Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 383/01)

Jaunākā publikācija

OV C 372, 4.11.2019.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 363, 28.10.2019.

OV C 357, 21.10.2019.

OV C 348, 14.10.2019.

OV C 337, 7.10.2019.

OV C 328, 30.9.2019.

OV C 319, 23.9.2019.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

TIESAS LĒMUMS

(2019. gada 1. oktobris),

ar ko ievieš iekšēju uzraudzības mehānismu personas datu apstrādei Tiesas īstenotās tiesas spriešanas darbības ietvaros

(2019/C 383/02)

TIESA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, it īpaši tā 19. pantu,

tā kā atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 8. panta 1. punktam “ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību”,

tā kā atbilstoši Hartas 8. panta 3. punktam “atbilstību [personas datu aizsardzības] noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde”,

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK, 57. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzības uzdevumi neaptver personas datu apstrādi Tiesā, kad tā rīkojas atbilstīgi savai tiesas spriešanas kompetencei,

tā kā attiecībā uz šādas apstrādes uzraudzību Savienības likumdevējs, atsaukdamies uz Hartas 8. panta 3. punktu, Regulas (ES) 2018/1725 74. apsvērumā ir ierosinājis izveidot neatkarīgu uzraudzību, piemēram, ieviešot iekšēju mehānismu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

VISPĀRĒJĀS TIESAS LĒMUMS

(2019. gada 16. oktobris),

ar ko ievieš iekšēju uzraudzības mehānismu personas datu apstrādei Vispārējās tiesas īstenotās tiesas spriešanas darbības ietvaros

(2019/C 383/03)

VISPĀRĒJĀ TIESA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību, it īpaši tā 19. pantu,

tā kā atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk tekstā – “Harta”) 8. panta 1. punktam “ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību”,

tā kā atbilstoši Hartas 8. panta 3. punktam “atbilstību [personas datu aizsardzības] noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde”,

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK, 57. panta 1. punkta a) apakšpunktu Eiropas datu aizsardzības uzraudzītāja uzraudzības uzdevumi neaptver personas datu apstrādi Vispārējā tiesā, kad tā rīkojas atbilstīgi savai tiesas spriešanas kompetencei,

tā kā attiecībā uz šādas apstrādes uzraudzību Savienības likumdevējs, atsaukdamies uz Hartas 8. panta 3. punktu, Regulas (ES) 2018/1725 74. apsvērumā ir ierosinājis izveidot neatkarīgu uzraudzību, piemēram, ieviešot iekšēju mehānismu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

Tiesas (trešās palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums – TestBioTech eV, European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV, Sambucus eV/Eiropas Komisija, Monsanto Europe, Monsanto Company, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

(Lieta C-82/17 P) (1)

(Apelācija - Vide - Ģenētiski modificēti produkti - Komisijas lēmums, ar kuru ir atļauts laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87701 x MON 89788 - Regula (EK) Nr. 1367/2006 - 10. panta 1. punkts - Piemērojot noteikumus par sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanā saistībā ar vides jautājumiem iesniegts pieprasījums veikt lēmuma iekšēju pārskatīšanu - Pieteikuma noraidīšana)

(2019/C 383/04)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: TestBioTech eV, European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV, Sambucus eV (pārstāvji: K. Smith QC, J. Stevenson, Barrister)

Otrs lietas dalībnieki: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Flynn, G. Gattinara un C. Valero), Monsanto Europe, Monsanto Company (pārstāvji: sākotnēji M. Pittie, un vēlāk P. Honoré un A. Helfer, avocats), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	TestBioTech eV, European Network of Scientists for Social and Environmental Responsibility eV un Sambucus eV sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)	Monsanto Europe un Monsanto Company sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 129, 24.4.2017.

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums (Landgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – VG Media Gesellschaft zur Verwertung der Urheber- und Leistungsschutzrechte von Medienunternehmen mbH/Google LLC, kas ir Google Inc. tiesību pārņēmēja

(Lieta C-299/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Rūpniecības politika - Tiesību aktu tuvināšana - Direktīva 98/34/EK - Informācijas sniegšanas kārtība tehnisko standartu un noteikumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā - 1. panta 11. punkts - “Tehnisko noteikumu” jēdziens)

(2019/C 383/05)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Berlin

Pamatlietas puses

Prasītāja: VG Media Gesellschaft zur Verwertung der Urheber- und Leistungsschutzrechte von Medienunternehmen mbH

Atbildētāja: Google LLC, kas ir Google Inc. tiesību pārņēmēja

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), kas nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu sfērā, kura ir grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/48/EK (1998. gada 20. jūlijs), 1. panta 11. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda valsts tiesību norma kā pamatlietā aplūkotā, kurā vienīgi meklētājprogrammu komerciāliem operatoriem un komerciāliem pakalpojumu sniedzējiem, kas attiecīgi apstrādā saturu, ir aizliegts darīt pieejamus sabiedrībai preses izdevumus vai to daļas (izņemot atsevišķus vārdus vai ļoti īsus teksta izvilkumus), ir uzskatāma par “tehnisku noteikumu” šīs tiesību normas izpratnē, kura projekts iepriekš ir jādara zināms Komisijai, pamatojoties uz Direktīvas 98/34, kura grozīta ar Direktīvu 98/48, 8. panta 1. punkta pirmo daļu.

---

(1)  OV C 309, 18.9.2017.

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums (Rechtbank Rotterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – A, B, C, D, E, F, G/Staatssecretaris van Economische Zaken

(Lieta C-347/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Veselības aizsardzība - Higiēnas noteikumi - Regula (EK) Nr. 853/2004 - Regula (EK) Nr. 854/2004 - Dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēna - Mājputnu gaļa - Liemeņu pēckaušanas veterinārā ekspertīze - Redzams liemeņa piesārņojums - Nulles tolerances nostāja)

(2019/C 383/06)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Rotterdam

Pamatlietas puses

Prasītājas: A, B, C, D, E, F, G

Atbildētājs: Staatssecretaris van Economische Zaken

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 853/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma II sadaļas IV nodaļas 5. un 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka jēdziens “piesārņojums” ietver ne tikai fekālo piesārņojumu, bet arī žults un guzas satura piesārņojumu.

2)	Regulas Nr. 853/2004 III pielikuma II sadaļas IV nodaļas 5. un 8. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka pēc tīrīšanas posma un pirms atdzesēšanas posma uz mājputnu liemeņiem vairs nedrīkst būt redzams piesārņojums.

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 (2004. gada 29. aprīlis), ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu, kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 739/2011 (2011. gada 27. jūlijs), I pielikuma I sadaļas II nodaļas D daļas 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tas, ka kompetentā iestāde mājputnu liemeņu ekspertīzes vajadzībām minētos liemeņus noņem no kautuves līnijas un veic šo liemeņu pārbaudi gan no ārpuses, gan no iekšpuses, vajadzības gadījumā paverot to taukaudus, ar nosacījumu, ka šī pārbaude nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu šīs pārbaudes efektivitāti; tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

---

(1)  OV C 300, 11.9.2017.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums – Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa/Guardian Europe Sàrl, Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija (C-447/17 P) un Guardian Europe Sàrl/Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija (C-479/17 P)

(Apvienotās lietas C-447/17 un C-479/17 P) (1)

(Apelācija - Prasība par zaudējumu atlīdzību - LESD 340. panta otrā daļa - Pārmērīgi ilga tiesvedība saistībā ar lietu Eiropas Savienības Vispārējā tiesā - Prasītājam iespējami nodarītā kaitējuma atlīdzināšana - Jēdziena “vienots uzņēmums” nepiemērošana - Mantisks kaitējums - Izdevumi par bankas garantiju - Cēloņsakarība - Neiegūtā peļņa - Nemantisks kaitējums - Eiropas Savienības atbildība par kaitējumu, kas nodarīts ar Savienības tiesību pārkāpumu, kurš izriet no Vispārējās tiesas nolēmuma - Atbildības neiestāšanās)

(2019/C 383/07)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Lieta C-447/17 P

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji: sākotnēji J. Inghelram un K. Sawyer, vēlāk J. Inghelram)

Pārējie lietas dalībnieki: Guardian Europe (pārstāvji: C. O’Daly, solicitor, un F. Louis, avocat), Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija (pārstāvji: N. Khan, A. Dawes un C. Urraca Caviedes)

Lieta C-479/17 P

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Guardian Europe (pārstāvji: C. O’Daly, solicitor, un F. Louis, avocat)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji: sākotnēji J. Inghelram un K. Sawyer, vēlāk J. Inghelram), Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Komisija (pārstāvji: N. Khan, A. Dawes un C. Urraca Caviedes)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 7. jūnija spriedumu Guardian Europe/Eiropas Savienība (T-673/15, EU:T:2017:377) rezolutīvās daļas 1) punktu.

2)	Noraidīt Guardian Europe Sàrl celto galveno apelācijas sūdzību lietā C-479/17 P.

3)	Noraidīt Eiropas Savienības, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, pretapelācijas sūdzību lietā C-479/17 P.

4)

Noraidīt Guardian Europe Sàrl celto prasību par zaudējumu atlīdzību, ciktāl tā ir vērsta uz to, lai panāktu, ka tiek atlīdzināta summa 936 000 EUR apmērā kā mantiskais kaitējums, kuru radījusi bankas garantijas izdevumu samaksa par laiku, kas pārsniedz lietas izspriešanas saprātīgu termiņu lietā, kurā pasludināts 2012. gada 27. septembra spriedums Guardian Industries un Guardian Europe/Komisija (T-82/08, EU:T:2012:494).

5)

Guardian Europe Sàrl sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus, kuri radušies Eiropas Savienībai, ko pārstāv gan Eiropas Savienības Tiesa, gan Eiropas Komisija, gan pirmajā instancē, gan apelācijas sūdzības ietvaros lietā C-447/17 P, gan galvenās apelācijas sūdzības ietvaros lietā C-479/17 P.

6)	Eiropas Savienība, ko pārstāv Eiropas Savienības Tiesa, sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus, kuri radušies Guardian Europe Sàrl pretapelācijas sūdzības ietvaros lietā C-479/17 P.

---

(1)  OV C 369, 30.10.2017.

Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums (Corte dei Conti (Itālija) lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Federazione Italiana Golf (FIG)/Istituto Nazionale di Statistica (ISTAT), Ministero dell'Economia e delle Finanze (C-612/17), Federazione Italiana Sport Equestri (FISE)/Istituto Nazionale di Statistica (ISTAT) (C-613/17)

(Apvienotās lietas C-612/17 un C-613/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (ES) Nr. 549/2013 - Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēma Eiropas Savienībā - A pielikuma 20.15. punkts - Nacionālās olimpiskas komitejas kontrole pār nacionālajām sporta federācijām, kas dibinātas bezpeļņas organizācijas formā - A pielikuma 20.15. punkta otrais teikums - Jēdziens “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību” - Piemērojamība - A pielikuma 20.15. punkta pirmais teikums - Jēdziens “spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu” - Piemērojamība - A pielikuma 2.39. punkta d) apakšpunkts, 20.15. punkta d) apakšpunkts un 20309. punkta i) apakšpunkta pēdējais teikums - Bezpeļņas organizācijas biedru veiktu biedra naudas maksājumu ņemšana vērā)

(2019/C 383/08)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte dei Conti

Pamatlietas puses

Prasītājas: Federazione Italiana Golf (FIG) (C-612/17), Federazione Italiana Sport Equestri (FISE) (C-613/17)

Atbildētāji: Istituto Nazionale di Statistica – ISTAT, Ministero dell'Economia e delle Finanze (C-612/17), Istituto Nazionale di Statistica (ISTAT) (C-613/17)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 549/2013 (2013. gada 21. maijs) par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā A pielikuma 20.15. punkta otrajā teikumā minētais jēdziens “publiska iejaukšanās, pieņemot vispārējus noteikumus, kas piemērojami visām vienībām, kuras veic vienu un to pašu darbību”, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas attiecas uz jebkuru tādas publiskā sektora vienības iejaukšanos, kas pieņem vai piemēro noteikumus, ar kuriem visas vienības attiecīgajā darbības jomā vienādi un vienveidīgi tiek pakļautas vispārējiem, vispārīgiem un abstraktiem noteikumiem vai vispārīgām vadlīnijām, tomēr šāds regulējums nevar – savas būtības vai īpaši “pārmērīguma” Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20 309. punkta h) apakšpunkta izpratnē dēļ – faktiski noteikt attiecīgās darbības jomas vienību vispārējo politiku vai programmu.

2)

Jēdziens “spēja noteikt bezpeļņas organizācijas vispārējo politiku vai programmu” Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 20.15. punkta pirmā teikuma izpratnē ir jāinterpretē kā valdības spēja ilgstoši un pastāvīgi īstenot reālu un būtisku ietekmi uz bezpeļņas organizācijas mērķu, darbības veidu un pamatdarbības aspektu, kā arī stratēģiskās virzības un to pamatnostādņu noteikšanu un īstenošanu, kuras bezpeļņas organizācija ir paredzējusi ievērot, veicot šo darbību. Tādās lietās kā pamatlietas valsts tiesai ir pienākums, ņemot vērā Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 2.39. punkta a)–e) apakšpunktā un 20.15. punkta a)–e) apakšpunktā minētos kontroles rādītājus, kā arī attiecīgos šīs regulas A pielikuma 20 309. punktā minētos kontroles rādītājus, kas piemērojami bezpeļņas organizācijām, pārbaudīt, vai tāda valdības vienība kā pamatlietās aplūkotā nacionālā olimpiskā komiteja īsteno publisku kontroli pār nacionālajām sporta federācijām, kas dibinātas bezpeļņas organizācijas formā, tādām kā pamatlietās aplūkotās, šajā nolūkā veicot kopēju vērtējumu, kas nenovēršami būs vērtējošs lēmums, atbilstoši minētās regulas A pielikuma 2.39. punkta pēdējam teikumam, 20.15. punkta piektajam līdz astotajam teikumam un 20 310. punktam.

3)

Regulas Nr. 549/2013 A pielikuma 2.39. punkta d) apakšpunkts, 20.15. punkta d) apakšpunkts un 20 309. punkta i) apakšpunkta pēdējais teikums ir jāinterpretē tādējādi, ka biedru veiktie biedra naudas maksājumi tādai privāttiesiskai bezpeļņas organizācijai kā pamatlietās aplūkotās nacionālās sporta federācijas ir jāņem vērā, lai pārbaudītu, vai pastāv publiska kontrole. Šādiem maksājumiem – neatkarīgi no to maksātāju privātā statusa un to juridiskās klasifikācijas valsts tiesību aktos – šīs regulas A pielikuma 2.39. punkta d) apakšpunktā un 20.15. punkta d) apakšpunktā minētā ar finansējuma līmeni saistītā kontroles rādītāja ietvaros varētu piemist publiskums, ja runa ir par obligātām iemaksām, kuras, lai arī ne vienmēr ir uzskatāmas par atlīdzību par sniegto pakalpojumu faktisku saņemšanu, tiek ieturētas plašas sabiedrības interesēs par labu nacionālajām sporta federācijām, kuras to pārzinātajā sporta disciplīnā atrodas monopolstāvoklī, ciktāl tā praktizēšana publiskajā dimensijā ir pakļauta to ekskluzīvai autoritātei, ja vien šīs federācijas nesaglabā savu organizatorisko un budžeta kontroli pār šiem maksājumiem, bet tas iesniedzējtiesai vēl būtu jāpārbauda. Ja tā nonāktu pie secinājuma, ka minētie biedra naudas maksājumi ir uzskatāmi par publiskām iemaksām, minētajai tiesai vēl būtu jāpārbauda, vai, neraugoties uz to, ka attiecīgo nacionālo sporta federāciju finansējums gandrīz pilnā mērā tiek finansēts no publiskā sektora, kontrole, kas tiek īstenota pār šīm finansējuma plūsmām, ir pietiekoši ierobežojoša, lai tā reāli un būtiski ietekmētu minēto federāciju vispārējo politiku vai programmu, vai arī nupat minētās saglabā spēju noteikt šo politiku vai programmu.

---

(1)  OV C 22, 22.1.2018.

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums (Curtea de Apel Ploiești (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Oana Mădălina Călin/Direcția Regională a Finanțelor Publice Ploiești – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Dâmbovița, Statul Român – Ministerul Finanțelor Publice, Administrația Fondului pentru Mediu

(Lieta C-676/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības tiesību principi - Procesuālā autonomija - Līdzvērtības un efektivitātes principi - Tiesiskās drošības princips - Res judicata spēks - Nodokļu atmaksāšana, kurus iekasējot dalībvalsts ir pārkāpusi Savienības tiesības - Galīgs tiesas nolēmums, ar ko nosaka pienākumu maksāt nodokli, kas nav saderīgs ar Savienības tiesībām - Pieteikums pārskatīt šādu tiesas nolēmumu - Šāda pieteikuma iesniegšanas termiņš)

(2019/C 383/09)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Ploiești

Pamatlietas puses

Prasītāja: Oana Mădălina Călin

Atbildētājas: Direcția Regională a Finanțelor Publice Ploiești – Administrația Județeană a Finanțelor Publice Dâmbovița, Statul Român – Ministerul Finanțelor Publice, Administrația Fondului pentru Mediu

Rezolutīvā daļa

1)

Savienības tiesības, konkrēti, līdzvērtības un efektivitātes principi, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie principā pieļauj tādu valsts tiesību normu, kas interpretēta valsts tiesas spriedumā un kas paredz vienu mēnesi ilgu prekluzīvu termiņu, kurā iesniedzams pieteikums pārskatīt galīgu tiesas nolēmumu, kā pieņemšanā pieļauts Savienības tiesību normu pārkāpums, un kurš tiek skaitīts no dienas, kad paziņots nolēmums, kura pārskatīšana tiek lūgta.

2)

Tomēr efektivitātes princips kopsakarā ar tiesiskās drošības principu ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie tas liedz valsts tiesai piemērot vienu mēnesi ilgu prekluzīvu termiņu, kurā iesniedzams pieteikums pārskatīt galīgu tiesas nolēmumu, ja šā pieteikuma pārskatīt nolēmumu iesniegšanas brīdī spriedums, ar ko ieviests minētais termiņš, vēl nav publicēts Monitorul Oficial al României.

---

(1)  OV C 63, 19.2.2018.

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums (Supremo Tribunal de Justiça (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Cofemel – Sociedade de Vestuário SA/G-Star Raw CV

(Lieta C-683/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais un rūpnieciskais īpašums - Autortiesības un blakustiesības - Direktīva 2001/29/EK - 2. panta a) punkts - Jēdziens “darbs” - Darbu aizsardzība ar autortiesībām - Nosacījumi - Saistība ar dizainparaugu aizsardzību - Direktīva 98/71/EK - Regula (EK) Nr. 6/2002 - Apģērba modeļi)

(2019/C 383/10)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Supremo Tribunal de Justiça

Pamatlietas puses

Kasācijas sūdzības iesniedzēja: Cofemel – Sociedade de Vestuário SA

Atbildētāja kasācijas tiesvedībā: G-Star Raw CV

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā 2. panta a) punkts ir interpretējams tādējādi, ka tas nepieļauj, ka ar valsts tiesību aktiem autortiesību aizsardzība tiek piešķirta tādiem modeļiem kā pamatlietā aplūkotie apģērba modeļi tādēļ, ka tiem ir ne tikai funkcionāls mērķis, bet tie no estētiskā viedokļa rada arī specifisku un pamanāmu vizuālu efektu.

---

(1)  OV C 52, 12.2.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 4. septembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV/Prime Champ Deutschland Pilzkulturen GmbH

(Lieta C-686/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Lauksaimniecības produktu tirgu kopīga organizācija - Augļi un dārzeņi - Tirdzniecības noteikumi - Jēdziens “izcelsmes valsts” - Regula (EK) Nr. 1234/2007 - 113.a panta 1. punkts - Regula (ES) Nr. 1308/2013 - 76. panta 1. punkts - Definīcijas par preču nepreferenciālu izcelsmi - Regula (EEK) Nr. 2913/92 - 23. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts - Regula (ES) Nr. 952/2013 - 60. panta 1. punkts - Deleģētā regula (ES) 2015/2446 - 31. panta b) punkts - Ražošanas posmi, kas notikuši citā dalībvalstī - Pārtikas produktu marķēšana - Marķējuma, kas var maldināt patērētāju, aizliegums - Direktīva 2000/13/EK - 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts - Regula (ES) Nr. 1169/2011 - 7. panta 1. punkta a) apakšpunkts - 1. panta 4. punkts - 2. panta 3. punkts - Paskaidrojošas norādes)

(2019/C 383/11)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV

Atbildētāja: Prime Champ Deutschland Pilzkulturen GmbH

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 361/2008 (2008. gada 14. aprīlis), 113.a panta 1. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007, 76. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai definētu šajās tiesību normās minēto jēdzienu “izcelsmes valsts”, ir jāatsaucas uz muitas jomas regulām preču nepreferenciālas izcelsmes noteikšanai, proti, uz Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi 23. un nākamajiem pantiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 60. pantu.

2)

Regulas Nr. 2913/92 23. panta 1. punkts un 2. punkta b) apakšpunkts, kā arī Regulas Nr. 952/2013 60. panta 1. punkts, lasot tos kopā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2015/2446 (2015. gada 28. jūlijs), ar ko papildina Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, 31. panta b) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka kultivēto sēņu izcelsmes valsts ir to ražas novākšanas valsts šo tiesību normu izpratnē, pat ja būtiski ražošanas posmi notiek citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un ja kultivētās sēnes ir nogādātas ražas novākšanas valstī trīs vai mazāk dienas pirms pirmās ražas novākšanas.

3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētais vispārējais patērētāju maldināšanas par izcelsmes valsti aizliegums nav piemērojams tai izcelsmes norādei attiecībā uz svaigiem augļiem un dārzeņiem, kas paredzēta Regulas Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 361/2008, 113.a panta 1. punktā un Regulas Nr. 1308/2013 76. panta 1. punktā.

4)

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka nevar prasīt norādes par izcelsmes valsti, kas paredzēta Regulas Nr. 1234/2007, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 361/2008, 113.a panta 1. punktā un Regulas Nr. 1308/2013 76. panta 1. punktā, papildināšanu ar paskaidrojošām norādēm, lai novērstu patērētāju maldināšanu saskaņā ar Direktīvas 2000/13 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, kā arī Regulas Nr. 1169/2011 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzēto aizliegumu.

---

(1)  OV C 104, 19.3.2018.

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums (Fővárosi Törvényszék (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Bayer Pharma AG/Richter Gedeon Vegyészeti Gyár Nyrt., Exeltis Magyarország Gyógyszerkereskedelmi Kft.

(Lieta C-688/17) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Intelektuālais īpašums - Patenti - Direktīva 2004/48/EK - 9. panta 7. punkts - Preču laišana tirgū, pārkāpjot tiesības, kas ir piešķirtas ar patentu - Pagaidu pasākumi - Vēlāk atcelts patents - Sekas - Tiesības uz atbilstošu kompensāciju, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko radījuši pagaidu pasākumi)

(2019/C 383/12)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Fővárosi Törvényszék

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bayer Pharma AG

Atbildētājas: Richter Gedeon Vegyészeti Gyár Nyrt., Exeltis Magyarország Gyógyszerkereskedelmi Kft.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu 9. panta 7. punkts, it īpaši šajā tiesību normā paredzētais “atbilstošas kompensācijas” jēdziens, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam nav pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts, ka personai nav jāsaņem kompensācija par kaitējumu, kas tai nodarīts tādēļ, ka tā nav rīkojusies tā, kā to parasti var gaidīt no jebkuras personas, lai novērstu vai samazinātu tai nodarīto kaitējumu, un kas tādos apstākļos, kādi ir pamatlietā, liek tiesai nepiespriest pagaidu pasākumu pieprasītājam atlīdzināt ar šiem pasākumiem nodarīto kaitējumu, lai gan patents, pamatojoties uz kuru tie tika pieprasīti un apstiprināti, vēlāk ir ticis atcelts, ciktāl šie tiesību akti ļauj tiesai pienācīgi ņemt vērā visus lietas objektīvos apstākļus, ieskaitot lietas dalībnieku rīcību, lai tostarp pārbaudītu, vai pieteikuma iesniedzējs nav ļaunprātīgi izmantojis šos pasākumus.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Kolachi Raj Industrial (Private) Ltd, European Bicycle Manufacturers Association

(Lieta C-709/17 P) (1)

(Apelācija - Dempings - Īstenošanas regula (ES) 2015/776 - No Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām nosūtītu velosipēdu imports - Galīgā antidempinga maksājuma, ko piemēro Ķīnas izcelsmes velosipēdu importam, attiecināšana uz šo importu - Regula (EK) Nr. 1225/2009 - 13. pants - Pasākumu apiešana - Montāžas darbības - Velosipēda detaļu cilme un izcelsme - Detaļas, kas nosūtītas no Ķīnas uz Šrilanku, apstrādātas Šrilankā un vēlāk nosūtītas uz Pakistānu montāžai)

(2019/C 383/13)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: M. França un J.-F. Brakeland, kā arī A. Demeneix)

Pārējās lietas dalībnieces: Kolachi Raj Industrial (Private) Ltd (pārstāvji: P. Bentley, QC), European Bicycle Manufacturers Association (pārstāvji: J. Beck, solicitor, un L. Ruessmann, advokāts)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 10. oktobra spriedumu Kolachi Raj/Komisija (T-435/15, EU:T:2017:712).

2)	Noraidīt Kolachi Raj Industrial (Private) Ltd celto prasību atcelt tiesību aktu.

3)	Kolachi Raj Industrial (Private) Ltd sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas un European Bicycle Manufacturers Association (EBMA) tiesāšanās izdevumus gan pirmajā instancē, gan apelācijas tiesvedībā.

---

(1)  OV C 112, 26.3.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Verein für Konsumenteninformation/Deutsche Bahn AG

(Lieta C-28/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tehniskās un darbības prasības pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro - Regula (ES) Nr. 260/2012 - Vienotā euro maksājumu telpa (SEPA) - Tiešā debeta maksājums - 9. panta 2. punkts - Maksājumu pieejamība - Dzīvesvietas nosacījums)

(2019/C 383/14)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Verein für Konsumenteninformation

Atbildētāja: Deutsche Bahn AG

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 260/2012 (2012. gada 14. marts), ar ko nosaka tehniskās un darbības prasības kredīta pārvedumiem un tiešā debeta maksājumiem euro un groza Regulu (EK) Nr. 924/2009, 9. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā tāds līguma noteikums, kāds ir pamatlietā, ar kuru ir izslēgts euro denominēts tiešā debeta maksājums, kas notiek ar Eiropas Savienības mērogā izveidotās tiešā debeta maksājuma shēmas palīdzību (SEPA tiešā debeta maksājums), tad, ja maksātāja dzīvesvieta nav tajā pašā dalībvalstī, kurā ir maksājuma saņēmēja saimnieciskās darbības vieta.

---

(1)  OV C 104, 19.3.2018.

Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Caseificio Sociale San Rocco Soc. coop. arl u.c./Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto

(Lieta C-46/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Piena un piena produktu nozare - Kvotas - Papildmaksājums - Regula (EEK) Nr. 3950/92 - 2. pants - Apstāklis, ka maksājumu iekasē pircējs - Piegādes, pārsniedzot ražotājam pieejamo references daudzumu - Piena cenas apmērs - Atskaitījuma obligāta piemērošana - Pārmērīgi iekasētās maksājuma summas atmaksāšana - Regula (EK) Nr. 1392/2001 - 9. pants - Pircējs - Pienākuma veikt papildmaksājumu neizpilde - Ražotāji - Pienākuma veikt ikmēneša maksājumu neizpilde - Tiesiskās paļāvības aizsardzība)

(2019/C 383/15)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Caseificio Sociale San Rocco Soc. coop. arl, S.s. Franco un Maurizio Artuso, Claudio Matteazzi, Roberto Tellatin, Sebastiano Bolzon

Atbildētāji: Agenzia per le Erogazioni in Agricoltura (AGEA), Regione Veneto

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 3950/92 (1992. gada 28. decembris), ar ko ievieš papildmaksājumus piena un piena produktu nozarē, kas grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1256/1999 (1999. gada 17. maijs), 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka valsts tiesiskā regulējuma, kurā paredzēta kārtība, kādā pircējs no ražotājiem iekasē papildmaksājumu, nesaderības ar šo tiesību normu konstatējums nenozīmē, ka ražotāji, uz kuriem attiecas šis tiesiskais regulējums, vairs nav šī maksājuma debitori.

2)

Regulas Nr. 3950/92, kas grozīta ar Regulu Nr. 1256/1999, 2. panta 4. punkts, lasot to kopsakarā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1392/2001 (2001. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu Nr. 3950/92, 9. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā ir tāds valsts tiesiskais regulējums kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka pārmērīgi iekasētais papildmaksājums prioritāri ir jāatmaksā ražotājiem, kuri atbilstoši valsts tiesību normai, kas nav saderīga ar Regulas Nr. 3950/92, kura grozīta ar Regulu Nr. 1256/1999, 2. panta 2. punktu, ir izpildījuši savu pienākumu veikt ikmēneša pārskaitījumu.

3)

Tiesiskās paļāvības aizsardzības princips ir jāinterpretē tādējādi, ka tam pretrunā nav tas, ka tādā situācijā kā pamatlietā aplūkotā papildmaksājuma summa – kas ir jāmaksā ražotājiem, kuri nav izpildījuši piemērojamajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzēto pienākumu veikt šī maksājuma ikmēneša pārskaitīšanu, – ir jāpārrēķina.

---

(1)  OV C 142, 23.4.2018.

Tiesas (sestā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums (Landesverwaltungsgericht Steiermark (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Zoran Maksimovic (C-64/18), Humbert Jörg Köfler (C-140/18, C-146/18 un C-148/18), Wolfgang Leitner (C-140/18 un C-148/18), Joachim Schönbeck (C-140/18 un C-148/18), Wolfgang Semper (C-140/18 un C-148/18)/Bezirkshauptmannschaft Murtal

(Apvienotās lietas C-64/18, C-140/18, C-146/18 un C-148/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - LESD 56. pants - Pakalpojumu sniegšanas brīvība - Darba ņēmēju norīkošana darbā - Darba samaksas dokumentu glabāšana un tulkošana - Darba atļauja - Sankcijas - Samērīgums - Naudas sodi iepriekš noteiktā minimālā apmērā - Kumulācija - Maksimālā apmēra neesamība - Tiesas izdevumi - Aizstājošs brīvības atņemšanas sods)

(2019/C 383/16)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Steiermark

Pamatlietas puses

Prasītāji: Zoran Maksimovic (C-64/18), Humbert Jörg Köfler (C-140/18, C-146/18 un C-148/18), Wolfgang Leitner (C-140/18 un C-148/18), Joachim Schönbeck (C-140/18 un C-148/18), Wolfgang Semper (C-140/18 un C-148/18)

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Murtal

Piedaloties: Finanzpolizei

Rezolutīvā daļa

LESD 56. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, ar ko gadījumā, ja netiek pildīti pienākumi valsts darba tiesību jomā attiecībā uz administratīvo atļauju saņemšanu un darba samaksas dokumentu glabāšanu, ir paredzēta tādu naudas sodu piemērošana,

—	kuru apmērs nevar būt zemāks par iepriekš noteiktu summu;

—	kuri tiek piemēroti kumulatīvi par katru iesaistīto darba ņēmēju, neparedzot maksimālo apmēru;

—	kuriem tiek pieskaitīta tiesāšanās izdevumu segšanai paredzēta iemaksa 20 % apmērā no naudas sodu summas gadījumā, ja tiek noraidīta pret lēmumu par šī soda piemērošanu celtā prasība, un

—	kuri nesamaksāšanas gadījumā tiek pārvērsti brīvības atņemšanas sodos.

---

(1)  OV C 259, 23.7.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 4. septembra spriedums (Vestre Landsret (Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Skatteministeriet/KPC Herning

(Lieta C-71/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopēja pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - Zemes gabala, uz kura nodošanas brīdī atrodas ēka, pārdošana - Kvalifikācija - 12. un 135. pants - Jēdziens “apbūves zeme” - Jēdziens “ēka” - Ekonomiskās un komerciālās situācijas vērtējums - Objektīvo elementu novērtējums - Pušu nodoms)

(2019/C 383/17)

Tiesvedības valoda – dāņu

Iesniedzējtiesa

Vestre Landsret

Pamatlietas puses

Prasītāja: Skatteministeriet

Atbildētājs: KPC Herning

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 12. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts un 2. un 3. punkts, kā arī 135. panta 1. punkta j) un k) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tāda zemes gabala nodošanas darījumu, uz kura šīs nodošanas dienā ir ēka, nevar kvalificēt kā “apbūves zemes” nodošanu, ja šī darbība ir ekonomiski neatkarīga no citiem pakalpojumiem un neveido ar tiem kopā vienotu darījumu, pat ja pušu nodoms ir bijis, ka ēka tiek pilnībā vai daļēji nojaukta, lai atbrīvotu vietu jaunai ēkai.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 10. septembra spriedums (High Court (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Nalini Chenchooliah/Minister for Justice and Equality

(Lieta C-94/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Savienības pilsonība - LESD 21. pants - Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesības brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalsts teritorijā - Direktīva 2004/38/EK - 3. panta 1. punkts un 15., 27., 28., 30. un 31. pants - “Saņēmēja” jēdziens - Trešās valsts valstspiederīgais, kas ir tāda Savienības pilsoņa laulātais, kurš ir īstenojis savu pārvietošanās brīvību - Savienības pilsoņa atgriešanās savas valstspiederības dalībvalstī, lai tur izciestu brīvības atņemšanas sodu - No Direktīvas 2004/38/EK izrietošie uzņēmējas dalībvalsts pienākumi, pieņemot lēmumu par minētā trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanu)

(2019/C 383/18)

Tiesvedības valoda: angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Īrija)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Nalini Chenchooliah

Atbildētājs: Minister for Justice and Equality

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/38/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Savienības pilsoņu un viņu ģimenes locekļu tiesībām brīvi pārvietoties un uzturēties dalībvalstu teritorijā, ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 1612/68 un atceļ Direktīvas 64/221/EEK, 68/360/EEK, 72/194/EEK, 73/148/EEK, 75/34/EEK, 75/35/EEK, 90/364/EEK, 90/365/EEK un 93/96/EEK, 15. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanas lēmumam, kurš ir pieņemts tādēļ, ka saskaņā ar šo direktīvu šai personai vairs nav uzturēšanās tiesību pamatlietā aplūkotajā situācijā, kurā šis valstspiederīgais ir bijis precējies ar Savienības pilsoni brīdī, kad pēdējā minētā persona īstenoja savu pārvietošanās brīvību, pārceldamās uz dzīvi un uzturēdamās kopā ar minēto valstspiederīgo uzņēmējā dalībvalstī, bet pēc tam šis pilsonis ir atgriezies savas valstspiederības dalībvalstī. No tā izriet, ka Direktīvas 2004/38 30. un 31. pantā paredzētās attiecīgās garantijas ir saistošas, pieņemot šādu izraidīšanas lēmumu, kas nekādā ziņā nevar tikt papildināts ar aizliegumu ieceļot valsts teritorijā.

---

(1)  OV C 152, 30.04.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums – Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AȘ/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO), Joaquín Nadal Esteban

(Lieta C-104/18 P) (1)

(Apelācija - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - Absolūti spēkā neesamības pamati - 52. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas laikā pastāvējusi ļaunticība)

(2019/C 383/19)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AȘ (pārstāvji: J. Güell Serra un E. Stoyanov Edissonov, abogados)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) (pārstāvis: J.F. Crespo Carrillo), Joaquín Nadal Esteban (pārstāvis: J. Donoso Romero, abogado)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 30. novembra spriedumu Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret/EUIPO – Nadal Esteban (“STYLO & KOTON”) (T-687/16, EU:T:2017:853).

2)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2016. gada 14. jūnija lēmumu lietā R 1779/2015-2.

3)	Noraidīt prasījumu atzīt apstrīdēto preču zīmi par spēkā neesošu.

4)	Piespriest Joaquín Nadal Esteban un Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) vienādās daļās atlīdzināt Koton Mağazacilik Tekstil Sanayi ve Ticaret AȘ tiesāšanās izdevumus, kas tai ir radušies gan tiesvedībā pirmajā instancē lietā T-687/16, gan apelācijas instancē.

---

(1)  OV C 152, 30.4.2018.

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 10. septembra spriedums – HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH/Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-123/18 P) (1)

(Apelācija - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojuši pasākumi pret Irānas Islāma Republiku - Tā kaitējuma atlīdzināšana, kas prasītājai esot nodarīts sakarā ar tās nosaukuma iekļaušanu to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Nepieciešamie nosacījumi, lai iestātos Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība - Jēdziens “pietiekami būtisks Savienības tiesību normas pārkāpums” - Novērtēšana - Jēdziens “piederoša vai kontrolē esoša sabiedrība” - Pienākums norādīt pamatojumu)

(2019/C 383/20)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HTTS Hanseatic Trade Trust & Shipping GmbH (pārstāvis: M. Schlingmann, Rechtsanwalt)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un M. Bishop), Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji R. Tricot, M. Kellerbauer un C. Zadra, vēlāk R. Tricot, C. Hödlmayr un C. Zadra)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 13. decembra spriedumu HTTS/Padome (T-692/15, EU:T:2017:890).

2)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums (Landgericht Bonn (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Antonio Romano, Lidia Romano/DSL Bank – DB Privat- und Firmenkundenbank AG piederošā iestāde, iepriekš DSL Bank – Deutsche Postbank AG uzņēmējdarbības vienība

(Lieta C-143/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 2002/65/EK - Ar patērētājiem noslēgti distances līgumi - Atteikuma tiesības - Atteikuma tiesību īstenošana pēc pilnīgas līguma izpildes pēc prasītāja skaidra pieprasījuma - Patērētāja informēšana par atteikuma tiesībām)

(2019/C 383/21)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landgericht Bonn

Pamatlietas puses

Prasītāji: Antonio Romano, Lidia Romano

Atbildētāja: DSL Bank – DB Privat- und Firmenkundenbank AG piederošā iestāde, iepriekš DSL Bank – Deutsche Postbank AG uzņēmējdarbības vienība

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/65/EK (2002. gada 23. septembris) par patēriņa finanšu pakalpojumu tālpārdošanu un grozījumiem Padomes Direktīvā 90/619/EEK un Direktīvās 97/7/EK un 98/27/EK 6. panta 2. punkta c) apakšpunkts, lasot to kopsakarā ar tās 1. panta 1. punktu un ņemot vērā šīs direktīvas 13. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj valsts tiesisko regulējumu, kā tas ir interpretēts valsts judikatūrā, kurā attiecībā uz distances līgumu par finanšu pakalpojumu, kurš noslēgts starp pārdevēju vai piegādātāju un patērētāju, netiek izslēgtas šī patērētāja atteikuma tiesības gadījumā, ja līgums abpusēji ir pilnībā izpildīts pēc patērētāja skaidra lūguma, pirms tas izmanto savas atteikuma tiesības. Iesniedzējtiesai ir jāņem vērā visas valsts tiesības un jāpiemēro tajās atzītās interpretācijas metodes, lai rastu risinājumu, kas atbilst šai tiesību normai, vajadzības gadījumā mainot iedibināto valsts judikatūru, ja tā ir balstīta uz valsts tiesību interpretāciju, kas nav saderīga ar minēto tiesību normu.

2)

Direktīvas 2002/65 5. panta 1. punkts, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 3. panta 1. punkta 3) apakšpunkta a) punktu un 6. panta 2. punkta c) apakšpunktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka pārdevēja vai patērētāja, kas ar patērētāju noslēdz distances līgumu par finanšu pakalpojumu, pienākums atbilstoši Savienības tiesību prasībām skaidri un saprotami informēt vidusmēra patērētāju, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs, pirms tas ir uzņēmies jebkura distances līguma saistības, par atteikuma tiesību esamību, nav neizpildīts, ja šis pārdevējs vai patērētājs informē šo patērētāju par to, ka atteikuma tiesības neattiecas uz līgumu, kurš abpusēji ir pilnībā izpildīts pēc patērētāja skaidra lūguma, pirms patērētājs izmanto savas atteikuma tiesības, pat ja šī informācija neatbilst valsts tiesiskajam regulējumam, kā tas interpretēts valsts judikatūrā, kurā ir paredzēts, ka šādā gadījumā ir piemērojamas atteikuma tiesības.

---

(1)  OV C 182, 28.5.2018.

Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Regards Photographiques SARL/Ministre de l'Action et des Comptes publics

(Lieta C-145/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēma - Direktīva 2006/112/EK - 103. panta 2. punkta a) apakšpunkts - 311. panta 1. punkta 2) apakšpunkts - IX pielikuma A daļas 7. punkts - Samazinātā PVN likme - Mākslas darbi - Jēdziens - Mākslinieka fotografēti fotoattēli, ko kopējis viņš vai kas kopēti viņa pārraudzībā, parakstīti un numurēti, ne vairāk par 30 eksemplāriem - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir noteikts, ka samazinātā PVN likme ir piemērojama vienīgi fotogrāfijām, kam piemīt mā slinieciskums)

(2019/C 383/22)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Regards Photographiques SARL

Atbildētājs: Ministre de l'Action et des Comptes publics

Rezolutīvā daļa

1)

Lai par mākslas darbiem, kuriem saskaņā ar Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 103. panta 1. punktu un 2. punkta a) apakšpunktu, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas 311. panta 1. punkta 2) apakšpunktu, kā arī tās IX pielikuma A daļas 7. punktu, ir piemērojama samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme, varētu uzskatīt fotogrāfijas, tām ir jāatbilst šajā 7. punktā minētajiem kritērijiem, proti, ka tās ir uzņēmis to autors, tās ir tiražējis viņš vai tās ir tiražētas viņa uzraudzībā un tās ir viņa parakstītas un numurētas ne vairāk kā trīsdesmit eksemplāros, bez nepieciešamības ņemt vērā kādu citu kritēriju, konkrēti, attiecīgās valsts nodokļu administrācijas vērtējumu par to mākslinieciskumu.

2)

Direktīvas 2006/112 103. panta 1. punkts un 2. punkta a) apakšpunkts, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas 311. panta 1. punkta 2) apakšpunktu, kā arī tās IX pielikuma A daļas 7. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā samazinātās PVN likmes piemērošana ir attiecināta vienīgi uz fotogrāfijām, kam piemīt mākslinieciskums, ciktāl šīs nupat minētās iezīmes konstatējums ir atkarīgs no attiecīgās valsts nodokļu administrācijas vērtējuma, kas netiek veikts, balstoties vienīgi uz objektīviem, skaidriem un konkrētiem kritērijiem, kuri ir noteikti šajā valsts tiesiskajā regulējumā un kuri ļauj precīzi konstatēt, attiecībā uz kurām fotogrāfijām ir piemērojama minētajā tiesiskajā regulējumā paredzētā samazinātā likme, lai izvairītos no nodokļu neitralitātes principa pārkāpuma.

---

(1)  OV C 161, 7.5.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 5.septembra spriedums (Court of Appeal (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – AMS Neve Ltd, Barnett Waddingham Trustees, Mark Crabtree/Heritage Audio SL, Pedro Rodríguez Arribas

(Lieta C-172/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības preču zīme - Regula (EK) Nr. 207/2009 - 97. panta 5. punkts - Jurisdikcija - Prasība par preču zīmes pārkāpumu - Dalībvalsts, kuras teritorijā “pārkāpums noticis”, tiesu jurisdikcija - Tīmekļa vietnē un plašsaziņas līdzekļu platformās pausta reklāma un pārdošanas piedāvājumi)

(2019/C 383/23)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Pamatlietas puses

Prasītāji: AMS Neve Ltd, Barnett Waddingham Trustees, Mark Crabtree

Atbildētāji: Heritage Audio SL, Pedro Rodríguez Arribas

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par [Eiropas Savienības] preču zīmi 97. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieks, kurš uzskata, ka ar to, ka trešā persona bez tā piekrišanas ir izmantojusi šai preču zīmei identisku apzīmējumu reklāmā un pārdošanas piedāvājumos, kas elektroniski ir pausti attiecībā uz precēm, kuras ir identiskas vai līdzīgas tām, attiecībā uz kurām minētā preču zīme ir reģistrēta, tam ir nodarīts kaitējums, var celt prasību par preču zīmes pārkāpumu pret šo trešo personu tās dalībvalsts Eiropas Savienības preču zīmju tiesā, kuras teritorijā atrodas patērētāji vai komersanti, uz kuriem ir vērsta šī reklāma vai šie pārdošanas piedāvājumi, neraugoties uz to, ka minētā trešā persona citā dalībvalstī ir pieņēmusi lēmumus un ir īstenojusi pasākumus saistībā ar šo elektronisko paušanu.

---

(1)  OV C 190, 4.6.2018.

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Pollo del Campo S.c.a., Avi Coop Società Cooperativa Agricola (C-199/18), C.A.F.A.R. – Società Agricola Cooperativa, Società Agricola Guidi di Roncofreddo di Guidi Giancarlo e Nicolini Fausta (C-200/18)/Regione Emilia-Romagna, Azienda Unità Sanitaria Locale 104 di Modena, A.U.S.L. Romagna (C-199/18 un C-200/18) un SAIGI Società Cooperativa Agricola a r.l., MA.GE.MA. Società Agricola Cooperativa/Regione Emilia-Romagna, A.U.S.L. Romagna (C-343/18)

(Apvienotās lietas C-199/18, C-200/18 un C-343/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesību aktu tuvināšana - Regula (EK) Nr. 882/2004 - 27. pants - Oficiāla dzīvnieku barības un pārtikas produktu kontrole - Finansējums - Nodevas vai maksas, kas ir jāmaksā par oficiālo kontroli - Dalībvalstu iespēja no nodokļa atbrīvot dažas uzņēmēju kategorijas - Minimālās nodevu likmes)

(2019/C 383/24)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāji: Pollo del Campo S.c.a., Avi Coop Società Cooperativa Agricola (C-199/18), C.A.F.A.R. – Società Agricola Cooperativa, Società Agricola Guidi di Roncofreddo di Guidi Giancarlo e Nicolini Fausta (C-200/18) un SAIGI Società Cooperativa Agricola a r.l., MA.GE.MA. Società Agricola Cooperativa (C-343/18)

Atbildētāji: Regione Emilia-Romagna, Azienda Unità Sanitaria Locale 104 di Modena, A.U.S.L. Romagna (C-199/18 un C-200/18) un Regione Emilia-Romagna, A.U.S.L. Romagna (C-343/18)

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem, 27. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā ir paredzēts, ka dalībvalstīm ir pienākums noteikt, ka nodevas par oficiālo kontroli, kas tiek veikta attiecībā uz šīs regulas IV pielikuma A iedaļā un V pielikuma A iedaļā minētajām darbībām, ir iekasējamas arī no pārtikas apritē un dzīvnieku barības apritē iesaistītiem uzņēmējiem, kuri veic kaušanas un gaļas sadalīšanas darbības kā darbības, kas papildina viņu galveno dzīvnieku audzēšanas darbību.

2)	Regulas Nr. 882/2004 27. pants ir interpretējams tādējādi, ka tajā dalībvalstij nav ļauts piemērot tādas nodevas likmes, kas ir mazākas par minimālajām likmēm, kuras ir paredzētas Regulas Nr. 882/2004 IV pielikuma B iedaļā un V pielikuma B iedaļā.

---

(1)  OV C 240, 9.7.2018.

OV C 268, 30.7.2018.

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Portugāles Republika

(Lieta C-290/18) (1)

(Valsts pienākumu neizpilde - Vide - Direktīva 92/43/EEK - Savvaļas fauna un flora - Dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzība - 4. panta 4. punkts - I un II pielikums - Kopienas nozīmes teritorijas - Nenoteikšana - Īpaši aizsargājamas dabas teritorijas - Vajadzīgie pasākumi - Neveikšana)

(2019/C 383/25)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Costa de Oliveira un C. Hermes)

Atbildētāja: Portugāles Republika (pārstāvji: L. Inez Fernandes, M. Figueiredo, J. Reis Silva, H. Almeida, A. Pimenta un P. Barros da Costa)

Rezolutīvā daļa

1)

Nenoteikusi īpaši aizsargājamas dabas teritorijas statusu 61 Kopienas nozīmes teritorijai – ko Eiropas Komisija ir atzinusi Komisijas Lēmumā 2004/813/EK (2004. gada 7. decembris), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu Atlantijas bioģeogrāfiskajam reģionam, un Komisijas Lēmumā 2006/613/EK (2006. gada 19. jūlijs), ar ko atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK pieņem Kopienas nozīmes teritoriju sarakstu Vidusjūras bioģeogrāfiskajam reģionam – cik vien iespējams īsā laikā, bet ne vēlāk kā sešos gados pēc šo lēmumu pieņemšanas, un nenoteikusi vajadzīgos aizsardzības pasākumus, kas atbilstu šajās Kopienas nozīmes teritorijās sastopamo dabisko dzīvotņu veidu, kas minēti Padomes Direktīvas 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību I pielikumā, un savvaļas faunas un floras sugu, kas minētas šīs direktīvas II pielikumā, ekoloģiskajām prasībām, Portugāles Republika nav izpildījusi pienākumus, kas paredzēti minētās direktīvas 4. panta 4. punktā un 6. panta 1. punktā.

2)	Portugāles Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 249, 16.7.2018.

Tiesas (sestā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Krajský súd v Prešove (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TE/Pohotovosť s.r.o.

(Lieta C-331/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2008/48/EK - Patērētāju tiesību aizsardzība - Patēriņa kredīts - 10. panta 2. punkta h) un i) apakšpunkts un 3. punkts - Līgumā iekļaujamā informācija - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir paredzēts pienākums attiecībā uz katru maksājumu precizēt kapitāla, procentu un maksu atmaksas sadalījumu)

(2019/C 383/26)

Tiesvedības valoda – slovāku

Iesniedzējtiesa

Krajský súd v Prešove

Pamatlietas puses

Prasītājs: TE

Atbildētāja: Pohotovosť s.r.o.

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK, 10. panta 2. punkta h)–j) apakšpunkts, lasot tos kopsakarā ar tās 22. panta 1. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, atbilstoši kuram kredītlīgumā ir jābūt precizētam katra atmaksas maksājuma atšifrējumam, atspoguļojot – attiecīgā gadījumā – kapitāla amortizāciju, procentus un citas maksas.

2)

Direktīvas 2008/48 10. panta 2. punkts un 22. panta 1. punkts, kā tie ir interpretēti 2016. gada 9. novembra spriedumā Home Credit Slovakia (C-42/15, EU:C:2016:842), ir piemērojami tādam kredītlīgumam kā pamatlietā aplūkotais, kas ir noslēgts pirms šī sprieduma pasludināšanas un pirms valsts tiesiskā regulējuma grozījumiem, kuri ir veikti, lai nodrošinātu atbilstību minētajā spriedumā sniegtajai interpretācijai.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Tiesas (desmitā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Consiglio di Stato (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lombardi Srl/Comune di Auletta, Delta Lavori SpA, Msm Ingegneria Srl

(Lieta C-333/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pārbaudes procedūras piegādes un būvdarbu publiskā iepirkuma jomā - Direktīva 89/665/EEK - Pretendenta, kura piedāvājums nav ticis izraudzīts, celta prasība atcelt publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas lēmumu - Izraudzītā pretendenta pretprasība - Pamatprasības pieņemamība pamatotas pretprasības gadījumā)

(2019/C 383/27)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Consiglio di Stato

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lombardi Srl

Atbildētājas: Comune di Auletta, Delta Lavori SpA, Msm Ingegneria Srl

Piedaloties: Robertazzi Costruzioni Srl

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/66/EK (2007. gada 11. decembris), 1. panta 1. punkta trešā daļa un 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā, ka pretendenta, kurš vēlas iegūt noteikta iepirkuma līguma slēgšanas tiesības un kuram ir ticis vai var tikt nodarīts kaitējums apgalvota Savienības publiskā iepirkuma tiesību vai šīs tiesības transponējošo normu pārkāpuma dēļ, celta galvenā prasība par cita pretendenta izslēgšanu tiek atzīta par nepieņemamu saskaņā ar valsts tiesību procesuālajām normām vai praksi, kas attiecas uz savstarpējas izslēgšanas prasību izskatīšanu, neatkarīgi no iepirkuma procedūras dalībnieku skaita un to dalībnieku skaita, kas ir cēluši šīs prasības.

---

(1)  OV C 285, 13.8.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 4. septembra spriedums (Tribunale di Milano (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Avv. Alessandro Salvoni/Anna Maria Fiermonte

(Lieta C-347/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 1215/2012 - 53. pants - Apliecība par spriedumu civillietās un komerclietās atbilstoši I pielikumam - Izcelsmes tiesas pilnvaras - Noteikumu par jurisdikciju lietās par patērētāju līgumiem pārkāpumu esamības pārbaude pēc savas ierosmes)

(2019/C 383/28)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale di Milano

Pamatlietas puses

Prasītājs: Avv. Alessandro Salvoni

Atbildētāja: Anna Maria Fiermonte

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1215/2012 (2012. gada 12. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās, redakcijā ar grozījumiem, kas tajā izdarīti ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2015/281 (2014. gada 26. novembris), 53. pants, lasot to kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tam ir pretrunā, ka izcelsmes tiesa – kurai tiek lūgts izdot šajā 53. pantā paredzēto apliecību attiecībā uz likumīgā spēkā stājušos nolēmumu – drīkst pēc savas ierosmes pārbaudīt, vai nav noticis šīs regulas II nodaļas 4. iedaļas normu pārkāpums, lai informētu patērētāju par iespējami konstatēto pārkāpumu un ļautu šim patērētājam zinīgi izvērtēt iespēju izmantot minētās regulas 45. pantā paredzēto tiesiskās aizsardzības līdzekli.

---

(1)  OV C 285, 13.8.2018.

Tiesas (otrā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret AH, PB, CX, KM, PH

(Lieta C-377/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Direktīva (ES) 2016/343 - 4. panta 1. punkts - Nevainīguma prezumpcija - Publiskas norādes par vainu - Prokurora un noziedzīga nodarījuma izdarītāja noslēgta vienošanās - Valsts judikatūra, kurā paredzēta apsūdzēto, kuri nav noslēguši šādu vienošanos, identifikācija - Pamattiesību harta - 48. pants)

(2019/C 383/29)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Pamata kriminālprocesa dalībnieki

AH, PB, CX, KM, PH

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 4. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas pieļauj, ka vienošanās, kurā apsūdzētais atzīst savu vainu apmaiņā pret soda samazinājumu un kura ir jāapstiprina valsts tiesai, ietver tiešu norādi, ka konkrētā noziedzīgā nodarījuma līdzizdarītāji ir ne tikai šī persona, bet arī pārējie apsūdzētie, kuri nav atzinuši savu vainu un kuriem apsūdzība izvirzīta atsevišķā kriminālprocesā, ar nosacījumu, ka, pirmkārt, šī norāde ir nepieciešama, lai varētu kvalificēt minēto vienošanos noslēgušās personas kriminālatbildību, un ka, otrkārt, šī pati vienošanās ietver skaidru norādi, ka šīm pārējām personām apsūdzība ir izvirzīta atsevišķā kriminālprocesā un ka viņu vaina nav likumiski pierādīta.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums (Sąd Rejonowy Lublin-Wschód w Lublinie z siedzibą w Świdniku (Polija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Lexitor Sp. z o.o/Spółdzielcza Kasa Oszczędnościowo – Kredytowa im. Franciszka Stefczyka, Santander Consumer Bank S.A., mBank S.A.

(Lieta C-383/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Patēriņa kredītlīgumi - Direktīva 2008/48/EK - 16. panta 1. punkts - Pirmstermiņa atmaksa - Patērētāja tiesības uz kredīta kopējo izmaksu samazinājumu, kas atbilst procentiem un izmaksām atlikušajā līguma termiņā)

(2019/C 383/30)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Sąd Rejonowy Lublin-Wschód w Lublinie z siedzibą w Świdniku

Pamatlietas puses

Prasītāja: Lexitor Sp. z o.o

Atbildētājas: Spółdzielcza Kasa Oszczędnościowo – Kredytowa im. Franciszka Stefczyka, Santander Consumer Bank S.A., mBank S.A.

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK 16. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka patērētāja tiesības uz kredīta kopējo izmaksu samazinājumu tā priekšlaicīgas atmaksas gadījumā ietver visus maksājumus, kas ir jāveic patērētājam.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums (Juzgado de lo Social no 3 de Barcelona (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – DW/Nobel Plastiques Ibérica SA

(Lieta C-397/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts un 5. pants - Pilnīgs aizliegums diskriminēt invaliditātes dēļ - Pret arodrisku īpaši jūtīgs darba ņēmējs valsts tiesību izpratnē - “Invaliditātes” esamība - Atlaišana objektīvu iemeslu dēļ, balstoties uz produktivitātes, spējas strādāt dažādās uzņēmuma darba vietās, kā arī sistemātiskas prombūtnes kritērijiem - Konkrēta nelabvēlīga situācija personām ar invaliditāti - Netieša diskriminācija - Saprātīgi pielāgojumi - Persona, kas nav kompetenta, nespēj un nevar izpildīt galvenos attiecīgā amata uzdevumus)

(2019/C 383/31)

Tiesvedības valoda – spāņu

Iesniedzējtiesa

Juzgado de lo Social no 3 de Barcelona

Pamatlietas puses

Prasītāja: DW

Atbildētāja: Nobel Plastiques Ibérica SA

Piedaloties: Fondo de Garantía Salarial (Fogasa), Ministerio Fiscal

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, ir jāinterpretē tādējādi, ka uz tāda darba ņēmēja veselības stāvokli, kurš ir atzīts par īpaši jutīgu pret arodrisku valsts tiesību izpratnē, neļaujot šim darba ņēmējam strādāt noteiktās darba vietās, jo tas radītu risku viņa paša veselībai vai citām personām, jēdziens “invaliditāte” šīs direktīvas izpratnē attiecas tikai tad, ja šis stāvoklis ir radies ilgstošu fizisku, garīgu vai psihisku traucējumu dēļ, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt attiecīgās personas pilnvērtīgu un efektīvu dalību profesionālajā dzīvē vienlīdzīgi ar citiem darba ņēmējiem. Tas, vai pamatlietā šie nosacījumi ir izpildīti, ir jāizvērtē valsts tiesai.

2)

Direktīvas 2000/78 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmēja ar invaliditāti atlaišana “objektīvu iemeslu” dēļ, pamatojoties uz to, ka viņš atbilst kritērijiem, ko darba devējs ir ņēmis vērā, nosakot atlaižamās personas, proti, par noteiktu rādītāju zemāka produktivitāte, mazāka spēja strādāt dažādās uzņēmuma darba vietās, kā arī augsts sistemātiskas prombūtnes rādītājs, ir uzskatāma par netiešu diskrimināciju invaliditātes dēļ šīs tiesību normas izpratnē, ja vien darba devējs attiecībā uz šo darba ņēmēju nav iepriekš veicis saprātīgus pielāgojumus minētās direktīvas 5. panta izpratnē, lai garantētu vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošanu pret personām ar invaliditāti, un tas ir jāpārbauda valsts tiesai.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Vilniaus apygardos administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – AW, BV, CU, DT/Lietuvos valstybė, ko pārstāv Lietuvos Respublikos ryšių reguliavimo tarnyba, Bendrasis pagalbos centras un Lietuvos Respublikos vidaus reikalų ministerija

(Lieta C-417/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2002/22/EK - Universālais pakalpojums un lietotāju tiesības attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem - 26. panta 5. punkts - Vienotais Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numurs - Zvanītāja atrašanās vietas informācijas nodrošināšana)

(2019/C 383/32)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Vilniaus apygardos administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāji: AW, BV, CU, DT

Atbildētāja: Lietuvos valstybė, ko pārstāv Lietuvos Respublikos ryšių reguliavimo tarnyba, Bendrasis pagalbos centras un Lietuvos Respublikos vidaus reikalų ministerija

Rezolutīvā daļa

1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/22/EK (2002. gada 7. marts) par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem (universālā pakalpojuma direktīva), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (2009. gada 25. novembris), 26. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā dalībvalstīm, ņemot vērā tehnisko iespējamību, ir noteikts pienākums gādāt par to, lai attiecīgie uzņēmumi zvanītāja atrašanās vietas informāciju bez maksas darītu pieejamu tai iestādei, kas nodrošina neatliekamās palīdzības izsaukumus uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru 112, līdzko izsaukums sasniedz minēto iestādi, tostarp līdzko izsaukums tiek veikts no mobilā telefona, kas nav aprīkots ar SIM karti.

2)

Direktīvas 2002/22, kas grozīta ar Direktīvu 2009/136, 26. panta 5. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā dalībvalstīm ir piešķirta rīcības brīvība noteikt kritērijus saistībā ar zvanītāja uz vienoto Eiropas neatliekamās palīdzības dienesta numuru 112 atrašanās vietas informācijas precizitāti un uzticamību, tomēr ar precizējumu, ka ar kritērijiem, kurus tās nosaka, ir jānodrošina – ciktāl tas tehniski iespējams – zvanītāja atrašanās vietas noteikšana tik uzticami un precīzi, cik nepieciešams, lai neatliekamās palīdzības dienesti varētu viņam lietderīgi palīdzēt, un tas ir jāizvērtē iesniedzējtiesai.

3)

Savienības tiesības ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja saskaņā ar dalībvalsts valsts tiesībām netiešas cēloņsakarības esamība starp valsts iestāžu prettiesisko darbību un zaudējumiem, kas nodarīti privātpersonai, tiek uzskatīta par pietiekamu, lai iestātos valsts atbildība, šāda netieša cēloņsakarība starp Savienības tiesību pārkāpumu, kādā vainojama šī dalībvalsts, un zaudējumiem, kas nodarīti privātpersonai, arī ir jāatzīst par pietiekamu, lai iestātos minētās dalībvalsts atbildība par šo Savienības tiesību pārkāpumu.

---

(1)  OV C 352, 1.10.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums – Eiropas Komisija/Itālijas Republika

(Lieta C-443/18) (1)

(“Valsts pienākumu neizpilde - Augu veselības aizsardzība - Direktīva 2000/29/EK - Augu un augu produktu aizsardzība pret kaitīgu organismu ievešanu un izplatīšanu Eiropas Savienībā - 16. panta 1. un 3. punkts - Īstenošanas lēmums (ES) 2015/789 - Pasākumi, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa (Well un Raju) ievešanu un izplatīšanos Savienībā - 7. panta 2. punkta c) apakšpunkts - Izplatības ierobežošanas pasākumi - Pienākums nekavējoties aizvākt inficētos augus inficētās zonas 20 kilometru joslā - 7. panta 7. punkts - Uzraudzības pienākums - Ikgadēji apsekojumi - 6. panta 2., 7. un 9. punkts - Izskaušanas pasākumi - Pastāvīga un vispārēja pienākumu neizpilde - LES 4. panta 3. punkts - Pienākums lojāli sadarboties)

(2019/C 383/33)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Eggers un D. Bianchi)

Atbildētāja: Itālijas Republika (pārstāvji: G. Palmieri, piedaloties S. Fiorentino un G. Caselli, avvocati dello Stato)

Rezolutīvā daļa

1)

Itālijas Republika — izplatības ierobežošanas teritorijā nenodrošinādama tūlītēju vismaz visu to augu aizvākšanu, kuru inficēšanās ar Xylella fastidiosa ir konstatēta, ja tie atrodas inficētajā teritorijā 20 kilometru attālumā no šīs inficētās zonas robežas ar pārējo Savienības teritoriju, nav izpildījusi pienākumus, kuri tai ir noteikti Komisijas Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/789 (2015. gada 18. maijs) par pasākumiem, kas veicami, lai novērstu Xylella fastidiosa ievešanu un izplatīšanos Savienībā (Well un Raju), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2016/764 (2016. gada 12. maijs), 7. panta 2. punkta c) apakšpunktā, un — izplatības ierobežošanas teritorijā nenodrošinādama uzraudzību par Xylella fastidiosa klātbūtni, piemērotā laikā katru gadu veicot apsekojumus, nav izpildījusi pienākumus, kas tai ir noteikti šī Īstenošanas lēmuma 7. panta 7. punktā.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Eiropas Komisija un Itālijas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Judecătoria Constanța (Rumānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – R/P

(Lieta C-468/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde uzturēšanas saistību lietās - Regula (EK) Nr. 4/2009 - 3. panta a) un d) punkts un 5. pants - Tiesa, kurā ir iesniegtas trīs saistītas prasības par nepilngadīga bērna vecāku laulības šķiršanu, vecāku atbildību un bērna uzturēšanas saistībām - Paziņojums par jurisdikciju laulības šķiršanas lietā un jurisdikcijas neesamību lietā par vecāku atbildību - Jurisdikcija izskatīt prasību par uzturēšanas saistībām - Atbildētāja parastās dzīvesvietas tiesa, kurā viņš ir ieradies)

(2019/C 383/34)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Constanța

Pamatlietas puses

Prasītājs: R

Atbildētājs: P

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās 3. panta a) un d) punkts un 5. pants ir interpretējami tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts tiesā ir iesniegta prasība, kurā ir trīs prasījumi, kas attiecīgi ir saistīti ar nepilngadīga bērna vecāku laulības šķiršanu, vecāku atbildību par šo bērnu un uzturēšanas saistībām attiecībā uz viņu, tiesai, kura izskata laulības šķiršanu un kura ir atzinusi, ka tai nav jurisdikcijas izskatīt prasību par vecāku atbildību, tomēr ir jurisdikcija izskatīt prasību par uzturēšanas saistībām attiecībā uz minēto bērnu, ja tā ir arī atbildētāja pastāvīgās dzīvesvietas tiesa vai tiesa, kurā atbildētājs ir ieradies, neapstrīdot tās jurisdikciju.

---

(1)  OV C 381, 22.10.2018.

Tiesas (astotā palāta) 2019. gada 4. septembra spriedums (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – GP/Bundesagentur für Arbeit, Familienkasse Baden-Württemberg West

(Lieta C-473/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Migrējoši darba ņēmēji - Eiropas Savienības tiesību normas par valūtas konvertāciju - Regula (EK) Nr. 987/2009 - Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmums Nr. H3 - Starpības piemaksas aprēķināšana ģimenes pabalstiem, kas ir jāmaksā darba ņēmējam, kurš dzīvo dalībvalstī un strādā Šveicē - Atsauces datuma noteikšana valūtas kursam)

(2019/C 383/35)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: GP

Atbildētāja: Bundesagentur für Arbeit, Familienkasse Baden-Württemberg West

Rezolutīvā daļa

1)

Attiecībā uz apgādājamā bērna pabalsta valūtas konvertāciju, lai noteiktu starpības piemaksas iespējamo apmēru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 988/2009 (2009. gada 16. septembris), 68. panta 2. punktam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004, 90. panta, kā arī Administratīvās komisijas sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinācijai Lēmuma Nr. H3 (2009. gada 15. oktobris) par datumu, kas jāņem vērā, lai noteiktu valūtas kursu, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 987/2009 90. pantā, piemērošanu un interpretāciju neietekmē fakts, ka šo pabalstu Šveices frankos izmaksā Šveices iestāde.

2)

2009. gada 15. oktobra Lēmums Nr. H3 ir jāinterpretē tādējādi, ka tā 2. punkts ir piemērojams, veicot tādas valūtas konvertāciju, kurā ir izteikti apgādājamā bērna pabalsti, lai noteiktu iespējamo starpības piemaksas apmēru atbilstoši Regulas Nr. 883/2004, kas grozīta ar Regulu Nr. 988/2009, 68. panta 2. punktam.

3)	2009. gada 15. oktobra Lēmuma Nr. H3 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, jēdziens “dienā [..], kad iestāde veic attiecīgo darbību” šīs tiesību normas izpratnē, ir diena, kurā nodarbinātības valsts kompetentā iestāde veic attiecīgā ģimenes pabalsta maksājumu.

---

(1)  OV C 427, 26.11.2018.

Tiesas (septītā palāta) 2019. gada 11. septembra spriedums – HX/Eiropas Savienības Padome

(Lieta C-540/18 P) (1)

(Apelācija - Ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas Arābu Republiku - Pasākumi, kuri ir vērsti pret ietekmīgām sievietēm un vīriešiem uzņēmējiem, kas savu darbību veic Sīrijā - Ietveršanas sarakstos pamatotības pierādīšana)

(2019/C 383/36)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: HX (pārstāvis: S. Koev, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: I. Gurov un A. Vitro)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	HX sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 408, 12.11.2018.

Tiesas (piektā palāta) 2019. gada 12. septembra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – AS/Deutsches Patent- und Markenamt

(Lieta C-541/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Preču zīmes - Direktīva 2008/95/EK - 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Atšķirtspēja - Vērtējuma kritēriji - Tēmturi (hashtag) saturošs apzīmējums)

(2019/C 383/37)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: AS

Atbildētāja: Deutsches Patent- und Markenamt

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm, 3. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apzīmējuma, kuru lūgts reģistrēt kā preču zīmi, atšķirtspēja ir jāpārbauda, ņemot vērā visus atbilstošos faktus un apstākļus, tostarp visus iespējamos reģistrācijai pieteiktās preču zīmes izmantošanas veidus. Šie pēdējie minētie, ja nav citu norāžu, atbilst izmantošanas veidiem, kuri, ņemot vērā attiecīgajā ekonomikas nozarē pastāvošos ieradumus, var būt nozīmīgi praksē.

---

(1)  OV C 436, 3.12.2018.

Tiesas (sestā palāta) 2019. gada 5. septembra spriedums (Finanzgericht Baden-Württemberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – TDK-Lambda Germany GmbH/Hauptzollamt Lörrach

(Lieta C-559/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Regula (EEK) Nr. 2658/87 - Muitas savienība un kopējais muitas tarifs - Tarifu klasifikācija - Kombinētā nomenklatūra - Apakšpozīcija 85044030 - Statiskie pārveidotāji - Klasifikācijas kritēriji - Galvenais izmantošanas nolūks)

(2019/C 383/38)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Baden-Württemberg

Pamatlietas puses

Prasītāja: TDK-Lambda Germany GmbH

Atbildētāja: Hauptzollamt Lörrach

Rezolutīvā daļa

Kombinētās nomenklatūras apakšpozīcija 85 044 030, kas ietverta I pielikumā Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu, redakcijās, kuras secīgi izriet no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 927/2012 (2012. gada 9. oktobris) un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1001/2013 (2013. gada 4. oktobris), ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi statiskie pārveidotāji kā pamatlietā var ietilpt minētajā apakšpozīcijā tikai tad, ja to galvenais izmantošanas nolūks ir tikt izmantotiem “sakaru iekārtās vai datu automātiskās apstrādes iekārtās un to blokos” šīs apakšpozīcijas izpratnē, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

---

(1)  OV C 436, 3.12.2018.

Tiesas (devītā palāta) 2019. gada 5. septembra rīkojums (High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Eli Lilly and Company/Genentech Inc.

(Lieta C-239/19) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Papildu aizsardzības sertifikāts zālēm - Regula (EK) Nr. 469/2009 - 3. panta b) punkts - Saņemšanas nosacījumi - Tirdzniecības atļauja - Trešajai personai izsniegta atļauja - Acīmredzama nepieņemamība)

(2019/C 383/39)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eli Lilly and Company

Atbildētāja: Genentech Inc.

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko High Court of Justice (England & Wales), Chancery Division (patents court) (Augstā tiesa (Anglija un Velsa), Kanclera kompetences lietu departaments (Patentu palāta), Apvienotā Karaliste) iesniedza ar 2019. gada 4. marta lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 172, 20.5.2019.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 30. janvārī João Miguel Barata iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 20. novembra spriedumu lietā T-854/16 Barata/Parlaments

(Lieta C-71/19 P)

(2019/C 383/40)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: João Miguel Barata (pārstāvji: G. Pandey un D. Rovetta, advokāti, un J. Grayston, Solicitor)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Ar 2019. gada 26. septembra rīkojumu Tiesa (devītā palāta) nolēma apelācijas sūdzību noraidīt kā daļēji acīmredzami nepieņemamu un daļēji acīmredzami nepamatotu un nosprieda, ka João Miguel Barata pašam ir jāsedz savi tiesāšanas izdevumi.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 25. februārī iesniedza Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociația de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj (Rumānija) – KE/LF

Lieta C-185/19

(2019/C 383/41)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Tribunalul Arbitral de pe lângă Asociația de arbitraj de pe lângă Baroul Cluj

Lietas dalībnieki

Prasītājs: KE

Atbildētājs: LF

Ar 2019. gada 24. septembra rīkojumu Tiesa (septītā palāta) lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu ir atzinusi par acīmredzami nepieņemamu un atzinusi, ka tās kompetencē acīmredzami nav spriest par šo lūgumu.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 27. maijā Xianhao Pan iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2019. gada 21. marta spriedumu lietā T-777/17 Pan/EUIPO – Entertainment One UK (“TOBBIA”)

(Lieta C-412/19 P)

(2019/C 383/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Xianhao Pan (pārstāvis: M. Oliva, avvocato)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Entertainment One UK Ltd

Ar 2019. gada 12. jūlija rīkojumu Tiesas priekšsēdētāja vietnieks nolēma apelācijas sūdzību noraidīt kā nepieņemamu.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 14. jūnijā Stada Arzneimittel AG iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2019. gada 4. aprīļa spriedumu lietā T-804/17 Stada Arzneimittel AG/Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

(Lieta C-460/19 P)

(2019/C 383/43)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Stada Arzneimittel AG (pārstāvji: A. K. Marx, R. Kaase, J.-C. Plate, advokāti)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs

Eiropas Savienības Tiesa (apelācijas sūdzību pieļaujamības vērtējuma palāta) ar 2019. gada 1. oktobra rīkojumu atzina apelācijas sūdzību par nepieļaujamu un piesprieda apelācijas sūdzības iesniedzējai segt savus tiesāšanās izdevumus.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 16. jūlijā iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – XW/Eurowings GmbH

(Lieta C-541/19)

(2019/C 383/44)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītājs: XW

Atbildētāja: Eurowings GmbH

Prejudiciālais jautājums

Vai, lai noteiktu tiesības saņemt kompensāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 7. pantam, kopējo lidojuma maršrutu ņem vērā arī tad, ja pasažieris savu galamērķi ar trīs un vairāk stundu kavēšanos sasniedz tikai savienojuma lidojuma kavēšanās/atcelšanas dēļ, savukārt pirmais lidojums ir veikts laikā, abus lidojumus ir veikuši dažādi gaisa pārvadātāji un lidojumi ir bijuši rezervēti kopā?

---

(1)  OV 2004, L 46, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 16. jūlijā iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – YX/Eurowings GmbH

(Lieta C-542/19)

(2019/C 383/45)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: YX

Atbildētāja: Eurowings GmbH

Prejudiciālais jautājums

Vai, lai noteiktu tiesības saņemt kompensāciju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 261/2004 (1) 7. pantam, kopējo lidojuma maršrutu ņem vērā arī tad, ja pasažieris savu galamērķi ar trīs un vairāk stundu kavēšanos sasniedz tikai savienojuma lidojuma kavēšanās/atcelšanas dēļ, savukārt pirmais lidojums ir veikts laikā, abus lidojumus ir veikuši dažādi gaisa pārvadātāji un lidojumi ir bijuši rezervēti kopā?

---

(1)  OV 2004, L 46, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 29. jūlijā iesniedza Amtsgericht Hamburg (Vācija) – PL/Deutsche Lufthansa AG

(Lieta C-574/19)

(2019/C 383/46)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgericht Hamburg

Pamatlietas puses

Prasītājs: PL

Atbildētāja: Deutsche Lufthansa AG

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 23. septembra rīkojumu lieta ir izslēgta no Tiesas reģistra.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 30. jūlijā iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – FRENETIKEXITO – UNIPESSOAL, LDA/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-581/19)

(2019/C 383/47)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: FRENETIKEXITO – UNIPESSOAL, LDA

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālie jautājumi

1)

Ja, kā tas ir šajā gadījumā, sabiedrība a) sniedz galvenokārt fiziskās formas un labsajūtas pakalpojumus un, pakārtoti, veselības pakalpojumus, kas ietver uztura speciālista pakalpojumus, uztura un fiziskā stāvokļa novērtējuma konsultācijas, kā arī masāžas pakalpojumus; b) piedāvā saviem klientiem plānus, kas ietver vienīgi sporta treniņu pakalpojumus, un plānus, kuros papildus sporta treniņu pakalpojumiem ir ietverti uztura speciālista pakalpojumi, vai saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK (1) [(2006. gada 28. novembris)] 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto ir jāuzskata, ka veselības pakalpojumi, īpaši uztura speciālista pakalpojumi, papildina fiziskās formas un labsajūtas pakalpojumus, un vai tādējādi papildu pakalpojumam ir jāpiemēro tāds pats nodokļu režīms kā pamata pakalpojumam, vai arī, gluži pretēji, ir jāuzskata, ka veselības pakalpojumi, it īpaši uztura speciālista pakalpojumi, un fiziskās formas un labsajūtas pakalpojumi ir atšķirīgi un neatkarīgi pakalpojumi un tādējādi tiem ir piemērojami attiecīgie nodokļu režīmi, kādi ir paredzēti katrai no šīm darbībām?

2)

Vai, lai piemērotu atbrīvojumu, kas paredzēts Direktīvas 2006/112/EK [(2006. gada 28. novembris)] 132. panta 1. punkta c) [apakšpunktā], ir nepieciešams, lai šajā noteikumā minētie pakalpojumi tiktu faktiski sniegti, vai arī minētā atbrīvojuma piešķiršanai pietiek ar to, ka šādi pakalpojumi vienīgi ir pieejami un tādēļ to izmantošana ir atkarīga vienīgi no klienta gribas?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 2. augustā iesniedza Landesgericht für Strafsachen Wien (Austrija) – kriminālprocess pret A***** un citiem nenoskaidrotiem noziedzīga nodarījuma izdarītājiem

(Lieta C-584/19)

(2019/C 383/48)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht für Strafsachen Wien

Pamatlietas dalībnieki

Prasītāja: Staatsanwaltschaft Wien

Atbildētāji: A***** un citi nenoskaidroti noziedzīga nodarījuma izdarītāji

Otra puse: Staatsanwaltschaft Hamburg

Prejudiciālais jautājums

Vai jēdzieni “tiesu iestāde” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/41/ES (2014. gada 3. aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (1) 1. panta 1. punkta izpratnē un “prokurors” minētās direktīvas 2. panta c) punkta i) apakšpunkta izpratnē ir jāinterpretē tādējādi, ka tie ietver arī dalībvalsts prokuratūras, kurām pastāv risks, ka tās tieši vai netieši varētu tikt pakļautas izpildvaras, piemēram, Hamburgas tieslietu senatora, konkrētiem rīkojumiem vai norādījumiem, tām pieņemot lēmumu par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma izsniegšanu?

---

(1)  OV 2014, L 130, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 6. augustā iesniedza Ondernemingsrechtbank Antwerpen (Beļģija) – M.I.C.M. Mircom International Content Management & Consulting Limited/Telenet BVBA

(Lieta C-597/19)

(2019/C 383/49)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Ondernemingsrechtbank Antwerpen

Pamatlietas puses

Prasītāja: M.I.C.M. Mircom International Content Management & Consulting Limited

Atbildētāja: Telenet BVBA

Prejudiciālie jautājumi

1.

a) Vai datnes lejupielāde, izmantojot “peer–to–peer” [vienādranga] tīklu, un vienlaicīga tās (dažkārt attiecībā uz visu kopumu ļoti fragmentāru) daļu (“pieces”) augšupielādes nodrošināšana (“seeden”) ir jāuzskata par izziņošanu [sabiedrībai] Direktīvas 2001/29 (1) 3. panta 1. punkta izpratnē, lai gan šīs atsevišķās “pieces” kā tādas nav izmantojamas? Ja atbilde ir apstiprinoša: b) Vai pastāv de minimis slieksnis, sākot no kura šo “pieces”“seeden” būtu izziņošana sabiedrībai? c) Vai nozīme ir apstāklim, ka “seeden” notiek automātiski (“Torrent–Clients” iestatījumu dēļ) un tādējādi lietotājs to var nepamanīt?

2.

a) Vai persona, kas ir autortiesību (vai blakustiesību) īpašniece uz līguma pamata, taču pati šīs tiesības neizmanto, bet gan tikai izvirza prasījumus pret iespējamiem pārkāpējiem par zaudējumu atlīdzināšanu, kuras uzņēmējdarbības modelis tādējādi ir atkarīgs no viltošanas esamības, nevis no tās apkarošanas, var izmantot tādas pašas tiesības, kādas Direktīvas 2004/48 (2) II nodaļā ir piešķirtas autoriem vai licenciātiem, kuri īpašumtiesības izmanto parastā veidā? b) Kā šajā gadījumā licenciātam ar pārkāpumu var tikt nodarīts “kaitējums” (Direktīvas 2004/48 13. panta izpratnē)?

3.

Vai pirmajā un otrajā jautājumā izklāstītajiem konkrētajiem apstākļiem ir nozīme pareizā līdzsvara noteikšanā starp intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu, no vienas puses, un Hartā garantētajām tiesībām un brīvībām, piemēram, privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, no otras puses, it īpaši saistībā ar samērīguma pārbaudi?

4.	Vai, ievērojot visus šos apstākļus, saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu (3), konkrēti, tās 6. panta 1. punkta f) apakšpunktu, ir attaisnojama “seeder”“pūļa” IP adrešu sistemātiska reģistrācija un vispārēja turpmāka apstrāde (ko veic pats licenciāts un tā vārdā trešā persona)?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/29/EK (2001. gada 22. maijs) par dažu autortiesību un blakustiesību aspektu saskaņošanu informācijas sabiedrībā (OV 2001, L 167, 10. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/48/EK (2004. gada 29. aprīlis) par intelektuālā īpašuma tiesību piemērošanu (OV 2004, L 157, 45. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 9. augustā iesniedza Wojewódzki Sąd Administracyjny we Wrocławiu (Polija) – Gmina Wrocław/Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej

(Lieta C-604/19)

(2019/C 383/50)

Tiesvedības valoda – poļu

Iesniedzējtiesa

Wojewódzki Sąd Administracyjny we Wrocławiu

Pamatlietas puses

Prasītāja: Gmina Wrocław

Atbildētājs: Dyrektor Krajowej Informacji Skarbowej

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai nekustamā īpašuma pastāvīgā lietojuma ipso iure pārveidošana par īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, tāda, kāda ir pamatlietā, ir preču piegāde Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) 14. panta 2. punkta a) apakšpunkts kopsakarā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu izpratnē, kurai uzliek pievienotās vērtības nodokli (PVN)?

2)	Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noraidoša, vai nekustamā īpašuma pastāvīgā lietojuma tiesību ipso iure pārveidošana par īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu ir preču piegāde Direktīvas 2006/112 14. panta 1. punkta kopsakarā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu izpratnē, kurai uzliek PVN?

3)

Vai, iekasējot nodevas par tādu nekustamā īpašuma pastāvīgā lietojuma tiesību ipso iure pārveidošanu par īpašumtiesībām uz nekustamo īpašumu, kāda ir pamatlietā, pašvaldība rīkojas kā nodokļa maksātājs Direktīvas 2006/112 9. panta 1. punkta kopsakarā ar 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu izpratnē vai kā valsts iestāde Direktīvas 2006/112 13. panta izpratnē?

---

(1)  OV 2006, L 347, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. augustā iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) – Land Nordrhein-Westfalen/D.-H. T. handelnd als Insolvenzverwalter über das Vermögen der J & S Service UG

(Lieta C-620/19)

(2019/C 383/51)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Land Nordrhein-Westfalen

Atbildētājs revīzijas tiesvedībā: D.-H. T., kas rīkojas kā maksātnespējas administrators pār J & S Service UG (haftungsbeschränkt) mantu

Cits lietas dalībnieks: Vertreter des Bundesinteresses beim Bundesverwaltungsgericht [Vācijas Federatīvās Republikas interešu pārstāvis Federālajā administratīvajā tiesā],

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Regulas (ES) 2016/679 (1) 23. panta 1. punkta j) apakšpunkta mērķis ir arī finanšu iestāžu interešu aizsardzība?

2)	Ja tas tā ir, vai formulējums “civilprasību izpilde” attiecas arī uz finanšu iestāžu aizstāvību pret civiltiesiskām prasībām un vai tām jau ir jābūt celtām?

3)

Vai atbilstoši Regulas (ES) 2016/679 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā ietvertajam tiesiskajam regulējumam, lai aizsargātu svarīgas dalībvalsts finanšu intereses nodokļu jautājumos, var tikt ierobežotas piekļuves tiesības saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 15. pantu, lai novērstu civiltiesisku ar maksātnespēju pamatotu atcelšanas prasījumu celšanu pret finanšu iestādi?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 22. augustā iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/XD

(Lieta C-625/19)

(2019/C 383/52)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: XD

Prejudiciālais jautājums

Vai prokurors, kurš izsniegšanas dalībvalstī piedalās tiesību piemērošanas darbībā un, izpildot savus pienākumus, kas cieši saistīti ar Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu, darbojas neatkarīgi un ir izsniedzis EAO, ir uzskatāms par izsniegšanas tiesu iestādi Pamatlēmuma 2002/584/TI (1) 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tiesnesis izsniegšanas dalībvalstī pirms attiecīgā prokurora faktiskā lēmuma par EAO izsniegšanu ir veicis EAO izsniegšanas nosacījumu un, it īpaši, tā samērīguma pārbaudi?

---

(1)  Padomes pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 22. augustā iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/YC

(Lieta C-626/19)

(2019/C 383/53)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: YC

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai prokurors, kurš izsniegšanas dalībvalstī piedalās tiesību piemērošanas darbībā un, izpildot savus pienākumus, kas cieši saistīti ar Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu, darbojas neatkarīgi un ir izsniedzis EAO, ir uzskatāms par izsniegšanas tiesu iestādi Pamatlēmuma 2002/584/TI (1) 6. panta 1. punkta izpratnē, ja tiesnesis izsniegšanas dalībvalstī pirms attiecīgā prokurora faktiska lēmuma izsniegt EAO ir veicis EAO izsniegšanas nosacījumu un, it īpaši, tā samērīguma pārbaudi?

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: vai tad, ja pieprasītai personai pēc tās faktiskas nodošanas ir pieejama procedūra, kurā izsniegšanas dalībvalsts tiesā var tikt celta prasība atcelt EAO un šī tiesa pārbauda tostarp lēmuma izsniegt EAO samērīgumu, ir izpildīts nosacījums, ka Tiesas 2019. gada 27. maija sprieduma (EU:C:2019:456) 75. punkta izpratnē ir jāpastāv iespējai celt prasību par prokurora lēmumu izsniegt EAO, tostarp par šāda lēmuma samērīgumu, kura pilnībā atbilst efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā raksturīgajām prasībām?

---

(1)  Padomes pamatlēmums 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm (OV 2002, L 190, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 22. augustā iesniedza Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) – Openbaar Ministerie/ZB

(Lieta C-627/19)

(2019/C 383/54)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Rechtbank Amsterdam

Pamatlietas puses

Prasītāja: Openbaar Ministerie

Atbildētājs: ZB

Prejudiciālais jautājums

Vai tad, ja EAO [Eiropas apcietināšanas ordera] mērķis ir brīvības atņemšanas soda izpilde, kas piespriests ar tiesneša vai tiesas izpildāmu nolēmumu, savukārt EAO ir izsniedzis prokurors, kurš izsniegšanas dalībvalstī piedalās tiesību piemērošanas darbībā un ir nodrošināts, ka, īstenojot savas pilnvaras, kuras ir cieši saistītas ar Eiropas apcietināšanas ordera izsniegšanu, viņš darbojas neatkarīgi, ir piemērojams arī nosacījums, ka ir jābūt iespējai celt prasību par lēmumu izsniegt EAO, tostarp par lēmuma samērīgumu, kura pilnībā atbilst efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā raksturīgajām prasībām?

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 23. augustā iesniedza Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD) (Portugāle) – PAGE Internacional, Lda/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-630/19)

(2019/C 383/55)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Arbitral Tributário (Centro de Arbitragem Administrativa – CAAD)

Pamatlietas puses

Prasītāja: PAGE Internacional, Lda

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Prejudiciālais jautājums

Vai Padomes 2006. gada 28. novembra Direktīvas 2006/112/EK (1) 168. panta a) punkts un 176. pants, kā arī PVN neitralitātes princips un samērīguma princips ir interpretējami tādējādi, ka Portugāles likumdevējs drīkst saskaņā ar Código do Imposto sobre o Valor Acrescentado (Pievienotās vērtības nodokļa kodekss), kas apstiprināts ar 1984. gada 26. decembra Dekrētlikumu Nr. 394-B/84, 21. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 2. punkta d) apakšpunktu par ēdināšanas izdevumiem samaksātā PVN atskaitīšanas tiesības samazināt līdz 50 %, lai gan nodokļa maksātājs pierāda, ka visi šie izdevumi ir pilnībā izmantoti viņa saimnieciskajai darbībai, kas ir apliekama ar nodokli?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. augustā iesniedza Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) – Y/CAK

(Lieta C-636/19)

(2019/C 383/56)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Prasītāja: Y

Atbildētājs: CAK

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīva 2011/24/ES (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2) 24. pantā minētās personas, kuras dzīvesvietas valstī saņem Nīderlandes sniegtus pabalstus natūrā, taču nav apdrošinātas Nīderlandē saskaņā ar valsts apdrošināšanu slimības gadījumiem, var tieši atsaukties uz šo direktīvu, lai saņemtu izmaksu atlīdzinājumu saistībā ar sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem? Ja atbilde ir noliedzoša:

2)	Vai no LESD 56. panta izriet, ka tādā situācijā kā šī, noraidot izmaksu atlīdzināšanu par veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ir tikuši sniegti dalībvalstī, kas nav dzīvesvietas valsts vai valsts, kurai ir pienākums maksāt pensiju, tiek nepamatoti ierobežota pakalpojumu brīva aprite?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/24/ES (2011. gada 9. marts) par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (OV 2011, L 88, 45. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV 2004, L 166, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 9. septembrī Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2019. gada 28. jūnija spriedumu lietā T-741/16: Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd/Komisija

(Lieta C-666/19 P)

(2019/C 383/57)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Changmao Biochemical Engineering Co. Ltd (pārstāvji: K. Adamantopoulosun P. Billiet, advokāti)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Hyet Sweet

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pilnībā atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2019. gada 28. jūnija spriedumu lietā T-741/16;

—	apmierināt prasījumus, kurus apelācijas sūdzības iesniedzēja iesniegusi savā Vispārējā tiesā celtajā prasībā, un atcelt apstrīdēto regulu (1), ciktāl tā attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju atbilstoši Tiesas Statūtu 61. pantam, un

—	piespriest atbildētājiem un personai, kas iestājusies tiesvedībā Vispārējā tiesā, atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus šajā apelācijā, kā arī tiesvedībā Vispārējā tiesā lietā T-741/16.

Pakārtoti apelācijas sūdzības iesniedzēja cieņpilni lūdz Tiesai:

—	nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par prasības pieteikuma pirmā pamata otro daļu, par kuru tā nav spriedusi;

—	vēl pakārtotāk – nosūtīt lietu atpakaļ Vispārējai tiesai, lai tā lemtu par jebkuru citu no apelācijas sūdzības iesniedzējas pamatiem, kas ir attaisnojami ar tiesvedības stadiju; un

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza piecus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējās tiesas konstatējumos pārsūdzētā sprieduma 54., 64.–67., 69.–70, 78.–80., 87., 93. un 97.–98. punktā esot pieļautas acīmredzamas tiesību kļūdas un sagrozīti fakti, nosakot, ka apelācijas sūdzības iesniedzēja grāmatvedība nebija sakārtota atbilstoši starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (turpmāk tekstā – “SGS”) un tādējādi neatbilda Pamatregulas (2) 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 2. ievilkumam. Tā rezultātā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, atsakoties pārbaudīt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasību uz Pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta 3. ievilkuma pamata.

Otrais pamats: Vispārējās tiesas konstatējumos pārsūdzētā sprieduma 113., 115. – 118., 125.–126. un 128.–130. punktā esot pieļautas acīmredzamas tiesību kļūdas un sagrozīti fakti, nospriežot, ka Komisija nav pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu, 6. panta 8. punktu un 9. panta 4. punktu un savu rūpības pienākumu un labas pārvaldības principu, no analogās valsts ražotāja nepieprasot un detalizēti neizvērtējot eksporta darījumu sarakstu.

Trešais pamats: Vispārējās tiesas konstatējumos pārsūdzētā sprieduma 141. –144., 152.–153. un 155.–162. punktā esot pieļautas acīmredzamas tiesību kļūdas un sagrozīti fakti, nospriežot, ka Komisija nav pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 10. punktu un 9. panta 4. punktu, ADA 2.4 pantu un savu rūpības pienākumu un labas pārvaldības principu, atsakoties normālo vērtību un apelācijas sūdzības iesniedzēja eksporta cenu pielāgot dempinga starpības aprēķinam.

Ceturtais pamats: Vispārējās tiesas konstatējumos pārsūdzētā sprieduma 148. un 150. punktā esot pieļautas acīmredzamas tiesību kļūdas un sagrozīti fakti, nospriežot, ka Komisija nav pārkāpusi Pamatregulas 3. panta 2. punkta 3) apakšpunktu un 9. panta 4. punktu, labas pārvaldības principu un tās rūpības pienākumu, nepielāgojot Savienības ražotāju kaitējumu neradošo cenu līmeni dažādu pakalpojumu, iepakojuma un patentu un zinātības atlīdzības, kas jāmaksā Savienības rūpniecībai, atšķirībām.

Piektais pamats: Vispārējās tiesas konstatējumos pārsūdzētā sprieduma 189. –191., 194., 200.– 201. un 203. – 206. punktā esot pieļautas acīmredzamas tiesību kļūdas un sagrozīti fakti, nospriežot, ka Komisija nav pārkāpusi Pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 10. punktu, 3. panta 2., 3., 5. punktu, 6. panta 8. punktu un 9. panta 4. punktu, labas pārvaldības principu un tās rūpības pienākumu, nenodrošinot, ka Savienības rūpniecības izejmateriālu izmaksas no saistītajiem piegādātājiem bija uzreiz pieejamas bez attiecīgā piegādātāja aptaujas lapas aizpildīšanas.

---

(1)  Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2016/1247 (2016. gada 28. jūlijs), ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu un galīgi iekasē pagaidu maksājumu, kas noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes aspartāma importam (OV 2016, L 204, 92. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1036 (2016. gada 8. jūnijs) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis (OV 2016 L 176, 21. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 9. septembrī BP iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-838/16 BP/Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra

(Lieta C-669/19 P)

(2019/C 383/58)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: BP (pārstāvis: E. Lazar, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA)

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1), 3) un 4) punktu; un tādējādi:

—	piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējai atbilstošu atlīdzību par viņai nodarīto morālo un mantisko kaitējumu;

—	piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējai atbilstošu kompensāciju par sekām, ko radījuši FRA neslavu ceļošie izteikumi attiecībā uz viņu, un par kaitējumu viņas profesionālajai un personiskajai reputācijai;

—	piespriest FRA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus pirmajā instancē un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

1)

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta tiesību kļūda un acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz jaunā pamata pieņemamību un attiecībā uz pierādījumiem, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 85. pantu; esot pārkāptas tiesības tikt uzklausītam; tiesa neesot bijusi taisnīga; esot pārkāpts ES Hartas 47. pantā noteiktais efektīvas tiesību aizsardzības tiesā princips; tiesības esot tikušas ierobežotas; un esot pārkāpts ES Hartas 52. pants.

2)

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta tiesību kļūda un acīmredzama kļūda vērtējumā attiecībā uz apelācijas sūdzības iesniedzējas prasības par zaudējumu atlīdzību 112., 115.-117., 126. un 140.-142. punktu saistībā ar varbūtējo Regulas Nr. 1049/2001 (1) 2. panta 3. punkta pārkāpumu, ECPAK 8. panta pārkāpumu un sprieduma Bavarian Lager (2) 63.-65. punkta pārkāpumu; neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu saistībā ar apelācijas sūdzības iesniedzējas personas datu sākotnējo daļējo izpaušanu erga omnes un to vēlāko izpaušanu pilnībā; esot pārkāpts juridiskais līdzsvars, kādu Savienības likumdevējs izveidojis starp Regulu Nr. 1049/2001 un Regulu Nr. 45/2001 (3); un esot pārkāpts spriedums Bavarian Lager.

3)	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Reglamenta 134. un 135. pants un neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu; esot pārkāpta judikatūra par tiesāšanās izdevumiem; esot ierobežotas tiesības; un esot pārkāpts ES Hartas 52. pants.

4)

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Reglamenta 66. pants; neesot atļauts iesniegt pieteikumu par atsevišķu sensitīvu ziņu izņemšanu no sprieduma T-838/16; tādējādi spriedums esot pārmērīgi izrediģēts; tāpat piektās palātas sastāvs neesot bijis tiesisks, kas tai ir liedzis iespēju darboties paplašinātā sastāvā vai derīgi balsot.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

(2)  Spriedums, 2010. gada 29. jūnijs, Komisija/Bavarian Lager (C-28/08 P, ECLI:EU:C:2010:378).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV 2001, L 8, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. septembrī Sony Corporation, Sony Electronics, Inc iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-762/15 Sony un Sony Electronics/Komisija

(Lieta C-697/19 P)

(2019/C 383/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Sony Corporation, Sony Electronics, Inc (turpmāk tekstā – “Sony” vai “apelācijas sūdzības iesniedzējas”) (pārstāvji: N. Levy, advokāts, R. Snelders, advokāts, E.M. Kelly, Solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	apmierināt prasījumus pirmajā instancē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies pirmajā instancē.

Pakārtoti, ja tiesvedības stadija neļauj Tiesai pieņemt nolēmumu, apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdz Tiesu:

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, aizstājot lēmuma (Komisijas lēmums lietā AT.39639 – optiskie diskdziņi C(2015) 7135 final) pamatojumu ar savu pamatojumu.

—	Lēmums tika balstīts uz secinājumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas ir piedalījušās “vairākos atsevišķos pārkāpumos”, kurus varētu raksturot arī kā vienotu un turpinātu pārkāpumu. Vispārējā tiesa atzina, ka visi lēmumā apgalvotie individuālās saziņas gadījumi nebija pierādīti.

—

Nepierādītie saziņas gadījumi nevarot būt LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums. Tomēr Vispārējā tiesa atstāja spēkā lēmumu, kurā bija konstatēts vienots un turpināts pārkāpums, pamatojoties uz nepierādītiem saziņas gadījumiem, kas veidoja vispārēju “pierādījumu kopumu”, uz ko Komisija varēja pamatoties. Aizstājot lēmuma pamatojumu ar savu pamatojumu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, apstiprinot secinājumu par dalību vienotā un turpinātā pārkāpumā apgalvotajā laikposmā, balstoties uz daudz mazāku saziņas gadījumu skaitu, nekā lēmumā bija identificēti.

—

Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Sony dalība apgalvotajā pārkāpumā no 2004. gada 23. augusta līdz 2006. gada 15. septembrim bija turpināta, neraugoties uz to, ka tā bija atzinusi, ka pastāvēja aptuveni astoņus mēnešus ilgs laikposms, kurā Komisija nebija pierādījusi pret konkurenci vērstas saziņas darbības, kurās būtu iesaistīta Sony.

—	Vispārējās tiesas pamatojums esot pretrunīgs, jo tā atzina, ka neviens saziņas gadījumus, kurā būtu iesaistīta Sony, nebija pierādīts vairāk nekā sešu mēnešu laikposmā, vienlaicīgi atzīstot, ka šī saziņa notika reizi “divos vai trijos mēnešos”.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka vienots un turpināts pārkāpums noteikti sastāv no virknes atsevišķiem pārkāpumiem.

—

Vispārējā tiesa neesot secinājusi, ka Komisija bija pārkāpusi Sony tiesības uz aizstāvību, neraugoties uz konstatējumu lēmumā – lai arī tas iepriekš netika minēts paziņojumā par iebildumiem – ka apgalvotā rīcība bija uzskatāma ne tikai par vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet arī par vairākiem atsevišķiem pārkāpumiem.

—	Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Komisija bija pienācīgi pamatojusi savu secinājumu, ka Sony bija izdarījusi vairākus atsevišķus pārkāpumus.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus un neesot norādījusi pamatojumu, atstājot spēkā Sony uzlikto naudas sodu, balstoties uz tiem pašiem ieņēmumiem, kuri tika ņemti vērā, lai noteiktu Lite-On atsevišķi uzlikto naudas sodu.

—	Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai noteikto principu, ka pārdošanas apjoma vērtībā “parādās gan pārkāpuma ekonomiskais nozīmīgums”, gan “katra pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma vainas īpatsvars”, kā arī pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus.

—	Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā neatbildēja uz argumentu, ka šī dubultā aprēķināšana esot vairojusi pārkāpuma ekonomisko nozīmīgumu.

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu, ka Komisija nebija pamatojusi atkāpšanos no savas pastāvīgās prakses.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. septembrī Sony Optiarc, Inc, Sony Optiarc America, Inc iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-763/15 Sony Optiarc, Sony Optiarc America/Komisija

(Lieta C-698/19 P)

(2019/C 383/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Sony Optiarc, Inc, Sony Optiarc America, Inc (turpmāk tekstā – “Sony” vai “apelācijas sūdzības iesniedzējas”) (pārstāvji: N. Levy, advokāts, R. Snelders, advokāts, E. M. Kelly, Solicitor)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	apmierināt prasījumus pirmajā instancē;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp tos, kas radušies pirmajā instancē.

Pakārtoti, ja tiesvedības stadija neļauj Tiesai pieņemt nolēmumu, apelācijas sūdzības iesniedzējas lūdz Tiesu:

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	atlikt lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu pirmajā un apelācijas instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, aizstājot lēmuma (Komisijas lēmums lietā AT.39639 – optiskie diskdziņi) pamatojumu ar savu pamatojumu.

—	Lēmums tika balstīts uz secinājumu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējas ir piedalījušās “vairākos atsevišķos pārkāpumos”, kurus varētu raksturot arī kā vienotu un turpinātu pārkāpumu. Vispārējā tiesa atzina, ka visi lēmumā apgalvotie individuālās saziņas gadījumi nebija pierādīti.

—

Nepierādītie saziņas gadījumi nevarot būt LESD 101. panta 1. punkta pārkāpums. Tomēr Vispārējā tiesa atstāja spēkā lēmumu, kurā bija konstatēts vienots un turpināts pārkāpums, pamatojoties uz nepierādītiem saziņas gadījumiem, kas veidoja vispārēju “pierādījumu kopumu un norādes, kas varēja tik ņemtas vērā, aplūkojot tās kopumā”, uz kurām Komisija varēja pamatoties. Aizstājot lēmuma pamatojumu ar savu pamatojumu, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, apstiprinot secinājumu par dalību vienotā un turpinātā pārkāpumā, balstoties uz daudz mazāku saziņas gadījumu skaitu, nekā lēmumā bija identificēti.

—

Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Sony Optiarc dalība apgalvotajā pārkāpumā no 2007. gada 25. jūlija līdz 2008. gada 29. oktobrim bija turpināta, neraugoties uz to, ka tā bija atzinusi, ka pastāvēja aptuveni astoņus mēnešus ilgs laikposms, kurā Komisija nebija pierādījusi pret konkurenci vērstas saziņas darbības, kurās būtu iesaistīta Sony Optiarc.

—

Vispārējās tiesas pamatojums esot pretrunīgs, jo tā atzina, ka neviens saziņas gadījumus, kurā būtu iesaistīta Sony Optiarc, nebija pierādīts vairāk nekā piecu mēnešu laikposmā, vienlaicīgi atzīstot, ka “ilgākais pierādītais laikposms bez saziņas ir tikai 3 mēneši” un ka “lielākā daļa saziņas gadījumu notika tikai ar mēneša intervālu”.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, uzskatot, ka vienots un turpināts pārkāpums noteikti sastāv no virknes atsevišķiem pārkāpumiem.

—

Vispārējā tiesa neesot secinājusi, ka Komisija bija pārkāpusi Sony Optiarc tiesības uz aizstāvību, neraugoties uz konstatējumu lēmumā – lai arī tas iepriekš netika minēts paziņojumā par iebildumiem – ka apgalvotā rīcība bija uzskatāma ne tikai par vienotu un turpinātu pārkāpumu, bet arī par vairākiem atsevišķiem pārkāpumiem.

—	Vispārējā tiesa esot kļūdaini nospriedusi, ka Komisija bija pienācīgi pamatojusi savu secinājumu, ka Sony Optiarc bija izdarījusi vairākus atsevišķus pārkāpumus.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus un neesot norādījusi pamatojumu, atstājos spēkā Sony Optiarc uzlikto naudas sodu, balstoties uz tiem pašiem ieņēmumiem, kuri tika ņemti vērā, lai noteiktu Quanta atsevišķi uzlikto naudas sodu.

—	Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai noteikto principu, ka pārdošanas apjoma vērtībā “parādās gan pārkāpuma ekonomiskais nozīmīgums”, gan “katra pārkāpumā iesaistītā uzņēmuma vainas īpatsvars”, kā arī pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principus.

—	Vispārējā tiesa neesot izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, jo tā neatbildēja uz argumentu, ka šī dubultā aprēķināšana esot vairojusi pārkāpuma ekonomisko nozīmīgumu.

—	Vispārējā tiesa esot pieļāvusi tiesību kļūdu, noraidot apelācijas sūdzības iesniedzēju argumentu, ka Komisija nebija pamatojusi to, ka tā atkāpās no savas pastāvīgās prakses.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. septembrī Toshiba Samsung Storage Technology Corp., Toshiba Samsung Storage Technology Korea Corp. Iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2019. gada 12. jūlija spriedumu lietā T-8/16 Toshiba Samsung Storage Technology, Toshiba Samsung Storage Technology Korea/Komisija

(Lieta C-700/19 P)

(2019/C 383/61)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: Toshiba Samsung Storage Technology Corp., Toshiba Samsung Storage Technology Korea Corp. (turpmāk tekstā – “apelācijas sūdzības iesniedzējas”) (pārstāvji: M. Bay, avvocato, J. Ruiz Calzado, abogado, A. Aresu, avvocato)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto Vispārējās tiesas spriedumu;

—	atcelt aplūkoto Komisijas lēmumu lietā AT.39.639 – optiskie diskdziņi, ciktāl tas attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzējām;

—	atcelt vai samazināt naudas sodu, kas šajā lēmumā uzlikts apelācijas sūdzības iesniedzējām;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus pirmajā un apelācijas instancē, un

—	izdot jebkādu citu rīkojumu, kas var izrādīties piemērots lietas apstākļos.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējas izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvotas tiesību kļūdas attiecībā uz pirmā pamata pirmajā instancē pirmo, otro un trešo daļu, kas nozīmē būtisku procedūras noteikumu un tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.

Ar otro pamatu tiek apgalvotas tiesību kļūdas konstatējuma par vienota un turpināta pārkāpuma pastāvēšanu pamatojumā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots tiesību uz aizstāvību pārkāpums un kļūdains pamatojums.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvota būtisku procedūras noteikumu neievērošana, pilnībā nepiemērots otrā pamata pirmās daļas (kompetences neesamība) noraidīšanas pamatojums, kā arī kļūdas vērtējumā attiecībā uz pierādījumu pieņemamību.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. septembrī Silver Plastics GmbH & Co. KG un Johannes Reifenhäuser Holding GmbH & Co. KG iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2019. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-582/15 Silver Plastics GmbH & Co. KG un Johannes Reifenhäuser Holding GmbH & Co. KG/Eiropas Komisija

(Lieta C-702/19 P)

(2019/C 383/62)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas:

Silver Plastics GmbH & Co. KG (pārstāvji: M. Wirtz un S. Möller, advokāti),

Johannes Reifenhäuser Holding GmbH & Co. KG (pārstāvis: C. Karbaum, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzību iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

1.	atcelt pārsūdzēto spriedumu un nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai atkārtotai izskatīšanai;

2.	pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu, atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tas attiecas uz otro apelācijas sūdzības iesniedzēju, un samazināt pirmajai apelācijas sūdzības iesniedzējai uzlikto naudas sodu;

3.	pakārtoti, atcelt pārsūdzēto spriedumu un samazināt apelācijas sūdzības iesniedzējām solidāri uzlikto naudas sodu;

4.	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus apelācijas instancē un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas pārmet Vispārējai tiesai, ka tā esot pārkāpusi LES 6. panta 3. punktu, [Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas (turpmāk tekstā – “ECPAK”)] 6. panta 1. punktu, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu kopsakarā ar tiešuma principu.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi procesuālos noteikumus, jo, neraugoties uz atkārtotiem apelācijas sūdzības iesniedzēju lūgumiem, nav uzaicinājusi par liecinieku un personīgi uzklausījusi W. k-gu – galveno informācijas avotu konkurenta L iesniegtajam iecietības pieteikumam, kurš ir izmantots pret apelācijas sūdzības iesniedzējām. Turklāt tā esot kopumā uzskatījusi par neticamiem apelācijas sūdzības iesniedzēju rakstveidā iesniegtos, iecietības pieteikumā norādītajiem apgalvojumiem pretējos W. k-ga apgalvojumus, iepriekš neuzklausot W. k-gu. Saskaņā ar pierādījumu savākšanas tiešuma principu Vispārējai tiesai esot bijis šajā jautājumā jāuzaicina un jāuzklausa W. k-gs personīgi (tieši).

Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pārkāpusi ECPAK 6. panta 1. punktā (kopsakarā ar 3. punkta d) apakšpunktu) noteikto sacīkstes principu.

Vispārējā tiesa arī pēc atkārtota pieprasījuma apelācijas sūdzības iesniedzējām esot atteikusi, ievērojot sacīkstes principu, uzklausīt W. k-gu kā nozīmīgāko informācijas avotu iecietības pieteikumam, kurš vērsts pret apelācijas sūdzības iesniedzējām. Tā esot vērtējusi iecietības pieteikumā izklāstīto apgalvojumu ticamība, nepiešķirot iespēju uzklausīt W. k-gu atbilstoši sacīkstes principam, tādējādi pārkāpjot procesuālus noteikumus, un pamatojusi apelācijas sūdzības iesniedzējām nelabvēlīgo spriedumu galvenokārt ar šiem apgalvojumiem, nenorādot leģitīmu pamatojumu sacīkstes principa ierobežojumam.

Ar trešo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka ir pārkāpts procesuālo tiesību vienlīdzības princips atbilstoši ECPAK 6. panta 3. punkta d) apakšpunktam.

Vispārējā tiesa esot pārkāpusi procesuālos noteikumus, jo, neraugoties uz atkārtotiem apelācijas sūdzības iesniedzēju lūgumiem, tā neesot uzklausījusi W. k-gu kā aizstāvības liecinieku, lai arī Komisija, nesastādot protokolu, W. k-gu – kā galveno informācijas avotu iecietības pieteikuma pamatā – esot satikusi iepriekšējā naudas soda uzlikšanas procesā, par to neinformējot apelācijas sūdzības iesniedzējas un izslēdzot tās no šī procesa. Arī ar atteikumu personiski uzklausīt citus apelācijas sūdzības iesniedzēju minētos aizstāvības lieciniekus tiekot pārkāpta apelācijas sūdzības iesniedzējām garantētā procesuālo tiesību vienlīdzība.

Ar ceturto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas norāda, ka neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu atbilstoši Tiesas statūtu 36. pantam kopsakarā ar šo statūtu 53. panta 1. punktu, jo tās nevarot konstatēt: i) no kā Vispārējā tiesa (to apstiprinot) secinājusi dalību it kā pret konkurenci vērstos kontaktos, ii) kādēļ (rakstiskie) attaisnojošie W. k-ga apgalvojumi tiek uzskatīti par neticamiem, kā arī iii) ar kādu konkrēti pamatojumu tā atsakās ievērot sacīkstes principu.

Atbilstoši piektajam pamatam esot pārkāpts Regulas (EK) Nr. 1/2005 (1) 23. panta 3. punkts tādēļ, ka Vispārējā tiesa esot pārmērīgi pieņēmusi, ka pastāv vienots un turpināts pārkāpums.

Atbilstoši Vispārējās tiesas konstatējumiem apelācijas sūdzības iesniedzējas pret konkurenci vērstā rīcībā esot piedalījušās ne visās preču jomās un ne visā attiecīgajā pārkāpuma laikposmā. Taču Vispārējās tiesas apstiprinātā naudas soda aprēķina pamatā ir kopīgais apgrozījumus visās preču jomās attiecībā uz visu aplūkoto pārkāpuma laikposmu.

Saistībā ar sesto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka ir pārkāpta Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta pirmā un otrā daļa.

Vispārēja tiesa, pieļaudama tiesību kļūdu, esot pieņēmusi, ka starp apelācijas sūdzības iesniedzējām pastāv ekonomiska vienība, un, pieļaudama tiesību kļūdu, esot ņēmusi vērā pirmās apelācijas sūdzības iesniedzējas apgrozījumu naudas soda aprēķinā, lai gan apelācijas sūdzības iesniedzējas esot izskaidrojušas, kādēļ otrajai apelācijas sūdzības iesniedzējai nav nekādas nozīmīgākas ietekmes uz pirmo apelācijas sūdzības iesniedzēju, un līdz ar to noraidījušas Vispārējās tiesas pieņēmumu par ekonomiskās vienības pastāvēšanu.

Ar septīto pamatu apelācijas sūdzības iesniedzējas apgalvo, ka naudas soda aprēķins atbilstoši Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta otrajai daļai esot bijis kļūdains, jo Vispārējā tiesa, nosakot naudas soda apmēru, kļūdaini esot ņēmusi vērā otrās apelācijas sūdzības iesniedzējas toreizējā meitasuzņēmuma apgrozījumu. Tā rezultātā naudas sods pārsniedzot likumā paredzēto maksimālo 10 % apmēru no sodītā uzņēmuma apgrozījuma.

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 20. septembrī CCPL – Consorzio Cooperative di Produzione e Lavoro SC u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2019. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-522/15 CCPL u.c./Komisija

(Lieta C-706/19 P)

(2019/C 383/63)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: CCPL – Consorzio Cooperative di Produzione e Lavoro SC, Coopbox group SpA, Coopbox Eastern s.r.o. (pārstāvji: S. Bariatti, E. Cucchiara, A. Cutrupi, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzību iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	šajā apelācijas sūdzībā noteiktajā apmērā daļēji atcelt pārsūdzēto spriedumu un līdz ar to atcelt apstrīdēto lēmumu attiecībā uz naudas sodiem, kas apelācijas sūdzības iesniedzējiem uzlikti, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 1/2003 (1) 23. panta 2. punktu, kā arī samērīguma un atbilstības principus;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēji izvirza šādus pamatus.

1.

Pirmais pamats – Tiesību kļūda, iztrūkstošs vai nepietiekams pamatojums attiecībā uz iebildumiem par t.s. mātesuzņēmuma atbildību Ar pirmo pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā esot pieļauta tiesību kļūda un iztrūkst vai ir nepietiekams pamatojums, ciktāl tajā atzīta grupas holdinga sabiedrības atbildība, lai gan starpnieksabiedrība – ar kuras starpniecību īpašuma atradās pārkāpumā iesaistītās sabiedrības – ir atzīta par tādu, kas nav atbildīga.

2.

Otrais pamats – Acīmredzama kļūda vērtējumā un tiesību kļūda attiecībā uz apgalvoto Regulas Nr. 1/2003 23. panta pārkāpumu Ar otro pamatu apelācijas sūdzības iesniedzēji apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi acīmredzamu tiesību kļūdu, noraidīdama iebildumu par nepareizu Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētās 10 % robežas piemērošanu, jo Komisija šo robežu piemērojusi apgrozījumam, kurš nebija konsolidētais apgrozījums, kas aprēķināts, balstoties uz Savienības noteikumiem par grāmatvedības konsolidāciju. Turklāt Vispārējā tiesa esot pārkāpusi samērīguma un atbilstības principus, Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētā konsolidētā apgrozījuma aprēķināšanas nolūkā nepieļaujami atšķirīgi attiekusies pret tām darbības jomām, kas nodotas pavisam, un tām jomām, kas nodotas nomā, it kā pastāvošu atšķirību saimnieciskā ienesīguma un dzīvotspējas ziņā dēļ.

---

(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 1/2003 (2002. gada 16. decembris) par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā (OV 2003, L 1, 1. lpp.).

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. septembra spriedums – Polija/Komisija

(Lieta T-883/16) (1)

(Dabasgāzes iekšējais tirgus - Direktīva 2009/73/EK - Komisijas lēmums, ar ko groza nosacījumus atkāpē no Savienības noteikumiem par gāzes vada OPAL ekspluatāciju attiecībā uz trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu - Direktīvas 2009/73 36. panta 1. punkts - Solidaritātes princips enerģētikas jomā)

(2019/C 383/64)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvji: B. Majczyna, K. Rudzińska un M. Kawnik)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: O. Beynet un K. Herrmann)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Latvijas Republika (pārstāvji: I. Kucina, G. Bambāne un V. Soņeca), Lietuvas Republika (pārstāvji: sākotnēji D. Kriaučiūnas, R. Dzikovič un R. Krasuckaitė, vēlāk R. Dzikovič)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji T. Henze un R. Kanitz, velāk R. Kanitz)

Priekšmets

Prasība, kas pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko lūdz atcelt Komisijas Lēmumu C(2016) 6950 final (2016. gada 28. oktobris), ar ko pārskata atbrīvojuma, kas saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK ir piemērots gāzes vadam OPAL attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu, nosacījumus

Rezolutīvā daļa

1)	Komisijas Lēmumu C(2016) 6950 final (2016. gada 28. oktobris), ar ko pārskata atbrīvojuma, kas saskaņā ar Direktīvu 2003/55/EK ir piemērots gāzes vadam OPAL attiecībā uz noteikumiem par trešo personu piekļuvi un tarifu tiesisko regulējumu, nosacījumus, atcelt.

2)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina Polijas Republikas tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika, Latvijas Republika un Lietuvas Republika sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 38, 6.2.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 11. septembra spriedums – Topor-Gilka un WO Technopromexport/Padome

(Apvienotās lietas T-721/17 un T-722/17) (1)

(Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojošie pasākumi saistībā ar darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā)

(2019/C 383/65)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs lietā T-721/17: Sergey Topor-Gilka (Maskava, Krievija) (pārstāvis: M. Meyer, advokāts)

Prasītājs lietā T-722/17: OOO WO Technopromexport (Maskava, Krievija) (pārstāvis: M. Meyer, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: J.-P. Hix un E. Salia)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Vācijas Federatīvā Republika (pārstāvji: sākotnēji T. Henze, J. Möller un R. Kanitz, pēc tam J. Möller un R. Kanitz, pārstāvji), Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Baumgart, M. Kellerbauer, T. Ramopoulos un E. Schmidt)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/1418 (2017. gada 4. augusts), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2017, L 203 I, 5. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/392 (2018. gada 12. marts), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2018, L 69, 48. lpp.), un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1237 (2018. gada 12. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV 2018, L 231, 27. lpp.).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Sergey Topor-Gilka un OOO WO Technopromexport sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Vācijas Federatīvā Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

---

(1)  OV C 424, 11.12.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. septembra spriedums – Trasys International un Axianseu – Digital Solutions/AESA

(Lieta T-741/17) (1)

(Pakalpojumu publiskie iepirkumi - Iepirkuma procedūra - IT lietojumprogrammu un infrastruktūru pārvaldības pakalpojumi - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana citiem pretendentiem - Pienākums norādīt pamatojumu - Pārmērīgi zemas cenas piedāvājumu esamības vērtējums - Izraudzīto piedāvājumu raksturlielumi un nosacītās priekšrocības - Pretendenta, kura piedāvājums nav ticis noraidīts un kura piedāvājums atbilst iepirkuma procedūras dokumentācijai, lūgums norādīt pamatojumu)

(2019/C 383/66)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Trasys International EEIG (Brisele, Beļģija) un Axianseu – Digital Solutions SA (Lisabona, Portugāle) (pārstāvji: L. Masson un G. Tilman, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (pārstāvji: S. Rostren, E. Tellado Vásquez un H. Köppen, piedaloties V. Ost, M. Vanderstraeten un F. Tulkens, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt EASA2017. gada 28. augusta lēmumu, ar ko noraidīts prasītāju konsorcija saistībā ar pakalpojumu publisko iepirkumu EASA.2017.HVP.08 attiecībā uz informācijas tehnoloģiju lietojumprogrammu un infrastruktūru pārvaldību Ķelnē (Vācija) iesniegtais piedāvājums un līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu trīs citiem pretendentiem saskaņā ar kaskādes principu.

Rezolutīvā daļa

1)

Atcelt Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) 2017. gada 28. augusta lēmumu par TRASYS International EEIG un Axianseu – Digital Solutions SA konsorcija saistībā ar pakalpojumu publisko iepirkumu EASA.2017.HVP.08 attiecībā uz informācijas tehnoloģiju lietojumprogrammu un infrastruktūru pārvaldību Ķelnē (Vācija) iesniegtā piedāvājuma noraidīšanu un kaskādes veida līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu trīs citiem pretendentiem.

2)	EASA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 13, 15.1.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. septembra spriedums – BO/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta T-50/18) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Eiropas Savienības Tiesas iepirkums - Līgumtulkotāji - Atlases procedūra - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2019/C 383/67)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BO (pārstāvis: E. Kleani, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji: J. Inghelram, Á. Almendros Manzano un V. Hanley-Emilsson)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 23. novembra lēmumu, ar ko tika noraidīts prasītāja piedāvājums attiecībā uz pamatlīguma noslēgšanu par juridisko tekstu tulkošanu no vācu valodas uz grieķu valodu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	BO atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. septembra spriedums – BP/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta T–51/18) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Eiropas Savienības Tiesas iepirkums - Līgumtulkotāji - Atlases procedūra - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2019/C 383/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BP (pārstāvis: S. Tassi, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji: J. Inghelram, Á. Almendros Manzano un V. Hanley-Emilsson)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 23. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāja piedāvājums attiecībā uz pamatlīguma noslēgšanu par juridisko tekstu tulkošanu no vācu valodas uz grieķu valodu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	BP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. septembra spriedums – BQ/Eiropas Savienības Tiesa

(Lieta T–66/18) (1)

(Publiski pakalpojumu līgumi - Iepirkuma procedūra - Eiropas Savienības Tiesas iepirkums - Līgumtulkotāji - Atlases procedūra - Pretendenta piedāvājuma noraidīšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā)

(2019/C 383/69)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: BQ (pārstāvis: E. Kleani, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Tiesa (pārstāvji: J. Inghelram, Á. Almendros Manzano un V. Hanley–Emilsson)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Eiropas Savienības Tiesas 2017. gada 23. novembra lēmumu, ar kuru tika noraidīts prasītāja piedāvājums attiecībā uz pamatlīguma noslēgšanu par juridisko tekstu tulkošanu no vācu valodas uz grieķu valodu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	BQ atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 134, 16.4.2018.

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 19. augusta rīkojums – BASF/Komisija

(Lieta T-472/19 R)

(Pagaidu noregulējums - Zāles - Tirdzniecības atļauja - Omega 3 skābes etilesteri - Steidzamības neesamība)

(2019/C 383/70)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: BASF AS (Oslo, Norvēģija) (pārstāvji: E. Wright, A. Rusanov un H. Boland, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Haasbeek un A. Sipos)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts noteikt pagaidu pasākumus, apturot Komisijas 2019. gada 6. jūnija īstenošanas lēmuma par tādu cilvēkiem paredzēto zāļu tirdzniecības atļaujām, kuras satur “omega 3 skābes etilesterus” un kuras paredzētas perorālai lietošanai sekundārajā profilaksē pēc miokarda infarkta, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/83/EK 31. panta ietvaros [C(2019)4336 final], piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

Prasība, kas celta 2019. gada 14. augustā – Oltchim/Komisija

(Lieta T-565/19)

(2019/C 383/71)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Oltchim SA (Râmnicu Vâlcea, Rumānija) (pārstāvji: C. Arhold, L.-A. Bondoc un S. Petrisor, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas Lēmuma (2018. gada 17. decembris) par valsts atbalstu SA.36086 (2016/C) (ex 2016/NN), ko Rumānija sniegusi Oltchim SA, 1. pantu un 3.–7. pantu; (1)

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza deviņus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu attiecībā uz to, ka Rumānijas Valsts aktīvu pārvaldīšanas iestāde nav atguvusi parādus, tiek apgalvota acīmredzama kļūda vērtējumā, uzskatot, ka ar šo pasākumu tika piešķirtas ekonomiskas priekšrocības LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

2.	Ar otro pamatu attiecībā uz iepriekšminēto parādu neatgūšanas pasākumu tiek apgalvots, ka atbildētāja, pārkāpjot LESD 296. panta 2. punktu, nav pietiekami pamatojusi, kāpēc šis pasākums tika kvalificēts kā valsts atbalsts.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja attiecībā uz apgalvoto atbalstu, kas ietver nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi prasītājai un parāda uzkrāšanu, ko veic trešā persona, pēc prasītājas neveiksmīgas privatizācijas, ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, nolemjot, ka ar pasākumu tika piešķirtas ekonomiskas priekšrocības LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD 296. panta 2. punktu attiecībā uz iepriekš minēto pasākumu par nepārtrauktu elektroenerģijas piegādi un parāda uzkrāšanu, ko veic trešā persona.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz parāda daļēju dzēšanu, ko paredzēja prasītājas kreditoru apstiprinātais sanācijas plāns, nolemjot, ka parāda atcelšana ir valsts līdzekļu nodošana, ciktāl tajā bija iesaistīts trešās personas privāts uzņēmums.

6.	Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka iepriekšminētā parāda dzēšana katrā ziņā nebija attiecināma uz valsti, ciktāl tajā ir iesaistīti valsts uzņēmumi.

7.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka iepriekšminētā parāda dzēšana atbilst privātā kreditora kritērijam, jo lielākie privātie kreditori balsoja par sanācijas plānu (pari passu); sanācijas plāns publiskā sektora kreditoriem bija ekonomiski izdevīgāks nekā likvidācijas scenārijs, un saskaņā ar pārskatīto sanācijas plānu uzņēmums faktiski tika pārdots apvienotu aktīvu veidā – scenārijs, kuru Komisija savā lēmumā bija atzinusi par labāko variantu.

8.	Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pārkāpusi LESD 296. panta 2. punktu attiecībā uz daļēju parāda dzēšanas pasākumu.

9.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, 108. panta 2. punktu un Reglamentu attiecībā uz parāda daļējas dzēšanas pasākumu, (2) uzdodot piedzīt visu dzēstā parāda summu, kaut arī pašas veiktie (nepareizie) hipotētiski vislabākā scenārija aprēķini skaidri parādīja, ka publiskā sektora kreditori nevarēja saņemt vairāk, nekā viņi faktiski saņēma saskaņā ar pārskatīto sanācijas plānu.

---

(1)  OV 2019, L 181, 13. lpp.

(2)  Prasībā minētā instrumenta versija ir Padomes Regula (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EKL 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 5. septembrī – EM/Parlaments

(Lieta T-599/19)

(2019/C 383/72)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: EM (pārstāve: M. Casado García-Hirschfeld, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasītāja prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt prasības pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt apstrīdēto 2018. gada 31. oktobra lēmumu, kas ir apstiprināts ar 2019. gada 24. maija lēmumu noraidīt prasītāja sūdzību;

—	piespriest atlīdzināt mantisko kaitējumu, kura summa ir 165 000 EUR, un morālo kaitējumu, kura summa tiek lēsta 50 000 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Pamattiesību hartas 1. un 31. pants, esot pārkāpts Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. pants un 12.a panta 3. punkts, neesot ievērots pienākums sniegt palīdzību un esot nepareizi izmantotas pilnvaras.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot izpildīts labas pārvaldības pienākums, neesot izpildīts rūpības pienākums un esot pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

Prasība, kas celta 2019. gada 9. septembrī – Helsingin Bussiliikenne/Komisija

(Lieta T-603/19)

(2019/C 383/73)

Tiesvedības valoda – somu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Helsingin Bussiliikenne Oy (Helsinki, Somija) (pārstāvji: O. Hyvönen un N. Rosenlund, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2019. gada 28. jūnija lēmumu SA.33846 – (2015/C) (ex 2011/CP);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus pilnā apmērā, pieskaitot likumiskos procentus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus:

1.

Pirmais pamats: Komisija esot pārkāpusi LESD 108. panta 2. punktu un Regulas 2015/1589 6. panta 1. punktu, kā arī pārbaudē esot pieļāvusi būtisku procesuālu kļūdu un pārkāpusi prasītājas tiesības uz aizstāvību. — Prasītājai vajadzēja dod iespēju pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas tikt uzklausītai un formālajā izmeklēšanas procedūrā to vajadzēja aicināt izteikt viedokli, jo apstrīdētajā lēmumā tā ir norādīta kā atbalsta saņēmēja un šis lēmums to skarot tieši.

2.

Otrais pamats: Acīmredzama kļūda vērtējumā — Komisija neesot pietiekami noskaidrojusi faktus un tādēļ lēmums esot pieņemts uz nepietiekamas un kļūdainas informācijas pamata. — Komisija esot kļūdaini novērtējusi vismaz uzņēmuma aktīvu pārvešanas atbilstību tirgum, pirkuma cenas mērķi un ekonomisko loģiku.

3.	Trešais pamats: Apstrīdētā lēmuma pamatojums neatbilstot LESD 296. panta un ar to saistītās judikatūras prasībām. — It īpaši tas attiecoties uz HelB aktīvu pirkuma cenas atbilstību tirgum.

4.

Ceturtais pamats: Apstrīdētais lēmums pārkāpjot Savienības tiesību vispārīgos principus, it īpaši tiesiskās paļāvības un samērīguma principus. — Prasītāja varēja tiesiski paļauties uz to, ka Komisijas izmeklēšana attieksies tikai uz lēmumā par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu norādītajiem darījumiem un vietām un ka tad, ja izmeklēšana tiktu attiecināta uz uzņēmēja aktīvu pārvešanu vai uz prasītāju, Komisija papildinātu lēmumu par formālās izmeklēšanas procedūras uzsākšanu un uzklausītu prasītāju. — Atgūšanas pienākums attiecībā uz sākotnējo atbalsta saņēmēju katrā ziņā pārkāpjot samērīguma principu, ciktāl tas pārsniedzot par uzņēmēja aktīvu pārvešanu faktiski samaksāto pirkuma cenu, un attiecībā uz prasītāju, ciktāl tas pārsniedzot starpību starp apgalvoto zemo pirkuma cenu un tirgus vērtību.

5.	Piektais pamats: LESD 107. panta 1. punkts apstrīdētajā lēmumā esot acīmredzami kļūdaini piemērots. — Komisijas lēmumā norādītie pasākumi neesot ietvēruši aizliegtu valsts atbalstu. — Neviens no pasākumiem, ko Komisija uzskata par aizliegtu valsts atbalstu, neattiecoties uz prasītāju.

Prasība, kas celta 2019. gada 9. septembrī – EP/Komisija

(Lieta T-605/19)

(2019/C 383/74)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: EP (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt lēmumu nepaaugstināt prasītāju amatā AD9 pakāpē 2018. gada paaugstināšanas amatā ietvaros;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka pamatojums, kas sniegts noraidošajā atbildē uz sūdzību, neesot pietiekams, it īpaši ņemot vērā to, ka Apvienotā paaugstināšanas amatā komiteja ir ieteikusi paaugstināt prasītāju amatā.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka iecēlējinstitūcija neesot ievērojusi Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 45. pantu, jo tā neesot veikusi visu amatā paaugstināmo ierēdņu nopelnu salīdzinošu izvērtējumu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā katrā ziņā esot pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ņemot vērā minētajā lēmumā sniegto pamatojumu.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts Civildienesta noteikumu 24.b pants un Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta sestā daļa, jo prasītājs esot sodīts par amatu, kādu viņš ieņem personāla pārstāvībā.

Prasība, kas celta 2019. gada 20. septembrī – Shindler u.c./Komisija

(Lieta T-627/19)

(2019/C 383/75)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Harry Shindler (Porto d’Ascoli, Itālija) un pieci citi prasītāji (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas 2019. gada 13. septembrī tieši izteikto atteikumu atzīt pieļautu bezdarbību;

—

atzīt un nospriest, ka Eiropas Komisija ir prettiesiski atturējusies: — pirmkārt, pieņemt lēmumu par Eiropas Savienības pilsonības saglabāšanu britu prasītājiem, kuriem privātā un ģimenes dzīve norit citās Eiropas Savienības dalībvalstīs un kuriem nav bijušas balsstiesības lemt par viņu izcelsmes valsts izstāšanos no Eiropas Savienības tikai tā iemesla dēļ, ka viņi izmantojuši pārvietošanās brīvību (“15 year rule” [15 gadu noteikums]) – neatkarīgi no tā, vai tiks noslēgts līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības; — otrkārt, pieņemt pārējās 27 Savienības dalībvalstīs, kurās dzīvo briti, vienveidīgi piemērojamu saistošu lēmumu par dažādiem pasākumiem attiecībā uz ieceļošanu, uzturēšanos, sociālajām tiesībām un profesionālo darbību, kas būtu piemērojami, ja netiks noslēgts līgums par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības;

līdz ar to:

—	konstatēt šo bezdarbību;

—	piespriest Eiropas Komisijai samaksāt katram no prasītājiem naudas summu 1 500 euro apmērā viņu tiesāšanās izdevumu segšanai.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērotas prasītāju tiesības, kas izriet no Eiropas Savienības pilsonības statusa – nedz gadījumā, ja tiktu noslēgts izstāšanās līgums, nedz gadījumā, ja tas netiktu noslēgts. Konkrētāk, šis prasītāju izvirzītais pamats ietver šādus aspektus: — tā kā ES Līgumos nav paredzēts, ka gadījumā, kad kāda dalībvalsts izstājas no Savienības, tiktu zaudēta Eiropas Savienības pilsonība, nav ievērots tiesiskās drošības princips; — nav ievērots samērīguma princips; — nav ievērotas tiesības uz privāto un ģimenes dzīvi.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies noteikt saistošus pasākumus, bet pieņēmusi tikai ieteikumus.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka 15 gadu noteikums ir pretrunā sacīkstes principam, pārvietošanās brīvības principam un balsstiesību vienlīdzības principam. Prasītāji šajā ziņā uzskata, ka šis 15 gadu noteikums ir valsts tiesību norma, kura konkrētus vienas dalībvalsts valstspiederīgos nostāda nelabvēlīgā stāvoklī tikai tā iemesla dēļ, ka viņi ir izmantojuši savu brīvību pārvietoties vai uzturēties citā dalībvalstī, un ka tas ir uzskatāms par LESD 21. panta 1. punktā atzīto brīvību ierobežojumu.

Prasība, kas celta 2019. gada 20. septembrī – Teva/Komisija un EMA

(Lieta T-628/19)

(2019/C 383/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Teva BV (Harlema, Nīderlande) (pārstāvji: T. de la Mare, QC, R. Mehta, Barrister un G. Morgan, Solicitor)

Atbildētājas: Eiropas Komisija un Eiropas Zāļu aģentūra

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu C(2019)5393 final (2019. gada 11. jūlijs), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1) atsaka tirdzniecības atļauju cilvēkiem paredzētām zālēm “Cabazitaxel Teva – cabazitaxelum” (turpmāk tekstā – “lēmums”), ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājām atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav pareizi piemērojusi “visaptverošas tirdzniecības atļaujas” jēdzienu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (2001. gada 6. novembris) 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.), nozīmē, it īpaši tās 10. panta 2. punkta b) apakšpunktā ietverto “atvasinātu” zāļu jēdzienu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija un EMA ir pārkāpušas procesa taisnīgas norises principu un prasītājas tiesības uz labu pārvaldību, it īpaši, apvēršot pierādīšanas pienākumu un pretēji Savienības tiesību aktiem šajā jomā to uzliekot ģenērisko zāļu tirdzniecības atļauju pieteikumu iesniedzējiem.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, šādi rīkojoties, Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, atšķirīgi attiecoties pret prasītāju salīdzinājumā ar Jevtana®/docetaxel tirdzniecības atļaujas turētāju.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 726/2004 (2004. gada 31. marts), ar ko nosaka cilvēkiem paredzēto un veterināro zāļu reģistrēšanas un uzraudzības Kopienas procedūras un izveido Eiropas Zāļu aģentūru (OV 2004, L 136, 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 20. septembrī – AH/Eurofound

(Lieta T-630/19)

(2019/C 383/77)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AH (pārstāvis: N. de Montigny, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt 2018. gada 9. novembra lēmumu, ar ko noslēgta administratīvā izmeklēšana AI-2018/01, kas tika uzsākta pēc prasītāja par viņa priekšniecību iesniegtās sūdzības;

—	piespriest atbildētājam izmaksāt prasītājam ciestā morālā kaitējuma atlīdzību, kurš aplēsts 30 000 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza astoņus pamatus.

1.	Pirmais pamats ir saistīts ar labas pārvaldības principa pārkāpumu, jo, izskatot sūdzību, administrācija esot izturējusies aizvainojoši, apsūdzoši un tā neesot rīkojusies atbilstoši nedz no procedūras aspekta, nedz pēc būtības.

2.

Otrais pamats ir saistīts ar to, nav ievērotas tabulas, kurās noteiktas iestādes, kas pilnvarota noslēgt darba līgumus, pilnvaras. Prasītājs it īpaši norāda, ka viņa sūdzību izskatīja advokātu birojs, nevis iestāde, kura šai ziņā ir pilnvarota. Prasītājs uzskata, šādi nododot pilnvaras ārējam konsultantam, viņam ir ticis liegts īstenot tiesības iesniegt sūdzību, kas tiktu izskatīta administratīvo lēmumu pieņemšanas un apstrīdēšanas ietvaros, ka rezultātā esot tikuši pārkāpti tiesiskās drošības un pārskatāmības principi.

3.	Trešais pamats ir saistīts ar lēmuma nepieņemšanu par viņa lūgumu sniegt palīdzību. Prasītājs šajā ziņā norāda, ka nelabvēlīgajā lēmumā ir tikai noraidīta sūdzība sakarā ar aizskarošu izturēšanos un nolemts izbeigt izmeklēšanu.

4.	Ceturtais pamats ir saistīts ar apstrīdētā lēmuma pamatojuma trūkumu.

5.	Piektais pamats ir saistīts ar izmeklēšanas veicēju un iestādes interešu konfliktu, neatkarības trūkumu un neobjektivitāti administratīvās izmeklēšanas veikšanā un prasītāja lūguma un sūdzības izskatīšanas ietvaros.

6.	Sestais pamats ir saistīts ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 24. un 12.a panta pārkāpumu, jo atbildētājs pret prasītāju kopš sūdzības saņemšanas ir izturējies naidīgi, kas nav savietojams ar administrācijas pienākumu ņemt vērā ierēdņu intereses un sniegt tiem atbalstu.

7.	Septītais pamats ir saistīts ar tiesībām tikt efektīvi uzklausītam, jo atbildētājs prasītājam neesot ļāvis lietderīgi paust viedokli, izņemot par aizskarošas izturēšanās faktiem, par kuru upuri tas sevi uzskata.

8.	Astotais pamats ir saistīts ar acīmredzamu kļūda vērtējumā, kuru atbildētājs esot pieļāvis, analizējot prasītāja iesniegto sūdzību.

Prasība, kas celta 2019. gada 21. septembrī – BNetzA/ACER

(Lieta T-631/19)

(2019/C 383/78)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bundesnetzagentur für Elektrizität, Gas, Telekommunikation, Post und Eisenbahnen (BNetzA) (pārstāvji: H. Haller, T. Heitling, L. Reiser, N. Gremminger un V. Vacha, advokāti)

Atbildētāja: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt turpinājumā minētās tiesību normas, kas ir ietvertas atbildētājas 2019. gada 21. februāra Lēmumā Nr. 2/2019 un saistībā ar to pieņemtajā atbildētājas Apelācijas valdes 2019. gada 11. jūlija Lēmumā Nr. A-003-2019: i) I pielikuma 5. panta 5.–9. punktu; ii) pielikuma 10. panta 4. punkta otro teikuma daļu un 5. punktu; iii) pielikuma 17. panta 3. punkta d) apakšpunkta vii) punktu; iv) pielikuma 16. panta 2. punkta otro teikumu un 3. punkta d) apakšpunkta vii) punktu; v) pielikuma 5. panta 5.–9. punktu; vi) visas I un II pielikumā ietvertās tiesību normas, kuras attiecas tieši uz i)–v) punktā minētajām tiesību normām;

—	pakārtoti atcelt atbildētājas 2019. gada 21. februāra Lēmumu Nr. 2/2019 un saistībā ar to pieņemto atbildētājas Apelācijas valdes 2019. gada 11. jūlija Lēmumu Nr. A-003-2019 kopumā;

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem:

1.	Pirmais pamats – apstrīdētā lēmuma formālais prettiesiskums ACER lēmums esot formāli prettiesisks, jo, pieņemot apstrīdēto lēmumu, ACER esot pārsniegusi savas pilnvaras.

2.

Otrais pamats – Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/943 (1) pārkāpums — ACER neesot tiesību noteikt mehānismu, saskaņā ar kuru iepriekšējā atlasē no jaudas aprēķina tiek izslēgti iekšējie tīkla elementi. — ACER savā lēmumā esot i) noteikusi kritiskos tīkla elementus, ii) paredzējusi nevienlīdzīgu elektroenerģijas pārvadīšanas sadales faktora vērtības piemērošanu attiecībā uz iekšējiem tīkla elementiem un pārrobežu tīkla elementiem un iii) ieviesusi efektivitātes kritēriju iekšējiem tīkla elementiem. Tas esot Regulas (ES) 2019/943 16. panta 4. un 8. punkta pārkāpums. — ACER apstrīdētajā lēmumā esot noteikusi, ka tirdzniecības zonu konfigurācija ir jāizvērtē saskaņā ar konkrētu metodi un konkrētos termiņos. Tas esot pretrunā Regulai (ES) 2019/943. — Pārvades sistēmu operatori faktiski esot spiesti savos iekšējos tīkla elementos nodrošināt minimālās tirdzniecības jaudas pieejamību 100 % apmērā un vairāk pārrobežu tirdzniecībai. Tas esot pretrunā Regulai (ES) 2019/943. — ACER vēloties ilgtermiņā no jaudas aprēķina izslēgt iekšējos savienojumus, kuru elektroenerģijas pārvadīšanas sadales faktora vērtība ir mazāka par 10 %. Tas esot pretrunā Regulai (ES) 2019/943. — Ieviešot efektivitātes kritēriju, tiekot apiets Regulas (ES) 2019/943 15. panta 2. punktā ietvertais pārejas noteikums. — Ar ACER lēmumu tiekot pārkāpts Regulas (ES) 2019/943 14. panta 5. punkts, jo tajā neesot ņemti vērā jauni ieguldījumi tīkla infrastruktūrā. — ACER pieprasot plašu korektīvu pasākumu piemērošanu. Tas esot pretrunā Regulas (ES) 2019/943 prasībām. — ACER apejot Regulas (ES) 2019/943 noteikumus par tirdzniecības zonu jaunu konfigurāciju. — ACER radot sev kompetenci jaunas tirdzniecības zonu kārtības noteikšanā, tādējādi pārkāpdama Regulas (ES) 2019/943 14. panta 3. un 6.–8. punktu un 15. panta 5. un 7. punktu.

3.

Trešais pamats – Komisijas Regulas (ES) 2015/1222 (2) pārkāpums — ACER ieviestais efektivitātes kritērijs faktiski piespiežot dalībvalstis veikt savu tirdzniecības zonu rekonfigurāciju. Tas esot pretrunā Regulas (ES) 2015/1222 prasībām. — ACER pieprasot plašu korektīvu pasākumu piemērošanu. Tas esot pretrunā Regulas (ES) 2015/1222 prasībām.

4.	Ceturtais pamats – samērīguma principa pārkāpums ACER lēmums esot nesamērīgs, jo tas neesot piemērots Regulas (ES) 2015/1222 mērķu īstenošanai.

5.	Piektais pamats – nediskriminācijas principa pārkāpums Kritisko tīkla elementu un savlaicīgu korektīvu pasākumu loka plūsmas novēršanai noteikšana radot netiešu diskrimināciju pilsonības dēļ.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 158, 54. lpp.).

(2)  Komisijas Regula (ES) 2015/1222 (2015. gada 24. jūlijs), ar ko izveido jaudas piešķiršanas un pārslodzes vadības vadlīnijas (OV 2015, L 197, 24. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 24. septembrī – Essential Export/EUIPO – Shenzhen Liouyi International Trading (“TOTU”)

(Lieta T-633/19)

(2019/C 383/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Essential Export SA (Sanhosē, Kostarika) (pārstāvji: A. Tarí Lázaro, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Shenzhen Liouyi International Trading Co. Ltd (Šeņžeņa, Ķīna)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes sarkanā un melnā krāsā “TOTU” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 736 712

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 22. jūlija lēmums lietā R 362/2019-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 25. septembrī – Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro u.c./Komisija

(Lieta T–635/19)

(2019/C 383/80)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Fondazione Cassa di Risparmio di Pesaro (Pezāro, Itālija), Montani Antaldi Srl (Pezāro), Fondazione Cassa di Risparmio di Fano (Fano, Itālija), Fondazione Cassa di Risparmio di Jesi (Jezi, Itālija), Fondazione Cassa di Risparmio della Provincia di Macerata (Mačerata, Itālija) (pārstāvji: A. Sandulli un B. Cimino, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atzīt un nospriest, ka Eiropas Komisija ir ārpuslīgumiski atbildīga, ka, sniegdama prettiesiskus norādījumus Itālijas valsts iestādēm, tā ir liegusi ar Fondo Interbancario italiano per Tutela dei Depositi (Itālijas starpbanku depozītu drošības fonds, turpmāk tekstā – “F.I.T.D”) starpniecību rekapitalizēt Banca delle Marche;

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājiem radītos zaudējumus apmērā, kas ir vai nu noteikts atbilstoši prasības pamatojumā izklāstītajiem kritērijiem, vai citādi atbilstoši tiesas noteiktajai metodei;

—	nospriest, ka Eiropas Komisijai ir jāsedz tiesāšanās izdevumi.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji ir izvirzījuši četrus pamatus.

1.

Pirmais pamats attiecas uz prasības par zaudējumu atlīdzināšanu pieņemamību. — Šajā ziņā prasītāji apgalvo, ka minētā kaitējuma nodarīšanā esot vainojama Eiropas Savienības iestāde, pat ja Banca Marche likvidēšanas pasākumus formāli ir pieņēmusi valsts iestāde. Banca d’Italia būtībā neesot bijusi nekāda rīcības brīvība, jo tā esot rīkojusies, balstoties uz Eiropas Komisijas sniegtajiem konkrētajiem norādījumiem. Turklāt veids, kādā Komisija ir īstenojusi savas pilnvaras, esot liedzis prasītājiem vērsties Vispārējā tiesā ar parasto prasību atcelt tiesību aktu, tādējādi vienīgais pieejamais tiesību aizsardzības līdzeklis esot prasības par zaudējumu atlīdzināšanu celšana.

2.

Otrais pamats attiecas uz Savienības tiesību būtisku vai acīmredzamu pārkāpumu. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija ir liegusi ar F.I.T.D. starpniecību rekapitalizēt Banca Marche, uzskatīdama, ka šis ieguldījums esot valsts atbalsts. Tomēr F.I.T.D. esot privāto tiesību subjekts, kas izmanto privātā sektora resursus, un tas neesot pakļauts nekādai valsts iestāžu kontrolei, kā tas, tostarp, ir ticis atzīts Vispārējās tiesas nesenajā spriedumā lietā Tercas/Komisija (apvienotās lietas T–98/16, T–196/16 un T–198/16). Tādējādi, tā esot uzskatāma par pilnīgi tiesisku sanāciju atbilstoši tirgus noteikumiem. Komisijas pārkāpums esot būtisks un acīmredzams, ņemot vērā skaidro normatīvo regulējumu šajā jomā, Eiropas tiesu iedibināto judikatūru, kā arī to, ka Komisijai neesot bijusi rīcības brīvība.

3.

Trešais pamats attiecas uz kaitējuma esamību. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka prasītājiem nodarītā kaitējuma faktiskais un vienīgais cēlonis esot Komisijas apstrīdētā rīcība. No lietas materiāliem nepārprotami izrietot, ka: i) Itālijas iestādes esot izmēģinājušas visas iespējamās Banca Marche likvidēšanas alternatīvas, bet tās esot cietušas neveiksmi tādēļ, ka Eiropas Komisija tās neesot pieļāvusi; ii) šīs alternatīvas būtu ievērojami samazinājušas akcionāriem un obligāciju turētajiem nodarīto kaitējumu.

4.	Ceturtais pamats attiecas uz kaitējuma apmēra noteikšanu. — Šajā ziņā tiek apgalvots, ka kaitējums esot jānosaka, ņemot vērā to prasītāju turējumā esošo Banca Marche subordinēto obligāciju un akciju atlikušo vērtību, kāda tā būtu gadījumā, ja F.I.T.D. būtu bijusi iespēja šo banku rekapitalizēt.

Prasība, kas celta 2019. gada 25. septembrī – Sánchez Romero Carvajal Jabugo/EUIPO – Embutidos Monells (“5Ms MMMMM”)

(Lieta T-639/19)

(2019/C 383/81)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Sánchez Romero Carvajal Jabugo, SAU (El Puerto de Santa María, Spānija) (pārstāvis: J. M. Iglesias Monravá, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Embutidos Monells, SA (San Miguel de Balenya, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “5Ms MMMMM” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 338 998

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 24. jūlija lēmums lietā R 1728/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	līdz ar to noraidīt Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “5Ms MMMMM” reģistrācijas pieteikumu Nr. 16 338 998 attiecībā uz 29. klasi;

—	piespriest lietas dalībniekam, kas iebilst pret šo prasību, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 5. punkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 24. septembrī – FD/Entreprise commune Fusion for Energy

(Lieta T-641/19)

(2019/C 383/82)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: FD (pārstāve: M. Casado García-Hirschfeld, advokāte)

Atbildētājs: ITER un kodolsintēzes enerģētikas attīstības vajadzībām izveidotais Eiropas kopuzņēmums

Prasītāja prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasība pieteikumu par pieņemamu un pamatotu;

tādējādi:

—	atcelt 2018. gada 3. decembra lēmumu, kas ir apstiprināts ar 2019. gada 14. jūnija noraidošo lēmumu;

—	piespriest atlīdzināt mantisko kaitējumu, kura summa ir 75 500 EUR, un morālo kaitējumu, kura summa tiek lēsta 30 000 EUR apmērā;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza trīs pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda vērtējumā, esot notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana un pret viņu esot tikusi vērsta vardarbība. Prasītājs it īpaši kritizē to, ka viņa līguma nepagarināšana ir pamatota ar viņa amata vietas likvidēšanu departamenta reorganizācijas rezultātā. Viņaprāt, šajā pamatojumā ir pieļauta kļūda, jo reorganizācijas plānā nebija paredzēta tādas amata vietas likvidēšana, kas pēc pazīmēm atbilst prasītāja ieņemamajai amata vietai. Turklāt viņš uzskata, ka ir cietis no psiholoģiskas vardarbības un ka šīs vardarbības sekas ir ļāvušas pamatot lēmumu par līguma nepagarināšanu.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts labas pārvaldības princips, neesot izpildīts rūpības pienākums un esot pārkāpts Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants. Prasītājs šajā ziņā it īpaši apgalvo, ka apstrīdētajā lēmumā atbildētājs nav ņēmis vērā viņa spējas, efektivitāti, uzvedību dienestā, ģimenes stāvokli un darba stāžu.

3.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips un nediskriminācijas princips. Prasītājs norāda, ka lēmums nepagarināt viņa līgumu ir pamatots ar budžeta un organizatorisku apsvērumu. Proti, citu darbinieku līgumi, kuru faktiskās un juridiskās situācijas būtiski neatšķiras no prasītāja situācijas, ir pagarināti, neraugoties uz minētajiem apstākļiem.

Prasība, kas celta 2019. gada 25. septembrī – JCDecaux Street Furniture Belgium/Komisija

(Lieta T-642/19)

(2019/C 383/83)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: JCDecaux Street Furniture Belgium (Brisele, Beļģija) (pārstāvji: A. Winckler un G. Babin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdētā lēmuma 1. pantu, ciktāl tajā ir secināts, ka pastāv nesaderīgs valsts atbalsts par labu JCDecaux, tai izpildot 1984. gada līgumu, un 2.-4. pantu, ciktāl tajos Beļģijas valstij ir uzdots atgūt šo atbalstu no JCDecaux;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pamatojot prasību par Komisijas 2019. gada 24. jūnija Lēmumu C(2019) 4466 final par valsts atbalstu SA.33078 (2015/C) (ex 2015/NN), ko Beļģija īstenojusi par labu JC Decaux Belgium Publicité, prasītāja izvirza četrus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka tas, ka prasītāja atsevišķus reklāmas objektus saskaņā ar 1984. gada 16. jūlija līgumu apsaimnieko pēc to termiņa beigām, ir priekšrocība. — Komisija ir kļūdaini secinājusi, ka pastāv ekonomiska priekšrocība, neraugoties uz kompensācijas mehānismu, ko īsteno Ville de Bruxelles (Briseles pilsēta) saskaņā ar savu pienākumu saglabāt līguma ekonomisko līdzsvaru. — Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tiesību kļūdu, uzskatīdama, ka prasītāja ir guvusi tādus ietaupījumus no nomas maksas un nodokļiem, kas veido priekšrocību.

2.	Ar otro pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka varbūtējais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Komisijas paziņojumu par VTNP nostādnēm (1) un 2012. gada lēmumu par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2).

3.

Ar trešo pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka Komisija neesot izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, izvērtēdama atgūstamo summu. — Komisija nesniedzot pietiekamu atbildi uz lietas dalībnieku sniegto informāciju, atgūstamā atbalsta summu iepriekš paredzot savā paziņojumā presei un pārkāpjot savu iekšējo reglamentu. — Neesot bijis iespējams noteikt varbūtējā atbalsta summas apmēru, un tas esot bijis šķērslis šī atbalsta atgūšanai.

4.	Ar ceturto pamatu pakārtoti tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā minētais valsts atbalsts katrā ziņā esot noildzis.

---

(1)  Komisijas paziņojums – Eiropas Savienības nostādnes par valsts atbalstu, ko piešķir kā kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (2011) (OV 2012, C 8, 15. lpp.).

(2)  Komisijas Lēmums 2012/21/ES (2011. gada 20. decembris) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV 2012, L 7, 3. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 26. septembrī – Dermavita/EUIPO – Allergan Holdings France (“JUVEDERM ULTRA”)

(Lieta T-643/19)

(2019/C 383/84)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dermavita Co. Ltd (Beirūta, Libāna) (pārstāvis: D. Todorov, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Allergan Holdings France (Courbevoie, Francija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “JUVEDERM ULTRA” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 6 295 638

Informācija par procesu EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 18. jūlija lēmums apvienotajās lietās R 1655/2018-4 un R 1723/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	daļēji atcelt apstrīdēto lēmumu saistībā ar apelācijas sūdzības R 1723/2018-4 noraidīšanu un lēmumu neatcelt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 6 295 638 attiecībā uz 5. klasē ietilpstošajām precēm;

—	piespriest EUIPO un otrai procesa dalībniecei segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus katrā no spēkā neesamības atzīšanas procesa posmiem un apelācijas procesā, tostarp procesā EUIPO un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—	attiecīgo tiesību aktu, kas attiecas uz preču, attiecībā uz kurām ir izmantota preču zīme, rakstura vērtējumu, kļūdaina interpretācija;

—	dažu pierādījumu nepareiza interpretācija procesā, kas attiecas to, ka trešās personas izmanto preču zīmi ar Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka piekrišanu;

—	pietiekamu pierādījumu neesamība par Eiropas Savienības preču zīmes īpašnieka piekrišanu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 18. panta 2. punkta izpratnē.

Prasība, kas celta 2019. gada 26. septembrī – Linde Material Handling/EUIPO – Verti Aseguradora (“VertiLight”)

(Lieta T-644/19)

(2019/C 383/85)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Linde Material Handling GmbH (Aschaffenburg, Vācija) (pārstāvji: J. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Verti Aseguradora, Compañía de seguros y reaseguros, SA (Madride, Spānija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VertiLight” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 161 788

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2019. gada 5. jūlija lēmums lietā R 1849/2018-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pirmajā teikumā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta otrajā teikumā paredzēto tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 26. septembrī – eSky Group IP/EUIPO – Gröpel (“e”)

(Lieta T-646/19)

(2019/C 383/86)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: eSky Group IP sp. z o.o. (Varšava, Polija) (pārstāvis: P. Kurcman, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Gerhard Gröpel (Straubing, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes tirkīza, baltā, tumši zilā, zilā un gaiši rozā krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 16 731 333

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2019. gada 24. jūlija lēmums lietā R 223/2019-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	atcelt Iebildumu nodaļas 2018. gada 29. novembra lēmumu, kas pieņemts iebildumu procesā Nr. B 2 957 168;

—	nodot lietu atpakaļ izskatīšanai EUIPO;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt izdevumus, kas radušies Iebildumu nodaļā, Apelācijas padomē un Vispārējā tiesā.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.