5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/1

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam

(2019/C 189/01)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN TĀS DALĪBVALSTIS

UZSVER, KA:

ES jaunatnes dialogs ir būtisks jauniešu līdzdalības instruments Eiropas Savienībā un attiecīgos gadījumos citās Eiropas valstīs, kuras galvenie elementi ietver tiešu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un viņu pārstāvjiem, apspriešanos ar jauniešiem par viņiem būtiskiem tematiem un pastāvīgu partnerību procesa pārvaldībā vietējā, valstu un Eiropas līmenī. Attiecībā uz ES jaunatnes dialoga īstenošanu un saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju Eiropas jaunatnes mērķiem būtu “jākalpo par iedvesmu un jāsniedz orientieri ES, tās dalībvalstīm un attiecīgajām ieinteresētajām personām un iestādēm” (1).

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt elastību un rīcības brīvību dalībvalstīm to pieejā ES jaunatnes dialoga īstenošanai.

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā ir precizēti vairāki elementi saistībā ar ES jaunatnes dialoga īstenošanu, proti:

a)	pagātnes pieredzes izmantošana;

b)	tiekšanās uz skaidrāku un vienkāršāku procesu;

c)	vēlams izmantot 18 mēnešu darba ciklus;

d)	viena tematiskā prioritāte ciklā;

e)	darba plāns;

f)	elastība attiecībā uz dalībniekiem, kas piedalās ES jaunatnes dialoga pārvaldībā un īstenošanā;

g)	nepārtraukta pēcpasākumu īstenošana ar mērķi pārraudzīt kvalitātes rezultātus un visa procesa ietekmi kopumā;

valsts darba grupu lomas atzīšana. Tās ir vienības dalībvalstu līmenī, kuru uzdevums ir palīdzēt organizēt dialoga ar jaunatni konsultācijas, popularizēt to un nodrošināt tā ietekmi. (2) Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunatnes stratēģiju “dalībvalstis tiek aicinātas darīt iespējamu jaunatnes līdzdalību visos ES un jaunatnes dialoga īstenošanas posmos, cita starpā valsts jaunatnes padomei piešķirot vadošo lomu valsts darba grupā” (3).

Prezidentvalsts 2018. gada decembra ieteikumus par ES jaunatnes dialoga īstenošanu un pārvaldību (4) un Komisijas paziņojumu “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija” (5).

TIECAS:

Šīs rezolūcijas mērķis ir sniegt ievirzi attiecībā uz ES jaunatnes dialoga pārvaldību, īpaši koncentrējoties uz iesaistītajiem dalībniekiem, to lomu, organizatorisko struktūru, kurā notiek to darbības, un ar pārvaldību saistītajiem īstenošanas jautājumiem. Eiropas jaunatnes nozarei ir svarīga nozīme ES jaunatnes dialoga organizācijas struktūrā (6).

UZSKATA, KA:

Triju prezidentvalstu komandai būtu jāuzņemas vadošā loma attiecībā uz ES jaunatnes dialoga īstenošanas vadību ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisiju un valstu aģentūrām, kā arī ar Eiropas Jaunatnes forumu un citiem jaunatnes pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem (7).

Kaut arī triju prezidentvalstu komanda organizē savu darbu pēc saviem ieskatiem, prioritāte būtu jāpiešķir jaunatnes pilsoniskās sabiedrības līdzdalības veicināšanai, jo tā ir ES jaunatnes dialoga kvalitātes pārvaldības un no tās izrietošās īstenošanas stūrakmens. ES līmenī jaunatnes pilsoniskā sabiedrība būtu jāiesaista, vēlams, ar Eiropas Jaunatnes foruma un attiecīgā gadījumā citu atbilstīgo jauniešu interešu pārstāvju starpniecību. Triju prezidentvalstu komandas līmenī jaunatnes pilsoniskā sabiedrība būtu jāpārstāv valstu darba grupām, ja iespējams, vēlams, ar valsts jaunatnes padomju starpniecību, ņemot vērā to vadošo lomu šajā struktūrā.

Lai atbalstītu ES jaunatnes dialoga pārvaldību, būtu jārīko regulāras apmaiņas starp triju prezidentvalstu komandu un 6. un 7. punktā minētajām struktūrām; šādām apmaiņām būtu jānotiek koordinācijas grupā, piemēram, Eiropas koordinācijas grupā.

Eiropas koordinācijas grupas uzdevums ir:

a)	sniegt vispārējas norādes saistībā ar ES jaunatnes dialogu, kas attiecas uz tādiem jautājumiem kā cikla tematiskā prioritāte, konsultāciju instrumenti, ar konsultācijām saistīti pasākumi, tostarp ES jaunatnes konferences;

b)	vajadzības gadījumā sniegt ieguldījumu, instrumentus un atbalstu, lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga kvalitāti un tematisko konsekvenci cikla ietvaros;

c)	nodrošināt efektīvu sadarbību ar valstu darba grupām, vajadzības gadījumā sniedzot pamatnostādnes, instrumentus un atbalstu, lai nodrošinātu ES jaunatnes dialoga kvalitatīvu īstenošanu;

d)	nodrošināt dalībnieku veiktu cikla novērtējumu, kā arī tā uzraudzību, papildpasākumus un ES jaunatnes dialoga rezultātu izmantošanu un plašu izplatīšanu;

e)	veicināt institucionālās atmiņas saglabāšanu, lai ar Eiropas Komisijas atbalstu to nodotu nākamajai triju prezidentvalstu komandai;

f)	veikt pasākumus, lai veicinātu vienmērīgu pārejas procesu uz nākamo triju prezidentvalstu komandu;

g)	aptvert visus citus aspektus, ko triju prezidentvalstu komanda, apspriežoties ar dalībvalstīm, varētu uzskatīt par atbilstīgiem.

10.

Triju prezidentvalstu komandai vajadzētu veicināt jauniešu pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalību Eiropas koordinācijas grupā, kas ir apspriešanas forums, kurā būtu jāpārrunā kopīgi risinājumi un jācenšas tos panākt. Triju prezidentvalstu komanda Eiropas koordinācijas grupā var iekļaut citus dalībniekus, piemēram, jaunatnes organizācijas, kas pārstāv Eiropas un/vai dalībvalstu līmeni, pētniekus, ekspertus u. c. Minēto pārstāvju un dalībnieku dalība Eiropas koordinācijas grupā neskar triju prezidentvalstu komandas kompetences, kas noteiktas Līgumos un Padomes reglamentā.

11.

Triju prezidentvalstu komandai kā vadošais princips Eiropas koordinācijas grupas pārstāvības nodrošināšanā attiecībā uz jauniešiem būtu jāapsver iespēja veikt pasākumus ar nolūku ņemt vērā visu jauniešu viedokli, tostarp to jauniešu viedokli, kuriem ir mazāk iespēju, un to, kas nav iesaistīti jauniešu apvienībās.

12.

Vajadzības gadījumā, lai nodrošinātu Eiropas koordinācijas grupas netraucētu darbību, Eiropas koordinācijas grupas operatīvie uzdevumi un darba metodes būtu jāformulē darba dokumentā.

13.

Lai nodrošinātu paredzamību attiecībā uz to, kā ES jaunatnes dialogs attīstīsies katrā 18 mēnešu darba ciklā, prezidentvalstij laikus būtu jāinformē Jaunatnes jautājumu darba grupa un valstu darba grupas par Eiropas koordinācijas grupas organizāciju un darbību, progresu saistībā ar ES jaunatnes dialoga īstenošanu un jebkuriem citiem aspektiem, kas saistīti ar iepriekš 9. punktā minētajiem.

14.

Saskaņā ar šim nolūkam izveidotajām ES dotācijām valstu darba grupām būtu jāspēj lemt par konfigurāciju un darbības procedūrām, kas vislabāk atbilst to vajadzībām saskaņā ar to dalībvalsts īpatnībām un attiecīgajiem Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas noteikumiem, lai nodrošinātu katra ES jaunatnes dialoga cikla mērķu izpildi un politikas veidotāju, attiecīgo valsts iestāžu, jauniešu un to dažādo sociālekonomisko apstākļu pienācīgu pārstāvību (8).

15.

Šī rezolūcija stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā, un vajadzības gadījumā tiek pārskatīta Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijas vidusposma pārskata ietvaros, kas Padomei jāveic 2024. gadā, lai to pielāgotu iespējamiem jauniem pavērsieniem un vajadzībām.

(1) Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija (OV C 456, 18.12.2018., 2. lpp.) (3. punkta trešā daļa).

(2) Skatīt 2019. gada darba programmu “Erasmus+ – Savienības programmas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā” – īstenošanai. Atsauce tiešsaistē C (2018) 6572, 2018. gada 11. oktobris.

(3) Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija, 9. lpp. (I pielikums, 4. punkta trešā daļa).

(4) Dok. 15018/18 REV 1 + COR 1 + COR 2.

(5) Dok. 9264/18 + ADD 1-8 – COM(2018) 269 final + SWD(2018) 168 un 169 final.

(6) Jēdziens “ES jaunatnes nozare” vispārīgi attiecas uz visām organizācijām, jaunatnes darbiniekiem, akadēmisko aprindu locekļiem, jauniešu pilsonisko sabiedrību vai citiem ekspertiem, kas ir iesaistīti jaunatnes politikas izstrādē un kas īsteno ar jaunatni saistītas darbības un projektus ES.

(7) Atsauce ir uz triju prezidentvalstu komandas dalībvalstu aģentūrām, kuras ir atbildīgas par “Erasmus +” un Eiropas Solidaritātes korpusa programmu pārvaldību.

(8) Turpat, 2. zemsvītras piezīme.

5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/4

PADOMES IETEIKUMS

(2019. gada 22. maijs)

par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām

(2019/C 189/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra (1) 11. princips paredz, ka bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu. Tas ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (2), kurā izglītība atzīta par vienu no tiesībām, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un ar Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķi Nr. 4.2, kas paredz, ka līdz 2030. gadam visām meitenēm un zēniem agrīnā pirmsskolas vecumā vajadzētu būt pieejamai kvalitatīvai attīstībai, aprūpei un agrīnai pirmsskolas izglītībai.

(2)

Eiropas Komisija savā paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (3) izklāsta redzējumu par Eiropas izglītības telpu, atzīstot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nozīmi stabila pamata nodrošināšanā turpmākām mācībām skolā un visa mūža garumā. Padomes secinājumos par skolu attīstību un izcilu mācīšanu (4) un Padomes Ieteikumā par pamatkompetencēm mūžizglītībā (5) ir vairākkārt uzsvērta tā izšķirīgā nozīme, kāda agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei var būt visu bērnu mācīšanās, viņu labbūtības un attīstības veicināšanā.

(3)

Gan politikas veidotāji, gan pētnieki atzīst, ka tieši agrīnajā bērnībā (6) bērni veido pamatu un spējas mācīties visa mūža garumā. Mācīšanās ir pakāpenisks process; stabila pamata izveide agrīnā bērnībā ir vienlīdz būtisks priekšnoteikums gan augstāka līmeņa kompetenču attīstībai un izglītības panākumiem, gan bērnu veselībai un labbūtībai. Tāpēc agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi jāuzskata par izglītības un apmācības sistēmu pamatu, un tai jābūt izglītības nepārtrauktības neatņemamai sastāvdaļai.

(4)

Dalība agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē nodrošina ieguvumus visiem bērniem un jo īpaši bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā. Dalība agrīnajā pirmsskolas izglītībā un aprūpē palīdz novērst prasmju trūkuma agrīnu veidošanos, un tādējādi tā ir būtisks rīks cīņā pret nevienlīdzību un izglītības nepietiekamību. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanai ir jābūt integrēta, uz bērnu tiesībām pamatota politikas pasākumu kopuma sastāvdaļai, lai uzlabotu bērnu izglītības rezultātus un pārrautu paaudžu nabadzības apburto loku. Nodrošināšanas uzlabošana tādējādi palīdz izpildīt apņemšanos, kas pausta Komisijas Ieteikumā “Ieguldījums bērnos: nabadzības apburtā loka pārraušana” (7) un Padomes 2013. gada Ieteikumā par efektīviem romu integrācijas pasākumiem dalībvalstīs (8).

(5)

Līdzdalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē sniedz daudzus ieguvumus (9) gan atsevišķām personām, gan sabiedrībai kopumā – no augstāka iegūtā izglītības līmeņa un labākiem panākumiem darba tirgū līdz mazākam sociālās un izglītības intervences pasākumu skaitam un vairāk saliedētai un iekļaujošai sabiedrībai. Saskaņā ar pētījuma PIRLS (10) un programmas PISA (11) datiem labāki rezultāti valodās un matemātikā bija tiem bērniem, kuri bija apmeklējuši agrīnās pirmsskolas izglītības iestādes ilgāk nekā gadu. Ir arī noskaidrots, ka dalība kvalitatīvā agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir nozīmīgs faktors, lai novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (12).

(6)

Sākot no izglītības un aprūpes pašiem agrīnākajiem posmiem, tām ir būtisks uzdevums nodrošināt, lai tiktu apgūta līdzāspastāvēšana neviendabīgā sabiedrībā. Šie pakalpojumi dažādos veidos var stiprināt sociālo kohēziju un iekļaušanu. Tie var kalpot kā ģimeņu tikšanās vieta. Tie var veicināt bērnu valodu kompetenču attīstību gan valodā, kuru izmanto šā pakalpojuma sniegšanai, gan viņu pirmajā valodā (13). Ar sociālu un emocionālu mācīšanos agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieredze var dot bērniem iespēju attīstīt empātijas spējas, kā arī apgūt zināšanas par savām tiesībām, vienlīdzību, iecietību un daudzveidību.

(7)

Raugoties no ieguldījumu un atdeves aspekta visos izglītības posmos, vislielākā atdeve rodas no ieguldījuma agrīnā pirmsskolas izglītībā, jo īpaši bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā (14). Izdevumi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi ir savlaicīgi veikts ieguldījums cilvēkkapitālā, un šim ieguldījumam ir liela atdeve.

(8)

Turklāt pieejamības, piekļuves iespēju un pieņemamas cenas nodrošināšana attiecībā uz kvalitatīvām bērnu aprūpes iestādēm ir būtisks faktors, kas ļauj sievietēm un arī vīriešiem, kam ir aprūpes pienākumi, piedalīties darba tirgū, kā tas atzīts 2002. gada Eiropadomes sanāksmē Barselonā, Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (15) un Komisijas 2017. gada 26. aprīlī pieņemtajā paziņojumā par darba un privātās dzīves līdzsvaru (16). Sieviešu nodarbinātība tieši sekmē mājsaimniecību sociālās un ekonomiskās situācijas uzlabošanos un ekonomikas izaugsmi.

(9)

Līdzekļu ieguldīšana agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē ir labs ieguldījums vienīgi tad, ja šie pakalpojumi ir kvalitatīvi, pieejami, cenas ziņā pieņemami un iekļaujoši. Dati liecina, ka ieguvumus nodrošina tikai kvalitatīvi agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi; nekvalitatīvi pakalpojumi ļoti nelabvēlīgi ietekmē bērnus un sabiedrību kopumā (17). Politikas pasākumos un reformās ir jādod priekšroka kvalitātes apsvērumiem.

(10)

Kopumā dalībvalstis agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē izlieto daudz mazāk līdzekļu nekā pamatizglītībā. Ziņojumā, kurā izvērtēta Barselonas mērķu īstenošana (18), ir konstatēts, ka pašreiz nodrošinātais vietu skaits agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu saņemšanai ir nepietiekams un pieprasījums pārsniedz piedāvājumu gandrīz visās valstīs. Ir konstatēts, ka pieejamības, piekļuves un pieņemamas cenas nodrošināšanas trūkums ir viens no galvenajiem šo pakalpojumu izmantošanas šķēršļiem (19).

(11)

Eiropas Parlaments 2017. gada 14. septembra rezolūcijā par jauno Prasmju programmu Eiropai (20) aicina dalībvalstis uzlabot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitāti un paplašināt tai piekļuvi, kā arī novērst to, ka trūkst pietiekamas infrastruktūras, kas piedāvātu kvalitatīvu un pieejamu bērnu aprūpi visām ienākumu grupām, un turklāt apsvērt iespēju ģimenēm, kuras dzīvo nabadzībā un sociālajā atstumtībā, piešķirt bezmaksas piekļuvi.

(12)

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem ir jābūt uz bērnu orientētiem pakalpojumiem; vislabākos mācību rezultātus bērni sasniedz vidē, kurā galvenais faktors ir bērnu līdzdalība un ieinteresētība mācībās. Pedagogi un bērni savā starpā bieži apmainās ar informāciju par mācību organizēšanu, kā arī darbību un mācību priekšmetu izvēli. Pakalpojumiem vajadzētu būt tādiem, kas piedāvā drošu, audzinošu un atbalstošu vidi un nodrošina sociālo, kultūras un fizisko telpu, kurā bērniem būtu plašas iespējas sava potenciāla attīstīšanai. Vislabāk šo pakalpojumu nodrošināšana ir izstrādāta tad, ja tā pamatojas uz pamatpieņēmumu, ka izglītība un aprūpe ir nedalāmas. Tā pamatā vajadzētu būt izpratnei par to, ka bērnība ir vērtība pati par sevi un ka bērni būtu ne tikai jāsagatavo skolai un pieaugušo dzīvei, bet arī jāatbalsta un jānovērtē jau agrā bērnībā.

(13)

Ar valsts, reģionālā vai vietējā līmeņa noteikumiem radītajā apstākļu kopumā ģimenes būtu jāiesaista visos savu bērnu izglītības un aprūpes aspektos. Ģimene ir pirmā un vissvarīgākā vieta, kur bērniem augt un attīstīties, un vecāki un aizbildņi ir atbildīgi par katra bērna labbūtību, veselību un attīstību. Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir ideāla iespēja izveidot integrētu pieeju, jo agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes procesā veidojas pirmie personiskie kontakti ar vecākiem. Vecākiem, kuri saskaras ar problēmām, varētu piedāvāt konsultāciju pakalpojumus, kurus tiem sniegtu mājas vizītēs. Lai ģimeņu iesaistīšanās patiešām īstenotos, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi būtu jāizstrādā sadarbībā ar ģimenēm, un tiem būtu jāpamatojas uz uzticēšanos un savstarpēju cieņu (21).

(14)

Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē var būt efektīvs līdzeklis, lai vienlīdzību izglītības jomā nodrošinātu bērniem, kuri ir nelabvēlīgā situācijā, piemēram, dažiem migrantu vai minoritāšu grupu (piemēram, romu) un bēgļu bērniem, bērniem ar īpašām vajadzībām, tostarp invaliditāti, bērniem, kas ir alternatīvā aprūpē, un ielu bērniem, apcietināto vecāku bērniem, kā arī bērniem mājsaimniecībās, kas ir īpaši pakļautas nabadzības vai sociālās atstumtības riskam, piemēram, viena vecāka mājsaimniecībās vai lielās mājsaimniecībās. Bēgļu bērniem viņu neaizsargātās situācijas dēļ ir vajadzīgs pastiprināts atbalsts. Nabadzība, fiziski un emocionāli negatīvie faktori, traumas un valodas prasmju trūkums var mazināt šo bērnu turpmākās izglītības izredzes un traucēt viņu integrācijai jaunā sabiedrībā. Dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē var palīdzēt mazināt šos riska faktorus.

(15)	Iekļaujošas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšana var sekmēt to, lai tiktu izpildīta dalībvalstu apņemšanās, kas pausta ANO Konvencijā par bērna tiesībām un Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām, ko parakstījušas visas dalībvalstis.

(16)

Priekšlikums par kvalitātes sistēmas pamatprincipiem (22), kas tika publicēts 2014. gadā, bija Eiropas 25 valstu ekspertu pirmais paziņojums par kvalitāti agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē. Paziņojumu pamatā ir šādas piecas dimensijas: piekļuve; personāls; mācību programma; uzraudzība un novērtēšana; un pārvaldība un finansēšana. Kopumā ir publicēti desmit paziņojumi par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas kvalitātes stiprināšanu. Šo dokumentu vairākās valstīs izplatīja vietējās ieinteresētās personas, kas iesaistītas politikas propagandēšanā, pētniecībā un apmācības iniciatīvās. Šajās valstīs kvalitātes sistēmas projekts bija kā spēcīgs izmaiņu katalizators, sekmējot politikas apspriešanas procesus, kas stiprināja esošās reformas iespējas.

(17)	Kvalitātes sistēmas visas piecas dimensijas ir būtiskas, lai garantētu kvalitatīvus pakalpojumus. Jo īpaši agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu darbam ir ilgstoša ietekme bērnu dzīvē. Tomēr vairākās valstīs šīs profesijas pievilcīgums un statuss ir diezgan zems (23).

(18)

Lai izpildītu savus profesionālos uzdevumus bērnu un viņu ģimeņu atbalstīšanā, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam ir nepieciešamas kompleksas zināšanas, prasmes un kompetences, kā arī dziļa sapratne par bērna attīstību un zināšanas par pirmsskolas izglītības pedagoģiju. Personāla kvalifikācijas celšana ir noteicošs faktors, jo augstāka līmeņa sagatavotība ir pozitīvi savstarpēji saistīta ar labākas kvalitātes pakalpojumu, kvalitatīvāku personāla un bērnu mijiedarbību un tādējādi ar labākiem bērnu attīstības rezultātiem (24).

(19)

Daudzi pakalpojumu sniedzēji strādā kopā ar palīgiem, kuru galvenais uzdevums ir atbalstīt pedagogus, strādājot tieši ar bērniem un ģimenēm. Parasti viņu profesionālā kvalifikācija ir zemāka nekā pedagogu kvalifikācija, un vairākās valstīs pedagogu palīgiem nav noteiktu kvalifikācijas prasību. Tāpēc ir jāceļ personāla, tostarp palīgu, kvalifikācijas līmenis (25). Profesionālās izaugsmes turpināšana ir palīgu kompetenču palielināšanas neatņemama sastāvdaļa.

(20)

Kvalitātes sistēma vai līdzvērtīgs dokuments var būt lietderīgs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes labas pārvaldības elements. Saskaņā ar ekspertu atzinumu un nesen veiktu politikas pārskatu (26) visaptverošāka un konsekventāka pieeja attiecībā uz reformām tiek īstenota valstīs, kuras izstrādā un ievieš kvalitātes sistēmas. Ir svarīgi, lai attiecīgās ieinteresētās personas un speciālisti būtu iesaistīti kvalitātes sistēmas izstrādē un justu līdzatbildību par to.

(21)

Dalībvalstis ir noteikušas kritērijus un mērķus bērnu dalībai agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē. Attiecībā uz oficiālās bērnu aprūpes nodrošināšanu Eiropadomes 2002. gada sanāksmē Barselonā noteiktie mērķi (27) paredzēja, ka līdz 2010. gadam piekļuve šādai aprūpei Savienībā būtu jānodrošina vismaz 90 % bērnu no trīs gadiem līdz obligātajam skolas vecumam un vismaz 33 % bērnu, kas jaunāki par trim gadiem. Šie mērķi tika no jauna apstiprināti Eiropas Dzimumu līdztiesības paktā (2011.–2020. gads). Komisijas ziņojumā par Barselonas mērķiem ir sniegta sīki izstrādāta analīze par virzību uz šo kritēriju izpildi (28). Stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (29) noteiktais kritērijs paredz 95 % bērnu no četriem gadiem līdz pamatizglītības uzsākšanas vecumam piedalīšanos.

(22)

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanā dalībvalstis pēdējos gados ir panākušas labu vispārējo attīstību. “Izglītības un apmācības 2020” (ET 2020) kritērijs un Barselonas mērķis attiecībā uz bērniem, kas jaunāki par trim gadiem, ir sasniegts. Barselonas mērķis attiecībā uz bērniem no trim gadiem līdz obligātajam skolas vecumam vēl nav sasniegts, neskatoties uz attīstību, kas panākta kopš 2011. gada. 2016. gadā šajā vecuma grupā 86,3 % bērnu piedalījās agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē. Tomēr šie vidējie rādītāji nesniedz priekšstatu par būtiskām atšķirībām dalībvalstu, reģionu un sociālo grupu starpā (30). Jāveic turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu, ka visiem bērniem ir pieejama kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe, tiklīdz vecāki to pieprasa. Jo īpaši ir jāveic konkrēti pasākumi, lai kvalitatīva agrīnā pirmsskolas izglītība būtu plašāk pieejama bērniem, kas ir nelabvēlīgā situācijā (31).

(23)

Šā ieteikuma mērķis ir izveidot kopīgu izpratni par to, kas ir kvalitāte agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā. Tajā ir izklāstīti iespējamie pasākumi, kas valdībām jāapsver, ņemot vērā valsts konkrētos apstākļus. Šis ieteikums attiecas arī uz vecākiem, iestādēm un organizācijām, tostarp sociālajiem partneriem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī pētniekiem, kuru darbības mērķis ir uzlabot šo jomu.

(24)

Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe šā ieteikuma (32) izpratnē būtu jāsaprot kā jebkāda reglamentēta kārtība, kas nodrošina izglītību un aprūpi bērniem no dzimšanas līdz obligātās pamatizglītības uzsākšanas vecumam, neatkarīgi no veida, finansējuma, darba laika vai programmas satura, un tajā ietilpst dienas aprūpe aprūpes centrā un ģimenē; privāta un publiska finansējuma nodrošināšana; pirmsskolas un agrīnās pirmsskolas izglītības nodrošināšana.

(25)	Šajā ieteikumā pilnībā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi,

IESAKA DALĪBVALSTĪM VEIKT ŠĀDUS PASĀKUMUS.

Atbilstoši valstu un Eiropas tiesību aktiem, pieejamiem resursiem, apstākļiem valstīs un ciešā sadarbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām:

Uzlabot piekļuvi kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām saskaņā ar paziņojumiem, kas ietverti šā ieteikuma pielikumā sniegtajā “Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmā”, un atbilstīgi Eiropas sociālo tiesību pīlāra 11. principam.

Vērst darbību uz to, lai nodrošinātu, ka agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi ir pieejami, cenas ziņā pieņemami un iekļaujoši. Apsveramie jautājumi varētu būt šādi:

a)	konsekvents atbalsts bērna attīstībai, kuru sāk sniegt iespējami agri, izmantojot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus;

b)	piedāvājuma un ģimeņu pieprasījuma analizēšana, lai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu piedāvājumu labāk pielāgotu ģimeņu vajadzībām, ņemot vērā vecāku izvēli;

to šķēršļu analizēšana un risināšana, ar ko ģimenes varētu saskarties, kad tās piekļūst agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem un tos izmanto, piemēram, izmaksas, ar nabadzību saistīti šķēršļi, ģeogrāfiskais novietojums, neelastīgs darba laiks, šķēršļi, kas saistīti ar bērniem ar īpašām vajadzībām paredzētiem neatbilstošiem nosacījumiem, kultūras šķēršļi un valodas barjeras, diskriminācija, kā arī informācijas trūkums;

kontaktu un sadarbības veidošana ar ģimenēm, jo īpaši ar tām, kas ir neaizsargātas vai atrodas nelabvēlīgā situācijā, nolūkā tās informēt par iespējām un ieguvumiem, ko sniedz dalība agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē, un – attiecīgā gadījumā – par pieejamo atbalstu, kā arī nostiprināt uzticēšanos šiem pakalpojumiem un mudināt piedalīties jau agrīnā vecumā;

piekļuves nodrošināšana cenas ziņā pieņemamai un kvalitatīvai agrīnajai pirmsskolas izglītībai un aprūpei visām ģimenēm, kuras vēlas izmantot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumus, ideālā gadījumā atbilstīgā pārvaldības līmenī strādājot pie tā, lai nodrošinātu tiesības uz kvalitatīvu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietu;

iekļaujošu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu nodrošināšana visiem bērniem, ietverot bērnus, kam ir dažāda izcelsme un īpašas izglītības vajadzības, tostarp bērnus ar invaliditāti, nepieļaujot segregāciju, un viņu dalības stimulēšana neatkarīgi no viņu vecāku vai aprūpētāju statusa darba tirgū;

g)	atbalsts visiem bērniem izglītības valodas apgūšanai, vienlaikus arī ņemot vērā viņu pirmo valodu un respektējot to;

h)	preventīvu darbību stiprināšana, grūtību savlaicīga identificēšana un atbilstoši noteikumi bērniem ar īpašām vajadzībām un viņu ģimenēm, iesaistot visus attiecīgos dalībniekus, piemēram, izglītības, sociālo vai veselības pakalpojumu sniedzējus, kā arī vecākus.

Atbalstīt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personāla, tostarp vadošo darbinieku, kvalifikācijas celšanu. Atkarībā no profesionālās kvalifikācijas un darba apstākļu esošā līmeņa, veicināmi būtu šādi pasākumi:

agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes speciālistu profesijas statusa paaugstināšana, izstrādājot augstus profesionālos standartus, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pedagogiem piedāvājot pievilcīgu profesionālo statusu un karjeras izredzes, cenšoties sasniegt labāku dzimumu līdzsvaru un radot iespējas celt kvalifikāciju tiem darbiniekiem, kam ir zema kvalifikācija vai nav kvalifikācijas, kā arī īpašas iespējas kvalificēt palīgus;

b)	sākotnējās izglītības un nepārtrauktas profesionālās attīstības uzlabošana, lai pilnībā ņemtu vērā bērnu labbūtību, mācību un attīstības vajadzības, būtiskas sabiedrības attīstības tendences, dzimumu līdztiesību un bērnu tiesību pilnīgu izpratni;

c)	laika nodrošināšana personālam tādu profesionālu darbību veikšanai kā, piemēram, apsvēršana, plānošana, iesaistīšanās sadarbībā ar vecākiem un sadarbošanās ar citiem speciālistiem un kolēģiem;

d)	tādu personāla kompetenču apgūšanas veicināšana, kas atbilst dažādas izcelsmes bērnu un bērnu, kam ir īpašas izglītības vajadzības, tostarp bērnu ar invaliditāti, individuālajām vajadzībām, personāla sagatavošana darbam ar dažādām grupām.

Uzlabot agrīnās bērnības mācību programmu izveidi, lai ņemtu vērā bērnu intereses, veicinātu viņu labbūtību un apmierinātu visu bērnu, tostarp bērnu ar īpašām vajadzībām vai bērnu, kas ir neaizsargāti vai atrodas nelabvēlīgā situācijā, unikālās vajadzības un atraisītu viņu potenciālu. Pieejas, kas sekmē holistisku mācīšanos un bērnu attīstību, varētu veidot šādi pasākumi:

a)	līdzsvara nodrošināšana starp sociāli emocionālo un kognitīvo attīstību, atzīstot spēļu izmantošanas un saiknes ar dabu nozīmību, mūzikas, mākslas un fizisko aktivitāšu nozīmi;

b)	līdzdalības, iniciatīvas, autonomijas, problēmu risināšanas un radošuma veicināšana un pamudinājums mācību procesu vērst uz pamatošanu, izpēti un sadarbību;

c)	empātijas, līdzjūtības, savstarpējās cieņas un informētības sekmēšana attiecībā uz vienlīdzību un dažādību;

d)	agrīnas saskarsmes ar valodu un apguves iespēju piedāvāšana, izmantojot ar spēlēm saistītas aktivitātes; un

e)	tādu piemērotu daudzvalodu agrīnās pirmsskolas programmu apsvēršana – ja tas iespējams –, kurās ņemta vērā arī to bērnu vajadzības, kas runā divās vai vairākās valodās;

f)	norādījumu par vecumam piemērotu digitālo rīku izmantojumu un strauji augošām jaunām tehnoloģijām piedāvāšana pakalpojumu sniedzējiem;

agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes turpmākas integrēšanas veicināšana izglītības nepārtrauktībā un sadarbības starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personālu, sākumskolas personālu, vecākiem un konsultāciju pakalpojumu dienestiem atbalstīšana, lai nodrošinātu bērnu raitu pāreju uz sākumskolu;

h)	tādas izglītības vides veicināšana, kura ir iekļaujoša, demokrātiska un uz līdzdalību vērsta un kurā tiek uzklausīts un ņemts vērā visu bērnu viedoklis.

Veicināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu pārredzamu un saskaņotu uzraudzību un novērtēšanu attiecīgajos līmeņos, ņemot vērā politikas attīstību un īstenošanu. Efektīvas pieejas varētu veidot šādi pasākumi:

a)	pašnovērtējuma rīku, aptaujas anketu un novērojumu pamatnostādņu izmantošana kvalitātes pārvaldībā sistēmas un pakalpojuma līmenī;

b)	atbilstīgu un vecumam piemērotu metožu izmantošana, lai veicinātu bērnu līdzdalību un ieklausītos viņu viedokļos, bažās un idejās un lai bērnu redzējumu ņemtu vērā novērtējuma procesā;

c)	tādu esošo rīku ieviešana, kas paredzēti, lai uzlabotu iekļautību agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanā, piemēram, iekļaujošas agrīnās pirmsskolas izglītības mācību vides pašizvērtēšanas rīks, ko izstrādājusi Eiropas Speciālās un iekļaujošās izglītības aģentūra.

Tiekties nodrošināt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu sniegšanai atbilstīgu finansējumu un tiesisko regulējumu. Apsveramie jautājumi varētu būt šādi:

a)	ieguldījumu agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē paplašināšana, koncentrējot uzmanību uz pieejamību, kvalitāti un pieņemamību cenas ziņā, tostarp attiecīgā gadījumā izmantojot Eiropas strukturālo un investīciju fondu piedāvātās finansēšanas iespējas;

b)	piemērotu valsts un reģionālo kvalitātes sistēmu izveidošana un uzturēšana;

c)	labākas sadarbības starp dienestiem veicināšana vai ģimenēm un bērniem paredzētu pakalpojumu turpmākas integrācijas veicināšana, integrējot tos galvenokārt ar sociālās un veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī skolās valsts, reģionālā un vietējā līmenī;

d)	stabilas bērnu aizsardzības/drošības politikas iekļaušana agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā, lai palīdzētu aizsargāt bērnus pret visu veidu vardarbību;

tādas sistēmas izveide, kuras mērķis ir panākt:

1)	tādu stabilu kultūru, kas vērsta un dialogu un izvērtēšanu un kas veicina nepārtrauktu attīstības un mācīšanās procesu, kurā iesaistīti visu līmeņu dalībnieki;

2)	kvalitatīvu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes infrastruktūru un pienācīgu ģeogrāfisko izplatību saistībā ar bērnu dzīves vidi.

Ziņot, izmantojot esošās sistēmas un rīkus, par pieredzi un progresu saistībā ar agrīnās pirmskolas izglītības un aprūpes sistēmu pieejamību un kvalitāti.

ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS NODOMU:

Sekmēt pieredzes un labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm saistībā ar stratēģisko sistēmu sadarbībai izglītības un apmācības jomā un tās pēctecīgām shēmām, kā arī Sociālās aizsardzības komitejā.

Pamatojoties uz pieprasījumu, atbalstīt dalībvalstu sadarbību, organizējot savstarpēju mācīšanos un savstarpējas konsultācijas.

10.

Atbalstīt sadarbību ar ESAO Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes tīklu nolūkā veicināt rezultātu izplatīšanu un nepieļaut dublēšanos.

11.

Atbalstīt kvalitatīvu iekļaujošas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumu attīstību, darot pieejamu Savienības finansējumu, jo īpaši saskaņā ar Erasmus+ programmu un – attiecīgā gadījumā – Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, tostarp Interreg, neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

12.

Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm ierosināt atjauninātu Eiropas kritēriju vai mērķi par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, kas paredzētu pakalpojumu nodrošināšanu saskaņā ar pārskatīto ET 2020 kritēriju un Barselonas mērķiem. Šo priekšlikumu kritērijam kopā ar citiem ierosinātajiem Eiropas izglītības un apmācības kritērijiem būtu jāapspriež Padomei, kurai par tiem būtu arī jālemj saistībā ar izglītības un apmācības jaunās stratēģiskās sistēmas laikposmam pēc 2020. gada izveidi.

13.

Ziņot Padomei par ieteikuma turpmāko pasākumu izpildi saskaņā ar spēkā esošo sistēmu un rīku ziņošanas kārtību.

Briselē, 2019. gada 22. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C. B. MATEI

(1) Dok. 13129/17.

(2) OV C 326, 26.10.2012., 391. lpp.

(3) COM(2017) 673 final.

(4) OV C 421, 8.12.2017., 2. lpp.

(5) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(6) “Agrīnā bērnība” ir posms no dzimšanas līdz, visbiežāk, sešu gadu vecumam, kas atbilst izglītības līmenim ISCED 0.

(7) OV L 59, 2.3.2013., 5. lpp.

(8) OV C 378, 24.12.2013., 1. lpp.

(9) Benefits of early childhood education and care and the conditions for obtaining them (Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes ieguvumi un nosacījumi to saņemšanai), Eiropas Izglītības ekonomikas ekspertu tīkla (EENEE) ziņojums.

(10) Starptautiskais lasītprasmes novērtēšanas pētījums (PIRLS).

(11) Starptautiskā skolēnu novērtēšanas programma (PISA), ESAO (2016. gads), Education at a Glance.

(12) Eiropas Komisijas 2014. gada pētījums par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes efektīvu izmantošanu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanā.

(13) Pirmā valoda – valodas variants vai varianti, kuri apgūti agrā bērnībā (aptuveni līdz divu vai trīs gadu vecumam) un kuros pirmo reizi apgūta spēja lietot cilvēku valodu. Šis termins ir ieteicamāks nekā “dzimtā valoda”, kas bieži nav precīzs, jo pirmā valoda ne vienmēr ir tikai mātes valoda (angļu valodā – mother tongue).

(14) The Economics of Human Development and Social Mobility (Cilvēces attīstības un sociālās mobilitātes ekonomika). Annual Reviews of Economics (Ikgadējais ekonomikas pārskats), 6. sējums, (2014. gads) 689.–733. lpp.

(15) OV C 155, 25.5.2011., 10. lpp.

(16) COM(2017) 252 final.

(17) A Review of Research on the Effects of Early Childhood Education and Care on Child Development (Pārskats par pētījumiem attiecībā uz agrīnās pirmskolas izglītības un aprūpes ietekmi uz bērnu attīstību). CARE projekta ziņojums (2015. gads).

(18) COM(2018) 273 final.

(19) ESAO (2017. gads), Starting Strong 2017: Key OECD Indicators on Early Childhood Education and Care (ESAO galvenie rādītāji par agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi); Eurofound (2015. gads), Early childhood care: Accessibility and quality of service (Agrīnā pirmsskolas aprūpe: pakalpojumu pieejamība un kvalitāte).

(20) P8_TA(2017)0360.

(21) A Children in Europe policy paper (2008. gads), Young children and their services: developing a European approach (Mazi bērni un viņiem paredzētie pakalpojumi: Eiropas pieejas izstrāde).

(22) Priekšlikums par agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmas galvenajiem principiem (2014. gads), Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes darba grupas ziņojums Eiropas Komisijas pārraudzībā.

(23) Eurofound (2015. gads), Early childhood care: working conditions, training and quality of services – A systematic review (Agrīnā pirmsskolas aprūpe: darba apstākļi, apmācība un kvalitāte – sistēmisks pārskats).

(24) Eiropas Komisija (2011. gads), CoRe: Competence Requirements in Early Childhood Education and Care (Kompetences prasības agrīnajā pirmskolas izglītībā un aprūpē).

(25) Professionalisation of Childcare Assistants in Early Childhood Education and Care (ECEC): Pathways towards Qualification (Bērnu aprūpes palīgu kvalifikācijas celšana agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē (ECEC): kvalifikācijas iegūšanas iespējas), NESET II ziņojums (2016. gads).

(26) The current state of national ECEC quality frameworks, or equivalent strategic policy documents, governing ECEC quality in EU Member States (Pašreizējā situācija attiecībā uz valstu agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātes sistēmām vai līdzvērtīgiem stratēģiskiem politikas dokumentiem, kas piemērojami agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes kvalitātei ES dalībvalstīs), NESET II ziņojums, 4/2017.

(27) SN 100/1/02 REV 1.

(28) COM(2018) 273 final.

(29) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.

(30) COM(2018) 273 final.

(31) Eiropas Komisija (2017. gads), Izglītības un apmācības pārskats.

(32) ISCED 0.1 un ISCED 0.2.

PIELIKUMS

“Bērniem ir tiesības uz kvalitatīvu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi par pieņemamu cenu.”

Eiropas sociālo tiesību pīlārs

Mācīšanās un izglītība sākas no dzimšanas, un agrīnai bērnībai ir visbūtiskākā nozīme bērnu dzīvē, jo šajā posmā tiek veidoti pamati viņu attīstībai visa mūža garumā. Šajā kvalitātes sistēmā attiecībā uz kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām ir sniegti galvenie principi un izklāstīta Eiropas pieeja, pamatojoties uz ES dalībvalstu labu praksi un mūsdienīgiem pētījumiem. Tajā ietverti desmit kvalitātes paziņojumi, kas ir strukturēti atbilstīgi šādām piecām plašākām kvalitātes jomām: piekļuve, personāls, mācību programma, uzraudzība un novērtēšana, kā arī pārvaldība un finansējums. Šajos desmit kvalitātes paziņojumos ir aprakstītas kvalitatīvu pakalpojumu galvenās iezīmes, kas konstatētas praksē. Kvalitātes sistēma ir pārvaldības rīks, kura mērķis ir sniegt orientāciju agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu izstrādei un saglabāšanai.

Galvenais sistēmas mērķis ir aprakstīt sistēmu, kas var sniegt visiem bērniem kvalitatīvu agrīnās pirmsskolas izglītību un aprūpi, un tās izstrādi; tās pamatā ir ņemti vērā šādi principi:

—	kvalitatīviem pakalpojumiem ir būtiska nozīme bērnu attīstības un mācīšanās veicināšanā un, raugoties ilgtermiņā, – bērnu izglītības izredžu uzlabošanā,

—	šajos pakalpojumos būtiska ir vecāku kā partneru līdzdalība – ģimene ir vissvarīgākā vieta, kur bērniem augt un attīstīties, un vecāki (un aizbildņi) ir atbildīgi par katra bērna labbūtību, veselību un attīstību,

—	agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem ir jābūt uz bērnu orientētiem pakalpojumiem – tādiem, kas aktīvi iesaista bērnus un ņem vērā bērnu viedokli.

ES AGRĪNĀS PIRMSSKOLAS IZGLĪTĪBAS UN APRŪPES KVALITĀTES SISTĒMA

Visiem bērniem nodrošināta PIEKĻUVE agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem veicina bērnu veselīgu attīstību un panākumus izglītībā, palīdz samazināt sociālo nevienlīdzību un mazina kompetenču atšķirības dažādos sociāli ekonomiskos apstākļos dzīvojošiem bērniem. Vienlīdzīga piekļuve ir arī būtiska, lai vecākiem, jo īpaši sievietēm, nodrošinātu iespēju (atkārtoti) integrēties darba tirgū.

Kvalitātes paziņojumi:

1. Pakalpojumu nodrošināšana, kas ir pieejama un cenas ziņā pieņemama visām ģimenēm un to bērniem.

Vispārējās likumīgās tiesības attiecībā uz agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem nodrošina stabilu pamatu tam, lai šie pakalpojumi tiktu nodrošināti visiem bērniem. Iedzīvotāju uzskaites dati un vecāku aptaujas par pieprasījumu pēc agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes vietām var veidot pamatu turpmāko vajadzību aplēsēm un kapacitātes pielāgošanai.

Pakalpojumu nodrošināšanas procesā ir iespējams veikt pasākumus, lai novērstu šķēršļus, kas varētu traucēt ģimeņu un bērnu līdzdalībai. Šādi pasākumi var ietvert agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes maksu pielāgošanu, lai sniegtu piekļuves iespējas arī zemu ienākumu mājsaimniecībām. Turklāt fakti liecina, ka darba laika un citu darba kārtības elementu elastība var dot iespēju piedalīties jo īpaši strādājošo māšu bērniem, vientuļo vecāku ģimenēm un minoritāšu vai nelabvēlīgā situācijā esošu grupu bērniem.

Nelabvēlīgā situācijā esošu sabiedrības grupām piekļuvi var paplašināt tāda nodrošināšana, kurā pakalpojumi tiek vienlīdzīgi izplatīti pilsētu un lauku teritorijās, pārtikušos un nabadzīgos rajonos un reģionos. Ir saņemti ziņojumi, ka rajonos, kuros dzīvo nabadzīgas ģimenes, minoritāšu vai migrantu, vai bēgļu ģimenes, vienlīdzību un sociālo iekļaušanu visbūtiskāk sekmē kvalitatīvu pakalpojumu pieejamība un to pieņemamība cenas ziņā.

2. Pakalpojumu nodrošināšana, kas sekmē līdzdalību, stiprina sociālo iekļaušanu un ietver daudzveidību.

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes var aktīvi sekmēt līdzdalību, iesaistot lēmumu pieņemšanas procesā vecākus, ģimenes un aprūpētājus (piemēram, vecāku komitejās). Saziņas veidošana par mērķtiecīgām iniciatīvām ar ģimenēm, jo īpaši ar vientuļajiem vecākiem un nelabvēlīgā situācijā esošām ģimenēm vai minoritāšu vai migrantu grupu ģimenēm, dod tām iespēju paust savas vajadzības un dod iespēju pakalpojumu sniedzējiem ievērot šīs vajadzības, piemērojot pakalpojumu nodrošināšanu vietējās sabiedrības prasībām.

Var sekmēt sociāli atstumtu grupu, migrantu vai minoritāšu grupu izcelsmes darbinieku pieņemšanu darbā, jo ir pierādījies, ka sabiedrības dažādības atspoguļošana agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestāžu personāla sastāvā ir priekšrocība.

Radot bērniem labvēlīgu vidi, kurā pozitīvi izturas pret viņu valodu, kultūru un izcelsmi, tiek veicināta viņu piederības sajūtas veidošanās. Turklāt atbilstīga nepārtraukta profesionālā izaugsme sniedz personālam nepieciešamo sagatavotību, lai atzinīgi vērtētu un atbalstītu bērnus, kuri runā divās valodās.

Agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādes var izstrādāt ģimenēm labāko praksi, lai nodrošinātu raitu pāreju no mājas vides uz iestādi, kā arī, organizējot īpašas iniciatīvas, veicināt vecāku plaša līmeņa līdzdalību.

PERSONĀLS ir visnozīmīgākais faktors attiecībā uz bērnu labbūtību, mācīšanās un attīstības rezultātiem. Tāpēc personāla darba apstākļus un profesionālo izaugsmi uzskata par būtiskām kvalitāti veidojošām sastāvdaļām.

Kvalitātes paziņojumi:

3. Augsti kvalificēts personāls, kura sākotnējā un pastāvīgā apmācība ļauj tam pildīt savus profesionālos uzdevumus.

Efektīvās agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmās tiek izvērtēta personāla profesionālā statusa paaugstināšana, kas ir plaši atzīts par vienu no svarīgākajiem kvalitātes faktoriem, paaugstinot kvalifikācijas līmeņus, piedāvājot pievilcīgu nodarbinātības statusu un elastīgas karjeras izredzes, un alternatīvas iespējas palīgiem. Šo procesu var veicināt, papildus palīgu personālam piesaistot pedagoģisko personālu, ko veido augsti kvalificēti speciālisti, kuriem ir pilna profesionālā kvalifikācija agrīnās pirmsskolas izglītības specialitātē.

Mūsdienīgas sākotnējās izglītības programmas tiek izstrādātas sadarbībā ar praktiķiem, un tās nodrošina labu līdzsvaru starp teoriju un praksi. Vērtīgi ir arī tas, ja izglītības programmas sagatavo personālu kopīga darba veikšanai un izvērtēšanas kompetenču uzlabošanai. Šādām programmām ieguvumus var sniegt apmācības personāls, kas strādā ar valodas un kultūras ziņā dažādām grupām no minoritāšu, migrantu ģimenēm un ģimenēm ar zemiem ienākumiem.

Bērnu attīstību un mācīšanos aktīvāk var sekmēt personāls, kam ir nepieciešamā sagatavotība, lai sekotu līdzi mazu bērnu attīstības vajadzībām, interesēm un potenciālam un spētu konstatēt iespējamās attīstības un mācīšanās problēmas. Regulāras, pielāgotas un nepārtrauktas profesionālās izaugsmes iespējas nodrošina ieguvumus visiem darbiniekiem, tajā skaitā speciālistu palīgiem un palīgdarbiniekiem.

Attiecībā uz nepieciešamiem bērnu attīstības un psiholoģijas elementiem personāla kompetencēs vajadzētu ietvert – saskaņā ar dažādām apmācības struktūrām dalībvalstīs – zināšanas par bērnu aizsardzības sistēmām un bērnu tiesībām plašākā nozīmē.

4. Atbalstoši darba apstākļi, ietverot profesionālu vadību, kas rada iespējas vērošanai, izvērtēšanai, plānošanai, darbam komandā un sadarbībai ar vecākiem.

Ar agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām, kas ir vērstas uz darba apstākļu uzlabošanu, ietverot atbilstīgākus algu līmeņus, var panākt, ka darbs agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā kļūst par pievilcīgāku iespēju augstāk kvalificētiem darbiniekiem, kuri meklē pienācīgas karjeras iespējas.

Tā kā jaunākiem bērniem ir jāvelta vairāk uzmanības un aprūpes, pieaugušo un bērnu skaita attiecības koeficienti un grupu lielumi ir vislabāk piemēroti, ja tos izstrādā saskaņā ar grupas bērnu vecumu un tās sastāvu.

Profesionālām mācību kopienām, kas darbojas iestādēs un starp iestādēm, ir bijusi pozitīva ietekme, piešķirot laiku un vietu personāla koleģiālo pasākumu un kopīga darba organizēšanai.

Ievadot darbā nesen pieņemtus darbiniekus, mentorēšanas un uzraudzības piedāvāšana var sekmēt viņu spēju ātri sākt pildīt savus profesionālos uzdevumus.

MĀCĪBU PROGRAMMA ir spēcīgs rīks bērnu labbūtības, attīstības un mācīšanās uzlabošanai. Plašs pedagoģiskais satvars nosaka bērnu attīstības un mācīšanās ilgtspējas principus, izmantojot izglītības un aprūpes praksi, kas atbilst bērnu interesēm, vajadzībām un iespējām.

Kvalitātes paziņojumi:

5. Mācību programma, kuras pamatā ir pedagoģijas mērķi, vērtības un pieejas, kas ļauj bērniem pilnībā īstenot savu potenciālu, un kurā tiek risināti bērnu sociālās, emocionālās, kognitīvās, fiziskās attīstības un viņu labbūtības jautājumi.

Pedagoģiskās pieejas, kas orientētas uz bērnu, var labāk stiprināt bērnu kopējo attīstību, atbalstīt viņu mācību stratēģijas un veicināt viņu kognitīvo un nekognitīvo attīstību, sistemātiskāk izmantojot uz pieredzi pamatotu mācīšanos, spēles un sociālo mijiedarbību.

Ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka precīzi formulēta mācību programma ir vērtība, jo tā var sniegt saskaņotu sistēmu attiecībā uz aprūpi, izglītību un socializāciju kā agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanas neatņemamām sastāvdaļām. Ideālā gadījumā šāda sistēma nosaka pedagoģijas mērķus, kas ļauj pedagogiem personalizēt savu pieeju atbilstoši bērnu individuālajām vajadzībām, un tā var sniegt pamatnostādnes kvalitatīvas mācību vides izveidei. Tajā tiek pienācīgi apsvērta grāmatu un citu drukāto materiālu pieejamības nodrošināšana, lai palīdzētu attīstīt bērnu rakstpratību.

Veicinot dažādību, vienlīdzību un valodas izpratni, efektīva mācību programmas sistēma sekmē migrantu un bēgļu integrāciju. Tā var atbalstīt gan dzimtās valodas, gan izglītības valodas apguvi.

6. Mācību programma, kas paredz personāla sadarbošanos ar bērniem, kolēģiem un vecākiem, kā arī savas prakses izvērtēšanu.

Mācību programma var palīdzēt labāk iesaistīt vecākus, ieinteresētās personas un personālu un nodrošināt, lai tā labāk atbilstu bērnu vajadzībām, interesēm un iespējām.

Mācību programmā var noteikt uzdevumus un procesus, kas personālam jāīsteno, lai regulāri sadarbotos ar vecākiem, kā arī ar kolēģiem citās bērnu pakalpojumu iestādēs (ietverot veselības, sociālās aprūpes un izglītības nozares).

Iespēju robežās mācību programma var sniegt agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes personālam pamatnostādnes par saziņas veidošanu ar skolas personālu saistībā ar bērnu pāreju uz sākumskolas un/vai pirmsskolas iestādēm.

UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA sekmē kvalitāti. Konstatējot stiprās puses un trūkumus, uzraudzības un novērtēšanas procesi var būt nozīmīgi faktori, kas sekmē agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmu kvalitātes uzlabošanu. Šie procesi var nodrošināt atbalstu ieinteresētajām personām un politikas veidotājiem tādu iniciatīvu uzsākšanā, kas atbilst bērnu, vecāku un vietējās sabiedrības interesēm.

Kvalitātes paziņojumi:

7. Uzraudzība un novērtēšana attiecīgā vietējā, reģionālā un/vai valsts līmenī nodrošina informāciju, lai sekmētu pastāvīgu politikas un prakses kvalitātes uzlabošanu.

Pārredzama informācija par pakalpojumu un personālu vai par mācību programmas īstenošanu atbilstīgā, proti, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, var palīdzēt uzlabot kvalitāti.

Regulāra atgriezeniskās informācijas sniegšana var atvieglot politikas izvērtēšanas procesu, tostarp, ļaujot analizēt publisko līdzekļu izmantošanu, kā arī to, kādi pasākumi ir efektīvi un – kādā kontekstā.

Lai noteiktu personāla mācību vajadzības un pieņemtu pareizos lēmumus par vislabāko pakalpojuma kvalitātes un profesionālās attīstības uzlabošanas veidu, ir lietderīgi, ja agrīnās pirmsskolas izglītības vadītāji savlaicīgi apkopo attiecīgos datus.

8. Uzraudzība un novērtēšana, kas atbilst bērna interesēm.

Lai aizsargātu bērnu tiesības, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmā būtu jāiekļauj stabila bērnu aizsardzības/bērnu drošības politika nolūkā palīdzēt aizsargāt bērnus pret visu veidu vardarbību. Efektīva bērnu aizsardzības politika aptver šādas četras plašas jomas: 1) politika, 2) iedzīvotāji, 3) procedūras un 4) pārskatatbildība. Plašāka informācija par šīm jomām ir atrodama publikācijā “Bērnu drošības standarti un veidi, kā tos īstenot”, ko izdevis organizāciju tīkls Keeping Children Safe.

Uzraudzības un novērtēšanas procesi var sekmēt visu iesaistīto personu aktīvu iesaistīšanos un sadarbību. Ikviens, kas ir saistīts ar kvalitātes attīstību, var veicināt uzraudzības un novērtēšanas pasākumus un saņemt ieguvumus no tiem.

Pieejamie fakti liecina, ka dažādu uzraudzības metožu apvienojums (piemēram, novērojumu veikšana, dokumentēšana, bērnu kompetenču un mācīšanās aprakstoša izvērtēšana) var nodrošināt lietderīgu informāciju un sniegt pārskatu par bērnu pieredzi un attīstību, kā arī sekmēt vienmērīgu pāreju uz sākumskolu.

Var izveidot uzraudzības rīkus un vērtēšanas procedūras ar ieinteresēto pušu iesaisti, lai dotu bērniem iespēju tikt uzklausītiem un skaidri formulēt savu izglītības un aprūpes iestādē gūto mācību un socializācijas pieredzi.

PĀRVALDĪBA UN FINANSĒŠANA ir izšķiroši faktori, lai dotu iespēju īstenot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanai izvirzītos mērķus attiecībā uz bērnu personīgo izaugsmi un mācīšanos, kā arī uz izglītības sasniegumu atšķirību mazināšanu un sociālās kohēzijas sekmēšanu. Kvalitāti nodrošina visaptveroša un saskaņota publiskā politika, kas veido agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes saikni ar citiem pakalpojumiem, kuri attiecas uz mazu bērnu un viņu ģimeņu labklājību.

Kvalitātes paziņojumi:

9. Ieinteresētajām personām ir skaidra un kopīga izpratne par saviem uzdevumiem un atbildību, un šīs personas apzinās, ka tām ir paredzēts sadarboties ar partnerorganizācijām.

Agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi sekmē cieša sadarbība starp visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā bērnu labā, tajā skaitā sociālo un veselības pakalpojumu sniedzējiem, skolām un vietējām ieinteresētajām personām. Šādas starpaģentūru apvienības ir izrādījušās efektīvākas, ja tās tiek regulētas saskaņotā politikas sistēmā, kas var proaktīvi veicināt sadarbību un ilgtermiņa ieguldījumus vietējā sabiedrībā.

Ieinteresēto personu iesaiste ir atzīta par būtisku faktoru agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes nodrošināšanās izveidē un īstenošanā.

To pakalpojumu sniedzēju integrācija vai koordinācija, kas ir atbildīgi par dažādiem noteikumiem agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes jomā, var pozitīvi ietekmēt sistēmas kvalitāti.

10. Tiesību akti, noteikumi un/vai finansējums sekmē attīstību virzībā uz vispārējām tiesībām uz kvalitatīvu un cenas ziņā pieņemamu agrīno pirmsskolas izglītību un aprūpi, un par šo attīstību tiek regulāri ziņots attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Kvalitātes uzlabošanu, nodrošinot pakalpojumus visiem bērniem, varētu panākt labāk, ja pakāpeniski tiktu stiprinātas vispārējas likumīgās tiesības. Tas iever arī dalības agrīnā pirmsskolas izglītībā un aprūpē veicināšanu, sākot no agrīna vecuma. Varētu būt lietderīgi izvērtēt to, vai agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumi, kas pamatojas uz tirgus principiem, attiecībā uz nelabvēlīgā situācijā esošiem bērniem rada priekšnoteikumus nevienlīdzīgai piekļuvei vai zemākai kvalitātei, un, ja nepieciešams, izstrādāt plānus, kā to novērst.

Cieša saikne ar politikas virzieniem darba, veselības un sociālajā jomā nepārprotami būtu vērtība, jo tā var veicināt lietderīgāku līdzekļu pārdali, novirzot papildu finansējumu nelabvēlīgā situācijā esošām grupām un rajoniem.

5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/15

PADOMES IETEIKUMS

(2019. gada 22. maijs)

par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei

(2019/C 189/03)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. un 166. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Paziņojumā “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru” (1) Eiropas Komisija izklāsta redzējumu par Eiropas izglītības telpu, kurā robežas nav šķērslis kvalitatīvai un iekļaujošai izglītībai, apmācībai un pētniecībai, par standartu ir kļuvusi laika pavadīšana citā dalībvalstī, lai studētu, mācītos vai strādātu, daudz vairāk iedzīvotāju papildus dzimtajai valodai runā vēl divās citās valodās un cilvēki pārliecinoši sevi identificē kā eiropiešus, kā arī apzinās Eiropas kopīgo kultūras un valodu mantojumu un tā daudzveidību.

(2)

Gēteborgas samitā par taisnīgām darbvietām un izaugsmi rīkotajā neoficiālajā darba sanāksmē valstu vai to valdību vadītāji apsprieda, kāda, domājot par Eiropas nākotni, ir izglītības un kultūras loma. Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumos (2) dalībvalstis, Padome un Komisija tiek aicinātas saskaņā ar savām attiecīgajām kompetencēm turpināt darbu šajā jomā.

(3)	Secinājumos, kas tika pieņemti Barselonā 2002. gada 15. un 16. martā, Eiropadome aicināja uz turpmāku rīcību izglītības jomā, lai uzlabotu pamatprasmes, jo īpaši jau no agras bērnības mācot vismaz divas svešvalodas.

(4)	Rakstpratības kompetence un daudzvalodu kompetence ir definētas starp astoņām pamatkompetencēm Padomes ieteikumā par pamatkompetencēm mūžizglītībā (3).

(5)

Daudzvalodu kompetence (4) ir centrālais Eiropas izglītības telpas redzējuma elements. Ņemot vērā, ka Savienības teritorijā pieaug mobilitāte izglītības, apmācības un nodarbinātības jomās, ka uz Savienību arvien vairāk migrē iedzīvotāji no trešām valstīm un palielinās vispārējā sadarbība pasaules mērogā, izglītības un apmācības sistēmām ir jāpārvērtē izaicinājumi valodu mācīšanas un apguves jomā un iespējas, ko sniedz Eiropas valodu daudzveidība.

(6)

Aktīvāka un labāka valodu apguve un mācīšana varētu stiprināt Eiropas dimensiju izglītībā un apmācībā. Tādējādi varētu sekmēt Eiropas identitātes veidošanu visā tās daudzveidībā, papildinot vietējo, reģionālo un nacionālo identitāti un tradīcijas, un veicināt labāku Savienības un tās dalībvalstu izpratni. Daudzvalodu kompetence nodrošina labāku izpratni par citām kultūrām, tādējādi veicinot pilsoniskuma un demokrātijas kompetenču attīstību.

(7)	Gandrīz puse no visiem eiropiešiem (5) norāda, ka spēj sarunāties vienīgi savā pirmajā valodā (6). Nepietiekama daudzvalodu kompetence rada sarežģījumus un traucē veidot jēgpilnu saziņu starp publiskās pārvaldes iestādēm un iedzīvotājiem, jo īpaši pierobežu reģionos (7).

(8)

Tikai četri no katriem desmit skolēniem vidējās izglītības iegūšanas laikā sasniedz vidējo līmeni pirmajā svešvalodā, proti, spēj risināt vienkāršu sarunu. Otrajā svešvalodā šo valodas prasmes līmeni sasniedz tikai viena ceturtā daļa skolēnu (8). Salīdzinoša valodu analīze izglītībā un apmācībā parādīja, ka vairumam dalībvalstu ir grūti valodu jomā nodrošināt pienācīgus mācīšanās rezultātus. Lai gan problēmas pastāv visos izglītības sektoros, īpaši akūtas tās ir profesionālajā izglītībā un apmācībā, kur uzsvars uz valodu apguvi ir mazāks.

(9)

Ierobežota daudzvalodu kompetence joprojām ir viens no galvenajiem šķēršļiem, kas liedz izmantot Eiropas izglītības, apmācības un jauniešu programmu piedāvātās iespējas. Turpretī labāka daudzvalodu kompetence ļaus iedzīvotājiem vairāk izmantot iekšējā tirgus piedāvātās iespējas, piemēram, darba ņēmēju pārvietošanās brīvību, kā arī pieņemt pamatotāku lēmumu par iespējām citās ES valstīs.

(10)

Daudzvalodu kompetence rada konkurences priekšrocības gan uzņēmumiem, gan darba meklētājiem – ar noteikumu, ka tā ir daļa no plašāka vajadzīgo prasmju spektra. Pastāv pozitīva korelācija starp svešvalodu prasmēm un varbūtību, ka persona ir nodarbināta. Tomēr jaunākā profesionālās tālākizglītības apsekojuma (CVTS 2016) dati liecina, ka tikai 7,9 % uzņēmumu (kuri darbiniekiem nodrošina apmācību) savus darbiniekus nosūta uz valodu kursiem (no 22,1 % Slovākijā līdz 0,5 % Īrijā).

(11)

Lai, domājot par nākotnes sabiedrību un darba vidi, saglabātu pašreizējos dzīves standartus, veicinātu augstus nodarbinātības rādītājus un sekmētu sociālo kohēziju, cilvēkiem ir vajadzīgs piemērots prasmju un kompetenču kopums. Labākas daudzvalodu kompetences iegūšanas rezultātā Savienībā varētu pieaugt mobilitāte un sadarbība. Tāpat tas ir svarīgs aspekts, cenšoties nodrošināt imigrantu bērnu, studentu un pieaugušo pilnīgu integrāciju.

(12)

Ir jāpēta jauni mācīšanās veidi, kas būtu piemēroti sabiedrībai, kura kļūst arvien mobilāka un digitālāka. Jo īpaši digitālā attīstība dod iespēju arvien vairāk un vairāk valodu mācīties un praktizēt ārpus skolas un mācību programmām. Patlaban pastāvošās vērtēšanas procedūras šo attīstību neatspoguļo visā pilnībā.

(13)

Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmais princips nosaka: ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū. Daudzvalodu kompetence ir viena no pamatkompetencēm, kas varētu veicināt nodarbināmību, personīgu piepildījumu, aktīvu pilsoniskumu, starpkultūru izpratni un sociālo iekļaušanu; to definē kā “spēju atbilstoši un efektīvi izmantot dažādas valodas komunikācijai”.

(14)

Vairāk nekā puse dalībvalstu savā teritorijā juridiskos vai administratīvos nolūkos oficiāli atzīst reģionālas vai minoritāšu valodas, tostarp zīmju valodas. Vairākas no šīm valodām tiek lietotas ne tikai konkrēto valstu teritorijā. Lai Eiropas valodu ainava būtu pilnīga, ir jāņem vērā imigrantu vai bēgļu kopienu valodas.

(15)

Skolas sāk arvien labāk apzināties, ka ir jānodrošina, lai visi bērni neatkarīgi no izcelsmes un dzimtās valodas ļoti labā līmenī apgūtu mācību valodu – ja vajadzīgs, ar īpašu atbalsta pasākumu palīdzību. Tādējādi tiek veicināts taisnīgums un vienlīdzīgas iespējas un mazināts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas risks.

(16)

Valodas izpratne skolās varētu ietvert to, ka tiek apzinātas un saprastas visu skolēnu rakstpratības un daudzvalodu kompetences – tostarp to valodu, kuras skolā netiek mācītas. Skolas pēc vajadzības var izšķirt dažādu līmeņu daudzvalodu kompetenci, ņemot vērā kontekstu un mērķus un atbilstoši katra izglītojamā apstākļiem, vajadzībām, spējām un interesēm.

(17)

Vairāk nekā puse visu Eiropas Savienības izglītības sistēmu kā problēmu min to, ka trūkst dažu priekšmetu, tostarp moderno svešvalodu, skolotāju, un vairākas dalībvalstis ir īstenojušas reformas vai iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst valodu skolotāju trūkumu. Minētās reformas un iniciatīvas varētu ietvert stipendijas, kuru mērķis ir pedagoga darbā iesaistīt valodu programmu absolventus, kuriem ir citāda profesionālā pieredze, vai arī skolotāju izglītības programmu reformēšanu.

(18)

Iniciatīvas, kuru mērķis ir uzlabot pamatkompetences skolas izglītībā, tostarp, labāk sasaistot faktisko dzīves pieredzi ar mācībām akadēmiskajā vidē, izmantojot digitālās tehnoloģijas un sniedzot atbalstu inovācijai skolās, ir sekmējušas to, ka lielāka uzmanība tiek pievērsta mācīšanās rezultātiem. Ar šādām iniciatīvām tika atbalstīta arī daudzvalodu kompetences iegūšana.

(19)

Dažādās izglītojamo kategorijās ir sekmīgi izmantota mācību satura un valodas integrēta apguve, proti, priekšmetu mācīšana svešvalodā un valodu apguvei paredzēti digitāli un tiešsaistes rīki. Valodu skolotāji visā Eiropā varētu paaugstināt profesionālo kvalifikāciju, gan uzlabojot savu digitālo kompetenci, gan iemācoties, kā pedagoģisko darbu vislabāk papildināt ar dažādu metodiku un jaunām tehnoloģijām. Šā mērķa īstenošanā noderīga būtu atvērto izglītības resursu inventarizācija, kurā ņem vērā Eiropas Padomes darbu.

(20)

Daudzvalodu kompetences definēšana un attīstība Eiropā tiek atbalstīta ar dažādām iniciatīvām. Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēma atbalsta visu valodu apguvi un mācīšanu – tā ir pārredzams, saskanīgs un visaptverošs atsauces instruments, ar kuru vērtēt un salīdzināt kompetences līmeņus. Šajā sistēmā tiek izdalīti pamatlīmenis, vidējais līmenis un augstākais līmenis; augstākais līmenis nozīmē, ka persona var šajā valodā strādāt vai mācīties. Lai sistēmu padarītu pieejamāku plašai sabiedrībai, 2018. gadā instrumentu papildināja ar jauniem deskriptoriem, kas paredzēti mediācijai, zīmju valodām un citām jomām, un ar deskriptoru salīdzināšanu jauniešiem.

(21)

Europass valodu pase ir standartizēta veidne valodu prasmju pašnovērtējumam, kurā izmanto Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu. Tā palīdz iedzīvotājiem paziņot par savām valodu prasmēm mobilitātes periodā gan izglītības, gan darba vai apmācības nolūkos, vienlaikus arī palīdzot darba devējiem izprast darbaspēka valodu prasmes.

(22)

Eiropas atzinības zīme valodu apguvē (9) tiek piešķirta par izcilību un inovāciju valodu mācīšanā visās valstīs, kas piedalās šajā iniciatīvā. Tādējādi skolas un citas iestādes tiek motivētas izmantot jaunu metodiku un stratēģijas, lai īstenotu vietējas, reģionālas, valsts vai Eiropas līmeņa prioritātes. Šī iniciatīva ir palīdzējusi uzlabot informētību par Eiropas sadarbību valodu mācīšanas un apguves jomā un veicinājusi daudzvalodību izglītības sektoros.

(23)

Visas dalībvalstis ir atzinušas, ka Savienībā ir jāveicina daudzvalodība un jāattīsta daudzvalodu kompetence. Lai sniegtu precīzāku priekšstatu par daudzvalodu kompetenci Savienībā, Eiropas Komisija strādās pie priekšlikuma par jauniem Eiropas izglītības un apmācības kritērijiem, kā arī datu vākšanas iespējām, un tajā var tikt ietverts Eiropas kritērijs valodu kompetenču jomā. Padome šos kritērijus apspriedīs un lems par tiem saistībā ar jaunā stratēģiskā satvara izglītības un apmācības jomā pēc 2020. gada izveidi.

(24)

Atzīstot, ka daudzvalodu kompetence tiek iegūta visa mūža garumā un ka šādas iespējas būtu jānodrošina visos dzīves posmos, šajā ieteikumā uzmanība ir veltīta jo īpaši pamatizglītībai un vidējai izglītībai, un apmācībai, tostarp, ja iespējams, agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei un sākotnējai profesionālajai izglītībai un apmācībai.

(25)	Šajā ieteikumā pilnībā ir ievēroti subsidiaritātes un proporcionalitātes principi.

IESAKA DALĪBVALSTĪM

Atbilstoši valstu tiesību aktiem un Eiropas tiesību aktiem, pieejamajiem resursiem un valstu apstākļiem un ciešā darbībā ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām:

Izpētīt veidus, kā palīdzēt jauniešiem līdz vispārējās vai profesionālās vidējās izglītības un apmācības pabeigšanai – papildus mācību valodai –, ja iespējams, iegūt tādu kompetences līmeni vēl vismaz vienā Eiropas valodā, kas viņiem ļauj šo valodu praktiski lietot sociāliem, mācību un profesionāliem mērķiem, un mudināt apgūt papildu (trešo) valodu līmenī, kas viņiem ļauj brīvi sazināties (10).

Piemērot visaptverošas pieejas, kas uzlabotu valodu mācīšanu un apguvi attiecīgi valsts, reģionālā, vietējā vai skolas līmenī un attiecīgā gadījumā izmantojot politikas piemērus, kas izklāstīti pielikumā.

Nodrošināt, lai tiktu ietverti visi pamatizglītības un vidējās izglītības sektori, sākot pēc iespējas agri un iekļaujot sākotnējo profesionālo izglītību un apmācību.

Šādu visaptverošu pieeju ietvaros atbalstīt valodu izpratnes attīstību skolās un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs:

a)	aktīvi atbalstot un atzīstot izglītojamo personu un skolotāju mobilitāti, tostarp izmantojot attiecīgo Savienības finansējuma programmu sniegtās iespējas;

b)	skolā nostiprinot visu izglītojamo personu – un īpaši to, kas nāk no migrantu, bēgļu vai nelabvēlīgas vides – mācību valodu kompetenci kā turpmākas mācīšanās un izglītības sasniegumu pamatu;

c)	palīdzot izglītojamām personām paplašināt savas kompetences mācību valodā, šajā nolūkā atbalstot skolotājus, lai viņi savā attiecīgajā mācību jomā ņemtu vērā konkrētas valodas lietojumu, tostarp vairotu izpratni par dažādiem valodas reģistriem un specifisku vārdu krājumu;

d)	veicinot kontinuitāti valodu izglītībā starp dažādiem skolas līmeņiem;

e)	augstu vērtējot izglītojamo personu valodu daudzveidību un to izmantojot kā mācību resursu, tostarp valodas izglītībā iesaistot arī vecākus, citus aprūpētājus un plašāku vietējo sabiedrību;

apsverot iespējas novērtēt un apstiprināt tādu valodu kompetences, kuras nav ietvertas mācību programmā, bet izriet no ikdienējas mācīšanās (piemēram, ja izglītojamām personām ir migrantu, bēgļu vai divvalodu izcelsme) vai izglītības iegūšanas oficiālajā skolu sistēmā citā valstī, kurā izglītojamais agrāk dzīvojis, piemēram, paplašinot to valodu klāstu, kuras var pievienot izglītojamo skolas pabeigšanas kvalifikācijā;

g)	stiprinot Eiropas vienotā valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmas izmantošanu, jo īpaši lai inspirētu attīstību valodu mācību programmās, testēšanā un novērtēšanā;

h)	nodrošinot atbalstu skolām, lai tās definētu savu pieeju valodu apguvei, vienlaikus ievērojot valsts tiesību aktus, un palīdzot skolām aktīvi novērtēt un izmanot savu valodu daudzveidību;

i)	piedāvājot iespējas skolām un mācību centriem stiprināt savu Eiropas perspektīvu, piemēram, pastāvīgi izmantojot Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē, izstrādājot skolas zīmes ar konkrētu Eiropas perspektīvu un organizējot valsts pasākumus valodu daudzveidības jomā.

Palīdzēt skolotājiem, pasniedzējiem, inspektoriem un skolu vadītājiem attīstīt valodas izpratni:

a)	vajadzības gadījumā veicot ieguldījumus valodu skolotāju sākotnējā izglītībā un tālākizglītībā, lai uzlabotu viņu kompetences un lai piesaistītu un noturētu personālu nolūkā arī turpmāk nodrošināt plašu valodu piedāvājumu pamatizglītībā un vidējā izglītībā, un apmācībā;

b)	uzlabojot brīvprātīgu sadarbību starp iestādēm, kas ir atbildīgas par valodu skolotāju sākotnējo izglītību un tālākizglītību;

c)	skolotāju un skolu vadītāju sākotnējā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas procesā ietverot sagatavošanos valodu daudzveidībai klasē;

d)	veicinot to, lai pedagoģijas programmās studējošie daļu mācību laika mācītos ārvalstīs, vienlaikus sekmējot visu skolotāju, pasniedzēju, inspektoru un skolu vadītāju mobilitāti;

e)	veicinot mācību mobilitātes integrēšanu un atzīšanu valodu skolotāju izglītībā, lai ikviens diplomu nesen ieguvis valodas skolotājs iegūtu, vēlams, pus gadu ilgu mācīšanās vai mācīšanas pieredzi ārvalstīs, jo īpaši ar programmas Erasmus+ starpniecību;

f)	veicinot e-mērķsadarbību (11) un citus virtuālās sadarbības veidus, kā arī klātienes tīklu veidošanu, lai bagātinātu mācīšanās pieredzi skolās un pilnveidotu skolotāju un skolēnu daudzvalodu kompetenci;

g)	veicinot sadarbīgu mācīšanu starp valodu skolotājiem un citu mācību priekšmetu skolotājiem.

Mudināt pētīt un lietot inovatīvas, iekļaujošas un daudzvalodu mācību metodes, tostarp, piemēram, digitālu rīku izmantošanu, savstarpēju sapratni un veidus, kā mācību priekšmetus mācīt, izmantojot svešvalodu (mācību satura un valodas integrēta apguve), un ieviest jauninājumus skolotāju sākotnējā izglītībā.

Nodrošināt, ka dažādos izglītības un apmācības posmos iegūtās valodu kompetences tiek pārraudzītas, papildinot esošo informāciju par valodu apguves nodrošināšanu.

Ar esošo sistēmu un rīku palīdzību ziņot par pieredzi un panākumiem valodu apguves veicināšanā.

ATZINĪGI VĒRTĒ KOMISIJAS IECERI

Atbalstīt šā ieteikuma turpmākos pasākumus, atvieglojot savstarpēju mācīšanos starp dalībvalstīm un sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot daudzvalodu rīkus un resursus, piemēram:

a)	norādes par to, kā valodu mācīšanu un vērtēšanu saistīt ar Eiropas vienoto valodu prasmes līmeņa noteikšanas sistēmu (12);

b)	uz faktiem balstītus metodiskos materiālus par jauniem mācīšanās un atbalstošu pieeju veidiem arī tām valodām, kas nav ietvertas mācību programmā;

c)	izglītības darbiniekiem paredzētus digitālus rīkus valodu apguvei un profesionālajai attīstībai valodu apguves jomā, piemēram, apjomīgus atvērtus tiešsaistes kursus, pašnovērtēšanas rīkus (13), tīklus, tostarp e-mērķsadarbību un platformas School Education Gateway sadaļu Teacher Academy;

d)	metodiku un rīkus, ar kuriem palīdzētu pārraudzīt daudzvalodu kompetenci Savienībā.

10.

Stiprināt skolēnu, profesionālajā izglītībā un apmācībā iesaistīto izglītojamo personu, pasniedzēju, inspektoru un skolu vadītāju mobilitāti programmas Erasmus+ ietvaros un kopumā atbalstīt to, ka Savienības finansējums, piemēram, Erasmus+, “Apvārsnis 2020”, Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonds vai Eiropas strukturālie un investīciju fondi, tiek vajadzības gadījumā izmantots šā ieteikuma un tā pielikuma īstenošanai, nekādi neskarot sarunas par nākamo daudzgadu finanšu shēmu.

11.

Valodu apguves jomā stiprināt sadarbību ar Eiropas Padomi un Eiropas Moderno valodu centru, lai sekmētu inovatīvu metožu izmantošanu valodu mācīšanā un apguvē un lai vairotu izpratni, ka mūsdienu sabiedrībās ir ļoti svarīgi mācīties valodas.

12.

Par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar šā ieteikuma īstenošanu ziņot, izmantojot galvenokārt esošās sistēmas un rīkus.

Briselē, 2019. gada 22. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

C.B. MATEI

(1) COM(2017) 673 final.

(2) EUCO 19/1/17 REV 1.

(3) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(4) Eiropas Padome terminu “daudzvalodība” (angļu valodā – plurilingualism) lieto, lai atsauktos uz indivīdu daudzvalodu kompetencēm, savukārt Eiropas Savienības oficiālajos dokumentos “daudzvalodību” (angļu valodā – multilingualism) izmanto, lai aprakstītu gan indivīda kompetences, gan situāciju sabiedrībā. Tas daļēji ir tāpēc, ka citās valodās, izņemot angļu un franču valodu, ir grūti nošķirt plurilingual un multilingual.

(5) Eiropieši un viņu valodas – īpašā Eirobarometra apsekojuma kopsavilkums, 2012. gads.

(6) Pirmā valoda – valodas variants vai varianti, kuri apgūti un lietoti agrā bērnībā (aptuveni līdz divu vai trīs gadu vecumam) un kuros pirmo reizi apgūta spēja lietot cilvēku valodu. Šis termins ir ieteicamāks nekā “dzimtā valoda”, kas bieži ir nepiemērots, jo pirmā valoda ne vienmēr ir tikai mātes valoda (angļu valodā – mother tongue).

(7) Komisijas paziņojums par izaugsmes un kohēzijas veicināšanu ES pierobežas reģionos, COM(2017) 534.

(8) Eiropas Komisija (2012) – Pirmais Eiropas apsekojums par valodu kompetencēm, kopsavilkums.

(9) Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē piešķir valstu līmenī un atbalsta ar programmas Erasmus+ starpniecību.

(10) Klasisko valodu apguve, piemēram, sengrieķu un latīņu, var būt daļa no izglītojamās personas valodu klāsta.

(11) E-mērķsadarbība ir drošā interneta platformā mitināta kopiena, kurā iesaistās skolotāji – no pirmsskolas izglītības līdz pat vidējās izglītības līmenim.

(12) Balstoties uz pieredzi un zināšanām, ko ieguvusi Eiropas Padome, minēto sistēmu izstrādājot un atjauninot, un ko ieguvis Eiropas Moderno valodu centrs un Eiropas Komisija, šo darbu izmantojot kopīgi finansētos projektos skolotāju izglītošanas jomā:

(13) Patlaban Europass piedāvā rīku savas valodu kompetences novērtēšanai, un tā darbība un efektivitāte tiks izvērtēta Europass lēmuma īstenošanas gaitā.

PIELIKUMS

Valodas izpratne skolās – izstrādāt visaptverošas pieejas valodu apguvei

Ar visaptverošām pieejām valodai varētu veicināt ieteikuma par valodu apguvi īstenošanu. Šajā pielikumā ir apkopoti vairāki pedagoģijas principi un paraugprakses veidi, kuru kopīgais nolūks ir veicināt vispārīgu valodas izpratni skolās un galīgais mērķis – uzlabot valodu apguves rezultātus.

Valodas mācīšana ir nozīmīgs elements visos mācību priekšmetos, ņemot vērā to, cik daudzveidīgi valodu lieto mācību stundās un cik būtiska ir valodas loma mācību priekšmetu satura apguvē un izpratnē. Labu akadēmiskās valodas prasmju iegūšana ir cieši saistīta ar priekšmeta zināšanu un izpratnes attīstību.

Valodas izpratne skolās un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs varētu veicināt to, ka valodu apguve tiek saprasta kā dinamisks un nepārtraukts process – pirmās valodas un tās dažādo reģistru un stilu apguve norit nepārtraukti un ir cieši saistīta ar citu valodu mācīšanos dažādos prasmju līmeņos, kas atbilst katra izglītojamā apstākļiem, vajadzībām un interesēm.

Valodas izpratne skolās un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs varētu veicināt pārdomas par valodas dimensiju visos skolu organizācijas, mācīšanas un praktisku pasākumu līmeņos: rakstpratības attīstībā, svešvalodu apguvē, priekšmetu mācīšanā un lai atzītu citas valodas, ko skolēni izmanto saziņā ar vecākiem un plašākā skolas vidē, u. c.

Šādu redzējumu par valodas izpratni var veicināt cieša dažādo skolas kopienas locekļu sadarbība, kas ideālā gadījumā noritētu atbilstoši skatījumam uz skolu kā mācību iestādi vai atbilstoši “visas skolas” pieejai.

Lai veicinātu valodas izpratni skolās un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs, ir noteikti turpmāk minētie paraugprakses piemēri.

1. Daudzvalodība skolās un profesionālās izglītības un apmācības iestādēs

—

Labvēlīga attieksme pret valodu daudzveidību var palīdzēt radīt valodai draudzīgu vidi, kurā vairāku valodu apguvi un lietošanu uzlūko kā bagātību un resursu. Var paplašināt un sekmēt izpratni par valodu apguves nozīmi un izglītības, kognitīvajiem, sociālajiem, starpkultūru, profesionālajiem un ekonomiskajiem ieguvumiem, kurus sniedz plašāka valodu klāsta lietošana.

—	Valodas kompetences un valodas izpratnes attīstību mācību programmās var integrēt paralēli. Valodu un citu mācību priekšmetu savstarpēja integrēšana var nodrošināt autentiskāku mācīšanos, kas vērsta uz reālām dzīves situācijām.

—

Izglītojamo motivāciju mācīties valodas var veicināt, sasaistot izglītības saturu ar viņu dzīvi un interesēm – ņemot vērā ikdienēju mācīšanos un veicinot sinerģijas ar aktivitātēm ārpus mācību programmas. Saikni starp valodas lietošanu ikdienas dzīvē un skolām vai profesionālās izglītības un apmācības iestādēm var stiprināt, nodrošinot to, ka tiek atzīta iepriekšējā valodu apguve, un piedāvājot iespēju skolas beigšanas dokumentos iekļaut daudzvalodu kompetenci, kas izriet no ikdienējas mācīšanās (piemēram, ja izglītojamām personām ir migrantu, bēgļu vai divvalodu izcelsme) vai izglītības iegūšanas oficiālajā skolu sistēmā citā valstī, kurā izglītojamais agrāk dzīvojis.

—	Skolā var piešķirt vērtību visam izglītojamā valodu klāstam, to atbalstīt un izmantot arī kā pedagoģisku resursu visu izglītojamo turpmākajā mācību procesā. Skolēni var cits citam palīdzēt mācīties, izskaidrot savu valodu(-as) un valodas salīdzināt.

—

Papildus galvenajām pasaulē saziņai lietotajām valodām skolas varētu piedāvāt plašāku valodu klāstu. Jaunu valodu pievienošana apgūstamo valodu klāstam var atšķirties atkarībā no tā, vai valstī ir divas vai vairāk valsts valodas, un no tā, vai ir izteikta interese veicināt kādas kaimiņvalsts valodas mācīšanos.

—	Partnerību izveide starp agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes iestādēm un skolām pierobežu reģionos veicinās to, ka bērni no agra vecuma mācās kaimiņvalsts valodu, un mazinās valodas barjeras pierobežu reģionos.

—

Turpināt mudināt skolas un profesionālās izglītības un apmācības iestādes izmantot Eiropas Valodu dienu un Eiropas atzinības zīmi valodu apguvē, lai veicinātu valodu apguvi un valodu daudzveidību. Veicināt skolas zīmes ar konkrētu Eiropas dimensiju, lai sekmētu Eiropas perspektīvu skolām un mācību centriem.

2. Efektīva un inovatīva mācīšana, kas sekmē valodu apguvi

—

Lai sekmētu valodu apguvi, mācīšanu un vērtēšanu, varētu pilnībā izmantot digitālo rīku potenciālu. Ar tehnoloģijām var ievērojami sekmēt valodu klāsta paplašināšanu, nodrošināt iespējas saskarei ar valodu, un tehnoloģijas var būt ļoti noderīgas nolūkā veicināt tās valodas, kuras skolās nemāca. Šajā sakarā būtiski mācību elementi var būt kritiskās domāšanas un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes attīstīšana un atbilstoša un droša tehnoloģiju izmantošana.

—	Virtuāla starpskolu sadarbība, izmantojot e-mērķsadarbību un citus virtuālās sadarbības veidus, var sniegt jauniešiem iespēju sekmēt valodu apguvi, sastrādāties ar vienaudžiem no citas valsts un sagatavoties mobilitātei ārzemēs mācību, apmācības vai brīvprātīgā darba nolūkā.

—	Skolēnu mobilitāte, tostarp Erasmus+ ietvaros, varētu kļūt par pastāvīgu mācību procesa daļu. Tai būtu jāaptver arī virtuāla un plašāka mēroga personāla mobilitāte.

—	Lai pārraudzītu un novērtētu valodas apguvi, skolotāji, pasniedzēji un izglītojamie var jaukti izmantot diagnostisku, attīstošu un apkopojošu vērtēšanu; lai sekotu līdzi progresam, izmanto individuālus valodu prasmju portfeļus, piemēram, Eiropas Valodu portfeli vai Europass valodu pasi.

3. Atbalsts skolotājiem un pasniedzējiem

—

Moderno valodu pasniedzējus viņu sākotnējās izglītības un/vai turpmākās profesionālās izaugsmes laikā varētu mudināt piedalīties apmaiņas programmās ar valstīm, kurās runā viņu mācītajā valodā. Katrs nesen izglītību beigušais valodu pasniedzējs varētu būt pavadījis, vēlams, pusgadu, mācoties vai mācot ārzemēs.

—	Skolotāji un pasniedzēji, kuri nemāca modernās valodas, bet gan citus priekšmetus, varētu iegūt valodas izpratni un zināšanas par valodu didaktiku un apgūt stratēģijas, ar kurām palīdzēt izglītojamajiem.

—	Izmantojot iespējas, ko nodrošina apmaiņas programmas starp dalībvalstīm, valodu mācīšanā varētu iesaistīt valodu asistentus.

—

Lai nodrošinātu skolotāju profesionālo pilnveidi un informētību par jaunākajām inovācijām pedagoģijā, skolotājiem varētu darīt pieejamas profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanas iespējas (izmantojot tīklus, praktizējošas kopienas, apjomīgus valodu kursus tiešsaistē, zināšanu centrus, uz sadarbību balstītas tiešsaistes mācības, sadarbīgu pētniecisko darbību u. c.).

4. Partnerības un saiknes plašākā skolas vidē ar mērķi veicināt valodu apguvi

—	Skolas un profesionālās izglītības un apmācības iestādes varētu sadarboties ar vecākiem attiecībā uz to iespējām atbalstīt bērnus valodu apguvē, jo īpaši gadījumos, kad bērni aug saskarē ar vairāk nekā vienu valodu vai mājās un skolā lieto dažādas valodas.

—

Skolas un profesionālās izglītības un apmācības iestādes var veidot partnerības ar valodu centriem/valodu laboratorijām, publiskām bibliotēkām, kultūras centriem vai citām kultūras apvienībām, universitātēm un pētniecības centriem, lai radītu iesaistošāku mācību vidi, bagātinātu valodu klāstu, uzlabotu un ieviestu jaunas mācīšanas metodes.

—	Skolas, profesionālās izglītības un apmācības iestādes un pašvaldības var apvienot resursus nolūkā veidot valodu centrus ar plašāku valodu piedāvājumu, lai saglabātu mazāk runātas valodas un/vai valodas, kuras skolā nemāca.

—	Sadarbība ar darba devējiem reģiona vai plašākā mērogā var palīdzēt vairot izpratni par daudzvalodu kompetences nozīmi darba dzīvē un palīdzēt nodrošināt, ka efektīvi iegūta daudzvalodu kompetence veicina nodarbināmību.

—

Pierobežu reģionos varētu veicināt pārrobežu partnerības izglītības un apmācības iestāžu starpā. Studentu, skolotāju, pasniedzēju un administratīvā personāla, kā arī doktorantu un pētnieku mobilitāti varētu atvieglot, piedāvājot informāciju un kursus kaimiņvalstī runātajās valodās. Veicinot daudzvalodību šo pārrobežu partnerību ietvaros, absolventus var sagatavot iesaistei darba tirgū abpus robežai.

—	Veicināt sadarbību starp skolotāju izglītības iestādēm.

5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/23

Padomes secinājumi par Padomes Ieteikuma “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” īstenošanu

(2019/C 189/04)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ATGĀDINOT par šā jautājuma politisko kontekstu, kas izklāstīts šo secinājumu pielikumā, un jo īpaši par to, ka:

izglītības sociālā dimensija saskaņā ar Eiropas sociālo tiesību pīlāra pirmo principu nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū (1);

ANO noteiktais ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 4 ir paredzēts, lai nodrošinātu iekļaujošu un vienlīdzīgi pieejamu kvalitatīvu izglītību un lai veicinātu mūžizglītības iespējas visiem. Kā norādīts Komisijas pārdomu dokumentā “Ceļā uz ilgtspējīgu Eiropu līdz 2030. gadam”, “viss mainās, un tas skar ikvienu. Izglītība, zinātne, tehnoloģija, pētniecība un inovācija ir priekšnoteikums tam, lai panāktu ilgtspējīgu ES ekonomiku, kas sasniedz ilgtspējīgas attīstības mērķus”;

Padome 2018. gada 22. maijā pieņēma secinājumus par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (2), kuros tā norādīja, ka Eiropas izglītības telpas pamatā būtu jāliek nepārtraukta mūžizglītība, un uzsvēra, ka Eiropas izglītības telpas koncepcijā iekļautajām iniciatīvām būtu jāiekļauj visi izglītības un apmācības līmeņi un veidi, tostarp pieaugušo izglītība un profesionālā izglītība un apmācība;

sabiedrības novecošana Eiropā, mūža ilguma palielināšanās sabiedrībā un vajadzība sekmēt paaudžu sadarbību, arvien straujākas pārmaiņas darba tirgū, jaunu darba veidu rašanās un strauja digitālo tehnoloģiju izplatīšanās visos ikdienas dzīves aspektos ir iemesli, kuru dēļ rodas arvien lielāks pieprasījums pēc jaunām prasmēm un augstāka prasmju, zināšanu un kompetenču līmeņa; tādēļ vēl steidzamāk ir jāīsteno visu to cilvēku prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, kuri nav apguvuši pamatprasmes vai nav ieguvuši kvalifikāciju, lai nodrošinātu viņu nodarbināmību un aktīvu pilsoniskumu;

ņemot vērā patlaban darba tirgos notiekošās lielās pārmaiņas, vēl izšķirošāka nozīme ir iekļaujošai un kvalitatīvai izglītībai un apmācībai, ko nodrošina visos dzīves posmos, un prasmju pilnveide un pārkvalifikācija Savienībā ir absolūta nepieciešamība, kā dēļ ir vajadzīgas stratēģiskas pieejas attiecībā uz mūžizglītību un prasmju pilnveidošanu; daži dati liecina, ka jau 2022. gadā 54 % no visiem darba ņēmējiem būs vajadzīga ievērojama prasmju pilnveide un pārkvalifikācija (3);

f)	sistēmas “Izglītība un apmācība 2020” (ET 2020) pieaugušo izglītības etalonrādītājs Savienībā pēdējos desmit gadus ir bijis nemainīgs: 2017. gadā 10,9 % pieaugušo bija nesen uzsākuši kādu mācību pasākumu, savukārt 2020. gada etalonrādītājs ir 15 % (4);

g)	konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos saistībā ar Eiropas pusgadu ir norādīts, ka prasmju pilnveide, pārkvalifikācija un mūžizglītība ir viens no būtiskākajiem izaicinājumiem, kam dažādās dalībvalstīs nākotnē būs jāpievēršas;

2017. gadā 61 miljons pieaugušo vecumā no 25 līdz 64 gadiem Savienībā bija pārtraukuši savu formālo izglītību pirms vidējās izglītības pabeigšanas (5); tajā pašā laikā izglītību un mācības priekšlaicīgi pametušo īpatsvars 2017. gadā bija 10,6 %, un patlaban tas gandrīz jau ir sasniedzis 2020. gadam noteikto mērķrādītāju, proti, tas ir mazāks par 10 %, tomēr valstu rādītāji ievērojami atšķiras; 43 % Savienības iedzīvotāju ir nepietiekamas digitālās prasmes, un 17 % šādu prasmju nav nemaz (6); un aptuveni 20 % pieaugušo iedzīvotāju valstīs, kas piedalās ESAO pieaugušo prasmju apsekojumā (PIAAC) (7), ir grūtības apgūt tādas pamatprasmes kā rakstpratību un rēķinpratību. Tāpēc ir steidzami jāpievērš uzmanība šādiem pieaugušajiem;

nav tāda risinājuma, kas derētu visiem; nodarbinātām personām, bezdarbniekiem un neaktīvām personām, un daudzām dažādajām apakšgrupām – visiem ir savas specifiskās vajadzības; to migrantu un bēgļu prasmju un kompetenču novērtēšana un validēšana, kuri valstī uzturas likumīgi, un viņu prasmju pilnveide un pārkvalifikācija paātrinās viņu ienākšanu darba tirgū un vienmērīgu integrēšanos savās jaunajās kopienās;

ieguldījumiem prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā var būt spēcīga ekonomiskā ietekme, kas ietver lielāku ražīgumu un ekonomikas izaugsmi; prasmīgākus un kompetentākus iedzīvotājus, kas spēj stimulēt inovāciju un tehnikas progresu (8); nodokļu ieņēmumu palielināšanos un mazākus publiskos izdevumus, pateicoties labākai cilvēku veselībai, sociālai un pilsoniskai iesaistei un mazākai iesaistei noziedzīgās darbībās (9);

prasmju pilnveide un pārkvalifikācija personām var nodrošināt labāku nodarbināmību, lielākus ienākumus, labāku veselību un labklājību, aktīvāku pilsoniskumu un sociālo iekļautību. Tomēr personām un darba devējiem var būt grūti atpazīt šo rezultāru, un tādēļ viņi, iespējams, nepietiekami iegulda prasmju pilnveidē un pārkvalifikācijā, kā dēļ būtu jāievieš pareizie stimuli, lai veicinātu izpratni un motivāciju iesaistīties tālākizglītībā un tālākapmācībā;

ņemot to vērā, Padome 2016. gada 19. decembrī pieņēma Ieteikumu “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (“Ieteikums”) (10), ar kuru aicina ieviest stratēģisku un koordinētu pieeju visaptverošu mācīšanās iespēju nodrošināšanai 61 miljonam (11) Savienības mazprasmīgo un/vai mazkvalificēto pieaugušo, lai palīdzētu pieaugušajiem, kam ir maz prasmju un zema kvalifikācija, uzlabot savas pamatprasmes, proti, rakstpratību, rēķinpratību un digitālo kompetenci, un/vai iegūt plašāku prasmju, zināšanu un kompetenču klāstu, un virzīties uz augstāku kvalifikāciju iegūšanu;

Ieteikumā “Prasmju pilnveides ceļi” dalībvalstīm ir ierosināts piedāvāt mazprasmīgiem un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem piekļuvi prasmju pilnveides iespējām, kuru pamatā ir viegli pieejams ceļš trīs posmos: prasmju novērtēšana, lai noteiktu esošās prasmes un prasmju pilnveides vajadzības; individualizēts mācību piedāvājums un mentorēšana, lai minētās personas varētu uzlabot savas prasmes un novērst trūkumus; un iespēja panākt, ka iegūtās prasmes, zināšanas un kompetences tiek validētas un atzītas, lai iegūtu kvalifikāciju vai dotu piekļuvi nodarbinātībai;

2.	PIEŅEM ZINĀŠANAI Komisijas dienestu darba dokumentu (12), kurā ir izvērtēti īstenošanas pasākumi un kas publicēts saskaņā ar Ieteikumā minētajiem noteikumiem;

NORĀDA uz panākto progresu un īpaši uz to, ka:

a)	dažās dalībvalstīs Ieteikuma pieņemšana bija stimuls valsts līmeņa debatēm par esošajām programmām un to kritiskai pārskatīšanai;

b)	dažās dalībvalstīs tiek ieviestas jaunas politikas programmas, lai saskaņā ar Ieteikuma mērķiem atbalstītu pieaugušo iedzīvotāju prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju;

c)	kaut arī vairums paziņoto pasākumu ir galvenokārt vērsti uz pieaugušajiem, kas ir bezdarbnieki, dažās dalībvalstīs galvenā uzmanība tiek pievērsta arī atbalstam nodarbinātībā esošiem mazprasmīgiem darba ņēmējiem, kuri veido ievērojamu attiecīgās mērķgrupas daļu;

d)	daudzas dalībvalstis izmanto dažādos atbalsta veidus, ko piedāvā Savienības programmas;

UZSVER savu apņemšanos īstenot Ieteikumā izklāstīto mērķi un AICINA dalībvalstis, ņemot vērā Ieteikumu un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, apstākļiem un pieejamiem resursiem, un ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem un izglītības vai apmācības pakalpojumu sniedzējiem, ja iespējams:

a)	ieviest ilgtspējīgus ilgtermiņa pasākumus pieaugušo prasmju pilnveidei un pārkvalifikācijai kā daļu no plašākas stratēģiskas pieejas prasmju pilnveidošanai mūža garumā;

b)	pieņemt saskaņotu stratēģisku pieeju pamatprasmju nodrošināšanai mazprasmīgiem un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem, kuras pamatā būtu koordinācija un partnerības starp visiem attiecīgajiem dalībniekiem, kas ir iesaistīti kā holistisku prasmju stratēģiju vai rīcības plānu dalībnieki;

veicināt partnerības holistiskas pieejas veidošanai, kurās iesaistīti attiecīgie dalībnieki, tostarp sociālie partneri, no visām politikas jomām (sociālās, nodarbinātības, izglītības un apmācības jomas), lai pamatprasmju nodrošināšanu integrētu citos pakalpojumos, kas paredzēti mazprasmīgiem un/vai mazkvalificētiem pieaugušajiem;

d)	vairot darba devēju, jo īpaši MVU, izpratni par to, cik svarīga ir prasmju pilnveide un pārkvalifikācija, un par pieejamiem atbalsta mehānismiem pieaugušo prasmju pilnveidošanai un mudināt tos popularizēt un piedāvāt apmācības iespējas saviem darbiniekiem;

prasmju nodrošināšanā īpaši koncentrēties uz to, lai labuma guvējiem palīdzētu vismaz minimālā līmenī apgūt minētās trīs pamatprasmes, proti, rakstpratību, rēķinpratību un digitālo kompetenci, kā arī citas pamatkompetences, kas ir svarīgas aktīvai dalībai ilgtspējīgā sabiedrībā un ilgtspējīgai nodarbinātībai;

f)	attiecīgā gadījumā garantēt, ka šāda nodrošināšana ietver trīs posmus: prasmju novērtēšanu, individualizētu un elastīgu mācību piedāvājumu un prasmju, zināšanu un kompetenču validēšanu un atzīšanu;

g)	piedāvāt mācīšanās iespējas, kuras ir īpaši pielāgotas labuma guvēju individuālajām mācību vajadzībām, kas noteiktas prasmju novērtēšanā, un kuras balstās uz informāciju par iespējām darba tirgū;

h)	paredzēt publicitātes, izpratnes vairošanas, konsultāciju un atbalsta pasākumus, tostarp stimulus, ar ko garantē sekmīgu iniciatīvas uzsākšanu;

apsvērt iespējas attīstīt sinerģijas starp efektīviem politikas virzieniem un darbībām, kuru mērķis ir mazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un mazprasmīgu un/vai mazkvalificētu pieaugušo īpatsvaru, piemēram, sinerģijas starp pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar Garantiju jauniešiem un prasmju pilnveides ceļiem;

j)	izvērtēt savu darbību ietekmi uz attiecīgās mērķgrupas progresu virzībā uz Ieteikumā izklāstīto prasmju un kvalifikāciju iegūšanu;

AICINA Komisiju:

turpināt atbalstīt Ieteikuma “Prasmju pilnveides ceļi” īstenošanu, tostarp ar dalībvalstu un attiecīgu ieinteresēto personu savstarpēju mācīšanos un ar speciāliem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuros galvenā uzmanība būtu īpaši pievērsta tam, lai dalībvalstīm palīdzētu risināt izvērtēšanas ziņojumā konstatētās problēmas un pētīt, kāds potenciāls ir lielākai un inovatīvai pieaugušo izglītības valstu koordinatoru lomai;

sekmēt starpnozaru sadarbību un koordināciju Eiropas līmenī, veidojot saiknes ar citām iniciatīvām un izmantojot Savienības finansēšanas programmas, un apmainīties ar labo praksi, organizējot savstarpējas mācīšanās pasākumus un izmantojot tādus instrumentus kā, piemēram, Eiropas Pieaugušo izglītības e-platformu (EPALE) un/vai Europass;

politikas priekšlikumu formulēšanā, tostarp sadarbības satvaram pēc 2020. gada, ņemt vērā arī ilgtermiņa problemātiku attiecībā uz pieaugušo izglītību un jautājumu par pieaugušajiem, kuru prasmes vai kvalifikācijas ir novecojušas vai nepietiekamas un kuriem ir nepieciešama piekļuve prasmju pilnveides ceļiem;

sadarboties ar Savienības struktūrām (Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop), Eiropas Izglītības fondu (ETF)) un starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO, ANO un UNESCO, lai pievērstos prasmju pilnveides un pārkvalifikācijas uzdevumam, tostarp veicot attiecīgu izpēti un analīzi par pieaugušo izglītību un prasmju novērtējumus (piemēram, PIAAC).

(1) Dokuments 13129/17.

(2) OV C 195, 7.6.2018., 7. lpp.

(3) Pasaules Ekonomikas forums: ziņojums par darbvietām nākotnē, 2018. gads.

(4) Darbaspēka apsekojums, 2018. gads.

(5) Darbaspēka apsekojums, 2018. gads.

(6) Ziņojums par digitālo integrāciju un prasmēm, Eiropas Komisija, 2017. gada dati.

(7) Austrija, Beļģija (FL), Čehija, Vācija, Dānija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Somija, Francija, Īrija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Zviedrija, Slovēnija, Slovākija, Apvienotā Karaliste un Ungārija.

(8) ESAO, PIAAC, 2016. gads.

(9) Skills Matter (“Prasmes ir svarīgas”), ESAO, 2016. gads.

(10) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(11) 2017. gadā 61,3 miljoni cilvēku vecumā no 25 līdz 64 gadiem bija ieguvuši ne vairāk par zemākā līmeņa vidējo izglītību (Eurostat, Darbaspēka apsekojums, 2018. gads). 2012. gadā, kad PIAAC veica datu vākšanu, Darbaspēka apsekojums liecināja, ka ne vairāk par zemākā līmeņa vidējo izglītību bija ieguvuši 70 miljoni cilvēku vecumā no 25 līdz 64 gadiem. Kopš tā laika šis skaitlis ik gadus ir samazinājies, jo īpaši tādēļ, ka a) to personu izglītības līmenis, kas sasniedz 25 gadus, ir augstāks, jo vairāk jauniešu pabeidz augstākā līmeņa vidējo izglītību vai līdzvērtīgu izglītību, un b) cilvēkiem pensijas vecumā kopumā ir zemāks izglītības līmenis, izņemot dažas Austrumeiropas valstis.

(12) Padomes Ieteikums “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem”: īstenošanas pasākumu izvērtējums (SWD(2019) 89 final).

PIELIKUMS

Politiskais konteksts

Komisijas Ieteikums 2008/867/EK (2008. gada 3. oktobris) par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus (1)

Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija (2008. gada 21. novembris) par mūžilga karjeras atbalsta sekmīgāku iekļaušanu mūžizglītības stratēģijās (2)

Padomes Ieteikums (2011. gada 28. jūnijs) par politiku, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu (3)

Padomes Rezolūcija par atjaunotu Eiropas izglītības programmu pieaugušajiem (4)

Padomes Ieteikums (2012. gada 20. decembris) par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (5)

Padomes Ieteikums (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (6)

Padomes un Komisijas 2015. gada kopīgais ziņojums par stratēģiskas sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020) īstenošanu (7)

Padomes Ieteikums (2016. gada 15. februāris) par ilgstošo bezdarbnieku integrāciju darba tirgū (8)

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jaunā prasmju programma Eiropai – kopīgs darbs cilvēkkapitāla, nodarbināmības un konkurētspējas stiprināšanai” (2016. gada 10. jūnijs)

10.

Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (9)

11.

Padomes Ieteikums (2017. gada 22. maijs) par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru mūžizglītībai un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikumu par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (10)

12.

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2018/646 (2018. gada 18. aprīlis) par kopēju sistēmu labāku pakalpojumu sniegšanai attiecībā uz prasmēm un kvalifikācijām (Europass) un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (11)

13.

Padomes Ieteikums (2018. gada 22. maijs) par pamatkompetencēm mūžizglītībā (12)

14.

Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (13)

(1) OV L 307, 18.11.2008., 11. lpp.

(2) OV C 319, 13.12.2008., 4. lpp.

(3) OV C 191, 1.7.2011., 1. lpp.

(4) OV C 372, 20.12.2011., 1. lpp.

(5) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(6) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(7) OV C 417, 15.12.2015., 25. lpp.

(8) OV C 67, 20.2.2016., 1. lpp.

(9) OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.

(10) OV C 189, 15.6.2017., 15. lpp.

(11) OV L 112, 2.5.2018., 42. lpp.

(12) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(13) OV C 195, 7.6.2018., 7. lpp.

5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/28

Padomes secinājumi par jauniešiem un nodarbinātības nākotni

(2019/C 189/05)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

TĀ KĀ:

Eiropas Savienības jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam atzīts, ka jaunieši paši veido savu dzīvi, sekmē pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā un bagātina ES mērķu vērienīgumu un ka jaunatnes politika var sniegt ieguldījumu tādas telpas radīšanā, kurā jaunieši var izmantot iespējas un Eiropas vērtības sajust kā savējās. Ņemot vērā mainīgo nodarbinātības situāciju, Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta jauniešu personiskā attīstība un izaugsme, lai sasniegtu autonomiju, attīstītu viņu noturību un viņiem sniegtu nepieciešamos resursus dalībai sabiedrībā, tādējādi sniedzot ieguldījumu jauniešu nabadzības un visa veida diskriminācijas izskaušanā, kā arī sociālās iekļautības veicināšanā.

“Nodarbinātības nākotne” ir vispārīgs termins, kas apraksta darbvietu attīstību vidējā termiņā un ilgtermiņā saskaņā ar dažām tendencēm. Daudzveidīgā ES jaunatnes kontekstā, “nodarbinātības nākotni” cita starpā virza šādi aspekti:

demogrāfiskās izmaiņas – tādā ziņā, ka ES pieaugošais ekonomiskais vecumatkarības koeficients izdarīs spiedienu, lai tiktu palielināts to personu produktivitātes līmenis, kas ienāks darba tirgū, lai tādā veidā kompensētu pieredzējuša darba spēka aiziešanu no darba tirgus pensionēšanās dēļ un arī lai sniegtu ieguldījumu pieaugošajos sociālajos izdevumos, kurus rada arī palielinājies gados vecu iedzīvotāju skaits. Lai gan pavērsies iespējas aprūpes ekonomikā, sakarā ar šīm pārmaiņām var būt nepieciešams risināt dialogu par starppaaudžu taisnīguma jautājumiem;

tehnoloģiju un inovāciju progress, kuru atbalsta arī ES digitālais vienotais tirgus un pētniecības un attīstības iniciatīvas, iespējams, palielinās digitālo tehnoloģiju izmantošanu ekonomikā, un dažas darbvietas kļūs novecojušas un liekas, bet tajā pašā laikā nodarbinātības iespējas var rasties citās ekonomikas nozarēs. Lai gūtu labumu no šādām pārmaiņām, visiem Eiropas jauniešiem, tostarp tiem, kuriem ir ierobežotas iespējas, ir jānodrošina piekļuve iekļaujošai un kvalitatīvai formālai un ikdienējai izglītībai, kas uzlabos visas viņu prasmes;

pieprasījums darba tirgū pēc augstāka līmeņa prasmēm. Darba devēji jau tagad saskaras ar grūtībām aizpildīt vakances, kas paredzētas augsta un vidēja līmeņa darba ņēmējiem, un tajā pašā laikā mazprasmīga darbaspēka skaits trīs reizes pārsniedz pieejamo darbvietu skaitu vienkāršajās profesijās (1). Tā kā pieprasījums pēc mazprasmīgiem darba ņēmējiem dalībvalstīs turpina dažādā mērā samazināties, jauniešiem, kas ienāk darba tirgū, būs nepieciešama augstāka līmeņa izglītība un profesionālā izglītība, sniedzot tiem pamatkompetences mūžizglītībai, kā arī konkrētām digitālām, profesionālām un personīgām prasmēm, kas tiem nākotnē palīdzēs pārvaldīt daudzveidīgos karjeras virzienus;

nepieciešamība pievērsties klimata pārmaiņām, saistībā ar kuru ES vērienīgie mērķi pāriet uz konkurētspējīgu mazoglekļa ekonomiku var radīt lielāku pieprasījumu darba tirgū pēc prasmēm, kas ir nepieciešamas tādās nozarēs kā atjaunojamā enerģija, ekoloģiski ilgtspējīga būvniecība un modernizācija vai ilgtspējīga lauksaimniecība;

tādu globālu vērtības ķēžu skaita palielināšanās, kurās preču ražošana un pakalpojumu sniegšana iespējama pāri kontinentiem. Šo procesu vēl vairāk veicina tādu jaunu nodarbinātības veidu rašanās, kurus ieviesa, piemēram, ar platformu ekonomiku, kas atstāj iespaidu uz tradicionālajām darba devēja un darba ņēmēja attiecībām, darba tirgus attīstību un tiesību aktiem nodarbinātības jomā. Ir jāpievēršas tādām problēmām kā ienākumu nestabilitāte, sociālās aizsardzības trūkums, strādājošo nabadzība, nedroši darba apstākļi un personas aizskaršana darba vietā.

Jauniešiem Eiropas Savienībā ir tendence uz savu nākotnes darba dzīvi raudzīties ar bailēm vai nedrošību (2). Tāda stresa klātbūtne, jo īpaši kopā ar darba atteikumu, problēmām atrast piemērotas kvalitātes darbu, nedrošu darbvietu vai sociālo spiedienu, kas liek meklēt vai paturēt darbu, var negatīvi ietekmēt jauniešu emocionālo stāvokli, potenciāli novedot pie garīga un fiziska rakstura veselības problēmām vai pieaugošām bažām Eiropas jauniešu vidū (3).

Šodienas pieredze ar jaunām nodarbinātības formām liecina, ka nākotnē var palielināties elastīgāku līgumdarbinieku nodarbinātības veidu skaits, iespējams, pozitīvi ietekmējot tā darbaspēka sadalījumu un personisko labklājību, kas pieņēmis ārštata darbinieka dzīvesveidu. No otras puses, tā kā tādas darbvietas parasti ieņem jaunieši, jo īpaši tie, kam ir mazāk iespēju, pastāv lielāks risks palikt iesprostotam zemi apmaksātās īslaicīgās darbvietās, kurās nav nodrošināta pietiekami liela sociālā aizsardzība un ir mazas profesionālās izaugsmes iespējas.

Stingrs prasmju pamats un pienācīga vadība, kā pamatā ir informācija par labas kvalitātes prasmēm un augstas kvalitātes, piemērojamas un reaģēt spējīgas izglītības un profesionālās izglītības sistēmas, tostarp mūžizglītības veicināšana, var palīdzēt jauniešiem veiksmīgi ienākt darba tirgū vai mainīt virzienu darba tirgus ietvaros un izveidot labi atalgotu karjeru.

Lai nodrošinātu stingru izzinošu pamatu, viens no priekšnoteikumiem nākotnes darba apstākļu radīšanai ir tādu prasmju attīstības veicināšana, kas sekmē efektīvu tehnoloģiju izmantošanu un izpratni. Prasmēm arī nebūtu jākoncentrējas tikai uz jaunu tehnoloģiju apguvi, bet arī uz izpratni par to, kā tās var palīdzēt ietekmēt sabiedrību. Palielinot savas spējas ar mērķi efektīvi gūt labumu no mainīgās darba vides, Eiropas jauniešiem būtu arī jāpiemīt svarīgām pamatkompetencēm, kas cita starpā ir saistītas ar problēmu risināšanu, komunikāciju, uzņēmējdarbības spējām, kritisko domāšanu, radošo domāšanu, spēju sevi prezentēt, pašizpausmi un sarunu vešanas spēju.

Eiropas sociālo tiesību pīlārs izveido tiesības visiem “uz savlaicīgu un individuāli pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes. Tas ietver tiesības saņemt atbalstu darba meklējumiem, apmācībai un pārkvalifikācijai. Ikvienam ir tiesības darba maiņas brīdī pārcelt sociālās aizsardzības tiesības un tiesības uz apmācību” un arī tiesības “uz taisnīgu un vienādu attieksmi tādos aspektos kā darba apstākļi, sociālās aizsardzības pieejamība un apmācība”. Viņus gatavojot turpmākajai darba dzīvei, tāpēc būs svarīgi, ka “jauniešiem ir tiesības turpināt izglītošanos, māceklību, praksi vai saņemt pienācīgu darba piedāvājumu 4 mēnešu laikā kopš dienas, kad jaunietis kļūst par bezdarbnieku vai pamet izglītības sistēmu” (4).

Eiropas jauniešu viedokļi un redzējums par jautājumiem, kas saistīti ar darbu, kā izklāstīts Jaunatnes mērķos, jo īpaši Nr. 7 “Kvalitatīva nodarbinātība visiem”, ir iekļauti ES Jaunatnes stratēģijā (2019-2027) un tam pievienotajā darba plānā (2019-2021).

UZSVER, KA

Nākamās Eiropas jauniešu paaudzes ienāks darba vidē, kas ir pilna ar iespējām un izaicinājumiem, globālā kontekstā, kur ES centīsies uzlabot savu pilsoņu dzīvi un tādējādi stiprināt savu ekonomisko konkurētspēju, darba ražīgumu un darbaspēka prasmes, un nodrošināt, lai varētu tikt piepildītas jauniešu cerības un sasniegti to mērķi un ambīcijas.

10.

Mainīgā darba vide var atstāt pozitīvu iespaidu uz Eiropas jauniešu dzīvi un nākamajām paaudzēm. Tajā pašā laikā ir nepieciešams pievērsties attiecīgajām bažām un sekām, kas cita starpā saistītas ar nodarbinātības veidiem un nodarbinātības statusu un kas nāk līdzi tādām pārmaiņām, jo īpaši attiecībā uz jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju un kuri varētu būt mazprasmīgi. Šajā sakarā ir jāuzlabo jauniešu informētība un izpratne par to, kādas ir sekas dažādiem nodarbinātības veidiem un nodarbinātības statusam.

11.

Eiropas jaunieši uzskata, ka nodarbinātībai vajadzētu būt vienai no trim galvenajām ES prioritātēm un arī vienai no jomām, kurā ES jārīkojas, lai mudinātu jauniešus izrādīt solidaritāti (5). Tas parāda, ka jauniešiem saistībā ar savu profesionālo nākotni ir tendence ieņemt uz cilvēku vērstu pieeju.

12.

Pirmajām darba vietām būtu jārada pamats labi apmaksātai karjerai, veicinot augšupejošu sociālo mobilitāti, īpaši jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp jauniešiem, kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu (NEET). Saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, jo īpaši 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi, kā arī 7. jaunatnes mērķi, pienācīgas kvalitātes nodarbinātība ir jāuzskata par leģitīmu jauniešu mērķi, kas sākas ar viņu pirmo apmaksāto profesionālo pieredzi.

13.

Ir sagaidāms, ka priekšlaicīgi mācības pārtraukušie un mazizglītotie jaunieši nākotnes darba kontekstā joprojām būs neaizsargāti, jo var sagaidīt, ka algu atšķirības starp mazprasmīgu un vidēji vai augsti kvalificētu darbaspēku palielināsies, tādējādi radot iespējamas ar strādājošo nabadzību saistītas problēmas. Lai gan NEET skaits samazinās (6), šie jaunieši joprojām ir ļoti neaizsargātā situācijā, un viņiem arī turpmāk atbalstu sniegs Garantija jauniešiem (7). Tiem jauniešiem, kuri nesaņem šādu palīdzību, būtu jāsaņem tālākas iespējas caur prasmju pilnveides ceļu (8), lai uzlabotu viņu pamatprasmes un sasniegtu progresu virzībā uz darba tirgū pieprasītajām kvalifikācijām.

14.

Nodrošināt raitu pāreju no skolas uz darba dzīvi un no darba uz darbu, reizē veicinot jauniešu nodarbinātību, tostarp samazinot bez darba pavadīto laiku, ir ļoti svarīgi, lai izvairītos no paliekošas negatīvas ietekmes uz viņu profesionālo karjeru (9).

15.

Lielāks uzsvars būtu jāliek uz vērtībām un rīcībpolitikām, ar ko veicina tādu nodarbinātību, kas uzlabo pašu jauniešu dzīves kvalitāti, kā arī ļauj sniegt jēgpilnu ieguldījumu labvēlīgā vispārējā sociālajā un fiziskajā vidē, kurā viņi dzīvo. Šajā kontekstā ilgtspējīgai attīstībai vajadzētu būt par pamatu pieejām attiecībā uz nodarbinātības nākotni.

16.

Nākotnē ir pastāvīgi jāsekmē vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvām darbvietām visiem jauniešiem un jāveic pasākumi pret visiem stereotipizēšanas veidiem, kas ietekmē šodienas bērnu vēlmes darba jomā un ierobežo piekļuvi konkrētām darbvietām, vienlaikus uzturot diskrimināciju un nevienlīdzību izglītībā un profesionālajā izglītībā, kā arī darba tirgū.

17.

Papildus prasmju attīstībai, darbam ar jaunatni ir pozitīva ietekme uz jauniešu dzīvi, jo īpaši to jauniešu, kuriem ir mazāk iespēju, tostarp garīgās veselības vai emocionālo problēmu kontekstā saistībā ar bezdarbu vai neveiksmēm darba meklēšanas procesā.

AICINA DALĪBVALSTIS SASKAŅĀ AR SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU UN PIENĀCĪGĀ LĪMENĪ

18.

Lai nākotnē nodrošinātu visu jauniešu iekļaušanu darba tirgū, pievērst īpašu uzmanību jauniešiem, kam ir risks tikt marginalizētiem vai diskriminētiem, pamatojoties uz tādiem elementiem kā viņu etniskā izcelsme, dzimums, seksuālā orientācija, invaliditāte, reliģija, ticība vai politiskā nostāja.

19.

Atbalstīt garantijas jauniešiem ieteikuma pilnīgu īstenošanu, vienlaicīgi attiecīgā gadījumā ņemot vērā valstu apstākļus, rīcībpolitikas un pasākumus.

20.

Vajadzības gadījumā sekmēt un par prioritāti noteikt reformas gan formālās, gan ikdienējās izglītības un profesionālās izglītības nozarē, koncentrējoties uz to pamatkompetenču attīstīšanu un validēšanu, kuras jaunieši iegūst dažādos mācību kontekstos – izglītības, brīvprātīgo darba, stažēšanās vai darba apstākļos – nolūkā atvieglot tādu kompetenču saskaņošanu ar pieprasījumu darba tirgū un pieprasījumu pēc darbaspēka nākotnē.

21.

Pastiprināt sadarbību ar vispārējo mērķi pilnībā ievērot tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu izglītību, profesionālo izglītību un mūžizglītību visiem bērniem un jauniešiem, jo īpaši attiecībā uz to, lai samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu un visiem jauniešiem palielinātu iespējas vienlīdzīgi piekļūt izglītībai un darbam, tostarp tiem, kas dodas līdzi saviem vecākiem, kuri darba dēļ maina dzīvesvietu uz kādu citu ES dalībvalsti (10).

22.

ES Jaunatnes dialoga procesā un/vai ārpus tā atvēlēt daudz vietas konsultācijām ar jauniešiem par jautājumiem, kas saistīti ar nodarbinātību, lai labāk saprastu viņu bažas, intereses, cerības un spējas. Tikpat svarīgi ir šo konsultāciju rezultātus darīt pieejamus jauniešiem, politikas veidotājiem un darba devējiem, lai nodrošinātu turpinājumu.

23.

Veicināt jauniešu uzņēmējdarbību, koncentrējoties cita starpā uz uzņēmējdarbības izglītību un profesionālo izglītību, padomdošanas, mentorēšanas vai apmācības pakalpojumiem jauniešiem un attiecīgā gadījumā – uz saistītām darba ar jaunatni darbībām. Sociālā un iekļaujošā uzņēmējdarbība arī tiek uzskatīta par dzīvotspējīgu alternatīvu, lai jaunieši nodrošinātu darbvietas jauniešiem, tādējādi veicinot solidāru rīcību.

24.

Sekmēt to resursu lietošanu, kurus nodrošina Eiropas Sociālais fonds, ES Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva, Erasmus + vai Eiropas Solidaritātes korpuss un no tām atvasinātas programmas. Šajā sakarā attiecīgā gadījumā sniegt norādes potenciāliem saņēmējiem par to, kā izmantot sinerģijas starp šīm programmām un to savstarpējo papildināmību.

25.

Attiecīgā gadījumā izmantot ES jaunatnes politikas instrumentus, piemēram, jaunatnes vikivietni vai valstu turpmāko darbību plānotājus un savstarpējas mācīšanās pasākumus, lai apmainītos ar labas prakses piemēriem nolūkā sekmēt konkrētus politikas risinājumus saistībā ar jauniešu pāreju uz darba dzīvi nākotnē.

26.

Atbalstīt jauniešu organizācijas un citus attiecīgus rīcībspēkus jauniešu sagatavošanā, lai tie efektīvi piedalītos jaunatnes dialoga procesos un gūtu labumu no darba ar jauniešiem.

27.

Turpināt atbalstīt jauniešus tādos gadījumos, kad bezdarbs, nodarbinātības vēlmes vai profesionālās izglītības/izglītības izvēles varētu tos padarīt par paaudzes stereotipizēšanas upuriem.

28.

Veicināt starpnozaru politisko pieeju, pievēršoties jauniešu nodarbinātības jautājumiem gan valstu, gan Eiropas līmenī un sadarbojoties dalībvalstīm.

29.

Ņemot vērā valstu apstākļus, uzlabot jauniešu piekļuvi sociālajai aizsardzībai, vajadzības gadījumā uzlabojot sociālās aizsardzības sistēmas spēju pielāgoties jauniešu nodarbinātības izredžu reālajai situācijai, ņemot vērā to jauniešu vajadzības, kuri nav nodarbināti.

AICINA EIROPAS KOMISIJU

30.

Turpināt, balstoties uz pozitīvo pieredzi Europass (11) un Youthpass (12) ietvaros, identificēt personu prasmes un kvalifikācijas un par tām ziņot, lai palielinātu to ietekmi uz Eiropas jauniešiem, jo īpaši tiem, kuriem ir mazāk iespēju, lai viņiem palīdzētu izcelt savas prasmes un nonākt saskarē ar relevantām darbvietām.

31.

Sniegt norādes valstu pārvaldības struktūrām, tām palielinot potenciālo saņēmēju izpratni par to, kā izmantot sinerģijas un papildināmību, jauniešu vidū popularizējot ES fondu sniegtās iespējas.

32.

Par prioritāti noteikt Eiropas sociālo tiesību pīlāra 1. principa īstenošanu, proti, ka “ikvienam ir tiesības uz kvalitatīvu un iekļaujošu vispārīgo un profesionālo izglītību un mūžizglītību, lai varētu saglabāt un iegūt prasmes, kas ļauj pilnā mērā piedalīties sabiedrības dzīvē un veiksmīgi mainīt darbu darba tirgū” (13).

33.

Turpināt īstenot uz kvalitatīvākiem, kvantitatīvākiem principiem un uz labākiem pierādījumiem balstītus pētījumus, pamatojoties uz datiem, kas dalīti pēc dzimuma un attiecas uz sociālo mobilitāti starp paaudzēm vai paaudzes ietvaros, īpaši koncentrējoties uz jauniešiem, kā arī kvalitatīvākiem pētījumiem par jauniešu attieksmi un bažām attiecībā uz pāreju uz nodarbinātību nolūkā atbalstīt ES jaunatnes politikas efektivitāti saistībā ar nodarbinātības jautājumiem.

34.

Organizēt savstarpējas mācīšanās pasākumus vai pasākumus, kuros piedalās pārstāvji no jaunatnes nozares, arodbiedrībām, uzņēmējdarbības organizācijām un valdībām, lai no pārnozaru skatupunkta, tostarp no jaunatnes politikas skatupunkta, pievērstos problēmām un iespējām, ko darbs nākotnē sagādās Eiropas jauniešiem.

35.

Izmantot visus attiecīgos ES instrumentus, tostarp ES jaunatnes koordinatoru, attiecībā uz tendencēm, kas ietekmē nodarbinātības būtību, lai jaunatnes dimensiju iekļautu pārnozaru politikas veidošanā ES līmenī un veicinātu sadarbību ar dalībvalstīm.

AICINA ES JAUNATNES NOZARI (14)

36.

Ieņemt aktīvu lomu nolūkā nodrošināt, ka jaunieši ir pārstāvēti un ka viņi efektīvā veidā piedalās ES jaunatnes dialogā un sociālā dialoga procesos gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu un reģionālā līmenī, tādējādi sekmējot spēcīgu sadarbību ar valsts iestādēm un sociālajiem un ekonomikas partneriem par aspektiem, kas pieder pie jauniešu profesionālās dzīves.

37.

Sekmēt centienus palielināt gados jauno darba ņēmēju izpratni par viņu tiesībām un pienākumiem, tostarp attiecībā uz personas aizskaršanu darba vietā un visu veidu diskrimināciju, lai viņus aizsargātu izglītības ceļā un profesionālajā izglītībā, kas saistīta ar darba prasībām.

38.

Ņemt vērā darba tirgu un prasmju apzināšanu, lai pastāvīgi uzlabotu darba ar jauniešiem metodes nolūkā palielināt tā kā prasmju attīstības rīka jauniešiem efektivitāti.

39.

Popularizēt darba ar jaunatni pasākumus visu jauniešu vidū, tostarp to jauniešu, kam ir risks tikt marginalizētiem darba tirgū nabadzības un sociālās atstumtības dēļ.

40.

Sadarboties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai izveidotu partnerības valsts līmenī un tādējādi sniegtu ieguldījumu garantijas jauniešiem īstenošanā.

41.

Izmantot pieejamās iespējas ES, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, lai palielinātu jauniešu darba iespēju kvalitāti saistībā ar jauniešu piekļuvi nodarbinātībai.

(1) Eurostat (2018), ES darbaspēka apsekojums.

(2) Starptautiskā Darba organizācija (2018), Pievēršanās jauniešu situācijai un centieniem, gatavojoties Globālās komisijas nākotnes nodarbinātības jautājumos 2. sanāksmei.

(3) Strukturētā dialoga cikla VI tematiskais ziņojums par mērķi attiecībā uz jaunatni Nr. 5 “Garīgā veselība un labklājība” (2018).

(4) Eiropas sociālo tiesību pīlārs, I nodaļa, 4. princips (“Aktīvs atbalsts nodarbinātībai”) https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights/european-pillar-social-rights-20-principles_lv. Eiropas sociālo tiesību pīlāru Eiropas Parlaments, Padome un Komisija kopīgi parakstīja 2017. gada 17. novembrī taisnīgām darbvietām un izaugsmei veltītajā sociālajā samitā Gēteborgā, Zviedrijā.

(5) Barometra 455. zibensaptauja par Eiropas jaunatni (2018), Aptauja, ko pēc Komisijas Izglītības, jaunatnes, sporta un kultūras ģenerāldirektorāta lūguma veica aģentūra TNS Political & Social network.

(6) Saskaņā ar Eurostat to NEET īpatsvars, kas ir vecumā no 15–29 gadiem, ir samazinājies no visu laiku augstākā līmeņa 15,9 % 2012. gadā līdz 13,4 % 2017. gadā (“Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā – Eurostat 2018. gada uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā”).

(7) Padomes Ieteikums (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.).

(8) Padomes Ieteikums (2016. gada 19. decembris) “Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem” (OV C 484, 24.12.2016., 1. lpp.).

(9) Eurofund (2017. gads), Jauniešu ilgtermiņa bezdarbs: raksturojums un politikas risinājumi, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(10) Eiropas sociālo tiesību pīlārs, I nodaļa, 1. princips (Vispārīgā un profesionālā izglītība un mūžizglītība) (turpat, 4. zemsvītras piezīme).

(11) https://europass.cedefop.europa.eu/

(12) https://www.youthpass.eu/en/

(13) Turpat, 10. zemsvītras piezīme.

(14) Jēdziens “ES jaunatnes nozare” vispārīgi attiecas uz visām organizācijām, jaunatnes darbiniekiem, akadēmiskajām aprindām, jauniešu pilsonisko sabiedrību vai citiem ekspertiem, kas ir iesaistīti jaunatnes politikas izstrādē un kas īsteno ar jaunatni saistītas darbības un projektus ES.

PIELIKUMS

Pieņemot šos secinājumus, Padome jo īpaši atgādina šo rezolūciju, secinājumus un ieteikumus:

1.	Padomes Ieteikums par garantijas jauniešiem izveidi (1)

2.	Padomes rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (2)

3.	Padomes secinājumi par jaunatnes lomu demogrāfisko problēmu risināšanā Eiropas Savienībā (3)

4.	Padomes secinājumi “Nodarbinātības nākotne: dzīves cikla pieeja” (4)

5.	Padomes secinājumi “Nodarbinātības nākotne: padarīt to e-vieglu” (5)

6.	Padomes secinājumi par to, kāda ir darba ar jaunatni loma, atbalstot tādu būtisku dzīves prasmju attīstību jauniešos, kuras veicina sekmīgu pieaugšanu, pāreju uz aktīvu pilsoniskumu un darba dzīvi (6)

7.	Padomes secinājumi par viedu darbu ar jaunatni (7)

8.	Padomes Ieteikums par pamatkompetencēm mūžizglītībā (8)

9.	Padomes Ieteikums par absolventu gaitu apzināšanu (9)

10.	Padomes Ieteikums par neformālās un ikdienējās mācīšanās validēšanu (10)

11.	Padomes secinājumi par virzību uz redzējumu par Eiropas izglītības telpu (11)

12.	Padomes Ieteikums par darbinieku un pašnodarbināto personu piekļuvi sociālajai aizsardzībai (12)

13.	Padomes secinājumi par jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanu, lai sekmētu jauniešu sociālo iekļautību (13)

(1) OV C 120, 26.4.2013., 1. lpp.

(2) OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.

(3) OV C 196, 8.6.2018., 16. lpp.

(4) Dok. 10134/18.

(5) Dok. 15506/17.

(6) OV C 189, 15.6.2017., 30. lpp.

(7) OV C 418, 7.12.2017., 2. lpp.

(8) OV C 189, 4.6.2018., 1. lpp.

(9) OV C 423, 9.12.2017., 1. lpp.

(10) OV C 398, 22.12.2012., 1. lpp.

(11) OV C 195, 7.6.2018., 7. lpp.

(12) Dok. 15394/1/18 REV 1.

(13) OV C 183, 14.6.2014., 18. lpp.

5.6.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 189/34

Padomes secinājumi par jaunām radošām paaudzēm

(2019/C 189/06)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ŅEMOT VĒRĀ:

—

politisko kontekstu ar uzsvaru uz to, cik svarīgi ir izveidot Savienību, kurā jaunieši iegūtu iespējami labāko izglītību un apmācību un varētu mācīties un atrast darbu visā kontinentā, un norādi, ka ir nepieciešams nodrošināt jauniešiem labākas iespējas, izmantojot konkrētus pasākumus un uzlabotas ES programmas, kā izklāstīts pielikumā,

—	jauno Eiropas darba kārtību kultūrai, ko Eiropas Komisija pieņēma 2018. gada maijā un kurā uzsvērta kultūras un radošuma nozīme sabiedrībai un Eiropas ekonomikas konkurētspējai,

—	mērķus, kas izvirzīti 2018. gada 27. novembrī pieņemtajā kultūras darba plānā 2019.–2022. gadam, un tajā atzīto, ka ir nepieciešams vairāk orientēties uz konkrētu grupu, piemēram, jauniešu, vajadzībām, lai uzlabotu kohēziju un labklājību.

APZINĀS, KA

—	Jauniešu iesaistīšanai ir jābūt nākotnes politikas stūrakmenim, un tāpēc turpmākajos gados ļoti svarīgi būs ieklausīties, kas viņiem sakāms.

—	Bērni un jaunieši saskaras ar daudzām problēmām mūsdienu globalizētajā pasaulē, un tāpēc viņiem ir svarīgi izprast kultūras vērtības un daudzveidību, gatavojoties dzīvei kā globāliem pilsoņiem.

—

Digitālā attīstība ir mainījusi to, kā tiek radīti, ražoti, izplatīti, pārraidīti un patērēti kultūras un radošie darbi, atvieglojot šādu darbu globālo sasniegtspēju. Digitālās pasaules iespaidā ir izveidojušies inovatīvi modeļi attiecībā uz piekļuvi kultūrai un jaunām sevis interpretācijām un pašizpausmi, kas jauniešu vidū izraisa lielu interesi un iesaista viņus kā aktīvu auditoriju.

—	Jauniešiem ir nepieciešamas jaunas prasmes, lai pārvarētu tādus konkrētus izaicinājumus kā bezdarbs, sociālā atstumtība, migrācija un jaunas tehnoloģijas, kas, neraugoties uz to sniegtajām priekšrocībām, var palielināt nevienlīdzību un pastiprināt kultūras un ekonomiskās atšķirības.

—	Māksliniecisko un radošo prasmju attīstīšana un talantu veicināšana ir kultūras un radošo nozaru pamatā, veicinot inovāciju, tostarp sociālo inovāciju, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

—	Valodu prasmes ir būtiskas mobilitātei Eiropas Savienībā, kas attiecas uz izglītību, apmācību, piekļuvi kultūrai un piekļuvi Eiropas darba tirgum.

UZSKATA, KA

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir svarīgi veikt turpmākus pasākumus, lai pievērstos šādām piecām prioritātēm:

—	veicināt bērnu un jauniešu labāku piekļuvi kultūrai un viņu līdzdalību kultūrā,

—	pastiprināt starpnozaru sadarbību, koncentrējoties uz kultūras un izglītības sinerģijām,

—	veicināt jauniešu uzņēmējdarbību kultūras un radošajās nozarēs,

—	veicināt jaunu talantu rašanos,

—	veicināt digitālās prasmes un medijpratību.

NORĀDA, KA

—	Kultūras organizācijām, izglītības iestādēm un darbam ar jaunatni ir būtiska nozīme, veidojot pamatu radošumam, kas ir būtiski sabiedrības attīstībai kopumā.

—

Ir vajadzīga stratēģiskāka pieeja bērnu un jauniešu līdzdalībai kultūrā, lai veicinātu viņu radošumu un kritisko domāšanu un palīdzētu viņiem attīstīt prasmes, kas ir svarīgas viņu labklājībai, mācībām, piederības sajūtai, aktīvam pilsoniskumam, sociālajai iekļautībai un nākotnes nodarbināmībai vai spējai uzsākt uzņēmējdarbību.

—

Kultūras un radošās prasmes, kas iegūtas formālajā un neformālajā izglītībā un ikdienējās mācīšanās rezultātā, tostarp piedaloties kultūras un radošajās aktivitātēs, nodrošina jauniešiem instrumentus, ar ko radoši un novatoriski risināt problēmas un strādāt sadarbojoties un eksperimentējot. Eksperimentālas pieejas ir ļoti svarīgas, lai veicinātu radošumu un inovāciju. Tāpēc mākslas un kultūras izglītībai, kas ir daļa no specializētas vai starpdisciplināras pieejas, ir būtiska nozīme, gan lai radītu arvien jaunas iespējas jaunākajām paaudzēm, tādējādi labāk nodrošinot viņiem iespējas pārvarēt nākotnes izaicinājumus, gan lai veicinātu pilnvērtīgas iespējas, personīgo attīstību un savstarpēju kultūras izpratni.

—	Svarīgi ir arī veicināt pasākumus, kas atvieglo vienmērīgu pāreju no izglītības sistēmas uz darba tirgu, tostarp atbalstot jauniešu uzņēmējdarbību, stažēšanos un māceklību kultūras un radošajās nozarēs.

—

Jaunieši nav viendabīga grupa, ciktāl tas attiecas uz viņu prasmēm, izglītības līmeni, sagatavotību nākotnei un ar to saistītām cerībām. Iniciatīvas un darbības, kuras veidotas tā, lai uzlabotu un pilnveidotu prasmes, kas vajadzīgas, lai iekļūtu darba tirgū vai kļūtu par uzņēmēju, un kas vajadzīgas pieaugušo dzīvei kopumā, būtu jāsalāgo ar spējām, kas jau piemīt jaunajām paaudzēm.

—

Būtu jāidentificē un jānovērš nevienlīdzība un ekonomiskie vai sociālie šķēršļi, kas varētu kavēt jauniešu piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā kā radītājiem, patērētājiem un uzņēmējiem vai viņu piekļuvi jaunām tehnoloģijām, lai nodrošinātu, ka var pilnībā izmantot visu jauniešu, tostarp grupu, kam mazāk iespēju, ieguldījumu un līdzdalību.

—	Tādēļ īpaša uzmanība būtu jāpievērš jauniešiem, kuriem ir marginalizācijas risks viņu etniskās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas, invaliditātes, reliģijas, pārliecības vai politisko uzskatu dēļ, lai nodrošinātu visu jauniešu iekļaušanu.

—

Bagātīga kultūras apjoma pieejamība, pateicoties digitālajai evolūcijai, ne vienmēr garantē piekļuvi augstas kvalitātes daudzvalodu kultūras saturam. Tāpēc ir svarīgi konsolidēt kultūras politikas, kas veicina vienlīdzīgas iespējas jauniešiem, lai viņi visi varētu iepazīt kultūru un attīstīt savu radošo un kritisko domāšanu, kā arī savas kritiskās un analītiskās prasmes, kas visas viņiem ir ļoti svarīgas, lai piekļūtu digitālam kultūras saturam un mijiedarbotos ar to.

—

Digitālajām tehnoloģijām ir pozitīva ietekme uz radošuma attīstību, jo tās dara iespējamus jaunus izteiksmes, komunikācijas, kultūras līdzdalības un kritiskas pieejas veidus. Turklāt radošumam var būt svarīga loma, padarot tehnoloģijas un digitālos pakalpojumus lietotājam draudzīgākus. Tādējādi tehnoloģiju humanizācija var nodrošināt, ka tās kalpo cilvēkiem un atbilst viņu vajadzībām. Kā kultūras radītāji un kultūras patērētāji jaunās – bieži vien jau no šūpuļa digitālās – paaudzes dod priekšroku jauniem uzņēmējdarbības modeļiem, kuru agrāk nebija. No šāda viedokļa inovatīvi finanšu mehānismi var veicināt uzņēmējdarbību un sniegt būtisku ieguldījumu mūsdienu konkurētspējīgā, ilgtspējīgā un uz inovāciju balstītā radošajā ekonomikā.

—

Atzīstot atvērtās koordinācijas metodes darba grupas ziņojuma “Publiskās politikas loma kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un inovācijas potenciāla attīstīšanā” rezultātus, ir būtiski ņemt vērā kultūras un radošo industriju īpašās iezīmes, proti, vērtību ķēžu daudzveidību un to, ka lielākā daļa uzņēmumu šajās nozarēs ir mazi uzņēmumi vai mikrouzņēmumi, vai arī tie sastāv no pašnodarbinātām personām. Tādēļ pasākumiem, ar ko atbalsta jauno paaudžu radošumu un uzņēmējdarbību, būtu jāpievēršas šīm atšķirīgajām iezīmēm.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU SAVĀS ATTIECĪGAJĀS KOMPETENČU JOMĀS UN PIENĀCĪGI IEVĒROJOT SUBSIDIARITĀTES PRINCIPU, PIEVĒRSTIES ŠĀDĀM PIECĀM PRIORITĀTĒM

1. Veicināt bērnu un jauniešu labāku piekļuvi kultūrai un viņu līdzdalību kultūrā

Dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas:

turpināt radīt iespējas bērniem un jauniešiem, jo īpaši tiem, kas nāk no nelabvēlīgas vides, piekļūt kultūrai un būt līdzdalīgiem tajā, lai mazinātu atšķirības un sociālo nevienlīdzību un sasniegtu pēc iespējas plašāku auditoriju; izmantojot kultūras organizācijas un pasākumus vai digitālos līdzekļus, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas bērniem un jauniešiem gan pilsētās, gan lauku apvidos, lai novērstu šķēršļus vienlīdzīgai piekļuvei kultūrai un līdzdalībai tajā;

ii)	veicināt aktīvu līdzdalību kultūrā, veicinot kopradi un daudzvalodību;

iii)	mudināt kultūras organizācijas popularizēt un pielāgot, tostarp izmantojot digitālās tehnoloģijas, savu piedāvāto saturu, lai labāk sasniegtu bērnu un jauniešu auditorijas un palielinātu viņu interesi par kultūru, mākslinieciskām izpausmēm un zinātni;

iv)	attīstīt uz pierādījumiem balstītu politiku, regulāri uzraugot bērnu un jauniešu kultūras patēriņu, uzvedību un vēlmes, kā arī viņu sasniegumus radošuma un valodu prasmju jomā;

v)	turpināt bērnu un jauniešu vidū popularizēt lasīšanu kā būtisku līdzekli, lai iepazītu kultūru visos tās veidos un izpausmēs.

Komisija tiek aicināta:

i)	atbalstīt paraugprakses apmaiņu un savstarpējas mācīšanās pasākumus starp dalībvalstīm;

ii)	atbalstīt novatoriskas iniciatīvas, kas veidotas tā, lai uzlabotu jauno paaudžu piekļuvi kultūrai un līdzdalību tajā kā radītājiem, patērētājiem vai uzņēmējiem.

2. Pastiprināt starpnozaru sadarbību, koncentrējoties uz kultūras un izglītības sinerģijām

Dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas:

i)	atbalstīt mākslas un kultūras izglītību, tādējādi sekmējot pieredzi un līdzdalību kultūras aktivitātēs, kā arī atraisot digitālo tehnoloģiju potenciālu, lai palīdzētu nodrošināt piekļuvi kultūrai un valodām;

ii)	veicināt sadarbību starp skolām, māksliniekiem, citiem kultūras jomas profesionāļiem un kultūras organizācijām mācību pasākumos, kas paredzēti bērniem un jauniešiem;

iii)	veicināt skolotāju un citu profesionāļu izglītošanu un apmācību, lai veicinātu bērnu un jauniešu radošumu;

iv)	atbalstīt starpnozaru rīcību kultūras izpratnes un kultūras izpausmju jomā un veicināt attiecīgu kompetenču un prasmju, tostarp mākslas un valodas prasmju, apguvi.

Komisija tiek aicināta:

izstrādāt projektus un darbības, kas veicina radošumu izglītībā, tostarp sadarbojoties ar starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO, Eiropas Padomi un UNESCO, un pievērst uzmanību radošai un kritiskai domāšanai visos izglītības un apmācības līmeņos, tostarp sekmējot STEAM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes, māksla un matemātika);

ii)	gan attiecīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, gan plašākā auditorijā popularizēt un izplatīt iepriekš minēto iniciatīvu rezultātus.

3. Veicināt jauniešu uzņēmējdarbību kultūras un radošajās nozarēs

Dalībvalstis tiek aicinātas:

i)	apsvērt iespēju optimizēt pieejamā finansējuma izmantošanu, lai vajadzības gadījumā atbalstītu radošuma un jauniešu uzņēmējdarbības projektus;

ii)	veicināt kultūras un radošo industriju inkubatoru, rezidenču, biznesa akseleratoru, klasteru un radošo centru, kā arī kultūras digitālo platformu attīstību un veicināt starpnozaru partnerības un tīklus;

iii)

veicināt uzņēmējdarbības kultūru, radošumu un inovāciju, ar mūžizglītības, sākot no agrīnā posma, un formālās un neformālās izglītības un ikdienējās mācīšanās starpniecību, lielu uzmanību pievēršot dizaina domāšanas un apmācības iespēju izmantošanai, piemēram, uzņēmējdarbības iniciatīvu veidā gan pirms, gan pēc uzņēmējdarbības plāna īstenošanas;

iv)	apsvērt, kā, atbalstot starpnozaru inovācijas, radīt labvēlīgus apstākļus jauniem kultūras uzņēmumiem, ko pārvalda jaunieši.

Komisija tiek aicināta:

i)	veicināt kultūras un radošo uzņēmējdarbību un starpnozaru tīklus jauniešu vidū, uzsverot to potenciālu veicināt kultūras un radošo profesionāļu attīstību, ar mobilitātes, tostarp apmaiņas, kopdarbu un koprades, studiju apmeklējumu un savstarpējās mācīšanās pasākumu starpniecību;

ii)	atbalstīt kultūras un radošo profesionāļu un industriju partnerības, tostarp veicinot jaunuzņēmumus, radošos centrus un inkubācijas tīklus, lai radošumā, mākslā un dizainā iekļautu augstās tehnoloģijas un zinātnes sasniegumus.

4. Veicināt jaunu talantu rašanos

Dalībvalstis tiek aicinātas:

i)	apsvērt sadarbības stiprināšanu starp kultūras un izglītības jomu ieinteresētajām personām, lai atbalstītu radošos talantus, veicinātu konkurenci, kas saistīta ar inovāciju, un atbalstītu radošumu kultūras jomā;

ii)	paplašināt piekļuvi jaunajām tehnoloģijām, tostarp jauniešiem kuriem ir mazāk iespēju, lai dotu iespējas talantīgiem jauniešiem.

Komisija tiek aicināta:

i)	sekmēt kultūru un radošumu, tostarp ar mākslas izglītības starpniecību saskaņā ar attiecīgajām ES programmām;

ii)	atbalstīt jaunu radošo talantu attīstīšanu, izmantojot daudzvalodu platformas, mobilitātes shēmas un politikas.

5. Veicināt digitālās prasmes un medijpratību

Dalībvalstis tiek aicinātas:

veicināt digitālās prasmes, medijpratību un radošo un kritisko domāšanu, tostarp izmantojot attiecīgas ES programmas un fondus, jo tiem ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu jaunās paaudzes nodarbināmību un viņu spējas pielāgoties strukturālām izmaiņām digitālajās tehnoloģijās. Publiskā un privātā sektora partnerības var kalpot kā saikne starp izglītību, pilsoniskajām organizācijām un uzņēmumiem;

ii)	izmantojot formālo un neformālo izglītību un ikdienējo mācīšanos, tostarp atvērtos izglītības resursus, veicināt tehnoloģiju radošu izmantošanu, radošo un kritisko domāšanu un analītiskās prasmes, lai attīstītu jauniešu spējas izvērtēt informāciju;

iii)	turpināt paraugprakses un pētniecības apmaiņu starp ekspertiem un politikas veidotājiem nolūkā uzlabot medijpratības prasmju apguvi.

Dalībvalstis un Komisija tiek aicinātas:

i)	atbalstīt medijpratības pasākumus, kuriem ir būtiska nozīme digitālo tehnoloģiju izmantošanā un kuri ievērojami ietekmē jauniešu radošo un kritisko domāšanu, piekļuvi kultūrai, izpratni par kultūras parādībām un spēju radīt saturu;

ii)	atbalstīt skolotāju un jaunatnes darbinieku apmācību formālajā un neformālajā izglītībā un ikdienējās mācīšanās procesā, lai viņus pienācīgi sagatavotu medijpratības jautājumu risināšanai, strādājot ar bērniem un jauniešiem.

Komisija tiek aicināta:

turpināt apspriešanos ar dalībvalstu ekspertiem par labākajiem veidiem, kā apkopot un veicināt – tostarp ar atbilstošiem tiešsaistes rīkiem – esošās iniciatīvas, lai uz tām balstītos un veicinātu jauniešu informētību par svarīgiem jautājumiem, kas saistīti ar digitālo mediju vidi, piemēram, līdzdalību un radošumu, uzticamību, kritisko domāšanu un apzinātām izvēlēm, un privātās dzīves neaizskaramību.

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU izmantot pieejamos resursus, lai sagatavotu jaunās radošās paaudzes nākotnes iespējām un izaicinājumiem.

PIELIKUMS

Eiropadome

Romas deklarācija, 2017. gada 25. marts

Eiropadomes 2017. gada 14. decembra secinājumi (EUCO 19/1/17 REV 1)

Eiropadomes 2016. gada 15. decembra secinājumi (EUCO 34/16)

Eiropadomes 2016. gada 20. un 21. oktobra secinājumi (EUCO 31/16)

Bratislavas deklarācija, 2016. gada 16. septembris

Padome

Padomes secinājumi par kultūras un radošo nozaru pārneses efektu – inovāciju, ekonomikas ilgtspējas un sociālās iekļaušanas veicināšanai (OV C 172, 27.5.2015., 13. lpp.).

Padomes secinājumi par jauniešu jaunrades un inovācijas potenciāla sekmēšanu (OV C 169, 15.6.2012., 1. lpp.)

Padomes secinājumi par kultūras un radošajām prasmēm, kā arī to lomu Eiropas intelektuālā kapitāla veidošanā (OV C 372, 20.12.2011., 19. lpp.).

Padomes secinājumi par atbalstu jaunrades paaudzei – attīstot bērnu un jauniešu jaunrades un novatorisma spējas, dodot iespējas izpausties kultūrā un padarot kultūru pieejamāku (OV C 301, 11.12.2009., 9. lpp.).

Eiropas Savienības Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija par regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā: Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam (OV C 456, 18.12.2018., 1. lpp.).

Komisija

Komisijas paziņojums “Jauna Eiropas darba kārtība kultūrai”, 2018. gada 22. maijs (COM(2018) 267 final)

Komisijas paziņojums “Jauniešu iesaistīšanās, saiknes veidošana un iespēju veicināšana: jauna ES jaunatnes stratēģija”, 2018. gada 22. maijs (COM(2018) 269 final)

Komisijas paziņojums “Eiropas identitātes stiprināšana ar izglītību un kultūru”, 2017. gada 14. novembris (COM(2017) 673 final)

Atvērtās koordinācijas metodes darba grupas ziņojumi

—	Rokasgrāmata par kultūras izpratni un izpausmi (2016)

—	Veicināt piekļuvi kultūrai ar digitāliem līdzekļiem: auditorijas piesaistīšanas politika un stratēģijas (2017)

—	Publiskās politikas loma kultūras un radošo nozaru uzņēmējdarbības un inovācijas potenciāla attīstīšanā (2018)

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 189

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 5. jūnijs

Saturs		Lappuse
	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Padome
2019/C 189/01	Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju rezolūcija, ar ko nosaka pamatnostādnes ES jaunatnes dialoga pārvaldībai – Eiropas Savienības jaunatnes stratēģija 2019.–2027. gadam	1
	IETEIKUMI
	Padome
2019/C 189/02	Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par kvalitatīvām agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmām	4
2019/C 189/03	Padomes Ieteikums (2019. gada 22. maijs) par visaptverošu pieeju valodu mācīšanai un apguvei	15

	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Padome
2019/C 189/04	Padomes secinājumi par Padomes Ieteikuma Prasmju pilnveides ceļi – jaunas iespējas pieaugušajiem īstenošanu	23
2019/C 189/05	Padomes secinājumi par jauniešiem un nodarbinātības nākotni	28
2019/C 189/06	Padomes secinājumi par jaunām radošām paaudzēm	34
	Eiropas Komisija
2019/C 189/07	Euro maiņas kurss	39
2019/C 189/08	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	40
2019/C 189/09	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	41
2019/C 189/10	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	42
2019/C 189/11	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	43
2019/C 189/12	Apgrozībai paredzēto euro monētu jauna valsts puse	44

	V Atzinumi
	PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
	Eiropas Komisija
2019/C 189/13	Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9385 – Orange / SecureLink) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 )	45

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1244
JPY	Japānas jena	121,62
DKK	Dānijas krona	7,4679
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,88738
SEK	Zviedrijas krona	10,6260
CHF	Šveices franks	1,1178
ISK	Islandes krona	139,30
NOK	Norvēģijas krona	9,7860
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,744
HUF	Ungārijas forints	322,00
PLN	Polijas zlots	4,2802
RON	Rumānijas leja	4,7353
TRY	Turcijas lira	6,5295
AUD	Austrālijas dolārs	1,6116
CAD	Kanādas dolārs	1,5111
HKD	Hongkongas dolārs	8,8143
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,7062
SGD	Singapūras dolārs	1,5396
KRW	Dienvidkorejas vona	1 330,90
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,4791
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,7686
HRK	Horvātijas kuna	7,4210
IDR	Indonēzijas rūpija	15 992,34
MYR	Malaizijas ringits	4,6886
PHP	Filipīnu peso	58,207
RUB	Krievijas rublis	73,3390
THB	Taizemes bāts	35,188
BRL	Brazīlijas reāls	4,3638
MXN	Meksikas peso	22,1603
INR	Indijas rūpija	77,8740