11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/2

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedums (Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – kriminālprocess pret Petar Dzivev u.c.

(Lieta C-310/16) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība - LESD 325. panta 1. punkts - Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību - Kriminālprocess sakarā ar noziedzīgiem nodarījumiem PVN jomā - Efektivitātes princips - Pierādījumu iegūšana - Telesakaru noklausīšanās - Tiesu iestādes, kam nebija jurisdikcijas, piešķirta atļauja - Šo noklausīšanos kā pierādījumu ņemšana vērā - Valsts tiesiskais regulējums - Aizliegums))

(2019/C 93/02)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Pamata kriminālprocesa dalībnieks

Petar Dzivev, Galina Angelova, Georgi Dimov, Milko Velkov

Rezolutīvā daļa

LESD 325. panta 1. punkts, kā arī Luksemburgā 1995. gada 26. jūlijā parakstītās Konvencijas, kas izstrādāta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību K3. pantu, par Eiropas Kopienu finansiālo interešu aizsardzību 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 2. panta 1. punkts, skatīti Eiropas Savienības Pamattiesību Hartas gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka tiem pretrunā, ievērojot kriminālvajāšanas par noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), efektivitātes principu, nav tas, ka valsts tiesa piemēro valsts tiesību normu, kurā ir paredzēts, ka no kriminālprocesa ir jāizslēdz tādi pierādījumi, kādi ir noklausītie telesakari, kam ir vajadzīga iepriekšēja tiesas atļauja, ja šo atļauju ir izsniegusi tiesu iestāde, kurai nebija jurisdikcijas, pat tad, ja vienīgi ar šiem pierādījumiem var pierādīt attiecīgo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu.

(1) OV C 310, 29.8.2016.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/3

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 24. janvāra spriedums (Conseil d'État (Francija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Morgan Stanley & Co International plc/Ministre de l'Économie et des Finances

(Lieta C-165/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Nodokļi - Pievienotās vērtības nodoklis (PVN) - Sestā direktīva 77/388/EEK - Direktīva 2006/112/EK - Priekšnodokļa atskaitīšana - Ar nodokli apliekamiem darījumiem un atbrīvotiem darījumiem vienlaicīgi izmantotas preces un pakalpojumi (jaukta veida darījumos izmantojamas preces un pakalpojumi) - Piemērojamās atskaitāmās daļas noteikšana - Filiāle dalībvalstī, kurā neatrodas sabiedrības juridiskā adrese - Filiāles izdevumi saistībā tikai un vienīgi ar galvenā uzņēmuma darījumiem - Filiāles izdevumi, kas tiek izmantoti saistībā ar tās un galvenā uzņēmuma darījumiem))

(2019/C 93/04)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Conseil d'État

Pamatlietas puses

Prasītāja: Morgan Stanley & Co International plc

Atbildētājs: Ministre de l'Économie et des Finances

Rezolutīvā daļa

Padomes Sestās direktīvas 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze, 17. panta 2., 3. un 5. punkts un 19. panta 1. punkts un Padomes Direktīvas 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu 168., 169. un 173.–175. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka attiecībā uz dalībvalstī reģistrētas filiāles izdevumiem, kuri attiecas vienīgi reizē gan uz darījumiem, kas apliekami ar pievienotās vērtības nodokli, gan uz darījumiem, kas no šī nodokļa ir atbrīvoti, kurus veic šīs filiāles citā dalībvalstī reģistrēts galvenais uzņēmums, ir jāpiemēro atskaitāmā daļa, kas izriet no daļskaitļa, kura saucējs sastāv no apgrozījuma, ko veido vienīgi šie darījumi, bez pievienotās vērtības nodokļa, un skaitītājs sastāv no ar nodokli apliekamiem darījumiem, kas arī dotu tiesības uz atskaitījumu, ja tie būtu veikti dalībvalstī, kurā ir reģistrēta minētā filiāle, tostarp, ja šīs tiesības uz atskaitījumu izriet no tā, ka pēdējā minētā izmanto izvēles iespēju dalībvalstī veiktos darījumus aplikt ar pievienotās vērtības nodokli.

Sestās direktīvas 77/388 17. panta 2., 3. un 5. punkts un 19. panta 1. punkts, kā arī Direktīvas 2006/112 168., 169. un 173.–175. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka, lai noteiktu atskaitāmo daļu, kas piemērojama dalībvalstī reģistrētas filiāles vispārējām izmaksām, kuras saistītas vienlaikus gan ar šīs filiāles šajā dalībvalstī veiktiem darījumiem, gan arī ar darījumiem, ko veic tās citā valstī reģistrēts galvenais uzņēmums, daļskaitļa, kas veido šo atskaitāmo daļu, saucējā ir jāņem darījumi, kurus veic gan minētā filiāle, gan galvenais uzņēmums, precizējot, ka minētā daļskaitļa skaitītājā papildus šīs pašas filiāles veiktajiem ar nodokli apliekamajiem darījumiem ir jāņem vērā tikai ar nodokli apliekamie galvenā uzņēmuma veiktie darījumi, kas arī dotu tiesības veikt atskaitījumu, ja tie būtu veikti attiecīgās filiāles reģistrācijas valstī.

(1) OV C 213, 3.7.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/4

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedums (Kúria (Ungārija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SH/TG

(Lieta C-168/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi saistībā ar situāciju Lībijā - Līgumu, kas noslēgti ar mērķi izsniegt bankas garantiju līdzekļu iesaldēšanas sarakstā iekļautai vienībai, virkne - Izdevumu segšana saskaņā ar pretgarantijas līgumiem - Regula (ES) Nr. 204/2011 - 5. pants - Jēdziens “Regulas Nr. 204/2011 III pielikumā minētās vienības rīcībā nodoti līdzekļi” - 12. panta 1. punkta c) apakšpunkts - Jēdziens “ar garantiju nodrošināta prasība” - Jēdziens “persona vai vienība, kas darbojas 12. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētās personas uzdevumā”))

(2019/C 93/05)

Tiesvedības valoda – ungāru

Iesniedzējtiesa

Kúria

Pamatlietas puses

Prasītājs: SH

Atbildētājs: TG

Piedaloties: UF

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (ES) Nr. 204/2011 (2011. gada 2. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—	tas ir piemērojams tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā ar pretgarantijas līgumu saistītie izdevumi Savienības bankai ir jāpārskaita Lībijas bankai, kuras nosaukums ir iekļauts šīs regulas III pielikumā ietvertajā sarakstā, un

—

tas principā nav piemērojams tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā izdevumi saistībā ar pretgarantijas līgumu ir jāsedz Savienības bankai, tos pārskaitot Lībijas bankai, kuras nosaukums vairs nav iekļauts minētās regulas III pielikumā ietvertajā sarakstā, vai Savienības bankai, tos pārskaitot citai Savienības bankai, ja Lībijas banka ir piešķīrusi bankas garantiju par labu vienībai, kas ir iekļauta šajā sarakstā, izņemot gadījumus, kad šāds maksājums, pamatojoties uz juridiskām vai finansiālām saitēm starp banku, kas saņem šo maksājumu, un minētajā sarakstā iekļauto vienību, nozīmē attiecīgo izdevumu netiešu padarīšanu par pieejamiem šai vienībai.

Regulas Nr. 204/2011 12. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka:

—

tā sākotnējā redakcijā tas ir piemērojams gadījumos, kad izdevumi, kas ir jāsedz saskaņā ar pretgarantijas līgumiem, Eiropas Savienības bankai ir jāpārskaita Lībijas bankai, kas ir iekļauta minētās regulas III pielikumā ietvertajā sarakstā, un Savienības bankai ir jāpārskaita Lībijas bankai, kas nav iekļauta šajā sarakstā, ja Lībijas banka ir piešķīrusi bankas garantiju vienībai, kas ir ietverta minētajā sarakstā, ar nosacījumu, ka Lībijas banka tiek uzskatīta par vienību, kas rīkojas Lībijas valdības vārdā, bet tas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai;

—

tā redakcijā, kāda tā izriet no Padomes Regulas (ES) Nr. 45/2014 (2014. gada 20. janvāris), tas nav piemērojams gadījumā, ja izdevumi, kas ir jāsedz saskaņā ar pretgarantijas līgumiem, Savienības bankai ir jāpārskaita Lībijas bankai, kas ir iekļauta minētās regulas III pielikumā ietvertajā sarakstā, un Savienības bankai ir jāpārskaita Lībijas bankai, kas nav iekļauta šajā sarakstā, ja Lībijas banka ir piešķīrusi bankas garantiju vienībai, kas ir ietverta minētajā sarakstā, ar nosacījumu, ka šie izdevumi ir tikuši samaksāti pirms minētās regulas spēkā stāšanās, un

—	šis pants gan tā sākotnējā redakcijā, gan redakcijā, kas izriet no Regulas Nr. 45/2014, nav piemērojams gadījumā, ja izdevumi, kas jāsedz saskaņā ar pretgarantijas līgumiem, Savienības bankai ir jāsamaksā citai Savienības bankai.

3)	Regulas Nr. 204/2011 9. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nevar tikt piemērots tādu izmaksu segšanai, kādas ir jāmaksā saskaņā ar dažādiem pamatlietā aplūkotajiem līgumiem.

Padomes Regulas (ES) 2016/44 (2016. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 204/2011 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas ir piemērojams pretgarantijas izdevumiem, kas vienai Savienības bankai ir jāmaksā citai Savienības bankai tādā situācijā, kāda ir pamatlietā, kurā galīgais aprēķins ir ticis veikts pēc šīs regulas spēkā stāšanās.

(1) OV C 221, 10.7.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/6

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 22. janvāra spriedums (Oberster Gerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Cresco Investigation GmbH/Markus Achatzi

(Lieta C-193/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Eiropas Savienības Pamattiesību harta - 21. pants - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - Direktīva 2000/78/EK - 2. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Tieša diskriminācija reliģijas dēļ - Valsts tiesiskais regulējums, ar kuru noteiktiem darba ņēmējiem tiek piešķirta atvaļinājuma diena Lielajā Piektdienā - Pamatojums - 2. panta 5. punkts - 7. panta 1. punkts - No valsts tiesību nesaderības ar Direktīvu 2000/78 izrietoši pienākumi privātajiem darba devējiem un valsts tiesai))

(2019/C 93/06)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberster Gerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Cresco Investigation GmbH

Atbildētājs: Markus Achatzi

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 1. pants un 2. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka ar valsts tiesisko regulējumu, saskaņā ar kuru, pirmkārt, Lielā Piektdiena ir svētku diena tikai darba ņēmējiem, kas ir noteiktu kristīgās baznīcas draudžu locekļi, un, otrkārt, vienīgi šiem darba ņēmējiem, ja viņiem ir jāstrādā šajā svētku dienā, ir tiesības uz papildu piemaksu pie saņemtās darba samaksas par šajā dienā veikto darbu, ir radīta tieša diskriminācija reliģijas dēļ.

Šajā valsts tiesiskajā regulējumā paredzētie pasākumi nevar tikt uzskatīti ne par pasākumiem, kas ir vajadzīgi citu personu tiesību un brīvību aizsardzībai minētās direktīvas 2. panta 5. punkta izpratnē, ne arī par īpašiem pasākumiem, kuru mērķis ir kompensēt trūkumus, kas saistīti ar reliģiju, šīs pašas direktīvas 7. panta 1. punkta izpratnē.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tikmēr, kamēr attiecīgā dalībvalsts, lai atjaunotu vienlīdzīgu attieksmi, nav grozījusi savu tiesisko regulējumu, ar kuru tiesības uz svētku dienu Lielajā Piektdienā ir piešķirtas tikai darba ņēmējiem, kas ir noteiktu kristīgās baznīcas draudžu locekļi, privātajam darba devējam, uz kuru attiecas šis tiesiskais regulējums, ir pienākums tiesības uz svētku dienu Lielajā Piektdienā piešķirt arī saviem pārējiem darbiniekiem ar nosacījumu, ka pēdējie minētie ir šim darba devējam iepriekš lūguši atbrīvot viņus no pienākuma strādāt šajā dienā, un tātad atzīt šo darba ņēmēju tiesības uz papildu piemaksu pie saņemtās darba samaksas par šajā dienā veikto darbu, ja minētais darba devējs ir atteicies šādu lūgumu apmierināt.

(1) OV C 283, 28.8.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/7

Tiesas (virspalāta) 2019. gada 15. janvāra spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – E.B./Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter BVA

(Lieta C-258/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālā politika - Direktīva 2000/78/EK - Vienlīdzīga attieksme nodarbinātības un profesijas jomā - 2. pants - Ierēdņa mēģinājums pavest netiklībā vīriešu dzimuma nepilngadīgas personas - 1975. gadā noteikts disciplinārsods - Priekšlaicīga pensionēšanās ar pensijas apmēra samazinājumu - Diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ - Direktīvas 2000/78/EK piemērošanas ietekme uz disciplinārsodu - Izmaksātās vecuma pensijas aprēķināšanas kārtība))

(2019/C 93/07)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītājs: E.B.

Atbildētāja: Versicherungsanstalt öffentlich Bediensteter BVA

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 2. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka to pēc šīs direktīvas transponēšanas termiņa beigām, proti, no 2003. gada 3. decembra, piemēro tāda galīga lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu tiesiskajām sekām nākotnē, kurš ir pieņemts pirms minētās direktīvas stāšanās spēkā un kurā ir paredzēta ierēdņa pensionēšanās un viņa pensijas samazinājums.

Direktīva 2000/78 ir jāinterpretē tādējādi, ka tādā situācijā kā šī sprieduma rezolutīvās daļas 1) punktā aprakstītā valsts tiesai attiecībā uz laikposmu no 2003. gada 3. decembra ir atkārtoti jāizvērtē nevis galīgais disciplinārsods, paredzot attiecīgā ierēdņa priekšlaicīgu pensionēšanos, bet viņa pensijas apmēra samazinājums, lai noteiktu pensiju, kuru viņš būtu saņēmis, ja diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ nebūtu bijusi.

(1) OV C 283, 28.8.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/7

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 16. janvāra spriedums – Eiropas Komisija/United Parcel Service, Inc., FedEx Corp.

(Lieta C-265/17 P) (1)

((Apelācija - Uzņēmumu koncentrācijas kontrole - UPS veikta TNT Express iegāde - Komisijas lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un EEZ līguma darbību - Komisijas izstrādātais ekonometriskais modelis - Ekonometriskajā modelī veikto izmaiņu nepaziņošana - Tiesību uz aizstāvību pārkāpums))

(2019/C 93/08)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Christoforou, N. Khan, H. Leupold un A. Biolan)

Pārējie lietas dalībnieki: United Parcel Service, Inc. (pārstāvji: A. Ryan, solicitor, F. Hoseinian, advokat, W. Knibbeler, S. A. Pliego un P. van den Berg, advocaten, un F. Roscam Abbing, advocate), FedEx Corp. (pārstāvji: F. Carlin, barrister, G. Bushell, solicitor, un N. Niejahr, Rechtsanwältin)

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 231, 17.7.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/8

Tiesas (desmitā palāta) 2019. gada 23. janvāra spriedums (Hoge Raad der Nederlanden (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – K.M. Zyla/Staatssecretaris van Financiën

(Lieta C-272/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Darba ņēmēju brīva pārvietošanās - Vienlīdzīga attieksme - Ienākuma nodokļi - Sociālā nodrošinājuma iemaksas - Darba ņēmējs, kas kalendārā gada laikā ir pametis dalībvalsti, kurā viņš ir bijis nodarbināts - Prorata temporis noteikuma piemērošana iemaksu samazinājumam))

(2019/C 93/09)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hoge Raad der Nederlanden

Pamatlietas puses

Prasītājsa: K.M. Zyla

Atbildētājs: Staatssecretaris van Financiën

Rezolutīvā daļa

LESD 45. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka ar to tiek pieļauts dalībvalsts tiesiskais regulējums, ar kuru, aprēķinot darba ņēmēja maksājamo sociālā nodrošinājuma iemaksu summu, ir paredzēts, ka šo iemaksu samazinājums, uz kuru darba ņēmējam ir tiesības par kalendāro gadu, ir proporcionāls laikposmam, kādā šis darba ņēmējs ir bijis minētās dalībvalsts sociālā nodrošinājuma sistēmas dalībnieks, šādi no gada samazinājuma izslēdzot tā daļu, kas ir proporcionāla laikposmam, kad šis darba ņēmējs nav bijis šīs sistēmas dalībnieks un ir dzīvojis citā dalībvalstī, neveikdams tajā nekādu profesionālu darbību.

(1) OV C 277, 21.8.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/9

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 24. janvāra spriedums – George Haswani/ Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

(Lieta C-313/17 P) (1)

((Apelācija - Vispārējās tiesas Reglamenta 86. pants - Pieņemamība - Prasības pieteikuma grozīšanas procedūra - Nepieciešamība grozīt pamatus un argumentus - Ierobežojoši pasākumi pret Sīrijas Arābu Republiku - To personu saraksts, kam piemērojama līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana - Prasītāja uzvārda iekļaušana))

(2019/C 93/10)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: George Haswani (pārstāvis: G. Karouni, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: A. Sikora-Kalėda un S. Kyriakopoulou), Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Havas un R. Tricot)

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2017. gada 22. marta sprieduma Haswani/Padome (T-231/15, nav publicēts, EU:T:2017:200) rezolutīvās daļas 1) punktu.

2)	Nodot lietu atpakaļ Eiropas Savienības Vispārējai tiesai.

3)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

(1) OV C 239, 24.7.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/9

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 24. janvāra spriedums (Raad van State (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Directie van de Dienst Wegverkeer (RDW)/X, Y un X, Y/Directie van de Dienst Wegverkeer (RDW), kā arī Directie van de Dienst Wegverkeer (RDW)/Z

(Lieta C-326/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 1999/37/EK - Transportlīdzekļu reģistrācijas dokumenti - Reģistrācijas apliecībās iztrūkstošas ziņas - Savstarpēja atzīšana - Direktīva 2007/46/EK - Transportlīdzekļi, kas izgatavoti pirms tehnisko prasību saskaņošanas Eiropas Savienības līmenī - Pārveidojumi, kas ietekmē transportlīdzekļa tehniskos parametrus))

(2019/C 93/11)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Raad van State

Pamatlietas puses

Prasītāji: Directie van de Dienst Wegverkeer (RDW), X, Y

Atbildētāji: X, Y, Directie van de Dienst Wegverkeer (RDW), Z

Rezolutīvā daļa

Padomes Direktīvas 1999/37/EK (1999. gada 29. aprīlis) par transportlīdzekļu reģistrācijas dokumentiem 2. panta a) punkts, lasot to kopsakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/46/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai, 3. panta 11. un 13. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka Direktīva 1999/37 ir piemērojama attiecībā uz dokumentiem, ko dalībvalstis izdevušas, reģistrējot transportlīdzekļus, kas izgatavoti pirms 2009. gada 29. aprīļa, proti, dienas, kad beidzās Direktīvas 2007/46 transponēšanas termiņš.

Direktīvas 1999/37 4. pants, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 3. panta 2. punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās dalībvalsts iestādes, kurā tiek lūgts pārreģistrēt lietotu transportlīdzekli, ir tiesīgas atteikties atzīt šā transportlīdzekļa iepriekšējās reģistrācijas vietas dalībvalsts izdotu reģistrācijas apliecību, ja tajā trūkst kādu obligāti norādāmu ziņu, ja tajā norādītās ziņas neatbilst minētajam transportlīdzeklim un ja šo transportlīdzekli nav iespējams pēc šīs apliecības identificēt.

Direktīvas 2007/46 24. panta 6. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā paredzētais regulējums nav piemērojams attiecībā uz lietotu transportlīdzekli, kas jau ticis reģistrēts kādā dalībvalstī, kad tas saskaņā ar Direktīvas 1999/37 4. pantu tiek uzrādīts pārreģistrēšanai kādas citas dalībvalsts par to atbildīgajā iestādē. Tomēr, ja ir pazīmes, kas liecina par to, ka šis transportlīdzeklis apdraud ceļu satiksmes drošību, šī iestāde saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/40/EK (2009. gada 6. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju tehniskajām apskatēm 5. panta a) punktu drīkst prasīt, lai minētajam transportlīdzeklim pirms tā reģistrācijas tiktu veikta apskate.

(1) OV C 293, 4.9.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/10

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 16. janvāra spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Stefano Liberato/Luminita Luisa Grigorescu

(Lieta C-386/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde lietās par uzturēšanas saistībām - Regula (EK) Nr. 44/2001 - 5. panta 2. punkts - 27. pants - 35. panta 3. punkts - Jurisdikcija, nolēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību - Regula (EK) Nr. 2201/2003 - 19. pants - “Lis pendens” - 22. panta a) punkts - 23. panta a) punkts - Nolēmumu neatzīšana acīmredzamas pretrunas sabiedriskajai kārtībai gadījumā - 24. pants - Aizliegums veikt izcelsmes tiesas piekritības pārskatīšanu - Uz “lis pendens” noteikumu neievērošanu balstīts neatzīšanas pamats - Neesamība))

(2019/C 93/12)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītājs: Stefano Liberato

Atbildētāja: Luminita Luisa Grigorescu

Rezolutīvā daļa

Padomes Regulas (EK) Nr. 44/2001 (2000. gada 22. decembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 27. pantā un Padomes Regulu (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu 19. pantā ietvertie lis pendens noteikumi ir jāinterpretē tādējādi – ja tiesvedībā laulības lietā un lietā par vecāku atbildību vai uzturlīdzekļu maksāšanas pienākumu tiesa, kurā prasība ir celta kā otrajā, pārkāpjot šos noteikumus, pieņem nolēmumu, kas ir kļuvis galīgs, šīs tiesību normas nepieļauj to, ka tās dalībvalsts tiesas, pie kā pieder tiesa, kurā pirmajā ir celta prasība, tikai šī iemesla dēļ vien atsakās atzīt šo nolēmumu. Šis pārkāpums pats par sevi it īpaši nevar pamatot minētā nolēmuma neatzīšanu tā acīmredzamās pretrunas šīs dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai dēļ.

(1) OV C 338, 9.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/11

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 23. janvārī spriedums (Corte suprema di cassazione (Itālija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Presidenza del Consiglio dei Ministri/Fallimento Traghetti del Mediterraneo SpA

(Lieta C-387/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Valsts atbalsts - Pastāvošs un jauns atbalsts - Kvalifikācija - Regula (EK) N. 659/1999 - 1. panta b) punkta iv) un v) apakšpunkts - Tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības aizsardzības principi - Piemērojamība - Subsīdijas, kuras piešķirtas pirms tirgus, kas sākotnēji bijis slēgts konkurencei, liberalizācijas - Prasība par zaudējumu atlīdzību, ko pret dalībvalsti cēlis sabiedrības, valsts atbalsta saņēmējas, konkurents))

(2019/C 93/13)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Corte suprema di cassazione

Pamatlietas puses

Prasītāja: Presidenza del Consiglio dei Ministri

Atbildētāja: Fallimento Traghetti del Mediterraneo SpA

Rezolutīvā daļa

Tādas subsīdijas, kas uzņēmumam tika piešķirtas pirms attiecīgā tirgus liberalizācijas, kā pamatlietā nevar tikt kvalificētas par pastāvošu atbalstu tikai tādēļ, ka minētais tirgus to piešķiršanas brīdī nebija formāli liberalizēts, ciktāl šīs subsīdijas varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot vai draudēt izkropļot konkurenci, kas ir jāpārbauda iesniedzējtiesai.

Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (1999. gada 22. marts), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus [LESD 108.] panta piemērošanai, 1. panta b) punkta iv) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nav piemērojams tādai situācijai kā pamatlietā. Ciktāl subsīdijas pamatlietā tika piešķirtas, pārkāpjot EEK līguma 93. panta 3. punktā paredzēto iepriekšējas paziņošanas pienākumu, valsts iestādes nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principu. Tādā situācijā kā pamatlietā, kurā prasību par zaudējumu atlīdzību pret dalībvalsti ir cēlis sabiedrības, atbalsta saņēmējas, konkurents, tiesiskās drošības princips neļauj pēc analoģijas noteikt prasītājam pienākumu ievērot tādu noilguma periodu, kas paredzēts šīs regulas 15. panta 1. punktā.

(1) OV C 338, 9.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/12

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 16. janvāra spriedums (Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas (Lietuva) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, ko ierosinājusi “Paysera LT” UAB, agrāk “EVP International” UAB

(Lieta C-389/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšana - Direktīva 2009/110/EK - 5. panta 2. un 3. punkts - Pašu kapitāla noteikumi - Ar elektroniskās naudas emitēšanu saistītu darbību veikšanai nepieciešamais pašu kapitāls - Jēdziens “darbība, kas saistīta ar elektroniskās naudas emitēšanu” - Elektroniskās naudas emitēšana par labu pārdevējam par saņemto līdzekļu nominālvērtību))

(2019/C 93/14)

Tiesvedības valoda – lietuviešu

Iesniedzējtiesa

Lietuvos vyriausiasis administracinis teismas

Pamatlietas puses

Prasītāja: “Paysera LT” UAB, agrāk “EVP International” UAB

Piedaloties: Lietuvos bankas

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu 5. panta 2. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi maksājuma darījumu ietvaros sniegti elektroniskās naudas iestāžu pakalpojumi kā pamatlietā aplūkotie ir uzskatāmi par darbībām, kas saistītas ar elektroniskās naudas emitēšanu, minētās tiesību normas izpratnē, ja ar šiem pakalpojumiem viena un tā paša maksājuma darījuma ietvaros tiek uzsākta elektroniskās naudas emitēšana vai atpirkšana.

(1) OV C 309, 18.9.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/12

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 23. janvāra spriedums – Deza, a.s./Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA), Dānijas Karaliste, Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste, Norvēģijas Karaliste

(Lieta C-419/17 P) (1)

((Apelācija - Regula (EK) Nr. 1907/2006 (REACH regula) - XIV pielikums - Tādu vielu saraksta izstrāde, uz ko attiecas licencēšana - Iekļaušana to vielu sarakstā, kas ar laiku ir iekļaujamas XIV pielikumā - Šajā sarakstā esošas vielas bis(2-etilheksil)ftalāta (DEHP) ieraksta atjaunināšana - Kļūdas REACH regulas un tiesiskās noteiktības principa interpretācijā un piemērošanā - Faktu un pierādījumu sagrozīšana - Pārbaudes apjoms))

(2019/C 93/15)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deza, a.s. (pārstāvis: P. Dejl, advokát)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) (pārstāvji: W. Broere, N. Herbatschek un M. Heikkilä, kam palīdz M. Procházka un M. Mašková, advokáti), Dānijas Karaliste (pārstāvji: J. Nymann-Lindegren un M. Wolff), Nīderlandes Karaliste, Zviedrijas Karaliste (pārstāvji: A. Falk, C. Meyer-Seitz, H. Shev un L. Zettergren) un Norvēģijas Karaliste

Rezolutīvā daļa

1)	Apelācijas sūdzību noraidīt.

2)	Deza, a.s. sedz savus un atlīdzina Eiropas Ķimikāliju aģentūras (ECHA) tiesāšanās izdevumus.

3)	Dānijas Karaliste un Zviedrijas Karaliste sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 293, 4.9.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/13

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 23. janvāra spriedums (Bundesgerichtshof (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Walbusch Walter Busch GmbH & Co. KG/Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV

(Lieta C-430/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patērētāju tiesību aizsardzība - Direktīva 2011/83/ES - Distances līgumi - 6. panta 1. punkta h) apakšpunkts - Pienākums sniegt informāciju par atteikuma tiesībām - 8. panta 4. punkts - Līgumi, kas noslēgti, izmantojot tādus tālsaziņas līdzekļus, kuros pieejama ierobežota telpa vai laiks informācijas parādīšanai - Jēdziens “ierobežota telpa vai laiks informācijas parādīšanai” - Žurnālā iekļauts buklets - Pasūtījuma pastkarte ar hipersaiti uz informāciju par atteikuma tiesībām))

(2019/C 93/16)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Bundesgerichtshof

Pamatlietas puses

Prasītāja: Walbusch Walter Busch GmbH & Co. KG

Atbildētāja: Zentrale zur Bekämpfung unlauteren Wettbewerbs Frankfurt am Main eV

Rezolutīvā daļa

Lai izvērtētu, vai konkrētajā gadījumā saziņas līdzeklis informācijas sniegšanu ierobežo telpā vai laikā, kā norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/83/ES (2011. gada 25. oktobris) par patērētāju tiesībām un ar ko groza Padomes Direktīvu 93/13/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/44/EK un atceļ Padomes Direktīvu 85/577/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/7/EK, 8. panta 4. punktā, ir jāņem vērā visas tirgotāja izvēlētā komercpaziņojuma tehniskās īpašības. Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai, ņemot vērā paziņojuma ilgumu un laukumu un burtu minimālo lielumu, kas būtu piemērots vidusmēra patērētājam, kam domāts šis paziņojums, šajā paziņojumā objektīvi var tikt sniegta visa šīs direktīvas 6. panta 1. punktā uzskaitītā informācija.

Direktīvas 2011/83 6. panta 1. punkta h) apakšpunkts un 8. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumos, kad līgums tiek noslēgts, izmantojot tālsaziņas līdzekļus, kas ierobežo telpu vai laiku informācijas sniegšanai, un ja pastāv atteikuma tiesības, tirgotājam attiecīgajā saziņas līdzeklī un pirms līguma noslēgšanas ir jāsniedz patērētājam informācija par atteikuma tiesību izmantošanas nosacījumiem, termiņiem un kārtību. Šādā gadījumā tirgotājam minētās direktīvas I pielikuma B daļā ietvertā atteikuma veidlapa ir jāsniedz, izmantojot citu avotu, vienkāršā un skaidri saprotamā valodā.

(1) OV C 347, 16.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/14

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 24. janvāra spriedums (Centrale Raad van Beroep (Nīderlande) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank/D. Balandin, I. Lukachenko, Holiday on Ice Services BV

(Lieta C-477/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Sociālais nodrošinājums - Regula (ES) Nr. 1231/2010 - Piemērojamie tiesību akti - A1 sertifikāts - 1. pants - A1 sertifikāta attiecināšana uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi dzīvo dalībvalsts teritorijā - Likumīga dzīvesvieta - Jēdziens))

(2019/C 93/17)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Centrale Raad van Beroep

Pamatlietas puses

Prasītāja: Raad van bestuur van de Sociale verzekeringsbank

Atbildētāji: D. Balandin, I. Lukachenko, Holiday on Ice Services BV

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1231/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko Regulu (EK) Nr. 883/2004 un Regulu (EK) Nr. 987/2009 attiecina arī uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, 1. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tādi trešās valsts valstspiederīgajiem kā pamatlietā aplūkotie, kas uz laiku uzturas un strādā dažādās dalībvalstīs darba devēja labā, kurš ir reģistrēts dalībvalstī, var atsaukties uz koordinēšanas noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu, lai noteiktu sociālā nodrošinājuma tiesību aktus, kas uz tiem attiecas, ja viņi likumīgi uzturas un strādā dalībvalstu teritorijā.

(1) OV C 357, 23.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/14

Tiesas (trešā palāta) 2019. gada 16. janvāra spriedums (Finanzgericht Düsseldorf (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Deutsche Post AG/Hauptzollamt Köln

(Lieta C-496/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Muitas savienība - Savienības Muitas kodekss - 39. pants - Atzīta uzņēmēja statuss - Īstenošanas regula (ES) 2015/2447 - 24. panta 1. punkta otrā daļa - Pieteikuma iesniedzējs, kas nav fiziska persona - Anketa - Personas datu vākšana - Direktīva 95/46/EK - 6. un 7. pants - Regula (ES) 2016/679 - 5. un 6. pants - Personas datu apstrāde))

(2019/C 93/18)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Finanzgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Deutsche Post AG

Atbildētāja: Hauptzollamt Köln

Rezolutīvā daļa

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2015/2447 (2015. gada 24. novembris), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu konkrētus noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, 24. panta 1. punkta otrā daļa, skatot to Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) gaismā, ir jāinterpretē tādējādi, ka muitas iestādes var pieprasīt atzīta uzņēmēja statusa pieteikuma iesniedzējam paziņot nodokļa maksātāja identifikācijas numurus, kas piešķirti nolūkā iekasēt ienākuma nodokli un kas attiecas tikai uz fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par pieteikuma iesniedzēju vai kuras veic tā vadības kontroli, un tām, kuras ir atbildīgas par tā muitas jautājumiem, kā arī par visām šīm personām kompetento nodokļu iestāžu koordinātes, ciktāl šie dati ļauj šīm iestādēm iegūt informāciju par nopietniem muitas jomas tiesību aktu un nodokļu noteikumu pārkāpumiem vai atkārtotiem pārkāpumiem, vai smagiem noziedzīgiem nodarījumiem, ko izdarījušas šīs fiziskās personas saistībā ar to saimniecisko darbību.

(1) OV C 347, 16.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/15

Tiesas (ceturtā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedums (Augstākā tiesa (Latvija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – SIA “KPMG Baltics”, kas rīkojas kā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administratore/SIA “Ķipars AI”

(Lieta C-639/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Norēķinu galīgums maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās - Direktīva 98/26/EK - Piemērošanas joma - Jēdziens “pārveduma rīkojums” - Maksājuma rīkojums, ko parasta norēķinu konta īpašnieks ir iesniedzis kredītiestādei, kura vēlāk ir tikusi atzīta par maksātnespējīgu))

(2019/C 93/19)

Tiesvedības valoda – latviešu

Iesniedzējtiesa

Augstākā tiesa

Pamatlietas puses

Prasītāja: SIA “KPMG Baltics”, kas rīkojas kā AS “Latvijas Krājbanka” maksātnespējas procesa administratore

Atbildētāja: SIA “Ķipars AI”

Rezolutīvā daļa

Uz tādu maksājuma rīkojumu kā tas, kas tiek aplūkots pamatlietā, ko parasta norēķinu kontā īpašnieks iesniedz kredītiestādei un kas attiecas uz naudas līdzekļu pārskaitījumu uz citu kredītiestādi, nav attiecināms jēdziens “pārveduma rīkojums” Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, kurā grozījumi ir izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/44/EK (2009. gada 6. maijs), izpratnē, un tādējādi tas neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

(1) OV C 52, 12.2.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/16

Tiesas (pirmā palāta) 2019. gada 23. janvāra spriedums (High Court (Irlande) (Īrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – M.A., S.A., A.Z./The International Protection Appeals Tribunal, The Minister for Justice and Equality, Attorney General, Irlande

(Lieta C-661/17) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Patvēruma politika - Kritēriji un mehānismi tādas dalībvalsts noteikšanai, kura ir atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu - Regula (ES) Nr. 604/2013 - Diskrecionārās klauzulas - Vērtējuma kritēriji))

(2019/C 93/20)

Tiesvedības valoda – angļu

Iesniedzējtiesa

High Court (Irlande)

Pamatlietas puses

Prasītāji: M.A., S.A., A.Z.

Atbildētāji: The International Protection Appeals Tribunal, The Minister for Justice and Equality, Attorney General, Irlande

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 604/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz kritērijus un mehānismus, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts valstspiederīgā vai bezvalstnieka starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, kas iesniegts kādā no dalībvalstīm, 17. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka apstāklis, ka dalībvalsts, kas noteikta kā “atbildīgā” šīs regulas izpratnē, ir paziņojusi par savu nodomu izstāties no Eiropas Savienības saskaņā ar LES 50. pantu, nerada pienākumu dalībvalstij, kas veic šo noteikšanu, pašai, piemērojot šī 17. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvības klauzulu, izskatīt attiecīgo aizsardzības pieteikumu.

2)	Regula Nr. 604/2013 ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav noteikts, ka atbildīgās dalībvalsts noteikšana saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem kritērijiem un minētās regulas 17. panta 1. punktā paredzētās rīcības brīvības klauzulas īstenošana ir jānodrošina vienai un tai pašai valsts iestādei.

Regulas Nr. 604/2013 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tajā nav noteikts pienākums dalībvalstij, kas saskaņā ar šajā regulā noteiktajiem kritērijiem nav atbildīga par starptautiskās aizsardzības pieteikuma izskatīšanu, ņemt vērā bērna labākās intereses un pašai izskatīt šo pieteikumu, piemērojot šīs regulas 17. panta 1. punktu.

Regulas Nr. 604/2013 27. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neuzliek pienākumu paredzēt tiesiskās aizsardzības līdzekli attiecībā uz lēmumu neizmantot šīs regulas 17. panta 1. punktā paredzēto iespēju, neskarot to, ka šis lēmums var tikt apstrīdēts, ceļot prasību par pārsūtīšanas lēmumu.

5)	Regulas Nr. 604/2013 20. panta 3. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja nav pierādījumu par pretējo, šajā tiesību normā ir nostiprināta prezumpcija, saskaņā ar kuru bērna labākajām interesēm atbilst šī bērna situācijas izvērtēšana neatraujami no viņa vecāku situācijas.

(1) OV C 42, 5.2.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/17

Tiesas (sestā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedums (Korkein hallinto-oikeus (Somija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – tiesvedībā, ko uzsākusi A Ltd

(Lieta C-74/18) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Direktīva 2009/138/EK - Uzņēmējdarbības uzsākšana un veikšana apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā - 13. panta 13) punkts - “Dalībvalsts, kurā atrodas ar apdrošināto risku saistītie apdrošinātie objekti” jēdziens - Valstī reģistrēta sabiedrība, kas sniedz apdrošināšanas pakalpojumus, kuri attiecas uz līgumiskajiem riskiem, kas saistīti ar sabiedrību reorganizāciju citā dalībvalstī - 157. pants - Dalībvalsts, kas iekasē nodokli par apdrošināšanas prēmijām))

(2019/C 93/22)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Korkein hallinto-oikeus

Pamatlietas puses

A Ltd

Piedaloties: Veronsaajien oikeudenvalvontayksikkö

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu (Maksātspēja II), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/58/ES (2013. gada 11. decembris), 157. panta 1. punkta pirmā daļa, skatīta kopā ar šīs direktīvas 13. panta 13) punktu, ir jāinterpretē tādējādi, ka, ja apdrošināšanas sabiedrība, kas ir reģistrēta dalībvalstī, piedāvā apdrošināšanu, kas attiecas uz līgumiskajiem riskiem, kuri ir saistīti ar akciju vērtību un cenas taisnīgumu, ko pircējs ir samaksājis, iegādājoties uzņēmumu, šajos ietvaros noslēgtam apdrošināšanas līgumam netiešie nodokļi un parafiskālie maksājumi par apdrošināšanas prēmijām ir piemērojami tikai tajā dalībvalstī, kurā ir reģistrēts apdrošinājuma ņēmējs.

(1) OV C 142, 23.4.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/18

Tiesas (sestā palāta) 2019. gada 17. janvāra spriedums (Oberlandesgericht Köln (Vācija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – Tiesvedība, kuru uzsācis Klaus Manuel Maria Brisch

(Lieta C-102/18) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Tiesu iestāžu sadarbība civillietās - Regula (ES) Nr. 650/2012 - 65. panta 2. punkts - Eiropas mantošanas apliecība - Apliecības pieteikums - Īstenošanas regula (ES) Nr. 1329/2014 - Veidlapas, kura sastādīta atbilstoši Īstenošanas regulas Nr. 1329/2014 1. panta 4. punktam, obligātais vai fakultatīvais raksturs))

(2019/C 93/23)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Köln

Lietas dalībnieks pamatlietā

Prasītājs: Klaus Manuel Maria Brisch

Rezolutīvā daļa

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 650/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un publisku aktu akceptēšanu un izpildi mantošanas lietās un par Eiropas mantošanas apliecības izveidi 65. panta 2. punkts un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1329/2014 (2014. gada 9. decembris), ar ko izveido veidlapas, kuras minētas Regulā Nr. 650/2012, 1. panta 4. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka Īstenošanas regulas Nr. 1329/2014 4. pielikumā esošās IV veidlapas izmantošana apliecības pieteikumā Regulas Nr. 650/2012 65. panta 2. punkta izpratnē ir fakultatīva.

(1) OV C 142, 23.4.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/18

Tiesas (pirmā palāta) 2018. gada 6. decembra spriedums (Hof van Cassatie (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) – par tāda Eiropas apcietināšanas ordera izpildi, kas izdots pret IK

(Lieta C-551/18 PPU) (1)

((Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Steidzamības prejudiciāla nolēmuma tiesvedība - Policijas un tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās - Pamatlēmums 2002/584/TI - Eiropas apcietināšanas orderis un nodošanas procedūras starp dalībvalstīm - Eiropas apcietināšanas orderis, kas izdots brīvības atņemšanas soda izpildei - Saturs un forma - 8. panta 1. punkta f) apakšpunkts - Papildsoda nenorādīšana - Spēkā esamība - Sekas - Ietekme uz apcietinājumu))

(2019/C 93/24)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Iesniedzējtiesa

Hof van Cassatie

Pamatlietas puse

Rezolutīvā daļa

Padomes Pamatlēmuma 2002/584/TI (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm, kas grozīts ar Padomes Pamatlēmumu 2009/299/TI (2009. gada 26. februāris), 8. panta 1. punkta f) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā aplūkotie tas, ka Eiropas apcietināšanas orderī, pamatojoties uz kuru attiecīgā persona tika nodota, nav minēts nodošanas Kriminālsodu izpildes tiesas uzraudzībā papildsods, kas tai ticis piespriests par šo pašu noziedzīgo nodarījumu un ar to pašu tiesas spriedumu, ar kuru piespriests brīvības atņemšanas pamatsods, nenozīmē, ka, beidzoties pamatsodam un pēc tam, kad sodu piemērošanas jomā kompetentā valsts tiesa šim nolūkam ir pieņēmusi formālu lēmumu, nedrīkst, izpildot šo papildsodu, piemērot brīvības atņemšanu.

(1) OV C 16, 14.1.2019.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/19

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 27. aprīlī iesniedza Amtsgerichts Kassel Zweigstelle Hofgeismar (Vācija) – Petra Breyer, Heiko Breyer/Sundair GmbH

(Lieta C-292/18)

(2019/C 93/25)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Amtsgerichts Kassel Zweigstelle Hofgeismar

Pamatlietas puses

Prasītājas: Petra Breyer, Heiko Breyer

Atbildētāja: Sundair GmbH

Prejudiciālais jautājums

Ar 2018. gada 6. decembra rīkojumu Tiesa nolēma:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 3. panta 5. punkts saistībā ar 2. panta a) punktu ir jāinterpretē tādējādi, ka tādai sabiedrībai, kāds ir pamatlietas dalībniece, kas ir iesniegusi uzņēmējdarbības licences pieprasījumu, bet plānotā lidojuma veikšanas brīdī to vēl nav saņēmusi, šī regula nav piemērojama, un līdz ar to attiecīgajiem pasažieriem nav tiesību uz kompensāciju saskaņā ar šīs regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 7. panta 1. punktu.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/21

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrī Kipras Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-825/16 Kipras Republika/EUIPO

(Lieta C-608/18 P)

(2019/C 93/31)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Kipras Republika (pārstāvis: S. Malynicz QC, Barrister, V. Marsland, Solicitor)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Papouis Dairies Ltd.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pieņemt izskatīšanai apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-825/16 Kipras Republika/EUIPO un apmierināt prasījumu par tiesību akta atcelšanu;

—	piespriest Birojam un personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Apelācijas padome ir pareizi rīkojusies, transponējot Vispārējās tiesas agrākajos spriedumos apvienotajās lietās T-292/14 un T-293/14 (“XAΛΛOYMI” un “HALLOUMI”) un lietā T-534/10 (“HELLIM”) izdarītos secinājumus šajā lietā. Minētās lietas attiecās nevis uz sertifikācijas zīmēm, bet cita veida zīmēm, proti, attiecīgi parastām Eiropas Savienības preču zīmēm un kolektīvām preču zīmēm. Šādu preču zīmju pamatfunkcija ir preču komerciālas izcelsmes norāde (daudzu tirgotāju, kurus saista dalība kādā apvienībā, kolektīvas preču zīmes gadījumā). Taču sertifikācijas zīmju pamatfunkcija nav izcelsmes norāde, bet gan preču klases nošķiršana, proti, sertificētu preču klases nošķiršana tādējādi, ka tās faktiski atbilst regulējumam saskaņā ar kuru ir atļauts izmantot sertifikācijas zīmi “HALLOUMI”, un tās ir atļauts izgatavot saskaņā ar šo regulējumu. Turklāt konkrētā sabiedrības daļa minētajos agrākajos Vispārējās tiesas spriedumos atšķiras no konkrētās sabiedrības daļas šajā lietā.

Otrkārt, Vispārējā tiesa kļūdaini esot uzskatījusi, ka agrākajai valsts preču zīmei, kas šajā lietā ir valsts sertifikācijas zīme, pilnībā nav atšķirtspējas, lai nošķirtu sertificētās preces no nesertificētām precēm, kļūdaini esot uzskatījusi preču zīmi par aprakstošu un ģenērisku, kļūdaini esot vājinājusi valsts zīmes valsts aizsardzību un apšaubījusi iebildumu procesā EUIPO šīs preču zīmes spēkā esamību.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu preču zīmju salīdzinājumā un sajaukšanas iespējas vērtējumā. Tā kļūdaini ir aplūkojusi šos jautājumus tā, itin kā agrākā preču zīme būtu izcelsmes norādes preču zīme, nevis sertifikācijas zīme. Tā neesot piešķīrusi agrākajai zīmei jebkādu atšķirtspēju kā sertifikācijas zīmei, t.i., tādai, ar kuru tiek nošķirtas preces, kas faktiski atbilst sertifikācijas zīmes standartiem un kuras faktiski izgatavo ražotāji, kuri ir saņēmuši sertifikācijas zīmes īpašnieka atļauju. Tā arī neesot ņēmusi vērā, kā parasti tiek izmantotas sertifikācijas zīmes (proti, vienmēr kopā ar atšķirtspējīgu nosaukumu, preču zīmi vai logotipu). Tā neesot ņēmusi vērā apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes jēgu un nozīmi, it īpaši nav izvērtējusi, vai vēlākajā zīmē elementam “HALLOUMI” ir neatkarīga atšķirtspēja kā apzīmējumam, kas pretēji faktiem norāda, ka ar apstrīdēto Eiropas Savienības preču zīmi aptverta preces ir sertificētas.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā valsts tiesību normas un judikatūru attiecībā uz valsts sertifikācijas zīmju tvērumu un iedarbību. Dalībvalstu likumos, kas attiecas uz sertifikācijas zīmēm, paredzētie nosacījumi un kārtība nav tikuši saskaņoti ar Preču zīmju direktīvām 89/104 (1) vai 2008/95 (2), taču Regulā par Eiropas Savienības preču zīmi ir paredzēts, ka šādas valsts preču zīmes var būt pamats agrākām tiesībām, ar kurām tiek liegta Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācija. Šādas tiesības būtu jāizvērtē valsts judikatūras un tiesību normu gaismā pēc analoģijas ar dažādām valsts tiesībām saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 4. punktu (šīs tiesības arī nav saskaņotas un ļoti atšķiras pēc sava rakstura, tvēruma un iedarbības katrā konkrētajā dalībvalstī).

(1) Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/22

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 24. septembrī Kipras Republika iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 13. jūlija spriedumu lietā T-847/16 Kipras Republika/EUIPO

(Lieta C-609/18 P)

(2019/C 93/32)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Kipras Republika (pārstāvji: S. Malynicz QC, Barrister, V. Marsland, Solicitor)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs, Pancyprian Organisation of Cattle Farmers (P.O.C.F) Public Ltd.

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pieņemt izskatīšanai apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu lietā T-847/16 Kipras Republika/EUIPO un apmierināt prasījumu par atcelšanu;

—	piespriest Birojam un personai, kas iestājusies lietā, segt savus un atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmkārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, uzskatot, ka Apelācijas padome ir pareizi rīkojusies, Vispārējās tiesas agrākos spriedumos apvienotajās lietās T-292/14 un T-293/14 (“XAΛΛOYMI” un “HALLOUMI”) un lietā T-534/10 (“HELLIM”) izdarītos secinājumus transponējot šajā lietā. Minētās lietas attiecās nevis uz sertifikācijas zīmēm, bet uz cita veida zīmēm, proti, attiecīgi parastajām Eiropas Savienības preču zīmēm un kolektīvajām preču zīmēm. Šādu preču zīmju pamatfunkcija ir preču komerciālas izcelsmes norāde (tirgotāju, kuri ir saistīti ar dalību apvienībā, kopums kolektīvas preču zīmes gadījumā). Turpretim sertifikācijas zīmju pamatfunkcija ir nevis izcelsmes norāde, bet gan funkcija nošķirt zināmu preču kategoriju, proti, preces, kas ir sertificētas tādā ziņā, ka tās faktiski atbilst un tās ir atļauts ražot atbilstoši noteikumiem, kuri reglamentē sertifikācijas zīmes “HALLOUMI” atļautu izmantošanu. Turklāt konkrētā sabiedrības daļa minētajos agrākajos Vispārējās tiesas spriedumos atšķiras no konkrētās sabiedrības daļas šajā lietā.

Otrkārt, Vispārējā tiesa esot kļūdaini uzskatījusi, ka agrākajai valsts zīmei – šajā lietā valsts sertifikācijas zīmei – pilnībā nebija atšķirtspējas, lai nošķirtu sertificētās preces no nesertificētajām precēm, esot kļūdaini uzskatījusi zīmi par aprakstošu un ģenērisku, esot kļūdaini vājinājusi valsts zīmes valsts aizsardzību un esot kļūdaini apšaubījusi iebildumu procesā EUIPO šīs zīmes spēkā esamību.

Treškārt, Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu zīmju salīdzinājumā un sajaukšanas iespējas vērtējumā. Tā kļūdaini pievērsās šiem jautājumiem, it kā agrākā zīmē būtu izcelsmes norādes preču zīme, nevis sertifikācijas zīme. Tā neesot piešķīrusi agrākajai zīmei jebkādu atšķirtspēju kā sertifikācijas zīmei, t.i., tādai, ar ko tiek nošķirtas preces, kas faktiski atbilst sertifikācijas zīmes standartiem un kuras faktiski ražo ražotāji, kuri ir saņēmuši atļauju no sertifikācijas zīmes īpašnieka. Tā arī neesot ņēmusi vērā, kā sertifikācijas zīmes parasti tiek izmantotas (t.i., vienmēr kopā ar atšķirtspējīgu nosaukumu, preču zīmi vai logotipu). Tā neesot ņēmusi vērā apstrīdētās Eiropas Savienības preču zīmes jēgu un nozīmi, it īpaši neizvērtējot, vai elementam “HALLOUMI” ir neatkarīga atšķirtspēja vēlākajā zīmē kā apzīmējumam, kas, pretrunā faktiem, norāda, ka preces, kas aptvertas ar apstrīdēto Eiropas Savienības preču zīmi, ir sertificētas.

Ceturtkārt, Vispārējā tiesa neesot ņēmusi vērā valsts tiesību normas un judikatūru, kas attiecas uz valsts sertifikācijas zīmju tvērumu un iedarbību. Dalībvalstu likumos, kas attiecas uz sertifikācijas zīmēm, paredzētie nosacījumi un kārtība nav tikuši saskaņoti ar Preču zīmju direktīvām 89/104 (1) vai 2008/95 (2), taču Regulā par Eiropas Savienības preču zīmi ir paredzēts, ka šādas valsts preču zīmes var būt par pamatu agrākām tiesībām, ar kurām tiek liegta Eiropas Savienības preču zīmju reģistrācija. Šādas tiesības ir jāizvērtē, ņemot vērā valsts judikatūru un tiesību normas, pēc analoģijas ar dažādām valsts tiesībām saskaņā ar Regulas par Eiropas Savienības preču zīmi 8. panta 4. punktu (šīs tiesības arī nav saskaņotas un ļoti atšķiras pēc sava rakstura, tvēruma un iedarbības katrā konkrētajā dalībvalstī).

(1) Padomes Pirmā direktīva 89/104/EEK (1988. gada 21. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.).

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 2008, L 299, 25. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/23

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 25. septembrīClientEarth iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-644/16 ClientEarth/Komisija

(Lieta C-612/18 P)

(2019/C 93/33)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: ClientEarth (pārstāvis: O. W. Brouwer, advocaat, N. Frey, Solicitor, E. N. M. Raedts, advocaat)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Komisija

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 11. jūlija spriedumu lietā T-644/16 (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”) un nodod lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmais apelācijas sūdzības pamats: pārsūdzētajā spriedumā attiecībā uz argumentu, ka dokumentu izpaušana nevar vājināt Komisijas stāvokli sarunās (pārsūdzētā sprieduma 34.–51. punkts), ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un ir pieļauti procedūras pārkāpumi:

—	paplašināti attiecinot izņēmumu uz materiāliem, kas nav īpaši saistīti ar plānotu starptautisku nolīgumu;

—	piemērojot starptautisko attiecību izņēmumu bez prasības konkrēti izskaidrot, kā izpaušana konkrēti un faktiski var kaitēt starptautiskajām attiecībām;

—	aizstājot argumentāciju attiecībā uz juridisko analīzi, kas ir iekļauta pieprasītajos dokumentos; un

—	sagrozot pierādījumus par sarunu stāvokli apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā.

Otrais apelācijas sūdzības pamats: pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā attiecībā uz argumentu, ka netiktu kaitēts Eiropas Savienības stratēģiskajiem mērķiem (pārsūdzētā sprieduma 52.–53. punkts).

Trešais apelācijas sūdzības pamats: pārsūdzētā sprieduma apsvērumos attiecībā uz argumentu, ka pieprasīto dokumentu izpaušana veicina, nevis apdraud sabiedrības intereses saistībā ar starptautiskajām attiecībām (pārsūdzētā sprieduma 54.–58. punkts), ir pieļauts procedūras pārkāpums un kļūda tiesību piemērošanā.

Ceturtais apelācijas sūdzības pamats: pārsūdzētā sprieduma apsvērumos attiecībā uz argumentu, ka neizpaušana, kamēr “notiek sarunas”, faktiski rada tādu rezultātu, ka neizpaušana ir pastāvīga (pārsūdzētā sprieduma 59.–67. punkts), ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un procesuāls pārkāpums.

Piektais apelācijas sūdzības pamats: pārsūdzētā sprieduma apsvērumos attiecībā uz Komisijas argumentu, ka Regula nepieļauj dokumentu izpaušanu, “kamēr nav zināma Tiesas nostāja”, ir sagrozīti Vispārējā tiesā izvirzītie argumenti (pārsūdzētā sprieduma 68.–69. punkts).

Sestais apelācijas sūdzības pamats: pārsūdzētā sprieduma apsvērumos, kuri attiecas uz septīto argumentu, saskaņā ar ko izpaušanu nevar padarīt atkarīgu no līdzvērtīgiem tirdzniecības partneru pārskatāmības pienākumiem (pārsūdzētā sprieduma 72.–74. punkts), ir pieļauts procedūras pārkāpums.

Septītais apelācijas sūdzības pamats: ir pieļauta kļūda tiesību piemērošana saistībā ar Regulas 1049/2001 (1) 4. panta 6. punkta pārkāpumu, novērtējot daļēju piekļuvi (sprieduma 79.–90. punkts).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV 2001, L 145, 43. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/25

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 22. novembrī iesniedza Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana (Itālija) – FW, GY/U.T.G. – Prefettura di Lucca

(Lieta C-726/18)

(2019/C 93/34)

Tiesvedības valoda – itāļu

Iesniedzējtiesa

Tribunale Amministrativo Regionale per la Toscana

Pamatlietas puses

Prasītāji: FW un GY

Atbildētāja: U.T.G. – Prefettura di Lucca

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas (1) 20. panta 4. punkts liedz interpretēt Leģislatīvā dekrēta Nr. 142/2015 23. pantu tādējādi, ka arī tāda uzvedība, kas pārkāpj tiesiskā regulējuma vispārējās normas, kuras nav konkrēti norādītas izmitināšanas centru iekšējās kārtības noteikumos, var būt smags noteikumu pārkāpums, ja šī uzvedība spēj ietekmēt civilizētu kopdzīvi uzņemšanas struktūrās? Jautājums ir nozīmīgs, jo noliedzošas atbildes gadījumā prasības būtu jāapmierina, atceļot apstrīdētos prefekta lēmumus, jo administrācija būtu kļūdaini piemērojusi Leģislatīvā dekrēta Nr. 142/2015 23. panta 1. punkta e) apakšpunktā ietverto minēto tiesību normu. Šādā gadījumā prasītāju veiktās nelikumīgās darbības labākajā gadījumā varētu būt iemesls viņu aizturēšanai norīkotajās struktūrās, bet tas nebūtu priekšnoteikums uzņemšanas pasākumu piemērošanas atcelšanai.

Apstiprinošas atbildes gadījumā ir jāatrisina vēl viens jautājums, kas ar šo rīkojumu tiek uzdots Tiesai:

Vai Direktīvas 20. panta 4. punkts liedz interpretēt Leģislatīvā dekrēta Nr. 142/2015 23. pantu tādējādi, ka nolūkā atcelt uzņemšanas pasākumu piemērošanu var tikt ņemta vērā arī tāda personas, kas lūdz starptautisko aizsardzību, rīcība, kas nav noziedzīgs nodarījums, kas būtu krimināli sodāms saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu, ja vien tā tomēr spēj negatīvi ietekmēt civilizētu kopdzīvi struktūrās, kurās viņi ir izmitināti?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/33/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko nosaka standartus starptautiskās aizsardzības pieteikuma iesniedzēju uzņemšanai (OV 2013, L 180, 96. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/25

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 23. novembrīVTB Bank PAO, agrāk VTB Bank OAO, iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 13. septembra spriedumu lietā T-734/14 VTB Bank/Padome

(Lieta C-729/18 P)

(2019/C 93/35)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: VTB Bank PAO, agrāk VTB Bank OAO (pārstāvji: M. Lester QC, J. Dawid, Barristers, C. Claypoole, Solicitor, J. Ruiz Calzado, advokāts)

Citi lietas dalībnieki: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	pieņemt izskatīšanai VTB apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas spriedumu;

—	piespriest atcelt ierobežojošos aktus, ciktāl tie attiecas uz VTB;

—	atzīt par prettiesisku vai nepiemērojamu Padomes Lēmuma 2014/512/KĀDP (1) 1. pantu, Regulas Nr. 833/2014 (2) 5. pantu, Padomes Lēmuma 2014/659/KĀDP (3) 1. pantu un Regulas Nr. 960/2014 (4) 1. panta 5. punktu;

—	piespriest Padomei atlīdzināt VTB tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo apelācijas sūdzību un tiesāšanās izdevumus tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Pirmajā pamatā tiek apgalvots:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu Regulas 5. panta pirmās daļas a) punkta interpretācijā, secinot, ka VTB nebija kā “lielai kredītiestādei” jāpiemēro nosacījums par to, ka iestādei “ir skaidri noteiktas pilnvaras veicināt Krievijas ekonomikas konkurētspēju, tās diversifikāciju un ieguldījumu veicināšanu”. Līdz ar to Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka Padome nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka VTB atbilst Regulas 5. panta pirmās daļas a) punkta nosacījumiem, lai tiktu iekļauta sarakstā.

Otrajā pamatā tiek apgalvots:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka kritēriji, atbilstoši kuriem VTB tika iekļauta sarakstā atbilstoši Lēmuma 1. pantam un Regulas 5. panta pirmās daļas a) punktam, bija piemēroti un samērīgi attiecībā pret ierobežojošo aktu mērķiem.

Trešajā pamatā tiek apgalvots:

Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu, atzīstot, ka ierobežojošie akti, kas tika piemēroti VTB, bija samērīga iejaukšanās VTB pamattiesībās, kas nodrošinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. un 17. pantā un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 1. protokola 1. pantā, gan attiecībā pret kritērijiem, kas noteikti atbilstoši ierobežojošiem aktiem, gan attiecībā pret lēmumu iekļaut VTB sarakstā atbilstoši šiem kritērijiem.

(1) Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2014, L 229, 13. lpp.).

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2012 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2014, L 229, 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2014/659/KĀDP (2014. gada 8. septembris), ar ko groza Lēmumu 2014/512/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV L 271, 54. lpp.).

(4) Padomes Regula (ES) Nr. 960/2014 (2014. gada 8. septembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 833/2014 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2014, L 271, 3. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/26

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 23. novembrīPAO Rosneft Oil Company, agrāk NK Rosneft OAO, RN-Shelf-Arctic OOO, AO RN-Shelf-Far East, agrāk RN-Shelf-Dalniy Vostok ZAO, RN-Exploration OOO, Tagulskoe OOO iesniedza par Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2018. gada 13. septembra spriedumu lietā T-715/14 Rosneft u.c./Padome

(Lieta C-732/18 P)

(2019/C 93/36)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējas: PAO Rosneft Oil Company, agrāk NK Rosneft OAO, RN-Shelf-Arctic OOO, AO RN-Shelf-Far East, agrāk RN-Shelf-Dalniy Vostok ZAO, RN-Exploration OOO, Tagulskoe OOO (pārstāvis: L. Van den Hende, advokāts)

Pārējās lietas dalībnieces: Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzēju prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt spriedumu, ciktāl tas attiecas uz pamatiem, uz kuriem ir balstīta šī apelācijas sūdzība;

—	pieņemt galīgo spriedumu šajā lietā vai nodot lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā, un

—	piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp izdevumus, kas radušies tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Pamati un galvenie argumenti

Apelācijas sūdzība attiecas uz apstrīdētiem netradicionāliem naftas ierobežojumiem, apstrīdētiem kapitāla tirgus ierobežojumiem un apstrīdētiem juridisku prasību ierobežojumiem, kas ietverti Padomes Regulā Nr. 833/2014 (1) un/vai Padomes Lēmumā 2014/512/KĀDP (2).

Apelācijas sūdzības iesniedzējas atsaucas uz septiņiem pamatiem:

Pirmais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Padome ir ievērojusi LESD 296. pantu, nosakot apstrīdētos netradicionālos naftas ierobežojumus.

Otrais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka Padome ir ievērojusi LESD 296. pantu, nosakot apstrīdētos netradicionālos kapitāla tirgus ierobežojumus.

Trešais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka pastāv racionāla saikne starp apstrīdētajiem netradicionālajiem naftas ierobežojumiem un to mērķi.

Ceturtais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apstrīdētie netradicionālie naftas ierobežojumi nepārkāpj apelācijas sūdzības iesniedzēju pamattiesības uz īpašumu un darījumdarbības brīvību.

Piektais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apstrīdētie juridisko prasību ierobežojumi nav nesamērīgi un nekā citādi nepārkāpj apelācijas sūdzības iesniedzēju pamattiesības uz īpašumu.

Sestais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apstrīdētie kapitāla tirgus ierobežojumi atbilst samērīguma principam un nepārkāpj apelācijas sūdzības iesniedzēju pamattiesības uz darījumdarbības brīvību.

Septītais pamats: Vispārējā tiesa esot pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka apstrīdētie netradicionālie naftas ierobežojumi un apstrīdētie kapitāla tirgu ierobežojumi ir pamatoti ar drošības izņēmumiem, kas paredzēti ES un Krievijas partnerības un sadarbības nolīgumā un PTO Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību.

(1) Padomes Regula (ES) Nr. 833/2014 (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2014, L 229, 1. lpp.).

(2) Padomes Lēmums 2014/512/KĀDP (2014. gada 31. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar Krievijas darbībām, kas destabilizē situāciju Ukrainā (OV 2014, L 229, 13. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/27

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. novembrī iesniedza Cour administrative (Luksemburga) – B, C, D/Administration des contributions directes

(Lieta C-749/18)

(2019/C 93/37)

Tiesvedības valoda – franču

Iesniedzējtiesa

Cour administrative

Pamatlietas puses

Prasītājas: B, C, D

Atbildētāja: Administration des contributions directes

Prejudiciālie jautājumi

Vai LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj dalībvalsts tiesisko regulējumu par fiskālo integrācijas režīmu, kas, no vienas puses, ļauj konsolidēt peļņu un zaudējumus vienā grupā ietilpstošām sabiedrībām un kas atzīst vienīgi vertikālo fiskālo integrāciju starp mātesuzņēmumu rezidentu vai mātesuzņēmuma nerezidenta vietējo pastāvīgo uzņēmumu un tā meitasuzņēmumiem rezidentiem, un, no otras puses, tādā pašā veidā nepieļauj vienīgi horizontālu fiskālo integrāciju tikai starp mātesuzņēmuma nerezidenta, kam nav vietējā pastāvīgā uzņēmuma, gan tikai starp mātesuzņēmuma rezidenta vai nerezidenta, kam ir vietējais pastāvīgais uzņēmums, meitasuzņēmumiem?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 49. un 54. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj minēto dalībvalsts tiesisko regulējumu par fiskālo integrācijas režīmu, un it īpaši no šī tiesiskā regulējuma izrietošo stingro nodalījumu starp vertikālo (starp galveno mātesuzņēmumu un tās tiešajiem vai netiešajiem meitasuzņēmumiem) un horizontālo (starp diviem vai vairākiem galvenā meitasuzņēmuma, uz ko fiskālā integrācija neattiecas, meitasuzņēmumiem rezidentiem) integrācijas režīmu, un no tā izrietošo pienākumu vispirms izbeigt iepriekš pastāvējušo vertikālo fiskālo integrāciju, lai varētu tikt izveidota horizontāla fiskālās integrācijas grupa, gadījumā,

—

ja vertikāla fiskālā integrācija ar valsts līmenī integrējošu galveno mātesuzņēmumu, kas ir attiecīgās dalībvalsts rezidents (kurš vienlaicīgi pārstāv starpniecības meitasuzņēmumu attiecībā pret galveno mātesuzņēmumu, kas ir citas dalībvalsts rezidents), un galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem rezidentiem iepriekš tika ieviesta tāpēc, ka atbilstoši attiecīgās dalībvalsts tiesiskajam regulējumam bija atļauta tikai vertikālā fiskālā integrācija, lai neraugoties uz to, ka galvenais mātesuzņēmums ir citas dalībvalsts rezidents, būtu iespējams izmantot attiecīgo režīmu;

—

ja attiecīgās dalībvalsts integrējošā galvenā mātesuzņēmuma māsasuzņēmumiem (tādējādi arī galvenā mātesuzņēmuma, kas ir citas dalībvalsts rezidents, meitasuzņēmumiem) ir liegta piekļuve pastāvošajai fiskālajai integrācijai, pamatojoties uz to, ka abi vertikālās un horizontālās fiskālās integrācijas režīmi nav saderīgi, un

—

ja šo māsasuzņēmumu iekļaušana sabiedrību grupas peļņas un zaudējumu konsolidācijas tvērumā nozīmē, ka iepriekš pastāvējusī vertikālā fiskālā integrācija ir atcelta – ar no tā izrietošajam negatīvajām fiskālajām sekām, jo nav ievērots valsts tiesiskajā regulējumā paredzētais minimālais integrācijas pastāvēšanas ilgums – un tiek ieviesta jauna horizontāla fiskālā integrācija, lai gan integrējošā sabiedrība rezidente (kurā tiek konsolidēta fiskāli integrēto sabiedrību peļņa un zaudējumi) nemainās?

Ja atbilde arī uz otro jautājumu ir apstiprinoša, vai LESD 49. un 54. pants kopā ar Savienības tiesību lietderīgas iedarbības principu ir jāinterpretē tādējādi, ka tie nepieļauj minēto dalībvalsts tiesisko regulējumu par fiskālās integrācijas režīmu, un it īpaši tāda termiņa piemērošanu, atbilstoši kuram ikviens pieteikums par pievienošanos fiskālās integrācijas režīmam ir obligāti jāiesniedz kompetentajai iestādei pirms pirmā finanšu gada beigām, attiecībā uz kuru šī režīma piemērošana tiek pieprasīta, gadījumā,

—

ja, ņemot vērā uz pirmajiem diviem jautājumiem sniegtās apstiprinošās atbildes, šis tiesiskais regulējums ar brīvību veikt uzņēmējdarbību nesaderīgā veidā nepieļauj horizontālo fiskālo integrāciju tikai starp viena mātesuzņēmuma meitasuzņēmumiem un izmaiņas pastāvošā vertikālā fiskālā grupā, kad tiek pievienoti integrējošās sabiedrības māsasuzņēmumi;

—	ja attiecīgās dalībvalsts administratīvajā praksē un judikatūrā pirms EST 2014. gada 12. jūnija sprieduma (apvienotās lietas C-39/13, C-40/13 un C-41/13) publicēšanas bija atzīta minētā tiesiskā regulējuma spēkā esamība;

—

ja vairākas sabiedrības pēc 2014. gada 12. jūnija sprieduma publicēšanas un vēl pirms 2014. gada beigām iesniedza pieteikumu par pievienošanos pastāvošai fiskāli integrētai grupai, pamatojoties uz horizontālās fiskālās integrācijas atļauju ar integrējošo sabiedrību, kas ietilpst pastāvošā grupā, atsaucoties uz 2014. gada 12. jūnija spriedumu, un

—

ja šāds pieteikums attiecas ne tikai uz 2014. finanšu gadu, kas vēl nebija beidzies pieteikuma iesniegšanas brīdī, bet arī uz iepriekšējo 2013. finanšu gadu, sākot no kura iesaistītās sabiedrības atbilda visiem pamatnosacījumiem, kas ir saderīgi ar Savienības tiesībām, lai pievienotos fiskālās integrācijas režīmam?

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/29

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 30. novembrī iesniedza Landesgericht Korneuburg (Austrija) – Bulgarian Air Charter Limited/NE

(Lieta C-758/18)

(2019/C 93/39)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Landesgericht Korneuburg

Pamatlietas puses

Prasītāja: Bulgarian Air Charter Limited

Atbildētāja: NE

Prejudiciālie jautājumi

Vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (1), 5. panta 3. punkts un 7. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka apkalpojošais gaisa pārvadātājs, kas apgalvo, ka ilgu kavēšanos ir izraisījuši ārkārtēji apstākļi, var balstīties uz Pasažieru tiesību regulas 5. panta 3. punktā paredzēto pamatu, kas atbrīvo no atbildības, tikai tad, ja tas var arī apgalvot un pierādīt, ka konkrētā pasažiera kavēšanās nebūtu tikusi novērsta, arī veicot pārreģistrāciju uz aizstājošu reisu?

2)	Vai saskaņā ar pirmo jautājumu prasītajai pārreģistrācijai ir jāatbilst konkrētākiem laika vai kvalitatīviem kritērijiem, it īpaši Pasažieru tiesību regulas 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta iii) punktā vai tās 8. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem kritērijiem?

(1) OV 2004, L 46, 1. lpp.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/30

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 19. decembrī iesniedza Oberlandesgericht Düsseldorf (Vācija) – Informatikgesellschaft für Software-Entwicklung (ISE) mbH/Stadt Köln

(Lieta C-796/18)

(2019/C 93/40)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Oberlandesgericht Düsseldorf

Pamatlietas puses

Prasītāja: Informatikgesellschaft für Software-Entwicklung (ISE) mbH

Atbildētāja: Stadt Köln

Lietas dalībniece: Land Berlin

Prejudiciālie jautājumi

Vai tādas rakstveidā noslēgtas vienošanās gadījumā, atbilstoši kurai viens valsts pārvaldes subjekts vienošanās par sadarbību ietvaros nodod programmatūru citam valsts pārvaldes subjektam, ir runa par “publisku līgumu” Direktīvas 2014/24/ES (1) 2. panta 1. punkta 5) apakšpunkta izpratnē, precīzāk, katrā ziņā sākotnēji, ievērojot 12. panta 4. punkta a)–c) apakšpunktu, direktīvas piemērošanas jomā ietilpstošu līgumu direktīvas 12. panta 4. punkta izpratnē, ja programmatūras saņēmējam par programmatūru gan nav nedz jāmaksā par to noteiktā cena, nedz jāatlīdzina izmaksas, taču ar programmatūras nodošanu saistītajā sadarbības līgumā ir paredzēts, ka katrs sadarbības partneris – un tāpēc arī programmatūras saņēmējs – attiecīgi otrajam partnerim bez atlīdzības nodrošina piekļuvi, iespējams, nākotnē paša izstrādātajiem programmatūras atjauninājumiem, kuru izstrāde tomēr nav obligāta?

Tikai tad, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša:

Vai saskaņā ar Direktīvas 2014/24/ES 12. panta 4. punkta a) apakšpunktu attiecīgo līgumslēdzēju iestāžu sadarbības priekšmetam ir jābūt pašiem pilsoņiem sniedzamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kurus ir jāsniedz kopā, vai arī pietiek ar to, ka sadarbība attiecas uz darbībām, kuras ir vērstas uz tāpat, taču ne obligāti kopā sniedzamajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem jebkādā formā?

3)	Vai, piemērojot Direktīvas 2014/24/ES 12. panta 4. punktu, ir spēkā nerakstīts t.s. aizliegums radīt labvēlīgāku situāciju un, ja tas tā ir, kāds ir tā saturs?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/24/EK (2004. gada 31. marts), ar kuru attiecībā uz tradicionāli lietotām augu izcelsmes zālēm groza Direktīvu 2001/83/EK par Kopienas kodeksu, kas attiecas uz cilvēkiem paredzētām zālēm (OV 2014, L 94, 65. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/31

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 21. decembrīDeza, a.s. iesniedza par Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2018. gada 24. oktobra spriedumu lietā T-400/17 Deza/Komisija

(Lieta C-813/18 P)

(2019/C 93/41)

Tiesvedības valoda – čehu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Deza, a.s. (pārstāvis: P. Dejl, advokāts)

Pārējie lietas dalībnieki: Eiropas Komisija, Somijas Republika, Zviedrijas Karaliste, Eiropas Ķimikāliju aģentūra

Prasījumi

—	atcelt Vispārējās tiesas 2018. gada 24. oktobra spriedumu lietā T-400/17;

—	daļēji atcelt 2017. gada 4. maija Komisijas Regulu (ES) Nr. 2017/776 (1), ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1272/2008, ciktāl ar to tiek klasificēta un marķēta viela “antrahinons”;

—	piespriest Komisijai atlīdzināt apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesāšanās izdevumus, kas radušies tiesvedībā Tiesā un iepriekšējā tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Apelācijas sūdzības pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzēja izvirza četrus pamatus.

Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi CLP regulu (2), it īpaši šādus pamatprincipus: (i) vērtētai un klasificētai vielai ir jābūt apgrozībā ES tirgū; (ii) cēloņsakarībai starp vielu un izmēģinājumos uz dzīvniekiem konstatētai kancerogēnai iedarbībai ir jābūt pietiekami pierādītai; (iii) pietiekami pierādījumi ir jāiegūst no ticamiem un pieņemamiem zinātniskiem pētījumiem; un (iv) vielas klasificēšanā ir jāņem vērā jaunas zinātniskas un tehniskas atziņas un zinātnisku un tehnisku attīstību.

2.	Vispārējā tiesa esot pārskatījusi antrahinona klasifikāciju, citiem vārdiem sakot – daļu no Komisijas regulas, tādā veidā, kas esot pretrunā prasībām par ES iestāžu un struktūru lēmumu pārbaudi tiesā, un esot sagrozījusi faktus un pierādījumus.

3.	Vispārējā tiesa esot nepareizi interpretējusi un piemērojusi tiesiskās drošības principu.

Iepriekš minēto nepilnību rezultātā Vispārējā tiesa esot pārkāpusi apelācijas sūdzības iesniedzējas tiesības un principus, kas ietverti Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, it īpaši tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības netraucēti izmantot īpašumu un tiesiskās drošības principu.

(1) OV 2017, L 116, 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV 2008, L 353, 1. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/32

Apelācijas sūdzība, ko 2018. gada 27. decembrī Eiropas Komisija iesniedza par Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2018. gada 18. oktobra spriedumu lietā T-640/16 GEA Group AG/Komisija

(Lieta C-823/18 P)

(2019/C 93/42)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Eiropas Komisija (pārstāvji: T. Christoforou, P. Rossi, V. Bottka)

Otrs lietas dalībnieks: Gea Srl

Prasījumi

Apelācijas sūdzības iesniedzējas prasījumi Tiesai ir šādi:

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	piespriest GEA atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā un pirmajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Komisija pamato savu apelācijas sūdzību ar šādiem diviem apelācijas sūdzības pamatiem.

Komisija apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi divas kļūdas tiesību piemērošanā. Pirmkārt, tā esot kļūdaini piemērojusi vienlīdzīgas attieksmes principu, neesot ņēmusi vērā judikatūru par uzņēmuma jēdzienu un solidāro atbildību, kā arī esot pieļāvusi kļūdu saistībā ar to, kādas sekas ir soda samazinājumam, kurš var tikt piešķirts tikai pārkāpumu izdarījušā uzņēmuma bijušajam meitasuzņēmumam. Konkrētāk, Komisija uzskata, ka ar pārsūdzēto spriedumu Vispārējā tiesa ir atkāpusies no Tiesas judikatūras, saskaņā ar kuru solidāras atbildības par naudas soda daļu, kas ir kopēja visām attiecīgajām juridiskajām personām, jēdziens ir uzņēmuma jēdziena izpausme LESD 101. panta mērķiem (skat. spriedumu C-231/11 P, Siemens Österreich, 57. punkts). Līdz ar to visas juridiskās personas, kuras pārkāpuma izdarīšanas laikā ir piederējušas vienam un tam pašam uzņēmumam, pēc definīcijas ir solidāri atbildīgas par tā naudas soda samaksu, kas atbilst uzņēmuma dalībai pārkāpumā (nepārsniedzot maksimālo apmēru, par kuru katra juridiskā persona ir individuāli atbildīga). Sprieduma loģika ir balstīta uz teorijas par solidāras atbildības iekšējo sadalījumu piemērošanu pēc analoģijas, kuras mērķis arī bija izslēgt kopparādnieku atbildību par solidāri piemērotā naudas soda daļas samaksu. Tomēr Tiesa spriedumā C-231/11 P, Siemens Österreich un apvienotajās lietās C-247/11 P un C-253/11 P, Areva šo teoriju ir noraidījusi. Turklāt spriedumā neesot ņemta vērā judikatūra, atbilstoši kurai uz mātesuzņēmumu nevar tikt attiecināta tās bijušajam meitasuzņēmumam piemērotā augšējā robežvērtība 10 % apmērā (C-50/12 P, Kendrion, 58., 68. un 70. punkts). Līdz ar to spriedumā ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, interpretējot un piemērojot Tiesas pastāvīgo judikatūru, ar to ir radīta tiesiskā nenoteiktība un tas ietekmē Komisijas rīcības brīvību, piemērojot uzņēmumiem naudas sodus par LESD 101. panta pārkāpumu.

Otrkārt, Komisija uzskata, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu, nospriežot, ka visām solidāri atbildīgajām juridiskajām personām uzņēmumā (tostarp sabiedrībai GEA) noteiktais termiņš naudas soda samaksai sākas no jauna brīdī, kad tiek paziņots lēmums par grozījumu izdarīšanu, ar kuru tiek samazināts naudas sods tikai vienai no šīm juridiskajām personām (ACW, kas ir bijušais GEA meitasuzņēmums). Tā ir kļūda tiesību piemērošanā, jo Komisija, pastāvot saturiskai kļūdai, kas ietekmē tikai vienu no solidāri atbildīgajām juridiskajām personām, ir tiesīga ar lēmumu par grozījumu izdarīšanu samazināt naudas sodu šai vienai juridiskajai personai, negrozot citās lēmuma daļās pārējām juridiskajām vienībām noteiktos naudas sodus. Tāpat Komisija šādos apstākļos ir tiesīga (bet tai nav pienākuma) vienai vai vairākām juridiskajām personām noteikt jaunu samaksas termiņu, kas var būt agrāks par pēdējā lēmuma par grozījumu izdarīšanu paziņošanas datumu. Tas ir tādēļ, ka naudas soda grozīšana nenozīmē tā aizstāšanu. Līdzīgi, ja Tiesa samazina juridiskai personai piemēroto naudas sodu, tas nenozīmē jauna naudas soda noteikšanu ar jaunu samaksas datumu (lieta C-523/15 P, WDI, 29.–48. un 63.–68. punkts, un lieta T-275/94, Groupement des cartes bancaires, 60. un 65. punkts). Ja pārsūdzētais spriedums tiktu atstāts spēkā, tā pamatā esošās kļūdas varētu ietekmēt Komisijas piemērojamo naudas sodu atturošo iedarbību, jo tas nozīmētu, ka vienam no adresātiem uzliktā naudas soda grozīšana radītu to procentu zaudējumu, kas uzkrājušies par spēkā atstāto naudas soda daļu visam uzņēmumam.

Visbeidzot spriedums ir neskaidrs un nepietiekami pamatots saistībā ar abiem aspektiem, kas aptverti ar apelācijas sūdzību.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/33

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2018. gada 21. decembrī iesniedza Helsingin hovioikeus (Somija) – A u.c./Finnair Oyi

(Lieta C-832/18)

(2019/C 93/43)

Tiesvedības valoda – somu

Iesniedzējtiesa

Helsingin hovioikeus

Pamatlietas puses

Prasītāji: A u.c.

Atbildētāja: Finnair Oyj

Prejudiciālie jautājumi

Vai Regula Nr. 261/2004 (1) ir jāinterpretē tādējādi, ka pasažierim ir tiesības uz jaunu kompensāciju 7. panta 1. punkta izpratnē, ja viņš atcelta lidojuma dēļ ir saņēmis kompensāciju, gaisa pārvadātājs, kas apkalpo lidojumu, uz kuru ir notikusi pārreģistrācija, ir tas pats, kas apkalpo atcelto lidojumu, un arī pēc atceltā lidojuma sekojošais lidojums, uz kuru ir notikusi pārreģistrācija, salīdzinot ar plānoto izlidošanas laiku, kavējas tik ilgi, ka rodas tiesības uz kompensāciju?

Vai, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, apkalpojošais gaisa pārvadātājs var atsaukties uz ārkārtējiem apstākļiem 5. panta 3. punkta izpratnē, ja saskaņā ar lidmašīnu ražotāja sagatavotu papildu tehniskās izpētes dokumentu, kas attiecas uz jau lietošanā esošiem lidaparātiem, attiecīgajā dokumentā aplūkotā detaļa faktiski tiek uzskatīta par t.s. “on condition” detaļu, t.i., par detaļu, kas tiek izmantota tik ilgi, līdz tā sabojājas, un apkalpojošais gaisa pārvadātājs attiecīgās detaļas nomaiņai ir sagatavojies tādējādi, ka tas visu laiku tur gatavībā rezerves daļu?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. janvārī iesniedza Riigikohus (Igaunija) – A. P./Riigiprokuratuur

(Lieta C-2/19)

(2019/C 93/44)

Tiesvedības valoda – igauņu

Iesniedzējtiesa

Riigikohus

Pamatlietas puses

Prasītājs: A. P.

Atbildētāja: Riigiprokuratuur

Prejudiciālie jautājumi

Vai dalībvalsts sprieduma atzīšana un tā izpildes uzraudzība atbilst Padomes Pamatlēmumam 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (1), arī tad, ja ar šo spriedumu notiesātajai personai ticis piespriests nosacīts brīvības atņemšanas sods bez papildu pienākumiem, un līdz ar to tās vienīgais pienākums ir pārbaudes laikā neizdarīt jaunu tīšu noziedzīgu nodarījumu (runa ir par nosacīta soda noteikšanu Igaunijas Kriminālkodeksa 73. panta izpratnē)?

(1) Padomes Pamatlēmums 2008/947/TI (2008. gada 27. novembris) par savstarpējas atzīšanas principa piemērošanu tādiem spriedumiem un probācijas lēmumiem, kuri paredzēti probācijas pasākumu un alternatīvu sankciju uzraudzībai (OV 2008, L 337, 102. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/34

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 4. janvārī iesniedza Varhoven administrativen sad (Bulgārija) – Overgaz Mrezhi AD, bezpeļņas organizācija Bulgarska Gazova Asotsiatsia/Komisia za energiyno i vodno regulirane (KEVR)

(Lieta C-5/19)

(2019/C 93/45)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Varhoven administrativen sad

Pamatlietas puses

Prasītāja: Overgaz Mrezhi AD, bezpeļņas organizācija Bulgarska Gazova Asotsiatsia

Atbildētāja: Komisia za energiyno i vodno regulirane

Prejudiciālie jautājumi

Vai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 36. un 38. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (1) (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 3. pantu ir pieļaujams tāds valsts pasākums kā aplūkotais, kas paredzēts Zakon za energetikata (Enerģētikas likums) 35. pantā un precizēts Darzhavnata Komisia za energiyno i vodno regulirane (Valsts elektroenerģijas un ūdens padeves regulēšanas komisija, turpmāk tekstā – “KEVR”) 2013. gada 19. martaNaredba no 2 za regulirane na tsenite na prirodnia gaz (Noteikumi Nr. 2 par dabasgāzes cenu regulēšanu) 11. pantā, atbilstoši kuram viss finansiālais slogs, kas saistīts ar energouzņēmumiem noteiktām sabiedrisko pakalpojumu saistībām, ir jāsedz lietotājiem, ņemot vērā, ka:

a)	no sabiedrisko pakalpojumu saistībām izrietošais ekonomiskais slogs neskar visus energouzņēmumus;

b)	sabiedrisko pakalpojumu saistību izmaksas galvenokārt sedz tiešie lietotāji, kuri tās nevar apstrīdēt, lai gan viņi dabasgāzi no tiešiem piegādātājiem saņem par brīvi veidotām cenām;

c)	nav diferencēts no sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildes izrietošais ekonomiskais slogs, ko uzņemas dažādu kategoriju lietotāji;

d)	šī pasākuma piemērošana nav terminēta;

e)	sabiedrisko pakalpojumu saistību vērtību aprēķina, pamatojoties uz izmaksu iekasēšanas metodi atbilstoši prognožu modelim.

Vai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu 3. pantu, ņemot vērā preambulas 44., 47., 48. un 49. apsvērumu, ir pieļaujama tāda valsts tiesību norma kā Zakon za normativnite aktove (Likums par normatīvajiem aktiem) Pārejas un nobeiguma noteikumu 5. pants, ar kuru KEVR tiek atbrīvota no Zakon za normativnite aktove 26.–28. pantā paredzētajiem pienākumiem un īpaši no pienākumiem, izstrādājot regulatīvo normatīvo tiesību aktu projektu, ievērot vajadzības, pamatotības, paredzamības, pārskatāmības, saskaņotības, subsidiaritātes, samērīguma un stabilitātes principus, organizēt sabiedrisko apspriešanu ar iedzīvotājiem un juridiskām personām, pirms tiesību akta pieņemšanas publicēt tā projektu kopā ar pamatojumu, kā arī sniegt skaidrojumu par pamatojumu, tostarp, par saderību ar Savienības tiesību normām?

(1) OV 2009, L 211, 94. lpp.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/35

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2019. gada 7. janvārī iesniedza Spetsializiran nakazatelen sad (Bulgārija) – Kriminālprocess pret RH

(Lieta C-8/19)

(2019/C 93/46)

Tiesvedības valoda – bulgāru

Iesniedzējtiesa

Spetsializiran nakazatelen sad

Pamatlietas puse

Prejudiciālie jautājumi

Vai ar LESD 267. pantu un Pamattiesību hartas 47. panta 2. punktu ir saderīgi interpretēt tādu valsts tiesisko regulējumu kā Nakazatelno-protsesualen kodeks (Kriminālprocesa kodekss) 489. panta 2. punkts tādējādi, ka iesniedzējtiesai, neraugoties uz to, ka tā ir iesniegusi lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu saistībā ar apcietinājuma likumību kriminālprocesā, ir pienākums tieši lemt par šī apcietinājuma likumību, nevis sagaidīt Tiesas sniegto atbildi?

Ja atbilde uz pirmo jautājumu ir noliedzoša:

2.1.

Vai, ņemot vērā Direktīvas 343/2016 (1) 16. apsvēruma pēdējo teikumu, valsts tiesai ir jāinterpretē savas valsts tiesības tādējādi, ka pirms lēmuma par apcietinājuma pagarināšanu pieņemšanas tai ir “[jāpārliecinās] par to, vai [..] apsūdzošo pierādījumu elementi ir konstatēti tādā apjomā, lai pamatotu attiecīgo nolēmumu”?

2.2.

Ja aizdomās turētās personas pārstāvis ir iesniedzis pamatotus un būtiskus argumentus, apstrīdot šo “apsūdzošo pierādījumu elementu” esamību, vai valsts tiesai atbilstoši Hartas 47. panta 1. punktā paredzētajai prasībai par efektīvu tiesisko aizsardzību ir par tiem jālemj, veicot ar apcietinājuma pagarināšanu saistīto pārbaudi tiesā?

2.3.

Vai direktīvas 4. pants, lasot to kopā ar tās 3. pantu, kā tas ir interpretēts spriedumā Milev (C-310/18), pieļauj to, ka valsts tiesa savu lēmumu par apcietinājuma pagarināšanu pamato, pirmkārt, ar ECT judikatūru par ECPAK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, konstatējot tādu apsūdzošu pierādījumu esamību, kas pēc to rakstura “varētu pārliecināt neitrālu un objektīvu novērotāju par to, ka konkrētā persona var būt izdarījusi attiecīgo noziedzīgo nodarījumu”, un, otrkārt, ar ECT judikatūru par ECPAK 5. panta 4. punktu, faktiski un reāli lemjot par aizdomās turētās personas pārstāvja iebildumiem par apcietinājuma likumību?

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016, L 65, 1. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/36

Apelācijas sūdzība, ko 2019. gada 24. janvārīMouvement pour une Europe des nations et des libertés iesniedza par Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2018. gada 27. novembra spriedumu lietā T-829/16 Mouvement pour une Europe des nations et des libertés/Parlaments

(Lieta C-60/19 P)

(2019/C 93/47)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzēja: Mouvement pour une Europe des nations et des libertés (pārstāvis: A. Varaut, advokāts)

Otrs lietas dalībnieks: Eiropas Parlaments

Prasījumi

—	atcelt pārsūdzēto spriedumu;

—	atcelt Eiropas Parlamenta 2016. gada 12. septembra lēmumu, ar ko noteikti izdevumi atzīti par neattaisnotiem subsīdijas saņemšanai par 2015. finanšu gadu;

—	piespriest Parlamentam atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

—	piešķirt apelācijas sūdzības iesniedzējai summu, kas tai pienākas saistībā ar tiesvedības izmaksām.

Pamati un galvenie argumenti

Mouvement pour une Europe des nations et des libertés (MENL) sagatavoja plakātu par migrācijas krīzi un Šengenas nolīgumu ar savu logotipu, kā arī ar, daudz mazākiem, Front National un Vlaams Belang logotipiem.

Parlaments noraidīja izdevumus par šo plakātu, jo uzskatīja, ka ar to tika radīta nepamatota priekšrocība valsts politiskajai partijai.

Vispārējā tiesa ar pārsūdzēto spriedumu noraidīja MENL prasību atcelt šo lēmumu.

MENL lūdz atcelt pārsūdzēto spriedumu šādu kļūdu tiesību piemērošanā dēļ:

—	attiecīgie fakti esot tikuši sagrozīti, jo Vispārējā tiesa, konstatēdama, ka Parlamenta Prezidijam nav bijuši zināmi MENL aizstāvības līdzekļi, tomēr uzskatīja, ka tas varēja aizstāvēties, jo tās līdzekļi esot tikuši nodoti viena no Prezidija locekļiem palīgam;

—

Hartas 41. pants, Eiropas Labas administratīvās prakses kodeksa 16. pants un Parlamenta Prezidija 2004. gada 29. marta lēmuma, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2004/2003 (2003. gada 4. novembris) par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu (1) īstenošanas noteikumi, 8. pants esot tikuši pārkāpti, jo Vispārējā tiesa uzskatīja, ka Parlamenta dienesti varēja pieņemt lēmumu Parlamenta Prezidija vietā;

—	Vispārējā tiesa esot kļūdaini noraidījusi iebildi par Regulas Nr. 2004/2003 7. panta prettiesiskumu, kas tikusi izvirzīta atbilstoši LESD 277. pantam, kad tā nosprieda, ka netiešas finansēšanas aizliegums ir nenoteikts juridiskais jēdziens, tomēr pieņemot tā piemērošanu;

—	Vispārējā tiesa esot pārkāpusi Regulas Nr. 2004/2003 7. pantu, uzskatot, ka politiskās partijas logotipa – lai arī kāds būtu tā izmērs – esamība uz Eiropas politiskās partijas plakāta pēc savas būtības ir prettiesiska tieša minētās partijas finansēšana.

(1) OV 2003, L 297, 1. lpp.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/38

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – Hamas/Padome

(Lieta T-400/10 RENV) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām - Līdzekļu iesaldēšana - Iespēja trešās valsts iestādei tikt kvalificētai par kompetento iestādi Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP izpratnē - Lēmumu par līdzekļu iesaldēšanu faktiskais pamats - Pienākums norādīt pamatojumu - Kļūda vērtējumā - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz īpašumu))

(2019/C 93/48)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Hamas (Doha, Katara) (pārstāvis: L. Glock, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: B. Driessen, M. Bishop un A. Sikora-Kalėda)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Francijas Republika (pārstāvji: D. Colas un F. Fize) un Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji F. Castillo de la Torre, M. Konstantinidis un R. Tricot, pēc tam F. Castillo de la Torre, L. Baumgart un C. Zadra)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt, pirmkārt, Padomes paziņojumu personām, grupām un organizācijām, kas iekļautas sarakstā, kurš minēts 2. panta 3. punktā Padomes Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (OV 2010, C 188, 13. lpp.), Padomes Lēmumu 2010/386/KĀDP (2010. gada 12. jūlijs), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu 2., 3. un 4. pantu (OV 2010, L 178, 28. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 610/2010 (2010. gada 12. jūlijs), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1285/2009 (OV 2010, L 178, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, otrkārt, Padomes Lēmumu 2011/70/KĀDP (2011. gada 31. janvāris), ar ko atjaunina to personu, grupu un organizāciju sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV 2011, L 28, 57. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 83/2011 (2011. gada 31. janvāris), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 610/2010 (OV 2011, L 28, 14. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, treškārt, Padomes Lēmumu 2011/430/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs), ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV 2011, L 188, 47. lpp.) 2., 3. un 4. pantu, un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 687/2011 (2011. gada 18. jūlijs), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulas Nr. 610/2010 un Nr. 83/2011 (OV 2011, L 188, 2. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, ceturtkārt, Padomes Lēmumu 2011/872/KĀDP (2011. gada 22. decembris), ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un atceļ Lēmumu 2011/430 (OV 2011, L 343, 54. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1375/2011 (2011. gada 22. decembris), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 687/2011 (OV 2011, L 343, 10. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, piektkārt, Padomes Lēmumu 2012/333/KĀDP (2012. gada 25. jūnijs), ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un atceļ Lēmumu 2011/872 (OV 2012, L 165, 72. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 542/2012 (2012. gada 25. jūnijs), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 1375/2011 (OV 2012, L 165, 12. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, sestkārt, Padomes Lēmumu 2012/765/KĀDP (2012. gada 10. decembris), ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un atceļ Lēmumu 2012/333 (OV 2012, L 337, 50. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1169/2012 (2012. gada 10. decembris), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 542/2012 (OV 2012, L 337, 2. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, septītkārt, Padomes Lēmumu 2013/395/KĀDP (2013. gada 25. jūlijs), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2012/765 (OV 2012, L 201, 57. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 714/2013 (2013. gada 25. jūlijs), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 1169/2012 (OV 2012, L 201, 10. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, astotkārt, Padomes Lēmumu 2014/72/KĀDP (2014. gada 10. februāris), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2013/395 (OV 2014, L 40, 56. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2014 (2014. gada 10. februāris), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 714/2013 (OV 2014, L 40, 9. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, devītkārt, Padomes Lēmumu 2014/483/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/72 (OV 2014, L 217, 35. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 790/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu Nr. 125/2014 (OV 2014, L 217, 1. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju, un, desmitkārt, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/1426 (2017. gada 4. augusts), ar ko atjaunina to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu (KĀDP) 2017/154 (OV 2017, L 204, 95. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/1420 (2017. gada 4. augusts), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2017/150 (OV 2017, L 204, 3. lpp.), ciktāl šie tiesību akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Hamas sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

3)	Francijas Republika un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.

(1) OV C 317, 20.11.2010.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/40

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – East West Consulting/Komisija

(Lieta T-298/16) (1)

((Ārpuslīgumiskā atbildība - Pirmspievienošanās palīdzības instruments - Trešā valsts - Valsts publisks līgums - Decentralizēta pārvaldība - Lēmums 2008/969/EK, Euratom - Agrās brīdināšanas sistēma (ABS) - Brīdinājuma aktivizēšana ABS ietvaros - Savienības finanšu interešu aizsardzība - Komisijas “ex ante” apstiprinājuma atteikums - Līguma slēgšanas tiesību nepiešķiršana - Vispārējās tiesas kompetence - Pierādījumu pieņemamība - Brīdinājuma juridiskā pamata neesamība - Tiesības uz aizstāvību - Nevainīguma prezumpcija - Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums - Cēloņsakarība - Mantiskais un morālais kaitējums - Līguma slēgšanas tiesību zaudēšana - Zaudēta iespēja iegūt citu līgumu slēgšanas tiesības))

(2019/C 93/49)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: East West Consulting SPRL (Nandrin, Beļģija) (pārstāvji: sākotnēji L. Levi un A. Tymen, vēlāk L. Levi, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: F. Dintilhac un J. Estrada de Solà)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar kuru tiek lūgts atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, ko prasītāja esot cietusi sakarā ar brīdinājuma reģistrēšanu attiecībā uz to agrās brīdināšanas sistēmā (ABS) un tai sekojošo atteikšanos, pamatojoties uz šo brīdinājumu, indosēt tās vadītajam konsorcijam piešķirto līgumu, kuru bija paredzēts finansēt Eiropas Savienībai pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) ietvaros.

Rezolutīvā daļa

1)	Piespriest Eiropas Komisijai samaksāt East West Consulting SPRL naudas summu 20 000 EUR.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Katrs lietas dalībnieks savus tiesāšanās izdevumus sedz pats.

(1) OV C 270, 25.7.2016.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/40

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedums – Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis/ERCEA

(Lieta T-348/16 OP) (1)

((Šķīrējklauzula - Septītā pamatprogramma pētniecības, tehnoloģiju attīstības un demonstrējumu pasākumiem - Projekts “Minatran” - Pieļaujamās izmaksas - Kompensācija - Aizmugurisks spriedums - Iebildumi))

(2019/C 93/50)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja pamatlietā: Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis (Saloniki, Grieķija) (pārstāvji: V. Christianos un S. Paliou, advokāti)

Atbildētāja pamatlietā: Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūra (pārstāvji: M. Pesquera Alonso un F. Sgritta, kam palīdz E. Kourakis un P. Dikaiou, advokāti)

Priekšmets

ERCEA iesniegtie iebildumi par 2017. gada 6. aprīļa spriedumu Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis/ERCEA (T-348/16, nav publicēts, EU:T:2017:268).

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt 2017. gada 6. aprīļa sprieduma Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis/ERCEA (T-348/16) rezolutīvās daļas 1., 2. un 3. punktu.

Parādam, kurš norādīts Eiropas Pētniecības padomes izpildaģentūras (ERCEA) 2016. gada 26. maija paziņojumā par parādu Nr. 3241606289, kura mērķis ir panākt, lai Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis atlīdzina daļu no projektam “Minatran” saņemtās 245 525,43 EUR subsīdijas, nav pamatojuma attiecībā uz summu 233 611,75 EUR apmērā un šī summa atbilst pieļaujamiem izdevumiem.

3)	Pārējā daļā Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis celto prasību un ERCEA iesniegtos iebildumus noraidīt.

4)	ERCEA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis tiesāšanās izdevumus lietās T-348/16 un T-348/16 OP.

5)	ERCEA sedz savus tiesāšanās izdevumus, kā arī atlīdzina Aristoteleio Panepistimio Thessalonikis tiesāšanās izdevumus lietā T-348/16 OP-R.

(1) OV C 296, 16.8.2016.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/41

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. janvāra spriedums – Bena Properties/Padome

(Lieta T-412/16) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Tiesības uz aizstāvību - Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Tiesības uz godu un reputāciju - Tiesības uz īpašumu - Nevainīguma prezumpcija - Samērīgums))

(2019/C 93/51)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Bena Properties Co. SA (Damaska, Sīrija) (pārstāvis: E. Ruchat, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji S. Kyriakopoulou, G. Étienne un A. Vitro, vēlāk S. Kyriakopoulou un A. Vitro un visbeidzot S. Kyriakopoulou, A. Vitro un V. Piessevaux)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 141, 125. lpp.), kā arī tam sekojošos īstenošanas aktus, proti, Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/917 (2017. gada 29. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2017, L 139, 62. lpp.), un Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/778 (2018. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2018, L 131, 16. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Bena Properties Co. SA sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 364, 3.10.2016.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/42

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. janvāra spriedums – Cham/Padome

(Lieta T-413/16) (1)

(2019/C 93/52)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Cham Holding (Damaska, Sīrija) (pārstāvis: E. Ruchat, advokāts)

Priekšmets

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Cham Holding sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 364, 3.10.2016.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/43

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – GQ u.c./Komisija

(Lieta T-525/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu reforma - Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 - Amatu veidi - Pārejas noteikumi par klasificēšanu pēc amatu veidiem - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 31. pants - Asistenti pārejas posmā - Paaugstināšana amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu, kas ir atļauta tikai karjeras grupas ietvaros atbilstoši ieņemamā amata veidam - Piekļuve amata veidam “vecākais asistents” (AST 10), tikai piemērojot Civildienesta noteikumu 4. pantā un 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru - Vienlīdzīga attieksme - Tiesību tikt paaugstinātam augstākā AST 10 pakāpē zaudēšana - Tiesiskā paļāvība))

(2019/C 93/53)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: GQ un 7 citi prasītāji, kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J. Currall un G. Gattinara, vēlāk G. Gattinara un C. Berardis-Kayser un visbeidzot G. Gattinara un G. Berscheid)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji M. Dean un N. Chemaï, vēlāk J. Steele, L. Deneys un J. Van Pottelberge) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un E. Rebasti, vēlāk M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem šīs iestādes iecēlējinstitūcija klasificēja prasītājus amata veidā “asistents pārejas posmā”, kā rezultātā no 2014. gada 1. janvāra viņi zaudēja tiesības tikt paaugstinātiem augstākā pakāpē, redakcijā, kādā šie lēmumi tika apstiprināti ar minētās iecēlējinstitūcijas 2014. gada 3. jūlija lēmumu noraidīt prasītāju sūdzības, kas tika iesniegtas laikposmā no 2014. gada 11. līdz 28. martam.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	GQ un citi Eiropas Komisijas ierēdņiem, kuru vārdi ir norādīti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome un sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 7, 12.1.2015. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-111/14 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/44

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – FZ u.c./Komisija

(Lieta T-526/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu reforma - Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 - Amatu veidi - Pārejas noteikumi attiecībā uz klasificēšanu amatu veidos - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 30. pants - Administratori pārejas posmā (AD 13) - Administratori (AD 12) - Paaugstināšana amatā saskaņā ar Civildienesta noteikumu 45. pantu, kas ir atļauta tikai karjeras grupas ietvaros atbilstoši ieņemamā amata veidam - Piekļuve “nodaļas vadītāja vai līdzvērtīgam amatam” vai “padomdevēja vai līdzvērtīgam amatam”, tikai piemērojot Civildienesta noteikumu 4. pantā un 29. panta 1. punktā paredzēto procedūru - Vienlīdzīga attieksme - Tiesību tikt paaugstinātam augstākā pakāpē zaudēšana - Tiesiskā paļāvība))

(2019/C 93/54)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FZ un citi 9 prasītāji, kuru vārdi ir norādīti sprieduma pielikumā (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J. Currall un G. Gattinara, vēlāk G. Gattinara un C. Berardis-Kayser un visbeidzot G. Berscheid, G. Gattinara un L. Radu Bouyon)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji N. Chemaï un M. Dean, vēlāk L. Deneys, J. Steele un J. Van Pottelberge) un Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un E. Rebasti, vēlāk M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem šīs iestādes iecēlējinstitūcija klasificēja prasītājus tādos amatu veidos kā “administrators pārejas posmā” vai “administrators”, kā rezultātā viņi no 2014. gada 1. janvāra zaudēja tiesības tikt paaugstinātiem augstākā pakāpē, redakcijā, kādā šie lēmumi tika apstiprināti ar minētās iecēlējinstitūcijas 2014. gada 3. jūlija, 17. jūlija un 6. augusta lēmumiem.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	FZ un citi Eiropas Komisijas ierēdņi, kuru vārdi norādīti pielikumā, atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

3)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 7, 12.1.2015. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-113/14 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/45

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – FZ u.c./Komisija

(Lieta T-540/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu reforma - Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 - Amatu veidi - Pārejas noteikumi attiecībā uz klasificēšanu amatu veidos - Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 30. pants - Administratori pārejas posmā (AD 13) - Administratori (AD 12) - Paaugstināšana amatā atbilstoši Civildienesta noteikumu 45. pantam, kas ir atļauta tikai ieņemamajam amatam atbilstošajā karjeras gaitā - Piekļuve amata veidam “nodaļas vadītājs vai līdzvērtīgs amats” vai “padomdevējs vai līdzvērtīgs amats”, tikai piemērojot Civildienesta noteikumu 4. panta un 29. panta 1. punkta procedūru - Nelabvēlīga akta jēdziens - Apstiprinošs akts - Lis pendens - Ar pirmstiesas procedūru saistīto prasību ievērošana - Nepieņemamība))

(2019/C 93/55)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāji: FZ un 8 citi prasītāji, kuru uzvārdi ir minēti sprieduma pielikumā (pārstāvji: T. Bontinck un A. Guillerme, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji J. Currall un G. Gattinara, pēc tam G. Gattinara un C. Berardis-Kayser, un beigās – G. Gattinaraun L. Radu Bouyon)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: sākotnēji N. Chemaï un M. Dean, pēc tam L. Deneys, J. Steele un J. Van Pottelberge); Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: sākotnēji M. Bauer un M. Veiga, pēc tam M. Bauer un R. Meyer)

Priekšmets

Prasība, kura ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar kuru būtībā tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumus, ar kuriem šīs iestādes iecēlējinstitūcija ir klasificējusi prasītājus amata veidā “administrators pārejas posmā” vai “administrators”, kā rezultāta no 2014. gada 1. janvāra tie zaudēja iespēju tikt paaugstināti augstākā pakāpē.

Rezolutīvā daļa

1)	Noraidīt FZ un astoņu citu Eiropas komisijas ierēdņu, kuru uzvārdi ir minēti pielikumā, izņemot GL, prasību kā nepieņemamu.

2)	Noraidīt GL celto prasību kā nepieņemamu un katrā ziņā kā nepamatotu.

3)	Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus pati un atlīdzina pusi no to ierēdņu tiesāšanās izdevumiem, kuru uzvārdi ir minēti pielikumā.

4)	FZ un pārējie ierēdņi, kuru vārdi norādīti pielikumā, sedz pusi no saviem tiesāšanās izdevumiem paši.

5)	Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 96, 23.3.2015. (lieta sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-18/15 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 1.9.2016.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/46

Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Kakol/Komisija

(Lietas T-641/16 RENV un T-137/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Pieņemšana darbā - Paziņojums par konkursu - Atklāts konkurss - Kandidāta nepielaišana pie dalības vērtēšanas centra pārbaudījumos - Diplomu vai kvalifikāciju neatzīšana - Pielaišana dalībai iepriekšējā konkursā - Līdzīgi konkursu nosacījumi - Noteikums par prasības pieteikuma un sūdzības savstarpēju atbilstību - Res judicata spēks - Iepriekšēja administratīvā procesa neievērošana - Nelabvēlīgs akts Civildienesta noteikumu 91. panta izpratnē - Akta izdevēja kompetence - Prasība par zaudējumu atlīdzību))

(2019/C 93/56)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Danuta Kakol (Luksemburga, Luksemburga) (pārstāvis: R. Duta, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Gattinara un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt 2016. gada 2. maijā paziņoto 2014. gada 14. februāra lēmumu, ar kuru prasītāja nav pielaista pie konkursa AD/177/10 vērtēšanas centra pārbaudījumiem, ko rīko Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO), jo prasītāja neizpildot īpašos nosacījumus attiecībā uz paziņojumā par konkursu prasīto kvalifikāciju vai diplomiem, un 2016. gada 25. novembra lēmumu, ar kuru ir noraidīta tās sūdzība par šo pielaišanas atteikumu, un, otrkārt, piespriest Komisijai samaksāt prasītājai summu 5 000 euro apmērā kā atlīdzinājumu par morālo kaitējumu, kas tai esot nodarīts, izskatot tās kandidatūru ļaunprātīgā veidā.

Rezolutīvā daļa

1)	Lietas T-641/16 RENV un T-137/17 apvienot sprieduma taisīšanai.

2)	Izbeigt tiesvedību lietā T-641/16 RENV daļā par prasību atcelt tiesību aktu un pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	Noraidīt prasību lietā T-137/17.

4)	Katra lietas dalībniece pati sedz savus tiesāšanās izdevumus, kas saistīti ar lietām T-641/16 RENV un T-137/17, kā arī ar lietām F-48/14 un T-152/15 P.

(1) OV C 52, 22.2.2014 (lieta, kas sākotnēji reģistrēta Eiropas Savienības Civildienesta tiesā ar numuru F-1/14 un nodota Eiropas Savienības Vispārējai tiesai 2016. gada 1. septembrī).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/47

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – FV/Padome

(Lieta T-750/16) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu 42.c pants - Atvaļinājuma noteikšana dienesta interesēs - Vienlīdzīga attieksme - Aizliegums diskriminēt vecuma dēļ - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Atbildība))

(2019/C 93/57)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: FV (pārstāvji: sākotnēji L. Levi un A. Tymen, pēc tam L. Levi, advokātes)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāvji: M. Bauer un R. Meyer)

Personas, kas iestājušās lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Parlaments (pārstāvji: A. Troupiotis un J. A. Steele) un Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Berscheid un D. Martin)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Padomes 2015. gada 8. decembra lēmumu, ar kuru prasītājai ir noteikts atvaļinājums dienesta interesēs, pamatojoties uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 42.c punktu, un, ja vajadzīgs, 2016. gada 19. jūlija lēmumu, ar ko ir noraidīta prasītājas iesniegtā sūdzība, un, otrkārt, atlīdzināt prasītājai šķietami nodarīto kaitējumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt 2015. gada 8. decembra lēmumu, ar kuru FV ir noteikts atvaļinājumus dienesta interesēs.

2)	Prasību pārējā daļā noraidīt.

3)	Eiropas Savienības Padome sedz savus, kā arī atlīdzina FV tiesāšanās izdevumus.

4)	Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 6, 9.1.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/47

Vispārējās tiesas 2019. gada 15. janvāra spriedums – HJ/EMA

(Lieta T-881/16) (1)

((Civildienests - Pagaidu darbinieki - Daļēja nepieņemamība - Lūgums izdot rīkojumu - Ierēdņu piekļuve viņu personas lietai - Civildienesta noteikumu 26. un 26.a pants - Piekļuve dokumentiem - Regula (EK) Nr. 1049/2001 - Personas lieta, kas darīta pieejama visiem EMA personāla locekļiem - Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs un struktūrās - Atbildība - Morālais kaitējums)

(2019/C 93/58)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: HJ (pārstāvji: L. Levi un A. Blot, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Zāļu aģentūra (pārstāvji: I. Ratescu un F. Cooney, pārstāvji, kam palīdz S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atlīdzināt morālo kaitējumu, kāds prasītājam esot nodarīts viņa personas lietas izpaušanas visiem EMA personāla locekļiem rezultātā, un, otrkārt, atsaukt divus šajā lietā esošus dokumentus.

Rezolutīvā daļa

1)	Piespriest Eiropas Zāļu aģentūrai (EMA) samaksāt HJ simbolisku summu 1 EUR apmērā kā atlīdzību par nodarīto morālo kaitējumu.

2)	Pārējā daļā prasību noraidīt.

3)	EMA sedz savus, kā arī atlīdzina HJ tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 46, 13.2.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/48

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – TDH Group/EUIPO – Comercial de Servicios Agrigan (“Pet Cuisine”)

(Lieta T-46/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “Pet Cuisine” - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “The Pet CUISINE alimento para mascotas felices Genial” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 93/59)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: TDH Group (Brisele, Beļģija) (pārstāvis: D. Chen, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: M. Rajh)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Comercial de Servicios Agrigan, SA (Veska, Spānija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 10. novembra lēmumu lietā R 685/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Comercial de Servicios Agrigán un TDH Group.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TTDH Group atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 78, 13.3.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/49

Vispārējās tiesas 2019. gada 15. janvāra spriedums – Computer Market/EUIPO (“COMPUTER MARKET”)

(Lieta T-111/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “COMPUTER MARKET” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Apelācijas sūdzības novēlota iesniegšana - Apelācijas sūdzības nepieņemamība apelācijas padomē - Regulas (EK) Nr. 207/2009 60. pants (tagad Regulas (ES) 2017/1001 68. pants) - Regulas (EK) Nr. 2868/95 49. noteikuma 1. punkts (tagad Deleģētās regulas (ES) 2018/625 23. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 93/60)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Computer Market (Sofija, Bulgārija) (pārstāve: B. Dimitrova, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: J. Ivanauskas)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2016. gada 13. decembra lēmumu lietā R 1778/2016-2 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “COMPUTER MARKET” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Computer Market atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 213, 3.7.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/49

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – Torné/Komisija

(Lieta T-128/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Civildienesta noteikumu 2014. gada reforma - Atvaļinājums personisku iemeslu dēļ - Vienlaicīga nodarbinātība pagaidu darbinieka statusā - Pārejas pasākumi attiecībā uz noteiktām pensijas tiesību aprēķināšanas metodēm - Lūgums pieņemt iepriekšēju lēmumu - Nelabvēlīgs akts - Pārejas pasākumu mērķis - Piemērošana ratione personae - Stāšanās dienestā))

(2019/C 93/61)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Isabel Torné (Algés, Portugāle) (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: sākotnēji G. Berscheid un A.-C. Simon, vēlāk G. Berscheid un L. Radu Bouyon, un visbeidzot G. Berscheid un B. Mongin)

Personas, kas iestājušās lietā prasītājas prasījumu atbalstam: Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) (pārstāvji: sākotnēji S. Manessi, vēlāk P. Martinet, kam palīdz S. Orlandi un T. Martin, advokāti), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex) (pārstāvji: H. Caniard un S. Drew, kam palīdz S. Orlandi un T. Martin, advokāti), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (pārstāvis: M. Chiodi, kam palīdz D. Waelbroeck un A. Duron, advokāti), Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA) (pārstāvji: S. Dunlop, kam palīdz S. Orlandi un T. Martin, advokāti), Eiropas Banku iestāde (EBI) (pārstāvji: S. Giordano un J. Overett Somnier), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) (pārstāvji: A. Lorenzet un N. Vasse, kam palīdz S. Orlandi un T. Martin, advokāti), un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) (pārstāvji: sākotnēji W. Stevens, vēlāk M. Vitsa, pārstāvji, kam palīdz A. Duron, advokāts)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru ir noraidīts prasītājas 2015. gada 16. decembra lūgums pieņemt iepriekšēju lēmumu, lai noteiktu viņas stāšanās dienestā datumu saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu XIII pielikuma pārejas noteikumiem par noteiktām pensijas tiesību aprēķināšanas metodēm

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 16. aprīļa lēmumu, kas apstiprināts ar Atalgojuma un individuālo tiesību biroja (PMO) 2016. gada 29. aprīļa paziņojumu.

2)	Komisija sedz savus un atlīdzina Isabel Torné tiesāšanās izdevumus.

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER), Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūra (Frontex), Eiropas Aģentūra lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA), Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA), Eiropas Banku iestāde (EBI), Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (ESMA) un Eiropas Patvēruma atbalsta birojs (EASO) sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 129, 24.4.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/50

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. janvāra spriedums – RY/Komisija

(Lieta T-160/17) (1)

((Civildienests - Pagaidu darbinieki - Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta c) punkts - Uz nenoteiktu laiku noslēgts līgums - Atlaišana - Uzticības saiknes zudums - Tiesības tikt uzklausītam - Pierādīšanas pienākums))

(2019/C 93/62)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: RY (pārstāvji: sākotnēji J.-N. Louis un N. de Montigny, vēlāk J.-N. Louis, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Berscheid un L. Radu Bouyon)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2016. gada 27. aprīļa lēmumu, ar kuru izbeigts prasītāja uz nenoteiktu laiku noslēgtais līgums.

Rezolutīvā daļa

1)	atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 27. aprīļa lēmumu par RY uz nenoteiktu laiku noslēgtā līguma izbeigšanu.

2)	Eiropas Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 144, 8.5.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/51

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – TP/Komisija

(Lieta T-464/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Atalgojums - Ieturējums no algas - Uzturlīdzekļi, ko valsts tiesa piešķīrusi laulības šķiršanas procesa ietvaros - Lojāla sadarbība ar valsts tiesu iestādēm - Saistošā kompetence - Civildienesta noteikumu 24. pants - Eiropas labas administratīvās prakses kodekss - Savstarpējas atbilstības princips - Nelabvēlīgs akts - Prasība par zaudējumu atlīdzību - Pirmstiesas procedūras ievērošana))

(2019/C 93/63)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: TP (pārstāvis: W. Limuti, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: G. Berscheid un R. Striani)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt Komisijas lēmumu veikt ikmēneša ieturējumu no prasītāja algas, lai, izpildot Itālijas tiesas nolēmumu, maksātu uzturlīdzekļus viņa bijušajai laulātajai, un, otrkārt, atlīdzināt par kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	TP atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 309, 18.9.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/51

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. janvāra spriedums – Haswani/Padome

(Lieta T-477/17) (1)

((Kopējā ārpolitika un drošības politika - Ierobežojoši pasākumi pret Sīriju - Līdzekļu iesaldēšana - Pienākums norādīt pamatojumu - Samērīgums - Kļūda vērtējumā))

(2019/C 93/64)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: George Haswani (Jabrūda, Sīrija) (pārstāvis: G. Karouni, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome (pārstāves: S. Kyriakopoulou un A. Sikora-Kalėda)

Persona, kas iestājusies lietā atbildētājas prasījumu atbalstam: Eiropas Komisija (pārstāvji: L. Baumgart, A. Bouquet un A. Tizzano)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2016/850 (2016. gada 27. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2016, L 141, 125. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2016/840 (2016. gada 27. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2016, L 141, 30. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2017/917 (2017. gada 29. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2017, L 139, 62. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/907 (2017. gada 29. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2017, L 139, 15. lpp.), Padomes Īstenošanas lēmumu (KĀDP) 2017/1245 (2017. gada 10. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2017, L 178, 13. lpp.), Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2017/1241 (2017. gada 10. jūlijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2017, L 178, 1. lpp.), Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/778 (2018. gada 28. maijs), ar ko groza Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (OV 2018, L 131, 16. lpp.), un Padomes Īstenošanas regulu (ES) 2018/774 (2018. gada 28. maijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā (OV 2018, L 131, 1. lpp.), ciktāl šie akti attiecas uz prasītāju, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, kas prasītājam esot nodarīts ar Lēmumu 2017/917 un Īstenošanas regulu 2017/907.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	George Haswani sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Padomes tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 347, 16.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/52

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. janvāra spriedums – Windspiel Manufaktur/EUIPO (Pudeles vāciņa attēls)

(Lieta T-489/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības preču zīmes, kas attēlo pudeles vāciņu, reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts)))

(2019/C 93/65)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Windspiel Manufaktur GmbH (Daun, Vācija) (pārstāvis: O. Löffel, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: V. Mensing, M. Fischer un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 1. jūnija lēmumu lietā R 1374/2016-4 attiecībā uz pieteikumu par apzīmējuma, kas attēlo pudeles vāciņu, kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Windspiel Manufaktur GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 309, 18.9.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/53

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – UC/Parlaments

(Lieta T-572/17) (1)

((Civildienests - Ierēdņi - Paaugstināšana amatā - 2015. gada novērtējums - Novērtējuma ziņojums - Nopelnu punktu piešķiršana - Pienākums norādīt pamatojumu - Tiesības tikt uzklausītam - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Atbildība - Morālais kaitējums))

(2019/C 93/66)

Tiesvedības valoda – franču.

Lietas dalībnieki

Prasītājs: UC (pārstāve – A. Tymen, advokāte)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments (pārstāvji: J. Steele un J. Van Pottelberge)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts, pirmkārt, atcelt prasītāja 2015. gada novērtējuma ziņojumu, kā arī lēmumu 2015. gadā prasītājam piešķirt tikai divus nopelnu punktus, kā arī atcelt lēmumu, ar kuru tika noraidīta prasītāja sūdzība, un, otrkārt, piespriest atlīdzināt zaudējumus par morālo kaitējumu, kas prasītāja ieskatā tam esot nodarīts.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	UC atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 369, 30.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/53

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedums – Mas Que Vinos Global/EUIPO – JESA (“EL SEÑORITO”)

(Lieta T-576/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “EL SEÑORITO” reģistrācijas pieteikums - Agrāka valsts vārdiska preču zīme “SEÑORITA” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 93/67)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mas Que Vinos Global, S.L. (Dosbarrios, Spānija) (pārstāvis: M. J. Sanmartín Sanmartín, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: S. Palmero Cabezas)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Jose Estevez, SA (JESA) (Heresa de la Frontera, Spānija) (pārstāvis: M. de Justo Bailey, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 9. jūnija lēmumu lietā R 1775/2016-4 attiecībā uz iebildumu procesu starp JESA un Mas Que Vinos Global.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mas Que Vinos Global S. L. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 357, 23.10.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/54

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedums – Turbo-K International/EUIPO – Turbo-K (“TURBO-K”)

(Lieta T-671/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TURBO-K” reģistrācijas pieteikums - Agrākas nereģistrētas preču zīmes “TURBO-K” - Relatīvs atteikuma pamats - Apzīmējuma, kas nav tikai vietēja mēroga, izmantošana komercdarbībā - Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 4. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkts) - Common law prasības par no apzīmējuma izrietošu tiesību pārkāpumu (action for passing off) regulējums - “Goodwill”))

(2019/C 93/68)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Turbo-K International Ltd (Birmingema, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: A. Norris un A. Muir Wood, barristers)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Turbo-K Ltd (Vinčestera, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji: O. van Haperen, advokāts, un T. St Quintin, barrister, un E. Morris, solicitor)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2017. gada 14. jūlija lēmumu lietā R 2135/2016-2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Turbo-K un Turbo-K International.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Pretprasību noraidīt kā nepieņemamu.

3)	Turbo-K International Ltd un Turbo-K Ltd sedz katra savus, kā arī katra atlīdzina pusi no Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumu.

(1) OV C 424, 11.12.2017.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/55

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – UR/Komisija

(Lieta T-761/17) (1)

((Civildienests - Atklāts konkurss - Paziņojums par konkursu EPSO/AD/322/16 administratoru revīzijas jomā (AD 5/AD 7) pieņemšanai darbā - Pielaišanas nosacījums - Pieprasītais diploms - Neiekļaušana rezerves sarakstā - Pienākums norādīt pamatojumu - Acīmredzama kļūda vērtējumā - Civildienesta noteikumu 27. panta pirmā daļa))

(2019/C 93/69)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: UR (pārstāvji: S. Orlandi un T. Martin, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: P. Mihaylova un B. Mongin)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 270. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt konkursa EPSO/AD/322/16 atlases komisijas 2017. gada 11. augustā pēc pārskatīšanas pieņemto lēmumu neietvert prasītāju konkursa rezerves sarakstā.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	UR atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 32, 29.1.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/55

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – Dermatest/EUIPO (“ORIGINAL excellent dermatest 3-star-guarantee.de”)

(Lieta T-801/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ORIGINAL excellent dermatest 3-star-guarantee.de” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)))

(2019/C 93/70)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dermatest Gesellschaft für allergologische Forschung u. Vertrieb von Körperpflegemitteln mbH (Minstere, Vācija) (pārstāvji: J. Bühling un D. Graetsch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 25. septembra lēmumu lietā R 524/2017-4 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “ORIGINAL excellent dermatest 3-star-guarantee.de” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dermatest Gesellschaft für allergologische Forschung u. Vertrieb von Köperpflegemitteln mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 5.2.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/56

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – Dermatest/EUIPO (“ORIGINAL excellent dermatest 5-star-guarantee.de CLINICALLY TESTED”)

(Lieta T-802/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ORIGINAL excellent dermatest 5-star-guarantee.de CLINICALLY TESTED” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)))

(2019/C 93/71)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dermatest Gesellschaft für allergologische Forschung u. Vertrieb von Körperpflegemitteln mbH (Minstere, Vācija) (pārstāvji: J. Bühling un D. Graetsch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 25. septembra lēmumu lietā R 525/2017-4 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “ORIGINAL excellent dermatest 5-star-guarantee.de CLINICALLY TESTED” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dermatest Gesellschaft für allergologische Forschung u. Vertrieb von Köperpflegemitteln mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 5.2.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/57

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – Dermatest/EUIPO (“ORIGINAL excellent dermatest”)

(Lieta T-803/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “ORIGINAL excellent dermatest” reģistrācijas pieteikums - Absolūti atteikuma pamati - Aprakstošs raksturs - Atšķirtspējas neesamība - Izmantošanas rezultātā iegūtās atšķirtspējas neesamība - Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 3. punkts)))

(2019/C 93/72)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Dermatest Gesellschaft für allergologische Forschung u. Vertrieb von Körperpflegemitteln mbH (Minstere, Vācija) (pārstāvji: J. Bühling un D. Graetsch, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 25. septembra lēmumu lietā R 526/2017-4 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “ORIGINAL excellent dermatest” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Dermatest Gesellschaft für allergologische Forschung u. Vertrieb von Köperpflegemitteln mbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 42, 5.2.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/57

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. janvāra spriedums – achtung!/EUIPO (“achtung!”)

(Lieta T-832/17) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Grafiska preču zīme “achtung!” - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspējas neesamība - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 93/73)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: achtung! GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: G. Seelig un D. Bischof, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: sākotnēji A. Söder, J. Schäfer un D. Walicka, vēlāk – A. Söder, J. Schäfer un H. O’Neill)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 23. oktobra lēmumu lietā R 490/2017-4 attiecībā uz grafiskas preču zīmes “achtung!” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	achtung! GmbH atīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 63, 19.2.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/58

Vispārējās tiesas 2018. gada 14. decembra spriedums – Inforsacom Logicalis/EUIPO (“Business and technology working as one”)

(Lieta T-7/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “Business and technology working as one” reģistrācijas pieteikums - Preču zīme, ko veido reklāmas sauklis - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2019/C 93/74)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Inforsacom Logicalis GmbH (Neu–Isenburg, Vācija) (pārstāvji: O. Spieker, A. Schönfleisch un M. Alber, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: D. Hanf un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2017. gada 20. oktobra lēmumu lietā R 808/2017-1 attiecībā uz pieteikumu par vārdiska apzīmējuma “Business and technology working as one” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Inforsacom Logicalis GmbH atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 72, 26.2.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/58

Vispārējās tiesas 2018. gada 13. decembra spriedums – Yado/EUIPO – Dvectis CZ (Atbalsta spilvens)

(Lieta T-30/18) (1)

((Kopienas dizainparaugs - Spēkā neesamības atzīšanas process - Kopienas dizainparaugs Nr. 2371591-0001 (Atbalsta spilvens) - Apelācijas sūdzības nepieņemamība apelācijas padomē - Dokumenta nosūtīšana EUIPO, izmantojot pieprasījuma veidlapu - Dokumenta nosūtīšana EUIPO, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus vai telefaksu))

(2019/C 93/75)

Tiesvedības valoda – slovāku

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Yado s.r.o. (Handlová, Slovākija) (pārstāvis: D. Futej, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: R. Cottrell un A. Folliard-Monguiral)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Dvectis CZ s.r.o. (Brno, Čehijas Republika) (pārstāvis: L. Litváková, advokāte)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2017. gada 14. novembra lēmumu lietā R 1017/2017-3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Dvectis CZ un Yado.

Rezolutīvā daļa

1)	Atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas trešās padomes 2017. gada 14. novembra lēmumu lietā R 1017/2017-3;

2)	EUIPO sedz savus tiesāšanās izdevumus pats, kā arī atlīdzina Yado s.r.o. tiesāšanās izdevumus;

3)	Dvectis CZ s.r.o. sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.

(1) OV C 94, 12.3.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/59

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedums – Ecolab USA/EUIPO (“SOLIDPOWER”)

(Lieta T-40/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību - Vārdiska preču zīme “SOLIDPOWER” - Absolūts atteikuma pamats - Aprakstošs raksturs - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts))

(2019/C 93/76)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Ecolab USA, Inc. (Vilmingtona, Delavēra, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: V. Töbelmann, K. Middelhoff un C. Saatkamp, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: K. Kompari un D. Walicka)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2017. gada 9. novembra lēmumu lietā R 1182/2017-5 attiecībā uz vārdiskas preču zīmes “SOLIDPOWER” starptautisku reģistrāciju, ko attiecina uz Eiropas Savienību.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Ecolab USA, Inc. atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 104, 19.3.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/60

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedums – Equity Cheque Capital Corporation/EUIPO (“DIAMOND CARD”)

(Lieta T-91/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “DIAMOND CARD” reģistrācijas pieteikums - Absolūts atteikuma pamats - Atšķirtspēja - Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 93/77)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Equity Cheque Capital Corporation (Victoria, Kanāda) (pārstāvji: I. Berkeley, barrister, P. Wheeler un C. Rani, solicitors)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: M. Rajh un A. Folliard–Monguiral)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 14. decembra lēmumu lietā R 1544/2017-4 attiecībā uz pieteikumu par grafiska apzīmējuma “DIAMOND CARD” kā Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Equity Cheque Capital Corporation atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 134, 16.4.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/60

Vispārējās tiesas 2019. gada 17. janvāra spriedums – ETI Gıda Sanayi ve Ticaret/EUIPO – Grupo Bimbo (“ETI Bumbo”)

(Lieta T-368/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “ETI Bumbo” reģistrācijas pieteikums - Agrāka Eiropas Savienības grafiska preču zīme “BIMBO” - Relatīvs atteikuma pamats - Sajaukšanas iespēja - Konkrētā sabiedrības daļa - Apzīmējumu līdzība - Agrākas preču zīmes atšķirtspēja - Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts))

(2019/C 93/78)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: ETI Gıda Sanayi ve Ticaret AŞ (Eskişehir, Turcija) (pārstāvji: D. Cañadas Arcas, P. Merino Baylos, D. Gómez Sánchez un N. Martínez de las Rivas Malagón, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvji: S. Palmero Cabezas un H. O’Neill)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, persona, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā: Grupo Bimbo, SAB de CV (Mehiko, Meksika) (pārstāvis: N. A. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 11. aprīļa lēmumu lietā R 1459/2017-1) attiecībā uz iebildumu procesu starp Grupo Bimbo un ETI Gıda Sanayi ve Ticaret.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	ETI Gıda Sanayi ve Ticaret AŞ atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 276, 6.8.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/61

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. janvāra rīkojums – Theodorakidi/EUIPO – Benopoulou (“THYREOS VASSILIKI”)

(Lieta T-160/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Spēkā neesamības atzīšanas process - Eiropas Savienības grafiska preču zīme “THYREOS VASSILIKI” - Atzīšana par spēkā neesošu - Tiesības uz vārdu “Vassiliki” Grieķijā - Relatīvs spēkā neesamības pamats, kas izriet no tiesību uz vārdu pārkāpuma - Regulas (ES) 2017/1001 60. panta 2. punkta a) apakšpunkts - Acīmredzami juridiski nepamatota prasība))

(2019/C 93/79)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vassiliki Theodorakidi (Veroia, Grieķija) (pārstāvis: F. Ikonomidou Ikonomou, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: K. Markakis)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Vassiliki Benopoulou (Kifissia, Grieķija)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2017. gada 19. decembra lēmumu lietā R 40/2017-4 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp V. Benopoulou un V. Theodorakidi.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Vassiliki Theodorakidi sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 152, 30.4.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/61

Vispārējās tiesas 2019. gada 23. janvāra rīkojums – MLPS/Komisija

(Lieta T-304/18) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu un prasība sakarā ar bezdarbību - Sūdzības izskatīšanas izbeigšana - Komisijas atteikums uzsākt procedūru, pamatojoties uz LES 7. pantu - Nepārsūdzams akts - Tieša skāruma neesamība - Nepieņemamība))

(2019/C 93/80)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Mouvement pour la liberté de la protection sociale (MLPS) (Parīze, Francija) (pārstāvis: M. Gibaud, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: H. Tserepa-Lacombe un L. Malferrari)

Priekšmets

Pirmkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 7. marta lēmumu atteikties turpināt izskatīt sūdzību, kuras mērķis bija panākt, lai pret Francijas Republiku tiktu uzsākta procedūra, pamatojoties uz LES 7. pantu, un, otrkārt, prasība, kas ir pamatota ar LESD 265. pantu un ar ko tiek lūgts konstatēt, ka Komisija ir prettiesiski atturējusies turpināt šīs sūdzības izskatīšanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Mouvement pour la liberté de la protection sociale (MLPS) atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 259, 23.7.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/62

Vispārējās tiesas 2019. gada 16. janvāra rīkojums – Szécsi un Somossy/Komisija

(Lieta T-331/18) (1)

((Prasība par zaudējumu atlīdzību - Institucionālās tiesības - Komisijas neveikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu, ka Ungārijas tiesas ievēro Direktīvas 2005/29/EK 13. pantu un atbilstošo valsts transponēšanas normu - Nepieņemamība))

(2019/C 93/81)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: István Szécsi (Szeged, Ungārija) un Nóra Somossy (Szeged) (pārstāvis: D. Lazar, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: B. Bertelmann un N. Ruiz García)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 268. pantu un ar ko tiek lūgts atlīdzināt kaitējumu, ko prasītāji esot iespējami cietuši tā iemesla dēļ, ka Komisija neesot izpildījusi savu uzraudzības pienākumu.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt kā nepieņemamu.

2)	István Szécsi un Nóra Somossy sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

(1) OV C 259, 23.7.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/62

Vispārējās tiesas 2019. gada 23. janvāra rīkojums – Prigent/Komisija

(Lieta T-436/18) (1)

((Prasība atcelt tiesību aktu - Sūdzības izskatīšanas izbeigšana - Komisijas atteikums uzsākt procedūru sakarā ar pienākumu neizpildi - Nepārsūdzams akts - Tieša skāruma neesamība - Nepieņemamība))

(2019/C 93/82)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Claude Prigent (Caudan, Francija) (pārstāvis: A. Bove, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvis: D. Martin)

Priekšmets

Prasība, kas ir pamatota ar LESD 263. pantu un ar ko tiek lūgts atcelt Komisijas 2018. gada 23. maija lēmumu atteikties turpināt izskatīt prasītāja sūdzību, kuras mērķis bija panākt, lai tiktu konstatēts apgalvotais Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV 2009, L 335, 1. lpp.) pārkāpums, ko esot īstenojušas Francijas iestādes.

Rezolutīvā daļa

1)	Prasību noraidīt.

2)	Claude Prigent atlīdzina tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 352, 1.10.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/63

Vispārējās tiesas 2019. gada 10. janvāra rīkojums – LG Electronics/EUIPO – Beko (“BECON”)

(Lieta T-557/18) (1)

((Eiropas Savienības preču zīme - Iebildumu process - Iebildumu atsaukšana - Tiesvedības izbeigšana pirms sprieduma taisīšanas))

(2019/C 93/83)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: LG Electronics, Inc. (Seula, Dienvidkoreja) (pārstāvis: M. Graf, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (pārstāvis: D. Gája)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Beko plc (Vatforda, Apvienotā Karaliste)

Priekšmets

Prasība par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 11. jūlija lēmumu lietā R 41/2018-5 attiecībā uz iebildumu procesu starp Beko plc un LG Electronics, Inc.

Rezolutīvā daļa

1)	Izbeigt tiesvedību lietā par šo prasību.

2)	LG Electronics, Inc. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) tiesāšanās izdevumus.

(1) OV C 399, 5.11.2018.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/64

Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2019. gada 21. janvāra rīkojums – Agrochem-Maks/Komisija

(Lieta T-574/18 R)

((Pagaidu noregulējums - Augu aizsardzības līdzekļi - Darbīgā viela oksasulfurons - Laišanas tirgū apstiprinājuma neatjaunošana - Pieteikums par piemērošanas apturēšanu - Steidzamības neesamība - Interešu izsvēršana))

(2019/C 93/84)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Agrochem-Maks d.o.o. (Zagreba, Horvātija) (pārstāvis: S. Pappas, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija (pārstāvji: A. Lewis, I. Naglis un G. Koleva)

Priekšmets

Pieteikums, kas ir pamatots ar LESD 278. un 279. pantu un ar ko tiek lūgts apturēt Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2018/1019 (2018. gada 18. jūlijs) par darbīgās vielas oksasulfurona apstiprinājuma neatjaunošanu, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, un par grozījumiem Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (OV 2018, L 183, 14. lpp.), piemērošanu.

Rezolutīvā daļa

1)	Pieteikumu par pagaidu noregulējumu noraidīt.

2)	Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/64

Prasība, kas celta 2018. gada 21. decembrī – Daimler/Komisija

(Lieta T-751/18)

(2019/C 93/85)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Daimler AG (Štutgarte, Vācija) (pārstāvji: N. Wimmer, C. Arhold un G. Ollinger, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt atbildētājas 2018. gada 22. oktobra lēmumu CLIMA/C4/WB/sg Ares(2018), Ares(2018)5413709 atbilstoši Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 (1) 12. panta 2. punktam, kā arī

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

Pirmais pamats: Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta otrās daļas, lasot to kopā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/158 (2) 1. panta 3. punktu, pārkāpums.

—

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, CO2 emisiju ietaupījumu pārbaudē atkāpjoties no apstiprinātās testēšanas metodikas, jo netika izmantots atbilstošs Willans koeficients, esot pārkāpusi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta otro daļu, lasot to kopā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/158 1. panta 3. punktu.

Otrais pamats: Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta otrās daļas, lasot to kopā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/158 1. panta 3. punktu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 6. panta 1. punktu, pārkāpums.

—

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja, neveicot nepieciešamo īpašo iepriekšējo sagatavošanu saistībā ar pārbaudes metodi, ko tā izmantoja ad hoc pārbaudē, esot pārkāpusi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 12. panta 1. punkta otro daļu, lasot to kopā ar Īstenošanas lēmuma (ES) 2015/158 1. panta 3. punktu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 6. panta 1. punktu.

Trešais pamats: Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 12. panta 2. punkta pārkāpums.

—	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja esot pārkāpusi Īstenošanas regulas (ES) Nr. 725/2011 12. panta 2. punktu, jo attiecībā uz iepriekšējo 2017. gadu tā esot noteikusi ekoinovācijas neņemšanu vērā, lai gan tiesību normā skaidri esot atļauts tikai lēmums par neņemšanu vērā nākamajam gadam.

Ceturtais pamats: Tiesību tikt uzklausītam pārkāpums.

—

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka tika pārkāptas prasītājas tiesības tikt uzklausītai atbilstoši prasībām, kas izriet no vispārējā tiesību principa par tiesību uz aizstāvību ievērošanas, kā arī prasībām, kas izriet no Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta a) apakšpunkta. Atbildētāja esot pieļāvusi juridisko nostāju apmaiņu, taču pēc tam esot pieņēmusi apstrīdēto lēmumu.

Piektais pamats: Pienākuma norādīt pamatojumu neizpilde.

—

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka lēmums neesot bijis attiecīgi pamatots atbilstoši LESD 296. panta otrās daļas un Pamattiesību hartas 41. panta 2. punkta c) apakšpunkta prasībām. Atbildētāja apstrīdētajā lēmumā esot tikai neskaidri atsaukusies uz neatbilstībām testēšanas metodikā, tomēr nav paudusi viedokli par jautājumu, kas ir svarīgs lēmuma pieņemšanā – vai un cik lielā mērā testēšanas metodikai ir nepieciešama īpaša iepriekšēja sagatavošana un vai atbildētāja Īstenošanas lēmumā (ES) 2015/158 tādu testēšanas metodiku ir apstiprinājusi.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 725/2011 (2011. gada 25. jūlijs), ar ko izveido procedūru inovatīvu tehnoloģiju apstiprināšanai un sertificēšanai, lai samazinātu CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 194, 26.7.2011, 19. lpp.).

(2) Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2915/158 (2015. gada 30. janvāris) par divu Robert Bosch GmbH augstas efektivitātes maiņstrāvas ģeneratoru apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 (OV L 26, 31.1.2015., 31. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/65

Prasība, kas celta 2018. gada 22. decembrī – FL Brüterei M-V u.c./Komisija

(Lieta T-755/18)

(2019/C 93/86)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: FL Brüterei M-V GmbH (Finkenthal, Vācija), Erdegut GmbH (Finkenthal), Ökofarm Groß Markow GmbH (Lelkendorf, Vācija) (pārstāvis: H. Schmidt, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt Komisijas 2018. gada 22. oktobra Īstenošanas regulas (ES) 2018/1584 (1), kas publicēta 2018. gada 23. oktobraEiropas Savienības Oficiālā Vēstneša numurā L 264/1, 1. panta 4. punktu, ar ko Regula (EK) Nr. 889/2008 (2) tiek grozīta šādi: “regulas 42. panta b) punktā “2018. gada 31. decembri” aizstāj ar “2020. gada 31. decembri” (attiecīgajā locījumā)”;

—	piespriest atbildētājai samaksāt FL Brüterei M-V GmbH2 469 503,44 EUR, pieskaitot nokavējuma procentus no prasības pieteikuma paziņošanas dienas atbilstoši likmei, kas ir par astoņiem procentpunktiem lielāka nekā Eiropas Centrālās bankas noteiktā pamatlikme; kā arī

—

konstatēt, ka atbildētājai ir pienākums atlīdzināt prasītājām turpmāko kaitējumu, kas tām tiek radīts tādēļ, ka Komisija ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2018/1584 ir pieņēmusi jaunu uz diviem gadiem piemērojamu izņēmuma regulējumu, atbilstoši kuram, ja “nav pieejami” bioloģiski audzēti cāļi, bioloģiskajā jauno dējējvistu ganāmpulkā drīkst iekļaut arī parastos cāļus, neraugoties uz to, ka Komisijai būtu bijis pienākums šo izņēmumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 834/2007 (3) 22. panta 2. punktu “piemērot minimāli”, izvirzot ierobežojumu, ka, lai izmantotu izņēmuma regulējumu, jākonstatē, ka neviens inkubators 700 kilometru rādiusā ap jauno dējējvistu ganāmpulka atrašanās vietu nepiedāvā bioloģiski audzētus cāļus, un ka ir jāsniedz pierādījums par bioloģiski audzētu cāļu nepieejamību no trijiem inkubatoriem, kas piegādā bioloģiski audzētus cāļus, pie kuriem ir veltīgi mēģināts tos pasūtīt, un nevis vēršoties inkubatoros, par kuriem ir zināms, ka tie nepiedāvā bioloģiski audzētus cāļus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

Pirmais pamats: Reglamentējoša akta spēkā neesamība

—

Pirmā prasības pamata ietvaros tiek norādīts, ka atbildētāja nav izpildījusi pienākumu izņēmumu no Regulas (EK) Nr. 834/2007 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta, atbilstoši kuram bioloģiskās lopkopības dzīvniekiem ir jābūt dzimušiem un izaudzētiem bioloģiskās saimniecībās, piemērošanu ierobežot līdz minimumam.

—

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka izņēmuma regulējuma piemērošanas pagarināšana par diviem gadiem ir pretrunā Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta prasībai izņēmumu piemērošanu ierobežot līdz minimumam. Kvalitatīvo nosacījumu un robežu neesamība prasītāju ieskatā pavērtu iespējas negodīgai praksei, kā atbildētāja to esot konstatējusi attiecībā uz Nīderlandes Karalisti.

Otrais pamats: Atbildība par prettiesisku administratīvu rīcību saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu

—	Otrā pamata ietvaros tiek apgalvots, ka atbildētāja attiecībā uz Nīderlandi neesot izvirzījusi Regulas (EK) Nr. 889/2008 42. panta b) punktā ietvertā regulējuma neievērošanu.

—	Šajā ziņā tiek norādīts, ka atbildētājas kļūdainās rīcības dēļ prasītājas ir zaudējušas peļņu, jo atbildētāja Nīderlandes iestādēm nav izvirzījusi prasību rīkoties atbilstoši prasībām saistībā ar bioloģiski audzētu cāļu izmantošanu jauno dējējvistu ganāmpulkos.

Trešais pamats: Atbildība par īstenošanas pilnvaru nepareizu izmantošanu

Trešā pamata ietvaros tiek apgalvots, ka, atkārtoti pieņemot izņēmuma regulējumu, kas ierobežots tikai laikā, bet kam nav izvirzīti kvalitatīvie nosacījumi vai prasības, atbildētāja esot pārkāpusi Regulas (EK) Nr. 834/2007 22. panta noteikumus un rīkojusies, pārsniedzot tai piešķirto pilnvaru robežas.

(1) Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1584 (2018. gada 22. oktobris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 264, 23.10.2018, 1. lpp.).

(2) Komisijas Regula (EK) Nr. 889/2008 (2008. gada 5. septembris), ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (OV L 250, 18.9.2008, 1. lpp.).

(3) Padomes Regula (EK) Nr. 834/2007 (2007. gada 28. jūnijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/67

Prasība, kas celta 2018. gada 28. decembrī – AG/Europol

(Lieta T-756/18)

(2019/C 93/87)

Tiesvedības valoda – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: AG (pārstāve: C. Abrar, advokāte)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Aģentūra tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropols)

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt netieši izteiktu lēmumu par prasītāja 2018. gada 2. jūlija sūdzības noraidīšanu;

—	piespriest atbildētājai pieņemt atbilstoši pamatotu un tiesisku lēmumu saistībā ar viņa prasību par dalību Europola pensiju fondā; kā arī

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir pamatota ar šādiem pamatiem.

Pirmais pamats: vispārīgs pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums

—

Pirmā prasības pamata ietvaros tiek apgalvots, ka netieši ticis noraidīts prasītājas prasījums attiecībā uz 1) administratīvā akta pārsūtīšanu, ar kuru atbildētāja prasītājam piemēro Lēmumu (ES) 2015/1889 (1), un 2) šā administratīvā akta pamatojuma norādīšanu ar paskaidrojumu, kādēļ liela pensiju fonda aktīvu daļa tika nodota dalībvalstīm.

—

Šajā saistībā tiek apgalvots, ka atbildētāja nav izpildījusi savus pienākumus saistībā ar labas Eiropas pārvaldības principu un LESD 296. pantu. Prasītājs norāda, ka tam esot intereses celt prasību, jo tikai pamatots lēmums par viņa tiesībām uz dalību Eiropola pensiju fondā viņam ļaujot novērtēt, vai šī piešķiršana ir bijusi tiesiska, un īstenot iespējamās papildu prasījuma tiesības.

Otrais pamats: Lēmuma (ES) 2015/1889 netieša pārbaude

—

Otrā prasības pamata ietvaros tiek apgalvots, ka saistībā ar trūkstošā lēmuma iespējamo pamatu juridiskā pārbaudē varētu atklāties, ka ir pieļautas arī kļūdas vērtējumā un ka tādējādi tas ir prettiesisks. Līdz ar to esot īpaši vajadzīgs paskaidrojums, kādēļ būtiska Eiropola pensiju fonda daļa ir tikusi piešķirta Eiropas Savienības dalībvalstīm.

—	Vēl tiek apgalvots, ka Vispārējā tiesa procesuālās ekonomijas vajadzībām un lai novērstu vēl vienu tiesvedību pret atbildētāju, varot sniegt norādes, ka Lēmums (ES) 2015/1889 ir prettiesisks, jo šā lēmuma netieša pārbaude, nepastāvot pamatotam lēmumam, nevarot tikt veikta.

(1) Padomes Lēmums (ES) 2015/1889 (2015. gada 8. oktobris) par Eiropola pensiju fonda likvidāciju (OV 2015, L 276, 2015.10.21., 60. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/68

Prasība, kas celta 2018. gada 20. decembrī – Intercontinental Exchange Holdings/EUIPO – New York Mercantile Exchange (“NYMEX BRENT”)

(Lieta T-760/18)

(2019/C 93/88)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Intercontinental Exchange Holdings, Inc. (Atlanta, Džordžija, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: R. Hoy, Solicitor, un J. Bowhill, QC)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: New York Mercantile Exchange, Inc. (Ņujorka, Ņujorka, Amerikas Savienotās Valstis)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “NYMEX BRENT” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 333 891

Informācija par procesu EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 19. oktobra lēmums lietā R 102/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest otrai procesa Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/69

Prasība, kas celta 2019. gada 4. janvārī – Irish Wind Farmers’ Association u.c./Komisija

(Lieta T-6/19)

(2019/C 93/89)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Irish Wind Farmers’ Association Clg (Kilkenny, Īrija), Carrons Windfarm Ltd (Shanagolden, Īrija), Foyle Windfarm Ltd (Dublina, Īrija) un Greenoge Windfarm Ltd (Bunclody, Īrija) (pārstāvji: M. Segura Catalán un M. Clayton, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Eiropas Komisijas vēstuli, kura ir datēta 2018. gada 25. oktobrī un attiecas uz lietu SA.44671 Īrija – Iespējams nelikumīgs valsts atbalsts, kas piešķirts fosilā kurināmā nozarei samazinātu īpašuma nodokļa likmju veidā,

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza tikai vienu pamatu, proti, ka Komisija nav uzsākusi formālo izmeklēšanu saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu un Regulas 2015/1589 (1) 4. panta 4. punktu, neņemot vērā šaubas par valsts atbalsta esamību, tādējādi atņemot prasītājām to procesuālās tiesības. Šis pamats ietver divas daļas:

1.	Pirmā daļa – Komisijai esot bijis jāpieņem formāls lēmums. Komisija neesot veikusi pienācīgu sūdzības izskatīšanu, kā ir prasīts tās pašas pieņemtos noteikumos, un apstrīdētais tiesību akts esot pieņemts, pārkāpjot Regulas 2015/1589 normas.

Otrā daļa – Komisijai esot bijis jābūt nopietnām šaubām attiecībā uz pasākuma klasificēšanu par atbalstu un tātad jāuzsāk Regulas Nr. 2015/1589 4. panta 4. punktā paredzētā formālā izmeklēšana, it īpaši un tostarp tāpēc, ka Komisija esot pārpratusi prasītāju sūdzības tvērumu, neesot adekvāti izvērtējusi visu informāciju, ko prasītājas ir sniegušas sūdzības kontekstā, neesot pienācīgi izvērtējusi pasākumu, kā arī esot izmantojusi nepareizu pieeju attiecībā uz selektivitātes novērtējumu un neesot izvērtējusi citas LESD 107. panta 1. punktā paredzētās prasības.

(1) Padomes Regula 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/69

Prasība, kas celta 2019. gada 4. janvārī – United States Seafoods/EUIPO (“UNITED STATES SEAFOODS”)

(Lieta T-10/19)

(2019/C 93/90)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: United States Seafoods LLC (Sietla, Vašingtona, Amerikas Savienotās Valstis) (pārstāvji: C. Spintig, S. Pietzcker un M. Prasse, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Informācija par procesu EUIPO

Attiecīgā strīdus preču zīme: grafiska apzīmējuma “UNITED STATES SEAFOODS” starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Savienību – reģistrācijas pieteikums Nr. 1 365 398

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 11. oktobra lēmums lietā R 817/2018-5

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/70

Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Giulia Moi/Parlaments

(Lieta T-17/19)

(2019/C 93/91)

Tiesvedības valoda – itāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Giulia Moi ( XX (*1) , Itālija) (pārstāvis: M. Contini, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Parlaments

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

galvenokārt – atcelt Eiropas Parlamenta Prezidija 2018. gada 12. novembra lēmumu, ar kuru ir apstiprināts Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja 2018. gada 2. oktobra lēmums par Giulia Moi sodīšanu ar tiesību uz dienas naudu zaudēšanu uz divpadsmit dienām tāpēc, ka viņa ir īstenojusi psiholoģisku vardarbību pret diviem saviem akreditētajiem deputāta palīgiem;

—

pakārtoti – pamatprasījumu neapmierināšanas gadījumā, kas gan ir apstrīdams un mazticams un kurā tiek paturētas tiesības veikt pārsūdzību, atzīt uzlikto disciplinārsodu par pārmērīgu un nesamērīgu un tādējādi to aizstāt ar Eiropas Parlamenta Reglamenta 166. panta [3. punkta] a) apakšpunktā paredzēto sodu;

—

katrā ziņā piespriest atbildētājai iestādei atlīdzināt prasītājai veidā, ko Vispārējā tiesa uzskatītu par taisnīgu, šim atlīdzinājumam ietverot pienākumu samaksāt summu 50 000 EUR apmērā – vai lielākā vai mazākā apmērā, kas tiktu uzskatīts par taisnīgu – un uzdodot priekšsēdētājam par to sniegt publisku paziņojumu Eiropas Parlamenta plenārsēdē;

—	piespriest Eiropas Parlamentam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam prasītāja apgalvo, ka esot pārkāpti sacīkstes princips, tiesības uz taisnīgu lietas izskatīšanu un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants.

1.	Prasītāja uzsver, ka strīdīgais disciplinārsods – kas šķiet esam pamatots vienīgi ar atsauci uz Padomdevējas komitejas ziņojumu, kurā savukārt, nenorādot nekādu pamatojumu, prasītājas rīcība bez jebkādiem pierādījumiem ir kvalificēta kā “psiholoģiska vardarbība” – ir nepamatots.

Turklāt esot acīmredzams, ka Eiropas Parlamenta Prezidijs savas tiesības esot izmantojis acīmredzami kļūdaini un ļaunprātīgi, jo fakti, kurus tas prezumējis par it kā no vardarbības cietušo palīgu apgalvotiem, nevar tikt uzskatīti par psiholoģisku vardarbību Civildienesta noteikumu 12.a panta izpratnē.

Eiropas Parlamenta Prezidijs esot pieļāvis kļūdu un no Civildienesta noteikumu 12. pantā paredzētās psiholoģiskās vardarbības definīcijas viedokļa sagrozījis lēmumā minētos faktus. Šādai vardarbībai ir jābūt “nepiedienīgai rīcībai”, kas ietver fizisku rīcību, mutisku vai rakstu valodu, žestus vai citu tīšu rīcību, kas notiek “kādā laika posmā, tā atkārtojas un ir sistemātiska” un varētu radīt kaitējumu jebkuras personas personībai, cieņai vai fiziskai, vai psiholoģiskai integritātei.

Šādi esot noskaidrotam vardarbības jēdzienam, no lietas materiāliem izriet, ka prasītājas rīcība nekādā ziņā nav kvalificējama kā “vardarbība” un ka nedaudzās un ļoti īsā laikposmā izteiktās pretenzijas attiecas uz palīgu uzdevumu izpildi un klātbūtni birojā un izriet no viņu atriebības prasītājai par to, ka viņa bija lūgusi atlaist viņus no darba.

Turklāt neviens ārējs novērotājs, kuram ir normāls jūtīgums un kuram ir pazīstams Parlamenta locekļu un viņa līdzstrādnieku darba specifiskais konteksts, nevarētu secināt, ka prasītājai pārmestā rīcība būtu pārmērīga un nosodāma tādā mērā, ka tā varētu radīt kaitējumu attiecīgo palīgu personībai, cieņai vai fiziskajai vai psiholoģiskajai integritātei, īpaši ņemot vērā viņiem Parlamenta izmaksāto dāsno algojumu.

(*1) Informācija dzēsta vai aizstāta, ņemot vērā personas datu aizsardzību un/vai konfidencialitāti.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/71

Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – Pablosky/EUIPO – docPrice (“mediFLEX easystep”)

(Lieta T-21/19)

(2019/C 93/92)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Pablosky, SL (Madride, Spānija) (pārstāvis: A. Tarí Lázaro, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa Apelācijas padomē dalībniece: docPrice GmbH (Koblenz, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “mediFLEX easystep” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 730 898

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 8. novembra lēmums lietā R 76/2018-4

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	noraidīt Eiropas Savienības preču zīmi Nr. 15 730 898 pilnībā attiecībā uz 10. un 25. klasē ietvertajām precēm;

—	piespriest atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītais pamats

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/72

Prasība, kas celta 2019. gada 14. janvārī – Limango/EUIPO – Consolidated Artists (“limango”)

(Lieta T-23/19)

(2019/C 93/93)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Limango GmbH (Minhene, Vācija) (pārstāvji: C. Hauss–Löhde un M. Mette, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Consolidated Artists BV (Roterdama, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “limango” reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 6 943 096

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 3. oktobra lēmums apvienotajās lietās R 1844/2017-1 un R 2093/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	pilnībā noraidīt iebildumus;

—	piespriest atbildētājam un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt šajā tiesvedībā radušos tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/73

Prasība, kas celta 2019. gada 11. janvārī – INC un Consorzio Stabile Sis/Komisija

(Lieta T-24/19)

(2019/C 93/94)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: INC SpA (Turīna, Itālija) un Consorzio Stabile Sis SCpA (Turīna) (pārstāvji: H.-G. Kamann, F. Louis un G. Tzifa, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Komisijas 2018. gada 27. aprīļa Lēmumu C(2018) 2435 final lietās SA.49335 (2017/N) un SA.49336 (2017/N) (1);

—	piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza vienu vienīgu prasības pamatu attiecībā uz katru no abiem atsevišķajiem apgalvotā valsts atbalsta gadījumiem.

Prasības pamatā attiecībā uz lietu SA.49336 (2017/N) tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija neesot uzsākusi LESD 108. panta 2. punktā un Regulas (ES) 2015/1589 (2) 4. panta 4. punktā un 6. pantā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, lai gan bija radušās nopietnas grūtības iepriekšējās pārbaudes procedūrā jautājumā par to, vai saistībā ar Itālijas maksas automaģistrāļu apsaimniekotāju (Autostrade per l’Italia SpA) paziņotais individuālais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Prasītājas apgalvo, ka Komisija tādējādi esot pārkāpusi LESD 108. panta 3. punktu un Regulas 2015/1589 4. panta 3. punktu.

Prasības pamatā attiecībā uz lietu SA.49335 (2017/N) tiek apgalvots, ka, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisija neesot uzsākusi LESD 108. panta 2. punktā un Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 4. punktā un 6. pantā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, lai gan bija radušās nopietnas grūtības iepriekšējās pārbaudes procedūrā jautājumā par to, vai saistībā ar otru Itālijas maksas automaģistrāļu apsaimniekotāju (Società Iniziative Autostradali e Servizi Spa) paziņotais individuālais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu. Prasītājas apgalvo, ka Komisija tādējādi esot pārkāpusi LESD 108. panta 3. punktu un Regulas (ES) 2015/1589 4. panta 3. punktu.

(1) OV 2018, C 379, 3. lpp.

(2) Padomes Regula (ES) 2015/1589 (2015. gada 13. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (OV 2015, L 248, 9. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/73

Prasība, kas celta 2019. gada 15. janvārī – Idea Groupe/EUIPO – The Logistical Approach (“Idealogistic Verhoeven Greatest care in getting it there”)

(Lieta T-29/19)

(2019/C 93/95)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Idea Groupe (Montoir de Bretagne, Francija) (pārstāvis: P. Langlais, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: The Logistical Approach BV (Uden, Nīderlande)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: otra procesa Apelācijas padomē dalībniece

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “Idealogistic Verhoeven Greatest care in getting it there” melnā, baltā un zilo toņu krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 14 567 184

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 12. novembra lēmums lietā R 2064/2017-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

—	piespriest sabiedrībai The Logistical Approach B.V. atlīdzināt izdevumus, kas radušies tās iestāšanās lietā dēļ, ja tā nolemtu iestāties lietā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 4. punkta pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/74

Prasība, kas celta 2019. gada 17. janvārī – Benavides Torres/Padome

(Lieta T-35/19)

(2019/C 93/96)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Antonio José Benavides Torres (Karakasa, Venecuēla) (pārstāvji: L. Giuliano un F. Di Gianni, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt Padomes Lēmumu (KĀDP) 2018/1656 (1) un Padomes Īstenošanas Regulu (ES) 2018/1653 (2), ciktāl to noteikumi attiecas uz prasītāju, un

—	piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājs izvirza vienu pamatu, kas ir balstīts uz to, ka atbildētāja ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, uzskatot, ka viņa vārds ir jāsaglabā Padomes Lēmuma (KĀDP) 2017/2074 (3) I pielikumā un Padomes Regulas (ES) 2017/2063 (4) IV pielikumā, neskatoties uz to, ka viņam vairs nav nekādas lomas un saistības ar Venecuēlas politiskajām vai militārajām iestādēm.

(1) Padomes Lēmums (KĀDP) 2018/1656 (2018. gada 6. novembris), ar ko groza Lēmumu (KĀDP) 2017/2074 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 276, 7.11.2018, 10. lpp.).

(2) Padomes Īstenošanas Regula (ES) 2018/1653 (2018. gada 6. novembris), ar ko īsteno Regulu (ES) 2017/2063 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 276, 7.11.2018, 1. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (KĀDP) 2017/2074 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 295, 14.11.2017, 60. lpp.).

(4) Padomes Regula (ES) 2017/2063 (2017. gada 13. novembris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Venecuēlā (OV L 295, 14.11.2017, 21. lpp.).

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/75

Prasība, kas celta 2019. gada 18. janvārī – PE Digital/EUIPO – Spark Networks Services (“ElitePartner”)

(Lieta T-36/19)

(2019/C 93/97)

Valoda, kādā sagatavots prasības pieteikums – vācu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: PE Digital GmbH (Hamburga, Vācija) (pārstāvji: V. von Bomhard un J. Fuhrmann, advokāti)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Spark Networks Services GmbH (Berlīne, Vācija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes īpašniece: prasītāja

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiska preču zīme “ElitePartner” – Eiropas Savienības preču zīme Nr. 5 996 351

Process EUIPO: spēkā neesamības atzīšanas process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas pirmās padomes 2018. gada 25. oktobra lēmums lietā R 614/2017-1

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	grozīt apstrīdēto lēmumu tādējādi, ka Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunktā, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, minētais spēkā neesamības pamats nav piemērojams strīdus Eiropas Savienības preču zīmei;

—	pakārtoti, atcelt apstrīdēto lēmumu;

—	piespriest atbildētājam, kā arī, ja tā iestātos lietā, otrai procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniecei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tostarp prasītājai radušos izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 94. panta 1. punkta pirmā teikuma pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/76

Prasība, kas celta 2019. gada 21. janvārī – Amigüitos pets & life/EUIPO – Société des produits Nestlé (“THE ONLY ONE by alphaspirit wild and perfect”)

(Lieta T-40/19)

(2019/C 93/98)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Amigüitos pets & life, SA (Lorca, Spānija) (pārstāvis: N. Fernández Fernández-Pacheco, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Société des produits Nestlé SA (Vevey, Šveice)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “THE ONLY ONE by alphaspirit wild and perfect” baltā, sarkanā un melnā krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 385 719

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 19. novembra lēmums lietā R 272/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl ar to ir apmierināti iebildumi pret Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 15 385 719 attiecībā uz 5. un 31. klasē ietilpstošajām precēm;

—	uzdot EUIPO apmierināt Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu Nr. 15 385 719 attiecībā uz visām aizsardzībai pieteiktajām precēm;

—	piespriest personai, kas iestājusies lietā, un attiecīgā gadījumā atbildētājam atlīdzināt izdevumus, kas radušies procesā EUIPO un tiesvedībā Vispārējā tiesā.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Padomes un Parlamenta Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums;

—	Eiropas Padomes un Parlamenta Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 5. punkta pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/77

Prasība, kas celta 2019. gada 23. janvārī – Globalia Corporación Empresarial/EUIPO – Touring Club Italiano (“TC Touring Club”)

(Lieta T-44/19)

(2019/C 93/99)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Globalia Corporación Empresarial, SA (Llucmajor, Spānija) (pārstāvis: A. Gómez López, advokāts)

Atbildētājs: Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO)

Otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece: Touring Club Italiano (Milāna, Itālija)

Informācija par procesu EUIPO

Strīdus preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja: prasītāja Vispārējā tiesā

Attiecīgā strīdus preču zīme: Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “TC Touring Club” sarkanā un gaiši pelēkā krāsā reģistrācijas pieteikums – reģistrācijas pieteikums Nr. 15 299 001

Process EUIPO: iebildumu process

Apstrīdētais lēmums: EUIPO Apelācijas ceturtās padomes 2018. gada 9. novembra lēmums lietā R 448/2018-4

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—	atcelt apstrīdēto lēmumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. un 2. punkta pārkāpuma dēļ, kas veido būtisku procesuālu kļūdu, un/vai

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, jo ir ticis nepareizi piemērots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. punkts, un konstatēt, ka agrākās preču zīmes “faktiskas” izmantošanas pierādījumi ir nepietiekami vai nepārliecinoši, un/vai

—	atcelt apstrīdēto lēmumu, jo ir ticis nepareizi piemērots Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts, un konstatēt, ka nepastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja;

—	piespriest atbildētājam un – attiecīgā gadījumā – personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Izvirzītie pamati:

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 95. panta 1. un 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 47. panta 2. punkta pārkāpums;

—	Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/1001 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums.

11.3.2019

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 93/78

Prasība, kas celta 2019. gada 25. janvārī – Grieķijas Republika/Eiropas Komisija

(Lieta T-46/19)

(2019/C 93/100)

Tiesvedības valoda – grieķu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Grieķijas Republika (pārstāvji: G. Kanellopoulos, E. Leftheriotou un A. E. Vasilopoulou)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

—

atcelt apstrīdēto lēmumu, ciktāl tajā pēc pārbaudes ΑΑ/2016/013/GR par platībatkarīgo atbalstu par 2015./2016. pieprasījumu gadiem (2016. un 2017. finanšu gads, kopsavilkuma ziņojuma 63.–74. lpp.) Grieķijas Republikai ir uzdots izdarīt gan vienreizējas, gan vienotas likmes finanšu korekcijas bruto summā 25 092 988,84 EUR apmērā un neto summā 24 851 438,56 EUR apmērā un piespriest atbildētājai atlīdzināt Grieķijas Republikas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītāja izvirza trīs pamatus.

1.	Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija esot pārkāpusi Regulas Nr. 1307/2013 (1) 4. panta 1. punkta h) apakšpunktu attiecībā uz “pastāvīgo ganību” jēdziena interpretāciju un piemērošanu.

2.	Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums un tādējādi pārkāpti LESD 296. pants, Regulas Nr. 640/2014 (2) 18. panta 5. punkts un Vadlīnijas LAP kvalitātes novērtēšanai (Executable Test Suite (ETS) LPIS data quality measures, version 6.0), kā arī samērīguma princips.

3.	Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka pamatojums tam, kāpēc atbildētāja noteikusi ne tikai vienotas likmes finanšu korekcijas, bet arī vienreizēju finanšu korekciju, esot nepietiekams.

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV 2013, L 347, 608. lpp.).

(2) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 640/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (OV 2014, L 181, 48. lpp.).

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 93

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	62. gadagājums 2019. gada 11. marts

Saturs		Lappuse
	IV Paziņojumi
	EIROPAS SAVIENĪBAS IESTĀŽU UN STRUKTŪRU SNIEGTI PAZIŅOJUMI
	Eiropas Savienības Tiesa
2019/C 93/01	Eiropas Savienības Tiesas jaunākās publikācijas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī	1