MUITA & FLEGT

Īstenošanas vadlīnijas

Publisks kopsavilkums

(2020/C 20/01)

Atruna Šis dokuments ir paredzēts ieinteresētajām personām. Tajā ir nesaistošas vadlīnijas, tas neatspoguļo Eiropas Savienības oficiālo viedokli, un to nevajadzētu izmantot juridiskām konsultācijām.

Satura rādītājs

1.

Ievads

2

2.

FLEGT kokmateriālu un koksnes produktu imports – pamatprincipi

2

3.

Ieteikumi sadarbībai starp iestādēm

4

3.1.

Tehniskā palīdzība ierēdņiem un dienestiem, kuri atbildīgi par pārbaudēm

5

3.2.

Saziņa starp iestādēm, veicot kontroli

6

3.3.

Cites un FLEGT kokmateriāli

6

3.4.

Komerciālas un nekomerciālas preces

6

3.5.

Vienkāršoto muitas procedūru kontrole

7

3.6.

Rīcība ar licencēm dalītu kravu gadījumā

7

3.7.

Eksportējošā partnervalsts

8

3.8.

FLEGT licenču pārbaude

8

3.9.

Aizturēto kokmateriālu atsavināšana

8

I pielikums. Glosārijs

9

II pielikums.Tiesiskais regulējums

12

III pielikums. Saziņa

14

1.   Ievads

Nelikumīga mežizstrāde ir globāla problēma, kam ir būtiski negatīva ietekme uz ekonomiku, vidi un sociālo jomu. Pamatojoties uz Rīcības plānu meža tiesību aktu ieviešanai, pārvaldībai un tirdzniecībai (FLEGT) (1), Eiropas Savienība (ES) ir pieņēmusi attiecīgus FLEGT tiesību aktus (2), ar ko izveido FLEGT licencēšanas sistēmu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu importam ES. Ar šo tiesisko regulējumu ir izveidota kontroles sistēma konkrētiem koksnes izstrādājumiem, ko eksportē no valstīm, kas ir noslēgušas brīvprātīgu partnerattiecību nolīgumu (BPN) ar ES. Koksnes izstrādājumiem, ko eksportē no šīm valstīm, ir jābūt partnervalstī izdotai FLEGT licencei, kas apliecina koksnes izstrādājumu likumību (t. i., ka koksnes izstrādājumi ir ražoti no attiecīgās valsts koksnes, kas ir likumīgi iegūta, vai koksnes, kas ir likumīgi iegūta trešā valstī un importēta partnervalstī saskaņā ar partnervalsts tiesību aktiem). Lai nodrošinātu FLEGT licencēšanas sistēmas efektivitāti, muita laiž brīvā apgrozībā tikai tādus koksnes izstrādājumus, uz kuriem attiecas šī sistēma, ja vien nav uzrādīta FLEGT licence un dalībvalsts kompetentā iestāde to nav atzinusi par derīgu.

Šo vadlīniju galvenais mērķis ir atbalstīt muitu un FLEGT kompetentās iestādes to uzdevumu efektīvā izpildē saskaņā ar FLEGT tiesību aktiem2, aprakstot FLEGT licencēšanas sistēmu kokmateriālu un koksnes izstrādājumu importam ES un sīki izstrādātus pasākumus tās īstenošanai. Jo īpaši vadlīniju mērķis ir sniegt vienotu pieeju īstenošanas saskaņošanai:

—	izveidojot piemērotu, ieteicamu un attiecīgos gadījumos vispusīgu pieeju FLEGT tiesību aktu īstenošanai muitā un FLEGT kompetentajās iestādēs,

—	sniedzot ieteikumus muitas dienestu un kompetento iestāžu sadarbības stiprināšanai.

Attiecīgi šis dokuments ir veidots šādi:

1.	ievads, kurā dokuments ir aprakstīts;

2.	FLEGT kokmateriālu un koksnes izstrādājumu imports – pamatprincipi, kur ir aprakstīts importa process;

3.	ieteikumi sadarbībai starp iestādēm, kur ir ieteikts slēgt valstu nolīgumus, analizēti konkrēti jautājumi un minēti piemēri;

4.	I, II un III pielikums, kur ir iekļauta terminoloģija un atsauces uz tiesību normām.

Šīs vadlīnijas ir sagatavotas savlaicīgi – pirms spēkā stājās pirmais BPN, lai jau pašā sākumā sniegtu muitas dienestiem vajadzīgās norādes par šo jauno uzdevumu. Tagad vadlīnijas ir atjauninātas, vadoties pēc praktiskās pieredzes, kas gūta FLEGT pirmās licencēšanas sistēmas ar Indonēziju īstenošanā, kura sāka darboties 2016. gada 15. novembrī.

Vadlīnijas var pārskatīt, pamatojoties uz turpmāku praktisko pieredzi, kas gūta FLEGT licencēšanas shēmas darbībā citās partnervalstīs, un uz izmaiņām tiesiskajā regulējumā. Šīs vadlīnijas ir sagatavotas sadarbībā ar dalībvalstu muitas dienestu un kompetento iestāžu ekspertiem, un tās nebūtu jāuzskata par obligātām.

2.    FLEGT kokmateriālu un koksnes produktu imports – pamatprincipi

FLEGT pamatā ir visaptverošs regulējums, kurā ietilpst brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN) starp ES un partnervalstīm par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību, no vienas puses, un FLEGT tiesību akti (FLEGT regula un FLEGT īstenošanas regula), no otras puses, kur paredzēti noteikumi, kas reglamentē kokmateriālu un koksnes izstrādājumu importu ES no partnervalstīm. Saskaņā ar šo regulējumu koksnes izstrādājumu, kas eksportēti no partnervalstīm, imports ES tiks atļauts tikai tādā gadījumā, ja par attiecīgo importu ir izdota FLEGT licence, ko izdevusi licences izdevēja iestāde partnervalstī, tādējādi apliecinot kokmateriālu likumību. Muitai ir jāpārbauda, vai kokmateriālu un koksnes izstrādājumu kravām no partnervalsts, kad tās tiek uzrādītas laišanai brīvā apgrozībā, ir izdota derīga FLEGT licence. Ja FLEGT kokmateriāli ir izlaisti, tie uzskatāmi par atbilstīgiem ES Kokmateriālu regulai (3).

Attiecībā uz izstrādājumu klāstu ir sagatavots izstrādājumu pamatsaraksts, kas ir ietverts FLEGT regulas II pielikumā un attiecināms uz visiem BPN, un ārpus šā saraksta katra BPN izstrādājumu klāstā ir ietverti papildu izstrādājumi. FLEGT regulas III pielikumā ir ietvertas partnervalstis un to attiecīgie ražojumu klāsti – pašlaik vienīgi Indonēzija –, tādējādi sniedzot pietiekamu juridisko skaidrību par FLEGT izstrādājumiem no katras partnervalsts, par kuriem muitai ir jāpārbauda, vai ir izdota FLEGT licence. Pienākums uzrādīt FLEGT licenci neattiecas uz nekomerciālām precēm, izstrādājumiem, uz ko attiecas Cites (4) dokumenti, un kokmateriālu tranzītu caur partnervalsti.

Ievedot preces Savienības muitas teritorijā, importētājam ir jāiesniedz muitas deklarācija, un deklarētājs var izvēlēties kādu no dažādajām muitas procedūrām, kas paredzētas konkrētām ekonomikas vajadzībām. Saskaņā ar FLEGT tiesību aktiem imports ir definēts kā muitas procedūra preču “laišanai brīvā apgrozībā”, un tas ietver muitas nodokļu, attiecīgos gadījumos akcīzes nodokļu un PVN samaksu par precēm. Deklarācijas iesniedzējam ir arī jāievēro īpaši ierobežojumi, kas var būt piemērojami deklarētajām precēm, piemēram, prasība uzrādīt FLEGT licenci kokmateriāliem vai koksnes izstrādājumiem. Tiklīdz ir samaksāti nodokļi un iesniegti pierādījumi par to, ka visi pārējie preču importa noteikumi ir izpildīti, muita izlaiž preces. Preču statuss mainās no “ārpussavienības preces” uz “Savienības preces”, un tās var laist iekšējā tirgū, neskarot nevienu citu piemērojamo tiesību aktu.

Deklarācija preču laišanai brīvā apgrozībā nav obligāti jāiesniedz muitas iestādē tajā vietā, kur kokmateriālus ieved ES. Ir pieejamas arī tādas procedūras, kas ļauj glabāt, apstrādāt vai pārvadāt preces muitas uzraudzībā. Ja preces pārved ES no vienas dalībvalsts uz citu, muitas deklarāciju preču laišanai brīvā apgrozībā var iesniegt muitas dienestos galamērķī. Vienīgā muitas procedūra, kurā ir jāuzrāda FLEGT licence, ir laišana brīvā apgrozībā (5).

Kad FLEGT kokmateriālus deklarē laišanai brīvā apgrozībā konkrētā dalībvalstī, muitai ir jāpārliecinās, vai tās pašas dalībvalsts kompetentā iestāde ir apstiprinājusi FLEGT licenci (6). Pretējā gadījumā muita kokmateriālus neizlaiž. Ar valsts procedūrām var reglamentēt, kā to īstenot praksē, bet FLEGT tiesību aktos ir paredzēts turpmāk minētais pamatojums.

—	Muita var identificēt FLEGT kokmateriālus pēc nosūtīšanas valsts un harmonizētās sistēmas koda līdz sešiem cipariem. Šī informācija tiks parādīta FLEGT regulas I, II un III pielikumā, pienācīgi atjaunināta un pēc tam iekļauta Taric (7).

—

Izstrādājumi, kas ir iekļauti A, B un C pielikumā ES regulā par tirdzniecību ar savvaļas dzīvnieku un augu sugām (8) (Cites (9)), ir atbrīvoti no FLEGT formalitātēm attiecībā uz importu. Citi attiecīgie izņēmumi ir nekomerciālas preces un izstrādājumi, kas muitas uzraudzībā tiek vesti tranzītā caur partnervalsti. BPN IB pielikuma sarakstā var būt ietverti izstrādājumi, ko ir aizliegts eksportēt no partnervalsts, tādēļ uz tiem nevar attiecināt FLEGT licenci un tos nevar importēt Savienībā.

—

FLEGT licence ir jāuzrāda kompetentajai iestādei tajā pašā dalībvalstī, kur tiks iesniegta muitas deklarācija preču laišanai brīvā apgrozībā. FLEGT licenci var uzrādīt iepriekš, taču ne vēlāk kā līdz brīdim, kad tiek iesniegta muitas deklarācija. Vēlāk kompetentās iestādes ir jāinformē par muitas deklarāciju, kas atbilst katrai FLEGT licencei.

—	Kompetentā iestāde pārbauda FLEGT licenci un informē muitu par savu lēmumu to apstiprināt.

—	Pārbaudes nolūkos Eiropas Komisija sniegs muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm paraugus un citu informāciju par licences izdevējām iestādēm.

—	Ir iespējams veikt FLEGT licences un kravas papildu pārbaudes; muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm būtu cieši jāsadarbojas un jāvienojas par katra dienesta veicamajiem uzdevumiem.

—	Kompetentās iestādes var pieprasīt papildu informāciju no licences izdevējas iestādes saskaņā ar katrā BPN aprakstītajām procedūrām.

—	Ņemot vērā koksnes izstrādājumu īpašības, to svars vai apmērs importēšanas brīdī var atšķirties līdz pat 10 % no FLEGT licencē deklarētā.

—	Līdz pārbaudes beigām radušās izmaksas sedz importētājs, ja vien dalībvalsts nenosaka citādi.

—	FLEGT licenci norāda vienotā administratīvā dokumenta (VAD), ar kuru muitai deklarē laišanu brīvā apgrozībā, 44. ailē. FLEGT licencēm ir jāizvēlas sertifikāta koda numurs C690, un ir jādeklarē kravas licences numurs.

—

FLEGT licence var būt papīra vai elektroniskā formātā, un vajadzības gadījumā iestādes var pieprasīt tulkojumu, kura izmaksas sedz importētājs. Ja FLEGT licences ir papīra formātā, FLEGT īstenošanas regulā un BPN ir paredzēts, ka to kopijas ir jāiesniedz ES muitai; šī kopija ir uzskatāma par papildu instrumentu saziņas veicināšanai ar iestādēm vai to starpā, un tā ir jāuzrāda muitai.

—

Muita var pārtraukt preču laišanu brīvā apgrozībā, ja tai ir aizdomas, ka FLEGT licence nav derīga. Pēc tam, ja ir pārkāpti FLEGT tiesību aktu noteikumi (un piemērojamie BPN noteikumi, par ko var būt uzreiz jāpaziņo partnervalstij), kompetentā iestāde rīkojas atbilstoši spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

—	Ieraksti par saņemtajām FLEGT licencēm un attiecīgajām muitas deklarācijām, kā arī attiecīgie dati par neatbilstošajām kravām ir jāsaglabā, lai izpildītu ziņošanas pienākumus. Eiropas Komisijas pienākums ir noteikt gada ziņojumu formu.

—	Kompetentās iestādes nodrošina ieceltajam neatkarīgajam revidentam (10) piekļuvi attiecīgajiem dokumentiem un datiem, ņemot vērā atbilstošajos valsts tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, lai pārbaudītu licences izdevējas iestādes sniegto informāciju un pārskatītu ES pārbaudes procedūras.

3.   Ieteikumi sadarbībai starp iestādēm

Gadījumos, kad kompetentās iestādes atšķiras no muitas, sadarbība un saziņa starp iestādēm ir svarīgs elements robežkontroles īstenošanas procesā saskaņā ar FLEGT tiesību aktiem.

Tiesību aktos cita starpā ir paredzēti dažādi sadarbības veidi – saziņa par apstiprinātajām FLEGT licencēm (11), funkciju deleģēšana muitai (12), pārbaudes procedūru saskaņošana (13) vai elektroniska datu apmaiņa (14).

Lai nodrošinātu pienācīgu īstenošanu un vienotu pieeju, kā arī – ja ir iesaistītas citas attiecīgajās jomās kompetentas iestādes, ieteicams, lai muitas dienestu un kompetento iestāžu sadarbības pamatā būtu oficiāli valsts nolīgumi.

Lai noslēgtu valstu nolīgumus un izstrādātu darbības procedūras, ideālā gadījumā būtu jāveic šādi pasākumi:

—	kontaktu nodibināšana starp muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm (15) – stratēģiskā, vadības un darbojošos ekspertu līmenī,

—	atbilstošas pieejas un oficiālas struktūras noteikšana, lai nodrošinātu, ka nolīgumi tiks noslēgti pienācīgā veidā,

—

nolīgumu elementu (valsts pilnvaras) noteikšana, kas būs turpmākās muitas dienestu un kompetento iestāžu kopējās sadarbības pamatā. Šo valsts pilnvaru pamatā vajadzētu būt šajās vadlīnijās sniegtajiem ieteikumiem, un tajās būtu jāņem vērā valsts tiesību aktos paredzētie īpašie noteikumi un/vai administratīvā struktūra,

—	nolīgumu īstenošana praktiskajās darbības procedūrās, kas jāveic kontroles procesā.

Ieteicams valstu sadarbības nolīgumos iekļaut šādus elementus:

—

Pastiprināta sadarbība, tostarp nosacījumi efektīvai un sekmīgai ilgtermiņa sadarbībai: — regulāras muitas dienestu un kompetento iestāžu tikšanās atbilstošā stratēģiskā, vadības un darbības līmenī, ņemot vērā apstiprinātās pilnvaras, — agrīna saziņa starp muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm par gaidāmajiem politikas un tiesību aktu priekšlikumiem, kas ietekmē gan muitas dienestus, gan kompetentās iestādes, — ātrās reaģēšanas sadarbības sistēma, lai risinātu jaunas situācijas, jaunus pārkāpumu veidus un rīkotos attiecībā uz liela riska uzņēmējiem, — tehniskās palīdzības instrumenti ierēdņiem un dienestiem, kas atbildīgi par pārbaudēm.

—

Uzdevumu sadalījums: apstiprināti pienākumi, uzdevumi un atbildība par kontroles pasākumiem, kas jāveic muitas dienestiem un/vai kompetentajām iestādēm, ņemot vērā valstu struktūras un vietējo situāciju. Uzdevumi, par kuriem jāvienojas, ir vismaz šādi: — FLEGT licences papildu pārbaudes, — kravas papildu pārbaudes, — reģistrēšanas (16) un ziņošanas (17) pienākumu veikšanai nepieciešamo datu glabāšana un apkopošana.

—

Saziņa starp iestādēm: — muitas dienestu un kompetento iestāžu kontaktpunktu saraksts, tostarp pārskatīšanas klauzula, lai nodrošinātu saraksta regulāru atjaunināšanu, — instrumenti un procedūras saziņai starp muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm attiecībā uz licenču atzīšanu par derīgām, kontroles procesu un jebkādu papildu pārbaužu rezultātiem, — noteikumi par izlūkdatu apmaiņu saistībā ar riska pārvaldību, tostarp divpusēja atgriezeniskā saite un uzticams izlūkošanas tīkls, — skaidri noteikumi par to, pamatojoties uz kādiem nosacījumiem un ar kādu informāciju (tostarp pamatdatiem) drīkst apmainīties muitas dienesti un kompetentās iestādes.

—

Īstenošana un izpilde: — kopīga darbības procedūru izstrāde un sadale, sniedzot skaidras norādes ierēdņiem, jo īpaši par kontroles un pārbaudes pasākumiem, — kopējas vienošanās par interpretāciju vai īstenošanu konkrētos gadījumos, piemēram, ja FLEGT kravas ir arī Cites, tās ir importētas saskaņā ar vienkāršotām procedūrām, to izcelsmes valsts un eksporta valsts atšķiras, tās veido nekomerciālas preces vai tās neatbilst licencei (skatīt papildu paskaidrojumus turpmāk tekstā), — kopējas norādes un informācija uzņēmējiem un deklarāciju iesniedzējiem, — atbilstošas mācības atbildīgajiem ierēdņiem un kopīgi mācību kursi, — periodiska importa datu apmaiņa, lai noteiktu neatbilstības, — izpildes projekti vai kopīgas darbības atbilstoši apstiprinātām pilnvarām, — skaidras aizturēto preču atsavināšanas procedūras, tostarp glabāšanas izmaksu segšana, — kārtība, kādā apstrādāt papīra formas licences un kā izvairīties no licences krāpnieciskas atkārtotas izmantošanas.

Papildu ieteikumi attiecībā uz iepriekš tekstā minētajiem elementiem ir sniegti nākamajās lappusēs.

3.1.   Tehniskā palīdzība ierēdņiem un dienestiem, kuri atbildīgi par pārbaudēm

Kad muitai ir uzdots pārbaudīt kravu, ieteicams valsts nolīgumā ietvert nosacījumus, atbilstoši kuriem kompetentās iestādes sniedz tehnisko palīdzību dažādos līmeņos:

—	mācības un norādījumi attiecībā uz tehniskiem aspektiem (piemēram, mērījumi un sugu noteikšana),

—	tehniskais ieguldījums pārbaužu darbības procedūru izstrādē (instrukcijas, pārbaudes punktu veidlapas, veidlapas, korelācijas tabulas u. c.),

—	tehniskā palīdzība uz vietas, veicot kontroles pasākumus,

—	laboratorijas pakalpojumi, ja tādi ir pieejami, vai informācija par uzticamiem pakalpojumiem,

—	kontaktinformācijas sniegšana (uzņēmumu nosaukumi/personu vārdi, uzvārdi, e-pasta adreses, tālruņa numuri) par tehnisko palīdzību no partnervalstīm.

Ieteicams iekļaut informācijas, mācību un resursu apmaiņu starp dalībvalsts vai dažādu dalībvalstu iestādēm, darot pieejamas īpašās zināšanas un laboratorijas pakalpojumus. Ieteicams iesaistīt šajā procesā partnervalstis, kas sniegtu zināšanas par saviem izstrādājumiem, īpašās zināšanas un koku paraugus laboratorijas analīzei.

3.2.   Saziņa starp iestādēm, veicot kontroli

Dalībvalstīm jāizveido atbilstoši saziņas kanāli starp kompetentajām iestādēm un muitu. Tādā veidā ir jānodrošina, ka muita nekavējoties uzzina, ka kompetentā iestāde ir (vai nav) apstiprinājusi FLEGT licenci, kā arī jānodrošina apmaiņa ar citu informāciju, kas attiecas uz kontroles procesu. Ieteicams valstu iestādēm ieviest saziņas instrumentus un procedūras atbilstoši valsts struktūrai un paredzēt vismaz turpmāk minēto:

—	iespējami drīz pēc tam, kad kompetentā iestāde ir apstiprinājusi FLEGT licenci, informācijai ir jābūt pieejamai muitai, muita būtu jāinformē arī par negatīvu lēmumu, tādēļ saziņas sistēmā varētu iekļaut arī gadījumus, kuros kompetentās iestādes atzīst FLEGT licenci par nederīgu,

—	šai informācijai var pievienot papildu elementus atbilstoši valsts līmenī apstiprinātajam uzdevumu sadalījumam, piemēram, prasību veikt licences vai kravas papildu pārbaudes, konkrētu sīkāku informāciju, kas būtu jāzina muitai, vai ar risku saistītu informāciju,

—	veicot muitas kontroles pasākumus, muitai var rasties nepieciešamība informēt kompetento iestādi vai apspriesties ar to, ja tai ir aizdomas, ka FLEGT licence nav derīga vai neatbilst kravai,

—	lai izpildītu ziņošanas pienākumus, ir jākopīgo ieraksti par muitas deklarācijām, kas saistītas ar FLEGT kokmateriāliem, un attiecīgie dati par neatbilstīgām kravām,

—	saziņas kanāliem ir jābūt uzticamiem un drošiem,

—	ja saziņā izmanto papīra formas licences, tostarp ja iespējama papīra formas licences izmantošana muitā, ir jābūt skaidrām procedūrām, lai nepieļautu FLEGT licenču krāpniecisku atkārtotu izmantošanu.

3.3.   Cites un FLEGT kokmateriāli

FLEGT regulā un pašreizējos BPN ir noteikts, ka koksnes izstrādājumiem, uz kuriem attiecas ES regula par tirdzniecību ar savvaļas dzīvnieku un augu sugām (A, B un C pielikums), uz ES robežas neattiecinās procedūru, kas paredzēta FLEGT licencētiem izstrādājumiem. Tomēr pašreizējo BPN likumīguma pārbaudes sistēmu piemēro arī Cites sugām, un tāpēc praksē dažām Cites kokmateriālu kravām var būt pievienota vai nu Cites importa atļauja (A un B pielikums), vai paziņojums par Cites importu (C pielikums), kā arī FLEGT licence, kā tas ir Indonēzijas gadījumā.

Šādos gadījumos, kad Cites kokmateriāliem ir deklarēta FLEGT licence, ir ieteicams informēt attiecīgās kompetentās iestādes. Muita var ziņot kompetentajai iestādei arī par Cites noteikumu pārkāpumiem (piemēram, šaubas par atbilstību Cites aprakstiem par koku sugām, par sugu izcelsmi no mežiem/kokaudzētavām u. tml.) attiecībā uz kokmateriāliem, kas importēti no partnervalstīm, lai veicinātu Cites noteikumu pārskatīšanu, kā norādīts FLEGT regulas 4. panta 3. punktā.

Ja muitas dienestiem vai kompetentajām iestādēm ir pieejama FLEGT licence, pārkāpumi saistībā ar FLEGT licenci būtu papildus jāpārbauda, lai nodrošinātu atbilstību Cites.

3.4.   Komerciālas un nekomerciālas preces

Nekomerciāla rakstura koksnes izstrādājumi nav FLEGT regulas darbības jomā (18) un tādēļ tie, importējot ES, ir atbrīvoti no pienākuma par FLEGT licenci. Komerciālu un nekomerciālu preču nošķiršana kļūst arvien svarīgāka, ņemot vērā cilvēku un preču mobilitātes palielināšanos visos līmeņos. Ceļotāji, profesionāli pakalpojumu sniedzēji, cilvēki, kas maina dzīvesvietu, vai patērētāji, kuri iepērkas, izmantojot attāluma tirdzniecību, kas ir saistīta ar tiešu piegādi, izmantojot pasta un kurjera pakalpojumus, visi ir tādu gadījumu piemēri, kuros muita var saskarties ar koksnes izstrādājumiem no partnervalstīm.

FLEGT regulā ir norāde uz nekomerciālu preču definīciju, kas ir minēta Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (19). Attiecīgi nekomerciālas preces FLEGT kontekstā ir koksnes izstrādājumi, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

tās ir preces, kuras laiž brīvā apgrozībā neregulāri,

kā arī

tās ir preces, kuru raksturs un daudzums liecina, ka tās paredzētas preču saņēmēju vai vedēju privātai, personiskai vai ģimenes lietošanai,

vai kas acīmredzami domātas kā dāvanas.

Muitai ir ieteicams informēt dalībvalsts kompetentās iestādes par kritērijiem, kas piemēroti, novērtējot kokmateriālu izstrādājumu komerciālās vai nekomerciālās iezīmes, un atbilstoši to iespējām un kompetencei informēt arī uzņēmējus un citas ieinteresētās personas.

Jo īpaši uz iepakojuma materiāliem (lai gan uz tiem var attiekties BPN Kombinētās nomenklatūras pozīcijā 4415), kas tie tiek izmantoti vienīgi citu preču saturēšanai, aizsardzībai vai pārvadāšanai, FLEGT regula un importēšanas laikā FLEGT kontrole neattiecas. Šī interpretācija būtu jālasa kopā ar kombinētās nomenklatūras 5. punkta a) un b) apakšpunkta vispārīgo interpretācijas noteikumu (20).

3.5.   Vienkāršoto muitas procedūru kontrole

Muitas dienesti var piešķirt atļauju piemērot vienkāršotas procedūras uzņēmējam, kas to pieprasa un kas atbilst konkrētiem nosacījumiem un kritērijiem. Šādā gadījumā šis uzņēmējs var gūt labumu no vienkāršotām formalitātēm, kas saistītas ar muitas deklarācijām un muitošanu, katru reizi, kad tas importē ES vai eksportē no tās. Vienkāršoto procedūru izmantošanai, importējot FLEGT kokmateriālus, nevajadzētu mazināt FLEGT tiesību aktu īstenošanas efektivitāti. Piešķirot atļauju veikt vienkāršotas procedūras tiem uzņēmējiem, kas nodarbojas ar kokmateriāliem, būtu jāņem vērā šādi ieteikumi:

—	kad muita saņem pieteikumu vienkāršotai procedūrai, ko varētu piemērot FLEGT kokmateriāliem, kompetentā iestāde pirms atļaujas piešķiršanas var sniegt savu atzinumu,

—

piešķirot atļauju, būtu jāparedz nosacījumi, kas nodrošina, ka pilnībā tiek ievēroti FLEGT noteikumi un ka var veikt vajadzīgos kontroles pasākumus, iekļaujot skaidrus noteikumus attiecībā uz šādiem aspektiem: — pirms brīvā apgrozībā var tikt laisti FLEGT kokmateriāli, uz ko attiecas FLEGT regulas darbības joma, kompetentajai iestādei ir jāapstiprina FLEGT licence, — muitai ir jābūt iespējai veikt pārbaudes pirms kokmateriālu izlaišanas, — FLEGT kokmateriālu izlaišana, pirms kompetentā iestāde apstiprina FLEGT licenci, ir FLEGT tiesību aktu pārkāpums. Par šādu gadījumu ir jāziņo kompetentajai iestādei, un tā rīkojas atbilstoši valsts tiesību aktiem. Atļauja piemērot vienkāršoto procedūru būtu jāpārskata, lai pārbaudītu, vai nosacījumi atļaujas saglabāšanai vēl aizvien tiek pildīti,

—	līdz šim piešķirtās atļaujas būtu jāpārskata un attiecīgos gadījumos jāpielāgo iepriekš minētajiem ieteikumiem.

3.6.   Rīcība ar licencēm dalītu kravu gadījumā

Saskaņā ar “kravas” definīciju (21) FLEGT īstenošanas regulā, vienu atsevišķu FLEGT licenci var uzrādīt tikai vienā muitas iestādē ES un ideālā gadījumā, lai vienkāršotu formalitātes muitā, – tai jāatbilst vienai konkrētai muitas deklarācijai.

Lai koksnes izstrādājumi, par kuriem ir izdota viena un tā pati FLEGT licence, netiktu sadalīti vairākās muitas deklarācijās vai uzrādīti vairāk nekā vienā muitas iestādē ES, FLEGT licences izdošanai vajadzētu būt saistītai ar vienā un tajā pašā laikā nosūtītu un vienā un tajā pašā laikā vienā muitas iestādē preču laišanai brīvā apgrozībā uzrādītu koksnes izstrādājumu daudzumu, ja vien licences izdošanas brīdī to ir iespējams paredzēt. Muitas dienestiem un kompetentajām iestādēm atbilstoši to iespējām un kompetencei ieteicams palielināt uzņēmēju un citu ieinteresēto personu izpratni par šo jautājumu.

Ja krava, kam izdota viena FLEGT licence, tiek sadalīta, muitai ir jāinformē kompetentā iestāde par neatbilstību starp muitai uzrādītajām precēm un FLEGT licenci. Muita nedrīkst izlaist preces, ja vien kompetentā iestāde nav apstiprinājusi, ka par deklarētajām precēm ir uzrādīta derīga FLEGT licence (iespējams, labota kopija). Ir vajadzīga cieša sadarbība starp iestādēm un skaidras procedūras. Ja preces tiek deklarētas vairāk nekā vienā dalībvalstī, tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kur preces tiek deklarētas, gadījumā, kad tiek uzrādīta tā pati FLEGT licence, būtu par to savstarpēji jāsazinās, lai pārbaudītu licences autentiskumu un derīgumu un nodrošinātu daudzumu, sugu u. tml. precizitāti.

3.7.   Eksportējošā partnervalsts

FLEGT tiesību aktos eksports ir definēts kā koksnes izstrādājumu fiziska izvešana no partnervalsts teritorijas, lai ievestu Savienībā. Tāpēc muitas deklarācijā eksportējošā partnervalsts ir noteikta kā nosūtīšanas valsts (VAD 15. aile). Tā var būt un var nebūt tā pati kā izcelsmes valsts (VAD 16. aile): piemēram, ja kokmateriāli tiek iegūti Indonēzijā un pārstrādāti Indonēzijā, izcelsmes valsts ir Indonēzija; ja kokmateriālus importē Indonēzijā no kādas citas valsts un pārstrādā Indonēzijā, bet pārstrāde nav pietiekama, lai galaproduktam piešķirtu Indonēzijas izcelsmi, tad izcelsmes valsts nebūs Indonēzija.

Kokmateriāli tranzītā neietilpst FLEGT regulas un BPN prasību darbības jomā. Šajā saistībā BPN tranzīta koksnes izstrādājumi ir definēti kā koksnes izstrādājumi, kuru izcelsme ir citā trešā valstī, kas tiek vesti tranzītā caur partnervalsti muitas uzraudzībā un tāpat izvesti, nemainoties izcelsmei (22).

Kaut arī FLEGT regulā nav paredzēts izņēmums attiecībā uz koksnes izstrādājumiem, kas tiek vesti tranzītā caur partnervalstīm, saskaņā ar BPN (23) mērķi un struktūru varētu noteikt, ka iepriekš minētajos tranzīta gadījumos var neuzrādīt FLEGT licenci preču laišanai brīvā apgrozībā ES. Tranzīts caur partnervalsti ir jāpierāda muitai ar derīgiem dokumentāriem pierādījumiem (24). Ieteicams dalībvalstu muitai atbilstoši to iespējām un kompetencei noteikt skaidras procedūras attiecībā uz šo izņēmumu un palielināt uzņēmēju un citu ieinteresēto personu izpratni.

3.8.   FLEGT licenču pārbaude

FLEGT licences derīguma pārbaude ir kompetentās iestādes atbildība. Muitai var uzticēt vai deleģēt pārbaudes uzdevumus saskaņā ar valsts noslēgtajiem nolīgumiem un procedūrām.

Licences derīgumu nosaka atbilstīgi trim galvenajiem aspektiem:

—	autentiskums: licenci izdevusi licences izdevēja iestāde partnervalstī;

—	derīguma termiņš: licenci iesniedz kompetentajai iestādei pirms derīguma termiņa beigām;

—	precizitāte: licence atbilst kravai un citai pavaddokumentos norādītajai informācijai, piemēram, tilpums, nosaukums, HS pozīcija u. tml. Muitai var lūgt sniegt atbalstu pārbaudes procesā.

Iestādēm ieteicams noteikt skaidras procedūras un kritērijus, lai pārbaudītu FLEGT licences atbilstību kravai, precizējot, kuri elementi FLEGT licencē ir salīdzināmi ar datiem muitas deklarācijā vai citos atbilstošajos dokumentos. Ieteicams arī informēt uzņēmējus un citas atbilstošās ieinteresētās personas par šiem kritērijiem, lai veicinātu uzdevuma izpildi.

3.9.   Aizturēto kokmateriālu atsavināšana

Saskaņā ar FLEGT tiesību aktiem muita var pārtraukt koksnes izstrādājumu izlaišanu vai aizturēt koksnes izstrādājumus, ja ir pamats uzskatīt, ka licence var būt nederīga. Ja kompetentās iestādes noskaidro, ka licence ir nederīga, tās rīkojas saskaņā ar spēkā esošajiem valsts tiesību aktiem.

Neatbilstības gadījumā dienestiem ir jārīkojas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un procedūrām, tostarp tiesību aktiem muitas jomā (25), jo precēm ir ārpussavienības preču statuss. Tomēr attiecībā uz aspektiem, kas nav sīki aprakstīti piemērojamajos tiesību aktos vai pastāvošajās procedūrās, valstu nolīgumos ieteicams iekļaut skaidrus noteikumus par pārkāpuma pēcpārbaudes pasākumiem, jo īpaši par preču atsavināšanu.

---

(1)  Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam par ES Mežu rīcības plānu.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005 (OV L 347, 30.12.2005., 1. lpp.) par FLEGT licencēšanas sistēmas izveidi kokmateriālu importam Eiropas Kopienā un Komisijas Regula (EK) Nr. 1024/2008 (OV L 277, 18.10.2008., 23. lpp.), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas pasākumus Padomes Regulai (EK) Nr. 2173/2005.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 995/2010 (OV L 295, 12.11.2010., 23. lpp.).

(4)  Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām. Jānorāda, ka Indonēzijā arī uz Cites sarakstā iekļautajām sugām attiecas Indonēzijas kokmateriālu likumīguma nodrošināšanas sistēma (TLAS) un ka šādu kokmateriālu eksportēšanai arī ir nepieciešama licence.

(5)  Regulas (EK) Nr. 2173/2005 5. pants

(6)  FLEGT tiesību aktos ir izmantots termins “atzīst par derīgu”, tomēr šajā dokumentā tas ir aizstāts ar “apstiprina”, lai labāk raksturotu kompetento iestāžu uzdevumu, pārbaudot FLEGT licences.

(7)  Tiešsaistē pieejamais Eiropas Savienības integrētais muitas tarifs, pamatojoties uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87(OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2017. gada 20. janvāra Regulu (ES) 2017/160 (OV L 27, 1.2.2017., 1. lpp.).

(9)  Konvencija par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām

(10)  Trešās personas veikta pārraudzība atbilstoši FLEGT regulas 5. panta 3. punktam.

(11)  6. panta 2. punkts FLEGT īstenošanas regulā – Komisijas Regula (EK) Nr. 1024/2008.

(12)  12. pants FLEGT īstenošanas regulā – Komisijas Regula (EK) Nr. 1024/2008.

(13)  13. pants FLEGT īstenošanas regulā – Komisijas Regula (EK) Nr. 1024/2008.

(14)  14. panta 2. punkts FLEGT īstenošanas regulā – Komisijas Regula (EK) Nr. 1024/2008.

(15)  Kompetento iestāžu saraksts: ec.europa.eu/environment/forests/pdf/list_competent_authorities_flegt.pdf

(16)  5. panta 1. punkts FLEGT regulā – Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005.

(17)  8. panta 1. punkts FLEGT regulā – Padomes Regula (EK) Nr. 2173/2005.

(18)  Padomes Regulas (EK) Nr. 2173/2005 2. panta 9. punkts.

(19)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(20)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(21)  Komisijas Regulas (EK) 1024/2008 2. panta 1. punktā ir noteikts, ka “krava” ir noteikts daudzums Regulas (EK) Nr. 2173/2005 II un III pielikumā minētu koksnes izstrādājumu, par kuriem ir izdota FLEGT licence un kurus nosūtītājs sūta no partnervalsts un muitas iestādē uzrāda laišanai brīvā apgrozībā.

(22)  Skatīt, piemēram, BPN ar Kamerūnu 1. panta b) punktu.

(23)  Tas attiecas uz partnervalstīm, kurām ir darbībā esoša FLEGT licencēšanas shēma.

(24)  Skatīt 43. pantu Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem (OV L 343, 29.12.2015., 1. lpp.).

(25)  Skatīt 197. līdz 200. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 un 248. līdz 250. pantu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447.

Paziņojums konkrētu personu ievērībai, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2011/235/KĀDP un Padomes Regulā (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā

(2020/C 20/02)

Turpmāk sniegtā informācija ir paredzēta šādu personu ievērībai: ALLAHKARAM Hossein (Nr. 2), ARAGHI Abdollah (Nr. 3), FAZLI Ali (Nr. 4), JAFARI Mohammad-Ali (Nr. 6), MOTLAGH Bahram Hosseini (Nr. 8), NAQDI Mohammad-Reza (Nr. 9), RADAN Ahmad-Reza (Nr. 10), RAJABZADEH Azizollah (nr. 11), TAEB Hossein (Nr. 13), JAFARI- DOLATABADI Abbas (Nr. 19), ZARGAR Ahmad (Nr. 27), ESMAILI Gholam-Hossein (Nr. 30), Maj-Gen Dr FIRUZABADI Seyyed Hasan (Nr. 38), HABIBI Mohammad Reza (Nr. 40), JAVANI Yadollah (Nr. 43), JAZAYERI Massoud (Nr. 44), SALARKIA Mahmoud (Nr. 51), HAJMOHAM- MADI Aziz (Nr. 57), BAGHERI Mohammad- Bagher (Nr. 58), BAKHTIARI Seyyed Morteza (Nr. 59), MOSLEHI Heydar (Nr. 61), KAZEMI Toraj (Nr. 64), MORTAZAVI Seyyed Solat (Nr. 69) un KHORAMABADI, Abdolsamad (Nr. 87) – viņi ir minēti Padomes Lēmuma 2011/235/KĀDP (1) pielikumā un Padomes Regulas (ES) 359/2011 (2) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā, I pielikumā.

Padome gatavojas saglabāt ierobežojošos pasākumus pret minētajām personām, pievienojot jaunus pamatojumus. Minētās personas ar šo tiek informētas, ka, lai saņemtu paredzētos pamatojumus attiecībā uz viņu iekļaušanu sarakstā, tās pirms 2020. gada 28. janvāra var iesniegt lūgumu Padomei, to nosūtot uz šādu adresi:

Council of the European Union

General Secretariat

RELEX.1.C

Rue de la Loi/Wetstraat 175

1048 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: sanctions@consilium.europa.eu.

Visi pirms 2020. gada 15. februāra saņemtie komentāri tiks ņemti vērā regulārajā pārskatīšanā, ko Padome veic saskaņā ar Lēmuma 2011/235/KĀDP 3. pantu un Regulas (ES) Nr. 359/2011 12. panta 4. punktu.

---

(1)  OV L 100, 14.4.2011., 51. lpp.

(2)  OV L 100, 14.4.2011., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2020. gada 20. janvāris

(2020/C 20/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1085
JPY	Japānas jena	122,14
DKK	Dānijas krona	7,4726
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85275
SEK	Zviedrijas krona	10,5548
CHF	Šveices franks	1,0737
ISK	Islandes krona	137,60
NOK	Norvēģijas krona	9,8815
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,125
HUF	Ungārijas forints	336,39
PLN	Polijas zlots	4,2433
RON	Rumānijas leja	4,7794
TRY	Turcijas lira	6,5604
AUD	Austrālijas dolārs	1,6154
CAD	Kanādas dolārs	1,4487
HKD	Hongkongas dolārs	8,6112
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6796
SGD	Singapūras dolārs	1,4943
KRW	Dienvidkorejas vona	1 286,08
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,1045
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6112
HRK	Horvātijas kuna	7,4358
IDR	Indonēzijas rūpija	15 118,30
MYR	Malaizijas ringits	4,5022
PHP	Filipīnu peso	56,489
RUB	Krievijas rublis	68,2075
THB	Taizemes bāts	33,647
BRL	Brazīlijas reāls	4,6360
MXN	Meksikas peso	20,6940
INR	Indijas rūpija	78,7840

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Likvidācijas procedūra

Lēmums atsaukt EuroAmerican Insurance Company AD licenci apdrošināšanas uzņēmējdarbības veikšanai

(Publikācija saskaņā ar 280. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II))

(2020/C 20/04)

Apdrošināšanas sabiedrība	EuroAmerican Insurance Company AD Sofia (capital) province, Stolichna municipality Triaditsa district Tsar Asen I Street 17 1000 Sofia BULGARIA
Lēmuma pieņemšanas diena, spēkā stāšanās diena un būtība	Lēmums Nr. 1309-OZ, 2019. gada 17. decembris: — atsaukt EuroAmerican Insurance Company AD (unikālais identifikācijas kods 124634117) apdrošināšanas veikšanas licenci, kas izdota saskaņā ar Finanšu uzraudzības komisijas 2014. gada 27. februāra lēmumu 238-OZ, — aizliegt brīvi rīkoties ar EuroAmerican Insurance Company AD aktīviem līdz likvidācijas vai maksātnespējas procesa uzsākšanai un slēgt jaunus apdrošināšanas līgumus par apdrošināšanas polisēm 6 mēnešus no šā lēmuma pieņemšanas dienas, — iecelt Stefan Petrov Stefanov par EuroAmerican Insurance Company AD kvestoru, kamēr tiesa ieceļ bankrota administratoru vai tiek reģistrēts uzņēmuma likvidators. Kvestors stājas amatā no šā lēmuma pieņemšanas dienas. EuroAmerican Insurance Company AD pārstāv kvestors. Darbības, kas veiktas EuroAmerican Insurance Company AD vārdā, pārkāpjot kvestora pārstāvības pilnvaras, nav spēkā.
Kompetentās iestādes	Finanšu uzraudzības komisija Sofia (capital) province, Stolichna municipality Budapeshta Street 16 1000 Sofia BULGARIA
Uzraudzības iestāde	Finanšu uzraudzības komisija Sofia (capital) province, Stolichna municipality Budapeshta Street 16 1000 Sofia BULGARIA
Ieceltais (bankrota) administrators	Stefan Petrov Stefanov stefanoff@yahoo.com Chervena Roza Street 44 Sofia BULGARIA
Piemērojamās tiesības	Bulgārijas Apdrošināšanas kodeksa 633. panta 2. punkts saistībā ar 587. panta 3. punkta 3. apakšpunktu Bulgārijas Republika

Paziņojums par Ķīnas Tautas Republikas un Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importam piemērojamo antidempinga pasākumu termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu

(2020/C 20/05)

Pēc tam, kad tika publicēti divi paziņojumi par spēkā esošo Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) un Indonēzijas (“attiecīgās valstis”) izcelsmes mononātrija glutamāta importam noteikto antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (1), atbilstīgi 11. panta 2. punktam Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 8. jūnija Regulā (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (2) (“pamatregula”), Eiropas Komisija saņēma pārskatīšanas pieprasījumus.

1.   Pārskatīšanas pieprasījums

Abus pieprasījumus 2019. gada 21. oktobrī iesniedza Ajinomoto Foods Europe S.A.S. (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas pārstāv 100 % no Savienības mononātrija glutamāta kopējā ražošanas apjoma.

Dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, iekļauta pieprasījumu atklātā versija un analīze par to, cik liels ir Savienības ražotāju atbalsts pieprasījumiem. Šā paziņojuma 5.5. punktā ir sniegta informācija par piekļuvi dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām.

2.   Pārskatāmais ražojums

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšana, ir mononātrija glutamāts, ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 2922 42 00 (Taric kods 2922420010).

3.   Spēkā esošie pasākumi

Patlaban ir spēkā galīgie antidempinga maksājumi, kas noteikti ar Komisijas 2015. gada 21. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/83 (3) un Komisijas 2015. gada 21. janvāra Īstenošanas regulu (ES) 2015/84 (4).

4.   Pārskatīšanas pamatojums

Pieprasījumu pamatā ir apgalvojums, ka pēc pasākumu termiņa beigām varētu turpināties un atkārtoties dempings un varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei.

4.1.    Apgalvojums par dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamību

4.1.1.   Indonēzija

Tā kā nav ticamas informācijas par cenām Indonēzijas iekšzemes tirgū, apgalvojuma par iespējamu dempinga turpināšanos pamatā ir saliktas normālās vērtības (ražošanas izmaksas, pārdošanas, vispārīgās un administratīvās izmaksas (PVA) un peļņa) Indonēzijā salīdzinājums ar eksporta cenu (EXW līmenī), kad pārskatāmo ražojumu pārdod eksportam uz Savienību.

Pamatojoties uz minēto salīdzinājumu, kas liecina par ievērojamu dempingu, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka dempings no Indonēzijas varētu turpināties.

4.1.2.   Ķīnas Tautas Republika

Pieprasījuma iesniedzēji apgalvo, ka nav pareizi izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, ņemot vērā to, ka pastāv nozīmīgi kropļojumi pamatregulas 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē.

Lai pamatotu apgalvojumus par nozīmīgiem kropļojumiem, pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz informāciju, kas ietverta Komisijas dienestu 2017. gada 20. decembrī sniegtajā valsts ziņojumā, kurā aprakstīti konkrētie tirgus apstākļi ĶTR (5). Pieprasījuma iesniedzējs konkrēti norāda uz kropļojumiem, kas skar tādas izejvielas kā kukurūza (319. lpp.) un amonjaks (411. lpp.), kuras mononātrija glutamāta ražošanā ir liels izmaksu postenis, un uz nodaļām par vispārīgiem kropļojumiem attiecībā uz elektroenerģiju, zemi un darbaspēku. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs atsaucās uz publiski pieejamu informāciju, kas rāda, ka kukurūzas cenas ĶTR būtiski kropļo valsts intervence un ka Ķīnas valdība piešķir subsīdijas atsevišķiem mononātrija glutamāta ražotājiem.

Tādējādi, ņemot vērā pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, apgalvojums par dempinga turpināšanos un atkārtošanos ir balstīts uz salīdzinājumu starp salikto normālo vērtību, kas noteikta, pamatojoties uz ražošanas un pārdošanas izmaksām, kuras atspoguļo neizkropļotas cenas vai etalonus atbilstošā reprezentatīvā valstī, un pārskatāmā ražojuma eksporta cenu (EXW līmenī) no ĶTR, kad to pārdod eksportam uz Savienību. Šādi aprēķinātās dempinga starpības Ķīnas Tautas Republikai ir ievērojamas.

Ņemot vērā pieejamo informāciju, Komisija uzskata, ka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 9. punktu ir pietiekami pierādījumi par to, ka nozīmīgu kropļojumu dēļ, kas ietekmē cenas un izmaksas, nav atbilstoši izmantot iekšzemes cenas un izmaksas ĶTR, tādējādi pamatojot izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu.

Ziņojums par valsti ir iekļauts dokumentos, kuri pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē (6).

4.2.    Apgalvojums par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pietiekamus pierādījumus, kas liecina par kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību.

Pieprasījuma iesniedzējs ir sniedzis pierādījumus, ka pārskatāmā ražojuma importa no attiecīgajām valstīm uz Savienību apjoms absolūtā izteiksmē un tirgus daļas ziņā aizvien ir ievērojams.

Pieprasījuma iesniedzējs ir arī sniedzis pierādījumus tam, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, pārskatāmā ražojuma pašreizējais importa līmenis no attiecīgajām valstīm uz Savienību, ņemot vērā ražotāju eksportētāju attiecīgajās valstīs eksportspēju un Savienības tirgus pievilcīgumu, varētu palielināties. Turklāt, ja pasākumu nebūtu, Ķīnas un Indonēzijas eksporta cenas būtu pietiekami zemas, lai radītu kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Visbeidzot, pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka tad, ja pasākumi zaudētu spēku, būtisks importa par dempinga cenām no attiecīgajām valstīm pieaugums varētu nodarīt turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.   Procedūra

Pēc apspriešanās ar komiteju, kas izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu, konstatējusi, ka ir pietiekami dempinga un kaitējuma iespējamības pierādījumi, kas pamato termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu, Komisija ar šo sāk pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu.

Termiņbeigu pārskatīšanā tiks noteikts, vai pasākumu beigšanās varētu izraisīt attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmā ražojuma dempinga turpināšanos vai atkārtošanos un Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma turpināšanos vai atkārtošanos.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (7) (TAI modernizācijas pakete), kas stājās spēkā 2018. gada 8. jūnijā, ieviesa būtiskas izmaiņas agrāk antidempinga procedūrās piemērotajos grafikos un termiņos. Termiņš, kurā ieinteresētās personas var pieteikties, ir saīsināts; īpaši tas attiecas uz izmeklēšanas agrīno posmu.

5.1.    Pārskatīšanas izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

Dempinga turpināšanās un atkārtošanās izmeklēšana aptvers laikposmu no 2019. gada 1. janvāra līdz 2019. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”). Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču izpēte aptvers laikposmu no 2016. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

5.2.    Piezīmes par pieprasījumu un izmeklēšanas sākšanu

Visas ieinteresētās personas ir aicinātas 15 dienu laikā no dienas, kad šis paziņojums publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (8), paziņot savu viedokli par pieprasījumos (9) sniegto informāciju un harmonizētās sistēmas (HS) kodiem.

Visām ieinteresētajām personām, kas vēlas izteikt piezīmes par pieprasījumiem (arī par jautājumiem, kas attiecas uz kaitējumu un cēloņsakarību) vai jebkādiem aspektiem attiecībā uz izmeklēšanas sākšanu (arī to, cik lielā mērā šie pieprasījumi tiek atbalstīti), tas jāizdara 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Visi uzklausīšanas pieprasījumi par izmeklēšanas sākšanu jāiesniedz 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.3.    Dempinga turpināšanās un atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Komisija termiņbeigu pārskatīšanā pārbauda eksportu, kas pārskatīšanas izmeklēšanas periodā veikts uz Savienību, un neatkarīgi no eksporta uz Savienību apsver, vai to uzņēmumu situācija, kuri ražo un pārdod pārskatāmo ražojumu attiecīgajās valstīs, ir tāda, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, ir iespējama eksporta par dempinga cenām uz Savienību turpināšanās vai atkārtošanās.

Tāpēc visi pārskatāmā ražojuma ražotāji (10) no attiecīgajām valstīm neatkarīgi no tā, vai tie pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pārskatāmo ražojumu ir eksportējuši uz Savienību, tiek aicināti piedalīties Komisijas veiktajā izmeklēšanā.

5.3.1.   Izmeklēšana attiecībā uz ražotājiem attiecīgajās valstīs

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits attiecīgo valstu ražotāju eksportētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo ražotāju skaitu, no pietiekama skaita ražotāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas sniegt Komisijai šā paziņojuma I pielikumā prasīto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu ražotāju atlasei attiecīgajās valstīs, tā sazināsies arī ar attiecīgās valsts iestādēm un var sazināties ar visām zināmajām ražotāju apvienībām attiecīgajās valstīs.

Ja būs vajadzīga izlase, tad ražotāji tiks atlasīti, ņemot vērā ražošanas apjoma, pārdošanas vai eksporta lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams izmeklēt. Visiem zināmajiem ražotājiem attiecīgajās valstīs, attiecīgo valstu iestādēm un ražotāju apvienībām attiecīgajās valstīs vajadzības gadījumā ar attiecīgo valstu iestāžu starpniecību Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir atlasīti.

Pēc tam, kad Komisija būs saņēmusi informāciju, kas vajadzīga izlases izveidei, tā informēs attiecīgās personas, vai tā ir izlēmusi šīs personas iekļaut izlasē. Ja vien nav norādīts citādi, izlasē iekļautajiem ražotājiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots lēmums par to iekļaušanu izlasē, būs jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem.

Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajām personām, Komisija pievienos norādi par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, ka paziņots lēmums par izlasi.

Attiecīgo valstu ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejama Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2433.

Neskarot iespējamu pamatregulas 18. panta piemērošanu, uzņēmumi, kuri piekrituši iespējamai iekļaušanai izlasē, taču tajā nav iekļauti, tiks uzskatīti par uzņēmumiem, kas sadarbojās (“izlasē neiekļautie ražotāji, kas sadarbojās”).

5.3.2.   Papildu procedūra attiecībā uz ĶTR

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato, attiecībā uz pamatregulas 2. panta 6.a punkta piemērošanu. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

Ievērojot 2. panta 6.a punkta e) apakšpunktu, Komisija tūlīt pēc izmeklēšanas sākšanas ar norādi uz dokumentiem, kuri pieejami ieinteresētajām personām, informēs izmeklēšanā iesaistītās personas par attiecīgajiem avotiem, ko tā plāno izmantot normālās vērtības noteikšanai Ķīnas Tautas Republikā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punktu. Tiks izmantoti visi avoti, tostarp vajadzības gadījumā tiks izvēlēta arī atbilstoša reprezentatīva trešā valsts. Izmeklēšanā iesaistītajām personām atvēl 10 dienas piezīmju sniegšanai no dienas, kurā šī norāde ir pievienota dokumentiem.

Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju attiecībā uz ĶTR iespējamā reprezentatīvā trešā valsts ir Taizeme. Lai galu galā izvēlētos atbilstošo reprezentatīvo trešo valsti, Komisija pārbaudīs, vai ir tādas valstis ar līdzīgu ekonomiskās attīstības līmeni kā ĶTR, kurās ražo un pārdod pārskatāmo ražojumu un kurās attiecīgie dati ir viegli pieejami. Ja ir vairāk par vienu šādu valsti, priekšroku attiecīgā gadījumā dos valstīm ar atbilstoša līmeņa sociālo un vides aizsardzību.

Attiecībā uz attiecīgiem avotiem Komisija aicina visus ražotājus ĶTR 15 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas sniegt informāciju, kas prasīta šā paziņojuma III pielikumā.

Turklāt faktu informācija, kas vajadzīga, lai novērtētu izmaksas un cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 6.a punkta a) apakšpunktu, jāiesniedz 65 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šādai faktu informācijai jābūt ņemtai tikai no publiski pieejamiem avotiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai attiecībā uz iespējamiem nozīmīgiem kropļojumiem 2. panta 6.a punkta b) apakšpunkta nozīmē, tā nosūtīs anketu arī ĶTR valdībai.

5.3.3.   Izmeklēšana attiecībā uz nesaistītiem importētājiem (11) (12)

Šajā izmeklēšanā tiek aicināti piedalīties nesaistīti pārskatāmā ražojuma importētāji no attiecīgajām valstīm Savienībā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā(-ās), kuras(-u) rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

Ņemot vērā, ka šajā termiņbeigu pārskatīšanā varētu būt iesaistīts liels skaits nesaistītu importētāju, un lai izmeklēšanu pabeigtu tiesību aktos noteiktajā termiņā, Komisija var ierobežot izmeklējamo nesaistīto importētāju skaitu, no pietiekama skaita nesaistīto importētāju veidojot izlasi (šo procesu sauc arī par “atlasi”). Atlasi veic saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

Lai Komisija varētu lemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi nesaistītie importētāji vai pārstāvji, kas darbojas to vārdā, ieskaitot tos, kas nesadarbojās izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti pasākumi, uz kuriem attiecas šī pārskatīšana, ar šo tiek aicināti pieteikties Komisijā. Šīm personām tas jāizdara 7 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas, sniedzot Komisijai šā paziņojuma II pielikumā noteikto informāciju par savu uzņēmumu vai uzņēmumiem.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu nesaistītu importētāju atlasei, tā var arī sazināties ar visām zināmajām importētāju apvienībām.

Ja ir vajadzīga izlase, tad importētājus var atlasīt, ņemot vērā Savienībā pārdoto attiecīgās valsts izcelsmes pārskatāmā ražojuma lielāko reprezentatīvo apjomu, ko paredzētajā termiņā iespējams pienācīgi izmeklēt. Visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem un importētāju apvienībām Komisija paziņos, kuri uzņēmumi ir iekļauti izlasē.

Dokumentiem, kas pieejami ieinteresētajā personām, Komisija pievienos arī norādi par izveidoto izlasi. Piezīmes par izveidoto izlasi jāsaņem 3 dienu laikā no dienas, ka paziņots lēmums par izlasi.

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par vajadzīgu izmeklēšanai, tā nosūtīs anketas izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem. Ja vien nav norādīts citādi, šīm personām jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem 30 dienu laikā no dienas, kad paziņots par iekļaušanu izlasē.

Importētājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2433.

5.4.    Kaitējuma turpināšanās un atkārtošanās iespējamības noteikšanas procedūra

Lai noteiktu, vai varētu turpināties vai atkārtoties kaitējums Savienības ražošanas nozarei, Komisijas veiktajā izmeklēšanā ir aicināts piedalīties Savienības ražotājs, kas ražo pārskatāmo ražojumu.

5.4.1.   Izmeklēšana attiecībā uz Savienības ražotājiem

Lai iegūtu informāciju, kas Komisijai ir vajadzīga izmeklēšanai attiecībā uz vienīgo zināmo Savienības ražotāju, Ajinomoto Foods Europe S.A.S. atbildes uz anketas jautājumiem jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas, ja vien nav noteikts citādi.

Citi Savienības ražotāji un pārstāvju apvienības, ja tādi ir, ir aicināti nekavējoties, bet ne vēlāk kā 7 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas sazināties ar Komisiju, lai pieteiktos.

Savienības ražotājiem aizpildāmā anketa ir iekļauta dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2433.

5.5.    Savienības interešu novērtēšanas procedūra

Ja tiks konstatēts, ka dempings un kaitējums varētu turpināties vai atkārtoties, tad saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tiks pieņemts lēmums par to, vai antidempinga pasākumu saglabāšana nebūtu pretrunā Savienības interesēm.

Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, lietotāji un apvienības, kas tos pārstāv, arodbiedrības un patērētāju pārstāvju organizācijas tiek aicinātas sniegt Komisijai informāciju par Savienības interesēm. Lai piedalītos pārskatīšanā, patērētāju pārstāvju organizācijām jāparāda, ka starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu pastāv objektīva saikne.

Ja vien nav norādīts citādi, informācija, kas attiecas uz Savienības interešu novērtējumu, jāiesniedz 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas. Šo informāciju var sniegt brīvā formā vai aizpildot Komisijas sagatavoto anketu.

Anketas, arī pārskatāmā ražojuma lietotājiem aizpildāmā anketa, ir iekļautas dokumentos, kas pieejami ieinteresētajām personām, un ir pieejamas Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2433. Visa informācija, kas iesniegta saskaņā ar pamatregulas 21. pantu, tiks ņemta vērā tikai tad, ja iesniegšanas brīdī būs pamatota ar faktiem.

5.6.    Ieinteresētās personas

Lai piedalītos izmeklēšanā, ieinteresētajām personām, piemēram, ražotājiem attiecīgajās valstīs, Savienības ražotājiem, importētājiem un to pārstāvju apvienībām, lietotājiem, arodbiedrībām un to pārstāvju apvienībām, arodbiedrībām un patērētāju pārstāvju organizācijām vispirms ir jāpierāda, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu.

Ražotāji attiecīgajās valstīs, Savienības ražotāji, importētāji un to pārstāvju apvienības, kuri snieguši informāciju saskaņā ar 5.2., 5.3. un 5.4. punktā aprakstītajām procedūrām, tiks uzskatīti par ieinteresētajām personām, ja būs objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu.

Pārējās personas var piedalīties izmeklēšanā tikai ieinteresēto personu statusā no brīža, kad tās piesakās, un ar nosacījumu, ka pastāv objektīva saikne starp to darbībām un pārskatāmo ražojumu. Personas atzīšana par ieinteresēto personu neskar pamatregulas 18. panta piemērošanu.

Ieinteresētajām personām pieejamajiem dokumentiem var piekļūt lapā Tron.tdi: https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI. Lai saņemtu piekļuves tiesības, lūdzam sekot norādījumiem minētajā lapā.

5.7.    Cita rakstiski sniedzama informācija

Visas ieinteresētās personas ar šo ir aicinātas, ievērojot šā paziņojuma noteikumus, darīt zināmu savu viedokli, iesniegt informāciju un sniegt pierādījumus, kas to pamato. Ja vien nav norādīts citādi, minētajai informācijai un pierādījumiem, kas to pamato, jānonāk Komisijā 37 dienu laikā no šā paziņojuma publicēšanas dienas.

5.8.    Uzklausīšanas iespēja, ko nodrošina Komisijas izmeklēšanas dienesti

Visas ieinteresētās personas var pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisijas izmeklēšanas dienesti. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iesniegšanas iemesli, kā arī kopsavilkums par to, ko ieinteresētā persona uzklausīšanā vēlas apspriest. Uzklausīšanā tiks aplūkoti tikai tie jautājumi, ko ieinteresētās personas būs iepriekš iesniegušas rakstiski.

Uzklausīšanā principā nevar sniegt faktu informāciju, kas vēl nav iekļauta lietas materiālos. Tomēr labas pārvaldības labad un lai Komisijas dienesti varētu turpināt izmeklēšanu, ieinteresētās personas var tikt aicinātas iesniegt jauno faktu informāciju pēc uzklausīšanas.

5.9.    Norādes rakstisku dokumentu iesniegšanai, atbilžu uz anketas jautājumiem un sarakstes nosūtīšanai

Uz informāciju, ko tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu vajadzībām iesniedz Komisijai, neattiecas autortiesības. Ieinteresētajām personām, pirms tās iesniedz Komisijai informāciju un/vai datus, uz kuriem attiecas trešās personas autortiesības, no autortiesību īpašnieka ir jāprasa īpaša atļauja, kas nepārprotami ļauj Komisijai a) šīs tirdzniecības aizsardzības procedūras vajadzībām izmantot informāciju un datus un b) sniegt informāciju un/vai datus šīs izmeklēšanas ieinteresētajām personām tādā veidā, kas tām ļauj izmantot tiesības uz aizstāvību.

Visi rakstiski iesniegtie dokumenti, arī šajā paziņojumā prasītā informācija, ieinteresēto personu atbildes uz anketas jautājumiem un sarakste, kurai lūgts saglabāt konfidencialitāti, ir ar norādi Limited (13) . Personas, kas šīs izmeklēšanas gaitā iesniedz informāciju, ir aicinātas pamatot savu lūgumu saglabāt konfidencialitāti.

Ieinteresētajām personām, kuras sniedz informāciju ar norādi Limited, saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu jāsagatavo tās nekonfidenciāls kopsavilkums ar norādi For inspection by interested parties. Minētajiem kopsavilkumiem jābūt tik detalizētiem, lai no tiem varētu pienācīgi saprast konfidenciāli iesniegtās informācijas būtību. Ja persona, kas iesniedz konfidenciālu informāciju, nenorāda pamatotu iemeslu, kāpēc tā lūdz saglabāt konfidencialitāti, vai nesagatavo tās nekonfidenciālu kopsavilkumu un neiesniedz to noteiktajā formātā un kvalitātē, Komisija šādu konfidenciālu informāciju var neņemt vērā, ja vien no uzticamiem avotiem nevar pietiekami pierādīt, ka informācija ir pareiza.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju, ieskaitot skenētas pilnvaras un izziņas, sniegt TRON.tdi (https://tron.trade.ec.europa.eu/tron/TDI). Ja ieinteresētās personas atbild elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, tās piekrīt noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai saskaņā ar noteikumiem dokumentā “SARAKSTE AR EIROPAS KOMISIJU TIRDZNIECĪBAS AIZSARDZĪBAS LIETĀS”, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, uzvārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Kad būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija sazināsies ar ieinteresētajām personām tikai elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu, ja vien tās nebūs nepārprotami paudušas prasību visus dokumentus no Komisijas saņemt ar citiem saziņas līdzekļiem vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas jāsūta ar ierakstītu vēstuli. Iepriekš minētajos norādījumos par saziņu ar ieinteresētajām personām ieinteresētās personas var iepazīties ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, kā arī ar principiem, kas piemērojami informācijai, kuru sūta elektroniskajā platformā TRON.tdi vai pa e-pastu.

Komisijas adrese sarakstei:

Eiropas Komisija

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasta adreses:

TRADE-R712-MSG-DUMPING@ec.europa.eu TRADE-R712-MSG-INJURY@ec.europa.eu

6.   Izmeklēšanas grafiks

Ievērojot pamatregulas 11. panta 5. punktu, izmeklēšanu parasti pabeidz 12 mēnešu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā 15 mēnešu laikā no šā paziņojuma publicēšanas.

7.   Informācijas iesniegšana

Parasti ieinteresētās personas var iesniegt informāciju tikai termiņā, kas precizēts šā paziņojuma 5. punktā.

Lai izmeklēšanu pabeigtu obligātajā termiņā, Komisija vairs nepieņems dokumentus no ieinteresētajām personām pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, vai attiecīgā gadījumā pēc termiņa, kurā sniedzamas piezīmes par papildus izpausto galīgo informāciju.

8.   Iespēja iesniegt piezīmes par citu personu iesniegto informāciju

Lai nodrošinātu tiesības uz aizstāvību, ieinteresētajām personām būtu vajadzīga iespēja sniegt piezīmes par informāciju, ko iesniegušas pārējās ieinteresētās personas. To darot, ieinteresētās personas var aplūkot tikai tos jautājumus, kas jau apskatīti pārējo ieinteresēto personu iesniegtajā informācijā, un nevar izvirzīt jaunus jautājumus.

Ja vien nav norādīts citādi, piezīmes par informāciju, ko, reaģējot uz izpaustajiem galīgajiem konstatējumiem, sniegušas pārējās ieinteresētās personas, jāiesniedz 5 dienu laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par galīgajiem konstatējumiem. Ja galīgā informācija tiek izpausta papildus, tad piezīmes, ko, reaģējot uz izpausto informāciju, sniedz pārējās ieinteresētās personas, jāiesniedz 1 dienas laikā no termiņa, kad iesniedzamas piezīmes par minēto izpausto informāciju, ja vien nav norādīts citādi.

Izklāstītais laika ietvars neskar Komisijas tiesības pienācīgi pamatotos gadījumos no ieinteresētajām personām pieprasīt papildu informāciju.

9.   Šajā paziņojumā noteikto termiņu pagarināšana

Šajā paziņojumā noteiktos termiņus var pagarināt, ja ieinteresētās personas to pieprasa un pienācīgi pamato pieprasījumu.

Atbilžu uz anketas jautājumiem sniegšanai noteikto termiņu un citu šajā paziņojumā vai īpašā saziņā ar ieinteresētajām personām noteikto termiņu pagarinājums nepārsniedz 3 dienas. Ja pieprasījuma iesniedzējs var pierādīt, ka pastāv ārkārtas apstākļi, šis pagarinājums var būt ne vairāk kā 7 dienas.

10.   Nesadarbošanās

Ja ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai, nesniedz to noteiktajā termiņā vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu apstiprinošus vai noraidošus konstatējumus var sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šo informāciju var neņemt vērā un izmantot pieejamos faktus.

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tāpēc konstatējumi saskaņā ar pamatregulas 18. pantu ir pamatoti ar pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

Ja atbilde netiek sniegta elektroniskā veidā, to neuzskata par nesadarbošanos, ja ieinteresētā persona pierāda, ka atbildes sniegšana prasītajā veidā sagādātu nesamērīgu papildu apgrūtinājumu vai nesamērīgus papildu izdevumus. Ieinteresētajai personai būtu nekavējoties jāsazinās ar Komisiju.

11.   Uzklausīšanas amatpersona

Ieinteresētās personas var lūgt tirdzniecības procedūru uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieprasījumus pagarināt termiņu un visus pārējos pieprasījumus par ieinteresēto personu un trešo personu tiesībām uz aizstāvību, kuri varētu rasties procedūras gaitā.

Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu un mediāciju starp ieinteresēto(-ajām) personu(-ām) un Komisijas dienestiem, lai pilnībā tiktu īstenotas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Uzklausīšanas pieprasījums jāiesniedz rakstiski un tajā jānorāda pieprasījuma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieprasījumu pamatojumu. Šādai uzklausīšanai būtu jānotiek tikai tad, ja pienācīgā laikā jautājumi nav atrisināti ar Komisijas dienestiem.

Lai neapdraudētu pareizu procedūras norisi, visi pieprasījumi ir jāiesniedz laikus un bez kavēšanās. Tālab ieinteresētajām personām uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanās jāpieprasa iespējami drīz pēc notikuma, kura dēļ vajadzīga šāda iesaistīšanās. Ja uzklausīšanas pieprasījumi ir iesniegti ar novēlotiem termiņiem, uzklausīšanas amatpersona, pienācīgi ņemot vērā labas pārvaldības intereses un izmeklēšanas savlaicīgu pabeigšanu, izskatīs šādu kavētu pieprasījumu iemeslus, izvirzīto jautājumu raksturu un šo jautājumu ietekmi uz aizstāvības tiesībām.

Papildu informācija un kontaktinformācija pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļa lapās Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/trade-policy-and-you/contacts/hearing-officer/.

12.   Iespēja pieprasīt pārskatīšanu, kas notiktu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu

Šī termiņbeigu pārskatīšana ir sākta saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu, tāpēc tās konstatējumu dēļ spēkā esošie pasākumi netiks grozīti, bet atbilstoši pamatregulas 11. panta 6. punktam tiks atcelti vai saglabāti.

Ja kāda ieinteresētā persona uzskata, ka ir pamats pārskatīt pasākumus tā, lai būtu iespējams tos grozīt, attiecīgā persona var pieprasīt pārskatīšanu, kas notiktu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu.

Personas, kuras vēlas pieprasīt šādu pārskatīšanu, kas tiktu veikta neatkarīgi no šajā paziņojumā minētās termiņbeigu pārskatīšanas, var sazināties ar Komisiju, izmantojot iepriekš norādīto adresi.

13.   Persondatu apstrāde

Šajā izmeklēšanā savāktos persondatus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1725 (14).

Paziņojums par datu aizsardzību, kas informē visas personas par personas datu apstrādi Komisijas tirdzniecības aizsardzības darbību ietvaros, ir pieejams Tirdzniecības ĢD tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/trade/policy/accessing-markets/trade-defence/.

---

(1)  Paziņojumi par konkrētu antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (OV C 165, 14.5.2019., 4. un 5. lpp.).

(2)  OV L 176, 30.6.2016., 21. lpp.

(3)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/83 (2015. gada 21. janvāris), ar ko pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes mononātrija glutamāta importam (OV L 15, 22.1.2015., 31. lpp.);

(4)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2015/84 (2015. gada 21. janvāris), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Indonēzijas izcelsmes mononātrija glutamāta importu (OV L 15, 22.1.2015., 54. lpp.).

(5)  Komisijas dienestu darba dokuments Significant Distortions in the Economy of the People’s Republic of China for the Purposes of Trade Defence Investigations, 20.12.2017., SWD (2017) 483 final/2.

(6)  Pēc pienācīgi pamatota pieprasījuma iespējams iepazīties arī ar ziņojumā par valsti minētajiem dokumentiem.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/825 (2018. gada 30. maijs), ar ko groza Regulu (ES) 2016/1036 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un Regulu (ES) 2016/1037 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV L 143, 7.6.2018., 1. lpp.).

(8)  Ja vien nav norādīts citādi, visas atsauces uz šā paziņojuma publicēšanu ir atsauces uz šā paziņojuma publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)  Informācija par HS kodiem ir sniegta arī pārskatīšanas pieprasījumu kopsavilkumā, kas pieejams ĢD TRADE tīmekļa vietnē: http://trade.ec.europa.eu/tdi/case_details.cfm?id=2433.

(10)  Ražotājs ir attiecīgo valstu uzņēmums, kas ražo pārskatāmo ražojumu, ieskaitot visus saistītos uzņēmumus, kuri piedalās pārskatāmā ražojuma ražošanā, pārdošanā iekšzemes tirgū vai eksportēšanā.

(11)  Izlasē var iekļaut tikai tādus importētājus, kas nav saistīti ar ražotājiem attiecīgajās valstīs. Importētājiem, kas ir saistīti ar ražotājiem, jāaizpilda šiem ražotājiem eksportētājiem paredzētās anketas I pielikums. Saskaņā ar 127. pantu Komisijas 2015. gada 24. novembra Īstenošanas regulā (ES) 2015/2447, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, divas personas uzskata par saistītām, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma amatpersona vai direktors; b) tās ir juridiski atzīti uzņēmējdarbības partneri; c) tās ir darba devējs un darba ņēmējs; d) trešai personai tieši vai netieši pieder, tā pārvalda vai tur 5 % vai vairāk no abu personu balsstiesīgajām apgrozībā esošajām akcijām vai daļām; e) viena no personām tieši vai netieši kontrolē otru; f) abas personas tieši vai netieši kontrolē kāda trešā persona; g) kopā abas personas tieši vai netieši kontrolē trešo personu vai h) tās ir vienas ģimenes locekļi (OV L 343, 29.12.2015., 558. lpp.). Par vienas ģimenes locekļiem uzskata tikai tādas personas, kuru starpā pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva, ii) tēvs vai māte un bērns, iii) brālis un māsa vai pusbrālis un pusmāsa, iv) vectēvs vai vecāmāte un bērna bērns, v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns, vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla, vii) svainis un svaine. Saskaņā ar 5. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, “persona” ir fiziska persona, juridiska persona un jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(12)  Nesaistīto importētāju sniegto informāciju var izmantot arī saistībā ar citiem šīs izmeklēšanas aspektiem, ne tikai dempinga konstatēšanu.

(13)  Dokumentu ar norādi Limited uzskata par konfidenciālu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī atbilstoši 4. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9641 — SNAM/FSI/OLT)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2020/C 20/06)

---

(1)  OV L 24, 2004. gada 29. janvāris, 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).