Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī

(2019/C 172/01)

Jaunākā publikācija

OV C 164, 13.5.2019.

Iepriekšējās publikācijas

OV C 155, 6.5.2019.

OV C 148, 29.4.2019.

OV C 139, 15.4.2019.

OV C 131, 8.4.2019.

OV C 122, 1.4.2019.

OV C 112, 25.3.2019.

Šie teksti pieejami

EUR-Lex: http://eur-lex.europa.eu

Virspalātas sastāvs

(2019/C 172/02)

2019. gada 10. aprīlī Vispārējā tiesa nolēma, ka laikposmā no 2019. gada 26. septembra līdz 2022. gada 31. augustam atbilstoši Reglamenta 15. panta 2. punktam virspalātas piecpadsmit tiesnešu sastāvs ir šāds – Vispārējās tiesas priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, divi rotācijas kārtībā izraudzītie palātas priekšsēdētāji, tiesneši no trīs tiesnešu sastāva, kurai lieta sākotnēji ir nodota izskatīšanai, un divi tiesneši, kuri šo trīs tiesnešu sastāvu papildina gadījumā, ja lieta tiek nodota izskatīšanai piecu tiesnešu sastāvam, kā arī seši rotējošie tiesneši, kuri tiek izraudzīti no visiem Vispārējās tiesas tiesnešiem, izņemot palātas priekšsēdētājus, pamīšus ievērojot saskaņā ar Reglamenta 8. pantu noteikto amata stāža ranga secību un tā apgriezto secību.

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 14. februāra rīkojums (Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Cooperativa Animazione Valdocco S.C.S. Impresa Sociale Onlus/Consorzio Intercomunale Servizi Sociali di Pinerolo, Azienda Sanitaria Locale To3 di Collegno e Pinerolo

(Lieta C-54/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Publiski līgumi - Pārbaudes procedūras - Direktīva 89/665/EEK - 1. un 2.c pants - Prasība par pretendentu pielaišanas vai izslēgšanas lēmumiem - Termiņi prasību celšanai - 30 dienu termiņš prasības celšanai - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir izslēgta iespēja par turpmākiem tiesību aktiem celtas prasības ietvaros atsaukties uz pielaišanas lēmuma prettiesiskumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 47. pants - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā)

(2019/C 172/03)

Tiesvedības valoda — itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per il Piemonte

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cooperativa Animazione Valdocco S.C.S. Impresa Sociale Onlus

Atbildētāji: Consorzio Intercomunale Servizi Sociali di Pinerolo, Azienda Sanitaria Locale To3 di Collegno e Pinerolo

Piedaloties: Ati Cilte Soc. coop. soc., Coesa Pinerolo Soc. coop. soc. arl, La Dua Valadda Soc. coop. soc., Consorzio di Cooperative Sociali il Deltaplano Soc. coop. soc., La Fonte Soc. coop. soc. Onlus, Società Italiana degli Avvocati Amministrativisti (SIAA), Associazione Amministrativisti.it, Camera degli Avvocati Amministrativisti

Rezolutīvā daļa

1)

Padomes Direktīva 89/665/EEK (1989. gada 21. decembris) par to normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, kuri attiecas uz izskatīšanas procedūru piemērošanu, piešķirot piegādes un uzņēmuma līgumus valsts vajadzībām, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris), un it īpaši tās 1. un 2.c pants, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir interpretējami tādējādi, ka tie neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka prasības par līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem, kas attiecas uz pielaišanu dalībai vai izslēgšanu no dalības publiskā iepirkuma procedūrās, ir jāceļ 30 dienu termiņā, kura neievērošanas gadījumā iestājas noilgums, sākot no to paziņošanas ieinteresētajām personām, ar nosacījumu, ka šādi paziņotajos lēmumos ir izklāstīts atbilstošs pamatojums, kas nodrošina, ka ieinteresētās personas zināja vai varēja zināt par to apgalvoto Savienības tiesību pārkāpumu.

2)

Direktīva 89/665, kurā grozījumi ir izdarīti ar Direktīvu 2014/23, un it īpaši tās 1. un 2.c pants, lasot tos kopsakarā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantu, ir interpretējami tādējādi, ka tie neaizliedz tādu valsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā aplūkotais, kurā ir paredzēts, ka, ja prasība par līgumslēdzēju iestāžu lēmumiem, kas attiecas uz pretendenta pielaišanu dalībai publiskā iepirkuma procedūrās, nav celta 30 dienu noilguma termiņā, sākot no to paziņošanas, ieinteresētajām personām vairs nav iespējas prasību par turpmākiem tiesību aktiem, tostarp par piešķiršanas lēmumiem, ietvaros atsaukties uz minēto lēmumu nelikumību, ievērojot, ka šāds noilgums pret ieinteresētajām personām var tikt izvirzīts vienīgi ar nosacījumu, ka tās minētas paziņošanas rezultātā zināja vai varēja zināt par viņu apgalvoto nelikumību.

---

(1)  OV C 142, 23.4.2018.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 31. janvāra rīkojums (Tribunal Administrativo e Fiscal de Penafiel (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Prosa-Produtos e Serviços Agrícolas/Autoridade Tributária e Aduaneira

(Lieta C-373/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Netiešie nodokļi, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai - Direktīva 69/335/EEK - 4. un 7. pants - Kapitālsabiedrības izveide - 1984. gada 1. jūlijā spēkā esoša zīmognodeva - Šīs zīmognodevas atcelšana, vēlāk - tās ieviešana no jauna)

(2019/C 172/04)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunal Administrativo e Fiscal de Penafiel

Pamatlietas puses

Prasītāja: Prosa-Produtos e Serviços Agrícolas

Atbildētāja: Autoridade Tributária e Aduaneira

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 69/335/EEK (1969. gada 17. jūlijs) par netiešajiem nodokļiem, ko uzliek kapitāla piesaistīšanai, redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Padomes Direktīvu 85/303/EEK (1985. gada 10. jūnijs), 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, ar kuru dalībvalsts no jauna ieviesusi kapitāla nodokli par pirmajā no šīm tiesību normām minētajiem kapitālsabiedrības izveides darījumiem, kas ar šādu nodokli tika aplikti 1984. gada 1. jūlijā, bet vēlāk no tā tika atbrīvoti.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Tiesas (septītā palāta) 2019. gada 15. janvāra rīkojums (Budapest Környéki Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Farmland Kft./Földművelésügyi Miniszter

(Lieta C-489/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 53. panta 2. punkts - Lauksaimniecība - Tiešā atbalsta shēmas - Vienotā maksājuma shēma - Vienotā platībmaksājuma pieteikums - Kritēriji - Likumīgs lauksaimniecības zemes lietotājs)

(2019/C 172/05)

Tiesvedības valoda — ungāru

Iesniedzējtiesa

Budapest Környéki Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság

Pamatlietas puses

Prasītāja: Farmland Kft.

Atbildētājs: Földművelésügyi Miniszter

Rezolutīvā daļa

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko Budapest Környéki Közigazgatási és Munkaügyi Bíróság (Budapeštas rajona Administratīvā un darba lietu tiesa, Ungārija) ir iesniegusi ar 2018. gada 17. jūlija lēmumu, ir acīmredzami nepieņemams.

---

(1)  OV C 381, 22.10.2018.

Tiesas (sestā palāta) 2019. gada 7. marta rīkojums (Dioikitiko Protodikeio Patron — (Grieķija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu — XT/Elliniko Dimosio

(Lieta C-689/18) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesas Reglamenta 99. pants - Iekšējie nodokļi - Diskriminējošas aplikšanas ar nodokli aizliegums - Luksuspreču nodoklis - Mehāniskie transportlīdzekļi - Atbrīvojums no nodokļa, ņemot vērā pirmreizējo nodošanu ekspluatācijā aplikšanas ar nodokli dalībvalstī - Pirmreizējās nodošanas ekspluatācijā datuma citā dalībvalstī neņemšana vērā)

(2019/C 172/06)

Tiesvedības valoda — grieķu

Iesniedzējtiesa

Dioikitiko Protodikeio Patron

Pamatlietas puses

Prasītājs: XT

Atbildētāja: Elliniko Dimosio

Rezolutīvā daļa

LESD 110. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu dalībvalsts tiesisko regulējumu kā pamatlietā, saskaņā ar kuru privātai lietošanai paredzētas vieglās automašīnas ar lielu dzinēja tilpumu, kas ir vecāka par desmit gadiem, skaitot no gada, kurā ir veikta tās pirmreizējā nodošana ekspluatācijā šajā dalībvalstī, īpašnieks vai turētājs ir atbrīvots no luksuspreču nodokļa, neņemot vērā tās agrāko iespējamo nodošanu ekspluatācijā citā dalībvalstī.

---

(1)  OV C 25, 21.1.2019.

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 12. februāra rīkojums (Spetsializiran nakazatelen sad — (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — kriminālprocess pret RH

(Lieta C-8/19 PPU) (1)

(Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciālā nolēmuma tiesvedība - Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Direktīva (ES) 2016/343 - 4. pants - Publiskas norādes par vainu - Lēmums par apcietinājuma piemērošanu - Tiesību aizsardzības līdzekļi - Šī lēmuma tiesiskuma pārbaude - Nevainīguma prezumpcijas ievērošana - LESD 267. pants - Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa - Tiesības uz lietas izskatīšanu saprātīgā termiņā - Valsts tiesiskais regulējums, kurā ir ierobežota valsts tiesu iespēja vērsties Tiesā ar lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu vai kurā tām ir paredzēts pienākums pieņemt nolēmumu, nesagaidot atbildi uz šo lūgumu - Šī tiesiskā regulējuma neievērošanas gadījumā piemērojamie disciplinārsodi)

(2019/C 172/07)

Tiesvedības valoda — bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Lietas dalībnieks kriminālprocesā pamatlietā

RH

Rezolutīvā daļa

1)

LESD 267. pants un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. panta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj tādu valsts tiesisko regulējumu, kā tas ir interpretēts judikatūrā, kura sekas ir valsts tiesas pienākums lemt par lēmuma par apcietinājuma piemērošanu tiesiskumu, nepastāvot iespējai iesniegt lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu Tiesā vai nesagaidot tās sniegto atbildi.

2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā, 4. un 6. pants, lasot tos kopā ar šīs direktīvas 16. apsvērumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka no nevainīguma prezumpcijas izrietošās prasības neliedz to, ka, kompetentajai tiesai izvērtējot pamatotas aizdomas, ka aizdomās turētais vai apsūdzētais ir izdarījis inkriminēto noziedzīgo nodarījumu, nolūkā lemt par lēmuma par apcietinājuma piemērošanu tiesiskumu šī tiesa izsver tai iesniegtos apsūdzošos un attaisnojošos pierādījumu elementus un pamato savu lēmumu, ne tikai norādot izmantotos elementus, bet arī lemjot par attiecīgās personas pārstāvja izvirzītajiem iebildumiem, ar nosacījumu, ka ar šo lēmumu apcietinājumā esošā persona netiek atzīta par vainīgu.

---

(1)  OV C 93, 11.3.2019.

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 30. novembrī Harry Schindler u.c. iesniedza par Vispārējās tiesas (devītā palāta paplašinātā sastāvā) 2018. gada 26. novembra spriedumu lietā T-458/17 Schindler u.c./Padome

(Lieta C-755/18 P)

(2019/C 172/08)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēji: Harry Shindler u.c. (pārstāvis: J. Fouchet, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Ar 2019. gada 19. marta rīkojumu Tiesa (ceturtā palāta) apelācijas sūdzību noraidīja.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 7. februārī iesniedza Judecătoria Zărnești (Rumānija) — Asociația “Alianța pentru combaterea abuzurilor”/TM, UN, Asociația DMPA

(Lieta C-88/19)

(2019/C 172/09)

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Judecătoria Zărnești

Pamatlietas puses

Prasītāja: Asociația “Alianța pentru combaterea abuzurilor”

Atbildētāji: TM, UN, Asociația DMPA

Prejudiciālais jautājums

Vai Direktīvas 92/43/EEK (1) 16. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas liek dalībvalstīm paredzēt atkāpes no [šīs direktīvas] 12., 13. un 14. panta un 15. panta a) un b) punkta arī gadījumos, ja dzīvnieki, kas pieder pie apdraudētām sugām, atstāj dabisko dzīvotni un atrodas tās tiešā tuvumā vai pilnīgi ārpus tās?

---

(1)  Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 8. februārī iesniedza Landesverwaltungsgericht Niederösterreich (Austrija) — VO/Bezirkshauptmannschaft Tulln

(Lieta C-96/19)

(2019/C 172/10)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesverwaltungsgericht Niederösterreich

Pamatlietas puses

Prasītājs: VO

Atbildētāja: Bezirkshauptmannschaft Tulln

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Regula (ES) Nr. 165/2014 (1) un it īpaši tās 34. panta 3. punkta pēdējais teikums un 36. panta 2. punkts ir interpretējami tādējādi, ka tie aizliedz valsts tiesību aktus, kas nosaka, ka transportlīdzekļu vadītājiem, kuru transportlīdzekļos ir uzstādīts digitālais tahogrāfs Regulas (ES) Nr. 165/2014 2. panta 2. punkta h) apakšpunkta izpratnē, gadījumos, kad vadītāja kartē (2. panta 2. punkta f) apakšpunkts) nav datu par atsevišķām darba dienām, par kurām netiek arī līdzi vestas reģistrācijas diagrammas, par šīm dienām ir jābūt līdzi attiecīgiem darba devēja apstiprinājumiem, kuriem jāatbilst saskaņā ar Direktīvas 2006/22/EK (2) 11. panta 3. punktu Komisijas izstrādātajā veidlapā ietvertajām minimālajām prasībām, un kuri būtu jāiesniedz pārbaužu laikā?

2)	Ja uz pirmo jautājumu tiek sniegta noliedzoša atbilde: Vai ar Komisijas Lēmumu 2009/959/ES (3) noteiktā veidlapa ir atzīstama par pilnībā vai daļēji spēkā neesošu?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 165/2014 par tahogrāfiem autotransportā, ar kuru atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 par reģistrācijas kontrolierīcēm, ko izmanto autotransportā, un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 561/2006, ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu (OV 2014, L 60, 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/22/EK par minimālajiem nosacījumiem Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 un Nr. 3821/85 īstenošanai saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem attiecībā uz darbībām autotransporta jomā un par Padomes Direktīvas 88/599/EEK atcelšanu (OV 2006, L 102, 35. lpp.)

(3)  Komisijas Lēmums 2007/230/EK (2009. gada 14. decembris), ar ko groza Eiropas Komisijas Lēmumu 2007/230/EK par veidlapu saistībā ar sociālās jomas tiesību aktiem, kas attiecas uz darbībām autotransporta jomā (izziņots ar dokumenta numuru C(2009) 9895) (OV 2009, L 330, 80. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. februārī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) — Deutsche Homöopathie-Union (DHU) Arzneimittel GmbH & Co. KG/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-101/19)

(2019/C 172/11)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Deutsche Homöopathie-Union (DHU) Arzneimittel GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2001/83/EK (1) 69. pantā ir ietvertas galīgas prasības par 14. panta 1. punktā minēto zāļu lietošanas instrukcijas atļauto saturu vai arī drīkst norādīt papildu informāciju Direktīvas 2001/83/EK 62. panta izpratnē?

2)	Vai ziņas par Direktīvas 2001/83/EK 14. panta 1. punktā minēto zāļu devām var būt informācija, kas ir lietderīga pacientam Direktīvas 2001/83/EK 62. panta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.), redakcijā, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris) (OV 2012, L 299, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. februārī iesniedza Bundesverwaltungsgericht (Vācija) — Deutsche Homöopathie-Union (DHU) Arzneimittel GmbH & Co. KG/Bundesrepublik Deutschland

(Lieta C-102/19)

(2019/C 172/12)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Bundesverwaltungsgericht

Pamatlietas puses

Prasītāja: Deutsche Homöopathie-Union (DHU) Arzneimittel GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Vācijas Federatīvā Republika

Prejudiciālie jautājumi

1)	Vai Direktīvas 2001/83/EK (1) 69. pantā ir ietvertas galīgas prasības par 14. panta 1. punktā minēto zāļu lietošanas instrukcijas atļauto saturu vai arī drīkst norādīt papildu informāciju Direktīvas 2001/83/EK 62. panta izpratnē?

2)	Vai ziņas par Direktīvas 2001/83/EK 14. panta 1. punktā minēto zāļu devām var būt informācija, kas ir lietderīga pacientam Direktīvas 2001/83/EK 62. panta izpratnē?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/83/EK (2001. gada 6. novembris) par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2001, L 311, 67. lpp.), redakcijā, kura grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/26/ES (2012. gada 25. oktobris) (OV 2012, L 299, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 11. februārī iesniedza Curtea de Apel București (Rumānija) — Krakvet sp. z o.o. sp.k./Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice București, Administrația Fiscală pentru Contribuabili Nerezidenți

(Lieta C-108/19)

(2019/C 172/13)

Tiesvedības valoda — rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel București

Pamatlietas puses

Prasītāja: Krakvet sp. z o.o. sp.k.

Atbildētāji: Direcția Generală Regională a Finanțelor Publice București un Administrația Fiscală pentru Contribuabili Nerezidenți

Prejudiciālais jautājums

Vai situācijā, kad preces tiek pārdotas tiešsaistes veikalā, Direktīvas 2006/112 (1) 33. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas netiek piemērots gadījumā, kad klients tieši slēdz līgumu par preču pārvadājuma pakalpojumu no piegādātāja dalībvalsts uz savu dalībvalsti atbilstoši piegādātāja piedāvātajām nosūtīšanas iespējām, ņemot vērā, ka transportēšana netiek veikta piegādātāja vārdā?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 12. februārī iesniedza Verwaltungsgericht Aachen (Vācija) — Marvin M./Kreis Heinsberg

(Lieta C-112/19)

(2019/C 172/14)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Aachen

Pamatlietas puses

Prasītājs: Marvin M.

Atbildētājs: Kreis Heinsberg

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai Direktīvas 2006/126/EK (1) 2. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka vadītāja apliecība, tostarp, ieskaitot tajā norādītās tiesības vadīt transportlīdzekļus, dalībvalstīm ir strikti jāatzīst arī tad, ja attiecīgā dokumenta izsniegšana ir balstīta uz vadītāja apliecības apmaiņu atbilstoši Direktīvas 2006/126/EK 11. panta 1. punktam?

2)

Ja uz pirmo jautājumu ir jāatbild apstiprinoši, vai dalībvalsts var atteikties atzīt apmainīto vadītāja apliecību atbilstoši Direktīvas 2006/126/EK 11. panta 4. punkta otrajai daļai, ja izdevējvalsts dokumenta apmaiņu ir veikusi brīdī, kad dalībvalsts, kura ir piešķīrusi tiesības vadīt transportlīdzekļus, šīs tiesības jau bija atņēmusi?

3)

Ja uz otro jautājumu ir jāatbild noliedzoši un apmainītais dokuments ir jāatzīst, vai dalībvalsts var atteikties atzīt apmainīto vadītāja apliecību katrā ziņā tad, ja dalībvalsts, kuras teritorijā rodas jautājums par vadītāja apliecības atzīšanu, balstoties uz “neapstrīdamu informāciju”, var konstatēt, ka brīdī, kad vadītāja apliecība tika apmainīta, vairs neeksistēja piešķirtās tiesības vadīt transportlīdzekļus?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/126/EK (2006. gada 20. decembris) par vadītāju apliecībām (Pārstrādāta versija), OV 2006, L 403, 18. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 15. februārī iesniedza Landesgericht Salzburg (Austrija) — ZS/PVA Landesstelle Salzburg

(Lieta C-118/19)

(2019/C 172/15)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Salzburg

Pamatlietas puses

Prasītājs: ZS

Atbildētāja: PVA Landesstelle Salzburg

Ar Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 22. marta rīkojumu lieta tika izslēgta no Tiesas reģistra.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 18. februārī Bank Refah Kargaran iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 10. decembra spriedumu lietā T-552/15 Bank Refah Kargaran/Padome

(Lieta C-134/19 P)

(2019/C 172/16)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bank Refah Kargaran (pārstāvis: J.-M. Thouvenin, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Prasījumi

—	daļēji atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas otrās palātas 2018. gada 10. decembra spriedumu lietā T-552/15;

—	galvenokārt, apmierināt prasījumus, kurus prasītāja bija izvirzījusi Eiropas Savienības Vispārējā tiesā, proti, piešķirt atlīdzību par materiālo kaitējumu 68 651 319 EUR apmērā un nemateriālo kaitējumu 52 547 415 EUR apmērā;

—	pakārtoti, nodot lietu atpakaļ Vispārējai tiesai;

—	jebkurā gadījumā piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

1.	Pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka atceltā lēmuma nepietiekams pamatojums nav pietiekami būtisks Eiropas Savienības tiesību normas pārkāpums.

2.

Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, nospriežot, ka tādēļ, ka prasītāja, kas cietusi dēļ Eiropas Savienības Padomes prettiesiski noteiktas sankcijas, ir cēlusi prasību un panākusi šīs sankcijas atcelšanu, vairs nav jēgas atsaukties uz pietiekami būtisku tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu.

3.

Trešais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, noraidot pamatu, ko prasītāja ir precizējusi replikā, atbilstoši judikatūras prasībām nepārbaudot, vai tas, ka šis pamats ir izvirzīts replikā, izriet no prasītājas tiesvedībā uzsāktās diskusijas normālas gaitas.

4.

Ceturtais un piektais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, kļūdaini interpretējot spriedumu lietā T-24/11 (1) un uzskatot, ka konstatējums, ka Padome nav izpildījusi pienākumu paziņot prasītājai pret to vērstos elementus saistībā ar līdzekļu iesaldēšanas pasākumu pamatojumu, nepierāda pietiekami būtisku Eiropas Savienības tiesību pārkāpumu, kā rezultātā iestājas Savienības atbildība.

5.

Sestais pamats ir saistīts ar prasības pieteikuma sagrozīšanu Vispārējā tiesa esot sagrozījusi prasības pieteikumu, lai prasītājai norādītu uz tās argumentu nepieņemamību, uzskatot, ka prasītāja prasības pieteikuma iesniegšanas posmā nav atsaukusies uz apgalvotu prettiesiskumu, kas izriet no tā, ka pamats tās nosaukuma ietveršanai to personu sarakstā, kurām piemērojami ierobežojoši pasākumi, neatbilst Padomes piemērotajam kritērijam.

6.	Septītais pamats ir saistīts ar prasības pieteikuma sagrozīšanu Prasītājas izvirzītos pamatus saistībā ar prettiesiskumu reducējot līdz tikai vienai pienākuma norādīt pamatojumu neizpildei, Vispārējā tiesa esot sagrozījusi prasības pieteikumu.

---

(1)  Spriedums, 2013. gada 6. septembris, Bank Refah Kargaran/Padome (T-24/11, EU:T:2013:403).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. februārī iesniedza Oberster Gerichtshof (Austrija) — Pensionsversicherungsanstalt/CW

(Lieta C-135/19)

(2019/C 172/17)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Obersten Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pensionsversicherungsanstalt

Atbildētājs: CW

Prejudiciālie jautājumi

1.

Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu (1) koordinēšanu Austrijas rehabilitācijas pabalsts ir kvalificējams kā — slimības pabalsts Regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē vai — invaliditātes pabalsts Regulas 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē, vai — bezdarbnieka pabalsts Regulas 3. panta 1. punkta h) apakšpunkta izpratnē?

2.

Vai primāro tiesību gaismā Regula (EK) Nr. 883/2004 ir jāinterpretē tādējādi, ka dalībvalstij kā kādreizējai dzīvesvietas un nodarbinātības valstij ir pienākums izmaksāt pabalstus — kā Austrijas rehabilitācijas pabalsts — personai, kuras dzīvesvieta ir citā dalībvalstī, ja šī persona lielāko slimības un pensijas apdrošināšanas stāža daļu ir ieguvusi kā šajā citā dalībvalstī nodarbinātā (laika posmā pēc vairākus gadus agrāk notikušās dzīves vietas pārcelšanas uz turieni) un kopš tā laika nav saņēmusi kādreizējās dzīvesvietas un nodarbinātības valsts slimības un pensijas apdrošināšanas pabalstus?

---

(1)  OV 2004, L 166, 1. lpp.

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. februārī Ehab Makhlouf iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-409/16 Makhlouf/Padome

(Lieta C-157/19 P)

(2019/C 172/18)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Ehab Makhlouf (pārstāvis: E. Ruchat, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—	atzīt apelācijas sūdzības iesniedzēja sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	rezultātā, atcelt 2018. gada 12. decembra spriedumu, ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir taisījusi lietā T-409/16 Ehab Makhlouf/Eiropas Savienības Padome;

un, taisot jaunu spriedumu:

—	atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (1) un tam sekojošos izpildes aktus, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus:

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa neesot ievērojusi apelācijas sūdzības iesniedzēja tiesības tikt uzklausītam pirms jaunu ierobežojošu pasākumu pieņemšanas, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 41. pantā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un esot sagrozīti fakti, ignorējot rakstus, ko apelācijas sūdzības iesniedzējs esot iesniedzis savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam, lai pierādītu, ka viņš neatbalsta Sīrijas režīmu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Lēmuma 2013/255/KĀDP (2) 27. un 28. panta normas, saskaņā ar kurām piederēšana Al-Assad vai Makhlouf ģimenēm ir autonoms kritērijs, kas pamato soda uzlikšanu, netika atzītas par nelikumīgām, tādējādi apvēršot pierādīšanas pienākumu.

---

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2011/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 141, 125. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. februārī Razan Othman iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-416/16 Othman/Padome

(Lieta C-158/19 P)

(2019/C 172/19)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Razan Othman (pārstāvis: E. Ruchat, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—	atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	rezultātā, atcelt 2018. gada 12. decembra spriedumu, ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir taisījusi lietā T-416/16 Razan Othman/Eiropas Savienības Padome;

un, taisot jaunu spriedumu:

—	atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (1) un tam sekojošos izpildes aktus, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus:

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa neesot ievērojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai pirms jaunu ierobežojošu pasākumu pieņemšanas, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 41. pantā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un esot sagrozīti fakti, ignorējot rakstus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja esot iesniegusi savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam, lai pierādītu, ka viņa neatbalsta Sīrijas režīmu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Lēmuma 2013/255/KĀDP (2) 27. un 28. panta normas, saskaņā ar kurām piederēšana Al-Assad vai Makhlouf ģimenēm ir autonoms kritērijs, kas pamato soda uzlikšanu, netika atzītas par nelikumīgām, tādējādi apvēršot pierādīšanas pienākumu.

---

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2011/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 141, 125. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.).

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 21. februārī Syriatel Mobile Telecom (Joint Stock Company) iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 12. decembra spriedumu lietā T-411/16 Syriatel Mobile Telecom/Padome

(Lieta C-159/19 P)

(2019/C 172/20)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Syriatel Mobile Telecom (Joint Stock Company) (pārstāvis: E. Ruchat, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

—	atzīt apelācijas sūdzības iesniedzējas sūdzību par pieņemamu un pamatotu;

—	rezultātā, atcelt 2018. gada 12. decembra spriedumu, ko Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ir taisījusi lietā T-411/16 Syriatel Mobile Telecom/Eiropas Savienības Padome

un, taisot jaunu spriedumu:

—	atcelt 2016. gada 27. maija Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (1) un tam sekojošos izpildes aktus, ciktāl tie attiecas uz apelācijas sūdzības iesniedzēju;

—	piespriest Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza trīs pamatus:

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa neesot ievērojusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības tikt uzklausītai pirms jaunu ierobežojošu pasākumu pieņemšanas, kas nostiprinātas Pamattiesību hartas 41. pantā.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un esot sagrozīti fakti, ignorējot rakstus, ko apelācijas sūdzības iesniedzēja ir iesniegusi savas prasības atcelt tiesību aktu pamatojumam, lai pierādītu, ka tā neatbalsta Sīrijas režīmu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Lēmuma 2013/255/KĀDP (2) 27. un 28. panta normas, saskaņā ar kurām piederēšana Al-Assad vai Makhlouf ģimenēm ir autonoms kritērijs, kas pamato soda uzlikšanu, netika atzītas par nelikumīgām, tādējādi apvēršot pierādīšanas pienākumu.

---

(1)  Padomes Lēmums (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2011/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 141, 125. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV L 147, 14. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 26. februārī iesniedza First-tier Tribunal (Tax Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Pfizer Consumer Healthcare Ltd/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-182/19)

(2019/C 172/21)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

First-tier Tribunal (Tax Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Pfizer Consumer Healthcare Ltd

Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālais jautājums

Vai Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 2016/1140 (1) (2016. gada 8. jūlijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā nav spēkā tiktāl, ciktāl tajā ar KN kodu 3824, konkrēti 38249096, tiek klasificēti produkti, kuri:

i.	sastāv no pārsējam līdzīga materiāla, kas satur “siltumšūnas”, ieskaitot ķīmiskās vielas,

ii.	darbojas līdzīgā veidā kā sautējošas kompreses, tomēr nodrošinot papildu priekšrocības,

iii.	caur eksotermisku ķīmisku reakciju atbrīvo no sāpēm, samazina stīvumu un veicina audu atjaunošanos (kā pārbaudīts vairākos klīniskos izmeklējumos),

iv.	tiek safasēti vai iepakoti pārdošanai mazumtirdzniecībā, un

v.

tiek skaidri piedāvāti un tirgoti medicīniskiem mērķiem un kā tādi, kas nodrošina iepriekš (iii) iedaļā minēto iedarbību, pamatojoties uz ķīmiskām vielām, kas ir materiāls vai sastāvdaļa, kas tiem piešķir pamatīpašību, un nevis pozīcijā 3005 (pamatojoties uz attiecīgo pozīciju redakciju, sadaļu un nodaļu piezīmēm un paskaidrojošām piezīmēm pie 1. Vispārīgā interpretācijas noteikuma, 3. a) Vispārīgā interpretācijas noteikuma darbības, paredzot klasifikāciju saskaņā ar konkrētāko preces aprakstu vai savādāk)?

---

(1)  OV 2016, L 189, 1. lpp.

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. martā iesniedza Landesgericht für Zivilrechtssachen Graz (Austrija) — NK/MS un AS

(Lieta C-208/19)

(2019/C 172/22)

Tiesvedības valoda — vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht für Zivilrechtssachen Graz

Pamatlietas puses

Prasītāja: NK

Atbildētāji: MS, AS

Prejudiciālie jautājumi

1)

Vai līgums starp arhitektu un patērētāju, saskaņā ar kuru arhitekts (tikai) nodrošina jaunas vienas ģimenes dzīvojamās mājas projektēšanu, ieskaitot projekta izstrādi, ir līgums “par jaunu ēku būvēšanu” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK (1) 3. panta 3. punkta f) apakšpunkta izpratnē.

2)

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša: Vai līgums starp arhitektu un patērētāju, saskaņā ar kuru arhitekts ir atbildīgs par jaunas vienas ģimenes dzīvojamās mājas projektēšanu atbilstoši klientu specifikācijām un vēlmēm un attiecīga projekta izstrādi šajā sakarā, ir līgums par “tādu preču piegādi, kas izgatavotas pēc patērētāja specifikācijām vai ir nepārprotami personalizētas,” Direktīvas 2011/83 16. panta c) punkta un 2. panta 3) un 4) punkta izpratnē?

---

(1)  OV 2011, L 304, 64. lpp.

Prasība, kas celta 2019. gada 8. martā — Eiropas Komisija/Somijas Republika

(Lieta C-217/19)

(2019/C 172/23)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: C. Hermes, E. Ljung Rasmussen)

Atbildētāja: Somijas Republika

Prasītājas prasījumi:

—

atzīt, ka, kopš 2011. gada vairākkārt piešķirdama atļaujas lielo pūkpīļu (Somateria mollissima) tēviņu pavasara medībām Ālandes [Åland] provincē, Somijas Republika nav izpildījusi pienākumus, kas tai noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (1) (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību 7. panta 4. punktā un 9. panta l. punkta c) apakšpunktā;

—	piespriest Somijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Kopš 2011. gada Ālandu [Åland] salu reģionālā valdība — autonoms Somijas apgabals — atkārtoti ik gadus atļāvusi lielo pūkpīļu tēviņu “pavasara medības saskaņā ar atkāpi” ar kopējo kvotu 2000 līdz 3800 putnu divu līdz triju nedēļu laikā maijā. Šis laikposms sakrīt ar lielo pūkpīļu vairošanās laiku.

Direktīvas 2009/147/EK 7. panta 4. punktā ir aizliegtas medības vairošanās laikā.

Somija apgalvo, ka lielo pūkpīļu pavasara medības Ālandu salās ir pamatotas ar atkāpi no Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta. Saskaņā ar Tiesas judikatūru dalībvalstīm ir pienākums pierādīt, ka šīs tiesību normas nosacījumi ir ievēroti.

Komisija uzskata, ka Somija, pirmkārt, nav pierādījusi, ka atkāpes noteikumi būtu “saprātīg[a] izmanto[šana]” Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē. It īpaši, Somija nav ar pamatotiem zinātniskiem pierādījumiem pierādījusi, ka tā būtu nodrošinājusi, ka attiecīgā lielo pūkpīļu populācija tiek uzturēta pietiekamā skaitliskā līmenī.

Otrkārt, Somija nav pierādījusi, ka atļautās pavasara medības attiektos vienīgi uz putnu izmantošanu “nelielā skaitā” atbilstoši Direktīvas 2009/147/EK 9. panta 1. punkta c) apakšpunktam.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV 2010, L 20, 7. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 15. martā iesniedza Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber) (Apvienotā Karaliste) — Blackrock Investment Management (UK) Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-231/19)

(2019/C 172/24)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Upper Tribunal (Tax and Chancery Chamber)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Blackrock Investment Management (UK) Limited

Atbildētāji: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālais jautājums

Vai gadījumā, ja trešā persona sniedz fonda pārvaldītājam vienotu pārvaldīšanas pakalpojumu Padomes Direktīvas 2006/112/EK (1) 135. panta 1. punkta g) apakšpunkta izpratnē un minētais fonda pārvaldītājs to izmanto, lai pārvaldītu gan īpašo ieguldījumu fondus (turpmāk tekstā –“ĪIEF”), gan fondus, kas nav īpašo ieguldījumu fondi (turpmāk tekstā –“fondi, kas nav ĪIEF”), šis pants ir jāinterpretē tādējādi:

a)	ka uz šo vienoto pakalpojumu ir jāattiecina vienota nodokļa likme? Ja tas tā ir, kā ir jānosaka šī likme? vai arī

b)

ka atlīdzība par šī vienotā pakalpojuma sniegšanu ir jāsadala, pamatojoties uz pārvaldīšanas pakalpojumu izmantošanu (piemēram, pamatojoties uz līdzekļu summām, kas attiecīgi tiek pārvaldītas ĪIEF un fondos, kas nav ĪIEF), no nodokļa atbrīvojot vienu daļu no vienotā pakalpojuma, bet otru tā daļu, apliekot ar nodokli?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 18. martā iesniedza Court of Appeal (Apvienotā Karaliste) — United Biscuits (Pensions Trustees) Limited, United Biscuits Pension Investments Limited/Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

(Lieta C-235/19)

(2019/C 172/25)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

Court of Appeal

Pamatlietas puses

Prasītāji: United Biscuits (Pensions Trustees) Limited, United Biscuits Pension Investments Limited

Atbildētājs: Commissioners for Her Majesty's Revenue and Customs

Prejudiciālais jautājums

Vai tādu pensiju fondu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšana, kādus pilnvarotajiem ir snieguši a) apdrošinātāji un/vai b) uzņēmumi, kas nav apdrošinātāji, ir “apdrošināšanas darījumi” PVN direktīvas (1) 135. panta 1. punkta a) apakšpunkta (iepriekš Sestās direktīvas 13. panta B daļas a) apakšpunkts) izpratnē?

---

(1)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 20. martā iesniedza High Court of Justice (Chancery Division) (Apvienotā Karaliste) — Eli Lilly and Company/Genentech Inc.

(Lieta C-239/19)

(2019/C 172/26)

Tiesvedības valoda — angļu

Iesniedzējtiesa

High Court of Justice (Chancery Division)

Pamatlietas puses

Prasītāja: Eli Lilly and Company

Atbildētāja: Genentech Inc.

Prejudiciālais jautājums

Vai PAS regula (1) liedz piešķirt pamatpatenta īpašniekam PAS attiecībā uz produktu, uz ko attiecas trešajai personai piederošā tirdzniecības atļauja, bez šīs personas piekrišanas?

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 469/2009 (2009. gada 6. maijs) par papildu aizsardzības sertifikātu zālēm (OV 2009, L 152, 1. lpp.).

Tiesas otrās palātas priekšsēdētāja 2019. gada 24. janvāra rīkojums (Okresný súd Bratislava (Slovākija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ML

(Lieta C-510/17) (1)

(2019/C 172/27)

Tiesvedības valoda — slovāku

Tiesas otrās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 4. februāra rīkojums — Eiropas Komisija/Beļģijas Karaliste, ko atbalsta Vācijas Federatīvā Republika, Igaunijas Republika, Īrija, Spānijas Karaliste, Francijas Republika, Itālijas Republika, Latvijas Republika, Lietuvas Republika, Ungārija

(Lieta C-564/17) (1)

(2019/C 172/28)

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 328, 13.11.2017.

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2019. gada 13. februāra rīkojums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Japan Tobacco International SA, Japan Tobacco International France SAS/Premier ministre, Ministre de l'Action et des Comptes publics, Ministre des Solidarités et de la Santé

(Lieta C-596/17) (1)

(2019/C 172/29)

Tiesvedības valoda — franču

Tiesas pirmās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 437, 18.12.2017.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 25. februāra rīkojums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Hussein Mohamad Hussein, piedaloties Bundesamt für Fremdenwesen und Asyl

(Lieta C-657/17) (1)

(2019/C 172/30)

Tiesvedības valoda — vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 52, 12.2.2018.

Tiesas (piektā palāta) priekšsēdētāja 2019. gada 14. februāra rīkojums (Tribunal Administrativo de Círculo de Lisboa (Portugāle) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Henkel Ibérica Portugal, Unipessoal Lda/Comissão de Segurança de Serviços e Bens de Consumo

(Lieta C-277/18) (1)

(2019/C 172/31)

Tiesvedības valoda — portugāļu

Piektās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 259, 23.7.2018.

Tiesas devītās palātas priekšsēdētāja 2019. gada 30. janvāra rīkojums (Justice de paix du troisième canton de Charleroi (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Frank Casteels/Ryanair DAC, iepriekš Ryanair Ltd

(Lieta C-368/18) (1)

(2019/C 172/32)

Tiesvedības valoda — franču

Devītās palātas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 285, 13.8.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 18. janvāra rīkojums (College van Beroep voor het Bedrijfsleven (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Vereniging Gasopslag Nederland, TAQA Onshore BV, TAQA Piek Gas BV/Autoriteit Consument en Markt, piedaloties: Gas Transport Services BV

(Lieta C-399/18) (1)

(2019/C 172/33)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 294, 20.8.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 11. februāra rīkojums (Tribunal Supremo (Spānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — ZW/Deutsche Lufthansa AG

(Lieta C-498/18) (1)

(2019/C 172/34)

Tiesvedības valoda — spāņu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 399, 5.11.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 11. februāra rīkojums — Eiropas Komisija/Slovākijas Republika

(Lieta C-614/18) (1)

(2019/C 172/35)

Tiesvedības valoda — slovāku

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 445, 10.12.2018.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 8. februāra rīkojums (Landgericht Berlin (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Sundair GmbH/WV, XU, YT, ZS

(Lieta C-660/18) (1)

(2019/C 172/36)

Tiesvedības valoda — vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 25, 21.1.2019.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 31. janvāra rīkojums (Amtsgericht Nürnberg (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — Geld-für-Flug GmbH/Ryanair DAC

(Lieta C-701/18) (1)

(2019/C 172/37)

Tiesvedības valoda — vācu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 72, 25.2.2019.

Tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 8. februāra rīkojums (Rechtbank Amsterdam (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) — A, B/C

(Lieta C-750/18) (1)

(2019/C 172/38)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Tiesas priekšsēdētājs ir izdevis rīkojumu izslēgt lietu no reģistra.

---

(1)  OV C 93, 11.3.2019.

Vispārējās tiesas 2019. gada 28. marta spriedums — Robert Bosch/EUIPO (“Simply. Connected.”)

(Lietas T-251/17 un T-252/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafisku preču zīmju “Simply. Connected.” reģistrācijas pieteikumi - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Apelācijas padomē veicamās pārbaudes apjoms - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Regulas Nr. 207/2009 64. pants (tagad Regulas 2017/1001 71. pants))

(2019/C 172/39)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Robert Bosch GmbH (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: S. Völker un M. Pemsel, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: V. Mensing un D. Hanf)

Priekšmets

Prasības, kas ir celtas par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 9. marta lēmumu lietā R 948/2016-5 un 2017. gada 10. marta lēmumu lietā R 947/2016-5 attiecībā uz pieteikumiem reģistrēt grafiskus apzīmējumus “Simply. Connected.” kā Eiropas Savienības preču zīmes.

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-251/17 un T-252/17 apvienot sprieduma taisīšanai.

2)	Prasības noraidīt.

3)	Robert Bosch GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 195, 19.6.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 26. marta spriedums — Grieķija/Komisija

(Lieta T-480/17) (1)

(ELGF un ELFLA - No finansējuma izslēgti izdevumi - Grieķijas izdevumi - Vienreizējas un vienotas likmes finanšu korekcijas - Savstarpēja atbilstība - Reglamentējošo prasību vadības jomā pārbaude - Risku analīze - Finansiāla kaitējuma novērtējums - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums)

(2019/C 172/40)

Tiesvedības valoda — grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos un A. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: D. Triantafyllou un A. Sauka)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2017/1144 (2017. gada 26. jūnijs), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz konkrētus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV 2017, L 165, 37. lpp.), ciktāl ar to atbilstības pārbaudes ΧC/2014/002/GR rezultātā Grieķijas Republikai tiek piemērotas gan vienreizējas, gan vienotas likmes korekcijas kopsummā 1 182 054,72 EUR apmērā tāpēc, ka ir konstatētas nepilnības savstarpējās atbilstības nodrošināšanā (ELGF un ELFLA).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Grieķijas Republika atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 357, 23.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 2. aprīļa spriedums — Fleig/EĀDD

(Lieta T-492/17) (1)

(Civildienests - Līgumdarbinieki - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 47. panta c) punkta i) apakšpunkts - Izbeigšana ar uzteikumu - Izbeigšanas iemesli - Uzticības saiknes zudums - Dienesta intereses - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Rūpības pienākums - Labas pārvaldības princips - Pamattiesību hartas 30. un 41. pants - Procesa jautājums - Dokumentu, kas pievienoti lietas materiāliem tiesvedībā Vispārējā tiesā, publicēšana internetā - Civildienesta noteikumu 17. pants)

(2019/C 172/41)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Stephan Fleig (Berlīne, Vācija) (pārstāvis: H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD) (pārstāvis: S. Marquardt)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2016. gada 19. septembra lēmumu, ar kuru EĀDD Cilvēkresursu direktorāta direktors, rīkojoties institūcijas, kura ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, statusā, izbeidza prasītāja darba līgumu no 2017. gada 19. jūnija, un, otrkārt, atlīdzināt kaitējumu, kurš prasītājam, iespējams, ir nodarīts ar šo lēmumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Stephan Fleig atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 318, 25.9.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 28. marta spriedums – dm drogerie markt/EUIPO – Albea Services (“ALBÉA”)

(Lieta T 562/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “ALBÉA” - Agrāka starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “Balea” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Apzīmējumu līdzība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 172/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: dm drogerie markt GmbH & Co. KG (Karlsruhe, Vācija) (pārstāvji: O. Bludovsky un C. Mellein, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Rajh un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Albea Services (Gennevilliers, Francija) (pārstāvis: J. H. de Mitry, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 25. maija lēmumu lietā R 1870/2016 1 attiecībā uz iebildumu procesu starp dm drogerie markt un Allbea Services.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 25. maija lēmumu lietā R 1870/2016 1.

2)	Katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.

---

(1)  OV C 338, 9.10.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 29. marta spriedums — All Star/EUIPO — Carrefour Hypermarchés (Apavu zoles forma)

(Lieta T-611/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības trīsdimensiju preču zīme - Apavu zoles forma - Vispārzināmi fakti - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības uz aizstāvību - Regulas (EK) Nr. 207/2009 75. pants (tagad Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkts) - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts) - Izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja - Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts un 52. panta 2. punkts (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 3. punkts un 59. panta 2. punkts) - Pieteikuma par sēdes rīkošanu Apelācijas padomē noraidīšana - Regulas Nr. 207/2009 77. pants (tagad Regulas 2017/1001 96. panta 1. punkts))

(2019/C 172/43)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: All Star CV (Beaverton, Oregona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: R. Kunze, G. Würtenberger, advokāti, un S. Malynicz, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: V. Ruzek)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Carrefour Hypermarchés (Évry, Francija) (pārstāve: C. Verneret, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 27. jūnija lēmumu lietā R 952/2014-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Carrefour Hypermarchés un All Star.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	All Star CV atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 374, 6.11.2017.

Vispārējās tiesas 2019. gada 4. aprīļa spriedums — United Wineries/EUIPO — Compañía de Vinos Miguel Martín (“VIÑA ALARDE”)

(Lieta T-779/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “VIÑA ALARDE” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “ALARDE” - Agrākas preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums - Regulas (EK) Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. un 3. punkts) - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Preču identiskums - Apzīmējumu līdzība - Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad - Regulas 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 172/44)

Tiesvedības valoda — spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: United Wineries, SA (Cenicero, Spānija) (pārstāve: J. Oria Sousa-Montes, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Palmero Cabezas un J. Crespo Carrillo)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Compañía de Vinos Miguel Martín, SL (Cigales, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 25. septembra lēmumu lietā 281/2017-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Compañía de Vinos Miguel Martín un United Wineries.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	United Wineries, SA atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 42, 5.2.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 4. aprīļa spriedums — Stada Arzneimittel/EUIPO (Divu pretīmesošu loku attēls)

(Lieta T-804/17) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes, kurā attēloti divi pretīmesoši loki - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 172/45)

Tiesvedības valoda — vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Stada Arzneimittel AG (Bad Vilbel, Vācija) (pārstāvji: J.-C. Plate un R. Kaase, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: sākotnēji D. Hanf un D. Walicka, vēlāk D. Hanf un E. Markakis)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 20. septembra lēmumu lietā R 1887/2016-1 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma, kurā attēloti divi pretīmesoši loki, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Stada Arzneimittel AG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 42, 5.2.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 28. marta spriedums – Zakłady Chemiczne “Siarkopol” Tarnobrzeg/EUIPO – EuroChem Agro (“Unifoska”)

(Lieta T 259/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Unifoska ” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “NITROFOSKA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

(2019/C 172/46)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Zakłady Chemiczne “Siarkopol” Tarnobrzeg (Tarnobrzeg,Polija) (pārstāvis: M. Kondrat, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Palmero Cabezas un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: EuroChem Agro GmbH (Mannheim, Vācija) (pārstāvji:M. Schmidhuber un A. Haberer, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 7. februāra lēmumu lietā R 1503/2017 5 attiecībā uz iebildumu procesu starp EuroChem Agro un Zakłady Chemiczne “Siarkopol” Tarnobrzeg.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Zakłady Chemiczne “Siarkopol” Tarnobrzeg sp. z o.o. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 221, 25.6.2018..

Vispārējās tiesas 2019. gada 25. marta rīkojums — Abaco Energy u.c./Komisija

(Lieta T-186/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko piešķir atjaunojamiem energoresursiem - Iepriekšējas izskatīšanas procedūra - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma tiek atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Atbalsta saņēmēja celta prasība - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

(2019/C 172/47)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Abaco Energy, SA (Madride, Spānija) un 1659 citi prasītāji, kuru vārdi ir minēti rīkojuma pielikumā (pārstāvji: sākotnēji P. Holtrop, P. Kuypers un M. de Wit, vēlāk P. Holtrop, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche, P. Němečková un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2017) 7384 final (2017. gada 10. novembris) par Spānijas Karalistes īstenoto valsts atbalstu SA.40348 (2015/NN) (Atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem, koģenerācijas un atkritumu pārstrādes).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Par Spānijas Karalistes un EDP España pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Abaco Energy, SA un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

4)	Abaco Energy, SA un pārējie prasītāji, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, Komisija, Spānijas Karaliste un EDP España sedz savus izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

---

(1)  OV C 221, 25.6.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 25. marta rīkojums — Solwindet las Lomas/Komisija

(Lieta T-190/18) (1)

(Prasība atcelt tiesību aktu - Valsts atbalsts - Atbalsta shēma, ko piešķir atjaunojamiem energoresursiem - Iepriekšējas izskatīšanas procedūra - Lēmums, ar kuru atbalsta shēma tiek atzīta par saderīgu ar iekšējo tirgu - Atbalsta saņēmēja celta prasība - Intereses celt prasību neesamība - Nepieņemamība)

(2019/C 172/48)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Solwindet las Lomas, SL (Žerona, Spānija) (pārstāvis: L. Sandberg-Mørch, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Maxian Rusche, P. Němečková un S. Noë)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas Lēmumu C(2017) 7384 final (2017. gada 10. novembris) par Spānijas Karalistes īstenoto valsts atbalstu SA.40348 (2015/NN) (Atbalsts elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem, koģenerācijas un atkritumu pārstrādes).

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Par Spānijas Karalistes un EDP España pieteikumiem par iestāšanos lietā nav jālemj.

3)	Solwindet las Lomas, SL sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus, izņemot ar pieteikumiem par iestāšanos lietā saistītos tiesāšanās izdevumus.

4)	Solwindet las Lomas, Komisija, Spānijas Karaliste un EDP España katra pati sedz savus izdevumus saistībā ar pieteikumiem par iestāšanos lietā.

---

(1)  OV C 190, 4.6.2018.

Vispārējās tiesas 2019. gada 28. marta rīkojums — Herholz/EUIPO (“#”)

(Lieta T-631/18) (1)

(Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “#” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts - Prasība grozīt lēmumu - Acīmredzama nepieņemamība)

(2019/C 172/49)

Tiesvedības valoda: vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Herholz Vertrieb GmbH & Co. KG (Ahausa, Vācija) (pārstāvis: D. Sprenger, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: A. Sesma Merino un A. Söder)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas padomes 2018. gada 22. augusta lēmumu lietā R 445/2018-2 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “#” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Herholz Vertrieb GmbH & Co. KG atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

---

(1)  OV C 445, 10.12.2018.

Prasība, kas celta 2019. gada 8. martā — Șanli/Padome

(Lieta T-157/19)

(2019/C 172/50)

Tiesvedības valoda — holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Dalokay Șanli (Roterdama, Nīderlande) (pārstāvis: D. Gürses, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2019/24 (2019. gada 8. janvāris) un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2019/25 (2019. gada 8. janvāris), un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai ir izvirzīti seši pamati.

1.	PKK iekļaušana sarakstā vairs neesot pamatota, jo PKK neesot teroristiska organizācija.

2.	Prasītāja vārdam neesot jābūt sarakstā, jo viņš nekad neesot ticis apsūdzēts teroristiska rakstura noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā.

3.	Neesot pierādīts, ka prasītājs būtu veicis teroristiska rakstura noziedzīgus nodarījumus vai būtu saistīts ar šāda veida nodarījumu veikšanu. Neesot pierādīts arī pārmetums, ka viņš būtu īstenojis vervēšanas un finansēšanas darbības.

4.	Esot pārkāptas prasītāja pamattiesības uz aizstāvību un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, jo viņam neesot bijis iespējas aizstāvēties pret pārmetumiem, kas viņam ir tikuši izvirzīti.

5.	Apstrīdētie Padomes akti neesot pietiekami pamatoti, jo neesot pierādījumu, uz kuriem varētu tikt balstīta soda noteikšana.

6.	Esot pārkāpts Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 4. punkts, jo Padome neesot sniegusi konkrētu informāciju vai atbilstīgus lietas materiālus, no kuriem izrietētu, ka kompetenta iestāde būtu pieņēmusi lēmumu šīs tiesību normas izpratnē.

Prasība, kas celta 2019. gada 11. martā — Deutsche Telekom/Parlaments un Padome

(Lieta T-161/19)

(2019/C 172/51)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Deutsche Telekom (Bonna, Vācija) (pārstāvji: F. González Díaz, B. Langeheine un J. Blanco Carol, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atcelt tiesību aktu atzīt par pieņemamu;

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1971 (1) 50. pantu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt prasītāja tiesāšanās un citus izdevumus saistībā ar šo lietu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētās regulas 50. pants nav spēkā, jo LESD 114. pants nav atbilstošs juridiskais pamats.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētās regulas 50. pantu ir pārkāpts subsidiaritātes princips un tajā nav norādīts pamatojums.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētās regulas 50. pantu ir pārkāpts samērīguma princips un tajā nav norādīts pamatojums.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka procedūrā, kas īstenota, lai pieņemtu apstrīdētās regulas 50. pantu, ir pārkāpti labāka regulējuma principi.

5.	Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdētās regulas 50. pantu ir ierobežotas prasītāja pamattiesības uz īpašumu un uzņēmējdarbības brīvība.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1971 (2018. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (OV L 321, 17.12.2018., 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 11. martā — Telefónica un Telefónica de España/Parlaments un Padome

(Lieta T-162/19)

(2019/C 172/52)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Telefónica, SA (Madride, Spānija), un Telefónica de España, SA (Madride) (pārstāvji: F. González Díaz, B. Langeheine un J. Blanco Carol, advokāti)

Atbildētāji: Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atcelt tiesību aktu atzīt par pieņemamu;

—	atcelt Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1971 (1) 50. pantu;

—	piespriest Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei atlīdzināt prasītāju tiesāšanās un citus izdevumus saistībā ar šo lietu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus pamatus, kas būtībā ir vai nu identiski, vai līdzīgi tiem, kuri ir izvirzīti lietā T-161/19 Deutsche Telekom/Parlaments un Padome.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1971 (2018. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) un BEREC atbalsta aģentūru (BEREC birojs), groza Regulu (ES) 2015/2120 un atceļ Regulu (EK) Nr. 1211/2009 (OV L 321, 17.12.2018., 1. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 20. martā — Hebberecht/EĀDD

(Lieta T-171/19)

(2019/C 172/53)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Chantal Hebberecht (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis: K. Bicard, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt C. Hebberecht prasību par pieņemamu un pamatotu;

—	atcelt prasītājai noteikto sankciju;

—	piespriest Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) izmaksāt prasītājai 36 000 EUR kā neizmaksātās algas un nokavējuma procentus;

—	piespriest EĀDD samaksāt prasītājai zaudējumu atlīdzību 450 000 EUR apmērā par viņas veselībai nodarīto kaitējumu, mantisko un morālo kaitējumu;

—	pakārtoti piespriest EĀDD samaksāt prasītājai zaudējumu atlīdzību 300 000 EUR apmērā par šiem pašiem kaitējumiem;

—	pakārtotāk piespriest EĀDD samaksāt prasītājai zaudējumu atlīdzību 150 000 EUR apmērā par šiem pašiem kaitējumiem;

—	vēl pakārtotāk piespriest EĀDD samaksāt prasītājai zaudējumu atlīdzību 50 000 EUR apmērā par šiem pašiem kaitējumiem;

—	piespriest EĀDD atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja apgalvo, ka viņa nav veikusi nodarījumus, par kuriem tribunal de première instance du Hainaut [Eno pirmās instances tiesas] (Beļģija) 2017. gada 13. decembra spriedumā ir konstatēts, ka viņa ir tos veikusi, un uz kuriem EĀDD atsaucas kā uz īpaši nopietnu ierēdņa pienākumu neizpildi, it īpaši saskaņā ar Civildienesta noteikumu 12. pantu. Viņa norāda arī uz viņai noteikto sankciju diskriminējošo raksturu.

Prasība, kas celta 2019. gada 22. martā — AV un AW/Parlaments

(Lieta T-173/19)

(2019/C 172/54)

Tiesvedības valoda — franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: AV un AW (pārstāvji: L. Levi un S. Rodrigues, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atzīt šo prasību par pieņemamu un pamatotu;

līdz ar to

—	atcelt apstrīdētos lēmumus;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza piecus prasības pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, pirmkārt, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV 2012, L 298, 1. lpp.) 78. panta pārkāpums, un, otrkārt, tiesību uz aizstāvību pārkāpums. Šajā ziņā prasītāji norāda, ka neviens administratīvs lēmums par piedziņas rīkojumu pirms apstrīdēto lēmumu par nepamatotu maksājumu atgūšanu pieņemšanas šajā lietā viņiem nav ticis paziņots.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvota spēkā esoša juridiska pamata neesamība, jo disciplinārais konteksts, kādā ir pieņemti apstrīdētie lēmumi, aizliedz tos pamatot ar Civildienesta noteikumu 85. pantu.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots Civildienesta noteikumu 85. panta pārkāpums. Prasītāji uzskata, pat ja pieņem, ka apstrīdētos lēmumus varētu pamatot ar Civildienesta noteikumu 85. pantu, šie lēmumi būtu prettiesiski, jo šīs tiesību normas piemērošanas nosacījumi šajā lietā nav izpildīti.

4.	Ar ceturto pamatu tiek apgalvots labas pārvaldības principa un no tā izrietošā rūpības pienākuma pārkāpums it īpaši tāpēc, ka atbildētājs tomēr nav pārbaudījis Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) atklātā pārkāpuma pareizību.

5.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Parlaments ir nepareizi izmantojis pilnvaras, jo tas ir pieņēmis apstrīdētos lēmumus, lai sasniegtu, ja ne tikai, tad vismaz galvenokārt nevis Civildienesta noteikumu 85. pantā norādītos, bet citus mērķus, proti, vēlmi sodīt prasītājus citādi, nevis ar disciplinārsodu.

Prasība, kas celta 2019. gada 25. martā — 3V Sigma/ECHA

(Lieta T-176/19)

(2019/C 172/55)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: 3V Sigma SpA (Milāna, Itālija) (pārstāvji: C. Bryant un S. Hainsworth, solicitors, un C. Krampitz, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	prasību atzīt par pieņemamu;

—

atcelt atbildētājas Apelācijas padomes 2019. gada 15. janvāra lēmumu par vielu izvērtēšanu attiecībā uz bis(2-etilheksil) 4,4’-{6-[4-terc-butilkarbamoil) anilīn]-1,3,5-triazīn-2,4-diildiimino}dibenzoātu, ciktāl ar to: i) noraidīts prasītājas iesniegums par sākotnējā lēmuma apstrīdēšanu un ii) nolemts, ka prasītājai līdz 2020. gada 22. oktobrim ir jāsniedz informācija par pētījumu, kas veikts atbilstoši ESAO TG 308; un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, paužot uzskatu, ka ir nepieciešams pētījums atbilstoši ESAO TG 308, esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un acīmredzama kļūda vērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka atbildētājas Apelācijas padome esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo neesot nošķīrusi, no vienas puses, apstākļus, kādos veicami testi, lai konstatētu, vai pastāv konkrēta viela vai — pretējā gadījumā — tās transformācijas vai noārdīšanās produkti, un, no otras puses, apstākļus, kādos veicams novērtējums par jebkura šāda transformācijas vai noārdīšanās produkta noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām īpašībām vai ļoti noturīgām un ļoti bioakumulatīvām īpašībām. Prasītāja apgalvo, ka atbildētājas Apelācijas padome līdz ar to esot pieļāvusi kļūdu, secinot, ka ir nepieciešams no prasītājas pieprasītais pētījums atbilstoši ESAO TG 308.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētājas Apelācijas padome ar savu konstatējumu, ka izraudzītās testēšanas temperatūras ir atbilstīgas, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Prasītāja apgalvo, ka atbildētājas Apelācijas padome ar savu secinājumu, ka pētījumam atbilstoši ESAO TG 308 izraudzītā testēšanas temperatūra, proti 20 oC, ir atbilstīga, esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā un acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Atbildētājas Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā to, ka pētījuma veikšana augstākas temperatūras apstākļos būtiski ietekmēs jebkuru izveidojušos transformācijas vai noārdīšanās produktu koncentrāciju un līdz ar to ietekmēs to, kuri no tiem (ja vispār) būs pakļauti novērtēšanai par noturīgām, bioakumulatīvām un toksiskām īpašībām vai ļoti noturīgām un ļoti bioakumulatīvām īpašībām, tādējādi būtiski apdraudot pētījuma atbilstību.

Prasība, kas celta 2019. gada 28. martā — Puma/EUIPO (“SOFTFOAM”)

(Lieta T-182/19)

(2019/C 172/56)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Puma SE (Herzogenaurach, Vācija) (pārstāvji: M. Schunke, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “SOFTFOAM” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 17 363 318

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 8. janvāra lēmums lietā R 1399/2018-2

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies procesā Apelācijas padomē.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkta pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 27. martā — Aurea Biolabs/EUIPO — Avizel (“AUREA BIOLABS”)

(Lieta T-184/19)

(2019/C 172/57)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Aurea Biolabs Pte Ltd (Cochin, Indija) (pārstāvji: B. Brandreth, QC un L. Oommen, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Avizel SA (Luksemburga, Luksemburga)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskās preču zīmes “AUREA BIOLABS” reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 15 836 737

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas otrās padomes 2019. gada 29. janvāra lēmums lietā R 814/2018-2 (“CORR”)

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Sava lēmuma pamatojumā Apelācijas padome esot balstījusies uz spēkā neesošu tiesību normu;

—	Ja būtu bijusi acīmredzama kļūdu tiesību piemērošanā, tad būtu atbilstoši atcelt iepriekšējo lēmumu;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta un dabiskā taisnīguma principu pārkāpums.

Prasība, kas celta 2019. gada 28. martā — Public.Resource.Org un Right to Know/Komisija

(Lieta T-185/19)

(2019/C 172/58)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Public.Resource.Org, Inc. (Sebastopol, Kalifornija, ASV), Right to Know CLG (Dublina, Īrija) (pārstāvji: F. Logue, solicitor, A. Grünwald, J. Hackl un C. Nüßing, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas Lēmumu C(2019) 639 final (2019. gada 22. janvāris) (un arī sākotnējo 2018. gada 15. novembra lēmumu ar atsauces Nr. GROW/D3/ALR/dr (2018) 5993057);

—	pakārtoti — nodot lietu atpakaļ Eiropas Komisijai un

—	piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza divus pamatus.

1.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot nepareizi interpretējusi un/vai nepareizi piemērojusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 2. punkta pirmo ievilkumu, jo šajā normā neesot paredzēta pieprasīto saskaņoto standartu aizsardzība: — autortiesību aizsardzība attiecībā uz pieprasītajiem saskaņotajiem standartiem neesot iespējama, jo tie esot ES tiesību sastāvdaļa; — pieprasītajiem saskaņotajiem standartiem trūkstot oriģinalitātes, un tādēļ uz tiem neesot attiecināma autortiesību aizsardzība; — atbildētāja neesot pierādījusi apgalvoto kaitējumu standartizācijas organizācijas komerciālajām interesēm.

2.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta pēdējo teikumu, jo tā nepamatoti noraidījusi to, ka prasītājām sevišķi svarīgu sabiedrības interešu labad ir nepieciešama piekļuve pieprasītajiem saskaņotajiem standartiem: — tiesiskuma un pamattiesību jēdzieni paredzot Eiropas Savienības tiesību aktu brīvu pieejamību; — pieprasītie standarti ietverot ar vidi saistītu informāciju un, konkrētāk, informāciju par emisijām vidē, un tādēļ saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (2) tie esot jāizsniedz; — atbildētāja neesot pienācīgi norādījusi iemeslus, kuru dēļ tā noraidījusi sevišķi svarīgu sabiedrības interešu esamību.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001 L 145, 43. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV 2006, L 264, 13. lpp.).

Prasība, kas celta 2019. gada 29. martā — Glaxo Group/EUIPO (krāsas preču zīme purpura krāsā)

(Lieta T-187/19)

(2019/C 172/59)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Glaxo Group Ltd (Brentford, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: S. Malynicz, QC, S. Baran, Barrister, R. Jacob, Solicitor)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības krāsas preču zīmes purpura krāsā (PANTONE — 2587C) reģistrācijas pieteikums — reģistrācijas pieteikums Nr. 14 596 951

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2019. gada 15. janvāra lēmums lietā R 1870/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, konstatējot, ka apzīmējumam nav raksturīgās atšķirtspējas, līdz ar to nebija iespējams to atbilstoši reģistrēt kā preču zīmi;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 7. panta 3. punkta pārkāpums, konstatējot, ka apzīmējums nav ieguvis atšķirtspēju ar prasītājas, kas lūdz atcelšanu, veikto un/vai ar tās atļauju veikto apzīmējuma izmantošanu.

Prasība, kas celta 2019. gada 1. aprīlī — Apvienotā Karaliste/Komisija

(Lieta T-188/19)

(2019/C 172/60)

Tiesvedības valoda — angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste (pārstāvji — S. Brandon, pārstāvis, T. Johnston un J. Scott, Barristers)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Apvienotās Karalistes valdībai ar 2018. gada 20. decembri datētajā un 2019. gada 21. janvārī saņemtajā vēstulē paziņoto Komisijas lēmumu apstiprināt galīgo revīzijas ziņojumu, revīzijas atsauces numurs 14-BA262-013 kā galīgu;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka revidenti ir pieļāvuši kļūdu tiesību piemērošanā, atzīstot, ka bija nepieciešamas dienā nostrādāto stundu uzskaites tabulas un tādējādi nepareizi interpretējuši dotācijas nolīgumus.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar galīgo revīzijas ziņojumu tiek prettiesiski grauta Met Office (nacionālā metroloģijas institūcija) tiesiskā paļāvība uz to, ka tā ex post facto darba laika reģistrācijas sistēma un ikmēneša netiešo izmaksu likmju aprēķini atbilst dotāciju nolīgumu prasībām.