Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pusgads un kohēzijas politika: strukturālo reformu pielāgošana ilgtermiņa ieguldījumiem”

(2019/C 275/01)

Ziņotājs	:	Rob Jonkman (NL/ECR), Opsterlandes izpildpadomes loceklis
Atsauces dokuments	:	Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, Reģionu komitejai un Eiropas Investīciju bankai “2019. gada izaugsmes pētījums: stiprāka Eiropa globālas nenoteiktības apstākļos” COM(2018) 770 final

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

Ievads

1.

ES līmenī Eiropas pusgads ir galvenais dalībvalstu (sociāli) ekonomiskās un budžeta politikas koordinācijas instruments, ar kuru paredzēts dalībvalstu ekonomikas un budžeta politiku saskaņot ar konkrētām dalībvalstīm adresētajiem ieteikumiem, kas pieņemti Eiropas Savienībā. No šāda viedokļa stratēģija “Eiropa 2020” ir politisks satvars minētajiem ieteikumiem. Formulējot ieteikumus, Eiropas Komisija vēlas mudināt dalībvalstis īstenot strukturālas reformas ar mērķi stiprināt ekonomiku, veicināt nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, kā arī uzlabot investīciju vidi.

2.

Dalībvalstis, balstoties uz šiem ieteikumiem, izstrādā nacionālās investīciju stratēģijas. Kopā ar ikgadējām valstu reformu programmām (VRP) šīs stratēģijas tiks piedāvātas kā pamats prioritāriem investīciju projektiem, kuru īstenošana būtu jāatbalsta, izmantojot valstu un ES līdzekļus. Eiropas pusgads tādā veidā ietekmē politikas izstrādes procesu ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī visa gada garumā.

3.

Pašreizējā plānošanas periodā (2014–2020) ES ir sākusi veidot ciešāku koordināciju starp Eiropas pusgadu un kohēzijas programmām dalībvalstīs un reģionos. Kādā no Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības (EMPL) ģenerāldirektorāta jaunākajiem pētījumiem norādīts, ka pašreizējie Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi) ir saistīti ar aptuveni 60 % konkrētām valstīm adresēto ieteikumu.

4.

Nākamajā plānošanas periodā (2021–2027) Eiropas Komisija iecerējusi panākt konkrētajai valstij adresēto ieteikumu saistošāku koordināciju ar kohēzijas programmām. Tā mērķis ir palielināt ar kohēzijas politikas līdzekļiem finansēto pasākumu efektivitāti un gūt ilgtspējīgākus rezultātus. Tāpēc 2019. gada Eiropas pusgads būs vairāk vērsts uz vajadzību novērtēšanu investīciju jomā, un šis jautājums kļūs par galveno mērauklu, pieņemot ar plānošanu saistītus lēmumus par 2021.–2027. gada laikposmu. Analīze, kas būs iekļauta ziņojumos par katru no valstīm 2019. gadā, būs vērsta uz investīciju vajadzībām katrā no tām, vajadzības gadījumā neaizmirstot nozaru un reģionālo dimensiju. Ziņojumiem būs pievienots jauns pielikums, kurā, balstoties uz šo analīzi, būs uzskaitītas ar kohēzijas politiku 2021.–2027. gadam saistītās investīciju vajadzības.

5.

Attiecībā uz jaunajām kohēzijas programmām Komisija Kopīgo noteikumu regulas priekšlikumā ierosina noteikt, ka konkrētām valstīm adresētie ieteikumi būtu jāņem vērā divas reizes: plānošanas sākumā un veicot vidusposma novērtēšanu. Šī novērtēšana paredzēta 2025. gadā.

6.

Pieņemot partnerības nolīgumu un ESI fondu programmās Komisija jo īpaši ņems vērā konkrētām valstīm adresētos ieteikumus.

7.

Komiteja pauž nožēlu, ka Komisija, gatavodamās iesniegt savus priekšlikumus par noteikumiem, kas piemērojami jaunajām ES finansēšanas programmām no 2021. gada un jaunajam vadības ciklam, kas sāksies pēc Eiropas vēlēšanām 2019. gada maijā, līdz šim nav izvirzījusi priekšlikumu par jaunu programmu, kas būtu paredzēta stratēģijas “Eiropa 2020” aizstāšanai, neraugoties uz Komitejas un Parlamenta atkārtotajiem aicinājumiem, kā arī Eiropas Revīzijas palātas kritiskajām piezīmēm. Tomēr tā atzinīgi vērtē faktu, ka 2019. gada 30. janvārī publicēts Eiropas Komisijas pārdomu dokuments “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, par kuru RK sagatavos atsevišķus atzinumus par aspektiem, kas saistīti ar pārvaldību, un par virzību uz vides un klimata aizsardzības mērķu sasniegšanu. Ja Eiropa tiešām vēlas panākt paradigmas maiņu un līdz 2030. gadam kļūt ilgtspējīga, ir nepieciešama pilnīga vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste, jo to atbildības jomā ir 65 % ilgtspējīgas attīstības mērķu.

Komitejas viedoklis par Eiropas pusgadu saistībā ar kohēzijas politiku

8.

Komiteja norāda uz 2017. un 2018. gadā pieņemtajiem atzinumiem un rezolūcijām par Eiropas pusgadu un par vietējo un reģionālo pašvaldību vietu tajā, par saikni ar kohēzijas politiku un par subsidiaritātes, partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu piemērošanu.

9.

Komiteja atbalsta ES apņemšanos panākt, lai dalībvalstis veiktu reformas, kas sekmē konkurētspēju un izaugsmi, stiprina ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un ekonomikas konverģenci, un palielinātu noturību pret ārējiem satricinājumiem, lai tādējādi uzlabotu eurozonas stabilitāti (1).

10.

Šo reformu perspektīvā Komiteja pieprasa jaunu ES stratēģisko satvaru, kas turpinātu stratēģiju “Eiropa 2020”. Turklāt jaunas stratēģijas izstrāde būtu laba iespēja veikt Eiropas pusgada pārvaldības reformu, jo, izņemot dažus pozitīvus piemērus, reģionālās un vietējās pašvaldības kopumā ir bijušas maz iesaistītas valstu reformu programmu izstrādē vai arī nav bijušas tajā iesaistītas (2). Tas vājina Eiropas pusgada demokrātisko dimensiju un tā teritoriālo leģitimitāti.

11.

Komiteja norāda, ka līdz šim par maz ir darīts, lai vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistītu jaunu stratēģisko satvaru izstrādē vai VRP sagatavošanā. Piemēram, ekspertu zināšanu piesaiste no reģionālo centru tīkla, kas, Reģionu komitejai koordinējot, 2019.–2020. gadā no divdesmit reģioniem apkopos atsauksmes par ES politikas īstenošanu, varētu būt viens no veidiem, kā šo trūkumu novērst.

12.

Saistībā ar Eiropas pusgadu Komiteja aicina pievērst uzmanību nepietiekamai līdzatbildībai un administratīvās spējas trūkumam visos pārvaldības līmeņos, jo abi šie elementi kavē konkrētai valstij adresētu ieteikumu veiksmīgu īstenošanu. Tā kā strukturālās reformas nav skaidri definētas, Eiropas pusgada process nevar veicināt šīs reformas. Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem vajadzētu ņemt vērā tikai tās reformas, kas sekmē līguma mērķu īstenošanu, un rīcībai šajā jomā ir jābūt samērīgai ar izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešamo un tieši saistītai ar Savienības kompetences jomām (3).

13.

Komiteja uzskata, ka līdzatbildību par konkrētai valstij adresētu ieteikumu īstenošanu ir iespējams palielināt, ja šajā procesā plašāk iesaista reģionālās un vietējās pašvaldības, lai nodrošinātu Eiropas pusgadam teritoriālo dimensiju gan analītiskajā līmenī (gada izaugsmes pētījums, valstu reformu programmas un konkrētai valstij adresēti ieteikumi jāpaplašina un jāietver teritoriālo tendenču un ES politikas teritoriālās ietekmes analīze), gan darbības līmenī (tiecoties uz plašāku un sistemātiskāku vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalību, kuras pamatā ir partnerattiecības un daudzlīmeņu pārvaldība) (4).

14.

Attiecībā uz Eiropas pusgada, konkrētai valstij adresētu ieteikumu un kohēzijas politikas koordināciju Komiteja norāda, ka kohēzijas politika ir atsevišķa politika un ka vienmēr ir jāaizsargā tās mērķis, proti, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija. Šajā nolūkā ir jāpārbauda, cik lielā mērā savstarpēji saskaņoti ir konkrētai valstij adresēti ieteikumi un kohēzijas programmas, un jāpievērš uzmanība valstu, reģionālo un vietējo pārvaldes iestāžu sadarbības nozīmei kā valstu reformu programmās, tā arī kohēzijas programmās (5).

Vietējo un reģionālo pašvaldību loma Eiropas pusgadā un kohēzijas politikā

15.

Komiteja konstatē, ka, neraugoties uz Eiropas pusgada sasaisti ar pašreizējām kohēzijas programmām, ES līmenī joprojām nav mehānisma, kas ļautu strukturēti iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības valstu reformu programmu un ieguldījumu stratēģiju izstrādē. Saistībā ar ESI fondu finansēto programmu un partnerattiecību nolīgumu izstrādi, īstenošanu un novērtēšanu ir izstrādāts Eiropas rīcības kodekss attiecībā uz partnerību. Tajā ir noteikts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības ir Komisijas un dalībvalstu tiešās partneres kohēzijas politikas dalītas pārvaldības jomā.

16.

Komiteja norāda, ka Eiropas pusgada ieteikumi galvenokārt attiecas uz intervences jomām, kurās Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir dalīta kompetence un kurās ES var vienīgi atbalstīt dalībvalstis.

17.

Komiteja uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību strukturētai līdzdalībai ir jākļūst par pastāvīgu Eiropas pusgada elementu. Komiteja pauž nožēlu, ka gada izaugsmes pētījumā ir minēta sociālo partneru un valstu parlamentu iesaiste šajā procesā, bet ne vietējo un reģionālo pašvaldību iesaiste, kā tas bija 2018. gadā.

18.

Komiteja uzsver, ka šis fakts ir pretrunā: subsidiaritātes principam (Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 3. punkts un 2. protokols) un daudzlīmeņu pārvaldības un partnerības principam (sk. 6. pantu “Partnerība un daudzlīmeņu pārvaldība” priekšlikumā Regulai, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma un migrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (COM(2018) 375), jo konkrētai valstij adresēti ieteikumi ar kohēzijas politikas starpniecību tieši ietekmē politikas izstrādi vietējo un reģionālo pašvaldību līmenī, nosakot tām ierobežojumus intervences jomās, kurās tām ir likumīgas pilnvaras. Līdz ar to tiek pārkāpti arī Eiropas vietējo pašvaldību hartas un Eiropas Padomes principi.

19.

Šajā sakarā Komiteja norāda uz Komisijas 2018. gada 23. oktobra paziņojumu par subsidiaritāti (6), kurā cita starpā atzīts, ka vietējās un reģionālās pašvaldības nelīdzinās citām ieinteresētajām personām, jo tās ir galvenās Savienības tiesību aktu īstenotājas, un ka “likumdošanas procedūrā katrai dalībvalstij daudzos gadījumos ir iespējas labāk atspoguļot valstu un reģionālo parlamentu un vietējo un reģionālo iestāžu viedokļus”.

20.

Komiteja norāda arī uz Subsidiaritātes, proporcionalitātes un principa “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas 4. ieteikumu, kurā minēts, ka “dalībvalstīm, sagatavojot savas valsts reformu programmas un izstrādājot un ieviešot strukturālas reformas Eiropas pusgada ietvaros, būtu jāievēro Eiropas Komisijas norādījumi un jēgpilni jāsadarbojas ar vietējām un reģionālajām iestādēm, lai uzlabotu līdzatbildību par šādām reformām un to ieviešanu” (7).

21.

Tādēļ Komiteja uzsver, ka labākais veids, kā nepieļaut subsidiaritātes principa pārkāpšanu un nodrošināt efektīvu politikas koordināciju, ir pilnībā un strukturēti iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības Eiropas pusgadā saskaņā ar partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principiem. Šajā kontekstā bažas rada Padomē notikušajās sarunās par Kopīgo noteikumu regulu apsvērtā iespēja palielināt partnerības un daudzlīmeņu pārvaldības principu elastību, jo tas varētu kaitēt Eiropas pusgada un kohēzijas politikas efektīvai koordinācijai.

Ceļā uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un jaunām kohēzijas programmām 2021.–2027. gadam

22.

Atbildot uz Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts Rumānijas pieprasījumu sagatavot Komitejas atzinumu par elastīgumu, ko reģioni var izmantot, lai saskaņotu kohēzijas programmas un konkrētai valstij adresētus ieteikumus, un par to, kā panākt, lai reģioniem būtu lielāka nozīme Eiropas pusgadā, Komiteja turpmāk tekstā ir izklāstījusi savas piezīmes.

23.

Komiteja pauž gandarījumu, ka 2019. gada izaugsmes pētījumā uzmanība pievērsta Eiropas ieguldījumu politikas reģionālajai dimensijai, taču konstatē, ka šis jautājums skatīts nepilnīgi.

24.

Komiteja pieņem zināšanai, ka 2019. gada valstu ziņojumos pirmo reizi tiks iekļauts reģionālo atšķirību novērtējums un “Investīciju pamatnostādnes par kohēzijas politikas finansējumu 2021.–2027. gadam” (D pielikums) katrai dalībvalstij, kas sāk Komisijas un dalībvalsts dialogu par kohēzijas politikas programmu veidošanu laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam.

25.

Komiteja pauž gandarījumu, ka 2019. gada izaugsmes pētījumā paziņots: “Eiropai jāpieņem ilgtermiņa redzējums”. Komiteja norāda, ka ar ilgākam laika periodam izvirzīto mērķu kopumu Eiropas Savienība varētu vieglāk rast vajadzīgos kompromisus starp mērķiem, kas saistīti ar ilgtspējīgu izaugsmi, kohēziju, sociālo iekļaušanu, makroekonomisko noturību un stabilitāti, un dalībvalstis varētu noteikt ieguldījumu un strukturālo reformu kopumu, kas būtu īstenojams un ko atbalstītu sabiedrība.

26.

Tādēļ Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jānodrošina, lai visi pārvaldības līmeņi būtu iesaistīti gan valstu ziņojumu un konkrētām valstīm adresēto ieteikumu sagatavošanā, it īpaši centienos noteikt katrai valstij un reģionam vispiemērotāko ieguldījumu un reformu konfigurāciju, gan arī attiecīgās politikas izstrādē, ņemot vērā valstu ziņojumus.

27.

Šajā sakarā Komiteja atkārtoti norāda, ka tā atbalsta rīcības kodeksa ieviešanu attiecībā uz vietējo un reģionālo pašvaldību iesaisti Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošanā (8). Svarīgi ir vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošināt oficiālu vietu Eiropas pusgada procesā, lai attiecīgajā gadījumā ar dialoga un horizontālas koordinācijas palīdzību konkrētajai valstij adresētie ieteikumi pārtaptu ieguldījumos jaunās kohēzijas programmās.

28.

Komiteja uzsver, ka jauno kohēzijas programmu plānošanas process ir jau sācies 2019. gada 27. februārī (9), kad tika publicēti valstu ziņojumi, pēc kuriem sākas virzība uz konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem un valstu reformu programmām, un tāpēc ir steidzami jānodrošina vietējām un reģionālajām pašvaldībām oficiāla vieta politikas izstrādes procesā Eiropas pusgada ietvaros. Šīs grūtības varētu novērst, ja pašreizējo rīcības kodeksu partnerības jomā attiecinātu arī uz Eiropas pusgada politikas noteikšanas mehānismu.

29.

Lai uzlabotu vietējo un reģionālo pašvaldību lomu Eiropas pusgadā, Komiteja atbalsta paraugprakses apzināšanas un izplatīšanas iniciatīvas, ar kurām šīs pašvaldības ir iesaistītas valstu reformu programmās un ieguldījumu stratēģijās.

30.

Ja vietējās un reģionālās pašvaldības netiek oficiāli iesaistītas Eiropas pusgada politikas procesā, pastāv risks, ka jauno kohēzijas programmu ieviešana varētu notikt saskaņā ar lejupēju pieeju, kas nepamatoti ierobežotu izvēles iespējas vietējo pašvaldību un reģionu līmenī un kaitētu elastībai. Tādā gadījumā, iespējams, vēl vairāk samazināsies mobilizēšanās attiecībā uz konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem un tiks traucēta jauno kohēzijas programmu pienācīga izpilde, bet tas ir acīmredzamā pretrunā Komisijas centieniem vairāk orientēt kohēzijas politiku uz rezultātiem un nodrošināt Eiropas Savienībai un dalībvalstīm lielāku pievienoto vērtību.

---

(1)  Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par eurozonas ekonomikas politiku un saistībā ar 2019. gada izaugsmes pētījumu (OV C 461, 21.12.2018., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Reģionu komitejas rezolūcija par eurozonas ekonomikas politiku un saistībā ar 2019. gada izaugsmes pētījumu (OV C 461, 21.12.2018., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Reformu atbalsta programma un Eiropas Investīciju stabilizācijas funkcija” (OV C 86, 7.3.2019., 335. lpp.).

(4)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai” (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.).

(5)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums par tematu “Kopīgo noteikumu regula” (OV C 86, 7.3.2019., 41. lpp.).

(6)  COM(2018) 703 final.

(7)  Subsidiaritātes, proporcionalitātes un principa “Darīt mazāk, bet efektīvāk” jautājumu darba grupas ziņojums “Aktīva subsidiaritāte. Jauns darbības veids” (2018. gada jūlijs).

(8)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Eiropas pusgada pārvaldības uzlabošana. Rīcības kodekss vietējo un reģionālo pašvaldību līdzdalībai” (OV C 306, 15.9.2017., 24. lpp.).

(9)  https://ec.europa.eu/info/publications/2019-european-semester-country-reports_en

Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES meža stratēģijas īstenošana”

(2019/C 275/02)

Galvenais ziņotājs	:	Ossi Martikainen (FI/ALDE), Lapinlahti pilsētas domes deputāts
Atsauces dokuments	:	Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Progress, kas panākts, īstenojot ES meža stratēģiju “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai” ” COM(2018) 811 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

atzinīgi vērtē 2018. gada 7. decembrī publicēto Eiropas Komisijas ziņojumu par ES meža stratēģijas īstenošanu un uzskata, ka šāds ziņojums bija vajadzīgs. Pēc iepazīšanās ar ziņojumu Komiteja secina, ka Meža stratēģija ir lietderīgs dažādu politikas pasākumu koordinācijas instruments. Izrādījies, ka stratēģijas prioritārās jomas noteiktas pareizi un kopumā panākts progress virzībā uz mērķu sasniegšanu. Taču ar saskaņotu rīcību dalībvalstu, reģionu un vietējā līmenī, kā arī ārējo attiecību jomā ir iespējams sasniegt vēl vairāk;

2.

norādot uz savu iepriekšējo atzinumu (1), kas daudzējādā ziņā saskan ar pašas Komisijas sniegto vērtējumu, mudina Komisiju turpināt centienus uzlabot ar mežu saistīto politikas jomu un pasākumu saskaņotību, lai var labāk ņemt vērā visu meža radītās vērtības ķēdi, tā bioloģisko daudzveidību un daudzveidīgās funkcijas. Svarīgi ir nodrošināt, ka Pastāvīgā mežsaimniecības komiteja tiek iesaistīta ar mežu (arī netieši) saistīto politikas pasākumu izstrādē;

3.

aicina Komisiju apsvērt, vai laikā, kad pieaug mežu politiskā nozīmība gan pasaules ilgtspējas politikas līmenī, gan dalībvalstīs un to reģionos, ar mežiem saistīto jautājumu pārvaldība un pieeja šādu jautājumu risināšanai, kā arī šiem mērķiem atvēlētie ES resursi pašlaik ir pietiekami un šā brīža prasībām atbilstoši; turklāt būtu jāanalizē, cik liela ir minēto resursu reālā ietekme vērtību ķēdē;

4.

uzskata, ka Komisijai būtu jānāk klajā ar jaunu, aktualizētu meža stratēģiju laikposmam pēc 2020. gada, kurā – ņemot vērā meža nozares skaidro lomu vides saglabāšanā – kā atsevišķa kategorija aplūkots kultivēts mežs un par stratēģiski svarīgu noteikta vajadzība apmežot teritorijas, kurām draud pārtuksnešošanās, un ka šādas stratēģijas vadošā loma būtu jāpastiprina. Iespējams, ka tāpēc būs jāpārvērtē, kā tiek piešķirti līdzekļi un kāda ir to ietekme;

5.

aicina Komisiju nodrošināt, ka dalībvalstis, reģioni, pētniecības struktūras un mežsaimniecības eksperti un organizācijas ir pietiekami pārstāvētas iepriekš minētās stratēģijas sagatavošanas procesā, lai varētu panākt vēlamos rezultātus un process būtu iekļaujošs;

6.

vērtējot Meža stratēģijas īstenošanu, par tām Komisijas ziņojumā minētajām prioritātēm, kas saistītas ar RK kompetences jomu, pauž šādu viedokli.

7.   Finansēšana un pārvaldība

7.1.

Vietējās un reģionālās pašvaldības ir cieši jāiesaista to ES vadīto un finansēto politikas pasākumu izstrādē un īstenošanā, kas attiecas uz meža nozari. Meža īpašniekiem un par meža apsaimniekošanu un pārvaldību atbildīgajiem dalībniekiem, tostarp vietējām un reģionālajām pašvaldībām, ir būtiska nozīme mežu ilgtspējīgas izmantošanas stiprināšanā un ciešas saiknes veidošanā ar iedzīvotājiem un lauku ekonomiku.

7.2.

Vietējās un reģionālās pašvaldības var vairot meža nozarei paredzēto pasākumu saskaņotību un veicināt to efektivitātes paaugstināšanu un darboties kā vidutājas, jo daudzās dalībvalstīs sabiedrībā notiekošu pārmaiņu dēļ privāto meža īpašnieku struktūra ir sadrumstalota un fragmentēta un mežu apsaimniekošana ir atstāta novārtā. Tās varētu arī apsvērt pasākumus, ar kuriem veicināt kopīgu mežsaimniecības grupu un apvienību veidošanu, kā arī attīstīt aktīvas mežsaimniecības koncepciju. No šāda viedokļa vietējām un reģionālajām pašvaldībām jāatbalsta sadarbība mežsaimniecības nozarē. Publiskajam atbalstam būtu jāaptver priekšizpēte, teritoriālās darbības un popularizēšanas pasākumi ar mērķi izcelt šīs nozares piedāvātos daudzveidīgos ekosistēmiskos produktus un pakalpojumus.

7.3.

Meža nozarei ir jāsaņem atbilstošs finansējums no KLP budžeta, it īpaši no lauku attīstībai atvēlētā budžeta, jo daudzi reģionālie un vietējie dalībnieki izmanto šos līdzekļus, lai stiprinātu sava reģiona mežsaimniecību un uzlabotu meža ilgtspējīgu izmantošanu. Tā kā KLP īstenošana valstu līmenī kļūst arvien elastīgāka, meža nozarei var būt vēl lielāka vai gluži pretēji – mazāka nozīme daudzu reģionu lauku attīstības pasākumos. Tas ir svarīgi no lauku iedzīvotāju nodarbinātības, reģionu ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības viedokļa. Tādēļ tagad ir svarīgs brīdis, lai KLP lauku attīstības budžetā nodrošinātu pienācīgu finansējumu mežsaimniecības pasākumiem. Lai varētu panākt, ka valstu KLP programmām ir ietekme uz klimata un vides aizsardzību, ir vajadzīgs reģionālo un vietējo iestāžu ieguldījums un dažādu pārvaldes līmeņu sadarbība. Mežsaimniecības nozares finansēšanas iespējas būtu jāpublisko arī visos pārvaldes līmeņos, lai tās varētu pilnībā un pienācīgi izmantot.

7.4.

RK norāda, ka daudzās Eiropas dalībvalstīs ir ļoti slikts meža ceļu tīkls, un šajā saistībā uzsver, ka ir nepieciešams finansēt Eiropas līmeņa pētījumu par meža ceļu tīkla novērtēšanu.

7.5.

Līdztekus jau ilgu laiku izmantotajiem instrumentiem, kas galvenokārt saistīti ar KLP, meža nozare paver plašas iespējas izmantot ES pētniecības un inovācijas programmu līdzekļus. Jānodrošina, ka meža nozare var saņemt ne tikai KLP atvēlētos līdzekļus, bet arī īpašus finanšu resursus no programmas “Apvārsnis”, LIFE+, Erasmus+, struktūrfondiem un Solidaritātes fonda.

8.   Vietējā un reģionālā ekonomika, zaļā ekonomika, nodarbinātība

8.1.

Mežiem ir būtiska nozīme Eiropas bioekonomikas un bioloģiskās daudzveidības, kā arī tās reģionu attīstībā, kā arī pārejā uz zaļu mazoglekļa ekonomiku. Vietējās un reģionālās pašvaldības varētu veicināt arī reģionālo ilgtspējīgas attīstības plānu un bioekonomikas stratēģiju īstenošanu, izglītību, ekoloģiski ilgtspējīgu būvniecību, oglekļa dioksīda piesaisti koksnes produktos, kuriem ir ilgs dzīves cikls, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu un MVU uzņēmējdarbību meža nozarē. Šajā nozarē gadījumos, kad tas ir lietderīgi, būtu jāizveido reģionālās sadarbības grupas, kurās līdztekus mežsaimniecības uzņēmumiem, mežu īpašniekiem, kā arī reģionālajām un vietējām pašvaldībām darbotos gan municipalitātes, reģionālās varas iestādes, reģionu akadēmijas, universitātes un NVO, gan privātie uzņēmumi nozarēs, kurās izmanto koksnes izejvielas un produktus.

8.2.

Daudzi Eiropas lauku reģioni saskaras ar tādām problēmām kā iedzīvotāju skaita samazināšanās un darbvietu likvidēšana. Pāreja uz produktiem, kas balstīti uz koksnes resursiem, piemēram, būvniecībā un enerģijas ražošanā, radītu darbvietas un nodokļu ieņēmumus arī mazapdzīvotos reģionos. Tas pats sakāms par plašāku zaļo ekonomiku, kurā meži ir arī svarīgs tūrisma, bioloģiskās daudzveidības, atpūtas un iedzīvotāju labklājības faktors. Tā kā mežsaimniecības nozare ir trešais lielākais darba devējs Eiropas Savienībā (nodrošina vairāk nekā 3,5 miljonus darbvietu), tai ir būtiska ietekme uz Eiropas sociālo un teritoriālo konverģenci. Meža nozares stratēģijā ir jāņem vērā visu meža ekosistēmas produktu un pakalpojumu attīstība, lai atveseļotu un atbalstītu ekonomiku.

8.3.

Paredzot, ka pieaugs pieprasījums pēc koksnes un biomasas, ir jānodrošina mežu ilgtspējīga apsaimniekošana, ko attiecībā uz valsts mežiem sertificētu mežsaimniecības administrācija, bet attiecībā uz privātajiem mežiem – privāti sertifikācijas mehānismi.

8.4.

Dažādiem pārvaldes līmeņiem būtu jāsadarbojas: reģionālā līmeņa labas prakses piemēriem un rezultātiem būtu jāietekmē tas, kā ES un dalībvalstis piešķir finansējumu, lai veicinātu inovāciju un tehnoloģiju izmantošanu meža nozarē un lai sasaistītu dažādos mežu izmantošanas veidus. Tā varētu arī radīt funkcionālus un pieejamākus finanšu instrumentus reģioniem, lai varētu attīstīt meža nozari. Ir vajadzīgi jauni mērķtiecīgi pasākumi meža nozarei, lai līdz 2050. gadam sasniegtu mērķi, kas paredz Eiropā panākt oglekļa emisiju neitralitāti. Vietējo un reģionālo pašvaldību uzdevumi un pilnvaras dažādās dalībvalstīs atšķiras, taču būtu jāmeklē visaptveroša un konsekventa stratēģiskā pieeja, kas apvienotu dažādu līmeņu kopīgos mērķus un vajadzības attiecībā uz tādiem jautājumiem kā infrastruktūra, informācijas sistēmas un informācijas apmaiņa, kā arī iestāžu uzdevumus, piemēram, atļauju izsniegšana un uzraudzība. Visām dalībvalstīm un ekonomikas nozarēm būtu jāsniedz ieguldījums, lai palīdzētu sasniegt CO2 emisijas samazināšanas mērķrādītājus, vienlaikus līdzsvarojot taisnīguma un solidaritātes apsvērumus.

8.5.

Komiteja uzskata, ka plašāka informācija par meža teritoriju ilgtspējīgas apsaimniekošanas nozīmi, kā arī iespēja paplašināt, īstenot un koordinēt izpratnes veidošanas kampaņas par mežu daudzfunkcionalitāti un daudzajiem ieguvumiem, ko mežu apsaimniekošana dod ekonomikas, sociālajā un vides aspektā, ir vajadzība, uz kuru jāreaģē visos ES institucionālajos līmeņos.

9.   Bioloģiskā daudzveidība, klimata pārmaiņas, mežu veselība

9.1.

RK uzsver, ka ir būtiski veicināt mežu pienācīgu pārvaldību, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības politiku integrēt ar hidroģeoloģisko un klimata risku pārvaldības politiku.

9.2.

RK atzīmē Komisijas secinājumu, ka, neraugoties uz aktīvajiem pūliņiem saglabāt dažādus mežu un dzīvotņu veidus, tostarp ar Natura 2000 un Putnu direktīvu un Dzīvotņu direktīvu, bioloģiskās daudzveidības jomā nav panākts vēlamais progress. Komisijai būtu jāsniedz sīki izstrādāts novērtējums par to, kur ir sasniegti rezultāti, kādi instrumenti būtu vajadzīgi, lai panāktu pozitīvu attīstību, un vai pasākumos ir līdzsvaroti ņemta vērā meža biotopu izplatība un retums visā Eiropas Savienībā, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kuros ir vislielākā sugu daudzveidība, kā tas ir, piemēram, tālākajos reģionos. Turklāt būtu jāfinansē pētniecība, kuras mērķis ir kopumā novērtēt mežu stāvokli un to ekosistēmu pakalpojumus, jo īpaši jaunajās dalībvalstīs. Tas jādara, lai saglabātu un nostiprinātu vides ziņā vērtīgu dabas mantojumu, attīstot esošos ekoloģiskos tīklus.

9.3.

Mežiem ir īpaši liels potenciāls mazināt klimata pārmaiņu ietekmi, ņemot vērā tā spēju piesaistīt, uzglabāt un aizstāt CO2 emisijas. Klimata aspektiem vajadzētu būt transversālam tematam ilgtspējīgas mežsaimniecības principos, proti, mežu pavērtās iespējās ir jāaplūko visaptveroši, domājot par to, kā var aizstāt uz fosilajām izejvielām balstītus celtniecības materiālus un fosilo kurināmo un ar tiem saistītos produktus; kā mežu apsaimniekošana ietekmē oglekļa dioksīda piesaisti; kā stimulēt/atalgot īpašniekus, kuri ilgtspējīgi apsaimnieko mežu salīdzinājumā ar tiem, kas šādu apsaimniekošanas pieeju nepiemēro; kā klimata pārmaiņas apdraud mežus; kā nodrošināt vietējo koku sugu audzēšanas potenciālu un kādā apjomā līdzsvarotā veidā audzēt koku sugas, kas nav vietējās utt.

9.4.

Reģionu komiteja aicina Eiropas Komisiju pilnībā iesaistīt reģionus un vietējās pašvaldības Kopīgo centienu regulas (KCR) (2) un LULUCF regulas (3) īstenošanā, nosakot emisiju samazināšanas mērķus 2030. gadam un izstrādājot konkrētas iniciatīvas šo mērķu sasniegšanai.

9.5.

Klimata pārmaiņas un mežu daudzveidības zudums var izraisīt to, ka ugunsgrēki, vētras, slimības un kaitēkļi nodara postījumus lielās mežu teritorijās. Ņemot vērā šādus gadījumus, administratīvu lēmumu pieņemšanā vienmēr jāizvērtē no rīcības neesamības izrietošie alternatīvie riski. Būtu jāgatavojas šādiem gadījumiem, aktualizējot tiesību aktus, lai atbalstītu plānošanu meža nozarē un varētu novērst šādu kaitējumu, un piešķirot finansējumu, ko varētu paredzēt postījumu novēršanai, ārkārtas situāciju un izpostīto teritoriju pārvaldībai, atjaunošanas pasākumiem un mežu atjaunošanas veicināšanai, kā arī to ekonomisko problēmu radīto zaudējumu kompensēšanai, kuras vērojamas lielos katastrofas skartos reģionos. Šajā sakarā ir nepieciešams reģionālā līmenī finansēt potenciālo risku un apdraudējumu karti. Aktīva mežsaimniecība var būt lietderīgs preventīvs un savlaicīgas atklāšanas instruments, kas uzlabotu mežu fitosanitāro stāvokli.

9.6.

Sabiedrībai būtu jāsaņem labāka skaidrojoša informācija par dabas kapitālu un mežu ekosistēmas pakalpojumiem tai, un, ja iespējams, jāpastiprina saikne starp vietējām kopienām un mežiem, kas ir vai nav šo kopienu īpašumā.

9.7.

Uzsver, ka katastrofu riska pārvaldības jomā liela nozīme ir augšupējām darbībām, kā arī ES instrumentiem, kas tās papildina, ja katastrofa pārsniedz kādas dalībvalsts spējas. To ES instrumentu saraksts, kuri ir īpaši noderīgi vētru un mežu ugunsgrēku gadījumā, ietver Savienības civilās aizsardzības mehānismu, ES Solidaritātes fondu un izmēģinājuma projektus, ko finansē Eiropas Komisija un kuru mērķis ir likvidēt administratīvos un juridiskos šķēršļus katastrofu riska pārvaldībai pārrobežu apgabalos.

9.8.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un galveno ieinteresēto personu pieprasījumu ir steidzami vajadzīgs ES rīcības plāns attiecībā uz atmežošanu un mežu degradāciju, lai turpinātu novērtēt produktu un izejvielu patēriņa Eiropas Savienībā ietekmi uz vidi, ņemot vērā, ka tas varētu pastiprināt atmežošanu un meža degradāciju ārpus ES. Tāpēc RK aicina jauno Eiropas Komisiju noteikt šo prasību par vienu no savām politiskajām prioritātēm.

10.   Starptautiskā un reģionālā sadarbība meža nozarē

10.1.

Ir svarīgi, ka ES turpina centienus nodrošināt sadarbību un pamatu – gan Eiropas, gan pasaules – nolīgumam attiecībā uz meža nozari un koksnes produktu tirdzniecību un stiprināt ilgtspējīgas mežsaimniecības principus tās kaimiņvalstīs, tās ekonomiskajās un ārējās attiecībās un tās īstenotajā attīstības politikā. Ministru konference par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), mežu sertifikācija, ANO Stratēģiskais plāns attiecībā uz mežiem līdz 2030. gadam un globālie mērķi attiecībā uz mežiem ir iespējamo ietekmes jomu piemēri.

10.2.

Daudzas svarīgas ES meža teritorijas atrodas pie tās ārējām robežām, savukārt meža veidi, uz koksnes resursiem balstīta ekonomika un meža apdraudējumi bieži vien sniedzas pāri šīm robežām. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka pierobežas reģionu vietējās un reģionālās pašvaldības meža nozarē var efektīvāk izmantot ES ārējo attiecību programmas.

10.3.

Reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji ir cieši jāiesaista ES starptautisko saistību, kas attiecas uz meža nozari, sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā, un ir jāievieš pastāvīgas procedūras šā mērķa reālai sasniegšanai.

10.4.

Būtu ļoti svarīgi veicināt valstu un reģionālo sadarbību Eiropas Savienībā, lai sekmētu prasmju apmaiņu un stiprinātu reģionu konkurētspēju. Spēcīgāki tīkli arī palielinātu gatavību sniegt atbalstu tādu dabisku traucējumu gadījumā kā meža ugunsgrēki, vētras, sausums un plūdi.

11.   Izglītošana un informēšana

11.1.

Ir jāveicina sabiedrības izteiktas prasības, jo tās leģitimizētu un aizstāvētu mežu nozīmi klimata pārmaiņu un ekonomikas problēmu turpmākā risināšanā.

11.2.

To varēs panākt tikai ar vērienīgiem izglītojošiem un informējošiem pasākumiem par mežsaimniecības nozares lomu klimata pārmaiņu seku mazināšanā un pārejā uz bioekonomiku, kas balstīta uz dabas resursiem, īstenojot kampaņas gan valstu un starptautiskajā līmenī, gan arī vietējā un reģionālajā līmenī, jo tas ir iedzīvotājiem tuvākais līmenis.

11.3.

Informēšanas un izglītošanas pasākumi īpaši jāvirza uz to, lai pārvarētu divus pašreizējos kognitīvos ierobežojumus: negatīvo skatījumu uz kokmateriālu ieguvi pārveidot skatījumā uz mežsaimniecību kā ilgtspējīgas apsaimniekošanas sistēmu, kuras pamatā ir mežu zinātne, kā arī novērst meža saglabāšanas un apsaimniekošanas pretstatījumu, izmantojot meža ilgtspējīgas apsaimniekošanas koncepciju, kura nodrošina to saderību.

11.4.

Informēšanas un izglītošanas grupās būs jāiesaista mežsaimniecības nozares speciālisti, kas pārzina gan mežkopību, gan mežu ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

---

(1)  Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES meža stratēģijas vidusposma pārskatīšana” (OV C 361, 5.10.2018., 5. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija Regula (ES) 2018/841 par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 un Lēmumu Nr. 529/2013/ES (OV L 156, 19.6.2018., 1. lpp.), https://unfccc.int/topics/land-use/workstreams/land-use–land-use-change-and-forestry-lulucf.