|
ISSN 1977-0952 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 207 |
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
62. gadagājums |
|
Saturs |
Lappuse |
|
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
2019/C 207/01 |
||
|
|
Eiropas Komisija |
|
|
2019/C 207/02 |
||
|
2019/C 207/03 |
||
|
|
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
2019/C 207/04 |
Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā – Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām ( 1 ) |
|
|
2019/C 207/05 |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
|
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Padome
|
18.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 207/1 |
PADOMES SECINĀJUMI
“Sinerģija starp Eurojust un tīkliem, ko Padome izveidojusi tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā”
(2019/C 207/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ATZĪSTOT būtisko lomu, kas sadarbības krimināllietās jomā Eiropas Savienībā ir Eurojust un četriem Padomes izveidotajiem tīkliem, proti, Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklam (EJN), Sakaru punktu tīklam attiecībā uz personām, kas atbildīgas par genocīdu, noziegumiem pret cilvēci un kara noziegumiem (Genocīda apkarošanas tīkls), Kopēju izmeklēšanas grupu ekspertu tīklam (JIT tīkls) un Eiropas Tiesu iestāžu tīklam kibernoziedzības jautājumos (EJCN) (turpmāk “tīkli”),
ATGĀDINOT, ka katram no šiem tīkliem ir konkrēta loma cīņā pret smagiem noziegumiem un tiesu iestāžu sadarbības veicināšanā, taču tie arī papildina cits citu un Eurojust,
PAUŽOT PĀRLIECĪBU par to, ka jāsaglabā un jāturpina stiprināt tīklu darbības autonomiju,
NORĀDOT, ka koordinācija un sinerģija starp Eurojust un tīkliem pēdējo gadu laikā ir ievērojami uzlabojusies,
KONSTATĒJOT, ka šajā jomā tomēr vēl ir iespējams panākt uzlabojumus,
PAUŽOT APŅĒMĪBU atbalstīt Eurojust un tīklus un palīdzēt tiem sasniegt mērķi vēl vairāk uzlabot koordināciju un sinerģiju starp tiem,
ŅEMOT VĒRĀ to darbību pozitīvo vērtējumu, ko EJCN veicis kopš tā izveides 2016. gada jūnijā, un UZSKATOT, ka EJCN oficiāla sekretariāta izveide palielinātu tīkla darba programmas un darbību īstenošanas apjomu un vēl vairāk attīstītu sinerģiju starp EJCN un pārējiem tīkliem un sinerģiju starp EJCN un Eurojust,
ŅEMOT VĒRĀ Eurojust un tīklu izstrādāto kopīgo dokumentu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā,
IR PIEŅĒMUSI ŠOS SECINĀJUMUS.
Padome atzinīgi vērtē Eurojust un tīklu veikto analīzi, kas izklāstīta kopīgajā dokumentā attiecībā uz esošo koordināciju un sinerģiju starp tiem.
Padome tāpat atzinīgi vērtē šajā dokumentā ietverto analīzi par iespēju šādu koordināciju un sinerģiju attīstīt vēl vairāk.
Padome mudina Eurojust un tīklus vēl vairāk attīstīt koordināciju un sinerģiju starp tiem saskaņā ar kopīgajā dokumentā aprakstītajām iespējām un ierosināto darbības ievirzi.
Padome turklāt mudina Eurojust un tīklus turpināt sadarbību nolūkā vēl vairāk uzlabot koordināciju un sinerģiju un vēl efektīvāk cīnīties pret smagiem noziegumiem un veicināt sadarbību krimināllietās Eiropas Savienībā.
Padome uzskata: lai gan visi tīkli ir svarīgi un tiem ir unikāla loma, Eurojust un EJN priviliģētajai partnerībai, kura izriet no Līguma par Eiropas Savienības darbību 85. panta 1. punkta, Eurojust lēmuma (1) 25.a panta, Eurojust regulas (2) 48. panta un EJN lēmuma (3) 10. panta, būtu jāizpaužas kā operatīvajā, tā arī stratēģiskajā līmenī, tostarp arī turpmāk sekmējot pienācīgu lietu sadalījumu starp šiem abiem tiesu iestāžu sadarbības dalībniekiem un nodrošinot, ka EJN sekretariāts var darboties kā atsevišķa vienība, kas atbildīga par minētā tīkla administratīvo vadību.
Neskarot apspriežu par jauno daudzgadu finanšu shēmu rezultātus, Padome atzīst, ka Eurojust un tīkliem ir jāspēj pienācīgi veikt savus uzdevumus un ka šajā nolūkā Eurojust – un attiecīgi arī tīklu – rīcībā vajadzētu būt adekvātiem resursiem.
Padome atbalsta to, ka būtu plašāk jāizpēta iespēja Eurojust satvarā izveidot racionalizētu sekretariātu, kas sniegtu atbalstu EJCN, lai tas varētu apmierināt darbā kibernoziedzības jomā iesaistīto praktiķu vajadzības un vēlmes.
Prezidentvalsts tiek aicināta arī turpmāk pienācīgu uzmanību, tostarp politiskajā līmenī, veltīt koordinācijai un sinerģijai starp Eurojust un tīkliem.
(1) Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Lēmumu 2009/426/TI (2008. gada 16. decembris).
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.).
KOPĪGS DOKUMENTS
|
Sūtītājs: |
|
||||||||||
|
Datums: |
3.4.2019. |
||||||||||
|
Saņēmējs: |
ES Padomes prezidentvalsts Rumānija Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāts |
||||||||||
|
Temats: |
Eurojust, EJN, Genocīda apkarošanas tīkla, JIT tīkla un EJCN kopīgs dokuments par sinerģiju starp Eurojust un tīkliem, ko Padome izveidojusi tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās jomā |
Mērķis
Pēc ES Padomes prezidentvalsts Rumānijas pieprasījuma (1) Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls (EJN), Eiropas tīkls genocīda, noziegumu pret cilvēci un kara noziegumu izmeklēšanai un kriminālvajāšanai par tiem (Genocīda apkarošanas tīkls), Kopēju izmeklēšanas grupu tīkls (JIT tīkls), Eiropas Tiesu iestāžu tīkls kibernoziedzības jautājumos (EJCN) un Eurojust vēlas iesniegt kopīgu dokumentu, kurā pausts viedoklis par esošo sinerģiju starp šiem tīkliem (2) un starp šiem tīkliem un Eurojust, kā arī par šādas sinerģijas turpmākās attīstības potenciālajām jomām.
Kā lūgts pieprasījumā, šajā kopīgajā dokumentā ir aplūkoti konkrēti jautājumi, kas izvirzīti Padomes dokumentā 7000/19, un tajā ir iekļauti konkrēti priekšlikumi šajā sakarā.
Tīkli, kurus atbalsta Eurojust, ir ļoti atšķirīgi attiecībā uz to juridisko pamatu (ES leģislatīvais akts vai cits Padomes dokuments), pilnvarām (horizontāls vai vērsts uz noziedzību) un darbības veidu (valstu eksperti un/vai vietējie kontaktpunkti, tiesu un/vai tiesībaizsardzības iestāžu pārstāvji). Piemēram, EJN pastāv jau ilgi, un saskaņā ar savu tiesisko regulējumu tas ir izveidojis “privileģētas attiecības ar Eurojust, kā pamatā ir apspriedes un savstarpēja papildināmība” (3).
Saskaņā ar Eurojust juridisko pamatu (4) tīklu sekretariāti darbojas kā atsevišķas vienības un var izmantot Eurojust administratīvos resursus, kas ir nepieciešami to uzdevumu veikšanai. Minēto sekretariātu, kas aprakstīti Eurojust regulas 48. panta 2. punktā, koordināciju nodrošina Eurojust.
Šim kopīgajam dokumentam ir divas galvenās sadaļas: 1) esošā sinerģija starp tīkliem un starp tīkliem un Eurojust un 2) sinerģijas turpmāka attīstīšana.
1. Esošā sinerģija starp tīkliem un starp tīkliem un Eurojust
Eurojust satvarā Padome attiecībām ar partneriem ir Kolēģijas apakšstruktūra, kuras uzdevums ir institucionālā līmenī vēl saskaņotāk, visaptverošāk un koordinētāk reaģēt uz Eurojust partneru, tostarp tīklu, vajadzībām. Mijiedarbību starp tīkliem un Eurojust veicina un atbalsta ar specializētiem kontaktpunktiem, ko ieceļ minētajā Padomē.
No 2019. gada 1. janvāra – pēc Eurojust administrācijas reorganizācijas – tīklu sekretariāti ir kļuvuši par Eurojust Operāciju departamenta daļu, kas tiem ļauj izveidot vēl ciešākas attiecības savā starpā un atvieglot koordināciju starp tīkliem un Eurojust.
a) Pastāvošā sinerģija un paraugprakse sadarbībā starp EJN, JIT tīklu, Genocīda apkarošanas tīklu un EJCN
— Kontaktu veicināšana, piemēram, regulāras sanāksmes un plenārsēdes, kontaktu sarakstu kopīga izmantošana, piekļuve tīmekļa vietņu ierobežotajai daļai
EJN, Genocīda apkarošanas tīkla un JIT tīkla sekretariātu vadītāji, kā arī EJCN atbalsta grupa regulāri tiekas, lai apmainītos viedokļiem par administratīviem un būtiskiem jautājumiem, kas ietilpst attiecīgo tīklu pilnvarās. Tas, ka šie tīkli atrodas tiešā tuvumā cits citam – Eurojust telpās Hāgā –, atvieglo to pastāvīgus kontaktus.
Tīkli aicina pārējo tīklu dalībniekus regulāri piedalīties to attiecīgajās plenārsēdēs un ikgadējās sanāksmēs, lai apmainītos ar informāciju un zināšanām kopīgu interešu jomās. Tie savstarpēji apspriežas, lai izvairītos no pārklāšanās šādu sanāksmju rīkošanā.
Lai varētu sniegt operatīvo atbalstu praktiķiem, ļoti svarīga ir dalībnieku/kontaktpersonu kontaktinformācijas apmaiņa starp tīkliem. Patlaban JIT ekspertu un EJCN dalībnieku kontaktinformācija ir augšupielādēta EJN tīmekļa vietnē un tiek regulāri atjaunināta. Savukārt JIT ekspertiem un EJCN dalībniekiem ir piešķirts pilnvarojums piekļūt EJN kontaktpunktu kontaktinformācijai EJN tīmekļa vietnē. Genocīda apkarošanas tīkla kontaktpunktu saraksts ir Padomes publicēts dokuments, kas ir pieejams, pamatojoties uz Padomes dokumentu, kas klasificēti kā LIMITE, pieejamības politiku.
Kas attiecas uz piekļuvi tīklu tīmekļa vietņu ierobežotajai daļai, EJN kontaktpunktiem pašlaik ir iespēja pieprasīt piekļuvi JIT ierobežotajai daļai.
— Stratēģiskā sadarbība
Ņemot vērā attiecīgo tīklu dažādos uzdevumus un pilnvaras, kopīgas stratēģiskās darbības starp diviem vai vairākiem tīkliem tiek veiktas, ja tas attiecīgā gadījumā ir lietderīgi, piemēram, saistībā ar ieguldījuma sniegšanu par priekšlikumiem jauniem instrumentiem tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (EJCN un EJN atzinums par apliecinājumiem, kas pievienoti priekšlikumam par e-pierādījumiem), apspriešanos par būtiskiem jautājumiem, kas saistīti ar to speciālajām zināšanām (JIT tīkla un EJCN apspriešanās par to, kā JIT plašāk izmantot lietās, kas saistītas ar kibernoziedzību) utt.
EJN tīmekļa vietne ir vissvarīgākā platforma, kur praktiķiem sniegt informāciju un rīkus par tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās. Regulāri notiek apspriešanās par to, kuri citu tīklu dokumenti būtu jāpublicē EJN tīmekļa vietnē.
b) Tīklu un Eurojust sadarbības esošā sinerģija un paraugprakse
— Kontaktu veicināšana, piemēram, regulāras sanāksmes un plenārsēdes, kontaktu sarakstu kopīga izmantošana, piekļuve tīmekļa vietņu ierobežotajai daļai
Eurojust regulāri apmeklē tīklu plenārsēdes vai ikgadējās sanāksmes, ko parasti rīko Eurojust telpās, turklāt tīklu sekretariāti tiek regulāri uzaicināti piedalīties Eurojust sanāksmēs, tostarp Kolēģijas sanāksmēs, kurās apspriež kopīgu interešu jautājumus vai attiecīgos budžeta jautājumus. Kopumā, lai izvairītos no pārklāšanās sanāksmju rīkošanā, notiek sagatavošanas apspriedes starp Eurojust un tīklu sekretariātu vadītājiem. Pēc tīklu plenārsēdēm vai ikgadējām sanāksmēm šo sanāksmju secinājumus parasti iesniedz Eurojust Kolēģijai informācijai, arī nolūkā nodrošināt tālāku darbu ar kopīgu interešu jautājumiem.
EJN prezidentūras padomes un Eurojust prezidentūras grupas ikgadējās sanāksmes notiek reizi gadā. Eurojust vienmēr piedalās EJN plenārsēdēs, kas notiek dalībvalstī, kura ir ES Padomes prezidentvalsts. Turklāt Eurojust valstu biroju dalībnieki pēc uzaicinājuma apmeklē EJN reģionālās/valsts līmeņa sanāksmes.
Eurojust kibernoziedzības grupa ir izveidojusi regulāru praksi uzaicināt EJCN padomi piedalīties grupas sanāksmēs, izmantojot telefonkonferenci/videokonferenci. Turklāt EJCN ir izstrādājusi iekšējas administratīvas pamatnostādnes, saskaņā ar kurām notiek ciešas apspriedes ar Eurojust par stratēģiski svarīgiem jautājumiem, piemēram, par attiecībām ar trešām valstīm un EJCN darba programmām.
Lai nodrošinātu, ka Eurojust valstu birojiem ir piekļuve ierobežotai informācijai EJN tīmekļa vietnē, EJN sekretariāts tiem ir piešķīris vajadzīgo pilnvarojumu piekļūšanai tīmekļa vietnes daļām, kas ir aizsargātas ar paroli.
Eurojust savā tīmekļa vietnē ir arī izveidojusi specializētas sadaļas EJN, Genocīda apkarošanas tīklam, JIT tīklam un EJCN.
— Stratēģiskā sadarbība
Tīkli un Eurojust parasti apmainās ar informāciju par tematiem saistībā ar sanāksmēm, ko tie rīko. Tie arī sniedz cits citam informāciju par savu darbību un produktiem, lai šo informāciju varētu publicēt citu tīklu tīmekļa vietnēs.
Turpmāk minēti vairāki no daudzajiem Eurojust un tīklu stratēģiskā līmeņa sadarbības piemēriem:
|
— |
EJN un Eurojust ir sākuši gatavot kopīgu dokumentu praktiķiem, pamatojoties uz EJN un Eurojust diskusijām un konstatējumiem par Eiropas izmeklēšanas rīkojuma (EIR) praktisko piemērošanu. |
|
— |
Eurojust un EJN ir snieguši ieguldījumu diskusijās par 9. savstarpējās novērtēšanas kārtas tematiem. |
|
— |
Kopš izveidošanas JIT tīkla sekretariāts kopā ar Eurojust (kā arī ar Eiropolu un OLAF) ir izstrādājis vairākus rīkus, ar ko atvieglo visu praktiķu efektīvu piekļuvi JIT, proti, JIT rokasgrāmatu, JIT parauglīgumu un JIT praktiskās norādes. Papildus tam JIT tīkls un Eurojust ir kopīgi sagatavojuši otro JIT novērtējuma ziņojumu. |
|
— |
EJCN un Eurojust sadarbojas dažādos stratēģiskos projektos, tostarp saistībā ar EJCN ieguldījumiem Eurojust produktos, piemēram, Tiesu iestāžu pārskatā par kibernoziedzību un Šifrēšanas observatorijā, kopīgiem atzinumiem par jauniem juridiskiem instrumentiem, kā arī kopīgu ieguldījumu ieinteresētajām personām. |
|
— |
2018. gadā Genocīda apkarošanas tīkls un Eurojust sadarbojās, lai sagatavotu memorandu par kaujaslaukā gūtajiem pierādījumiem saistībā ar informācijas no karadarbības zonām vākšanu un izmantošanu. Genocīda apkarošanas tīkla sekretariāts piedalās arī Eurojust Terorisma apkarošanas grupas darbā. |
Pašlaik tiek apsvērta iespēja izstrādāt kopīgu Eurojust funkcijas un Eurojust paspārnē izveidotos tīklus popularizējošu prezentāciju, kas varētu palīdzēt valstu iestādēm identificēt attiecīgos partnerus.
— Operatīvā sadarbība
EJN/Eurojust kopīgais dokuments “Palīdzība praktiķiem starptautiskā sadarbībā krimināllietās – ko mēs varam darīt jūsu labā?” (Assistance in International Cooperation in Criminal Matters for Practitioners – What can we do for you?) ir viens no galvenajiem dokumentiem, kas nosaka lietu sadalījumu starp EJN un Eurojust. Šis dokuments palīdz tiesu iestāžu praktiķiem izlemt, vai viņiem būtu jāsazinās ar EJN vai Eurojust, lai saņemtu palīdzību starptautiskās sadarbības krimināllietās jomā. Kopīgais dokuments tika atjaunināts 2018. gadā, un patlaban tas tiek tulkots dalībvalstīs. Kopš 2018. gada EJN un Eurojust strādā pie kopīga projekta par lietu sadalījuma novērtējumu.
JIT tīkla sekretariāts ir izveidojis ļoti ciešas saiknes ar Eurojust operatīvo darbu un tiek arvien vairāk aicināts piedalīties Eurojust II līmeņa sanāksmēs (starp valstu birojiem par konkrētām lietām) un III līmeņa sanāksmēs (koordinācijas sanāksmes), kuru laikā var tikt apspriesti dažādi aspekti, kas saistīti ar JIT izveidi vai darbību. Kopš 2018. gada 27. augusta ir pilnībā īstenots Eurojust tiešsaistes rīks JIT finansēšanas pieteikumu iesniegšanai – JITs Funding Portal. Daudzu pēdējos gados veikto finansēšanas procesa korekciju iemesls ir bijušas JIT praktiķu, tostarp Eurojust valstu biroju pārstāvju, vajadzības.
Patlaban EJCN satvarā tiek veidota “lietu izskatīšanas” apakšgrupa, kuras uzdevums ir konsultēt dalībvalstu tiesu iestādes par to, kā pēc iespējas labāk izmantot Eurojust piedāvātos pakalpojumus.
Konfidenciālas informācijas apmaiņu Genocīda apkarošanas tīkla slēgtajās sanāksmēs var uzskatīt par Eurojust koordinācijas sanāksmju aizsākumu. Genocīda apkarošanas tīkls (kontaktpunkti un sekretariāts) tiek aicināts uz Eurojust koordinācijas sanāksmēm smagāko starptautisko noziegumu gadījumos.
— Ārējie pasākumi
Padome attiecībām ar partneriem, pildot savu uzdevumu – koordinēti reaģēt uz Eurojust partneru vajadzībām –, nodrošina informācijas apmaiņu un atvieglo saikni starp šiem partneriem un tīkliem.
Eurojust aktīvi iesaista attiecīgos tīklus vairākos savos ārējos projektos (piemēram, EJN iesaiste EuroMed projektā, EJN un EJCN – Sirius projektā, JIT tīkla – EL PAcTO projektā un Genocīda apkarošanas tīkla – Nirnbergas akadēmijas projektā e-pierādījumu vākšanai un saglabāšanai).
Eurojust arī sekmē tīklu darbu savās attiecībās ar citām ES aģentūrām (piemēram, TI aģentūru tīklu), attiecīgā gadījumā apvienojot to darbību. Kā piemērus var minēt Pamattiesību aģentūras rokasgrāmatu par kibernoziegumiem (Eurojust-EJCN) un kopīgu apmācību par JIT (CEPOL un EJTN).
2. Sinerģijas turpmāka attīstīšana
a) Eurojust valsts koordinācijas sistēmas (ENCS) izmantošana
ENCS valsts korespondentiem Eurojust, EJN un citu tīklu dalībniekiem vai kontaktpunktiem būtu jāturpina regulāri tikties, lai apspriestu savu sadarbību un uzturētu ciešus kontaktus operatīvajās lietās (Eurojust lēmuma 12. pants un Eurojust regulas 20. pants). Šajā nolūkā būtu jāturpina izmantot ENCS, un šajā sakarā tiks izmantots viss šīs sistēmas potenciāls.
Lai uzlabotu tīklu sadarbības efektivitāti un pilnībā izmantotu sinerģiju, ko rada šāda sadarbība, tīkli varētu apsvērt, ja tas iespējams, atbalstu dalībvalstu iecelto tīkla dalībnieku dubultām vai vairāku veidu funkcijām, kā tas jau tiek darīts attiecībā uz konkrētiem EJN kontaktpunktiem un JIT ekspertiem ar dubultām funkcijām. Daži Eurojust valsts pārstāvji vai to vietnieki pilda arī EJN kontaktpunktu funkcijas.
Dalībvalstis varētu arī izskatīt iespēju ENCS iekļaut EJCN dalībniekus, pamatojoties uz 20. panta 3. punkta f) apakšpunktu Eurojust regulā, kura būs piemērojama no 2019. gada decembra. Tādējādi varētu vēl vairāk uzlabot EJCN, pārējo tīklu un Eurojust vispārējo valsts līmeņa mijiedarbību.
b) Visu iespēju pilnīga izmantošana kopīga vēstījuma sniegšanai
Tīkli un Eurojust turpinās pētīt jomas, kurās tie varētu sākt vai uzlabot kopīgo vēstījumu koordināciju nolūkā panākt sistemātisku vienotu pieeju attiecībā uz kādu jautājumu, piemēram, rīkojot kopīgas tematiskas sanāksmes, kopīgus stratēģiskus projektus, pieņemot kopīgus atzinumus par juridiskiem instrumentiem utt.
Paturot prātā šo mērķi, tiks apsvērta iespēja izstrādāt kopīgu darba metodoloģiju starp tīklu sekretariātiem un Eurojust, lai izveidotu darba procesus kopīgu iniciatīvu sagatavošanai un mērķu noteikšanai. Šajā ziņā būtiska loma būs kontaktpunktiem Eurojust Padomes attiecībām ar partneriem satvarā.
c) Piekļuve tīklu tīmekļa vietņu ierobežotajai daļai
Saskaņā ar katra tīkla juridisko pamatu un neskarot to, tiek uzskatīts, ka viena no sadarbības prioritātēm ir savstarpēja piekļuve tīklu tīmekļa vietņu ierobežotajām sadaļām nolūkā dalīties ar konkrētā tīkla attiecīgajām zināšanām un pieredzi un izplatīt informāciju citiem praktiķiem. Šajā sakarā būtu jāanalizē iespēja atļaut tīklu dalībniekiem tieši piekļūt tīmekļa vietņu ierobežotajām sadaļām, un šāda piekļuve attiecīgā gadījumā būtu jāpiešķir.
d) Resursi saistībā ar Eurojust atbalstu tīkliem
Saskaņā ar Eurojust juridisko pamatu atbalsts praktiķu tīkliem ir vienmēr uzskatīts par tās uzdevuma neatņemamu daļu, kā arī par vienreizēju iespēju dalīties paraugpraksē un nostiprināt saites ar valstu tiesu iestādēm.
Tīklu sekretariātu izvietošana Eurojust telpās ir izdevīga visām pusēm: tīklu sekretariātos ir nodarbināts specializēts personāls, un tie saņem ikgadēju budžeta piešķīrumu, kas ir daļa no Eurojust kārtējā budžeta. Tie gūst labumu arī no Eurojust vispārējās infrastruktūras (IT tīmekļa vietņu infrastruktūrai un uzturēšanai, cilvēkresursi, budžets, vispārējie pakalpojumi u. c.), tādējādi veicinot apjomradītus ietaupījumus.
Tajā pašā laikā Eurojust cenšas arī panākt efektivitātes pieaugumu, lai optimizētu atbalstu tīkliem (piemēram, vienoti izmantojot kopīgus dienestus), un to darīs arī turpmāk.
Tomēr būtu jānodrošina pietiekami resursi, lai Eurojust varētu turpināt pienācīgi atbalstīt tīklus. Tā kā pieaug izskatāmo lietu skaits un Eurojust budžets tiek samazināts, pastāv risks, ka atbalsts tīkliem varētu kaitēt Eurojust galvenajam uzdevumam, proti, pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas koordinēšanas atbalstam.
e) Sekretariāta EJCN atbalstam izveide
Savā ziņojumā par EJCN darbību (Padomes dokuments 15521/18) Eurojust norādīja, ka EJCN darba programmas īstenošanas apjoma palielināšana, kā arī sinerģijas starp EJCN un citiem dalībniekiem uzlabošana būs atkarīga no papildu resursu piešķiršanas. Kopš 2016. gada resursi, kurus Eurojust var darīt pieejamus EJCN sava esošā budžeta robežās, nav devuši EJCN iespēju konsekventi un pilnībā izstrādāt pašam savus produktus un tīmekļa vietni.
Ilgtermiņa centieni, kas vajadzīgi šīs situācijas uzlabošanai (jo īpaši attiecībā uz EJCN tīmekļa vietnes un EJCN tematisko apakšgrupu turpmāku pilnveidošanu), ir īstenojami tikai, pamatojoties uz papildu resursu piešķiršanu, kas ļautu Eurojust izveidot oficiālu EJCN sekretariātu.
Šim sekretariātam būtu jādarbojas kā racionalizētai struktūrai EJCN atbalstam, lai EJCN varētu apmierināt kibernoziedzības jomā iesaistīto praktiķu vajadzības un vēlmes. Šāda specializēta struktūra ir nepieciešama, lai uzturētu un turpmāk attīstītu sinerģiju starp EJCN un pārējiem tīkliem, kā arī starp EJCN un Eurojust.
Turklāt, ja tīkla vajadzībām netiek piešķirti papildu resursi un ņemot vērā plānotos budžeta samazinājumus, kas ietekmē Eurojust atbalsta spējas, Eurojust pat nevarēs saglabāt to atbalsta līmeni, ko tā EJCN nodrošina patlaban (tostarp divu ikgadējo plenārsēžu rīkošanai nepieciešamos finanšu un cilvēkresursus).
(1) Padomes dokuments 7000/19, izdots 2019. gada 5. martā.
(2) Līdzās šiem oficiālajiem tīkliem Eurojust atbalsta un veicina sinerģiju arī ar citiem praktiķu tīkliem: valstu korespondentu tīklu terorisma jautājumos, Eiropas Prokuroru tīklu intelektuālā īpašuma jomā (EIPPN) un ES dalībvalstu Ģenerālprokuroru un prokuratūru direktoru konsultatīvo forumu.
(3) Padomes Lēmuma 2008/976/TI 10. pants un Regulas (ES) 2018/1727 (Eurojust regula) 48. pants. Sk. arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 85. panta 1. punkta c) apakšpunktu.
(4) Regulas (ES) 2018/1727 48. pants.
Eiropas Komisija
|
18.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 207/8 |
Euro maiņas kurss (1)
2019. gada 17. jūnijs
(2019/C 207/02)
1 euro =
|
|
Valūta |
Maiņas kurss |
|
USD |
ASV dolārs |
1,1234 |
|
JPY |
Japānas jena |
122,06 |
|
DKK |
Dānijas krona |
7,4674 |
|
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,89208 |
|
SEK |
Zviedrijas krona |
10,6495 |
|
CHF |
Šveices franks |
1,1214 |
|
ISK |
Islandes krona |
141,50 |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
9,7938 |
|
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
|
CZK |
Čehijas krona |
25,560 |
|
HUF |
Ungārijas forints |
322,29 |
|
PLN |
Polijas zlots |
4,2605 |
|
RON |
Rumānijas leja |
4,7280 |
|
TRY |
Turcijas lira |
6,5950 |
|
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,6355 |
|
CAD |
Kanādas dolārs |
1,5069 |
|
HKD |
Hongkongas dolārs |
8,7963 |
|
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,7259 |
|
SGD |
Singapūras dolārs |
1,5400 |
|
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 333,25 |
|
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
16,6463 |
|
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
7,7794 |
|
HRK |
Horvātijas kuna |
7,4055 |
|
IDR |
Indonēzijas rūpija |
16 103,94 |
|
MYR |
Malaizijas ringits |
4,6913 |
|
PHP |
Filipīnu peso |
58,703 |
|
RUB |
Krievijas rublis |
72,1432 |
|
THB |
Taizemes bāts |
35,196 |
|
BRL |
Brazīlijas reāls |
4,3796 |
|
MXN |
Meksikas peso |
21,5292 |
|
INR |
Indijas rūpija |
78,5770 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
|
18.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 207/9 |
Starpposma pasākumi to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kuri piemērojami trešās valstīs strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam (1)
(2019/C 207/03)
2018. GADA AUGUSTS
|
Nodarbinātības vieta |
Ekonomiskā paritāte, 2018. gada augusts |
Valūtas maiņas kurss, 2018. gada augusts (*1) |
Korekcijas koeficients, 2018. gada augusts (*2) |
|
Armēnija |
404,3 |
563,360 |
71,8 |
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
2 533 |
1 897,78 |
133,5 |
|
Ēģipte |
11,92 |
20,9617 |
56,9 |
|
Dienvidsudāna |
301,3 |
165,639 |
181,9 |
2018. GADA SEPTEMBRIS
|
Nodarbinātības vieta |
Ekonomiskā paritāte, 2018. gada septembris |
Valūtas maiņas kurss, 2018. gada septembris (*3) |
Korekcijas koeficients, 2018. gada septembris (*4) |
|
Argentīna |
16,15 |
39,7528 |
40,6 |
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
2 341 |
1 889,11 |
123,9 |
|
Etiopija |
23,64 |
32,1548 |
73,5 |
|
Libērija |
2,079 |
1,16920 |
177,8 |
|
Dienvidsudāna |
252,6 |
172,183 |
146,7 |
|
Turkmenistāna |
3,654 |
4,09220 |
89,3 |
2018. GADA OKTOBRIS
|
Nodarbinātības vieta |
Ekonomiskā paritāte, 2018. gada oktobris |
Valūtas maiņas kurss, 2018. gada oktobris (*5) |
Korekcijas koeficients, 2018. gada oktobris (*6) |
|
Argentīna |
17,47 |
43,6671 |
40,0 |
|
Benina |
537,9 |
655,957 |
82,0 |
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
2 175 |
1 921,30 |
113,2 |
|
Malaizija |
3,013 |
4,83980 |
62,3 |
|
Mali |
544,0 |
655,957 |
82,9 |
|
Namībija |
11,63 |
16,5152 |
70,4 |
|
Jaunzēlande |
1,678 |
1,76380 |
95,1 |
|
Filipīnas |
49,02 |
63,3570 |
77,4 |
|
Sjerraleone |
8 781 |
9 623,99 |
91,2 |
|
Dienvidsudāna |
227,7 |
175,417 |
129,8 |
|
Sudāna |
28,53 |
34,0894 |
83,7 |
|
Turcija |
3,261 |
7,04150 |
46,3 |
2018. GADA NOVEMBRIS
|
Nodarbinātības vieta |
Ekonomiskā paritāte, 2018. gada novembris |
Valūtas maiņas kurss, 2018. gada novembris (*7) |
Korekcijas koeficients, 2018. gada novembris (*8) |
|
Azerbaidžāna |
1,510 |
1,93324 |
78,1 |
|
Burundija |
1 634 |
2 049,15 |
79,7 |
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
2 007 |
1 865,22 |
107,6 |
|
Etiopija |
24,86 |
32,0565 |
77,6 |
|
Gruzija |
1,879 |
3,08050 |
61,0 |
|
Kotdivuāra |
591,9 |
655,957 |
90,2 |
|
Tanzānija |
1 963 |
2 601,75 |
75,4 |
|
Turkmenistāna |
3,968 |
3,98020 |
99,7 |
|
Zimbabve |
1,174 |
1,13720 |
103,2 |
2018. GADA DECEMBRIS
|
Nodarbinātības vieta |
Ekonomiskā paritāte, 2018. gada decembris |
Valūtas maiņas kurss, 2018. gada decembris (*9) |
Korekcijas koeficients, 2018. gada decembris (*10) |
|
Argentīna |
18,81 |
43,8969 |
42,9 |
|
Ķīna |
6,595 |
7,90630 |
83,4 |
|
Kongo |
727,3 |
655,957 |
110,9 |
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
1 861 |
1 852,88 |
100,4 |
|
Dominikānas Republika |
33,16 |
56,9274 |
58,2 |
|
Gajāna |
171,1 |
237,820 |
71,9 |
|
Haiti |
75,88 |
84,4705 |
89,8 |
|
Indonēzija (Džakarta) |
11 221 |
16 334,1 |
68,7 |
|
Nepāla |
112,7 |
128,920 |
87,4 |
|
Taizeme |
28,76 |
37,5030 |
76,7 |
|
Austrumtimora |
0,9152 |
1,13870 |
80,4 |
|
Zimbabve |
1,277 |
1,13870 |
112,1 |
2019. GADA JANVĀRIS
|
Nodarbinātības vieta |
Ekonomiskā paritāte, 2019. gada janvāris |
Valūtas maiņas kurss, 2019. gada janvāris (*11) |
Korekcijas koeficients, 2019. gada janvāris (*12) |
|
Angola |
363,4 |
352,198 |
103,2 |
|
Azerbaidžāna |
1,629 |
1,94718 |
83,7 |
|
Benina |
506,8 |
655,957 |
77,3 |
|
Centrālāfrikas Republika |
692,8 |
655,957 |
105,6 |
|
Kongo Demokrātiskā Republika |
1 751 |
1 862,37 |
94,0 |
|
Gambija |
34,69 |
56,7000 |
61,2 |
|
Gvineja |
9 043 |
10 364,3 |
87,3 |
|
Libērija |
2,205 |
1,14540 |
192,5 |
|
Malāvija |
464,2 |
829,656 |
56,0 |
|
Mali |
489,1 |
655,957 |
74,6 |
|
Namībija |
12,38 |
16,4506 |
75,3 |
|
Filipīnas |
51,70 |
60,2820 |
85,8 |
|
Turkmenistāna |
4,313 |
4,00890 |
107,6 |
(1) Saskaņā ar Eurostat2019. gada 29. aprīļa ziņojumu par starpposma pasākumiem to korekcijas koeficientu pārskatīšanai, kas piemērojami ārpus ES delegācijās strādājošu Eiropas Savienības ierēdņu, pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku atalgojumam atbilstoši Civildienesta noteikumu 64. pantam, X pielikumam un XI pielikumam, kurus piemēro Eiropas Savienības ierēdņiem un pārējiem darbiniekiem.
Papildu informācija ir pieejama Eurostat tīmekļa vietnē (http://ec.europa.eu/eurostat > Data > Database > Economy and finance > Prices > Correction coefficients).
(*1) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā.
(*2) Brisele un Luksemburga = 100.
(*3) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz Libēriju.
(*4) Brisele un Luksemburga = 100.
(*5) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā.
(*6) Brisele un Luksemburga = 100.
(*7) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz Zimbabvi.
(*8) Brisele un Luksemburga = 100.
(*9) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz Austrumtimoru un Zimbabvi.
(*10) Brisele un Luksemburga = 100.
(*11) 1 EUR = x vienības vietējā valūtā, izņemot USD attiecībā uz Libēriju.
(*12) Brisele un Luksemburga = 100.
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
|
18.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 207/12 |
Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā
Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2019/C 207/04)
|
Dalībvalsts |
Spānija |
|||||||
|
Attiecīgais maršruts |
Melilla–Almería/Granada/Sevilla |
|||||||
|
Līguma darbības periods |
No 2020. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim |
|||||||
|
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš |
Divi mēneši pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas |
|||||||
|
Adrese, kurā var saņemt konkursa uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu saistībām |
|
|
18.6.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 207/12 |
Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 17. panta 5. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā
Uzaicinājums piedalīties konkursā par regulāro gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu saistībām
(2019/C 207/05)
|
Dalībvalsts |
Spānija |
|||||||
|
Attiecīgais maršruts |
Menorca–Madrid |
|||||||
|
Līguma darbības periods |
No 2019. gada 1. novembra līdz 2020. gada 30. aprīlim un no 2020. gada 1. novembra līdz 2021. gada 30. aprīlim |
|||||||
|
Piedāvājumu iesniegšanas termiņš |
Divi mēneši pēc šā paziņojuma publicēšanas dienas |
|||||||
|
Adrese, kurā var saņemt konkursa uzaicinājuma tekstu un visu attiecīgo informāciju un/vai dokumentus, kas saistīti ar atklāto konkursu un sabiedrisko pakalpojumu saistībām |
|