(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt spēcīgās atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību pastiprina jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties potenciālas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu, var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Ieteikuma ESRK/2013/1 (2) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos.

(6)

Turklāt Ieteikumā ESRB/2013/1 dalībvalstīm ieteikts izveidot tiesisko regulējumu, kas makroprudenciālās uzraudzības iestādēm ļauj īstenot tiešu kontroli vai ieteikuma pilnvaras attiecībā uz minētajā ieteikumā norādītajiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem.

(7)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (5). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm, starp kurām bija arī Beļģija (6).

(8)

2016. gadā galvenās problēmas, kas tika konstatētas mājokļu nekustamo īpašumu tirgū Beļģijā, bija straujais mājokļu cenu un hipotekāro kredītu pieaugums, kā arī jau tā augstais un pieaugošais mājsaimniecību parādu slogs, arvien lielākai daļai hipotekāro kredītu ņēmēju iespējams esot ievainojamiem pret nelabvēlīgiem ekonomiskajiem apstākļiem vai nelabvēlīgu notikumu attīstību mājokļu nekustamā īpašuma tirgū Beļģijā.

(9)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu Eiropas Ekonomikas zonas mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (7).

(10)

Attiecībā uz Beļģiju šis nesenais novērtējums atklājis, ka kopš 2016. gada ievērojamais mājokļu kredītu pieaugums joprojām palielina mājsaimniecību parādu slogu. Neraugoties uz to, ka mājokļu cenu pieaugums ir palēninājies, iepriekšējā dinamika rada bažas par iespējamu pārvērtējumu. Turklāt liela daļa hipotekāro kredītu joprojām tiek izsniegti mājsaimniecībām, kuras iespējams ir ievainojamas pret nelabvēlīgiem ekonomiskiem vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgu notikumu attīstību mājokļu nekustamo īpašumu tirgū. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2013. gadā ieviestais 5 procentu punktu riska svēruma papildinājums attiecībā uz tādu kredītiestāžu, kas izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu (IRB) metodi, hipotekārajiem riska darījumiem, ir palielinājis šo iestāžu noturību.

(11)

Nationale Bank van België / Banque Nationale de Belgique 2018. gadā palielināja 5 procentpunktu riska pakāpes papildinājumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu piemērojot samērīgu riska pakāpes papildinājumu, ko veido 33 % riska darījumu svērtais vidējais riska svērums, ko piemēro riska darījumiem, kuros netiek pildītas saistības katras kredītiestādes mājokļu hipotēku portfelī.

(12)

Pašlaik spēkā esošā riska svēruma papildinājuma mērķis ir palielināt to kredītiestāžu noturību, kuras izmanto IRB metodi un mazināt risku uzkrāšanos saistībā ar jauniem hipotekārajiem kredītiem. Tomēr pašlaik Beļģijā nav noteikti ar aizņēmēju saistīti pasākumi (piemēram, kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) rādītāja, parāda/ienākumu attiecības (DTI) rādītāja vai parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības (DTI) rādītāja ierobežojumi), kas tieši ierobežotu to hipotekāro kredītu daļu, kas izsniegti mājsaimniecībām, kuras iespējams ir ievainojamas pret nelabvēlīgiem ekonomiskiem vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgu notikumu attīstību mājokļu nekustamo īpašumu tirgū.

(13)

Tāpēc ESRK secinājusi, ka, lai gan Beļģijā noteiktie vai pieejamie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi ir daļēji atbilstoši un daļēji pietiekami, lai vidējā termiņā novērstu ievainojamības, kas saistītas ar mājsaimniecību parāda slogu, pārmērīgi augstām mājokļu cenām un kreditēšanas standartiem. Tāpēc nepieciešami turpmāki politikas pasākumi, lai novērstu šo ievainojamību, kas var būt sistēmiska riska avots. Šajā ieteikumā ierosinātie pasākumi paredzēti tam, lai papildinātu esošos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus Somijā nolūkā stiprināt to noturību. Tie nebūtu jāuzskata par tādiem, kas aizstāj spēkā esošos ar kapitālu saistītos pasākumus, kuri joprojām ir svarīgi, lai novērstu ievainojamību, kas saistīta ar neatmaksāto kredītu portfeli.

(14)

Šā ieteikuma mērķis ir ieteikt aktivizēt juridiski saistošus ar aizņēmēju saistītus pasākumus, kas attiecas uz ievērojamu daļu hipotekāro kredītu, kas izsniegti mājsaimniecībām, kuras iespējams ir ievainojamas pret nelabvēlīgiem ekonomiskiem vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgu notikumu attīstību mājokļu nekustamo īpašumu tirgū Beļģijā.

(15)

Šis ieteikums neietekmē Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(16)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt ieteikumus,

a)

ievērojama vai arvien lielāka to aizņēmēju daļa, kas saņem jaunus hipotekāros kredītus, iespējams nespēj apkalpot savu parādu vai saglabāt patēriņu, iestājoties nelabvēlīgiem ekonomikas vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgām norisēm mājokļu nekustamā īpašuma tirgū; vai

b)

ievērojama vai arvien lielāka daļa jaunu hipotekāro kredītu, kas nodrošināti ar mājokļu nekustamo īpašumu, varētu radīt kredītzaudējumus par šiem kredītiem saistību neizpildes gadījumā un pēc tam – mājokļu cenu samazinājumu.

a)

“ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz aizņēmējiem;

b)

“tiešā kontrole” ir īsta un efektīva spēja vidēja termiņa mērķu sasniegšanas nolūkā noteikt un grozīt makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas piemērojami finanšu iestādēm, kuras ietilpst attiecīgās makroprudenciālās uzraudzības iestādes darbības jomā;

c)

“tiesības sniegt ieteikumus” ir spēja ar ieteikumu palīdzību vadīt makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu, lai vajadzības gadījumā sasniegtu galvenos vai vidēja termiņa mērķus;

d)

“kredīta/nodrošinājuma vērtības rādītājs (LTV rādītājs)” ir visu to kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī;

e)

“parāda/ienākumu attiecības rādītājs (DTI rādītājs)” ir aizņēmēja kopējie parādi kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

f)

“parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības rādītājs (DSTI rādītājs)” ir gada kopējā parāda apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

g)

“vidējs termiņš” ir trīs gadu laika posms;

h)

“juridiski saistoši ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir ar aizņēmēju saistīti pasākumi, kas ieviesti, izmantojot juridiski saistošus aktus;

i)

“parāda apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja kopējo parādu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā);

j)

“termiņš” ir gados izteikts mājokļu nekustamā īpašuma kredīta līguma termiņš kredīta izsniegšanas brīdī;

k)

“makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir nacionālā makrouzraudzības iestāde, kuras mērķi, regulējums, pilnvaras, atbildības prasības un citas īpašības izklāstītas Ieteikumā ESRK/2011/3 (8).

1.

2.

1.

2.

(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt spēcīgās atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību pastiprina jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties potenciālas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu, var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Ieteikuma ESRK/2013/1 (2) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos.

(6)

Turklāt Ieteikumā ESRB/2013/1 dalībvalstīm ieteikts izveidot tiesisko regulējumu, kas makroprudenciālās uzraudzības iestādēm ļauj īstenot tiešu kontroli vai ieteikuma pilnvaras attiecībā uz minētajā ieteikumā norādītajiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem.

(7)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (5). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm, starp kurām bija arī Dānija (6).

(8)

Galvenā ievainojamība, kas 2016. gadā tika konstatēta mājokļu nekustamā īpašuma tirgū Dānijā, attiecās uz mājsaimniecību parāda augsto slogu. Būtiskai hipotēku kredīta ņēmēju daļai bija mainīgas procentu likmes parāds vai parāds, kas pārsniedz mājokļa vērtību, padarot tos neaizsargātus pret nelabvēlīgiem ekonomiskiem vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgiem notikumiem mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Lai gan nebija pārmērīgi augstu cenu vispārēju pazīmju, mājokļu cenas bija ievērojami palielinājušās, jo īpaši lielākajās pilsētās, un bija tuvu pirmskrīzes līmenim.

(9)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) novērtējumu attiecībā uz ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (7).

(10)

Attiecībā uz Dāniju šis nesenais novērtējums atklājis, ka, lai gan kopš 2016. gada mājsaimniecību parāda slogs ir samazinājies, tā līmenis tomēr joprojām ir viens no augstākajiem EEZ. Turklāt esošo hipotēku kredītu ar atliktu amortizāciju daļa ir ievērojama, tāpēc mājsaimniecības ir strukturāli vairāk pakļautas nelabvēlīgiem ekonomiskiem vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgiem notikumiem mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Turklāt, neraugoties uz to, ka mājokļu cenu pieaugums palēninājies un dzīvokļu cenas Kopenhāgenā pēdējos gados saglabājušās nemainīgas, agrākā notikumu attīstība radījusi pārmērīgi augstas cenas atsevišķās vietās lielākās pilsētas, jo īpaši Kopenhāgenā. Ņemot vērā iepriekš minēto, juridiski saistoša obligātas iemaksas prasība, kas 2015. gadā tika noteikta 5 % apmērā, sniegusi papildu nodrošinājumu (lai arī ierobežotu) mājokļu cenu samazinājuma gadījumā.

(11)

Patērētāju aizsardzības tiesību aktos 2018. gadā tika ieviesti ierobežojumi attiecībā uz mājokļu hipotēku kredīta instrumentu piedāvāšanu hipotēku kredīta ņēmējiem ar parāda attiecības pret ienākumiem rādītāju (pirms nodokļu nomaksas) virs 4 un kredīta attiecības pret nodrošinājumu rādītāju virs 60 %. Šie ierobežojumi nosaka, ka: a) procentu likmes tiek fiksētas uz vismaz 5 gadiem; un b) atliktā amortizācija piemērojama tikai tad, ja kredīta procentu likme tiek fiksēta uz vismaz 30 gadiem. Turklāt 2014. gadā tika paziņots par “Uzraudzības rombu” hipotēku bankām. Tajā ietverti vairāki etaloni un robežvērtības noteiktām riska banku darbības jomām, un to mērķis ir līdz 2018. un 2020. gadam palielināt hipotēku kredīta krājumu kredītkvalitāti, tādējādi ietekmējot jaunu kredītu radīšanu. Tāpat 2018. gadā pretciklisko kapitāla rezervju norma tika palielināta divas reizes: no 0 % līdz 0,5 % ar 2019. gada 1. martu; un no 0,5 % līdz 1 % ar 2019. gada 1. septembri. Turklāt Dānijas Sistēmiskā riska padome ieteikusi turpmāku palielinājumu no 1 % līdz 1,5 % ar 2020. gada jūniju un sniegusi perspektīvas norādes, ka norma būtu potenciāli jāpalielina līdz maksimāli 2,5 %, ja vien nenotiek būtiskas izmaiņas riska pieaugumā Dānijas finanšu sistēmā. Visbeidzot, Finanstilsynet (Dānijas Finanšu uzraudzības iestāde) apstiprinājusi vadlīnijas, saskaņā ar kurām kredītiestādēm jāievēro piesardzība, veicot mājsaimniecību kredītnovērtējumu, izsniedzot kredītus nekustamajam īpašumam ģeogrāfiskos apgabalos, kuros augušas mājokļu nekustamā īpašuma cenas.

(12)

Neraugoties uz ieviesto makroprudenciālās uzraudzības pasākumu skaitu un ņemot vērā mājsaimniecību parādu sloga augsto līmeni, kā arī to, cik liela daļa hipotēku kredīta ņēmēju ir neaizsargāti pret nelabvēlīgiem ekonomikas apstākļiem vai nelabvēlīgiem notikumiem mājokļa nekustamo īpašumu tirgū, pašreizējie ar kapitālu saistītie pasākumi var nebūt pietiekami, lai novērstu uzkrāto ievainojamību. Turklāt vidējā termiņā var būt nepieciešams pastiprināt vai aktivizēt papildu ar aizņēmēju saistītus pasākumus, pieaugot ievainojamībai saistībā ar mājsaimniecību parādu slogu, pārmērīgi augstām mājokļu cenām un kreditēšanas standartu pastiprināšanos.

(13)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Dānijā konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu, tādējādi radot augstāku sistēmiskā riska līmeni. Šie faktori ietver: i) sarežģītus īres tirgus noteikumus, kas paredz īres maksas ierobežojumus lielā daļā dzīvokļu ēku lielākajās pilsētās, kas rada mājokļu piedāvājuma trūkumu un rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kas pērk savu īpašumu; un ii) ar hipotēku kredītiem saistītu nodokļu objektu loka sašaurināšanu, kas var būt stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Turklāt kopš 2001. gada mājokļa īpašuma nodokļu sistēma ir atsaistīta no tirgus cenas, kā rezultātā samazinās faktiskā nodokļu likme, jo īpaši lielākajās pilsētās. Dānijas parlaments 2017. gadā pieņēma likumu par jaunu mājokļu nodokļu sistēmu, kura stāsies spēkā 2021. gadā un kura atjauno saikni starp maksājamiem nodokļiem un pašreizējām mājokļu nekustamā īpašuma tirgus cenām.

(14)

Tāpēc ESRK secinājusi, ka, lai gan Dānijā noteiktie vai Dānijā pieejamie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi ir atbilstoši, tie ir daļēji pietiekami, lai vidējā termiņā novērstu ievainojamību, kas saistīta ar mājsaimniecību parāda slogu. Tāpēc nepieciešami turpmāki politikas pasākumi, lai novērstu šo ievainojamību, kas var būt sistēmiska riska avots. Šajā ieteikumā ierosinātie pasākumi paredzēti, lai papildinātu esošos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus Dānijā. Ņemot vērā to, ka ievainojamības zināmā mērā stimulē strukturālie faktori, kas ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, vajadzīgi citi politikas pasākumi, lai papildinātu un atbalstītu pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus ar mērķi reaģēt uz faktoriem, kas palielina sistēmisko risku pieaugumu mājokļu nekustamā īpašuma tirgū Dānijā, efektīvāk un lietderīgāk, neradot pārmērīgas izmaksas Dānijas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(15)

Šā ieteikuma mērķis ir ieteikt: a) aktivizēt papildu pasākumus vai pastiprināt esošos ar kapitālu saistītos pasākumus, lai nodrošinātu banku sektora noturību pret Dānijā konstatētajām vidēja termiņa ievainojamībām; b) kontrolēt ievainojamības un aktivizēt papildu pasākumus vai pastiprināt esošos ar aizņēmēju saistītos pasākumus, ja mājokļu cenu pieaugums un kreditēšanas pieaugums paātrināsies vidējā termiņā. Šā ieteikuma mērķis ir arī uzsvērt nepieciešamību pēc plašākiem politikas pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot faktorus, kas veicina mājsaimniecību parādu sloga palielināšanos.

(16)

Šis ieteikums neietekmē Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(17)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt ieteikumus,

1.

2.

3.

a)

“ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz aizņēmējiem;

b)

“tiešā kontrole” ir īsta un efektīva spēja vidēja termiņa mērķu sasniegšanas nolūkā noteikt un grozīt makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas piemērojami finanšu iestādēm, kuras ietilpst attiecīgās makroprudenciālās uzraudzības iestādes darbības jomā;

c)

“tiesības sniegt ieteikumus” ir spēja ar ieteikumu palīdzību vadīt makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu, lai vajadzības gadījumā sasniegtu galvenos vai vidēja termiņa mērķus;

d)

“parāda/ienākumu attiecība” (DTI attiecība, debt-to-income ratio) ir aizņēmēja kopējie parādi kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

e)

“kredīta/nodrošinājuma vērtības attiecība” (LTV attiecība, loan-to-value ratio) ir visu kredītu vai kredīta daļu, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, summas attiecība pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī;

f)

“vidējs termiņš” ir trīs gadu laika posms;

g)

“makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir nacionālā makrouzraudzības iestāde, kuras mērķi, regulējums, pilnvaras, atbildības prasības un citas īpašības izklāstītas Ieteikumā ESRK/2011/3 (8);

h)

“parāda apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja kopējo parādu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā);

i)

“parāda apkalpošanas/ienākumu attiecība” (DSTI attiecība, debt-service-to-income ratio) ir gada kopējā parāda apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

j)

“termiņš” ir gados izteikts mājokļu nekustamā īpašuma kredīta līguma termiņš kredīta izsniegšanas brīdī.

a)

pienācīgi jāņem vērā proporcionalitātes princips, ņemot vērā A ieteikuma, B ieteikuma un C ieteikuma mērķi un saturu;

b)

aktivizējot papildu vai pastiprinot esošos ar kapitālu saistītos pasākumus saskaņā ar A ieteikumu, to kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Dānijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem;

c)

aktivizējot papildu vai pastiprinot esošos ar aizņēmēju saistītos pasākumus saskaņā ar B ieteikumu, to kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Dānijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem;

d)

nosakot augstākas obligātās iemaksas prasību saskaņā ar B ieteikumu, šāda pasākuma kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Dānijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem;

e)

veicot izmaiņas politikā saskaņā ar C ieteikumu, šādu pasākumu pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Dānijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, lai šie pasākumi nepastiprinātu vai neizraisītu uzkrāto ievainojamību īstenošanos Dānijas mājokļu nekustamā īpašuma sektorā;

f)

konkrēti kritēriji A ieteikuma, B ieteikuma un C ieteikuma ievērošanai izklāstīti I pielikumā.

a)

informācija par veikto darbību saturu un termiņiem;

b)

novērtējums par ievainojamībām, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu slogu, pārmērīgi augstām mājokļu cenām un kreditēšanas standartu pastiprināšanos jauniem hipotēku kredītiem, tostarp par jaunu hipotēku kredītu izkārtojumu atbilstoši to LTV, DTI un DSTI attiecībām, termiņiem un amortizācijas profiliem, konkrētās attiecības aprēķinot saskaņā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Ieteikuma ESRK/2016/14 (9) IV pielikumu, kā arī par veikto darbību funkcionēšanu, ņemot vērā šī ieteikuma mērķus;

c)

detalizēts pamatojums tam, kāpēc darbības netika veiktas, vai tam, kāpēc tās atšķīrās no šī ieteikuma, tai skaitā arī attiecībā uz kavējumiem.

a)

A ieteikums

Līdz 2020. gada 31. oktobrim un katru gadu līdz 2022. gada 31. oktobrim A ieteikuma adresātam tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei pārskatu par jebkurām darbībām, ko tie veikuši, ieviešot ar kapitālu saistītus pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

b)

B ieteikums

Līdz 2020. gada 31. oktobrim un katru gadu līdz 2022. gada 31. oktobrim B ieteikuma adresātiem tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei pārskatu par ievainojamībām, kas saistītas ar mājsaimniecību parāda slogu, un veiktajām darbībām ievainojamību novēršanai. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

c)

C ieteikums

Līdz 2022. gada 31. oktobrim C ieteikuma adresātiem tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei pārskatu par C ieteikuma ieviešanu. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

1.

2.

(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt spēcīgās atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību pastiprina jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties potenciālas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu, var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Ieteikuma ESRK/2013/1 (2) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos.

(6)

Turklāt Ieteikumā ESRB/2013/1 dalībvalstīm ieteikts izveidot tiesisko regulējumu, kas makroprudenciālās uzraudzības iestādēm ļauj īstenot tiešu kontroli vai ieteikuma pilnvaras attiecībā uz minētajā ieteikumā norādītajiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem.

(7)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (5). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm, starp kurām bija arī Luksemburga (6).

(8)

Mājokļu nekustamo īpašumu tirgū Luksemburgā 2016. gadā galvenās ievainojamības tika konstatētas saistībā ar straujo izaugsmi gan mājokļu cenu, gan hipotekāro kredītu jomā, kā arī saistībā ar mājsaimniecību parādsaistību augsto līmeni un pieaugumu. Turklāt būtiskai hipotekāro kredītu ņēmēju daļai bija lielas parādu un parāda apkalpošanas izmaksas salīdzinājumā ar to ienākumiem, tādējādi padarot tos neaizsargātus pret iespējamu procentu likmju pieaugumu.

(9)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) novērtējumu attiecībā uz ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (7).

(10)

Attiecībā uz Luksemburgu šis nesenais novērtējums atklājis, ka kopš 2016. gada ievērojamais hipotekāro kredītu pieaugums joprojām palielina mājsaimniecību parādu slogu. Neraugoties uz to, ka mājokļu cenu pieaugums ir palēninājies, iepriekšējā dinamika rada bažas par iespējamu pārvērtējumu. Turklāt jaunākie dati par kreditēšanas standartiem liecina, ka ievērojama daļa mājsaimniecību ir potenciāli vairāk pakļautas nelabvēlīgiem ekonomiskiem vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgiem notikumiem mājokļu nekustamā īpašuma tirgū.

(11)

Kopš 2016. gada saskaņā ar Comité du Risque Systémique (Luksemburgas makroprudenciālās uzraudzības iestāde) sniegtajiem ieteikumiem, Luksemburgā aktivizēti vairāki ar kapitālu saistīti pasākumi: i) 2016. gadā Commission de Surveillance du Secteur Financier (CSSF, Luksemburgas finanšu sektora uzraudzības komisija) attiecībā uz riska darījumiem ar privātpersonām vai MVU, kas nodrošināti ar mājokļa īpašumu Luksemburgā, ieviesa vidējo riska svērumu 15 % apmērā kredītiestādēm, kas izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu pieeju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu; un ii) 2018. gadā CSSF no 2020. gada 1. janvāra pretciklisko kapitāla rezervju normu palielināja no 0 % līdz 0,25 %.

(12)

Lai gan Luksemburgas valsts iestādes ir ierosinājušas noteikt tiesisko regulējumu attiecībā uz juridiski saistošiem ar aizņēmēju saistītiem pasākumiem, šie pasākumi Luksemburgā vēl nav pieejami. Tomēr, konstatētās ievainojamības, kas saistītas ar mājokļu cenu un hipotekāro kredītu pieaugumu, kā arī mājsaimniecību parādu sloga palielināšanos, prasa šādu pasākumu aktivizēšanu.

(13)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Luksemburgā konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu, tādējādi radot augstāku sistēmiskā riska līmeni. Šie faktori ietver: i) mājokļu piedāvājuma trūkumu, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un ii) iespēju par hipotēku maksātos procentus atskaitīt no nodokļiem, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties.

(14)

Tāpēc ESRK secinājusi, ka, lai gan Luksemburgā noteiktie vai Luksemburgā pieejamie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi ir daļēji atbilstoši un daļēji pietiekami, lai novērstu vidēja termiņa ievainojamību, kas konstatēta Luksemburgā. Tāpēc nepieciešami turpmāki politikas pasākumi, lai novērstu šo ievainojamību, kas var būt sistēmiska riska avots. Šajā ieteikumā ierosinātie pasākumi paredzēti tam, lai papildinātu esošos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus Luksemburgā nolūkā stiprināt to noturību. Tie nebūtu jāuzskata par tādiem, kas aizstāj spēkā esošos ar kapitālu saistītos pasākumus, kuri joprojām ir svarīgi, lai novērstu ievainojamību, kas saistīta ar neatmaksāto kredītu portfeli. Ņemot vērā to, ka ievainojamības zināmā mērā stimulē strukturālie faktori, kas ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, vajadzīgi citi politikas pasākumi, lai papildinātu un atbalstītu pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus ar mērķi reaģēt uz faktoriem, kas palielina sistēmisko risku pieaugumu mājokļu nekustamā īpašuma tirgū Luksemburgā, efektīvāk un lietderīgāk, neradot pārmērīgas izmaksas Luksemburgas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(15)

Šā ieteikuma mērķis ir ieteikt Luksemburgas tiesību aktos noteikt regulējumu, kas paredz juridiski saistošus ar aizņēmēju saistītus pasākumus, kā arī šādu pasākumu aktivizēšanu, tiklīdz tie ir pieejami saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Šā ieteikuma mērķis ir arī uzsvērt nepieciešamību pēc plašākiem politikas pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot faktorus, kas veicina mājsaimniecību parādu sloga palielināšanos.

(16)

Šis ieteikums neietekmē Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(17)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt ieteikumus,

a)

ierobežojumi, kas attiecas uz DTI rādītāju;

b)

ierobežojumi, kas attiecas uz DSTI rādītāju;

c)

ierobežojumi, kas attiecas uz LTV rādītāju; un

d)

termiņa ierobežojumi.

1.

2.

a)

“ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz aizņēmējiem;

b)

“tiešā kontrole” ir īsta un efektīva spēja vidēja termiņa mērķu sasniegšanas nolūkā noteikt un grozīt makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas piemērojami finanšu iestādēm, kuras ietilpst attiecīgās makroprudenciālās uzraudzības iestādes darbības jomā;

c)

“tiesības sniegt ieteikumus” ir spēja ar ieteikumu palīdzību vadīt makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu, lai vajadzības gadījumā sasniegtu galvenos vai vidēja termiņa mērķus;

d)

“vidējs termiņš” ir trīs gadu laika posms;

e)

“makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir nacionālā makrouzraudzības iestāde, kuras mērķi, regulējums, pilnvaras, atbildības prasības un citas īpašības izklāstītas Ieteikumā ESRK/2011/3 (8);

f)

“juridiski saistoši ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir ar aizņēmēju saistīti pasākumi, kas ieviesti, izmantojot juridiski saistošus aktus;

g)

“parāda/ienākumu attiecības rādītājs” (DTI rādītājs) ir aizņēmēja kopējie parādi kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

h)

“parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības rādītājs” (DSTI rādītājs) ir gada kopējā parāda apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

i)

“kredīta/nodrošinājuma attiecības rādītājs” (LTV rādītājs) ir visu to kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī;

j)

“termiņš” ir gados izteikts mājokļu nekustamā īpašuma kredīta līguma termiņš kredīta izsniegšanas brīdī;

k)

“parāda apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja kopējo parādu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā).

1.

2.

i)

Līdz 2020. gada 31. oktobrim A ieteikuma adresātam jāsniedz ESRK un ECB Padomei starpposma pārskats par A ieteikuma īstenošanu, iekļaujot vismaz paziņojumu, kurā paskaidrots, vai ir plānots ieviest A ieteikumu un kura struktūra vai struktūras būs atbildīgas par lēmumu aktivizēt un īstenot minētajā ieteikumā izklāstītos ar aizņēmēju saistītos pasākumus. ESRK var informēt A ieteikuma adresātu par savu viedokli par starpziņojumu.

ii)

Līdz 2014. gada 30. jūnijam A ieteikuma adresātam jāsniedz ESRK un ECB Padomei galīgais pārskats par A ieteikuma īstenošanu.

1.

2.

(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt spēcīgās atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību pastiprina jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties potenciālas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu, var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Ieteikuma ESRK/2013/1 (2) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos.

(6)

Turklāt Ieteikumā ESRB/2013/1 dalībvalstīm ieteikts izveidot tiesisko regulējumu, kas makroprudenciālās uzraudzības iestādēm ļauj īstenot tiešu kontroli vai ieteikuma pilnvaras attiecībā uz minētajā ieteikumā norādītajiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem.

(7)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (5). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm, starp kurām bija arī Nīderlande (6).

(8)

2016. gadā galvenā ievainojamība, kas tika konstatēta mājokļu nekustamo īpašumu tirgū Nīderlandē bija saistīta ar mājsaimniecību augsto parādu slogu, ievērojamas daļas hipotekāro kredītu ņēmēju kopējam parādam pārsniedzot to mājokļu vērtību. Šī ievainojamība, cita starpā, liecināja, ka, lai gan jaunu amortizējošo hipotekāro kredītu īpatsvars palielinājās, ievērojama daļa esošo hipotekāro kredītu bija neamortizējoša, neraugoties uz to, ka 2016. gadā nebija pazīmju, kas liecinātu par pārmērīgi augstām cenām, un mājokļu cenas lielākajās pilsētās bija atgriezušās pirmskrīzes līmenī.

(9)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) novērtējumu attiecībā uz ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (7).

(10)

Attiecībā uz Nīderlandi nesen veiktais novērtējums atklāja, ka kopš 2016. gada mājsaimniecību parāda slogs ir nedaudz samazinājies un arī jaunu neamortizējošu hipotekāro kredītu īpatsvars ir turpinājis samazināties. No otras puses, kopš 2016. gada mājokļu cenas ir turpinājušas pieaugt, kas lielākajās pilsētās rada atsevišķas pārmērīgi augstas cenas. Ņemot vērā iepriekš minēto, kredīta/nodrošinājuma vērtības (LTV) rādītāji jauniem hipotekārajiem kredītiem joprojām ir augsti, jo īpaši tāpēc, ka ar regulatīvo ierobežojumu 100 % apmērā, kas attiecas uz LTV rādītāju, nav vajadzīgs papildu nodrošinājums gadījumam, ja mājokļu cenas samazinās. Šīs attīstības tendences attiecībā uz finanšu stabilitāti nav atspoguļotas Nīderlandes hipotekāro kredītu riska svērumu piemērošanā, kas ir vieni no zemākajiem EEZ.

(11)

Kopš 2016. gada turpinājusies juridiski saistošu ierobežojuma, kas attiecas uz LTV rādītāju, pakāpeniska pastiprināšana, un 2018. gadā tas tika pazemināts līdz 100 % (no 106 % 2012. gadā). 2018. gadā Nīderlandes valdība arī paziņoja, ka tā no 49,5 % 2018. gadā līdz aptuveni 37 % 2023. gadā pakāpeniski samazinās maksimālo likmi, par kādu var no nodokļiem atskaitīt procentus par hipotekārajiem kredītiem.

(12)

Lai gan Nīderlandes makroprudenciālās uzraudzības iestāde (Finanzuel Stabiliteitscomité) ir ieteikusi līdz 90 %pastiprināt juridiski saistošo ierobežojumu, kas attiecas uz LTV rādītāju, Nīderlandes valdība, kas ir atbildīga par šādu pasākumu īstenošanu, ir izvēlējusies neievērot šo ieteikumu. Turklāt, tā kā pašreizējā tiesiskajā regulējumā nav paredzēts “rīkojies vai paskaidro” mehānisms attiecībā uz makroprudenciālās uzraudzības iestādes ieteikumiem, Nīderlandes valdībai nav oficiāli jāpaskaidro sava bezdarbību makroprudenciālās uzraudzības iestādei, bet tā ir sniegusi tikai savu nostāju Nīderlandes parlamentam. Tomēr, lai novērstu Nīderlandē konstatētās ievainojamības, kas saistītas ar pārmērīgi augstām mājokļu cenām un jaunu hipotekāro aizdevumu nodrošinājumu, būtu jāsamazina LTV rādītājam piemērojamais ierobežojums. Turklāt pašlaik netiek īstenoti makroprudenciālās uzraudzības ar kapitālu saistītie pasākumi, piemēram, augstāka riska pakāpe hipotekārajiem kredītiem, lai novērstu uzkrātas ievainojamības, kas saistītas ar esošo hipotekāro aizdevumu nodrošinājumu, un iespējamo sekundāro ietekmi, kas saistīta ar mājsaimniecību parādu slogu.

(13)

Lai gan hipotekāro kredītu parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības (DSTI) rādītājam ir nozīmīgas riska mazināšanas īpašības, piemēram, pieņēmumi par procentu likmju iespējamu pieaugumu, daži ierobežojuma kalibrēšanas pašreizējās metodikas elementi, ko piemēro DSTI rādītājam Nīderlandē, samazina pasākuma efektivitāti un var palielināt tā prociklisko ietekmi uz finanšu un ekonomikas cikliem. Lai gan veiktas dažas korekcijas (piemēram, izmantoto aprēķināto koeficientu četru gadu vidējo rādītāju izmantošana kalibrēšanā), lai novērstu metodikas procikliskos elementus, daži no šiem elementiem joprojām saglabājas.

(14)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Nīderlandē konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu, tādējādi radot augstāku sistēmiskā riska līmeni. Šie faktori ietver: i) mājokļu piedāvājuma trūkumu, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un iespēju par hipotēku maksātos procentus atskaitīt no nodokļiem, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties.

(15)

Tāpēc ESRK secinājusi, ka, lai gan Nīderlandē noteiktie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi ir daļēji atbilstoši un daļēji pietiekami, lai vidējā termiņā novērstu ievainojamības, kas saistītas ar mājsaimniecību parāda slogu. Tāpēc nepieciešami turpmāki politikas pasākumi, lai novērstu šo ievainojamību, kas var būt sistēmiska riska avots. Šajā ieteikumā ierosinātie pasākumi paredzēti, lai papildinātu esošos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus Nīderlandē.

(16)

Ņemot vērā to, ka ievainojamības zināmā mērā stimulē strukturālie faktori, kas ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, vajadzīgi citi politikas pasākumi, lai papildinātu un atbalstītu pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus ar mērķi reaģēt uz faktoriem, kas palielina sistēmisko risku pieaugumu mājokļu nekustamā īpašuma tirgū Nīderlandē, efektīvāk un lietderīgāk, neradot pārmērīgas izmaksas Nīderlandes reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(17)

Šā ieteikuma mērķis ir ieteikt: a) “rīkojies vai paskaidro” mehānisma noteikšanu Nīderlandes tiesību aktos saistībā ar ieteikumiem, ko sniegusi makroprudenciālās uzraudzības iestāde, lai aktivizētu ar aizņēmēju saistītus pasākumus; b) spēkā esošā LTV rādītājam piemērotā juridiski saistošā ierobežojuma pastiprināšanu; c) grozījumu metodikā, kuru izmanto, lai noteiktu maksimālo robežvērtību, kas attiecas uz DSTI rādītāju; un d) ar kapitālu saistītu pasākumu aktivizēšanu, lai nodrošinātu banku sektora noturību pret vidēja termiņa ievainojamībām, kas konstatētas Nīderlandē. Šā ieteikuma mērķis ir arī uzsvērt nepieciešamību pēc plašākiem politikas pasākumiem, kuru mērķis ir ierobežot faktorus, kas veicina mājsaimniecību parādu sloga palielināšanos.

(18)

Šis ieteikums neietekmē Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(19)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt ieteikumus,

1.

Nīderlandei tiek ieteikts pazemināt spēkā esošo juridiski saistošo ierobežojumu, kas attiecas uz LTV rādītāju, tādējādi paredzot, ka nodrošinājums jauniem hipotekārajiem kredītiem ir pietiekams, lai segtu kredītzaudējumus, kas atbilst mājokļu cenu iespējamam samazinājumam nelabvēlīgos ekonomikas vai finanšu apstākļos.

2.

Nīderlandei tiek ieteikts mainīt DSTI rādītāja maksimālās robežvērtības noteikšanas metodiku, lai pasākums nepalielinātu ekonomikas un finanšu ciklu procikliskumu.

a)

“ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz aizņēmējiem;

b)

“tiešā kontrole” ir īsta un efektīva spēja vidēja termiņa mērķu sasniegšanas nolūkā noteikt un grozīt makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas piemērojami finanšu iestādēm, kuras ietilpst attiecīgās makroprudenciālās uzraudzības iestādes darbības jomā;

c)

“tiesības sniegt ieteikumus” ir spēja ar ieteikumu palīdzību vadīt makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu, lai vajadzības gadījumā sasniegtu galvenos vai vidēja termiņa mērķus;

d)

“kredīta/nodrošinājuma vērtības rādītājs (LTV rādītājs)” ir visu to kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī;

e)

“makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir nacionālā makrouzraudzības iestāde, kuras mērķi, regulējums, pilnvaras, atbildības prasības un citas īpašības izklāstītas Ieteikumā ESRK/2011/3 (8);

f)

“parāda apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja kopējo parādu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā);

g)

“parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības rādītājs (DSTI rādītājs)” ir gada kopējā parāda apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

h)

“vidējs termiņš” ir trīs gadu laika posms;

i)

“juridiski saistoši ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir ar aizņēmēju saistīti pasākumi, kas ieviesti, izmantojot juridiski saistošus aktus.

1.

2.

a)

A ieteikums

Līdz 2021. gada 31. martam A ieteikuma adresātam jāsniedz ESRK un ECB Padomei galīgais pārskats par A ieteikuma īstenošanu.

b)

B ieteikums

Līdz 2020. gada 31. oktobrim un katru gadu līdz 2022. gada 31. oktobrim B ieteikuma 1. punkta adresātam jāsniedz ESRK un ECB Padomei pārskats par jebkurām darbībām, ko tie veikuši, pastiprinot ar aizņēmēju saistītus pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

Līdz 2021. gada 31. martam B ieteikuma 2. punkta adresātam jāsniedz ESRK un ECB Padomei pārskats par B ieteikuma 2. punkta īstenošanu. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

c)

C ieteikums

Līdz 2020. gada 31. oktobrim un katru gadu līdz 2022. gada 31. oktobrim C ieteikuma adresātiem jāsniedz ESRK un ECB Padomei pārskats par jebkurām darbībām, ko tie veikuši, ieviešot ar kapitālu saistītus pasākumus. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

d)

D ieteikums

Līdz 2022. gada 31. oktobrim D ieteikuma adresātiem tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei pārskatu par D ieteikuma ieviešanu. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

1.

2.

(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt spēcīgās atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību pastiprina jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties potenciālas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu, var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Ieteikuma ESRK/2013/1 (2) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos.

(6)

Turklāt Ieteikumā ESRB/2013/1 dalībvalstīm ieteikts izveidot tiesisko regulējumu, kas makroprudenciālās uzraudzības iestādēm ļauj īstenot tiešu kontroli vai ieteikuma pilnvaras attiecībā uz minētajā ieteikumā norādītajiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem.

(7)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (5). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm, starp kurām bija arī Somija (6).

(8)

2016. gadā galvenā ievainojamība, kas tika konstatēta mājokļu nekustamo īpašumu tirgū Somijā, bija augsts un augošs mājsaimniecību parādu slogs, un ievērojams mājsaimniecību īpatsvars bija potenciāli ievainojams pret nelabvēlīgiem ekonomikas vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgām norisēm šajā tirgū.

(9)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) novērtējumu attiecībā uz ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (7).

(10)

Attiecībā uz Somiju nesen veiktais novērtējums atklāja, ka mājsaimniecību parādu slogs ir augstāks nekā 2016. gadā. Nesen pagātnē šo palielinājumu daļēji veidoja kredīti, ko saņēma mājokļu uzņēmumi (8) un pēc tam atmaksāja no mājsaimniecību un citu ieguldītāju, kuriem pieder šo uzņēmumu akcijas, ienākumiem. Turklāt jauni pierādījumi attiecībā uz kreditēšanas standartiem jauniem hipotekārajiem kredītiem sniedz atbalstu iepriekšējiem pierādījumiem par to, ka ievērojama daļa mājsaimniecību, kuras saņem jaunus hipotekāros aizdevumus, ir potenciāli ievainojama pret nelabvēlīgiem ekonomiskiem vai finanšu apstākļiem vai nelabvēlīgiem notikumiem mājokļu nekustamo īpašumu tirgū.

(11)

Kopš 2016. gada Somijas nacionālās iestādes ir pastiprinājušas vai ieviesušas vairākus ar aizņēmēju un kapitālu saistītus pasākumus. i) 2017. gadā Finansivazonta valde (Somijas Finanšu uzraudzības iestāde) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu ieviesa vidējo riska svērumu 15 % apmērā kredītiestādēm, kas izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu metodi; ii) 2018. gadā visām kredītiestādēm tika noteikta sistēmiskā riska rezerve no 1 % līdz 3 %; iii) 2018. gadā robežvērtība, kas attiecas uz kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) rādītāju, tika samazināta no 90 % līdz 85 %; un iv) arī 2018. gadā Finansivavonta sniedza ieteikumus attiecībā uz kreditēšanas standartiem jauniem kredītiem, kas tika piemēroti arī kredītiem mājokļu uzņēmumiem. Turklāt tika samazināti hipotekāro kredītu procentu maksājumu nodokļu atskaitījumi – no 100 % 2011. gadā līdz 25 % 2019. gadā.

(12)

Neraugoties uz nesen ieviestajiem pasākumiem un izņemot ierobežojumus, kas attiecas uz LTV rādītāju, Somijā joprojām nav pieejami citi juridiski saistoši pasākumi, proti, ierobežojumi, kas attiecas uz parāda/ienākumu attiecības (DTI) rādītāju, parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības (DTI) rādītāju un termiņiem, lai gan šādi pasākumi var būt vajadzīgi vidējā termiņā, ja joprojām palielinās ievainojamība, kas saistīta ar mājsaimniecību parādu slogu. Tādu robežvērtību aktivizēšana, kuras attiecas uz DTI rādītāju, vai DSTI rādītāju, kopā ar termiņa ierobežojumiem palielinātu spēkā esošo pašreizējo makroprudenciālās uzraudzības pasākumu efektivitāti. Turklāt LTV rādītājs pašlaik ir definēts veidā, kas ļauj par nodrošinājumu uzskatīt aktīvus, kas nav nekustamā īpašuma aktīvi.

(13)

Tāpēc ESRK secinājusi, ka, lai gan Somijā noteiktie vai pieejamie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi ir daļēji atbilstoši un daļēji pietiekami, lai vidējā termiņā novērstu ievainojamības, kas saistītas ar mājsaimniecību parāda slogu. Tāpēc nepieciešami turpmāki politikas pasākumi, lai novērstu šo ievainojamību, kas var būt sistēmiska riska avots. Šajā ieteikumā ierosinātie pasākumi paredzēti, lai papildinātu esošos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus Somijā.

(14)

Šā ieteikuma mērķis ir ieteikt Somijas tiesību aktos iekļaut papildu juridiski saistoši ar aizņēmēju saistīti pasākumi, kā arī īstenot šādus pasākumus, lai novērstu ievainojamības, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu slogu.

(15)

Šis ieteikums neietekmē Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(16)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt ieteikumus,

1.

2.

1.

2.

a)

“ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz aizņēmējiem;

b)

“tiešā kontrole” ir īsta un efektīva spēja vidēja termiņa mērķu sasniegšanas nolūkā noteikt un grozīt makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas piemērojami finanšu iestādēm, kuras ietilpst attiecīgās makroprudenciālās uzraudzības iestādes darbības jomā;

c)

“tiesības sniegt ieteikumus” ir spēja ar ieteikumu palīdzību vadīt makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu, lai vajadzības gadījumā sasniegtu galvenos vai vidēja termiņa mērķus;

d)

“kredīta/nodrošinājuma attiecības rādītājs (LTV rādītājs)” ir visu to kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī;

e)

“juridiski saistoši ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir ar aizņēmēju saistīti pasākumi, kas ieviesti, izmantojot juridiski saistošus aktus;

f)

“parāda/ienākumu attiecības rādītājs (DTI rādītājs)” ir aizņēmēja kopējie parādi kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

g)

“parāda apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja kopējo parādu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā);

h)

“parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības rādītājs (DSTI rādītājs)” ir gada kopējā parāda apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

i)

“termiņš” ir gados izteikts mājokļu nekustamā īpašuma kredīta līguma termiņš kredīta izsniegšanas brīdī;

j)

“vidējs termiņš” ir trīs gadu laika posms;

k)

“ar aizņēmēju saistīti ienākumu pasākumi” ir ierobežojumi, kas attiecas uz DTI rādītāju, un ierobežojumi, kas attiecas uz DSTI rādītāju;

l)

“makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir nacionālā makrouzraudzības iestāde, kuras mērķi, regulējums, pilnvaras, atbildības prasības un citas īpašības izklāstītas Ieteikumā ESRK/2011/3 (9).

1.

2.

a)

A ieteikums

b)

B ieteikums

Līdz 2020. gada 31. oktobrim un pēc tam katru gadu līdz 2022. gada 31. oktobrim ieteikuma B adresātiem jāsniedz ESRK un ECB Padomei pārskats par visām darbībām, kas veiktas attiecībā uz ar aizņēmēju saistītu ienākumu pasākumu vai jebkādu citu pieejamu pasākumu īstenošanu, lai novērstu trūkumus, kas saistīti ar mājsaimniecību parādu slogu un kreditēšanas standartiem jauniem hipotekārajiem kredītiem Somijā. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

1.

2.

(1)

Nekustamā īpašuma sektoram ir svarīga loma tautsaimniecībā, un notikumi tajā var būtiski ietekmēt finanšu sistēmu. Agrākās finanšu krīzes atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Negatīva nekustamā īpašuma tirgus attīstība dažās dalībvalstīs pagātnē ir radījusi lielus kreditēšanas zaudējumus un/vai negatīvi ietekmējusi reālo tautsaimniecību. Šāda ietekme atspoguļo ciešo mijiedarbību starp nekustamā īpašuma sektoru, finansējuma sniedzējiem un citiem tautsaimniecības sektoriem. Turklāt spēcīgās atgriezeniskās saites starp finanšu sistēmu un reālo tautsaimniecību pastiprina jebkādas negatīvas pārmaiņas.

(2)

Šīs saiknes ir svarīgas, jo tās norāda, ka riskiem, kas radušies nekustamā īpašuma sektorā, var būt sistēmiska ietekme, kuras būtība ir procikliska. Finanšu sistēmas ievainojamībai ir tendence uzkrāties nekustamā īpašuma cikla augšupejas fāzē. Priekšstats par zemāku risku un vieglāku pieeju finansējumam var veicināt ātru kreditēšanas un ieguldījumu pieaugumu, ko pavada paaugstināts nekustamā īpašuma pieprasījums, kas rada augšupvērstu spiedienu uz īpašuma cenām. Ņemot vērā, ka no tā izrietošās augstākās nodrošinājuma summas turpina būt labvēlīgas kreditēšanas pieprasījumam un piedāvājumam, šīs sevi pastiprinošās notikumu attīstības rezultātā var rasties potenciālas sistēmiskas sekas. Savukārt nekustamā īpašuma cikla lejupejas fāzē stingrāki kreditēšanas nosacījumi, izteiktāka nevēlēšanās uzņemties risku un lejupvērsts spiediens uz nekustamā īpašuma cenām var negatīvi ietekmēt aizņēmēju un aizdevēju elastību, tādējādi vājinot ekonomiskos nosacījumus.

(3)

Ievainojamība, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu, var radīt sistēmisku risku, un tā var gan tieši, gan netieši ietekmēt finanšu stabilitāti. Tiešā ietekme ir kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme varētu būt saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(4)

Kā norādīts Ieteikuma ESRK/2013/1 (2) 4. apsvērumā, makroprudenciālās uzraudzības politikas galvenais mērķis ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, tai skaitā stiprinot finanšu sistēmas noturību un mazinot sistēmisko risku veidošanos, tādējādi nodrošinot finanšu sektora ieguldījumu tautsaimniecības izaugsmē.

(5)

Šajā nolūkā makroprudenciālās uzraudzības iestādes atkarībā no riska novērtējuma var izmantot vienu vai vairākus ar kapitālu saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4), un/vai ar aizņēmēju saistītus makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kuru pamatā ir tikai nacionālie tiesību akti. Lai gan ar kapitālu saistīti pasākumi galvenokārt paredzēti, lai palielinātu finanšu sistēmas noturību, ar aizņēmēju saistīti pasākumi var būt īpaši piemēroti, lai novērstu sistēmisku risku turpmāku veidošanos.

(6)

Turklāt Ieteikumā ESRB/2013/1 dalībvalstīm ieteikts izveidot tiesisko regulējumu, kas makroprudenciālās uzraudzības iestādēm ļauj īstenot tiešu kontroli vai ieteikuma pilnvaras attiecībā uz minētajā ieteikumā norādītajiem makroprudenciālās uzraudzības instrumentiem.

(7)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (5). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm, starp kurām bija arī Zviedrija (6).

(8)

Mājokļu nekustamo īpašumu tirgū Zviedrijā 2016. gadā galvenās ievainojamības tika konstatētas saistībā ar ievērojamu un ilgstošu izaugsmi gan mājokļu cenu, gan hipotekāro kredītu jomā, kas izraisījusi pārmērīgi augstas mājokļu cenas, kā arī saistībā ar mājsaimniecību parādsaistību augsto līmeni un pieaugumu.

(9)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) novērtējumu attiecībā uz ievainojamību, kas saistīta ar mājokļu nekustamo īpašumu (7).

(10)

Attiecībā uz Zviedriju šis nesenais novērtējums atklājis, ka kopš 2016. gada mājokļu cenu pieaugums ir palēninājies, un pašlaik tās ir tādā pašā līmenī kā 2016. gadā. Tomēr mājokļu cenas joprojām ir pārāk augstas, un mājsaimniecību parādu slogs ir ievērojami palielinājies.

(11)

Kopš 2016. gada Zviedrijas nacionālās iestādes ir pastiprinājušas vai ieviesušas vairākus ar aizņēmēju un kapitālu saistītus pasākumus. 2016. gadā tika ieviestas jaunu hipotekāro kredītu amortizācijas prasības. Šīs prasības bija saistītas ar jaunu kredītu kredīta/nodrošinājuma attiecības (LTV) rādītāju, nosakot vismaz 2 % gadā amortizāciju kredītiem, kuru LTV rādītājs ir virs 70 %, un 1 % gadā amortizāciju kredītiem, kuru LTV rādītājs ir 50–70 %. 2017. gadā šīs prasības tika padarītas stingrākas attiecībā uz jaunu kredītu kredīta/ienākumu attiecība (LTI) rādītāju, palielinot šīs prasības par 1 procentu punktu gadā attiecībā uz jauniem hipotekārajiem kredītiem ar LTI rādītāju, kas pārsniedz 4,5. 2018. gadā Finansinspektionen (Zviedrijas Finanšu uzraudzības iestāde) visām vietējām kredītiestādēm, kas izmanto uz iekšējiem reitingiem balstītu metodi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 458. pantu, noteica kredītiestādei specifisku 25 % zemākā robežvērtība riska darījumu svērtajai vidējai riska pakāpei, ko piemēro portfeļiem, kuri ietver ar nekustamo īpašumu nodrošinātus mazos riska darījumus ar parādniekiem, kuri ir Zviedrijas rezidenti. Visbeidzot, Finansinspektionen 2018. gadā palielināja pretciklisko kapitāla rezervju normu no 2 % līdz 2,5 %, to piemērojot ar 2019. gada septembri.

(12)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Zviedrijā konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu, tādējādi radot augstāku sistēmiskā riska līmeni. Šie faktori ietver: i) mājokļu piedāvājuma trūkumu, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, un ii) mājokļiem labvēlīgu nodokļu režīmu, piemēram, iespēju par hipotēku maksātos procentus atskaitīt no nodokļiem, kas var veicināt mājokļu cenu pieaugumu un kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties.

(13)

Tādēļ, lai gan ESRK atzīst plašo makroprudenciālās uzraudzības pasākumu klāstu, kas ir spēkā Zviedrijā, tā secinājusi, ka, lai gan šie makroprudenciālās uzraudzības pasākumi ir atbilstīgi, tie ir daļēji pietiekami, lai vidējā termiņā novērstu konstatētās ievainojamības saistībā ar mājokļu nekustamo īpašumu, jo īpaši mājsaimniecību parādu slogu un pārāk augstas mājokļu cenas. Ņemot vērā to, ka šīs ievainojamības zināmā mērā stimulē strukturālie faktori, kas ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, vajadzīgi citi politikas pasākumi, lai papildinātu un atbalstītu pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus ar mērķi reaģēt uz faktoriem, kas palielina sistēmisko risku pieaugumu mājokļu nekustamā īpašuma tirgū Zviedrijā, efektīvāk un lietderīgāk, neradot pārmērīgas izmaksas Zviedrijas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai. Šajā ieteikumā ierosinātie pasākumi paredzēti, lai papildinātu esošos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus Zviedrijā.

(14)

Šā ieteikuma mērķis ir ieteikt: a) plašāku politikas nostādņu īstenošanu, kuru mērķis ir ierobežot faktorus, kas palielina vai veicina mājsaimniecību parādu slogu; un b) esošo makroprudenciālās uzraudzības pasākumu pastiprināšanu vai citu makroprudenciālās uzraudzības pasākumu aktivizēšanu, ja ciklisku ekonomisko un finanšu iemeslu dēļ turpina pieaugt ievainojamības, kas saistītas ar mājsaimniecību parādu slogu un pārāk augstām mājokļu cenām.

(15)

Šis ieteikums neietekmē Savienības centrālo banku pilnvaras monetārās politikas jomā.

(16)

ESRK ieteikumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt ieteikumus,

1.

2.

3.

a)

“ar aizņēmēju saistīti pasākumi” ir makroprudenciālās uzraudzības pasākumi, kas vērsti uz aizņēmējiem;

b)

“tiešā kontrole” ir īsta un efektīva spēja vidēja termiņa mērķu sasniegšanas nolūkā noteikt un grozīt makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, kas piemērojami finanšu iestādēm, kuras ietilpst attiecīgās makroprudenciālās uzraudzības iestādes darbības jomā;

c)

“tiesības sniegt ieteikumus” ir spēja ar ieteikumu palīdzību vadīt makroprudenciālās uzraudzības instrumentu piemērošanu, lai vajadzības gadījumā sasniegtu galvenos vai vidēja termiņa mērķus;

d)

“kredīta/nodrošinājuma attiecības rādītājs” (LTV rādītājs) ir visu to kredītu vai kredīta daļu summa, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī, pret īpašuma vērtību kredīta izsniegšanas brīdī;

e)

“kredīta/ienākumu attiecības rādītājs” (LTI rādītājs) ir visu kredītu vai kredīta daļu, kuras aizņēmējs nodrošinājis ar nekustamo īpašumu kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

f)

“vidējs termiņš” ir trīs gadu laika posms;

g)

“parāda apkalpošana” ir apkopotā procentu un pamatsummas atmaksa par aizņēmēja kopējo parādu noteiktā laika posmā (parasti vienā gadā);

h)

“makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir nacionālā makrouzraudzības iestāde, kuras mērķi, regulējums, pilnvaras, atbildības prasības un citas īpašības izklāstītas Ieteikumā ESRK/2011/3 (8);

i)

“parāda/ienākumu attiecības rādītājs (DTI rādītājs)” ir aizņēmēja kopējie parādi kredīta izsniegšanas brīdī pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

j)

“parāda apkalpošanas/ienākumu attiecības rādītājs (DSTI rādītājs)” ir gada kopējā parāda apkalpošana pret aizņēmēja kopējiem gada izmantojamiem ienākumiem kredīta izsniegšanas brīdī;

k)

“termiņš” ir gados izteikts mājokļu nekustamā īpašuma kredīta līguma termiņš kredīta izsniegšanas brīdī.

1.

2.

a)

A ieteikums

Līdz 2022. gada 31. oktobrim A ieteikuma adresātam jāsniedz ESRK un ECB Padomei pārskats par A ieteikuma īstenošanu.

b)

B ieteikums

Līdz 2020. gada 31. oktobrim un katru gadu līdz 2022. gada 31. oktobrim B ieteikuma adresātiem tiek lūgts sniegt ESRK un ECB Padomei pārskatu par ievainojamībām, kas saistītas ar mājsaimniecību parāda slogu, un veiktajām darbībām ievainojamību novēršanai. Ja par darbībām konstatēto ievainojamību novēršanai atbild vairākas iestādes, būtu jāiesniedz viens kopīgs pārskats.

1.

2.

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela kredītiestāžu bilanču daļa. Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme mājokļu nekustamā īpašuma (MNĪ) kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) mājokļu nekustamā īpašuma tirgos konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, vai valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par vidēja termiņa ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (2). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm – Beļģijai (3), Dānijai (4), Luksemburgai (5), Nīderlandei (6), Austrijai (7), Somijai (8), Zviedrijai (9) un Apvienotajai Karalistei (10).

(6)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (11).

(7)

Šajā kontekstā ESRK identificējusi vienpadsmit valstis, tostarp Čehijas Republiku, kuras nav pienācīgi novērsušas noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots.

(8)

ESRK pieņem zināšanai makroprudenciālās uzraudzības pasākumus, ko Čehijas Republika veic, lai mazinātu sistēmisko risku, ko rada mājokļu nekustamā īpašuma sektors, un ierosina, ka attiecīgajām Čehijas iestādēm būtu jābūt gatavām veikt turpmākus pasākumus gadījumā, ja pašreizējās makroprudenciālās uzraudzības politikas nostādnes izrādītos nepietiekamas.

(9)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Čehijas Republiku uzsver tālāk minēto.

(10)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Čehijas Republikas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(11)

ESRK brīdinājumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt brīdinājumus,

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela kredītiestāžu bilanču daļa. Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme mājokļu nekustamā īpašuma (MNĪ) kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) mājokļu nekustamā īpašuma tirgos konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, vai valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par vidēja termiņa ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (2). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm – Beļģijai (3), Dānijai (4), Luksemburgai (5), Nīderlandei (6), Austrijai (7), Somijai (8), Zviedrijai (9) un Apvienotajai Karalistei (10).

(6)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (11).

(7)

Šajā kontekstā ESRK identificējusi vienpadsmit valstis, tostarp Vāciju, kuras nav pienācīgi novērsušas noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots.

(8)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Vāciju uzsver tālāk minēto.

(9)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Vācijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(10)

ESRK brīdinājumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt brīdinājumus,

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela kredītiestāžu bilanču daļa. Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme mājokļu nekustamā īpašuma (MNĪ) kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) mājokļu nekustamā īpašuma tirgos konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, vai valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām uzņemties papildu parādus. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par vidēja termiņa ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (2). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm – Beļģijai (3), Dānijai (4), Luksemburgai (5), Nīderlandei (6), Austrijai (7), Somijai (8), Zviedrijai (9) un Apvienotajai Karalistei (10).

(6)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (11).

(7)

Šajā kontekstā ESRK identificējusi vienpadsmit valstis, tostarp Franciju, kuras nav pienācīgi novērsušas noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots.

(8)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Franciju uzsver tālāk minēto.

(9)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Francijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(10)

ESRK brīdinājumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt brīdinājumus,

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela kredītiestāžu bilanču daļa. Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme mājokļu nekustamā īpašuma (MNĪ) kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) mājokļu nekustamā īpašuma tirgos konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, vai valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par vidēja termiņa ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (2). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm – Beļģijai (3), Dānijai (4), Luksemburgai (5), Nīderlandei (6), Austrijai (7), Somijai (8), Zviedrijai (9) un Apvienotajai Karalistei (10).

(6)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (11).

(7)

Šajā kontekstā ESRK identificējusi vienpadsmit valstis, tostarp Islandi, kuras nav pienācīgi novērsušas noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots.

(8)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Islandi uzsver tālāk minēto.

(9)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Islandes stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(10)

ESRK brīdinājumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt brīdinājumus,

(1)

Mājokļu nekustamais īpašums ir viens no reālās tautsaimniecības galvenajiem sektoriem, un tas ir mājsaimniecību aktīvu un banku kreditēšanas nozīmīga daļa. Mājokļu nekustamais īpašums veido lielu daļu no mājsaimniecību aktīvu turējumiem, un kredīti mājokļa iegādei bieži ir liela kredītiestāžu bilanču daļa. Turklāt mājokļu būvniecība kā nodarbinātības, ieguldījumu un izaugsmes avots parasti ir svarīgs reālās tautsaimniecības elements.

(2)

Agrākās finanšu krīzes un daudzu valstu pieredze ir atklājušas, ka nekustamā īpašuma tirgu nenoturīga attīstība var ievērojami negatīvi ietekmēt attiecīgās valsts finanšu sistēmas stabilitāti un tautsaimniecību kopumā, kas var izraisīt arī negatīvus pārrobežu blakusefektus. Ietekme uz finanšu stabilitāti var būt gan tieša, gan netieša. Tiešo ietekmi veido kreditēšanas zaudējumi hipotekāro kredītu portfeļos, ko rada nelabvēlīgi ekonomiskie vai finanšu apstākļi un vienlaicīgas negatīvās tendences mājokļu nekustamā īpašuma tirgū. Netieša ietekme ir saistīta ar korekcijām mājsaimniecību patēriņā, kas rada turpmākas sekas reālajai tautsaimniecībai un finanšu stabilitātei.

(3)

Nekustamā īpašuma tirgiem piemīt ciklisku norišu tendence. Pārmērīga riska uzņemšanās, pārmērīga svira un nepareizi pielāgoti stimuli nekustamā īpašuma cikla augšupejas laikā var radīt smagas negatīvas sekas gan finanšu stabilitātei, gan reālajai tautsaimniecībai. Ņemot vērā to, cik liela nozīme mājokļu nekustamā īpašuma (MNĪ) kontekstā ir finanšu un makroekonomiskajai stabilitātei, īpaši svarīgi ir tiekties novērst ievainojamību veidošanos mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, izmantojot makroprudenciālās uzraudzības politiku papildus tās izmantošanai sistēmisko risku mazināšanas nolūkā.

(4)

Lai gan cikliskiem faktoriem ir svarīga nozīme Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) mājokļu nekustamā īpašuma tirgos konstatēto ievainojamību novēršanā, pastāv arī strukturāli faktori, kas stimulējuši šo ievainojamību pieaugumu. Šie faktori ir, piemēram, mājokļu piedāvājuma trūkums, kas rada aizvien lielāku spiedienu uz mājokļu cenām un to mājsaimniecību parādiem, kuras pērk īpašumu sev, vai valsts politikas pasākumi, kas var kalpot kā stimuls mājsaimniecībām pārmērīgi aizņemties. Tā kā šie faktori ir tālejošāki par makroprudenciālās uzraudzības politiku, pašreizējos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus var papildināt un atbalstīt ar citās politikas jomās īstenotajiem pasākumiem, lai efektīvi un lietderīgi novērstu ievainojamības atsevišķu valstu mājokļu nekustamā īpašuma tirgos, neradot pārmērīgas izmaksas reālajai tautsaimniecībai un finanšu sistēmai.

(5)

Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (ESRK) 2016. gadā veica Savienības mēroga novērtējumu par vidēja termiņa ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (2). Šis novērtējums ļāva ESRK identificēt virkni vidēja termiņa ievainojamību, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots vairākās valstīs, kā rezultātā tika sniegti brīdinājumi astoņām valstīm – Beļģijai (3), Dānijai (4), Luksemburgai (5), Nīderlandei (6), Austrijai (7), Somijai (8), Zviedrijai (9) un Apvienotajai Karalistei (10).

(6)

ESRK nesen ir noslēgusi sistemātisku un uz nākotni orientētu EEZ mēroga novērtējumu attiecībā uz ievainojamībām, kas saistītas ar mājokļu nekustamo īpašumu (11).

(7)

Šajā kontekstā ESRK identificējusi vienpadsmit valstis, tostarp Norvēģiju, kuras nav pienācīgi novērsušas noteiktas vidēja termiņa ievainojamības, kas ir sistēmiska finanšu stabilitātes riska avots.

(8)

ESRK ievainojamību novērtējums attiecībā uz Norvēģiju uzsver tālāk minēto.

(9)

Aktivizējot jebkurus pasākumus identificēto ievainojamību novēršanai, šo pasākumu kalibrēšanā un pakāpeniskā ieviešanā būtu jāņem vērā Norvēģijas stāvoklis ekonomikas un finanšu ciklos, kā arī jebkāda iespējamā ietekme uz saistītajām izmaksām un ieguvumiem.

(10)

ESRK brīdinājumi tiek publicēti pēc tam, kad ESRK Valde informējusi Eiropas Savienības Padomi par savu nolūku to darīt, un Padomei sniegta iespēja uz to atbildēt, kā arī pēc tam, kad adresāti informēti par nolūku publicēt brīdinājumus,