Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9588 – Shell Energy Retails / Hudson Energy Supply)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 393/01)

Komisija 2019. gada 14. novembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9588. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 19. novembris

(2019/C 393/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1077
JPY	Japānas jena	120,46
DKK	Dānijas krona	7,4721
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,85573
SEK	Zviedrijas krona	10,6475
CHF	Šveices franks	1,0979
ISK	Islandes krona	136,30
NOK	Norvēģijas krona	10,0853
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,565
HUF	Ungārijas forints	334,93
PLN	Polijas zlots	4,2877
RON	Rumānijas leja	4,7763
TRY	Turcijas lira	6,3310
AUD	Austrālijas dolārs	1,6234
CAD	Kanādas dolārs	1,4633
HKD	Hongkongas dolārs	8,6709
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7259
SGD	Singapūras dolārs	1,5070
KRW	Dienvidkorejas vona	1 292,01
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,3211
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7829
HRK	Horvātijas kuna	7,4429
IDR	Indonēzijas rūpija	15 607,49
MYR	Malaizijas ringits	4,6053
PHP	Filipīnu peso	56,371
RUB	Krievijas rublis	70,6272
THB	Taizemes bāts	33,458
BRL	Brazīlijas reāls	4,6465
MXN	Meksikas peso	21,3370
INR	Indijas rūpija	79,3975

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Apstiprināšanas pieteikuma publikācija attiecībā uz produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu

(2019/C 393/03)

Šī publikācija dod tiesības izteikt iebildumus pret grozījumu pieteikumu atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam trīs mēnešu laikā pēc šīs publikācijas datuma

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA/AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“CINTA SENESE”

ES Nr.: PDO-IT-0491-AM01 – 5.4.2019.

ACVN (X) AĢIN ()

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Consorzio di Tutela della Cinta Senese DOP

Strada di Cerchiaia, 41/4

53100 Siena,

Itālija

Tālr. +39 05771606961

Fakss +39 05771601244

E-pasts: info@cintasenesedop.it

Apvienību Consorzio di Tutela della Cinta Senese DOP veido “Cinta Senese” ražotāji, un tā ir tiesīga iesniegt grozījuma pieteikumu saskaņā ar 13. panta 1. punktu Lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas (Ministero delle politiche agricole alimentari e forestali) 2013. gada 14. oktobra Dekrētā Nr. 12511.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

☐ Produkta nosaukums

☒ Produkta apraksts

☒ Ģeogrāfiskais apgabals

☐ Izcelsmes apliecinājums

☒ Ražošanas metode

☐ Saikne

☒ Marķējums

☒ Cits (kontroles pasākumi)

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

☒ Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.

☐ Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījumi

Produkta apraksts

—

Specifikācijas 1. panta teksts: “Aizsargātais cilmes vietas nosaukums (ACVN) “Cinta Senese” ir paredzēts vienīgi cūkgaļai, kas iegūta no Toskānā dzimušiem, audzētiem un nokautiem dzīvniekiem un atbilst nosacījumiem un prasībām, kuras noteiktas šajā specifikācijā, kas izstrādāta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 510/2006.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

Ir veiktas šādas izmaiņas:

1.

Vārdi “cūkgaļai, kas iegūta no Toskānā dzimušiem, audzētiem un nokautiem dzīvniekiem” aizstāti ar vārdiem “visiem pārtikā lietojamiem liemeņu gabaliem, kas iegūti no Toskānā dzimušām, audzētām un nokautām cūkām”, jo specifikācijas 2. panta jaunā redakcija paredz, ka ar ACVN “Cinta Senese” apzīmē ne tikai liemeņa daļas, kuras var definēt kā “gaļu”, bet arī jebkuru citu no šā liemeņa iegūtu pārtikā lietojamu gabalu. Šis grozījums attiecas uz 4.2. punktu kopsavilkumā, kas 2011. gada 7. jūlijā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 200. numura 16. lpp., un tas ir transponēts šim grozījuma pieteikumam pievienotā vienotā dokumenta 3.2. punktā.

2.	Lai specifikāciju pielāgotu jaunākajam spēkā esošajam standartam ACVN, aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (AĢIN) un garantētu tradicionālo īpatnību (GTĪ) jomā, vārdi “Regula (EK) Nr. 510/2006” aizstāti ar atsauci “Regula (ES) Nr. 1151/2012”.

—

Specifikācijas 2. panta teksts: “ACVN “Cinta Senese” ir paredzēts gaļai, kas iegūta saskaņā ar šo specifikāciju. — Fizikālās un ķīmiskās īpašības Lai varētu izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese”, gaļai jābūt ar šādām fizikālām un ķīmiskām īpašībām (uz 100 g ēdamās gaļas 24 stundas pēc nokaušanas): — ūdens saturs ne augstāks par 78 %, — tauku saturs ne zemāks par 2,5 % (longissimus dorsi (garā muguras) muskuļa audos), — pH45 (mēra 45 minūtes pēc nokaušanas) no 6 līdz 6,5. — Vizuālās un organoleptiskās īpašības Lai varētu izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese”, gaļai jābūt ar šādām vizuālajām un organoleptiskajām īpašībām: — koši sārta un/vai sarkana krāsa, — smalkšķiedraina uzbūve, — konsistence kompakta, nedaudz taukaina, mīksta, sulīga, svaigai gaļai raksturīgs aromāts.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“ACVN “Cinta Senese” ir paredzēts visiem pārtikā lietojamiem gabaliem, kas iegūti saskaņā ar šo specifikāciju no cūkas liemeņa, kura gaļai ir šādas īpašības.

—	Fizikālās un ķīmiskās īpašības (uz 100 g ēdamās gaļas 24 stundas pēc nokaušanas): — ūdens saturs ne augstāks par 78 %, — tauku saturs ne zemāks par 2,5 %, — pH45 (mēra 45 minūtes pēc nokaušanas) no 6 līdz 6,5.

—	Sensorās īpašības: — koši sārta un/vai sarkana krāsa, — smalkšķiedraina uzbūve, — konsistence kompakta, nedaudz taukaina, mīksta, sulīga, svaigai gaļai raksturīgs aromāts.”

Ir veiktas šādas izmaiņas:

1.

Vārdus “gaļai, kas iegūta” aizstāj ar vārdiem “visiem pārtikā lietojamiem gabaliem, kas iegūti”, lai ar ACVN “Cinta Senese” varētu apzīmēt ne tikai tās liemeņa daļas, kuras var definēt kā “gaļu”, bet arī jebkuru citu pārtikā lietojamu gabalu, kas iegūts no šā liemeņa, ievērojot tradīciju, saskaņā ar kuru uzturā var izmantot visas ēdamās cūkas daļas, ne tikai gaļu.

2.

Tiek noteikts, ka īpašības, kurām jābūt, lai gabalam varētu piestiprināt “gaļas” etiķeti, ļauj pareizi klasificēt liemeni un tādējādi atzīt ne tikai “gaļu”, bet arī visus pārējos pārtikā lietojamos gabalus, kas iegūti no liemeņa, par tādiem, uz kuriem attiecas ACVN “Cinta Sinese”. Līdz ar to: — pievieno vārdus “no cūkas liemeņa, kura gaļai ir šādas īpašības”; — tā kā rezultātā ACVN “Cinta Senese” darbības joma ir ierobežota tikai ar “mīkstumu”, ir svītroti: — vārdi “Lai varētu izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese”, gaļai jābūt ar šādām fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām”; — vārdi “Lai varētu izmantot aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese”, gaļai jābūt ar šādām vizuālajām un organoleptiskajām īpašībām:”.

3.

Vārdi “(longissimus dorsi (garā muguras) muskuļa audos)” ir svītroti, jo informāciju par tauku saturu var pārbaudīt arī ar citiem liemeņa gabaliem, tādējādi iegūstot rezultātu, kas ir vienlīdz ticams un reprezentatīvs attiecībā uz sertificētā produkta kvalitāti. Tādēļ pienākums uzraudzīt minētos datus, izmantojot tikai “muskuli longissimus dorsi”, ir ierobežojums, kas jāatceļ saskaņā ar prasībām attiecībā uz tiem parametriem, kuri ir saistīti ar ūdens saturu un pH un kuriem pārbaudāmā anatomiskā daļa nav īpaši norādīta. Šis grozījums attiecas uz 4.2. punktu kopsavilkumā, kas 2011. gada 7. jūlijā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 200. numura 16. lpp., un tas ir transponēts šim grozījuma pieteikumam pievienotā vienotā dokumenta 3.2. punktā.

4.

Vārdi “Vizuālās un organoleptiskās” ir aizstāti ar vārdu “Sensorās”, jo šis termins ir tehniski piemērotāks, lai varētu izsmeļoši apzīmēt standartā noteiktās īpašības (krāsu, uzbūvi un konsistenci). Šis grozījums attiecas uz 4.2. punktu kopsavilkumā, kas 2011. gada 7. jūlijā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 200. numura 16. lpp., un tas ir transponēts šim grozījuma pieteikumam pievienotā vienotā dokumenta 3.2. punktā.

5.

Vārds “sulīga” ir svītrots, jo tas attiecas uz parametru (aromātu), kas, atsaucoties uz pārtikas produkta spēju izraisīt siekalošanos košļāšanas laikā, nav pārbaudāms ar produkta izskata vienkāršu vizuālu pārbaudi. Šis grozījums attiecas uz 4.2. punktu kopsavilkumā, kas 2011. gada 7. jūlijā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 200. numura 16. lpp., un tas ir transponēts šim grozījuma pieteikumam pievienotā vienotā dokumenta 3.2. punktā.

Ģeogrāfiskais apgabals

—	Specifikācijas 3. panta teksts paredz, ka: “ACVN “Cinta Senese” gaļas ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst visa Toskānas reģiona teritorija līdz 1200 m augstumam virs jūras līmeņa; lielākā augstumā vides apstākļi šo cūku audzēšanai ir nelabvēlīgi.”

Vārds “gaļas” ir svītrots, jo 2. panta jaunā redakcija paredz, ka ar ACVN “Cinta Senese” apzīmē ne tikai tās liemeņa daļas, kuras var definēt kā “gaļu”, bet arī visus citus ēdamos šā liemeņa gabalus.

Ražošanas metode

—	Šādu specifikācijas 5. panta punktu: “Šķirne – cūkas, kuras izmanto ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese” apzīmētas gaļas ražošanai, ir tikai tie dzīvnieki, kas dzimuši, sapārojot cūkas, kuras reģistrētas “Cinta Senese” ģenētiskā tipa ciltsdarba reģistrā un/vai ciltsgrāmatā.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

Veiktais grozījums paredz vārdus “kuras izmanto ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese” apzīmētas gaļas ražošanai” aizstāt ar vārdiem “kuru liemeņu gabalus apzīmē ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese””, lai šo teksta daļu pielāgotu jaunajai 2. panta redakcijai, saskaņā ar kuru ar ACVN “Cinta Senese” apzīmē ne tikai tās liemeņa daļas, kuras var definēt kā “gaļu”, bet arī visus citus šā liemeņa ēdamos gabalus.

—	Šāds specifikācijas 5. panta punkts: “Taču sivēniem līdz četru mēnešu vecumam, tā kā tie tiek turēti arī kūtī, papildbarība var veidot visu ikdienas barības devu.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

Veiktais grozījums paredz:

1)

iekļaut vārdus “un barojošām sivēnmātēm”, lai noteiktu, ka iespēja apmierināt ikdienas uztura vajadzības, uzņemot papildbarību daudzumā, kas vienāds ar visu nepieciešamo uzturu, ir piemērojama ne tikai sivēniem līdz četru mēnešu vecumam, bet arī sivēnmātēm laktācijas periodā, jo tad tās nonāk īpaši prasīgā sava dzīves cikla posmā un tām ir vajadzīgs pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā;

2)

pievienot vārdus “neatkarīgi no izmantotā papildbarības veida”, lai noteiktu, ka produkti, kas veido uztura devu sivēniem līdz četru mēnešu vecumam un barojošām sivēnmātēm, var arī atšķirties no tiem, kurus izmanto uztura devas sagatavošanai visos citos gadījumos, jo gan sivēni līdz četru mēnešu vecumam, gan barojošās sivēnmātes tad nonāk īpaši prasīgā sava dzīves cikla posmā un tām ir vajadzīgs pietiekams olbaltumvielu daudzums uzturā.

—

Šāds specifikācijas 5. panta punkts: “Papildbarībā atļauts izēdināt šādus produktus: — spēkbarība: visu veidu nelobīti graudi, — proteīnbarība: pākšaugi (izņemot soju un tās produktus) un visi sakņaugi neapstrādātā veidā, — šķiedrvielām bagāta barība: lopbarības augi, svaigi augļi un dārzeņi, graudu malšanas blakusprodukti.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā:

“Papildbarībā atļauts izēdināt šādus produktus:

—	spēkbarība: visu veidu nelobīti graudi un/vai to blakusprodukti, tostarp malšanas blakusprodukti,

—	proteīnbarība: pākšaugi (izņemot soju un tās produktus) un visi sakņaugi neapstrādātā veidā, un/vai to blakusprodukti,

—	šķiedrvielām bagāta barība: lopbarības augi, svaigi augļi un dārzeņi un/vai to blakusprodukti.”

Veiktais grozījums paredz:

1)

iekļaut vārdus “un/vai to blakusprodukti” visām papildbarības kategorijām, kuras var izmantot uztura devā, lai noteiktu, ka katrā no tām (pievienojot vai aizstājot) ir iespējams izmantot atbilstošos blakusproduktus, ja tie ir pārtikas produkti, kuriem nav kontrindikāciju veselības aspektā, un to patēriņš negatīvi neietekmē to pusliemeņu gabalu īpašības, kas tiek apzīmēti ar ACVN “Cinta Senese”;

2)	svītrot vārdus “graudu malšanas blakusprodukti” no ievilkuma “šķiedrvielām bagāta barība”, un aizstāt tos ar vārdiem “tostarp malšanas blakusprodukti” ievilkumā, kas attiecas uz “graudiem”, jo tur ir lielāks pamats tos iekļaut, lai uzlabotu teksta lasāmību.

Minētais grozījums ir transponēts šim grozījumu pieteikumam pievienotā vienotā dokumenta 3.3. punktā.

—	Specifikācijas 5. panta tekstā pēc šāda teikuma: “Marķēšanu ar iededzināto zīmi un/vai atšķirības zīmi veic attiecīgi lopkautuvē un/vai gaļas izciršanas uzņēmumā.”

iekļauts (bez izmaiņām) šāds teikums, kas sākotnēji bija iekļauts specifikācijas 8. pantā:

Šādu maiņu pamato tas, ka minētais noteikums attiecas uz vienu aspektu (marķēšanu, iededzinot zīmi), un tas atbilst posmam pirms produkta laišanas tirgū (nokaušanas), un to precīzi regulē 5. pants, savukārt 8. pants attiecas uz informāciju, kas jāpievieno pašam produktam, kad to (pēc nokaušanas un izciršanas) laiž tirgū.

—	Specifikācijas 5. pantā, kas paredz: “Pēc dzīvnieka nokaušanas gaļu atdzesē un izcērt, lai iegūtu izcirtņus un gabalus, kas paredzēti lietošanai pārtikā vai tradicionālo Toskānas kulinārijas produktu ražošanai.”,

vārds “gaļu” aizstāts ar vārdu “pusliemeni”, jo 2. panta jaunā redakcija paredz, ka ar ACVN “Cinta Senese” apzīmē ne tikai tās liemeņa daļas, kuras var definēt kā “gaļu”, bet arī visus citus ēdamos šā pusliemeņa gabalus. Rezultātā iegūst tekstu:

Marķējums

—

Specifikācijas 8. panta teksts: “Uz visiem izcirtņiem, ko iegūst, sadalot pusliemeni ar iededzināto zīmi, un kas paredzēti galīgajam patērētājam, ir jābūt marķējumam, kurā norādīta šāda informācija: 1) logotips, kas minēts 9. pantā; 2) aizsargātais cilmes vietas nosaukums – “Cinta Senese” D.O.P. (ACVN “Cinta Senese”); 3) Kopienas simbols vai norāde “Denominazione d’Origine Protetta” (“Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”); 4) izsekojamības kods, pēc kura ir iespējams noteikt dzīvnieka identifikāciju (dzimšanas vietu un datumu) un nokaušanas un izciršanas vietu un datumu, kā arī pārdodamie daudzumi. Uz gaļas anatomiskajiem gabaliem un/vai iepriekšiepakotajiem produktiem norādītajam marķējumam un minētajiem datiem jābūt tādiem, kas neizzūd. Iespējamā informācija par garantiju, kas sniegta patērētājam.”

ir aizstāts ar šādu tekstu:

“Uz visiem izcirtņiem, ko iegūst, sadalot pusliemeni ar iededzināto zīmi, un kas paredzēti galīgajam patērētājam, ir jābūt marķējumam, kurā norādīta šāda informācija:

1)	logotips, kas minēts 9. pantā;

2)	aizsargātais cilmes vietas nosaukums – “Cinta Senese” D.O.P. (ACVN “Cinta Senese”);

3)	Savienības simbols;

4)	izsekojamības kods, pēc kura ir iespējams noteikt dzīvnieka identifikāciju (dzimšanas vietu un datumu) un nokaušanas un izciršanas vietu un datumu, kā arī pārdodamie daudzumi.

Ja galapatērētājam paredzētais produkts ir iepriekš iepakots, iepriekšminētajai informācijai jāparādās uz neizdzēšama marķējuma, ar ko ir marķēts pats produkts.

Var pārrakstīt arī iespējamo informāciju par garantiju, kas sniegta patērētājam.”

Ir veiktas šādas izmaiņas:

1)

saraksta trešajā ievilkumā vārds “Kopienas” ir aizstāts ar vārdu “Savienības”, lai atvieglotu šā noteikuma izpratni, un vārdi “vai norāde “Denominazione d’Origine Protetta” (“Aizsargāts cilmes vietas nosaukums”)” ir svītroti, jo [kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 3. punktā] ir jāizmanto Savienības simbols, un to nevar aizstāt ar norādi “Denominazione d’Origine Protetta” vai tās akronīmu “D.O.P.” (kura klātesību jau paredz šā saraksta otrais ievilkums). Šis grozījums attiecas uz 4.8. punktu kopsavilkumā, kas 2011. gada 7. jūlijā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 200. numura 16. lpp., un tas ir transponēts šim grozījuma pieteikumam pievienotā vienotā dokumenta 3.6. punktā;

2)

teikums “Uz gaļas anatomiskajiem gabaliem un/vai iepriekšiepakotajiem produktiem norādītajam marķējumam un minētajiem datiem jābūt tādiem, kas neizzūd.” ir aizstāts ar teikumu “Ja galapatērētājam paredzētais produkts ir iepriekš iepakots, iepriekšminētajai informācijai jāparādās uz neizdzēšama marķējuma, ar ko ir marķēts pats produkts.”, lai precizētu šo noteikumu. Šis grozījums attiecas uz 4.8. punktu kopsavilkumā, kas 2011. gada 7. jūlijā publicēts Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijas 200. numura 16. lpp., un tas ir transponēts šim grozījuma pieteikumam pievienotā vienotā dokumenta 3.6. punktā;

3)	teikums “Iespējamā informācija par garantiju, kas sniegta patērētājam.”, kas iekļauts 8. pantā, ir izteikts šādā redakcijā “Var pārrakstīt arī iespējamo informāciju par garantiju, kas sniegta patērētājam”, lai atvieglotu teksta izpratni.

Cits

Kontroles pasākumi

—

Specifikācijas 7. panta teksts: “Produkta atbilstību specifikācijai pārbauda pārbaudes struktūra saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 10. un 11. pantu. Šī struktūra ir: Istituto Nord Est Qualità – I.N.E.Q, Via Nazionale, 33/35 – 33030 Villanova di San Daniele del Friuli (Udine), Italia, tālr. 0432 956951; fakss 0432 956955; e-pasts: info@ineq.it.”

ir grozīts un izteikts šādā redakcijā, lai saskaņotu to ar iepriekš minētajiem ACVN, AĢIN un GTĪ tiesību aktu grozījumiem un atjauninātu tās pārbaudes struktūras kontaktinformāciju, kurai (pēc specifikācijas teksta pieņemšanas) tiek mainīts uzņēmuma nosaukums un adrese:

VIENOTS DOKUMENTS

“CINTA SENESE”

ES Nr.: PDO-IT-0491-AM01 – 5.4.2019.

ACVN (X) AĢIN ()

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Cinta Senese”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.1. grupa. Svaiga gaļa (un subprodukti)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Cinta Senese” drīkst apzīmēt visus pārtikā lietojamos cūku liemeņu gabalus, kas iegūti no Cinta Senese gaļas cūku šķirnes cūkām, kuras audzētas brīvās vai daļēji brīvās turēšanas apstākļos un kuru sapārotie vecāki abi ir bijuši ierakstīti “Cinta Senese” ģenētiskā tipa ciltsdarba reģistrā un/vai ciltsgrāmatā.

Piedāvājot tirdzniecībā ar ACVN “Cinta Senese” apzīmēto cūkgaļu, tai jābūt ar šādām fizikāli ķīmiskajām īpašībām (uz 100 g ēdamās gaļas 24 stundas pēc nokaušanas): ūdens saturs ne augstāks par 78 %; tauku saturs ne zemāks par 2,5 %; pH45 (mēra 45 minūtes pēc nokaušanas) – no 6 līdz 6,5.

Turklāt tai jābūt ar šādām sensorajām īpašībām: koši sārta un/vai sarkana krāsa; uzbūve smalkšķiedraina; konsistence kompakta, nedaudz taukaina, mīksta; svaigai gaļai raksturīgs aromāts.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Barošanu nodrošina ganībās mežainēs un/vai neapbūvētās zemes platībās, kas apsētas ar lopbarības augiem un graudaugiem, 4. punktā noteiktajā apgabalā. Atļauts katru dienu izēdināt papildbarību, kura cūkām, kas vecākas par četriem mēnešiem, veido daļu no ikdienas atļautās barības devas un kuras īpatsvars nepārsniedz 2 % no attiecīgā īpatņa dzīvsvara.

Vienīgi tad, ja iestājas tādi nelabvēlīgi laikapstākļi vai to atstātās sekas, kas neļauj pilnībā izmantot ganības vai meža platības (sausums, ilgstoši lietus periodi vai sniega sega), ikdienas papildbarības īpatsvars var būt līdz 3 % no attiecīgā īpatņa dzīvsvara, lai nodrošinātu dzīvniekam pilnvērtīgu uzturu.

Papildbarības komponentiem vismaz 60 % apmērā no dzīvniekiem nodrošināmās barības kopmasas ir jābūt iegūtiem ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā.

Papildbarībā atļauts izēdināt šādus produktus:

—	spēkbarība: visu veidu nelobīti graudi un/vai to blakusprodukti, tostarp malšanas blakusprodukti,

—	proteīnbarība: pākšaugi (izņemot soju un tās produktus) un visi sakņaugi neapstrādātā veidā, un/vai to blakusprodukti,

—	šķiedrvielām bagāta barība: lopbarības augi, svaigi augļi un dārzeņi un/vai to blakusprodukti.

Turklāt atļauts lietot vitamīnu un/vai minerālvielu piedevas.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Ražošanas posmi, kas jāveic ģeogrāfiskajā apgabalā, uz kuru attiecas šā vienotā dokumenta 4. punkts, ir tādu dzīvnieku dzimšana, audzēšana un nokaušana, no kuriem iegūst ar ACVN “Cinta Senese” apzīmēto gaļu.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

–

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

“Cinta Senese” pusliemeņus marķē, iededzinot zīmi uz šādām daļām: šķiņķa, muguras daļas, vēderdaļas, pleciem un kakla daļas. Uz iededzinātās zīmes norāda aizsargātā cilmes vietas nosaukuma “Cinta Senese” logotipu un lopkautuves kodu.

Uz visiem izcirtņiem, ko iegūst, sadalot pusliemeni ar iededzināto zīmi, un kas paredzēti galīgajam patērētājam, ir jābūt marķējumam, kurā norādīta šāda informācija:

1)

logotips;

2)	aizsargātais cilmes vietas nosaukums – “Cinta Senese”D.O.P. (ACVN “Cinta Senese”);

3)	Savienības simbols;

4)	izsekojamības kods, pēc kura ir iespējams noteikt dzīvnieka identifikāciju (dzimšanas vietu un datumu) un nokaušanas un izciršanas vietu un datumu, kā arī pārdodamie daudzumi.

Ja galapatērētājam paredzētais produkts ir iepriekš iepakots, iepriekšminētajai informācijai jāparādās uz neizdzēšama marķējuma, ar ko ir marķēts pats produkts.

Logotipu veido tumšsarkans heraldisks vairogs ar stilizētu cūkas atveidu tumšpelēkā krāsā; cūkai ap vidusdaļu apsieta balta lente; ģerboņa atveids ietverts apļa vidū ar tumšsarkani iekrāsotu apmali, kuras iekšpusē lokveidā izvietots uzraksts “allevata in Toscana secondo tradizione” (“audzēta Toskānā saskaņā ar tradīciju”). Zem heraldiskā vairoga un ārpus riņķa līnijai norādīts uzraksts “Cinta Senese” D.O.P. (ACVN “Cinta Senese”). Logotipu ar tādiem pašiem tipogrāfijas burtiem var attēlot arī melnbaltā krāsu salikumā uz dažāda materiāla nesējiem; to var palielināt vai samazināt, taču saglabājot tā proporcionālās attiecības un teksta izkārtojumu.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ražošanas apgabalā ietilpst visa Toskānas reģiona teritorija līdz 1200 m augstumam virs jūras līmeņa; lielākā augstumā vides apstākļi šo cūku audzēšanai ir nelabvēlīgi.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Saikni starp produktu, kam piešķirts ACVN “Cinta Senese”, un tā izcelsmes apgabalu pamatā veido šīs šķirnes cūku audzēšanas un ēdināšanas veids, kas piešķir iegūtajai cūkgaļai 3.2. punktā aprakstītās īpašības. Noteiktajam ģeogrāfiskajam apgabalam raksturīgi jauktu koku meži, kas bagāti ar dažādu sugu ozoliem, kuri dod daudz zīļu, un nelielas sējas platības. Šajās bieži vien nabadzīgajās un mālainajās ganībās parasti audzē ganību zālaugu kultūras lopbarībai, un tās ir Toskānas vides augsnes un klimatiskajiem apstākļiem tipiskas ganības. Pateicoties gadu simteņus ilgam selekcijas darbam, cilvēki izkopuši Cinta Senese šķirni, izaudzējot cūkas ar spēcīgām ekstremitātēm un robustu ķermeņa uzbūvi; to raksturīgas īpašības ir izturība, mazprasīgums, spēja pielāgoties un pretoties slimībām, kā arī spēja iztikt gandrīz vienīgi ar tiem dabiskās barības resursiem, ko sniedz Toskānas vide. Arī mūsdienās, tāpat kā sendienās, tipiskais cūku audzēšanas veids joprojām ir brīvā un/vai daļēji brīvā turēšana. Cūkas tiek laistas ganībās mežainēs un piemērotās zemes platībās un sadzītas nojumes vietās tikai naktīs vai izšķirīgajos pirmsatnešanās un pēcatnešanās posmos. Šāds audzēšanas veids, kas ļauj cūkām izmantot mežaiņu un ganību platību sniegtos resursus, nodrošina dzīvniekiem daudz veselīgākus apstākļus, un tie aug un attīstās bez stresa – šie faktori labvēlīgi ietekmē gaļas sastāvu un kvalitātes īpašības. Līdztekus nelielajam cauraugušā speķa daudzumam, kas saskatāms gaļas griezuma vietās, cita raksturīga šīs cūkgaļas īpašība ir tauku saturs, kas nepārsniedz 3.2. punktā noteikto daudzumu, kurš nav raksturīgs citu šķirņu cūkgaļai un tiek uzskatīts par vērtīgu īpašību, kas nodrošina gaļas labo garšu un sulīgumu. “Cinta Senese” gaļas uzturvērtību veido arī nepiesātināto taukskābju attiecība, kuru ietekmējusi cūkām izēdinātā Toskānas mežiem un ganībām tipisko sugu augu barība – šo taukskābju sastāvā ir gan lielāks oleīnskābes daudzums, kas nodrošina gaļas organoleptiskajām īpašībām labvēlīgu aromātisko vielu izdalīšanos, gan arī mazāks linolskābes procentuālais daudzums (ja šī skābe būtu pārāk lielā daudzumā, produkta kvalitāte pazeminātos).

Turklāt turēšana ganībās ietekmē dzīvnieku ģenētiskās īpašības – no tiem iegūtā gaļa ir vairāk piemērota patērēšanai svaigā veidā un izmantošanai pārstrādes produktiem, jo šo ģenētisko faktoru ietekmē gaļai ir labākas ūdens saistīšanas spējas un tātad mazāki zudumi termiskas apstrādes laikā ūdens iztecēšanas dēļ un mazāki sālīšanas zudumi pārstrādes produktu pirmajos nogatavošanas posmos.

Ir lietderīgi uzsvērt, ka šodien “Cinta Senese” gaļa tiek tieši saistīta ar tās izcelsmes reģionu arī tāpēc, ka agrāk tajā izvērsta plaša darbība šīs gaļas īpašību izcelšanai, jo tā atzīta par Toskānas pārtikas tradīcijām raksturīgu produktu. Pateicoties šiem reģiona iestāžu veiktajiem pasākumiem, “Cinta Senese” gaļa ir ieņēmusi arvien lielāku vietu tirgū, tā ka arī restorānu ēdienkartēs sāka parādīties nosaukums “Cinta Senese”, kas attiecināts uz dažādiem šīs cūkgaļas gabalu veidiem.

Arī šodien gaļa ar nosaukumu “Cinta Senese” joprojām ir tik pieprasīta, ka to pārdod par daudz augstāku cenu nekā pārējo šķirņu cūkgaļu, kā par to liecina Sjēnas Rūpniecības, amatniecības un lauksaimniecības produktu tirdzniecības kameras cenrādis 2001. un 2002. gadam.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Ar ražošanas specifikācijas pilno tekstu var iepazīties šādā interneta vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335.

Tas ir arī atrodams,

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas rūpniecības un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it) un klikšķinot uz “Qualità” (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz “Prodotti DOP IGP STG” (ekrāna kreisajā stūrī) un, visbeidzot, uz “Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE”.

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

Nosaukuma reģistrācijas pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2019/C 393/04)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

PRODUKTA SPECIFIKĀCIJA GARANTĒTU TRADICIONĀLO ĪPATNĪBU GADĪJUMĀ

“AMATRICIANA TRADIZIONALE”

ES Nr.: TSG-IT-02390 – 31.1.2018.

“Itālija”

1.   Reģistrējamais nosaukums

“Amatriciana Tradizionale”

2.   Produkta veids

2.21. grupa. Gatavie ēdieni

3.   Reģistrācijas pamatojums

3.1.   Produkts:

☐ radies, izmantojot minētajam produktam vai pārtikas produktam paredzētajai tradicionālajai praksei atbilstošu ražošanas veidu, pārstrādi vai sastāvu;

☒ ražots no tradicionāli izmantotām izejvielām vai sastāvdaļām.

“Amatriciana Tradizionale” tradicionālās īpašības ir saistītas ar tā sastāvdaļām un īpašo pagatavošanas metodi, ko tradicionāli izmanto Monti della Laga ražošanas apgabalā, no kura šī mērce ir cēlusies.

“Amatriciana Tradizionale” mērce ir divu veidu izstrādājums (tūlītējam vai vēlākam patēriņam), un to pasniedz kopā ar makaronu izstrādājumiem.

3.2.   Vai nosaukums:

☒ ir tradicionāli lietots attiecībā uz īpašo produktu;

☐ identificē produkta tradicionālo raksturu vai specifiskās iezīmes.

Nosaukums “Amatriciana Tradizionale” tiek izmantots, lai apzīmētu pārtikas produktu, kas iegūts, lietojot seno Amatrīčes (Amatrice) apgabala ražošanas metodi/recepti, kā arī izmantojot īpašas sastāvdaļas (tomātus, sālītu cūkas kakla gabalu), kas nosaka produkta īpašības.

“Amatriciana Tradizionale” ir visā pasaulē pazīstams nosaukums; ģeogrāfiskais reģions, kurā tas ražots, neietekmē tā kvalitāti un raksturīgās īpašības.

4.   Apraksts

4.1.   Ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta apraksts, tostarp tā galvenās fizikālās, ķīmiskās, mikrobioloģiskās vai organoleptiskās īpašības, kas ir produkta specifikas pamatā (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

“Amatriciana Tradizionale” ir pārtikas izstrādājums, ko laiž apgrozībā šādos veidos:

—	mērce tūlītējai lietošanai,

—	mērce, ko paredzēts izmantot vēlāk.

Kad produktu nodod patēriņam, tam ir šādas organoleptiskās īpašības:

—	krāsa: dažādas intensitātes sarkana,

—	produkta izskats: krēmīgs un viendabīgs, ar graudainu tomātu pastu (passata) un/vai blīvu mīkstumu ar atsevišķi saskatāmiem tomātu gabaliņiem,

—	garša: tipiska gataviem tomātiem, ko pavada gardas garšas notis, kuras rada tradicionāli nogatavināta sālīta cūkas kakla gabals (guanciale) un kaltēti vai svaigi čilli un/vai pipari,

—	aromāts: raksturīgs gataviem tomātiem, tipisks svaigam produktam,

—	tauku saturs: vismaz 15 g uz 100 g (vienīgi mērcei, kas pasniedzama vēlākā datumā).

4.2.   Apraksts (vajadzības gadījumā ar norādījumiem par izmantoto izejvielu vai sastāvdaļu raksturu un īpašībām) par ražošanas metodi, kas jāievēro ar 1. punktā minēto nosaukumu apzīmētā produkta ražotājiem, un par produkta sagatavošanas metodi (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

OBLIGĀTĀS SASTĀVDAĻAS

Sastāvdaļas, ko tradicionāli izmanto “Amatriciana Tradizionale” ražošanai kā daļu no visa galaprodukta, ir šādas:

—

18–30 % apmērā – sālīts cūkas kakla gabals Amatrīčes gaumē. Sālīto cūkas kakla gabalu, ko izmanto “Amatriciana Tradizionale” gatavošanai, iegūst no svaiga smaga svara cūku vaiga un kakla izcirtņa, kas apgriezts trīsstūrveidā, sākot no kakla puses. Tam ir šādas īpašības: — forma: trīsstūrveida, ar noapaļotu pamatni, — krāsa: balta, ar sarkaniem lāsumiem iekšpusē, speķa daļa ir lielāka nekā liesums, — nogatavināšanas ilgums: vismaz 30 dienas no sālīšanas brīža,

—	neapstrādāta augstākā labuma olīveļļa: 0,5–1 %,

—

tomātu pasta un/vai mizotu tomātu gabali: 69–81 %: — tomātu pastai, ko izmanto, lai gatavotu “Amatriciana Tradizionale”, ir šādas organoleptiskās īpašības: — krāsa: sarkana, tipiska gataviem tomātiem, pēc Gardner a/b metodes > 2,00, — garša: tipiska gataviem tomātiem, patīkami skābena, bez pēcgaršas un/vai bez neraksturīgām garšas niansēm, — aromāts: raksturīgs gataviem tomātiem, tipisks svaigam produktam, bez neraksturīgām smaržas niansēm, — izskats: viendabīgs un graudains, “graudu” lielums atkarīgs no izmantotā sieta veida, — rafinējums: miziņas daļas un sēklas dabiskos daudzumos, — Briksa grādi > 8,0, ja vides temperatūra ir 20 °C, invertcukuri > 50. Skābinātāji nav pieļaujami, — mizotu tomātu gabaliem (mīkstumam), ko izmanto “Amatriciana Tradizionale” gatavošanai, ir šādas organoleptiskās īpašības: — krāsa: sarkana, tipiska gataviem tomātiem, pēc Gardner a/b metodes > 1,90, — garša: tipiska gataviem tomātiem, patīkami skābena, bez pēcgaršas un/vai bez neraksturīgām garšas niansēm, — aromāts: raksturīgs gataviem tomātiem, tipisks svaigam produktam, bez neraksturīgām smaržas niansēm, — izskats: blīvs mīkstums ar atsevišķi saskatāmiem gabaliņiem, — Briksa grādi > 7,0, ja vides temperatūra ir 20 °C, invertcukuri > 48. Skābinātāji nav pieļaujami,

—	sāls – pēc garšas,

—	baltvīns – pēc garšas,

—	kaltēti vai svaigi čilli pipari un/vai pipari – pēc garšas.

IETEICAMĀS SASTĀVDAĻAS

Rīvēts siers “Pecorino di Amatrice” vai “Pecorino Romano” (ACVN), kas gatavots Lacio reģionā.

Sieram “Pecorino di Amatrice”, kas pagatavots no svaiga aitas piena, ir šādas īpašības:

—	forma: cilindriska ar plakanām pusēm,

—	siera masas krāsa: no baltas līdz salmdzeltenai,

—	nogatavināšanas ilgums: vismaz seši mēneši.

Atšķirībā no citām līdzīgām mērcēm produktam “Amatriciana Tradizionale” nav paredzēts izmantot tādas sastāvdaļas kā ķiplokus, sīpolus vai cūkas pavēderi, ko pārsvarā izmanto makaronu izstrādājumu piedevām un mērcēm.

PRODUKTA GATAVOŠANAS METODE

“Amatriciana Tradizionale” gatavošanai drīkst izmantot tikai 4.2. punktā minētās sastāvdaļas norādītajos daudzumos. Atkarībā no 4.1. punktā aprakstītajiem veidiem ir divas dažādas ražošanas metodes.

Mērce tūlītējai lietošanai

Pēc ādas atdalīšanas no cūkas kakla gabala un tā sagriešanas strēmelēs to apcep uz lēnas uguns pannā vai cepešpannā ar neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu.

Apcepšanu turpina, līdz cūkas kakla gabala gaļas dzītās putas ir nožuvušas; pēc tam pievieno baltvīnu.

Kad cūkas kakla gabala strēmeles ir kļuvušas zeltainas, tās izņem no pannas un ievieto citā traukā. Tomātu pastu un/vai mīkstumu liek tajā pašā pannā, pievienojot sāli, svaigus vai kaltētus čilli un/vai piparus. Uzkarsē līdz viršanai un vāra 10–20 minūtes uz straujas uguns, līdz mērces konsistence kļūst krēmīga. Pēc tam pievieno cūkas kakla gabala strēmeles un vāra vēl 5–10 minūtes.

Mērce, ko paredzēts izmantot vēlākā datumā

Pēc ādas atdalīšanas no cūkas kakla gabala un tā sagriešanas strēmelēs to apcep uz lēnas uguns piemērotā pannā ar neapstrādātu augstākā labuma olīveļļu.

Apcepšanu turpina, līdz cūkas kakla gabala gaļas dzītās putas ir nožuvušas; pēc tam pievieno baltvīnu.

Kad cūkas kakla gabala strēmeles ir kļuvušas zeltainas, tām pieliek tomātu pastu un/vai mīkstumu, pievienojot sāli, svaigus vai kaltētus čilli un/vai piparus. Vāra, līdz mērces konsistence kļūst krēmīga. Tad mērci pārlej pārtikas produktiem paredzētos traukos, ko hermētiski aizdara un termiski apstrādā, bet pēc tām marķē.

Mērci, kas paredzēta vēlākam patēriņam, pēc pagatavošanas drīkst sasaldēt.

Ar GTĪ “Amatriciana Tradizionale” apzīmēto produktu, kas paredzēts vēlākam patēriņam, iepilda pārtikas produktiem piemērotos traukos, kuru satura svars nepārsniedz 5 kg, un tad marķē.

Attiecībā uz abiem šīs produkcijas veidiem iesaka rīkoties šādi: pēc tam kad “Amatriciana Tradizionale” ir pievienota makaronu izstrādājuma ēdienam, to papildina ar rīvētu sieru “Pecorino di Amatrice” vai “Pecorino Romano” (ACVN), kas gatavots Lacio reģionā.

Izmantoto sastāvdaļu veids un īpašības, kā arī tradicionālais ražošanas process piešķir produktam “Amatriciano Tradizionale” tam raksturīgās un neatkārtojamās īpašības, kas izceļ nogatavināta cūkas kakla gabala un aitas piena siera garšu; šīs receptes saknes meklējamas tās izcelsmes vietas – Amatrīčes reģiona – sociālajā un ekonomiskajā vēsturē.

4.3.   Apraksts par galvenajiem elementiem, kas nosaka produkta tradicionālās īpašības (šīs regulas 7. panta 2. punkts)

Attiecībā uz izmantotajām sastāvdaļām, īpašo gatavošanas metodi, kā arī sociāli ekonomiskajiem faktoriem, kādi valda Monti della Laga ražošanas apgabalā, kurā šo mērci iegūst, “Amatriciana Tradizionale” piemīt izteikti tradicionāls raksturs un sevišķs specifiskums.

Nogatavināta cūkas kakla gabala izmantošana ir īpašs pierādījums tam, ka “Amatriciana Tradizionale” ir saikne, kas gadsimtiem ilgi raksturojusi sarežģīta reljefa apvidū dzīvojošu cilvēku attiecības. Agrākos laikos vietējie gani vasaras ganību laikā (kas lika viņiem dzīvot tālu no mājām 4–5 mēnešus gadā, parasti no maija līdz septembrim) ņēma sev līdzi dažus pārtikas produktus, ko varēja viegli uzglabāt ilgu laiku, piemēram, sālītu cūkas kakla gabalu un miltus.

No šīm vienkāršajām sastāvdaļām gani, izmantojot dzelzs pannu ar garu rokturi, prasmīgi gatavoja savu vienkāršo, bet sātīgo un neatkārtojamo makaronu ēdienu ar mērci un sieru.

Amatrīčes iedzīvotāji, papildinot un bagātinot šo ļoti vienkāršo lauku ēdienu, it īpaši 19. gadsimta sākumā, kad ieviesās tomāti, radīja vienu no populārākajiem itāļu tradīcijas ēdieniem.

18. gadsimta beigu Neapoles iedzīvotāji bija vieni no pirmajiem Eiropā, kas prata atzinīgi novērtēt tomātu galvenās organoleptiskās īpašības. Amatrīčes iedzīvotājiem, kas jau kopš 13. gadsimta piederēja pie Neapoles Karalistes, bija iespēja tos baudīt, un viņi ar gudru ziņu pievienoja tomātus nogatavinātam cūkas kakla gabalam, kas padarīja šo ar makaronu izstrādājumiem lietoto mērci tik sulīgu, ka tās slava šķērsojusi valstu robežas, lai apliecinātu sevi starptautiskās gastronomijas mērogā.

19. gadsimtā daudzi cilvēki no Amatrīčes pārcēlās uz Romu, līdzi ņemot savas mērces recepti; lielākā daļa no šiem iebraucējiem atrada darbu sabiedriskās ēdināšanas nozarē un sava reģiona pārtikas produktu mazumtirdzniecībā. No 18. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta sākumam Amatrīčes iedzīvotāju veidotā kopiena Romā bija sevišķi slavena ar saviem lētajiem un iecienītajiem ēdieniem.

Visā pasaulē makaronu izstrādājumi ar “Amatriciana Tradizionale” mērci (tradicionāli spageti vai bukatīni [resni spageti ar tukšu vidu], arī īsie makaronu izstrādājumi) ir visreprezentatīvākais itāļu virtuves makaronu ēdiens. Šī mērce vienmēr ir tikusi gatavota no cūkas kakla gabala gaļas, nekad no bekona vai pavēderes (pancetta); un tieši cūkas kakls, jo tam ir augstāks tauku saturs, piešķir mērcei tai raksturīgo un sevišķo, intensīvo un gardo garšu.

Tās recepte ir iekļauta Lacio reģiona tradicionālo lauksaimniecības pārtikas produktu sarakstā.

Vēsturisks atskats

—

Grāmatā Strenna dei Romanisti – Natale di Roma (“Romiešu tiesību zinātāju dāvana – Romas dibināšanas diena”), ko 1983. gadā publicēja izdevniecība Roma Amor, konkrēti, tās 175. lappusē, ir daļa, kas veltīta “Amatriciana Tradizionale”: “(..) šā gardā ēdiena nosaukums, kas saistīts ar romiešu virtuves greznību (..). Romā dzīvojošs cilvēks no Amatrīčes, būdams labs pavārs, ir radījis mērci, kas citastarp pagatavota no cūkas kakla gabala (kas, kā zināms, būdama izturīgāka saistaudu daļa nekā cūkas pavēdere, piešķir mērcei raksturīgo konsistenci) un tomātiem (..); tai ir patīkama saldskāba garša, kas saglabājas arī pēc vārīšanas. Līdzās pievienotajam “Pecorino Romano” tās ir galvenās sastāvdaļas (..).”

—

Kaljari 1980. gadā publicētajā rakstā Il ciclo del maiale in Sabina (“Cūku aprite Sabīnā”) (Brads, fragments Nr. 9, 40. un 41. lpp.), autori R. Lorenzetti un R. Marinelli norādīja, ka guanciale, ko iegūst no cūkas kakla un ko var nogatavināt un turēt svaigu kā speķi, ir tās mērces noslēpums, kuru Amatrīčes un apkārtnes iedzīvotāji patērē kopā ar spageti, kas kļuvuši izslavēti visā pasaulē.

—

Autors Carlo Baccari savā dzejolī La pasta amatriciana (“Amatrīčes makaronu izstrādājumi”), kas publicēts žurnāla Abbruzzo oggi 40. numurā (1984. gada septembris/oktobris), izceļ mērces tradicionālās sastāvdaļas, proti, cūkas kakla gabalu un tomātu mērci, slavinādams cūkas, no kurām iegūst guanciale (kakla gabalu), un mērci, kuras garša sniedz pārsteigumu tiem, kas to nobauda; izvēlētajā fragmentā lasāms: “(..) un no ganāmpulku vidus tā piedzima jautra un tik dīvaini kā ar burvju nūjiņu: lēnīgā aita un krietnā cūka (..), kopā tās deva mums sieru un speķi. No rupjā spaiņa ļaudīm par brīnumu virdama tecēja mērce. Ganiņš to gribējis gardu jo gardu, un pasaulē vienmēr tā pati cienītākā.”

—

Autors Livio Jannattoni savā grāmatā La cuina romana e del Lazio (“Romiešu un Lacio virtuve”), kas izdota 1998. gadā, min cūkas kakla gabalu un tomātus kā piedevas, kuras iekļaujamas receptē spaghetti all’Amatriciana, ko sniedzis Amatrīčes Tūrisma birojs. “Sastāvdaļas 5–6 personām: 500 g spageti, 125 g sālīta cūkas kakla gabala, 1 ēdamkarote neapstrādātas augstākā labuma olīveļļas, daži pilieni sausā baltvīna, 6–7 San Marzano tomāti (vai 400 g konservētu mizotu tomātu), gabaliņš čili piparu, 100 g rīvēta aitas siera, sāls. Pannā (vēlams, lai tā būtu no dzelzs) lej eļļu, liek čilli piparus un smalki sagrieztu cūkas kakla gabalu (..).”

—

Tradicionālās Amatriciana mērces receptūras sastāvdaļas ir iekļautas arī Itālijas Republikas 2008. gada augustā izdotajā pastmarkā, kas ir daļa no Made in Italy sērijas un ir veltīta Spaghetti all’Amatriciana svētkiem. Tās ir arī uzskaitītas Salsa all’Amatriciana receptē, kuru Lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un tūrisma politikas ministrija 2005. gadā atzina par tradicionālu produktu (2005. gada 28. jūlija publikācija Gazzetta Ufficiale 174. numurā).

---

(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.