KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

par Regulas (ES) Nr. 1169/2011 26. panta 3. punkta noteikumu piemērošanu

(2020/C 32/01)

1.   IEVADS

Saskaņā ar 26. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1169/2011 par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem (1) (turpmāk tekstā – regula) gadījumos, kad pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, bet nav tā pati, kas tā galvenajai sastāvdaļai, ir jānorāda arī attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta vai vismaz jānorāda, ka tā atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas.

Komisija 2018. gada 28. maijā pieņēma Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/775 (2) (turpmāk tekstā – īstenošanas regula), kura nosaka regulas 26. panta 3. punkta piemērošanas kārtību. Īstenošanas regulā jo īpaši ir precizēts un saskaņots veids, kā uz etiķetes jānorāda galvenās(-o) sastāvdaļas(-u) izcelsme.

Šā Komisijas paziņojuma mērķis ir sniegt norādījumus pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un valstu iestādēm par regulas 26. panta 3. punkta noteikumu piemērošanu. Paziņojums jāskata kopā ar citiem attiecīgajiem regulas un īstenošanas regulas noteikumiem. Šie norādījumi nekādi neskar regulas 7. pantā noteikto aizliegumu sniegt patērētājiem maldinošu informāciju. Paziņojumā ir skaidroti noteikumi, kas jau ietverti piemērojamajos tiesību aktos. Ar paziņojumu nekādā veidā netiek paplašināti no šādiem tiesību aktiem izrietošie pienākumi un netiek arī ieviestas nekādas papildu prasības attiecīgajiem uzņēmējiem un kompetentajām iestādēm.

Paziņojuma mērķis ir vienīgi palīdzēt iedzīvotājiem, uzņēmējiem un valstu kompetentajām iestādēm regulas 26. panta 3. punkta un īstenošanas regulas piemērošanā. Autoritatīva Savienības tiesību aktu interpretācija ir vienīgi Eiropas Savienības Tiesas kompetencē. Šajā paziņojumā paustie viedokļi nevar skart nostāju, kādu Eiropas Komisija var ieņemt Savienības un valstu tiesās.

2.   JAUTĀJUMI PAR REGULAS 26. PANTA 3. PUNKTA DARBĪBAS JOMU

Regulas 26. panta 3. punkta pirmajā daļā ir minēti divi priekšnosacījumi tam, lai galvenajām sastāvdaļām piemērotu īpašas marķējuma prasības: 1) jābūt norādītai pārtikas galaprodukta izcelsmes valstij vai vietai; un 2) norādē minētajai pārtikas produkta izcelsmes valstij vai izcelsmes vietai ir jāatšķiras no tā galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai vietas.

Saskaņā ar 26. panta 3. punkta otro daļu 26. panta 3. punkta pirmajā daļā minētās īpašās marķējuma prasības attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kas ietilpst īstenošanas regulas darbības jomā, kas noteikta īstenošanas regulas 1. pantā.

Ir noteikti divi īstenošanas regulas piemērošanas jomas ierobežojumi.

Pirmkārt, īstenošanas regulas 1. panta 1. punktā ir noteikts, ka pārtikas produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu var norādīt, “izmantojot jebkādus līdzekļus, piemēram, norādes, attēlus, simbolus vai terminus, kuri atsaucas uz ģeogrāfiskām vietām vai apgabaliem, izņemot ģeogrāfiskus terminus, kuri ir daļa no pieņemtiem un nepatentētiem nosaukumiem un burtiski norāda uz izcelsmi, bet kurus vispārēji neuztver kā izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi”.

Otrkārt, īstenošanas regulas 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka īstenošanas regulas darbības jomā neietilpst “ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizsargātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (3), Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (4), Regulu (EK) Nr. 110/2008 (5) vai Regulu (ES) Nr. 251/2014 (6) vai arī saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem”, kā arī reģistrētas preču zīmes, kuras veido izcelsmes norādi. Īstenošanas regulas 6. apsvērumā attiecībā uz šo otro izņēmumu ir minēts, ka, lai gan regulas 26. panta 3. punktam principā ir jāattiecas arī uz otrajā izņēmumā aprakstītajiem gadījumiem, tomēr ir vajadzīga sīkāka attiecīgo īstenošanas noteikumu izpēte, un tie tiks pieņemti vēlāk.

2.1.   Atsauce uz pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju

2.1.1.   Vai marķējumā norādītais pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds un uzvārds/nosaukums var kalpot par pamatu regulas 26. panta 3. punkta piemērošanai?

Saskaņā ar regulas 29. apsvērumu un 2. panta 2. punkta g) apakšpunktu pārtikas apritē iesaistīta uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums vai adrese, kas norādīta uz etiķetes, nav uzskatāma par attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi šīs regulas nozīmē. Tāpēc atsauces uz pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju kā juridisku personu principā nav uzskatāmas par pamatu regulas 26. panta 3. punkta piemērošanai.

Tomēr saskaņā ar regulas 7. pantu šādas norādes var uzskatīt par maldinošām attiecībā uz pārtikas produkta patieso izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, ja šīs norādes un konkrētā izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir acīmredzami izcelta uz iepakojuma, taču norādītā izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta atšķiras no pārtikas produkta galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas. Valstu kompetentajām iestādēm būtu jāizvērtē šādi gadījumi, ņemot vērā visu uz etiķetes sniegto informāciju un produkta kopējo noformējumu.

2.2   Zīmolu nosaukumi

2.2.1.   Vai zīmoli, kas nav aizsargāti ar reģistrētām preču zīmēm, kā norādīts īstenošanas regulas 1. panta 2. punktā, var kalpot par pamatu regulas 26. panta 3. punkta piemērošanai?

Īstenošanas regulas 1. panta 2. punktā ir noteikts, ka, neraugoties uz to, ka izcelsmes norādes, kas ir daļa no reģistrētām preču zīmēm, ietilpst regulas 26. panta 3. punkta darbības jomā, īstenošanas regula uz šādām norādēm neattiecas, kamēr nav pieņemti specifiski noteikumi par 26. panta 3. punkta piemērošanu šādām norādēm. ES likumdevējs ir atzinis reģistrēto preču zīmju, kuru izmantošanu reglamentē īpaši Savienības tiesību akti, specifisko raksturu un mērķi, un tāpēc Komisija turpinās pētīt, kādā veidā būtu jāsniedz galvenās sastāvdaļas izcelsmes norāde, kas saskaņā ar regulas 26. panta 3. punktu attiecīgos gadījumos ir jānorāda. Savukārt uz zīmoliem, kas ietver ģeogrāfiskās norādes, bet kas ir nereģistrētas preču zīmes, šī pagaidu atkāpe neattiecas, un tāpēc papildus regulas 26. panta 3. punkta prasībām uz tiem attiecas arī īstenošanas regula.

2.3.   Pārtikas produkta nosaukums

2.3.1.   Vai pieņemtie nosaukumi, kas ietver ģeogrāfiskās norādes, ir uzskatāmi par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm?

Regulas 2. panta 2. punktā jēdziens “pieņemtais nosaukums” ir definēts kā pārtikas produkta nosaukums, ko pieņēmuši tās dalībvalsts patērētāji, kurā minētais produkts tiek pārdots, bez vajadzības minēto nosaukumu paskaidrot sīkāk.

Saskaņā ar īstenošanas regulas 8. apsvērumu un 1. panta 1. punktu pieņemtie un nepatentētie nosaukumi, kuri ietver ģeogrāfiskus terminus, kas burtiski norāda uz izcelsmi, bet kurus vispārēji neuztver kā izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi, neietilpst īstenošanas regulas darbības jomā. Nereti šādi nosaukumi attiecas uz kādu ģeogrāfisku vietu, reģionu vai valsti, kur attiecīgais pārtikas produkts sākotnēji tika ražots vai laists tirgū, šim nosaukumam laika gaitā kļūstot par nepatentētu/pieņemtu nosaukumu noteiktai pārtikas produktu kategorijai. Tā kā patērētāji šādus nepatentētus un pieņemtus nosaukumus neuztver kā attiecīgā pārtikas produkta konkrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, to izmantošana nav uzskatāma par pamatu regulas 26. panta 3. punkta piemērošanai.

Piemērs: Frankfurtes cīsiņi.

Tā kā šis jautājums attiecas uz patērētāju izpratni katrā atsevišķā dalībvalstī un tā kā dažādās ES valstīs patērētāji šos aspektus uztver ļoti dažādi, katrā konkrētajā gadījumā atsevišķi būtu jāapsver, vai patērētāji attiecīgo nosaukumu nepārprotami uztver kā nepatentētu/pieņemtu nosaukumu.

2.3.2.   Vai tirdzniecības nosaukumi, kas ietver ģeogrāfisku norādi, ir uzskatāmi par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm?

Saskaņā ar regulas 2. panta 2. punkta n) apakšpunktu “tirdzniecības nosaukums” ir pārtikas produkta nosaukums, ko nosaka attiecīgie Savienības tiesību akti, vai, ja šādu Savienības tiesību aktu nav, nosaukums, kuru nosaka tās dalībvalsts normatīvie un administratīvie akti, kurā pārtikas produkts tiek pārdots galapatērētājam vai sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumam.

Citiem vārdiem sakot, tirdzniecības nosaukumi ir kodificēti pieņemtie nosaukumi, jo likumdevējs ir uzskatījis, ka ir svarīgi saskaņot to lietošanu un nereti arī produktu, uz kuriem tie attiecas, sastāvu, lai nodrošinātu, ka tiek apmierinātas patērētāju prasības attiecībā uz to pārtikas produktu īpašībām, kas tiek tirgoti ar konkrētiem nosaukumiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tirdzniecības nosaukumi, kas ietver ģeogrāfisku norādi, nav uzskatāmi par izcelsmes norādēm regulas 26. panta 3. punkta nozīmē gadījumos, kad likumdevējs jau ir ņēmis vērā 26. panta 3. punktu.

2.4.   Dažādas norādes uz etiķetes

2.4.1.   Vai tādas norādes kā “Ražots ..”, “Izgatavots ..” un “.. produkts”, kurās daudzpunktes vietā minēta ģeogrāfiskā norāde, ir uzskatāmas par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm?

Tādas norādes kā “Ražots (valsts nosaukums)” un “Izgatavots (valsts nosaukums)” patērētāji uztver kā izcelsmes norādes 26. panta 3. punkta nozīmē, un tāpēc tās principā ir uzskatāmas par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm. Turklāt minētās norādes attiecas uz ražošanas vai izgatavošanas procesu un pārtikas pārstrādes produktu gadījumā regulas izpratnē varētu atbilst izcelsmes valsts jēdzienam, kas definēts Savienības Muitas kodeksa (7) 60. panta 2. punktā, proti, tā ir pārtikas produkta pēdējā nozīmīgā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kura beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.

Līdzīgi arī norādi “(Valsts nosaukums) produkts” patērētāji vispārīgi uztver kā izcelsmes norādi regulas 26. panta 3. punkta nozīmē. Turklāt norāde “.. produkts” patērētājam, visticamāk, liks domāt, ka viss pārtikas produkts, ieskaitot tā sastāvdaļas, nāk no valsts, kas norādīta uz etiķetes.

2.4.2.   Vai tādas norādes kā “Iepakots ..” vai “Ražots/izgatavots X pēc Y pasūtījuma”, kas ietver pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukumu un adresi, ir uzskatāmas par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm?

Norāde “Iepakots ..” skaidri norāda vietu, kur pārtikas produkts ir ticis iepakots, un patērētājs to, visticamāk, neuztvers kā izcelsmes norādi regulas 26. panta 3. punkta nozīmē. Tāpēc, neraugoties uz to, ka šādā norādē ir atsauce uz ģeogrāfisku vietu, tā tomēr nav uzskatāma par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi.

Tādas norādes kā “Ražots:/Izgatavots:/Iepakots: (pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja nosaukums un adrese)” vai “Ražots/Izgatavots X pēc Y pasūtījuma” burtiski norāda uz attiecīgo pārtikas apritē iesaistīto uzņēmēju, un patērētājs to, visticamāk, neuztvers kā pārtikas produkta izcelsmes norādi. Kā norādīts šā paziņojuma 2.1.1. punktā, pārtikas apritē iesaistītā uzņēmēja vārds un uzvārds, nosaukums vai adrese, kas norādīta uz etiķetes, nav uzskatāma par attiecīgā pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādi regulas nozīmē.

Tomēr patērētāja priekšstatu par produktu veido visi etiķetes elementi kopā, kā arī produkta kopējais noformējums. Tāpēc, izvērtējot, vai pārtikas produkta noformējums nerada maldinošu priekšstatu par tā izcelsmi, ir jāņem vērā viss iepakojums.

2.4.3.   Vai akronīmi, attēli un visi citi paziņojumi, kas pievienoti brīvprātīgi un kuru vienīgais nolūks ir palīdzēt patērētājiem atrast savas valsts valodu uz daudzvalodu etiķetēm, ir uzskatāmi par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm?

Šādas norādes nebūtu uzskatāmas par izcelsmes norādēm, ja tās nepārprotami attiecas uz dažādajām valodu versijām, kādās uz etiķetes ir sniegta pārtikas produkta informācija.

2.4.4.   Vai tādas norādes kā “.. veidā”, “Pēc .. parauga”, “.. gaumē”, “Pēc .. receptes”, “Iedvesmojoties no ..” vai “à la”, kas ietver ģeogrāfisku norādi, ir uzskatāmas par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm?

Tādas norādes kā “.. veidā”, “Pēc .. parauga”, “.. gaumē”, “Pēc ..receptes”, “Iedvesmojoties no ..” vai “à la” parasti attiecas uz konkrētu pārtikas produkta recepti vai specifiskām tā īpatnībām un principā nebūtu uzskatāmas par izcelsmes norādēm.

Tomēr, izvērtējot, vai pārtikas produkta noformējums nerada maldinošu priekšstatu par tā izcelsmi, ir jāņem vērā viss iepakojums. Jānorāda arī, ka saskaņā ar regulas 7. pantu iepriekš minēto norāžu sniegšana ir pamatota tikai tad, ja attiecīgajam pārtikas produktam piemīt kādas raksturīgas pazīmes vai īpatnības vai ja tas ir apstrādāts kādā konkrētā ražošanas procesā, kas nosaka produkta saikni ar ģeogrāfisko vietu, kura norādīta uz etiķetes.

2.4.5.   Vai valsts simbols vai valsts karoga krāsas ir uzskatāmas par pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādēm?

No patērētāju viedokļa karogi un/vai kartes ir uzskatāmas par vissvarīgāko norādi uz produkta izcelsmi. Tāpēc skaidri saredzami karogi un/vai kartes, kas norāda uz konkrētu ģeogrāfisko teritoriju, principā būtu uzskatāmi par izcelsmes norādēm, kas savukārt kalpo par pamatu regulas 26. panta 3. punkta piemērošanai. Patērētāji kā pārtikas produkta izcelsmes norādes var uztvert arī citus valsts simbolus, piemēram, viegli atpazīstamus valsts nozīmes pieminekļus, ainavas vai cilvēkus. Taču, tā kā šī izpratne ir atkarīga no konkrētā produkta un valsts, šie grafiskie simboli ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi. Šajā saistībā dalībvalstīm jo īpaši būtu jāņem vērā šo simbolu/grafisko simbolu atrašanās vieta, to izmērs, krāsa, fonta lielums, kā arī pārtikas produkta etiķetes vispārējais konteksts, proti, jāizvērtē, vai marķējums kopumā nerada patērētājiem neskaidrības par pārtikas produkta izcelsmi.

Kārtība, kādā regulas 26. panta 3. punkts piemērojams zīmoliem, ir izklāstīta šā paziņojuma 2.2.1. punktā.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tādu zīmējumu un citu paziņojumu izmantošanai, kas paredzēti valsts/vietējas nozīmes pasākumu atzīmēšanai vai valsts/vietējo sporta komandu godināšanai. Tā kā šādām norādēm ir gadījuma raksturs, tās ir jāizvērtē katrā gadījumā atsevišķi, lai noteiktu, vai tās kalpo par pamatu regulas 26. panta 3. punkta piemērošanai.

2.4.6.   Vai papildu paziņojumi uz tādu pārtikas produktu etiķetēm, kuriem ir ar ES tiesību aktiem aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes vai preču zīmes var kalpot par pamatu regulas 26. panta 3. punkta piemērošanai?

Kā norādīts īstenošanas regulas 1. panta 2. punktā, kamēr nav pieņemti specifiski noteikumi, īstenošanas regula neattiecas uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas aizsargātas saskaņā ar ES tiesību aktiem, un reģistrētām preču zīmēm. Tomēr gadījumos, kad uz pārtikas produkta iepakojuma ir arī citas vizuālas norādes, arī norādes, kas attiecas uz to pašu ģeogrāfisko vietu vai uz atšķirīgām ģeogrāfiskām vietām, šīs norādes ietilpst īstenošanas regulas darbības jomā, ja ir izpildīti regulas 26. panta 3. punkta nosacījumi.

2.5.   Kāda ir īstenošanas akta un ES tiesību aktu par bioloģiskajiem pārtikas produktiem savstarpējā ietekme?

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (8) (“regula par bioloģiskajiem pārtikas produktiem”) ir izveidots vispārējs bioloģiskās ražošanas noteikumu satvars, kas ietver noteikumus par terminu, kas attiecas uz bioloģisko ražošanu, izmantošanu. Turklāt minētajā regulā ir izklāstīti nosacījumi attiecībā uz bioloģisko produktu marķēšanu un ES logotipa izmantošanu, nosakot, ka, izmantojot šo logotipu, ir jāsniedz norāde par izcelsmes vietu, kur ražoti produkta sastāvā esošie lauksaimniecības izejmateriāli. Šādi noteikumi nodrošinās, ka patērētāji saņem informāciju, kas ir līdzvērtīga regulas 26. panta 3. punktā paredzētajai informācijai.

Saskaņā ar regulas 1. panta 4. punktu regulu piemēro, neskarot marķēšanas prasības, kas paredzētas īpašos Savienības noteikumos, kuri piemērojami konkrētiem pārtikas produktiem. Šajā saistībā regulas par bioloģiskajiem produktiem nosacījumi ir uzskatāmi par lex specialis un prevalē pār regulas 26. panta 3. punktu. Tādējādi visos gadījumos, kad tiek izmantots ES bioloģisko produktu logotips, regulas 26. panta 3. punkts nav piemērojams.

3.   GALVENĀS SASTĀVDAĻAS IDENTIFICĒŠANA

Saskaņā ar regulas 2. panta 2. punkta q) apakšpunktu “galvenā sastāvdaļa” ir pārtikas produkta sastāvdaļa vai sastāvdaļas, kas veido vairāk nekā 50 % no minētā pārtikas produkta vai ko patērētājs parasti saista ar pārtikas produkta nosaukumu un attiecībā uz ko vairākumā gadījumu ir nepieciešama kvantitatīvā norāde.

3.1.   Kā identificēt galveno sastāvdaļu?

Regulas 26. panta 3. punkta īstenošanas nolūkā pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir pienākums sniegt informāciju par attiecīgā pārtikas produkta galveno(-ajām) sastāvdaļu(-ām), pamatojoties uz regulas 2. panta 2. punkta q) apakšpunktā sniegto definīciju.

Galvenās sastāvdaļas juridiskajā definīcijā ir minēti divu veidu kritēriji, pēc kuriem noteikt pārtikas produkta galveno sastāvdaļu: a) kvantitatīvais kritērijs, saskaņā ar kuru attiecīgā sastāvdaļa veido vairāk nekā 50 % no pārtikas produkta, un b) kvalitatīvais kritērijs, saskaņā ar kuru patērētājs attiecīgo sastāvdaļu parasti saista ar pārtikas produkta nosaukumu.

Sniedzot informāciju par pārtikas produkta galveno(-ajām) sastāvdaļu(-ām), pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāņem vērā dažādi aspekti. Konkrētāk, papildus pārtikas produkta kvantitatīvajam sastāvam, tiem īpaši rūpīgi ir jāizvērtē produkta specifiskās īpašības, pazīmes un etiķetes kopējais noformējums. Tiem jāņem vērā arī patērētāju uztvere un prasības attiecībā uz informāciju par konkrēto pārtikas produktu. Pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāņem vērā, vai konkrētas sastāvdaļas izcelsmes norāde varētu būtiski ietekmēt patērētāju pirkuma izvēli un vai šādas izcelsmes norādes neesamība varētu maldināt patērētājus.

Jānorāda arī, ka saskaņā ar regulas 7. pantu galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādē sniegtā informācija nedrīkst būt maldinoša un nekādā gadījumā nedrīkst apiet regulas 26. panta 3. punktā minētos noteikumus un mērķus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina iepriekš minēto regulas noteikumu pienācīgu izpildi.

3.2.   Vai pārtikas produktam var būt vairāk nekā viena galvenā sastāvdaļa? Ja var, tad vai pārtikas produktam, kurš satur vairāk nekā vienu galveno sastāvdaļu, ir jānorāda visu galveno sastāvdaļu izcelsme?

Regulas 2. panta 2. punkta q) apakšpunktā sniegtajā “galvenās sastāvdaļas” definīcijā ir minēts, ka tā var būt sastāvdaļa (lietojot šā vārda vienskaitļa formu) vai sastāvdaļas (lietojot šā vārda daudzskaitļa formu). No šā formulējuma var secināt, ka “galvenās sastāvdaļas” definīcijā ir paredzēta iespēja, ka pārtikas produktam var būt vairāk nekā viena galvenā sastāvdaļa.

Turklāt no regulas 26. panta 3. punkta noteikumiem izriet, ka, ja pārtikas apritē iesaistītais uzņēmējs, pamatojoties uz doto definīciju, identificē vairāk nekā vienu galveno sastāvdaļu, tad ir jānorāda visu šo galveno sastāvdaļu izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta.

3.3.   Vai, pamatojoties uz galvenās sastāvdaļas definīciju, pastāv iespēja konstatēt, ka pārtikas produktam nav galvenās sastāvdaļas?

Regulas 26. panta 3. punkta īstenošanas nolūkā vispirms ir jāizvērtē, vai kāda pārtikas produkta sastāvdaļa ir uzskatāma par tā galveno sastāvdaļu, pamatojoties uz regulas 2. panta 2. punkta q) apakšpunktā sniegto definīciju. Tas nozīmē, ka pārtikas produktam nav galvenās sastāvdaļas šīs regulas nozīmē, ja tajā nav nevienas sastāvdaļas, kas veido vairāk nekā 50 % no šā pārtikas produkta, ko patērētājs parasti saista ar pārtikas produkta nosaukumu un attiecībā uz ko vairākumā gadījumu nav nepieciešama kvantitatīvā norāde.

3.4.   Vai regulas 26. panta 3. punkts un īstenošanas regula attiecas uz produktiem, kuros ir tikai viena sastāvdaļa?

Regulas 26. panta 3. punkts varētu attiekties uz pārtikas pārstrādes produktiem, kuros ir tikai viena sastāvdaļa, ja to pēdējā būtiskā pārveide ir notikusi vietā, kas nav izejmateriālu izcelsmes vieta, vai ja šī vienīgā sastāvdaļa ir iegūta dažādās vietās. Šādā gadījumā regulas 26. panta 3. punkts būtu jāpiemēro tad, ja pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta un galvenās sastāvdaļas (vienīgās sastāvdaļas) izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas.

3.5.   Vai tad, ja patērētājiem ir labi zināms, ka kāda pārtikas produkta galveno sastāvdaļu var iegūt vienīgi ārpus ES, ir jānorāda šīs sastāvdaļas izcelsme?

Regulā nav paredzētas atkāpes, kas ļautu nenorādīt galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu gadījumos, kad tā atšķiras no pārtikas produkta izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas. Tāpēc pat tad, ja kāda pārtikas produkta galveno sastāvdaļu var iegūt vienīgi ārpus ES un ja pārtikas galaprodukta izcelsmes norādē ir minēta ES (vai tās dalībvalsts(-is)), atbilstoši regulas 26. panta 3. punkta noteikumiem attiecīgās galvenās sastāvdaļas izcelsmes norāde tomēr ir jāsniedz.

3.6.   Vai galvenā sastāvdaļa var būt kombinēta sastāvdaļa?

Saskaņā ar regulas 2. panta 2. punkta h) apakšpunktu “kombinēta sastāvdaļa” ir sastāvdaļa, kas pati par sevi ir produkts ar vairāk nekā vienu sastāvdaļu.

Kombinēta sastāvdaļa ietilpst regulas 26. panta 3. punkta darbības jomā, ja tā atbilst regulas 2. panta 2. punkta q) apakšpunktā sniegtajai galvenās sastāvdaļas definīcijai.

Ja saskaņā ar regulas 26. panta 3. punktu ir jāsniedz informācija par galvenās sastāvdaļas izcelsmi un ja šī galvenā sastāvdaļa ir kombinēta sastāvdaļa, tad pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir pienākums sniegt pienācīga apjoma informāciju, kas vislabāk piemērota konkrētajam pārtikas produktam. Šajā saistībā tiem būtu jāņem vērā attiecīgā pārtikas produkta specifiskais raksturs, tā sastāvs un izgatavošanas process, patērētāju izpratne un prasības attiecībā uz kombinētās sastāvdaļas galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādi (vieta, kur iegūta kombinētās sastāvdaļas galvenā sastāvdaļa, piemēram, ievākšanas vieta vai lauksaimnieciskās ražošanas vieta) un interese par to, kā arī tas, kādā veidā sastāvdaļas, kas veido kombinēto sastāvdaļu, tiek norādītas sastāvdaļu sarakstā.

Jānorāda arī, ka saskaņā ar regulas 7. pantu kombinētās sastāvdaļas izcelsmes norādē sniegtā informācija nedrīkst būt maldinoša un nekādā gadījumā nedrīkstētu apiet regulas 26. panta 3. punktā minētos noteikumus un mērķus.

Dalībvalstu kompetentās iestādes nodrošina iepriekš minēto regulas noteikumu pienācīgu izpildi.

4.   ĢEOGRĀFISKIE LĪMEŅI

Lai patērētāji varētu veikt apzinātu izvēli, īstenošanas regulā ir izklāstīti īpaši noteikumi, kas ir piemērojami, ja galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta ir norādīta, pamatojoties uz regulas 26. panta 3. punktu. Minēto noteikumu mērķis ir nodrošināt, ka šāda informācija ir pietiekami precīza un jēgpilna.

Šajā saistībā īstenošanas regulas 2. panta pirmās daļas a) punktā ir saskaņoti ģeogrāfiskie apgabali, kas norādāmi galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādēs.

4.1.   Vai ir iespējams norādīt vienas galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, atsaucoties uz dažādiem ģeogrāfiskajiem līmeņiem (piemēram, “ES un Šveice”?

Īstenošanas regulas 2. pantā ir sniegts to ģeogrāfisko apgabalu saraksts, kas būtu norādāmi galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādēs. Lai izpildītu regulas 26. panta 3. punkta prasības, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir jāizvēlas viens no ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kas minēti īstenošanas regulas 2. panta pirmās daļas a) punktā. No šīs normas formulējuma var secināt, ka īstenošanas regulā nav paredzēta iespēja attiecībā uz vienu galveno sastāvdaļu norādīt dažādus minētajā regulā uzskaitītos ģeogrāfiskos līmeņus.

Piemēri:

—	“Šveice” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 2. panta a) punkta iv) apakšpunktā. Savukārt “ES” ir ģeogrāfiskais apgabals, kas minēts 2. panta a) punkta i) apakšpunktā. Īstenošanas regulas 2. panta a) punktā nav paredzēta iespēja kombinēt abus šos ģeogrāfiskos apgabalus.

Tomēr pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji drīkst pievienot papildu informāciju norādēm “ES” un “ārpus ES”, ja vien tā atbilst regulas vispārējām prasībām attiecībā uz brīvprātīgi sniegtu pārtikas produktu informāciju (regulas 36. pants). Šāda informācija nedrīkst būt maldinoša vai neskaidra. Šajā gadījumā pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji norādei “ārpus ES” var kā brīvprātīgi sniegtu papildu informāciju pievienot vārdu “Šveice”.

Piemērs:

—	“ES un ārpus ES (Šveice)”

—	“ES (Spānija) un ārpus ES (Šveice)”

4.2.   Vai, norādot galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, būtu iespējams kopā minēt gan dalībvalstis, gan trešās valstis?

Īstenošanas regulas 2. panta a) punkta iv) apakšpunktā ir paredzēta iespēja galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādē iekļaut dalībvalsti(-is) vai trešo(-ās) valsti(-is). Tas nozīmē, ka uzņēmēji var izvēlēties vienu no šīm norādēm vai arī izmantot tās abas kopā.

5.   INFORMĀCIJAS IZVIETOJUMS UN NOFORMĒJUMS

Informācijai par galveno sastāvdaļu, kas sniegta saskaņā ar regulu, būtu jāpapildina patērētājiem sniegtā informācija par pārtikas produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Šai informācijai jābūt labi saskatāmai, skaidri salasāmai un attiecīgā gadījumā neizdzēšamai. Lai to panāktu, īstenošanas regulas 3. pantā ir izklāstīti noteikumi par minētās informācijas izvietojumu un noformējumu.

5.1.   Vai būtu iespējams norādīt galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti, izmantojot valstu kodus?

Saskaņā ar regulas 9. panta 1. punkta i) apakšpunktu regulas 26. pantā paredzētajos gadījumos obligāti ir jānorāda izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta. Turklāt regulas 9. panta 2. punktā ir noteikts, ka saskaņā ar regulas 9. panta 1. punktu obligāti norādāmās ziņas ir jānorāda ar vārdiem un skaitļiem un tās var papildus izteikt arī ar piktogrammām vai simboliem.

No regulas noteikumiem izriet, ka galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vienmēr ir jānorāda ar vārdiem. Šajā sakarībā dalībvalstīm ir jāizvērtē, vai valstu kodus var uzskatīt par vārdiem. Proti, valsts kods varētu būt pieņemams, ja vien ir pamats uzskatīt, ka patērētāji valstī, kurā attiecīgo produktu tirgo, šo kodu pareizi sapratīs un netiks maldināti. Tas varētu attiekties uz tādiem saīsinājumiem kā “AK”, “ASV” vai “ES”.

5.2.   Vai tad, ja produkta nosaukums ietver izcelsmes norādi un ir minēts vairākās vietās uz iepakojuma, galvenās sastāvdaļas izcelsmes norāde ir jāsniedz katru reizi, kad produkta nosaukums tiek attēlots uz iepakojuma? Šis jautājums attiecas arī uz ģeogrāfiskām norādēm, piemēram, karogiem.

Īstenošanas regulas 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka, ja pārtikas produkta izcelsmes norāde ir sniegta vārdiski, tad informāciju par galvenās sastāvdaļas izcelsmi sniedz tajā pašā redzamības laukā, kur sniegta norāde par pārtikas produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu. Īstenošanas regula neparedz nekādas elastības iespējas, kas ļautu galvenās sastāvdaļas izcelsmi norādīt tikai vienu reizi, ja pārtikas galaprodukta izcelsmes norāde uz etiķetes ir sniegta vairākkārt.

No regulas var secināt, ka galvenās sastāvdaļas izcelsmes norāde ir jāsniedz patērētājiem skaidri saskatāmā veidā un vienmēr tajā pašā redzamības laukā, kur sniegta norāde par pārtikas produkta izcelsmi, un tas attiecas arī uz karogiem. Tādējādi gadījumos, kad uz iepakojuma vairākkārt ir norādīts tirdzniecības nosaukums, kurā ietilpst arī izcelsmes norāde vai karogi, attiecīgi ir jāatkārto arī informācija par galvenās(-o) sastāvdaļas(-u) izcelsmi.

5.3.   Vai regulas 13. panta 3. punkts attiecas arī uz galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādēm, kas sniegtas saskaņā ar īstenošanas regulas noteikumiem?

Regulas 13. pantā ir izklāstīti vispārīgie principi, kas nosaka regulas 9. panta 1. punktā minētās obligātās pārtikas produkta informācijas noformējumu, kā arī informācijas par izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu noformējumu 26. pantā paredzētajos gadījumos (regulas 9. panta 1. punkta i) apakšpunkts). Regulas 13. panta noteikumi būtu jāpiemēro, neskarot īpašus Savienības noteikumus, kas piemērojami konkrētām pārtikas produktu kategorijām.

Īstenošanas regulā ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādes noformējumu. Proti, tās 3. pantā ir noteikts, ka šādu informāciju sniedz tajā pašā redzamības laukā, kur norādi par pārtikas produkta izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, un izmanto tāda izmēra rakstzīmes, kuru x augstums ir vismaz 75 % no pārtikas produkta izcelsmes norādē izmantoto rakstzīmju x augstuma. Turklāt ir norādīts, ka jebkurā gadījumā informāciju galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādē sniedz, izmantojot tāda izmēra rakstzīmes, kas nav mazākas par 1,2 mm.

Iepriekš minētās īstenošanas regulas īpašās prasības papildina ar regulas 13. panta horizontālajiem noteikumiem un piemēro kumulatīvi.

Regulas 13. panta 3. punktā ir paredzēta atkāpe attiecībā uz rakstzīmju lielumu, kas izmantojams, sniedzot obligātās ziņas uz nelieliem iepakojumiem (kuru laukums ir mazāks par 80 cm2). Tā kā regulas 13. panta noteikumi attiecas uz regulas 9. panta 1. punktā uzskaitītajām obligātajām ziņām, tie attiecas arī uz galvenās sastāvdaļas izcelsmes norādēm, kas sniegtas saskaņā ar regulas 26. panta 3. punktu. Tādējādi attiecībā uz iepakojumu vai taru, kuras lielākās virsmas laukums ir mazāks par 80 cm2, īstenošanas regulas 3. panta 2. punktā minētais rakstzīmju x augstums ir vienāds ar 0,9 mm lielāks vai ir lielāks par 0,9 mm.

---

(1)  OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.

(2)  OV L 131, 29.5.2018., 8. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regula (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (pārstrādāta redakcija), (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(8)  Padomes 2007. gada 28. jūnija Regula (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 30. janvāris

(2020/C 32/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1029
JPY	Japānas jena	120,03
DKK	Dānijas krona	7,4729
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,84183
SEK	Zviedrijas krona	10,6398
CHF	Šveices franks	1,0690
ISK	Islandes krona	135,90
NOK	Norvēģijas krona	10,1738
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,250
HUF	Ungārijas forints	338,36
PLN	Polijas zlots	4,2873
RON	Rumānijas leja	4,7770
TRY	Turcijas lira	6,5970
AUD	Austrālijas dolārs	1,6412
CAD	Kanādas dolārs	1,4577
HKD	Hongkongas dolārs	8,5678
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6973
SGD	Singapūras dolārs	1,5030
KRW	Dienvidkorejas vona	1 315,00
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,2673
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6504
HRK	Horvātijas kuna	7,4423
IDR	Indonēzijas rūpija	15 094,84
MYR	Malaizijas ringits	4,5087
PHP	Filipīnu peso	56,246
RUB	Krievijas rublis	69,6719
THB	Taizemes bāts	34,405
BRL	Brazīlijas reāls	4,6836
MXN	Meksikas peso	20,6985
INR	Indijas rūpija	79,0110

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Īpašais ziņojums Nr. 4/2020

“Jauno attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošana kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzībai: kopumā stabils progress, bet lēnāks attiecībā uz klimata un vides uzraudzību”

(2020/C 32/03)

Eiropas Revīzijas palāta informē, ka ir publicēts īpašais ziņojums Nr. 4/2020 “Jauno attēlveidošanas tehnoloģiju izmantošana kopējās lauksaimniecības politikas uzraudzībai: kopumā stabils progress, bet lēnāks attiecībā uz klimata un vides uzraudzību”.

Ziņojums ir pieejams lasīšanai vai lejupielādei Eiropas Revīzijas palātas tīmekļa vietnē: http://eca.europa.eu.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja atzinuma kopsavilkums par priekšlikumiem attiecībā uz Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās

(Pilns šā atzinuma teksts angļu, franču un vācu valodā ir pieejams EDAU tīmekļa vietnē www.edps.europa.eu)

(2020/C 32/04)

Komisija 2018. gada aprīlī iesniedza divus priekšlikumus – vienai regulai un vienai direktīvai – ar mērķi izveidot tiesisko regulējumu, kas ļautu policijai un tiesu iestādēm vieglāk un ātrāk iegūt elektroniskos pierādījumus pārrobežu lietās un piekļūt tiem. Kopš tā laika Padome ir pieņēmusi vispārējo pieeju attiecībā uz minētajiem priekšlikumiem (turpmāk tekstā “Priekšlikumi”) un Eiropas Parlaments ir izdevis vairākus darba dokumentus. Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (EDAK) sniedza savu atzinumu. Ar šo tēmu saistītas norises ir notikušas arī starptautiskā līmenī, jo īpaši jāatzīmē tas, ka tika uzsāktas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm par starptautisku nolīgumu attiecībā uz pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem un tika turpināts darbs pie Konvencijas par kibernoziegumiem otrā papildu protokola izstrādes. Šajā atzinumā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) vēlas sniegt ES likumdevējam jaunu ieguldījumu saistībā ar turpmāko darbu pie Priekšlikumiem, ņemot vērā iepriekš minētās norises.

Mūsdienu pasaulē, kuru pārveidojusi jauno tehnoloģiju izmantošana, laiks bieži vien ir būtisks, lai minētās iestādes varētu iegūt datus, kas nepieciešami to uzdevumu veikšanai. Tai pašā laikā, pat izmeklējot iekšzemes lietas, tiesībaizsardzības iestādes arvien biežāk nonāk “pārrobežu situācijās” tikai tāpēc, ka ir izmantoti ārvalstu pakalpojumu sniedzēja pakalpojumi un informācija elektroniski tiek glabāta citā dalībvalstī. EDAU atbalsta mērķi nodrošināt, ka tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai ir pieejami efektīvi instrumenti, un jo īpaši atzinīgi vērtē Priekšlikumos izklāstīto mērķi paātrināt un atvieglot piekļuvi datiem pārrobežu gadījumos, optimizējot procedūras ES.

Tai pašā laikā EDAU vēlas uzsvērt, ka jebkuras šajā jomā īstenotas iniciatīvas kontekstā ir pilnībā jāievēro ES Pamattiesību harta un ES datu aizsardzības regulējums un ka ir svarīgi nodrošināt, ka eksistē visi nepieciešamie aizsardzības pasākumi. Proti, lai pārrobežu elektronisko pierādījumu vākšanas procesā efektīvi tiktu aizsargātas pamattiesības, ir vajadzīga aktīvāka tiesu iestāžu iesaiste izpildes dalībvalstī. Minētās iestādes vajadzētu sistemātiski iesaistīt pēc iespējas agrākā šā procesa stadijā, tām ir jābūt iespējai pārbaudīt rīkojumu atbilstību Hartai un tām ir pienākums norādīt atteikuma iemeslus uz šā pamata.

Turklāt ierosinātajā regulā būtu jāprecizē datu kategoriju definīcijas un būtu jānodrošina to atbilstība citām datu kategoriju definīcijām ES tiesību aktos. EDAU arī iesaka atkārtoti novērtēt līdzsvaru starp pārkāpumu veidiem, par kuriem varētu izdot Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojumus, un attiecīgajām datu kategorijām, ņemot vērā attiecīgo (ES) Tiesas judikatūru.

Turklāt EDAU sniedz konkrētus ieteikumus par vairākiem aspektiem e-pierādījumu Priekšlikumos, attiecībā uz kuriem ir vajadzīgi uzlabojumi: pārsūtīto rīkojumu un datu autentiskums un konfidencialitāte; ierobežota saglabāšana saskaņā ar Eiropas elektronisko pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem; piemērojamais datu aizsardzības regulējums; datu subjektu tiesības; datu subjekti, uz kuriem attiecas imunitāte un privilēģijas; likumīgie pārstāvji; termiņi, kas jāievēro, izpildot Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojumus; un pakalpojumu sniedzēju iespējas iebilst pret rīkojumiem.

Visbeidzot EDAU lūdz viest vairāk skaidrības par ierosinātās regulas mijiedarbību ar starptautiskajiem nolīgumiem, kas tiks noslēgti nākotnē. Ar ierosināto regulu būtu jāsaglabā augstais datu aizsardzības līmenis ES, un tai būtu jākļūst par atsauci sarunās par starptautiskiem nolīgumiem attiecībā uz pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem.

1.   Ievads un pamatinformācija

1.

Komisija 2018. gada 17. aprīlī nāca klajā ar diviem tiesību aktu priekšlikumiem (“Priekšlikumi”), kuriem pievienots Ietekmes novērtējums (1), tostarp: — Priekšlikums regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās (2) (turpmāk tekstā “ierosinātā regula”), — Priekšlikums direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā (3) (turpmāk tekstā “ierosinātā direktīva”).

2.

Ierosinātā regula pastāvētu līdzās Direktīvai 2014/41/ES par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (turpmāk tekstā “EIR direktīva”) (4), kuras mērķis ir atvieglot pierādījumu vākšanas procesu citas dalībvalsts teritorijā un kura attiecas uz visa veida pierādījumu, tostarp elektronisko datu, vākšanu (5). Visām dalībvalstīm, kas piedalījās EIR direktīvas (6) pieņemšanā, līdz 2017. gada maijam tā bija jāīsteno savos valsts tiesību aktos (7).

3.

Eiropas Datu aizsardzības kolēģija (8) (EDAK) 2018. gada 26. septembrī pieņēma atzinumu (9) par Priekšlikumiem.

4.

Padome 2018. gada 7. decembrī un 2019. gada 8. martā pieņēma vispārējo pieeju attiecīgi attiecībā uz ierosināto regulu (10) un ierosināto direktīvu (11). Eiropas Parlaments publicēja virkni darba dokumentu.

5.

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) atzinīgi vērtē to, ka Komisijas dienesti pirms Priekšlikumu pieņemšanas lūdza tam neformālu konsultāciju. EDAU arī atzinīgi vērtē atsauces uz šo atzinumu ierosinātās regulas 66. apsvērumā un ierosinātās direktīvas 24. apsvērumā.

6.

Komisija 2019. gada 5. februārī pieņēma divus ieteikumus par Padomes lēmumiem, proti, ieteikumu, ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības (ES) un Amerikas Savienoto Valstu (ASV) starptautisku nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (12), un ieteikumu, ar ko pilnvaro Komisiju ES vārdā piedalīties sarunās par otro papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 185) (turpmāk tekstā “Konvencija par kibernoziegumiem”) (13). Abi minētie ieteikumi tika aplūkoti divos EDAU atzinumos (14). Sarunas ar ASV un sarunas Eiropas Padomē ir cieši saistītas.

7.

2019. gada februārī Eiropas Parlamenta Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja adresēja līdzīgas vēstules EDAU un EDAK, lai pieprasītu juridisku novērtējumu par to, kā Eiropas tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā ietekmē ASV CLOUD akts (Likumīgas aizrobežu datu izmantošanas izskaidrošanas akts) (15), kuru ASV Kongress pieņēma 2018. gada martā. EDAU un EDAK 2019. gada 12. jūlijā pieņēma kopēju atbildi uz šo pieprasījumu, sniedzot sākotnējo novērtējumu (16).

8.

2019. gada 3. oktobrī Apvienotā Karaliste un ASV parakstīja divpusēju nolīgumu par pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem smagu noziegumu apkarošanas nolūkā (17). Tas ir pirmais izpildvaras nolīgums, kas ļauj ASV pakalpojumu sniedzējiem atbildēt uz ārvalsts pieprasījumiem par satura datiem saskaņā ar CLOUD aktu.

Šis atzinums attiecas uz abiem Priekšlikumiem, tomēr galvenā uzmanība ir pievērsta ierosinātajai regulai. Atbilstīgi EDAU uzdevumam tajā galvenokārt uzmanība ir pievērsta tiesībām uz privātumu un personas datu aizsardzībai, un tā mērķis ir nodrošināt konsekvenci un papildināt EDAK Atzinumu 23/2018, ņemot vērā arī Padomes vispārējās pieejas un Eiropas Parlamenta darba dokumentus.

5.   SECINĀJUMI

70.

EDAU atbalsta mērķi nodrošināt efektīvu instrumentu pieejamību tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm nolūkā izmeklēt noziedzīgus nodarījumus un saukt pie atbildības par tiem pasaulē, kuru pārveidojusi jauno tehnoloģiju izmantošana. Tai pašā laikā EDAU vēlas nodrošināt, ka šajā rīcībā tiek pilnībā ievērota Harta un ES datu aizsardzības acquis. Saskaņā ar ierosināto regulu būs nepieciešama personas datu glabāšana un paziņošana ES iekšienē un ārpus tās starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm, privātām struktūrām un dažos gadījumos trešo valstu iestādēm. Tas nozīmētu ierobežojumus saistībā ar divām pamattiesībām – uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību –, kas tiek garantētas ar Hartas 7. un 8. pantu. Lai šie ierobežojumi būtu likumīgi, tiem ir jāatbilst Hartas 52. panta 1. punktā definētajiem nosacījumiem, jo īpaši nepieciešamības nosacījumam.

71.

Pirmkārt, EDAU uzskata, ka būtu jāturpina izvērtēt citas alternatīvas, kas nodrošinātu lielāku aizsardzību, sasniedzot tos pašus mērķus.

72.

Otrkārt, EDAU atzīmē, ka ierosinātajā regulā jau ir iekļauti vairāki procesuālie aizsardzības pasākumi. Tomēr EDAU pauž bažas, ka svarīgais pienākums pārbaudīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC) un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma sertifikātu (EPOC-PR) atbilstību Hartai ir uzticēts pakalpojumu sniedzējiem, un iesaka iespējami drīz elektronisko pierādījumu vākšanas procesā iesaistīt tiesu iestādes, kuras nozīmējusi izpildes dalībvalsts.

73.

EDAU iesaka nodrošināt turpmāku konsekvenci starp elektronisko pierādījumu datu kategoriju definīcijām un esošajām īpašo datu kategoriju definīcijām saskaņā ar ES tiesību aktiem un pārskatīt piekļuves datu kategoriju, vai arī attiecībā uz piekļuvi šiem datiem piemērot līdzīgus nosacījumus kā attiecībā uz piekļuvi darījumu datu un satura datu kategorijām. Ierosinātajā regulā būtu skaidri un saprotami jānosaka katras datu kategorijas definīcijas, lai visām iesaistītajām pusēm nodrošinātu juridisko noteiktību. EDAU arī iesaka grozīt ierosināto abonentu datu kategorijas definīciju, to sīkāk precizējot.

74.

EDAU arī iesaka atkārtoti novērtēt līdzsvaru starp pārkāpumu veidiem, par kuriem varētu izdot Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojumus, un attiecīgajām datu kategorijām, ņemot vērā neseno attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Jo īpaši iespēja izdot Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojumu par darījumu datu un satura datu ieguvi būtu jāattiecina tikai uz smagiem noziegumiem. Ideālā gadījumā EDAU atbalstītu to, ka tiek definēts slēgts saraksts, kurā uzskaitīti konkrēti smagi noziedzīgi nodarījumi, kuru gadījumā var izdot Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas rīkojumus par darījumu un satura datu sniegšanu, un tas arī palielinātu juridisko noteiktību visām iesaistītajām personām.

75.

EDAU sniedz arī ieteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, ka tiek ievērota datu aizsardzība un tiesības uz privātumu, vienlaikus panākot to, ka ātri tiek savākti pierādījumi konkrētu kriminālprocesu vajadzībām. Minētie ieteikumi galvenokārt attiecas uz datu pārsūtīšanas drošību starp visām iesaistītajām ieinteresētajām personām, rīkojumu un sertifikātu autentiskumu un datu ierobežotu saglabāšanu EPO-PR kontekstā.

76.

Papildus iepriekš sniegtajām vispārīgajām piezīmēm un galvenajiem ieteikumiem EDAU šajā atzinumā ir sniedzis arī citus ieteikumus saistībā ar šādiem Priekšlikumu aspektiem: — atsauce uz piemērojamo datu aizsardzības regulējumu, — datu subjektu tiesības (uzlabota pārredzamība un tiesības uz tiesiskās aizsardzības līdzekļiem), — datu subjekti, uz kuriem attiecas imunitāte un privilēģijas, — likumīgo pārstāvju iecelšana pierādījumu vākšanai krimināllietās, — EPOC izpildes un datu sagatavošanas termiņi, — iespēja pakalpojumu sniedzējiem iebilst pret rīkojumiem, pamatojoties uz ierobežotiem iemesliem.

77.

Visbeidzot, EDAU apzinās plašāko kontekstu, kādā tiek sniegta minētā iniciatīva un pieņemti abi Padomes lēmumi – viens par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu un otrs par sarunu sākšanu ar Amerikas Savienotajām Valstīm. EDAU lūdz viest vairāk skaidrības par ierosinātās regulas mijiedarbību ar starptautiskajiem nolīgumiem. EDAU vēlas sniegt konstruktīvu pienesumu, lai nodrošinātu, ka galīgie teksti atbilst ES datu aizsardzības sistēmai un ir savietojami ar to.

---

(1)  Komisijas dienestu darba dokuments: Ietekmes novērtējums, SWD(2018) 118 final (turpmāk tekstā “Ietekmes novērtējums”), pieejams vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=SWD%3A2018%3A118%3AFIN

(2)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem elektronisko pierādījumu gūšanai krimināllietās, COM(2018) 225 final.

(3)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko paredz saskaņotus noteikumus juridisko pārstāvju iecelšanai ar mērķi iegūt pierādījumus kriminālprocesā, COM(2018) 226 final.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (OV L 130, 1.5.2014., 1. lpp.); sk. ierosinātās regulas 23. pantu.

(5)  EIR direktīvā ir paredzēta tieša sadarbība starp vienas dalībvalsts izdevējiestādi un citas dalībvalsts izpildiestādi vai, atkarībā no gadījuma, ar attiecīgās(-o) dalībvalsts(-u) ieceltās(-o) centrālās(-o) iestādes(-žu) starpniecību. Tās mērķis ir atvieglot un paātrināt šo sadarbību, nodrošinot standartizētas veidlapas un stingrus termiņus un novēršot vairākus šķēršļus pārrobežu sadarbībai; piemēram, “[i]zdevējiestāde var izdot EIR, lai veiktu jebkādu pasākumu nolūkā provizoriski nepieļaut tādu priekšmetu iznīcināšanu, pārveidošanu, pārvietošanu, nodošanu vai atbrīvošanos no tiem, kurus varētu izmantot kā pierādījumus” un “[i]zpildiestāde par pagaidu pasākumu lemj un attiecīgo lēmumu nosūta pēc iespējas ātrāk un, ja vien tas ir praktiski iespējams, 24 stundu laikā pēc EIR saņemšanas” (32. pants); arī saistībā ar EIR izpildi nolūkā identificēt personas, kas ir konkrēta tālruņa numura abonenti vai kam ir piešķirta konkrēta IP adrese, nepiemēro dubultās sodāmības prasību (10. panta 2. punkta e) apakšpunkts apvienojumā ar 11. panta 2. punktu).

(6)  Visas ES dalībvalstis, izņemot Dāniju un Īriju.

(7)  Visas iesaistītās dalībvalstis ir īstenojušas EIR direktīvu savos tiesību aktos 2017. vai 2018. gadā. Sk. īstenošanas statusu Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla vietnē: https://www.ejn-crimjust.europa.eu/ejn/EJN_Library_StatusOfImpByCat.aspx?CategoryId=120.

(8)  EDAK, kas izveidota, pamatojoties uz Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) 68. pantu, aizstāja darba grupu, kas tika izveidota, pamatojoties uz atceltās Direktīvas 95/46/EK 29. pantu. Līdzīgi kā 29. panta darba grupā, arī EDAK sastāvā ir valstu datu aizsardzības iestāžu un EDAU pārstāvji.

(9)  2018. gada 26. septembra Atzinums 23/2018 par Komisijas priekšlikumiem par Eiropas elektronisko pierādījumu sniegšanas un saglabāšanas rīkojumiem krimināllietās (70. panta 1. punkta b) apakšpunkts) (turpmāk tekstā “EDAK Atzinums 23/2018”), pieejams vietnē: https://edpb.europa.eu/sites/edpb/files/files/file1/eevidence_opinion_final_en.pdf.

(10)  https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2018/12/07/regulation-on-cross-border-access-to-e-evidence-council-agrees-its-position/#

(11)  https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2019/03/08/e-evidence-package-council-agrees-its-position-on-rules-to-appoint-legal-representatives-for-the-gathering-of-evidence/

(12)  Ieteikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro sākt sarunas par Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskajiem pierādījumiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, COM(2019) 70 final.

(13)  Ieteikums Padomes lēmumam, ar ko pilnvaro piedalīties sarunās par otro papildu protokolu Eiropas Padomes Konvencijai par kibernoziegumiem (Eiropas Padomes līgumu sērija Nr. 185), COM(2019) 71 final. Pašlaik visas ES dalībvalstis ir parakstījušas Eiropas Padomes Konvenciju par ciešāku starptautisko sadarbību kibernoziedzības un elektronisko pierādījumu jomā, un gandrīz visas dalībvalstis to ir ratificējušas. Īrija un Zviedrija joprojām īsteno Konvencijas par kibernoziegumiem ratificēšanas procesu. Konvencija par kibernoziegumiem ir saistošs starptautisks instruments, ar ko tiek prasīts, lai līgumslēdzējas puses savos tiesību aktos konkrēti formulētu to, kas ir noziedzīgi nodarījumi, kuri izdarīti pret elektroniskiem tīkliem vai izmantojot tos, kā arī noteiktu konkrētas pilnvaras un procedūras, kas ļauj valstu iestādēm veikt kriminālizmeklēšanu, tostarp vācot pierādījumus par nodarījumu elektroniski. Tādējādi tiek veicināta arī starptautiska sadarbība starp līgumslēdzējām pusēm. Pastāv īpaši pasākumi tādu problēmu risināšanai, kas rodas datu gaisīguma dēļ. Šajā sakarā Konvencijā ir paredzēta glabāto elektronisko datu paātrināta saglabāšana. Tā kā iegūto pierādījumu nodošana valstij, kas iesniedz pieprasījumu, ir atkarīga no galīgā lēmuma par oficiālu savstarpējas tiesiskās palīdzības pieprasījumu, uz saglabāšanu neattiecas pilns atteikšanas iemeslu kopums, jo īpaši dubultās sodāmības nosacījums ir piemērojams tikai izņēmuma gadījumos (29. pants).

(14)  EDAU Atzinums 2/2019 par sarunu pilnvarām attiecībā uz ES un ASV nolīgumu par pārrobežu piekļuvi elektroniskiem pierādījumiem un EDAU Atzinums 3/2019 par dalību sarunās saistībā ar Budapeštas Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu.

(15)  Pieejams vietnē: https://www.congress.gov/bill/115th-congress/house-bill/1625/text.

(16)  https://edpb.europa.eu/our-work-tools/our-documents/letters/epdb-edps-joint-response-libe-committee-impact-us-cloud-act_fr

(17)  https://www.gov.uk/government/publications/ukusa-agreement-on-access-to-electronic-data-for-the-purpose-of-countering-serious-crime-cs-usa-no62019

Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Sabiedrisko pakalpojumu saistību uzlikšana attiecībā uz regulāriem gaisa pārvadājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 32/05)

Dalībvalsts	Francija
Attiecīgais maršruts	Kajenna–Kamopi Senžorža–Kamopi
Datums, kad stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu saistības	2020. gada 1. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu saistību tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām	Délibération n° AP-2019-94 du 18 décembre 2019 – Nouvelles Obligations de Service Public relatives au transport aérien intérieur https://www.ctguyane.fr/deliberations/

Komisijas paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Grozījums sabiedrisko pakalpojumu saistībās, kas attiecas uz regulāriem gaisa pārvadājumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 32/06)

Dalībvalsts	Francija
Attiecīgais maršruts	Kajenna–Maripasula, Kajenna–Saīla, Kajenna–Gransanti, Senlorānadimaroni–Gransanti, Senlorānadimaroni–Maripasula
Sākotnējais datums, kad stājās spēkā sabiedrisko pakalpojumu saistības	1996. gada 30. jūlijs (Kajenna–Maripasula un Kajenna–Saīla) 2005. gada 25. aprīlis (Senlorānadimaroni–Gransanti) 2005. gada 1. jūnijs (Kajenna–Gransanti un Senlorānadimaroni–Maripasula)
Datums, kad stājas spēkā grozījumi	2020. gada 1. jūlijs
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu saistību tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām	Délibération n° AP-2019-94 du 18 décembre 2019 – Nouvelles Obligations de Service Public relatives au transport aérien intérieur https://www.ctguyane.fr/deliberations/

Komisijas paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus par regulāru gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 32/07)

Dalībvalsts	Francija
Attiecīgie maršruti	1. daļa (austrumi): Kajenna–Kamopi Senžorža–Kamopi 2. daļa (rietumi): Kajenna–Maripasula Kajenna–Saīla Kajenna–Gransanti Senlorānadimaroni–Gransanti Senlorānadimaroni–Maripasula
Līguma darbības periods	5 gadi
Pieteikumu un piedāvājumu iesniegšanas termiņš	2020. gada 31. marts
Adrese, kurā var saņemt uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un sabiedrisko pakalpojumu saistībām	Hôtel de la Collectivité Territoriale de Guyane Carrefour de Suzini – 4179, route de Montabo BP 47025 – 97307 Cayenne Cedex https://www.ctguyane.fr/marches-publics/

SIT 2020 – Aicinājums iesniegt priekšlikumus

Idejas, kas maina pasauli – EIB institūta 2020. gada Sociālās inovācijas turnīrs

(2020/C 32/08)

EIB institūts organizē devīto Sociālās inovācijas turnīru

Sociālās inovācijas turnīrs (SIT) veicina novatoriskas idejas un apbalvo iniciatīvas, kurām ir sociālā un vides ietekme, aptverot projektus plašā jomu klāstā, sākot ar izglītību, veselības aprūpi un darbvietu radīšanu līdz pat jaunām tehnoloģijām, sistēmām un procesiem. Visi projekti sacentīsies par divām balvām, kas tiek piešķirtas vispārējā kategorijā, bet projekti, kuri saistīti ar šī gada tēmu – vides aizsardzība (ar īpašu uzsvaru uz bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas saglabāšanu) – sacentīsies arī par divām balvām, kas tiek piešķirtas īpašajā kategorijā. Uzvarējušajiem projektiem katrā kategorijā tiks piešķirta 1. vai 2. balva attiecīgi 50 000 EUR vai 20 000 EUR vērtībā.

Sekojiet mums Facebook: www.facebook.com/EibInstitute

Lai uzzinātu vairāk par šo turnīru un to, kā iesniegt novatorisku priekšlikumu, apmeklējiet šo tīmekļa vietni: http://institute.eib.org/programmes/social/social-innovation-tournament/

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9434 — UTC/Raytheon)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 32/09)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2020/C 32/10)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas (1) Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Brachetto d’Acqui / ACQUI”

Atsauces numurs: PDO-IT-A1382-AM04

Paziņojuma datums: 2019. gada 25. septembris.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Vīnu apraksts

Apraksts un pamatojums

Attiecībā uz nedzirkstošo [fermo] un dzirkstošo [spumante] “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” vīnu minimālais kopējais skābums no 5 g/l ir samazināts līdz 4,5 g/l.

Turklāt attiecībā uz dzirkstošo vīnu minimālais bezcukuru ekstrakta saturs no 18 g/l ir samazināts līdz 17 g/l.

Pamatojums

Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas augu fenoloģiskās fāzes un vīnogu nogatavošanos, kas bieži vien ir agrīnāka un ko pavada vīnogu misas skābuma samazināšanās, bet tā savukārt attiecīgi ietekmē arī iegūto vīnu. Tāpēc tika uzskatīts par lietderīgu noteikt zemāku minimālo kopējo skābumu, pazeminot to par 0,5 gramiem uz litru.

Bezcukuru ekstrakta satura pazemināšana par vienu gramu uz litru ir formāls grozījums, kas saistīts ar oficiālo metodi un attiecas uz bezcukuru ekstrakta neto vērtību, kāda pastāvēja iepriekš.

Grozījums attiecas uz vienotā dokumenta 1.4. punktu un specifikācijas 6. pantu.

2.   Vīndarības apgabals un fasēšana

Apraksts un pamatojums

a)	Ir pārstrādāti noteikumi par vīndarības un fasēšanas apgabalu un attiecīgajiem izņēmumiem, un visas darbības, kas jau paredzētas specifikācijas 5. panta 1. punktā un 11. punktā, sagrupētas tā paša panta 1. un 2. punktā.

b)	Ir noteikts, ka saskaņā ar spēkā esošajos ES tiesību aktos paredzēto atkāpi visas darbības saistībā ar vinifikāciju un vīna gatavošanu ir atļautas visā Pjemontas reģiona teritorijā, kā arī Asti, Cuneo un Alessandria provincē.

c)

Noteikts arī, ka saskaņā ar spēkā esošajos ES tiesību aktos paredzēto atkāpi sekundārās fermentācijas darbības – vienīgi attiecībā uz dzirkstošo “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” ar cukuru saturu no extra-brut līdz demi-sec – ir atļautas kaimiņos esošo reģionu (Ligūrijas, Lombardijas, Emīlijas-Romanjas un Aostas ielejas) administratīvajā teritorijā.

Pamatojums.

a) un b).Tie ir formāli grozījumi, ar kuriem paredzēts konsekventi un saskaņoti ar spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem aprakstīt noteikumus par vinifikāciju / vīna gatavošanu un fasēšanu, kā arī attiecīgās atkāpes, ko var piemērot dažādo veidu vīnam.

c) Apgabals, kurā atkāpes kārtā drīkst veikt vinifikācijas darbības vienīgi attiecībā uz dažu veidu dzirkstošo vīnu, paplašināts ar nolūku radīt jaunas iespējas ražotājiem saistībā ar jaunām tirdzniecības vajadzībām.

Grozījumi attiecas uz vienotā dokumenta 1.9. punktu (papildu nosacījumi) un specifikācijas 5. pantu.

3.   Marķēšana

Apraksts un pamatojums

Aprakstot un noformējot vīnus ar kontrolēto un garantēto cilmes vietas nosaukumu “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” un “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui”spumante, norādes par cukuru saturu nav vairs obligāti jāatveido ar citādām rakstzīmēm nekā tās, ko izmanto nosaukuma atveidei.

Pamatojums: ierobežojums ir svītrots, lai sniegtu ražotājiem lielāku brīvību marķējuma grafiskā noformējuma izvēlē.

Grozījums attiecas uz vienotā dokumenta 1.9. punktu (papildu nosacījumi) un specifikācijas 7. pantu.

VIENOTS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“Brachetto d’Acqui”

“Acqui”

2.   Ģeogrāfiskās norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

6.

Augstas kvalitātes aromātiskais dzirkstošais vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

“Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui”

Produkts ir vīns, kas ražots no “Brachetto” šķirnes vīnogām, kurām ir raksturīga un savdabīga aromātu buķete, kas ir vairāk vai mazāk izteikta atkarībā no izmantotās vīndarības metodes. Vīnogas tiek audzētas skaidri noteiktā Pjemontas reģiona apgabalā – Asti un Alessandria provinces 26 pašvaldību teritorijā.

Vīnu raksturīgās īpašības, kad tos laiž tirdzniecībā

Krāsa: vidēja košuma rubīnsarkana ar noslieci uz gaišu granātsarkanu vai sārtu, vai iesārtu toni.

Smarža: raksturīga, ļoti delikāta, dažkārt augļaina un ar noslieci uz garšvielām piemītošām notīm (vīnam ar zemāku cukuru saturu).

Garša: izsmalcināta, raksturīga, no sausas līdz saldai.

Spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija: 11,50 %, no kuriem vismaz

5,00 % faktiskā spirta.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs ir 18,0 g/l.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	5,0
Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru)	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

“Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui”spumante

Produkts ir vīns, kas ražots no “Brachetto” šķirnes vīnogām, kurām ir raksturīga un savdabīga aromātu buķete, kas ir vairāk vai mazāk izteikta atkarībā no izmantotās vīndarības metodes. Vīnogas tiek audzētas skaidri noteiktā Pjemontas reģiona apgabalā – Asti un Alessandria provinces 26 pašvaldību teritorijā.

Vīnu raksturīgās īpašības, kad tos laiž tirdzniecībā

Putas: smalkas, noturīgas.

Krāsa: vidēja košuma rubīnsarkana ar noslieci uz gaišu granātsarkanu vai sārtu, vai iesārtu toni.

Smarža: raksturīga, delikāta, dažkārt augļaina un ar noslieci uz garšvielām piemītošām notīm (vīnam ar zemāku cukuru saturu).

Garša: izsmalcināta, raksturīga, no extra-brut līdz saldai.

Spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija: 12,00 %, no kuriem vismaz

6,00 % faktiskā spirta. Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs ir 17 g/l.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	6,0
Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru)	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

“Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui”passito

Tas ir saldais aromātiskais vīns, kura iegūšanai izmantojamās vīnogas tiek audzētas skaidri noteiktā Pjemontas reģiona apgabalā – Asti un Alessandria provinces 26 pašvaldību teritorijā.

Vīna raksturīgās īpašības, kad to laiž tirdzniecībā

Krāsa: vidēja košuma rubīnsarkana, dažkārt ar noslieci uz granātsarkanu toni.

Smarža: ļoti delikāts muskusa aromāts, raksturīgs “Brachetto” vīnogām, dažkārt ar koksnei piemītošām niansēm.

Garša: salda, ko pavada muskusa aromāts, harmoniska, samtaina, dažkārt ar koksnei piemītošām niansēm.

Spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija: 16,00 %.

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs ir 20 g/l.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	11,0
Minimālais kopējais skābums (miliekvivalentos uz litru)	4,5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

NAV

b.   Maksimālās ražas

“Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui”, arī spumante un passito

8000 kg vīnogu no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Ar kontrolēto un garantēto cilmes vietas nosaukumu [KGCVN] “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” apzīmētā dažādo veidu vīna ražošanai izmantojamajām vīnogām jābūt audzētām šādu 26 Pjemontas reģiona Asti un Alessandria provinces pašvaldību teritorijā:

Asti provincē –

šādu pašvaldību administratīvā teritorija pilnībā: Vesime, Cessole, Loazzolo, Bubbio, Monastero Bormida, Rocchetta Palafea, Montabone, Fontanile, Mombaruzzo, Maranzana, Quaranti, Castel Boglione, Castel Rocchero, Sessame, Castelletto Molina, Calamandrana, Cassinasco, kā arī Nizza Monferrato – tikai attiecībā uz teritorijas daļu, kas atrodas Belbo upes labajā krastā;

Alessandria provincē:

šādu pašvaldību administratīvā teritorija pilnībā: Acqui Terme, Terzo, Bistagno, Alice Bel Colle, Strevi, Ricaldone, Cassine un Visone.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Brachetto N”

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

“Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui”

KGCVN “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” vīna īpašības atkarīgas galvenokārt no tā ražošanas apgabala – Alto Monferrato. Šajā apgabalā, ko veido 26 Asti un Alessandria provinces pašvaldību teritorija, pēc granulometriskā sastāva ir māla augsnes (Nizza Monferrato apvidū), kā arī smilts un putekļu augsnes (acquese [Acqui Terme novads un tā apkaime] apvidū). Šie apstākļi lielā mērā nosaka tur audzēto vīnogu smaržas nianses.

Gadu gaitā šā apgabala zemju piemērotība vīnogu audzēšanai, augšņu morfoloģija un klimatiskie apstākļi, kā arī cilvēku prasmes un vīnkopības tradīcijas ir ļāvušas “atlasīt”“Brachetto” kā apkārtējai videi vispiemērotāko vīnogu šķirni.

1817. gadā dabaszinātnieks Gallesio no šīs šķirnes iegūtu vīnu nosauca par “VINO CELEBRE” [“slavens vīns”], klasificējot to kā tādu stiprinātu desertvīnu ar vāji izteiktu krāsojumu, kura garša, palielinoties izturēšanas ilgumam, sāk atgādināt Porto vai Xeres vīnu, un norāda, ka gan saldais, gan dzirkstošais “Brachetto” vīns bijis pazīstams un ar panākumiem pārdots Dienvidamerikas tirgos; no tā var secināt, ka tā ražošanas apjomu šajā periodā nekādi nevarēja uzskatīt par maznozīmīgu. Pirmā šīs šķirnes oficiālā definīcija datējama ar 1922. gadu, un to ir devis Garino Canina, kas ir arī pirmais, kurš to klasificējis uz zinātniskiem pamatiem: ““Brachetto” pieder pie saldo un aromātisko sarkanvīnu kategorijas – tas ir vīns ar īpašu smaržu, ir mēreni stiprs un ar vidēji augstu cukuru saturu; tam nav pārāk košs krāsojums, un to lielākoties patērē kā dzirkstošo vai pusdzirkstošo vīnu [..]”.

Viena no interesantākajām Canina sniegtajām ziņām, kas vēsturiskā skatījumā ir ļoti svarīgas, ir saistīta ar “Brachetto” vīnu plašo izplatību Acqui un Nizza Monferrato apriņķī, kaut arī tirgojamās produkcijas apjoms bija tikai 500 hl.

Kas bija par iemeslu tam, ka gandrīz izzuda vīns, kurš tikai 50 gadus iepriekš eksportēts lielos daudzumos?

Pirmā pasaules kara beigās vīndārzus izpostīja filokseras uzliesmojums: stādot vīndārzus no jauna, vīnkopji bija devuši priekšroku citām šķirnēm, kas vairāk atbilda tirgus tendencēm, tādējādi kaitējot šai šķirnei, kurai bija vajadzīga īpaša uzmanība un aprūpe. Tā nu tā atkal gandrīz nogrima aizmirstībā. Tās atdzimšanai ir nesena vēsture – pagājušā gadsimta 50. gados Pjemontas dienvidu pakalnos, kur “Brachetto” joprojām ražoja nelielas cienītāju aprindas, ražotājs Arturo Bersano, ievērodams tradīciju, taču būdams tālredzīgs, radīja dzirkstošo “Brachetto”, ko gatavoja autoklāvā, izmantojot Šarmā [Charmat] metodi. Kopš tā laika “Brachetto” ir ieņēmis vietu lielo aromātisko vīnu vidū, izceldamies ar savām sevišķajām īpašībām un ar to, ka šo vīnu ir iecienījuši paši prasīgākie vīna pazinēji. Tomēr “Brachetto” tradīcija neattiecas uz saldo vīnu vien, un to pierāda “nesaldo” un nedzirkstošo “Brachetto” vīnu produkcija, kas parādījās jau 20. gadsimta sākumā Strevi, Alto Monferrato, Acqui Terme apgabalā, kā arī pussausais vīns, ko ražoja Cantine Spinola un ko atzīmēja arī vīnkopības konkursos (“Brachetto d’Acqui” pussausais sārtvīns 1987. gadā un “Brachetto” sausais vīns 1964. gadā), un kas minēts izdevumā Barolo e Co (1985), kurā ir atsauce uz “Brachetto” kā “tipiski vietēju šķirni, no kuras iegūto produkciju var ražot un tirgot arī kā sauso vīnu”; minama arī vēsturiska liecība, ko Acqui reģionālā vīna pagraba īpašnieks Carlo Lazzeri par “Brachetto” sauso vīnu sniedzis “Terme e Vino”: “[..] pagājušā gadsimta 80. gados Cantine Spinola ražoto “Brachetto” sauso vīnu es pasniedzu it īpaši kā aperitīvu, kas bija augstu vērtēts tā vieglās un ne pārāk saldās garšas dēļ. Tajos gados “Brachetto” sauso vīnu atzīmēja arī vīndarības konkursos, kas notika Acqui Terme.” No 2008. gada izmēģinājumu rezultātā tika iegūts sausais aromātiskais vīns no 100% “Brachetto” vīnogām; šis vīns tika uzskatīts par “produktu, kas tiek augstu vērtēts un patērēts uz vietas, kā arī kā tirgus nišas produkts, kas tiek eksportēts uz Japānu, Dienvidkoreju un ASV”.

9.   Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Visas vīnogu žāvēšanas, misas raudzēšanas, vinifikācijas un sekundārās fermentācijas darbības drīkst veikt ne tikai noteiktajā ražošanas apgabalā, bet arī visā Pjemontas reģiona teritorijā.

Turklāt saskaņā ar spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem sekundārās fermentācijas darbības – vienīgi attiecībā uz dzirkstošo “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” ar cukuru saturu no extra-brut līdz demi-sec – ir atļauts veikt arī Ligūrijas, Lombardijas, Emīlijas-Romanjas un Aostas ielejas reģiona administratīvajā teritorijā.

Fasēšana [pildīšana pudelēs] noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Fasēšana [pildīšana pudelēs] noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

Fasēšana [pildīšana pudelēs] jāveic ražošanas apgabalā, arī apgabalos, kuros atkāpes kārtā ir atļauta vinifikācija un vīna gatavošana.

Šā noteikuma pamatā saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem ir attiecīgi iemesli – tie saistīti ar vajadzību saglabāt ar ACVN “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” apzīmēto vīnu kvalitāti un tēlu, garantēt to izcelsmi un nodrošināt attiecīgo kontroļu efektivitāti un savlaicīgumu. Šie nosacījumi tiek ievēroti labāk, ja vīna fasēšana notiek attiecīgajā apgabalā, jo visu tehnisko noteikumu piemērošana un izpilde attiecībā uz transportu un fasēšanu ir uzticēta ražošanas apgabala saimniecībām.

Turklāt kontroles sistēma, kuru īsteno kompetentā iestāde un kurā darbojas uzņēmēji visos ražošanas posmos, efektīvāka ir noteiktajā teritorijā.

Marķējuma norādes

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību aktos

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

Aprakstot un noformējot vīnus ar kontrolēto un garantēto cilmes vietas nosaukumu “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui” un “Brachetto d’Acqui” jeb “Acqui”spumante, norādes par cukuru saturu nav jāievieto tajā pašā rindā, kurā norādīts nosaukums; turklāt šīm norādēm jābūt atveidotām ar rakstzīmēm, kas nav lielākas par tām, kādas izmantotas nosaukuma atveidei.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/14376

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.