Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Blokķēde un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija kā ideāla sociālās ekonomikas infrastruktūra”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/01)

Ziņotājs: Giuseppe GUERINI

Pilnsapulces lēmums	13.12.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	179/1/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta pasākumus, ko Eiropas Komisijas ierosinājusi Eiropas blokķēdes partnerības izveidei, sākot ar ES Blokķēžu novērošanas centru un forumu.

1.2.

EESK aicina iestādes veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti šajā novērošanas centrā un Eiropas blokķēdes partnerībā, jo ir skaidrs, ka pozitīva blokķēdes un jauno digitālo infrastruktūru attīstība nav tikai informācijas tehnoloģiju jautājums, bet ir īsts revolucionāras sociālās inovācijas process.

1.3.

EESK uzskata, ka ar mērķi uzturēt augstu pārredzamības līmeni un visu iedzīvotāju līdzdalību attīstībā, ko šīs jaunās tehnoloģijas spētu sniegt, sociālās ekonomikas organizācijas varētu, jo īpaši saistībā ar tādas kultūras un metodoloģiskās bāzes konverģenci, kuras centrā ir atvērtas un līdzdalīgas pārvaldības formas, veicināt plašāku un pilnīgāku informētību par blokķēdes iespējām.

1.4.

Blokķēdes tehnoloģiju praktisks pielietojums var palīdzēt ievērojami uzlabot sociālās ekonomikas organizāciju darbības rezultātus, un tādējādi ieguvējas būtu gan šīs organizācijas, gan to locekļi, bet jo īpaši galalietotāji.

1.5.

Uzņēmējdarbības projektiem, kuru pamatā ir sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (DTL), ir vajadzīgas stabilas pārvaldības struktūras, kas nodrošina skaidrību attiecībā uz lomām un atbildības jomām un kas atbalsta sadarbību starp dažādām ieinteresētajām personām.

1.6.

EESK aicina publiskās iestādes nodrošināt, lai blokķēdes tehnoloģijas attīstība notiktu, ievērojot personas datu apstrādes un kiberdrošības noteikumus, kā arī uzraugot iedzīvotāju un uzņēmumu datu uzkrāšanas vai nepareizas izmantošanas risku.

1.7.

Ņemot vērā jauno tehnoloģiju izraisītās dziļās pārmaiņas, EESK iesaka nodrošināt iedzīvotāju un darba ņēmēju pienācīgu aizsardzību, attiecīgi iesaistot arī sociālos partnerus, jo īpaši darba apstākļu ziņā un saistībā ar piemērotu apmācības un prasmju atjaunināšanas plānu savlaicīgu sagatavošanu.

1.8.

EESK uzskata, ka sociālās ekonomikas organizāciju un pilsoniskās sabiedrības reāla iesaiste ir obligāts priekšnoteikums, jo bez tās nebūs iespējams nodrošināt jauno tehnoloģiju sniegto lielo iespēju tādu virzību, kas nodrošinātu, lai visi cilvēki, nevis tikai “digitālās ekonomikas elite”, būtu ieguvēji un varētu tām piekļūt un lai tas notiktu visiem pārskatāmā veidā un visi varētu piedalīties.

2.   Iniciatīvas konteksts un priekšmets

2.1.

Šā pašiniciatīvas atzinuma saknes meklējamas Luksemburgas prezidentūras secinājumos, kuri ietver aicinājumu apzināt jauno digitālo tehnoloģiju inovācijas potenciālu sociālās ekonomikas kontekstā.

2.2.

Šo jauno tehnoloģiju vidū šobrīd ar revolucionāru inovācijas potenciālu izceļas dažādas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas (Distributed Ledger Technology – DLT) formas, sauktas par blokķēdes tehnoloģiju, un tās dod iespēju veidot ļoti interesantus lietojumus dažādās ekonomikas un sociālās darbības nozarēs.

2.3.

Vairāku šo tehnoloģiju īpašību dēļ blokķēdi var uzskatīt par digitālu infrastruktūru, ko savu mērķu sekmīgākas īstenošanas nolūkā ar panākumiem varētu izmantot sociālās ekonomikas uzņēmumi, kuri tādējādi varētu uzlabot savu spēju panākt pozitīvu sociālo ietekmi un veicināt sociālo inovāciju.

2.4.

EESK mudina iestādes veicināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju iesaisti Eiropas Blokķēžu novērošanas centra darbībā, jo sekmīga blokķēdes un jauno digitālo infrastruktūru attīstība nevar būt atkarīga tikai no informātikas risinājumiem un pat tikai no inženierijas, bet var pilnveidoties tikai tad, ja mums izdosies ar šiem rīkiem nodrošināt revolucionāru sociālo inovāciju.

2.5.

Ir lietderīgi atcerēties, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas garantē uzticību starp partneriem, kuri ir vērsti uz sadarbību, un apliecina galvenokārt darījumus, nevis blokķēdēs iekļauto saturu vai kvalitāti. Lai gan dažos optimistiskos šīs tehnoloģijas novērtējumos tā nodēvēta par jaunu uzticības vektoru, ir skaidri jānorāda, ka tehnoloģija nevar aizstāt pušu lojalitāti un uzticību.

3.   Blokķēdes un sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas īss apraksts

3.1.

Blokķēdes tehnoloģija ir informātikas protokols, kas radīts pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados. Tomēr tās izmantošana plašā mērogā un panākumi ir saistīti ar kriptovalūtu – bitkoins ir pazīstamākais to veids. Taču nebūtu pareizi blokķēdi pielīdzināt tikai kriptovalūtai. Patiesībā, pateicoties vienlaikus pieaugošam skaitļošanas un informātikas sistēmu datu analīzes potenciālam, savienojamības pilnveidei Eiropā un mākslīgā intelekta sistēmu pastāvīgai attīstībai, eksponenciāli pieaug iespējas sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju izmantot vairākiem mērķiem.

3.2.

Blokķēde vienlaikus ir arī kods – komunikācijas protokols un publisks reģistrs, kurā ļoti pārredzamā un nemaināmā veidā sekvenciālā secībā tiek reģistrēti visi darījumi, kas veikti starp tīkla dalībniekiem.

3.3.

Šo ierakstu sistēmu veido tādu bloku kopums (koda daļas), kuri savā starpā ir saistīti ar kriptogrāfijas funkciju, kas nodrošina ikvienas ķēdi veidojošās bloka daļas izsekojamību un nemaināmību. Šie ķēdē savienotie bloki vienlaikus tiek reģistrēti uz katras no tām iekārtām, ar kuru palīdzību blokķēdes dalībnieki pieslēdzas. Katrs dalībnieks ir ķēdes posms, kas apstiprina un arhivē mainītos datus.

3.4.

Tādējādi darījumi tiek veikti horizontālā veidā un tos apstiprina vairāki dalībnieki, līdz ar to viens pats dalībnieks nevar mainīt vai iznīcināt reģistrētos datus. Tam būtu jānodrošina datu apstrādes drošība un jāveicina to blokķēdes dalībnieku savstarpējā uzticēšanās, kuri piedalās sadalītās un decentralizētās validēšanas procesā. Tāpēc blokķēde ir interesants instruments, kas pavērs ceļu jaunai digitālo darījumu operāciju drošības koncepcijas realizācijai.

3.5.

Tāpēc blokķēdes tehnoloģija pārsvarā ir darbojusies kā virtuālo valūtu infrastruktūra, bet šo pašu iemeslu dēļ tā var iegūt arī sociālu, kultūras, politisku un ekonomisku vērtību. Tomēr attiecībā uz jebkuru citu lietojumu fiziskajā un nevirtuālajā ekonomiskajā kontekstā ir jāapzinās, ka sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija nenodrošina attiecīgā satura kvalitāti. Citiem vārdiem sakot, ir iespējams apliecināt, ka konkrēts produkts ir bijis ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju droši izsekotā ķēdē, bet nav iespējams apgalvot, ka šim produktam piemīt labas īpašības.

3.6.

Vairāki blokķēdes dalībnieki tiešā veidā kontrolē daļu no kopējās ķēdes, un tādējādi blokķēde kļūst par decentralizētu sistēmu, kurā ir grūti “dominēt” vienam atsevišķam dalībniekam. Tas palielina drošību saistībā ar uzbrukumiem vai kaitniecību, jo, ja vienam no ķēdes mezgliem notiek uzbrukums vai tas tiek bojāts, citi sadalītās virsgrāmatas mezgli turpina darbību.

3.7.

Darījumi, kas sadalītajā virsgrāmatā tiek īstenoti ar blokķēdes palīdzību, ir izsekojami un redzami visiem dalībniekiem – viņiem darbības ir pārredzamas, un nenotiek nevienas tādas “centrālās varas” vai trešās personas iejaukšanās, kas pildītu obligāta partnera vai starpnieka funkciju. Tomēr kvantu datoru attīstība, kā arī teorētiskā iespēja kontrolēt ievērojamu skaitu tīkla mezglu, pilnībā nenovērš sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas koncentrēšanas vai kontroles, kā arī datu uzkrāšanas un koncentrēšanas risku.

3.8.

Šīs īpašības ir pamats tam, lai uz blokķēdes tehnoloģijas bāzes varētu tikt veidoti arī īsti automātiski izpildāmi līgumi – tā sauktie viedie līgumi, kas dod iespēju darījumu ātri un horizontāli personalizēt un detalizēt. Tādējādi sertificētā pamatinformācija kļūst par tiesībām, kas ir pieprasāmas, un tas varētu ietekmēt daudzas sociālās, ekonomiskās un politiskās tradīcijas.

3.9.

Kā piemēru var minēt potenciālas pārmaiņas digitālās pārvaldības jomā saistībā ar vēlēšanām un balsošanas sistēmām, ar sociālās drošības un veselības aizsardzības pakalpojumiem, kā arī ar publiskā iepirkuma pārvaldību.

3.10.

Blokķēdes tehnoloģijas atslēgas vārdi ir: decentralizācija, pārredzamība, dalība vienādranga līmenī, uzticamība un uzticēšanās, un tie liecina par lielu līdzību ar tām galvenajām organizatoriskajām formām, ko izmanto uzņēmumi un sociālās ekonomikas organizācijas. Tas tā ir, pat ja sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas tīkli tiek izstrādāti ar augstu savietojamības jaudu, kas ļauj lietotājiem sadarbībā izmantot šīs tehnoloģijas, sākot no dažādām ierīcēm un rīkiem.

4.   Eiropas Savienība un blokķēde

4.1.

EESK atzīst par pareiziem un atbalsta pasākumus, ko Eiropas Komisija un daudzas dalībvalstis ir īstenojušas ar mērķi veidot Eiropas blokķēdes partnerību. No stratēģiskā viedokļa Eiropai nevajadzētu zaudēt pozīcijas starptautiskajā konkurencē saistībā ar visu digitālo tehnoloģiju attīstību, un tāpēc tai vajadzētu stimulēt un atbalstīt dažādu publiskā un privātā sektora pārstāvju sadarbību Eiropas blokķēdes infrastruktūras veidošanā.

4.2.

Arī Eiropas Parlaments ir paudis viedokli par šiem jautājumiem ar rezolūcijām 2017/2772(RSP) un 2018/2085(INI), turklāt pieprasot, lai Komisija veicinātu sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas sociālās ietekmes novērtējumu.

4.3.

Tikpat svarīgi bija no 2018. gada 1. februāra sākt darbību Eiropas Blokķēžu novērošanas centrā, kuru izveidoja Eiropas Komisija un kurš jau ir publicējis vairākus tematiskus ziņojumus (1).

4.4.

EESK ir pārliecināta, ka blokķēdes tehnoloģijas optimālas attīstības nolūkā ir jāveido arī piemērots regulējums, kas stimulēs un atbalstīs publiskā un privātā sektora, kā arī organizētās pilsoniskās sabiedrības sadarbību, lai veidotos pozitīva sociālā, kultūras un regulējuma konverģence, kas vajadzīga kā pamats pakalpojumu un procesu uzlabošanas potenciāla veidošanai gan publiskajā, gan privātajā sektorā.

5.   Vai blokķēdes tehnoloģija un decentralizētā sadalītā virsgrāmata varētu būt sociālajai ekonomikai piemērota infrastruktūra?

5.1.

Ja blokķēdes tehnoloģija ir lietderīgs instruments uzticēšanās pārdefinēšanai globālas digitālās ekonomikas kontekstā, sociālās ekonomikas organizācijas, izmantojot šīs tehnoloģijas, var palīdzēt padarīt ekonomiku vēl demokrātiskāku, veicinot digitālās sociālās ekonomikas izplatīšanos.

5.2.

Finanšu krīzes ir mazinājušas iedzīvotāju uzticību finanšu iestādēm. Patlaban uzticēšanās ir kļuvusi par ierobežotu sociālo resursu, un pieaugošās bažas par dažu lielu ekonomikas dalībnieku vākto un glabāto datu drošību to samazina vēl vairāk.

5.3.

Sociālās ekonomikas uzņēmumiem, kuriem raksturīga liela izkliedētība un kuri ir iesakņojušies savās teritorijās un kopienās, var būt liela nozīme Eiropas iedzīvotāju iespēju plašākas izplatīšanas nodrošināšanā. Tāpēc tie var labvēlīgi veicināt ētisku un vērtīgu konverģenci starp sociālo ekonomiku un tehnoloģiskajiem jauninājumiem, virzoties uz tādu attīstības modeli, kas atspoguļo kopīgās intereses.

5.4.

Sociālās ekonomikas organizācijās ir iespējami daudzējādi konkrēti praktiski blokķēdes tehnoloģiju pielietojumi.

5.5.

Pirmkārt tehnoloģiju, kas dod iespēju uzlabot pārredzamības līmeni un uzticēšanos, var viegli izmantot, lai padarītu drošus un izsekojamus ziedojumus un savāktos līdzekļus, dodot, piemēram, iespēju ziedotājam, kas finansē kādu NVO, iespēju izsekot viņa ziedoto resursu ceļam un izlietojumam. Raugoties no cita skatu punkta, šī NVO varētu nodrošināties ar sistēmu, kas dotu iespēju gūt detalizētu pārskatu par visu izdevumu plūsmu, un tiktu garantēta visu ieguldīto resursu neapšaubāma izmantošana paredzētajiem mērķiem.

5.6.

Izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, daudzi sociālās ekonomikas uzņēmumi varētu būtiski uzlabot apvienību vadības darbību (apspriešanos ar locekļiem un balsošanas pasākumus) un panākt, lai tā kļūtu droša un izsekojama un lai tajā būtu iespējams piedalīties un iesaistīties locekļiem, kas atrodas decentralizētās teritorijās vai arī tad, ja locekļu lielā skaita dēļ ir sarežģīti rīkot sanāksmes tradicionālā veidā.

5.7.

Daudzas kultūras producēšanas darbības no mācību līdz mākslas jomai īsteno sociālās ekonomikas organizācijas. Apvienības un kooperatīvi, kas nodarbojas ar izglītību un apmācību, kā arī ar izrādēm un mākslas un intelektuālo darbību producēšanu, varētu izmantot blokķēdes tehnoloģiju gan lai autentificētu attālināti notiekošās darbības, gan lai tās personalizētu atbilstoši lietotāju vajadzībām. Taču jo īpaši to varētu izmantot, lai padarītu skaidrākas un drošākas intelektuālā īpašuma tiesības un autortiesības, ieviešot “viedos līgumus” satura nosūtīšanas jomā.

5.8.

Apmācības un izglītības jomā blokķēdes tehnoloģiju būs iespējams izmantot prasmju sertificēšanai, izglītības kvalifikācijas un diplomu drošai glabāšanai digitālā formātā, kā arī digitālu sertifikātu izsniegšanai, kas automātiski tiktu iekļauti strādājošo un studentu CV.

5.9.

Šis pielietojums ir ļoti piemērots veselības aprūpes, personu aprūpes un sociālās palīdzības nozarē gan datu un informācijas drošai arhivēšanai, gan palīdzību saņemošo cilvēku piekļuvei un identifikācijai. Šajās jomās daudzas sociālās ekonomikas organizācijas ir iesaistītas darbā, kas tiek veikts to cilvēku ciešā tuvumā, kuriem palīdzība ir vajadzīga visvairāk, kā arī decentralizētos apgabalos, kuros cilvēku dzīves kvalitāti var būtiski ietekmēt drošu telemedicīnas un tālaprūpes sistēmu izveide.

5.10.

Bieži vien šīs tehnoloģijas prasa kompetences un prasmes, kas visiem nav pieejamas. Taču vislielākās grūtības tās sagādā visneaizsargātākajiem cilvēkiem, piemēram, gados veciem, trūcīgiem cilvēkiem, personām ar invaliditāti, nepilngadīgajiem un marginalizētām ģimenēm. Šīm iedzīvotāju grupām, par kurām mums visiem ir jādomā, sociālās ekonomikas organizācijas varētu būt fundamentāls piekļuves kanāls.

5.11.

Daudzi kooperatīvi, kuri darbojas lauksaimniecības jomā, sāk domāt par to, kā jaunās tehnoloģijas varētu nodrošināt, lai viņu produkti būtu pilnīgi izsekojami un identificējami, jo tādējādi būtu iespējams novērst krāpšanu un viltošanu, kas kaitē ražotājiem un patērētājiem. Turklāt blokķēdes tehnoloģija varētu attiecības starp lauksaimniecības kooperatīviem un to locekļiem padarīt noteiktākas un pārredzamākas, kā arī samazināt tādu pakalpojumu izmaksas kā apdrošināšana pret dabas katastrofu riskiem.

5.12.

Kā zināms, blokķēdes pirmie pieteikumi tika pieņemti, lai izstrādātu kriptovalūtas un vienādranga maksājumu sistēmas. To varētu izmantot sociālās ekonomikas sektorā, lai pārvaldītu gan kolektīvās finansēšanas operācijas, gan arī papildu maksājumu sistēmas, ko izmanto mikrokredītu operācijām, kuras paredzētas banku noteiktajiem kritērijiem neatbilstošām personām vai ētisku mikroinvestīciju tīklu pārvaldībai par labu Kopienas ekonomikas ķēdēm.

5.13.

Vides aizsardzības apvienības un sociālie uzņēmumi ir dalībnieki arī tādās jomās kā atkritumu rašanās samazināšana, atkritumu savākšana un diferencēta apstrāde. Arī šajā kontekstā var izmantot decentralizētās sadalītās virsgrāmatas iespējas, lai uzlabotu iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus.

5.14.

Atjaunojamo energoresursu enerģijas kooperatīvi, kuru skaits Eiropā jau ir pārsniedzis 1 500 un kuros ir iesaistīti vairāk kā 1 000 000 enerģētikas pārkārtošanas jomā aktīvu pilsoņu, varētu, izmantojot blokķēdes tehnoloģiju, optimizēt savus sadales tīklus un pāreju.

5.15.

Enerģētikas jautājums ir ļoti svarīgs blokķēdes tehnoloģijas aspekts, jo pašlaik datu un blokķēžu vienlaicīga reģistrācija daudzos decentralizētos serveros rada ļoti lielu enerģijas patēriņu, tāpēc joprojām ir nepieciešams uzlabot enerģijas izmantojumu un tādējādi panākt, lai blokķēdes tehnoloģijas izmantošana kļūtu ilgtspējīgāka.

5.16.

Ņemot vērā, ka blokķēdes tehnoloģija var izraisīt vairākas pozitīvas pārmaiņas, ir svarīgi pievērst uzmanību faktam, ka nav iespējams mainīt datus, kas reģistrēti, izmantojot blokķēdi, un tāpēc ir nepieciešams ar publiska regulējuma palīdzību nodrošināt, lai šīs tehnoloģijas attīstība notiktu, ievērojot noteikumus, kas nosaka personas datu apstrādi (Vispārīgā datu aizsardzības regula), un ar īpašu atsauci uz tiesībām tikt aizmirstam.

5.17.

Ir svarīgi, lai šajā jomā spēkā esošie noteikumi tiktu tiešā veidā vai interpretācijas ceļā pastāvīgi pielāgoti straujajām tehnoloģiskajām pārmaiņām. Tikai tādā veidā būs iespējams izvairīties no negatīvām sekām un problemātiskas ietekmes, ko līdzi varētu nest blokķēdes tehnoloģijas attīstības pozitīvie rezultāti.

5.18.

Blokķēdes tehnoloģija būtiski ietekmēs darba tirgu. Dažas darbvietas izzudīs, citas – būtiski mainīsies, tomēr varētu arī rasties un attīstīties jaunas profesijas. EESK uzskata, ka ir svarīgi, lai darba ņēmēji būtu pienācīgi aizsargāti, jo īpaši nodrošinot piemērotus apmācības plānus un aktīvus nodarbinātības politikas instrumentus, kurus īsteno ar sociālo partneru līdzdalību.

5.19.

Milzīgais jauno digitālo tehnoloģiju potenciāls un vajadzīgo ieguldījumu augstās izmaksas pakļauj blokķēdes tehnoloģiju to instrumentu koncentrācijas riskam, kas var nodrošināt tās darbību. Tāpēc tīklu demokratizācijas potenciālu var apdraudēt risks, ka tehnoloģiskos datus un tīklus spekulatīvā nolūkā varētu pārņemt daži tādi dalībnieki vai valstis, kas spēj veikt lielas investīcijas. Līdz ar to ir svarīgi, lai ar publiskiem pasākumiem tiktu atbalstīta šo tehnoloģiju attīstība līdzdalīgā un pieejamā veidā.

---

(1)  Blockchain Innovation in Europe (Blokķēdes inovācijas Eiropā), 2018. gada jūlijs, Blockchain and General Data Protection Regulation (GDPR) (Blokķēde un Vispārīgā datu aizsardzības regula), 2018. gada oktobris, Blockchain for Government and Public Services (Blokķēde valdības un sabiedrisko pakalpojumu jomā), 2018. gada decembris, Scalability, Interoperability, and Sustainability of Blockchains (Blokķēžu mērogojamība, sadarbspēja un ilgtspēja), 2019. gada marts, Blockchain and Digital Identity (Blokķēde un digitālā identitāte), 2019. gada maijs.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Uzņēmējdarbību un inovāciju veicinoša vienotā tirgus stiprināšana – sekmēt jaunus ekonomikas modeļus ar mērķi risināt sociālus uzdevumus un īstenot pāreju”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/02)

Ziņotājs: Giuseppe GUERINI

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Patlaban ir atzīta nepieciešamība īstenot sociālo tirgus ekonomiku, kas, gudri piemērojot jaunās tehnoloģijas, spēj tikt galā ar galvenajām problēmām, kuras saistītas ar ilgtspēju, klimata pārmaiņām un nevienlīdzības samazināšanu.

1.2.

EESK uzskata, ka aktīvu un nozīmīgu ieguldījumu šajā jomā var sniegt gan uzņēmumi, gan publiskās iestādes. Jo īpaši visi tie reālās ekonomikas uzņēmumi, kuri rada vērtību un darbvietas, spekulatīvi neizmantojot finansējuma sviras.

1.3.

Ņemot vērā Eiropā sastopamo ekonomisko modeļu un uzņēmumu veidu daudzveidību, ir svarīgi, lai tiesību aktu priekšlikumi attiecībā uz uzņēmumiem, ekonomiku un iekšējo tirgu netiktu apstiprināti, noraidot pieeju “viens risinājums visiem” un tā vietā uzsverot uzņēmējdarbības “bioloģisko daudzveidību”.

1.4.

Ir būtiski, lai ES iestādes atbalstītu mākslīgā intelekta attīstību un pareizu lielo datu izmantošanu, gan izstrādājot tādus noteikumus, kas ir pietiekami šādu tehnoloģiju attīstības nodrošināšanai, ievērojot indivīda tiesības, gan saskaņoti ieguldot ES un valstu publiskos resursus, lai nodrošinātu ES konkurētspēju pasaules līmenī. Jo īpaši lielajiem datiem un to radītajām iespējām ir jābūt pieejamām arī MVU.

1.5.

Pārmaiņas, ko jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un lielie dati ievieš ražošanas procesos un ekonomikā kopumā, būtiski mainīs arī darba tirgu. Tomēr ir svarīgi, lai šīs pārmaiņas norit auglīga sociālā dialoga gaisotnē, kā arī ievērojot darba ņēmēju tiesības un dzīves kvalitāti.

1.6.

Pasākumiem, kas veicina MVU piekļuvi kredītiem, piemēram, Investīciju plānam Eiropai, COSME programmai vai gaidāmajai programmai InvestEU, būtu jāturpina atbalstīt tos MVU un sociālos uzņēmumus, kuru izaugsme ir bieži saistīta ar grūtībām likviditātes problēmu un nepietiekamas kapitalizācijas dēļ. Aktīvi jāveicina arī Eiropas riska kapitāla tirgus attīstība.

1.7.

Nepieciešamība garantēt sociālo kohēziju un taisnīgumu arvien vecākiem cilvēkiem un mazākam skaitam Eiropas iedzīvotāju norāda uz to, kāda loma nākotnē var būt sociālajiem un savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumiem. Tāpēc ir vairāk jāstrādā, lai veicinātu tādu uzņēmumu lomu, kuri ļauj cilvēkiem organizēties un sadarboties, lai reaģētu uz arvien pieaugošajām sociālajām vajadzībām.

1.8.

EESK atkārtoti uzsver, ka, lai izveidotu iekļaujoša Eiropas vienotā tirgus modeli, ir jāatzīst un jāatbalsta MVU, ģimenes uzņēmumu un sociālās ekonomikas uzņēmumu, amatniecības uzņēmumu, mazo tirgotāju un lauksaimnieku nozīme tāda uzņēmējdarbības gara veicināšanā un izplatīšanā, kura uzmanības centrā ir cilvēki un vietējās kopienas. Turklāt šādi uzņēmumi ļauj veikt saimniecisko darbību un uzņēmējdarbību lielākam skaitam cilvēku, veicinot ekonomikas demokrātiju.

2.   Iniciatīvas konteksts un temats

2.1.

Šā pašiniciatīvas atzinuma mērķis ir sniegt ieguldījumu ES iestādēm, lai, veicot pasākumus vienotā tirgus stiprināšanai, tiktu sekmēta dažādu tādu uzņēmumu veidu attīstībai piemērota konteksta izveide, kuri ir gatavi risināt problēmas, ar kādām sabiedrība saskaras.

2.2.

Patlaban ir atzīta nepieciešamība īstenot tādu sociālo tirgus ekonomiku, kas, gudri piemērojot jaunās tehnoloģijas, spēj tikt galā ar galvenajām problēmām, kuras saistītas ar ilgtspējību, klimata pārmaiņu kaitīgo seku ierobežošanu un nevienlīdzības mazināšanu, demogrāfisko spriedzi, spēcīgo migrācijas spiedienu uz ES ārējām robežām un enerģētikas pārkārtošanu.

2.3.

EESK uzskata, ka nozīmīgu ieguldījumu var sniegt tieši uzņēmumi, kā arī, protams, publiskās iestādes. Iepriekšējā punktā minētās lielās pārmaiņas faktiski var īstenot, izmantojot katra uzņēmējdarbības veida novatorisko potenciālu. Tomēr daži ekonomiskās attīstības modeļi un daži uzņēmumu veidi ir apliecinājuši lielāku tendenci uzņemties atbildību par sociālajiem jauninājumiem, kas šķiet arvien neaizstājamāki ceļā uz ilgtspējīgāku un iekļaujošāku ekonomiku.

2.4.

EESK uzskata, ka jauninājumus un jaunu uzņēmējdarbību veicinošs vienotais tirgus var radīt būtiskas konverģences Apvienoto Nāciju Organizācijas programmā 2030. gadam attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķu īstenošanu, jo izaugsmes un inovācijas mērķiem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu pastāvīgu labklājību Eiropas Savienības valstīs, ir jābūt ne vien stabiliem, bet arī ilgtspējīgiem.

2.5.

Pēdējos gados EESK ir pieņēmusi daudzus īpašus atzinumus attiecībā uz šādiem pamatjautājumiem: — jaunu ekonomisko modeļu meklējumi (1), — dažādi uzņēmējdarbības veidi (2), — digitālā laikmeta pārmaiņas (3).

2.6.

EESK uzskata, ka ir vairākas ekonomikas “ekosistēmas”, kurām Eiropas likumdevējam būtu jāpievērš uzmanība, lai sekmētu iekšējā tirgus darbību. ES ekonomikas sistēma ir diferencēta un ietver starptautiskus uzņēmumus, nacionālos uzņēmumus un daudzus vietējos uzņēmumus. Bieži vien šie uzņēmumi ietilpst teritoriālās ražošanas ķēdēs: lielpilsētu teritorijās ar ļoti blīvi apdzīvotām pilsētu sistēmām, kā arī lauku un attālos reģionos, kur ne vienmēr ir viegli nodrošināt labklājību un sociālo kohēziju, ja netiek pievērsta pienācīga uzmanība tehnoloģisko inovāciju pieejamībai arī decentralizētajos apgabalos.

2.7.

Visos šajos gadījumos ir jāapvieno un jāintegrē dažādi uzņēmējdarbības veidi, bet katra no attiecīgajām jomām ir pelnījusi pienācīgu likumdevēju uzmanību un publiskos ieguldījumus. Tāpēc ir svarīgi, lai ekonomikas jomas tiesību aktu un regulējuma priekšlikumi attiecībā uz uzņēmumiem, ekonomiku un iekšējo tirgu nebūtu pilnībā vienādi un tiktu noraidīta pieeja “viens risinājums visiem”.

3.   Ceļā uz jaunu tehnoloģisku, ilgtspējīgu un iekļaujošu Eiropas ekonomiku

3.1.

Pateicoties digitālajai ekonomikai un jaunajam tehnoloģijām, ir jāizstrādā jaunas preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas paradigmas, kas var mainīt to, kā attīstās Eiropas uzņēmumu darbības.

3.2.

Šajā saistībā ir būtiski, lai ES iestādes pienācīgi atbalstītu mākslīgā intelekta attīstību, gan izstrādājot noteikumus, kas ir pietiekami šādu tehnoloģiju attīstības nodrošināšanai, ievērojot indivīda tiesības, gan saskaņoti ieguldot ES publiskos un valsts resursus, lai neatpaliktu salīdzinājumā ar tādiem dalībniekiem kā ASV un Ķīna.

3.3.

Lielo datu izmantošanai, to apstrādei un uzglabāšanai būs būtiska nozīme Eiropas tirgus konkurētspējas nodrošināšanā, ņemot vērā to, ka datu apstrādes jauda un iespēja šos datus izmantot ekonomiskās attīstības stratēģijās un personalizētos pakalpojumos pastāvīgi pieaug. Tomēr būs jānodrošina, ka šādu datu apstrāde un izstrāde notiek, ievērojot indivīda tiesības, pamatbrīvības un jaunās Eiropas Vispārīgo datu aizsardzības regulas noteikumus.

3.4.

Eiropas uzņēmējdarbības un ekonomikas struktūras īpatnībām ir aspekti, kas palīdz veikt digitālo pārveidi, strukturējoties kā labvēlīga ekosistēma, ko veido globālus mērķus sasniegtspējīgu starptautisko un vietējo uzņēmumu neviendabīga daudzveidība. Lai tas īstenotos, ir steidzami vajadzīga vienota, savstarpēji sasaistīta, saliedēta un konkurētspējīga Eiropa. Šajā sakarā pozitīva pieredze ir ar digitālās inovācijas centriem, kas ir ieviesti daudzās vietējās ekonomikas sistēmās.

3.5.

Lielās pārmaiņas, ko jaunās tehnoloģijas, mākslīgais intelekts un lielie dati ievieš ražošanas procesos un ekonomikā kopumā, būtiski mainīs arī darba tirgu. Dažas darbvietas izzudīs, citas tiks izveidotas, un vēl citas tiks pakļautas pamatīgām pārmaiņām. Ir svarīgi, lai šīs pārmaiņas norit auglīga sociālā dialoga gaisotnē, kā arī ievērojot darba ņēmēju tiesības, kuriem būs vajadzīgs atbalsts, tostarp aizsardzības un tālākizglītības pasākumi.

3.6.

Vēl viens būtisks izaugsmes faktors ir nodokļu politika. Eiropas Komisija pašreizējā sasaukuma laikā ir daudz strādājusi ar nodokļu jomas jautājumiem. EESK uzskata, ka nodokļu noteikumu efektivitāte un saprātīgs saskaņošanas līmenis ir būtiski iekšējā tirgus stiprināšanas aspekti. Turklāt Eiropas līmenī veicinātajai nodokļu politikai būtu jāatbalsta funkcionālie instrumenti uzņēmējdarbības izaugsmei, piemēram, ieguldījumi pētniecībā un izstrādē un piekļuve kapitālam pašu kapitāla veidā.

3.7.

Eiropas MVU un sociālās ekonomikas uzņēmumi joprojām cieš strukturālu problēmu dēļ un tāpēc, ka trūkst labvēlīgu apstākļu to attīstībai, neraugoties uz daudzajiem centieniem tos atbalstīt. Turklāt MVU bieži darbojas vidēji zemu tehnoloģiju ražošanā un pakalpojumu ar zemāku zināšanu intensitāti sniegšanas jomā un tiem ir grūti iekļūt pārrobežu tirgū. Šādus uzņēmumus ir jāturpina atbalstīt, jo, kā atgādina Komisija, tie pārstāv 99 % Eiropas uzņēmumu, kā arī 67 % darbvietu (4). Tāpēc, ņemot vērā nepieciešamību ievērot brīvā tirgus un konkurences principus, šie uzņēmumi ir pienācīgi jāatbalsta ar rūpniecības un nodokļu politiku, kas veicina kopīgas vērtības radīšanu, nevis bagātības koncentrāciju.

3.8.

Šajā saistībā atbalsta pasākumiem attiecībā uz MVU piekļuvi kredītiem, piemēram, Investīciju plānam Eiropai ar tā publisko garantiju sistēmu, COSME programmai vai programmai InvestEU, būtu jāturpina atbalstīt MVU un sociālo uzņēmumu darbību. No šāda skatupunkta raugoties, privātā līdzdalība jaunuzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos būtu vairāk jāatbalsta, attīstot Eiropas riska kapitāla un augsta riska kapitāla tirgu, kam joprojām ir pilnībā atšķirīgi lielumi salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Tādu politisko nostādņu pieņemšana, kuras veicina privātā kapitāla ieguldīšanu Eiropas uzņēmumos, būtu jāpapildina arī ar konkrētām darbībām, lai sekmētu ārpus ES esošu talantu un prasmju piesaisti.

3.9.

Pasaules Bankas dati liecina, ka pasaules līmenī Eiropas Savienība (5) vidēji ierindojas 53. vietā attiecībā uz uzņēmējdarbības sākšanas vienkāršību un 29. vietā attiecībā uz to, cik viegli kopumā ir veikt saimniecisko darbību. Amerikas Savienotās Valstis ierindojas 8. vietā attiecībā uz saimnieciskās darbības veikšanas vieglumu. Šajā saistībā EESK uzsver, ka ir būtiski atbalstīt un veicināt uzņēmējdarbību, veicot administratīvus vienkāršošanas pasākumus preču ražošanas un pakalpojumu sniegšanas darbību jomā, tādējādi samazinot birokrātisko slogu Eiropas uzņēmējiem.

3.10.

Pašreiz publisko iepirkumu tirgus veido aptuveni 16 % no Eiropas IKP, un tā vērtība ir aptuveni 1,9 triljoni euro. 2014. gadā apstiprinātās jaunās direktīvas publisko iepirkumu (6) un koncesiju (7) jomā rosināja valsts pārvaldes iestāžu pārvaldītajos konkursos vairāk ņemt vērā sociālos un vides aspektus. Kā atzīst Komisija, šis mērķis vēl nav sasniegts. EESK iesaka Komisijai stiprināt un efektīvāk īstenot sociālo un vides aspektu ievērošanu sektorā, kas vēsturiski ir būtiska vienotajam tirgum.

3.11.

Arvien lielākas problēmas starptautiskā līmenī, no vienas puses, un nepieciešamība nodrošināt sociālo kohēziju un taisnīgumu, no otras puses, apliecina, kāda nozīme var būt sociālajiem uzņēmumiem pašreizējā kontekstā. Tāpēc ir jāstrādā, lai atzītu tādus uzņēmumus un to nozīmi, kuros pilnībā izpaužas cilvēku vēlme patstāvīgi organizēties, lai reaģētu uz sociālajām vajadzībām.

3.12.

Mazajos un sociālajos uzņēmumos stimuls rīkoties un motivācija vienmēr izriet nevis no kapitāla, bet no cilvēka, kurš meklē nodarbošanos, kas garantē atdevi. Tādējādi šie uzņēmumi balstās uz cilvēkiem, sakņojas vietējās kopienās un laika gaitā rada ilgstošu saikni ar tām, veicinot vietējo labklājību un sociālo kohēziju. Šajā sakarā nozīmīgs piemērs ir Beļģijas un Zviedrijas kuponu sistēmas (8) mājsaimniecības pakalpojumu jomā. Šīs sistēmas paredz īpašas nodokļu atlaides to lietotājiem un veicina nedeklarēta darbalegalizāciju, nodrošinot ieguvumus pakalpojumu sniedzējiem, kuri ir vairāk aizsargāti, no vienas puses, un valstu budžetiem, no otras puses.

3.13.

Piesaiste vietējām kopienām un teritorijai kļūst par konkurētspējīgu faktoru, jo tā sekmē motivāciju un rada pievienoto vērtību sociālajā un attiecību jomā. Šādā veidā sociālās ekonomikas uzņēmumi dod iespēju lielākam cilvēku skaitam veikt uzņēmējdarbību, veicinot iekļaujošu attīstības modeli.

3.14.

Vēl viens būtisks sociālo uzņēmumu radītais ieguvums noteikti ir ieguldījums ekonomikas demokrātijā, ņemot vērā to, ka tie miljoniem iedzīvotāju nodrošina iespēju veikt saimniecisko darbību un patstāvīgi radīt darbavietu, pamatojoties uz savām prasmēm, spējām un vēlmēm.

3.15.

Ar šo mērķi darbojas, piemēram, kooperatīvi, savstarpējas apdrošināšanas tipa uzņēmumi, vietējo kopienu līdzdalības fondi un sociālie uzņēmumi. Šo uzņēmumu atzīšana palielinās, pateicoties arī 2011. gadā Eiropas Komisijas uzsāktajai sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvai, kurai tagad, iespējams, varētu sekot drosmīgāka un saskaņotāka iniciatīva.

3.16.

Īpaši jānorāda uz atsauci uz teritoriālajām un vietējām bankām, kuras miljoniem cilvēku nodrošina neaizstājamu iespēju piekļūt kredītiem. Attiecībā uz šīm bankām ES regulatīvā pieeja joprojām šķiet pārāk nelabvēlīga un neatbilst proporcionalitātes principam, jo tā gan pasaules, gan atsevišķām vietējām bankām piemēro vienādus tehniskos noteikumus saskaņā ar pieeju “viens risinājums visiem”.

4.   Eiropas uzņēmumi sociālajā un pasaules makroscenārijā

4.1.

Ir jāapzinās, ka pasaules scenārijs tuvākajos gados būtiski mainīsies, jo īpaši attiecībā uz demogrāfiskajiem rādītājiem, ražošanas jaudu un ekonomisko slogu starp valstīm un kontinentiem.

4.2.

Šajās pārmaiņās Eiropa ar tās 500 miljoniem iedzīvotāju zaudēs savu galveno pozīciju, ņemot vērā pasaules iedzīvotājus, kuru skaits palielināsies no pašreizējiem 7,6 miljardiem līdz 9,8 miljardiem 2050. gadā, un izaugsme būs koncentrēta 9 valstīs (Indija, Nigērija, Kongo, Pakistāna, Etiopija, Tanzānija, Amerikas Savienotās Valstis, Uganda un Indonēzija) (9).

4.3.

Vienlaikus vecu cilvēku īpatsvars turpinās pieaugt, un to cilvēku skaits, kuriem 2050. gadā būs vairāk nekā 80 gadu, trīskāršosies un pieaugs no pašreizējiem 137 miljoniem līdz vairāk nekā 425 miljoniem cilvēku, kuri koncentrēsies Eiropā, kur vidējais vecums jau pašreiz ir apmēram 40–45 gadi, bet jaunietekmes valstīs – apmēram 25–30 gadi.

4.4.

EESK uzskata, ka, ņemot vērā pašreiz notiekošās lielās izmaiņas, ir vajadzīga holistiska pieeja, kas saskaņo ES ekonomikas un regulējuma politiku ar sociālās kohēzijas politiku un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu aizsardzību, nepametot novārtā vecus cilvēkus, personas ar invaliditāti vai nelabvēlīgākā situācijā esošas personas un neaizsargātas iedzīvotāju grupas.

4.5.

Lai radītu inovācijām un uzņēmējdarbībai labvēlīgu tirgu, papildus rūpnieciskās attīstības plāniem un ekonomikas politikai uzdevums ir pilnībā izmantot vienīgo lielo noteikto vērtību, uz kuru var paļauties arvien neparedzamākajā pasaulē – cilvēku.

4.6.

Visa ekonomikas sistēma var gūt labumu no cilvēkkapitāla pilnīgas izmantošanas, apstiprinot, ka cilvēku un uzņēmumu darbība ekonomikas jomā nav paredzēta vienīgi tam, lai maksimāli palielinātu peļņu. Tādējādi varēs nostiprināt pārliecību, ka stimuls veikt saimniecisko darbību un vēlme sākt uzņēmējdarbību ir kas vairāk par vienkāršu nepieciešamību uzkrāt kapitālu. Tas nenozīmē ekonomisko panākumu nozīmīguma samazināšanu, bet gan to vērtības atšķirīgu novērtēšanu.

4.7.

Pēdējās desmitgadēs uzņēmumu, jo īpaši digitālās ekonomikas lielo uzņēmumu panākumi, ir vērtēti un mērīti galvenokārt saistībā ar spēju nodrošināt vērtības ieguvi no finanšu viedokļa, nevis radīt vērtību un nodarbinātību, veidojot darbvietas.

4.8.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka ir jāveic ieguldījumi Eiropas iedzīvotāju tālākizglītībā, lai viņi būtu gatavi stāties pretī pastāvīgajām pārmaiņām, kas pašreiz notiek pasaulē. Tādēļ ir svarīgi ieguldīt apmācības programmās, kuras atbalsta vēlmi sākt uzņēmējdarbību un iedzīvotājiem jau no jauniešu vecuma piedāvā pašorganizēšanās instrumentus un prasmes, kā arī zināšanas, kas spēj veicināt iniciatīvas garu, radošumu un drosmi riskēt. Vienlaikus apmācības un atbalsta politikai būs jānodrošina, ka pasaules mērogā arvien vecāki Eiropas iedzīvotāji (kurus patlaban sauc par “sudraba ekonomiku”), kuru skaits samazinās, var baudīt labu dzīves kvalitāti un aktīvi sniegt savu ieguldījumu.

4.9.

Katrs cilvēks ir uzskatāms par prioritāti, kā to apliecina veiksmīgas pieredzes piemēri sociālajos darbā iekārtošanas uzņēmumos, kuri ir izveidojuši stabilus un konkurētspējīgus uzņēmumus, nodarbinot darba ņēmējus, kuri ir neaizsargāti vai izstumti no tradicionālā darba tirgus.

---

(1)  OV C 81, 2.3.2018., 57. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 33. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 1. lpp., un OV C 303, 19.8.2016., 28. lpp.

(2)  OV C 288, 31.8.2017., 20. lpp.; OV C 283, 10.8.2018., 1. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 8. lpp.; OV C 13, 15.1.2016., 152. lpp.; OV C 458, 19.12.2014., 14. lpp., un OV C 345, 13.10.2017., 15. lpp.

(3)  OV C 440, 6.12.2018., 73. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 102. lpp.; OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.; OV C 227, 28.6.2018., 70. lpp.; OV C 75, 10.3.2017., 6. lpp., un OV C 62, 15.2.2019., 131. lpp.

(4)  https://ec.europa.eu/growth/smes/business-friendly-environment/performance-review_lv

(5)  http://www.doingbusiness.org/content/dam/doingBusiness/media/Annual-Reports/English/DB2019-report_print-version.pdf

(6)  OV L 94, 28.3.2014., 65. lpp.

(7)  OV L 94, 28.3.2014., 1. lpp.

(8)  http://impact-phs.eu/national-practices/sweden-rot-rut-avdrag/

(9)  United Nations, World Population Prospects, 2017 revision (ANO 2017. gada ziņojums par pasaules iedzīvotāju skaita perspektīvām); https://population.un.org/wpp/Publications/Files/WPP2017_KeyFindings.pdf

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Patērētāju nozīme aprites ekonomikā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/03)

Ziņotājs: Carlos TRIAS PINTÓ

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	200/4/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atbalsta tādu stratēģisku pārorientāciju Eiropas, valstu un vietējā līmenī, kas skaidri veicina jaunus aprites modeļus, ne tikai palielinot saskaņotību starp visiem dalībniekiem, bet arī izvirzot patērētājus publiskās politikas centrā.

1.2.

Tādējādi aprites ekonomikas veicināšana un pārmērīga patēriņa samazināšana ļaus sasniegt vajadzīgo intensitāti un efektivitāti, lai palielinātu patērētāju lomu pašreizējo ražošanas un patēriņa modeļu pārvarēšanā, ņemot vērā, ka patēriņa ikdienas darbības ir visiedarbīgākais pārmaiņu virzītājspēks.

1.3.

Ir jānodrošina atbilstoša izglītība, apmācība un mūžizglītība, un informācijai un norādēm par patēriņa iespējām jābūt pēc iespējas objektīvām un jāorientē patērētāji uz aprites modeļiem. EESK uzsver vietējo publiskās pārvaldes iestāžu un patērētāju organizāciju nozīmi šajā jomā.

1.4.

Pasākumu īstenošana tiks novērtēta, izmantojot ietekmes rādītājus, kas izstrādāti, pamatojoties uz Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības 12. mērķi (12. IAM) (1) un tā apakšmērķiem un veidojot jaunus standartizācijas procesus.

1.5.

Ņemot vērā apzinātā patēriņa transversālo būtību, pārējie 16 IAM un to apakšmērķi papildinās ietekmes novērtējumus, un 17. IAM par partnerībām veidos koprades un kopīgas atbildības telpas, veicinot gan multiplikatora efektu, gan nepieciešamo mērogojamību.

1.6.

Produkta pēdas nospiedumu sociālajam un vides aprēķinam dažādās vērtības ķēdēs digitālās sabiedrības ietvaros ir lielas iespējas sniegt patērētājiem būtisku informāciju par viņu patēriņa izvēli. EESK uzstāj, ka ir jāizmanto uzticami, salīdzināmi un pārbaudāmi ietekmes rādītāji, un jo īpaši uzsver, ka ir būtiski uzraudzīt tos rādītājus, kuri attiecas uz ķīmiskajiem materiāliem, arī no to apstrādes viedokļa.

1.7.

Darbību pamatā jābūt savstarpēja izdevīguma (win-win) filozofijai, un tām nevajadzētu būt pēc viena parauga, bet gan pielāgotām atbilstoši dažādu teritoriju un darbības jomu īpatnībām, izmantojot augšupējas pieejas (bottom-up) metodiku, kas katrā atsevišķā gadījumā ietver visus iesaistītos dalībniekus. Šīm iniciatīvām pilnībā jāsakņojas vietējo ekonomiku attīstībā, un to virzības pamatā jābūt institucionālam impulsam un patērētāju organizāciju iespēju nodrošināšanai.

1.8.

Līderībai, ko Eiropa izrāda dažādos aprites ekonomikas modeļos, jāatbilst tādas uzņēmējdarbības vides radīšanai, kura veicina aprites ekonomikas preču un pakalpojumu internacionalizāciju, pamatojoties uz novatorisku pieredzi tādās valstīs kā Dienvidkoreja (2). Šādi modeļi būtu jāpapildina ar īpašām pamatnostādnēm par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību (3), kas turklāt nodrošina vienlīdzīgus konkurences apstākļus oportūnistiskiem produktiem no trešām valstīm.

1.9.

Reklāmai un komercpraksei ir noteicošā ietekme uz patērētāju izdarīto izvēli. Uzņēmumu sociālās atbildības politikai noteikti ir jāsekmē zaļmaldināšanas (greenwashing) un sociālmaldināšanas (socialwashing) prakses izskaušana. Šajā saistībā ir būtiski stiprināt pašreizējo institucionālo sistēmu, ar ko uzrauga un apstiprina dažādas pārejas uz aprites ekonomiku.

1.10.

Nodokļu politika un atbildīgs publiskais iepirkums ir efektīvi instrumenti, lai, izmantojot produktu un pakalpojumu pakāpenisku standartizāciju, atlīdzības modeli sasaistītu ar atbildīgu ražošanu un patēriņu. Attiecībā uz pirmo aspektu dalībvalstīm būtu jāapsver efektīvi veidi, kā piemērot uz atlīdzību balstītu pieeju, tādējādi virzoties uz pakāpenisku konverģenci aprites ekonomikas nodokļu sistēmā, kas veicina Eiropas vienoto tirgu; savukārt attiecībā uz otro aspektu vietējām publiskajām pārvaldes iestādēm ir jāizstrādā papildu plāni “ilgtspējīgiem piegādātājiem”, lai veicinātu viņu produkcijas piemērotību un mērogojamību, kas trūkumu dēļ nereti neatbilst pašreizējām iepirkuma prasībām.

1.11.

Tāpat EESK atbalsta brīvprātīgu marķēšanu kā soli ceļā uz obligātu marķēšanu, ar nosacījumu, ka tās pamatā ir neatkarīgas un pārbaudītas brīvprātīgas vides jomas izcilības shēmas. ES ekomarķējuma veicināšana (4) un attiecināšana uz arvien jauniem produktiem padarītu to par simbolisku ilgtspējīgas izvēles zīmolu Eiropā.

1.12.

EESK uzsver, ka steidzami ir jāuzlabo ekodizains, sistemātiski pētot prasības par lietderīgās lietošanas laiku, remontu, ķīmiskajām sastāvdaļām utt., ievērojot sociālos kritērijus un vienlaikus veicinot vietējos patēriņa tīklus un ražojošo patērētāju praksi.

2.   Ievads un vispārīga informācija

2.1.

Ilgtspējīgas izaugsmes un konkurētspējas jomā būtu jāņem vērā arī kvalitatīvie faktori, kas nozīmē to, ka nenotiek darbaspēka un vides ekspluatācija, tiek nodrošināti taisnīgi dzīves apstākļi atbilstīgi planētas resursiem un, visbeidzot, ka ir modelis, kas līdzsvaro ekonomikas izaugsmi, vides problēmas un sociālo iekļaušanu (5).

2.2.

Aprites ekonomikai jābūt cilvēka uzvedības modelim, kas ir saderīgs ar dabas likumiem un kas aizsargā un atjauno dabas kapitālu.

2.3.

Līdz šim ir veikti daudzi pētījumi, kā arī sniegti priekšlikumi un atzinumi par pāreju no lineārās ekonomikas uz aprites ekonomiku, koncentrējoties uz ražošanu un tikpat kā nepievēršot uzmanību tam, kāda loma ir patērētājam, kurš ir viens no galvenajiem dalībniekiem saistībā ar aprites ekonomikas problēmu risināšanu.

2.4.

Iesākumā jāatzīmē, ka pastāv milzīga plaisa starp apgalvojumiem, ko izsaka patērētāji, kuri ir ļoti jutīgi pret sociālajām un vides problēmām (6), un viņu uzvedības modeļiem, ko raksturo zemo izmaksu fenomens, kur bieži vien cena (tās veidošanā neiekļaujot ārējo negatīvo ietekmi) ir svarīgāka par produkta vai pakalpojuma kopējo kvalitāti.

2.5.

Tāpēc skaitļi samazinās, kad notiek pāreja no uztveres un vēlmēm uz darbībām un saistībām. Tad rodas spriedze starp pieejamo un ilgtspējīgo, un informācija un apmācība kļūst par galvenajiem aspektiem, kā optimizēt patērētāja līdzdalību procesā.

2.6.

Aprites ekonomikas pasākumu kopumā ir ietvertas dažas skaidras atsauces uz patērētāju attieksmi, un EESK tās ir atbalstījusi (7).

2.7.

Eiropas Reģionu komiteja savā atzinumā “ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (8) norāda uz patērētāju attieksmi un sociālajām tendencēm, īpaši uzsverot vietējo un reģionālo pašvaldību nozīmīgo lomu tādu izglītības, apmācības un profesionālās kvalifikācijas pasākumu stiprināšanā, kuri veicina izpratni par ilgtspējīgu patēriņu, resursu saglabāšanu un atkritumu rašanās novēršanu, kā arī ražotāju atbildību izstrādes un tirdzniecības posmā.

2.8.

Visbeidzot, EESK uzsver, ka arī daži novatoriski patēriņa veidi var sekmēt aprites ekonomikas attīstību: produktu vai infrastruktūras koplietošana (sadarbīgā ekonomika), pakalpojumu, nevis produktu patēriņš, informātikas vai digitālo platformu izmantošana utt.

3.   Aprites ekonomika ES politikā

3.1.

ES aprites ekonomikas politikas patiesais izaicinājums papildus normatīvajiem un ražošanas aspektiem ir izmantot to, kā cilvēku ikdienas paradumi un izvēle veido patērētāju uzvedību. Individuālo darbību multiplikatora efekts liecina par patērētāju pilnīgu līdzdalību kā efektīvu pārmaiņu sviru.

3.2.

Paziņojumā “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (9) secināts, ka “izvēles, ko izdara miljoniem patērētāju, var atbalstīt vai kavēt aprites ekonomiku”.

3.3.

Tiek uzskatīts, ka “situācijā, kad ir ļoti daudz marķējuma un ražotāju apgalvojumu par nekaitīgumu videi, ES patērētājiem bieži rodas grūtības noteikt atšķirību starp produktiem un uzticēties pieejamajai informācijai. Apgalvojumi par nekaitīgumu videi var ne vienmēr atbilst tiesību aktu prasībām par uzticamību, precizitāti un skaidrību”.

3.4.

“Svarīgs faktors, kas ietekmē pirkšanas lēmumus gan vērtības ķēdē, gan galapatērētājiem, ir cena. Tāpēc dalībvalstis tiek mudinātas radīt stimulus un izmantot ekonomiskus instrumentus, piemēram, nodokļu uzlikšanu, lai nodrošinātu, ka produktu cenas labāk atspoguļo vides izmaksas. Ar garantijām saistīti aspekti, piemēram, likumā noteiktais garantijas laiks un pierādīšanas pienākuma pārnešana var pasargāt patērētājus no precēm ar defektiem, veicināt produktu ilgizturību un remontējamību, kā arī sekmēt to, ka produkti netiek izmesti”.

3.5.

Lai gan ir ietverti daudzi būtiski ilgtspējas parametri, netiek ņemts vērā tas, cik daudzveidīga ir mijiedarbība, kas rodas dažādās vērtību ķēdēs, tādējādi patērētājam tiek atvēlēta otršķirīga loma.

4.   Pašreizējais stāvoklis ES politikā

4.1.

Eiropai jau ir tiesiskais regulējums attiecībā uz atbildīga publiskā iepirkuma veicināšanu (10), un tā potenciāls (11) to padara par vienu no aprites ekonomikas virzītājspēkiem. Tomēr tā efektīvā īstenošanā ir daudz grūtību, tāpēc ir vajadzīga lielāka skaidrība par to, kādi produkti un pakalpojumi tiek attiecināti uz aprites ekonomiku.

4.2.

Standartizācijas procesiem būtu jāpievēršas pasaules mērogā, pamatojoties uz jauniem rādītājiem, jo daudzpusējā un globalizētā ekonomikā ir vajadzīga kopēja valoda; tā kā tā ir pāreja, kurā ir jānodrošina atgriezeniskā saite ar labas prakses piemēriem no dažādām vērtības ķēdēm, tās pamatā jābūt dinamiskai terminoloģijai.

4.3.

Jaunu sociālo un vides ietekmes rādītāju grupa tiks izveidota ar Eiropas Komisijas Rīcības plānu ilgtspējīgam finansējumam un ar ilgtspējīgu darbību jaunās taksonomijas regulu (12), pilnībā ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas pamatnostādnes.

4.4.

Ar Eiropas Komisijas resursiem, kas patlaban ir nostiprināti un apvienoti programmā InvestEU, ir paredzēta ievērojama ieguldījumu pārvirzīšana uz darbībām, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un novērš dabas resursu izsīkšanu, un to vidū ir dzīvojamo ēku renovācija un ģeotermālās enerģijas izmantošana (13), kas ir saistītas ar patērētāju tiešajām izvēlēm.

4.5.

Uz patērētājiem orientētais jaunais kurss, kam ir gan priekšrocības, gan trūkumi, palīdzēs vairot patērētāju uzticēšanos (14). EESK uzskata (15), ka patērētāju tiesību aktu piemērošanas sistēmas pilnveidošana ir pamatnosacījums aprites principa līdzsvarotai attīstībai.

4.6.

Būtu vērts uzsvērt Eiropas Komisijas un EESK kopīgo iniciatīvu, uzsākot Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu (16) – “tīklu tīklu”, kas nodrošina tikšanās vietu, kur risināt konkrētas problēmas un dalīties ar paraugprakses piemēriem un risinājumiem. Cita starpā liela nozīme ir arī Mazumtirdzniecības forumam (REAP) (17) un ES Pārtikas zudumu un pārtikas izšķiešanas novēršanas platformai (18).

5.   Eiropas Komisijas turpmākās saistības

5.1.

Komisija, strādājot pie ekodizaina koncepcijas, īpaši apsvērs samērīgas prasības attiecībā uz ilgizturību un informāciju par remontu un rezerves daļām pieejamību. Komisija arī izvērtēs ilgizturības informācijas ieviešanu energomarķējumā.

5.2.

Pārskatītajos priekšlikumos par atkritumiem Komisija paredz jaunus noteikumus, kas veicina atkārtotu izmantošanu.

5.3.

Komisija strādās pie tā, lai tiktu labāk īstenotas garantijas attiecībā uz materiālajiem produktiem, izvērtēs uzlabošanas iespējas un risinās jautājumu saistībā ar nepatiesiem apgalvojumiem par nekaitīgumu videi.

5.4.

Komisija sagatavos neatkarīgu testēšanas programmu “Apvārsnis Eiropa” ietvaros, lai panāktu turpmāku progresu jautājumos, kas saistīti ar priekšlaicīgu nolietojumu (19).

5.5.

Komisija pastiprinās zaļā publiskā iepirkuma izmantošanu, koncentrējoties uz aprites ekonomikas iekļaušanu jaunajos vai pārskatītajos kritērijos.

6.   Vai mēs tiešām virzāmies uz aprites ekonomiku?

6.1.

“Ilgtspēja ir progresīvs process […], kurā valdību, uzņēmumu, darba ņēmēju, iedzīvotāju un patērētāju rīcības un lēmumu pamatā ir to ekonomiskās, vides un sociālās ietekmes īstenošana atbildīgā veidā” (20).

6.2.

EESK uzskata, ka Eiropas Savienības iestādes aprites ekonomikā galveno uzmanību pievērš vides un ražošanas jomai un tikai nedaudz – sociālajiem un patērētāju jautājumiem, tādējādi riskējot apļveidā pāriet uz otru lineāro ekonomiku.

6.3.

Raugoties no integrālas pieejas viedokļa, proaktīvs patērētājs veic ko vairāk par asimetrisku līdzdalību, kas viņam liek darboties kā pilsētvides dalībniekam sadzīves atkritumu pārstrādes jomā, un patērētājam ir jāpiešķir pilnvaras iesaistīties visā procesa apritē.

6.4.

Labā ziņa ir tā, ka mūsu rīcībā ir atbilstīgu aprites ekonomikai paredzētu instrumentu kopums, sākot ar 17 ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un to apakšmērķiem apvienojumā ar COP 21 saistošajiem protokoliem (21) klimata pārmaiņu mazināšanai, kas nodrošina vispārēju satvaru ar milzīgu potenciālu.

6.5.

EESK uzsver, ka pāreja būs efektīvāka un labāk pielāgota ilgtspējīgas attīstības 12. mērķim (atbildīga ražošana un patēriņš), ja telpa starp piedāvājumu un pieprasījumu būs labāk savienota, tādējādi nostiprinot aprites ekonomiku konkrētā teritorijā.

7.   EESK ierosinājumi nolūkā piešķirt patērētājiem lielāku nozīmi aprites ekonomikas modeļos

7.1.

Atbildīga pētniecība un inovācija saistībā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”: tiks veicināta visu dalībnieku līdzsvarota līdzdalība, jo īpaši patērētāju un/vai viņu pārstāvju līdzdalība.

7.2.

Ekodizains un ekoinovācija: pamatojoties uz līdzatbildības kritēriju vides jomā, patērētāju aktīva līdzdalība tiks veicināta, izmantojot tādu kopējās vērtības radīšanas praksi, kuru varēs apstiprināt ar oficiāli noteiktām kvalitātes zīmēm.

7.3.

Patērētāju dalība korporatīvās sociālās atbildības politikas plānošanā tiks veicināta ar dalību izmēģinājuma produktu vai pakalpojumu “smilšu kastē” nolūkā nodrošināt kopīgu ex ante apstiprināšanu.

7.4.

Tiks izstrādāta labākā aprites prakse, un arī patērētāji varēs paust savu viedokli. Tā, kura nodrošina vislielāko multiplikatora efektu, tiks plaši izplatīta.

7.5.

Mudinājums fakultatīvajā marķējumā iekļaut informāciju par emisiju samazināšanu, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, resursu efektīvu izmantošanu vai tādu sastāvdaļu neizmantošanu, kurām ir ievērojama ietekme uz vidi, lai paplašinātu tā izmantošanu un padarītu to obligātu. Tiks noteikta tāda marķējuma izmantošana, kurā norādīts paredzamais produkta lietošanas ilgums, kas sasaistīts ar iespēju saņemt rezerves daļas un veikt remontu. Ņemot vērā patērētāju spiedienu, ar oficiālu apstiprinājumu, nodokļu un publiskā iepirkuma palīdzību tiks veicināta produkta garantijas termiņu pagarināšana.

7.6.

Uz patērētājiem orientētā jaunā kursa ietvaros tiks izveidoti kompensācijas mehānismi tiem patērētājiem, kuru preču un produktu iegāde ir bijusi pakļauta priekšlaicīga nolietojuma praksei.

7.7.

Tiks uzraudzīts īstermiņā izmantojamu materiālu (piemēram, vienreizlietojamas plastmasas) (22) un produktu iepakojumu lietojums (23). Tiks pastiprināta arī ķīmisko vielu kontrole, nodrošinot visaptverošu skatījumu ar mērķi novērst atkritumu pārstrādes neproduktīvu praksi.

7.8.

Informācija patērētājiem par vides pēdas nospiedumiem: pieejama, salasāma un patiesa. Tiks uzraudzīti un vajadzības gadījumā izplatīti sliktas prakses piemēri, ko veidos apgalvojumi bez pietiekama empīriska pamatojuma.

7.9.

Uz patērētājiem – īpaši jauniešiem – vērstas informācijas kampaņas saistībā ar ilgtspējīgiem ražošanas un patēriņa ekonomiskajiem modeļiem, iekļaujot dažādas uzvedināšanas (nudging) stratēģijas un ņemot vērā kultūras aspektus un īpatnības (24).

7.10.

Izglītības piedāvājums (nepārtraukta izglītība kopš bērnudārza vecuma), kas transversāli aptver produkta dzīves cikla metodiku (ražošana no detaļām, modularitāte, ilgizturība, labojamība, atkārtota izmantošana un energoefektivitāte), ar ievērojamu praktisko aspektu.

7.11.

Tādu nodarbinātības iespēju stiprināšana, kuras saistītas ar atkārtotas izmantošanas, remonta un atkritumu pārstrādes ar augstu pievienoto vērtību (upcycling) darbībām digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros (25).

7.12.

Kompetentajām iestādēm to attiecīgajā kompetences līmenī būtu jānodrošina pietiekama infrastruktūra un resursi dalītai atkritumu savākšanai jebkurā teritorijā, kur tie tiek radīti.

7.13.

Atzinība pašvaldībām, izglītības iestādēm, universitātēm un citām iestādēm, kuras savās aprites ekonomikas darbībās iekļauj patērētāju līdzdalības protokolus, izmantojot augšupējus (bottom up) modeļus.

7.14.

Pieredzes attīstīšana un paplašināšana jaunu ekonomisko modeļu jomā, vēlams saistībā ar sadarbīgo ekonomiku un funkcionalitātes ekonomiku konkrētā teritorijā, piemēram, aizsargātos cilmes vietas nosaukumos norādot “aprites pašvaldības”.

7.15.

Patērētāju apvienību nozīmes stiprināšana aprites ekonomikā, izmantojot tehnisko atbalstu un ad hoc resursus.

7.16.

Aprites ekonomikas uzņēmumu labākās prakses publicēšana un izplatīšana, ko rūpīgi uzrauga patērētāju organizācijas.

7.17.

Vietējo patērētāju tīklu, ražojošā patēriņa un “izgatavo pats” vai “dari pats” prakses veicināšana.

---

(1)  https://www.undp.org/content/undp/en/home/sustainable-development-goals/goal-12-responsible-consumption-and-production.html

(2)  2018. gada aprīlī Seulā notikušajā Pilsoniskās sabiedrības forumā par tirdzniecības nolīgumu starp ES un Dienvidkoreju galvenā uzmanība SDO konvencijās tika pievērsta aprites ekonomikai.

(3)  SDO pamatnostādnes par taisnīgu pāreju uz ekoloģiski ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem.

(4)  ES ekomarķējuma konsultatīvā padome saskaņā ar produktu dzīves cikla metodoloģiju patlaban integrē jaunus aprites kritērijus un rādītājus attiecībā uz produktu lietošanu un pieejamību.

(5)  Sk. EESK atzinumu “Sibiu un ne tikai” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(6)  2017. gada septembra un oktobra īpašais Eirobarometrs: 94 % eiropiešu vides aizsardzība ir ļoti svarīga vai diezgan svarīga, un viņus galvenokārt uztrauc pieaugošais atkritumu daudzums. 87 % aptaujāto uzskata, ka viņu darbībām var būt ļoti liela vai diezgan liela nozīme.

(7)  Sk. OV C 230, 14.7.2015., 99. lpp.; OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.; OV C 389, 21.10.2016., 80. lpp.; OV C 345, 13.10.2017., 102. lpp.; OV C 283, 10.8.2018., 61. lpp. un OV C 367, 10.10.2018., 97. lpp.

(8)  OV C 88, 21.3.2017., 83. lpp.

(9)  COM(2015) 614 final.

(10)  Skatīt Direktīvu 2014/23/ES, 2014/24/ES un 2014/25/ES.

(11)  Eiropas publiskais iepirkums veido aptuveni 15 % no IKP.

(12)  COM(2018) 353 final, līdztiesīgie likumdevēji apstiprinājuši 2019. gada martā.

(13)  2019. gada martā līdztiesīgie likumdevēji apstiprināja ilgtspējīgu darbību taksonomiju.

(14)  Eiropas Parlamenta Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas apbēdinošajai vienošanās par precēm ar defektiem (2018. gada februāris) sekoja iepriecinošāka: par labāku aizsardzību, iepērkoties tiešsaistē, kā arī griba piemērot sankcijas attiecībā uz pārtikas produktu divējādas kvalitātes parādību (2018. gada aprīlis).

(15)  OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.

(16)  https://circulareconomy.europa.eu/platform/

(17)  http://ec.europa.eu/environment/industry/retail/about.htm

(18)  https://webgate.ec.europa.eu/flwp/

(19)  H2020 “PROMPT” projekts izmēģina priekšlaicīga nolietojuma pārbaudi un sniegs ieteikumus, kā uzlabot produkta lietderīgās lietošanas laiku, ieskaitot remontu. Konsorciju veido tādas patērētāju organizācijas kā ANEC/BEUC/ICRT un Test Achats, UFC Que Choisir, Patērētāju un lietotāju organizācija (OCU), Stiftung Warentest, Consumentenbond un pētniecības institūti (TU Delft, Fraunhofer IZM), kā arī remonta organizācijas (RUSZ, Ifixit).

(20)  EESK atzinums par tematu “Eiropas iedzīvotāju uzklausīšana ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai (Sibiu un ne tikai)” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(21)  https://unfccc.int/es/node/512

(22)  OV C 62, 15.2.2019., 207. lpp.

(23)  Tas bieži ir pārmērīgs un nepiemērots, jo to nosaka mārketinga stratēģijas.

(24)  Piemēram, Dienvideiropā neatzīst tā saukto doggy bag jeb maltītes pārpalikumu līdzņemšanu.

(25)  Skatīt galīgo ziņojumu ICT for Work: Digital Skills in the Workplace (IKT darbam: digitālās prasmes darbvietā).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Nodokļi digitalizētajā ekonomikā”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/04)

Ziņotājs: Krister ANDERSSON

Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	167/7/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata, ka ekonomikas digitalizācija paver ļoti plašas iespējas un ka ES digitalizācijas programma ir nozīmīga Eiropas Savienības politikai. Tā kā digitalizācija joprojām ir svarīgs globālās ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, EESK uzskata, ka nodokļu politikai, kas attiecas uz digitalizēto ekonomiku, būtu jācenšas veicināt, nevis kavēt ekonomikas izaugsmi un pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumus.

1.2.

EESK uzsver, ka nodokļu sistēmās ir pienācīgi jāņem vērā jauni uzņēmējdarbības modeļi. Taisnīgas nodokļu sistēmas principi – konsekvence, paredzamība, neitralitāte – publiskajām iestādēm, uzņēmumiem un patērētājiem ir tikpat svarīgi kā līdz šim.

1.3.

Tāpēc komiteja atbalsta Komisijas mērķi arī turpmāk vērsties pret nodokļu agresīvu plānošanu uzņēmumos un nepārredzamību dalībvalstīs, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem un uzlabotu Eiropas konkurētspēju.

1.4.

EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka ekonomikas digitalizācijas apstākļos grozījumi noteikumos par nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu starp valstīm ir jākoordinē globālā līmenī, lai, nodrošinot atbilstīgu globālo pārvaldību un globālus noteikumus, varētu labāk izmantot globalizācijas sniegtos ieguvumus. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un ESAO/G20 ciešo sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt centienus rast starptautisku risinājumu, kas ierobežos starptautisko dubultas nodokļu uzlikšanas risku. Taču, ja starptautisku risinājumu neizdodas rast, Eiropas Savienībai jāapsver iespēja rīkoties vienpusēji.

1.5.

EESK iesaka, ka dalībvalstīm, kas veido savas nacionālās sistēmas, būtu rūpīgi jāmeklē visefektīvākie risinājumi, lai izvairītos no papildu sarežģījumiem un izmaksām, kuras varētu rasties gan nodokļu iestādēm, gan uzņēmumiem.

1.6.

EESK mudina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi apsvērt visas iespējas, kā gadījumos, kad pārdošanas darījumi noslēdzas kādā dalībvalstī, neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas novērst nepietiekamu nodokļu uzlikšanu digitālajiem pakalpojumiem. Visi pakalpojumi, kas tiek sniegti Eiropas patērētāju izmantotajās platformās, būtu jāiekļauj PVN sistēmā, jo tas ir būtisks aspekts nodokļu jautājuma risināšanā. Jānorāda, ka digitālo sakaru klienti, piemēram, Facebook u. c., minētajiem pakalpojumiem piekļūst bez acīmredzamas maksas, un tas liek uzdot jautājumu, kā pamatoti piemērot PVN.

1.7.

Varētu izmantot piešķīruma koeficientu, kas ierosināts saistībā ar kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) ar tās trim faktoriem, un sākumā šo koeficientu piemērot atlikušās peļņas sadalei, ja tā ir metode, par kuru panākta vienošanās ESAO. EESK atbalsta šādu pieeju.

1.8.

EESK tomēr uzskata, ka resursi, kas iztērēti pētniecībai un izstrādei, ir svarīgi nemateriālo aktīvu attīstībai, un ka valstij, kurā notiek šādas darbības, par tām būtu jāsaņem atlīdzība. Tāpēc EESK iesaka, ka atlikušās peļņas sadalē būtu jāpiemēro formula, kas sastāv no četriem, nevis trim faktoriem, kuri iekļauti KKUINB formulā. EESK pilnībā piekrīt viedoklim, ka starptautisko nodokļu uzlikšanas tiesību aprēķināšana ir sarežģīta. Vienlaikus jāatzīmē, ka nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumam starp valstīm ir jābūt pieņemamam un taisnīgam.

1.9.

EESK iesaka: ja pašreizējā transfertcenu noteikšanas sistēmā neizdodas panākt starptautisko nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali, atlikušo peļņu no nemateriālajiem aktīviem sadalīt, piemērojot formulu, kas sastāv no četriem faktoriem.

1.10.

Tā kā tirgi ārpus Eiropas pieaug, it īpaši tādās valstīs kā Ķīna, Indija un Brazīlija, nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz visu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vai pat visu atlikušo peļņu varētu radīt būtiskus ieņēmumu zaudējumus daudzās dalībvalstīs un grūtības Eiropas valstu sociālo mērķu sasniegšanā.

1.11.

EESK uzskata, ka uzņēmumu peļņas nodokļa pārdalē ir jāpanāk samērīgs līdzsvars starp neto eksportētājvalstīm un neto importētājvalstīm, lai neapdraudētu valstu iespējas sasniegt savus sociālos un ar vides aizsardzību saistītos mērķus.

1.12.

Būtu jāvienojas par tādiem grozījumiem starptautiskajos noteikumos par nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu starp valstīm, kuri būtu izdevīgi visām dalībvalstīm un pozitīvi ietekmētu vienoto tirgu.

2.   Vispārīga informācija

2.1.

Pašreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa sistēmas, kas tiek izmantotas pasaulē, un nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (Base Erosion Profit Shifting – BEPS) centieni ir balstīti uz uzņēmumu peļņas novērtējumu, kas ņem vērā vietu, kur ar saimniecisko darbību tiek gūta peļņa un tiek radīta vērtība. Tomēr ekonomikas digitalizācija raisa jautājumu par to, kur peļņa tiek radīta un kā tā tiek sadalīta. Vispārīgi runājot, jānorāda, ka digitālos pakalpojumus var sniegt attālināti bez fiziskas klātbūtnes tur, kur notiek patēriņš.

2.2.

Pēc BEPS projekta starptautiskajā nodokļu sistēmā jau tiek veikta būtiska pārveide ar mērķi veikt daudzas izmaiņas uzņēmumu aplikšanā ar nodokļiem (1). BEPS projekts tika uzsākts, lai novērstu uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu vērstas darbības, nevis lai mainītu esošos starptautiskos standartus attiecībā uz to, kā valstīm tiek piešķirtas tiesības uzlikt nodokļus pārrobežu ienākumiem (2).

2.3.

BEPS 1. pasākuma uzmanības centrā bija digitālās ekonomikas radītās problēmas (3). Tā kā netika panākta vienprātība par to, kā aplikt ar nodokli šos jaunos uzņēmējdarbības modeļus, ESAO/G20 iekļaujošais satvars par nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (Inclusive Framework on BEPS) 2018. gadā publicēja starpposma ziņojumu (4). Minētajā ziņojumā izklāstīts iekļaujošajā satvarā saskaņotais darba virziens digitalizācijas un starptautisko nodokļu noteikumu jomā līdz 2020. gadam. Ziņojumā aprakstīts, kā digitalizācija skar arī citas nodokļu sistēmas jomas, sniedzot nodokļu iestādēm jaunus instrumentus, kas dod iespēju uzlabot nodokļu maksātājiem sniegtos pakalpojumos, paaugstināt nodokļu iekasēšanas efektivitāti un atklāt izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

2.4.

ESAO 2019. gada 13. gada februārī publicēja sabiedriskās apspriešanās dokumentu “Addressing the Tax Challenges of the Digitalisation of the Economy” (Digitālās ekonomikas radīto nodokļu jomas problēmu risināšana) (5). Tajā ir izklāstīti pārskatītie peļņas sadales noteikumi un piesaistes noteikšanas noteikumi, kā arī priekšlikums, kura mērķis ir globālā mērogā vērsties pret nodokļu bāzes samazināšanu.

2.5.

ESAO/iekļaujošā satvara galīgais ziņojums ir sagaidāms 2020. gadā. Tomēr ASV un Francijas finanšu ministri norādīja, ka vēlas paātrināt ESAO sarunas, lai rastu risinājumu jau 2019. gadā (6). ASV iesniedza priekšlikumu, kurā galvenā uzmanība ir vērsta uz to, lai ļautu tirgus jurisdikcijām aplikt ar nodokļiem peļņu no tirgvedības nemateriālajiem aktīviem, kas izmantoti minētajā jurisdikcijā, pat tad, ja ieguldījumi šo tirgvedības nemateriālo aktīvu izveidē ir veikti citā valstī. Vācija un Francija arī nākušas klajā ar priekšlikumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa minimālo likmi. Šis EESK atzinums ir ieguldījums notiekošajās debatēs.

2.6.

Eiropas Komisija jau 2014. gadā nāca klajā ar ziņojumu par nodokļiem digitālajā ekonomikā (7). Augsta līmeņa ekspertu grupa jautājumos par nodokļiem digitālajā ekonomikā secināja, ka digitālās tehnoloģijas Eiropai paver ļoti plašas iespējas. Eiropa var uzlabot savas izaugsmes un nodarbinātības perspektīvas, ja tā izveidos digitālo vienoto tirgu un atraisīs Eiropas vienotā tirgus potenciālu. Ekspertu grupa plaši apsprieda principus, pēc kuriem vajadzētu vadīties starptautiskajā nodokļu uzlikšanā.

2.7.

Minētie principi ir svarīgi arī šim atzinumam. Ekspertu grupa secināja, ka digitālajiem uzņēmumiem nevajadzētu piemērot īpašu nodokļu režīmu. Vispārējie noteikumi būtu jāpiemēro vai jāpielāgo tā, lai attieksme pret “digitālajiem” uzņēmumiem būtu tāda pati kā pret citiem uzņēmumiem.

2.8.

Paziņojumā “Laiks izveidot modernu, taisnīgu un efektīvu nodokļu standartu digitālajai ekonomikai”, ko publicēja 2018. gada 21. martā, Komisija informēja par tās ierosināto tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir saskaņoti reformēt ES uzņēmumu nodokļu noteikumus attiecībā uz digitālajām darbībām. Kopumu veido divas Padomes direktīvas, ko papildina nesaistošs ieteikums par uzņēmumu ienākuma nodokļiem nozīmīgas digitālas klātbūtnes gadījumā.

2.9.

EESK 2018. gada jūlijā pieņēma atzinumu par Komisijas priekšlikumiem – “Digitālās ekonomikas jomā starptautisku uzņēmumu gūtās peļņas aplikšana ar nodokli” (8). Komitejas atzinumā tika uzsvērta apgrozījuma nodokļu negatīvā ietekme un nepieciešamība panākt starptautisku vienprātību.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka ekonomikas digitalizācija paver ļoti plašas iespējas un ka ES digitalizācijas programma ir nozīmīgs Eiropas Savienības politikas pasākums. Tā kā digitalizācija joprojām ir svarīgs globālās ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, EESK uzskata, ka nodokļu politikai attiecībā uz digitalizēto ekonomiku būtu jācenšas veicināt, nevis kavēt ekonomikas izaugsmi un pārrobežu tirdzniecību un ieguldījumus.

3.2.

Internets dod uzņēmumiem iespēju izvērst darbību pasaules tirgos bez būtiskas fiziskas klātbūtnes – īpatnība, kas pirmām kārtām mazajiem uzņēmumiem palīdz eksportēt līdz šim vēl nepieredzētā apmērā. Saistībā ar digitalizāciju bieži arvien lielāka nozīme ir nemateriālajiem aktīviem, piemēram, intelektuālajam īpašumam un datiem.

3.3.

EESK uzsver, ka nodokļu sistēmās ir pienācīgi jāņem vērā jauni uzņēmējdarbības modeļi. Taisnīgas nodokļu sistēmas principi – konsekvence, paredzamība, neitralitāte – publiskajām iestādēm, uzņēmumiem un patērētājiem ir tikpat svarīgi kā līdz šim.

3.4.

EESK uzskata, ka uzņēmumu peļņas nodokļu jomā ļoti svarīgi ir vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Pēdējos gados esam pārliecinājušies, ka atsevišķi uzņēmumi ir spējuši izmantot konkrētus nodokļu noteikumus dažās dalībvalstīs, lai samazinātu savu faktisko nodokļu likmi gandrīz līdz nullei. Šādu iznākumu ir veicinājis pārredzamības trūkums. Dažos gadījumos runa ir par starptautiskiem uzņēmumiem, kas darbojas digitālo pakalpojumu jomā.

3.5.

Tāpēc komiteja atbalsta Komisijas mērķi arī turpmāk vērsties pret nodokļu agresīvu plānošanu uzņēmumos (gan digitālos, gan parastos uzņēmumos) un nepārredzamību dažās dalībvalstīs, lai panāktu vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmumiem un uzlabotu Eiropas konkurētspēju.

3.6.

EESK ir visnotaļ pārliecināta, ka grozījumi noteikumos par nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu starp valstīm ir jākoordinē globālā līmenī, lai, nodrošinot atbilstīgu globālo pārvaldību un globālus noteikumus, varētu labāk izmantot globalizācijas sniegtos ieguvumus. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē Komisijas, dalībvalstu un ESAO/G20 ciešo sadarbību, kas vērsta uz starptautiska risinājuma rašanu. Taču, ja starptautisku risinājumu neizdodas rast, Eiropas Savienībai jāapsver iespēja rīkoties vienpusēji.

3.7.

EESK uzskata, ka dalībvalstīm, kas veido savas nacionālās sistēmas, būtu rūpīgi jāmeklē visefektīvākie risinājumi, lai izvairītos no papildu sarežģījumiem un izmaksām, kuras varētu rasties gan nodokļu iestādēm, gan uzņēmumiem.

3.8.

EESK norāda, ka digitālās tehnoloģijas varētu arī izraisīt radikālas pārmaiņas atbilstības un izpētes darbā. ESAO 2018. gada ziņojumā (9) norādīts, kā digitalizācija jau tagad rada trīskāršu pozitīvu ietekmi uz nodokļu administrāciju, paaugstinot nodokļu saistību izpildes efektivitāti, uzlabojot nodokļu maksātājiem sniegtos pakalpojumus un samazinot nodokļu saistību izpildes radīto slogu.

3.9.

Tā kā nodokļu iestādēm pieejams vairāk trešo personu datu, tās var automatizēt ziņošanu, ietaupot abām pusēm laiku un līdzekļus, un šos datus var arī izmantot, lai novērstu nepietiekamu ziņošanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un krāpšanu. Vairāku nodokļu administrāciju ieviestā datu reģistrēšanas programmatūra, kas transakcijas brīdī atzīmē pārdošanas datus, kurus var tiešā veidā iesniegt nodokļu iestādēm, dažās valstīs jau ir ievērojami palielinājusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus.

3.10.

EESK uzsver, ka, nosakot uzliekamo nodokļu faktisko līmeni digitālajā nozarē, ir jāņem vērā nodokļu kodeksu grozījumi, kas tiek veikti, pašlaik īstenojot noteikumus attiecībā uz nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu (BEPS), jo tādā veidā Eiropas Savienībā varētu patiešām palielināties to ienākumu apjoms, kur tiek uzlikts nodoklis.

4.   Iespējamā turpmākā virzība?

4.1.

Ne visās pasaules valstīs tiek uzlikts pievienotās vērtības nodoklis. Tomēr visās Eiropas Savienības valstīs tas tiek piemērots. Principā viss pakalpojumu un preču patēriņš būtu jāapliek ar PVN, ja vien tas nepārprotami nav izslēgts no nodokļa bāzes. PVN ieņēmumi veido ES budžeta pašu resursus, un EESK uzskata, ka ir svarīgi nodokļu bāzē iekļaut digitālos pakalpojumus.

4.2.

EESK mudina Komisiju un dalībvalstis rūpīgi apsvērt visas iespējas, kā gadījumos, kad pārdošanas darījumi noslēdzas kādā dalībvalstī, neatkarīgi no uzņēmuma atrašanās vietas novērst nodokļu nepietiekamu uzlikšanu digitālajiem pakalpojumiem. Visi pakalpojumi, kas tiek sniegti ar Eiropas klientu izmantotajās platformās, būtu jāiekļauj PVN sistēmā. Jānorāda, ka digitālo sakaru klienti, piemēram, Facebook u. c., minētajiem pakalpojumiem piekļūst bez acīmredzamas maksas, un tas liek uzdot jautājumu, kā pamatoti piemērot PVN.

4.3.

EESK norāda, ka pašlaik pasaulē darbojas uzņēmumu ienākuma nodokļu sistēmas, kuru pamatā ir tās uzņēmumu peļņas novērtējums, kas attiecināma uz katru konkrēto jurisdikciju. Nodokļu uzlikšanā būtu jāvadās no tā, kur vērtība tiek radīta. Tā kā grūti ir noteikt, kurā vērtības radīšanas ķēdes posmā rodas peļņa, ir jāformulē universāli principi, kas dod iespēju novērtēt, kur vērtība tiek radīta. ESAO veikusi vispusīgu darbu un izstrādājusi šādus noteikumus, formulējot nodokļu uzlikšanas principus un definīcijas attiecībā uz to, kā noteikt preču un pakalpojumu cenas (transfertcenu noteikšanas noteikumi) uzņēmumu grupas uzņēmumiem.

4.4.

EESK uzskata, ka, mainoties darījumdarbības modeļiem, ik pa laikam ir jāpārskata starptautiskie nodokļu noteikumi. Pašreizējos noteikumus pavisam nesen pārskatīja saistībā ar nodokļu bāzes samazināšanas un peļņas novirzīšanas (BEPS) nolīgumu (10). Pašlaik tiek ieviesti jaunie noteikumi un definīcijas. Paredzams, ka tie būtiski ierobežos agresīvas nodokļu plānošanas un nodokļu bāzes samazināšanas iespējas.

4.5.

Atlikusī peļņa (vai zaudējumi) jo īpaši var rasties, ja tirgvedības vai produkta nemateriālie aktīvi rada ārpuskārtas peļņu. Klientu sarakstu vai apkopoto datu izmantošana, piemēram, var radīt atlikušo peļņu. Šī koncepcija nekādā ziņā nav jauna, un to varētu izmantot ne tikai peļņas sadalīšanai starp saistītām pusēm, bet arī nodokļu tiesību sadalei starp valstīm. Tomēr būs jādomā radoši un jāapsver iespēja piešķirt nodokļu uzlikšanas tiesības atbilstoši vērtības radīšanai pat tad, ja attiecīgajā valstī nav fiziskas pastāvīgas darījumdarbības vietas. Tas arī ir viens no ESAO pūliņu virzieniem.

4.6.

EESK norāda, ka debatēs par tā saukto digitālo uzņēmumu aplikšanu ar nodokļiem runa nav galvenokārt par uzņēmumu nodokļu bāzes samazināšanu un peļņas novirzīšanu, bet gan par nodokļu uzlikšanas tiesību sadalījumu starp valstīm.

4.7.

Atlikušo peļņu (vai zaudējumus) var raksturot kā peļņu (vai zaudējumus), ko reģistrē, kad katra puse ir saņēmusi atlīdzību par savu ierasto ieguldījumu tādā veidā, kas atbilst nesaistītu pušu darījuma principam (11). Šajā saistībā vispirms būtu jāveic pienācīgs tirgus novērtējums par konstatētajiem riskiem, ražošanas faktoru radīto vērtību un veiktajām funkcijām.

4.8.

Pārdošana parasti nav izšķirošais faktors, kas nosaka peļņas sadali starp uzņēmumiem, kuri iesaistīti darījumā. Tomēr, ja tiek izmantoti spēkā esošie starptautiskie noteikumi – par peļņas attiecināšanu uz katru uzņēmumu, pamatojoties uz ESAO transfertcenu noteikšanas pamatnostādnēm,– atlikušo peļņu var attiecināt uz valstīm, kurās ir veiktas funkcijas. Viena šāda funkcija varētu būt “pārdošana”.

4.9.

Varētu izmantot piešķīruma koeficientu, kas ierosināts saistībā ar kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) ar tās trim faktoriem (12), un piemērot šo koeficientu atlikušās peļņas sadalei (13).

4.10.

Tomēr jānorāda, ka resursi, kas iztērēti pētniecībai un izstrādei, ir svarīgi nemateriālo aktīvu attīstībai, un ka valstij, kurā notiek šādas darbības, par tām būtu jāsaņem atlīdzība (14). Tāpēc būtu jāizmanto formula, kas sastāv no četriem, nevis trim faktoriem, kas iekļauti KKUINB formulā.

4.11.

EESK iesaka: ja pašreizējā transfertcenu noteikšanas sistēmā neizdodas panākt starptautisko nodokļu uzlikšanas tiesību pārdali, atlikusī peļņa no nemateriālajiem aktīviem būtu jāsadala, piemērojot formulu, kas sastāv no četriem faktoriem.

4.12.

Ja atlikusī peļņa ir 30 (no grupas kopējās peļņas 100) un ja produkcija ir vienādi sadalīta vērtības radīšanas ziņā A un B valstīs, tad šīs valstis katra apliek ar nodokļiem 35 (15). Tā kā produktu pārdod vienādā daudzumā arī valstī C, atlikusī peļņa tiktu sadalīta starp A, B un C. Valstis A un B saņemtu papildu nodokļa bāzi 13 3/4 apmērā, savukārt C būtu tiesības uz nodokli 2 1/2 (16).

4.13.

EESK pilnībā piekrīt viedoklim, ka starp valstīm sadalāmo starptautisko nodokļu uzlikšanas tiesību aprēķināšana ir sarežģīta. Šajā procesā valstīm būtu jāaprēķina atlikusī peļņa un jāvienojas par tās lielumu. Būtu arī jāzina, cik liels ir katrs no četriem piešķīruma koeficienta faktoriem. Pielāgotas KKUINB formulas izmantošanu varētu uzskatīt par soli ceļā uz to, lai gūtu atbalstu KKUINB ieviešanai.

4.14.

KKUINB formula ļautu uzņēmumu ienākuma nodokļa uzlikšanas tiesības piešķirt valstīm, kurās netiek veikta inovācija, nav ražošanas vai risku un netiek pildītas funkcijas. Tas vien, ka pārdošana notiek kādā valstī, bez jebkādas citas darbības šajā valstī, tad veidotu nodokļa bāzi. Tas nozīmē būtiskas izmaiņas spēkā esošajos noteikumos. Tomēr saskaņā ar KKUINB formulu, kas attiecas tikai uz atlikušo un nevis visu peļņu, tiktu atzītas eksportētāju valstu leģitīmās tiesības paturēt daļu no nodokļu uzlikšanas tiesībām. Uzņēmējdarbības un inovācijas radītā vērtība var būt par pamatu nodokļu atvieglojumiem, kad radušās pētniecības un izstrādes izmaksas, un, kad uzņēmums kļūst rentabls, tā pati valsts saņemtu nodokļu ieņēmumus.

4.15.

Ja netiks panākta ESAO vienošanās, EESK uzskata, ka jaunajai Komisijai būtu jāiesniedz jauns priekšlikums par to, kā šādus uzņēmumus Eiropas Savienībā aplikt ar nodokli, pamatojoties uz to rīcībā jau esošajiem datiem, piemēram, uz kopējo reklāmas laiku klientu savienojuma laikā utt.

4.16.

Tā kā tirgi ārpus Eiropas pieaug, it īpaši tādās valstīs kā Ķīna, Indija un Brazīlija, nodokļu uzlikšanas tiesību piešķiršana attiecībā uz visu uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi vai pat visu atlikušo peļņu (17) varētu radīt būtiskus ieņēmumu zaudējumus daudzās dalībvalstīs un grūtības Eiropas valstu sociālo mērķu sasniegšanā.

4.17.

Saskaņā ar Copenhagen Economics pētījumu neto eksportētājvalstis varētu zaudēt ievērojamus uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumus, ja daļa no peļņas tiek aplikta ar nodokli tur, kur tiek pārdotas preces un sniegti pakalpojumi (18). Konservatīva aplēse liecina, ka 18–21 % no pašreizējās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes Ziemeļvalstīs 2017. gadā veidoja ārvalstu atlikusī peļņa. Tiek lēsts, ka Vācijā šī daļa ir 17 %. Ja tiek ieviesta tirgvedības nemateriālā pieeja, lielākā daļa no šiem uzņēmuma nodokļu ieņēmumiem tiktu piešķirta citām valstīm.

4.18.

EESK uzskata, ka ir jāpanāk samērīgs līdzsvars starp uzņēmumu peļņas nodokļa pārdali starp neto eksportētājvalstīm un neto importētājvalstīm.

4.19.

Ja Eiropas uzņēmumus pirmām kārtām apliktu ar nodokli tur, kur tie pārdod savus produktus, tie varētu arī strukturēt savas saimnieciskās darbības tādējādi, ka izmaksas tiek radītas tajā pašā valstī, kurā notiek pārdošana. Šis process varētu izraisīt ieguldījumu un darbvietu pārvirzi uz tādām lielām patēriņa valstīm kā Ķīna un Indija, radot turpmākus ieņēmumu zaudējumus dalībvalstīs. No šādas tendences būtu jāizvairās, nodrošinot Eiropas konkurētspēju.

4.20.

EESK uzsver nepieciešamību pēc globālas vienošanās un īstenošanas attiecībā uz jebkuru jaunu režīmu vai noteikumiem par nodokļu uzlikšanas tiesību sadali starp valstīm. Minēto nosacījumu trūkums radītu dubultu aplikšanu ar nodokļiem, tādējādi samazinot ieguldījumus un darbvietu skaitu.

---

(1)  ESAO. BEPS 2015. gada galīgie ziņojumi.

(2)  Komisija norādījusi, ka Eiropas Savienībā uzņēmumu peļņas novirzīšana un uzņēmumu veiktā nodokļu bāzes samazināšana sasniedz 50–70 miljardus EUR, kas ir mazāk nekā 0,4 % no Eiropas Savienības IKP. SWD(2018) 81 final.

(3)  ESAO. BEPS Addressing the Tax Challenges of the Digital Economy, Action 1: 2014 Deliverable.

(4)  ESAO. Tax Challenges Arising from Digitalisation: Interim Report 2018 – Inclusive Framework on BEPS, OECD/G20 BEPS Project (OECD Publishing 16 Mar. 2018); OECD.

(5)  Sabiedriskās apspriešanas dokuments “Addressing the Tax Challenges of the Digitalisation of the Economy” (Digitālās ekonomikas radīto nodokļu jomas problēmu risināšana), ESAO.

(6)  “US and France accelerate plans to make global tech groups pay tax. Finance ministers agree on need for international minimum corporation tax level”, Financial Times, 2019. gada 28. februāris.

(7)  Komisijas ekspertu grupa jautājumos par nodokļiem digitālajā ekonomikā, 28.05.2014. Grupu vadīja bijušais Portugāles finanšu ministrs Vítor Gaspar, un tajā darbojās seši eksperti no visas Eiropas ar dažādu pieredzi un īpašām zināšanām saistībā ar šo tematu.

(8)  Skatīt EESK atzinumu “Digitālās ekonomikas jomā starptautisku uzņēmumu gūtās peļņas aplikšana ar nodokli” (OV C 367, 10.10.2018., 73. lpp.).

(9)  Tax Challenges Arising from Digitalisation – Interim Report 2018.

(10)  ESAO, 2015. gads.

(11)  Ar definīciju iespējams iepazīties šeit: “Transfer pricing in the EU context”.

(12)  Padomes direktīva par kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (COM(2016) 0685 final – C8-0472/2016 – 2016/0337(CNS)). “Šo trīs faktoru izvēle izriet no nepieciešamības atspoguļot gan ražošanas stāvokli (piedāvājuma puse, ko mēra ar aktīviem un/vai darbaspēka izmaksām), gan pieprasījuma stāvokli (pārdošanas apjoms uz galamērķi), lai pareizi aprakstītu saimniecisko darbību. Pārdošanu vērtē par vienu trešdaļu, darbaspēka izmaksas – par vienu sesto daļu, darbinieku skaitu – par vienu sesto daļu, un aktīvus – par vienu trešdaļu. Svērumu summa ir vienāda ar vienu, t. i., 100 % no KKUINB tiek sadalīti pa dalībvalstīm. Dalībvalstis tad var piemērot savas uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes attiecībā uz savām attiecīgajām nodokļu bāzes daļām.” SWD(2016) 341 final.

(13)  Jānorāda, ka uzņēmumi, kam ir sociāli mērķi, piemēram, noteikti kooperatīvi, kuri ir saistīti ar vietējo kopienu, radīto vērtību sadala tiešāk, un ka tāpēc piešķīruma koeficients, iespējams, tiem nav tieši piemērojams.

(14)  Ja valstis, kas nodrošina labu infrastruktūru un ievērojamus stimulus pētniecībai un izstrādei, nesaņems taisnīgu daļu no uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumiem, šo valstu motivācija radīt ieguldījumiem labvēlīgu vidi samazināsies vai izzudīs pavisam.

(15)  “Parastā” peļņa būtu 70.

(16)  Pēc nesaistītu pušu darījuma cenas atlīdzības atlikusī peļņa ir 30. Ja ar KKUINB saistīto priekšlikumu papildinām ar pētniecības un izstrādes faktoru (R), piešķīruma koeficentu veidotu šādi faktori: kapitāls (K), darbaspēks (L), pārdošana (S) un jau minētais R, un tiem būtu vienāds svars (katram 1/4). Ar 3 valstīm ir 12 komponenti, kas jāņem vērā. Tomēr valstī C ir tikai viens komponents, proti, pārdošana. Pārējie 11 komponenti ir vienādi sadalīti starp A un B, t. i., 5 1/2 katrai (5,5/12 * 30) = 13 3/4. Valsts C nodokļa bāze ir (1/12 * 30) = 2 1/2. Valstīm A un B papildu nodokļa bāze ir 13 3/4, ko veido 3 3/4 par K, 3 3/4 par L un 3 3/4 par R (kopā 7 1/2 par K, 7 1/2 par L un 7 1/2 par R) un 2 1/2 katrai par S. Kopējais piešķīrums par S arī ir 7 1/2.

(17)  Ja visa nodokļa bāze būtu balstīta tikai uz pārdošanu, iepriekš minētajā piemērā valstij C tiktu piešķirta nodokļu bāze 25 apmērā. Ja, pamatojoties uz pārdošanas komponentu, tiktu attiecināta tikai atlikusī peļņa, ekvivalentā nodokļa bāze valstij C būtu 7,5.

(18)  Future Taxation of Company profits – What to do with Intangibles? by Sigurd Næss-Schmidt, Palle Sørensen, Benjamin Barner Christiansen, Vincenzo Zurzolo, Charlotta Zienau, Jonas Juul Henriksen and Joshua Brown, Copenhagen Economics, 2019. gada 19. februāris.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ceļā uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/05)

Ziņotājs: Javier DOZ ORRIT

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	169/4/6

Preambula

Šis atzinums ir daļa no atzinumu kopuma, ko veido divi pašiniciatīvas atzinumi, kurus EESK izstrādā paralēli: “Ceļā uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku” un “Jauns redzējums par ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu”. Šī atzinumu kopuma mērķis ir sniegt tiešu ieguldījumu jaunā Eiropas Parlamenta un jaunās Eiropas Komisijas – kuru pilnvaru termiņš sāksies 2019. gadā – ekonomikas programmā. Ir skaidri redzams, ka ir vajadzīga jauna Eiropas ekonomikas stratēģija – pozitīvs vēstījums ES ekonomikas turpmākai attīstībai pasaules kontekstā –, kuras palīdzētu uzlabot ES noturību pret ekonomikas satricinājumiem un sekmētu tās tautsaimniecības modeļa ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju, tādējādi atjaunojot uzticēšanos, stabilitāti un vispārēju labklājību visu Eiropas iedzīvotāju vidū. Balstoties uz pēdējos gados sasniegto progresu, šī stratēģija varētu veidot pamatu turpmākajai ekonomikas, fiskālajai, finansiālajai, sociālajai un politiskajai integrācijai, kas ir nepieciešama, lai sasniegtu Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas integrācijas process ir nonācis krustcelēs. No nesenās ilgstošās ekonomikas krīzes un dziļajām sociālajām rētām, ko tā atstājusi vairākās dalībvalstīs, ir gūta atziņa, ka ekonomiskās un sociālās konverģences trūkums starp dalībvalstīm un reģioniem ir drauds Eiropas projekta politiskajai ilgtspējai un visiem labumiem, ko tas sniedzis Eiropas iedzīvotājiem.

1.2.

Ņemot vērā antropogēnās klimata pārmaiņas un to, ka ir pārkāptas daudzas planētas robežas, mūsu ražošanas un patēriņa modelis ir būtiski jāpārskata. Saskaņā ar COP 21 pieņemto Parīzes nolīgumu un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem ES ir izvirzījusi mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu ekonomiku. Lai to paveiktu, būs vajadzīgs visaptverošs un saskaņots politikas satvars.

1.3.

Ekonomikas un darba tirgus noturības uzlabošanai, kā arī ekonomiskās, sociālās, vides un institucionālās ilgtspējas veidošanai vajadzētu būt principam, kas virza tādu politiku, kura veicinās augšupvērstu konverģenci un taisnīgumu pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku (t. i., tādu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu emisijas un to absorbcija ir līdzsvarotas), vienlaikus risinot problēmas, ko rada digitalizācija un demogrāfiskās pārmaiņas.

1.4.

Lai veicinātu tādu ekonomikas politiku, kas uzlabo ekonomikas, darba tirgus un sociālo noturību, būtu jāsaglabā un jāpastiprina virzība uz spēcīgāku EMS institucionālo arhitektūru. Fiskālo spēju veidošana eurozonas līmenī, spēkā esošo fiskālo noteikumu reforma ar mērķi saglabāt publiskās investīcijas lejupslīdes laikā, kopīga drošā aktīva veidošana, kā arī banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana būtu jāturpina, kaut arī pakāpeniski. Turklāt būtu jāveicina tādi pasākumi, kas ļautu izvairīties no negodīgas nodokļu konkurences dalībvalstu vidū.

1.5.

Lai mazinātu sociālo neaizsargātību un tādējādi uzlabotu noturību, ir jāpieņem efektīvi Eiropas un valstu pasākumi, kas apturēs pašreizējo virzību uz lielāku nevienlīdzību gan iespēju, gan arī rezultātu ziņā.

1.6.

Cenšoties līdz 2050. gadam izveidot oglekļa ziņā neitrālu ES ekonomiku, ir jāizstrādā un jāpiemēro taisnīgas pārejas koncepcija. Šajā nolūkā ir jāpanāk, ka klimata politikas ietekme ir sadalīta vienlīdzīgi, un darba tirgus pārveide ir jāvada tālredzīgi, pilnībā iesaistot sociālos partnerus. Ilgtspējīgā ekonomikā būtu jāintegrē visas trīs ilgtspējas dimensijas: ekonomiskā, sociālā un vides.

1.7.

Dalībvalstīm būtu jāveic pasākumi, lai ieviestu Eiropas sociālo tiesību pīlāru, uzsākot likumdošanas iniciatīvas valsts līmenī un nodrošinot atbilstošu finansējumu. Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta šie centieni, nodrošinot finansējumu saskaņā ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam.

1.8.

Paralēli šīm iniciatīvām būtu jāstiprina Eiropas ekonomikas konkurētspēja – tās spēja ilgtspējīgā veidā palielināt produktivitāti un paaugstināt dzīves līmeni, vienlaikus kļūstot klimatneitrālai un šim nolūkam izmantojot gan pētniecības un attīstības pasākumus, gan arī jaunas un labākas prasmes darbaspēkam.

1.9.

Vienojoties par nākamās DFS apjomu un veidu, būtu jāatspoguļo vajadzība uzlabot noturību un veidot ilgtspējīgu ekonomiku.

1.10.

Ņemot vērā savstarpējo saikni starp noturīgas un ilgtspējīgas ekonomikas dažādajiem aspektiem, sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvības organizāciju dalībai politikas veidošanā un īstenošanas ciklos ir jābūt oficiālai, un vajadzības gadījumā tā ir jāstiprina valstu un Eiropas līmenī.

1.11.

Izmantojot Eiropas pusgadu, daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un citus likumdošanas un valdības instrumentus, Eiropas iestādēm un dalībvalstīm būtu jāizveido saskaņota rīcības programma, lai stimulētu un stiprinātu gan galvenos faktorus, kuri veicina ekonomikas noturību visā Eiropas Savienībā, gan dalībvalstu konverģenci saistībā ar šiem faktoriem.

2.   Noturīgāka un ilgtspējīgāka Eiropas ekonomika

2.1.

Lielāka noturība pret [ekonomikas] satricinājumiem ir mērķis, kas ieņēmis stabilu vietu [ekonomikas] politikas debatēs Eiropas Savienībā un jo īpaši eurozonā. Tas ir īpaši saistīts ar ekonomiskajām, sociālajām un politiskajām rētām, ko nesenās ekonomikas un finanšu krīzes uz ilgu laiku atstājušas vairākās ES dalībvalstīs, kā arī ar prognozēm par ceturtās rūpnieciskās revolūcijas ārkārtīgi graujošo ietekmi uz Eiropas ekonomiku un sabiedrību, un ar obligāto vajadzību risināt klimata pārmaiņu problēmu un nepārsniegt planētas resursu robežas.

2.1.1.

Ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) kontekstā saskaņā ar Eiropas Komisijas ierosināto definīciju ekonomikas noturība ir valsts spēja izturēt satricinājumu un pēc recesijas ātri atgūt savu [izaugsmes] potenciālu (1).

2.1.2.

Piecu priekšsēdētāju ziņojumā un Komisijas Baltajā grāmatā par EMS padziļināšanu ir norādīts, ka eurozonas dalībvalstīm būtu jāvirzās uz noturīgākām ekonomikas un sociālajām struktūrām, kas neļautu ekonomikas satricinājumiem būtiski un pastāvīgi ietekmēt ienākumu un nodarbinātības līmeni, lai varētu mazināt ekonomikas svārstības, jo īpaši dziļu un ieilgušu recesiju.

2.1.3.

Tomēr jānorāda: lai gan noturīga ekonomikas atlabšana nozīmē ilgstošās, graujošās satricinājuma ietekmes novēršanu vai efektīvu tās samazināšanu, ņemot vērā gan pārmaiņu ciklisko, gan strukturālo raksturu, ekonomikai ne vienmēr ir jāatgriežas tajā pašā stāvoklī (vai uz tā paša izaugsmes ceļa) kā pirms satricinājuma. Piemēram, saistībā ar ceturtās rūpnieciskās revolūcijas sākšanos un pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, visticamāk, veidosies dažādi ekonomikas modeļi. Ir būtiski, lai politiskās iestādes un sociālie dalībnieki būtu gatavi reaģēt uz pārmaiņām, paredzēt to sekas un virzīt pārveides procesus.

2.1.4.

Valstīm ar noturīgu ekonomiku var būt atšķirīgas īpatnības. Tās var būt neaizsargātas pret konkrētu veidu satricinājumiem (piemēram, makroekonomikas vai finanšu satricinājumiem). Kad vien valstis ar noturīgu ekonomiku skar reāli satricinājumi, tās var mīkstināt sekas, līdz minimumam samazinot to ietekmi uz ražošanas apjomu un nodarbinātības līmeni, un/vai ātri atgūties no tiem, pielāgojoties situācijai. Lai uzlabotu noturību, var izmantot dažādu veidu politikas intervences pasākumus un dažādas to kombinācijas, piemēram, apvienojot sagatavošanas, novēršanas, aizsardzības, [pārmaiņu] veicināšanas un pārveides politiku. Noturības jautājumā problemātiski var izrādīties augstie valsts parāda līmeņi attiecībā pret IKP. No vienas puses, tas var radīt neaizsargātību pret satricinājumiem; no otras puses, var tikt ierobežota dalībvalstu reakcija uz nelabvēlīgiem satricinājumiem.

2.1.5.

Ekonomikas noturību var panākt veidos, kuriem ir ļoti atšķirīga ietekme uz dažādu sabiedrības grupu labklājību. Darba ņēmēju labklājība daudzējādā ziņā ir atkarīga no tā, cik stabilas, drošas un vienlīdzīgi sadalītas ir viņu ienākumu un nodarbinātības iespējas. Tāpēc priekšroka būtu jādod tādai politikai, kas veicina gan ekonomikas, gan darba tirgus noturību; darba tirgus noturība ir darba tirgus spēja izturēt ekonomikas satricinājumu ar ierobežotiem zaudējumiem darba ņēmēju labklājības ziņā. Tomēr nestabilas un nestandarta nodarbinātības pieaugošais īpatsvars kopējā nodarbinātības pieaugumā ir skaidrs atgādinājums tam, ka ekonomikas un darba tirgus noturība ne vienmēr ir vienāda. Nodarbinātības kvalitāte ir viens no noturības faktoriem – gan saistībā ar neaizsargātību un pretošanās spēju, gan ar atgūšanos.

2.2.

Ilgtspējīgākas Eiropas ekonomikas izveide ir viens no ES politikas mērķiem. Saskaņā ar Jean-Claude Juncker vadītās Komisijas stratēģisko ilgtermiņa redzējumu par pārtikušas, modernas, konkurētspējīgas un klimatneitrālas ekonomikas izveidi līdz 2050. gadam, kas cita starpā atspoguļots ANO ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM), ilgtspējīgai ekonomikai vajadzētu apvienot visas trīs ilgtspējas dimensijas: ekonomisko, sociālo un vides.

2.2.1.

Ekonomisko ilgtspēju vispārīgi definē kā ekonomikas spēju bez laika ierobežojuma atbalstīt noteiktu ekonomiskās ražošanas līmeni. Tā ir saistīta ar lielas makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanu. Nereti apvienojot abus jēdzienus – ilgtspējīgu ekonomiku un ekonomisko ilgtspēju –, ES ekonomikas politikas koordinēšanas process, it īpaši Eiropas pusgads, pēc būtības ir veidots tā, lai tiektos uz pēdējo dimensiju, pilnībā neatspoguļojot plašāko ilgtspējīgas ekonomikas jēdzienu. Piemēram, Komisijas pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam” ir norādīts, ka “izšķiroša nozīme ir veselīgiem budžetiem un mūsdienīgai ekonomikai; panākumi, kas gūti ceļā uz pareizu fiskālo politiku un strukturālajām reformām, ir samazinājuši parāda līmeni un veicinājuši darbvietu radīšanu” (2).

2.2.2.

Krīze un tās politiskā pārvaldība ir būtiski pasliktinājusi sociālo kohēziju un atstājusi negatīvas politiskās sekas. Sociālā ilgtspēja ir apdraudēta, jo pieaug iespēju un rezultātu nevienlīdzība, ko var novērot daudzās Eiropas valstīs un citās attīstītās valstīs, kā arī pasaules līmenī, un daļa sabiedrības ir “atstāta novārtā”. Lielāka nevienlīdzība nozīmē arī lielāku neaizsargātību pret satricinājumiem, kas neļauj palielināt noturību. Nevienlīdzība labklājības ziņā negatīvi ietekmē arī ekonomisko ilgtspēju, jo tā samazina atkārtotas līdzekļu investēšanas produktivitāti un sabiedrības efektivitāti. Nespēja tikt galā ar faktoriem, kas veicina nevienlīdzību, daudzos gadījumos ir saistīta ar vairākās valstīs novēroto negatīvo politisko reakciju, kas vērsta pret tradicionālajām politiskajām partijām un to ES atbalstošajām programmām.

2.2.3.

Sociālajai ilgtspējai būs jāsaskaras ar vēl lielāku spiedienu, ko Eiropā un citur pasaulē radīs ceturtā rūpnieciskā revolūcija un tās ieviestās darba un labklājības pārmaiņas.

2.2.4.

Neapdomīgi tērējot dabas un vides resursus, pašreizējais ražošanas un patēriņa modelis vairākās dimensijās pārkāpj planētas iespēju robežas (klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, okeāni, piesārņojums utt.) un rada eksistenciālus draudus turpmākajām paaudzēm.

2.2.5.

Tādējādi sociāli un vides ziņā ilgtspējīga attīstība nozīmētu to, ka tiek saglabāta “droša un taisnīga telpa cilvēcei” (3), nodrošinot pienācīgu sociālo pamatu visiem sabiedrības locekļiem un vienlaikus nepārkāpjot planētas iespēju robežas. Šim nolūkam ir būtiski jāpārskata pašreizējais ražošanas un patēriņa modelis (“izaugsmes modelis”), pamatojoties uz ilgtspējīgas izaugsmes jēdzienu (4). Šis redzējums paver ceļu strukturālām Eiropas ekonomikas pārmaiņām, kas veicina ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību.

2.2.6.

Ņemot vērā iepriekš minēto, kā arī EESK atzinumu NAT/542 (5), ilgtspējīga attīstība nozīmē to, ka izaugsme būtu jābalsta ne tikai uz kvantitāti, bet arī (un faktiski vēl vairāk) uz kvalitāti, kas nozīmē tādu izaugsmi, kura i) ir balstīta uz tīru enerģiju un atbildīgu materiālu izmantošanu, bet neekspluatē vidi un darbaspēku, ii) balstās uz slēgtu ienākumu plūsmu starp mājsaimniecībām, uzņēmumiem, bankām, valdību un tirdzniecību, novēršot pašreizējos šķēršļus, ko radījusi finansiālā sadrumstalotība, un darbojoties atbilstoši sociāliem un ekoloģiskiem principiem, iii) nodrošina taisnīgus dzīves apstākļus, ievērojot visu planētas iedzīvotāju vajadzības, iv) ņem vērā arī aprūpētāju, galvenokārt sieviešu, neapmaksāto darbu un v) nodrošina, ka ekonomikas izaugsmi mēra ne tikai pēc ikgadējās plūsmas, bet arī bagātībām un to sadales. Pašreizējā modelī visu šo iezīmju daudzējādā ziņā trūkst.

2.3.

Ilgtspējīgai ekonomikai ir raksturīgi, ka tā veicina noturību, jo ekonomiskā ilgtspēja samazina riskus, kas saistīti ar makroekonomikas un finanšu nelīdzsvarotību.

2.4.

Tomēr, lai pārietu uz ilgtspējīgu ekonomiku, kurā integrēta ekonomikas, sociālā un vides ilgtspēja, neapšaubāmi būs vajadzīgas vērienīgas pārmaiņas, kuras var raksturot kā spēcīgu un ilgstošu, taču arī paredzamu satricinājumu. Lai veidotu noturību attiecībā pret šo pāreju, būs vajadzīgi pasākumi, kas atvieglo un veicina ekonomikas, sabiedrības un indivīdu spēju pielāgoties jaunajam modelim. Tādējādi, pierādot noturību, tiks veicināta taisnīga pāreja uz ilgtspējīgu ekonomiku.

2.5.

Integrētā un visaptverošā ilgtspējas koncepcijā un politikas satvarā ir jāņem vērā arī divas citas globālas tendences, kas veidos Eiropas ekonomikas un darba tirgus nākotni: sabiedrības novecošana un demogrāfiskās pārmaiņas, kā arī mainīgie globalizācijas modeļi, kas papildus multilaterālisma samazināšanās tendencei ietver arī spēcīgākas migrācijas plūsmas.

2.6.

No noturības viedokļa raugoties, Eiropas valstu sniegums iepriekšējās krīzes laikā ir bijis ļoti dažāds. Ekonomikas un sociālajā ziņā krīze dalībvalstis ir ietekmējusi ļoti atšķirīgi. IKP ievērojami samazinājās gandrīz visās dalībvalstīs; vairākās no tām lejupslīde radīja lielu darbvietu zudumu dažādos laika posmos. Lai no “Lielās recesijas” izdarītu pareizus secinājumus, kuri palīdzēs nostiprināt Eiropas ekonomikas un sabiedrības noturību un ilgtspēju, ir jāanalizē gan neaizsargātības un atveseļošanas spējas strukturālie faktori, gan izmantotie politikas pasākumi (ārkārtējas taupības politika no 2010. gada un selektīvs elastīgums no 2014. gada). To darot, jāizmanto ne tikai galvenie ekonomikas rādītāji, bet arī sociālie un vides rādītāji.

3.   Divas lielas pārejas

3.1.    Ceļā uz zaļu, klimatneitrālu ekonomiku

3.1.1.

Pāreja uz zaļu un dekarbonizētu ekonomiku Eiropā ir saskaņota ar diviem starptautiskiem pamatdokumentiem: Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un COP 21 Parīzes nolīgumu. IAM veido visaptverošu globālo programmu. ES dalībvalstis ir sākušas starptautiskos IAM pārveidot valsts ilgtspējas stratēģijās un mērķos. Jo īpaši 7. IAM (nodrošināt visiem piekļuvi pieejamai, uzticamai, ilgtspējīgai un modernai energoapgādei), 12. IAM (par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu) un 13. IAM (par rīcību klimata politikas jomā) ietver stratēģiskus mērķus, kas balstīti uz dalītas atbildības principu.

3.1.2.

Nacionāli noteiktā devuma (NND) plānos, ko sagatavojušas Parīzes nolīguma parakstītājas, stratēģiskie mērķi ir noteikti valsts līmenī. Pirmā globālā izsvēršana, kas tika veikta COP 24 laikā Katovicē, apliecināja, ka klimata politikas mērķiem ir noteikti jābūt vēl vērienīgākiem.

3.1.3.

Eiropas Komisija 2018. gada novembrī nāca klajā ar ilgtermiņa redzējumu “Tīru planētu – visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku”. Pamatojoties uz to, ES līdz 2020. gada sākumam pieņems un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC) iesniegs Parīzes nolīgumā pieprasītās saistības klimata politikas jomā, un tai ir jāņem vērā turpmāk minētais.

3.1.4.

Lai veidotu zaļu ekonomiku, ir vajadzīga saskaņota un konkrētajai valstij piemērota makroekonomikas, rūpniecības, nozaru un nodarbinātības politikas kombinācija. Mērķis ir radīt pienācīgas kvalitātes darbvietas visā piegādes ķēdē, plašā mērogā nodrošinot nodarbinātības iespējas.

3.1.5.

Ilgtspējīga attīstība ir saskaņotā veidā jāņem vērā visās politikas jomās. Šādam politikas satvaram ir vajadzīgi institucionāli pasākumi, lai nodrošinātu visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalību visos līmeņos, daļēji pamatojoties uz dažādu īpašumtiesību veidu (publisko, privāto, kopienas un kooperatīva īpašumtiesību) līdzsvarotu diapazonu. Eiropas līmenī ir arī jākoordinē tās valstu politikas jomas, kas nodrošina augstu konverģences līmeni starp dalībvalstīm. Jautājums par ietekmi uz nodarbinātību, kura izriet no pārmaiņām ekonomikas modelī, ir jārisina taisnīgas pārejas ceļā, izmantojot sociālo un pilsoniskās sabiedrības dialogu, kurā apvienots valstu un Eiropas līmenis.

3.2.    Ceļā uz digitālu ekonomiku

3.2.1.

Digitalizācijai un automatizācijai var būt gan pozitīva, gan negatīva ietekme uz ekonomiku un sabiedrību. No vienas puses, tām ir lielas iespējas palielināt produktivitāti, it īpaši pakalpojumu nozarēs, kur tā parasti ir maza, un decentralizēt inovācijas darbības arī attālākās vietās.

3.2.2.

No otras puses, tām ir potenciāls no darba tirgus izstumt darba ņēmējus, it sevišķi ar izziņas procesu nesaistītos ikdienišķos uzdevumos. Lai gan agrāko tehnoloģisko revolūciju dēļ pastāvīgs masveida bezdarbs nekad nav ticis novērots, jo vecās likvidētās darbvietas tika aizstātas ar jaunām, šī pāreja, visticamāk, nebūs ne gluda, ne nesāpīga, ja netiks veikti pielāgošanās pasākumi.

3.2.3.

Sabiedriskā politika izglītības jomā var ietvert izglītības sistēmas reformu, ar kuru absolventiem tiktu nodrošinātas prasmes, kas paaugstina viņu imunitāti pret tehnoloģiju attīstības izraisītu atlaišanu un uzlabo pielāgošanās spēju karjeras laikā, lai ar panākumiem piedalītos darba tirgū.

3.2.4.

Sabiedriskā politika var arī virzīt tehnoloģiju attīstību tā, lai līdz minimumam samazinātu tās negatīvo ietekmi uz nodarbinātību.

4.   Daži noturīga un ilgtspējīga ekonomikas modeļa pamati un politiskā stratēģija, kā to sasniegt

4.1.

Lai veidotu tādu ekonomikas noturību, kas ir saderīga ar darba tirgus un sociālo noturību, būs jāizstrādā daudzi sagatavošanas, novēršanas, aizsardzības, [pārmaiņu] veicināšanas un pārveides instrumenti, kas atkarībā no ekonomikas problēmu intensitātes un ilguma būs attiecīgi jāizmanto.

4.2.

EMS gadījumā būtu jānovērš tādu risku veidošanās, kas spēj radīt lielus traucējumus, kā tas pierādījās pēdējās krīzes laikā. Šim nolūkam makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra ir bijusi solis pareizajā virzienā. Tomēr veids, kā tā risina dažādu veidu nelīdzsvarotības problēmas (piemēram, saistībā ar tekošā konta deficītu vai pārpalikumu), joprojām ir asimetrisks, un netiek sagatavoti saistoši ieteikumi attiecībā uz korekcijām, jo īpaši dalībvalstīm ar pārmērīgi lielu tekošā konta pārpalikumu. Tāpēc tā ir jāpielāgo.

4.2.1.

Arī inflācijas un nominālo algu līmenī nevajadzētu pieļaut lielas atšķirības. Pārbaudīta metode koordinācijas nodrošināšanai visā eurozonā ir tāda, ka nominālajām algām būtu jāpieaug atbilstoši ECB mērķa inflācijas līmeņa un nozaru produktivitātes pieauguma tempa summai. Lai veicinātu konverģenci, rūpniecības politikai būtu jāstimulē papildu produktivitātes pieaugums nabadzīgākajās dalībvalstīs. Tādējādi varētu arī tikt izlīdzinātas nominālās atšķirības starp eurozonas dalībvalstīm, tā palielinot monetārās politikas ietekmi.

4.3.

Tā vietā, lai visu ar satricinājumiem saistīto pielāgošanās slogu uzliktu darba tirgum, ir jāveido tāda ekonomikas noturība, kas ir saderīga ar darba tirgus noturību, un tam būs vajadzīga arī pietiekami aktīva makroekonomikas politika – it īpaši fiskālā politika –, lai pretotos satricinājumu ietekmei, it sevišķi tādu recesiju gadījumā, kas dažas dalībvalstis skar vairāk nekā citas. Efektīvākais veids, kā to izdarīt, būtu fiskālo spēju veidošana eurozonas līmenī, lai gan noderīga šim nolūkam varētu būt arī valsts fiskālās politikas darbības jomas paplašināšana. Tāda fiskālā politika, kas labāk spēj stabilizēt valsts ekonomiku pilnīgas nodarbinātības līmenī, atvieglotu arī ilgtspējīgu fiskālo rezervju izveidi.

4.4.

Faktori, kas stiprina ekonomikas noturību, ir automātisko stabilizatoru un sociālās aizsardzības sistēmu pareiza darbība. Lai tā būtu saderīga ar ilgtspējīgām publiskajām finansēm, dalībvalstu nodokļu sistēmām ir jānodrošina pietiekami resursi. Arī stabila nodokļu sistēma ir būtiski svarīgs noturības faktors.

4.5.

Investīcijām un inovācijai labvēlīga darījumdarbības vide, finanšu tirgu pareiza darbība un uzlabota spēja dalīties ar finanšu riskiem ir faktori, kas stiprina ekonomikas noturību. Saskaņā ar jau agrāk izstrādāto atzinumu “Inovatīvu un strauji augošu uzņēmumu veicināšana” (6) EESK uzskata, ka ir jāveicina tāda politika, kas sekmē šos faktorus. Tāpēc komiteja atbalstīja Komisijas iniciatīvas par banku savienību un kapitāla tirgu savienību (KTS). Tomēr EESK iet vēl tālāk un uzskata, ka ilgtspējas koncepcija būtu jāņem vērā arī finanšu sistēmā, kā tas norādīts tās atzinumā par Komisijas rīcības plānu attiecībā uz ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu (7).

4.6.

Politikai, kas veicina pāreju uz digitālo ekonomiku un uz klimatneitrālu, vides ziņā ilgtspējīgu ekonomikas modeli, būtu arī jānodrošina, ka šīs pārejas ir taisnīgas. Taisnīga pāreja nedrīkst būt klimata vai digitalizācijas politikas “papildinājums”, tai ir jābūt ilgtspējīgas attīstības politikas satvara neatņemamai daļai. Taisnīgas pārejas politikai vajadzētu būt vērstai uz klimata politikas pasākumu negatīvās (degresīvās) ietekmes uz sadali neitralizēšanu (ciktāl šī ietekme rada lielāku relatīvo slogu grupām ar zemāku ienākumu līmeni) un uz aktīvu darba tirgus pārmaiņu pārvaldību, turklāt tai vajadzētu risināt arī reģionālās attīstības jautājumus (piemēram, saistībā ar ekonomiski neaizsargātiem reģioniem, kas ir ļoti atkarīgi no energoietilpīgām nozarēm).

4.6.1.

Taisnīgai pārejai ir divas galvenās dimensijas: “rezultāts” (jaunā nodarbinātības un sociālā vide dekarbonizētā ekonomikā) un “process” (kā līdz tam nonākt). “Rezultātam” būtu jāietver pienācīgs darbs ikvienam iekļaujošā sabiedrībā, kurā izskausta nabadzība. “Procesam” – kā līdz tam nonākt – vajadzētu būt balstītam uz kontrolētu pāreju ar jēgpilnu sociālo dialogu visos līmeņos, lai nodrošinātu, ka slogs ir sadalīts taisnīgi un neviens netiek atstumts.

4.7.

Starp galvenajām noturības stiprināšanas stratēģijām, kas nodrošinās mūsu ekonomikas modeļa taisnīgu pārveidi atbilstoši gaidāmajām problēmām, ir jābūt investīciju, tostarp publisko investīciju, stratēģijām, kuras ietver investīcijas prasmēs un izglītības sistēmās vai, runājot plašāk, sociālās investīcijas, kā arī investīcijas tehnoloģijās, kas veicina vides ilgtspēju.

4.7.1.

Lai pretotos digitalizācijas ietekmei, būs jāattīsta prasmes un spējas, kas ļauj indivīdiem veikt ar izziņas procesu saistītus nestandarta uzdevumus, kā arī spēja visas dzīves garumā atjaunot prasmes. Ņemot vērā konstatēto, ka pašreizējā (un pieaugošā) nevienlīdzība daudzējādā ziņā nosaka studentu akadēmiskos sasniegumus, ir jāievieš sociālo investīciju stratēģijas, lai nodrošinātu, ka neviens netiek atstumts.

4.7.2.

Lai sasniegtu ES atjauninātos emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam, ir jāpastiprina investīcijas – gan publiskas, gan privātas – turpmākā klimatneitrālā ekonomikā, un būs vajadzīgas radikālas pārmaiņas, lai saskaņā ar Parīzes mērķiem līdz 2050. gadam panāktu nulles emisiju līmeni, kā atzīts Komisijas paziņojumā (COM(2018) 773 final). Investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijā, ko 27 ES dalībvalstis veica 2017. gadā, sasniedza tikai 50 % no 2011. gada līmeņa un bija arī par 30 % mazākas nekā 2016. gadā (8). Pastāvīgi zemā aktivitāte saistībā ar investīcijām atjaunojamajos energoresursos Eiropā arī kontrastē ar joprojām izmantoto fosilā kurināmā subsīdiju augsto līmeni dalībvalstīs. Nepietiekamas investīcijas nav vienīgā problēma: arī pašreizējo resursu sadale netiek veikta pareizi. Lai šīs negatīvās tendences pavērstu pretējā virzienā, ir vajadzīgi skaidri politikas mērķi un saskaņotāks politikas satvars. Jebkurā gadījumā fosilā kurināmā ēra Eiropā ir jānoslēdz, veicot vajadzīgās investīcijas, kas nodrošina darba ņēmēju aizsardzību, jaunu darbvietu izveidi un atbalstu vietējai attīstībai. Pārejas procesi ir jāapspriež ar sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām un jāsaista ar pārredzamības un efektīvas komunikācijas politiku.

4.8.

Konkurētspējas pašreizējās interpretācijas ir balstītas uz izmaksām, galvenokārt darbaspēka izmaksām, par vienu no faktoriem uzskatot arī enerģijas izmaksas. Konkurētspējas saglabāšana parasti ir vērsta uz izmaiņām darbaspēka vienības izmaksās. Lielāka nozīme būtu jāpiešķir konkurētspējas kvalitatīvajiem elementiem darba ražīguma, resursu produktivitātes un energoefektivitātes ziņā, un tas būtu jāņem vērā arī valstu produktivitātes padomēm.

4.9.

Tāpēc viens svarīgs mērķis ir integrēt Eiropas makroekonomikas pārvaldības mehānismu, ilgtspējīgas ekonomikas jēdzienam piemērojot visaptverošu un integrējošu pieeju, kas ietver sociālos un vides rādītājus Eiropas pusgada procesā un tādējādi stiprina gan noturību, gan arī ilgtspēju.

5.   ES un dalībvalstu līmeņa pārvaldības un ekonomikas politikas instrumenti, kas vērsti uz noturīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku

5.1.

Tas, cik ļoti investīcijas, it īpaši publiskās investīcijas, sekmē pielāgošanos drīzumā gaidāmajiem pārejas procesiem un kā fiskālā politika palīdz izturēt satricinājumus, norāda uz to, ka šim nolūkam ES un valstu līmenī ir jāparedz vieta šādai fiskālajai politikai. Eiropas Savienībai pašai sev būtu jāizvirza mērķis īsā laikā sasniegt tādu investīciju līmeni, kāds tas bija pirms krīzes. Tas nozīmētu investīciju nepietiekamības novēršanu un investīciju palielināšanu par diviem līdz trim IKP procentpunktiem jeb aptuveni 300 miljardiem EUR gadā (ES-28) (9).

5.2.

Lai palielinātu ieņēmumus un nodrošinātu pietiekamus fiskālos resursus Eiropas Savienībā un dalībvalstīs, ir aktīvāk jāvēršas pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu oāzēm un negodīgu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm. Neskarot atbalstu inovācijai, dalībvalstīm būtu jāvienojas par rīcības koordinēšanu ES līmenī, lai mudinātu digitālos gigantus godīgi samaksāt nodokļus katrai dalībvalstij, kurā tie gūst peļņu.

5.3.

ES ekonomikas pārvaldības sistēma, tostarp EMS arhitektūra, ir jāuzlabo, lai neliktu šķēršļus ekonomikas izaugsmei un neapgrūtinātu valstu fiskālo politiku ar uzdevumiem, ar kuriem tā netiek vai tai nav jātiek galā.

5.4.

Pietiekami lielu fiskālo spēju izveide eurozonas līmenī, lai nodrošinātu stabilizāciju satricinājumu gadījumā, būtu vēlamākais risinājums, kura ieviešana tomēr pagaidām, šķiet, ir apturēta.

5.5.

Publisko investīciju aizsardzības apjoma saglabāšana valsts līmenī, jo īpaši recesiju laikā, būtu jāiekļauj prioritāšu saraksta augšgalā. Neskarot publisko finanšu ilgtspējas saglabāšanu, spēkā esošos ES fiskālos noteikumus varētu mainīt vai interpretēt tā, lai no deficītu aprēķina izslēgtu publiskās investīcijas, it īpaši sociālās investīcijas un investīcijas vides projektos (10).

5.6.

Banku savienības izveide ir jāpabeidz, ieviešot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu un kopīgu fiskālo atbalstu vienotajam noregulējuma mehānismam. EESK atkārtoti pauž bažas par vairāku valdību liktajiem šķēršļiem, kas neļauj pabeigt šos divus projektus, kuri ir būtiski finanšu stabilitātes un, galu galā, privāto investīciju nodrošināšanai eurozonā un tādējādi saistīti ar noturības palielināšanu.

5.7.

Būtu jāizveido kopīgs drošais aktīvs, ar kapitāla tirgu savienības stimulēšanu jāmazina finanšu sadrumstalotība, jāstiprina monetārās politikas potenciāls un, aizstājot valstu obligācijas banku bilancēs, jācenšas pārraut apburto loku, kas izveidojies starp bankām un valstīm. Pēdējais arī pavērtu ceļu vajadzīgajām, bet līdz šim politiski sarežģītajām reformām, kas būtiski padziļinās ekonomisko un monetāro savienību. Valstis, kas nepieder eurozonai, varētu piedalīties kopējā drošu aktīvu programmā. Monetārajām iestādēm un tiem, kas atbildīgi par Eiropas ekonomikas politiku, būtu jāņem vērā to stāvoklis, lai nodrošinātu visas Eiropas finanšu sistēmas noturību.

5.8.

Eiropas pusgada procesā būtu nepārprotamāk un saskanīgāk jāiekļauj noturības veidošana, lai panāktu augšupvērstu konverģenci un ilgtspēju visos līmeņos – no gada izaugsmes pētījuma (kas varētu kļūt par gada izaugsmes un ilgtspējas pētījumu) līdz valsts reformu programmām un konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem.

5.9.

Ir daudz ekonomikas noturību ietekmējošu faktoru, kas ir būtiski EMS darbībai. Izmantojot Eiropas pusgadu, daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam un citus likumdošanas un pārvaldības instrumentus, Eiropas iestādēm un dalībvalstīm būtu jāizveido saskaņota rīcības programma, lai stimulētu un stiprinātu gan galvenos faktorus, kuri veicina ekonomikas noturību visā Eiropas Savienībā, gan dalībvalstu konverģenci saistībā ar šiem faktoriem.

5.10.

Visbeidzot, EESK uzskata, ka rīcības programmā būtu jāiekļauj šādi galvenie noturības faktori: a) finanšu stabilitātes stiprināšana: palielināt Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) finansiālās spējas, veicināt tādu Eiropas nodokļu politiku, kas ietver fiskālo saskaņošanu, sekmēt dalībvalstu fiskālo pietiekamību un izveidot efektīvus mehānismus cīņai pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas; b) monetārās savienības izveides pabeigšana, paplašinot ECB mērķus, izveidojot vienotu Eiropas kasi, kas spēj emitēt parāda vērtspapīrus, uzlabojot eurozonas pārvaldību un padarot to demokrātiskāku; c) Eiropas ekonomikas produktivitātes palielināšana, koncentrējoties uz tādiem svarīgiem faktoriem kā investīcijas (publiskās un privātās), pētniecība un attīstība, izglītība un profesionālā apmācība, darījumdarbības vadības uzlabošana un darba ņēmēju līdzdalība; d) darba tirgi un nodarbinātības kvalitāte: stiprināt darba koplīgumu slēgšanas sarunas un sociālo dialogu, nodrošināt automātisko stabilizatoru efektīvu darbību un paplašināt un uzlabot aktīvas nodarbinātības politiku. Ja izveidotu Eiropas bezdarba apdrošināšanas sistēmu (kas papildinātu valstu shēmas), tā varētu kļūt par Eiropas mēroga ekonomikas noturības instrumentu, kas stiprinātu arī Savienības politisko kohēziju. Mēs aicinām Eiropas iestādes pārdomāt iespējas to finansēt 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas ietvaros; e) sociālās kohēzijas veicināšana un virzība uz iekļaujošāku sabiedrību, piemērojot Eiropas sociālo tiesību pīlāru un nodrošinot tam atbilstošu finansējumu, un f) uzņēmumu investīcijām labvēlīgas vides izveides veicināšana un uzņēmumu finansēšanas uzlabošana, kapitāla tirgu savienības (KTS) un banku savienības, tostarp Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS), izveides steidzama pabeigšana.

5.11.

Eiropas Centrālajai bankai kopā ar vairumu citu pasaules lielāko centrālo banku, visticamāk, būs jāturpina sava netradicionālā monetārā politika, kamēr vien inflācijas gaidas nesasniegs mērķi. Tai arī būtu jāapsver iespēja tieši finansēt investīcijas zaļās un digitālās pārejas projektos.

5.12.

Nākamajai daudzgadu finanšu shēmai (DFS) būtu jāatspoguļo mērķis veidot noturīgu un ilgtspējīgu ekonomiku. Komisijas priekšlikumā par DFS 2021.–2027. gadam nav paredzēti pietiekami resursi, lai stiprinātu šādus noturības faktorus: investīcijas un jaunu investīciju stabilizācijas funkciju, kohēzijas politiku, kas veicina ekonomisko un sociālo konverģenci starp dalībvalstīm, iekšējo sociālās kohēzijas politiku, kas ierakstīta Eiropas sociālo tiesību pīlārā, un taisnīgu pāreju, kas atbalstīta šajā atzinumā. EESK atkārto prasību, kas ietverta tās atzinumā par daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada (11), proti, ka finanšu līdzekļiem, kas pieejami nākamajā DFS, ir jāsasniedz 1,3 % no ES 27 dalībvalstu NKI. Eiropas Komisijas DFS priekšlikumā ierosinātais kohēzijas politikas finansējuma samazinājums par 10 % salīdzinājumā ar pašreizējo DFS šķiet īpaši nepieņemams, ņemot vērā vajadzību stiprināt svarīgas politikas jomas, kas palielina noturību un ilgtspēju.

5.12.1.

Lai atvieglotu pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, būtu jānodrošina īpaši paredzēti finanšu resursi (piemēram, “taisnīgas pārejas fonds”) saskaņā ar Eiropas Parlamenta 2018. gada priekšlikumu izveidot šādu fondu, tam piešķirot 4,8 miljardus EUR.

5.12.2.

ES strukturālā un kohēzijas politika būtu jāintegrē atbilstoši ilgtspējīgas ekonomikas paradigmai. Lai gan klimata pārmaiņu mazināšana (un pielāgošanās tām) ir viena no Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) finansējuma pašreizējām prioritātēm, šā mērķa pamatā ir galvenokārt atbalsts atjaunojamajiem energoresursiem un energoefektivitātei. Tas vēl nav vispārēji integrēts saistībā ar atbalstu pārejai uz klimatneitrālu ekonomiku, un nav arī īpašu prioritāšu attiecībā uz taisnīgām pārejām.

5.12.3.

EESK pauž bažas, ka EIB un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda (ESIF) nodrošinātais finansējums fosilā kurināmā enerģijas projektiem ir lielāks nekā finansējums tīras enerģijas projektiem. Lai gan finansējums gāzes infrastruktūrai attiecas uz “pārejas enerģiju”, ir jāpiemēro stingrāki emisijas mērķi.

5.12.4.

ES un dalībvalstu subsīdiju politikai ir jābūt saskaņā ar mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Visas subsīdijas tādām saimnieciskajām darbībām, kas apdraud šā mērķa sasniegšanu vai kādā citā veidā kaitē videi, būtu iespējami ātri jālikvidē.

5.13.

Ņemot vērā to, kādi pasākumi un centieni ir vajadzīgi, lai veidotu noturīgāku un ilgtspējīgāku ekonomiku, ļoti svarīga būs sociālo partneru un citu reprezentatīvu pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīva iesaiste taisnīgas pārejas īstenošanā un noturības uzlabošanā. Darba ņēmēju līdzdalības un darbavietu demokrātijas stiprināšana varētu palīdzēt uzlabot pielāgošanās spējas un noturību nozares līmenī. Tas ir noturības faktors, kurš savukārt stiprina citus faktorus, ar kuriem tam ir pozitīva korelācija uzņēmumu darbībā un ekonomikā: ražīgumu, inovācijas spējas, nodarbinātības kvalitāti u. c. Arī darbinieku kooperatīvi uzņēmumā var nodrošināt spēcīgu demokrātijas paraugu, pamatojoties uz kopīgām interesēm un solidaritāti un balstoties vietējā kopienā.

5.13.1.

No otras puses, darba ņēmēju līdzdalībai ir būtiska nozīme sekmīgā zaļās un digitālās pārejas īstenošanā. Ir jāizmanto uzņēmumos jau izveidotie darbinieku līdzdalības un demokrātijas instrumenti. Sociālajiem partneriem un Eiropas iestādēm ir jāgādā, ka šādi instrumenti pastāv visās ES valstīs un ka tie ir saistīti ar sociālā dialoga procedūrām, kas veicina taisnīgu pāreju. SDO 2015. gada pamatnostādnēs par taisnīgu pāreju (12) ir sniegti praktiski līdzekļi valdībām un sociālajiem partneriem, lai tie varētu vadīt šo pārveides procesu.

---

(1)  Eiropas Komisijas piezīme Eurogrupai Economic resilience in EMU (Ekonomikas noturība EMS), 13.9.2017.

(2)  Pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, Eiropas Komisija (2019).

(3)  Kate Raworth (2017).

(4)  OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.

(5)  OV C 143, 22.5.2012., 39. lpp.

(6)  OV C 75,10.3.2017., 6. lpp.

(7)  OV C 62, 15.2.2019., 73. lpp.

(8)  Frankfurt School-UNEP-BNEF (2018).

(9)  Michael Dauderstädt, How to close the European investment gap? (Kā novērst investīciju nepietiekamību Eiropā?), Friedrich Ebert Stiftung.

(10)  OV C 262, 25.7.2018., 28. lpp., un EESK atzinums par eurozonas ekonomikas politiku, OV C 159, 10.5.2019., 49. lpp.

(11)  OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.

(12)  Starptautiskā Darba organizācija (SDO), Guidelines for a just transition towards environmentally sustainable economies and societies for all (Pamatnostādnes par taisnīgu pāreju uz vides ziņā ilgtspējīgu ekonomiku un sabiedrību visiem).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Jauns redzējums par ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/06)

Ziņotāja: Judith VORBACH

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	159/2/9

Preambula

Šis atzinums ir daļa no atzinumu kopuma, ko veido divi pašiniciatīvas atzinumi, kurus EESK izstrādā paralēli: “Ceļā uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku”un“Jauns redzējums par ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu”. Šī atzinumu kopuma mērķis ir sniegt tiešu ieguldījumu jaunā Eiropas Parlamenta un jaunās Eiropas Komisijas – kuru pilnvaru termiņš sāksies 2019. gadā – ekonomikas programmā. Ir skaidri redzams, ka ir vajadzīga jauna Eiropas ekonomikas stratēģija – pozitīvs vēstījums ES ekonomikas turpmākai attīstībai pasaules kontekstā –, kura palīdzētu uzlabot ES noturību pret ekonomikas satricinājumiem un sekmētu tās tautsaimniecības modeļa ekonomisko, sociālo un vides ilgtspēju, tādējādi atjaunojot uzticēšanos, stabilitāti un vispārēju labklājību visu Eiropas iedzīvotāju vidū. Balstoties uz pēdējos gados sasniegto progresu, šī stratēģija varētu veidot pamatu turpmākajai ekonomikas, fiskālajai, finansiālajai, sociālajai un politiskajai integrācijai, kas ir nepieciešama, lai sasniegtu Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības mērķus.

Jau 2014. gadā EESK bija izstrādājusi atzinumu par EMS izveides pabeigšanu. Tajā tika piedāvāts šāds iedalījums: monetārais un finanšu pīlārs, ekonomikas pīlārs, sociālais pīlārs un politiskais pīlārs. Par katru no šiem pīlāriem tika pieņemti turpmāki atzinumi. Arī šajā atzinumā izmantota minēto četru pīlāru struktūra, lai sniegtu pārskatu par EMS progresu un trūkumiem un noslēgumā jaunajai Komisijai un Eiropas Parlamentam ierosinātu virkni ieteikumu, kas ļautu izveidot spēcīgu, iekļaujošu un noturīgu monetāro savienību. Kopumā EESK aicina ES iestādes un valstu valdības veikt daudz vērienīgākus pasākumus saistībā ar EMS reformu, lai izveidotu integrētāku, demokrātiskāku un sociāli attīstītāku Savienību.

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai gan EMS izveides pabeigšanā jau ir gūti nozīmīgi panākumi, katrā no tās četriem pīlāriem vēl ir nepieciešami ievērojami uzlabojumi. Šajā saistībā ir jārūpējas par līdzsvara saglabāšanu, jo viena vai vairāku pīlāru atstāšana novārtā var radīt bīstamas atšķirības. Ir svarīgi vienmēr ņemt vērā arī problēmas, ko rada klimata pārmaiņas. Starp pīlāriem pastāv arī mijiedarbība. Piemēram, ja ekonomikas pīlāru balsta uz sociālo koncepciju, arī sociālais pīlārs tiek veicināts, un otrādi. Dažus konkrētus pasākumus var veikt vairāk nekā viena pīlāra ietvaros.

1.2.

Lai gan EMS izveides pabeigšana ir vajadzīga kā vēl nekad agrāk, progresu kavē dalībvalstu atšķirīgie viedokļi par turpmāko virzienu. Līdztekus neiepriecinošajām konjunktūras izredzēm jāmin ģeopolitiskā nenoteiktība un plānotais Brexit process. Arī domstarpības starp dalībvalstīm, nevienmērīgais ienākumu un labklājības sadalījums, klimata krīze un satraucošās demogrāfiskās tendences ir nopietnas problēmas.

1.3.

Noturība pret krīzēm ir nepieciešams, taču nepietiekams nosacījums EMS izveides pabeigšanai. Tai ir vajadzīgs arī pozitīvs redzējums, kā teikts ES Līguma 3. pantā. Pašreizējā situācijā EESK ierosina izvirzīt šādas prioritātes: ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, nevienlīdzības samazināšana, augšupēja konverģence, ražīguma pieauguma un konkurētspējas nodrošināšana atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, labvēlīgi apstākļi uzņēmumiem un investīcijām, kvalitatīvas darbvietas un pienācīgs atalgojums, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, stabilas un uz ilgtspēju orientētas publiskās finanses, stabils finanšu sektors, kā arī līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana.

1.4.

EESK ieteikumi attiecībā uz konkrētajiem EMS pīlāriem ir minēti turpmāk.

1.4.1.

Stabils monetārās politikas un finanšu pīlārs kā makroekonomiskās attīstības pamats — ECB: jāsaglabā tās stabilizējošā loma un neatkarība, — apņēmīgi jāvirzās uz banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu, īstenojot šādas prioritātes: stabilitātes nodrošināšana uzticēšanās radīšanas nolūkā; efektīvs regulējums; līdzsvara nodrošināšana starp riska dalīšanu un riska mazināšanu ar mērķi krīzes gadījumā novērst jauna sloga uzlikšanu publiskajiem budžetiem; rēķināšanās ar regulējuma sociālajām sekām un klimata politikas mērķiem; patērētāju aizsardzība, — banku savienība: jāsaglabā vienotā noregulējuma mehānisms un jāīsteno Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēma (ENAS), jāatsāk debates par strukturālo reformu un paralēlo banku sistēmu, — kapitāla tirgu savienība: jāizvirza tādas prioritātes kā labāka uzraudzība, ES kredītreitingu aģentūras izveide, droša aktīva (safe asset) radīšana, jāveic pasākumi maksātnespējas noteikumu saskaņošanai, — pamatojoties uz stabilu, ekonomiski spēcīgu un sociāli līdzsvarotu EMS, jāstiprina euro nozīme starptautiskā līmenī.

1.4.2.

Spēcīgs ekonomikas pīlārs kā labklājības un sociālā progresa pamats — jāstiprina ekonomikas pīlārs, lai panāktu līdzsvaru starp valstīm un veicinātu izaugsmi, produktivitāti un konkurētspēju, — jālīdzsvaro piedāvājuma un pieprasījuma puses pasākumi, un pašlaik jāuzlabo pieprasījuma puse, Eiropas pusgadā vairāk iekļaujot sociālo rezultātu pārskatu, nostiprinot sociālo partneru koplīgumu sistēmas un autonomiju, ātri izveidojot Eiropas Darba iestādi un tā saukto ieguldīšanas zelta likumu piemērojot tā, lai vidējā termiņā neapdraudētu finanšu un fiskālo stabilitāti, — jārada eurozonas fiskālā kapacitāte, ko finansē kopīga parāda instruments, un līdzekļu izmaksāšana jāsasaista ar ekonomiskās un sociālās struktūras stiprināšanu. Pašreizējie priekšlikumi ir uzskatāmi tikai par pirmo soli, — jāveic pasākumi, kas mazinātu negodīgu konkurenci nodokļu jomā un novērstu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu.

1.4.3.

Izmantot sociālo pīlāru kā sociālā un sabiedrības progresa pamatu — dalībvalstīs obligāti sociālie standarti, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, — jācenšas rast taisnīgu līdzsvaru starp stabilu saimniecisko pamatu un spēcīgu sociālo dimensiju, — debatēs par ES finanšu ministra amatu jāiekļauj arī jautājums par līdzvērtīga amata radīšanu ES sociālo un darba attiecību jautājumos.

1.4.4.

Politiskais pīlārs kā demokrātijas, solidaritātes un vienotības pamats — jāpastiprina Eiropas Parlamenta, kā arī sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzdalība svarīgu sociālās politikas un ekonomikas politikas lēmumu pieņemšanā, — jānodrošina solidāra un vienota rīcība, kas kalpotu kā pamats labklājībai un mieram Eiropas Savienībā, kā arī ES politiskajai un ekonomiskajai nozīmei pasaules kontekstā, — tām ES valstīm, kas vēl nav eurozonā, steidzami jāpievienojas tai.

2.   EMS izveides pabeigšana: sasniegumi, problēmas un mērķi

2.1.

Virzībā uz EMS izveides pabeigšanu jau ir gūts liels progress tā, ka EMS jomā tagad ir spēkā ievērojams kopīgais tiesību acqui. 2015. gadā piecu priekšsēdētāju ziņojumā tika izklāstīti vērienīgi plāni EMS padziļināšanai. Komisija 2019. gada jūnijā nāca klajā ar dokumentu Deepening Europe's Economic and Monetary Union: Taking stock four years after the Five Presidents' Report (Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšana: kopsavilkums par situāciju pēc četriem gadiem kopš piecu priekšsēdētāju ziņojuma) (1), kurā tā apkopojusi kopš tā brīža sasniegto un aicina dalībvalstis veikt turpmākus pasākumus. EESK atbalsta šo prasību. Tomēr, runājot par finanšu un ekonomikas pīlāru, kā arī sociālo un demokrātijas pīlāru, joprojām ir daudz darāmā. EESK vērš uzmanību it īpaši uz to, ka ir jāpanāk līdzsvars starp visām nozarēm, kuru starpā pastāv arī dažādu veidu mijiedarbība.

2.2.

Lai gan visas dalībvalstis ir ieinteresētas saglabāt euro, EMS turpmāku padziļināšanu kavē dalībvalstu domstarpības par virzienu, kādā tai jānotiek. To pamatā ir konflikts par riska dalīšanu, kas ir saistīta ar pārrobežu pārskaitījumiem vai arī solidāru atbildību. No otras puses, runa ir par riska mazināšanas koncepciju, kuras ietvaros spiediens pielāgoties ir katras valsts pienākums un ekonomikas noturība jāpanāk, veicot strukturālas pārmaiņas. Tomēr nepietiek ar pievēršanos šīm atšķirībām, jo pastāv arī dažādas politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības perspektīvas. EMS izveides pabeigšanas nolūkā tomēr ir svarīgi atzīt ne tikai dažādas intereses un uzskatus, bet arī to, ka solidaritāte un gatavība rast kompromisu ir nepieciešams pamats, lai Eiropā būtu laba kopīgā nākotne.

2.3.

Pašreizējie ekonomiskie apstākļi ir sarežģīti. Pēc ilgā krīzes perioda, sākot no 2014. gada, EMS ekonomikas izaugsmes temps atkal paātrinājās, taču 2018. gada otrajā pusgadā tas tomēr atkal palēninājās. To ir ietekmējuši vairāki faktori, piemēram, pasaules tirdzniecības un ekonomiskās attīstības palēninājums, neatrisināti tirdzniecības konflikti un arī iekšējas neskaidrības, piemēram, Brexit process. Eurozonā ekonomikas dinamikas vājināšanās bija vēl izteiktāka tādēļ, ka tā ir atkarīga no ārējā pieprasījuma, kā arī konkrētu valstu un nozaru faktoriem. Paredzams, ka arī turpmāk ES ekonomikas attīstība būs vāja (2). Turpmāk būs jārisina tādi problēmjautājumi kā klimata krīze, tehniskās pārmaiņas, protekcionisms un kiberuzbrukumi, kā arī digitālās valūtas un kriptovalūtas. Nesen sagatavotajā ESPAS ziņojumā secināts, ka globālās temperatūras pieaugums, kas nozīmētu citstarp arī strauju produktivitātes kritumu, ir pašlaik steidzamākais risināmais politikas jautājums, kuram ir būtiska ietekme uz ekonomiku un finansēm (3).

2.4.

Lai gan, pateicoties augstam iekšzemes kopproduktam (IKP) gan kopumā, gan uz vienu iedzīvotāju, un pieaugošam nodarbinātības līmenim pēdējos gados, visā Eiropas Savienībā ir samērā augsts labklājības līmenis salīdzinājumā ar pasaules standartiem, taču sociālā nevienlīdzība starp reģioniem un dalībvalstīm un pašā sabiedrībā negatīvi ietekmē kohēziju (4). Nabadzība un sociālā atstumtība apdraud 22 % ES iedzīvotāju. Vairākās Dienvideiropas valstīs 2019. gadā reālā alga vidēji ir zemāka nekā 2009. gadā, un tas vēl vairāk veicina reālas sociālekonomiskā labklājības līmeņa atšķirības (5). Arī vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība daudzviet ir ievērojama, un liela daļa darbspējas vecuma iedzīvotāju cieš no strādājošo nabadzības vai bezdarba. Attiecībā uz mājsaimniecību neto aktīvu sadali ECB secina, ka eurozonā ir izteikta nelīdzsvarotība. Bagātākajiem 10 % iedzīvotāju pieder 51,2 % no neto aktīviem (6). Tas rada bīstamu augsni sociālai spriedzei un šķeltnieciskiem spēkiem.

2.5.

Ir nepieciešama labāka noturība pret krīzēm, bet ar to vien nepietiek. EMS izveides pabeigšanai ir vajadzīgs pozitīvs redzējums, kā noteikts ES Līguma 3. pantā. Tajā ir runa arī par vides aizsardzību un par to, ka jāveicina konkurētspējīga sociālā tirgus ekonomika, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību. Pašreizējā situācijā EESK ierosina izvirzīt šādas prioritātes: ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības samazināšana, augšupēja konverģence, ražīguma pieauguma nodrošināšana un konkurētspējas saglabāšana atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem, kuros iekļauti ne tikai ar IKP saistītie mērķi (7), labvēlīgi apstākļi uzņēmumiem un investīcijām, kvalitatīvas darbvietas un pienācīgs atalgojums, kā arī nabadzības un sociālās atstumtības apkarošana, stabilas un uz ilgtspēju orientētas publiskās finanses, stabils finanšu sektors, kā arī līdz 2030. gadam izvirzīto ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) un Parīzes klimata nolīguma mērķu sasniegšana. EESK norāda arī uz savu pašiniciatīvas atzinumu “Ceļā uz stabilāku un ilgtspējīgāku Eiropas ekonomiku”.

3.   Monetārās politikas un finanšu pīlārs – ekonomiskās attīstības pamats

3.1.

EESK uzsver, ka krīzes situācijās svarīga nozīme ir ECB stabilizējošajai lomai. Piemēram, pietika vien ar ECB priekšsēdētāja paziņojumu par to, ka vajadzības gadījumā tiks iegādātas valstu obligācijas (tiešu monetāru darījumu programma), lai tirgos stabilizētu situāciju. Kvantitatīvās veicināšanas programma, ko 2015. gadā ieviesa, lai sasniegtu ar inflāciju saistīto mērķi, ļāva vēl vairāk samazināt procentu likmes, tādējādi atvieglojot piekļuvi likvīdiem līdzekļiem. Tas, ka bankas pašlaik deponē līdzekļus Eiropas Centrālajā bankā pat tad, ja par tiem saņem negatīvas procentu likmes, liecina par nepieciešamību stiprināt EMS ekonomikas pīlāru. EESK arī ierosina nostiprināt ECB kā pēdējās instances aizdevēja lomu. Jāsaglabā ECB neatkarība.

3.2.

ECB veiktajā pētījumā teikts, ka EMS finanšu sektors savu finansēšanas funkciju attiecībā uz MVU pilda apmierinoši (8). Pašlaik galvenās MVU problēmas ir kvalificēta darbaspēka un pieredzējuša vadošā personāla nepieejamība, kā arī grūtības atrast klientus, savukārt finansējuma pieejamības trūkums tiek uzskatīts par mazu problēmu. Uzņēmumus atsevišķās dalībvalstīs tas skar vairāk, taču arī tur vērojama situācijas uzlabošanās. Pētījumā ir aplūkoti 11 020 uzņēmumi no eurozonas; no tiem 91 % uzņēmumu nodarbina mazāk nekā 250 darbinieku. EESK uzsver, ka liela nozīme ir arī stabilam finansējuma pamatam, ko nodrošina lieliem uzņēmumiem.

3.3.

EESK mudina ES iestādes apņēmīgi turpināt banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanu un tādējādi likt pamatus pilnīgai finanšu krīzes pārvarēšanai un tādas noturīgas EMS izveidošanai, kurai var atkal pilnībā uzticēties. Šajā sakarā ir jāpanāk līdzsvars starp riska dalīšanu un riska mazināšanu, lai krīzes gadījumā pēc iespējas mazāk apgrūtinātu publiskos budžetus – gan valstu, gan Kopienas līmenī. Finanšu regulējumam jābūt efektīvam, nevis sarežģītam. Ir jāņem vērā arī regulējuma sociālā ietekme, un augsta prioritāte jāpiešķir patērētāju aizsardzībai.

3.3.1.

Finansējums, ko sniedz banku aizdevumi, salīdzinājumā ar pašu kapitāla finansējumu Eiropas Savienībā ir daudz lielāks nekā ASV gadījumā. EESK atbalsta finansējuma avotu dažādošanu un līdz ar to arī lielāku riska dalīšanu, un tas nozīmē, ka Eiropas Savienībā jāpalielina pašu kapitāla finansējums.

3.4.

EESK atzīst progresu, kas panākts banku savienības ietvaros, un uzsver Komisijas pozitīvo lomu. Tomēr, neraugoties uz apgalvojumiem par pretējo, dalībvalstis joprojām nav pieņēmušas kopīgu lēmumu par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) kā atbalsta mehānisma izmantošanu vienotā noregulējuma mehānisma (VNM) vajadzībām. Turklāt dalībvalstis ir atkārtoti noraidījušas turpmākus pasākumus, kuru mērķis ir īstenot Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS), kas ir steidzami nepieciešama.

3.4.1.

EESK uzskata, ka konkrēts ENAS īstenošanas grafiks ir vajadzīgs kā vēl nekad agrāk (9). Saistībā ar to, ka ESM tiek izmantots kā atbalsta mehānisms VNM vajadzībām, EESK iesaka atbalstīt VNM, sociāli ilgtspējīgā veidā samazināt ienākumus nenesošus aizdevumus un ieviest stingras minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (MREL) (10). Turklāt banku savienībā konsekventi jāturpina īstenot pasākumus pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (11). Būtu jāatsāk debates par banku strukturālo reformu, lai riskus samazinātu līdz pieņemamam līmenim. EESK uzskata, ka lielāka uzmanība jāpievērš arī nepieciešamībai regulēt paralēlo banku sistēmu.

3.4.2.

EESK atkārtoti norāda uz savu iepriekšējo aicinājumu uzlabot un konsolidēt banku savienības pīlārus un vienlaikus īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Parīzes klimata nolīgumu. Attiecībā uz kapitāla prasībām ir nepieciešams nodrošināt labvēlīgāku attieksmi pret videi draudzīgiem ieguldījumiem un dažādiem nesarežģītiem, integrējošiem ilgtermiņa aizdevumiem, jo īpaši saistībā ar energoefektivitāti, atjaunojamo energoresursu enerģiju utt.

3.5.

Kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšana palīdz absorbēt satricinājumus un veicināt uzņēmumu investīcijas, tādējādi palielinot konkurētspēju (12). Atšķirībā no banku savienības, kuras pamatā ir skaidri definēti pīlāri, kapitāla tirgu savienība aptver plašu klāstu dažādu iniciatīvu, piemēram, Finanšu instrumentu tirgu direktīvu (FITD), Maksājumu pakalpojumu direktīvu un Viseiropas privāto pensiju produktu (PEPP). Ir grūti sniegt galīgu kopējo vērtējumu, tomēr EESK iesaka pieturēties pie šādiem veidošanas principiem: pirmkārt, jākoncentrējas uz galvenajiem projektiem. Prioritāte jāpiešķir uzraudzības uzlabošanai. Komisijai būtu arī jāatsāk debates par ES kredītreitingu aģentūras izveidi. EESK ar nepacietību gaida Komisijas priekšlikumu attiecībā uz “drošu aktīvu”. Otrkārt, būtu jāpieliek pūles, lai saskaņotu maksātnespējas noteikumus un uzņēmumu nodokļus. Tāpēc EESK atzinīgi vērtē pasākumus, kas veikti virzībā uz kopējo uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, taču vienlaikus jāveic atbilstīgi pasākumi cīņai pret negodīgu konkurenci nodokļu jomā.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē iniciatīvu, ar ko paredz stiprināt euro nozīmi starptautiskā mērogā, jo pašlaik euro ir otra svarīgākā valūta aiz ASV dolāra. Tāpēc Eiropas Komisija iesaka pabeigt EMS, kā arī banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi, kā arī ierosina veikt papildu iniciatīvas finanšu nozarē un iesaka plašāk izmantot euro valūtu enerģētikas, izejvielu un transporta nozarē, un uzskata, ka Eiropas Savienībai būtu jāpauž vienota nostāja attiecībā uz stratēģiskiem un tautsaimnieciskiem jautājumiem. Tomēr EESK uzskata, ka šie pasākumi nav pietiekami tālejoši. Arī sociālā kohēzija, augšupēja ekonomikas konverģence un spēks, kā arī konkurētspējas un inovācijas veicināšana nodrošina nepieciešamo pamatu labai attīstībai un līdz ar to lielākai euro nozīmei starptautiskā mērogā. EESK atsaucas uz savu atzinumu “Ceļā uz spēcīgāku euro starptautisko nozīmi”.

4.   Ekonomikas pīlārs – labklājības un sociālā progresa pamats

4.1.

ECB monetārā politika attiecas vienādi uz visām eurozonas valstīm, taču starp valstīm var nostiprināties tirdzniecības nelīdzsvarotība, valstīs var būt atšķirīga konjunktūra, un tās var būt dažādā mērā izturīgas pret satricinājumiem. Tajā pašā laikā eurozonas valstīm nav pieejami citu valstu monetārās un valūtas maiņas kursa politikas instrumenti. Tādēļ ir jāstiprina ekonomikas pīlārs, lai veicinātu ieguldījumus ilgtspējīgā izaugsmē, patēriņa pieprasījumā, kā arī ražīguma un konkurētspējas uzlabošanā. Tam nepieciešams līdzsvars starp piedāvājuma un pieprasījuma puses pasākumiem. 2019. gadam un turpmākajiem gadiem Komisija prognozē pozitīvu izaugsmi, ko rada privātā patēriņa pieprasījums un investīcijas (13). EESK iesaka pastiprināt šos stimulus.

4.2.

Eiropas pusgadam ir svarīga loma makroekonomikas konverģences nodrošināšanā. EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir paredzējusi vairāk izmantot sociālo rezultātu pārskatu, kas iekļauts Eiropas sociālo tiesību pīlārā. Sociālais nodrošinājums palielina uzticēšanos finansiāli drošai nākotnei un pozitīvi ietekmē kopējo pieprasījumu. EESK mudina izmantot Eiropas pusgadu arī tam, lai ierosinātu izmantot izturētspējas papildkritērijus ar mērķi novērst sociālo nevienlīdzību un risināt klimata pārmaiņu problēmu.

4.3.

Pietiekamas pirktspējas pamatā ir labi apmaksāts darbs. Tomēr to kavē tas, ka reālās algas vidēji pieaug lēnāk nekā ražīgums (14). Tāpēc EESK iesaka stiprināt sociālo partneru koplīgumu sistēmas un autonomiju. Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, ir jānodrošina spēkā esošo obligāto standartu piemērošana visiem darbiniekiem. Turklāt būtu jāizpēta iespēja apzināt ES līmenī pieejamos instrumentus un satvaru, kas dod iespēju atbalstīt un konsultēt dalībvalstis to centienos izstrādāt minimālo ienākumu sistēmas. Plānotās Eiropas Darba iestādes ātra izveide ir svarīgs solis cīņā pret negodīgu konkurenci.

4.4.

Investīcijas sociālo mājokļu, izglītības, pētniecības, digitalizācijas, klimata aizsardzības, ilgtspējīgas mobilitātes un atjaunojamās enerģijas jomā ir ne tikai ekonomikas dzinējspēks un svarīgs ekonomikas politikas instruments, bet arī ražošanas jaudas garants labklājības un konkurētspējas nodrošināšanai nākotnē (15). Lai gan Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF) ir solis pareizajā virzienā, joprojām ir daudz darāmā. Piemēram, publiskās neto investīcijas, kas izteiktas procentos no eurozonas IKP, saglabājas nulles līmenī. Svarīgs solis ir fiskālās politikas pārvaldības uzlabošana.

4.5.

Tas ir iespējams, negrozot primāros tiesību aktus. Tiesa, ka LESD definē cenu stabilitāti kā galveno ES ekonomikas politikas mērķi. Tomēr šis mērķis jāsasniedz, pamatojoties uz līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi, konkurētspējīgu sociālo tirgus ekonomiku, kuras mērķis ir panākt pilnīgu nodarbinātību un sociālo attīstību, kā arī balstoties uz augstu vides aizsardzības līmeni un vides kvalitātes uzlabošanu. No tā izrietošā ekonomikas politikas pieeja ļauj ņemt vērā gan piedāvājuma, gan arī pieprasījuma puses elementus tā, lai stabilitātes pakts būtu arī izaugsmes pakts. Tomēr, lai nodrošinātu saistību nepārņemšanas klauzulas piemērošanu starp dalībvalstīm, regulējums tika vēlreiz papildināts ar fiskālo paktu un tā dēvēto divu tiesību aktu kopumu un sešu tiesību aktu kopumu. Tāpēc EESK iesaka piemērot “zelta likumu” attiecībā uz publiskajām investīcijām tādos veidos, kas vidējā termiņā neapdraud finanšu un fiskālo stabilitāti (16). Tas palīdzētu nodrošināt, ka publiskās investīcijas turpmāk saglabājas vajadzīgajā līmenī, proti, atbilstīgi noteikumiem par deficītu.

4.6.

EMS izveides pabeigšanai ir vajadzīga kopīga eurozonas fiskālā kapacitāte. EESK atbalsta ideju par kopēju eurozonas budžetu, ko finansē no kopēja parāda. Turklāt būtu jāatsāk debates par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru (17), kas atskaitītos arī Eiropas Parlamentam. EESK uzsver, ka izdevumiem jābūt saistītiem ar ekonomiskās un sociālās struktūras nostiprināšanu. Šajā sakarā ir vajadzīga strukturālo reformu definīcija. Jāprecizē saikne starp daudzgadu finanšu shēmas (DFS) (18) ietvaros 2021.–2027. gadam paredzētiem pasākumiem un strukturālajiem un investīciju fondiem.

4.6.1.

Komisija ierosina daudzgadu finanšu shēmā (2021–2027) iekļaut Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju, ko izmantotu konkrēto valstu satricinājumu gadījumā. Tomēr ierosinātais budžets 30 miljardu EUR apmērā nemaz nav pietiekams, lai panāktu stabilizējošu ietekmi. EESK arī pauž nožēlu par to, ka Eurosamita laikā 2018. gada decembrī netika risināts jautājums par stabilizācijas komponentu šādā veidolā. Tomēr tika paziņots, ka panākta vienošanās par budžeta instrumenta raksturlielumiem attiecībā uz konverģenci un konkurētspēju (19). Tāpēc Komisija aicināja to darīt pirms Eurosamita, kas notika 2019. gada jūnijā, un pauda savu gatavību iesniegt jaunu tiesību akta priekšlikumu (20). EESK tajā saskata iespējamu euro iekļaušanu budžetā un izanalizēs šāda ierosinātā instrumenta ekonomisko un sociālo ietekmi.

4.6.2.

Kā vēl viena no EMS fiskālajām spējām ir minēta bezdarba [pār]apdrošināšana kā atsauce, kuras finansējumu varētu pastāvīgi nodrošināt saskaņā ar kritērijiem, kas vēl jānosaka. Ekonomikas satricinājuma gadījumā tas ļautu mazināt krīzes negatīvo ietekmi. Turklāt ir jānostiprina valstu automātiskie stabilizatori, piemēram, valstu bezdarba apdrošināšanas shēmas. EESK uzskata, ka tālāk būtu jāanalizē ideja par to, kā noteikt atbilstošus kritērijus valstu bezdarba apdrošināšanas shēmām. Tas varētu reāli uzlabot dzīves un darba apstākļus un arī stiprinātu valstu automātiskos stabilizatorus.

4.6.3.

Ir arī plānots grozīt ESM līgumu, un arī Komisija ir aicinājusi valstu un valdību vadītājus to darīt. Papildus kopīgajam fiskālajam atbalstam, kas paredzēts vienotajam noregulējuma fondam, šajā sakarā būtu jāiekļauj arī korekcijas attiecībā uz finansiālo palīdzību, ko sniedz piesardzības pasākumu veidā, kā arī jānodrošina atbilstīgs nosacījumu izpildes līmenis. Ir paredzēta arī jauna kārtība sadarbībai starp ESM un Komisiju (21). EESK brīdina no pastiprinātas ex ante nosacījumu izvirzīšanas attiecībā uz finansiālo palīdzību piesardzības pasākumu veidā, jo tas mazinātu šā instrumenta stabilizējošo raksturu.

4.7.

Arī nodokļu politiku nedrīkst ignorēt, kad runa ir par EMS izveides pabeigšanu. Nodokļu nemaksāšanas dēļ Eiropas Savienībā katru gadu varētu tikt zaudēti 825 miljardi EUR (22). Piemēram, tiek lēsts, ka, pirms tika ieviesti visaptveroši nodokļu apiešanas novēršanas pasākumi, starptautisko uzņēmumu nodokļu bāzes samazināšana un peļņas novirzīšana (BEPS) Eiropas Savienībā sasniedza 50–70 miljardus EUR jeb 0,3 % no ES IKP (23). Tomēr izvairīšanās no nodokļu maksāšanas joprojām ir nopietna problēma, un tā ir jārisina. Tajā pašā laikā darbaspēka nodokļi un sociālie maksājumi par darbaspēku Eiropā ir augstākie pasaulē. Cīņa pret nodokļu agresīvu plānošanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kā arī pasākumi, kas ļautu likvidēt valdību un nodokļu iestāžu īpašus risinājumus (24), kuriem varētu piedēvēt nodokļu oāžu iezīmes, ļautu novērst nodokļu zaudējumus un nodrošināt plašāku pamatu publiskajām investīcijām, kas ļautu attīstīt sociālo infrastruktūru un mazināt klimata pārmaiņas, kā arī panākt ilgtspējīgu reālās ekonomikas un finanšu sektora stabilitāti.

4.7.1.

EESK ar lielu interesi norāda uz to, ka Komisija ir paziņojusi par LES 48. panta 7. punktā minētās pārejas klauzulas izmantošanu nodokļu politikā un citās jomās. Tas ļautu īstenot reformu pārejai uz balsojumu ar kvalificētu vairākumu. Turklāt konsekventi jāīsteno iniciatīvas, kuru mērķis ir samazināt krāpšanu nodokļu jomā un novērst negodīgu konkurenci uzņēmumu nodokļu jomā. Šajā sakarā EESK vērš uzmanību uz savu atzinumu par apdraudējumiem un šķēršļiem vienotajā tirgū (25). EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu, ka DFS ietvaros daži nodokļi būtu jānovirza tieši uz ES budžetu, lai palielinātu pašu resursus.

5.   Sociālais pīlārs – sociālā un sabiedrības progresa pamats

5.1.

EMS sociālo pamatu stiprina arī monetārās un fiskālās politikas, kā arī ekonomikas politikas pīlāra veidošana ilgtspējīgā veidā. Iepriekš tekstā ir minēti vairāki pamatelementi, kas ļautu stiprināt arī sociālo pīlāru. Piemēram, sociālo rezultātu pārskata iekļaušana Eiropas pusgadā nozīmētu, ka vēl vairāk būtu jāstiprina tādi kritēriji kā augšupēja konverģence attiecībā uz minimālajiem ienākumiem vai algām un [jauniešu] bezdarba samazināšana.

5.2.

EESK uzskata, ka, saskaņā ar kopējo Eiropas satvaru dalībvalstīs uzlabojot un īstenojot obligātus sociālos standartus, kas nodrošina augstu aizsardzības līmeni, var būtiski veicināt augšupēju sociālo konverģenci. EESK norāda, ka šāda augšupēja sociālā konverģence, kas vērsta uz dzīves un darba apstākļu uzlabošanu, būtu jābalsta uz ilgtspējīgu izaugsmi, kvalitatīvām darbvietām un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, un to varētu uzlabot, rodot taisnīgu līdzsvaru starp stabilu ekonomisko pamatu un spēcīgu sociālo dimensiju.

5.3.

Ir jārod līdzsvars starp sociālajiem un finanšu jautājumiem. Piemēram, debates par Eiropas ekonomikas un finanšu ministru būtu jāpapildina ar debatēm par darba un sociālo lietu komisāru, kura rīcībā būtu visaptveroši resursi un kas atbildētu arī par Eiropas sociālo tiesību pīlāra uzraudzību.

6.   Politiskais pīlārs – demokrātijas, solidaritātes un vienotības pamats

6.1.

Pieaugošā ekonomiskā nevienlīdzība, labklājības zaudēšana un pesimistiskas turpmākās izredzes var lielā mērā ietekmēt to, kā pilsoniskā sabiedrība vērtē Eiropas Savienību. Tāpēc EESK uzskata, ka pārējo trīs pīlāru stiprināšana atbilstīgi iepriekš minētajiem priekšlikumiem ir svarīgs un nepieciešams nosacījums arī politiskā pīlāra stabilizācijai. Tas ir būtiski, lai palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas Savienībai.

6.2.

Diemžēl Eiropas Parlaments un sociālie partneri nav pietiekami iesaistīti nedz Eiropas pusgadā, nedz pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā, nedz arī ar ESM saistītos pasākumos. Arī tas ir centrbēdzes spēku katalizators, jo novērtējums, piemēram, par to, vai valsts ir pārkāpusi deficīta kritērijus un kādas strukturālās reformas jāīsteno, ietekmē pārdales un sociālo politiku. EESK stingri atbalsta nostāju, ka Eiropas Parlaments, kā arī valstu parlamenti, sociālie partneri un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas pilnībā jāiesaista svarīgāko ekonomikas un sociālās politikas lēmumu pieņemšanā. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, ka līdztekus valstu interesēm tiek ņemtas vērā dažādu politisko partiju un pilsoniskās sabiedrības viedokļi.

6.3.

Pašlaik tikai 19 no 28 ES dalībvalstīm ir eurozonas dalībnieces. Tomēr, lai pabeigtu monetārās savienības izveidi, ir nepieciešams iekļaut arī tās valstis, kas vēl nav pievienojušās eurozonai. Tam jānotiek pēc iespējas ātrāk, un pašām dalībvalstīm turklāt ir jārīkojas izlēmīgi. Arī lielākā daļa pilsoņu no ES dalībvalstīm, kas neietilpst eurozonā, uzskata, ka vienotajai valūtai ir pozitīva ietekme uz ekonomiku (26).

6.4.

EESK atgādina, ka, ņemot vērā arī ģeopolitisko kontekstu, svarīga nozīme ir kopīgai ES dalībvalstu rīcībai un vienotai nostājai. Solidaritāte, spēja rast kompromisu un kopīgi centieni ir pamats labklājībai un mieram Eiropas Savienībā, kā arī tās nozīmīgumam un konkurētspējai starptautiskā mērogā. Tas jo īpaši attiecas uz ekonomikas un sociālās politikas veidošanu. Tāpēc EESK aicina Padomi un Komisiju izstrādāt vērienīgu ceļvedi ekonomiskās un monetārās savienības padziļināšanai. Tas rada drošību un uzticēšanos un veido pamatu pozitīvai nākotnei ES ekonomikā un sociālajā jomā.

---

(1)  https://ec.europa.eu/info/publications/deepening-emu-taking-stock-four-years-after-five-presidents-report_en

(2)  https://ec.europa.eu/info/publications/european-economic-forecast-spring-2019_en

(3)  ESPAS, Global Trends to 2030, Challenges and Choices for Europe (Globālās tendences līdz 2030. gadam: Eiropas problēmas un iespējas), 2019. gada aprīlis, https://espas.secure.europarl.europa.eu/orbis/node/1362

(4)  https://ec.europa.eu/info/sites/info/files/file_import/european-semester_thematic-factsheet_addressing-inequalities_lv.pdf

(5)  Eiropas Arodbiedrību konfederācija, Benchmarking Working Europe (Salīdzinošais novērtējums par nodarbinātības situāciju Eiropā), 2019. gads.

(6)  Eiropas Centrālā banka, The Household Finance and Consumption Survey: results from the second wave, Nr. 18 / 2016. gada decembris.

(7)  EESK atzinums: OV C 177, 18.5.2016., 35. lpp.

(8)  Eiropas Centrālā banka, Aptauja par eurozonas uzņēmumu piekļuvi finansējumam (2018. gada aprīlis – septembris), 2018. gada novembris.

(9)  EESK atzinums: OV C 237, 6.7.2018., 46. lpp.

(10)  Eiropas Stabilizācijas mehānisma reformas darbības nosacījumi, 4.12.2018.

(11)  Vadītājiem adresēts Eurogrupas ziņojums par EMS padziļināšanu, 4.12.2018.

(12)  Kapitāla tirgu savienība.Komisijas ieguldījums Eiropadomes sanāksmē par kapitāla tirgu savienību (2019. gada 21.–22. marts).

(13)  https://ec.europa.eu/info/publications/european-economic-forecast-spring-2019_en

(14)  Eiropas Komisija, 2019. gada izaugsmes pētījums.

(15)  IMF direct, 2014. gads; ESAO, Economic Outlook (Tautsaimniecības perspektīvas), 2016. gada jūnijs.

(16)  Truger, Achim (2018): Fiskalpolitik in der EWU. Reform des Stabilitäts-und Wachstumspakts nicht vergessen! [Fiskālā politika EMS. Neaizmirst Stabilitātes un izaugsmes paktu!] WISO direkt, Frīdriha Eberta fonds, Bonna.

(17)  COM(2017) 823 final.

(18)  COM(2018) 321 final.

(19)  Eurosamita paziņojums, 14.12.2018.

(20)  https://ec.europa.eu/info/publications/deepening-emu-taking-stock-four-years-after-five-presidents-report_en

(21)  Eiropas Stabilizācijas mehānisma reformas darbības nosacījumi, 4.12.2018.

(22)  Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu grupas ziņojums, ko sagatavojis Richard Murphy http://www.taxresearch.org.uk/Documents/EUTaxGapJan19.pdf

(23)  EESK atzinums ECO/491 – Nodokļi un kvalificēta vairākuma balsošana, vēl nav publicēts.

(24)  Komisijas lēmums SA.38375 (Lxb/Fiat Finance), SA.38374 (NL/Starbucks), SA 38373 (IRL/Apple), SA 38944 (Lxb/Amazon).

(25)  OV C 125, 21.4.2017., 8. lpp. (3.6. punkts “Nodokļu politika”).

(26)  https://agenceurope.eu/en/bulletin/article/12271/23

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Eiropas pusgads un kohēzijas politika: virzība uz jaunu Eiropas stratēģiju laika posmam pēc 2020. gada”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/07)

Ziņotājs: Etele BARÁTH

Līdzziņotājs: Petr ZAHRADNÍK

Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
Pilnsapulces lēmums	20.2.2019.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	2.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	154/1/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Nākamais jaunais politiskais un finanšu periods Eiropas Savienībā sniedz iespēju vairot apņēmību, uzlabot rezultātus un maksimāli izmantot jaunās iespējas. Ir nepieciešama no jauna iedzīvināta, vērienīgāka un dinamiskāka stratēģija ilgtspējīgai, konkurētspējīgai, aizsargājošai un taisnīgai Eiropai 2030. gadā.

1.1.1.

Krīzes ietekmē viena no lielākajām gūtajām mācībām, kā arī sasniegumiem jaunākajā ES ekonomikas politikas pārvaldībā bija Eiropas pusgada ieviešana un praktiska īstenošana. Šis jaunais ekonomikas politikas saskaņošanas veids ietver padziļinātu uzraudzību un analīzi, praktiski saskaņotu pārvaldību un virkni ierobežojumu un sankciju (1), kas ir cieši saistīti ar dalībvalstu ekonomikas rādītājiem. Pusgadā gūtajiem rezultātiem ir jābūt redzamākiem – disciplīnai ir jābūt stingrākai, atbildībai – lielākai un ir skaidrāk jāpievēršas galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem. Tāds tas varētu kalpot kā ticama platforma jaunajām kohēzijas politikas intervencēm.

1.2.

Pusgada process papildina kohēzijas politikas instrumentu sistēmu, kas darbojas jau desmitiem gadu. Saiknei starp Eiropas pusgadu un ES kohēzijas politiku (un, iespējams, vairumu no daudzgadu finanšu shēmas programmām) ir milzīgs potenciāls, kas jāizmanto, lai uzlabotu ES ekonomikas politikas koordināciju un pārvaldību. Tā ir pazīme, kas liecina par labāku pārvaldību un uz darbības rezultātiem balstītu pieeju. Šim jautājumam ir racionāls un tehnokrātisks, kā arī politisks aspekts (ņemot vērā Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kompetences valstu un ES līmenī, augšupējas un lejupējas pieejas pārvaldību un līdzsvaru starp tām). Tas ir vērsts uz koordinēšanu, tāpēc apvieno stratēģisko ekonomikas, sociālo un vides mērķu īstenošanu, politiskās prioritātes, kā arī īstermiņa un ilgtermiņa uzdevumu savstarpējo mijiedarbi.

1.3.

Ņemot vērā šādas prakses nemitīgo paplašināšanos un pašpārvaldes filozofiju, pusgads patiesībā ir vienīgā funkcionējošā struktūra ar vairāku mērķu mehānismu, ar ko, izmantojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus (KVAI), var noteikt mijiedarbi starp ļoti dažādām procedūrām, kā arī novērtēt aptuveni trīsdesmit divu Eiropas politikas virzienu piemērošanu. EESK tic pusgada procesam un ierosina paredzēt iespēju vēl līdzsvarotāk īstenot stimulu un diferencētu, labi pamatotu un rūpīgi apsvērtu sankciju (2) instrumentus, saskaņojot ekonomikas, sociālo un vides mērķu īstenošanu un, ja iespējams, novērtējot īstermiņa progresu ilgtermiņa mērķu sasniegšanā.

1.4.

EESK ar nožēlu atzīst, ka par spīti rūpīgi noteiktai vairākposmu procedūrai (gada izaugsmes pētījumi (GIP), KVAI, valstu reformu programmas, partnerības nolīgums) nolīgumu izpildes līmenis ir ļoti atšķirīgs un ir atkarīgs no katras valsts makroekonomiskās attīstības. Būtībā daudzgadu politikas virzienu īstenošanas līmenis ir zems (starp 40 % un 50 %). Novērojams, ka sociālās politikas mērķi ir vieni no retāk sasniegtajiem, tostarp atalgojuma un algu noteikšana, veselības aprūpe un ilgtermiņa aprūpe, izglītība, apmācība, mūžizglītība un kvalitatīva nodarbinātība (īpaši attiecībā uz jauniešiem).

1.5.

EESK norāda, ka par svarīgāko ekonomikas politikas saskaņošanas elementu ir jāizvirza stabils pusgada process, kurā neaizmirst par sākotnējiem mērķiem, bet nodrošina iespēju pabeigt stabilitātes un konverģences programmas, un kurš, iespējams, var kļūt par mērķtiecīgas investīciju procedūras galveno saskaņošanas elementu, paātrinot reformu īstenošanu, novērtējot līdzsvaru starp ekonomikas rādītājiem un kohēzijas politiku, kā arī īstenojot mērķus sociālajā jomā. Galvenās problēmas ir Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošana, ilgtspējīga nodarbinātība, obligātu sociālo standartu ieviešana dalībvalstīs, pamatojoties uz kopīgu Eiropas satvaru, kas izveidots ar Eiropas pusgadu, kā arī vērienīgāki klimata mērķi un labāka bioloģiskās daudzveidības aizsardzība.

1.6.

EESK uzskata – lai Eiropa varētu panākt ilgtspējīgu izaugsmi, kas būtu sociāli un ekoloģiski dzīvotspējīga, tai ir padziļināti jāizpēta un efektīvi jāizmanto vietējie resursi. Jaunajai Eiropas stratēģijai 2030. gadam ir jāveido ticams tilts starp vietējiem, reģionāliem un valsts mērķiem un mērķi par labāk savienotu Eiropu.

1.7.

EESK uzskata, ka Eiropas fondu (Kohēzijas fonds, Invest EU utt.) labāka saskaņošana varētu palīdzēt vairāk piesaistīt privāto līdzdalību un investīcijas. Lai uzlabotu produktivitāti un palielinātu privātās investīcijas, ir jāuzlabo investīciju vide, protams, ņemot vērā nodokļu režīmu attiecīgajās dalībvalstīs. Labākajā gadījumā labāka investīciju vide varētu nodrošināt Eiropas pārvaldības un dažādu atbildības veidu saiknes veidošanos augstākā līmenī.

1.8.

EESK ierosina atjaunotajā Eiropas pārvaldības sistēmā, kas ir balstīta uz ES stratēģiju 2030. gadam, vairāk koncentrēties uz rezultātiem un noteikt mazāk prioritāšu, atvieglojot piekļuvi administratīvajām procedūrām un vairāk paļaujoties uz savu izpratni par pilsonisko sabiedrību un sadarbību ar to. Līdztekus tam ir jāizstrādā uzraudzības un novērtējuma sistēma. Uzlabojot daudzlīmeņu valsts pārvaldi un brīvāk ļaujoties līdzdalībai, ir būtisks veids, kā var stiprināt Eiropas pārvaldību.

1.9.

EESK ir jāatrod no jauna noteikta vieta Eiropas politikas un stratēģijas izstrādē un īstenošanā, ieņemot jaunu un spēcīgāku vietu Eiropas pārvaldībā, lai tādējādi varētu nodrošināt īpašu starpniecības uzdevumu starp pilsoniskās sabiedrības izpratni par realitāti un nākotnes nodomiem. EESK tiecas uzlabot izpratni, stiprinot regulāru un strukturētu dialogu ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību.

1.10.

EESK ir labāk jāapgūst un vairāk jālieto jaunās informācijas sistēmas, tostarp digitalizēti un sociālie tīkli, kas ir saistīti ar pilsonisko sabiedrību. EESK var sasniegt šo mērķi, iesaistoties pusgada procesā un iemācoties prasmīgi apstrādāt saņemto informāciju.

1.11.

EESK norāda, ka pašreiz viens no būtiskākajiem pašreizējiem šķēršļiem, kas kavē Eiropas attīstību, ir zemais faktiskas un pastāvīgas saziņas līmenis starp ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un Eiropas pārvaldību. Arī šajā saistībā ir jāizprot EESK attiecību sistēma.

1.12.

EESK uzskata, ka, pastāvīgi novērtējot sarežģītos mērķus, izmantojot visaptverošus partnerības nolīgumus, veidojot dziļu pilsonisko atbalstu un novērtējot Eiropas Savienības vispārējo vidi, tiks gūts apliecinājums tam, ka pusgadā var koncentrēties uz krīžu riska samazināšanu nākotnē un ilgtspējīgas, jēgpilnas un reaģēt spējīgas ekonomiskās un sociālās vides izveidošanu.

2.   Vispārīgas un īpašas piezīmes

2.1.    Eiropa ir sasniegusi pagrieziena punktu

2.1.1.

Eiropa ir sasniegusi jaunu pagrieziena punktu. Kopš dziļās ekonomikas krīzes ir pagājuši desmit gadi, un par spīti stabilajai Eiropas atlabšanai mūs apņem politiski un sociāli satricinājumi, turklāt rodas jauna globāla nenoteiktība. Krīzes ietekmē viena no lielākajām gūtajām mācībām, kā arī sasniegumiem jaunākajā ES ekonomikas politikas pārvaldībā bija Eiropas pusgada ieviešana un praktiska īstenošana. Šis jaunais ekonomikas politikas saskaņošanas veids ietver padziļinātu uzraudzību un analīzi, praktiski saskaņotu pārvaldību un virkni ierobežojumu un sankciju, kas ir cieši saistīti ar dalībvalstu ekonomikas rādītājiem. Pusgadā gūtajiem rezultātiem ir jābūt redzamākiem – disciplīnai ir jābūt stingrākai, atbildībai – lielākai un ir skaidrāk jāpievēršas galvenajiem stratēģiskajiem jautājumiem. Tāds tas varētu kalpot kā ticama platforma jaunajām kohēzijas politikas intervencēm.

2.1.2.

Šajā posmā, kad sākas jauns Eiropas pārvaldības piecu gadu politiskais cikls un jauns saskaņotas Eiropas attīstības septiņu gadu finanšu cikls, turklāt strauji tuvojas stratēģijas “Eiropa 2020” gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei noslēgums, ES vajadzēs pārdomāt pārvaldības sistēmas: tām jābūt balstītām uz jaunu, visaptverošu īstenošanas stratēģiju nākamajiem desmit gadiem, kas kalpotu kā ceļa rādītājs ilgtspējīgai nākotnei.

2.1.3.

Tiek pausts plašs atbalsts domai par to, ka viens no svarīgākajiem nosacījumiem sekmīgai jaunas “daudzlīmeņu un daudzpusējas pārvaldības” īstenošanai ir netraucēta ekonomisko un sociālo partneru iesaistīšana lēmumu pieņemšanas un īstenošanas procesā (3).

2.1.4.

Mācoties no pievienotās vērtības, ko kohēzijas politikā sniedz spēcīgas partnerības princips, EESK atkārtoti uzsver, cik svarīga nozīme ir daudzlīmeņu pārvaldībai, kas palielina pilsoniskās sabiedrības organizāciju un citu ieinteresēto personu strukturālo līdzdalību līdzekļu izmantošanas plānošanā, īstenošanā, novērtēšanā un uzraudzībā; tas pats būtu attiecināms uz makroekonomikas plānošanu visās dalībvalstīs.

2.1.5.

Šajā nolūkā EESK uzsver nepieciešamību ieviest vienotu Eiropas regulējumu, kas būtu līdzīgs partnerības nolīgumam ES struktūrfondu ietvaros, garantējot, ka sociālie partneri un pilsoniskā sabiedrība kopumā var aktīvi un jēgpilni piedalīties visos ES pusgada plānošanas un īstenošanas posmos. Tas nozīmēs valsts iestāžu lielāku atbildību, kā arī politikas pasākumu un ieteikumu efektīvāku un mērķtiecīgāku izmantošanu.

2.1.6.

Eiropas atdzimšanas pamatā jābūt tādam pašam nepārtrauktības spēkam, uz kādu balstās Eiropas vērtības, piemēram, brīvība, drošība, tiesiskums, likuma vara un cilvēktiesības, nodrošinot pastāvīgu atjaunotni, kas atbilst ilgtspējīgas attīstības kritērijiem.

2.2.    Pusgads un tā sarežģītība

2.2.1.

Pēdējos desmit gados Komisija ir veikusi lielu uzdevumu, un tai ir izdevies šķietami sekmīgi izveidot funkcionējošu ekonomikas pārvaldības daudzlīmeņu sistēmu: Eiropas pusgadu. Tas ietver dažādus politikas virzienus un stratēģijas, kas aptver nozaru un horizontālus jautājumus ekonomikas, sociālajā un vides jomā. Ar šo jauno procesu Eiropas Komisija tika tālāk par veco “atklātās koordinācijas metodes” sistēmu.

2.2.2.

Pēdējos dažos gados pusgads ir stiprināts un papildināts ar būtiskiem stratēģijas “Eiropa 2020” sociālajiem un vides aspektiem, kas ir cieši saistīti ar kohēzijas politikas ieteikumiem (4). Ir novērojama spēcīga saikne starp ekonomikas pārvaldību, kohēzijas politikas īstenošanu un jaunu Eiropas attīstības koncepciju: Investīciju plāns Eiropai (5).

2.2.3.

Vairākos atzinumos EESK ir atbalstījusi strukturālas reformas, kas uzlabo produktivitāti, izaugsmi, nodarbinātības kvalitāti, darbvietu drošību un sociālo aizsardzību un vienlaikus veicina ieguldījumus un sekmē kolektīvās sarunas, kuru pamatā ir sociālo partneru autonomija un sociālais dialogs (6). EESK arī “uzskata, ka saikne starp strukturālo reformu atbalsta programmu un Eiropas pusgadu var būt vēl ciešāka un tiešāka nekā paredzēts regulas priekšlikumā” (7).

2.3.    Ilgtspējīga Eiropas nākotne

2.3.1.

Šā gada sākumā Komisija publicēja pārdomu dokumentu par ilgtspējīgu Eiropas nākotni, bruģējot ceļu visaptverošai īstenošanas stratēģijai laikposmam līdz 2030. gadam. Dokumentā noteikta tālākā virzība ES ilgtspējīgas attīstības redzējuma tālākai izstrādei, kā arī lielāka uzmanība pievērsta nozaru politikai pēc 2020. gada, vienlaikus gatavojoties ilgtermiņā īstenot ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM). Komiteja aicina izvirzīt vērienīgākus klimata mērķus, kas būtu integrēti Eiropas pusgadā, jo klimata pārmaiņu radītie draudi un ES panākumi virzībā uz Parīzes mērķu sasniegšanu ir tomēr pusgada vājais punkts (8). Turklāt pasaulē, ko skārušas klimata pārmaiņas, EESK ir atkārtoti sniegusi ieteikumus, kā uzlabot bioloģiskās daudzveidības un mūsu pastāvēšanai vitāli nepieciešamo resursu aizsardzību (9).

2.3.2.

Pārdomu dokumentā ierosināti trīs scenāriji apspriežu rosināšanai par iespējām sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus Eiropas Savienībā: — visaptveroša ES ilgtspējīgas attīstības stratēģija, lai virzītu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu darbības, — Komisija turpina integrēt stratēģijas visās attiecīgajās ES politikas jomās, taču nenodrošina dalībvalstu rīcību, un — lielākas uzmanības pievēršana ārējai darbībai, vienlaikus konsolidējot ES līmenī pašreizējos ilgtspējas mērķus.

2.3.3.

ES budžeta un to finansēšanas shēmu (piemēram, ES strukturālo un investīciju fondu) izpildē noteicošai lomai vajadzētu būt pirmo divu scenāriju saprātīgai iekļaušanai Eiropas pusgadā, maksimāli izmantojot jaunās DFS elastīgumu un nodrošinot ciešu kohēzijas politikas saikni ar citām politikas jomām.

2.3.4.

Būtu jāapsver iespēja palielināt pusgada procesa, ko papildina jaunais līdzdalības modelis, efektivitāti un lietderību Eiropas Savienības attīstībā.

2.3.5.

Ieguldījumu var dot gan ES investīciju plāns, ja tas ir pienācīgi finansēts, gan tās kohēzijas politika, saskaņojot to ar konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem (KVAI). Tas nozīmē, ka stabilitātes un izaugsmes paktā ir jāpieļauj pienācīgs elastīgums. Kā norādīts vienā no iepriekšējiem atzinumiem, tas nozīmē arī nepārtrauktu kohēzijas politikas pienācīgu finansēšanu no ES budžeta (10).

2.4.    Kohēzijas politika un pusgada process

2.4.1.

Priekšlikumos regulām par daudzgadu finanšu shēmu 2021.–2027. gadam (jumta regula, kā arī priekšlikumi nozaru regulai) ir ietverti daži jauni aspekti, kas varētu palīdzēt uzlabot ES ekonomikas politikas saskaņošanu un rādītājus, kā arī vairot kohēzijas politikas intervenču efektivitāti (11). Viens no svarīgākajiem aspektiem ir skaidri noteikta saikne starp kohēzijas politiku un Eiropas pusgada procesu un vairāki saistītie pasākumi (12).

2.4.2.

Tomēr priekšlikumi regulām joprojām paredz diezgan brīvu iespēju paredzēt pietiekami daudz telpas izgudrojumiem un radošumam, lai šo jautājumu risinātu praktiski. Šajā atzinumā varētu būt minētas dažas idejas attiecīgajai rīcībai. Vispirms kohēzijas politiku un Eiropas pusgadu varētu skatīt kā savstarpēji saistītus; tie ir savstarpēji cieši saistīti, un tiem ir milzīgs potenciāls uzlabot pašreizējo situāciju.

2.4.3.

Kohēzijas politikas investīcijas un intervences varētu būt galvenokārt koncentrētas uz Eiropas pusgada procesā akcentētajām jomām, jo īpaši gadījumos, kad, izmantojot statistikas platformas, piemēram, sociālo rezultātu pārskatu, ir konstatēti ieguldījumu trūkumi. Ir nepieciešams pielāgot grafikus politikas mērķu īstenošanai (parasti septiņu gadu periods kohēzijas politikai pretstatā īsākam, parasti viena vai pusotra gada periodam attiecībā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem (KVAI)).

2.4.4.

Konkrētai dalībvalstij tos varētu noteikt, izmantojot galveno makroekonomisko, fiskālo un strukturālo rādītāju rezultātu pārskatu, ko katru gadu publicē novembrī, kad sākas jaunais Eiropas pusgada cikls, un īpaši īstenojot valstu reformu programmu procedūru, kas pēc tam tiek pārveidota KVAI ziņojumos.

2.4.5.

Tāpat jaunā priekšlikuma DFS 2021.–2027. gadam pamatā ir jābūt lielākai elastībai un tematiskajai koncentrācijai. Tāpēc kohēzijas politikas instrumentus varētu elastīgi pielāgot reālajām vajadzībām, kas noteiktas konkrētai dalībvalstij.

2.4.6.

Tomēr pretējie virzieni savstarpējās attiecībās var liecināt par to, ka Eiropas pusgada rādītāji var kalpot kā instruments laba snieguma veicināšanai vai ar ko nodrošināt skaidri diferencētu, samērīgu pieeju sankcijām (13) slikta snieguma gadījumā (14). Tos, kas Eiropas pusgadā gūst labus rezultātus un uztur makroekonomisko disciplīnu, kā arī atbildīgi reaģē uz KVAI, varētu iedrošināt ar zināma veida bonusu, paredzot kohēzijas politikas fondu (ERAF, ESF+ vai KF) papildu piešķīrumu, savukārt tiem, kuru rezultāti ir vāji un kuri neņem vērā KVAI ziņojumus, finansiālo bāzi varētu atbilstīgi samazināt (15).

2.4.7.

Turklāt jaunajā priekšlikumā daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam daudz tiek skatīts jautājums par sinerģiju starp vairākām DFS nodaļām un programmām. Eiropas pusgadā ir apzinātas svarīgākās reformu vajadzības, raugoties no katras dalībvalsts perspektīvas. Vienā no priekšlikumiem piedāvā pat jaunu reformu atbalsta programmu; praksē būtu īpaši svarīgi pieņemt kopīgu pārvaldības sistēmu attiecībā uz kohēzijas politikas instrumentiem un reformu atbalsta programmām (16) un to labāk būtu darīt konkrētas kohēzijas politikas darbības programmas līmenī. Tādā gadījumā varētu ieviest optimālos priekšnosacījumus sinerģijai (17).

2.4.7.1.

Tas pats attiecas uz programmu “InvestEU” (arī tās pamatā daļēji ir dalībvalstu kohēzijas finansējuma brīvprātīgi piešķīrumi šim centralizētajam finanšu instrumentam).

2.4.8.

Attiecībā uz DFS 2021.–2027. gadam varētu rasties stratēģisks kavēklis, jo pēc stratēģijas “Eiropa 2020” vairs nebūs turpinājuma. Rodas nopietns jautājums par to, vai pārdomu dokumentam par ilgtspējīgu Eiropas nākotni ir reāls mērķis risināt šo jautājumu. Nesen tam bija būtiska loma, nosakot nākamās kohēzijas politikas investīciju prioritātes konkrētām valstīm (valstu ziņojumi, kas publicēti 2019. gada februārī (18)) un investīciju vajadzības (pavasara prognoze 2019. gada maijā (19)).

2.4.8.1.

Pašlaik Eiropas pusgada procesā un citos politikas instrumentos galvenie ES stratēģijas mērķi ietver galvenos progresa novērtēšanas punktus un kalpo par pamatu jaunai stratēģijai 2030. gadam.

2.4.9.

Ja jaunā stratēģija 2030. gadam tiks izstrādāta novēloti, pārejas perioda nolūkā varētu ierosināt ieviest praksi izstrādāt vidēja (ilga) termiņa stratēģiju, kas būtu daļa no pasākumiem, uz kuriem balstās Eiropas pusgads (piemēram, šādas 2021+ stratēģijas ieskicējums būtu jāpublicē 2020. gadā, un pēc tam ik pēc diviem vai trim gadiem būtu jāpublicē atsevišķi stāvokļa ziņojumi par reālajiem rādītājiem un rezultātiem).

2.4.10.

Tāpēc EESK apsver iespēju īstenot jaunu stratēģisko pieeju, nodrošinot kohēzijas politiku, kura būtu cieši koncentrēta uz reālajām (uz rādītājiem balstītām un uz rezultātiem orientētām) prioritātēm, kas ir tematiski koncentrētas, līdzsvarotas un integrētas, ticamas (balstītas uz analīzi), profesionāli īstenotas un vērstas uz visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzatbildību.

2.5.    Pusgada nozīme sociālās kohēzijas īstenošanā

2.5.1.

Sociālās kohēzijas stiprināšanai ir jānotiek vienlaikus ar Eiropas sabiedrības uzticības atjaunošanu.

2.5.2.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP) dod nozīmīgu ieguldījumu attiecībā uz abiem elementiem, tostarp sniedzot atbalstu un norādes tām dalībvalstīm, kuras īsteno reformas, lai radītu ilgtspējīgas, kvalitatīvi augstvērtīgas darbvietas ar būtisku pievienoto vērtību.

2.5.3.

Šajā sakarā sociālo rezultātu pārskats un tā rādītāji būtu jāizmanto kā galvenais instruments ne tikai, lai novērtētu kāda reģiona vai dalībvalsts veikumu ESTP aptvertajās jomās, bet arī lai apzinātu visus iespējamos ieguldījumu trūkumus un visefektīvākajā veidā virzītu ESF+ finansējumu.

2.5.4.

Statistikas atsauce būtu jāizmanto, lai noteiktu ieguldījumu trūkumus katrā dalībvalstī un virzītu ieteikumus ieguldījumu un politikas jomā tādējādi, lai tiem būtu vislielākā lietderība sociālās iekļaušanas ziņā.

2.5.5.

Cieša uzmanība būtu jāpievērš pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai, dzimumu nevienlīdzībai (20), bezdarba, jo īpaši jauniešu bezdarba, apkarošanai, un tiem, kas ir visvairāk atstumti no darba tirgus, piemēram, personām ar invaliditāti un ar īpašām vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš arī personām ar mazām zināšanām vai bez zināšanām datošanas un digitālo tehnoloģiju jomā.

2.5.6.

Sociālo tiesību pīlārs būtu jāizmanto kā līdzeklis dalībvalstīm adresēto ieteikumu novērtēšanai. Pīlāra 20 principi jāizmanto kā rādītāji, ar ko novērtē, cik sekmīgi valstis savu apņemšanos īstenot sociālo pīlāru ir iestrādājušas savā ekonomikas politikā.

2.5.7.

Var rasties jautājums par to, kā Eiropas sociālo tiesību pīlāru var izmantot Eiropas pusgada īstenošanā, lai stiprinātu un veicinātu, nevis pārslogotu šo procesu.

2.5.8.

Atkal un atkal tiek sniegta apstiprinoša atbilde: ir nepieciešama labi izstrādāta stratēģija ar horizontālām, transversālām saiknēm starp iepriekš minētajiem politikas virzieniem. Šī jaunā visaptverošā Eiropas stratēģija ilgtspējīgai Eiropas nākotnei spētu nodrošināt īstenošanu, izmantojot stabilu pusgada koordinācijas mehānismu.

2.6.    Ir jānodrošina kārtība daudzveidībā

2.6.1.

KNR (21) pielikumā ir minēts visaptverošs dažādu Eiropas politikas virzienu apkopojums, kas atbilstoši septiņpadsmit IAM pierāda teju neiespējamo veidu nodrošināt to savstarpēju saskaņošanu. Turklāt Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir izvirzīti divdesmit mērķi. Lai skaidrotu un vienkāršotu situāciju, reģionālajā attīstībā un kohēzijas politikā pēc 2020. gada stingri koncentrējas uz piecām investīciju prioritātēm: — viedāka Eiropa – to panākt palīdzēs inovācija, digitalizācija, ekonomikas pārkārtošana un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, — zaļāka bezoglekļa Eiropa – to veicinās Parīzes nolīguma īstenošana un investēšana enerģētikas pārkārtošanā, atjaunojamos energoresursos un cīņā pret klimata pārmaiņām, — labāk savienota Eiropa ar stratēģiskiem pārvadājumiem un digitālajiem tīkliem, — sociāli taisnīgāka Eiropa, kurā tiks īstenots Eiropas sociālo tiesību pīlārs un kura atbalstīs kvalitatīvu nodarbinātību, izglītību, prasmes (EESK uzskata, ka būtiska nozīme ir arodapmācībai un mūžizglītībai), sociālo iekļaušanu un vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei, — iedzīvotājiem tuvāka Eiropa, kurā atbalsta vietējā līmenī virzītas attīstības stratēģijas un ilgtspējīgu pilsētu (EESK uzsvērtu perifērijas un lauku dimensiju) attīstību visā ES.

2.6.2.

Lai atspoguļotu sarežģīto darbu pie jaunas, visaptverošas stratēģijas izstrādes Eiropai 2030. gadam, pārdomu dokumentā ir minēti galvenie ar ES ilgtspējīgas attīstības redzējumu saistītie temati, proti: — ilgtspējīga attīstība labākai iedzīvotāju iztikai (šajā saistībā EESK uzsver darba apstākļu nozīmību) – Eiropas konkurētspējas priekšrocības, — ES un pasaules līmeņa izaicinājumi, — virzība uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam, — ES kā pasaules līmeņa celmlauze ilgtspējīgas attīstības jomā, — nākotnes scenāriji (22).

2.7.    Nepieciešamība nodrošināt jaunu pārvaldības saskaņošanu

2.7.1.

Izmantojot jauno lielo iespēju, ko sniedz jauna Komisija, visaptveroša stratēģija laikposmam pēc 2020. gada, papildināta ar jaunu, nebijušu stimulu un vērsta uz ilgtspējīgu attīstību, patiešām būs rīcības instruments, kura pamatā būs pusgada process un jauna Komisijas pārvaldības struktūra.

2.7.2.

Ņemot vērā pašreizējo demokrātijas un īstenošanas deficītu, kas novērojams aizvien biežāk, saistībā ar “Eiropa 2030” aizvien lielāks ieinteresēto personu skaits ir paudis būtisku nepieciešamību nodrošināt uz līdzdalību vērstu demokrātiju, uzlabotas darba attiecības (labāka darba ņēmēju līdzdalība) un demokrātiju visās ekonomikas nozarēs, kā arī stratēģijas mērķu efektīvu īstenošanu. Atjaunotai ilgtermiņa stratēģijai varētu būt nozīmīga loma tādas Eiropas ekonomiskās pārvaldības īstenošanā, kas būtu piemērota lielākai konkurētspējai un attīstībai, ja vien to pienācīgi saskaņo pusgada ietvaros.

2.7.3.

To var panākt tikai tad, ja tiek īstenoti izšķiroši, rūpīgi izstrādāti pasākumi, lai nodrošinātu organizētas pilsoniskās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos šajā procesā. Tāpēc, nepalielinot administratīvo vai finansiālo slogu, EESK struktūrā vajadzētu izveidot vienotam kontaktpunktam līdzīgu informācijas centru (23), informācijas apmaiņas platformu vai cita veida virtuālu un fizisku kompetences centru, kura uzdevums būtu risināt galvenokārt ar stratēģijas ES2030 īstenošanu saistītus jautājumus (piemēram, vāja valstu līdzatbildība, neskaidrs institucionālais satvars un sociālā pīlāra pakārtotība). Lai nodrošinātu efektīvu saskaņošanu un racionalizēšanu, Eiropas un valstu līmenī būtu jāsaskaņo starpaģentūru sadarbības saistītie uzdevumi, procedūras un pārvaldība.

2.7.4.

Vienas institūcijas apstiprinājuma modeli varētu pareizi piemērot ikvienā jomā, kurā tiek nodrošināts viens piekļuves punkts, kas kalpo kā pamats integrētai informācijas apmaiņas un apspriešanās platformai, sekmējot turpmāku politikas veidošanu un lēmumu pieņemšanu. Tā kā EESK ir uzticēti konsultatīvi uzdevumi, turklāt tai ir rūpīgi izstrādāts valstu ekonomikas un sociālo lietu komiteju tīkls un tā uztur starpiestāžu attiecības, tad vienota kontaktpunkta modelis varētu būt unikāls rīks apspriešanās rīkošanai un ES 2030 īstenošanas sekmēšanai. Tādā veidā plašākais pilsoniskās sabiedrības ieinteresēto personu klāsts varētu iesaistīties informācijas vākšanā un apmaiņā par ES 2030 prioritāšu sasniegumiem reģionālā/valsts, kā arī Eiropas līmenī.

2.7.5.

Uz vienota kontaktpunkta principa balstītais EESK informācijas centrs varētu risināt jautājumus par īstenošanu, kā arī demokrātijas deficīta problēmas, kas saistītas ar ES darbību. Eiropas pusgada grupas izveide ECO specializētās nodaļas struktūras ietvaros bija pirmais solis virzībā uz to, lai izveidotu jauna veida informācijas centru nolūkā nodrošināt lielāku atpazīstamību EESK institucionālajai sistēmai.

---

(1)  Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam, COM(2018) 375 final.

(2)  Nolīgumi starp Eiropas Komisiju un atsevišķām ES valstīm. Tajos ir izklāstīti valstu iestāžu plāni par to, kā izmantot finansējumu no Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem.

(3)  EESK atzinums par tematu “Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam” (OV C 62, 15.2.2019., 83. lpp.); un EESK atzinums par tematu “Kohēzijas politikas nākotne” (OV C 228, 5.7.2019., 50. lpp.).

(4)  2019. gada Eiropas pusgads – paziņojums par valstu ziņojumiem, COM(2019) 150 final.

(5)  Investīciju plāns Eiropai un Programma “InvestEU” (2021–2027).

(6)  EESK atzinums par tematu “Daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(7)  EESK atzinums par tematu “Reformu atbalsta programma” (OV C 62, 15.2.2019., 121. lpp.).

(8)  EESK atzinums par tematu “Eiropas iedzīvotāju uzklausīšana ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai (Sibiu un ne tikai)” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.).

(9)  EESK atzinums par tematu “ES nākotne: Savienības iedzīvotāju ieguvumi un Eiropas vērtību respektēšana” (OV C 228, 5.7.2019., 57. lpp.).

(10)  EESK atzinums par tematu “Kohēzijas politikas nākotne” (OV C 228, 5.7.2019., 50. lpp.).

(11)  Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, COM(2018) 321 final un Daudzgadu finanšu shēma 2021.–2027. gadam, pielikums.

(12)  EESK atzinums par tematu “Daudzgadu finanšu shēma pēc 2020. gada” (OV C 440, 6.12.2018., 106. lpp.).

(13)  Sk. EESK atzinumu par tematu “Eiropas iedzīvotāju uzklausīšana ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšanai (Sibiu un ne tikai)” (OV C 228, 5.7.2019., 37. lpp.), 11.4. punkts.

(14)  Kopīgo noteikumu regula 2021.–2027. gadam, COM(2018) 375 final.

(15)  The legal nature of Country Specific Recommendations (Konkrētām valstīm adresētu ieteikumu juridiskā būtība), Eiropas Parlaments 2017. gada jūnijs.

(16)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Reformu atbalsta programmas izveidi, COM(2018) 391 final.

(17)  EESK atzinums par tematu “Reformu atbalsta programma” (OV C 62, 15.2.2019., 121. lpp.).

(18)  2019. gada Eiropas pusgads – paziņojums par valstu ziņojumiem, COM (2019) 150 final.

(19)  Eiropas ekonomikas prognoze. 2019. gada pavasaris.

(20)  EESK atzinumi par tematu “Dzimumu līdztiesība Eiropas darba tirgū” (OV C 110, 22.3.2019., 26. lpp.), un “Dzimumu līdztiesības jautājumi”, 1.4. punkts (OV C 240, 16.7.2019., 3. lpp.).

(21)  Kopīgi noteikumi par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumiem attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu, COM(2018) 375 final.

(22)  Pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu 2030. gadā” (COM(2019) 22 final).

(23)  EESK atzinums par tematu “Stratēģijas “Eiropa 2020” līdzšinējā īstenošana un virzība uz stratēģijas mērķu sasniegšanu līdz 2020. gadam” (OV C 251, 31.7.2015., 19. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Valstu nodarbinātības dienestu (VND) jaunie uzdevumi saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/08)

Ziņotāja: Vladimíra DRBALOVÁ

Pilnsapulces lēmums	20.2.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.7.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	156/7/10

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas valstu nodarbinātības dienestu tīkla (Eiropas VND tīkls) ieguldījumu valstu nodarbinātības dienestu (VND) modernizēšanā un stiprināšanā un aicina izveidot sinerģiju starp tā atjaunināto stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada un Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) principiem.

1.2.

EESK ir konstatējusi dažas jomas, kurās nepieciešami lielāki centieni, balstoties uz partnerību ar visām ieinteresētajām personām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, uzņēmumiem un privātajiem nodarbinātības dienestiem, lai saskaņoti tiektos panākt darba meklētāju labāku integrāciju darba tirgū.

1.3.

Valstu līmenī ar pietiekamām spējām, prasmīgu personālu, IT un tehnisko aprīkojumu, kas svarīgs sabiedrības digitalizācijai, kā arī ar finansiālu atbalstu ir pienācīgi jāatbalsta inovatīva VND loma saistībā ar valsts nodarbinātības un darba tirgus politikas īstenošanu un uzņēmumiem paredzētu efektīvāku pakalpojumu nodrošināšanu.

1.4.

EESK aicina īstenot sistemātiskāku un strukturētāku sadarbību starp VND un citiem pakalpojumu sniedzējiem sociālajā un nodarbinātības jomā, lai pievērstos daudzajiem šķēršļiem, ar ko saskaras darba meklētāji, cenšoties iekļūt darba tirgū (veselības jautājumi, mājokļi, transports). VND modernizācija ir sarežģīts process, un koordinācijas, programmu izstrādes, plānošanas un pienākumu sadalījuma trūkums valsts un/vai reģionālā līmenī rada sadrumstalotību. Sociālo partneru aktīva un regulāra līdzdalība VND darbībā ir ļoti svarīga, lai apzinātu vietējās nodarbinātības iespējas un palīdzētu novērst neatbilstības darba tirgū.

1.5.

EESK aicina veidot ciešāku sinerģiju starp VND pakalpojumiem un sociālas infrastruktūras un pabalstu sistēmām, lai sniegtu lielāku atbalstu bezdarbniekiem viņu darba meklējumos un izvairītos no tā, ka darba meklētāji, kad atgriežas darba tirgū, saskaras ar neizdevīgiem nosacījumiem.

1.6.

EESK prasa palielināt finansiālu atbalstu dalībvalstīm un cer, ka Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+), kas nesen ieviests kā daļa no jaunās daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam, kļūs par īstenu ES instrumentu investēšanai cilvēkos un Eiropas sociālo tiesību pīlāra (ESTP) īstenošanai.

1.7.

EESK uzskata, ka vairāk jācenšas uzraudzīt, novērtēt un salīdzināt VND pakalpojumus, lai novērtētu šo pakalpojumu efektivitāti, proti to, kā tie palīdz darba meklētājiem, kuri iesaistās darba tirgū. Eiropas līmeņa kopīgi standarti un pamatnostādnes varētu palīdzēt izlabot VND efektivitāti. Būtu vairāk jāizmanto esošie datu avoti, piemēram, darbaspēka apsekojums (DSA), un tādas aģentūras kā Eurofound var palīdzēt veikt šādu uzraudzību.

1.8.

EESK aicina pārskatīt pašreizējos noteikumus par to, kā novērtē VND darba programmu rezultātus, lai nodrošinātu, ka pakalpojumi sniedz labumu visām cilvēku kategorijām, jo īpaši tām, ko skar vairākas problēmas.

2.   Ievads

2.1.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs tika izveidots pēc tam, kad Eiropas Parlaments, Padome un Komisija 2017. gada 17. novembrī Gēteborgā ES sociālo jautājumu samita laikā pieņēma iestāžu kopīgo proklamāciju. Ar ESTP palīdzību būtu jāpanāk lielāka koncentrēšanās uz nodarbinātības un sociālajiem aspektiem, jāpalīdz padarīt Eiropas sociālo modeli atbilstīgu 21. gadsimta uzdevumiem, kā arī jāstimulē konverģences process starp dalībvalstīm.

2.2.

Eiropas sociālo tiesību pīlāra 20 pamatprincipi ir strukturēti zem trim galvenajiem virsrakstiem: vienādas iespējas un darba tirgus pieejamība, taisnīgi darba nosacījumi, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana. Ņemot vērā straujās pārmaiņas sociālajā, juridiskajā un ekonomiskajā vidē, galvenā problēma Eiropā ir šo pamatprincipu faktiska ieviešana un īstenošana.

2.3.

Saskaņā ar 2019. gada izaugsmes pētījumu Eiropas ekonomikā pašreiz sākas sestais tās nepārtrauktas izaugsmes gads. Šo konsekvento izaugsmi pavadījusi investīciju apjoma atgūšana, pieprasījuma no patērētājiem palielināšanās, publisko finanšu stāvokļa uzlabošanās un nemitīga jaunu darbvietu radīšana, lai gan dažādās valstīs tas noticis atšķirīgā tempā. Šīs tendences ir veicinājušas būtiskus uzlabojumus darba tirgos un sociālajos apstākļos. 2018. gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis 20 līdz 64 gadus vecu personu vidū ir sasniedzis 73,2 %. Bezdarba līmenis ir samazinājies līdz 6,8 %, un samazinājušies ir arī ilgstoša bezdarba un jauniešu bezdarba rādītāji. Tomēr komiteja uzskata, ka pastāv lielas atšķirības starp dalībvalstīm, jo tajās visās ekonomikas izaugsmes un nodarbinātības līmeņa pieaugums nav vienāds; īpaša uzmanība jāpievērš radīto darba vietu kvalitātes uzlabošanai, arī tādēļ, novērstu sociālo nevienlīdzību.

2.4.

Pateicoties labākiem darba tirgus apstākļiem, nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto personu skaits – no 113 miljoniem 2017. gadā – dažās valstīs pirmo reizi samazinājies zem pirmskrīzes līmeņa. Tomēr nodarbinātu personu nabadzība joprojām ir augsta un vairākās dalībvalstīs palielinās. Nabadzības risks joprojām ir problēma, jo īpaši runājot par bērniem, personām ar invaliditāti, migrantu izcelsmes personām un bezdarbniekiem.

2.5.

Vienotajā nodarbinātības ziņojumā (JER) ir norādīts, ka aktīva darba tirgus politika un VND ir izšķirīgi, lai nodrošinātu pienācīgi funkcionējošus un iekļaujošus darba tirgus. Aktīva darba tirgus politika uzlabo atbilstību starp piedāvājumu un pieprasījumu darba tirgū un palielina darba meklētāju iespējas atrast jaunu darbu.

3.   Valstu nodarbinātības dienesti un darba nākotne

3.1.

Darba tirgi un sabiedrība strauji attīstās, un globalizācija, digitālā revolūcija, pārmaiņas darba organizācijā, kā arī sociālās un demogrāfiskās pārmaiņas paver jaunas iespējas, bet arī rada jaunus pārbaudījumus. Tādas problēmas kā pastāvīga nevienlīdzība, ilgtermiņa un jauniešu bezdarbs vai paaudžu solidaritātes trūkums bieži ir līdzīgas dažādās dalībvalstīs, lai gan atšķirīgā ziņā. Pašreizējo tehnoloģisko revolūciju jo īpaši raksturo ātrākas pārmaiņas.

3.2.

Darbaspēks vēl nekad nav bijis tik neviendabīgs un izglītots. 21. gadsimta darbaspēks ir ļoti dažāds, un indivīdu attieksme pret darbu mainās. Ja un kad darba ņēmēji meklē lielāku brīvību darbvietā un izvēles brīvību un meklē darbvietas ar individuāli pielāgotiem darba nosacījumiem, būtu jāprecizē darba nosacījumi, izmantojot sociālo dialogu un koplīgumus. Cilvēkiem vajadzētu būt iespējai pilnībā atraisīt savu potenciālu, izmantojot savu kvalifikāciju, prasmes un kompetences, un iegūt kvalitatīvu un produktīvu darbavietu ar pienācīgu sociālo aizsardzību.

3.3.

Svarīga nozīme ir Eiropas Valstu nodarbinātības dienestu tīklam, kas tika izveidots 2014. gada 17. jūnijā un darbosies līdz 2020. gada 31. decembrim. 2018. gadā tika uzsākts novērtējums, lai novērtētu lēmuma par VND tīklu atbilstību, lietderību, efektivitāti, saskaņotību un ES pievienoto vērtību. Savā atzinumā par VND (1) EESK atbalstīja Komisijas priekšlikumu izveidot Eiropas VND tīklu.

3.4.

Eiropas VND tīkla stratēģija 2020. gadam un vēlākam laikposmam atspoguļo jaunākās tendences darba tirgos, tostarp jauno platformu ekonomiku un jaunos darba veidus, darbvietu trūkumu, darbaspēka mobilitāti, viendabīgāku VND klientu bāzi, nepieciešamību izmantot jaunas digitālās tehnoloģijas un pilnvērtīgākus datu avotus.

3.5.

Valstu līmenī un sadarbībā ar Eiropas VND tīklu jau ir veiktas daudzas pozitīvas darbības. Valstu VND dažās valstīs ir paveikuši lielu darbu ES jauniešu nodarbinātības garantijas īstenošanā, palīdzot jauniešiem, īpaši tiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET), ātrāk iekļauties darba tirgū vai atgriezties izglītībā. VND ir arī īstenojuši ES iniciatīvā paredzētos pasākumus, kas ir koncentrēti uz ilglaicīgu bezdarbnieku (LTU) labāku integrāciju, izmantojot uzlabotu reģistrāciju un integrētus darba līgumus. Turklāt kopš 2015. gada to darba kārtībā ir bijusi arī bēgļu un patvēruma meklētāju integrācija darba tirgū.

3.6.

Tomēr EESK vērojumi liecina, ka VND efektivitāte un to spēja gūt panākumus mainīgos apstākļos, risināt jaunas problēmas darba pasaulē un sekmīgi integrēt cilvēkus šajos pārejas darba tirgos dalībvalstīs atšķiras. VND personāls, tehniskās un finansiālās iespējas daudzos gadījumos un dažās dalībvalstīs netiek pietiekami novērtēti.

3.7.

Efektīvāk būtu jāveicina īpaša darba konsultantu profesionālā kategorija, un jānodrošina datu bāzu pienācīga integrācija, lai efektīvi saskaņotu uzņēmumu un darba ņēmēju vēlmes. Dažās valstīs VND pakalpojumus papildina vai aizstāj privātās nodarbinātības aģentūras un darba konsultanti. Sadarbība ar uzņēmumiem ir būtiska, kā arī sociālo partneru aktīva līdzdalība, arī vietējā līmenī, lai apzinātu nodarbinātības iespējas valsts un teritoriālajā līmenī. VND pakalpojumu darbības sekmīgums būtu jāvērtē arī no darba devēju viedokļa.

4.   Valstu nodarbinātības dienesti saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru

4.1.

Kopš ESTP proklamēšanas VND un ES VND tīklam vajadzētu būt inovatīvākiem, lai atbalstītu ESTP mērķi un tā pamatprincipu īstenošanu.

4.2.

2017. gadā Eiropas VND tīkls sniedza oficiālu ieguldījumu Eiropas Komisijas rīkotājā apspriešanā par ESTP. 2018. gadā tas izstrādāja dokumentu par darba nākotni. Šī darbība sniedza iespēju tīklam apsvērt, kā varētu pielāgot VND stratēģiju 2020. gadam, lai nodrošinātu, ka tā saglabā atbilstību mērķim, jo VND tiecas risināt jaunās strauji mainīgā darba tirgus problēmas un kļūt par patiesām karjeras ievirzīšanas aģentūrām. VND strādā pie savas organizācijas modernizēšanas, lai klientiem nodrošinātu pakalpojumus, ko vērtē ar “AAA” kritērijiem – ability (spēja), agility (manevrētspēja), accountability (pārskatatbildība) –, palīdzot izveidot ilgtspējīgāku un iekļaujošāku darba tirgu.

5.   VND jaunie uzdevumi no ESTP perspektīvas

5.1.

EESK atzinīgi vērtē prioritātes, kas noteiktas ES VND tīkla darba programmā 2019. gadam un aicina panākt lielāku mijiedarbību starp ESTP principiem un tīkla salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējās mācīšanās instrumentiem. Tas var veicināt gan VND pakalpojumu labāku integrāciju, gan ESTP īstenošanu.

5.2.

2018. gada novembrī EESK Darba tirgus novērošanas centrs (DTNC) organizēja konferenci par valstu nodarbinātības dienestiem saistībā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu. Minētie piemēri apstiprināja, ka ir nepieciešama publiskā un privātā sektora nodarbinātības dienestu savstarpējā papildināmība, un atspoguļoja konkrētus ieguvumus, ko sniedz laba sadarbība starp VND un sociālajiem partneriem. Kopumā tika secināts, ka VND proaktivitāte, viena kontaktpunkta izveide uzņēmumiem, VND un uzņēmumu kopīgi organizēti mācību kursi ir svarīgi, lai cilvēkiem nodrošinātu ilgtspējīgas darba vietas.

5.2.1.

EESK mudina labāk reaģēt uz darba piedāvājumu un pieprasījumu, palielināt stimulus gan darba devējiem, gan darba ņēmējiem (piemēram, atļaut zemu atalgotiem darba ņēmējiem saglabāt dažus ar bezdarbu saistītus sociālos pabalstus) un nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp nodarbinātības elastīgumu un darba drošību, kas radītu stabilākus darba līgumus. Eiropa joprojām ir tālu no tā, lai izmantotu visu pieejamā darbaspēka potenciālu. Eiropai būtu jāatbalsta ilgtspējīgi uzņēmumi, jo īpaši dodot tiem iespēju radīt vairāk kvalitatīvu un ražīgu darbavietu.

5.2.2.

EESK savā atzinumā (2) norāda, ka piekļuve sociālās aizsardzības sistēmām ir taisnīgākas sabiedrības galvenais elements un ražīga, veselīga un aktīva darbaspēka būtisks komponents. ES būtu jāuzlabo veids, kā pašreizējā atvērtā koordinācijas metode atbalsta dalībvalstis, lai salīdzinoši novērtētu panākumus, kas gūti, pārveidojot un uzlabojot to nodarbinātības politikas, kā arī valsts sociālās aizsardzības un labklājības sistēmu veiktspēju. Būtu jānodrošina ciešāka sinerģija starp VND pakalpojumiem un sociālas infrastruktūras un pabalstu sistēmām, lai sniegtu lielāku atbalstu bezdarbniekiem viņu darba meklējumos un izvairītos no tā, ka darba meklētāji, kad atgriežas darba tirgū, saskaras ar neizdevīgiem nosacījumiem.

5.2.3.

Mobilitāte. EESK uzskata, ka viena no ES prioritātēm joprojām ir darba ņēmēju brīva pārvietošanās, ievērojot nediskriminācijas un vienlīdzīgu iespēju principus, kā arī atlikušo šķēršļu novēršana mobilitātei. Atzinumā par EURES  (3) EESK prasa izstrādāt reālu instrumentu, kas ciešā sadarbībā ar valstu nodarbinātības dienestiem ļautu saskaņot piedāvājumu un pieprasījumu Eiropas darba tirgū. Darba ņēmēju ES mēroga mobilitāte ir saistīta ar pastāvīgiem centieniem modernizēt sociālā nodrošinājuma koordinācijas sistēmu un padarīt to taisnīgāku visām dalībvalstīm. Jo īpaši bezdarbnieka pabalsta pārrobežu darba ņēmējiem gadījumā – lai noteiktu kompetento dalībvalsti – būtu jāpiemēro lex loci laboris princips, ja vien dalībvalstis nevienojas citādi.

5.2.4.

Darba tirgum pielāgotas prasmes. Saskaņā ar izglītības sociālo dimensiju, kā paredzēts ESTP pirmajā principā, ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, apmācību un mūžizglītību. Turklāt aizvien pieaugošās darba tirgus nepilnības Eiropā pakļauj riskam turpmāko izaugsmi. Būtu jāstiprina ciešāka sadarbība starp VND un sociālajiem partneriem, uzņēmumiem, reģionālajām darba un prasmju padomēm un citām attiecīgajām reģionālajām struktūrām, lai pārvarētu reģionālās atšķirības un piedāvātu atbilstīgu profesionālo konsultēšanu, prasmju uzlabošanas, pārkvalifikācijas un profesionālās pārveides iespējas darba meklētājiem un personām, kam draud darba zaudēšana; atbildība ir jādala starp dažādajiem dalībniekiem. Šeit būtu jāiekļauj arī pašnodarbināto aktivizēšana.

5.2.5.

Sadarbība ar sociālajiem partneriem. Izstrādājot ES sociālo politiku, lielāka nozīme jāpiešķir sociālajiem partneriem, vienlaikus pilnīgi ievērojot viņu autonomiju. Būdami svarīgi darba tirgus dalībnieki, viņi sadarbībā ar VND var ievērojami sekmēt darba iespēju apzināšanu arī vietējā līmenī, atvieglot cilvēku pāreju un iesaisti darba tirgū – atbalstīt darba meklētājus darba meklēšanas laikā un palīdzēt uzņēmumiem cilvēkresursu meklēšanas procesā, palīdzēt jauniešiem un pieaugušajiem izvēlēties piemērotākos prasmju uzlabošanas veidus (ADEM Luksemburgā).

5.2.6.

Pilsoniskā sabiedrība. EESK pārstāv dažādas pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO), kas sniedz daudzus atzinumus, jau risinot dažus no ESTP ietvertajiem principiem. PSO pievienotā vērtība ir tāda, ka tās atrodas tuvu situācijai uz vietas un tām ir zināmas dažādu grupu – migrantu, personu ar invaliditāti, jauniešu, sieviešu – vajadzības, tādējādi tās var veicināt mērķtiecīgāku VND darbu (tas varētu ietvert, piemēram, nodarbinātības konsultantu Itālijā uzdevumus).

5.2.7.

Sadarbība ar privātajiem nodarbinātības dienestiem. Pieredze pierāda, ka valsts un privāto dienestu vienlīdzīgai iesaistei un integrācijai var būt efektīvi un labvēlīgi rezultāti patiesi iekļaujoša un ilgtspējīga darba tirgus ziņā. Šī papildināmība ir jāatbalsta. Vienmēr ir ļoti grūti prognozēt/paredzēt darba tirgu. Darba tirgus vajadzības ļoti strauji mainās. Būtiski ir uzticami dati. Tomēr iekļaujošos darba tirgos, ko mēs aicinām veidot, jābūt iekļautiem visiem cilvēkiem.

6.   Pastāvošās nepilnības mērķtiecīgā VND atbalstā

6.1.

EESK atzinīgi vērtē to, ka galvenās mērķgrupas ir iekļautas gan Eiropas VND tīkla, gan VND darba programmās. Tomēr komiteja uzsver, ka nepilnības joprojām pastāv, un VND savā ikdienas darbā ir vairāk jāiekļauj daudzveidības un nediskriminācijas princips. Centieni ir jāturpina un jāpalielina, jo īpaši attiecībā uz turpmāk minētajām grupām.

6.1.1.

Jaunieši. EESK atzinīgi vērtē to, ka finansiāls atbalsts jauniešu nodarbinātības garantijai ir divkāršots. Valstu nodarbinātības dienestiem būtu jāiegulda ilgtermiņa pieejā, lai sniegtu pakalpojumus gados jauniem darba meklētājiem, tostarp labāk izmantojot IKT un tīmekļa rīkus, lai stiprinātu pakalpojumus visneaizsargātākajām jauniešu grupām. VND būtu jāuzlabo individuāla palīdzība jauniešiem, jāsadarbojas ar viņu ģimenēm un viņi taisnīgi jāinformē par situāciju darba tirgū.

6.1.2.

Pieaugušie. Eiropas iedzīvotāju novecošana, pieaugošā ilgdzīvošana sabiedrībā un nepieciešamība veicināt sadarbību starp paaudzēm, izmaiņu paātrināšanās darba tirgū, jaunie darba veidi un digitālo tehnoloģiju izplatība visos ikdienas dzīves aspektos ir radījusi pieaugošu pieprasījumu pēc jaunām prasmēm un augstāka prasmju līmeņa, zināšanām un kompetencēm. Tādēļ vēl jo vairāk steidzami ir jāpanāk, ka prasmes apgūst vai pārkvalificējas visi tie cilvēki, kuri nav apguvuši pamatprasmes vai nav ieguvuši kvalifikāciju, lai tādējādi nodrošinātu viņu nodarbinātību un aktīvu pilsonību.

6.1.3.

Sievietes. EESK atzinīgi vērtē direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru (WLB) (4), kas palīdz vecākiem un aprūpētājiem un jo īpaši sievietēm labāk organizēt savus darba un ikdienas pienākumus. Turklāt būtu jāveic nepieciešamie ieguldījumi sociālajā infrastruktūrā, piemēram, bērnu un gados vecāku cilvēku aprūpes iestādēs. Tas ietver arī aktīvu VND atbalstu, lai integrētu sievietes darba tirgū, pienācīgi ņemot vērā WLB pieeju.

6.1.4.

Cilvēki ar invaliditāti. Šādi cilvēki veido aptuveni vienu sesto daļu no ES kopējā darbspējīga vecuma iedzīvotāju skaita, taču viņu nodarbinātības līmenis ir salīdzinoši zems. Tas bija galvenais vēstījums 2017. gadā rīkotajā EESK uzklausīšanas sanāksmē. Jo īpaši sievietes un meitenes ar invaliditāti (5) joprojām saskaras ar dažāda veida un starpnozaru diskrimināciju gan dzimuma, gan invaliditātes dēļ. Viņas pārāk bieži tiek atstumtas cita starpā no iekļaujošas izglītības un apmācības, nodarbinātības, piekļuves nabadzības samazināšanas shēmām un atbilstīgiem mājokļiem, kā arī līdzdalības politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Viņām ir nepieciešams īpašs VND atbalsts un individuāla pieeja.

6.1.5.

Migrācija. Likumīgai migrācijai var būt ievērojama nozīme darba tirgus labā darbībā. EESK savā atzinumā (6) uzsvēra saskaņotas migrācijas politikas un labi izstrādāta tiesiskā regulējuma svarīgo nozīmi, norādot, ka “bez migrācijas Eiropas ekonomiskais un sociālais modelis ir apdraudēts”. Bēgļu integrācija ar tiesībām palikt Eiropā, lai iegūtu izglītību, tiktu nodarbināti un būtu iekļauti sabiedrībā kopumā, arī turpmāk būs svarīga. VND daudzās valstīs jau ir veikuši daudz iniciatīvu, lai to veicinātu.

6.1.6.

Romu etniskā minoritāte. EESK ļoti aktīvi darbojas jautājumos, kas saistīti ar romu kopienas dzīves un darba apstākļiem, īpašu uzsvaru liekot uz romu labāku integrāciju (7). EESK saskata sinerģiju starp ESTP vienlīdzīgas piekļuves principa īstenošanu un turpmākajām darbībām sekmīgākai romu integrācijai. Īpašai VND prioritātei vajadzētu būt palīdzības sniegšanai romu sievietēm.

6.1.7.

Neaktīvie iedzīvotāji nav VND tipiska mērķgrupa, kaut arī ievērojama daļa neaktīvo iedzīvotāju vēlas strādāt. Eiropas VND tīkls publicēja pētījumu par tematu The role of PES in outreach to the inactive population (VND nozīme neaktīvo iedzīvotāju informēšanā), kurā ir sniegts pārskats par informēšanas pasākumiem neaktīvajiem iedzīvotājiem, īpaši atsaucoties uz VND lomu. EESK aicina Komisiju un dalībvalstis pārstrādāt aktivizēšanas politiku, kas ir vērsta uz šo iedzīvotāju daļu.

7.   Komplekss atbalsts valstu nodarbinātības dienestiem

7.1.

Eiropas nodarbinātības pamatnostādnēs 2019. gadam (7. pamatnostādne) dalībvalstis tiek mudinātas palielināt savas aktīva darba tirgus politikas efektivitāti. Dalībvalstīm vajadzētu tiekties uz to, lai valsts nodarbinātības dienestu darbība kļūtu efektīvāka, nodrošinot savlaicīgu un individuāli pielāgotu atbalstu darba meklētājiem, atbalstot pieprasījumu darba tirgū un īstenojot rezultātu novērtēšanas sistēmas.

7.2.

Lai efektīvi veicinātu ESTP īstenošanu, valstu nodarbinātības dienestiem būs nepieciešams stingrāks atbalsts un pienācīgi apstākļi, kā minēts turpmāk.

7.2.1.

Pietiekami cilvēkresursi. VND komplekso pakalpojumu sniegšanai (personāla meklēšana un atlase, aprūpētais darba uzteikums, konsultācijas un palīdzība saistībā ar pieprasījumiem pēc ienākumu atbalsta, prakses vietas) ir vajadzīgi apmācīti darbinieki, kuriem ir īpašas prasmes un kuri strādā ilgtspējīgos apstākļos un sadarbojas ar darba konsultantiem un privātām darba aģentūrām.

7.2.2.

Pielāgošanās tehniskajai attīstībai. Ekonomikas un sabiedrības digitalizācija sniedz jaunus instrumentus, kuri, ja tos pienācīgi pārvalda, var palīdzēt valstu nodarbinātības dienestiem pildīt savus uzdevumus, tostarp sniegt saviem darbiniekiem apmācību, kā arī nodrošināt datubāzu reālu integrāciju uzņēmumu un darba ņēmēju vēlmju efektīvai saskaņošanai. Šīs abas puses savukārt ir iesaistītas to prasmju un uzdevumu attīstībā, kas izriet no jaunā digitālā laikmeta prasībām.

7.3.

Eiropas Komisija 2018. gada 2. maijā pieņēma priekšlikumu daudzgadu finanšu shēmai 2021.–2027. gadam. Priekšlikumā atspoguļots pašreizējais ekonomiskais un sociālais konteksts un sniegta reāla atbilde uz Eiropas sabiedrības aicinājumu veidot sociāli atbildīgāku Eiropu un vairāk investēt cilvēkos Eiropas Savienībā. Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir svarīgs ES instruments investēšanai cilvēkos un ESTP īstenošanai. VND tiks finansēti, izmantojot Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) Nodarbinātības un sociālās inovācijas (EaSI) darbības virzienu.

7.4.

Jaunu VND pienākumu veikšanai, jo īpaši aktīvas nodarbinātības politikas jomā, ir vajadzīga atbilstīga veiktspēja un finansiāls atbalsts.

7.5.

EESK aicina īstenot sistemātiskāku un strukturētāku sadarbību starp VND un citiem pakalpojumu sniedzējiem sociālajā un nodarbinātības jomā, lai pievērstos daudzajiem šķēršļiem, ar ko saskaras darba meklētāji, cenšoties iekļūt darba tirgū (veselības jautājumi, mājokļi, transports). VND modernizācija ir sarežģīts process, un koordinācijas, programmu izstrādes, plānošanas un pienākumu sadalījuma trūkums valsts un/vai reģionālā līmenī rada sadrumstalotību.

7.6.

EESK uzskata, ka vairāk jācenšas uzraudzīt, novērtēt un salīdzināt VND pakalpojumus, lai novērtētu šo pakalpojumu efektivitāti, proti to, kā tie palīdz darba meklētājiem, kuri iesaistās darba tirgū. Eiropas līmeņa kopīgi standarti un pamatnostādnes varētu uzlabot VND efektivitāti un sinerģiju starp valstīm. Būtu vairāk jāizmanto esošie datu avoti, piemēram, darbaspēka apsekojums (DSA), un tādas aģentūras kā Eurofound var palīdzēt veikt šādu uzraudzību.

---

(1)  OV C 67, 6.3.2014., 116. lpp.

(2)  OV C 440, 6.12.2018., 135. lpp.

(3)  OV C 424, 26.11.2014., 27. lpp.

(4)  OV C 129,11.4.2018., 44. lpp.

(5)  OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.

(6)  OV C 110, 22.3.2019., 1. lpp.

(7)  OV C 27, 3.2.2009., 88. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Apgūt zināšanas par Eiropu – skolām paredzētu metodisko līdzekļu izstrāde”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/09)

Ziņotājs: Gerhard   RIEMER

Pilnsapulces lēmums	20.2.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa (SOC)
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.7.2019.
Datums, kad pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	191/4/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK izprot 2015. gada Parīzes deklarāciju (1) un 2018. gada Padomes ieteikumus (2) kā skaidru dalībvalstu pilnvarojumu, kas atbalstīts ar EP 2016. gada rezolūciju (3), politiskajā darba kārtībā pārliecinoši iekļaut mācīšanu un mācīšanos par “Eiropas Savienību”. Šis ir jauns sākumpunkts, no kura iecerēts mācīšanā ietvert Eiropas dimensiju un izglītības darbiniekiem sniegt nepieciešamo atbalstu.

1.2.

EESK ir pārliecināta, ka izglītības jomā parastu izglītojamo vidū pastāv zināma informācijas plaisa un zināšanu trūkums par ES lomu un ietekmi uz Eiropas pilsoņu ikdienas dzīvi. Neraugoties uz vēlētāju aktivitātes pieaugumu no 42,61 % (2014) līdz 50,95 % (2019), EP vēlēšanu rezultāti liecina, ka joprojām cilvēkus ir nepieciešams informēt un izglītot par Eiropas Savienību jau agrīnā vecumā.

1.3.

EESK aicina izglītībai par ES dot jaunu impulsu. Tā vēlas izmantot iespēju, ko pavērusi EP, EK sastāva atjaunošana un jo īpaši jaunā izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisāra stāšanās amatā. EESK ir pārliecināta, ka īpašs uzsvars ir jāliek uz jauniešu izglītošanu par ES jautājumiem un tā ir uzskatāma par svarīgu, lai varētu norisināties progresīva Eiropas pilsoniskuma veidošanās, kas nepieciešama spēcīgas Eiropas Savienības attīstībai.

1.4.

EESK, pieņemdama divus jaunus atzinumus (4), mēģina pēc iespējas vērst uzmanību uz izglītošanu par Eiropas Savienību (SOC/612) un zināšanu par Eiropu apguvi skolā. Ir jādomā par jauniem veidiem, kā veicināt labāku saikni starp iedzīvotājiem un ES un uzlabot iedzīvotāju informētību par ES, tās pasākumiem, mērķiem un vērtībām. Lai to panāktu, lielāks darbs ir jāiegulda cilvēku informēšanā par ES īpaši pamatizglītības līmenī, kā arī profesionālās izglītības un apmācības, augstākās izglītības un mūžizglītības ietvaros.

1.5.

Daudz pasākumi ir veikti ES līmenī un dalībvalstīs ar mērķi uzlabot stāvokli, un valstu un ES līmenī ir pieejama virkne izcilu materiālu un metodisko līdzekļu, kas varētu kalpot par iedvesmas avotu jaunu iniciatīvu virzīšanai. Tomēr ir jāuzlabo skaidrība, pieejamība un vispārēja informācija par to, kas ir pieejams. EK 2013. gada pētījuma rezultāti (5) apliecina, ka dalībvalstīs ir acīmredzama politiskā griba uzlabot šādas informācijas kvalitāti, tomēr darāmā joprojām ir daudz.

1.6.

EESK uzskata, ka būtu jāveic jauns pētījums ar kritisku ievirzi par pašreizējo stāvokli dalībvalstīs saistībā ar izglītošanu par ES dalībvalstīs, par skolotāju sagatavošanu un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanu šajā jomā. Būtu lietderīgi izanalizēt pašreizējās iniciatīvas un izglītības programmas, jo īpaši pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru ieguldīto darbu. Pētījumu varētu balstīties uz 2013. gada pētījumu Learning Europe at School (Mācīšanās par Eiropu skolā).

1.7.

Papildus tam ļoti noderīgs un nepieciešams būtu to mācīšanas un mācīšanās materiālu un resursu saraksts, kas radīti, īstenojot attiecīgus ES finansētus projektus. Visus šos instrumentus varētu apkopot platformā, tos grupējot pēc valodas, vecuma grupas un temata, un tā varētu būt līdzīga vietnei “Ko manā labā dara Eiropa”, un to varētu izmantot mācīšanas un mācīšanās nolūkā skolās.

1.8.

EESK uzskata, ka mācību programmas koncepciju vajadzētu izskatīt plašāk un iekļaut fakultatīvo mācību programmu, tādējādi atzīstot vērtīgās mācību aktivitātes, kas papildina mācīšanos ārpus stundām un mācību priekšmetiem un kurās ES jauniešiem un iedzīvotājiem tiek pasniegta vēlamajā gaismā.

1.9.

EESK uzskata, ka neliels metodoloģiskais materiāls (pamata kopums) būtu jāsagatavo katrai skolai (izglītojamiem un skolotājiem), lai palīdzētu uzlabot visu cilvēku izglītošanu par ES. Šī metodoloģiskā materiāla saturs varētu iegūt dažādu veidolu un tas būtu jāpielāgo valsts un reģionālajam kontekstam, kā arī cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

1.10.

Lai palielinātu politisko atbalstu labākai izglītošanai par ES, Eiropas līmenī būtu jāizveido augsta līmeņa ekspertu grupa zināšanu par Eiropu apguves jautājumos, un tajā vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un pazīstamiem ekspertiem. Šī grupa varētu izglītības ministriem apspriešanai iesniegt politikas priekšlikumus un ieteikumus, kuri tiktu izmantoti Padomes secinājumu sagatavošanā.

1.11.

Skolotājiem ir liela nozīme kā “nākotnes arhitektiem”. Viņiem ir nepieciešamas labākas zināšanas par ES un prasmes izglītot par Eiropu jebkura vecuma skolēnus. Skolotājiem trūkst zināšanu par ES, dažiem trūkst pieredzes, bet citi par savām zināšanām nav tik pārliecināti, lai tās varētu pasniegt klasei. Tāpēc EESK vēlas, lai uzsvars tiktu likts uz skolotāju sagatavošanu ES un dalībvalstu līmenī, kā arī lai skolotāji tiktu atbalstīti esošo materiālu izmantošanā un saņemtu palīdzību, izmantojot jauno digitālo tehnoloģiju sniegtās iespējas.

1.12.

EESK ir pārliecināta par redzējumu, ka jauniešiem, kuri absolvē skolu, vajadzētu būt pamatzināšanām par ES, proti, sava veida “ES pratībai”. EESK apzinās, ka izglītot aptuveni 72 miljonus skolēnu, kuri mācās ES pamatskolās un dažādu līmeņu vidējās izglītības iestādēs, ir ne tikai diezgan liels izaicinājums, bet arī lieliska iespēja. Tā ietver arī iespēju apmeklēt Eiropas iestādes. Arī skolotājiem vajadzētu būt šādai iespējai, lai gūtu konkrētu pieredzi, apspriestos ar dažādām organizācijām un iestādēm (piemēram, EESK) un atgrieztos mājās ar labākām zināšanām par Eiropu, tās lomu, vērtībām un organizatorisko struktūru.

2.   Iespēja, kas jāizmanto – jauna iniciatīva īstajā laikā

2.1.

EESK vēlas izmantot iespēju, ko paver EK un EP sastāva atjaunošana un, jo īpaši jaunā izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisāra iecelšana, un vērst uzmanību uz to, kā par Eiropu mācīt skolā.

2.2.

Iepriekšējos atzinumos EESK ir uzsvērusi, cik svarīga ir izglītošana par ES vēsturi, vērtībām, demokrātiju un sasniegumiem, kā arī par tās nozīmi, jo tas ir veids, kā panākt, lai ES iegūtu lielāku jēgu savu pilsoņu acīs. Formālās izglītības sistēmai ir liela ietekme uz to, kā jaunieši uztver pasauli, tādēļ tai ir liela nozīme viņu izpratnes par ES veidošanā.

2.3.

Šis atzinums papildina atzinumu SOC/612 (6), un tā mērķis ir atbalstīt, stiprināt un padarīt intensīvāku tajā ietverto aicinājumu strādāt izglītošanas par ES jomā. Šajā atzinumā EESK vēlas likt lielāku uzsvaru uz Eiropu un uz izglītību par ES vispār, un jo īpaši uz zināšanu par Eiropu apguvi skolā.

2.4.

Eiropas un ES nākotni veidos un attīstīs mūsu jaunieši – skolēni, kuri šodien vēl sēž skolas solā un kurus ietekmē viņu vide, ģimene un draugi. Tādēļ ir svarīgi panākt jauniešu aktīvu iesaisti ES jautājumu risināšanā un nodrošināt, lai skolas sniegtu informāciju, kā arī radītu iespējas kritiskām un konstruktīvām diskusijām par ES jautājumiem.

2.5.

Iedzīvotāju informētības līmenis par ES, tās struktūru un darbību katrā dalībvalstī ir atšķirīgs. Tas ietver informētību par ES iestāžu uzdevumu un ES politikas ietekmi uz Eiropas iedzīvotāju dzīvi. Cilvēku izglītošana par Eiropu varētu izpausties kā īpašs priekšmets vai modulis, vai arī to varētu iekļaut dažādos mācību priekšmetos dažādos izglītības līmeņos, dodot pienācīgu brīvību valstu izglītības pārvaldes iestādēm un skolām.

2.6.

Tādēļ arvien lielāka nozīme ir skolām un skolotājiem, un veidam, kā skolotāji izglīto skolēnus par ES, jo īpaši ņemot vērā eiroskepticisma pieaugumu dažās dalībvalstīs.

2.7.

Tendences liecina, ka sabiedrības prasības pret skolas nodrošināto formālo izglītību pakāpeniski palielinās. Šajā izglītībā – vismaz pamatskolas un vidusskolas līmenī – būtu nevis jānodrošina tikai faktos balstīts mācību process, bet jācenšas sniegt skolēniem prasmes un kompetences, kas viņiem ir nepieciešamas, lai spētu domāt kritiski, iemācītos izprast un analizēt informāciju un veidot savu viedokli. Skolēniem cita starpā būtu jāveido informācijā balstīts viedoklis par ES. Skolas nevar izdarīt visu, tādēļ labāka koordinācija starp dažādajām formālās, neformālās un ikdienējās izglītības struktūrām sekmētu Eiropas projekta panākumus. Turklāt jānorāda – jo agrāk jaunieši saskarsies ar Eiropas jautājumiem un tiks ieinteresēti par Eiropu, jo vairāk viņi jutīsies kā eiropieši.

2.8.

Vienlaikus tas uzliek zināmus pienākumus skolotājiem, kuru atbildība palielinās. Tādēļ ir svarīgi sniegt papildu atbalstu skolotājiem, nodrošinot praktiskus metodiskos līdzekļus mācīšanai par ES, un paredzēt daudzveidīgus lietošanai gatavus materiālus par dažādiem tematiem, kas būtu piemēroti dažādām vecuma grupām un pieejami visās ES valodās, vienlaikus ņemot vērā katras dalībvalsts konkrēto situāciju.

3.   ES un dalībvalstu atbildība

3.1.

Nav šaubu, ka galvenā atbildība par izglītību un apmācību jāuzņemas dalībvalstīm. Tomēr komplementāro funkciju ietvaros ES varētu uzņemties lielāku lomu un piedāvāt īpašus pasākumus un aktivitātes ar mērķi uzlabot vispārējās zināšanas par ES. EESK uzskata, ka šobrīd ir īstais laiks rīkoties.

3.2.

Balstoties uz 2015. gada martā ES vadītāju parakstīto Parīzes deklarāciju (7), EESK izprot 2018. gada Padomes ieteikumus (8) kā skaidru dalībvalstu pilnvarojumu politiskajā darba kārtībā pārliecinoši iekļaut mācīšanu un mācīšanos par “Eiropas Savienību”. Šis ir jauns sākumpunkts, no kura iecerēts mācīšanā stiprināt Eiropas dimensiju un izglītības darbiniekiem sniegt nepieciešamo atbalstu.

3.3.

Pēdējo gadu laikā ES ir intensīvi risinājusi jautājumus, kas ir saistīti ar izglītību un apmācību, un nesen ievadījusi tematu par Eiropu zināšanu apguvi skolā.

3.3.1.

No 2011. līdz 2013. gadam Komisija pēc EP pieprasījuma īstenoja iniciatīvu “Mācīšanās par ES skolā”. EP rezolūcija “Mācīšanās par ES skolā” (9) tika pieņemta vēlāk – 2016. gadā, un tajā tika īpaši uzsvērta šā jautājuma nozīme un sniegti konkrēti ieteikumi ES un dalībvalstu līmenī, kas mūsu skatījumā joprojām būtu jāatbalsta un jāizmanto kā pamats jaunām iniciatīvām. EESK atzīst un atbalsta EP un Komisijas iniciatīvas un ļoti cer, ka šī EESK iniciatīva dos jaunu un spēcīgu impulsu jaunai pieejai.

3.3.2.

Dokuments “Pamatkompetences mūžizglītībai – Eiropas atsauces satvars” (10) tika atjaunināts 2018. gadā, un tajā ir noteiktas kompetences, kas katram Eiropas pilsonim ir nepieciešamas viņa personīgajai pilnveidei un izaugsmei, nodarbinātībai, sociālai iekļautībai un aktīvam pilsoniskumam. Pārskatītajā satvarā ir iekļauta iedaļa par kultūras izpratni un izpausmi. Tas nozīmē, ka ir jāpilnveido zināšanas par vietējo, valsts, reģionālo, Eiropas un pasaules kultūru un tās izpausmēm, tostarp valodām, mantojumu, tradīcijām un kultūras darbiem, kā arī izpratne par to, kā šie izpausmes veidi var ietekmēt cits citu un indivīda idejas. No tā varētu iedvesmoties, lai atjauninātu skolu izglītības programmas, kā arī neformālās un ikdienējās izglītības programmas nolūkā izglītot cilvēkus par ES.

3.3.3.

Erasmus programmai, kas guvusi neticamus panākumus, arī turpmāk būtu jādod iespēja iegūt zināšanas par ES.Būtu jāsaglabā iespēja mācīties par ES. Beidzamo 32 gadu laikā vairāk nekā 10 miljoni cilvēku ir izmantojuši Erasmus (11). Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu jaunajai Erasmus programmai 2021.–2027. gadam ir paredzēts divas reizes lielāks budžets nekā iepriekšējām programmām un tas pieaudzis no nedaudz mazāk kā 15 miljardiem līdz 30 miljardiem, un ar to paredzēts sniegt atbalstu izglītojošām un skaidrojošām darbībām par ES. Piemēram, vajadzētu būt iespējai ar Jean Monnet iniciatīvām atbalstīt pasākumus ne tikai augstākās izglītības jomā, bet arī citos izglītības un apmācības līmeņos.

3.3.4.

Eksistē arī citas svarīgas un veiksmīgas ES programmas jauniešiem. DicoverEU (12) dod jauniešiem iespēju bez maksas ar vilcienu apceļot Eiropu un atklāt ne tikai krāšņas ainavas un satikt citus līdzīgi domājošus ceļotājus, bet arī palielināt savu neatkarību un pašpārliecību, kā arī iepazīt ES raksturu. Vēl viena iniciatīva – Eiropas Solidaritātes korpuss (13) – jauniešiem dod iespēju savā valstī vai ārvalstīs veikt brīvprātīgo darbu vai strādāt projektos, kas sniedz labumu kopienām un cilvēkiem visā Eiropā.

3.4.

Viena no galvenajām lomām izglītībā ir dalībvalstīm. Komisijas 2013. gada pētījums (14) atklāj, ka dalībvalstīs ir acīmredzama politiskā griba uzlabot šādu informāciju, tomēr darāmā joprojām ir daudz. Pētījumā ir izzināts, kā iespējams veidot skolēnu zināšanas par ES, un sniegti ieteikumi Komisijai un dažādajiem iesaistītajiem partneriem, jo īpaši skolotājiem. Dažas dalībvalstis mācīšanos par ES ir iekļāvušas mācību programmās un skolotāju sagatavošanas programmās. Tomēr ir ļoti maz pierādījumu tam, ka ar Eiropu saistītais mācību saturs ir izstrādāts progresīvā veidā, lai skolēnus vadītu no pamatfaktiem līdz pilnīgākai izpratnei. ES iestāžu darbība un lēmumu pieņemšanas process, kas ir ļoti būtiski pilsoniskai līdzdalībai ir lielā mērā novārtā atstāts temats salīdzinājumā ar citiem vienkāršākiem faktiem. Turklāt šis svarīgais pētījums ir balstīts uz datiem, kas ir vecāki par 10 gadiem.

3.5.

Visās dalībvalstīs tiek īstenoti daži pasākumi, kas pārsniedz valsts prasības attiecībā uz mācīšanos par Eiropu. Skolas, NVO, fondi vai universitātes, kas sadarbojas ar skolām un skolotājiem jau aktīvi cenšas uzlabot to, kā tie pasniegtas zināšanas par Eiropu. Visā ES pie šī jautājuma strādā zinošas un ieinteresētas vietējās organizācijas. Daudzas iniciatīvas finansē ES, bet ne visas. Šādu pasākumu īstenošana pierāda, ka ir pieprasījums un nepieciešamība vēl vairāk pilnveidot atbalstu mācīšanai par Eiropu.

3.6.

Tiek īstenotas daudzas ar informēšanu saistītas iniciatīvas, kā arī pilsoniskās sabiedrības programmas un sociālo partneru iniciatīvas, bet Komisijas 2013. gada pētījums (15) liecina, ka varētu tikt uzlabota informācijas un skolu programmu struktūra.

3.7.

EESK iniciatīva “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” (16) arī ir pieminēšanas vērts labas prakses piemērs.

4.   Īstenojamie politiskie priekšlikumi un stimuli

4.1.

ES, jo īpaši jaunajam Komisijas sastāvam un jaunajam izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta komisāram, būtu jāapsver, kā kopā ar dalībvalstīm radīt jaunu impulsu, lai veicinātu intensīvu vispārēju diskusiju par to, kāda nozīme ir mācīšanai par Eiropu skolā.

4.2.

Ar mērķi sagādāt vairāk pierādījumu, lai būtu iespējams radīt uz datiem balstītas politikas pamatnostādnes pabeigt un pilnveidot pašreizējos pasākumus, būtu jāveic jauns pētījums par dalībvalstīs ES izglītības jomā skolās pastāvošo pašreizējo situāciju. Šis pētījums būtu jāizmanto kā pamats jaunām iniciatīvām, kuru mērķis ir apkopot piemērus, salīdzināt dažādus labas prakses piemērus, apspriest tos un demonstrēt rezultātus.

4.3.

Papildus jaunajam pētījumam Komisijai būtu jāapkopo visi mācību materiāli/resursi, kuri kopš 2010. gada radīti, īstenojot svarīgākos ES finansētos projektus par tematiem, kas ir saistīti ar zināšanu par ES apguvi skolā (piemēram, projekti, kas ir finansēti ar Jean Monnet iniciatīvu starpniecību, ietverot katra šāda projekta kopsavilkumu).

4.4.

Lai palielinātu politisko atbalstu labākai izglītošanai par ES, Eiropas līmenī būtu jāizveido augsta līmeņa ekspertu grupa zināšanu par Eiropu apguves jautājumos, un tajā vajadzētu būt pārstāvētām dalībvalstīm un pazīstamiem ekspertiem. Pēc brīvprātības principa varētu izzināt, vai pastāv kopēji veidi un līdzekļi tam, kā cilvēkiem pasniegt pamatfaktus un informāciju par Eiropas integrāciju. Šī grupa varētu izglītības ministriem apspriešanai iesniegt politikas priekšlikumus un ieteikumus, kuri tiktu izmantoti Padomes secinājumu sagatavošanā.

4.5.

Dalībvalstu skolās būtu jāievieš ES diena (brīvprātīgi). Šī jaunā iniciatīva radītu konkrētu iespēju intensīvā, labvēlīgā un uz nākotni vērstā veidā Eiropas skolās apspriest ar ES saistītus tematus un izmantot un ieviest metodiskos līdzekļus.

4.6.

Eiropas izglītības jomā atzinīgi tiktu novērtētas pilsoniskās sabiedrības iniciatīvas un programmas, kuras varētu organizēt arī sociālie partneri. Šīs organizācijas būtu cieši jāiesaista apspriedēs, īstenošanā, sagatavošanā un/vai labas prakses materiālu atlasē tematiskām diskusijām skolās, kā arī diskusijās par ES nozīmi un turpmāko lomu (17). Tiek īstenotas vairākas parauga cienīgas programmas. Tomēr to ietekme varētu būt daudz lielāka, ja tās būtu iekļautas plašākā skolu mācību programmā un pasākumos.

5.   Skolām paredzētu metodisko līdzekļu izstrādāšana

5.1.

Vairākos avotos jau ir pieejami daudzi resursi zināšanu apguvei par ES. Ir pieejams milzīgs materiālu un metodisko līdzekļu apjoms – jo īpaši ES līmenī. Tomēr tos ne vienmēr ir viegli atrast, jo sevišķi tad, ja persona nav informēta par šādiem materiāliem. Tādēļ nevajadzētu koncentrēties uz jaunu mācīšanas līdzekļu izveidi. Tā vietā vajadzētu pielāgot un uzlabot esošos līdzekļus un informēt par tiem (piemēram, par “Mācību stūrīti”). To varētu izdarīt, izveidojot vienotu tiešsaistes platformu, kurā tiktu apkopoti mācīšanas līdzekļi no visiem dažādajiem avotiem. Šajā platformā skolotāji varēs atlasīt materiālus atkarībā no tēmas un vecuma grupas, kurā ir viņu audzēkņi, līdzīgi, kā tas ir iespējams tīmekļa vietnē:“Ko manā labā dara Eiropa” (18), kuru EP izveidoja pirms 2019. gada EP vēlēšanām.

5.2.

Turklāt skolotāji, vecāki un citi pieaugušie būtiski ietekmē to, kā jaunieši uztver ES. Tādēļ formālās izglītības iestādēm paredzētie metodiskie līdzekļi zināšanu apguvei par ES būtu jāpapildina ar mūžizglītības iespējām pieaugušajiem. Ņemot vērā pašreizējās dezinformācijas problēmas, tas nozīmē arī to, ka cilvēki būtu jāinformē par vietām, kur viņi var atrast drošticamu informāciju par ES.

5.3.

Metodisko līdzekļu izstrāde ir kopīga atbildība, bet galvenā atbildība jānes dalībvalstīm. Ar Eiropas jautājumiem saistīti temati pirmām kārtām būtu jāizstrādā ES līmenī, bet ar dalībvalstīm saistītie jautājumi – dalībvalstu līmenī. Grāmatās, videomateriālos, CD vai lietotnēs nacionālā dimensija tiks iekļauta paralēli ES-dimensijai. Dalībvalstīm ir jāizlemj, kā un kādā ziņā mācību saturs tiek izmantots, un tā ir skolotāju un skolas atbildība.

5.4.

Ir labāk un intensīvāk jāizmanto pastāvošie materiāli, jo īpaši pašreizējās tīmekļa vietnes, piemēram, ES izcilais “Mācību stūrītis” (19), kurā materiāli ir pasniegti ļoti labā veidā. Tajā ir pieejami materiāli par populārām tēmām pamatskolai un vidusskolai atbilstoši vecuma grupai, zināšanu testi un diezgan daudz specifisku metodisko līdzekļu, sākot no uzdevumu grāmatām, faktu lapām, spēlēm un skolotājiem paredzētiem materiāliem un beidzot ar videomateriāliem. Vecuma grupas ietver arī vecumu līdz 9 gadiem un virs 15 gadiem. Skolēniem ir pieejamas spēles, viktorīnas un uzdevumu grāmatas, kas viņiem izklaidējošā veidā palīdz iegūt zināšanas par ES. Arī skolotājiem šajā vietnē ir pieejami materiāli visām vecuma grupām, lai viņu varētu palīdzēt skolēniem iegūt zināšanas par ES un tās darbību. Skolotāji arī var gūt iedvesmu no stundu plāniem un izmantot tīklošanās iespējas ar citām skolām un skolotājiem visā ES. Kopā ar dalībvalstīm ir jārūpējas, lai informācija par šo materiālu lietošanu būtu vieglāk pieejama un kā to izmantot.

5.5.

ES līmenī ir pieejams milzīgs materiālu un metodisko līdzekļu apjoms. To izmantošana ir atkarīga no vairākiem kritērijiem: izglītības pakāpes, temata, izglītības sistēmas un dalībvalsts izglītības politikas konkrētā rakstura. Tomēr EESK iesaka izstrādāt katrai skolai ES paredzētu pamatkomplektu (nelielu metodisko līdzekļu kopumu), kas būtu koncentrēti vērsts tikai uz tematiem, un to izmantot komunikācijas pastiprināšanai. Šim materiālam sadarbībā ar dalībvalsts izglītības ministriju jābūt pieejamam attiecīgai skolai kopā ar citiem konkrētajai valstij paredzētajiem materiāliem un sadarbībā ar iesaistītajām ES iestādēm un organizācijām, piemēram, sociālajiem partneriem. Pamatkomplektam vajadzētu būt pieejamam tiešsaistē, skolas tīmekļa vietnē, kā arī ar reģionālo un ES kontaktpunktu starpniecību. Tam jāietver, piemēram: — viegli saprotams buklets, skolotājiem un skolēniem paredzēta brošūra (20), — katrai valstij īpaši radīts īss videomateriāls vai filma, ko ir izveidojuši tās iedzīvotāji, — ES līmenī piedāvātu materiālu izlase par ES tematikas pasniegšanu skolā. Šie materiāli būtu jāparedz konkrētiem skolas līmeņiem (pirmsskolai, pamatskolai, vidusskolai, augstskolām), kā arī tajos būtu jāietver saites uz galvenajām tiešsaistes vietnēm, tostarp uz “Mācīšanās stūrīti”, — dalībvalsts materiāli par reāliem labas prakses piemēriem.

5.6.

Vajadzētu tiekties uz to, lai katram skolēnam, kas absolvē skolu, būtu pamatzināšanas par ES, proti, sava veida pratība ES jautājumos. EESK apzinās, ka sasniegt un izglītot aptuveni 72 miljonus skolēnu, kuri ES mācās sākumskolā, pamatskolā un vidusskolā, ir diezgan liels izaicinājums. Tas ietver studentu un skolēnu iespēju apmeklēt Eiropas iestādes un iepazīties ar ES un tās vēsturi (Eiropas vēstures nams). Arī skolotājiem vajadzētu būt iespējai aktīvi iepazīties ar ES iestādēm, lai gūtu konkrētu pieredzi, apspriestos ar dažādām organizācijām un iestādēm (piemēram, EESK) un atgrieztos mājās ar labākām zināšanām par Eiropu, tās lomu, vērtībām un organizatorisko struktūru.

5.7.

Šī ES izglītība būtu jāveicina ar dažādiem līmeņiem paredzētiem metodoloģiskiem materiāliem, piemēram: — pamatskolā skolēniem būtu jāmācās par citu ES valstu kultūru un tradīcijām, piemēram, to valodu, ēdieniem, mūziku, svētku dienām, ģeogrāfiju, tautastērpiem un tautas dejām, — vidusskolā skolēni būtu jāiepazīstina ar precīzākiem faktiem par ES un jāsāk veidot pilsoniskā atbildība. Metodiskajiem līdzekļiem būtu jāaptver ES vēsture, ES galvenie sasniegumi (piemēram, tās ieguldījums miera veidošanā), ES iestādes, ES politika, ES vēlēšanas, plašsaziņas līdzekļu lietotprasme, kritiska ziņu uztvere un aktīvs pilsoniskums, — augstākās izglītības līmenī metodiskajiem līdzekļiem būtu jāsniedz padziļinātāka informācija, piemēram, par ES politikas nostādnēm, politiskajām struktūrām, ekonomiku, darba tirgu, sociālās politikas jautājumiem, mobilitāti, tiesībām un sociālo partnerību. Tie varētu ietvert arī līdzekļus, kas ir pielāgoti konkrētām profesijām, piemēram, žurnālistiem vai vietējiem/reģionāliem politiķiem.

5.8.

Skolotāju svarīgā un izšķirošā loma

5.8.1.

Skolotājiem ir ļoti svarīga loma nākotnes veidošanā. Ir būtiski izveidot īpašu programmu skolotājiem, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrēto situāciju un vajadzības. Pašreiz daudziem skolotājiem trūkst zināšanu par ES, un viņi par savām zināšanām nav tik pārliecināti, lai tās nodotu skolēniem.

5.8.2.

Viņiem ir nepieciešamas labākas zināšanas par Eiropu, lai viņi būtu sagatavoti un varētu skolēnus mācīt par Eiropu jau no agrīna vecuma. Viens no skolotāju izglītības mērķiem ir panākt, lai skolotājiem būtu labāka izpratne par integrācijas institucionālo procesu un ar jaunās didaktiskās pieejas palīdzību viņi varētu to izskaidrot skolēniem. Viņiem arī būs jāizmanto jauni didaktikas koncepti.

5.8.3.

EESK atzinīgi vērtē modernizēto un centralizēto platformu “Mācību stūrītis” (21), kas nesen ir izveidota ES tīmekļa vietnē. “Mācību stūrītis”galvenokārt ir paredzēts pamatskolu un vidusskolu skolēniem, viņu skolotājiem un vecākiem, un tajā vienā vietā ir apkopotas Komisijas un citu iestāžu izstrādātas spēles, viktorīnas, mācību materiāli par ES un priekšrocībām, ko tā sniedz Eiropas iedzīvotājiem. eTwinning ir pasaulē lielākais skolotāju tīkls. Vairāk nekā 680 000 skolotāju ir reģistrējušies eTwinning tīklā. Tas viņiem dod iespēju veidot kopīgus projektus, pilnveidot skolotāju un skolēnu prasmes. Tas ir ļoti svarīgi, lai veidotos Eiropas piederības sajūta. Būtu jāuzlabo skolotāju informētība par šo rīku.

5.8.4.

EESK uzskata, ka vajadzētu būt iespējai, ka dažas iestādes, kuras saņem ES finansiālo atbalstu, jo īpaši Eiropas Universitātes institūts un Eiropas Koledža nodrošinātu apmācības par Eiropas jautājumiem visiem skolotāju apmācību vadītājiem ES. Turklāt Erasmus+ (22) studentiem un Jean Monnet programmās iesaistītajiem akadēmisko aprindu pārstāvjiem būtu jāieņem svarīga loma skolās un jārīkojas kā ES vēstniekiem.

5.8.5.

EESK arī uzskata – ir svarīgi, ka Komisija ir izveidojusi skolotāju grupu testēšanas jautājumos, kuras sastāvā ir viens pamatskolas skolotājs un viens vidusskolas skolotājs no katras dalībvalsts, kurus izvēlējušās Komisijas pārstāvniecības. Šī grupa sniedz ieteikumus par Komisijas dienestu izstrādāto mācību materiālu saturu un pasniegšanas veidu. Tas varētu būt ļoti noderīgi, lai panāktu piedāvājuma atbilstību pašreizējām tendencēm un vajadzībām.

5.8.6.

Papildus zināšanu par Eiropu apguvei izglītības iestādēs ir svarīgi, lai informācija būtu pieejama arī plašākai sabiedrībai, piemēram, publiskajās bibliotēkās un citās publiskās vietās.

---

(1)  Parīzes deklarācija, 17.3.2015.

(2)  Padomes ieteikums (2018), ST/9010/2018/INIT.

(3)  EP rezolūcija (2016) (2015/2138(INI)).

(4)  OV C 228, 5.7.2019., 68. lpp.

(5)  Learning Europe at School (Mācīšanās par Eiropu skolā), EK pētījums, 2013.

(6)  OV C 228, 5.7.2019., 68. lpp.

(7)  Parīzes deklarācija, 17.3.2015.

(8)  Padomes Ieteikums (2018), ST/9010/2018/INIT.

(9)  EP rezolūcija (2016) (2015/2138(INI)).

(10)  Padomes Ieteikums (2018/C 189/01).

(11)  EK, “Ieguldījums cilvēkos”, 2018. gada maijs.

(12)  https://europa.eu/youth/discovereu_lv

(13)  COM(2018) 440 final.

(14)  Learning Europe at School (Mācīšanās par Eiropu skolā), EK pētījums, 2013.

(15)  Ibidem.

(16)  EESK, “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi”.

(17)  The Future Evolution of Civil Society in EU by 2030 (Pilsoniskās sabiedrības turpmākā attīstība ES līdz 2030. gadam).

(18)  https://what-europe-does-for-me.eu/lv/home

(19)  “Mācību stūrītis”.

(20)  Austrijas piemērs: neliela brošūra ar īsu tekstu, kas ir atšķirīga skolotājiem un skolēniem, kurā ietvertas Eiropas un valstu saites uz tīmekļa vietnēm ar īsu komentāru par dažādiem tematiem.

(21)  “Mācību stūrītis”.

(22)  OV C 228, 5.7.2019., 68. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Rūpniecības nozaru skatījums uz klimata un enerģētikas politikas saskaņošanu”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 353/10)

Ziņotājs: Aurel Laurențiu PLOSCEANU

Līdzziņotājs: Enrico GIBELLIERI

Pilnsapulces lēmums	24.1.2019.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā struktūrvienība	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI sanāksmē	3.6.2019.
Pieņemts plenārsesijā	17.7.2019.
Plenārsesija Nr.	545
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	148/3/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas resursietilpīgajām un energoietilpīgajām nozarēm ir stratēģiska nozīme ES rūpnieciskās vērtības radīšanas ķēdēs. Saskaņā ar Eiropas klimata pārmaiņu ierobežošanas politikas prasībām Eiropas resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs ir jāveic dziļa pārveide un ļoti lieli ieguldījumi, lai līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

1.2.

Pašreizējās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas mērķis ir stimulēt šos ieguldījumus, nosakot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas cenu, taču divas vajadzības ir savstarpēji pretrunīgas: no vienas puses, lai varētu sasniegt klimata politikas mērķus, ir vajadzīgas augstākas cenas, bet, no otras puses, ir jānodrošina resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru spēja konkurēt ar ārējiem konkurentiem, kas par emisijām maksā zemu cenu vai nemaksā vispār.

1.3.

Pašreizējā situācijā, kad pasaules tirgos siltumnīcefekta gāzu emisijas cenas ir atšķirīgas, EESK pauž bažas par oglekļa emisiju vai ieguldījumu iespējamo pārvirzi (ražošanu vai ieguldījumu veikšanu tur, kur emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nedarbojas) resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs un par darbvietu zaudējumiem, ko izraisa šāda pārvirze.

1.4.

Jau pieņemtā atzinumā (1) EESK ierosināja izveidot globālu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, lai radītu vienlīdzīgus apstākļus resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru starptautiskai konkurencei. Līdz šim šis ierosinājums nav radis atsaucību.

1.5.

EESK uzskata, ka ir būtiski rūpniecības un enerģētikas politiku saskaņot ar klimata politiku, lai varētu piesaistīt lielus ieguldījumus, kas vajadzīgi resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru pārejai uz bezoglekļa ekonomikas modeli, un ka tai vajadzētu būt “taisnīgai pārejai”, kuras veidošanā un īstenošanā aktīvi jāiesaista sociālie partneri.

1.6.

ES un dalībvalstu ieguldījumiem vajadzētu būt vērstiem uz pētniecību, izstrādi un inovāciju un uz zema oglekļa emisijas līmeņa vai bezoglekļa tehnoloģiju ieviešanu minētajās nozarēs, kā arī uz šīm nozarēm vajadzīgās papildu elektroenerģijas ražošanu un darbaspēka izglītošanu un apmācību. Tāpēc nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (2021.–2027. gadam) jāpalielina finansējums, kas šim nolūkam paredzēts Komisijas priekšlikumā par programmu InvestEU, kā arī finansējums citām ar to saistītajām ieguldījumu programmām.

1.7.

EESK iecerējusi iesaistīties pārdomās par ilgtermiņa rūpniecības stratēģiju, ko Eiropadome (2) ierosinājusi izstrādāt, un izvērtēt tehniskās un juridiskās iespējas īstenot vienu no daudzajiem pašlaik publiski apspriestajiem politiskajiem risinājumiem, proti, iespējas uz robežas īstenot rūpniecisko preču sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju un materiālu radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju iekšējo cenu pielāgošanas pasākumus. Komiteja norāda, ka savā pašiniciatīvas atzinumā “Tirgus instrumenti – ES ekonomika, kas rada zemu oglekļa emisiju līmeni” (3) jau 2014. gadā tā ir vērsusi uzmanību uz nepieciešamību izskatīt un, iespējams, ieviest šāda veida mehānismu, taču Komisija un Padome nav atbilstīgi reaģējušas.

1.8.

EESK iesaka Komisijai padziļināt pārdomas par šo un citiem politiskajiem risinājumiem, piemēram, par emisiju tirdzniecības sistēmas reformu, oglekļa cenu pielāgošanu uz robežas (4) un no oglekļa intensitātes atkarīgu PVN likmi (5), un salīdzināt tos, ņemot vērā šādus faktorus: — ietekme uz oglekļa un ieguldījumu pārvirzi nākotnē, kad ES būs augstākas cenas un mazāka emisiju tirdzniecības sistēmas kvotu pieejamība, — juridiskā noteiktība tādā jomā kā atbilstība PTO noteikumiem, — pieņemamība tirdzniecības partneriem, — tehniskās īstenošanas iespējas, it īpaši saistībā ar vispārpieņemtu grāmatvedības un mērīšanas standartu, kā arī ticamu un atzītu datubāzu pieejamība.

1.9.

EESK arī iesaka Komisijai laikus sākt apspriešanos ar ES galvenajiem tirdzniecības partneriem, lai uzzinātu viņu viedokli par apsvērtajiem risinājumiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.    Klimata politikas dilemma resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs

Īstenojot klimata politiku, neizbēgami saskaramies ar vienu problēmu.

2.1.1.

No vienas puses, šīs politikas mērķis ir būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas (gan tās, ko rada fosilā kurināmā sadedzināšana, gan tās, kuras rada rūpnieciskie procesi). ES mērķis ir sasniegt oglekļa neitralitāti līdz 2050. gadam, kā to mudina darīt Komisijas paziņojums “Tīru planētu – visiem!”Ja tādā veidā, lai lauksaimniecība spētu pabarot cilvēci, tiks veikti šie emisiju samazinājumi, globālajai sasilšanai jābūt ievērojami zemākai par 2 °C un, cerams, zemākai par 1,5 °C. Tirgus ekonomikā ļoti efektīvs līdzeklis ir SEG emisiju cenas noteikšana. Tādējādi ekonomikas dalībnieki var rentabli ieguldīt līdzekļus iekārtās vai procesos (tostarp oglekļa piesaistē un uzglabāšanā/izmantošanā), kas mazina emisijas, vai arī ietaupīt līdzekļus, samazinot materiālu patēriņu (piemēram, izmantojot ilglaicīgākus produktus) vai iepērkot tādus materiālus, kuri rada mazākas SEG emisijas (piemēram, pārstrādātus materiālus). Lai šī metode būtu efektīva, siltumnīcefekta gāzu emisiju cenai jābūt tik augstai un prognozējamai, ka tā veicina ieguldījumus vai rīcības maiņu.

2.1.2.

No otras puses, resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs enerģijas izmaksas veido lielu daļu no kopējām izmaksām – 25 % tēraudam, 22–29 % alumīnijam (6) un 25–32 % stiklam (7).

2.1.3.

Ja enerģijas izmaksas palielinās tādēļ, ka Eiropas Savienībā tiek noteiktas augstākas siltumnīcefekta gāzu emisiju cenas nekā citviet, un tādēļ, ka tiek veikti lieli un savlaicīgi ieguldījumi zema oglekļa emisijas līmeņa vai bezoglekļa tehnoloģijās, ko izmanto resursietilpīgās un energoietilpīgās nozarēs un šīm tehnoloģijām vajadzīgās elektroenerģijas ražošanas, pārvades un glabāšanas jaudas nodrošināšanai (8), un tāpēc pieaug amortizācijas izmaksas, tiek apdraudēta ES resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru ārējā konkurētspēja. Neraugoties uz centieniem paaugstināt energoefektivitāti, šīs nozares galu galā ražo par augstākām cenām nekā to ārējie konkurenti. Šajos tirgos ar ļoti standartizētiem produktiem augstāka cena izraisa tirgus daļas un ar to saistīto darbvietu zaudēšanu. Ja tā notiek, siltumnīcefekta gāzu emisijas no ES ražotājiem vienkārši tiek pārvirzītas ražotājiem citās vietās (un tie bieži vien ir mazāk energoefektīvi), (labākajā gadījumā) neietekmējot kopējo siltumnīcas efektu izraisošo gāzu (SEG) emisiju. Šī parādība tiek dēvēta par “oglekļa emisijas pārvirzi”. Globālās konkurences apstākļos, kad siltumnīcefekta gāzu emisiju cena ir nulle, tas nozīmē, ka oglekļa cena ir jānosaka pēc iespējas zemākā – un pat nulles līmenī. Šī parādība ir saistīta ar “ieguldījumu pārvirzi”. Pat ja siltumnīcefekta gāzu emisijām Eiropas Savienībā būs zema cena, neskaidrība par šīs cenas izmaiņām jau pašlaik kavē ieguldījumus resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru rūpniecisko iekārtu uzturēšanā un modernizācijā, un šīs neskaidrības negatīvā ietekme rada ļoti lielu satraukumu, jo tā vēl vairāk mazina ES ražotāju konkurētspēju. Ieguldījumu pārvirze ES resursietilpīgajās un energoietilpīgajās nozarēs būtiski palielināsies, ja siltumnīcefekta gāzu emisiju cenas būs ne tikai svārstīgas, bet arī augstas.

2.1.4.

Emisiju kvotu tirdzniecības sistēma pašlaik ir uzskatāma par ES mēģinājumu noteikt SEG emisiju cenu. Lielākoties tā ir bijusi neefektīva – siltumnīcefekta gāzu emisiju cena gadiem ilgi ir bijusi ļoti zema (pat ja pēdējā laikā tā ir pieaugusi), tomēr tā ir pietiekami svārstīga, lai varētu izraisīt ieguldījumu pārvirzi. Turklāt sistēma ir sarežģīta un paredz daudzus izņēmumus. Viens no šīs neefektivitātes un sarežģītības strukturālajiem iemesliem varētu būt tas, ka emisijas kvotu tirdzniecības sistēma nav spējusi atrisināt iepriekš minēto neizbēgamo problēmu, ko rada pretrunīgās vajadzības nodrošināt gan augstu, gan zemu SEG emisiju cenu. Tāpēc, iespējams, būs jāatrisina šī dilemma un jāsaskaņo pretrunīgie politikas mērķi attiecībā uz: 1) klimata pārmaiņu ierobežošanu un 2) Eiropas resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru ārējo konkurētspēju, vienlaikus ievērojot visus citus politikas mērķus, piemēram, brīvu un godīgu tirdzniecību saistībā ar ilgtermiņa rūpniecības stratēģiju, ko Eiropadome aicinājusi izstrādāt.

2.2.    Kompensācijas uz robežas kā pēdējā iespēja

2.2.1.

ES iestādes dotu priekšroku tādam šīs dilemmas risinājumam kā vienota, globāla emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas nosaka SEG emisiju cenu visā pasaulē. Tomēr līdz šim šis ierosinājums nav radis atsaucību. Jaunākie ģeopolitiskie notikumi vienpusīguma virzienā raisa maz cerību, ka šāda pasaules līmeņa vienošanās tiks panākta laikus. Eiropas Komisijas izvirzītās prasības (pārstrāde, emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ieņēmumu novirzīšana rūpniecībai, atbalsts inovācijai, bezmaksas kvotas, atļauja dalībvalstīm kompensēt netiešās izmaksas utt.) var nenodrošināt pietiekamus aizsargpasākumus pret oglekļa emisiju vai ieguldījumu pārvirzi apstākļos, kad tiek īstenota asimetriska klimata politika un ES izvirza arvien vērienīgākus klimata aizsardzības mērķus. Tādēļ vairākkārt izskanējuši aicinājumi kā iespējamo risinājumu izmantot alternatīvas koncepcijas klimata politikas mērķu saskaņošanai ar centieniem nodrošināt resursietilpīgo un energoietilpīgo nozaru ārējo konkurētspēju. Šie risinājumi ir saistīti ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) ierosināto koncepciju, kas paredz īstenot pielāgošanas pasākumus uz robežas. Šā atzinuma mērķis ir, nākot klajā ar konkrētu priekšlikumu, analizēt šāda risinājuma tehnisko un juridisko iespējamību.

2.3.

PTO tiesiskie principi – pielāgošanas pasākumi uz robežas attiecībā uz iekšējiem patēriņa nodokļiem – nedrīkst diskriminēt ārējos ekonomikas dalībniekus.

2.3.1.

Uz robežas veikto pielāgošanas pasākumu princips ir šāds – ja kādā jurisdikcijā ir noteikts iekšējais patēriņa nodoklis, pastāv risks, ka vietējie ražotāji (kam šis nodoklis jāmaksā) salīdzinājumā ar ārējiem konkurentiem (kuriem tas nav jāmaksā) nonāks neizdevīgākā situācijā gan iekšējā tirgū (kur konkurence notiek starp vietējiem ražotājiem un importētājiem), gan eksporta tirgos. Attiecīgās jurisdikcijas iestādēm ir atļauts atjaunot godīgu konkurenci: 1) uzliekot nodokli ievestajām precēm un 2) atmaksājot nodokli par eksportētajām precēm.

2.3.2.

Pēc pielāgošanas pasākumu pārskatīšanas 1970. gadā (9) (Darba grupas “Tirdzniecības pielāgošanas pasākumi uz robežas”ziņojums) tika norādīts: ja pielāgošanas pasākumi uz robežas atbilst zināmiem nosacījumiem, PTO uzskata, ka ar ražojumiem saistītie pielāgošanas pasākumi ir likumīgi un neraisa bažas par protekcionismu. Šie nosacījumi paredz, ka nedrīkst diskriminēt ārējos ekonomikas dalībniekus (GATT nolīguma (10) II-2.a, III-2. un VI-4. pants), un šajā gadījumā tas nozīmē, ka par ievestajām precēm jāmaksā ne lielāks nodoklis kā tas, ko maksā vietējie ražotāji, un par eksportētajām precēm jāatmaksā ne vairāk kā tā nodokļa summa, kura jau ir samaksāta vietējā tirgū.

2.4.    Paredzētie mehānismi – pārredzama grāmatvedības sistēma eksportētājiem; importētāji maksā tikai par pamatmateriālu radītajām SEG emisijām

2.4.1.

Lai uz robežas īstenoto pielāgošanas pasākumu principu varētu piemērot saistībā ar SEG emisijām, paredzēti šādi mehānismi: — lai noteiktu summu, kas jāatmaksā eksportētājiem, pārredzama grāmatvedības sistēma seko līdzi siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir katra rūpnieciskā ražojuma sastāvā, un visā vērtības radīšanas ķēdē tās tiek norādītas kā vēl viena rēķinu pozīcija, — importētāji maksā par SEG emisijām, ko radījuši pamatmateriāli, kuri izmantoti rūpnieciskā ražojuma izgatavošanai, bet ne par SEG emisijām, kuras radījusi šo ražojumu pārveidošana vai formēšana, kā arī to transportēšanas loģistika. Ar šādu metodi var nonākt ļoti tuvu mērķa sasniegšanai, jo pamatmateriāli ir tie, kas izraisa vairāk nekā 90 % no rūpniecisko ražojumu radītajām SEG emisijām. Tā nodrošina neapstrīdamu pierādījumu muitas iestādei, kas nosaka nodokļu bāzi (katra materiāla veids un svars). Šī metode arī sniedz nelielu priekšrocību importētājiem, lai viņi nevarētu apgalvot, ka tiek diskriminēti. Šie mehānismi turpinājumā tiek precīzāk raksturoti un skaidroti.

2.5.    Eksportēto produktu radīto SEG emisiju cenas atmaksāšana, izmantojot grāmatvedības sistēmu

2.5.1.

Sistēma varētu būt šāda. Ja resursietilpīgas un energoietilpīgas nozares uzņēmumam ir jāmaksā par siltumnīcefekta gāzu emisijām (vai nu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā paredzēto kvotu veidā, tirgū iepērkot tās par mainīgu cenu par kilogramu CO2 ekvivalentu, vai oglekļa dioksīda nodokļa veidā, maksājot fiksētu cenu), tam šis maksājums (un SEG emisiju pamatapjoms) jāatspoguļo savā grāmatvedības sistēmā un šī summa (tostarp uzņēmuma iekārtu radīto SEG emisiju amortizācijas izmaksas) ir jāiekļauj klientiem izrakstītajos rēķinos. Tādējādi tiktu atkal izmantota pašreizējā, jau izstrādātā SEG emisiju uzskaites sistēma, kura Eiropas Savienībā tika izveidota, lai emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā aprēķinātu bezmaksas kvotas, un kurai ir liela vērtība. Pieredze, kas vairāk nekā 50 pēdējo gadu laikā uzkrāta saistībā ar PVN, iespējams, liecina, ka šādu izmaksu pārnešanas shēmu tehniski iespējams izveidot.

2.5.2.

Tas piegādes ķēdes posms, kurā šis maksājums būtu jāiekļauj rēķinos, ir vēl jānosaka. Ja šis maksājums būtu jāveic galapatērētājam, tam būtu šādas sekas: — ierosinātā sistēma tiktu tuvināta iekšējā patēriņa nodokļa (tāda kā PVN vai akcīzes nodokļa) modelim, saistībā ar kuru PTO ir skaidri atzinusi pielāgošanas pasākumu uz robežas likumību, un tādējādi tiktu palielināta juridiskā noteiktība, — netiktu nodarīts kaitējums starpposma uzņēmumiem, — patērētāji tiktu stimulēti izraudzīties klimatam labvēlīgākus risinājumus.

2.5.3.

Ja uzņēmums eksportē preci, kuras tapšanā radušies ar SEG emisijām saistīti izdevumi, tam no savas grāmatvedības sistēmas jāiegūst informācija par eksportētā produkta radīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu un jāpieprasa valstij atlīdzināt ar produkta radīto SEG emisiju apjomu saistītos izdevumus (vai nu atkārtoti pārdodot attiecīgās ETS kvotas tirgū, vai arī atmaksājot oglekļa dioksīda nodokli).

2.5.4.

Ja emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tiktu saglabātas bezmaksas kvotas ES ražotājiem ar labākajiem darbības rādītājiem, šīs atmaksas apmērs atbilstu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā tirgoto kvotu vidējām izmaksām ES ekonomikā un to aprēķinātu, ņemot vērā faktisko tirgus cenu un ES ražotājiem piešķirto bezmaksas kvotu proporciju.

2.5.5.

Šī grāmatvedības sistēma nodrošina, ka eksportētājam tiek precīzi atmaksāti izdevumi saistībā ar visām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko piegādes ķēdē radījis attiecīgais produkts. Eksportētājam netiek dota nepamatota priekšrocība, un tāpēc šī sistēma atbilst PTO prasībām. Šādu taisnīgumu ir vieglāk pierādīt katrā atsevišķā gadījumā, kad siltumnīcefekta gāzu emisiju cena ir fiksēta (tāpat kā oglekļa dioksīda nodokļa gadījumā). Tomēr, ja SEG emisiju cena ir mainīga (kā tas vērojams emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas tirgū), par taisnīgumu varam runāt tikai vispārīgā formā, jo emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas tirgos ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi spekulanti un ES ražotājiem ir gan labi, gan slikti darbības rādītāji un tādēļ tiem tiek piešķirts atšķirīgs bezmaksas emisiju kvotu skaits.

2.6.    Atlīdzību par importētajām precēm var balstīt uz šo preču sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju vai materiālu radītajām SEG emisijām

2.6.1.

Rūpniecisko preču radītās SEG emisijas apjomu galvenokārt nosaka šo preču sastāvā esošie materiāli. Rūpniecisko preču radītās SEG emisijas var iedalīt trijās galvenajās daļās, kas atbilst kādai no pievienoto vērtību radošo darbību kategorijām: — parasto metālu, ķimikāliju un materiālu, no kuriem tieši vai netieši veidots produkts (piemēram, tērauda, etilēna, benzola, amonjaka, sālsskābes, stikla, koka utt.), radītās SEG emisijas, — rūpniecisko darbību, kurās pārveido un formē parastos metālus, ķimikālijas vai materiālus (piemēram, polimerizācijas, frēzēšanas, mehāniskās apstrādes, griešanas utt.), radītās SEG emisijas, — ražotnes iekšējā un ārējā loģistikā dažādos pievienotās vērtības radīšanas posmos radītās SEG emisijas.

Lielāko daļu rūpnieciska produkta izraisīto SEG emisiju rada tā sastāvā esošie parastie metāli, ķimikālijas un materiāli (īpaši, ja tie nav pārstrādāti materiāli). Piemēram, mašīnapstrādāta tērauda gabala apstrādes procesā tiek izmantoti 2,8 kWh enerģijas (11), bet materiāla tapšanai tika izmantoti (12) 117 kWh enerģijas, t. i., 40 reizes vairāk, un šie skaitļi liecina par to, cik lielas ir šo daļu relatīvā īpatsvara atšķirības. Lielāko daļu no SEG emisijām, ko izraisa tādi galaprodukti kā mēslošanas līdzekļi, plastmasa, elastomēri, šķīdinātāji, smērvielas un tekstilšķiedras, rada ķīmiskās pamatvielas, no kurām šie produkti ir ražoti un kuras var noteikt no to formulām. Tas nozīmē, ka viss rūpnieciska produkta radīto SEG emisiju apjoms daudz neatšķiras no tā sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju un materiālu radīto SEG emisiju apjoma (13).

2.6.2.   Importētajām precēm piemērojamās atlīdzības aprēķināšana

2.6.2.1.

Lai muitas iestādes, kuru pārziņā ir uz robežas īstenotu pielāgošanas pasākumu pārvaldība, varētu strādāt efektīvi un juridiski noteikti gan attiecībā pret sevi, gan importējošo uzņēmumu, kas darbojas labticīgi, ir jānosaka tāda nodokļu bāze un nodokļa likme, kura pieļauj minimālu interpretācijas vai juridiska strīda iespēju. Apsverot, kādai jābūt SEG emisiju cenai, nodokļa likme ir vai nu prasība iegādāties ETS kvotas par ievestā produkta radīto SEG emisiju apjomu (tirgus sistēmas gadījumā par tādu pašu emisiju kvotas cenu kā tā, kas tiek piemērota, ja eksportētājiem tiek izmaksāta atlīdzība), vai arī oglekļa dioksīda nodokļa likme (strādājot fiksētas likmes režīmā).

2.6.2.2.

Nodokļa bāzei jābūt pārbaudāmai, analizējot pašu ievesto preci, kas ir visgrūtāk apstrīdamais pierādījums. Konkrētajā gadījumā ideālā nodokļa bāze būtu visu importētās preces radīto SEG emisiju apjoms. Visu rūpnieciska produkta radīto SEG emisiju apjomu ir grūti noteikt, jo visas vērtību ķēdē veiktās vērtības pievienošanas darbības ir sarežģītas un daudzas no tām neatstāj pēdas pašā produktā. Tāpēc ierosinām izmantot tādu risinājumu kā iepriekš aprakstītais vienkāršais, bet praktiskais aptuvenais apjoms – viss importētās preces radīto SEG emisiju apjoms ir aptuveni tāds pats kā to sastāvā esošo parasto metālu, ķimikāliju vai materiālu radīto SEG emisiju apjoms, bet tikai tādā gadījumā, ja tie veido vairāk nekā, piemēram, 1 % no kopējās masas. Aprēķinos joprojām tiktu iekļauta mikroelektronika, kas, neraugoties uz mazo masu, rada daudz SEG emisiju. Priekšmeta sastāvā esošo materiālu radīto SEG emisiju kopapjomu aprēķina šādi – katra parastā metāla, ķimikālijas vai materiāla, kas attiecīgā priekšmeta sastāvā ir būtiskā daudzumā, masu reizina ar šā parastā metāla, ķimikālijas vai materiāla radīto SEG emisiju intensitāti (t. i., siltumnīcefekta gāzu emisijas, ko rada kilograms šā parastā metāla, ķimikālijas vai materiāla). Katras valsts līmenī ir noteikta vairuma parasto metālu, ķimikāliju un materiālu radīto SEG emisiju vidējā intensitāte. Dati, arī par Ķīnu, ir pieejami vairākās publiski pieejamās datubāzēs (kas uzskaitītas, piemēram, SEG protokolā (14)), un to pamatā ir pienācīgi izstrādātas aprites cikla izvērtējuma metodes.

2.6.2.3.

Lai veicinātu un atalgotu zemāku SEG emisiju intensitāti atsevišķās iekārtās un sekmētu datu izpaušanu, tiek ierosināts šāds pozitīvās mijiedarbības cikla mehānisms. — Ja ražotājs var ticami pierādīt savu reālo SEG emisiju intensitāti, tad šis lielums attiecas uz viņa produktiem, kurus ieved Eiropas Savienībā. Tomēr, ja šādi ticami dati nav iesniegti, tiek izmantota izcelsmes valsts vidējā SEG emisiju intensitāte un šis vidējais lielums tiek aprēķināts, ņemot vērā ražošanu un SEG emisijas, kas atlikušas pēc tam, kad ir atskaitīti tie, kuru dati ir ticami. — Tāpēc ražotāji, kuru kaitējums klimatam ir vismazākais, attiecīgajā valstī pirmie iesaistīsies uzskaites veikšanā (lai netiktu sodīti ar to, ka viņiem piemēro valsts vidējo rādītāju). Šādā veidā valsts vidējais rādītājs pēc tam, kad šie “labvēlīgie”ražotāji tiek izslēgti no aprēķiniem, laika gaitā arvien vairāk pasliktināsies, stimulējot arī citus ražotājus iesniegt ticamus datus.

2.6.2.4.

Eiropas Savienība turklāt varētu tehniski atbalstīt ārvalstu uzņēmumu centienus izveidot vajadzīgās drošās SEG emisiju uzskaites sistēmas un tādējādi vēlreiz pierādīt savu draudzīgo nostāju pret tirdzniecības partneriem.

2.6.2.5.

Lai nepieļautu, ka negodīgi dalībnieki vienas ražotnes zemo SEG emisiju intensitāti nepamatoti piedēvē citai ražotnei, varētu izstrādāt un izmantot, piemēram, uz blokķēdi balstītu izsekojamības sistēmu.

---

(1)  OV C 71, 24.2.2016., 57. lpp., 1.9. punkts

(2)  Eiropadomes 2019. gada 22. marta secinājumi, EUCO 1/19.

(3)  OV C 226, 16.7.2014., 1. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par ilgtspējīgas parasto metālu rūpniecības attīstīšanu Eiropā (2014/2211(INI)).

(5)  A. Gerbeti, “CO2 in goods and European industrial competitiveness”, Editoriale Delfino (2014. gads) un A. Gerbeti, “A Symphony for energy: CO2 in goods”, Editoriale Delfino (2015. gads).

(6)  A. Marcu, W. Stoefs: Study on composition and drivers of energy prices and costs in selected energy-intensive industries.

CEPS, 2016, pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/DocsRoom/documents/20355

(7)  C. Egenhofer, L. Schrefler: Study on composition and drivers of energy prices and costs in energy-intensive industries. The case of the flat glass industry, CEPS, 2014. gads, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ceps.eu/system/files/Glass.pdf

(8)  T. Wyns pētījums (Industrial Value Chain: A Bridge towards a Carbon Neutral Europe, VUB-IES, 2018. gads, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.ies.be/node/4758), kurā aplūkotas 11 Eiropas resursietilpīgās un energoietilpīgās nozares, liecina: lai varētu plaši ieviest jaunus zema CO2 emisijas līmeņa tehnoloģiskus paņēmienus, katru gadu papildus būtu vajadzīgs no 2 980 TWh līdz 4 430 TWh elektroenerģijas.

(9)  GATT, Report by the Working Party on Border Trade Adjustments (Darba grupas “Tirdzniecības pielāgošanas pasākumi uz robežas”ziņojums), 1970. gads, pieejams tīmekļa vietnē: https://www.wto.org/gatt_docs/English/SULPDF/90840088.pdf, it īpaši 4., 11. un 14. punkts.

(10)  Pieejams tīmekļa vietnē: https://www.wto.org/english/res_e/booksp_e/analytic_index_e/gatt1994_e.htm

(11)  Yohei Odaa, et al.: “Energy Consumption Reduction by Machining Process Improvement”, CIRP 3. konference, 2012. gads, pieejams tīmekļa vietnē: http://isiarticles.com/bundles/Article/pre/pdf/17172.pdf

(12)  “Inventory of Carbon and Energy (IEC)”, pieejams tīmekļa vietnē: http://www.circularecology.com/embodied-energy-and-carbon-footprint-database.html

(13)  Šīs emisijas kopumā ir pozitīvas. Tās var būt negatīvas ilgtspējīgi audzētu, bioloģiski iegūtu materiālu (piemēram, koksnes) gadījumā.

(14)  Pilns to datubāzu saraksts, kurās ir dati par dažādu materiālu un procesu radītajām SEG emisijām, ir pieejams tīmekļa vietnē: http://www.ghgprotocol.org/life-cycle-databases