a)

“izdzīvošanas sistēmas” ir galvenajam kuģim nepiesaistītas sistēmas, kurās var uzņemt visus uz kuģa esošos cilvēkus, lai kuģa evakuācijas gadījumā aizsargātu viņus pret apdraudējumu dzīvībai vai veselībai;

b)

“evakuācijas laiks” ir laiks, kas vajadzīgs, lai visus uz kuģa esošos cilvēkus izvietotu izdzīvošanas sistēmās.

i)

karakuģi vai karaspēka transportkuģi;

ii)

burukuģi;

iii)

kuģi, kuru kustību nenodrošina mehāniski līdzekļi;

iv)

atpūtas jahtas;

v)

kuģi, kuri darbojas vienīgi ostu teritorijās;

vi)

atkrastes iekārtu apkalpošanas kuģi;

vii)

transporta kuteri;

viii)

ātrgaitas kuģi;

ix)

tradicionālie kuģi;

x)

trošu piedziņas prāmji vai

xi)

primitīvas konstrukcijas koka kuģi.

1.

Nodrošināt, ka kuģa un tā sistēmu konstrukcija, būvniecība un apkope garantē drošību uz jūras, novērš cilvēku ievainošanu vai dzīvības zaudēšanu, kā arī novērš kaitējumu videi, jo īpaši jūras videi, un īpašumam.

2.

Nodrošināt, ka ugunsgrēks tiek novērsts, atklāts, ierobežots un dzēsts, ugunsgrēka rašanās gadījumā un pēc tā likvidēšanas nodrošinot būtiski svarīgu drošības sistēmu saglabāšanu.

3.

Ugunsgrēka gadījumā samazināt apdraudējumu cilvēku dzīvībai, kuģim, tā kravai un videi.

4.

Ārkārtas situācijā un pēc tās likvidēšanas, kā arī iespējamas kuģa evakuācijas gadījumā saglabāt un uzturēt cilvēku dzīvību.

5.

Nodrošināt briesmu signālu efektīvu izziņošanu, pārraidi un uztveršanu.

6.

Nodrošināt drošu kuģošanu.

1.

Katram kuģim būtu jānosaka darbības nosacījumi (gan parametri, gan ierobežojumi) un kursēšanas ierobežojumi. No šiem nosacījumiem izrietētu standarti, kuriem kuģim būtu jāatbilst.

2.

Kuģi vajadzētu izmantot tikai tam paredzētajos darbības apstākļos, kas būtu jāatspoguļo kuģa oficiālajos dokumentos.

1.

Ar pārvadāšanai kuģos paredzētajām kravām būtu jārīkojas tā, lai neapdraudētu kuģī esošo cilvēku, kuģa un tā apkārtnes drošību.

2.

Krava būtu jāuzglabā un jānostiprina tā, lai pārvadāšanas laikā līdz minimumam tiktu samazināts kravas pārvietošanās risks. Kravas telpām, kravu transportēšanas ierīcēm un kravu nostiprināšanas aprīkojumam vajadzētu būt konstruētiem un uzturētiem tā, lai tie varētu absorbēt spēkus, kurus transportēšanas laikā var izraisīt paātrinājums.

3.

Bīstamas preces būtu jātransportē tā, lai neapdraudētu kuģī esošo cilvēku, kuģa un tā apkārtnes drošību un lai maksimāli samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

—

Kuģa brīva dreifēšana ostā.

—

Pietauvošanās elementu bojājumi.

—

Cilvēku, kuri kāpj uz kuģa vai nokāpj no tā, drošība.

a)

Būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuriem kuģi iespējams nostiprināt ar bortu paralēli piestātnei vai citai pietauvošanās vietai neatkarīgi no enerģijas vai dzinēja darbības, vai abu pieejamības.

b)

Vājākajam attiecīgās sistēmas elementam būtu jāspēj izturēt prognozētās slodzes, kad kuģis ir pietauvots pie piestātnes.

c)

Būtu jānodrošina, ka kuģis tiek noturēts šādā stāvoklī, kamēr cilvēki kāpj uz kuģa vai nokāpj no tā.

—

Sprādziens, ko izraisa bīstamu gāzu koncentrācija tilpnēs.

—

Tilpnēs uzglabāto šķidrumu izlīšana.

—

Konstrukcijas bojājumi, ko izraisa pārspiediena radīšana un uzturēšana tvertnēs.

—

Enerģijas zudums: ūdens ieplūde tilpnēs, kurās ir degviela vai smēreļļa, izraisot dzinēju vai enerģijas ģenerēšanas atteici.

a)

Vajadzētu būt ieviestiem pasākumiem, ar kuriem novērš tvaiku aizdegšanos tilpnēs.

b)

Būtu jāspēj noteikt šķidruma līmeni tvertnēs un nepieejamās tukšās vietās.

c)

Būtu jāierīko ierīces, ar kurām novērš zemspiedienu vai pārspiedienu.

d)

Būtu jānovērš lietus vai jūras ūdens iekļuve tilpnēs, kurās ir degviela vai smēreļļa, arī tad, ja ierīces, ar kurām novērš pārspiedienu vai tvaiku aizdegšanos, ir bojātas.

e)

Būtu jāierīko droša ieeja, lai vajadzības gadījumos varētu iekļūt tilpnē.

—

Cilvēku ievainošana, uzkāpjot uz kuģa un nokāpjot no tā.

—

Transportlīdzekļu radīti ievainojumi cilvēkiem, uzkāpjot uz kuģa un nokāpjot no tā.

a)

Vajadzētu būt pieejamiem līdzekļiem, ar kuriem novērš pasažieru un apkalpes ievainošanu, uzkāpjot uz kuģa un nokāpjot no tā, īpašu uzmanību pievēršot iespējai nokrist no kuģa starp kuģi un piestātni vai citu pietauvošanās vietu.

b)

Klājam, ko izmanto pasažieru uzņemšanai un izsēdināšanai, vajadzētu būt drošam pret slīdi, jo īpaši tad, kad tas ir mitrs.

c)

Gājēju un transportlīdzekļu pārvietošanās būtu jānošķir.

d)

Pasažieru uzņemšanas un izsēdināšanas vietām, kas paredzētas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, būtu jākonstruē atbilstīgi šādu pasažieru īpašajām vajadzībām.

1.

Kuģa brīvsānu un priekšgala augstumam vajadzētu būt pietiekamam paredzētajiem darbības apstākļiem:

2.

Kuģa konstrukcijas stiprībai un stabilitātei vajadzētu būt pietiekamai, lai nodrošinātu iegrimi atbilstīgi noteiktajiem brīvsāniem.

—

Kuģa nogrimšana vai apgāšanās.

—

Konstrukcijas bojājumi, ko izraisa pārslodze.

a)

Paredzētajos darbības apstākļos kuģa brīvsāniem vajadzētu būt tādiem, kas:

b)

Iegrime, kas atbilst noteiktajiem brīvsāniem (maksimālā iegrime) būtu jāmarķē tā, lai to varētu redzēt ārējs novērotājs.

c)

Priekšas un aizmugures iegrime būtu jāmarķē tā, lai to varētu redzēt ārējs novērotājs.

d)

Būtu jāpārbauda, vai konstrukcijas stiprība un stabilitāte ir pietiekama iekraušanas apstākļos, kas atbilst noteiktajiem brīvsāniem (maksimālā iegrime).

1.

Kuģim vajadzētu būt noturīgam pret sānsveri, lai traucējumu gadījumā novērstu tā apgāšanos, un ar pietiekamu enerģiju, lai pēc traucējumu novēršanas atgrieztos vertikālā stāvoklī un paredzētajos darbības apstākļos.

2.

Pēc tam, kad ir applūdusi ūdensnecaurlaidīga telpa, kas saskaras ar kuģa korpusu, kuģim būtu jāspēj turēties virs ūdens tādā stāvoklī, lai visus cilvēkus, kas atrodas uz kuģa, varētu evakuēt no kuģa.

—

Nogrimšana vai apgāšanās nebojātā stāvoklī.

—

Nogrimšana vai apgāšanās bojātā stāvoklī.

a)

Paredzētajos slodzes apstākļos un paredzētajos viļņu un vēja darbības apstākļos kuģim:

b)

Pēc tam, kad ir applūdusi ūdensnecaurlaidīga telpa, kas saskaras ar kuģa korpusu, kuģim joprojām būtu jāspēj turēties virs ūdens un saglabāt piemērotu stabilitāti:

c)

Aprēķinot nosacījumus, saskaņā ar kuriem kuģis pēc bojājuma joprojām turas virs ūdens un saglabā piemērotu stabilitāti, būtu jāņem vērā arī sānsveres moments, ko izraisa šī situācija saistībā ar pasažieru atrašanās vietu, glābšanas līdzekļu izvietojumu, kā arī laikapstākļiem un jūras viļņošanos.

a)

Kuģī vajadzētu būt ūdensnecaurlaidīgiem un pret laikapstākļiem noturīgiem norobežojumiem, lai novērstu ūdens uzkrāšanos telpās, kas paredzētajos darbības apstākļos var apdraudēt paredzētos stabilitātes vai peldspējas parametrus.

b)

Visi kuģi būtu jākonstruē tā, lai paredzētajos darbības apstākļos zemāk par konkrētu līmeni tie būtu ūdensnecaurlaidīgi – ūdensnecaurlaidības līmenis.

c)

Ārējai kuģa konstrukcijai un piederumiem vajadzētu būt ūdensnecaurlaidīgiem virs ūdensnecaurlaidības līmeņa vismaz līdz nākamajam klājam vai līmenim.

d)

Sadursmes gadījumā kuģa priekšgala zonai būtu jānodrošina ūdensnecaurlaidīga aizsardzība kuģa pārējā daļā.

e)

Būtu jāuzstāda sistēma, kas paredzētajos darbības apstākļos spēj novadīt uzkrāto šķidrumu no jebkuras ūdensnecaurlaidīgas vietas. Mašīntelpās būtu jānodrošina efektīvi funkcionējoša signalizācijas sistēma.

f)

Uz visiem atklātajiem klājiem vajadzētu būt ierīkotai brīvai ūdens notecei.

a)

Cilvēki uz kuģa būtu jāaizsargā pret visiem norādītajiem elementiem:

b)

Būtu jānodrošina līdzekļi, kas garantē visu uz kuģa esošo cilvēku aizsardzību pret pārkrišanu pāri bortam.

a)

Būtu jānodrošina dzinēja un stūres iekārtas, tostarp jebkuru palīgiekārtu dublēšana, ņemot vērā kuģa izmēru un darbības zonu.

b)

Būtu jānodrošina iespēja paredzētajos darbības apstākļos no komandtiltiņa vadīt dzinēju galvenās funkcijas (mehāniskās, elektriskās u. c.), tostarp ātrumu un virzošā spēka virzienu, jebkuros sānsveres un galsveres apstākļos.

c)

Kapteinim uz komandtiltiņa vajadzētu būt pieejamiem darbības rādītājiem, kas nodrošina agrīnu brīdināšanu par jebkuru dzinēja vai stūres atteices veidu.

d)

Atteices veidi, kuru dēļ kuģis var zaudēt dzinēju vai stūres vadību, būtu jānorāda ar redzamu un dzirdamu signalizāciju uz komandtiltiņa un, ja mašīntelpā strādā apkalpes locekļi, attiecīgajā mašīntelpā.

e)

Vajadzētu būt iespējai nodrošināt lokālu ātruma un stūrēšanas vadību.

f)

Vajadzētu būt nodrošinātiem saziņas līdzekļiem, ar kuriem nodot rīkojumus no komandtiltiņa uz vietējām dzinēju un stūres vadības pozīcijām.

g)

Vajadzētu būt iespējai iedarbināt un apturēt galveno dzinēju sistēmu un darbināt to bez ārējiem enerģijas avotiem arī tad, ja kuģis ir bez gaitas.

h)

Kuģa ātruma un kursa vadībai nepieciešamo galveno mehānismu un palīgmehānismu konstrukcijai, būvniecībai un apkopei būtu jāatbilst klasifikācijas standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko karoga valsts administrācija izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009.

—

Būtisko drošības sistēmu atteice enerģijas trūkuma dēļ.

—

Avārijas enerģijas avotu palaides vai darbības atteice temperatūras vai sānsveres un galsveres apstākļu dēļ.

a)

Būtisku drošības sistēmu citu enerģijas avotu atteices gadījumos avārijas enerģijas avotu aktivizācijai būtu jānotiek automātiski.

b)

Avārijas enerģijas avots un ar to saistītā sadales sistēma būtu jāuzstāda tā, lai šīs sistēmas atteice nerastos aizdegšanās, ūdens ieplūdes vai citu negadījumu apstākļos, kas ietekmē citus būtisku drošības sistēmu enerģijas avotus.

c)

Būtiskas drošības sistēmas, ja ir uzstādītas, ir visas minētās:

d)

Būtisko drošības sistēmu darbība būtu jāuztur vismaz tik ilgi, cik vajadzīgs, lai saņemtu palīdzību vai veiktu glābšanu, izmantojot ārējus līdzekļus.

e)

Avārijas enerģijas avotiem būtu:

f)

Avārijas enerģijas avotu un to sadales sistēmas konstrukcijai, būvniecībai un apkopei būtu jāatbilst klasifikācijas standartiem, kas norādīti atzītas organizācijas noteikumos vai līdzvērtīgos noteikumos, ko karoga valsts administrācija izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009.

1.

Būtu jānovērš ugunsnedrošu materiālu un uzliesmojošu šķidrumu, gāzu un tvaiku aizdegšanās.

2.

Būtu jāmarķē ugunsnedroši materiāli, uzliesmojoši šķidrumi un vietas, kur var uzkrāties uzliesmojošas gāzes vai tvaiki, kā arī iespējamie aizdegšanās izraisītāji, piemēram, dzinēju akumulatori.

a)

Būtu jānodrošina līdzekļi uzliesmojošu šķidrumu noplūdes novēršanai un ierobežošanai.

b)

Būtu jānodrošina līdzekļi, kas ierobežo uzliesmojošu gāzu un tvaiku uzkrāšanos.

c)

Aizdegšanās izraisītāji būtu jānošķir no ugunsnedrošiem materiāliem, uzliesmojošiem šķidrumiem un gāzēm.

d)

Uzliesmojoši šķidrumi un gāzes būtu jāglabā šim nolūkam paredzētās vietās.

e)

Izmantojot degvielu, kuras uzliesmošanas temperatūra ir zemāka par 60 °C, būtu jāveic papildu drošības pasākumi, tostarp jāizmanto Starptautiskais drošības kodekss kuģiem, kuros par degvielu izmanto gāzi vai citas vielas ar zemu uzliesmošanas temperatūru (IGF kodekss).

1.

Būtu jānodrošina vadības ierīces, ar ko ierobežo gaisa piekļuvi ikvienai norobežotai telpai.

2.

Būtu jānodrošina vadības ierīces, ar ko ierobežo vai aptur uzliesmojošu šķidrumu plūsmu.

3.

Būtu jāsamazina kuģa telpu ugunsslodze.

a)

Būtu jānodrošina iespēja aizvērt visus ventilācijas cauruļvadus vietās, kurās ir augsts uguns izplatīšanās risks, un vietās, kurās jānodrošina aizsardzība pret uguns iekļuvi no ārpuses.

b)

Būtu jānodrošina iespēja ārpus telpas, kurā uzstādīta ventilācija, izslēgt ikvienu ventilācijas sistēmu, kuru darbina ar elektrību.

c)

Dzīvojamo telpu ventilācijai vajadzētu būt uzstādītai nesaistīti ar ventilācijas sistēmu, kas paredzēta telpām ar augstu aizdegšanās risku.

d)

Būtu jānodrošina vadības ierīces, ar kurām iespējams izslēgt ikvienu sistēmu, kurā izmanto uzliesmojošus šķidrumus, piemēram, degvielas sūkņus, smēreļļas sūkņus, termiskās eļļas sūkņus un eļļas separatorus (attīrītājus).

e)

Šādām atklātām virsmām vajadzētu būt zemiem liesmu izplatības raksturlielumiem:

f)

Ja izmantoti uzliesmojoši materiāli, to siltumspējai jābūt vājai. Tās robežvērtība būtu jānosaka, ņemot vērā kuģa konstrukcijas materiālus, taču nekādā gadījumā tai nevajadzētu būt augstākai par 45 MJ/m2.

g)

Maksimālā ugunsslodze katrā telpā būtu jāierobežo saskaņā ar MSC.1/Circ. 1003 vai citu līdzvērtīgu standartu.

a)

Krāsām, lakām un citiem apdares materiāliem, ko izmanto uz atklātām iekšējām virsmām, nevajadzētu radīt pārmērīgu daudzumu dūmu vai toksisku produktu.

b)

Pirmējam klāja segumam, ja tāds ir dzīvojamajās telpās, dienesta telpās un kontrolpunktos, vajadzētu būt izgatavotam no apstiprināta materiāla, kas augstā temperatūrā nerada dūmus vai toksisku vai eksplozīvu apdraudējumu.

a)

Augsta ugunsgrēka riska zonās un vietās, kas klasificētas kā tādas, kurām nepieciešama augsta ugunsdrošība saskaņā ar II.2.5. punkta a) apakšpunktu, būtu jānodrošina uguns detektori.

b)

Ugunsgrēka gadījumā uguns detektoriem būtu jāraida signāls uz komandtiltiņu. Šāds signāls būtu jāpapildina ar skaņas signālu.

c)

Ja pieņemamā laikā skaņas signāls uz komandtiltiņa netiek apstiprināts, tam vajadzētu būt dzirdamam visās kuģa telpās, kurām apkalpes locekļi var piekļūt.

d)

Skaņas signāla līmenis būtu jāpielāgo atbilstīgi trokšņa līmenim uz kuģa parastajos darbības apstākļos, lai to varētu uztvert apkalpes locekļi.

e)

Būtu jānodrošina iespēja identificēt ugunsgrēka izcelšanās vietu.

1.

Ugunsgrēks būtu jāierobežo tā izcelšanās vietā, lai nodrošinātu pietiekamu laiku ugunsgrēka dzēšanai vai visu uz kuģa esošo cilvēku evakuācijai no kuģa, vai abām darbībām.

2.

Katrā kuģī būtu jāierīko norobežojumi, kas ir termoizturīgi un izturīgi pret mehāniskiem bojājumiem.

a)

Kuģa telpas būtu jāklasificē šādi:

b)

Telpas ar augstu aizdegšanās risku un telpas, kurās jānodrošina augsta ugunsizturība, būtu jānošķir, ierīkojot termisku(-as) barjeru(-as), kas garantē konstrukcijas ugunsdrošību (SPF).

c)

Termiskās barjeras SPF parasti vajadzētu būt tādai, lai 60 minūtes aizkavētu liesmu un dūmu izplatīšanos. Šo laiku varētu samazināt atkarībā no evakuācijas laika, kas aprēķināts saskaņā ar II.2.6. punktu, bet tas nekādā gadījumā nedrīkstētu būt īsāks par 30 minūtēm.

d)

Veicot standarta ugunsgrēka testu SPF laikā, tērauda termiskās barjeras puses, kuru uguns neskar, vidējai temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 140 °C virs sākotnējās temperatūras un nevienā punktā, tostarp nevienā savienojumā, temperatūrai nevajadzētu pārsniegt 180 °C virs sākotnējās temperatūras.

e)

Ja termiskās barjeras izgatavo no materiāliem, kas nav tērauds, izolācijai vajadzētu būt tādai, lai konstrukcijas serdes temperatūra SPF laikā nesasniegtu temperatūru, kurā tā zaudē savas strukturālās īpašības. Piemēram, attiecībā uz alumīniju temperatūra, kas jāņem vērā, ir 200 °C.

f)

Kuģiem, kas nav izgatavoti no tērauda, termiskajai barjerai būtu jānodrošina, lai telpa ar augstu aizdegšanās risku nekādā gadījumā nesaskartos ar kuģa korpusu.

g)

Ventilācijas cauruļvadu ugunsdrošībai vajadzētu būt vienādai ar ugunsdrošību telpā, kurā tie uzstādīti.

a)

Aprēķinot evakuācijas laiku, būtu jāpieņem, ka visi evakuācijas līdzekļi ir izmantojami.

b)

Evakuācijas laikam, kas izteikts minūtēs, vajadzētu būt īsākam par norādīto vērtību:

a)

Vajadzētu būt iespējai katru kuģa telpu, kurai var piekļūt cilvēki, un atklātus klājus sasniegt ar ūdens strūklu, kuras efektīvais spiediens un jauda ir pielāgota attiecīgajam kuģim.

b)

Uz kuģa vajadzētu būt uzstādītiem vismaz diviem ugunsdzēsības sūkņiem, vienam no tiem vajadzētu būt darbināmam no avārijas enerģijas avota (avārijas ugunsdzēsības sūknis).

c)

Avārijas ugunsdzēsības sūknim un tā iesūknēšanas cauruļvadiem vajadzētu būt ierīkotiem telpā, kura ir atsevišķi no telpām, kurās ir citi ugunsdzēsības sūkņi, un tai vajadzētu būt nošķirtai ar termisku barjeru no dzinēju mehānismu telpām.

d)

Visās telpās, kurās ir augsts aizdegšanās risks, būtu jāierīko ugunsdzēsības sistēmas.

e)

Guļamtelpās būtu jāierīko automātiskas sprinklersistēmas.

f)

Telpās, kurās ir augsts aizdegšanās risks, un telpās, kurās jānodrošina augsta ugunsdrošība, ieejas tuvumā būtu jānovieto pārnēsājami ugunsdzēsības aparāti.

g)

Stacionārajos vai pārnēsājamajos ugunsdzēsības līdzekļos izmantotajiem līdzekļiem būtu jāatbilst šādiem nosacījumiem:

a)

Uz kuģiem būtu jānodrošina vismaz divi dažādi evakuācijas līdzekļi no ikvienas telpas, kurā parasti uzturas cilvēki, kas galu galā noved līdz iekāpšanas vietām.

b)

Abi evakuācijas līdzekļi būtu jāorganizē tā, lai jebkurā iespējamā ugunsgrēka scenārijā netiktu bloķēti abi evakuācijas līdzekļi.

c)

Evakuācijas līdzekļiem vajadzētu būt:

d)

Katrā kajītē (ja tādas ir) un sabiedriskajās telpās vajadzētu būt izvietotām evakuācijas ceļu shēmām.

—

Uz kuģa esošo cilvēku savainošana parastajos darbības apstākļos, apmācību un apkopes laikā vai ārkārtas situācijās.

—

LSA darbības traucējumi vai nokavēta LSA izmantošana vai nu reālās ārkārtas situācijās, vai apmācību vai mācību trauksmes gadījumos.

a)

viegli pieejamiem;

b)

bez šķēršļiem un nebloķētiem;

c)

funkcionētspējīgiem un izmantojamiem neatkarīgi no kuģa energoapgādes;

d)

uzturētiem pastāvīgā lietošanas gatavībā;

e)

spējīgiem darboties paredzētajos darbības apstākļos un

f)

paredzētajos darbības un prognozējamu bojājumu apstākļos spējīgiem darboties efektīvi pie jebkuras sānsveres un galsveres.

a)

Informācija un norādījumi visiem cilvēkiem uz kuģa:

b)

Informācijā un norādījumos par ārkārtas situācijas procedūrām, aprīkojuma vietu un izmantošanu būtu jāiekļauj vismaz norādītie elementi:

c)

Norādījumiem par LSA vajadzētu būt salasāmiem un saprotamiem sliktas redzamības apstākļos (piemēram, avārijas apgaismojumā), un LSA glabātavām vajadzētu būt skaidri marķētām.

1.

Vajadzētu būt ierīkotai sakaru sistēmai, lai brīdinātu un vadītu meklēšanas un glābšanas dienestus (SAR) uz kuģa un izdzīvošanas sistēmu atrašanās vietām.

2.

Vajadzētu būt ierīkotai sakaru sistēmai, lai ārkārtas situācijā kapteinis vai apkalpes locekļi varētu vienlaikus sazināties ar visiem uz kuģa esošajiem cilvēkiem.

3.

Vajadzētu būt ierīkotai sakaru sistēmai, lai visus uz kuģa esošos cilvēkus brīdinātu par ārkārtas situāciju.

—

SAR grūtības ārkārtas situācijas gadījumā noteikt atrašanās vietu (vai nu kuģim, vai jebkurai izdzīvošanas sistēmai jūrā).

—

Nespēja izveidot efektīvus divvirzienu sakarus starp apkalpes locekļiem, lai atbalstītu glābšanās, evakuācijas un glābšanas darbības.

—

Nespēja laikus nodrošināt efektīvu informāciju un norādījumus uz kuģa esošajiem cilvēkiem par jebkādu ārkārtas situāciju.

—

Nespēja laikus brīdināt cilvēkus uz kuģa par ārkārtas situāciju.

—

Kavēšanās un organizatoriskas kļūdas.

a)

Lai novirzītu SAR dienestus uz kuģi un izdzīvošanas sistēmām, būtu jānodrošina šādi līdzekļi:

b)

Iekšējo sakaru līdzekļiem būtu jānodrošina:

c)

Sakaru līdzekļiem, ar ko brīdina visus cilvēkus uz kuģa, jābūt:

1.

Katrā kuģī vajadzētu būt pulcēšanās vietām, kur pirms pārvietošanas uz izdzīvošanas sistēmām jāsapulcē visi uz kuģa esošie cilvēki.

2.

Vajadzētu būt iespējai pārvietot jebkuru cilvēku no pulcēšanās vietas uz izdzīvošanas sistēmu bez ievainojumiem un ar “sausām kājām”, t. i., bez nepieciešamības nonākt ūdenī pat neilgu laiku.

3.

Būtu jānodrošina līdzekļi visu cilvēku izdzīvošanai pēc evakuācijas.

—

Neatbilstīgas izdzīvošanas sistēmas, kas nav nedz pietiekamas, nedz piemērotas, nedz pieejamas visiem cilvēkiem uz kuģa.

—

Pasažieri nav pienācīgi sapulcināti, tādējādi kavējot evakuāciju un radot apjukumu.

—

Iespējamība, ka noteiktas izdzīvošanas sistēmas nav pieejamas zaudējumu dēļ, ko radījis ugunsgrēks, applūšana vai citi bojājumi.

—

Izdzīvošanas sistēmu bojājumi vai cilvēku ievainojumi, vai abi gadījumi sistēmu palaides laikā.

—

Noslīkšana.

—

Nosalšana.

a)

Katrā kuģī vajadzētu būt izdzīvošanas sistēmām, kas sadalītas pa visu kuģi, ar pietiekamu ietilpību, lai gadījumā, kad kāda izdzīvošanas sistēma tiek zaudēta vai kļuvusi nederīga, pārējās izdzīvošanas sistēmas var uzņemt to cilvēku kopskaitu, kurus kuģis ir sertificēts pārvadāt.

b)

Izdzīvošanas sistēmu sadalījumam, izvietošanas mehānismiem un ietilpībai vajadzētu būt tādai, lai abās kuģa pusēs varētu uzņemt to cilvēku kopskaitu, kurus kuģis ir sertificēts pārvadāt (7).

c)

Pulcēšanās vietās būtu jānodrošina pietiekami daudz vietas visu uz kuģa esošo cilvēku sapulcināšanai.

d)

Nedrīkstētu pieļaut, ka cilvēkiem, lai nokļūtu izdzīvošanas sistēmā, būtu jālec no vairāk nekā 1 metra augstuma. Lielāka augstuma gadījumā būtu jānodrošina iekārta, kas atvieglo iekāpšanu (piemēram, evakuācijas slīdceliņš vai iekāpšanas kāpnes).

e)

Izdzīvošanas sistēmas palaišana būtu jāveic, neradot šķēršļus vai saskari ar citām konstrukcijām, īpaši ar dzenskrūvi.

f)

Katrā kuģī vajadzētu būt individuālai piepūšamai glābšanas ierīcei, kas piemērota visām uz kuģa esošajām personām.

g)

Atkarībā no darbības apstākļiem būtu jānodrošina piemērota cilvēku termiskā aizsardzība.

a)

Kuģī vajadzētu būt izvietotiem piepūšamiem palīglīdzekļiem, kurus no kuģa var padot cilvēkam ūdenī.

b)

Cilvēka glābšana no ūdens būtu jāveic vai nu ar kuģi, vai ar speciālu iekārtu.

1.

Kuģim būtu jāspēj pārraidīt un saņemt attiecīgo kuģošanas drošības informāciju.

2.

Katram kuģim būtu jāspēj pārraidīt un saņemt briesmu signālus.

3.

SAR operācijas laikā vajadzētu būt iespējai sazināties ar ārējās palīdzības līdzekļiem vai nu gaisā, vai jūrā.

—

Nespēja saņemt un pārraidīt attiecīgo kuģošanas drošības informāciju.

—

Nepietiekama saziņa ar ārējiem līdzekļiem ārkārtas situācijas gadījumā.

—

Nespēja palīdzēt apkārtējiem briesmās nokļuvušiem kuģiem.

a)

pārraidīt briesmu signālus no kuģa uz krastu;

b)

saņemt briesmu signālus no krasta uz kuģi;

c)

pārraidīt un saņemt briesmu signālus no kuģa uz kuģi (arī izmantojot satelītu sistēmas);

d)

pārraidīt un saņemt meklēšanas un glābšanas koordinēšanas paziņojumus;

e)

pārraidīt un saņemt paziņojumus uz vietas;

f)

pārraidīt un saņemt kuģošanas drošības informāciju;

g)

pārraidīt un saņemt vispārējus radio paziņojumus uz krasta radiosistēmām vai tīkliem un no tiem; un

h)

pārraidīt un saņemt un paziņojumus no komandtiltiņa uz komandtiltiņu.

1)

to var neatkarīgi vadīt; un

2)

tas sniedz brīdinājumus apkalpes locekļiem par visiem fiksētiem vai kustīgiem apdraudējumiem, kas saistīti ar kuģošanu.

—

Sadursmes un nogrimšana.

—

Nespēja noteikt kuģa atrašanās vietu.

a)

Būtu jādara pieejama precīza informācija par jūras ģeogrāfisko apgabalu, kurā darbojas kuģis.

b)

Būtu jānodrošina līdzekļi, ar kuriem nosaka kuģa atrašanās vietu, kursu un ātrumu (piemēram, satelītnavigācijas sistēmas, tostarp Galileo).

c)

Būtu jānodrošina navigācijas palīglīdzekļi, lai novērstu sadursmes (piemēram, satelītnavigācijas sistēmas, tostarp Galileo).

d)

Komandtiltiņa konfigurācijai navigācijas sardzes postenī būtu jānodrošina pienācīga visaptveroša redzamība.

e)

Būtu jānodrošina līdzekļi, ar ko nosaka dzenskrūves rotācijas virzienu un vajadzīgo jaudu, kā arī stūres stāvokli attiecībā pret kuģa galveno virzienu.

f)

Būtu jānodrošina līdzekļi ūdens dziļuma noteikšanai.

g)

Būtu jānodrošina iespēja apkārtējiem kuģiem noteikt kuģa atrašanās vietu.