ATZINUMS Nr. 8/2018

(saskaņā ar LESD 325. panta 4. punktu)

par Komisijas 2018. gada 23. maija priekšlikumu grozīt Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (OLAF regula) attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti

(2019/C 42/01)

SATURS

	Punkts	Lappuse
KOPSAVILKUMS	I–VI	2
IEVADS	1.–6.	3
Vispārīga informācija	1.–3.	3
Komisijas priekšlikums	4.–6.	4
VISPĀRĪGAS PIEZĪMES	7.–17.	4
Sadarbība ar Eiropas Prokuratūru	8.–10.	5
OLAF veikto izmeklēšanu efektivitāte	11.–13.	5
Procesuālo garantiju nodrošināšanas ārēja pārbaude	14.–17.	5
KONKRĒTAS PIEZĪMES	18.–38.	6
OLAF darbības pielāgošana EPPO izveidei	19.–27.	6
Ziņošana Eiropas Prokuratūrai un OLAF sākotnējie izvērtējumi (12.c panta 5. punkts)	20.–21.	6
Atbalsts, ko Birojs sniedz EPPO (12.e pants)	22.–24.	6
Papildu izmeklēšana (12.f pants)	25.–26.	7
Informācijas apmaiņa (12.g pants)	27.	7
Palielināt OLAF izmeklēšanas funkcijas efektivitāti	28.–38.	7
Pārbaudes uz vietas un inspekcijas (3. pants) un valsts iestāžu palīdzība (3. panta 7. punkts un 7. panta 3. punkts)	29.–31.	7
PVN (3. panta 1. punkts un 12. panta 5. punkts)	32.	8
Piekļuve bankas kontu informācijai (7. panta 3. punkts)	33.–34.	8
OLAF savākto pierādījumu pieņemamība (11. panta 2. punkts)	35.–36.	8
Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti (12.a pants)	37.–38.	8
SECINĀJUMS UN IETEIKUMI	39.–47.	9
I PIELIKUMS. ATTIECĪGIE ERP ATZINUMI UN ĪPAŠIE ZIŅOJUMI		11
II PIELIKUMS. GALVENIE TIESĪBU AKTI PAR OLAF DARBĪBĀM		12

EIROPAS SAVIENĪBAS REVĪZIJAS PALĀTA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un īpaši 325. panta 4. punktu,

ņemot vērā 2018. gada 23. maija priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), attiecībā uz sadarbību ar Eiropas Prokuratūru un OLAF izmeklēšanas efektivitāti (turpmāk tekstā – “priekšlikums”),

ņemot vērā Padomes 2018. gada 7. jūlija lūgumu sniegt atzinumu par minēto priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2018. gada 10. jūlija lūgumus sniegt atzinumu par minēto priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Revīzijas palātas iepriekšējos atzinumus un īpašos ziņojumus (sk. I pielikumu),

IR PIEŅĒMUSI ŠO ATZINUMU.

KOPSAVILKUMS

I.

Ar Komisijas priekšlikumu grozīt OLAF regulu ir iecerēts sasniegt divus mērķus: pielāgot OLAF darbību Eiropas Prokuratūrai (EPPO), pirms šī jaunā ES struktūra sāk darboties, un palielināt OLAF izmeklēšanas funkcijas efektivitāti.

II.

Tā kā Eiropas Prokuratūrai tiks piešķirtas pilnvaras (pašlaik) 22 dalībvalstīs veikt kriminālizmeklēšanu un kriminālvajāšanu saistībā ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas kaitē ES finanšu interesēm, EPPO izveide nozīmīgi mainīs juridisko un institucionālos vidi. Kaut gan OLAF joprojām būs atbildīgs gan par ES finanšu interešu aizsardzību un veiks administratīvās izmeklēšanas, gan par Komisijas krāpšanas apkarošanas politikas atbalstu, tā darbs mainīsies un tam būs atšķirīga loma, jo ne visas dalībvalstis ir pievienojušās EPPO.

III.

Tā kā EPPO regulā jau ir definēts OLAF un EPPO attiecību satvars, šā priekšlikuma mērķis ir izklāstīt sīki izstrādātus noteikumus. Priekšlikumā ir labi atspoguļoti principi, kas likti OLAF un EPPO sadarbības pamatā, un tie ir: cieša sadarbība, informācijas apmaiņa, papildināmība un darbu nedublēšanās. Tomēr šajā aspektā mēs konstatējām dažus trūkumus.

IV.

Mūsu darba rezultāti un Komisijas veiktais novērtējums liecina, ka ir jāpaaugstina OLAF izmeklēšanas efektivitāte; savlaicīgums un līdzekļu atgūšana ir svarīgākie jautājumi. Priekšlikumā ir uzskaitīti vairāki mērķorientēti pasākumi, kurus vērtējam atzinīgi, jo tiem vajadzētu uzlabot efektivitāti: a) precizējums par to, kad tiek piemēroti valsts un ES tiesību akti OLAF veiktajās pārbaudēs uz vietas, un valstu pienākums palīdzēt OLAF; b) sniegt OLAF piekļuvi bankas kontu informācijai, lai gan tas lielā mērā ir atkarīgs no valsts iestāžu sniegtā atbalsta; c) stiprināt OLAF savākto pierādījumu pieņemamību, lai gan tikai tādā tiesvedībā, kas nav kriminālprocess. Turklāt priekšlikumā ir precizēts, ka OLAF pilnvarās ietilpst izmeklēšana ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) saistītos jautājumos.

V.

Minētās izmaiņas neatrisina vispārējo jautājumu attiecībā uz OLAF veikto administratīvo izmeklēšanu efektivitāti. Arī Komisija to atzīst un plāno visaptveroši modernizēt OLAF regulējumu. Tomēr pašlaik nav ne šādas turpmākas OLAF reformas laika grafika, ne skaidri apzinātu risināmo jautājumu.

VI.

Ņemot vērā priekšlikuma ierobežojumus attiecībā uz OLAF veikto izmeklēšanu efektivitāti kopumā, mēs ne vien iesakām grozījumus, bet arī uzsveram nepieciešamību veikt turpmākas darbības: a) īstermiņā Komisijai jārisina OLAF efektivitātes vispārējā problēma. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata OLAF loma un atbildība cīņā pret krāpšanu ES izdevumos. Šajā aspektā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai varētu piešķirt stratēģisku un pārraudzības lomu krāpšanas apkarošanas darbībās; b) vidējā termiņā Komisijai jānovērtē OLAF un EPPO sadarbība un attiecīgos gadījumos jāierosina turpmākas likumdošanas darbības.

IEVADS

Vispārīga informācija

1.

Komisija izveidoja Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (Office européen de lutte antifraude, OLAF) kā Komisijas ģenerāldirektorātu 1999. gadā. Tā virsuzdevums ir sniegt ieguldījumu ES finanšu interešu aizsardzībā, īstenojot divas darbības: veikt neatkarīgu administratīvu izmeklēšanu par krāpšanu, korupciju vai citām nelikumīgām darbībām, kas skar ES finanšu intereses, un sniegt ieguldījumu Komisijas krāpšanas apkarošanas politikas izstrādē un īstenošanā (1). Realizējot savas izmeklēšanas pilnvaras, OLAF ir funkcionāli neatkarīgs no Komisijas. Tas veic ārēju izmeklēšanu (visās ES izdevumu un ieņēmumu jomās), kā arī iekšēju izmeklēšanu saistībā ar aizdomām par ES iestāžu darbinieku vai locekļu smagu pārkāpumu.

2.

OLAF darbojas saskaņā ar juridisko regulējumu, kas laika gaitā ir attīstījies, taču tā pamatuzdevumi nav būtiski mainīti kopš 1999. gada. 2017. gadā divi svarīgi regulatīvi grozījumi ietekmēja juridisko un institucionālo satvaru attiecībā uz ES finanšu interešu aizsardzību: — Direktīva par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (PIF direktīva) (2), kuru pieņēma 2017. gada 5. jūlijā, nodrošina saskaņotu definīciju četriem krimināliem nodarījumiem (krāpšana, korupcija, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un līdzekļu nelikumīga piesavināšanās), kā arī sankcijām un noilgumam. Tajā ir skaidri noteikts, ka nopietni nodarījumi, kas vērsti pret kopējo PVN sistēmu, uzskatāmi par nodarījumiem, kas skar ES finanšu intereses (3). Dalībvalstīm Direktīva jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2019. gada 6. jūlija m. — 2017. gada oktobrī Padome pieņēma Regulu (ES) Nr. 2017/1939 (4), ar ko izveidoja Eiropas Prokuratūru (EPPO), kuras uzdevumi būs veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un celt apsūdzību pret tiem, kas izdarījuši nodarījumus pret ES finanšu interesēm, saskaņā ar PIF direktīvu. EPPO izveidoja atbilstoši dalībvalstu ciešākas sadarbības modelim. Pašlaik tajā piedalās 22 dalībvalstis (5). Sagaidāms, ka EPPO sāks darbību 2020. gadā (vai, vēlākais, 2021. gada sākumā).

3.

EPPO izveide ietekmēs OLAF. Attēlā ir atspoguļots, kuras OLAF darbības tā skars. Attēls OLAF darbības, ko ietekmē EPPO izveide ES 22 (***), kas iesaistījušās EPPO OLAF darbības, ko ietekmē EPPO izveide ES izdevumi ES 6 (**), kas nav iesaistījušās EPPO Dalībvalstis Trešās valstis, starptautiskas organizācijas (*) ES iestādes, struktūras, biroji un aģentūras Sākotnējie izvērtējumi ES izdevumi un ieņēmumi OLAF darbības nemainās (*) Sk. EPPO regulas 23. pantu. (**) Dānija, Īrija, Ungārija, Polija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. (***) Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehijas Republika, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Spānija ES izdevumi un ieņēmumi Atbalsts, kas sniegts EPPO;papildu izmeklēšanas;izmeklēšanas lietās, kas ietilpst EPPO kompetencē, taču ko EPPO nolemj neizmeklēt Neatkarīga administratīva izmeklēšana krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu lietās (ārējā izmeklēšana) Neatkarīga administratīva izmeklēšana krāpšanas, korupcijas un pārkāpumu lietās (ārējā izmeklēšana) Izmeklē nopietnus pārkāpumus, ko izdarījuši ES darbinieki un ES iestāžu locekļi (iekšējā izmeklēšana) OLAF izstrādā ES politiku krāpšanas apkarošanai Komisija

Komisijas priekšlikums

4.

Priekšlikumā ir formulēti trīs konkrēti mērķi: — pielāgot OLAF darbību EPPO izveidei, — palielināt OLAF izmeklēšanas funkcijas efektivitāti, — precizēt un vienkāršot atsevišķus OLAF regulas noteikumus.

5.

Pirms priekšlikuma iesniegšanas tika sagatavots novērtējums par OLAF regulas piemērošanu (6). Šo novērtējumu papildināja dienestu darba dokuments (7), kam pievienots ārējs pētījums (8) un OLAF Uzraudzības komitejas atzinums (9). Komisija nesagatavoja ietekmes novērtējumu (10). Tā vietā Komisija īstenoja mērķorientētu apspriešanos ar ieinteresētajām personām (11).

6.

Šajā atzinumā ir ņemti vērā attiecīgie ieteikumi, kas formulēti iepriekšējos ERP atzinumos un īpašajos ziņojumos (sk. I pielikumu).

VISPĀRĪGAS PIEZĪMES

7.

Šajā sadaļā mēs pievērsīsimies aspektiem, kas skarti mūsu iepriekšējos atzinumos, un uzsvērsim jautājumus, kas nav iekļauti priekšlikumā. Sadaļā “Konkrētas piezīmes” mēs analizēsim atsevišķus priekšlikumā ietvertos noteikums, kuros vērojami daži trūkumi.

Sadarbība ar Eiropas Prokuratūru

8.

Priekšlikuma galvenais mērķis ir pielāgot OLAF darbību EPPO izveidei. Ja vien EPPO resursi būs pienācīgi (12), tās izveidei vajadzētu būt nozīmīgam solim ES finanšu interešu aizsardzības stiprināšanā.

9.

Saskaņā ar EPPO regulu Eiropas Prokuratūrai atbalstu sniegs galvenokārt valstu iestādes, nevis OLAF kļūs par galveno izmeklēšanas struktūru tās darba vajadzībām. OLAF joprojām paliek neatkarīga ES struktūra, kas ir atbildīga par ES finanšu interešu aizsardzību un kas šādā nolūkā veic administratīvas izmeklēšanas jomās, kuras neietilpst EPPO kompetencē, gadījumos, ja EPPO pieņem lēmumu neveikt izmeklēšanu, un attiecībā uz dalībvalstīm, kas nepiedalās EPPO.

10.

Priekšlikumā ir labi atspoguļoti principi, kas likti OLAF un EPPO sadarbības pamatā, un tie ir: cieša sadarbība, informācijas apmaiņa, papildināmība un darbu nedublēšanās. Līdztekus trūkumiem, kurus konstatējām priekšlikumā (sk. 19.–27. punktu), mēs atzīmējam, ka Komisija nav ierosinājusi noteikumus attiecībā uz OLAF lomu, ja ir jāizmeklē nodarījumi, kuri skar ES finanšu intereses un kuros ir iesaistītas gan tādas dalībvalstis, kas ir pievienojušās EPPO, gan tās, kas nav pievienojušās (pārrobežu gadījumi). Efektīvas sadarbības pamatā jābūt pastāvīgai un konstruktīvai abu pušu iesaistei.

OLAF veikto izmeklēšanu efektivitāte

11.

Otrs galvenais priekšlikuma mērķis ir uzlabot OLAF efektivitāti. Iepriekšējos īpašajos ziņojumos un atzinumos par OLAF mēs formulējām vairākus apsvērumus un ieteikumus, kas attiecas uz tā veikto izmeklēšanu lietderību un efektivitāti (sk. I pielikumu).

12.

Tomēr priekšlikumā ir ierosināts tikai ierobežots skaits mērķorientētu izmaiņu, kuras, kā atzīst Komisija, balstās uz pašiem nepārprotamākajiem tās veiktā novērtējuma konstatējumiem saistībā ar OLAF efektīvu darbību (13). Mēs atzinīgi vērtējam šīs mērķorientētās izmaiņas, tomēr uzskatām, ka tās nebūs pietiekamas, lai ievērojami uzlabotu OLAF izmeklēšanu efektivitāti. Priekšlikumā nav skarti nedz visi Komisijas novērtējumā formulētie konstatējumi, nedz arī mūsu iepriekšējo revīziju un atzinumu konstatējumi.

13.

Komisija uzskata, ka ierosinātajām izmaiņām varētu sekot visaptverošāka OLAF regulējuma modernizēšana. Pašlaik nav ne šādas turpmākas OLAF reformas laika grafika, ne skaidri apzinātu risināmo jautājumu. Komisija mums nevarēja sniegt rīcības plānu, kurā būtu atspoguļota novērtējumā formulēto konstatējumu sistemātiska pēcpārbaude ar konkrētiem termiņiem. Uzskatām, ka Komisijai ir svarīgi nekavējoties risināt OLAF izmeklēšanu efektivitāti kopumā un konkrēti – OLAF darba savlaicīgumu un līdzekļu atgūšanu.

Procesuālo garantiju nodrošināšanas ārēja pārbaude

14.

Saskaņā ar priekšlikumu OLAF arī turpmāk paliktu administratīva struktūra bez pilnvarām piemērot piespiedu līdzekļus (tādām kā sodīt lieciniekus par nepatiesu liecību sniegšanu vai pilnvaras pārtvert komunikācijas) un kura rīcībā izmeklēšanu veikšanai būtu administratīvi līdzekļi, tādi kā pārbaudes uz vietas. Procesuālās garantijas, ko OLAF ir pienākums nodrošināt visās izmeklēšanās, tika ieviestas 2013. gadā (14).

15.

Uzskata, ka šīs procesuālās garantijas pienācīgi atspoguļo vispārējos principus, kas piemērojami administratīvām izmeklēšanām (15). Tomēr šo procesuālo garantiju īstenošanas ārēja pārbaude joprojām nav pietiekama. Tas skaidrojams ar ES Tiesas konsekvento nostāju, ka nevar celt prasību par OLAF izmeklēšanas aktu atcelšanu, tostarp par tā galīgajiem ziņojumiem (16).

16.

OLAF izmeklēšanas darbību tiesiskuma pārbaudes ieviešana nodrošinātu efektīvu un neatkarīgu šādu darbību kontroli. Komisija 2014. gadā ierosināja izveidot Procesuālo garantiju kontroliera amatu (17). Tomēr šajā priekšlikumā, kurš joprojām nav izskatīts, bija paredzēta nesaistoša OLAF izmeklēšanas darbību pārbaude.

17.

Tāpēc uzskatām, ka OLAF galvenās izmeklēšanas darbības var pakļaut Eiropas Savienības Tiesas pārbaudei, lai nodrošinātu procesuālo garantiju piemērošanu.

KONKRĒTAS PIEZĪMES

18.

Šajā sadaļā ir izklāstīti mūsu komentāri par abiem priekšlikuma galvenajiem mērķiem: pielāgot OLAF darbību EPPO izveidei un palielināt OLAF izmeklēšanas funkciju efektivitāti. Sadaļa attiecas tikai uz tiem priekšlikuma pantiem, par kuriem mums ir īpaši komentāri.

OLAF darbības pielāgošana EPPO izveidei

19.

OLAF un EPPO sadarbības pamatā ir četri principi: cieša sadarbība, informācijas apmaiņa, papildināmība un darba nedublēšanās (18). Mēs šos principus ņēmām vērā, izvērtējot priekšlikumā ierosinātos abu struktūru sadarbības mehānismus.

Ziņošana Eiropas Prokuratūrai un OLAF sākotnējie izvērtējumi (12.c panta 5. punkts)

20.

Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras, OLAF un dalībvalstis paziņo Eiropas Prokuratūrai visu informāciju, kas saistīta ar lietām tās kompetencē (19). Šajā nolūkā Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras var lūgt OLAF to vārdā veikt izvērtēšanu, lai garantētu šīs informācijas pamatotību un kvalitāti (20).

21.

Tomēr arī mazākas ES struktūras, biroji un aģentūras var lūgt OLAF izvērtējumu, jo tām nav atbilstošu specializētu zināšanu šajā jomā. Taču šis papildu posms paildzina informācijas nokļūšanu līdz EPPO. Kriminālizmeklēšanā laikam ir izšķiroša nozīme, jo var tikt apdraudētas ikvienas turpmākas darbības sekmes, ja minētās struktūras pārāk bieži lūgs sākotnēju izvērtējumu. Šo risku samazina priekšlikumā noteiktais divu mēnešu termiņš, kas jāievēro OLAF sākotnēju izvērtējumu veikšanai.

Atbalsts, ko Birojs sniedz EPPO (12.e pants)

22.

Priekšlikumā ir noteikts: ja izmeklēšanas gaitā EPPO lūdz sniegt informāciju, OLAF to sniedz, kā arī analīzi (tostarp tiesu ekspertīzes analīzes), speciālās zināšanas un operatīvo atbalstu, atvieglo valsts administratīvo iestāžu un ES struktūru darbību koordinēšanu un veic administratīvu izmeklēšanu, lai atbalstītu EPPO darbību (21).

23.

Kriminālizmeklēšanas atbalstam OLAF savākto pierādījumu vai to analīzes pievienotā vērtība būs atkarīga no tā, vai EPPO spēs šos pierādījumus izmantot kriminālprocesā. Tāpēc, mūsuprāt, ir būtiski priekšlikumā nepārprotami noteikt, ka EPPO regulā (22) paredzētās procesuālās garantijas ir piemērojamas arī pierādījumiem, ko savācis OLAF. Tas nodrošinātu EPPO vārdā OLAF savākto pierādījumu pieņemamību valsts tiesās tieši tāpat kā pašas Eiropas Prokuratūras savākto pierādījumu pieņemamību. Turklāt priekšlikumā jāpaskaidro, ka attiecībā uz EPPO vārdā OLAF veikto procesuālo aktu tiesiskuma pārbaudi Eiropas Savienības Tiesa ir kompetenta šo pārbaudi veikt, ja ar minētajiem aktiem ir iecerēts radīt tiesiskas sekas trešām personām.

24.

Priekšlikumā nav skarti turpmāki administratīvi pasākumi saistībā ar izmeklēšanām, ko EPPO vārdā veicis OLAF. Nav noteikts, ka OALF pienākums būtu bez liekas kavēšanās nodot Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām pierādījumus par pārkāpumiem, lai nodrošinātu no ES budžeta nepamatoti izmaksātu līdzekļu ātru atgūšanu, ja vien EPPO neuzskata, ka šī informācija traucē izmeklēšanu gaitai.

Papildu izmeklēšana (12.f pants)

25.

Lai izvairītos no OLAF un EPPO darba dublēšanās, OLAF nedrīkst sākt paralēlu izmeklēšanu par tiem pašiem faktiem, par ko izmeklēšanu jau veic EPPO (23). Tomēr “pienācīgi pamatotos gadījumos” OALF var sākt papildu izmeklēšanu, lai varētu pieņemt piesardzības pasākumus vai saukt pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības. Tā kā gadījumos, kad jāatgūst no ES budžeta nepamatoti izmaksātie līdzekļi, administratīvās procedūras var būt daudz efektīvākas un lētākas nekā kriminālprocess, iespējams, ka OLAF daudzreiz nāksies ātri reaģēt.

26.

Papildu izmeklēšanu efektivitāte būs atkarīga no tā, cik savlaicīgi tās veiks, un no tā, vai būs pieejama pietiekama informācija pārkāpuma pierādīšanai (24).

Informācijas apmaiņa (12.g pants)

27.

Priekšlikumā un EPPO regulā ir paredzētas divas atsevišķas lietu pārvaldības sistēmas, kuru vienojošā saite darbojas saskaņā ar principu “informācija ir/nav atrasta”. Pašlaik priekšlikumā nav ietvertas pietiekami detalizētas ziņas par to, kāda veida informāciju Komisija un OLAF saņems no EPPO par paziņojumiem saistībā ar aizdomām par PIF nodarījumu, izbeigtajām lietām un lietām, kas beidzas ar apsūdzību. Taču šāda informācija ir būtiska efektīvai krāpšanas apkarošanas stratēģijai, tāpēc priekšlikumā tā ir jāizklāsta (25).

Palielināt OLAF izmeklēšanas funkcijas efektivitāti

28.

Priekšlikumā ir izvirzītas mērķorientētas izmaiņas, lai palielinātu OLAF izmeklēšanu efektivitāti.

Pārbaudes uz vietas un inspekcijas (3. pants) un valsts iestāžu palīdzība (3. panta 7. punkts un 7. panta 3. punkts)

29.

Līdzīgi vairākos pētījumos (26) paustajām atziņām arī Komisijas izvērtējumā ir secināts, ka atšķirīga interpretācija par to, cik lielā mērā piemērojami valsts tiesību akti, kā arī dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu atšķirību dēļ OLAF pilnvaras ir sadrumstalotas (27).

30.

Ņemot vērā nesen pasludināto Eiropas Savienības Vispārējās tiesas spriedumu (28), priekšlikumā ir skaidrots, ka ir jāpiemēro valsts tiesību akti, ja uzņēmējs iebilst pret OLAF pārbaudēm uz vietas un inspekcijām, bet Eiropas tiesību akti – ja neiebilst. Priekšlikumā ir arī noteikts, ka valsts iestādēm ir pienākums palīdzēt OLAF, ja uzņēmējs nesadarbojas ar OLAF (29).

31.

Priekšlikumā nav skaidri noteikts, vai OLAF ir pilnvarots bez iepriekšēja paziņojuma ienākt attiecīgā uzņēmēja birojos, turpretī tam ir tiesības iekļūt Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru telpās iekšēju izmeklēšanu gadījumā (30). Lai izvairītos no dažādas interpretācijas atkarībā no valsts tiesību aktiem, mēs ierosinām precizēt, ka OLAF ir šādas pilnvaras, kad tas veic pārbaudes uz vietas un inspekcijas uzņēmēja telpās saistībā gan ar iekšējām, gan ārējām izmeklēšanām, ja vien tā izmeklēšanas darbības tiek pakļautas pienācīgai tiesiskuma pārbaudei (31).

PVN (3. panta 1. punkts un 12. panta 5. punkts)

32.

Mēs atzinīgi vērtējam precizējumu, ka OLAF pilnvarās ir ietverts arī PVN atbilstoši mūsu iepriekš formulētajiem ieteikumiem (32) un nesenajam Eiropas Savienības Tiesas spriedumam, kurā skaidrots, ka uz krāpšanu PVN jomā attiecas LESD 325. pants, un tādējādi šis krāpšanas veids ietekmē ES finanšu intereses (33). Priekšlikums arī paredz iespēju OLAF apmainīties ar informāciju ar Eurofisc tīklu (34).

Piekļuve bankas kontu informācijai (7. panta 3. punkts)

33.

Priekšlikumā ir paredzēts, ka dalībvalstu iestādes – īpaši finanšu ziņu vākšanas vienības, kas izveidotas saskaņā ar Piekto direktīvu par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu (35), un citas attiecīgās valstu kompetentās iestādes – nodod Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai bankas kontu informāciju saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šajā informācijā būtu jāiekļauj dalībvalstu centralizētajos banku kontu reģistros vai datu izguves sistēmās pieejamā informācija par bankas kontu turētājiem vai – pienācīgi pamatotos gadījumos – darījumu reģistrs.

34.

Piekļuve datiem, īpaši informācijai par naudas plūsmām, ir būtiska jebkurai izmeklēšanas struktūrai, kas nodarbojas ar tādiem ekonomiskiem noziegumiem kā krāpšana vai korupcija (36). Saskaņā ar priekšlikuma pašreizējo redakciju OLAF piekļuve bankas kontu informācijai tomēr lielā mērā būs atkarīga no dalībvalstu iestāžu sniegtās palīdzības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tāpat kā pašlaik. Tas nozīmē, ka OLAF piekļuve šai informācijai varētu būt apgrūtināta tajās dalībvalstīs, kuru tiesību akti ierobežo šādu ziņu sniegšanu administratīvām struktūrām.

OLAF savākto pierādījumu pieņemamība (11. panta 2. punkts)

35.

Saskaņā ar OLAF regulu pamatprincips, kas noteica, vai OLAF galīgos ziņojumus pieņem dalībvalsts administratīvajos procesos un tiesvedībā, bija pielīdzināšanas noteikums. Priekšlikuma mērķis ir piešķirt augstāku vērtību OLAF galīgajiem ziņojumiem, ieviešot pieņemamības principu, proti, vienīgi jāpārbauda to autentiskums. Tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, šī pieeja aizstāj pielīdzināšanas noteikumu, ar kuru saskaņā OLAF galīgie ziņojumi ir atzīstami par pierādījumu tieši tāpat un ar tādiem pašiem nosacījumiem kā administratīvie ziņojumi, ko sagatavojuši valsts administratīvie inspektori. Galvenais šāda ierosinājuma arguments ir kāpināt šajos ziņojumos iekļauto ieteikumu īstenošanu, lai dalībvalsts tiesu iestādēm nebūtu jāveic tas pats izmeklēšanas darbs, ko jau paveicis OLAF.

36.

Mēs atzinīgi vērtējam priekšlikuma mērķi precizēt OLAF galīgo ziņojumu statusu tiesvedībā, kas nav kriminālprocess, tomēr atzīmējam, ka priekšlikumā nav skaidri norādīts OLAF savākto pierādījumu statuss. Tāpēc iesakām precizēt, ka visi pierādījumi, kas pamato OLAF ziņojumu un tam ir pievienoti, ir uzskatāmi par pieņemamiem dalībvalstu un ES tiesvedībā.

Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti (12.a pants)

37.

Dalībvalstu Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesti (AFCOS) tika izveidoti saskaņā ar OLAF regulu (37), lai atvieglotu efektīvu sadarbību un informācijas apmaiņu ar Biroju. Dalībvalstīm ir liela rīcības brīvība, nosakot šo dienestu organizatorisko struktūru, lomu un pienākumus (38).

38.

Priekšlikums nav izsmeļošs, jo tajā ir minēta vienīgi šo dienestu sadarbība ar OLAF. Lai gan priekšlikumā nav iespējams noteikt dalībvalstīm saistošas prasības par šo dienestu organizāciju, tas varētu precizēt obligātās šo dienestu funkcijas. Tas sekmētu saskaņotāku un efektīvāku krāpšanas apkarošanas dienestu koordināciju visās dalībvalstīs.

SECINĀJUMS UN IETEIKUMI

39.

EPPO izveide nozīmīgi maina juridisko un institucionālo vidi, un, lai gan OLAF arī turpmāk būs autonoma neatkarīga struktūra, kas atbildīga par ES finanšu interešu aizsardzību un šādā nolūkā veic administratīvas izmeklēšanas, tā darbs šajā jomā mainīsies. Priekšlikuma galvenais mērķis un šā atzinuma tēma ir definēt sīki izstrādātus noteikumus par OLAF un EPPO attiecībām. Šajā aspektā mēs konstatējām vairākus trūkumus.

40.

Pirmkārt, priekšlikumā ir noteikts, ka gadījumos, kad OLAF sniedz atbalstu EPPO, tas piemēros pats savas procesuālās garantijas personām, attiecībā uz kurām veic izmeklēšanu, nevis garantijas, kas noteiktas EPPO regulā. OLAF ir administratīva struktūra, turpretī EPPO izmanto kriminālprocesa metodes, uz kurām attiecas augstāki procesuālo garantiju standarti. Līdz ar to rodas risks, ka pierādījumi, ko OLAF savācis EPPO vārdā (atšķirībā no pašas EPPO savāktajiem), nebūs pieņemami dalībvalstu tiesās.

41.

Otrkārt, priekšlikumā nav skatīta OLAF loma, ja ir jāizmeklē noziedzīgi nodarījumi, kuri skar ES finanšu intereses un kuros ir iesaistītas gan tādas dalībvalstis, kas ir pievienojušās EPPO, gan tās, kas nav pievienojušās (pārrobežu gadījumi). EPPO regulā ir palikušas dažas neskaidrības attiecībā uz EPPO un to dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību, kuras tajā nav iesaistījušās, un tas varētu ietekmēt EPPO un OLAF sadarbību.

42.

Visbeidzot, priekšlikumā ir noteikts, ka pienācīgi pamatotos gadījumos OLAF varētu veikt papildu izmeklēšanas nolūkā pieņemt piesardzības pasākumus vai saukt pie finanšu, disciplināras vai administratīvas atbildības. Šo pasākumu efektivitāte būs atkarīga no darbībām, kas vērstas uz OLAF efektivitāti kopumā.

43.

Mūsu darba rezultāti un Komisijas pašas novērtējums liecina, ka ir jāpaaugstina OLAF izmeklēšanas efektivitāte; savlaicīgums un līdzekļu atgūšana ir svarīgākie jautājumi. Priekšlikumā ir ietverti vairāki mērķorientēti pasākumi, kurus vērtējam atzinīgi, taču tie nerisina OLAF administratīvo izmeklēšanu vispārējās efektivitātes problēmu. Arī Komisija to atzīst un plāno visaptveroši modernizēt OLAF regulējumu. Tomēr nav ne šādas reformas laika grafika, ne skaidri apzināti jautājumi, kas būtu jārisina.

44.

Atsaucoties uz iepriekš izklāstīto, mēs formulējam ieteikumus saistībā ar priekšlikumu, kā arī darbībām, kas veicamas īstermiņā un vidēja termiņā.

45.

Mēs iesakām likumdevējām struktūrām grozīt priekšlikumu, lai: — skaidri norādītu, ka tad, kad OLAF veic administratīvas izmeklēšanas EPPO vārdā, ir piemērojamas EPPO regulā paredzētās procesuālās garantijas un ka Eiropas Savienības Tiesa šajā kontekstā ir kompetenta veikt OLAF procesuālo aktu pārbaudi (39), — precizētu, kāda veida informācija Komisijai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ir jāsaņem no EPPO, lai pienācīgi pildītu tiem uzticēto uzdevumu izstrādāt ES politiku krāpšanas apkarošanai (40), — nodrošinātu, ka tad, kad OLAF darbojas EPPO vārdā un savāc pietiekamus pierādījumus par pārkāpumu, OLAF bez liekas kavēšanās nosūta savākto informāciju Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, lai būtu iespējams ātri atgūt līdzekļus, ja vien EPPO neuzskata, ka šī informācija traucē izmeklēšanu gaitai (41), — nepārprotami definētu, kāds statuss dalībvalstu un ES tiesās ir OLAF savāktajiem pierādījumiem, un tam noteiktu pienākumu nodot visus galīgo ziņojumu pamatojošos pierādījumus un ieteikumus struktūrām, kuras atbildīgas par pēcpārbaudi (42), — sniegtu plašāku skaidrojumu, kādas ir AFCOS obligāti pildāmās funkcijas, īpaši attiecībā uz to lomu dalībvalstu krāpšanas apkarošanas darbību koordinēšanā saistībā ar ES finanšu interesēm (43), — noteiktu, ka OLAF ziņojumi ir “attiecīgajām personām nelabvēlīgi” akti, un tāpēc tiem nepieciešama Eiropas Savienības Tiesas pārbaude, — precizētu, kāda ir OLAF loma, ja lietā ir iesaistītas gan tādas dalībvalstis, kuras ir pievienojušās EPPO, gan tās, kuras nav pievienojušās, ņemot vērā visus iespējamos juridiskos instrumentus, kas attiecas uz jautājumu, kurā sadarbojas gan EPPO pievienojušos, gan nepievienojošos dalībvalstu tiesu iestādes.

46.

Īstermiņā Komisijai ir jāturpina plānotais OLAF modernizēšanas otrais posms un jārisina jautājumi saistībā ar tā vispārējo efektivitāti. Tas nozīmē, ka ir jāpārskata OLAF loma un atbildība cīņā pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā. Šajā aspektā Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai varētu piešķirt stratēģisku un pārraudzības lomu krāpšanas apkarošanas darbībās (44).

47.

Visbeidzot, vidējā termiņā ir jānovērtē OLAF un EPPO sadarbība un attiecīgos gadījumos jāveic likumdošanas darbības. Šajā novērtējumā jāietver vismaz šādi punkti: — jāanalizē, vai ES cīņu pret noziedzīgiem nodarījumiem, kas skar tās finanšu intereses, iespējams pastiprināt, pārstrukturējot tās ES struktūras, kuru uzdevums ir veikt administratīvas izmeklēšanas un kriminālizmeklēšanas, — vajadzība vienkāršot un konsolidēt juridiskos instrumentus krāpšanas apkarošanas jomā vienotā tiesiskā regulējumā.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OLAF regula), 1. pants (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 5. jūlijs Direktīva (ES) 2017/1371 par cīņu pret krāpšanu, kas skar Savienības finanšu intereses, izmantojot krimināltiesības (OV L 198, 28.7.2017., 29. lpp.).

(3)  PIF direktīvas 2. panta 2. punkts.

(4)  Padomes 2017. gada 12. oktobra Regula (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (EPPO regula) (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(5)  Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Kipra, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija un Spānija. Dalībvalstis, kuras ir izvēlējušās nepiedalīties EPPO, tajā varēs iesaistīties jebkurā laikā.

(6)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

(7)  SWD(2017) 332, 2.10.2017.

(8)  Evaluation of the application of Regulation (EU, Euratom) No 883/2013 concerning investigations conducted by the European Anti-Fraud Office (OLAF) (Novērtējums par to, kā piemērota Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)), galīgais ziņojums, ICF Consulting Services Limited, 2017. gada septembris. Sk. https://ec.europa.eu/anti-fraud/sites/antifraud/files/evaluation_of_the_application_regulation_883_en.pdf.

(9)  OLAF Supervisory Committee Opinion No 2/2017 Accompanying the Commission Evaluation report on the application of Regulation (EU) of the European Parliament and of the Council No 883/2013 (Article 19) (OLAF Uzraudzības komitejas atzinums Nr. 2/2017, kas pievienots Komisijas novērtējumam par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (19.pants)), http://europa.eu/supervisory-committee-olaf/sites/default/files/opinion_2_2017.pdf.

(10)  Saskaņā ar Labāka regulējuma pamatnostādnēm (SWD(2017) 350 final, 2017. gada 7. jūlijs) ietekmes novērtējums ir nepieciešams, ja ES rīcības gaidāmā ekonomikas, vides vai sociālā ietekme, iespējams, ir ievērojama (15. lpp.).

(11)  Ar ieinteresētajām personām apspriedās, apsekojot attiecīgās dalībvalstu iestādes, Savienības iestādes, struktūras, birojus un aģentūras, kā arī vienā īpaši sarīkotā ekspertu sanāksmē. Rezultātus iekļāva dienestu darba dokumentā (SWD(2018) 251).

(12)  Mūs nelūdza sniegt atzinumu par Komisijas priekšlikumu par EPPO izveidi. Gaidāmajā īpašajā ziņojumā “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas” mēs norādām uz dažiem riskiem, kas saistīti ar EPPO resursu sadali un iekšējo darbu, un, ja šos riskus pienācīgi nerisinās, tie varētu negatīvi ietekmēt tās efektīvu darbību.

(13)  Šīs mērķorientētās izmaiņas attiecas uz apmeklējumiem uz vietas un palīdzību valstu iestādēm, OLAF piekļuvi bankas kontu informācijai, OLAF pilnvarām saistībā ar krāpšanu PVN jomā, OLAF savākto pierādījumu pieņemamību, krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienestiem un koordinācijas darbībām.

(14)  OLAF regula, 9. pants.

(15)  Tomēr ir konstatēta vajadzība sniegt skaidrojumu, īpaši saistībā ar tiesībām piekļūt izmeklēšanas lietai. Sk. Evaluation of the application of Regulation no 883/2013 concerning investigations conducted by the European Anti-Fraud Office (OLAF) (Novērtējums par to, kā piemērota Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)), galīgais ziņojums, ICF Consulting Services Limited, 2017. gada septembris, 168. – 172. lpp.; sk. arī K. Ligeti, “The protection of the procedural rights of persons concerned by OLAF administrative investigations and the admissibility of OLAF final reports as criminal evidence” (To personu procesuālo tiesību aizsardzība, uz kurām attiecas OLAF administratīvās izmeklēšanas, un OLAF galīgo ziņojumu kā krimināllietu pierādījumu pieņemamība), IF/D/CONT/IC/2017–066, 2017. gada jūlijs, 20. lpp.

(16)  ES Tiesas pamatojums liegumam celt prasību par aktu atcelšanu balstās uz argumentu, ka kompetentās iestādes var brīvi lemt, vai reaģēt uz OLAF ziņojumu. Sk. K. Ligeti, “The protection of the procedural rights of persons concerned by OLAF administrative investigations and the admissibility of OLAF final reports as criminal evidence” (To personu procesuālo tiesību aizsardzība, uz kurām attiecas OLAF administratīvās izmeklēšanas, un OLAF galīgo ziņojumu kā krimināllietu pierādījumu pieņemamība), IF/D/CONT/IC/2017–066, 2017. gada jūlijs, 22. lpp.

(17)  Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 saistībā ar Procesuālo garantiju kontroliera amata izveidošanu, COM(2014) 340 final.

(18)  EPPO regula, 101. pants.

(19)  EPPO regula, 24. panta 1. punkts.

(20)  Sk. EPPO regulas preambulas 51. apsvērumu un priekšlikuma 12.c panta 5. punktu.

(21)  12.e pants, kas atbilst EPPO regulas 101. panta 3) punktam, ir pamats atbalstam, kuru Birojs sniedz EPPO.

(22)  Piemēram, EPPO regulas 41. pantā ir noteiktas tiesības uz informāciju un piekļuvi lietas materiāliem, kā paredzēts Direktīvā 2012/13/ES.

(23)  Priekšlikuma 12.d pants atbilst EPPO regulas 101. panta 2. punktam.

(24)  Gaidāmais īpašais ziņojums “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas”. Tāpēc OLAF regulai varētu pievienot attiecīgu apsvērumu.

(25)  Detalizētāk to vēlāk varētu izvērst darba vienošanās dokumentā, kā noteikts priekšlikumā (12.g panta 1. punkts).

(26)  Investigatory powers and procedural safeguards; Improving OLAF's legislative framework through a comparison with other EU law enforcement authorities (Izmeklēšanas pilnvaras un procesuālās garantijas. OLAF tiesiskā regulējuma uzlabošana, izmantojot salīdzinājumu ar citām ES tiesībaizsardzības iestādēm) M. Luchtman un J. Vervaele redakcijā, (ECN/ESMA/ECB), 2017. g.; K. Ligeti,“The protection of the procedural rights of persons concerned by OLAF administrative investigations and the admissibility of OLAF final reports as criminal evidence” (To personu procesuālo tiesību aizsardzība, uz kurām attiecas OLAF administratīvās izmeklēšanas, un OLAF galīgo ziņojumu kā krimināllietu pierādījumu pieņemamība), IF/D/CONT/IC/2017–066, 2017. gada jūlijs.

(27)  Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013.

(28)  Lieta T-48/16, Sigma Orionis/Komisija.

(29)  3. panta 7. punkts un 7. panta 3. punkts.

(30)  4. panta 3. punkts.

(31)  Sk. 14.–17. punktu.

(32)  Īpašais ziņojums Nr. 24/2015 “Ar PVN saistītas krāpšanas apkarošana Kopienā: jārīkojas aktīvāk”. Mēs ieteicām Komisijai un dalībvalstīm likvidēt juridiskos šķēršļus, kas kavē valstu un ES administratīvo, tiesu un tiesībaizsardzības iestāžu savstarpējo informācijas apmaiņu, un nodrošināt OLAF un Eiropola piekļuvi PVN informācijas apmaiņas sistēmai (VIES) un Eurofisc datiem, kā arī piešķirt OLAF skaidri noteiktas pilnvaras un instrumentus ar PVN saistīto krāpšanu izmeklēšanai Kopienā.

(33)  Sk. Lietu C-105/14 Tarrico (un arī C-617/10 Åkerberg Fransson).

(34)  Eurofisc ir decentralizēts dalībvalstu nodokļu un muitas administrāciju ierēdņu tīkls, kas veic ātru informācijas apmaiņu gadījumos, kad ir aizdomas par krāpnieciskiem uzņēmumiem un darījumiem. To izveidoja ar Padomes Regulu (ES) Nr. 904/2010 (OV L 268, 12.10.2010., 1. lpp.), un ar grozījumiem, kas izdarīti ar 1. panta 12. punktu Padomes 2018. gada 2. oktobra Regulā (ES) 2018/1541, ar ko groza Regulas (ES) Nr. 904/2010 un (ES) 2017/2454 attiecībā uz pasākumiem administratīvās sadarbības stiprināšanai pievienotās vērtības nodokļa jomā (OV L 259, 16.10.2018., 1. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija Direktīva (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK un Komisijas Direktīvu 2006/70/EK (OV L 141, 5.6.2015., 73. lpp.).

(36)  Sk. Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei “Novērtējums par to, kā piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. septembra Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013”.

(37)  3. panta 4. punkts.

(38)  Evaluation of the application of Regulation no 883/2013 concerning investigations conducted by the European Anti-Fraud Office (OLAF)) Novērtējums par to, kā piemērota Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF)), galīgais ziņojums, ICF Consulting Services Limited, 2017. gada septembris, 102. lpp.

(39)  12.e pants.

(40)  12.g pants.

(41)  12.e pants.

(42)  11. panta 2. punkts.

(43)  12.a pants.

(44)  Sk. arī gaidāmo īpašo ziņojumu “Cīņa pret krāpšanu ES līdzekļu izlietojuma jomā: ir jārīkojas”.