—

iedzīvotāju droša piekļuve saviem veselības datiem un veselības datu koplietošana pārrobežu līmenī,

—

labāki dati, lai veicinātu pētniecību, slimību profilaksi un personalizētus veselības un aprūpes pakalpojumus,

—

digitālie rīki, lai stiprinātu iedzīvotāju iespējas un veicinātu uz pacientu vērstu aprūpi.

—

Kā veicināt pastāvīgu un aktīvu apmācību par to, kā piekļūt informācijai un atšķirt uzticamus un neuzticamus digitālos avotus, piemēram, popularizējot IC-Health masveida atvērtos interneta kursus? Lai risinātu šo jautājumu, ir vajadzīgi sabiedrības atbalsts un apmācības pasākumi, jo 47 % ES darbaspēka trūkst pietiekamu e-prasmju (28).

—

Kā nodrošināt resursus (piemēram, izklaides metodes), kas cilvēkos rada interesi par uzticamu digitālo informācijas avotu izmantošanu?

—

Kā varam atbalstīt veiksmīgu programmu nodošanu tālāk? Piemēram, skatīt Sophia (29) – inovatīvu veselības apdrošināšanas instrumentu Francijā pacientiem ar diabētu vai HOPS (hronisku obstruktīvu plaušu slimību); tā darbības pamatā ir apmācība veselības jomā. Sophia programma ir veidota, pamatojoties slimību pārvaldības eksperimentiem dažādās valstīs: ASV, Vācijā un Apvienotajā Karalistē (30).

—

Kādus uzdevumus varētu veikt dažādas izglītības iestādes (augstskolas, pieaugušo izglītības centri u. c.), lai uzlabotu daudzās prasmes šajā jomā, piemēram, prasmi strādāt ar jaunajām tehnoloģijām, prasmi domāt par sabiedrības labumu un rūpēties par savu veselību, kā arī prasmi sniegt speciālās zināšanas sociālajā un tehnoloģiju jomā?

—

Kā varētu izmantot pieejamos materiālus (piemēram, regulatora apstiprināto informāciju par zālēm)?

—

Kā veicināt zināšanu un pieredzes apmaiņu starp paaudzēm attiecībā uz veselībpratību un digitālajām prasmēm?

—

Veselībpratība ir saistīta ar konkrētu kontekstu un saturu. Ieteicams izstrādāt Eiropas veselībpratības stratēģiju, lai atbalstītu iedzīvotāju tiesības veselības jomā, tostarp pievēršoties digitālajai veselībpratībai visā cilvēka mūžā.

—

Digitālā veselībpratība ir digitālo spēju apvienojums ar veselības aspektiem. Lai attīstītu abas spējas, ir vajadzīga īpaša izglītība un apmācība.

—

Ir vajadzīga stratēģija un īstenošanas plāns.

—

Digitālā pasaule ir pieejama tikai tiem, kuriem ir piekļuve internetam. Kā novērst digitālo plaisu Eiropā, kas reģionus, salas un lauku apvidus izslēdz no piekļuves internetam, kas nozīmē, ka nākotnē cilvēkiem nebūs piekļuves digitālajai veselības aprūpei? Eiropai un dalībvalstīm ir jāveic ievērojami ieguldījumi, lai nodrošinātu interneta pieejamību visiem, ja vēlamies, lai ikviens varētu gūt labumu no šīs attīstības.

—

Daudzi sabiedriskie pakalpojumi ir izveidoti tīmeklī, un to izmantošanai ir vajadzīgas īpašas prasmes un resursi. Digitāla plaisa var palielināt nevienlīdzību Eiropas labklājības sabiedrībā.

—

Vide, apstākļi, sabiedrība un pilsētas var palīdzēt atvieglot iedzīvotājiem atvērtu un brīvu piekļuvi internetam, lai viņi aktīvi iesaistītos sabiedrības dzīvē.

—

Publiskā un privātā sektora partnerība var palīdzēt atvieglot brīvu piekļuvi internetam ikvienam Eiropas iedzīvotājam.

—

Piekļuve internetam ir viena no cilvēktiesībām laikā, kad valdības tik ļoti paļaujas uz digitālajiem pakalpojumiem.

a)

ekonomiski neaktīvām personām jābūt iespējai piekļūt tālākizglītībai un pārkvalifikācijas projektiem un vienlaikus saņemt bezdarbnieka pabalstu;

b)

ar īpašiem un efektīviem pasākumiem ir jāatvieglo, jāatbalsta un jāveicina personu ar invaliditāti integrācija, un šim nolūkam ir vajadzīgi konkrētāki nodarbinātības plāni un atbalsta shēmas;

c)

jāpievērš īpaša uzmanība arī citām neaizsargātajām grupām, piemēram, migrantiem un ar romu programmu saistītiem cilvēkiem;

d)

jāsaprot, ka dažādu iemeslu dēļ daudzas personas ir padevušās un vairs nereģistrējas nodarbinātības dienestos, tādēļ šiem dienestiem ir jāatjauno saikne ar attiecīgajiem iedzīvotājiem un no jauna jāaktivizē viņu iespējas atrast darbu;

e)

ir skaidrs, ka valstu nodarbinātības dienestu līmenī dalībvalstīs ir nepieciešams strādāt vairāk un labāk, tomēr tas acīmredzami ir uzdevums, kuru daudzi vietējie nodarbinātības dienesti šobrīd nespēj veikt; tādēļ būtu jāpieņem darbā ierēdņi, kuriem ir piemērotas prasmes atrast darbu personām, kuras gan meklē darbu, gan vēlas strādāt;

f)

dažas ES dalībvalstis noteikti var piedāvāt paraugprakses piemērus, kā šīs grūtības pārvarēt, un tie būtu jāpārņem visā Eiropas Savienībā;

g)

Eiropas Savienībā ir arī svarīgi panākt darba algas paaugstināšanu līdz pienācīgam līmenim.

a)

pašreizējie apkopotie darba tirgus rādītāji ietver maz attiecīgās informācijas, un nav skaidra to saikne ar ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju daļu un risināmajām problēmām. Turklāt tie lielā mērā ir orientēti uz indivīdu, nevis uz ģimenes apstākļiem;

b)

galvenais uzsvars likts vienīgi uz reģistrētajiem bezdarbniekiem;

c)

ir ļoti maz informācijas par veselības problēmām, ģimenes locekļu aprūpes pienākumiem un stimulējošiem pasākumiem.

a)

nesenas darba pieredzes trūkums;

b)

zems izglītības un prasmju līmenis;

c)

ļoti ierobežota vai neesoša darba pieredze;

d)

ar veselību saistīti ierobežojumi;

e)

ģimenes locekļu aprūpes pienākumi;

f)

ierobežotas nodarbinātības iespējas;

g)

iepriekšējas pieredzes trūkums algotā darbā;

h)

diskriminācija vecuma, dzimuma, invaliditātes utt. dēļ, un dažu uzņēmumu cilvēkresursu politika.

a)

karjeras konsultācija;

b)

interneta portāls, kurā apkopoti paziņojumi par vakancēm un nodarbinātības iespējas;

c)

atsauces un informācija, kas tieši adresētas ieinteresētajām personām;

d)

mobilitātes atbalsta mehānismi;

e)

profesionālās izglītības programmas;

f)

iespējamās subsīdijas darba devējiem.

a)

attīstīt pienācīgus augstas kvalitātes sabiedriskos sociālās labklājības pakalpojumus aprūpes vajadzību apmierināšanai (īpaši attiecībā uz bērniem un vecākiem cilvēkiem), lai atbrīvotos personas, kuras vēlas strādāt (galvenokārt sievietes) un lai viņas varētu strādāt bez bažām, kas pašlaik ģimenes pienākumu dēļ nav iespējams (18);

b)

efektīvi uzraudzīt un izvērtēt, kāda ietekme ir publiskajām rīcībpolitikām, kas paredzētas ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju atgriešanai darba tirgū, piemēram:

c)

paaugstināt iekļaujošu izaugsmi un labklājību, darba tirgus attīstībā izmantojot šādas dimensijas: vairāk un labākas darbvietas, iekļautība, noturība un pielāgošanās spējas);

d)

gan Komisijai, gan dalībvalstīm – būtu jāpieņem šādi trīs politikas principi:

e)

radīt pašvaldībās darbvietas, kas ir pielāgotas ekonomiski neaktīvo vietējo darba ņēmēju kvalifikācijai, t. i., izveidot darbvietas, kas atbilst ekonomiski neaktīvo personu prasmēm, un uzlabot viņu darba kvalitāti piemērotos apmācības kursos;

f)

radīt vidi, kas palīdz stiprināt sociālo dialogu (ar sociālajiem partneriem) visos attiecīgajos līmeņos, vienlaikus respektējot sociālo partneru autonomiju un darba koplīguma slēgšanas sarunas, kā arī dialogu ar citām attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām (19).

a)

likt uzsvaru uz transversālam prasmēm;

b)

uzlabot saikni starp izglītības un apmācības iestādēm, uzņēmējiem un arodbiedrībām;

c)

vairot jauniešu un citu bezdarba skartu cilvēku informētību par darba iespējām un ar tām saistītajām prasībām;

d)

sekmēt partnerības starp izglītības un apmācības iestādēm, uzņēmumiem, darba devējiem, publisko sektoru, arodbiedrībām un pašiem jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu, kā arī citām ekonomiski neaktīvām grupām (tostarp migrantiem (22));

e)

izstrādāt katrai ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju apakšgrupai paredzētu rīcības plānu, pārraudzīt un novērtēt tā īstenošanu un novērst iespējamās novirzes no tā;

f)

samazināt nedēļas darba stundu skaitu, sākot ar sabiedriskajiem pakalpojumiem, un radīt darba iespējas visiem.

—

liedz iedzīvotājiem iespēju būt apmierinātiem ar savu profesijas un karjeras izvēli, pazemina viņu subjektīvo novērtējuma līmeni un var izraisīt viņu atalgojuma samazināšanu;

—

kavē personisko izaugsmi un attīstību, kā arī indivīdu spēju un potenciāla izmantošanu;

—

pazemina darba produktivitāti – daži aprēķini liecina, ka produktivitātes zudums (17) prasmju neatbilstības dēļ Eiropas Savienībā ir aptuveni 0,8 EUR katrā nostrādātajā stundā (18);

—

mazina uzņēmumu konkurētspēju, palēninot un padarot dārgāku darbā pieņemšanas procesu un spiežot tērēt papildu līdzekļus apmācībai.

—

EESK aicina vispirms izstrādāt visaptverošu ilgtspējas stratēģiju programmas 2030. gadam īstenošanā, ko nodrošina vērienīgs ES budžets.

—

Konkurētspēja un ilgtspēja nav pretrunā viena otrai, ja sociālie un vides aspekti ir konkurētspējas definīcijas neatņemama sastāvdaļa. Konkurētspēju nedrīkst definēt, ņemot vērā tikai kvantitāti un cenu, un tās definīcijā vēlams ņemt vērā arī Eiropas vērtības, kvalitāti un ilgtspēju, kam jābūt pilnībā izveidota un labi funkcionējoša vienotā tirgus elementiem.

—

Eiropai ir vajadzīgs jauns izaugsmes modelis, kas kvalitātes ziņā atšķiras no modeļa, kāds mums bijis līdz šim, un kas ir sociāli iekļaujošāks un vides ziņā ilgtspējīgāks un var sekmēt un papildināt digitālās un ekoloģiskās pārejas konverģenci mūsu valstīs un sabiedrībā.

—

Ilgtspējīgi ieguldījumi ir izšķirīgi svarīgs instruments, lai virzītu un veicinātu Eiropas vadošās pozīcijas nostiprināšanas procesu virzībā uz ilgtspējīgas sabiedrības izveidi. Tam jāveicina kvalitatīvu darbvietu radīšana, atjaunojamo energoresursu enerģija, izglītības sistēmas, cenas ziņā pieejams un piekļūstams videi nekaitīgs sabiedriskais transports, ekodizaina digitālās tehnoloģijas, pētniecība un inovācijas.

—

Eiropas uzņēmumiem jāpilda savi uzdevumi un pienākumi un jārīkojas kā vadošajiem uzņēmumiem pārējo pasaules uzņēmumu skatījumā, ja mūsu Eiropas sistēmas konkurētspēja un ekonomiskā ilgtspēja tiek definēta no jauna, ņemot vērā mūsu vienīgās planētas iespējas.

—

Strukturētam pilsoniskajam dialogam jākļūst par reālu demokrātiskas līdzdalības instrumentu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību (LES) 11. panta 1. un 2. punktā (8).

—

EESK, būdama ES iestāde, kas pārstāv organizētu pilsonisko sabiedrību, arī turpmāk aktīvi iesaistīsies politikas veidošanas procesā.

—

Eiropas pilsoņu iniciatīvai, kas paredzēta LES 11. panta 4. punktā, kā pirmajam pasaules mēroga starptautiskajam līdzdalības instrumentam ir vajadzīgs arī turpmāks atbalsts un uzlabojumi. EESK ir centusies panākt vienkāršāku un saprotamāku noteikumu kopumu minētās iniciatīvas īstenošanai (9) un arī darbojas kā starpniekiestāde starp Komisiju un iedzīvotājiem, piemēram, katru gadu rīkojot Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienas konferenci un sniedzot palīdzību un atbalstu Eiropas pilsoņu iniciatīvas dienas organizatoriem.

—

Jaunatne jāiesaista un jāpanāk tās līdzdalība Eiropas politikas procesā (10), veicinot plašāku pilsonisko līdzdalību, tostarp balsošanu, brīvprātīgo darbu, pievienošanos jaunatnes organizācijām un līdzdalību demokrātijas procesos darbvietā un sociālo dialogu (11). EESK veicinās jauniešu līdzdalību savos pasākumos un izstrādās pasākumus, kuru mērķauditorija ir jaunieši, piemēram, “Jūsu Eiropa, jūsu lēmumi” un balva jaunajiem uzņēmējiem.

—

Jāveic pasākumi, lai nodrošinātu lielāku atbildību un pārredzamību lēmumu pieņemšanā, ko veic ES iestādes un valstu valdības, tostarp iesaistot reģionālo un vietējo līmeni, lai iegūtu iedzīvotāju atbalstu. Tādi pasākumi varētu būt, piemēram, Padomes darba metožu reforma ar mērķi uzlabot pārredzamību un atrisināt pārskatatbildības un pārredzamības problēmas, kas saistītas ar “trialogu” pārmērīgu izmantošanu pirms tiesību aktu pieņemšanas parastās likumdošanas procedūras pirmajā un otrajā lasījumā (12) (13).

—

Jāizveido institucionāli mehānismi, kas ļautu palielināt EESK atzinumu ietekmi ES politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas procesos, piemēram, uzlabojot saistībā ar Komitejas atzinumiem veikto turpmāko pasākumu uzraudzību un slēdzot sadarbības nolīgumu ar ES Padomi, lai cita starpā nodrošinātu sistemātisku informācijas sniegšanu Padomes darba grupām par Komitejas atzinumiem.

—

Svarīgākais ir nodrošināt sabiedrības atbalstu ANO programmas (2030) īstenošanai attiecībā uz jaunu sociālo risinājumu.

—

Vajadzīgs jauns “sociālais risinājums”, kas nodrošina visiem iedzīvotājiem taisnīgāku un vienlīdzīgāku sabiedrību. Tāpēc EESK aicina izstrādāt sociālās rīcības programmu, lai transponētu ANO programmu 2030. gadam visos līmeņos.

—

EESK aicina kopumā uzlabot un palielināt ieguldījumus izglītības sistēmās un atbalsta vispārējas tiesības uz mūžizglītību, kas sniedz cilvēkiem prasmju apguves, pārkvalifikācijas un prasmju pilnveides iespējas, un mudina pasteidzināt ieguldījumus iestādēs, politikā un stratēģijās, kas nodrošina atbalstu cilvēkiem pārejā uz nodarbinātību nākotnē, un īstenot pārveidojamu un izmērāmu programmu dzimumu līdztiesības jomā; tie visi ir elementi, kam būtu jāsaņem plašs atbalsts (14).

—

Sabiedriskās politikas un likumdošanas pasākumu uzdevums ir nodrošināt visiem Eiropas pilsoņiem un iedzīvotājiem vienādu aizsardzības līmeni un iespēju izmantot savas pamattiesības un brīvības. Eiropas Savienībai jāuzlabo politika un darbības, lai nodrošinātu dzimumu līdztiesību, kā arī garantētu, ka visiem cilvēkiem, kas saskaras ar dažādiem diskriminācijas veidiem, ir vienādas iespējas sabiedrībā.

—

Ņemot vērā aizvien pieaugošās bažas par dalībvalstu progresa atšķirībām, ES sociālās konverģences kontekstā svarīgs sociālās aizsardzības elements varētu būt pasākumi minimālās algas un ienākumu minimuma garantēšanai. Tas palīdzētu sasniegt pienācīgu dzīves līmeni visās valstīs, vienlaikus arī palīdzot atbalstīt izaugsmi un uzlabot konverģenci vai nepieļaut atšķirības Eiropas Savienībā (15).

—

Ilgtspējīgas pārejas nodrošināšanai vajadzīgs ieguldījumus efektīvās un integrētās sociālās aizsardzības sistēmās, kas piedāvā kvalitatīvus pakalpojumus (16).

—

Sociālajam dialogam un stabilām darba koplīgumu slēgšanas sistēmām starp sociālajiem partneriem jābūt galvenajiem instrumentiem pārejas un izmaiņu paredzēšanā un pārvaldībā.

—

Ar iepriekš minētajiem pasākumiem būtu jāsekmē vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana, lai varētu pabeigt vienotā tirgus izveidi.

—

Šīs stratēģijas uzdevums ir nodrošināt, ka vismaz Parīzes nolīgums tiek pilnībā un nekavējoties īstenots un ņemts vērā, saskaņojot ES emisiju samazināšanas mērķus 2030. un 2050. gadam ar saistībām ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz maks. 1°C un ar mērķtiecīgu ES klimata politiku, tostarp ātru pakāpenisko atteikšanos no visa fosilā kurināmā, pārejot no energoefektivitātes uz pilnīgu enerģijas patēriņa samazinājumu. Eiropas Savienībai būtu jāpaātrina taisnīga un ilgtspējīga pāreja uz energoapgādi, kurā ir pēc iespējas lielāks atjaunojamo energoresursu īpatsvars (21) un kas ir tīra, cenas ziņā pieejama, atbalsta kopienas atbildību, nerada enerģētisko nabadzību un nemazina Eiropas uzņēmumu ilgtspējīgu konkurētspēju pasaules mērogā.

—

Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu jāattiecina uz visiem klimata pārmaiņu novēršanas politikas aspektiem, piemēram, taisnīgu pāreju, lai mazinātu pārmaiņu sekas un atlīdzinātu kaitējumu un zaudējumus, kā arī reālo politiku saistībā ar pielāgošanos klimata pārmaiņām.

—

EESK atkārtoti aicina izstrādāt visaptverošu pārtikas politiku (22) Eiropas Savienībā ar mērķi nodrošināt veselīgu uzturu no ilgtspējīgām pārtikas sistēmām, sasaistot lauksaimniecību ar uzturu un ekosistēmu pakalpojumiem un nodrošinot piegādes ķēdes, kas aizsargā visu Eiropas sabiedrības grupu veselību. Būtiska nozīme ir pievienotās vērtības taisnīgai sadalei pārtikas piegādes ķēdē.

—

Lauksaimniecība varētu būt daļa no klimata pārmaiņu mazināšanas risinājuma (aprites ekonomika, CO2 uzglabāšana u. c.), jo tā aptver lielu daļu Eiropas teritorijas. Turklāt ilgtspējīgai lauksaimniecībai ir būtiska nozīme sociāli ekonomiskās struktūras saglabāšanā lauku rajonos.

—

ES uzdevums ir pārveidot lineāro ekonomiku par aprites un mazoglekļa ekonomiku. Aprites ekonomikas politikas uzdevums ir nodrošināt, ka cikli ir ilgstoši, nelieli, vietēji un tīri. Attiecībā uz dažām konkrētām rūpnieciskām darbībām aprites loks var būt liels (23).

—

Jāievieš un jāīsteno kopīgi standarti, lai nodrošinātu tīru gaisu un ūdeni un aizsargātu mūsu okeānus. Jāīsteno vērienīgi pasākumi, lai apturētu mežu izciršanu un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos Eiropā un pasaulē, kā arī lai izbeigtu dabas resursu (tostarp no dienvidu puslodes valstīm nākošo dabas resursu) neilgtspējīgu izmantošanu. Jāveic pasākumi, lai Eiropas patēriņa līmenis atbilstu planētas iespējām ražot, un jāīsteno arī pietiekamības stratēģijas (24).

—

Ceturtā rūpniecības revolūcija krasi maina pasaules ekonomiku un īpaši ar ražošanu un rūpniecību saistītos pakalpojumus. Eiropai vajadzīga patiesa digitalizācija, lai atgūtu ilgtspējīgu konkurētspēju pasaules mērogā un nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un nodarbinātību. Eiropai ir vajadzīga visaptveroša pāreja, lai kļūtu par dinamiskāko digitālo reģionu pasaulē, ņemot vērā digitālās ekonomikas globālo raksturu un uzņēmumu integrāciju globālajās vērtības veidošanas ķēdēs.

—

Atbalstīt šādus novatoriskus risinājumus Eiropas Savienībai nozīmē iespēju kļūt par līderi inovatīvu un ilgtspējīgu ekonomikas modeļu jomā, kurā nesaraujami saistīta ir ekonomiskā labklājība, kvalitatīva sociālā aizsardzība un vides ilgtspēja un kura definē “Eiropas zīmolu”.

—

Eiropas uzņēmumiem arī turpmāk jābūt inovācijas un radošuma virzītājiem un jāievēro augsti standarti attiecībā uz darbaspēku, patērētājiem un vidi visā Eiropā. Viedai politiku izstrādei un labai pārvaldībai ir liela nozīme pareizas sistēmas noteikšanā, savukārt uzņēmumi ar saviem darbiniekiem, cieši sadarbojoties ar zinātniekiem un pētniekiem, ir tie, kas piedāvā inovāciju un risinājumus, reaģējot uz sabiedrības vajadzībām.

—

Uzņēmējdarbības vide, kas palīdz sagatavoties nākotnei, ir balstīta uz atvērtiem tirgiem un godīgu konkurenci, sociālie un vides aspekti ir konkurētspējas definīcijas neatņemama sastāvdaļa un nodrošina labvēlīgus un veicinošus uzņēmējdarbības apstākļus.

—

Jābūt pieejamām norādēm un atbalstam, lai visi uzņēmumi un īpaši MVU varētu izmantot digitalizāciju, mazinot neatbilstīgās tendences tehnoloģiju un inovāciju ieguldījumos, palielinot izpratni, veicinot finansējumu, atbalstot pētniecību un izstrādi un ieguldot atbilstošās prasmēs.

—

ES tirdzniecības politikai, tāpat kā tās diplomātijai un kaimiņattiecību politikai, jāatspoguļo ES kā pasaules mēroga līderes ilgtspējas jomā iekšējās vērtības. ES jābūt iespējai saglabāt savu konkurētspēju un nostiprināt savas alianses ar galvenajiem partneriem, vienlaikus saglabājot, pastiprinot un uzlabojot savu augsto standartu modeli vides un sociālajā jomā

—

EESK īpaši aicina izstrādāt mērķtiecīgu tādas tirdzniecības politikas programmu visos trīs līmeņos – vienpusējā, divpusējā un daudzpusējā –, kas radītu izaugsmi un darbavietas ES, vienlaikus sekmējot uz noteikumiem balstītas tirdzniecības politiku pasaules mērogā.

—

Vienpusēji ES būtu jāmodernizē un jāuzlabo Vispārējā preferenču sistēma (VPS) un “Viss, izņemot ieročus” (EBA), lai veicinātu vismazāk attīstīto valstu un jaunattīstības valstu attīstību.

—

Divpusējo attiecību ziņā Eiropas Savienībai vajadzētu turpināt jaunu tirgu atvēršanu un uzņēmējdarbības iespēju un patērētāju apmierinātības palielināšanu, sadarbojoties ar vairākiem partneriem, vienlaikus nodrošinot augstus sociālos un vides standartus lauksaimniecībā, rūpniecībā un pakalpojumu nozarē.

—

Daudzpusējo attiecība ziņā Eiropas Savienībai jāuzņemas vadošā loma PTO reformā, lai nepieļautu Strīdu izšķiršanas padomes Apelācijas institūcijas darba apstāšanos. EESK nesen pieņēma mērķtiecīgus un uz nākotni vērstus priekšlikumus par šo reformu īstermiņā un vidējā termiņā (27). Mērķis ir nodrošināt, lai PTO kā vienīgā starptautiskās tirdzniecības aizbildne sniedz būtisku ieguldījumu ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, nodrošina tirdzniecības noteikumu un starptautisko darba standartu saskaņotību un sekmē Parīzes nolīgumā noteikto saistību izpildi.

—

Lai nodrošinātu atvērtību tirdzniecībai, jāizstrādā efektīvi tirdzniecības aizsardzības instrumenti un operatīvi pārbaudes mehānismi tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem ES stratēģiskajās nozarēs. Tas neapšaubāmi vajadzīgs, lai aizsargātu ES un tās patērētājus, strādniekus un uzņēmumus pret negodīgu un agresīvu tirdzniecības praksi.

—

Ir būtiski padziļināt sadarbību starptautiskajā līmenī ar visām attiecīgajām organizācijām (ESAO, ANO/EEK, SDO, PTO u. c.), lai efektīvi novērstu globālās problēmas, tostarp klimata pārmaiņas, nabadzību, krāpšanu, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un kiberuzbrukumus.

—

Valsts iestādēm jācenšas sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus, izmantojot publiskā iepirkuma līgumus, aktīvi piemērojot vides un sociālos iepirkuma kritērijus, kā noteikts jaunajos Eiropas tiesību aktos publiskā iepirkuma jomā.

—

Publiskajiem pamatpakalpojumiem (30), piemēram, izglītībai, veselības aprūpei, bērnu aprūpei un sabiedriskajam transportam, kā arī tādiem sabiedriskajiem labumiem kā tīrs dzeramais ūdens, tīrs gaiss un nesabojāta augsne jābūt par pieņemamu cenu pieejamiem visiem iedzīvotājiem.

—

Nepieciešamajā EMS reformā būtu jāietver lielāka nodokļu koordinēšana starp tās locekļiem un vienota euro pārstāvība starptautiskajās organizācijās.

—

EESK atbalsta taisnīgu nodokļu sistēmu un cīņu pret krāpšanu, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ar nodokļu oāzēm saistītu finanšu praksi; par ES iestāžu, valdību un uzņēmumu kopējo mērķi jāizvirza sadarbība, lai ieviestu efektīvus mehānismus, piemēram, divas direktīvas nodokļu apiešanas novēršanas jomā (31).

—

Krāpšanas un izvairīšanās no nodokļu maksāšanas novēršanas koordinēšanā vajadzētu ietvert pasākumus pret uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes vājināšanu un peļņas novirzīšanu – Eiropas Komisija lēš, ka tas pirms pasākumu īstenošanas veidoja 50–70 miljardus EUR gadā. Tiek lēsts, ka neiekasētā PVN summa katru gadu veido apmēram 150 miljardus EUR.

—

Eiropas Savienībai jāsadarbojas ar citiem ekonomikas reģioniem, lai efektīvi novērstu korupciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas visā pasaulē un nodrošinātu, ka starptautiskie noteikumi uzņēmumu ienākuma nodokļa jomā ir skaidri, pārredzami, objektīvi un paredzami.

—

Sabiedrība arvien uzstājīgāk pieprasa, lai nodokļi tiktu izmantoti sociālās kohēzijas nodrošināšanai, globālās sasilšanas novēršanai un ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai.

—

EESK aicina ieviest efektīvus un saskaņotus pasākumus nodokļu jomā, lai nodrošinātu, ka visi uzņēmumi taisnīgi maksā nodokļus un sniedz ieguldījumu valsts un Eiropas budžetā, tādējādi sniedzot iespēju valdībām īstenot to sociālās tiesības (32). EESK atbalsta Komisijas priekšlikumu izveidot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi (KKUINB) (33).

—

Jaunajos uzņēmējdarbības modeļos tiek izmantotas interneta platformas un citi digitālie līdzekļi, un tā rezultātā uzņēmumi mazāk ir balstīti uz fizisku klātbūtni valstī. EESK uzskata, ka ir ļoti svarīgi izstrādāt jaunus principus par uzņēmumu peļņas attiecināšanu uz kādu ES valsti un nodokļu piemērošanu šai peļņai, iesaistoties dialogā ar tirdzniecības partneriem, un aktīvi piedalīties diskusijās ESAO/G20 līmenī par vispārējo nolīgumu digitalizētas ekonomikas jomā, lai nepieļautu nekādas ar tirdzniecību un nodokļiem saistītas spriedzes saasināšanos starp lielajiem pasaules ekonomikas dalībniekiem (34).

—

ES uzdevums ir nodrošināt, ka tās iekšpolitika un ārpolitika ir pilnībā saskaņota un atbilstīga IAM, tā lai pienācīgi tiktu ņemta vērā efektivitāte, proporcionalitāte un ilgtspēja.

—

Eiropas Komisijas labāka regulējuma instrumentu izmantošana ir vēl viens veids, kā nodrošināt turpmāku ilgtspējīgas attīstības integrēšanu Eiropas politikā. Visos Komisijas ietekmes novērtējumos jānovērtē ietekme uz vidi, klimatu, sociālajiem aspektiem un ekonomiku, lai ilgtspēja tiktu pienācīgi ņemta vērā un iekļauta. Ex post novērtējumos jāveic arī visu trīs dimensiju analīze, izmantojot stabilu integrētu pieeju. Jāveic apspriešanās ar sociālajiem partneriem, ievērojot Līguma noteikumus, kuros noteikta īpaša apspriešanās ar darba ņēmējiem un darba devējiem par tiesību aktiem sociālo jautājumu jomā (154. panta 2. punkts); apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Eiropas Reģionu komiteju un valstu parlamentiem veido vēl vienu labāka regulējuma instrumentu kopuma daļu un tādējādi izpilda prasību par iekļaušanu, kas ir 2030. gadam izstrādātās programmas centrālais elements.

—

Ņemot vērā ilgtspējīgas attīstības mērķus, REFIT platformas un ietekmes novērtējumu uzdevums ir palīdzēt nodrošināt to, ka tiesību akti rada labvēlīgus apstākļus uzņēmumiem un iedzīvotājiem. Turpmāk šiem instrumentiem vajadzētu izmantot visus pieejamos avotus, tostarp pilsonisko sabiedrību, lai novērtētu, kā uzlabot ES tiesību aktu lietderību un efektivitāti, ņemot vērā to mērķus. Šiem instrumentiem būtu jāveicina visaptveroša ilgtspējīgas attīstības reglamentējoša uzlabošana visās tās dimensijās, lai ne tikai vienkāršotu un mazinātu nevajadzīgu slogu un efektīvi sasniegtu likumdošanas mērķus, nevājinot tos, bet arī palīdzētu pārskatīt, apstiprināt, grozīt, uzlabot vai labāk īstenot spēkā esošos tiesību aktus.

—

Eiropas pusgads kā ES ekonomikas pārvaldības sistēma ir zināmā mērā vērsts uz nodarbinātību un sociālo jomu, tomēr tā vājais punkts ir klimata pārmaiņu radītie draudi un ES panākumi virzībā uz Parīzes mērķu sasniegšanu, kā norādīts 2019. gada izaugsmes pētījumā (35). EESK aicina izstrādāt uz nākotni vērstu ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, kas būtu iekļauta ilgtspējīgas attīstības ciklā un balstītos uz papildu sociālajiem, ekonomiskajiem un vides rādītājiem un mērķiem.

—

Jāpanāk, ka sociālais dialogs tiek atzīts par attīstības programmas īstenošanas instrumentu. Sociālajam dialogam vajadzīgi labvēlīgi pamatnosacījumi un efektīvs institucionālais satvars. Tas sākas ar biedrošanās brīvības un tiesību uz kolektīvām sarunām ievērošanu. ES jāsadarbojas ar sociālajiem partneriem, lai veicinātu godīgu darba attiecību praksi un nodarbinātības iestāžu netraucētu darbību.

—

Eiropas Savienībai jāpastiprina saikne ar dalībvalstīm un jāatgūst iedzīvotāju uzticēšanās, izmantojot pareizi īstenotu sabiedrības virzītas vietējās attīstības pieeju, kas nodrošina integrētu vietējo attīstību un iedzīvotāju un to organizāciju iesaistīšanu iedzīvotājiem tuvākajā līmenī. EESK ir pārliecināta, ka sabiedrības virzītai vietējai attīstībai varētu būt daudz priekšrocību kā sekmīgam Eiropas vietējās attīstības instrumentam (36).

—

Eiropas Savienībai būtu jāpieņem politika un pasākumi, kas atbalsta drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kā arī stiprina iekļaušanu un sociālo kohēziju. Eiropas Savienībai ciešāk jāsadarbojas ar SDO saistībā ar darbaspēka migrācijas un integrācijas programmām.

—

EESK aicina izstrādāt bēgļiem paredzētus drošus un likumīgus maršrutus ieceļošanai ES. Lai iekļautu vairāk iespēju ģimenes atkalapvienošanai, pārvietošanai un pārmitināšanai, jāizstrādā saskaņota pieeja visām dalībvalstīm un Eiropas un dalībvalstu ieinteresētajām personām, balstoties uz kopīgu atbildību, taisnīgu sadalījumu, konverģenci un pamattiesību ievērošanu.

—

Integrācijas neesamība rada ekonomiskus, kultūrsociālus un politiskus riskus un izmaksas. Tāpēc ieguldījums migrantu integrācijā ir vislabākā apdrošināšanas polise pret iespējamām nākotnes izmaksām, problēmām un spriedzi.

—

Integrācija ir divvirzienu process, un uzņemošajai kopienai un migrantiem ir gan tiesības, gan pienākumi; tāpēc atbildība ir jāuzņemas abām pusēm. Nav ne taisnīgi, ne ilgtspējīgi sagaidīt, ka jaunpienācēji, saskardamies ar ievērojamiem sociāliem, kultūras un ekonomiskiem šķēršļiem, integrēsies patstāvīgi. Lai sekmētu šo procesu, publiskajai politikai būtu jākliedē dažādu ES sabiedrības grupu bailes, rūpes un bažas, lai izvairītos no Eiropas Savienībai naidīgām un ksenofobiskām izpausmēm. Šajā nolūkā attiecīgajām politikas nostādnēm būtu jāietver skaidrs, konsekvents un pamatots saistību kopums, kā arī pastāvīgi jāizskauž pret migrantiem vērsta retorika un uzvedība.

—

Karš, klimata pārmaiņas un izredžu trūkums trešās valstīs var turpināt vai pat palielināt bēgļu un migrantu pieplūdumu. Migrāciju veicinošo faktoru ierobežošana kopumā ir pasaules mēroga uzdevums. Ņemot vērā pārvietoto personu skaita palielināšanos, palielināsies visu veidu migrācija (tostarp klimata bēgļi). Tāpēc Eiropas Savienībai jābūt labāk sagatavotai koordinēt migrantu sadalījumu pa dalībvalstīm. EESK jau ir norādījusi, kā nelīdzsvaroti ekonomikas procesi šādos apstākļos var veicināt nestabilitāti. Šajā saistībā EESK atbalsta nostāju, ka Lisabonas līgumā tiek paredzētas pietiekami plašas pilnvaras attiecībā uz imigrācijas politikas pārskatīšanu, lai reglamentētu “vides pārmaiņu dēļ pārvietoto personu” statusu.

—

Lai īstenotu jaunās un spēkā esošās prioritātes ekonomikas, sociālo aspektu un vides jomā, šajā politiski izšķirīgajā laikā ES ir vajadzīgs stabils budžets. Komisijas priekšlikums par daudzgadu finanšu shēmu (DFS) 2021.–2027. gadam ir pieticīgs un nav tik vērienīgs. EESK, tāpat kā Eiropas Parlaments un Eiropas Reģionu komiteja, aicina noteikt resursus 1,3 % apmērā no NKI un gūt ieņēmumus galvenokārt no ES pašu resursiem, nosakot nodokļu summas, ko ierisinājusi Mario Monti vadītā Augsta līmeņa grupa pašu resursu jautājumos (38).

—

EESK uzskata, ka resursi dalībvalstīm jāpiešķir saskaņā ar taisnīga sadalījuma kritērijiem, lai atjaunotu krīzes dēļ pārtraukto ekonomisko un sociālo konverģenci (39).

—

EESK uzskata, ka nākamajā DFS jāpalielina finansējums, lai i) dalībvalstis varētu īstenot Gēteborgas deklarāciju par Eiropas sociālo tiesību pīlāru nolūkā veicināt kvalitatīvu darbvietu izveidi ilgtspējīgas attīstības kontekstā; ii) īstenotu ANO programmu 2030. gadam un iii) īstenotu Parīzes nolīgumu, kas veicina taisnīgu pāreju uz vides ziņā atbildīgu un digitalizētu sabiedrību.

—

Eiropas Savienībai vajadzīgs vērienīgs budžets, kas būtu politikas instruments, ar kuru tiek izstrādāta skaidra Savienības stiprināšanas stratēģija, kas paver iespēju veidot ciešāk integrētu un demokrātiskāku Savienību, vairāk atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Eiropas Savienībā, gan trešās valstīs, sniegt lielāku atbalstu uzņēmumiem vides un ar digitalizāciju saistīto problēmu risināšanā, stiprināt sociālo dimensiju un vairāk atbalstīt lauku rajonus. Tikai šādā veidā ES spēs ierobežot un savaldīt iekšējos centrbēdzes spēkus un stāties pretī ārējiem ģeopolitiskajiem draudiem.

—

EESK atbalsta priekšlikumu, saskaņā ar kuru dalībvalstis saņem ES līdzekļus ar nosacījumu, ka tās ievēro tiesiskuma principu, kas ir viens no LES 2. pantā minēto Savienības vērtību pamatpīlāriem.

—

Eiropas Savienībai vairāk jāatzīst un jāatbalsta EESK izšķirīgā loma, kāda tai ir plaisas starp Eiropu un tās iedzīvotājiem mazināšanā.

—

Eiropas Savienība arī jāīsteno pilsoņu dialogu decentralizācija, lai pašvaldības un reģioni varētu sākt izstrādāt kopīgu Eiropas mērķi un identitāti.

—

ES politikā vairāk jāņem vērā iedzīvotāju, kopienu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšlikumi, sniedzot tiem līdzdalības iespēju.

—

EESK uzdevums būtu katru gadu novērtēt ES politikas īstenošanu dalībvalstīs, ņemot vērā šajā atzinumā izklāstītos politikas mērķus, lai sniegtu iedzīvotājiem konkrētas atbildes par dalības Eiropas Savienībā ietekmi uz viņu ikdienas dzīvi.

—

cilvēku, preču, kapitāla un pakalpojumu brīvas aprites,

—

pasaulē lielākā vienotā tirgus,

—

palielinātas ekonomiskās savienojamības, kā arī brīvas un netraucētas tirdzniecības,

—

kopīgiem tirdzniecības nolīgumiem, kas visu dalībvalstu labā panākti sarunās no spēka pozīcijām,

—

kvalitatīvas un uzlabotas sociālās labklājības, kuru nosaka Eiropas sociālo tiesību pīlārs (ESTP),

—

Eiropas sociālā modeļa,

—

pastiprinātas sadarbības izlūkošanas, militāro lietu un tiesībaizsardzības jomā,

—

uzlabotām vides aizsardzības normām, gaisa un ūdens kvalitātes,

—

iedzīvotāju pamattiesību uz privātumu aizsardzības digitālajā vidē,

—

uzlabotiem veselības aprūpes un drošības standartiem,

—

savstarpējās veselības aprūpes sistēmām visā Savienībā,

—

diskriminācijas novēršanas noteikumiem un politikas, īpaši attiecībā uz minoritātēm un sievietēm,

—

papildu izglītības iespējām, kuru pamatā ir apmaiņas programmas, piemēram, Erasmus+;

—

u. c.