—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (DAS-59122-7), sastāv vai ir ražoti no tās (D054772-02),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 11. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 16. janvāra balsojumu, kurā netika sniegts atzinums;

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 18. maijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 29. jūnijā (3),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085, COD(2017)0035),

—

ņemot vērā Parlamenta iepriekšējās rezolūcijas, ar kurām iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā ar Komisijas Lēmumu 2007/702/EK atļāva laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 59122 (“ĢM kukurūza 59122”), sastāv vai ir ražota no tās; tā kā pirms Komisijas 2007. gada 23. marta lēmuma Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2007. gada 3. aprīlī (5) (“pirmais EFSA atzinums”);

B.

tā kā 2016. gada 19. jūlijāPioneer Overseas Corporation un Dow AgroSciences Ltd. (“pieteikuma iesniedzējs”) kopīgi iesniedza pieteikumu par atļaujas atjaunošanu, ar kuru atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1829/2003 11. un 23. pantam atļauj laist tirgū pārtiku un barību, kas satur ĢM kukurūzu 59122, sastāv vai ir ražota no tās; tā kā šis pieteikums ietvēra arī tādu produktu laišanu tirgū, kas sastāv no ģenētiski modificētas kukurūzas 59122 vai to satur, lai šos produktus izmantotu ar pārtiku un barību nesaistītā lietošanā, izņemot kultivēšanas nolūkos;

C.

tā kā 2017. gada 18. maijāEFSA saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas tika publicēts 2017. gada 29. jūnijā (6) (“otrais EFSA atzinums”);

D.

tā kā ĢM kukurūza 59122 izdala proteīnus CRY34Ab1 un CRY35Ab1, kas aizsargā pret vaboļu kārtas Diabrotica ģints kaitēkļiem, tādiem kā rietumu kukurūzas sakņu tārpa kāpuri, un PAT proteīnu, kas piešķir noturību pret glufosinātu saturošiem herbicīdiem;

E.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika vai barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus tiesiskus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

F.

tā kā dalībvalstis triju mēnešu apspriešanās laikposmā saistībā ar pirmo EFSA atzinumu iesniedza daudzas kritiskas piezīmes (7), kas inter alia attiecās uz neefektīvu uzraudzības plānu, BT toksīnu iedarbību uz nemērķa organismiem, neesošo pamatojumu slēdzienam, ka “barības produkti, kas ražoti no ĢM kukurūzas 59122, būtībā ir līdzvērtīgi un uzturvērtības ziņā vienādi un tikpat nekaitīgi kā barības produkti, kas ražoti no tirdzniecībā esošās kukurūzas”, kā arī piezīmēs norādīts, ka attiecībā uz 90 dienu pētījumu ar žurkām visā pētījuma laikā ĢM kukurūza 59122 tika ievadīta tikai vienas devas līmenī, kas ir pretrunā ieteikumam attiecīgajās ESAO vadlīnijās;

G.

tā kā pēc tam, kad pieteikuma iesniedzējs bija iesniedzis pieteikumu atļaujas atjaunošanai, pie EFSA vērsās ar lūgumu novērtēt pieteikuma iesniedzēja sniegtos datus, tostarp pēctirgus vides monitoringa ziņojumus un 11 sākotnējos pētījumus, kas publicēti laikposmā no 2007. līdz 2016. gadam; tā kā, pamatojoties uz iesniegto datu novērtējumu, EFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu (iepriekš minētais otrais EFSA atzinums), secinot, ka “netika konstatēti nekādi jauni apdraudējumi vai iedarbības izmaiņas un nekādas jaunas zinātniskas neskaidrības, kas varētu mainīt kukurūzas 59122 sākotnējā riska novērtējuma slēdzienus”;

H.

tā kā dalībvalstis triju mēnešu apspriešanās laikposmā saistībā ar otro EFSA atzinumu iesniedza daudzas kritiskas piezīmes (8), inter alia norādot, ka “saistībā ar ĢM kukurūzu 59122 veiktajā monitoringā nav iespējams gūt nozīmīgus rezultātus, ko varētu izmantot pašreizējā novērtējumā un atrisināt neskaidrības, kas saistītas ar riska novērtējumu, ko veica pirms atļaujas piešķiršanas, piemēram, saistībā ar iedarbību uz vidi”, un ka “ĢM kukurūzai 59122 piemērotā monitoringa pieeja neatbilst Direktīvas 2001/18/EK VII pielikuma prasībām”;

I.

tā kā viena dalībvalsts jautāja, kāpēc pieteikuma iesniedzējs nav sniedzis un līdz ar to EFSA nav novērtējusi vairākus publiskus pētījumus, kuros pierādīta Cry proteīnu imūngenicitāte pelēs, un ieteica, ka bažas, kas saistītas ar ĢM kukurūzā 59122 izdalīto Cry proteīnu imūngenicitāti un adjuvanticitāti, būtu jānovērš pirms atļaujas piešķiršanas;

J.

tā kā viena dalībvalsts atzīmēja, ka Savienība ir apstiprinājusi Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, ar ko atbildību par bioloģisko daudzveidību prasa gan no eksportētājām, gan importētājām valstīm, un ka līdz ar to ir būtiski ņemt vērā ietekmi, ko uz Savienības, kā arī audzētāju valstu bioloģisko daudzveidību rada ĢM kukurūzas 59122 importēšana Savienībā;

K.

tā kā glufosināts ir klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 (9) noteiktie izslēgšanas kritēriji; tā kā glufosināta atļauja ir derīga līdz 2018. gada 31. jūlijam (10);

L.

tā kā komplementāru herbicīdu izmantošana ir daļa no parastas lauksaimniecības prakses pret herbicīdiem izturīgu augu kultivēšanā un tāpēc var prognozēt, ka atliekas no izsmidzināšanas vienmēr būs atrodamas ražā un ir neizbēgamas sastāvdaļas; tā kā ir pierādīts, ka pret herbicīdiem noturīgu ģenētiski modificētu kultūru izmantošana izraisa komplementāru herbicīdu izmantošanu lielākos apmēros salīdzinājumā ar to tradicionālajām alternatīvām (11);

M.

tā kā EFSA atzinumā netika izvērtētas atliekas no glufosināta izsmidzināšanas; tā kā glufosināta atliekas būs Savienībā importētajos ĢM kukurūzas 59122 graudos, ko paredzēts izmantot pārtikā un barībā;

N.

tā kā no pārtikas nekaitīguma viedokļa nebūtu pieņemami, kā arī nebūtu konsekventi piešķirt atļauju importēt pret glufosinātu noturīgu ĢM kukurūzu, ņemot vērā, ka glufosināta atļaujas derīgums beidzas 2018. gada 31. jūlijā, jo glufosināts ir toksisks reproduktīvajai sistēmai (12);

O.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2018. gada 16. janvārī balsoja, nesniedzot atzinumu; tā kā 12 dalībvalstis balsoja pret, savukārt 12 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,83 % no Savienības iedzīvotājiem, balsoja par, un četras dalībvalstis atturējās;

P.

tā kā Komisija vairākkārt ir nosodījusi to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā Komisijas lēmumi par atļauju piešķiršanu ir pieņemti bez Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalsta un ka dokumentu nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai, kas ir visnotaļ liels izņēmums visā procedūrā, nu ir kļuvusi par ierastu praksi gadījumos, kad ir jāpieņem lēmums par atļaujas piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs Ž. K. Junkers ir nosodījis šādu praksi kā nedemokrātisku (13);

Q.

tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (14), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

R.

tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumā norādīts, ka Komisijai, ciktāl iespējams, būtu jārīkojas tā, lai izvairītos no vēršanās pret jebkādu dominējošu nostāju, kas pārsūdzības komitejā varētu rasties pret īstenošanas akta piemērotību, jo īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

—

Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs modifikācijas gadījumi Bt11, MIR162, MIR604 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišana tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).

—

Eiropas Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificēto kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētās kukurūzas, kurās kombinēti divi, trīs vai četri no notikumiem Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, no tām sastāv vai no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0341).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0377).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0378).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0396).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 x 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0397).

—

Eiropas Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 x Ms8 x Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 x Ms8 × (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 x Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0398).

—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (MON-87427-7 × MON-89Ø34-3 × MON-ØØ6Ø3-6) un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas no modifikācijām MON 87427, MON 89034 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (D054771-02),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2018. gada 16. janvāra balsojumu, kura rezultātā atzinums netika sniegts;

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (2),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada 28. jūnijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2017. gada 1. augustā (3),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (COM(2017)0085 – COD(2017)0035),

—

ņemot vērā savas iepriekšējās rezolūcijas, ar ko iebilst pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (4),

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 106. panta 2. un 3. punktu,

A.

tā kā 2013. gada 13. septembrī uzņēmums Monsanto Europe S.A. saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza Beļģijas kompetentajai iestādei pieteikumu, lūdzot atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un barību, kas satur ģenētiski modificētu (ĢM) kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603, sastāv vai ir ražoti no tās; tā kā šis pieteikums attiecās arī uz tādu produktu laišanu tirgū, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 vai sastāv no tās un ko nav paredzēts izmantot pārtikai un barībai kā jebkuru citu kukurūzu, izņemot kultivēšanu;

B.

tā kā pieteikumā bija paredzēts citiem nolūkiem, ne pārtikai un barībai, izmantot visu trīs ĢM kukurūzas MON 87427 × MON 89034 × NK603 modifikācijas gadījumu kombinācijas;

C.

tā kā ĢM kukurūza MON 87427 × MON 89034 × NK603 satur divus gēnus, kas nodrošina rezistenci pret glifosātu, un sintezē Cry1A.105 un Cry2Ab2 proteīnus, kuri piešķir rezistenci pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem;

D.

tā kā 2017. gada 28. jūnijā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) pieņēma labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu un 2017. gada 1. augustā šis atzinums ir publicēts (5);

E.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību un vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu;

F.

tā kā triju mēnešu apspriešanās periodā no dalībvalstīm ir saņemts daudz kritisku piezīmju (6); tā kā viskritiskākajās piezīmēs cita starpā ir norādīts, ka sastāva analīzē nav izvērtētas nedz papildu herbicīdu atliekas, nedz to metabolīti; ka secinājumu par riskiem, kas saistīti ar ĢM organismu (ĢMO) izmantošanu cilvēku pārtikā un dzīvnieku barībā, izdarīt nevar, ņemot vērā bažas, ko rada (ne tikai) pētījumi, kuri liecina, ka ar MON 89034 barotām pelēm urīnpūslī biežāk veidojas akmeņi; ka ir vajadzīga papildu informācija, lai pabeigtu riska novērtējumu, un ka nevar izdarīt secinājumus par to, kāda kopumā varētu būt attiecīgās pārtikas un/vai barības subhroniskā ietekme (90 dienu pētījums nav veikts), ilgtermiņa ietekme, ietekme uz reproduktīvo sistēmu un ietekme uz attīstību;

G.

tā kā vienas dalībvalsts kompetentā iestāde ir vērsusi uzmanību uz to, ka 16 graudu beigupunktos (7) un 2 stiebru beigupunktos (8) ir konstatētas statistiski būtiskas atšķirības starp ĢM kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × NK603 (apstrādātu ar glifosātu) un tās ģenētiski nemodificēto komparatoru, ka graudu beigupunktos (42) ir konstatētas statistiski vēl būtiskākas atšķirības starp ĢM kukurūzu, kas nav apstrādāta ar glifosātu, un tās ģenētiski nemodificēto komparatoru un ka nopietnas bažas cilvēka un dzīvnieku veselībai rada būtiska vitamīnu un minerālvielu satura samazināšanās kultūraugos, jo pasaules mērogā aktuāla ir B tipa nepilnvērtīga uztura problēma;

H.

tā kā neatkarīgā pētījumā (9) ir konstatēts — ņemot vērā statistiskās atšķirības, var prezumēt, ka daudzu sastāva un bioloģisko īpašību ziņā ĢM kukurūza būtiski atšķiras no sava komparatora, un ka pat tad, ja, vērtējot izmaiņas kā izolētus datus, bažas par drošumu, iespējams, neradās, kopējo ļoti nopietnas ietekmes faktoru skaitu būtu vajadzējis uzskatīt par sākumpunktu sīkākai izpētei; tā kā EFSA sīkāku izpēti neveica;

I.

tā kā no pieteikuma iesniedzēja nav saņemti eksperimentu dati par MON 87427 × MON 89034 un MON 87427 × NK603 modifikācijas gadījumu kombinācijām; tā kā pēc ekstrapolācijas, kurai izmantoti eksperimentu dati, kas sniegti par citām modifikācijas gadījumu kombinācijām un transformācijas gadījumiem, EFSA ĢMO ekspertu grupa prognozē, ka abas minētās modifikācijas gadījumu kombinācijas varētu būt tikpat drošas kā izvērtētie kukurūzas transformācijas gadījumi (MON 89034 × NK603 un MON 87427 × MON 89034 × NK603), tomēr nav izvērtēta ekstrapolācijas nenoteiktība; tā kā šī trūkuma dēļ var izrādīties, ka vairs nav spēkā vispārīgais slēdziens, pie kura EFSA nonākusi savā atzinumā, un šīs trūkums, iespējams, nozīmē arī to, ka nav ievēroti 2018. gada janvārī publicētie EFSA norādījumi par nenoteiktības analīzi zinātniskos pētījumos (10); tā kā par atļaujas piešķiršanu nevajadzētu lemt, ja nav pamatīgi izanalizēti eksperimentu dati par katru modifikācijas gadījumu kombināciju vairākiem transformācijas gadījumiem;

J.

tā kā EFSA ĢMO ekspertu grupa konstatēja, ka plānā, kas vides monitoringam pēc laišanas tirgū no pieteikuma iesniedzēja ir saņemts attiecībā uz trijiem kukurūzas transformācijas gadījumiem, nav noteikumu, kuri būtu piemērojami divām modifikācijas gadījumu kombinācijām MON 87427 × MON 89034 un MON 87427 × NK603, un tāpēc ieteica pieteikuma iesniedzējam savu plānu attiecīgi pārstrādāt; tā kā no pieteikuma iesniedzēja saņemtais monitoringa plāns liecina, ka šis ieteikums nav ņemts vērā (11);

K.

tā kā viens no galvenajiem vairāku transformācijas gadījumu mērķiem ir palielināt auga noturību pret glifosātu (gan NK603, gan MON 87427 sintezē EPSPS fermentus, kas piešķir noturību pret glifosātu); tā kā līdz ar to var prognozēt, ka augs ar glifosātu tiks apstrādāts lielākās devās un vairākas reizes, kas savukārt ne vien palielinās atlieku īpatsvaru ražā, bet var arī ietekmēt augu sastāvu un to agronomiskās īpašības; tā kā šis faktors riska novērtējumā nav analizēts; tā kā EFSA atzinumā nav arī analizētas atliekas no apsmidzināšanas ar glifosātu;

L.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes uz to, vai glifosāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifosāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķimikāliju aģentūra 2017. gada martā secināja, ka nav pamata to šādi klasificēt; tā kā PVO Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra — gluži pretēji — 2015. gadā glifosātu ir klasificējusi kā cilvēkiem iespējami kancerogēnu vielu; tā kā Parlaments ir izveidojis īpašu komiteju jautājumos par Savienības atļaujas piešķiršanu pesticīdiem un tā palīdzēs noskaidrot, vai pie secinājumiem par glifosāta kancerogenitāti Savienības aģentūras nav nonākušas nepieļaujamas uzņēmumu ietekmes rezultātā;

M.

tā kā EFSA pesticīdu ekspertu grupa uzskata, ka, pamatojoties uz datiem, kas ir saņemti līdz šim, nevar izdarīt secinājumus par to, cik drošas ir atliekas no ģenētiski modificētu kultūraugu apsmidzināšanas ar glifosāta preparātiem (12); tā kā piedevas un to maisījumi, ko izmanto glifosāta izsmidzināšanas tirdzniecības preparātos, var būt toksiskāki par pašu aktīvo vielu (13); tā kā Savienība jau ir izņēmusi no tirgus piedevu, kas pazīstama ar nosaukumu POE-talovamīns, jo ir bažas, ka tā ir toksiska viela; tā kā tomēr ir iespējams, ka problemātiskas piedevas un maisījumus vēl arvien ir atļauts izmantot valstīs, kur šī ĢM kukurūza tiek kultivēta;

N.

tā kā importēta ĢM kukurūza Savienībā plaši tiek izmantota dzīvnieku barībai; tā kā zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā ir konstatēts, ka glifosātam grūsnu sivēnmāšu barībā, iespējams, ir sakars ar to, ka sivēnmātēm biežāk dzimst sivēni ar smagām iedzimtām anomālijām (14);

O.

tā kā ģenētiski modificēti kultūraugi, kas ir noturīgi pret vairākiem selektīviem herbicīdiem, galvenokārt tika izstrādāti tādēļ, ka strauji palielinājās nezāļu noturība pret glifosātu valstīs, kuras lielā mērā paļāvās uz ģenētiski modificētiem kultūraugiem;

P.

tā kā noturību pret insektiem vairākos transformācijas gadījumos nodrošina MON 89034, kas sintezē Bt proteīnus (Cry1A.105 un Cry2Ab2), kuri piešķir rezistenci pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem (piem., Eiropas kukurūzas svilni (Ostrinia nubilalis)); tā kā saistībā ar EFSA veikto riska novērtējumu īstenots neatkarīgs pētījums liecina, ka atliekas no glifosāta arī būtu vajadzējis ņemt vērā kā vienlīdz spēcīgu stresa faktoru, jo vairāku stresa faktoru vienlaicīgas iedarbības ietekme uz šūnām un organismiem var būt ļoti nozīmīga Bt toksīnu iedarbības efektam (15); tā kā 2017. gadā īstenotā zinātniskā pētījumā par ietekmi, ko uz veselību varētu radīt Bt toksīni un atliekas pēc apsmidzināšanas ar papildu herbicīdiem, ir secināts, ka īpaša uzmanība būtu jāpievērš herbicīdu atliekām un to mijiedarbībai ar Bt toksīniem (16); tā kā EFSA šo aspektu nav izanalizējusi;

Q.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja 2018. gada 16. janvārī balsojot nolēma atzinumu nesniegt; tā kā 14 dalībvalstis balsoja “pret”, savukārt “par” balsoja vien 11 dalībvalstis, kas pārstāv tikai 38,75 % no Savienības iedzīvotāju skaita, un trīs dalībvalstis balsojot atturējās;

R.

tā kā Komisija ne reizi vien ir paudusi nožēlu par to, ka kopš Regulas (EK) Nr. 1829/2003 stāšanās spēkā lēmumus piešķirt atļauju Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atbalstu, un ka dokumentācijas nosūtīšana atpakaļ Komisijai galīgā lēmuma pieņemšanai (kas procedūrai pēc būtības visnotaļ ir izņēmums) ir kļuvusi par normu, pieņemot lēmumus par atļauju piešķiršanu ģenētiski modificētai pārtikai un barībai; tā kā arī Komisijas priekšsēdētājs J. C. Juncker ir paudis nožēlu par šādu nedemokrātisku praksi (17);

S.

tā kā Parlaments 2015. gada 28. oktobrī pirmajā lasījumā noraidīja 2015. gada 22. aprīļa priekšlikumu tiesību aktam, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (18), un aicināja Komisiju to atsaukt un iesniegt jaunu priekšlikumu;

T.

tā kā Regulas (ES) Nr. 182/2011 14. apsvērumā ir norādīts, ka Komisija, ciktāl vien iespējams, darbosies tā, lai nepieļautu, ka tās nostāja ir pretrunā dominējošai nostājai, kas pret īstenošanas akta piemērotību varētu rasties pārsūdzības komitejā, un jo īpaši tādos sensitīvos jautājumos kā patērētāju veselība, pārtikas nekaitīgums un vide,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

—

Parlamenta 2014. gada 16. janvāra rezolūcija par priekšlikumu Padomes lēmumam par ģenētiski modificēta kukurūzas produkta (Zea mays L., līnija 1507) ar izturību pret dažiem tauriņu kārtas kaitēkļiem laišanu tirgū kultivēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (OV C 482, 23.12.2016., 110. lpp.).

—

Parlamenta 2015. gada 16. decembra rezolūcija par Komisijas 2015. gada 4. decembra Īstenošanas lēmumu (ES) 2015/2279, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu NK603 × T25, sastāv vai ir ražoti no tās (OV C 399, 24.11.2017., 71. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87705 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 19. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 17. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 3. februāra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 (MST-FGØ72-2), sastāv vai ir ražoti no tām (OV C 35, 31.1.2018., 15. lpp.).

—

Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienoti divi vai trīs no šiem modifikācijas gadījumiem, vai kas sastāv vai ir ražota no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0271).

—

Parlamenta 2016. gada 8. jūnija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam attiecībā uz ģenētiski modificētu neļķu (Dianthus caryophyllus L., līnija SHD-27531-4) laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0272).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atjauno atļauju ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 sēklu laišanai tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0388).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj laist tirgū ģenētiski modificētas kukurūzas MON 810 produktus (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0389).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas Bt11 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0386).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam par ģenētiski modificētas kukurūzas 1507 sēklu laišanu tirgū kultivēšanas nolūkos (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0387).

—

Parlamenta 2016. gada 6. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atļauj produktu, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu 281-24-236 × 3006-210-23 × MON 88913, sastāv vai ir ražoti no tās, laišanu tirgū (Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0390).

—

Parlamenta 2017. gada 5. aprīļa rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × 59122 × MIR604 × 1507 × GA21 un ģenētiski modificētas kukurūzas veidus, kuros apvienotas divas, trīs vai četras no modifikācijām Bt11, 59122, MIR604, 1507 un GA21, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0123).

—

Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0215).

—

Parlamenta 2017. gada 17. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB119 (BCS-GHØØ5-8), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0214).

—

Parlamenta 2017. gada 13. septembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-68416-4, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0341).

—

Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas FG72 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0377).

—

Parlamenta 2017. gada 4. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas DAS-44406-6, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0378).

—

Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu 1507 (DAS-Ø15Ø7-1), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0396).

—

Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas 305423 × 40-3-2 (DP-3Ø5423-1 × MON-Ø4Ø32-6), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0397).

—

Parlamenta 2017. gada 24. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētus eļļas rapšus MON 88302 × Ms8 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6), MON 88302 × Ms8 (MON-883Ø2-9 × ACSBNØØ5-8) un MON 88302 × Rf3 (MON-883Ø2-9 × ACS-BNØØ3-6), sastāv vai ir ražoti no tiem (Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0398).

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra Pamatoto priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 7. panta 1. punktu par tiesiskumu Polijā — priekšlikums Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (COM(2017)0835),

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. decembra Ieteikumu (ES) 2018/103 par tiesiskumu Polijā, ar ko papildina Komisijas Ieteikumus (ES) 2016/1374, (ES) 2017/146 un (ES) 2017/1520 (1),

—

ņemot vērā Komisijas Lēmumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 258. pantu vērsties pret Poliju Eiropas Savienības Tiesā par to, ka Polija ir pārkāpusi Savienības tiesību aktus, pieņemot likumu, ar ko tiek grozīts likums par parasto tiesu organizāciju (2),

—

ņemot vērā tā 2017. gada 15. novembra rezolūciju par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā (3) un tā iepriekšējās rezolūcijas šajā jautājumā,

—

ņemot vērā Reglamenta 123. panta 2. punktu,

A.

tā kā 2017. gada 15. novembra rezolūcijā par stāvokli tiesiskuma un demokrātijas jomā Polijā ir norādīts, ka pašreizējā situācija Polijā rada nepārprotamu risku, ka var notikt nopietni to vērtību pārkāpumi, kuras minētas LES 2. pantā,

1.

2.

3.

4.

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES) un Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD),

—

ņemot vērā atsauces, kas iekļautas iepriekšējos ziņojumos par pamattiesību stāvokli Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā Parlamenta un citas Eiropas un starptautisko iestāžu un aģentūru agrāk pieņemtās rezolūcijas,

—

ņemot vērā valsts, Eiropas un starptautiskā līmeņa NVO ziņojumus,

—

ņemot vērā darbu, ko ir veikusi Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA), Eiropas Padome un Venēcijas komisija,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas (EST) un Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) judikatūru,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas, Konstitucionālo jautājumu komitejas, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas un Lūgumrakstu komitejas paveikto darbu,

—

ņemot vērā Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīvu 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības, Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/78/EK, ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/33/ES, ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai,

—

ņemot vērā Āfrikas un Eiropas līderu 2017. gada 1. decembra kopīgo paziņojumu par migrantu stāvokli Lībijā, ar kuru tie nāca klajā pēc Āfrikas Savienības un Eiropas Savienības (ĀS-ES) samita Abidžanā,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ziņojumu (A8-0025/2018),

A.

tā kā Eiropas integrācijas pamatā ir cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas, tiesiskuma un ES līgumos, ES Pamattiesību hartā un starptautiskajos cilvēktiesību instrumentos nostiprināto vērtību un principu ievērošana un popularizēšana;

B.

tā kā saskaņā ar LES 2. pantu ES ir dibināta, pamatojoties uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, primāta ievērošanu — tās ir visu dalībvalstu kopīgās vērtības, kas ir jāievēro un jāpopularizē, konsekventi rīkojoties gan ES, gan katrai atsevišķai dalībvalstij visos politikas virzienos gan iekšējā, gan ārējā līmenī; tā kā saskaņā ar LES 17. pantu Komisijai ir jānodrošina līgumu piemērošana;

C.

tā kā tiesiskuma ievērošana ir pamattiesību aizsardzības priekšnoteikums un tā kā dalībvalstis ir galvenās atbildīgās par visu personu cilvēktiesību ievērošanu, ratificējot un īstenojot starptautisko cilvēktiesību nolīgumus un konvencijas; tā kā tiesiskums un pamattiesības ir nemitīgi jāstiprina; tā kā jebkurš mēģinājums šos principus pārkāpt kaitē ne tikai attiecīgajai dalībvalstij, bet arī Savienībai kopumā;

D.

tā kā ES pievienošanās Eiropas Konvencijai par pamattiesību un pamatbrīvību aizsardzību ir LES 6. panta 2. punktā paredzēts pienākums;

E.

tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš visneaizsargātāko grupu cilvēktiesību aizsardzībai;

F.

tā kā dažās dalībvalstīs konstatētie neatbilstīgie pārvaldības paņēmieni liecina par selektīvu pieeju dalības Eiropas Savienībā priekšrocībām un pienākumiem un tā kā šo dalībvalstu atteikšanās pilnībā ievērot ES tiesību aktus un nodrošināt varas dalīšanu, tiesu varas neatkarību un valsts rīcības prognozējamību apdraud ES kā tiesību telpas uzticamību;

G.

tā kā 2016. gadā turpinājās migrantu un patvēruma meklētāju pieplūdums Eiropā (1); tā kā daudzi no šiem migrantiem izmanto ārkārtīgi bīstamus maršrutus un riskē ar dzīvību, paļaujoties uz cilvēku kontrabandistiem un kriminālnoziedzniekiem, un nav aizsargāti pret vardarbību, ļaunprātīgu izturēšanos un ekspluatāciju; tā kā saskaņā ar UNHCR datiem 27 % no migrantiem, kuri ierodas Eiropā pa Vidusjūru, ir bērni; tā kā saskaņā ar UNICEF-IOM (Starptautiskā Migrācijas organizācija) ziņojumiem aptuveni ceturtā daļa Vidusjūras centrālās daļas maršrutā apsekoto pusaudžu nekad nav apmeklējuši skolu;

H.

tā kā 2016. gadā plaši novērojama bija rasistiska un ksenofobiska reakcija uz bēgļiem, patvēruma meklētājiem un migrantiem un tā kā īpaši neaizsargātas iedzīvotāju grupas patvēruma procesa laikā joprojām cieš no pastiprinātas diskriminācijas, vardarbības un atkārtotas traumatiskas pieredzes;

I.

tā kā spēcīgais migrācijas spiediens, ko jau vairākus gadus izjūt atsevišķas dalībvalstis, liek īstenot patiesu ES solidaritāti, lai ieviestu vistrūcīgākajām un neaizsargātākajām personām paredzētas pienācīgas uzņemšanas struktūras; tā kā daudzi migranti riskē ar dzīvību, paļaujoties uz cilvēku kontrabandistiem un kriminālnoziedzniekiem, un nav aizsargāti pret savu tiesību pārkāpumiem, tostarp pret vardarbību, ļaunprātīga izturēšanos un ekspluatāciju;

J.

tā kā sievietes un bērnus vairāk apdraud cilvēku tirdzniecība, ekspluatācija un seksuāla izmantošana no cilvēku kontrabandistu puses un tā kā šā iemesla dēļ ir jāizstrādā un jāpastiprina bērnu aizsardzības sistēmas, lai nepieļautu vardarbību pret bērniem, ļaunprātīgu un nevērīgu izturēšanos pret bērniem un bērnu ekspluatāciju un reaģētu uz šiem pārkāpumiem saskaņā Valletas rīcības plānā noteiktajām saistībām;

K.

tā kā nemitīgais teroristu uzbrukumu vilnis visā ES teritorijā ir uzkurinājis plašu neuzticēšanos musulmaņiem — gan ES pilsoņiem, gan migrantiem — un tā kā atsevišķas politiskās partijas šo neuzticēšanos izmanto un liek lietā kultūrizolacionisma retoriku un naida runu pret cilvēkiem, kas ir citādi;

L.

tā kā sistemātiska ārkārtas stāvokļa un izņēmuma tiesu un administratīvo un robežkontroles pasākumu izmantošana ir samērā neefektīvi attur teroristus, kuri bieži vien ir bijuši ES dalībvalstu pastāvīgie iedzīvotāji un pat to pilsoņi;

M.

tā kā politikas pasākumi, kurus ir īstenojušas vairākas dalībvalstis, reaģējot uz patvēruma meklētāju un migrantu ieceļošanu, ietver robežkontroles atjaunošanu uz iekšējām robežām Šengenas zonā un tā kā minētā robežkontroles atjaunošana aizvien vairāk kļūst par ilgtermiņa, nevis pagaidu pasākumu;

N.

tā kā par naida runu ir uzskatāmi visu veidu izteikumi, kuri pausti tiešsaistē vai bezsaistē un ar kuriem izplata, kurina, popularizē vai attaisno rasu naidu, ksenofobiju vai aizspriedumus par kādas personas dzimumu, rasi, ādas krāsu, etnisko vai sociālo izcelsmi, ģenētiskajām īpatnībām, valodu, reliģiju vai pārliecību, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, piederību pie nacionālās minoritātes, īpašumu, dzimšanu, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju vai cita veida naidu, kura pamatā ir neiecietība, tostarp politisko partiju un politisko līderu īstenotā rasisma un ksenofobijas ideju, politikas nostādņu, runu un rīcības popularizēšana, kā arī viltus ziņu izplatīšana; tā kā jaunu mediju veidu attīstība atvieglina piedalīšanos tiešsaistes naida runā; tā kā Eiropas Padome ir atzinusi, ka naida runa tiešsaistē ir jāanalizē dziļāk un uz to ir jāreaģē, lai ieviestu regulējumu un rastu jaunus līdzekļus, ar ko apkarot šādu retoriku;

O.

tā kā pastāv risks, ka pieaugošo rasistiskā vai dzimumbalstītā naida kurināšanu, vardarbību un ksenofobiju, kas var izpausties gan kā naida noziegumi, gan kā viltus ziņas, gan kā sociālajos tīklos un citās interneta platformās izplatīti anonīmi vēstījumi, gan kā protesti vai politiska propaganda, dalībvalstīs sāk uzskatīt par normālu parādību;

P.

tā kā mūsdienu sabiedrības nevar darboties un attīstīties bez brīvas, neatkarīgas, profesionālas un atbildīgas plašsaziņas līdzekļu sistēmas, kuras pamatā ir tādi principi kā faktu apstiprināšana, uz informāciju balstītu viedokļu daudzveidības atspoguļošana, plašsaziņas līdzekļu avotu konfidencialitātes aizsardzība, žurnālistu drošība, vārda brīvības aizsardzība un viltus ziņu ierobežošanas līdzekļi; tā kā sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem ir būtiska nozīme plašsaziņas līdzekļu neatkarības nodrošināšanā;

Q.

tā kā no visiem nesenajiem starptautisko un Eiropas aģentūru un organizāciju, kā arī pilsoniskās sabiedrības, tostarp NVO, ziņojumiem var secināt, ka daudzās jomās ir gūti panākumi; tā kā, neskatoties uz to, dažās dalībvalstīs joprojām tiek konstatēti pamattiesību pārkāpumi, tostarp diskriminācija pret minoritātēm, korupcija, iecietība pret naida runu, neatbilstīgi migrantu aizturēšanas un dzīves apstākļi;

R.

tā kā ES Pamattiesību aģentūras 2014. gada martā publicētajā ziņojumā “Pret sievietēm vērsta vardarbība: ES mēroga apsekojums” ir secināts, ka viena trešdaļa visu Eiropas sieviešu vismaz vienreiz savas dzīves pieaugušajā posmā ir cietušas no fiziskas vai seksuālas vardarbības un ka 20 % sieviešu ir piedzīvojušas uzmākšanos tiešsaistē; tā kā fiziska un psiholoģiska vardarbība pret sievietēm un dzimumbalstīta vardarbība Eiropas Savienībā ir izplatīta un ir jātraktē kā galēja diskriminācijas forma, kas ietekmē visu sabiedrības slāņu sievietes; tā kā ir nepieciešami papildu pasākumi, lai sievietes, kas cietušas no vardarbības, iedrošinātu ziņot par savu pieredzi un vērsties pēc palīdzības;

S.

tā kā pie minoritātēm piederošu personu tiesību ievērošana un tiesības uz vienādu attieksmi ir viens no ES pamatprincipiem; tā kā aptuveni 8 % ES pilsoņu ir piederīgi pie kādas nacionālās minoritātes un aptuveni 10 % runā reģionālā vai minoritātes valodā; tā kā patlaban ES rīcībā bez pienākumu neizpildes procedūras ir tikai ierobežotas iedarbības instrumenti, ar ko reaģēt uz sistemātiskas un institucionalizētu diskrimināciju, rasismu un ksenofobiju pret minoritātēm; tā kā dalībvalstīs pastāv atšķirības attiecībā uz minoritāšu atzīšanu un to tiesību ievērošanu; tā kā, neskatoties uz daudzkārtējiem Komisijai adresētiem aicinājumiem, veiktās darbības nav pietiekamas, lai nodrošinātu minoritāšu efektīvu aizsardzību;

T.

tā kā digitālie mediji bērniem piedāvā plašas iespējas; taču tā kā bērni vienlaikus saskaras arī ar jauna veida risku; tā kā bērni būtu jāizglīto par savām digitālās vides pamattiesībām, lai šo vidi viņiem padarītu drošāku; tā kā palīdzības tālruņa numuri bērniem ir ārkārtīgi svarīgi instrumenti gadījumos, kas ir saistīti ar bērnu tiesību pārkāpumiem; tā kā pamatizglītības mācību programmā jau no agrīna skolas vecuma būtu jāsekmē digitālās pratības, tostarp medijpratības un informācijpratības, attīstība; tā kā pamattiesības tiešsaistē būtu jāpopularizē un jāaizsargā tādā pašā veidā un tādā pašā mērā, kā tas tiek darīts bezsaistē;

U.

tā kā e-pārvaldes pakalpojumi visā ES 2016. gadā kļuva pieejami aizvien vairāk; tā kā Eiropas e-tiesiskuma portāls sniedz iespēju iedzīvotājiem un juristiem iegūt informāciju par Eiropas un valstu tiesiskajām procedūrām un tiesiskuma sistēmas darbību,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

72.

73.

74.

75.

76.

77.

78.

79.

80.

81.

82.

83.

84.

85.

86.

87.

88.

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūciju par medus bišu veselību un biškopības nozares problēmām (1),

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes secinājumus (8606/11 ADD 1 REV 1) par Komisijas paziņojumu par medus bišu veselību (COM(2010)0714),

—

ņemot vērā Eiropas Bišu un apputeksnēšanas nedēļu (EU BeeWeek), ko Eiropas Parlaments rīko kopš 2012. gada,

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2017. gada septembra ziņojumu “Collecting and Sharing Data on Bee Health: Towards a European Bee Partnership” (“Datu par bišu veselību vākšana un kopīgošana — ceļā uz Eiropas partnerību bišu jautājumos”), ar ko īsteno Eiropas partnerību bišu jautājumos,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas ziņojumu un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas atzinumu (A8-0014/2018),

A.

tā kā biškopības nozare ir Eiropas lauksaimniecības neatņemama sastāvdaļa, ko pārstāv vairāk nekā 620 000 biškopju Eiropas Savienībā (2); tā kā biškopība tiek plaši praktizēta kā vaļasprieks vai ar mērķi ražot medu pašpatēriņam, kā arī profesionālā līmenī;

B.

tā kā bišu nodrošinātā ekonomiskā vērtība ir saistīta ar apputeksnēšanu un medus, vaska un citu biškopības produktu ražošanu, lai gan liela nozīme ir arī koka rāmjiem un bišu stropiem, kā arī “bišu tūrismam”;

C.

tā kā biškopības nozare ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai un sniedz būtisku ieguldījumu sabiedrībai — gan no ekonomiskā viedokļa, nodrošinot aptuveni EUR 14,2 miljardus gadā, gan arī vides ziņā, saglabājot ekoloģisko līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību, jo 84 % augu sugu un 76 % pārtikas ražošanai Eiropā ir vajadzīga apputeksnēšana, ko veic savvaļas un mājas bites;

D.

tā kā bites un citi apputeksnētāji veic apputeksnēšanu un tādējādi veicina daudzu kultūraugu un savvaļas augu pavairošanu, bez maksas nodrošinot pārtikas ražošanu un pārtikas nodrošinājumu, kā arī bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu Eiropā un visā pasaulē; tā kā apputeksnēšanas nozīme Eiropas Savienībā nav pietiekami atzīta, jo bieži vien tā tiek uzskatīta par pašsaprotamu, kamēr, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs mākslīgajai apputeksnēšanai tiek izlietoti pavisam EUR 2 miljardi gadā; tā kā Eiropā ir sastopami aptuveni 10 % no pasaules bišu sugām; tā kā saskaņā ar Francijas Nacionālā lauksaimnieciskās pētniecības institūta aplēsēm bišu mirstība visā pasaulē izmaksātu EUR 150 miljardus jeb 10 % no pārtikas tirgus vērtības, kas apliecina vajadzību aizsargāt apputeksnētājus kukaiņus;

E.

tā kā ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) nesen veiktā pētījumā ir norādīts, ka apputeksnētāju kukaiņu blīvuma un daudzveidības palielināšana tieši ietekmē ražas apjomu un tādējādi var palīdzēt mazajiem lauksaimniekiem palielināt ražīgumu kopumā par vidēji 24 %;

F.

tā kā ne visām valstīm ir biškopju un bišu stropu reģistrācijas sistēma, kas palīdzētu uzraudzīt norises nozarē, tirgū un bišu veselības jomā;

G.

tā kā 2004. gadā valstu biškopības programmām Komisija nodrošināja EUR 32 miljonus gadā, kas bija paredzēti tikai biškopības vajadzībām, un tā kā līdz 2016. gadam šī summa pieauga līdz EUR 36 miljoniem, kas vēl aizvien ne tuvu nav pietiekami (tikai 0,0003 % no KLP budžeta);

H.

tā kā, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, medus bišu saimju skaits no 2004. līdz 2016. gadam palielinājās par 47,8 %, bet ES finansējums — tikai par 12 %, kas nozīmē to, ka pieejamais ES finansējums nav pietiekams, lai uzturētu bišu populāciju un pienācīgi palīdzētu biškopjiem atjaunot savas bišu saimes pēc populācijas samazināšanās dalībvalstīs, kurās ir augsts bišu mirstības rādītājs;

I.

tā kā, neraugoties uz šo statistisko pieaugumu, klimata pārmaiņu ietekmes (piemēram, pavasara salnu, sausuma, ugunsgrēku), dažu ķīmiski aktīvo vielu un ES iekšējā medus tirgus traucējumu dēļ daudzi profesionālie biškopji ir pārtraukuši darbību un bišu saimju skaits dažās dalībvalstīs ir samazinājies pat par 50 vai vairāk procentiem (3); tā kā joprojām tiek reģistrēti daudzi gadījumi, kas saistīti ar bišu saimju zudumu un traucējumiem ziemas periodā;

J.

tā kā valstu biškopības programmām, kas saņem ES līdzfinansējumu, ir kopumā pozitīva ietekme; tā kā ir ļoti iespējams, ka šo programmu īstenošana valstīs var dažkārt radīt paļāvības trūkumu nozares pārstāvju vidū un tādējādi samazināt līdzekļu apguvi;

K.

tā kā biškopības nozare saskaras ar ļoti nopietnu demogrāfisku un novecošanas problēmu — tikai neliela daļa biškopju ir vecumā līdz 50 gadiem —, kas apdraud nozares nākotni; tā kā biškopība ir potenciāls darba un integrācijas iespēju avots lauku apvidos dzīvojošiem jauniešiem, jo zemes pieejamība daudzos Eiropas reģionos ir ierobežota;

L.

tā kā labas teorētiskās zināšanas apvienojumā ar praktisko apmācību var palīdzēt labāk izprast un risināt problēmas, kas sagaida bišu saimes, tāpēc šīs zināšanas ir svarīgas; tā kā biškopjiem būtu jārīkojas atbildīgi, profesionāli un ciešā sadarbībā ar lauksaimniekiem, lai risinātu tādas nākotnē sagaidāmas problēmas kā klimata pārmaiņas, dabas katastrofas, bišu barības meklēšanas teritorijas samazināšanās, savvaļas dzīvnieku un gājputnu uzbrukumi dažos reģionos (bišu stropi ir lielā mērā pakļauti šādam uzbrukumu riskam, jo biškopība parasti tiek praktizēta brīvā dabā) un liels administratīvais slogs dažās dalībvalstīs;

M.

tā kā ES līdzfinansētās valstu biškopības programmas to dalībniekiem sniedz iespēju īstenot pētniecības un izstrādes projektus; tā kā veiksmīgi projekti var būtiski stiprināt nozari un uzlabot tās spēju pretoties dabas katastrofām un tirgus krīzēm; tā kā zināšanu nodošana un labas un novatoriskas prakses apmaiņa sniedz pievienoto vērtību Eiropas biškopības nozarei, sevišķi ja to papildina īpaša programma, tāda kā pašreizējā “Erasmus biškopjiem” saskaņā ar KLP otro pīlāru;

N.

tā kā tā dēvētās nomadu lauksaimniecības praksei ir daudz pozitīvu aspektu, bet ir arī daži problēmjautājumi, jo īpaši attiecībā uz atbilstību noteikumiem, kas paredzēti, lai novērstu bīstamu situāciju izplatīšanos; tā kā tāpēc ir vajadzīga rūpīgāka uzraudzība;

O.

tā kā pašlaik novērotā medus bišu un savvaļas apputeksnētāju mirstības palielināšanās Eiropā ir satraucoša, jo tā negatīvi ietekmē lauksaimniecību, bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas; tā kā bišu mirstības palielināšanos izraisa daudzi stresa faktori, kas atkarībā no ģeogrāfiskās teritorijas, vietējām īpatnībām vai klimata apstākļiem atšķiras; tā kā šie faktori ietver spēcīgo ietekmi, ko rada invazīvas svešzemju sugas, tādas kā Varroa destructor ērce, mazā stropu vabole (Aethina tumida), Āzijas sirsenis (Vespa velutina) un Amerikas peru puve, kā arī tādi dzīvnieku patogēni kā nozematoze, un ietekmi, ko rada dažas aktīvās vielas augu aizsardzības līdzekļos un citi biocīdi, klimata pārmaiņas, vides degradācija, dzīvotņu deģenerācija un ziedaugu pakāpeniska izzušana; tā kā bites ir atkarīgas no lauksaimniecības zemes, kuras platība un kultūraugu daudzveidība ir to galvenais barības avots, tāpēc gan biškopjiem, gan lauksaimniekiem būtu noderīgi izmantot noteikta veida ekoloģiski nozīmīgas platības — tā dēvētās “biškopības platības”, kuras pēc tam varētu plaši izmantot visās dalībvalstīs, it īpaši minimālas ziedēšanas periodos;

P.

tā kā biškopji bieži ir bezspēcīgi cīņā pret bišu slimībām un parazītiem, jo viņiem trūkst informācijas, izglītības un efektīvu līdzekļu, lai tos apkarotu, piemēram, piekļuves bišu ārstēšanas zālēm; tā kā biškopji saņem atbalstu aizsardzības pasākumiem pret Varroa destructor ērci, lai gan šie pasākumi vēl nav pilnībā efektīvi, jo pētniecības un izstrādes centieni attiecībā uz aizsardzību pret parazītiskām sugām, bišu uztura ietekmi un pakļaušanu ķīmisko produktu iedarbībai joprojām nav pietiekami;

Q.

tā kā biškopju pienākums ziņot par slimībām un parazītiem liek sistemātiski iznīcināt stropus un varētu viņus no šīs ziņošanas atturēt; tā kā tirgū pieejamās zāles bišu slimību ārstēšanai ir ierobežotas un neatbilst pieaugošajai vajadzībai pēc efektīvām veterinārajām zālēm; tā kā varrozes kontroles nolūkos ir pārbaudītas vairākas dabiskas vielas, no kurām trīs ir kļuvušas par pamatu bioloģiskai ārstēšanai, proti, skudrskābe, skābeņskābe un timols;

R.

tā kā uz monokultūru balstīta lauksaimniecība, kurā izmanto kultūraugu šķirnes un hibrīdus ar mazāku nektāra un ziedputekšņu ražu un īsāku ziedēšanas periodu, būtiski samazina gan bioloģisko daudzveidību, gan arī bišu barības meklēšanas teritoriju platību; tā kā britu zinātnieki nesen secināja, ka vietējās un reģionālās bišu sugas labāk izdzīvo attiecīgajā teritorijā nekā medus bišu sugas no citiem reģioniem (4); tā kā Eiropas biškopības nozares ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja ir atkarīga no tā, vai tiek nodrošināta medus bišu vietējo ekotipu ilgtermiņa labklājība un ilgtspēja, ņemot vērā to daudzveidību un spēju pielāgoties vietējai videi;

S.

tā kā Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES) savā 2016. gada 26. februāra ziņojumā, kā arī Starptautiskā Dabas un dabas resursu aizsardzības savienība (IUCN) vispasaules integrētajos novērtējumos par sistēmiskiem insekticīdiem brīdināja par apputeksnētāju skaita samazināšanos; tā kā bites ir svarīgs vides kvalitātes rādītājs;

T.

tā kā biškopji, lauksaimnieki, vides aktīvisti un iedzīvotāji sagaida rīcību, kas balstīta uz zinātnieku skaidru vienprātību jautājumā par visiem bišu mirstības cēloņiem, tostarp pesticīdu aktīvo vielu (piemēram, dažu neonikotinoīdu un dažu citu sistēmisku insekticīdu) ietekmi, uz ko norādījusi EFSA;

U.

tā kā atšķirīgie zinātniskie secinājumi ir daļēji skaidrojami ar dažādu analīzes metožu un pētniecības protokolu izmantošanu; tā kā, nekoordinējot pētniecisko darbu par apputeksnētājiem ES līmenī un nenodrošinot ieinteresētajām personām pieejamus un saskaņotus datus, atšķirīgu vai pretrunīgu pētījumu skaits aizvien pieaug;

V.

tā kā ir svarīgi uzturēt un padziļināt dialogu un sadarbību starp visām ieinteresētajām personām (biškopjiem, lauksaimniekiem, zinātniekiem, NVO, vietējām iestādēm, augu aizsardzības nozarēm, privāto sektoru, veterinārārstiem un plašu sabiedrību), lai koordinētu pētniecisko darbu un savlaicīgi sniegtu visus attiecīgos savāktos datus;

W.

tā kā ir vispārējs pieprasījums pēc kopējas un saskaņotas datubāzes, kurā cita starpā ir ietverta informācija par kultūraugu veidu un lauksaimniecības praksi, kaitēkļu un slimību klātbūtni, klimata un meteoroloģiskajiem apstākļiem, ainavu un infrastruktūru, bišu saimju blīvumu un bišu mirstības rādītāju katrā reģionā, kā arī pēc attiecīgiem digitāliem rīkiem un tehnoloģijām, kas nenodara kaitējumu bitēm, un datu nesējiem, kā tika ierosināts 2017. gada jūnijā pieņemtajā iniciatīvā “Eiropas partnerība bišu jautājumos”; tā kā, lai pieņemtu lēmumus, kas balstīti uz jaunākajām zinātnes atziņām, ir vajadzīgi EFSA visaptverošā zinātniskā pārskata rezultāti, kas jau ir aizkavējušies par vairāk nekā gadu; tā kā, lai apturētu un samazinātu bišu mirstību, pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgi skaidri rezultāti par visiem bišu veselības rādītājiem, it īpaši izmantojot laukizmēģinājumus; tā kā biškopji, lauksaimnieki un iedzīvotāji sagaida, ka Komisija kopā ar attiecīgajām ES aģentūrām un dalībvalstu ekspertiem cieši uzraudzīs EFSA pamatnostādnes par to, kā novērtēt augu aizsardzības līdzekļu ietekmi uz bitēm, un sagaida, ka dalībvalstis tās pienācīgi īstenos;

X.

tā kā medus ražošanu ietekmē arī meteoroloģiskie apstākļi, jo silts un mitrs klimats veicina medus ražošanu, savukārt auksts un lietains laiks to kavē; tā kā rudens un ziemas radītie zudumi veicina bišu saimju novājināšanos un saražotā medus daudzuma samazināšanos, kas dažās dalībvalstīs var sasniegt 50 % un dažos reģionos — pat 100 %;

Y.

tā kā uzmanība būtu jāpievērš medus bišu populācijas mainīgajam lielumam dažādos lauksaimniecības apgabalos, ņemot vērā, ka dažās medus ražotājvalstīs šī populācija palielinās, bet citās — samazinās;

Z.

tā kā bišu mirstības pieaugums liek biškopjiem biežāk iegādāties jaunas saimes, kā rezultātā pieaug ražošanas izmaksas; tā kā bišu saimes cena kopš 2002. gada ir pieaugusi vismaz četrkārtīgi; tā kā bišu saimju nomaiņa bieži vien var samazināt ražošanas apjomu īsā un vidējā termiņā, jo jaunās saimes sākumā ir mazāk ražīgas; tā kā biškopji medus ieguvei nekad neizmanto tik daudz bišu saimju, cik rāda statistika, jo bišu saimju sākotnējo skaitu tie gada laikā atjauno uz ražošanas apjoma rēķina, ņemot vērā, ka zudušo saimju atjaunošanai arī ir vajadzīgs medus;

AA.

tā kā pēdējos 15 gados dažās trešās valstīs saražotā un eksportētā medus daudzums ir divkāršojies; tā kā ES tikko spēj nodrošināt 60 % no vajadzīgā medus daudzuma, turklāt šis skaitlis nepalielinās, lai gan stropu skaits Eiropas Savienībā laikposmā no 2003. līdz 2016. gadam gandrīz divkāršojās un biškopju skaits tajā pašā periodā pieauga no aptuveni 470 000 līdz aptuveni 620 000; tā kā 2016. gadā trīs galvenie medus ražotāji Eiropā bija Rumānija, Spānija un Ungārija, kurām sekoja Vācija, Itālija un Grieķija;

AB.

tā kā ES katru gadu importē aptuveni 40 % no patērētā medus; tā kā 2015. gadā importētais medus bija vidēji 2,3 reizes lētāks par Eiropas Savienībā saražoto; tā kā ES importē aptuveni 200 000 tonnu medus gadā, galvenokārt no Ķīnas, Ukrainas, Argentīnas un Meksikas, Eiropas biškopjiem radot ļoti neizdevīgus konkurences apstākļus salīdzinājumā ar trešo valstu ražotājiem un neļaujot sasniegt augstāku pašpietiekamības līmeni; tā kā importētais medus bieži vien neatbilst ES biškopjiem piemērotajiem standartiem;

AC.

tā kā patērētāji bieži domā, ka viņi uzturā lieto ES izcelsmes medu, lai gan daļa no tā faktiski ir ES un trešās valsts medus maisījums, turklāt liela daļa no importētā medus ir viltojums;

AD.

tā kā kopš 2002. gada medus daudzums, kas saražots pasaules lielākajos medus ieguves reģionos, bišu sliktās veselības dēļ nav palielinājies vai ir samazinājies, kamēr Ķīnā saražotais medus daudzums ir divkāršojies (līdz aptuveni 450 000 tonnām gadā, sākot ar 2012. gadu), kas ir vairāk nekā ES, Argentīnā, Meksikā, ASV un Kanādā saražotais medus daudzums kopā;

AE.

tā kā 2015. gadā vairāk nekā pusi no ES importētā medus — aptuveni 100 000 tonnu jeb divreiz vairāk nekā 2002. gadā — ieveda no Ķīnas, lai gan pārējās pasaules daļās bišu saimju skaits ir samazinājies; tā kā biškopju apvienības un nozares profesionāļi uzskata, ka liela daļa medus, kas importēts no Ķīnas, varētu būt viltojums, kurā izmantots no niedrēm vai kukurūzas iegūts cukurs; tā kā ne visas dalībvalstis spēj veikt analīzes, lai ES ārējās robežkontroles punktos atklātu pārkāpumus saistībā ar importēto medu;

AF.

tā kā medus ir trešais visbiežāk viltotais produkts pasaulē; tā kā viltošana nodara būtisku kaitējumu Eiropas biškopjiem un nopietni apdraud patērētāju veselību;

AG.

tā kā saskaņā ar ekspertu norādīto uzņēmumi, kas eksportē medu no Ķīnas, 2002. gadā konstatēto hloramfenikola problēmu risināja, nevis ievērojot noteikumus, bet gan izmantojot sveķu filtrus;

AH.

tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padome 2015. gada decembra sanāksmē apsprieda medus importa kvalitātes jautājumus un Eiropas biškopības nozares konkurētspēju; tā kā, pamatojoties uz to, Komisija uzdeva veikt medus centralizētu pārbaudi;

AI.

tā kā dalībvalstu medus paraugu pārbaudes veica Kopīgajā pētniecības centrā, kas cita starpā konstatēja, ka 20 % medus paraugu, kuri ņemti pie ES ārējām robežām un importētāju telpās, neatbilst medus sastāva un/vai ražošanas procesu kritērijiem, kas noteikti tā dēvētajā Medus direktīvā (2001/110/EK), un ka 14 % paraugu satur pievienoto cukuru; tā kā, neraugoties uz to, Eiropā joprojām nonāk viltots medus;

AJ.

tā kā saskaņā ar Pārtikas kodeksu, ko izmanto ES, medus ir dabīgs produkts, kuram nedrīkst pievienot un no kura nedrīkst atdalīt citas vielas, un kuru nedrīkst žāvēt ārpus stropa;

AK.

tā kā Eiropas medus tirgus nelīdzsvarotības dēļ, ko radījusi viltota un lēta medus masveida importēšana, medus iepirkuma cena ES galvenajās medus ieguves valstīs (Rumānijā, Spānijā, Ungārijā, Bulgārijā, Portugālē, Francijā, Itālijā un Horvātijā) no 2014. līdz 2016. gadam samazinājās uz pusi, tāpēc Eiropas biškopji joprojām atrodas sarežģītā un neizdevīgā situācijā;

AL.

tā kā Medus direktīvas, kura grozīta ar Direktīvu 2014/63/ES, 2. panta 4. punkta a) apakšpunkta otrajā daļā ir noteikts, ja medus izcelsme ir vairāk nekā vienā dalībvalstī vai trešā valstī, obligāto norādi par izcelsmes valstīm var attiecīgi aizstāt ar vienu no šādām norādēm: “ES valstīs ražotu medu maisījums”, “valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums” vai “ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums”; tā kā norāde “ES un valstīs ārpus ES ražotu medu maisījums” nav pietiekami informatīvs patērētājam;

AM.

tā kā tagad daudzi medus iepakotāji un tirgotāji ļaunprātīgi izmanto šo izcelsmes norādīšanas iespēju, lai slēptu īsto izcelsmes valsti, kā arī no dažādām attiecīgām valstīm iegūta medus īpatsvaru, jo pircēji kļūst aizvien zinošāki un neuzticas konkrētu valstu izcelsmes pārtikas produktiem; tā kā daudzām lielām medus ieguves valstīm, tādām kā ASV, Kanāda, Argentīna vai Meksika, prasības attiecībā uz medus marķēšanu ir daudz stingrākas par ES vienkāršotajiem noteikumiem, tāpēc šīs valstis nodrošina daudz labākas garantijas nekā ES attiecībā uz vajadzīgās informācijas sniegšanu patērētājiem;

AN.

tā kā spēkā esošie noteikumi neattiecas uz krāpniecisku praksi, kas skar pārstrādātus produktus, tādus kā cepumi, sausās brokastis, konditorejas izstrādājumi u. c.; tā kā marķējums “medus” var patērētajiem radīt nepareizu priekšstatu par attiecīgā produkta patieso sastāvu, jo tas tiek bieži izmantots, kad medus veido daudz mazāk nekā 50 % no cukura satura produktā;

AO.

tā kā 2014. gadā uzsāktā iniciatīva “Eiropas brokastis ar medu” guva lielus panākumus un šī lieliskā iniciatīva ir atvērta visām dalībvalstīm ar mērķi veicināt bērnu izglītošanu par tādu veselīgu produktu kā medus lietošanu uzturā un atbalstīt biškopības nozari; tā kā Lauksaimniecības un zivsaimniecības padomes 2015. gada 11. maija sanāksmē Slovēnija ierosināja, lai 20. maiju ANO pasludina par Starptautisko bišu dienu, un šo ierosmi plaši atbalstīja visas dalībvalstis, kā arī FAO to apstiprināja 2017. gada jūlija Romas konferencē; tā kā šajā sanāksmē tika panākta vienošanās, ka biškopības nozarē īpaša uzmanība būtu jāpievērš lauksaimniecībai, augu aizsardzībai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai, jo bitēm ir liela ietekme uz ekoloģisko līdzsvaru visā pasaulē;

AP.

tā kā ES programmas skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu ir svarīgs instruments, lai atjaunotu bērnu saikni ar lauksaimniecību un ES lauksaimniecības produktu — jo īpaši viņu reģionā saražoto produktu — dažādību; tā kā papildus svaigiem augļiem, dārzeņiem un pienam dalībvalstis šajās programmās var iekļaut citus vietējai teritorijai, reģionam vai valstij raksturīgus produktus, piemēram, medu;

AQ.

tā kā, lai gan vietējo ražotāju iesaistīšana ES programmās skolu apgādei ar augļiem, dārzeņiem un pienu nozīmē papildu administratīvo un finansiālo slogu, iespējamie ieguvumi, ko rada informētības palielināšana par medus uzturvērtību un biškopības nozīmi, lielāka patēriņa veicināšana un galvenokārt vietējo biškopju netraucēta iesaistīšana, varētu dot labumu nozarei un medus piegādes ķēdei kopumā; tā kā vietējie ražotāji saskaras ar grūtībām piedalīties ES skolu apgādes programmās, jo tiesību akti par neliela medus daudzuma tiešu piegādi dažās dalībvalstīs tiek piemēroti ierobežojošā veidā; tā kā ir jāveicina vietējā ražošana un vietējais patēriņš;

AR.

tā kā ikgadējais medus patēriņš dalībvalstīs ievērojami atšķiras: kamēr Rietumeiropas dalībvalstīs vidējais patēriņš ir 2,5–2,7 kg uz cilvēku, dalībvalstīs, kas ES pievienojās no 2004. gada, šis skaitlis dažos gadījumos ir tikai 0,7 kg; tā kā Eiropas kvalitātes shēmām un jo īpaši ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (ĢIN) shēmām ir liela nozīme darbvietu saglabāšanā un radīšanā; tā kā līdz šim ir reģistrētas vairāk nekā 30 medus ĢIN; tā kā marķējumi “Eiropas” un “Izgatavots Eiropā” bieži tiek saistīti ar augstvērtīgiem produktiem;

AS.

tā kā, ņemot vērā medus antiseptiskās, pretiekaisuma un dziedinošās īpašības, tam ir pozitīva psiholoģiskā ietekme, jo īpaši uz veselību, ko varētu vēl vairāk uzsvērt turpmākajā lauksaimniecības politikā;

AT.

tā kā daudzi pašorganizēšanās un biškopju īstenotās tiešās pārdošanas piemēri rāda, ka medus, it īpaši bioloģiski ražotā medus, un citu biškopības produktu tirdzniecībai, veidojot īsas piegādes ķēdes un iesaistot vietējos ražotājus, ir lieli panākumi;

AU.

tā kā biškopības praktizēšana pilsētās pēdējos gados ir kļuvusi populārāka un var palīdzēt uzlabot plašāka iedzīvotāju loka, tostarp bērnu, informētību par biškopību un tās sniegtajiem ieguvumiem; tā kā arī ziedaugu stādīšana dārzos un pilsētās, ko veic iedzīvotāji un/vai vietējās un reģionālās iestādes, palīdz bagātināt apputeksnētāju uztura avotus;

AV.

tā kā arī citi biškopības produkti, piemēram, ziedputekšņi, propoliss, bišu vasks, bišu inde un peru pieniņš, ievērojami veicina iedzīvotāju labklājību un tiek lietoti kā augstas kvalitātes pārtikas produkti un uzskatīti par dabiska dzīvesveida sastāvdaļu; tā kā tie ieņem būtisku vietu arī veselības aprūpes un kosmētikas nozarēs un tāpēc ir papildu resurss biškopju ekonomiskās situācijas uzlabošanai; tā kā minētie produkti tomēr nav noteikti Medus direktīvā, apgrūtinot nozares politikas efektīvu īstenošanu un nelabvēlīgi ietekmējot uz kvalitāti balstītu pieeju un cīņu pret krāpšanu un viltošanu; tā kā ikviena dalībvalsts var nolemt savā teritorijā aizliegt audzēt ĢMO, lai Eiropas patērētājus pasargātu no medus, kas piesārņots ar ģenētiski modificētiem ziedputekšņiem;

AW.

tā kā liels daudzums medus Eiropas Savienībā tiek importēts, kas bieži vien var radīt nopietnus traucējumus un pat krīzi ES medus tirgū, veicinot Eiropas biškopības nozares vājināšanos; tā kā biškopības nozare ir pelnījusi, lai sarunās par brīvās tirdzniecības nolīgumiem to uzskatītu par ES prioritāti, un medus un citi biškopības produkti būtu jāklasificē kā paaugstināta riska produkti,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

48.

49.

50.

51.

52.

53.

54.

55.

56.

57.

58.

59.

60.

61.

62.

63.

64.

65.

66.

67.

68.

69.

70.

71.

72.

73.

—

ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rezolūciju par banku savienību — 2016. gada ziņojums (1),

—

ņemot vērā Komisijas un Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārskatu par paveikto saistībā ar Parlamenta 2017. gada 15. februāra rezolūciju par banku savienību — 2016. gada ziņojums,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra ziņojumu par saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013 izveidoto vienoto uzraudzības mehānismu (VUM) (COM(2017)0591),

—

ņemot vērā priekšlikumus grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (CRR), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvu 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (CRD IV),

—

ņemot vērā Eiropas Centrālās Bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par grozījumiem kredītiestāžu un ieguldījumu sabiedrību kapitāla prasību Savienības regulējumā (2),

—

ņemot vērā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) 2017. gada 9. jūlija ziņojumu par SFPS ietekmi uz finanšu stabilitāti,

—

ņemot vērā Padomes 2017. gada 17. jūlija secinājumus par rīcības plānu, kā risināt ienākumus nenesošu aizdevumu problēmu Eiropā,

—

ņemot vērā Padomes Finanšu pakalpojumu komitejas Ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) apakšgrupas 2017. gada 31. maija ziņojumu,

—

ņemot vērā ECB 2017. gada 20. marta norādījumus bankām par ienākumus nenesošiem aizdevumiem un publisko apspriešanos par šo norādījumu pielikuma projektu, kas publicēts 2017. gada 4. oktobrī,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. novembra konsultatīvo dokumentu par likumā noteiktiem prudenciāliem atbalsta mehānismiem, kuri izmantojami nepietiekama nodrošinājuma gadījumā attiecībā uz jaunizveidotiem aizdevumiem, kuri kļūst ienākumus nenesoši,

—

ņemot vērā ESRK 2017. gada 11. jūlija ziņojumu par ienākumus nenesošu aizdevumu problēmas atrisināšanu Eiropā,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 10. jūlija publisko apspriešanos par ienākumus nenesošu aizdevumu un problemātisku aktīvu sekundāro tirgu attīstību un nodrošinātu kreditoru aizsardzību kredītņēmēju saistību nepildīšanas gadījumā,

—

ņemot vērā ECB 2017. gada 6. jūnija izvērtējumu, kurā tā konstatēja, ka Banco Popular Español S.A. kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga,

—

ņemot vērā Vienotās noregulējuma valdes (VNV) 2017. gada 7. jūnija paziņojumu par noregulējuma lēmuma pieņemšanu attiecībā uz Banco Popular Español S.A.,

—

ņemot vērā ECB 2017. gada 23. jūnija izvērtējumu, kurā tā konstatēja, ka Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas,

—

ņemot vērā VNV 2017. gada 23. jūnija paziņojumu par lēmumu neveikt Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza noregulēšanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 25. jūnija paziņojumu par to, ka tiek apstiprināta valsts atbalsta piešķiršana Veneto Banca un Banca Popolare di Vicenza aiziešanai no tirgus saskaņā ar Itālijas tiesību aktiem par maksātnespēju un izrietošo Intesa Sanpaolo dažu daļu pārdošanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 4. jūlija paziņojumu par to, ka tiek apstiprināta valsts atbalsta piešķiršana Monte dei Paschi di Siena piesardzīgai rekapitalizācijai,

—

ņemot vērā 2017. gada februāra versiju ECB norādījumiem par iekšējo modeļu mērķtiecīgu pārskatīšanu,

—

ņemot vērā 2017. gada jūlija versijas projektu ECB norādījumiem par klātienes pārbaudēm un iekšējo modeļu izpēti,

—

ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) 2017. gada 31. maija atzinumu par vispārējiem principiem, lai atbalstītu uzraudzības konverģenci saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES, kā arī ESMA trīs 2017. gada 13. jūlija atzinumus par uzraudzības konverģenci attiecīgi ieguldījumu pārvaldības, ieguldījumu sabiedrību un sekundāro tirgu pārvaldības jomā saistībā ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES,

—

ņemot vērā Eiropas Banku iestādes (EBI) 2017. gada 12. oktobra atzinumu par jautājumiem, kas saistīti ar Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 20. septembra paziņojumu par integrētas uzraudzības pastiprināšanu nolūkā stiprināt kapitāla tirgu savienību un finanšu integrāciju mainīgā vidē (COM(2017)0542) un Komisijas 2017. gada 20. septembra priekšlikumus par Eiropas finanšu uzraudzības sistēmas (EFUS) pārskatīšanu, tostarp Omnibus priekšlikumu, kas paredz grozīt Eiropas uzraudzības iestāžu (EUI) pārvaldību, finansēšanu un pilnvaras,

—

ņemot vērā ECB 2017. gada 21. septembrī notikušo publisko apspriešanos par projektu norādījumiem par kredītiestāžu licences pieteikumu un FinTech kredītiestāžu licences pieteikumu izvērtēšanu,

—

ņemot vērā Finanšu stabilitātes padomes 2015. gada novembrī publicētos kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) noteikumus,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīva (BAND)),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. jūlija Regulu (ES) Nr. 806/2014, ar ko izveido vienādus noteikumus un vienotu procedūru kredītiestāžu un noteiktu ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējumam, izmantojot vienotu noregulējuma mehānismu un vienotu noregulējuma fondu, un groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (VNM regula),

—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko Direktīvu 2014/59/ES groza attiecībā uz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju un ar ko groza Direktīvu 98/26/EK, Direktīvu 2002/47/EK, Direktīvu 2012/30/ES, Direktīvu 2011/35/ES, Direktīvu 2005/56/EK, Direktīvu 2004/25/EK un Direktīvu 2007/36/EK (COM(2016)0852), un Komisijas 2016. gada 23. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko Regulu (ES) Nr. 806/2014 groza attiecībā uz kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju (COM(2016)0851),

—

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par pārmaiņām Savienības krīzes pārvaldības regulējumā (3),

—

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas 2017. gada 19. decembra īpašo ziņojumu “Vienotā noregulējuma valde: ir sākts darbs pie sarežģītā banku savienības uzdevuma, tomēr vēl ļoti daudz jāpaveic”,

—

ņemot vērā to, ka Komisija atsauca priekšlikumu par strukturālajiem pasākumiem, ar ko uzlabo ES kredītiestāžu noturību (COM(2014)0043),

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 27. aprīļa dokumentu “Pienākumu neizpildes pakete aprīlī: galvenie lēmumi” (MEMO/17/1045),

—

ņemot vērā EBI riska paneli, ESMA ziņojumu par tendencēm, riskiem un apdraudējumiem Nr. 2 (2017), ESRK riska paneli, ESRK 2016. gada ziņojumu, ESRK 2017. gada aprīļa pārskatu par makroprudenciālo politiku Eiropas Savienībā,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 12. decembra Direktīvu (ES) 2017/2399, ar ko groza Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz nenodrošinātu parāda instrumentu prioritāti maksātnespējas hierarhijā,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 107. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā 2016. gada 19. janvāra rezolūciju par ES finanšu pakalpojumu regulējuma izvērtēšanu un jauniem uzdevumiem — efektīvāka un lietderīgāka ES finanšu nozares regulējuma un kapitāla tirgu savienības satvara ietekme un virzība uz šī satvara izveidi (4),

—

ņemot vērā Komisijas paziņojumu par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu no 2013. gada 1. augusta atbalsta pasākumiem banku labā saistībā ar finanšu krīzi (“Banku darbības paziņojums”) (5),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Direktīvu 2014/49/ES par noguldījumu garantiju sistēmām (NGSD),

—

ņemot vērā 2015. gada 22. jūnija piecu priekšsēdētāju ziņojumu par Eiropas ekonomiskās un monetārās savienības izveides pabeigšanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 806/2014, lai izveidotu Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmu (ENAS) (COM(2015)0586),

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 24. novembra paziņojumu “Ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu” (COM(2015)0587),

—

ņemot vērā ECOFIN padomes 2016. gada 17. jūnija secinājumus par ceļvedi banku savienības izveides pabeigšanai,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 11. oktobra paziņojumu par banku savienības izveides pabeigšanu (COM(2017)0592),

—

ņemot vērā 2017. gada maijā publicēto ESRK otro ziņojumu par ES ēnu banku darbības uzraudzību,

—

ņemot vērā ESRK 2015. gada marta ziņojumu par valsts riska darījumu regulēšanu,

—

ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—

ņemot vērā Ekonomikas un monetārās komitejas ziņojumu (A8-0019/2018),

A.

tā kā nekonsolidētā veidā kopējais kredītiestāžu skaits eurozonā 2016. gada beigās bija 5073, proti, mazāks nekā 2015. gada beigās (5474) un 2008. gada beigās (6768), kas liecina par 25 % samazinājumu laikposmā no 2008. līdz 2016. gadam; tā kā konsolidētā veidā kopējais kredītiestāžu skaits eurozonā 2016. gada beigās bija 2290, proti, mazāks nekā 2008. gada beigās (2904) un 2015. gada beigās (2379) (6); tā kā tomēr būtu vēlams iekļaut norādi par to, kā tajā pašā periodā ir mainījusies to banku proporcija, kuras ir “pārāk lielas, lai bankrotētu”;

B.

tā kā ienākumus nenesošu aizdevumu (INA) kopējais apjoms un īpatsvars dalībvalstīs ir ļoti izkliedēts un tā kā valstīs, kurās ir augstākais INA īpatsvars, pastāv būtiskas atšķirības starp bankām; tā kā saskaņā ar ESRK 2017. gada jūlija ziņojumu “Ienākumus nenesošu aizdevumu problēmas atrisināšana Eiropā” INA kopējais uzkrātais apjoms ir sasniedzis 1 triljonu EUR; tā kā saskaņā ar EBI ceturkšņa riska paneli Eiropas lielākās bankas ziņoja, ka vidējais svērtais INA īpatsvars (ienākumus nenesoši aizdevumi, ieskaitot vērtības samazinājumus, dalīti ar aizdevumu kopsummu) 2017. gada 30. jūnijā bija 4,47 %; tā kā šim īpatsvaram pēdējos 30 mēnešos ir bijusi tendence samazināties;

C.

tā kā saskaņā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) nesen veikto pētījumu atvasināto instrumentu tirgus kopējā nosacītā vērtība Eiropas Savienībā ir 453 triljoni EUR;

D.

tā kā banku savienības izveide ir jāpastiprina, jo tas ir viens no eurozonas finanšu stabilitātes pamatmērķiem un patiesas ekonomiskās un monetārās savienības neaizstājamiem pamatelementiem; tā kā, lai pabeigtu banku savienības izveidi, ir jāveic turpmāki pasākumi, jo tā netiks pabeigta, kamēr vien netiks nodrošināts fiskālā atbalsta mehānisms vienotajam noregulējuma fondam un trešais pīlārs, kas būtu Eiropas mēroga pieeja noguldījumu (pār)apdrošināšanai; tā kā ECB priekšsēdētājs Mario Draghi ir vairākkārt norādījis, ka ENAS joprojām ir banku savienības pamata pīlārs; tā kā banku savienības izveides pabeigšana ir ļoti svarīga, lai sarautu saikni starp bankām un valstīm; tā kā ir jāpastiprina centieni, lai no glābšanas pasākumiem pārietu uz iekšējo rekapitalizāciju; tā kā joprojām pietiekama uzmanība netiek pievērsta riskiem atsevišķu valstu banku sistēmās; tā kā pašreizējie labvēlīgie ekonomiskie apstākļi dod iespēju virzīt reformas, kas vajadzīgas, lai pabeigtu banku savienības izveidi;

E.

tā kā tika novēlota banku bilanču pienācīga sakārtošana pēc krīzes, turpinot kavēt ekonomikas izaugsmi; tā kā ES banku kapitāla un likviditātes rādītāji pēdējos gados ir kopumā uzlabojušies, lai gan joprojām ir bankas, tostarp lielas bankas, kuru kapitalizācijas līmenis vēl aizvien nav pietiekams; tā kā riski finanšu stabilitātei ir saglabājušies, bet kopš banku savienības izveides sākuma tie jau ir būtiski samazinājušies; tā kā Eiropas banku institucionālais un normatīvais regulējums ir būtiski pastiprināts;

F.

tā kā banku savienībai var pievienoties arī dalībvalstis, kuras vēl nav ieviesušas euro; tā kā līdz šim neviena ES dalībvalsts nav vēl nolēmusi piedalīties uz šāda pamata; tā kā vairākas dalībvalstis apspriež iespēju pievienoties banku savienībai; tā kā dažādas finanšu iestādes atzīst priekšrocības, ko sniedz dalība banku savienībā;

G.

tā kā mūsu darbs pie kapitāla tirgu savienības nedrīkst mazināt spiedienu uz to, ka ir jāpabeidz darbs pie banku savienības izveides, kas joprojām ir priekšnoteikums finanšu stabilitātes nodrošināšanai no bankām atkarīgajā Eiropas Savienībā;

H.

tā kā banku galvenais uzdevums ir nodrošināt finansējumu reālajai ekonomikai;

I.

tā kā ECB ir vajadzīga zināma elastība uzraudzības darbību veikšanā, bet tālejoši principiāli lēmumi galu galā ir jāpieņem Eiropas likumdevējam,

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.

25.

26.

27.

28.

29.

30.

31.

32.

33.

34.

35.

36.

37.

38.

39.

40.

41.

42.

43.

44.

45.

46.

47.

—

ņemot vērā 1999. gadā pieņemto Starptautisko konvenciju par cīņu pret terorisma finansēšanu,

—

ņemot vērā 2016. gada 27. oktobra rezolūciju par stāvokli Ziemeļirākā/Mosulā (1) un 2015. gada 30. aprīļa rezolūciju par ISIS/Da'esh veikto kultūras pieminekļu iznīcināšanu (2),

—

ņemot vērā ES Globālo ārpolitikas un drošības politikas stratēģiju,

—

ņemot vērā Padomes 2003. gada 7. jūlija Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu (3),

—

ņemot vērā ANO Vispārējo terorisma apkarošanas stratēģiju un ANO Drošības padomes rezolūcijas 1267 (1999), 1373 (2001), 1989 (2011), 2133 (2014), 2199 (2015), 2253 (2015) un 2368 (2017),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (4),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un Direktīvu 2009/101/EK (COM(2016)0450),

—

ņemot vērā 2014. gada 9. novembra Manāmas deklarāciju par cīņu pret teroristu finansēšanu,

—

ņemot vērā Finanšu darbību darba grupas (FATF) dokumentu “Best Practices on Targeted Financial Sanction related to Terrorism and Terrorist Financing” (“Labākā prakse mērķtiecīgām finanšu sankcijām attiecībā uz terorismu un terorisma finansēšanu”),

—

ņemot vērā FATF2014. gada 24. oktobra paziņojumu par cīņu pret teroristiskās organizācijas “Islāma valsts Irākā un Levantē” (ISIL) finansēšanu, kā arī FATF 2015. gada februāra ziņojumu par ISIL finansēšanu,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. oktobrī publicēto 11. ziņojumu par drošības savienības stāvokli,

—

ņemot vērā Globālā terorisma apkarošanas foruma (GCTF) 2015. gada septembra papildinājumu Alžīras memorandam par labu praksi, kā novērst un nepieļaut, ka teroristi saņem izpirkuma maksu,

—

ņemot vērā G7 sanāksmes Taorminā 2017. gada 26. maija paziņojumu par cīņu pret terorismu un vardarbīgu ekstrēmismu,

—

ņemot vērā nesen izveidoto Īpašo komiteju terorisma jautājumos,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 16. pantu,

—

ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantu par personas datu aizsardzību,

—

ņemot vērā Padomes 2015. gada 28. maija Regulu (ES) 2015/827, ar ko groza Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (5),

—

ņemot vērā Komisijas 2016. gada februāra rīcības plānu par pastiprinātu cīņu pret teroristu finansēšanu,

—

ņemot vērā Eiropola ziņojumu par terorisma situāciju un tendencēm ES 2017. gadā (TE-SAT),

—

ņemot vērā Eiropas Komisijas 2017. gada 26. jūnija ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par novērtējumu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem, kuri skar iekšējo tirgu un attiecas uz pārrobežu darbībām (COM(2017)0340),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta Direktīvu (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (6),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Direktīvu (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (7),

—

ņemot vērā priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 13. jūlija Regulai par kultūras priekšmetu importu (COM(2017)0375),

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 27. jūlijā publicēto 9. ziņojumu par drošības savienības stāvokli,

—

ņemot vērā Komisijas 2017. gada 18. oktobra paziņojumu Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Vienpadsmitais progresa ziņojums virzībā uz efektīvu un patiesu drošības savienību” (COM(2017)0608),

—

ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

—

ņemot vērā Ārlietu komitejas ziņojumu (A8-0035/2018),

A.

tā kā viens no terorisma apkarošanas būtiskiem uzdevumiem ir likvidēt terorisma finansēšanas avotus, tostarp ar slēptām krāpnieciskām plūsmām un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un nodokļu oāzēm;

B.

tā kā daļa finansējuma var nākt no Eiropas valstīm, lai to izmantotu teroristu organizācijas kur citur, bet daļa finansējuma no vietām ārpus Eiropas, lai finansētu radikalizāciju un faktiskos teroraktus; tā kā ārējie un iekšējie aspekti terorisma apkarošanas jomā ir savstarpēji saistīti; tā kā terorisma finansēšanas avotu likvidēšanai vajadzētu būt daļai no plašākas ES stratēģijas, kurā integrēti gan ārējās, gan iekšējās drošības aspekti;

C.

tā kā mūsdienu sakaru tīkli un jo īpaši kolektīvā finansēšana ir izrādījies lēts un efektīvs veids, kā iegūt līdzekļus, lai finansētu teroristu darbības vai pārvaldītu džihādistu tīklu; tā kā teroristu grupējumi ir spējuši savākt papildu līdzekļus savām darbībām, izmantojot pikšķerēšanas uzbrukumus un identitātes zādzības vai pērkot zagtu kredītkaršu informāciju tiešsaistes forumos;

D.

tā kā šādu finansējumu var izlietot trijos veidos: teroraktiem, kuriem nepieciešami lieli finanšu līdzekļi; citiem uzbrukumiem, kuriem nepieciešams mazāk finanšu līdzekļu, bet kuru rezultāti ir tikpat šausminoši, un propagandai, kas var iedvesmot “vientuļo vilku” uzbrukumus, kuriem var būt nepieciešams ļoti maz iepriekšējas plānošanas vai finanšu līdzekļu; tā kā atbildes pasākumiem ir jābūt efektīviem visās šajās situācijās;

E.

tā kā likumīgas izcelsmes finansējumu saņēmējs var novirzīt trešām personām, fiziskām personām, grupējumiem, uzņēmumiem vai juridiskām personām, kuras ir saistītas ar terorismu;

F.

tā kā ņemot vērā to, ka terorisms ir globāls kriminālnoziegums, arī efektīvai atbildes reakcijai uz to ir jābūt globālai un holistiskai, piešķirot ļoti lielu nozīmi koordinācijai starp finanšu iestādēm, tiesībaizsardzības iestādēm un tiesu iestādēm un būtiskas informācijas apmaiņai par fiziskām un juridiskām personām un aizdomīgām darbībām, paturot prātā, ka personas datu aizsardzība un privātuma ievērošana ir svarīgas pamattiesības;

G.

tā kā datu noplūdes rezultātā pēdējos gados ir ievērojami pieaugusi izpratne par saikni starp nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, no vienas puses, ar organizēto noziedzību un terorisma finansēšanu, no otras puses, un tā kā šie jautājumi ir nokļuvuši starptautiskās politiskās uzmanības centrā; tā kā — kā Komisija ir atzinusi — nesenie ziņojumi plašsaziņas līdzekļos arī norāda uz saistību starp plaša mēroga krāpšanu ar PVN un akcīzes nodokļiem un organizēto noziedzību, tostarp terorismu (8);

H.

tā kā gandrīz visās dalībvalstīs ir noteikta kriminālatbildība par teroristu finansēšanu kā atsevišķu noziedzīgu nodarījumu;

I.

tā kā finanšu dati ir nozīmīgs līdzeklis izlūkdatu vākšanai, lai analizētu teroristu tīklus un to, kā labāk izjaukt to darbību; tā kā joprojām ir nepieciešama pienācīga tiesību aktu izpilde, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu; tā kā ir jāizstrādā visaptveroša un preventīva stratēģija, kura balstās uz pamatinformācijas apmaiņu un labāku koordināciju to finanšu izlūkošanas vienību, izlūkdienestu un tiesībaizsardzības iestāžu starpā, kuras apkaro terorisma finansēšanu; tā kā šai informācijai būtu jāattiecas uz jaunajām tendencēm starptautiskajā finanšu darbībā, piemēram, Bitmap, SWIFT kodēšana, kriptovalūtas un to attiecīgie regulēšanas mehānismi; tā kā cīņā pret terorisma finansēšanu visā pasaulē ir jāievēro pasaules mēroga pārredzamības standarti attiecībā uz korporatīvo struktūru, trastu un līdzīgu veidojumu galīgajiem faktiskajiem īpašniekiem, lai mazinātu finanšu nepārredzamību, kas atvieglo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un teroristu organizāciju un dalībnieku finansēšanu;

J.

tā kā esošo struktūru satvarā ir vajadzīga formalizēta Eiropas platforma, kura līdz šim ir pastāvējusi neformālā veidā, lai varētu centralizēti vākt informāciju, kas pašlaik ir izkaisīta 28 dalībvalstīs, un ar kuras palīdzību dalībvalstis var sniegt informāciju par savu iesaistīšanās līmeni un panākto progresu attiecībā uz cīņu pret terorisma finansēšanu; tā kā šai informācijas apmaiņai vajadzētu notikt proaktīvi;

K.

tā kā vairākas starptautiskas bezpeļņas organizācijas, labdarības organizācijas, citi fondi, tīkli un privāti līdzekļu devēji, kuriem ir vai kuri apgalvo, ka tiem ir sociāli vai kultūras mērķi, izveidoja pamatu ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citu džihādistu organizāciju finansiālajām spējām un kalpo par aizsegu ļaunprātīgai praksei; tā kā tādēļ ir būtiski novērot šīs organizācijas, to finansētājus, darbības un bieži vien izvērstas saiknes ar dalībniekiem Eiropas Savienībā un vākt izlūkdatus par tiem; tā kā būtu jābloķē to atbalsts džihādistu radikālisma izplatīšanai Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Āzijā un Eiropā; tā kā īpašu satraukumu rada šī ekspansija pie ES robežām un mūsu kaimiņvalstīs un partnervalstīs; tā kā tam, lai Persijas līča sadarbības padome (GCC) un tās dalībvalstis pilnībā īstenotu FATF ieteikumus šajās jomās, ir izšķiroša nozīme cīņā pret pasaules mēroga terorismu;

L.

tā kā Al-Qaeda globālā līdzekļu vākšanas tīkla pamatā ir ziedojumi labdarības organizācijām un NVO, kuras sazinās ar līdzekļu devējiem, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistes forumus; tā kā konti arī ir tikuši izmantoti, lai aicinātu atbalstītājus ziedot džihādam; tā kā pēdējos gados teroristiskas organizācijas ir izstrādājušas vairākas viedtālruņu lietojumprogrammas, lai palielinātu aptverto personu loku un veicinātu ziedojumus no atbalstītājiem, no kuriem lielākā daļa atrodas Persijas līča valstīs;

M.

uzsver, ka vismazākās valstis un valstis ar vājiem rezultātiem tiesiskuma jomā ir īpaši neaizsargātas un pakļautas riskam kļūt par karstajiem punktiem terorisma finansēšanā;

N.

tā kā izlūkdati liecina, ka struktūras un personas Persijas līča valstīs sniedz finansiālu un loģistikas atbalstu ISIS/Daesh, Al-Qaeda un citiem radikāliem grupējumiem; tā kā bez šī finansējuma daudzi no šiem teroristu grupējumiem nebūtu pašpietiekami;

O.

tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda ir kļuvušas finansiāli pašpietiekamas; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda mēģina novirzīt savu naudu uz Sīriju un Irāku, izmantojot naftas eksportu un investīcijas uzņēmumos, tostarp ar naudas un profesionāliem kurjeriem, nelikumīgiem līdzekļu pārvedumiem un naudas un profesionāliem pakalpojumiem; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda legalizē ar savu kriminālo darbību radītos ienākumus, iegādājoties visu veidu uzņēmumus un aktīvus; tā kā ISIS/Daesh un Al-Qaeda arī legalizē ieņēmumus no zagtām senlietām un mākslas un artefaktu kontrabandas, pārdodot tos ārzemēs, tostarp tirgos dalībvalstīs; tā kā nelegāla tirdzniecība ar cita starpā precēm, šaujamieročiem, naftu, narkotikām, cigaretēm un kultūras objektiem, kā arī cilvēku tirdzniecība, verdzība, bērnu izmantošana, rekets un izspiešana ir kļuvuši par veidiem, kā teroristu grupējumi iegūst finansējumu; tā kā arvien ciešākas saiknes starp organizēto noziedzību un teroristu grupējumiem rada arvien lielāku apdraudējumu Savienības drošībai; tā kā šie avoti varētu ļaut ISIS/Daesh un Al-Qaeda arī turpmāk finansēt kriminālas darbības pēc to teritoriālās sagrāves Sīrijā un Irākā;

P.

tā kā saskaņā ar starptautiskām saistībām, kuru pamatā ir ANO Drošības padomes rezolūcijas un iekšzemes tiesību akti, ir noteikts starptautisks aizliegums pieprasīt izpirkuma maksu; tā kā praksē ANO aizliegumu neatbalsta nozīmīgas parakstītājvalstis, kuras izvēlas tūlītēju dzīvības saglabāšanu, nevis terorisma apkarošanas saistību ievērošanu, un šāda rīcība ļauj finansēt teroristu organizācijas,

1.

2.

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Sieviešu statusa komisijas 62. sesiju, tās prioritāro tēmu “Problēmas un iespējas, lai panāktu dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu lauku sievietēm un meitenēm”, kā arī pārskatīšanas tēmu “Sieviešu dalība un piekļuve plašsaziņas līdzekļiem un informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, un to ietekme un izmantošana sieviešu stāvokļa uzlabošanai un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai”,

—

ņemot vērā 1995. gada septembrī Pekinā rīkoto ceturto Pasaules Sieviešu konferenci, tajā pieņemto deklarāciju un rīcības platformu par pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, kā arī ar tām saistītos turpmākos noslēguma dokumentus, ko attiecīgi 2000. gada 9. jūnijā, 2005. gada 11. martā, 2010. gada 2. martā un 2015. gada 9. martā pieņēma ANO īpašajās sesijās “Pekina + 5”, “Pekina + 10”, “Pekina + 15” un “Pekina + 20”, par turpmāko rīcību un iniciatīvām Pekinas deklarācijas un rīcības platformas īstenošanai,

—

ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 157. panta 4. punktu,

—

ņemot vērā 2015. gada 9. septembra rezolūciju par iespēju radīšanu meitenēm Eiropas Savienībā ar izglītības palīdzību (1),

—

ņemot vērā 2016. gada 8. marta rezolūciju par situāciju saistībā ar sievietēm bēglēm un patvēruma meklētājām ES (2),

—

ņemot vērā 2017. gada 14. februāra rezolūciju par dzimumu līdztiesības veicināšanu garīgās veselības un klīniskās pētniecības jomā (3),

—

ņemot vērā 2017. gada 4. aprīļa rezolūciju par sievietēm un viņu lomu lauku apvidos (4),

—

ņemot vērā ANO rezolūciju “Pārveidosim mūsu pasauli: ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam”, kas tika pieņemta ANO ilgtspējīgas attīstības augstākā līmeņa sanāksmē Ņujorkā 2015. gada 25. septembrī,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 7. jūlija Direktīvu 2010/41/ES par to, kā piemērot vienlīdzīgas attieksmes principu vīriešiem un sievietēm, kas darbojas pašnodarbinātas personas statusā, un ar kuru atceļ Padomes Direktīvu 86/613/EEK (5),

—

ņemot vērā ANO 1979. gada Konvenciju par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu,

—

ņemot vērā Sieviešu diskriminācijas izskaušanas komitejas Vispārīgo ieteikumu Nr. 34 (2016. gads) par lauku sieviešu tiesībām,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu (Stambulas konvencija) un Eiropas Parlamenta 2017. gada 12. septembra rezolūciju (6) par ES pievienošanos šai konvencijai,

—

ņemot vērā 2015. gada 12. decembra Parīzes nolīgumu,

—

ņemot vērā Reglamenta 113. pantu,

—

ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojumu (A8-0022/2018),

A.

tā kā vīriešu un sieviešu līdztiesības princips ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas atzīts Līgumos un Pamattiesību hartā;

B.

tā kā piektais ANO ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM Nr. 5) ir panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm visā pasaulē, un tā kā šis mērķis būtu pilnībā jāintegrē Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam, lai panāktu progresu attiecībā uz visiem IAM un uzdevumiem; tā kā viens no IAM mērķiem ir dubultot lauksaimniecības ražīgumu un ienākumus mazajiem pārtikas ražotājiem, jo īpaši sievietēm;

C.

tā kā Savienībai un tās dalībvalstīm ir jābūt līderēm pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanā sievietēm un meitenēm, un tām ir apņēmīgi jāveicina absolūta dzimumu līdztiesība Savienībā, kā arī visās ārējās attiecībās;

D.

tā kā pēdējās desmitgadēs sociālekonomiskā situācija un dzīves apstākļi ir būtiski mainījušies un dažādās valstīs ievērojami atšķiras;

E.

tā kā valdību reakcijas trūkums pret dzimumu nelīdztiesību apdraud pašreizējos un turpmākos sasniegumus šajā jomā; tā kā tradicionālo dzimumu varas attiecību, stereotipu un uzskatu risināšana ir veids, kā nodrošināt pilnvērtīgas iespējas sievietēm un izskaust nabadzību;

F.

tā kā sieviešu diskriminācija skar arī lauku apvidu sievietes; tā kā lielākā daļa pasaules sieviešu dzīvo lauku apvidos un tādēļ ir vairāk pakļautas daudzējādiem diskriminācijas veidiem vecuma, šķiras, etniskās piederības, rases, invaliditātes un dzimuma identitātes dēļ;

G.

tā kā sievietes lauku apvidos strādā dažādos darba tirgus segmentos, nevis tikai tradicionālās lauksaimniecības nozarē;

H.

tā kā daudzkārt lauku apvidu sieviešu darbs ir mazāk apmaksāts nekā vīriešu darbs, lai gan rezultāti ir vienādi, tas nav oficiāli atzīts, kā, piemēram, neapmaksāts aprūpes darbs, un neatspoguļojas to sieviešu skaitā, kuras ir lauku saimniecību īpašnieces; tā kā sievietes tomēr sniedz būtisku ieguldījumu, lai panāktu ekonomiskās, vides un sociālās pārmaiņas, kas nepieciešamas ilgtspējīgai attīstībai;

I.

tā kā lauku apvidu sievietes nereti ir savu ģimeņu un kopienu galvenās aprūpētājas un saskaras ar daudziem ierobežojumiem, lai piekļūtu bērna aprūpei un vecāka gadu gājuma cilvēka aprūpei savas ģimenes vajadzībām, kas sievietēm rada nesamērīgu slogu un kavē viņu integrāciju darba tirgū; tā kā sievietēm ir būtiski, lai tiktu sniegti kvalitatīvi aprūpes pakalpojumi, kas sekmē darba un privātās dzīves līdzsvaru;

J.

tā kā lauku apvidu sievietes saskaras ar daudziem ierobežojumiem pienācīgu sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībā viņu nepietiekamās mobilitātes dēļ un tādēļ, ka nav pieejams transports vai līdzekļi, ar kuriem var sazināties par transporta iespējām (piemēram, mobilais tālrunis); tā kā ir nepieciešami visaptveroši veselības aprūpes pakalpojumi, kuri pievēršas lauku sieviešu fiziskajai, garīgajai un emocionālajai labklājībai (piemēram, lai reaģētu ar dzimumu saistītas vardarbības gadījumā); tā kā lauku apvidos ir ierobežotāka piekļuve seksuālās un reproduktīvās veselības tiesībām un izglītībai;

K.

tā kā iedzīvotāju noturēšana lauku apvidos, pievēršot īpašu uzmanību apvidiem, kuros ir dabas radīti ierobežojumi, ir būtiski sabiedrībai kopumā, jo no tā ir atkarīga vides un ainavas saglabāšana;

L.

tā kā pastāv tieša saikne starp dzimumu nelīdztiesību un vides degradāciju;

M.

tā kā klimata pārmaiņas un to sekas īpaši un nesamērīgi negatīvi ietekmē lauku apvidu sievietes un meitenes; tā kā lauku apvidu sievietes ir arī spēcīgs pārmaiņu virzītājspēks pārejai uz ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu lauksaimniecību, un viņām var būt svarīga nozīme zaļo darbvietu radīšanā; tā kā dzimumu līdztiesības, pārtikas nodrošinājuma un efektīvas klimata politikas pamatā ir sieviešu lauksaimnieču vienlīdzīga piekļuve zemei un citiem ražošanas resursiem;

N.

tā kā gados jaunas sievietes lauku apvidos joprojām saskaras ar nelīdztiesību un daudzējādiem diskriminācijas veidiem; tā kā ir vajadzīgi pasākumi vīriešu un sieviešu efektīvas līdztiesības sekmēšanai, lai radītu lielākas darba iespējas, tostarp pašnodarbinātībā un zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas (STEM) nozarē, ļaujot sievietēm palikt lauku apvidos un tādējādi nodrošinot paaudžu nomaiņu un lauksaimniecības nozares un lauku apvidu dzīvotspēju;

O.

tā kā lauksaimniecības nozare, kurā sievietēm ir būtiska nozīme, ir lauku apvidu dzīvotspējas un paaudžu nomaiņas, sociālās kohēzijas un ekonomikas izaugsmes veicināšanas pamatā; tā kā lauksaimniecībai būtu jānodrošina nekaitīga, pilnvērtīga un veselīga pārtika; tā kā lauksaimniecības nozarei būtu arī jāsekmē ainavas dažādošana, klimata pārmaiņu mazināšana un bioloģiskās daudzveidības un kultūras mantojuma saglabāšana;

P.

tā kā uzturam ir būtiska nozīme meiteņu attīstībā un labklājībā; tā kā nepietiekams uzturs rada fiziskas un garīgas problēmas, piemēram, kavētu augšanu, neauglību, apātiju, nogurumu un vāju koncentrēšanās spēju, tādējādi samazinot sieviešu ekonomisko potenciālu un ietekmējot visas ģimenes un kopienas labklājību;

Q.

tā kā lauku sievietēm ir jāpiedalās lēmumu pieņemšanas struktūrās publiskajā jomā; tā kā ir jāpanāk līdzsvarota pārstāvība, lai sasniegtu līdztiesību;

R.

tā kā saistībā ar arodriska novēršanu riski, kuriem ir pakļauti vīrieši un sievietes, ir dažādi; tā kā, piemēram, bieži vien, lai novērtētu ķīmisko vielu kaitīgo ietekmi, tiek veiktas aplēses, ņemot vērā vīriešu uzbūvi, kuriem parasti ir lielāka muskuļu masa, un netiek ņemti vērā konkrēti ieteikumi attiecībā uz grūtniecēm vai ar krūti barojošām sievietēm; tā kā tādēļ ir jāņem vērā dažādi faktori, lai pieņemtu pasākumus, kuri nodrošina lauksaimniecības nozarē iesaistīto sieviešu veselību;

S.

tā kā diskriminācija skar sievietes arī plašsaziņas līdzekļu nozarē; tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme visas sabiedrības dzīvē, tādēļ vēlams, lai sievietes, kas ir vismaz puse no sabiedrības, tiktu taisnīgi iesaistītas plašsaziņas līdzekļu satura veidošanā un lēmumu pieņemšanā plašsaziņas līdzekļu organizācijās;

T.

tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir izšķiroša nozīme dzimumu līdztiesības veicināšanā, jo plašsaziņas līdzekļi ne tikai atspoguļo, bet arī veido paraugus un rīcības standartus, tādējādi būtiski ietekmējot sabiedrisko domu un kultūru;

U.

tā kā plašsaziņas līdzekļu atspoguļotā informācija sekmē visu sabiedrības slāņu padziļinātu izpratni par sieviešu un vīriešu situāciju sarežģītību;

V.

tā kā konflikts nesamērīgi skar sievietes un bērnus, kas veido lielāko daļu no bēgļiem nometnēs vai drošības meklējumos;

W.

tā kā daudzās sabiedrībās sievietēm nav vienlīdzīgu likumīgu tiesību uz zemi un īpašumu, un tas saasina nabadzības problēmu un ierobežo sieviešu ekonomisko attīstību;

X.

tā kā sievietes transpersonas saskaras ar nesamērīgu diskrimināciju savas dzimuma identitātes dēļ;

Y.

tā kā spēcīgāks atbalsts seksuālajai un reproduktīvajai veselībai un tiesībām ir dzimumu līdztiesības un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanas sievietēm priekšnoteikums;

Z.

tā kā sociālās normas, kas nosaka sieviešu un vīriešu lomas, nostāda sievietes neaizsargātākā situācijā, īpaši attiecībā uz viņu seksuālo un reproduktīvo veselību un saistībā ar kaitīgām paražām, piemēram, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un bērnu, agrīnu un piespiedu laulību,

a)

atkārtoti apstiprināt savu stingro apņemšanos, kas pausta attiecībā uz Pekinas rīcības platformu;

b)

atbalstīt mātes, kuras lauku apvidos veic uzņēmējdarbību, jo viņas saskaras ar konkrētām grūtībām; uzsver, ka, veicinot uzņēmējdarbību šo sieviešu vidū, ir iespējams ne tikai panākt sekmīgu darba un privātās dzīves saskaņošanu, bet arī stimulēt jaunas darba iespējas un labāku dzīves kvalitāti lauku apvidos, un mudināt citas sievietes īstenot praksē savus projektus;

c)

pieprasīt izbeigt visu veidu diskrimināciju pret sievietēm un meitenēm visā pasaulē un cīnīties pret jebkuru vardarbību, kas ietver smagus sieviešu un meiteņu pamattiesību pārkāpumus, kuri savukārt tieši izriet no šādas diskriminācijas;

d)

iesaistīt visas valdības un pieprasīt tām izstrādāt programmas, kuru mērķis ir izskaust seksuālu un ar dzimumu saistītu vardarbību, kā arī kaitīgu praksi, piemēram, bērnu, agrīnu un piespiedu laulību, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu un cilvēku tirdzniecību;

e)

aicināt dalībvalstis apkarot dzimumu stereotipus un veikt ieguldījumus sieviešu un meiteņu piekļuvē pielāgotai izglītībai, mūžizglītībai un arodapmācībai, it sevišķi lauku apvidos un īpaši STEM nozarē, kā arī uzņēmējdarbības un inovāciju jomās, jo tās ir svarīgi instrumenti ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā, un veicināt līdztiesību lauksaimniecības un pārtikas nozarēs, kā arī tūrisma un citās nozarēs lauku apvidos;

f)

izstrādāt politiku, kuras mērķis ir izskaust nabadzību un nodrošināt pienācīgu dzīves līmeni sevišķi neaizsargātām grupām, tostarp sievietēm un meitenēm, īpaši izmantojot sociālās aizsardzības sistēmas;

g)

veicināt informatīvus un tehniskās palīdzības pasākumus un apmainīties ar dalībvalstu paraugpraksi attiecībā uz profesionālā statusa piešķiršanu lauku saimniecībās nodarbinātajām līdzstrādājošajām laulātajām, kas ļautu viņām izmantot savas individuālās tiesības, tostarp jo īpaši tiesības uz grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, sociālo apdrošināšanu pret negadījumiem darbā, piekļuvi mācību iespējām un tiesības uz pensiju;

h)

novērst vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, dzīves laikā gūto ienākumu (peļņas) un pensiju atšķirību;

i)

aicināt dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt vispārēju piekļuvi atbilstīgai bērnu un vecāka gadu gājuma cilvēku aprūpei lauku apvidos;

j)

aicināt dalībvalstis un reģionālās un vietējās pašvaldības nodrošināt cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu infrastruktūru un sabiedriskos un privātos ikdienas pakalpojumus, it sevišķi lauku apvidos un jo īpaši saistībā ar veselību, izglītību un aprūpi; atzīmē, ka šādā nolūkā būtu jāintegrē lauku apvidu bērnu aprūpes infrastruktūra, veselības aprūpes pakalpojumi, izglītības infrastruktūra, pansionāti vecāka gadu gājuma cilvēkiem un aprūpējamām personām, aizvietošanas pakalpojumi slimības un grūtniecības gadījumā un kultūras pakalpojumi;

k)

nodrošināt integrētu pieeju dzimumu līdztiesībai, lai, izmantojot pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, visos politikas virzienos un programmās iekļautu sieviešu un vīriešu līdztiesības principu un apkarotu diskrimināciju;

l)

mobilizēt dzimumu līdztiesības nodrošināšanai vajadzīgos resursus, integrējot dzimuma aspektu visos politikas virzienos un darbībās, tostarp budžeta plānošanā saskaņā ar dzimumu līdztiesības principu, lai šādā veidā apkarotu diskrimināciju;

m)

nodrošināt, ka lēmumu pieņemšanas procesā par Eiropas Savienības nostāju ANO Sieviešu statusa komisijas 62. sesijā tiek pilnībā iesaistīts Parlaments un tā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja;

m)

atgādināt, ka Konvencijā par jebkādas sieviešu diskriminācijas izskaušanu ir noteikts pienākums novērst tiešu un netiešu diskrimināciju pret sievietēm, īstenojot juridiskus, politiskus un plānošanas pasākumus visās dzīves jomās, un ka konvencijas 14. pants ir vienīgais starptautiskais pienākums, ar kuru tiek pievērsta uzmanība sieviešu īpašajām vajadzībām lauku apvidos;

o)

nodrošināt, ka lauku apvidu sievietēm un meitenēm ir pieejama kvalitatīva formālā un neformālā izglītība par pieejamu cenu, tostarp jaunu prasmju apmācība vai iegūto zināšanu pilnveidošana vadības, finanšu, ekonomikas, mārketinga un uzņēmējdarbības, kā arī pilsonības, pilsoniskās un politiskās izglītības jautājumos, un apmācība tehnoloģiju un ilgtspējīgas lauksaimniecības jomā; nodrošināt, ka sievietēm un vīriešiem ir vienādas iespējas un izvēles brīvība attiecībā uz vēlamās karjeras veidošanu;

p)

nodrošināt, ka lauku apvidu sievietēm un meitenēm ir viegli pieejami kredītresursi un ražošanas resursi un viņas var saņemt atbalstu savām uzņēmējdarbības un inovāciju iniciatīvām;

q)

aizsargāt tiesības uz piekļuvi kvalitatīvai vispārējai veselības aprūpei, kurā ņemtas vērā sieviešu un vīriešu fizioloģiskās atšķirības un veikti pielāgojumi lauku apvidu sieviešu un meiteņu vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesībām;

r)

nosodīt visu veidu vardarbību pret sievietēm un nodrošināt, ka lauku un tālākos apvidos dzīvojošām cietušajām sievietēm netiek liegta vienlīdzīga piekļuve palīdzībai;

s)

uzlabot efektivitāti, pārredzamību un demokrātiskumu starptautiskajās, valsts, reģionālajās un vietējās iestādēs, kuras atbalsta un stiprina lauku sieviešu lomu, nodrošinot viņu klātbūtni uz vienlīdzīgas līdzdalības pamata;

t)

atvieglot lauku apvidu sievietēm pāreju no ēnu ekonomikas uz oficiālo ekonomiku un atzīt, ka sievietes lauku apvidos strādā dažādās jomās un bieži vien ir pārmaiņu virzītājspēks ceļā uz ilgtspējīgu un ekoloģiski drošu lauksaimniecību, pārtikas nodrošinājumu un zaļo darbvietu radīšanu;

u)

plānot un īstenot pret klimata pārmaiņām noturīgu lauksaimniecības politiku, pienācīgi ņemot vērā īpašos draudus, ar kuriem saskaras lauku apvidu sievietes dabas vai cilvēka izraisīto katastrofu rezultātā;

v)

nodrošināt lauku apvidu sieviešu un meiteņu līdzdalību lēmumu pieņemšanā par plānošanu un reaģēšanu visos katastrofu un citu krīžu posmos, sākot no agrīnas brīdināšanas līdz palīdzības sniegšanai, atveseļošanai, rehabilitācijai un atjaunošanai, un nodrošināt viņu aizsardzību un drošību katastrofu un citu krīžu gadījumā;

w)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka lauku apvidu sieviešu apkārtējā vide ir droša, tīra un veselīga;

x)

nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu infrastruktūru un sabiedriskos pakalpojumus lauku apvidu sievietēm un kopienām un veikt ieguldījumus to attīstīšanā un uzturēšanā;

y)

sekmēt digitālo attīstību, jo tā spēj būtiski veicināt jaunu darbvietu radīšanu, vienkāršojot iesaisti pašnodarbinātībā, sekmējot konkurētspēju un tūrisma attīstību un nodrošinot labāku darba un privātās dzīves līdzsvaru;

z)

atbalstīt vietējo kopienu grupu izveidi, kurām būtu regulāri jātiekas, lai apspriestu attīstības problēmas un izaicinājumus un pieņemtu konstruktīvus risinājumus, un atbalstīt šādu grupu darbības;

aa)

aicināt dalībvalstis, sociālos partnerus un pilsonisko sabiedrību atbalstīt un veicināt sieviešu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un dalību profesionālo, uzņēmējdarbības asociāciju un arodbiedrību organizāciju vadības struktūrās, darbojoties lauku apvidu politikas, veselības, izglītības un lauksaimniecības jomās, kā arī sieviešu vienlīdzīgu klātbūtni vadības un pārstāvības struktūrās;

ab)

uzsvērt un atbalstīt sieviešu aktīvo lomu lauku apvidos un atzīt sieviešu – uzņēmēju, ģimenes uzņēmumu vadītāju un ilgtspējīgas attīstības veicinātāju – sniegto ieguldījumu ekonomikā;

ac)

nodrošināt lauku apvidu sieviešu īpašumtiesības, it sevišķi uz lauku saimniecībām un zemes mantošanu, kas ir svarīgs līdzeklis, lai veicinātu sieviešu iespējas ekonomikā, kā arī nodrošinātu viņu līdzdalību lauku apvidu attīstībā un tās sniegtos ieguvumus;

ad)

nodrošināt lauku apvidu sieviešu piekļuvi ražošanas resursiem, elektroniskajām platformām, tirgiem, tirdzniecības struktūrām un finanšu pakalpojumiem; veicināt vietējos, reģionālos un tradicionālos tirgus, tostarp pārtikas tirgus, jo tajos sievietes parasti var sekmīgāk pārdot savus produktus tieši pircējiem un tas nodrošina pilnvērtīgākas ekonomiskās iespējas;