līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 uzliesmojuma.

Komisija uzsver, ka valsts atbalsta sniegšana pašu kapitāla un/vai hibrīdkapitāla instrumentu veidā uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās Covid-19 uzliesmojuma dēļ, shēmu ietvaros vai īpašos individuālos gadījumos būtu jāapsver tikai tad, ja nav atrodams neviens cits piemērots risinājums, un uz to būtu jāattiecina stingri nosacījumi. Tas ir tādēļ, ka šādi instrumenti ārkārtīgi izkropļo konkurenci starp uzņēmumiem. Tāpēc uz šādu iejaukšanos vajadzētu arī attiecināt skaidrus nosacījumus par valsts līdzdalības iegūšanu attiecīgajos uzņēmumos, tās izbeigšanu un atlīdzību, pārvaldības noteikumiem un atbilstīgiem pasākumiem ar mērķi ierobežot konkurences izkropļojumus.

Ja atbalstu piešķirtu ES līmenī atbilstoši ES kopējām interesēm, iekšējā tirgus izkropļojumu risks varētu būt mazāks, un attiecīgi varētu būt nepieciešams piemērot ne tik stingrus nosacījumus. Komisija uzskata, ka papildus ES līmeņa atbalsts un finansējums ir nepieciešams, lai nodrošinātu to, ka šī globālā krīze, kura vienlīdz smagi skar visus, nepārvēršas par nevienlīdzīgu satricinājumu, kas kaitē dalībvalstīm, kurām ir mazāk iespēju atbalstīt savu ekonomiku, un ES konkurētspējai kopumā.

Zaļā un digitālā pārkārtošanās spēlēs svarīgu un prioritāru lomu sekmīgas atveseļošanās nodrošināšanā. Komisija atzinīgi vērtē dalībvalstu darbības, ko tās veikušas, lai valsts atbalsta pasākumu izstrādē ņemtu vērā šos izaicinājumus, un atgādina, ka tās ir atbildīgas par to, lai šādi pasākumi nekavē ES klimata un digitālo mērķu sasniegšanu. Turklāt Komisija norāda, ka valsts atbalsta pasākumu izstrāde tā, lai tie atbilstu ES rīcībpolitikas mērķiem saistībā ar šo valstu ekonomikas zaļo un digitālo pārkārtošanos, ļaus panākt ilgtspējīgāku ilgtermiņa izaugsmi un sekmēs pāreju uz apstiprināto ES mērķi – līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti. Šajā sakarā, kad atbalsta uzdevums ir novērst nopietnus traucējumus dalībvalstu ekonomikā, tieši dalībvalstis ir galvenokārt atbildīgas par valsts atbalsta pasākumu izstrādi tādā veidā, kas atbilst to politikas mērķiem. Atbilstoši šim paziņojumam piešķirta atbalsta gadījumā lielie uzņēmumi ziņo par to, kā saņemtais atbalsts sekmē to darbības atbilstoši ES mērķiem un valsts saistībām attiecībā uz zaļo un digitālo pārkārtošanos.

10.

Turklāt vairākas dalībvalstis apsver iespēju iegūt pašu kapitāla daļas stratēģiskos uzņēmumos, lai nodrošinātu, ka netiek apdraudēts to ieguldījums ES ekonomikas pienācīgā darbībā. Komisija atgādina, ka LESD neietekmē valsts un privātā īpašuma sistēmu (LESD 345. pants). Ja dalībvalstis iegādājas esošās uzņēmumu akcijas par tirgus cenu vai veic ieguldījumus, kas ir līdzvērtīgi privāto akcionāru veiktajiem, šādas darbības parasti nav valsts atbalsts (3). Līdzīgi, ja dalībvalstis nolemj iegādāties no jauna emitētas akcijas un/vai sniegt uzņēmumiem citu veidu pašu kapitāla atbalstu vai hibrīdkapitāla instrumentus atbilstoši tirgus noteikumiem, t. i., ievērojot nosacījumus, kas atbilst tirgus ekonomikas dalībnieka principam, tas arī nav valsts atbalsts.

11.

Komisija arī atgādina, ka stratēģisko uzņēmumu iegādei ir pieejami vairāki papildu rīki. Savā 2020. gada 25. marta paziņojumā (4) Komisija aicināja dalībvalstis, kuras jau ir ieviesušas ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanas mehānismu, pilnībā izmantot šādus rīkus, lai novērstu tādas kapitāla plūsmas no trešām valstīm, kas varētu apdraudēt ES drošību vai sabiedrisko kārtību. Komisija arī aicināja dalībvalstis, kurām pašlaik nav izvērtēšanas mehānisma vai kuru izvērtēšanas mehānismi neaptver visus attiecīgos darījumus, izveidot pilnvērtīgu izvērtēšanas mehānismu, kas pilnībā atbilstu ES tiesību aktiem, tai skaitā ĀTI izvērtēšanas regulai (5) un kapitāla brīvas aprites principam (LESD 63. pants), un starptautiskajām saistībām.

12.

Otrkārt, Komisija uzskata, ka pakārtots parāds arī var būt piemērots līdzeklis, lai atbalstītu uzņēmumus, kas nonākuši finansiālās grūtībās Covid-19 uzliesmojuma dēļ. Konkrēti, šāds atbalsts ir mazāk kropļojošs instruments nekā pašu kapitāls vai hibrīdkapitāls, ņemot vērā, ka to nevar pārvērst pašu kapitālā, kamēr uzņēmums turpina darboties. Tādēļ ar šo paziņojumu pagaidu regulējuma 3.3. iedaļā, kas attiecas uz parāda instrumentiem, tiek ieviesta iespēja dalībvalstīm piešķirt atbalstu šajā papildu veidā ar nosacījumu, ka tiem piemēro papildu aizsardzības pasākumus, lai iekšējā tirgū aizsargātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Tomēr gadījumos, kad pakārtotais parāds pārsniedz 3.3. iedaļā noteiktos maksimālos apjomus, vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai šāds pakārtots parāds būtu jānovērtē saskaņā ar Covid-19 rekapitalizācijas pasākumu nosacījumiem, kas izklāstīti 3.11. iedaļā.

13.

Treškārt, pagaidu regulējuma piemērošana ir parādījusi vajadzību ieviest tehniskus labojumus, kā arī iekļaut papildu skaidrojumus un grozījumus attiecībā uz dažiem noteikumiem 3.1., 3.2., 3.3., 3.4., 3.7., 4. un 5. iedaļā.

14.

Visbeidzot, Komisija atzīst, ka veiksmīgas atveseļošanās nodrošināšanai būs vajadzīgi papildu liela mēroga privātie un publiskie ieguldījumi, lai risinātu problēmas un izmantotu iespējas, ko rada zaļā un digitālā pārkārtošanās. Šajā sakarā Komisija atgādina, ka šis pagaidu regulējuma grozījums drīzāk papildina, nevis aizstāj esošās iespējas dalībvalstīm sniegt atbalstu saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem. Piemēram, attiecībā uz kapitāla atbalstu, it īpaši inovatīviem uzņēmumiem, plašas iespējas dalībvalstīm sniedz Komisijas Pamatnostādnes par riska finansējumu (6) un Vispārējā grupu atbrīvojuma regula (7).

15.

Līdzīgi dalībvalstis var nolemt piešķirt valsts atbalstu tam, lai sekmētu zaļo un digitālo inovāciju un ieguldījumus un paaugstinātu vides aizsardzības līmeni saskaņā ar spēkā esošajiem valsts atbalsta noteikumiem (8). Kā jau vēstīts Komisijas 2020. gada 14. janvāra paziņojumā, attiecīgie valsts atbalsta noteikumi, jo īpaši pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, 2021. gadā tiks pārskatītas, ņemot vērā Eiropas zaļā kursa politikas mērķus, un atbalstīs izmaksu ziņā lietderīgu un sociāli iekļaujošu pāreju uz klimatneitralitāti līdz 2050. gadam. Tas būs pienesums Eiropas ekonomikas atveseļošanās stratēģijā, kas saskan ar svarīgajiem zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem atbilstoši ES un valstu mērķiem.

2. PAGAIDU REGULEJUMA GROZIJUMI

16.

Turpmāk minētie grozījumi Pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā, stāsies spēkā 2020. gada 8. maijā.

17.

Regulējuma 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7.

“Ja Covid-19 uzliesmojuma dēļ bankām būtu nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem (sk. BAND 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktu un VNM 3. panta 1. punkta 29. apakšpunktu), likviditātes, rekapitalizācijas vai samazinātas vērtības aktīvu pasākuma veidā, būs jānovērtē, vai šāds pasākums atbilst BAND 32. panta 4. punkta d) apakšpunkta i), ii) vai iii) punkta un VNM 18. panta 4. punkta d) apakšpunkta i), ii) vai iii) punkta nosacījumiem. Ja pēdējie minētie nosacījumi ir izpildīti, banka, kas saņem šādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, netiktu uzskatīta par tādu, kas “kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga”. Ciktāl šādi pasākumi risina ar Covid-19 uzliesmojumu saistītās problēmas, tiktu uzskatīts, ka uz tiem attiecas 2013. gada banku darbības paziņojuma (9) 45. punkts, kurā noteikts izņēmums prasībai par sloga sadali starp akcionāriem un pakārtotajiem kreditoriem.”

18.

Regulējuma 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9.

Covid-19 uzliesmojums rada nopietnas lejupslīdes risku, kas ietekmēs visu ES ekonomiku, skarot uzņēmumus, darbvietas un mājsaimniecības. Ir vajadzīgs mērķtiecīgs publiskais atbalsts, lai nodrošinātu, ka tirgos joprojām ir pieejama pietiekama likviditāte, lai novērstu kaitējumu, kas nodarīts veselīgiem uzņēmumiem, un lai saglabātu saimnieciskās darbības nepārtrauktību Covid-19 uzliesmojuma laikā un pēc tā. Turklāt dalībvalstis var nolemt atbalstīt ceļojumu un tūrisma nozares operatorus, lai nodrošinātu, ka Covid-19 uzliesmojuma dēļ radušies pieprasījumi par izdevumu atlīdzināšanu tiek apmierināti nolūkā nodrošināt pasažieru un patērētāju tiesības un vienlīdzīgu attieksmi pret pasažieriem un ceļotājiem. Ņemot vērā ES budžeta ierobežoto apjomu, galvenā reakcija būs jāfinansē no dalībvalstu budžetiem. ES valsts atbalsta noteikumi ļauj dalībvalstīm ātri un efektīvi rīkoties, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus, jo īpaši MVU, kuri saskaras ar ekonomiskām grūtībām Covid-19 uzliesmojuma dēļ.

19.

Regulējuma 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13.	Dalībvalstis var arī izstrādāt atbalsta pasākumus saskaņā ar grupu atbrīvojuma regulām (10), neiesaistot Komisiju.”

20.

Regulējuma 20. punktu aizstāj ar šādu:

“20.

Šā paziņojuma darbības jomā ietilpstošos pagaidu atbalsta pasākumus var savstarpēji kumulēt, ievērojot šā paziņojuma konkrēto iedaļu noteikumus. Šā paziņojuma darbības jomā ietilpstošos pagaidu atbalsta pasākumus var kumulēt ar atbalstu, kas sniegts atbilstoši de minimis regulām (11), vai atbalstu, kurš sniegts atbilstoši grupu atbrīvojuma regulām (12), ar nosacījumu, ka tiek ievēroti minēto regulu noteikumi un kumulācijas noteikumi.”

21.

Iekļauj šādu 20.a punktu:

“20.a

Atbalstu kredītiestādēm un finanšu iestādēm nevērtē atbilstoši šim paziņojumam, izņemot šādus gadījumus: i) netiešas priekšrocības kredītiestādēm vai finanšu iestādēm, kuras novirza atbalstu aizdevumu vai garantiju veidā atbilstoši 3.1. līdz 3.3. iedaļai saskaņā ar 3.4. iedaļā minētajiem aizsardzības pasākumiem, un ii) atbalsts atbilstoši 3.10. iedaļai ar nosacījumu, ka shēma neattiecas tikai uz darba ņēmējiem finanšu nozarē.”

22.

Regulējuma 3.1. iedaļas virsrakstu aizstāj ar šādu:

“3.1.

Ierobežotas atbalsta summas”

23.

Regulējuma 22. punktā 16. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:

“Ja atbalsts ir piešķirts nodokļu atvieglojumu veidā, nodokļa saistībām, attiecībā uz kurām šis atvieglojums piešķirts, ir jāiestājas ne vēlāk kā 2020. gada 31. decembrī.”

24.

Regulējuma 23.a punktu aizstāj ar šādu:

“23.a

Ja uzņēmums darbojas vairākās nozarēs, kurām piemēro dažādas maksimālās summas saskaņā ar 22. punkta a. apakšpunktu un 23. punkta a. apakšpunktu, attiecīgā dalībvalsts piemērotā veidā, piemēram, izmantojot uzskaites nodalīšanu, nodrošina, ka attiecībā uz katru no minētajām darbībām tiek ievēroti maksimālie apjomi un ka netiek pārsniegta maksimālā kopējā summa 800 000 EUR apmērā vienam uzņēmumam. Ja uzņēmums darbojas nozarēs, uz kurām attiecas 23. punkta a. apakšpunkts, nedrīkstētu pārsniegt maksimālo kopējo summu 120 000 EUR apmērā vienam uzņēmumam.”

25.

Iekļauj šādu 24.a punktu:

“24.a

Atbalstu, kas piešķirts atbilstoši 3.2. iedaļai, nekumulē ar atbalstu, kas piešķirts par to pašu pamatā esošo aizdevuma pamatsummu saskaņā ar 3.3. iedaļu un otrādi. Atbalstu, kas piešķirts atbilstoši 3.2. un 3.3. iedaļai, var kumulēt dažādiem aizdevumiem ar nosacījumu, ka kopējā aizdevumu summa vienam saņēmējam nepārsniedz 25. punkta d. apakšpunktā vai 27. punkta d. apakšpunktā noteiktos maksimālos apjomus. Saņēmējs vienlaicīgi var gūt labumu no vairākiem pasākumiem atbilstoši 3.2. iedaļai ar nosacījumu, ka kopējā aizdevumu summa vienam saņēmējam nepārsniedz 27. punkta d. un e. apakšpunktā noteiktos maksimālos apjomus.”

26.

Regulējuma 25. punkta d. apakšpunkta iii. punktu aizstāj ar šādu:

“iii.

ar pienācīgu pamatojumu, ko dalībvalsts sniegusi Komisijai (piemēram, saistībā ar konkrēta veida uzņēmumu iezīmēm), aizdevuma summu var palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības no piešķiršanas brīža turpmākajiem 18 mēnešiem MVU (13) un turpmākajiem 12 mēnešiem lieliem uzņēmumiem. Likviditātes vajadzības būtu jānosaka, izmantojot saņēmēja pašapliecinājumu (14).”

27.

Regulējuma 25. punkta e. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e.

aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir līdz 2020. gada 31. decembrim, aizdevuma pamatsumma ar Komisijai sniegtu dalībvalsts pienācīgu pamatojumu var pārsniegt 25. punkta d. apakšpunktā minēto summu ar nosacījumu, ka joprojām tiek nodrošināta atbalsta proporcionalitāte, ko dalībvalsts apliecina Komisijai;”

28.

Regulējuma 26. punktu aizstāj ar šādu:

“26.

Lai nodrošinātu to uzņēmumu likviditāti, kuri saskaras ar pēkšņu līdzekļu trūkumu, subsidētas procentu likmes uz ierobežotu laiku un aizdevuma summu var būt piemērots, vajadzīgs un mērķorientēts risinājums pašreizējos apstākļos. Turklāt pakārtots parāds, kas maksātnespējas procedūras gadījumā ir pakārtots parastajiem augstākas prioritātes kreditoriem, arī var būt piemērots, vajadzīgs un mērķorientēts risinājums pašreizējos apstākļos. Šāds parāds ir mazāk kropļojošs instruments nekā pašu kapitāls vai hibrīdkapitāls, jo, uzņēmumam turpinot darbību, to nevar automātiski pārvērst pašu kapitālā. Tāpēc atbalstam pakārtota parāda (15) veidā jāatbilst attiecīgajiem 3.3. iedaļas nosacījumiem, kas attiecas uz parāda instrumentiem. Tomēr, tā kā tas palielina uzņēmumu spēju uzņemties augstākas prioritātes parādu kapitāla atbalstam līdzīgā veidā, papildus piemēro kredītriska uzcenojumu un papildu ierobežojumu attiecībā uz summu salīdzinājumā ar augstākas prioritātes parādu (viena trešdaļa lieliem uzņēmumiem un puse summas MVU, kā definēts 27. punkta d. apakšpunkta i. vai ii. punktā). Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi, pakārtots parāds, kas pārsniedz šos maksimālos apjomus, būtu jānovērtē saskaņā ar Covid-19 rekapitalizācijas pasākumu nosacījumiem, kas izklāstīti 3.11. iedaļā.”

29.

Iekļauj šādu jaunu 26.a punktu:

“26.a

Atbalstu, kas piešķirts atbilstoši 3.3. iedaļai, nekumulē ar atbalstu, kas piešķirts par to pašu pamatā esošo aizdevuma pamatsummu saskaņā ar 3.2. iedaļu un otrādi. Atbalstu, kas piešķirts atbilstoši 3.2. un 3.3. iedaļai, var kumulēt dažādiem aizdevumiem ar nosacījumu, ka kopējā aizdevumu summa vienam saņēmējam nepārsniedz 25. punkta d. apakšpunktā vai 27. punkta d. apakšpunktā noteiktās robežvērtības. Saņēmējs vienlaicīgi var gūt labumu no vairākiem pasākumiem atbilstoši 3.3. iedaļai ar nosacījumu, ka kopējā aizdevumu summa vienam saņēmējam nepārsniedz 27. punkta d. un e. apakšpunktā noteiktos maksimālos apjomus.”

30.

Regulējuma 27. punkta d. apakšpunkta iii. punktu aizstāj ar šādu:

“iii.

ar pienācīgu pamatojumu, ko dalībvalsts sniegusi Komisijai (piemēram, saistībā ar konkrēta veida uzņēmumu iezīmēm), aizdevuma summu var palielināt, lai segtu likviditātes vajadzības no piešķiršanas brīža turpmākajiem 18 mēnešiem MVU (16) un turpmākajiem 12 mēnešiem lieliem uzņēmumiem. Likviditātes vajadzības būtu jānosaka, izmantojot saņēmēja pašapliecinājumu (17).”

31.

Regulējuma 27. punkta e. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e.

aizdevumiem, kuru atmaksas termiņš ir līdz 2020. gada 31. decembrim, aizdevuma pamatsumma ar Komisijai sniegtu dalībvalsts pienācīgu pamatojumu var pārsniegt 27. punkta d. apakšpunktā minēto summu ar nosacījumu, ka joprojām tiek nodrošināta atbalsta proporcionalitāte, ko dalībvalsts apliecina Komisijai;”

32.

Iekļauj šādu 27.a punktu:

“27.a

Parāda instrumentus, kas maksātnespējas procedūras gadījumā ir pakārtoti parastiem augstākas prioritātes kreditoriem, var piešķirt ar samazinātām procentu likmēm, kas ir vismaz līdzvērtīgas pamatlikmei un 27. punkta a. apakšpunkta tabulā minētajām kredītriska rezervēm, pieskaitot 200 bāzes punktus lieliem uzņēmumiem un 150 bāzes punktus MVU. Šādiem parāda instrumentiem piemēro 27. punkta b. apakšpunktā paredzēto alternatīvo iespēju. Ievēro arī 27. punkta c. apakšpunktu, f. apakšpunktu un g. apakšpunktu. Ja pakārtotā parāda summa pārsniedz abus no turpmāk minētajiem maksimālajiem apjomiem (18), instrumenta saderību ar iekšējo tirgu nosaka saskaņā ar 3.11. iedaļu:

i.	divas trešdaļas no saņēmēja gada algu izdevumiem lieliem uzņēmumiem un saņēmēja gada algu izdevumiem MVU, kā definēts 27. punkta d. apakšpunkta i. punktā, un

ii.	8,4 % no saņēmēja kopējā apgrozījuma 2019. gadā lieliem uzņēmumiem un 12,5 % no saņēmēja kopējā apgrozījuma 2019. gadā MVU.”

33.

Regulējuma 28. punktu aizstāj ar šādu:

“28.

Atbalstu garantiju un aizdevumu veidā saskaņā ar šā paziņojuma 3.1., 3.2. un 3.3. iedaļu drīkst sniegt uzņēmumiem, kas saskaras ar pēkšņu likviditātes trūkumu tieši vai ar kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu – finanšu starpnieku – starpniecību. Starpnieku gadījumā ir jābūt izpildītiem turpmāk minētajiem nosacījumiem.”

34.

Regulējuma 31. punktu aizstāj ar šādu:

“31.

Kredītiestādēm vai citām finanšu iestādēm vajadzētu publiskās garantijas vai subsidēto procentu likmju aizdevumu priekšrocības iespējami plašākā mērā nodot galasaņēmējiem. Finanšu starpniekam jāspēj pierādīt, ka tas izmanto mehānismu, kurš nodrošina, ka visas priekšrocības iespējami plašākā mērā tiek nodotas galasaņēmējam kā lielāks finansējuma apjoms, riskantāki portfeļi, zemākas nodrošinājuma prasības, zemākas garantiju prēmijas vai zemākas procentu likmes, nekā būtu iespējams bez šādām publiskām garantijām vai aizdevumiem.”

35.

Regulējuma 37. punkta j. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j.	piekļuvi testēšanas un paplašinātas izmantošanas infrastruktūrām nodrošina vairākiem lietotājiem, un to piešķir pārredzamā un nediskriminējošā veidā. Uzņēmumiem, kas ir finansējuši vismaz 10 % no ieguldījumu izmaksām, var piešķirt preferenciālu piekļuvi ar labvēlīgākiem nosacījumiem.”

36.

Iekļauj šādu 43.a punktu:

“43.a

Ciktāl šāda shēma ietver arī kredītiestāžu vai finanšu iestāžu darbiniekus, jebkāda šīm iestādēm sniegta atbalsta mērķis nav saglabāt vai atjaunot to dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju, ņemot vērā šāda atbalsta galvenokārt sociālo mērķi (19). Tā rezultātā Komisija uzskata, ka šāds atbalsts nav kvalificējams kā ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem atbilstoši BAND 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktam un VNM regulas 3. panta 1. punkta 29. apakšpunktam, un nebūtu jāvērtē saskaņā ar banku sektoram piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem (20).”

37.

Iekļauj šādu iedaļu.

“3.11. Rekapitalizācijas pasākumi

44.

Šajā pagaidu regulējumā ir noteikti kritēriji saskaņā ar ES valsts atbalsta noteikumiem, uz kuru pamata dalībvalstis drīkst sniegt valsts atbalstu pašu kapitāla un/vai hibrīdkapitāla instrumentu veidā uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās Covid-19 uzliesmojuma dēļ (21). Tā mērķis ir nodrošināt, lai ekonomikas traucējumi neradītu tādu uzņēmumu nevajadzīgu aiziešanu no tirgus, kuri bija dzīvotspējīgi pirms Covid-19 uzliesmojuma. Tāpēc rekapitalizācija nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu saņēmēja dzīvotspēju, un tā nedrīkstētu pārsniegt saņēmēja kapitāla struktūras atjaunošanai vajadzīgo tādā līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 uzliesmojuma. Lieliem uzņēmumiem ir jāziņo par to, kā saņemtais atbalsts atbalsta to darbību saskaņā ar ES mērķiem un valstu saistībām, kas saistīti ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

45.

Tajā pašā laikā Komisija norāda, ka valsts publiskā sektora atbalsta sniegšana pašu kapitāla un/vai hibrīdkapitāla instrumentu veidā shēmu ietvaros vai individuālos gadījumos būtu jāapsver tikai tad, ja nav iespējams rast citu piemērotu risinājumu. Turklāt šādu instrumentu izdošanai būtu jāpiemēro stingri nosacījumi, jo tie ļoti kropļo konkurenci starp uzņēmumiem. Tāpēc uz šādu iejaukšanos jāattiecina skaidri nosacījumi par valsts līdzdalības iegūšanu, atlīdzību un līdzdalības izbeigšanu attiecīgo uzņēmumu kapitālā, pārvaldības noteikumi un atbilstīgi pasākumi konkurences kropļojumu ierobežošanai. Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija norāda, ka valsts atbalsta pasākumu izstrāde tā, lai tie atbilstu ES rīcībpolitikas mērķiem saistībā ar šo valstu ekonomikas zaļo un digitālo pārkārtošanos, ļaus panākt ilgtspējīgāku ilgtermiņa izaugsmi un sekmēs pāreju uz apstiprināto ES mērķi – līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti.

3.11.1. Piemērojamība

46.

Dalībvalstu rekapitalizācijas shēmām un individuāliem rekapitalizācijas pasākumiem, ko saskaņā ar šo paziņojumu veic nefinanšu uzņēmumiem (kopā saukti par “Covid-19 rekapitalizācijas” pasākumiem), uz kuriem neattiecas šā paziņojuma 3.1. iedaļa, piemēro šādus nosacījumus. Tie attiecas uz Covid-19 rekapitalizācijas pasākumiem lieliem uzņēmumiem un MVU (22).

47.

Pakārtotā parāda instrumentiem, kas pārsniedz šā paziņojuma 3.3. iedaļas 27.a punkta i. un ii. apakšpunktā minētos abus maksimālos apjomus, piemēro arī šādus nosacījumus.

48.

Covid-19 rekapitalizācijas pasākumus piešķir ne vēlāk kā 2021. gada 30. jūnijā.

3.11.2. Atbilstības un līdzdalības iegūšanas nosacījumi

49.

Covid-19 rekapitalizācijas pasākumam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)	bez valsts iejaukšanās saņēmējs pārtrauktu uzņēmējdarbību vai saskartos ar nopietnām grūtībām uzturēt savu darbību. Par šādām grūtībām var liecināt jo īpaši saņēmēja parāda attiecības pret pašu kapitālu vai līdzīgu rādītāju pasliktināšanās;

iejaukšanās ir kopīgās interesēs. Tas var būt saistīts ar izvairīšanos no sociālām grūtībām un tirgus nepilnībām, ko rada ievērojams nodarbinātības zudums, inovatīvu uzņēmuma aiziešanu no tirgus, sistēmiski nozīmīga uzņēmuma aiziešanu no tirgus, nozīmīga pakalpojuma pārtraukšanas risku vai līdzīgām situācijām, ko pienācīgi pamato attiecīgā dalībvalsts;

c)	saņēmējs nespēj rast finansējumu tirgos ar pieņemamiem noteikumiem, un horizontālie pasākumi, kas attiecīgajā dalībvalstī pastāv, lai segtu likviditātes vajadzības, nav pietiekami, lai nodrošinātu uzņēmuma dzīvotspēju; un

d)	saņēmējs nav uzņēmums, kas 2019. gada 31. decembrī jau bija nonācis grūtībās (Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (23) nozīmē).

50.

Dalībvalstis piešķir Covid-19 rekapitalizācijas pasākumus saskaņā ar Komisijas apstiprinātu atbalsta shēmu tikai pēc tam, kad potenciālie atbalsta saņēmēji uzņēmumi ir iesnieguši rakstisku šāda atbalsta pieprasījumu. Attiecībā uz atbalstu, par kuru jāziņo atsevišķi, dalībvalstis sniedz pierādījumus par šādu rakstisku pieprasījumu kā daļu no paziņojuma Komisijai par individuālā atbalsta pasākumu.

51.

Šīs iedaļas un 3.11.4., 3.11.5., 3.11.6. un 3.11.7. iedaļas prasības attiecas gan uz Covid-19 rekapitalizācijas shēmām, gan uz individuāliem atbalsta pasākumiem. Apstiprinot shēmu, Komisija pieprasīs atsevišķu paziņojumu par individuālo atbalstu, kas pārsniedz 250 miljonu EUR robežvērtību. Saistībā ar šādiem paziņojumiem Komisija novērtēs, vai tirgū esošais finansējums vai horizontālie pasākumi likviditātes vajadzību segšanai ir nepietiekami, lai nodrošinātu saņēmēja dzīvotspēju; ka izvēlētie rekapitalizācijas instrumenti un ar tiem saistītie nosacījumi ir piemēroti, lai risinātu saņēmēja nopietnās grūtības; ka atbalsts ir samērīgs un ka ir izpildīti šīs iedaļas un 3.11.4., 3.11.5., 3.11.6. un 3.11.7. iedaļas nosacījumi.

3.11.3. Rekapitalizācijas pasākumu veidi

52.

Dalībvalstis var nodrošināt Covid-19 rekapitalizācijas pasākumus, izmantojot divus atšķirīgus rekapitalizācijas instrumentu kopumus:

a)	pašu kapitāla instrumenti, jo īpaši jaunu parasto vai priekšrocību akciju emisija; un/vai

b)	instrumenti ar pašu kapitāla komponentu (turpmāk “hibrīdkapitāla instrumenti”) (24), jo īpaši tiesības uz dalību peļņā, līdzdalība bez balsstiesībām un konvertējamas nodrošinātas vai nenodrošinātas obligācijas.

53.

Valsts iejaukšanās var izpausties kā iepriekš minēto instrumentu jebkāda variācija vai kā pašu kapitāla un hibrīdkapitāla instrumentu kombinācija. Dalībvalstis var arī parakstīties uz iepriekš minētajiem instrumentiem saistībā ar tirgus piedāvājumu ar nosacījumu, ka rezultātā radusies valsts iejaukšanās atbalsta saņēmēja darbībā atbilst šā paziņojuma 3.11. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Dalībvalstij jānodrošina, ka izvēlētie rekapitalizācijas instrumenti un ar tiem saistītie nosacījumi ir piemēroti, lai apmierinātu saņēmēja rekapitalizācijas vajadzības, vienlaikus vismazāk kropļojot konkurenci.

3.11.4. Rekapitalizācijas summa

54.

Lai nodrošinātu atbalsta samērīgumu, Covid-19 rekapitalizācijas summa nedrīkst pārsniegt minimumu, kas nepieciešams, lai nodrošinātu saņēmēja dzīvotspēju, un tā nedrīkst pārsniegt saņēmēja kapitāla struktūras atjaunošanai vajadzīgo tādā līmenī, kāds tas bija pirms Covid-19 uzliesmojuma, t. i., stāvokli 2019. gada 31. decembrī. Novērtējot atbalsta samērīgumu, ņem vērā valsts atbalstu, kas saņemts vai plānots saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu.

3.11.5. Atlīdzība un valsts līdzdalības izbeigšana

Vispārīgie principi

55.

Valsts saņem atbilstošu atlīdzību par ieguldījumu. Jo vairāk atlīdzība atbilst tirgus nosacījumiem, jo mazāks ir iespējamais konkurences izkropļojums, ko rada valsts iejaukšanās.

56.

Covid-19 rekapitalizācija būtu jāatmaksā, kad ekonomika būs stabilizējusies. Komisija uzskata, ka ir lietderīgi dot saņēmējam pietiekami daudz laika, lai atmaksātu rekapitalizāciju. Dalībvalstij ir jāievieš mehānisms, ar ko rada pakāpeniskus stimulus atmaksāšanai.

57.

Atlīdzība par Covid-19 rekapitalizācijas pasākumu būtu jāpalielina, lai to tuvinātu tirgus cenām un stimulētu atbalsta saņēmēju un citus akcionārus atmaksāt valsts īstenotu rekapitalizācijas pasākumu un līdz minimumam samazināt konkurences izkropļojumu risku.

58.

No tā izriet, ka Covid-19 rekapitalizācijas pasākumos jāietver atbilstoši stimuli uzņēmumiem atmaksāt rekapitalizāciju un meklēt alternatīvu kapitālu, kad tirgus apstākļi to ļauj, pieprasot pietiekami augstu atlīdzību par rekapitalizāciju.

59.

Kā alternatīvu turpmāk izklāstītajai atlīdzības metodikai dalībvalstis var paziņot par shēmām vai atsevišķiem pasākumiem, kuros atlīdzības metodika ir pielāgota saskaņā ar kapitāla instrumenta iezīmēm un prioritāti, ar nosacījumu, ka tie kopumā rada līdzīgu rezultātu attiecībā uz stimulējošo ietekmi uz valsts līdzdalības izbeigšanu un līdzīgu vispārēju ietekmi uz valsts atlīdzību.

Atlīdzība par pašu kapitāla instrumentiem

60.

Valsts kapitāla iepludināšanu vai līdzvērtīgu iejaukšanos veic par cenu, kas nepārsniedz saņēmēja akciju vidējo cenu 15 dienu laikā pirms kapitāla iepludināšanas pieprasījuma. Ja saņēmējs nav biržā kotēts uzņēmums, tā tirgus vērtības aplēse būtu jānosaka neatkarīgam ekspertam vai izmantojot citus samērīgus līdzekļus.

61.

Jebkurš rekapitalizācijas pasākums ietver progresivitātes mehānismu, ar ko palielina atlīdzību valstij, lai tādējādi stimulētu saņēmēju atpirkt valsts kapitāla ieguldījumus. Šis atlīdzības palielinājums var izpausties kā papildu akcijas (25), kas piešķirtas valstij, vai kā citi mehānismi, un tam būtu jāatbilst vismaz 10 % no valstij paredzētās atlīdzības palielinājuma (par tādu līdzdalību, ko valsts ieguvusi, iepludinot Covid-19 pašu kapitālu, kas nav atmaksāts) katrā no šādiem palielināšanas posmiem:

a)	četrus gadus pēc Covid-19 pašu kapitāla iepludināšanas (ja valsts nav pārdevusi vismaz 40 % no savas pašu kapitāla līdzdalības, kas iegūta, iepludinot Covid-19 pašu kapitālu) progresivitātes mehānisms tiks aktivizēts;

b)	sešus gadus pēc Covid-19 pašu kapitāla iepludināšanas (ja valsts nav pilnībā pārdevusi savu pašu kapitāla līdzdalību, kas iegūta, iepludinot Covid-19 pašu kapitālu) progresivitātes mehānisms tiks vēlreiz aktivizēts (26).

Ja saņēmējs nav biržā kotēts uzņēmums, dalībvalstis var pieņemt lēmumu īstenot katru no abiem posmiem vienu gadu vēlāk, t. i., attiecīgi piecus gadus un septiņus gadus pēc Covid-19 pašu kapitāla iepludināšanas.

62.

Komisija var apstiprināt alternatīvus mehānismus ar nosacījumu, ka tie kopumā nodrošina līdzīgu rezultātu attiecībā uz stimulējošo ietekmi izbeigt valsts līdzdalību un līdzīgu kopējo ietekmi uz valsts atlīdzību.

63.

Saņēmējam jebkurā laikā vajadzētu būt iespējai atpirkt pašu kapitāla daļu, ko valsts ir iegādājusies. Lai nodrošinātu, ka valsts saņem pienācīgu atlīdzību par ieguldījumu, atpirkšanas cenai vajadzētu būt summai, kas atbilst lielākajai no šādām divām summām: i) valsts nominālā ieguldījuma summa, kurai pieskaitīts ikgadējais procentu atlīdzinājums, kas par 200 bāzes punktiem pārsniedz turpmākajā tabulā izklāstīto likmi (27), vai ii) tirgus cena atpirkšanas brīdī.

64.

Alternatīvi valsts savu pašu kapitāla daļu var jebkurā laikā pārdot par tirgus cenām pircējam, kas nav saņēmējs. Lai veiktu šādu pārdošanu, principā ir vajadzīga atklāta un nediskriminējoša apspriešanās ar potenciālajiem pircējiem vai arī pārdošana biržā. Esošajiem akcionāriem valsts var piešķirt prioritāras tiesības veikt iegādi par cenu, kas izriet no sabiedriskās apspriešanās.

Atlīdzība par hibrīdkapitāla instrumentiem

65.

Nosakot kopējo atlīdzību par hibrīdkapitāla instrumentiem, pienācīgi jāņem vērā šādi elementi:

a)	izvēlētā instrumenta iezīmes, tostarp tā subordinācijas līmenis, risks un maksājumu kārtība;

b)	iestrādātie iziešanas stimuli (piemēram, progresivitātes un izpirkšanas klauzulas) un

c)	pienācīga standarta procentu likme.

66.

Minimālā atlīdzība par hibrīdkapitāla instrumentiem (līdz to pārvēršanai pašu kapitālam līdzīgos instrumentos) ir vismaz līdzvērtīga pamatlikmei (1 gada IBOR likme vai līdzvērtīga Komisijas publicētajai (28)), kurai pieskaitīta turpmāk norādītā prēmija.

Atlīdzība par hibrīdkapitāla instrumentiem – 1 gada IBOR +

Saņēmēja veids	1. gads	2. un 3. gads	4. un 5. gads	6. un 7. gads	8. gads un turpmāk
MVU	225 bāzes punkti	325 bāzes punkti	450 bāzes punkti	600 bāzes punkti	800 bāzes punkti
Lielie uzņēmumi	250 bāzes punkti	350 bāzes punkti	500 bāzes punkti	700 bāzes punkti	950 bāzes punkti

67.

Hibrīdkapitāla instrumentu pārvēršanu pašu kapitālā veic līmenī, kas pārvēršanas brīdī ir par 5 vai vairāk procentiem zemāks par TERP (Theoretical Ex-Rights Price/teorētiskā jauno tiesību cena) cenu.

68.

Pēc pārvēršanas pašu kapitālā ir jāparedz progresivitātes mehānisms, ar ko palielina atlīdzību valstij, lai tādējādi stimulētu saņēmējus atpirkt valsts kapitāla ieguldījumus. Ja pašu kapitāls, ko valsts ieguvusi Covid-19 kapitāla iepludināšanas rezultātā, divus gadus pēc pārvēršanas pašu kapitālā vēl aizvien pieder valstij, tad valsts saņem papildu līdzdalības daļu saņēmēja kapitālā, kura papildina atlikušo līdzdalības daļu, kuru valsts ieguva, pārvēršot Covid-19 hibrīdkapitāla instrumentus. Šī papildu līdzdalības daļa ir vismaz 10 % no atlikušās līdzdalības daļas, ko valsts ieguva, pārvēršot Covid-19 hibrīdkapitāla instrumentus. Komisija var apstiprināt alternatīvus progresivitātes mehānismus ar nosacījumu, ka tiem ir tāda pati stimulējošā ietekme un līdzīga kopējā ietekme uz atlīdzību valstij.

69.

Dalībvalstis var izvēlēties cenu noteikšanas formulu, kas ietver papildu klauzulas par progresivitāti vai atmaksu. Šādi elementi būtu jāizstrādā tā, lai tie sekmētu valsts piešķirtā rekapitalizācijas atbalsta agrīnu izbeigšanu. Komisija var apstiprināt arī alternatīvas cenu noteikšanas metodes ar nosacījumu, ka tās nodrošina lielāku vai līdzīgu atlīdzību salīdzinājumā ar to, ko iegūst, izmantojot iepriekš minēto metodi.

70.

Tā kā hibrīdinstrumentu būtība ievērojami atšķiras, Komisija nesniedz norādes par visiem instrumentu veidiem. Hibrīdinstrumentu gadījumā vienmēr ievēro iepriekš minētos principus, proti, atlīdzība atspoguļo konkrēto instrumentu risku.

3.11.6. Pārvaldība un pārmērīgu konkurences izkropļojumu novēršana

71.

Lai novērstu pārmērīgus konkurences izkropļojumus, saņēmēji nedrīkst īstenot agresīvu komerciālas darbības izvēršanu, ko finansē ar valsts atbalstu, vai uzņemties pārmērīgus riskus. Vispārējs princips ir tāds, ka, jo mazāka ir dalībvalsts pašu kapitāla daļa un jo lielāka ir atlīdzība, jo mazākā mērā ir vajadzīgi aizsardzības līdzekļi.

72.

Ja Covid-19 rekapitalizācijas pasākuma, kurš pārsniedz 250 miljonus EUR, saņēmējs ir uzņēmums, kam ir būtiska tirgus ietekme vismaz vienā no konkrētajiem tirgiem, kurā tas darbojas, tad dalībvalstīm jāierosina papildu pasākumi, lai saglabātu efektīvu konkurenci šajos tirgos. Ierosinot šādus pasākumus, dalībvalstis jo īpaši var piedāvāt strukturālas vai rīcības saistības, kas paredzētas Komisijas paziņojumā par pieņemamiem aizsardzības līdzekļiem saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 802/2004.

73.

Covid-19 rekapitalizācijas pasākumu saņēmējiem ir aizliegts reklamēt tos komerciālos nolūkos.

74.

Kamēr nav atlīdzināti vismaz 75 % no Covid-19 rekapitalizācijas pasākumiem, saņēmējiem, kuri nav MVU, neļauj iegādāties vairāk par 10 % līdzdalības konkurentos vai citos uzņēmumos, kas darbojas tajā pašā darījumdarbības jomā, tostarp augšupējos un lejupējos tirgos.

75.

Ārkārtas apstākļos un neskarot noteikumus par apvienošanās kontroli, šādi saņēmēji var iegādāties vairāk par 10 % līdzdalības uzņēmumos, kas šo saņēmēju darījumdarbības jomā darbojas augšupējos vai lejupējos tirgos, tikai tad, ja iegāde ir vajadzīga, lai saglabātu saņēmēja dzīvotspēju. Komisija var atļaut veikt iegādi, ja tā ir vajadzīga, lai saglabātu saņēmēja dzīvotspēju. Iegādi nedrīkst īstenot, pirms Komisija nav pieņēmusi lēmumu šajā jautājumā.

76.

Valsts atbalstu neizmanto, lai šķērssubsidētu tādu integrētu uzņēmumu saimniecisko darbību, kuri jau 2019. gada 31. decembrī bija nonākuši ekonomiskās grūtībās. Integrētos uzņēmumos ievieš skaidri nodalītu uzskaiti, lai nodrošinātu, ka rekapitalizācijas pasākums nenāk par labu minētajām darbībām.

77.

Kamēr nav pilnībā atlīdzināti Covid-19 rekapitalizācijas pasākumi, saņēmēji nevar veikt nedz dividenžu, nedz neobligātos kupona maksājumus, nedz arī atpirkt akcijas (izņemot no valsts).

78.

Kamēr nav atlīdzināti vismaz 75 % no Covid-19 rekapitalizācijas pasākumiem, neviens saņēmēja vadības loceklis nedrīkst saņemt atalgojumu, kas pārsniedz viņa atalgojuma fiksēto daļu 2019. gada 31. decembrī. To personu gadījumā, kuras kļūst par vadības locekļiem rekapitalizācijas brīdī vai pēc tās, piemērojamā maksimālā robeža ir vadības locekļa mazākais fiksētais atalgojums 2019. gada 31. decembrī. Nekādā gadījumā netiek maksātas prēmijas, atalgojuma mainīgā daļa vai līdzīgi atalgojuma elementi.

3.11.7. Stratēģija rekapitalizācijas rezultātā iegūtās valsts līdzdalības izbeigšanai un ziņošanas pienākumi

79.

Saņēmējiem, kuri nav MVU un ir saņēmuši Covid-19 rekapitalizāciju, kas valsts iejaukšanās brīdī pārsniedza 25 % no pašu kapitāla, ir jāuzrāda ticama stratēģija dalībvalsts līdzdalības izbeigšanai, ja vien 12 mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas valsts iejaukšanās apmērs nav samazināts zem 25 % līmeņa no pašu kapitāla (29).

80.

Līdzdalības izbeigšanas stratēģijā izklāsta šādus elementus:

a)	saņēmēja plāns savas darbības turpināšanai un valsts ieguldīto līdzekļu izmantošanai, tostarp grafiks atlīdzības piešķiršanai un valsts ieguldījumu atmaksai (kopā “atmaksas grafiks”), un

b)	pasākumi, kurus veiks saņēmējs un valsts, lai ievērotu atmaksas grafiku.

81.

Līdzdalības izbeigšanas stratēģija būtu jāsagatavo un jāiesniedz dalībvalstij 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas, un dalībvalstij šī stratēģija ir jāapstiprina.

82.

Papildus pienākumam, kas noteikts 79.–81. punktā, saņēmējiem 12 mēnešu laikā pēc atmaksas grafika iesniegšanas un pēc tam regulāri ik pēc 12 mēnešiem ir jāziņo dalībvalstij par progresu atmaksas grafika īstenošanā un atbilstību 3.11.6. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

83.

Kamēr nav pilnībā atlīdzināti Covid-19 rekapitalizācijas pasākumi, Covid-19 rekapitalizācijas pasākumu saņēmēji, kuri nav MVU, 12 mēnešu laikā pēc atbalsta piešķiršanas dienas un pēc tam regulāri ik pēc 12 mēnešiem publicē informāciju par saņemtā atbalsta izlietojumu. Jo īpaši būtu jāiekļauj informācija par to, kā ar saņemtā atbalsta izlietojumu tiek atbalstīta šo saņēmēju darbība saskaņā ar ES mērķiem un valstu saistībām, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, tostarp saskaņā ar ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

84.

Dalībvalstij katru gadu būtu jāziņo Komisijai par atmaksas grafika īstenošanu un atbilstību 3.11.6. iedaļā izklāstītajiem nosacījumiem. Ja saņēmējs ir saņēmis Covid-19 rekapitalizāciju, kas pārsniedz 250 miljonus EUR, ziņojumā iekļauj informāciju par atbilstību 54. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

85.

Ja sešus gadus pēc Covid-19 rekapitalizācijas valsts iejaukšanās apmērs nav samazināts zem 15 % no saņēmēja pašu kapitāla, tad Komisijai apstiprināšanai ir jāpaziņo pārstrukturēšanas plāns saskaņā ar Glābšanas un pārstrukturēšanas pamatnostādnēm. Komisija novērtēs to, vai pārstrukturēšanas plānā paredzētās darbības nodrošina saņēmēja dzīvotspēju (arī ņemot vērā ES mērķus un valstu saistības, kas saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos) un valsts līdzdalības izbeigšanu, neietekmējot tirdzniecību negatīvā veidā tādā mērā, ka tas būtu pretrunā kopīgajām interesēm. Ja saņēmējs nav biržā kotēts uzņēmums vai tas ir MVU, dalībvalsts var pieņemt lēmumu par pārstrukturēšanas plāna paziņošanu Komisijai tikai tad, ja septiņus gadus pēc Covid-19 rekapitalizācijas valsts iejaukšanās apmērs nav samazināts zem 15 % no pašu kapitāla.”

38.

Regulējuma 44. punktu pārnumurē par 86. punktu un groza šādi:

“86.

Dalībvalstīm attiecīgā informācija (30) par katru atsevišķo atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar šo paziņojumu, izņemot atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar 3.9., 3.10. un 3.11. iedaļu, jāpublicē visaptverošajā valsts atbalsta tīmekļa vietnē vai Komisijas IT rīkā (31) 12 mēnešu laikā no atbalsta piešķiršanas dienas. Dalībvalstīm attiecīgā informācija (32) par katru atsevišķo rekapitalizāciju, kas piešķirta saskaņā ar 3.11. iedaļu, jāpublicē visaptverošajā valsts atbalsta tīmekļa vietnē vai Komisijas IT rīkā 3 mēnešu laikā pēc rekapitalizācijas. Rekapitalizācijas nominālvērtību norāda katram saņēmējam.”

39.

Regulējuma 45.–52. punktu pārnumurē par 87.–94. punktu.

40.

Regulējuma 49. punktu pārnumurē par 91. punktu un aizstāj ar šādu:

“91.

Komisija piemēro šo paziņojumu no 2020. gada 19. marta, ņemot vērā Covid-19 uzliesmojuma ekonomisko ietekmi, kas prasa tūlītēju rīcību. Šis paziņojums ir pamatots ar pašreizējiem ārkārtas apstākļiem, un tas netiks piemērots pēc 2020. gada 31. decembra, izņemot 3.11. iedaļu, kas tiks piemērota līdz 2021. gada 1. jūlijam. Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim var pārskatīt šo paziņojumu, pamatojoties uz nozīmīgiem konkurences politikas vai ekonomiskiem apsvērumiem. Gadījumos, kad tas ir lietderīgi, Komisija arī var precizēt savu pieeju konkrētos jautājumos.”

(1) Komisijas 2020. gada 19. marta Paziņojums C(2020) 1863 (OV C 091I, 20.3.2020., 1. lpp.).

(2) Komisijas 2020. gada 3. aprīļa Paziņojums, C(2020) 2215 (OV C 112I, 4.4.2020., 1. lpp.).

(3) Sk. arī 4.2.3. sadaļu Komisijas paziņojumā par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā minēto valsts atbalsta jēdzienu C/2016/2946 (OV C 262, 19.7.2016., 1. lpp.)

(4) Komisijas paziņojums – Norādījumi dalībvalstīm attiecībā uz ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem un kapitāla brīvu apriti no trešām valstīm, un Eiropas stratēģisko aktīvu aizsardzību pirms Regulas (ES) 2019/452 (ĀTI izvērtēšanas regulas) piemērošanas, C(2020) 1981 final, 25.3.2020.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79I, 21.3.2019., 1. lpp.).

(6) Komisijas paziņojums – Pamatnostādnes par valsts atbalstu, lai veicinātu riska finansējuma ieguldījumus (OV C 19, 22.1.2014., 4. lpp.).

(7) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(8) Piemēram, Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (OV C 200, 28.6.2014., 1. lpp.), ES pamatnostādnes valsts atbalsta noteikumu piemērošanai attiecībā uz platjoslas tīklu ātru izvēršanu (OV C 25, 26.1.2013., 1. lpp.), Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam (OV C 209, 23.7.2013., 1. lpp.), Nostādnes par valsts atbalstu pētniecībai, izstrādei un inovācijai (OV C 198, 27.6.2014., 1. lpp.) un Kritēriji, pēc kuriem analizē saderīgumu ar iekšējo tirgu valsts atbalstam ar mērķi sekmēt svarīgu projektu īstenošanu visas Eiropas interesēs (OV C 188, 20.6.2014., 4. lpp.).

(9) Komisijas paziņojums par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (OV C 216, 30.7.2013., 1. lpp.).

(10) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.), Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.), un Komisijas Regula (ES) Nr. 1388/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 369, 24.12.2014., 37. lpp.).

(11) Komisijas Regula (ES) Nr. 1407/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.), Komisijas Regula (ES) Nr. 1408/2013 (2013. gada 18. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (OV L 352, 24.12.2013., 9. lpp.), Komisijas Regula (ES) Nr. 717/2014 (2014. gada 27. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (OV L 190, 28.6.2014., 45. lpp.) un Komisijas Regula (ES) Nr. 360/2012 (2012. gada 25. aprīlis) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam, ko piešķir uzņēmumiem, kuri sniedz pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 114, 26.4.2012., 8. lpp.).

(12) Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula), Komisijas Regula (ES) Nr. 702/2014 (2014. gada 25. jūnijs), ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 193, 1.7.2014., 1. lpp.), un Komisijas Regula (ES) Nr. 1388/2014 (2014. gada 16. decembris), ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (OV L 369, 24.12.2014., 37. lpp.).

(13) Saskaņā ar definīciju I pielikumā Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulā (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Vispārējā grupu atbrīvojuma regula).

(14) Likviditātes plānā var ietvert gan apgrozāmo kapitālu, gan ieguldījumu izmaksas.

(15) Izņemot tad, ja šāds atbalsts atbilst nosacījumiem šā paziņojuma 3.1. iedaļā.

(16) Kā definēts Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas I pielikumā.

(17) Likviditātes plānā var ietvert gan apgrozāmo kapitālu, gan ieguldījumu izmaksas.

(18) Ja kupona maksājumus kapitalizē, tas jāņem vērā, nosakot šos maksimālos apjomus, ar nosacījumu, ka šāda kapitalizācija bija plānota vai paredzama laikā, kad tika paziņots par pasākumu. Turklāt jebkurš cits valsts atbalsta pasākums pakārtota parāda veidā, kas piešķirts saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu, pat ārpus šā paziņojuma tvēruma, arī ir ieskaitāms šādā aprēķinā. Taču minētajos maksimālajos apjomos neietver pakārtotu parādu, kas piešķirts saskaņā ar šā paziņojuma 3.1. iedaļu.

(19) Pēc analoģijas skatīt 73. apsvērumu Komisijas lēmumā SA.49554 – CY – Cypriot scheme for non-performing loans collateralized with primary residences (Estia) un 71. apsvērumu Komisijas lēmumā SA.53520 – EL – Primary Residence Protection Scheme.

(20) Skatīt šā paziņojuma 6. punktu.

(21) Iespēja piedāvāt atbalstu pašu kapitāla un/vai hibrīdkapitāla instrumentu veidā, taču par daudz zemākām nominālajām summām, jau ir paredzēta saskaņā ar šā paziņojuma 3.1. iedaļas nosacījumiem.

(22) Kā noteikts paziņojuma 16. punktā, joprojām ir iespējams paziņot par alternatīvām iespējām saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(23) Saskaņā ar definīciju 2. panta 18. punktā Komisijas Regulā (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1. lpp.).

(24) Hibrīdkapitāla instrumenti ir instrumenti, kam piemīt gan parāda, gan pašu kapitāla iezīmes. Piemēram, konvertējamās obligācijas tiek atlīdzinātas tāpat kā obligācijas, līdz tās tiek pārvērstas pašu kapitālā. Tādējādi hibrīdkapitāla instrumentu kopējās atlīdzības novērtējums ir atkarīgs, no vienas puses, no to atlīdzības, kamēr tie ir parādam līdzīgi instrumenti, un, no otras puses, no nosacījumiem to pārvēršanai pašu kapitālam līdzīgos instrumentos.

(25) Papildu akcijas var piešķirt, piemēram, rekapitalizācijas dienā emitējot konvertējamas obligācijas, kas progresivitātes mehānisma aktivizēšanas dienā tiks pārvērstas pašu kapitālā.

(26) Piemēram, ja palielināšana tiek veikta, piešķirot valstij papildu akcijas. Ja valsts līdzdalība saņēmējā ir 40 % (valsts veiktās kapitāla iepludināšanas rezultātā) un ja valsts pirms pieprasītās dienas nepārdod savu līdzdalību, tad valsts līdzdalība būtu jāpalielina vismaz par 0,1 × 40 % = 4 %, lai tādējādi četrus gadus pēc Covid-19 pašu kapitāla iepludināšanas tā sasniegtu 44 % un sešus gadus pēc Covid-19 pašu kapitāla iepludināšanas tā sasniegtu 48 %, kā rezultātā pārējo akcionāru līdzdalība attiecīgi samazināsies.

(27) 200 bāzes punktu palielinājumu nepiemēro astotajā gadā un pēc tam.

(28) Pamatlikmes aprēķina saskaņā ar Komisijas paziņojumu par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (OV C 14, 19.1.2008., 6. lpp.) un publicē Konkurences ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē https://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/reference_rates.html.

(29) Šajā 3.11.7. apakšiedaļā valsts piešķirtie hibrīdinstrumenti būtu jāuzskata par pašu kapitālu.

(30) Attiecas uz informāciju, kas prasīta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs) III pielikumā, Komisijas Regulas (ES) Nr. 702/2014 III pielikumā un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1388/2014 (2014. gada 16. decembris) III pielikumā. Atmaksājamiem avansiem, garantijām, aizdevumiem, subordinētiem aizdevumiem un cita veida atbalstam norāda pamatā esošā instrumenta nominālvērtību katram saņēmējam. Nodokļu un maksājumu atvieglojumu gadījumā atsevišķā atbalsta summu var norādīt diapazonos.

(31) Valsts atbalsta pārredzamības publiska meklēšana nodrošina piekļuvi ar atsevišķiem valsts atbalsta piešķīrumiem saistītai informācijai, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Eiropas pārredzamības prasībām attiecībā uz valsts atbalstu, un tā ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public?lang=lv.

(32) Attiecas uz informāciju, kas prasīta Komisijas Regulas (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs) III pielikumā, Komisijas Regulas (ES) Nr. 702/2014 III pielikumā un Komisijas Regulas (ES) Nr. 1388/2014 (2014. gada 16. decembris) III pielikumā.

13.5.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/17

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

2019. gadā apritē esošo kvotu kopskaita publikācija tirgus stabilitātes rezerves vajadzībām, kura izveidota ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK

(2020/C 164/05)

1. Ievads

Padome un Eiropas Parlaments 2015. gadā pieņēma lēmumu izveidot tirgus stabilitātes rezervi (TSR) (1) ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (2). TSR sāka darboties 2019. gada janvārī. TSR mērķis ir nepieļaut liela, strukturāla kvotu pārpalikuma veidošanos ES oglekļa tirgū, jo tas var novest pie tā, ka ES ETS nespēj dot pienācīgus signālus investīcijām, kas nepieciešamas ES emisiju samazināšanas mērķrādītāju rentablai sasniegšanai. Tās mērķis ir arī padarīt ES ETS noturīgāku pret piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotību, lai ES ETS tirgus varētu pienācīgi darboties.

Minētajā lēmumā noteikts, ka, sākot ar 2017. gadu, Komisija līdz katra gada 15. maijam publicē apritē esošo kvotu kopskaitu (TNAC). Šis skaitlis nosaka, vai dažas no izsolāmajām kvotām būtu rezervē jāieskaita vai no tās jāatbrīvo.

Komisija 2019. gada 14. maijā publicēja 2018. gadā apritē esošo kvotu kopskaitu, kas sasniedza aptuveni 1,65 miljardus kvotu (3). Saskaņā ar TSR noteikumiem pēc minētās publikācijas laikposmā no 2019. gada 1. septembra līdz 2020. gada 31. augustam (4) rezervē bija jāieskaita 397 178 358 kvotas, šādi samazinot izsolāmo kvotu apjomu.

Šis paziņojums ir ceturtā publikācija TSR vajadzībām, un tas attiecas uz 2019. gadu. Tajā norādīts apritē esošo kvotu kopskaits un sīki aprakstīts, kā šis skaitlis ir aprēķināts. Šī publikācija noteiks, cik kvotu rezervē ieskaitīs laikā no 2020. gada septembra līdz 2021. gada augustam.

2. Tirgus stabilitātes rezerves funkcionēšana

TSR darbojas automātiski, kad apritē esošo kvotu kopskaits ir ārpus iepriekšnoteikta diapazona. Kvotas ieskaita rezervē, ja apritē esošo kvotu kopskaits pārsniedz 833 miljonus kvotu. Kvotas no rezerves atbrīvo, ja apritē esošo kvotu kopskaits ir mazāks par 400 miljoniem kvotu. Kvotu ieskaitīšana rezervē praktiski nozīmē, ka samazinās izsolāmo kvotu apjoms, un atbrīvošana no rezerves nozīmē, ka nākotnē tiks izsolīti papildu 100 miljoni kvotu.

Tāpēc viens no rezerves darbības stūrakmeņiem ir apritē esošo kvotu kopskaita publicēšana, jo pēc tā nosaka, vai kvotas ieskaita rezervē vai no rezerves atbrīvo.

Saistībā ar ES ETS pārskatīšanu (5) TSR darbībā tika veiktas būtiskas izmaiņas. Apgrozībā esošo kvotu kopskaita procentuālā daļa, pēc kuras nosaka rezervē ieskaitāmo kvotu skaitu, ja tiek pārsniegts 833 miljonu kvotu slieksnis, 2019.–2023. gada periodam ir īslaicīgi divkāršota no 12 % līdz 24 %. Turklāt no 2023. gada TSR kvotas, kas pārsniedz iepriekšējā gada izsoles apjomu, vairs nebūs derīgas.

Tāpēc, pamatojoties uz šo paziņojumu, no 2020. gada 1. septembra 12 mēnešu periodā rezervē ieskaitīs 24 % (6) no apritē esošo kvotu kopskaita. Attiecīgu daudzumu atskaitīs no dalībvalstu un Apvienotās Karalistes izsolāmo kvotu apjoma, ievērojot to attiecīgās kvotu daļas izsolēs. Šajā sakarā jāatgādina, ka līdz 2025. gada 31. decembrim attiecīgo daļu noteikšanā neņem vērā tās kvotas, kuras Savienībā pārdalītas solidaritātes un izaugsmes labad.

3. Apritē esošo kvotu kopskaits

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 4. punktu apritē esošo kvotu kopskaits ir “to kvotu kopējais skaits, kuras piešķirtas laikposmā kopš 2008. gada 1. janvāra, ietverot skaitu, kas minētajā laikposmā piešķirts saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 13. panta 2. punktu, un ar iekārtām dotās tiesības saskaņā ar ES ETS izmantot starptautiskos kredītus attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz minētā konkrētā gada 31. decembrim, no kā atskaitīts ES ETS iekārtu verificēto emisiju kopējais daudzums tonnās laikposmā no 2008. gada 1. janvāra līdz tā paša konkrētā gada 31. decembrim, visas kvotas, kas anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu, un rezervē esošo kvotu skaits”.

Īsāk sakot, apritē esošo kvotu kopskaitu (TNAC), pēc kura vadās, lemjot par ieskaitīšanu TSR vai atbrīvošanu no tās, aprēķina pēc šādas formulas:

TNAC = piedāvājums – (pieprasījums + kvotas TSR).

Apritē esošo kvotu kopskaitu nosaka trīs dažādi elementi: pirmkārt, piedāvājumā esošās kvotas kopš 2008. gada 1. janvāra, otrkārt, pieprasījums pēc kvotām (nodoto un anulēto kvotu skaits) un, treškārt, rezervē esošo kvotu skaits.

Kā paredzēts Lēmumā (ES) 2015/1814, aviācijas nozares kvotas un verificētās aviācijas emisijas šajā kontekstā neņem vērā.

3.1. Piedāvājums

Kvotu piedāvājumu tirgū nosaka pieci dažādi elementi:

—	2008.–2012. g. periodā (“2. posms”) uzkrātās kvotas,

—	bezmaksas kvotas, kas iedalītas no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (7), t. sk. no jaunu iekārtu rezerves (“NER”) iedalītās kvotas,

—

kvotas, kas piešķirtas izsolīšanai laikposmā no 2013. gada 1. janvāra (8) līdz 2019. gada 31. decembrim (9), tajā skaitā kvotas, kas atskaitītas no izsolāmajiem apjomiem laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam, un kvotas, kas atskaitītas no izsolāmajiem apjomiem 2019. gadā pēc Komisijas 2018. gada 15. maija un 2019. gada 14. maija paziņojuma,

—	kvotas, ko Eiropas Investīciju banka (EIB) monetizējusi programmas NER300 vajadzībām;

—	tiesības izmantot starptautiskos kredītus, ko iekārtas izmantojušas attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz 2019. gada 31. decembrim.

ES ETS 2. posmā uzkrāto kvotu skaits ir 1 749 540 826 kvotas (10). “Kopējās uzkrātās” kvotas ir to ES ETS 2. posmā piešķirto kvotu kopskaits, kas netika ne nodotas, lai ar tām segtu verificētās emisijas, ne anulētas. Kad tiek rēķināts apritē esošo kvotu kopskaits, šis skaitlis izsaka 2013.–2020. g. perioda (3. posms) sākumā apritē esošo ETS kvotu skaitu uz 2013. gada 1. janvāri, un kā tāds tas ir ņemts vērā aprēķinā.

No 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim iedalīto bezmaksas kvotu skaits (ieskaitot kvotas no NER) ir 5 850 263 308 (11).

Kā liecina ziņojumi par izsolēm kopējā izsoļu platformā un atsevišķajās platformās (12), no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim izsolīto kvotu skaits (tajā skaitā t. s. “pirmajās” jeb “agrīnajās” izsolēs) ir 5 229 748 000.

Kvotu skaits, kas 2014.–2016. gadā atskaitīts no izsolāmo kvotu apjomiem saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 2. punktu, ir 900 000 000.

Saskaņā ar Komisijas 2018. gada 15. maija un 2019. gada 14. maija paziņojumiem no izsolāmo kvotu apjomiem 2019. gadā atskaitīto kvotu skaits ir attiecīgi 264 731 936 un 132 392 786 kvotas.

300 000 000 kvotas monetizējusi EIB programmas NER300 vajadzībām (13).

Tiesības izmantot starptautiskos kredītus, ko iekārtas izmantojušas attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz 2019. gada 31. decembrim, atbilst 450 221 816 kvotām (14).

3.2. Pieprasījums

Pieprasījumu veido iekārtu kopējās verificētās emisijas no 2013. gada 1. janvāra (15) līdz 2019. gada 31. decembrim, kas ir 12 193 929 203 (16), un tajā pašā periodā anulētās kvotas, kas ir 348 581.

3.3. TSR esošo kvotu skaits

Saskaņā ar Lēmuma (ES) 2015/1814 1. panta 2. punktu 900 miljoni kvotu, kas atskaitītas no izsolāmo kvotu apjomiem 2014.–2016. gadā, tika ieskaitītas rezervē, kad tā sāka darboties 2019. gada 1. janvārī.

Pēc Komisijas 2018. gada 15. maija paziņojuma (17) laikposmā no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. augustam rezervē tika ieskaitītas 264 731 936 kvotas.

Pēc Komisijas 2019. gada 14. maija paziņojuma (18) laikposmā no 2019. gada 1. septembra līdz 2019. gada 31. decembrim rezervē tika ieskaitītas 132 392 786 kvotas.

Tādējādi laikposmā līdz 2019. gada 31. decembrim rezervē bija 1 297 124 722 kvotu.

3.4. Apritē esošo kvotu kopskaits

Ņemot vērā iepriekš minēto, apritē esošo kvotu kopskaits ir 1 385 496 166 kvotas.

4. Nobeigums

Saskaņā ar TSR noteikumiem 12 mēnešu periodā, proti, laikā no 2020. gada 1. septembra līdz 2021. gada 31. augustam, TSR ieskaitīs 332 519 080 kvotas.

Nākamā publikācija būs 2021. gada maijā, un tajā noteiks, cik kvotu rezervē ieskaitāmas no 2021. gada septembra līdz 2022. gada augustam.

Pārskats

Piedāvājums

a)	Uzkrātās kvotas no 2. posma

1 749 540 826

b)	Bezmaksas kvotas laikposmam no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (ieskaitot kvotas no NER)

5 850 263 308

c)	No 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim izsolīto kvotu kopskaits, ieskaitot agrīnās izsoles

5 229 748 000

d)	Kvotas, kas atskaitītas no izsolāmajiem apjomiem laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam

900 000 000

e)	Kvotas, kas atskaitītas no izsolāmajiem apjomiem 2019. gadā pēc Komisijas 2018. gada 15. maija un 2019. gada 14. maija paziņojuma

397 124 722

f)	Kvotas, ko Eiropas Investīciju banka (EIB) monetizējusi programmas NER300 vajadzībām

300 000 000

g)	Tiesības izmantot starptautiskos kredītus, ko iekārtas izmantojušas attiecībā uz emisijām, kuras radušās līdz 2019. gada 31. decembrim.

450 221 816

Summa (piedāvājums)

14 876 898 672

Pieprasījums

a)	ES ETS iekārtu verificēto emisiju daudzums tonnās no 2013. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim

12 193 929 203

b)	Kvotas, kas līdz 2019. gada 31. decembrim anulētas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 12. panta 4. punktu

348 581

Summa (pieprasījums)

12 194 277 784

Kvotas TSR

Rezervē esošo kvotu skaits

1 297 124 722

Apritē esošo kvotu kopskaits

1 385 496 166

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/1814 (2015. gada 6. oktobris) par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK (OV L 264, 9.10.2015., 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīv 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(3) Sk. Komisijas paziņojumu C(2019) 3288 final, pieejams: https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/ets/reform/docs/c_2019_3288_en.pdf

(4) Katras dalībvalsts ieguldījums tirgus stabilitātes rezervē no 2019. gada 1. septembra līdz 31. decembrim un no 2020. gada 1. janvāra līdz 31. augustam ir norādīts Eiropas Komisijas ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei “Ziņojums par Eiropas oglekļa tirgus darbību”, COM(2019) 557 final, kas publicēts 2019. gada 31. oktobrī.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/410 (2018. gada 14. marts), ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos, un Lēmumu (ES) 2015/1814 (OV L 76, 19.3.2018., 3. lpp.).

(6) 2 % mēnesī.

(7) No 2019. gada 1. janvāra Apvienotā Karaliste apturēja bezmaksas kvotu iedali. Bezmaksas kvotu iedale 2019. gadam tika darīta pieejama 2020. gada februārī, tāpēc tā nav ņemta vērā, aprēķinot kvotu piedāvājumu līdz 2019. gada 31. decembrim (sk. Komisijas 2018. gada 17. decembra Lēmumu par norādījumu centrālajam administratoram uz laiku apturēt to attiecīgo Apvienotās Karalistes procesu akceptēšanu Eiropas Savienības darījumu žurnālā, kas saistīti ar bezmaksas iedali, izsolīšanu un starptautisko kredītu apmaiņu, C(2018) 8707). To iekļaus aprēķinā nākamajā gadā.

(8) Te ietilpst arī t. s. “pirmās” jeb “agrīnās” izsoles, t. i., 2013.–2020. g. periodā derīgās kvotas, kas izsolītas pirms 2013. gada 1. janvāra.

(9) No 2019. gada 1. janvāra Apvienotā Karaliste apturēja arī kvotu izsolīšanu. Kvotu izsolīšana Apvienotajā Karalistē atsākās 2020. gada martā, tāpēc to neņem vērā, aprēķinot kvotu piedāvājumu līdz 2019. gada 31. decembrim. To iekļaus aprēķinā nākamajā gadā.

(10) Sk. 2015. gada ziņojumu par oglekļa tirgus darbību, COM (2015) 576.

(11) Pamatojoties uz 2020. gada 1. aprīļa izrakstu no ES darījumu žurnāla (EUTL).

(12) Pieejami: http://www.eex.com/en/products/environmental-markets/emissions-auctions/archive un https://www.theice.com/marketdata/reports/148

(13) Pirmajā laidienā: 200 milj. kvotu, kas pārdotas 2011. un 2012. gadā, otrajā laidienā 100 milj. kvotu, kas pārdotas 2013. un 2014. gadā, sīkāku informāciju sk. https://ec.europa.eu/clima/sites/clima/files/lowcarbon/ner300/docs/summary_report_ner300_monetisation_en.pdf

(14) Pamatojoties uz 2020. gada 1. aprīļa izrakstu no EUTL.

(15) Par 2008.–2012. gadā verificētajām emisijām sk. skaidrojumus par kopējo uzkrāto kvotu skaitu (3.1. punkts).

(16) Dati par kopējām verificētajām emisijām pamatojas uz 2020. gada 1. aprīļa izrakstu no EUTL, lai tiktu ņemtas vērā verificētās emisijas, kas paziņotas līdz 2020. gada 31. martam. Pēc minētās dienas paziņotās emisijas šajā kopdaudzumā nav atspoguļotas.

(17) C(2018) 2801.

(18) C(2019) 3288.

13.5.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/21

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai

(2020/C 164/06)

I. Ievads

Komisija ir stingri apņēmusies cīnīties pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē. Eiropas Savienībā vajadzētu pastāvēt absolūtai neiecietībai pret nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem. Nesenais noziedzīgo darbību pieaugums Covid-19 pandēmijas kontekstā (1) ir atgādinājums, ka noziedznieki izmantos visas iespējas, lai censtos īstenot savas nelikumīgās darbības, kaitējot sabiedrībai. Eiropas Savienībai ir jābūt vienlīdz apņēmīgai nodrošināt, ka viņi negūst labumu no šo noziegumu rezultātā iegūtajiem līdzekļiem.

Trīsdesmit gadu laikā ES ir izstrādājusi stabilu tiesisko regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai un apkarošanai, un šis regulējums ir pamatots ar ES Tiesas judikatūru (2). ES noteikumi ir tālejoši un stingrāki par Finanšu darbību darba grupas (FATF) (3) pieņemtajiem starptautiskajiem standartiem. To uzņēmumu un profesiju loks, uz kuriem attiecas šie noteikumi, ir pastāvīgi paplašinājies.

Nesenās izmaiņas tiesību aktos ir vērstas uz to, lai stiprinātu ES regulējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas (NILL/TFN) jomā. Tās ietver grozījumus ceturtajā direktīvā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (4. NILLD), kurus ieviesa ar piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (5. NILLD) (4), Eiropas Banku iestādes atjauninātas pilnvaras (5), jaunus noteikumus, kurus no 2021. gada jūnija piemēros skaidras naudas kontrolei (6), grozījumus Kapitāla prasību direktīvā (KPD) (7), jaunus noteikumus par tiesībaizsardzības iestāžu piekļuvi finanšu informācijai (8) un saskaņotu definīciju par nodarījumiem un sankcijām, kas saistītas ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (9).

Turklāt ES izveidoja jaunu visaptverošu trauksmes cēlēju aizsardzības režīmu, kas jātransponē līdz 2021. gada decembrim (10) un kas papildina 4.NILLD ietvertos spēkā esošos noteikumus par trauksmes cēlēju aizsardzību. Jaunais režīms stiprinās valstu un ES iestāžu spēju novērst, atklāt un risināt pārkāpumus, kas cita starpā saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumiem.

Tomēr pieaug vienprātība par to, ka šim regulējumam ir nepieciešami būtiski uzlabojumi. Ir jānovērš būtiskas atšķirības tā piemērošanā un nopietnas nepilnības noteikumu izpildē.

Savā paziņojumā “Ceļā uz ES tiesiskā regulējuma nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā labāku īstenošanu” (11) un tam pievienotajos 2019. gada jūlija ziņojumos Komisija izklāstīja pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu visaptverošu ES politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanai un terorisma finansēšanas apkarošanai (NILL/TFN). Tie ietver spēkā esošo noteikumu labāku īstenošanu, detalizētāku un saskaņotāku noteikumu kopumu, kvalitatīvu un konsekventu uzraudzību, tostarp īpašu uzraudzības uzdevumu piešķiršanu ES struktūrai, centralizētu bankas kontu reģistru starpsavienotību un stingrāku mehānismu finanšu ziņu vākšanas vienību (FIU) darba koordinēšanai un atbalstam.

Šo viedokli atbalsta Eiropas Parlaments un Padome. Eiropas Parlaments 2019. gada 19. septembra rezolūcijā (12) aicināja nodrošināt lielāku impulsu iniciatīvām, kas varētu ES līmenī pastiprināt darbības NILL/TFN jomā un paātrināt ES noteikumu transponēšanu dalībvalstīs. Ekonomikas un finanšu padome 2019. gada 5. decembrī pieņēma secinājumus par NILL/TFN stratēģiskajām prioritātēm (13), aicinot Komisiju izpētīt, kādas darbības varētu uzlabot esošo regulējumu.

Komisija plāno īstenot visaptverošu NILL/TFN politiku, kas pielāgota konkrētiem apdraudējumiem, riskiem un neaizsargātajām jomām, ar ko ES pašlaik saskaras (14), un izstrādāta tā, lai tā varētu efektīvi attīstīties, vienlaikus ņemot vērā inovāciju. Stingrāks NILL/TFN regulējums vēl vairāk veicinās ES finanšu sistēmas integritāti, kas ir nepieciešams, lai pabeigtu banku savienības un ekonomiskās un monetārās savienības īstenošanu.

Pamatojoties uz rūpīgu ietekmes, tostarp ietekmes uz pamattiesībām, novērtējumu, būtu jāievieš integrēta ES AML/CFT sistēma. Balstoties uz prudenciālā banku regulējuma un uzraudzības jomā ieviesto reformu piemēru, sistēmas pamatā vajadzētu būt saskaņotu noteikumu kopumam un ES līmeņa uzraudzības iestādei, kas strādā ciešā sadarbībā ar valstu kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu un konsekventu uzraudzību visā vienotajā tirgū. Tas būtu jāapvieno ar ES atbalsta un koordinācijas mehānisma izveidi, kas paredzēts FIU un kas palielina FIU efektivitāti, un ar valstu centralizētu bankas kontu reģistru starpsavienotību, kas paātrinās tiesībaizsardzības iestāžu un FIU pārrobežu piekļuvi informācijai par banku kontiem.

Šajā rīcības plānā izklāstīts, kā Komisija plāno sasniegt šos mērķus, balstoties uz sešiem pīlāriem:

—	nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenots spēkā esošais ES NILL/TFN regulējums,

—	izveidot vienotu ES noteikumu kopumu par NILL/TFN,

—	ieviest ES līmeņa uzraudzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai,

—	izveidot atbalsta un sadarbības mehānismu, kas paredzēts FIU,

—	nodrošināt Savienības līmeņa krimināltiesību noteikumu izpildi un informācijas apmaiņu,

—	stiprināt starptautisko dimensiju ES NILL/TFN regulējumā.

II. Nodrošināt, ka tiek efektīvi īstenots spēkā esošais ES NILL/TFN regulējums

Pirmā prioritāte ir nodrošināt, ka dalībvalstis, kompetentās iestādes un atbildīgie subjekti stingri un efektīvi īsteno ES noteikumus par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu. Tāpēc ir nepieciešama rīcība vairākās jomās.

Nodrošināt, ka tiek efektīvi transponēta un īstenota direktīva par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu

Saistībā ar 4. NILLD transponēšanu Komisija uzsāka pienākumu neizpildes procedūru pret visām dalībvalstīm par to, ka tās nav pilnībā transponējušas minēto direktīvu. Vairākas dalībvalstis reaģēja uz šādām procedūrām, pieņemot jaunus tiesību aktus, kā rezultātā attiecīgās pienākumu neizpildes procedūras tika izbeigtas. Pienākumu neizpildes procedūras pret citām dalībvalstīm joprojām turpinās. Līdz 2021. gada vidum tiks pabeigts pētījums, kurā tiks novērtēts, cik efektīvi dalībvalstīs tiek piemērota 4. NILLD, un to izmantos ziņojumā, kas Komisijai jāiesniedz par to, cik efektīvi tiek piemērota 4. NILLD (15).

Saistībā ar 5. NILLD transponēšanu, kas bija jāveic līdz 2020. gada 10. janvārim, Komisija jau ir uzsākusi vairākas pienākumu neizpildes procedūras pret tām dalībvalstīm, kuras nav paziņojušas par transponēšanas pasākumiem. Komisija cieši uzraudzīs, kā dalībvalstis izveido centralizētus bankas kontu mehānismus un faktisko īpašumtiesību reģistrus, lai nodrošinātu, ka tajos ievada kvalitatīvus datus.

Darbs ar faktisko īpašumtiesību reģistru starpsavienotību jau ir uzsākts, un tā sāks darboties 2021. gadā. Komisija 2021. gadā izdos arī 3. pārvalstisko riska novērtējumu (SNRA), lai sniegtu informāciju uz risku balstītajai pieejai.

Uzraudzīt dalībvalstu spēju novērst un apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija kaitē ne tikai ES finanšu sistēmas stabilitātei, bet arī ekonomikai, labai pārvaldībai un ieguldītāju uzticībai. Eiropas pusgada cikla ietvaros Komisija analizē, kā dalībvalstīs praksē tiek piemēroti NILL/TFN noteikumi, kā rezultātā Padome pieņem konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, kas saistīti ar NILL/TFN. Komisija arī sniedz tehnisku atbalstu dalībvalstīm šo nepieciešamo reformu īstenošanā, lai ar Strukturālo reformu atbalsta programmas starpniecību novērstu dažas no būtiskākajām nepilnībām ES NILL/TFN sistēmā. Tie ietver nepietiekamu darbinieku skaitu kompetentajās iestādēs, nepilnības uz risku balstītās pieejas piemērošanā un risku mazināšanu, ko rada čaulas sabiedrību, zelta vīzu un pilsonības shēmu ļaunprātīga izmantošana.

Eiropas Banku iestāde (EBI)

EBI pilnvaras nesen tika pastiprinātas ar Regulu (ES) 2019/2175 (16), ar kuru EBI tika uzticēta atbildība vadīt, koordinēt un uzraudzīt visu ES finanšu pakalpojumu sniedzēju un kompetento iestāžu centienus NILL/TFN jomā. EBI ir arī pilnvarota izveidot ES mēroga datubāzi par riskiem un uzraudzības darbībām NILL/TFN jomā, veicot riska novērtējumus par kompetentajām iestādēm un vajadzības gadījumā lūdzot iestādes veikt izmeklēšanu un apsvērt iespēju veikt pasākumus attiecībā uz atsevišķām finanšu iestādēm. Komisija sagaida, ka EBI pilnībā izmantos pastiprinātās pilnvaras, jo īpaši, lai izmeklētu, vai valsts uzraudzības iestāde, veicot savus uzdevumus, ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus. EBI jau ir sākusi īstenošanas pārskatīšanu un 2020. gada februārī publicējusi pirmo ziņojumu (17). Šajā ziņojumā ir norādītas vairākas problēmas un konstatēts, ka “kompetento iestāžu pieeja NILL/TFN uzraudzībai bankās ne vienmēr ir bijusi efektīva”.

Kā izklāstīts IV iedaļā, ES līmeņa uzraudzības iestādes izveide veicinās noteikumu ievērošanu. Tas nodrošinās, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai, pirmām kārtām, novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas gadījumus, un, ja to nav iespējams panākt, ka tiek piemērotas efektīvas sankcijas. Jaunā ES līmeņa uzraudzības iestāde tiks veidota tā, lai nodrošinātu, ka tai ir nepieciešamās kompetences NILL/TFN jomā, izmeklēšanas spējas un pilnvaras, kā arī lēmumu pieņemšanas struktūra, lai efektīvāk īstenotu noteikumus un ikreiz, kad rodas aizdomas, rīkotos preventīvi, lai nodrošinātu vienotā noteikumu kopuma efektīvu piemērošanu. Komisija uzskata, ka kvalitatīvu standartu ieviešanai visā Savienībā, izšķiroša nozīme būs pārbaudēm uz vietas, lai novērtētu, cik efektīvi dalībvalstīs tiek īstenots NILL/TFN regulējums.

Komisija turpinās nodrošināt NILL/TFN noteikumu pilnīgu un pareizu transponēšanu un 2020. gada 2. ceturksnī ierosinās konkrētām valstīm adresētus ieteikumus NILL/TFN jomā.

III. Stingrāku noteikumu kopuma ieviešana

ES tiesiskais regulējums ir tālejošs. Tajā ir pakāpeniski paplašināta tā dēvēto atbildīgo vienību (18) joma un predikatīvo noziegumu saraksts, stingrāk uzsvērtas faktiskās īpašumtiesības un uz risku balstīta pieeja un lielā mērā novērsti šķēršļi saziņai un sadarbībai starp attiecīgajām iestādēm. Šis regulējums nodrošina dalībvalstīm visaptverošu normatīvo vidi nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanai.

Tomēr pašreizējā pieeja ES tiesību aktiem ir izraisījusi regulējuma atšķirīgu īstenošanu dalībvalstīs un daļēji – papildu prasību noteikšanu, kas pārsniedz ES tiesību aktos paredzētās prasības. Šādu pasākumu piemēri ir papildu atbildīgo subjektu, piemēram, kolektīvās finansēšanas platformu vai dimantu tirgotāju, apzināšana, pilnvaru piešķiršana FIU iesaldēt aktīvus un ierobežojumu ieviešana maksājumiem skaidrā naudā (19). Tā sekas ir sadrumstalota likumdošanas vide visā Eiropas Savienībā, radot papildu izmaksas un slogu tiem, kas sniedz pārrobežu pakalpojumus, vai regulējuma arbitrāžu, jo uzņēmumi reģistrējas tur, kur nav tik stingri noteikumi.

Nepastāvot sīki izstrādātiem piemērojamiem noteikumiem un pienākumu sadalījumam attiecībā uz pārrobežu jautājumiem, direktīva dalībvalstīs tiek interpretēta atšķirīgi. Nepietiekama sadarbība starp kompetentajām iestādēm (FIU, uzraudzības iestādēm, tiesībaizsardzības un muitas un nodokļu iestādēm) gan iekšzemē, gan pāri robežām rada iespējamas nepilnības, kuras var izmantot noziedznieki. Eiropas uzraudzības iestādes ir arī norādījušas (20) , ka atšķirības uzraudzības regulatīvajā pieejā un uz risku balstītās pieejas piemērošanā kavē pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un palielina uzņēmumu izmaksas, vienlaikus apdraudot arī ES NILL/TFN regulējuma netraucētu darbību. Šis jautājums ir īpaši svarīgs finanšu tehnoloģiju jomā, un EBI ir ieteikusi Komisijai saskaņot prasības, kas būtu jāpiemēro šiem uzņēmumiem (21), ja tie rada nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas/terorisma finansēšanas riskus.

ES tiesību aktiem NILL/TFN jomā jākļūst detalizētākiem, precīzākiem un mazāk atkarīgiem no atšķirīgiem īstenošanas veidiem. Tomēr dažas papildu prasības, ko dalībvalstis noteikušas, transponējot direktīvas par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, varētu veicināt stingrāku NILL/TFN regulējumu, un tās varētu iekļaut turpmākajā ES noteikumu kopumā. Lai ierobežotu noteikumu atšķirīgu interpretāciju un piemērošanu, dažas NILLD daļas būtu jāpārvērš par tieši piemērojamiem noteikumiem, kas izklāstīti regulā. Tam būtu jāietver vismaz noteikumi par atbildīgo subjektu sarakstu, klientu uzticamības pārbaudes prasībām, iekšējo kontroli, ziņošanas pienākumiem, kā arī noteikumi par faktisko īpašumtiesību reģistriem un centralizētu bankas kontu mehānismiem. Būtu jāapsver arī saskaņotāka pieeja politiski redzamu personu identificēšanai. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sistēmas efektivitātei, sniedzot sīkāku informāciju par uzraudzības struktūru un uzdevumiem attiecībā uz visiem atbildīgajiem subjektiem un FIU uzdevumiem (sk. nākamās iedaļas). Integrētai ES sistēmai NILL/TFN jomā būs vajadzīgs arī pietiekami detalizēts noteikumu kopums, lai atvieglotu tiešu uzraudzību.

Turklāt attiecībā uz konkrētiem noteikumiem turpmāku saskaņošanu varētu panākt ar pilnvarojumiem pieņemt sīkāk izstrādātus noteikumus, izmantojot deleģētos vai īstenošanas aktus, lai pielāgotos mainīgajām situācijām.

ES tiesību aktu darbības joma ir jāpaplašina, lai ņemtu vērā tehnoloģisko inovāciju ietekmi un starptautisko standartu attīstību. Darbs starptautiskā līmenī liecina par nepieciešamību paplašināt to nozaru vai vienību darbības jomu, uz kurām attiecas NILL/TFN noteikumi, un izvērtēt, kā tie būtu jāpiemēro virtuālo aktīvu pakalpojumu sniedzējiem, uz kuriem tie līdz šim neattiecās (22). Citi pasākumi varētu ietvert digitālās identifikācijas izmantošanas atvieglošanu, lai attālināti identificētu klientu un veiktu klienta identitātes pārbaudi, kā arī attālināti izveidotu darījumu attiecības vai ieviestu maksimālo apjomu lieliem skaidras naudas maksājumiem. Turklāt, lai paātrinātu tiesībaizsardzības iestāžu un FIU piekļuvi finanšu informācijai un veicinātu pārrobežu sadarbību, ir nepieciešama centralizēto bankas kontu mehānismu starpsavienotība ES mērogā.

Ņemot vērā ar kibertelpu saistītu finanšu noziegumu un jo īpaši krāpšanas gadījumu skaita pieaugumu, varētu apsvērt tādu noteikumu ieviešanu, kas palīdzētu FIU veikt administratīvu iesaldēšanu un noteiktu pienākumu finanšu iestādēm veikt turpmākus pasākumus un izpildīt atsaukšanas pieprasījumus. Papildu riskus rada ieguldītāju pilsonības un uzturēšanās atļauju programmas. Būs pienācīgi jāapsver, kā šos riskus var mazināt. Būtu jāņem vērā arī riskantās nozares, kas apzinātas, veicot riska novērtējumu pārvalstiskā līmenī.

Strādājot pie šādu jaunu pasākumu ieviešanas, būs svarīgi līdz minimumam samazināt papildu finansiālo un administratīvo slogu dalībvalstīm un atbildīgajiem subjektiem un īstenot uz risku balstītu pieeju.

Saskaroties ar lielākiem sodiem par nepilnībām NILL/TFN jomā, atbildīgie subjekti ir meklējuši veidus, kā pastiprināt atbilstību, sākot ar papildu resursu piešķiršanu un plašu sanācijas programmu izveidi un beidzot ar savu darījumdarbības modeļu radikālu pārskatīšanu un atteikšanos no dažiem produktiem, klientiem vai tirgiem, tostarp korespondentbankām. Tas var radīt neplānotas sekas finanšu pakalpojumu sniegšanai un ekonomikas finansēšanai. Tehnoloģiskiem risinājumiem, kas varētu palīdzēt uzlabot aizdomīgu darījumu un darbību atklāšanu, ir jāatbilst starptautiskajiem un ES standartiem NILL/TFN jomā un citiem ES noteikumiem, tostarp datu aizsardzības un pretmonopola noteikumiem.

Tā kā ar Savienības NILL/TFN noteikumiem nav paredzēts liegt piekļuvi likumīgiem finanšu pakalpojumiem, ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kā NILL/TFN noteikumi ir saistīti ar citiem tiesību aktiem finanšu nozarē (23). Būtu jāapsver, vai un kādos apstākļos nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana varētu novest pie paziņojuma par maksātnespēju vai maksātnespējas iespējamību un, iespējams, izraisīt bankas noregulējumu saskaņā ar Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu (24) vai likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru un nepieciešamību izmaksāt atlīdzību noguldītājiem. Direktīva par noguldījumu garantiju sistēmām (25) varētu gūt labumu no skaidrākiem noteikumiem, lai vēl vairāk samazinātu risku, ka noguldītāji, kurus tur aizdomās par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas/teroristu finansēšanas (NILL/TF darbībām, saņem kompensāciju no noguldījumu garantiju sistēmas (NGS), vienlaikus arī precizējot uzdevumus, ko veic NGS un citas attiecīgās NILL/TFN iestādes. Būtu lietderīgi rūpīgāk izskatīt arī to, kā saskaņot Maksājumu kontu direktīvā (26) noteikto pienākumu nodrošināt pamatkontu jebkuram klientam ar NILL/TFN pienākumu izbeigt darījumu attiecības, ja atbildīgajiem subjektiem ir aizdomas par šo klientu vai ja tie nespēj iegūt atjauninātu informāciju par klientu. Visbeidzot, būs vajadzīga pārskatīšana, lai novērtētu, vai maksājumu pakalpojumu sniedzēju kategorijas, uz kurām pašlaik attiecas tiesību akti NILL/TFN jomā, ir atbilstīgas.

Finanšu pakalpojumu regulējumu varētu pilnveidot, lai nodrošinātu, ka prudenciālajām uzraudzības iestādēm ir konkrēti pienākumi dalīties informācijā ar saviem partneriem NILL/TFN jomā. Finanšu pakalpojumu tiesību aktos noteiktajās atbilstības un piemērotības pārbaudēs būtu jāpiemēro stingrāki NILL/TFN nosacījumi.

Atbildīgajiem subjektiem, piekļūstot informācijai, kas ir būtiska klienta uzticamības pārbaudes veikšanai, un publiskajām iestādēm, kas apmainās ar informāciju savā starpā, tostarp ārpus ES, ir pilnībā jāievēro ES tiesību akti datu aizsardzības jomā. Piemēram, nodrošinot atbildīgajiem subjektiem piekļuvi konkrētiem valstij piederošiem reģistriem, varētu rasties bažas par datu aizsardzību. Grūtības nodrošināt datu aizsardzības un konfidencialitātes ievērošanu tika minētas arī saistībā ar informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Šie jautājumi būtu pienācīgi jārisina.

Komisija 2021. gada 1. ceturksnī iesniegs tiesību aktu priekšlikumus, lai izstrādātu vienotu NILL/TFN noteikumu kopumu, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu.

IV. Ieviest ES līmeņa uzraudzību NILL/TFN jomā

Uzraudzība ir efektīva NILL/TFN regulējuma pamatā. Pienācīgas uzraudzības nozīmīgums tika apstiprināts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas 2019. gada jūlija paketē, kurā vairāku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumu analīze atklāja būtiskus trūkumus attiecībā uz kredītiestāžu riska pārvaldību un to uzraudzību, ko veic gan NILL/TFN uzraudzības iestādes, gan prudenciālās uzraudzības iestādes. Tajā pašā laikā nesenie iespējamie nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas gadījumi, uz ko uzmanību vērsuši pētnieciskie plašsaziņas līdzekļi, norāda arī uz nefinanšu vienību kļūdainu uzraudzību.

Šīs nenoliedzamās problēmas ir radušās gan uzraudzības regulējuma izstrādes, gan tā īstenošanas rezultātā. NILL/TFN uzraudzība Eiropas Savienībā pašlaik ir dalībvalstu pārziņā. Tās kvalitāte un efektivitāte visā ES ir nevienmērīga, jo pastāv būtiskas atšķirības attiecībā uz cilvēkresursiem, finanšu resursiem, prasmēm un prioritāti, kāda ir noteikta šim uzdevumam. Savienība nav ieviesusi pietiekami efektīvus pasākumus, lai risinātu NILL/TFN gadījumus, kas ietver pārrobežu aspektus. ES NILL/TFN regulējums ir tikai tik stiprs, cik stiprs ir tā vājākais posms, un nepilnības vienā valsts kompetentajā iestādē rada risku visam vienotajam tirgum. Tā rezultātā ES kopumā tiek nodarīts finansiāls, ekonomisks un reputācijas kaitējums.

ES nevar atļauties gaidīt, kad radīsies vairāk problēmu, pirms tiek veidota efektīva NILL/TFN uzraudzības sistēma, kas veicina vienotā tirgus un banku savienības netraucētu darbību. Kvalitatīvai NILL/TFN uzraudzībai visā ES ir būtiska nozīme, lai atjaunotu tās iedzīvotāju un plašākas starptautiskās sabiedrības uzticēšanos.

Pastāv skaidra un pierādīta nepieciešamība ieviest integrētu NILL/TFN uzraudzības sistēmu ES līmenī, kas nodrošina NILL/TFN noteikumu konsekventu un kvalitatīvu piemērošanu visā ES un veicina efektīvu sadarbību starp visām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Lai gan attiecīgās nozares un jautājumi var ievērojami atšķirties, noderīgas atziņas var sniegt pieredze, kas gūta, izveidojot un izmantojot esošos ES līmeņa mehānismus, kuriem piešķirti centralizēti uzraudzības uzdevumi, piemēram, vienoto uzraudzības mehānismu, Vienoto noregulējuma valdi un Eiropas Finanšu uzraudzības sistēmu.

NILL/TFN uzraudzības sistēmas izveide ES līmenī, lai integrētu un papildinātu valstu sistēmas, novērsīs uzraudzības sadrumstalotību, nodrošinās NILL/TFN noteikumu saskaņotu piemērošanu ES un to efektīvu izpildi, piedāvās atbalstu uzraudzības darbībām uz vietas un nodrošinās pastāvīgu informācijas plūsmu par notiekošajiem pasākumiem un būtiskiem konstatētajiem trūkumiem. Valstu uzraudzības iestādes arī turpmāk būs vitāli svarīgs šīs sistēmas elements un joprojām būs atbildīgas par lielāko daļu ikdienas uzraudzības. Šīs sistēmas ES kodola izveide ir prioritāte, un tās funkcijas, pienākumi un mijiedarbība ar valstu uzraudzības iestādēm būs skaidri jādefinē tiesību akta priekšlikumā.

ES līmeņa NILL/TFN uzraudzības iestādes funkcijas

ES līmeņa NILL/TFN uzraudzības iestādei būs jāpiešķir ļoti skaidras pilnvaras pārraudzīt valsts iestādes un dot tām norādījumus veikt dažādus ar NILL/TFN saistītus uzdevumus un uzlabot koordināciju ar uzraudzības iestādēm ārpus ES. Formālā procesā būtu jānosaka ES un valstu uzraudzības iestāžu mijiedarbība un attiecīgās pilnvaras.

Nepieciešamība nodrošināt kvalitatīvu uzraudzību pārrobežu gadījumos un izvairīties no vājajiem posmiem ES uzraudzības regulējumā sniedz pārliecinošus iemeslus, lai ES struktūrai uzticētu tiešus NILL/TFN uzraudzības uzdevumus attiecībā uz konkrētām atbildīgajiem subjektiem, par kuriem tai varētu būt ekskluzīva vai kopīga atbildība. Tas nozīmē spēju pārskatīt iekšējās politikas, procedūras un kontroles, un to, kā uzraudzītās struktūras tās efektīvi īsteno, kā arī pārskatīt darījumu un klientu dokumentāciju. Savienības uzraudzības iestādei vienai pašai vai kopā ar valsts uzraudzības iestādi varētu uzticēt veikt skaidri definētu atbildīgo subjektu vai darbību veidu uzraudzību noteiktā laikposmā, pamatojoties uz radītā riska pakāpi. ES uzraudzības iestāde sniegtu pievienoto vērtību, uzraugot un novērtējot riskus visā ES. Iedvesmojoties no tādu ES struktūru izveides, kas darbojas citās jomās, ES uzraudzību varētu nodrošināt ar mehānismu, kas ietver lēmumus, kuri pieņemti ES līmenī un kurus īsteno ES biroji dalībvalstīs.

Vēl viena iespēja varētu būt apvienot dažu veidu atbildīgo vienību tiešās uzraudzības pilnvaras, kas jāīsteno sadarbībā ar dalībvalstīm, piešķirot koordinēšanas un pārraudzības pilnvaras pār citām vienībām. Komisija ierosinās uzraudzības mehānismu, kurā tiek ņemti vērā proporcionalitātes un subsidiaritātes principi un kas atbilst pastāvošajai judikatūrai attiecībā uz pilnvarām, kuras var tikt piešķirtas Savienības aģentūrām.

ES līmeņa uzraudzības darbības joma

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas riski rodas gan finanšu nozarē, gan ārpus tās, un laika gaitā tie mainās un ir atšķirīgi dažādās dalībvalstīs. Efektīvākas uzraudzības ieviešanai būtu nepieciešams, lai ES NILL/TFN uzraudzības iestādes pilnvarās jau no paša sākuma ietvertu visas riska jomas, atzīstot, ka riski, kas skar visas nozares, ir nopietni. Tas nodrošinātu, ka ES uzraudzības iestādes rīcībā jau no paša sākuma ir visi nepieciešamie instrumenti, lai saskaņotu praksi visā Eiropas Savienībā un garantētu augsta līmeņa uzraudzību visās nozarēs. Ņemot vērā atbildīgo vienību uzdevumu sarežģītību un lielo skaitu visā ES, NILL/TFN uzraudzības iestādi var izveidot arī pakāpeniski, ļaujot tai, konsolidējot un pierādot savu efektivitāti, aptvert visas (finanšu un nefinanšu) nozares, uz kurām attiecas NILL/TFN pienākumi.

Alternatīvā risinājumā ES uzraudzības iestāde varētu būt tieši atbildīga par finanšu nozari, kas būtu daļa no integrētas sistēmas ar valsts uzraudzības iestādi un būtu atbildīga par nefinanšu nozares netiešu uzraudzību. Nefinanšu nozares netieša uzraudzība ļautu ES iestādei iesaistīties, ja tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai nodrošinātu nefinanšu nozares kvalitatīvu uzraudzību visā Savienībā.

Citi risinājumi, kas nozīmētu šaurāku darbības jomu, paredzētu ES uzraudzības iestāde pārraudzību tikai pār finanšu iestādēm, kuru pārziņā ir lielākā daļa no visiem finanšu darījumiem. Uzraudzības centralizāciju šajā nozarē varētu panākt vieglāk, ņemot vērā, ka tā jau lielā mērā tiek regulēta un uzraudzīta. Tomēr šis risinājums atstātu vājos posmus ES uzraudzības regulējumā un nenodrošinātu efektīvu NILL/TFN sistēmu.

Visos gadījumos uz risku balstīta pieejai NILL/TFN uzraudzībai, kā tas noteikts gan Savienības tiesību aktos, gan starptautiskajos standartos, ir jāapzina riska faktori nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas/teroristu finansēšanas jomā un jāsadala uzraudzības resursi, pamatojoties uz īpaša riska novērtējuma rezultātiem. ES līmeņa uzraudzība ir jāveido tā, lai ņemtu vērā risku un pilnveidotu īpašās zināšanas, ko šajā jomā guvušas valstu uzraudzības iestādes.

Visbeidzot, varētu arī izpētīt, vai šādai uzraudzības iestādei būtu jāpiešķir dažas kompetences, lai uzraudzītu un atbalstītu aktīvu iesaldēšanas īstenošanu saskaņā ar ES ierobežojošiem pasākumiem (sankcijām) visās dalībvalstīs. Lai gan NILL/TFN un ierobežojošo pasākumu aktuālie uzdevumi un problēmas dažādās dimensijās var atšķirties, eksistē arī dažas kopīgas problēmas un sinerģijas, ko ir vērts izvērtēt.

Kura ES struktūra?

Uzdevumu nodrošināt ES līmeņa uzraudzību var piešķirt vai nu esošai ES aģentūrai, proti, EBI, vai jaunai, specializētai struktūrai.

Nesen pieņemtie tiesību akti paredz, ka EBI ir jāvada, jākoordinē un jāuzrauga centieni stiprināt NILL/TFN pasākumus visā ES attiecībā uz finanšu iestādēm. Uzticot EBI papildu pienākumus NILL/TFN uzraudzības jomā, tam būtu nepārprotamas priekšrocības attiecībā uz nepārtrauktības un ātras darbības nodrošināšanu. Tomēr šim risinājumam būtu nepieciešama arī būtiska EBI reforma, kā arī būtiska zināšanu un kompetenču pilnveidošana NILL/TFN jomā. Tās pārvaldība un lēmumu pieņemšanas procesi būtu būtiski jāpārskata, lai nodrošinātu, ka uzraudzības lēmumi vienmēr tiek pieņemti neatkarīgi un vienīgi ES interesēs. Turklāt tai būtu jāuzlabo savas izmeklēšanas spējas un vara. Ņemot vērā tās pilnvaras un spējas, tādu atbildīgo subjektu uzraudzība, kas neietilpst finanšu nozarē, varētu izrādīties problemātiska, lai to organizētu EBI līmenī.

Alternatīvs risinājums varētu būt jaunas, īpašas ES nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas novēršanas uzraudzības struktūras izveide, kuras kompetencē būtu uzraudzīt atbildīgos subjektus gan finanšu, gan nefinanšu nozarē. Tas ļautu maksimāli elastīgi izstrādāt pielāgotu sistēmu organizācijas un pārvaldības ziņā, paredzot vienkāršotus un ātrus lēmumu pieņemšanas procesus, lai ātri reaģētu uz riskiem, kā arī sinerģiju ar FIU paredzētu koordinācijas un atbalsta mehānismu (sk. nākamo iedaļu). Tomēr var paiet ilgāks laiks, pirms jauna struktūra varētu sākt darboties, izmaksas varētu būt salīdzinoši augstākas, un būtu jāņem vērā izpildes riski. Atkarībā no uzdevumiem, ko šai struktūrai piešķirtu, būtu jāizvairās no nevajadzīgas pārklāšanās un/vai neatbilstības ar citu uzraudzības iestāžu, piemēram, EBI, darbu.

Nozīmīgs apsvērums būtu jebkura risinājuma ietekme uz budžetu. Jo īpaši pašreizējos ekonomikas apstākļos varētu pamatot to, ka tiek nodrošināts finansējums uzraudzības darbību veikšanai, izmantojot uzraudzīto privātā sektora vienību ieguldījumu, kā tas jau ir vairāku ES struktūru gadījumā.

Komisija 2021. gada 1. ceturksnī iesniegs priekšlikumus izveidot ES līmeņa NILL/TFN uzraudzības iestādi, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu par risinājumiem attiecībā uz tās funkcijām, darbības jomu un struktūru.

V. Izveidot sadarbības un atbalsta mehānismu, kas paredzēts FIU

Pašreizējais ES regulējums paredz, ka atbildīgajām vienībām ir jāziņo valsts FIU par visiem aizdomīgajiem darījumiem. Uz atbildīgo subjektu ziņojumu un ar skaidru naudu saistītu datu, ko sniedz muitas dienesti, pamata FIU veic finanšu analīzi, ko pēc tam nosūta tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības iestādēm, nodokļu iestādēm vai citām FIU. Tos izmanto, piemēram, tiesībaizsardzības iestādes kriminālizmeklēšanās. FIU veiktā tendenču un modeļu stratēģiskā analīze tiek izmantota arī atbildīgajiem subjektiem sniegtajos norādījumos un atgriezeniskajā saitē, lai palīdzētu tiem identificēt nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas modeļus.

Ir konstatētas vairākas nepilnības tajā, kā tās piemēro noteikumus un sadarbojas savā starpā un ar citām iestādēm valsts līmenī un visā ES.

Vietējā līmenī veidņu izmantošana ziņošanai, ko veic atbildīgie subjekti, joprojām ir ierobežota, un tās bieži vien ir pielāgotas konkrētu uzņēmumu (piemēram, banku) vajadzībām. Vairākām FIU joprojām trūkst IT rīku, kas vajadzīgi, lai efektīvi apstrādātu un analizētu informāciju.

FIU ir pienākums sniegt atgriezenisko saiti atbildīgajiem subjektiem saistībā ar to ziņojumiem. Tomēr šāda atgriezeniskā saite joprojām ir ierobežota. Atgriezeniskās saites nav gandrīz nemaz, ja atbildīgo vienību ziņojumi attiecas uz citu dalībvalsti. Šī atgriezeniskās saites trūkuma dēļ atbildīgajiem subjektiem nav vajadzīgo rīku, lai pielāgotu vai mērķtiecīgi orientētu savus preventīvos pasākumus.

Ierobežotā informācijas apmaiņa starp FIU un citām kompetentajām iestādēm rada lielas bažas, ņemot vērā to, ka lielai daļai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas gadījumu ir pārrobežu raksturs. Piemēram, lai gan ES muitas dienesti regulāri iesniedz FIU ar skaidru naudu saistītus datus, tie ļoti reti saņem atgriezenisko saiti no tām, kas ir būtiski, lai veiktu konkrētāku un efektīvāku riska analīzi.

Arī FIU.net – ES informācijas apmaiņas sistēmas starp FIU – darbības un mitināšanas problēmu dēļ ir jārīkojas, ņemot vērā to, ka tas ir vecs IT rīks, kuram nepieciešami būtiski gan programmatūras, gan aparatūras uzlabojumi, kā arī jaunu funkciju izstrāde sadarbības veicināšanai.

Lielākajai daļai aizdomīgo darījumu, par kuriem ziņots FIU, ir pārrobežu dimensija, taču kopīga analīze joprojām ir ierobežota. Tā rezultātā trūkst saikņu, lai identificētu pārrobežu lietas. Ir vajadzīgas labākas spējas šādas informācijas analizēšanai pārrobežu kontekstā, jo īpaši ņemot vērā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietu aizvien pieaugošo sarežģītību.

ES līmeņa koordinācijas un atbalsta mehānisma nozīme

FIU koordinācijas un atbalsta mehānisms ES līmenī novērstu iepriekš minētās nepilnības. Šim mehānismam būtu būtiska nozīme valstu FIU darba koordinēšanā. Tam būtu jāietver aizdomīgu pārrobežu darījumu identificēšana, pārrobežu gadījumu kopīga analīze, tādu tendenču un faktoru noteikšana, kas ir būtiski nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas risku novērtēšanai valsts un pārvalstiskā līmenī. Mehānismam būtu arī jāpieņem vai jāierosina īstenošanas pasākumi vai standarti, kā noteikts saskaņotākajās normās, kas iekļautas noteikumu kopumā par FIU ziņošanas pienākumiem un FIU iezīmēm, darbībām, sadarbību un veidnēm, kā arī būtu jāveicina apmācība un FIU spēju veidošana. ES līmeņa koordinācijas un atbalsta mehānismam būtu arī jāuzlabo sadarbība starp kompetentajām iestādēm (FIU, uzraudzības iestādēm, tiesībaizsardzības un muitas un nodokļu iestādēm) gan iekšzemē, gan pāri robežām un ar FIU no ES neietilpstošām valstīm.

Būtu lietderīgi veidot centralizētākas spējas, kuru pamatā būtu IT rīki, kas konstatētu aizdomīgus pārrobežu darījumus un atvieglotu tendenču apzināšanu.

Šajā sakarā svarīga ir arī Eiropola pašlaik pārvaldītā FIU.net ilgtspēja. Ir steidzami jāiegulda tās attīstībā, lai pārvarētu pašreizējās problēmas, kuras kavē informācijas apmaiņu un datu saskaņošanu. Ņemot vērā plānoto sistēmas tehniskās apkalpošanas pārcelšanu no Eiropola, būtu jārod piemērots un finansiāli dzīvotspējīgs risinājums. Īstermiņā Komisija pārņems FIU.net pārvaldību, lai nodrošinātu pastāvīgu un nepārtrauktu sistēmas darbību (27). Ilgtermiņā ES koordinācijas un atbalsta mehānismam varētu uzdot mitināt vietni FIU.net vai tās pēcteci. Varētu apsvērt citus piemērotus risinājumus.

Par ES līmeņa koordinācijas un atbalsta mehānismu atbildīgā struktūra

Uzdevums nodrošināt atbalsta un koordinācijas mehānismu FIU būs atkarīgs no uzdevuma, kas paredzēts šim mehānismam.

Saskaņā ar mērķi piešķirt plašas funkcijas šim koordinācijas un atbalsta mehānismam, ar kuru paredzēts pievērsties visiem iepriekš analizētajiem elementiem, tā pārvaldību varētu nodrošināt esoša ES aģentūra vai jauna, īpaša struktūra. Ja uzraudzības jautājumu risināšanai tiks izveidota jauna ES struktūra, tai varētu uzticēt arī šā mehānisma pārvaldību. Šajā nolūkā ir vērts atzīmēt, ka divpadsmit FIU Eiropas Savienībā pašlaik veic uzraudzības uzdevumus vismaz attiecībā uz nefinanšu nozari, savukārt dažām FIU ir uzraudzības uzdevumi attiecībā uz visām nozarēm.

Sašaurinot koordinācijas un atbalsta mehānisma lomu, tiktu novērsti daži no konstatētajiem trūkumiem, taču netiktu nodrošināts efektīvs ES līmeņa koordinācijas un atbalsta mehānisms. Šādos apstākļos varētu paredzēt vairākas iespējas. Piemēram, ja uzdevumi aprobežojas ar regulatīvo standartu un pamatnostādņu projektu izstrādi, to varētu panākt, pārveidojot FIU platformu, kas pašlaik ir neoficiāla Komisijas komiteja, par komitoloģijas komiteju un atstājot Komisijas ziņā tās darba rezultātus pieņemt ar deleģētajiem vai īstenošanas aktiem. Alternatīvs risinājums varētu būt oficiāls FIU tīkls ar konkrētām pilnvarām un uzdevumiem.

Lai kāda būtu koordinācijas un atbalsta mehānisma forma, tā pārvaldībai un lēmumu pieņemšanas procesiem vajadzētu būt pietiekami neatkarīgiem, vienlaikus darbojoties kā valstu FIU tīklam ar ES centru.

Komisija 2021. gada 1. ceturksnī iesniegs priekšlikumus par FIU paredzēta ES koordinācijas un atbalsta mehānisma izveidi, pamatojoties uz rūpīgu ietekmes novērtējumu par risinājumiem attiecībā uz FIU funkcijām un struktūru. Komisija pārņems FIU.net pārvaldību 2020. gada 4. ceturksnī.

VI. Nodrošināt Savienības līmeņa krimināltiesību noteikumu izpildi un informācijas apmaiņu

Vairāki leģislatīvie instrumenti un institucionālās vienošanās veicina krimināltiesību normu izpildi un informācijas apmaiņu ES līmenī.

Nesen veiktie pasākumi ir novērsuši nepilnības nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas definīcijā un sankciju piemērošanā visā ES un atvieglojuši tiesu iestāžu un policijas sadarbību (28). Komisija uzraudzīs to savlaicīgu transponēšanu un īstenošanu. Ir pastiprināta arī finanšu informācijas izmantošana attiecībā uz smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, piešķirot tiesībaizsardzības iestādēm tiešu piekļuvi centrālās bankas kontu mehānismam, vienlaikus uzlabojot sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm, FIU un Eiropolu šādu smagu noziedzīgu nodarījumu gadījumā (29). Šie pasākumi paātrinās kriminālizmeklēšanu un dos iespēju iestādēm efektīvāk apkarot pārrobežu noziedzību. Centrālās bankas kontu mehānismu starpsavienotība ES mērogā paātrinās tiesībaizsardzības iestāžu un FIU piekļuvi finanšu informācijai un atvieglos pārrobežu sadarbību, un tam jebkurā gadījumā būtu jāietver arī tiesībaizsardzības iestādes. Šāda starpsavienotība būtu jāuzskata par prioritāti

Ir noteikti kritiski svarīgi standarti noziedzīgi iegūtu līdzekļu atgūšanai (30). Komisija 2020. gadā publicēs ziņojumu, lai sniegtu pārskatu par to, kā šie noteikumi tiek īstenoti, un izklāstītu veidus, kā uzlabot līdzekļu atguves dienestu nozīmi. Jauni pasākumi, ko piemēros no 2020. gada decembra (31), atvieglos līdzekļu pārrobežu atgūšanu un padarīs noziedzīgi iegūtu aktīvu iesaldēšanu un konfiskāciju visā ES ātrāku un vienkāršāku.

Tajā pašā laikā ir ļoti svarīgi arī veidot ES līmeņa spējas veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz finanšu noziegumiem.

Lai apkarotu ekonomiskos un finanšu noziegumus, Eiropols ir pastiprinājis centienus šajā jomā, izveidojot jauno Eiropas Ekonomikas un finanšu noziegumu centru (EFECC), kuram būtu jāsāk darboties 2020. gada laikā. EFECC koncentrēs visas finanšu ziņu vākšanas un ekonomiskās noziedzības spējas vienā Eiropola vienībā un centīsies pastiprināt darbības efektivitāti, palielināt darbības pamanāmību un uzlabot ieinteresēto personu pārvaldību un finansēšanas iespējas. Komisija pilnībā atbalsta EFECC izveidi un uzskata, ka tas uzsver finanšu izmeklēšanas nozīmi visās noziedzības jomās, kuras ir Eiropola kompetencē.

Komisija uzskata, ka EFECC būtu dabīgs analogs ES atbalsta un koordinācijas mehānismam attiecībā uz FIU un ka abas vienības varētu izstrādāt risinājumus informācijas apmaiņas veicināšanai, jo īpaši pārrobežu lietās.

Lai uzlabotu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas lietām visā ES, Komisija finansē (32) Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas operatīvo tīklu (AMON), kas apvieno attiecīgās tiesībaizsardzības iestādes. Tīkls atvieglo pārrobežu finanšu izmeklēšanu veikšanu, un tam ir globāla ietekme. Tā darbs būtu jāpastiprina un jāveicina, un tīklam vajadzētu būt aprīkotam ar darbības budžetu konkrētu gadījumu atbalstam. Visām ES dalībvalstīm būtu tam jāpievienojas. Turklāt dalībvalstīm būtu arī turpmāk jāizmanto Eurojust atbalsts, lai veicinātu pārrobežu sadarbību, palīdzot veikt kriminālvajāšanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā. Visbeidzot, Eiropas Prokuratūrai, kurai jāsāk darboties 2020. gada beigās, būs kompetence veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem, kas saistīti ar noziegumiem pret ES budžetu.

Joprojām pastāv iespējas uzlabot un veicināt informācijas apmaiņu starp visām kompetentajām iestādēm (FIU, uzraudzības iestādēm, tiesībaizsardzības un muitas un nodokļu iestādēm) gan iekšzemē, gan pāri robežām.

Lai labāk izmantotu finanšu ziņu vākšanu, būtu pēc iespējas jāveicina publisko un privāto partnerību (PPP) nozīme, jo dažos gadījumos informācijas būtība varētu ierobežot tās apmaiņu un šādai apmaiņai būtu jāatbilst tiesību aktiem datu aizsardzības jomā. PPP ietver informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm, FIU un privāto sektoru. Tām var būt dažādas formas. Dažas no tām attiecas tikai uz informācijas apmaiņu ar atbildīgajiem subjektiem par FIU un tiesībaizsardzības tipoloģijām un tendencēm. Citos gadījumos tiesībaizsardzības iestādes apmainās ar operatīvo informāciju ar atbildīgajām vienībām par izlūkdienestu aizdomās turētajām personām, lai uzraudzītu šo personu veiktos darījumus. Jebkādas informācijas, tai skaitā persondatu, apmaiņai ir pilnībā jāatbilst tiesību aktiem datu aizsardzības jomā un jābūt saskaņā ar iesaistīto iestāžu pilnvarām.

Pašreizējā ES NILL/TFN regulējumā jau ir noteikts, ka FIU ir jādalās tipoloģijās un tendencēs ar privāto sektoru. Šo pienākumu varētu precizēt un pastiprināt, lai veicinātu dažu veidu PPP un uzlabotu informācijas apmaiņu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā dalībvalstu tiesiskā regulējuma un praktiskās kārtības atšķirības, Komisija uzskata, ka ir būtiski izstrādāt norādījumus un apmainīties ar labu praksi saistībā ar PPP, jo īpaši attiecībā uz pretmonopola noteikumiem, aizsardzības pasākumiem un ierobežojumiem datu aizsardzības un pamattiesību garantiju jomā.

Komisija līdz 2021. gada 1. ceturksnim izdos norādījumus par PPP. Attiecībā uz PPP datu aizsardzības aspektiem Komisija apsvērs iespēju pieprasīt Eiropas Datu aizsardzības kolēģijai izdot atzinumu. Tiks apsvērtas iespējas stiprināt AMON tīklu un uzlabot iekšzemes un pārrobežu informācijas apmaiņu starp visām kompetentajām iestādēm.

VII. Stiprināt NILL/TFN regulējuma starptautisko dimensiju

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana ir globāli draudi, pret kuriem ES ir apņēmības pilna cīnīties sadarbībā ar tās starptautiskajiem partneriem. FATF kā globālo standartu noteicēja ir pasaules mērogā vadījusi cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu. Komisija aktīvi sniedz ieguldījumu FATF darbā un joprojām ir apņēmības pilna īstenot FATF standartus un veicināt atbilstību pasaules mērogā. Tomēr Eiropas Savienībai vajadzīgajai jaunajai, visaptverošajai pieejai NILL/TFN jomā ir nepieciešama lielāka ES loma šādu starptautisku standartu noteikšanā.

Komisija ES vārdā apstiprināja jaunās FATF pilnvaras (33), un tā plāno uzņemties nozīmīgu lomu globālo standartu stiprināšanā un to paaugstināšanā līdz ES standartu līmenim nozīmīgajās jomās. Viens no piemēriem ir faktisko īpašumtiesību pārredzamība, kur ES ir īstenojusi vērienīgu pieeju, lai novērstu riskus, ko rada nepārredzamas struktūras. Tāpat Komisija aktīvi atbalstīs centienus globālā līmenī risināt jaunus un nākotnes riskus. Lai gūtu panākumus, ir svarīgi, lai ES paustu vienotu nostāju Finanšu darbību darba grupā. To varētu panākt, uzticot Komisijai uzdevumu pārstāvēt Eiropas Savienību FATF saskaņā ar Līguma noteikumiem. Vispirms būtu jāizveido uzlabots koordinācijas mehānisms starp Komisiju un dalībvalstīm, lai ES pārstāvji paustu saskaņotu nostāju FATF.

FATF veiktie savstarpējie izvērtējumi palīdz uzlabot globālo standartu ievērošanu pasaulē, jo līdzbiedru spiediens joprojām ir viens no galvenajiem pārmaiņu virzītājspēkiem. Līdz šim ES dalībvalstu NILL/TFN regulējumu novērtējumos nav pienācīgi ņemts vērā ES noteikumu pārvalstiskais raksturs. Šis jautājums kļūs aktuālāks, ja tiks ieviestas jaunas struktūras, piemēram, ES līmeņa NILL/TFN uzraudzība un FIU koordinācijas un atbalsta mehānisms. Komisijas mērķis ir nodrošināt, lai, standartus īstenojot ES līmenī, tie tiktu novērtēti vienotā veidā. Šajā sakarā varētu arī apsvērt, vai FATF būtu ES līmenī jāizvērtē ES noteikumi.

Komisijai arī jāturpina īstenot autonomu politiku attiecībā uz trešām valstīm, lai aizsargātu ES finanšu sistēmu. Atbildīgajām vienībām ir jāveic riska mazināšanas pasākumi, pamatojoties uz ģeogrāfiskajiem un citiem būtiskiem riska faktoriem. Tām ir arī jāpiemēro pastiprināta modrība attiecībā uz darījumiem vai darījumu attiecībām ar valstīm, kurās NILL/TFN regulējumos pastāv stratēģiskas nepilnības. Saskaņā ar 5. NILLD Komisijai ir jāveido autonomas spējas, lai apzinātu valstis, kurās ir šādi stratēģiski trūkumi (34).

Komisija apzinās valstis, kas rada konkrētu apdraudējumu Savienības finanšu sistēmai, izmantojot autonomu metodiku, kurā pienācīgi ņemta vērā sinerģija ar FATF sarakstā iekļaušanas procesu, sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) veikts pastiprināts dialogs ar trešām valstīm un cieša apspriešanās ar dalībvalstu ekspertiem. Pamatojoties uz pārskatīto metodiku (35), ko publicē vienlaikus ar šo rīcības plānu, šajā procesā Komisija, sadarbojoties ar EĀDD, iesaistīsies sadarbībā ar trešām valstīm, kurās tiek provizoriski konstatēti trūkumi, lai, ja iespējams, izstrādātu rīcības plānu minēto problēmu risināšanai. Pēc novērošanas perioda Komisija izvērtēs progresu minēto saistību īstenošanā, lai pabeigtu savus novērtējumus.

ES saraksts ar augsta riska trešām valstīm ir nozīmīgs instruments atbildīgajiem subjektiem un publiskajām iestādēm, taču tam var būt ietekme arī ārpus NILL/TFN regulējuma. Komisija ir apņēmusies uzraudzīt, vai šāda iekļaušana sarakstē ietekmē lēmumus par līdzvērtību (36), un nodrošināt, ka tiek piemēroti atbilstīgi aizsardzības pasākumi attiecībā uz finanšu instrumentiem saskaņā ar Finanšu regulas (37) 155. pantu.

Tādas pieredzes rezultātā, kas gūta ES sarakstā iekļaušanas procesā un jaunu NILL/TFN funkciju izveidē ES līmenī, varētu pārskatīt pieeju attiecībā uz riskiem, ko rada trešās valstis. Komisijai kā FATF dalībniecei būtu arī turpmāk jāņem vērā FATF aicinājums rīkoties, lai novērstu riskus, ko rada trešās valstis, un būtu jāsaglabā arī spēja piemērot piemērotus pasākumus neatkarīgi no jebkādiem FATF aicinājumiem, kā tas noteikts starptautiskos standartos. Šajā kontekstā ES līmeņa uzraudzības iestāde varētu arī palīdzēt mazināt riskus, ko rada trešās valstis, izstrādājot atbilstošus riska mazināšanas pasākumus atbildīgajiem subjektiem atkarībā no nepilnību veida un smaguma pakāpes. Tas ietvertu detalizētāku un uz risku balstītu pasākumu izstrādi, lai novērstu riskus, ko rada citu jurisdikciju NILL/TFN regulējums. Šādu procesu varētu papildināt arī ar pieeju, kas balstīta uz darījumiem, ņemot vērā to, ka neviena jurisdikcija nav pasargāta no jauniem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas/teroristu finansēšanas riskiem. Līdzīgā veidā FIU koordinācijas un atbalsta funkcija varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu, lai apzinātu jaunās tendences un riskus, ko rada trešās valstis, kā arī iespējamās problēmas starptautiskajā sadarbībā.

Saistībā ar šo pasākumu kopumu, lai pārvaldītu ārējos riskus, Komisija izstrādā tehnisku mehānismu (38), lai sniegtu tehnisko palīdzību trešām valstīm nolūkā palielināt to spējas un novērst nepilnības šo valstu NILL/TFN regulējumos. Tā kā ES ir viens no galvenajiem starptautiskajiem līdzekļu devējiem šajā jomā un pamatojoties uz tās plašo diplomātisko tīklu, tā izmantotu šīs spējas, lai pastiprinātu šķēršļus nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai visā pasaulē. Tirdzniecības politika arī palīdz izstrādāt atbilstošus aizsardzības pasākumus attiecībā uz ieguldījumiem (39) un tirdzniecības plūsmām. Komisija centīsies panākt, lai ES tirdzniecības partneri apņemtos īstenot NILL/TFN pasākumus, un saglabās regulatīvo rīcības brīvību gadījumos, kad nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un teroristu finansēšana apdraud ES finanšu sistēmu.

Kopā ar šo rīcības plānu ir publicēta jauna metodika augsta riska trešo valstu novērtēšanai. Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm un palielinās savu iesaisti FATF, lai Eiropas Savienībai varētu būt lielāka nozīme pasaules mērogā.

VIII. Turpmākā rīcība: ceļvedis

Kā sīki izklāstīts šajā rīcības plānā, Komisija ierosinās vairākus pasākumus, lai pastiprinātu NILL/TFN regulējumu. Tiks sagatavots ietekmes novērtējums, tostarp par pamattiesībām un jo īpaši par tiesībām uz persondatu aizsardzību, lai izvērtētu dažādās iespējas attiecībā uz izmaiņām tiesību aktos:

Darbība

Līdzekļi

Laika grafiks

Spēkā esošā ES NILL/TFN regulējuma efektīva īstenošana

Pienākumu neizpilde/tiesvedība

Pētījums par 4. NILLD piemērošanu

Trešais pārvalstiskais riska novērtējums

Darbs ar faktisko īpašumtiesību reģistru starpsavienotību

Konkrētām valstīm adresēti ieteikumi/Eiropas pusgads

Pašreizējais EBI darbs

Visi pašreizējie pasākumi

ES vienotā noteikumu kopuma par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanu pastiprināšana un izstrāde

Tiesību akta priekšlikums:

—	apzināt jomas, kas jāpārveido regulā kopā ar grozītu direktīvu,

—	noteikt jaunas ES līmenī reglamentējamas jomas,

—	apzināt vajadzīgos grozījumus attiecībā uz citiem spēkā esošiem tiesību aktiem

2021. g. 1. cet.

ieviest ES līmeņa uzraudzību nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanai;

Tiesību akta priekšlikums

2021. g. 1. cet.

izveidot atbalsta un koordinācijas mehānismu, kas paredzēts FIU;

Tiesību akta priekšlikums

2021. g. 1. cet.

FIU.net tehniskās pārvaldības nodošana Komisijai

2020. g. 4. cet.

Krimināltiesību aizsardzība un informācijas apmaiņa

EFECC izveide

2020. g. 2. cet.

Norādījumi par PPP un iespējamais EDAK atzinums par datu aizsardzību

2021. g. 1. cet.

Pārraudzīt, kā tiek transponētas un īstenotas direktīvas par krimināltiesībām un sadarbību tiesībaizsardzības jomā

Iespējas uzlabot iekšzemes un pārrobežu informācijas apmaiņu starp visām kompetentajām iestādēm.

Starptautiskās dimensijas stiprināšana

Komisija ir precizējusi metodiku augsta riska trešo valstu noteikšanai

2020. g. 1. cet.

Deleģētie akti

Vajadzības gadījumā (provizoriska plānošana 2020. gada: 2., 3. un 4. cet.)

Komisija atzinīgi vērtē ieinteresēto personu viedokļus par turpmāko rīcību, kas izklāstīta šajā rīcības plānā, un aicina līdz 2020. gada 29. jūlijam sniegt informāciju, atbildot uz anketas jautājumiem, kas pieejami vietnē “Izsakiet viedokli”.

(1) Eiropols, “Pandemic profiteering: how criminals exploit the COVID-19 crisis”, 2020. gada marts. Eiropas Banku iestāde arī atgādināja kredītiestādēm un finanšu iestādēm par to, cik svarīgas ir efektīvas sistēmas un kontroles, un lūdza kompetentajām iestādēm sniegt tām atbalstu šajā sakarā. Skatīt “EBI paziņojumu par darbībām finanšu noziegumu risku mazināšanai Covid-19 pandēmijā”.

(2) Tiesa atzina, ka mērķis apkarot nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir saistīts ar sabiedriskās kārtības aizsardzību un var attaisnot Līgumā garantēto pamatbrīvību, tostarp kapitāla brīvas aprites, ierobežojumu. Ierobežojumiem jābūt samērīgiem (sk. Jyske Bank Gibraltar, C 212/11 un Lhu Zeng, C- 190/17).

(3) FATF ir starpvaldību struktūra, kas nosaka standartus un veicina pasākumu efektīvu īstenošanu cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu finansēšanu. Komisija, 14 ES dalībvalstis un 2 EEZ EBTA valstis ir FATF locekles, savukārt 13 dalībvalstis ir reģionālas organizācijas Moneyval locekles.

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/843 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Direktīvu(ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (OV L 156, 19.6.2018., 43. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2175 (2019. gada 18. decembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un Regulu (ES) 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju (OV L 334, 27.12.2019., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1672 (2018. gada 23. oktobris) par Savienības teritorijā ievestās skaidras naudas vai no tās izvestās skaidras naudas kontroli un par Regulas (EK) Nr. 1889/2005 atcelšanu (OV L 284, 12.11.2018., 6. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/878 (2019. gada 20. maijs), ar ko Direktīvu 2013/36/ES groza attiecībā uz atbrīvotajām sabiedrībām, finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, atalgojumu, uzraudzības pasākumiem un pilnvarām, kā arī kapitāla saglabāšanas pasākumiem (OV L 150, 7.6.2019, 253. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1153 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko paredz noteikumus, lai atvieglotu finanšu un citas informācijas izmantošanu noteiktu noziedzīgu nodarījumu novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai vai kriminālvajāšanai par tiem, un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 2000/642/TI (OV L 186, 11.7.2019., 122. lpp.).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/1673 (2018. gada 23. oktobris) par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu ar krimināltiesībām (OV L 284, 12.11.2018., 22. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).

(11) COM(2019) 360 final.

(12) Eiropas Parlamenta 2019. gada 19. septembra rezolūcija par to, kā tiek īstenoti Savienības tiesību akti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomā (2019/2820(RSP))

(13) Padomes 2019. gada 5. decembra par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas stratēģiskajām prioritātēm (14823/19).

(14) Kā uzsvērts jaunākajā Savienības riska novērtējumā pārvalstiskā līmenī – Komisijas ziņojumā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riska novērtējumu, kas skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām, COM(2019) 370 final.

(15) 4. NILLD 65. panta 1. punkts.

(16) Sk. 5. zemsvītras piezīmi.

(17) EBI ziņojums par kompetento iestāžu pieeju nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas novēršanas uzraudzībai bankās, EBA/Rep/2020/06.

(18) ES regulējums attiecas ne vien uz finanšu nozari, juristiem un grāmatvežiem, bet arī nekustamā īpašuma aģentiem, azartspēļu pakalpojumiem, personām, kuras veic preču tirdzniecību, virtuālo valūtu un papīra valūtu maiņas pakalpojumu sniedzējiem, depozitāro maku pakalpojumu sniedzējiem un personām, kas tirgo mākslas darbus.

(19) Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ierobežojumiem skaidras naudas apritei, COM(2018) 483 final. Turpmāks mērķtiecīgs šā jautājuma novērtējums tiks izskatīts 2021. gada gaitā.

(20) Eiropas uzraudzības iestāžu kopīgais atzinums par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un teroristu finansēšanas riskiem, kas skar Eiropas Savienības finanšu nozari, 2019. gada 4. oktobris.

(21) EBI ziņojums par iespējamiem šķēršļiem banku un maksājumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai, 2019. gada 29. oktobris.

(22) FATF definē virtuālos aktīvus kā vērtības digitālus atspoguļojumus, kurus var digitāli tirgot vai nodot un kurus var izmantot maksājumu vai ieguldījumu nolūkos. Virtuālie aktīvi neietver papīra valūtu, vērtspapīru un citu finanšu aktīvu digitālus atspoguļojumus, uz kuriem jau attiecas to standarti.

(23) Sk. arī Komisijas darba programmā iekļauto paziņojumu, ka Komisija ierosinās tiesisko regulējumu attiecībā uz kriptoaktīviem.

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/92/ES (2014. gada 23. jūlijs) par maksājumu kontu tarifu salīdzināmību, maksājumu kontu maiņu un piekļuvi maksājumu kontiem ar pamatfunkcijām (OV L 257, 28.8.2014., 214. lpp.).

(27) Pienācīgi ņemot vērā attiecīgās informācijas būtību.

(28) Sk. 9. zemsvītras piezīmi.

(29) Sk. 8. zemsvītras piezīmi.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā (OV L 127, 29.4.2014., 39. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1805 (2018. gada 14. novembris) par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (OV L 303, 28.11.2018., 1. lpp.).

(32) IDF – Policijas fondi.

(33) Apstiprinājuši Finanšu darbību darba grupas ministri un pārstāvji 2019. gada 12. aprīlī.

(34) Sk. https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:02016R1675-20181022&from=EN

(35) SWD(2020) 99.

(36) Sk. COM(2019) 349 final, 29.7.2019.

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) 2018/1046 (2018. gada 18. jūlijs) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 193, 30.7.2018., 1. lpp.).

(38) ES globālais instruments nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanai

(39) Sk. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/452 (2019. gada 19. marts), ar ko izveido regulējumu ārvalstu tiešo ieguldījumu Savienībā izvērtēšanai (OV L 79I, 21.3.2019., 1. lpp.).

13.5.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 164/36

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2020/C 164/08)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt šo maznozīmīgo grozījumu, var iepazīties Komisijas eAmbrosia datubāzē.

VIENOTS DOKUMENTS

“AIL VIOLET DE CADOURS”

ES Nr.: PDO-FR-02103-AM01 – 4.2.2020.

ACVN (X) AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Ail violet de Cadours”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Ail violet de Cadours” ir ķiploki, ko tirdzniecībā piedāvā sausus; to sausnas saturs ir vismaz 30 %. Tos iegūst no šķirnēm ‘Germidour’ un ‘Valdour’, kas selekcionētas no vietējās violeto ķiploku populācijas.

Uz ārējām baltas krāsas zvīņlapām tiem ir violets svītrojums, kas atgādina vīna nogulsnes.

Pēc izmēra, ko nosaka kalibrējot, produkts ir vismaz 45 mm liels, un tā sīpolam ir vienmērīga un apaļa forma. Ķiplokus piedāvā veselu, labi notīrītu sīpolu veidā. Tiem ir vismaz viena vesela ārējo zvīņlapu kārta bez ieplīsumiem. Saknes nogriež pie pašas sīpola virsmas, to garums nepārsniedz 2,5 mm. Pēc taustes ķiploka sīpols ir stingrs gan daivu, gan augšanas konusa daļā. Ja ķiploku sīpolus pārdod ar nogrieztiem neīstajiem stublājiem, tad to atlikusī daļa ir 10–30 mm gara.

Daivu miziņa ir bēšā krāsā ar violetu dzīslojumu. Daivu pārgriežot, redzams, ka tās iekšiene ir ziloņkaula krāsā vai krēmkrāsā.

Svaigiem ķiplokiem ir tipiska un izteikta ķiploku smarža, kas pēc ožas jūtama kā stipri sīva. Pēc termiskas apstrādes produktam “Ail violet de Cadours” piemīt raksturīgs sīpolu ģints augu aromāts. Ēdot rodas viegla sīvuma iespaids, un aromāts ir samērā ilgi paliekošs. Ķiplokiem ir mīksta konsistence, un to garša ir izsmalcināti saldena.

Lai ķiplokiem būtu saskanīgs noformējums, to sīpoliem jābūt viendabīgā krāsā, formā un lielumā. Īpaši jāievēro tas, ka vislielākā sīpola izmērs nedrīkst pārsniegt vismazākā sīpola izmēru vairāk kā par 20 mm.

Produktu “Ail violet de Cadours” noformējot pārdošanai, ievēro šādas prasības:

—	ķiploku virtenē ir vismaz deviņi neapgriezti sīpoli – ar nenogrieztiem neīstajiem stublājiem. Virteņu svars var būt 500 g, 1 kg vai 2 kg atkarībā no savērto sīpolu skaita un kalibrējot noteiktā izmēra,

—	ķiploku saišķi veido neapgriezti sīpoli, un tas sver vismaz 8 kg,

—	ķiploku buķeti veido neapgriezti sīpoli; tās svars ir 500 g, 1 kg vai 2 kg,

—	ķiploku maisā ietilpst vismaz 5 kg apgrieztu sīpolu, kas ielasīti ar rokām,

—	uz ķiploku paliktņa ir ar rokām izkārtoti apgriezti sīpoli vai nu 60–70 mm lielumā, vai lielāki par 70 mm,

—	ķiploku grozā ietilpst ar rokām ielasīti apgriezti sīpoli 60–80 mm lielumā,

—	ķiploku tīkliņā ietilpst neapgriezti sīpoli, un tas sver ne vairāk par 1 kg,

—	laiviņveida kārbiņā kārto apgrieztus sīpolus, un tā sver ne vairāk par 1 kg.

Tirdzniecībā šos ķiplokus piedāvā ražošanas vietas iepakojumā. Pa atsevišķiem sīpoliem šos ķiplokus atļauts pārdot tikai no paliktņiem un groziem.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visas šo ķiploku ražošanas darbības noris noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Lai saglabātu produkta kvalitāti, “Ail violet de Cadours” iepakošana obligāti veicama ģeogrāfiskajā apgabalā.

Tam ir savs pamats: lai ķiplokus saglabātu pilnīgi veselus un slimību neskartus un lai to sīpoliem būtu vismaz viena neskarta ārējo zvīņlapu kārta, “Ail violet de Cadours” uzglabā noteiktos apstākļos un pārcilā iespējami retāk.

Turklāt iepakošana no ražotājiem prasa īpašu vietējo amatprasmi, kas arī veicina “Ail violet de Cadours” raksturīgo īpašību nodrošināšanu ar:

—	rūpīgu sīpolu atlasi, jo tas ļauj sagatavot dažādu veidu noformējumu, kurā ķiploku sīpoli gan krāsas, gan izmēra, gan formas ziņā ir viendabīgi,

—

sīpolu izvietošanu ar rokām, jo tas ļauj iegūt iepakojumus, kuri veidoti tā, lai, šos sīpolus tirgojot, samazinātu to sišanos citam pret citu: neīsto stublāju stingru sasiešanu virknēs, saišķos un buķetēs, jo tā šie fasējumi saglabājas stingri, cieši aizdarot maisus, tīkliņus un kārbiņas un cieši izkārtojot sīpolus uz paplātēm un grozos.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Papildus obligātajai informācijai, ko paredz noteikumi, marķējumā ietilpst:

—	iepakotāja vārds/uzvārds vai nosaukums,

—	ražas novākšanas gads,

—	produktam “Ail violet de Cadours” īpašā identifikācijas un izsekojamības sistēma.

Turklāt iepakojumos, no kuriem ķiplokus var pārdot pa vienam, katru sīpolu identificē, piestiprinot tam pašlīmējošu etiķeti, uz kuras ir nosaukums “Ail violet de Cadours”.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskais apgabals aizņem šādu pašvaldību teritoriju trijos departamentos: Haute-Garonne, Gers un Tarn-et-Garonne:

Haute-Garonne departamentā: Bellegarde-Sainte-Marie, Belleserre, Bragayrac, Brignemont, Cabanac-Séguenville, Cadours, Le Castéra, Caubiac, Cox, Drudas, Empeaux, Garac, Le Grès, Lagraulet-Saint-Nicolas, Laréole, Lasserre, Menville, Mérenvielle, Pelleport, Pradère-les-Bourguets, Puysségur, Saint-Thomas, Sainte-Livrade, Thil un Vignaux;

Tarn-et-Garonne departamentā: Auterive, Beaumont-de-Lomagne, Beaupuy, Bouillac, Le Causé, Escazeaux, Faudoas, Gariès, Goas, Marignac, Maubec un Sérignac;

Gers departamentā: Ansan, Ardizas, Aubiet, Augnax, Auradé, Aurimont, Avensac, Bajonnette, Beaupuy, Bédéchan, Bézéril, Blanquefort, Castillon-Savès, Catonvielle, Cazaux-Savès, Clermont-Savès, Cologne, Encausse, Endoufielle, Escorneboeuf, Estramiac, Frégouville, Gimont, Giscaro, Homps, L’Isle-Arné, L’Isle-Jourdain, Juilles, Labastide-Savès, Labrihe, Lahas, Lias, Mansempuy, Maravat, Marestaing, Maurens, Mauvezin, Monbrun, Monferran-Savès, Monfort, Montiron, Noilhan, Pessoulens, Pompiac, Puycasquier, Razengues, Roquelaure-Saint-Aubin, Saint-André, Saint-Antonin, Saint-Brès, Saint-Caprais, Saint-Cricq, Saint-Georges, Saint-Germier, Saint-Orens, Saint-Sauvy, Sainte-Anne, Sainte-Gemme, Sainte-Marie, Sarrant, Ségoufielle, Sérempuy, Seysses-Savès, Sirac, Solomiac, Thoux, Tirent-Pontejac, Touget un Tourrenquets.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saikni starp ķiplokiem “Ail violet de Cadours” un apkārtējo vidi nosaka no vietējām populācijām selekcionētu šķirņu izmantošana, un tās ir labi pielāgotas ģeogrāfiskā apgabala klimatiskajiem, augsnes un topogrāfiskajiem apstākļiem, piešķirot produktam specifiskas īpašības (sīpolu violetā krāsa, lielums un regulārā forma) un ļaujot izmantot ģeogrāfiskajā apgabalā uzkrāto amatprasmi ražošanas jomā. Šīs īpašības piešķir produktam labu reputāciju.

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Produkta “Ail violet de Cadours” ražošanas apgabals atrodas Dienvidpireneju reģionā un ietilpst triju šādu departamentu teritorijā: Haute-Garonne, Gers un Tarn-et-Garonne; apgabalam raksturīgs īpašs klimats, kas ziemā un pavasarī pakļauts okeāna ietekmei, bet vasarā un it sevišķi rudenī – Vidusjūras ietekmei. Ziema ir salīdzinoši īsa un maiga. Pavasarim raksturīgas temperatūras, kuras sistemātiski paaugstinās, un liels daudzums nokrišņu, kas visvairāk izkrīt maijā. Vasara ir karsta un sausa. Rudenī līst maz, un tas joprojām ir salīdzinoši maigs gadalaiks. Apvidus pakļauts Autan vējam – tas ir silts un sauss dienvidaustrumu vējš, kas pūš it sevišķi vasarā un rudenī.

Ražošanas apgabals ir dabas baseins ar paugurainu ainavu un vidēji sarežģītu reljefu. Augsnes ir veidojušās uz oligocēna un miocēna laikmeta molasēm un pēc mehāniskā sastāva ir māla–kaļķakmens un kaļķi saturoša māla augsnes, kurās ir augsts māla saturs (vismaz 30 %), kas nodrošina tām labu noderīgā ūdens rezervi. Šīs augsnes ir arī dabiski labi drenētas gan nogāžu slīpuma, gan savas struktūras dēļ.

Cilvēkfaktori

Ķiplokus, kuru izcelsme meklējama Austrumos, reģionā mūsu ēras pirmajos gadsimtos ieveduši, visticamāk, romiešu kolonizatori.

Tirdzniecība ar ķiplokiem sistemātiski attīstījusies līdz īpaša iknedēļas tirgus izveidei violeto ķiploku pārdošanai. Šis tirgus Kadūrā (Cadours) joprojām pastāv, un tas no jūlija vidus līdz decembra vidum darbojas katru trešdienu.

“Ail violet de Cadours” ražotāju amatprasme tiek likta lietā no ķiploku audzēšanas līdz to gatavošanai.

Šķirnes ‘Germidour’ un ‘Valdour’ selekcionētas no vietējās populācijas violetajiem ķiplokiem, un attiecīgi 1991. un 2006. gadā tās ierakstītas oficiālajā šķirņu katalogā. Šīm šķirnēm it īpaši raksturīga īsa miera stadija saistībā ar agru asnošanu, to sīpoli ir bez stingra ziedneša un ar lielu izmēru, to zvīņlapām ir violets dzīslojums uz baltas pamatkrāsas fona.

Šos ķiplokus rudenī no oktobra vidus līdz decembra vidum stāda zemesgabalos, kuros sīpolu ģints augi nav audzēti trīs gadus pēc kārtas un kuros iepriekšējā gadā nav audzēta kukurūza vai sorgo. Slāpekļa, fosfora un kālija mēslojumu dod atkarībā no šīs kultūras vajadzībām un no šo minerālvielu pieejamības augsnē.

Ražu novāc pilngatavībā.

Žāvēšanas uzraudzība garantē vismaz 20 % lielu ūdens zudumu no novāktā produkta masas.

Ģeogrāfiskā apgabala saimniecībām raksturīga maza vai vidēji liela platība. Tās ir jauktu kultūru saimniecības, kurās pārsvarā audzē labību un kurās ķiploku ražošana ir papildnodarbe ar lielu pievienoto vērtību. Ķiploku audzēšanu ļāvusi attīstīt ģimenes darbaroku pieejamība.

Lai iegūtu labi notīrītus un skaisti noformētus ķiplokus, ar rokām vēl aizvien veic vairākus darba posmus – gan lobīšanu, atdalot bojātas ārējās zvīņlapas, vienlaikus saglabājot vismaz vienu tīru un neskartu zvīņlapu kārtu, gan sakņu nogriešanu, gan vajadzīgā noformējuma veidošanu “Ail violet de Cadours” realizācijai tirdzniecībā. Ražotāju amatprasme izpaužas it īpaši šajos posmos, un to pavada rūpīga sīpolu šķirošana pēc kalibrēšanā noteiktā izmēra, formas un krāsas, lai veidotie fasējumi būtu viendabīgi.

Produkta specifika

“Ail violet de Cadours” ir sausi ķiploki. Šo ķiploku raksturīgākā pazīme ir ārējo zvīņlapu violetais dzīslojums. Sīpolu izmērs, ko nosaka kalibrējot, ir vismaz 45 milimetri, tiem ir regulāra forma, tie nav pavērušies, proti, to daivas nav redzamas (vismaz viena ārējo zvīņlapu kārta nav ieplīsusi). Saknes ir nogrieztas pie augšanas konusa pašas apakšējās daļas.

Ķiplokiem “Ail violet de Cadours” raksturīgs specifisks izskats, smarža un garša, kas krasi atšķir tos no ‘Germidour’ šķirnes sausajiem ķiplokiem, ko audzē ārpus ģeogrāfiskā apgabala. “Ail violet de Cadours” izceļas gan ar savu izskatu – liela izmēra sīpoli, to violetā krāsa ir izteiktāka un forma ir regulārāka –, gan ar smaržas īpašībām – to tipiskā ķiploku smarža ir stiprāka un sīvuma smarža ir izteiktāka. Turklāt, ķiplokus “Ail violet de Cadours” degustējot pēc to termiskas apstrādes, mutē paliekošais aromāts ir intensīvāks un sīvuma iespaids ir stiprāks.

Pēc taustes sīpoli ir stingri gan daivu, gan augšanas konusa daļā. Tie ir pilnīgi veseli un slimību neskarti no ražas novākšanas brīža līdz laišanai tirdzniecībā.

Ķiplokus “Ail violet de Cadours” piedāvājot tirdzniecībā, tie iepakojumos ir viendabīgi gan pēc izmēra, gan formas, gan krāsas.

Ja ķiplokus “Ail violet de Cadours” tirdzniecībā piedāvā kopā ar neīstajiem stublājiem, tie ir samērā stingi, jo stublāji ir stingri sasieti cits ar citu. Ja ķiplokus “Ail violet de Cadours” tirdzniecībā piedāvā bez neīstajiem stublājiem, tie iepakojumā ir izkārtoti cieši.

Saikne

“Ail violet de Cadours” ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ir visi šo ķiploku attīstībai vajadzīgie labvēlīgie faktori.

Pirmām kārtām, raksturīga ķiploku “Ail violet de Cadours” īpašība ir to krāsa. To nosaka apstāklis, ka tiek izmantotas no vietējām populācijām selekcionētas šķirnes ar violetu svītrojumu uz ārējām zvīņlapām – tādas veidojas saistībā ar stādīšanu zemesgabalos, kas bagāti ar mālu, un ar to, ka maksimālais nokrišņu daudzums izkrīt maijā. Būtībā, no vienas puses, “Ail violet de Cadours” ražošana augsnēs, kas bagātas ar mālu un kam ir pietiekamas lietderīgās ūdens rezerves, veicina regulāras formas sīpolu izaudzēšanu. Pareizi aprēķināta mēslošana ļauj novērst sīpolu pavēršanos – vismaz viena ķiploku “Ail violet de Cadours” ārējo zvīņlapu kārta nav ieplīsusi.

No otras puses, visvairāk ūdens augam vajadzīgs būtiskā tā fizioloģiskās attīstības posmā, kad riešas sīpoli. Tas ir straujas augšanas posms, kas tieši ietekmē sīpolu izmēru, formas pareizību un violetās krāsas izteiktību. Apstāklis, ka maksimālais nokrišņu daudzums izkrīt maijā, šajā izšķirošajā posmā apmierinot augu vajadzības pēc ūdens un minerālvielām, ļauj izaudzēt sīpolus ar “Ail violet de Cadours” īpašībām – sīpolus, kuru izmērs ir lielāks par vai vienāds ar 45 milimetriem, ar apaļu un regulāru formu un izteikti violetu krāsojumu.

Produkta “Ail violet de Cadours” sīpolu stingrums ir saistīts ar sagatavošanas veidu, novēršot triecienus starp sīpoliem, un ar īso tirgošanas sezonu, kas beidzas pirms agrīnās uzdīgšanas.

To, ka ķiploki “Ail violet de Cadours” ir veseli un slimību neskarti, nodrošina vairāki faktori:

—	mikroskopisko sēņu vai baktēriju ierosināto slimību izplatības ierobežošana augsnē ar augsekas ievērošanu un stādīšanu zemesgabalos, kur ir laba dabiskā notece,

—	šo slimību attīstības ierobežošana audzēšanas laikā, ievērojot pareizos stādīšanas un mēslošanas datumus,

—	novākšana pilngatavībā, tad žāvēšana un Autan vējš, kas veicina šo ķiploku uzglabājamību.

Tādu šķirņu ķiploku izmantošana, kuru sīpoliem nav stingra ziedneša, ļauj produktu “Ail violet de Cadours” noformēt pārdošanai, fasējumos kārtojot šos ķiplokus kopā ar neīstajiem stublājiem: tā tiek veidotas ķiploku virtenes, saišķi un buķetes.

Visbeidzot, produktu “Ail violet de Cadours” var atpazīt pēc tā, cik rūpīgi tie ir nolobīti ar rokām, saglabājot veselas zvīņlapas un nogriežot saknes pie augšanas konusa pašas apakšējās daļas. Ar rokām veicamo posmu kopums ļauj sagatavot vizuāli viendabīgus noformējumus, kuros ir pēc izmēra, formas un krāsas viendabīgi ķiploki. Uzņēmēju tradicionālā amatprasme, kas tiek likta lietā arī produkta sagatavošanā, izceļ un saglabā “Ail violet de Cadours” kvalitāti.

Tādējādi viss aprakstītais ģeogrāfiskā apgabala dabas faktoru un cilvēkfaktoru kopums veicina “Ail violet de Cadours” specifiskuma nodrošināšanu.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-b9eb2879-fbef-4c10-a287-c0d23d8ef13f

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 164

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	63. gadagājums 2020. gada 13. maijs

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2020/C 164/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9774 – Bain Capital Investors / Neuberger Berman / Engineering Ingegneria Informatica) ( 1 )	1
2020/C 164/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9822 – Bridgepoint/Groupe Financière CEP) ( 1 )	2
2020/C 164/03	Komisijas Paziņojums — Grozījums pagaidu regulējumā valsts atbalsta pasākumiem, ar ko atbalsta ekonomiku pašreizējā Covid-19 uzliesmojuma situācijā	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2020/C 164/04	Euro maiņas kurss — 2020. gada 12. maijs	16
2020/C 164/05	Komisijas Paziņojums — 2019. gadā apritē esošo kvotu kopskaita publikācija tirgus stabilitātes rezerves vajadzībām, kura izveidota ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietvaros saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK	17
2020/C 164/06	Komisijas Paziņojums par Rīcības plānu attiecībā uz visaptverošu Savienības politiku nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai	21
2020/C 164/07	Administratīvā komisija sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Vidējās izmaksas par pabalstiem natūrā	34

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0858
JPY	Japānas jena	116,56
DKK	Dānijas krona	7,4577
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87773
SEK	Zviedrijas krona	10,5968
CHF	Šveices franks	1,0520
ISK	Islandes krona	158,70
NOK	Norvēģijas krona	11,0518
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	27,423
HUF	Ungārijas forints	350,75
PLN	Polijas zlots	4,5449
RON	Rumānijas leja	4,8301
TRY	Turcijas lira	7,5979
AUD	Austrālijas dolārs	1,6625
CAD	Kanādas dolārs	1,5178
HKD	Hongkongas dolārs	8,4154
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7742
SGD	Singapūras dolārs	1,5357
KRW	Dienvidkorejas vona	1 326,17
ZAR	Dienvidāfrikas rands	19,7382
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6933
HRK	Horvātijas kuna	7,5653
IDR	Indonēzijas rūpija	16 073,64
MYR	Malaizijas ringits	4,6977
PHP	Filipīnu peso	54,388
RUB	Krievijas rublis	79,4157
THB	Taizemes bāts	34,854
BRL	Brazīlijas reāls	6,2708
MXN	Meksikas peso	25,8251
INR	Indijas rūpija	81,5930

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2020/C 164/08	Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	36


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.