KOMISIJAS PAZIŅOJUMS

Izmaiņas vienreizēju soda maksājumu un dienas kavējuma naudas aprēķina metodē, kuras Komisija ierosinājusi saistībā ar pārkāpumu procedūrām Eiropas Savienības Tiesā

(2019/C 70/01)

1.   Ievads

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD), ja Komisija vēršas pret dalībvalsti Eiropas Savienības Tiesā par to, ka tā ir pārkāpusi ES tiesību aktus, Tiesa var noteikt finanšu sankcijas divās situācijās:

—	ja Tiesa ir lēmusi, ka dalībvalsts, kas pārkāpj ES tiesību aktus, vēl nav izpildījusi agrāku spriedumu, kurā konstatēts attiecīgais pārkāpums (LESD 260. panta 2. punkts),

—	ja dalībvalsts nav izpildījusi pienākumu paziņot par pasākumiem, ar kuriem transponē direktīvu, kas pieņemta saskaņā ar likumdošanas procedūru (LESD 260. panta 3. punkts).

Abos gadījumos sankciju veido vienreizējs soda maksājums, lai sodītu par pašu pārkāpumu (1), un kavējuma nauda par dienu, lai sodītu par pārkāpuma turpināšanu pēc Tiesas sprieduma (2). Komisija ierosina Tiesai finanšu sankciju summu, un Tiesa pieņem galīgo lēmumu.

Komisijas vispārējā pieeja tās ierosinātās sankcijas aprēķināšanai ir labi iedibināta. Kopš 1997. gada (3), kā izklāstīts arī secīgos paziņojumos (4), ir tikusi piemērota pieeja, kurā tiek ņemta vērā gan attiecīgās dalībvalsts maksātspēja, gan tās institucionālā ietekme. To piemēro un pazīst ar nosaukumu “reizinātājs “n”” (5). Komisijas ierosinātās sankcijas aprēķinā tas tiek ņemts vērā, kombinējot ar citiem faktoriem – pārkāpuma smagumu un ilgumu. Līdz šim reizinātājs “n” ir ticis aprēķināts, ņemot vērā dalībvalsts iekšzemes kopproduktu (IKP) un tai piešķirto balsu skaitu Padomē (6).

Tomēr Tiesa nesen noteica, ka Padomes balsošanas noteikumus šim nolūkam vairs nevar izmantot (7). Tādējādi galvenais vērā ņemamais faktors būtu dalībvalstu IKP.

Komisija vienmēr ir uzskatījusi, ka sankcijām ir jādarbojas kā preventīvam līdzeklim un vienlaikus jābūt samērīgām, un tas arī tiek ņemts vērā priekšlikumos, kurus Komisija iesniedz Tiesai tās galīgā lēmuma pieņemšanai. Ņemot vērā dalībvalsts maksātspējas un institucionālās ietekmes kombināciju, šis līdzsvars tika nodrošināts. Izmantojot tikai IKP, tas būtu izjaukts, jo vērā ņemta tiktu tikai dalībvalstu ekonomiskā dimensija. Tam būtu ļoti atšķirīga ietekme uz dažādām dalībvalstīm; ierosināto sankciju apmērs varētu ievērojami palielināties vairāk nekā trešdaļai dalībvalstu. Tāpēc Komisija uzskata, ka reizinātājam “n” arī turpmāk būtu jāatspoguļo gan IKP, gan institucionālā ietekme. Šajā paziņojumā ir sīki izklāstīts, kā saglabāt šo līdzsvaru, vienlaikus pielāgojot Komisijas aprēķina metodi tās ierosinātajām finanšu sankcijām.

2.   Reizinātāja “n” pārskatīšana

Tiesa vairākos gadījumos ir lēmusi, ka Komisijas ierosināto sankciju aprēķināšanas metode pienācīgi atspoguļo attiecīgās valsts maksātspēju, vienlaikus saglabājot saprātīgu atšķirību starp dažādām dalībvalstīm (8).

Tomēr Tiesa 2018. gada 14. novembra spriedumā (9) norādīja, ka kopš 2017. gada 1. aprīļa ir mainījusies ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu (EK līgums) noteiktā balsošanas sistēma Padomē (10). Tā secināja, ka rezultātā reizinātājā “n” vairs nevar ņemt vērā dalībvalstu balsu skaitu Padomē un kā galvenais faktors jāņem vērā dalībvalsts iekšzemes kopprodukts (IKP).

Reizinātāja “n” komponenti

Komisija uzskata, ka papildus dalībvalstu maksātspējai reizinātājā “n” būtu jāņem vērā arī dalībvalstu institucionālā ietekme. Tas nozīmē, ka reizinātāja “n” aprēķina metodei nevajadzētu balstīties tikai uz demogrāfisko vai ekonomisko ietekmi, bet arī uz apsvērumu, ka katrai dalībvalstij ir būtiska vērtība Eiropas Savienības institucionālajā struktūrā.

Ņemot vērā Tiesas spriedumu, ir nepieciešams jauns institucionālās ietekmes atspoguļojums, kas izmantojams, aprēķinot finanšu sankcijas. Lai saglabātu līdzsvaru starp dalībvalsts maksātspēju un institucionālo ietekmi, Komisija aprēķinās reizinātāju “n”, pamatojoties uz diviem elementiem: IKP un katrai dalībvalstij paredzēto pārstāvju skaitu Eiropas Parlamentā (11). Komisija uzskata, ka tas ir vispiemērotākais veids, kā atspoguļot dalībvalstu institucionālo ietekmi, kas pašlaik ir paredzēta ES līgumos.

Reizinātāja “n” atšķirības dalībvalstu starpā

Vēl viens iemesls saglabāt dalībvalstu institucionālo ietekmi kā reizinātāja “n” komponentu ir tāds, ka vienīgi IKP izmantošana ievērojami palielinātu reizinātāja “n” atšķirības starp dalībvalstīm. Atšķirība starp zemāko un augstāko reizinātāju “n” šobrīd ir 55, bet, izmantojot vienīgi IKP, bet tā palielinātos līdz 312.

Reizinātāja “n” aprēķinā ņemot vērā dalībvalstu vietu skaitu Eiropas Parlamentā, tiktu nodrošināta saprātīgu atšķirību saglabāšana starp dalībvalstīm.

Turklāt Komisija uzskata, ka, izmantojot jauno reizinātāja “n” aprēķina metodi, būtu jāiegūst tādas summas, kas nerada nepamatotas atšķirības starp dalībvalstīm un ir iespējami tuvas tām summām, kuras izriet no pašreizējās aprēķinu metodes un ir gan samērīgas, gan pietiekami atturošas. Lai gan rezultātā iegūtās summas salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju var būt zemākas, tās ir tuvākas Tiesas praksei, saskaņā ar kuru noteiktie naudas sodi parasti ir zemāki nekā Komisijas ierosinātie.

Reizinātāja “n” atsauces vērtība

Līdz šim Komisija par atsauces vērtību ir izmantojusi Luksemburgas reizinātāju “n”. To sāka darīt laikā, kad Luksemburga bija valsts ar viszemāko kopējo IKP starp dalībvalstīm. Komisija uzskata, ka ir lietderīgi izvēlēties atsauces vērtību, kas labāk atspoguļotu pašreizējo ekonomisko un politisko realitāti. Tāpēc Komisija reizinātāja “n” atsauces vērtību noteiks, izmantojot katra no abiem izmantotajiem komponentiem – IKP un pārstāvju skaita Eiropas Parlamentā – vidējo lielumu (12). Izmantojot vidējos lielumus, tiek palielināta arī šīs atsauces vērtības stabilitāte laika gaitā.

Tomēr, izmantojot šos reizinātājus bez korekcijas, iegūst tādu reizinātāja “n” atsauces vērtību, kas ir ievērojami zemāka nekā pašreizējā vērtība. Tāpēc ir vajadzīga korekcija, kas nodrošinātu, ka Komisijas ierosinātās summas joprojām ir samērīgas un pietiekami atturošas. Korekcijas koeficients 4,5 būtu tuvs pašreizējiem līmeņiem, vienlaikus nodrošinot, ka nevienai dalībvalstij minētā vērtība nepalielināsies. Tādējādi attiecīgās standarta pamatsummas, ko izmanto, lai aprēķinātu kavējuma naudu par dienu un vienreizējos soda maksājumus, koriģē šādi:

—	kavējuma naudas par dienu standarta pamatsumma: 690 EUR × 4,5 = 3 105 EUR,

—	vienreizēju soda maksājumu standarta pamatsumma: 230 EUR × 4,5 = 1 035 EUR.

Ievērojot to pašu loģiku, arī vienreizējā soda maksājuma pašreizējā atsauces minimālā summa 571 000 EUR tiks reizināta ar jauno reizinātāju “n”, lai aprēķinātu minimālo vienreizējā soda maksājuma summu katrai dalībvalstij. Lai nodrošinātu, ka ierosinātās summas ir samērīgas un pietiekami atturošas, minēto summu arī reizinās ar korekcijas koeficientu: 571 000 EUR × 4,5 = 2 569 500 EUR. Šīs summas ik gadu pārskatīs, ņemot vērā inflāciju.

Rezultātā iegūtais reizinātājs “n” katrai dalībvalstij ir norādīts I pielikumā un rezultātā iegūtais minimālais vienreizējais soda maksājums – II pielikumā.

3.   Piemērošana

Komisija piemēros šajā paziņojumā izklāstīto aprēķina metodi Tiesai ierosinātajām finanšu sankcijām no tā publicēšanas dienas Oficiālajā Vēstnesī. Komisija pārskatīs šajā paziņojumā izklāstīto aprēķina metodi ne vēlāk kā piecus gadus pēc tā pieņemšanas dienas.

Tiklīdz juridiski stāsies spēkā Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES un neatkarīgi no tā, vai stāsies spēkā izstāšanās līgums (13), Komisija pārrēķinās attiecīgos vidējos lielumus un attiecīgi koriģēs I un II pielikumā norādītos skaitļus.

---

(1)  SEC(2005) 1658, 10.3. punkts.

(2)  SEC(2005) 1658, 14. punkts.

(3)  Kavējuma naudas, kas paredzēta saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līguma) 171. pantu, aprēķināšanas metode (OV C 63, 28.2.1997., 2. lpp.).

(4)  Sk. jo īpaši pārstrādāto paziņojumu (SEC(2005) 1658) “LESD 260. panta 3. punkta īstenošana” (OV C 12, 15.1.2011., 1. lpp.) un paziņojumu “ES tiesību akti: labāki rezultāti līdz ar labāku piemērošanu” (OV C 18, 19.1.2017., 10. lpp.).

(5)  SEC(2005) 1658, 14. punkts.

(6)  Kā tas noteikts EK līgumā.

(7)  2018. gada 14. novembra spriedums lietā C-93/17, Komisija pret Grieķiju.

(8)  Spriedums C-93/17, Komisija pret Itāliju, EU:C:2018:903, 132. punkts.

(9)  Spriedums C-93/17, Komisija pret Grieķiju, EU:C:2018:903, 138. un 142. punkts.

(10)  Aizstāta ar divkāršā balsu vairākuma sistēmu, kā noteikts LES 16. panta 4. punktā. Pirms pakāpeniski tika atcelta EK līgumā noteiktā balsošanas sistēma Padomē, katrai dalībvalstij Padomē bija noteikts balsu skaits. Saskaņā ar Lisabonas līgumu katrai dalībvalstij Padomē ir viena balss, un kvalificēts balsu vairākums ir sasniegts tad, ja 55 % dalībvalstu balso “par” un attiecīgās dalībvalstis pārstāv 65 % no ES iedzīvotāju kopskaita. To nevar pārvērst vienkāršā balsu sadalījumā un izmantot tāpat kā iepriekšējā sistēmā.

(11)  Attiecībā uz pašreizējo Parlamenta sasaukumu skatīt 3. pantu Eiropadomes 2013. gada 28. jūnija Lēmumā 2013/312/ES, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (OV L 181, 29.6.2013., 57. lpp.), un attiecībā uz nākamo Parlamenta sasaukumu – 3. pantu Eiropadomes 2018. gada 28. jūnija Lēmumā (ES) 2018/937.

(12)  Šo vidējo lielumu aprēķina šādi: reizinātājs “n” ir ģeometriskais vidējais, ko iegūst, izvelkot kvadrātsakni no reizinājuma starp dalībvalstu IKP rādītāju un vietu skaita Eiropas Parlamentā rādītāju. Attiecīgā formula ir šāda:

kur: IKP n = attiecīgās dalībvalsts IKP miljonos euro; IKP vid = ES-28 valstu vidējais IKP; Vietas n = attiecīgās dalībvalsts pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā; Vietas vid = visu dalībvalstu vidējais pārstāvju skaits Eiropas Parlamentā.

(13)  Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas, kas pievienots Padomes lēmuma priekšlikumam par to, lai Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā parakstītu minēto līgumu, COM(2018) 833 final.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9005 – Booking Holdings / HotelsCombined)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 70/02)

Komisija 2018. gada 23. oktobrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32018M9005. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9169 – Caisse des dépôts et consignations / Swiss Life / JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 70/03)

Komisija 2019. gada 12. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai franču valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem;

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9169. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9224 – Brookfield Asset Management / Johnson Controls Power Solutions Business)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 70/04)

Komisija 2019. gada 14. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9224. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9265 – Schwarz Gruppe / Nord-Westdeutsche Papierrohstoff / JV)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 70/05)

Komisija 2019. gada 18. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai vācu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9265. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9219 – Blackstone/Sretaw/Beauparc)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 70/06)

Komisija 2019. gada 18. februārī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32019M9219. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Euro maiņas kurss (1)

2019. gada 22. februāris

(2019/C 70/07)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1325
JPY	Japānas jena	125,56
DKK	Dānijas krona	7,4620
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,87263
SEK	Zviedrijas krona	10,5998
CHF	Šveices franks	1,1346
ISK	Islandes krona	135,70
NOK	Norvēģijas krona	9,7643
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,667
HUF	Ungārijas forints	318,03
PLN	Polijas zlots	4,3370
RON	Rumānijas leja	4,7611
TRY	Turcijas lira	6,0378
AUD	Austrālijas dolārs	1,5923
CAD	Kanādas dolārs	1,4976
HKD	Hongkongas dolārs	8,8884
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6639
SGD	Singapūras dolārs	1,5324
KRW	Dienvidkorejas vona	1 273,20
ZAR	Dienvidāfrikas rands	15,8607
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,6109
HRK	Horvātijas kuna	7,4230
IDR	Indonēzijas rūpija	15 920,00
MYR	Malaizijas ringits	4,6174
PHP	Filipīnu peso	59,052
RUB	Krievijas rublis	74,1694
THB	Taizemes bāts	35,493
BRL	Brazīlijas reāls	4,2392
MXN	Meksikas peso	21,7810
INR	Indijas rūpija	80,5530

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9076 – Novelis/Aleris)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 70/08)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

Iepriekšējs paziņojums par koncentrāciju

(Lieta M.9303 – LetterOne/DIA)

Lieta, kas pretendē uz vienkāršotu procedūru

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2019/C 70/09)

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp. (“Apvienošanās regula”).

(2)  OV C 366, 14.12.2013., 5. lpp.