24.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/4

Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu

(2019/C 248/04)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Bordeaux”

Atsauces numurs: PDO-FR-A0821-AM04

Paziņojuma datums: 10.4.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Apraksts un pamatojums

Ir atjaunināti datumi, kuros kompetentās valsts iestādes apstiprinājušas grozījumus noteiktajā zemesgabalu apgabalā, kur notiek ar ACVN “Bordeaux” apzīmētās produkcijas ražošana, un kuri norādīti šā nosaukuma produkta specifikācijai pievienotajā pielikumā. Zemesgabalu delimitācija nozīmē ar attiecīgo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmētas produkcijas ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ražošanas ģeogrāfiskā apgabala ietvaros.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2. Ģeogrāfiskais apgabals – redakcionāls grozījums

Apraksts un pamatojums

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā:

Svītrotas divas pašvaldības: Cantenac un Margaux, bet pievienota Margaux-Cantenac pašvaldība, jo tās tika apvienotas.

Svītrotas šādas pašvaldības: Aubie-et-Espessas, Castets-en-Dorthe, Castillon-de-Castets, Civrac-de-Dordogne, Saint-Antoine un Salignac.

Pievienotas šādas pašvaldības: Val de Virvée, Castets et Castillon un Civrac-sur-Dordogne.

Ir apvienojušās šādas pašvaldības: Aubie-et-Espessas, Saint-Antoine un Salignac; rezultātā tās ir kļuvušas par Val de Virvée pašvaldību.

Ir apvienojušās šādas pašvaldības: Castets-en-Dorthe un Castillon-de-Castets; rezultātā tās ir kļuvušas par Castets et Castillon pašvaldību.

Grozīts Civrac-de-Dordogne pašvaldības nosaukums, un turpmāk tas ir Civrac-sur-Dordogne.

Grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

3. Tiešās apkaimes apgabala grozījums

Apraksts un pamatojums

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punkts papildināts ar šādu trīs pašvaldību nosaukumiem: Port-Sainte-Foy-et-Ponchapt, Saint-Antoine-de-Breuilh, Thénac.

Šis grozījums ir labojums attiecībā uz tiešās apkaimes apgabalu, lai iekļautu tajā to pašvaldību teritoriju, kurās ir pierādīta vīna raudzēšanas un/vai gatavošanas prakse un kuras atrodas ar šo nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas apgabala apkaimē.

Grozīts vienotā dokumenta 9. punkts.

4. Sārtvīnu ražošanas nosacījumu grozījums

Apraksts un pamatojums

— Vīnadārzā izmantotās vīnogulāju šķirnes

Specifikācijas I nodaļas V iedaļā ir paplašināts to vīnogulāju šķirņu saraksts, kuras drīkst izmantot sārtvīna ražošanai, pievienojot tam baltogu blakusšķirnes, kas ar ACVN “Bordeaux” apzīmētā produkta specifikācijā norādītas arī baltvīna ražošanai.

Šīs šķirnes ir “Sémillon B”, “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G”. Šis grozījums neskar sārtvīnus, attiecībā uz kuriem ir tiesības izmantot norādi “clairet” un kuri saglabājas ar sarkanvīniem kopējā sarakstā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Šo grozījumu papildina ierobežojums šo blakusšķirņu izmantošanai saimniecības vīnadārzā, kā norādīts specifikācijas I nodaļas V iedaļā, un vīnogu vai vīnogu misas maisījumu veidošanā sārtvīna ražošanai, kā norādīts specifikācijas I nodaļas IX iedaļā. Ir noteikts 20 % liels ierobežojums, no kura ne vairāk kā 10 % drīkst būt “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G” šķirne kopā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Baltogu šķirņu kā blakusšķirņu izmantošana ļauj uzlabot organoleptisko līdzsvaru sārtvīniem; šīs šķirnes paredzētas, lai atkarībā no izmantotajām melnogu pamatšķirnēm piedotu vīnam vai nu svaigumu, vai apaļīgumu.

— Produkta apraksts

Baltogu blakusšķirņu pievienošanas rezultātā ir uzlabota sārtvīnu organoleptisko īpašību apraksta redakcija, lai pārliecinātos, ka šis grozījums neietekmē produktu.

Grozīts specifikācijas I nodaļas X iedaļas (saikne) 2. punkts.

Grozīts vienotā dokumenta 4. punkts.

— Vīndarības metodes

Grozīta specifikācijas I nodaļas IX iedaļa, lai attiecībā uz vīnogu misu atļautu lietot enoloģisko ogli, taču to drīkst darīt tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no sārtvīnu apjoma, ko saražojis attiecīgais vīndaris.

Grozīts vienotā dokumenta 5. punkts.

5. Saikne ar izcelsmes vietu

Apraksts un pamatojums

Izdarīts grozījums specifikācijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā – tajā norādītais ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību skaits pēc tam, kad dažas no tām apvienojušās, no 501 samazināts līdz 497, bet Gironde departamenta pašvaldību kopējais skaits no 542 samazināts līdz 538.

Grozīts vienotā dokumenta 8. punkts.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Bordeaux”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Nedzirkstoši sausie baltvīni

Nedzirkstošiem sausajiem baltvīniem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %,

—	fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 3 g/l. Šo saturu var paaugstināt līdz 5 g/l, ja kopējais skābums ir ≥ 2,7 g/l H2SO4.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13 %.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l,

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 180 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Sausie baltvīni, kas iegūti no vīnogu šķirnes “Sauvignon B”, ir ļoti aromātiski, svaigi un augļaini ar ziedu un citrusaugļu niansēm. Šķirne “Sémillon B” nodrošina vīnam miesīgumu un treknumu, bet šķirne “Muscadelle B” piešķir tam ziedus atgādinošas aromāta nianses. Vīnu maisījumā blakusšķirnes palielina skābumu un dara izteiktākas citrusaugļiem piemītošās nianses. Šie veldzējošie vīni ir ļoti piemēroti patēriņam, kad tie vēl ir jauni (vienu vai divus gadus).

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

Nedzirkstošie baltvīni ar atlikumcukuriem

Nedzirkstošajiem baltvīniem ar fermentējamiem cukuriem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10,5 %,

—	fermentējamo cukuru saturs ir > 5 g/l un ≤ 60 g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13,5 %.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l,

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 250 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Baltvīnus ar fermentējamiem cukuriem veido no šķirnes “Sémillon B”, kas dod apaļīgus un pilnestīgus vīnus zeltainā krāsā, ar cukurā konservētu augļu aromātu; šie vīni var būt arī apvienojumā ar šķirni “Sauvignon B”, kas tad piešķir tiem svaigumu. Šos vīnus var gan dažus gadus izturēt, gan arī baudīt jaunus.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	10
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	250

Nedzirkstošie sārtvīni

Nedzirkstošajiem sārtvīniem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10 %,

—	fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 3 g/l. Šo saturu var paaugstināt līdz 5 g/l, ja kopējais skābums ir ≥ 2,7 g/l H2SO4,

—	ir grozīta krāsu intensitāte (DO420 + DO520 + DO620) ≤ 1,1.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13 %.

Pirms fasēšanas

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l,

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 180 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Pēc izskata sārtvīnu ietērps ir no bāli sārta līdz vairāk izteikti sārtam atkarībā no izmantotā paņēmiena (tieša presēšana, viegla macerācija vai “noasiņošana” [vīnogu misas īslaicīga macerācija kopā ar melno vīnogu miziņām, pēc tam ar noliešanu atdalot no tām misu]), un tiem piemīt augļainuma vai ziedu nianšu buķete, ko bagātina struktūrainība, kurā apaļīgums labi sabalansēts ar dzīvīgumu. Kad šos vīnus nobauda, tie lieliski pauž savu dāsnumu. Šie vīni ir ļoti piemēroti patēriņam, kad tie vēl ir jauni (vienu vai divus gadus).

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	18
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	200

Nedzirkstošie sarkanvīni

Nedzirkstošajiem sarkanvīniem:

—	spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 10,5 %,

—	fermentējamo cukuru saturs ir ≤ 3 g/l,

—	ābolskābes saturs ir ≤ 0,3 g/l.

Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija ir ≤ 13,5 %.

Pirms fasēšanas šiem vīniem:

—	gaistošais skābums ir ≤ 13,26 m.ekv./l,

—	kopējais SO2 saturs ir ≤ 140 mg/l.

Pārējie analītiskie standartparametri ir saskaņā ar Eiropas [Savienības] tiesību aktiem.

Sarkanvīni, kuri bieži vien iegūti galvenokārt no šķirnes “Merlot N”, ir elastīgi, augļaini un tikai nedaudz skābeni; labas un vienmērīgi un bagātīgi nobriedušas ražas gados tos var darīt svaigākus, izmantojot šķirnes “Petit verdot N” un “Cot N” ar tām raksturīgo skābenumu. Taču galveno maisījumu veido, šķirni “Merlot N” apvienojot ar šķirni “Cabernet-Sauvignon N”, bet mazākā mērā – ar šķirni “Cabernet-franc N”; abas pēdējās piešķir vīniem aromāta nianšu daudzveidību un tanīniem piemītošu spēku, kas ļauj tiem saglabāt un pilnveidot tiem raksturīgo garšas buķeti.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	20
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	150

5. Vīndarības metodes

a) Galvenās vīndarības metodes

Stādījumu biezība – rindstarpu platums

Audzēšanas prakse

Attiecībā uz zemesgabaliem, kas apstādīti no 2008. gada 1. augusta, minimālā stādījumu biezība ir 4 000 vīnkoki uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 2,50 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 metriem. Šo biezību var samazināt līdz 3 300 augiem uz hektāru. Rindstarpu platums tajos nedrīkst būt lielāks par 3 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,85 metriem.

Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vīnkoku vainagu drīkst veidot, vai nu atstājot augļzarus (pēc īsās apgriešanas metodes, ko sauc par “à cots”), vai pēc garās apgriešanas metodes (ko sauc par “à astes” jeb “garkoku-”). “Merlot N”, “Sémillon B” un “Muscadelle B” šķirnes vīnogulājiem uz hektāru platības nedrīkst būt vairāk 45 000 vīnstīgu pumpuriem, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 18 vīnstīgu pumpuriem. Pārējo šķirņu vīnogulājiem, arī “Cabernet-franc N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G”, uz hektāru platības pēc apgriešanas nedrīkst būt vairāk 50 000 vīnstīgu pumpuriem, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 20 vīnstīgu pumpuriem. Pēc atpumpurošanas auglīgo zaru skaits uz katru vīnkoku nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības: – šķirnēm “Merlot N”, “Sémillon B” un “Muscadelle B” – 12 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir vismaz 4 000, 15 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir mazāks par 4 000; – šķirnēm “Cabernet-franc N”, “Cabernet-Sauvignon N”, “Sauvignon B” un “Sauvignon gris G” – 14 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir vismaz 4 000, 17 auglīgo zaru uz katru no tādiem vīnkokiem, kuru skaits uz hektāru platības ir mazāks par 4 000. Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenz skalas). Atpumpurošanu veic pirms augļu aizmešanās.

Īpašā vīndarības metode

Lai gatavotu vīnus, kas nav tie, kurus drīkst apzīmēt ar norādi “clairet”, attiecībā uz vīnogu misu atļauts lietot enoloģisko ogli, taču to drīkst darīt tikai tādā apmērā, kas nepārsniedz 20 % no sārtvīnu apjoma, ko ražas gadā pagatavojis attiecīgais vīndaris.

Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Bagātināšana ar sarkanvīnu daļēju koncentrāciju ir atļauta ar nosacījumu, ka spirta tilpumkoncentrācija šādi bagātinātajos vīna apjomos nepārsniedz 15 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija šajos vīnos nedrīkst pārsniegt šādas robežvērtības: sarkanvīnos un baltvīnos ar fermentējamiem cukuriem pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13,5 %; sārtvīnos un sausajos baltvīnos pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

b) Maksimālās ražas

Nedzirkstošie baltvīni (sausie un ar fermentējamiem cukuriem)

77 hektolitri no hektāra

Nedzirkstošie sārtvīni

72 hektolitri no hektāra

Nedzirkstošie sarkanvīni – vīnadārzos, kur stādījumu biezība ir ≥ 4 000 vīnkoku/ha

68 hektolitri no hektāra

Nedzirkstošie sarkanvīni – vīnadārzos, kur stādījumu biezība ir < 4 000 vīnkoku/ha

64 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, to pārraudzēšana vīnā, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Gironde departamenta pašvaldību teritorijā (pamatojoties uz oficiālo 2017. gada 19. jūnija ģeogrāfisko kodu):

Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Arbis, Arcins, Arsac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Avensan, Ayguemorte-les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bégadan, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychac-et-Caillau, Bieujac, Birac, Blaignac, Blaignan, Blanquefort, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Cantois, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelnau-de-Médoc, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Cissac-Médoc, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Civrac-en-Médoc, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Couquèques, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Cussac-Fort-Médoc, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Escoussans, Espiet, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gaillan-en-Médoc, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grayan-et-l’Hôpital, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jau-Dignac-et-Loirac, Jugazan, Juillac, La Brède, La Landede-Fronsac, La Réole, La Rivière, La Roquille, La Sauve, Labarde, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamarque, Lamothe-Landerron, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Le Bouscat, Le Fieu, Le Haillan, Le Nizan, Le Pian-Médoc, Le Pian-sur-Garonne, Le Pout, Le Puy, Le Taillan-Médoc, Le Tourne, Le Verdon-sur-Mer, Léogeats, Léognan, Les Artigues-de-Lussac, Les Billaux, Les Eglisottes-et-Chalaures, Les Esseintes, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Les Peintures, Les Salles, Lesparre-Médoc, Lestiac-sur-Garonne, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Listrac-Médoc, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Ludon-Médoc, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Macau, Madirac, Maransin, Marcenais, Marcillac, Margaux-Cantenac, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulis-en-Médoc, Moulon, Mourens, Naujac-sur-Mer, Naujanet-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Noaillac, Noaillan, Omet, Ordonnac, Paillet, Parempuyre, Pauillac, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-surDordogne, Petit-Palais-et-Cornemps, Peujard, Pineuilh, Plassac, PleineSelve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Portets, Préchac, Preignac, Prignac-en-Médoc, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Puybarban, Puynormand, Queyrac, Quinsac, Rauzan, Reignac, Rimons, Riocaud, Rions, Roaillan, Romagne, Roquebrune, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-deBlaye, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Christophe-de-Double, Saint-Christophe-desBardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Sainte-Colombe, Saint-Côme, Sainte-Croix-du-Mont, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Estèphe, Saint-Etienne-de-Lisse, Sainte-Eulalie, Saint-Exupéry, Saint-Félix-de-Foncaude, Saint-Ferme, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, SainteGemme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-deFronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-deGrave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-d’Esteuil, SaintGermain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Sainte-Hélène, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, SaintLaurent-du-Plan, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-de-Montferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-deCastillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-deLaye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, SaintPalais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentinde-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Sainte-Radegonde, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cadourne, Saint-Seurin-deCursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Sainte-Terre, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Médoc, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Saint-Yzans-de-Médoc, Salaunes, Salleboeuf, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulac-sur-Mer, Soulignac, Soussac, Soussans, Tabanac, Taillecavat, Talais, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Tresses, Uzeste, Val de Virvée, Valeyrac, Vayres, Vendays-Montalivet, Vensac, Vérac, Verdelais, Vertheuil, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac, Yvrac.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

“Sauvignon B”

“Merlot N”

“Cot N - Malbec N”

“Carmenère N”

“Petit Verdot N”

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskajā apgabalā ir vīna ražošanai piemēroti relatīvi viendabīgi klimatiskie apstākļi: lielu ūdensobjektu tuvums (Atlantijas okeāns, Žirondas estuārs, Garonnas un Dordoņas ieleja), kam ir liela termoregulējoša nozīme. Taču okeāna mīkstinošā ietekme uz pavasara salnām mazinās tādā mērā, kādā attiecīgais apvidus atrodas attālāk no jūras un lielajām ielejām un tuvāk Landes, Saintonge un Double Périgourdine mežu masīviem. Ar šīm īpatnībām izskaidrojams tas, ka noteiktā ģeogrāfiskā apgabala ziemeļpusē un dienvidu-dienvidrietumu pusē vīnogulāju stādījumu nav daudz. Ģeogrāfiskais apgabals aptver 497 pašvaldību teritoriju Gironde departamentā, kur pavisam ir 538 pašvaldības, izņemot departamenta dienvidrietumu daļu, kurā vīnogas neaudzē, bet nodarbojas ar mežsaimniecību.

Bordo reģiona šķirņu vīnogulājiem, ko audzē turienes okeāna piekrastes klimata apstākļos, jau kopš XVII un XVIII gadsimta vajadzēja balsta kārtis; vēlāk plaši ieviesa režģus, lai nodrošinātu piemērotu audzējamās ražas sadalījumu un netraucētas hlorofila veidošanās norisēm pietiekami lielu lapotnes virsmu, lai vīnogas sasniegtu optimālu gatavības pakāpi. Dažādi augšņu tipi un dažāds zemesgabala vērsums pret debespusēm prasīja attiecīgu selekcijas darbu un dažādo šķirņu pielāgošanu atkarībā no vides īpašībām. Tā var izdalīt četrus dažādus tipus:

—	māla un kaļķakmens augsnes un merģeļaina kaļķakmens augsnes, kuras ir ļoti izplatītas nogāzēs un kurās ļoti labi aug “Merlot N” šķirnes vīnogulāji,

—	silīcija augsnes ar mālu un kaļķakmens piejaukumiem; tās lieliski noder “Merlot N” un “Sauvignon B” šķirnes vīnogulāju audzēšanai,

—	skābas lesivētas augsnes (ko reģionā sauc par boulbènes) ar sīkām kramzemes daļiņām; tās ir piemērotas sauso baltvīnu ražošanai,

—	oļainas augsnes, ko veido grants, kvarca grants ar noapaļotām šķautnēm un vairāk vai mazāk rupja smilts; tur veidotas labi drenētas un siltas terases, kas lieliski piemērotas vīnogulājiem, it īpaši “Cabernet-Sauvignon N” šķirnei.

Vīnogulāju šķirņu piemērotība, biofiziskās vides dažādība, vīnogulāju kopšanas veids un vīndarības paņēmieni dod savdabīga stila vīnus, kuru aromāta niansēm raksturīga liela daudzveidība. Pateicoties ostai un ciešajām vēsturiskajām saitēm ar citām tautām, Bordo pilsēta jau ļoti agri bija izveidojusi labi strukturētu un spēcīgu tirdzniecību, tāpēc “Bordeaux” vīnadārzi vienmēr ir bijuši vērsti ar skatu uz pārējo pasauli, izmantojot vai izplatot tehniskus jauninājumus, veicinot saimniecību dinamismu un tādējādi palīdzot nostiprināt, attīstīt un eksportēt savu zinātību, taču vienmēr ievērojot gadsimtiem senās ieražas. Pēc tam kad 1152. gadā Akvitānijas hercogiene Eleonora bija devusies laulībā ar Henriju II Plantagenetu, topošo Anglijas karali, tirdzniecisko sakaru attīstība rosināja angļus importēt “Bordeaux” vīnus, kurus gaišās krāsas dēļ viņi nosauca par “Claret”. Šī tradīcija laika gaitā nav zudusi, un mūsdienās tā saglabājusies šo vīnu apzīmēšanai izmantojamo norāžu “clairet” un “claret” veidā. XVII gadsimtā līdz ar jaunu patērētāju parādīšanos sākās jauns tirdzniecības laikmets. Eksports joprojām saglabājas kā viena no “Bordeaux” vīnu izplatīšanas stiprajām pusēm. Viena trešdaļa saražotā apjoma tiek izplatīta vairāk nekā 150 valstīs. Ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu apzīmētas vīna produkcijas ražošana, kas ir Gironde departamenta galvenais ienākumu avots, lielā mērā ir veicinājusi lauku un pilsētu ainaviskās vides veidošanu un vietējās arhitektūras attīstību (vīndaru muižu pilis, vīna pagrabi). Departamenta galvenajās pilsētās ir upju ostas, kuru galvenais attīstības faktors ir bijusi vīna tirdzniecība.

9. Būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids

Atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas atkāpes veidā noteikts tādu vīnu raudzēšanai, gatavošanai un kopšanai, kurus drīkst apzīmēt ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Bordeaux”, kas var būt papildināts ar norādēm “clairet” un “claret”, veido šādu pašvaldību teritorija:

—	Dordogne departamentā – Fougueyrolles, Gageac-et-Rouillac, Gardonne, Le Fleix, Minzac, Pomport, Port-Sainte-Foy-et-Ponchapt, Razacde-Saussignac, Saussignac, Saint-Antoine-de-Breuilh, Saint-Seurin-de-Prats, Thénac, Villefranche-de-Lonchat,

—	Lot-et-Garonne departamentā – Baleyssagues, Beaupuy, Cocumont, Duras, Esclottes, Lagupie, Loubès-Bernac, Sainte-Colombe-de-Duras, Savignac-de-Duras, Villeneuve-de-Duras.

Ģeogrāfiskie nosaukumi – papildu informācija

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šāda veida vīnam, jo īpaši attiecībā uz analītiskajiem standartiem, ar ACVN “Bordeaux” apzīmētos sarkanvīnus var papildināt ar norādi “claret”, bet tumšos sārtvīnus – ar norādi “clairet”.

Attiecībā uz baltvīniem ACVN “Bordeaux” var papildināt ar ģeogrāfisko nosaukumu “Haut-Benauge” – saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti šim papildu ģeogrāfiskajam nosaukumam, jo īpaši attiecībā uz ģeogrāfisko apgabalu, vīnogu šķirnēm, ražu un analītiskajiem standartiem.

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ģeogrāfisko nosaukumu “Haut-Benauge” uzreiz pēc kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Bordeaux” ieraksta ar burtiem, kuru izmēri gan augstumā, gan platumā nedrīkst pārsniegt to burtu izmērus, kādi izmantoti minētā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

To baltvīnu marķējumā, kuros fermentējamo cukuru saturs ir augstāks par 5 gramiem uz litru un zemāks par 60 gramiem uz litru, norāda šo saturu tādu, kāds tas tajos ir faktiski, kā noteikts Kopienas noteikumos.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt lielāko ģeogrāfisko vienību – “Vin de Bordeaux”. Šīs lielākās ģeogrāfiskās vienības nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-5514a84e-f7df-48fd-bc1b-7c65926936ae

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/13

(2019/C 248/05)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1).

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Bourgueil”

Atsauces numurs: PDO-FR-A0729-AM01

Paziņojuma datums: 10.5.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals

Apraksts un pamatojums

Daļu, kas attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu, aizstāj ar šādu:

“Vīnogu ražas novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, ko Nacionālais izcelsmes un kvalitātes institūts [Institut National de l’Origine et de la Qualité] valsts kompetentās komitejas sanāksmē apstiprinājis 2010. gada 16 decembrī. Šā apgabala perimetrs, pamatojoties uz oficiālo 2018. gada ģeogrāfisko kodu, dienā, kad valsts kompetentā komiteja apstiprina šo specifikāciju, aptver šādu Indre-et-Loire departamenta pašvaldību teritoriju:

Benais, Bourgueil, La Chapelle-sur-Loire, Chouzé-sur-Loire, Coteaux de Loire (vienīgi deleģēto pašvaldību Saint-Patrice un Ingrandes de Touraine teritorija), Restigné un Saint-Nicolas-de-Bourgueil.”.

Grozījumā ir ņemta vērā pašvaldību apvienošana, bet ģeogrāfiskā apgabala perimetrs nav grozīts.

Attiecīgi grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

2. Apgriešanas noteikumi

Apraksts un pamatojums

Ar VI iedaļas b) punktu vīnkoku vainagi turpmāk tiek apgriezti, uz katra vīnogulāja atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem.

Tādējādi, apgriežot vainagu pēc Gijo metodes vienkāršā formā, koku var veidot garu ar ne vairāk par 8 vīnstīgu pumpuriem.

Šā grozījuma mērķis ir labāk ņemt vērā pavasara laikapstākļu nepastāvību, kas pēdējos gados ir palielinājusies.

Attiecīgi grozīts vienotā dokumenta 5.1. punkts.

3. Zemesgabala maksimālā noslodze

Apraksts un pamatojums

Zemesgabala maksimālā noslodze no 9 500 kg/ha samazināta līdz 8 500 kg/ha. Ņemot vērā vīnstīgu pumpuru skaita pieaugumu, aizsardzības un pārvaldības iestāde [ODG – organisme de défense et de gestion] nevēlējās palielināt ražu uz kvalitātes rēķina un tādēļ nolēma zemesgabala maksimālo noslodzi samazināt.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4. Augu sega laukmalēs

Apraksts un pamatojums

2. punkta a) apakšpunktā vārdus: “tālāk par 1,50 m no pēdējā vīnkoka” aizstāj ar vārdiem “vismaz 1 m no vīnogulāja atsiešanas enkurbalsta, un šo attālumu drīkst palielināt līdz 2,50 m, ja augsne tiek kopta mehanizēti;”.

Šā grozījuma mērķis ir ņemt vērā izmaiņas audzēšanas praksē un veģetācijas uzturēšanā ar mehāniskiem līdzekļiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

5. Sasniedzamais ražas iznākums

Apraksts un pamatojums

Sasniedzamais ražas iznākums no 67 hl/ha samazināts līdz 65 hl/ha. Ņemot vērā vīnstīgu pumpuru skaita pieaugumu, aizsardzības un pārvaldības iestāde [ODG – organisme de défense et de gestion] nevēlējās palielināt ražu uz kvalitātes rēķina un tādēļ nolēma sasniedzamo ražas iznākumu samazināt.

Attiecīgi grozīts vienotā dokumenta 5.2. punkts.

6. Vīna raudzētavas ietilpība

Apraksts un pamatojums

Lai neradītu nelabvēlīgu situāciju jauniem vīnkopjiem darbības uzsākšanai, ir samazināta vīna raudzētavas minimālā ietilpība, taču netiek piešķirts atbrīvojums no prasībām, kas vajadzīgas pareizai vinifikācijai un uzglabāšanai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

7. Aprite starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem

Apraksts un pamatojums

Svītrots I nodaļas IX iedaļas 4. punkta b) apakšpunkts attiecībā uz datumu, kad atļauta vīnu laišana apritē starp apstiprinātiem noliktavu turētājiem.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

8. Zemesgabala izmantošanas deklarācija

Apraksts un pamatojums

Svītrots II nodaļas I iedaļas 1. punkts, jo Bourgueil situācijas dēļ šāds pasākums nav vajadzīgs. Tā kā ACVN produkcijas klāstu, ko drīkst ražot ar ACVN “Bourgueil” apzīmētā produkta ražošanas apgabalā, veido šādi ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu apzīmēti produkti: “St Nicolas de Bourgueil”, “Touraine”, “Crémant de Loire” un “Rosé de Loire”, tad ACVN “Saint Nicolas de Bourgueil” zemesgabali visi tiek kontrolēti šā ACVN produkta ražošanai paredzēto vīnogu kvalitātes ziņā. Zemesgabali, kas paredzēti ar ACVN “Crémant de Loire” vai “Rosé de Loire” apzīmētās produkcijas ražošanai, obligāti tiek identificēti produkcijas žurnālos, ko kārto ražotāji, un “Touraine” ražošanai paredzētos zemesgabalus uzņēmējs no janvāra mēneša norāda attiecīgi pēc zemesgabalu izmantojuma.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

9. Galvenie pārbaudāmie parametri

Apraksts un pamatojums

Lai nodrošinātu redakcionālu konsekvenci galveno pārbaudāmo parametru aprakstam, ir pārskatīts III nodaļas teksts.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

Bourgueil

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Produkcija ir nedzirkstoši sarkanvīni un sārtvīni. To dabiskā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 10,5 %. Pēc fasēšanas tie atbilst šādiem analītiskajiem standartiem:

—	sarkanvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir zemāks par vai vienāds ar 2 gramiem uz litru;

—

sārtvīnos fermentējamo cukuru (glikozes un fruktozes) saturs ir zemāks par vai vienāds ar 4 gramiem uz litru, bet vīnskābes gramos uz litru izteiktais kopējais skābums pārsniedz 3,5 gramus uz litru. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %. Sarkanvīnos malolaktiskā fermentācija ir beigusies; ābolskābes saturs nepārsniedz 0,3 gramus uz litru. Sarkanvīniem un sārtvīniem gaistošā skābuma un kopējais sēra dioksīda saturs, bet sarkanvīniem kopējā skābuma saturs ir tāds, kāds tas noteikts ar Kopienas tiesību aktiem. Sārtvīniem parasti piemīt svaigas un samērā intensīvas sarkanogu un baltogu augļainuma aromāta nianses, ko reizumis papildina citrusaugļiem raksturīga nots. Sarkanvīni ir eleganti, tumšā rubīnsarkanā krāsā ar stipri izteiktu granātkrāsas niansi. Tanīnu struktūrainība bieži vien ir labi jūtama, taču nav stingri izteikta. To aromāta buķete parasti apvieno sarkanogu un melnogu augļainuma nianses. Daži no šiem vīniem, kas aromātu ziņā ir devīgāki, iegūst, ja tos dažus gadus uzglabā. Tad tiem var piemist komplicētāka aromātu buķete, kas atgādina kakao, viegli izteiktas kūpinājuma vai garšvielu nianses.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Audzēšanas metode:

a)	Stādījumu biezība Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 4 500 augi uz hektāru, bet rindstarpu attālums nedrīkst pārsniegt 2,10 metrus. Atstatums starp vienas rindas augiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem un lielāks par 1,10 metriem.

Apgriešanas noteikumi

Vīnogulāju apgriešana jāpabeidz pirms 1. maija, katram vīnkokam atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem, vainagu veidojot saskaņā ar šādiem tehniskajiem paņēmieniem:

—	vienkāršā Gijo formā ar garu stumbru, atstājot uz tā ne vairāk par 8 vīnstīgu pumpuriem un saglabājot ne vairāk par 2 augļzariem ar 1 vai 2 vīnstīgu pumpuriem;

—	divu pusniedru veidā, atstājot ne vairāk par 4 vīnstīgu pumpuriem un saglabājot ne vairāk par 2 augļzariem ar 1 vai 2 vīnstīgu pumpuriem;

—	pēc īsās apgriešanas metodes (veidojot Ruajā [Royat] kordonu), saglabājot ne vairāk par 6 augļzariem jeb “poussiers” [Turēnas iedzīvotāju valodā – no attiecīgā gada dzinuma izauguši vīnogulāja zari], un atstājot ne vairāk par 2 vīnstīgu pumpuriem.

Īpašā vīndarības metode

Sārtvīnu gatavošanai enoloģiskās ogles izmantošana atsevišķi vai kombinācijā ar sagatavotiem preparātiem ir aizliegta. Sarkanvīnu bagātināšanai ir atļauts izmantot iztvaicēšanas paņēmienus, un maksimālais daļējās koncentrācijas līmenis attiecībā pret izmantoto tilpumu ir 10 %. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīniem nepārsniedz 13 %. Līdztekus še iepriekš izklāstītajiem noteikumiem vīndarības metožu jomā jāievēro arī attiecīgo saistību kopums, kas minētas Savienības līmeņa tiesību aktos un Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksā [Code rural et de la pêche maritime].

b. Maksimālās ražas

65 hektolitri no hektāra

6. Ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu ražas novākšana, vinifikācija un vīnu gatavošana notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, ko Nacionālais izcelsmes un kvalitātes institūts [Institut National de l’Origine et de la Qualité] valsts kompetentās komitejas sanāksmē apstiprinājis 2010. gada 16. decembrī. Šā apgabala perimetrs, pamatojoties uz oficiālo 2018. gada ģeogrāfisko kodu, dienā, kad valsts kompetentā komiteja apstiprināja šo specifikāciju, aptver šādu Indre-et-Loire departamenta pašvaldību teritoriju:

Benais, Bourgueil, La Chapelle-sur-Loire, Chouzé-sur-Loire, Coteaux de Loire – (vienīgi deleģēto pašvaldību Saint-Patrice un Ingrandes de Touraine teritorija), Restigné un Saint-Nicolas-de-Bourgueil.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Cabernet-Sauvignon N’

‘Cabernet franc N’

8. Vīna vai vīnu apraksts

Ar kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Bourgueil” apzīmētā produkta ražošanai izmantojamais vīnadārzs atrodas uz ziemeļiem no Luāras Vienne satekas augštecē, “Touraine” vīnadārza galējos ziemeļrietumos.

Ģeogrāfiskais apgabals ziemeļos robežojas ar Gâtine mežu, bet dienvidos – ar Luāru. Šis apvidus daļēji aizņem plašu nokalni, kas lielākoties vērsta uz dienvidiem un apaugusi ar mežu, bet tā pārējā daļā ir terases un sedlienes, ko vietējā valodā sauc par “kalna pauriem” [“montilles”].

Nokaļņu lejasdaļā ir kaļķainas brūnzemju augsnes, kas veidojušās uz Turēnas vizlainā krīta vai dzeltenā krītainā tufa, savukārt nogāžu vidusdaļā ir mālainas silīcija augsnes, kas veidojušās no augšējā krīta perioda augšējā stāva vidējā māla formācijām. Nokalnes pakājē augsnes, kas veidojušās uz senu aluviālo sanesu terasēm un “kalna pauriem” – noapaļotiem nesenu alūviju pauguriem upes senlejā – ir ūdenscaurlaidīgas smilšainas grants augsnes.

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst 8 pašvaldību teritorija Indre-et-Loire departamentā. Apgabala klimats ir maigāks un sausāks nekā Turēnas reģionā kopumā. Mežainā plakankalne pie vīnadārzu nokalnes nodrošina aizsardzību pret aukstajiem ziemeļvējiem.

Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Burgejas [Bourgueil] vīnadārza izcelsme ir saistīta ar Burgejas abatijas dibināšanu 990. gadā. 1189. gadā abats Bodrī [Baudry] slavina sava klostera un vīnadārza jaukumus. Un pienāk diena, kad vīnadārzs kāpj pāri abatijas klostera sētas mūriem un plešas uz Luāras apvidus nogāzēm un senajām terasēm.

Vīnogulāju šķirne ‘Cabernet franc N’, kas vietējo iedzīvotāju vidū pazīstama ar nosaukumu ‘Breton’, ir galvenā šā vīna vīnogu šķirne. To ieveda pa iekšējiem ūdensceļiem, un tās ieviešanu reģionā lieliski veicināja Anžū un Akvitānijas politiskā savienība (XI un XII gadsimtā).

Luāras krastā esošie Burgejas rajona vīnadārzi jau izsenis devuši izsmalcinātus vīnus, kurus kopš XVII gadsimta eksportēja it īpaši uz flāmu zemēm.

Uz aluviālo sanesu terasēm stādītie vīnadārzi kādu laiku pretojās filokseras uzbrukumiem, jo tās izplatīšanās smilšainās augsnēs ir lēnāka. Tā straujā atjaunošana ar potētiem vīnkokiem, izmantojot vienīgi ‘Cabernet franc N’ šķirni, ir pierādījums vīnkopju uzticībai viduslaikos izraudzītajai vīnogulāju šķirnei.

Kopš 1937. gada, kad “Bourgueil” tika atzīts par kontrolētu cilmes vietas nosaukumu, saražotās produkcijas apjoms pastāvīgi pieaug. Lai gan dārzeņkopība un labības vai lakricas audzēšana XX gadsimta sākumā bija svarīga Burgejas lauksaimnieciskās darbības daļa, tagad šis rajons ir pievērsies galvenokārt vīnogu audzēšanai.

Produkcijas lielāko daļu veido sarkanvīni, kuru īpatsvars ir gandrīz 95 % no kopējā apjoma. Sārtvīniem visbiežāk piemīt svaigas un samērā intensīvas sarkanogu un baltogu augļainuma aromāta nianses, ko reizumis papildina citrusaugļiem vai pipariem raksturīga nots.

Savukārt sarkanvīni ir eleganti, un to krāsu diapazons ir no tumša rubīnsarkana toņa līdz stipri izteiktam granātkrāsas tonim. Tanīnu struktūrainība bieži vien ir labi jūtama, taču neskaidra. To aromāta buķete parasti apvieno sarkanogu un melnogu augļainuma nianses.

Pēc dažu gadu ilgas uzglabāšanas dažos vīnos var atklāties daudzveidīgākas nianses, kas atgādina kakao, un viegli izteiktas kūpinājumu vai garšvielu nianses. Audzēšanas apgabalā, kas noteikts vīnogu novākšanai, atbilstīgi ieražām izmanto tikai zemesgabalus, kuros ir brūnzemju augsne, vai seklas Turēnas krīta augsnes nokalnēs un smilšmāla vai smilšainas grants augsnes terasēs un “kalnu pauros”. Šīm augsnēm ir labi piemērotas ūdensīpašības un siltumīpašības. Reljefa lēzenums ļauj gūt labumu no labvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem.

Šādā situācijā vīnogu šķirnei ‘Cabernet franc N’ ir labvēlīgi apstākļi, lai tā oriģināli un eleganti izpaustos, bet tā prasa optimālu pārvaldību, ievērojot gan aizliegumu izmantot noteiktus klonus, gan arī vīnogulāju kopšanu un vainaga veidošanu īsā formā. Smilšmāla vai smilšainas grants augšņu apstākļi ir labvēlīgi, lai vīnos veidotos augļaina aromāta notis ar izsmalcinātu un niansētu tanīnu saturu, ar ko izskaidrojami jaunvīnu panākumi. Turēnas vīnkopības situācija ir labvēlīgāka aromātu ziņā devīgu sarkanvīna ražošanai ar labu tanīnu struktūru.

Vīndaru zinātība un vairāk nekā astoņu gadsimtu ilgā uzticība vīnogu šķirnei ‘Cabernet franc N’ un uzkrātā pieredze vairāku paaudžu garumā izpaužas prasmē veidot piemērotu maisījumu no šiem vīniem, kuriem katram ir savas atšķirīgas nianses atkarībā no konkrētajiem apstākļiem.

Šī zinātība, kas pielāgota vietējās zemes īpašajiem apstākļiem, kas piemēroti pirmām kārtām sarkanvīna ražošanai, dabiskā kārtā tika piemērota arī sārtvīnu ražošanai.

Luāra, tecēdama gar vīnadārza lejasmalu, ir cieši saistīta ar Burgejas vīnadārzu izcelsmi un vēsturi. Upes izraisītās erozijas norises ir atsegušas lielu nokalni. Tā arī ir devusi aluviālos nogulumus, uz kuru pamata veidojusies lielākā daļa vīnadārza augšņu.

Kā tirdzniecības un satiksmes maģistrālei Luāras ūdensceļam bijusi ļoti aktīva un būtiska loma.

Benediktīniešu abatijas arhīvos par “Bourgueil” vīnu izsmalcināto un augļaino smaržu minēts jau kopš XI gadsimta, tāpēc to atpazīstamība un reputācija turpina izplatīties, pateicoties ražotāju un viņu veicinātāju apvienību dinamiskajai darbībai.

9. Citi būtiski papildu nosacījumi (fasēšana, marķēšanas, citas prasības)

API

Tiesiskais regulējums:

ES tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts

Tiešās apkaimes apgabalu, kas noteikts ar atkāpi vīnu vinifikācijai un gatavošanai, veido šādu pašvaldību teritorija:

—

Indre-et-Loire departamentā:

Avoine, Azay-le-Rideau, Beaumont-en-Véron, Candes-Saint-Martin, Cheillé, Chinon, Cinais, Gizeux, Huismes, Lerné, Lignières-de-Touraine, Marcay, Rigny-Ussé, Rivarennes, Rivière, La Roche-Clermault, Saché, Saint-Benoît-la-Forêt, Saint-Germainsur-Vienne, Savigny-en-Véron, Seuilly, Thizay, Vallères;

—	Maine-et-Loire departamentā: Allonnes, Brain-sur-Allonnes, Varennes-sur-Loire, Villebernier.

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību aktos

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

a)	visas fakultatīvās ziņas marķējumā norāda ar burtiem, kuru augstums un platums nav vairāk kā divas reizes lielāks par to burtu augstumu un platumu, kādi izmantoti kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei;

b)	ģeogrāfiskās vienības “Val de Loire” nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu;

ar šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu marķējumā var norādīt mazākas ģeogrāfiskās vienības nosaukumu ar nosacījumu, ka:

—	tā ir zemes kadastrā reģistrēta apdzīvota vieta;

—	šis nosaukums ir ierakstīts ražas deklarācijā.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-63d161e5-0b1b-4c56-a46c-721dcb37060b

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/19

(2019/C 248/06)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Crémant de Bourgogne”

Atsauces numurs: PDO-FR-A0676-AM01

Paziņojuma datums: 11.4.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību saraksta atjaunināšana

Apraksts un pamatojums

Laikā pēc specifikācijas pirmā apstiprinājuma dažas pašvaldības ir mainījušas savu nosaukumu vai apvienojušās. Tāpēc ir atjaunināts ģeogrāfiskā apgabala sastāvā ietilpstošo pašvaldību saraksts, nemainot minētā apgabala platību un konfigurāciju. Lai palielinātu juridisko noteiktību, šim sarakstam ir atsauce uz oficiālā ģeogrāfiskā koda spēkā esošo redakciju, ko katru gadu publicē INSEE.

Tāpēc ir attiecīgi grozīts vienotā dokumenta 6. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Apraksts un pamatojums

Zemesgabalu delimitācija nozīmē ar attiecīgo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēta produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ražošanas ģeogrāfiskā apgabala ietvaros.

Zemesgabalu delimitācija ir pabeigta vairākās ģeogrāfiskā apgabala vietējās pašvaldībās. Šī darbība radīja iespēju apstiprināt noteiktos zemesgabalus tajās pašvaldībās, kur noteikšana jau bija notikusi. Tādējādi kompetentā valsts iestāde jaunā apstiprināšanas datumā apstiprināja noteiktos zemesgabalus visā apgabalā.

Ir atcelti iepriekšējie datumi, kuros kompetentā valsts iestāde bija apstiprinājusi noteiktos zemesgabalus katrā pašvaldībā un kuri norādīti cilmes vietas nosaukuma specifikācijas pielikumā.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Crémant de Bourgogne”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīna produktu kategorijas

Augstas kvalitātes dzirkstošais vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Šie vīni ir augstākā labuma dzirkstošie baltvīni vai sārtvīni.

a)	Pirms saldinātāja pievienošanas un misas bagātināšanas gadījumā vīna kopējā spirta tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

b)	Kopējā skābuma, gaistošā skābuma, kopējā sēra dioksīda, cukuru un oglekļa dioksīda pārspiediena līmenis, ko mēra 20 °C temperatūrā, ir noteikts Kopienas tiesību aktos.

Šim vīnam ir raksturīga smalka un ilgstoša putošana ar nelieliem un noturīgiem gāzes burbuļiem. Kad vīns ir jauns, bieži ir jūtams augļu, ziedu un minerālvielu pieskāriens, saistīts ar viegli izteiktu svaigumu. Laika gaitā parādās sarežģītāki aromāti, kas attīstās, radot sekundāras un terciāras iezīmes. Svaigumu mutē pastiprina oglekļa dioksīda izdalīšanās.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Īpašā vīndarības metode

a)	Sārtvīnu ražošanai ir aizliegts izmantot vīndarības ogli, atsevišķi vai kā sastāvdaļu maisījumos.

b)	Koka šķeldas izmantošana ir aizliegta.

c)	Papildus iepriekš minētajiem noteikumiem, attiecībā uz vīndarības metodēm vīnam jāatbilst prasībām, kas paredzētas Kopienas līmenī un norādītas Lauku un jūras zvejas kodeksā.

d)	Vīnspiedes ražotnēm jāatbilst kritērijiem, kas noteikti vīnogu ražas novākšanai, vīnspiedes iekārtām un spiedēm, spiedes piepildīšanai, sulas sadalīšanai frakcijās un higiēnai.

Stādījumu biezība

Audzēšanas prakse

—	Vīnogulāju minimālā stādījumu biezība ir 5 000 stādu uz hektāru, un atstatums starp rindām ir mazāks par vai vienāds ar 2,50 metriem.

—	Ja stādījumu biezība ir lielāka par 8 000 stādiem uz hektāru, atstatums starp vīnogulāju stādiem vienā rindā nedrīkst būt mazāks par 0,50 metriem.

—	Ja stādījumu biezība ir mazāka par vai vienāda ar 8 000 stādiem uz hektāru, atstatums starp vīnogulāju stādiem vienā rindā nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

—	Blīvi stādītu vīnogulāju minimālā stādījumu biezība ir 9 000 stādu uz hektāru, un atstatums starp stādiem ir lielāks par 0,50 metriem.

Apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Vispārīgie noteikumi

Vīnogulājus apgriež saskaņā ar šādiem noteikumiem:

—	īsus (vīnkoku vainagu veido Royat kordona formā), vīnstīgu pumpuru skaits uz kvadrātmetru ir mazāks vai vienāds ar 12,

—	vai garus, vainagu veidojot pēc Guyot metodes vienkāršā vai dubultā formā, vīnstīgu pumpuru skaits uz kvadrātmetru ir mazāks vai vienāds ar 10.

Vīnogu šķirnēm ‘Chardonnay B’ un ‘Sacy B’ (tikai Rhône departamenta pašvaldību teritorijā un Saône-et-Loire departamenta departamenta pašvaldību teritorijā, kur atrodas ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Mâcon” apzīmētā produkta ražošanai noteiktā vīnadārza teritorija) ir “Mâconnais rindas veidolā”, un vīnstīgu pumpuru skaits uz kvadrātmetru tām ir mazāks par vai vienāds ar 10.

Vīnogu šķirnēm ‘Chardonnay B’ un ‘Sacy B’ (izņemot Rhône departamenta pašvaldību un Saône-et-Loire departamenta pašvaldību teritoriju, kur atrodas ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu Mâcon apzīmētā produkta ražošanai noteiktā vīnadārza teritorija) ir “Chablis veidolā”, un vīnstīgu pumpuru skaits uz kvadrātmetru tām ir mazāks vai vienāds ar 10.

Īpašie apgriešanas noteikumi

Audzēšanas prakse

Īpašie noteikumi

Vainaga veidošanu vienkāršā formā pēc Guyot metodes var pielāgot:

—	ar otru augļzaru, kas ļauj katru gadu izmainīt nokares pozīciju,

—	ar vienu saīsinātu nokari, kurai ir ne vairāk kā trīs vaļējas acis, un augļzaram ir ne vairāk kā divi vīnstīgu pumpuri.

Neatkarīgi no apgriešanas veida vīnogulāju vainagus var veidot, atstājot papildu vīnstīgu pumpurus, ja fenoloģiskajā posmā, kad izplaukušas 11 vai 12 lapas, auglīgu zaru skaits uz kvadrātmetru kārtējā gadā ir mazāks vai vienāds ar vīnstīgu pumpuru skaitu, kas paredzēts apgriešanas noteikumos.

Apūdeņošana un novāktās vīnogu ražas pārvadāšana

Audzēšanas prakse

Apūdeņošana

Apūdeņošana ir aizliegta.

Novāktās vīnogu ražas pārvadāšana

a)	Novāktās vīnogas pārvadāšanas laikā aizsargā pret lietu.

Vīnogu ražu no novākšanas vietas pārved uz vīnspiedes iekārtu tvertnēs, kas:

—	nepārsniedz 0,50 metru dziļumu, lai izvairītos no vīnogu sablīvēšanās,

—	nav noslēgtas un ļauj sulai ātri un pilnībā izdalīties pārvadāšanas laikā un gaidot izspiešanu.

c)	Laiks, kas pagājis starp vīnogu novākšanu un izspiešanu, ir pēc iespējas īsāks. Šis laiks nekādā gadījumā nepārsniedz 24 stundas.

b. Maksimālās ražas

Ražība

90 hektolitru no hektāra.

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, pārraudzēšana vīnā, vīna gatavošana, kopšana un fasēšana notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, kas apstiprināts Cilmes vietu un kvalitātes valsts institūta kompetentās valsts komitejas sanāksmē 2011. gada 7. jūlijā. Minētā ģeogrāfiskā apgabala robežas ietver šādu pašvaldību teritoriju, pamatojoties uz 2018. gada oficiālo ģeogrāfisko kodu:

—

Côte-d’Or departamentā:

Aloxe-Corton, Ancey, Arcenant, AuxeyDuresses, Baubigny, Beaune, Belan-sur-Ource, Bévy, Bissey-la-Côte, Bligny-lès-Beaune, Boncourt-le-Bois, Bouix, Bouze-lès-Beaune, Brion-sur-Ource, Brochon, Chambolle-Musigny, Charrey-sur-seine, ChassagneMontrachet, Chaumont-le-Bois, Chaux, Chenôve, Chevannes, Chorey-lès-Beaune, Collonges-lès-Bévy, Comblanchien, Corcelles-les-Monts, Corgoloin, Cormot-Vauchignon, Corpeau, Couchey, Curtil-Vergy, Daix, Dijon, Échevronne, L’Étang-Vergy, Fixin, Flagey-Echezeaux, Fussey, Gevrey-Chambertin, Gilly-lès-Cîteaux, Gomméville, Griselles, LadoixSerrigny, Larrey, Magny-lès-Villers, Mâlain, Marcenay, Marey-lès-Fussey, Marsannay-la-Côte, Massingy, Mavilly-Mandelot, Meloisey, Messanges, Meuilley, Meursault, Molesme, Monthelie, Montliot-et-Courcelles, MoreySaint-Denis, Mosson, Nantoux, Noiron-sur-Seine, Nolay, Nuits-SaintGeorges, Obtrée, Pernand-Vergelesses, Plombières-lès-Dijon, Poinçon-lèsLarrey, Pommard, Pothières, Premeaux-Prissey, Puligny-Montrachet, Reulle-Vergy, La Rochepot, Saint-Aubin, Saint-Romain, Santenay, Savignylès-Beaune, Segrois, Talant, Thoires, Vannaire, Villars-Fontaine, Villedieu, Villers-la-Faye, Villers-Patras, Vix, Volnay, Vosne-Romanée un Vougeot,

—

Rhône departamentā:

Alix, Anse, L’Arbresle, Les Ardillats, Arnas, Bagnols, Beaujeu, Belleville, Belmont-d’Azergues, Blacé, Le Breuil, Bully, Cercié, Chambost-Allières, Chamelet, Charentay, Charnay, Châtillon, Chazay-d’Azergues, Chénas, Chessy, Chiroubles, Cogny, Corcelles-en-Beaujolais, Dareizé, Denicé, Emeringes, Fleurie, Frontenas, Gleizé, Jarnioux, Juliénas, Jullié, Lacenas, Lachassagne, Lancié, Lantignié, Légny, Létra, Limas, Lozanne, Lucenay, Marchampt, Marcy, Moiré, MontmelasSaint-Sorlin, Morancé, Odenas, Les Olmes, Le Perréon, Pommiers, Porte des Pierres Dorées, Quincié-en-Beaujolais, Régnié-Durette, Rivolet, SaintClément-sur-Valsonne, Saint-Cyr-le-Chatoux, Saint-Didier-sur-Beaujeu, Saint-Étienne-des-Oullières, Saint-Étienne-la-Varenne, Saint-GermainNuelles, Saint-Georges-de-Reneins, Saint-Jean-d’Ardières, Saint-Jean-desVignes, Saint-Julien, Saint-Just-d’Avray, Saint-Lager, Saint-Loup, SaintRomain-de-Popey, Saint-Vérand, Sainte-Paule, Salles-Arbuissonnas-en-Beaujolais, Sarcey, Ternand, Theizé, Vaux-en-Beaujolais, Val d’Oingt, Vauxrenard, Vernay, Ville-sur-Jarnioux un Villié-Morgon,

—

Saône-et-Loire departamentā:

Aluze, Ameugny, Azé, Barizey, Berzéla-Ville, Berzé-le-Châtel, Bissey-sous-Cruchaud, Bissy-la-Mâconnaise, Bissy-sur-Fley, Bissy-sous-Uxelles, Blanot, Bonnay, Bouzeron, Boyer, Burgy, Burnand, Bussières, Buxy, Bray, Bresse-sur-Grosne, Cersot, Chagny, Chaintré, Chamilly, Champagny-sous-Uxelles, Chânes, Change, Chapaize, La Chapelle-de-Guinchay, La Chapelle-sous-Brancion, Charbonnières, Chardonnay, Charnay-lès-Mâcon, Charrecey, Chasselas, Chassey-le-Camp, Château, Cheilly-lès-Maranges, Chenôves, Chevagny-les-Chevrières, Chissey-lès-Mâcon, Clessé, Cortambert, Cortevaix, Couches, Crêches-surSaône, Créot, Cruzille, Culles-les-Roches, Curtil-sous-Burnand, Davayé, Dennevy, Dezize-lès-Maranges, Dracy-lès-Couches, Dracy-le-Fort, Épertully, Étrigny, Farges-lès-Mâcon, Fleurville, Fley, Fontaines, Fuissé, Genouilly, Germagny, Givry, Grevilly, Hurigny, Igé, Jalogny, Jambles, Jugy, Jully-lès-Buxy, Lacrost, Laives, Laizé, Leynes, Lournand, Lugny, Mâcon, Malay, Mancey, Martailly-lès-Brancion, Mellecey, Mercurey, MillyLamartine, Montagny-lès-Buxy, Montbellet, Montceaux-Ragny, Moroges, Nanton, Ozenay, Paris-l’Hôpital, Péronne, Pierreclos, Plottes, Préty, Prissé, Pruzilly, Remigny, La Roche-Vineuse, Romanèche-Thorins, Rosey, Royer, Rully, Saint-Albain, Saint-Amour-Bellevue, Saint-Boil, Saint-Clément-surGuye, Saint-Denis-de-Vaux, Saint-Désert, Saint-Gengoux-de-Scissé, SaintGengoux-le-National, Saint-Gilles, Saint-Jean-de-Trézy, Saint-Jean-deVaux, Saint-Léger-sur-Dheune, Saint-Mard-de-Vaux, Saint-Martin-BelleRoche, Saint-Martin-du-Tartre, Saint-Martin-sous-Montaigu, Saint-Maurice des-Champs, Saint-Maurice-de-Satonnay, Saint-Maurice-lès-Couches, SaintPierre-de-Varennes, Saint-Sernin-du-Plain, Saint-Symphorien-d’Ancelles, Saint-Vallerin, Saint-Vérand, Saint-Ythaire, La Salle, Salornay-sur-Guye, Sampigny-lès-Maranges, Santilly, Sassangy, Saules, Savigny-sur-Grosne, Sennecey-le-Grand, Senozan, Sercy, Serrières, Sigy-le-Châtel, Sologny, Solutré-Pouilly, Tournus, Uchizy, Vaux-en-Pré, Vergisson, Vers, Verzé, Le Villars, La Vineuse sur Frégande (tikai apgabalos, kas atbilst bijušo Donzy-le-National, Massy et La Vineuse pašvaldību teritorijām), Vinzelles un Viré,

—

Yonne departamentā:

Asquins, Augy, Auxerre, Beine, Bernouil, Béru, Bleigny-le-Carreau, Chablis, La Chapelle-Vaupelteigne, Charentenay, Chemilly-sur-Serein, Cheney, Chichée, Chitry, Collan, Coulanges-laVineuse, Courgis, Dannemoine, Deux Rivières, Dyé, Épineuil, ÉscolivesSainte-Camille, Fleys, Fontenay-près-Chablis, Irancy, Joigny, Junay, Jussy, Lignorelles, Ligny-le-Châtel, Maligny, Migé, Molosmes, Montholon (uniquement pour la partie correspondante aux territoires des anciennes communes de Champvallon et Volgré), Mouffy, Poilly-sur-Serein, Préhy, Quenne, Saint-Bris-le-Vineux, Saint-Cyr-les-Colons, Saint-Père, Serrigny, Tharoiseau, Tonnerre, Tronchoy, Val-de-Mercy, Venoy, Vermenton (tikai apgabalā, kas atbilst bijušās Vermenton pašvaldības teritorijai), Vézelay, Vézinnes, Villy, Vincelottes un Viviers.

Pārraudzēšanu vīnā, vīna gatavošanu, kopšanu un fasēšanu var nodrošināt arī šādu pašvaldību teritorijā:

—	Côte-d’Or departamentā: Châtillon-sur-Seine, Grancey-sur-Ource, Montagny-lès-Beaune un Prusly-sur-Ource,

—	Yonne departamentā: Cruzy-le-Châtel.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Pinot Gris G’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Dabas apstākļi, kas nodrošina saikni

Ģeogrāfisko apgabalu veido reljefa pacēlumi, kas tradicionāli tiek izmantoti vīnkopībai Yonne, Côte-d’Or, Saône-et-Loire un Rhône departamentā. Tajā ietilpst vairāk vai mazāk nošķirtu vīnadārzu kopa, kas plešas aptuveni 250 kilometrus no ziemeļiem uz dienvidiem. Tādējādi šis apgabals aptver vairāk nekā 300 pašvaldību teritoriju.

Yonne un Châtillonnais vīnogulāji, uz ziemeļiem no Côte-d’Or, plešas Parīzes baseina nogāzēs, uz nogulumiežiem, kas datēti ar vēlīno juras periodu, izņemot Vézelien vīnogulājus, ko audzē agrīnā un vidējā juras perioda formāciju augsnēs, un Jovas (Jovinian) vīnogulājus, ko audzē vēlīnā krīta perioda formāciju augsnēs. Augsnes tur lielākoties veido merģelis (mālains kaļķakmens), vietām – kaļķakmens. Vīnadārzus ierīko tikai vieglāk pieejamajās nogāzēs, lielākajās reģiona ieplakās, proti, Jonas un tās pieteku un Sēnas un tās pieteku ielejās. Tie atrodas 150–300 metru augstumā virs jūras līmeņa.

No Dižonas [Dijon] līdz Lionas [Lyon] apkaimes apvidiem vīnadārzi veido gandrīz nepārtrauktas taisnas reljefa pacēlumu rindas. Tā ir Bresas ieplakas rietumu mala, būtiska tektoniska struktūra, kas, paceļoties Alpiem, sabruka. Augsni lielākoties veido nogulumieži, kaļķakmens un merģelis, pārsvarā no juras perioda, bet vietām arī no triasa perioda. Vietām, jo īpaši Sonā un Luārā, paleozoja ēras metamorfisko iežu un granīta pamatnes atsegumi dara augsnes skābas, un tajās tiek audzēti vīnogulāji. Lai gan dažkārt iekšzemes reljefs ir augstāks (650 metri Côte-d’Or, 1 000 metri Beaujolais), vīnogulāji tiek stādīti augstumā 250–400 metriem. Katram vīnadārzam ir sava raksturīgas ainavas ar raksturīgām ģeomorfoloģiskajām īpatnībām:

—	plašās ielejas ķīļveidīgi iespiežas Parīzes baseina kaļķakmens plato,

—	šaura nepārtraukta josla stiepjas gar robežu starp līdzenumu un piekrasti,

—	paralēlu pakalnu virkne ziemeļu un dienvidu virzienā kā “iestarpinājumi” Makonas (Mâcon) reģionā.

Burgundijas vīnkopības reģionā (Bourgogne viticole) valda samērā vēss okeāna klimats. Šo klimatu raksturo mērens un regulārs nokrišņu daudzums, bez izteikta sausuma vasarā. Arī temperatūra liecina par svaigumu, gadā vidēji ir 11 °C.

Temperatūra bargāka ir Yonne departamentā, bet ģeogrāfiskā apgabala dienvidaustrumos paliek nedaudz maigāka, jo šī apgabala daļa atrodas Morvan un Charolais kalnu aizsegā, un tas samazina mitrumu un paaugstina temperatūru salīdzinājumā ar pārējo reģiona teritoriju.

Ģeogrāfiskā apgabala austrumu daļu ietekmē kontinentālais klimats, kura ietekme izpaužas kā relatīvi zema temperatūra ziemā, kā sala periodi, kas var būt ilgstoši un intensīvi, bet dažkārt arī kā ļoti sausa un saulaina sezonas izskaņa.

Dienvidu klimatiskā ietekme, kas ir īpaši izteikta ģeogrāfiskā apgabala dienviddaļā, īslaicīgi var paaugstināt vasaras temperatūru un iepludināt karstu jūras gaisu, kas vasarā izraisa pērkona negaisus.

Vīnogu audzēšanai noteiktie zemesgabali kopumā atbilst apvidiem, ko tradicionāli atzīst par piemērotiem vīnkopībai. Tādējādi tie galvenokārt aizņem lielāko kalnu atklātās nogāzes, kalnu pakājes, lēzenos plato un ieplakas, kas vērstas uz ziemeļiem un rietumiem, jebkurā no šiem apvidiem nodrošinot optimālu drenāžu un labas augšņu sasilšanas spējas.

Saikni veidojošie cilvēkfaktori

Liecības par vīnogulāju audzēšanu ir pieejamas jau no Gallijas un Romas kundzības perioda.

Viduslaikos “Burgundijas” vīnadārzi jau bija ieguvuši ekonomisku nozīmi un bija pazīstami ārpus tās robežām.

Labi zināmi ir Baznīcas struktūru (abatiju, bīskapiju) un dižciltīgo personu nopelni “Burgundijas” vīna labās slavas vairošanā. Cluny, Cîteaux, Pontigny, Langres kapituls, Burgundijas hercogi – katrs savā veidā ir veicinājuši prestižu vīnadārzu izveidi un šo vīnu izcilību.

18. gadsimtā strauja vīna tirdzniecības attīstība radīja jaunu ekonomisko spēku. “Burgundijas” vīni tika plaši izplatīti Francijas un Eiropas ziemeļdaļā un pat citos kontinentos.

Taču 19. gadsimta laikā Burgundijas vīnkopība ieguva individuālas iezīmes. Vecais administratīvais iedalījums (provincēs) vai nesenais iedalījums (departamentos) ir saistīts ar ekonomisko aspektu, ar lielām pilsētām, piemēram, Auxerre, Dijon, Beaune, Chalon-sur-Saône) vai Mâcon, kas nodrošināja šā reģiona vīnu izplatīšanu. “Beaujolais” ražošanas apgabala ziemeļdaļas vīni tolaik tuvinās Mâcon vīniem. Radās arī interese par vīnu ražošanas iespējām Burgundijā radās arī Šampaņas (la Champagne) pievārtē Tonnerrois un Châtillonnais.

19. gadsimta sākumā Burgundijas reģiona ražotāji ieinteresējās par dzirkstošo vīnu izstrādi, izmantojot paņēmienus, kas bija radīti Šampaņā, jo īpaši Rully, Saône-et-Loire, no 1820. gada arī Nuits-Saint-Georges, pēc tam, 1840. gadā, Chablis. Jaunais produkts guva panākumus, jo īpaši pie klientiem Anglijā un ASV, un šī metode strauji izplatījās. Dzirkstošie vīni tiek darīti visskaistāko teritoriju, piemēram, Clos Vougeot, Chambertin un Chablis, centrā.

Dzirkstošo vīnu ražotāji 1939. gadā apvienojās ražotāju asociācijā un 1943. gadā “Burgundijas dzirkstošais vīns” tika atzīts par produktu ar kontrolētu cilmes vietas nosaukumu.

Ar attiecīgu dekrētu minētais kontrolētais cilmes vietas nosaukums tika rezervēts baltvīniem, sarkanvīniem un sārtvīniem, kas iegūti sekundārās fermentācijas rezultātā pudelē. No 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem Burgundijas ražotāji vēlējās formalizēt un aizsargāt augstas kvalitātes dzirkstošo vīnu ražošanu un ieviesa stingrus noteikumus par ražas novākšanu un vīnu gatavošanu, tādēļ ar 1975. gada dekrētu attiecībā uz baltvīniem vai sārtvīniem tika atzīts kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Crémant de Bourgogne”.

Šis nosaukums attiecās uz visām Burgundijas vīnogu šķirnēm, lai gan lielākoties tika dota priekšroka ‘Chardonnay B’ un ‘Pinot noir N’ vīnogām. Vīnadārzu ģeogrāfiskais sadalījums ir saistīts ar dažām atšķirībām ražošanas metodēs. Tādējādi katrs mazais reģions, kas pārmantojis seno zinātību, saglabā vietējos paņēmienus vīnadārza apsaimniekošanā, un par to liecina Mâcon arkādes vai tā sauktā Chablis tipa vīnogulāju apgriešana Jonā (Yonne).

Vīnadārzs ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Crémant de Bourgogne” 2011. gadā aptvēra gandrīz 2 000 hektārus un gada laikā saražoja gandrīz 125 000 hektolitru, proti, gandrīz 15 miljonus vīna pudeļu.

Šīm vīnam ir raksturīga smalka un ilgstoša putošana ar nelieliem un noturīgiem gāzes burbulīšiem. Kad vīns ir jauns, bieži ir jūtams augļu, ziedu un minerālvielu pieskāriens, saistīts ar viegli izteiktu svaigumu. Laika gaitā parādās daudzveidīgākas aromāta nianses, kas attīstās, radot sekundāras un terciāras iezīmes. Svaigumu baudīšanas laikā pastiprina oglekļa dioksīda izdalīšanās.

Cēloniskā saikne

“Burgundija” ir ziemeļu tipa vīnadārzs, kurā vīnogulājiem rodas būtiski klimatiskie ierobežojumi. Tādēļ stādīšana ir iespējama tikai vislabvēlīgākajos apstākļos, kad var izmantot siltāku un sausāku mezoklimatu, salīdzinot ar klimatu pārējā reģionā, un porainas augsnes, kas spēj aizvadīt lieko ūdeni, vienlaikus izmantojot augsnei raksturīgo labo auglību un straujo sasilšanu.

Tādēļ vīnadārzi lielākoties atrodas uz lielākajām kalna nogāzēm, kurās augsne visbiežāk veidojusies uz kaļķakmens cilmiežiem, mērenā augstumā virs jūras līmeņa.

Ģeogrāfiskā apgabala vēsais klimats ir īpaši labvēlīgs dzirkstošo vīnu ražošanai. Tādējādi šajās vietās ir gan atbilstīgas augsnes, gan nogāzes, kas nodrošina vīnogām labu ienākšanos, vienlaikus saglabājot nepieciešamo skābumu kvalitatīvajiem vīniem, ko apzīmē ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Crémant de Bourgogne”.

Izmantotās vīnogu šķirnes, kam ir vietēja izcelsme un kas ir samērā viendabīgas, bez savstarpējām atšķirībām un īpaši labi pielāgotas vietējiem augsnes un klimata apstākļiem, veicina tādas baltvīnu un sārtvīnu īpašību izpausmi –, ziemeļu vīnu piemītošo skābenuma un augļainumu, tādējādi piešķirot tiem zināmu eleganci.

Ražotāji, kas vēlas gatavot augstas kvalitātes vīnu, ir ieviesuši stingrus noteikumus, lai saglabātu izejvielu labākās īpašības un tādējādi piedāvātu nevainojamus vīnus. Vīnogu ražu ļoti rūpīgi apstrādā, lai nepieļautu sulas oksidēšanos laikā starp ražas novākšanu un vīnogu izspiešanu. Veselu vīnogu izmantošana, atbrīvošanās no pārvadāšanas laikā iztecējušo sulu, rūpīga apstrāde, vīnogu spiešana tīrā vidē ar atbilstošu aprīkojumu un saskaņā ar noteikumiem, kas paredz precīzu attiecību starp ievāktās vīnogu ražas svaru un iegūtās misas tilpumu – tas viss garantē šādi iegūtās sulas kvalitāti un dzidrumu un nodrošina saudzīgu ekstrakciju, saglabājot aromātu izsmalcinātību un nodrošinot piedāvājamajiem vīniem spilgtu un mirdzošu krāsas ietērpu.

Balstoties uz vairāk nekā gadsimtu ilgo pieredzi, dzirkstošo vīnu ražotāji ir pilnībā apguvuši iemaņas savu vīnu sastāva noteikšanā. Lai nodrošinātu aromāta niansēm optimālu izpausmi, maisījumu veidojot, izmanto vislabākās vīnogu šķirnes (‘Pinot noir N’, ‘Pinot gris G’ un ‘Chardonnay B’). Ilgais vīna kopšanas periods, sākot piedāvāt tos tirgū patērētājiem tikai pēc 12 mēnešiem, skaitot no pudelēs iepildīšanas dienas, ļauj vīnam attīstīt aromāta īpašības, daudzveidīgumu un izsmalcinātību.

“Crémant de Bourgogne” ir Burgundijas vīna produkcijas neatņemama daļa. 2011. gadā 30 % produkcijas tika pārdoti visos kontinentos.

9. Būtiski papildu nosacījumi (pildīšana pudelēs, marķēšana, citas prasības)

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

pildīšana pudelēs noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Nosacījuma apraksts:

a)	visi ražošanas un vīnogu ražas novākšanas posmi līdz dekantēšanai notiek ģeogrāfiskajā apgabalā;

b)	vīnu pildīšana pudelēs notiek ģeogrāfiskajā apgabalā, ņemot vērā gatavošanas procesus, kad sekundārā fermentācija noris pudelē;

c)	iepildīšana stikla pudelēs, kur noris sekundārā fermentācija, notiek pēc ražas novākšanas, sākot no 1. decembra;

d)	vīna tirdzniecību patērētājiem var sākt ne agrāk kā 12 mēnešus pēc kopšanas beigām, skaitot no dienas, kad notikusi iepildīšana pudelēs.

Tiesiskais regulējums:

valsts tiesību akti.

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi par marķēšanu.

Nosacījuma apraksts:

visas neobligātās norādes, kuru izmantošanu saskaņā ar Kopienas noteikumiem drīkst reglamentēt dalībvalstis, uz etiķetēm atveido ar rakstzīmēm, kuru izmēri gan augstumā, gan platumā nedrīkst būt divkārt lielāki par rakstzīmēm, kādas izmantotas šā kontrolētā cilmes vietas nosaukuma atveidei.

Saite uz specifikācijām

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-883c2bee-8878-47f3-868b-dbbb71ff41f3.

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/26

(2019/C 248/07)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 (1) 17. panta 5. punktu.

STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANAS PAZIŅOJUMS

“Médoc”

Atsauces numurs: PDO-FR-A0730-AM03

Paziņojuma datums: 10.4.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Ģeogrāfiskais apgabals – redakcionāli grozījumi

Apraksts un pamatojums

Specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 1. punktā svītro Cantenac un Margaux pašvaldību un iekļauj Margaux-Cantenac pašvaldību.

Tas ir redakcionāls grozījums un izdarīts pēc iepriekšminēto pašvaldību apvienošanas. Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Médoc” apzīmētā produkta ražošanas apgabals saglabājas bez izmaiņām.

Attiecīgi grozīts arī vienotā dokumenta 2.6. punkts.

2. Noteiktais zemesgabalu apgabals

Apraksts un pamatojums

Lai varētu atjaunināt zemesgabalu delimitācijas datumus, ir grozīts specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 2. punkts.

Teksts pēc ieraksta “2008. gada 9. aprīlī” papildināts ar šādiem ierakstiem: “2011. gada 28. septembrī, 2013. gada 26. jūnijā, 2014. gada 11. septembrī, 2015. gada 9. jūnijā, 2016. gada 8. jūnijā, 2016. gada 23. novembrī, 2018. gada 15. februārī, un tās pastāvīgā komisija, kas izveidota 2014. gada 25. martā.”;

svītrotas datumu norādes “1960. gada 9. novembris”, “1970. gada 13. maijs” un “1997. gada 6. novembris”.

Zemesgabalu delimitācija nozīmē ar attiecīgo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu apzīmēta produkta ražošanai piemērotu zemesgabalu noteikšanu ražošanas ģeogrāfiskā apgabala ietvaros.

Ņemot vērā šo grozījumu, specifikācijas I nodaļas XI iedaļas 1. punktā ieviests pārejas pasākums: attiecībā uz ražu, kas iegūta zemesgabalos, kuri izslēgti no noteiktā zemesgabalu apgabala un kuru saraksts sniegts specifikācijas III pielikumā, drīkst turpināt izmantot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu, līdz tajos iestādītie vīnkoki tiek izarti, taču ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

Šie grozījumi vienoto dokumentu neietekmē.

3. Tiešās apkaimes apgabals – redakcionāls grozījums

Apraksts un pamatojums

Pēc pašvaldību apvienošanas ir grozīts tiešās apkaimes apgabala apraksts, taču neietekmējot pašu tiešās apkaimes apgabalu, kura platība un konfigurācija paliek bez izmaiņām.

No specifikācijas I nodaļas IV iedaļas 3. punkta b) apakšpunkta ir svītrotas pašvaldības Aubie-et-Espessas, Castets-en-Dorthe, Castillon-de-Castets, Civrac-de-Dordogne, Saint-Antoine un Salignac.

Ir iekļautas pašvaldības Val de Virvée, Castets et Castillon un Civrac-sur-Dordogne.

Pašvaldības Aubie-et-Espessas, Saint-Antoine un Salignac ir apvienojušās un kļuvušas par Val de Virvée pašvaldību.

Pašvaldības Castets-en-Dorthe un Castillon-de-Castets ir apvienojušās un kļuvušas par Castets et Castillon pašvaldību.

Grozīts Civrac-de-Dordogne pašvaldības nosaukums, un turpmāk tas ir Civrac-sur-Dordogne.

Attiecīgi grozīts arī vienotā dokumenta 2.9. punkts.

4. Saikne ar izcelsmes vietu

Apraksts un pamatojums

Ņemot vērā Cantenac pašvaldības apvienošanu ar Margaux pašvaldību, specifikācijas I nodaļas X iedaļas 1. punkta a) apakšpunktā uzskaitīto ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību skaits no 52 ir samazināts līdz 51 pašvaldībai.

Attiecīgi grozīts arī vienotā dokumenta 2.8. punkts.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Médoc”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Vīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Produkts ir nedzirkstošie sarkanvīni, kas ir lieliski piemēroti izturēšanai. Šos intensīvas krāsas un tanīniem bagātos vīnus iegūst galvenokārt no vīnogām, kas pieder pie ‘Cabernet-sauvignon N’ (galvenā šķirne), apvienojumā ar ‘Merlot N’ šķirnes vīnogām, bet mazākā mērā ar ‘Cabernet franc N’ un ‘Petit Verdot N’, vai – vēl retāk – ar ‘Cot N’ un ‘Carmenère N’. Šķirne ‘Cabernet-Sauvignon N’ piešķir “Médoc” vīniem garšvielām piemītošas nianses. Šķirne ‘Merlot N’ piešķir vīniem sātīgumu, maigumu un sarkanaugļu aromātu buķeti. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina apvienojums ar šķirnēm ‘Cabernet franc N’ vai ‘Petit Verdot N’, kura piešķir vīniem arī svaigumu.

Pēc bagātināšanas to spirta kopējā tilpumkoncentrācija nepārsniedz 13 %.

To spirta dabiskā minimālā tilpumkoncentrācija ir 11 %.

Ikvienā vīna partijā, ko tirgo kā izlejamo vīnu vai tarā fasētu vīnu:

—	fermentējamo cukuru saturs (glikoze + fruktoze) nepārsniedz 3 g/l,

—	ābolskābes saturs nepārsniedz 0,2 g/l.

Vīnos, kurus līdz tā gada 1. oktobrim, kas seko ražas gadam, tirgo kā izlejamo vīnu vai kā tarā fasētu vīnu, gaistošā skābuma saturs nepārsniedz 12,25 m.ekv./l. Pēc minētā datuma maksimālais gaistošā skābuma saturs šajos vīnos nedrīkst pārsniegt 16,33 m.ekv./l.

Katras partijas vīnā, ko tirgo kā izlejamo vīnu, sēra dioksīda saturs nepārsniedz 140 miligramus uz litru.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	13
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)
Minimālais kopējais skābums	miliekvivalentos uz litru
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	16,33
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Bagātināšana

Īpašā vīndarības metode

Atļauti ir reduktīvi bagātināšanas paņēmieni ūdens satura pazemināšanai, taču nepārsniedzot 15 % augstu koncentrāciju. Pēc bagātināšanas spirta kopējā tilpumkoncentrācija vīnos nepārsniedz 13 %.

Vīnkoku stādījumu veidošana

Audzēšanas prakse

Biezība Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 5 000 vīnkoku stādu uz hektāru. Rindstarpu platums nedrīkst būt lielāks par 2 metriem, bet atstatums starp vienas rindas vīnkokiem nedrīkst būt mazāks par 0,80 metriem.

Apgriešanas noteikumi Vīnkoku apgriešana ir obligāta. Vīnkokus apgriež ne vēlāk kā izplaukušu lapu stadijā (9. stadijā pēc Lorenz skalas). Vīnogulājus apgriež, to vainagu veidojot – pēc Gijo vai “Médoc” metodes dubultā formā, koku veidojot garu ar diviem augļzariem ar ne vairāk par pieciem vīnstīgu pumpuriem katrā augļzarā; – pēc Gijo metodes vienkāršā un jauktā formā, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par septiņiem vīnstīgu pumpuriem; – pēc īsās apgriešanas metodes četrzaru vēdekļa veidā vai divkordonu augļzaru veidā, uz katra vīnkoka atstājot ne vairāk par 12 vīnstīgu pumpuriem.

b. Maksimālās ražas

65 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, to pārraudzēšana vīnā, vīnu gatavošana un kopšana tiek veikta šādu Gironde departamenta pašvaldību teritorijā: Arcins, Arsac, Avensan, Bégadan, Blaignan, Blanquefort, Castelnau-de-Médoc, Cissac-Médoc, Civrac-en-Médoc, Couquèques, Cussac-Fort-Médoc, Gaillan-en-Médoc, Grayan-et-l’Hôpital, Jau-Dignac-etLoirac, Labarde, Lamarque, Lesparre-Médoc, Listrac-Médoc, LudonMédoc, Macau, Margaux-Cantenac, Moulis-en-Médoc, Naujac-sur-Mer, Ordonnac, Parempuyre, Pauillac, Le Pian-Médoc, Prignac-en-Médoc, Queyrac, Saint-Aubin-de-Médoc, Saint-Christoly-Médoc, Saint-Estèphe, Saint-Germain-d’Esteuil, Saint-Julien-Beychevelle, Saint-Laurent-Médoc, Saint-Médard-en-Jalles, Saint-Sauveur, Saint-Seurin-de-Cadourne, SaintVivien-de-Médoc, Saint-Yzans-de-Médoc, Sainte-Hélène, Salaunes, Soulacsur-Mer, Soussans, Le Taillan-Médoc, Talais, Valeyrac, VendaysMontalivet, Vensac, Le Verdon-sur-Mer un Vertheuil.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Petit Verdot N’

8. Vīna vai vīnu apraksts

Ar kontrolētā cilmes vietas nosaukuma “Médoc” apzīmētā produkta ģeogrāfiskais apgabals atrodas Gironde departamentā Garonnas (Garonne) upes kreisajā krastā un turpinājumā tas aizņem arī Žirondas (Gironde) kreiso krastu uz ziemeļiem no Bordo. Médoc pussalas vīnogu audzēšanas apgabals plešas gandrīz 80 kilometrus no ziemeļiem uz dienvidiem un nedaudz vairāk par desmit kilometriem no austrumiem uz rietumiem un aptver 51 pašvaldības teritoriju.

Médoc reģiona upes piekrastes joslai ir raksturīgas nelielas sezonālās svārstības un nokrišņu daudzums, kāds Atlantijas okeāna piekrastes klimatam ir ļoti mērens. Lai gan ģeogrāfiskā apgabala atrašanās reģiona ziemeļos nosaka to, ka klimats ir mazāk silts, nekā tas ir pussalas dienvidos, nokrišņu daudzums, kāds apgabalā izkrīt, ir mazāks. Vīnkopībai labvēlīgie klimatiskie apstākļi ir saistīti Atlantijas okeāna un Žirondas ūdeņu radīto termoregulējošo efektu. Okeāna tipa klimats apvienojumā ar vairākiem zema gaisa spiediena un lietus periodiem, kas atsevišķos gados mēdz būt rudenī, vai – gluži pretēji – šis klimats apvienojumā ar siltu un ļoti saulainu rudeni rada apstākļus izcilai vīna ražai.

Attiecīgi vīnadārzu ainavām ir raksturīgi zemi reljefa pacēlumi (no 3 metriem līdz 50 metriem virs jūras līmeņa), un apgabala rietumpusē tās norobežo mežs, bet austrumpusē – Žirondas estuārs. Virzienā no dienvidiem uz ziemeļiem virknējas oļainas grants pauguru kores, ko norobežo Médoc reģiona ūdensteces un purvaināki apvidi, kur nav ar vīnogulājiem apstādītu platību.

Médoc reģiona vīnadārzi ir ieguvuši pasaules slavu, pateicoties daudzām vīnkopju paaudzēm, kas tos ir prasmīgi kopušas, ceļot to vērtību. Vēstures gaitā tas, ka vīnkopji ir ļoti labi pārzinājuši augsnes īpatnības un ar dažādām drenāžas metodēm meklējuši iespējas optimizēt augsnes kvalitāti, ir ļāvis izstrādāt tādu agrotehnisko praksi, kas ir vislabāk piemērota ilgstošas uzglabāšanas sarkanvīnu ražošanai. Progress augu veselības jomā un vīnadārzu mehanizācija nav mainījusi vīnkopju vēlmi saglabāt vīnkopības praksi, kas nav pretrunā mērķim ražot sarkanvīnus, kuru tipiskās īpašības ir vispāratzītas.

Mūsdienās Médoc reģionā izmantotās vīnogu šķirnes ir galvenokārt ‘Cabernet-Sauvignon N’, kas vislabāk piemērota oļainām augsnēm, ‘Merlot N’, kas izceļas ar augļainumu, ‘Cabernet franc N’, kas labi jūtas pārsvarā kaļķainās augsnēs, un ‘Petit Verdot N’, kas savukārt piemērotāka ir siltām un caurlaidīgām augsnēm. Šāda vīnogu šķirņu un augšņu dažādība, kāda raksturīga ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Médoc” apzīmētā produkta ražošanas apgabalam, vīnogulāju kopšanu prasa veikt selektīvi.

Vīnogulāju kopšanas veids ļauj iegūt labi nogatavojušās un veselas vīnogas, kuru ražas apjoms tiek kontrolēts. Lai sasniegtu vīniem vēlamo koncentrācijas pakāpi, ir atļauta macerācija. Tādējādi, lai panāktu maigāku garšu, vīns ir jāiztur vismaz sešus mēnešus.

Šos intensīvas krāsas un tanīniem bagātos vīnus iegūst galvenokārt no vīnogām, kas pieder pie ‘Cabernet-Sauvignon N’ šķirnes, apvienojumā ar ‘Merlot N’ šķirnes vīnogām, bet mazākā mērā ar ‘Cabernet franc N’ un ‘Petit Verdot N’, vai – vēl retāk – ar ‘Cot N’ un ‘Carmenère N’. Šķirne ‘Cabernet-Sauvignon N’ bieži vien ir pārsvarā un piešķir “Médoc” vīniem garšvielām piemītošas nianses. Apvienojot tās maisījumā ar ‘Merlot N’ šķirnes vīnogām, iegūtie vīni, pateicoties šai pēdējai šķirnei, iemanto noteiktu apaļīgumu, elastīgumu un sarkanogu aromāta nianses. Ja šķirne ‘Merlot N’ ir pārsvarā, vēlamās aromāta nianses tajos attīstās straujāk. Vīnu struktūru un daudzveidīgumu stiprina apvienojums ar šķirnēm ‘Cabernet franc N’ vai ‘Petit Verdot N’, kura piešķir vīniem arī svaigumu.

Vīni ir izcili labi piemēroti izturēšanai.

Šajā vīnkopības reģionā, kuram ir bagāta vīna darīšanas vēsture un kuru šķērso “vīna ceļš”, atrodas daudzas slavenas pilis (“châteaux”) ar vīnadārziem un tādi lieli īpašumi ar daudzveidīgu arhitektūras mantojumu, kam blakus ir ģimenes mēroga saimniecības, kuras ir ļoti mazas un kuru izaudzētās produkcijas pārraudzēšanu vīnā, tirdzniecību un veicināšanu stiprina dažādas kooperatīvās vīndarītavas.

Ar šo aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmēto vīnu reputācija ir sena, un tā pamatā saistīta ar jēdzienu “Château”. Pēc tam kad 1152. gadā Akvitānijas hercogiene Eleonora bija devusies laulībā ar Henriju II Plantagenetu, topošo Anglijas karali, tirdzniecisko sakaru attīstība ar Angliju būtiski cēla “Médoc” vīnu reputāciju ārvalstīs.

1647. gadā, kad “Bordo zvērināto vīndaru brālība” (“Jurade de Bordeaux”) izdeva – pirmo vēsturē – Guyenne vīnu klasifikatoru, Médoc draudžu vīni jau bija zināmi un atzīti. Karaļa Luija XV laikā šis klasifikators tika pilnveidots, un tajā tika izveidots iedalījums reģionos, kuri savukārt vispirms tika iedalīti draudzēs un tad – “cru” kategorijās. Darbība ar šiem dažādajiem klasifikatoriem galu galā deva tādu rezultātu, ka 1855. gadā izveidojās “Bordeaux” vīnu klasifikators (Classement des vins de Bordeaux), kurā “Médoc” vīni tika apstiprināti Žirondas vīnu klāstā. Turklāt 1932. gadā tika publicēts “Crus Bourgeois du Médoc” klasifikators.

Augstā vieta, ko pēdējos četros gadsimtos ieņēmuši “Médoc” vīni, sasniegta, pateicoties šo vīnu kvalitātei un tipiskumam, kāds tiem bijis katrā attiecīgajā laikmetā. Gaume mainās, un vīnkopības standarti attīstās un pilnveidojas līdz ar laika ritumu. Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Médoc” apzīmēto vīnu miesīgums un krāsa, tiem piemītošais aromāta un garšas potenciāls, kas izpaužas attiecīgā buķetē, tanīniem raksturīgo īpašību apvienojums ar augļainumu, pateicoties maisījumu veidošanai, ir faktori, kas dara šos vīnus tik sevišķus gan “Bordeaux” vīnu klāstā, gan visas Francijas vīnu vidū.

9. Būtiski papildu nosacījumi (iepakošana, marķēšana, citas prasības)

Tiešās apkaimes apgabals

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

atkāpe par ražošanu noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts

Pamatojoties uz oficiālo 2017. gada 19. jūnija ģeogrāfisko kodu, tiešās apkaimes apgabalu, kas, pieļaujot atkāpi, noteikts vīnu gatavošanai un kopšanai, veido šādu Gironde departamenta pašvaldību teritorija: Abzac, Aillas, Ambarès-et-Lagrave, Ambès, Anglade, Arbanats, Arbis, Les Artigues-de-Lussac, Artigues-près-Bordeaux, Arveyres, Asques, Aubiac, Auriolles, Auros, Ayguemorte-les-Graves, Bagas, Baigneaux, Barie, Baron, Barsac, Bassanne, Bassens, Baurech, Bayas, Bayon-sur-Gironde, Bazas, Beautiran, Bègles, Béguey, Bellebat, Bellefond, Belvès-de-Castillon, Bernos-Beaulac, Berson, Berthez, Beychacet-Caillau, Bieujac, Les Billaux, Birac, Blaignac, Blasimon, Blaye, Blésignac, Bommes, Bonnetan, Bonzac, Bordeaux, Bossugan, Bouliac, Bourdelles, Bourg, Le Bouscat, Branne, Brannens, Braud-et-Saint-Louis, La Brède, Brouqueyran, Bruges, Budos, Cabanac-et-Villagrains, Cabara, Cadarsac, Cadaujac, Cadillac, Cadillac-en-Fronsadais, Camarsac, Cambes, Camblanes-et-Meynac, Camiac-et-Saint-Denis, Camiran, Camps-sur-l’Isle, Campugnan, Canéjan, Cantois, Capian, Caplong, Carbon-Blanc, Cardan, Carignan-de-Bordeaux, Cars, Cartelègue, Casseuil, Castelmoron-d’Albret, Castelviel, Castets et Castillon, Castillon-la-Bataille, Castres-Gironde, Caudrot, Caumont, Cauvignac, Cavignac, Cazats, Cazaugitat, Cénac, Cenon, Cérons, Cessac, Cestas, Cézac, Chamadelle, Civrac-de-Blaye, Civrac-sur-Dordogne, Cleyrac, Coimères, Coirac, Comps, Coubeyrac, Courpiac, Cours-de-Monségur, Cours-les-Bains, Coutras, Coutures, Créon, Croignon, Cubnezais, Cubzac-les-Ponts, Cudos, Cursan, Daignac, Dardenac, Daubèze, Dieulivol, Donnezac, Donzac, Doulezon, Les Eglisottes-et-Chalaures, Escoussans, Espiet, Les Esseintes, Etauliers, Eynesse, Eyrans, Eysines, Faleyras, Fargues, Fargues-Saint-Hilaire, Le Fieu, Flaujagues, Floirac, Floudès, Fontet, Fossés-et-Baleyssac, Fours, Francs, Fronsac, Frontenac, Gabarnac, Gajac, Galgon, Gans, Gardegan-et-Tourtirac, Gauriac, Gauriaguet, Générac, Génissac, Gensac, Gironde-sur-Dropt, Gornac, Gours, Gradignan, Grézillac, Grignols, Guillac, Guillos, Guîtres, Le Haillan, Haux, Hure, Illats, Isle-Saint-Georges, Izon, Jugazan, Juillac, Labescau, Ladaux, Lados, Lagorce, Lalande-de-Pomerol, Lamothe-Landerron, La Lande-deFronsac, Landerrouat, Landerrouet-sur-Ségur, Landiras, Langoiran, Langon, Lansac, Lapouyade, Laroque, Laruscade, Latresne, Lavazan, Léogeats, Léognan, Lestiac-sur-Garonne, Les Lèves-et-Thoumeyragues, Libourne, Lignan-de-Bazas, Lignan-de-Bordeaux, Ligueux, Listrac-de-Durèze, Lormont, Loubens, Loupes, Loupiac, Loupiac-de-la-Réole, Lugaignac, Lugasson, Lugon-et-l’Ile-du-Carnay, Lussac, Madirac, Maransin, Marcenais, Marcillac, Margueron, Marimbault, Marions, Marsas, Martignas-sur-Jalle, Martillac, Martres, Masseilles, Massugas, Mauriac, Mazères, Mazion, Mérignac, Mérignas, Mesterrieux, Mombrier, Mongauzy, Monprimblanc, Monségur, Montagne, Montagoudin, Montignac, Montussan, Morizès, Mouillac, Mouliets-et-Villemartin, Moulon, Mourens, Naujan-et-Postiac, Néac, Nérigean, Neuffons, Le Nizan, Noaillac, Noaillan, Omet, Paillet, Les Peintures, Pellegrue, Périssac, Pessac, Pessac-sur-Dordogne, Petit-Palais-etCornemps, Peujard, Le Pian-sur-Garonne, Pineuilh, Plassac, Pleine-Selve, Podensac, Pomerol, Pompéjac, Pompignac, Pondaurat, Porchères, Portets, Le Pout, Préchac, Preignac, Prignac-et-Marcamps, Pugnac, Puisseguin, Pujols, Pujols-sur-Ciron, Le Puy, Puybarban, Puynormand, Quinsac, Rauzan, Reignac, La Réole, Rimons, Riocaud, Rions, La Rivière, Roaillan, Romagne, Roquebrune, La Roquille, Ruch, Sablons, Sadirac, Saillans, Saint-Aignan, Saint-André-de-Cubzac, Saint-André-du-Bois, Saint-André-et-Appelles, Saint-Androny, Saint-Antoine-du-Queyret, Saint-Antoine-sur-l’Isle, Saint-Aubin-de-Blaye, Saint-Aubin-de-Branne, Saint-Avit-de-Soulège, Saint-Avit-Saint-Nazaire, Saint-Brice, Saint-Caprais-de-Blaye, Saint-Caprais-de-Bordeaux, Saint-Christoly-de-Blaye, Saint-Christophe-deDouble, Saint-Christophe-des-Bardes, Saint-Cibard, Saint-Ciers-d’Abzac, Saint-Ciers-de-Canesse, Saint-Ciers-sur-Gironde, Saint-Côme, Saint-Denis-de-Pile, Saint-Emilion, Saint-Etienne-de-Lisse, Saint-Exupéry, Saint-Félixde-Foncaude, Saint-Ferme, Saint-Genès-de-Blaye, Saint-Genès-de-Castillon, Saint-Genès-de-Fronsac, Saint-Genès-de-Lombaud, Saint-Genis-du-Bois, Saint-Germain-de-Grave, Saint-Germain-de-la-Rivière, Saint-Germain-du-Puch, Saint-Gervais, Saint-Girons-d’Aiguevives, Saint-Hilaire-de-la-Noaille, Saint-Hilaire-du-Bois, Saint-Hippolyte, Saint-Jean-de-Blaignac, Saint-Jean-d’Illac, Saint-Laurent-d’Arce, Saint-Laurent-des-Combes, Saint-Laurent-du-Bois, Saint-Laurent-du-Plan, Saint-Léon, Saint-Loubert, Saint-Loubès, Saint-Louis-deMontferrand, Saint-Macaire, Saint-Magne-de-Castillon, Saint-Maixant, Saint-Mariens, Saint-Martial, Saint-Martin-de-Laye, Saint-Martin-de-Lerm, Saint-Martin-de-Sescas, Saint-Martin-du-Bois, Saint-Martin-du-Puy, Saint-Martin-Lacaussade, Saint-Médard-de-Guizières, Saint-Médard-d’Eyrans, Saint-Michel-de-Fronsac, Saint-Michel-de-Lapujade, Saint-Michel-de-Rieufret, Saint-Morillon, Saint-Palais, Saint-Pardon-de-Conques, Saint-Paul, Saint-Pey-d’Armens, Saint-Pey-de-Castets, Saint-Philippe-d’Aiguille, Saint-Philippe-du-Seignal, Saint-Pierre-d’Aurillac, Saint-Pierre-de-Bat, Saint-Pierre-de-Mons, Saint-Quentin-de-Baron, Saint-Quentin-de-Caplong, Saint-Romain-la-Virvée, Saint-Sauveur-de-Puynormand, Saint-Savin, Saint-Selve, Saint-Seurin-de-Bourg, Saint-Seurin-de-Cursac, Saint-Seurin-sur-l’Isle, Saint-Sève, Saint-Sulpice-de-Faleyrens, Saint-Sulpice-de-Guilleragues, Saint-Sulpice-de-Pommiers, Saint-Sulpice-et-Cameyrac, Saint-Trojan, Saint-Vincent-de-Paul, Saint-Vincent-de-Pertignas, Saint-Vivien-de-Blaye, Saint-Vivien-de-Monségur, Saint-Yzan-de-Soudiac, Sainte-Colombe, Sainte-Croix-du-Mont, Sainte-Eulalie, Sainte-Florence, Sainte-Foy-la-Grande, Sainte-Foy-la-Longue, Sainte-Gemme, Sainte-Radegonde, Sainte-Terre, Sallebœuf, Les Salles-de-Castillon, Samonac, Saucats, Saugon, Sauternes, La Sauve, Sauveterre-de-Guyenne, Sauviac, Savignac, Savignac-de-l’Isle, Semens, Sendets, Sigalens, Sillas, Soulignac, Soussac, Tabanac, Taillecavat, Talence, Targon, Tarnès, Tauriac, Tayac, Teuillac, Tizac-de-Curton, Tizac-de-Lapouyade, Toulenne, Le Tourne, Tresses, Uzeste, Val de Virvée, Vayres, Vérac, Verdelais, Vignonet, Villandraut, Villegouge, Villenave-de-Rions, Villenave-d’Ornon, Villeneuve, Virelade, Virsac un Yvrac.

Lielāka ģeogrāfiskā vienība

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts

Vīnu marķējumā var norādīt lālāko ģeogrāfisko vienību: “Vin de Bordeaux - Médoc” vai “Grand Vin de Bordeaux - Médoc”. Šajā nosaukumā izmantotie burti ne augstumā, ne platumā nedrīkst būt lielāki par divām trešdaļām no tiem burtiem, kādi izmantoti, atveidojot šo kontrolēto cilmes vietas nosaukumu.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-c0c6b3dd-b9e7-4b9d-a605-dc6ef93f4e88

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

24.7.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 248/32

(2019/C 248/08)

Šis paziņojums publicēts saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 5. punktu (1).

PAZIŅOJUMS PAR STANDARTA GROZĪJUMA APSTIPRINĀŠANU

“Pineau des Charentes”

Atsauces numurs: PDO-FR-A0489-AM01

Paziņojuma datums: 10.5.2019.

APSTIPRINĀTĀ GROZĪJUMA APRAKSTS UN PAMATOJUMS

1. Papildu norāde

Apraksts un pamatojums

I nodaļas II iedaļas daļu “[…], kuriem, ņemot vērā to vecumu un šajā specifikācijā paredzētos īpašus izturēšanas nosacījumus, piemīt tādu oksidēšanās rezultātā radītu (“oksidatīva” tipa) aromātu buķete, kas ir intensīvi, kompleksi un raksturīgi izturētam konjakam” aizstāj ar daļu “[…], kas atbilst ražošanas nosacījumiem, kuri attiecībā uz šīm norādēm paredzēti šajā specifikācijā”. Šāds formulējums palīdz vienkāršāk izteikt galveno domu.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

2. Produkcijas veidi

Apraksts un pamatojums

I nodaļas III iedaļas daļu “[…] baltajiem desertvīniem un sārtajiem vai sarkanajiem desertvīniem” aizstāj ar daļu “[…] baltajiem, sārtajiem un sarkanajiem desertvīniem”. Iepriekšējais formulējums lika domāt, ka ir tikai 2 kategoriju produkti, lai gan katra attiecīgā krāsa atbilst atsevišķai produkta kategorijai.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

3. Zemesgabalu identifikācija

Apraksts un pamatojums

Grozījums I nodaļas IV iedaļā:

—

2. punkta b) apakšpunktā vārdkopu “Valsts izcelsmes un kvalitātes institūta [Institut national de l’origine et de la qualité (turpmāk INAO)] dienestiem pirms tā gada 1. jūlija, kas ir pirms gada, kurā iesniegta pirmā ražas deklarācija” aizstāj ar vārdkopu “aizsardzības un pārvaldības iestādei (tālākai nosūtīšanai Valsts izcelsmes un kvalitātes institūta [Institut national de l’origine et de la qualité (turpmāk INAO)] dienestiem) vēlākais tā gada 10. decembrī, kas ir pirms gada, kurā iesniegta pirmā ražas deklarācija”;

—

2. punkta b) apakšpunktā svītro daļas: “INAO kompetentā valsts komiteja no identificēto zemesgabalu saraksta izslēdz ikvienu zemesgabalu, par kurā iegūtu misu piecus gadus pēc kārtas nav iesniegts pieprasījums pat tāda produkta ražošanu, kas apzīmēts ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pineau des Charentes”.

INAO kompetentās valsts komitejas pieņemtais pamatotais lēmums par zemesgabala izslēgšanu no identificēto zemesgabalu saraksta vai par atteikumu iekļaut/saglabāt šajā sarakstā tiek paziņots ieinteresētajām personām, kurām viena mēneša laikā no paziņojuma saņemšanas dienas ir iespēja iesniegt INAO dienestiem savus apsvērumus.

Pēc ekspertu komisijas viedokļa uzklausīšanas INAO kompetentā valsts komiteja šīs sūdzības izskata vēlreiz.”

Šis grozījums izdarīts tāpēc, ka attiecīgais noteikums vairs neatbilda zemesgabalu identificēšanai, kas ir noteikta kā ģeogrāfiskā apgabala delimitācijas instruments. Noteikumos par zemesgabalu izslēgšanu (ja piecu gadu laikā nav iesniegts neviens pieprasījums) ir izdarīti grozījumi attiecībā uz zemesgabalu izmantojumu, kura pārvaldību tagad nodrošinās aizsardzības un pārvaldības iestāde [ODG – organisme de défense et de gestion].

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

4. Vīnadārzos izmantotās vīnogu šķirnes

Apraksts un pamatojums

Grozījumi I nodaļas V iedaļā:

—	pēc vārdkopas “‘Meslier Saint-François B’” iekļauj vārdkopu “jeb ‘Gros meslier B’”;

—	pēc vārdkopas “‘Sémillon B’” iekļauj vārdkopu “‘Trousseau gris G’ (jeb ‘Chauché gris G’)”;

—	iekļauj frāzi “No šķirnes ‘Trousseau gris G’ (jeb ‘Chauché gris G’) iegūto vīnogu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10 % no visu to šķirņu vīnogu kopējā daudzuma, ko izmanto “Pineau des Charentes” ražošanā.”;

—	saikli “vai” starp vārdiem “sārtie” un “sarkanie” aizstāj ar saikli “un”;

—	šķirnes ‘Malbec N’ nosaukumā pirms vārda “Malbec” iekļauj ierakstu “Cot N’ (jeb”.

Grozījums atbilst vīnogu šķirņu ‘Meslier de Saint François B’ un ‘Malbec B’ nosaukumu papildināšanai ar sinonīmiem.

Ir paredzēta arī iespēja stādīt seno vīnogu šķirni ‘Trousseau gris G’ (jeb ‘Chauché gris G’), kuru kādreiz mēdza stādīt attiecīgajos vīnadārzos. Lai mazinātu minētās šķirnes ietekmi uz produkta raksturīgajām īpašībām, attiecībā uz minēto iespēju ir noteikts ierobežojums – no attiecīgās šķirnes iegūto vīnogu īpatsvars nedrīkst pārsniegt 10 % no visu izmantoto šķirņu vīnogu kopējā daudzuma.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

5. Ražas iznākums

Apraksts un pamatojums

—	VIII iedaļas 1. punktu aizstāj ar šādiem noteikumiem: “Lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa [Code rural et de la pêche maritime] D. 645-7. pantā minētais ražas iznākums nepārsniedz 68 hektolitrus misas no hektāra.”

—	VIII iedaļas 2. punktu aizstāj ar šādiem noteikumiem: “2. Sasniedzamais ražas iznākums Piemērojot lauku un jūras zivsaimniecības kodeksa D. 645-7. pantu, sasniedzamais ražas iznākums ir 45 hektolitri desertvīna no hektāra un 85 hektolitri misas no hektāra.”

—

VIII iedaļā iekļauj 3. punktu, kura noteikumi ir šādi:

“3. Vecums, kādā jauni vīnogulāju stādījumi sāk dot ražu

Tiesības izmantot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pineau des Charentes” nedrīkst piešķirt attiecībā uz desertvīniem, kuru misa ir iegūta:

—	no zemesgabaliem ar jauniem vīnogulāju stādījumiem, – tikai sākot no gada, kas ir otrais pēc gada, kurā pirms 31. jūlija notikusi stādījumu ierīkošana;

—

no zemesgabaliem ar vīnogulāju stādījumiem, kuriem veikta potēšana uz vietas vai dubultpotēšana, – tikai sākot no gada, kas ir pirmais pēc gada, kurā pirms 31. jūlija veikta potēšana vai dubultpotēšana, un tikai tad, kad attiecīgajos zemesgabalos ir palikušas tikai tādas vīnogu šķirnes, kas ir atļautas ar šo nosaukuma apzīmētā produkta ražošanai.”

Šie grozījumi atbilst pievienotajam noteikumam par ražas iznākumu misai 68 hl/h apmērā. Sasniedzamais ražas iznākums desertvīnam no 42 hektolitriem palielināts līdz 45 hektolitriem no hektāra. Nepieciešamību palielināt sasniedzamo ražas iznākumu produktam “Pineau de Charentes” radīja sasniedzamā ražas iznākuma noteikšana degvīnam “Cognac” (16 hl AP/ha).

Daļa “no zemesgabaliem ar jauniem vīnogulāju stādījumiem, kuriem veikta potēšana uz vietas, – tikai sākot no gada, kas ir pirmais pēc gada, kurā pirms 31. jūlija ir veikta potēšana uz vietas” ir svītrota tāpēc, ka tā ir iekļauta nākamajā daļā.

Vienotais dokuments ir grozīts, ņemot vērā minēto grozījumu 5. punktā.

6. Ražošana

Apraksts un pamatojums

Grozījumi I nodaļas IX iedaļā:

—	2. punkta a) apakšpunktā svītro vārdkopu “misas rūgšanas procesa apturēšanas laikā”, jo tā ir lieka;

3. punktā pievieno šādu b) apakšpunktu:

—	b) “Sārtos desertvīnus kopj vismaz astoņus mēnešus, no kuriem vismaz sešus mēnešus tie atrodas ozolkoka tvertnēs.” Tas dod iespēju sārtos desertvīnus “Pineau des Charentes” atšķirt no sarkanajiem desertvīniem “Pineau des Charentes”, kurus gatavo pēc citiem noteikumiem.

Šā iemesla dēļ ir veiktas izmaiņas numerācijā, proti, apakšpunkti b), c), d), e) ir kļuvuši attiecīgi par apakšpunktiem c), d), e) un f);

—	e) apakšpunktā cipars “5” ir aizstāts ar ciparu “7”. Tas ir saistīts ar to, ka augstākas kvalitātes produkta iegūšanai ir palielināts norādei “izturēts” atbilstīgais desertvīnu izturēšanas gadu skaits;

—	f) apakšpunktā cipars “10” ir aizstāts ar ciparu “12”. Tas ir saistīts ar to, ka augstākas kvalitātes produkta iegūšanai ir palielināts norādei “ļoti ilgi izturēts” atbilstīgais desertvīnu izturēšanas gadu skaits;

grozījumi 5. punkta a) apakšpunktā:

—	svītro vārdkopu “un sārtie desertvīni”;

—	iekļauj šādu rindu: “Sārtie desertvīni – pēc kopšanas perioda beigām, sākot no tā gada 1. jūnija, kas ir pēc ražas gada;

—	a) apakšpunktā cipars “5” ir aizstāts ar ciparu “7”;

—	a) apakšpunktā cipars “10” ir aizstāts ar ciparu “12”;

—

b) apakšpunktā vārdkopu “tā gada 1. oktobrī, kas ir pēc to pagatavošanas gada” aizstāj ar:

“un ne agrāk kā –

sārtie desertvīni – tā gada 1. jūnijā, kas ir pēc to pagatavošanas gada;

sarkanie desertvīni – tā gada 1. oktobrī, kas ir pēc to pagatavošanas gada;

baltie desertvīni – tā gada 1. aprīlī, kas ir otrais gads pēc to pagatavošanas gada;”

—	c) apakšpunktā svītro vārdkopas “garantijas apvalku” un “uzlīmē vismaz divas markas”;

—	c) apakšpunktā iekļauj šādu daļu: “Uz pudelēm, kuru ietilpība ir 0,50 litri un vairāk, uzlīmē vismaz divas markas; katras markas mazākais pieļaujamais diametrs ir 20 mm. Uz pudelēm, kuru ietilpība ir mazāk par 0,50 litriem, uzlīmē vismaz vienu skaidri saredzamu un salasāmu marku.”

Šie grozījumi ir saistīti gan ar vajadzību sārtos desertvīnus nošķirt no sarkanajiem desertvīniem, gan ar izmaiņām izturēšanas termiņā (lai varētu izmantot norādes “izturēts” un “ļoti ilgi izturēts”), gan arī ar to, ka garantijas marka ir aizstājusi garantijas apvalku.

Vienotais dokuments ir grozīts, ņemot vērā minēto grozījumu.

7. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

Apraksts un pamatojums

Grozījumi X iedaļā:

—	grozījumi 2. punktā:

—	pirmajā daļā vārdu “varbūt” aizstāj ar vārdu “ir”;

—	pirmajā daļā vārdu “ir” aizstāj ar vārdkopu “nosaukums var”;

—	pirmajā daļā vārdkopu “jeb “sevišķi ilgi izturēts”” iekļauj pēc vārdkopas “ilgi izturēts”;

—	pirmajā daļā vārdkopu “vismaz attiecīgi 5 vai 10 gadi” aizstāj ar vārdkopu “sal. ar I nodaļas IX iedaļas 3. punktu”;

—	pirmajā daļā svītro frāzi “To bauda galvenokārt kā aperitīvu.”;

—	otrajā daļā iekļauj frāzi: “Desertvīnus “Pineau des Charentes” bauda galvenokārt kā aperitīvu.”;

—	trešajā daļā pēc vārda “zeltains” iekļauj vārdu “viegls”;

ceturto daļu aizstāj ar šādiem noteikumiem:

“Sarkanie desertvīni “Pineau des Charentes” izceļas ar piesātinātu krāsu, tajos bieži vien attīstās intensīvas svaigi lasītu sarkanogu un melnogu aromāta nianses, kuras papildina liegas garšvielām piemītošas nianses.

Savukārt sārto desertvīnu “Pineau des Charentes” ietērps ir bālsārts, tajos bieži vien attīstās sarkanogu un meža ogu aromātu buķete.”;

—	piektajā daļā pēc vārdkopas “žāvētu ogu” iekļauj vārdkopu “un riekstu (valriekstu, grauzdētu mandeļu)”;

—	piektajā daļā vārdkopu “izturēti degvīni “Cognac”” aizstāj ar vārdkopu “ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cognac” apzīmēti izturēti degvīni”;

sesto daļu aizstāj ar šādiem noteikumiem:

“Sarkanajiem un sārtajiem desertvīniem “Pineau des Charentes”, kuru nosaukumu drīkst papildināt ar norādi “izturēts” vai “ļoti ilgi izturēts”, ir dakstiņkrāsas ietērps. Šie desertvīni ir ļoti eleganti, tajos bieži vien attīstās šokolādes vai degvīnā konservētu augļu notis, kuras pēc tam iegūst arī oksidēšanās rezultātā radījušās aromāta nianses, kas piemīt ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cognac” apzīmētiem izturētiem degvīniem.”

Šie ir redakcionāla rakstura grozījumi.

Vienotais dokuments ir grozīts, ņemot vērā minēto grozījumu.

8. Pārejas pasākums

Apraksts un pamatojums

Pasākums, kas attiecas uz neapstrādātajām platībām paredzēto robežvērtību, ir svītrots, jo tas vairs nav aktuāls.

Pievienots šāds punkts:

“2. Kopšana

Attiecībā uz desertvīniem, kas koka mucās kopti vismaz 5 gadus, pieteikšanās norādes “izturēts” saņemšanai ir atļauta līdz 2023. gada 1. oktobrim. Attiecībā uz desertvīniem, kas koka mucās kopti vismaz 10 gadus, pieteikšanās norādes “ļoti ilgi izturēts” jeb “sevišķi ilgi izturēts” saņemšanai ir atļauta līdz 2023. gada 1. oktobrim.”

Šis grozījums ir pārējas pasākums, kas ir saistīts ar grozītajām izturēšanas prasībām attiecībā uz norādēm “izturēts” un “ļoti ilgi izturēts”.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

Noteikumi par noformējumu

XII iedaļas 9. punktā iekļauj šādas daļas:

“Atsauce uz desertvīna vecumu ir atļauta attiecībā uz desertvīniem “Pineau des Charentes”, kuru izturēšanas ilgums koka mucās ir vismaz pilni 3 gadi. Norādītais vecums nedrīkst pārsniegt laikposmu, kurā produkts ticis izturēts koka mucās. Ja vīni apvienoti maisījumā, norādītais vecums ir tās vīna partijas vecums, kuras izturēšanas ilgums koka mucās ir bijis visīsākais.

Noteikumus par desertvīna vecuma norādi piemēro no 2020. gada 1. aprīļa.”

Atbilstīgi šim grozījumam, lai patērētājam nodrošinātu iespējami pilnu informāciju, “Pineau des Charentes” vecumu drīkst norādīt tikai tad, ja vīns ir izturēts noteikto laiku.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

9. Zemesgabalu izmantojums

Apraksts un pamatojums

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pineau des Charentes” apzīmētā produkta specifikācijas II nodaļas I iedaļā ir izdarīti šādi grozījumi:

—

I iedaļu aizstāj ar šādiem noteikumiem:

“I. Paziņošanas pienākumi

1. Baseina izmantošanas deklarācija

Baseina izmantošanas deklarāciju līdz katra gada 1. jūlijam iesniedz Charentes-Cognac baseina starpnozaru federācijai [Fédération des interprofessions du Bassin Charentes-Cognac], kura attiecīgo informāciju nosūta tālāk aizsardzības un pārvaldības iestādei un kontroles iestādei; deklarācija attiecas uz nākamā gada ražu.

Šajā deklarācijā norāda maksimālo platību, no kuras novāktā raža būs paredzēta misas ražošanai.

2. Zemesgabala izmantošanas deklarācija

No 2019. ražas gada desertvīnus pagatavo no misas, kuras izcelsme ir identificēti zemesgabali, kas paziņoti zemesgabala izmantošanas deklarācijā.

Zemesgabala izmantošanas deklarāciju vēlākais katra gada 10. decembrī iesniedz aizsardzības un pārvaldības iestādei; deklarācija attiecas uz nākamā gada ražu.

Šajā deklarācijā par katru zemesgabalu norāda šādu informāciju:

kadastra dati – pašvaldība, sektors, numurs;

vīnogu šķirne;

ražošanas nolūkos apstādītā platība;

apsaimniekotāja vārds un uzvārds.

3. Ražošanas deklarācija

Ražošanas deklarāciju sagatavo pēc misas rūgšanas procesa pēdējās apturēšanas, un tajā apkopo šādus datus:

kopējie izmantotie misas daudzumi;

kopējie izmantotie degvīnu “Cognac” daudzumi;

kopējie pagatavotie desertvīnu daudzumi (atsevišķi par katru krāsas kategoriju);

zemesgabalu identifikācijas numuri un platības, kurās tika ievāktas misas ražošanai paredzētās vīnogas.

Šo deklarāciju sagatavo saskaņā ar ražošanas reģistru.

Šo deklarāciju līdz ražas gada 10. decembrim nosūta vietējiem muitas un netiešo nodokļu ģenerāldirektorāta [DGDDI] dienestiem.

Šīs deklarācijas kopiju nosūta aizsardzības un pārvaldības iestādei, kā arī INAO dienestiem.

4. Deklarācija par nosaukuma lietošanu

Lai attiecībā uz desertvīniem varētu lietot kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pineau des Charentes”, un, ja vajag, papildu norādes “izturēts”, “ļoti ilgi izturēts” (jeb “sevišķi ilgi izturēts”), ikviens uzņēmējs vismaz 30 dienas pirms attiecīgās vīna partijas laišanas apgrozībā un/vai pārdošanas deklarāciju par nosaukuma lietošanu nosūta aizsardzības un pārvaldības iestādei.

Šajā deklarācijā precizē šādu informāciju:

uzņēmēja vārds un uzvārds vai uzņēmuma nosaukums;

uzņēmēja adrese;

pieprasītais apjoms, ko norāda atsevišķi par katru desertvīna krāsas kategoriju, ierakstot (ja vajag) vienu no iepriekšminētajām norādēm;

uzglabāšanas kārtība: vieta, tvertnes veids, identifikācijas dati noliktavā (numurs, ietilpība).

5. Deklarācija par desertvīna partijas klasifikācijas kategorijas pazemināšanu

Ikviens uzņēmējs, kas pazemina klasifikācijas kategoriju tāda desertvīna partijai, kas apzīmēts ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pineau des Charentes”, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 iesniedz attiecīgo deklarāciju aizsardzības un pārvaldības iestādei vēlākais tā mēneša 10. datumā, kas ir pēc mēneša, kurā klasifikācijas kategorija pazemināta.”

Šis grozījums atbilst jaunas procedūras noteikumiem par izmantošanas deklarāciju.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

10. Galvenie pārbaudāmie parametri

Apraksts un pamatojums

Ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Pineau des Charentes” apzīmētā produkta specifikācijas III nodaļā ir izdarīti šādi grozījumi:

1) grozījumi I iedaļā:

—	D punktā svītro vārdkopu “un uzliek garantijas apvalku vai uzlīmē garantijas marku.”;

2) grozījumi II iedaļā:

—	ciparus “45011” aizstāj ar “NF EN ISO/CEI 17065”.

Šis grozījums vienoto dokumentu neietekmē.

VIENOTS DOKUMENTS

1. Produkta nosaukums

“Pineau des Charentes”

2. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes veids

ACVN – aizsargāts cilmes vietas nosaukums

3. Vīnkopības produktu kategorijas

Desertvīns

4. Vīna vai vīnu apraksts

Šie vīni ir baltie, sarkanie un sārtie desertvīni, kas pagatavoti ar misas rūgšanas procesa apturēšanas paņēmienu, pievienojot misai tajā pašā saimniecībā ražoto degvīnu (iepriekšējā destilācijas gada degvīnu), kurš izturēts mucā un dabiskā kārtā zaudējis daļu spirta satura. Atkarībā no tā, cik ilgi desertvīni ir izturēti ozolkoka mucās (ne mazāk kā 7 vai 12 gadi), to nosaukumu var papildināt ar norādēm attiecīgi “izturēts” vai “ļoti ilgi izturēts”. Desertvīnu bauda galvenokārt kā aperitīvu.

“Pineau des Charentes” nobaudot, ir sajūtams svaigu vīnogu misas svaigums un apaļīgums. Degvīna “Cognac” notis, kas bagātina desertvīna struktūru un veicina tā līdzsvarojumu, zūd, pateicoties ilgstošai vīna kopšanai koka mucās.

Balto desertvīnu “Pineau des Charentes” ietērps ir dažāds – no salmdzeltena toņa līdz zeltainam tonim, tajos bieži vien attīstās intensīvi svaigu un cukurā konservētu augļu, kā arī baltu ziedu aromāti, kurus papildina medus notis.

Sarkano un sārto desertvīnu “Pineau des Charentes” ietērpa krāsu diapazons ir no bālsārta toņa līdz tumšsarkanam tonim. Sarkanajos desertvīnos “Pineau des Charentes” bieži vien attīstās intensīvas svaigi lasītu melnogu aromātu nianses, kuras papildina liegas garšvielām piemītošas nianses. Savukārt sārtajos desertvīnos “Pineau des Charentes” bieži vien attīstās meža ogu aromātu nianses, kas var tikt papildinātas ar riekstu notīm, ja vīns kopts ilgāku laiku.

Vispārīgie analītiskie parametri
Maksimālais kopējais spirta saturs (tilp. %)	22
Minimālais faktiskais spirta saturs (tilp. %)	16
Minimālais kopējais skābums
Maksimālais gaistošais skābums (miliekvivalentos uz litru)	10
Maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs (miligramos uz litru)	75

5. Vīndarības metodes

a. Galvenās vīndarības metodes

Audzēšanas prakse

Vīnkoku stādījumu minimālā biezība ir 2 200 vīnkoki uz hektāru, bet rindstarpu attālums nedrīkst pārsniegt 3 metrus.

Vīnkoku vainagus veido saskaņā ar turpmāk norādītajiem paņēmieniem, katrā hektārā atstājot ne vairāk par 50 000 vīnstīgu pumpuriem:

—	pēc Gijo metodes vienkāršā vai divkāršā formā, koku veidojot ar vienu vai diviem gariem stumbriem un vienu vai diviem augļzariem;

—	kordona veidā, saglabājot augļzarus un atstājot uz tiem ne vairāk par trim vīnstīgu pumpuriem.

Apūdeņošana ir aizliegta.

b. Maksimālās ražas

Desertvīns

45 hektolitri no hektāra

Misa

85 hektolitri no hektāra

6. Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals

Vīnogu novākšana, misas ražošana, desertvīnu pagatavošana, kopšana un pildīšana pudelēs tiek veikta šādu pašvaldību teritorijā:

Charente-Maritime departamentā:

Rochefort apriņķī – visu pašvaldību teritorija;

Saintes apriņķī – visu pašvaldību teritorija;

Saint-Jean-d’Angély apriņķī – visu pašvaldību teritorija;

Jonzac apriņķī – visu pašvaldību teritorija;

La Rochelle apriņķī –

—	Ars-en-Ré kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	Aytré kantonā: Angoulins un Aytré pašvaldības teritorija;

—	La Jarrie kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	La Rochelle 1, 2, 3, 4, 6, 7 kantonā: La Rochelle pašvaldības teritorija;

—	La Rochelle 5 kantonā: Esnandes, Marsilly, Puilboreau, La Rochelle, Saint-Xandre pašvaldības teritorija;

—	La Rochelle 8 kantonā: Dompierre-sur-Mer, Périgny, La Rochelle pašvaldības teritorija;

—	La Rochelle 9 kantonā: L’Houmeau, Lagord, Nieul-sur-Mer, La Rochelle pašvaldības teritorija;

—	Saint-Martin-de-Ré kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	Courçon kantonā: Angliers, Benon, Courçon, Cramchaban, Ferrières-d’Aunis, La Grève-sur-le-Mignon, Le Gué-d’Alleré, La Laigne, Nuaillé-d’Aunis, Saint-Cyr-du-Doret, Saint-Jean-de-Liversay, Saint-Sauveur-d’Aunis pašvaldības teritorija;

—	Marans kantonā: Longèves, Saint-Ouen, Villedoux pašvaldības teritorija;

Charente departamentā:

Cognac apriņķī – visu pašvaldību teritorija;

Angoulême apriņķī –

—	Angoulême Est kantons: visu pašvaldību teritorija;

—	Angoulême Nord kantons: visu pašvaldību teritorija;

—	Angoulême Ouest kantons: visu pašvaldību teritorija;

—	Blanzac kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	Hiersac kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	Saint-Amant-de-Boixe kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	Villebois-la-Valette kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	La Rochefoucauld kantonā: Agris, Brie, Bunzac, Chazelles, Coulgens, Jauldes, Pranzac, Rancogne, Rivières, La Rochette, Saint-Projet-Saint-Constant pašvaldības teritorija;

—	Montbron kantonā: Charras, Feuillade, Grassac, Mainzac, Marthon, Saint-Germain-de-Montbron, Souffrignac pašvaldības teritorija;

Confolens apriņķī –

—	Aigre kantonā: visu pašvaldību teritorija;

—	Ruffec kantonā: Villegats un Verteuil-surCharente pašvaldības teritorija;

—	Mansle kantonā: Aunac, Bayers, Cellettes, Chenon, Fontclaireau, Fontenille, Juillé, Lichères, Lonnes, Mansle, Mouton, Moutonneau, Puyréaux, Saint-Amand-de-Bonnieure, Saint-Angeau, SaintCiers-sur-Bonnieure, Saint-Front, Saint-Groux, Sainte-Colombe, Valence, Villognon pašvaldības teritorija;

—	Villefagnan kantonā: Brettes, Courcôme, Longré, Raix, Salles de Villefagnan, Souvigné, Tuzie, Villefagnan pašvaldības teritorija;

Dordogne departamentā:

Périgueux apriņķī –

—	Saint-Aulaye kantonā: Chenaud, Parcoul, Puymangou, La Roche-Chalais, Saint-Aulaye pašvaldības teritorija;

Deux-Sèvres departamentā:

Niort apriņķī –

—	Mauzé sur le Mignon kantonā: Le Bourdet, PrinDeyrançon, Priaires, Mauzé-sur-le-Mignon, La Rochénard, Usseau pašvaldības teritorija;

—	Beauvoir-sur-Niort kantonā: Beauvoir-sur-Niort, Belleville, La Foye-Montjault, Granzay-Gript, Prissé-La Charrière, SaintEtienne-la-Cigogne, Boisserolles, Thorigny sur le Mignon pašvaldības teritorija;

—	Brioux-sur-Boutonne kantonā: Le Vert pašvaldības teritorija.

7. Galvenās vīna vīnogu šķirnes

‘Cot N’ – ‘Malbec N’

‘Cabernet franc N’

‘Cabernet-Sauvignon N’

‘Colombard B’

‘Folle blanche B’

‘Jurançon blanc B’

‘Ugni blanc B’

‘Merlot blanc B’

‘Meslier Saint-François B’

‘Montils B’

‘Sauvignon B’

‘Semillon B’

‘Merlot N’

8. Saiknes vai saikņu apraksts

Ģeogrāfiskā apgabala teritorija ir identiska teritorijai, kas apzīmēta ar kontrolēto cilmes vietas nosaukumu “Cognac”, un atrodas Akvitānijas baseina ziemeļu nomalē. Konkrētāk, ģeogrāfiskais apgabals rietumos robežojas ar Atlantijas okeānu, dienvidos – ar Žirondas estuāra apkaimi, ziemeļos – ar Rē salu un Olerona salu, bet austrumos, pie Angulēmas, – ar pirmajiem Centrālā Masīva kalnu atzariem. Ģeogrāfiskais apgabals aizņem četru departamentu teritoriju.

Ģeogrāfiskā apgabala augsnes uz ziemeļiem no iedomātas līnijas, kas savieno Rošforu un Konjaku, veidojušās galvenokārt uz augšējā juras perioda lielajiem cilmiežiem (balti kaļķakmeņi, kas veidojušies no jūras nogulumiem), bet uz dienvidiem – uz krīta perioda cilmiežiem (juras perioda kaļķakmens iežu sadēdēšanas rezultātā ir izveidojies atkaļķots māls un māla, smilts un krīta nogulumi).

Apgabalā valda mērens okeāna tipa klimats. Gaisa vidējā temperatūra gadā ir aptuveni 13 °C; ievērojams saules spīdēšanas ilgums – gadā vidēji ir aptuveni 2 100 saulainu stundu. Klimats ir viendabīgs visā ģeogrāfiskajā apgabalā, izņemot piekrastes teritorijas, kurās ir vairāk saules un mazāka temperatūras svārstību amplitūda.

Ziemas ir maigas un mitras, salna ir reti. Pavasara salnas ir maz iespējamas, bet tomēr tās var uznākt līdz pat maija beigām. Vasaras ir karstas, bet bez ekstremāliem laikapstākļiem, lai gan var būt arī sausuma periodi.

Gada laikā 130–150 lietainās dienās vidēji izkrīt 800–1 000 mm liels nokrišņu daudzums.

Biežāk sastopamās augsnes ir mālsmilts tipa augsnes, kas veidojušās uz kaļķakmens cilmieža, tomēr šīs kategorijas augsnēm piemīt liela dažādība. Piekrastes teritorijā un it īpaši Rē un Olerona salā ir sastopamas smilšainākas augsnes. Zemesgabali, kas atrodas plūdu apdraudētajās teritorijās, uz kontrolēto cilmes vietas nosaukumu pretendēt nevar.

Saiknes veidošanā ietilpstošo cilvēkfaktoru apraksts

Vīnogulāju audzēšana reģionā ir sākusies jau romiešu laikos. Pirmais vīnadārzs tika ierīkots 13. gadsimtā Saintonge apvidū; vēlāk vīnadārzi ir izpletušies uz dienvidiem un dziļāk iekšzemē – Aunis un Augoumois apvidū (13. gadsimts).

Leģenda par “Pineau des Charentes” dzimšanu vēsta, ka 1589. gadā, kad Anrī IV kļuva par karali, kāds neveikls vīndaris svaigu vīnogu misu kļūdaini ielēja mucā, kurā jau bija degvīns “Cognac”. Dusmu pārņemts par savu neveiklību, viņš atgrūda mucu uz vistumšāko noliktavas nostūri. Dažus gadus vēlāk, kad vīndarim bija savajadzējusies aizmirstā muca, viņš tajā atklāja dzidru un zeltainu šķidrumu ar augļainu un spēcīgu garšu, kurai piemita kaut kas pavisam īpašs.

Tā, pateicoties degvīnam, ir radušies desertvīni, kuriem ar šo stipro dzērienu ir kopīga vēsture.

Ilgu laiku desertvīnus pagatavoja pašpatēriņam. Šī tradīcija ir gadu gadiem veidojusi produkta savdabīgumu, jo tāpat kā iepriekš, arī mūsdienās, visām vīnogām, ko izmanto “Pineau des Charentes” pagatavošanā (gan tām, no kurām iegūst misu, gan arī tām, no kurām ražo degvīnu “Cognac”), jābūt ievāktām vienas un tās pašas saimniecības vīnadārzā.

Laikam ritot, vīndari pakāpeniski ir attīstījuši savus paņēmienus, lai pilnveidotu kopš pirmsākumiem uzkrāto zinātību šādās darbībās: degvīna pagatavošana, labi nogatavojušos vīnogu atlase, misas rūgšanas procesa apturēšana, kas organoleptiskajā ziņā palīdz iegūt stabilu un līdzsvarotu produktu, un prasme apvienot maisījumā dažādu partiju un ražas gadu desertvīnus “Pineau des Charentes”.

Pagājušā gadsimta 20. gados nozarē izveidojās “Pineau des Charentes” ražotāju arodapvienība, kas 1943. gadā kļuva par “Ražotāju arodapvienību produkta “Pineau des Charentes” izplatīšanai un noieta veicināšanai”.

1935. gada 5. jūlijā tika apstiprināts likums, kura mērķis bija 1919. gada 6. maija likumu par cilmes vietas nosaukumu aizsardzību un jo īpaši tā 12. pantu sākt piemērot desertvīniem, kuri varēja pretendēt uz “Pineau des Charentes” nosaukuma iegūšanu.

Kontrolētais cilmes vietas nosaukums “Pineau des Charentes” tika atzīts ar 1945. gada 12. oktobra dekrētu. Tādējādi “Pineau des Charentes” ir viens no pašiem pirmajiem desertvīniem, kas Francijā ir saņēmuši šādu atzinību.

Lai ražotu “Pineau des Charentes”, pēc vidējām aplēsēm ir vajadzīgs vīnadārzs, kas ir līdzvērtīgs diviem zemesgabaliem un paredzēts degvīna “Cognac” ražošanai, un viens zemesgabals vīnogu misas ražošanai. Tādēļ, izmantojot savu zinātību, kuras pamatā ir vēsturiska vīnkopības prakse, katrs ražotājs savā saimniecībā prasmīgi izvēlas zemesgabalus, kas ir vispiemērotākie, lai ražotu cukuriem ļoti bagātu misu, un pārējos zemesgabalus paredz, lai ražotu skābus vīnus ar zemu spirta saturu, kas ir ļoti piemēroti degvīna “Cognac” ražošanai.

Desertvīna kopšanā koka mucās vīnkopji liek lietā savas amatprasmes, kurās atspoguļojas degvīna “Cognac” ražošanā izmantotā prakse un zinātība, un tas ļauj “Pineau des Charentes” uzlaboties un iegūt tam piemītošās aromātiskuma un garšas īpašības.

Prasība fasēšanu veikt tikai un vienīgi ģeogrāfiskajā apgabalā izriet no “Pineau des Charentes” ierastās ražošanas prakses un iedzīvotāju paradumiem patērēt šo produktu mājās ģimenes lokā. Šīs prasības mērķis ir saglabāt pēc īpašas metodes (ar ilgu izturēšanu) ražotā produkta raksturīgās īpašības un specifiku un vienlaikus nodrošināt efektīvākus produkta kontroles pasākumus.

9. Citi būtiski nosacījumi (fasēšana, marķēšana, citas prasības)

Fasēšana

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Fasēšana noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Nosacījuma apraksts:

Baltos desertvīnus kopj vismaz 18 mēnešus, no kuriem vismaz 12 mēnešus tie atrodas ozolkoka tvertnēs. Sārtos un sarkanos desertvīnus kopj attiecīgi vismaz 8 un 12 mēnešus, no kuriem vismaz 6 un 8 mēnešus tie atrodas ozolkoka tvertnēs.

Desertvīnus, attiecībā uz kuriem ir atļauta norādes “izturēts” izmantošana, kopj ozolkoka tvertnēs vismaz 7 gadus un desertvīnus, attiecībā uz kuriem ir atļauta norādes “ļoti ilgi izturēts” (vai tās ekvivalenta “sevišķi ilgi izturēts”) izmantošana, kopj ozolkoka tvertnēs vismaz 12 gadus.

Prasība fasēšanu veikt tikai un vienīgi ģeogrāfiskajā apgabalā izriet no ierastās ražošanas prakses un iedzīvotāju paradumiem patērēt šo produktu mājās ģimenes lokā; šīs prasības mērķis ir saglabāt produkta “Pineau des Charentes” raksturīgās īpašības un specifiku.

Lai ražotu šo produktu, no vienas puses, ir jābūt zinātībai, kā apvienot vīnus maisījumā, un, no otras puses, ir vajadzīgas prasmes kopt vīnu oksidējošā vidē koka mucās. Kopšanas posmam beidzoties, ir jāizvairās no produkta transportēšanas un no jebkurām liekām darbībām ar produktu, lai nepasliktinātu īpašības, ko produkts ir ieguvis profesionāli pārvaldītā ražošanas procesa rezultātā. Turklāt prasība fasēšanu veikt tikai un vienīgi ģeogrāfiskajā apgabalā nodrošina labāku izsekojamību un atvieglo produkta kontroli.

Vīnus laiž tirgū [piedāvāšanai patērētājiem] stikla pudelēs, kurām uzliek garantijas apvalku vai uzlīmē garantijas marku.

Marķēšana

Tiesiskais regulējums:

Valsts tiesību akti

Papildu nosacījuma veids:

Papildu noteikumi attiecībā uz marķēšanu

Nosacījuma apraksts:

—	Ražas gadu atļauts norādīt, ja viss attiecīgais desertvīns ir ražots vienā un tajā pašā “Pineau des Charentes” ražošanas gadā.

—	Šo cilmes vietas nosaukumu drīkst papildināt ar norādi “izturēts” un “ļoti ilgi izturēts” (vai tās ekvivalentu “sevišķi ilgi izturēts”), ja attiecīgie desertvīni atbilst ražošanas nosacījumiem, kas šīm norādēm paredzēti specifikācijā.

—

Atsauce uz desertvīna vecumu ir atļauta attiecībā uz desertvīniem “Pineau des Charentes”, kuru izturēšanas ilgums koka mucās ir vismaz pilni 3 gadi. Norādītais vecums nedrīkst pārsniegt laikposmu, kurā produkts ticis izturēts koka mucās. Jā vīni apvienoti maisījumā, norādītais vecums ir tās vīna partijas vecums, kuras izturēšanas ilgums koka mucās ir bijis visīsākais.

Saite uz produkta specifikāciju

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-0c371c80-33c1-440e-a943-9c8e2d3302d6

(1) OV L 9, 11.1.2019., 2. lpp.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 248

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 24. jūlijs

Saturs		Lappuse
	II Informācija
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2019/C 248/01	Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9396 – CapMan/CBRE/Norled) ( 1 )	1

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Komisija
2019/C 248/02	Euro maiņas kurss	2
2019/C 248/03	Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras skaidrojumi	3

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1173
JPY	Japānas jena	120,82
DKK	Dānijas krona	7,4659
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89830
SEK	Zviedrijas krona	10,5695
CHF	Šveices franks	1,0985
ISK	Islandes krona	139,90
NOK	Norvēģijas krona	9,6810
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,549
HUF	Ungārijas forints	325,50
PLN	Polijas zlots	4,2497
RON	Rumānijas leja	4,7207
TRY	Turcijas lira	6,3534
AUD	Austrālijas dolārs	1,5898
CAD	Kanādas dolārs	1,4691
HKD	Hongkongas dolārs	8,7266
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6605
SGD	Singapūras dolārs	1,5238
KRW	Dienvidkorejas vona	1 317,02
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,4992
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6856
HRK	Horvātijas kuna	7,3863
IDR	Indonēzijas rūpija	15 598,63
MYR	Malaizijas ringits	4,6016
PHP	Filipīnu peso	57,128
RUB	Krievijas rublis	70,5611
THB	Taizemes bāts	34,519
BRL	Brazīlijas reāls	4,1878
MXN	Meksikas peso	21,3081
INR	Indijas rūpija	77,0150

Aktīvās vielas nosaukums	Dienas definētā deva	Mērvienība	Ievadīšanas veids
α-lipoīnskābe jeb tioktīnskābe	0,6	g	orāli
α-lipoīnskābe jeb tioktīnskābe	0,6	g	parenterāli
Melatonīns	2	mg	orāli”.

	V Atzinumi
	CITI TIESĪBU AKTI
	Eiropas Komisija
2019/C 248/04	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	4
2019/C 248/05	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	13
2019/C 248/06	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	19
2019/C 248/07	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	26
2019/C 248/08	Standarta grozījuma apstiprināšana ar aizsargātu nosaukumu apzīmēta vīna nozares produkta specifikācijā: paziņojuma publicēšana saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2019/33 17. panta 2. un 3. punktu	32


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ.