Vienīgais pants

Pieteikums par to, lai apstiprinātu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minētu produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, grozītais vienotais dokuments un atsauce uz attiecīgās produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz reģistrēto nosaukumu “Banon” (ACVN) ir iekļauti šā lēmuma pielikumā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu šā lēmuma publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no tā publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt iebildumus pret šā panta pirmajā daļā minēto grozījumu.

PIELIKUMS

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Banon”

ES Nr.: PDO-FR-0290-AM02 – 10.1.2018.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Arodapvienību veido piena ražotāji, pārstrādātāji un siera nogatavinātāji, un tāpēc šī grupa ir tiesīga pieprasīt veikt grozījumus specifikācijā.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

5.   Grozījums vai grozījumi

5.1.   Produkta nosaukums

Punktā “Produkta nosaukums” noteikums:

aizstāts ar šādu:

“Banon”.

Svītrota šāda daļa:

Tiek uzskatīts, ka ir pietiekami, ka šajā specifikācijas punktā norāda tikai šo ACVN – “Banon”.

5.2.   Produkta apraksts

Noteikums “Šā siera rituļa miza zem lapu ietinuma ir krēmdzeltena” ir aizstāts ar šādu: “Šā siera rituļa miza zem lapu ietinuma ir krēmdzeltena vai zeltainbrūna”.

Lai produktu labāk raksturotu, norādītā “krēmdzeltenā” krāsa, kādā rituļa miza iekrāsojas zem lapu ietinuma, ir papildināta ar “zeltainbrūnu”.

Pievienota šāda daļa:

Šādi precizējumi izriet no produkta organoleptiskās pārbaudes komitejas darba rezultātiem.

Šie grozījumi izdarīti arī vienotajā dokumentā.

5.3.   Ģeogrāfiskais apgabals

Nodaļā “Ģeogrāfiskā apgabala definīcija” ir atjaunināts ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību saraksts pēc izmaiņām, kas veiktas dažu ģeogrāfiskā apgabala pašvaldību nosaukumos. Perimetrs nav grozīts.

5.4.   Izcelsmes apliecinājums

Atcelts pienākums uzņēmējiem-piensaimniekiem kārtot iepirkto piena daudzumu reģistru, jo saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem iepirkt pienu viņiem nav atļauts. Taču uzņēmējiem, kas nav piensaimnieki, šis pienākums ir saglabāts.

5.5.   Ražošanas metode

—   Kazu šķirne

Svītrota šāda daļa:

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Svītroti specifikācijā norādītie termiņi, jo tie ir novecojuši.

Šie noteikumi ir svītroti arī no kopsavilkuma.

—   Ganību perioda minimālais ilgums un tā perioda minimālais ilgums, kura laikā kazām rupjā lopbarība jāuzņem no ganībām

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Termins “ģeogrāfiskais apgabals” ir precīzāks nekā “apgabals” un ļauj atvieglot kontroli.

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

Tātad noteikumi:

un

vienā no teksta vietām, kurās tie norādīti, ir svītroti.

Lai nebūtu atkārtošanās, teksta daļa, kas specifikācijā ir divās vietās un kur norādīts kopējā ganīšanās laika minimālais ilgums un tā perioda minimālais ilgums, kura laikā kazām rupjā lopbarība jāatrod ganoties, ir svītrota.

Šie grozījumi izdarīti arī vienotajā dokumentā.

—   Silēs izēdināmās barības ierobežojums

Teikums:

ir svītrots, jo tas nesniedz nekādu jaunu informāciju salīdzinājumā ar specifikācijā jau norādītajiem skaitļiem, kas atbilst noteiktajam limitam.

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

—   Barības papilddeva

Lai netiktu izslēgta kombinētā barība, kuras sastāvā, kas norādīts uz etiķetes, ietilpst labība un labības blakusprodukti, teksts papildināts ar vārdiem “vai labības blakusprodukts”.

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

—   Ierobežojumi lopbarības iegādei ārpus ģeogrāfiskā apgabala

Teikums “Ierobežojumi ir arī attiecībā uz lopbarības iegādi ārpus apgabala” ir svītrots, jo, būdams bez konkretizējuma, tas nekādus faktiskus ierobežojumus nenorāda. Tas izdarīts tāpēc, ka spēkā esošajā specifikācijā citviet ir norādīts, ka uz ierobežojumiem lopbarības iepirkumiem ārpus ģeogrāfiskā apgabala attiecas šāds noteikums:

Šis grozījums svītrots arī vienotajā dokumentā.

—   Kaltētas lucernas izēdināšanas kārtība

Noteikums:

aizstāts ar šādu:

Pienākums kaltētu lucernu dot divās reizēs ir svītrots, jo izēdināmās barības daudzumi ir tik nelieli, ka nav pamata šādai piesardzībai (kas tika noteikta tāpēc, ka pārāk liels ar barību uzņemtā slāpekļa daudzums var būt par iemeslu nopietnai vielmaiņas slimībai – alkalozei).

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

—   Aizliegtie barības līdzekļi

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Tā kā konkretizējums “citi augi un graudi, kas pienam var piešķirt nepatīkamu garšu” nav pietiekami precīzs, lai to varētu viegli pārbaudīt, tas ir svītrots.

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

—   ĢMO aizlieguma ieviešana

Pievienota šāda daļa:

Šis noteikums ļauj saglabāt gan tradicionālo barības veidu, gan tradicionālās dzīvnieku ēdināšanas metodes.

Šis noteikums pievienots arī vienotā dokumenta tekstam.

—   Barības izcelsme

Vienotā dokumenta tekstam pievienota šāda daļa: “Attiecībā uz barības izcelsmi – ģeogrāfiskā apgabala dabas faktoru dēļ koncentrātu ražošana ir sarežģīta un lopbarības ražošana ir ierobežota. Tā kā koncentrātu izcelsme nav norādīta, tie var būt iegūti ārpus ģeogrāfiskā apgabala. Pamatbarību iegūst galvenokārt ģeogrāfiskajā apgabalā, taču kazām drīkst izēdināt sienu, kas iegūts ārpus apgabala. Barības koncentrātu daudzuma ierobežošana un ārpus ģeogrāfiskā apgabala iegūta siena daudzuma ierobežošana nozīmē to, ka apgabalā iegūtās barības daudzums ir pārsvarā. Faktiski barības līdzekļu daudzumi, ko drīkst iegūt ārpus ģeogrāfiskā apgabala un ko gadā dod katrai kazai, ir šādi:

Ievērojot to, ka katra kaza vidēji gadā spēj apēst 1 100 kg barības, ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes barības īpatsvars tajā tātad ir 58 % (pēc sausnas).”

Šis papildinājums vienotajā dokumentā ļauj sniegt pierādījumu tam, ka kazu barība pārsvarā nāk no ģeogrāfiskā apgabala. Minētie barības līdzekļi pilnībā no noteiktā apgabala iegūti tikt nevar punktā “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” aprakstīto dabas faktoru dēļ.

—   Himozīna pievienošanas temperatūra un termiņš

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Tā kā specifikācijā, kas reģistrēta saskaņā ar 2013. gada 28. novembra Regulu (ES) Nr. 1211/2013, himozīna pievienošanas temperatūras diapazons ir stingri noteikts (no 29 °C līdz 35 °C), un tā kā izmantotais piens ir svaigs kazas piens, blakusjēdziens – atsildīšanas temperatūra – ir svītrots, jo tas ir nevajadzīgs: runa ir par piena atsildīšanu, kas paredzēta posmam, kurā veic sarecināšanu ar himozīnu (temperatūrā, kas jau ir noteikta).

Noteikums:

aizstāts ar šādu:

Grozīts termiņš, kādā pienu sarecina ar himozīnu, ražojot sieru pienotavā, lai uzņēmumi varētu pārorganizēties un pielāgoties piena savākšanas ilgumam un mazākam piena daudzumam, ko izmanto katrā sarecināšanas reizē. Tam ir savs pamats, jo patlaban piena savākšanas shēmā paredzēta nakts slaukuma piena savākšana. Pēdējo slaukumu savāc ap plkst. 2.30, bet plkst. 6.30 tas siera vannā (1 000 litru tilpumā) jau ir pilnīgi sarecināts ar himozīnu. Tomēr, ņemot vērā attiecīgo piensaimniecību skaita samazināšanos un nelielos piena daudzumus, ir vēlams ierobežot nakts darba apjomu un piena sarecināšanu ar himozīnu atļaut veikt, sākot no plkst. 8 no rīta un pa nelieliem daudzumiem (80 l tilpības siera vannās), un tāpēc šī darbība var ieilgt līdz plkst. 12 dienā.

—   Posms siera recekļa iepildīšanai veidnēs

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Lai uzņēmēji varētu pielāgoties jaunajiem tehniskajiem paņēmieniem, ir norādīts, ka mehanizētu palīgierīču izmantošana ir atļauta siera formas veidošanas posmā (siera vannu pacēlājs, konveijers), taču recekļa sadale pa veidnēm obligāti jāveic ar rokām: pildīt siera veidnes pilnīgi mehanizēti nav atļauts nekādā veidā.

—   Sūkalu notecināšana un siera izņemšana no veidnēm

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Lai teksts būtu saskaņā ar izmantojamo zinātību, tas papildināts ar norādi par attiecīgo ilgumu katram posmam (no 18 līdz 48 stundām notecināšanai, vismaz 24 stundas žāvēšanai/susināšanai) un susināšanas temperatūru (vismaz 13 °C), tādējādi nodrošinot, ka operatoru lietotā prakse ir reglamentēta.

—   Iesālīšanās ilgums

Siera iesālīšanās ilgums ir svītrots, lai operatori vienāda rezultāta iegūšanai varētu to pielāgot atkarībā no izmantotā sālījuma koncentrācijas.

—   Nogatavināšanas posms

Teksta daļa:

“Nogatavināšana, kas ilgst vismaz 15 dienas pēc sarecināšanas, notiek ģeogrāfiskajā apgabalā un noris divos posmos:

aizstāta ar šādu:

“Nogatavināšana, kas ilgst vismaz 15 dienas pēc sarecināšanas, noris divos posmos:

Svītrota atsauce uz ģeogrāfisko apgabalu, jo šajā specifikācijas daļā tā nav vajadzīga. Siera rituļa mizas apraksta vieta ir mainīta, un tas ievietots pēc nogatavināšanas posma parametru apraksta, un tā redakcija saskaņota ar tekstu punktā par produkta aprakstu. Siera masas apraksts ir svītrots, jo tās īpašību noskaidrošanai vajadzīga siera sagriešana, tāpēc šajā posmā pārbaudīt siera masu nevar.

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Līdztekus iemērkšanai vīna degvīnā vai vīnogu čagu degvīnā pievienota iespēja apsmidzināt ar vīna degvīnu vai vīnogu čagu degvīnu, jo abas šīs metodes dod līdzīgus rezultātus.

5.6.   Saikne

Punkts “Pierādījumi par saikni ar ģeogrāfisko vidi” pilnībā ir sniegts jaunā redakcijā, lai skaidrāk izceltu un aprakstītu saikni starp “Banon” un tā ražošanas ģeogrāfisko apgabalu, negrozot saiknes būtību un neko no tās elementiem nesvītrojot. Šajā aprakstā konkrēti uzsvērta saikne, kāda produktam ir ar Vidusjūras tipa ģeogrāfisko vidi, kas ir labvēlīga kazu audzēšanai un ganību praksei, un ar īpašo amatprasmi un nogatavināšanas māku, kas vajadzīga, lai sieru “Banon” varētu pagatavot.

Pirmajā daļā ir aprakstīta “ģeogrāfiskā apgabala specifika” un izklāstīti ģeogrāfiskā apgabala dabas faktori un cilvēkfaktori, uzsverot kazu audzēšanai un siera ražošanai specifisko zinātību.

Otrajā daļā ir aprakstīta “Produkta specifika”, vēršot uzmanību uz dažiem produkta aprakstā iekļautiem elementiem.

Visbeidzot, pēdējā daļā ir izskaidrota “Cēloniskā saikne”, proti, mijiedarbība, kādā šis produkts veidojies ar dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem.

Saiknes apraksts, kas sniegts ar šo ACVN apzīmētā produkta specifikācijā, pilnībā iekļauts arī vienotā dokumenta 5. punktā.

5.7.   Marķējums

Punktā “Īpaši noteikumi marķēšanai” termins “nosaukums” attiecībā uz siera rituļiem ir svītrots, jo šis punkts un – plašākā nozīmē – šī specifikācija attiecas tikai uz siera rituļiem, kas apzīmēti ar cilmes vietas nosaukumu; tātad šis termins šeit ir nevajadzīgs.

Šis grozījums izdarīts arī vienotajā dokumentā.

5.8.   Citi grozījumi

Punktā “Pieteikuma iesniedzēja grupa” ir grozīta arodapvienības kontaktinformācija.

Punktā “Atsauces attiecībā uz kontroles struktūrām” ir atjaunināts oficiālo struktūrvienību nosaukums un kontaktinformācija. Šajā punktā ir norādīta kompetento kontroles iestāžu kontaktinformācija franču valodā: Institut national de l’origine et de la qualité (INAO) (Valsts institūts izcelsmes un kvalitātes jautājumos (INAO)) un Direction générale de la concurrence, de la consommation et de la répression des fraudes (DGCCRF) (Konkurences, patēriņa un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcija (DGCCRF)). Piebilsts, ka sertifikācijas iestādes nosaukums un kontaktinformācija ir pieejama INAO tīmekļvietnē un Eiropas Komisijas datubāzē.

Lai ņemtu vērā ieviestu grozījumu (atsildīšanas maksimālās temperatūras svītrošana), ir atjaunināta galveno pārbaudāmo punktu tabula un pievienots viens būtisks pārbaudāmais punkts saskaņā ar spēkā esošo specifikāciju – par piena veidu (svaigs pilnpiens, kas nav homogenizēts olbaltumvielu un tauku satura ziņā).

VIENOTS DOKUMENTS

“Banon”

ES Nr.: PDO-FR-0290-AM02 – 10.1.2018.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Banon”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa. Siers

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

“Banon” ir mīkstas masas siers, kas ražots no svaiga kazas pilnpiena. To iegūst straujās sarecināšanas procesā (ar himozīnu saturošu recināšanas fermentu). Nogatavinātu sieru ietin (proti, pilnīgi nosedz ar lapām) dabīgā veidā nobrūnējušās kastaņu lapās, kas saistītas savā starpā ar dabisko rafiju, veidojot 6 līdz 12 “starus”.

Sieram “Banon” pēc vismaz 15 dienu nogatavināšanas, no kurām 10 dienas tas nogatavināts, ietīts lapās, ir viendabīga, krēmīga, patīkami tauka un elastīga masa. Tā miza zem lapu ietinuma ir krēmdzeltena vai zeltainbrūna. Sieram piemīt dzīvnieku izcelsmes produktam raksturīgas garšas un smaržas nianses, galvenokārt tādas, kas atgādina kazas un ko bieži vien pavada amonjaka savienojumiem un pamežam piemītošas nianses, turklāt ar viegli izteiktu rūgtenuma pēcgaršu. Pēc konsistences siers ir patīkami tauks un mutē kūstošs. Siera “Banon” rituļu diametrs kopā ar lapām ir 75–85 mm, bet to augstums ir 20–30 mm. “Banon” neto svars bez lapām un pēc nogatavināšanas ir 90–110 g.

Šāda pilnīgi izžuvuša siera 100 gramos ir vismaz 40 gramu sausnas un 40 gramu tauku.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Kazu pamatbarību iegūst galvenokārt ģeogrāfiskajā apgabalā. To veido vienīgi tāda barība, ko kazas uzņem noganāmajās pļavās un/vai dabiskajās ganībās, sausā lopbarība no pākšaugiem un/vai zālaugiem un/vai no pareizi uzglabātiem savvaļā augošu sugu augiem.

Tiklīdz laikapstākļi un veģetācijas fāze to atļauj, kazām jāuzturas noganāmajās pļavās un/vai dabiskajās ganībās. Apgabala dabiskajās ganībās un pļavās kazām sistemātiski jāganās vismaz 210 dienas gadā.

Tās ganās:

Vismaz četrus mēnešus gadā rupjā lopbarība kazām jāsaņem galvenokārt ganībās.

Laikposmā, kad rupjā lopbarība jānodrošina galvenokārt ganībās, izēdināmā siena daudzums vienai ganāmpulkā esošai pieaugušai kazai nedrīkst pārsniegt 1,25 kg barības izejvielas dienā.

Izbarotā siena daudzums vienai ganāmpulka kazai gadā nepārsniedz 600 kg barības izejvielas.

Zaļbarību silē atļauts izēdināt tikai 30 nesecīgās dienās gadā.

Papildbarības izejvielas daudzums nepārsniedz 800 g vienai pieaugušai ganāmpulkā esošai kazai dienā, ierobežojot barības izejvielas apjomu vienai pieaugušai ganāmpulkā esošai kazai līdz 270 kg gadā.

Vismaz 60 % no gada papildbarības devas jābūt veidotiem no graudaugiem vai graudaugu blakusproduktiem. Kaltētas lucernas daudzums, ko katrai pieaugušai ganāmpulka kazai izēdina dienā, nepārsniedz 400 g barības izejvielas, bet gadā šādas barības izejvielas apjoms vienai pieaugušai ganāmpulkā esošai kazai ir ierobežots līdz 60 kg.

Tādas lopbarības un kaltētas lucernas daudzums, kas iegūta ārpus ražošanas ģeogrāfiskā apgabala, katrai pieaugušai ganāmpulkā esošai kazai nepārsniedz 250 kg barības izejvielas gadā.

Ir aizliegts izmantot skābbarību un plēves ietinumos sagatavotu lopbarību, kā arī krustziežu dzimtas augus.

Dzīvnieku ēdināšanai atļauts izmantot tikai augu izcelsmes barības līdzekļus, blakusproduktus un papildbarību, kas iegūta no ģenētiski nemodificētiem produktiem. Ģenētiski modificētu kultūru ieviešana ir aizliegta visās tādas saimniecības platībās, kura iegūst pienu pārstrādei ar ACVN “Banon” apzīmētā sierā. Aizliegums attiecas uz visu sugu augiem, kas varētu nonākt lauku saimniecības dzīvnieku barībā, un uz jebkuru tādas sugas augu kultūru, kas varētu tos kontaminēt.

Saimniecībā kazu ganāmpulkam faktiski atvēlēts tik daudz lopbarības platības, lai vidēji 8 kazu rīcībā būtu vismaz 1 ha dabīgo un/vai kultivēto pļavu, bet vidēji 2 kazu rīcībā – 1 ha dabisko ganību.

Attiecībā uz barības izcelsmi ģeogrāfiskā apgabala dabas faktoru dēļ koncentrātu ražošana ir sarežģīta, un lopbarības ražošana ir ierobežota. Tā kā koncentrātu izcelsme nav norādīta, tie var būt iegūti ārpus ģeogrāfiskā apgabala. Pamatbarību iegūst galvenokārt ģeogrāfiskajā apgabalā, taču kazām drīkst izēdināt sienu, kas iegūts ārpus apgabala.

Barības koncentrātu daudzuma ierobežošana un tāda siena daudzuma ierobežošana, kurš iegūts ārpus ģeogrāfiskā apgabala, nozīmē to, ka apgabalā iegūtās barības daudzums ir pārsvarā.

Faktiski barības līdzekļu daudzumi, ko drīkst iegūt ārpus ģeogrāfiskā apgabala un ko gadā dod katrai kazai, ir šādi:

Ievērojot to, ka katra kaza vidēji gadā spēj apēst 1 100 kg barības, ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes barības īpatsvars tajā ir 58 % (pēc sausnas).

3.4.   Konkrēti ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošanu, siera pagatavošanu un nogatavināšanu veic 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

—

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Visus siera rituļus laiž tirdzniecībā ar individuālu etiķeti, uz kuras cilmes vietas nosaukums ir norādīts ar vismaz tāda paša lieluma burtiem, kāds ir jebkuriem citiem uz etiķetes atveidotajiem burtiem.

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Banon” apzīmētā siera marķējumā obligāti jābūt Eiropas Savienības ACVN logotipam.

Nosaukumam “Banon” obligāti jābūt uz rēķiniem un tirdzniecības dokumentiem.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst šādu pašvaldību teritorija:

Alpes-de-Haute-Provence departamentā (04):

pašvaldības, kuru teritorija apgabalā ietilpst pilnībā: Aiglun, Allemagne-en-Provence, Archail, Aubenas-les-Alpes, Aubignosc, Banon, Barras, Beaujeu, Bevons, Beynes, Bras-d’Asse, Brunet, Céreste, Champtercier, Châteaufort, Châteauneuf-Miravail, Châteauneuf-Val-Saint-Donat, Châteauredon, Clamensane, Cruis, Curel, Dauphin, Digne-les-Bains, Draix, Entrepierres, Entrevennes, Esparron-de-Verdon, Estoublon, Fontienne, Forcalquier, Hautes-Duyes, La Javie, La Motte-du-Caire, Lardiers, La Rochegiron, Le Brusquet, Le Castellard-Mélan, Le Castellet, Le Chauffaut-Saint-Jurson, L’Escale, Les Omergues, L’Hospitalet, Limans, Malijai, Mallefougasse-Augès, Mallemoisson, Mane, Marcoux, Mézel, Mirabeau, Montagnac-Montpezat, Montfuron, Montjustin, Montlaux, Montsalier, Moustiers-Sainte-Marie, Nibles, Niozelles, Noyers-sur-Jabron, Ongles, Oppedette, Peipin, Pierrerue, Pierrevert, Puimichel, Puimoisson, Quinson, Redortiers, Reillanne, Revest-des-Brousses, Revest-du-Bion, Revest-Saint-Martin, Riez, Roumoules, Sainte-Croix-à-Lauze, Sainte-Croix-du-Verdon, Saint-Étienne-les-Orgues, Saint-Jeannet, Saint-Julien-d’Asse, Saint-Jurs, Saint-Laurent-du-Verdon, Saint-Maime, Saint-Martin-de-Brômes, Saint-Martin-les-Eaux, Saint-Michel-l’Observatoire, Saint-Vincent-sur-Jabron, Salignac, Saumane, Sigonce, Simiane-la-Rotonde, Sisteron, Sourribes, Thoard, Vachères, Valbelle, Valernes, Villemus, Volonne;

pašvaldības, kuru teritorija apgabalā ietilpst daļēji: Château-Arnoux-Saint-Auban, Ganagobie, Gréoux-les-Bains, La Brillanne, Les Mées, Lurs, Manosque, Montfort, Oraison, Peyruis, Valensole, Villeneuve, Volx.

Attiecībā uz šīm pašvaldībām ģeogrāfiskā apgabala robežas norādītas plānos, kuri atrodas attiecīgo pašvaldību mērijās;

Hautes-Alpes departamentā (05):

Barret-sur-Méouge, Bruis, Chanousse, Val Buëch-Méouge (senās Châteauneuf-de-Chabre pašvaldības teritorija), Éourres, Étoile-Saint-Cyrice, Garde-Colombe, La Piarre, Laragne-Montéglin, Le Bersac, L’Épine, Méreuil, Montclus, Montjay, Montmorin, Montrond, Moydans, Nossage-et-Bénévent, Orpierre, Ribeyret, Rosans, Saint-André-de-Rosans, Sainte-Colombe, Sainte-Marie, Saint-Pierre-Avez, Saléon, Salérans, Serres, Sigottier, Sorbiers, Trescléoux;

Drôme departamentā (26):

Aulan, Ballons, Barret-de-Lioure, Eygalayes, Ferrassières, Izon-la-Bruisse, Laborel, Lachau, La Rochette-du-Buis, Mévouillon, Montauban-sur-l’Ouvèze, Montbrun-les-Bains, Montfroc, Montguers, Reilhanette, Rioms, Saint-Auban-sur-l’Ouvèze, Séderon, Vers-sur-Méouge, Villebois-les-Pins, Villefranche-le-Château;

Vaucluse departamentā (84):

Aurel, Auribeau, Buoux, Castellet, Gignac, Lagarde-d’Apt, Monieux, Saignon, Saint-Christol, Saint-Martin-de-Castillon, Saint-Trinit, Sault, Sivergues, Viens.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Banon” šūpulis meklējams Augšprovansā (Haute-Provence), Banonas (Banon) pašvaldības apkaimes teritorijā. Tas ir vidēji augstu un sausu kalnu apgabals; tā ainavu veido pakalni un plakankalnes ar Vidusjūras tipa klimatu.

Apgabalam raksturīga parādība ir ūdenstrūkums; pazemes ūdeņi atrodas lielā dziļumā, savukārt virszemes ūdens atkarīgs no retiem un neregulāriem nokrišņiem galvenokārt rudenī un pavasarī, bet vasarā nokrišņu ir ļoti maz.

Apgabalu, kur ražo sieru “Banon”, raksturo arī mazauglīgas, galvenokārt kaļķainas un ūdenscaurlaidīgas augsnes, kurās lieliski iesūcas lietus ūdens.

Tā ir vide, kurā skraju mežu platības, kas apaugušas ar Alepas priedēm, ozoliem, irbulenēm, miltenēm un aromātiskiem augiem, pamežu platības un izkliedēti krūmu puduri mijas ar Provansas vidēji augsto kalnieņu samērā bargajam klimatam (sauss, saulains, bieži vien ziemā diezgan auksts) piemērotiem kultūraugiem, un kurā daba ierīkojusi plašus apvidus, kas kazu ganāmpulkiem lieti noder noganīšanai.

Ar šā reģiona dabas vides apstākļiem var izskaidrot to, ka šā apgabala tautsaimniecības vispārējā struktūra ir labvēlīga ganību lopkopībai un mazražīgu kultūraugu audzēšanai.

No lopkopja viedokļa raugoties, ganību un lopbarības platības ir kazu barības ieguves pamats. Lopkopji ieviesuši īpašu ražošanas sistēmu, šos daudzveidīgos dabas resursus izmantojot kombinēti. Ganību platībā tiek apvienoti trīs resursu veidi: dabiskās ganības, meži un ar slāpekli bagāti pākšaugi. Vairums lopkopju patur savas kazas, kuras viņi atkarībā no barības daudzuma, kādu tās uzņem dabiskajās ganībās, un no gadalaika posma var papildus laist ganīties sējas esparsetes vai lucernas pļavās.

Provansa atrodas “himozīna recinātāja izmantošanas kultūras” teritorijā, un šādā ziņā tā ir skatāma kā pretstats Ziemaļfrancijai, kurā valda “pienskābes izmantošanas kultūra” (lēnā recināšana, kas ilgst aptuveni 24 stundas). “Šos nelielos, mīkstos, ar himozīnu sarecinātos siera ritulīšus (présurs)” jau XV gs. pasniedza karalim Renē (René) – atsauce uz himozīnu ir skaidra.

Sietainās siera veidnes, ko izmantoja Provansā, tradicionāli bija ar lieliem caurumiem, kas norāda, ka recekli ieguva, izmantojot himozīna recinātāju (ar pienskābes baktēriju izdalītajiem fermentiem iegūts receklis caur šādām sietainām veidnēm “iztecētu”).

Turklāt siera ietīšanai, kas raksturīga “Banon”, ir divi mērķi: tas ir gan siera uzglabāšanas, gan pagatavošanas paņēmiens. Tā ir svaigsiera pārstrāde, kurā ņemtas vērā rūpes gan par siera saglabāšanu, gan uzlabošanu.

Produkta apstrāde galvenokārt ir tā ievīstīšana kastaņas lapās, tā “ielocīšana” tajās. Šī formas izveide iezīmē sagatavotā tome pāreju uz ievīstīto “Banon”. Šīs lapas pasargā no gaisa iedarbības, un tām ir arī papildu nozīme – tās veicina siera aromātisko īpašību attīstību.

Lai gan ar sieru ir asociējami daudzi augi (vīnogulāji, kastaņas, platānas, riekstkoks u. c.), vispiemērotākās ir tieši kastaņas lapas to izturīgās struktūras un miecvielu kvalitātes dēļ.

Siera “Banon” pirmsākumi meklējami XIX gs. beigās. Šajā zemē, kuras agronomiskais potenciāls ir zems, zemnieki meklē veidu, kā no apkārtnes nabadzīgajiem resursiem gūt vislielāko labumu: dažos auglīgākajos zemesgabalos tiek praktizēta jaukta augkopība pašapgādei, taču mežainēs un landos, kas izveidojušies lielākoties savvaļas platībās, iegūst koksni, gūst medījumu, lasa sēnes, ogas, trifeles vai ievāc lavandu. Katras ģimenes rīcībā līdztekus cūkām un nelielai piemājas putnu saimei ir arī neliels piemājas aitu un dažu kazu ganāmpulks; šie dzīvnieki ir tādi, ka viens otru papildina gan zemesplatību izmantojuma (jo, turot šos dzīvniekus, apkārtnes meži un pameži tiek izmantoti vislietderīgāk), gan saimnieciskās funkcionalitātes ziņā. Jērus audzē gaļai, kazas kā jau “nabagu govis” tiek audzētas piena iegūšanai. Piens svaigā veidā ir pārtika ģimenei, bet to arī pārstrādā sierā, kas ir vienīgais veids, kā saglabāt tā uzturvērtību.

Lai gan siers domāts pašas ģimenes patēriņam, tā komerciālo vērtību rada produkcijas pārpalikums pēc tam, kad ģimene savas patēriņa vajadzības ir apmierinājusi. Šis produkcijas pārpalikums tiek vests pārdošanai uz vietējiem tirgiem.

Tieši šajos tirgos Banona – kantona administratīvais un Līras (Lure) un Albionas (Albion) zemes ģeogrāfiskais centrs, svarīgu satiksmes ceļu sadure un gadatirgu un tirgu norises vieta – tika uzskatīta par vissvarīgāko šo gadatirgu vai siera tirgu vietu.

Lapās ievīstītais kazas siers (tome), kas saistīts ar Banonas vārdu, pirmoreiz minēts 1886. gadā Marius MORARD darbā “Cuisinière provençale”.

Pēckara periodu raksturo pakāpeniska tehniskā progresa ieviešana siera ražošanā. Kazu ganāmpulki tika specializēti, un siera gatavošana pārvarēja mājražošanas robežas: ja iepriekš sieru ražoja galvenokārt ģimenes uzturam un tā pārdošana bija papildu nodarbe, iestājās posms, kad galvenais ir sieru pārdot (pārpalikums ģimenes uzturēšanai).

Saskaņā ar J. M. MARIOTTINI pētījumu À la Recherche d’un fromage: le “Banon” éléments d’histoire et d’ethnologie, siers “Banon” vienmēr ir ražots, pievienojot himozīnu saturošu recināšanas fermentu, un joprojām ir viens no retajiem sieriem, kurus gatavo pēc šādas metodes.

“Banon” ir mīkstas masas siers, kas ražots no svaiga kazas pilnpiena. To iegūst straujās sarecināšanas procesā (ar himozīna fermentu sarecināts receklis jeb “mīkstais receklis”). Nogatavināto sieru ietin (proti, pilnīgi nosedz ar lapām) dabīgā veidā nobrūnējušās kastaņu lapās, kas saistītas savā starpā ar dabisko rafiju, veidojot 6 līdz 12 “starus”.

“Banon” raksturo šādas iezīmes:

Šā siera ražošanas ģeogrāfisko apgabalu ietekmē Vidusjūra; augsne šajā apgabalā ir mazauglīga, tā veidota galvenokārt no kaļķakmens, kas atrodas tuvu augsnes virskārtai un neaiztur ūdeni. Šie faktori ir par pamatu tam, ka attīstās krūmāju veģetācija, ko veido irbulenes, vilkābeles, dzeloņplūmes, klinšrozes, kadiķi, lavanda, kalnumētras, timiāns u. c. un kas mijas ar kastaņu audzēm. Tā ir kazu audzēšanai un ganīšanai īpaši piemērota vide.

Mīkstā recekļa izmantošanu nosaka vietējie klimatiskie apstākļi (augsta temperatūra un sausums). Šajā reģionā nav iespējams bez īpašiem tehniskiem līdzekļiem atdzesēt pienu un pēc tam to uzglabāt zemā temperatūrā – tā, lai pienskābes baktērijas darbotos, nesaskābinot pienu. Tāpēc piena recēšana, proti, tā koagulācija himozīna fermenta ietekmē, ir jāaktivizē.

Rituļu (tomes) ievīstīšana lapās ļāva šādu sieru lietot pārtikā visu gadu, bet jo īpaši “tukšajā” ziemas laikā, kad kazas cietstāvēšanas dēļ pienu nedod.

Siers “Banon” ir visu šo faktoru (nabadzīga, kazu ekstensīvu audzēšanu sekmējoša vide, ko lietderīgi izmanto cilvēks, silts un sauss klimats, kas dabīgā veidā nosaka siera recināšanas paņēmienu un apstrādi (ietīšana lapās)) apvienojuma rezultāts, kas nodrošina apstākļus šā siera ilgai uzglabāšanai.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-3ab11b39-00cf-48f7-a2b3-ac5e71b90836

Vienīgais pants

Pieteikums par to, lai apstiprinātu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 668/2014 10. panta 1. punkta pirmajā daļā minētu produkta specifikācijas grozījumu, kas nav maznozīmīgs, grozītais vienotais dokuments un atsauce uz attiecīgās produkta specifikācijas publikāciju attiecībā uz reģistrēto nosaukumu “Beurre d’Isigny” (ACVN) ir iekļauti šā lēmuma pielikumā.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu šā lēmuma publikācija dod tiesības trīs mēnešu laikā no tā publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī izteikt iebildumus pret šā panta pirmajā daļā minēto grozījumu.

PIELIKUMS

APSTIPRINĀŠANAS PIETEIKUMS ATTIECĪBĀ UZ PRODUKTA SPECIFIKĀCIJAS GROZĪJUMU, KAS NAV MAZNOZĪMĪGS, AIZSARGĀTA CILMES VIETAS NOSAUKUMA / AIZSARGĀTAS ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES GADĪJUMĀ

Grozījuma apstiprināšanas pieteikums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta pirmo daļu

“Beurre d’Isigny”

ES Nr.: PDO-FR-0138-AM01 – 19.10.2017.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Pieteikuma iesniedzēja grupa un tās likumīgās intereses

Sastāvs: grupu veido piensaimnieki un sviesta ražotāji. Tāpēc tai ir likumīgas tiesības ierosināt grozījumu pieteikumu.

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Produkta specifikācijas punkts, uz kuru attiecas grozījums vai grozījumi

4.   Grozījuma vai grozījumu veids

5.   Grozījums(-i)

5.1.    Punkts “Produkta apraksts”

Attiecībā uz specifikāciju, kas 1996. gadā reģistrēta par diviem produktiem – “Beurre d’Isigny” un “Crème d’Isigny” –, nodaļa, kurā aprakstītas produkta īpašības, ir sagatavota jaunā redakcijā, galveno uzmanību vēršot vienīgi uz “Beurre d’Isigny”.

Turklāt, lai ņemtu vērā atšķirības, kādas slaucamo govju ēdināšanā vērojamas atkarībā no sezonas un kuras ietekmē sviesta krāsu, produkta krāsa var mainīties noteiktā diapazonā, un līdz ar to tās apraksts ir plašāks. Krāsa, kas agrāk bija “gundegu dzeltena”, ir aprakstīta šādi: “diapazonā no ziloņkaula toņa līdz gundegu dzeltenam tonim”. Produkta konsistences apraksts ir papildināts ar vārdiem “labi piemērots ziešanai”. Lai produktu labāk raksturotu, termins “smaržīgs”, kam praktiski nav aprakstošas nozīmes, ir svītrots. Turpretī aromāts aprakstīts šādi: “svaiga krējuma un lazdu riekstu aromāta nianses”. Turklāt norādīts, ka sviests “var būt ar veidotu konsistenci, lai pielāgotu to konditorejas vajadzībām, kurā izmanto kārtaino mīklu, – ņemot vērā visus iespējamos produkta izmantošanas veidus”. Šajā nodaļā precizēts arī, ka sviests “var būt sālīts” – tas norādīts tikai pašreiz spēkā esošās specifikācijas daļā “Ražošanas metode”. Visbeidzot, teksts papildināts ar informāciju par dažādu kategoriju sviesta tauku saturu: nesālītajam sviestam vismaz 82 %, bet sālītajam sviestam vismaz 80 %.

Tādējādi pašreizējās specifikācijas redakcija: “Šiem abiem piena produktiem ir oriģinālas īpašības. Tie ir dabiskā “gundegu” dzeltenā krāsā. Šie produkti ir smaržīgi, un pēc konsistences tie ir krēmīgi.”

aizstāta ar šādu:

Šī daļa ir pievienota arī vienotā dokumenta 3.2. punktam, aizstājot kopsavilkumā minēto teikumu, kur produkta aprakstā norādīts, ka “Sviests ir dabiskā “gundegu” dzeltenā krāsā, kam par iemeslu ir ļoti bagātīgs karotinoīdu saturs tajā.”

Turklāt produkta specifikācijas un vienotā dokumenta nodaļā par cēlonisko saikni ir iekļauta atsauce uz “ļoti bagātīgu karotinoīdu saturu”, jo punktā, kas attiecas uz produkta aprakstu, skaitliskā vērtība, ar ko izsaka sasniedzamo karotinoīdu saturu sviestā, nav norādīta.

5.2.    Punkts “Ģeogrāfiskais apgabals”

Specifikācijas nodaļā “Ģeogrāfiskā apgabala definīcija” norādīti visi posmi, kas tiek veikti noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Ir atjaunināti arī to dažādo pašvaldību nosaukumi, kuru teritorija pieder pie šā apgabala.

Šie grozījumi precizē dažādos posmus un atjaunina pašvaldību sarakstu, taču negroza ģeogrāfiskā apgabala robežas.

Produktu drīkst fasēt vienīgi noteiktajā apgabalā. Tādēļ šī darbība ir jāveic drīzi pēc ražošanas procesa beigām, lai nepieļautu ne produkta bojāšanos tauku oksidācijas dēļ, kāda bieži vien notiek pārāk ilgas transportēšanas laikā, ne arī krāpšanu (sviesta sajaukšanu). Turklāt ir noteikts, ka sasaldēšana/ļoti strauja sasaldēšana, ja tāda veicama, notiek ar šo nosaukumu apzīmētā produkta ražošanas ģeogrāfiskajā apgabalā. Šo prasību pamato ar vajadzību nodrošināt labāku izsekojamību, un tā garantē ģeogrāfiskajā apgabalā veicamo posmu secīgumu bez pārrāvumiem.

5.3.    Punkts “Izcelsmes apliecinājums”

Ņemot vērā valsts tiesību aktu un noteikumu attīstību, specifikācijas nodaļa “Pierādījumi par produkta izcelsmi ģeogrāfiskajā apgabalā” ir konsolidēta, un tajā apkopotas obligātās paziņošanas prasības un reģistru kārtošana attiecībā uz produkta izsekojamību un ražošanas apstākļu pārraudzību.

Tādēļ ir pievienotas šādas daļas attiecībā uz:

5.4.    Punkts “Ražošanas metode”

Specifikācijā ir izstrādāti daudzi ražošanas metodes punkti, lai labāk aprakstītu apstākļus piena ražošanai un tā pārstrādei sviestā “Beurre d’Isigny”. Šie elementi palīdz stiprināt saikni ar ģeogrāfisko apgabalu.

Lai dokumentētu tradicionālo praksi, ir ieviesti noteikumi par slaucamo govju ganāmpulka turēšanu (šķirne, barība u. c.).

Ganāmpulka turēšana

Slaucamo govju ganāmpulks ir definēts šādi:

Šā specifikācijas noteikuma mērķis ir skaidri norādīt, uz kuriem dzīvniekiem tas attiecas, izmantojot vārdus “slaucamo govju ganāmpulks” un “slaucamās govis”, kā arī nodrošināt kontroles sistēmu un nepieļaut pārpratumu rašanos.

Lai stiprinātu saikni starp produktu un ģeogrāfisko apgabalu, zālaugu patērēšanu barībā (noganīšana, siens utt.) saistībā ar pļavu un ganību lopkopības praksi, kāda pastāv ģeogrāfiskajā apgabalā, reglamentē šādi noteikumi:

Šķirne

Lai nodrošinātu, ka “Beurre d’Isigny” ražošanai Normandijas šķirnes govju piens tiek izmantots ievērojamā apjomā, jo šī šķirne ir viens no faktoriem, kas veido saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un produktu, sniegta piebilde, ka:

Lai definētu savākuma jēdzienu un precizētu savākšanas kontroli, tiek arī norādīts, ka:

Šie precizējumi sniegti arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Ganāmpulka ēdināšana

Lai izceltu saikni starp produktu un ģeogrāfisko apgabalu, norādot, ka slaucamajām govīm izēdināmās barības izcelsme pārsvarā ir ģeogrāfiskajā apgabalā, teksts papildināts ar informāciju par to, ka 80 % no ganāmpulka pamatbarības devas ir iegūti noteiktajā apgabalā un ka ganību periodā svaigas vai konservētas zāles vidējam īpatsvaram šādā devā jābūt vismaz 40 %, bet gada pārējā laikā – ik dienu vismaz 20 %. Turklāt, lai labāk definētu izmantoto barības līdzekļu veidu, ir noteikts atļautās lopbarības saraksts. Tāpēc produkta specifikācijas teksts papildināts ar šādiem noteikumiem:

Šie noteikumi par ganāmpulka ēdināšanu ir norādīti arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Slaucamajām govīm sausnā izteiktas papildbarības daudzums katrai ganāmpulka vienībai kalendārajā gadā nedrīkst pārsniegt 1 800 kg. Mērķis ir nepieļaut, ka šādu barības līdzekļu nozīme dzīvnieku ēdināšanā ievērojami pieaug, un tādējādi veicināt ģeogrāfiskā apgabala izcelsmes pamatbarības nozīmi.

Teksts papildināts ar šādu daļu:

Šis noteikums pievienots arī vienotā dokumenta 3.3. punktam.

Ņemot vērā to, ka vairākiem produktiem un izejvielām ir negatīva ietekme uz piena organoleptiskajām īpašībām, produkta specifikācijā norādīts, ka laktācijas periodā esošām govīm tos izēdināt aizliegts. Teksts papildināts ar šādu daļu:

“Pamatbarībā un papildbarībā ir aizliegts izēdināt: kāpostus, rāceņus, ripsi un rapša zaļmasu.

Saskaņā ar klasifikāciju, kas attiecībā uz dzīvnieku barību pieņemta Regulas (ES) Nr. 68/2013 pielikuma C daļā, papildbarībā aizliegtas ir šādas izejvielas:

Visbeidzot, ir aizliegta urīnviela un tās derivāti kā uzturfizioloģiskās piedevas, kas noteiktas 1. pielikumā Regulai (EK) Nr. 1831/2003 par dzīvnieku ēdināšanā lietotām piedevām.”

Šie dažādie elementi sniegti arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Lai labāk aprakstītu pašreizējo praksi, tekstam pievienotas divas nodaļas, kurās uzskaitīti dažādi sviesta ražošanas posmi: “Piena savākšana un saņemšana” un “Pagatavošana un fasēšana”.

Piena savākšana un saņemšana

Lai nebūtu problēmu saistībā ar izejvielas bojāšanos saimniecībā, “Beurre d’Isigny” ražošanai izmantojamā piena uzglabāšanas laiks ir reglamentēts.

Turklāt, lai nodrošinātu labāku izsekojamību, ir precizēts, ka piena pārkraušana starp saimniecībām un sviestnīcu ir aizliegta.

Visbeidzot, lai nodrošinātu, ka izejviela nebojājas, teksts papildināts ar norādi par svaigpiena skābuma pakāpi.

Šie dažādie elementi ir iekļauti šādā noteikumā:

Šis noteikums pilnībā iekļauts arī vienotā dokumenta 3.3. punktā.

Pagatavošana un iepakošana

Krejošana un pasterizēšana

Tekstam pievienota nodaļa par krejošanu un pasterizēšanu. Tajā noteikts, ka “pirms nokrejošanas pienu drīkst turēt ne ilgāk par 48 stundām pēc tā saņemšanas” – tas vajadzīgs, lai saglabātu izejvielas kvalitāti.

Teksts papildināts ar šādiem diviem gatavā produkta iegūšanai vajadzīgiem pasterizēšanas posmiem:

Šis noteikums papildina pašreiz spēkā esošās specifikācijas noteikumu: “Piens un krējums ir jāpasterizē.”

Turklāt ir svītrotas atsauces uz valsts normatīvo aktu prasībām attiecībā uz lauksaimniecības dzīvniekiem, pienu un sviestu.

Turklāt, lai saglabātu izejvielas kvalitāti, ir noteikts tā laika maksimālais ilgums, kāds paiet no piena nokrejošanas beigām līdz apstrādei ar pasterizēšanu: “Šai pēdējai apstrādei jābūt paveiktai ne vēlāk kā 36 stundas pēc piena nokrejošanas beigām.”

Lai noteiktu, kādu veidu krējumu drīkst izmantot “Beurre d’Isigny” ražošanai, ir precizēts: “Sviesta ražošanai paredzētā krējuma minimālais tauku saturs ir vismaz 35 grami 100 gramos produkta.”

Attiecībā uz dažādajiem produkta izmantošanas veidiem nokrejošanas un pasterizēšanas laikā pievienota piebilde, ka “sviesta pagatavošanai nedrīkst izmantot krējumu ar zemu tauku saturu [15–30 %], svaigu saldkrējumu, sterilizētu krējumu un ļoti augstā temperatūrā sterilizētu (ultrasterilizētu – UHT) krējumu”.

Šis teikums pievienots arī vienotā dokumenta 3.3. punktam.

Papildināts ir arī to vielu saraksts, kuras aizliegts izmantot “Beurre d’Isigny” iegūšanai, precizējot, ka aizliegtas ir paniņas, turklāt aizliegts pievienot arī piedevas, pārstrādes palīglīdzekļus un jebkādas citas sastāvdaļas, izņemot pienskābes baktēriju kultūras.

Tādējādi punkts:

“Sviesta “Beurre d’Isigny” ražošanā un tirdzniecībā aizliegts izmantot šādas vielas:

aizstāts ar šādu:

Noteikums, kas nosaka, ka “visi procesi, kuru mērķis ir paaugstināt beztauku sausnas saturu, jo īpaši, iejaucot masā pienskābes baktērijas un to kultūras”, ir pārvietots uz nodaļu “Ierauga uzsēšana un sviesta kulšana”, kurā aprakstīti un reglamentēti dažādie posmi, kādos gatavo pašu sviestu, jo īpaši maisīšanas (vai sviesta kulšanas) posms.

Uz nodaļu “Ierauga uzsēšana un sviesta kulšana” ir pārvietots arī noteikums, ar kuru norādīts, ka “sviestam var būt pievienots sāls, nepārsniedzot 2 gramus 100 gramos produkta”, svītrojot ierobežojumu “2 gramus 100 gramos produkta”, jo to reglamentē vispārīgie noteikumi.

Ierauga uzsēšana un sviesta kulšana

Ir izveidota arī nodaļa, lai nošķirtu noteikumus, kas attiecas uz ierauga uzsēšanu un sviesta kulšanu. Konkrētāk, ir precizēts, ka ierauga uzsēšana krējumā notiek “sviestnīcā” un termiņā, kas nepārsniedz 48 stundas no nokrejošanas procesa beigām. Teksts papildināts arī ar piebildi, ka laika sprīdis, kas jāievēro no piena saņemšanas līdz ierauga uzsēšanai krējumā, nedrīkst pārsniegt 72 stundas.

Precīzākā aprakstā sniegta arī sviesta iegūšanas metode, norādot, ka to iegūst, kuļot ieraudzēto un nogatavināto krējumu (nepārtrauktas darbības kuļmucā vai ķērnē), un ka iegūtos sviesta graudus pēc tam maisa, un – ja vajadzīgs – mazgā, turklāt gatavā sviesta pH nedrīkst pārsniegt 6.

Norādīts, ka metodes sviesta pH pazemināšanai ir aizliegtas, izņemot bioloģisko nogatavināšanu. Kategoriski aizliegta ir arī ar koncentrētām pienskābes baktēriju kultūrām piesātināta permeāta un aromātiskā ierauga pievienošana sviesta ražošanas procesā (NIZO paņēmiens). Svītrota norāde par iespēju pievienot sāli (nepārsniedzot 2 gramus 100 gramos produkta), jo sāls pievienošanu reglamentē vispārīgie noteikumi.

Tātad specifikācijas nodaļā “Ierauga uzsēšana un sviesta kulšana” teksts ir šādā redakcijā:

Attiecībā uz “konsistences pielāgošanu” ir norādīts, ka ar “Beurre d’Isigny” to drīkst darīt, lai šo produktu pielāgotu izmantošanai maizes un konditorejas izstrādājumu nozarē:

Šī darbība ir nepieciešama, jo sviesta kušanas punkts krasi atšķiras atkarībā no gadalaikiem: vasarā sviests ir mīkstāks, bet ziemā tas ir cietāks. Šī atšķirība kušanas punkta ziņā ir saistīta ar atšķirību taukskābju sastāvā. Sviesta mehāniskā apstrāde šo atšķirību ļauj izlīdzināt, nodrošinot sistemātisku viendabīgumu visa gada garumā. Šāda konsistences maiņa sviestam nodrošina optimālu atbilstību konditorejas vajadzībām, kurā izmanto kārtaino mīklu. Šī darbība nekādi nemaina sviesta garšu. To veica jau ACVN “Beurre d’Isigny” reģistrēšanas brīdī, taču reģistrētajā specifikācijā šis precizējums bija izlaists. Produkti, ko iegūst maizes un konditorejas izstrādājumu nozarē, ar ACVN “Beurre d’Isigny” apzīmētā sviesta īpašībām ļauj izpausties citādā veidā.

Sīkāk aprakstīta ir fasēšana, lai precizētu dažu veidu praksi. Teksts papildināts ar norādi, ka sviestu, kas fasēts pa 1–25 kg lielām taras vienībām, sasaldētu vai ļoti strauji sasaldētu var uzglabāt ne ilgāk kā divpadsmit mēnešus. Sviestu ar pielāgotu konsistenci sasaldēšanā/ļoti straujā sasaldēšanā ievieto ne vēlāk kā 10 dienas pēc konsistences pielāgošanas, bet sviestu bez pielāgotas konsistences – 30 dienas pēc tā pagatavošanas. Tad temperatūrai, kādā sviestu tur, jābūt no –18 °C līdz –23 °C.

Tāda sviesta sasaldēšana, kurš fasēts plātņu veidā pa 1 kg un tarā ar svaru, kurš pārsniedz 10 kg, ļauj apmierināt dažu pārtikas rūpniecības uzņēmumu (maiznīcu, konditorejas fabriku, cepumu fabriku) vēlmes, kuri pieprasa sviestu ar sevišķām konsistences īpašībām, kas saistītas ar ražošanas periodu. Sasaldētu vai ļoti strauji sasaldētu sviestu uzglabājot ne ilgāk kā 12 mēnešus, tā organoleptiskās īpašības nemainās. To var droši apgalvot, jo šī ierastā prakse, ko plaši izmanto pienrūpniecībā, šodien ir pierādījusi savu lietderību produktu veiksmīgas uzglabāšanas un to organoleptisko īpašību saglabāšanas ziņā.

Attiecībā uz sviesta fasēšanu sniegta piebilde, ka noteiktā maksimālā tirdzniecībā izmantojamā taras vienība ir 25 kg. Šis noteikums atbilst tradīcijai fasēt sviestu “Beurre d’Isigny” lielapjoma taras vienībās (20–200 litru tilpuma tīnēs, ko izmantoja XVIII un XIX gadsimtā). Sviesta pārvadājumi no vienas ražotnes uz citu lielāka svara fasējumos tomēr ir atļauti ģeogrāfiskajā apgabalā.

Specifikācijas noteikums ir šāds:

Šie noteikumi daļēji ir iekļauti vienotā dokumenta 3.5. punktā “Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi”.

5.5.    Punkts “Saikne”

Specifikācijas nodaļa “Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu” pilnībā ir sagatavota jaunā redakcijā, lai skaidrāk izceltu un aprakstītu saikni starp “Beurre d’Isigny” un tā ražošanas ģeogrāfisko apgabalu, negrozot saiknes būtību. Šajā aprakstā konkrēti izklāstīti piena ražošanas apstākļi un izcelts jo īpaši tas, ka ēdināšana, kuras pamatā ir zāles optimāla izmantošana apvienojumā ar ilgu ganību periodu, ļauj iegūt pienu ar tādas kvalitātes taukiem, kādi ir piemēroti, lai gatavotu “Beurre d’Isigny”, kura ražošanai vajadzīga īpaša zinātība. Šādā sakarā svītrota arī norāde par “Beurre d’Isigny” bagātīgo oleīnskābes saturu, jo tas tiek uzskatīts par nespecifisku.

Punktā “Ģeogrāfiskā apgabala specifika” iekļauts ģeogrāfiskā apgabala dabas faktoru apraksts, kā arī izklāstīti cilvēkfaktori, sniedzot īsu ieskatu vēsturē un uzsverot speciālās zināšanas.

Punktā “Produkta specifika” ir izcelti daži elementi, kas ieviesti produkta aprakstā.

Visbeidzot, punktā “Saikne” ir izskaidrota mijiedarbība, kādā produkts ir ar dabas faktoriem un cilvēkfaktoriem.

Ar šo ACVN apzīmētā produkta specifikācijā ievietotais saiknes apraksts pilnībā sniegts vienotā dokumenta 5. punktā.

5.6.    Punkts “Marķējums”

Lai precizētu elementus, kas ļauj patērētājiem produktu identificēt, specifikācijas teksts papildināts, norādot, ka:

Svītrots noteikums par aizliegumu lietot vārdus Isigny vai Isigny-sur-Mer vai jebkuru citu vārdu, grafisku attēlu vai ilustrāciju, kas par šo apgabalu atgādina saistībā ar produktiem, kuri neatbilst specifikācijā izklāstītajiem nosacījumiem, jo šis noteikums neattiecas uz specifikāciju.

Teksta daļa:

aizstāta ar šādu:

Šis grozījums ir izdarīts arī vienotā dokumenta 3.6. punktā “Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi”.

5.7.    Punkts “Citi”

Nodaļā “Dalībvalsts kompetentā iestāde” ir atjaunināta INAO adrese.

Nodaļā “Pieteikuma iesniedzēja grupa” ir atjaunināta grupas kontaktinformācija.

Specifikācijas nodaļā “Atsauces uz kontroles struktūru” ir atjaunināts oficiālo struktūru nosaukums un kontaktinformācija. Šajā punktā ir norādīta kontaktinformācija par šādām Francijas kompetentajām kontroles iestādēm: Valsts institūts izcelsmes un kvalitātes jautājumos (INAO) un Konkurences, patēriņa un krāpšanas apkarošanas ģenerāldirekcija (DGCCRF). Punkts papildināts, norādot, ka sertifikācijas iestādes nosaukums un kontaktinformācija ir pieejami INAO tīmekļvietnē un Eiropas Komisijas datubāzē.

Specifikācija papildināta ar nodaļu “Valsts prasības”. Tā ir tabulas veidā ar galvenajiem pārbaudāmajiem punktiem, to atsauces vērtībām un novērtēšanas metodi.

VIENOTS DOKUMENTS

“Beurre d’Isigny”

ES Nr.: PDO-FR-0138-AM01 – 19.10.2017.

ACVN ( X ) AĢIN ( )

1.   Nosaukums vai nosaukumi

“Beurre d’Isigny”

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.5. grupa. Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

3.2.   Apraksts par produktu, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Sviestam “Beurre d’Isigny” ir dabiska krāsa diapazonā no ziloņkaula toņa līdz “gundegu” dzeltenam tonim. Tā krēmīgā konsistence dara to par viegli ziežamu sviestu. Tā izdalītajam aromātam piemīt pārsvarā svaiga krējuma un lazdu riekstu nianses. Šis sviests var būt ar veidotu konsistenci, lai pielāgotu to konditorejas vajadzībām, kurā izmanto kārtaino mīklu, un tas var būt sālīts.

Nesālīta sviesta tauku saturs pārsniedz 82 %, bet sālīta sviesta tauku saturs pārsniedz 80 %.

3.3.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem) un izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Lai garantētu ciešo saikni, kāda pastāv starp vietējo zemi un šo produktu un tiek nodrošināta ar ģeogrāfiskajā apgabala izcelsmes zālaugu barību, slaucamās govis uzturas ganībās vismaz septiņus mēnešus gadā, un visās saimniecībās katrai slaucamajai govij ir ne mazāk kā 0,35 ha pļavu platības, no kuras vismaz 0,20 ha ir pieejami no slaukšanas vietām vai – ja tiek izēdināta zāles papildbarība – vismaz 0,10 ha ir pieejami no slaukšanas vietām. Katras saimniecības rīcībā ir jābūt galvenajai lopbarības platībai, kurā ir vismaz 50 % zālaugu.

Slaucamo govju barību nav iespējams pilnībā nodrošināt no ģeogrāfiskā apgabala. Tam ir savs pamats, jo slaucamo govju prasības attiecībā uz olbaltumvielām nevar tikt pilnībā apmierinātas ar to, ko šajā apgabalā iegūst no kultivētajām platībām. Turklāt papildbarību veidojošo izejvielu izcelsmi nevar garantēt. Lopbarību, kura veido ganāmpulku pamatbarības devu (kas izteikta sausnā un aprēķināta katram gadam), 80 % apmērā saražo ģeogrāfiskajā apgabalā. Ņemot vērā, ka pamatbarības deva veido aptuveni 70 % no kopējās slaucamajām govīm izēdināmās barības, var lēst, ka noteiktā apgabala izcelsmes barības aptuvenais īpatsvars ir vismaz 56 %.

Ganību periodā, kas ilgst vismaz septiņus mēnešus gadā, noganāmā vai dažādos veidos sagatavotā zāle vidēji aizņem vismaz 40 % no pamatbarības devas, bet gada pārējā laikā – vismaz 20 % ik dienu. Papildbarības deva katrai ganāmpulka govij kalendārajā gadā nedrīkst būt lielāka par 1 800 kg.

Atļautā lopbarība ir šāda: zāle, kukurūza, graudaugi vai proteīnaugi (veselu augu veidā), salmi, lucerna (kas visa var būt svaigā vai konservētā veidā), kā arī lopbarības bietes, sakņu dārzeņi un dehidrēts biešu mīkstums.

Kāposti, rāceņi, ripsis un zaļbarības veidā izēdināts rapsis, urīnviela un tās derivāti ir aizliegti ne tikai pamatbarības devā, bet arī papildbarībā.

Papildbarībā aizliegts izmantot šādas izejvielas:

Sviesta “Beurre d’Isigny” pagatavošanai paredzētais katra savākuma piens ražotājiem iegūts no tādiem ganāmpulkiem, kurus kopumā vismaz 30 % apmērā veido Normandijas piena šķirnes govis; savākums ir viss savāktais piens, ko ražotājs saņem un izmanto 48 stundu laikā.

Savākšanu veic ik pēc 48 stundām pēc visagrākā slaukuma. Saimniecībās savāktais piens tiek izņemts uz vietas krejotavā bez pārkraušanas. Svaigpienu saņemot, tā skābuma pakāpei jāatbilst 14–16 Dornika (Dornic) skābumgrādiem, t. i., tā pH ir jābūt 6,6–6,85.

Sviesta ražošanā izmantojamā krējuma minimālais tauku saturs ir vismaz 35 grami 100 gramos produkta. Sviesta pagatavošanai nedrīkst izmantot krējumu ar zemu tauku saturu [15–30 %], svaigu saldkrējumu, sterilizētu krējumu un ļoti augstā temperatūrā sterilizētu (ultrasterilizētu – UHT) krējumu.

3.4.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena iegūšanu un sviesta ražošanu veic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, kas definēts 4. punktā.

3.5.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta griešanas, rīvēšanas, iepakošanas u. c. īpašie noteikumi

Sviesta fasēšana un – ja vajadzīgs – sasaldēšana notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

Sviesta fasēšana ir ļoti svarīga darbība produktu kvalitātes pārvaldībai, jo tauki ir jutīgi pret oksidāciju. Tātad fasēšanai jānotiek drīz vien pēc pagatavošanas procesa beigām. Tāpēc šī darbība noris 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, un produkts tiek fasēts taras vienībās, kuru satura svars nepārsniedz 25 kilogramus.

Šis sviests drīkst būt sasaldēts vai ļoti strauji sasaldēts un ne ilgāk kā 12 mēnešus turēts –18 °C līdz –23 °C temperatūrā, taču ar nosacījumu, ka tas ir fasēts taras vienībās, kuru satura svars ir vismaz 1 kg, bet nepārsniedz 25 kg. Sasaldēšanu sviestam ar pielāgotu konsistenci veic ne vēlāk kā 10 dienas pēc tā pagatavošanas, bet sviestam bez pielāgotas konsistences – ne vēlāk kā 30 dienas pēc tā pagatavošanas.

3.6.   Ar reģistrēto nosaukumu apzīmētā produkta marķēšanas īpašie noteikumi

Katra taras vienība, kurā fasēts tirgū piedāvātais ar ACVN “Beurre d’Isigny” apzīmētais sviests, ir ar individuālu marķējumu, kurā ir norādīts cilmes vietas nosaukums, kas uzrakstīts ar burtiem, kuru izmērs ir vismaz divas trešdaļas no vislielākajiem uz marķējuma lietotajiem burtiem.

Uzlīme, kurā ir vārdi ““Beurre d’Isigny” – Appellation d’Origine Protégée”, uz taras vienībām vai fasēšanas tvertnēm ir jāpielīmē vai jāatveido attiecīgā operatora atbildībā.

Eiropas Savienības “ACVN” simbolam un uzlīmei jābūt izvietotiem tā, lai viens ir blakus otram vai viens ir virs otra, neatdalot tos ne ar kādu citu norādi. Noteikums par minimālo izmēru, kādā jābūt atveidotam cilmes vietas nosaukumam, netiek piemērots attiecībā uz uzlīmi, jo šis nosaukums marķējumā jau ir norādīts citviet.

4.   Ģeogrāfiskā apgabala īsa definīcija

Noteiktais ģeogrāfiskais apgabals aptver šādu pašvaldību teritoriju pa departamentiem:

Calvados departamentā (82 pašvaldības):

Bayeux kantonā – visas pašvaldības, izņemot Chouain, Condé-sur-Seulles, Ellon, Esquay-sur-Seulles, Juaye-Mondaye, Le manoir, Manvieux, Ryes, Tracy-sur-Mer, Vaux-sur-Seulles un Vienne-en-Bessin;

Trévières kantonā – visas pašvaldības, izņemot La Bazoque, Cahagnolles, Cormolain, Foulognes, Litteau, Planquery, Sainte-Honorine-de-Drucy un Sallen;

Manche departamentā (93 pašvaldības):

Agon-Coutainville kantonā – šādas pašvaldības: Auxais, Feugères, Gonfreville, Gorges, Marchésieux, Nay, Périers, Raids, Saint-Germain-sur-Sèves, Saint-Martin-d’Aubigny, Saint-Sébastien-de-Raids;

Bricquebec kantonā – šādas pašvaldības: Etienville, Les Moitiers-en-Bauptois, Orglandes;

Carentan-les-Marais kantonā – visas pašvaldības;

Bricquebec kantonā – šādas pašvaldības: Montsenelle (vienīgi kādreizējo pašvaldību Coigny, Prétot-Sainte-Suzanne un Saint-Jores teritorija) un Le Plessis-Lastelle;

Pont-Hébert kantonā – visas pašvaldības, izņemot Bérigny, Saint-André-de-l’Epine, Saint-Georges-d’Elle, Saint-Germain-d’Elle un Saint-Pierre-de-Semilly;

Saint-Lô-1 kantonā – visas pašvaldības, izņemot Agneaux, Le Lorey, Marigny-Le-Lozon (vienīgi kādreizējās Lozon pašvaldības teritorija), Le Mesnil-Amey, Saint-Gilles un Saint-Lô;

Valognes kantonā – visas pašvaldības, izņemot Brix, Huberville, Lestre, Lieusaint, Montaigu-la-Brisette, Saint-Germain-de-Tournebut, Saint-Joseph, Saint-Martin-d’Audouville, Saussemesnil, Tamerville, Valognes, Vaudreville un Yvetot-Bocage.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

“Beurre d’Isigny” ražošanas ģeogrāfiskais apgabals pēc formas atgādina pusmēnesi, tajā ir nogulumiežu veidota augsne, un tas atrodas nelielā augstumā virs jūras līmeņa (< 50 m). Šī teritorija, ko sauc par Col du Cotentin, ir ievērojama ģeoloģiska vienība, ko veidojuši daudzkārt notikuši jūras transgresijas un regresijas procesi. Tajā var izšķirt “Lejaszemi”, ko veido lieli piejūras un aluviālie purvi, kas ir izžuvuši, bet var applūst, un mežaino “Augšzemi”, ko austrumpusē veido plakankalnes un kaļķakmens “saliņas”, un lēzenas pauguraines ar mālainu un oļainu zemi. Augsnes galvenā raksturiezīme ir nozīmīgās jūras sanesas (tangues – smilšainas dūņas) un upju alūviji, kas atrodas galvenokārt plašajā Baie des Veys estuārā un tajā saplūstošo upju ielejās.

Col du Cotentin klimats ar aptuveni 800 mm lielu nokrišņu daudzumu un vairāk nekā 170 lietainām dienām gadā, vēsām vasarām un ne sevišķi skarbām ziemām, ar temperatūras svārstībām, kas nav tik lielas kā Saint-Lô vai Caen, saskaņā ar klasifikāciju ir mērens okeāna tipa klimats. Šis mitrais un maigais klimats, kura veidojošos laikapstākļus ietekmē biežas miglas, reljefa pacēlumu trūkuma dēļ ir viendabīgs. Okeāna ietekme izpaužas arī nozīmē, kāda ir zālājus appludinošā jūras ūdens sāļainajiem izgarojumiem.

Col du Cotentin atrodas viens no galvenajiem Normandijas zālāju centriem, kas pastāvēja pirms tam, kad Normandiju 1800. gadā skāra pārveides vilnis, ar kuru aizsākās aramzemju platību pārstrukturēšana par pļavām. Lopkopji Isigny novadu padarīja par prestižu dabisko zālāju apvidu, ko “Normāņu apvienība” (Association Normande) 1874. gadā aprakstīja kā “leknas pļavas, īsti avoti, no kuriem straumēm vien tek krējums un sviests”.

XIX gadsimta vidū Kotantēnas (Cotentin) lauksaimnieki aizstāvēja Cotentine šķirnes tīrību, kas kļuva par galveno pamatu Normandijas šķirnes ciltsdarbā galvenokārt tāpēc, ka šī vietējā šķirne ir labi piemērota piena lopkopībai. Tomēr šis “šķirnes šūpuļa” statuss nelabvēlīgi ietekmēja vietējos lopkopjus, kas, atskārtuši, ka vajadzīgs ilgs laiks, līdz tie gūs kādu labumu no mākslīgās apsēklošanas sasniegumiem, atgriezās pie produktīvās un viendabīgās Prim’Holstein šķirnes.

Zāles lietderīgu izmantošanu, noganot zālājus ar slaucamo govju ganāmpulkiem, Col du Cotentin iedzīvotāji drīzi vien saistīja ar piena izmantošanu sviesta ieguvei un tirdzniecībai.

Mūsdienās pļavas joprojām ir pamatbarības avots slaucamajām govīm, kas vismaz septiņus mēnešus nogana tajās zāli, bet gada atlikušajā laikā saņem to citādi izēdinātā veidā. Ražotāju uzticība Normandijas šķirnes govīm, kas ir lieliski piemērotas sviesta ieguvei, jo no tām iegūtais piens ir bagāts gan ar taukvielām, gan olbaltumvielām, ļauj ģeogrāfiskajā apgabalā saglabāt šo šķirni ievērojamā īpatsvarā.

Sviesta gatavošanas zinātība ir saistīta ar svaigpiena konservāciju, no kūts līdz sviestnīcai prasmīgi uzturot attiecīgi zemu temperatūru, piena savākšanas regularitāti, bioloģiskās nogatavināšanas procesa īstenošanu apvienojumā ar fermentāciju izraisošas mikrofloras pārvaldību, attiecīgi pasterizējot pienu un tad uzsējot tajā vajadzīgās baktēriju kultūras, piena nokrejošanu krējuma ieguvei un, visbeidzot, sviesta kulšanu.

“Beurre d’Isigny” ir krēmīgs, viegli ziežams. Pēc konsistences pielāgošanas tā masa ir stingra un viegli veidojama un nav ne taukaina, ne lipīga, ne arī lūstoša. Ziemā sviests “Beurre d’Isigny” ir viendabīgā ziloņkaula krāsā, bet ganību sezonā tas iekrāsojas “gundegu” dzeltenā tonī; sviestu pasmaržojot, sajūtamas patīkamas svaiguma nianses, kas atgādina putukrējumu. Tā izsmalcināto garšu var papildināt lazdu riekstiem piemītošas nianses.

Noteiktā apgabala ģeogrāfiskā atrašanās vieta (tuvums jūrai) un ģeomorfoloģiskās īpatnības (reljefa pacēlumu trūkums) izskaidro nokrišņu vienmērīgo sadalījumu gada laikā un mērenu temperatūru, kāda vērojama pat ziemā. Šie faktori ir labvēlīgi zāles augšanai visu gadu, kā arī ilgajam dzīvnieku ganīšanās periodam. Jaunāko jūras nogulumu veidotajās kaļķainajās māla augsnēs, kas ir minerāliem bagātas, šādi zālāji veido bagātīgu daudzveidīga sastāva zelmeni, savukārt smilšmāls, kas kuplina “Augšzemi”, ir izcils ūdenssatura līdzsvarotājs faktors, kas veicina regulāru un vienmērīgu zāles augšanu.

Ģeogrāfiskajā apgabalā iegūtā piena tauku augstā kvalitāte tiek sasniegta ar kombinētu ēdināšanu – zāli, kas nodrošina, ka ar šo cilmes vietas nosaukumu apzīmētais produkts iegūst tam raksturīgās īpašības un sagaidāmo krēmīgumu, izēdina kombinēti ar enerģētiski bagātāku lopbarību, tādējādi veicinot lielu tauku lodīšu veidošanos, kuras ļauj saistīt aromātiskos savienojumus, kas pienā pāriet no zālaugiem.

Tātad “Beurre d’Isigny” raksturo apgabalā augošās zāles optimāla izmantošana, kā arī ilgais laiks, kādu slaucamo govju ganāmpulks uzturas ganībās, bet ziemā – konservētas lopbarības izēdināšana apvienojumā ar citu veidu lopbarību. Lopbarības pārvadāšana no Lejaszemes uz Augšzemi un tās konservācija ir tradicionāla prakse, kas saistīta ar saimniecību ģeogrāfisko izvietojumu: tās parasti atrodas Augšzemē, bet to rīcībā ir arī ganības Lejaszemē.

Šis veids, kādā ēdina ganāmpulku, kas daļēji veidots no Normandijas šķirnes govīm, nodrošina labo kvalitāti, ar kādu izceļas piens, kurā esošie tauki piešķir produktam tā izcili krēmīgo konsistenci.

Turklāt reģiona ganībās lekni augošajos zālaugos esošie karotinoīdi veicina sviesta dabiskās krāsas veidošanos, kas ganību sezonas laikā ir raksturīgajā dzeltenajā tonī, kāds piemīt gundegu ziediem.

Sviestniecības tradicionālo ieražu saglabāšana, saskaņā ar kurām aromatizētāju un pienskābes pievienošana nav pieļaujama, bet izmantots tiek nogatavināts krējums un praktizēta tiek sviesta kulšana, lielā mērā veicina no slaucamo govju ganāmpulkiem iegūtās izejvielas raksturīgo īpašību izpausmi. Šīs produkcijas panākumi izskaidrojami arī ar komerciālo attiecību uzturēšanu un valsts teritorijā izvietoto krejotavu tīklu, reģionālajiem ēdināšanas uzņēmumiem un eksporta tirgiem.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(šīs regulas 6. panta 1. punkta otrā daļa)

https://info.agriculture.gouv.fr/gedei/site/bo-agri/document_administratif-ba1010a1-bc3a-4468-a1d2-7578d8fd5494