Vienīgais pants

Pieteikums par to, lai apstiprinātu Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minētu produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, grozītais vienotais dokuments un atsauce uz attiecīgās produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz reģistrēto nosaukumu “Cidre de Normandie” / “Cidre normand” (AĢIN) ir iekļauti šā lēmuma pielikumā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu šā lēmuma publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no tā publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt iebildumus pret šā panta pirmajā daļā minēto grozījumu.

PIELIKUMS

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“CIDRE DE NORMANDIE” / “CIDRE NORMAND”

ES Nr.: PGI-FR-00089-AM01 – 4.1.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Nosaukums	:	Organisme de défense et de gestion des cidres sous indication géographique protégée
Adrese	:	123 rue Saint-Lazare 75008 Paris FRANCE
Tālr.	:	+33 145222432
Fakss	:	+33 145222485
E-pasts	:	contact@odgcidresigp.com

Pieteikuma iesniedzēja grupa ir apvienība, kas darbojas saskaņā ar 1901. gada 1. jūlija likumu. Tajā ir apvienoti sidra ražošanai piemēroto ābolu audzētāji un pārstrādātāji, un tai tāpēc ir likumīgas tiesības iesniegt specifikācijas grozījumu pieteikumu.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

—	☐	Produkta nosaukums
—	☒	Produkta apraksts
—	☒	Ģeogrāfiskais apgabals
—	☒	Izcelsmes apliecinājums
—	☒	Ražošanas metode
—	☒	Saikne
—	☒	Marķēšana
—	☒	Citi: [Dalībvalsts atbildīgā departamenta un pieteikuma iesniedzējas grupas kontaktinformācijas atjaunināšana, kontroles struktūras kontaktinformācija, valsts prasības, pielikumi]

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

—	☒	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu.
—	☐	Ar reģistrētu ACVN vai AĢIN apzīmēta produkta specifikācijas grozījums, kuru nevar uzskatīt par maznozīmīgu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta trešo daļu, ja vienots dokuments (vai tā ekvivalents) attiecībā uz produktu nav publicēts.

5.   Grozījums vai grozījumi

5.1.   Produkta apraksts

—

Teksta daļa ““Les cidres de Normandie” ražo, raudzējot misu, kas iegūta no svaigiem “sidra augļiem”, kuri audzēti un izmantoti produkcijas ražošanai Normandijā” ir aizstāta ar šādu: ““Cidre de Normandie” / “Cidre normand” ir dzirkstošs sidrs, ko ražo, raudzējot misu, kura iegūta no svaigiem sidra gatavošanai piemērotiem augļiem (sidra āboliem un vīna bumbieriem), kas audzēti un izmantoti produkcijas ražošanai ģeogrāfiskajā apgabalā, kura robežas delimitētas šajā specifikācijā.” Šajā definīcijā ir precizēts tas, ka sidrs ir dzirkstošs un ka to drīkst iegūt tikai no sidra [gatavošanai piemērotiem] augļiem. Tā kā platības noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā ir apstādītas ar attiecīgiem augļudārziem, “Cidre de Normandie” vienmēr tiek gatavots, izmantojot vienīgi sidram piemērotus augļus. Spēkā esošajā specifikācijā šis ierobežojums minēts daļā, kura attiecas uz izejvielām. Šis precizējums, ar kuru tiek novērsta neskaidrība attiecībā uz citu augļu izmantošanu, ir iekļauts, jau sākot no produkta apraksta.

—

Pievienots punkts, kurā ir definēti sidra gatavošanai piemērotie augļi: tie ir sidra āboli vai vīna bumbieri, kas dod sulu, kurā tanīnu (polifenolu) saturs ir vismaz 0,6 g/l kopējo miecskābju (dabisko vai oksidēto). Pašreizējā specifikācijā ir atsauce uz pielikumā pievienoto sarakstu ar ieteicamajām augļu šķirnēm. Šis saraksts nav ierobežojošs, un augļu šķirnes mainās. Šķirņu indikatīvais saraksts ir aizstāts ar definīciju par “sidra augļiem”, kuri no galda augļiem atšķiras ar tajos esošo tanīnu saturu.

—	Teksta daļas, kas attiecas uz produkta noformējumu, ir svītrotas. Minētie taras veidi ir indikatīvi un atbilst visbiežāk izmantotajiem, tātad ir atļauta visu veidu tara.

—

Noteikumi, kas attiecas uz izejvielu, pārvietoti uz teksta daļu “Ražošanas metodes apraksts”. Attiecīgā teksta pēdējā daļa par Normandijas augļudārzos esošo šķirņu struktūru ir aizstāta ar šādu daļu: “Augļudārzos audzēto šķirņu bagātība ļauj rast līdzsvaru starp dažādu veidu šķirnēm ģeogrāfiskajā apgabalā. Tā kā sidra ražotāju rīcībā ir platības, kas apstādītas ar rūgteno un saldenrūgteno šķirņu ābelēm vairāk nekā vienas trešdaļas kopapmērā, kā arī saldeno šķirņu ābelēm, kas arī aizņem vairāk nekā trešdaļu no šo platību kopapmēra, bet atlikušo daļu – ar skābeno un skābo šķirņu ābelēm –, sidra ražotāji var apstrādāt augļus tā, lai izveidotu maisījumus ar vispiemērotāko sastāvu.” Norādes, kas atbilst ar attiecīgajām šķirnēm apstādīto augļudārzu aizņemto platību procentuālajam apmēram, tādēļ ir svītrotas (“Normandijas augstkoku augļudārzus veido galvenokārt saldeno šķirņu (44 %) un saldenrūgteno šķirņu augļkoki (37 %). Arī jaunie zemkoku augļudārzi veidoti galvenokārt no saldeno un saldenrūgteno šķirņu augļkokiem, kas aizņem 60 % no šo dārzu kopplatības”), jo tie atspoguļoja daļu Normandijas augļudārzu, kādi tie bija zināmā laikposmā un atbilda tā augļudārza apstākļiem, kuru izmantoja ražotājgrupas uzņēmēji, kad tie iesniedza savu pieteikumu par AĢIN. Kaut arī šo proporciju līdzsvars pašos pamatos netiek apšaubīts, šie skaitļi ir mainījušies.

—

Teksta daļa attiecībā uz sastāvdaļu (dzeramā ūdens, cukura, piedevu, konservantu, saldinātāju, CO2) raksturu un īpašībām ir svītrota, izņemot teikumu, kas attiecas uz grauzdēto cukuru un ir pārvietots uz punktu “Produkta ražošanas metodes apraksts”. Vienīgā atļautā krāsviela ir un paliek grauzdētais cukurs. Šo elementu svītrošana ir saskaņā ar atjauninājumiem, kas veikti noteikumos, kuri paredzēti vispārīgajos valsts un Eiropas tiesībaktos, jo īpaši attiecībā uz pārtikas piedevām.

—

Teksta daļas, kas attiecas uz fizikāli ķīmiskajām un organoleptiskajām īpašībām, ir pārstrukturētas par labu raitākam un pārskatāmākam izklāstam, nodrošinot saskanību produkta aprakstā un vairoties no nevajadzīgas atkārtošanās. Saglabātas ir trīs kategorijas: galvenās fizikālās īpašības, ķīmiskās īpašības un organoleptiskās īpašības.

—

Precizētas “Cidre de Normandie” jeb “Cidre normand” fizikāli ķīmiskās īpašības: tas ir “dzidrs vai duļķains dzēriens, ko ražo, pārraudzējot misu, kas iegūta, izspiežot sidra gatavošanai piemērotu augļu mīkstumu, un kam pievieno vai nepievieno ūdeni. Tam raksturīgi burbuļi un smalkas putas.” Šīs īpašības spēkā esošajā specifikācijā ir minētas kā organoleptiskās īpašības. Turklāt teksts papildināts, norādot, ka “Rūpnieciskai izmantošanai un no vairākām sastāvdaļām veidotu produktu pagatavošanai paredzētos sidra apjomus var tirgot, neievērojot nosacījumu par dzirkstīšanu.” Proti, sidrs var būt paredzēts rūpnieciskai izmantošanai, piemēram, etiķa vai no vairākām sastāvdaļām veidotu produktu, piemēram, sulu, pagatavošanai. Lai gan spēkā esošajā specifikācijā šāds izmantošanas veids nav minēts, laika gaitā ir konstatēts, ka tiek izmantots arī nedzirkstošs “Cidre de Normandie”.

—

Attiecībā uz “Cidre de Normandie” ķīmiskajām īpašībām tiek saglabātas tikai trīs mērķvērtības – spirta minimālā kopējā tilpumkoncentrācija, spirta faktiskā minimālā kopējā tilpumkoncentrācija un maksimālais gaistošo skābju saturs. Spirta minimālajai kopējai tilpumkoncentrācijai saglabāta tikai vērtība 5,0 %, ko attiecina uz visu veidu “Cidre de Normandie”, bet vērtība 5,5 %, kas attiecas vienīgi uz dzirkstošo sidru, ir svītrota. Pārējās vērtības (maksimālais dzelzs saturs, maksimālais etanāla saturs, maksimālais kopējais sēra dioksīda saturs) ir svītrotas, jo uz tām attiecas valsts tiesību akti (1953. gada 30. septembra Dekrēts 53-978), kurus piemēro visiem sidriem un kuri tāpēc nav specifiski tikai “Cidre de Normandie”.

—

“Cidre de Normandie” organoleptiskās īpašības nav grozītas pēc būtības, bet, lai atvieglotu lasīšanu, teksta attiecīgās daļas apvienotas vienā daļā: ““Cidre de Normandie” jeb “Cidre normand” ir raksturīga stipra un daudzveidīga aromātu buķete, kurā dominē augļainuma notis (āboli, citrusaugļi, persiki, aprikozes u. c.). “Cidre de Normandie” jeb “Cidre normand” krāsa ir dažāda – diapazonā no “gaišdzeltenas” līdz “tumši oranžainai”. Diezgan košas krāsas sidrs sastopams bieži: krāsojumu šajā gadījumā nosaka tas, ka maisījumā pārsvarā ir polifenoliem bagāti augļi (saldenie, saldenrūgtenie u. c.), kas oksidējas, it īpaši tad, ja augļu mīkstums tiek izturēts mucā. “Cidre de Normandie” ir pazīstams ar tam piemītošo labo līdzsvaru starp rūgtenu, skābenu un saldenu garšu.” Aprakstos par aromātu, garšu un krāsu ir iekļauta sidra dabiskā nianšu dažādība atkarā no attiecīgā maisījuma sastāva: deskriptori atspoguļo visu plašo nianšu gammu, un katra veida sidrā tie nav atrodami sistemātiski un līdztekus.

—	Visi pārējie iepriekš neminētie noteikumi ir svītroti (maksimālais dzelzs, etanāla un anhidrīda saturs un sevišķās īpašības atkarībā no attiecīgā sidra veida). Tie atbilst vispārīgajiem noteikumiem, kurus piemēro sidram un ar kuriem definē dažādu veidu sidru (dzirkstošo, saldo, sauso, pussauso).

5.2.   Ģeogrāfiskais apgabals

Teksta daļa ““Cidres de Normandie” (sidru un koncentrētu misu) gatavo vienīgi Normandijā. Normandija ir reģions, kurā ietilpst šādi departamenti:” ir aizstāta ar šādu:

Spēkā esošajā specifikācijā ģeogrāfiskā apgabala delimitācijā ņemtas vērā departamentu un kantonu robežas. Kantoni ir aizstāti ar to pašvaldību sarakstu, kuru teritorija tos veido, jo pašvaldību teritorijas ir mazāk pakļautas izmaiņām.

Ir pievienota ģeogrāfiskā apgabala karte.

Šie grozījumi, kas izdarīti tikai pēc formas, ģeogrāfiskā apgabala delimitāciju neietekmē.

5.3.   Izcelsmes apliecinājums

—

Teksta daļa “Normandijas sidru, izņemot fasējumu, drīkst gatavot tikai ražošanas vienībās, kas atrodas ģeogrāfiskajā apgabalā.” ir svītrota. Tajā izklāstītie noteikumi apraksta darbības, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un tāpēc tie ir pārcelti uz punktu “Ģeogrāfiskā apgabala delimitācija”.

—	Nodaļa “Izcelsmes apliecinājums” kopumā ir papildināta, lai uzlabotu izsekojamību izcelsmes vietā. Tāpēc ir skaidri noteikts, ka izsekojamības īstenošana, ko veic nozares dalībnieki, ir obligāta, un nozares dalībniekiem ir jāpiesakās ražotājgrupā.

—

Grozījumi ir izdarīti šādos punktos: — Norādes uz iepakojuma: šis punkts ir svītrots, jo tas ietver vispārējas saistības attiecībā uz produkta marķēšanu, nevis izsekojamību. — Ražošanas procesa pārraudzības elementi: vārdu “ražošana” aizstāj ar “gatavošana”, kas atbilst īstajam terminam sidra nozares kontekstā. Jēdziens “produkcijas datu lapa” ir svītrots, jo tas ir tāda veida dokumentā, kuru var iekļaut krājumu uzskaites sistēmā, kas ļauj pārraudzīt attiecīgo informāciju.

—

Izejvielas Vārdi “no cita reģiona, kas nav Normandija” aizstāti ar vārdiem “no vietas, kas atrodas ārpus ģeogrāfiskā apgabala”, lai skaidri noteiktu atšķirību starp augļiem, kurus var izmantot “Cidre de Normandie” gatavošanai, un pārējiem augļiem. Vārds “pavaddokuments” ir aizstāts ar “piegādes pavadzīmi” attiecībā uz katru piegādāto partiju. Piegādes pavadzīmē ir precizēts augļu veids (“sidra gatavošanai piemēroti augļi”). Tādējādi piegādes pavadzīme ir precīzāka.

—	Ražošana (pārdēvēta par “gatavošanu”): šis punkts ir apvienots ar punktu “Fasēšana un izplatīšana”. Teksta redakcija ir pārskatīta, lai precizētu noteikumus: vārdi “iepriekš minētie dokumenti” ir aizstāti ar vārdiem “krājumu uzskaite”.

—	Izņemot izsekojamību, ir svītroti punkta “Fasēšana un izplatīšana” elementi, jo tie attiecas uz fasēšanu – posmu, kas nav obligāti jāveic ģeogrāfiskajā apgabalā.

—

Pievienots noteikums attiecībā uz deklarāciju par saražotajiem apjomiem, kā arī par pienākumu sidra augļu audzētājiem kārtot reģistrus (zemesgabalu atrašanās vieta, attiecīgās šķirnes, kategoriju “sidra augļi” un “galda augļi” nodalīšana), bet citiem nozares dalībniekiem – veikt krājumu uzskaiti vai kārtot jebkādu citu tam līdzvērtīgu uzskaites dokumentu (par sidra augļu, misas (vai koncentrētas misas) un sidra ievešanu un izvešanu).

—	Pievienota izsekojamības kopshēma tabulas veidā.

5.4.   Ražošanas metode

—

Izejvielas Šo punkts ir pievienots ražošanas metodes aprakstam. Tajā ir iekļauti elementi, kas ietverti pašreizējās specifikācijas nodaļā “Produkta apraksts” (sidra ražošanai paredzēto augļu šķirņu kategorijas saskaņā ar to īpašībām – tanīnu saturs, skābums). Atsauci uz sidra augļu ieteicamo šķirņu sarakstu aizstāj ar sidra augļu definīciju (āboli un bumbieri, kuru sulā tanīnu (polifenolu) saturs ir vismaz 0,6 g/l kopējo – tīro vai oksidēto – miecskābju). “Cidre de Normandie” gatavošanu raksturo tas, ka tiek izmantotas dažādas sidra augļu šķirnes un šo augļu garšas papildnianses. Spēkā esošās specifikācijas “ieteikto” šķirņu sarakstā ir iekļauta tikai daļa no šīm šķirnēm; šis saraksts ir nepilnīgs un neaptver visas šķirnes. Piemēram, šajā sarakstā nav iekļautas visas šķirnes, kuras tika ieteiktas ar 1967. gada 20. aprīļa un 1980. gada 30. maija lēmumiem, bet kuras tomēr atbilst attiecīgajai izejvielas definīcijai. Tāpat nav norādītas arī daudzas vietējās tradicionālās šķirnes, kaut arī to klāsts ir ļoti liels. Gan tāpēc, lai nodrošinātu konsekvenci un precizitāti, gan tāpēc, ka ir sarežģīti izveidot izsmeļošus šķirņu sarakstus, ir saglabāts skaidrs analītiskais kritērijs sidra augļu definēšanai. Maisījumu pagatavošanas vajadzībām viens no sidra augļu raksturlielumiem ir tanīnu saturs, ko līdztekus skābuma saturam izmanto šķirņu klasificēšanai pēc to garšas īpašībām. Tādējādi noteiktam kopumam sidra augļu šķirnes vēsturiski iedala 5 kategorijās, kas ļauj sidrkopjiem šķirnes klasificēt. Šajā sakarā teikumā: “Sidra augļu šķirnes iedala sešās kategorijās, no kurām galvenās ir šādas:”, skaitli 6 aizstāj ar skaitli 5, tādējādi izlabojot būtisku kļūdu.

—

Gatavošanas posmi Attiecībā uz augļu “samaisīšanu un presēšanu” ir pievienota piebilde, ka sidra augļiem, kuru izcelsme ir šā AĢIN ģeogrāfiskajā apgabalā, pārstrādes ķēdes sākumā ir jābūt tīriem. Šī prasība ir saistīta ar augļu mazgāšanas pienākuma svītrošanu, jo augļi, kurus novāc ar rokām un/vai kuri nav bijuši saskarē ar zemi, nav jāmazgā. Punktā “Dzidrināšana pirms raudzēšanas” uzskaitītās metodes (dzidrināšana, atbrīvošana no pektīna, atdalīšanas darbības utt.) aizstātas ar “atļautā un lietošanā nostiprinājusies prakse un apstrādes paņēmieni”. Tam ir savs pamats, jo visas sarakstā uzskaitītās darbības ne vienmēr ir obligāti jāizmanto. Šo darbību veikšana ir atkarīga no nozares dalībnieku zinātības. Punktā “Raudzēšana” atļautā prakse (kupāža, saldināšana, cukura izmantošana attiecībā uz dzirkstošo sidru) ir svītrota, jo uz to attiecas vispārīgie noteikumi. Punktā “Dzidrināšana pēc raudzēšanas” precizēts, ka pēc dzidrināšanas seko “vai neseko” centrifugēšana un/vai filtrēšana. Centrifugēšanas un filtrēšanas mērķis ir attiecīgi paātrināt suspendēto daļiņu izgulsnēšanos un atdalīt tās, lai iegūtais produkts būtu dzidrāks. Šīs darbības ietekmē sidra izskatu, bet ne garšu. Tam, ka nosaka, ka pēc dzidrināšanas to var darīt pēc izvēles, būtiskas ietekmes uz produktu nav. Punkta “Putu veidošana vai karbonizēšana” nosaukumā vārds “karbonizēšana” aizstāts ar vārdu “gāzēšana”. Gāzēšana jau ir atļauta spēkā esošajā specifikācijā. Šis grozījums ir precizējums, un tā mērķis ir nepieļaut abu ekvivalento terminu jaukšanu: dzērienu gāzēšana attiecas uz pārtikas rūpniecību, proti, pievieno CO2 (karbonizēšana), lai iegūtu dzirkstošu (gāzētu) dzērienu. Noteikumi par fasēšanu un uzglabāšanu ir svītroti, jo tie nenosaka īpašus ierobežojumus. Skaidrības labad ir pievienota shēma, kurā apkopoti produkta “Cidre de Normandie” / “Cidre normand” dažādie gatavošanas posmi.

5.5.   Saikne

Lai labāk noteiktu ģeogrāfiskā apgabala specifiku, produkta specifiku un cēlonisko saikni, nodaļa “Saikne” ir tikusi izkārtota trijās daļās. Tie ir tikai tekstuāli grozījumi, taču saturs paliek tas pats.

5.6.   Marķēšana

Īpašie elementi uz marķējuma ir tikai dzēriena nosaukums – “Cidre de Normandie” / “Cidre normand”.

Pārējie noteikumi, kas šajā punktā ietverti pašreiz spēkā esošajā specifikācijā, ir svītroti. Uz tiem galvenokārt attiecas valsts noteikumi, kas piemērojami vai nu sidram (fakultatīvi dati, kas attiecas uz dzirkstošo sidru, tīru sulu, dabisko dzirkstīšanos, dabisko putu veidošanos u. c.), vai plašākai produktu kategorijai (atbilstības sertifikācija). Pārējie noteikumi (iespēja informēt patērētāju par produkta raksturu, izcelsmi, pagatavošanu, specifiskajām un organoleptiskajām īpašībām) nav saistoši.

Ir svītrots pienākums norādīt marķējumā kontroles struktūru. Šī informācija ir pieejama citur, un šī struktūra var tikt mainīta.

Tā kā AĢIN logotipa norādīšana ir obligāta kopš 2016. gada 4. janvāra, ir svītrota arī atsauce uz pienākumu obligāti minēt “AĢIN un/vai aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi”.

5.7.   Citi

—   Kontaktinformācijas atjaunināšana

Atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1151/2012 ir pievienota Valsts Izcelsmes un kvalitātes institūta (INAO) kā dalībvalsts kompetentās iestādes kontaktinformācija. Turklāt pēc nozares organizatoriskajā struktūrā veiktajām izmaiņām ir labots grupas nosaukums un kontaktinformācija.

—   Kontroles struktūra

Kontroles struktūras kontaktinformācija ir aizstāta ar tās iestādes kontaktinformāciju, kas ir atbildīga par kontroli. Šā grozījuma mērķis ir nepieļaut specifikācijas grozījumu kontroles struktūras maiņas gadījumā.

—   Valsts prasības

Pievienota tabula, kurā precizēti galvenie kontrolējamie parametri.

—   Pielikumi

Spēkā esošās specifikācijas pielikumi ir svītroti. Proti, tajos ietver vai nu saistošus noteikumus attiecībā uz ģeogrāfisko apgabalu, kas specifikācijā jau ir iekļauti, vai nesaistošu informāciju.

VIENOTS DOKUMENTS

“CIDRE DE NORMANDIE” / “CIDRE NORMAND”

ES Nr.: PGI-FR-00089-AM01 – 4.1.2017.

ACVN ( ) AĢIN ( X )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Cidre de Normandie” / “Cidre normand”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.8. grupa. Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Cidre de Normandie” / “Cidre normand” ir dzirkstošs sidrs, ko iegūst, raudzējot misu no svaigiem sidra [gatavošanai piemērotiem] augļiem (sidra āboli un vīna bumbieri), kuri audzēti un izmantoti pārstrādei noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Sidra augļu misa daļēji var būt iegūta no koncentrētas misas, ja tās īpatsvars nepārsniedz 40 % no kopējā izmantotā misas daudzuma (kas izteikta atjaunotā misā).

Augļudārzos audzēto šķirņu bagātība ļauj rast līdzsvaru starp dažādu veidu šķirnēm ģeogrāfiskajā apgabalā. Tā kā sidra ražotāju rīcībā ir platības, kas apstādītas ar rūgteno un saldenrūgteno šķirņu ābelēm vairāk nekā vienas trešdaļas kopapmērā, kā arī saldeno šķirņu ābelēm, kas arī aizņem vairāk nekā trešdaļu no to kopapmēra, bet atlikušo daļu platību – ar skābeno un skābo šķirņu ābelēm, sidra ražotāji var apstrādāt augļus tā, lai rastu vispiemērotākos maisījumus.

“Cidre de Normandie” / “Cidre normand” ir dzidrs vai duļķains dzēriens, ko ražo, raudzējot misu, kas iegūta, izspiežot sidra augļu mīkstumu, un kam pievieno vai nepievieno ūdeni. Tam raksturīgi burbuļi un smalkas putas.

Putošanos rada CO2, kas izveidojas raudzēšanas procesā un/vai tiek pievienots.

Rūpnieciskai izmantošanai un dažādu sastāvdaļu produktu pagatavošanai paredzētos sidra apjomus var tirgot, neievērojot nosacījumu par dzirkstīšanu.

“Cidre de Normandie” / “Cidre normand” krāsa var būt diapazonā no gaišdzeltenas līdz oranžai. Produktam piemīt spēcīga, daudzveidīga aromātu buķete, kurā dominē augļainums (āboli, citrusaugļi, persiki, aprikozes u. c.), un labs līdzsvars starp rūgtenu, skābenu un saldenu garšu.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

“Cidre de Normandie” / “Cidre normand” gatavošanai izmantotie augļi ir sidra augļi. Galda augļus izmantot nedrīkst. Sidra augļi ir āboli un bumbieri, kuri izmantoti sidra pagatavošanai un kuru sulā tanīnu (polifenolu) saturs ir vismaz 0,6 g/l kopējo – tīro vai oksidēto – miecskābju.

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Augļu audzēšana un to pārstrādāšana sidrā (misas ražošana, veicot augļu presēšanu, sidra ražošana, pārraudzējot misu). Sulas iegūšana difūzijas rezultātā, izmantojot nekarsētu ūdeni, raudzēšana aukstumā vai istabas temperatūrā; vienīgā atļautā krāsviela: grauzdēts cukurs.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Obligāti norādāms dzēriena nosaukums: “Cidre de Normandie” / “Cidre normand”.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

—	Seine Maritime departamentā: visas pašvaldības,

—	Eure departamentā: visas pašvaldības,

—	Calvados departamentā: visas pašvaldības,

—	Manche departamentā: visas pašvaldības,

—	Orne departamentā: visas pašvaldības,

—

Oise departamentā – šādas pašvaldības: Blacourt, Le Coudray-Saint-Germer, Cuigy-en-Bray, Espaubourg, Flavacourt, Hodenc-en-Bray, Labosse, Lachapelle-aux-Pots, Lalande-en-Son, Lalandelle, Puiseux-en-Bray, Saint-Aubin-en-Bray, Saint-Germer-de-Fly, Saint-Pierre-es-Champs, Sérifontaine, Talmontiers, Le Vaumain, Le Vauroux, Abancourt, Blargies, Boutavent, Bouvresse, Broquiers, Campeaux, Canny-sur-Thérain, Escles-Saint-Pierre, Formerie, Fouilloy, Gourchelles, Héricourt-sur-Thérain, Lannoy-Cuillère, Moliens, Monceaux-l’Abbaye, Mureaumont, Omécourt, Quincampoix-Fleuzy, Romescamps, Saint-Arnoult, Saint-Samson-la-Poterie, Saint-Valery, Villers-Vermont, Elencourt, Beaudéduit, Briot, Brombos, Cempuis, Daméraucourt, Dargies, Feuquières, Grandvilliers, Grez, Halloy, Le Hamel, Hautbos, Lavacquerie, Laverrière, Le Mesnil-Conteville, Offoy, Saint-Maur, Saint-Thibault, Sarcus, Sarnois, Sommereux, Thieuloy-Saint-Antoine, Achy, Blicourt, Bonnières, Fontaine-Lavaganne, Gaudechart, Haute-Épine, Hétomesnil, Lihus, Marseille-en-Beauvaisis, Milly-sur-Thérain, La Neuville-sur-Oudeuil, La Neuville-Vault, Oudeuil, Pisseleu, Prévillers, Rothois, Roy-Boissy, Saint-Omer-en-Chaussée, Villers-sur-Bonnières, Bazancourt, Buicourt, Crillon, Ernemont-Boutavent, Escames, Fontenay-Torcy, Gerberoy, Glatigny, Grémévillers, Hannaches, Hanvoile, Haucourt, Hécourt, Lachapelle-sous-Gerberoy, Lhéraule, Loueuse, Martincourt, Morvillers, Saint-Deniscourt, Saint-Quentin-des-Prés, Senantes, Songeons, Sully, Thérines, Villembray, Villers-sur-Auchy, Vrocourt, Wambez;

—

Eure et Loir departamentā – šādas pašvaldības: Argenvilliers, (Les) Autels-Villevillon, Authon-du-Perche, (La) Bazoche-Gouet, Beaumont-les-Autels, Béthonvilliers, Brunelles, Champrond-en-Perchet, Chapelle-Guillaume, Chapelle-Royale, Charbonnières, Coudray-au-Perche, (Les) Étilleux, (La) Gaudaine, Luigny, Margon Miermaigne, Moulhard, Nogent-le-Rotrou, Saint-Bomer, Saint-Jean-Pierre-Fixte, Soizé, Souancé-au-Perche, Trizay-Coutretot-Saint-Serge, Vichères;

—

Mayenne departamentā – šādas pašvaldības: Ambrières-les-Vallées, Chantrigné, Couesmes-Vaucé, La Haie-Traversaine, Le Pas, St-Loup-du-Gast, Soucé, Le Housseau-Brétignolles, Lassay-les-Châteaux, Rennes-en Grenouilles, St-Julien-du-Terroux, Ste-Marie-du-Bois, Thuboeuf, Gorron, Hercé, Lesbois, St-Aubin-Fosse-Louvain, Vieuvy, Désertines, Boulay-les-Ifs, Champfremont, Ravigny, St-Pierre-des-Nids, Champéon, Charchigné, Le Horps, Montreuil-Poulay, Le Ribay;

—

Sarthe departamentā – šādas pašvaldības: Nogent-le-Bernard, Avezé, Dehault, La-Chapelle-du-Bois, La-Ferté-Bernard, Préval, St-Aubin-des-Coudrais, Louzes, Neufchâtel-en-Saosnois, Assé-le-Boisne, Douillet-le-Joly, Montreuil-le-Chétif, St-Aubin-de-Locquenay, St-Georges-le-Gaultier, St-Léonard-des-Bois, St-Paul-le-Gaultier, Sougé-le-Ganelon, Ancinnes, Gesnes-le-Gandelin, Moulins-le-Carbonnel.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

No ģeoloģiskā viedokļa Normandija tās rietumos ir Armorikas augstienes daļa, bet austrumos – daļa no Parīzes baseina. Normandijā valda maigs un mitrs klimats, kam ūdens nepietiekamība vasarā nav raksturīga. Normandijas klimats ir okeāna tipa klimats. Piekrastē ziemas ir salīdzinoši maigas, bet iekšzemē tās ir skarbākas. Vasaras ir vēsas un mitras. Nokrišņu daudzums ir relatīvi liels. Ģeoloģiskās dažādības rezultāts ir zināma ainavas daudzveidība, lai gan mērenā un mitrā klimata šāds daudzveidīgums ir ierobežots. Tāpēc vairākās Normandijas daļās pļavu un mežaiņu ainavas ir līdzīgas.

Tā kā dabas apstākļi ir labvēlīgi, it īpaši nokrišņu daudzuma ziņā, sidra augļu audzēšanas dārzi, kas ierīkoti, kopš viduslaikiem apstādot tos ar Spānijas (Biskajas) izcelsmes šķirņu augļkokiem, ir izplatījušies visā Normandijā.

Normandija kļuva par pirmo sidra augļudārzu reģionu Francijā (“sidra ābeles” un “sidra bumbieres”).

Produkta ražošanā izmantotie sidra augļi ir iegūti ģeogrāfiskajā apgabalā, kas Eiropā gan vēsturiski, gan pašreiz ir viens no galvenajiem un lielākajiem sidra ražošanas rajoniem, kur ir attīstījusies plaša un atzīta zinātība.

Vietējie ražotāji un – pēcāk – šķirņu veidotāji un dēstu audzētāji selekcionēja, uzlaboja un pielāgoja stādāmo materiālu Normandijas klimatiskajiem apstākļiem, tādējādi radot ļoti lielu skaitu sidra ābeļu un sidra bumbieru šķirņu, kuru nestie augļi atšķiras ar tanīna saturu un sevišķu piemērotību tehnoloģiskajā ziņā. Iegūstot vai ieviešot jaunas šķirnes, kas ir pielāgotas vietējiem ražošanas un pārstrādes apstākļiem, to skaits turpina palielināties un nodrošina ģenētiskā resursa biodaudzveidības saglabāšanu.

Normandija ir arī īpašas tehnoloģiskās zinātības šūpulis pārstrādes jomā.

Turklāt Normandijā sidrs ir īsts kulinārisks un vēsturisks orientieris, kas gastronomijā ir visuresošs.

Sidra arvien straujāka izplatīšanās laika gaitā ir bijusi par iemeslu izmaiņām ražošanas metodēs. Līdz XIX gadsimta vidum sidru ražoja saimniecībās. Vēlāk, palielinoties patēriņam, pie šā dzēriena gatavošanas un ražošanas ķērās gan mājamatnieki, gan rūpnieciskie ražotāji, izmantojot uzkrātās zināšanas par pārstrādes procesu (dzidrināšanas metodēm, uzglabāšanu aukstumā, pasterizāciju, gazifikāciju utt.).

Mehāniskās presēšanas metodes ļāva uzlabot sulas ieguvi, negatīvi neietekmējot augļiem specifiskās īpašības.

Kopš XX gadsimta sākuma pakāpeniski tika uzlabots filtrēšanas process, lai nodrošinātu sidram labāku stabilitāti. Pagājušā gadsimta 50. gados lielapjoma sidra ražotnes sāka pasterizēt saldenos sidrus, lai tos ilgāk saglabātu, neļautu attīstīties mikroorganismiem un ar mazāku risku varētu nosūtīt tos uz tālākiem galamērķiem.

Šī atzītā zinātība, ko liek lietā attiecībā uz izmantojamo izejvielu, ir ļāvusi attīstīties izslavēta sidra ražošanai, bet tā patēriņš, kam bija cieša saistība ar reģionālo mantojumu, vēlāk sāka izplatīties arī ārpus reģiona.

Normandijā tradicionāli uzskata, ka zināšanas par sidra gatavošanu ir atnesuši Biskajas jūrnieki VI gadsimtā. Faktiski sidra izmantošana patiesi uzplauka tikai XII gadsimtā – vispirms Touques un Risle ielejā, pēc tam Cotentin un, visbeidzot, “Ko zemē” (Pays de Caux). XIV gadsimtā sidrs sāka izspiest miežalu, un Normandijā sidru pārdeva aptuveni tādos pašos apjomos kā vīnu. XV gadsimtā, pēc simtgadu kara, sidrs kļuva par plaši pazīstamu dzērienu Lejasnormandijā un Vidusnormandijā. Sākot ar XVI gadsimtu, sidra gatavošanā tika panākts reāls progress, pateicoties tam, ka no Biskajas Kotantēnā (Cotentin) ieradās Guillaume de Dursus. Viņš uzlaboja audzēto sidra ābeļu šķirnes. Viņa piemēram sekoja citi – vietējie valdītāji, kas sāka šķirņu selekcijas un izkopšanas darbu. Karaļa Luija XIII laikā vīna nodokļu dēļ Normandijas vīndārzi tika gandrīz pilnībā izarti; šādos apstākļos ābeļu kultūra turpināja attīstīties. Sidra patēriņš pieauga vēl vairāk. Tomēr pēcāk karu, nodokļu un vispārējās nabadzības dēļ interese par ābelēm un sidru kļuva stipri vien nepastāvīgāka.

Sākot ar XVIII gadsimtu, intendanti, lauksaimniecības uzņēmumi un valsts padome apvienoja pūliņus, lai uzlabotu un veicinātu ābeļu audzēšanu. XIX gadsimtā sidra ražošanas apjomi atjaunojās, un pēc 1870. gada tā patēriņš strauji pieauga.

Sidra ražošana un pārstrāde ievērojami pieauga XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā, jo īpaši tāpēc, ka līdz Otrajam pasaules karam bija uzņēmumi, kas guva labumu no dinamiskas spirta rūpniecības (piemēram, valsts pasūtītā spirta noiets).

Pagājušā gadsimta 20. gados valsts sidra ražošanas kopapjoms pārsniedza alus kopapjomu. Liela apjoma produkcijas gados Manche, Calvados, Seine inférieure un Orne departamentā saražotie daudzumi krietni vien pārsniedza miljonu hektolitru. Kopš 20. gadiem Normandija bija vadošā sidra ābolu ražotāja un tāda arī palika.

Patlaban Normandija dod gandrīz 45 % no kopējā sidra ražošanas apjoma Francijā.

“Cidre de Normandie” / “Cidre normand” gatavo no īpašiem augļiem – sidra āboliem vai vīna bumbieriem – ar sevišķām raksturiezīmēm, jo īpaši polifenolu ziņā, bet galda augļus neizmanto; savukārt vīna bumbieri ir atļauti: jaukta sastāva sidrā jeb maisījumā tos tradicionāli izmanto tiem piemītošās skābās garšas dēļ. Šis sidrs ir dzidrs vai duļķains – atkarībā no tā filtrācijas pakāpes –, un tā krāsa atkarībā no augļu šķirnēm un izmantotajiem procesiem ir no gaišdzeltenas līdz oranžainai. Tam ir plašs garšas nianšu klāsts ar raksturīgu līdzsvarojumu starp niansēm, kādas piemīt dažādo šķirņu augļiem, un saldenumu, kuru piedod nefermentētie cukuri. Sidru nobaudot, tā dzirkstīšana, izdalot smalkus burbulīšus, patīkami un neuzbāzīgi kņudina muti.

“Cidre de Normandie” / “Cidre normand” ir laba reputācija, kas iemantota, balstoties uz spilgtu reģionālo identitāti un reģionam specifiskas nozares attīstību.

Vietējie nozares darbinieki jau sen ir izkopuši sidra produkciju tās daudzveidībā, un tā oriģinalitāte ir saistīta gan ar sidra augļu – ābolu un reizumis bumbieru – izmantošanu: Normandijā tos var izmantot, lai līdzsvarotu pagatavojamā maisījuma skābumu, gan ar sidra ražošanas amatprasmi.

Sidrkopībai (nevis vīnkopībai) labvēlīgie apstākļi ar maigu un mitru klimatu, pateicoties kuram ūdens nepietiekamība vasarā neiestājas, ir ļāvuši attīstīt sidra ābeļu un sidra bumbieru audzēšanu.

Kopš XX gadsimta sākuma Francijas teritorijā visliekākie sidra augļkoku dārzi atrodas Normandijā, kas tāpēc dara šo reģionu par atzītu par sidra ābeļu dzimteni. Prasme lietot praksē sidra ražošanai noderīgu zinātību, it sevišķi tādu šķirņu atlases ziņā, kurām ir specifisks tanīnu saturs un kuras ir pielāgotas un atzītas, ir radījusi produktu, ko patērētājs pazīst un atzīst par specifisku.

Mehāniskas presēšanas paņēmieni, dzidrināšana pirms un pēc raudzēšanas, raudzēšana un ar maisījumu pagatavošanu saistītā zinātība ir ļāvusi laika gaitā nodrošināt to, ka no augļiem pilnā mērā tiek iegūts viss labākais, ko tie var sniegt, un saglabāt produkta specifiskās īpašības.

Visbeidzot, līdz ar amatprasmes attīstību sidra stabilizācijas un konservācijas jomā (pildīšana pudelēs, filtrēšana, pasterizēšana utt.) un pielāgošanos jaunajām tehnoloģijām, Normandijas sidra izplatīšana ir pakāpeniski palielinājusies.

Visi šie faktori kopumā ir ļāvuši nodrošināt to, ka saražotajam sidram ir laba kvalitāte un ka tas atzīts par kultūras un kulinārā mantojuma daļu.

Piedāvājot “Cidre de Normandie” visā valsts teritorijā, tā patēriņš vairs nav tikai “reģionāls”, lai gan šis sidrs vienlaikus saglabā savu īpatnējo raksturu, kas saistīts ar šo reģionu, un sidra reputācija arvien pieaug.

No kultūras un gastronomijas viedokļa ābeļu tēls patērētāju apziņā ir cieši saistīts ar Normandijas ainavu. Tādējādi produktam “Cidre de Normandie” ir nesatricināmi paliekoša vieta valsts iedzīvotāju iztēlē, un Normandijā ražoto dzērienu vidū sidrs ir izcilības produkts.

Daudzie “sidra svētki” (Barenton, Beuvron-en-Auge, Vimoutiers, Le Sap, Auffay, Forges-les-Eaux u. c.) un degustācijas konkursi (gan reģiona līmenī, piemēram, Saint-Jean des cidres (“Jāņu sidra konkurss”), gan vairāk vietējā mērogā, piemēram, konkursi, kas notiek “Ko zemē” (Pays de Caux – Normandijas dabas reģions)) liecina par to, ka produkts Normandijā ir dziļi iesakņojies un ka tam ir attiecīga reputācija.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-830d0e1e-32b9-4d63-82b9-f99ef2dce5d5/telechargement