ISSN 1977-0952 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 426 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
62. gadagājums |
Saturs |
Lappuse |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
ECA |
|
2019/C 426/?? |
Pārskats par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu (2019/C 426/01) |
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
ECA
18.12.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 426/1 |
Pārskats par ES kopuzņēmumiem attiecībā uz 2018. finanšu gadu
(2019/C 426/01)
SATURS
Akronīmi | 3 |
1. NODAĻA: |
ES KOPUZŅĒMUMI UN ERP VEIKTĀ REVĪZIJA | 4 |
IEVADS | 4 |
ES KOPUZŅĒMUMI | 4 |
Publiskā un privātā sektora partnerība ir efektīvs instruments pētniecības un inovāciju rezultātu nodrošināšanai Eiropā | 4 |
KOPUZŅĒMUMI, KAS DARBOJAS SASKAŅĀ AR PĒTNIECĪBAS PAMATPROGRAMMĀM | 5 |
Kopuzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” | 6 |
Viens kopuzņēmums darbojas Euratom ietvaros | 7 |
Kopuzņēmumi atrodas Eiropas Savienībā | 8 |
Kopuzņēmumi izmanto divpusēju vai trīspusēju pārvaldības modeli | 9 |
Kopuzņēmumu pētniecības darbības finansē gan Eiropas Savienība, gan nozares partneri un partneri pētniecības jomā | 11 |
Komisija veic starpposma un galīgos novērtējumus | 12 |
Visiem kopuzņēmumiem ir līdzīga budžeta izveides un budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība | 12 |
MŪSU REVĪZIJA | 13 |
Mēs esam pilnvaroti revidēt kopuzņēmumu gada pārskatus un darījumus | 13 |
Savā revīzijā mēs apzinām galvenos riskus un norādām uz tiem | 13 |
2. NODAĻA: |
PĀRSKATS PAR REVĪZIJAS REZULTĀTIEM | 15 |
IEVADS | 15 |
MŪSU VEIKTĀS KOPUZŅĒMUMU IKGADĒJĀS REVĪZIJAS REZULTĀTI PAR 2018. FINANŠU GADU KOPUMĀ IR POZITĪVI | 15 |
Par visu kopuzņēmumu pārskatu ticamību sniegti atzinumi bez iebildēm | 15 |
Par visu kopuzņēmumu pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm | 16 |
Par visu kopuzņēmumu pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm | 16 |
Mūsu apsvērumi ir vērsti uz uzlabojamām jomām | 16 |
Kopuzņēmumi veic turpmākus pasākumus saistībā ar iepriekšējo gadu revīzijas konstatējumiem | 22 |
REVĪZIJAS REZULTĀTI, KAS IEGŪTI NO CITIEM NESENIEM ERP DOKUMENTIEM PAR KOPUZŅĒMUMIEM | 23 |
3. NODAĻA: |
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJAS SAISTĪBĀ AR EIROPAS PĒTNIECĪBAS KOPUZŅĒMUMIEM | 24 |
3.1. |
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija | 24 |
KOPUZŅĒMUMI, KAS ĪSTENO ES PAMATPROGRAMMAS | 26 |
3.2. |
Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmums (SESAR) | 26 |
3.3. |
Kopuzņēmums Clean Sky | 32 |
3.4. |
Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI) | 37 |
3.5. |
Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH) | 42 |
3.6. |
Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL) | 47 |
3.7. |
Biorūpniecības kopuzņēmums (BBI) | 52 |
3.8. |
Kopuzņēmums Shift2Rail (S2R) | 57 |
KOPUZŅĒMUMS, KAS DARBOJAS EURATOM IETVAROS | 62 |
3.9. |
ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums (F4E) | 62 |
Akronīmi
Akronīmu sarakstā iekļauti ES kopuzņēmumi un citas šajā pārskatā minētās ES struktūras.
Akronīms |
Pilns nosaukums |
ARTEMIS |
kopuzņēmums, kas izveidots, lai ieviestu kopīgu tehnoloģiju ierosmi iegulto datorsistēmu jomā |
BBI |
biorūpniecības kopuzņēmums |
CS |
kopuzņēmums Clean Sky |
DFS |
daudzgadu finanšu shēma |
EASA |
Eiropas Aviācijas drošības aģentūra |
ECSEL |
kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” |
EISI |
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments |
EIT |
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts |
ENIAC |
Eiropas Nanoelektronikas iniciatīvas konsultatīvā padome |
EUAN |
Eiropas Savienības aģentūru tīkls |
Euratom |
Eiropas Atomenerģijas kopiena |
EuroHPC |
Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums |
EVM |
iegūtās vērtības pārvaldība |
F4E |
kopuzņēmums Fusion for Energy |
FCH |
kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” |
FPS |
finanšu pārskatu sertifikāts |
H2020 |
pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. g) |
IA |
izpildaģentūra |
IFAC |
Starptautiskā Grāmatvežu federācija |
IMI |
kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai |
INTOSAI |
Augstāko revīzijas iestāžu starptautiskā organizācija |
ISSAI |
INTOSAI augstāko revīzijas iestāžu starptautiskie standarti |
ITER |
starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors |
KRD |
Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāta (RTD ĢD) Kopējais revīzijas dienests |
KU |
kopuzņēmums |
NVE |
norīkotais valsts eksperts |
P2P |
publiskās (Public-to-Public) ierosmes |
PMO |
Atalgojuma un individuālo tiesību birojs |
RTD ĢD |
Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts |
S2R |
kopuzņēmums Shift2Rail (Eiropas Dzelzceļa iniciatīva) |
SESAR |
Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmums |
SRS |
IFAC starptautiskie revīzijas standarti |
TEN-T |
Eiropas transporta tīkla programma |
VFI |
valsts finansēšanas iestāde |
7. PP |
Septītā pamatprogramma pētniecībai un tehnoloģiju attīstībai (2007.–2013. g.) |
1. NODAĻA
ES KOPUZŅĒMUMI UN ERP VEIKTĀ REVĪZIJA
IEVADS
1.1. |
Eiropas Revīzijas palāta (ERP) ir izveidota ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību kā ES finanšu ārējās revīzijas iestāde. Pildot šo uzdevumu, mēs darbojamies kā neatkarīga Savienības iedzīvotāju finansiālo interešu aizstāve, sekmējot ES finanšu labāku pārvaldību. Plašāku informāciju par mūsu darbu var atrast pārskatos par mūsu darbību, mūsu sagatavotajos pārskatos par ES budžeta izpildi, īpašajos ziņojumos, vispārējā stāvokļa apskatos un atzinumos par jauniem vai grozītiem ES tiesību aktiem vai citiem lēmumiem, kuri ietekmē finanšu pārvaldību. |
1.2. |
Saskaņā ar mums dotajām pilnvarām mēs ik gadu pārbaudām ES pētniecības kopuzņēmumu pārskatus un tiem pakārtotos darījumus. |
1.3. |
Šajā pārskatā ir izklāstīti rezultāti, ko ieguvām, revidējot ES pētniecības kopuzņēmumus (turpmāk tekstā – “kopuzņēmumi”) attiecībā uz 2018. finanšu gadu. Pārskats ir strukturēts šādi:
|
ES KOPUZŅĒMUMI
Publiskā un privātā sektora partnerība ir efektīvs instruments pētniecības un inovāciju rezultātu nodrošināšanai Eiropā
1.4. |
Viens no galvenajiem ES mērķiem vienmēr ir bijis sekmēt arvien vairāk ieguldījumu pētniecībā, lai stimulētu Eiropas Savienības konkurētspēju. Viens no pieciem pamatmērķiem, kas formulēti 2010. gadā pieņemtajā stratēģijā “Eiropa 2020”, ir novirzīt 3 % no Eiropas Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) pētniecības un izstrādes darbībām (sk. 1.1. attēlu). |
1.1. attēls
Bruto iekšzemes izdevumi pētniecībai un izstrādei ES 28 valstīs 2000.–2017. gadā
Avots: |
ERP, pamatojoties uz Eurostat datiem (2019. gada jūnijs). |
1.5. |
Lai gan virzība uz 3 % mērķi ir bijusi lēna, Eiropas Komisija atkārtoti uzsver vajadzību pārvērst Eiropas zinātnisko kompetenci produktos un pakalpojumos, ko iespējams laist tirgū. Galvenā uzmanība tika pievērsta spēku apvienošanai ar privāto sektoru un dalībvalstīm, lai panāktu rezultātus, ko atsevišķs uzņēmums vai dalībvalsts diez vai sasniegtu vienatnē. |
1.6. |
2005. gada jūnijā Komisija publicēja ziņojumu “Atbalsts valsts un privātajām partnerattiecībām pētniecības un izstrādes jomā, lai veicinātu Eiropas rūpniecības konkurētspēju”, kurā pausts aicinājums izveidot kopīgas tehnoloģiju ierosmes īpašu programmu veidā, lai īstenotu stratēģisko pētniecības darba kārtību konkrētās nozarēs, un to uzticēt struktūrām, kuru juridiskā forma ir kopuzņēmums (sk. 1.2. attēlu). |
1.2. attēls
No ES stratēģiskās darba kārtības līdz kopuzņēmumiem
Avots: |
ERP. |
KOPUZŅĒMUMI, KAS DARBOJAS SASKAŅĀ AR PĒTNIECĪBAS PAMATPROGRAMMĀM
1.7. |
Kopuzņēmumi ir Komisijas un nozares, un reizēm arī pētniecības aprindu partnerības, kuru mērķis ir stratēģiskajās pētniecības un inovāciju jomās iegūtus projektu rezultātus tuvināt tirgum un uzlabot saikni starp pētniecību un sabiedrības izaugsmi. Tos izveido saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu vai (attiecībā uz kopuzņēmumu Fusion for Energy) Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 45.–51. pantu. |
1.8. |
Kopuzņēmumi ir publiskā un privātā sektora partnerība, kurai ir juridiskas personas statuss. Publiskā sektora dalībnieks parasti ir Eiropas Savienība (to pārstāv Komisija), bet privātā sektora – nozares un reizēm arī pētniecības aprindu pārstāvji. Ir arī citi partneri (iesaistītās valstis vai starptautiskas organizācijas). Kopuzņēmumiem ir pašiem sava pētniecības darba kārtība un tie piešķir finansējumu, izmantojot galvenokārt atklātos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Izņēmums ir kopuzņēmums F4E, kurš ir atbildīgs par Eiropas iemaksu ITER – pasaulē lielākajā zinātniskajā partnerībā, kuras mērķis ir demonstrēt, ka kodolsintēze ir dzīvotspējīgs un ilgtspējīgs enerģijas avots. |
1.9. |
Kopuzņēmumi ir labi pamanāmi un tiem ir ievērojama ietekme uz Eiropas iedzīvotāju ikdienas dzīvei būtiskām jomām, tādām kā transports, enerģētika, veselība, bioekonomika un digitālā ekonomika. Šajā pārskatā kopuzņēmumu apzīmēšanai mēs izmantojam akronīmus, kuru saraksts ir atrodams pārskata sākumā. |
1.10. |
Saskaņā ar Septīto pamatprogrammu Padome, balstoties uz Komisijas priekšlikumu, pieņēma regulas, ar kurām izveidoja pirmos sešus kopuzņēmumus: Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmumu (SESAR), kopuzņēmumu Clean Sky (CS), kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI), kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH), kopuzņēmumu kopīgu tehnoloģiju ierosmju īstenošanai nanoelektronikas jomā (ENIAC) un kopuzņēmumu ARTEMIS (iegultās sistēmas). |
1.11. |
Visu saskaņā ar 7. PP izveidoto kopuzņēmumu darbība 2014. gadā tika pagarināta uz desmit gadiem (t. i., līdz 2024. gadam) saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. ES kopējā finansiālā iemaksa kopuzņēmumos divkāršojās. Turklāt tika izveidoti divi jauni kopuzņēmumi – Biorūpniecības kopuzņēmums (BBI) un kopuzņēmums Shift2Rail (S2R), savukārt kopuzņēmumus ARTEMIS un ENIAC apvienoja un izveidoja kopuzņēmumu “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL) (sk. 1.3. attēlu). |
1.3.attēls
ES kopuzņēmumu attīstība
Avots: |
EK, pamatojoties uz Padomes regulām par kopuzņēmumu izveidi; ERP modifikācija. |
Kopuzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”
1.12. |
Šie kopuzņēmumi īsteno pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” konkrētas sadaļas transporta (Clean Sky 2, Shift2Rail un SESAR), transporta un enerģētikas (FCH 2), veselības (IMI 2), biorūpniecības (BBI) un elektronisko komponentu un sistēmu (ECSEL) jomā. Katra kopuzņēmuma galvenie mērķi, kā arī uz kopuzņēmumiem attiecīgā ticamības deklarācija ir sniegta 3. nodaļā. |
1.13. |
Kopuzņēmums Clean Sky izstrādā jaunas paaudzes videi nekaitīgākus lidaparātus. Tā galvenie sasniegumi līdz šim ir ārējo rotoru demonstrējums, lamināri spārni, novatoriskas rotora lāpstiņas un augstas kompresijas dzinēji vieglajiem helikopteriem, novatoriski apledojuma detektoru sensori un modernas avionikas sistēmas. |
1.14. |
Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI) paātrina inovatīvu medikamentu izstrādi, īpaši jomās, kurās nav apmierinātas medicīniskas vai sabiedrības vajadzības. Līdz šim tā galvenie sasniegumi ietver visu Eiropu aptverošu tīklu, kurā iesaistījušās simtiem slimnīcu un laboratoriju, lai sekmētu antibiotiku izstrādi, medikamentu drošības testu uzlabošanu, jaunu pieeju klīniskiem izmēģinājumiem un padziļinātu izpratni par tādu slimību kā diabēts, reimatiskais artrīts un smaga astma pamatcēloņiem. |
1.15. |
Kopuzņēmums Shift2Rail (S2R) turpina dzelzceļu inovāciju un atbalsta vienotas Eiropas dzelzceļa telpas izveidi. Tā galvenie mērķi ir uz pusi samazināt dzelzceļa transporta aprites cikla izmaksas, divkāršot dzelzceļu jaudu un par 50 % paaugstināt dzelzceļa pārvadājumu pakalpojumu uzticamību un precizitāti. |
1.16. |
Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmums (SESAR) izstrādā nākamās paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu. Starp līdzšinējiem sasniegumiem minami pasaulē pirmo reizi īstenotā lidojuma četru dimensiju koncepcija (3 dimensijas un laiks), attālināti kontroles torņa pakalpojumi, brīvas izvēles maršruts, lai samazinātu degvielas patēriņu un emisijas, kā arī nevainojama informācijas apmaiņa starp visiem gaisa satiksmes pārvaldības informācijas sniedzējiem un izmantotājiem. |
1.17. |
Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH) izstrādā videi nekaitīgus risinājumus transportam, enerģētikai un uzglabāšanai. Līdz šim tā galvenie sasniegumi ietver ar kurināmā elementu dzinēju apgādātu autobusu izstrādi videi nekaitīga sabiedriskā transporta vajadzībām, degvielas elementu kopuma ES vērtību ķēdes izveidi – šiem elementiem ir labāka veiktspēja un samazinātas izmaksas –, elektrolīzes metodes izstrāde videi nekaitīga ūdeņraža ražošanā, mikrokoģenerācijas vienību izstrāde un komercializācija mājsaimniecību apkurei un elektrības piegādei, kā arī materiālu veiktspējas un ekspluatācijas ilguma uzlabošana un komponentu un sistēmu izmaksu samazināšana. Kopuzņēmums uzsāka arī “Reģionu iniciatīvu”, kurai pievienojās vairāk nekā 90 reģionu un pilsētu un 55 nozares partneru, un tā sekmē sinerģijas un lietpratīgas specializācijas centienus Eiropā. |
1.18. |
Biorūpniecības kopuzņēmums (BBI) ievieš tādu pētniecības un inovācijas pasākumu programmu Eiropā, kas novērtē to atjaunojamu bioloģisko resursu pieejamību, kurus var izmantot biomateriālu ražošanai, un, pamatojoties uz to, atbalsta ilgtspējīgu biovērtības ķēžu izveidi. Līdz šim tā galvenie sasniegumi ietver novatorisku bioproduktu klāsta ražošanu jaunas biobāzētas kopienas izveidei. |
1.19. |
Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL) finansē pētniecības, izstrādes un inovāciju projektus elektronisko elementu izstrādei un ražošanai. Starp tā galvenajiem sasniegumiem minami CESAR (Cost-Efficient methods and processes for Safety Relevant embedded systems, rentablas metodes un procedūras drošībai būtiskām iegultām sistēmām), kas ir radījušas nozīmīgu ietekmi Eiropas iegulto sistēmu nozarē, kā arī E3Car projekts, kurā tika pārvarētas galvenās problēmas, ar kurām saskārās elektriskie transportlīdzekļi, kas izmanto modernus pusvadītāju komponentus. |
1.20. |
Eiropas Augstas veiktspējas datošanas kopuzņēmums (EuroHPC) ir visjaunākais kopuzņēmums, ko Padome izveidoja 2018. gada novembrī. Tā ir ES un citu Eiropas valstu kopēja iniciatīva pasaules līmeņa superdatošanas ekosistēmas izveidei Eiropā. Tas turpinās darbību līdz 2026. gada beigām. Šā kopuzņēmuma pārskatus mēs pirmo reizi revidēsim 2020. gadā. |
Viens kopuzņēmums darbojas Euratom ietvaros
1.21. |
ITER (sākotnēji – starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors) projekts oficiāli tika sākts 1988. gadā, un tā koncepcijas un izstrādes darbības jau turpinās vairākus gadus. 2006. gada 21. novembrī projekta dalībnieki oficiāli vienojās izveidot un ekspluatēt eksperimentālu iekārtu kodolsintēzes kā ilgtspējīga nākotnes enerģijas avota zinātniskās dzīvotspējas demonstrēšanai. ITER nolīgums stājās spēkā 2007. gada 24. oktobrī, un tā ir ITER organizācijas juridiskās izveides diena. Organizācija atrodas Sentpolediransā Francijā, bet galvenās kodolsintēzes iekārtas izbūve ir paredzēta Kadarašā Francijā. |
1.22. |
Projektā ir iesaistīti septiņi galvenie partneri: Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom), Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Japāna, Ķīna, Dienvidkoreja un Indija. Eiropa uzņēmās vadošo lomu, finansējot 45 % no būvniecības izmaksām, no kurām 80 % līdzekļu ir piešķirti no ES budžeta, bet 20 % sniedz Francija kā ITER uzņēmējvalsts. Pārējie ITER dalībnieki iegulda aptuveni 9 % katrs. Izmaksu sadalījums mainīsies darbības fāzē, kad Eiropa segs 34 % izmaksu (sk. 1.4. attēlu). |
1.4. attēls
ITER dalībnieku iemaksa
Avots: |
F4E. |
1.23. |
ITER būvniecībai nepieciešami vairāk nekā 10 miljoni komponentu, ko ražo rūpnīcas visā pasaulē. Apmēram 75 % saistīto ieguldījumu tiek novirzīti jaunas zinātības un progresīvu materiālu un tehnoloģiju izstrādei. Tas rada vērtīgu iespēju Eiropas augsto tehnoloģiju nozaru pārstāvjiem un MVU ieviest jauninājumus un attīstīt blakusproduktus, ko var izmantot ne tikai kodolsintēzes vajadzībām (piemēram, plašākā enerģētikas nozarē, aviācijā un tādos augsto tehnoloģiju instrumentos kā kodolu magnētiskās rezonanses skeneri). |
1.24. |
Kopuzņēmuma Fusion for Energy (F4E) uzdevums ir gādāt par Eiropas iemaksu šajā projektā. Tā galvenie mērķi ir nodrošināt Euratom iemaksu ITER organizācijā un plašākas pieejas darbībās, ko kopīgi ar Japānu veic enerģijas drīzai ieguvei kodolsintēzes rezultātā. Tas arī izstrādā un koordinē darbību programmu, lai sagatavotos demonstrējumu kodolsintēzes reaktoru un ar tiem saistītu objektu, tostarp Starptautiskās kodolsintēzes materiālu apstarošanas iekārtas, celtniecībai. |
Kopuzņēmumi atrodas Eiropas Savienībā
1.25. |
Septiņi kopuzņēmumi atrodas Briselē (CS, S2, SESAR, FCH, IMI, BBI un ECSEL). EuroHPC atrodas Luksemburgā. |
1.26. |
Kopuzņēmums F4E atrodas Barselonā, Spānijā. ITER (Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors), kuru Eiropas Savienība finansē ar kopuzņēmuma F4E starpniecību, ir uzbūvēts netālu no Kadarašas iekārtas Sentpolediransā, Provansā, Francijas dienvidos (sk. 1.5. attēlu). |
1.5. attēls
Kopuzņēmumu izvietojums Eiropas Savienībā
Avots: |
ERP. |
Kopuzņēmumi izmanto divpusēju vai trīspusēju pārvaldības modeli
1.27. |
Lai gan kopuzņēmumiem ir vienāda juridiskā struktūra, tiem piemīt specifiskas iezīmes, jo tie darbojas dažādās inovāciju un pētniecības nozarēs dažādos tirgos. Lielākā daļa (SESAR, CS, IMI, FCH, BBI un S2R) izmanto divpusēju modeli, ar kuru saskaņā valdē ir pārstāvēta Komisija un nozares (un reizēm arī pētniecības) dalībnieki, kas iesaistās kopuzņēmuma darbībās. Pārējie kopuzņēmumi (ECSEL un EuroHPC) īsteno trīspusēju pārvaldības modeli: valdē ir pārstāvētas dalībvalstis, Komisija un nozares dalībnieki, kas veic iemaksas kopuzņēmuma darbībās. |
1.28. |
Kopuzņēmumu vispārējā pārvaldības struktūra ir atspoguļota 1.6. attēlā. |
1.6. attēls
Kopuzņēmumu vispārējā pārvaldības struktūra
Avots: |
ERP. |
1.29. |
Daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikā kopuzņēmumi pārvalda apmēram 10 % jeb 7,2 miljardus EUR no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” kopējā budžeta, kā parādīts 1.7. attēlā. Taču ES finansējums 7,2 miljardu EUR apmērā piesaista aptuveni 17 miljardus EUR pētniecības un inovāciju projektiem tajās pamatprogrammas “Apvārsnis” jomās, kas deleģētas kopuzņēmumiem. |
1.7. attēls
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta sadalījums atkarībā no īstenošanas iestādes
Avots: |
ERP, pamatojoties uz EK datiem. |
Kopuzņēmumu pētniecības darbības finansē gan Eiropas Savienība, gan nozares partneri un partneri pētniecības jomā
1.30. |
Visi dalībnieki veic iemaksas kopuzņēmumu pētniecības un inovācijas darbībās. No vienas puses, Komisija sniedz naudas līdzekļus no Septītās pamatprogrammas un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta kā ES līdzfinansējumu kopuzņēmumu pētniecības un inovāciju projektiem. SESAR saņem finansējumu arī no Eiropas komunikāciju tīkla Transporta programmas (TEN-T). No otras puses, nozares pārstāvji un partneri pētniecības jomā veic iemaksas natūrā, īstenojot kopuzņēmumu pētniecības un inovāciju projektus. Gan Komisija, gan privātā sektora partneri nodrošina naudas līdzekļus vienādās daļās kopuzņēmumu administratīvo izmaksu segšanai. |
1.31. |
Summai, ko kopuzņēmumu darbībām saskaņā ar Septīto pamatprogrammu veido nozares partneru iemaksas natūrā, jābūt vienādai ar summu, ko ES atvēl šīs pamatprogrammas pētniecības un inovāciju projektu līdzfinansēšanai. |
1.32. |
Saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbībām attiecīgā kopuzņēmuma izveides regulā ir noteikts, cik lielām jābūt gan Eiropas Savienības naudas iemaksām, gan privātā sektora dalībnieku iemaksām natūrā minētās pamatprogrammas pētniecības un inovāciju projektos, kā atspoguļots 1.8. attēlā. |
1.8. attēls
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmuma darbības laikā
Avots: |
ERP. |
1.33. |
Ir divu veidu nozares pārstāvju iemaksas: visos kopuzņēmumos nozares pārstāvju pienākums ir iemaksāt minimālu summu kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas projektu kopējās izmaksās. Šī iemaksa atbilst starpībai starp projekta kopējām izmaksām un ES līdzfinansējumu. Četru kopuzņēmumu (CS, FCH, BBI un S2R) gadījumā dalībniekiem no privātā sektora arī jāsedz minimālais apmērs iemaksām natūrā “papildu darbībām”, kuras veic ārpus kopuzņēmumu darba programmām, bet kuras ietilpst kopuzņēmumu mērķos. |
1.34. |
2018. gadā to septiņu kopuzņēmumu maksājumi, kuri īsteno pētniecības programmu darbības, bija 1,2 miljardi EUR (2017. gadā – 1,2 miljardi EUR) un kopuzņēmumam F4E – 0,8 miljardi EUR (2017. gadā – 0,85 miljardi EUR). |
1.35. |
Kopuzņēmumos, kas darbojas saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”, 2018. gada beigās strādāja 220 darbinieki (ierēdņi, pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki) un septiņi norīkotie valstu eksperti) (2017. gadā – 222 darbinieki un pieci norīkotie valstu eksperti). Kopuzņēmumā F4E strādāja 442 darbinieki (2017. gadā – 449 darbinieki). Aizpildīto amata vietu skaits 2017. un 2018. gadā ir parādīts 1.9. attēlā. |
1.9. attēls
Faktiski aizpildīto amata vietu skaits kopuzņēmumos (2017. un 2018. g.)
Avots: |
ERP. |
Komisija veic starpposma un galīgos novērtējumus
1.36. |
Kā noteikts Padomes regulās par kopuzņēmumu izveidi, Komisija 2017. gadā veica to kopuzņēmumu darbības rezultātu galīgo novērtējumu, kuri darbojās saskaņā ar Septīto pamatprogrammu, un vidusposma novērtējumu tiem, kuri darbojās saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. |
1.37. |
Šajos novērtējumos atzīts, ka ir gūti nozīmīgi sasniegumi, tostarp Eiropas pētniecības integrācija, lielāka pārrobežu un starpnozaru/starpdisciplīnu sadarbība, pieejamā finansējuma labāks izlietojums un pieejamāki pētniecības rezultāti. |
Visiem kopuzņēmumiem ir līdzīga budžeta izveides un budžeta izpildes apstiprināšanas kārtība
1.38. |
Eiropas Parlaments un Padome atbild par kopuzņēmumu ikgadējo budžeta procedūru un budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru. Budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras laika grafiks ir parādīts 1.10. izcēlumā. |
1.10. attēls
Ikgadējā budžeta izpildes apstiprināšanas procedūra
Avots: |
ERP. |
MŪSU REVĪZIJA
Mēs esam pilnvaroti revidēt kopuzņēmumu gada pārskatus un darījumus
1.39. |
Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 287. pantā, mēs revidējām:
|
1.40. |
Pamatojoties uz mūsu veikto revīziju rezultātiem, mēs sniedzam Eiropas Parlamentam un Padomei ticamības deklarāciju par katru kopuzņēmumu attiecībā uz to gada pārskatu ticamību un pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Atbilstīgos gadījumos mēs papildinām ticamības deklarāciju ar nozīmīgiem revīzijas apsvērumiem (sk. 3. nodaļu). |
1.41. |
Saskaņā ar ES Finanšu regulas 208. panta 4. punktu un 209. panta 2. punktu revīzija par visu kopuzņēmumu pārskatu ticamību ir uzticēta neatkarīgiem ārējās revīzijas uzņēmumiem. Saskaņā ar starptautiskajiem revīzijas standartiem mēs caurskatījām šo ārējās revīzijas uzņēmumu veiktā darba kvalitāti un guvām pietiekamu pārliecību, ka varam uz to paļauties, kad formulējam savus revīzijas atzinumus par kopuzņēmumu 2018. gada pārskatu ticamību. |
Savā revīzijā mēs apzinām galvenos riskus un norādām uz tiem
1.42. |
Visas mūsu revīzijas ir izstrādātas tā, lai to uzmanības centrā būtu galvenie apzinātie riski. 2018. gadā kopuzņēmumu pārskatu un pakārtoto darījumu ikgadējā revīzija tika veikta, ņemot vērā mūsu riska novērtējumu, kas īsi izklāstīts turpmāk. |
Risks, kas saistīts ar pārskatu ticamību, kopumā ir zems vai vidējs
1.43. |
Mēs uzskatām, ka risks, kas saistīts ar pārskatu ticamību, ir zems. Tomēr attiecībā uz kopuzņēmumu F4E risku vērtējam kā vidēju, jo 2018. gadā tika veiktas nozīmīgas izmaiņas tā grāmatvedības politikā. Kopuzņēmumu pārskatus sagatavo, piemērojot grāmatvedības noteikumus, ko pieņēmis Komisijas grāmatvedis. Tie balstās uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem. Pagātnē konstatēto būtisko kļūdu skaits ir neliels. |
Risks, kas saistīts ar ieņēmumu likumību un pareizību, kopumā ir zems
1.44. |
Kopuzņēmumu ieņēmumus 2018. gadā veidoja finanšu iemaksas no Komisijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un Euratom budžeta. Saskaņā ar kopuzņēmumu regulām par to budžetu un saistītajiem ieņēmumiem notiek vienošanās ar budžeta lēmējiestādēm ikgadējā budžeta procedūrā. |
Risks, kas saistīts ar maksājumu likumību un pareizību personāla un administratīvajā jomā, ir zems
1.45. |
Uzskatāms, ka risks saistībā ar maksājumu likumību un pareizību personāla un administratīvajā jomā ir zems. Algas pārvalda Komisijas Atalgojuma un individuālo tiesību birojs (PMO), kuru mēs revidējam tad, kad veicam administratīvo izmaksu īpašo izvērtējumu. Saistībā ar personāla izdevumiem pēdējos gados neesam konstatējuši būtisku kļūdu līmeni. Risks saistībā ar darbā pieņemšanas procedūru likumību un pareizību kopumā bija zems, taču vidējs kopuzņēmumos ar lielu personāla mainību. |
Risks, kas saistīts ar pamatdarbības maksājumu likumību un pareizību, kopumā ir vidējs
1.46. |
Saistībā ar dotāciju maksājumiem mēs lēšam, ka risks kopumā ir vidējs, jo pamatdarbības starpposma maksājumiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros finanšu pārskatu revīzijas apliecinājumi tiek prasīti no labuma guvēja tikai attiecībā uz galīgajiem maksājumiem (uzticēšanās princips). |
1.47. |
Saistībā ar līgumā noteiktajiem maksājumiem un publiskā iepirkuma procedūrām, tā kā kopuzņēmumi īsteno maz šādu procedūru, risku vērtējam kā kopumā zemu, taču kopuzņēmumam F4E kā vidēju, jo šā kopuzņēmuma iepirkuma procedūras ir sarežģītas un tajās iesaistīto līgumu vērtība ir augsta. |
Risks, kas saistīts ar budžeta pārvaldību, ir diapazonā no vidēja līdz augstam
1.48. |
Risks uzskatāms par kopumā vidēju, jo pētniecībai piešķirto dotāciju summas ir lielas un tās piešķir uz vairākiem gadiem, savukārt attiecībā uz kopuzņēmumu F4E tas ir augsts, jo ITER projekts ir sarežģīts, līgumiem ir daudz grozījumu un 2017. gada budžeta plānošanā un uzraudzībā bija nepilnības. |
Risks, kas saistīts ar pareizu finanšu pārvaldību, kopumā ir vidējs
1.49. |
Šis risks uzskatāms par kopumā vidēju, un tas ir raksturīgs lielākoties dotāciju atlasē un publiskā iepirkuma jomā. |
2. NODAĻA
PĀRSKATS PAR REVĪZIJAS REZULTĀTIEM
IEVADS
2.1. |
Šajā nodaļā ir sniegts pārskats par rezultātiem, ko Palāta ieguva ikgadējā Eiropas pētniecības kopuzņēmumu revīzijā par 2018. gadu, kā arī par citu 2018. gadā mūsu veikto revīzijas darbu saistībā ar kopuzņēmumiem. |
Ticamības deklarācijas (revīzijas atzinumi) par kopuzņēmumu pārskatu ticamību un šiem pārskatiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību, kā arī jautājumi un apsvērumi, kas nav pretrunā šiem revīzijas atzinumiem, ir sniegti šā pārskata 3. nodaļā. |
MŪSU VEIKTĀS KOPUZŅĒMUMU IKGADĒJĀS REVĪZIJAS REZULTĀTI PAR 2018. FINANŠU GADU KOPUMĀ IR POZITĪVI
2.2. |
Kopuzņēmumu gada pārskatu revīzija par 2018. gada 31. decembrī slēgto gadu un pārskatiem pakārtoto darījumu revīzija kopumā apstiprināja pozitīvos rezultātus, par kuriem esam ziņojuši iepriekšējos gados. |
Par visu kopuzņēmumu pārskatu ticamību sniegti atzinumi bez iebildēm
2.3. |
Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par visu kopuzņēmumu pārskatiem. Uzskatām, ka šie pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo kopuzņēmumu finanšu stāvokli 2018. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmas minētajā datumā slēgtajā gadā, kā to nosaka piemērojamie finanšu noteikumi un Komisijas grāmatveža pieņemtie grāmatvedības noteikumi. |
Apstākļu akcentējums attiecībā uz ES iemaksu ITER
2.4. |
Tāpat kā iepriekšējos gados, mūsu revīzijas atzinumā par kopuzņēmuma F4E 2018. gada pārskatiem ir iekļauts apstākļu akcentējums (1), lai pievērstu uzmanību turpmāk izklāstītajiem jautājumiem. |
2.5. |
ITER ir pilotprojekts, kas paredzēts, lai izveidotu un ekspluatētu eksperimentālu iekārtu kodolsintēzes kā ilgtspējīga nākotnes enerģijas avota specifiskās dzīvotspējas demonstrēšanai. 2016. gada novembrī ITER Padome (2) apstiprināja pārskatītu ITER projekta pamatscenāriju, kurā noteikta “pirmās plazmas” (3) stadijas pabeigšana, kā arī darbības fāzes sākšana 2025. gadā un celtniecības fāzes pabeigšana 2035. gadā. Jaunais pamatscenārijs ir uzskatāms par agrāko tehniski iespējamo termiņu (4). Saskaņā ar aplēsēm 2010. gadā izstrādātajā iepriekšējā pamatscenārijā celtniecības fāze tiktu pabeigta 2020. gadā (5). |
2.6. |
Kopuzņēmums F4E pārrēķināja savu iemaksu projekta celtniecības fāzē un to noteica 12 miljardu EUR apmērā (2008. gada vērtībās), proti, palielināja salīdzinājumā ar 6,6 miljardiem EUR (2008. gada vērtībās), ko ES Padome bija apstiprinājusi 2010. gadā (6). |
2.7. |
Šajās aplēsēs nav paredzēta rezerve, lai gan Komisija ierosināja, ka būtu noderīgi paredzēt 24 mēnešu rezervi attiecībā uz ieviešanas laika grafika izpildi un papildu finansējumu 10–20 % apmērā saistībā ar budžeta vajadzībām (7). |
2.8. |
Apvienotā Karaliste 2017. gada 29. martā paziņoja Eiropadomei lēmumu izstāties no Eiropas Savienības un Euratom. Tas varētu ievērojami ietekmēt Kopuzņēmuma F4E un ITER projekta darbības pēc 2020. gada. Saskaņā ar pašreizējo līgumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības ir garantēts finansējums saistībā ar Euratom (tostarp ITER) tikai līdz 2020. gada beigām. Pēc 2020. gada, ja notiks izstāšanās bez vienošanās, Apvienotā Karaliste vairs nevarēs būt F4E dalībniece un tās uzņēmumi vairs nevarēs piedalīties konkursos par ITER līgumiem, izmantojot F4E, ja vien netiks noslēgts divpusējs AK un ES nolīgums par sadarbību ITER un F4E finansēšanā pēc 2020. gada. |
2.9. |
ES Padome 2018. gada aprīlī (8) pilnvaroja Komisiju Euratom vārdā apstiprināt pārskatīto ITER pamatscenāriju un atkārtoti apliecināja apņemšanos darīt pieejamus līdzekļus nākamās daudzgadu finanšu shēmas robežās, bet neskarot turpmākās sarunas par DFS, kurās tiks precizēts finansējums nākotnē. |
2.10. |
Kaut arī kopuzņēmums F4E ir uzlabojis pārvaldību un kontroli attiecībā uz savu iemaksu projekta celtniecības fāzē, joprojām pastāv risks, ka izmaksas pieaugs vēl vairāk un ka projekta īstenošana varētu aizkavēties salīdzinājumā ar pašreizējo pamatscenāriju. Turklāt kopuzņēmums F4E vēl nav aplēsis, kāda būs tā iemaksa projekta darbības fāzē pēc 2035. gada. |
Par visu kopuzņēmumu pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm
2.11. |
Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par visu kopuzņēmumu 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtoto ieņēmumu likumību un pareizību. Uzskatām, ka darījumi visos būtiskajos aspektos bija likumīgi un pareizi. |
Par visu kopuzņēmumu pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību ir sniegti atzinumi bez iebildēm
2.12. |
Mēs sniedzām revīzijas atzinumus bez iebildēm (jeb “tīrus” atzinumus) par visu kopuzņēmumu 2018. gada 31. decembrī slēgtā gada pārskatiem pakārtoto maksājumu likumību un pareizību. Uzskatām, ka darījumi visos būtiskajos aspektos bija likumīgi un pareizi. |
2.13. |
Apkopojums par mūsu revīzijas atzinumu dinamiku attiecībā uz kopuzņēmumu gada pārskatiem, ieņēmumiem un maksājumiem no 2016. gada līdz 2018. gadam ir sniegts 2.1. attēlā. |
2.1. attēls
ERP atzinumu dinamika attiecībā uz kopuzņēmumiem no 2016. gada līdz 2018. gadam
Avots: |
ERP. |
Mūsu apsvērumi ir vērsti uz uzlabojamām jomām
2.14. |
Nenonākot pretrunā saviem atzinumiem, mēs formulējam dažādus apsvērumus un komentārus, lai izceltu svarīgus jautājumus un norādītu jomas, kurās vajadzīgi uzlabojumi. Turpmāk sniedzam 3. nodaļā izklāstīto apsvērumu kopsavilkumu. Tie attiecas uz budžeta un finanšu pārvaldību, iemaksām natūrā, iekšējās kontroles un uzraudzības sistēmu, dotāciju piešķiršanas procedūrām, pareizu finanšu pārvaldību un darbinieku mainību. Turklāt minētajā nodaļā ir izklāstīti rezultāti, ko guvām, analizējot kopuzņēmumu sinerģiju 2018. gadā. |
Joprojām vērojami trūkumi maksājumu gada plānošanā
2.15. |
Kopuzņēmumu daudzgadu budžeta plānošanas process attiecībā uz nozīmīgām pētniecības dotācijām un sarežģītiem projektiem (F4E) bija galvenais iemesls, kāpēc joprojām vērojami trūkumi maksājumu apropriāciju budžeta plānošanā. |
2.16. |
Tā kā iepriekšējos gados budžeta plānošanas procesā bija nopietni trūkumi, F4E nācās ievērojami palielināt maksājumu apropriāciju summu, kas bija plānota sākotnējā budžetā (par aptuveni 160 miljoniem EUR jeb 25 %), lai segtu savas faktiskās maksājumu vajadzības 2018. gadā. |
2.17. |
Divos gadījumos (SESAR un ECSEL) maksājumu apropriāciju izlietojuma līmenis 2018. gadā bija ievērojami zemāks par plānoto. Kopuzņēmumam SESAR tas skaidrojams ar konservatīvu budžeta plānošanu, kura paredzēja risku, ka ikgadējos finansiālās īstenošanas nolīgumus tas var saņemt novēloti, un ar to, ka neizlietotās maksājumu apropriācijas, kas pārnestas no iepriekšējiem gadiem, netika pilnībā ņemtas vērā 2018. gada budžetā. Kopuzņēmuma ECSEL budžeta izpildes līmenis bija zems tāpēc, ka valstu finansēšanas iestādes novēloti iesniedza projekta beigu sertifikātus Septītās pamatprogrammas darbībām, kas vēl turpinājās, un tāpēc, ka 2018. gada decembrī tika saņemta papildu 20 miljonu EUR iemaksa no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”. |
1. Veicamie pasākumi Plānojot jaunas maksājumu apropriācijas, kopuzņēmumiem būtu jāapsver, cik liela ir no iepriekšējiem gadiem uzkrājušos neizlietoto maksājumu apropriāciju summa, kas ieskaitīta atpakaļ kārtējā gada budžetā, un cik liela ir atgūto maksājuma apropriāciju summa (iekšējie piešķirtie ieņēmumi). |
Kopuzņēmumu izpildes līmenis un privātā sektora dalībnieku darbības ir jomas, kurās iespējami uzlabojumi
2007.–2013. gada DFS ietvaros kopuzņēmumu izpildes līmenis ir 89 %.
2.18. |
2018. gadā kopuzņēmumu darbības Septītās pamatprogrammas un TEN-T ietvaros tuvojās nobeigumam. |
2.19. |
Darbības saskaņā ar 7. PP un TEN-T programmu īstenoja kopuzņēmumi SESAR, CS, IMI, FCH un ECSEL. Pārskats par dalībnieku iemaksām šajos kopuzņēmumos 2018. gada beigās ir sniegts 2.1. tabulā. Kopumā šīs iemaksas sasniedza 89 % no mērķvērtības, kas noteikta kopuzņēmumu izveides regulās un kas jāsasniedz plānošanas perioda beigās. |
2.1. tabula
Dalībnieku iemaksas 7. PP un TEN-T programmā
(miljoni EUR) |
|||||||||
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
|
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
|||||||
ES |
Citi dalībnieki |
Kopā |
Kopuzņēmumi, kas darbojas saskaņā ar 7. PP |
ES |
Citi dalībnieki |
Kopā |
Izpildes līmenis |
||
700,0 |
1 284,3 |
1 984,3 |
SESAR 1 |
634,1 |
1 099,8 |
1 733,9 |
87 % |
||
800,0 |
600,0 |
1 400,0 |
CS 1 |
800,0 |
608,5 |
1 408,5 |
101 % |
||
1 000,0 |
1 000,0 |
2 000,0 |
IMI 1 |
916,0 |
735,8 |
1 651,8 |
83 % |
||
470,0 |
470,0 |
940,0 |
FCH 1 |
421,3 |
442,5 |
863,8 |
92 % |
||
655,5 |
1 784,4 |
2 439,9 |
ECSEL (Artemis/ENIAC) |
655,5 |
1 495,4 |
2 150,9 |
88 % |
||
3 625,5 |
5 138,7 |
8 764,2 |
Kopā |
3 426,9 |
4 382,0 |
7 808,9 |
89 % |
||
|
Ir vērojami arī daži kopuzņēmumu kavējumi 2014.–2020. gada DFS ietvaros
2.20. |
2018. gadā, pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbību īstenošanas perioda vidū, daži kopuzņēmumi nebija panākuši gaidīto progresu programmas īstenošanā un tāpēc atpalika no iemaksu mērķrādītājiem, kas noteikti attiecīgajās izveides regulās. |
2.21. |
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” darbības īsteno septiņi kopuzņēmumi, proti, SESAR, CS, IMI, FCH, ECSEL, BBI un S2R. Pārskats par to iemaksām šajās darbībās 2018. gada beigās ir sniegts 2.2. tabulā. Līdz plānošanas perioda vidum šie kopuzņēmumi bija īstenojuši apmēram 39 % no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un saistītajām papildu darbībām, un 31 %, ja papildu darbības netiek ņemtas vērā. |
2.2. tabula
Dalībnieku iemaksas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”
(miljoni EUR) |
|||||||||||||
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
|
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
|||||||||||
ES |
Citi dalībnieki (nozares iemaksas KU darbībās) (9) |
Citi dalībnieki (nozares iemaksas papildu darbībās) (10) |
Kopā |
KU, kas darbojas saskaņā ar PP “Apvārsnis 2020” |
ES |
Apstiprinātās iemaksas KU darbībās |
Paziņotās, bet neapstiprinātās iemaksas KU darbībās |
Iemaksas papildu darbībās |
Kopā |
Izpildes līmenis, ieskaitot iemaksas papildu darbībās |
Izpildes līmenis bez iemaksām papildu darbībās |
||
585,0 |
1 000,0 |
Neattiecas |
1 585,0 |
SESAR 2020 |
216,9 |
128,6 |
120,2 |
Neattiecas |
465,7 |
29 % |
29 % |
||
1 755,0 |
1 228,6 |
965,3 |
3 948,9 |
CS2 |
816,7 |
288,0 |
157,6 |
801,7 |
2 064,0 |
52 % |
42 % |
||
1 638,0 |
1 425,0 |
Neattiecas |
3 063,0 |
IMI2 |
241,9 |
144,0 |
83,9 |
Neattiecas |
469,8 |
15 % |
15 % |
||
665,0 |
95,0 |
285,0 |
1 045,0 |
FCH2 |
318,8 |
5,4 |
7,7 |
636,3 |
968,2 |
93 % |
44 % |
||
1 185,0 |
1 657,5 |
Neattiecas |
2 842,5 |
ECSEL |
512,0 |
11,3 |
694,1 |
Neattiecas |
1 217,4 |
43 % |
43 % |
||
975,0 |
975,0 |
1 755,0 |
3 705,0 |
BBI |
264,6 |
21,2 |
36,8 |
699,9 |
1 022,5 |
28 % |
17 % |
||
398,0 |
350,0 |
120,0 |
868,0 |
S2R |
158,9 |
28,2 |
63,7 |
160,4 |
411,2 |
47 % |
34 % |
||
7 201,0 |
6 731,1 |
3 125,3 |
17 057,4 |
Kopā |
2 529,8 |
626,7 |
1 164,0 |
2 298,3 |
6 618,8 |
39 % |
31 % |
||
|
Nozares dalībnieki veic iemaksas galvenokārt tajās darbībās, kuras neietilpst kopuzņēmuma darba programmā, taču kuras sekmē mērķu sasniegšanu
2.22. |
Četru kopuzņēmumu (CS, FCH, BBI un S2R) attiecīgajās izveides regulās ir noteikts, ka privātā sektora dalībnieku iemaksas natūrā īsteno papildu darbību veidā, ko veic ārpus kopuzņēmumu darba programmām, un ir definēts minimālais līmenis, kas jāiemaksā līdz programmas beigām. Kā redzams 2.2. tabulā, līdz 2018. gada beigām nozares dalībnieku iemaksas lielākoties bija izmaksu deklarācijas par šādām darbībām. |
2.23. |
Līdz 2018. gada beigām to kopuzņēmumu nozaru un pētniecības partneri, kuri īsteno “Apvārsnis 2020” darbības, bija iemaksājuši 4 miljardus EUR jeb 41 % no kopējām iemaksām 9,8 miljardu EUR apmērā, par ko bija panākta vienošanās. Šajā summā ietilpst iemaksas natūrā 1,7 miljardu EUR (11) apmērā pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” īstenojošo kopuzņēmumu pašu pamatdarbības izdevumiem (42 %) un iemaksas natūrā 2,3 miljardu EUR apmērā papildu darbībās, kuras neietilpst kopuzņēmumu darba programmās (57 %). 2018. gada beigās izpildes rādītājs iemaksām natūrā pamatdarbībās bija 25 %, bet papildu darbībās – tuvu 75 %. Lai gan papildu darbības ir svarīgas, nav noteikts pienākums gada pārskatos atspoguļot informāciju par attiecīgām iemaksām, un mēs neesam pilnvaroti tās revidēt (12). Līdz ar to mēs nevaram sniegt atzinumu par šo iemaksu veidu, kvalitāti un kvantitāti attiecībā uz kopuzņēmumu CS, FCH, BBI un S2R (sk. 2.1. un 2.2. izcēlumu). |
2.1. izcēlums
Ieguldījumi natūrā papildu darbībās (CS, FCH, BBI un S2R)
Saskaņā ar visās izveides regulās kopīgo 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu papildu darbības ir iemaksas natūrā darbībām ārpus konkrētā kopuzņēmuma darba programmas un budžeta, taču tās sekmē kopuzņēmuma vispārējo mērķu sasniegšanu. Attiecīgās darbības ir jāiekļauj gada papildu darbību plānā, norādot iemaksu aplēsto vērtību. Saskaņā ar izveides regulu 4. panta 4. punktu papildu darbību izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, un ne ERP, ne arī kāda cita ES struktūra neveic to revīziju. |
2.2. izcēlums
Ieguldījumi natūrā pamatdarbībās
Saskaņā ar kopuzņēmumu izveides regulām kopuzņēmumu pamatdarbības izmaksas jāsedz gan no ES finanšu iemaksām, gan no nozares dalībnieku iemaksām natūrā. Nozares dalībnieku iemaksas natūrā veido izmaksas, kas tiem radušās, īstenojot kopuzņēmuma pētniecības un inovācijas pasākumus, no kurām atskaitīta kopuzņēmuma iemaksa un visas citas Savienības iemaksas minēto izmaksu segšanai. |
2.24. |
Turklāt, lai gan BBI izveides regula 2018. gadā tika īpaši grozīta, lai ļautu nozari pārstāvošajiem locekļiem veikt naudas iemaksas arī projektu līmenī, joprojām pastāv liels risks, ka līdz BBI programmas beigām nozari pārstāvošie locekļi nenodrošinās minimālo prasīto naudas iemaksu 182,5 miljonu EUR apmērā darbības izmaksu segšanai. Tāpēc Komisija (RTD ĢD) 2018. gada beigās nolēma par 140 miljoniem EUR samazināt Kopuzņēmuma 2020. gada budžetu, kas bija plānots 205 miljonu EUR apmērā. |
2. Veicamie pasākumi Ja kopuzņēmuma izveides regulā ir prasītas kopuzņēmuma dalībnieku finanšu iemaksas pamatdarbības izdevumu segšanai, ir jāizstrādā skaidra finanšu iemaksu sistēma, par kuru panākta dibinātāju kopīga vienošanās, lai nodrošinātu prasītās summas līdz programmas darbības beigām, un tas jāatspoguļo regulā. |
Maksājumu iekšējās kontroles mehānismi kopumā darbojās efektīvi
2.25. |
Kopuzņēmumi ir ieviesuši uzticamas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm. Saistībā ar 7. PP starpposma un galīgajiem maksājumiem neatkarīgi ārējās revīzijas uzņēmumi, ar kuriem kopuzņēmumi noslēguši līgumus, veic ex post revīzijas pie saņēmējiem. Saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” izmaksu deklarācijām par šāda veida revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests, lai gan trīs ceturtdaļas šo revīziju tas uztic ārējiem revīzijas uzņēmumiem. Visi kopuzņēmumi efektīvi izmantoja šos galvenos kontroles mehānismus, lai novērtētu savu maksājumu likumību un pareizību. |
2.26. |
Saistībā ar 7. PP dotāciju maksājumiem kopuzņēmumi (izņemot ECSEL), pamatojoties uz ex post revīzijas rezultātiem, 2018. gada beigās paziņoja atlikušo kļūdu īpatsvaru, kas bija zem 2 %. Šo rezultātu mēs apstiprinājām, atsaucoties uz dotāciju galīgo maksājumu padziļināto pārbaudi, ko bijām veikuši. Tā kā valstu finansēšanas iestādes izmanto ļoti atšķirīgas metodes un procedūras, kopuzņēmums ECSEL nespēj aprēķināt vienotu atlikušo kļūdu īpatsvaru maksājumiem Septītās pamatprogrammas ietvaros. Šiem maksājumiem mēs piemērojām atlikušo kļūdu īpatsvaru, ko RTD ĢD bija aprēķinājis visai Septītajai pamatprogrammai, proti, 2018. gada beigās tas bija 3,36 %. Tādējādi, ņemot vērā 7. PP maksājumu nelielo daļu 2018. gadā, atlikušo kļūdu īpatsvars kopuzņēmuma ECSEL kopējos pamatdarbības maksājumos minētajā gadā ir zem būtiskuma sliekšņa. |
2.27. |
Saistībā ar “Apvārsnis 2020” dotāciju maksājumiem 2018. gada beigās visi kopuzņēmumi, kas īsteno šīs pamatprogrammas projektus, paziņoja atlikušo kļūdu īpatsvaru zem 2 % būtiskuma sliekšņa, pamatojoties uz ex post revīzijas rezultātiem. Caurskatījuši Kopējā revīzijas dienesta un ārējo revīzijas uzņēmumu veikto revīzijas darbu, kā arī atkārtoti veikuši atlasītas pārbaudes pie saņēmējiem, mēs apstiprinām šo rezultātu. Tomēr šajā caurskatīšanā mēs atklājām konstatējumus, kas līdzīgi tiem, par kuriem esam ziņojuši 2018. gada pārskata 5.31.–5.34. punktā, kur norādījām uz trūkumiem ex post revīzijas darbā. |
Trūkumi pareizā finanšu pārvaldībā apdraud kopuzņēmumu darbību efektivitāti
2.28. |
Mūsu ikgadējā finanšu un atbilstības revīzijā atklājās arī nopietni trūkumi, kas skāra pareizu finanšu pārvaldību projektu un dotāciju pārvaldības jomās. |
2.29. |
Vairākus gadus gan mēs, gan ārēji eksperti esam ieteikuši kopuzņēmumam F4E ieviest iegūtās vērtības pārvaldības (Earned Value Management, EVM) sistēmu (13) darbības rezultātu mērīšanai, pamatojoties uz projektu tehnisko progresu līdz ar izmaksām, kas radušās saistībā ar panākto progresu. Tomēr 2018. gadā Kopuzņēmums joprojām izmantoja ITER kredītpunktu sistēmu projekta virzības uzraudzībai. |
2.30. |
Kopuzņēmums S2R 2018. gadā pirmo reizi publicēja izmēģinājuma uzaicinājumu, kurš paredzēts vienīgi dalībniekiem un kurā izmantota vienreizēja maksājuma finansējuma shēma. Novērtēšanas procesā finanšu eksperti uzdūrās dažām būtiskām nesakritībām starp finansējuma priekšlikumiem un saņēmēju vēsturiskajiem finanšu datiem. |
2.31. |
Kopuzņēmuma BBI 2018. gadā rīkotā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus koncepcijas un priekšlikumu klasifikācijas sistēmas īpatnību dēļ viena no abām uzaicinājumā iekļautajām galvenajām tēmām nesaņēma finansējumu, lai gan par abām tika iesniegti atbilstīgi un augsti novērtēti priekšlikumi. Tā kā bija trūkumi kopuzņēmuma SESAR 2018. gadā rīkotajā uzaicinājumā par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) finansējumu koncepcijā, piešķiršanas kritēriji pārklājās un nebija konsekventi, un tas apdraudēja dotāciju novērtēšanas procesa efektivitāti kopumā. |
3. Veicamie pasākumi Kopuzņēmumam F4E būtu jāievieš EVM sistēma, lai projektu virzību varētu uzraudzīt, balstoties uz datiem gan par izmaksām, kas radušās, gan par tehnisko sasniegumu atskaites punktiem. |
4. Veicamie pasākumi Lai nodrošinātu vienreizēja maksājuma finansējuma shēmas lietderību un efektivitāti, kopuzņēmumiem būtu jābalsta priekšlikumu finanšu novērtējumi stabilā labuma guvēju datubāzē, kurā iekļauti ticami finanšu dati par vairākiem gadiem. |
Kopuzņēmumu novērtējumi rada pievienoto vērtību, taču ir jāpārskata laika grafiks
2.32. |
Komisija 2017. gada beigās informēja Eiropas Parlamentu un Padomi par rezultātiem, kas gūti, veicot tiesību aktos paredzētos to kopuzņēmumu galīgos novērtējumus, kuri izveidoti saskaņā ar 7. PP (SESAR, IMI, FCH, CS, ARTEMIS un ENIAC), un tiesību aktos paredzētos to kopuzņēmumu starpposma novērtējumus, kas izveidoti saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (SESAR, IMI 2, CS2, FCH 2, ECSEL, S2R un BBI). Novērtēšanu veica, piesaistot neatkarīgus ekspertus, un novērtēja kopuzņēmumu darbības rezultātus šādos aspektos: būtiskums, lietderība, efektivitāte, konsekvence un ES pievienotā vērtība, un papildus tika izskatīta atklātība, pārredzamība un pētniecības kvalitāte. |
2.33. |
Novērtētāji atzina, ka kopuzņēmumu darbības rezultāti visumā ir pozitīvi, tomēr viņi ieteica:
|
2.34. |
Reaģējot uz to, katrs kopuzņēmums izstrādāja rīcības plānu, ko sāka īstenot 2018. gadā. Veicot minētā gada finanšu revīziju, mēs skatījām šo rīcības plānu īstenošanu. |
2.35. |
Lai gan visu kopuzņēmumu starpposma novērtējums tika pabeigts termiņā, kas noteikts to tiesiskajā regulējumā, uzskatām, ka laika grafiks nebija izvēlēts optimāli, jo novērtējums nevarēja dot ieguldījumu saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” nesen izveidoto kopuzņēmumu (BBI, S2R un ECSEL) lēmumu pieņemšanas procesā. Tā kā 2014. un 2015. gadā šiem kopuzņēmumiem bija jāizveido administratīvā struktūra, starpposma novērtējuma laikā to darbība bija sākusies nesen. |
5. Veicamie pasākumi Tā kā galīgie novērtējumi ir paredzēti ne agrāk kā 2024. gadā, jauno kopuzņēmumu starpposma novērtējumi ir jāpapildina ar vēlāku novērtējumu (termiņa vidū), kad paveiktā darba apjoms ir pietiekams, lai varētu pienācīgi izmērīt darbības rezultātus un formulēt noderīgus un efektīvus ieteikumus. |
Vairākos kopuzņēmumos bija liela darbinieku mainība
2.36. |
Vairākos kopuzņēmumos (IMI, CS, S2R) 2018. gadā bija ļoti liela darbinieku mainība, tāpēc sevišķi pieauga no darba aģentūrām piesaistīto pagaidu darbinieku skaits. |
2.37. |
Kopuzņēmumi paskaidroja, ka salīdzinājumā ar citām ES iestādēm un struktūrām tie ir salīdzinoši mazi (vidējais darbinieku skaits ir 30), tāpēc tie atrodas nelabvēlīgā situācijā, kad jāpieņem un jānotur darbinieki. |
2.38. |
Mēs novērojām, ka 2018. gadā no darba aģentūrām piesaistīto darbinieku un konsultantu izmantošana bija sevišķi izplatīta vairākās ES aģentūrās, kuras neievēroja tiesisko regulējumu (14). Šo jautājumu mēs analizēsim arī saistībā ar kopuzņēmumiem 2019. gadā. |
6. Veicamie pasākumi Kopuzņēmumiem sadarbībā ar Komisiju būtu jāatrod veids, kā izvairīties no pārmērīgas tādu pagaidu darbinieku izmantošanas, kas piesaistīti no darba aģentūrām. |
Kopuzņēmumi ir izmantojuši sinerģijas atbalsta pakalpojumos, taču ierobežotā apjomā – pētniecības darbībās
2.39. |
Kopuzņēmumi jau sadarbojas, rīkojot iepirkumus dažādās administratīvās jomās. Kopēju iepirkumu iesaka rīkot tad, ja vajadzīgais iepirkums nav konkrēti saistīts ar kopuzņēmuma attiecīgo pamatdarbību un ja tas nav ietverts iestāžu pamatlīgumos. Šāda veida iepirkums ir īpaši izdevīgs IT un datu pārvaldes, cilvēkresursu, konsultāciju pakalpojumu un ēku apsaimniekošanas jomās. Šajās jomās jau ir noslēgti vairāki kopīgi pamatlīgumi vai tādi tika noslēgti 2018. gadā, lai apmierinātu jaunās vajadzības, piemēram, Datu aizsardzības regulas ieviešanu. |
2.40. |
Turklāt grāmatvedības funkcijas nodošana ārpakalpojumā Budžeta ģenerāldirektorātam 2016. gadā sekmēja kopuzņēmumu pārskatu saskaņotu izklāstu. |
2.41. |
Kopuzņēmumi atzīst, ka kopīgs iepirkums visumā ievērojami palielina attiecīgo pakalpojumu lietderību, efektivitāti un saskaņotību un ir radījis nozīmīgus apjomradītus ietaupījumus un ļāvis samazināt resursus. |
2.42. |
Tā kā pirms kopīgo iepirkuma procedūru sākšanas nebija pietiekamas vajadzību un izmaksu un ieguvumu analīzes, daži kopuzņēmumi 2018. gadā saskārās ar problēmām, piemēram:
|
2.43. |
Kopuzņēmumu korporatīvie pakalpojumi ir vienkāršoti atbilstoši samērā līdzīgajām vajadzībām administratīvo pakalpojumu un piegāžu līgumu jomā. No otras puses, kopuzņēmumu kopīgās pamatdarbības ir diezgan ierobežotas, jo katram ir sava specifika pētniecības un inovāciju jomās un darba programmās. 2018. gadā kopīgi tika sākts tikai viens pētījums: FCH un S2R to veica attiecībā uz kurināmā elementiem un ūdeņradi dzelzceļa vidē. Vairāki kopuzņēmumi izmantoja sinerģijas, īstenojot pamatdarbības kopā ar ES decentralizētajām aģentūrām attiecīgajā pētniecības un inovāciju jomā, piemēram, SESAR un Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) sadarbojās saistībā ar droniem. |
7. Veicamie pasākumi Pirms iepirkuma sākšanas kopuzņēmumiem ir jānovērtē, vai iespējams pievienoties jau sāktai procedūrai vai esošam pamatlīgumam. Eiropas Savienības aģentūru tīkls (EUAN) izmitina kopīgo iepirkumu portālu, un kopuzņēmumiem tas ir regulāri jāapmeklē, lai apzinātu kopīgu iepirkumu iespējas. Ikreiz, kad tiek plānota sadarbība vai sinerģija svarīgās jomās, tā jābalsta uz iepriekš veiktu izmaksu un ieguvumu analīzi, kurā cita starpā tiek ņemta vērā vajadzību apzināšana, lietderības un vienkāršošanas uzlabošana, elastības zudums, koordinācijai un kontroles mehānismiem nepieciešamie resursi, kā arī ietekme uz cilvēkresursiem. Kopuzņēmumiem būtu jāizpēta turpmākas iespējas sadarboties un veikt kopīgas darbības, ņemot vērā savas pamatdarbības. |
Kopuzņēmumi veic turpmākus pasākumus saistībā ar iepriekšējo gadu revīzijas konstatējumiem
2.44. |
Vairākumā gadījumu kopuzņēmumi ir īstenojuši koriģējošas darbības, lai veiktu pasākumus saistībā ar apsvērumiem un komentāriem, kas iepriekšējos gados sniegti mūsu īpašajos gada ziņojumos. Sīkāku informāciju sk. pielikumos, kas iekļauti 3. nodaļā, kurā sniegti mūsu atzinumi. |
2.45. |
2.2. attēlā ir parādīts, ka saistībā ar 30 apsvērumiem, attiecībā uz kuriem 2017. gada beigās nekas nebija darīts, 2018. gada beigās koriģējošie pasākumi bija pabeigti vai lielākajā daļā gadījumu turpinājās. |
2.2. attēls
Kopuzņēmumu centieni veikt pasākumus saistībā ar iepriekšējos gados formulētajiem apsvērumiem
Avots: |
ERP. |
REVĪZIJAS REZULTĀTI, KAS IEGŪTI NO CITIEM NESENIEM ERP DOKUMENTIEM PAR KOPUZŅĒMUMIEM
2.46. |
Līdztekus ikgadējam revīzijas ziņojumam par kopuzņēmumu pārskatiem 2018. gadā esam publicējuši arī īpašus revīzijas ziņojumus, kas attiecas uz kopuzņēmumiem (sk. 2.3. attēlu). |
2.3. attēls
Revīzijas rezultāti, kas iegūti no citiem ERP nesen sagatavotiem dokumentiem par kopuzņēmumiem
Avots: |
ERP. |
3. NODAĻA
TICAMĪBAS DEKLARĀCIJAS SAISTĪBĀ AR EIROPAS PĒTNIECĪBAS KOPUZŅĒMUMIEM
3.1. Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
Atzinumu pamatojums
3.1.1. |
Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu federācijas (IFAC) starptautiskajiem revīzijas standartiem (ISA) un ētikas kodeksiem un INTOSAI starptautiskajiem augstāko revīzijas iestāžu standartiem. Mūsu pienākumi saskaņā ar šiem standartiem ir plašāk aprakstīti šā pārskata iedaļā, kas attiecas uz revidenta pienākumiem. Mēs esam neatkarīgi saskaņā ar Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu (IESBA kodekss), ko izdevusi Starptautiskā Grāmatvežu ētikas padome, un ētikas prasībām, kas attiecas uz mūsu revīziju, un mēs esam ievērojuši pārējos ētiskos pienākumus saskaņā ar šīm prasībām un IESBA kodeksu. Uzskatām, ka iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un piemēroti mūsu atzinuma pamatošanai. |
Vadības un stratēģisko vadītāju pienākumi
3.1.2. |
Saskaņā ar LESD 310.–325. pantu un kopuzņēmumu finanšu noteikumiem kopuzņēmumu vadības pienākums ir sagatavot un iesniegt pārskatus, pamatojoties uz starptautiski atzītiem publiskā sektora grāmatvedības standartiem, un nodrošināt tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Šie pienākumi ietver iekšējās kontroles mehānismu izveidi, ieviešanu un īstenošanu attiecībā uz finanšu pārskatu sagatavošanu un izklāstu tā, lai krāpšanas vai kļūdas dēļ tajos nebūtu sniegtas būtiski nepareizas ziņas. Vadības pienākumos tostarp ir nodrošināt, lai finanšu pārskatos atspoguļotās darbības, finanšu darījumi un informācija atbilst tiem piemērojamajam regulējumam. |
3.1.3. |
Sagatavojot pārskatus, vadības pienākums ir novērtēt kopuzņēmumu spēju turpināt darbību, attiecīgi izklāstīt jautājumus, kas saistīti ar darbības turpināšanu, un izmantot darbības turpināšanas pieņēmumu grāmatvedībā, ja vien vadība neplāno likvidēt organizāciju vai pārtraukt darbību, vai tai nav citas reālas alternatīvas organizācijas slēgšanai vai darbības pārtraukšanai. |
3.1.4. |
Stratēģiskie vadītāji ir atbildīgi par kopuzņēmumu finanšu ziņojumu sagatavošanas procesa pārraudzību. |
Revidenta pienākumi pārskatu un pakārtoto darījumu revīzijā
3.1.5. |
Mūsu mērķi ir iegūt pamatotu pārliecību par to, ka kopuzņēmumu pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas un ka tiem pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi, un, balstoties uz mūsu veikto revīziju, sniegt Eiropas Parlamentam un Padomei deklarācijas par pārskatu ticamību un tiem pakārtoto darījumu likumību un pareizību. Pamatota pārliecība ir augsts pārliecības līmenis, bet tā nav garantija, ka revīzijā vienmēr tiks atklātas būtiski nepareizas ziņas vai būtiska neatbilstība, ja tāda pastāv. Tās var rasties krāpšanas vai kļūdas dēļ un tiek uzskatītas par būtiskām tad, ja var pamatoti sagaidīt, ka atsevišķi vai kopā tās varētu ietekmēt saimnieciskos lēmumus, kurus lietotāji pieņem, pamatojoties uz šiem pārskatiem. |
3.1.6. |
Saistībā ar ieņēmumiem mēs pārbaudām no Komisijas, citiem partneriem vai iesaistītajām valstīm saņemtās iemaksas un novērtējam kopuzņēmumu procedūras citu ieņēmumu (ja tādi ir) iekasēšanai. |
3.1.7. |
Saistībā ar izdevumiem mēs pārbaudām maksājumu darījumus, kad izdevumi ir radušies un ir iegrāmatoti un pieņemti. Šī pārbaude aptver visas maksājumu kategorijas (tostarp aktīvu iegādei veiktos maksājumus), izņemot avansa maksājumus to veikšanas stadijā. Avansa maksājumus pārbauda tad, kad līdzekļu saņēmējs sniedz attaisnojumu par to atbilstīgu izmantošanu un kopuzņēmums pieņem attaisnojumu, avansa maksājumu dzēšot vai nu tajā pašā gadā, vai vēlāk. |
3.1.8. |
Saskaņā ar ISA un ISSAI mēs liekam lietā profesionālo spriedumu un visas revīzijas gaitā saglabājam profesionāli skeptisku attieksmi. Mēs arī:
|
3.1.9. |
Mēs sazināmies ar vadību arī par revīzijai plānoto tvērumu un laika grafiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, tostarp par visiem būtiskiem iekšējo kontroles mehānismu trūkumiem, kurus esam atklājuši revīzijas laikā. |
3.1.10. |
No jautājumiem, kas jāpaziņo kopuzņēmumiem, mēs apzinām tos jautājumus, kuri pārskatu kārtējā perioda revīzijā ir vissvarīgākie un kuri tādējādi ir galvenie revīzijas jautājumi. Šos jautājumus mēs aprakstām savā revīzijas ziņojumā, ja vien ar likumu vai noteikumiem nav aizliegta to atklāšana plašākai sabiedrībai vai – ārkārtīgi retos gadījumos – ja secinām, ka informācija mūsu ziņojumā nav jāsniedz, jo ir pamats domāt, ka tās atklāšana varētu radīt negatīvas sekas, kuras būtu lielākas par labumu, ko sabiedrība gūtu no šīs paziņošanas. |
KOPUZŅĒMUMI, KAS ĪSTENO ES PAMATPROGRAMMAS
3.2. Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmums (SESAR)
3.2.1. |
Eiropas vienotās gaisa telpas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas izpētes kopuzņēmumu (SESAR), kurš atrodas Briselē, uz astoņiem gadiem izveidoja 2007. gada februārī (16) (SESAR I). Padome 2014. gada jūnijā grozīja izveides regulu un pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (17) (SESAR 2020). |
3.2.2. |
Kopuzņēmums SESAR ir publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi izstrādāt un izvērst modernizētu gaisa satiksmes pārvaldību (ATM) Eiropā. Kopuzņēmumu dibināja Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija (MOVE ĢD), un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija (Eirokontrole) (18). Pēc tam, kad 2015. gadā tika izsludināts uzaicinājums paust ieinteresētību, par Kopuzņēmuma dalībniekiem kļuva 19 aviācijas nozares publiskie un privātie uzņēmumi. Tie ir lidaparātu ražotāji, lidostu un lidaparātu aprīkojuma ražotāji, kā arī aeronavigācijas un lidostu pakalpojumu sniedzēji. |
3.2.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (19) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
94,8 |
90,9 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
129,5 |
109,9 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (20) |
166,3 |
213 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (20) |
175,9 |
130,9 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (21) |
42 |
40 |
||
|
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
|
3.2.8. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Apsvērums par SESAR I budžeta izpildi
3.2.9. |
2016. gada decembrī SESAR I programmu oficiāli slēdza, un pēdējais dotācijas maksājums tika veikts 2017. gada decembrī. |
3.2.10. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā SESAR I 2018. gada beigās ir sniegts 2. tabulā. |
2. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā SESAR I
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (24) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (MOVE ĢD) |
700,0 |
Neattiecas |
700,0 |
634,1 |
0,0 |
0,0 |
Neattiecas |
634,1 |
||
Eirokontrole |
700,0 |
Neattiecas |
700,0 |
137,8 |
422,9 |
0,0 |
Neattiecas |
560,7 |
||
Nozares dalībnieki |
584,3 |
Neattiecas |
584,3 |
25,5 |
513,6 |
0,0 |
Neattiecas |
539,1 |
||
Kopā |
1 984,3 |
Neattiecas |
1 984,3 |
797,4 |
936,5 |
0,0 |
Neattiecas |
1 733,9 |
||
|
3.2.11. |
Iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas 40 miljonu EUR apmērā tika pārnestas uz 2018. gadu, lai atmaksātu pārāk lielas saņemtās naudas iemaksas no SESAR I nozares dalībniekiem (25) un lai apmaksātu novēlotas, bet joprojām pamatotas izmaksu deklarācijas par Septītās pamatprogrammas un TEN-T projektiem. Tomēr 2018. gada beigās šādiem koriģējošiem maksājumiem varēja izmantot tikai 1,8 miljonus EUR (5 %) no šīm apropriācijām, jo 20 miljonus EUR (50 %) vajadzēja anulēt, bet 18,2 miljonus EUR (45 %) pārnesa uz 2019. gadu. |
3.2.12. |
SESAR I programmas nobeiguma posmā 2018. gada beigās Kopuzņēmumam joprojām bija liels atvērto saistību (maksājumu saistību) apmērs – 61,4 miljoni EUR. Tā kā programmu slēdza 2016. gada beigās un pēdējo dotāciju maksājumu veica 2017. gada beigās, pastāv risks, ka Kopuzņēmumam piešķirtie līdzekļi netiks pilnībā izmantoti. |
Apsvērums par SESAR 2020 budžeta izpildi
3.2.13. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā SESAR 2020 2018. gada beigās ir sniegts 3. tabulā. |
3. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā SESAR 2020
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (26) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (MOVE ĢD) |
585,0 |
Neattiecas |
585,0 |
216,9 |
0,0 |
0,0 |
Neattiecas |
216,9 |
||
Eirokontrole |
500,0 |
Neattiecas |
500,0 |
11,9 |
59,6 |
60,1 |
Neattiecas |
131,6 |
||
Nozares dalībnieki |
500,0 |
Neattiecas |
500,0 |
2,5 |
54,6 |
60,1 |
Neattiecas |
117,2 |
||
Kopā |
1 585,0 |
Neattiecas |
1 585,0 |
231,3 |
114,2 |
120,2 |
Neattiecas |
465,7 |
||
|
3.2.14. |
2018. gada beigās Kopuzņēmums bija īstenojis attiecīgi 81 % un 61 % no saistību un maksājumu apropriācijām, kas bija pieejamas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, un anulējis aptuveni 44,6 miljonus EUR (35 %) no pieejamajām šīs programmas maksājumu apropriācijām. |
3.2.15. |
Pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” 2018. gadā pieejamo maksājumu apropriāciju zemais īstenošanas un augstais anulēšanas līmenis galvenokārt skaidrojams ar to, ka:
|
Apsvērums par iekšējās kontroles mehānismiem
3.2.16. |
Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm. Saistībā ar Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem ex post revīzijas saņēmēju līmenī veic Kopuzņēmums, savukārt saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumiem par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests. Ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, ko Kopuzņēmums paziņoja 2018. gada beigās, bija 1,29 % Septītajā pamatprogrammā un 1,33 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (27). |
Apsvērums par pareizu finanšu pārvaldību un darbības rezultātiem
3.2.17. |
Saskaņā ar MOVE ĢD deleģēšanas nolīgumu kopuzņēmums SESAR 2018. gada janvārī publicēja atklātu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus par pētījumiem un demonstrējumiem saistībā ar dronu satiksmes pārvaldību Eiropā (U-Space uzaicinājums). Maksimālo dotāciju 9,5 miljonu EUR apmērā finansēja no Komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) līdzekļiem. Uzaicinājumā formulētie piešķiršanas kritēriji kopumā atbilda EISI regulā noteiktajiem vispārējiem principiem, tomēr mēs konstatējām vairākus pārklāšanās gadījumus un neatbilstības piešķiršanas kritērijos un to apakškritērijos. Tas var pakļaut riskam dotācijas novērtēšanas procesa kopējo efektivitāti un ir jānovērš uzaicinājuma izstrādes un sagatavošanas posmā. |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.2.18. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2017 |
SESAR I saistību un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis attiecīgi bija 11 % un 68 %. SESAR I zemo izpildes līmeni izraisīja šādi faktori: |
Ieviests |
2017 |
Līdz 2017. gada beigām Komisijas kopējiem programmas “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem vēl nebija pabeigti specifiski atjauninājumi, kas nepieciešami, lai apstrādātu Kopuzņēmumam piešķirtās iemaksas natūrā. |
Ieviests |
2017 |
2017. gada beigās un SESAR I programmas nobeiguma posmā Kopuzņēmumam bija jāanulē 30 miljoni EUR (19 %) nenokārtotu saistību, ņemot vērā grozītus vai anulētus SESAR I projektus. Tādējādi Kopuzņēmumam gada beigās joprojām bija atvērtas maksājumu saistības attiecībā uz SESAR I dotācijām 47 miljonu EUR apmērā. |
Ieviešana ir sākta |
2017 |
Atbalsta pakalpojumu iepirkumā no civilās gaisa telpas lietotājiem saistībā ar SESAR 2020 darbībām Kopuzņēmums kā finansiālo rezultātu izmantoja vienkāršo (aritmētisko) vidējo no finanšu piedāvājumiem, ko tas saņēma, lai noteiktu ekspertu kategoriju dienas likmes. Šo pašu pieeju piemēroja visām daļām. Faktiski vidējā svērtā lieluma izmantošana finansiālā rezultāta aprēķinam būtu bijis konkurētspējīgāks un efektīvāks risinājums. Svēruma pamatā vajadzētu būt iespējamākajam darba dienu skaitam katrā to ekspertu kategorijā, kas vajadzīgi katras daļas konkrētajiem pakalpojumiem. |
Ieviests |
2017 |
Kopuzņēmuma gada pārskatu ārējais revidents konstatēja trūkumus Kopuzņēmuma finanšu kontroles procesos. Šo situāciju galvenokārt izraisa sarežģītais finanšu tiesiskais regulējums, kas Kopuzņēmumam savā darbībā jāievēro, fakts, ka vadošie finanšu darbinieki ir nesen aizgājuši no darba, un ar to saistītā darba pārslodze finanšu daļā. |
Ieviests |
2017 |
Reaģējot uz novērtējuma autoru formulētajiem ieteikumiem, SESAR Valde 2018. gada maijā pieņēma Kopuzņēmuma rīcības plānu. Rīcības plānā ir paredzēta virkne Kopuzņēmumā izpildāmu pasākumu: daži pasākumi jau ir uzsākti, lielākā daļa ir jāīsteno 2018. gadā un 2019. gada pirmajā ceturksnī, bet vairāku pasākumu īstenošanu apsvērs nākamajā plānošanas periodā. |
Ieviešana ir sākta |
Kopuzņēmuma atbilde
3.2.12. |
Šajā kontekstā ir būtiski norādīt, ka SESAR 1 programmas īstenošanas kopējais rādītājs sasniedz 89,9 %. |
3.2.15. |
Kopuzņēmums SESAR vēlas uzsvērt, ka pieeja attiecībā uz neizlietotajām maksājumu apropriācijām no iepriekšējiem gadiem tiešā veidā izriet no finanšu shēmas, saskaņā ar kuru kopuzņēmumam ir jādarbojas. |
3.2.17. |
Kopuzņēmums SESAR vēlas uzsvērt, ka U-Space uzaicinājums ir organizēts, nodrošinot pilnīgu atbilstību gan īpaši Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam paredzētajām prasībām, gan labākajai praksei. Tas tika nodrošināts, uzaicinājuma sagatavošanas laikā intensīvi sadarbojoties ar Inovācijas un tīklu izpildaģentūru. Turklāt pirms izvērtēšanas tika pilnībā novērsti jebkādi izvērtēšanas apakškritēriju neviennozīmīgas interpretācijas potenciālie riski. Pirms izvērtēšanas tika rīkoti ekspertu brīfingi, lai novērstu pārpratumus, kā rezultātā varētu veidoties nepareizi pieņēmumi un novērtējumi. |
3.3. Kopuzņēmums Clean Sky
Ievads
3.3.1. |
Kopuzņēmumu kopīgās tehnoloģiju ierosmes aeroinženierijas jomā īstenošanai Clean Sky, kurš atrodas Briselē, saskaņā ar Septīto pētniecības pamatprogrammu (7. PP) izveidoja 2007. gada decembrī uz desmit gadiem (28) (Clean Sky 1). Padome 2014. gada 6. maijā pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (29) (Clean Sky 2). |
3.3.2. |
Kopuzņēmums Clean Sky ir publiskā un privātā sektora partnerība aeroinženierijas pētniecībai un inovācijai. Saskaņā ar jauno regulu Kopuzņēmuma dibinātājlocekļi ir Eiropas Savienība (ES), ko pārstāv Komisija (RTD ĢD), un privātie locekļi, proti, integrēto tehnoloģiju demonstrācijas projektu (ITD), inovatīvo gaisa kuģu demonstrējumu platformu (IGDP) un transversālo pasākumu (TP) rūpniecības vadītāji un asociētie locekļi. Turklāt Kopuzņēmums sadarbojas ar rūpniecības galvenajiem partneriem, kurus izraugās atklātos konkursos (30). Šie partneri ieguva privāto locekļu statusu saskaņā ar Clean Sky 2 izveides regulu. |
3.3.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (31) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
336,4 |
203 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
294,6 |
201,1 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (32) |
343,8 |
243,7 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (32) |
371,1 |
313,6 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (33) |
40 |
41 |
||
|
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
|
3.3.8. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Apsvērums par Clean Sky 1 budžeta izpildi
3.3.9. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām Kopuzņēmumā Clean Sky 1 2018. gada beigās ir sniegts 2. tabulā. |
2. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā Clean Sky 1
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (36) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (RTD ĢD) |
800,0 |
Neattiecas |
800,0 |
800,0 |
0,0 |
0,0 |
Neattiecas |
800,0 |
||
Nozares dalībnieki |
600,0 |
Neattiecas |
600,0 |
14,9 |
594,1 |
-0,7 |
Neattiecas |
608,3 |
||
Kopā |
1 400,0 |
Neattiecas |
1 400,0 |
814,9 |
594,1 |
-0,7 |
Neattiecas |
1 408,3 |
||
|
3.3.10. |
Kopuzņēmuma Septīto pamatprogrammu oficiāli slēdza 2017. gadā, un izpildes līmenis bija gandrīz 100 %. 2018. gadā Kopuzņēmums joprojām atguva līdzekļus (apmēram 0,85 miljonus EUR) saistībā ar atlikušajiem priekšfinansējumiem un ex post revīziju rezultātiem. |
Apsvērums par Clean Sky 2 budžeta izpildi
3.3.11. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā Clean Sky 2 2018. gada beigās ir sniegts 3. tabulā. |
3. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā Clean Sky 2
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (37) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (RTD ĢD) |
1 755,0 |
0,0 |
1 755,0 |
816,7 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
816,7 |
||
Nozares dalībnieki |
1 228,5 |
965,3 |
2 193,8 |
14,1 |
273,9 |
157,6 |
801,7 |
1 247,3 |
||
Kopā |
2 983,5 |
965,3 |
3 948,8 |
830,8 |
273,9 |
157,6 |
801,7 |
2 064,0 |
||
|
3.3.12. |
Kopuzņēmumam pieejamo 2018. gada budžeta saistību un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija augsts, attiecīgi 99,2 % un 97,3 %. |
Apsvērums par iekšējās kontroles mehānismiem
3.3.13. |
Kopuzņēmums Clean Sky 2 ir ieviesis ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm. Saistībā ar Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem ex post revīzijas saņēmēju līmenī veic Kopuzņēmums, savukārt saistībā ar programmas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarācijām par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests. Ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, ko Kopuzņēmums paziņoja 2018. gada beigās, bija 1,21 % Septītās pamatprogrammas projektiem un 1,11 % pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem (38). |
Apsvērums par citiem jautājumiem
3.3.14. |
Kopuzņēmuma personāla mainība 2017. un 2018. gadā bija augsta gan pagaidu darbinieku, gan līgumdarbinieku vidū. Pagaidu darbinieku mainība 2018. gadā krasi pieauga līdz gandrīz 17 %, jo Kopuzņēmumu atstāja četri projektu koordinatori. 2018. gadā gandrīz divkāršojās darba aģentūru nosūtīto darbinieku pakalpojumu apjoms. |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.3.15. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2017 |
Līdz 2018. gada beigām Komisijas kopējiem programmas “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem vēl nebija pabeigti specifiski atjauninājumi, kas nepieciešami, lai apstrādātu Kopuzņēmumam piešķirtās iemaksas natūrā. |
Ieviests |
2017 |
Reaģējot uz novērtējuma autoru formulētajiem ieteikumiem, Kopuzņēmums sagatavoja rīcības plānu, ko Valde apstiprināja 2018. gada aprīlī. Rīcības plānā ir paredzēta virkne Kopuzņēmumā izpildāmu pasākumu: daži pasākumi jau ir uzsākti, bet pārējos plānots īstenot 2018. gadā vai nākamajā plānošanas periodā. |
Ieviests |
Kopuzņēmuma atbilde
Kopuzņēmums ir ņēmis vērā Revīzijas palātas ziņojumu.
3.4. Kopuzņēmums novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI)
Ievads
3.4.1. |
Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (IMI), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2007. gada decembrī (39) uz desmit gadiem. Padome 2014. gada maijā pieņēma jaunu izveides regulu un pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (40) (IMI 2). |
3.4.2. |
Kopuzņēmums IMI ir publiskā un privātā sektora partnerība veselības pētniecībai un inovācijai. Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija (RTD ĢD), un farmācijas nozare, kuru pārstāv Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (EFPIA). |
3.4.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (41) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
179,6 |
153,4 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
275,6 |
187,9 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (42) |
235,9 |
206,4 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (42) |
485,5 |
322,4 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (43) |
48 |
49 |
||
|
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
|
3.4.8. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Apsvērums par IMI 1 budžeta izpildi
3.4.9. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā IMI 1 2018. gada beigās ir sniegts 2. tabulā. |
2. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā IMI 1
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (46) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (RTD ĢD) |
1 000,0 |
Neattiecas |
1 000,0 |
916,0 |
0,0 |
0,0 |
Neattiecas |
916,0 |
||
Nozares dalībnieki |
1 000,0 |
Neattiecas |
1 000,0 |
21,9 |
633,3 |
80,6 |
Neattiecas |
735,8 |
||
Kopā |
2 000,0 |
Neattiecas |
2 000,0 |
937,9 |
633,3 |
80,6 |
Neattiecas |
1 651,8 |
||
|
3.4.10. |
Kopuzņēmuma 2018. gada budžets, kas bija pieejams Septītās pamatprogrammas projektiem, maksājumu apropriāciju sadaļā tika izpildīts 88 % apmērā. |
Apsvērumi par IMI 2 budžeta izpildi
3.4.11. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā IMI 2 2018. gada beigās ir sniegts 3. tabulā. |
3. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā IMI 2
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (47) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (RTD ĢD) |
1 638,0 |
Neattiecas |
1 638,0 |
241,9 |
0,0 |
0,0 |
Neattiecas |
241,9 |
||
EFPIA |
1 425,0 |
Neattiecas |
1 425,0 |
10,8 |
128,0 |
83,9 |
Neattiecas |
222,7 |
||
Asociētie partneri |
0,0 |
Neattiecas |
0,0 |
2,7 |
2,5 |
0,0 |
Neattiecas |
5,2 |
||
Kopā |
3 063,0 |
Neattiecas |
3 063,0 |
255,4 |
130,5 |
83,9 |
Neattiecas |
469,8 |
||
|
3.4.12. |
Attiecībā uz Kopuzņēmuma 2018. gada budžetu, kas bija pieejams pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, saistību un maksājumu apropriācijas tika izpildītas attiecīgi 100 % un 87 % apmērā. |
3.4.13. |
2018. gada noslēgumā iepriekšējos gados neizlietotās un uz nākamo gadu pārnestās maksājumu apropriācijas sasniedza 56,1 miljonu EUR. Tāpēc Kopuzņēmuma valde 2018. gada decembrī apstiprināja budžeta grozījumus, lai samazinātu gada jaunās maksājumu apropriācijas par 36,3 miljoniem EUR (48). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu stāvoklis uzlabojās pēc tam, kad Kopuzņēmums bija ieviesis vairākus koriģējošus pasākumus, tomēr vēl arvien ir saglabājušies trūkumi jaunu maksājumu apropriāciju vajadzību plānošanā un uzraudzībā. |
Apsvērums par iekšējās kontroles mehānismiem
3.4.14. |
Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm. Saistībā ar Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem ex post revīzijas veic Kopuzņēmums uz vietas pie saņēmējiem, savukārt saistībā ar programmas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarācijām par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests. Ex post revīzijās konstatētais atlikušo kļūdu īpatsvars, ko Kopuzņēmums paziņoja 2018. gada beigās, bija 0,87 % Septītajā pamatprogrammā un 0,67 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (49). |
Citi jautājumi
3.4.15. |
Kopuzņēmuma darbinieku mainība 2018. gadā bija augsta – vidēji 21 %, un īpaši augsta līgumdarbinieku vidū – aptuveni 60 %. Stāvokli pasliktināja tas, ka bija astoņi ilgstoši slimības atvaļinājumi, no tiem četri bija jauni gadījumi 2018. gadā. Tādējādi 2018. gadā tikai puse Kopuzņēmuma darbinieku skaita bija stabila, un tas palielināja risku, ka darbības mērķi netiks sasniegti, kā plānots. Lai risinātu radušos stāvokli personāla jomā, Kopuzņēmums izmantoja darba aģentūru pakalpojumus, un 2018. gadā tādu darbinieku bija 9,6 %. |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.4.16. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2017 |
2017. gada beigās Komisijas Kopējais atbalsta centrs vēl nebija līdz galam iestrādājis programmas “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkos konkrētus risinājumus, ar kuriem Kopuzņēmums varētu reģistrēt un apstrādāt iemaksas natūrā. |
Ieviests |
2017 |
2017. gada noslēgumā iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas sasniedza 78,7 miljonus EUR. Tāpēc Kopuzņēmuma Valde 2017. gada jūlijā piekrita samazināt jaunās pamatdarbības maksājumu apropriācijas kārtējam gadam par 56 miljoniem EUR un 2017. gada novembrī piekrita samazināt uzkrātās iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas par 25,8 miljoniem EUR. Šī situācija liecina par to, ka pēdējos gados ir bijušas nepilnības saistībā ar to, kā plāno un uzrauga vajadzību pēc jaunām maksājumu apropriācijām. |
Ieviešana ir sākta |
2017 |
Reaģējot uz novērtējuma autoru formulētajiem ieteikumiem, Kopuzņēmums sagatavoja rīcības plānu, ko Valde apstiprināja 2017. gada novembrī. Rīcības plānā ir paredzēta virkne Kopuzņēmumā izpildāmu pasākumu: daži pasākumi jau ir uzsākti, lielākā daļa ir jāīsteno 2018. un 2019. gadā, bet dažu pasākumu īstenošanu apsvērs nākamajā plānošanas periodā. |
Ieviešana ir sākta |
Kopuzņēmuma atbilde
Kopuzņēmums ir ņēmis vērā Revīzijas palātas ziņojumu.
3.5. Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (FCH)
Ievads
3.5.1. |
Kopuzņēmumu kopīgās tehnoloģiju ierosmes “Kurināmā elementi un ūdeņradis” īstenošanai (FCH), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2008. gada maijā uz laiku līdz 2017. gada 31. decembrim (50) (FCH 1). Padome 2014. gada maijā pagarināja Kopuzņēmuma darbības laiku līdz 2024. gada 31. decembrim (51) (FCH 2). |
3.5.2. |
Kopuzņēmums FCH ir publiskā un privātā sektora partnerība ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas pētniecības un inovāciju jomā. Kopuzņēmuma dibinātājlocekļi ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, nozares grupa (Hydrogen Europe) un pētniecības grupa (Hydrogen European Research). |
3.5.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (52) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
102,4 |
179,4 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
79,8 |
98,5 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (53) |
126,5 |
198,6 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (53) |
85,5 |
127,8 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (54) |
27 |
26 |
||
|
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
|
3.5.8. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Apsvērums par FCH 1 budžeta izpildi
3.5.9. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā FCH 1 2018. gada beigās ir sniegts 2. tabulā. |
2. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā FCH 1
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (57) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (RTD ĢD) |
470,0 |
Neattiecas |
470,0 |
402,2 |
19,1 |
0,0 |
Neattiecas |
421,3 |
||
Nozares dalībnieki |
470,0 |
Neattiecas |
470,0 |
17,9 |
420,0 |
4,6 |
Neattiecas |
442,5 |
||
Kopā |
940,0 |
Neattiecas |
940,0 |
420,1 |
439,1 |
4,6 |
Neattiecas |
863,8 |
||
|
3.5.10. |
Kopuzņēmuma 2018. gada budžets, kas bija pieejams Septītās pamatprogrammas projektiem, maksājumu apropriāciju sadaļā tika izpildīts 79,6 % apmērā, jo izmaksu deklarācijas par vēl nepabeigtajiem šīs pamatprogrammas projektiem tika iesniegtas novēloti. |
Apsvērumi par FCH 2 budžeta izpildi
3.5.11. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā FCH 2 2018. gada beigās ir sniegts 3. tabulā. |
3. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā FCH 2
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (58) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (RTD ĢD) |
665,0 |
0,0 |
665,0 |
318,8 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
318,8 |
||
Nozares dalībnieki |
95,0 |
285,0 |
380,0 |
3,6 |
1,8 |
7,7 |
636,3 |
649,4 |
||
Kopā |
760,0 |
285,0 |
1 045,0 |
322,4 |
1,8 |
7,7 |
636,3 |
968,2 |
||
|
3.5.12. |
Nozares dalībnieku iemaksas natūrā pamatdarbībām bija zemas tāpēc, ka Kopuzņēmums tās apstiprina kopā ar galīgajām izmaksu deklarācijām. Tādējādi lielāko daļu iemaksu natūrā, par kurām bija uzņemtas saistības, apstiprinās turpmākos pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” posmos, kad tiks sagatavoti projektu galīgie maksājumi un kad būs pienācis termiņš iesniegt finanšu pārskata apliecinājumu. |
3.5.13. |
Attiecībā uz Kopuzņēmuma 2018. gada budžetu, kas bija pieejams pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, saistību un maksājumu apropriācijas tika izpildītas attiecīgi 95,8 % un 84,4 % apmērā. |
Apsvērumi par iekšējās kontroles mehānismiem
3.5.14. |
Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm. Saistībā ar Septītās pamatprogrammas starpposma un galīgajiem maksājumiem ex post revīzijas saņēmēju līmenī veic Kopuzņēmums, savukārt saistībā ar programmas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarācijām par ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests. |
3.5.15. |
Ex post revīzijām atlikušo kļūdu īpatsvars, ko Kopuzņēmums paziņoja 2018. gada beigās, bija 1,10 % Septītajā pamatprogrammā un 0,46 % pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” (59). |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.5.16. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2017 |
Reaģējot uz novērtējuma autoru formulētajiem ieteikumiem, Kopuzņēmums sagatavoja rīcības plānu, ko FCH 2 Valde apstiprināja 2018. gada novembrī. Rīcības plānā ir paredzēta virkne Kopuzņēmumā izpildāmu pasākumu: daži pasākumi jau ir uzsākti, lielākā daļa ir jāīsteno 2018. un 2019. gadā, bet dažu pasākumu īstenošanu apsvērs nākamajā plānošanas periodā. |
Ieviešana ir sākta |
Kopuzņēmuma atbilde
Kopuzņēmums ir ņēmis vērā Revīzijas palātas ziņojumu.
3.6. Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL)
Ievads
3.6.1. |
Kopuzņēmums “Elektroniskie komponenti un sistēmas Eiropas vadošās lomas nostiprināšanai” (ECSEL), kurš atrodas Briselē, tika izveidots 2014. gada maijā (60) uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim. Kopuzņēmums ECSEL aizstāja un turpināja kopuzņēmumus ENIAC un ARTEMIS, kurus slēdza 2014. gada 26. jūnijā. Tas sāka patstāvīgu darbību 2014. gada 27. jūnijā. |
3.6.2. |
Kopuzņēmums ECSEL ir publiskā un privātā sektora partnerība, kas nodarbojas ar nanoelektronikas un iegulto datorsistēmu pētniecību. Kopuzņēmuma dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija (CNECT ĢD), ECSEL iesaistītās valstis (61) un trīs nozares asociācijas (AENEAS, ARTEMISIA un EPoSS), kas pārstāv uzņēmumus un pētniecības organizācijas, kuras darbojas iegulto un kiberfizisko sistēmu, viedo integrēto sistēmu, kā arī mikroelektronikas un nanoelektronikas jomās. |
3.6.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (62) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
290,1 |
287,7 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
187,3 |
177,3 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (63) |
310,6 |
290,1 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (63) |
194,2 |
183,9 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (64) |
30 |
30 |
||
|
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
|
3.6.8. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Apsvērumi par Septītās pamatprogrammas budžeta izpildi
3.6.9. |
Līdz 2018. gada beigām ES bija ieguldījusi 637,6 miljonus EUR no Septītās pamatprogrammas līdzekļiem, lai līdzfinansētu Kopuzņēmuma darbības saskaņā ar šo programmu (kuras pārņemtas no ARTEMIS un ENIAC kopuzņēmumiem), un vēl 17,9 miljonus EUR, lai līdzfinansētu saistītos administratīvos izdevumus. Kopējās saistības Septītās pamatprogrammas pamatdarbībām sasniedza 606 miljonus EUR (172 miljoni EUR – ARTEMIS un 434 miljoni EUR – ENIAC). Saistītie maksājumi bija 529 miljoni EUR (156 miljoni EUR – ARTEMIS un 373 miljoni EUR – ENIAC). Tā kā programmu slēdza 2017. gada beigās, pastāv risks, ka Kopuzņēmumam piešķirtie līdzekļi netiks pilnībā izmantoti. |
3.6.10. |
Kopuzņēmuma 2018. gada budžets 98 miljonu EUR apmērā, kas bija pieejams maksājumu apropriācijām Septītās pamatprogrammas projektiem, tika izpildīts par 42 %. Zemais izpildes līmenis skaidrojams galvenokārt ar to, ka valstu finansēšanas iestādes novēloti iesniedza projekta beigu sertifikātus Septītās pamatprogrammas darbībām, kas vēl turpinājās. |
Apsvērumi par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta izpildi
3.6.11. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām kopuzņēmumā ECSEL 2018. gada beigās ir sniegts 2. tabulā. |
2. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmuma ECSEL darbībām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ietvaros
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (67) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (CNECT ĢD) |
1 185,0 |
Neattiecas |
1 185,0 |
512,0 |
0,0 |
0,0 |
Neattiecas |
512,0 |
||
Nozares dalībnieki |
1 657,5 |
Neattiecas |
1 657,5 |
11,3 |
0,0 |
694,1 |
Neattiecas |
705,4 |
||
Kopā |
2 842,5 |
Neattiecas |
2 842,5 |
523,3 |
0,0 |
694,1 |
Neattiecas |
1 217,4 |
||
|
3.6.12. |
30 ECSEL iesaistītajām valstīm ir jāveic finanšu iemaksas kopuzņēmuma ECSEL pamatdarbībām vismaz 1 170 miljonu EUR apmērā (68). 2018. gada beigās 19, 21, 24 un 18 iesaistītās valstis, kuras piedalījās attiecīgi 2014., 2015., 2016. un 2017. gada konkursos, bija uzņēmušās saistības par 564 miljoniem EUR un veikušas maksājumus par 178 miljoniem EUR (15 % no kopējām prasītajām iemaksām). Jāņem vērā, ka pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu īstenošana ir tikai sākuma stadijā, bet iesaistīto valstu zemajām iemaksām ir vēl viens iemesls: dažas iesaistītās valstis izmaksas saistībā ar kopuzņēmumu ECSEL atzīst un ziņo par tām tikai tad, kad beidzas to atbalstītie “Apvārsnis 2020” projekti. |
3.6.13. |
Kopuzņēmums ECSEL var aprēķināt faktiskās nozares dalībnieku iemaksas natūrā tikai tad, kad programmas beigās tas ir apstiprinājis iesaistīto valstu iemaksas. |
3.6.14. |
Attiecībā uz Kopuzņēmuma 2018. gada budžetu, kas bija pieejams pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem, saistību un maksājumu apropriācijas tika izpildītas attiecīgi 100 % un 72 % apmērā. “Apvārsnis 2020” maksājumu apropriāciju izpildes līmenis pazeminājās tāpēc, ka Kopuzņēmums ECSEL 2018. gada decembrī saņēma papildu iemaksu 20 miljonu EUR apmērā. |
Apsvērumi par iekšējās kontroles mehānismiem
3.6.15. |
Kopuzņēmumu ARTEMIS un ENIAC noslēgtie administratīvie nolīgumi ar attiecīgajām valstu finansēšanas iestādēm joprojām ir spēkā arī pēc šo abu kopuzņēmumu apvienošanas kopuzņēmumā ECSEL. Saskaņā ar šiem nolīgumiem kopuzņēmumu ARTEMIS un ENIAC ex post revīzijas stratēģijas lielā mērā pamatojās uz to, ka valstu finansēšanas iestādes revidē projektu izmaksu deklarācijas (69). Kopuzņēmums ECSEL ir veicis pasākumus ar mērķi novērtēt valstu finansēšanas iestāžu ex post revīziju veikšanu un ir saņēmis valstu finansēšanas iestāžu rakstiskus apstiprinājumus, kuros deklarēts, ka attiecīgās valsts procedūru piemērošana sniedz pamatotu pārliecību par darījumu likumību un pareizību. Tomēr, tā kā valstu finansēšanas iestādes izmanto ļoti atšķirīgas metodes un procedūras, kopuzņēmums ECSEL nespēj aprēķināt vienotu ticamu svērto kļūdu īpatsvaru vai atlikušo kļūdu īpatsvaru maksājumiem Septītās pamatprogrammas ietvaros. |
3.6.16. |
Saistībā ar Septītās pamatprogrammas projektiem kopuzņēmums ECSEL 2018. gadā veica maksājumus 41 miljona EUR apmērā (2017. gadā – 76,4 miljonu EUR apmērā) jeb 22 % (2017. gadā – 32 %) no visiem Kopuzņēmuma veiktajiem pamatdarbības maksājumiem 2018. gadā. Šiem maksājumiem mēs piemērojām atlikušo kļūdu īpatsvaru, ko RTD ĢD bija aprēķinājis visai Septītajai pamatprogrammai, proti, 2018. gada beigās tas bija 3,36 %. |
3.6.17. |
Par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu ex post revīzijām atbild Komisijas Kopējais revīzijas dienests (70). Atlikušo kļūdu īpatsvars ex post revīzijās, kuru Kopuzņēmums aprēķināja 2018. gada beigās, pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” bija 1,15 %. |
3.6.18. |
Galīgajam maksājumam, ko 2018. gadā veica par pakalpojumu līmeņa līgumu, kurš bija noslēgts ar vienu no trim nozares asociācijām par komunikāciju pakalpojumu sniegšanu un pasākumu rīkošanu, trūka nepieciešamo apliecinošo dokumentu. |
3.6.19. |
Kopuzņēmums 2018. gadā atklāja, ka ENIAC pirms kopuzņēmuma ECSEL izveides nebija nosūtījis nozares dalībniekam (AENEAS) rēķinus par naudas iemaksām administratīvajām izmaksām vairāk nekā viena miljona EUR apmērā. Lai novērstu skaidras naudas trūkumu administratīvajiem izdevumiem, Kopuzņēmums saņēma vienu miljonu EUR no dalībniekiem kā “nākamo periodu naudas iemaksu”: 320 000 EUR iemaksāja Komisija, bet 680 000 EUR – nozares dalībnieki. Kopuzņēmumam bez liekas kavēšanās ir jāsagatavo debetnota. |
Apsvērums par citiem jautājumiem
3.6.20. |
Lai gan kopuzņēmuma ECSEL starpposma novērtējums tika pabeigts termiņā, kas noteikts tā tiesiskajā regulējumā, tik agrīnā savas darbības posmā Kopuzņēmums nespēja panākt labāko pievienoto vērtību lēmumu pieņemšanas procesā. |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.6.21. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2015 |
Kopuzņēmuma Finanšu noteikumos ir paredzēts, ka Kopuzņēmuma budžets izpildāms, piemērojot efektīvus un lietderīgus iekšējās kontroles standartus, tostarp krāpšanas un pārkāpumu novēršanu, atklāšanu, labošanu un pēcpārbaudi. Pēc tam, kad Komisija 2011. gada jūnijā bija pieņēmusi krāpšanas apkarošanas stratēģiju, pirmo kopējo krāpšanas apkarošanas stratēģiju pētniecības jomā pieņēma 2012. gada jūlijā un atjaunināja 2015. gada martā, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas ieviestas saistībā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020”. Krāpšanas apkarošanas stratēģija pētniecības jomā ietver rīcības plānu, kas jāīsteno pētniecības kopuzņēmumiem. Kopuzņēmumā ECSEL jau ir ieviestas iekšējās kontroles procedūras, kuru uzdevums ir sniegt pamatotu pārliecību par krāpšanas un pārkāpumu atklāšanu (maksājumu ex ante pārbaudes, interešu konflikta politika, dotāciju saņēmēju ex post revīzijas). Kopuzņēmuma ECSEL Krāpšanas apkarošanas īstenošanas plānu pieņēma 2016. gada 11. novembrī, un tas pašlaik tiek pildīts. |
Ieviests |
2016 |
Lai mazinātu ar pārvaldības struktūru saistīto risku, kopuzņēmums ECSEL ir pieņēmis interešu konflikta novēršanas un pārvaldības noteikumus. Tomēr Kopuzņēmums neievēroja Valdes lēmumā nr. GB.2015.41 izvirzītās prasības konsekventā veidā. |
Ieviests |
2017 |
2017. gadā mēs konstatējām ievērojamas nepilnības veidā, kādā tika pārvaldītas administratīvo pakalpojumu iepirkuma procedūras (tostarp nepiemērotas iepirkuma procedūras izvēle, nepilnīga sniedzamo pakalpojumu definēšana, vēla grozījumu parakstīšana). |
Ieviešana ir sākta |
2017 |
2017. gadā Kopuzņēmums nebija pienācīgi dokumentējis izņēmumu reģistrā vadības pieļautās atkāpes no kontroles mehānismiem un atkāpes no ieviestajiem procesiem un procedūrām. Šāds stāvoklis ietekmē vadības spēju nodrošināt iekšējās kontroles procesu efektivitāti un ātri novērst procedūru nepilnības. |
Ieviests |
2017 |
Reaģējot uz novērtējuma autoru formulētajiem ieteikumiem, Kopuzņēmums sagatavoja rīcības plānu, ko Valde apstiprināja 2018. gada aprīlī. Rīcības plānā ir paredzēta virkne Kopuzņēmumā izpildāmu pasākumu: daži pasākumi jau ir pabeigti, lielākā daļa ir jāīsteno 2019. gadā, bet daži pasākumi tika uzskatīti par neietilpstošiem kopuzņēmuma ECSEL darbības jomā. |
Ieviešana ir sākta |
Kopuzņēmuma atbilde
Kopuzņēmums ir ņēmis vērā Revīzijas palātas ziņojumu.
3.7. Biorūpniecības kopuzņēmums (BBI)
Ievads
3.7.1. |
Biorūpniecības kopuzņēmumu (BBI), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2014. gada maijā (71) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2015. gada 26. oktobrī. |
3.7.2. |
Kopuzņēmums BBI ir publiskā un privātā sektora partnerība biorūpniecības nozarē. Tā dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), kuru pārstāv Komisija, un nozares partneri, kurus pārstāv Biorūpniecības konsorcijs (BIC). |
3.7.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (72) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
91,6 |
88,9 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
119,5 |
86,3 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (73) |
118,1 |
91,6 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (73) |
120,9 |
92,9 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (74) |
18 |
21 |
||
|
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
|
3.7.8. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Pārskatu ticamība
3.7.9. |
Kopuzņēmums BBI 2018. gadā veica caurskatīšanu, lai atjauninātu tā sastāvā esošo vienību locekļu statusu; šai caurskatīšanai jākļūst par galveno pamatu, kad tiek apstiprinātas un atzītas nozares dalībnieku iemaksas natūrā Kopuzņēmuma pamatdarbībās. Tā uzskatāma par labu praksi un būtu jāveic regulāri. |
Apsvērumi par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta izpildi
3.7.10. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām Kopuzņēmumā 2018. gada beigās ir sniegts 2. tabulā. |
2. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmuma BBI darbībās
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (77) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (RTD ĢD) |
975,0 |
0,0 |
975,0 |
264,6 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
264,6 |
||
Nozares dalībnieki |
975,0 |
1 755,0 |
2 730,0 |
9,1 |
12,1 |
36,8 |
699,9 |
757,9 |
||
Kopā |
1 950,0 |
1 755,0 |
3 705,0 |
273,7 |
12,1 |
36,8 |
699,9 |
1 022,5 |
||
|
3.7.11. |
No vismaz 182,5 miljonu EUR naudas iemaksām (78) līdz 2018. gada beigām bija iemaksāti tikai 0,8 miljoni EUR. BBI izveides regula (79) tika grozīta, lai ļautu nozari pārstāvošajiem locekļiem veikt naudas iemaksas arī projektu līmenī, tomēr joprojām pastāv liels risks, ka līdz BBI programmas beigām nozari pārstāvošie locekļi nenodrošinās minimālo naudas iemaksu summu darbības izmaksu segšanai. Tāpēc Komisija (RTD ĢD) 2018. gada beigās nolēma par 140 miljoniem EUR (80) samazināt Kopuzņēmuma 2020. gada budžetu, kas bija plānots 205 miljonu EUR apmērā. |
3.7.12. |
2018. gadā pieejamo saistību un maksājumu apropriāciju izpildes līmenis attiecīgi bija 99 % un 71 %. Lielākā daļa Kopuzņēmuma maksājumu apropriāciju bija priekšfinansējuma maksājumi dotāciju nolīgumiem, kas izrietēja no 2017. gada priekšlikumu konkursiem, un starpposma maksājumi iepriekšējo uzaicinājumu projektiem. Maksājumu apropriāciju zemāks izpildes līmenis skaidrojams ar to, ka kavējās daži periodiski ziņojumi un izmaksu deklarācijas bija ievērojami mazākas par dotāciju nolīgumos apstiprināto budžetu. |
Apsvērumi par iekšējās kontroles mehānismiem
3.7.13. |
Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm. Stāvoklis 2018. gada beigās liecināja, ka Kopuzņēmums bija lielā mērā ieviesis iekšējās kontroles standartus. |
3.7.14. |
Komisijas Kopējais revīzijas dienests ir atbildīgs par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu izmaksu deklarāciju ex post revīziju. Pamatojoties uz ex post revīziju rezultātiem 2018. gada beigās, Kopuzņēmums ziņoja, ka “Apvārsnis 2020” projektos atlikušo kļūdu īpatsvars ir 0,01 % (81). |
Apsvērums par pareizu finanšu pārvaldību un darbības rezultātiem
3.7.15. |
2018. gadā rīkotā uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus koncepcijas un priekšlikumu klasifikācijas sistēmas īpatnību dēļ viena no abām uzaicinājumā iekļautajām galvenajām tēmām nesaņēma finansējumu, lai gan par abām tika iesniegti atbilstīgi un augsti novērtēti priekšlikumi. |
Apsvērumi par citiem jautājumiem
3.7.16. |
Lai gan kopuzņēmuma BBI starpposma novērtējums tika pabeigts termiņā, kas noteikts tā tiesiskajā regulējumā, tik agrīnā savas darbības posmā Kopuzņēmums nespēja panākt labāko pievienoto vērtību lēmumu pieņemšanas procesā. |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.7.17. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2017 |
Līdz 2017. gada beigām Komisijas kopējiem programmas “Apvārsnis 2020” dotāciju pārvaldības un uzraudzības rīkiem vēl nebija pabeigti specifiski atjauninājumi, kas nepieciešami, lai apstrādātu Kopuzņēmumam piešķirtās iemaksas natūrā. |
Ieviests |
2017 |
Pēc 2016. gada uzaicinājuma iesniegt dotācijas priekšlikumus pētniecības un inovācijas darbību tēmas bija relatīvi maz aptvertas. Pētniecības un inovācijas darbību kopējais budžets bija 50 miljoni EUR, un tās ietvēra 12 tēmas, no kurām katra bija izstrādāta tā, lai risinātu konkrētus problēmjautājumus, kas izriet no vērtību ķēdes demonstrēšanas un realizēšanas pasākumiem. Visus attiecināmos priekšlikumus novērtēja, izmantojot programmas “Apvārsnis 2020” vērtēšanas kritērijus, un tos sarindoja līdzfinansēšanai atbilstoši parastās budžeta pozīcijas ierobežojumiem. Lielākā daļa dotācijas budžeta tomēr bija novirzīta trim no sešām finansētajām tēmām, taču Kopuzņēmums nevarētu finansēt sešas pētniecības un inovācijas darbību tēmas, kaut arī četrās no tām bija saņemti priekšlikumi, kas bija attiecināmi līdzfinansējuma saņemšanai. Lai nodrošinātu optimālu segumu pašām svarīgākajām tēmām, Kopuzņēmumam ir jāapsver iespēja ierobežot priekšlikumu skaitu katrai tēmai, konkursā nosakot orientējošu budžetu katras tēmas līmenī. |
Ieviests |
2017 |
Reaģējot uz novērtējuma autoru formulētajiem ieteikumiem, Kopuzņēmums sagatavoja rīcības plānu, ko BBI Valde apstiprināja 2018. gada novembrī. Kopuzņēmums kopumā pieņēma ieteikumus un jau ir sācis īstenot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir risināt galvenās starpposma novērtējumā minētas problēmas. Rīcības plāns paredz, ka lielākā daļa ieteikumu izpildes pasākumu jāveic 2018. un 2019. gadā. |
Ieviešana ir sākta |
Kopuzņēmuma atbilde
3.7.15. |
Pēc 2018. gada uzaicinājuma izvērtēšanas un piešķiršanas procesu rezultātu analīzes biorūpniecības kopuzņēmums (kopuzņēmums BBI) secināja, ka dažās inovācijas darbību tēmās (galvenajās tēmās) ir jāparedz īpašas budžeta pozīcijas, lai nodrošinātu labāku tvērumu. Šī pieeja jau ir integrēta kopuzņēmuma BBI 2019. gada darba programmā ar tās 2019. gada 19. marta grozījumu. |
3.8. Kopuzņēmums Shift2Rail (S2R)
Ievads
3.8.1. |
Kopuzņēmumu Shift2Rail (S2R), kurš atrodas Briselē, izveidoja 2014. gada jūnijā (82) uz desmit gadiem, un tas sāka patstāvīgu darbību 2016. gada 24. maijā. |
3.8.2. |
Kopuzņēmums S2R ir publiskā un privātā sektora partnerība dzelzceļa nozarē. Dibinātāji ir Eiropas Savienība (ES), ko pārstāv Komisija, un dzelzceļa nozares partneri (galvenās ieinteresētās personas, tostarp dzelzceļa aprīkojuma ražotāji, dzelzceļa uzņēmumi, infrastruktūras pārvaldītāji un pētniecības centri). Citi tiesību subjekti var piedalīties Kopuzņēmumā kā asociētie locekļi. |
3.8.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (83) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
69,4 |
34,5 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
80,9 |
64,7 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (84) |
71,9 |
44,1 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (84) |
84,8 |
68,6 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (85) |
22 |
20 |
||
|
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
|
3.8.8. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Apsvērumi par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta izpildi
3.8.9. |
Pārskats par dalībnieku iemaksām Kopuzņēmumā 2018. gada beigās ir sniegts 2. tabulā. |
2. tabula
Dalībnieku iemaksas kopuzņēmumā S2R
(miljoni EUR) |
||||||||||
|
Dalībnieku iemaksas (saskaņā ar izveides regulu) |
Dalībnieku iemaksas (31.12.2018.) |
||||||||
Dalībnieki |
Pamatdarbības |
Papildu darbības (88) |
Kopā |
Skaidrā naudā |
Natūrā – apstiprinātas |
Natūrā – paziņotas, bet neapstiprinātas |
Natūrā – papildu darbībām |
Kopā |
||
ES (MOVE ĢD) |
398,0 |
0,0 |
398,0 |
158,9 |
0,0 |
0,0 |
0,0 |
158,9 |
||
Nozares dalībnieki |
350,0 |
120,0 |
470,0 |
6,5 |
21,7 |
63,7 |
160,4 |
252,3 |
||
Kopā |
748,0 |
120,0 |
868,0 |
165,4 |
21,7 |
63,7 |
160,4 |
411,2 |
||
|
3.8.10. |
Saistību un maksājumu pieejamo apropriāciju izpildes līmenis 2018. gadā attiecīgi bija 100 % un 82,3 %. Lielākā daļa Kopuzņēmuma 2018. gadā veikto maksājumu bija starpposma maksājumi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem saskaņā ar 2015. un 2016. gadā rīkotajiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kā arī priekšfinansējums šīs pamatprogrammas 2020. gada projektiem, kas bija atlasīti 2018. gada uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. |
Apsvērumi par iekšējās kontroles mehānismiem
3.8.11. |
Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, pamatojoties uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm. 2018. gada beigās Kopuzņēmums bija lielā mērā ieviesis iekšējās kontroles standartus, bet 2019. gadā vēl būs jāpabeidz dažas darbības, piemēram, būs jāpārskata galveno rezultatīvo rādītāju modelis. 2018. gadā Kopuzņēmums ir arī pastiprinājis interešu konfliktu pārvaldības sistēmu. |
3.8.12. |
Komisijas Kopējais revīzijas dienests ir atbildīgs par pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” maksājumu ex post revīziju. Pamatojoties uz ex post revīziju rezultātiem, kas bija pieejami 2018. gada beigās, Kopuzņēmums ziņoja, ka “Apvārsnis 2020” projektos atlikušo kļūdu īpatsvars ir 0,97 % (89). |
Apsvērumi par pareizu finanšu pārvaldību un darbības rezultātiem
3.8.13. |
Kopuzņēmums 2018. gadā izmēģinājuma kārtā izsludināja uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus dotāciju saņemšanai; šī procedūra bija paredzēta tikai Kopuzņēmuma dalībniekiem, un finansējuma shēma paredzēja fiksētas summas izmaksu. Šā izmēģinājuma uzaicinājuma indikatīvā vērtība bija 134,1 miljons EUR (86,3 % no 2018. gadā uzaicinājumiem paredzētā kopbudžeta). Šīs procedūras mērķis bija pārbaudīt, kādas ir vienkāršošanas priekšrocības, un vai ir īstenojama fiksētas summas finansējuma shēma. |
3.8.14. |
Dotāciju novērtēšanas posmā iesaistītie finanšu eksperti finansējuma priekšlikumos atklāja dažas būtiskas novirzes no saņēmēju vēsturiskajiem finanšu datiem. Kopuzņēmums izmantoja dotāciju sagatavošanas posmu, lai analizētu saņēmēju paskaidrojumus par šīm novirzēm un pamatotos gadījumos koriģētu fiksēto summu. Lai pilnveidotu fiksētas summas finansējuma shēmu, Kopuzņēmumam ir turpmāk jāpastiprina finanšu dati savā saņēmēju datubāzē un novērtējuma kopsavilkuma ziņojumā jāizklāsta finanšu ekspertu svarīgākie komentāri. |
Apsvērumi par citiem jautājumiem
3.8.15. |
Kad 2018. gadā viens asociētais loceklis kļuva par kādam dibinātājloceklim pilnībā piederošu meitasuzņēmumu, tas varēja saglabāt savu asociētā locekļa statusu un vietu Valdē. Tādējādi dibinātājlocekļa pārstāvība Valdē faktiski palielinājās. Kopuzņēmuma pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav pietiekami izskatīta uzņēmumu pārņemšana Kopuzņēmuma nozares pārstāvju vidū un tās varbūtējā ietekme uz locekļu līdzsvarotu pārstāvību Valdē. |
3.8.16. |
Lai gan kopuzņēmuma S2R starpposma novērtējums tika pabeigts termiņā, kas noteikts tā tiesiskajā regulējumā, Kopuzņēmums nespēja panākt labāko pievienoto vērtību lēmumu pieņemšanas procesā tik agrīnā savas darbības posmā. |
3.8.17. |
Darbinieku mainības līmenis pēdējo divu gadu laikā bija salīdzinoši augsts, taču vienīgais iemesls bija līgumdarbinieku rotācija. Lai novērstu augsto darbinieku mainību, Kopuzņēmums izmantoja darba aģentūru pakalpojumus, un tādu darbinieku bija 17 % no kopskaita. |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.8.18. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2017 |
2017. gada beigās Kopuzņēmumam bija iepriekšējos gados neizlietotās maksājumu apropriācijas aptuveni 7,6 miljonu EUR apmērā. Šāds stāvoklis norāda uz nepilnībām budžeta plānošanas procesā, kuru Kopuzņēmums tomēr nevar pilnībā kontrolēt. |
Ieviests |
2017 |
Stāvoklis 2017. gada beigās liecināja, ka svarīgākie iekšējās kontroles standarti lielā mērā ir ieviesti, lai gan 2018. gadā atliek pabeigt dažas darbības. |
Ieviešana ir sākta |
2017 |
Reaģējot uz novērtējuma autoru formulētajiem ieteikumiem, Kopuzņēmums sagatavoja rīcības plānu, ko Valde pieņēma 2018. gada 28. jūnijā. Lai gan ne visus starpposma novērtējuma ieteikumus varēs ieviest pašreizējās finanšu shēmas ietvaros, dažas rīcības plānā ietvertās darbības jau ir sāktas, bet citas saskaņā ar to veidu un pašreizējo tiesisko regulējumu paredzēts īstenot no 2018. gada līdz 2020. gadam. |
Ieviešana ir sākta |
Kopuzņēmuma atbilde
3.8.14. |
Kopuzņēmums Shift2Rail apstiprina, ka visi finanšu novērtētāju secinājumi un ieteikumi ir pamatoti ar uzticamiem finanšu datiem, ir ņemti vērā un personīgi nosūtīti katram saņēmējam (loceklim) pirms dotācijas nolīguma parakstīšanas un atbilst Komisijas 2017. gada 27. oktobra Lēmumam C(2017) 7151 “par atļauju izmantot atlīdzinājumu, pamatojoties uz fiksētu summu attiecināmām izmaksām par darbībām atbilstoši pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” pētniecības un inovācijas daļai un Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmai 2014.–2018. gadam”.
Šai pirmajai pieredzei fiksētas summas dotāciju ieviešanā bija daudzsološi rezultāti attiecībā uz mērķi turpināt vienkāršot finansēšanas noteikumus un ļaut kopuzņēmuma Shift2Rail locekļiem orientēties uz dotāciju nolīguma tehnisku īstenošanu, kā arī attiecībā uz finansiālu kļūdu novēršanu un samazināšanu. Lai gan fiksētas summas pilotprojekta sagatavošanai un īstenošanai pēc būtības ir vajadzīgi uzlabojumi, kopuzņēmums Shift2Rail uzskata, ka visi Komisijas lēmuma juridiskie un finansiālie aspekti ir stingri ievēroti. Fiksētas summas iepirkuma pareizu finanšu pārvaldību pārbaudīs vēlāk saistībā ar pārbaudēm, ko veic atbilstoši Shift2Rail regulai. Dotācijas nolīguma sagatavošanas posmā kredītrīkotājs ir nodrošinājis, ka attiecīgi ir ņemti vērā visi tehnisko un finanšu ekspertu komentāri. Ņemot vērā Revīzijas palātas ieteikumu, kopējais process tiks papildus uzlabots 2019. gada iepirkumā. |
3.8.15. |
Shift2Rail regulas ierobežojumi ir atzīti, tomēr jāatzīmē, ka kopuzņēmumā ieviestais tiesiskais regulējums neļauj palielināt dibinātāja ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesu un vispārējo pārvaldību. Revīzijas palātas apsvērums tiks ņemts vērā, ja tiks grozīta Shift2Rail regula. |
3.8.16. |
Zināms, ka novērtēšana ir notikusi Shift2Rail pastāvēšanas sākumā, bet, kā atzīmēts, tā bija prasība atbilstoši Shift2Rail regulai un vispārējai programmai “Apvārsnis 2020”. |
3.8.17. |
Galvenie cēloņi Shift2Rail augstajam apgrozījuma līmenim izriet no štatu saraksta pašreizējās struktūras, kas kopuzņēmumam jāievēro un kas neļauj Shift2Rail piedāvāt tādus pašus labvēlīgus līgumiskus nosacījumus kā citām ES struktūrām un iestādēm. Tomēr ir ieviesti nesaistoši pasākumi augstā apgrozījuma līmeņa samazināšanai. Šis jautājums būs jāizskata kopā ar Komisiju. |
KOPUZŅĒMUMS, KAS DARBOJAS EURATOM IETVAROS
3.9. ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums (F4E)
Ievads
3.9.1. |
ITER (90) un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidoto Eiropas kopuzņēmumu (kopuzņēmums F4E) nodibināja 2007. gada martā (91) uz 35 gadiem. Galvenās kodolsintēzei paredzētās iekārtas bija jāizveido Kadarašā Francijā, bet Kopuzņēmuma administrācija atrodas Barselonā. |
3.9.2. |
Kopuzņēmuma dibinātāji dalībnieki ir Euratom, kuru pārstāv Komisija, Euratom dalībvalstis un Šveice, kas ar Euratom ir noslēgusi sadarbības nolīgumu. |
3.9.3. |
Galvenie skaitliskie dati par Kopuzņēmumu (92) ir sniegti 1. tabulā. |
1. tabula
Kopuzņēmuma galvenie skaitliskie dati
|
2018 |
2017 |
||
Maksājumu apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
794,8 |
847,6 |
||
Saistību apropriāciju budžets (miljoni EUR) |
649,9 |
562 |
||
Pieejamais maksājumu budžets (miljoni EUR) (93) |
847,4 |
864,9 |
||
Pieejamais saistību budžets (miljoni EUR) (93) |
706,2 |
588,9 |
||
Kopējais darbinieku skaits 31. decembrī (94) |
442 |
449 |
||
|
Ticamības deklarāciju pamatojošā informācija
ATZINUMS
Pārskatu ticamība
Pārskatiem pakārtoto darījumu likumība un pareizība
Apstākļu akcentējums
|
3.9.13. |
Turpmākie apsvērumi nav pretrunā Palātas sniegtajam atzinumam. |
Apsvērumi par budžeta un finanšu pārvaldību
3.9.14. |
Galīgajā 2018. gada budžetā, kurš bija pieejams izpildei, bija 706,2 miljoni EUR saistību apropriācijās un 847,4 miljoni EUR maksājumu apropriācijās. Saistību un maksājumu apropriāciju izlietojums attiecīgi bija 98,4 % un 96,1 %. |
3.9.15. |
Tā kā 2017. gada budžeta plānošanas procesā tika pieļauti nopietni trūkumi, 2017. un 2018. gadā faktiski nepieciešamais finansējums maksājumu apropriācijām ievērojami pārsniedza tām atvēlēto summu sākotnējos budžetos. 2018. gadā Kopuzņēmumam papildu vajadzīgās maksājumu apropriācijas sasniedza 160,7 miljonus EUR (jeb par 25 % vairāk nekā sākotnējais 2018. gada budžets (105). |
3.9.16. |
Kopuzņēmums 2018. gadā veica noregulējošu maksājumu, pārskaitot vienu miljonu EUR no administratīvā budžeta saistībā ar personāla darba braucienu maksājumiem (1.3. nodaļa “Komandējumi un darba braucieni”) uz pamatdarbības budžetu (3.4. nodaļa “Citi pamatdarbības izdevumi”); tie bija jau atļauti un pārbaudīti maksājumi. Tomēr, veicot noregulējošo maksājumu, netika ievērots budžeta specifikācijas princips. |
Apsvērumi par pareizu finanšu pārvaldību un darbības rezultātiem
3.9.17. |
Direktora pieņemtais lēmums pārcelt nodarbināšanas vietu no Barselonas uz Kadarašu vienam no nesen pieņemtajiem galvenajiem vadošajiem darbiniekiem nebija pienācīgi dokumentēts (106), lai pamatotu atalgojuma papildu izmaksas, ko izraisīja atšķirīgs korekcijas koeficients (107). |
3.9.18. |
2018. gada beigās Kopuzņēmums joprojām izmantoja ITER kredītpunktu sistēmu kā pamatu projekta virzības uzraudzībai, lai gan Valdes norīkotie ārējie eksperti vairākos secīgos gada novērtējumos ieteica ieviest iegūtās vērtības pārvaldības (Earned Value Management, EVM) sistēmu, kura atspoguļo tehnisko vai fizisko progresu līdz ar izmaksām, kas radušās, un izdevumiem saistībā ar panākto progresu. 2018. gadā eksperti atkal uzsvēra, ka galvenais ieguvums, ko sniedz šī sistēma, ir iespēja iegūt skaidru priekšstatu par sasniegto (108), un viņi atkārtoja prasību ieviest tādu darbības rezultātu mērīšanas sistēmu, kas piesaistīta finansiālai un tehniskai virzībai, nevis izmantot ITER kredītpunktus. Rezultātā Valde iecēla iekšēju ad hoc darba grupu, kuras uzdevums ir pārskatīt Kopuzņēmuma F4E ziņošanu par darbības rezultātiem. |
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
3.9.19. |
Pārskats par koriģējošiem pasākumiem, kas veikti saistībā ar Palātas apsvērumiem, kuri formulēti iepriekšējos gados, ir izklāstīts pielikumā. |
PIELIKUMS
Iepriekšējos gados formulēto apsvērumu pēcpārbaude
Gads |
Palātas komentāri |
Koriģējošā pasākuma statuss (ieviests / ieviešana ir sākta / ieviešana nav sākta / neattiecas) |
2015 |
Finanšu pārskatu skaidrojumos tabula un attiecīgā informācija 4.3.1.1. pozīcijā “ITER iepirkuma nolīgums (ITER IO)” atspoguļo parakstītos iepirkuma nolīgumus (3. aile) un līdz šim kreditētos iepirkuma nolīgumus (4. aile). Tomēr šajā tabulā nav atspoguļots, cik tālu iesāktie darbi ir reāli pavirzījušies uz priekšu. 2015. gada pārskatos F4E ir papildinājis šo informāciju ar iesākto darbu aplēsi, ņemot vērā to izdevumu kopējo vērtību, kuri ir saistīti ar iepirkuma procedūrām, kā arī ar grafisku attēlu, kurā parādīta svarīgāko starpmērķu sasniegšana katrā ar ITER IO parakstītajā iepirkuma procesā. |
Ieviests |
2015 |
Ar ITER IO tiek apspriesta sistēma, kuras uzdevums būs sniegt informāciju par darbību īstenošanas pakāpes vērtību (Earned Value Management), un ar šo sistēmu ir paredzēts uzlabot kredītu sadali visā iepirkuma procesa laikā. |
Ieviests |
2015 |
No 84 konkursa procedūrām, ko 2015. gadā uzsāka saistībā ar pamatdarbību, 45 % bija sarunu procedūras (2014. gadā – 58 %). Lai gan Kopuzņēmumam 2015. gadā ir izdevies samazināt sarunu procedūru procentuālo daļu, arī turpmāk ir jācenšas palielināt konkurenci pamatdarbības iepirkuma procedūrās. Dotāciju konkursos vidēji saņēma 1,4 priekšlikumus katrā konkursā. Caurskatīšanas rezultāti. 2017. gadā sarunu procedūras joprojām veidoja 47 % no 47 procedūrām, kas saistītas ar pamatdarbību un ko uzsāka 2017. gadā (2016. gadā – 45 %). Kopuzņēmums 2017. gadā ir uzsācis iniciatīvu samazināt sarunu procedūru procentuālo daļu, tomēr jāveltī lielākas pūles, lai palielinātu konkurenci pamatdarbības iepirkuma procedūrās. Dotāciju konkursos vidēji saņēma 1 priekšlikumu katrā konkursā. |
Neattiecas |
2015 |
Kopuzņēmuma Valde 2013. gada 27. jūnijā pieņēma lēmumu par F4E nozares politikas un intelektuālā īpašuma tiesību politikas īstenošanu un informācijas izplatīšanu. Pašlaik tiek veikts ietekmes novērtējums saistībā ar šo politikas pasākumu īstenošanu. |
Ieviests |
2016 |
Kopuzņēmuma F4E Valde 2015. gada jūnijā pieņēma krāpšanas apkarošanas stratēģiju un attiecīgo rīcības plānu. 2016. gadā tika īstenota lielākā daļa pasākumu. Tomēr Kopuzņēmums nav ieviesis atsevišķu rīku, kas palīdzētu uzraudzīt Kopuzņēmuma darbības saistībā ar iepirkuma procedūrām, īpaši attiecībā uz riska novērtēšanu un procedūru novērtēšanas, apspriešanas un līgumu piešķiršanas posmiem. |
Ieviests |
2017 |
Kopuzņēmums F4E nav sistemātiski uzraudzījis augstākās vadības interešu deklarācijas. |
Ieviests |
2017 |
Nopietnu iekšējās komunikācijas stratēģijas nepilnību dēļ organizācijā netika izplatīta atbilstoša informācija par aplēstajām ekspluatācijas pārtraukšanas fāzes izmaksām. Līdz ar to Kopuzņēmums iepriekšējo gadu pārskatos nav ietvēris uzkrājumus šādām saistībām. |
Ieviests |
Kopuzņēmuma atbilde
3.9.15. |
F4E vēlētos uzsvērt, ka budžeta plānošanas nepilnības 2017. gada budžetā un 2018. gada maksājumu apropriāciju trūkums bija to turpinājums, taču 2019. gada budžetā situācija ir novērsta.
F4E ir pateicīgs Euratom par papildu ieguldījumu 2018. gada budžetā, kas nodrošina stabilu un taisnīgu skaidras naudas pārvaldību visu gadu. F4E arī vēlētos ziņot, ka maksājumu apropriāciju trūkums nekādi neietekmētu vai neradītu risku F4E saistību izpildei, kas izriet no F4E finanšu regulas 11. panta, jo 137 miljoni EUR tika samaksāti ITER organizācijai kā avanss par naudas ieguldījumu 2019. gadā. Maksājumu prognozēšanas sistēma ir pilnībā pārveidota un integrēta jaunajā finanšu pārvaldības rīkā ECOSYS. Tas kopā ar jauno organizatorisko struktūru, uzlabojot mijiedarbību starp projekta grupām un iepirkuma nodaļu, kas pārvalda līgumus, nodrošina pareizu budžeta plānošanu un tiek jau izmantots, lai noteiktu ieņēmumus 2019. gada budžetā. |
3.9.16. |
F4E uzskata, ka izlīdzināšanas maksājums, kas tika veikts par kopējo summu un nediferencētām precēm, nebija optimāls instruments, lai piešķirtu izdevumus 3.4. nodaļā, jo uzskata, ka tam trūkst pārredzamības.
Ar uzlabotu pārredzamību un nepārtrauktiem uzlabojumiem Tirdzniecības departaments 2019. gadā plāno šādu rīcību:
|
3.9.17. |
F4E atzīst, ka lēmums mainīt galvenā valdes locekļa nodarbinātības vietu no Barselonas uz Kadarašu (Cadarache) nebija pienācīgi dokumentēts, jo, kā aprakstīts un paziņots paziņojumā par vakanci, iecēlējiestāde bija tiesīga pieņemt lēmumu par dienesta vietu, pamatojoties uz projekta vajadzībām.
Tajā laikā F4E saskārās ar grūtībām saistībā ar 200 miljonu EUR poloidālā lauka spoļu projektu, kas bija nopietns risks attiecībā uz ITER pirmās plazmas projekta termiņu, radot iespējamu izmaksu risku. Tādēļ direktors nolēma lūgt izraudzīto kandidātu nekavējoties sākt darbu Kadarašā, lai pilnībā pievērstos poloidālā lauka krīzei, nodrošinātu klātbūtni uz vietas, kā arī iedvestu pārliecību gan F4E personālam, gan arī rūpnieciskajiem partneriem. |
3.9.18. |
F4E plaši strādāja ar ad hoc grupu, ko izveidoja valde. Ad hoc grupa nāca ar priekšlikumu jaunai iegūtās vērtības pārvaldības (EVM) sistēmai. Šo priekšlikumu izteica Birojs, un 2019. gada aprīlī F4E valde to apstiprināja. Šī jaunā, jēgpilnākā EVM sistēma:
F4E ir ieviesis EVM sistēmu, pamatojoties uz ad hoc grupas priekšlikumu, kuras rezultāti tiek regulāri iesniegti valdei. |
Šo pārskatu 2019. gada 24. septembra sēdē Luksemburgā pieņēma IV apakšpalāta, kuru vada Revīzijas palātas loceklis Alex BRENNINKMEIJER.
Revīzijas palātas vārdā –
priekšsēdētājs
Klaus-Heiner LEHNE
(1) Apstākļu akcentējumu izmanto, lai pievērstu uzmanību jautājumam, par kuru pārskatos nav sniegtas būtiski nepareizas ziņas, taču tas ir ļoti svarīgs, lai lietotājs varētu pārskatus izprast.
(2) ITER Padome ir pārvaldības struktūra, kas pārrauga ITER organizācijas darbu. Tai ir pilnvaras iecelt augstākās amatpersonas, grozīt noteikumus un lemt par ITER projekta kopējo budžetu un papildu dalībnieku iesaistīšanos projektā. Šīs padomes locekļi pārstāv septiņus dalībniekus – Eiropas Savienību, Ķīnu, Indiju, Japānu, Dienvidkoreju, Krieviju un Amerikas Savienotās Valstis.
(3) “Pirmās plazmas” stadija ir kodolsintēzes iekārtas izbūves etaps, kas ļauj testēt iekārtas galvenos komponentus; šajā posmā sākas darbības fāze.
(4) Kā atzīmēts neatkarīgās Pārbaudes grupas 2016. gada 31. oktobra Piektajā ikgadējā novērtējumā un kopuzņēmuma F4E projektu vadītāja 2016. gada decembra ziņojumā Valdei.
(5) COM(2010) 226 final, 4.5.2010.
(6) Padomes 2010. gada 7. jūlija secinājumi par ITER statusu (atsauce: 11 902/10).
(7) COM(2017) 319 final, 14.6.2017. (kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 232 final, 14.6.2017.), 5. nodaļa “ITER – turpmākā virzība”.
(8) ES Padomes 2010. gadā apstiprinātie 6,6 miljardi EUR (2008. gada vērtībās) pašlaik ir maksimālais Kopuzņēmuma izdevumu apjoms līdz 2020. gadam.
(9) Iemaksas natūrā kopuzņēmumu pamatdarbībās.
(10) Iemaksas natūrā papildu darbībās, kas nav paredzētas KU darba plānā.
(11) No šīs summas 2018. gada beigās bija apliecināti tikai aptuveni 0,6 miljardi EUR (35 %).
(12) Attiecīgā kopuzņēmuma izveides regulas 4. panta 4. punkts.
(13) EVM palīdz projektu vadītājiem mērīt projekta darbības rezultātus. Tas ir sistemātisks un regulārs projekta uzraudzības process, ko īsteno, lai atklātu novirzes projekta virzībā, salīdzinot paveikto ar plānoto darbu. To izmanto, lai kontrolētu izmaksas un laika grafiku un lai iegūtu kvantitatīvus datus, kas izmantojami lēmumu pieņemšanā saistībā ar projektu. Projekta pamatscenārijs ir būtisks EVM komponents un atskaites punkts visām darbībām saistībā ar EVM.
(14) Sk. Pārskatu par ES aģentūrām attiecībā uz 2018. finanšu gadu (OV C 417, 11.12.2019., 1. lpp.).
(15) Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012.
(16) Padomes 2007. gada 27. februāra Regula (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.).
(17) Padomes 2014. gada 16. jūnija Regula (ES) Nr. 721/2014, ar kuru Regulu (EK) Nr. 219/2007, ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR), groza attiecībā uz Kopuzņēmuma darbības termiņa pagarināšanu līdz 2024. gadam (OV L 192, 1.7.2014., 1. lpp.).
(18) Eirokontrole ir starptautiska organizācija, kas pieder 41 līdzdalības valstij. ES ir deleģējusi daļas no Eiropas vienotās gaisa telpas regulām Eirokontrolei, padarot to par centrālo organizāciju gaisa satiksmes kontroles koordinēšanā un plānošanā attiecībā uz visu Eiropu. ES pati ir Eirokontroles parakstītāja, un visas ES dalībvalstis ir Eirokontroles locekles.
(19) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.sesarju.eu.
(20) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(21) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(22) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(23) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.
(24) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(25) Kopuzņēmuma SESAR Statūtu, kas pievienoti Regulai (EK) Nr. 219/2007, kura grozīta ar Regulu (ES) Nr. 721/2014, 13. un 25. pants, kā arī Kopuzņēmuma ar nozares pārstāvjiem noslēgto individuālo līgumu 4. pants.
(26) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(27) Kopuzņēmuma SESAR 2018. gada darbības pārskats, 173. un 176. punkts.
(28) Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 71/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky (OV L 30, 4.2.2008., 1. lpp.).
(29) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 558/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2 (OV L 169, 7.6.2014., 77. lpp.).
(30) 2008. gadā 16 vadītāji un 66 asociētie locekļi iesaistījās kopuzņēmuma Clean Sky pirmajā posmā (programma Clean Sky 1). Saskaņā ar 4. panta 6. punktu Statūtos, kas pievienoti Padomes Regulai (ES) Nr. 558/2014, programmā Clean Sky 1 asociētie locekļi saglabās savu statusu līdz laikam, kad ir pabeigtas to pētniecības darbības, bet ne ilgāk kā līdz 2017. gada 31. decembrim. 2017. gadā, pēc tam, kad bija pabeigts 2016. gadā sāktais ceturtais galveno partneru konkurss, Kopuzņēmums pabeidza locekļu atlases un pievienošanās procedūru, un kopumā vairāk nekā 230 juridisku personu bija iesaistītas programmā Clean Sky 2. Tajā ietilpst 16 vadītāji ar to asociētajām juridiskajām personām un saistītajām trešām personām un izraudzītie galvenie partneri ar to asociētajām juridiskajām personām un saistītajām trešām personām.
(31) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ecsel.eu.
(32) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(33) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(34) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(35) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.
(36) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(37) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(38) Kopuzņēmuma Clean Sky 2018. gada darbības pārskata projekts, 99.–100. lpp.
(39) Padomes 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 73/2008, ar ko izveido Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (OV L 30, 4.2.2008., 38. lpp.).
(40) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 557/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā” (OV L 169, 7.6.2014., 54. lpp.).
(41) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.imi.europa.eu.
(42) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(43) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(44) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(45) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un skaidrojumus.
(46) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(47) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(48) Trešos 2018. gada budžeta grozījumus apstiprināja 2018. gada 5. decembrī.
(49) Kopuzņēmuma IMI 2018. gada darbības pārskats, 107. un 108. lpp.
(50) Padomes 2008. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 521/2008, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis” (OV L 153, 12.6.2008., 1. lpp.).
(51) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (EK) Nr. 559/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” (OV L 169, 7.6.2014., 108. lpp.).
(52) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.fch.europa.eu.
(53) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(54) Ierēdņi, pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(55) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(56) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un skaidrojumus.
(57) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(58) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(59) Kopuzņēmuma FCH 2018. gada darbības pārskats, 89. lpp.
(60) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 561/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL (OV L 169, 7.6.2014., 152. lpp.).
(61) Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Izraēla, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija, Šveice, Turcija un Apvienotā Karaliste.
(62) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.ecsel.eu.
(63) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(64) Pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(65) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(66) Budžeta izpildes pārskati ietver pārskatus, kuros apkopo visas budžeta operācijas, un skaidrojumus.
(67) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(68) Regula (ES) Nr. 561/2014, 4. panta 1. punkts.
(69) Saskaņā ar ARTEMIS un ENIAC pieņemtajām ex post revīzijas stratēģijām Kopuzņēmumam vismaz reizi gadā ir jāizvērtē, vai no dalībvalstīm saņemtā informācija sniedz pietiekamu pārliecību par veikto darījumu likumību un pareizību.
(70) Padomes Regula (ES) Nr. 561/2014, 13. panta 2. punkts.
(71) Padomes 2014. gada 6. maija Regula (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu (OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.).
(72) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.bbi-europe.eu.
(73) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(74) Pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(75) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(76) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.
(77) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(78) Biorūpniecības kopuzņēmuma Statūti, 12. panta 4. punkts (Regulas (ES) Nr. 560/2014 I pielikums).
(79) Padomes 2018. gada 23. janvāra Regula (ES) 2018/121, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 560/2014, ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu (OV L 22, 26.1.2018., 1. lpp.).
(80) Šajā summā ietilpst paziņotā 50 miljonu EUR apturēšana 2017. gada budžetā un 20 miljonu EUR apturēšana 2018. gada budžetā.
(81) Kopuzņēmuma BBI 2018. gada darbības pārskats, 185. lpp. Paziņotais kļūdu īpatsvars nav pilnībā reprezentatīvs, jo tā pamatā ir tikai divas pirmās ex post revīziju kārtas, pārējās kārtas vēl nav pabeigtas.
(82) Padomes 2014. gada 16. jūnija Regula (ES) Nr. 642/2014, ar ko izveido kopuzņēmumu Shift2Rail (OV L 177, 17.6.2014., 9. lpp.).
(83) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.shift2rail.org.
(84) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(85) Pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(86) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(87) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.
(88) Papildu darbības neietilpst ERP revīzijas tvērumā.
(89) 2018. gada 31. decembrī kopuzņēmums S2R varēja aprēķināt kļūdu īpatsvaru, balstoties uz četriem ex post revīziju ziņojumiem (viens attiecās uz riskā balstītu revīziju, bet trīs – uz Kopuzņēmuma reprezentatīvu izlasi). Sk. S2R 2018. gada darbības pārskatu, 120.–122. lpp.
(90) Starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (International Thermonuclear Experimental Reactor).
(91) Padomes 2007. gada 27. marta Lēmums 2007/198/Euratom, ar ko izveido Eiropas kopuzņēmumu ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām un piešķir tam priekšrocības (OV L 90, 30.3.2007., 58. lpp.).
(92) Plašāka informācija par Kopuzņēmuma kompetenci un darbībām ir pieejama tīmekļa vietnē www.f4e.europa.eu.
(93) Pieejamais budžets ietver iepriekšējos gados neizlietotās apropriācijas, ko Kopuzņēmums ir ieskaitījis atpakaļ kārtējā gada budžetā, kā arī piešķirtos ieņēmumus.
(94) Pagaidu darbinieki, līgumdarbinieki un norīkotie valstu eksperti.
(95) Finanšu pārskati ietver bilanci, finanšu darbības rezultātu pārskatu, naudas plūsmas pārskatu, pārskatu par neto aktīvu pārmaiņām, kopsavilkumu par nozīmīgām grāmatvedības metodēm un citus skaidrojumus.
(96) Budžeta izpildes pārskatos apkopotas visas budžeta operācijas un ietverti skaidrojumi.
(97) 19. ITER Padome 2016. gada 16. un 17. novembrī.ITER Padome ir ITER starptautiskās organizācijas (ITER IO) pārvaldības struktūra.
(98) “Pirmās plazmas” stadija ir kodolsintēzes iekārtas izbūves etaps, kas ļauj testēt iekārtas galvenos komponentus; šajā posmā sākas darbības fāze.
(99) COM(2010) 226 final, 4.5.2010.
(100) Kā atzīmēts neatkarīgās Pārbaudes grupas 2016. gada 31. oktobra Piektajā ikgadējā novērtējumā un Kopuzņēmuma F4E projektu vadītāja 2016. gada decembra ziņojumā Valdei.
(101) Padomes 2010. gada 7. jūlija secinājumi par ITER statusu (atsauce: 11 902/10).
(102) COM(2017) 319 final, 14.6.2017. (kam pievienots Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2017) 232 final, 14.6.2017.), 5. nodaļa “ITER – turpmākā virzība”.
(103) ES Padomes 2010. gadā apstiprinātie 6,6 miljardi EUR (2008. gada vērtībās) pašlaik ir maksimālais Kopuzņēmuma izdevumu apjoms līdz 2020. gadam.
(104) Eiropas Savienības Padome, dokuments 7881/18, pieņemts 2018. gada 12. aprīlī.
(105) Sākotnējais Kopuzņēmuma F4E 2018. gada budžets, ko Valde pieņēma 2017. gada 1. decembrī, bija 634,1 miljons EUR.
(106) 2018. gada decembrī Valde uzsvēra, ka kopuzņēmumam F4E ir rūpīgi jāuzrauga administratīvie izdevumi saskaņā ar Padomes 2018. gada 12. aprīļa secinājumos pausto prasību ierobežot izmaksas (Eiropas Savienības Padome, 7881/18).
(107) Korekcijas koeficients Barselonā ir 91,7 %, turpretī Kadarašā – 116,7 %.
(108) Neatkarīgas Pārbaudes grupas septītais ikgadējais novērtējums (2018. gada 30. novembris).