Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Imigrācijas un integrācijas neesamības izmaksas”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 110/01)

Ziņotājs:	Pavel TRANTINA
Līdzziņotājs:	José Antonio MORENO DÍAZ

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	149/09/13

1.   Secinājumu un ieteikumu kopsavilkums

1.1.

EESK uzskata, ka imigrācija labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju skaita un darbaspēka pieaugumu. Ja iedzīvotāju dabiskais pieaugums kļūst negatīvs, imigrācija var palīdzēt saglabāt iedzīvotāju kopējo skaitu un darbaspēka pieejamību nemainīgā līmenī. Jāatzīst, ka imigrācija nav galīgais risinājums Eiropas sabiedrības novecošanas seku novēršanai. Tomēr ar imigrāciju varētu novērst arī ar demogrāfiskiem procesiem nesaistītu darbaspēka un prasmju trūkumu.

1.2.

Imigrācijas neesamībai Eiropā būtu negatīvas sekas. — Ievērojami ciestu dalībvalstu ekonomika, darba tirgus tiktu pakļauts iespējami nesamierināmai spriedzei, veselas nozares bankrotētu, samazinātos lauksaimnieciskā ražošana, būvniecības nozare nespētu apmierināt pieprasījumu. — Saasinātos demogrāfiskās problēmas, pensiju sistēmas varētu kļūt neilgtspējīgas, varētu sabrukt veselības un aprūpes nozare, strauji turpinātos dažu apgabalu depopulācija, faktiski tiktu apdraudēta sociālā kohēzija. — Pilnīgs likumīgas migrācijas aizliegums neizbēgami izraisītu neatbilstīgas migrācijas mēģinājumu straujus uzplūdus, bet tas savukārt novestu pie pārmērīgiem drošības pasākumiem, represijām un policejiskuma, radot milzīgas izmaksas; tas veicinātu melnā darba tirgus attīstību, ekspluatāciju un mūsdienu verdzību, kā arī izmisīgus centienus panākt ģimeņu atkalapvienošanos. — Rasisms un ksenofobija uzplauktu vēl vairāk nekā pašlaik, jau agrāk uz pastāvīgu dzīvi apmetušies migrantu izcelsmes iedzīvotāji, tostarp otrā vai trešā paaudze, kļūtu par sabiedrības neuzticēšanās un agresijas izpausmju objektiem.

1.3.

Uzņēmējvalstīs var konstatēt šādu migrācijas potenciālu – ir iespējams aizpildīt brīvās darbvietas un novērst prasmju trūkumu, saglabāt ekonomikas izaugsmi un nodrošināt pakalpojumus novecojošai sabiedrībai, ja vietējā mērogā nav pietiekami daudz jauniešu. Pensiju iztrūkumu var novērst ar strādājošo migrantu jauniešu iemaksām. Imigrantu pienesums ir enerģija un inovācija. Kultūru un etniskā daudzveidība bagātina uzņēmējvalstis. Ir iespējams atdzīvināt mazapdzīvotas teritorijas, pārveidojot arī skolas. Izcelsmes valstis gūst labumu no naudas pārvedumiem (maksājumiem, ko migranti sūta uz mājām), kuru apjoms pārsniedz ārvalstu palīdzību. Migranti, kas atgriežas, atved ietaupījumus, viņi ir apguvuši prasmes un izveidojuši starptautiskus sakarus.

1.4.

Lai pilnīgi īstenotu migrācijas potenciālu, ir vajadzīga pieeja, kas cita starpā ļauj labāk izmantot migrantu prasmes. EESK ir pārliecināta, ka tas ir jāatbalsta ar pienācīgām prasmju atzīšanas politikas nostādnēm un mehānismiem, un aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis sekmēt to ātru izstrādi. Turklāt pienācīga prasmju partnerību īstenošana ar trešām valstīm būtu savstarpēji izdevīga gan Eiropas Savienībai, gan migrantu izcelsmes valstīm.

1.5.

ES būtu jāpieņem politika un pasākumi, kas atbalsta drošu, sakārtotu un likumīgu migrāciju, kā arī stiprina iekļaušanu un sociālo kohēziju.

1.6.

Integrācijas neesamība rada ekonomiskus, kultūrsociālus un politiskus riskus un izmaksas. Tāpēc ieguldījums migrantu integrācijā ir vislabākā apdrošināšanas polise pret iespējamām nākotnes izmaksām, problēmām un spriedzi. Publiskajai politikai būtu jānovērš dažādu ES sabiedrības grupu bailes, rūpes un bažas, lai izvairītos no Eiropas Savienībai naidīgām un ksenofobiskām izpausmēm. Šajā nolūkā attiecīgajām politikas nostādnēm būtu jāietver skaidrs, konsekvents un pamatots saistību kopums attiecībā uz pašiem migrantiem, bet vienlaikus arī pastāvīgi jāizskauž pret migrantiem vērsta retorika un uzvedība.

1.7.

EESK uzsver, ka integrācijas veicināšanai ir būtiska nozīme ES pamatvērtību un principu stiprināšanā, no kuriem daudzveidībai, vienlīdzībai un diskriminācijas aizliegumam ir izšķiroša loma. Integrācija attiecas uz visu sabiedrību, arī uz migrantiem, kas apmetušies uzņēmējvalstī, neatkarīgi no viņu statusa vai izcelsmes. Tomēr ir vajadzīgas īpašas politikas nostādnes attiecībā uz cilvēkiem īpaši neaizsargātās situācijās (piemēram, bēgļiem), un vislabākos rezultātus var sniegt nevis universāla, bet kopienā balstīta un pielāgota mērķorientēta pieeja. Tāpēc ir svarīgi, lai ES dalībvalstis mācītos cita no citas un godīgi censtos veicināt vidi, kurā ir iespējams īstenot migrantu integrāciju un izvairīties no riskiem.

2.   Vispārīga informācija un atzinuma mērķis

2.1.

Lielākās migrācijas plūsmas Eiropā kopš Otrā pasaules kara iedzīvotājos ir radījušas bažas par turpmākām nekontrolētām migrācijas plūsmām un apliecinājušas, cik svarīga nozīme ir kopējai pieejai cīņā pret neatbilstīgu migrāciju un pasākumiem, kuru mērķis ir nodrošināt ES spēju rīkoties. ES dalībvalstis migrācijas jomā ir saskārušās ar pārvaldības, finansēšanas un komunikācijas problēmām, kā arī ar iedzīvotāju bailēm no migrācijas. Lai gan daži politiķi situāciju ir izmantojuši ļaunprātīgi, EESK ir pārliecināta, ka steidzami ir jāmaina izpratne par migrāciju un jāatgriežas pie racionālām debatēm, pamatojoties uz faktiem. Bēgļi un migranti būtu jāuztver nevis kā drauds, bet kā iespēja attiecībā uz Eiropas ekonomisko un sociālo modeli.

2.2.

Pašreizējās politikas nostādnes, kurās migrācijas kontrole izvirzīta par vienu no ārlietu programmas prioritātēm, apdraud ES nostāju ārējās attiecībās, tādējādi riskējot to pakļaut šantāžai un uzticības zaudēšanai cilvēktiesību jautājumos. EESK ir pārliecināta, ka Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāpaplašina pašreizējais modelis un jānodrošina, ka tiek veicināti tādi likumīgi ieceļošanas veidi, kas sekmē likumīgu migrāciju un veiksmīgu iekļaušanu. Droši un likumīgi maršruti var mazināt spiedienu uz ES patvēruma sistēmu.

2.3.

Tajā pašā laikā, kamēr ES tirgus nodrošinās pieprasījumu pēc darbaspēka, būs arī likumīga vai citāda migrācija. Vismaz dažās profesijās pieprasījums pieaugs (aprūpes nozare, mājsaimniecības darbs, sociālie pakalpojumi, būvniecība utt.) (1).

2.4.

Pilsoniskās sabiedrības dienās 2017. gada jūnijā Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federica Mogherini teica programmatisku runu “Globālā Eiropa un tās loma miera un stabilitātes nodrošināšanā” (2). Šajā runā viņa atzina, ka Eiropai migrācija ir vajadzīga ar ekonomiku un kultūru saistītu iemeslu dēļ. F. Mogherini ierosināja EESK sagatavot pētījumu vai ziņojumu par migrācijas neesamības izmaksām, jo viņai bija radies iespaids, ka Eiropas ekonomikas nozares sabruktu, ja vienā dienā pazustu visi migranti. Šādā ziņojumā būtu ietverti ekonomikas un sociālās jomas dalībnieku viedokļi par to, kāda izskatītos Eiropa bez migrantiem. Šis pašiniciatīvas atzinums ir viņas ierosinājuma turpinājums.

2.5.

Migrācija ir dažāda – tā var būt likumīga, neatbilstīga vai, kā tas bijis pēdējos trīs gados, humanitāra pēc kara Sīrijā un citviet pasaulē. Migrācijas plūsmas ir arī jauktas, un darbaspēka migrācija var būt saistīta ar sezonālu, manuālu vai augsti kvalificētu darbu. Šajā dokumentā uzmanība galvenokārt ir vērsta uz drošu, sakārtotu un ES atbalstītu darbaspēka migrāciju (un ar to saistītu ģimeņu atkalapvienošanos), tomēr tajā ir aplūkoti arī citi imigrācijas uz ES veidi un tādu migrantu iespējamais ieguldījums, kuri (īslaicīgi) migrē humanitāru iemeslu dēļ (patvēruma meklētāji), kā arī neatbilstīga migrācija.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.   Demogrāfija – sabiedrības novecošana un iedzīvotāju skaita samazināšanās ES

3.1.1.

Eiropa 21. gadsimta sākumā saskaras ar sabiedrības novecošanu, vietējo iedzīvotāju skaita stagnāciju vai pat samazināšanos, augstu bezdarba līmeni un – dažās nozīmīgākajās dalībvalstīs – arī ar lēnu ekonomikas izaugsmi. Tajā pašā laikā Eiropa joprojām ir viens no galvenajiem migrācijas galamērķiem (3).

3.1.2.

Izmaiņas pieejamā darbaspēka lielumā ir viena no galvenajām Eiropas Savienības problēmām. Lai gan darbaspēka piedāvājums (darbaspēka lielums) neattīstās neatkarīgi no darbaspēka pieprasījuma, tā nākotnes tendences var novērtēt, apvienojot dažādus darbaspēka dalības scenārijus ar iedzīvotāju skaita prognozēm, kā to konstatējuši 2018. gada Eiropas demogrāfijas datu lapas autori (4). Pašreizējo darbaspēku Eiropas Savienībā veido aptuveni 245 miljoni darba ņēmēju. Lai aplēstu nākotnes darbaspēka piedāvājumu līdz 2060. gadam, autori noteica trīs darbaspēka dalības scenārijus, kuros strādājošo skaits svārstās starp 214, 227 vai 245 miljoniem.

3.1.3.

Citās prognozēs, piemēram, Eiropas Komisijas faktu lapā izklāstītajā prognozē Gēteborgas sociālajā samitā 2017. gadā apgalvots, ka 2060. gadā uz katru vecu cilvēku būs divi darbspējas vecuma cilvēki. Pašlaik ir četri. Tas būtiski apdraud pašreizējā Eiropas sociālā modeļa saglabāšanu.

3.1.4.

No otras puses raugoties, imigrācija labvēlīgi ietekmē iedzīvotāju skaita un darbaspēka pieaugumu. Ja iedzīvotāju dabiskais pieaugums kļūst negatīvs, imigrācija var palīdzēt saglabāt iedzīvotāju kopējo skaitu un darbaspēka lielumu nemainīgā līmenī. Ar imigrāciju varētu novērst arī ar demogrāfiskiem procesiem nesaistītu darbaspēka un prasmju trūkumu. Tomēr, kā savā ziņojumā “Eiropas imigrācijas izmaksas un ieguvumi” (5) apgalvo Hamburgas Starptautiskās ekonomikas institūts (HWWI), imigrācija nav galīgais risinājums Eiropas sabiedrības novecošanas seku novēršanai (jo arī migranti noveco).

3.2.   Darbaspēka migrācijas no trešām valstīm potenciāls

Var noteikt šādu ietekmi (6).

3.2.1.

Uz uzņēmējvalstīm: — var aizpildīt brīvās darbvietas un novērst prasmju trūkumu, — var saglabāt ekonomikas izaugsmi, — var nodrošināt pakalpojumus novecojošai sabiedrībai, ja vietējā mērogā nav pietiekami daudz jauniešu, — pensiju iztrūkumu var novērst ar iemaksām, ko veic strādājošie migrantu jaunieši, kuri maksā arī nodokļus, — imigrantu pienesums ir enerģija un inovācija, — kultūru un etniskā daudzveidība bagātina uzņēmējvalstis, — ir iespējams atdzīvināt mazapdzīvotas teritorijas, tostarp skolas, kurās samazinās skolēnu skaits.

3.2.2.

Uz izcelsmes valstīm: — jaunattīstības valstis gūst labumu no naudas pārvedumiem (maksājumiem, ko migranti sūta uz mājām), kuru apjoms tagad bieži pārsniedz ārvalstu palīdzību (7), kā arī no kultūras apmaiņas, — samazinās bezdarba līmenis, un migrantu jaunieši uzlabo savas dzīves izredzes, — migranti, kas atgriežas, atved ietaupījumus, ir apguvuši prasmes un izveidojuši starptautiskus sakarus.

4.   Imigrācijas neesamības izmaksas

4.1.   Ekonomikas izaugsmes saglabāšana un darba tirgus vajadzību apmierināšana

4.1.1.

Imigrācija no trešām valstīm tiešā un netiešā veidā ietekmē ekonomikas izaugsmi – šķiet, ka pastāv skaidra saistība starp darbaspēka pieaugumu imigrācijas rezultātā un kopējā IKP pieaugumu. Piemēram, Zviedrija pēdējos gados ir piešķīrusi tūkstošiem darba atļauju informācijas tehnoloģiju izstrādātājiem, ogu lasītājiem un pavāriem. Darbaspēka imigrācija Zviedrijas ekonomikai dod ievērojamas vērtības: uzņēmumi, kas pieņem darbā darbaspēka imigrantus, aug ātrāk nekā salīdzināmi uzņēmumi. Darba imigranti no valstīm ārpus ES/EEZ palīdz vairot Zviedrijas gada IKP par vairāk nekā 1 000 miljoniem EUR un nodokļos katru gadu samaksā vairāk nekā 400 miljonus EUR (8).

4.1.2.

No 2004. līdz 2014. gadam migranti par 70 % palielināja Eiropas darbaspēku (9). Ir grūti precīzi noteikt, kāda būtu tāda mēroga darbaspēka trūkuma ietekme uz Eiropas ekonomiku un atsevišķām dalībvalstīm. Turklāt ārvalstīs dzimuši iedzīvotāji parasti iekļaujas tirgus nišās (segmentācija), kas vai nu strauji attīstās, vai piedzīvo lejupslīdi, tādējādi nodrošinot lielāku elastību, reaģējot uz ES darba tirgus prasībām.

4.1.3.

Tāpat migrējošie iedzīvotāji ietekmē nodarbinātības situāciju katrā valstī, veicinot patēriņu un jaunu darbvietu radīšanu. Migrantu izcelsmes uzņēmēji veicina ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību, bieži sekmējot jau aizmirstu amatu un arodu atdzimšanu, un arvien vairāk iesaistās pievienotās vērtības radīšanā, ražojot preces un sniedzot pakalpojumus (10). EESK tāpēc iesaka ES, dalībvalstu un vietējā līmenī īstenot īpašus pasākumus, lai stiprinātu emigrējušu uzņēmēju radošumu un inovācijas spējas. Ar šādiem pasākumiem jāizskauž diskriminācija un jārada vienlīdzīgi apstākļi visiem, lai šie uzņēmēji var veicināt iekļaujošu izaugsmi un radīt kvalitatīvas darbvietas (11).

4.1.4.

EESK arī uzskata, ka sociālās ekonomikas uzņēmumi, ņemot vērā to konkrēto tendenci darboties aprūpes, sadarbīgās ekonomikas un aprites ekonomikas jomā, var veicināt un atbalstīt ne tikai jaunu darbvietu radīšanu, bet arī migrantu uzņēmējdarbību un piekļuvi saimnieciskajai darbībai ārpus ES (12).

4.1.5.

Ir sarežģīti novērtēt imigrācijas fiskālo ietekmi. Tomēr ESAO apgalvo (13), ka kopumā migrantiem pēdējos piecdesmit gados ir bijusi neitrāla fiskālā ietekme, t. i., jebkādas izmaksas, ko tie radījuši, ir segusi peļņa, kas gūta no iekasētajiem nodokļiem.

4.1.6.

Oxford Economics pētījumā (14) ir secināts, ka migrējošie darba ņēmēji palīdzēja nodrošināt atbilstīgu darbaspēka piedāvājumu ekonomikas uzplaukuma laikā no 2004. līdz 2008. gadam. Šķiet, ka migrējošo darba ņēmēju pieejamībai ir bijusi liela nozīme, lai daži uzņēmumi spētu izdzīvot vai tiem nevajadzētu pārcelt ražošanu uz ārzemēm (autori atsaucas uz 600 uzņēmumu aptauju, kurā 31 % respondentu norāda, ka migrantiem ir bijusi liela nozīme uzņēmuma darbības turpināšanā, un veselības, sociālās aprūpes un lauksaimniecības jomā šis rādītājs sasniedz 50 %).

4.1.7.

Ir skaidrs, ka imigrācija var būt ekonomiski izdevīga gan uzņēmējvalstīm, gan izcelsmes valstīm. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās ekonomikas un tirdzniecības sistēmas, lielāku labumu gūst turīgās un ietekmīgās valstis. Migrācija spēj arī satuvināt tautas kultūras jomā un veicināt sapratni, bet domstarpības rodas, ja netiek pieliktas pūles, lai kliedētu pārpratumus, aizspriedumus un mītus ne vien vietējo iedzīvotāju, bet arī migrantu kopienu apziņā.

4.2.   Prasmju trūkuma novēršana

4.2.1.

Saskaņā ar Tirgus ekonomikas institūta pētījumu (15), ko pasūtīja EESK un kas publicēts 2018. gada 24. jūlijā, kopumā Eiropas ekonomikas ražīgums ik gadu krītas par 5 %, jo darba ņēmēju prasmes neatbilst darba tirgus vajadzībām. Pētījumā teikts, ka katra nostrādātā stunda rada 80 centu zaudējumu. Visvairāk tas ietekmē profesijas IT un sakaru jomā, ārstus un, vispārīgi runājot, zinātnes, tehnoloģiju un inženierijas jomu. Šis fenomens ietekmē arī skolotājus, medmāsas un vecmātes. Autori apgalvo, ka tendence pasliktinās, ņemot vērā demogrāfisko lejupslīdi un tehnoloģiju attīstību. Šo prasmju trūkumu daļēji var novērst darbaspēka migrācija.

4.2.2.

Tomēr, lai pilnībā īstenotu migrācijas potenciālu šajā jomā, ir vajadzīga pieeja, kas cita starpā ļauj labāk izmantot migrantu prasmes un kvalifikācijas. Imigranti parasti ir pārāk augstu kvalificēti darbiem, kas viņiem tiek piedāvāti (16).

4.2.3.

Prasmju trūkumu var daļēji novērst tikai tad, ja tiek atzītas imigrantu prasmes un kvalifikācijas. Tomēr ES atzīšanas mehānismi joprojām tiek izstrādāti un ir atkarīgi no dalībvalstīm. Dalībvalstis un vietējie dalībnieki nepietiekami izmanto ES prasmju profila noteikšanas rīku. Tomēr pastāv nevalstiskas iniciatīvas, piemēram, Bertelsmann Stiftung kompetences kartes vai tiešsaistes profesionālais pašnovērtējums (17).

4.2.4.

Pienācīga prasmju partnerību īstenošana ar trešām valstīm būtu savstarpēji izdevīga gan Eiropas Savienībai, gan migrantu izcelsmes valstīm.

4.3.   Aprūpes nozares saglabāšana

4.3.1.

Darba tirgū valdošais darbinieku trūkums veselības aprūpes nozarē ir kā bumba ar laika degli. Krīze šajā jomā ir ieilgusi (18), un darbaspēka trūkums palielināsies, ja netiks rasti atbilstoši politiski risinājumi. Eiropas Komisija jau 1994. gadā noteica, ka aprūpe ir uzskatāma par stratēģisku nozari. Eiropas Komisija 2010. gadā brīdināja – ja nekavējoties netiks veikti pasākumi darba ņēmēju trūkuma novēršanai, līdz 2020. gadam šajā nozarē trūks divi miljoni veselības aprūpes darbinieku, tostarp viens miljons darbinieku ilgtermiņa aprūpes nozarē (19).

4.3.2.

Darbaspēka trūkums veselības aprūpes profesijās ir izplatīts daudzās dalībvalstīs. Pieņemot darbā gan tādus aprūpes darbiniekus, kam ir legāls statuss, gan personas bez dokumentiem, tiek mazināts darbaspēka trūkums aprūpes nozarē. Jo īpaši Dienvideiropas aprūpes pakalpojumu sistēmas ir lielā mērā atkarīgas no mājsaimniecībās dzīvojošiem aprūpes darbiniekiem. Piemēram, Itālijā mājsaimniecībās dzīvojošie aprūpes darbinieki, kas ir migranti, veido aptuveni trīs ceturtdaļas no visiem mājas aprūpes pakalpojumu sniedzējiem (20).

4.3.3.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis arī ir skāris darbaspēka trūkums aprūpes nozarē, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc aprūpes pakalpojumiem Rietumeiropā. Piemēram, daudzi aprūpes darbinieki no Polijas dodas uz citām valstīm, lai gan pašā valstī aprūpes darbinieku skaits ir sarucis. Šis darbinieku trūkums tiek novērsts, Polijā ierodoties darba ņēmējiem no Ukrainas un citām valstīm ārpus ES (21).

4.3.4.

Jānorāda arī uz migranšu ievērojamo ekonomisko pienesumu ģimenēm un kopienām, strādājot algotu darbu, kā arī uz vajadzību novērst sieviešu un vīriešu nevienlīdzību darba tirgū (22). Pētījumi liecina, ka lielākā daļa strādājošo migranšu ir nodarbinātas pakalpojumu nozares profesijās (piemēram, ēdināšanas, mājsaimniecības darbu un veselības aprūpes jomā). Neregulārs darbs, nepietiekama nodarbinātība un terminēti darba līgumi varētu būt faktori, kuru dēļ migrantes ES darba tirgū atrodas nelabvēlīgākā situācijā, un būtu papildus jāizstrādā pasākumi, lai garantētu vienlīdzīgu attieksmi un nodrošinātu aizsardzību neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

4.4.   Risinājumi saistībā ar lauku un tālāko reģionu depopulāciju

4.4.1.

Iedzīvotāju skaits lauku, kalnu un salu apvidos sarūk, ekonomikas un sociālajā jomā radot spirālveida lejupslīdi, kas kļūst straujāka, jo arvien vairāk cilvēku migrē uz pilsētām. Iedzīvotāju skaita samazināšanās samazina naudas daudzumu, kas ir apritē attiecīgajā kopienā, un tas ietekmē vietējo uzņēmumu, veikalu un transporta savienojumu dzīvotspēju, kā arī būtisku sabiedrisko objektu un pakalpojumu pieejamību.

4.4.2.

Dažviet Eiropas Savienībā, piemēram, Īrijā vai Brandenburgā, depopulāciju novērš, izmitinot migrantus. Piemēram, lauksaimniecībā nodarbināto migrantu darbam Ziemeļīrijā ir bijusi izšķiroša nozīme, lai saglabātu nozari, kurā ir bijušas nopietnas problēmas saistībā ar darbaspēka piedāvājumu un darbaspēka novecošanu. Migranti ir gatavi pieņemt darbvietas ar atalgojumu un nosacījumiem, ko vietējie iedzīvotāji ir noraidījuši, un dzīvot ciematos ar augstu depopulācijas risku, neraugoties uz to, ka tas var būt darbs ļoti nereglamentētā nozarē ar darbaspēka ekspluatācijas risku (23).

4.4.3.

Saskaņā ar Eiropas Savienības lauku attīstības politiku ir pieejamas iespējas, lai palīdzētu vietējām lauku kopienām, izmitinot migrantus. Vairākas lauku attīstības organizācijas ir norādījušas uz potenciālo atbalstu, ko lauku apvidi var piedāvāt migrantiem, kuru ierašanās varētu palīdzēt atdzīvināt apvidus, kas cieš no depopulācijas un/vai ekonomikas lejupslīdes. Eiropas Parlaments 2017. gadā veiktā pētījumā ir uzsvēris, cik svarīgi ir sniegt atbalstu migrantu sociālajai iekļaušanai un integrācijai darba tirgū (24).

4.5.   Risinājumi saistībā ar kultūru daudzveidību

4.5.1.

Migrantu trūkums nelabvēlīgi ietekmētu daudzveidību ES valstīs, izraisot ksenofobijas un pašapmierinātības izpausmes, kas ir pretrunā ES pamatprincipiem. Turklāt mēs zaudētu iespējas paplašināt tādas vērtības kā vienlīdzīga attieksme un nediskriminācija, attiecībā uz kurām migrantu izcelsmes iedzīvotāju redzamība pēdējos gados ir palīdzējusi panākt progresu.

4.6.

Visu šo iemeslu dēļ imigrācijas neesamība ES ir jāizslēdz kā nereāls, neīstenojams un ārkārtīgi kaitīgs scenārijs.

5.   Integrācijas neesamības izmaksas (un kā no tām izvairīties)

5.1.

Lai pilnīgi izmantotu migrācijas potenciālu Eiropā, kā minēts iepriekš, un tajā pašā laikā mazinātu ar to saistītos un ilgstošos riskus un novēršamās sociālekonomiskās izmaksas, ir ārkārtīgi svarīgi radīt apstākļus migrantu sekmīgai integrācijai.

5.2.

Galvenie elementi, kas atspoguļo ES izpratni par šo jēdzienu, ir uzskaitīti 2004. gadā Padomē pieņemtajos Eiropas Savienības imigrantu integrācijas politikas kopējos pamatprincipos (25). Tajos integrācija ir skaidrota kā “dinamisks, divpusējs visu imigrantu un dalībvalstu pastāvīgo iedzīvotāju savstarpējas pielāgošanās process”. Tas ir pretstatā plaši izplatītajam kļūdainajam priekšstatam, ka integrācija ir kā asimilācija – vienvirziena process, kurā cilvēki atsakās no savas valsts un kultūras iezīmēm apmaiņā pret jaunajai dzīvesvietas valstij piemītošajām (26). Tomēr, kā atgādināts ES 2016. gada rīcības plānā trešo valstu valstspiederīgo integrācijai, lai varētu dzīvot un iesaistīties ES sabiedrībā, ir būtiski saprast ES pamatvērtības un piekrist tām (27).

5.3.

Jāuzsver, ka integrācija attiecas uz visiem migrantiem, kas apmetušies uzņēmējvalstī, neatkarīgi no viņu statusa vai izcelsmes. Tomēr ir vajadzīgas īpašas politikas nostādnes attiecībā uz cilvēkiem īpaši neaizsargātās situācijās (piemēram, bēgļiem), un vislabākos rezultātus var sniegt nevis universāla, bet kopienā balstīta pieeja.

5.4.

Nodarbinātība ir būtiska integrācijas procesa sastāvdaļa. Tāpēc dalībvalstis un ekonomiskie un sociālie partneri migrantu integrāciju darba tirgū uzskata par prioritāti. Pieprasījums pēc migrējošajiem darba ņēmējiem joprojām ir viens no izšķirošajiem imigrācijas virzītājspēkiem.

5.5.

Starp pārējiem būtiskajiem mainīgajiem lielumiem, kas nosaka migrantu integrāciju uzņēmējvalstī, jāmin šādi: migrācijas statusa drošība un paredzamība, pilsonības iegūšanas iespējas un šķēršļi, ģimenes atkalapvienošanās iespējas, valodu kursu pieejamība, valodu prasmju un kultūras zināšanu prasības, politiskās tiesības, kā arī jebkuras konkrētas sabiedrības vispārējā atvērtība un vēlme pieņemt un atbalstīt jaunpienācējus un sadarboties ar viņiem, gaidot no viņiem to pašu.

5.6.

Turklāt migrantu integrācija ir cieši saistīta ar daudzām politikas nostādnēm, piemēram, attiecībā uz aizsardzību darba vietā, mājokļiem, veselības aprūpi, izglītību, sieviešu tiesībām, vienlīdzību un diskriminācijas aizliegumu

5.7.

Cenšoties novērtēt spēkā esošās politikas nostādnes, ir izveidots migrantu integrācijas politikas indekss (MIPEX), kas nodrošina salīdzināmus datus par ES dalībvalstīm un vairākām citām valstīm (28). Tā rezultātos uzsvērtas pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm, tostarp ilgstošs austrumu–rietumu dalījums.

5.8.

Ņemot vērā migrantu integrācijas neesamības scenārija loģiku, var konstatēt šādus riskus un/vai izmaksas.

5.8.1.   Ekonomika

—	Migrantu izslēgšana no oficiālā darba tirgus (un nedeklarēta darba pieaugums),

—	palielinātas izmaksas saistībā ar sociālo problēmu risināšanu pēc to parādīšanās, nevis to novēršana,

—	migrantu nespēja pilnīgi realizēt savu potenciālu (bieži tiek nodota nākamajām paaudzēm).

5.8.2.   Kultūrsociālā joma

—	Nespēja identificēties ar uzņēmējvalsts vērtībām un normām un pieņemt tās,

—	kultūrsociālo atšķirību palielināšanās starp migrantu un uzņēmējvalsts kopienām,

—	migrantu strukturālā diskriminācija, tostarp nepietiekama piekļuve pakalpojumiem,

—	palielināta ksenofobija un abpusēja neuzticība,

—	valodas barjeru replikācija,

—	telpiskā segregācija, kas noved līdz pat geto izveidošanai,

—	vispārējās sociālās kohēzijas sabrukums.

5.8.3.   Drošība

—	Naida runas un naida noziegumu pieaugums,

—	tiesībaizsardzības pavājināšanās un iespējams noziedzības līmeņa pieaugums, jo īpaši sociāli izolētās teritorijās,

—	potenciāla radikalizācija un lielāks atbalsts ekstrēmām ideoloģijām (gan migrantu kopienās, gan uzņemošajā sabiedrībā).

5.9.

Ņemot vērā iepriekš minēto, ieguldījums migrantu integrācijā ir vislabākā apdrošināšanas polise pret iespējamām nākotnes izmaksām, problēmām un spriedzi.

5.10.

Attiecīgajām politikas nostādnēm būtu jāietver skaidrs, konsekvents un pamatots saistību kopums attiecībā uz pašiem migrantiem, bet vienlaikus arī pastāvīgi jāizskauž pret migrantiem vērsta retorika un uzvedība.

5.11.

Tāpēc ir svarīgi, lai ES dalībvalstis mācītos cita no citas un godīgi censtos veicināt vidi, kurā ir iespējams īstenot migrantu integrāciju un izvairīties no iepriekš minētajiem riskiem.

5.12.

Būtu diezgan atklāti jāuzsver, ka valdību vadītie centieni kriminalizēt vai citādi atstumt migrantus, veicināt etnisko nacionālismu un samazināt finansējumu integrācijas pasākumiem (tostarp nepiešķirt Eiropas Savienības atvēlētos līdzekļus), kā nesen novērots dažās dalībvalstīs, ir tieši pretēji šiem mērķiem un ilgtermiņā var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu.

5.13.

Visbeidzot EESK uzsver, ka integrācijas veicināšanai ir svarīga nozīme ES pamatvērtību un principu stiprināšanā, no kuriem daudzveidībai, vienlīdzībai un diskriminācijas aizliegumam ir būtiska loma.

---

(1)  Piemēram, ES 2016. gadā starp 4,3 miljoniem imigrantu bija aptuveni 2,0 miljoni trešo valstu pilsoņu, 1,3 miljoni cilvēku ar citas ES dalībvalsts pilsonību, nevis tās, uz kuru viņi pārcēlās, aptuveni 929 000 cilvēku, kas pārcēlās uz ES dalībvalsti, kuras pilsonība viņiem ir (piemēram, pilsoņi, kas atgriežas, vai ārzemēs dzimuši pilsoņi), un aptuveni 16 000 bezvalstnieku.

(2)  Federica Mogherini programmatiskā runa 2017. gada Pilsoniskās sabiedrības dienās.

(3)  Migrācijas datu portāls.

(4)  2018. gada Eiropas demogrāfijas datu lapa.

(5)  “The costs and benefits of European immigration” (Eiropas imigrācijas izmaksas un ieguvumi), Econstor.

(6)  Iedvesmojoties un izmantojot secinājumus no “The pros and cons of Migration” (“Migrācijas priekšrocības un trūkumi”), Embrace.

(7)  Globālās attīstības perspektīvas 2017, ESAO.

(8)  DAMVAD Analytics (2016), “Labour immigration contributes to Swedish economic development.” (“Darbaspēka imigrācija veicina Zviedrijas ekonomikas attīstību”).

(9)  ESAO (2014), “Is migration good for the economy?” (“Vai migrācija nāk par labu ekonomikai?”) Debates par migrācijas politiku.

(10)  Rath, J., Eurofound (2011), “Promoting ethnic entrepreneurship in European cities”, Eiropas Savienības Publikāciju birojs, Luksemburga.

(11)  OV C 351, 15.11.2012., 16. lpp.

(12)  OV C 283, 10.8.2018., 1. lpp.

(13)  Starptautiskās migrācijas perspektīvas 2013, ESAO.

(14)  Nodarbinātības un mācību departaments, Apvienotā Karaliste, “The Economic, Labour Market and Skills Impacts of Migrant Workers in Northern Ireland” (Migrējošo darba ņēmēju ietekme uz ekonomiku, darba tirgu un prasmēm Ziemeļīrijā).

(15)  EESK (2018): “Skills Mismatches – An Impediment to the Competitiveness of EU Businesses” (Prasmju neatbilstība – šķērslis ES uzņēmumu konkurētspējai), (ISBN: 978-92-830-4159-7).

(16)  LABOUR-INT, “Integration of migrants and refugees in the labour market through a multi-stakeholder approach” (“Migrantu un bēgļu integrācija darba tirgū, izmantojot vairāku ieinteresēto personu pieeju”).

(17)  “Meine Berufserfahrung zählt”.

(18)  UNI Europa UNICARE (2016).

(19)  Eiropas Komisija (2013).

(20)  Eiropas Parlamenta Izpētes dienests (2016).

(21)  OV C 487, 28.12.2016., 7. lpp.

(22)  Ziņojums “Migrant women in the EU labour force. Summary of findings” (“Migrantes ES darba tirgū. Konstatējumu kopsavilkums”), Eiropas Komisija.

(23)  Nori, M. (2017), “The shades of green: migrants' contribution to EU agriculture: context, trends, opportunities, challenges” (“Zaļā nokrāsas – migrantu ieguldījums ES lauksaimniecībā: konteksts, tendences, iespējas, izaicinājumi”).

(24)  “EU rural development policy and the integration of migrants” (“ES lauku attīstības politika un migrantu integrācija”), Eiropas Parlaments.

(25)  Eiropas Savienības imigrantu integrācijas politikas kopējie pamatprincipi.

(26)  Vairāk informācijas par konceptuālo atšķirību skatīt, piemēram, šeit: “Assimilation vs integration, Centre for the Study of Islam in the UK, RE teachers Resource Area” (Asimilācija pret integrāciju, Islāma studiju centrs Apvienotajā Karalistē, RE skolotāju resursu sadaļa).

(27)  Rīcības plāns trešo valstu valstspiederīgo integrācijai.

(28)  2015. gada migrantu integrācijas politikas indekss: kā valstis veicina imigrantu integrāciju.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Ilgtspējīga un iekļaujoša bioekonomika – jaunas iespējas Eiropas ekonomikai”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2019/C 110/02)

Ziņotājs:

Mindaugas MACIULEVIČIUS

Līdzziņotāja:

Estelle BRENTNALL

Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā struktūrvienība	Rūpniecības pārmaiņu konsultatīvā komisija (CCMI)
Pieņemts CCMI	25.9.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	205/3/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Ieviest ilgtermiņa, saskaņotu un pārskatāmu politiku un stimulu sistēmu bioekonomikas veicināšanai. Lai risinātu sabiedrības daudzās visaptverošās problēmas, ir vajadzīga apņemšanās augstā politiskā līmenī, un ES politikas vide varētu būt labvēlīgāka attiecībā uz inovatīviem bioproduktiem un Eiropas Savienībā ilgtspējīgā veidā izaudzētām izejvielām. Finanšu stimuli vai nodokļu stimuli varētu palīdzēt veicināt vajadzīgos ieguldījumus, jo šīs jomas vairāk ir dalībvalstu un reģionu nevis ES kompetencē. Klasteru organizācijām, kas apvieno MVU, kā arī ilgtspējīgas biomasas primārajiem ražotājiem ir būtiska nozīme attiecību starp piegādes ķēdes dalībniekiem veidošanā. Pastāvīgi veicot izpēti, atjauninot tās rezultātus (1), kā arī analizējot bioekomikas ietekmi, varētu apzināt esošos klasterus, kas darbojas bioekonomikas jomā, un būtu jāveic pasākumi, lai veicinātu jaunu klasteru izveidi Eiropas, reģionālajā un valstu līmenī tur, kur to vēl nav.

1.2.

Lauksaimnieku, mežu īpašnieku un to kooperatīvu loma ir izšķirīga, lai nodrošinātu dabas resursu efektīvu izmantošanu un veicinātu aprites bioekonomiku. Ir vajadzīga spēcīga daudzgadu finanšu shēma, kopējā lauksaimniecības politika un Eiropas mežsaimniecības stratēģija, lai atbalstītu konsultāciju pakalpojumus, apmācību un apmaiņu ar zināšanām un labāk ņemtu vērā lauksaimnieku un lauksaimniecības kooperatīvu vajadzības. Jāveicina konkrēti piemēri, lai palielinātu informētību un popularizētu bioekonomikas sniegtos ieguvumus visā vērtību ķēdē. Tas piesaistīs gados jaunus lauksaimniekus un jaunpienācējus un rosinās sākt jaunu uzņēmējdarbību šajā jomā. Būtu jāveicina arī ražotāju organizācijas un kooperatīvi, jo tie ir svarīgi instrumenti, kas dod iespēju aktīvāk mobilizēt pašreizējo Eiropas Savienībā esošo biomasu un palielināt tās pievienoto vērtību. Tāpēc ir būtiski atbalstīt ES lauksaimniecības un mežsaimniecības nozari, lai turpinātu veikt ieguldījumus un nākt klajā ar inovācijām biomasas ilgtspējīgā ražošanā.

1.3.

Atbalstīt tirgus izveidi un palīdzēt patērētājiem un sabiedrībai izdarīt apzinātu izvēli attiecībā uz produktiem un nozarēm, ko viņi atbalsta, veicot ikdienas pirkumus. Lai patērētāju vidū novērstu zināšanu trūkumu un izplatītu saskaņotu un pareizu informāciju par bioproduktiem, Eiropas Savienībai jāizstrādā saziņas stratēģija, kas aptver visus vērtību ķēdes partnerus un visas citas ieinteresētās personas. Svarīgs pirmais solis bija skaidru ES standartu bioproduktiem noteikšana, un tas var sagatavot pamatu tirgus izveides pasākumu ieviešanai, lai patērētājus un publiskā iepirkuma veicējus vairāk rosinātu izvēlēties Eiropas Savienībā ražotus bioloģiskos produktus.

1.4.

Nodrošināt stabilu finansiālu atdevi no ieguldījumiem, izmantojot vienotu fondu. Par prioritāti jāizvirza lietpratīgs regulējums un konsekventa īstenošana visos līmeņos visā ES, lai novērstu šķēršļus un samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus nodrošinot ilgtspēju. Piemēram, tīmeklī pieejams instruments varētu palīdzēt noteikt pieejamo finansējumu un to, vai pieteikuma iesniedzējs izpilda šā mehānisma atbilstības kritērijus. Šī sistēma arī nodrošinātu saites un resursus, kas vajadzīgi, lai tieši pieteiktos finansēšanas mehānismam. Tā varētu kalpot kā tirgus, sniedzot informāciju par pieejamo finansējumu un finansējuma meklētājus sakontaktējot ar potenciālajiem finansētājiem (piemēram, līdzīgi kā kolektīvās finansēšanas mehānismā). Turklāt ir būtiski turpināt biorūpniecības kopuzņēmumu (BBI JU 2.0) arī pēc pašreizējās daudzgadu finanšu shēmas, lai veicinātu jaunas un esošās bioproduktu vērtību ķēdes un stiprinātu esošo ražošanas iekārtu konkurētspēju, kā arī veicinātu lauku attīstību, darbvietu izveidi un uzņēmējdarbību.

1.5.

ES reģionālās attīstības politikā laikposmam pēc 2020. gada būtu jāparedz pietiekami daudz līdzekļu lauku apgabalu turpmākai attīstībai. Uzsvars būtu jāliek galvenokārt uz atbalstu ieguldījumiem infrastruktūrā un pakalpojumos, kas nepieciešami, lai veidotu efektīvu un ilgtspējīgu uzņēmējdarbību lauku bioekonomikā.

1.6.

Izmantot zinātnes iespējas un atbalstīt inovāciju ieviešanu, izmantojot elastīgu, proporcionālu un stabilu tiesisko regulējumu. Pētniecība ir būtiska, lai bioekonomikā varētu nākt klajā ar inovāciju un izstrādāt un novērtēt jauninājumus. Komerciālā izmantošana ir atkarīga ne tikai no izcilas pētniecības, bet arī no atbilstošas stratēģiskas, juridiskas un sociālas sistēmas, lai nodrošinātu zināšanu ātru pārnesi uz nozari. Izmantojot regulējumu, priekšgājējiem būtu jāsaņem iespējas un nepieciešamais atbalsts jauninājumu ieviešanai un paātrināšanai. Gadījumos, kad regulējums varētu efektīvāk veicināt bioekonomikas attīstību kopumā un ja ir nepieciešami radoši risinājumi, ar ieinteresētajām personām ir jāvienojas par inovāciju darījumiem un videi draudzīgiem darījumiem. Turklāt inovācijai arī ir būtiska nozīme, lai sekmētu ES biomasas ražošanas ilgtspēju.

1.7.

Uzlabot izglītības, apmācības un prasmju programmas jauniem talantiem un pašreizējiem darbiniekiem. Bioekonomikas potenciāla atraisīšana varētu veicināt jaunu darbvietu radīšanu. Tomēr jaunu tehnoloģiju ieviešana ir saistīta ar nopietniem uzdevumiem darba organizācijā un nepieciešamību pielāgot darba ņēmēju prasmes. Tādēļ ir ļoti svarīgi nodrošināt individuālo prasmju pastāvīgu attīstību un pielāgošanu visas dzīves garumā. Ir ļoti svarīgi, lai visas ieinteresētās personas – biomasas ražotāji, izglītības iestādes, uzņēmumi, arodbiedrības, valsts nodarbinātības dienesti un valdības – apņemtos uzlabot izglītības un profesionālās apmācības kvalitāti un tās pielāgot apstākļiem, lai mazinātu prasmju neatbilstību, stiprinot saikni starp izglītības sistēmu un darba tirgu. Tomēr vispārējā prasmju attīstīšanas un pielāgošanas politika būtu jāīsteno saskaņā ar plašāku pasākumu kopumu, kas ietver nodarbinātības, rūpniecības, ieguldījumu, inovācijas un vides politiku.

1.8.

Izpētīt biomasas izmantošanas veidus. Pašreiz pieejamās biomasas efektīvākai izmantošanai ir jābūt prioritātei, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc izejvielām. Turklāt lauksaimniecībā ir jāuzlabo ražošanā izmantojamās augsnes kvalitāte un kvantitāte, un jāstimulē tas, lai tiktu izmantotas pamestas, mazsvarīgas vai nepietiekami izmantotas platības. Izejvielu ražotājiem, galvenokārt lauksaimniekiem un mežu īpašniekiem, bioekonomikas attīstībā ir būtiska loma. Ir jāuzlabo informētība par potenciālajām iespējām (ko sniedz dažādu kultūru izmantošana) un jāattīsta biomasas savākšanas, uzglabāšanas un transportēšanas infrastruktūra. Var būt arī svarīgi samazināt ilgtspējas ziņošanas shēmu sarežģītību un palielināt daudzveidīgas biomasas ražošanu un pārstrādes jaudu. Atkritumi un atliekas kā alternatīvi biomasas avoti un Eiropas mežu ilgtspējīga apsaimniekošana sniedz iespējas bioekonomikas un bioenerģijas attīstībai. Jānovērtē ilgtspējīgas atkritumu plūsmas, kā arī ir nepieciešami turpmāki ieguldījumi koksnes un atlieku mobilizēšanā. Turklāt ir jāizstrādā tehnoloģijas, kas piemērotas šādu produktu lielajai daudzveidībai. Dažos gadījumos varētu būt vajadzīgs pielāgot valsts politiku, lai ņemtu vērā atkritumu izmantošanu bioloģiskajos produktos.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Bioekonomika aptver atjaunojamu bioloģisko resursu ražošanu un to pārvēršanu pārtikā, dzīvnieku barībā, bioproduktos un bioenerģijā. Tas ietver lauksaimniecību, mežsaimniecību, zivsaimniecību, pārtikas rūpniecību, celulozes un papīra ražošanu, kā arī atsevišķus ķīmiskās rūpniecības, biotehnoloģiju un enerģētikas sektorus. Šis atzinums konkrēti nepievēršas pētījumiem attiecībā uz genomiem, šūnu procesiem un bioinformātiku. 2012. gada ES Bioekonomikas stratēģijas mērķis bija “bruģēt ceļu inovatīvākas, resursefektīvākas un konkurētspējīgākas sabiedrības veidošanai, kurā nodrošinātība ar pārtiku nav pretrunā atjaunojamo resursu ilgtspējīgai rūpnieciskai izmantošanai un vides aizsardzības nodrošināšanai”. Komisija 2017. gadā pārskatīja savu 2012. gada ES bioekonomikas stratēģiju, secinot, ka šī stratēģija ir pierādījusi savu mērķu nozīmību un ka bioekonomikas piedāvātās iespējas tiek aizvien vairāk atzītas Eiropā un ārpus tās.

2.2.

Tomēr, lai arī 2012. gada ES bioekonomikas stratēģijas mērķi joprojām ir nozīmīgi, lai risinātu pārtikas un uztura nodrošinājuma problēmas, un ar stratēģijai pievienoto rīcības plānu ir izdevies sasniegt tajā ierosinātos mērķus, ir jāpārorientē darbības un jānovērtē stratēģijas darbības joma, ņemot vērā nesenās politikas attīstības tendences, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (COP21 mērķus). Paredzams, ka līdz 2050. gadam pasaules iedzīvotāju skaits pieaugs līdz gandrīz 10 miljardiem, un bioloģiskie resursi jāizmanto efektīvāk, lai iegūtu drošu, pilnvērtīgu un kvalitatīvu pārtiku par saprātīgu cenu lielākam cilvēku skaitam un radītu mazāku vides un klimata ietekmi uz vienu saražoto vienību, un jāsaražo pietiekams daudzums atjaunojamu bioloģisko materiālu, lai iegūtu ievērojamu daļu no tā apjoma, ko šobrīd iegūst no jēlnaftas, un tas apvienojumā ar vēja, saules un citiem atjaunojamiem energoresursiem.

2.3.

Šajā kontekstā ilgtspējīga bioekonomika aptver dažādas nozares, un ir svarīgs princips, uz kā balstās ilgtspējīgas ekonomikas stratēģijas visā pasaulē. Bioekonomikai var būt svarīga loma Eiropas konkurētspējas uzturēšanā, un tagad ir svarīgi apzināt un izmantot tās sniegtās iespējas gan Eiropas, gan dalībvalstu/reģionālā līmenī. Piemēram, trešās valstīs, tostarp ASV, tika izmantota lejupēja pieeja bioekonomikas attīstībā, radot gandrīz 400 miljardus USD un atbalstot vairāk nekā četrus miljonus darbvietu, pateicoties tiešiem, netiešiem un pastarpinātiem ieguldījumiem (2).

2.4.

Bioekonomika sniedz risinājumus, kas var palīdzēt samazināt gan CO2 emisijas, gan atkarību no importētiem fosiliem resursiem. Piemēram, ES meži piesaista oglekli tādā apjomā, kas atbilst 10 % no ES gada emisiju apjoma, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu un pastāvīgu biomasas piegādi atjaunojamās enerģijas ražošanai. Turklāt aplēses liecina, ka visas 100 000 pašlaik ražošanā izmantotās ķīmiskās vielas teorētiski var iegūt no atjaunojamām izejvielām. Tas nenozīmē, ka tās visas būtu šādi jāiegūst, bet tas ir teorētiski iespējams. Tas ne tikai pavērs iespēju iegūt mūsu ikdienas mājsaimniecības priekšmetus uz vietas un atjaunojamā veidā, bet arī palīdzēs radīt darbvietas un izaugsmi Eiropā ar joprojām spēcīgu tehnoloģisko dimensiju.

2.5.

Tomēr ceļā uz lielāku inovāciju ES bioekonomikā joprojām pastāv nozīmīgi šķēršļi. Svarīgs šķērslis ir saistīts ar produktu konkurētspēju izmaksu ziņā gan salīdzinājumā ar fosilajām alternatīvām, gan līdzvērtīgiem produktiem no citām pasaules valstīm. Izmaksu konkurētspēja ir atkarīga no daudziem faktoriem, tostarp tehnoloģiju gatavības pakāpes, darbaspēka izmaksām, fosilā kurināmā subsīdijām un amortizācijas, un kā arī nepietiekama tirgus atbalsta bioloģiskajiem produktiem. Papildus šim konkurētspējas jautājumam situāciju sarežģī arī grūtības piekļūt finansējumam, kas paredzēts inovatīviem projektiem un ražošanas iekārtām, un bieži vien joprojām zemā tiešo lietotāju informētība par bioproduktiem, kā arī prasmju un darbības attiecību trūkums kavē nozares virzību uz priekšu. Turklāt atļauju izsniegšanas procedūras, kas attiecas uz jauniem bioresursu projektiem, kļūst ilgas un apgrūtinošas, un tas rada būtisku juridisko nenoteiktību un riskus ekonomikas dalībniekiem.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.

Tiek lēsts, ka ES bioekonomikas nozaru gada apgrozījums sasniedz aptuveni 2 triljonus EUR un tajās ir nodarbināti aptuveni 19,5 miljoni cilvēku (3), no kuriem lielākā daļa dzīvo lauku rajonos un piekrastes zonās, un tas atbilst apmēram 8,5 % no ES-28 darbaspēka. Sagaidāms, ka bioproduktu nozares attīstība visā Eiropas Savienībā sniegs labumu lauksaimniecības nozarei, ar mežiem saistītām nozarēm un lauku kopienām, jo tiks veicināta nodarbinātība un radīti ienākumi. Biomasas apstrāde un bioproduktu ražošana sniedz jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kas saistītas ar dažādu kultūru audzēšanu un tirdzniecību. Tiek uzskatīts, ka – kopā ar parastajām kultūrām, piemēram, graudaugiem, eļļas augiem, kartupeļiem un cukurbietēm – lauku un piekrastes reģionos nākotnē ienākumus varētu radīt arī jauni kultūraugu veidi, piemēram, zālāji, mežu kultūras, jūras aļģes un mikroaļģes.

3.2.

Pastāvošās biorafinēšanas rūpnīcas jau tagad nodrošina iztiku un ekonomiskās iespējas laukos dzīvojošām ģimenēm un kopienām. Biorafinēšanas rūpnīcas – iekārtas, kurās fosilo resursu vietā izmanto atjaunojamās izejvielas (piemēram, biomasu, blakusproduktus un līdzproduktus, kā arī atkritumus) – ir bioekonomikas būtisks elements: tās atrodas lauku un piekrastes rajonos, tuvu pie atjaunojamajām izejvielām, ko tās pārstrādā, un pārtikas, dzīvnieku barības, rūpniecības, koksnes produktu un enerģijas ražošanas centros.

3.3.

Biorafinēšanas rūpnīcas uzlabo pārstrādāto augu katru sastāvdaļu, radot minimālus atkritumus. Izmantojot efektīvas un/vai novatoriskas tehnoloģijas, biorafinēšanas rūpnīcas, kas atrodas ES, ražo plašu izstrādājumu klāstu, piemēram, pārtiku, barību, ķīmiskas vielas, šķiedru un degvielu, kas apvieno tādas īpašības kā “atjaunojams”, “atkārtoti izmantojams”, “pārstrādājams”, “kompostējams” un “bioloģiski noārdāms”. Bioproduktiem un to sastāvdaļām ir raksturīga liela daudzveidība, tāpēc tos var plaši izmantot dažādiem mērķiem, piemēram, akvakultūrā kā barību, būvniecībā, kosmētikas, kartona, mazgāšanas līdzekļu, degvielu, smērvielu, krāsu, papīra, farmaceitisko līdzekļu, plastmasas ražošanā un citiem rūpniecības ražojumiem, tādējādi aizstājot fosilās izejvielas ar atjaunojamiem resursiem.

3.4.

Jaunu biorafinēšanas rūpnīcu izveide, esošo biorafinēšanas rūpnīcu izvēršana un paplašināšana ir ieguldījums pirmajās šāda veida rūpnīcās. Biorafinēšanas rūpnīcām ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, tām ir ilgs atmaksāšanās periods, un tās ir pakļautas tehnoloģiju un tirgus riskiem. Tāpēc, lai Eiropā veicinātu šādus ieguldījumus, ir svarīgi nodrošināt skaidru, stabilu un atbalstošu tiesisko regulējumu un finanšu sistēmu. Patlaban ir pieejami daudzi dažādi instrumenti, tostarp programma “Apvārsnis 2020” (jaunā ierosinātā pamatprogramma “Apvārsnis Eiropa” ir vērtējama atzinīgi, jo tā ir vērienīga inovāciju un pētniecības programma) un biorūpniecības kopuzņēmums; Eiropas strukturālie un investīciju fondi (ESI fondi); Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA); InnovFin; Eiropas Stratēģisko investīciju fonds (ESIF), visbeidzot Eiropas Investīciju banka (EIB), kas sniedz aizdevumus un garantijas. Tomēr piekļuve tiem var būt sarežģīta. Šos trūkumus varētu novērst, izveidojot vienotu kontaktpunktu, kur uzņēmumi varētu piekļūt padziļinātai viņu vajadzībām pielāgotai informācijai.

3.5.

Šajā saistībā būtiski nepieciešama ir sadarbība ar pilsonisko sabiedrību un lauksaimniekiem, mežu īpašniekiem un rūpniecības nozari, lai rosinātu debates par to, kā Eiropā veidot konkurētspējīgāku bioekonomiku, kas sniedz labumu visiem. Ir būtiski palīdzēt izplatīt informāciju par bioekonomikas priekšrocībām, lai panāktu paradigmas maiņu un virzītos uz ekonomiku, kas rada zemākas oglekļa emisijas un balstās uz atjaunojamiem resursiem. Šajā saistībā uzticamas sertifikācijas un marķējuma shēmas varētu būt svarīgs instruments, kas palīdz veidot ilgtspējīgu un uzticamu bioekonomikas nozari un rada uzticēšanos rūpniecisko patērētāju, publiskā iepirkuma rīkotāju un patērētāju vidū.

3.6.

ES, dalībvalstis un reģionālās pašvaldības var sniegt būtisku ieguldījumu bioekonomikas izaugsmes sekmēšanā, veicinot tirgus pieprasījumu pēc atjaunojamo resursu, viediem un resursu izmantošanas ziņā efektīviem produktiem un pakalpojumiem. Dalībvalstīm būtu jāiekļauj turpmākajā KLP stratēģiski plāni un konkrēti pasākumi, lai attīstītu un/vai vēl vairāk atbalstītu ieguldījumus un veicinātu ilgtspējīgus risinājumus ES lauksaimniekiem, mežu īpašniekiem un kooperatīviem ar mērķi palielināt to konkurētspēju un efektivitāti. Ja pastāv iespēja ar bioproduktiem ilgtspējīgi aizstāt fosilā oglekļa alternatīvas, tas būtu jāveicina, gan izstrādājot jaunus tiesību aktus – piemēram, aprites ekonomikas dokumentu kopums –, gan, iespējams, pārskatot citus attiecīgos spēkā esošos tiesību aktus, lai veicinātu tradicionālo fosilā oglekļa produktu aizstāšanu ar vietēji ražotām bioloģiskām alternatīvām. Turklāt var izmantot esošos standartizācijas pasākumus, piemēram, TC411 un esošas sertifikācijas shēmas, un/vai jaunas brīvprātīgas marķēšanas shēmas, piemēram, biobased%.

3.7.

Publiskajos iepirkumos valsts un reģionālā līmenī būtu jāpalielina atsauces uz šādām uzticamām bioloģiskā satura sertifikācijas un marķējuma shēmām. Piemēram, Nīderlandes Standartizācijas iestāde (NEN) 2016. gadā uzsāka jaunu bioloģiskās sertifikācijas shēmu Biobased% (http://www.biobasedcontent.eu/). Ar to nosaka biomasas daudzumu produkta saturā, un uzņēmumiem tā palīdz sniegt pārredzamu un uzticamu informāciju par produkta bioloģisko saturu – tas ir lietderīgi gan saziņā starp uzņēmumiem, gan saziņā starp uzņēmumiem un patērētājiem. Šī shēma ir balstīta uz Eiropas standartu EN 16785-1:2015 (metode, ar ko nosaka bioloģisko saturu cietos, šķidros un gāzveida produktos, izmantojot radioaktīvā oglekļa analīzi un elementu analīzi). Atbilstības novērtēšanu veic sertifikācijas struktūras, kas par to ir vienojušās ar NEN. Tagad, kad šī sertifikācijas shēma ir izveidota, ir svarīgi uzlabot informētību un pašreizējos un turpmākos ES tiesību aktos stimulēt atjaunojamo izejvielu izmantošanu.

3.8.

Mežsaimniecības jomā sertifikācijas shēmām ir liela nozīme, lai nodrošinātu ilgtspējīgu biomasas izmantošanu. Piemēram, 60 % ES mežu ir sertificēti saskaņā ar Mežu sertifikācijas shēmu novērtēšanas programmu (PEFC) un/vai Mežu uzraudzības padomes (FSC) sertifikācijas shēmu. Turklāt ES mežsaimniecībā ražošana tiek veikta, ievērojot pasaulē visaugstākos vides standartus, kuri izriet no tiesību aktiem, piemēram, ES Kokmateriālu regulas, noteikumiem par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), Putnu un Dzīvotņu direktīvām un aprites ekonomikas tiesību aktu kopuma.

3.9.

Tāpēc ir svarīgi uzlabot saziņu starp uzņēmumiem un saziņu starp uzņēmumiem un patērētājiem. Ir būtiski, pamatojoties uz precīzu, atbilstošu un pieejamu informāciju, uzlabot sabiedrības informētību, lai nodrošinātu gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas bioekonomikas attīstību, izveidotu tirgu ilgtspējīgiem bioproduktiem un veicinātu ilgtspējīgāku patēriņu un ražošanu. Sabiedrības informēšanas pasākumi jo īpaši ir vajadzīgi vietējā un reģionālā līmenī, tostarp godalgas vai balvas, kā arī izstādes par tehnoloģiju un zinātnes nozīmi bioekonomikā.

3.10.

Tāpēc ir ļoti svarīgi radīt skaidru un precīzu vēstījumu sabiedrībai. Tā kā bioekonomika piedāvā vairākas iespējas risināt sabiedrības problēmas, ir vajadzīgs to novērtēt, veicot visaptverošu ekonomikas novērtējumu. Tas sniegs informāciju par bioekonomikas apmēriem, apverot vairākas nozares, kā arī par tās ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un attiecīgo ietekmi uz darba tirgu. Šajā ziņā zinātnes aprindām ir būtiska loma. Tāpēc ir arī būtiski saglabāt ieguldījumus starpdisciplīnu un fundamentālajā pētniecībā, lai ES varētu izmantot savu potenciālu un atbalstīt globālo pētniecību un inovāciju saistībā ar pārtikas un uztura nodrošinājumu, veicināt konkurētspēju un uz zināšanām balstītu bioekonomiku. Ir būtiski, lai ES leģislatīvās nostājas veidošanā būtu pilnībā ņemt vērā progresīvi zinātniski pierādījumi un pieredze no visas pasaules un lai lēmumu par regulatīvo uzraudzību pieņemšanas procesi būtu pārredzami.

3.11.

Ir būtiski izglītot skolēnus un augstskolu studentus, lai veidotu paaudzi, kas izprot problēmas un saprot iespējas, ko piedāvā bioekonomika. Piemēram, izglītojot par tādiem principiem kā aprite, darbība globālā un vietējā mērogā vienlaicīgi (jo tās ir savstarpēji saistītas) un palielinot interesi par izpēti, var palīdzēt sagatavot jauno paaudzi jauna ceļa meklējumiem. Augstskolas jau ir izstrādājušas jaunas mācību programmas, kombinējot, piemēram, dzīvības zinātnes, inženierzinātnes un tirgvedību. Šāda saikne starp disciplīnām un jaunuzņēmumus veicinoša vide var palīdzēt studentiem kļūt par bioekonomikas uzņēmējiem. Ir jāattīsta profesionālā apmācība, lai ņemtu vērā prasības attiecībā uz prasmēm, kas vajadzīgas primārajā ražošanā, ražošanā, transporta un citās saistītās jomās. Arī turpmākajā dzīvē darba ņēmējiem ir jāatjaunina savas prasmes un kompetences. To var atbalstīt, īstenojot mūžizglītības programmas, kas veido izglītības sniedzēju saikni ar ražotājiem, darba devējiem un darba ņēmējiem, pētniekiem un inovatoriem.

---

(1)  https://biconsortium.eu/news/mapping-european-biorefineries

(2)  Skatīt USDA’s Fact Sheet: An Economic Impact Analysis of the U.S. Biobased Products Industry: 2016 Update, https://www.biopreferred.gov/BPResources/files/BiobasedProductsEconomicAnalysis2016FS.pdf.

(3)  Visi dati no Kopīgā pētniecības centra ziņojuma “Zinātne politikai: ziņojums par bioekonomiku, 2016”, skatīt saiti:http://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/bitstream/JRC103138/kjna28468enn.pdf.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Centieni atvieglot nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam”

(pašinici atīvas atzinums)

(2019/C 110/03)

Ziņotājs:

Cillian LOHAN (IE-III)

Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Pilnsapulces lēmums	15.2.2018.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecība, lauku attīstība un vide
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	114/6/7

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Lai gan dažādas vienošanās par klimata aizsardzībai paredzētu finansējumu šim mērķim paredz daudz līdzekļu, EESK vēlas norādīt uz tādu problēmu kā nelielu šajā jomā aktīvu nevalstisko dalībnieku piekļuve finansējumam, kas nodrošinātu to iniciatīvu atbalstīšanu un īstenošanu, kuras varētu veicināt pārmaiņas.

1.2.

Eiropas Savienībā steidzami jāsāk klimata pārmaiņu ierobežošanai atvēlētā finansējuma plūsmu uzraudzība un apzināšana. Tas atvieglos nevalstisku klimata aizsardzības dalībnieku ietekmes novērtēšanu un nodrošinās iespēju novērtēt, kā sokas plašākā ekonomikas pārveide ar mērķi iedibināt modeli, kurā ir zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis.

1.3.

Trūkst sasaistes starp finansējuma avotiem, tāpat kā starp augšupējām iniciatīvām, kam ir vajadzīgs finansējums. Nav mehānismu, kas novērstu šo sasaistes trūkumu. Tas būtu jādara, ES līmenī izveidojot iekļaujošu forumu “Klimata aizsardzības finansēšana”.

1.4.

EESK ierosina, kalielākās problēmas būtu jārisina forumam “Klimata aizsardzības finansēšana”, kurā nozīmīgas ieinteresētās personas apvienojušās, lai apzinātu šķēršļus, izstrādātu risinājumus un noteiktu visefektīvākos mehānismus finansējuma sadales uzlabošanai, tostarp radītu sava veida kopā savešanas dienestu, kas projektus sasaistītu ar piemērotiem klimata aizsardzībai paredzētā finansējuma avotiem.

1.5.

Jāizveido mehānisms, kas nodrošina finansējuma pieejamību iniciatīvām, kurām ir vajadzīgs mazāks finansējums, un pēc tam par šādu mehānismu ir efektīvi jāinformē. Šo mehānismu veidotu: — vienkāršota pieteikumu iesniegšanas procedūra, — vienkāršotas ziņošanas prasības, — līdzfinansējums, — atbalsts projektiem izstrādes posmā, iepriekšēja pieteikšanās finansējumam, — atbalsts spēju veidošanai, tīklu veidošanai, apmaiņai un platformu izveidei vietējā, reģionālā, valstu un Eiropas līmenī.

1.6.

Īpašu vērību veltot klimata aizsardzības finansējumam, nevajadzētu aizmirst par atbildīgu finansēšanu citās jomās. Būtu jāpārliecinās par visa finansējuma atbilstību klimata aizsardzības mērķiem, lai nodrošinātu, ka līdzekļi un finansējums, kas nav paredzēti klimata aizsardzības finansēšanai, negatīvi neietekmē klimata aizsardzības saistību izpildi un mērķu sasniegšanu. Tas ir stingri jāievēro saistībā ar Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu, lai panāktu, ka esošās finanšu plūsmas atbilst mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt klimatnoturīgu attīstību.

1.7.

Jāizstrādā rīkkopa un skaidra komunikācijas stratēģija, kas visos līmeņos nodrošina nevalstisko dalībnieku izpratni un iespējas piekļūt klimata aizsardzībai paredzētajam finansējumam. Ar rīkkopu būtu jāatvieglo projektu virzītāju centieni izstrādāt projektus, kas sekmēs mazoglekļa un klimatnoturīgas ekonomikas attīstību.

2.   Ievads

2.1.

Šis atzinums ir balstīts uz iepriekšējiem EESK atzinumiem par tematu “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” (1) un “Veicināt nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata jomā” (2), kā arī uz nesenu EESK pētījumu (3), kurā norādīts uz šķēršļiem, kas kavē nevalstisko dalībnieku plašāku iesaistīšanos klimata aizsardzības pasākumos.

2.2.

EESK 2018. gadā aicināja iedibināt “Eiropas dialogu par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā” (ED-NSCA), lai stiprinātu un paplašinātu Eiropas mēroga nevalstisko rīcību klimata aizsardzības jomā. Komiteja norādīja: jāpanāk, ka dialogā ne tikai uzsver un atspoguļo pasākumus, bet arī reaģē uz nevalstisko dalībnieku vajadzībām, iedvesmojot veidot jaunas valsts un nevalstisko dalībnieku partnerības, veicinot mācīšanos no līdzbiedriem, apmācot nevalstiskos dalībniekus un dodot viņiem iespēju savā starpā apmainīties ar padomiem, kā arī atvieglojot piekļuvi finansējumam.

2.2.1.

Termins “nevalstiskie dalībnieki” apzīmē dalībniekus, kas nav Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Puses. Šāda plaša izpratne paver iespēju aptvert dažādu veidu uzņēmumus, tostarp mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī mikrouzņēmumus, investorus, kooperatīvus, pilsētas un reģionus, arodbiedrības, kopienas un iedzīvotāju grupas, reliģiskās organizācijas, jauniešu grupas, kā arī citas nevalstiskās organizācijas.

2.2.2.

Ar ierosināto “Eiropas dialogu par nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata jomā” būtu jāatbalsta nevalstisko dalībnieku centieni piekļūt finansējumam, kas vajadzīgs pasākumu īstenošanai. Dialoga procesā būtu: — jānorāda finansēšanas iespējas, — jāsniedz konsultācijas par finansējamiem plāniem, — jāvērtē, kā esošās finanšu vērtību ķēdes (gan publiskās, gan privātās) piešķir finansējumu nevalstisko dalībnieku plānotajiem ieguldījumiem klimata aizsardzības jomā, — jāanalizē iespējas efektīvi piešķirt līdzekļus/finansējumu neliela apjoma projektiem, kas varētu veicināt pārmaiņas, — jāanalizē pašreizējās procedūras dialogam un konsultācijām ar nevalstiskajiem dalībniekiem, lai izstrādātu jaunas metodes un labu praksi, kas uzlabo pieejamo Eiropas un starptautisko līdzekļu izmantošanu, — jāiestājas par to, ka nākamai ES daudzgadu finanšu shēmai ir jākalpo augstākiem klimata aizsardzības mērķiem un jāstimulē nevalstisko dalībnieku rīcība, — jāapsver novatoriskas finansēšanas iespējas (savstarpējā finansēšana, kolektīvā finansēšana, mikrofinansēšana, zaļās obligācijas utt.).

2.3.

Izpratne par to, kas ir klimata aizsardzības finansējums, var būt dažāda, bet “Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām” (UNFCCC) pastāvīgā finanšu komiteja to definē šādi – tas ir finansējums, kura mērķis ir samazināt emisijas un uzlabot siltumnīcas efektu izraisošo gāzu piesaistīšanu, kā arī mazināt cilvēku sistēmu un ekoloģisko sistēmu neaizsargātību un saglabāt un palielināt to noturību pret klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi.

2.4.

Šajā atzinumā runa ir par klimata aizsardzības finansējumu saistībā ar ES dalībvalstīm un dalībniekiem, kuri nav UNFCCC puses šajās valstīs, proti, finansējumu, kas paver pilsoniskās sabiedrības organizācijām, komūnām un vietējām pašvaldībām iespēju piekļūt finanšu instrumentiem, kuri vajadzīgi tādu projektu, iniciatīvu un pasākumu izstrādei un īstenošanai, kas veicina emisiju samazināšanu un attiecīgo kopienu klimatnoturības nodrošināšanu.

2.5.

Šo atzinu ir svarīgi aplūkot saistībā ar klimatisko taisnīgumu (4), kas ir līdzeklis, lai nodrošinātu, ka klimata aizsardzības pasākumu izmaksas netiek neproporcionāli uzveltas vistrūcīgākajiem un visneaizsargātākajiem sabiedrības locekļiem.

2.6.

Lai nodrošinātu taisnīgu pāreju un paātrinātu pasākumus vietējā līmenī, ļoti būtiski ir finansēt pirmos soļus pārejā uz mazoglekļa ekonomiku, kā arī centienus pielāgoties un ietekmes mazināšanu.

2.7.

Jānorāda, ka ir grūti piekļūt mikroprojektiem un nelieliem projektiem vajadzīgām summām, kas var svārstīties no 2 000 euro līdz 250 000 euro. Vajadzīgi efektīvi mehānismi, kas nodrošinātu sabiedrības virzītiem mazāka apjoma pasākumiem iespēju izmantot klimata aizsardzības finansējuma radīto pārveides potenciālu.

2.8.

Pēdējā desmitgadē Eiropas Savienībai izdevies izstrādāt virkni šīm vajadzībām pielāgotu finansēšanas mehānismu – Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu (EIDHR), Pasaules klimata pārmaiņu aliansi (PKPA), finanšu instrumentus NVO līdzfinansēšanai un decentralizētai sadarbībai, un tie varētu būt iedvesmas avots atbilstošu klimata pārmaiņu ierobežošanas instrumentu izstrādei.

3.   Apzinātās problēmas

Konteksts

3.1.

EESK visnotaļ atbalsta ANO pieņemto ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Parīzes nolīgumu. Taču mūsu pašreizējie pūliņi labākajā gadījumā tikai ierobežos temperatūras pieaugumu par 3 oC vai vairāk, un tas ir daudz mazāk, nekā būtu vajadzīgs saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Lai īstenotu pāreju uz ilgtspēju, būs jāveic liels darbs un būs vajadzīgi ievērojami ieguldījumi. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) īpašajā ziņojumā par to, kādu ietekmi rada globāla temperatūras paaugstināšanās par 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, prognozēts, ka laikposmā no 2015. līdz 2050. gadam ar enerģētiku saistīto klimata pārmaiņu mazināšanai paredzēto kopējo ieguldījumu vidējais apmērs, kas jāatvēl risinājumiem, kuri sasilšanu ierobežo līdz 1,5 oC, ir 900 miljardi USD.

3.2.

Klimata pārmaiņu ierobežošanai ir vajadzīgi lieli ieguldījumi, bet tie nav tik lieli kā pēdējo gadu ieguldījumi, kas bija jāveic, lai finanšu sektoru paglābtu no sabrukuma. Šim mērķim tika piesaistīti 2,5 triljoni euro. Ekosistēmu, kas ir mūsu ilgtspējas pamats, iespējamam sabrukumam vajadzētu būt pietiekamam pamatam, lai sabrukuma nepieļaušanai tiktu nodrošināts vismaz tāds pats finansējuma apmērs.

3.3.

Debatēs par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu pārāk bieži runa ir par jaunām tieša finansējuma pozīcijām, taču Parīzes nolīgumā norādīts, ka visām finanšu plūsmām jāatbilst mērķim samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas un veicināt klimatnoturīgu attīstību.

3.4.

Marrākešas partnerība un globālā klimata rīcības programma paver iespējas iesaistīt nevalstiskos dalībniekus oficiālajā UNFCCC procesā. Eiropas Savienībā īstenoto pasākumu apzināšana un pasākumu finansēšana ar mērķi maksimāli palielināt to iespējamo ietekmi nav uzmanības centrā finansēšanas pasākumu izstrādes gaitā.

3.5.

Lai gan ir panākts progress jautājumā par finansējumu globālās sasilšanas ierobežošanai un tās seku mazināšanai, tas nav pietiekams. Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes jaunākajā ziņojumā (5) skaidri norādīts, ka pašlaik esam izšķirošā laikposmā un ka turpmākajā desmitgadē ir jāveic radikāli pasākumi, lai ietekmi ierobežotu līdz pieņemamam līmenim. It īpaši ar skaidriem, stabiliem un stimulējošiem tiesību aktiem ir jānosaka, ka politikas prioritāte ir ilgtspējīgas finanses un ilgtspējīga ekonomika.

3.6.

Nepietiek piešķirt noteiktu procentu no budžeta klimata aizsardzības finansējumam, ja budžeta pārējā daļa tiek tērēta pasākumiem, kuri negatīvi ietekmē klimatu. Visi tēriņi ir jāvērtē, ņemot vērā, kā tie ietekmē klimatu. Starptautiskā Valūtas fonda darba dokumentā aprēķināts, ka tiešās un netiešās subsīdijas, kas katru gadu tiek piešķirtas fosilajai enerģijai, ir 5,3 triljoni USD, un tas ir vairāk nekā 15 miljardi USD dienā. Pat ar Klimata pārmaiņu mazināšanas fondu, kuru paredzēts izveidot un kurā katru gadu nonāks 100 miljardi USD, nevarēs kompensēt negatīvo ietekmi, ko rada šīs subsīdijas.

3.7.

Ja politiķi nerisinās enerģētiskās nabadzības problēmu, enerģētikas pārkārtošanu neizdosies pabeigt savlaicīgi un atbilstīgi Eiropas saistībām, kas minētas Parīzes nolīgumā. Jānodrošina ar Eiropas enerģētikas ilgtspējīgu pārkārtošanu saistīto finansiālo un sociālo izmaksu un ieguvumu taisnīgs sadalījums starp visiem pārvaldes līmeņiem un tirgus dalībniekiem, tostarp iedzīvotājiem. Heat Roadmap Europe zinātniskais pētījums (6) liecina, ka līdz 2050. gadam Eiropa ar pašlaik pieejamām tehnoloģijām var izmaksu ziņā pieņemami un lietderīgi samazināt savas siltumnīcefekta gāzu emisijas par 86 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

3.8.

Šī atzinuma sagatavošanas gaitā veiktā izpēte liecina, ka trūkst informācijas par klimata aizsardzības mērķiem paredzēta finansējuma plūsmām dalībvalstīs. Ir grūti novērtēt, vai līdzekļi tiek sadalīti mazākās pieejamās daļās un kāda ir finansējuma faktiskā pārveidojošā ietekme. Šādas pārraudzības un ziņošanas neesamība palielina ar minēto problēmu saistīto neskaidrību un kavē visefektīvāko risinājumu izstrādi.

Uzņēmumu un MVU iespējas piekļūt finansējumam

3.9.

Finansējuma pieejamība joprojām ir liela problēma, ar ko saskaras visu veidu nevalstiskie dalībnieki (te jāmin arī dažādas MVU un lielo uzņēmumu problēmas). Šī problēma ir saistīta ne tikai ar lielāka un papildu finansējuma pieejamību, bet arī ar esošo finansēšanas mehānismu skaidrību.

3.10.

Turklāt gūti ir definēt, ko nozīmē “zaļie ieguldījumi”. Investori galvenokārt domā par risku un atdevi, un viņiem ir grūti novērtēt gan ierosinātā projekta iespējamo ietekmi uz klimatu, gan iespējamību, ka projekts būs sekmīgs. Privātie aizdevēji nevēlēsies finansēt projektu, ja viņiem nebūs skaidra priekšstata par riskiem, kas saistīti ar līdzekļu ieguldīšanu, un par riska mazināšanas mehānismiem, citiem vārdiem sakot, ja viņiem netiks sniegtas garantijas.

Vietējās un reģionālās pārvaldes iespējas piekļūt finansējumam

3.11.

Faktori, kas ierobežo valsts līmenim pakārtoto līmeņu pārvaldes iestāžu iespējas piekļūt finansējumam, ir: zemi kredītreitingi; ierobežota spēja piesaistīt privāto finansējumu, jo nepietiekami liels ir tirgus ieguldījumiem mazoglekļa infrastruktūrā un riska un peļņas novērtējumi nav pietiekami labi; valstu valdību noteikti valsts ierobežojumi attiecībā uz to, cik daudz valsts līmenim pakārtoto līmeņu pārvaldes iestādes var aizņemties no privātā sektora.

Kopienu iniciatīvu iespējas piekļūt finansējumam

3.12.

Pašlaik Eiropā ir tūkstošiem vietējā līmeņa iniciatīvu, kas saistītas ar klimata pārmaiņām un ilgtspējību. Šo iniciatīvu ieguldījums ES klimata, enerģētikas un ilgtspējas mērķu sasniegšanā ir ievērojams, bet tās lielākoties ir atkarīgas no brīvprātīgajiem un liels šķērslis to attīstībai un ietekmes palielināšanai ir finansējuma un profesionāla atbalsta trūkums. Bieži vien ir vajadzīgs pavisam nedaudz līdzekļu, bez kuriem šīm iniciatīvām ir grūti gūt panākumus un uzsākt projektu īstenošanu. Šīm iniciatīvām piemītošais pārveides potenciāls netiek izmantots.

3.13.

Daudzos gadījumos vietējām iniciatīvām ir grūtības piekļūt tradicionāliem finansējuma avotiem. Bieži minimālais finansējuma apmērs, kam var pieteikties, ir pārāk liels un krietni pārsniedz neliela mēroga vietējo iniciatīvu vajadzības vai spēju to pārvaldīt. Papildu šķēršļus rada līdzfinansēšanas prasības.

3.14.

Finansējuma prasību saskaņošana, pārmērīga birokrātija un sarežģītas procedūras ir daļa no mazāku grupu nosauktajām problēmām, kas saistītas ar piekļuvi finansējumam. Lai gan šādi projekti / iniciatīvas ir nelieli, to kumulatīvā ietekme var būt liela. Atbilstoša finansējuma nodrošināšana nelielām vietēja mēroga programmām sniedz arī daudzus papildu ieguvumus un priekšrocības vietējā līmenī.

3.15.

Vairums finansējuma, varbūt pat viss finansējums tiek paredzēts projektu īstenošanai un netiek piešķirts mērķim atbalstīt dažādos līmeņos notiekošus procesus, sākot ar kopienu organizēšanu un spēju veidošanu vietējā līmenī un beidzot ar tīklu veidošanu, apmaiņu un platformu radīšanu reģionālajā, valstu un Eiropas līmenī. Finansiālais atbalsts šai jomai varētu ievērojami aktivizēt iedzīvotāju un kopienu iesaistīšanos klimata aizsardzības pasākumos un arī palīdzētu nodrošināt pietiekamu organizāciju un koordināciju, lai atbalstītu izvērsi un sekmētu politikas izstrādi.

Inovācijai paredzētā finansējuma pieejamība

3.16.

Jaunuzņēmēji arī saskaras ar grūtībām, kas saistītas ar finansējuma pieejamību, zināšanu un pieredzes trūkumu, tirgus pieejamību un darbības izvēršanu pēc darbības uzsākšanas posma. Inovācijas finansēšana ir būtisks faktors centienos pārvarēt klimata krīzi, taču, arī veidojot un nodrošinot finansēšanas mehānismus, ir vajadzīga novatoriska pieeja. Tādas iniciatīvas kā Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta zināšanu un inovāciju kopiena “Klimats” (EIT Climate-KIC) vērstas uz minēto problēmu risināšanu, integrējot klimata aizsardzības aspektu finanšu tirgos, demokratizējot informāciju par klimata apdraudējumu un atbalstot ieguldījumus novatoriskos jaunuzņēmumos.

4.   Ierosinātie risinājumi

4.1.

EESK ierosina ES līmenī izveidot forumu “Klimata aizsardzības finansēšana”, kas būtu decentralizēts tīkls. Tā varētu apvienot visas attiecīgās personas un atvieglot šajā atzinumā minēto problēmu koordinētu risināšanu. Šis forums būtu līdzeklis vajadzīgo un šajā atzinumā minēto mehānismu izveidei.

4.2.

Forumam “Klimata aizsardzības finansēšana” ir jādarbojas kā dialoga platformai, kas palīdzētu īpaši daudzsološus un efektīvus nevalstiskos risinājumus sasaistīt ar privātajiem un institucionālajiem ieguldītājiem. Turklāt, lai varētu iespējai palielināt ietekmi, visās ES dalībvalstīs īpaša uzmanība jāvelta izvērses un atkārtojamības potenciālam. EESK ar tās organizēto pilsoniskās sabiedrības grupu tīklu visā Eiropā ir struktūra, kas ir ļoti piemērota dalībai klimata aizsardzības finansēšanas forumā, jo tā var paust to viedokli, kuriem ir problēmas piekļūt finansējumam vietējā līmenī.

4.3.

Efektīva komunikācija būs būtisks elements visās sekmīgās stratēģijās, kuru mērķis ir risināt problēmas klimata aizsardzības finansēšanas jomā. Vajadzīga komunikācija visos virzienos, skaidri nosakot mērķauditoriju un ar efektīviem, precīziem un atbilstošiem izteiksmes līdzekļiem informējot par iespējām un finansējuma pieejamību.

4.4.

Eiropas Komisijai un citām ES iestādēm jāizstrādā pamatnostādnes nevalstiskajiem dalībniekiem, lai tie varētu izmantot esošos finansēšanas mehānismus. Vajadzīga sistēma, kas noteiktu, analizētu, sintezētu un izplatītu informāciju par dažādiem finansējuma avotiem, kuri ir pieejami nevalstisko dalībnieku pasākumiem klimata aizsardzības jomā. Šo sistēmu var veidot, balstoties uz darbu, ko veic Eiropas Reģionu komiteja, kura apzina iespējas izstrādāt rīkkopu, ko veidotu vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzēta viegli saprotama informācija par līdzekļiem un finansējumu, kurš pieejams klimata aizsardzības pasākumiem.

4.5.

Vajadzīgs pārraudzības mehānisms, lai varētu precīzi apzināt klimata aizsardzībai paredzētā finansējuma plūsmas un noteikt šķēršļus to ceļā, kā arī koncentrēties uz praktiskiem risinājumiem šādu šķēršļu novēršanai. Šis ir neatliekams pirmais solis. Apzināšanas process arī būtu svarīgs solis, lai varētu izprast, kādi šķēršļi apgrūtina mazo nevalstisko dalībnieku iespējas piekļūt finansējumam. Finansēšanas iespēju apzināšana arī palīdzēs noteikt trūkumus informācijas apkopošanā par pozitīvi vērtējamiem klimata aizsardzības pasākumiem, kam vajadzētu būt daļai no centieniem īstenot globālo klimata rīcības programmu.

4.6.

EESK aicina ES kļūt par līderi, kas nodrošina modeli, kā būtu jāapzina nevalstisko dalībnieku devums klimata aizsardzības mērķu sasniegšanā. Eiropas nevalstiskie klimata aizsardzības dalībnieki, it īpaši mazākie dalībnieki, gaida palīdzību no Eiropas iestādēm, lai varētu piesaistīt klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu un viņu iespējas piekļūt finansējumam tiktu uzlabotas, vienkāršojot procedūras un nosakot ziņošanas pienākumus. Tādā veidā varētu vieglāk apzināt daudzus pasākumus, kuru devums klimata pārmaiņu ierobežošanā netiek novērtēts. Piemēram, varētu noteikt, ka par projektiem, kuru finansējums nepārsniedz noteiktu robežvērtību (tā varētu būt 50 000 euro), ir jāaizpilda vienkāršots pieteikums uz vienas lapas un ziņojuma veidlapa uz vienas lapas.

4.7.

Vajadzīgs papildu finansējums, proti, neliela apjoma dotācijas, kurām būtu vienkāršotas pieteikšanās un ziņošanas procedūras un kuru mērķauditorija būtu vietējā līmeņa pasākumi klimata pārmaiņu un ilgtspējas jomā un kuras neparedzētu ierobežojošas līdzfinansēšanas likmes. Varētu izstrādāt mehānismus, kas paver iespēju veidot projektu kopas, lai tādējādi uzlabotu finansējuma ietekmi un uzlabotu tā pieejamību. Šādi mehānismi jāizveido nekavējoties.

4.8.

Jāizstrādā atbalsta mehānisms, kas projektu īstenotājiem paver iespēju posmā pirms pieteikšanās finansējumam piekļūt zinātībai, lai nodrošinātu projektu efektīvu izstrādi un atbilstīgu pielāgošanu.

4.9.

ES līmenī jāsāk vispārējas pārdomas par novatoriskiem finansēšanas mehānismiem. Nevalstiskie dalībnieki būtu jāiesaista šajās debatēs jau to sākuma posmā, lai varētu nodrošināt vienkāršus un skaidrus līdzekļu piešķiršanas kritērijus.

4.10.

Kopumā būtu jāveido ciešāka sadarbība starp esošajiem klimata aizsardzības un ilgtspējas fondiem un finanšu programmām un nevalstisko dalībnieku tīkliem. Tas ir zināšanu apmaiņas, komunikācijas un dialoga jautājums. Forums “Klimata aizsardzības finansēšana” varētu veicināt šo procesu.

4.11.

Ar finanšu pasākumiem varētu arī stimulēt nevalstisko dalībnieku pasākumus vai nevalstisko dalībnieku rīcību, kas nekaitē klimatam. Piemēram, nodokļu atskaitījumi valsts līmenī varētu veicināt ražošanu ar zemu oglekļa emisiju līmeni un stimulēt nevalstisko dalībnieku dalību klimata aizsardzības pasākumos.

4.12.

Formulējot jauno ES daudzgadu finanšu shēmu, varētu būt iespējams nodrošināt, ka augšupēji nevalstisko dalībnieku īstenoti klimata aizsardzības pasākumi palīdz efektīvi izpildīt Parīzes nolīgumā noteiktās ES saistības klimata aizsardzības jomā. Šajā saistībā EESK aicina klimata aizsardzības mērķiem paredzētos ES izdevumus palielināt par vismaz 40 % (7), vienlaikus neapdraudot citu uzdevumu izpildi. Otrkārt, EESK aicina ātri atteikties no fosilā kurināmā subsīdijām un enerģijas, kas iegūta no fosiliem enerģijas avotiem, tiešas vai netiešas (līdz)finansēšanas no Eiropas Savienības fondiem.

4.13.

Jāizstrādā rīks, kas paver iespēju pārbaudīt atbilstību klimata aizsardzības mērķiem, un tas ir vajadzīgs, lai ar publiskā sektora izdevumiem netiktu atbalstīti pasākumi, kuri padziļina klimata krīzi. Šāda pārbaude būtu jāattiecina arī uz privātā finansējuma programmām. Tam, ka noteikts līdzekļu apmērs tiek piešķirts klimata aizsardzības finansējumam, nevajadzētu nozīmēt, ka budžeta vai finansējuma atlikusī daļa jāpiešķir pasākumiem, kas kavē klimata aizsardzības mērķu sasniegšanu. Parīzes nolīguma 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā izvirzītais mērķis ir jāsasniedz.

4.14.

ES galvenais finanšu instruments augšupējas vietējās attīstības atbalstam ir sabiedrības virzītas vietējās attīstības koncepcija (SVVA). Tā ir vispiemērotākā šādu augšupēju iniciatīvu atbalstīšanai un nodrošina iespēju piešķirt dotācijas un sniegt atbalstu, kas atbilst vietējiem apstākļiem. EESK 2017. decembrī pieņēma atzinumu “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) koncepcijas sniegtās priekšrocības integrētai vietējai un lauku attīstībai” (8), kurā tā mudināja Eiropas Komisiju veikt izpēti un analīzi, lai noskaidrotu iespējas izveidot Eiropas Savienības līmeņa rezerves fondu SVVA. Neatkarīgi no tā Komiteja ieteica Eiropas Komisijai nodrošināt, ka visām dalībvalstīm ir nacionālais SVVA fonds, ko veido visu četru ESI fondu (ELFLA, ERAF, ESF un EJZF) iemaksas. Šī SVVA struktūra varētu būt viens no līdzekļiem, ko izmanto 2.7. punktā minēto mikroprojektu un mazo projektu atbalstam.

4.15.

Lai padarītu finanšu vērtību ķēdi kopumā ilgtspējīgāku, EESK atbalsta 2018. gada martā pieņemto Komisijas ceļvedi attiecībā uz ilgtspējīgas izaugsmes finansēšanu (9). EESK šim rīcības plānam veltījusi konkrētus ieteikumus, kas ir iekļauti attiecīgajos atzinumos (10).

---

(1)  EESK atzinums par tematu “Koalīcija Parīzes nolīguma izpildei” (OV C 389, 21.10.2016., 20. lpp.).

(2)  EESK atzinums par tematu “Veicināt nevalstisko dalībnieku pasākumus klimata jomā” (OV C 227, 28.6.2018., 35. lpp.).

(3)  EESK pētījums “Toolbox for multi-stakeholder climate partnerships – A policy framework to stimulate bottom-up climate actions”.

(4)  EESK atzinums “Klimatiskais taisnīgums” (OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.).

(5)  IPCC special report on the impacts of global warming of 1,5 oC above pre-industrial levels (IPCC īpašais ziņojums par to, kādu ietekmi rada globāla temperatūras paaugstināšanās par 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni), 2018. gada oktobris.

(6)  Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, dotāciju līgums Nr. 695989 – Heat Roadmap Europe.

(7)  EESK atzinums par tematu “Eiropas pakts par klimata aizsardzībai paredzēto finansējumu” (OV C 62, 15.2.2019., 8. lpp.).

(8)  EESK atzinums par tematu “Sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) koncepcijas sniegtās priekšrocības integrētai vietējai un lauku attīstībai” (OV C 129, 11.4.2018., 36. lpp.).

(9)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Rīcības plāns: ilgtspējīgas izaugsmes finansēšana”.

(10)  EESK atzinumi: “Rīcības plāns: ilgtspējīgam finansēšana” (OV C 62, 15.2.2019., 73. lpp.), “Ilgtspējīgs finansējums: taksonomija un etaloni” (OV C 62, 15.2.2019., 103. lpp.) un “Institucionālo ieguldītāju un aktīvu pārvaldītāju pienākumi attiecībā uz ilgtspēju” (OV C 62, 15.2.2019., 97. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Romu sieviešu stāvoklis”

(izpētes atzinums pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma)

(2019/C 110/04)

Ziņotājs:

Ákos TOPOLÁNSZKY

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 30.5.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. panta 1. punkts.
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par / pret / atturas)	196/2/5

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Liela daļa romu sieviešu (un meiteņu) ir pakļautas multiplajai un krusteniskajai diskriminācijai, tādēļ viņām joprojām ir ierobežotas iespējas izmantot savas tiesības. Romu sievietes ir visneaizsargātākā minoritāšu grupa Eiropas Savienībā. Šīs situācijas izbeigšana ir būtiski svarīgs Eiropas demokrātiju uzdevums un pienākums.

1.2.

EESK pateicas daudzajām romu sievietēm par viņu pašreizējo vai kādreizējo apņēmību drosmīgi cīnīties pret diskriminējošām struktūrām un institucionālo vardarbību, lai kopīgi dzīvotu tādā Eiropā, kas ir brīva un bez diskriminācijas.

1.3.

Segregācija izglītībā, kuras zemais līmenis ir saistīts ar tai raksturīgo diskrimināciju, ir nekavējoties jāizbeidz, vienlaikus nodrošinot romu meitenēm piekļuvi arī visiem kvalitatīvas publiskās izglītības elementiem. Speciālo skolu sistēma un ievirzes procedūras ir pēc iespējas ātrāk rūpīgi jāpārskata.

1.4.

EESK pauž cerību, ka dalībvalstis prioritāri pievērsīsies tādu veselības aizsardzības pasākumu izbeigšanai, kas pārkāpj saprātīgus ētikas standartus un ar tiem saistītos tiesību aktus, un ka dalībvalstis noteiks kriminālatbildību par tādiem nelikumīgiem paņēmieniem kā piespiedu sterilizācija, veselības aprūpes pakalpojumu nesniegšana, pamatojoties uz etnisko piederību, vai arī zemākas kvalitātes veselības aprūpes pakalpojumi.

1.5.

Dalībvalstīm nekavējoties jāizskauž diskriminējoši nodarbinātības veidi un kārtība, vienlaicīgi īstenojot tādu strukturētu politiku, kas palielina romu sieviešu iespējas atrast darbu.

1.6.

Attiecībā uz mājokļiem un sabiedriskajiem pakalpojumiem ir svarīgi definēt un apstiprināt minimālo pieņemamo standartu, kā arī panākt tā ievērošanu pamattiesību statusā, vajadzības gadījumā to iekļaujot dalībvalstu konstitūcijās.

1.7.

Pret visiem cilvēku tirdzniecības veidiem un naida noziegumiem, kuru upuri ir romi un, konkrētāk, šīs kopienas sievietes, ir jāvēršas stingri un nediskriminējoši.

1.8.

Romu sievietēm ir ļoti maz iespēju veidot un vērtēt politiku, kas var ietekmēt viņu likteni. Viņu līdzdalība šādās programmās būtu jānodrošina pienācīgā proporcijā.

1.9.

Pretēji pašreiz lielākajā daļā dalībvalstu valdošajai situācijai īpaša uzmanība romu sieviešu problēmām un interesēm jāpievērš Eiropas un nacionālajās izlīdzināšanas stratēģijās, kas paredzētas laikam pēc 2020. gada.

2.   Romu sieviešu stāvoklis Eiropas Savienībā

2.1.

Liela daļa romu sieviešu (un meiteņu) ir pakļautas multiplajai un krusteniskajai diskriminācijai, tādēļ viņu iespējas izmantot savas tiesības joprojām ir ierobežotas. Romu sievietes ir visneaizsargātākā minoritāšu grupa Eiropas Savienībā. Šāda situācija ir uzskatāma par sistēmisku demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību pārkāpumu, kas dziļi iedragā Eiropas ideju, kuras pamats ir vērtības, kas noteiktas Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā (1) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (2). Pēdējos gados šajā jomā nav gūti lieli panākumi.

2.2.

Lai gan lielākajā daļā dalībvalstu nav pieejami pēc etniskās piederības un dzimuma sadalīti dati, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra (FRA) skaidri raksturo nelabvēlīgo situāciju, kurā atrodas romu sievietes (galvenokārt apsekojuma EU-MIDIS II (3) ietvaros). Atklājas, ka romu sievietes visās sabiedrības jomās ir nelabvēlīgā situācijā ne tikai salīdzinājumā ar sabiedrību kopumā, bet arī salīdzinājumā ar savas kopienas vīriešiem.

2.3.

EESK ir pārliecināta, ka iepriekšminētās Eiropas idejas spēks ir nosakāms pēc tā, cik lielā mērā no tās ieguvēji ir visneaizsargātākie ES iedzīvotāji. Tādēļ ir jāveic visi pasākumi, kas nepieciešami, lai uzlabotu romu sieviešu un meiteņu stāvokli un veicinātu viņu iespēju paplašināšanu, – tas ir ne tikai ES iestāžu un dalībvalstu pienākums, bet arī pārbaudījums to demokrātiskās organizācijas kvalitātei un tiesiskuma briedumam.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā cita starpā ir uzskaitītas galvenās vērtības, kas ir Eiropas idejas pamatā: vienlīdzība un cilvēktiesību ievērošana, tostarp to cilvēku tiesības, kuri pieder pie minoritātēm. Šo tiesību efektīvu izmantošanu var nodrošināt tikai gadījumā, ja šajā jomā tiek garantētas konkrētas izmaiņas, tostarp tādas, kas dod labumu sociāli visvairāk atstumtajām un diskriminētajām sociālajām grupām. Diskriminācija, segregācija un antičigānisms ir acīmredzams šo vērtību pārkāpums.

3.2.

Romu sieviešu ekonomisko iespēju paplašināšana, kā arī to cilvēktiesību un pamatbrīvību īstenošana, uz kurām šī iespēju paplašināšana ir balstīta, paredz politisko, ekonomisko, sociālo, kultūras un pilsonisko tiesību garantēšanu konstitūcijā, lai nodrošinātu vienlīdzīgas tiesības romu vīriešiem un sievietēm.

3.3.

Šajā jautājumā EESK saskaņā ar saviem iepriekšējiem atzinumiem (4) atbalsta ES pamatstratēģijas mērķus, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot saskaņotas īstenošanas nepieciešamībai, kā arī gūto panākumu nepietiekamībai.

3.4.

Komiteja arī atzīmē, ka antičigānisms pastāv gandrīz visos dalībvalstu darbības līmeņos – gan administrācijā, gan iestādēs –, liedzot romiem vienlīdzīgu piekļuvi sabiedriskajiem pakalpojumiem, neļaujot viņiem aizstāvēt savu tiesību vienlīdzību un vienlīdzīgas attieksmes pienākumu pret viņiem, pieņemot politikas lēmumus par jautājumiem, kas daļēji attiecas arī uz viņiem – atbilstoši viņu proporcijai kopējā iedzīvotāju skaitā –, un neļaujot aizsargāties pret diskriminācijas sekām. Tas viss jo īpaši attiecas uz romu sievietēm.

3.5.

Lai izveidotu romu sieviešu tiesību sistemātisko pārkāpumu sarakstu, Komiteja aicina sagatavot “balto grāmatu” ar neatkarīgu un uzticamu romu kopienas organizāciju atbalstu, konsultējoties ar tām un oficiāli tās atzīstot, lai liktu pamatus vēsturiskam izlīgumam.

3.6.

EESK pateicas daudzajām romu sievietēm par viņu pašreizējo vai agrāko apņēmību drosmīgi cīnīties pret diskriminējošām struktūrām un institucionālo vardarbību, lai kopīgi dzīvotu tādā Eiropā, kas ir pilnīgi brīva un bez diskriminācijas.

4.   Valsts politikas konkrētās jomas (5)

4.1.   Izglītība

4.1.1.

Izglītības segregācija vienmēr ir nelikumīga un neizbēgami rada nelabvēlīgus rezultātus. Skolēnu segregācijas negatīvās sekas īpaši negatīvi ietekmē romu meitenes un ierobežo viņu sociālās mobilitātes iespējas. Tādēļ būtu jāizmanto visi tiesiskie līdzekļi un mērķtiecīgi valsts politikas pasākumi un jāsedz papildu izdevumi, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar ES vēlmēm novērstu nošķirtās izglītības zemo līmeni, ko izraisījusi dikriminācija, vienlaikus nodrošinot, ka romu meitenes arī var piekļūt visiem kvalitatīvas valsts izglītības elementiem. Valdībām būtu jānodrošina atbilstošu cilvēkresursu, apmācību un izglītības programmu pieejamība.

4.1.2.

Gan nepamatotas diagnozes – garīgās atpalicības – noteikšana romu bērniem, gan skolēnu segregācija ir jāatzīst par vienu no smagākajiem viņu tiesību pārkāpumiem, kas sagrauj viņu nākotni, un šie novērtējumi regulāri jāpārbauda neatkarīgiem specializētiem institūtiem. Jānodrošina, lai pēc jebkuras ieinteresētās personas, pirmkārt, vecāku, aizbildņu vai skolas pieprasījuma, varētu nekavējoties uzsākt pārbaudes procedūru.

4.1.3.

Gadījumos, kad rodas aizdomas par atkārtotām un jo īpaši sistemātiskām kļūdām novērtējumos, kuru mērķis vai rezultāts ir segregācija, jānodrošina, ka dalībvalstu pienākums ir nekavējoties noskaidrot segregācijas cēloņus, publicēt secinājumus, izvērtēt šos cēloņus saistībā ar valstu mehānismiem cīņai pret segregāciju un veikt atbilstīgus likumdošanas un tiesību īstenošanas pasākumus.

4.1.4.

Tikmēr ir jānodrošina specializēto klašu izglītības līmeņa tuvināšana vispārējās izglītības līmenim, lai izglītības sistēmā tās nebūtu tikai “vietas bez nākotnes”.

4.1.5.

EESK iesaka ierobežot, iesaldēt vai sistemātisku problēmu gadījumā vienkārši pārtraukt Eiropas finansējumu tām valstīm, kurās skolēnu segregācija nesamazinās vai pat palielinās. Komiteja pauž cerību, ka šādās situācijās tiks strauji un efektīvi īstenoti Eiropas Savienības tiesiskās aizsardzības mehānismi (7. pants un tiesiskuma aizsardzības mehānisms).

4.1.6.

Lai palielinātu romu sieviešu izglītības iespējas un samazinātu mācību pārtraukšanas risku, viņu vajadzībām ir jāizstrādā otrās iespējas mācību un tālākizglītības programmas, lai viņas varētu piekļūt ne tikai valdības subsidētām darbvietām vai otrās šķiras darbvietām, kas tikai daļēji ir deklarētas vai ir nestandarta un liedz viņām sociālās mobilitātes iespējas.

4.2.   Veselības aizsardzība

4.2.1.

Romu sievietes, kuras bieži dzīvo geto rajonos vai grūti sasniedzamās vietās, veselības aprūpes pakalpojumu jomā nereti saskaras ar noraidījumu, nomelnošanu un pat fizisku un psiholoģisku vardarbību. Reproduktīvās veselības jomā viņām parasti ir ļoti ierobežotas iespējas izmantot savas tiesības. EESK mudina dalībvalstis izveidot un izmantot pārvietojamas vienības ar atbilstošu aprīkojumu un kapacitāti, kas spēj atbilstoši palīdzēt iedzīvotājiem, kuri dzīvo segregācijas apstākļos. Komiteja arī aicina pārskatīt maternitātes un grūtniecības dienestu darbību un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

4.2.2.

EESK sagaida, ka dalībvalstis prioritāri pievērsīsies tādu veselības aizsardzības pasākumu izbeigšanai, kas pārkāpj saprātīgus ētikas standartus un attiecīgos tiesību aktus, un vajadzības gadījumā sistemātiski uzsāks tiesvedību. Jānodrošina viegli pieejami bezmaksas aizsardzības līdzekļi tiesību izmantošanai veselības jomā, kā arī jāparedz īpaši pakalpojumi, kas atbilst attiecīgo cilvēku patiesajām vajadzībām, piemēram, izveidojot veselības informācijas punktus, apmācot un izvietojot veselības aprūpes starpniekus vai īstenojot sabiedrības veselības iniciatīvas, kas aptver geto rajonos dzīvojošos.

4.2.3.

Valdībām nekavējoties ir skaidri un publiski jāuzņemas saistības nodrošināt principu par vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei un tā konkrētu īstenošanu, kā arī apkarot praksi, kurā šis princips tiek pārkāpts, un jāizstrādā izpratnes veicināšanas programmas, kas paredzētas visām iesaistītajām personām. Ir svarīgi izmantot nepieciešamos likumdošanas līdzekļus, lai nodrošinātu, ka romu sievietes un bērni, kuriem nav veselības pamatapdrošināšanas, tiktu apdrošināti.

4.3.   Piespiedu sterilizācija

4.3.1.

Daudzās valstīs, kurās agrāk sistemātiski tika pārkāptas sieviešu reproduktīvās tiesības un kurās tika plaši īstenota obligāta un piespiedu sterilizācija, kas tika izmantota kā valsts politikas instruments, politiskā līmenī pat nav notikusi nekāda atvainošanās vai atbildības uzņemšanās. Ja arī tas ir izdarīts, tad nav nekādas tiesiskas vai finansiālas kompensācijas. Komiteja ierosina Eiropas likumdevējam darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka Eiropas krimināltiesību aktu saskaņošanas gaitā dalībvalstis ievērojami pagarina vai pat pilnībā izskauž šāda veida noziedzīgu nodarījumu noilguma termiņu, jo to saturs ir pielīdzināms noziegumiem pret cilvēci, un pieņem īpašus tiesību aktus, lai cietušie varētu saņemt faktisku atlīdzību un finansiālu kompensāciju.

4.3.2.

Šī situācija ir labticīgi jāizskaidro un jānodrošina pilnīga tās pārredzamība, lai panāktu izlīgumu un padarītu neiespējamus valsts varas iestāžu turpmākus pārkāpumus. Tādēļ EESK iesaka, lai attiecīgajās dalībvalstīs neatkarīgu vēsturnieku komitejas sadarbībā ar cietušajiem un viņu pārstāvjiem pārbaudītu agrāk paveiktos noziedzīgos nodarījumus šajā jomā un publicētu pārbaudes rezultātus, iekļaujoties sabiedrības samierināšanas procesā, kā Zviedrija to izdarīja, izdodot “balto grāmatu”.

4.4.   Nodarbinātība

4.4.1.

Darba tirgū romu sieviešu stāvoklis ir pat vēl sliktāks nekā viņu kopienas vīriešiem; visi ar nodarbinātību saistītie rādītāji attiecībā uz šīm sievietēm ir nepieņemami zemā līmenī.

4.4.2.

EESK aicina dalībvalstis veikt mērķtiecīgus un visaptverošus pasākumus, lai veicinātu romu sieviešu ekonomisko iespēju paplašināšanu un nodrošinātu viņām šim nolūkam nepieciešamās prasmes. Cīņā pret nabadzību un sociālo atstumtību ir īpaši svarīgi atbalstīt sociālās ekonomikas uzņēmumus, izstrādāt mikrokredītu programmas un nodrošināt brīvu un nediskriminējošu piekļuvi piešķīrumiem, kas saistīti ar darba tirgu.

4.4.3.

Pieaug uzņēmēju loma, jo viņi rada darbvietas un ir svarīgi dalībnieki vietējo un reģionālo kopienu labklājības veicināšanā. Šis aspekts romu kopienām ir īpaši svarīgs. Politikā, kas virzīta uz romu sieviešu–uzņēmēju un MVU vajadzībām, ir jāizstrādā īpaši pasākumi, ar kuriem tiktu paredzēts ne tikai veicināt romu sieviešu iespējas, bet arī atbalstīt viņu iniciatīvas, kas saistītas ar kopienas projektiem un uzņēmumu veidošanu. Tā kā vairākumā dalībvalstu patlaban nav šādas īpašas politikas, kas būtu konkrēti izstrādāta romu sieviešu atbalstam, EESK aicina izskatīt iespējas, ko šāda politika varētu dot.

4.4.4.

Komiteja aicina visu sabiedrības līmeņu varas iestādes organizēt apmācību darba tirgū, radīt darbvietas, kā arī subsidētus nodarbinātības veidus pietiekamā daudzumā. Ir svarīgi, lai iestādes paredzētu pārcelšanās izdevumu atlīdzināšanu un palīdzību tālākizglītības un prasmju pilnveides jomā, un ar mērķtiecīgiem publiskās politikas līdzekļiem atbalstītu iespēju neaizsargātajām romu sievietēm līdzsvarot darba un privāto dzīvi.

4.4.5.

Dalībvalstīm jādara viss iespējamais, lai labotu romu sieviešu neaizsargāto stāvokli darba tirgū un izskaustu tos [kvazi] piespiedu, “pelēkos” vai nelikumīgos darba veidus, kuros viņas ir cietušās.

4.4.6.

Šim nolūkam un ņemot vērā to, cik nozīmīga ir minēto sieviešu integrācija darba tirgū, ir svarīgi izstrādāt otrās iespējas nodarbinātības programmas un nodrošināt viņām starpnieku palīdzību, kā arī atlīdzināt pārcelšanās izdevumus un sniegt atbalstu mācībām. Turklāt ir jāpieliek visas pūles, lai izskaustu diskrimināciju darbvietās un palielinātu uzņēmumu vadības izpratni.

4.5.   Mājokļi un sabiedriskie pakalpojumi

4.5.1.

Segregācijas situācijās no smagajām segregācijas sekām ikdienas dzīvē visvairāk cieš sievietes un bērni. Tādēļ EESK uzstāj, ka šajās teritorijās ir jāizstrādā minimāli pieļaujamais standarts mājokļiem, sabiedriskajiem pakalpojumiem un infrastruktūrai, kas būtu jāpiemēro kā pamattiesības, priekšroku dodot to nostiprināšanai dalībvalstu konstitūcijās.

4.5.2.

EESK ierosina noteikt, ka šo vajadzību apmierināšana (piemēram, dzeramā ūdens nodrošināšana, elektrība, kanalizācija, notekūdeņu attīrīšana, ceļu asfaltēšana, atkritumu aizvākšana, sabiedrisko pakalpojumu pieejamība utt.) ir priekšnoteikums turpmākiem ieguldījumiem pilsētattīstībā un subsīdiju iegūšanai un izmantošanai.

4.5.3.

Nepamatotas un nelikumīgas romu izraidīšanas procedūras ir jāizbeidz, un romu sievietēm, kas ir cietušas no tām, vajadzētu nodrošināt īpašu un viegli pieejamu tiesisko aizsardzību. Sievietēm, kas ir cietušas no piespiedu izraidīšanas, būtu jārada iespēja saņemt kompensāciju.

4.6.   Vardarbības struktūru likvidēšana

4.6.1.

Romu sievietes un meitenes ir īpaši neaizsargātas diskriminācijas un segregācijas situācijās un viegli kļūst par noziegumu un vardarbības upuriem. Visi zināmie cilvēku ekspluatācijas un tirdzniecības veidi viņas skar nesamērīgi lielā mērā.

4.6.2.

Komiteja uzskata, ka jebkura veida cilvēku tirdzniecība un vardarbība pret romu sievietēm ir būtisks cilvēka pamattiesību pārkāpums, ko nepārprotami aizliedz Eiropas Savienības Pamattiesību harta, un ka dalībvalstīm būtu jārīkojas, pamatojoties uz šo hartu (6). Tie ir smagi noziedzīgi nodarījumi, kas apmierina pieprasījumu, ļoti dažādos veidos būdami pārmērīgi izdevīgi starptautiskajai organizētajai noziedzībai, un kas neproporcionāli augstā mērā skar romu sievietes un bērnus.

4.6.3.

EESK pauž cerību, ka dalībvalstis nekavējoties iekļaus savās valsts krimināltiesībās šos jaunos, pastāvīgi mainīgos noziedzības veidus, paredzot par tiem kriminālatbildību, un veiks pret tiem saskaņotus un mērķtiecīgus tiesiskus pasākumus, vai nu apturot, vai pat likvidējot, ja iespējams, piespiedu kārtā iegūtās peļņas kanālus. Jānovērtē plašāka sociālekonomiskā situācija, kurā šie noziegumi tiek izdarīti, jāapzina ciešanu, diskriminācijas un neaizsargātības situācijas, kā arī saskaņoti jāievieš sociālās politikas instrumenti (stratēģiskie, normatīvie, finanšu, izglītības, pētniecības un citi instrumenti), ar kuriem šīs problēmas varētu risināt.

4.6.4.

Vardarbība pret romu sievietēm var notikt gan plašākā sabiedrībā, gan viņu pašu kopienā. Jebkurā gadījumā svarīgi ir rīkoties izlēmīgi, vēršoties pret visiem gan izolētas, gan organizētas vardarbības veidiem un izmantojot uz cietušajām vērstu un uz dzimumu balstītu pieeju, kurā tiek ņemta vērā sieviešu un bērnu īpašā neaizsargātība un viņiem nepieciešamā speciālā aizsardzība un kuras pamatā ir cilvēktiesību ievērošana.

4.6.5.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka ar Eiropas Komisijas parakstu ES ir kļuvusi par dalībnieci Eiropas Padomes Konvencijā par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, kas zināma kā Stambulas konvencija. Komiteja stingri mudina visas ES dalībvalstis ratificēt šo konvenciju un sākt īstenot bez ierobežojumiem un izlēmīgi, ņemot vērā romu sieviešu īpašo situāciju šajā jomā.

4.6.6.

Romu sievietes un meitenes tikpat nesamērīgā mērā kļūst par naida noziegumu, tostarp naida runu, mērķiem un upuriem. Būtu jāveic pasākumi, kas iesaistītajām personām atvieglotu pieeju tiesu iestādēm, un ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju palīdzību jāizveido instrumenti, kas palielinātu izpratni attiecībā uz šāda veida noziedzīgu nodarījumu atklāšanu.

4.6.7.

EESK atbalsta Eiropas Padomes un Eiropas Komisijas kopīgās programmas JUSTROM ģeogrāfisko paplašināšanu un īstenošanu, lai nodrošinātu tiesu iestāžu pieejamību romu sievietēm.

4.6.8.

Komiteja vērš uzmanību uz to, ka par vardarbīga nozieguma paveidiem var uzskatīt arī visus institucionālos antičigānisma un segregācijas veidus. Komiteja uzsver, cik svarīgi ir nodrošināt aizsardzību pret šādiem nodarījumiem valsts finansētajos institucionālajos dienestos (bērnu aizsardzības, sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes institūcijās), kā arī valsts tiesībaizsardzības struktūrās un citās līdzīgās iestādēs (policijā, krimināltiesu sistēmā un ieslodzījuma vietās), proti, visos kontekstos, kad romu sieviešu neaizsargātība ir īpaši zīmīga. Komiteja vērš uzmanību uz to, cik svarīgi ir šajos gadījumos nodrošināt vienkāršu, bezmaksas piekļuvi tiesiskajai aizsardzībai.

4.6.9.

Agrīnas piespiedu laulības valsts un starptautiskajās tiesībās ir jāpielīdzina cilvēku tirdzniecībai un attiecīgi jārīkojas. Piespiedu laulībās cietušajiem bērniem ir nepieciešama piekļuve visiem profilakses un aizsardzības līdzekļiem un programmām, kas izstrādātas cīņai pret cilvēku tirdzniecību.

4.7.   Iekļaušana un līdzdalība

4.7.1.

Romu sievietēm ir ļoti maz iespēju veidot un vērtēt politiku, kas var ietekmēt viņu likteni. Tādēļ EESK uzsver, ka, pamatojoties uz principu “nekas par mums netop bez mums”, ir absolūti nepieciešams, lai jebkuras programmas izstrādē, plānošanā, īstenošanā un izvērtēšanā tiktu pienācīgi iesaistītas romu sievietes, ja šī programma attiecas uz viņām vai viņu kopienām. EESK ierosina noteikt, ka programmās, kas konkrēti attiecas uz romu sievietēm, aktīvu romu sieviešu līdzdalība atbilstu vismaz vairākumam, savukārt programmās, kas paredzētas romu kopienām, – vismaz 30 % apmērā. Ir jāizstrādā vērtēšanas sistēma, kas ļauj droši novērtēt šo īpatsvaru.

4.7.2.

EESK ierosina noteikt, ka šie līdzdalības rādītāji pārbaudāmā veidā tiek ieviesti tajās struktūrās, kas atbild par valsts un reģionālo integrācijas politiku (valsts, reģionu un departamentu koordinācijas padomes, komisijas cīņai pret segregāciju utt.).

4.7.3.

Komiteja aicina valdības un citas pārvaldes iestādes iesaistīties patiesā politiskā dialogā ar romu sieviešu pārstāvēm visos sabiedrības organizācijas līmeņos un izveidot šāda dialoga institucionālās struktūras. Tādēļ Komiteja iesaka izveidot īpašas juridiskas iestādes, piemēram, sieviešu komitejas valsts romu platformu ietvaros, kurās romu sievietes mērķtiecīgā veidā varētu nodrošināt savu pārstāvību, vai iecelt neatkarīgu mediatoru romu sievietēm.

4.7.4.

Komiteja konstatē, ka romu sieviešu viedoklis nereti nav pārstāvēts vai ir nepietiekami pārstāvēts gan pašreizējā Eiropas pamatstratēģijā, gan nacionālajās romu integrācijas stratēģijās. Daudz lielāka uzmanība romu sieviešu pārstāvju viedoklim būtu jāpievērš ne tikai procesos, kas paredzēti laikposmam pēc 2020. gada, bet arī nākotnes sociālās integrācijas stratēģiju izstrādē.

---

(1)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A12012M%2FTXT

(2)  https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012P/TXT&from=lv

(3)  http://fra.europa.eu/en/project/2015/eu-midis-ii-european-union-minorities-and-discrimination-survey/publications

(4)  OV C 248, 25.8.2011., 16. lpp.; OV C 67, 6.3.2014., 110. lpp.; OV C 11, 15.1.2013., 21. lpp.

(5)  No daudzajiem priekšlikumiem, ko līdz šim formulējusi romu kopiena, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kuras darbojas romu tiesību aizsardzības jomā, zinātnes aprindas, starptautiskās struktūras un EESK, šajā atzinumā ir minēti tikai tie priekšlikumi, kuri ir īpaši nozīmīgi romu sieviešu tiesību īstenošanā.

(6)  Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 5. panta 3. punkts.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Dzimumu līdztiesība Eiropas darba tirgū”

(Eiropas Parlamenta pieprasīts izpētes atzinums)

(2019/C 110/05)

Ziņotāja:

Helena DE FELIPE LEHTONEN

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 3.5.2018.
Juridiskais pamats	Reglamenta 29. panta 1. punkts
Pilnsapulces lēmums	DD/MM/YYYY
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	151/2/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK uzskata – lai uzlabotu dzimumu līdztiesību darba tirgū, ir jāizstrādā integrēta un vērienīga Eiropas stratēģija , kas ļautu novērst sistēmiskus un strukturālus šķēršļus un īstenot atbilstošas rīcībpolitikas, pasākumus un ES finansēšanas programmas sieviešu un vīriešu līdztiesības uzlabošanai, tādējādi veicinot “sieviešu un vīriešu vienlīdzīgāku ekonomisko neatkarību”. Šāds solis sekmētu arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu.

1.2.

Šajā atzinumā ir atkārtoti uzsvērta vajadzība turpināt risināt dažas skaidri apzinātas problēmas, tādas kā darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošana un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības novēršana, par kurām EESK jau ir sniegusi atzinumus (1).

1.3.

EESK uzskata, ka jāpieliek papildu pūles, lai novērstu joprojām pastāvošās vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Tā pilnībā atbalsta starptautiskās koalīcijas Equal Pay International Coalition mērķus, kas vērsti uz to, lai līdz 2030. gadam novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. Komiteja pauž nožēlu par Eiropas Komisijas 2014. gada Ieteikuma par darba samaksas pārredzamību zemo īstenošanas līmeni un mudina dalībvalstis un ES veikt atbilstīgus pasākumus, lai pastiprinātu īstenošanu.

1.4.

EESK atgādina, ka atalgojuma pārredzamībai ir svarīga nozīme vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību apkarošanā (2). Tā iesaka dzimumneitrālas atalgojuma sistēmas kā līdzekli, kas veicinātu objektīvu attieksmi pret atalgojumu un pieņemšanu darbā.

1.5.

EESK piekrīt, ka ir jāpastiprina pasākumi ar mērķi mazināt dzimumu horizontālo segregāciju izglītības un apmācības jomā, kā arī darba tirgū. Būtu jārīko izpratnes veicināšanas kampaņas un jāveic citi pasākumi, lai novērstu dzimumu stereotipus un segregāciju izglītībā, apmācībā un karjeras izvēlē, pilnībā izmantojot jaunās tehnoloģijas. Labāks atalgojums un darba apstākļi nozarēs, kurās lielākoties strādā sievietes, varētu iedrošināt vairāk vīriešu iesaistīties šajās profesijās.

1.6.

Lielākas pūles būtu jāpieliek to sieviešu integrācijai darba tirgū un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanai, kuras ietilpst neaizsargātās grupās, ņemot vērā starpnozaru pieeju (3).

1.7.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus Eiropas pusgada ietvaros ciešāk uzraudzīt bērnu un ilgtermiņa aprūpi. Šie centieni būtu jāsaglabā kā prioritāte vidējā termiņā un ilgtermiņā. EESK atbalsta dalībvalstu iesaistīšanu jaunā pārdomu procesā saistībā ar 2002. gadā pieņemtajiem Barselonas mērķiem bērnu aprūpes jomā, lai mērķi kļūtu vērienīgāki un pieeja tiktu attiecināta arī uz citu apgādājamo aprūpi.

1.8.

EESK aicina Parlamentu un Padomi nākamajos Eiropas struktūrfondos ieviest jaunus un atbilstošus rādītājus, kas ļautu labāk apzināt un uzraudzīt ES finansiālo ieguldījumu dažādos aprūpes pakalpojumos un dzimumu līdztiesībā.

1.9.

EESK atzinīgi vērtē daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam iekļauto priekšlikumu par ESF+, ar ko plānots atbalstīt vīriešu un sieviešu līdztiesību un veicināt sieviešu dalību darba tirgū, īstenojot pasākumus ar mērķi uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes un citu aprūpes pakalpojumu pieejamību. Tā arī uzskata, ka ES finansējuma piešķiršanā tomēr būtu vairāk jāņem vērā dzimumu aspekts un ka dzimumu līdztiesība būtu jāiekļauj kā atsevišķs mērķis, nevis vienā mērķī jāapvieno dzimumu līdztiesība, kā arī diskriminācijas un rasisma novēršana.

1.10.

EESK arī atzinīgi vērtē programmu InvestEU 2021.–2027. gadam, kas atbalsta ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā. EESK aicina Parlamentu un Padomi stingri atbalstīt šo jauno iespēju, lai stimulētu arī bērnu aprūpei (tostarp pēcskolas aprūpei) vajadzīgos ieguldījumus.

1.11.

Sieviešu uzņēmējdarbība nav pietiekami attīstīta un ir jāveicina tā, lai tiktu izmantots digitālās ekonomikas un tehnoloģiskās inovācijas milzīgais potenciāls. Ir jāuzlabo piekļuve finansējumam un jāatvieglo pāreja starp dažādiem nodarbinātības statusiem.

2.   Pamatinformācija un problēmas

2.1.

Šis EESK atzinums ir izstrādāts, atbildot uz Eiropas Parlamenta pieprasījumu sniegt izpētes atzinumu par dzimumu līdztiesību Eiropas darba tirgū. Pēc Parlamenta pieprasījuma šajā atzinumā aplūkota to pasākumu ietekme, kas izklāstīti Komisijas Ieteikumā par to, kā ar pārredzamības palīdzību nostiprināt principu par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem, kā arī turpmāku darbību nepieciešamība dzimumu atalgojuma atšķirību novēršanai.

2.2.

LES 2. pantā un 3. panta 3. punktā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartā tiesības uz sieviešu un vīriešu līdztiesību ir atzītas par vienu no Eiropas Savienības pamatvērtībām, un tādēļ to nodrošināšana ir svarīgs uzdevums. Dzimumu līdztiesība un tiesības uz vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darbu ir viens no Eiropas sociālo tiesību pīlārā iekļautajiem 20 principiem, kas ir svarīgi taisnīga un labi funkcionējoša darba tirgus un sociālās drošības sistēmu atbalstam.

2.3.

Eiropas Savienība un dalībvalstis ir veicinājušas dzimumu līdztiesību darba tirgū, izmantojot dažādus leģislatīvus un neleģislatīvus instrumentus, ieteikumus, politikas vadlīnijas un finansiālu atbalstu. Dokumentā “Stratēģiskā iesaiste dzimumu līdztiesības jomā 2016.–2019. gadā” Eiropas Komisija apstiprināja svarīgākās prioritātes, kurām jāpievēršas, proti, vienlīdzīga ekonomiskā neatkarība sievietēm un vīriešiem, vienāda darba samaksa par vienādi vērtīgu darbu un līdztiesība lēmumu pieņemšanā, cieņa, integritāte un ar dzimumu saistītas vardarbības izbeigšana, kā arī dzimumu līdztiesības veicināšana ārpus ES.

2.4.

Nodarbinātības līmenis sieviešu vidū 2017. gadā turpināja pieaugt lēni, bet vienmērīgi tāpat kā vīriešu vidū un sasniedza rekordaugstu rādītāju – 66,5 % attiecībā pret 78,1 % vīriešu vidū. Tomēr starpība starp vīriešu un sieviešu nodarbinātības līmeni (11,5 procentpunkti) nav mainījusies kopš 2013. gada. Turklāt stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzītais mērķis panākt, lai nodarbināto sieviešu un vīriešu īpatsvars būtu 75 %, visticamāk, netiks sasniegts. Dzimumu līdztiesības indeksa punktu skaits ir pieaudzis no 62 punktiem 2005. gadā līdz 65 punktiem 2012. gadā, bet tikai līdz 66,2 punktiem 2015. gadā, kas daļēji ir saistīts ar ekonomikas krīzi. Vairākās dalībvalstīs, veicot pasākumus krīzes pārvarēšanai, atbilstīgi netika ņemta vērā negatīvā ietekme uz dzimumu līdztiesību.

2.5.

Neraugoties uz vispārīgu progresu dzimumu līdztiesības jomā Eiropas darba tirgos, sieviešu un vīriešu nevienlīdzība joprojām pastāv. Horizontālā un vertikālā segregācija ir svarīgi faktori, kas veicina vīriešu un sieviešu stundas bruto izpeļņas nekoriģētu atšķirību, kura pašlaik ir aptuveni 16 %. Šo atšķirību pastiprina sieviešu pārsvars nepilnas slodzes darbā un zemāk apmaksātās nozarēs, kā arī tas, ka lielāka daļa sieviešu ir iesaistījušās vecāku atvaļinājuma shēmās, kas nozīmē karjeras pārtraukumus, mazāku karjeras izaugsmi un zemākus pensiju tiesību uzkrājumus.

2.6.

Pašreizējā plaisa starp dzimumiem nodarbinātības jomā rada ES ievērojamus ekonomiskus un sociālus zaudējumus, kas tiek lēsti 370 miljardu EUR apmērā gadā. Pastāvot demogrāfijas problēmai un samazinoties iedzīvotāju skaitam darbspējīgā vecumā, Eiropai ir pilnībā jāizmanto visu sieviešu darba tirgus potenciāls, ņemot vērā rases, etniskās izcelsmes, sociālās piederības, vecuma, seksuālās orientācijas, reliģijas, dzimuma, invaliditātes, bēgļa vai migranta statusa faktorus, kas var radīt īpašus šķēršļus viņu līdzdalībai darba tirgū.

2.7.

Sievietes pārsvarā ir nodarbinātas zemāk atalgotos un mazāk kvalificētos darbos un strādā tādās nozarēs kā veselības aprūpe, sociālie pakalpojumi, izglītība, valsts pārvalde un mazumtirdzniecība, bet vīrieši ir vairāk pārstāvēti inženierzinātņu, būvniecības un transporta jomā. Vīriešu trūkums EHW (education, health and welfare – izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi) profesijās palielinās, un to pastiprina pozitīvo piemēru trūkums, kā arī bieži vien mazāk pievilcīgi darba apstākļi un atalgojums. Tas pats attiecas uz sievietēm, kuras ir nepietiekami pārstāvētas STEM (zinātne, tehnoloģija, inženierzinātnes un matemātika) profesijās. Piemēram, 2016. gadā tikai 17 % IKT speciālistu ES bija sievietes.

2.8.

Kamēr ES Padomē apspriež jaunus ES tiesību aktus (Direktīvu par darba un privātās dzīves līdzsvaru), strādājošas sievietes turpina būt neizdevīgā situācijā maternitātes dēļ, tostarp grūtniecības laikā un pēc bērna piedzimšanas, un tā joprojām ir problēma daudzās dalībvalstīs. Īpaši augsta nodarbinātības līmeņa atšķirība ir mātēm un sievietēm, kam ir aprūpes pienākumi. Vairāk nekā 19 % neaktīvo sieviešu 2016. gadā bija neaktīvas tāpēc, ka viņām bija jārūpējas par bērniem vai pieaugušajiem. Nodarbinātības līmenis sieviešu ar bērnu līdz sešu gadu vecumam vidū vidēji ir par 9 % zemāks nekā sievietēm bez bērniem, un dažās valstīs šī atšķirība sasniedz pat 30 %.

2.9.

EESK ir nopietni nobažījusies par to, cik bieži sievietes cieš no seksuālas uzmākšanās darbavietā un ka plaši izplatās kiberuzmākšanās sievietēm. Komiteja atgādina, ka labāk jāīsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (4), ar ko aizliedz uzmākšanos un diskrimināciju darbavietā (5).

2.10.

EESK mudina arī īstenot gan transversāli integrētus, gan konkrētus pasākumus attiecībā uz sievietēm, kuras ietilpst mazāk aizsargātās grupās, jo viņas bieži saskaras ar lielākām grūtībām iesaistīties darba tirgū. Tā uzsver, ka ir vajadzīga starpnozaru pieeja, lai palielinātu darba tirgus iespējas sievietēm, kuras saskaras ar vairāku veidu diskrimināciju.

2.11.

Sieviešu uzņēmējdarbība joprojām nav pietiekami attīstīta. Sievietes veido 52 % no Eiropas iedzīvotāju kopskaita, bet ES pašnodarbināto vidū sieviešu īpatsvars ir tikai 34,4 % un jauno uzņēmēju vidū – 30 %. Pašnodarbinātas sievietes ir mazāk pārtikušas nekā pašnodarbināti vīrieši. 76,3 % pašnodarbināto sieviešu ES 28 valstīs ir individuālā darba veicējas bez darbiniekiem, salīdzinot ar 69 % vīriešu. Tātad vīrieši biežāk ir uzņēmumu īpašnieki ar darbiniekiem, bet sievietes biežāk ir pašnodarbinātas personas bez darbiniekiem un ar lielāku zemu ienākumu risku. Sieviešu radošuma un uzņēmējdarbības potenciāls ir nepietiekami izmantots ekonomikas izaugsmes un darbvietu avots, kas jāturpina attīstīt, lai veidotu veiksmīgus uzņēmumus.

2.12.

Nepilnas slodzes darbs var būt vērtīgs instruments vīriešu un sieviešu darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanai. Tomēr sievietes biežāk strādā nepilnas slodzes darbu nekā vīrieši (veidojot vairāk nekā 70 % nepilnas slodzes darbinieku), un ir dokumentēts sieviešu īpatsvara pieaugums zemāk apmaksātos darbos (mazumtirdzniecība, tīrīšana un aprūpe). Ne brīvprātīgi izvēlēta nepilnas slodzes darba līmenis gan sieviešu, gan vīriešu vidū joprojām rada bažas. ES noteikto mērķi līdz 2020. gadam panākt 75 % nodarbinātību iespējams sasniegt tikai ar tādas integrētas stratēģijas palīdzību, kuru veido saskaņotu politikas instrumentu klāsts un pasākumi, ar ko sekmē dalību darba tirgū, kvalitatīvas darbvietas, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi nodarbinātības jomā un veicina līdzsvarotākus aprūpes pienākumus starp abiem vecākiem un citu atkarīgo radinieku aprūpētājiem.

3.   Jomas, kurās veicami turpmāki pasākumi, lai panāktu dzimumu līdztiesību Eiropas darba tirgū

3.1.   Samaksas pārredzamības risināšana, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību

3.1.1.

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība ir viens no visnoturīgākajiem šķēršļiem, kas kavē dzimumu līdztiesību darba tirgos un sabiedrībā un ekonomikas izaugsmi. EESK pilnībā atbalsta Equal Pay International Coalition (EPIC), kas ir globāla iniciatīva, kuru vada Starptautiskā Darba organizācija (ILO), UN Women, ESAO un kurā iesaistās valdības, darba devēji, arodbiedrības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, lai līdz 2030. gadam novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību. EESK aicina Eiropas Savienību ieguldīt lielāku darbu, lai nodrošinātu, ka vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība Eiropas Savienībā tiek novērsta līdz 2030. gadam.

3.1.2.

EESK atgādina par saviem ieteikumiem saistībā ar Eiropas rīcības plānu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības likvidēšanai (6). EESK arī atzīst, ka pārstrādātā Dzimumu līdztiesības direktīva (Direktīva 2006/54/EK) un dalībvalstīm adresētais Komisijas Ieteikums 2014/124/ES par to, kā nostiprināt principu par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem, ir palīdzējuši mazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību un paliek spēkā. Tomēr jāpieliek lielākas pūles. Komisijas 2013. gada ziņojumā par Direktīvas 2006/54/EK piemērošanu ir secināts, ka vienlīdzīgas darba samaksas noteikumu praktiska piemērošana dalībvalstīs ir viena no direktīvas problemātiskākajām jomām.

3.1.3.

EPIC ir norādījusi, ka saistībā ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību būtiska nozīme ir darba samaksas pārredzamības trūkumam un ka lielāka algu pārredzamība var palīdzēt samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Darba samaksas pārredzamībai ir būtiska nozīme iespējamās samaksas diskriminācijas apkarošanā. EESK pauž bažas par 2014. gada Ieteikuma par darba samaksas pārredzamību zemo īstenošanas līmeni. Lai gan vairākums dalībvalstu ir ieviesušas dažus pasākumus, kuru mērķis ir palielināt darba samaksas pārredzamību, trešdaļā dalībvalstu šādu pasākumu nav vispār. EESK aicina dalībvalstis paātrināt ieteikuma īstenošanu, piemēram, paredzot indivīda iespēju pieprasīt informāciju par darba samaksas līmeni vai iespēju darba devējiem uzņēmumos, kuru lielums jānosaka, ziņot par darba samaksu vai veikt atalgojuma revīziju, jo tas palīdzētu veicināt taisnīgu pieeju attiecībā uz pieņemšanu darbā un atalgojumu. Būtu jāņem vērā arī nepieciešamība pilnībā ievērot darbinieku (datu) privātumu un vispārējās sociālo partneru attiecības.

3.1.4.

Lai īstenotu vienlīdzīgas darba samaksas principu un likvidētu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, ir vajadzīgas labākas sinerģijas starp dažādiem pieejamajiem pasākumiem. To vidū tiek stingri atbalstītas dzimumneitrālas atalgojuma sistēmas, jo tās veicinātu objektīvu attieksmi pret darbā pieņemšanu un atalgojumu.

3.1.5.

Sociālie partneri vislabāk spēj pārskatīt prasmju un profesiju vērtību. Sociālais dialogs un koplīgumi ir būtiski šā mērķa sasniegšanā un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību novēršanā.

3.1.6.

Eiropas līmenī jautājumu par darba samaksas atšķirību risina arī ar Eiropas pusgada palīdzību. Uz vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību bija norādīts deviņos 2017. gada ziņojumos par valstīm. Divpadsmit dalībvalstīm tika nosūtīti konkrētām valstīm adresēti ieteikumi, kuros galvenā uzmanība bija pievērsta ieguldījumiem bērnu aprūpes iestādēs un fiskālajiem demotivējošiem faktoriem, kā arī citiem pasākumiem, kas saistīti ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību.

3.1.7.

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš informētības paaugstināšanai par neapzinātu neobjektivitāti vai darba samaksas atšķirības nostiprināšanu, pieņemot darbiniekus darbā vai paaugstinot amatā. Lai mazinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, svarīga nozīme ir arī uzņēmējdarbības organizāciju atbalstam un sociālo partneru, iestāžu un līdztiesības struktūru sadarbībai piemērotu risinājumu meklēšanā.

3.2.   Izglītība, segregācija un stereotipi

3.2.1.

Pastāvīgajai horizontālajai segregācijai izglītības un apmācības jomā, kā arī darba tirgū, – segregācijai, ko nosaka stereotipi un šķēršļi darba tirgū, ir jāpievēršas jau no agras bērnības. Pastāv cieša saikne starp šādu segregāciju un vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām. Būtu skaidrāk jāuzsver tendence nepietiekami novērtēt dažas profesijas, tostarp vadošos amatos. Labāks atalgojums un darba apstākļi nozarēs, kurās lielākoties strādā sievietes, varētu kalpot kā stimuls, lai vairāk vīriešu iesaistītos šajās profesijās, tādējādi arī palīdzot risināt profesionālās dzimumu segregācijas jautājumu.

3.2.2.

Neraugoties uz sieviešu labākajiem izglītības rezultātiem, sievietes saskaras ar daudziem šķēršļiem, kas kavē veidot karjeru atsevišķās nozarēs, kurās dominē vīrieši, piemēram, IKT nozarē. Pat ja dažas meitenes izvēlas STEM izglītību, tikai 10 % sieviešu pēc tam veido karjeru šajās jomās. Tas nozīmē, ka ir jāliek lielāks uzsvars uz segregācijas un stereotipu izskaušanu izglītībā un sieviešu vidū vairāk jāpopularizē šis sektors.

3.2.3.

Vīriešu trūkums izglītības, veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu (EHW) sektorā kļūst satraucošs. EESK aicina rīkot izpratnes veicināšanas kampaņas un veicināt pozitīvos piemērus ES un valstu līmenī, lai rosinātu sievietes vairāk izvēlēties IKT un STEM profesijas un vīriešus – ar izglītību, veselības aprūpi un sociālajiem pakalpojumiem saistītas profesijas.

3.3.   Aprūpes pakalpojumi, lai uzlabotu darba un privātās dzīves līdzsvaru

3.3.1.

Darba, privātās un ģimenes dzīves apvienošana ir viens no lielākajiem izaicinājumiem vecākiem un citām personām, kuras veic aprūpes pienākumus. Šī problēma nesamērīgi ietekmē sievietes, jo parasti tieši uz viņām gulstas atkarīgo radinieku aprūpes pienākums. Darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošana ir īpaša problēma viena cilvēka mājsaimniecībām un personām, kas pieder pie neaizsargātām grupām. EESK atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu palielināt vecāku, kuriem ir bērni, līdzdalību darba tirgū un palīdzēt viņiem labāk līdzsvarot darba un privāto dzīvi.

3.3.2.

Vecāku atbildības un citu aprūpes pienākumu dalīšana ir svarīgs mērķis, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas dalībai darba tirgū (7). Tēvi kopumā maz izmanto paternitātes un vecāku atvaļinājumu un parasti ņem atvaļinājumu tikai tad, ja tas ir apmaksāts. Ir svarīgi veikt pasākumus, kas rosina vīriešus vairāk iesaistīties ģimenes dzīvē, vienlaikus ņemot vērā iespējamās izmaksas un organizatorisko slogu uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.

3.3.3.

Tā kā aprūpes pienākumi ir viens no galvenajiem iemesliem sieviešu zemajai dalībai darba tirgū, Barselonas mērķiem ir ļoti svarīga nozīme, taču tie nav pietiekami sasniegti. Pierādījumi liecina par pozitīvu korelāciju starp bērnu aprūpes iestādēm un sieviešu nodarbinātības līmeni. EESK pauž nožēlu, ka vairāk nekā 15 gadus pēc Barselonas mērķu pieņemšanas tos ir sasniegušas tik mazs skaits valstu. Tā aicina apsvērt iespēju tos pārskatīt, lai izvirzītu vērienīgākus mērķus kā stimulu dzimumu līdztiesības veicināšanai.

Cenu un piekļuves ziņā pieejama bērnu aprūpe un citi aprūpes pakalpojumi joprojām ir problēma, jo īpaši ģimenēm ar zemiem ienākumiem. Tādēļ svarīga ir laba kvalitatīvu valsts un privātu aprūpes iestāžu kombinācija. Turklāt bērnu aprūpes iestāžu darba laiks joprojām ir reāls šķērslis strādājošajiem vecākiem.

3.3.4.

EESK arī norāda, ka ir vajadzīgas ārpusskolas aprūpes iestādes bērniem, kuru vecāki strādā. Tām būtu jābūt pieejamām valstīs, kurās mācību diena beidzas agri un vecāki bieži izvēlas nepilnas slodzes darbu, lai aizpildītu šo trūkumu. Būtu jāiegūst vairāk datu, lai izprastu šīs strukturālās problēmas apmēru un ietekmi uz dzimumu līdztiesību darba tirgū.

3.3.5.

Izaugsmei aprūpes nozarē, kurai piemīt nozīmīgs neapgūts darbvietu radīšanas potenciāls, ir jāpievērš īpaša uzmanība pastāvīgās dzimumu segregācijas un, daudzos gadījumos, sliktu darba apstākļu un zemas darba samaksas dēļ. EESK jau ir norādījusi, ka jāapkopo atbilstīgi dati par dažādiem maksas aprūpes pakalpojumu sistēmu aspektiem un izvēlēm Eiropā. Tajos būtu jāiekļauj strauji augošie aprūpes pakalpojumi mājās un specifiskais gadījums – mājsaimniecībās dzīvojošie aprūpes darbinieki (8), no kuriem daudzi saskaras ar ES iekšējo mobilitāti vai ir no trešām valstīm ieradušies migranti, kas ziņo par sliktiem darba apstākļiem un darba samaksu. EESK aicina Komisiju pieņemt integrētu stratēģiju attiecībā uz aprūpes nozari.

3.3.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas centienus Eiropas pusgada un konkrētām dalībvalstīm adresēto ieteikumu ietvaros ciešāk uzraudzīt bērnu aprūpi un ilgtermiņa aprūpi.

3.4.   Dzimumu līdztiesības finansēšana: daudzgadu finanšu shēma

3.4.1.

EESK atzinīgi vērtē daudzgadu finanšu shēmā 2021.–2027. gadam iekļauto priekšlikumu par ESF+, kas ir vērsts uz to, lai atbalstītu vīriešu un sieviešu līdztiesību, vienlīdzīgas iespējas un diskriminācijas aizliegumu un veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, īstenojot pasākumus ar mērķi uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru un bērnu aprūpes pieejamību. EESK mudina ES iestādes un dalībvalstis īstenot Komitejas ieteikumu par ESF+ atbalstu dzimumu līdztiesības veicināšanai (9).

3.4.2.

EESK uzskata, ka ES finansējums būtu jāpiešķir, vairāk ievērojot dzimumu aspektu. EESK pauž bažas par to, ka, dzimumu līdztiesību, kā arī diskriminācijas un rasisma novēršanu apvienojot vienā mērķī, mazinās šo jautājumu pamanāmība un skaidrība par katram no tiem piešķirtajām summām. Būtu jāapdomā vislabākais veids, kā risināt šo jautājumu.

3.4.3.

EESK uzsver vajadzību pēc ieguldījumiem kvalitatīvos, cenu un piekļuves ziņā pieejamos aprūpes pakalpojumos un iestādēs visiem. Komisijas priekšlikums par ESF+ ir solis pareizajā virzienā, palielinot ieguldījumus bērnu aprūpē. Šāds finansējums, pamatojoties uz labu praksi, kas Komisijai jāapkopo, būtu jāpaplašina vēl vairāk.

3.4.4.

EESK arī atzinīgi vērtē programmu InvestEU kā daļu no daudzgadu finanšu shēmas 2021.–2027. gadam un tās prioritāti veicināt ieguldījumus sociālajā infrastruktūrā, kam varētu būt pozitīva ietekme uz dzimumu līdztiesību.

3.4.5.

EESK pauž bažas, ka pašlaik nav novērtējuma, kā dalībvalstis ir izmantojušas ES fondus, lai atbalstītu aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu. Tas ir jārisina nākamajās finansējuma programmās, nākamajos struktūrfondos, tostarp ESF+, ieviešot atbilstošus rādītājus dalībvalstīm, kuri ļautu labāk uzraudzīt ES finansiālo ieguldījumu dažādos aprūpes pakalpojumos un dzimumu līdztiesības veicināšanā.

3.5.   Nodokļu un pabalstu sistēmas

3.5.1.

Pieejamie pierādījumi liecina, ka sievietes, kas iekļūst darba tirgū vai vēlas strādāt vairāk, bieži saskaras ar spēcīgiem ekonomiski demotivējošiem faktoriem: tam, kā veidotas nodokļu un pabalstu sistēmas, var būt atturoša ietekme uz otrajiem pelnītājiem, kas visbiežāk ir sievietes. Tā tiešās sekas ir mazākas iemaksas pensiju sistēmās vai iemaksu neveikšana, kas vēlāk izpaužas kā zemāki pensiju ienākumi un pat nabadzība.

3.5.2.

Eiropas pusgada kontekstā jau ir uzsvērta nepieciešamība pielāgot nodokļu un pabalstu sistēmas, lai novērstu spēcīgus demotivējošus faktorus otrajiem pelnītājiem, kas vēlas sākt strādāt vai strādāt vairāk. Ir rūpīgi jāuzrauga norises dalībvalstīs.

3.6.   Sieviešu uzņēmējdarbība

3.6.1.

Uzņēmējdarbība var būt iespēja sieviešu ekonomiskajai neatkarībai ar kvalitatīvām darbvietām, veiksmīgu karjeru, sieviešu nabadzības un sociālās atstumtības izskaušanu, un tā var veicināt līdzsvarotāku dzimumu pārstāvību lēmumu pieņemšanā. Sieviešu uzņēmējdarbība ir jāatbalsta, uzlabojot piekļuvi sociālās aizsardzības pasākumiem un to kvalitāti (10), kā arī integrējot uzņēmējdarbības izglītību izglītībā un apmācībā.

3.6.2.

Attiecībā uz pašnodarbinātību sievietes biežāk ir individuālā darba veicējas, kas saskaras ar strādājošas personas nabadzības risku, bet vīrieši biežāk ir uzņēmumu īpašnieki ar darbiniekiem. Sievietes arī biežāk saskaras ar strukturāliem šķēršļiem attiecībā uz piekļuvi finansējumam, ar stereotipiem un uzticēšanās trūkumu. Šādi šķēršļi ir jānovērš. Lai pārvarētu minētos šķēršļus, lietderīga var būt komercenģeļu mentorēšana un jauni finansēšanas veidi. Būtu aktīvāk jāveicina un jāpaplašina pastāvošie uzņēmējdarbības organizāciju tīkli.

3.7.   Digitālā ekonomika

3.7.1.

Pārmaiņas darba tirgū, ko izraisījusi globalizācija, tehnoloģiju attīstība un demogrāfiskās pārmaiņas, paver jaunas perspektīvas gan darbiniekiem, gan uzņēmējiem. Jaunas un augošas nozares (piemēram, IKT, zaļā ekonomika, rūpniecība 4.0, e-komercija) var piedāvāt daudz iespēju sievietēm labi apmaksātās darbvietās. EESK ir arī uzsvērusi digitālo plaisu starp dzimumiem, kas rada virkni problēmu, kuras ir jārisina. Tā arī ir sniegusi ieteikumus, kā novērst nelīdzsvarotību attiecībā uz izglītības sistēmām un darba tirgu (11).

3.7.2.

Lai nodrošinātu, ka sievietes un vīrieši var pārliecināti darboties digitālajā ekonomikā, ir vajadzīga lielāka skaidrība par statusu valsts līmenī attiecībā uz tiesībām, sociālā nodrošinājuma tiesībām un pienākumiem gan darba, gan B2B līgumos. Izglītībai un apmācībai būtu jābūt centrālajam elementam stratēģijās ar mērķi palielināt sieviešu iespējas veidot karjeru IKT, STEM un zaļās ekonomikas jomā, kas ir integrētas digitālā vienotā tirgus stratēģijā.

3.8.   Ciešāka sadarbība starp visiem dalībniekiem

3.8.1.

Sociālo partneru lomai darba koplīgumu slēgšanas sarunās ir svarīga nozīme ar dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu saistīto daudzo jautājumu risināšanā Eiropas darba tirgū. ES līmenī sociālie partneri 2005. gadā pieņēma dzimumu līdztiesības pasākumu plānu, kam sekoja kopīgas darbības valstu līmenī, lai risinātu ar dzimtes lomām saistītus jautājumus, veicinātu sieviešu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanā, atbalstītu darba un privātās dzīves līdzsvaru un novērstu sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirību. Sociālie partneri 2008. gadā pārskatīja 1996. gada nolīgumu par vecāku atvaļinājumu (Padomes Direktīva 2010/18/ES (12)) un 2012. gadā izstrādāja rīkkopu dzimumu līdztiesības veicināšanai praksē.

3.8.2.

Arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas var lietderīgi veicināt dzimumu līdztiesību darba tirgū, jo īpaši attiecībā uz neaizsargātām grupām.

3.8.3.

EESK aicina īstenot atjaunotu un vērienīgu stratēģiju ES līmenī, lai panāktu dzimumu līdztiesību Eiropas darba tirgos, kas tiktu saskaņota ar jebkādu turpmāko Eiropas nodarbinātības stratēģiju, Eiropas sociālo tiesību pīlāru un Eiropas dimensiju ANO Ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam.

---

(1)  OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.; OV C 262, 25.7.2018., 101. lpp.

(2)  OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.

(3)  OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.

(4)  OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.

(5)  OV C 351, 15.11.2012., 12. lpp.; OV C 242, 23.7.2015., 9. lpp.; OV C 367, 10.10.2018., 20. lpp.

(6)  OV C 262, 25.7.2018., 101. lpp.

(7)  OV C 129, 11.4.2018., 44. lpp.

(8)  OV C 487, 28.12.2016., 7. lpp.

(9)  Sk. EESK atzinumu “Eiropas Sociālais fonds+” (OV C 62, 15.2.2019., 165. lpp.).

(10)  OV C 173, 31.5.2017., 45. lpp.

(11)  OV C 440, 6.12.2018., 37. lpp.

(12)  OV L 68, 18.3.2010., 13. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “ES vides tiesību aktu īstenošana gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā”

(izpētes atzinums)

(2019/C 110/06)

Ziņotājs:

Arnaud SCHWARTZ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 3.5.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
	Izpētes atzinums
Biroja lēmums	17.4.2018. (paredzot atzinuma pieprasījumu)
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	27.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	117/2/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē vides politikas īstenošanas pārskata (Environmental Implementation Review – EIR) mērķi sniegt visaptverošu pārskatu par situāciju katrā dalībvalstī, uzsverot galvenās nepilnības Savienības vides tiesību aktu īstenošanā, ieteikt koriģējošus pasākumus un sniegt atbalstu dalībvalstīm, kuras atpaliek šo tiesību aktu īstenošanā, cita starpā izmantojot jaunu savstarpējas tehniskās palīdzības instrumentu.

1.2.

Tomēr atzinumā (1) par šo tematu EESK pauda viedokli, ka ES vides politikas īstenošanas pārskats (EIR) liecina, ka nepietiekama, sadrumstalota un nevienmērīga ES vides tiesību aktu īstenošana ir nopietna problēma daudzās dalībvalstīs. Tāpat kā iepriekš, arī pašlaik papildus EIR apzinātajiem nepilnīgas īstenošanas pamatcēloņiem tomēr šķiet, ka daudzu dalībvalstu valdībām trūkst politiskās gribas noteikt par prioritāti būtisku īstenošanas uzlabošanu un nodrošināt šim mērķim pietiekamus resursus (piemēram, izmantojot daudzgadu finanšu shēmu (DFS). Tāpēc EESK atgādina, ka ES vides acquis pienācīga īstenošana ir Eiropas iedzīvotāju interesēs un sniedz reālus ekonomiskus un sociālus ieguvumus.

1.3.

Kā jau norādīts iepriekš minētajā atzinumā (2), EESK vēlreiz uzsver, ka vides aizsardzības pasākumu efektīva īstenošana daļēji ir atkarīga no pilsoniskajai sabiedrībai – darba devējiem, darba ņēmējiem un citiem sabiedrības pārstāvjiem – uzticētās aktīvās lomas. Tādēļ EESK atkārtoti aicina aktīvāk un strukturētākā veidā iesaistīt pilsonisko sabiedrību, jo tas varētu stiprināt EIR. EESK uzskata, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām attiecīgās valsts līmenī jābūt iespējai ieguldīt savas zināšanas un prasmes valstu pārskatos, kā arī strukturētos valsts līmeņa dialogos un to pārraudzībā. Tādēļ EESK ir gatava sekmēt pilsoniskās sabiedrības dialogu ES līmenī patiesi ilgtspējīgas aprites ekonomikas ietvaros.

1.4.

Lai uzlabotu vides tiesību aktu ievērošanu un vidisko pārvaldību, Komiteja, atsaucoties uz atzinumu “Par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai” (3), atkārtoti uzsver, ka pašreizējās nepilnības mazina iedzīvotāju uzticēšanos ES tiesību aktu efektivitātei, un tādēļ vēlreiz aicina dalībvalstis un Komisiju mobilizēt ievērojamus finanšu līdzekļus, lai pieņemtu darbā papildu personālu, kas uzraudzītu vidiskās pārvaldības un vides tiesību aktu īstenošanu.

1.5.

EESK uzsver, ka dažos gadījumos arī ir vajadzīgas vides investīcijas, sabiedrības informēšana un stingras izpildes nodrošināšanas ķēdes, un pat tad, ja jau ir vides inspektori, Eiropai un tās dalībvalstīm ir vajadzīgi arī specializēti tiesneši un prokurori.

1.6.

Kā jau norādīts atzinumā (4), EESK arī atgādina, ka papildus pasākumiem, kas paredzēti attiecīgajām dalībvalstīm un sabiedrībai un kuru mērķis ir informēt un veidot izpratni par noteikumiem, kas jāievēro, ir vajadzīgi arī pasākumi, kas saistīti ar izpildes uzraudzību vai kontroli ES līmenī, ko īsteno Eiropas Komisija kā līgumu izpildes uzraudzītāja. Rīcības plānā (5) nav minēti faktori, kas saistīti ar noteikumu neievērošanu, piemēram, attiecībā uz oportūnismu vai politiskās gribas trūkumu. Dalībvalstis, protams, ir jāatbalsta, taču EESK atkārtoti norāda, ka izskatāmajā rīcības plānā paredzētie nesaistošie noteikumi nevar būt vienīgā stratēģija vides tiesību aktu ievērošanas uzlabošanai.

1.7.

EIR un iepriekš minētais rīcības plāns darbojas saskaņā ar divgadu ciklu. EESK uzsver, ka tai būtu jāuzņemas aktīva loma minēto dokumentu satura uzraudzībā un attīstīšanā, tādējādi nodrošinot pilsoniskās sabiedrības viedokļa uzklausīšanu Eiropas Savienības vides politikas nepārtrauktas uzlabošanas procesā.

1.8.

Kā liecina dažādi Eiropas Komisijas dokumenti, daudzas nepilnības radušās tāpēc, ka trūkst sadarbības starp dažādiem pārvaldības līmeņiem (valsts, reģionālo, vietējo līmeni), kuru uzdevums ir īstenot vides tiesību aktus, tādēļ EESK aicina ES iekļaut pilsonisko sabiedrību pastāvīgā īstenošanas uzraudzībā un novērtēšanā.

1.9.

ES iedzīvotāji uzskata, ka vides aizsardzībai ir izšķiroša nozīme. Tomēr lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka ES un valstu valdības nedara pietiekami daudz, lai aizsargātu vidi. Tādēļ Padomei, Parlamentam un Komisijai būtu ciešāk jāsadarbojas, lai ar EESK palīdzību reaģētu uz iedzīvotāju vēlmēm. Šajā nolūkā varētu pieprasīt Komitejai izstrādāt izpētes atzinumu par to, kā pilsoniskā sabiedrība varētu sniegt lielāku ieguldījumu Savienības vides tiesību aktu izstrādē un īstenošanā.

1.10.

EESK aicina Komisiju nekavējoties kopīgot EIR sarakstu, kurā, balstoties uz Komisijai iesniegtajiem ziņojumiem un ņemot vērā apspriedes ar organizētu pilsonisko sabiedrību, uzskaitītas visas nepilnības, kas konstatētas katrā dalībvalstī ES vides tiesību aktu īstenošanā gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā, kā arī noteikt un pēc tam īstenot pasākumus šo trūkumu novēršanai. EESK savu līdzekļu un īpašo zināšanu ietvaros ir gatava sniegt ieguldījumu šo pasākumu noteikšanā un piedalīties trūkumu novēršanas darbību turpmākās īstenošanas novērtēšanā.

1.11.

EESK uzskata, ka Komisijai būtu ne tikai jāierosina tiesību akti, bet arī jāveicina un jāatbalsta tiesību aktu īstenošana, kā arī jānodrošina spēkā esošo tiesību aktu lielāka savstarpējā saskaņotība un to atbilstība zinātnes progresam un starptautiskajām saistībām, kuru mērķis ir aizsargāt sabiedrības veselību un atjaunot ekosistēmu pienācīgu darbību, jo bez ekosistēmām nav iespējama nedz ekonomikas attīstība, nedz sociālais taisnīgums. Jo īpaši, vides tiesību aktu īstenošana ir būtiska, lai sasniegtu ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM) un īstenotu klimata nolīgumus. Tādēļ EESK vērš kompetento iestāžu uzmanību uz vairākiem šajā atzinumā minētajiem piemēriem, kā uzlabot vides tiesību aktus gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā.

1.12.

Visbeidzot, tāpat kā saistībā ar neseno priekšlikumu direktīvai par vienreizlietojamiem plastmasas izstrādājumiem, šķiet, ka plašu atbalstu ierosinātajiem pasākumiem var panākt ar informēšanas darbībām un plašsaziņas līdzekļu kampaņām, piemēram, par okeānu piesārņojumu ar plastmasas atkritumiem, jo šādas kampaņas ļāva palielināt iedzīvotāju izpratni par šo problēmu. EESK uzskata, ka tas attiecas arī uz daudziem citiem pasākumiem, kas varētu ES iedzīvotājiem nodrošināt veselīgu dzīves vidi, pielāgošanos klimata pārmaiņām un apturēt bioloģiskās daudzveidības izsīkšanu. Šajā sakarā EESK atkārtoti norāda, ka ir vajadzīga pilsoniskās sabiedrības aktīva līdzdalība sabiedrības izglītošanā un vēl lielāki Eiropas, valstu un vietējo iestāžu papildu centieni veidot iedzīvotāju, kā arī publiskā un privātā sektora (jo īpaši MVU un MVI) lēmumu pieņēmēju izpratni par šiem nozīmīgajiem 21. gadsimta izaicinājumiem.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē vēlmi sadarboties, ko Eiropas Parlaments (EP) apliecina pieprasot izstrādāt šo izpētes atzinumu par Eiropas Savienības vides tiesību aktu īstenošanu gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā.

2.2.

Eiropas Savienības vides tiesību aktu īstenošana gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā skar ekosistēmu aizsardzībai īpaši nozīmīgas jomas; tā paver arī jaunas iespējas ekonomikā un sekmē norises, kas labvēlīgi ietekmē Eiropas iedzīvotāju veselību. Īstenošana nav saistīta vienīgi ar direktīvu transponēšanu valsts tiesību aktos, – tas ir tikai pirmais solis –, bet arī ar publisko iestāžu izveidi vai nepieciešamo cilvēkresursu, prasmju un pilnvaru, zinātības un finanšu līdzekļu nodrošināšanu. Daudzos gadījumos ir nepieciešami (publiskie un/vai privātie) ieguldījumi vides jomā (piemēram, attiecībā uz ūdens attīrīšanu un atkritumu apsaimniekošanu), un citos gadījumos ir jāreglamentē darbības, kurām ir negatīva ietekme uz vidi (piemēram, gaisa kvalitātes aizsardzība nolūkā).

2.3.

Centieniem uzlabot ES tiesību aktu īstenošanu vides jomā būtu jākļūst par prioritāti visās dalībvalstīs, un būtu jānostiprina publiskās iestādes, kas ir atbildīgas par šiem jautājumiem. Daudzos iepriekšējos atzinumos EESK jau ir formulējusi ieteikumus šajā jautājumā un plašākā nozīmē – par spēkā esošo Savienības vides tiesību aktu īstenošanu gaisa kvalitātes, ūdens un atkritumu jomā. EESK aicina ņemt vērā atzinumus par gaisa kvalitāti (6), ūdeni (7) un atkritumiem (8).

2.4.

Papildus šiem tematiskajiem atzinumiem jāuzsver, ka arī EESK atzinumos par plašāku tematiku ietverti ieteikumi, kas var atbildēt uz šo pieprasījumu, piemēram, atzinumi par tiesu pieejamību (9), pašreizējo tiesību aktu un pārvaldības īstenošanu (10), patērētāju kolektīvo interešu aizsardzību (11), stratēģiski atzinumi (12) vai atzinumi, kas attiecas uz ģeogrāfiski plašāku teritoriju ārpus Eiropas Savienības, tostarp saistībā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) (13), brīvās tirdzniecības nolīgumiem (14) vai klimata pārmaiņām (15).

2.5.

Ir jāīsteno ne tikai spēkā esošās tiesības, kas sekmē vienotā tirgus izveidi, kurā ir brīva un netraucēta konkurence, kuram uzticas iedzīvotāji – gan ražotāji, gan patērētāji –, proti, tiesības, kas nodrošina augstus kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz iedzīvotāju un vides aizsardzību, bet jāmēģina arī novērst spēkā esošā regulējuma nepilnības, līdztekus nodrošinot, ka divpusējās vai daudzpusējās tirdzniecības sarunās attiecībā uz importētiem produktiem Savienība sistemātiski panāk ekvivalenci ES sociālajiem un vides tiesību aktiem.

2.6.

Tādēļ šajā izpētes atzinumā iekļautās piezīmes, ieteikumi un secinājumi jāuzskata nevis par risku, bet gan par iespēju virzīt mūsu darbības tā, lai radītu priekšrocības gan konkurētspējas, gan sadarbības jomā, turklāt tām jābūt saturiskām un vērstām uz nākotnes perspektīvu ekonomikas, sociālajā un vides jomā.

2.7.

Visbeidzot, jānorāda, ka gaisa, ūdens un atkritumu jomā nedrīkst pieļaut ES tiesību aktu atšķirīgu piemērošanu dalībvalstīs, jo tas var radīt konkurences traucējumus, nevienlīdzību vides un sociālajā jomā vai mākslīgas barjeras, kas kavē kopīgo pārrobežu resursu pārvaldību. Lai stiprinātu visus pašreizējos un turpmākos pasākumus, būtu arī jāpanāk nodokļu saskaņošana attiecībā uz nodevām par piesārņojumu un resursiem un jāreaģē uz vajadzību labāk pielāgot pašreizējos rīkus ārējās ietekmes kompensēšanai. Vides politika vairs nedrīkst būt par pielāgojamu mainīgo lielumu, bet tai jākļūst par galveno sviru stratēģiskā pārorientēšanā uz cilvēka darbībām, amatniecību, lauksaimniecības un rūpniecības darbībām Eiropas Savienībā un ar pozitīvu ietekmi jāizplata šāda politika arī citos reģionos, kur ir ES politiskie un tirdzniecības partneri.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   ES vides tiesību aktu īstenošana gaisa kvalitātes jomā

Tāpat kā ūdens, dabas un atkritumu joma, arī gaisa kvalitāte ir viens no sektoriem, kurā ir visvairāk pārkāpumu gadījumu. Komisija 2018. gada maijā pastiprināja sankcijas pret sešām dalībvalstīm, kas pārkāpj ES noteikumus par gaisa kvalitāti, vēršoties pret tām Eiropas Savienības Tiesā (16). EESK ņem vērā, ka Komisija patlaban veic gaisa kvalitātes direktīvas atbilstības pārbaudi, izvērtējot gaisa kvalitātes direktīvu darbību laikposmā no 2008. līdz 2018. gadam. Jo īpaši, centieni uzlabot āra gaisa kvalitātes tiesību aktu īstenošanu varētu sekmēt 11. IAM par ilgtspējīgām pilsētām sasniegšanu.

Runājot par gaisa kvalitāti, jāatgādina, ka gaisa piesārņojumam ir trīskārša ietekme, proti, tas ietekmē:

1)

veselību, turklāt tik lielā mērā, ka gaisa piesārņojums iekštelpās un ārā joprojām ir nopietns risks Eiropas Savienībā (17) un citur. Tas ir galvenais vides un veselības risks pasaulē (18), jo ar to saistīti 6,5 miljoni priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā, un tas rada augstas izmaksas sabiedrībai, veselības aizsardzības sistēmām, ekonomikai un visiem tiem, kuru veselībai tas kaitē. Nesenajā Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā par gaisa piesārņojumu lēsts, ka Eiropā tas rada ap 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu gadā, un norādīts, ka Eiropas iedzīvotāju veselība vēl joprojām nav pietiekami aizsargāta un ka ES rīcība nav devusi vēlamos rezultātus;

2)	bioloģisko daudzveidību (augus, mežus u. c.);

3)	mūsdienu apbūvi un, protams, vēsturisko apbūvi, kas saistīta ar tūrismu.

3.1.1.   Gaiss iekštelpās

a)

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti iekštelpās, vajadzētu ieviest marķējumu, kas patērētājus informētu par emisijām, ko rada iegādātie ražojumi, piemēram, būvmateriāli, interjera dizaina priekšmeti, mēbeles un mājsaimniecības preces. Šajā nolūkā pēc dalībvalstu tiesību aktu salīdzināšanas Eiropas Savienībai būtu jāizstrādā saskaņots satvars, kas balstīts uz pašreizējo paraugpraksi.

b)	Pēc ēkas būvniecības pabeigšanas un nodošanas ekspluatācijā būtu jāparedz obligāts pienākums regulāri veikt apkopi un uzraudzīt ventilācijas kvalitāti. Šādai ēku ilgtermiņa uzraudzībai, bez šaubām, būs pozitīva ietekme ne tikai veselības, bet arī enerģētikas jomā.

c)	Lai aizsargātu iedzīvotāju grupas, kuriem ir novājināta elpošanas sistēma vai tā vēl attīstās un kuriem ir vajadzīga labāka gaisa kvalitāte, būtu jāīsteno šim mērķim paredzēti rīcības plāni iestādēs, kuras apmeklē iedzīvotāji, jo īpaši mazi bērni.

d)	Visbeidzot, būtu lietderīgi saskaņot gaisa attīrīšanas praksi. ES būtu jādefinē kritēriji, ar kuriem noteikt gaisa attīrīšanas efektivitāti un nekaitīgumu, cita starpā tādēļ, lai novērstu jebkādas novirzes tirdzniecības vai pat veselības jomā, ko rada pašreizējais relatīvais noteikumu trūkums.

3.1.2.   Āra gaiss

a)

Lai uzlabotu gaisa kvalitāti un palielinātu pilsoņu uzticēšanos ES iestādēm, vajadzētu ne tikai nopietnāk īstenot spēkā esošo regulējumu un stingrāk sodīt par tā neievērošanu, bet arī panākt, ka ES direktīvās noteiktajos standartos beidzot ir ņemti vērā trūkstošie Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumi, ja tie vairāk aizsargā cilvēka veselību.

b)

Pašlaik tiek uzraudzītas tikai PM10 un PM2,5. daļiņas (mikromērogā). Taču daudz lielākā mērā veselību ietekmē dažas ultrasmalkas daļiņas (nanomērogā), jo tās iekļūst dziļāk cilvēka ķermenī un var uzkrāties vitāli svarīgos orgānos. Tādēļ ES tiesību aktos ir jāņem vērā šī realitāte un jāparedz šo daļiņu uzraudzība, lai pakāpeniski samazinātu to īpatsvaru gaisā.

c)

Tas pats būtu jādara attiecībā uz policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem un dažādiem citiem piesārņotājiem, kas vēl netiek uzraudzīti, tostarp tiem, kas saistīti, piemēram, ar sadedzināšanas iekārtām, kuģu pārvadājumiem, sauszemes transportlīdzekļiem, celtniecības mašīnām utt., jo pastāvīgais zinātnes progress un tehniskās iespējas jau tagad ļautu panākt labāku veselības un ekosistēmu aizsardzību.

d)

Šajā nolūkā direktīva par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju (NEC) (19) ir būtiski svarīga, lai dalībvalstis samazinātu gaisu piesārņojušo vielu emisiju. Tomēr tajā ir ierosināti tikai indikatīvi pasākumi saskaņā ar subsidiaritātes principu, lai dalībvalstis izpildītu emisiju samazināšanas saistības. Pieļautais elastīgums tās īstenošanā padara šo regulējumu pārāk vāju.

e)	Vēl viena uzlabojuma iespēja ir saistīta ar to, ka direktīvā nav ierosināts metāna emisijas samazināšanas mērķis, jo, būdams ozona prekursors un ļoti spēcīga siltumnīcefekta gāze, metāns ir būtisks gaisa piesārņojuma avots.

f)

Lai nodrošinātu dažādu ES noteikumu saskaņotību, kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) būtu jānosaka mērķi attiecībā uz lauksaimniecības nozares radīto gaisa piesārņojumu. Lauksaimniecība rada vairāk nekā 95 % amonjaka emisiju, un amonjaks ir piesārņotājs, uz ko attiecas NEC direktīva. Lai dalībvalstis varētu sasniegt amonjaka emisijas samazināšanas mērķus, KLP vajadzētu nodrošināt atbilstošus instrumentus.

g)	Jānorāda, ka patlaban piesārņojošo vielu daudzums ir balstīts uz masu (μg/m3), kaut gan toksikologi zinātniskās sanāksmēs jau vairākus gadus uzsver, ka būtu vēlams to daudzumu izteikt ar daļiņu skaitu. Šāda pieeja ir īpaši pamatota tādēļ, ka tie ir ultrasmalki elementi, kurus ieelpojam (20).

3.2.   ES vides tiesību aktu īstenošana ūdens resursu jomā

Attiecībā uz ūdeni jāuzsver, ka ūdens pamatdirektīva kopumā ir apmierinoša, bet tās īstenošana joprojām nav apmierinoša, un ka vairums dalībvalstu nav panākušas 2015. gadam izvirzīto mērķi nodrošināt labu ekoloģisko stāvokli. Tas pats attiecas uz Natura 2000, jo līgumiskais instruments ir piedzīvojis vispārēju neveiksmi. Ir iespējami dažādi uzlabojumi un jauninājumi, piemēram, saistībā ar zinātnes progresu attiecībā uz augsnes procesiem, no vienas puses, un dažu piesārņojošo vielu izplatīšanos un mijiedarbību, no otras puses. Tas tiks izskatīts zemāk. Progress ES tiesību aktu par ūdeni īstenošanā palīdzētu sasniegt vairākus mērķus, kas saistīti ar 6. IAM par tīru ūdeni un sanitāriju.

Viena no problemātiskākajām ar ūdeni saistītajām jomām ir Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošana, kurā atbilstības aspektā starp dalībvalstīm konstatētas būtiskas atšķirības, ko rada pārvaldības un finansējuma problēmu apvienojums. Neraugoties uz Komisijas īstenotajiem būtiskajiem centieniem pašreizējā pilnvaru termiņā, šajā jomā joprojām ir vajadzīgs apjomīgs finansējums un jāatrisina ar pārvaldību saistītās problēmas. Balstoties uz apliecināto pieredzi cieto atkritumu apsaimniekošanā, būtu jāizstrādā jauni veidi, kā padarīt ražotājus atbildīgus par finansējumu papildu notekūdeņu apstrādei ar mērķi uztvert radušos piesārņotājus, piemēram, farmaceitiskos līdzekļus un mikroplastmasu.

3.2.1.   Virszemes ūdeņi

a)

Lai uzlabotu virszemes ūdeņu stāvokli un lai nepieļautu vides tiesību un vidiskās pārvaldības regresiju, būtu vēlams definēt atsevišķus jēdzienus, piemēram, “ekoloģiskā nepārtrauktība”, “ūdenstece” un “mitrājs”. Tā, piemēram, ES līmenī ir svarīgi precizēt mitrāju raksturošanas noteikumus, paturot prātā, ka vienīgā pieeja, kas balstīta uz aizsardzības mērķi, ir pārāk sarežģīta, lai to pienācīgi transponētu valsts tiesību aktos, vismaz dažās dalībvalstīs.

b)	Būtu arī lietderīgi izveidot vienotu novērtējumu veikšanas kārtību, kas būtu skaidra un ko izmantotu visas ieinteresētās personas, kas iesaistītas attiecīgo tiesību aktu īstenošanā.

c)

Gan attiecībā uz nanodaļiņām, ko rada, piemēram, tekstilrūpniecība un pārtikas ražošanas nozares, gan attiecībā uz endokrīnajiem disruptoriem, ko rada, piemēram, farmācijas rūpniecība un lauksaimniecība, jau piesārņojuma rašanās vietā vajadzētu samazināt to izplatīšanos vidē un noteikt robežvērtības, kuras nedrīkst pārsniegt virszemes ūdeņos un gruntsūdeņos, ņemot vērā to ietekmi uz ekosistēmām, jo īpaši uz barības ķēdēm, kurās iesaistīti arī cilvēki. Šajā nolūkā beidzot būtu jāpanāk, ka tiek noteikti robežlielumi saistībā ar “kokteiļa efektu” starp minētajām vielām, dažādām citām vielām, kuras jau tiek uzraudzītas, un to noārdīšanās blakusproduktiem.

3.2.2.   Gruntsūdeņi

a)

Ar ūdens resursiem saistītajos tiesību aktos noteikumi, kas attiecas uz tādu izmaksu atgūšanu, kas radušās dažādām lietotāju kategorijām, ārējo faktoru internalizāciju un izmaksām atbilstošiem tarifiem, kas noteikti direktīvā, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (21), nav pietiekami saistoši un precīzi, lai to ietekme būtu efektīva.

b)

Klimata pārmaiņu dēļ pazemes ūdeņu atjaunošana var kļūt problemātiskāka, jo dažās vietās pilsētbūvniecības vai lauksaimniecības darbības rada nevēlamu ūdens aprites cikla pārrāvumu, jo augsne kļūst ūdens necaurlaidīga vai tajā ir pārāk zema bioloģiskā aktivitāte, kas veicina nevis dabisku infiltrāciju, attīrīšanos un uzkrāšanos, bet gan virszemes noteces, eroziju un dubļu noplūdi. Lai šīs parādības nevērstos plašumā, Savienībai beidzot būtu jāpieņem regulējums par dzīvu augsni, kas vienlaikus ļautu reaģēt arī uz problēmām, kas saistītas ar ūdens kvalitāti un ekosistēmām, cilvēka patēriņam, lauksaimnieciskajām un rūpnieciskajām darbībām pieejamo ūdens daudzumu.

c)

Mežiem, dzīvžogiem un, kaut gan mazākā mērā, pastāvīgajām ganībām un bez aršanas ilgtermiņā bez aršanas kultivētai augsnei ir svarīga nozīme, lai evapotranspirācijas rezultātā rastos lietus, lai filtrētu, attīrītu un uzkrātu ūdeni augsnē un gruntsūdeņos, tādēļ tiem būtu jāpievērš lielāka uzmanība un, ja iespējams, tiem jābūt izplatītiem visā ES teritorijā, paši tāpēc, ka tie būtiski palīdz arī citām dzīvām būtnēm, tostarp daudziem kultūraugu palīgorganismiem, liela karstuma un citu ekstrēmu laikapstākļu gadījumā, kas vērojami arvien biežāk.

3.2.3.   Direktīva, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā.

Lai uzlabotu Ūdens pamatdirektīvas īstenošanu, vajadzētu grozīt direktīvas tekstu attiecība uz atsevišķiem iepriekš minētajiem aspektiem, kas saistīti ar šādiem elementiem:

a)	Preambulā minēto “ūdens nav tāda prece kā jebkura cita” vajadzētu aizstāt ar “ūdens nav prece”.

b)	Ņemot vērā ūdens resursu stāvokli Eiropā, novēršanas un piesardzības principa piemērošana nozīmē, ka ir jāatceļ visas atkāpes, kas paredzētas, piemēram, 4. panta 5. punktā vai 7. panta 4. punktā.

c)	Ņemot vērā ūdens resursu stāvokli, ir jānosaka prasība visiem projektiem, kas var ietekmēt ūdens resursus un ūdens vidi, veikt novērtējumu par ietekmi uz vidi. Tādēļ vajadzētu atcelt “vienkāršoto novērtējuma procedūru” (16. pants).

d)

Princips “piesārņotājs maksā” ir jāpārskata, jo īpaši attiecībā uz tā piemērošanas noteikumiem: — 9. panta formulējumu “[d]alībvalstis ievēro ūdens pakalpojumu izmaksu, tostarp vides aizsardzības un resursu izmaksu atgūšanas principu, ņemot vērā ekonomisko analīzi, kas veikta saskaņā ar III pielikumu, un jo īpaši saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs” aizstājot ar “dalībvalstis īsteno tiešo un netiešo izmaksu, kas saistītas ar cilvēka darbības ietekmi uz ūdeni, atgūšanu saskaņā ar principu, ka maksā piesārņotājs”, — atceļot izņēmumus, kas paredzēti 9. panta 4. punktā, — pievienojot visas nozares, precizējot trīs jomas (lauksaimniecība, rūpniecība, mājsaimniecības), kurās valstis izstrādā noteikumus, kas paredzēti izmaksu eksternalizācijas atcelšanai. Gada ziņojumā būtu jānorāda, kā šo procesu īsteno katrā konkrētajā nozarē.

e)	Visi tādi formulējumi kā “nodrošina, ka” būtu jāaizstāj ar reālu pienākumu (piemēram, 11. panta 5. punktā vai 14. panta pirmajā daļā).

f)	Šķiet, ka vajadzētu pazemināt piesārņojošo vielu robežvērtības, tostarp saskaņojot ar citām direktīvām (par nitrātiem, ķīmiskajām vielām u. c.), un atjaunināt prioritāro vielu sarakstu (iekļaujot tajā, piemēram, perfluorētos savienojumus, nanotehnoloģijas u. c.).

g)	Ir jāuzlabo sabiedrības līdzdalība (14. pants), galvenokārt plānošanas posmā. Sabiedrības līdzdalība jāpaplašina, attiecinot to uz pamata un papildu pasākumu programmām, kā arī visām iepriekšējām administratīvajām pārbaudēm.

h)	Attiecībā uz strīdu izskatīšanu (23. pants) vajadzētu papildināt, ka saskaņā ar Orhūsas konvenciju valstīm ir jāizstrādā noteikumi un procedūras, kas veicina sabiedrības piekļuvi ar ūdeni saistīto strīdu izskatīšanai.

3.3.   ES vides tiesību aktu īstenošana atkritumu jomā

Ietekmes novērtējumā, uz kura balstīts nesen pieņemtais regulējums par atkritumiem, norādītas vairākas ar īstenošanu saistītas problēmas: juridiskas/reglamentējošas problēmas, kā arī ar pārvaldību un izpratnes veidošanu saistītas problēmas. Nepilnības Atkritumu pamatdirektīvas īstenošanā bieži vien ir saistītas ar tādu ekonomikas instrumentu trūkumu, ar kuriem varētu, piemēram, panākt, ka atkritumu pārstrāde ir izdevīgāka nekā to apglabāšana poligonos. Taču šādu ekonomikas instrumentu ieviešana pašvaldībām var būt problemātiska. Vietējām pašvaldībām bieži vien trūkst spēju ieviest ES pasākumus un instrumentus vietējā līmenī, un tas norāda uz pārvaldības problēmu. Arī īstenošana ir nopietna problēma vairākās dalībvalstīs. EESK ņem vērā, ka pēdējos gados Komisija ir sadarbojusies ar dalībvalstīm un īstenojusi divus atbilstības veicināšanas pasākumus 2012. un 2015. gadā, lai novērstu šādas nepilnības īstenošanā, piemēram, sniedzot tehnisko atbalstu un izstrādājot konkrētas pamatnostādnes par to, kas būtu jāmaina.

Nesen pieņemtie tiesību aktu priekšlikumi par atkritumiem varētu atrisināt dažas ar īstenošanu saistītas problēmas un palīdzēt sasniegt 12. IAM par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, bet ar pārvaldību un izpildi saistītās problēmas vēl ir jārisina valstu līmenī. EESK kopīgi ar Komisiju ir izveidojusi Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu, kas jau ir sniegusi nozīmīgus rezultātus, sekmējot pieredzes un labas prakses piemēru apkopošanu, apmaiņu un izplatīšanu dažādo ieinteresēto personu vidū. Šī platforma ir svarīgs instruments, kas pelna plašāku izmantošanu, lai sekmētu ES tiesību aktu īstenošanu šajā jomā.

3.3.1.   Atkritumu rašanās novēršana

a)

Nesen pārskatītā atkritumu politika (22) uzskatāma par iespēju spēcīgi atbalstīt pasākumus, ar kuriem paredzēts samazināt mūsu vajadzības to rašanās vietā (tostarp mūsu vajadzības saistībā ar izejvielām un otrreizējām izejvielām) un atkritumu radīšanu nākotnē, it īpaši ekosistēmām un cilvēka veselībai bīstamus atkritumu radīšanu. Tas nozīmē, ka ir jāizvērtē mūsu vajadzības un ražojumi, to dizains, jāpaildzina to lietošanas laiks, pēc tam tie jāpārstrādā, radot pēc iespējas mazāk materiālo zaudējumu, jo tie parasti ietekmē vidi, enerģētisko neatkarību un ekonomikas ilgtspēju.

b)	Lai varētu runāt par “ilgtspējīgiem materiāliem”, nevis “atkritumiem”, un par aprites ekonomiku, jau ražojumu izstrādes posmā ir jāatsakās no toksiskām vai bīstamām sastāvdaļām, kuras var sarežģīt turpmāko pārstrādes posmu.

c)	Iepakojumiem vajadzētu būt pārdomātiem, un būtu lietderīgi maksimāli, pakāpeniski un obligāti īstenot pāreju, lai nepieļautu nekādus konkurences izkropļojumus attiecībā uz dažādām jau pastāvošām un vēl izstrādājamām depozīta un atkārtotas izmantošanas sistēmām.

d)	Atkritumu rašanās novēršana nozīmē arī mūsu sabiedrības spēju atkārtoti izmantot un remontēt ražojumus. Lai to panāktu, būtu jāizstrādā tālejoši ES tiesību akti, kuros noteikti obligāti sasniedzamie mērķi, nevis jāaprobežojas ar brīvprātīgi īstenojamiem pasākumiem.

e)	Lai nošķirtu ekonomisko attīstību no dabas resursu patēriņa un ar to saistīto ietekmi uz vidi, Savienībai ir jānosaka vērienīgāki mērķi nolūkā palielināt resursu izmantošanas efektivitāti mūsu ražošanas sistēmās.

3.3.2.   Atkritumu apsaimniekošana

a)

Lai iegūtu un saglabātu iedzīvotāju – ražotāju un patērētāju – uzticēšanos, aprites ekonomikā, regulāri ņemot vērā jaunākās zinātniskās atziņas, jāizvairās no jebkāda turpmākā skandāla, tostarp sabiedrības veselības jomā, kas varētu būt saistīts ar piesārņojošo vielu koncentrāciju vai izplatīšanos pārstrādātos materiālos (piemēram, broms vai endokrīnie disruptori) vai vidē (nanomateriāli vai mikroplastmasa).

b)	Šis pasākums viesīs lielāku uzticēšanos un būs efektīvāks, ja visu veidu materiālu reciklēšanas rādītāju uzlabošanas nolūkā jau to izgatavošanas posmā tiks ieviesta sastāvdaļu izsekojamība un ja tiks nodrošināta pēc iespējas lielāka pārredzamība līdz to nonākšanai līdz patērētājiem.

c)

Tādējādi uz pārstrādātiem vai neapstrādātiem materiāliem Eiropas Savienībā jāattiecina tāds pats aizsardzības līmenis kā attiecībā uz cilvēku veselības un vides aizsardzību. Pārstrādājamos materiālos turpmāk nedrīkstētu izmantot bīstamas ķīmiskās vielas augstākā koncentrācijā. Tāpēc ierobežojot un nosakot ķīmisko vielu robežvērtības saskaņā ar REACH regulu (23), Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai būtu jānosaka tādas pašas robežvērtības pārstrādātiem materiāliem. Materiāli, kuros šīs robežvērtības netiek ievērotas, ir jāapstrādā tā, lai vielas tiktu izņemtas vai lai tie neatbilstu atkārtotai izmantošanai vai pārstrādei.

d)	Papildus ekodizaina attiecināšanai uz viedtālruņiem un citiem elektriskiem un elektroniskiem ražojumiem Savienībai būtu jāizstrādā un jāīsteno efektīva politika atkritumu apsaimniekošanai ES teritorijā, nevis jāsūta atkritumi uz ārvalstīm.

e)

Ņemot vērā aprites cikla izvērtējumu (life-cycle analysis – LCA), visi reciklēšanas risinājumi ir labāki par sadedzināšanu (tostarp ietvertās enerģijas dēļ, piemēram, plastmasā), izņemot attiecībā uz koksni dažos īpašos gadījumos, kā arī dažiem bīstamo atkritumu produktiem/materiāliem. Sadedzināšanai, tāpat kā apglabāšanai poligons, būtu pakāpeniski jāizzūd. Lai to panāktu, ir jānosaka tālejoši mērķi.

---

(1)  Atzinums par tematu “ES vides politikas īstenošanas pārskats” (OV C 345, 13.10.2017., 114. lpp.).

(2)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3)  Atzinums “Par ES rīcību vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai” (OV C 283, 10.8.2018., 83. lpp.).

(4)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

(5)  COM(2018) 10 final.

(6)  Atzinums par tematu “Programma “Tīru gaisu Eiropā”” (OV C 451, 16.12.2014., 134. lpp.) un “Eiropas Savienības atbrīvošana no azbesta” (OV C 251, 31.7.2015., 13. lpp.).

(7)  Atzinums par tematu “Rīcības plāns attiecībā uz vidi, cilvēkiem un ekonomiku” (OV C 129, 11.4.2018., 90. lpp.); “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” (OV C 209, 30.6.2017., 60. lpp.) un “Dzeramā ūdens kvalitāte” (OV C 367, 10.10.2018., 107. lpp.).

(8)  Atzinums par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu (OV C 345, 13.10.2017., 110. lpp.); “Aprites ekonomikas paketes īstenošana – iespējas novērst ķīmisko vielu, produktu un atkritumu jomas tiesību aktu saskarē konstatētās problēmas” (OV C 283, 10.8.2018., 56. lpp.); “Eiropas stratēģija attiecībā uz plastmasu aprites ekonomikā (kuģu atkritumu apstrādi ieskaitot)” (OV C 283, 10.8.2018., 61. lpp.); “Atkritumu pārvēršanas enerģijā loma aprites ekonomikā” (OV C 345, 13.10.2017., 102. lpp.); “Aprites ekonomikas paketes īstenošana” (OV C 264, 20.7.2016., 98. lpp.).

(9)  Atzinums par iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV C 129, 11.4.2018., 65. lpp.).

(10)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi un 3. zemsvītras piezīmi.

(11)  Atzinums par tematu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” (OV C 440, 6.12.2018., 66. lpp.).

(12)  Atzinums par pāreju uz ilgtspējīgāku Eiropas nākotni (OV C 81, 2.3.2018., 44. lpp.) un “Jauni ilgtspējīgi ekonomikas modeļi” (OV C 81, 2.3.2018., 57. lpp.).

(13)  Atzinums par tematu “Programma 2030. gadam: Eiropas Savienība, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē”, pieņemts 2016. gada 20. oktobrī (OV C 34, 2.2.2017., 58. lpp.) un “Tirdzniecības un ieguldījumu svarīgā nozīme ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un īstenošanā” (OV C 129, 11.4.2018., 27. lpp.).

(14)  Atzinums par tematu “Tirdzniecības un ilgtspējīgas attīstības sadaļas ES brīvās tirdzniecības nolīgumos” (OV C 227, 28.6.2018., 27. lpp.).

(15)  Atzinums par tematu “Parīzes protokols – plāns klimata pārmaiņu apkarošanai pēc 2020. gada” (OV C 383, 17.11.2015., 74. lpp.) un “Klimatiskais taisnīgums” (OV C 81, 2.3.2018., 22. lpp.).

(16)  http://europa.eu/rapid/press-release_IP-18-3450_lv.htm

(17)  Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūru.

(18)  Saskaņā ar PVO.

(19)  NEC direktīva.

(20)  https://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0048969711005730?via%3Dihub

(21)  Ūdens pamatdirektīva.

(22)  http://ec.europa.eu/environment/waste/target_review.htm

(23)  REACH regula – Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp., kā grozīts ar OV L 136, 29.5.2007., 3. lpp.).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “21. gadsimta prasībām atbilstoša Eiropas mazumtirdzniecības nozare””

(COM(2018) 219 final)

(2019/C 110/07)

Ziņotājs:	Ronny LANNOO
Līdzziņotājs:	Gerardo LARGHI

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 18.6.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.11.2018
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	171/3/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par mazumtirdzniecības nozares modernizēšanu. Komiteja atkārtoti uzsver mazumtirdzniecības nozares ekonomisko un sociālo nozīmi visām ieinteresētajām personām un sabiedrībai kopumā (1). EESK norāda, ka jau iepriekšējos atzinumos ir ieteikusi izveidot atvērtu ekonomikas vidi, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci, radīt apstākļus lielu, vidēju, mazu mazumtirdzniecības uzņēmumu un mazumtirdzniecības mikrouzņēmumu pozitīvai līdzāspastāvēšanai un sadarbībai.

1.2.

Mazumtirdzniecības nozares daudzveidības aizsardzība un veicināšana ir izšķiroša, lai apmierinātu patērētāju vajadzības un aizsargātu un atbalstītu Eiropas ražošanas sistēmu. Tādēļ EESK uzskata, ka jāpanāk līdzsvars starp lieliem mazumtirdzniecības uzņēmumiem labvēlīgiem pasākumiem, kuri ļoti skaidri izklāstīti paziņojumā, un attiecīgiem pasākumiem, kuri atbilst mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu vajadzībām.

1.3.

EESK norāda, ka Komisijas priekšlikumā pārāk liela uzmanība pievērsta “cenai” kā elementam, kas vairāk interesē patērētājus, atstājot novārtā citus svarīgus aspektus, piemēram, informāciju, produktu kvalitāti un personalizāciju, tuvumu, mobilitāti, aprites ekonomiku un ilgtspēju, izdevīgāko piedāvājumu un pirms vai pēc pirkuma saņemtos pakalpojumus. Visu pušu interesēs Komisijai būtu pienācīgi jāaizsargā produktu daudzveidība.

1.4.

Komiteja uzskata, ka tiesības veikt darījumdarbību būtu jānodrošina saskaņā ar subsidiaritātes principu un ka visu iesaistīto ieinteresēto personu vajadzības varētu labāk apmierināt, panākot vienošanos valsts, reģionālā un vietējā līmenī.

1.5.

Proti, EESK uzskata, ka daži šķēršļi brīvībai veikt darījumdarbību un daži darbības ierobežojumi, kādi pašreiz ir dažās dalībvalstīs, rada šķēršļus jaunu uzņēmumu izveidei, bet pilnīga liberalizācija nenodrošina vajadzīgo līdzsvaru starp lieliem uzņēmumiem, maziem uzņēmumiem un ģimenes uzņēmumiem.

1.6.

EESK uzskata, ka valstu noteikumiem par veikalu darbalaiku un darbinieku darbalaiku ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu lielumu uzņēmumiem un, galvenokārt, garantētu pienācīgu sociālo aizsardzību gan darba ņēmējiem, gan pašnodarbinātām personām, arī ņemot vērā izmaiņas patērētāju ieradumos.

1.7.

EESK atgādina, ka, panākot vienošanos valsts vai vietējā līmenī, var labāk noteikt darbalaiku un darbadienas, nodrošināt līdzsvaru starp patērētāju vajadzību piekļūt konkrētiem produktiem un pakalpojumiem un dažu uzņēmumu vēlmi strādāt svētdienās un brīvdienās, vienlaikus nodrošinot uzņēmējiem un darbiniekiem līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi un paredzot brīvu laiku apmācībai.

1.8.

EESK arī norāda, ka saskaņā ar sociālo pīlāru ir jānodrošina taisnīga atlīdzība un darba kvalitāte visiem nozares darba ņēmējiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Proti, tā vērš uzmanību uz gadījumiem, kad ar tūkstošiem tiešsaistes uzņēmumu darbinieku ir noslēgti darba līgumi bez darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā arī līgumi lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos, kas paredzēti tikai tādēļ, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu nedēļas nogalēs (tādējādi palielinot gadījuma darba līgumu skaitu), vai līgumi, kuros darbs nedēļas nogalēs vai naktīs netiek iekļauts virsstundās. Visbeidzot, EESK uzskata, ka efektīva sociālā dialoga mehānisma izveide, iesaistot arī mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus, uzlabotu uzņēmumu attīstības iespējas un uzlabotu darba ņēmēju aizsardzības pasākumu sistēmu.

1.9.

Komiteja piekrīt Komisijai, ka ir jāveicina un jāatbalsta inovācija mazumtirdzniecības nozarē, darba devēju un darba ņēmēju mūžizglītība un produktu reklāma ilgtermiņā. Tomēr tā uzskata, ka līdztekus Komisijas priekšlikumam būtu jāizstrādā ceļvedis, lai šo procesu papildinātu saistībā ar pāreju uz digitalizāciju, nodrošinot pienācīgu finansējumu un sadarbībā ar organizācijām, kuras pārstāv MVU, īpašu uzmanību pievēršot maziem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem.

1.10.

EESK aicina visu līmeņu varas iestādes iesaistīties ciešā sadarbībā ar visām ieinteresētajām personām, lai izstrādātu īpašu rīcības plānu par turpmāko Eiropas mazumtirdzniecības nozari 21. gadsimtā (t. i., attiecībā uz tādiem aspektiem kā informācija, apmācība, finansējums un laba prakse u. c.)

2.   Komisijas dokumenta kopsavilkums

2.1.

Paziņojuma mērķis ir palīdzēt atraisīt mazumtirdzniecības nozarei piemītošo potenciālu ES tautsaimniecībā, apzinot paraugpraksi. Laikā, kad e-komercijas straujā izaugsme rada pārmaiņas mazumtirdzniecības nozarē un mainās patērētāju ieradumi, ES iestādēm un dalībvalstīm ir jāpalīdz nozarei atbalstīt konkurētspēju.

2.2.

Lai vienotais tirgus panāktu paredzētos rezultātus ir pienācīgi jārīkojas visos līmeņos. ES mazumtirdzniecības nozares produktivitāte atpaliek no citām nozarēm. Tas ir saistīts ar nodokļu regulējuma pastiprināšanos visos līmeņos un vēl pilnībā neīstenoto pāreju uz digitālo tirgu.

2.3.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu darbību kavē vairāki ierobežojumi attiecībā uz veikalu un darbību izveidi. Daudzi no šiem ierobežojumiem ir pamatoti ar likumīgiem sabiedriskās politikas apsvērumiem. Tie var radīt arī šķēršļus jaunuzņēmumu izveidei un mazināt produktivitāti.

2.4.

Jaunu tirdzniecības vietu atvēršana ir būtiski svarīgs nozares dzīvotspējas elements. Attiecībā uz piekļuvi tirgum ir svarīgi spēt īstenot stratēģijas, kurās apvienota klātbūtne tiešsaistē un bezsaistē. Vienkāršas, pārredzamas un efektīvas uzņēmumu izveides procedūras paver mazumtirdzniecības nozarei iespējas uzlabot produktivitāti.

2.5.

Komisija iesaka, ka dalībvalstīm vajadzētu izvērtēt un vajadzības gadījumā modernizēt savu tiesisko regulējumu, attiecīgā gadījumā iedvesmojoties no paraugprakses piemēriem, kas ieviesti citās dalībvalstīs.

2.6.

Darbības ierobežojumi parasti skar galvenokārt fiziskos veikalos strādājošus mazumtirgotājus. Tāpēc, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus ar e-komercijas uzņēmumiem, publiskajām iestādēm būtu jānovērtē šādu ierobežojumu samērīgums, proporcionalitāte un efektivitāte.

2.7.

Atbilstības nodrošināšanas izmaksas veido 0,4 % līdz 6 % no mazumtirgotāja gada apgrozījuma. Mikrouzņēmumiem tas ir īpaši smags slogs. Lai sekmētu tādu mazumtirdzniecības nozares attīstību, kuras pamatā ir patērētāju intereses, ir vajadzīga plaša pieeja: jāvienkāršo tiesiskais regulējums, jānodrošina, ka tas ir piemērots daudzkanālu vidē, kā arī jāsamazina pārlieku apgrūtinošie un dārgie pasākumi un procedūras, kas mazumtirgotājiem jāizpilda, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu modernizēt mazumtirdzniecības nozari, lai risinātu jaunos uzdevumus, kas saistīti ar digitalizāciju un e-komerciju.

3.2.

Savos iepriekšējos atzinumos, jo īpaši INT/682 par Rīcības plānu Eiropas mazumtirdzniecības nozarē (2), Komiteja jau ir ieteikusi izveidot atvērtu ekonomikas vidi, kuras mērķis ir nodrošināt godīgu konkurenci vienāda lieluma uzņēmumu starpā. ES jo īpaši vajadzētu radīt apstākļus tiešsaistes un bezsaistes lielu, vidēju, mazu un mazumtirdzniecības uzņēmumu un mazumtirdzniecības mikrouzņēmumu daudzveidībai, pozitīvai līdzāspastāvēšanai un sadarbībai. Daudzveidības veicināšana ES mazumtirdzniecības nozarē ir lielisks veids, kā ne tikai reaģēt uz dažādajām patērētāju vajadzībām, bet arī aizstāvēt un atbalstīt Eiropas ražošanas sistēmu.

3.3.

EESK norāda, ka Komisija pārāk lielu uzmanību pievērš “cenai” kā elementam, kas vairāk interesē patērētājus, lai gan galvenajam mērķim vajadzētu būt precīzas informācijas sniegšana patērētājiem (patērētāju informētība). Iegādājoties produktu, patērētājiem būtu jāapzinās, ka var ņemt vērā citus elementus, piemēram, kvalitāte, personalizācija, ilgtspēja, patērētāju mobilitāte, tuvums, izdevīgākais piedāvājums, pirms vai pēc pirkuma sniegtie pakalpojumi, ietekme uz aprites ekonomiku un vides kritēriji. Produktu daudzveidības palielināšana rada pievienoto vērtību ES ražošanas un mazumtirdzniecības nozarēm, un Komisijai tā būtu pienācīgi jāaizsargā (3).

3.4.

EESK uzskata, ka Komisijas pieeja ir pārvērtusies par atbalstu lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un uzskata, ka ir svarīgi samērot to ar mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu vajadzībām. Proti, Komiteja uzskata, ka ir jānodrošina lielu uzņēmumu, mikrouzņēmumu un ģimenes uzņēmumu līdzāspastāvēšana.

3.5.

EESK piekrīt, ka daži ierobežojumi attiecībā uz tiesībām veikt darījumdarbību un darbības ierobežojumi dažās dalībvalstīs varētu būt šķērslis jaunu uzņēmumu izveidei un paplašināšanai. Tomēr tā uzskata, ka, liberalizējot tiesības veikt darījumdarbību, visas problēmas nebūs atrisinātas. Turklāt šajā ziņā būtu jāievēro subsidiaritātes princips un jāpanāk vienošanās valstu, reģionālā un vietējā līmenī, lai rastu pienācīgus risinājumu vietējām vajadzībām un visu ieinteresēto pušu vajadzībām.

3.6.

EESK nepiekrīt Komisijas negatīvajai interpretācijai attiecībā uz spriedumu Visser lietā. EESK uzskata, ka šī lieta apstiprina likumdevēja nolūku attiecībā uz Pakalpojumu direktīvu. Tajā ir kodificēta Eiropas Savienības Tiesas judikatūra attiecībā uz brīvību veikt darījumdarbību un aizliegtas tikai dažas prasības, piemēram, ekonomisko vajadzību izpēte, vienlaikus atzīstot, ka [šāds] pilsētvides aizsardzības mērķis var būt tāds “sevišķi svarīgs iemesls saistībā ar sabiedrības interesēm”, kas var pamatot tādu teritoriālu ierobežojumu. Ir svarīgi līdzsvarot šādas vajadzības saskaņā ar proporcionalitātes un subsidiaritātes principiem.

3.7.

Šajā ziņā saistībā ar Eiropas vienotā tirgus izveidi var darīt daudz, lai vienkāršotu uzņēmējdarbības uzsākšanas procedūras un padarītu šīs procedūras pārredzamas un vienādas, vienlaikus ievērojot spēkā esošos likumīgos ierobežojumus teritoriālajā mērogā, kas noteikti saskaņā ar subsidiaritātes principu.

3.8.

EESK uzskata, ka ir ārkārtīgi svarīgi saglabāt un aizsargāt dažas īpašas ekonomikas vides, jo īpaši tad, ja tās ir saistītas ar valsts vēstures un mākslas mantojuma saglabāšanu, sociālās politikas un kultūras politikas mērķiem. Šī atšķirīgā pieeja var negatīvi ietekmēt vietējās kopienas un patērētājus (4).

3.9.

Kopumā EESK uzskata, ka pārrobežu paplašināšanās, izvēršana un e-komercija būtu jāuzskata par nopietnu risinājumu un ka šajā procesā uzņēmumi būtu jāatbalsta koordinācijā ar to organizācijām, taču nevar uzskatīt par pienākumu vai vienīgo iespēju, ka visu uzņēmumu izaugsme ir iespējama, tikai ievērojot patērētāju primārās intereses (daudzkanālu izplatīšana un pakalpojumi). Tāpēc ilgtermiņā ir svarīgi veicināt un saglabāt inovācijas procesus, apmācību un produktu reklāmu, tostarp ar pienācīgu finansējumu atbalstot mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus un to pārstāvošās organizācijas.

3.10.

Efektīvai mazumtirdzniecības politikai ir jānodrošina līdzsvars starp rentabilitāti un efektivitāti, ņemot vērā atrašanās vietu. (Vidēja termiņa) ilgtermiņa apsvērumi, jo īpaši jāņem vērā attiecībā uz fiziskiem uzņēmumiem un to saistību ar pašreizējām un iespējamām pārmaiņām nākotnē (mājokļi, pieejamie pakalpojumi utt., un tādējādi ar pašreizējiem pilsētas centriem un rajoniem). EESK uzskata, ka Komisijai sadarbībā ar attiecīgajām valstu un reģionālajām organizācijām būtu jāpilnveido priekšlikums, ieviešot strukturālus pasākumus, lai iekļautu vietējo kopienu un pilsētu centru teritoriālās attīstības faktorus (tūristu apmeklētās teritorijas, vietējā teritorijas plānošana, būvniecības noteikumi, apstākļi utt.).

3.11.

EESK uzskata, ka valstu noteikumiem par veikalu darbalaiku un darbinieku darbalaiku – saskaņā ar jaunajiem tehnoloģiju risinājumiem – ir izšķiroša nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu lielumu uzņēmumiem un garantētu pienācīgu sociālo aizsardzību gan nodarbinātajiem, gan pašnodarbinātajiem, un tas galvenokārt ir izšķirošs pašnodarbināto un nodarbināto sociālās aizsardzības instruments.

3.12.

EESK atkārtoti norāda, ka valsts vai vietējā līmenī panākt vienošanos ar iesaistītajām organizācijām ir labākais veids, kā noteikt darbalaikus un darbadienas. Faktiski ir būtiski svarīgi patērētāju vajadzību piekļūt konkrētiem produktiem un pakalpojumiem un pielīdzināt atbilstīgi dažu uzņēmumu vēlmei strādāt brīvdienās vai vakaros, kā arī izsargāt mikrouzņēmumu īpašnieku un darbinieku atpūtas vajadzības, vienlaikus nodrošinot līdzsvaru starp darbu un ģimenes dzīvi un paredzot brīvu laiku apmācībai.

3.13.

EESK arī norāda, ka saskaņā ar sociālo pīlāru ir jānodrošina taisnīga atlīdzība un darba kvalitāte visiem nozares darbiniekiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē. Proti, tā vērš uzmanību uz gadījumiem, kad ar tūkstošiem tiešsaistes uzņēmumu darbinieku ir noslēgti darba līgumi bez darba koplīguma slēgšanas sarunām, kā arī līgumi lielos mazumtirdzniecības uzņēmumos, kas paredzēti tikai tādēļ, lai apkalpotu lielāku klientu skaitu nedēļas nogalēs (tādējādi palielinot gadījuma darba līgumu skaitu), vai līgumi, kuros darbs nedēļas nogalēs vai naktīs netiek iekļauts virsstundās. Visbeidzot, EESK uzskata, ka efektīva sociālā dialoga mehānisma izveide, iesaistot arī mazos uzņēmumus un mikrouzņēmumus, uzlabotu uzņēmumu attīstības iespējas un uzlabotu darba ņēmēju aizsardzības pasākumu sistēmu.

3.14.

EESK atzinīgi vērtē ieteikumu, ka valsts iestādēm būtu jāatvieglo digitālo tehnoloģiju ieviešana mazos uzņēmumos. Tomēr tā nevar būt vienīgā iespēja. Tradicionālie veikali joprojām ir ne tikai būtisks ES izaugsmes, bet arī sociālās kohēzijas elements, jo īpaši vietējās kopienās un citu valstu patērētājiem digitālajā vidē. Tādēļ tiešsaistes un bezsaistes tirdzniecībai vajadzētu pastāvēt līdzās. Šajā ziņā EESK uzskata, ka Komisija nepietiekami novērtē grūtības, ar kurām saskaras mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, kad iesaistās e-komercijā un cenšas gūt peļņu.

3.15.

EESK piekrīt Komisijai, ka darba devējiem, kuri vēlas iesaistīties e-komercijā, ir vajadzīga apmācība par kvalitāti. Tomēr Komiteja uzskata, ka situācija ir sarežģītāka un ka MVU, jo īpaši mazie uzņēmumi un mikrouzņēmumi, saskaras ar daudzām problēmām, piemēram: a) iekšējās organizatoriskās struktūras maiņa un pielāgošana; b) svešvalodu zināšanas; c) juridiskās un administratīvās informācijas iegūšana un izpratne; d) efektīvas un konkurētspējīgas piegādes sistēmas izveide; e) fiskālā un sociālā dempinga pārvarēšana ES līmenī (krāpšanās ar PVN, viltošana u. tml.). Tādēļ EESK mudina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt MVU un to organizācijas pārejas procesā uz e-komerciju, piemērojot plašu pieeju, kurā ņemti vērā visi apstākļi, kas nepieciešami veiksmīgu tiešsaistes uzņēmumu izveidei.

3.16.

EESK uzskata, ka e-komercija daudziem MVU varētu kļūt par būtisku iespēju. Turklāt Komiteja norāda, ka Komisija tikai nesen ir publicējusi pirmo priekšlikumu, kura mērķis ir regulēt platformu un uzņēmumu attiecības digitālajā tirgū. Šis pasākums ir vērsts uz pārredzamību, taču tajā nav pievērsta uzmanība dažām ļaunprātīgām darbībām, kas kavē godīgu konkurenci (piemēram, paritātes cenu klauzulas, fiskālais dempings, mainīga nodokļu uzlikšana utt.) starp komerciālajiem lietotājiem un lielajām tiešsaistes platformām (5). Tādēļ Komiteja iesaka Komisijai radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus digitālajā tirgū attiecībā uz godīgu konkurenci.

3.17.

EESK uzskata, ka ir vajadzīgi dažādi pasākumi, lai mazumtirdzniecības nozarei un jo īpaši MVU un mikrouzņēmumiem kā lielākajiem neto nodarbinātības veidotājiem nodrošinātu vajadzīgos apstākļus, kas novērstu prasmju neatbilstību: stiprinātu vajadzīgo prasmju apzināšanu un noteikšanu, tostarp izstrādājot pamatnostādnes; pilnveidotu izglītības un apmācības rezultātus atbilstīgi darba tirgus vajadzībām, tostarp veicinot profesionālo izglītību un apmācību; uzlabotu pamatnosacījumus, lai labāk pielāgotos piedāvājumam un pieprasījumam; nodrošinātu labāku atbalstu MVU un mikrouzņēmumu apmācības vajadzībām.

3.18.

EESK atzinīgi vērtē to, ka Komisija ir pievērsusi uzmanību atbilstības nodrošināšanas izmaksām, jo īpaši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem, kā arī to, ka tas norāda uz nepietiekamo izpratni par nozares īpatnībām.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK aicina Komisiju risināt aizvien izplatītāko problēmu saistībā ar pilsētu centru “pārtuksnešošanos” un tās sociālās un ekoloģiskās sekas. Nav pievērsta uzmanība tam, ka dzīvošanai piemērotās lielās un mazās pilsētas ir jo īpaši atkarīgas no daudzu mazo un mikrouzņēmumu (vietējo veikalu) izdzīvošanas, kuri nodrošina daudzu patērētāju vajadzības, bet lielu mazumtirgotāju grupu aizvien lielākā koncentrācija tos varētu iznīcināt.

4.2.

EESK pauž nožēlu, ka priekšlikumā nav atsauces uz ilgtspējīgas mazumtirdzniecības nozares un mazumtirdzniecības mazo un mikrouzņēmumu nozīmi šajā procesā. Tomēr, lai veidotu šiem uzņēmumiem izpratni par saikni starp ilgtspējīgu izvēli un konkurētspēju un nodrošinātu pielāgotu informāciju un tehnisko palīdzību, ir vajadzīgs labvēlīgāks satvars, kā arī nepieciešamās kreditēšanas shēmas, lai īstenotu to, ko var uzlabot. Tā kā mazumtirdzniecības mazo un mikrouzņēmumu iespējas ietekmēt patērētājus un ražotājus ir vājas, nevajadzētu viņiem likt izdarīt izvēli piespiedu kārtā.

4.3.

Paziņojumā nav pievērsta uzmanība domstarpībām līgumattiecībās starp uzņēmumiem, piemēram, nesabalansētiem franšīzes līgumiem, maksājumu kavējumiem un negodīgām tirdzniecības praksēm. Nopietnas problēmas jo īpaši rada pieaugošā ietekmes koncentrācija starp Eiropas lielajiem mazumtirgotājiem (6). Lai novērstu konkurences izkropļošanu un saglabātu konkurētspēju, abus šos jautājumus būtu vajadzējis risināt paziņojumā.

4.4.

EESK iesaka Komisijai, kā tas jau uzsvērts atzinumā par tematu “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”, izstrādāt un ieviest efektīvu strīdu izšķiršanas sistēmu, kas ļauj pārvaldīt situācijas, kuras izriet no ekonomiskās varas ļaunprātīgas izmantošanas un konkurenci kropļojošas prakses.

---

(1)  Apgrozījums 2016. gadā: 9 864 468,4 miljoni EUR; uzņēmumu skaits (2015. gadā): 6 205 080; produkcijas vērtība (2015. gadā): 2 687 115 miljoni EUR. 2016. gadā šajā nozarē bija nodarbināti 33 399 447 cilvēki, no kuriem 27 892 082 bija darba ņēmēji.

(2)  OV C 327, 12.11.2013., 20. lpp.

(3)  OV C 440, 6.12.2018., 165. lpp.

(4)  Sk. 2. zemsvītras piezīmi.

(5)  OV C 440, 6.12.2018., 177. lpp.

(6)  Sk. 3. zemsvītras piezīmi.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2017. gada ziņojums par konkurences politiku””

(COM(2018) 482 final)

(2019/C 110/08)

Ziņotāja:

Baiba MILTOVIČA

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 5.9.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	188/1/9

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē lakonisko stilu un kodolīgumu, kāds raksturīgs 2017. gada ziņojumam, kuru papildina apjomīgs dienestu darba dokuments. Efektīva un īstenota konkurences politika ir ilgtspējīgas tirgus ekonomikas pamats. Tā var nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus preču ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, pārliecināt patērētājus, veicināt konkurenci un īstenot sociālos pamatmērķus, piemēram, patērētāju izvēles brīvību, kā arī politiskos mērķus, piemēram, sekmēt Eiropas iedzīvotāju labklājību un Eiropas tirgus integrāciju. Saistībā ar trešām valstīm tā turklāt var ievērojami palīdzēt veidot pozitīvu uzņēmējdarbības, vides un sociālo dinamiku starptautiskajā tirdzniecībā.

1.2.

2017. gada ziņojumā īpaši ir uzsvērta atbilstība un izpilde, kā arī sniegti Komisijas iedarbīgās rīcības piemēri. Lielie uzņēmumi, kas var ļaunprātīgi izmantot savu dominējošo stāvokli tirgū, bieži nostāda nelabvēlīgā stāvoklī patērētājus un mazos un vidējos uzņēmumus, tādēļ īpaši atbalstāmi ir pasākumi, ar kuriem novērš pret konkurenci vērstas darbības.

1.3.

Pret konkurenci vērstu darbību apjoms ES tirgos arvien pieaug, un līdz ar to pakāpeniski attīstās arī valstu konkurences iestāžu (VKI) – svarīgu konkurences tiesību aktu izpildītāju – loma. EKT+ direktīva nostiprina valstu spējas šai jomā, jo valstu konkurences iestādēm minētā direktīva dod iespēju kļūt vēl efektīvākām.

1.4.

Būtiski ir stiprināt VKI autonomiju un nodrošināt atbilstīgus resursus. Lai darbs būtu efektīvs, ir vajadzīga patiesa neatkarība, zināšanas un apmācība, un, lai to sasniegtu, EKT+ direktīva ir rūpīgi jāuzrauga. Ir jāveicina preventīva rīcība, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības, un ir jāpalielina sankcijas, lai tās efektīvi darbotos kā preventīvi pasākumi.

1.5.

EESK atbalsta Komisijas nostāju par privātajām tiesībām konkurences noteikumu izpildē, un ir pārliecināta, ka visu dalībvalstu tiesību sistēmās ir jāveicina kolektīvo prasību izmantošana. Komisijai būtu jāturpina uzraudzīt kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu efektivitāte konkurences tiesību aktu pārkāpumu gadījumos dažādās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā jāveic papildu pasākumi. Šajā ziņā vilšanos sagādā priekšlikumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss” ietvertais Komisijas ierosinājums par pārstāvības prasībām.

1.6.

Ir jāapsver papildu priekšlikumi par franšīzi, kurus ietvert Grupu atbrīvojuma regulā (1), lai atjaunotu komerciālo un līgumisko līdzsvaru starp franšīzes ņēmējiem un tās devēju.

1.7.

Gadījumos, kad vietējās pašvaldības veic būtiskas parakomerciālas darbības, ar kurām var gūt labumu no valsts subsīdijām, radot negodīgu konkurenci, šādas darbības ir jāpēta, lai noskaidrotu, vai nav jāpielāgo valsts atbalsta noteikumi vai citi instrumenti.

1.8.

Transponējot un piemērojot Trauksmes cēlēju direktīvu, būtu jāgādā, ka valstu tiesību aktos tiek nostiprināta gan pastāvīga arodbiedrību pārstāvju pieejamība trauksmes cēlējiem, gan pilnīga trauksmes cēlēju aizsardzība jebkuros apstākļos.

1.9.

Ja tas nepieciešams konkurences tiesību aktu piemērošanai, Komisija sadarbībā ar Eiropas energoregulatoru padomi (CEER) un Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER) varētu izstrādāt detalizētu analīzi par energoregulatoru praksi visās dalībvalstīs un tajā apzināt tās darbības, ar kurām varētu novērst aizliegtas vienošanās, kuras turpina kaitēt patērētājiem.

1.10.

Turpmākajos konkurences politikas ziņojumos, no jauna pārlūkojot pārtikas piegādes ķēdes darbību, varētu apzināt un ierosināt aizsardzības līdzekļus, ar kuriem vērsties pret dominējošu mazumtirgotāju pastāvīgi īstenotu tirgus varu, ja tā izrādās nepareizi izmantota.

1.11.

Digitālajā ekonomikā pastāv un nepārtraukti vairojas dažādas pret konkurenci vērstas darbības. Komiteja pauž bažas par to, ka šīs strauji augošās un finansiāli dinamiskās nozares uzraudzībai netiek veltīti pienācīgi resursi, un mudina tam paredzēt speciālus līdzekļus daudzgadu finanšu shēmā.

1.12.

Ir vairāki faktori, kuri nav gluži konkurences politikas darbības jomā, tomēr rada bažas par tirgus kropļojumiem: lielas dalībvalstu atšķirības uzņēmumu aplikšanā ar nodokļiem, tādi darba attiecību piemēri, kas kopumā pazīstami kā sociālais dempings, jaunas parādības, kas vērojamas reižudarba ekonomikā (gig economy), un problemātika, kas saistīta ar aprites ekonomiku un pasaules ekonomikas ilgtspēju. Komiteja mudina Komisiju likt lietā visas savas pilnvaras un iespējas, lai garantētu, ka šīs “pelēkās zonas”, kurās ir vērojama pret konkurenci vērsta rīcība, tiek uzraudzītas, noskaidrotas un likvidētas, kur vien tas iespējams.

1.13.

Konkurences tiesības ir viena no vecākajām acquis daļām, taču tās ne vienmēr atbilst šī gadsimta problēmām. Piemēram, mākslīgajam tirgus un sociālās vides nošķīrumam par labu varētu nākt visaptveroša un sistēmiska ES konkurences tiesību pārskatīšana, kurā tiktu ņemti vērā ekonomikas, vides un sociālie mērķi.

2.   2017. gada ziņojuma par konkurences politiku kopsavilkums

2.1.

Konkurences politika ir vienotā tirgus pamats, un tā ir bijusi spēkā kopš Romas līguma parakstīšanas un mūsdienu Eiropas Savienības dibināšanas. Tā ir izveidota saskaņā ar tādiem noteikumiem kā LESD 101. un 102. pants, kas precizē tās būtību un darbības jomu.

2.2.

2017. gadā tika īstenotas īpašas darbības patērētāju un Eiropas rūpniecības labā šādās galvenajās jomās: digitālā ekonomika, enerģētika, farmācijas un agroķīmijas nozare, tīkla nozares un finanšu tirgi. Šajā kopsavilkumā ir uzsvērti galvenie punkti ziņojumā, kurš pats par sevi ir daudzās ekonomikas nozarēs veiktā apjomīgā darba kopsavilkums.

2.3.

Politika ir jāpārveido noteikumos, un noteikumi ir jāpiemēro. Eiropas Komisija ir viena no Starptautiskā konkurences tīkla dibinātājām, un tā arī aktīvi piedalās visos starptautiskajos forumos, kas veltīti konkurencei, tostarp ESOA, UNCTAD, PTO un Pasaules Bankas ietvaros. Piemēram, Komisija cieši sadarbojas ar valstu konkurences iestādēm un ir ierosinājusi jaunus noteikumus direktīvas veidā (2), lai dalībvalstu konkurences iestādes varētu efektīvāk īstenot ES konkurences noteikumus.

2.4.

Ir svarīgi, lai privātpersonām, kuras zina par kāda karteļa pastāvēšanu, tā darbību vai citiem pretmonopola noteikumu pārkāpumiem, būtu iespēja ziņot par šādu praksi. Ir izveidots jauns anonīms trauksmes cēlēju rīks, kas to veicina un tiek aktīvi izmantots.

2.5.

Ir vienkāršotas prasības mazāku un ne tik problemātisku valsts atbalsta pasākumu paziņošanai, un ir noteikti atbrīvojumi, un 24 dalībvalstis ir pievienojušās Atbalsta pārredzamības modulim, sniedzot informāciju par valsts atbalstu.

2.6.

Ir sākta stingra konkurences noteikumu izpilde koncentrētos tirgos. Farmācijas nozare bija pirmā, kurā Komisija izskatīja bažas par pārmērīgu cenu noteikšanas praksi; tika rūpīgi pārbaudītas vairākas apvienošanās agroķīmijas nozarē un aizliegta viena apvienošanās cementa ražošanas nozarē, kas samazinātu konkurenci.

2.7.

Enerģētikas nozarē tika uzsāktas izpildes darbības attiecībā uz valsts atbalstu un jaudas mehānismiem, un tika turpināta Gazprom darījumdarbības prakses izpēte Centrāleiropā un Austrumeiropā, provizoriski konstatējot, ka ir tikuši pārkāpti ES konkurences noteikumi.

2.8.

Transporta jomā tika pārbaudītas iegādes aviācijas nozarē, un Lietuvā tika konstatētas pret konkurenci vērstas darbības dzelzceļa transportā, kuru dēļ tika noteikti naudas sodi un koriģējoši pasākumi, un tika atbalstīta valsts atbalsta piešķiršana šai nozarei Grieķijā un Bulgārijā. Karteļa novēršanas pasākumi tika piemēroti uzņēmumam Scania attiecībā uz kravu autopārvadājumiem, un vairākiem uzņēmumiem automobiļu rezerves daļu nozarē tika noteikti lieli naudas sodi.

2.9.

Vispārējās grupu atbrīvojuma regulas piemērošanas jomā iekļaujot arī ostas un lidostas, tika sekmēta pienācīga valsts atbalsta nodrošināšana.

2.10.

Komisija pēc veiktās izpētes saistībā ar ierosināto Deutsche Börse un London Stock Exchange Group apvienošanu secināja, ka tas būtu monopolstāvoklis, tādēļ apvienošana tika aizliegta.

2.11.

Tiek norādīts, ka ES konkurences politikai būs konstruktīvi un radoši jāreaģē uz Apvienotās Karalistes izstāšanos no ES. Kā noteikusi Eiropadome, visiem turpmākajiem tirdzniecības nolīgumiem ir jānodrošina vienlīdzīgi konkurences apstākļi galvenokārt konkurences un valsts atbalsta ziņā.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē 2017. gada ziņojumu, kurš ietver vairākus piemērus tam, kā Komisija vērš uzmanību uz patērētāju labklājības veicināšanu un patērētājiem radītā kaitējuma novēršanu. Šādas pieejas rezultātā tiek stiprināta ne tikai vienotā tirgus integrācija, bet arī ekonomikas attīstība un ar to saistītie sociālās politikas mērķi.

3.2.

Pagājušajā gadā EESK savos atzinumos bieži ir norādījusi uz to, kāda nozīme ir efektīvai un piemērotai konkurences politikai. Patērētāju labklājības un labjutības kritēriji līdzās efektīvas konkurences struktūras uzturēšanai nodrošina pamatu tādu problēmu risināšanai, kas saistītas ar ekspluatāciju, ļaunprātīgu izslēgšanas praksi un aizliegtas vienošanās gadījumiem. Veicinot ekonomikas paraugpraksi, stingra konkurences politika veicina arī Eiropas uzņēmumu nostiprināšanos konkurējošos pasaules tirgos un to sociālo mērķu sasniegšanu, kuri ir tās pamatā.

3.3.   Automobiļu radītās emisijas

3.3.1.

EESK atzinumā “ES rīcība vidiskās atbilstības un pārvaldības uzlabošanai” (3) tika norādīts, ka nepietiekamā to mehānismu ievērošana, kuru mērķis ir nodrošināt vides tiesību aktu īstenošanu un vides pārvaldību, diemžēl ir viens no faktoriem, kas rada negodīgu konkurenci un ekonomisku kaitējumu. Komiteja norāda, ka tiesiskuma ievērošana ir stingras konkurences politikas pamatā.

3.3.2.

Šajā saistībā Komiteja atzinīgi vērtē faktu, ka konkurences novēršanas darba grupa ir sākusi oficiālu izmeklēšanu, pateicoties Komisijas provizoriskajai izmeklēšanai par BMW, Daimler, Volkswagen, Audi un Porsche iespējamo karteli, ar kura palīdzību šie uzņēmumi varētu būt ierobežojuši selektīvo katalītiskās reducēšanas sistēmu un daļiņu filtru izstrādi, tādējādi, iespējams, bremzējot videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju ieviešanu.

3.4.   Kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismi

3.4.1.

Komiteja norāda uz direktīvas par zaudējumu atlīdzināšanu galīgo transponēšanu (4), kas daļēji risina jautājumu par tiesiska mehānisma nodrošināšanu kolektīvai rīcībai. Tomēr 2009. gadā COMP ĢD sagatavotā direktīvas priekšlikuma atsaukšana līdzās priekšlikumam, kurš nesen iekļauts tiesību aktu kopumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”, liecina par to, ka Eiropas līmenī trūkst politiskās gribas spert stingrus soļus virzienā uz patiesi efektīvas pārstāvības prasību sistēmas nodibināšanu. Tāpēc EESK mudina Komisiju turpināt uzraudzīt kolektīvās tiesiskās aizsardzības mehānismu efektivitāti konkurences tiesību aktu pārkāpumu gadījumos dažādās dalībvalstīs un vajadzības gadījumā veikt papildu pasākumus.

3.5.   Franšīze mazumtirdzniecībā

3.5.1.

EESK norāda, ka arvien lielāka kļūst problēma ar franšīzes līgumiem mazumtirdzniecības nozarē, kas var radīt nopietnus konkurences sarežģījumus. Piemēram, lielais strīds Nīderlandē starp franšīzes devēju HEMA un vairākiem franšīzes ņēmējiem par spēkā esošajiem līgumiem un daļu ienākumu no pārdošanas tiešsaistē ir izraisījis franšīzes ņēmēju līgumu darbības pārtraukšanu. Komiteja aicina Komisiju analizēt šo situāciju un nākt klajā ar papildu priekšlikumiem par franšīzi, ko varētu iekļaut Grupu atbrīvojuma regulā, lai atjaunotu komerciālo un līgumisko līdzsvaru starp franšīzes ņēmējiem un franšīzes devēju.

3.6.   Subsīdijas vietējo pašvaldību līmenī

3.6.1.

Daudzās dalībvalstīs vietējās pašvaldības pievēršas komercdarbības attīstībai, izmantojot valsts resursus vai iekārtas. Ja tiek izmantotas subsīdijas, tas var izraisīt negodīgu konkurenci. Piemēram, mazie un vidējie ēdināšanas un tūrisma uzņēmumi saskaras ar subsidētām sporta klubu, atpūtas centru utt. ēdnīcām. Vietējo pašvaldību rīcībā ir publiskie līdzekļi vai arī tās tos piedāvā šādiem klubiem un apvienībām, kuras nereti ir atbrīvotas no PVN maksāšanas un gūst labumu no sociālajām piemaksām, piemēram, brīvprātīgo darba. Šīs parakomerciālās darbības bieži organizē kā parasta komercuzņēmuma darbību (apgrozījuma un peļņas ziņā). Komiteja aicina Komisiju uzraudzīt šo parādību un noskaidrot, vai ES līmenī varētu izstrādāt valsts atbalsta noteikumu vai citu instrumentu pielāgojumus, lai reglamentētu šādas vietējās darbības, kuras dažkārt pat tiek subsidētas no ES fondiem!

3.7.   Informācija par valsts atbalstu

3.7.1.

Atbalsta pārredzamības moduļa (TAM) pieejamība un izmantošana ir īpaši atbalstāma, jo tas ļauj ieinteresētajām personām (Komisijai, konkurentiem un plašākai sabiedrībai) pārbaudīt valsts atbalsta atbilstību noteikumiem. Līdz šim ir publicēta informācija par apmēram 30 000 atbalsta piešķīrumiem.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.   EKT+ direktīva

4.1.1.

EESK ir gandarīta par izpildei pievērsto uzmanību ziņojumā un izmanto šo iespēju atkārtoti paust viedokli (5) par EKT+ (6) direktīvu, kas dod iespēju VKI darboties efektīvāk.

4.1.2.

Komiteja jau iepriekš ir paudusi viedokli, ka efektīvāks likumdošanas instruments šajā jomā varētu būt regula, tomēr atzīst, ka ir jānodrošina samērīgums. Turklāt konkurences politikai ir jānodrošina vienlīdzīgas iespējas, lai VKI rīcībā būtu tiesiski pasākumi un instrumenti slepenu karteļu novēršanai.

4.1.3.

Lai gan EKT+ direktīvai būtu jānodrošina neatkarība, resursi un efektīvs instrumentu kopums izpildes nodrošināšanai, joprojām neatbildēti ir jautājumi par VKI autonomiju un spējām. Efektīvam darbam ir vajadzīga patiesa neatkarība, zināšanas un apmācība. Ir jāveicina preventīva rīcība, lai novērstu pret konkurenci vērstas darbības, un jāpalielina sankcijas, lai tās būtu efektīvi preventīvi pasākumi. VKI ir jāpiešķir arī pilnvaras sākt tiesvedību.

4.2.   Trauksmes cēlēju aizsardzība

4.2.1.

Ir jāturpina izglītojošais darbs, informējot sabiedrību par konkurences noteikumiem. Tas uzlabos to jauno instrumentu efektivitāti, kas ir pieejami, lai ziņotu par pārkāpumiem, piemēram, trauksmes cēlēju rīks. Lai gan EESK ir gandarīta, ka šis rīks tiek regulāri izmantots, Komiteja pauž zināmas bažas par ierosināto direktīvu, kuras mērķis ir pastiprināt trauksmes cēlēju aizsardzību (7).

4.2.2.

EESK vērš Komisijas uzmanību uz savu atzinumu par šo direktīvu (8), kurā Komiteja iesaka direktīvas darbības jomā ietvert ne tikai atbilstību ES tiesību aktiem, bet gan to paplašināt, iekļaujot arī atbilstību valstu tiesību aktiem.

4.2.3.

Ir svarīgi arī ietvert atsauci uz darba ņēmēju tiesību iekļaušanu un kā juridisko personu piemērus minēt arodbiedrību pārstāvjus un nevalstiskas organizācijas. Arodbiedrību pārstāvjiem ir jābūt pieejamiem trauksmes cēlējiem jebkurā procedūras posmā.

4.3.   Digitālā ekonomika

4.3.1.

EESK norāda, ka 2017. gada beigās tika pieņemta jaunā regula par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā (9), kurai būtu jānodrošina patērētāju tīklu koordinācijas uzlabošana, lai varētu īstenot pasākumus tādu pārrobežu darbību apkarošanai, kas vērstas pret konkurenci. Piemēram, e-komercijas nozarē regula identificē ģeogrāfiskās bloķēšanas praksi, kas savā būtībā ir pārrobežu problēma. Daudzus gadus Eiropas patērētāju centri ir risinājuši šo problēmu, apkopojot pārrobežu piemērus un praksi. Sadarbībā ar Eiropas Konkurences tīklu un Patērētāju tiesību aizsardzības sadarbības tīklu ir paredzēts labāk koordinēt izpildes pasākumus.

4.3.2.

Strauji augošajā digitālās ekonomikas jomā pastāvīgi tiek radītas arī dažādas cita veida darbības, kas vērstas pret konkurenci. Piemēram, izmantojot sarežģītus algoritmus un pamatojoties uz personas datiem, kas savākti no dažādiem tiešsaistes avotiem, var koriģēt cenas, un tas palīdz uzņēmumiem arī slēgt slepenas vienošanās tiešsaistē. Komisijas rīcībā ir jābūt pienācīgiem budžeta līdzekļiem, lai uzraudzītu šādu praksi un cīnītos pret to.

4.4.

EESK uzskata, ka labāka sadarbība starp VKI un patērētāju organizācijām būtu izdevīga abām pusēm, jo īpaši tāpēc, ka valstu patērētāju organizācijām ir ļoti labas iespējas informēt VKI par iespējamiem pārkāpumiem. Patiesībā tās var nodrošināt iestādēm vērtīgus datus no izskatītajām sūdzībām.

4.5.

Enerģētikas savienība var veicināt nepārtrauktu godīgas konkurences īstenošanu ES enerģētikas nozarē, kas joprojām ir joma, kurā ir plašs patēriņa un nozares cenu spektrs un kur var ierobežot tirgus izvēli. EESK uzskata, ka sīki izstrādāta analīze par regulējuma praksi, kas dalībvalstīs būtiski atšķiras, radīs pamatu konstruktīvam dialogam, lai atrisinātu neatbilstības, un to kopīgi vajadzētu veikt VKI, valstu energoregulatoriem un Komisijai. Tas varētu izgaismot izvēles trūkumu un aizliegtas vienošanās, piemēram, centralizētajās siltumapgādes shēmās.

4.6.

Joprojām problēma ir nepareizs tirgus varas izmantojums pārtikas mazumtirdzniecības nozarē. Komisija izvirza jautājumu par to, vai lielās mazumtirdzniecības ķēdes nav ieguvušas pārāk lielu spēju aizstāvēt savas intereses (divpusējās sarunās ar piegādātājiem) un pircēja varu (tirgū kopumā), pateicoties to divējādajai lomai, proti, darbojoties gan kā savu piegādātāju klientam, gan kā to konkurentam (ar privātu zīmolu palīdzību). (10) Komiteja mudina rīkoties saskaņā ar savu neseno atzinumu par šo tematu (11) un atkārto ieteikumu Komisijai turpmākajos konkurences politikas ziņojumos iekļaut pārtikas apgādes ķēdes darbības uzraudzību.

4.7.   Konkurences tiesības un sabiedrības intereses

4.7.1.

Tirgus kropļojumus var izraisīt vairāki faktori, kas, stingri ņemot, nav konkurences politikas darbības jomā. To vidū ir lielās dalībvalstu atšķirības uzņēmumu aplikšanā ar nodokļiem, tādi darba attiecību prakses piemēri, kas kopumā pazīstami kā sociālais dempings, jaunas parādības, kas vērojamas reižudarba ekonomikā (gig economy), un problemātika, kas saistīta ar aprites ekonomiku un pasaules ekonomikas ilgtspēju.

4.7.2.

Konkurences tiesībām, kuru pirmsākumi balstās 20. gadsimta vidus ekonomiskajās perspektīvās, tagad ir jāpilnveidojas, lai atbilstu 21. gadsimta problēmām. Lai pārvarētu mākslīgo tirgus un sociālās vides nošķīrumu, būtu jāuzsāk visaptveroša un sistēmiska ES konkurences tiesību pārskatīšana, kurā tiktu ņemti vērā ekonomikas, vides un sociālie mērķi.

4.7.3.

EESK uzskata, ka, piemērojot konkurences tiesības, līdzās patērētāju interesēm un papildus jau esošajām Līgumu saistībām kā sabiedrības interešu mērķi būtu jāņem vērā arī saistības, ko ES uzņēmusies attiecībā uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM) un Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām.

4.7.4.

Ir jāatzīst tirgus koncentrācijas ietekme uz nākamajām patērētāju un ražotāju paaudzēm. Ir jāizvērtē dažādi kaitīgas ilgtermiņa ietekmes aprēķina modeļi, kā tas jau izdarīts, piemēram, publiskā iepirkuma jomā, izmantojot aprites cikla izmaksas.

4.8.

Vairākos nesen pieņemtos atzinumos (12) EESK ir aicinājusi stiprināt Eiropas Komisijas veiktos pasākumus saistībā ar godīgu nodokļu uzlikšanu (attiecībā uz starptautiskiem uzņēmumiem un privātpersonām), jo daudzi līdzšinējie jautājumi joprojām nav atrisināti. Tie ietver cīņu pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu oāzēm, agresīvu nodokļu plānošanu un negodīgu nodokļu konkurenci starp dalībvalstīm.

4.9.

Īpaši jānorāda uz pastāvīgiem un būtiskiem tirgus izkropļojumiem, kurus rada ļoti atšķirīgie dalībvalstu uzņēmumu ienākuma nodokļa režīmi, kuros uzņēmumiem uzlikto nodokļu apmērs svārstās no 9 % līdz 35 %, un dažās valstīs tādās kategorijās kā intelektuālā īpašuma tiesības ir pieejamas pat zemākas likmes. Tā kā nodokļu politika ir valstu kompetence, ES konkurences politikai vienmēr būs grūtības mazināt izkropļojumus.

4.10.

Nodokļu apiešanas novēršanas direktīva (ATAD), kas jāievieš ar dalībvalstu tiesību aktiem līdz 2019. gada 1. janvārim, paredz noteikumus pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, kas tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību, un tajā ir ietverti elementi, kam ir jāpalīdz novērst dažas atšķirības valstu pieejās; tas vērtējams atzinīgi.

---

(1)  Komisijas Regula (ES) Nr. 330/2010 (OV L 102, 23.4.2010., 1. lpp.). https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/ALL/?uri=CELEX:32010R0330

(2)  http://ec.europa.eu/competition/antitrust/proposed_directive_lv.pdf

(3)  OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/104/ES par zaudējumu atlīdzināšanu konkurences tiesību pārkāpumu gadījumā (OV L 349, 5.12.2014., 1. lpp.).

(5)  OV C 345, 13.10.2017., 70. lpp.

(6)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par apstākļu nodrošināšanu nolūkā dot dalībvalstu konkurences iestādēm iespēju efektīvāk izpildīt konkurences noteikumus un par iekšējā tirgus pienācīgas darbības nodrošināšanu (COM(2017) 142 final).

(7)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (COM(2018) 218 final).

(8)  EESK atzinums par tematu “Trauksmes cēlēju aizsardzības stiprināšana ES līmenī”. Ziņotāja: Franca Salis-Madinier (OV C 62, 15.2.2019., 155. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2394 (OV L 345, 27.12.2017., 1. lpp.).

(10)  Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2018) 349 final.

(11)  OV C 283, 10.8.2018., 69. lpp.

(12)  OV C 262, 25.7.2018., 1. lpp.; OV C 197, 8.6.2018., 29. lpp.; OV C 81, 2.3.2018., 29. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu”

(COM(2018) 398 final – 2018/0222 (NLE))

(2019/C 110/09)

Ziņotājs:

Jorge PEGADO LIZ

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 12.7.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	205/3/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK ir rūpīgi iepazinusies ar priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (COM(2018) 398 final), kura galvenais mērķis ir Pilnvarojuma regulā iekļaut divas jaunas kategorijas, kas ļauj Komisijai pieņemt virkni izņēmumu (Padomes Regula (ES) 2015/1588 (1), 2015. gada 13. jūlijs).

1.2.

EESK uzskata, ka šis priekšlikums ir vajadzīgs un lietderīgs tādu jaunu priekšlikumu kontekstā, kuri ir saistīti ar jauno daudzgadu finanšu shēmu, jo tas ir būtisks instruments, kas nodrošina vairāku šajās jaunajās iniciatīvās paredzēto pasākumu efektīvu darbību. Ar to tiks pilnībā nodrošināts, ka Komisija uzņemsies vienu no galvenajām lomām tādu Savienības kopējām interesēm atbilstošu projektu atlasē, kuri saņem finansiālo atbalstu, un ka publiskais atbalsts papildinās privāto ieguldījumu pārredzamā veidā.

1.3.

Tāpēc EESK piekrīt šim jaunajam Komisijas priekšlikumam un to atbalsta. Komiteja uzskata arī, ka ir vēlams ieinteresētās personas mudināt ievērot labas prakses kodeksa norādījumus.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

Komisija 2018. gada 6. jūnijā ir nākusi klajā ar priekšlikumu Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2015. gada 13. jūlija Regulu (ES) 2015/1588 par to, kā piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu attiecībā uz dažu kategoriju valsts horizontālo atbalstu (2), un šis priekšlikums ir viens no jaunajiem priekšlikumiem, kas saistīti ar nākamo daudzgadu finanšu shēmu (DFS) (3).

2.2.

Tā kā šā priekšlikuma mērķis ir uzlabot mijiedarbību starp vairākām ES finansēšanas programmām tādu programmu ietvaros kā COSME un “Apvārsnis Eiropa”, kā arī saistībā ar programmu “Digitālā Eiropa”, jauno InvestEU fondu, Eiropas teritoriālās sadarbības (ETS) veicināšanu un valsts atbalsta noteikumiem, ar to ir jābūt iespējai valsts atbalsta jomā spēkā esošajos noteikumos veikt tādus konkrētus grozījumus, kas dotu iespēju dalībvalstu publisko finansējumu, tostarp valsts līmenī pārvaldīto struktūrfondu un Eiropas ieguldījumu fondu finansējumu un centrālajā līmenī Komisijas pārvaldīto Savienības fondu finansējumu kombinēt pēc iespējas sekmīgāk, taču nekropļojot konkurenci ES tirgū.

2.3.

Priekšlikuma galvenais uzdevums tātad ir Pilnvarojuma regulā iekļaut divas jaunas kategorijas, kas Komisijai ļautu pieņemt virkni izņēmumu (Regula (ES) 2015/1588, 2015. gada 13. jūlijs), pamatojoties uz precīzi definētiem atbilstības kritērijiem, kas nodrošina ierobežotu ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm. Pieņemot šādu izņēmumu kopumu, būtu iespējams būtiski vienkāršot dalībvalstu un Komisijas administratīvās procedūras, pamatojoties uz skaidri definētiem ex ante atbilstības nosacījumiem.

2.4.

Respektīvi, Komisija ierosina Regulas (ES) 2015/1588 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā iekļaut šādus divus punktus: “xv) finansējumam, ko novirza vai atbalsta, izmantojot centralizēti pārvaldītus ES finansēšanas instrumentus vai budžeta garantijas, ja atbalstu sniedz papildu finansējuma veidā, izmantojot valsts resursus; xvi) projektiem, kurus atbalsta saskaņā ar ES Eiropas teritoriālās sadarbības programmām.”

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK pavisam nesen pieņemtos atzinumos ir atbalstījusi ar Komisijas darba programmu saistītās jaunās iniciatīvas. Runa ir par šādiem atzinumiem: a) InvestEU (4); b) Programma “Apvārsnis Eiropa” (5); c) Mākslīgais intelekts Eiropai (6); d) Pētniecība un inovācija: atjaunota Eiropas programma (7); e) Eiropas Reģionālās attīstības fonds un Kohēzijas fonds (8); f) Regula par Eiropas teritoriālo sadarbību 2021.–2027. gadā (9); g) Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (10); h) TEN-T projektu īstenošana (11); i) Satīklota un automatizēta mobilitāte (12); j) Digitālās Eiropas programma (13).

3.2.

Šis Komisijas priekšlikums ir nepieciešams efektīvai vairāku šajās jaunajās iniciatīvās paredzētu pasākumu darbībai. To saraksts ir sniegts orientējošā nolūkā, jo vēl turpinās sarunas starp abiem likumdevējiem. Priekšlikums nodrošinās, lai Komisija uzņemtos vienu no galvenajām lomām Savienības kopējām interesēm atbilstošu projektu un shēmu atlasē un lai publiskais atbalsts privātos ieguldījumus papildinātu pārredzamā veidā.

3.3.

Sadaļas “Kopējie konkurences noteikumi” 107., 108. un 109. pants ir fundamentāli ES pamatlikuma (LESD) noteikumi, kas regulē valsts atbalstu.

3.4.

Piemērošanas saistībā 2015. gada 13. jūlija Regulā (ES) 2015/1588 ir paredzēta LESD 107. un 108. panta piemērošana dažu kategoriju valsts horizontālajam atbalstam – gan ieguldījumiem, gan valsts atbalstam.

3.5.

Šī regula ir jāpielāgo tā, lai Komisijas priekšlikumā noteiktos mērķus, ko EESK pilnībā atbalsta, būtu iespējams īstenot.

3.6.

Tāpēc EESK pauž piekrišanu grozījumiem, kurus paredzēts izdarīt Regulā (ES) 2015/1588 un kuri iekļauti Komisijas priekšlikumā ar nosacījumu, ka tā tos uzskata par svarīgiem minēto mērķu sasniegšanai.

3.7.

EESK turklāt ir gandarīta, ka Komisija dažas dienas pēc izskatāmā priekšlikuma publicēšanas ir publicējusi arī Paraugprakses kodeksu par valsts atbalsta pārbaudes procedūru izpildi (14), ar kuru tiek atcelts 2009. gadā publicētais kodekss un iekļauts paziņojums par vienkāršotu procedūru (15).

3.8.

EESK atzinīgi vērtē šo iniciatīvu, kuras mērķis ir optimizēt rezultātus, ko sniegs šajā priekšlikumā iekļautie modernizētie valsts atbalsta noteikumi, sniegt dalībvalstīm, atbalsta saņēmējiem un ieinteresētajām personām norādes par to, kā praktiski darbojas ar valsts atbalstu saistītās procedūras un šīs procedūras padarīt pārredzamākas, vienkāršākas, skaidrākas, paredzamākas un pēc iespējas atbilstošākas termiņiem.

3.9.

Šis 2018. gada paraugprakses kodekss nav iecerēts kā izsmeļošs un ar to netiek radītas jaunas tiesības. Tajā ir aprakstīta procedūra un sniegtas norādes šajā saistībā. Dokuments liek secināt, ka šis kodekss jāizprot saistībā ar visiem iepriekš pieņemtajiem dokumentiem.

3.10.

Tā galvenais mērķis ir veicināt ieinteresēto personu sadarbību ar Komisiju kontroles laikā un padarīt procedūru uzņēmumiem un valstīm saprotamāku.

3.11.

Ar to tiek arī uzlabota sūdzību izskatīšana valsts atbalsta jomā: sūdzības iesniedzējiem tiek noteikts pienākums, jau iesniedzot sūdzības veidlapu, pierādīt skartās intereses, un tiek noteikti indikatīvi sūdzību izskatīšanas termiņi.

---

(1)  OV L 248, 24.9.2015., 1. lpp.

(2)  COM(2018) 398 final.

(3)  COM(2018) 321 final, 2018. gada 2. aprīlis.

(4)  ECO/474 (OV C 62, 15.2.2019., 131. lpp.).

(5)  INT/858 (OV C 62, 15.2.2019., 33. lpp.).

(6)  OV C 440, 6.12.2018., 51. lpp.

(7)  OV C 440, 6.12.2018., 73. lpp.

(8)  ECO/462 (OV C 62, 15.2.2019., 90. lpp.).

(9)  OV C 440, 6.12.2018., 116. lpp.

(10)  OV C 440, 6.12.2018., 191. lpp.

(11)  TEN/669 (OV C 62, 15.2.2019., 269. lpp.).

(12)  TEN/673 (OV C 62, 15.2.2019., 274. lpp.).

(13)  TEN/677 (OV C 62, 15.2.2019., 292. lpp.).

(14)  Komisijas paziņojums C(2018) 4412 final, 16.7.2018.

(15)  OV C 136, 16.6.2009., 13. lpp.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Savienības rīcību pēc tās pievienošanās Lisabonas Vienošanās par cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Ženēvas aktam”

(COM(2018) 365 final – 2018/0189 (COD))

(2019/C 110/10)

Ziņotājs:

Arnold PUECH D’ALISSAC

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 10.9.2018. Padome, 17.10.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	21.11.2018.
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018.
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	208/1/3

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Aizvien liberalizētākā un konkurējošākā pasaules tirgū Eiropas Savienības ražotājiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) ir unikāls un vērtīgs resurss.

1.2.

Eiropas Komisijai būtu vienmēr jārīkojas tā, lai aizsargātu ražošanas modeļus un kvalitātes shēmas, kas pasaules līmenī ir atzītas to ilgtspējas dēļ, kura nāk par labu patērētājiem un ražotājiem.

1.3.

Tāpēc norādēm piemīt īpaša iezīme uzsvaru likt uz attiecīgā produkta vietējo dimensiju, tādējādi popularizējot vietējos kultūras aspektus un prasmes, teritoriju un tās agroekoloģiskās īpatnības. Šīs iezīmes ir jāaizsargā.

1.4.

Pasaulē vērojama būtiska tendence izstrādāt oficiālas kvalitātes un izcelsmes identifikācijas zīmes (KIIZ).

1.5.

EESK uzsver šo pozitīvo aspektu un atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir starptautiskā līmenī aizsargāt reģistrētos cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Ženēvas nolīgumu un juridisko praksi, un uzskata, ka ir noteikti jāmēģina izveidot saskaņotu sistēmu kvalitātes zīmju aizsardzībai starptautiskā līmenī. Tomēr Komiteja uzskata par svarīgu panākt visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir aizsargāt un veicināt kvalitātes zīmju sistēmu kopumā.

1.6.

Lietderīgi ir ierosināt sistēmu, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas ražotājiem, kuri vēlas, lai to ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir atzīta arī starptautiskā līmenī.

1.7.

EESK uzskata, ka tiesības, ko ieguvušas līdz šim reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu jāaizsargā, lai nepieļautu sankcijas un nevienlīdzīgu attieksmi.

2.   Priekšlikums regulai

2.1.

Komisijas priekšlikuma mērķis ir izveidot tiesisko satvaru, kas nodrošinās pilnvērtīgu ES līdzdalību Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijas (WIPO) Lisabonas Savienībā saistībā ar cilmes vietu nosaukumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kad Savienība būs kļuvusi par Ženēvas akta līgumslēdzēju pusi.

2.2.

Ženēvas aktā ir noteiktas katras līgumslēdzējas puses saistības aizsargāt attiecīgajā teritorijā cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas atbilstoši tās tiesību sistēmai un praksei. Tādējādi katra līgumslēdzēja valsts aizsargā reģistrētu cilmes vietas nosaukumu vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, ja vien reģistrācija nav atteikta.

2.3.

Eiropas Komisija ierosina, lai Eiropas Savienība pēc pievienošanās Ženēvas aktam iesniedz sarakstu ar ES ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm (par kurām jāvienojas ar dalībvalstīm), kuras paredzēts aizsargāt ar Lisabonas sistēmu. Pēc Eiropas Savienības pievienošanās Lisabonas Savienībai pieteikumus par papildu Savienībā aizsargātu un reģistrētu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu starptautisko reģistrāciju varēs iesniegt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts vai ieinteresēto ražotāju grupas pieprasījuma.

2.4.

Būs jāievieš piemērotas procedūras, kas ļaus Komisijai izvērtēt cilmes vietu nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir trešās dalībpusēs un kuras ir reģistrētas starptautiskajā reģistrā. Savienībai būs jāievēro cilmes vietu nosaukumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuru izcelsme ir trešās dalībpusēs un kuras reģistrētas starptautiskajā reģistrā saskaņā ar Ženēvas akta III nodaļu.

2.5.

Šis akts nosaka katrai līgumslēdzējai pusei pienākumu nodrošināt efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus reģistrēto cilmes vietas nosaukumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai (sk. Lisabonas Vienošanās Ženēvas akta 14. pantu) (1).

2.6.

Septiņas ES dalībvalstis, kuras ir Lisabonas Savienībā, ir apņēmušās aizsargāt trešo valstu izcelsmes norādes. Lai šīs valstis varētu izpildīt savas starptautiskās saistības, ko tās uzņēmušās pirms ES pievienošanās Lisabonas Savienībai, būs jāizveido pārejas režīms, kas radīs sekas tikai nacionālajā līmenī un neietekmēs Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.

2.7.

Ženēvas aktā un Kopīgajā reglamentā paredzēto maksu par cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes starptautiskas reģistrācijas pieteikuma iesniegšanu sedz dalībvalsts, kurā ir cilmes vietas nosaukuma vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izcelsme (sk. Lisabonas Vienošanās Ženēvas akta 11. pantu) (2).

2.8.

Savienība ir izveidojusi vienotas un visaptverošas lauksaimniecības produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzības sistēmas. Šīs aizsardzības sistēmas nodrošina, ka attiecīgo produktu nosaukumi tiek aizsargāti visā ES, balstoties uz vienotu pieteikuma iesniegšanas procedūru. Izskatāmais priekšlikums atbilst ES vispārējai politikai, kuras mērķis ir veicināt un stiprināt ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, izmantojot divpusējos, reģionālos un daudzpusējos nolīgumus.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu, kura mērķis ir starptautiskā līmenī aizsargāt reģistrētos cilmes vietas nosaukumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar Ženēvas aktu un juridisko praksi. Laikā, kad globalizācija arvien vēršas plašumā, īpaši lauksaimniecības pārtikas preču tirdzniecības jomā, svarīgi ir mēģināt izveidot saskaņotu sistēmu kvalitātes zīmju aizsardzībai starptautiskā līmenī.

3.2.

Eiropas Komisijai būtu vienmēr jārīkojas tā, lai aizsargātu ražošanas modeļus un kvalitātes kontroles shēmas, kuru labvēlīgā ietekme uz patērētāju veselību un to ekonomiskā un vidiskā ilgtspēja ir atzītas pasaules līmenī.

3.3.

Aizvien liberalizētākā pasaules tirgū Eiropas Savienības ražotājiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (ĢIN) ir unikāls un vērtīgs resurss (5,7 % no lauksaimniecības pārtikas nozares pārdošanas apjoma jeb vairāk nekā 54 miljardi euro 2010. gadā) (3). Taču centieni konkurēt kvalitātes jomā būs neefektīvi, ja starptautiskajos tirgos netiks pietiekami aizsargātas ĢIN – galvenais vektors, ko izmanto mūsu kvalitatīvai produkcijai.

3.4.

EESK uzsver, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir īpaši apzīmējumi, kas ļauj diferencēt konkurējošus produktus un informēt patērētājus par produkta izcelsmi. Atšķirībā no preču zīmēm ģeogrāfiskās izcelsmes norādes mērķis ir uzsvērt produkta saikni ar tā izcelsmes teritoriju, tādējādi norāžu īpašā iezīme ir tā, ka uzsvars likts uz produkta vietējo dimensiju, popularizējot vietējos kultūras aspektus un prasmes, teritoriju un tās agroekoloģiskās īpatnības. Šīs iezīmes ir jāaizsargā.

3.5.

Jau 2008. gadā atzinumā par tematu “Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumi” (4) EESK uzsvēra, ka Eiropas sabiedrībā pakāpeniski palielinās patērētāju apziņa par lauksaimniecības pārtikas produktu īpašībām, tādēļ paaugstinās pieprasījums pēc kvalitatīviem produktiem. Šis apgalvojums pašlaik ir pamatots vairāk nekā jebkad agrāk, jo Eiropas patērētāji arvien biežāk izvēlas kvalitatīvus produktus, kas tiek ražoti konkrētā teritorijā, reģionā vai valstī un kuru kvalitāte un reputācija līdztekus citām raksturīgām īpašībām pēc būtības ir saistīti ar šo ģeogrāfisko izcelsmi (5).

3.6.

Francijas Ekonomikas, sociālo lietu un vides padomes nesenajā atzinumā “Pārtikas produktu oficiālās kvalitātes un izcelsmes zīmes” norādīts, ka pasaulē vērojama būtiska tendence izstrādāt oficiālas kvalitātes un izcelsmes identifikācijas zīmes. Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu ir arvien vairāk, jo tās atbilst pieaugošajam patērētāju pieprasījumam un popularizē arī konkrētās teritorijas vēsturi, mantojumu un tradicionālās prasmes.

3.7.

EESK vēlas norādīt, ka saskaņā ar FAO (6) datiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm ir ļoti pozitīva ietekme uz cenām neatkarīgi no produkta veida, izcelsmes reģiona vai reģistrācijas ilguma.

3.8.

Visos divpusējos nolīgumos, kuri jau ir noslēgti vai par kuriem notiek sarunas, arvien lielāka nozīme ir aspektiem, kas saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. EESK uzsver šo pozitīvo aspektu. Tomēr Komiteja uzskata par svarīgu panākt visaptverošu pieeju, kuras mērķis ir aizsargāt un veicināt kvalitātes zīmju sistēmu kopumā.

3.9.

EESK uzskata, ka šajā nolūkā ir jāpārskata priekšlikums ES līmenī sagatavot pozitīvu sarakstu, jo tas neatbilst prasībai par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu sistēmas vispārēju aizsardzību. Faktiski lietderīgi ir ierosināt sistēmu, kas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas ražotājiem, kuri vēlas, lai to ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir atzīta arī starptautiskā līmenī. Turklāt izvēlētajos kritērijos nav ņemti vērā citi sociālekonomiskie kritēriji, kuri ir būtiski atsevišķu Eiropas Savienības teritoriju ekonomikas attīstībai. Ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm bieži vien ir saistīta vietējā ekonomika, kas rada darbvietas un būtiski ietekmē citus ekonomikas sektorus, piemēram, tūrismu, un kurai ir labvēlīga ietekme uz teritorijas plānošanu un apsaimniekošanu.

3.10.

EESK aicina Komisiju ņemt vērā sekas, ko radīs Eiropas Savienības turpmākās jaunās attiecības ar Apvienoto Karalisti, un pozitīvā saraksta noteikšanas iespējamo ietekmi uz pašreizējām sarunām, kurās būtu jābalstās uz kvalitātes sistēmas aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Pēc izstāšanās Apvienotajai Karalistei būs jāturpina ievērot ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuras garantē sistēma, ko tā līdz šim ir izmantojusi.

3.11.

EESK uzsver, ka viltoti produkti nopietni apdraud Eiropas lauksaimniecības pārtikas nozari. Nesen publicētais Eiropas Komisijas ziņojums (7) apstiprina, ka visbiežāk tiek viltoti lauksaimniecības pārtikas produkti.

3.12.

EESK atgādina, ka patlaban septiņas ES valstis jau ir Lisabonas Vienošanās dalībnieces (Bulgārija, Francija, Ungārija, Itālija, Portugāle, Čehijas Republika un Slovākija) un ka pašlaik tajā reģistrētas vairāk nekā 1 000 ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kurām ar vienotu reģistrācijas procedūru nodrošināta aizsargāta cilmes vietas nosaukuma (ACVN) un aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes (AĢIN) starptautiskā aizsardzība.

3.13.

EESK uzskata, ka tiesības, ko ieguvušas līdz šim reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, būtu jāaizsargā, lai nepieļautu sankcijas un nevienlīdzīgu attieksmi.

3.14.

Visbeidzot, EESK vērš uzmanību uz 2012. gada pētījumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu komerciālo vērtību Savienībā (8); šis ir vienīgais pašlaik pieejamais pētījums, taču šķiet, ka ĢIN vērtības prēmijas likme (value premium rate) pagaidām nav būtiski mainījusies.

---

(1)  http://www.wipo.int/edocs/pubdocs/en/wipo_pub_239.pdf

(2)  Turpat.

(3)  Sk. uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus Nr. AGRI-2011-EVAL-04.

(4)  OV C 204, 9.8.2008., 57. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.). https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1540542863415&uri=CELEX:32012R1151

(6)  Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija.

(7)  https://ec.europa.eu/taxation_customs/sites/taxation/files/report_on_eu_customs_enforcement_of_ipr_2017_en.pdf (pagaidām pieejams tikai angļu valodā).

(8)  https://ec.europa.eu/agriculture/external-studies/value-gi_en (pagaidām pieejams tikai angļu valodā).

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Grozīts priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), Regulu (ES) Nr. 1094/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), Regulu (ES) Nr. 1095/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), Regulu (ES) Nr. 345/2013 par Eiropas riska kapitāla fondiem, Regulu (ES) Nr. 346/2013 par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem, Regulu (ES) Nr. 600/2014 par finanšu instrumentu tirgiem, Regulu (ES) 2015/760 par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem, Regulu (ES) 2016/1011 par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, Regulu (ES) 2017/1129 par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un Direktīvu (ES) 2015/849/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai”

(COM(2018) 646 final – 2017/0230 (COD))

(2019/C 110/11)

Galvenais ziņotājs:

Petr ZAHRADNÍK

Apspriešanās	Eiropas Parlaments, 4.10.2018. Eiropas Savienības Padome, 12.11.2018.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts plenārsesijā	12.12.2018
Plenārsesija Nr.	539
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	121/0/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē elastīgumu, ar kādu Eiropas Komisijas reaģē uz problēmām, kas radušās banku un finanšu iestādēs, un pieņem papildu pasākumus cīņai pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

1.2.

Tajā pašā laikā EESK uzskata, ka papildus uzraudzības iestāžu koordinācijas stiprināšanai un to savstarpējās mijiedarbības efektivitātes palielināšanai ir jākoordinē darbības arī ar citām iesaistītajām struktūrām, lai konkrēti risinātu šo ļoti bīstamo problēmu.

1.3.

EESK brīdina, ka tehnoloģiju un saziņas iespējas ne tikai ļauj radīt inovatīvus finanšu produktus, kas dod labumu noguldītājiem un ieguldītājiem, bet ir arī liels stimuls noziedzniekiem, kuri iesaistīti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā un terorisma finansēšanā. Tādēļ Komiteja aicina pieņemtos risinājumus galvenokārt virzīt uz turpmāko risku novēršanu.

1.4.

EESK uzsver, ka attiecībā uz trešām valstīm šī problēma kļūst arvien nopietnāka, jo pieaug ģeopolitiskie, drošības un politiskie riski, un norāda, ka ES ir jābūt iespējami labāk sagatavotai, lai novērstu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas praksi un terorisma finansēšanu un nepieļautu Savienības tirgus un finanšu iestāžu ļaunprātīgu izmantošanu.

1.5.

EESK apzinās un saprot, ka tiesību akta priekšlikumā ierosinātie pasākumi neapšaubāmi ir svarīgi, taču tie ir nepietiekami koordinācijas, organizācijas un pilnvaru jomā, un tie būs jāpapildina ar citiem pasākumu kopumiem, lai veiksmīgi atrisinātu šo problēmu. Tajā pašā laikā Komiteja piekrīt Eiropas Komisijas viedoklim, ka izvēlētās virzības konkrētas īstenošanas un nepārtrauktības labad ir vēlams rīkoties pakāpeniski, lai neradītu būtiskus traucējumus pašreizējās sistēmas stabilitātē un darbībā.

1.6.

EESK ir pārliecināta, ka uzraudzības iestāžu pilnvaru jaunajā līdzsvarā būtu jāveido līdzsvarotas attiecības starp Eiropas Banku iestādi (EBI), kurai ir jaunas, paplašinātas pilnvaras, un valstu uzraudzības iestādēm, lai visas iesaistītās struktūras optimāli izmantotu savas spējas problēmas atrisināšanai vēlamā veidā.

1.7.

EESK uzsver, ka iekšējai un ārējai saziņai par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu ir svarīga nozīme, lai sasniegtu ierosināto pasākumu mērķi. Iekšējās saziņas jomā izšķiroša nozīme ir kompetento uzraudzības iestāžu savstarpējās informācijas plūsmu optimizēšanai un aizsardzībai; savukārt ārējās saziņas jomā ir jānodrošina ieinteresētās sabiedrības daļas informēšana un izpratnes veidošana, kas ir preventīvs un sagatavošanās līdzeklis varbūtībai, ka tiks veiktas šādas noziedzīgas darbības.

1.8.

EESK vēlas noskaidrot, uz kāda pamata norādīts, ka banku sektors ir vismazāk aizsargāts pret ļaunprātīgu izmantošanu noziedzīgos nolūkos, proti, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, jo ir pastiprināta EBI pozīcija un pilnvaras, bet ne abas pārējās Savienības uzraudzības iestādes.

1.9.

EESK vēlētos, lai tiktu sīkāk precizētas jaunās attiecības starp EBI un pārējām ES uzraudzības iestādēm, dalībvalstu un, jo īpaši, trešo valstu uzraudzības iestādēm saistībā ar koordināciju un kopīgu rīcību cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

2.   Priekšlikuma vispārējais konteksts un svarīgākie fakti

2.1.

Kopš 2011. gada Eiropas Savienībā ir stājusies spēkā jauna finanšu uzraudzības sistēma, kas būtiski uzlabojusi finanšu tirgus stabilitāti un sekmējusi risku samazināšanu tajā. Līdz ar sistēmas ieviešanu ir saskaņoti ES finanšu tirgu noteikumi un to uzraudzības darbības. Tomēr kopš tā laika tehnoloģiju un finanšu inovāciju progress ir radījis jaunas iespējas noziedzīgām darbībām, kurās finanšu nozare tiek ļaunprātīgi izmantota, lai atbalstītu noziedzīgas darbības un legalizētu no tām iegūtos līdzekļus. Abas minētās darbības, protams, ir ne tikai nevēlamas un nosodāmas no sabiedrības viedokļa, bet tajā pašā laikā kropļo arī finanšu tirgu darbību un efektivitāti, jo to galvenais mērķis nav iegūt maksimālu peļņu no objektīvām iespējām izmantot katru konkrēto aktīvu un to vērtību, bet gan slēpt, padarīt nesaprotamu un nepieļaut nekādas informācijas atklāšanu; tas nozīmē, ka finanšu līdzekļi ne vienmēr tiek izmantoti optimāli.

2.2.

Tātad ierosināto pasākumu mērķis nav vienīgi nepieļaut vai ierobežot iespējas, kas veicina noziedzīgas darbības vai tajās gūto līdzekļu legalizēšanu, bet arī nodrošināt to finanšu iestāžu labu darbību un stabilitāti, kuras ļaunprātīgi izmantotas noziedzīgām darbībām, kā arī drošību klientiem un ieguldītājiem. Tas palīdzēs arī ierobežot politiskos un ar reputāciju saistītos riskus gan katrā konkrētajā dalībvalstī, gan Eiropas Savienībā kopumā.

2.3.

Tā kā mūsdienās finanšu tirgi ir daudznacionāli un savstarpēji savienoti kā vēl nekad agrāk, ir ļoti svarīgi izveidot sistēmu, kas veic savas funkcijas pārrobežu kontekstā, jo empīriskās analīzes liecina, ka šādas noziedzīgas darbības arvien biežāk tiek veiktas pārrobežu mērogā un ka tajās iesaistītas arī trešo valstu struktūras. Lai cik laba tā arī nebūtu, šādu noziedzīgu nodarījumu sodīšanas organizēšana, ja tā notiek tikai vienas dalībvalsts mērogā, nav pietiekama, lai šis darbs galarezultātā būtu veiksmīgs. Tādēļ ļoti svarīga nozīme ir konkrētai kopīgai rīcībai starp valstu uzraudzības iestādēm nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā, valstu finanšu uzraudzības iestādēm, kompetentajām ES struktūrām un trešo valstu uzraudzības iestādēm.

2.4.

Ierosinātais pasākums, kas izskatīts šajā atzinumā, ir tikai viens no pasākumiem izvirzītā mērķa sasniegšanai. Lai veiksmīgi īstenotu šo pasākumu, tas obligāti ir jākoordinē ar citiem elementiem, kuru kopums veido sistemātisku un saskaņotu pieeju, kas maksimāli apgrūtinās noziedzniekus to noziedzīgajās darbībās.

2.5.

Konkrēti, izskatāmā priekšlikuma mērķis ir: — optimāli izmantot īpašās zināšanas un pieejamos resursus, Eiropas Banku iestādē (EBI) centralizējot pienākumus, kas saistīti ar nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu un apkarošanu visā finanšu tirgū, — precizēt ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu saistīto EBI pienākumu tvērumu un saturu, — pastiprināt instrumentus, kas paredzēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pienākumu veikšanai, — stiprināt EBI koordinatora lomu starptautiskajās lietās, kas saistītas ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

EESK uzskata, ka cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu vēršas plašumā ne tikai tehnoloģisko un finanšu inovāciju dinamikas dēļ, bet arī tādēļ, ka nesen konstatētas vairākas lietas, kurās noziedzīgu darbību nolūkā ļaunprātīgi izmantota vairāku ES valstu banku un finanšu sistēma. Šajā situācijā ir svarīgi norādīt arī uz lielo ģeopolitisko risku un teroristu darbībām.

3.2.

EESK pauž bažas par minētās problēmas saasināšanos, jo šīs noziedzīgās darbības un mēģinājumi ar finanšu nozares starpniecību legalizēt tajās gūtos līdzekļus tiek veikti ne tikai pārrobežu mērogā ES robežās, bet tajās iesaistītas arī trešās valstis. EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumā pausto ciešo apņemšanos atrisināt šo problēmu.

3.3.

Šajā saistībā EESK norāda: neraugoties uz to, ka 2017. gadā Eiropas finanšu uzraudzības sistēma tika pārskatīta (1) un ka Komiteja par to sagatavoja atzinumu (2), kas pieņemts plenārsesijā 2018. gada 15. februārī, jaunu zināšanu un apstākļu dēļ priekšlikums bija jāaktualizē, efektivitātes palielināšanas nolūkā iekļaujot tajā papildu elementus. Minētā EESK atzinuma saturs joprojām ir aktuāls un noderīgs. Vienlaikus EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas elastīgo reaģēšanu uz virkni banku skandālu vairākās ES valstīs, kas apstiprināja, ka tie, kas veic šādas noziedzīgas darbības, spēj ļaunprātīgi izmantot gan tehnoloģiju un saziņas rīkus, gan spēkā esošo regulējumu. Ar šīm darbībām viņi atklāj nepilnības ES mehānismā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas jomā.

3.4.

EESK atzīmē, ka priekšlikumā ietvertie jaunie elementi galvenokārt ir tehniska un organizatoriska rakstura elementi, taču risinājumam, kas ļautu pārvarēt pašreizējo situāciju, ir jābūt plašākam un globālākam. EESK piebilst, ka izskatāmais priekšlikums skar šauru jautājumu loku, kas saistīts ar EBI pilnvaru paplašināšanu un pastiprinātu koordināciju ar valstu uzraudzības iestādēm cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un dažos īpašos gadījumos arī zināmu kontroli pār tām. Izskatāmajā priekšlikumā nav skatīta finanšu analīzes dienestu un vienību darbība. Priekšlikums galvenokārt attiecas uz darbību un procedūru koordinēšanu, bet ne konkrētiem pasākumiem cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

3.5.

EESK brīdina un uzsver, ka nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ne tikai dod iespēju legalizēt ienākumus, kas gūti no nelikumīgām un sodāmām darbībām, bet arī iespēju piešķirt līdzekļus neracionāli, zinot, ka šo darījumu mērķis ir “netikt atklātiem” un “legalizēt” ieguldītos līdzekļus vai pārskaitīt tos uz vietām, kur tiks veiktas citas noziedzīgas darbības, un nevis gūt no tiem peļņu. EESK konstatē un uzsver, ka aktualizētajā priekšlikumā nav arī analizētas jaunās tendences un apstākļi, kādos pašreiz notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Saistībā ar negodīgas prakses izskaušanu priekšlikums stingri un mērķtiecīgi virzīts uz konkrētām jomām, kurās salīdzinājumā ar pārējām Eiropas uzraudzības iestādēm ir pastiprināta galvenokārt EBI loma problēmu risināšanā saistībā ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, kā arī uz pastiprinātu EBI koordināciju un saziņu ar valstu uzraudzības iestādēm lietās, kas saistītas ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, jo šīs iestādes ir visnotaļ banku vai finanšu tirgus uzraudzības struktūru sastāvā.

3.6.

EESK uzskata, ka šajā sakarā būtiska nozīme ir arī pienācīgai EBI un valstu iestāžu kompetenču sadalei atbilstīgi subsidiaritātes principam. EESK uzskata, ka šajā sakarā ir ļoti svarīgi pienācīgi sadalīt pilnvaras starp EBI un valstu iestādēm, ievērojot subsidiaritātes principu. Pārrobežu darījumu gadījumā EBI pilnvaru pastiprināšana ir vajadzīga, leģitīma un pamatota; tomēr EESK piebilst, ka valsts mēroga lietas, kuras EBI nespēj pilnībā atklāt, ir jāatstāj valsts iestāžu kompetencē.

3.7.

Tā kā nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas jautājumam ir izšķiroša nozīme stabilas ekonomikas un finanšu vides nodrošināšanā visā Eiropas Savienībā, EESK vēlas noskaidrot, vai ES izpildvaras līmenī nebūtu lietderīgi izveidot īpašu iestādi, piemēram, jaunu ģenerāldirektorātu, kas darbotos šajā jomā. Šis jautājums kļūst arvien nozīmīgāks saistībā ar Eiropas Komisijas jaunā sastāva izveidi 2019. gada rudenī.

3.8.

EESK vēlas arī noskaidrot, uz kāda pamata ierosināts, ka šīs problēmas atrisināšanā EBI ir izšķiroša koordinācijas loma. Vai tas nozīmē, ka Eiropas Komisija uzskata, ka vislielākās iespējas legalizēt nelikumīgi iegūtus līdzekļus un finansēt terorismu ir ES banku nozarē?

3.9.

EESK atbalsta izskatāmajā priekšlikumā paredzēto efektīvo saziņu par to, kā risināt šo problēmu. Šī saziņa būtu jāvirza ne tikai uz efektīvu informācijas apmaiņu starp visām iesaistītajām uzraudzības iestādēm (iekšējā saziņa), bet arī uz pienācīga informācijas apjoma nodrošināšanu publiskajā telpā (finanšu nozares klientiem un sabiedrībai).

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK aicina priekšlikumā ļoti precīzi noteikt jomas un attiecības, kurās salīdzinājumā ar pārējām ES uzraudzības iestādēm EBI ir vadošā loma cīņā pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, piešķirot tai plašākas pilnvaras visā finanšu tirgū.

4.2.

EESK prasa sīkāk paskaidrot nosacījumus, kas ļauj EBI uzraudzīt valstu uzraudzības iestāžu procedūras vai tieši pieņemt lēmumus par konkrētajiem finanšu nozares dalībniekiem.

4.3.

Vienlaikus EESK ļoti interesē, kādi nosacījumi ir kopīgai rīcībai ar trešo valstu uzraudzības iestādēm.

4.4.

EESK arī aicina paskaidrot, kā būtu jācentralizē visa attiecīgā valstu iestāžu sniegtā informācija par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu, ja informācijas avoti klasificēti kā “slepeni” vai “ļoti slepeni”, un kā tie tiks aizsargāti.

---

(1)  Skatīt sākotnējo tiesību akta priekšlikumu COM(2017) 536 final, 2017. gada 20. septembris. ES mērķis bija stiprināt Eiropas uzraudzības iestāžu spējas, lai nodrošinātu saskaņotu un efektīvu finanšu uzraudzību, taču konkrēti neparedzot pilnvaru pastiprināšanu iestādēm jautājumos, kas saistīti ar cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu.

(2)  OV C 227, 28.6.2018., 63. lpp.