Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 18. decembris

(2019/C 427/01)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1115
JPY	Japānas jena	121,81
DKK	Dānijas krona	7,4720
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85055
SEK	Zviedrijas krona	10,4483
CHF	Šveices franks	1,0913
ISK	Islandes krona	137,20
NOK	Norvēģijas krona	10,0353
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,490
HUF	Ungārijas forints	330,77
PLN	Polijas zlots	4,2706
RON	Rumānijas leja	4,7760
TRY	Turcijas lira	6,5732
AUD	Austrālijas dolārs	1,6227
CAD	Kanādas dolārs	1,4624
HKD	Hongkongas dolārs	8,6566
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6920
SGD	Singapūras dolārs	1,5075
KRW	Dienvidkorejas vona	1 296,56
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,9700
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7783
HRK	Horvātijas kuna	7,4486
IDR	Indonēzijas rūpija	15 558,78
MYR	Malaizijas ringits	4,5999
PHP	Filipīnu peso	56,271
RUB	Krievijas rublis	69,5288
THB	Taizemes bāts	33,606
BRL	Brazīlijas reāls	4,5097
MXN	Meksikas peso	21,0900
INR	Indijas rūpija	78,8950

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9615 – Glory Ltd./Grenke Bank AG/Cash Payment Solutions GmbH)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 427/02)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2019/C 427/03)

Paziņojums ir publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Valsusa”

Atsauces numurs: PDO-IT-A1243-AM02

Paziņojuma datums: 24.9.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1.   Pievienotas jaunas vīnogu šķirnes (galvenās vīnogu šķirnes un vīnogu šķirņu kombinācija)

Apraksts un pamatojums

a)

galveno vīnogu šķirņu sarakstam ir pievienotas šķirnes ‘Becuet’ un ‘Baratuciat’. Pamatojums: vīnogu šķirnes ‘Becuet’ un ‘Baratuciat’, kuras kādreiz audzēja “Valsusa” vīna ražošanas apgabalā, pēc ilgstošiem izmēģinājumiem atkal ir padarītas derīgas audzēšanai un atzītas par piemērotām audzēšanai Pjemontas reģionā. Tādēļ ir nolemts šķirnes popularizēt un iekļaut ar KCVN “Valsusa” apzīmētā produkta ražošanai izmantojamo šķirņu sarakstā. Kaut arī vīnu ražošana no šīm vīnogām notiek ļoti nelielās teritorijās, kalnainos apvidos šie vīni joprojām veido lielu daļu no visa ražotā vīna. Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 1., 2., 4., 5. un 6. pantu un vienotā dokumenta 1.7. punktu.

b)

vīna veidam “Valsusa”Rosso (sarkanvīns) vīnogas ‘Becuet’ ir pievienotas šķirņu kombinācijai, kurā šobrīd ietilpst šķirnes ‘Avanà’, ‘Barbera’, ‘Dolcetto’ un ‘Neretta Cuneese’, kuru īpatsvaram vīnā ir jābūt 60 %. Pamatojums: šīs šķirnes pievienošana (to šobrīd jau drīkst izmantot kā vienu no papildšķirnēm, kas atļautas vīna veidam “Valsusa”Rosso, veidojot līdz 40 % vīna sastāvā) galvenajām vīnogu šķirnēm ļauj, pateicoties vīnogu īpašībām, uzlabot vīna struktūru un krāsu, kā arī padarīt vīnu piemērotāku izturēšanai. Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 2. pantu un vienotā dokumenta 1.7. punktu.

2.   Vīna darīšanas apgabals

Apraksts un pamatojums

Norādītas pašvaldības, kurās var veikt vīndarīšanas procesus, atkāpjoties no noteikumiem par ražošanas apgabalu.

Pamatojums

Šī ir oficiāla specifikācijas pārfrāzēšana, kas neietekmē noteikto ražošanas apgabalu.

Specifikācija jau ļāva vīndarīšanas procesus veikt ne tikai ražošanas apgabalā, bet izņēmuma kārtā arī visā Alta Valle di Susa, Bassa Valle di Susa un Val Cenischia kalnu kopienu administratīvajā apgabalā. Tā kā šīs kalnu kopienas ar reģionālajiem likumiem ir likvidētas un aizstātas ar jaunām administratīvi teritoriālajām vienībām kalnu pašvaldību savienībā, ir uzskaitītas pašvaldības, kas veido noteikto apgabalu, lai precīzi un nepārprotami definētu šo apgabalu.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 5. pantu un vienotā dokumenta 1.7. punktu (Papildu nosacījumi).

3.   Maksimālās ražas

Apraksts un pamatojums

Jaunajiem veidiem ar vīnogu šķirnes norādi (‘Avanà’, ‘Becuet’, ‘Baratuciat’) ir noteikta maksimālā raža – 7 tonnas no hektāra, turpretī Rosso Novello vīna iznākums ir svītrots, jo tāds veids vairs nav iekļauts.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 4. pantu un vienotā dokumenta 1.5.2. punktu.

4.   Vīna vai vīnu apraksts

Apraksts un pamatojums

a)	Ir pievienots apraksts jaunajiem vīna veidiem ar vīnogu šķirnes norādi (‘Avanà’, ‘Becuet’ un ‘Baratuciat’);

b)	vīna veids Rosso Novello ir svītrots.

Pamatojums

a)	Šis grozījums bija nepieciešams, jo tika iekļauti jauni vīnu veidi ar šķirņu nosaukumu norādi;

b)	reaģējot uz pieprasījuma samazināšanos, vīna veida Rosso Novello vīna ražošana gadu gaitā bija kļuvusi nenozīmīga, un ražotāji lūdza to no specifikācijas svītrot.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 1. un 6. pantu un vienotā dokumenta 1.4. punktu.

5.   Saikne ar apgabalu

Apraksts un pamatojums

Šī sadaļa ir pārfrāzēta, pievienojot sīkāku informāciju attiecībā uz vīna kategoriju. Pievienotas arī atsauces uz vīnu veidiem ar vīnogu šķirnes norādi, un svītrota atsauce uz vīna veidu Novello.

Šis grozījums attiecas uz produkta specifikācijas 8. pantu un vienotā dokumenta 1.8. punktu.

6.   Cita informācija – tradicionālā apzīmējuma Novello svītrošana

Apraksts un pamatojums

Specifikācija vairs neattiecas uz vīna veidu Rosso Novello vai citiem vīniem, kuros izmantots apzīmējums Novello, jo ražotāji vēlas reaģēt uz tirgus pieprasījumu pēc citiem vīniem, kas ir raksturīgāki attiecīgajam apgabalam.

Šis grozījums attiecas uz vienotā dokumenta 1.3.2. punkta b) apakšpunktu (Cita informācija).

VIENOTAIS DOKUMENTS

1.   Produkta nosaukums

“Valsusa”

2.   Ģeogrāfiskās norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3.   Vīnkopības produktu kategorijas

1.

Vīns

4.   Vīna vai vīnu apraksts

“Valsusa Rosso”

Krāsa: dažādas intensitātes rubīnsarkana, dažreiz ar oranžu nokrāsu

Aromāts: intensīvs, atšķirīgs, augļains

Garša: sausa, harmoniska, skābena, mēreni izteikta tanīna piegarša

Spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija: 11 %

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 20 g/l

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti tabulā turpmāk, atbilst ierobežojumiem, kādi noteikti valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Spirta maksimālā kopējā koncentrācija (tilp. %)
Spirta minimālā faktiskā koncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

“Valsusa Avanà”

Krāsa: gaiši rubīnsarkana, dažreiz ar oranžu nokrāsu

Aromāts: augļains, dažreiz ar augu notīm

Garša: sausa, harmoniska, skābena, mēreni izteikta tanīna piegarša

Spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija: 11 %

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 21 g/l

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti tabulā turpmāk, atbilst ierobežojumiem, kādi noteikti valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Spirta maksimālā kopējā koncentrācija (tilp. %)
Spirta minimālā faktiskā koncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

“Valsusa Becuet”

Krāsa: intensīvi rubīnsarkana, dažreiz ar violetu nokrāsu

Aromāts: intensīvs, augļains, elegants

Garša: sausa, harmoniska, aromātiska, dažreiz mēreni izteikta tanīna piegarša

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 22 g/l

Spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija: 11 %

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti tabulā turpmāk, atbilst ierobežojumiem, kādi noteikti valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Spirta maksimālā kopējā koncentrācija (tilp. %)
Spirta minimālā faktiskā koncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

“Valsusa Baratuciat”

Krāsa: dažādas intensitātes salmdzeltena, dažreiz ar zaļganu nokrāsu

Aromāts: intensīvs, ar ziedu un augļu notīm

Garša: harmoniska, aromātiska, dažreiz skābena, sausa

Spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija: 11 %

Minimālais bezcukuru ekstrakta saturs: 19 g/l

Visi analītiskie parametri, kas nav norādīti tabulā turpmāk, atbilst ierobežojumiem, kādi noteikti valsts un ES tiesību aktos.

Vispārīgās analītiskās īpašības
Spirta maksimālā kopējā koncentrācija (tilp. %)
Spirta minimālā faktiskā koncentrācija (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	5 grami uz litru (izteikts vīnskābē)
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5.   Vīndarības metodes

a.   Galvenās vīndarības metodes

Nav

b.   Maksimālās ražas

“Valsusa Rosso”

9 000kilogramu vīnogu no hektāra

“Valsusa” ar vīnogu šķirnes norādi

7 000kilogramu vīnogu no hektāra

6.   Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražošanas apgabals, ko izmanto ar KCVN “Valsusa” apzīmēto vīnu ražošanai, ietver šādu pašvaldību administratīvo teritoriju Torino provincē: Almese, Borgone di Susa, Bruzolo, Bussoleno, Caprie, Chianocco, Chiomonte, Condove, Exilles, Giaglione, Gravere, Mattie, Meana di Susa, Mompantero, Rubiana, San Didero, San Giorio di Susa, Susa un Villarfocchiardo.

7.   Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Baratuciat B.’

‘Neretta Cuneese N.’

‘Avanà N.’

‘Barbera N.’

‘Dolcetto N.’

‘Becuet N.’

8.   Saiknes vai saikņu apraksts

KCVN “Valsusa”

KCVN “Valsusa” vīnus ražo Torino provincē, vairākās pašvaldībās, sākot no Almese un beidzot ar Exilles Sūzas [Susa] ielejā, no kuras vārda vīnam dots nosaukums. Sūzas ieleja, kas atrodas Pjemontas rietumu daļā, stiepjas no austrumiem uz rietumiem, un tajā ir labvēlīgs mikroklimats, kas pasargāts no aukstiem ziemeļu vējiem, ļaujot tur augt Vidusjūras klimatam raksturīgiem augiem (Orrido di Foresto dabas rezervāts).

Apgabals sākas no Almese un turpinās gar Dora Riparia upes kreiso krastu līdz Chiomonte un Exilles. Tajā ietilpst arī Meana di Susa un Gravere pašvaldība upes labajā krastā. Pirms daudziem gadsimtiem (pirms 135 000–10 000 gadiem) Sūzas ieleju klāja milzīgi ledāji, kas izveidoja ielejas pamatni un tās nogāzes. Tāpēc vīnogulājus audzē galvenokārt morēnu un aluviālas izcelsmes cilmiežu jaunās un daļēji metamorfās augsnēs, kuras ir rupjstruktūrainas un kurās vidēji augsts organiskās vielas saturs; tādas augsnes prasa īpašas apstrādes metodes, kas izkoptas gadsimtu gaitā. Vīnogulāju audzēšanas metode, ko vīndārzos izmanto galvenokārt, ir tradicionāla piesiešanas sistēma, kam pamatā ir koka vertikāla vai horizontāla rāmja izmantošana, salīdzinoši neliels stādīšanas attālums (0,8–0,9 × 1,00–1,20 metri) un augsts stādīšanas biezība (> 9 000 augu uz hektāru).

Vide ir īpaši piemērota vīnogulāju audzēšanai, jo vasarā izkrīt tikai 20 % no gada nokrišņu daudzuma. Tas apvienojumā ar lielu vēju un saules gaismas daudzumu rada apstākļus, kas ir lieliski piemēroti vīnogulāju audzēšanai pat vairāk nekā 850 metru augstumā virs jūras līmeņa, un tas Pjemontā ir unikāli. Tāpēc ir spējušas attīstīties vietējās šķirnes (‘Avanà’, ‘Becuet’, ‘Baratuciat’), kuras labi pielāgojušās vietējam klimatam un izveidojušas sev raksturīgas īpašības, kas atspoguļotas vīna raksturā. Vīnkopības prakses izplatīšanā liela loma bijusi Novalēzas [Novalesa] benediktiešu klosterim. Dokumentā, kurš datēts ar 739. gadu un kurā abatijas dibinātājs Abbon no Provansas nosauca klosteri par universālo mantinieku, uzskaitītajos īpašumos ietilpa dažādas teritorijas ar vīndārziem. Kā liecina jaunāki vēsturiski pierādījumi par vīnogu audzēšanu Sūzas ielejā, konkrētāk, Chiomonte pašvaldībā, ir zināms, ka ‘Avanà’ šķirne tika audzēta ap 1000. gadu senās Oulx pilsētas “Segneur” teritorijā, kur vīndārzi joprojām pastāv. Saskaņā ar vēsturiskajiem datiem 12. gadsimta beigās vietējiem muižniekiem tika atņemti vīndārzi un vīna tirdzniecībai netika uzlikti nodokļi. Tajā pašā periodā reģistrēti pirmie vietējo vīnu aizsardzības pasākumi, piemēram, aizliegums ievest vīnus no citiem apgabaliem, lai nostiprinātu vietējo tirdzniecību un apmaiņu ar Franciju. Vīnkopībai palīdzēja attīstīties ceļš “Via Francigena”, kas Provansu savieno ar Lombardiju, jo krogos un iebraucamajās sētas, kas atradās gar šo ceļu, piedāvāja tikai vietējo vīnu. Sākot ar 16. gadsimtu, ielejai kļūstot par dažādu karadarbību zonu, vietējie iedzīvotāji bija spiesti pārcelties, un tie apmetās augstākos apgabalos. Līdz ar to būvēja akmens sienas, lai atbalstītu terases, kur audzēja vīnogulājus.

KCVN “Valsusa”, 1. vīnkopības produktu kategorija

Visi “Valsusa” vīnu veidi ir izsmalcināti un aromātiski ar zemu spirta saturu, bet ar labu kvalitāti uzglabāšanai, kas ir raksturīga kalnu vīniem.

Pie 1. vīnkopības produktu kategorijas piederošie vīni ar ACVN “Valsusa” ir ražoti kā sarkanvīni, to skaitā arī vīni ar vīnogu šķirnes norādi.

Pjemontas vietējām vīnogu šķirnēm, piemēram, ‘Barbera’, ‘Dolcetto’ un ‘Neretta Cuneese’ vai Sūzas ielejas vietējām šķirnēm, piemēram, ‘Avanà’ un ‘Becuet’, ražojot vīna veidu “Valsusa”Rosso veida vīnu (bez vīnogu šķirnes norādes), ir jāveido vismaz 60 % no visām izmantotajām vīnogām. Vienšķirnes vīnu veidus ražo no tām pašām šķirnēm. Kad šo vīnu ielej glāzē, tam ir jauka rubīnsarkana krāsa, un vīna aromāts ir ar tipiskām meža ogu un savvaļas ķiršu notīm, kas veidojas no ievērojamajām diennakts temperatūras svārstībām ražošanas apgabalā, kura teritorija vērsta virzienā no austrumiem uz rietumiem. Tas rada mikroklimatu, kas lieliski piemērots vīnogulāju audzēšanai upes kreisajā krastā (dienvidu puse), kur nokrišņu daudzums sasniedz maksimumu maijā un jūnijā, kā arī oktobrī un novembrī. Alpu ziemeļu nogāzēs bieža parādība ir silts fēns, kas pūš lejup pa nogāzi un ko izraisa gaisa masu sablīvēšanās. Vīna ne pārāk augstais tanīnu saturs tiek līdzsvarots ar mērenu skābenumu. Nogatavinātiem vīniem var būt aromāts ar koksnes niansēm.

Baltvīnam, kas pagatavots no ‘Baratuciàt’ vīnogām, ir raksturīgs līdzsvarots skābenums, patīkama garša ar vīnogu šķirnei raksturīgu ziedu aromātu un svaigumu, kuru rada ievērojamas temperatūras svārstības.

Chiomonte un Giaglione iedzīvotājiem vīnogulāju audzēšana vienmēr ir bijis nozīmīgs ienākumu avots, jo notikusi intensīva tirdzniecība ar Franciju un tuvējo Turīnas [Torino] pilsētu. Ir jāizceļ īpašie audzēšanas apstākļi, jo īpaši ‘Avanà’ un ‘Becuet’ vīnogulājiem, kuri laika gaitā ir pielāgojušies Sūzas ielejas īpašajam mikroklimatam. Vīndārzi atrodas akmeņainā zemē nogāzēs, kas ir ļoti atšķirīgas, sākot no plato līdz terasei, un tajos praktiski nav iespējams izmantot audzēšanai vai ražas novākšanai paredzēto tehniku, tādējādi vīna audzēšana šajā vietā ir pielīdzināma varoņdarbam. Kaut arī vīnkopība šajā apgabalā ir saistīta ar ģeoloģiskajiem faktoriem un kultūras tradīcijām, tajā pastāvīgi ienāk arī jauni papildinājumi, jo audzēšanas un vīndarīšanas metodēs tiek radītas inovācijas.

9.   Citi būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Vīndarīšanas apgabals

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Atkāpe attiecībā uz ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

Vīndarīšanas procesus drīkst veikt ne tikai noteiktajā ražošanas apgabalā, bet arī visā administratīvajā teritorijā šādās blakus esošajās pašvaldībās: Bardonecchia, Cesana torinese, Claviere, Moncenisio, Oulx, Salbertrand, Sauze d’Oulx, Sauze di Cesana, Sestriere, Avigliana, Caselette, Novalesa, Chiusa San Michele, Sant’Ambrogio, Sant’Antonino, Vaie, Venaus un Villar Dora.

Saite uz produkta specifikāciju

https://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/14378

---

(1)  OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.