15.4.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 122/7

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2020/C 122/06)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Stredoslovenská”/“Stredoslovenský”/“Stredoslovenské”

PDO-SK-A1355-AM01

Paziņojuma datums: 2019. gada 29. novembris

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Zväz vinohradníkov a vinárov Slovenska [Slovākijas Vīnogulāju audzētāju un vīndaru asociācija]

Grupa, kas ierosina šo grozījumu, ir tā pati interešu grupa, kaut arī ar atšķirīgu nosaukumu, kura iesniegusi aizsargātā cilmes vietas nosaukuma (ACVN) “Stredoslovenská”/“Stredoslovenské”/“Stredoslovenský” reģistrācijas pieteikumu.

2. Devičie pašvaldības pievienošana vīnkopības pašvaldību sarakstā

Devičie pašvaldība ir pievienota vīnkopības pašvaldību sarakstā, jo šajā pašvaldībā tiek piešķirtas stādīšanas tiesības un tiek stādīti vīndārzi. Laikposmā no 1980. gada līdz 2000. gadam Devičie pašvaldībā tika stādīti vīndārzi. Taču tie netika reģistrēti, un tāpēc šī pašvaldība netika iekļauta vīnkopības pašvaldību reģistrā. Tomēr 2018. gadā vīndārzi tika atjaunoti, un tiek plānota arī turpmāka to stādīšana šajā teritorijā. Produkcija, kas iegūta no šiem stādījumiem, atbilst nosacījumiem, lai to iekļautu ACVN “Stredoslovenská” (Vidusslovākija).

“Noteiktā apgabala” sākotnējais formulējums:

“Vidusslovākijas vīnogulāju audzēšanas apgabals (Stredoslovenská vinohradnícka oblasť) ir vīnogulāju audzēšanas apgabals, kas atrodas šādu pašvaldību kadastrālajā teritorijā robežās: Abovce, Balog nad Ipľom, Bátka, Bátorová, Belín, Bielovce, Blhovce, Bulhary, Bušince, Buzitka, Čamovce, Čebovce, Čeláre, Dolinka, Dolná Strehová, Dolné Plachtince, Dolné Semerovce, Dolné Zahorany, Drienovo, Dudince, Dulovo, Ďurkovce, Fiľakovo, Fiľakovské Kováče, Gemer, Gemerské Dechtáre, Gemerský Jablonec, Glabušovce, Hajnáčka, Hodejov, Ref. Ares(2019)6803175 - 04/11/2019 2 Hokovce, Holiša, Hontianske Moravce, Hontianske Nemce, Hontianske Tesáre, Horná Strehová, Horné Semerovce, Horné Turovce, Hrkovce, Hrnčiarske, Hubovo, Chrámec, Chrťany, Ipeľské Predmostie, Ipeľské Úľany, Ipeľský Sokolec, Jesenské, Jestice, Kalinovo, Kaloša, Kamenné Kosihy, Kiarov, Kleňany, Koláre, Kosihovce, Kosihy nad Ipľom, Kováčovce, Kráľ, Krupina, Kubáňovo, Ladzany, Lontov, Malá Čalomija, Malé Zlievce, Malý Krtíš, Medovarce, Modrý Kameň, Nenince, Nová Bašta, Nová Ves, Obeckov, Olováry, Opatovská Nová Ves, Ožďany, Panické Dravce, Pavlovce, Petrovce, Pinciná, Plášťovce, Pôtor, Príbelce, Prša, Radzovce, Ratka, Rimavská Sobota, Rimavské Janovce, Rykynčice, Sazdice, Sebechleby, Sečianky, Seľany, Sklabiná, Slatina, Slovenské Ďarmoty, Stredné Plachtince, Sudince, Súdovce, Sútor, Šahy, Šávoľ, Šimonovce, Širákov, Širkovce, Štrkovec, Šurice, Tachty, Terany, Tomášovce, Tornaľa, Trebušovce, Tupá, Valice, Včelince, Večelkov, Veľká Čalomija, Veľká nad Ipľom, Veľká Ves, Veľká Ves nad Ipľom, Veľké Dravce, Veľké Turovce, Veľké Zlievce, Veľký Blh, Veľký Krtíš, Vinica, Vrbovka, Vyškovce nad Ipľom, Vyšné Valice, Záhorce, Zalužany, Závada, Zombor, Želovce, Žíp.”

“Noteiktā apgabala” jaunais formulējums:

“Vidusslovākijas vīnogulāju audzēšanas apgabals (Stredoslovenská vinohradnícka oblasť) ir vīnogulāju audzēšanas apgabals, kas atrodas šādu pašvaldību kadastrālajā teritorijā: Abovce, Balog nad Ipľom, Bátka, Bátorová, Belín, Bielovce, Blhovce, Bulhary, Bušince, Buzitka, Čamovce, Čebovce, Čeláre, Devičie, Dolinka, Dolná Strehová, Dolné Plachtince, Dolné Semerovce, Dolné Zahorany, Drienovo, Dudince, Dulovo, Ďurkovce, Fiľakovo, Fiľakovské Kováče, Gemer, Gemerské Dechtáre, Gemerský Jablonec, Glabušovce, Hajnáčka, Hodejov, Hokovce, Holiša, Hontianske Moravce, Hontianske Nemce, Hontianske Tesáre, Horná Strehová, Horné Semerovce, Horné Turovce, Hrkovce, Hrnčiarske, Hubovo, Chrámec, Chrťany, Ipeľské Predmostie, Ipeľské Úľany, Ipeľský Sokolec, Jesenské, Jestice, Kalinovo, Kaloša, Kamenné Kosihy, Kiarov, Kleňany, Koláre, Kosihovce, Kosihy nad Ipľom, Kováčovce, Kráľ, Krupina, Kubáňovo, Ladzany, Lontov, Malá Čalomija, Malé Zlievce, Malý Krtíš, Medovarce, Modrý Kameň, Nenince, Nová Bašta, Nová Ves, Obeckov, Olováry, Opatovská Nová Ves, Ožďany, Panické Dravce, Pavlovce, Petrovce, Pinciná, Plášťovce, Pôtor, Príbelce, Prša, Radzovce, Ratka, Rimavská Sobota, Rimavské Janovce, Rykynčice, Sazdice, Sebechleby, Sečianky, Seľany, Sklabiná, Slatina, Slovenské Ďarmoty, Stredné Plachtince, Sudince, Súdovce, Sútor, Šahy, Šávoľ, Šimonovce, Širákov, Širkovce, Štrkovec, Šurice, Tachty, Terany, Tomášovce, Tornaľa, Trebušovce, Tupá, Valice, Včelince, Večelkov, Veľká Čalomija, Veľká nad Ipľom, Veľká Ves, Veľká Ves nad Ipľom, Veľké Dravce, Veľké Turovce, Veľké Zlievce, Veľký Blh, Veľký Krtíš, Vinica, Vrbovka, Vyškovce nad Ipľom, Vyšné Valice, Záhorce, Zalužany, Závada, Zombor, Želovce, Žíp.”

Saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) 2019/33 14. panta 1. punktu šis grozījums tiek uzskatīts par standarta grozījumu, jo ar to netiek mainīts ACVN apzīmējums un produkta kategorija saskaņā ar ACVN, netiek ietekmēts ģeogrāfiskais apgabals un netiek radīti ierobežojumi produktu laišanai tirgū.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Stredoslovenská”

“Stredoslovenský”

“Stredoslovenské”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

3.	Desertvīns

4.	Dzirkstošais vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

6.	Kvalitatīvs aromātiskais dzirkstošais vīns

8.	Pusdzirkstošais vīns

15.	Vīns no vēlu novāktām, žuvušām vīnogām

16.	Vīns no pārgatavinātām vīnogām

4. Vīna vai vīnu apraksts

Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (vīns ar ACVN)

Vīns no Vidusslovākijas vīnkopības apgabala ir produkts, ko iegūst vienīgi tādu svaigu vīnogu vai vīnogu misas pilnīgas vai daļējas fermentācijas rezultātā, kuru izcelsme ir šajā apgabalā. Šā apgabala vīnam ir izteiktāks aromāts, un tas ir ekstrahējošs, ar lielāku skābumu, vienlaikus saglabājot harmoniskumu.

Analītiskās īpašības:

spirta faktiskā koncentrācija	ne mazāk kā 9,5 tilp. %,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 150 mg/l sarkanvīniem un 200 mg/l baltvīniem un sārtvīniem,
atlikumcukuru saturs	ne vairāk kā 200 mg/l sarkanvīniem un vairāk nekā 5 g/l 250 mg/l baltvīniem un sārtvīniem,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,1 g/l baltvīniem un 1,2 g/l sarkanvīniem.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt atsevišķas filtrēšanas materiāla šķiedras, atsevišķas korķa daļiņas, smalki vīnakmens kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši apzīmējumam un kvalitātei; baltvīniem var būt nedaudz brūngani dzeltena vai sārtena nokrāsa, bet sarkanvīniem – brūngana nokrāsa.

Aromāts: tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam, bet var būt mazāk izteikts aromāts.

Garša: tīra, tipiska šķirnei, piesātināta, harmoniska un izteikta, bet var būt ne tik harmoniska.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Augstas kvalitātes vīns

Analītiskās īpašības:

faktiskā spirta koncentrācija	ne mazāk kā 10,0 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīds	ne vairāk kā 150 mg/l sarkanvīniem un 200 mg/l baltvīniem un sārtvīniem,
atlikumcukuru saturs	ne vairāk kā 200 mg/l sarkanvīniem un vairāk nekā 5 g/l 250 mg/l baltvīniem un sārtvīniem,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,1 g/l baltvīniem un 1,2 g/l sarkanvīniem.

Organoleptiskās īpašības

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši apzīmējumam un kvalitātei; baltvīniem var būt nedaudz brūngani dzeltena vai sārtena nokrāsa, bet sarkanvīniem – brūngana nokrāsa.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam, bet var būt mazāk izteikts aromāts.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska, svaiga, taču var būt nelielas novirzes piesātinātības un atšķirīguma ziņā.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	10,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Likérové víno (desertvīns)

Desertvīns ir produkts, ko iegūst no fermentētas vīnogu misas vai vīna, kuram pievienots tīrs spirts vai vīna destilāts.

Analītiskās īpašības:

spirta faktiskā koncentrācija	ne mazāk kā 15 tilp. % un ne vairāk kā 22 tilp. %,
spirta kopējā koncentrācija	ne mazāk kā 17,5 tilp. %,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīds	ne vairāk kā 150 mg/l vīniem ar atlikumcukuru saturu līdz 5 g/l, ne vairāk kā 200 mg/l vīniem, kuriem atlikumcukuru saturs ir vairāk kā 5 g/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,1 g/l baltvīniem un 1,2 g/l sarkanvīniem.

Organoleptiskās īpašības

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši apzīmējumam un kvalitātei.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam, bet var būt mazāk izteikts aromāts.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska, izteikta, taču var būt nelielas novirzes piesātinātības un atšķirīguma ziņā.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	15,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

“Sekt V.O.” un “pestovateľský sekt”

“Sekt V.O.” un “pestovateľský sekt” ir produkti, kas iegūti svaigu vīnogu, vīnogu misas vai vīna primārās vai sekundārās fermentācijas procesā un kas, atverot pudeli vai trauku, izdala oglekļa dioksīdu, kurš iegūts vienīgi fermentācijas rezultātā.

Analītiskās īpašības:

spirta faktiskā koncentrācija	ne mazāk kā 10,0 tilp. %,
spirta kopējā koncentrācija	ne mazāk kā 10,0 tilp. %,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16,0 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 185 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,1 g/l baltvīniem un 1,2 g/l sarkanvīniem.

Organoleptiskās īpašības

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši apzīmējumam un kvalitātei.

Aromāts: tīrs, tipisks, izteikts un svaigs atbilstoši šķirnei vai zīmolam. Burbulīši: smalki un noturīgi.

Garša: izteikta, svaiga, harmoniska, tīra un piesātināta.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	10,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	185

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “kabinetné”

Analītiskās īpašības:

spirta faktiskā koncentrācija	ne mazāk kā 9,5 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīds	ne vairāk kā 150 mg/l sarkanvīniem un 200 mg/l baltvīniem un sārtvīniem,

ja atlikumcukuru saturs pārsniedz 5 g/l, vērtība palielinās par 50 mg/l,

kopējais gaistošo skābju saturs

ne vairāk kā 1,1 g/l baltvīniem un sārtvīniem un 1,2 g/l sarkanvīniem.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “neskorý zber”

Analītiskās īpašības:

faktiskā spirta koncentrācija	ne mazāk kā 9,5 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 300 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,1 g/l baltvīniem un sārtvīniem un 1,2 g/l sarkanvīniem.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	300

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “výber z hrozna”

Analītiskās īpašības:

faktiskā spirta koncentrācija	ne mazāk kā 9,5 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 350 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,8 g/l.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	9,5
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	1,8
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	350

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “bobuľový výber”

Analītiskās īpašības:

faktiskā spirta koncentrācija	ne mazāk kā 8,0 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 400 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,8 g/l;

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	8,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	1,8
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	400

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “hrozienkový výber”

Analītiskās īpašības:

faktiskā spirta koncentrācija	ne mazāk kā 8,0 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 400 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 2,1 g/l.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	8,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	2,1
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	400

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “cibébový/botrytický výber”

Analītiskās īpašības:

spirta faktiskā koncentrācija	ne mazāk kā 8,0 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 400 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 2,1 g/l.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	8,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	2,1
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	400

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “ľadové víno”

Analītiskās īpašības:

spirta faktiskā koncentrācija	ne mazāk kā 6,0 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 400 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 1,8 g/l.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	6,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	1,8
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	400

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “slamové víno”

Analītiskās īpašības:

spirta faktiskā koncentrācija	ne mazāk kā 6,0 tilp. %,
bezcukuru ekstrakta saturs	ne mazāk kā 16 g/l,
titrējamais skābums	ne mazāk kā 3,5 g/l,
kopējais sēra dioksīda saturs	ne vairāk kā 400 mg/l,
kopējais gaistošo skābju saturs	ne vairāk kā 2,1 g/l.

Organoleptiskās īpašības

Dzidrība: dzidrs ar dažiem gaisa burbulīšiem; tajā var būt smalki vīnskābes kristāli, bet sarkanvīnos – nelieli pigmenta nosēdumi.

Krāsa: balta, sārta vai sarkana atbilstoši šķirnei, kvalitātei un apzīmējumam.

Aromāts: tīrs, tipisks un izteikts atbilstoši šķirnei vai zīmolam.

Garša: tīra, tipiska, piesātināta, harmoniska un svaiga.

Lai arī dažas īpašības tabulā nav norādītas, specifikācijas atbilst visiem nosacījumiem, kas noteikti ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (tilp. %)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (tilp. %)	6,0
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	2,1
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	400

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

“Stredoslovenská”, “Stredoslovenský”, “Stredoslovenské”

Vīnu ražošanā piemērojamais ierobežojums

Vispārīgie noteikumi

Visām vīnogām, ko izmanto vīna ražošanai, ir jābūt no Vidusslovākijas vīnkopības apgabala, kas definēts d) apakšpunktā. Noteiktā ģeogrāfiskā vienība vīnogu pārstrādei un vīna pildīšanai pudelēs ir ar vīnogulājiem apstādītā Slovākijas Republikas teritorija, t. i., Slovākijas vīnkopības reģions (Slovenský vinohradnícky región). Vīnu no Vidusslovākijas vīnkopības apgabala nedrīkst ražot vai pildīt pudelēs ārpus Slovākijas vīnkopības reģiona.

“Víno CHOP” (vīns ar ACVN)

Īpašā vīndarības metode

Lai ražotu “víno CHOP”, ražas novākšanas laikā vīnogām ir jābūt tādām, lai to cukuru saturs būtu vismaz 16 kg uz 100 litriem misas (jeb 16° NM [pēc Slovākijas Normalizovaný Moštomer skalas]). Vīnogas vai vīnogu misu var bagātināt ne vairāk kā līdz 22 °NM baltvīnam un ne vairāk kā līdz 24 °NM sarkanvīnam.

“Akostné víno” (augstas kvalitātes vīns)

Īpašā vīndarības metode

“Akostné víno CHOP” (augstas kvalitātes vīns ar ACVN) ražošanai ražas novākšanas laikā vīnogu cukuru saturam ir jābūt vismaz 16 °NM. Vīnogas vai vīnogu misu var bagātināt ne vairāk kā līdz 22 °NM baltvīnam un ne vairāk kā līdz 24 °NM sarkanvīnam.

“Akostné víno s prívlastkom” (augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu)

Īpašā vīndarības metode

Lai ražotu “akostné víno s prívlastkom”, vīnogas ir jānovāc pilngatavībā un raža ir jāsertificē. Vīnu nedrīkst bagātināt vai ķīmiski konservēt ne ar kādiem citiem līdzekļiem, kā tikai izmantojot sēra dioksīdu.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “kabinetné” ir jāražo no vīnogām, kuras ir pilngatavībā un kuru cukuru saturs ražas novākšanas laikā ir vismaz 19 °NM.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “neskorý zber” ir jāražo no vīnogām, kuras ir pilngatavībā un kuru cukuru saturs ražas novākšanas laikā ir vismaz 21 °NM.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “výber z hrozna” ir jāražo no vīnogām, kuras ir pilngatavībā un kuru cukuru saturs ražas novākšanas laikā ir vismaz 23 °NM, turklāt tām ir jābūt no rūpīgi atlasītiem ķekariem.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “bobuľový výber” ir jāražo no atlasītiem pārgatavinātu vīnogu ķekariem, no kuriem ir nolasītas negatavās un bojātās ogas un kuru ogu cukuru saturs ražas novākšanas laikā ir vismaz 26 °NM.

“Akostné víno s prívlastkom”

Īpašā vīndarības metode

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “hrozienkový výber” ir jāražo no manuāli atlasītām pārgatavinātām vīnogām, kuru cukuru saturs ražas novākšanas laikā ir vismaz 28 °NM.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “cibébový” vai “botrytický výber” ir jāražo tikai no manuāli atlasītām pārgatavinātām vīnogām, kuras tikušas pakļautas Botrytis cinerea Persoon iedarbībai un kuru dabisko cukuru saturs ir vismaz 28 °NM.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “ľadové víno” ir jāražo tikai no vīnogām, kas novāktas laikā, kad temperatūra ir mīnus 7 °C vai zemāka. Ražas novākšanas un pārstrādes laikā vīnogām ir jābūt sasalušām, un cukuru saturam iegūtajā misā ir jābūt vismaz 27 °NM.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “slamové víno” ir jāražo no labi nogatavinātām vīnogām, kuras pirms pārstrādes uzglabā uz salmu vai niedru pamatnes vai karājoties uz auklas, un iegūtās misas cukuru saturam ir jābūt vismaz 27 °NM.

“Sekt V.O.”

Īpašā vīndarības metode

Lai varētu ražot “Sekt V.O.”, vīnogām, misai, vīnam un visiem ražošanā izmantotajiem elementiem ir jābūt no Vidusslovākijas vīnkopības apgabala.

“Pestovateľský sekt”

Īpašā vīndarības metode

Lai varētu ražot “Pestovateľský sekt”, vīnogām, misai vai vīnam un visiem ražošanā izmantotajiem elementiem ir jābūt no ražotāja vīndārza, kas atrodas Vidusslovākijas vīnkopības apgabalā.

“Odrodové víno” (vienas vīnogu šķirnes vīns)

Īpašā vīndarības metode

“Vienas vīnogu šķirnes” vīnu ražo tikai no vienas šķirnes; citu šķirņu piejaukums ir atļauts līdz 15 % no svara.

“Značkové víno” (preču zīmes vīns)

Īpaša vīndarības metode: “preču zīmes vīnu” ražo pēc ražotāja apstiprinātas receptes. Šis fakts vienmēr ir jānorāda produkcijas partijas dokumentācijā.

b. Maksimālās ražas

“Víno CHOP”

18 000 kg vīnogu no hektāra

Augstas kvalitātes vīns

17 500 kg vīnogu no hektāra

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu

12 000 kg vīnogu no hektāra

Desertvīns

18 000 kg vīnogu no hektāra

“Sekt V.O.”

18 000 kg vīnogu no hektāra

“Pestovateľský sekt”

16 000 kg vīnogu no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vidusslovākijas vīnkopības apgabals ir vīnkopības apgabals, kas atrodas šādu pašvaldību kadastrālajā teritorijā: Abovce, Balog nad Ipľom, Bátka, Bátorová, Belín, Bielovce, Blhovce, Bulhary, Bušince, Buzitka, Čamovce, Čebovce, Čeláre, Devičie, Dolinka, Dolná Strehová, Dolné Plachtince, Dolné Semerovce, Dolné Zahorany, Drienovo, Dudince, Dulovo, Ďurkovce, Fiľakovo, Fiľakovské Kováče, Gemer, Gemerské Dechtáre, 19 Gemerský Jablonec, Glabušovce, Hajnáčka, Hodejov, Hokovce, Holiša, Hontianske Moravce, Hontianske Nemce, Hontianske Tesáre, Horná Strehová, Horné Semerovce, Horné Turovce, Hrkovce, Hrnčiarske, Hubovo, Chrámec, Chrťany, Ipeľské Predmostie, Ipeľské Úľany, Ipeľský Sokolec, Jesenské, Jestice, Kalinovo, Kaloša, Kamenné Kosihy, Kiarov, Kleňany, Koláre, Kosihovce, Kosihy nad Ipľom, Kováčovce, Kráľ, Krupina, Kubáňovo, Ladzany, Lontov, Malá Čalomija, Malé Zlievce, Malý Krtíš, Medovarce, Modrý Kameň, Nenince, Nová Bašta, Nová Ves, Obeckov, Olováry, Opatovská Nová Ves, Ožďany, Panické Dravce, Pavlovce, Petrovce, Pinciná, Plášťovce, Pôtor, Príbelce, Prša, Radzovce, Ratka, Rimavská Sobota, Rimavské Janovce, Rykynčice, Sazdice, Sebechleby, Sečianky, Seľany, Sklabiná, Slatina, Slovenské Ďarmoty, Stredné Plachtince, Sudince, Súdovce, Sútor, Šahy, Šávoľ, Šimonovce, Širákov, Širkovce, Štrkovec, Šurice, Tachty, Terany, Tomášovce, Tornaľa, Trebušovce, Tupá, Valice, Včelince, Večelkov, Veľká Čalomija, Veľká nad Ipľom, Veľká Ves, Veľká Ves nad Ipľom, Veľké Dravce, Veľké Turovce, Veľké Zlievce, Veľký Blh, Veľký Krtíš, Vinica, Vrbovka, Vyškovce nad Ipľom, Vyšné Valice, Záhorce, Zalužany, Závada, Zombor, Želovce, Žíp.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Furmint’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

“Stredoslovenská”, “Stredoslovenský”, “Stredoslovenské”

Sīkāka informācija par ģeogrāfisko apgabalu

Vidusslovākijas vīnkopības apgabals ietver teritorijas gar Slovākijas dienvidu robežu ar Ungāriju – pilsētu Veľký Krtíš, Lučenec un Rimavská Sobota apkaimē. Tas ir koncentrēts Slovākijas dienvidu ģeoloģiskajā baseinā; ziemeļos tas robežojas ar Krupinská Planina plato un Slovenské Rudohorie (Slovākijas Rūdas kalni), austrumos – ar Slovenský Kras (Slovākijas karsts), bet dienvidos – ar Ungāriju. Slovākijas dienvidu baseins ir šaura, iegarena zemes platība ap Ipeľ upi austrumu-rietumu virzienā. Tas ietver Ipeľ, Lučenec un Rimava upes baseinus, robežojas ar Revúcka Vrchovina (Revúca augstienes) dienvidu pakājēm un veido daļu no Slovenské Rudohorie. Tā reljefs ir nelīdzens; gar Ipeľ upi plešas zemienes, virs kurām ir fluviālas terases ar pakalniem aiz tām. Augstākās virsotnes ir Bukovina (525 m), Bučina (409 m) un Kamenná Hora (359 m).

Reljefam ir raksturīgi horizontāli, galda virsai līdzīgi veidojumi, tā vienveidību vietām pārtrauc andezīta atsegumi. Slovākijas dienvidu baseinam ir tektoniska izcelsme. To veidojusi masīva zemes garozas novirze neogēna periodā, kā arī citas, atšķirīgas zemes garozas kustības vulkāniskās aktivitātes laikā blakus esošajās vulkānisko kalnu grēdās. Erozijas, noārdīšanās un uzkrāšanās procesi augšējā pliocēna un pleistocēna periodā veidojuši šā baseina pamatnes morfoloģiju. Ievērojamu baseina daļu veido fluviālo terašu sistēmas un upju palieņu plašās joslas. Baseina reljefs pamatā ir izveidojies upju tecējuma rezultātā: lielāko baseina daļu aizņem Ipeľ, Blh, Rimava un Slaná upju plašās fluviālās terases un aluviālās palienes. Upes savā tecējumā ir ielauzušās pirmatnējā pagulslānī, veidojot pakalnus ar plakanām virsotnēm, kurus citu no cita atdala plašas upju ielejas. Tādējādi baseinā ir daudz fluviālo nogulumu (Poltár grants veidojums ar keramikas māla nogulumiem), strautu un upju līkumoto gultņu (iznesu konusi), kā arī lesa un lesa māla.

Klimata ziņā Vidusslovākijas vīnkopības apgabals ir silta klimata apgabals. Ziemas mēnešos temperatūra ir robežās no – 1 °C līdz – 3 °C, bet vasaras mēnešos – no 18 °C līdz 20 °C. Gada dienu skaits ar sniega segu ir mazāks par 50, bet temperatūra 60–70 dienas gadā sasniedz 25 °C. Klimats ir maigs un sauss, nokrišņu daudzums – vidēji 450 mm. Vidējā gaisa temperatūra no maija līdz septembrim ir robežās no 13 °C līdz 20 °C; vidējā temperatūra augšanas sezonā ir 15,0 °C; gadā ir vidēji 2 100 saules gaismas stundu; augu dzīvības procesu norisei piemēroto temperatūru summa veģetācijas periodā ir vismaz 3 100 °C.

Vīnogulāju audzēšanai izmantoto zemi šajā apgabalā veido andezīta pagulslānis un māla līdz smaga smilšmāla augsnes. Vīndārzi tiek iekopti dienvidu, dienvidaustrumu un dienvidrietumu nogāzēs un līdzenumos. Labākās kvalitātes zeme vīnogulāju audzēšanai ir Krupinska Planina plato dienvidu nogāzēs un Ipeľ upes baseinā.

Vīnogulājus galvenokārt audzē vidēju vai augstu pastatņu rindu sistēmās.

Sīkāka informācija par produktu

Slovākijas dienvidu baseina maigais klimats un augsnes sastāvs nodrošina optimālus apstākļus bagātīgu, šķirnei raksturīgu augstas kvalitātes vīnu ražošanai ar izteiktāku buķeti, jo īpaši tādu šķirņu gadījumā kā ‘Tramín červený’, ‘Rulandské biele’, ‘Rizling rýnsky’, ‘Frankovka’, ‘Cabernet sauvignon’ un ‘Svätovavrinecké’.

No baltogu šķirņu vīnogām iegūta misa ir ļoti piemērota straujai un ekonomiski izdevīgai apstrādei; pārstrādes procesā iegūtajiem baltvīniem ir raksturīgs lielāks skābums, kas nodrošina cukuru un skābuma saturu optimālās attiecībās. Baltvīni ir svaigi un piemēroti ilgstošai uzglabāšanai pagrabos un izturēšanai.

Melnogu šķirņu vīnogas pārstrādā, izmantojot vīnogu miziņu daļēju fermentāciju, kontrolējot ābolskābes pārvēršanu pienskābē ar Oenoccocus oeni. Tām ir raksturīgs augstāks ekstraktvielu saturs, un pēc divu gadu ilgas izturēšanas vīni kļūst samtaini glāsmaini un piesātināti.

Īpaši siltos gados, kad temperatūru summa pārsniedz 3 100 °C, šīs augsnes var izmantot, lai iegūtu augstas kvalitātes vīnus un augstas kvalitātes vīnus ar apzīmējumu, kuriem raksturīgs izcili augsts ekstraktvielu saturs, pilnmiesīgums, lieliski piemērota gatavības pakāpe un buķete.

Dzirkstošajiem vīniem (“sekt”) no šā apgabala ir raksturīgs jauneklīgs temperaments, augļains svaigums un harmoniska ziedu buķete. Tiem raksturīgs enerģiskums, dinamiska dzirkstēšana un krāsa diapazonā no zaļas līdz zeltaini dzeltenai.

Saikne

Pirmā rakstiskā liecība par vīnkopību šajā apgabalā ir datēta ar 1135. gadu, kad karalis Belo II piešķīra divus vīndārzus Bzovík benediktiešu klosterim. Kopš tā laika vīnogu audzēšana šajā reģionā ir uzplaukusi, jo īpaši izmantojot tādas šķirnes kā ‘Tramín červený’, ‘Rizling rýnsky’, ‘Rulandské biele’, ‘Frankovka’, ‘Cabernet sauvignon’ un ‘Svätovavrinecké’.

Vidusslovākijas vīnkopības apgabalā patlaban vīndārzu platība ir 2 328 ha, tie atrodas septiņos vīnkopības rajonos un 107 vīnkopības pašvaldībās.

Vīni, kuru īpašības ir atšķirīgas un kuri pieder pie dažādām kategorijām, tiek ražoti, pateicoties mijiedarbībai, ko rada augsne, klimatiskie apstākļi, audzētās šķirnes, pārstrādes metodes un īpaši izturēšanas procesi.

Īpaši svarīgs faktors, no kā šajā apgabalā ir atkarīga vīnogu ienākšanās, ir samērā lielā siltumplūsma, kas rodas no lignīta iegulām. Tā veicina vīnogu nogatavošanos tā, ka vidējais cukuru saturs sasniedz 19 °NM, kas ir optimāls līmenis, vienlaikus vīnogu skābumu saglabājot 6 g/l, un tas arī ļauj ražot augstas kvalitātes vīnus ar apzīmējumu. Šā apgabala vīniem ir raksturīgas izteiktākas, ilgāk paliekošas aromāta nianses, un tāpēc tos parasti izmanto aromātiskāku vīnu ražošanā.

Vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un augstas kvalitātes vīns

Vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un augstas kvalitātes vīnu ražo no vīnogām, kuros cukuru saturs ir vismaz 16 °NM. Vīndārzu stādījumu biezība tiek atstāta tādā līmenī, lai panāktu, ka raža gan baltogu, gan sarkanogu šķirnēm ir aptuveni 12–18 t/ha. Augstas kvalitātes vīns (līdz 70 % no produkcijas) pārsvarā ir sausais vīns ar atlikumcukuru saturu aptuveni 3,5 g/l baltvīniem un 2,0 g/l sarkanvīniem. Pateicoties cukura bagātināšanas iespējai, spirta koncentrācija baltvīniem ir 11,50–12,0 tilp. %, bet sarkanvīniem – par 0,5 tilp. % augstāka.

Andezīta pagulslānis ar smilšmāla vai smaga smilšmāla augsnēm piešķir Vidusslovākijas vīnkopības apgabala vīniem vairāk izteiktu mineralitāti; vidējās vērtības bezcukuru ekstraktam tādējādi sasniedz 19,0 g/l gan baltvīniem, gan sarkanvīniem. Augstas kvalitātes vīni ir vidēji piesātināti. Baltvīnu un sarkanvīnu izturēšanas potenciāls ir divi gadi. Šā apgabala vīni izceļas ar izteiktāku skābumu, kas ir diapazonā no 6,3 g/l baltvīniem līdz 5,8 g/l sarkanvīniem.

Augstas kvalitātes vīniem ar apzīmējumu “kabinetné” vai “neskorý zber” vīnogu audzēšanai vīnogulājus apgriež, atstājot 10–12 pumpurus, un augšanas sezonā ķekarus retina samērā maz. Tas nodrošina aptuveni 7 t lielu vidējo ražu no hektāra, lai gan raža ir ļoti atkarīga no stādījumu vecuma, vietas un attāluma starp stādiem. Ja vecāku stādījumu ar 2 000 vīnogulājiem uz hektāru raža ir apmēram 4–5 t/ha, jaunie stādījumi ar attālumu starp stādiem 2,2 × 1 m un ar vismaz 4 000 vīnogulājiem uz hektāru dod ražu, kas sasniedz jau 10–12 t/ha.

Vīnus ar apzīmējumiem “kabinetné víno” un “neskorý zber” ražo galvenokārt kā sausos vīnus ar atlikumcukuru saturu aptuveni 4 g/l. Šie vīni ir ļoti svaigi, ar augļainuma aromātu un ar bagātīgu un izteikti skābenu garšu. Baltvīnu kopējais skābums ir 6,0 g/l, bet sarkanvīniem tas ir 5,0 g/l.

Bezcukuru ekstrakts ir vidēji 19,5 g/l baltvīniem un 20–22 g/l sarkanvīniem. Tas atspoguļo augsnes sastāvu un vīnogulāju audzēšanas metodi, kā arī to, kādā veidā vīnogas tiek pārstrādātas vīnā. Gan baltvīnus, gan sarkanvīnus pārstrādā ar reducējošo metodi bezskābekļa apstākļos. Iegūtā baltvīnu spirta vidējā koncentrācija ir aptuveni 12,5–13,0 tilp. %. Šo vīnu izturēšanas potenciāls ir 2–3 gadi.

Augstas kvalitātes vīni ar apzīmējumu “výber z hrozna”, “bobuľový výber” un “hrozienkový výber”

Vīnogulāju audzētāju un vīndaru prasmes un īpašās vīnogulāju audzēšanas metodes, kā arī vīna pārstrādes un ražošanas tradīcijas visskaidrāk atspoguļojas vīnos ar augstāka līmeņa apzīmējumiem, piemēram, “výber z hrozna”, “bobuľový výber” un “hrozienkový výber”. Šādu vīnu ražošanai vīnogu raža no hektāra apzināti tiek samazināta līdz 4–5 t/ha.

Vīnogulāju audzētāji mazāku ražu panāk ne tikai ar precīzāku atzarošanu (atstājot 6–8 pumpurus uz stumbra), bet arī, un it sevišķi, ierobežojot ražu zaļās atzarošanas laikā. Viņi praksē lieto “ražas novākšanu zaļgatavībā”, nolasot daļu neienākušos vīnogu ķekaru. Tā rezultātā raža ir zemāka, taču vīnogām ir augstāks cukuru saturs, kam “výber z hrozna” gadījumā ir jābūt vismaz 23 °NM. Attiecībā uz augstāka līmeņa apzīmējumiem, piemēram, “bobuľový výber” un “hrozienkový výber”, cukuru saturam misā ir jābūt attiecīgi 26 °NM un 28 °NM. Interesanti, ka tad, ja vīnogās cukuru saturs ir 28 °NM, 100 litros misas būs 28 kg fermentējamo cukuru.

Šādas misas pārstrāde nav vienkārša, to ražo tikai meistarīgi vīndari, kuriem ir izcilas darba prasmes un profesionālās zināšanas, kas balstās pieredzē, ko vīndari pārmantojuši no paaudzes paaudzē. Misu raudzēšanai izmanto īpašus raugus, un fermentācija notiek pagrabos kontrolētā 12 °C temperatūrā; sekundārā fermentācija notiek vēl zemākā temperatūrā, proti, 4–5 °C. Ir īpaši svarīgi saglabāt šo vīnu bioloģisko stabilitāti. Tos ražo, nepievienojot nekādus citus konservantus, vienīgi sēra dioksīdu.

Vidusslovākijas vīnkopības apgabala klimats un vīna ražošanā izmantotā reducējošā metode ļauj uzturēt kopējo skābumu 5,0–6,0 g/l, pat vīniem ar augsta līmeņa apzīmējumu. Tādējādi iegūst harmoniskus vīnus, kas ir piemēroti uzglabāšanai pagrabā. Izturēšanas potenciāls baltvīniem ir 5–6 gadi, bet sarkanvīniem tas ir 6–7 gadi. Baltvīnu un sarkanvīnu spirta vidējā koncentrācija ir 13–14 tilp. %.

Vīnus, kas klasificēti kā “výber z hrozna”, galvenokārt ražo kā sausos sarkanvīnus vai vidēji sausos baltvīnus, kuros atlikumcukuru saturs vidēji ir 8–14 g/l. Vīnus, kas klasificēti kā “bobuľový výber” un “hrozienkový výber”, ražo galvenokārt kā vidēji saldus un saldus vīnus, kuros atlikumcukuru saturs vidēji ir 35–70 g/l.

Vidusslovākijas vīnkopības apgabala augsne nodrošina vīniem vairāk izteiktu mineralitāti. Kopā ar vīnogu audzēšanas metodi un pārstrādes tehnoloģiju tas piešķir ievērojamu piesātinātību un intensitāti ne tikai aromāta, bet arī garšas ziņā. Šajā apgabalā vīni ar augstāka līmeņa apzīmējumu spēj saglabāt aromātu ar stipri izteiktu augļainumu, un iepriekšminētā piesātinātība un intensitāte sasniedz maksimālo iespējamo līmeni.

Augsnes un vīnogu audzēšanas tehnoloģijas mijiedarbības rezultātā šajā apgabalā vīna ieguve ir salīdzinoši liela. Baltvīnu vidējās vērtības pēdējos piecos gados bija 20,0 g/l “výber z hrozna” vīniem, bet “bobuľový výber”, “cibébový výber” un “hrozienkový výber” vīniem – vairāk nekā 26,6 g/l. Sarkanvīnu vidējās vērtības pēdējos piecos gados visiem “výber” vīniem bija augstākas par 26,0 g/l.

Augstas kvalitātes vīns ar apzīmējumu “cibébový výber”, “ľadové víno” un “slamové víno”

Augstas kvalitātes vīnu ar apzīmējumu “cibébový výber” var ražot tikai klimata ziņā īpaši labvēlīgos gados un izraudzītās vietās, kas veicina “dižciltīgās puves”Botrytis cinerea attīstību. Tā mazina vīnogās ūdens saturu, kā rezultātā strauji palielinās cukuru saturs tajos. Vidusslovākijas vīnkopības apgabalā šādi apstākļi rodas aptuveni reizi četros gados. Ražas novākšanas laikā cukuru saturam vīnogās ir jābūt vismaz 28 °NM.

Vīnogu audzētāji to cenšas panākt, izmantojot labi pārdomātu atzarošanu un zaļo atzarošanu visa gada garumā, taču tikai rudens laikapstākļi septembra beigās nosaka, vai attiecīgais gads būs tāds, kas sekmēs dižciltīgās puves attīstību.

“Cibébový výber” gadījumā raža ir aptuveni 4 t/ha. Vīni, kas ražoti no šīm vīnogām, ir no vidēji saldiem līdz saldiem, ar atlikumcukuru saturu 20–70 g/l. To spirta koncentrācija ir aptuveni 13,0 tilp. % gan baltvīniem, gan sarkanvīniem. Klimata un reducējošās pārstrādes metodes rezultātā vidējais skābums ir 6,1 g/l, un tas kopā ar spirta koncentrāciju un atlikumcukuru saturu nodrošina vīnam ilgu mūžu. Tā izturēšanas potenciāls ir 5–6 gadi. Vīni ir piesātināti un ļoti intensīvi, bezcukuru ekstrakta saturs ir 26,00 g/l. Šie parametri tiek sasniegti, pateicoties augsnes skeletainajai apakškārtai, kāda sastopama vīndārzos, kas izraudzīti šā veida vīna iegūšanai audzējamajām vīnogām.

Ne šo vīnu vīnogu šķirnes raksturīgums, ne augļainuma aromāts nav ļoti izteikts, ņemot vērā pārstrādes metodi un dižciltīgās puves iedarbību. Dominējošās īpašības ir medus toņi, ko rada saules gaisma īpašos rudeņos, piesātinātība un maizes garša, dižciltīgās puves iedarbība un vīna gatavošanas meistarība.

Aukstā klimata dēļ Vidusslovākijas vīnkopības apgabalā vīna cienītājiem tiek nodrošināti ļoti reti un izcili augstas kvalitātes vīni ar apzīmējumu “ľadové víno”. Ziema šeit sākas jau novembrī. Vīnogas, kas paredzētas “ľadové víno” vīniem, novāc decembrī, kad temperatūra pazeminās līdz –7 °C un pārsvarā saglabājas šādā līmenī vairākas dienas. Vīnogas tiek speciāli apstrādātas un ar tīkliem aizsargātas pret strazdiem, lapsenēm un dzīvniekiem, kurus pievilina saldās ogas.

Vīnogām, ko izmanto “ľadové víno” pagatavošanai, tās novācot un pārstrādājot, ir jābūt sasalušām. Iegūtās misas cukuru saturam ir jābūt vismaz 27 °NM. Vīnogulājus, no kuriem iegūst vīnogas “ľadové víno”, atzaro un to augšanas periodā veic agrotehniskus pasākumus, lai vidējā raža no hektāra šajā apgabalā būtu 3,5 t. Tā kā novāktā vīnogu raža ir ar augstu cukuru saturu, misa netiek pārraudzēta pilnībā, jo veidojas stresa pilna un ļoti osmotiska vide pat raugiem, kas nodrošina augstu fermentācijas pakāpi.

Raugi, ko izmanto šiem vīniem, ir vietējas izcelsmes un katram ražotājam raksturīgi. Kontrolēta fermentācija notiek aptuveni 12 °C temperatūrā, bet sekundārā fermentācija – vēl zemākā temperatūrā, t. i., aptuveni 5–6 °C. Spirta koncentrācija ir vismaz 9,5 tilp. %, bet ar šā apgabala raugiem tā var sasniegt pat 13 tilpumprocentus. Augstākais skābums, kas ir raksturīgs šai teritorijai, tiek uzturēts 5,0 g/l līmenī, kas ļauj ražot harmoniskus vīnus, kuru izturēšanas potenciāls pārsniedz sešus gadus. Piesātinātība un intensitāte sasniedz augstāko iespējamo pakāpi, un bezcukuru ekstrakta saturs ir vidēji 26 g/l. Atlikumcukuru saturs parasti ir aptuveni 60 g/l, un “ľadové víno” ir iespējams ražot tikai kā saldo vīnu.

Augsnes īpašību un jo īpaši vīnkopju pūļu rezultātā retos “slamové víno” var ražot arī Vidusslovākijas vīnkopības apgabalā. Līdz desmit grādiem lielā diennakts temperatūru svārstību amplitūda ir tāda, ka novāktās vīnogas ir lieliskas. Lai ražotu “slamové víno”, ir vajadzīga ne vien piemērota augsne un klimatiskie apstākļi, bet arī, un jo īpaši lielā mērā, vīndaru zināšanas, jo vīnogu pārstrāde vīnā ir tehnoloģiski riskanta un ietilpīga nodarbe. Minimālais cukuru saturs ražas novākšanas laikā ir 21–22 °NM, un tas vēl vairāk palielinās, ja vīnogas trīs mēnešus žāvē uz salmiem vai niedrēm. Cukuru saturs misā ir vismaz 28 °NM. Gatavā vīna vidējais skābums ir aptuveni 5,0 g/l, spirta koncentrācija ir 7–9,5 tilp. %, bet atlikumcukuru saturs ir aptuveni 110 g/l. Tā pilnestīguma un 28,00 g/l augstā bezcukuru ekstrakta satura dēļ iegūtajam vīnam ir ļoti stipri izteikta intensitāte.

“Likérové víno”, “Sekt V.O.” un “pestovateľský sekt”

Par Vidusslovākijas vīnkopības apgabala izcilību liecina desertvīni, kaut arī tiek ražoti tikai nedaudzi šā veida vīni. To spirta vidējā koncentrācija atbilst zemākajai robežvērtībai (17,8–18,5 tilp. %), bet bezcukuru ekstrakta saturs tajos ir 17,5–18,5 g/l. Vīnu raksturs atspoguļo izcelsmes vīndārza augsni un izmantoto reducējošo pārstrādes metodi. Šiem vīniem ir ilgs izturēšanas potenciāls – līdz 10 gadiem, tādēļ tie ir piemēroti turēšanai pagrabā.

“Sekt V.O.” un “pestovateľský sekt” ražošana šajā apgabalā tika sākta pavisam nesen, lai gan augstāka skābuma vīni, ko iegūst, pateicoties vietējiem klimatiskajiem apstākļiem, ir arī piemērota izejviela dzirkstošajiem vīniem. “Sekt” ražo, izmantojot tradicionālo metodi. Tā spirta vidējā koncentrācija ir 11,17 tilp. %, bet tiek saglabāts augstāks skābums, kāds raksturīgs šim apgabalam, t. i., 6,45 g/l. Vietājās zemes īpašības atspoguļojas ļoti augstajā bezcukuru ekstrakta saturā, kas ir 19,00–21,45 g/l. Vīni ir vieglāki, ar mēreni izteiktu augļainuma aromātu un dzirkstoši, ar lielāku skābenumu.

9. Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

“Stredoslovenská”, “Stredoslovenský”, “Stredoslovenské”

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību aktos

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Saskaņā ar grozīto Likumu Nr. 313/2009 par vīnkopību un vīna ražošanu

Slovākijas Republikas Lauksaimniecības ministrijas Dekrēts Nr. 350/2009, ar ko īsteno dažus noteikumus, kas definēti Likumā Nr. 313/2009 par vīnkopību un vīna ražošanu.

Marķēšanas prasības

Šajā specifikācijā paredzēto aizsargāto cilmes vietas nosaukumu var izmantot šādos variantos:

1. variants: “Stredoslovenská vinohradnícka oblast”, kam pievienots viens no 4. punktā paredzētajiem apzīmējumiem.

2. variants: “Stredosloven/-ská, -ské, -ský”, kam pievienots viens no 4. punktā paredzētajiem apzīmējumiem.

Apzīmējumu “odrodové víno” vai “značkové víno” var izmantot tikai ar vienu no 4. punktā uzskaitīto vīna veidu nosaukumiem.

Ja augstas kvalitātes vīnam izmanto apzīmējumu “neskorý zber”, pilnā apzīmējuma “akostné víno s prívlastkom neskorý zber” vietā var izmantot tā saīsinātu apzīmējumu “neskorý zber”. Tā marķējumu drīkst noformēt, ja tajā iekļauj jebkuru no 4. punktā uzskaitītajiem apzīmējumiem.

Marķējot vīnu ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu saskaņā ar šo specifikāciju, mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukumu, kas ir vīnogu audzēšanas rajona, pašvaldības vai vīndārza nosaukums, var lietot kopā ar terminu “víno” vai “vinohradnícky región”, ievērojot noteikumu, ka vīnogu izcelsme ir tikai šis rajons, pašvaldība vai vīndārzs un ka attiecīgais rajons, pašvaldība vai vīndārzs atrodas Vidusslovākijas vīnkopības apgabalā. Rajona, pašvaldības vai vīndārza nosaukumu nedrīkst izmantot tad, ja tas ir aizsargāts vīna cilmes vietas nosaukums.

Attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu saskaņā ar šo specifikāciju uz marķējuma ir jānorāda vīna ražotājs. Ja pudeļu pildītājs un ražotājs ir viens un tas pats, tad ir pietiekami, ja pudeļu pildītāja nosaukumu norāda saskaņā ar Likumu Nr. 313/2009.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.indprop.gov.sk/?zmena-specifikacie-vyrobku-stredosloven-ska-ske-sky

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 122

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	63. gadagājums 2020. gada 15. aprīlis

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2020/C 122/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9689 – Apollo Management / Tech Data Corporation) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2020/C 122/02	Euro maiņas kurss — 2020. gada 14. aprīlis	2
2020/C 122/03	Kopsavilkums par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā (Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu) ( 1 )	3
2020/C 122/04	Kopsavilkums par Eiropas Komisijas lēmumiem, kuri attiecas uz licencēm, kas nepieciešamas, lai laistu tirgū un/vai lietotu vielas, kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), XIV pielikumā (Publicēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 64. panta 9. punktu ) ( 1 )	4

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2020/C 122/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9817 – Rhône Capital / Maxam) Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	5
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2020/C 122/06	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	7

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,0963
JPY	Japānas jena	117,66
DKK	Dānijas krona	7,4623
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87253
SEK	Zviedrijas krona	10,9158
CHF	Šveices franks	1,0543
ISK	Islandes krona	155,90
NOK	Norvēģijas krona	11,3118
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,864
HUF	Ungārijas forints	350,70
PLN	Polijas zlots	4,5473
RON	Rumānijas leja	4,8343
TRY	Turcijas lira	7,4472
AUD	Austrālijas dolārs	1,7139
CAD	Kanādas dolārs	1,5257
HKD	Hongkongas dolārs	8,4975
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8008
SGD	Singapūras dolārs	1,5521
KRW	Dienvidkorejas vona	1 332,53
ZAR	Dienvidāfrikas rands	20,0255
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7366
HRK	Horvātijas kuna	7,6130
IDR	Indonēzijas rūpija	17 229,09
MYR	Malaizijas ringits	4,7508
PHP	Filipīnu peso	55,453
RUB	Krievijas rublis	80,3923
THB	Taizemes bāts	35,860
BRL	Brazīlijas reāls	5,6585
MXN	Meksikas peso	25,8485
INR	Indijas rūpija	83,4940


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.