ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
C 136
Izdevums latviešu valodā
Informācija un paziņojumi
62. gadagājums
2019. gada 12. aprīlis
|
ISSN 1977-0952 |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Informācija un paziņojumi |
62. gadagājums |
|
Saturs |
Lappuse |
|
|
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi |
|
|
|
IETEIKUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
2019/C 136/01 |
Padomes Ieteikums (2019. gada 9. aprīlis) par eurozonas ekonomikas politiku |
|
|
II Informācija |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Eiropas Komisija |
|
|
2019/C 136/02 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.8941 – EQT/Widex/JV) ( 1 ) |
|
|
2019/C 136/03 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju (Lieta M.9334 – GTCR / Apax Partners / Dolphin TopCo) ( 1 ) |
|
|
IV Paziņojumi |
|
|
|
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI |
|
|
|
Padome |
|
|
2019/C 136/04 |
||
|
|
Eiropas Komisija |
|
|
2019/C 136/05 |
||
|
|
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA |
|
|
2019/C 136/06 |
Kompetento iestāžu saraksts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES 26. pantu |
|
|
2019/C 136/07 |
Nīderlandes paziņojums par Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punkta (satiksmes sadales noteikumi) piemērošanu Shipholas lidostai un Leleistades lidostai ( 1 ) |
|
|
V Atzinumi |
|
|
|
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU |
|
|
|
Eiropas Komisija |
|
|
2019/C 136/08 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9284 – BillerudKorsnäs Venture / ALPLA Holding / ecoXpac) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
|
2019/C 136/09 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju (Lieta M.9326 – Saudi Aramco / Total Marketing / Sahel) – Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru ( 1 ) |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ. |
|
LV |
|
I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
IETEIKUMI
Padome
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/1 |
PADOMES IETEIKUMS
(2019. gada 9. aprīlis)
par eurozonas ekonomikas politiku
(2019/C 136/01)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 136. pantu saistībā ar 121. panta 2. punktu,
ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97 (1997. gada 7. jūlijs) par budžeta stāvokļa uzraudzības un ekonomikas politikas uzraudzības un koordinācijas stiprināšanu (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (2), un jo īpaši tās 6. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,
ņemot vērā Eiropadomes secinājumus,
ņemot vērā Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu,
ņemot vērā Ekonomikas politikas komitejas atzinumu,
tā kā:
|
(1) |
Eurozonā jau sesto gadu pēc kārtas ir konstatējama nepārtraukta ekonomikas izaugsme, un negatīvā izlaides starpība samazinās. Tomēr perspektīvu ietekmējošie riski palielinās, un ir sagaidāms, ka izaugsme būs mērena. Potenciālā izaugsme joprojām ir zema salīdzinājumā ar pēdējās desmitgadēs reģistrētajiem līmeņiem, un atšķirības starp valstīm vēl aizvien pastāv, kam par iemeslu ir ievērojamās atšķirības starp dažādu dalībvalstu ekonomikas noturības rādītājiem. Reālās algas pieaugums joprojām ir mērens un atpaliek no ražīguma izmaiņām. Nominālās algas pieaugums un pamatinflācija palielinās līdztekus pastāvīgam nodarbinātības pieaugumam, tomēr dažās dalībvalstīs vēl aizvien ir reģioni, kas saskaras ar nepilnīgu darbaspēka izmantošanu vai augstu bezdarba līmeni, savukārt citās dalībvalstīs nav pietiekama darbaspēka piedāvājuma. Pēdējo piecu gadu laikā eurozonā ir panākts liels tekošā konta pārpalikums, ko nodrošināja eurozonas eksporta dinamika un uzlabota konkurētspēja eurozonā, tomēr attiecībā uz ārējiem faktoriem atšķirības starp valstīm joprojām ir ievērojamas. Dalībvalstīs, kurās ilgstoši bija liels ārējais deficīts, joprojām ir lielas negatīvās neto starptautisko ieguldījumu pozīcijas, kas rada neaizsargātību, jo tās parasti atspoguļo to, ka šajās dalībvalstīs ir liels privātā sektora vai valsts parāds. Kā noteikts brīdināšanas mehānisma ziņojumā par 2019. gadu, ko Komisija pieņēma 2018. gada 21. novembrī, lai eurozonā sekmīgi atjaunotu līdzsvaru, ļoti svarīgs ir pienācīgs aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas temps, izaugsmei un inflācijai labvēlīga vide un nepārtrauktas reformas ražīguma palielināšanai. Svarīga ir arī labvēlīga pieprasījuma dinamika, turklāt līdzsvara atjaunošanu sekmētu arī dalībvalstis ar lieliem pārpalikumiem, ja tās stiprinātu apstākļus, kas labvēlīgi algu pieaugumam, vienlaikus ņemot vērā sociālo partneru lomu, kā arī publiskā sektora un privātā sektora ieguldījumiem. |
|
(2) |
Lai palielinātu ilgtermiņa izaugsmes potenciālu un pārvarētu atšķirības starp valstīm un reģionālās atšķirības, vēl vairāk ir jāpaaugstina līdzdalība darba tirgū un ir vajadzīgas izaugsmi veicinošas strukturālās reformas, kā arī ieguldījumi materiālos un nemateriālos aktīvos ražīguma un inovācijas palielināšanai, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kuru izaugsmes potenciāls ir viennozīmīgi zemāks par eurozonas vidējo rādītāju. Tas ir svarīgi, lai eurozonā stiprinātu ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju. |
|
(3) |
Lai nodrošinātu stabilu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, izšķiroša ir konsekvence un līdzsvars eurozonas makroekonomikas politikas pasākumu kopumā, kas ietver arī monetāro, fiskālo un strukturālo politiku. Eiropas Centrālā banka pēdējos gados ir izmantojusi netradicionālus monetārās politikas instrumentus, lai inflācijas rādītājus no jauna novirzītu līmenī, kas tuvs ECB vidēja termiņa inflācijas mērķim, vienlaikus veicinot izaugsmi un jaunu darbvietu radīšanu. Ir jāīsteno pienācīgi diferencēta fiskālā politika un galvenā uzmanība jāpievērš strukturālajām reformām, lai īstermiņā un ilgtermiņā turpinātu atbalstīt izaugsmi. |
|
(4) |
Lai stiprinātu eurozonas un tās dalībvalstu fiskālo stabilitāti, ir vajadzīga diferencēta politika valstu līmenī, pilnībā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu un ņemot vērā fiskālo telpu un blakusietekmi uz citām valstīm. Pareizai ekonomiskās un monetārās savienības (EMS) darbībai būtiska ir valstu fiskālās politikas koordinācija, pamatojoties uz kopējiem fiskāliem noteikumiem. Kopējie fiskālie noteikumi ir vērsti uz to, lai panāktu parāda atmaksājamību valstu līmenī, vienlaikus dodot iespēju veikt makroekonomikas stabilizēšanu. 2015.–2018. gadā eurozonas fiskālā nostāja vidēji saglabājās visumā neitrāla, un Komisijas prognozes liecina, ka 2019. gadā tā kļūs nedaudz ekspansīva, neraugoties uz to, ka izlaide ir virs potenciāla. Fiskālo rezervju atjaunošana ir īpaši svarīga tajās dalībvalstīs, kurās valsts parāda līmenis vēl aizvien ir augsts. Tas arī samazinātu šo dalībvalstu neaizsargātību pret satricinājumiem un ļautu panākt to, ka nākamajā lejupslīdē automātiskie stabilizatori darbojas pilnīgi. Palielinot publiskā sektora ieguldījumus (jo īpaši dalībvalstīs ar fiskālo telpu un zemu publiskā sektora ieguldījumu līmeni), tiek atbalstīta izaugsme un līdzsvara atjaunošana. |
|
(5) |
Strukturālās reformas fiskālajā jomā joprojām ir izšķiroši svarīgas tam, lai uzlabotu fiskālo stabilitāti un stiprinātu ekonomikas izaugsmes potenciālu. Labāk funkcionējošas valstu fiskālās sistēmas, labi pārvaldītas tēriņu pārbaudes, kā arī iedarbīgs un pārredzams publiskais iepirkums var uzlabot publiskā sektora izdevumu efektivitāti un iedarbīgumu un fiskālās politikas ticamību. Uzlabojumi valstu budžetu struktūrā (gan attiecībā uz ieņēmumiem, gan izdevumiem), tostarp resursu novirzīšana uz ieguldījumiem, ļautu ilgtermiņā palielināt publisko budžetu ietekmi uz izaugsmi un paaugstināt ražīgumu. Lai nodokļu sistēmas padarītu efektīvākas un taisnīgākas, būtiski ir vienkāršot un modernizēt nodokļu sistēmas un novērst krāpšanu nodokļu jomā, izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nodokļu apiešanu, piemēram, veicot pret agresīvu nodokļu plānošanu vērstus pasākumus. Lai uzlabotu komercdarbības vidi eurozonā un dalībvalstu ekonomikās un to noturību, ir būtiski nodrošināt, ka nodokļu sistēmas ir labvēlīgas vienotā tirgus padziļināšanai un veicina konkurenci starp uzņēmumiem. Svarīga loma šajos centienos būtu kopējai konsolidētajai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzei. |
|
(6) |
Darba tirgus un preču tirgus strukturālās un institucionālās iezīmes, kā arī labi funkcionējošas valsts pārvaldes iestādes ir svarīgi faktori eurozonas dalībvalstu noturības nodrošināšanā. Noturīgas ekonomikas struktūras neļauj satricinājumiem nozīmīgi un ilgstoši ietekmēt ienākumus un darbaspēka piedāvājumu. Šīs struktūras var atvieglot fiskālās un monetārās politikas darbību un ierobežot atšķirības, radot ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei labvēlīgus apstākļus. Strukturālo reformu, jo īpaši to, kuras paredzētas konkrētām valstīm adresētajos ieteikumos, labāka koordinācija un īstenošana var radīt pozitīvu blakusietekmi dalībvalstu vidū un pastiprināt pozitīvo ietekmi visā eurozonā. Reformas, kas palielina konkurenci preču tirgos, veicina resursu efektivitāti un uzlabo komercdarbības vidi un iestāžu kvalitāti (jo īpaši tiesu sistēmas efektivitāti), kā arī sekmē ekonomikas noturību eurozonā un dalībvalstīs. vienotais tirgus ir kļuvis par svarīgu dzinējspēku, kas stimulē izaugsmi un konverģenci starp dalībvalstīm, un tas joprojām ir ievērojams neizmantots potenciāls, un ir jāgūst panākumi, lai šo tirgu padziļinātu (jo īpaši pakalpojumu, digitālo pakalpojumu, enerģētikas un transporta jomā), laikus nodrošinot tiesību aktu īstenošanu un labāku izpildi. |
|
(7) |
Eiropas sociālo tiesību pīlārā ir izklāstīti 20 principi par to, kā veicināt vienlīdzīgas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba apstākļus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu. Reformas, kas sekmē līdzdalību darba tirgū, sniedz atbalstu veiksmīgai statusa maiņai darba tirgū, veicina kvalitatīvu darbvietu radīšanu un samazina darba tirgus segmentāciju, var palīdzēt stimulēt iekļaujošu izaugsmi, uzlabot ekonomikas noturību un automātisko stabilizāciju, mazināt nevienlīdzību, risināt nabadzības un sociālās atstumtības jautājumus un palīdzēt tikt galā ar mainīgai ekonomikai aktuālajiem izaicinājumiem. Individualizēts atbalsts darba meklējumos, apmācībā un pārkvalifikācijā var palīdzēt iedarbīgi un laikus iesaistīt bezdarbniekus. Piekļuve augstas kvalitātes izglītībai un apmācībai visas dzīves laikā ir ļoti svarīga, un tās nodrošināšanai ir vajadzīgi pienācīgi ieguldījumi cilvēkkapitālā un prasmēs, jo īpaši mazkvalificētu personu gadījumā. Šādas reformas un ieguldījumi vidējā termiņā un ilgtermiņā uzlabo nodarbināmību, inovāciju un ražīgumu un palielina algas, paaugstinot eurozonas noturību un veicinot sociālo iekļaušanu un mobilitāti dalībvalstīs un visā eurozonā. Nodokļu slogs eurozonā ir samērā augsts un vērsts uz darbaspēku; nodokļu novirzīšana no darbaspēka uz tādām nodokļu bāzēm ar mazāku negatīvo ietekmi uz izaugsmi kā, piemēram, īpašuma, patēriņa vai vides nodokļi, varētu stiprināt darbaspēka piedāvājumu un pieprasījumu. Ar tiesību aktiem nodarbinātības aizsardzības jomā jāparedz taisnīgi un pienācīgi darba apstākļi visiem strādājošajiem, jo īpaši ņemot vērā to, ka izveidojas jauni nodarbinātības veidi un jauni līgumu veidi, kas paver jaunas iespējas, tomēr rada arī problēmas saistībā ar darbvietas drošību un sociālās aizsardzības segumu. Arī iedarbīgas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas ir izšķiroši svarīgas tam, lai nodrošinātu pienācīgus ienākumus un kvalitatīvu pakalpojumu pieejamību. Lai veicinātu dalību darba tirgū, būtiska nozīme ir arī pensiju reformām un darba un privātās dzīves līdzsvarošanas politikai. Nevajadzīgi ierobežojumi attiecībā uz darbvietu, nozaru un ģeogrāfisko mobilitāti var kavēt pārvietošanos atsevišķās dalībvalstīs un arī visā eurozonā. Izšķiroša nozīme ir sociālo partneru iesaistei nodarbinātības un sociālās jomas lietās un saistītajās ekonomikas reformās. |
|
(8) |
Kaut arī kopš krīzes ir palielinājusies eurozonas finanšu nozares stabilitāte, joprojām ir risināmi neaizsargātības jautājumi. Privātā sektora parādu līmenis vēl aizvien ir augsts, un nodokļu sistēmām joprojām ir raksturīgi stimuli aizņemties. Būtisks valsts obligāciju ienesīguma pieaugums varētu mazināt banku kapitālu, kas savukārt varētu izraisīt negatīvu blakusietekmi visā eurozonā. Vajadzība pielāgot banku komercdarbības modeļus, zemās procentu likmes un arvien sīvākā konkurence, ko rada citi finansējuma veidi, turpinās ietekmēt banku rentabilitāti. Riska mazināšanā ir gūti noturīgi panākumi, konkrēti – ir samazināti ienākumus nenesošie aizdevumi (INA) un pastiprinātas minimuma prasības pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Tomēr turpmāki ilgstoši centieni ir vajadzīgi attiecībā uz to valstu mērogā konstatējamo INA īpatsvaru, kas joprojām ievērojami pārsniedz eurozonas vidējo rādītāju. Komisija 2018. gada martā iepazīstināja ar riska samazināšanas pasākumu kopumu, ar kuru palīdzētu risināt ar atlikušajiem INA saistītās problēmas un nepieļaut INA uzkrāšanos nākotnē. Turpmākiem risku samazināšanas un attiecīgi risku dalīšanas nodrošināšanas panākumiem būtisks ir 2016. gada novembra banku nozares tiesību aktu kopums, ar ko, saglabājot Padomes kompromisā panākto līdzsvaru, tiecas vēl vairāk samazināt riskus, īstenojot starptautiski atzītas normas attiecībā uz kapitāla rezervēm, saistību subordināciju un banku likviditāti. Pēc nopietnajiem nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas noteikumu pārkāpumiem Komisija ierosināja pasākumus, ar kuriem pastiprināt Eiropas Banku iestādes lomu, kā arī uzraudzības sadarbību, lai uzlabotu normatīvā regulējuma prasību izpildes nodrošināšanu šajā jomā. Banku savienības izveidē ir gūti ievērojami panākumi, tostarp ar neseno vienošanos par kopīga atbalsta mehānisma īstenošanu attiecībā uz vienoto noregulējuma fondu, tomēr tā joprojām nav pabeigta. Banku savienības spēju saraut saikni starp bankām un valstīm kavē tas, ka pastāv ierobežojumi attiecībā uz pašreizējo struktūru likviditātes nodrošināšanai noregulējumā un ka nav kopējas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas un kopīga atbalsta mehānisma attiecībā uz vienoto noregulējuma fondu. |
|
(9) |
Lai nostiprinātu EMS struktūru, prioritārā kārtā ir jāpabeidz banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveide, tomēr ir jārīkojas arī saistībā ar visiem pārējiem elementiem, kas izklāstīti Eurosamita 2018. gada 14. decembra paziņojumā. Komisija 2017. gada decembrī un 2018. gada maijā publicēja vairākus priekšlikumus, kuros izklāstīti turpmākie pasākumi EMS izveides pabeigšanai, tostarp par Eiropas Investīciju stabilizācijas funkciju un Reformu atbalsta programmu (ierosināta daudzgadu finanšu shēmas ietvaros). Priekšlikumu pamatā ir 2017. gada maijā publiskotais pārdomu dokuments par EMS padziļināšanu un Piecu priekšsēdētāju 2015. gada jūnija ziņojums. 2018. gada 13. un 14. decembra Eurosamitā tika pieņemti lēmumi par banku savienību un ESM turpmāko attīstību; attiecībā uz ESM vadītāji Eurosamitā vienojās, ka tas – vēlākais pārejas posma beigās – nodrošinās vienotā noregulējuma fonda (VNF) kopīgo atbalsta mehānismu. Pamatojoties uz darbības nosacījumiem, ko vadītāji apstiprināja Eurosamitā, darbs turpināsies, lai sagatavotu vajadzīgos grozījumus ESM līgumā (tostarp par VNF kopīgo atbalsta mehānismu). Atbalsta mehānisms tiks ieviests agrāk, ja būs gūti pietiekami panākumi riska samazināšanā, kurus izvērtēs 2020. gadā. 2019. gada pirmajā pusē darbs turpināsies, konkrēti – izveidojot augsta līmeņa darba grupu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) jautājumos un turpinot darbu pie struktūras likviditātes nodrošināšanai noregulējumā. Turpināsies arī darbs, lai izveidotu struktūru, īstenošanas kārtību un grafiku budžeta instrumentam, kas paredzēts eurozonas un – brīvprātīgā kārtā – dalībvalstu, kas nav eurozonas dalībnieces, bet kas piedalās valūtas kursa mehānismā (VKM II), konverģencei un konkurētspējai. Vienošanās par instrumenta iezīmēm tiks panākta 2019. gada jūnijā. Instrumentu pieņems saskaņā ar likumdošanas procedūru, kas paredzēta Līgumos, un pamatojoties uz attiecīgo Komisijas priekšlikumu, ko vajadzības gadījumā grozīs. Visas šīs reformas varētu palīdzēt stiprināt euro starptautisko lomu, padarot to samērīgāku ar eurozonas nozīmīgumu pasaules ekonomikā un finansēs. Ir svarīgi šīs reformas apspriest atklātā un pārredzamā veidā attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces, pilnībā ņemot vērā Savienības iekšējo tirgu. |
|
(10) |
Par šā ieteikuma nodarbinātības un sociālajiem aspektiem ir notikušas konsultācijas ar Nodarbinātības komiteju un Sociālās aizsardzības komiteju, |
AR ŠO IESAKA eurozonas dalībvalstīm individuāli un kolektīvi Eurogrupā laikposmā no 2019. līdz 2020. gadam veikt turpmāk minētos pasākumus.
|
1. |
Padziļināt vienoto tirgu, uzlabot komercdarbības vidi un iestāžu kvalitāti un veikt noturību stiprinošas preču tirgus un pakalpojumu tirgus reformas. Samazināt ārējo parādu un veikt reformas, lai uzlabotu konkurētspēju, šajā nolūkā jo īpaši stimulējot ražīgumu eurozonas dalībvalstīs ar tekošā konta deficītu vai lielu ārējo parādu, un nostiprinātu apstākļus, kas labvēlīgi algu pieaugumam, ņemot vērā sociālo partneru lomu. Īstenot pasākumus, kuri veicina ieguldījumus eurozonas dalībvalstīs ar lielu tekošā konta pārpalikumu. |
|
2. |
Politikas veidošanā pilnā mērā ievērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu, atbalstīt publiskā sektora un privātā sektora ieguldījumus un uzlabot publisko finanšu kvalitāti un struktūru. Atjaunot fiskālās rezerves, jo īpaši eurozonas dalībvalstīs, kurās ir augsts valsts parāda līmenis. Atbalstīt un īstenot ES darbības, ar ko vēršas pret agresīvu nodokļu plānošanu. |
|
3. |
Novirzīt nodokļus no darbaspēka un stiprināt izglītības un apmācības sistēmas un ieguldījumus prasmēs. Uzlabot tādas aktīvas darba tirgus politikas iedarbīgumu, kura sniedz atbalstu veiksmīgai statusa maiņai darba tirgū. Visā eurozonā veicināt kvalitatīvu darbvietu radīšanu un novērst darba tirgus segmentāciju. Nodrošināt adekvātas un ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas. |
|
4. |
Sagatavot darbam VNF atbalsta mehānismu un to veikt agrāk, ja būs gūti pietiekami panākumi riska samazināšanā. Turpināt darbu pie ENAS, jo īpaši izveidojot augsta līmeņa darba grupu. Stiprināt Eiropas regulējuma un uzraudzības sistēmu. Turpināt meklēt risinājumus, lai novērstu ierobežojumus pašreizējā struktūrā likviditātes nodrošināšanai noregulējumā. Sekmēt privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara pienācīgu samazināšanu. Turpināt ātri mazināt ienākumus nenesošu aizdevumu apmēru eurozonā un nepieļaut šādu aizdevumu uzkrāšanos, tai skaitā nodokļu jomā izskaužot stimulus aizņemties. Gūt vērienīgus panākumus kapitāla tirgu savienības jomā. |
|
5. |
Panākt ātru progresu EMS padziļināšanā, pamatojoties uz 2018. gada 14. decembra Eurosamita paziņojumu, un to darīt arī ar perspektīvu stiprināt euro starptautisko lomu, ņemot vērā Komisijas priekšlikumus un dalībvalstu iniciatīvas, vienlaikus pilnībā ievērojot Savienības iekšējo tirgu un darbības veicot atklātā un pārredzamā veidā attiecībā uz dalībvalstīm, kas nav eurozonas dalībnieces. |
Luksemburgā, 2019. gada 9. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
G. CIAMBA
II Informācija
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Eiropas Komisija
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/5 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta M.8941 – EQT/Widex/JV)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2019/C 136/02)
Komisija 2019. gada 13. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:
|
— |
Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem, |
|
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M8941. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem. |
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/5 |
Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju
(Lieta M.9334 – GTCR / Apax Partners / Dolphin TopCo)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2019/C 136/03)
Komisija 2019. gada 4. aprīlī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:
|
— |
Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem, |
|
— |
elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9334. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem. |
IV Paziņojumi
EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
Padome
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/6 |
PADOMES LĒMUMS
(2019. gada 9. aprīlis),
ar ko ieceļ Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes (Cedefop) locekļus un locekļu aizstājējus
(2019/C 136/04)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/128 (2019. gada 16. janvāris), ar ko izveido Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop) (1), un jo īpaši tās 4. pantu,
ņemot vērā kandidatūru sarakstu, ko Padomei iesniegušas dalībvalstu valdības, darba ņēmēju organizācijas un darba devēju organizācijas,
tā kā:
|
(1) |
Ar Regulu (ES) 2019/128 atcēla un aizstāja Padomes Regulu (EEK) Nr. 337/75 (2). |
|
(2) |
Uz Regulas (EEK) Nr. 337/75 4. panta pamata izveidotās valdes locekļi ir palikuši amatā un pildījuši Regulas (ES) 2019/128 5. pantā paredzētās valdes funkcijas līdz valdes locekļu un neatkarīga eksperta iecelšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2019/128 4. panta 1. punktu. |
|
(3) |
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļi un locekļu aizstājēji būtu jāieceļ uz četriem gadiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo par Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centra valdes locekļiem un locekļu aizstājējiem uz laikposmu no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2023. gada 31. martam ieceļ šādas personas:
I. VALDĪBU PĀRSTĀVJI
|
Valsts |
Locekļi |
Locekļu izstājēji |
|
Beļģija (pēc rotācijas) |
Flāmu kopiena: Nathalie VERSTRAETE kundze Franču kopiena: Guibert DEBROUX kungs |
|
|
Bulgārija |
Maria TODOROVA kundze |
Mimi DANEVA kundze |
|
Čehija |
Marta STARÁ kundze |
Martina KAŇÁKOVÁ kundze |
|
Dānija |
Lise Lotte TOFT kundze |
Torben SCHUSTER kungs |
|
Vācija |
Peter THIELE kungs |
Erik HEß kungs |
|
Igaunija |
Rita SIILIVASK kundze |
Teet TIKO kungs |
|
Īrija |
Alan McGRATH kungs |
Justin SINNOTT kungs |
|
Grieķija |
Themistoklis KOTSIFAKIS kungs |
Ioannis KAPOUTSIS kungs |
|
Spānija |
Carmen MENÉNDEZ GONZÁLEZ-PALENZUELA kundze |
Domingo RODRÍGUEZ AGULLEIRO kungs |
|
Francija |
Nadine NERGUISIAN kundze |
Clarisse DUBERT kundze |
|
Horvātija |
Vesna HRVOJ-ŠIC kundze |
Andreja UROIĆ-LANDEKIĆ kungs |
|
Itālija |
Ugo MENZIANI kungs |
Pietro TAGLIATESTA kungs |
|
Kipra |
George PANAYIDES kungs |
Yiannis MOUROUZIDES kungs |
|
Latvija |
Rūta GINTAUTES-MARIHINAS kundze |
Baiba BAŠĶERES kundze |
|
Lietuva |
|
|
|
Luksemburga |
|
|
|
Ungārija |
Krisztina VUJKOV TOMORNÉ kundze |
|
|
Malta |
Vince MAIONE kungs |
Mario CARDONA kungs |
|
Nīderlande |
Peter VAN IJSSELMUIDEN kungs |
Ellen IPENBURG-TOMESEN kundze |
|
Austrija |
Eduard STAUDECKER kungs |
Wolfgang SLAWIK kungs |
|
Polija |
Piotr BARTOSIAK kungs |
Łukasz MARCISZ kungs |
|
Portugāle |
Sandra RIBEIRO kundze |
Paulo FELICIANO kungs |
|
Rumānija |
Ana RĂDULESCU kundze |
|
|
Slovēnija |
Slavica ČERNOŠA kundze |
|
|
Slovākija |
Juraj VANTUCH kungs |
Karol JAKUBÍK kungs |
|
Somija |
Kari NYYSSÖLÄ kungs |
Hanna AUTERE kundze |
|
Zviedrija |
Carina LINDÉN kundze |
Jacob JOHANSSON kungs |
|
Apvienotā Karaliste |
Ann MILLER kundze |
Emma WIGNALL kundze |
II. DARBA ŅĒMĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI
|
Valsts |
Locekļi |
Locekļu aizstājēji |
|
Beļģija |
Isabelle MICHEL kundze |
Katrien ALLAERT kundze |
|
Bulgārija |
Yuliya SIMEONOVA kundze |
|
|
Čehija |
Lukáš NĚMEC kungs |
Petr PEČENKA kungs |
|
Dānija |
Morten SMISTRUP kungs |
|
|
Vācija |
Mario PATUZZI kungs |
Uli NORDHAUS kundze |
|
Igaunija |
Kaja TOOMSALU kundze |
Peep PETERSON kungs |
|
Īrija |
Frank VAUGHAN kungs |
|
|
Grieķija |
Georgios CHRISTOPOULOS kungs |
Christos GOULAS kungs |
|
Spānija |
Juan Carlos MORALES kungs |
Esther GÓMEZ MANZANEQUE kundze |
|
Francija |
Nicolas FAINTRENIE kungs |
Michèle PERRIN kundze |
|
Horvātija |
Katarina RUMORA kundze |
|
|
Itālija |
Anna TESELLI kundze |
Francesco LAURIA kungs |
|
Kipra |
Evangelos EVANGELOU kungs |
Christos KARYDES kungs |
|
Latvija |
Linda ROMELES kundze |
|
|
Lietuva |
Tatjana BABRAUSKIENĖ kundze |
Eglė ŽUKAUSKAITĖ kundze |
|
Luksemburga |
Jean-Claude REDING kungs |
Carlo FRISING kungs |
|
Ungārija |
László KOZÁK kungs |
Tamás BÉKÉSI kungs |
|
Malta |
Elaine GERMANI kundze |
Pauline FENECH kundze |
|
Nīderlande |
Isabel COENEN kundze |
|
|
Austrija |
Isabelle OURNY kundze |
Bernhard HORAK kungs |
|
Polija |
Dagmara IWANCIW kundze |
Katarzyna PAWLACZYK kundze |
|
Portugāle |
José CORDEIRO kungs |
Hugo DIONÍSIO kungs |
|
Rumānija |
Gheorghe SIMION kungs |
|
|
Slovēnija |
Sanja LEBAN TROJAR kundze |
|
|
Slovākija |
Ivan ŠÓŠ kungs |
|
|
Somija |
Kirsi Maria RASINAHO kundze |
Riina Hannele NOUSIAINEN kundze |
|
Zviedrija |
Kristina LOVÉN SELDÉN kundze |
Mattias SAMUELSSON kungs |
|
Apvienotā Karaliste |
Kirsi-Marja KEKKI kundze |
Iain MURRAY kungs |
III. DARBA DEVĒJU ORGANIZĀCIJU PĀRSTĀVJI
|
Valsts |
Locekļi |
Locekļu aizstājēji |
|
Beļģija |
Sandra COENEGRACHTS kundze |
Joris VANDERSTEENE kungs |
|
Bulgārija |
Daniela SIMIDCHIEVA kundze |
|
|
Čehija |
Miloš RATHOUSKÝ kungs |
|
|
Dānija |
Alex HOOSHIAR kungs |
Helene TANDERUP kundze |
|
Vācija |
Barbara DORN kundze |
Christian SPERLE kungs |
|
Igaunija |
Anneli ENTSON kundze |
Pille MEIER kundze |
|
Īrija |
Tony DONOHOE kungs |
Adam Mark WEATHERLEY kungs |
|
Grieķija |
Christos IOANNOU kungs |
Nicos GAVALAKIS kungs |
|
Spānija |
Juan Carlos TEJEDA HISADO kungs |
Miriam PINTO kundze |
|
Francija |
Siham SAIDI kundze |
|
|
Horvātija |
Jasminka MARTINOVIĆ kundze |
Anny BRUSIĆ kundze |
|
Itālija |
Alfonso BALSAMO kungs |
Pietro MAMBRIANI kungs |
|
Kipra |
Maria STYLIANOU THEODOROU kundze |
Maria PIREA kundze |
|
Latvija |
Ilona KIUKUCĀNES kundze |
Anita LĪCES kundze |
|
Lietuva |
|
|
|
Luksemburga |
Charles BASSING kungs |
Daniel SCHROEDER kungs |
|
Ungārija |
Adrienn BALINT kundze |
|
|
Malta |
Mario SPITERI kungs |
Joseph FARRUGIA kungs |
|
Nīderlande |
Gertrud van ERP kundze |
|
|
Austrija |
Gerhard RIEMER kungs |
Thomas MAYR kungs |
|
Polija |
Andrzej STĘPNIKOWSKI kungs |
|
|
Portugāle |
Ana Maria SANTOS GOUVEIA LOPES kundze |
Florbela LEOPOLDO kundze |
|
Rumānija |
Julian GROPOȘILĂ kungs |
Silvia VLĂSCEANU kundze |
|
Slovēnija |
Simon OGRIZEK kungs |
|
|
Slovākija |
Martin HOŠTÁK kungs |
Peter MOLNÁR kungs |
|
Somija |
Mikko VIELTOJÄRVI kungs |
Maiju KORHONEN kundze |
|
Zviedrija |
Pär LUNDSTRÖM kungs |
|
|
Apvienotā Karaliste |
|
|
2. pants
Vēl neizraudzītos locekļus un locekļu aizstājējus Padome iecels vēlāk.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2019. gada 9. aprīlī
Padomes vārdā –
Priekšsēdētājs
G. CIAMBA
(1) OV L 30, 31.1.2019., 90. lpp.
(2) Padomes Regula (EK) Nr. 2062/94 (1994. gada 18. jūlijs), ar ko izveido Eiropas Aģentūru drošībai un veselības aizsardzībai darbā (OV L 216, 20.8.1994., 1. lpp.).
Eiropas Komisija
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/12 |
Euro maiņas kurss (1)
2019. gada 11. aprīlis
(2019/C 136/05)
1 euro =
|
|
Valūta |
Maiņas kurss |
|
USD |
ASV dolārs |
1,1264 |
|
JPY |
Japānas jena |
125,30 |
|
DKK |
Dānijas krona |
7,4648 |
|
GBP |
Lielbritānijas mārciņa |
0,86168 |
|
SEK |
Zviedrijas krona |
10,4370 |
|
CHF |
Šveices franks |
1,1304 |
|
ISK |
Islandes krona |
135,20 |
|
NOK |
Norvēģijas krona |
9,5885 |
|
BGN |
Bulgārijas leva |
1,9558 |
|
CZK |
Čehijas krona |
25,606 |
|
HUF |
Ungārijas forints |
321,71 |
|
PLN |
Polijas zlots |
4,2830 |
|
RON |
Rumānijas leja |
4,7593 |
|
TRY |
Turcijas lira |
6,4724 |
|
AUD |
Austrālijas dolārs |
1,5760 |
|
CAD |
Kanādas dolārs |
1,5067 |
|
HKD |
Hongkongas dolārs |
8,8354 |
|
NZD |
Jaunzēlandes dolārs |
1,6705 |
|
SGD |
Singapūras dolārs |
1,5254 |
|
KRW |
Dienvidkorejas vona |
1 285,17 |
|
ZAR |
Dienvidāfrikas rands |
15,7752 |
|
CNY |
Ķīnas juaņa renminbi |
7,5672 |
|
HRK |
Horvātijas kuna |
7,4385 |
|
IDR |
Indonēzijas rūpija |
15 966,16 |
|
MYR |
Malaizijas ringits |
4,6383 |
|
PHP |
Filipīnu peso |
58,506 |
|
RUB |
Krievijas rublis |
72,6590 |
|
THB |
Taizemes bāts |
35,848 |
|
BRL |
Brazīlijas reāls |
4,3221 |
|
MXN |
Meksikas peso |
21,2826 |
|
INR |
Indijas rūpija |
77,6855 |
(1) Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.
DALĪBVALSTU SNIEGTA INFORMĀCIJA
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/13 |
Kompetento iestāžu saraksts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/40/ES 26. pantu
(2019/C 136/06)
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 3. aprīļa Direktīvas 2014/40/ES par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu attiecībā uz tabakas un saistīto izstrādājumu ražošanu, noformēšanu un pārdošanu un ar ko atceļ Direktīvu 2001/37/EK (1) 26. pants paredz:
“Trīs mēnešu laikā no 2016. gada 20. maija dalībvalstis ieceļ kompetentās iestādes, kas atbildīgas par šajā direktīvā paredzēto pienākumu īstenošanu un izpildi. Dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par šīm kompetentajām iestādēm. Komisija šo informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.”
Beļģija (BE)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Service public fédéral Santé publique, Sécurité de la chaîne alimentaire et Environnement |
|
|||
|
Federale Overheidsdienst Volksgezondheid, Veiligheid van de Voedselketen en Leefmilieu |
|
Bulgārija (BG)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Министерство на икономиката |
|
|||
|
Агенция „Митници“ |
|
|||
|
Комисия за защита на потребителите |
|
|||
|
Изпълнителна агенция „Българска служба за акредитация“ |
|
|||
|
Институт по тютюна и тютюневите изделия |
|
Čehija (CZ)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||
|
Ministerstvo zemědělství České republiky, Odbor potravinářský |
|
||||
|
Ministerstvo zdravotnictví České republiky a krajské hygienické stanice |
|
||||
|
Krajské živnostenské úřady a Ministerstvo průmyslu a obchodu (coby odvolací orgán) |
|
||||
|
Rada pro rozhlasové a televizní vysílání |
|
Dānija (DK)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Sundheds- og Ældreministeriet |
|
|||
|
Sikkerhedsstyrelsen |
|
Vācija (DE)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||
|
Bund |
Bundesministerium für Ernährung und Landwirtschaft |
|
|||
|
|
Bundesamt für Verbraucherschutz und Lebensmittelsicherheit |
|
|||
|
Länder |
www.bvl.bund.de/tabakbehoerden |
||||
Igaunija (EE)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Maksu- ja Tolliamet |
|
|||
|
Tarbijakaitseamet |
|
|||
|
Terviseamet |
|
Īrija (IE)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||||
|
Health Service Executive |
|
|||||
|
Office of the Revenue Commissioners |
|
Grieķija (EL)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||
|
Υπουργείο Υγείας Διεύθυνση Αντιμετώπισης Εξαρτήσεων Τμήμα Λοιπών Εξαρτήσεων |
|
||||
|
Υπουργείο Οικονομίας και Ανάπτυξης Γενική Γραμματεία Βιομηχανίας |
|
||||
|
Ανεξάρτητη Αρχή Δημοσίων Εσόδων Γενική Διεύθυνση Γενικού Χημείου του Κράτους Διεύθυνση Ενεργειακών, Βιομηχανικών και Χημικών Προϊόντων |
|
||||
|
Διεύθυνση Ανατολικής Μακεδονίας-Θράκης Χημικές Υπηρεσίες Σερρών |
|
||||
|
Ανεξάρτητη Αρχή Δημοσίων Εσόδων: Γενική Διεύθυνση Τελωνείων & Ειδικών Φόρων Κατανάλωσης & Περιφερειακές Τελωνειακές Υπηρεσίες |
|
Spānija (ES)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||
|
Dirección General de Salud Pública, Calidad e Innovación. Del Ministerio de Sanidad, Consumo y Bienestar Social junto con Servicios de Salud Pública de las Comunidades Autónomas |
|
||||
|
Centro de Investigación y Control de la Calidad (CICC) Dirección General de Consumo. Ministerio de Sanidad, Consumo y Bienestar Social |
|
||||
|
Agencia Tributaria. Ministerio de Hacienda |
|
||||
|
Comisionado para el Mercado de Tabacos. Ministerio de Hacienda. |
|
||||
|
Secretaría de Estado para el Avance Digital Dirección General de Telecomunicaciones y Tecnologías de la Información. Ministerio de Economía y Empresa |
|
Francija (FR)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||||
|
Ministère des solidarités et de la santé - Direction générale de la santé (DGS) / Ministry for Solidarity and Health- General Directorate of Health |
|
||||||
|
Agence Nationale Sécurité Sanitaire Alimentaire Nationale / Agency for Food, Environmental, Occupational Health & Safety (ANSES) |
|
||||||
|
Ministère de l'Action et des comptes publics –Direction générale des douanes et droits Indirects (DGDDI) / Ministry of Government Action and Public Accounts – General Directorate of Customs and Excise |
|
Horvātija (HR)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Ministarstvo zdravstva |
|
|||
|
Ministarstvo financija, Carinska uprava |
|
Itālija (IT)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Ministero della Salute |
|
|||
|
Ministero dell'Economia e delle Finanze |
|
Kipra (CY)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Υπουργείο Υγείας |
|
|||
|
Τμήμα Τελωνείων |
|
Latvija (LV)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Valsts ieņēmumu dienests (VID) |
|
|||
|
Veselības inspekcija |
|
|||
|
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) |
|
|||
|
Valsts policija (VP) |
|
Lietuva (LT)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Sveikatos apsaugos ministerija |
|
|||
|
Nacionalinė visuomenės sveikatos priežiūros laboratorija |
|
|||
|
Narkotikų, tabako ir alkoholio kontrolės departamentas |
|
|||
|
Finansų ministerija, |
|
|||
|
Valstybinė mokesčių inspekcija prie Finansų ministerijos |
|
|||
|
Valstybinė vartotojų teisių apsaugos tarnyba |
|
|||
|
Ekonomikos ir inovacijų ministerija |
|
|||
|
Policijos departamentas |
|
|||
|
Muitinės departamentas prie Finansų ministerijos |
|
Luksemburga (LU)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Ministre de la santé |
|
Ungārija (HU)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||
|
Nemzeti Akkreditáló Hatóság |
|
||||
|
Fogyasztóvédelemért Felelős Miniszter |
|
||||
|
Agrárminisztérium |
|
||||
|
Megyeszékhely szerinti járási hivatal (Fogyasztóvédelmi Hatóság) |
|
||||
|
Járási Hivatal (Fogyasztóvédelmi Hatóság) |
|
||||
|
Népegészségügyi feladatkörben eljáró fővárosi és megyei kormányhivatalok és Nemzeti Népegészségügyi Központ |
|
||||
|
Országos Gyógyszerészeti és Élelmezés-egészségügyi Intézet |
|
||||
|
Innovációs és Technológiai Minisztérium |
|
||||
|
Emberi Erőforrások Minisztériuma |
|
||||
|
Nemzeti Adó- és Vámhivatal |
|
||||
|
Nemzeti Vagyon Kezeléséért Felelős Tárca Nélküli Miniszter |
|
Malta (MT)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||||
|
Is-Supretendent tas-Saħħa Pubblika permezz tad-Direttorat tas-Saħħa Ambjentali |
|
||||||
|
Is-Supretendent tas-Saħħa Pubblika b'kollaborazzjoni mad-Dipartiment tad-Dwana fil-Ministeru tal-Finanzi |
|
||||||
|
Is-Supretendent tas-Saħħa Pubblika b'kollaborazzjoni mal-Awtorità ta' Malta għall-Kompetizzjoni u għall-Affarijiet tal-Konsumatur (MCCAA) |
|
Nīderlande (NL)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||
|
Nederlandse Voedsel- en Warenautoriteit – NVWA (Dutch Food and Consumer Product Safety Authority) |
|
||||
|
Rijksinstituut voor Volksgezondheid en Milieu – RIVM (National Institute for Public Health and Environment) |
|
Austrija (AT)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Bundesministerium für Arbeit, Soziales, Gesundheit und Konsumentenschutz |
|
|||
|
Bundesministerium für Finanzen |
|
|||
|
Österreichische Agentur für Gesundheit und Ernährungssicherheit (AGES) |
|
Polija (PL)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Biuro do spraw Substancji Chemicznych |
|
|||
|
Oddział Laboratoryjny ds. Krajowej Kontroli Substancji Szkodliwych w Wyrobach Tytoniowych w Wojewódzkiej Stacji Sanitarno-Epidemiologicznej w Łodzi |
|
|||
|
Prezes Urzędu Ochrony Konkurencji i Konsumentów oraz podlegająca mu Inspekcja Handlowa / organy Inspekcji Handlowej |
|
|||
|
Ministerstwo Finansów |
|
|||
|
Krajowa Administracja Skarbowa |
|
|||
|
Ministerstwo Zdrowia |
|
Portugāle (PT)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||
|
IPAC – Instituto Português de Acreditação |
|
||||
|
Direção-Geral da Saúde |
|
||||
|
Autoridade Tributária e Aduaneira |
|
||||
|
Autoridade de Segurança Alimentar e Económica |
|
Rumānija (RO)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Ministerul Sănătății |
|
|||
|
Autoritatea Națională pentru Protecția Consumatorilor |
|
|||
|
Agenția Națională de Administrare Fiscală din subordinea Ministerului Finanțelor |
|
Slovēnija (SI)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Republika Slovenija, Ministrstvo za zdravje |
|
|||
|
Nacionalni laboratorij za zdravje, okolje in hrano |
|
Slovākija (SK)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Úrad verejného zdravotníctva Slovenskej republiky |
|
|||
|
Slovenská obchodná inšpekcia |
|
|||
|
Štátna veterinárna a potravinová správa Slovenskej republiky |
|
Somija (FI)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
||||||||
|
Sosiaali- ja terveysalan lupa- ja valvontavirasto (Valvira) yhdessä kuntien kanssa |
|
||||||||
|
Terveyden ja hyvinvoinnin laitos (THL) |
|
||||||||
|
Tulli |
|
Zviedrija (SE)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||
|
Folkhälsomyndigheten |
|
|||
|
Skatteverket |
|
Apvienotā Karaliste (UK)
|
Kompetentā iestāde |
Adrese |
|||||||||||
|
Department of Health and Social Care |
|
|||||||||||
|
Weights and Measures Authorities in Great Britain and District Councils in Northern Ireland |
|
|||||||||||
|
Medicines and Healthcare products Regulatory Agency (MHRA) |
|
|||||||||||
|
Public Health England (PHE) |
|
|||||||||||
|
For broadcast media – TV and radio For non-broadcast media - Weights and Measures Authorities in Great Britain and District Councils in Northern Ireland |
|
|||||||||||
|
HM Revenue and Customs (HMRC) |
|
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/26 |
Nīderlandes paziņojums par Regulas (EK) Nr. 1008/2008 19. panta 2. punkta (satiksmes sadales noteikumi) piemērošanu Shipholas lidostai un Leleistades lidostai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2019/C 136/07)
Saskaņā ar 19. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā (1) Komisija 2019. gada 29. martā saņēma Nīderlandes paziņojumu par dekrēta projektu, ar ko paredz Nīderlandes noteikumus satiksmes sadalei starp Shipholas lidostu un Leleistades lidostu. Kad ierosinātie noteikumi tiks pieņemti un stāsies spēkā, tie satiksmi starp Shipholas lidostu un Leleistades lidostu sadalīs šādi:
|
— |
Stājoties spēkā dekrētam, atbilstoši Padomes 1993. gada 18. janvāra Regulai (EEK) Nr. 95/93 par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (2) Leleistades lidosta tiek klasificēta kā koordinēta lidosta. |
|
— |
Neskarot Laika nišu regulu, aviokompānija, kas lidojumu no punkta uz punktu brīvprātīgi pārceļ no Shipholas lidostas uz Leleistades lidostu, saņem prioritātes tiesības laika nišas iegūšanai Leleistades lidostā. Tikai tad, ja atbilstoši Laika nišu regulai ir vienādas prioritātes tiesības, pēc tam prioritātes tiesības tiek piešķirtas satiksmei, kas sākta Shipholā. |
|
— |
Ja kāda aviokompānija lidojumu no punkta uz punktu pārceļ uz Leleistades lidostu un tā rezultātā Shipholas lidostā kļūst pieejama laika niša, tad tā Shipholas lidostā jāizmanto transfēra lidojumam. Shipholas lidostā laika niša kļūst pieejama, kad kāda aviokompānija to brīvprātīgi nodod atpakaļ laika nišu koordinatoram vai citai aviokompānijai vai arī nākotnē to izmanto transfēra lidojumu veikšanai. |
Skaidrojums. Transfēra lidojumi ir tādi lidojumi uz galamērķiem, kam vidējā transfēra proporcija Shipholas lidostā ir vismaz 10 %. Lidojumi no punkta uz punktu ir tādi lidojumi uz galamērķiem, kam vidējā transfēra proporcija Shipholas lidostā ir mazāka par 10 %.
Galamērķi, kas atbilst šiem kritērijiem, ir norādīti dekrēta pielikumos.
Aviokompānijas var ministrijai ex ante pamatot, ka galamērķī, kas nav iekļauts transfēra galamērķu pielikumā, vidējā transfēra proporcija būs vismaz 10 %.
Prioritātes tiesību noteikumu vispirms piemēros pirmajiem 10 000 laika nišu, kas pieejamas komerciālajai satiksmei Leleistades lidostā, un pēc izvērtējuma un Eiropas Komisijas apstiprinājuma saņemšanas – nākamajām laika nišām, līdz tiks sasniegti 25 000 laika nišu. Trīs gadu laikā no satiksmes sadales noteikumu stāšanās spēkā Nīderlandes iestādes ziņos Parlamentam un Eiropas Komisijai par dekrēta efektivitāti, ietekmi un samērīgumu, vēršot uzmanību uz pieejamo tirgus kapacitāti un jaunienācēju piekļuvi Nīderlandes aviācijas tirgum.
Pilns teksts atrodams šādā tīmekļa vietnē:
https://ec.europa.eu/transport/modes/air/consultations/2019-schiphol-lelystad-distribution-rules_en
Komisija aicina ieinteresētās personas iesniegt piezīmes 15 dienu laikā pēc šā paziņojuma publicēšanas, tās adresējot:
|
Mobilitātes un transporta ģenerāldirektorāts (E1. nodaļa. Aviācijas politika) |
|
Eiropas Komisija |
|
Birojs: DM24 05/100 |
|
1049 Bruxelles/Brussel |
|
BELGIQUE/BELGIË |
|
MOVE-AIR-SERVICES-REGULATION@ec.europa.eu |
V Atzinumi
PROCEDŪRAS, KAS SAISTĪTAS AR KONKURENCES POLITIKAS ĪSTENOŠANU
Eiropas Komisija
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/27 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta M.9284 – BillerudKorsnäs Venture / ALPLA Holding / ecoXpac)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2019/C 136/08)
1.
Komisija 2019. gada 5. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:
|
— |
BillerudKorsnäs Venture AB (“BillerudKorsnäs Venture”, Zviedrija), kuru kontrolē BillerudKorsnäs AB (publ.), |
|
— |
ALPLA Holding GmbH (“Alpla Holding”, Austrija), kas pieder Alpla group, |
|
— |
ecoXpac A/S (“ecoXpac”, Dānija), ko kontrolē BillerudKorsnäs Venture. |
BillerudKorsnäs Venture AB un ALPLA Holding Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 4. punkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār ecoXpac.
Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.
2.
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:|
— |
Billerudkorsnäs ir pamatšķiedru iepakojuma materiālu ražotājs, |
|
— |
ALPLA ir ģimenes vadīts plastmasas iepakojuma risinājumu izstrādātājs un ražotājs, |
|
— |
EkoXpac ir pētniecības un attīstības uzņēmums, kas izstrādā tehnoloģijas veidnētas celulozes risinājumus iepakošanas vajadzībām. Pašlaik tas veic izpēti, kā izstrādāt papīra pudeli, kurā var uzglabāt šķidrumus, piemēram, gāzētus šķidrumus, kā arī pulverveida vielas (tā sauktā “Green Fibre Bottle” koncepcija). |
3.
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.
4.
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:
M.9284 – BillerudKorsnäs Venture / ALPLA Holding / ecoXpac
Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzu, izmantojiet šādu kontaktinformāciju:
|
E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu |
|
Fakss +32 22964301 |
|
Pasta adrese: |
|
European Commission |
|
Directorate-General for Competition |
|
Merger Registry |
|
1049 Bruxelles/Brussel |
|
BELGIQUE/BELGIË |
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).
|
12.4.2019 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 136/29 |
Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju
(Lieta M.9326 – Saudi Aramco / Total Marketing / Sahel)
Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2019/C 136/09)
1.
Komisija 2019. gada 5. aprīlī saņēma paziņojumu par ierosinātu koncentrāciju, ievērojot Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 4. pantu.Šis paziņojums attiecas uz šādiem uzņēmumiem:
|
— |
Saudi Aramco Retail Company (“SARC”, Saūda Arābija), |
|
— |
Total Marketing Services S.A. (“Total MS”, Francija), |
|
— |
Tasheelat Marketing Company (“TMC”, Saūda Arābija) un |
|
— |
Sahl Transportation Company (“STC”, Saūda Arābija) (TMC un STC kopā dēvē par “Sahel”). |
SARC un Total MS Apvienošanās regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē iegūst kopīgu kontroli pār Sahel. Koncentrācija tiek veikta, iegādājoties daļas.
2.
Attiecīgie uzņēmumi veic šādu uzņēmējdarbību:— SARC : uzņēmumam Saudi Arabian Oil Company (“Saudi Aramco”, Saūda Arābija) pilnībā piederošs meitasuzņēmums, kura uzdevums ir pārvaldīt Saudi Aramco uzņēmējdarbību degvielas mazumtirdzniecības jomā Saūda Arābijā. Saudi Aramco nodarbojas ar rafinētu produktu ražošanu un tirdzniecību,
— Total MS : uzņēmumam Total S.A. (“Total”) pilnībā piederošs meitasuzņēmums. Total MS nodarbojas ar rafinētu naftas produktu, tostarp degvielas, izplatīšanu. Total ir starptautisks integrēts enerģijas ražotājs,
— Sahel : TMC ekspluatē degvielas uzpildes staciju mazumtirdzniecības tīklu visā Saūda Arābijā, izmantojot Sahel zīmolu. Turklāt, izmantojot divus meitasuzņēmumus, tas nodrošina arī dažādas preces un pakalpojumus, piemēram, uzkodas un dzērienus, konditorejas izstrādājumus, ātrās uzkodas un autopiederumus. STC nodrošina degvielas pārvadājumu pakalpojumus Sahel degvielas uzpildes stacijām.
3.
Iepriekšējā pārbaudē Komisija konstatē, ka uz paziņoto darījumu, iespējams, attiecas Apvienošanās regulas darbības joma. Tomēr galīgais lēmums šajā jautājumā netiek pieņemts.Ievērojot Komisijas paziņojumu par vienkāršotu procedūru dažu koncentrācijas procesu izskatīšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 139/2004 (2), jānorāda, ka šī lieta ir nododama izskatīšanai atbilstoši procedūrai, kas paredzēta šajā paziņojumā.
4.
Komisija aicina ieinteresētās trešās personas iesniegt tai savus iespējamos apsvērumus par ierosināto darījumu.Apsvērumiem jānonāk Komisijā ne vēlāk kā 10 dienu laikā no šīs publikācijas datuma. Vienmēr jānorāda šāda atsauce:
M.9326 – Saudi Aramco / Total Marketing / Sahel
Apsvērumus Komisijai var nosūtīt pa e-pastu, pa faksu vai pa pastu. Lūdzu, izmantojiet šādu kontaktinformāciju:
|
E-pasts: COMP-MERGER-REGISTRY@ec.europa.eu |
|
Fakss: +32 22964301 |
|
Pasta adrese: |
|
European Commission |
|
Directorate-General for Competition |
|
Merger Registry |
|
1049 Bruxelles/Brussel |
|
BELGIQUE/BELGIË |
(1) OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).