17.3.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/8

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2020/C 88/06)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Savennières”

PDO-FR-A0158-AM01

Paziņojuma datums: 2019. gada 15. novembris.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals

Ģeogrāfiskais apgabals ir grozīts šādi: “Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kura perimetrs ietver turpmāk minētās Maine-et-Loire departamenta pašvaldību teritorijas saskaņā ar 2018. gada oficiālo ģeogrāfisko kodu: Bouchemaine, La Possonnière, Savennières.

Kartogrāfijas dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals, ir pieejami Valsts Izcelsmes un kvalitātes institūta [Institut national de l’origine et de la qualité (INAO)] tīmekļvietnē.”

Redakcionāls labojums: administratīvi teritoriālo vienību jaunajā sarakstā ir ņemta vērā apvienošana vai citas administratīvā zonējuma izmaiņas, kas notikušas pēc specifikāciju saskaņošanas. Lielākai juridiskai noteiktībai tajā ir atsauce uz oficiālā ģeogrāfiskā koda spēkā esošo redakciju, ko katru gadu publicē INSEE. Ģeogrāfiskā apgabala perimetrs paliek identisks.

Visbeidzot, lai labāk informētu sabiedrību, tiek norādīts, ka INAO tīmekļa vietnē ir pieejami kartogrāfijas dokumenti, kuros attēlots ģeogrāfiskais apgabals.

Vienotajā dokumentā attiecīgi grozīts 6. punkts, kas attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu.

2. Tiešās apkaimes apgabals

1. nodaļas IV iedaļas 3. punktā pašvaldību saraksts aizstāts ar šādu:

Angers, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon (agrākā deleģēto pašvaldību Champ-sur-Layon, Faveraye-Mâchelles, Faye-d’Anjou, Rablay-sur-Layon un Thouarcé teritorija), Blaison-Saint-Sulpice (agrākā deleģēto pašvaldību Blaison-Gohier un Saint-Sulpice teritorija), Brissac Loire Aubance (agrākā deleģēto pašvaldību Alleuds, Brissac-Quincé, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire, Saulgé-l’Hôpital un Vauchrétien teritorija), Chalonnes-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (agrākā deleģēto pašvaldību Chanzeaux un Valanjou teritorija), Denée, Doué-en-Anjou (agrākā deleģētās pašvaldības Brigné teritorija), Les Garennes sur Loire (agrākā deleģēto pašvaldību Juigné-sur-Loire un Saint-Jean-des-Mauvrets teritorija), Mauges-sur-Loire (agrākā deleģētās pašvaldības Saint-Laurent-de-la-Plaine teritorija), Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Rochefort-sur-Loire, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Saint-Melaine-sur-Aubance, Soulaines-sur-Aubance, Terranjou (agrākā deleģēto pašvaldību Chavagnes, Martigné-Briand un Notre-Dame-d’Allençon teritorija) un Val-du-Layon (agrākā deleģēto pašvaldību Saint-Aubin-de-Luigné un Saint-Lambert-du-Lattay teritorija).

Tas ļauj ņemt vērā pašvaldību dažādās apvienošanās, kas notikušas pēc pēdējās specifikāciju apstiprināšanas. Tiešās apkaimes apgabala perimetrs paliek identisks.

Vienotajā dokumentā attiecīgi grozīts 9. punkts, kas attiecas uz papildu nosacījumiem.

3. Agrovides nosacījumi

1. nodaļas VI iedaļas 2. punkts ir papildināts: “Rindstarpās obligāti jānodrošina kontrolējama savvaļā saaugušu vai sētu augu sega; ja šādas augu segas nav, operators veic augsnes apstrādi, lai nodrošinātu savvaļas augu augšanas ierobežošanu, vai pamatoti izmanto tādus biokontroles līdzekļus, kurus apstiprinājušas par vīnkopību atbildīgās valsts iestādes. Ja zemesgabalā izmanto biokontroles herbicīdus, citu herbicīdu lietošana ir aizliegta.”

Šis grozījums raksturo izmaiņas pašreizējā operatoru praksē, atbalstot agroekoloģiju visā Anžū vīnkopības apgabalā. Tas apliecina to, ka tehniskajos jautājumos arvien vairāk tiek ņemti vērā vidiskie apsvērumi. Atbalstot augu segas izveidi vai mehanizētu ravēšanu, vai pat biokontroles līdzekļu izmantošanu, ķīmisko herbicīdu lietošana tiek samazināta. Šādai herbicīdu lietošanas samazināšanai vajadzētu pastiprināt vīnkopības augšņu aizsardzību un saglabāt to dabiskās funkcijas (auglību, bioloģisko daudzveidību un bioloģisko attīrīšanos), lai uzlabotu vīna kvalitāti un autentiskumu un nostiprinātu teritorijas nozīmību.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4. Ražas novākšanas aizliegums

1. nodaļas VII iedaļas 1. punktā teikums “Ražas novākšanas sākuma datumu nosaka saskaņā ar Lauku un jūras zvejas kodeksa [Code rural et de la pêche maritime] D.645-6. panta noteikumiem.” ir svītrots.

Ražas novākšanas sākuma datuma noteikšana mūsdienās vairs nav nepieciešama, jo operatoriem tagad ir plašs instrumentu klāsts, kas ļauj iespējami precīzi novērtēt vīnogu gatavības pakāpi. Katram operatoram ir dažādas ierīces un aprīkojums – gan individuāls, gan kolektīvs –, ar ko var precīzi noteikt optimālo ražas novākšanas sākumdatumu katrā zemesgabalā atbilstoši ražošanas mērķiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

5. Vīna raudzētavas ietilpība

1. nodaļas IX iedaļas 1. punkta c) apakšpunktā: “Katra uzņēmēja vīna raudzētavas ietilpība ir vismaz 1,4 reizes lielāka par saimniecības vidējo ražas apjomu pēdējos piecos gados.” ir aizstāts ar šādu teikumu: “Katra operatora vīna raudzētavas ietilpība vismaz 1,4 reizes pārsniedz vīnā pārstrādāto vīnogu vidējo apjomu pēdējos piecos gados.”

Specifikācijā bija sniegta atsauce nevis uz tilpumu (izsakot hl vai m3), bet uz iznākumu, proti, uz saraudzētā vīna tilpuma attiecību pret ražojošo vīnogulāju platību (izsakot, piemēram, hektolitros uz hektāru, hl/ha). Ierosinātais grozījums ļauj novērst šo neatbilstību apjoma aspektā, neko nemainot pēc būtības (minimālais rādītājs vienmēr 1,4 reizes pārsniedz to vīnogu vidējo apjomu, kāds saimniecībā pārraudzēts vīnā iepriekšējās sezonās).

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

6. Vīnu aprite

Svītrots 1. nodaļas IX iedaļas 5. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7. Reģistra kārtošana

2. nodaļas II iedaļas 3. punktā vārds “potenciālā” aizstāts ar vārdu “dabiskā”.

Lai nodrošinātu konsekvenci ar redakciju, kas tiek izmantota visās Anjou Saumur apgabala specifikācijās, ar vārdiem “spirta dabiskā tilpumkoncentrācija” ir aizstāti vārdi “potenciālais spirta saturs” vai “grādi”. Šie grozījumi padara specifikāciju vieglāk lasāmu. Noteikumi par reģistru kārtošanu ir saskaņoti, lai atvieglotu pārbaužu plāna izstrādi un šo reģistru kontroli.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8. Galvenie pārbaudāmie parametri

Ir pārskatīta 3. nodaļa, lai nodrošinātu galveno Anjou Saumur apgabala specifikācijās pārbaudāmo parametru formulējumu saskaņotību.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Savennières

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Produkta īpašības

Produkcija ir sausie, pussausie, pussaldie vai saldie nedzirkstošie baltvīni, kuru galvenās analītiskās īpašības ir šādas: - sausajiem vīniem spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 11,5 %; - citiem vīniem spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 12,5 %; - pēc raudzēšanas sausajos vīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs nepārsniedz vai nu 4 gramus uz litru, vai 8 gramus uz litru ja vīnskābes gramos uz litru izteiktais kopējais skābums nav zemāks par fermentējamo cukuru saturu vairāk kā par 2 gramiem; - pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sausajos vīnos nepārsniedz 13 %. Gaistošo skābju saturs, kopējais skābums un kopējais sēra dioksīda saturs ir tādi, kādi tie noteikti Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

Apraksts

Šo vīnu produkciju veido baltvīnu, un visbiežāk tie ir sausie. Tomēr reizēm tajos var būt fermentējamie cukuri. Šo vīnu ietērps ir bāli dzeltenā līdz zeltaini dzeltenā krāsā. Smaržu galvenokārt raksturo ziedu (akāciju, liepziedu u. c.) smaržas vai aromāta nianses, kas sajaucas ar augļainuma notīm, kuras var atgādināt bumbierus, persikus, cidonijas, grauzdētas mandeles, rozīnes, medu; visas šīs nianses pastiprina zināmā mērā izteikta mineralitāte. Šos vīnus nobaudot, mutē rodas pilnestīguma un treknuma izjūta, pilnā mērā izpaužoties aromātu daudzveidīgumam. Izskaņā jūtams svaiguma, mineralitātes un viegli izteikta rūgtenuma kopums, kas rada harmoniju un līdzsvaru. Šo vīnu īpašības pilnībā izpaužas tikai pēc tam, kad tie vairākus gadus izturēti pudelēs. Vīni, kuri satur fermentējamos cukurus, ir ļoti labi piemēroti izturēšanai.

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Koksnes šķeldas izmantošana ir aizliegta. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija sausajos vīnos nepārsniedz 13 %.

Pārējiem vīniem jebkādas bagātināšanas darbības ir aizliegtas. Līdztekus še iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgās saistības, kas minētas Savienības līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime]

Vīni jākopj vismaz līdz tā gada 15. martam, kurš seko ražas novākšanas gadam.

Stādīšanas biezība – atstatums

Audzēšanas prakse

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4000 vīnkoku uz hektāru platības. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru. Vīnogulāju plantācijām, kuros stādījumu biezība ir mazāka par 4000 vīnkoku uz hektāru platības, bet lielāka par vai vienāda ar 3300 vīnkoku uz hektāru platības, attiecībā uz to ražu ir tiesības izmantot kontrolētas cilmes vietas nosaukumu ar noteikumu, ka tiek ievēroti specifikācijā paredzētie nosacījumi saistībā ar atsiešanu palisāžā un lapotnes augstumu. Šajās vīnogulāju plantācijās rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 1 metru.

Noteikumi par vīnogulāju apgriešanu un atsiešanu

Audzēšanas prakse

Vīnkokus apgriež, vēlākais, līdz 30. aprīlim, izmantojot jaukto metodi, atstājot ne vairāk kā 12 vīnstīgu pumpurus uz viena vīnkoka, no kuriem ne vairāk kā četrus vīnstīgu pumpurus uz garā stumbra.

Atsietās lapotnes augstums ir vismaz tikpat liels, kā 0,6 daļas no rindstarpu platuma, atsietās lapotnes augstumu mērot starp lapotnes zemāko robežu, kas noteikta vismaz 0,40 metru augstumā no zemes virsas, un apgriešanas augstāko robežu, kas noteikta vismaz 0,20 metrus augstāk par palisāžas augstāko stiepli.

Vīnogulāju plantācijas, kuros biezība ir mazāka par 4000 vīnkokiem uz hektāru platības, bet lielāka par vai vienāda ar 3300 vīnkokiem uz hektāru platības, galvenokārt atbilst šādiem palisāžas noteikumiem: palisāžas mietiņu minimālais augstums ir 1,90 metri no zemes virsas; atsiešanai paredzēti 4 stiepļu līmeņi; augšējās stieples minimālais augstums ir 1,85 metri no zemes virsas.

Apūdeņošana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana ir aizliegta.

Ražas novākšana

Audzēšanas prakse

Vīnogas novāc, no vīnogulājiem ķekarus atdalot izlases kārtā. Ražas novākšanas mašīnas izmantošana ir aizliegta.

b. Maksimālās ražas

Sausie un pussausie vīni

50 hektolitri no hektāra

Citi vīni

35 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Visi ražošanas posmi notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kura perimetrs ietver turpmāk minētās Maine-et-Loire departamenta pašvaldību teritorijas saskaņā ar 2018. gada oficiālo ģeogrāfijas kodu: Bouchemaine, La Possonnière, Savennières.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Chenin B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

a) Saiknes veidošanā ietilpstošo dabas faktoru apraksts

Ģeogrāfiskais apgabals atrodas Luāras labajā krastā, piecpadsmit kilometru attālumā no Anžē [Angers)]. Raksturīga tā iezīme ir , uz dienvidiem un dienvidaustrumiem vērstas nogāzes, kas aizņem Luāras piekrastes joslu 500 metru līdz 1500 metru platumā un stiepjas gar Luāru aptuveni 6 kilometru garumā. Ģeogrāfiskā apgabala ziemeļos plašais plato, kas ir aukstāks un vējaināks apvidus, galvenokārt atvēlēts lopkopībai un graudkopībai.

Ģeoloģisko pagulslāni veido slānekļa un slānekļa-smilšakmens formācijas, kas radušās laikā no augšējā ordovika perioda līdz apakšdevona periodam, turklāt vietumis ir vulkānisko dzīslu ieži (riolīti un spilīti). Plato virskārtā samērā biezā slānī ir nogulsnējušās kvartāra perioda vēja erozijas smiltis. Pakalnu nogāzēs cilmiezis visbiežāk atrodas ļoti tuvu zemes virsai.

Ģeogrāfiskais apgabals plešas 3 pašvaldību teritorijā: Bouchemaine, La Possonnière un Savennières.

Apgabalā valda okeāna piekrastes klimats. Mauges kalnu masīvs, kas atrodas vīndārzu rietumos, papildina šo okeāna piekrastes klimatu ar fēna efektu. Gada vidējais nokrišņu daudzums ir 650 milimetri, un teritorija ir pasargāta no mitrajiem vējiem, taču Mauges kalnājā nokrišņu daudzums pārsniedz 800 milimetrus. Šī nokrišņu daudzuma atšķirība vēl ievērojamāka ir vīnkoku veģetācijas perioda laikā – no jūnija līdz ražas novākšanas laikam. Gada vidējā gaisa temperatūra ir salīdzinoši augsta (ap 12 °C). Luārai ir ievērojama termoregulējoša nozīme tās piekrastes vējainajās nogāzēs, tādējādi naktīs tur saglabājas samērā augsta temperatūra. Liela ietekme tai ir arī ražas novākšanas laikā, veicinot rīta miglas veidošanos, kas ir būtisks faktors dižciltīgās puves attīstībai.

b) Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Sākotnēji vīndārzu kultūra veidojās Anžē tuvumā – vienīgi vīnogulāju plantācijās, kas atradās Anžē lielo abatiju tuvumā, bet vēlāk, 4. gadsimtā, plantācijas paplašinājās, aizņemot platības Pruniers un Bouchemaine pakalnos. Ap 1130. gadu Saint-Nicolas d’Angers abatijas mūki apstādīja nogāzi, kas vērsta uz Luāru, radot nosaukumu “La Roche aux Moines”. Benediktiešu mūķenes 1140. gadā La Possonnière miestā uzbūvēja klosteri ar nosaukumu “Le Prieuré”. Viņu būvi ieskāva plaši vīndārzi. Kopš tā laika vīns “Savennières” tika augstu vērtēts uz augstmaņu galdiem, piemēram, 15. gadsimtā uz “labā karaļa Renē” (René Ier d’Anjou) galda. Viņš, reiz piestājis pilsētā, degustējot glāzi vīna, kas cēlies no pilsētas rietumu vīna plantācijas, to nodēvēja par “zelta lāsi” (“goutte d’or”). Kopš tā laika šī vīna plantācija ir pazīstama ar nosaukumu “Clos de la Goutte d’Or”.

Vīndārzu attīstība sevišķi uzplauka 17. un 18. gadsimtā. Bidē un Dihamels no Monso [Bidet et Duhamel de Monceau] savā “Traktātā par vīnugulāju dabu un kultūru” [“Traité sur la nature et la culture de la vigne”], kas iznāca 1749. gadā, ir teikuši: “Nogāzes, kas stiepjas gar abiem Luāras krastiem, veido Anžū dažādos vīndārzus; pakalnu nogāzes atrodas ½ ljē vai ¼ ljē attālumā cita no citas, sākot no Anžē 7 vai 8 ljē uz Bretaņas pusi. Tie ir tikai klintāji, kur zeme agrāk bija pavisam neauglīga un kas apauguši krūmājiem, biezokņiem un veciem kokiem; tāpēc zemes platības tur bija tik nepieejamas un necaurejamas, ka pat daudzi savvaļas zvēri un indīgie dzīvnieki apgāja tās ar līkumu. Šajās neskartajās zemēs, kuras ir bijis ļoti grūti uzplēst, augsne tagad ir nevainojami iekultivēta un apstādīta ar vīnkokiem līdz vietai, kur nogāze kļūst lēzenāka un ziemeļpusē izbeidzas, tādējādi aizņemot ¼ ljē vai ½ ljē platumu zemes joslu. Luāras labā krasta nogāzes lejpus virzienā uz Nanti ir vērstas uz dienvidiem, tādēļ tajās iegūtais vīns ir labāks un stiprāks nekā tas, kas iegūts kreisajā krastā…”. Nogāzes un zemes Savennières miesta tuvumā klāj vīndārzi, un katram mājoklim laukos pieder vairāki vīnogulājiem atvēlēti dārza iecirkņi. Revolūcijas priekšvakarā sūdzību grāmatās, kuras kārtoja ģenerālštati, ir aprakstīti vīndārzi, kas bija ierīkoti nogāzēs. “Savennières: 2460 iedzīvotāju, 1/3 vīnogulāju ar izcilu vīnogu ražu (..). Neesmu redzējis draudzi, kas būtu vairāk aplikta ar nodokli kā Savennières”, raksta pilnvarotais M. Dertrou.

XIX. gadsimtā vīnkopības jomā norisa dziļas pārmaiņas, kas bija saistītas ar ievērojamu progresu vīndarības jomā un augu aizsardzību, ko veicināja tādi vīndārzu īpašnieki, kā Guillory, kuri vēlējās iegūt kvalitatīvus vīnus un saglabāt “Savennières” vīna reputāciju. Tādējādi tika veikti dažādi eksperimenti, gan izmēģinot citas vīnogu šķirnes, tostarp jo īpaši “Verdelho de Madère”, pie kurām piederoši, kā norādījis profesors Maisonneuve, aptuveni 60 vīnkoki tika audzēti “Coulée de Serrant”, gan ierīkojot terases vai izmēģinot dažāda veida palisāžu. Tomēr vīnogu šķirne “Chenin B” joprojām ir vīndārzos visbiežāk stādītā šķirne. Jules Guyot kāda sava apmeklējuma laikā 1865. gadā nevainojami precīzi apraksta pārvaldību, stāstot par vīnkoku apgriešanu, atstājot augļzarus, atpumpurošanu un ražas novākšanu, kad “liela daļa vīnogu ir pārgatavojušās…”.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Savennières” ir atzīts saskaņā ar 1952. gada 8. decembra dekrētu, kurā galvenokārt ir definēti vīni ar fermentējamiem cukuriem. Šis dekrēts, ko ierosināja vairāki aizsardzības apvienības vadītāji pēc kārtas, kuru vidū bija arī Michèle Bazin de Jessey, satura ziņā mainījās, kā rezultātā tajā tika definēti sausie vīni, nosakot iespēju ražot vīnus ar fermentējamiem cukuriem, tādējādi atspoguļojot vīndārza praksi un vides oriģinalitāti.

2009. gadā vīndārzus apsaimniekoja 34 uzņēmēji.

2. Ziņas par produkta kvalitāti un īpašībām

Šo vīnu produkciju veido baltvīni, un visbiežāk tie ir sausie vīni. Tomēr reizēm tajos var būt fermentējamie cukuri. Šo vīnu ietērps ir bāli dzeltenā līdz zeltaini dzeltenā krāsā.

Smaržu galvenokārt raksturo ziedu (akāciju, liepziedu u. c.) smaržas vai aromāti, kas sajaucas ar augļainuma aromātiem, kuri var atgādināt bumbierus, persikus, cidonijas, grauzdētas mandeles, rozīnes, medu, ko pastiprina mineralitātes klātiene.

Šos vīnus nobaudot, mutē rodas pilnestīguma un treknuma izjūta, pilnā mērā izpaužoties aromātu daudzveidīgumam. Baudīšanas izskaņā jūtams svaiguma, mineralitātes un viegli izteikta rūgtenuma kopums, kas rada harmoniju un līdzsvaru.

Šo vīnu īpašības pilnībā izpaužas tikai pēc tam, kad tie vairākus gadus izturēti pudelēs. Vīni, kuri satur fermentējamos cukurus, ir ļoti labi piemēroti izturēšanai.

3. Cēloniskā saikne

Vīnogu novākšanai noteiktais zemesgabalu apgabals ietver vīnogulāju plantācijas, kas atrodas no nelabvēlīgas klimatisko apstākļu ietekmes pasargātās izteikta dienvidu vērsuma nogāzēs, kurās ir ļoti seklas augsnes, kas veidojušās uz pamatmasīva slānekļa un slānekļa-smilšakmens formācijām, vai seklas augsnes, kas veidojušās uz vēja erozijas smiltīm. Šīs mazauglīgās un izteikti oļainās augsnes nodrošina ļoti labu drenāžu un nelielas ūdens rezerves.

Šādi vīnkopības apstākļi prasa auga un tā ražošanas potenciāla optimālu pārvaldību, proti, vīndārza kopšanu, stingru noteikumu ievērošanu attiecībā uz vīnkoku vainaga veidošanu un ražas novākšanu, pareizi un izlases kārtā izraugoties nogriežamos ķekarus; līdzīgā kārtā rīkojas arī sauso vīnu ražošanas vajadzībām.

Uzņēmēju-operatoru zinātība izpaužas šķirnes “Chenin B” izmantošanā – tā ir izturīga tautas selekcijas šķirne, kura šādos apstākļos dāsni dāvā visas savas oriģinālās īpašības un pilnību. Šie operatori ir pielāgojušies šķirnes īpatnībām un bagātībai, dažādojot tehniskos paņēmienus. Atkarībā no stādīšanas vietas, vīndārza pārvaldības un ražas gada klimatiskajiem apstākļiem pagatavotajos vīnos tradicionāli ir vairāk vai mazāk fermentējamo cukuru. Ja ražas novākšanas beigu posmā klimatiskie apstākļi ir labvēlīgi, pateicoties gan Luāras termoregulējošajai ietekmei un tās spējai savaldīt un virzīt vējus, kuri veicina ogu žūšanu dabiskā kārtā, gan rīta miglai, pussaldie (“moelleux”) vai saldie (“doux”) vīni tiek gatavoti no ogām, kas ievāktas pēc tam, kad tās cukuru koncentrācijas paaugstināšanai ir bijušas atstātas uz vīnogulāja, vai kad vīnogas ir skārusi pelēkā [“dižciltīgā”] puve, ko ierosinājusi sēne Botrytis cinerea.

Uzņēmēji ir arī ļoti drīzi apguvuši metodes, kas ļauj viņiem no vīnogām iegūt labāko, pielāgojot savus vinifikācijas paņēmienus. Lai iegūtu vīnu ar komplicētu aromātu buķeti, pēc tā raudzēšanas ir jāievēro noteikts periods vīna kopšanai, kad tas vēl ir mucā. Lai sasniegtu šo mērķi, specifikācijās ir paredzēts minimālais kopšanas periods līdz tā gada 15. martam, kas seko ražas novākšanas gadam.

Šīs tik īpatās dabas vides faktoru apvienotā mijiedarbība ar lieliski piemērotas šķirnes īpašībām un cilvēkfaktoriem, kuri izpaužas kā prasme izmantot visu šķirnes sniegto potenciālu, ļauj iegūt oriģinālus un neatkārtojamus vīnus, kas iemantojuši vēsturisku slavu. André Jullien 1816. gadā savā “Visu zināmo vīndārzu topogrāfijā” nešauboties tos ir ierindojis pirmajā kategorijā, tādējādi atzīstot to oriģinalitāti, kvalitāti un reputāciju.

“Savennières” vīndārzs, kas ir “douceur angevine” simbols, kopš 2001. gada ir iekļauts UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

9. Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Pamatojoties uz oficiālo 2018. gada ģeogrāfisko kodu, tiešās apkaimes apgabalu, kas, pieļaujot atkāpi, noteikts vīna raudzēšanai, gatavošanai un kopšanai, veido šādu pašvaldību teritorija: Angers, Beaulieu-sur-Layon, Bellevigne-en-Layon (agrākā deleģēto pašvaldību Champ-sur-Layon, Faveraye-Mâchelles, Faye-d’Anjou, Rablay-sur-Layon un Thouarcé teritorija), Blaison-Saint-Sulpice (agrākā deleģēto pašvaldību Blaison-Gohier un Saint-Sulpice teritorija), Brissac Loire Aubance (agrākā deleģēto pašvaldību Alleuds, Brissac-Quincé, Charcé-Saint-Ellier-sur-Aubance, Luigné, Saint-Rémy-la-Varenne, Saint-Saturnin-sur-Loire, Saulgé-l’Hôpital un Vauchrétien teritorija), Chalonnes-sur-Loire, Chaudefonds-sur-Layon, Chemillé-en-Anjou (agrākā deleģēto pašvaldību Chanzeaux un Valanjou teritorija), Denée, Doué-en-Anjou (agrākā deleģētās pašvaldības Brigné teritorija), Les Garennes sur Loire (agrākā deleģēto pašvaldību Juigné-sur-Loire un Saint-Jean-des-Mauvrets teritorija), Mauges-sur-Loire (agrākā deleģētās pašvaldības Saint-Laurent-de-la-Plaine teritorija), Mozé-sur-Louet, Mûrs-Erigné, Rochefort-sur-Loire, Sainte-Gemmes-sur-Loire, Saint-Melaine-sur-Aubance, Soulaines-sur-Aubance, Terranjou (agrākā deleģēto pašvaldību Chavagnes, Martigné-Briand un Notre-Dame-d’Allençon teritorija) un Val-du-Layon (agrākā deleģēto pašvaldību Saint-Aubin-de-Luigné un Saint-Lambert-du-Lattay teritorija).

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi par marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Visas fakultatīvās ziņas marķējumā norāda ar burtiem, kuru augstums un platums nav vairāk nekā divas reizes lielāks par to burtu augstumu un platumu, kādi izmantoti kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti specifikācijās, kontrolēto cilmes vietas nosaukumu var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Val de Loire”. Ģeogrāfiskās vienības “Val de Loire” nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Vīniem obligāti jābūt ierakstītiem tirdzniecības dokumentos, pārvadāšanas dokumentos un etiķetēs ar norādēm “demi-sec” (pussauss), “moelleux” (pussalds) vai “doux” (salds) atbilstoši tajos ietilpstošo fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturam, kāds tas ir noteikts Eiropas Savienības tiesību aktos. Etiķetēs šīs norādes atrodas tajā pašā redzamības laukā, kurā atveidots kontrolētais cilmes vietas nosaukums.

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ar nosacījumu, ka: - tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta; - šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā. Kadastrā reģistrētās apdzīvotās vietas nosaukums tiek drukāts, izmantojot burtus, kas ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par pusi no to burtu augstuma un platuma, kādi izmantoti, atveidojot šo KCV nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-a87a8bc4-187d-4cf2-82e7-f4a10eb68f12

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

17.3.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/15

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33

(2020/C 88/07)

Šis paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1)

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“RECIOTO DI SOAVE”

PDO-IT-A0465-AM02

Paziņojuma datums: 2019. gada 2. decembris.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Vīnogulāju audzēšanas sistēmas

Apraksts un pamatojums

Apraksts

Vīnogulāju audzēšanas sistēmu klāstu paplašina, lai iekļautu GDC sistēmu un visus režģu sistēmu veidus.

Pamatojums

Šā grozījuma pamatā ir produkta specifikācijas pielāgošana mūsdienīgāku un inovatīvāku vīnogulāju audzēšanas sistēmu (jo īpaši dažādu jaunu režģu veidu) attīstībai, kā arī nepieciešamība ņemt vērā klimata pārmaiņas, nosakot agronomiskās metodes.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. pantu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

2. Vīnogulāju stādījumu biezība uz hektāru

Apraksts un pamatojums

Apraksts

Attiecībā uz vīnogulāju stādījumu biezību uz hektāru (vismaz 3 300 stādu) svītro atsauci uz 1998. gada 7. maija dekrētu.

Pamatojums

Tas ir formāls grozījums, jo jaunu vīnogulāju stādījumu minimālajai biezība ir jābūt vismaz 3 300 stādiem uz hektāru.

Šis formālais grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. pantu, bet vienoto dokumentu neietekmē.

3. Papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana tādu vīnu etiķetēs, uz kuriem attiecas ACVN “Recioto di Soave”

Apraksts un pamatojums

Apraksts

To vīnu etiķetēs, uz kuriem attiecas ACVN “Recioto di Soave” un “Recioto di Soave Classico”, ir atļauts pievienot papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes uz mazākām teritoriālajām vienībām ražošanas apgabalā, kurā ražo šā cilmes vietas nosaukuma vīnus, ja šīs teritoriālās vienības atrodas tajā pašā ražošanas apgabalā un ir iekļautas sarakstā, ar nosacījumu, ka minēto produktu izgatavo atsevišķi un ka tas ir īpaši norādīts gada pārskatā par vīnogu ražošanu.

Pamatojum

Iekļaujot norādes uz īpaši nozīmīgām mazākām ģeogrāfiskajām vienībām, kas atrodas noteiktajā ražošanas apgabalā un ir identificētas pēc rūpīgi veikta zonēšanas darba, ir vieglāk izsekot vīna izcelsmei un tas pastiprina vīna saikni ar attiecīgo teritoriju.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. panta 1. punktu un vienotā dokumenta 1.9. punktu (“Papildu nosacījumi”).

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Recioto di Soave”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN — aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

“Recioto di Soave”

—	krāsa: zeltaini dzeltena,

—	smarža: intensīva un augļaina ar vaniļas niansēm,

—	garša: salda, samtaina un pilnīga, dažreiz ar vaniļas niansēm, ar tradicionāli dzīvīgu aromātu,

—	minimālā spirta tilpumkoncentrācija: 12,00 % tilp.,

—	minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 27,0 g/l,

—	reducējošo cukuru atlikums: ne mazāk par 70,0 g/l.

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti šajā tabulā, atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (% tilp.)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (% tilp.)
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē — 5 g/l
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (mg/l)

“Recioto di Soave” spumante

—	putas: smalkas un noturīgas,

—	dzeltena krāsa: dažādas intensitātes zeltaina nokrāsa,

—	smarža: patīkama, intensīva un augļaina,

—	garša: pussausa un salda, samtaina, harmoniska, piesātināta,

—	minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 24,0 g/l,

—	reducējošo cukuru atlikums: vismaz 70,0 g/l.

Ja tabulā nav norādīta vērtība, vīni atbilst valsts un ES tiesību aktos noteiktajām robežvērtībām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta koncentrācija (% tilp.)
Minimālā faktiskā spirta koncentrācija (% tilp.)	11,50
Minimālais kopējais skābums	Izteikts vīnskābē — 5 g/l
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (mg/l)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

NAV

b. Maksimālā raža

“Recioto di Soave”; “Recioto di Soave Classico”

9 000 kg vīnogu no hektāra

“Recioto di Soave Spumante”

9 000 kg vīnogu no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogām, ko izmanto, lai ražotu ar kontrolēto un garantēto cilmes vietas nosaukumu “Recioto di Soave” apzīmēto vīnu, ir jābūt audzētām apgabalā, kas pilnībā vai daļēji aptver šādu pašvaldību teritoriju: Soave, Monteforte d’Alpone, San Martino Buon Albergo, Mezzane di Sotto, Roncà, Montecchia di Crosara, San Giovanni Ilarione, Cazzano di Tramigna, Colognola ai Colli, Caldiero, Illasi un Lavagno Veronas provincē.

B)	Vīnogām, ko izmanto, lai ražotu “Recioto di Soave”Classico vīnu, ir jābūt audzētām apgabalā, kas apstiprināts ar ministra 1931. gada 23. oktobra dekrētu un kas aptver daļu no teritorijas pašvaldībās Soave un Monteforte d’Alpone.

7. Galvenā(-ās) vīna vīnogu šķirne(-es)

“Garganega B.”

“Trebbiano di Soave B.” — “Trebbiano”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

“Recioto di Soave”

Vulkāniskas izcelsmes bazalta augsnēs esošajām minerālvielām attiecīgajā apgabalā ir būtiska ietekme uz tādu misu fermentācijas procesiem, kuras iegūtas no “Garganega” šķirnes vīnogām, piešķirot vīniem to raksturīgo garšu. Tradicionālās vīnogulāju audzēšanas sistēmas, kuru pamatā ir Veronas režģu sistēma, palīdz veidoties aromātiskajiem prekursoriem un nodrošina optimālu vīnogu veselību, kas vēlāk veicina augļu vītināšanu uz vīnogulāja. Izveidojas plāna pelējuma kārta, kas zināma kā “cēlā puve” un kas nodrošina intensīvu smaržu rašanos. “Recioto di Soave” ir līdzsvarots vīns: papildus saldumam un augstu vērtējamai struktūrai tam piemīt arī augļainas notis, kas uzlabo tā dzīvīgo aromātu, pateicoties ievērojamajam skābumam.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakojums, marķēšana, citas prasības)

Papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akts

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

vīnu “Recioto di Soave” un “Recioto di Soave”Classico nosaukumā un noformējumā var izmantot šādas papildu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes:

1.	“Brognoligo”

“Broia”

3.	“Ca’ del vento”

4.	“Campagnola”

5.	“Carbonare”

“Casarsa”

7.	“Castelcerino”

8.	“Castellaro”

9.	“Colombara”

10.	“Corte del Durlo”

11.	“Costalta”

12.	“Costalunga”

13.

“Coste”

14.	“Costeggiola”

15.

“Croce”

16.

“Duello”

17.

“Fittà”

18.

“Froscà”

19.	“Foscarino”

20.

“Menini”

21.	“Monte di Colognola”

22.	“Monte Grande”

23.	“Paradiso”

24.

“Pigno”

25.

“Ponsara”

26.	“Pressoni”

27.	“Roncà - Monte Calvarina”

28.

“Rugate”

29.	“Sengialta”

30.

“Tenda”

31.	“Tremenalto”

32.

“Volpare”

33.

“Zoppega”

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/14702

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

17.3.2020

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 88/20

(2020/C 88/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Var”

PGI-FR-A1145-AM01

Paziņojuma datums: 2019. gada 25. novembris.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Produktu organoleptisko īpašību apraksts

AĢIN “Var” specifikācija tika papildināta I nodaļas 3.3. punktā, lai precīzāk norādītu produktu organoleptiskās īpašības katrai vīna kategorijai un katrai krāsai.

Šī precizētā informācija tika norādīta arī vienotā dokumenta sadaļā “Vīna vai vīnu apraksts”.

2. Ģeogrāfiskais apgabals

Specifikācijas I nodaļas 4.1. punktā ģeogrāfiskā apgabala apraksts ir oficiāli atjaunināts.

Ir precizēta atsauce uz ģeogrāfiskā kodeksa gadu, valsts atsauce, kurā uzskaitītas pašvaldības pa departamentiem, lai uzskaitītu tās pašvaldības, kuras ietvertas katra papildu ģeogrāfiskā nosaukuma sastāvā. Tas ir 2018. gada ģeogrāfiskais kodekss. Ir laboti daži pašvaldību nosaukumi, bet nav mainījies ģeogrāfiskā apgabala sastāvs.

Šis grozījums neietekmē vienoto dokumentu.

3. Vīndārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Specifikācijas I nodaļas 5. punktā vīnogu šķirnes, kas noteiktas AĢIN “Var” vīnu ražošanai, papildina ar šādām 9 šķirnēm:

““Artaban N”, “Floreal B”, “Monarch N”, “Muscaris B”, “Prior N”, “Solaris B”, “Soreli B”, “Souvignier gris B”, “Vidoc N” un “Voltis B””.

Šīs šķirnes uzskata par izturīgām pret sausumu un kriptogāmiskām slimībām. Tās ļauj lietot mazāku fitosanitāro produktu daudzumu, un vienlaikus atbilst šķirnēm, ko izmanto šīs AĢIN ražošanai. Tās nemaina AĢIN vīnu īpašības.

Šo šķirņu iekļaušana vīndārzos izmantoto vīnogu šķirņu sarakstā ietekmē vienoto dokumentu.

4. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu — produkta specifika

Specifikācijas I nodaļas 7.2. punktā svītro šādu 9. daļas teikumu:

“Situācijā ar pašreizējo regulējumu šos “dzirkstošos” produktus nevar laist tirgū ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas nenoliedzami kaitē to tirgus vērtībai, jo īpaši vietējā tirgū, kas vīniem ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” ir galvenais tirgus. ”

Šis teikums tika svītrots, jo kopš kvalitatīvu dzirkstošo vīnu atzīšanas aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norādē “Var” tas vairs nav aktuāls.

Šī teikuma svītrošana specifikācijā neietekmē vienoto dokumentu.

5. Kompetentās kontroles iestādes kontaktinformācija

Specifikācijas II nodaļā ir izlabota kompetentās kontroles iestādes INAO (Nacionālais izcelsmes un kvalitātes institūts) kontaktinformācija, taču tie nav grozījumi.

Šie adreses labojumi ir ietverti arī vienotajā dokumentā.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Var

2. Ģeogrāfiskās norādes veids

AĢIN — Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde

3. Vīnkoku produktu kategorijas

Vīns

5.	Kvalitatīvs dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Nedzirkstoši sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

Aizsargātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde “Var” ir paredzēta nedzirkstošiem un kvalitatīviem dzirkstošiem sarkanvīniem, sārtvīniem un baltvīniem.

Vīniem, kuros fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir lielāks par vai vienāds ar 45 gramiem litrā, gaistošā skābuma saturs izņēmuma kārtā ir tāds, kāds noteikts ar patēriņa ministra un lauksaimniecības ministra kopīgu rīkojumu.

Nedzirkstošiem vīniem faktiskās spirta koncentrācijas sliekšņa vai robežvērtība (tikai dzirkstošajiem), kopējā spirta tilpumkoncentrācija, kopējais skābums, gaistošais skābums, kopējais sēra dioksīda un oglekļa dioksīda (tikai dzirkstošajiem) saturs atbilst Kopienas regulējumā noteiktajam.

Sārtvīniem (70 % no visas produkcijas) parasti ir bāla nokrāsa. Tiem galvenokārt raksturīgs dzīvīgums un augļu aromāts, kas, protams, mainās atkarībā no vīnogu šķirnēm un izmantotajiem vīna darīšanas paņēmieniem.

Sarkanvīni parasti ir sulīgi, tiem ir laba struktūra, dažreiz koncentrētākie vīni ir stipri. Tiem ir dziļa rubīnsarkana granātu krāsa ar purpursarkanām nokrāsām.

Baltvīnos apvienots smalkums, augļainība un dzīvīgums. Tiem ir gaiši dzeltena krāsa ar zaļām vai spoži zeltītām un caurspīdīgām nokrāsām.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilpuma procentos)
Minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija (tilpuma procentos)	9
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

Kvalitatīvi dzirkstošie sarkanvīni, sārtvīni un baltvīni

Dzirkstošajiem vīniem ir tādas pašas nokrāsas un tādas pašas organoleptiskās īpašības kā nedzirkstošajiem vīniem, turklāt vēl vairāk svaiguma, izsmalcinātības un noturīgāki aromāti, ko izceļ smalki un eleganti burbulīši.

Kvalitatīvajiem dzirkstošiem vīniem faktiskās spirta koncentrācijas sliekšņa vai robežvērtība, kopējā spirta tilpumkoncentrācija, kopējais skābums, gaistošais skābums, kopējais sēra dioksīda un oglekļa dioksīda (tikai dzirkstošajiem) saturs atbilst Kopienas regulējumā noteiktajam.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Maksimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija (tilpuma procentos)
Minimālā iegūtā spirta tilpumkoncentrācija (tilpuma procentos)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos litrā)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos litrā)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

Vīniem attiecībā uz vīndarības praksi jāatbilst prasībām, kas noteiktas Kopienas līmenī un Lauku un jūras zvejniecības kodeksā.

b. Maksimālais ražīgums

120 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, vīna ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” darīšana un izturēšana notiek visās Var departamenta pašvaldībās.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Gewurztraminer Rs”

“Goldriesling B”

“Gouget N”

“Sciaccarello N”

“Segalin N”

“Seinoir N”

“Select B”

“Semebat N”

“Semillon B”

“Servanin N”

“Sylvaner B”

“Syrah N” – “Shiraz”

“Tannat N”

“Tempranillo N”

“Téoulier N”

“Terret blanc B”

“Terret gris G”

“Terret noir N”

“Tibouren N”

“Tourbat B”

“Tressot N”

“Ugni blanc B”

“Valdiguié N”

“Varousset N”

“Velteliner rouge précoce Rs”

“Verdesse B”

“Vermentino B” – “Rolle”

“Villard blanc B”

“Villard noir N”

“Mauzac rose Rs”

“Mayorquin B”

“Melon B”

“Mérille N”

“Merlot blanc B”

“Merlot N”

“Meslier Saint-François B” – “Gros Meslier”

“Meunier N”

“Milgranet N”

“Molette B”

“Mollard N”

“Mondeuse blanche B”

“Mondeuse N”

“Monerac N”

“Montils B”

“Morrastel N” – “Minustellu”, “Graciano”

“Mourvaison N”

“Mourvèdre N” – “Monastrell”

“Mouyssaguès”

“Müller-Thurgau B”

“Muresconu N” – “Morescono”

“Muscadelle B”

“Muscardin N”

“Muscat à petits grains blancs B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains rouges Rg” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat à petits grains roses Rs” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat cendré B” – “Muscat”, “Moscato”

“Viognier B”

“Artaban N”

“Floreal B”

“Monarch N”

“Muscaris B”

“Prior N”

“Solaris B”

“Souvignier gris Rs”

“Vidoc N”

“Voltis B”

“Portugais bleu N”

“Précoce Bousquet B”

“Précoce de Malingre B”

“Prunelard N”

“Raffiat de Moncade B”

“Riesling B”

“Riminèse B”

“Rivairenc blanc B” – “Aspiran blanc”

“Rivairenc gris G” – “Aspiran gris”

“Rivairenc N” – “Aspiran noir”

“Rosé du Var Rs”

“Roublot B”

“Roussanne B”

“Roussette d’Ayze B”

“Sacy B”

“Saint Côme B”

“Saint-Macaire N”

“Saint-Pierre doré B”

“Sauvignon B” – “Sauvignon blanc”

“Sauvignon gris G” – “Fié gris”

“Carignan blanc B”

“Carignan N”

“Carmenère N”

“Castets N”

“César N”

“Chardonnay B”

“Chasan B”

“Chatus N”

“Chenanson N”

“Chenin B”

“Cinsaut N” – “Cinsault”

“Clairette B”

“Clairette rose Rs”

“Clarin B”

“Claverie B”

“Codivarta B”

“Colombard B”

“Corbeau N” – “Douce noire”

“Cot N” – “Malbec”

“Couderc noir N”

“Counoise N”

“Courbu B” – “Gros Courbu”

“Courbu noir N”

“Couston N”

“Crouchen B” – “Cruchen”

“Duras N”

“Alicante Henri Bouschet N”

“Aligoté B”

“Alphonse Lavallée N”

“Altesse B”

“Aramon blanc B”

“Aramon gris G”

“Aramon N”

“Aranel B”

“Arbane B”

“Arinarnoa N”

“Arriloba B”

“Arrouya N”

“Aubin B”

“Aubin vert B”

“Graisse B”

“Gramon N”

“Grassen N” – “Grassenc”

“Grenache blanc B”

“Grenache gris G”

“Grenache N”

“Gringet B”

“Grolleau gris G”

“Grolleau N”

“Gros Manseng B”

“Gros vert B”

“Joubertin”

“Jurançon blanc B”

“Jurançon noir N” – “Dame noire”

“Knipperlé B”

“Lauzet B”

“Liliorila B”

“Listan B” – “Palomino”

“Lledoner pelut N”

“Macabeu B” – “Macabeo”

“Mancin N”

“Manseng noir N”

“Maréchal Foch N”

“Marsanne B”

“Marselan N”

“Mauzac B”

“Aubun N” – “Murescola”

“Auxerrois B”

“Bachet N”

“Barbaroux Rs”

“Baroque B”

“Béclan N” – “Petit Béclan”

“Béquignol N”

“Biancu Gentile B”

“Blanc Dame B”

“Bouchalès N”

“Bouillet N”

“Bouquettraube B”

“Bourboulenc B” – “Doucillon blanc”

“Brachet N” – “Braquet”

“Brun argenté N” – “Vaccarèse”

“Cabernet franc N”

“Cabernet-Sauvignon N”

“Caladoc N”

“Calitor N”

“Camaralet B”

“Carcajolo blanc B”

“Carcajolo N”

“Muscat d’Alexandrie B” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat de Hambourg N” – “Muscat”, “Moscato”

“Muscat Ottonel B” – “Muscat”, “Moscato”

“Négret de Banhars N”

“Négrette N”

“Nielluccio N” – “Nielluciu”

“Noir Fleurien N”

“Oberlin noir N”

“Ondenc B”

“Orbois B”

“Pagadebiti B”

“Pascal B”

“Perdea B”

“Persan N”

“Petit Courbu B”

“Petit Manseng B”

“Petit Meslier B”

“Petit Verdot N”

“Picardan B” – “Araignan”

“Pineau d’Aunis N”

“Pinot gris G”

“Piquepoul blanc B”

“Piquepoul gris G”

“Piquepoul noir N”

“Plant de Brunel N”

“Plant droit N” – “Espanenc”

“Portan N”

“Durif N”

“Egiodola N”

“Ekigaïna N”

“Elbling B”

“Etraire de la Dui N”

“Fer N” – “Fer Servadou”, “Braucol”, “Mansois”, “Pinenc”

“Feunate N”

“Folignan B”

“Folle blanche B”

“Fuella nera N”

“Furmint B”

“Gamaret”

“Gamay de Bouze N”

“Pinot blanc B”

“Soreli B”

“Gamay N”

“Gascon N”

“Genovèse B”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Var ir viens no departamentiem, kas atrodas Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā Francijas dienvidaustrumos. Tā nosaukums ir cēlies no piekrastes Var upes, kas savulaik iezīmēja tā austrumu robežu. Rietumos tas robežojas ar Bouches-du-Rhône departamentu, ziemeļos — ar Alpes de Haute Provence departamentu, austrumos — ar Alpes-Maritimes departamentu un, visbeidzot, dienvidos — ar Vidusjūru.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir daudzveidīgs reljefs ar divām ģeoloģiski atšķirīgām daļām: kaļķakmens daļa rietumos no Tulonas–Dragiņānas ass un kristāliskā daļa austrumos.

Šajās divās atšķirīgajās ģeoloģiskās grupās ir divi Vidusjūras reģionam raksturīgi veģetācijas tipi, proti, biezi krūmāji kaļķakmens augsnēs un mūžzaļo augu krūmājs un mežs (priedes un ozoli) kristāliskajās augsnēs. Šie divi veģetācijas tipi veido tikai nedaudz augsnes trūdvielu. Var departamenta augsnes kopumā ir liesas, labi drenētas, bet uzņēmīgas pret eroziju. Šī augsne ir labvēlīga vīnokoku audzēšanai. Romieši nekļūdījās, kad pirms 2 600 gadiem, attīstot Provincia Romana (Provansu), viņi šeit sāka stādīt vīnkokus.

Viena no galvenajām Var departamenta klimata iezīmēm ir saules daudzums. Var departamentā ir Vidusjūras klimats, kam raksturīgas karstas un sausas vasaras un maigas ziemas ar diviem lietus periodiem rudenī un pavasarī. Šie apstākļi ir labvēlīgi vīnogulāju audzēšanai, un ļoti bieži savdabīgās siltuma amplitūdas dēļ zemesgabali ir jāatvēl sarkanvīnu un sārtvīnu vīnogu šķirņu audzēšanai.

Reģionā valdošais vējš ir mistrāls (ziemeļu vējš). Tas ir ledains ziemā, jo nāk pāri Alpu sniegiem, bet vasarā tas atnes mazliet svaiguma. Protams, tas dažreiz ir spēcīgs, bet vīndari galvenokārt novērtē mistrāla raksturīgāko īpašību — tas aizsargā vīna dārzus no pārmērīgi mitras atmosfēras un kriptogāmiskajām slimībām (neīstās miltrasas).

Produkta specifika

Kopš aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes “Var” (Vin de Pays du Var) radīšanas brīža šā vīna ražošana ir pakāpeniski paplašinājusies un XXI gadsimta sākumā nostabilizējusies aptuveni 250 000 hl līmenī.

Lielākoties ražošana ir vērsta uz sārtvīniem (vidēji 70 %), ko galvenokārt izgatavo pēc asamblāžas metodes.

Ja vietējās šķirnes, piemēram, “Grenache N”, “Cinsault N”, “Carignan N”, “Syrah N” un “Mourvèdre N” joprojām ir stingri iesakņojušās un tās izmanto krāsaino vīnu ražošanā, bet “Vermentino B” un “Ugni blanc B” — baltvīnu ražošanā, ir jāatzīst, ka, Kopienas sniegtais atbalsts pārstrukturēšanai, ir veicinājis citiem Francijas vīna dārziem raksturīgu vīnogu šķirņu, piemēram, “Cabernet-sauvignon N”, “Merlot N”, “Chardonnay B” un mazākā mērā “Viognier B” izmantošanu. Šis vīnogu šķirņu klāsts ļāva dažādot vīnu izpausmes un jo īpaši dot ieguldījumu kvalitatīvu sārtvīnu ražošanas izveidošanā vai pat attīstīšanā.

Viena no īpašībām, kas raksturīga lielākajai daļai sārtvīnu, ir to ļoti gaišā sārtā krāsa, kas tiek iegūta patiesi meistarīgas tiešās presēšanas rezultātā — veselu ķekaru vai no ķekariem atdalītu ogu tieša presēšana, izmantojot pneimatiskās preses, lai dzidrā sula nekavējoties sāktu fermentēties zemā temperatūrā. Iegūtie vīni ir dzīvīgi, augļaini, bāli sārtos toņos.

Tiek izmantoti arī citi tehniski paņēmieni, piemēram, rūgšanas procesā esošas misas notecināšana, vīnogu miziņu macerācija vai macerācija pirms fermentācijas (ražu pirms presēšanas 8 līdz 24 stundas tur zemā temperatūrā), kā rezultātā tiek iegūti sārtvīni ar izteiktāku krāsu un pilnīgāku struktūru.

Sarkanvīni (kas veido apmēram 20 % no norādītajiem apjomiem) bieži ir spēcīgi, sulīgi un ar labu tanīnu struktūru, tos galvenokārt iegūst no šķirnēm “Triptyque grenache N”, “Syrah N” un “Cabernet-Sauvignon N”, kurām bieži pievieno šķirnes “Merlot N” un “Cinsault N”.

Kas attiecas uz baltvīniem, kurus ražo vismazāk (10 % no norādītajiem apjomiem), tie priecē šķirņu (“Rolle B” vai “Vermentino B”, “Viognier B” un “Chardonnay B”) vīnu cienītājus, kā arī tos kuri dod priekšroku asamblāžas vīniem, kuros apvienots smalkums un dzīvīgums.

Attiecīgajā ražošanas apgabalā ražo arī kvalitatīvus dzirkstošos vīnus. Dzirkstošo vīnu ražošana Provansā nav nekas jauns. Tā ir tradicionāla ražošanas nozare, kura gadā saražo apmēram miljonu pudeļu, un to paveic apmēram piecdesmit tirgus dalībnieki (ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji). Divdesmitā gadsimta sākumā dažas kooperatīviem vai ražotājiem piederošas darītavas, piemēram, “la Tête Noire”, jau mēģināja veicināt Provansā ražoto kvalitatīvo dzirkstošo vīnu kvalitāti.

Viena no galvenajām īpašībām, kas piemīt dzirkstošajiem vīniem ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var”, ir tā, ka tos ražo no vietējām vīnogu šķirnēm, no kurām galvenokārt ražo sārtvīnu, kas ir galvenais reģiona ražojums nedzirkstošo vīnu grupā.

Tādējādi ar aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” tiktu marķēti nedzirkstošie vīni kopā ar dzirkstošajiem vīniem ar salīdzinoši līdzīgām organoleptiskajām īpašībām. Patiešām, šie dzirkstošie sārtvīni ir ar izteiktu augļu un ziedu garšu, un tiem piemīt patīkams pilnīgums, kas atgādina nedzirkstošos sārtvīnus.

Tieši šīs organoleptiskās īpašības (ziedu un augļu notis, kas saistītas ar patīkamu pilnīgumu) ļauj atšķirt Var departamentā ražotos dzirkstošos vīnus no tiem, kas ražoti citos Francijas reģionos.

Cēloņsakarība starp ģeogrāfiskā apgabala specifiku un produkta specifiku

Var departamentam ar tā klimata kvalitāti, ainavu daudzveidību, jūru, vēsturiskā un kultūras mantojuma bagātību, kā arī ar amatniecību un tradīcijām ir nenoliedzams tūrisma attīstīšanas potenciāls. Liekot lietā visus šos trumpjus, departaments tūrismu ir attīstījis par vērā ņemamu ekonomisko aktivitāti.

Šī ārkārtējā pievilcība piesaista vairāk nekā 14 miljonus tūristu gadā. Tūristi, kas bieži vien ir uzticīgi šim departamentam, protams, būs iemācījušies, mācās vai iemācīsies izbaudīt Provansas virtuvi un produktus, tajā skaitā Var departamenta vīnus, neatkarīgi no tā, vai tie tiek saistīti ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Tādējādi ražojumi ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” kopš norādes izveidošanas ar iepriekšējo reglamentēto statusu “Vin de Pays” veido tās atpazīstamību, kas lielā mērā iegūta, pateicoties tūrisma aktivitātei reģionā, kā to apliecina lielais vietējais pieprasījums pēc tās sārtvīniem. Patērētāji prot novērtēt un atpazīt piedāvāto vīnu klāsta kvalitāti.

Tomēr jāatzīmē, ka ražotāji nav zaudējuši vēlmi nepārtraukti uzlabot savu “Vin de Pays” vīndarību, lai tie aizvien vairāk atbilstu patērētāju gaumei (piemēram, sārtvīnu krāsa).

Šī vēlme tika veiksmīgi īstenota 2000. gadu sākumā, kad Var departamenta speciālisti piedalījās nacionālā pētniecības un eksperimentu centra izveidē, kas veltīts sārtvīnam (atrodas Vidauban, Var). Kopš tā laika tiek veikts zināms darbs (piemēram, darbs pie sārtās krāsas niansēm), kas efektīvi palīdz uzlabot sārtvīnu kvalitātes līmeni. Turklāt nozare lielākoties ir ieguldījusi līdzekļus tādu instrumentu iegādē, kas nepieciešami, lai pilnībā apgūtu sārtvīna darīšanu. Šī apgūtā tehnoloģija, kas saistīta ar sārtvīniem, un ražotāju zinātība, protams, veicina vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu ražošanu, bet ir nesaraujami saistīta ar procesiem, ko izmanto, lai ražotu vīnus, kas pretendē uz aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi.

Jāmin arī tas, ka Var vīna dārzi atrodas tuvu lielo reģionālo pilsētu centriem vai piejūras kūrortiem, šis tuvums nāk par labu ražotājiem, kas var paaugstināt cenu savam piedāvājumam un arī izvēlēties veikt fasēšanu savās telpās. Tiešā pārdošana (pudelēs vai vakuumiesaiņojumā, t.s.,“bag in box”) tagad attiecas uz aptuveni 50 % no apjoma, un tiešā pārdošana darītavā varētu veidot 30 % no apjoma.

Var departaments atrodas Provansā, tas ir reģions ar jau atzītu atpazīstamību. Turklāt Provansas kā vīnkopības reģiona — pasaules sārtvīnu ražošanas līdera — tēls, kas dziļi sakņojas kvalitatīvu sārtvīnu ražošanā, ir lieliski izveidots un apstiprināts aptaujās par spontānu atpazīstamību (avots: Vinitrac Wine Intelligence, 2009. gada novembris).

Šī atpazīstamība, šī zinātība, kas īpaši vērsta uz sārtvīnu darīšanu, acīmredzami ir saistīta ar sarkanvīniem, baltvīniem, kā arī dzirkstošajiem vīniem, ko ražojuši tie paši cilvēki šī departamenta vīna dārzos tajā pašā ģeogrāfiskajā vidē.

Tādējādi nav noliedzams, ka sārtvīnu panākumus jau rada citu departamentā ražoto vīnu kvalitāte un reputācija.

9. Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Marķējums

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” var papildināt:

ar vienas vai vairāku vīnogu šķirņu nosaukumiem,

ar norādēm “primeur” vai “nouveau” [jauns]. Norādes “primeur” vai “nouveau” izmanto tikai nedzirkstošiem vīniem.

Saskaņā ar specifikācijā izklāstītajiem nosacījumiem aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var” var papildināt ar šādiem mazāku ģeogrāfisko vienību nosaukumiem:

“Argens”,

“Coteaux du Verdon”,

“Sainte Baume”.

Ja norādi “aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” aizstāj ar tradicionālo apzīmējumu “Vin de Pays”, marķējumā iekļauj Eiropas Savienības AĢIN logotipu.

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts, paredzot atkāpi attiecībā uz tādu vīnu darīšanu un izturēšanu, kas apzīmēti ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Var”, kurai ir vai nav pievienots mazākas ģeogrāfiskas vienības nosaukums “Argens”, “Coteaux du Verdon” vai “Sainte Baume”, veido pašvaldības, kas robežojas ar ģeogrāfisko apgabalu, proti:

austrumos tas robežojas ar Alpes-Maritimes departamentu: Grasse pašvaldība;

rietumos tas robežojas ar Bouches-du-Rhône departamentu: Aix-en-Provence un Marseille pašvaldība;

rietumos/ziemeļrietumos tas robežojas ar Vaucluse departamentu: Apt pašvaldība;

ziemeļos tas robežojas ar Alpes de Haute-Provence departamentu: Forcalquier, Digne, Castellane pašvaldība.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-055c5a5e-f7b9-40dc-ab3a-c1ccb2400c4c

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 88

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	63. gadagājums 2020. gada 17. marts

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2020/C 88/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9703 — SCP/real) ( 1 )	1
2020/C 88/02	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9739 — AXA/Groupe Crédit Agricole/ELL Luxembourg 2) ( 1 )	2
2020/C 88/03	Komisijas Paziņojums par iestādi, kas pilnvarota izdot Īstenošanas regulā (ES) Nr. 481/2012 paredzētās autentiskuma apliecības	3

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2020/C 88/04	Euro maiņas kurss — 2020. gada 16. marts	5

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2020/C 88/05	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9742 — Sinopec Group/Joint Stock Company Novatek/Gazprombank/SINOVA Natural Gas Company) Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	6
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2020/C 88/06	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	8
2020/C 88/07	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33	15
2020/C 88/08	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu.	20

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1157
JPY	Japānas jena	117,76
DKK	Dānijas krona	7,4731
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,90918
SEK	Zviedrijas krona	10,8998
CHF	Šveices franks	1,0546
ISK	Islandes krona	151,20
NOK	Norvēģijas krona	11,4765
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	26,960
HUF	Ungārijas forints	344,97
PLN	Polijas zlots	4,4070
RON	Rumānijas leja	4,8343
TRY	Turcijas lira	7,1568
AUD	Austrālijas dolārs	1,8198
CAD	Kanādas dolārs	1,5539
HKD	Hongkongas dolārs	8,6682
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,8499
SGD	Singapūras dolārs	1,5868
KRW	Dienvidkorejas vona	1 373,34
ZAR	Dienvidāfrikas rands	18,5602
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8351
HRK	Horvātijas kuna	7,5785
IDR	Indonēzijas rūpija	16 756,20
MYR	Malaizijas ringits	4,8092
PHP	Filipīnu peso	57,625
RUB	Krievijas rublis	83,5905
THB	Taizemes bāts	35,937
BRL	Brazīlijas reāls	5,5381
MXN	Meksikas peso	25,4478
INR	Indijas rūpija	82,8075


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.