23.10.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 359/2

Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 22. oktobris

(2019/C 359/02)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1130
JPY	Japānas jena	120,87
DKK	Dānijas krona	7,4708
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,86065
SEK	Zviedrijas krona	10,7303
CHF	Šveices franks	1,1004
ISK	Islandes krona	139,30
NOK	Norvēģijas krona	10,1833
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,570
HUF	Ungārijas forints	329,92
PLN	Polijas zlots	4,2778
RON	Rumānijas leja	4,7609
TRY	Turcijas lira	6,4897
AUD	Austrālijas dolārs	1,6237
CAD	Kanādas dolārs	1,4581
HKD	Hongkongas dolārs	8,7295
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7358
SGD	Singapūras dolārs	1,5164
KRW	Dienvidkorejas vona	1 305,83
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,3337
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8795
HRK	Horvātijas kuna	7,4405
IDR	Indonēzijas rūpija	15 626,52
MYR	Malaizijas ringits	4,6618
PHP	Filipīnu peso	56,969
RUB	Krievijas rublis	70,9699
THB	Taizemes bāts	33,735
BRL	Brazīlijas reāls	4,5900
MXN	Meksikas peso	21,2721
INR	Indijas rūpija	78,9245

(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

23.10.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 359/3

Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas administratīvā komisija Vidējās izmaksas par pabalstiem natūrā

(2019/C 359/03)

VIDĒJĀS IZMAKSAS PAR PABALSTIEM NATŪRĀ, 2016. GADS

Regulas (EK) Nr. 987/2009 (1) 64. panta piemērošana

Kompensējamās summas par pabalstiem natūrā, kas 2016. gadā izsniegti ģimenes locekļiem, kuri nedzīvo tajā pašā dalībvalstī, kur apdrošinātā persona, kā minēts Regulas (EK) Nr. 883/2004 (2) 17. pantā, noteiks, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Vecuma grupa	Gadā	Mēnesī (neto) x = 0,20
Īrija	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	1 582,41 EUR	105,49 EUR
	20–64 gadi	2 515,11 EUR	167,67 EUR
	65 gadus vecas un vecākas personas	8 964,28 EUR	597,62 EUR
Portugāle	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	846,38 EUR	56,43 EUR
	20–64 gadi	732,49 EUR	48,83 EUR
	65 gadus vecas un vecākas personas	1 646,03 EUR	109,74 EUR
Apvienotā Karaliste	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	832,47 GBP	55,50 GBP
	20–64 gadi	1 846,56 GBP	123,10 GBP
	65 gadus vecas un vecākas personas	5 341,49 GBP	356,10 GBP
Norvēģija	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	20 936,44 NOK	1 395,76 NOK
	20–64 gadi	36 911,31 NOK	2 460,75 NOK
	65 gadus vecas un vecākas personas	125 978,60 NOK	8 398,57 NOK

II.

Kompensējamās summas par pabalstiem natūrā, kas 2016. gadā izsniegti pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 883/2004 24. panta 1. punktā, 25. un 26. pantā, noteiks, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Vecuma grupa	Gadā	Mēnesī (neto) x = 0,20	Mēnesī (neto) x = 0,15 (3)
Īrija	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	1 582,41 EUR	105,49 EUR	112,09 EUR
	20–64 gadi	2 515,11 EUR	167,67 EUR	178,15 EUR
	65 gadus vecas un vecākas personas	8 964,28 EUR	597,62 EUR	634,97 EUR
Portugāle	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	846,38 EUR	56,43 EUR	59,95 EUR
	20–64 gadi	732,49 EUR	48,83 EUR	51,89 EUR
	65 gadus vecas un vecākas personas	1 646,03 EUR	109,74 EUR	116,59 EUR
Apvienotā Karaliste	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	832,47 GBP	55,50 GBP	58,97 GBP
	20–64 gadi	1 846,56 GBP	123,10 GBP	130,80 GBP
	65 gadus vecas un vecākas personas	5 341,49 GBP	356,10 GBP	378,36 GBP
Norvēģija	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	20 936,44 NOK	1 395,76 NOK	1 483,00 NOK
	20–64 gadi	36 911,31 NOK	2 460,75 NOK	2 614,55 NOK
	65 gadus vecas un vecākas personas	125 978,60 NOK	8 398,57 NOK	8 923,48 NOK

VIDĒJĀS IZMAKSAS PAR PABALSTIEM NATŪRĀ, 2017. GADS

Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta piemērošana

Kompensējamās summas par pabalstiem natūrā, kas 2017. gadā izsniegti ģimenes locekļiem, kuri nedzīvo tajā pašā dalībvalstī, kur apdrošinātā persona, kā minēts Regulas (EK) Nr. 883/2004 17. pantā, noteiks, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Vecuma grupa	Gadā	Mēnesī (neto) x = 0,20
Nīderlande	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	1 184,03 EUR	78,94 EUR
	20–64 gadi	2 115,41 EUR	141,03 EUR
	65 gadus vecas un vecākas personas	9 657,86 EUR	643,86 EUR

II.

Kompensējamās summas par pabalstiem natūrā, kas 2017. gadā izsniegti pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 883/2004 24. panta 1. punktā, 25. un 26. pantā, noteiks, pamatojoties uz šādām vidējām izmaksām:

	Vecuma grupa	Gadā	Mēnesī (neto) x = 0,20	Mēnesī (neto) x = 0,15 (4)
Nīderlande	Personas, kas jaunākas par 20 gadiem	1 184,03 EUR	78,94 EUR	83,87 EUR
	20–64 gadi	2 115,41 EUR	141,03 EUR	149,84 EUR
	65 gadus vecas un vecākas personas	9 657,86 EUR	643,86 EUR	684,10 EUR

(1) OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.

(2) OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) (1) Samazinājums, ko piemēro ikmēneša fiksētajai summai, ir 15 % (x = 0,15) pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, ja kompetentā dalībvalsts nav minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 IV pielikumā (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 3. punktu).

(4) (1) Samazinājums, ko piemēro ikmēneša fiksētajai summai, ir 15 % (x = 0,15) pensionāriem un viņu ģimenes locekļiem, ja kompetentā dalībvalsts nav minēta Regulas (EK) Nr. 883/2004 IV pielikumā (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 987/2009 64. panta 3. punktu).

23.10.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 359/5

Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu

(2019/C 359/04)

Eiropas Komisija ir apstiprinājusi šo maznozīmīgo grozījumu saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 664/2014 (1) 6. panta 2. punkta trešo daļu.

Ar pieteikumu, kurā lūgts apstiprināt šo maznozīmīgo grozījumu, var iepazīties Komisijas DOOR datubāzē.

VIENOTS DOKUMENTS

“SALAMINI ITALIANI ALLA CACCIATORA”

ES Nr.: PDO-IT-01301-AM01 – 5.4.2019.

ACVN (X)

AĢIN ( )

1. Nosaukums vai nosaukumi

“Salamini italiani alla cacciatora”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Itālija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Kad produktu “Salamini italiani alla cacciatora” nodod patēriņam, tam jābūt ar turpmāk minētajām organoleptiskajām, ķīmiskajām, fizikāli ķīmiskajām un mikrobioloģiskajām īpašībām.

Organoleptiskās īpašības:

ārējais izskats: cilindriska forma;

konsistence: cieta konsistence, nav elastīguma;

izskats šķērsgriezumā: šķēles ir cietas un viendabīgas, tajās nav redzami skrimšļi;

krāsa: viendabīgi rubīnsarkana ar vienmērīgi izkliedētiem speķa gabaliņiem;

aromāts: izsmalcināts un raksturīgs;

garša: maigi izsmalcināta, nekad nav jūtams skābums.

Ķīmiskās un fizikāli ķīmiskās īpašības:

kopējais proteīnu saturs: vismaz 20 %;

kolagēna un proteīnu attiecība: nepārsniedz 0,15;

ūdens un olbaltumvielu attiecība: nepārsniedz 2,30;

tauku un proteīnu attiecība: nepārsniedz 2,00;

pH līmenis: vismaz 5,3.

Mikrobioloģiskās īpašības:

mezofilo mikroorganismu saturs: > 1 × 107 koloniju veidojošu vienību gramā, īpaši Lactobacillus un coccus.

Gatavā produkta maksimālais diametrs ir 60 mm, garums nepārsniedz 200 mm un svars nepārsniedz 350 g.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Produktu “Salamini italiani alla cacciatora” ražo no liesas cūkgaļas, kura iegūta no šķērssvītroto muskuļu audiem un kurai pievieno cūkas speķi, sāli, drupinātus un/vai maltus piparus un ķiploku.

Produkta sastāvā nav pieļaujama mehāniski atdalīta gaļa.

Ir atļauts izmantot vīnu, cukuru un/vai dekstrozi, un/vai fruktozi, ieraugus, nātrija un/vai kālija nitrātu (maksimālā deva: 195 miljonās daļas), nātrija un/vai kālija nitrītu (maksimālā deva: 95 miljonās daļas), askorbīnskābi un tās nātrija sāli.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

“Salamini italiani alla cacciatora” ražošana ietver šādus posmus: izejvielas sagatavošana, samalšana, desu masas maisīšana, iepildīšana apvalkos, žāvēšana un nogatavināšana.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Produktu “Salamini italiani alla cacciatora” var tirgot neiepakotu, iepakotu vaakumā vai aizsargatmosfērā, veselu vai sagrieztu gabalos vai šķēlēs. Iepakošanas darbības veicamas tikai un vienīgi 4. punktā noteiktajā ražošanas apgabalā.

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Aizsargātam cilmes vietas nosaukumam “Salamini italiani alla cacciatora” uz marķējuma jābūt uzrakstītam ar skaidriem un neizdzēšamiem burtiem, kas krasi atšķiras no burtiem, kuri izmantoti visos pārējos marķējuma uzrakstos. Norāde “Denominazione di origine protetta” [aizsargāts cilmes vietas nosaukums] jāiekļauj uzreiz pēc nosaukuma. Ja produkts ir paredzēts starptautiskajam tirgum, norāde “Denominazione di origine protetta” var būt uzrakstīta galamērķa valsts valodā.

Nedrīkst pievienot nekādu apzīmējumu, kas nav skaidri paredzēts noteikumos.

Tomēr ir atļauts lietot norādes, kurās izmantotas atsauces uz uzņēmumu nosaukumiem un juridiskajām adresēm vai uz privātiem zīmoliem, ja vien tām nav slavinošs vai patērētāju maldinošs raksturs. Attiecīgā gadījumā drīkst ierakstīt arī to cūkkopības saimniecību nosaukumus, kurās ir audzētas cūkas, kas kā izejviela izmantotas produkta pagatavošanā, ja vien šīs izejvielas izcelsme ir šajās saimniecībās.

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Produktu “Salamini italiani alla cacciatora” pagatavo tradicionālajā ražošanas apgabalā, kas aptver visu šādu reģionu teritoriju (reģioni precīzi atbilst cūku izcelsmes reģioniem): Friuli-Venezia Giulia, Veneto, Lombardia, Piemonte, Emilia-Romagna, Umbria, Toscana, Marche, Abruzzo, Lazio un Molise.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta īpašības ir atkarīgas no vides apstākļiem, kā arī dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem. Jo īpaši izejvielas īpašības ir raksturīgas noteiktajam ģeogrāfiskajam makroapgabalam, kas savukārt precīzi atbilst ražošanas apgabalam. Viss kopums – “izejviela–produkts–nosaukums” – ir saistīts ar šā apgabala sociāli ekonomiskās attīstības īpatnībām. Graudkopības un piena pārstrādes tehnoloģiju attīstība radīja apstākļus, kuri bija labvēlīgi šāda veida ražošanai, proti, ražošanas kompleksi tika izveidoti apgabalos, kuros tradicionāli jau tika piekopti īpaši cūkkopības veidi. Laika gaitā Itālijas centrālās un ziemeļu daļas cūkkopības saimniecības ir attīstījušās un kopš pagājušā gadsimta kļuvušas par modernu ražošanas nozari Emīlijā Romaņjā un Lombardijā – provincēs, no kurām šīs nozares attīstība ir ieviesusies arī blakus esošajos Itālijas ziemeļu un centrālās daļas apgabalos. Konkrēti, vietējo šķirņu cūkas tika aizstātas ar īpašām šķirnēm (kas iegūtas, citas šķirnes krustojot arī ar vietējām šķirnēm), pateicoties kurām tika nodrošināta tāda izejviela (cūku liemeņi), kas atbilst lauksaimniecības pārtikas ražošanas nozares vajadzībām un piešķir gatavajam produktam tā kvalitāti un organoleptiskās īpašības.

Produkta “Salamini italiani alla cacciatora” reputācija ir saistīta ar vietu, kurā tas tradicionāli ražots. Mutvārdu tradīcija liecina, ka salamini ražošana ir sākusies Lombardijas invāzijas laikā, kad Lombardija bija iebrukusi Itālijas ziemeļu daļā, no kuras šī ražošana ir izplatījusies arī blakus esošajos Itālijas centrālajos apgabalos, kur jau audzēja smaga svara cūkas, kam raksturīgas Itālijas ģenealoģisko līniju īpašības. Produkta vēsture ir saistīta ar tipisku lauksaimniecisko ražošanu, kura ir kopīga visam makroreģionam, kas pazīstams kā Padania (Po ielejas sinonīms): šajā teritorijā un citu saistīto apgabalu teritorijās iegūst izejvielu, ko pārstrādā saskaņā ar senām tradicionālajām ražošanas metodēm, kuras ir raksturīgas šim produktam. Vēsturiskās atsauces uz “Salamini italiani alla cacciatora” atrodamas Lombardijas kulinārajās tradīcijās, kuras ir saglabājušās līdz mūsu laikiem. Produkta nosaukums ir saistīts ar mednieku ēdienu, proti, ar desas šķēlēm, ko mednieki, ejot medībās, tradicionāli ņēmuši līdzi savos maisos. Agrāk šis nosaukums tika minēts divpusējos nolīgumos, ko Itālija ir parakstījusi ar Franciju, Vāciju, Spāniju un Austriju, lai aizsargātu izcelsmes norādes, cilmes vietas nosaukumus un citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas paredzētas tikai un vienīgi produktiem, kuru izcelsme ir Itālijā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

Produkta specifikācijas konsolidētā redakcija ir pieejama šādā tīmekļa vietnē: http://www.politicheagricole.it/flex/cm/pages/ServeBLOB.php/L/IT/IDPagina/3335

vai

tieši atverot Lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības politikas ministrijas tīmekļa vietnes mājaslapu (www.politicheagricole.it) un klikšķinot uz Qualità (ekrāna augšdaļas labajā pusē), tad uz Prodotti DOP IGP STG (ekrāna kreisajā stūrī) un, visbeidzot, uz Disciplinari di Produzione all’esame dell’UE.

(1) OV L 179, 19.6.2014., 17. lpp.

23.10.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 359/8

Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām

(2019/C 359/05)

Šī publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no šīs publikācijas dienas pret pieteikumu izteikt iebildumus atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (1) 51. pantam.

VIENOTS DOKUMENTS

“QUESO CASTELLANO”

ES Nr.: PGI-ES-02307 – 20.4.2017.

ACVN ( )AĢIN (X)

1. Nosaukums

“Queso Castellano”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Spānija

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2. Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Queso Castellano” ir ilgi uzglabājams trekns vai ļoti trekns siers, ko iegūst, pienu sarecinot ar fermentiem un siera graudus intensīvi presējot. To izgatavo no svaiga vai pasterizēta aitas piena, kas iegūts Kastīlijas un Leonas reģiona saimniecībās, un minimālais nogatavināšanas ilgums ir 30 dienas, ja siera rituļa masa nepārsniedz 1,5 kg, un vismaz 60 dienas, ja siera rituļa masa ir lielāka. Nogatavināšanas beigās “Queso Castellano” ir šādas īpašības:

—	izteikta garoza bez pelējuma, ar iespējamiem veidnes vai audekla nospiedumiem; tās krāsa var būt no bāli dzeltenas līdz brūnai. Rituļa garoza var būt dabiska vai saturēt atļautas virsas pārklājuma vielas,

—

stingra, kompakta, izteikti gaiša masa baltā, viegli iedzeltenā līdz bēšā krāsā, ar retām, sīkām, nevienmērīgi izkliedētām un parasti apaļas formas porām vai acīm. Siera masai ir šādas fizikālās un ķīmiskās īpašības:

—	tauku saturs sausnā: ne mazāk kā 45 %,

—	sausnas saturs: vismaz 45 %,

—	olbaltumvielu saturs sausnā: ne mazāk kā 25 %,

—	nātrija hlorīda saturs sausnā: ne vairāk kā 3,26 %,

—	pH: no 4,7 līdz 5,7,

—	aromāts: vidēji stiprs, bet ar diezgan plašu variāciju gammu, kurā dominē galvenokārt pienskābi, piena lopus un karameli atgādinoša smarža; mazākā mērā jaušamas sviesta, augļu un augu smaržas nianses, kā arī pavisam vāja riekstu nots. Šīs smaržas veidojas siera nogatavināšanas laikā,

—

smaržas un garšas īpašības: spēcīga garšas intensitāte – sieram piemīt gan skābena, gan sāļa garša. Mēreni izteikts dzīvnieku un karameles aromāts. Jūtamas riekstu notis un izsmalcināti augļaina un augus atgādinoša smarža. Sieram ir viegli pikanta, vidēji noturīga garša un viegla pēcgarša. Visas šīs nianses pastiprinās siera nogatavināšanas laikā,

—	konsistence: stingrs un mēreni šķīstošs siers; mazliet lipīgs, elastīgs, drupans un graudains.

“Queso Castellano” rituļiem ir cilindriska forma, to maksimālais diametrs ir 25 cm un augstums –15 cm; rituļu svars nepārsniedz 3,8 kg.

Sieru var tirgot veselos rituļos, sagrieztu gabalos, šķēlēs vai rīvētu.

3.3. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Queso Castellano” izgatavo no aitas piena, ko iegūst Kastīlijas un Leonas reģiona saimniecībās.

Aitu audzēšanas sistēmas šajā reģionā ir ekstensīvas, daļēji ekstensīvas vai intensīvas, un lielākā daļa no tām pieder pie abām pēdējām minētajām kategorijām.

Ekstensīvās vai daļēji ekstensīvās sistēmās aitas ganās noteiktajā apgabalā, kur tās pārtiek daļēji no zaļbarības, bet galvenokārt no kultūraugu rugājiem un citas barības. Ziemā, kad augu veģetācijas periods ir beidzies, laikposmos, kad vajadzības ir vislielākās, un periodos, kad barība aptrūkst nelabvēlīgu laikapstākļu dēļ, kā arī intensīvās audzēšanas saimniecībās dzīvnieku barības pamatā ir zaļbarība, it sevišķi vīķi, auzas un lucerna. Šīs lopbarības saglabāšanai visbiežāk izmantotās metodes ir siena novākšana, dehidratācija vai skābēšana. Citi lopbarības augi, ko regulāri izmanto dzīvnieku barībai, ir graudaugu un proteīnaugu salmi. Lai nodrošinātu dzīvniekiem pastāvīgu apgādi ar noteikta daudzuma un kvalitātes barības vielām, šo lopbarību dažādās proporcijās papildina ar kombinēto barību.

Vismaz 50 % no visas barības, ko dod dzīvniekiem, iegūst Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā.

Pienu iegūst no veselīgiem, labi barotiem dzīvniekiem, kuri tiek pilnvērtīgi slaukti visa gada garumā, un to savāc un transportē labos higiēnas apstākļos. Izmanto tikai tīru pilnpienu, kurā nav piesārņotāju, konservantu, antibiotiku un nekādu citu produktu, kas var negatīvi ietekmēt siera ražošanu, nogatavināšanu un uzglabāšanu.

Piena analītiskās īpašības siera ražošanas sākumā ir šādas:

tauki: ne mazāk kā 5,2 %,

olbaltumvielas: ne mazāk kā 4,6 %,

kopējā ekstrahējamā sausna: ne mazāk kā 15,9 %.

3.4. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošana, siera pagatavošana un nogatavināšana.

3.5. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

–

3.6. Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

“Queso Castellano” var pārdot veselu, gabalos, šķēlēs vai rīvētu, ja vien tas ir pienācīgi iepakots un marķēts tā, lai produkta izcelsme būtu nepārprotami nosakāma.

Patēriņam paredzētajam produktam jābūt ar AĢIN identifikācijas sekundārajiem marķējumiem, kuri jāpiestiprina tā, lai tos nevarētu atkalizmantot.

Katra uzņēmuma tirdzniecības marķējumā obligāti iekļauj norādi “Indicación Geográfica Protegida – Queso Castellano” (“Aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde – “Queso Castellano””), kam pievieno Eiropas Savienības AĢIN simbolu un produkta nosaukuma logotipu.

Produkta nosaukuma logotips ir šāds:

4. Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Kastīlijas un Leonas (Castilla y León) autonomais apgabals.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Queso Castellano” kā aizsargātas norādes aizsardzības pamatā ir ar produktu saistītās tradīcijas, produkta īpašās iezīmes un reputācija.

16. un 17. gadsimtā aitu un kazu audzēšana ieņēma ievērojamu vietu Kastīlijas un Leonas iedzīvotāju dzīvē. Aitas piens bija ļoti ātrbojīgs un pakļauts strauji mainīgajiem laikapstākļiem šā apgabala ekstremālajā klimatā, tāpēc to bija grūti pārvadāt lielos attālumos labi saglabātā veidā, līdz ar to siera ražošana netika veikta lielā mērogā, bet gan tikai mazos daudzumos, kurus ar amatnieciskām metodēm gatavoja aitu gani vai īpašnieki. Izmantotais himozīns tika iegūts no saimniecībā pēdējā nokautā jēra, un, pateicoties siera meistaru pieredzei un zinātībai, tika pagatavots izcils siers. Ražotāji, kuri pagatavoja lielāku daudzumu siera, pārdeva to vietējos tirgos vai lielpilsētās, piemēram, Viljalonas un Medinas tirgos, tādējādi papildinot savas ģimenes ienākumus.

20. gadsimta sākumā parādījās galvenie tradicionālās ražošanas amatniecības centri. Pienu ieguva no rīta slaukuma apkārtējās teritorijās, no kurām to transportēja uz amatniecības centru, lai gatavotu sieru. Tādējādi Kastīlijas un Leonas autonomajā apgabalā radusies “Queso Castellano” siera ražošanas nozare turpināja vērsties plašumā un attīstīties, paaugstinot tehniskās lietpratības līmeni, higiēnas standartus, kā arī izejvielu un gatavo produktu kontroli, bet joprojām saglabājot nerūpniecisko raksturu.

Kastīlijas un Leonas reģionā patlaban ir bagātīgi pieejama visaugstākās kvalitātes izejviela siera ražošanai; tas ir vadošais reģions Spānijā gan piena aitu ganāmpulku kopskaita, gan saražotā aitas siera daudzuma ziņā.

“Queso Castellano” ir skaidri minēts vairākos vēstures un daiļliteratūras dokumentos, kuru starpā var minēt Carlos García del Cerro grāmatu España. El país de los cien quesos (1996). Tās nodaļā ar nosaukumu De Tartesos a la Mesta y algo más ir runa par 1442. gada 14. decembra dokumentu, kura autors ir vairāku Spānijas ziemeļu daļas pilsētu, konkrētāk, Santanderas, prokurors Diego Hurtado de Mendoza, kurš pēc Aragonas karaļa Alfonso V rīkojuma aplēsis vērtību un atzīmējis cenu visām reģionā tirgotajām un pārdotajām precēm: “Viena un ceturtdaļa mārciņas queso castellano, kas atbilst divdesmit uncēm, ir piecu blancas vērtībā. Mārciņa Holandes vai Flandrijas siera desmit unču svarā, divdesmit cuartos. Mārciņa asadero (cepamā) vai pasiego (no Valle del Pas) siera, kas sver tikpat unču, seši cuartos.”

Siera rūpnieciska ražošana reģionā notiek kopš 20. gadsimta otrās puses, kad “Queso Castellano” kļūst pazīstams ārpus provinces robežām un tā reputācija izplatās visā valstī; atsauces uz šo sieru, kā arī tā apraksti, kas aizvien biežāk parādās katalogos, tūrisma un kulinārijas ceļvežos, liecina, ka šis produkts ir Kastīlijas un Leonas apgabala tipiska delikatese. Konkrētāk, runa ir par šādiem izdevumiem:

—	Carlos Moro Gonzalez grāmatas Guía práctica de los Quesos de España (1985), Los Queso de Castilla y León (1983), Guía práctica de los quesos de España (1989) un Los Quesos de Valladolid (1992),

—	Queso Españoles, Simone Ortega, izdevniecība Alianza, 1987,

—	Los Quesos, Cenzano, I., izdevniecība Antonio Madrid Vicente, 1992,

—	Catálogo de Queso de España, Canut, E., Navarro, E., izdevusi Lauksaimniecības, zivsaimniecības un pārtikas produktu ministrija, Madride, 1990,

—	La enciclopedia mundial del queso, Juliet Harbutt, ar Roz Denny receptēm, izdevniecība Buenos Aires, 1999,

—	Manual del Gourmet del Queso, Brigitte Engelmann un M. Peter Holler, izdevniecība Ullmann, 2009,

—	El libro del Queso. La mejor selección. Notas de Cata. Más de 750 quesos. Como disfrutarlo, Juliet Harbutt, izdevniecība H. Blume, 2009.

Klimatisko un augsnes apstākļu dēļ Kastīlija un Leona vienmēr ir bijis lauksaimniecībai un lopkopībai, it īpaši aitkopībai, teicami piemērots reģions. Reģiona kontinentālais Vidusjūras klimats un kontrastējošais reljefs, kas ietver līdzenumus iekšzemē un kalnainus apvidus gar tā robežām, ir radījis daudzveidīgu augu valsti.

Kastīlijā un Leonā piena aitu audzēšanas pamatā ir ekstensīvā sistēma, kurā dzīvnieki daļēji vai pilnībā barojas zālaugu platībās (apūdeņotās vai neapūdeņotās, atkarībā no apgabala) un rugainēs. Pēdējās desmitgadēs vispārēja lauku iedzīvotāju skaita sarukuma dēļ šajā nozarē ir izveidojusies situācija, kurā lauksaimniecības dzīvnieki barību arvien vairāk saņem kūtī, nevis ganībās, līdz ar to lauku saimniecības pārveidojas un pārstrukturējas, turklāt dzīvniekiem tiek izēdināti vietējie dabas resursi. Dzīvnieku ēdināšanas veids nosaka to, ka dzīvnieku barībā ir mazāks pigmentu un nepiesātināto taukskābju saturs, un tas izpaužas arī pienā, kam raksturīgs zemāks tauku saturs (zemāka stearīnskābju, oleīnskābju un konjugēto linolskābju koncentrācija), kā arī sausnas un pigmentu saturs, tāpēc pienam ir mazāk taukaina konsistence un blāvi dzeltens krāsojums. No šā piena iegūst sieru, kam piemīt raksturīgs taukskābju profils, kas atkarībā no “Queso Castellano” siera masas mitruma un skābuma pakāpes nosaka šā siera raksturīgo un īpašo krāsu.

“Queso Castellano” ir siers ar stingru un kompaktu masu, bez acojuma vai ar sīku acojumu. Tā garša ir piesātināta un stipra, taču skābenāka nekā citiem līdzīgiem sieriem, jo šim produktam ir augstāks mitruma līmenis un nedaudz zemāks pH līmenis, ko nodrošina presēšanas un nogatavināšanas posmi tradicionālajā siera ražošanas procesā.

“Queso Castellano” ir ļoti iecienīts produkts lauku tirgos, veikalos, lielveikalos un specializētajos siera veikalos. Sieru “Queso Castellano” augstu vērtē arī tāpēc, ka vietējie restorāni to piedāvā reģionālo sieru platēs vai iekļauj savu ēdienu receptēs. Reputāciju, ko Spānijā un citviet pasaulē bauda produkts “Queso Castellano”, apliecina daudzās balvas, kuras tā ražotāji saņem augsti prestižos konkursos, piemēram, siera konkursos World Cheese Awards vai Cincho Awards.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

http://www.itacyl.es/opencms_wf/opencms/system/modules/es.jcyl.ita.extranet/elements/galleries/galeria_downloads/registros/2018_09_25_Q_CASTELLANO_Pliego_de_Condiciones.pdf

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 359

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 23. oktobris

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2019/C 359/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9530 – UBS/Ares/Phoenix) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2019/C 359/02	Euro maiņas kurss — 2019. gada 22. oktobris	2
2019/C 359/03	Sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinācijas administratīvā komisija Vidējās izmaksas par pabalstiem natūrā	3

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2019/C 359/04	Grozītā vienotā dokumenta publikācija, ko pēc maznozīmīga grozījuma apstiprināšanas veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta otro daļu	5
2019/C 359/05	Pieteikuma publikācija saskaņā ar 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām	8


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.