19.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/9

P8_TA(2018)0004

Okeānu starptautiska pārvaldība: okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem

Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvāra rezolūcija par starptautisko okeānu pārvaldību — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem (2017/2055(INI))

(2018/C 458/02)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos 2016. gada 10. novembra kopīgo paziņojumu “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” (JOIN(2016)0049),

—	ņemot vērā Padomes 2017. gada 24. marta secinājumu projektu “Starptautiskā okeānu pārvaldība – okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība”,

—

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas 2017. gada 29. marta atzinumu par kopīgo paziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Starptautiskā okeānu pārvaldība — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība” (JOIN(2016)0049) (1),

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas 2015. gada 25. septembrī pieņemto dokumentu “Mūsu pasaules pārveide — ilgtspējīgas attīstības programma līdz 2030. gadam” un tajā iekļautos 17 ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—	ņemot vērā ANO Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam ilgtspējīgas attīstības 14. mērķi (14. IAM), kas mudina ilgtspējīgas attīstības nolūkā saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus;

—	ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) ietvaros pieņemto 2015. gada Parīzes nolīgumu, kas stājās spēkā 2016. gada 4. novembrī, un tajā noteikto iecerēto nacionāli noteikto devumu (INND), kura mērķis ir samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas,

—	ņemot vērā Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD), kas stājās spēkā 1993. gada 29. decembrī, un Aiči mērķus, kas iekļauti bioloģiskās daudzveidības stratēģiskajā plānā 2011.–2020. gadam, kuru pieņēma 2010. gada oktobrī,

—

ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS), kas ir papildināta ar Nolīgumu par ANO Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumiem, ANO Atbildīgas zivsaimniecības rīcības kodeksu un Eiropas Savienības kopējo zivsaimniecības politiku,

—	ņemot vērā 1973. gada 3. marta Konvenciju par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 191. pantu,

—	ņemot vērā dokumentu, kas pieņemts ANO Okeānu konferencē 2017. gada 9. jūnijā, Ņujorkā “Mūsu okeāni, mūsu nākotne – aicinājums rīkoties”,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Direktīvu 2013/30/ES par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā,

—	ņemot vērā Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumu “Noslēgt aprites loku — ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku” (COM(2015)0614),

—

ņemot vērā 2017. gada 14. marta sarunu pilnvaras attiecībā uz tiesību aktu kopumu atkritumu jomā (2) (priekšlikums grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (3), priekšlikums grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 20. decembra Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu (4), priekšlikums grozīt Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīvu 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (5), priekšlikums grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. septembra Direktīvu 2000/53/EK par nolietotiem transportlīdzekļiem (6), priekšlikums grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 6. septembra Direktīvu 2006/66/EK par baterijām un akumulatoriem, un bateriju un akumulatoru atkritumiem un ar ko atceļ Direktīvu 91/157/EEK (7) un priekšlikums grozīt Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Direktīvu 2012/19/ES par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (8)),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulu (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīvu 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva),

—	ņemot vērā 2007. gada Integrēto Eiropas Savienības jūrniecības politiku (COM(2007)0575) un 2012. gada ziņojumu par šīs politikas progresu (COM(2012)0491),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 30. novembra Regulu (ES) Nr. 1255/2011, ar ko izveido programmu integrētas jūrlietu politikas turpmākas izstrādes atbalstam (9),

—	ņemot vērā 2009. gada 15. oktobra Komisijas paziņojumu “Starptautiskās dimensijas aprises integrētajā Eiropas Savienības jūrniecības politikā” (COM(2009)0536),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. septembra Regulu (ES) Nr. 2016/1625, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1406/2002 par Eiropas Jūras drošības aģentūras izveidošanu (10),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija Direktīvu 2014/89/ES, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (11),

—	ņemot vērā Eiropadomē 2014. gada 24. jūnijā pieņemto Eiropas Savienības Jūras drošības stratēģiju,

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 29. aprīļa Regulu (ES) 2015/757 par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (12),

—	ņemot vērā sarunu pilnvaras attiecībā uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. februāra Direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai sekmētu emisiju izmaksefektīvu samazināšanu un investīcijas mazoglekļa risinājumos (13),

—	ņemot vērā 2017. gada 16. marta rezolūciju par integrētu Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Arktiku (14),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Direktīvu 2012/33/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 1999/32/EK attiecībā uz sēra saturu flotes degvielā, un patlaban notiekošo ietekmes novērtējumu SOx emisijas kontroles zonas paplašināšanai Eiropas ūdeņos,

—	ņemot vērā priekšlikumu par slāpekļa emisijas kontroles zonu (NECA) izveidi, ko Baltijas jūras un Ziemeļjūras valstis iesniedza Starptautiskajai Jūrniecības organizācijai (SJO),

—	ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 27. novembra Direktīvu 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai,

—	ņemot vērā 2016. gada 1. decembra rezolūciju par atbildību, kompensāciju un finansiālo nodrošinājumu attiecībā uz atkrastes naftas un gāzes nozares darbībām (15),

—	ņemot vērā Eiropas Zinātņu akadēmiju konsultatīvās padomes 2016. gada 28. janvāra politikas ziņojumu “Jūras resursu ilgtspējība laikmetā, kad notiek izmaiņas okeānos un jūrās”,

—	ņemot vērā Parlamenta 2015. gada novembra pētījumu, ko izstrādāja pēc Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas pieprasījuma “Emisiju mazināšanas mērķi starptautiskajai aviācijas un kuģniecības nozarei” (PE 569.964),

—	ņemot vērā Komisijas paziņojuma “Tīra enerģija visiem Eiropas iedzīvotājiem” pielikumu “Paātrināt tīras enerģijas izmantošanu ēkās” (COM(2016)0860);

—	ņemot vērā ceturto konferenci “Mūsu okeāns”, ko Eiropas Savienība rīkoja Maltā 2017. gada 5.– 6. oktobrī,

—	ņemot vērā 2010. gada 21. oktobra rezolūciju par integrēto jūrniecības politiku (IJP) — sasniegtā progresa novērtēšana un jaunie uzdevumi (16),

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. februāra paziņojumu “Eiropas stratēģija lielākai izaugsmei un darbvietām piekrastes un jūras tūrisma nozarē” (COM(2014)0086),

—	ņemot vērā Padomes secinājumus par “ES jūras transporta politikas prioritātēm līdz 2020. gadam: konkurētspēja, dekarbonizācija, digitalizācija ar mērķi nodrošināt globālu savienojamību, efektīvs iekšējais tirgus un pasaules līmeņa jūrniecības nozaru kopa” (9976/17),

—	ņemot vērā Eiropas Vides aģentūras (EVA) ziņojumu “Aizsargājamās jūras teritorijas Eiropas jūrās” (EVA 3/2015),

—	ņemot vērā Komisijas 2017. gada septembra pētījumu “Pētījums: tālāko reģionu potenciāla apgūšana ilgtspējīgai zilajai izaugsmei”,

—	ņemot vērā 1992. gada Helsinku konvencija par jūras vides aizsardzību Baltijas jūras reģionā, kas stājās spēkā 2000. gada 17. janvārī, HELCOM Baltijas jūras rīcības plānu, ko 2007. gadā pieņēma visas piekrastes valstis un ES, un ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam,

—	ņemot vērā ANO Ģenerālās asamblejas 2015. gada jūnija Rezolūciju Nr. 69/292 par starptautiska, juridiski saistoša instrumenta izveidi attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu apgabalos, kas nav valstu jurisdikcijā,

—	ņemot vērā Komisijas 2012. gada 13. septembra paziņojumu “Jūras nozaru izaugsme un izaugsmes noturību veicinošās iespējas” (COM(2012)0494),

—	ņemot vērā Komisijas 2014. gada 20. janvāra paziņojumu “Kā rīkoties, lai apgūtu Eiropas jūru un okeānu enerģijas potenciālu laikposmā līdz 2020. gadam un pēc tā” COM(2014)0008),

—	ņemot vērā 2013. gada 2. jūlija rezolūciju par jūras nozaru izaugsmi — ilgtspējīgas izaugsmes veicināšana ES jūrniecības, jūras transporta un tūrisma nozarē (17),

—	ņemot vērā Reglamenta 52. pantu,

—	ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ziņojumu, kā arī Transporta un tūrisma komitejas un Zivsaimniecības komitejas atzinumus (A8-0399/2017),

A.	tā kā pastāv plaša vienprātība par to, ka okeānu vides veselība būs nopietni apdraudēta un pakļauta neatgriezeniska kaitējuma riskam, ja vien pasaules sabiedrība neīstenos mērķtiecīgus un saskaņotus centienus;

tā kā jūras piedrazojuma uzkrāšanās un izplatība varētu būt viens no straujāk pieaugošajiem apdraudējumiem pasaules okeānu veselībai; tā kā mikroplastmasas raisa īpašas bažas, jo to mazā izmēra dēļ tās ir pieejamas daudziem un dažādiem organismiem (putniem, zivīm, ēdamgliemenēm, jūras tārpiem un zooplanktonam); tā kā tiek lēsts, ka 150 miljoni tonnu plastmasas, kas ir uzkrājušies pasaules okeānos, rada nopietnu vides un ekonomisko kaitējumu, cita starpā arī piekrastes kopienām, tūrismam, jūras transportam un zivsaimniecībai;

tā kā pašreizējo spiedienu uz jūras vidi veido tādas parādības kā kaitējums dzīvotnēm un ekosistēmām, bīstamu vielu nepārtraukta nonākšana nosēdumos un ūdenstilpnēs, koraļļu rifu noārdīšanās, invazīvās sugas, piesārņojums un eitrofikācija un jūras satiksme, kā arī izejvielu izmantošana un jūras sugu pārmērīga izmantošana, ūdens paskābināšanās un temperatūras paaugstināšanās, ko izraisījušas klimata pārmaiņas;

tā kā aptuveni 4,8 līdz 12,7 miljoni tonnu plastmasas atkritumu, piemēram, pārtikas iepakojums un plastmasas pudeles, tika ieskaloti jūrā tikai 2010. gadā vien (18), kas atbilst apmēram 1,5 % - 4,5 % no pasaules kopējā plastmasas ražošanas apjoma, un kopējais atkritumu apjoms radīs desmitkārtīgu jūrā izmestās plastmasas daudzuma pieaugumu līdz 2020. gadam;

E.	tā kā “piedrazojums” ir neliela izmēra atkritumi publiski pieejamās zonās, kas ir — apzināti vai netīšām — nepareizi izmesti vidē (uz sauszemes, saldūdenī un jūrā);

F.	tā kā vairāk nekā 100 tonnu plastmasas un mikroplastmasas atkritumu piesārņo un apdraud mūsu okeānu pastāvēšanu;

G.	tā kā, neveicot būtiskas izmaiņas, līdz 2100. gadam vairāk nekā puse pasaules jūras sugu var būt uz izmiršanas robežas;

tā kā plastmasas izmantošana patēriņa preču vajadzībām kļūt aizvien izplatītāka un ražošanas apjoms ir pastāvīgi palielinājies kopš šī materiāla ieviešanas plašākai izmantošanai pirms pusgadsimta, un tā kā visā pasaulē 2015. gadā tiks saražoti aptuveni 322 miljoni tonnu plastmasas izstrādājumu; tā kā ražošanas pieaugums apvienojumā ar izmaiņām veidā, kādā mēs izmantojam plastmasas, un demogrāfiskā attīstība ir izraisījusi mūsu okeānos izmesto plastmasas atkritumu apjoma pieaugumu; tā kā, ja šāda tendence turpināsies — kā norādīts ANO Vides programmas (UNEP) datos —, līdz 2050. gadam tajos būs uzkrājušies gandrīz 33 miljardi tonnu plastmasas;

I.	tā kā 80 % jūras piedrazojuma izcelsme ir uz sauszemes, tādēļ jūras piedrazojuma problēmu laika gaitā nevar efektīvi novērst, iepriekš nerisinot jautājumu par efektīvu politiku un rīcību, lai samazinātu piesārņojumu uz sauszemes;

tā kā visbiežāk sastopamie atkritumu veidi ir cigarešu filtri, plastmasas maisiņi, zvejas aprīkojums, piemēram, tīkli, un visu veidu iepakojums; tā kā 60 %–90 % jūrā sastopamo atkritumu ir ražoti, izmantojot vienu vai vairākus plastmasas polimērus, piemēram, polietilēnu (PE), polietilēna tereftalātu (PET), polipropilēnu (PP) un polivinilhlorīdu (PVC), kuriem visiem ir ļoti ilgs sadalīšanās laiks; tā kā tā rezultātā lielākajai daļai mūsdienās izgatavotās plastmasas būs vajadzīgas vairākas desmitgades vai pat gadsimti, lai pilnībā sadalītos;

tā kā plastmasas atkritumi izraisa jūras savvaļas dzīvnieku nāvi un slimības, tostarp nosmakšanu, sapīšanos tīklos un saindēšanos; tā kā plastmasas materiālu atlūzas, kas viļņu un saules ietekmē sadalījušās veido mikrodaļiņas mazāk nekā 5 mm diametrā, nonāk tādu jūras radību vēderā kā ēdamgliemenes, gliemeži un zooplanktons, turpretī nanoplastmasa, kuras daļiņas ir tikai gandrīz pusmilimetru lielas, iekļūst mazo jūras dzīvnieku šūnu membrānās un kodolos; tā kā plastmasas atkritumi, kas nav saredzami ar neapbruņotu aci, nonāk pārtikas ķēdes pašā pirmavotā;

L.	tā kā saskaņā ar ANO Vides programmas (UNEP) datiem aplēstās jūras plastmasas atkritumu dabas kapitāla izmaksas veido aptuveni USD 8 miljardus gadā (19), un zveja, jūras transports, tūrisms un atpūtas nozare ir tikai dažas no daudzām nozarēm, kuras skar jūras piesārņojums;

M.	tā kā — līdz tiks pieņemta starptautiski atzīta bionoārdīšanās (jūras vidē) definīcija, plastmasas izstrādājumu marķējuma “bioloģiski noārdāms” ieviešana būtiski nesamazinās ne plastmasas daudzumu okeānos, ne to fizikālo un ķīmisko ietekmi uz jūras vidi;

tā kā piesārņojums ar barības vielām (eitrofikācija) no dažādiem avotiem, tostarp lauksaimniecības virszemes noteces ūdeņiem, kanalizācijas un notekūdeņu novadīšanas, pārslogo jūras vidi ar augstu slāpekļa, fosfora un citu barības vielu koncentrāciju, kas var izraisīt plašu aļģu ziedēšana, kas pēc to sadalīšanās mirstot patērē skābekli, vienlaikus radot hipoksiskas vai skābekļa ziņā noplicinātas “mirušās zonas”, kurās zivis un citi jūras organismi nevar attīstīties; tā kā pašlaik pasaulē pastāv aptuveni 500 “mirušās zonas” un daudzas citas teritorijas cieš no augsta piesārņojuma barības vielām negatīvajām sekām;

tā kā — ņemot vērā to, ka jūras dzīvās radības lielā mērā paļaujas uz zemūdens skaņu dzīvības pamatfunkciju nodrošināšanai, piemēram, meklējot pārtiku un savas sugas pretējā dzimuma īpatņus, un nav cita aizsardzības mehānisma šajā jomā — kuģošanas radītais rūpnieciskais troksnis, seismiskā izpēte un jūrniecības skaņas signāli, ko parasti izmanto mācībās, apdraud minētās dzīvās radības un var tām izraisīt dzirdes bojājumus, padarīt dzīvnieku saziņas un navigācijas signālus neatšķiramus un dzīvniekiem radīt fizioloģiskas un reproduktīvas problēmas;

tā kā jūras bioloģiskās daudzveidības zudums vājina jūras ekosistēmu un tās spēju izturēt traucējumus, pielāgoties klimata pārmaiņām un pildīt tās lomu kā pasaules ekoloģijas un klimata regulatoram; tā kā klimata pārmaiņām, ko izraisa cilvēka darbība, ir tieša ietekme uz jūras sugām, radot izmaiņas to pārpilnībā, daudzveidībā un izplatībā un ietekmējot to barošanos, attīstību un vairošanos, kā arī attiecības starp sugām;

tā kā okeānu pārrobežu raksturs nosaka to, ka jautājumi saistībā ar darbībām un to radītajām sekām jūras reģionos jārisina, sadarbojoties attiecīgajām valdībām, lai nodrošinātu kopējo resursu ilgtspēju; tā kā šajā sakarībā okeānu pārvaldības pasākumu daudzveidības un sarežģītības dēļ ir vajadzīgas daudzveidīgas starpnozaru speciālās zināšanas, kā arī reģionālā un starptautiskā sadarbība;

tā kā Eiropas Savienības dalībvalstu ekskluzīvo ekonomikas zonu (EEZ) platība ir vairāk nekā 25,6 miljoni km2 — gandrīz visa to teritorija atrodas tālākajos reģionos un aizjūras zemēs un teritorijās, un tas padara Eiropas Savienību par lielāko jūras apgabalu pasaulē; tā kā tāpēc ES ir pienākums uzņemties vadošo lomu, veidojot efektīvu un vērienīgu okeānu starptautisko pārvaldību;

tā kā ir izpētīts, ka naftas noplūdei ir tieša ietekme uz jūras organismiem un bioloģiskajām sistēmām un ka starp izraisītajiem procesiem varētu būt jūras sugu uzvedības traucējumi un bojāeja, mikrobu ziedēšana, hipoksija (skābekļa koncentrācijas pazemināšanās ūdenī), to ķīmisko vielu toksiskā ietekme, kurus izmanto naftas produktu izkliedēšanai, un dziļūdens koraļļu bojāeja;

T.	tā kā jūras transports ietekmē pasaules klimatu un gaisa kvalitāti, izraisot CO2 emisijas, kā arī citu tādu vielu kā slāpekļa oksīdi, sēra oksīdi, metāns, cietās daļiņas un sodrēji, emisijas;

tā kā to naftas un gāzes rezervju izpēte, urbumi un transportēšana, kas atrodas jūras dzīlēs daudzās pasaules daļās, var nopietni kaitēt jutīgām jūras teritorijām un traucēt jūras sugām; tā kā daudzos gadījumos naftas un gāzes resursu izpēte un urbumi ir atļauti aizsargājamās jūras teritorijās (AJT) vai to tuvumā;

V.	tā kā LESD 191. pantā Savienība apņemas savā vides politikā nodrošināt augstu aizsardzības līmeni, tostarp piemērojot piesardzības principu un principu “piesārņotājs maksā”;

tā kā ar smagās degvieleļļas (HFO) izmantošanu Arktikas jūras transportā ir saistīti daudzi riski: noplūdes gadījumā šī ārkārtīgi blīvā degviela emulģējas, nogrimst un, nonākusi ledū, var izplatīties ārkārtīgi plašā teritorijā; noplūdusi smagā degvieleļļa rada milzīgu apdraudējumu Arktikas pirmiedzīvotāju pārtikas nodrošinājumam, jo viņu iztika ir atkarīga no zvejas un medībām; smagās degvieleļļas sadedzināšanas rezultātā rodas sēra oksīdi un smagie metāli, kā arī liels daudzums kvēpu, kas, nogulsnējoties uz Arktikas ledus, stimulē siltuma absorbciju, tādējādi paātrinot kušanas procesu un klimata pārmaiņu ietekmi; tā kā SJO ir aizliegusi smagās degvieleļļas transportēšanu un izmantošanu Antarktikas ūdeņos;

tā kā kuģniecība rada lielu daļu slāpekļa oksīda emisiju, jo īpaši ostās un piekrastes teritorijās, un tā ir nopietna problēma sabiedrības veselības un vides aizsardzības jomā Eiropā; tā kā slāpekļa oksīda emisijas no kuģniecības joprojām netiek pienācīgi reglamentētas ES un aplēses liecina, ka jau 2020. gadā tās — ja vien netiks samazinātas — pārsniegs sauszemē radīto slāpekļa oksīda emisiju apjomu (20);

tā kā, ostās noenkurotie kuģi parasti izmanto savus palīgmotorus elektroenerģijas ražošanai sakaru, apgaismojuma, ventilācijas un citu klāja iekārtu darbības nodrošināšanai; tā kā degvielas sadedzināšanu saista ar tādu piesārņotāju kā sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOx), melnais ogleklis un cietās daļiņas (PM), emisijām;

tā kā krasta elektroenerģijas (SSE) jēdzienā ir iekļauts arī kuģu pieslēgums ostas elektroenerģijas tīklam, kamēr tie atrodas piestātnē; tā kā lielākajā daļā kuģu atrašanās vietu SSE ražošanai izmantotā energoresursu struktūra rada mazāk emisiju nekā degvielas sadedzināšana uz kuģa (21); tā kā spēkā esošie tiesību akti, piemēram, Sēra satura direktīva (Direktīva (ES) 2016/802), skaidri atzīst SSE izmantošanu kā alternatīvu zema sēra satura flotes degvielas izmantošanas prasībai, savukārt Direktīvā 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu dalībvalstīm prasīts nodrošināt, ka līdz 2025. gada 31. decembrimSSE apgādes aprīkojums tiek prioritāri uzstādīts ostās, kas ietilpst TEN-T pamattīklā, kā arī citās ostās;

AA.

tā kā saskaņā ar zinātniskajiem pierādījumiem, kas attiecībā uz 2014. gadu izklāstīti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Piektajā izvērtējuma ziņojumā (AR5), klimata sistēmas sasilšana ir neapstrīdams fakts, klimata pārmaiņas notiek un cilvēka darbības ir galvenais iemesls sasilšanai, ko novēro kopš 20. gadsimta vidus, turklāt plaši izplatītās un būtiskās klimata pārmaiņu sekas jau ir acīmredzamas dabas un sabiedrības sistēmās visos kontinentos un okeānos;

AB.

tā kā gandrīz 90 % pasaules vēja enerģijas ir sastopama turbulencēs virs pasaules okeāniem un tā kā vējš, viļņi un straumes kopā satur 300 reizes vairāk enerģijas nekā cilvēce pašlaik patērē; tā kā saskaņā ar Eiropas Okeāna enerģijas asociācijas (ES-OEA) 2010. gada ziņojumu līdz 2030. gadam iegūtā okeānu enerģija varētu sasniegt 3,6 GW un līdz gadsimta vidum tās apjoms varētu pieaugt gandrīz līdz 188 GW, bet 2050. gadā pasaulē vadošā jūras enerģijas nozare varētu ik gadu Eiropā novērst 136,3 miljonus tonnu CO2 emisiju noplūdi atmosfērā un radīt 470 000 jaunas zaļās darbvietas;

AC.	tā kā saskaņā ar IPCC 2015. gadā norādēm — lai ierobežotu klimata pārmaiņas līdz 2 oC līdz šī gadsimta beigām — vienai trešdaļai naftas rezervju, pusei gāzes rezervju un vairāk nekā 80 % ogļu rezervju ir jāpaliek neizmantotām;

AD.

tā kā Parīzes nolīguma mērķis ir “pēc iespējas drīzāk sasniegt pasaules siltumnīcefekta gāzu emisiju maksimumpunktu”, lai ierobežotu vidējās temperatūras pieaugumu pasaulē krietni zem 2 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un lai tiektos temperatūras kāpumu ierobežot līdz 1,5 oC, savukārt Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) nesen ziņoja, ka 2016. gadā globālās sasilšanas līmenis ievērojami paaugstinājās līdz 1,1 oC virs pirmsindustriālā laikmeta līmeņa;

AE.

tā kā nespēja sasniegt Parīzes nolīguma mērķi ierobežot vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC radīs ārkārtīgi lielu ietekmi uz vidi un milzīgas ekonomiskās izmaksas un cita starpā palielinās iespējamību sasniegt kritiskos punktus, kad temperatūras līmeņi sāk ierobežot dabas spēju absorbēt oglekli okeānos;

AF.

tā kā jūras vēja enerģijai un okeāna enerģijai (viļņu enerģija, plūdmaiņu enerģija un jūras siltumenerģija) piemīt tīras enerģijas potenciāls ar noteikumu, ka tiek ņemta vērā vide un esošās ekosistēmas; tā kā minētā tīrā enerģija dod ES iespēju ne vien sekmēt ekonomisko izaugsmi un radīt uz prasmēm balstītas darbvietas, bet arī, pateicoties tehnoloģiskajai inovācijai, uzlabot energoapgādes drošību un konkurētspēju;

AG.	tā kā uzlabota okeānu pārvaldība palīdzēs radīt pasaules līmenī vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem, tostarp Eiropas okeāna enerģētikas nozarei;

AH.

tā kā jūras piesārņojums, piemēram, atkritumu, vielu vai enerģijas tieša vai netieša izgāšana, tostarp cilvēka radītu zemūdens trokšņu avotu izveide — rada vai var radīt kaitīgu ietekmi uz dzīvajiem resursiem un jūras ekosistēmām, noplicinot bioloģisko daudzveidību, apdraudot cilvēku veselību, radot šķēršļus jūrniecības darbībām un izmainot ūdens kvalitāti;

AI.	tā kā ES ir jāieņem vadošā loma starptautisko forumu apspriedēs un sarunās, lai nodrošinātu, ka visas attiecīgās puses uzņemas savas saistības siltumnīcefekta gāzu vai citu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas jomā un atbildīgi risina pieaugošās problēmas resursu ilgtspējīgas pārvaldības jomā;

AJ.	tā kā ar jūras atjaunojamās enerģijas izmantošanu varētu palīdzēt sasniegt enerģijas autonomijas mērķi Eiropas Savienības mazajās salās;

AK.	tā kā starptautisko organizāciju darbības pārredzamība ir galvenais elements demokrātiskas pārskatatbildības un iekļautības nodrošināšanai;

AL.

tā kā jūrām un okeāniem piemīt potenciāls, lai kļūtu par tīras enerģijas avotu; tā kā šāda atjaunojama jūras enerģija dod ES iespēju ne vien sekmēt ekonomisko izaugsmi un radīt uz prasmēm balstītas darbvietas, bet arī, pateicoties tehnoloģiskajai inovācijai, uzlabot energoapgādes drošību un konkurētspēju; tā kā šādu vietējo resursu izmantošana ir salu valstīm un reģioniem, jo īpaši attālākajiem reģioniem, īpaši svarīga dimensija, jo okeāna enerģija varētu tiem palīdzēt panākt enerģētisko neatkarību un aizstāt ļoti dārgo enerģiju, kas tiek ražota dīzeļdegvielas elektrostacijās,

Starptautiskā okeānu pārvaldības satvara uzlabošana

atgādina par okeānu un jūru būtisko nozīmi, jo tie nodrošina dzīvības pastāvēšanu uz zemes, ilgtspējīgu attīstību, nodarbinātību un inovāciju, kā arī dod iespējas tos izmantot atpūtas un izklaides mērķiem; pievienojas arvien pieaugošajām bažām saistībā ar to, ka ir vajadzīga efektīvāka un integrētāka okeānu pārvaldība un aizsardzība;

atzinīgi vērtē kopīgo paziņojumu par starptautisko okeānu pārvaldību un ierosinātās darbības, kurās uzsvērta ES apņemšanās panākt okeānu un jūru, kā arī jūras resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības programmā 2030. gadam iekļauto 14. IAM; atzīst šīs tēmas transversālo raksturu un nepieciešamību koordinētai un integrētai pieejai, lai nodrošinātu labāku okeānu pārvaldību; prasa ES uzņemties vadošo lomu pasaules mērogā, lai stiprinātu starptautisko okeānu pārvaldību un novērstu nepilnības, ņemot vērā tās pieredzi, izstrādājot ilgtspējīgu pieeju okeānu pārvaldībai;

atgādina par visu ilgtspējīgas attīstības mērķu integrēto un nedalāmo raksturu, kā arī to savstarpējo saikni un sinerģiju un atkārtoti norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi visas ES darbībās veidot saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam, tostarp tajā atkārtoti apstiprinātajiem principiem;

aicina Komisiju noteikt skaidrus termiņus, vajadzības gadījumā iesniegt tiesību aktu priekšlikumus, kā arī strādāt kopā ar dalībvalstīm, lai uzlabotu sadarbību tādās jomās kā okeāna pētniecība, spēju veidošana un tehnoloģiju nodošana, un izveidot mehānismus, ar kuriem atbalsta koordināciju, kā arī pastāvīgu uzraudzību un novērtēšanu ES līmenī, lai sekmīgi īstenotu darbības, kas minētas kopīgajā paziņojumā; uzsver Līguma noteikumus par piesardzības un “piesārņotājs maksā” principiem un ekosistēmas pieejas nozīmi visās ES darbībās saistībā ar okeānu pārvaldību;

atkārtoti atgādina par Ilgtspējīgas attīstības mērķu izteikto jūrlietu dimensiju, kas pausta — jo īpaši, bet ne tikai — 14. mērķī: saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus;

atzinīgi vērtē un pilnībā atbalsta dokumentu “Mūsu okeāni, mūsu nākotne – aicinājums rīkoties”, ko pieņēma ANO Okeānu konferencē 2017. gada jūnijā, lai atbalstītu 14. IAM īstenošanu nolūkā saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai; ar lielu gandarījumu norāda uz 1 328 brīvprātīgajām saistībām, ko okeānu saglabāšanas jomā un nolūkā palielināt informētību par okeānu nozīmi cilvēces izdzīvošanai uzņēmušās valdības, citas starpvaldību un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, privātais sektors, akadēmiskās un pētniecības iestādes un zinātniskās aprindas;

atgādina, ka Eiropas Savienībai ir visaptverošs tiesiskais regulējums un pārvaldības rīki, kuru galvenā uzmanība ir pievērsta okeānu pārvaldības atsevišķiem elementiem, bet ka tomēr ES reģionālās jūras joprojām ir kritiskā stāvoklī, to resursi tiek pārmērīgi izmantoti, organiskie un neorganiskie piesārņotāji ietekmē okeānu veselību un ražīgumu, rada bioloģiskās daudzveidības zudumu, dzīvotņu degradēšanos, invazīvu sugu izplatīšanos un piekrastes kopienu samazināšanos, kā arī konfliktu starp jūras nozarēm;

aicina Komisiju rīkoties saskaņā ar kopīgo paziņojumu par okeānu pārvaldību, publicējot progresa ziņojumu par pārskatītajiem pasākumiem un precīzu grafiku turpmākajiem pasākumiem un veidojot saikni starp minētajiem pasākumiem un pašreizējām Eiropas iniciatīvām, kā arī ar spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem;

mudina Komisiju vajadzības gadījumā ierosināt Padomei iniciatīvas par okeāna partnerību veidošanu ar nozīmīgākajiem starptautiskajiem partneriem, lai sekmētu mērķi uzlabot globālo pārvaldību un politikas saskaņotību un balstīties uz tādiem spēkā esošajiem divpusējās sadarbības satvariem kā augsta līmeņa dialogi par zivsaimniecību un jūrlietām;

10.

atzīst, ka ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) būtisko nozīmi, nodrošinot pamata tiesisko regulējumu, lai koordinētu centienus un panāktu saskaņotību globālo ar okeāniem saistīto jautājumu risināšanā; mudina piekrastes dalībvalstis ievērot savus pienākumus saskaņā ar UNCLOS — aizsargāt un saglabāt jūras vidi un tās dzīvos resursus, kā arī to pienākumu novērst un kontrolēt jūras piesārņojumu; norāda, ka dalībvalstis ir atbildīgas par zaudējumiem, ko rada šādu starptautisko saistību attiecībā uz piesārņojuma novēršanu neievērošana;

11.

aicina valstis uzlabot savas tiesību sistēmas mūsu okeānus saglabāšanai; prasa starptautiski atzīt ekoloģiskā kaitējuma koncepcijas piemērošanu jūras piesārņojuma gadījumos, lai var pieprasīt kompensāciju, ja ir konstatēs, ka ir noticis pārkāpums; prasa ieviest atbildības ķēdes principu, kas ir paredzēts to personu noteikšanai, kas ir atbildīgas par videi nodarīto kaitējumu visā komandķēdē;

12.

uzsver, ka ES būtu jācenšas nodrošināt, lai zvejas noteikumiem būtu svarīga nozīme nākotnē juridiski saistošā instrumentā saskaņā ar UNCLOS attiecībā uz jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas nav valstu jurisdikcijā;

13.

mudina visas valstis pievienoties attiecīgajiem zivsaimniecības instrumentiem, jo īpaši FAO atbilstības nolīgumam, ANO Nolīgumam par mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumiem un Nolīgumam par ostas valsts pasākumiem, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (PSMA), kā arī pilnībā īstenot minēto instrumentu noteikumus un citus FAO starptautiskos rīcības plānus;

14.

atzinīgi vērtē progresu, ko ES ir panākusi attiecībā uz KZP ārējo dimensiju; uzsver, ka šī dimensija, tostarp starptautiskie un partnerības nolīgumi, ir svarīgs instruments, ar kura palīdzību veicināt ES vides un sociālos standartus un tās noteikumus cīņā pret NNN zveju starptautiskā līmenī;

15.

norāda, ka nesen ir pieņemti Zivsaimniecības pārredzamības iniciatīvas (FITI) vispārējie standarti; mudina dalībvalstis pievienoties FITI; aicina ES un tās dalībvalstis atbalstīt šo iniciatīvu;

16.

uzskata, ka ES zvejas flotei ārkārtīgi svarīga ir vienlīdzīgu konkurences apstākļu garantēšana, jo īpaši ņemot vērā ES augstos vides un ilgtspējas standartus, kas minētajiem kuģiem ir jāpiemēro;

17.

uzsver, ka attiecībā uz zveju starptautiskos ūdeņos un visā divpusējās sadarbības jomā ES ir jāpanāk līdzvērtīgu vides standartu ieviešana tiem, kurus jāievēro ES kuģiem, lai savai flotei neradītu vides ilgtspējas ziņā nelabvēlīgus apstākļus;

18.

atgādina ANO 1970. gada 17. decembra Rezolūciju Nr. 2749 (XXV), kurā atzīts, ka jūras un okeānu gultne un dzīles, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, kā arī to resursi ir cilvēces kopīgais mantojums, un Montegobejas konvencijas 136. pantu, kurā noteikts, ka jūras un okeānu gultne, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, ir cilvēces kopīgais mantojums”;

19.

aicina Komisiju mudināt dalībvalstis pārtraukt subsidēt licences ieguves rūpniecības izpētes un ieguves darbībām teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un izsniegt atļaujas ieguves darbībām to kontinentālajā šelfā;

20.

turklāt attiecībā uz starptautiskajiem tiesību aktiem par gaisa piesārņojumu norāda, ka saskaņā ar UNCLOS dalībvalstīm nav atļauts pārbaudīt kuģus, pat ja ir pamatoti pierādījumi par pārkāpumiem; tādēļ aicina ANO dalībvalstis pilnveidot UNCLOS tiesisko regulējumu, lai novērstu visas nepilnības pašreizējā pārvaldībā un ieviestu stingrus starptautisko vides tiesību aktu īstenošanas mehānismus;

21.

prasa pieņemt starptautiskā regulējuma pasākumus pret radioaktīvajiem atkritumiem un okeānu un jūras gultnes piesārņojumu, lai īstenotu praktiskus pasākumus, ar kuriem mazina to ietekmi uz vidi un veselību un likvidē jūras gultnes piesārņojumu;

22.

uzsver — lai novērstu pašreizējās nepilnības pārvaldības jomā, prioritārā kārtā ir jāuzlabo pārredzamība, tostarp informācijas pieejamība sabiedrībai, ieinteresēto personu iesaiste, sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanā un piekļuve tiesvedībai vides jautājumos, kā paredz Orhūsas konvencija, kā arī ANO organizāciju leģitimitāte, tostarp valstu pārstāvju pārskatatbildība starptautiskās struktūrās, piemēram Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā (SJO) un Starptautiskajā Jūras dzīļu pārvaldē (ISA); aicina dalībvalstis un Komisiju sadarboties ar ISA, lai nodrošinātu pārredzamību pār tās darba metodēm un tās efektīvu spēju novērtēt ietekmi uz vidi, kā arī nodrošināt reālu jūras vides aizsardzību no kaitīgas ietekmes un jūras vides aizsardzību un saglabāšanu, kā noteikts Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas XI un XII daļā;

23.

aicina dalībvalstis uzņemties proaktīvu un progresīvu lomu starptautiskajās organizācijās, lai nāktu klajā ar pārredzamības reformām un palielinātu vispārējo vērienīgumu vides jomā veikto darbību ziņā;

24.

uzsver — lai uzlabotu okeānu pārvaldības regulējumu, būs jāstiprina reģionālie un starptautiskie centieni, veicinot tādu daudzpusēju instrumentu izmantošanu, par kuriem jau ir panākta vienošanās, kā arī popularizējot stratēģijas un veicinot to efektīvāku īstenošanu; mudina Komisiju sekmēt ciešāku starptautisko sadarbību jūrlietās, jo īpaši jūras zinātnes un tehnoloģiju jomā, kā to ierosinājusi ESAO;

25.

uzsver, ka ir jānostiprina sadarbība, politikas saskaņotība un koordinēšana starp visu līmeņu valdībām un iestādēm, tostarp starptautiskajām organizācijām, reģionālajām un apakšreģionālajām organizācijām un iestādēm, procedūrām un programmām; šajā sakarā norāda uz būtisko lomu, kāda ir efektīvām un pārredzamām daudzu ieinteresēto personu partnerībām un aktīvai valdību sadarbībai ar globālām, reģionālām un apakšreģionālajām struktūrām, zinātnieku aprindām, privāto sektoru, līdzekļu devējiem, NVO, vietējām apvienībām, akadēmiskajām iestādēm un ar citiem attiecīgiem dalībniekiem;

26.

prasa noteikt stingrāku jūras vides pārvaldības reģionālo kārtību, jo īpaši nolūkā sasniegt 14. IAM; aicina ES un starptautiskās organizācijas, jo īpaši ar oficiālo attīstības palīdzību palielināt atbalstu reģionālām organizācijām un 14. IAM izpildei trešās valstīs;

27.

uzsver, cik svarīgi ir iesaistīt piekrastes vietējās kopienas un attālākos reģionus procesā, kas tuvina ES iedzīvotājus starptautiskās okeānu pārvaldības jautājumiem;

28.

uzsver, ka ir nepieciešams izstrādāt vispusīgas stratēģijas, lai palielinātu izpratni par okeānu dabas un kultūras vērtību;

29.

uzsver, ka vajadzīgs konkrēts un īstenojams rīcības plāns par ES iesaisti Arktikā, kurā par sākuma punktu būtu jānosaka mērķis saglabāt Arktikas jutīgo ekosistēmu un palielināt tās noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi;

30.

norāda, ka uz Ziemeļu Ledus okeāna centrālo daļu neattiecas starptautiskās saglabāšanas vai pārvaldības sistēmas; uzsver, ka ir vajadzīga koordinēta ES un tās dalībvalstu pieeja, lai novērstu neregulētu zveju Ziemeļu Ledus okeānā;

31.

atkārto 2017. gada 16. marta rezolūcijā par integrētu Eiropas Savienības politiku attiecībā uz Arktiku pausto aicinājumu Komisijai un dalībvalstīm īstenot visus nepieciešamos pasākumus, lai ar Starptautisko konvenciju par kuģu izraisīta piesārņojuma novēršanu (MARPOL) aktīvi veicinātu aizliegumu izmantot un degvielas tvertnēs pārvadāt smago degvieleļļu (HFO) kā degvielu kuģiem, kuri kuģo pa arktiskajām jūrām, tādā veidā, kā konvencija šobrīd tiek piemērota attiecībā uz ūdeņiem ap Antarktiku; aicina Komisiju iekļaut jautājumu par smagās degvieleļļas izmantošanas radītajiem riskiem videi, sabiedrībai, veselībai un klimatam tās nostājā par starptautisko okeānu pārvaldību; tā kā nav atbilstošu starptautisku pasākumu, aicina Komisiju iesniegt priekšlikumus par noteikumiem, kas būtu piemērojami kuģiem, kuri piestāj ES ostās pirms Arktikas ūdeņu šķērsošanas, lai aizliegtu izmantot un pārvadāt HFO;

32.

aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi strādāt, lai strauji pabeigtu jau tā novilcināto SJO rīcības plānu melnā oglekļa emisiju samazināšanai no kuģiem, kas kuģo Arktikā, lai tādējādi šajā reģionā samazinātu temperatūras straujo pieaugumu un polāro ledāju paātrināto kušanu;

33.

aicina Komisiju sekmēt vienlīdzīgus apstākļus jūras nozares darba tirgū un nodrošinātu taisnīgu attieksmi, efektīvā veidā piemērojot attiecīgās starptautiskās konvencijas, piemēram, SDO Konvenciju par darbu zvejniecībā un Konvenciju par darbu jūrniecībā, un izstrādāt saskaņotu sociālo regulējumu attiecībā uz jūrniecības darbībām Kopienas ūdeņos;

34.

prasa ieviest jaunu starptautisku nolīgumu par darba apstākļiem ar jūrniecību saistītās nozarēs; atgādina, ka ir jāizbeidz visa veida verdzība, kas joprojām pastāv uz kuģiem, un uzsver, ka nepietiekamas kvalitātes darba apstākļi var atstāt ietekmi uz cilvēkiem, uzņēmumiem un jūras vidi;

35.

aicina Komisiju izstrādāt okeāna partnerības ar galvenajām iesaistītajām personām kultūru sadarbības mehānismu vai divpusēju dialogu veidā, kuru mērķis ir nodrošināt labāku koordināciju un sadarbību, lai veiksmīgi īstenotu ar okeāniem saistītos ilgtspējīgas attīstības mērķus, veicinātu ilgtspējīgu jūras nozaru izaugsmi, kā arī uzturētu, saglabātu un atjaunotu jūras ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību, vienlaikus samazinot arī spiedienu uz okeāniem un jūrām un radot apstākļus ilgtspējīgai jūras nozaru ekonomikai;

36.

mudina Komisiju nostiprināt sadarbību un spēju veidošanu jūrlietu jomā ārpolitiskajā kontekstā saistībā ar tādām jomām kā attīstības sadarbība un tirdzniecības nolīgumi, jo īpaši ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumi, lai veidotu spēju cīnīties pret klimata pārmaiņu ietekmi, jūras piedrazojumu un veicinātu labāku okeānu pārvaldību un ilgtspējīgu jūras nozaru izaugsmi;

37.

aicina ES īstenot principu, kas paredz, ka zvejas resursu sadalē ir jāņem vērā vides un sociālā ietekme un pārtikas nodrošinājuma vajadzības jaunattīstības valstīs, kā arī šo valstu centieni attīstīt pašām savu zivsaimniecību, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu zvejas apjomu, kas nerada pārmērīgu zvejas jaudu, saskaņā ar mērķiem, kas noteikti 14. IAM;

38.

aicina ES saskaņā ar KZP samazināt akvakultūras ietekmi uz vidi, nodrošinot ilgtspējīgus dzīvnieku barības avotus un veicinot pētniecību ar mērķi samazināt spiedienu uz savvaļas zivju krājumiem, ko izmanto dzīvnieku barības ražošanai;

39.

norāda, ka ES ir pasaulē lielākā zivsaimniecības produktu importētāja un ka daļa nozvejas tiek importēta no apgabaliem, kuros zveja ir daudz mazāk ilgtspējīga nekā ES ūdeņos; mudina ES izmantot tās nostāju šajā jautājumā, lai uzlabotu visu jūras baseinu ilgtspēju;

40.

mudina Komisiju aicināt dalībvalstis pārtraukt sponsorēt dziļjūras izrakteņu izpētes un izmantošanas licences attiecībā uz teritorijām, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, un nepiešķirt dziļjūras izrakteņu ieguves atļaujas dalībvalstu kontinentālajā šelfā;

41.

aicina Komisiju atbalstīt to starptautisko iniciatīvu stiprināšanu, ar kurām apkaro cilvēku tirdzniecību pa jūras ceļiem;

42.

aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt starptautiska moratorija noteikšanu licenču piešķiršanai dziļjūras izrakteņu ieguvei komerciālos nolūkos, līdz būs pietiekami izanalizēta un izpētīta dziļjūras izrakteņu ieguves ietekme uz jūras vidi, bioloģisko daudzveidību un cilvēka darbībām jūrā un būs iegūta izpratne par visiem iespējamiem riskiem;

43.

uzsver Eiropas Savienības jūras drošības stratēģijas (ESJDS) nozīmi un aicina Komisiju jūras drošību iekļaut ārpolitikā, paturot prātā, ka liela daļa tirdzniecības preču tiek pārvadātas pa jūru, vairāk nekā 70 % no ārējām robežām ir jūras robežas un ka ir jāgarantē to pasažieru drošība, kas Savienības ostas izmanto tranzītam;

44.

uzsver to, cik svarīgi ir turpināt uzlabot sadarbību starp Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), Frontex un Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūru (EFCA), kurām visām ir atšķirīgas pilnvaras, atbalstīt dalībvalstu valsts iestādes, kuras veic krasta apsardzes funkcijas, veicināt jūrniecības drošumu un drošību, apkarot pārrobežu noziedzību un aizsargāt vidi, novēršot un samazinot piesārņojumu no piekrastes naftas un gāzes ieguves iekārtām; uzskata, ka šīm aģentūrām atbilstīgā gadījumā vajadzētu saņemt lielāku finansējumu no ES, lai varētu veikt šos jaunos uzdevumus; uzsver, ka ir svarīgi turpināt izstrādāt digitālos risinājumus, piemēram, veicināt kuģniecības nozari, vienkāršojot procedūras attiecībā uz ziņošanas formalitātēm un vairāk ieguldot kopīgā infrastruktūrā Eiropas mēroga datu apmaiņai, no kā labumu gūtu visas dalībvalstu iestādes, kas veic krasta apsardzes funkcijas, un modernā jūras tehnoloģijā, piemēram, EMSA jūrniecības pakalpojumos, lai uzlabotu uzraudzības un kontroles sistēmas attiecībā uz jūrniecības darbībām un citas programmas, piemēram, vienoto informācijas apmaiņas vidi (CISE), kas paredzēta jūras uzraudzībai;

45.

uzsver — lai radītu ilgtspējīgu jūras ekonomiku un mazinātu ietekmi uz jūras vidi, ir jāveic pasākumi saistībā ar klimata pārmaiņām, sauszemes izcelsmes piesārņojuma nonākšanu jūrās un okeānos, jūras piesārņojumu un eitrofikāciju, jūras ekosistēmu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, saglabāšanu un atjaunošanu, kā arī saistībā ar jūras resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

46.

pauž bažas par to, ka saskaņā ar neseno Parlamenta pētījumu, ir konstatēts — lai arī zilā ekonomika varētu radīt pozitīvu sociāli ekonomisko ietekmi (nodarbinātības, ieņēmumu un bruto pievienotās vērtības ziņā), tās ietekme uz vidi ir kopumā negatīva, ja ņem vērā izmaiņas piekrastes dinamikā, jūras piesārņojumu, eitrofikāciju, jūras gultnes morfoloģiju un dzīvotņu, ekosistēmu vai bioloģiskās daudzveidības izmaiņas; pauž bažas par to, ka ietekmes uz vidi kopējam slogam varētu būt nelabvēlīga ietekme uz zivsaimniecību;

47.

prasa zilo ekonomiku virzīt uz piekrastes kopienu noturības stiprināšanu, lai atjaunotu zivsaimniecības nozares ražošanas potenciālu, tādējādi atbalstot pārtikas nodrošinājumu, nabadzības mazināšanu un dzīvo ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu; atgādina, ka pirms jebkādu darbību īstenošanas zilās ekonomikas nozarēs ir jāgarantē, ka tiek veikts ietekmes novērtējums un ka visas ieinteresētās personas saņem pilnīgu informāciju un tiek iesaistītas procesā; uzsver, ka zilajai ekonomikai ir jāpalīdz sasniegt 14. IAM par okeānu, jūru un to resursu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu;

48.

uzskata, ka ieguldījumiem jūras nozaru ekonomikā nevajadzētu balstīties uz ierobežotajiem resursiem, bet tie būtu jāvērš uz ekoinovāciju, resursa dabiskās atjaunošanās līmeņa nepārsniegšanu, dabas aizsardzību, klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanu un pielāgošanos tām;

49.

mudina dalībvalstis turpināt pastiprināt centienus, lai savlaicīgi īstenotu Jūras stratēģijas pamatdirektīvu nolūkā līdz 2020. gadam panākt jūras ūdeņu labu vides stāvokli, īpaši apņemoties novērst jūras piesārņojuma, tostarp piesārņojuma ar barības vielām un jūras piedrazojuma, radīto kaitējumu piekrastes un jūras videi, kā arī pārtraucot kaitējumu izraisošas subsīdijas, kas veicina neilgtspējīgu zivsaimniecību, un stiprinot globālo cīņu pret jūru piedrazošanu un piesārņošanu ar plastmasu;

50.

uzskata jūras piesārņojuma ar plastmasas atkritumiem novēršanu, reģenerāciju un pārstrādi par svarīgu starptautisku problēmu un aicina Komisiju izvērst pasākumus, piemēram, palielinot atbalstu pētniecībai un iekļaujot šo jautājumu ilgtspējīgas jūras ekonomikas darbības jomā, lai ES kļūtu par inovatīvu risinājumu iniciatori un uzņemtos vadošo lomu šajā jomā pasaulē;

51.

aicina dalībvalstis ātri ieviest pamatdirektīvu, ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru un integrēto piekrastes pārvaldību, lai dažādas jūrniecības darbības varētu pilnīgi un harmoniski attīstīties;

52.

mudina Komisiju okeānu pārvaldības jautājumu lielā mērā integrēt tās palīdzības un attīstības politikā;

53.

atgādina, ka zvejniecība, kas ir viena no tradicionālajām cilvēka pamatdarbībām jūras vidē, ir ļoti svarīga nozare, tādēļ tā uzskatāma par integrētās jūrniecības politikas noteicošo elementu; uzsver, ka zvejniecība ir nozare, kas visvairāk cieš no tā, ka jūru izmanto arī daudzos citos veidos un tādām citām darbībām kā jūras transports un tūrisms, pilsētu un piekrastes attīstība, izejmateriālu un enerģijas avotu izmantošana un jūras derīgo izrakteņu ieguve, un to ietekmē tādas dabas parādības kā jūras piesārņojums (plastmasas atkritumi, pamesti zvejas tīkli, naftas noplūdes, trokšņa piesārņojums, balasta ūdeņu noplūde, nekontrolēta naftas un gāzes ieguve un izpēte utt.) un klimata pārmaiņas (paaugstināts jūras līmenis, jūras virsmas temperatūras pieaugums, piekrastes applūšana, okeānu skābuma līmeņa paaugstināšanās utt.);

54.

uzsver sieviešu svarīgo lomu jūras produktu ražošanas nozarē, ņemot vērā to, ka saskaņā ar FAO, viņas veido pusi no šajā nozarē strādājošo iedzīvotāju kopskaita; aicina ES veicināt sieviešu darbību un aizsargāt viņas zvejniecībā un ar to saistītās nozarēs, stimulējot taisnīgu cenu noteikšanu zivsaimniecības produktiem un nodrošinot sievietēm, kas darbojas zivsaimniecībā, labāku piekļuvi publiskajam atbalstam un finanšu resursiem, to izmantojot sarunās ar trešām valstīm par nozares atbalstu SFPA nolīgumiem, attīstības palīdzības instrumentu programmu izstrādē un dažādos starptautiskos forumos;

55.

gaida nākamo Komisijas stratēģiju par plastmasu, kā arī jebkādus citus pasākumus, tostarp nesen izziņoto rīcības plānu, kura mērķis ir apkarot jūras piesārņojumu; prasa stratēģijā par plastmasu aprites ekonomikā nodrošināt tālejošus mērķus, lai pienācīgi risinātu jūras piedrazojuma problēmu, sākot ar tā avotu, un mudina Komisiju nākt klajā ar konkrētām likumdošanas darbībām un saistošiem pasākumiem šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz plastmasas un mikroplastmasas ekoloģisku izstrādi un rīcību, lai samazinātu izmantoto, uz sauszemes — jo īpaši upju un citu ūdensceļu un piekrastes tuvumā — izmesto šāda veida ražojumu apjomu; pauž dziļas bažas par šī jautājuma apmēru; aicina Komisiju un dalībvalstis pievienoties COP 22 (Marrākeša, 2016. gada novembris) sāktajai starptautiskajai koalīcijai un atbalstīt to, lai samazinātu piesārņojumu ar plastmasas maisiņiem;

56.

uzsver, ka ir vajadzīga labi pārdomāta ražošanas politika, kas palielina ražojumu dzīves ciklu, izturīgumu, atkārtotas izmantošanas un pārstrādes iespējas, kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2015. gada 9. jūlijs rezolūcijā “Par resursu lietderīgu izmantošanu — ceļā uz aprites ekonomiku” (22), un turklāt uzsver, ka tas ir steidzami jāpiemēro vienreizējas lietošanas plastmasas izstrādājumiem un iepakojuma gaidāmajā stratēģijā par plastmasu, ņemot vērā kaitējumu videi, ko rada jūras piedrazojums;

57.

mudina Komisiju palīdzēt izstrādāt reģionālos risinājumus un sekmēt valstu darbības, lai novērstu jūras piedrazojumu nolūkā to izskaust; turklāt mudina Komisiju palīdzēt izveidot izmēģinājuma projektus, lai savāktu jūras atkritumus, veicot pludmaļu sakopšanu un atkritumu izzvejošanas kampaņas, un sniegt finansiālu atbalstu zvejniekiem Eiropā jūras piesārņojuma savākšanai;

58.

aicina Komisiju ierosināt jaunus tiesību aktus, lai risinātu mikroplastmasas piesārņojuma problēmu visās tās izpausmēs, jo īpaši aizliedzot mikroplastmasas sastāvdaļas visos ķermeņa kopšanas produktos un nodrošinot, ka visi uzņēmumi, kuri izmanto plastmasas granulas, īsteno pienācīgus protokolus, lai samazinātu to noplūdi;

59.

uzskata, ka piesārņojumu ar vienreizējas lietošanas plastmasas pudelēm ir galvenais jūras piesārņojuma cēlonis, un mudina Komisiju apsvērt iespēju ieviest Eiropas līmeņa vienreizējas lietošanas dzērienu iepakojuma savākšanas sistēmu, balstoties uz Vācijas modeli;

60.

prasa ES un dalībvalstīm iesaistīties starptautiskajā koalīcijā, lai samazinātu piesārņojumu ar plastmasas maisiņiem, un atbalstīt to;

61.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt starptautiski atzītu rīcības plānu, ar kuru novērš okeāna sasilšanas, jūras līmeņa celšanās un paskābināšanās sekas;

62.

aicina dalībvalstis veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārstrādi un izpratnes veicināšanu attiecībā uz jūras piesārņojumu, izmantojot valsts informācijas kampaņas, izglītības programmas un sadarbību starp skolām un augstskolām šajos jautājumos;

63.

atgādina savu nostāju par labu vērienīgam tiesību aktu kopumam aprites ekonomikas jomā, kurā noteikti mērķi līdz 2025. un 2030. gadam attiecīgi par 30 % un 50 % samazināt jūras piesārņojumu, kā arī lielāki mērķi attiecībā uz plastmasas iepakojuma pārstrādi;

64.

aicina dalībvalstis panākt ES mērķiem līdzvērtīgu vērienīgumu, nosakot jūras piedrazojuma samazināšanas mērķus;

65.

mudina Komisiju pastiprināt centienus, lai apkarotu jūras piedrazojumu Eiropā un pasaulē, novēršot sauszemes un jūras atkritumu avotus, cīnoties pret tādu atkritumu kā zvejas rīku nelikumīgu pamešana un sniedzot finansiālu atbalstu jūras piedrazojuma savākšanai; mudina Komisiju samazināt kuģu radīto jūras piedrazojumu, jo īpaši veicinot saskaņotu izmaksu atgūšanas sistēmu attiecībā uz atkritumiem visās Eiropas ostās, pārskatot Direktīvu 2000/59/EK par ostas iekārtām, kas paredzētas kuģu atkritumu un kravu atlieku uzņemšanai; prasa nodrošināt lielāku finansējumu pētījumiem par jūras piedrazojuma izplatīšanos un ietekmi un starptautisko, reģionālo un apakšreģionālo stratēģiju iedarbīgumu cīņā pret jūras piedrazojumu un cita veida piesārņojumu;

66.

uzsver, ka Savienības piesardzības princips ir piemērojams attiecībā uz ikvienu potenciālo nākamo dziļjūras izrakteņu ieguves izpēti; pauž satraukumu par Komisijas neatlaidīgo prasību par to, ka dziļjūras izrakteņu ieguve ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem sektoriem jūras nozaru izaugsmes nodrošināšanai, jo pastāv pamatoti zinātniskie pierādījumi par tās radītiem, ievērojamiem un neatgriezeniskiem apdraudējumiem videi; pauž bažas par iespēju, ka plašāka dziļjūras izrakteņu ieguves veicināšana varētu negatīvi ietekmēt darbības, kas ir vajadzīgas saistībā ar 12. IAM (pāreja uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu);

67.

uzsver, ka jaunajai dziļjūras izrakteņu ieguves nozarei ir jāpiemēro piesardzības princips un ka, ņemot vērā zinātniskos brīdinājumus par iespējamo būtisko un potenciāli neatgriezenisko vides kaitējumu, uzskata, ka ES nevajadzētu atbalstīt šīs nozares attīstību, bet drīzāk vajadzētu investēt ilgtspējīgās alternatīvās, jo īpaši pārejā uz ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā tiek prasīts saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam 12. IAM;

68.

uzsver, ka naftas vai gāzes izpēti vai urbumus nedrīkstētu atļaut ne aizsargājamās jūras teritorijās (MPA) vai jutīgos apgabalos ar augstu saglabāšanas vērtību, ne arī to tuvumā;

69.

atzinīgi vērtē ES rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku un aicina Komisiju ierosināt stingrus pasākumus, lai novērstu mikrodaļiņu un makrodaļiņu nokļūšanu jūras vidē, tostarp pasākumus, lai līdz 2020. gadam par 50 % samazinātu atkritumu noplūdes, un likumdošanas pasākumus, piemēram, saistībā ar aizliegumu izmantot vienreizējas lietošanas plastmasas izstrādājumus (gadījumos, kad ir pieejamas dabīgo materiālu alternatīvas), un, iespējams, starptautisku juridisko instrumentu;

70.

aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās iestādes atbalstīt inovatīvas tehnoloģiju un finanšu iniciatīvas, ar ko novērš okeānu un jūru piesārņojumu, lai tādējādi veicinātu efektīvas kuģošanas radīto atkritumu, īpaši plastmasas atkritumu, pārstrādes sistēmas ostās, palielinātu kuģniecības nozares informētību par sekām, ko rada plastmasas atkritumu apglabāšana jūrā, un novērstu galvenos šķēršļus MARPOL īstenošanai;

71.

uzsver, ka ES vajadzētu būt tādu pasaules mēroga iniciatīvu līderei, kas paredz uzraudzīt un ievērojami samazināt okeānu piedrazojumu; norāda, ka dalībvalstis ir apņēmušās īstenot mērķus attiecībā uz Direktīvu 2008/56/EK (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) un tajā noteikts, ka jūras piesārņojuma ar atkritumiem īpašības un daudzums nedrīkst radīt kaitējumu piekrastes un jūras videi (10. punkts);

72.

atbalsta centienus apkarotu visus okeānu un jūras gultnes piesārņojuma avotus, tostarp trokšņa piesārņojumu, un īstenot praktiskus starptautiskos pasākumus, lai mazinātu okeānu un jūras gultnes piesārņošanu;

73.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos vienoties par starptautisku rīcību, lai uzraudzītu okeānu sasilšanas, jūras līmeņa celšanās un ūdeņu paskābināšanās ietekmi; prasa pastiprināt un attīstīt starptautiskās zinātniskās programmas, lai uzraudzītu okeānu temperatūru, sāļumu un siltuma absorbciju un izveidotu pasaules okeānu novērošanas tīklu, ar kuru uzlabo globālo pārmaiņu okeānos uzraudzību un kurš ļauj labāk prognozēt klimata pārmaiņu ietekmi uz okeānu funkcionalitāti, oglekļa absorbciju un dzīvo jūras resursu pārvaldību;

74.

uzsver, cik svarīga ir dzīves cikla pieeja plastmasas izstrādājumiem, tostarp apsvērumi par dažādu polimēru degradāciju un sadrumstalotības līmeni (jūras vidē), kas jāsasniedz, internalizējot produktu vides un sociālās izmaksas (izmaksu internalizācija), sekmējot procesu, kurā noslēdz produktu un procesu izstrādes un ražošanas cikla aprites loku, kā arī piemērojot plastmasas produktu aprites ķēdes, kas uzlabo ražojumu lietošanas ilgumu, veicina videi nekaitīgu publisko un privāto iepirkumu, cita starpā veicina videi draudzīgākas inženierzinātnes principus un sistēmas, ekodizainu un ekomarķējumu un privātā sektora, tostarp MVU, spēju stiprināšanu, lai pārietu uz videi draudzīgākiem ražošanas procesiem;

75.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos, kas pausta tās rīcības programmā par okeānu pārvaldību cīnīties pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveju); mudina Komisiju turpināt cīņu pret NNN zveju visās reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās (RZPO) un citos attiecīgos forumos; uzskata, ka kuģi, kas kuģo ar ES karogu un nodarbojas ar NNN zveju, būtu jāiekļauj publiskā sarakstā, kā paredzēts NNN zvejas regulā; mudina ES izdarīt spiedienu uz trešām valstīm, mudinot tās rīkoties, lai novērstu NNN zvejā iegūtu zivju nonākšanu to tirgū;

76.

prasa nodrošināt lielāku sadarbību starp RZPO un mudina to līgumslēdzējas puses nodrošināt, ka tām ir pietiekami līdzekļi un tās tiek stiprinātas;

77.

aicina RZPO:

a)	turpināt periodiski sagatavot neatkarīgus darbības pārskatus, kā arī pilnībā īstenot ieteikumus, kas izriet no šādiem darbības pārskatiem;

b)	pilnībā īstenot ieteikumus, kas sagatavoti ANO Līguma par transzonālo un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 2. atkārtotajā pārskatīšanas konferencē;

c)	saskaņot pasākumus, jo īpaši uzraudzības, kontroles, pārraudzības un noteikumu izpildes pasākumus, tostarp vienojoties par preventīviem sodiem un sankcijām;

78.

aicina dalībvalstis pieņemt svarīgo priekšlikumu kopumu, ar ko klajā nāca Parlaments un Komisija, pārskatot Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem, un kas kopā veido saskaņotu, jaunu ES politiku attiecībā uz atbildības par atkritumiem dalīšanu starp visām ieinteresētajām personām un attiecībā uz piedrazošanas novēršanu gan uz sauszemes, gan jūras vidē;

79.

mudina Komisiju izstrādāt efektīvu politiku attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām piekrastes un jūras apgabalos, jo īpaši veicot praktiskus pasākumus, ar kuriem aizsargā piekrastes un jūras ekosistēmas;

80.

atgādina, ka nolūkā uzlabot kuģu identificēšanu kā līdzekli cīņā pret NNN zveju kopš 2016. gada janvāra Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numuri ir nepieciešami visiem ES kuģiem, kuri ir garāki par 24 metriem (LOA) vai kuru bruto tonnāža ir 100 un vairāk un kuri zvejo ES ūdeņos, kā arī visiem ES kuģiem, kuri garāki par 15 metriem (LOA) un zvejo ārpus Eiropas ūdeņiem; mudina ES — nolūkā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un palīdzēt dalībvalstīm veikt importa kontroli — ieviest trešo valstu kuģiem tādu pašu prasību par SJO numura izmantošanu, kāda noteikta ES kuģiem, kuri ir garāki par 15 metriem (LOA), proti, minētais numurs jānorāda uz importētāja nozvejas sertifikāta;

81.

aicina Komisiju un dalībvalstis veicināt rentablus pasākumus un instrumentus, kā arī visu līmeņu sadarbību, veicot uz risku balstītas un vidi saudzējošas ūdens piedrazojuma novēršanas darbības upēs, kā arī piekrastes un jūras teritorijās atbilstoši konkrētās valsts apstākļiem; mudina Komisiju un dalībvalstis šajā sakarībā veicināt finansēšanas, publiskā un privātā sektora partnerības un spēju veidošanu un izstrādāt un piemērot starptautiskos kritērijus kolektīviem savākšanas, attīrīšanas un atjaunošanas pasākumiem, tostarp ņemot vērā apjomus, iedzīvotājus un ekosistēmu jutību un elastību;

82.

uzsver vajadzību jūras nozarē integrēt darba tiesību un cilvēktiesības apsvērumus saistībā ar globālo okeānu pārvaldību; aicina Komisiju īstenot mērķtiecīgus centienus, lai pasaules zivsaimniecības nozarē veicinātu pienācīgas kvalitātes nodarbinātības standartus, atzīstot saikni starp darba tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem un ilgtnespējīgu un kaitīgu zvejas praksi, jo īpaši NNN zveju; aicina Komisiju veikt pasākumus, lai novērstu to, ka zvejas produkti, kuru nozvejošanā izmantots cilvēku tirdzniecības upuru darbs vai ir pieļauti citi darba tiesību un cilvēktiesību pārkāpumi, nonāk ES tirgos, un sadarboties ar nozares pārstāvjiem, lai veicinātu pienācīgas rūpības mehānismus, kas ļauj izņemt šādus produktus no piegādes ķēdes; aicina dalībvalstis nodrošināt SDO Konvencijas Nr. 188 (Konvencija par darbu zvejniecībā) transponēšanu valsts tiesību aktos un īstenošanu;

83.

uzsver, ka jūras piesārņojuma problēmas galvenais risinājums ir saistīts ar labāku sauszemes izcelsmes cieto atkritumu savākšanu un pārstrādi, ņemot vērā to, ka lielākā daļa jūras piedrazojuma tiek radīts uz sauszemes; turklāt uzskata, ka ES būtu jāveicina konsekventa atkritumu apsaimniekošanas principa piemērošana, kad vien iespējams, visos starptautiskajos forumos, nolīgumos un iestādēs; tāpēc aicina dalībvalstis pēc iespējas drīz noslēgt darbu pie aprites ekonomikas tiesību aktu kopuma, ieviest vērienīgus pārstrādes mērķus un bez kavēšanās izpildīt ES mērķus jūras piedrazojuma samazināšanai;

84.

aicina Komisiju darboties starptautiskos forumos, lai izstrādātu skaidru ilgtspējas satvaru bioloģiski noārdāmai plastmasai visu veidu dabas vidē, tostarp definīcijas un standartus;

85.

uzskata, ka dalībvalstīm un Komisijai ir jāveic tālejošāki pasākumi, lai risinātu atkritumu nelegāla eksporta un izgāšanas problēmu, tostarp stingrāk piemērojot ES noteikumus par atkritumu transportēšanu, kā arī ieviešot stingrākas uzraudzības un pārbaužu sistēmas ostās un visās atkritumu apstrādes iekārtās, to darbību koncentrējot uz aizdomās turētiem, nelegāliem sūtījumiem un atkritumu eksporta otrreizējas izmantošanas nolūkā apkarošanu (galvenokārt attiecībā uz nolietotiem transportlīdzekļiem un EEIA), un tām ir jānodrošina, ka eksports nonāk vienīgi tādās iekārtās, kas izpilda videi nekaitīgas apsaimniekošanas prasības, kuras noteiktas Atkritumu sūtījumu regulas 49. pantā;

86.

aicina dalībvalstis stiprināt izglītības un izpratnes veicināšanas pasākumus attiecībā uz jūras piedrazojumu, plastmasas izmantošanu un individuālo patērētāju uzvedības ietekmi uz vidi, šādus elementus ieviešot visu līmeņu izglītības programmās, nodrošinot izglītības un izpratnes veicināšanas materiālus, kas paredzēti īpašām interešu grupām un vecumiem, lai tādā veidā veicinātu uzvedības maiņu, kā arī organizēt plašas informācijas kampaņas, kuras vērstas uz iedzīvotājiem;

87.

uzsver, ka ir nepieciešams samazināt slāpekļa un fosfora noplūdi okeānos, tādējādi samazinot cilvēka radītu eitrofikāciju, veicot būtiskas izmaiņas Eiropas lauksaimniecības modelī, cita starpā izmantojot ierobežojumus mēslojuma izmantošanai, optimizējot kultūraugu barības vielu izmantošanas prasības, piesardzīgi plānojot mēslojuma izmantošanu un izveidojot ilgtspējīgākas lauksaimniecības formas, kā arī samazinot slāpekļa avotus atmosfērā, labāk tīrot kanalizāciju un notekūdeņus un nodrošinot piesārņojuma no izkliedētiem barības vielu avotiem kontroli pilsētās, piemēram, ielu un lietus ūdens noteici kanalizācijas caurulēs, vienlaikus arī risinot jautājumu par spiedienu uz jūras ekosistēmām ar kopējās lauksaimniecības politikas termiņa vidusposma pārskatu;

88.

aicina Komisiju un dalībvalstis veikt visus piemērotos pasākumus, lai atvieglotu starptautisku noteikumu pieņemšanu, ierobežotu troksni, ko rada tādas rūpnieciskas darbības kā kuģniecība un seismiskie apsekojumi, jo īpaši bioloģiski jutīgos biotopos, piemēram, ierosinot izstrādāt MARPOL pielikumu attiecībā uz trokšņa piesārņojumu, kas līdzinātos nesen pievienotajam pielikumam par gaisa piesārņojumu;

89.

konstatē, ka saskaņā ar Parīzes nolīgumu uzņemto saistību dēļ jaunu fosilā kurināmā avotu izmantošana kļūst nesaprātīga un nelietderīga, jo īpaši tad, ja tās atrodas ekoloģiski neaizsargātās teritorijās;

90.

uzsver, ka visi ūdeņi ir neaizsargāti pret urbumiem atkrastē fosilā kurināmā ieguves nolūkā; uzsver, ka fosilā kurināmā izmantošana vēl vairāk veicinās un paātrinās klimata pārmaiņas, kas apdraud mūsu planētu; uzskata, ka ES ir jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem, lai panāktu taisnīgu pāreju uz atteikšanos no urbšanas darbiem atkrastē un tādējādi veicinātu mazoglekļa ekonomikas mērķa sasniegšanu;

91.

uzsver, ka ikvienai jaunai naftas vai gāzes izpētes licencei vajadzētu būt saskaņā ar stingriem piesardzības regulatīvajiem standartiem vides aizsardzības jomā un naftas vai gāzes drošas izpētes, ieguves un ražošanas prasībām, un tajā būtu jāietver saistības attiecībā uz ieguves infrastruktūras ekspluatācijas pārtraukšanu, jo tām parasti ir ierobežots dzīves cikls;

92.

uzsver lielo potenciālu, kāds piemīt enerģijai, kas ražota no okeānu un jūru viļņiem un plūdmaiņas vai siltuma un sāļuma gradientiem; norāda, ka ilgtermiņā okeāna enerģētikai ir potenciāls kļūt par vienu no konkurētspējīgākajiem un rentablākajiem enerģijas ražošanas veidiem;

93.

atzinīgi vērtē panākumus, ko dalībvalstis guvušas jūras telpiskās plānošanas (JTP) izveides jomā; uzsver, ka ir vajadzīgi papildu centieni saskaņotai Direktīvas 2014/89/ES īstenošanai, lai rādītu piemēru JTP vispārējai ieviešanai; tāpēc aicina dalībvalstis izstrādāt savu jūras telpisko plānojumu vēlākais līdz 2021. gada 31. martam; uzsver tās starptautisko un pārrobežu dimensiju un aicina Komisiju sākt izstrādāt priekšlikumus starptautiskām vadlīnijām, ņemot vērā sauszemes un jūras sinerģiju un mijiedarbību, kā arī tādu saistīto procesu kā integrētā piekrastes pārvaldība nozīmi, un vadīt starptautisku forumu par JTP, iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas un trešās valstīs, veicināt to visā pasaulē un nodrošināt labāko praksi, lai uzlabotu starptautisko sadarbību, uzlabotu okeānu pārvaldību, saglabāšanu un izmantošanu, veicinātu pārredzamību un uzlabotu izglītību un apmācību šajā jomā;

94.

atzīmē, ka pastiprināto darbību piekrastes un jūras ūdeņos dēļ aizvien vairāk ir vajadzīgs īstenot jūras telpisko plānošanu; aicina Komisiju izstrādāt starptautiskās pamatnostādnes par JTP un ar programmu “Apvārsnis 2020” un “LIFE” finansējuma atbalstu palīdzēt paplašināt aizsargājamās jūras teritorijas pasaulē;

95.

mudina Komisiju atbalstīt starptautiskos centienus nolūkā aizsargāt jūras bioloģisko daudzveidību, jo īpaši saistībā ar patlaban notiekošajām sarunām par jaunu juridiski saistošu instrumentu jūras bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas; aicina Komisiju ierosināt stingrākus tiesību aktus, lai saglabātu un ilgtspējīgi izmantotu jūras bioloģisko daudzveidību apgabalos, kas atrodas dalībvalstu jurisdikcijā;

96.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos atbalstīt KBD un CITES un uzsver, ka ir nepieciešama saskaņota pieeja, lai īstenotu saskaņā ar šīm konvencijām pieņemtos lēmumus par jūras sugu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un labāk saskaņotu darbu starptautiskā un Eiropas līmenī; uzsver, cik svarīgi ir darīt vairāk, lai saskaņā ar CITES aizsargātu jūras sugas, un tās noteikumus stingri ievērot attiecībā uz sugām, kuras tā jau aizsargā;

97.

atzīmē, ka liela nozīme ir bioloģiskajai daudzveidībai kā mūsu okeānu stūrakmenim, kura jūras ekosistēmu ražīguma un funkcionalitāti ir svarīgi saglabāt;

98.

norāda, ka KZP būtu jānodrošina, ka zvejas izraisīta zivju mirstība tiek noteikta tādā līmenī, kas ļauj zivju krājumiem atjaunoties un saglabāties virs līmeņa, kurā tie spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY); uzsver nepieciešamību pēc ilgtspējīgas zivsaimniecības pārvaldības prakses, īstenojot pārvaldības pasākumus un uzraudzību, kontroli un izpildi, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem; uzskata, ka turpmākajos pasākumos varētu iekļaut atbalstu tādu zivju patēriņam, kas iegūtas no ilgtspējīgi pārvaldītām zvejniecībām un izmantojot piesardzīgu un uz ekosistēmām vērstu pieeju; atzinīgi vērtē zivsaimniecības nozarē īstenotās ilgtspējīgās inovācijas, kā arī ieguldījumus selektīvos zvejas paņēmienos un to izstrādi un ieviešanu;

99.

atgādina — lai efektīvi novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zveja), ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka šādu darbību rezultātā iegūtie zivsaimniecības produkti nekādā veidā nenonāk tirgū; mudina ES visās savās partnerībās un visos starptautiskajos forumos popularizēt NNN zvejā iegūto zivsaimniecības produktu tirdzniecības aizliegumu pēc iespējas daudzos tirgos, tādējādi samazinot šādu darbību rentabilitāti;

100.

uzsver — lai cīņa pret NNN zveju un zivju krājumu pārmērīgu izmantošanu būtu iedarbīga, ir svarīgi turpināt un paplašināt divpusējās partnerības, jo pretējā gadījumā ar ES darbībām tikai daļēji varētu ietekmēt pašreizējo situāciju;

101.

ierosina, ka dalībvalstīm un trešām valstīm būtu jāveic saskaņotākas un efektīvākas nozvejas dokumentu (nozvejas sertifikātu) un sūtījumu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka zivis ir nozvejotas legāli; mudina valstis veikt pasākumus, lai nodrošinātu cīņas pret NNN zveju labāku koordinēšanu ar tirdzniecību un tirgus politiku; uzsver, ka ES būtu visās starptautiskajās jomās jāveicina, jāatbalsta un jāīsteno nepieciešamie pasākumi, ar kuriem izskaust NNN zveju;

102.

atzinīgi vērtē ES starptautiski vadošo lomu konkrētu panākumu sasniegšanā cīņā pret NNN zveju un tās stingro apņemšanos īstenot efektīvus pasākumus cīņai pret šo parādību; atgādina par ES centieniem pastiprināt tās starptautiskās darbības pret NNN zveju divpusējā, reģionālā un daudzpusējā līmenī, tostarp turpinot divpusējus dialogus ar partneriem trešās valstīs, izmantojot kuģu lokalizācijas instrumentus un nodrošinot lielāku lomu galvenajām starptautiskajām aģentūrām, piemēram, Interpolam; aicina dalībvalstu iestādes aktīvi atbalstīt Komisijas darbu, veidojot elektronisku instrumentu nozvejas sertifikātu pārvaldībai;

103.

norāda, ka ES regula, ar ko izveido sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (NNN zvejas regula), ir radījusi progresu, taču būtu jāuzlabo tās īstenošana visās dalībvalstīs, un ka ir vajadzīga spēcīgāka koordinēšana ar trešām valstīm, lai panāktu, ka neviena zivs ES tirgū nenonāk nelegāli; tāpat mudina ES izdarīt spiedienu uz trešām valstīm, mudinot tās rīkoties, lai novērstu NNN zivju nonākšanu šo valstu tirgū;

104.

uzsver, cik būtiska ir agrīna reaģēšana uz invazīvām sugām, ņemot vērā to pieaugošo ietekmi uz zivsaimniecību, okeānu produktivitāti un bioloģisko daudzveidību un risku, ko tās rada šajā jomās, kā arī to nozīmi dabīgo ekosistēmu izjaukšanā; aicina dalībvalstis stiprināt savstarpējo sadarbību, kā arī sadarbību ar trešām valstīm, tostarp ar sinhronizētiem un sadarbīgiem pasākumiem, un informācijas, datu un paraugprakses apmaiņu;

105.

apgalvo, ka balasta ūdeņu apmaiņa ir metode, kā iespējams izvairīties no invazīvu svešzemju sugu ieviešanas; uzsver — lai gan SJO Konvencija par balsta ūdeņiem, kuras mērķis ir uzraudzīt un risināt šo problēmu, drīz stāsies spēkā, tās veiksmīga īstenošana būs atkarīga no tā, cik daudzas valstis to ratificēs;

106.

mudina Komisiju uzņemties vadību un veicināt uz ekosistēmu balstītu jūras telpisko plānošanu pasaules līmenī, lai mazinātu spiedienu uz jūras vidi un veicinātu ilgtspējīgu jūras nozaru ekonomiku;

107.

mudina Komisiju paātrināt darbu un stiprināt sadarbību un koordināciju, izstrādājot sadarbspējīgas nozvejas dokumentēšanas sistēmas un zvejas produktu izsekojamības mehānismus;

108.

aicina Komisiju un dalībvalstis apņēmīgi rīkoties, lai aizliegtu dažus tādus zvejniecības subsīdiju veidus, kas veicina zvejas jaudas pārpalikumu un pārzveju, lai izbeigtu subsīdijas, kas veicina NNN zveju, un lai atturētos no jauna ieviest šādas subsīdijas, tostarp paātrinot darbu, lai pabeigtu sarunas PTO līmenī par šo jautājumu, vienlaikus arī atzīstot, ka pienācīgam un efektīvam īpašajam un atšķirīgajam režīmam attiecībā uz jaunattīstības un vismazāk attīstītajām valstīm vajadzētu būt neatņemamai šo sarunu daļai;

109.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nodrošināt finansēšanas iespējas aizsargājamo jūras teritoriju izveidei un labākās prakses apmaiņai kā savu ieguldījumu kopējā mērķa sasniegšanā, proti, līdz 2020. gadam noteikt 10 % jūras un piekrastes teritoriju par aizsargājamām jūras teritorijām (MPA), kā paredz 14.5 IAM; norāda, ka MPA sniedz ekoloģiskus un sociāli ekonomiskus ieguvumus un tie ir varīgs zivsaimniecības darbību pārvaldības un nārsta vietu aizsardzības nodrošināšanas instruments; īpaši atgādina ekoloģiski un bioloģiski nozīmīgu teritoriju (EBSA) nozīmi, kā noteikts Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, un nepieciešamību tās saglabāt, lai atbalstītu veselīgus, funkcionējošus okeānus un daudzos to sniegtos pakalpojumus; atzinīgi vērtē Komisijas nodomu veicināt un pastiprināt pasākumus, lai pārvaldītu aizsargājamās jūras teritorijas, jo īpaši attīstot saskaņotu un savienotu šādu teritoriju tīklu;

110.

prasa ES un dalībvalstīm apņemties ieguldīt sociālajā kapitālā, lai nodrošinātu labāku jūras un piekrastes resursu pārvaldību; stingri mudina izglītojošās programmās un apspriešanās ar ieinteresētajām personām par okeāniem iesaistīt īpaši sievietes un jauniešus;

111.

uzsver nepieciešamību Komisijai ierosināt pasākumus, ar ko turpināt nostiprināt jūras un jūrlietu pētniecības un inovācijas darbības pamatprogrammā “Apvārsnis 2020” un tās turpmākajā programmā;

112.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai īstenotu un nodrošinātu vienotu pieeju, garantējot MPA tīklu ekoloģisko vienotību un savienojamību, kā arī to efektīvu struktūru, pārvaldību un novērtēšanu, kas būtu daļa no efektīva telpiskās plānošanas procesa, lai tie varētu pilnībā realizēt savu potenciālu, aizsargājot jūras un piekrastes bioloģisko daudzveidību; pauž nožēlu par to, ka pašlaik mazāk nekā 3 % pasaules okeānu ir norādīti kā pilnībā aizsargātas jūras rezerves; aicina dalībvalstis palielināt noteikto MPA skaitu saskaņā ar 14. IAM nolūkā nodrošināt vismaz 10 % jūras un piekrastes teritoriju saglabāšanu; mudina dalībvalstis izstrādāt saskaņotus un savienojamus MPA tīklus; aicina Komisiju un Padomi sarunās par bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu teritorijās, kas ir ārpus valstu jurisdikcijas, bioloģiskajai daudzveidībai piemērot zinātniskās pētniecības rezultātus, atsaucoties uz MPA izveides kritērijiem; visbeidzot, mudina dalībvalstis nodrošināt, ka instrumenti ir savstarpēji papildinoši un izstrādāt jūras telpisko plānošanu, lai MPA efektīvāk savienotu ar citiem efektīvas saglabāšanas pasākumiem;

113.

uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt bioloģisko daudzveidību, līdz 2020. gadam nodrošinot efektīvi pārvaldītu un ekoloģiski saskaņotu MPA tīklu, dabas aizsardzības teritorijas un Natura 2000 jūras teritorijas, kas aptver vismaz 10 % visu Eiropas jūru un jūras teritoriju, lai tas atbilstu 14.5. IAM; mudina, ja iespējams, līdz 2030. gadam censties īstenot IUCN un Pasaules Parku kongresa pamatnostādnes par 30 % MPA izveidi;

114.

prasa darīt vairāk, lai izveidotu Natura 2000 tīklu jūras vidē, nosakot un pārvaldot šādas teritorijas, jo īpaši atklātā jūrā; atkārtoti prasa īpašus un ilglaicīgus pasākumus bioloģiskās daudzveidības līdzvērtīgai aizsardzībai Francijas tālākajos reģionos;

115.

prasa pastiprināt centienus, lai veicinātu zināšanas par okeāniem Eiropā, nodrošinot pētnieku, ieinteresēto personu, lēmumu pieņēmēju un sabiedrības ciešāku sadarbību un viedokļu apmaiņu starp tiem, īpašu uzmanību pievēršot izglītības programmām par okeānu un jūru nozīmi, kā arī informācijai par karjeras iespējām jūras nozarēs;

116.

mudina dalībvalstis pastiprināt jūras un piekrastes ekosistēmu, jo īpaši koraļļu rifu un mangrovju audžu, aizsardzību un noturību un šajā kontekstā pievienoties starptautiskajai koraļļu rifu iniciatīvai;

117.

aicina dalībvalstis atbalstīt vismazāk attīstītās valstis, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstis, labākā MARPOL konvencijas īstenošanā, un tādējādi aizsargāt vidi un ostu apkārtnes iedzīvotāju iztikas ieguves iespējas;

118.

aicina Komisiju un dalībvalstis, izmantojot dažādus Kopienu fondus, veikt nepieciešamos ieguldījumus labvēlīgas vides veidošanai atjaunojamās jūras enerģijas ieguvei, lai pilnībā atraisītu Eiropas jūru potenciālu;

119.

aicina Komisiju palielināt centienus starptautiskā līmenī, lai izveidotu saskaņotu tiesisko regulējumu attiecībā uz dziļjūras izrakteņu izpēti un izmantošanu un to balstīt uz piesardzības principu;

120.

aicina Komisiju un dalībvalstis īstenot prioritāros pasākumus, ko pieņēma Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēju pušu konferencē attiecībā uz jūras un piekrastes bioloģisko daudzveidību;

121.

uzskata, ka būtu jāievieš kuģošanas drošības tiesību aktu kopums Erika IV, lai nākotnē nepieļautu lielas jūras katastrofas, un ka minētajā tiesību aktu kopumā būtu jāņem vērā jūras ūdeņiem nodarītais ekoloģiskais kaitējums, kā to paredz spēkā esošie ES tiesību akti;

122.

aicina Komisiju nodrošināt, ka ES tiesību aktos ekoloģisko kaitējumu atzīst atsevišķi no ekonomiskā, materiālā un morālā kaitējuma, un veicināt šādu atzīšanu starptautiskā mērogā;

123.

aicina Komisiju palielināt tās iekšējās un ārējās politikas konsekvenci resursu, bioloģiskās daudzveidības un okeānu pārvaldības un aizsardzības jomā;

124.

uzsver, ka atjaunojamās jūras enerģijas attīstība salu teritorijās ne vien sniedz patiesu iespēju attiecīgo teritoriju ilgtspējīgai attīstībai, bet arī rada ievērojamas iespējas ES un pārējām pasaules valstīm; aicina Komisiju uzņemties iniciatīvu un sākt īstenot globālu stratēģiju salu teritorijām, lai veidotu jaunu ekonomikas modeli, kas būs piemērots to īpašajām iezīmēm un balstītos uz enerģētisko neatkarību un atjaunojamās jūras enerģijas attīstību;

125.

aicina dalībvalstis un Komisiju, izmantojot dažādus Kopienas fondus, atbalstīt nepieciešamos ieguldījumus salu un tālākajos reģionos, lai veicinātu jūras atjaunojamo energoresursu attīstību un tādējādi veicinātu šo teritoriju enerģētisko neatkarību;

126.

aicina Komisiju atbalstīt apmācību un prasmju veidošanu jaunās profesijās, kas saistītas ar ilgtspējīgu jūras nozaru ekonomiku, un to īpaši popularizēt reģionos ar lielu potenciālu, piemēram, jūras, salu un attālākajos reģionos;

127.

prasa ieviest vispārēju, integrētu Eiropas politiku par okeāniem, tajā iekļaujot gan iekšējo, gan ārējo daļu un aptverot visas politikas jomas, kuras ietekmē okeānus (pētniecība, vide, enerģētika, transports, zivsaimniecība, kohēzijas politika, kaimiņattiecību politika, starptautiskā tirdzniecība utt.), un to balstīt uz pamatmērķiem — saglabāt jūras vidi un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību;

Jautājuma par arvien pieaugošām kuģniecības emisijām no jūras transporta risināšana

128.

norāda, ka pat 2014. gadā veiktajā SJO trešajā pētījumā par siltumnīcefekta gāzēm norādīts, ka atbilstoši turpmākajām ekonomikas un enerģētikas tendencēm paredzams, jūrniecības CO2 emisijas laikposmā līdz 2050. gadam pieaugs par 50–250 %, savukārt Parlamenta 2015. gadā veiktajā pētījumā “Emisiju mazināšanas mērķi starptautiskajai aviācijas un kuģniecības nozarei” norādīts, ka, ja SJO rīcības plāna cīņai pret klimata pārmaiņām īstenošana vēl tiks atlikta, jūrniecības CO2 emisiju īpatsvars kopējā SEG emisiju apjomā varētu būtiski palielināties, laikposmā līdz 2050. gadam sasniedzot 17 %; tāpēc uzsver, ka kuģniecībai vien būs vajadzīga liela daļa pieļaujamo emisiju budžeta, lai varētu ierobežot temperatūras pieaugumu krietni zem 2 grādiem pēc Celsija;

129.

uzsver, ka steidzami ir vajadzīga globāla rīcība, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz okeānu ekosistēmām un veselību, ko rada oglekļa dioksīda koncentrācijas palielināšanās atmosfērā, jo īpaši saistībā ar Parīzes nolīgumu, kas pieņemts saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām; norāda, ka pie šādas nelabvēlīgas ietekmes jāpieskaita okeānu temperatūras paaugstināšanās, piekrastes un okeānu paskābināšanās, jūras līmeņa celšanās, pārmaiņas okeānu cirkulācijā un piekrastes erozija, kā arī ekstrēmi laikapstākļi, polārā ledus slāņa sarukšana, sāļuma izmaiņas, barības vielu pieejamība un atskābekļošana un ka šāda ietekme var būt kumulatīva; uzsver labi funkcionējošu ekosistēmu nozīmi okeānu noturības uzlabošanā; atgādina par steidzamo vajadzību risināt jautājumu par minēto klimata pārmaiņu ietekmi, kas negatīvi ietekmē okeānu būtisko lomu kā klimata regulētājam, CO2 piesaistītājsistēmai, bioloģiskās daudzveidības avotam un kā galvenajam uztura, iztikas, enerģijas un ekosistēmu pakalpojumu nodrošinātājam;

130.

atkārtoti norāda, ka saskaņā ar Parīzes nolīgumu visām tautsaimniecības nozarēm ir jāsniedz savs devums, lai samazinātu CO2 emisijas; mudina SJO pieņemt skaidru emisiju samazinājuma mērķrādītāju un neatliekami īstenojamus vistuvākā termiņa pasākumus, lai līdz 2018. gadam samazinātu starptautiskā jūras transporta CO2 emisijas pasaulē atbilstīgi Parīzes nolīgumā noteiktajiem mērķiem; turklāt norāda — ja nav ieviesta līdzvērtīga sistēma SJO ietvaros, CO2 emisijas Savienības ostās un reisos uz un no Savienības ostām jāaprēķina, izmantojot ES emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu vai līdzīgu stingru cenas noteikšanas mehānismu, kam jāsāk darboties pēc iespējas drīz un vēlākais līdz 2023. gadam;

131.

atgādina, ka BioLNG izmantošana būtu jāveicina kā līdzeklis kuģniecības nozares dekarbonizācijai un ka biogāzes izmantošana transportā būtu pirmām kārtām jārezervē kuģniecības nozarei, kurā BioLNG jau tiek izmantota kā moderna atjaunojamo energoresursu degviela; uzskata, ka ar Direktīvā 2014/94/ES noteiktajām infrastruktūras izstrādes prasībām būtu jāveicina BioLNG izmantošanu kuģniecības nozarē, kurā patlaban ir pieejamas tikai dažas citas atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas iespējas;

132.

uzsver dabasgāzes, jo īpaši sašķidrinātas dabasgāzes (LNG) iespējamo lomu, īstenojot pāreju uz transporta nozares dekarbonizāciju, jo īpaši kuģniecības jomā cenšoties samazināt CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu;

133.

aicina Komisiju un dalībvalstis izvērtēt un SJO līmenī veicināt kuģu ātruma ierobežojumus, lai samazinātu emisijas, ņemot vērā energoefektivitātes plānojuma indeksu (EEDI) un kuģu energoefektivitātes pārvaldības plānu (SEEMP), kā arī to, ka ātruma ierobežojumi jau ir vispārīgi ieviesti attiecībā uz autotransportu un dzelzceļa transportu; uzsver, ka iekšējie un ārējie ekonomiskie ieguvumi no kuģu ātruma ierobežošanas pārsniedz ar to saistītās izmaksas; norāda, ka kuģu ātruma ierobežojumus ir salīdzinoši viegli uzraudzīt un īstenot un ka tas rada nelielu administratīvo slogu iesaistītajām personām;

134.

uzsver, ka krasta elektroenerģijai ir izšķiroša nozīme videi saudzīgākas kuģniecības veidošanā, jo tā ļauj kuģiem izslēgt motorus un pieslēgties elektrības tīklam, lai ražotu elektroenerģiju viesnīcas pakalpojumu, iekraušanas un izkraušanas darbību vajadzībām ostās un enkurvietās; aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt centienus, lai veicinātu un atbalstītu krasta elektroenerģijas izmantošanu visiem kuģiem, kuri piestāj Eiropas ostās, tādējādi novēršot kuģu dzinēju radītās emisijas ostas ūdeņos, samazinot piesārņojumu un siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā arī mazinot troksni, vibrācijas un dzinēja nolietošanu;

135.

prasa izveidot globālu tirgus mehānismu, piemēram, SJO noteiktu maksu par emisijām, lai risinātu jautājumu par starptautiskajām jūras transporta emisijām, īpašu uzmanību pievēršot reģioniem, kas ir pilnībā atkarīgi no jūras transporta, jo īpaši tālākajiem un salu reģioniem un pavalstīm;

136.

ņemto vērā zinātnisko atzinumu par jūras transporta CO2 emisiju un citu emisiju ietekmi uz pasaules klimatu straujo pieaugumu, prasa IPCC kopā arī SJO jūras transporta ietekmi izvērtēt līdzīgi tam, kā tas attiecībā uz gaisa transporta nozari tiek darīts IPCC īpašajā ziņojumā “Aviācija un globālā atmosfēra”;

137.

aicina Komisiju un dalībvalstis aktīvi strādāt, lai strauji pabeigtu jau tā novilcināto SJO rīcības plānu melnā oglekļa emisiju samazināšanai no kuģiem, kas kuģo Arktikā, un tādējādi mazinātu temperatūras straujo pieaugumu polārajos reģionos;

138.

aicina Komisiju vēlākais 2020. gadā nākt klajā ar priekšlikumu attiecībā uz sauszemē saražotas elektroenerģijas izmantošanu un attiecīgo iekārtu uzstādīšanu kuģos, kas noenkurojušies ES ostās, lai samazinātu ostu zonās radītās emisijas;

139.

uzsver, cik svarīgi ir pārskatīt direktīvu par ostas atkritumu uzņemšanas iekārtām (2000/59/EK), un aicina dalībvalstis un Komisiju sadarbībā ar SJO, trešām valstīm un attiecīgo nozari pieņemt stratēģiju, lai nodrošinātu jūrniecības nozares dekarbonizāciju, pieskaņojot to Parīzes nolīguma mērķiem un vajadzībai izveidot starptautisku siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzības, ziņošanas un pārbaužu sistēmu;

140.

mudina Komisiju sekmēt vajadzīgos fiskālos nosacījumus, lai stimulētu sauszemē saražotas elektroenerģijas izmantošanu kuģos, kas noenkurojušies ES ostās, un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju piemēram, buru, bateriju un kurināmā elementu, izmantošanu jūrniecības nozarē, jo īpaši tuvsatiksmes kuģošanai;

141.

aicina attiecīgās struktūras visā ES nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus attiecībā uz sēra oksīda un slāpekļa oksīda emisijām, pielāgojot attiecīgās robežvērtības zemākajiem noteiktajiem līmeņiem;

142.

aicina Komisiju veikt izpēti un ierosināt pasākumus, lai būtiski samazinātu slāpekļa oksīda emisijas no jau ekspluatācijā esošās flotes, tostarp veikt ietekmes novērtējumu iespējai ieviest nodevu un fonda sistēmu attiecībā uz slāpekļa oksīda emisijām, lai ātri un efektīvi panāktu to būtisku samazinājumu;

143.

aicina dalībvalstis un Komisiju ierosināt juridiskos un tehniskos pasākumus, lai vēl vairāk samazinātu daļiņu un melnā oglekļa emisijas;

144.

uzsver, cik svarīgi jūrlietu kontekstā ir tālākie reģioni, jo īpaši tādēļ, ka tie atrodas Atlantijas okeānā un Indijas okeānā, jo tie nodrošina pētniecības iespējas klimata pārmaiņu ietekmes uz bioloģisko daudzveidību un jūras ekosistēmām izpētes un novēršanas jomā, un piedāvāt lielas iespējas atjaunojamo energoresursu un jūras nozares biotehnoloģiju izstrādei; uzsver, ka ir jāizstrādā inovatīvas programmas un jānodrošina pienācīgs finansējums pētniecības un izstrādes centru izveidei tālākajos reģionos; tāpēc prasa izveidot tālāko reģionu jūrlietu kopu;

Starptautisko okeānu pētniecības un datu stiprināšana

145.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt inovatīvus pakalpojumus publiskā un privātā sektora dalībniekiem, piemēram, zināšanu centrus un tīklus, lai iegūtu labas zināšanas par jūras ūdeņu vides stāvokli, uzlabotu zinātnisko datu izplatīšanu, apmaiņu ar paraugpraksi un zinātībām un pilnībā īstenotu ceļveža “Zināšanas par jūru 2020” darbības (SWD(2014)0149); šai sakarā atzinīgi vērtē to, ka pilnībā darbojas Copernicus Jūras vides novērošanas dienests un starpvaldību Zemes novērojumu grupa (GEO); mudina Komisiju izstrādāt uz Copernicus balstītas spējas, lai pārraudzītu siltumnīcefekta gāzu emisijas, tostarp CO2 emisijas, jo tas sniegtu ievērojamu pievienoto vērtību cīņā pret klimata pārmaiņām;

146.

ar nepacietību gaida Komisijas priekšlikumus, ar kuriem ES pētniecības un novērošanas darbības koordinē ar starptautiskajiem partneriem, un pētīt veidus, kā uzlabot pētniecības kvalitāti, cita starpā paplašinot pastāvošos ES pētniecības un novērošanas instrumentus un darbības, tostarp Eiropas jūras novērojumu un datu tīklu (EMODnet), lai ieviestu kopēju datubāzi, Eiropas Zemes novērošanas programmu (Copernicus), Eiropas Globālo okeānu novērošanas sistēmu (EuroGOOS) un kopīgās plānošanas iniciatīvu “Veselīgas un produktīvas jūras un okeāni” (KPI Okeāni) ar mērķi izveidot starptautisku jūras un jūrlietu datu tīklu;

147.

prasa ciešā sadarbībā ar zinātniskām iestādēm un bez valsts protekcionisma pilnībā uzraudzīt Eiropas līmeņa tiesisko pilnvarojumu un inovatīvu, pārbaudītu un selektīvu zvejas paņēmienu integrēšanu;

148.

prasa lielākus ieguldījumus zinātniskajā pētniecībā, lai iegūtu labāku izpratni par mūsu okeāniem; norāda, ka 95 % šīs jomas joprojām nav izpētīti;

149.

uzsver tādas kopīgas pētniecības un to datu nozīmi, kas iegūti jūras zinātnes un tehnoloģiju pētījumos kopā ar zinātniekiem no trešām valstīm; uzsver, ka papildu ieguldījumu veicināšana jūras zinātnē trešās valstīs un tādu starptautisku tīklu veidošana, kas radīs iespējas rezultātu un informācijas koplietošanai, ir ļoti svarīgi ilgtspējīgākas zvejas attīstīšanai, labākai jūras pārvaldībai un kopējo okeānu problēmu risināšanai;

150.

ar bažām norāda, ka mazās salas ir īpaši neaizsargātas pret piekrastes eroziju, jo piekrastes vidi varētu ievērojami ietekmēt jūras līmeņa celšanās, ūdens aprites cikli un jūras ekosistēmu tendences, kas izriet no klimata pārmaiņām; uzsver, ka esošie Eiropas lielo datu savākšanas centri nesatur sedimentu masas bilances datu kopas, kas ir nepieciešamas, lai izprastu piekrastes izmaiņas un eroziju mazo salu mērogā; tādēļ uzsver, ka ir steidzami nepieciešams izstrādāt un izmantot inovatīvas modernās tehnoloģijas, lai vāktu, novērtētu un uzraudzītu piekrastes eroziju, piekrastes un jūras apstākļus un vides parametrus ES mazajās salās; aicina Komisiju un dalībvalstis atbalstīt šādus projektus;

151.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt zināšanas par jūras dzīlēm, jūras sugām un dzīvotnēm, un apkopot ģeoloģiskos, dziļuma, seismiskos, vulkāniskos, ķīmiskos, hidroloģiskos, atmosfēras un meteoroloģiskos datus par okeāniem, galvenokārt nolūkā attīstīt jūras atjaunojamos energoresursus un izveidot aizsargātas jūras teritorijas; šajā sakarībā mudina veicināt okeānu zinātnisko novērošanu un izpēti, pienācīgi ņemot vērā vides aizsardzību un jūras ekosistēmas un ilgtspējīgas attīstības nolūkā;

152.

norāda, ka ir ārkārtīgi svarīgi zvejniecības nozarē nodrošināt precīzus datus, jo tas ir būtisks priekšnosacījums tam, lai panāktu labu okeānu pārvaldību; uzsver, ka ir jāpiešķir pienācīgi un pietiekami finanšu līdzekļi, lai nodrošinātu šā mērķa īstenošanu; uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot sadarbību un koordināciju ar starptautiskiem partneriem, par piemēru ņemot EMODnet un saskaņā ar G7 Cukubas paziņojumu;

153.

mudina vairāk resursu veltīt tam, lai palielinātu zināšanas un sapratni par jūru un okeāniem, īpaši attiecībā uz jūras zinātnisko izpēti, vāktu jaunus datus un zināšanas un veidotu datu apmaiņas platformas, kā arī sekmētu politikas izstrādi un lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi izmantot piesardzības pieeju gadījumos, kad nav pietiekamu zinātnisko pierādījumu;

154.

aicina dalībvalstis un Komisiju sekmēt zinātniskās atziņas, datu apmaiņu un tehnoloģiju nodošanu ar mērķi veicināt okeānu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu; prasa turpināt un pastiprināt pasaules mēroga iniciatīvas, sadarbību un investīcijas, lai veicinātu jūras pētniecību un inovāciju;

155.

uzsver, ka okeānu pārvaldības pamatā vajadzētu būt labākajām pieejamajām zināšanām un tāpēc prasa izvērst pētniecību un inovācijas, lai okeānus un to resursus pārvaldītu tādā veidā, kas nodrošina jūras ekosistēmu saglabāšanu un atjaunošanu, tostarp to resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

156.

uzsver, ka ir jāturpina pētīt draudus, ko rada naftas noplūdes katastrofas, un biežas noplūdes kumulatīvā ietekme okeāna vidē, lai nodrošinātu, ka lēmumi par izpētes un ieguves darbību veikšanu piekrastes zonā pamatotos uz precīzu un atjauninātu zinātnisko informāciju;

157.

aicina Komisiju un dalībvalstis pastiprināt pētniecību un veicināt daudznozaru pieejas un partnerības starp ekonomikas un publiskā sektora dalībniekiem, lai iegūtu zinātniskās atziņas par okeāniem;

158.

uzsver, ka ir nepieciešams vairāk resursu atvēlēt jūras zinātniskajai izpētei, piemēram, starpdisciplinārajai pētniecībai un ilgtspējīgai jūru un piekrastes teritoriju novērošanai, kā arī datu un zināšanu, tostarp to tradicionālo veidu, vākšanai un apmaiņai ar tiem, lai palielinātu mūsu zināšanas par okeāniem, labāk izprastu saikni starp klimatu un okeānu veselību un ražīgumu, veicinātu saskaņotu agrīnās brīdināšanas sistēmu par ekstremāliem meteoroloģiskajiem notikumiem un dabas parādībām izstrādi, sekmētu lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko informāciju, veicinātu zinātnisko un tehnoloģisko inovāciju un palielinātu jūras bioloģiskās daudzveidības ieguldījumu jaunattīstības valstu, jo īpaši mazo salu jaunattīstības valstu un vismazāk attīstīto valstu, attīstībā;

159.

aicina Komisiju Eiropas līmenī veidot un starptautiskā līmenī veicināt pētījumus, novērojumus un datu vākšanu un apmaiņu par vulkānu aktivitāti salās, okeānu vulkāniem un to saikni ar okeāniem; uzsver, ka attālākajiem reģioniem varētu būt svarīga loma šajā jomā;

160.

norāda, ka atjaunojamai enerģijai, kas iegūta no jūrām un okeāniem, ir ievērojams potenciāls, lai sasniegtu mērķus klimata un enerģētikas jomā un diversificētu enerģijas avotus; uzsver, ka ir jāveic turpmāki pētījumi par viļņiem, straumēm un sāļumu un jāizstrādā atbilstīgi vides ilgtspējas kritēriji;

161.

atgādina, ka viens no Eiropas Savienības zilās izaugsmes stratēģijas mērķiem ir uzlabot okeanogrāfijas zināšanas; aicina Komisiju un dalībvalstis ierosināt jūras pētniecību un zinātniskās partnerības ar starptautiskiem dalībniekiem un aktivizēt tādas jau esošās partnerības kā BLUMED;

162.

atzinīgi vērtē ES atbalstu, ko sniedz programmas jūras un jūrlietu pētniecības un inovācijas jomā, kuras finansē no pamatprogrammas; aicina Komisiju saglabāt šo atbalstu;

163.

prasa pietiekamu finansējumu tam, lai atbalstītu jūras un jūrlietu pētniecības un inovācijas darbības, jo īpaši pārnozares darbības, veidojot specializētu misiju okeānu pētniecības un inovācijas jomā;

164.

pauž atbalstu 2013. gada Golvejas paziņojuma turpmākai īstenošanai un mudina izveidot līdzīgas sadarbības ar trešām valstīm formas;

165.

uzsver, ka ir ārkārtīgi svarīgi kopā ar trešām valstīm veicināt papildu investīcijas jūras zinātnē, kas ir saskaņā ar 2013. gada Golvejas paziņojumu, kā arī ieguldījumus kopīgos pētniecības projektos jaunattīstības valstīs un veidot starptautiskus tīklus, ar kuru palīdzību var dalīties ar informāciju un rezultātiem, lai tādā veidā panāktu labāku un ilgtspējīgāku zvejas un jūras ekosistēmas pārvaldību un risinātu kopīgās ar okeāniem saistītās problēmas;

166.

atgādina, cik svarīgi ir strādāt kopā ar starptautiskiem partneriem, lai uzlabotu plānošanu, novērojumus un pētniecību Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Atlantijas okeānā atbilstīgi BLUEMED iniciatīvai un Belenas un Gelvejas paziņojumiem un sadarbībā ar tādām pasaules vai reģionālajām apvienībām kā Belmontas forums;

167.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos līdz 2018. gadam ierosināt EMODnet saskaņošanu ar citiem starptautiskajiem jūras datu vākšanas centieniem; atgādina Savienības apņemšanās īstenot ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus, īpaši 14.A un 14.A.1. iedaļas, nozīmi un G7 zinātnes un tehnoloģijas ministru Cukubas paziņojumu šajā kontekstā; mudina Komisiju un dalībvalstis atgādināt starptautiskajiem partneriem par viņu apņemšanos veicināt pieejamu, sadarbspējīgu un atklātu zinātni; aicina Komisiju regulāri ziņot Parlamentam par progresu, kas panākts virzībā uz patiesi globālām okeānu novērošanas platformām;

168.

aicina saskaņā ar ANO dokumentu “Mūsu okeāni, mūsu nākotne – aicinājums rīkoties” pilnībā novērtēt okeānu stāvokli, pamatojoties gan uz zinātniskajām, gan tradicionālajām zināšanu sistēmām;

169.

uzsver vajadzību turpināt virzību uz nolūkam atbilstošām okeāna novērošanas sistēmām, piekļuvi jūras datiem un lielu datu apjomu (tostarp “Zilā mākoņa”) apstrādi atbilstīgi Cukubas paziņojumam;

170.

mudina veltīt vairāk resursu tam, lai palielinātu zināšanas un sapratni par okeāniem, īpaši attiecībā uz jūras zinātnisko izpēti, jaunu datu vākšanu un zināšanu un datu apmaiņas platformām, kā arī sekmētu politikas izstrādi un lēmumu pieņemšanu, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem; atkārtoti uzsver, ka ir svarīgi izmantot piesardzības pieeju gadījumos, kad nav pietiekamu zinātnisko pierādījumu;

171.

aicina dalībvalstis, reģionālās un vietējās iestādes un privātā sektora struktūras koncentrēties galvenokārt uz inovāciju projektiem, jūras nozaru biotehnoloģijām un tīras enerģijas izmantošanu, lai sekmētu un labāk ekoloģiskajām vajadzībām pielāgotu infrastruktūru un jūras transportu un aizsargātu okeānu ekosistēmu un bioloģisko daudzveidību, izmantojot Eiropas Stratēģisko investīciju fondu (ESIF), programmu “Apvārsnis 2020” un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu (EISI); turklāt aicina dalībvalstis īpašu uzmanību pievērst alternatīvai un netradicionālai kuģu degvielai, piemēram, LNG, un sašķidrinātas dabasgāzes jūras koridoru projektam, kas paredz savienot salas, lai veicinātu un pielāgotu infrastruktūru, piemēram, sašķidrinātas dabasgāzes termināļus kā pārejas tehnoloģiju, izmantojot esošo finansējumu, kā minēts iepriekš; aicina Komisiju izstrādāt partnerības okeānu jomā ar galvenajiem šīs jomas dalībniekiem, kas būtu galvenais līdzeklis sadarbības veicināšanai, politikas saskaņošanai un koordinēšanai tādu kopīgu interešu jautājumos, kas svarīgi okeānu pārvaldībai, kā jūras nozaru izaugsme un labākās prakses apmaiņa;

172.

norāda, ka jūrniecības nozares automatizācija un digitalizācija ietver digitālo prasmju un kvalifikāciju uzlabošanu, un uzsver, ka tā ir iespēja piesaistīt jauniešus; aicina Komisiju ierosināt iniciatīvas šajā jomā, izstrādājot kopīgas iniciatīvas kvalifikāciju atzīšanai un dažādu jūrlietu un kuģniecības darbību veicināšanai;

173.

pauž nožēlu par to, ka kopīgajā paziņojumā par okeānu starptautisko pārvaldību trūkst atsauces uz piekrastes un jūras tūrismu, ņemot vērā tā ietekmi uz piekrastes, salu un attālākajiem reģioniem, un atsauces uz vietējā tūrisma nozari, kurā darbojas daudzi MVU; prasa īstenot tādu Eiropas tūrisma stratēģiju, kas būtu saskaņā ar Starptautisko okeānu forumu, iesaistot reģionus, tostarp piekrastes vietējās pašvaldības, Eiropas mēroga dialogā par paraugprakses apmaiņu attiecībā uz piekrastes un jūras tūrisma viedu pārvaldību; uzstāj, ka Komisijas stratēģijā attiecībā uz plastmasas un citiem jūras atkritumiem nedrīkstētu aizmirst par piekrastes zonām, ņemot vērā to, ka jūras vides traucējumi īpaši negatīvi ietekmē tūrisma pievilcību, kā arī rada neizbēgamu ekonomikas un klimata pārmaiņu ietekmi uz visām darbībām tālākajos reģionos;

174.

prasa pastiprināt centienus, lai veicinātu pētniecību un inovāciju, kas ļauj uzlabot okeānu pārvaldību veidā, kas nodrošina jūras ekosistēmu saglabāšanu un atjaunošanu, tostarp šo resursu ilgtspējību, kā arī zināšanas par okeāniem gan Eiropā, gan visā pasaulē, izmantojot ciešāku sadarbību un apmaiņu starp pētniekiem, ieinteresētajām personām, lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību, lai uzlabotu izglītotību par okeāniem un karjeras iespējas jūras nozaru ekonomikā; prasa veikt rūpīgu novērtējumu par okeānu stāvokli, kura pamatā ir gan zinātniskie atklājumi, gan tradicionālo zināšanu sistēmas, saskaņā ar ANO dokumentu “Mūsu okeāni, mūsu nākotne – aicinājums rīkoties”;

175.

uzsver, cik svarīgi ir piekrastes un attālāko reģionu vietējās iestādes iesaistīt šajā procesā, lai starptautiskās okeānu pārvaldības jautājumus darītu saprotamākus ES iedzīvotājiem;

o o

176.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) OV C 209, 30.6.2017., 60. lpp.

(2) Sk. pieņemtos tekstus P8_TA(2017)0069, P8_TA(2017)0070, P8_TA(2017)0071 and P8_TA(2017)0072.

(3) OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.

(4) OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp.

(5) OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.

(6) OV L 269, 21.10.2000., 34. lpp.

(7) OV L 266, 26.9.2006., 1. lpp.

(8) OV L 197, 24.7.2012., 38. lpp.

(9) OV L 321, 5.12.2011., 1. lpp.

(10) OV L 251, 16.9.2016., 77. lpp.

(11) OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.

(12) OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.

(13) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0035.

(14) Pieņemtie teksti, P8_TA(2017)0093.

(15) Pieņemtie teksti, P8_TA(2016)0478.

(16) OV C 70 E, 8.3.2012., 70. lpp.

(17) OV C 75, 26.2.2016., 24. lpp.

(18) ‘ Plastic waste inputs from land into the ocean,’ Jenna R. Jambeck, Roland Geyer, Chris Wilcox, Theodore R. Siegler, Miriam Perryman, Anthony Andrady, Ramani Narayan, Kara Lavender Law, Science, Vol. 347, 6223. izdevums, 2015. gada 13. februāris, 771.–768. lpp.

(19) Marine Plastic Debris and Microplastics, UNEP: https://wedocs.unep.org/rest/bitstreams/11700/retrieve.

(20) Eiropas Vides aģentūra, “Starptautiskās jūras satiksmes ietekme uz gaisa kvalitāti Eiropā un klimata izmaiņām”, 2013.

(21) R. Winkel, U. Weddige, D. Johnsen, V. Hoen, S. Papaefthimiou (2015), “Shore Side Electricity in Europe: Potential and environmental benefits”, Enerģētikas politika, DOI http://www.sciencedirect.com/science/article/pii/S0301421515300240

(22) OV C 265, 11.8.2017., 65. lpp.

19.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/87

P8_TA(2018)0003

Zvejas resursu saglabāšana un jūras ekosistēmu aizsardzība ar tehniskiem pasākumiem ***I

Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 458/11)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

Virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 494/2002

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)

Pastāvošie noteikumi ir jāvienkāršo, lai uzņēmējiem, valstu iestādēm un ieinteresētajām personām uzlabotos izpratne un atbilstība. Būtu jāievēro Regulā (ES) Nr. 1380/2013 paredzētais apspriešanās process ar konsultatīvajām padomēm, un būtu jācenšas nodrošināt, ka pilnībā tiek ievēroti visi mērķi attiecībā uz saglabāšanu un ilgtspēju.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2b)	Vienkāršojot pašreizējos noteikumus par tehniskajiem pasākumiem, nevajadzētu vājināt saglabāšanas un ilgtspējas standartus.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	Ir jāizstrādā tehnisko pasākumu regulējuma satvars. Minētajā satvarā būtu jāietver vispārīgi noteikumi, kas piemērojami visos Savienības ūdeņos, un jāparedz tādu tehnisko pasākumu izveide, kuros, iedzīvinot ar KZP ieviesto reģionalizācijas procesu, tiek ņemta vērā zvejniecību reģionālā specifika.

(3)

Ir jāizstrādā tehnisko pasākumu regulējuma satvars. Minētajā satvarā būtu jāietver vispārīgi noteikumi, kas piemērojami visos Savienības ūdeņos, un jāparedz tādu tehnisko pasākumu izveide, kuros, iedzīvinot ar KZP ieviesto reģionalizācijas procesu, tiek ņemta vērā zvejniecību reģionālā specifika. Ar minēto procesu būtu jānodrošina iespēja efektīvi apvienot kopējos noteikumus un vietējās situācijas, kā arī situāciju katrā zonā. Tomēr šis process nedrīkstētu radīt sava veida KZP renacionalizāciju, un konsultatīvajām padomēm būtu jāturpina nodrošināt, ka reģionalizācija notiek atbilstoši Savienības pieejai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 14. apsvērumu.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	Satvaram būtu jāaptver zvejas resursu ieguve un izkraušana, kā arī zvejas rīku ekspluatācija un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbība.

(4)	Satvaram būtu jāaptver zvejas resursu ieguve un izkraušana, kā arī zvejas rīku ekspluatācija un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbība , kā arī būtu jāņem vērā sociālekonomiskā dinamika .

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)	Attiecīgā gadījumā tehniskie pasākumi būtu jāpiemēro atpūtas zvejai , kas var būtiski ietekmēt zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumus .

(6)	Atpūtas zveja var būtiski ietekmēt jūras vidi , zivju un citu sugu krājumus, un tādēļ tai būtu jāpiemēro tehniskie pasākumi .

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)	Zivis, ko nozvejojuši atpūtas makšķernieki (āķu un makšķerēšanas rīku zveja), tiek atlaistas ūdenī ar augstiem izdzīvotības rādītājiem, ja vien zinātniskie pierādījumi nenorāda citādi.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 izkraušanas pienākums attiecas uz visu tādu sugu nozveju, uz kurām attiecas nozvejas limiti. Tomēr, ja atpūtas zvejā šo sugu īpatņi ir nozvejoti un nekavējoties atbrīvoti un zinātniskie pierādījumi apliecina augstus šo sugu izdzīvotības rādītājus, kā tas var būt to zivju gadījumā, ko nozvejojuši atpūtas zvejnieki, kas izmanto makšķerēšanas aprīkojumu, vajadzētu būt iespējai izslēgt attiecīgo zveju no izkraušanas pienākuma, piemērojot procedūras, kas noteiktas minētajā regulā, īpaši pieņemot pasākumus saskaņā ar daudzgadu plāniem un/vai izmetumu samazināšanas plāniem.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)	Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz īstenot KZP mērķus , proti, zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, samazināt nevēlamas nozvejas un izskaust izmetumus, un jāpalīdz sasniegt labu vides stāvokli, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/56/EK (18).

(7)	Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz īstenot KZP mērķus.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)	Tehniskajiem pasākumiem vajadzētu būt samērīgiem attiecībā pret noteiktajiem mērķiem. Pirms to pieņemšanas ir jāņem vērā to iespējamā ekonomiskā un sociālā ietekme.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b)

Tehnisko pasākumu, darbības programmu izpildes panākšanai un īstenošanai un attiecīgā gadījumā atļauju izdošanai, konstrukcijas un ekspluatācijas ierobežojumu noteikšanai kuģiem un konkrētiem zvejas rīkiem nevajadzētu traucēt sasniegt labākus veselības un drošības standartus kuģiem, kas veic zvejas darbības.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

7.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7c)

Tehniskajiem pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, būtu jāatbilst Stratēģiskajam plānam bioloģiskās daudzveidības jomā 2011.–2020. gadam, kas pieņemts saskaņā ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, un būtu jāpalīdz īstenot ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija laikposmam līdz 2020. gadam, īpaši mērķis nodrošināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un ar to saistītos pasākumus.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Tehniskajos pasākumos būtu īpaši jāparedz zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzība, ko nodrošina, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nozvejas. Turklāt ar tehniskajiem pasākumiem būtu līdz minimumam jāsamazina un, kad vien iespējams, jānovērš zvejas rīku ietekme uz jūras ekosistēmu un jo īpaši uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Tiem būtu jāpalīdz arī īstenot pārvaldības pasākumus ar mērķi izpildīt Padomes Direktīvā 92/43/EEK (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (20) un Direktīvā 2008/56/EK paredzētos pienākumus.

(8)

Tehniskajiem pasākumiem būtu īpaši jāveicina zivju mazuļu un nārsta baru aizsardzība, ko nodrošina, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus, kuru mērķis ir nepieļaut nozvejas. Turklāt ar tehniskajiem pasākumiem būtu līdz minimumam jācenšas samazināt un, kad vien iespējams, novērst zvejas rīku negatīvo ietekmi uz jūras ekosistēmu un jo īpaši uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Būtu jāizveido stimuli, kas veicinātu tādu zvejas rīku un paņēmienu izmantošanu, kuru ietekme uz vidi ir neliela. Tehniskajiem pasākumiem būtu jāpalīdz arī īstenot pārvaldības pasākumus ar mērķi izpildīt Padomes Direktīvā 92/43/EEK (19), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK (20) un Direktīvā 2008/56/EK paredzētos pienākumus.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)

Jutīgo sugu nejaušas sagūstīšanas problēma būtu jārisina vispusīgi un saistībā ar visiem zivsaimniecības un zvejas rīku veidiem, ņemot vērā gan stingras aizsardzības līmeni, kas tām nodrošināms atbilstoši Direktīvai 92/43/EEC, Direktīvai 2009/147/EK un Direktīvai 2008/56/EK, gan to lielo neaizsargātību, gan pienākumu sasniegt labu vides stāvokli līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka mērķrādītāji , kuri saistīti ar nevēlamu nozveju apjomiem, jutīgu sugu piezveju apjomiem un jūras gultnes dzīvotņu platībām , ko nelabvēlīgi ietekmē zveja, un kuri atspoguļo KZP mērķus, Savienības vides tiesību aktu (jo īpaši Padomes Direktīvas 92/43/ EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK) (21) mērķus un starptautisko paraugpraksi .

(9)

Lai izvērtētu tehnisko pasākumu iedarbīgumu, būtu jānosaka snieguma rādītāji par to , kā tiek samazināta par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju nozveja un jutīgu sugu nejauša sagūstīšana , kā arī par zvejas darbību radītās negatīvās vidiskās ietekmes uz jūras dzīvotnēm samazināšanu, ievērojot KZP un Savienības vides tiesību aktu (jo īpaši Direktīvas 92/43/ EEK, Direktīvas 2009/147 / EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK) (21) mērķus.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a)	Dalībvalstīm būtu iespējami plašāk jāizmanto Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 508/2014 (1a) pieejamie pasākumi, lai atbalstītu zvejnieku īstenotos tehniskos pasākumus un lai nodrošinātu, ka tiek ņemti vērā KZP sociālekonomiskie mērķi.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Būtu jāaizliedz konkrēti destruktīvi zvejas rīki vai metodes, kurās izmanto sprāgstvielas, indes, apdullinošas vielas, elektrisko strāvu, pneimatiskos āmurus vai citus atskaldīšanas instrumentus, velkamas ierīces un greiferus, ko izmanto sarkano koraļļu vai cita tipa koraļļu un koraļļveidīgo sugu ieguvei, un harpūnu šautenes. Šajā sakarībā ir nepieciešams nodrošināt atbilstošas zināšanas par novatorisku zvejas rīku ietekmi un kumulatīvo ietekmi, pirms šo zvejas rīku izmantošana ir ļoti izplatījusies. Turklāt vajadzētu būt ieviestai uzraudzības, kontroles un novērtēšanas sistēmai, kas būtu paredzēta izpildes un pētniecības, kā arī novērtēšanas mērķiem. Visbeidzot, pašreizējām atļaujām būtu jāveic atkārtots zinātniskais novērtējums, pirms tiek piešķirts “neaizliegtas darbības” statuss.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

11.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a)

Ir vajadzīgas precīzas un kvantificētas zināšanas par novatorisku zvejas rīku ietekmi un kumulatīvo ietekmi uz jūras vidi un sugām, pirms to izmantošana ir sasniegusi komerciālu mērogu. Būtu jāizveido efektīva uzraudzības un novērtēšanas programma.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)	Dažu retu zivju sugu, piemēram, dažu haizivju un raju sugu , saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

(15)	Dažu zivju sugu, kuras ir retas vai kuru bioloģiskās īpašības padara tās īpaši jutīgas pret pārzveju , saglabāšanu varētu nopietni apdraudēt pat ierobežotas zvejas darbības. Lai aizsargātu šādas sugas, būtu jāievieš vispārējs to zvejas aizliegums.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Lai ieguves sektoram palīdzētu izpildīt izkraušanas pienākumu, dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem atvieglo par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu uzglabāšanu un noieta tirgu atrašanu. Šiem pasākumiem būtu jāietver atbalsts investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalsts investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

(21)

Lai ieguves sektoram palīdzētu izpildīt izkraušanas pienākumu un ar pilnīgu šā pienākuma ievērošanu nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus , dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, ar kuriem atvieglo par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu uzglabāšanu un noieta tirgu atrašanu. Šiem pasākumiem būtu jāietver atbalsts investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalsts investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

Gadījumos, kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka pastāv to sugu būtiskas nevēlamas nozvejas , uz kurām neattiecas nozvejas limiti un tātad arī izkraušanas pienākums , dalībvalstīm būtu jāīsteno izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izpētīt veidus, kā samazināt šādas nozvejas, un ieviest atbilstošus tehniskos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.

(23)	Gadījumos, kad zinātniskie ieteikumi liecina, ka pastāv sugu būtiskas nevēlamas nozvejas, dalībvalstīm būtu jāīsteno izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izpētīt veidus, kā samazināt šādas nozvejas, un ieviest atbilstošus tehniskos pasākumus, lai sasniegtu šo mērķi.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Ja reģionālā līmenī tehniskie pasākumi nav ieviesti, būtu jāpiemēro noteikti atsauces standarti. Minētie atsauces standarti būtu jāatvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Tajos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā mazināt jūras zīdītāju un jūras putnu piezvejas konkrētos apgabalos un jebkādi citi reģionāli pasākumi, kuri patlaban ir spēkā un joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kamēr vēl nav ieviesti reģionāli pasākumi.

(24)

Ja reģionālā līmenī tehniskie pasākumi nav ieviesti, būtu jāpiemēro noteikti atsauces standarti. Minētie atsauces standarti būtu jāatvedina no spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, ņemot vērā ZZTEK ieteikumus un ieinteresēto personu viedokļus. Tajos būtu jāietver velkamo zvejas rīku un stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri, minimālie saglabāšanas references izmēri, zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali, dabas saglabāšanas pasākumi nolūkā minimizēt un iespēju robežās novērst jūras zīdītāju un jūras putnu nejaušu sagūstīšanu konkrētos apgabalos un jebkādi citi reģionāli pasākumi, kuri patlaban ir spēkā un joprojām ir nepieciešami, lai nodrošinātu saglabāšanas mērķu sasniegšanu, kamēr vēl nav ieviesti reģionāli pasākumi.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)	Saskaņā ar KZP iestrādāto reģionalizācijas procesu dalībvalstis sadarbībā ar ieinteresētajām personām var izstrādāt kopīgus ieteikumus par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem, kuri atšķiras no atsauces standartiem.

(25)

Lai pielāgotu tehniskos pasākumus zivsaimniecības reģionālajai specifikai, saskaņā ar KZP iestrādāto reģionalizācijas procesu dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm un balstoties uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem būtu jāspēj izstrādāt kopīgi ieteikumi par atbilstošiem tehniskiem pasākumiem, kuri atšķiras no atsauces standartiem , pat gadījumā, ja nav sagatavots daudzgadu plāns .

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)	Šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu būt vismaz līdzvērtīgiem atsauces standartiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzība .

(26)

Reģionalizācija būtu jāizmanto, lai radītu īpaši pielāgotus pasākumus, kuros ņemta vērā katra zivsaimniecības apgabala specifika, kā arī aizsargātas tā jutīgās sugas un dzīvotnes. Šādiem reģionāliem tehniskiem pasākumiem vajadzētu būt ilgtspējīgiem un vismaz nodrošināt atsauces standartiem līdzvērtīgus izmantošanas modeļus un aizsardzības līmeni. Visu reģionālo tehnisko pasākumu pieņemšanu vajadzētu balstīt uz labākajiem pieejamiem zinātniskiem ieteikumiem.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

26.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26a)

Lēmumiem, ko pieņem dalībvalstu reģionālās grupas saskaņā ar reģionalizāciju, būtu jāatbilst tādiem pašiem demokrātiskās uzraudzības standartiem, kādi ir iesaistītajās dalībvalstīs.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

26.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26b)

Reģionalizācija būtu jāizmanto kā līdzeklis, kas veicina visu attiecīgo ieinteresēto personu, tostarp nevalstisko organizāciju, dalību un sniegtu iespējas zvejniekiem un sekmētu viņu iesaistīšanos, lai, strādājot ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, konsultatīvajām padomēm un zinātniekiem, viņi varētu radīt īpaši pielāgotus pasākumus, kuros tiktu ņemta vērā katra zvejas apgabala specifika un aizsargāti tā vides apstākļi.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

27.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27a)

Ja kādai konkrētai dalībvalstij ir tiešas pārvaldības intereses, var tikt iesniegti priekšlikumi par atsevišķiem tehniskiem pasākumiem, lai grozītu esošos saglabāšanas pasākumus, apspriežoties ar attiecīgajām konsultatīvajām padomēm.

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus ar mērķi ieviest izmēra un sugu ziņā selektīvus zvejas rīkus, kas būtu alternatīva daudzgadu plānos noteiktajiem linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpārliecinās par to, ka šādu zvejas rīku izmantošana nodrošina vismaz līdzīgus vai labākus selektivitātes modeļus nekā atsauces zvejas rīki.

(28)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus ar mērķi ieviest izmēra un sugu ziņā selektīvus zvejas rīkus, kas būtu alternatīva linuma acs atsauces izmēriem, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpārliecinās par to, ka šādu zvejas rīku izmantošana nodrošina vismaz līdzīgus vai labākus selektivitātes modeļus nekā atsauces zvejas rīki.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka specifikācijas, platības, ilgums, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

(29)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kuru mērķis ir aizsargāt zivju mazuļus un nārsta barus, reģionālām dalībvalstu grupām savos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka specifikācijas, platības, ilgums, zvejas rīku izmantošanas ierobežojumi un kontroles un uzraudzības kārtība.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai daudzgadu plānos grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāgarantē tas, ka netiek apdraudēti KZP mērķi, proti, jānodrošina jūras sugu mazuļu aizsardzība , vienlaikus gādājot par to, lai tirgus netiktu izkropļots un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

(30)

Izstrādājot kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāpalīdz sasniegt KZP mērķus, nodrošinot, ka tiek pilnībā aizsargāti jūras sugu mazuļi , vienlaikus gādājot par to, lai tirgus netiktu izkropļots un netiktu radīts par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju noieta tirgus.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)

Kā papildu pasākums zivju mazuļu vai nārsta baru aizsardzības nolūkos būtu jāatļauj noteikt reāllaika zvejas aizliegumu noteikšana saistībā ar tiem noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, kas būtu izstrādājami kopīgu ieteikumu satvarā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu noteikšanas un atcelšanas nosacījumi, kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

(31)

Kā papildu pasākums zivju mazuļu vai nārsta baru vai jutīgu sugu aizsardzības nolūkos būtu jāatļauj noteikt reāllaika zvejas aizliegumu noteikšana saistībā ar tiem noteikumiem par zvejas darbību vietas maiņu, kas būtu izstrādājami kopīgu ieteikumu satvarā. Attiecīgajos kopīgajos ieteikumos būtu jānosaka šādu apgabalu noteikšanas un atcelšanas nosacījumi , tostarp attiecīgā gadījumā izņēmumi , kā arī kontroles un uzraudzības kārtība.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)

Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes zinātnisko novērtējumu, ko pienācīgi izvērtējusi ZZTEK, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku, piemēram, elektroimpulsa traļa, izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.

(32)

Pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku ietekmes zinātnisko novērtējumu, ko pienācīgi izvērtējusi ZZTEK, tostarp dažu zvejas rīku iespējamo negatīvo ietekmi, reģionālo dalībvalstu grupu kopīgajos ieteikumos varētu paredzēt šādu novatorisku zvejas rīku izmantošanu vai izmantošanas paplašināšanu. Novatorisku zvejas rīku izmantošanai nevajadzētu būt atļautai gadījumos, kad zinātniskie novērtējumi liecina, ka to izmantošana radītu tiešu vai kumulatīvu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras dzīvotnēm, īpaši jutīgām dzīvotnēm vai nemērķa sugām , vai arī apdraudētu laba jūras ūdeņu vides stāvokļa panākšanu .

Grozījums Nr. 268

Regulas priekšlikums

32.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32a)

Reģionālajām grupām vajadzētu izstrādāt papildus negatīvās ietekmes mazināšanas pasākumus, pamatojoties uz rīku veidu, izmantojot zinātniskos ieteikumus un paraugpraksi, kā arī, ja iespējams, izskaust jūras putnu un jūras zīdītāju piezvejas, ievērojot Padomes Direktīvu 92/43/EEK un Padomes Direktīvu 79/409/EEC (1a) , kā arī 1992. gada 17. martā pieņemto Vienošanos par mazo vaļveidīgo aizsardzību Baltijas jūrā, Ziemeļaustrumu Atlantijā, Īrijas jūrā un Ziemeļjūrā (ASCOBANS) saskaņā ar tās grozījumiem.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)

Lai līdz minimumam samazinātu jutīgu sugu piezvejas un zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāizstrādā papildu apdraudējuma mazināšanas pasākumi ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka šādu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nopietni apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums attiecīgajā reģionā. Šādus noteikumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, jo dažos apgabalos vaļveidīgie un jūras putni tajos tiek sagūstīti ievērojamā skaitā.

(33)

Lai līdz minimumam samazinātu un iespēju robežās novērstu jutīgu sugu nejaušu sagūstīšanu un zvejas rīku ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm, reģionālām dalībvalstu grupām būtu jāizstrādā papildu apdraudējuma mazināšanas pasākumi ar mērķi samazināt zvejas ietekmi uz jutīgām sugām un dzīvotnēm. Ja zinātniskie pierādījumi liecina, ka šādu sugu un dzīvotņu saglabāšanās stāvoklis ir nopietni apdraudēts, dalībvalstīm būtu jāievieš papildu ierobežojumi attiecībā uz konkrētu zvejas rīku konstrukciju un ekspluatāciju vai pat pilnīgs to izmantošanas aizliegums attiecīgajā reģionā , lai aizsargātu jūras vidi, vietējo zivju krājumus un attiecīgās vietējās krastu kopienas . Šādus noteikumus jo īpaši varētu piemērot dreifējošu tīklu izmantošanai, jo dažos apgabalos vaļveidīgie un jūras putni tajos tiek sagūstīti ievērojamā skaitā.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)

Lai saglabātu pašreizējos detalizētos ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisijā (NEAFC), būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz jutīgu jūras ekosistēmu sarakstiem, kā arī uz specifiskiem tehniskiem pasākumiem, kas saistīti ar konkrētiem zilās jūras līdakas un sarkanasaru aizsardzības pasākumiem. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko Savienības tiesību aktos iestrādā turpmākus grozījumus tajos NEAFC pieņemtajos pasākumos, kuri ir dažu konkrēti noteiktu nebūtisku šīs regulas elementu priekšmets un kuri saskaņā ar NEAFC konvencijas noteikumiem kļūst saistoši Savienībai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī,

svītrots

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)	Lai nekavētu zinātnisko pētniecību, krājumu mākslīgu atjaunošanu un pārvietošanu, šīs regulas noteikumi nebūtu jāpiemēro operācijām, kas varētu būt vajadzīgas šādu darbību veikšanai.

(36)	Lai nekavētu zinātnisko pētniecību, krājumu tiešu atjaunošanu un pārvietošanu, šīs regulas noteikumi nebūtu jāpiemēro operācijām, kas varētu būt vajadzīgas šādu darbību veikšanai.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

37. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37)

Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībā ir vajadzīga tūlītēja rīcība, būtu jādod Komisijai iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties un ar kuriem nosaka tehniskos pasākumus apdraudējuma mazināšanai, ar šiem aktiem papildinot šo regulu vai citus tehniskos pasākumus, kas noteikti citos Savienības tiesību aktos, vai atkāpjoties no šīs regulas vai minētajiem citiem pasākumiem. Minētie pasākumi būtu jāizstrādā jo īpaši tā, lai reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem; lai nodrošinātu nārstojošo zivju vai gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu aizsardzību, kad to krājumi ir ļoti mazi; lai reaģētu uz citām izmaiņām krājumu saglabāšanās stāvoklī, kas varētu apdraudēt krājuma stāvokli. Tie var ietvert velkamo vai stacionāro zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus vai zvejas darbību ierobežojumus konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

(37)

Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu un dzīvotņu aizsardzībā ir vajadzīga tūlītēja rīcība, būtu jādod Komisijai iespēja pienācīgi pamatotos gadījumos pieņemt deleģētos aktus, kuri jāpiemēro nekavējoties un ar kuriem nosaka tehniskos pasākumus apdraudējuma mazināšanai, ar šiem aktiem papildinot šo regulu vai citus tehniskos pasākumus, kas noteikti citos Savienības tiesību aktos, vai atkāpjoties no šīs regulas vai minētajiem citiem pasākumiem. Minētie pasākumi būtu jāizstrādā jo īpaši tā, lai reaģētu uz neparedzētām izmaiņām krājumu modeļos, kas radušās, krājumam labi vai slikti papildinoties ar zivju mazuļiem , vai pēc jutīgu sugu nejaušas sagūstīšanas, lai nodrošinātu nārstojošo zivju vai gliemju, vēžveidīgo vai adatādaiņu aizsardzību, kad to krājumi ir ļoti mazi , vai lai reaģētu uz citām izmaiņām krājumu vai jutīgu sugu saglabāšanās stāvoklī, kas varētu apdraudēt krājuma stāvokli , kā arī lai novērstu zvejas radītu sugu populāciju un dzīvotņu stāvokļa pasliktināšanos un nodrošinātu citus nepieciešamos saglabāšanas pasākumus . Šādos pasākumos var ietvert velkamo vai stacionāro zvejas rīku izmantošanas ierobežojumus vai zvejas darbību ierobežojumus konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai tādā veidā atjauninātu sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta; lai atjauninātu sarakstu ar jutīgiem apgabaliem, kuros zveja būtu jāierobežo; lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no daudzgadu plāniem, un lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu plāniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(38)

Būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu, lai nolūkā izstrādāt tehnisko pasākumu snieguma rādītājus par tādu zivju nozveju, kuru izmērs ir mazāks par minimālo saglabāšanas references izmēru, definētugalvenās zivsaimniecības jomas un nozveju līmeņus, kas attiecas uz šīm galvenajām zivsaimniecības jomām, atjauninātu sarakstu ar zivīm un gliemjiem, vēžveidīgajiem un adatādaiņiem, kuru specializētā zveja ir aizliegta; lai atjauninātu sarakstu ar jutīgiem apgabaliem, kuros zveja būtu jāierobežo; lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no daudzgadu plāniem, vai vajadzības gadījumā — neietilpst daudzgadu plānos; un lai pieņemtu tehniskos pasākumus, kas ir daļa no pagaidu izmetumu samazināšanas plāniem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī un balstoties uz ZZTEK novērtējumu. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

40. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)

Līdz 2020 . gada beigām un pēc tam reizi trijos gados Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un tās secīgu izvērtējumu, ko veikusi ZZTEK, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā būtu jānovērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot šīs regulas mērķus un sasniegt šīs regulas mērķrādītājus . Ja, pamatojoties uz minēto ziņojumu, ir pierādījumi, ka reģionālā līmenī mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti , attiecīgā reģiona dalībvalstīm būtu jāiesniedz plāns, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu minēto mērķu un mērķrādītāju izpildi . Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei visi vajadzīgie grozījumi šajā regulā.

(40)

Līdz … [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi trijos gados Komisijai, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un tās secīgu izvērtējumu, ko veikusi ZZTEK, būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā būtu jānovērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot šīs regulas mērķus un panākt snieguma rādītāju līmeni . Ja, pamatojoties uz minēto ziņojumu, ir pierādījumi, ka reģionālā līmenī mērķi nav sasniegti vai ka snieguma rādītāju līmenis ir neapmierinošs , attiecīgā reģiona dalībvalstīm būtu jāiesniedz plāns, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu minēto mērķu panākšanu un uzlabotu snieguma rādītāju līmeni . Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Komisijai būtu jāierosina Eiropas Parlamentam un Padomei visi vajadzīgie grozījumi šajā regulā.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)	Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (29), (EK) Nr. 1098/2007 (30), (EK) Nr. 1224/2009 (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 (32) un (ES) Nr. 1380/2013 (33) būtu attiecīgi jāgroza.

(42)	Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006 (29), (EK) Nr. 1098/2007 (30), (EK) Nr. 1224/2009 (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (33) būtu attiecīgi jāgroza.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)

Lai papildinātu vai grozītu spēkā esošos detalizētos noteikumus, ar kuriem transponē ieteikumus, par kuriem panākta vienošanās Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijā (GFCM), būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz Regulā (ES) Nr. 1343/2011 paredzētajiem tehniskajiem pasākumiem. Turklāt Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar ko Savienības tiesību aktos iestrādā turpmākus grozījumus tajos GFCM pieņemtajos pasākumos, kuri ir dažu konkrēti noteiktu nebūtisku šīs regulas elementu priekšmets un kuri saskaņā ar GFCM nolīguma noteikumiem kļūst saistoši Savienībai. Regula (ES) Nr. 1343/2011 būtu attiecīgi jāgroza. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī,

svītrots

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	zvejas rīku ekspluatāciju un zvejas darbību un jūras ekosistēmu mijiedarbību .

(b)	zvejas rīku ekspluatāciju.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)	minēto zvejas rīku un jūras ekosistēmu mijiedarbību.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Šo regulu piemēro darbībām, ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

1. Neskarot 29. pantu, šo regulu piemēro visām zvejas darbībām (atpūtas vai komerciālām) , ko Savienības zvejas kuģi un – neskarot karoga valsts primāro atbildību – dalībvalstu valstspiederīgie veic 5. pantā minētajās zvejas zonās, kā arī darbībām, ko zvejas kuģi, kuri peld ar trešo valstu karogu un ir reģistrēti trešās valstīs, veic, zvejojot Savienības ūdeņos.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Regulas 7. un 14. pantu un V–X pielikuma A daļu piemēro arī atpūtas zvejai.	2. Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Būdami kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanas atbalsta instrumenti, tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā un jo īpaši minētā panta 2. un 3. punktā un 5. punkta a) un j) apakšpunktā .	1. Tehniskie pasākumi palīdz sasniegt KZP mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Turklāt tehniskie pasākumi:	2. Turklāt tehniskie pasākumi sekmē šādu mērķu sasniegšanu :

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	optimizē izmantošanas modeļus, lai nodrošinātu jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību;

(a)	nodrošina ilgtspējīgus izmantošanas modeļus, lai panāktu jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību; un nodrošina atbilstošus aizsardzības pasākumus;

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	nodrošina to, ka Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK minēto jūras sugu un citu jutīgu sugu īpatņu piezvejas , kas rodas zvejojot , tiek līdz minimumam samazinātas un, kad vien iespējams, izskaustas, lai tās neapdraudētu šo sugu saglabāšanās stāvokli ;

(b)	nodrošina to, ka jutīgu jūras sugu, jo īpaši to, kas minētas Direktīvās 92/43/EEK un 2009/147/EK , nejauša sagūstīšana , ko izraisa zveja , tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta ;

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	nodrošina to, ka zvejas vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta , lai neapdraudētu minēto dzīvotņu saglabāšanās stāvokli ;

(c)	nodrošina to, ka zvejas negatīvā vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm tiek līdz minimumam samazināta un, kad vien iespējams, izskausta, cita starpā izmantojot piemērotus stimulus ;

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	palīdz ieviest zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai izpildītu Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK, 2008/56/EK un 2000/60/EK paredzētos pienākumus.

(d)	ievieš zvejniecības pārvaldības pasākumus, lai izpildītu Direktīvās 92/43/EEK, 2009/147/EK, 2008/56/EK un 2000/60/EK paredzētos pienākumus.

Grozījums Nr. 294 un 300

Regulas priekšlikums

3. pants – 2. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da)	nodrošina, ka ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti Komisijas Lēmumā 2010/477/ES izklāstītajā 1., 3., 4. un 6. raksturlielumā.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Tehnisko pasākumu mērķis ir sasniegt šādus mērķrādītājus :	1. Lai novērtētu, vai tehniskie pasākumi sekmē 3. pantā noteikto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus snieguma rādītājus :

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	nodrošināt to , ka par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktu un 15. pantu nepārsniedz 5 % (pēc tilpuma) ;

(a)	apjomu , kādā par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas tiek pakāpeniski samazinātas līdz konkrētiem līmeņiem attiecībā uz galvenajām zivsaimniecības jomām ;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	nodrošināt to , ka jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu piezvejas nepārsniedz līmeņus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos un starptautiskos nolīgumos ;

(b)	apjomu , kādā jūras zīdītāju, jūras rāpuļu, jūras putnu un citu komerciāli neizmantojamu sugu nejauša sagūstīšana tiek pakāpeniski samazināta un, ja iespējams, pilnībā izskausta ;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

nodrošināt to , ka zvejas darbību vidiskā ietekme uz jūras gultnes dzīvotnēm nepārsniedz līmeņus, kas vajadzīgi, lai katram dzīvotņu tipam , ko novērtē saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, sasniegtu labu vides stāvokli katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, – gan attiecībā uz dzīvotnes kvalitāti, gan uz telpisko apmēru, kura robežās ir jāsasniedz prasītie līmeņi.

(c)

apjomu , kādā zvejas darbību negatīvā vidiskā ietekme uz jūras dzīvotnēm, tostarp jūras gultnes jutīgām dzīvotnēm , tiek līdz minimumam samazināta un nepārsniedz līmeņus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu labu vides stāvokli, īpaši attiecībā uz ikvienu dzīvotņu tipu , kas novērtēts saskaņā ar Direktīvu 2008/56/EK, katrā jūras reģionā vai apakšreģionā, — gan attiecībā uz dzīvotnes kvalitāti, gan uz telpisko apmēru, kura robežās ir jāsasniedz prasītie līmeņi.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu, kas šo regulu papildinātu, atbilstoši 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam definējot:

(a)	šajā apakšpunktā minētās galvenās zivsaimniecības jomas;

(b)	par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas pašreizējos līmeņus katrai no šīm galvenajām zivsaimniecības jomām, pamatojoties uz dalībvalstu iesniegtajiem datiem par 2013.–2015. atsauces gadu;

(c)	konkrētos līmeņus, līdz kuriem katrā no galvenajām zivsaimniecības jomām jāsamazina par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas, lai sasniegtu mērķi nodrošināt ilgtspējīgus izmantošanas modeļus un aizsargāt jūras sugu mazuļus.

Nosakot konkrētos līmeņus, kas minēti šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, ņem vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, tostarp ZZTEK ieteikumus, kā arī esošās un nākotnes tehniskās iespējas attiecībā uz izvairīšanos no tādu jūras sugu īpatņu nozvejas, kuri ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru.

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Šā panta 1.a punktā minēto deleģēto aktu mērķiem dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] var iesniegt kopīgu ieteikumu.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.c Ja šā panta 1.b punkta noteiktajā termiņā nav iesniegts kopīgs ieteikums vai ja dalībvalstu iesniegtais kopīgais ieteikums nav saderīgs ar šīs regulas mērķiem, Komisija līdz… [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā], atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 6. punkta, pieņem deleģētos aktus, ar kuriem papildina šo regulu, nosakot elementus, kas minēti šā panta 1.a punkta pirmajā daļā, saskaņā ar šīs regulas 32. pantu.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

4. pants – 1.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.d Lai panāktu, ka pamazām tiek samazinātas par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku jūras sugu īpatņu nozvejas, kas nodrošinātu ilgtspējīgas izmantošanas modeļus, šā panta 1.a punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētos konkrētos līmeņus pārskata reizi trijos gados, izmantojot 1.a, 1.b un 1.c punktā izklāstīto procedūru, un līmeņus vajadzības gadījumā vēl vairāk samazina saskaņā ar labākiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem un esošajām un nākotnes tehniskajām iespējām attiecībā uz šādu nozveju nepieļaušanu.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šo mērķrādītāju sasniegšanas apmērs tiks izskatīts 34. pantā paredzētajā ziņošanas procesā .	2. Šā panta 1. punktā minēto novērtējumu veic saistībā ar 34. pantā paredzēto ziņošanas procesu .

Grozījums Nr. 346

Regulas priekšlikums

4.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a pants
	Sociālekonomiskie mērķi
	Lai ņemtu vērā sociālekonomiskos mērķus, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta c), f) un i) apakšpunktā, pieņemot un īstenojot tehniskos un saglabāšanas pasākumus, dalībvalstis plaši izmanto Regulas (ES) Nr. 508/2014 38., 39. un 40. pantā izklāstītos pasākumus.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	“Ziemeļjūra” ir ICES IIa, IIIa un IV rajons (34);

(a)	“Ziemeļjūra” ir Savienības ūdeņi ICES IIa, IIIa un IV rajonā (34);

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	“ziemeļrietumu ūdeņi” ir ICES V (izņemot Va zonu un Vb zonas ūdeņus, kas nav Savienības ūdeņi), VI un VII apakšapgabals ;

(c)	“ziemeļrietumu ūdeņi” ir Savienības ūdeņi ICES V, VI un VII apakšapgabalā ;

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	“tālākie reģioni” ir ūdeņi ap Līguma 349. panta pirmajā daļā minētajiem tālākajiem reģioniem, iedalīti trijos jūras baseinos: Atlantijas okeāna rietumu daļa , Atlantijas okeāna austrumu daļa un Indijas okeāns;

(g)	“Savienības ūdeņi Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā” ir kādas dalībvalsts suverenitātei vai jurisdikcijai pakļauti ūdeņi ap Gvadelupu , Francijas Gviānu, Martiniku, Majotu, Reinjonu un Senmartēnu.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. daļa – l apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)	“izmantošanas modelis” ir zvejas noslodzes sadalījums pa krājuma vecumsastāva grupām;

(1)	“izmantošanas modelis” ir zvejas izraisītas zivju mirstības sadalījums pa krājuma vecumsastāva un izmēra grupām;

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	“selektivitāte” ir kvantitatīvi izteikta varbūtība, ka ar noteikta izmēra linuma acīm (vai āķiem) tiks nozvejotas konkrēta izmēra zivis;

(2)	“selektivitāte” ir varbūtība, ka ar noteikta veida zvejas rīkiem tiks nozvejotas konkrētas sugas vai konkrēta izmēra zivis;

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 3. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	“selektīvā zveja” ir zvejas metode, kura dod iespēju zvejot un iegūt zivis vai gliemjus, vēžveidīgos un adatādaiņus atkarībā no to izmēra un sugas un zvejas operācijas laikā nepieļaut nemērķa sugu īpatņu piezvejas vai tos neskartus atlaist jūrā;

svītrots

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	“specializētā zveja” ir noteiktu sugu vai sugu kombināciju zveja, kurā minētās sugas vai sugu kopējā nozveja veido vairāk nekā 50 % nozvejas ekonomiskās vērtības ;

(4)

“specializētā zveja” ir zvejas piepūle, kas vērsta uz noteiktu sugu vai sugu grupu, kuru precīza kombinācija atšķiras zivsaimniecību vidū un konkrēti noteikumi par minimālajām tehniskajām specifikācijām attiecībā uz linuma acs izmēru un selektīvām ierīcēm katrā zivsaimniecībā tiek noteikti reģionālā līmenī ;

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 5.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)	“sugas saglabāšanās stāvoklis” ir sugas saglabāšanās stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 1. panta i) punkta definīciju;

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – 5.b apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b)	“dzīvotnes saglabāšanās stāvoklis” ir dabiskas dzīvotnes saglabāšanās stāvoklis saskaņā ar Direktīvas 92/43/EEK 1. panta e) punkta definīciju;

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 7. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

“jutīga suga” ir suga, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās dzīvotni, izplatību, populācijas lielumu un populācijas stāvokli, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas sugas ir jo īpaši sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, sugas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK, un sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK;

(7)

“jutīga suga” ir suga, kuras saglabāšanās stāvokli, tostarp tās dzīvotni, izplatību, populācijas lielumu vai populācijas stāvokli, nelabvēlīgi ietekmē cilvēka darbību, tostarp zvejas darbību, radītās noslodzes. Jutīgas sugas ir jo īpaši sugas, kas uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II un IV pielikumā, sugas, uz kurām attiecas Direktīva 2009/147/EK, un sugas, kuru aizsardzība ir vajadzīga, lai sasniegtu labu vides stāvokli, kā paredzēts Direktīvā 2008/56/EK;

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 8. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)	“mazās pelaģiskās sugas” ir makrele, siļķe, stavridas , Eiropas anšovs, sardīne, putasu, argentīnas , brētliņa, kaproīdas;

(8)	“mazās pelaģiskās sugas” cita starpā ir tādas sugas kā makrele, siļķe, stavrida , Eiropas anšovs, sardīne, putasu, argentīna , brētliņa, kaproīdas , bopsa, zeltainā sardinella un Madeiras sardinella ;

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 9.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a)	“tradicionālā (iztikas) zveja ar pasīviem zvejas rīkiem” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvie resursi tiek izmantoti ierobežotā vietējā līmenī tikai un vienīgi personiskām vajadzībām un pielietojot tradicionālus zvejas rīkus un paņēmienus;

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 10. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)	“konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar KZP, lai veicinātu visu ieinteresēto personu līdzsvarotu pārstāvību un palīdzētu sasniegt KZP mērķus ;

(10)	“konsultatīvās padomes” ir ieinteresēto personu grupas, kas izveidotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 43. pantu un veic savu darbību saskaņā ar minētās regulas 44. un 45. pantu un III pielikumu ;

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 11. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

“tralis” ir zvejas rīks, kuru aktīvi velk viens vai vairāki zvejas kuģi un kuram ir konusa vai piramīdas formas linuma pamatdaļa (traļa pamatdaļa), ko aizmugurē noslēdz āmis; “velkamie zvejas rīki” ir traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kuriem ir konusa vai piramīdas formas pamatdaļa, ko aizmugurē noslēdz maiss (āmis) , vai kuri sastāv no diviem gariem spārniem, pamatdaļas un maisa (āmja), un kurus ūdenī aktīvi pārvieto ;

(11)	“tralis” ir tāds zvejas rīks ar tīklu , kuru aktīvi velk viens vai vairāki zvejas kuģi un ko aizmugurē noslēdz maiss (āmis);

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a)

“velkamie zvejas rīki” ir traļi, dāņu vadi un tiem līdzīgi zvejas rīki, kurus ūdenī aktīvi pārvieto viens vai vairāki kuģi vai jebkura cita mehanizēta sistēma;

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 12. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)	“grunts tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai uz vai tuvu pie jūras gultnes;

(12)	“ gultnes grunts tralis” ir tralis, kas ir konstruēts un aprīkots darbībai uz vai tuvu pie jūras gultnes;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 13. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)	“ pāru grunts tralis” ir grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi, kas katrs velk vienu traļa pusi. Traļa horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp abiem kuģiem, kad tie velk zvejas rīku;

(13)	“ gultnes grunts pāra tralis” ir grunts tralis, kuru vienlaikus velk divi kuģi, kas katrs velk vienu traļa pusi. Traļa horizontālo atvērumu nodrošina attālums starp abiem kuģiem, kad tie velk zvejas rīku;

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 15. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)	“rāmja tralis” ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošina tērauda vai koka stienis ( rāmis), kura linums ir aprīkots ar grunts ķēdēm, ķēžu pīteņiem vai smaguma ķēdēm un kuru aktīvi velk pa grunti ;

(15)	“rāmja tralis” ir zvejas rīks, kura traļa linuma horizontālo atvērumu nodrošina rāmis, spārni vai līdzīgs aprīkojums ;

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 16. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)	“elektroimpulsa tralis” ir zvejas paņēmiens, kurā zivju zvejošanai izmanto elektrisko lauku. Elektroimpulsa tralis ir aprīkots ar vairākiem elektrodiem , kas piestiprināti zvejas rīka vilkšanas virzienā un raida īsus elektroimpulsus ;

(16)	“elektroimpulsa tralis” ir tralis, kurš jūras bioloģisko resursu zvejošanai izmanto elektroimpulsus ;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 17.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

“no krasta velkami vadi” ir apņemoši vadi un velkami vadi, ko izmet no kuģa un velk no krasta vai no kuģa, kas pietauvots vai noenkurots krastā;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 20. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)	“stacionāri tīkli” ir jebkāda veida žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuri ir noenkuroti pie grunts (žaunu tīkli vai nostiprināti tīkli ) vai var brīvi peldēt pa straumi (dreifējoši tīkli jeb driftertīkli ), lai zivis tajos iepeldētu un iepītos vai ieķertos linuma acīs;

(20)	“stacionāri tīkli” ir jebkāda veida žaunu tīkli, iepinējtīkli vai vairāksienu tīkli, kuri ir noenkuroti pie grunts (žaunu tīkli vai nostiprināti tīkli), lai zivis tajos iepeldētu un iepītos vai ieķertos linuma acīs;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 21. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

“dreifējošs tīkls” jeb driftertīkls ir tīkls, kas izgatavots no vienas vai vairākām linuma kārtām, kuras savstarpēji paralēli ir piestiprinātas augšējai virvei vai virvēm, un ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums, un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu vai ierobežo tā dreifēšanu , piemēram, ar peldošu enkuru vai gruntī iegremdētu enkuru, kas piestiprināts pie viena tīkla gala;

(21)

“dreifējošs tīkls” jeb driftertīkls ir tīkls, ko uz ūdens virsmas vai noteiktā dziļumā notur peldspēju nodrošinošs aprīkojums, un kas brīvi dreifē pa straumi atsevišķi vai kopā ar laivu, pie kuras tas var būt piestiprināts. Tas var būt aprīkots ar ierīcēm, kas stabilizē tīklu vai ierobežo tā dreifēšanu;

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 22. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)	“ grunts žaunu tīkls” ir tīkls , kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes . Ar to nozvejo ūdeņu dzīvos resursus, kas ieķeras linuma acīs, un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(22)	“žaunu tīkls” ir stacionārs zvejas rīks , kas izgatavots no viena linuma gabala un ko ūdenī vertikāli notur pludiņi un gremdes;

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 23. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

“ grunts iepinējtīkls” ir viens linuma gabals , kas piesiets pie virvēm tā, lai tam būtu vairāk vaļīga linuma nekā žaunu tīklam. Iepinējtīkliem parasti ir mazāk pludiņu uz augšējās virves, un zvejas laikā tie neatrodas tik augstu kā grunts žaunu tīkls, un tie ir nostiprināti vai arī tos var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts;

(23)	“iepinējtīkls” ir stacionārs tīkls, ko veido linuma gabali , kas piesieti pie virvēm tā, lai tam būtu vairāk vaļīga linuma nekā žaunu tīklam.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 24. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)	“ grunts vairāksienu tīkls” ir tīkls, kas izgatavots no divām vai vairākām linuma kārtām, no kurām abas ārējās kārtas ir ar liela izmēra acīm un starp kurām atrodas kārta ar maza izmēra acīm , un tas ir nostiprināts vai arī to var ar dažādiem līdzekļiem nostiprināt pie jūras grunts ;

(24)	“vairāksienu tīkls” ir stacionārs tīkls, kas izgatavots no divām vai vairākām linuma kārtām, no kurām abas ārējās kārtas ir ar liela izmēra acīm un starp kurām atrodas kārta ar maza izmēra acīm;

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 26. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt ļoti gara un pie kuras regulāros attālumos ir piestiprinātas auklas ar āķiem ar ēsmu vai bez tās . Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

(26)

“āķu jeda” ir zvejas rīks, kas sastāv no galvenās jedas, kura var būt mainīga garuma un pie kuras attālumos , ko nosaka konkrētās mērķa sugas, ir piestiprinātas atzaru auklas ar āķiem. Galvenā jeda var būt nostiprināta horizontāli pie grunts vai tuvu gruntij, nostiprināta vertikāli vai arī dreifēt ūdens virsējos slāņos;

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 27. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)

“zivju ķeramie grozi un venteri” ir no dažādiem materiāliem izgatavotas lamatas sprostu vai grozu formā, kas konstruētas vēžveidīgo vai zivju ieguvei un ir novietotas uz jūras gultnes atsevišķi vai rindās un ar virvēm (auklām) savienotas ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tām ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

(27)

“zivju ķeramie grozi un venteri” ir lamatas sprostu vai grozu formā, kas konstruētas vēžveidīgo , gliemju vai zivju ieguvei un ir novietotas uz jūras gultnes vai piekarinātas virs tās, vai nu atsevišķi, vai rindās un ar virvēm (auklām) savienotas ar stoderēm, kuras virs ūdens norāda to atrašanās vietu, un tām ir viens vai vairāki atvērumi vai ieejas;

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 28. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)	“rokas āķu rinda” ir zvejas paņēmiens, kurā viena zvejas aukla tiek turēta ar rokām. Pie auklas ir piestiprināts viens vai vairāki mānekļi vai āķi ar ēsmu;

(28)	“rokas āķu rinda” ir viena zvejas aukla , kas tiek turēta ar rokām un pie kuras tiek piestiprināts viens vai vairāki mānekļi vai āķi ar ēsmu;

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 29. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)	“Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas ar šķērveida kustībām no jūras grunts ievāc , piemēram, gliemenes vai sarkanos koraļļus;

(29)	“Svētā Andreja krusts” ir greifers, kas var izmantot šķērveida kustības, lai no jūras grunts ievāktu , piemēram, gliemenes vai sarkanos koraļļus;

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 30. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)

“āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma, t. i., viscaur vienāds perimetrs, vai arī konusa forma. Tas ir izgatavots no viena vai vairākiem vienāda acu izmēra linuma paneļiem (linuma gabaliem), kuru malas paralēli traļa asij ir sastiprinātas ar šuvi, pie kuras var būt piestiprināta sānu virve. Regulatīvos nolūkos pieņem, ka āmi veido pēdējās 50 linuma acis;

(30)	“āmis” ir traļa pakaļējā daļa, kam ir vai nu cilindra forma, t. i., viscaur vienāds perimetrs, vai arī konusa forma. Tas ir izgatavots no viena vai vairākiem linuma paneļiem (linuma gabaliem), kuru malas ir laterāli sastiprinātas. Regulatīvos nolūkos pieņem, ka āmi veido pēdējās 50 linuma acis;

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 31. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)	“linuma acs izmērs” ir velkama zvejas rīka āmja linuma acs izmērs, kas noteikts saskaņā ar Komisijas Regulā (EK) Nr. 517/2008 (40) paredzēto procedūru;

(31)	“linuma acs izmērs” ir:

(a)	mezglotā linumā — lielākais attālums starp pretējiem linuma acs mezgliem, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta;

(b)	bezmezglu linumā — lielākais attālums starp diviem pretējiem linuma acs stūriem pa visgarāko asi, kad linuma acs ir pilnībā nostiepta;

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 32. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)	“kvadrātveida linuma acs” ir linuma acs forma , ko iegūst, piestiprinot linumu ar 45o novirzi no N virziena tā , lai linuma acu rindas būtu paralēlas un novietotas 90o leņķī pret traļa asi ;

(32)	“kvadrātveida linuma acs” ir četrstūra acs, ko veido divi pāri vienāda nominālā garuma paralēlu malu , no kurām viens pāris ir paralēls, bet otrs — perpendikulārs tīkla garenvirziena asij ;

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 33. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)	“rombveida linuma acs” ir parasta rombveida acs linuma plāksnē ;

(33)	“rombveida linuma acs” sastāv no četrām vienāda garuma malām, no kurām divas linuma acs diagonāles ir perpendikulāras un viena diagonāle ir paralēla tīkla garenvirziena asij ;

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 36. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)

“selektīvais linums” ir ierīce, kas piestiprināta pie visa garneļu traļa perimetra netālu no rāmja un kas konusveidīgi sašaurinās līdz smailam galam, kurš ir piestiprināts pie garneļu traļa apakšējās linuma plāksnes. Vietā, kur selektīvais linums ir savienots ar āmi, tiek izgriezts izejas logs, lai sugas vai īpatņi, kas ir pārāk lieli, lai izietu cauri linuma acīm, varētu izkļūt no zvejas rīka, bet garneles izietu cauri selektīvajam linumam un nokļūtu āmī;

svītrots

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 38. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)	“ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīkus pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tie atkal pilnībā ir pacelti uz zvejas kuģa;

(38)	“ūdenī atrašanās laiks” ir laiks no brīža, kad zvejas rīku pirmo reizi ievieto ūdenī, līdz brīdim, kad tas atkal ir pilnībā pacelts uz zvejas kuģa;

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 39. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39)	“zvejas rīka monitoringa sensori” ir attāli elektroniski sensori, kurus var novietot uz traļa vai riņķvada , lai uzraudzītu galvenos darbības parametrus, tādus kā attālums starp traļa durvīm vai nozvejas apmērs ;

(39)	“zvejas rīka monitoringa sensori” ir attāli elektroniski sensori, kuri ir piestiprināti , lai uzraudzītu galvenos darbības parametrus, tādus kā attālums starp traļa durvīm vai nozvejas apjoms ;

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 39.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(39a)

“āķu jeda ar gremdēm” ir āķu jeda, kuru veido āķi ar ēsmu un kurai piestiprināts papildu svars, lai palielinātu tās iegrimšanas ātrumu un tādējādi tā būtu īsāku laiku piekļūstama jūras putniem;

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 40. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(40)	“akustiskā atbaidīšanas ierīce” ir attāla ierīce, ko izmanto, lai, raidot skaņas signālus, pievērstu jūras zīdītāju uzmanību un brīdinātu tos par zvejas rīku klātesību ;

(40)	“akustiskā atbaidīšanas ierīce” ir attāla ierīce, kas raida skaņas signālus, lai atturētu tādas sugas kā jūras zīdītājus no zvejas rīkiem ;

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 42. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)	“augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās varētu likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

(42)	“augstākas kategorijas zivju atlasīšana” ir prakse, kad mazcenas zivis, uz kurām attiecas nozvejas limiti, tiek izmestas, lai gan tās būtu vajadzējis likumīgi izkraut, un tādā veidā tiek palielināta ostā ievesto zivju kopējā ekonomiskā vai monetārā vērtība;

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 43.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43a)

“būtiska negatīva ietekme” ir būtiska negatīva ietekme, kas definēta Regulas (EK) Nr. 734/2008 2. panta c) apakšpunktā;

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

6. pants – 1.punkts – 45.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45a)

“snieguma rādītāji” ir parametru kopums, kuru mērķis ir novērtēt tehnisko pasākumu efektivitāti.

Grozījums Nr. 303 un 349

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	elektrisko strāvu , izņemot elektroimpulsa traļa izmantošanu, kā noteikts 24. pantā un V pielikuma E daļā ;

(b)	elektrisko strāvu;

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	jebkāda veida šāviņus;

(g)	jebkāda veida šāviņus , izņemot tos, kurus izmanto, lai nogalinātu sprostā vai lamatās nokļuvušas tunzivis, vai šāviņus no rokā turamiem šķēpiem un žebērkļu šautenēm, kuras izmanto atpūtas zvejā bez akvalanga no rītausmas līdz krēslai ;

Grozījums Nr. 296

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Neatkarīgi no 2. panta noteikumiem šo pantu piemēro starptautiskos ūdeņos un trešo valstu ūdeņos.

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav izgatavota no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai.	1. Neviena velkamā zvejas rīka daļa nav no linuma, kura acs izmērs ir mazāks par āmja linuma acs izmēru. Šis noteikums neattiecas uz ierīcēm, ko izmanto zvejas rīku monitoringa sensoru piestiprināšanai, vai selektivitātes ierīcēm ar mērķi uzlabot selektivitāti izmēra vai sugas ziņā .

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Aizliegts izgatavot āmi vai piestiprināt ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru. Šis noteikums neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu nodilumu, kā arī lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas.

3. Uz zvejas kuģiem aizliegts izmantot vai transportēt ierīces, kas nosprosto vai citā veidā faktiski samazina āmja vai jebkuras velkama zvejas rīka daļas linuma acs izmēru. Šis noteikums neaizliedz izmantot īpašas ierīces, ko izmanto, lai samazinātu nodilumu, kā arī lai veicinātu vai ierobežotu nozvejoto īpatņu izkļūšanu no zvejas rīka priekšējās daļas , vai pievienot nozvejas kontroles ierīces .

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

10. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	garspuru tunzivs (Thunnus alalunga),

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 600 metru.	5. Grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir aizliegts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metru.

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

10. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Neskarot 5. punktu:

(a)	piemēro konkrētas atkāpes, kas noteiktas V pielikuma C daļas 6. punktā, VI pielikuma C daļas 6.–9. punktā un VII pielikuma C daļas 4. punktā, ja jūras kartē norādītais dziļums ir starp 200 un 600 metriem;

(b)	5. panta e) punktā definētajā zvejas zonā grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus un vairāksienu tīklus ir atļauts izmantot vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums pārsniedz 200 metru.

Grozījums Nr. 272

Regulas priekšlikums

10. pants – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b Aizliegts izmantot grunts žaunu tīklus, iepinējtīklus vai rāmjtīklus teritorijās, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK, Direktīvu 2009/147/EK un 2008/56/EK, ja tas negatīvi ietekmē jutīgu sugu un dzīvotņu saglabāšanas stāvokli.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

11. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Piezvejā iegūtiem 1. un 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.	3. Nejauši iegūtiem 2. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atlaiž jūrā.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

11. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Šā panta 3. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalstī tiek īstenota oficiāla programma, ar kuru tiek savākti un zinātniski pētīti I pielikumā uzskaitīto sugu īpatņi.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

11. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka I pielikuma sarakstā ir jāizdara grozījums, lai pievienotu jaunas sugas, kurām nepieciešama aizsardzība, Komisija ir pilnvarota šādus grozījumus pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 32. pantu.	4. Ja labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka I pielikuma sarakstā ir jāizdara grozījums, lai pievienotu jaunas sugas, kurām nepieciešama aizsardzība, vai lai svītrotu sugas, kuras vairs nav jāiekļauj sarakstā, Komisija ir pilnvarota šādus grozījumus pieņemt ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 32. pantu.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

11. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju .	5. Pirms saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemtiem pasākumiem būtu jāveic 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā izklāstīto snieguma rādītāju novērtējums .

Grozījums Nr. 115

Regulas priekšlikums

12. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Piezvejā iegūtiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo.	2. Nejauši sagūstītiem 1. punktā minēto sugu īpatņiem netiek nodarīts kaitējums, un tos tūlīt atbrīvo. Zvejas kuģu operatori reģistrē un nodod attiecīgajām iestādēm informāciju par minētajām nejaušajām sagūstīšanām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1004 (1a) .

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

12. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas iegūti piezvejā , ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties, un ar nosacījumu, ka attiecīgās kompetentās valsts iestādes iepriekš ir pilnībā informētas.

3. Neatkarīgi no 1. un 2. punkta ir atļauts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut 1. punktā minēto jūras sugu īpatņus, kas iegūti nejauši , ciktāl tādas darbības ir vajadzīgas, lai palīdzētu atsevišķiem dzīvniekiem atgūties . Jūras sugu īpatņu paturēšana uz kuģa, pārkraušana citā kuģī vai izkraušana ir atļauta, ja īpatnis ir miris un ar nosacījumu, ka tas var tikt izmantots zinātniskiem nolūkiem. Attiecīgās kompetentās valsts iestādes tiek pilnībā informētas.

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

12. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Šā panta 1. un 2. punktu nepiemēro, ja karoga dalībvalstī tiek īstenota oficiāla programma, ar kuru tiek savākti un zinātniski pētīti jūras putnu, rāpuļu un zīdītāju īpatņi.

Grozījums Nr. 119

Regulas priekšlikums

12. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju .	5. Saskaņā ar šā panta 4. punktu pieņemto pasākumu mērķis ir sasniegt šīs regulas mērķus attiecībā uz 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem snieguma rādītājiem .

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

12. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis uzrauga saskaņā ar šo pantu pieņemto nejaušas sagūstīšanas minimizēšanas pasākumu efektivitāti un ziņo Komisijai par progresu līdz… [divi gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam reizi trijos gados.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

13. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā.	1. II pielikumā norādītos zvejas rīkus ir aizliegts izmantot attiecīgajos apgabalos, kas noteikti minētajā pielikumā. Dalībvalstis veic atbilstošu novērtējumu, ja zvejas rīki ir izmantoti Direktīvā 92/43/EEK paredzētajās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un Direktīvā 2009/147/EK paredzētajās īpaši aizsargājamās teritorijās.

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

13. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ir aizliegts tīši traucēt, noplicināt vai iznīcināt jutīgas dzīvotnes un jutīgu sugu vairošanās vai atpūtas vietas.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

13. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu , arī pievienot jaunus apgabalus , Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija pieņem šādus grozījumus, tā pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

2. Ja labākajos pieejamajos zinātniskajos ieteikumos ir ieteikts steidzami grozīt II pielikumā iekļauto apgabalu sarakstu, Komisija ir pilnvarota pieņemt šādus grozījumus ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. panta 2. punktā un 11. panta 3. punktā paredzēto procedūru. Kad Komisija nāk klajā ar priekšlikumu pieņemt šādus grozījumus, tā iekļauj pilnīgu jutīgā apgabala karti un pievērš īpašu uzmanību tam, lai tiktu mazināta nelabvēlīgā sociālā, ekonomiskā un vidiskā ietekme, ko radītu zvejas darbību pārvietošana uz citiem jutīgiem apgabaliem.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

13. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja šādas dzīvotnes ir sastopamas ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

3. Ja II pielikumā iekļautie apgabali ir ūdeņos, kas ir dalībvalsts suverenitātē vai jurisdikcijā, attiecīgā dalībvalsts ir tiesīga saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 11. pantā paredzēto procedūru noteikt zvejas aizlieguma apgabalus vai citus saglabāšanas pasākumus, lai aizsargātu šādas dzīvotnes. Šādi pasākumi ir saderīgi ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteiktajiem mērķiem un ir vismaz tikpat stingri kā Savienības tiesību aktos paredzētie pasākumi.

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

13. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Dalībvalstis pieņem pasākumus, lai aizsargātu apgabalus, kur to suverenitātē vai jurisdikcijā esošos ūdeņos ir vai, ļoti iespējams, ir Regulas (EK) Nr. 734/2008 2. panta b) punktā definētas trauslas jūras ekosistēmas, un slēdz minētos apgabalus grunts zvejas darbībām, ja vien labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi neliecina, ka šādām darbībām nav būtiskas negatīvas ietekmes uz šīm ekosistēmām. Šādi pasākumi atbilst ANO Ģenerālās asamblejas pieņemtajām rezolūcijām, īpaši Rezolūcijai 61/105 un Rezolūcijai 64/72, un nodrošina aizsardzības līmeni, kas līdzvērtīgas vismaz tam, kāds jutīgām jūras ekosistēmām paredzēts Regulā (EK) Nr. 734/2008.

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktu un 15. panta 12. punktu;

(a)	nodrošinātu jūras sugu mazuļu aizsardzību tā, lai lielākā nozvejoto zivju daļa pirms to nozvejošanas būtu sasniegusi nārstošanas vecumu, un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 11. punktu un 15. panta 12. punktu;

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	aizliegtu jūras sugu mazuļu tirgošanu lietošanai pārtikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu un 15. panta 11. punktu;

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

14.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	14.a pants
	Importēti zivsaimniecības produkti, kas paredzēti cilvēku pārtikai
	Importēti zivsaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā un kas iegūti ārpus Savienības ūdeņiem 5. pantā minētajos apgabalos, apakšapgabalos un rajonos, atbilst minimālajiem saglabāšanas references izmēriem, kas noteikti šīs regulas pielikumos.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

15. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis paredz pasākumus, kuri vajadzīgi, lai atvieglotu uzglabāšanu vai atrastu noieta tirgus tādu īpatņu nozvejām, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru un ir izkrauti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu. Minētie pasākumi var ietvert atbalstu investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā vai atbalstu investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

Dalībvalstis paredz piemērotus pasākumus, kuri vajadzīgi, lai atvieglotu uzglabāšanu vai atrastu noieta tirgus tādu īpatņu nozvejām, kas ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru un ir izkrauti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punktu. Minētajos pasākumos ietver atbalstu investīcijām izkraušanas vietu un patvēruma vietu būvniecībā un pielāgošanā , kā arī atbalstu investīcijām zvejas produktu pievienotās vērtības radīšanā.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

16. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Augstākas kategorijas zivju atlasīšana un zivju izlaišana no zvejas rīkiem ir aizliegta prakse.	1. Augstākas kategorijas zivju atlasīšana ir aizliegta prakse.

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šā panta 1. punktu nepiemēro tādu sugu nozvejām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu ir brīvas no izkraušanas pienākumu piemērošanas.	2. Šā panta 1. punktu nepiemēro zvejas darbībām Vidusjūrā vai tādu sugu nozvejām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu ir brīvas no izkraušanas pienākumu piemērošanas.

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

17. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust tādu sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.	1. Dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus ar mērķi izpētīt metodes, kā nepieļaut, līdz minimumam samazināt un izskaust nevēlamas nozvejas. Minētajos izmēģinājuma projektos ņem vērā attiecīgo konsultatīvo padomju atzinumus, un tie pamatojas uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

17. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka to sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti, ir ievērojamas, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā paredzēto procedūru var noteikt tehniskos pasākumus attiecīgo nevēlamo nozveju samazināšanai. Minētos tehniskos pasākumus piemēro tikai zvejas kuģiem ar attiecīgās dalībvalsts karogu.

2. Ja minēto izmēģinājuma pētījumu rezultāti vai citi zinātniskie ieteikumi liecina, ka to sugu nevēlamas nozvejas, kurām nav noteikti nozvejas limiti, ir ievērojamas, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. pantā vai šīs regulas 18. pantā paredzēto procedūru nosaka tehniskos pasākumus , lai novērstu vai pēc iespējas vairāk samazinātu attiecīgo nevēlamo nozveju .

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

17. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja citas dalībvalstis vēlas ieviest līdzīgus tehniskos pasākumus, saskaņā ar 18. pantu var iesniegt kopīgu ieteikumu.

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

17.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	17.a pants
	Dokumentācija
	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 49. pantu dalībvalstis var ieviest elektroniskos uzraudzības pasākumus, lai dokumentētu nozveju, izmetumus un zvejas darbību.

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

2. nodaļa – 5.a iedaļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a IEDAĻA
	ZVEJAS KUĢU PIELĀGOŠANA
	17.b pants
	Tilpības pielāgošana
	Ir atļauts palielināt kuģu tilpību jauniem un esošiem zvejas kuģiem, lai uzlabotu drošību uz kuģa, darba apstākļus, produktu higiēnu un kvalitāti, kā arī palielināt tāda kuģa tilpību, kas paredzēts, lai uzglabātu nevēlamas nozvejas, uz kurām attiecas izkraušanas pienākums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. pantu, ja vien tilpības palielināšana nepalielina kuģa nozvejas iespējas. Attiecīgos tilpumus neņem vērā ne zvejas kapacitātes vērtēšanā Regulas (ES) Nr. 1380/2013 II pielikumā noteiktās maksimālās kapacitātes kontekstā, ne minētās regulas 23. pantā minētajos iekļaušanas/izslēgšanas režīmos.

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

18. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

(g)	XI pielikumā attiecībā uz tālākajiem reģioniem.

(g)	XI pielikumā attiecībā uz Savienības ūdeņiem Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā .

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Tomēr noteikumus par linuma acs izmēriem, kas izklāstīti V–XI pielikuma B daļā piemēro tikai tad, ja līdz … [18 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] ja par to pašu attiecīgās zivsaimniecības jautājumu nav pieņemts neviens deleģētais akts saskaņā ar šā panta 2. punktu. Ja kļūst piemērojama šīs regulas pielikuma B daļa, Komisija neatkarīgi no 6. panta 1. punkta 4. apakšpunkta līdz tai pašai dienai pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 32. pantu nolūkā papildināt šo regulu ar specializētās zvejas definīciju, lai attiecīgajā zvejas zonā un attiecīgajām zivsaimniecībām piemērotu B daļu.
	Līdz dienai, kad beidzas termiņš, kas noteikts šā punkta otrajā daļā, vai līdz dienai, kad tiek pieņemts otrajā daļā minētais deleģētais akts, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, attiecīgajos zvejas apgabalos … [diena pirms šīs regulas stāšanās spēkā (*1) ] joprojām ir spēkā linuma acs izmēriem piemērojamie noteikumi.

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

18. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai sasniegtu KZP mērķus un ņemtu vērā katra reģiona īpatnības, vajadzības gadījumā saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu var pieņemt tehniskos pasākumus, kas atšķiras no šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

18. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr . 1380/2013 18. pantā paredzēto procedūru var iesniegt kopīgus ieteikumus, kuros reģionālā līmenī noteikti atbilstoši tehniskie pasākumi , kas atšķiras no 1 . punktā minētajiem pasākumiem .

2. Ja par attiecīgo zivsaimniecību nav pieņemts daudzgadu plāns vai ja attiecīgajā daudzgadu plānā nav paredzēti tehniskie pasākumi vai šādu tehnisko pasākumu pieņemšanas procedūra, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot atbilstošus reģionālā līmeņa tehniskos pasākumus, kas atšķiras no 1. punktā minētajiem pasākumiem, īpaši nosakot reģionālā līmenī piemērojamus linuma acs izmērus . Lai pieņemtu minētos deleģētos aktus, dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu līdz … [12 mēneši pēc šīs regulas stāšanās spēkā] var iesniegt kopīgu ieteikumu. Komisija publisko dalībvalstu kopīgos ieteikumus tūlīt pēc to iesniegšanas un publisko visus zinātniskos novērtējumus, kas veikti, lai nodrošinātu to atbilstību Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 5. punktam.

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Saskaņā ar 1.a un 2. punktu pieņemtie pasākumi:

(a)	cenšas panākt šīs regulas 3. pantā noteiktos mērķus, īpaši ņemot vērā tās 4. pantā izklāstītos snieguma rādītājus;

(b)	atbilst labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā;

(c)	rada zvejas kuģiem stimulus izmantot selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar mazāku ietekmi uz vidi, tostarp ar zvejas iespēju iedalīšanas palīdzību; un

(d)	ir vismaz līdzvērtīgi 1. punktā minētajiem pasākumiem vai — linuma acs izmēra noteikumu gadījumā — … [diena pirms šīs regulas stāšanās spēkā] piemērojamiem pasākumiem attiecībā uz izmantošanas modeļiem un aizsardzības līmeni, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

18. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Saskaņā ar 2 . punktu ieteiktie tehniskie pasākumi ir vismaz līdzvērtīgi 1 . punktā minētajiem pasākumiem tādos aspektos kā izmantošanas modeļi un aizsardzības līmenis, kas paredzēts jutīgām sugām un dzīvotnēm.	3. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18 . panta 5. punktu dalībvalstis kopīgajiem ieteikumiem, kas minēti šā panta 2 . punktā , ņem par pamatu labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus. Šajos zinātniskajos ieteikumos ņem vērā šo pasākumu ietekmi uz mērķsugām un jutīgām sugām un dzīvotnēm , pierādot ieguvumus jūras ekosistēmas saglabāšanā .

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

18. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1., 3. un 6. punkta Komisija var pieņemt šādus deleģētos aktus arī tad, ja nav sniegts šajos punktos minētais kopīgais ieteikums.

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

19. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

19. pants

svītrots

Reģionāli pasākumi daudzgadu plānos

1. Lai sasniegtu Regulas (ES) Nr. 1380/2013 9. un 10. pantā minēto daudzgadu plānu mērķus, Komisija ir pilnvarota noteikt reģionāla līmeņa tehniskus pasākumus. Šādus pasākumus nosaka, izmantojot deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu.

2. Saskaņā ar 1. pantu noteiktie pasākumi var:

a)	grozīt vai papildināt V–XI pielikumā noteiktos pasākumus;

b)	atkāpties no V–XI pielikumā noteiktajiem pasākumiem attiecībā uz konkrētu apgabalu vai laikposmu, ja vien var pierādīt, ka minētie pasākumi neveicina saglabāšanu attiecīgajā apgabalā vai laikposmā vai ka alternatīvi pasākumi sasniegtu tos pašus mērķus.

3. Daudzgadu plānā var noteikt, kāda veida tehniskos pasākumus attiecībā uz konkrēto reģionu var pieņemt atbilstīgi 1. un 2. punktam.

4. Saskaņā ar 1. un 2. punktu pieņemtie pasākumi:

a)	ir paredzēti, lai īstenotu mērķus un sasniegtu mērķrādītājus, kas noteikti šīs regulas 3. un 4. pantā;

b)	ir noteikti, vadoties pēc labas pārvaldības principiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. pantā, un

c)	ar zvejas iespēju iedalīšanas palīdzību rada zvejas kuģiem stimulus izmantot selektīvus zvejas rīkus vai zvejas paņēmienus ar mazāku ietekmi uz vidi.

5. Kad dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par tehnisko pasākumu noteikšanu, kā minēts 1. punktā, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato minēto pasākumu pieņemšanu.

6. Komisija var lūgt ZZTEK novērtēt 5. punktā minētos kopīgos ieteikumus.

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kad dalībvalstis saskaņā ar 19 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai noteiktu izmēra un sugas ziņā selektīvus zvejas rīkus, tās iesniedz pierādījumus, kas apliecina, ka minētie zvejas rīki atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:	1. Kad dalībvalstis saskaņā ar 18 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai noteiktu izmēra un sugas ziņā selektīvus zvejas rīkus, tās iesniedz pierādījumus, kas apliecina, ka minētie zvejas rīki atbilst vismaz vienam no šādiem kritērijiem:

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Kad dalībvalstis saskaņā ar 19 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kas minēti V–VIII un X pielikuma C daļā un XI pielikuma B daļā, vai izveidotu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, minētajos kopīgajos ieteikumos attiecībā uz šādiem apgabaliem ietver turpmāk norādītos elementus:

Kad dalībvalstis saskaņā ar 18 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, kas minēti V–VIII un X pielikuma C daļā un XI pielikuma B daļā, vai izveidotu jaunus zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus , vai tos svītrotu , minētajos kopīgajos ieteikumos attiecībā uz šādiem apgabaliem ietver turpmāk norādītos elementus:

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

21. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja dalībvalstis nepieņem kopīgus ieteikumus, Komisija saskaņā ar 32. pantu var pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem izveido zvejas aizlieguma apgabalus vai zvejai ierobežotos apgabalus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu.

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Kad dalībvalstis saskaņā ar 19 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, kas minēti V–X pielikuma A daļā, to mērķis ir nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību.

Kad dalībvalstis saskaņā ar 18 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai grozītu vai noteiktu minimālos saglabāšanas references izmērus, kas minēti V–X pielikuma A daļā, to mērķis ir nodrošināt jūras sugu mazuļu aizsardzību. Kopīgu ieteikumu pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie pierādījumi, un tajos ņem vērā bioloģiskais pamatojums, īpaši sugas dzimumgatavību sasniegušu īpatņu izmērs. Kopīgi ieteikumi neapdraud kontroles un izpildes noteikumus, kas attiecas uz zivsaimniecības produktu izkraušanu un tirdzniecību.

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Kad dalībvalstis saskaņā ar 19 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu noteikt reāllaika zvejas aizliegumus un noteikumus par zvejas darbību vietas maiņu ar mērķi nodrošināt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta baru aizsardzību, tās ietver šādus elementus:	Kad dalībvalstis saskaņā ar 18 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu noteikt reāllaika zvejas aizliegumus un noteikumus par zvejas darbību vietas maiņu ar mērķi nodrošināt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta baru , vai jutīgu sugu aizsardzību, tās ietver šādus elementus:

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a	Ja reāllaika zvejas liegumi vai zvejas darbību vietas maiņa skar tikai vienas dalībvalsts kuģus, pieņem pasākumus, kas mazina to ietekmi uz skartajiem kuģiem un kas balstās uz labākajiem pieejamiem zinātniskajiem ieteikumiem.

Grozījums Nr. 304 un 154

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Kad dalībvalstis saskaņā ar 19 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu izmantot novatoriskus zvejas rīkus , tostarp V pielikuma E daļā aprakstīto elektroimpulsa trali, vai paplašināt šādu zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, tās iesniedz novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm.	1. Kad dalībvalstis saskaņā ar 18 . pantu iesniedz kopīgus ieteikumus, lai varētu izmantot novatoriskus zvejas rīkus vai paplašināt šādu zvejas rīku izmantošanu konkrētā jūras baseinā, tās iesniedz novērtējumu par šādu zvejas rīku izmantošanas iespējamo ietekmi uz mērķsugām un uz jutīgām sugām un dzīvotnēm.
	Šādu novērtējumu veic, pamatojoties uz novatorisku zvejas rīku izmantošanu izmēģinājuma laikā, kas ilgst vismaz četrus gadus un neaptver vairāk kā 5 % no zvejas kuģiem šajā zvejas veidā.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Novatorisku zvejas rīku izmantošana netiek atļauta, ja minētie novērtējumi liecina, ka izmantošana radītu nelabvēlīgu ietekmi uz jutīgām dzīvotnēm un nemērķa sugām.	3. Novatorisku zvejas rīku izmantošana ir atļauta komerciālā mērogā tikai tad , ja 1. punktā minētais novērtējums liecina, ka salīdzinājumā ar esošajiem reglamentētajiem zvejas rīkiem un paņēmieniem to izmantošana neradītu tiešu vai kumulatīvu nelabvēlīgu ietekmi uz jūras dzīvotnēm, tostarp jutīgām dzīvotnēm , vai nemērķa sugām.

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. daļa – 2.a ievilkums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	sniegt informāciju par to, cik efektīvi ir pastāvošie ietekmējuma mazināšanas pasākumi un uzraudzības procedūras;

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka notiek pienācīgas apspriedes ar zvejniekiem, kurus tieši skar šie pasākumi.

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da)	atkāpes, kas pieņemtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4. punktu;

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

26. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus.	2. Ar 1. punktā minētajiem pasākumiem tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un jo īpaši aizsargāt zivju vai gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu mazuļu vai nārsta barus. Tie ir vismaz tikpat stingri kā tehniskie pasākumi, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

26.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	26.a pants
	Izmēģinājuma projekti par nozvejas un izmetumu pilnīgu dokumentāciju
	1. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot izmēģinājuma projektus, ar kuriem tiek izveidota nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēma, kuras pamatā ir izmērāmi mērķrādītāji un mērķi, lai panāktu uz rezultātiem balstītu zivsaimniecības pārvaldību.
	2. Šā panta 1. punktā minētie izmēģinājuma projekti var atkāpties no V–XI pielikumu B daļā izklāstītajiem pasākumiem konkrētā apgabalā uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka šie izmēģinājuma projekti tiecas sasniegt 3. pantā noteiktos mērķus un 4. pantā izklāstītos snieguma rādītājus un jo īpaši uzlabot attiecīgo zvejas rīku vai zvejas paņēmienu selektivitāti vai citādi mazināt to vidisko ietekmi. Viena gada periodu var pagarināt uz vēl vienu gadu ar tādiem pašiem nosacījumiem. Izmēģinājuma projektos var iekļaut ne vairāk kā 5 % no katras dalībvalsts zvejas kuģiem attiecīgajā zvejas veidā.
	3. Ja dalībvalstis iesniedz kopīgus ieteikumus par 1. punktā minēto izmēģinājuma projektu izveidošanu, tās sniedz zinātniskus pierādījumus, kas pamato to pieņemšanu. ZZTEK novērtē minētos kopīgos ieteikumus un šo novērtējumu publisko. Sešu mēnešu laikā pēc projekta beigām dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā izklāstīti tā rezultāti, tostarp detalizēts novērtējums par selektivitātes un citādas vidiskās ietekmes izmaiņām.
	4. ZZTEK novērtē 3. punktā minēto ziņojumu. Ja ZZTEK secina, ka jaunie rīki vai zvejas paņēmieni veiksmīgi panāk 2. punktā noteiktos mērķus, Komisija saskaņā ar LESD var iesniegt priekšlikumu, ar ko vispārīgi atļautu lietot šo rīku vai paņēmienu. ZZTEK novērtējumu publisko.
	5. Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 32. pantu nolūkā papildināt šo regulu, nosakot tehniskās specifikācijas 1. punktā minētajai nozveju un izmetumu pilnīgas dokumentācijas sistēmai.

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

IV nodaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

IV NODAĻA

svītrots

REĢIONĀLAS ZVEJNIECĪBAS PĀRVALDĪBAS ORGANIZĀCIJAS

28. pants

Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC)

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai tādā veidā:

transponētu Savienības tiesību aktos konkrētus tehniskos pasākumus, par kuriem vienojusies Ziemeļaustrumu Atlantijas zvejniecības komisija (NEAFC), tostarp jutīgu jūras ekosistēmu sarakstus un īpašus tehniskos pasākumus, kas attiecas uz zilās jūras līdakas un sarkanasaru zvejniecībām un ir noteikti NEAFC Ieteikumos 05:2013, 19:2014, 01:2015, 02:2015, un

b)	pieņemtu citus tehniskus pasākumus, ar kuriem papildina vai groza dažus nebūtiskus elementus leģislatīvajos aktos, ar kuriem transponē NEAFC ieteikumus.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

29. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā , ja ir izpildīti šādi nosacījumi:	1. Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic saistībā ar zinātnisku izpēti , ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	tos pārdod citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā.

(b)	par minimālo saglabāšanas references izmēru mazāku zivju gadījumā tos pārdod citiem mērķiem, nevis tiešai lietošanai pārtikā.

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

30. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu mākslīgas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.	1. Šajā regulā paredzētos tehniskos pasākumus nepiemēro zvejas operācijām, ko veic vienīgi jūras sugu krājumu tiešas atjaunošanas vai pārvietošanas nolūkā, ja minētās operācijas tiek veiktas ar pārvaldībā tieši ieinteresētas dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā.

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

30. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja krājumu mākslīgu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz vienu mēnesi iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.	2. Ja krājumu tiešu atjaunošanu vai pārvietošanu veic citas dalībvalsts vai dalībvalstu ūdeņos, Komisiju un visas attiecīgās dalībvalstis vismaz vienu mēnesi iepriekš informē par nolūku veikt šādas zvejas operācijas.

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus. Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos.

1. Ja pieejamie zinātniskie ieteikumi liecina, ka jūras sugu vai jūras dzīvotņu aizsardzībai ir vajadzīga tūlītēja rīcība, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai mazinātu šādus apdraudējumus. Minētie akti var jo īpaši attiekties uz zvejas rīku izmantošanas ierobežojumiem vai uz zvejas darbību ierobežojumiem konkrētos apgabalos vai konkrētos laikposmos , vai uz jebkuru citu nepieciešamu saglabāšanas pasākumu .

Grozījums Nr. 273

Regulas priekšlikums

31. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	nodrošinātu jutīgu sugu un dzīvotņu aizsardzību, ja ir pierādīts, ka to saglabāšana ir nopietni apdraudēta.

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

31. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā trīs gadus.	3. Neskarot 32. panta 6. punktu, šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus piemēro ne ilgāk kā divus gadus.

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

34. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz 2020. gada beigām un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā noteiktos mērķus un sasniegt 4. pantā noteiktos mērķrādītājus .

1. Līdz …[trīs gadi pēc šīs regulas stāšanās spēkā] un pēc tam katru trešo gadu, pamatojoties uz dalībvalstu un attiecīgo konsultatīvo padomju sniegto informāciju un ņemot vērā ZZTEK veiktu izvērtējumu, Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas īstenošanu. Šajā ziņojumā novērtē, kādā mērā tehniskie pasākumi gan reģionālā, gan Savienības līmenī ir palīdzējuši īstenot 3. pantā minētos mērķus , pamatojoties uz 4. pantā noteiktajiem snieguma rādītājiem .

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

34. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi un mērķrādītāji nav sasniegti, sešu mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas attiecīgā reģiona dalībvalstis iesniedz plānu, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu minēto mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu .

2. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, ja reģionālā līmenī ir pierādījumi, ka mērķi nav sasniegti vai ka ir pārsniegti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie konkrētie galveno zivsaimniecības jomu līmeņi attiecībā uz tādu īpatņu nozvejām, kuri ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru , divpadsmit mēnešu laikā pēc 1. punktā minētā ziņojuma iesniegšanas attiecīgā reģiona dalībvalstis iesniedz plānu, kurā noteiktas korektīvās darbības, kas veicamas, lai nodrošinātu 3. pantā minēto mērķu sasniegšanu un jūras sugu īpatņu, kuri ir mazāki par minimālo saglabāšanas references izmēru, nozveju samazināšanu līdz līmeņiem, kuri minēti 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā .

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

34. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija palīdz dalībvalstīm izveidot valsts rīcības plānu, kā novērst grūtības, kas konstatētas, īstenojot jaunus tehniskos pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt 4. pantā izklāstītās prasības. Dalībvalsts veic visus nepieciešamos pasākumus minētā rīcības plāna īstenošanai.

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

34. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Ja ziņojumā norādīts, ka dalībvalsts nav spējusi izpildīt savas saistības attiecībā uz kontroli un datu vākšanu, Komisija var pārtraukt vai apturēt EJZF finansējumu šai dalībvalstij saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 508/2014 100. un 101. pantu.

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	regulas 3., 8., 9., 10., 11., 12., 14., 15., 16. un 25. pantu svītro;

a)	regulas 3., 8., 9., 10., 11., 12. pantu, 13. panta 3. punkta otro daļu , 14., 15., 16. un 25. pantu svītro;

Grozījums Nr. 175

Regulas priekšlikums

36. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
36. pants	svītrots
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1098/2007
Regulas (EK) Nr. 1098/2007 8. un 9. pantu svītro.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	uz kuģa vienlaikus neatrodas un netiek izmantoti velkamie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 80 milimetriem, vai viens vai vairāki riņķvadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, vai

(a)	uz kuģa vienlaikus neatrodas un netiek izmantoti velkamie zvejas rīki, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 70 milimetriem, vai viens vai vairāki riņķvadi vai tiem līdzīgi zvejas rīki, vai

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
atlasītās zivis tiek sasaldētas tūlīt pēc atlasīšanas, un neatlasītās zivis tiek atlaistas jūrā, un	atlasītās zivis tiek sasaldētas pēc atlasīšanas, un neatlasītās zivis tiek atlaistas jūrā, un

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 2. punkts – b apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu tūlītēju sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā.	iekārta ir uzstādīta un novietota uz kuģa tā, lai nodrošinātu sasaldēšanu un nepieļautu jūras sugu īpatņu atlaišanu jūrā.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Regula (EK) Nr. 1224/2009

54.c pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Kuģa karoga valsts kompetentā iestāde apstiprina saldētājkuģu plānus, lai nodrošinātu to atbilstību piemērojamiem noteikumiem.

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

Article 38

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

38. pants

svītrots

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1343/2011

Regulas (ES) Nr. 1343/2011 26. pantu groza šādi:

pievieno šādu punktu:

“h)	regulas 4., 10., 12., 15., 15.a, 16., 16.b, 16.c, 16.d, 16.f, 16.g, 16.h, 16.i, 16.j un 16.k pantā minētajiem tehniskajiem pasākumiem.”;

pievieno šādu daļu:

“Turklāt Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 27. pantu, lai Savienības tiesību aktos transponētu citus tehniskos pasākumus, ko noteikusi GFCM un kas kļuvuši obligāti Savienībai, un lai papildinātu vai grozītu dažus nebūtiskus elementus leģislatīvajos aktos, ar kuriem transponē GFCM ieteikumus par tehniskiem pasākumiem.”

Grozījums Nr. 181

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187 / 2005 atceļ.	Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005, kā arī Komisijas Regulu (EK) Nr. 494 / 2002 (1a) atceļ.

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

I pielikums – na apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(na)	Rietumeiropas sīga (Coregonus oxyrinchus) ICES IVb apakšapgabalā (Savienības ūdeņos);

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

I pielikums – nb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(nb)	Adrijas store (Acipenser naccarii) un Atlantijas store (Acipenser sturio) Savienības ūdeņos;

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

I pielikums – o apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(o)	langustu (Palinuridae spp.) mātītes ar ikriem un omāra (Homarus gammarus) mātītes ar ikriem visos Savienības ūdeņos, izņemot gadījumus, kad tās izmanto krājumu tiešai atjaunošanai vai pārvietošanai;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

I pielikums – p apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(p)	Eiropas dateļgliemene (Lithophaga lithophaga) un gliemene Pholas dactylus Savienības ūdeņos Vidusjūrā.

(p)	Eiropas dateļgliemene (Lithophaga lithophaga) , gliemene Pinna nobilis un gliemene Pholas dactylus Savienības ūdeņos Vidusjūrā;

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

I pielikums – pa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(pa)	jūrasezis Centrostephanus longispinus.

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a	Eiropas zirnekļkrabja izmēru nosaka, kā parādīts 5.a attēlā, mērot galvkrūšu vairoga garumu pa viduslīniju no galvkrūšu vairoga malas starp rostriem līdz galvkrūšu vairoga pretējai malai.

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.b	Ēdamā krabja izmēru nosaka, kā parādīts 5.b attēlā, mērot galvkrūšu vairoga maksimālo platumu perpendikulāri garuma viduslīnijai.

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.c	Buksina izmēru nosaka, kā parādīts 5.c zīmējumā, mērot čaulas garumu.

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.d	Zobenzivs izmēru nosaka, kā parādīts 5.d attēlā, mērot tās garumu no astes spuras sazarojuma līdz apakšžokļa galam.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.a attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a att. Eiropas zirnekļkrabis (Maia squinada)

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.b attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.b att. Ēdamais krabis (Cancer pagarus)

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.c attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.c att. Buksins (Buccinum spp)

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

IV pielikums – 5.d attēls (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.d att. Zobenzivs (Xiphias gladius)

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 14. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Makreles (Scomber spp.)	20 cm

Grozījums
Makreles (Scomber spp.)	30 cm (1a)

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 15. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm

Grozījums
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm (1a)

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 16. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm

Grozījums
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm (1a)

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 17. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kilogramā

Grozījums
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kilogramā (1a)

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 19. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Sardīne (Sardina pilchardus)	11 cm

Grozījums
Sardīne (Sardina pilchardus)	11 cm (1a)

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 20. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Omārs (Homarus gammarus)	87 mm
Grozījums
Omārs (Homarus gammarus)	87 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 1. tabula – 34. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Langusti (Palinurus spp.)	95 mm
Grozījums
Langusti (Palinurus spp.)	95 mm (galvkrūšu vairoga garums)

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 13. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	Kopējais garums 105 mm
	Galvkrūšu vairoga garums 32 mm
Grozījums
Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus)	Kopējais garums 105 mm
	Galvkrūšu vairoga garums 32 mm
	Norvēģijas omāra aste 59 mm

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 14. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Makreles (Scomber spp.)	20 cm

Grozījums
Makreles (Scomber spp.)	20 cm (1a)

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 15. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Siļķe (Clupea harengus)	18 cm

Grozījums
Siļķe (Clupea harengus)	18 cm (1a)

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

V pielikums – A daļa – 2. tabula – 16. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm
Grozījums
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm (1a)

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2.b rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
Vismaz 90 mm	Skageraks un Kategats	Aprīko ar augšpusē piestiprinātu linuma plāksni, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 270 mm (rombveida acis) vai 140 mm (1a) (kvadrātveida acis).

Grozījums Nr. 305 un 355

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 80 mm	ICES IVb rajons uz dienvidiem no 54o 30'N un ICES IVc rajons	Jūrasmēļu specializētā zveja ar rāmja trali [vai elektroimpulsa trali] . Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprināta plāksne, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm
Grozījums
Vismaz 80 mm	ICES IVb rajons uz dienvidiem no 54o 30'N un ICES IVc rajons	Jūrasmēļu specializētā zveja ar rāmja trali. Linuma priekšējās daļas augšpusē piestiprināta plāksne, kuras linuma acs izmērs ir vismaz 180 mm

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 4.b rinda (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
Vismaz 40 mm	Viss apgabals	Kalmāru specializētā zveja (85 % no nozvejas) (Lolignidae, Ommastrephidae).

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 6. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja
		Esmarka mencas specializētā zveja. Esmarka mencas zvejā aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem ir 22 mm
		Crangon crangon specializētā zvejaAprīko ar šķirotājrežģi, selektīvo linumu vai līdzvērtīgu selektivitātes ierīci .
Grozījums
Vismaz 16 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (80 % no nozvejas) .
		Esmarka mencu specializētā zveja (50 % no nozvejas) . Esmarka mencas zvejā aprīko ar šķirotājrežģi, kurā attālums starp stieņiem ir 35 mm.
		Brūnās garneles un Ēzopa ziemeļgarneles specializētā zveja (90 % no nozvejas). Aprīko ar selektīvo linumu vai šķirotājrežģi atbilstīgi valsts standartiem.

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.	Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.	Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

V pielikums – B daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziemeļjūrā un Skagerakā / Kategatā stacionārajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.	Ziemeļjūrā un Skagerakā / Kategatā stacionārajiem tīkliem un dreifējošajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 1. punkts – 1.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.1

Tūbīšu zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 80 mm, vai ar stacionārajiem tīkliem, kuru linuma acs izmērs ir mazāks par 100 mm , ir aizliegta ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un pēc tam loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

1.1	Tūbīšu zveja ar velkamajiem zvejas rīkiem, kuru āmja linuma acs izmērs ir mazāks par 32 mm, ir aizliegta ģeogrāfiskajā apgabalā, kuru norobežo Anglijas un Skotijas austrumu krasts un loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 sistēmu:

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	kuģi, kuru dzinēju jauda nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto grunts traļus vai dāņu vadus;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 2. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	pāru kuģi, kuru apvienotā dzinēju jauda nekad nepārsniedz 221 kW un kuri izmanto pāru grunts traļus;

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – 3. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—

kuģiem, kuru dzinēja jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot grunts traļus vai dāņu vadus, un pāru kuģiem, kuru apvienotā dzinēju jauda pārsniedz 221 kW, ir atļauts izmantot pāru grunts traļus, ja šādi kuģi neiesaistās jūras zeltplekstes un jūrasmēles specializētajā zvejā un ievēro attiecīgos noteikumus par linuma acs izmēru, kas iekļauti šā pielikuma B daļā.

(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 6. punkts – 6.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.2

Regulas ( EK ) Nr. 2347 / 2002 (1) I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 6.1. punktā noteiktās atkāpes.

6.2

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas ( ES ) 2016 / 2336 (1) I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis , kuru zveja ir skaidri aizliegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pēc iespējas drīzāk ielaiž atpakaļ jūrā. Tās nozvejotās dziļūdens haizivis, kuru sugām ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām . Ja dalībvalstij nav pietiekamas kvotas, Komisija drīkst piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punkta noteikumus . Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 6.1. punktā noteiktās atkāpes.

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

V pielikums – D daļa – apakšvirsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu ICES IIIa rajonā un IV apakšapgabalā	Pasākumi ar mērķi samazināt jūras zīdītāju nejaušu sagūstīšanu ICES IIIa rajonā un IV apakšapgabalā

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

V pielikums – D daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a	Pasākumi ar mērķi samazināt līdz minimumam jūras putnu nejaušu sagūstīšanu

1.	Ziemeļjūrā izveido zinātniskās pētniecības programmas, lai apzinātu jutīgo sugu pārklāšanos ar zvejas rīkiem un zvejas piepūli un noteiktu tehniskus risinājumus zvejas rīkiem.

2.	Ziemeļjūrā piemēro teritoriālus pasākumus, ja zinātniskā pētniecība ir atklājusi apgabalus, kuros jutīgi jūras putni tiek netīši sagūstīti līdz brīdim, kas tos var aizstāt ar citiem tehniskiem pasākumiem.

Kuģi, kas zvejo ar āķu jedām Ziemeļjūrā izmanto zinātniski pārbaudītus tehniskos risinājumus, piemēram, putnu atbaidīšanas auklas, āķu jedas svara izmaiņas, aizsardzību pret āķiem un āķu jedu ievietošanu diennakts tumšajā laikā, izmantojot minimālu klāja apgaismojumu, kas vajadzīgs drošībai. Pasākumu kopumu vajadzētu noteikt, pamatojoties uz zvejas rīku konfigurāciju un uzņēmīgajām sugām, kuras varētu sagūstīt flotes. Specifikācijām vajadzētu atbilst standartiem, kuri izklāstīti starptautiski pieņemtajās pamatnostādnēs.

4.	Dalībvalstis uzrauga un novērtē negatīvās ietekmes mazināšanas ieviesto pasākumu efektivitāti, tostarp attiecībā uz nozveju un zvejas piepūli.

Grozījums Nr. 306, 314, 315 un 356

Regulas priekšlikums

5. pielikums – E daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

svītrots

Neatkarīgi no 13. panta zveja ar elektroimpulsa trali saskaņā ar nosacījumiem, kas atbilstīgi šīs regulas 27. panta 1. punkta otrajam ievilkumam noteikti attiecībā uz izmantotā elektroimpulsa parametriem un ieviestajiem kontroles un uzraudzības pasākumiem, ir atļauta ICES IVb un IVc rajonā uz dienvidiem no loksodromas, kas novilkta starp turpmāk norādītajiem punktiem, kurus nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

—	punkts Apvienotās Karalistes austrumu krastā pie 55oN platuma,

—	uz austrumiem līdz 55oN, 5oE,

—	uz ziemeļiem līdz 56oN,

—	uz austrumiem līdz punktam Dānijas rietumu krastā pie 56oN platuma.

Grozījums Nr. 324

Regulas priekšlikums

VI pielikums – A sadaļa – tabula – 14. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Makreles (Scomber spp.)	20 cm

Grozījums
Makreles (Scomber spp.)	20 cm (1a)

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

VI pielikums – A daļa – tabula – 15. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm

Grozījums
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm (1a)

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

VI pielikums – A daļa – tabula – 16. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm (3)

Grozījums
Stavridas (Trachurus spp.)	15 cm (3), (3a)

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

VI pielikums – A daļa – tabula – 17. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kilogramā

Grozījums
Eiropas anšovs (Engraulis encrasicolus)	12 cm vai 90 īpatņi kilogramā (1a)

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 120 mm	Viss apgabals	Nav
Grozījums
Vismaz 100 mm (1a)	Viss apgabals	Nav

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 2. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.	Stacionāro tīklu linuma acs atsauces izmēri

2.	Stacionāro tīklu un dreifējošo tīklu linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ziemeļrietumu ūdeņos stacionārajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.	Ziemeļrietumu ūdeņos stacionārajiem tīkliem un dreifējošajiem tīkliem piemēro šādus linuma acs izmērus.

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 120 mm (1)	Viss apgabals	Nav
Grozījums
Vismaz 120 mm (1)	Viss apgabals	Nav

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – tabula – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 50 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja
Grozījums
Vismaz 50 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja (80 % no nozvejas) .
		Svītraino jūras barbju specializētā zveja (50 % no nozvejas).

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt zvejas darbības, kurās izmanto velkamos zvejas rīkus vai stacionāros tīklus, apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:	Katru gadu no 1. janvāra līdz 31. martam un no 1. oktobra līdz 31. decembrim ir aizliegts veikt zvejas darbības, kurās izmanto velkamos grunts zvejas rīkus vai grunts stacionāros tīklus, apgabalā, kuru norobežo loksodromas, kas secīgi savieno šādas koordinātas, kuras nosaka saskaņā ar WGS84 koordinātu sistēmu:

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.2

Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā ir atļauts izmantot grunts traļus, ja šādi traļi ir aprīkoti ar selektīvām ierīcēm, kuras novērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK). Ja mencas piezvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, kas darbojas 3.1. punktā minētajā apgabalā, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst zvejot minētajā apgabalā.

3.2	Atkāpjoties no 1. punkta, tajā minētajā apgabalā un laikposmā ir atļauts izmantot grunts traļus, ja šādi traļi ir aprīkoti ar selektīvām ierīcēm, kuras novērtējusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja (ZZTEK).

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 9. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.	Stacionāro tīklu izmantošana ICES Vb, VIa, VIIb, VIIc, VIIj, VIIk rajonā

9.	Stacionāro tīklu izmantošana ICES Vb, VIa, VIb, VIIb, VIIc, VIIh, VIIj, VIIk rajonā

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

VI pielikums – C daļa – 9. punkts – 9.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9.2.

Regulas ( EK ) Nr. 2347 / 2002 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 9.1. punktā noteiktās atkāpes.

9.2.

Regulas ( ES ) 2016 / 2336 I pielikumā minēto dziļūdens haizivju specializētā zveja ir aizliegta vietās, kur jūras kartē norādītais dziļums ir mazāks par 600 m. Nejauši nozvejotas dziļūdens haizivis , kuru zveja ir skaidri aizliegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, pēc iespējas drīzāk ielaiž atpakaļ jūrā. Tās nozvejotās dziļūdens haizivis, kuru sugām ir noteikti nozvejas limiti, patur uz kuģa. Šādas nozvejas izkrauj un atskaita no kvotām. Ja dalībvalstij nav pietiekamas kvotas, Komisija drīkst piemērot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. panta 5. punkta noteikumus. Ja dziļūdens haizivju nejaušas nozvejas, ko guvuši jebkuras dalībvalsts kuģi, pārsniedz 10 tonnas, minētie kuģi vairs nedrīkst izmantot 9.1. punktā noteiktās atkāpes.

Grozījums Nr. 276

Regulas priekšlikums

VI pielikums – D daļa – 1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu ICES VIa, VIId, VIIe, VIIf, VIIg, VIIh un VIIj rajonā

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt jūras zīdītāju nejaušu sagūstīšanu ICES VI un VII rajonā

Grozījums Nr. 277

Regulas priekšlikums

VI pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts (jauns

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.	Ziemeļrietumu ūdeņos izveido zinātniskās pētniecības programmas, lai apzinātu jutīgo sugu pārklāšanos ar zvejas rīkiem un zvejas piepūli un noteiktu tehniskus risinājumus zvejas rīkiem.

Grozījums Nr. 278

Regulas priekšlikums

VI pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts (jauns

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.	Ziemeļrietumu ūdeņos piemēro teritoriālus pasākumus, ja zinātniskā pētniecība ir atklājusi apgabalus, kuros jutīgi jūras putni tiek netīši sagūstīti līdz brīdim, kas šos pasākumus var aizstāt ar citiem tehniskiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 279

Regulas priekšlikums

VI pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.3.	Dalībvalstis uzrauga un novērtē negatīvās ietekmes mazināšanas ieviesto pasākumu efektivitāti, tostarp attiecībā uz nozveju un zvejas piepūli.

Grozījums Nr. 231

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 15. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm

Grozījums
Siļķe (Clupea harengus)	20 cm (1a)

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 18. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	42 cm
Grozījums
Jūrasasaris (labraks) (Dicentrarchus labrax)	36 cm

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 23. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Karaliskās vēdekļgliemenes (Chlamys spp.)	40 mm
Grozījums
Karaliskās vēdekļgliemenes (Chlamys spp., Mimachlamys spp. )	40 mm

Grozījums Nr. 234

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 26. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Manilas gliemene ( Venerupis philippinarum)	35 mm
Grozījums
Manilas gliemene ( Ruditapes philippinarum)	35 mm

Grozījums Nr. 235

Regulas priekšlikums

VII pielikums – A daļa – tabula – 34. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)	750 g (3)
Grozījums
Parastais astoņkājis (Octopus vulgaris)	1 000 g (3)

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

VII pielikums – C daļa – 4. punkts – 4.2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2.

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

VII pielikums – C daļa – 4. punkts – 4.2.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.2.a

Komisija, apspriežoties ar ZZTEK, var nolemt izslēgt konkrēta veida zivsaimniecības ICES VIII, IX un X zonā no 4. panta 1. punkta darbības jomas, ja ar dalībvalstu sniegtu informāciju vai īstenojot ar reģionalizāciju saistītu īpašu pārvaldību, kas varētu ietvert arī šajā apgabalā zvejojošo kuģu skaita samazināšanu, zvejas mēnešu skaita samazināšanu u. c. pasākumus, vai ar daudzgadu plāniem tiek pierādīts, ka šīm zivsaimniecībām ir ļoti zems haizivju piezvejas vai izmetumu līmenis.

Grozījums Nr. 280

Regulas priekšlikums

VII pielikums – D daļa – 1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu ICES VIII un IXa apakšapgabalā

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt jūras zīdītāju nejaušu sagūstīšanu ICES VIII un IX apakšapgabalā

Grozījums Nr. 281

Regulas priekšlikums

VII pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.	Dienvidrietumu ūdeņos izveido zinātniskās pētniecības programmas, lai apzinātu jutīgo sugu pārklāšanos ar zvejas rīkiem un zvejas piepūli un noteiktu tehniskus risinājumus zvejas rīkiem.

Grozījums Nr. 282

Regulas priekšlikums

VII pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts (jauns

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.	Dienvidrietumu ūdeņos piemēro teritoriālus pasākumus, ja zinātniskā pētniecība ir atklājusi apgabalus, kuros jutīgi jūras putni tiek netīši sagūstīti, līdz brīdim, kad šos pasākumus var aizstāt ar citiem tehniskiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 283

Regulas priekšlikums

VII pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.3.	Dalībvalstis uzrauga un novērtē apdraudējuma mazināšanas ieviesto pasākumu efektivitāti, tostarp attiecībā uz nozveju un zvejas piepūli.

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 157 mm	Viss apgabals	Laša specializētā zveja
Grozījums
svītrots

Grozījums Nr. 284

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – D daļa – 1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt jūras zīdītāju nejaušu sagūstīšanu

Grozījums Nr. 285

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – D daļa – 1.a punkts (jauns

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a	Pasākumi ar mērķi līdz minimumam samazināt jūras putnu nejaušu sagūstīšanu

1.1.	Baltijas jūrā izveido zinātniskās pētniecības programmas, lai apzinātu jutīgo sugu pārklāšanos ar zvejas rīkiem un zvejas piepūli un noteiktu tehniskus risinājumus zvejas rīkiem.

1.2.	Baltijas jūrā piemēro teritoriālus pasākumus, ja zinātniskā pētniecība ir atklājusi apgabalus, kuros jutīgi jūras putni tiek netīši sagūstīti, līdz brīdim, kas tos var aizstāt ar citiem tehniskiem pasākumiem.

1.3	Dalībvalstis uzrauga un novērtē apdraudējuma mazināšanas ieviesto pasākumu efektivitāti, tostarp attiecībā uz nozveju un zvejas piepūli.

Grozījums Nr. 251

Regulas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Āmis ar kvadrātveida acīm2, kuru izmērs ir vismaz 40 mm	Viss apgabals	Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 44 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm (2).
Grozījums
Āmis ar kvadrātveida acīm2, kuru izmērs ir vismaz 40 mm	Viss apgabals	Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm (2).

Grozījums Nr. 254

Regulas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a

Pastāvošās atkāpes no šīs daļas 1., 1.a un 2. punkta noteikumiem, kuras attiecas uz apņemošajiem zvejas rīkiem, kuras ietekmē Regulas (EK) Nr. 1967/2006 19. pantā minētais pārvaldības plāns un kuras ir pieņemtas saskaņā ar minētās regulas 9. pantu, paliek spēkā, ja vien saskaņā ar šīs regulas 18. pantu netiek paredzēts citādi.

Grozījums Nr. 255

Regulas priekšlikums

IX pielikums – C daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot vairāk kā 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos (tostarp Plesionika spp., Pasiphaea spp. vai līdzīgas sugas) .	Aizliegts turēt uz kuģa vai ievietot vairāk nekā 250 zivju ķeramo grozu vai venteru vienam kuģim, lai zvejotu dziļūdens vēžveidīgos.

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

IX pielikums – C daļa – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ļoti lokalizētas flotes, kuras izmanto nerūpnieciskos zvejas rīkus, drīkst zvejot dziļūdens vēžveidīgos (tostarp Plesionika spp., Pasiphaea spp. vai līdzīgas sugas).

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

IX pielikums – C daļa – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a	Ierobežojumi zemūdens zvejai ar žebērkļu šautenēm Ir aizliegts zvejot ar žebērkļu šautenēm, izmantojot akvalangu un naktī no krēslas līdz rītausmai.

Grozījums Nr. 286

Regulas priekšlikums

IX pielikums – D daļa – 1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt jūras zīdītāju nejaušu sagūstīšanu

Grozījums Nr. 287

Regulas priekšlikums

IX pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.	Vidusjūrā izveido zinātniskās pētniecības programmas, lai apzinātu jutīgo sugu pārklāšanos ar zvejas rīkiem un zvejas piepūli un noteiktu tehniskus risinājumus zvejas rīkiem.

Grozījums Nr. 288

Regulas priekšlikums

IX pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.2.	Vidusjūrā piemēro teritoriālus pasākumus, ja zinātniskā pētniecība ir atklājusi apgabalus, kuros jutīgi jūras putni tiek netīši sagūstīti, līdz brīdim, kas tos var aizstāt ar citiem tehniskiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 289

Regulas priekšlikums

IX pielikums – D daļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.3.	Dalībvalstis uzrauga un novērtē apdraudējuma mazināšanas ieviesto pasākumu efektivitāti, tostarp attiecībā uz nozveju un zvejas piepūli.

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

X pielikums – B daļa – 1. punkts – tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 50 mm	Viss apgabals	Drīkst izmantot arī āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm
Grozījums
Vismaz 40 mm	Viss apgabals	Pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota lūguma āmi ar kvadrātveida acīm, kuru izmērs ir 40 mm, drīkst aizstāt ar āmi ar rombveida acīm, kuru izmērs ir 50 mm (1a) .

Grozījums Nr. 260

Regulas priekšlikums

X pielikums – B daļa – 2. punkts – tabula – 2. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 400 mm	Viss apgabals	Akmeņplekstes specializētā zveja
Grozījums
Vismaz 400 mm	Viss apgabals	Akmeņplekstes zveja ar grunts žaunu tīkliem

Grozījums Nr. 261

Regulas priekšlikums

X pielikums – C daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
C daļa	svītrots
Zvejas aizlieguma apgabali vai zvejai ierobežotie apgabali
Zvejas aizlieguma sezona ar mērķi aizsargāt akmeņpleksti
Akmeņplekstes specializētā zveja, pārkraušana citā kuģī, izkraušana un pirmā pārdošana Savienības ūdeņos Melnajā jūrā ir atļauta katru gadu no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam.

Grozījums Nr. 290

Regulas priekšlikums

X pielikums – D daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a	Pasākumi ar mērķi līdz minimumam samazināt jūras putnu nejaušu sagūstīšanu

1a.1.

Melnajā jūrā izveido zinātniskās pētniecības programmas, lai apzinātu jutīgo sugu pārklāšanos ar zvejas rīkiem un zvejas piepūli un noteiktu tehniskus risinājumus zvejas rīkiem.

1a.2.

Melnajā jūrā piemēro teritoriālus pasākumus, ja zinātniskā pētniecība ir atklājusi apgabalus, kuros jutīgi jūras putni tiek netīši sagūstīti, līdz brīdim, kas tos var aizstāt ar citiem tehniskiem pasākumiem.

1a.3.

Dalībvalstis uzrauga un novērtē negatīvās ietekmes mazināšanas ieviesto pasākumu efektivitāti, tostarp attiecībā uz nozveju un zvejas piepūli.

Grozījums Nr. 262

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

1.	Velkamo zvejas rīku linuma acs atsauces izmēri

Grozījums Nr. 263

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Tālākajos reģionos piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.	Savienības ūdeņos Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā piemēro šādus āmja linuma acs izmērus.

Grozījums Nr. 264

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – tabula – 3. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 45 mm	Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā	Garneļu (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) specializētā zveja
Grozījums
Vismaz 45 mm	Visi ūdeņi Francijas Gviānas atkrastē, kas ir Francijas suverenitātē vai jurisdikcijā	Garneļu (Penaeus subtilis, Penaeus brasiliensis, Xiphopenaeus kroyeri) specializētā zveja (15 % no nozvejas) .

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – tabula – 4. rinda

Komisijas ierosinātais teksts
Vismaz 14 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja ar apņemošajiem vadiem
Grozījums
svītrots

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a	Riņķvadu linuma acs atsauces izmēri

Savienības ūdeņos Indijas okeānā un Atlantijas okeāna rietumu daļā piemēro šādus riņķvadu linuma acs izmērus.

Grozījums Nr. 267

Regulas priekšlikums

XI pielikums – A daļa – 1.a punkts (jauns) – tabula (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums
Linuma acs izmērs	Ģeogrāfiskie apgabali	Nosacījumi
Vismaz 14 mm	Viss apgabals	Mazo pelaģisko sugu specializētā zveja ar riņķvadiem

Grozījums Nr. 291

Regulas priekšlikums

XI pielikums – B.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ba daļa

Jutīgu sugu apdraudējuma mazināšanas pasākumi

1.	Pasākumi ar mērķi samazināt jūras zīdītāju nejaušu sagūstīšanu

1.1.

Kuģiem aizliegts izmantot stacionāros tīklus, driftertīklus, pelaģiskos traļus vai traļus ar lielu vertikālo atvērumu, kā arī zitus zvejas rīkus, ja ir pierādīta piezveja tālākajos reģionos, vienlaikus neizmantojot pārbaudītas apdraudējuma mazināšanas tehnoloģijas. Atkāpes būtu jāpieļauj tikai tajās zivsaimniecībās, kuras ir pierādījušas nenozīmīgu kumulatīvo piezvejas daudzumu.

1.2.	Šīs daļas 1. punktu nepiemēro zvejas operācijām, kuras veic vienīgi zinātniskās izpētes nolūkā un ar attiecīgās dalībvalsts vai dalībvalstu atļauju un tās (to) pārziņā un kuru mērķis ir izstrādāt jaunus tehniskos pasākumus, lai samazinātu vaļveidīgo nejaušu sagūstīšanu vai nogalināšanu.

1.3.	Dalībvalstis, izmantojot īpašas ikgadējas uzraudzības sistēmas, uzrauga un novērtē, izmantojot zinātniskus pētījumus vai izmēģinājuma projektus, apdraudējuma mazināšanas ierīču izmantošanas iedarbīgumu attiecīgajās zvejniecībās un apgabalos, kā aprakstīts 1.1. punktā.

2.	Pasākumi ar mērķi līdz minimumam samazināt jūras putnu nejaušu sagūstīšanu

2.1.	Tālākajos reģionos izveido zinātniskās pētniecības programmas, lai apzinātu jutīgo sugu pārklāšanos ar zvejas rīkiem un zvejas piepūli un noteiktu tehniskus risinājumus zvejas rīkiem.

2.2.	Tālākajos reģionos piemēro teritoriālus pasākumus, ja zinātniskā pētniecība ir atklājusi apgabalus, kuros jutīgi jūras putni tiek netīši sagūstīti, līdz brīdim, kas tos var aizstāt ar citiem tehniskiem pasākumiem.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0381/2017).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 17. jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).

(19) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(19) Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (OV L 149, 20.5.2014., 1. lpp.).

(1a) (Padomes 1979. gada 2. aprīļa Direktīva (79/409/EEK) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 103, 25.4.1979., 1. lpp.)).

(29) Padomes 2006. gada 21. decembra Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(30) Padomes 2007. gada 18. septembra Regula (EK) Nr. 1098/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu Baltijas jūras mencu krājumiem un zvejniecībām, kas šos krājumus izmanto, groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93 un atceļ Regulu (EK) Nr. 779/97 (OV L 248, 22.9.2007., 1. lpp.).

(31) Padomes 2009. gada 20. novembra Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2001., 44. lpp.).

(33) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(34) ICES (Starptautiskā Jūras pētniecības padome) rajoni, kā tie definēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulā (EK) Nr. 218/2009 par to dalībvalstu nominālās nozvejas statistikas iesniegšanu, kuras zvejo Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (OV L 87, 31.3.2009., 70. lpp.).

(40) Komisijas 2008. gada 10. jūnija Regula (EK) Nr. 517/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 850/98 īstenošanai attiecībā uz zvejas rīku linuma acs izmēra noteikšanu un auklas diametra novērtēšanu (OV L 151, 11.6.2008., 5. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 17. maija Regula (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(*1) Ja šī pieeja tiek pieņemta, pēc tam, kad ir noteikti pasākumi, kas būs spēkā līdz šeit norādītajam datumam, sarunās ar Padomi ir jāpielāgo 35–41. pants.

(1a) Komisijas 2002. gada 19. marta Regula (EK) Nr. 494/2002, ar ko nosaka tehniskus papildu pasākumus heka krājumu atjaunošanai ICES III, IV, V, VI un VII apakšapgabalā un ICES VIII.a, VIII.b, VIII.d un VIII.e rajonā (OV L 77, 20.3.2002., 8. lpp.).

(1a) Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

Mazizmēra sardīņu, Eiropas anšovu, siļķu, stavridu un makreļu procentuālo īpatsvaru aprēķina kā daļu no visu uz kuģa paturēto jūras organismu dzīvsvara nozvejas apmēra pēc šķirošanas vai pie izkraušanas.

Šo procentuālo īpatsvaru aprēķina uz viena vai vairāku salīdzināmo paraugu pamata. Minēto 10 % robežu pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izrādīšanas vai pārdošanas laikā nedrīkst pārsniegt.

(1a) Kategata apakšrajonā aprīko ar kvadrātveida acu linuma plāksni, kuras linuma acs izmērs ir 120 mm (traļiem periodā no 1. oktobra līdz 31. decembrim un riņķvadiem periodā no 1. augusta līdz 31. oktobrim).

(1) Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 2347/2002, ar ko ievieš īpašas pieejamības prasības un piemēro saistītos noteikumus zvejai dziļjūras krājumos (OV L 351, 28.12.2002., 6. lpp.).

(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Regula (ES) 2016/2336, ar ko paredz īpašus nosacījumus zvejai dziļūdens krājumos Ziemeļaustrumu Atlantijā un noteikumus zvejai starptautiskajos ūdeņos Ziemeļaustrumu Atlantijā un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 2347/2002 (OV L 354, 23.12.2016., 1. lpp.).

(1a) Minimālos saglabāšanas references izmērus nepiemēro sardīnēm, anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm, kuru dzīvsvars nepārsniedz 10 % no katras minētās sugas kopējās nozvejas, kas paturēta uz kuģa.

Mazizmēra sardīņu, anšovu, siļķu, stavridu vai makreļu procentu aprēķina kā īpatsvaru pēc dzīvsvara no visiem jūras organismiem uz kuģa pēc šķirošanas izkraušanas laikā.

Minēto procentu aprēķina, pamatojoties uz vienu vai vairākām reprezentatīvām izlasēm. Šo 10 % robežu nedrīkst pārsniegt pārkraušanas, izkraušanas, pārvadāšanas, uzglabāšanas, izlikšanas apskatei vai pārdošanas laikā.

(3) Savienības ūdeņos ICES V apakšapgabalā, VI apakšapgabalā uz dienvidiem no 56o N un VII apakšapgabalā, izņemot ICES VIId, VIIe, VIIf rajonu, piemēro minimālo saglabāšanas references izmēru 130 mm.

(3a) Minimālos saglabāšanas references izmērus sardīnēm, Eiropas anšoviem, siļķēm, stavridām un makrelēm nepiemēro līdz 10 % no katras minētās sugas kopējās uz kuģa paturētās dzīvsvara nozvejas apmēra.

(1a) Pakāpeniski jāievieš divu gadu laikā pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas. ICES VIId un VIIe rajonā linuma acs izmēram jābūt vismaz 100 mm.

(1) Eiropas jūrasvelnu specializētajā zvejā (30 % no nozvejas) izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 220 mm. ICES VIId un VIIe rajonā pollaku un heku specializētajā zvejā izmanto zvejas rīkus, kuru linuma acs izmērs ir vismaz 110 mm.

(3) Visos ūdeņos Centrālatlantijas austrumu daļā, kas aptver CECAF reģiona 34. zvejas zonas 34.1.1., 34.1.2. un 34.1.3. rajonu un 34.2.0. apakšapgabalu, piemēro ķidāta īpatņa svaru 450 g.

(2) Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida tīklu (ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).

(1a) Uz kuģa ir atļauts turēt vai izmantot tikai viena veida tīklu (vai nu ar 40 mm kvadrātveida acīm vai 50 mm rombveida acīm).

19.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/187

P8_TA(2018)0006

Divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrole ***I

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāta redakcija)

(2018/C 458/12)

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	Efektīva kopēja divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma tādējādi nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību izpildi, īpaši attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu.

(3)	Efektīva kopēja divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēma tādējādi nepieciešama, lai nodrošinātu dalībvalstu un Savienības starptautisko saistību izpildi, īpaši attiecībā uz kodolieroču neizplatīšanu un cilvēktiesībām .

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Ņemot vērā jaunu divējāda lietojuma preču kategoriju rašanos un reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un norādēm par to , ka konkrētas no Savienības eksportētās kibernovērošanas tehnoloģijas ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu, lai aizsargātu sabiedrības drošību un morāli , ir lietderīgi veikt šādu tehnoloģiju eksporta kontroli. Šiem pasākumiem nevajadzētu paredzēt neko, kas nav samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt likumīgiem mērķiem izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, tostarp tiesībaizsardzībai un interneta drošības pētniecībai. Lai atbalstītu minētās kontroles praktisko piemērošanu, Komisija intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām izstrādās pamatnostādnes.

(5)

Kā jauna divējāda lietojuma preču kategorija ir parādījušās dažas kibernovērošanas preces, kas tikušas izmantotas, lai tieši ietekmētu cilvēktiesības, tostarp tiesības uz privātumu, datu aizsardzību, vārda brīvību un pulcēšanās un biedrošanās brīvību, uzraugot vai izfiltrējot datus bez īpašas, apzinātas un nepārprotamas atļaujas saņemšanas no datu īpašnieka un/vai paralizējot vai bojājot izvēlēto sistēmu. Reaģējot uz Eiropas Parlamenta aicinājumiem un pierādījumiem , ka konkrētas kibernovērošanas preces ir ļaunprātīgi izmantojušas personas, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu valstīs , kurās konstatēti šādi cilvēktiesību pārkāpumi , ir lietderīgi veikt šādu preču eksporta kontroli. Kontroles pamatā vajadzētu būt skaidri noteiktiem kritērijiem. Šiem pasākumiem nevajadzētu paredzēt neko, kas nav vajadzīgs un samērīgs. Tiem jo īpaši nevajadzētu kavēt likumīgiem mērķiem izmantotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju eksportu, tostarp tiesībaizsardzībai un tīkla un drošības pētniecībai , lai veiktu informācijas drošības sistēmu atļautu testēšanu vai nodrošinātu to aizsardzību . Lai pēc šīs regulas stāšanās spēkā atbalstītu minētās kontroles praktisko piemērošanu, Komisijai intensīvās apspriedēs ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām būtu jādara pieejamas pamatnostādnes. Nopietni cilvēktiesību pārkāpumi attiecas uz situācijām, kuras aprakstītas 2. nodaļas 2. iedaļas 2.6. punktā Norādījumos par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP (1a) , ko Ārlietu padome apstiprināja 2015. gada 20. jūlijā.

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Tādēļ arī ir lietderīgi pārskatīt divējāda lietojuma preču definīciju un ieviest kibernovērošanas tehnoloģiju definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka divējāda lietojuma preču eksporta kontroles vērtēšanas kritēriji ietver apsvērumus par to iespējamo ļaunprātīgu izmantošanu saistībā ar terora aktiem vai cilvēktiesību pārkāpumiem .

(6)

Tādēļ arī ir lietderīgi ieviest kibernovērošanas preču definīciju. Būtu arī jāprecizē, ka kibernovērošanas preču eksporta kontroles vērtēšanas kritērijos ir ņemta vērā šo preču tiešā un netiešā ietekme uz cilvēktiesībām, kā minēts Norādījumos par Padomes Kopējo nostāju 2008/944/KĀDP. Sadarbībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un Padomes Cilvēktiesību jautājumu darba grupu (COHOM) būtu jāizveido tehniska darba grupa vērtēšanas kritēriju izstrādei. Turklāt šajā tehniskajā darba grupā būtu jāizveido neatkarīga ekspertu grupa. Vērtēšanas kritērijiem vajadzētu būt publiski un viegli pieejamiem.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Kibernovērošanas tehnoloģiju definēšanas nolūkā precēm, kurām šī regula būtu jāpiemēro, būtu jāietver telesakaru pārtveršanas iekārtas, ielaušanās programmatūra, uzraudzības centri, likumīgas pārtveršanas sistēmas un datu saglabāšanas sistēmas, kas savienotas ar šādām pārtveršanas sistēmām, ierīces šifrēšanas atkodēšanai, cieto disku informācijas atgūšanai, paroļu apiešanai un biometrisko datu analīzei, kā arī IP tīkla uzraudzības sistēmas.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b)

Piemērojot cilvēktiesību ievērošanas kritērijus, ir lietderīgi atsaukties uz Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju, ANO Cilvēktiesību padomes 2017. gada 23. marta rezolūciju par tiesībām uz privātumu, Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, ar kuriem īsteno ANO programmu “Aizsargāt, ievērot un labot”, īpašā referenta par tiesībām uz privātumu 2017. gada 24. marta ziņojumu, īpašā referenta jautājumos par cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanu un aizsardzību terorisma apkarošanā 2017. gada 21. februāra ziņojumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2015. gada 4. decembra spriedumu lietā Zakharov pret Krieviju.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (1a) (Vispārīgā datu aizsardzības regula) uzliek pienākumu datu aizsardzības pārziņiem un datu apstrādātājiem īstenot tehniskus pasākumus, lai nodrošinātu tādu drošības līmeni, kas atbilst apstrādes riskam, tostarp veicot personas datu šifrēšanu. Tā kā minētajā regulā noteikts, ka to piemēro personas datu apstrādei neatkarīgi no tā, vai apstrāde notiek Savienībā vai ārpus tās, Savienībai ir spēcīgs stimuls svītrot kriptogrāfijas preces no kontroles saraksta, lai veicinātu Vispārīgās datu aizsardzības regulas īstenošanu un lai šajā sakarā uzlabotu Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Turklāt pašreizējais šifrēšanas kontroles līmenis ir pretrunā tam, ka šifrēšana ir nozīmīgs risinājums, ar ko nodrošina, ka iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības var aizsargāt savus datus no noziedzniekiem un citām ļaunprātīgām personām; ka tiek nodrošināta piekļuve pakalpojumiem, kuriem ir izšķirīga nozīme digitālā vienotā tirgus darbībā; un ka tiek darīta pieejama droša saziņa, kas vajadzīga, lai aizsargātu tiesības uz privātumu, tiesības uz datu aizsardzību un vārda brīvību, jo īpaši cilvēktiesību aizstāvjiem.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Būtu jāprecizē tādas “ visaptveroša kontroles” tvērums, ko konkrētos apstākļos piemēro sarakstā neuzskaitītām divējāda lietojuma precēm , un tai būtu jāmazina terorisma un cilvēktiesību pārkāpumu risks . Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par “visaptverošu kontroli” būtu jānodrošina efektīva un konsekventa kontroles piemērošana visā Savienībā. Mērķtiecīga visaptveroša kontrole ar konkrētiem nosacījumiem būtu jāpiemēro arī kibernovērošanas tehnoloģiju eksportam.

(9)

Būtu jāprecizē tādas “ visaptverošas kontroles” tvērums, ko konkrētos apstākļos piemēro sarakstā neuzskaitītām kibernovērošanas precēm. Atbilstīgai informācijas apmaiņai un apspriedēm par “visaptverošu kontroli” būtu jānodrošina efektīva un konsekventa kontroles piemērošana visā Savienībā. Informācijas apmaiņai būtu jāietver atbalsts publiskas platformas izveidei un informācijas vākšanai no privātā sektora, valsts iestādēm un pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Būtu jāpārskata starpnieka definīcija, lai izvairītos no kontroles apiešanas, Savienības jurisdikcijā esošām personām sniedzot starpniecības pakalpojumus. Starpniecības pakalpojumu sniegšanas kontrole būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu tās efektīvu un konsekventu piemērošanu visā Savienībā, un būtu jāpiemēro arī, lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus.

(10)

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

11. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11)

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika precizēts, ka Savienības kompetencē ietilpst tādu tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pārrobežu kustību. Tāpēc ir lietderīgi precizēt kontroli, kas piemērojama tehniskās palīdzības pakalpojumiem, un ieviest šādu pakalpojumu definīciju. Lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas kontrole .

(11)

Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, tika precizēts, ka Savienības kompetencē ietilpst tādu tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšana, kas saistīti ar pārrobežu kustību. Tāpēc ir lietderīgi precizēt kontroli, kas piemērojama tehniskās palīdzības pakalpojumiem, un ieviest šādu pakalpojumu definīciju. Lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī kontroles pasākumi pirms tehniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Regula (EK) Nr. 428/2009 paredz iespēju dalībvalstu iestādēm, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai daļēji ir vai var būt paredzētas masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai. Lai novērstu terora aktus un cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tranzīta kontrole.

(12)

Regula (EK) Nr. 428/2009 paredz iespēju dalībvalstu iestādēm, katru gadījumu izvērtējot atsevišķi, aizliegt ārpussavienības divējāda lietojuma preču tranzītu, ja tām, balstoties uz izlūkdatiem vai citiem avotiem, ir pietiekams pamats aizdomām, ka preces kopumā vai daļēji ir vai var būt paredzētas masu iznīcināšanas ieroču vai to piegādes līdzekļu izplatīšanai. Lai novērstu cilvēktiesību pārkāpumus, efektivitātes un konsekvences labad būtu jāsaskaņo un jāpiemēro arī tranzīta kontrole.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)

Lai gan par individuālo, visaptverošo un valsts eksporta atļauju piešķiršanu ir atbildīgas valstu iestādes, efektīvs ES eksporta kontroles režīms nozīmē, ka uzņēmējiem, kas plāno eksportēt preces, uz kurām attiecas šī regula, jārīkojas ar pienācīgu rūpību, kā cita starpā izklāstīts ESAO Pamatnostādnēs daudznacionāliem uzņēmumiem, ESAO Pienācīgas rūpības pamatnostādnēs atbildīgai darījumdarbībai un ANO Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Lai eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvieglotu efektīvu kontroles piemērošanu, “iekšējās atbilstības programmas” veidā būtu jāievieš standarta prasība par atbilstību. Proporcionalitātes labad šī prasība būtu jāpiemēro konkrētai kontroles kārtībai visaptverošo atļauju un konkrētu vispārējo eksporta atļauju veidā.

(14)

Lai eksportētājiem nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvieglotu efektīvu kontroles piemērošanu, “iekšējās atbilstības programmas” veidā būtu jāievieš standarta prasība par atbilstību , atbilstības definīcija un apraksts, kā arī iespēja saņemt sertifikāciju ar mērķi atļauju izsniegšanas procesā saņemt stimulus no valsts kompetentajām iestādēm . Proporcionalitātes labad šī prasība būtu jāpiemēro konkrētai kontroles kārtībai visaptverošo atļauju un konkrētu vispārējo eksporta atļauju veidā.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.

(15)

Lai mazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem , jo īpaši MVU, un iestādēm, vienlaikus nodrošinot atbilstīga līmeņa kontroli attiecībā uz attiecīgajām precēm, kas nosūtāmas uz attiecīgajiem galamērķiem, būtu jāievieš papildu Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Lai nozares īpašajām vajadzībām pielāgotu licencēšanas nosacījumus, būtu jāievieš arī visaptverošā atļauja lieliem projektiem.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)

Ņemot vērā straujo tehnoloģiju attīstību, Savienībai ir lietderīgi ieviest konkrētu kibernovēršanas tehnoloģiju veidu kontroli, pamatojoties uz vienotu sarakstu, kas paredzēts I pielikuma B sadaļā. Ņemot vērā daudzpusējās eksporta kontroles sistēmas nozīmību, I pielikuma B sadaļas darbības jomā būtu jāietver tikai kibernovērošanas tehnoloģijas, un tai nebūtu jādublē I pielikuma A sadaļā minētais.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā , piemēram, attiecībā uz kibernovērošanas tehnoloģijām, būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā.

(17)

Lēmumiem par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu I pielikuma A sadaļā būtu jāatbilst dalībvalstu un Savienības saistībām un pienākumiem, kurus tās uzņēmušās kā attiecīgu starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot attiecīgus starptautiskos līgumus. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto kibernovērošanas preču kopējā saraksta atjaunināšanu I pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar to izmantošanu, lai izdarītu nopietnus starptautisko cilvēktiesību pārkāpumus vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumus valstīs, kurās konstatēti šādi pārkāpumi, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību, pulcēšanās brīvību un tiesībām uz privātumu, vai arī saistībā ar Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm. Lēmumi par eksporta kontrolei pakļauto divējāda lietojuma preču kopējā saraksta atjaunināšanu IV pielikuma B sadaļā būtu jāpieņem, ņemot vērā dalībvalstu sabiedriskās kārtības un sabiedrības drošības intereses saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu. Lēmumi par tādu preču un galamērķu kopējo sarakstu atjaunināšanu, kas izklāstīti II pielikuma A–J sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā vērtēšanas kritērijus, kuri noteikti šajā regulā. Lēmumi svītrot veselas apakškategorijas attiecībā uz kriptogrāfiju un šifrēšanu, piemēram, I pielikuma A sadaļas 5. kategorijā vai II pielikuma I sadaļā, būtu jāpieņem, ņemot vērā ESAO Padomes 1997. gada 27. marta ieteikumu par kriptogrāfijas politikas pamatnostādnēm.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kurš notiek ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz I pielikuma A sadaļas, II pielikuma un šīs regulas IV pielikuma B sadaļas grozīšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu vajadzīga sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

(18)

Lai Savienība varētu ātri reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tā eksporta sensitivitātes novērtējumu, kurš notiek ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, kā arī uz tehnoloģisko un komerciālo attīstību, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tādus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kuri attiecas uz I pielikuma A un B sadaļas, II pielikuma un šīs regulas IV pielikuma B sadaļas grozīšanu. Sevišķi svarīgi ir Komisijai sagatavošanas darba gaitā pienācīgi apspriesties, tostarp ar ekspertiem, un šo apspriešanos īstenot saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienlīdzīgu dalību, Eiropas Parlamentam un Padomei visi dokumenti būtu jāsaņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem būtu vajadzīga sistemātiska piekļuve to Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kuras nodarbojas ar deleģēto aktu sagatavošanu.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a)

Pastāv kiberzādzību un reeksporta uz trešām valstīm risks, kā minēts Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP, tādēļ noteikumi par divējāda lietojuma precēm būtu jāpadara stingrāki.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu .

(21)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 36. pantu un tā kompetences robežās, kā arī līdz lielākas saskaņotības panākšanai dalībvalstis patur tiesības veikt kontroles pasākumus konkrētu divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienībā, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību vai sabiedrisko drošību. Lai mazinātu slogu uzņēmumiem , jo īpaši MVU, un iestādēm, proporcionalitātes labad būtu jāpārskata divējāda lietojuma preču pārvadājumu kontrole Savienībā. Turklāt saraksts ar tādām precēm IV pielikuma B sadaļā, uz kurām attiecas kontrole, ko piemēro pārvadājumiem ES iekšienē, būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā tehnoloģisko un komerciālo attīstību un pārvadājumu sensitivitātes novērtējumu.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

22.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22a)

Ņemot vērā to, cik nozīmīga ir pārskatatbildība un publiskā kontrole attiecībā uz eksporta kontroles darbībām, dalībvalstīm būtu jādara publiski pieejami visi attiecīgie licencēšanas dati.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)	Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei.

(25)

Būtiski efektīvas eksporta kontroles režīma elementi ir saziņa ar privāto sektoru , jo īpaši ar MVU, un pārredzamība. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt pamatnostādņu turpmāku izstrādi, lai palīdzētu piemērot šo regulu un publicētu gada ziņojumu par kontroles īstenošanu atbilstīgi pašreizējai praksei. Ņemot vērā to, cik nozīmīgas ir pamatnostādnes par dažu šīs regulas elementu interpretāciju, minētās pamatnostādnes būtu jādara publiski pieejamas šīs regulas spēkā stāšanās brīdī.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a)

Būtu jānodrošina, lai šajā regulā paredzētās definīcijas atbilstu definīcijām, kas noteiktas Savienības Muitas kodeksā.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

27. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(27)

Visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, ir lietderīgi arī ieviest noteikumus, kas attiektos uz konkrētiem gadījumiem saistībā ar divējāda lietojuma preču nelikumīgu tirdzniecību.

(27)

Visām dalībvalstīm būtu jānosaka iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas piemērojamas gadījumā, ja tiek pārkāpti šīs regulas noteikumi. Būtu jāsekmē vienlīdzīgu konkurences apstākļu radīšana Savienības eksportētājiem. Minētā iemesla dēļ par šīs regulas pārkāpumiem visās dalībvalstīs būtu jāpiemēro līdzīga veida un iedarbības sankcijas. Lai atbalstītu kontroles efektīvu izpildi, ir lietderīgi arī ieviest noteikumus, kas attiektos uz konkrētiem gadījumiem saistībā ar divējāda lietojuma preču nelikumīgu tirdzniecību.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

29. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(29)	Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē un uzlabotu starptautisko drošību.

(29)

Eksporta kontrole ietekmē starptautisko drošību un tirdzniecību ar trešām valstīm, un tāpēc ir lietderīgi izvērst dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, lai atbalstītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā pasaulē , sekmētu augšupēju konverģenci un uzlabotu starptautisko drošību. Virzoties uz šiem mērķiem, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm ciešā sadarbībā ar EĀDD būtu proaktīvi jāiesaistās attiecīgajos starptautiskajos forumos, tostarp Vasenāras vienošanās mehānismā, lai I pielikuma B sadaļā iekļauto kibernovērošanas preču sarakstu noteiktu par starptautisku standartu. Turklāt būtu jāpastiprina un jāpaplašina palīdzība trešām valstīm attiecībā uz divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīma un attiecīgo administratīvo spēju izveidi, it īpaši attiecībā uz muitu.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)	Ar šo direktīvu tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā , īpaši uzņēmējdarbības brīvība ,

(31)	Ar šo regulu tiek ievērotas pamattiesības un principi, kas ir jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā,

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	preces, kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot gan civiliem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;

(a)

tradicionālas divējāda lietojuma preces , proti, preces, tostarp programmatūra un aparatūra , kuras var izmantot kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču un to piegādes līdzekļu izstrādē, projektēšanā, ražošanā vai lietošanā, ieskaitot visas preces, ko var izmantot gan civiliem mērķiem, gan kodolieroču vai citu kodolsprādzienierīču ražošanai;

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	kibernovērošanas tehnoloģijas, ko var izmantot nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai vai kas var radīt draudus Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm ;

(b)

kibernovērošanas preces, tostarp programmatūra, aparatūra un tehnoloģijas, kas ir īpaši veidotas, lai ļautu slepeni ielauzties informācijas un telesakaru sistēmās un/vai uzraudzīt, izfiltrēt, vākt un analizēt datus un/vai paralizēt vai bojāt izvēlēto sistēmu bez īpašas, apzinātas un nepārprotamas atļaujas saņemšanas no datu īpašnieka, un ko var izmantot saistībā ar cilvēktiesību, tostarp tiesību uz privātumu, vārda brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, pārkāpumiem, vai ko var izmantot nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanai, vai kas var radīt draudus Savienības un tās dalībvalstu drošībai ; šo definīciju nepiemēro tīklu un IKT drošības pētniecībai, kas tiek veikta atļautas testēšanas vai informācijas drošības sistēmu aizsardzības nolūkā;

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a “tiešais lietotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai subjekts, kas ir divējāda lietojuma preces galīgais saņēmējs;

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 13. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13.

“atļauja lieliem projektiem” ir visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs uz tāda konkrētā projekta laiku , kura realizācija ilgst vairāk nekā gadu ;

13.

“atļauja lieliem projektiem” ir visaptverošā eksporta atļauja, ko piešķir vienam konkrētam eksportētājam attiecībā uz divējāda lietojuma preču veidu vai kategoriju un kas var būt derīga eksportam vienam vai vairākiem konkrētiem tiešajiem lietotājiem vienā vai vairākās konkrētās trešās valstīs uz konkrētā projekta īstenošanas laiku; tā, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus, ir derīga no viena līdz četriem gadiem, pamatojoties uz projekta īstenošanas laiku, un kompetentā iestāde to var atjaunot;

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 22. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

22.

“iekšējā atbilstības programma” ir efektīvi, piemēroti un samērīgi līdzekļi un procedūras, tostarp projektēšanas, īstenošanas un standarta ekspluatācijas atbilstības politika, procedūras, standarti un garantijas, ko eksportētāji izstrādājuši, lai nodrošinātu atbilstību tādu atļauju noteikumiem un nosacījumiem, kas noteiktas šajā regulā;

22.

“iekšējā atbilstības programma” (IAP) ir efektīvi, piemēroti un samērīgi līdzekļi un procedūras (uz risku balstīta pieeja) , tostarp projektēšanas, īstenošanas un standarta ekspluatācijas atbilstības politika, procedūras, standarti un garantijas, ko eksportētāji izstrādājuši, lai nodrošinātu atbilstību tādu atļauju noteikumiem un nosacījumiem, kas noteiktas šajā regulā; eksportētājam ir iespēja brīvprātīgi un bez maksas prasīt, lai kompetentās iestādes veic tā IAP sertifikāciju, pamatojoties uz Komisijas izveidotu atsauces IAP, lai atļauju izsniegšanas procesā saņemtu stimulus no valsts kompetentajām iestādēm;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23.	“terora akts” ir terora akts Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 3. punkta nozīmē.

svītrots

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 23.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

23.a	“pienācīga rūpība” ir process, kas ir neatņemama daļa no uzņēmumu lēmumu pieņemšanas un riska pārvaldības sistēmām un ar ko uzņēmumi var atklāt, novērst un mazināt to darbības faktisko un potenciāli nelabvēlīgo ietekmi un atskaitīties par to;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)

lietošanai personām, kuras ir līdzatbildīgas vai atbildīgas par cilvēktiesību vai — bruņota konflikta vai iekšēju represiju apstākļos — starptautisko humanitāro tiesību smagu pārkāpumu vadīšanu vai izdarīšanu galamērķa valstī , kurus identificējušas attiecīgas starpvalstu starptautiskas organizācijas vai Eiropas vai valsts kompetentās iestādes, un, ja ir pierādījumi , ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces izmantojis , lai norīkotu vai īstenotu šādus nopietnus pārkāpumus;

(d)

attiecībā uz kibernovērošanas precēm — lietošanai fiziskām vai juridiskām personām saistībā ar starptautisko cilvēktiesību vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu valstīs , kurās ANO, Eiropas Padomes un Savienības kompetentās iestādes vai dalībvalstu kompetentās iestādes ir konstatējušas nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus , un, ja ir pamats uzskatīt , ka ierosinātais tiešais lietotājs šīs preces vai līdzīgas preces var izmantot , lai vadītu vai izdarītu šādus pārkāpumus;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)	paredzētas izmantošanai saistībā ar terora aktiem.

svītrots

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja eksportētājs atbilstīgi savam pienākumam rīkoties ar pienācīgu rūpību zina , ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.

2. Ja eksportētājs , rīkojoties ar pienācīgu rūpību , uzzina , ka I pielikumā neminētas divējāda lietojuma preces, ko tas gatavojas eksportēt, var būt pilnībā vai daļēji paredzēts izmantot 1. punktā minētajā veidā, viņam tas jāpaziņo tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību vai kuras rezidents viņš ir, un šī kompetentā iestāde pieņems lēmumu par to, vai konkrēto preču eksportam ir lietderīgi noteikt prasību iegūt attiecīgu atļauju.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

4. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas vienu gadu , un kompetentā iestāde tās var atjaunot.

3. Eksporta atļaujas sarakstā neuzskaitītām precēm piešķir konkrētām precēm un tiešajiem lietotājiem. Atļaujas piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā eksportētājs ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, vai, ja eksportētājs ir persona, kura ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas preces. Atļaujas ir derīgas visā Savienībā. Atļaujas ir derīgas divus gadus , un kompetentā iestāde tās var atjaunot.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem “pēc būtības līdzīgiem darījumiem”. Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm.

Ja iebildumi netiek saņemti, uzskata, ka dalībvalstīm, pie kurām vēršas, iebildumu nav, un atļauju prasības nosaka visiem “pēc būtības līdzīgiem darījumiem” , proti, precei ar pēc būtības identiskiem parametriem vai tehniskajām īpašībām, kas paredzēta tam pašam tiešajam lietotājam vai saņēmējam . Tās par atļauju prasībām paziņo savām muitas pārvaldēm un citām attiecīgajām valsts iestādēm. Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē īsu lietas aprakstu un lēmuma pamatojumu un attiecīgā gadījumā norāda jauno prasību par atļaujas saņemšanu, iekļaujot to II pielikuma jaunā E sadaļā.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja no kādas dalībvalsts , pie kuras vēršas , saņemti iebildumi, prasību atsauc, ja vien dalībvalsts, kas izvirza prasību saņemt atļauju, neuzskata, ka eksports var skart tās būtiskas drošības intereses. Tādā gadījumā šī dalībvalsts var lemt saglabāt prasību saņemt atļauju. Tas nekavējoties būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Ja ir saņemti iebildumi no vismaz četrām dalībvalstīm, kuras pārstāv vismaz 35 % no Savienības iedzīvotājiem , prasību atsauc, ja vien dalībvalsts, kas izvirza prasību saņemt atļauju, neuzskata, ka eksports var skart tās būtiskas drošības intereses vai saistības cilvēktiesību jomā . Tādā gadījumā šī dalībvalsts var lemt saglabāt prasību saņemt atļauju. Tas nekavējoties būtu jāpaziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

4. pants – 4. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija un dalībvalstis uzturēs atjauninātu reģistru ar spēkā esošajām prasībām saņemt atļaujas.	Komisija un dalībvalstis uztur atjauninātu reģistru ar spēkā esošajām prasībām saņemt atļaujas. Minētajā reģistrā pieejamos datus iekļauj 24. panta 2. punktā minētajā ziņojumā Eiropas Parlamentam, un tie ir publiski pieejami.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja starpnieks zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai ir lietderīgi, ka uz šādiem starpniecības pakalpojumiem attiecina prasību saņemt atļaujas.

2. Ja starpnieks zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt starpniecības pakalpojumus, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura uz šādiem starpniecības pakalpojumiem attiecina prasību saņemt atļaujas.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai tieši vai netieši sniegtu tehnisko palīdzību saistībā ar divējāda lietojuma precēm vai saistībā ar divējāda lietojuma preču nodrošināšanu, ražošanu, uzturēšanu (apkopi) un izmantošanu, ir vajadzīga atļauja, ja tehniskās palīdzības sniedzējs ir informējis kompetento iestādi par to, ka konkrētās preces pilnībā vai daļēji ir vai var būt paredzētas jebkādam 4. pantā minētajam mērķim vai mērķiem.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

7. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja tehniskās palīdzības sniedzējs zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību, ir paredzētas pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. pantā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura pieņems lēmumu par to, vai ir lietderīgi, ka uz šādu tehnisko palīdzību attiecina prasību saņemt atļauju.

Ja tehniskās palīdzības sniedzējs zina, ka divējāda lietojuma preces, par kurām viņš gatavojas sniegt tehnisko palīdzību, ir paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot jebkādam 4. panta 1. punktā minētajam mērķim vai mērķiem, viņam tas jāpaziņo kompetentajai iestādei, kura uz šādu tehnisko palīdzību attiecina prasību saņemt atļauju.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem, var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt atļauju, lai veiktu šo eksportu.	1. Dalībvalstis, pamatojoties uz sabiedriskās drošības vai cilvēktiesību apsvērumiem vai mērķi novērst terorisma aktus , var aizliegt I pielikumā neminētu divējāda lietojuma preču eksportu vai izvirzīt prasību saņemt atļauju, lai veiktu šo eksportu.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

9. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības, uz tām attiecas kontroles pasākumi. Attiecīgie komercdokumenti ietver, konkrēti, visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.

7. Attiecīgajos komercdokumentos, kas saistīti ar eksportu uz trešām valstīm un I pielikumā uzskaitīto divējāda lietojuma preču pārvadājumiem Savienības iekšienē, skaidri norāda, ka gadījumā, ja šīs preces eksportē no Savienības, uz tām attiecas kontroles pasākumi. Attiecīgie komercdokumenti ietver, konkrēti, visus pārdošanas līgumus, pasūtījuma apstiprinājumus, rēķinus vai pavadzīmes.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

10. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas vienu gadu , un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas uz termiņu , ko nosaka kompetentā iestāde .

3. Individuālās eksporta atļaujas un visaptverošās eksporta atļaujas ir derīgas divus gadus , un kompetentā iestāde tās var atjaunot. Visaptverošās eksporta atļaujas lieliem projektiem ir derīgas ne ilgāk kā četrus gadus, izņemot pienācīgi pamatotus apstākļus , atbilstīgi projekta īstenošanas ilgumam. Tas neliedz kompetentajām iestādēm individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas jebkurā laikā anulēt, apturēt, grozīt vai atcelt .

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eksportētāji kompetentajai iestādei iesniedz visu atbilstīgo informāciju, kas vajadzīga pieteikumam individuālās un visaptverošās eksporta atļaujas saņemšanai, lai informācija būtu pilnīga, jo īpaši par tiešo lietotāju, galamērķa valsti un eksportētās preces tiešo lietojumu. Attiecībā uz valdības tiešajiem lietotājiem sniedzamajā informācijā precizē, kurš departaments, aģentūra, vienība vai apakšvienība būs eksportētās preces tiešais galalietotājs.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Gadījumos , kad tas vajadzīgs , atļaujas var piešķirt saskaņā ar deklarāciju par tiešo lietojumu.	Visas atļaujas kibernovērošanas precēm, kā arī individuālās eksporta atļaujas precēm, kuru gadījumā pastāv liels risks , ka tās var tikt novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem , piešķir saskaņā ar deklarāciju par tiešo lietojumu. Atļaujas citām precēm var attiecīgā gadījumā saistīt ar deklarāciju par tiešo lietojumu.

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 3. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Uz visaptverošajām eksporta atļaujām lieliem projektiem attiecas eksportētāja īstenota efektīva iekšējā atbilstības programma. Eksportētājs vismaz reizi gadā arī ziņo kompetentajai iestādei par šīs atļaujas izmantošanu; ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

Uz visaptverošajām eksporta atļaujām lieliem projektiem attiecas eksportētāja īstenota efektīva iekšējā atbilstības programma. Eksportētājam ir iespēja brīvprātīgi un bez maksas prasīt, lai kompetentās iestādes veic tā IAP sertifikāciju, pamatojoties uz Komisijas izveidotu atsauces IAP, lai atļauju izsniegšanas procesā saņemtu stimulus no valsts kompetentajām iestādēm. Eksportētājs vismaz reizi gadā vai pēc kompetentās iestādes pieprasījuma ziņo kompetentajai iestādei par šīs atļaujas izmantošanu; ziņojumā ietver vismaz šādu informāciju:

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 3. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju gadījumos, kad tas ir zināms .

(d)	divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 3. daļa – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da)	ja zināms, tiešā lietotāja nosaukumu (vārdu un uzvārdu) un adresi;

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

10. pants – 4. punkts – 3. daļa – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(db)	datumu, kad ir veikts eksports.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai termiņā, ko nosaka atbilstīgi valstu tiesību aktiem un praksei. Kompetentās iestādes sniedz Komisijai visu informāciju par tādu vidējo laiku, kas nepieciešams pieteikumu apstrādei atļauju saņemšanai un kas attiecas uz gada ziņojumu, kurš minēts 24. panta 2. punktā .

5. Dalībvalstu kompetentās iestādes izskata pieteikumus individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai 30 dienu laikā pēc pieteikuma pienācīgas iesniegšanas. Ja kompetentajai iestādei pienācīgi pamatotu iemeslu dēļ ir nepieciešams vairāk laika pieteikuma izskatīšanai, tā par to paziņo pieteikuma iesniedzējam 30 dienu laikā. Katrā ziņā kompetentā iestāde pieņem lēmumu par pieteikumiem individuālās vai visaptverošās atļaujas saņemšanai ne vēlāk kā 60 dienu laikā pēc pieteikuma pienācīgas iesniegšanas.

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

11. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu alternatīvi piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā veic uzņēmējdarbību starpnieka vai tehniskās palīdzības mātesuzņēmums vai no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība.

Ja starpnieks vai tehniskās palīdzības sniedzējs nav rezidents vai neveic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā, starpniecības pakalpojumu un tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas saskaņā ar šo regulu piešķir tās dalībvalsts kompetentā iestāde, no kuras tiks sniegti starpniecības pakalpojumi vai tehniskā palīdzība. Tas ietver tādu meitasuzņēmumu vai kopuzņēmumu starpniecības pakalpojumus un tehniskās palīdzības sniegšanu, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, bet kas pieder uzņēmumiem vai ko kontrolē uzņēmumi, kuri veic uzņēmējdarbību Savienības teritorijā.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pieņemot lēmumu par individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas piešķiršanas iespējām saskaņā ar šo regulu vai tranzīta aizliegumu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā šādus kritērijus :	1. Pieņemot lēmumu par individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai starpniecības pakalpojumu vai tehniskās palīdzības sniegšanas atļaujas piešķiršanas iespējām saskaņā ar šo regulu vai tranzīta aizliegumu, dalībvalstu kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apsvērumus, tostarp :

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai arī ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus , un savas saistības sakarā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes pieņemtu 2 lēmumu vai kopējo nostāju vai ar EDSO lēmumu, vai ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju ;

(a)	Savienības un dalībvalstu starptautiskās saistības un pienākumus, īpaši saistības un pienākumus, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai arī ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	savas saistības saskaņā ar sankcijām, kas noteiktas ar Padomes lēmumu vai kopēju nostāju, vai ar EDSO lēmumu, vai ANO Drošības padomes saistošu rezolūciju;

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)	ANO, Eiropas Padomes un Savienības kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka galamērķa valstī tiek pārkāptas cilvēktiesības, pamatbrīvības un starptautiskās humanitārās tiesības;

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	iekšējais stāvoklis galamērķa valstī — kompetentās iestādes neatļaus eksportu, kas galamērķa valstī provocētu vai paildzinātu bruņotus konfliktus vai saasinātu esošos saspīlējumus vai konfliktus tajā;

(c)	iekšējo stāvokli galamērķa valstī — kompetentās iestādes neatļauj eksportu, kas galamērķa valstī provocētu vai paildzinātu bruņotus konfliktus vai saasinātu esošos saspīlējumus vai konfliktus tajā;

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da)	galamērķa valsts izturēšanos pret starptautisko sabiedrību, jo īpaši tās attieksmi pret terorismu un to, kādās aliansēs tā ietilpst un kā ievēro starptautiskās tiesības;

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – db apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(db)	preču eksporta atbilstību saņēmējvalsts tehniskajām un ekonomiskajām spējām;

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

14. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)	apsvērumus par paredzēto tiešo lietojumu un diversiju risku, ietverot riska pastāvēšanu, ka divējāda lietojuma preces tiks novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem .

(f)	apsvērumus par paredzēto tiešo lietojumu un diversiju risku, ietverot riska pastāvēšanu, ka divējāda lietojuma preces , jo īpaši kibernovērošanas preces, tiks novirzītas vai reeksportētas ar nevēlamiem nosacījumiem vai tiks novirzītas nevēlamam militāram tiešajam lietojumam vai terorismam .

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

14. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Pieņemot lēmumu par to, vai piešķirt individuālās vai visaptverošās eksporta atļaujas vai arī atļaujas sniegt starpniecības pakalpojumus vai tehnisko palīdzību attiecībā uz kibernovērošanas precēm, dalībvalstu kompetentās iestādes jo īpaši apsver, cik liels ir risks, ka var tikt pārkāptas tiesības uz privātumu, datu aizsardzību, vārda brīvību un pulcēšanās un biedrošanās brīvību, kā arī riski saistībā ar tiesiskumu un tiesisko regulējumu eksportējamo preču izmantošanai un potenciālie drošības riski Savienībai un dalībvalstīm.
	Ja dalībvalsts kompetentās iestādes secina, ka šādu risku esamība var izraisīt nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus, dalībvalstis nepiešķir eksporta atļaujas vai anulē, aptur, groza vai atceļ spēkā esošās atļaujas.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

14. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus , kā nodrošināt kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes.	2. Stājoties spēkā šai regulai, Komisija un Padome dara pieejamas pamatnostādnes, lai nodrošinātu kopējus riska novērtējumus, ko šo kritēriju īstenošanai veic dalībvalstu kompetentās iestādes , un lai nodrošinātu vienotus kritērijus licencēšanas lēmumu pieņemšanai. Komisija sagatavo pamatnostādnes rokasgrāmatas veidā, kurā sīki aprakstīti pasākumi, kas dalībvalsts kompetentajām licencēšanas iestādēm un eksportētājiem jāveic, rīkojoties ar pienācīgu rūpību, un sniegti praktiski ieteikumi par to kontroles pasākumu īstenošanu un ievērošanu, ko veic saskaņā ar 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un par 14. panta 1. punktā uzskaitīto kritēriju ievērošanu, tostarp paraugprakses piemēri. Šo rokasgrāmatu izstrādā ciešā sadarbībā ar EĀDD un divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu, piesaistot ārējus ekspertus no akadēmiskajām aprindām, eksportētājiem, starpniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas 21. panta 3. punktā, un atjaunina tik bieži, cik uzskata par vajadzīgu un lietderīgu.
	Komisija izveido spēju veidošanas programmu, izstrādājot kopīgas apmācību programmas licencēšanas un muitas iestāžu amatpersonām.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

divējāda lietojuma preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, var grozīt , ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm.

(b)

kibernovērošanas preču sarakstu, kas noteikts I pielikuma B sadaļā, groza , ja tas ir vajadzīgs, ņemot vērā riskus, ko šādu preču eksports var radīt saistībā ar nopietnu cilvēktiesību pārkāpumu vai starptautisko humanitāro tiesību pārkāpumu izdarīšanu vai Savienības un tās dalībvalstu būtiskajām drošības interesēm , vai ja saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktu ir sākti kontroles pasākumi attiecībā uz ievērojamu daudzumu sarakstā neiekļautu preču. Grozījumi var arī attiekties uz lēmumiem izslēgt konkrētas preces no saraksta.

Ja nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešams I pielikuma B sadaļā svītrot vai tai pievienot konkrētas preces, deleģētajiem aktiem, ko pieņem saskaņā ar šo punktu, piemēro 17. pantā paredzēto procedūru.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

16. pants – 2. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)	Komisija var no saraksta izslēgt preces, jo īpaši tad, ja strauji mainīgajā tehnoloģiju vidē šādas preces laika gaitā ir kļuvušas par plaši pieejamiem vai masveidā ražotiem produktiem, kuri ir viegli pieejami vai kuriem viegli veikt tehniskas izmaiņas.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

16. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Regulas I pielikuma B sadaļas darbības joma attiecas tikai uz kibernovērošanas precēm un neietver preces, kas uzskaitītas I pielikuma A sadaļā.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

18. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, izstrādā pamatnostādnes, lai atbalstītu starpiestāžu sadarbību starp licencēšanas iestādēm un muitas dienestiem.	(Neattiecas uz tekstu latviešu valodā.)

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

informāciju par kontroles piemērošanu , tostarp licencēšanas datus (numurs, vērtība un licenču veidi un saistītie galamērķi, vispārējo vai visaptverošo atļauju lietotāju skaits, ekonomikas dalībnieku skaits ar ICP, apstrādes laiks, tādas tirdzniecības apjoms un vērtība, uz ko attiecas pārvadājumi ES iekšienē) un, ja pieejami, datus par divējāda lietojuma preču eksportu, ko veic citās dalībvalstīs ;

(a)	visu informāciju par kontroles piemērošanu;

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu;

(b)	visu informāciju par izpildes kontroli, tostarp ziņas par eksportētājiem, kuriem ir atņemtas tiesības izmantot valsts vai Savienības vispārējās eksporta atļaujas, visus ziņojumus par pārkāpumiem, konfiskācijām un citu sankciju piemērošanu;

Grozījums Nr. 69

Regulas priekšlikums

20. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un , ja tādi ir zināmi, par izmantotajiem maršrutiem;

(c)	visus datus par aizdomīgiem tiešajiem lietotājiem, aizdomīgās piegādes darbībās iesaistītajiem un par izmantotajiem maršrutiem;

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas priekšsēdētājs uzskata par vajadzīgu, tā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.	2. Gadījumos, kad divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa uzskata par vajadzīgu, tā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikumā ietverto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas vajadzības gadījumā apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula.

3. Lai izskatītu konkrētus jautājumus, kas saistīti ar kontroles īstenošanu, tostarp attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar I pielikuma B sadaļā ietverto Savienības kontroles sarakstu atjaunināšanu, divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa vajadzības gadījumā izveido tehnisko ekspertu grupas, kuras sastāv no dalībvalstu ekspertiem. Tehnisko ekspertu grupas apspriežas ar eksportētājiem, starpniekiem , pilsoniskās sabiedrības organizācijām un citām ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas šī regula. Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, apspriežoties ar neatkarīgu ekspertu grupu, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, izveido tehnisku darba grupu attiecībā uz vērtēšanas kritērijiem, kas minēti 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un pienācīgas rūpības pamatnostādņu izstrādei.

Grozījums Nr. 72

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Katra dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus visu šīs regulas noteikumu pilnīgas izpildes nodrošināšanai. Konkrēti, tās nosaka sankcijas par šīs regulas, kā arī tās izpildes nodrošināšanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem. Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

1. Katra dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus visu šīs regulas noteikumu pilnīgas izpildes nodrošināšanai. Konkrēti, tā nosaka sankcijas par šīs regulas, kā arī tās izpildes nodrošināšanai pieņemto noteikumu pārkāpumiem , pārkāpumu veicināšanu un noteikumu apiešanu . Šīm sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. Minētie pasākumi ietver regulāras uz risku balstītas eksportētāju revīzijas.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa izveido izpildes koordinācijas mehānismu, lai nodrošinātu tiešu sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un izpildes aģentūrām un nodrošinātu vienotus kritērijus licencēšanas lēmumu pieņemšanai. Pēc tam, kad Komisija ir izvērtējusi noteikumus par dalībvalstu paredzētajām sankcijām, minētajā mehānismā paredz par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem piemērojamās sankcijas padarīt līdzīgas pēc veida un iedarbības.

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes un/vai ieteikumus attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu . Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.

1. Komisija un Padome vajadzības gadījumā dara pieejamas pamatnostādnes attiecībā uz paraugpraksi par šajā regulā minētajiem jautājumiem, lai nodrošinātu Savienības eksporta kontroles režīma efektivitāti un tā konsekventu īstenošanu. Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā dara pieejamas papildu pamatnostādnes eksportētājiem, jo īpaši MVU, starpniekiem un tranzītā iesaistītiem ekonomikas dalībniekiem, kuri ir rezidenti vai veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

24. pants – 2. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. Gada ziņojums ir publiski pieejams.

Dalībvalstis Komisijai dara zināmu visu informāciju, kas vajadzīga šā ziņojuma sagatavošanai. Gada ziņojums ir publiski pieejams. Dalībvalstis vismaz reizi ceturksnī viegli pieejamā formā publisko arī lietderīgu informāciju par katru licenci attiecībā uz licences veidu, vērtību, apjomu, iekārtu veidu, produkta aprakstu, tiešo lietotāju un tiešo lietojumu, galamērķa valsti, kā arī informāciju par licences pieteikuma apstiprinājumu vai noraidījumu. Komisija un dalībvalstis ņem vērā attiecīgo fizisko un juridisko personu likumīgās intereses neatklāt to komercnoslēpumus.

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

24. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Laikā no pieciem līdz septiņiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai.	Laikā no pieciem līdz septiņiem gadiem no šīs regulas piemērošanas dienas Komisija veic šīs regulas izvērtējumu un ziņo par galvenajiem konstatējumiem Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai. Minētais izvērtējums ietver priekšlikumu par kriptogrāfijas svītrošanu I pielikuma A sadaļas 5. kategorijas 2. daļā.

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju gadījumos, kad tas ir zināms .

(d)	divējāda lietojuma preču tiešās izmantošanas veidu un tiešo lietotāju.

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz trīs gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības vai tehniskās palīdzības sniegšanas pakalpojumi. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei .	3. Reģistrus vai uzskaites dokumentus, kā arī 1. un 2. punktā minētos dokumentus glabā vismaz piecus gadus pēc tā kalendārā gada beigām, kurā veikts eksports vai sniegti starpniecības vai tehniskās palīdzības sniegšanas pakalpojumi. Tos pēc pieprasījuma iesniedz kompetentajai iestādei.

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm.

1. Komisija un dalībvalstu kompetentās iestādes attiecīgā gadījumā iesaistās atbilstīgu starptautisko organizāciju, piemēram, ESAO, darbā un īsteno daudzpusējās eksporta kontroles režīmus, kuros tās piedalās, lai sekmētu to, ka starptautiskā mērogā tiek ievērota prasība veikt I pielikuma B sadaļā paredzētajā kibernovērošanas preču sarakstā ietverto preču eksporta kontroli, un vajadzības gadījumā uztur regulāru un savstarpēju informācijas apmaiņu ar trešām valstīm , tostarp iesaistās spēju veidošanā un veicina augšupēju konverģenci saistībā ar Savienības partnerības un sadarbības nolīgumos un stratēģiskās partnerības nolīgumos paredzēto dialogu par divējāda lietojuma precēm . Komisija katru gadu ziņo Eiropas Parlamentam par šādām informētības veicināšanas darbībām.

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

I pielikums – A sadaļa – ŠAJĀ PIELIKUMĀ LIETOTIE DEFINĒTIE TERMINI

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“Ielaušanās programmatūra” (4) ir “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai izvairītos no tā, ka to atklāj 'novērošanas instrumenti', vai lai pārvarētu datora vai tīkla ierīces 'aizsardzības pretpasākumus' , un ar ko veic kādu no šādām darbībām:

“Ielaušanās programmatūra” (4) ir “programmatūra”, kas speciāli izstrādāta vai pārveidota, lai to varētu palaist vai instalēt, nesaņemot datoru vai tīkla ierīču īpašnieku vai administratoru atļauju , un ar ko veic kādu no šādām darbībām:

a.	datu vai informācijas iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana; vai

a.	datu vai informācijas neatļauta iegūšana no datora vai tīkla ierīces vai sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana;

b.	programmas vai procesa standarta izpildes ceļa pārveidošana, lai dotu iespēju izpildīt no ārienes dotas instrukcijas .

b.	sistēmas vai lietotāja datu pārveidošana, lai atvieglotu piekļuvi datorā vai tīkla ierīcē glabātiem datiem personām , kurām datora vai tīkla ierīces īpašnieks nav devis atļauju tiem piekļūt .

Piezīmes:

1.	“Ielaušanās programmatūra” neietver šādas preces:

1.	“Ielaušanās programmatūra” neietver šādas preces:

a.	hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;

a.	hipervizorus, atkļūdotājus un programmatūras reversās izstrādes (SRE) instrumentus;

b.	digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) “programmatūru” un

b.	digitālās satura tiesību pārvaldības (DRM) “programmatūru” un

c.	“programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu ražotāji, administratori vai lietotāji preces izsekošanas vai atgūšanas nolūkā.

c.	“programmatūru”, kas izstrādāta, lai to instalētu administratori vai lietotāji preces izsekošanas , aktīvu atgūšanas vai IKT drošības testēšanas nolūkā;

ca.	“programmatūru”, ko izplata ar konkrētu mērķi palīdzēt atklāt, atinstalēt vai novērst tās izpildi tādu personu datoros vai tīkla ierīcēs, kurām nav piekļuves atļaujas.

2.	Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.

2.	Tīkla ierīces ietver arī mobilās ierīces un viedos skaitītājus.

Tehniskas piezīmes:

“Novērošanas instrumenti” : “programmatūra” vai datortehnikas ierīces, ar kurām uzrauga sistēmas darbību vai procesus, kas norisinās ierīcē. Tas ietver antivīrusu (AV) produktus, termināļu drošības izstrādājumus, personiskās drošības izstrādājumus (PSP), ielaušanās atklāšanas sistēmas (IDS), ielaušanās novēršanas sistēmas (IPS) un ugunsmūrus.

1.	“Atļauja”: lietotāja informēta piekrišana (proti, apstiprinoša norāde par to, ka lietotājs apzinās darbības veidu, apstākļus un turpmākās sekas un sniedz piekrišanu šīs darbības veikšanai).

2.	“Aizsardzības pretpasākumi”: paņēmieni, kas izstrādāti, lai nodrošinātu drošu koda izpildi, piemēram, aizsardzība pret datu izpildi (DEP), datu atrašanās vietas maiņa pēc nejaušības principa (ASLR) un drošības mehānisms darbojošos programmu nodalīšanai.

“IKT drošības testēšana”: ar programmatūru, tīkliem, datoriem, tīkla ierīcēm un to komponentiem vai atkarīgiem elementiem saistītā statiskā vai dinamiskā riska, ievainojamības, kļūdu vai nepilnību atklāšana un novērtēšana, ko veic tādēļ, lai mazinātu tādu faktoru ietekmi, kuri ir būtiski svarīgi drošai un aizsargātai to darbībai, lietošanai vai ieviešanai.

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

I pielikums – B sadaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

B.	CITU DIVĒJĀDA LIETOJUMA PREČU SARAKSTS

B.	KIBERNOVĒROŠANAS PREČU SARAKSTS

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

I pielikums – B sadaļa – 10. kategorija – 10A001 punkts – Tehniska piezīme – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea)	ar tīkliem un to drošību saistīta pētniecība, ko veic atļautas testēšanas vai informācijas drošības sistēmu aizsardzības nolūkā.

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ikviens eksportētājs , kas plāno izmantot atļauju , pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību . Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde desmit darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.

Dalībvalsts var pieprasīt, lai eksportētāji , kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību , pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.	Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.

4.	Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana.

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

II pielikums – A sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(4)	divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

II pielikums – B sadaļa – 3. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ikviens eksportētājs , kas plāno izmantot atļauju , pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību . Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.

Dalībvalsts var pieprasīt , lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību , pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

II pielikums – B sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(4)	divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

II pielikums – C sadaļa – 3. daļa – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.	Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.

Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 30 dienas pēc dienas, kad notikusi pirmreizējā eksportēšana , vai arī saskaņā ar tās dalībvalsts kompetentās iestādes prasībām, kurā eksportētājs veic uzņēmējdarbību, pirms šīs atļaujas pirmreizējās izmantošanas. Dalībvalstis paziņo Komisijai informēšanas mehānismu, kas izvēlēts attiecībā uz konkrēto atļauju. Komisija tai paziņoto informāciju publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā .

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

II pielikums – C sadaļa – 3. daļa – 6. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(4)	divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

II pielikums – D sadaļa – 3. daļa – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.	Par atļaujas pirmreizējo izmantošanu reģistrētais eksportētājs informē tās dalībvalsts kompetento iestādi, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību, ne vēlāk kā 10 dienas pirms dienas, kad notiek pirmreizējā eksportēšana.

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

II pielikums – D sadaļa – 3. daļa – 7. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(4)	divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

II pielikums – F sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(4)	divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

II pielikums – G sadaļa – 3. daļa – 8. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(4)	divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – ievaddaļa un 1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Šī atļauja piešķir tiesības eksportētājam , kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību Savienības dalībvalstī , nodot 1. daļā uzskaitīto programmatūru un tehnoloģijas, ja paredzēts, ka preci lietos tikai:

Minētā atļauja piešķir tiesības jebkuram uzņēmumam , kas ir eksportētājs un kas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm , nodot 1. daļā uzskaitīto programmatūru un tehnoloģijas māsasuzņēmumam, meitasuzņēmumam vai mātesuzņēmumam, ja minētie subjekti pieder vienam mātesuzņēmumam, ir viena mātesuzņēmuma kontrolē vai veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm un ja paredzēts, ka konkrēto preci lietos uzņēmuma sadarbības projektos, tostarp komercproduktu izstrādē, pētniecībā, apkalpošanā, ražošanā un ekspluatācijā, un darbinieku un pasūtījumu izpildītāju gadījumā — saskaņā ar līgumu, kas regulē nodarbinātības attiecības.

1)	eksportētājs vai subjekts, kas pieder eksportētājam vai ko kontrolē eksportētājs;

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – 2. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	eksportētāja vai subjekta, kas pieder eksportētājam vai ko kontrolē eksportētājs, darbinieki,

svītrots

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

II pielikums – H sadaļa – 3. daļa – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
savās komercproduktu projektēšanas darbībās un, ciktāl tas attiecas uz darbiniekiem, ievērojot līgumu, kas izveido darba tiesiskās attiecības.	svītrots

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

II pielikums – I sadaļa – 3. daļa – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ikviens eksportētājs , kas plāno izmantot atļauju , pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas tās dalībvalsts kompetentajā iestādē, kurā tas ir rezidents vai veic uzņēmējdarbību . Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentā iestāde 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.	Dalībvalsts var pieprasīt , lai eksportētāji, kuri attiecīgajā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību , pirms atļaujas pirmreizējās izmantošanas reģistrējas. Reģistrācija notiek automātiski, un kompetentās iestādes nekavējoties un katrā ziņā 10 darba dienu laikā pēc reģistrācijas to apliecina eksportētājam.

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

II pielikums – J sadaļa – 3. daļa – 5. punkts – 4. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	ja zināms — divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(4)	divējāda lietojuma preču tiešais lietojums un tiešais lietotājs.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0390/2017).

(1a) Padomes 2008. gada 8. decembra Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP, ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula).

19.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/226

P8_TA(2018)0009

Atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšana ***I

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pārstrādāta redakcija)

(2018/C 458/15)

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu 2015. gada Parīzes klimata nolīguma prasības un Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaru 2030. gadam, tostarp sasniegtu saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam emisijas Savienībā samazināt par vismaz 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni . Tam ir liela nozīme arī energoapgādes drošības un tehnoloģiju attīstības un inovācijas veicināšanā , kā arī nodarbinātības iespēju un reģionālās attīstības nodrošināšanā , jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos vai mazapdzīvotās teritorijās.

(2)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 1. punktu viens no Savienības enerģētikas politikas mērķiem ir dažādu atjaunojamo energoresursu enerģijas formu popularizēšana. Intensīvāka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana, kā arī enerģijas taupīšana un energoefektivitātes palielināšana ieņem būtisku vietu to pasākumu kopumā, kuri jāveic, lai samazinātu siltumnīcefekta gāzu emisijas un izpildītu saistības, ko Savienība ir uzņēmusies saskaņā ar 2015. gada Parīzes klimata nolīgumu, un lai ne vēlāk kā līdz 2050 . gadam panāktu nulles līmeņa neto emisijas apjomu Savienības teritorijā . Tam ir arī būtiska nozīme , lai veicinātu energoapgādes drošību, ilgtspējīgas enerģijas piedāvājumu par pieņemamām cenām, tehnoloģiju attīstību un inovāciju, kā arī līderpozīcijas tehnoloģiju un rūpniecības jomā , vienlaikus sniedzot labumu videi, sabiedrībai un veselībai un nodrošinot arī nodarbinātībai un reģionālajai attīstībai svarīgas iespējas , jo īpaši lauku apvidos un izolētos apvidos, mazapdzīvotās teritorijās un teritorijās, kurās notiek daļēja deindustrializācija .

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)

Ar Parīzes nolīgumu ir paredzēts sasniegt krietni vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, un tā parakstītāji ir apņēmušies temperatūras paaugstināšanos pasaulē ierobežot krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un turpināt tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni. Savienībai ir jābūt gatavai daudz vairāk un ātrāk samazināt emisiju apjomu, nekā tas bija paredzēts iepriekš, lai ne vēlāk kā līdz 2050. gadam pārietu uz energosistēmu, kas ir ļoti energoefektīva un balstīta uz atjaunojamiem energoresursiem. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu — piemēram, vēja un saules enerģijas — tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Konkrēti, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, stimuli sabiedriskā transporta tīkla plašākai izmantošanai un paplašināšanai , energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un Savienības atkarību no gāzes un naftas importa .

(3)

Konkrēti, enerģijas patēriņa samazināšana, arvien plašāki tehnoloģiskie uzlabojumi, sabiedriskā transporta tīkla paplašināšana , energoefektivitātes tehnoloģiju izmantošana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšana elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, kā arī transporta nozarē ir ļoti efektīvi paņēmieni, kā samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā un samazināt Savienības energoatkarību .

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā. Komisijas 2014. gada 22. janvāra paziņojumā (12) tika noteikts gaidāmo Savienības enerģētikas un klimata rīcībpolitiku satvars un veicināta kopīga izpratne par to, kā šīs rīcībpolitikas attīstīt pēc 2020. gada. Komisija pauda viedokli, ka Savienības 2030. gada mērķrādītājam attiecībā uz Savienībā patērētās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vajadzētu būt vismaz 27 %.

(4)	Ar Direktīvu 2009/28/EK tika izveidots regulatīvais satvars atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojuma veicināšanai, un tajā tika noteikti līdz 2020. gadam sasniedzami saistoši nacionālie mērķrādītāji attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru energopatēriņā un transportā.

Grozījums Nr. 6

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)	2014. gada oktobra Eiropadome šo mērķrādītāju atbalstīja, norādot, ka dalībvalstis var noteikt vērienīgākus nacionālos mērķrādītājus.

svītrots

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Eiropas Parlaments savās rezolūcijās “Klimata un enerģētikas politikas satvars 2030. gadam ” un “Progresa ziņojums par atjaunojamo enerģiju” atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas.

(6)

Eiropas Parlaments savā 2014. gada 5. februāra rezolūcijā par klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam atzinīgi izteicies par saistošu Savienības 2030. gada mērķrādītāju, kas paredzētu vismaz 30 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, uzsverot, ka šis mērķrādītājs būtu jāīsteno, izvirzot atsevišķus nacionālos mērķrādītājus, kuru nospraušanā tiktu ņemti vērā katras dalībvalsts apstākļi un iespējas. Savā 2016. gada 23. jūnija rezolūcijā par progresa ziņojumu par atjaunojamo enerģiju Eiropas Parlaments spēra soli tālāk, norādot uz savu iepriekšējo nostāju attiecībā uz Savienībai noteiktu vismaz 30 % īpatsvara mērķrādītāju un uzsverot, ka Parīzes nolīguma kontekstā un ņemot vērā, kā pēdējā laikā ir samazinājušās atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas izmaksas, būtu vēlams rīkoties ar krietni lielāku vērienu.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)	Tāpēc būtu jāņem vērā vērienīgais Parīzes nolīgumā izklāstītais mērķis un tehnoloģiju attīstība, tostarp ņemot vērā arī izmaksu samazināšanos investīcijām atjaunojamo energoresursu enerģijā.

Grozījums Nr. 324

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Tāpēc ir lietderīgi Savienībai noteikt saistošu mērķrādītāju — vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm savs devums šā mērķrādītāja sasniegšanā būtu jānosaka savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros atbilstoši Regulā [par pārvaldību] noteiktajam pārvaldības procesam .

(7)

Tāpēc ir lietderīgi papildus nacionālajiem mērķrādītājiem noteikt Savienībai saistošu mērķrādītāju — vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru. Dalībvalstīm tikai izņēmuma kārtā pienācīgi pamatotos apstākļos, kas ir izmērāmi un pārbaudāmi, un pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem būtu jāļauj atkāpties no tām paredzētā mērķrādītāja, bet ne vairāk kā par 10 % .

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

7.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7a)

Dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara mērķrādītāji būtu jānosaka, ņemot vērā Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām izklāstītos pienākumus, milzīgo potenciālu, kas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju vēl aizvien nav izmantots, un investīciju apjomu, kurš ir nepieciešams, lai īstenotu enerģētikas pārkārtošanu.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

7.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7b)

Savienībai noteiktajam 35 % īpatsvara mērķrādītājam būtu jāpārtop par individuāliem mērķrādītājiem katrai dalībvalstij, un tas būtu jāpanāk ar taisnīgu un atbilstīgu sadalījumu, ņemot vērā katras dalībvalsts IKP un atšķirīgās starta pozīcijas un potenciālu, cita starpā arī to, kāds atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars attiecīgajai dalībvalstij ir jāsasniedz līdz 2020. gadam.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

8. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8)

Saistoša Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem. Savienības līmenī nosprausts mērķrādītājs dalībvalstīm dotu lielāku elastību savus siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītājus sasniegt pēc iespējas izmaksefektīvāk, ņemot vērā to apstākļus, energoresursu struktūru un iespējas ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(8)	Saistoša Savienības mērķrādītāja noteikšana 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru aizvien mudinātu izstrādāt tehnoloģijas, kas ražo atjaunojamo energoresursu enerģiju, un radītu noteiktību investoriem.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

8.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(8a)

Dalībvalstīm būtu jāapsver, ciktāl dažādu energoresursu izmantošana ir noderīga, lai sasniegtu mērķi temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un lai sasniegtu mērķi izveidot nefosilu ekonomiku, kas tomēr būtu arī mazoglekļa ekonomika. Komisijai būtu jāizvērtē, pamatojoties uz atmaksāšanās periodu un rezultātiem, kas sasniegti salīdzinājumā ar fosilā kurināmā veidiem, cik lielā mērā dažādi atjaunojamie energoresursi palīdz īstenot minētos mērķus, un jāapsvēr iespēja piedāvāt maksimālo pieļaujamo atmaksāšanās periodu kā ilgtspējības kritēriju, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Ja atjaunojamo energoresursu īpatsvars Savienības līmenī neatbilst Savienības trajektorijai virzībā uz vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju, dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi. Kā noteikts Regulā [par pārvaldību], ja Komisija, vērtējot integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, konstatē vēriena nepietiekamību, tā var Savienības līmenī veikt pasākumus minētā mērķrādītāja garantētai sasniegšanai. Ja Komisija integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu novērtēšanas laikā konstatē progresa nepietiekamību, dalībvalstīm būtu jāveic Regulā [par pārvaldību] izklāstītie pasākumi, kas tām dod pietiekamu izvēles brīvību.

svītrots

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien lielāks skaits dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem.

(15)

No atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas atbalsta shēmas izrādījušās efektīvs līdzeklis, kā sekmēt atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas plašāku izmantošanu. Ja un kad dalībvalstis nolems ieviest atbalsta shēmas, šāds atbalsts būtu jāsniedz tādā veidā, kas pēc iespējas mazāk kropļotu elektroenerģijas tirgu darbību. Tādēļ aizvien vairāk dalībvalstu atbalstu piešķir papildus tirgus ieņēmumiem , tomēr ņemot vērā dažādu tehnoloģiju specifiku un to, ka spēja reaģēt uz tirgus signāliem maziem un lieliem ražotājiem ir atšķirīga .

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem būtu jānorit , radot pēc iespējas mazākas izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem. Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam mazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu.

(16)

Elektroenerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem , cita starpā arī enerģijas uzkrāšana, būtu jāievieš tā , lai ar enerģētikas pārkārtošanu saistītās ilgtermiņa izmaksas patērētājiem un nodokļu maksātājiem būtu samazinātas līdz minimumam . Izstrādājot atbalsta shēmas un piešķirot atbalstu, dalībvalstīm būtu jātiecas līdz minimumam samazināt kopējās sistēmiskās ieviešanas izmaksas, pilnīgi ņemot vērā tīkla un sistēmas attīstīšanas vajadzības, tādējādi iegūto energoresursu struktūru un tehnoloģiju ilgtermiņa potenciālu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāsniedz atbalsts iekārtām, izmantojot piedāvājumu konkursus, kurus var rīkot par konkrētu tehnoloģiju vai kuru priekšmets var būt arī tehnoloģiski neitrāls.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)

Savos 2014. gada 24. oktobra secinājumos par klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam Eiropadome 2014. gada oktobrī uzsvēra, ka ir būtiski veidot savstarpēji ciešāk savienotu iekšējo enerģijas tirgu un ka ir vajadzīgs pienācīgs atbalsts, lai iekļautu aizvien lielāku dažādas atjaunojamo energoresursu enerģijas apjomu un lai Savienība šādi varētu pārkārtot savu enerģētiku ar līdera cienīgu vērienu. Tāpēc ir svarīgi nevilcinoties palielināt starpsavienojumu īpatsvaru un panākt progresu ceļā uz Eiropadomes atbalstīto mērķu sasniegšanu, lai tādējādi maksimāli izmantotu visu Enerģētikas savienības potenciālu.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b)

Izstrādājot atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā aprites ekonomikas un ES atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/98/EK (1a) . Priekšroka būtu jādod risinājumam, ar ko novērš atkritumu rašanos un nodrošina atkritumu pārstrādi. Dalībvalstīm vajadzētu atturēties no tādu atbalsta shēmu veidošanas, kuras ir pretrunā atkritumu apsaimniekošanas mērķiem un kuru dēļ neefektīvi tiek izmantoti pārstrādājami atkritumi. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka saskaņā ar šo direktīvu ieviestie pasākumi nav pretrunā Direktīvā 2008/98/EK noteiktajiem mērķiem.

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

16.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16c)

Attiecībā uz biotisku energoresursu izmantošanu dalībvalstīm būtu jāievieš drošības mehānismi, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un nepieļautu ekosistēmu noplicināšanos un izzušanu un lai nepieļautu šo resursu izmantošanu citā nolūkā, kas atšķiras no to pašreizējā izmantošanas veida, ja šāda izmantošanas veida maiņa var tieši vai netieši nelabvēlīgi ietekmēt bioloģisko daudzveidību, augsnes sastāvu vai kopējo siltumnīcefekta gāzu bilanci.

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

16.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16d)

Ciktāl tas iespējams, dalībvalstīm būtu jāveicina vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana un jādod tiem priekšroka, turklāt nepieļaujot, ka veidojas kropļojošas situācijas, kuru rezultātā pārāk daudz resursu tiek importēts no trešām valstīm. Šajā ziņā būtu jāizvērtē pilna aprites cikla pieeja un jāveicina šādas pieejas īstenošana.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

16.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16e)

Būtu jānodrošina, lai atjaunojamo energoresursu energokopienas, pilsētas un vietējās pašpārvaldes iestādes atbalsta shēmās, kuras ir pieejamas, varētu piedalīties ar tādām pašām tiesībām, kādas ir citiem lieliem dalībniekiem. Tāpēc būtu jāļauj dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus, tostarp arī sniegt informāciju, tehnisku un finansiālu atbalstu ar vienoto administratīvo kontaktpunktu starpniecību, samazināt administratīvās prasības, iekļaut uz kopienu vērstus solīšanas kritērijus, veidot atjaunojamo energoresursu energokopienu vajadzībām atbilstošus solīšanas periodus vai arī nodrošināt tām iespēju saņemt atlīdzību tiešā atbalsta veidā.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

16.f apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16f)

Projektējot infrastruktūru, kura ir vajadzīga elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem, būtu jāņem vērā politikas nostādnes attiecībā uz to, lai nodrošinātu līdzdalību projektos cilvēkiem, tostarp pirmiedzīvotājiem, kurus ietekmē šādu projektu īstenošana, pienācīgi ievērojot viņu tiesības uz zemi.

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

16.g apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16 g)

Būtu jāsniedz patērētājiem vispusīga informācija, tostarp informācija par ieguvumiem, ko energoefektivitātes ziņā sniedz siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, un par zemākām elektrotransportlīdzekļu ekspluatācijas izmaksām, tā nodrošinot katram patērētājam iespēju pašam izvēlēties atjaunojamo energoresursu enerģiju un nepieļaujot, ka patērētāji tiek tehnoloģiski norobežoti.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

16.h apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16h)

Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, būtu jāņem vērā nelabvēlīgā ietekme uz citiem tirgus dalībniekiem. Tāpēc ar atbalsta shēmām būtu jāsamazina tirgus izkropļojumu un konkurences izkropļojumu risks.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

Būtu jāprasa dalībvalstīm nodrošināt, lai tās savas atbalsta shēmas pakāpeniski un daļēji atvērtu citās dalībvalstīs īstenojamiem projektiem tiktāl, cik tas atspoguļo faktiskās plūsmas starp dalībvalstīm, bet atbalsta shēmu plašākai atvēršanai, pārsniedzot šo obligāto slieksni, arī turpmāk vajadzētu būt brīvprātīgai. Dalībvalstīm ir atšķirīgs atjaunojamo energoresursu potenciāls, un tās izmanto dažādas atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu atbalstam valsts mērogā. Lielākā daļa dalībvalstu piemēro atbalsta shēmas, ar kurām nodrošina priekšrocības vienīgi tai enerģijai, kas no atjaunojamiem energoresursiem tiek saražota attiecīgās valsts teritorijā. Valsts atbalsta shēmu pareizai darbībai ir būtiski, lai dalībvalstis varētu kontrolēt savu valsts atbalsta shēmu ietekmi un izmaksas, ņemot vērā savu atšķirīgo potenciālu. Svarīgs līdzeklis, kā panākt šajā direktīvā noteikto mērķi, ir garantēt Direktīvā 2001/77/EK un 2009/28/EK paredzēto valsts atbalsta shēmu pareizu darbību saskaņā ar prasībām, lai tādējādi nezaudētu investoru uzticēšanos un ļautu dalībvalstīm izstrādāt efektīvus pasākumus, kas mērķu sasniegšanai īstenojami valsts līmenī. Šīs direktīvas mērķis ir veicināt pārrobežu atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai, nepieļaujot nesamērīgu ietekmi uz valsts atbalsta shēmām. Tādēļ līdz ar prasību dalībvalstīm daļēji atvērt savas atbalsta shēmas ar šo direktīvu ievieš brīvprātīgus dalībvalstu sadarbības mehānismus, kas ļauj dalībvalstīm vienoties par to, cik lielā mērā viena dalībvalsts atbalsta enerģijas ražošanu citā dalībvalstī un cik daudz no atjaunojamiem energoresursiem saražotās enerģijas tiek ņemts vērā, nosakot, ciktāl viena vai otra dalībvalsts ir sasniegusi savu vispārējo mērķi. Lai nodrošinātu, ka abi mērķa sasniegšanai paredzētie pasākumi — proti, valsts atbalsta shēmas un sadarbības mehānismi — tiek efektīvi īstenoti, ir būtiski, lai dalībvalstis spētu noteikt, vai un cik lielā mērā — pārsniedzot obligāto atvēršanas minimumu, — to valsts atbalsta shēmas attiecas uz enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem citās dalībvalstīs, un lai dalībvalstis par to varētu vienoties, piemērojot šajā direktīvā noteiktos sadarbības mehānismus.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Neskarot atbalsta shēmu pielāgošanu nolūkā tās pieskaņot noteikumiem par valsts atbalstu , atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikām vajadzētu būt stabilām un būtu jāizvairās tās bieži mainīt. Šādas izmaiņas tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu jānovērš tas , ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas varētu negatīvi ietekmēt to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.

(18)

Ievērojot LESD 107. un 108. pantu, būtu jānodrošina , ka atjaunojamo energoresursu atbalsta rīcībpolitikas ir prognozējamas un stabilas, un nevajadzētu pieļaut, ka tās bieži mainās vai ka izmaiņas ir ar atpakaļejošu spēku. Neprognozējama un nestabila politika tieši ietekmē kapitāla finansēšanas izmaksas, projektu īstenošanas izmaksas un līdz ar to kopējās izmaksas par atjaunojamo energoresursu plašākas izmantošanas pasākumiem Savienībā. Dalībvalstīm būtu savlaicīgi jāpaziņo par jebkādām izmaiņām atbalsta politikā pirms plānoto izmaiņu veikšanas un tām būtu pienācīgi jāapspriežas ar ieinteresētajām personām. Jebkurā gadījumā dalībvalstis nedrīkstētu pieļaut , ka kāda atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu atbalsta izmaiņas negatīvi ietekmē to ekonomisko dzīvotspēju. Šādā kontekstā dalībvalstīm būtu jāveicina izmaksefektīvas atbalsta rīcībpolitikas un jānodrošina to finansiālā ilgtspēja.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

19. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19)

Attiecībā uz pārredzamības palielināšanu, lielāku skaidrību investoriem un patērētājiem un efektīvas pārraudzības iespējām liela nozīme ir dalībvalstu pienākumam sagatavot atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānus un progresa ziņojumus un Komisijas pienākumam ziņot par dalībvalstu progresu. Lai nodrošinātu, ka galvenā uzmanība enerģētikas pārkārtošanas procesā ir pievērsta iedzīvotājiem, dalībvalstīm savos atjaunojamo energoresursu enerģijas rīcības plānos būtu jāiestrādā ilgtermiņa stratēģijas, ar ko rosina pilsētas, atjaunojamu energoresursu energokopienas un pašpatērētājus ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem. Eiropas Parlamenta un Padomes … Regula [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ] šos pienākumus integrē Enerģētikas savienības pārvaldības sistēmā, kurā racionalizēti ilgtermiņa stratēģiju izstrādāšanas, plānošanas, ziņošanas un uzraudzības pienākumi enerģētikas un klimata jomā. Plašākajā e-platformā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ], integrēta arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pārredzamības platforma.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

20.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20a)

Atjaunojamie jūras energoresursi sniedz Savienībai unikālu iespēju mazināt savu atkarību no fosilā kurināmā, palīdz sasniegt mērķus, kurus tā nospraudusi attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu, un izveidot jaunu darījumdarbības nozari, kas rada darbvietas plašā tās teritorijā, tostarp tālākajos reģionos. Tāpēc Savienībai ir jātiecas radīt tādu ekonomisko un normatīvo vidi, kas rosina sākt šo energoresursu izmantošanu.

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

24.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24a)

Komisijas 2016. gada 20. jūlija paziņojumā “Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģija” ir uzsvērts, cik ļoti svarīgas vidējā termiņā aviācijas nozarei ir modernās biodegvielas. Komerciālā aviācija ir pilnībā atkarīga no šķidrās degvielas, jo civilās aviācijas gaisa kuģu nozarē tai nav nedz drošu, nedz sertificētu alternatīvu.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ņemti vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (17) noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai , pielikumu regulāri izvērtējot, būtu jāapsver iespēja tajā iekļaut papildu sākvielas, kas nerada ievērojamus (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu izkropļojumus .

(25)

Lai nodrošinātu, ka IX pielikumā ir ņemti vērā aprites ekonomikas principi, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2008/98/EK (17) noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi, Savienības ilgtspējas kritēriji , emisiju aprites cikla izvērtējums un vajadzība nodrošināt, ka pielikums, sekmējot atkritumu un atlikumu izmantošanu, nerada papildu pieprasījumu pēc zemes, Komisijai būtu pielikums regulāri jāizvērtē un grozījumos, kurus tā ierosina, jāapsver ietekme uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem .

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

25.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25a)

Eiropas Parlamenta 2017. gada 4. aprīļa rezolūcijā par palmu eļļu un lietus mežu izciršanu pausts aicinājums Komisijai, vēlams līdz 2020. gadam, veikt pasākumus, lai izbeigtu biodegvielu sastāvā izmantot tās augu eļļas, tostarp palmu eļļu, kuru dēļ tiek izcirsti meži.

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite. Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu (18), attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

(28)

Nosakot dalībvalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, vajadzētu būt iespējai ņemt vērā importēto elektroenerģiju, ko iegūst no atjaunojamajiem energoresursiem ārpus Savienības. Lai garantētu tradicionālās enerģijas efektīvu aizstāšanu ar atjaunojamo energoresursu enerģiju Savienībā un trešās valstīs, jānodrošina uzticama šādas enerģijas importa izsekojamība un uzskaite un jāpanāk, ka šāds imports pilnībā atbilst starptautisko tiesību normām . Tiks apsvērta iespēja slēgt nolīgumus ar trešām valstīm par iespējām organizēt šādu tirdzniecību ar elektroenerģiju, kas iegūta no atjaunojamajiem energoresursiem. Ja saskaņā ar lēmumu, kas šajā sakarā pieņemts, ievērojot Enerģētikas kopienas līgumu (18), attiecīgie šīs direktīvas noteikumi uzliek saistības minētā līguma līgumslēdzējām pusēm, tām būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie dalībvalstu savstarpējas sadarbības pasākumi.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28a)

Ja dalībvalstis apņemas īstenot kopīgus projektus ar vienu vai vairākām trešām valstīm saistībā ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem, tad šādus kopīgus projektus ir lietderīgi attiecināt tikai uz nesen būvētām iekārtām vai iekārtām, kuru jauda ir nesen palielināta. Tas palīdzēs nodrošināt, lai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas īpatsvars trešo valstu kopējā energopatēriņa apjomā nesamazinātos tādēļ, ka no atjaunojamiem energoresursiem iegūtā enerģija tiek importēta Savienībā. Dalībvalstīm, kas šādus projektus īsteno, būtu arī jāpanāk, lai daļu no elektroenerģijas, kas saražota iekārtās, uz kurām attiecas kopīgais projekts, attiecīgā trešā valsts patērētu savām vajadzībām. Turklāt Komisijai un dalībvalstīm būtu jāmudina attiecīgā trešā valsts izstrādāt atjaunojamo energoresursu politiku, iekļaujot tajā vērienīgus mērķus.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

28.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28b)

Ar šo direktīvu ne vien izveido Savienības sistēmu, kura veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, bet arī palielina iespējamo labvēlīgo ietekmi, ko Savienība un dalībvalstis varētu just, veicinot atjaunojamo energoresursu nozares straujāku attīstību trešās valstīs. Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina pētniecība, izstrāde un investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas nozarē jaunattīstības valstīs un citās partnervalstīs, tā stiprinot šo valstu vides un ekonomikas ilgtspēju un spēju eksportēt atjaunojamo energoresursu enerģiju. Turklāt atjaunojamo energoresursu enerģijas imports no partnervalstīm var palīdzēt Savienībai un dalībvalstīm sasniegt pašu noteiktos vērienīgos oglekļa emisiju samazināšanas mērķus.

Grozījums Nr. 35

Direktīvas priekšlikums

28.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28c)

Aizvien vairāk jaunattīstības valstu ir pieņēmušas atjaunojamo energoresursu politiku, kas īstenojama valsts līmenī, jo vēlas ražot enerģiju no atjaunojamiem energoresursiem, lai apmierinātu augošo pieprasījumu pēc enerģijas. Vairāk nekā 173 valstis, tostarp 117 jaunattīstības un jaunietekmes valstis, līdz 2015. gada beigām bija noteikušas sev mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

28.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28d)

Enerģijas izmantošana jaunattīstības valstīs ir cieši saistīta ar vairākiem sociāliem jautājumiem: nabadzības mazināšana, izglītība, veselība, iedzīvotāju skaita pieaugums, nodarbinātība, uzņēmējdarbība, sakari, urbanizācija un iespēju trūkums sievietēm. Atjaunojamo energoresursu enerģijai ir tas svarīgais potenciāls, kas ļauj kopīgi risināt gan attīstībai, gan videi problemātiskus jautājumus. Pēdējos gados alternatīvo energotehnoloģiju attīstība gan darbības rezultātu, gan izmaksu samazināšanās ziņā ir bijusi iespaidīga. Turklāt daudzām jaunattīstības valstīm ir īpaši izdevīgas starta pozīcijas, lai varētu izstrādāt jaunas paaudzes energotehnoloģijas. Atjaunojamo energoresursu enerģija var dot labumu ne vien attīstībai un videi, bet ar to var arī panākt lielāku drošību un ekonomisko stabilitāti. Ja biežāk tiktu izmantoti atjaunojamie energoresursi, tad samazinātos atkarība no dārga fosilā kurināmā importa un tas palīdzētu daudzām valstīm uzlabot savu maksājumu bilanci.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

31.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31a)

Atkarībā no teritorijas ģeoloģiskajām īpatnībām ģeotermālās enerģijas ražošanas procesā no pazemes šķidrajiem iežiem un citiem dziļāku ģeoloģisku formāciju slāņiem gaisā var nonākt siltumnīcefekta gāzes un citas vielas. Investīcijas būtu jānovirza tikai uz tādiem ģeotermālās enerģijas ražošanas projektiem, kuriem ir maza ietekme uz vidi un kuru īstenošanas rezultātā tiek iegūts siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījums salīdzinājumā ar tradicionālo resursu izmantošanu. Tāpēc Komisijai līdz 2018. gada decembrim būtu jāapsver, vai ir jāizstrādā likumdošanas priekšlikums, lai reglamentētu jebkādu veselībai un videi kaitīgu vielu, tostarp CO2, emisijas no ģeotermālās enerģijas ražotnēm gan dzīļu izpētes, gan ražotņu ekspluatācijas posmā.

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)

Valsts un reģionālajā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu.

(33)

Valsts , reģionālā un vietējā mērogā pieņemtie noteikumi un saistības attiecībā uz minimālajām prasībām atjaunojamo energoresursu enerģijas lietošanai jaunās un atjaunotās ēkās ir būtiski sekmējuši atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Šie pasākumi Savienībā būtu jāsekmē plašākā mērogā, vienlaikus ar būvniecības noteikumiem un būvnormatīviem veicinot atjaunojamo energoresursu enerģijas energoefektīvāku izmantošanu līdz ar energotaupības un energoefektivitātes pasākumu īstenošanu .

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)

Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (21) 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamajām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

(35)

Lai nodrošinātu, ka nacionālie atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes attīstīšanas pasākumi ir balstīti uz visaptverošu valsts atjaunojamo energoresursu un atkritumu enerģijas potenciāla kartēšanu un analīzi un paredz aizvien pilnvērtīgāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju — šajā nolūkā jo īpaši atbalstot inovatīvas tehnoloģijas, piemēram, siltumsūkņu, ģeotermālās un saules siltumenerģijas tehnoloģijas, — un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma avotus, ir lietderīgi prasīt, lai dalībvalstis novērtē savu valsts atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē, jo īpaši nolūkā veicināt atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes iekārtās un atbalstīt efektīvu un konkurētspējīgu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (21) 2. panta 41. punktā. Lai nodrošinātu saskanību ar siltumapgādei un aukstumapgādei piemērojamām energoefektivitātes prasībām un mazinātu administratīvo slogu, šis novērtējums būtu jāietver visaptverošajos novērtējumos, ko veic un paziņo saskaņā ar minētās direktīvas 14. pantu.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

36. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(36)

Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību. Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.

(36)

Pieredze liecina, ka pārredzamu noteikumu trūkums, kā arī neefektīva dažādu atļauju piešķiršanas iestāžu koordinācija kavē atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku ieviešanos. Tāda vienota administratīvā kontaktpunkta izveidei, kas integrētu vai koordinētu visus atļauju piešķiršanas procesus, vajadzētu mazināt sarežģītību un palielināt efektivitāti un pārredzamību , cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām . Būtu jāoptimizē administratīvās apstiprināšanas procedūras, nosakot pārredzamus grafikus iekārtām, kurās izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju. Plānošanas noteikumi un vadlīnijas būtu jāpielāgo tā, lai ņemtu vērā rentablu un videi labvēlīgu atjaunojamo energoresursu siltumapgādes un aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu. Šī direktīva, jo īpaši noteikumi par atļauju piešķiršanas procesa organizāciju un ilgumu, būtu jāpiemēro, neskarot starptautiskās un Savienības tiesības, tostarp noteikumus vides un cilvēka veselības aizsardzībai.

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)

Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu to , ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju.

(43)

Vienīgā funkcija izcelsmes apliecinājumiem, kas izdoti, piemērojot šo direktīvu, ir parādīt galalietotājiem, ka dotā enerģijas daļa vai daudzums ir ražots no atjaunojamajiem energoresursiem. Izcelsmes apliecinājumu var nodot no viena turētāja citam neatkarīgi no enerģijas, uz kuru tas attiecas. Tomēr, lai nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas vienība lietotājam tiek norādīta tikai vienreiz, būtu jānovērš divkārša izcelsmes apliecinājumu uzskaite un norādīšana. Atjaunojamo energoresursu enerģiju, kuras izcelsmes apliecinājumu ražotājs pārdevis atsevišķi, nevajadzētu galalietotājam norādīt vai pārdot kā atjaunojamo energoresursu enerģiju. “Zaļos sertifikātus”, ko izmanto atbalsta shēmām, ir svarīgi nošķirt no izcelsmes apliecinājumiem.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

45. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(45)

Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi. Turklāt, lai nepieļautu dubultu kompensāciju, izcelsmes apliecinājumus nevajadzētu piešķirt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotājiem, kuri jau saņem finansiālu atbalstu. Tomēr šie izcelsmes apliecinājumi būtu jāizmanto informēšanai, lai galapatērētāji varētu saņemt skaidrus, uzticamus un pietiekamus pierādījumus, ka attiecīgās enerģijas vienības ir atjaunojamas izcelsmes. Turklāt tādas elektroenerģijas izcelsmes apliecinājumi, par kuru saņemts atbalsts, būtu jāizsola tirgū un ieņēmumi būtu jāizlieto publisko atjaunojamo energoresursu enerģijas subsīdiju mazināšanai.

(45)	Svarīgi nodrošināt informāciju par to, kā atbalstāmo elektroenerģiju piešķir galalietotājiem. Lai uzlabotu šīs patērētājiem sniedzamās informācijas kvalitāti, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par visām saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas vienībām tiek izdoti izcelsmes apliecinājumi.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)

Ir apzinātas iespējas nodrošināt ekonomisko izaugsmi ar inovācijām un ilgtspējīgu un konkurētspējīgu enerģētikas politiku. Bieži vien atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana ir atkarīga no vietējiem vai reģionāliem MVU. Ir svarīgas tās vietējo uzņēmumu veidošanās, ilgtspējīgas izaugsmes un kvalitatīvas nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstīm un to reģioniem dod investīcijas atjaunojamo energoresursu enerģijas reģionālajā un vietējā ražošanā. Tādēļ Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveicina un jāatbalsta valsts un reģionāla līmeņa attīstības pasākumi šajās jomās, jāveicina apmaiņa ar paraugpraksi atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā starp vietējām un reģionālajām iniciatīvām un jānodrošina vairāk tehniskās palīdzības un apmācības programmu, lai vietējiem speciālistiem būtu pamatīgākas zināšanas normatīvu, tehnikas un finanšu jomā un lai palīdzētu viņiem vairāk uzzināt par finansēšanas iespējām, kas ir pieejamas, cita starpā arī par to, kā mērķtiecīgāk izmantot Savienības finansējumu, piemēram, kā šajā jomā izmantot kohēzijas politikas finansējumu .

Grozījums Nr. 44

Direktīvas priekšlikums

49.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49a)

Vietējās un reģionālās pašpārvaldes iestādes bieži vien ir noteikušas vērienīgākus atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus, kas pārsniedz valsts mērķrādītājus. Reģionālo un vietējo pašpārvaldes iestāžu apņemšanās stimulēt atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes attīstību pašlaik tiek atbalstīta ar dažādu tīklu starpniecību, piemēram, ar Pilsētas mēru paktu, Eiropas Viedo pilsētu vai Viedo kopienu iniciatīvu, un ar ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu izstrādāšanu. Šādi tīkli ir neaizstājami un būtu jāpaplašina, jo tie palielina informētību un veicina apmaiņu ar paraugpraksi un finansiālā atbalsta pieejamību. Minētajā kontekstā Komisijai būtu jāatbalsta arī tie reģioni un vietējās pašpārvaldes iestādes, kas ir kļuvuši par līderiem un ir ieinteresēti sadarboties pārrobežu mērogā, un tādēļ jāpalīdz tiem veidot sadarbības mehānismus, piemēram, Eiropas teritoriālās sadarbības grupu, kurā dažādu dalībvalstu valsts iestādes var apvienoties un kopīgi sniegt pakalpojumus un īstenot projektus bez prasības vispirms noslēgt starptautisku vienošanos, kas jāratificē valstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 45

Direktīvas priekšlikums

49.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49b)

Vietējās pašpārvaldes iestādes un pilsētas ir vadošais dzinējspēks, kas rosina īstenot enerģētikas pārkārtošanu un palielināt atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu. Vietējās pašvaldības ir iedzīvotājiem tuvākais pārvaldes līmenis, tāpēc to darbībai ir izšķiroša nozīme, lai panāktu sabiedrības atbalstu mērķiem, kurus Savienība nospraudusi enerģētikas un klimata jomā, un arī lai ieviestu decentralizētākas un integrētākas energosistēmas. Ir svarīgi nodrošināt pilsētām, mazpilsētām un reģioniem vieglāk pieejamu finansējumu, tā veicinot investīcijas vietējā atjaunojamo energoresursu enerģijas nozarē.

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

49.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49c)

Būtu jāapsver arī citi inovatīvi pasākumi, ar ko piesaistīt vairāk investīciju jaunām tehnoloģijām, piemēram, energoefektivitātes līgumi un standartizācijas procesi publiskā finansējuma jomā.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50)	Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem.

(50)

Veicinot atjaunojamo energoresursu tirgus attīstību, jāņem vērā tā labvēlīgā ietekme uz reģionu un vietējas attīstības iespējām, eksporta iespējām, sociālo kohēziju un nodarbinātības iespējām, jo īpaši attiecībā uz MVU, kā arī neatkarīgiem enerģijas ražotājiem , tostarp atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām .

Grozījums Nr. 48

Direktīvas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51)

Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi. Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas. Tāpēc ir jāveicina atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāka izmantošana , lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā.

(51)

LESD 349. pantā ir atzīta tālāko reģionu īpašā situācija. Tālāko reģionu enerģētikas sektoram bieži vien raksturīga izolētība, ierobežots un dārgāks piedāvājums un atkarība no fosilajiem kurināmajiem, tomēr tiem ir svarīgi vietēji atjaunojamie energoresursi , jo īpaši biomasa, un jūras energoresursi . Tādējādi tālākie reģioni varētu rādīt piemēru, kā Savienībā var izmantot inovatīvas energotehnoloģijas , un kļūt par teritorijām, kurās 100 % enerģijas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem. Tāpēc atjaunojamo energoresursu enerģijas stratēģija ir jāpielāgo , lai šie reģioni iegūtu lielāku enerģētisko neatkarību, jānostiprina energoapgādes drošība un jāatzīst to īpašā situācija atjaunojamo energoresursu enerģijas potenciāla un publiskā atbalsta nepieciešamības ziņā. Turklāt būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus un vietējos apstākļus un vajadzības, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.

Grozījums Nr. 49

Direktīvas priekšlikums

52. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(52)

Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.

(52)

Ir piemēroti dot iespēju izstrādāt decentralizētas atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijas un uzkrāšanas sistēmas nediskriminējošos apstākļos un nekavējot finansiālas investīcijas infrastruktūrā. Pārejai uz decentralizētu enerģijas ražošanu ir daudz priekšrocību, tostarp tā ļauj izmantot vietējos energoresursus, palielināt vietējo energoapgādes drošību, samazināt transportēšanas attālumus un enerģijas zudumus sakarā ar enerģijas pārvadi. Šāda decentralizācija arī veicina kopienu attīstību un kohēziju, nodrošinot ienākumu avotus un radot darbvietas vietējā mērogā.

Grozījums Nr. 50

Direktīvas priekšlikums

53. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53)

Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pašpatēriņam kļūstot aizvien nozīmīgākam, ir jādefinē, kas ir atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji, un ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas ļautu pašpatērētājiem ražot, uzkrāt, patērēt un pārdot elektroenerģiju, nesaskaroties ar nesamērīgiem šķēršļiem. Ar tarifiem un atlīdzību par pašpatēriņu vajadzētu stimulēt viedāku tehnoloģiju izmantošanu atjaunojamo energoresursu integrācijai un motivēt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus pieņemt patērētājam un tīklam abpusēji izdevīgus lēmumus investēt. Lai rastu šādu līdzsvaru, ir jānodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu kopienām tiesības par elektroenerģiju, ko tie paši no atjaunojamiem energoresursiem ir saražojuši un ievada tīklā, saņemt atlīdzību, kura atspoguļo vismaz ievadītās elektroenerģijas tirgus vērtību un arī vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai. Šāda vērtība ir jānosaka, ņemot vērā gan pašpatēriņa ilgtermiņa izmaksas, gan ieguvumus, kas nodrošināti tīklam, sabiedrībai un videi, jo nav radušās izmaksas, sevišķi tad, ja klāt nāk arī citi izkliedētie energoresursi, piemēram, energoefektivitāte, enerģijas uzkrāšana, pieprasījumreakcija un kopienas tīkli. Šī atlīdzība būtu jānosaka, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kas veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59. pantu .

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

53.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53a)

Dažos gadījumos būtu jāatļauj kolektīvais pašpatēriņš, lai, piemēram, daudzdzīvokļu māju iemītnieki varētu gūt labumu no patērētāju iespēcinātības tādā pašā apmērā kā savrupmājās dzīvojošas ģimenes. Ja ir iespējams kolektīvais pašpatēriņš, tad atjaunojamo energoresursu energokopienas ar mazāku patēriņu un zemākiem piegādes tarifiem var arī palielināt energoefektivitāti mājsaimniecības līmenī un palīdzēt cīnīties pret enerģētisko nabadzību. Dalībvalstīm būtu jāizmanto šī iespēja un tādēļ cita starpā jāizvērtē, cik lielā mērā ir iespējams nodrošināt, ka energokopienai var pievienoties mājsaimniecības, kas citādi to nevarētu izdarīt, tostarp neaizsargāti patērētāji un īrnieki.

Grozījums Nr. 52

Direktīvas priekšlikums

53.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(53b)

Dalībvalstīm ir jāpanāk, ka tiek ievēroti patēriņa noteikumi un ka tiek īstenoti jauni vai spēcīgāki pasākumi, ar ko apkaro piespiedu pārdošanu, negodīgu tirgošanos un maldinošus paziņojumus par atjaunojamo energoresursu enerģijas aprīkojuma uzstādīšanu, jo tas galvenokārt ietekmē pašas neaizsargātākās iedzīvotāju grupas (piem., vecos ļaudis, lauku iedzīvotājus u. c.).

Grozījums Nr. 53

Direktīvas priekšlikums

54. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(54)

Vietējo iedzīvotāju iesaistīšanās atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība. Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

(54)

Vietējo iedzīvotāju un vietējo pašpārvaldes iestāžu dalība atjaunojamo energoresursu enerģijas projektos ar atjaunojamo energoresursu energokopienu starpniecību ir devusi ievērojamu pievienoto vērtību, kas izpaužas kā atjaunojamo energoresursu enerģijas noderīguma atzīšana vietējā mērogā un papildu privātā kapitāla pieejamība , un tas savukārt nozīmē vietējas investīcijas, plašāku izvēli patērētājiem un iedzīvotāju lielāku dalību enerģētikas pārkārtošanas procesā, proti, uz līdzdalību tiek rosinātas mājsaimniecības, kuras citādi to nevarētu izdarīt, tiek palielināta energoefektivitāte mājsaimniecības līmenī, un mazāks patēriņš un zemāki piegādes tarifi palīdz cīnīties pret enerģētisko nabadzību . Nākotnē aizvien palielinoties atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jaudai, šāda vietējās sabiedrības iesaistīšanās kļūs vēl izšķirošāka.

Grozījums Nr. 54

Direktīvas priekšlikums

55.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(55a)

Ir svarīgi, lai dalībvalstis nodrošinātu, ka tīkla izmaksas un nodevas visiem elektroenerģijas sistēmas lietotājiem ir sadalītas taisnīgi, neradot izkropļojumus. Visiem tīkla tarifiem būtu jāatspoguļo izmaksas.

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

57. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(57)

Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Tomēr, tā kā nav saistošu nacionālo mērķrādītāju laikposmam pēc 2020. gada, ar atlikušajiem valstīs nodrošinātajiem stimuliem vien var nepietikt, lai īstenotu dekarbonizācijas ilgtermiņa mērķus, kas izvirzīti 2030. gadam un 2050. gadam. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi.

(57)

Vairākas dalībvalstis siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā īstenojušas pasākumus nolūkā sasniegt savu 2020. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju. Lai nodrošinātu virzību uz šiem mērķiem, stiprinātu investoriem vajadzīgo noteiktību un veicinātu to, ka Savienības mērogā tiek izveidots tirgus siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem, vienlaikus ievērojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”, ir lietderīgi sekmēt dalībvalstu centienus nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, tiecoties panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara pakāpenisku palielināšanos. Ņemot vērā dažu siltumapgādes un aukstumapgādes tirgu sadrumstalotību, ļoti svarīgi ir šādu centienu plānošanā nodrošināt elastīgumu. Svarīgi ir arī nodrošināt, lai, iespējams, aizvien plašāk ieviešot siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem, netiktu radīta nelabvēlīga blakusietekme uz vidi un sabiedrības veselību .

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

59.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(59a)

Mājsaimniecību lietotāji un kopienas, kas tirgojas ar savu elastīgumu, īsteno pašpatēriņu vai pārdod pašu saražoto elektroenerģiju, saglabā savas patērētāju tiesības, tostarp tiesības slēgt līgumu ar pašu izvēlētu piegādātāju un tiesības mainīt piegādātāju.

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

60. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(60)

Būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp centieniem aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.

(60)

Lai izmantotu efektīvas, uz atjaunojamo energoresursu bāzes veidotas siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmas, vienlaikus būtu jāveic arī pamatīga ēku renovācija, tā nodrošinot, ka samazinās pieprasījums pēc enerģijas un arī izmaksas, kas rodas patērētājiem, un ka samazinās enerģētiskā nabadzība, turklāt tiek radītas kvalificētas vietējās darbvietas. Tāpēc būtu jāuzsver iespējamā sinerģija starp nepieciešamību aizvien plašāk ieviest siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem un Direktīvās 2010/31/ES un 2012/27/ES paredzētajām esošajām shēmām. Lai samazinātu administratīvo slogu, dalībvalstīm vajadzētu būt maksimāli plašām iespējām šādu centienu īstenošanai izmantot esošās administratīvās struktūras.

Grozījums Nr. 58

Direktīvas priekšlikums

61.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(61a)

Intelektiska transporta jomā ir svarīgi panākt, ka tiek izstrādāts un ieviests vairāk elektromobilitātes autotransporta un ka ātrāk notiek moderno tehnoloģiju integrācija inovatīvā dzelzceļa transportā, straujāk īstenojot pārejai uz dzelzceļu (Shift2Rail) izstrādāto iniciatīvu, kas veicina videi saudzīgāku sabiedrisko transportu.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

62. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(62)

2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.

(62)

Ja ganības vai lauksaimniecībā izmantojamo zemi, kas iepriekš izmantota pārtikas un barības ražošanai, sāk izmantot biodegvielas ražošanai, pieprasījums pēc minētajiem produktiem, kas nav biodegviela, saglabājas un ir jāapmierina citādi — ar intensīvāku ražošanu vai atvēlot ražošanai iepriekš lauksaimniecībā neizmantotu zemi citā vietā. Pēdējais no minētajiem piemēriem ir netieša zemes izmantošanas maiņa, un gadījumos, kad tiek izmantota zeme ar lielu oglekļa uzkrājumu, var rasties ievērojamas siltumnīcefekta gāzu emisijas. 2016. gada jūlijā klajā nākušajā Eiropas mazemisiju mobilitātes stratēģijā norādīts, ka no pārtikas kultūraugiem ražotu biodegvielu loma transporta sektora dekarbonizācijā ir ierobežota un ka šīs degvielas būtu pakāpeniski jāizņem no apgrozības un jāaizstāj ar modernajām biodegvielām. Lai sagatavotos pārejai uz modernajām biodegvielām un samazinātu kopējo netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekmi, ir lietderīgi samazināt no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem ražoto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo daudzumu, ko var ieskaitīt šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai , tomēr nošķirot tās no kultūraugiem iegūtās biodegvielas, kurām ir augsta siltumnīcefekta gāzu efektivitāte un zems netiešas zemes izmantošanas maiņas risks . Būtu jāpanāk, ka ātrāk tiek ieviestas modernās biodegvielas un elektromobilitāte.

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

63.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63a)

Savienībai un dalībvalstīm būtu jātiecas dažādot no atjaunojamiem energoresursiem iegūtās enerģijas struktūru, samazināt kopējo transporta energopatēriņu un palielināt energoefektivitāti visās transporta nozarēs. Varētu veicināt šā mērķa sasniegšanai vajadzīgo pasākumu īstenošanu transporta plānošanā, kā arī energoefektīvāku automobiļu ražošanā.

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

63.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63b)

Autotransporta degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu efektīvs veids, kā veicināt alternatīvu atjaunojamo energoresursu ieviešanu transporta nozarē un ilgtermiņā panākt vēl lielākus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus un transporta nozares dekarbonizāciju. Degvielas patēriņa efektivitātes standarti būtu jāpilnveido, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību un mērķrādītājus, kas noteikti klimata un enerģētikas jomā.

Grozījums Nr. 286

Direktīvas priekšlikums

63.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(63c)

Sagaidāms, ka modernās biodegvielas būs svarīgas siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai aviācijas nozarē, un tāpēc iekļaušanas pienākums jo īpaši būtu arī jāpilda tieši attiecībā uz degvielām, ko piegādā aviācijai. Gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī būtu jāizstrādā politikas nostādnes, ar ko rosina īstenot operatīvus pasākumus degvielas taupīšanai pārvadājumos, un jāveic arī pētniecība un izstrāde, cenšoties palielināt ar vēja un saules enerģiju darbināma jūras transporta īpatsvaru.

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

65.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(65a)

Lai precīzāk aprēķinātu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru transporta nozarē, būtu jāizstrādā piemērota metodika un jāizpēta dažādi šim nolūkam atbilstoši tehniski un tehnoloģiski risinājumi.

Grozījums Nr. 64

Direktīvas priekšlikums

66. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(66)

Būtu jāveicina tādu sākvielu izmantošana biodegvielu ražošanai, kuru netiešas zemes izmantošanas maiņas ietekme ir neliela, jo tās veicina ekonomikas dekarbonizāciju. Šīs direktīvas pielikumā it sevišķi būtu jāiekļauj sākvielas, ko izmanto moderno biodegvielu ražošanai, kuras tehnoloģija ir inovatīvāka un mazāk pilnveidota, tāpēc tai nepieciešams lielāks atbalsts. Lai nodrošinātu, ka šis pielikums iet roku rokā ar jaunāko tehnoloģiju izstrādi, vienlaikus izvairoties no negribētas nelabvēlīgas ietekmes, pēc direktīvas pieņemšanas būtu jāveic izvērtēšana, kuras mērķis ir novērtēt iespēju paplašināt pielikumu, iekļaujot tajā jaunas sākvielas .

(66)

Grozījums Nr. 65

Direktīvas priekšlikums

68. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68)

Lai izmantotu visu biomasas potenciālu veicināt ekonomikas dekarbonizāciju, izmantojot biomasu materiālu un enerģijas ražošanai, Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveicina tikai tādas enerģijas patēriņš, kas iegūta, nodrošinot esošo koksnes un lauksaimniecības resursu ilgtspējīgāku mobilizāciju un jaunu mežsaimniecības un lauksaimniecības ražošanas sistēmu izveidi, ar nosacījumu, ka ir ievēroti ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritēriji .

Grozījums Nr. 287

Direktīvas priekšlikums

68.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(68a)

Būtu vēl vairāk jāuzsver sinerģija starp aprites ekonomiku, bioekonomiku un atjaunojamo energoresursu enerģijas veicināšanu, tā tiecoties panākt, ka izejvielas tiek izmantotas visvērtīgākajā veidā un ar vislabāko rezultātu attiecībā uz vidi. Politikas pasākumos, ko Savienība un dalībvalstis pieņem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas atbalstam, vienmēr būtu jāņem vērā resursu efektīvas izmantošanas un biomasas optimālas izmantošanas princips.

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums

69. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(69)

Biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteiktā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai un par ko saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

(69)

Atjaunojamo energoresursu enerģiju vienmēr vajadzētu ražot ilgtspējīgā veidā. Tāpēc būtu jāprasa, lai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko izmanto šajā direktīvā noteikto mērķrādītāju sasniegšanai, un tie atjaunojamo energoresursu enerģijas veidi, par kuriem saņem līdzekļus no atbalsta shēmām, atbilstu ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem.

Grozījums Nr. 67

Direktīvas priekšlikums

71. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(71)

Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu veicināt bioloģiski daudzveidīgu platību iznīcināšanu . Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

(71)

Lauksaimniecisko izejvielu ražošanai biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vajadzībām un šajā direktīvā paredzētajiem stimuliem to izmantošanai nevajadzētu nedz radīt, nedz arī veicināt , nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību nedz Savienībā, nedz ārpus tās . Šādi ierobežoti resursi, kas dažādos starptautiskos dokumentos ir atzīti par vērtīgiem visai cilvēcei, būtu jāsaglabā. Tāpēc ir jāparedz ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritēriji, kas nodrošina, ka biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām stimulus var piemērot tikai tad, ja tiek garantēts, ka lauksaimniecisko izejvielu izcelsme nav bioloģiski daudzveidīgās platībās, vai tad, ja gadījumā, kad platības ir paredzētas dabas aizsardzības mērķiem vai reti sastopamu, apdraudētu un izzūdošu ekosistēmu vai sugu aizsardzībai, attiecīgā kompetentā iestāde apliecina, ka lauksaimniecisko izejvielu ražošana netraucē šādiem mērķiem. Meži būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem, ja tie ir pirmatnēji meži saskaņā ar definīciju, ko izmanto Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācija (FAO) vispārējā mežu resursu novērtējumā, vai ja tos aizsargā valsts tiesību akti dabas aizsardzības jomā. Platības, kurās iegūst meža nekoksnes produktus, būtu jāuzskata par bioloģiski daudzveidīgiem mežiem, ja cilvēku darbības ietekme nav liela. Citu veidu meži, ko definējusi FAO, piemēram, pārveidoti dabiskie meži, pusdabiskie meži un plantāciju meži, nebūtu jāuzskata par pirmatnējiem mežiem. Tomēr būtu jāgarantē šādu mežu bioloģiskā daudzveidība, kā arī kvalitāte, veselība, dzīvotspēja un vitalitāte. Turklāt, ņemot vērā lielo bioloģisko daudzveidību dažos gan mērena, gan tropiska klimata zālājos, arī savannās, stepēs, krūmāju platībās un prērijās, kurās valda liela bioloģiskā daudzveidība, biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, kas ražoti no lauksaimnieciskajām izejvielām, kuru izcelsme ir šādās platībās, nevajadzētu piemērot šajā direktīvā paredzētos stimulus. Komisijai būtu jānosaka pienācīgi kritēriji, lai šādus zālājus, kuros valda liela bioloģiskā daudzveidība, definētu saskaņā ar labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem pierādījumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem.

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums

72.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(72a)

Ar Savienības noteiktajiem biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas ilgtspējas kritērijiem būtu jānodrošina, ka pāreja uz mazoglekļa ekonomiku palīdz sasniegt mērķus, kas nosprausti Komisijas 2015. gada 2. decembra paziņojumā “Noslēgt aprites loku – ES rīcības plāns pārejai uz aprites ekonomiku”, un ka šāda pāreja notiek, stingri ievērojot Savienības atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK..

Grozījums Nr. 69

Direktīvas priekšlikums

73. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(73)

Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā, jo sākvielu audzēšana kūdrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam , bet nav vienkārši pārliecināties, ka šāda drenēšana nav notikusi .

(73)

Lauksaimnieciskās sākvielas biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai nevajadzētu audzēt kūdrājā vai mitrājā, ja tādēļ nāktos nosusināt augsni , jo sākvielu audzēšana kūdrājā vai mitrājā radītu ievērojamus oglekļa uzkrājuma zudumus, ja zeme tiktu papildus drenēta šādam nolūkam.

Grozījums Nr. 70

Direktīvas priekšlikums

74.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(74a)

Biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu ražošanai vajadzīgās lauksaimnieciskās sākvielas būtu jāražo, izmantojot tādu praksi, kas nodrošina augsnes kvalitātes un augsnes organiskā oglekļa uzkrājumu aizsardzību.

Grozījums Nr. 71

Direktīvas priekšlikums

75. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(75)

Lai arī turpmāk nodrošinātu lielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem kā alternatīvu, izvairītos no negribētas ietekmes uz ilgtspēju un veicinātu iekšējā tirgus pilnveidi, ir lietderīgi ieviest Savienības mēroga ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma kritērijus biomasas kurināmajiem, ko izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai. Neskarot prasību stingri aizsargāt primāros resursus ar augstu vides vērtību, būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savu resursu potenciālu, lai tādējādi palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un savu enerģētisko neatkarību.

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums

76. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76)

Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un meža tiesiskā valdījuma līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jāveic attiecīgi pasākumi nolūkā līdz minimumam samazināt risku , ka bioenerģijas ražošanai tiktu izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem . Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

(76)

Lai gādātu par to, ka, neraugoties uz aizvien lielāko pieprasījumu pēc meža biomasas, tās izstrāde tiek ilgtspējīgi veikta mežos, kur nodrošināta atjaunošana, ka īpaša uzmanība tiek pievērsta bioloģiskās daudzveidības, ainavu un konkrētu dabas elementu aizsardzībai paredzētajām teritorijām, ka tiek aizsargāti bioloģiskās daudzveidības resursi un ka tiek nodrošināta oglekļa uzkrājumu izsekojamība, kokaugu izejvielas būtu jāiegūst tikai mežos, kur izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas principiem, kas izstrādāti starptautiskos procesos mežsaimniecības jomā, piemēram, Ministru konferencē par mežu aizsardzību Eiropā (Forest Europe), un piegādes bāzes līmenī īstenoti ar valstu tiesību aktu vai apsaimniekošanas paraugprakses palīdzību. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka tiek veikti pasākumi , ar ko nepieļauj vai mazina izstrādes nelabvēlīgo ietekmi uz vidi . Tālab uzņēmējiem būtu jāievieš uz risku balstīta pieeja. Šajā kontekstā ir lietderīgi Komisijai pēc apspriešanās ar Enerģētikas savienības pārvaldības komiteju un Pastāvīgo mežsaimniecības komiteju, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 89/367/EEK24, izstrādāt kārtību, kādā īstenojamas prasības, kuru pamatā ir dalībvalstu paraugprakse, un izstrādāt darbības vadlīnijas par to, kā verificēt atbilstību uz risku balstītai pieejai.

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums

76.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76a)

Ja tiek konstatēts, ka dalībvalsts valsts līmeņa tiesību aktos vai praksē nav izpildīts kaut viens kritērijs, kas saistīts ar meža biomasas ilgtspēju, piegādes bāzes līmenī būtu jāsniedz plašāka informācija par attiecīgo kritēriju, neprasot sniegt plašāku informāciju par kritērijiem, kas dalībvalsts līmenī jau ir izpildīti.

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

76.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76b)

Uz risku balstītu pieeju vajadzētu īstenot, jau sākot ar valsts līmeni. Ja viena kritērija prasības nav noteiktas valsts tiesību aktos vai uzraudzības procesā, informācija par atbilstību attiecīgajam kritērijam būtu jāsniedz piegādes bāzes līmenī, lai samazinātu risku, ka meža biomasas ražošana nav ilgtspējīga.

Grozījums Nr. 76

Direktīvas priekšlikums

76.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(76c)

Izstrādes apjoms enerģijas ražošanas vajadzībām ir palielinājies, un sagaidāms, ka tas turpinās pieaugt, un tāpēc vairāk izejvielu tiks importēts no trešām valstīm un palielināsies arī šo izejvielu ražošana Savienībā. Uzņēmējiem būtu jānodrošina, ka izstrāde notiek saskaņā ar ilgtspējas kritērijiem.

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums

78. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(78)

Lai maksimāli palielinātu enerģētisko drošību un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu, kā arī ierobežotu gaisu piesārņojošo vielu emisijas un līdz minimumam samazinātu ietekmi uz ierobežotajiem biomasas resursiem, elektroenerģija un siltumenerģija no biomasas kurināmajiem būtu jāražo efektīvi. Šādā nolūkā atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem iekārtām, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, ja tāds ir vajadzīgs, būtu jāsniedz tikai augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtām, kas definētas Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Esošās atbalsta shēmas no biomasas ražotai elektroenerģijai tomēr būtu jāatļauj piemērot līdz to beigu termiņam attiecībā uz visām biomasas iekārtām. Turklāt elektroenerģija, kas no biomasas ražota jaunās iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē būtu jāieskaita tikai tad, ja tās ir augstas efektivitātes koģenerācijas iekārtas. Lai nepieļautu lielāku atkarību no fosilajiem kurināmajiem, kuri vairāk ietekmē klimatu un vidi, saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piešķirt iekārtām atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai un šajās iekārtās saražoto elektroenerģiju ieskaitīt enerģijas mērķrādītāju un pienākumu izpildē, ja pēc tam, kad ir izsmeltas visas tehniskās un ekonomiskās iespējas uzstādīt augstas efektivitātes koģenerācijas biomasas iekārtas, dalībvalstis saskartos ar pamatotu elektroapgādes drošības apdraudējumu.

(78)

Grozījums Nr. 78

Direktīvas priekšlikums

80. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(80)	Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi palielināt tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

(80)	Pamatojoties uz Savienības mēroga ilgtspējas kritēriju praktiskajā īstenošanā gūto pieredzi, ir lietderīgi ņemt vērā tādu brīvprātīgu starptautisku un valsts sertifikācijas shēmu nozīmi, kuras izmanto, lai saskaņoti verificētu atbilstību ilgtspējas kritērijiem.

Grozījums Nr. 79

Direktīvas priekšlikums

82. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(82)

Brīvprātīgām shēmām ir aizvien lielāka nozīme pierādīšanā , ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

(82)

Brīvprātīgām shēmām var būt svarīga nozīme , lai pierādītu , ka biodegvielas, bioloģiskais šķidrais kurināmais un biomasas kurināmais/degviela atbilst ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālajiem kritērijiem. Tāpēc ir lietderīgi, lai Komisija prasītu brīvprātīgajām shēmām, tostarp Komisijas jau atzītajām brīvprātīgajām shēmām, regulāri ziņot par savu darbību. Šādi ziņojumi būtu jāpublisko, lai palielinātu pārredzamību un uzlabotu Komisijas veikto uzraudzību. Turklāt šādas ziņošanas rezultātā Komisijai tiktu nodrošināta informācija, kas tai nepieciešama, lai ziņotu par brīvprātīgo shēmu darbību nolūkā apzināt paraugpraksi un vajadzības gadījumā iesniegt priekšlikumu par šādas paraugprakses turpmāku sekmēšanu.

Grozījums Nr. 80

Direktīvas priekšlikums

84. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(84)

Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.

(84)

Lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, būtu jānosaka noklusējuma vērtību saraksts izplatītākajām biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas metodēm, un to vajadzētu atjaunināt un paplašināt, līdzko ir pieejama jauna droša informācija. Uzņēmējiem vienmēr vajadzētu būt tiesībām atsaukties uz minētajā sarakstā noteikto tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma līmeni attiecībā uz biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Ja ražošanas metodes radītā tiešās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma noklusējuma vērtība ir zemāka par prasīto siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma minimālo līmeni, būtu jāpieprasa ražotājiem, kuri vēlas pierādīt atbilstību minētajam minimālajam līmenim, pierādīt, ka faktiskās ražošanas procesa emisijas ir zemākas par tām, kuras izmantotas noklusējuma vērtību aprēķināšanai.

Grozījums Nr. 81

Direktīvas priekšlikums

85. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(85)	precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

(85)	Pēc objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem ir jānosaka precīzi noteikumi biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma un to fosilo kurināmo komparatoru aprēķināšanai.

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

99. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(99)

Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu Komisijai jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbu, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai nodrošinātu vienādu dalību deleģēto aktu sagatavošanā, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana

(99)

Lai grozītu vai papildinātu nebūtiskus šīs direktīvas noteikumu elementus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz sākvielu sarakstu tādu moderno biodegvielu ražošanai, kuru devums degvielas piegādātāju pienākuma izpildē transporta jomā ir ierobežots; transporta degvielu enerģijas satura pielāgošanu zinātnes un tehnikas attīstībai; metodiku, ar kuru nosaka, kāda biodegvielu daļa saražota procesā, kurā biomasu pārstrādā kopā ar fosilajiem resursiem; to, kā īstenojami nolīgumi par izcelsmes apliecinājumu savstarpēju atzīšanu; izcelsmes apliecinājumu sistēmas darbības uzraudzības noteikumu izveidi un noteikumiem, saskaņā ar kuriem aprēķina biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo ietekmi uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un to fosilo kurināmo komparatorus; maksimālā pieļaujamā atmaksāšanās perioda kā ilgtspējības kritērija noteikšanu, jo īpaši attiecībā uz lignocelulozes biomasu; un, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību visās enerģijas ražošanas nozarēs līdz 2018. gada 31. decembrim, fosilā kurināmā un fosilās enerģijas ražošanas kritērija noteikšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

Grozījums Nr. 288

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides siltums , plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija, atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

“atjaunojamo energoresursu enerģija” ir enerģija no atjaunojamiem nefosilajiem energoresursiem, proti, vēja, saules (saules siltumenerģija un saules fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija , plūdmaiņu, viļņu un cita jūras enerģija, hidroenerģija, biomasas enerģija , biometāns , atkritumu poligonu gāzes, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāzes un biogāzu enerģija;

Grozījums Nr. 85

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“apkārtējās vides siltums ” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumnesēja siltumenerģija, ko iegūst vai uztver ar siltumsūkņiem, kuru darbībai vajadzīga elektroenerģija vai cita papildu enerģija, un ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, zem cietās zemes virskārtas vai virszemes ūdeņos. Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;

“apkārtējās vides enerģija ” ir lietderīga temperatūras līmeņa siltumenerģija, ko var uzkrāt apkārtējā gaisā, bet ne izplūdes gaisā, virszemes ūdeņos vai notekūdeņos; Paziņojamās vērtības jānosaka, izmantojot to pašu metodiku, ko izmanto ar siltumsūkņiem iegūtās vai uztvertās siltumenerģijas paziņošanai;

Grozījums Nr. 86

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ba punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	“ģeotermālā enerģija” ir enerģija, kas siltumenerģijas veidā atrodas zem zemes garozas;

Grozījums Nr. 289

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija, tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija;

“biomasa” ir lauksaimniecības, mežsaimniecības un saistīto nozaru, arī zvejniecības un akvakultūras, produktu, bioloģiskas izcelsmes atkritumu un atlikumu bioloģiski noārdāmā frakcija — tostarp augu un dzīvnieku izcelsmes vielas, bet ne kūdra un ģeoloģisko veidojumu un/vai fosilizējies materiāls —, kā arī atkritumu, tostarp bioloģiskas izcelsmes rūpniecības , komerciālu un sadzīves atkritumu, bioloģiski noārdāmā frakcija un baktērijas ;

Grozījums Nr. 88

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – d punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;

“enerģijas bruto galapatēriņš” ir energopreces, ko enerģētiskām vajadzībām piegādā rūpniecības nozarei, transporta nozarei, mājsaimniecībām, pakalpojumu, arī publisko pakalpojumu, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarei, tostarp elektroenerģijas un siltumenerģijas patēriņš elektroenerģijas, siltumenerģijas un transporta degvielas ražošanai enerģētikas nozarē, kā arī elektroenerģijas un siltumenerģijas zudumi sadales un pārvades laikā;

Grozījums Nr. 89

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – e punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

e)	“centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;

e)	“centralizēta siltumapgāde” vai “centralizēta aukstumapgāde” ir siltumenerģijas sadale, izmantojot tvaika, karsta ūdens vai atdzesētu šķidrumu tīklu, kas savieno centrālo vai decentralizēto ražotni ar daudzām ēkām vai vietām, telpas vai procesu siltumapgādei vai aukstumapgādei;

Grozījums Nr. 90

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – f punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

f)	“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais, ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;

f)	“bioloģiskais šķidrais kurināmais” ir no biomasas iegūts šķidrais kurināmais vai pati biomasa , ko izmanto ar transportu nesaistītām enerģētiskām vajadzībām, tostarp elektroenerģijas ražošanai un siltumapgādei un aukstumapgādei;

Grozījums Nr. 290

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

g)	“biodegviela” ir šķidrā degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas;

g)	“biodegviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, ko izmanto transportā un iegūst no biomasas vai ar biomasu ;

Grozījums Nr. 91

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – i punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto “zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;

“atbalsta shēma” ir jebkāds instruments, shēma vai mehānisms, ko piemēro dalībvalsts vai dalībvalstu grupa un kas veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanu, samazinot šādas enerģijas izmaksas, palielinot tās pārdošanas cenu vai šādas enerģijas iegādes apjomu, izmantojot atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu vai citādi. Tas ietver arī (bet ne tikai) atbalstu pētniecībai un investīcijām, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu samazināšanu, nodokļu atmaksu, atbalsta shēmas, kas paredz atjaunojamo energoresursu enerģijas pienākumu, arī shēmas, kurās izmanto “zaļos sertifikātus”, kā arī tiešās cenu atbalsta shēmas, tostarp regulētos tarifus un piemaksas;

Grozījums Nr. 93

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – q punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

“nepārtikas celulozes materiāls” ir sākvielas, kas galvenokārt sastāv no celulozes un hemicelulozes un kam ir zemāks lignīna saturs nekā lignocelulozes materiālam; tas ietver pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugu atlikumus (piemēram, dažādu graudaugu salmus, sēnalas un čaumalas), enerģētiskās zālaugu kultūras ar zemu cietes saturu (piemēram, aireni, klūdziņprosu, miskanti, Spānijas niedri un virsaugus pirms un pēc galvenajiem kultūraugiem , kā arī augsnes saglabāšanas kultūraugus, piemēram, zāli, āboliņu un sējas lucernu ), rūpniecības atlikumus (tostarp no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem pēc augu eļļu, cukuru, cietes un proteīnu ekstrakcijas) un materiālus no bioatkritumiem;

Grozījums Nr. 291

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. punkts – s apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

s)	“nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kuru izmanto transportā ;

“nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrā vai gāzveida transporta degviela” ir šķidrā vai gāzveida degviela, kuru izmanto transportā, kura nav biodegviela un kuras enerģijas saturu veido atjaunojamie energoresursi, izņemot biomasu, un kurai katra oglekļa sākviela ir iegūta no apkārtējā gaisa ;

Grozījums Nr. 95

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – z punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

z)	“energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;

z)	“energoatjaunināšana” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas elektrostaciju modernizēšana, arī iekārtu vai ekspluatācijas sistēmu un aprīkojuma pilnīga vai daļēja nomaiņa, lai palielinātu vai nomainītu jaudu vai palielinātu efektivitāti;

Grozījums Nr. 96

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – y punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

y)	“atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

“atlikumsiltums vai atlikumaukstums” ir nenovēršams siltums vai aukstums, kas kā blakusprodukts radies rūpnieciskās iekārtās vai elektrostacijās (augstas efektivitātes koģenerācijas procesa rezultātā vai gadījumos, kad koģenerācija nav īstenojama), vai terciārajā sektorā un kas, ja nebūtu centralizētas siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, neizmantots zustu gaisā vai ūdenī;

Grozījums Nr. 97

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – aa punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)

“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Direktīvā [MDI direktīva] definētais aktīvais lietotājs, kurš patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kas saražota tā teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai slēgtā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

aa)

“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs” ir Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] definētais aktīvais lietotājs vai kolektīva lietotāju grupa , kas patērē un var uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, kura saražota attiecīgā lietotāja vai grupas teritorijā, tostarp daudzdzīvokļu namā, dzīvojamā rajonā, komerciālā , rūpnieciskā vai koplietojuma pakalpojumu vietā vai tajā pašā slēgtajā sadales sistēmā, ja vien — attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kas nav mājsaimniecību lietotāji, — šīs darbības nav lietotāja primārā saimnieciskā vai profesionālā darbība;

Grozījums Nr. 98

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – aaa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aaa)

“atjaunojamo energoresursu energokopiena” ir vietēja energokopiena, kā tā definēta Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija) (2016/0380(COD))] 2. pantā un kas atbilst šīs direktīvas 22. panta 1. punkta prasībām;

Grozījums Nr. 99

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – bb punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

bb)	“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

bb)	“atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņš” ir atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana un patēriņš, kā arī attiecīgā gadījumā uzkrāšana, ko veic atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji;

Grozījums Nr. 100

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – cc punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cc)	“elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;

cc)	“ atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pirkuma līgums” ir līgums, kurā juridiska vai fiziska persona vienojas atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju pirkt tieši no enerģijas ražotāja;

Grozījums Nr. 305

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ee punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ee)	“modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas;

ee)	“modernas biodegvielas” ir no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām saražotas biodegvielas un biodegvielas, kuras saražotas no atkritumiem un biomasas atlikuma, kas nav radušies no pārtikas un/vai barības kultūraugiem, ja šāda biomasa atbilst 26. pantā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem ;

Grozījums Nr. 103

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ff punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ff)	“no atkritumiem iegūts fosilais kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes;

svītrots

Grozījums Nr. 104

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – ffa punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ffa)

“no oglekļa pārstrādes iegūts kurināmais/degviela” ir šķidrais un gāzveida kurināmais/degviela, kas saražots no nenovēršamiem neatjaunojamas izcelsmes atkritumiem, arī atkritumu apstrādes gāzes un atgāzes, un kas visā savā aprites ciklā ļauj būtiski aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no cieto atkritumu plūsmas, izmanto tikai tos atkritumus, ko vairs nevar izmantot atkārtoti, nedz arī mehāniski pārstrādāt, un pilnībā ievēro atkritumu hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK. Ja šādu kurināmo/degvielu ražo no gāzveida emisijām, kas radušās izgatavošanas procesā, tām jābūt emisijām, kuru izplūde ir izgatavošanas procesa nenovēršamas un neplānotas sekas. Gāzveida atkritumu daļu, kas izmantota no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas ražošanai, nevar ņemt vērā citās emisiju samazināšanas shēmās, piemēram, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā;

Grozījums Nr. 105

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – jj punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

jj)	“izstrādes atļauja” ir oficiāls dokuments, kas dod tiesības iegūt meža biomasu;

jj)	“izstrādes atļauja” ir juridiska atļauja vai līdzīgas valsts un/vai reģionālajos tiesību aktos paredzētas tiesības iegūt meža biomasu;

Grozījums Nr. 106

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – mm punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

mm)	“meža tiesiskais valdījums” ir viens vai vairāki meža un citu kokaugiem klātu zemju gabali, kas no apsaimniekošanas vai izmantošanas viedokļa veido vienu vienību ;

mm)	“piegādes bāze” ir no biomasas iegūto sākvielu izcelsmes ģeogrāfiskais reģions ;

Grozījums Nr. 107

Direktīvas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – nn punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

nn)	“bioatkritumi” ir bioloģiski noārdāmi dārzu un parku atkritumi, mājsaimniecību, restorānu, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un veikalu pārtikas un virtuves atkritumi un tiem pielīdzināmi pārtikas rūpniecības uzņēmumu atkritumi ;

nn)	“bioatkritumi” ir bioloģiski atkritumi, kā tie definēti Direktīvas 2008/98/EK 3. panta 4. punktā ;

Grozījums Nr. 108

Direktīvas priekšlikums

3. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs 2030. gadam	Savienības saistošais vispārējais mērķrādītājs un nacionālie mērķrādītāji 2030. gadam

Grozījums Nr. 109

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.	1. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienības enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 35 %.

Grozījums Nr. 306

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Katra dalībvalsts nodrošina, ka no atjaunojamiem energoresursiem saražotas enerģijas patēriņa īpatsvars visos transporta veidos 2030. gadā ir vismaz 12 % no enerģijas galapatēriņa visā attiecīgās dalībvalsts transporta nozarē. Lai sasniegtu mērķi — 12 % no enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra prasa degvielas piegādātājiem panākt atjaunojamo energoresursu enerģijas minimālo īpatsvaru, kas noteikts 25. pantā.
	No biodegvielu un biogāzes izmantošanas iegūtos siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumus var ņemt vērā, nosakot, ciktāl šis mērķis ir sasniegts, ja aiztaupījumi ir nodrošināti atbilstoši 26. panta 7. punktā noteiktajiem kritērijiem, salīdzinot ar fosilo kurināmo/degvielu pēc 28. panta 1. punktā izklāstītās metodes.
	Ja no pārtikas un barības kultūraugiem ražotas biodegvielas īpatsvars dalībvalstī nesasniedz 2 % un tāpēc ar to nepietiek, lai segtu starpību starp īpatsvaru, kas obligāti jāpanāk degvielas piegādātājam, un transporta nozarei noteikto 12 % īpatsvara mērķi, dalībvalsts var attiecīgi pielāgot savu 7. panta 1. punktā norādīto limitu, to samazinot ne vairāk kā līdz 2 %.

Grozījums Nr. 111

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Katras dalībvalsts devumu šā vispārējā 2030. gadam nospraustā mērķrādītāja sasniegšanā nosaka un Komisijai paziņo integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] 3. līdz 5. un 9. līdz 11 . pantu.	2. Lai sasniegtu šo vispārējo 2030. gadam nosprausto mērķrādītāju, dalībvalstis nosaka savus mērķrādītājus integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ] 3. līdz 5. un 9. līdz 13 . pantu. Ja pēc tam, kad ir izvērtēti galīgie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas iesniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ] 3. pantu, Komisija secina, ka dalībvalstu mērķrādītāji nav pietiekami augsti, lai kopīgi izdotos sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, tad dalībvalstis, kuru mērķrādītāji, aprēķinot tos pēc Ia pielikumā izklāstītās formulas, izrādās par zemu, savus mērķrādītājus attiecīgi paaugstina.
	Ja kāda no dalībvalstīm ārkārtēju un pienācīgi pamatotu apstākļu nevar sasniegt pašas nosprausto mērķrādītāju, tā no iecerētā mērķrādītāja drīkst atkāpties, bet ne vairāk kā par 10 %, līdz 2025. gadam par to paziņojot Komisijai. Ja tas apdraud iespēju sasniegt Savienības saistošo vispārējo mērķrādītāju, Komisija un dalībvalstis veic korektīvus pasākumus, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ] 27. panta 4. punktā minētos pasākumus, lai šo trūkumu efektīvi novērstu.

Grozījums Nr. 321

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis nodrošina, ka nacionālā rīcībpolitika un cita starpā arī atbalsta shēmas, ko tās izstrādā, atbilst atkritumu apsaimniekošanas hierarhijai, kā tā ir noteikta Direktīvas 2008/98/EK 4. pantā, un ka nav būtiskas kropļojošas ietekmes uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgiem. Tādēļ dalībvalstis regulāri izvērtē savu nacionālo rīcībpolitiku un pamato jebkādas atkāpes, sniedzot ziņojumus saskaņā ar … Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību , 2016/0375(COD)] 18. panta c) punkta prasībām.

Grozījums Nr. 113

Direktīvas priekšlikums

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas.	4. Komisija dalībvalstu ieceru lielo vērienu atbalsta ar veicinošu satvaru, kas aptver Savienības līdzekļu, jo īpaši finanšu instrumentu, pastiprinātu izmantošanu, it sevišķi nolūkā mazināt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektu kapitāla izmaksas un atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanai paredzētus projektus ar pārrobežu dimensiju .

Grozījums Nr. 114

Direktīvas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Finansiāls atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai	Atbalsts atjaunojamo energoresursu enerģijai

Grozījums Nr. 322/rev

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai sasniegtu 3. panta 1. punktā nosprausto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis, ievērojot valsts atbalsta noteikumus , var izmantot atbalsta shēmas. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas izstrādā tā , lai izvairītos no liekas elektroenerģijas tirgu kropļošanas un nodrošinātu , ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamos tīkla ierobežojumus.

1. Lai sasniegtu Savienības mērķrādītāju un nacionālos mērķrādītājus, kas nosprausti 3. pantā, vai lai sasniegtu augstākus mērķrādītājus , dalībvalstis, saskaņā ar LESD 195. pantu un ievērojot tā 107. un 108. pantu , var izmantot atbalsta shēmas. Tiecoties nepieļaut liekus izkropļojumus izejvielu tirgos, atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguvei no biomasas izstrādā tā, lai šīs shēmas neveicinātu biomasas nevēlamu izmantošanu galvenokārt enerģijas ražošanai, ja attiecīgo biomasu var izmantot rūpnieciskām vajadzībām vai materiāliem, tā nodrošinot augstāku pievienoto vērtību, un tas cita starpā nozīmē, ka priekšroku varētu dot atkritumu un atlikumu izmantošanai. Dalībvalstīm būtu jāņem vērā pieejamais biomasas ilgtspējīga piedāvājuma apjoms. Atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas atbalsta shēmas ir balstītas uz tirgu , lai nepieļautu elektroenerģijas tirgu izkropļošanu, un tās nodrošina , ka ražotāji ņem vērā elektroenerģijas pieprasījumu un piedāvājumu, kā arī iespējamās sistēmas integrācijas izmaksas vai tīkla ierobežojumus.

Grozījums Nr. 116

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Dalībvalstis var piemērot tehnoloģiju ziņā neitrālas atbalsta shēmas vai arī konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas. Konkrētas tehnoloģijas atbalsta shēmas var piemērot jo īpaši tad, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:

a)	konkrētās tehnoloģijas ilgtermiņa potenciāls;

b)	nepieciešamība tehnoloģiski vai ģeogrāfiski dažādot energoresursu struktūru;

c)	efektīva sistēmas plānošana un tīkla integrācija;

d)	tīkla ierobežojumi un tīkla stabilitāte;

e)	ar vidi saistīti ierobežojumi.

Grozījums Nr. 117

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju integrētu elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus.	2. Atbalstu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai izstrādā tā, lai panāktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas maksimālu integrāciju elektroenerģijas tirgū un nodrošinātu, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotāji reaģē uz tirgus cenas signāliem un gūst maksimālus tirgus ieņēmumus , tomēr piedāvājot atjaunojamo energoresursu avotiem kompensāciju par tirgus izkropļojumiem .
	Mazām iekārtām, kuru jauda nesasniedz 500 kW, un demonstrējumu projektiem dalībvalstis var noteikt šādām iekārtām un projektiem izdevīgas atkāpes. Tomēr no vēja enerģijas saražotai elektroenerģijai ir noteikts ierobežojums — uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda nepārsniedz 3 MW jeb 3 vēja ģeneratoru vienības.
	Neskarot otrajā daļā noteiktos ierobežojumus, atjaunojamo energoresursu energokopienu atbalstam dalībvalstis var izmantot citus mehānismus un procedūras.

Grozījums Nr. 118

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursu, piemēro šā panta 3.a punktā noteiktās prasības, ja vien minētais atbalsts nav paredzēts mazām iekārtām, kuru jauda nepārsniedz 1 MW, vēja enerģijas projektiem, kas nodrošina ne vairāk kā 6 vēja ģeneratoru vienības jeb 6 MW jaudu, un demonstrējumu projektiem.

Grozījums Nr. 119

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ja atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai sniedz, rīkojot piedāvājumu konkursu, lai nodrošinātu augstus projekta izpildes rādītājus, dalībvalstis:

a)	nosaka un publicē nediskriminējošus un pārredzamus priekškvalifikācijas kritērijus un noteikumus par projekta izpildes ilgumu;

b)	apspriežas ar ieinteresētajām personām, lai izskatītu konkursa specifikāciju projektu;

c)	publicē informāciju par iepriekšējiem konkursiem, cita starpā norādot arī attiecīgo projektu izpildes rādītājus.

Grozījums Nr. 120

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.b Dalībvalstis publicē ilgtermiņa grafiku attiecībā uz plānoto atbalsta piešķiršanu vismaz nākamo piecu gadu laikposmam un tajā norāda orientējošus termiņus (attiecīgā gadījumā cita starpā norādot arī konkursu rīkošanas biežumu), jaudu, budžetu vai maksimālo atbalstu, ko ir paredzēts piešķirt vienam projektam, kā arī konkursa kritērijiem atbilstošās tehnoloģijas.

Grozījums Nr. 121

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.c Izstrādājot atbalsta shēmas, dalībvalstis ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu un pašpatērētāju specifiku, lai dotu šādām kopienām un patērētājiem iespēju kā vienlīdzīgiem pretendentiem konkurēt ar citiem dalībniekiem.

Grozījums Nr. 122

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 3.d punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.d Lai no atjaunojamiem energoresursiem tiktu saražots vairāk enerģijas tālākajos reģionos un uz mazām salām, finansiālo atbalstu projektiem, ko šādos reģionos īsteno, dalībvalstis var pielāgot, ņemot vērā ražošanas izmaksas, kuras rodas tieši tādēļ, ka šie reģioni ir izolēti un atkarīgi no ārējiem resursiem.

Grozījums Nr. 123

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai. Lēmumus par atbalsta turpināšanu vai paildzināšanu un jauna atbalsta izstrādi balsta uz novērtējumu rezultātiem .	4. Dalībvalstis vismaz reizi četros gados novērtē, cik rezultatīvs ir to atbalsts atjaunojamo energoresursu elektroenerģijai un novērtē šā atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju .
	Novērtējumā ņem vērā arī iespējamo izmaiņu ietekmi uz atbalsta shēmām un investīcijām. Šo novērtējumu dalībvalstis iekļauj savos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos un to atjauninātajās versijās, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)].
	Ilgtermiņa plānošana attiecībā uz atbalsta lēmumu pieņemšanu un jauna atbalsta izstrāde tiek īstenota uz novērtējumu rezultātu pamata, ņemot vērā to, cik veiksmīgi kopumā izdodas sasniegt atjaunojamo energoresursu mērķrādītājus un citus mērķus, piemēram, tos, kuri attiecas uz cenas pieņemamību un energokopienu attīstību, un ņemot vērā arī atbalsta ietekmes izplatīšanos uz dažādām patērētāju grupām, cita starpā arī uz rūpniecības konkurētspēju.

Grozījums Nr. 124

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a Līdz [2021. gada] … un pēc tam reizi trijos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sniegtā atbalsta, izmantojot piedāvājumu konkursu, īstenošanas rezultātiem Savienībā, ziņojumā cita starpā analizējot to, vai ar piedāvājumu konkursiem izdodas:

a)	panākt izmaksu samazināšanos;

b)	panākt tehnoloģiskus uzlabojumus;

c)	sasniegt augstus izpildes rādītājus;

d)	nodrošināt mazu dalībnieku un vietējo pārvaldes iestāžu nediskriminējošu līdzdalību.

Grozījums Nr. 125

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.b Līdz … [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija pārskata Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai 2014.–2020. gadam (2014/C 200/01), lai pilnībā iekļautu šīs direktīvas 4. pantā noteiktos pamatprincipus.

Grozījums Nr. 126

Direktīvas priekšlikums

4. pants – 4.c punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.c Atkāpjoties no šā panta 1. punkta noteikumiem, dalībvalstis nodrošina, ka neviena atjaunojamo energoresursu enerģijas atbalsta shēma netiek piemērota tiem sadzīves atkritumiem, attiecībā uz kuriem netiek pildīti Direktīvā 2008/98/EK noteiktie dalītas savākšanas pienākumi.

Grozījums Nr. 127

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem.	1. Dalībvalstis atbalstu no atjaunojamiem energoresursiem saražotai elektroenerģijai atver ražotājiem citās dalībvalstīs atbilstoši šajā pantā noteiktajiem nosacījumiem. Dalībvalstis var noteikt, ka tās savu atbalstu sniedz tikai iekārtām tajās dalībvalstīs, ar kurām tām ir tiešs savienojums, ko nodrošina starpsavienojumi.

Grozījums Nr. 128

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 10 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 15 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atbalsts, kas atbilst vismaz 8 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2021. līdz 2025. gadam un vismaz 13 % jaunatbalstītās jaudas katru gadu no 2026. līdz 2030. gadam, ir atvērts iekārtām, kas atrodas citās dalībvalstīs. Ja minētie minimālie līmeņi ir pārsniegti, dalībvalstīm ir tiesības saskaņā ar šīs direktīvas 7. līdz 13. pantu pašām izlemt, cik lielā mērā tās atbalsta enerģiju, ko no atjaunojamiem energoresursiem ražo citā dalībvalstī.

Grozījums Nr. 129

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis var prasīt Komisijai atbrīvojumu no šajā pantā noteikto pienākumu izpildes, tostarp arī lēmumu neļaut attiecīgās valsts teritorijā izvietotajām iekārtām piedalīties citās dalībvalstīs organizētās atbalsta shēmās, ja to pamato viens vai vairāki šādi iemesli:

a)	nepietiekama starpsavienojumu jauda;

b)	dabas resursu nepietiekamība;

c)	nelabvēlīga ietekme uz tās dalībvalsts energoapgādes drošību, kura pieprasa atbrīvojumu, vai nelabvēlīga ietekme uz šīs dalībvalsts enerģijas tirgus netraucētu darbību.

Katru šādu atbrīvojumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un to pārskata līdz 2025. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 130

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai inter alia ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos vai atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par līdzekļu pārrobežu izmaksāšanu, ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē.

3. Atbalsta shēmas var atvērt pārrobežu dalībai cita starpā ar atvērtiem konkursiem, kopīgiem konkursiem, atvērtām sertifikācijas shēmām vai kopīgām atbalsta shēmām. To, kā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, par kuru piešķirts atbalsts atvērtos konkursos, kopīgos konkursos, atvērtās sertifikācijas shēmās, ieskaita dalībvalstu attiecīgajā devumā, nosaka sadarbības nolīgumā, kurš ietver noteikumus par pārrobežu shēmu, tostarp nosacījumus par dalību un līdzekļu izmaksāšanu, ņemot vērā dažādus nodokļus un maksas un ievērojot principu, ka enerģija būtu jāieskaita tās valsts devumā, kura iekārtu finansē. Ar sadarbības nolīgumu tiecas saskaņot administratīvā satvara nosacījumus sadarbības valstīs, lai nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus.

Grozījums Nr. 131

Direktīvas priekšlikums

5. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt palielināt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.	4. Komisija palīdz dalībvalstīm īstenot sarunu procesu un noteikt sadarbības kārtību un tādēļ sniedz informāciju un veic analīzi, cita starpā arī kvantitatīvus un kvalitatīvus datus par tiešām un netiešām sadarbības izmaksām un ieguvumiem, kā arī norādījumus un tehnisko ekspertu zināšanas visa procesa gaitā. Minētajā nolūkā Komisija rosina paraugprakses apmaiņu un izstrādā sadarbības nolīgumu paraugus, tā veicinot procesa raitu norisi.
	Komisija līdz 2025. gadam novērtē, kāda ir šā panta noteikumu pozitīvā ietekme uz atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas izmantošanas izmaksefektīvu paplašināšanu Savienībā. Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija var ierosināt mainīt 2. punktā noteiktās procentuālās vērtības.

Grozījums Nr. 132

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Neskarot pielāgojumus , kas vajadzīgi, lai izpildītu valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmētu šādi piešķirtās tiesības un atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.	Dalībvalstis nodrošina, ka jauniem vai jau esošiem atjaunojamo energoresursu enerģijas projektiem piešķirtā atbalsta līmenis un nosacījumi netiek pārskatīti tā, ka tie negatīvi ietekmē šādi piešķirtās tiesības un valsts ekonomiku.
	Ja tiek mainīti citi tiesiskā regulējuma instrumenti un ja šīs izmaiņas skar atbalstītos atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus, dalībvalstis nodrošina, lai šīm tiesiskā regulējuma izmaiņām nebūtu nelabvēlīgas ietekmes uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu.

Grozījums Nr. 133

Direktīvas priekšlikums

6. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka jebkādas izmaiņas atbalsta shēmās tiek veiktas, pamatojoties uz ilgtermiņa plānošanu, kas īstenojama saskaņā ar 4. panta 4. punktu, ka par to tiek publiski paziņots vismaz deviņus mēnešus pirms to stāšanās spēkā, turklāt dalībvalstis nodrošina, ka šajā sakarībā ir īstenots pārredzams un iekļaujošs sabiedriskās apspriešanas process. Būtiskas izmaiņas jau izveidotā atbalsta shēmā veic, nosakot pienācīgu pārejas periodu līdz brīdim, kad stājas spēkā jaunā atbalsta shēma.
	Ja mainās tiesiskais regulējums vai tīkla ekspluatācijas kārtība un šādu izmaiņu nelabvēlīgā ietekme uz atbalstīto projektu saimniecisko aspektu ir būtiska vai diskriminējoša, dalībvalstis nodrošina, lai atbalstītie projekti saņemtu kompensāciju.

Grozījums Nr. 307

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 1. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nepārsniedz 7 % no enerģijas galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. Šo limitu samazina līdz 3,8 % 2030. gadā pēc X pielikuma A daļā noteiktās trajektorijas . Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu.

Aprēķinot dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas bruto galapatēriņu, biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, kā arī biomasas degvielu daļa, ko patērē transportā, ja to ražo no pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugiem, nav lielāka par šādu degvielu/kurināmā īpatsvaru attiecīgās dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas 2017. gada bruto galapatēriņā un nepārsniedz 7 % no bruto galapatēriņa attiecīgās dalībvalsts autotransportā un dzelzceļa transportā. No palmu eļļas ražotas biodegvielas un bioloģiskā šķidrā kurināmā īpatsvars no 2021. gada ir 0 % . Dalībvalstis var noteikt zemāku limitu un nošķirt dažādu veidu biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas degvielas, kas saražotas no pārtikas un dzīvnieku barības kultūraugiem, piemēram, nosakot zemāku limitu tai pārtikas vai dzīvnieku barības kultūraugu biodegvielu daļai, ko saražo no eļļas kultūraugiem, ņemot vērā netiešo zemes izmantošanas maiņu un citu neplānotu ietekmi uz ilgtspēju .

Grozījums Nr. 136

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta izpildei atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas bruto galapatēriņš ir dalībvalstī no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās elektroenerģijas daudzums, ieskaitot atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāju un atjaunojamo energoresursu energokopienu saražoto elektroenerģiju, bet izslēdzot to elektroenerģijas daudzumu, kas saražots hidroakumulācijas blokos, izmantojot ūdeni, kas iepriekš bijis sūknēts kalnup.

Grozījums Nr. 137

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumsūkņu uztverto apkārtējās vides siltumenerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.

Piemērojot 1. panta b) apakšpunktu, siltumapgādes vai aukstumapgādes vajadzībām ar siltumsūkņiem pārveidoto apkārtējās vides enerģiju un ģeotermālo enerģiju ņem vērā ar noteikumu, ka galīgā saražotā enerģija būtiski pārsniedz ievadīto primāro enerģiju, kas nepieciešama, lai darbinātu siltumsūkņus. Piemērojot šo direktīvu, siltumenerģijas daudzumu, ko uzskata par atjaunojamo energoresursu enerģiju, aprēķina saskaņā ar VII pielikumā noteikto metodoloģiju.

Grozījums Nr. 138

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 3. punkts – 4.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo Direktīvu, nosakot metodiku, pēc kuras aprēķina atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu, kurš izmantots siltumapgādei un aukstumapgādei, arī centralizētai siltumapgādei un aukstumapgādei, un ar ko pārskata VII pielikumu par siltumsūkņu saražotās enerģijas uzskaiti.

Grozījums Nr. 139

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)

lai sasniegtu 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto mērķrādītāju, aviācijas un jūrniecības nozarēs piegādāto degvielu daļu nosaka, degvielu enerģijas saturu reizinot attiecīgi ar 2 (aviācijai) un 1,2 (jūrniecībai), un autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas daļu nosaka, tās enerģijas saturu reizinot ar 2,5 .

Grozījums Nr. 140 un 308

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus nolūkā grozīt IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu , lai sākvielas pievienotu, bet ne tāpēc, lai tās svītrotu . Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā Direktīvā 2008/98/EK noteiktie atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principi , ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, reizē neatstājot būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedzot būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām un neradot risku negatīvi ietekmēt vidi un bioloģisko daudzveidību .

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai grozītu IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu. Ikviena deleģētā akta pamatā ir jaunāko zinātnisko un tehnisko sasniegumu analīze, kurā pienācīgi ņemti vērā aprites ekonomikas principi un Direktīvā 2008/98/EK noteiktā atkritumu apsaimniekošanas hierarhija , ievērojot Savienības ilgtspējas kritērijus, un kura pamato atzinumu, ka attiecīgā sākviela nerada papildu pieprasījumu pēc zemes un veicina atkritumu un atlikumu izmantošanu, un vienlaikus neatstāj būtisku negatīvu ietekmi uz (blakus)produktu, atkritumu vai atlikumu tirgu, sniedz būtiskus siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumus salīdzinājumā ar fosilajiem kurināmajiem/degvielām , ko apliecina emisiju aprites cikla izvērtējums, un nerada videi un bioloģiskajai daudzveidībai nelabvēlīgas ietekmes risku .

Grozījums Nr. 309

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ik pēc diviem gadiem Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu , bet ne tāpēc, lai tās svītrotu .

Reizi divos gados Komisija izvērtē IX pielikuma A un B daļā iekļauto sākvielu sarakstu, lai tam pievienotu sākvielas, saskaņā ar šajā punktā noteiktajiem principiem. Pirmo izvērtēšanu veic ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc [šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas]. Komisija attiecīgā gadījumā pieņem deleģētos aktus, ar kuriem groza IX pielikuma A un B daļā sniegto sākvielu sarakstu, lai sākvielas pievienotu. Komisija 2025. gadā veic īpašu novērtējumu, lai svītrotu IX pielikumā iekļautās sākvielas, un tā rezultātā attiecīgu deleģēto aktu Komisija pieņem viena gada laikā pēc novērtējuma veikšanas .

Grozījums Nr. 310

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5. punkts – 3.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Sākvielas no IX pielikuma svītro tikai pēc tam, kad ir notikusi sabiedriskā apspriešana, un ievērojot 6. pantā noteiktos finansiālā atbalsta stabilitātes principus. Neskarot 26. panta noteikumus, gadījumā, ja sākvielas tiek svītrotas, būtu jāļauj jau uzstādītajām iekārtām, kuras ražo biodegvielu no attiecīgajām sākvielām, šādi saražotās enerģijas daudzumu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu enerģiju un ņemt to vērā, nosakot, ciktāl ir izpildīts pienākums, kas degvielas piegādātājam noteikts 25. pantā, un tomēr nepārsniedzot to vēsturisko ražošanas līmeni.

Grozījums Nr. 143

Direktīvas priekšlikums

7. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Izstrādājot politiku, kura veicina degvielu ražošanu no IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām, dalībvalstis pienācīgi ņem vērā atkritumu apsaimniekošanas hierarhiju, kas noteikta Direktīvā 2008/98/EK, tostarp tās noteikumus attiecībā uz apsvērumiem par aprites ciklu dažādu atkritumu plūsmu radīšanas un šo plūsmu apsaimniekošanas vispārējo ietekmi.

Grozījums Nr. 144

Direktīvas priekšlikums

9. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk sagatavot kopīgus projektus, un tādēļ jo īpaši sniedz mērķtiecīgu tehnisko palīdzību un palīdzību projektu izstrādei.

Grozījums Nr. 145

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji.	1. Viena vai vairākas dalībvalstis var sadarboties ar vienu vai vairākām trešām valstīm visu veidu kopprojektos, kas saistīti ar elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem. Šajā sadarbībā drīkst piedalīties privātuzņēmēji , un tā notiek pilnīgā saskaņā ar starptautisko tiesību normām .

Grozījums Nr. 146

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	elektroenerģija ir ražota saskaņā ar starptautisko tiesību normām, īpašu uzmanību pievēršot cilvēktiesību normām.

Grozījums Nr. 147

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 3. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b) un c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.

pieteikums attiecas uz kopprojektu, kurš atbilst 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem un kurā starpsavienotāju izmantos pēc tā nodošanas ekspluatācijā, kā arī uz elektroenerģijas apjomu, kas nav lielāks par to apjomu, kuru eksportēs uz Savienību pēc starpsavienotāja nodošanas ekspluatācijā.

Grozījums Nr. 148

Direktīvas priekšlikums

11. pants – 5. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par b) un c) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.

d)	iekļauj rakstisku tās trešās valsts izdotu apliecinājumu par 2. punkta b), c) un ca) apakšpunktu, kuras teritorijā iekārtu ir paredzēts nodot ekspluatācijā, un norāda to iekārtas saražotās elektroenerģijas daļu vai daudzumu, ko šī trešā valsts lietos iekšzemē.

Grozījums Nr. 149

Direktīvas priekšlikums

13. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Komisija nodrošina, lai dalībvalstīm būtu vieglāk izveidot kopīgas atbalsta shēmas, un tādēļ jo īpaši izplata informāciju ar norādījumiem un paraugpraksi.

Grozījums Nr. 150

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka visi valsts noteikumi attiecībā uz atļauju izsniegšanas, sertificēšanas un licencēšanas procedūrām, kuras piemēro atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas, siltumapgādei vai aukstumapgādei izmantojamās enerģijas ražošanas stacijām un attiecīgajiem pārvades un sadales tīkliem , kā arī biomasas pārveidošanai par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu vai citiem energoproduktiem, un kuras piemēro attiecībā uz nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, ir samērīgi un vajadzīgi un ka ir ievērots princips ,,energoefektivitāte pirmajā vietā” .

Grozījums Nr. 151

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī;

a)	administratīvās procedūras vienkāršo un paātrina attiecīgajā administratīvajā līmenī , un tajās paredz prognozējamus termiņus vajadzīgo atļauju un licenču izsniegšanai ;

Grozījums Nr. 152

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām iekārtām nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu , ja to atļauj attiecīgais tiesiskais regulējums .

maziem projektiem un decentralizētām atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošām un uzkrājošām iekārtām , cita starpā arī atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem un atjaunojamo energoresursu energokopienām, nosaka vienkāršotas un mazāk apgrūtinošas atļauju izsniegšanas procedūras, tostarp vienkāršu paziņošanu.

Grozījums Nr. 153

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis nodrošina, ka investori var pietiekamā mērā paredzēt plānoto atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijai. Tādēļ dalībvalstis nosaka un publicē ilgtermiņa grafiku ar plānotajiem piešķīrumiem atbalstam, aptverot vismaz nākamos trīs gadus un katrai shēmai norādot indikatīvo laiku, jaudu, līdzekļus, ko paredzēts piešķirt, kā arī apspriešanos ar ieinteresētajām personām par atbalsta modeli.

svītrots

Grozījums Nr. 154

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes, plānojot, projektējot, būvējot un atjaunojot pilsētu infrastruktūru, rūpnieciskos , komerciālos vai dzīvojamos rajonus un energoinfrastruktūru, tostarp elektroenerģijas, centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes, dabasgāzes un alternatīvo kurināmo/degvielu tīklus, paredz noteikumus , ar kuriem nodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas integrēšanu un ieviešanu , cita starpā arī agrīnu telpisko plānošanu, vajadzību un atbilstības izvērtējumu, kas īstenojams, ņemot vērā energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, un ka ir paredzēti īpaši noteikumi par energoresursu enerģijas pašpatēriņu un atjaunojamo energoresursu energokopienām, kā arī par nenovēršama atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma izmantošanu. Dalībvalstis jo īpaši mudina vietējās un reģionālās administratīvās iestādes, plānojot infrastruktūru pilsētās, attiecīgā gadījumā iekļaut arī siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem.

Grozījums Nr. 155

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.	Izstrādājot šādus pasākumus vai atbalsta shēmās dalībvalstis var ņemt vērā arī nacionālos pasākumus, kas attiecas uz atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatēriņa, vietējās enerģijas uzkrāšanas, energoefektivitātes ievērojamu palielināšanu un koģenerāciju un uz ēkām, kurās enerģijas izmantojums ir pasīvs, mazs vai līdzinās nullei.

Grozījums Nr. 156

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, inter alia izmantojot ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju.

Dalībvalstis savos būvniecības noteikumos un būvnormatīvos vai ar citiem līdzvērtīgiem paņēmieniem pieprasa visās jaunajās ēkās un esošajās ēkās, kurās veic kapitālremontu, nodrošināt minimālos atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas iekārtu pielietojuma līmeņus, atspoguļojot saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 5. panta 2. punktu veiktā izmaksu ziņā optimālo līmeņu aprēķina rezultātus. Dalībvalstis ļauj šos minimālos līmeņus ievērot, tostarp ņemot vērā ar ievērojamu atjaunojamo energoresursu proporciju nodrošinātu centralizēto siltumapgādi un aukstumapgādi, ņemot vērā individuālo vai kolektīvu pašpatēriņu saskaņā ar 21. pantu, vai ņemot vērā uz atjaunojamajiem energoresursiem balstītu koģenerāciju, kā arī atlikumsiltumu un atlikumaukstumu .

Grozījums Nr. 157

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis nodrošina, ka no 2012. gada 1. janvāra jaunas valstu, reģionu un vietējas nozīmes publiskās ēkas un šādas esošas ēkas, kurās veic kapitālremontu, šīs direktīvas nozīmē noderētu par paraugu. Dalībvalstis cita starpā var ļaut īstenot šo pienākumu, panākot atbilstību standartiem, kas noteikti gandrīz nulles enerģijas ēkām, kā prasīts Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvā [par ēku energoefektivitāti, 2016/0381(COD)], vai nosakot, ka trešās personas var izmantot publisko vai jaukto publisko un privāto ēku jumtus atjaunojamo energoresursu enerģiju ražojošu iekārtu uzstādīšanai.

Grozījums Nr. 158

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Būvniecības noteikumos un būvnormatīvos dalībvalstis veicina tādu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu un aprīkojuma izmantošanu, kas izmanto atjaunojamo energoresursu enerģiju un kas ievērojami samazina energopatēriņu. Tādēļ dalībvalstis izmanto energomarķējumu, ekomarķējumu vai citus attiecīgus sertifikātus vai standartus, ko izstrādā attiecīgās valsts vai Savienības līmenī, ja tādi ir, un arī nodrošina, ka tiek sniegta atbilstoša informācija un ieteikumi par īpaši energoefektīvām alternatīvām, kuru pamatā ir atjaunojamie energoresursi, kā arī par iespējamiem finanšu instrumentiem un stimuliem, kas ir pieejami nomaiņas gadījumā, un tādējādi cenšas panākt, ka tiek nomainīts vairāk veco apkures sistēmu un ka plašāka ir pāreja uz risinājumiem, kuru pamatā ir atjaunojamo energoresursu enerģija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvu [par ēku energoefektivitāti, 2016/0381(COD)], .

Grozījums Nr. 159

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Šo novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.

8. Dalībvalstis novērtē savu atjaunojamo energoresursu potenciālu un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantojumu siltumapgādē un aukstumapgādē. Novērtējumā veic tieši to teritoriju telpisko analīzi, kurās attiecīgus projektus varētu īstenot ar zemu vides apdraudējuma risku, un apsver iespējas īstenot mazus mājsaimniecības līmeņa projektus. Minēto novērtējumu iekļauj otrajā visaptverošajā izvērtējumā, kas saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 1. punktu pirmoreiz jāiesniedz līdz 2020. gada 31. decembrim, un vēlākajos visaptverošo izvērtējumu atjauninājumos.

Grozījums Nr. 160

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	8.a Dalībvalstis nodrošina, lai to valsts, reģionālā un vietējā līmeņa kompetentās iestādes savos mobilitātes un transporta plānos iekļautu noteikumus, ar ko tiek integrēti un ieviesti ar atjaunojamo energoresursu enerģiju darbināma transporta veidi.

Grozījums Nr. 161

Direktīvas priekšlikums

15. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. Dalībvalstis likvidē administratīvos šķēršļus korporatīviem ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumiem , ar kuriem tiek finansēti atjaunojamie energoresursi un veicināta to ieviešanās .

9. Dalībvalstis izvērtē normatīvos un administratīvos šķēršļus un korporatīvo klientu iespējas iegādāties atjaunojamo energoresursu enerģiju valsts teritorijā un izveido regulatīvu un administratīvu shēmu, kas ļauj ar korporatīviem ilgtermiņa atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem vēl vairāk finansēt atjaunojamos energoresursus un veicināt to ieviešanos, nodrošinot, ka minētajiem līgumiem netiek piemērotas izmaksu atspoguļojuma kontekstā nesamērīgas procedūras un maksas. Noslēdzot šādus līgumus, korporatīvā klienta vārdā tiek atcelts attiecīgs daudzums izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.

Grozījums Nr. 162

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Vienotais administratīvais kontaktpunkts pieteikuma iesniedzējam pārredzami palīdz iziet pieteikšanās procesu, tam sniedz visu vajadzīgo informāciju, nodarbojas ar koordinēšanu un vajadzības gadījumā iesaista citas iestādes un procesa beigās pieņem juridiski saistošu lēmumu.

Grozījums Nr. 163

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Vienotais administratīvais kontaktpunkts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem publicē procedūru rokasgrāmatu atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu un atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu — izstrādātājiem.

3. Lai vajadzīgā informācija būtu vieglāk pieejama, vienotais administratīvais kontaktpunkts vai dalībvalsts sadarbībā ar pārvades un sadales sistēmu operatoriem izveido vienotu tiešsaistes informācijas platformu, kurā ir paskaidrots, kā jārīkojas atjaunojamo energoresursu projektu — arī nelielu projektu, atjaunojamo energoresursu pašpatērētāju projektu un atjaunojamo energoresursu energokopienu projektu — izstrādātājiem. Ja dalībvalsts nolemj izveidot vairākus vienotos administratīvos kontaktpunktus, tad informācijas platformā pieteikuma iesniedzējam norāda, kurā no šiem kontaktpunktiem tam ir jāiesniedz savs pieteikums.

Grozījums Nr. 164

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.	4. Šā panta 1. punktā minētais atļauju piešķiršanas process nepārsniedz trīs gadus, izņemot 16. panta 4.a un 5. punktā un 17. pantā noteiktajos gadījumos.

Grozījums Nr. 165

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	4.a Iekārtām ar elektroenerģijas ražošanas jaudu diapazonā no 50 kW līdz 1 MW atļaujas piešķiršanas procesa ilgums nepārsniedz vienu gadu. Ārkārtējos apstākļos, kuriem vajadzētu būt pienācīgi pamatotiem, attiecīgo laikposmu var pagarināt vēl par trim mēnešiem.
	Šā panta 4. un 4.a punktā minētie laikposmi neskar tiesības vērsties tiesā ar apelācijas sūdzību un izmantot citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, un šādos gadījumos attiecīgos laikposmus var pagarināt, bet ne ilgāk kā uz apelācijas tiesvedības vai tiesiskās aizsardzības līdzekļu piemērošanas procesa ilgumu.
	Dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējiem ir pieejams ārpustiesas strīdu izšķiršanas mehānisms vai vienkārša un pieejama kārtība strīdu izšķiršanai tiesā, ja ir radies strīds par atļaujas piešķiršanas procesu vai par atļaujas izsniegšanu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražotnes būvniecībai un ekspluatācijai.

Grozījums Nr. 166

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, inter alia nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums.

5. Dalībvalstis atvieglo esošu atjaunojamo energoresursu enerģijas staciju energoatjaunināšanu, cita starpā nodrošinot vienkāršotu un ātru atļauju piešķiršanas procesu, kas ilgst ne vairāk kā vienu gadu no dienas, kurā vienotajam administratīvajam kontaktpunktam iesniegts energoatjaunināšanas pieprasījums. Neskarot Elektroenerģijas Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas [ par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0379(COD) ] [ 11. panta 4. punktu ] , dalībvalstis nodrošina, lai energoatjaunināšanas projektu gadījumā saglabātos tiesības piekļūt un pieslēgties tīklam vismaz tad, ja jauda nav mainījusies.

Grozījums Nr. 354

Direktīvas priekšlikums

16. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.a Dalībvalstis ar saviem atļauju vai koncesiju piešķiršanas procesiem nodrošina, ka līdz 2022. gada 31. decembrim 90 % degvielas uzpildes staciju, kuras atrodas pie pamattīkla ceļiem, kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 1315/2013 (“TEN-T pamattīkls”), ir aprīkotas ar publiski pieejamiem elektrotransportlīdzekļu lieljaudas uzlādes punktiem. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 32. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar ko šā punkta darbības jomu paplašina, lai to attiecinātu uz degvielām, kurām piemēro 25. pantu.

Grozījums Nr. 167

Direktīvas priekšlikums

17. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Demonstrējumprojektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.	1. Demonstrējumu projektiem un iekārtām ar mazāk nekā 50 kW elektroenerģijas ražošanas jaudu atļauj pieslēgties tīklam pēc paziņojuma sniegšanas sadales sistēmas operatoram.
	Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas noteikumiem, attiecībā uz demonstrējumu projektiem un iekārtām ar jaudu diapazonā no 10,8 kW līdz 50 kW sadales sistēmas operators var nolemt vienkāršu paziņojumu noraidīt, to pienācīgi pamatojot, vai piedāvāt alternatīvu risinājumu. Šādā gadījumā sadales sistēmas operators savu lēmumu pieņem divu nedēļu laikā pēc paziņojuma sniegšanas, un tad pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt nodrošināt tam pieslēgumu ierastajā kārtībā. Ja minētajā laikposmā nelabvēlīgs sadales sistēmas operatora lēmums nav pieņemts, tad attiecīgo iekārtu drīkst pieslēgt.

Grozījums Nr. 168

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis nodrošina, ka informāciju par atbalsta pasākumiem dara pieejamu visiem attiecīgajiem aktoriem , piemēram, patērētājiem, celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

1. Dalībvalstis nodrošina, ka informācija par atbalsta pasākumiem ir pieejama visām attiecīgajām ieinteresētajām personām , piemēram, patērētājiem , jo īpaši mazturīgiem, neaizsargātiem patērētājiem, atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, atjaunojamo energoresursu energokopienām , celtniekiem, uzstādītājiem, arhitektiem un piegādātājiem, kas nodarbojas ar siltumapgādes, aukstumapgādes un elektroenerģijas aprīkojumu un sistēmām un transportlīdzekļiem, kas var izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Grozījums Nr. 169

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Dalībvalstis nodrošina, ka ir pieejama informācija par ieguvumiem, ko intelektiskas transporta sistēmas un satīkloti transportlīdzekļi sniedz ceļu satiksmes drošības, satiksmes pārslodzes mazināšanas un degvielas efektīva patēriņa ziņā.

Grozījums Nr. 170

Direktīvas priekšlikums

18. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Dalībvalstis ar vietējo un reģionālo iestāžu līdzdalību izstrādā piemērotas informācijas, izpratnes veidošanas, norādījumu un/vai mācību programmas, lai informētu iedzīvotājus par to, kā īstenot savas aktīva lietotāja tiesības, un par ieguvumiem un praktiskiem aspektiem, tostarp tehniskiem un finansiāliem aspektiem, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas attīstību un izmantošanu , cita starpā arī ar atjaunojamo energoresursu pašpatēriņu vai līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienās, un arīdzan par ieguvumiem, ko sniedz dalībvalstu sadarbības mehānismi un dažāda veida pārrobežu sadarbība .

Grozījums Nr. 171

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 2. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus neizsniedz ražotājam, kas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas. Dalībvalstis šādus izcelsmes apliecinājumus izdod un pārved uz tirgu , tos izsolot. Ieņēmumus no izsolēm izmanto atjaunojamo energoresursu atbalsta izmaksu segšanai.

Dalībvalstis nodrošina, ka izcelsmes apliecinājumus par jaunām atjaunojamo energoresursu enerģijas iekārtām, kuras nodotas ekspluatācijā pēc … [šīs direktīvas spēkā stāšanās diena] ražotājam neizsniedz , ja tas par to pašu atjaunojamo energoresursu enerģijas daudzumu saņem finansiālu atbalstu no atbalsta shēmas , izņemot gadījumus, kad ir nodrošināts , ka nav iespējama dubulta kompensēšana . Pieņem, ka dubultas kompensēšanas nav, ja:

Pieņem, ka dubultas kompensēšanas nav, ja:

a)	finansiālu atbalstu piešķir, īstenojot attiecīgu konkursa procedūru vai ar tirgojamu “zaļo sertifikātu” sistēmas starpniecību;

b)	izcelsmes apliecinājumu tirgus vērtība ir administratīvi ņemta vērā, nosakot finansiālā atbalsta līmeni; vai

c)	izcelsmes apliecinājumus neizsniedz pašam ražotājam, bet gan piegādātājam, kurš atjaunojamo energoresursu enerģiju iegādājas vai nu konkurences apstākļos, vai saskaņā ar ilgtermiņa korporatīviem atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumiem.

Ja tas nav neviens no ceturtajā daļā minētajiem gadījumiem, dalībvalstis izcelsmes apliecinājumus izsniedz tikai statistikas vajadzībām un tos nekavējoties atceļ.

Grozījums Nr. 172

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 7. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	vai energoresurss, no kāda enerģija tika ražota, bija atbilstīgs 26. pantā minētajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijiem;

Grozījums Nr. 173

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 7. punkts – 1. daļa – b apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)

gāzi, vai

ii)	gāzi, arī ūdeņradi, vai

Grozījums Nr. 174

Direktīvas priekšlikums

19. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnīgi ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.

8. Ja elektroenerģijas piegādātājam jāpierāda atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars vai daudzums savā energoresursu struktūrā Direktīvas 2009/72/EK 3. panta vajadzībām, šim mērķim tas izmanto izcelsmes apliecinājumus. Tāpat par liecību, ka izpildīta prasība pierādīt augstas efektivitātes koģenerācijā saražoto elektroenerģijas daudzumu, izmanto saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. panta 10. punktu izdotos izcelsmes apliecinājumus. Saistībā ar 2. punktu, ja elektroenerģija tiek ražota augstas efektivitātes koģenerācijas procesā, izmantojot atjaunojamos energoresursus, tad tiek izsniegts tikai viens izcelsmes apliecinājums, kurā ir norādīti abi vajadzīgie lielumi. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad atjaunojamo energoresursu enerģijas vai augstas efektivitātes koģenerācijā saražotas elektroenerģijas patēriņu pierāda ar izcelsmes apliecinājumiem, tiek pilnībā ņemti vērā pārvadē radušies zudumi.

Grozījums Nr. 175

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglinātu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju.

1. Vajadzības gadījumā dalībvalstis izvērtē nepieciešamību paplašināt pašreizējo gāzes tīklu infrastruktūru, lai atvieglotu atjaunojamo resursu gāzes integrāciju. Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ir atbildīgi par to, lai būtu garantēta gāzes tīkla infrastruktūras netraucēta darbība, cita starpā arī šīs infrastruktūras uzturēšana un regulāra tīrīšana.

Grozījums Nr. 176

Direktīvas priekšlikums

20. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamajiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai varētu veikt siltumapgādi un aukstumapgādi, izmantojot lielas biomasas , saules enerģijas un ģeotermālās enerģijas ietaises .

3. Pamatojoties uz integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD) ] I pielikumu ietverto novērtējumu par nepieciešamību būvēt jaunu infrastruktūru centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei no atjaunojamiem energoresursiem nolūkā sasniegt šīs direktīvas 3. panta 1. punktā minēto Savienības mērķrādītāju, dalībvalstis vajadzības gadījumā veic pasākumus ar mērķi izveidot centralizētu siltumapgādes infrastruktūru, lai siltumapgādi un aukstumapgādi tajā varētu nodrošināt ar lielām ietaisēm, kurās izmanto biomasu , apkārtējās vides siltumenerģiju lielos siltumsūkņos , saules enerģiju un ģeotermālo enerģiju, un arī lieko siltumu no rūpniecības un citiem objektiem .

Grozījums Nr. 177

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:	Dalībvalstis nodrošina, ka patērētājiem ir tiesības kļūt par atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem. Tādēļ dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāji individuāli vai ar agregatoru starpniecību:

Grozījums Nr. 178

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	ir tiesīgi no atjaunojamajiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tiem netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;

ir tiesīgi no atjaunojamiem energoresursiem ražot elektroenerģiju pašpatēriņam un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukciju pārdot, tādēļ cita starpā slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus un izmantojot pašpatērētāju savstarpējas tirdzniecības mehānismus , un tiem netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas;

Grozījums Nr. 179

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)	ir tiesīgi patērēt no atjaunojamiem energoresursiem pašu saražoto elektroenerģiju, kas netiek izvadīta no viņu objekta, un no viņiem par to netiek iekasētas nekādas maksas, nodevas vai nodokļi;

Grozījums Nr. 180

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ab)

ir tiesīgi uzstādīt un ekspluatēt elektroenerģijas uzkrāšanas sistēmas, kas ir savienotas ar iekārtām, kuras no atjaunojamiem energoresursiem ražo elektroenerģiju pašpatēriņam, un no viņiem par to netiek iekasēta nekāda maksa, nedz arī nodokļi un dubulta maksa par tīkla izmantošanu, ja uzkrātā elektroenerģija netiek izvadīta no viņu objekta;

Grozījums Nr. 181

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām ; un

netiek uzskatīti par enerģijas piegādātājiem saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktiem, ja tie nodod tīklā atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, nepārsniedzot 10 MWh gadā mājsaimniecībām un 500 MWh gadā juridiskām personām , un tas neskar sadales sistēmu operatoru noteikto kārtību, kādā notiek uzraudzība pār ražošanas jaudas pieslēgumu un šāda pieslēguma apstiprināšana, ievērojot 15. līdz 18. pantu;

Grozījums Nr. 182

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem atlīdzību , kas atspoguļo tīklā nodotās elektroenerģijas tirgus vērtību .

par tīklā nodoto pašražoto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju saņem vismaz tirgus cenai līdzvērtīgu atlīdzību un var ņemt vērā vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai, pamatojoties uz izkliedēto energoresursu izmaksu un ieguvumu analīzi, kura veikta, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes … Direktīvas [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta redakcija), 2016/0380(COD)] 59 . pantu;

Grozījums Nr. 183

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis nodrošina, ka tīkla apsaimniekošanas un attīstības izmaksas ir sadalītas taisnīgi un samērīgi un atspoguļo ieguvumus, kurus pašražošana nodrošina visai sistēmai kopumā, tostarp vērtību, kas ilgtermiņā nodrošināta tīklam, videi un sabiedrībai.

Grozījums Nr. 184

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā vai atrodas vienā komerciālā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu slēgtu sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājiem, kuri dzīvo vienā daudzdzīvokļu namā , dzīvojamā rajonā vai atrodas vienā komerciālā vai rūpnieciskā objektā vai koplietojuma pakalpojumu vietā, vai lieto vienu un to pašu slēgto sadales sistēmu, ir atļauts kopīgi iesaistīties pašpatēriņā tā, it kā tie būtu individuāls atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājs. Šādā gadījuma 1. punkta c) apakšpunktā noteikto robežvērtību piemēro katram attiecīgajam atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājam.

Grozījums Nr. 185

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis izvērtē šķēršļus, kas pašlaik apgrūtina pašpatēriņu, un iespējas pašpatēriņu savā teritorijā izvērst, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņu.

Minētais veicinošais satvars cita starpā ietver šādus elementus:

a)	konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka pašpatēriņš ir pieejams visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;

b)	instrumenti, kas finansējumu padara pieejamāku;

c)	stimuli ēku īpašniekiem, ar ko tos rosina piedāvāt māju iedzīvotājiem pašpatēriņa iespējas;

d)	nepamatotu normatīvo šķēršļu atcelšana no atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatēriņam, cita starpā arī īrniekiem.

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldi, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no nacionālā enerģētikas un klimata plāna.

Grozījums Nr. 186

Direktīvas priekšlikums

21. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārtas uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu var pārvaldīt trešā persona .	3. Ja pašpatērētājs tam piekrīt, tad atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētāja iekārta var būt trešās personas īpašums, vai arī trešā persona var pildīt šādas iekārtas apsaimniekotāja funkciju attiecībā uz tās uzstādīšanu, ekspluatāciju, tostarp uzskaiti, un uzturēšanu. Pati šī trešā persona nav uzskatāma par pašpatērētāju.

Grozījums Nr. 187

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – - 1. daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem, jo īpaši tad, ja tās ir mājsaimniecības, būtu tiesības pievienoties atjaunojamo energoresursu energokopienai, nezaudējot savas galalietotāja tiesības, un lai tādēļ tiem nenāktos pildīt nepamatotus nosacījumus vai procedūras, kas nepieļautu vai traucētu galalietotāju līdzdalību atjaunojamo energoresursu energokopienā, ja vien tas nav privātuzņēmums, kuram šāda līdzdalība ir primārais komercdarbības vai profesionālās darbības veids.

Grozījums Nr. 188

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.	Dalībvalstis nodrošina, ka atjaunojamo energoresursu energokopienas ir tiesīgas ražot, patērēt, uzkrāt un pārdot atjaunojamo energoresursu enerģiju, tostarp slēdzot elektroenerģijas pirkuma līgumus, un tām netiek piemērotas diskriminējošas vai nesamērīgas procedūras un maksas, kas neatspoguļo izmaksas.

Grozījums Nr. 189

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi , un kas atbilst vismaz četriem no turpmāk norādītajiem kritērijiem:	Šajā direktīvā atjaunojamo energoresursu energokopiena ir MVU vai bezpeļņas organizācija, kuras kapitāldaļu turētāji vai biedri sadarbojas, veicot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanu, sadali, uzkrāšanu vai piegādi.
	Lai to varētu uzskatīt par atjaunojamo energoresursu energokopienu, vismaz 51 % vietu subjekta direktoru padomē vai pārvaldības institūcijās ir atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem.
	Turklāt atjaunojamo energoresursu energokopiena atbilst vismaz trijiem no turpmāk norādītājiem kritērijiem:

Grozījums Nr. 190

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU , kas darbojas atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ;

a)	tās kapitāldaļu turētāji vai biedri ir fiziskas personas, vietējās iestādes, tostarp pašvaldības, vai MVU;

Grozījums Nr. 191

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas;

b)	vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu turētāju vai biedru ar balsstiesībām ir fiziskas personas vai publiskā sektora struktūras ;

Grozījums Nr. 192

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem , kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē ;

c)	vismaz 51 % subjekta kapitāldaļu vai līdzdalības tiesību pieder vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai pašiem iedzīvotājiem;

Grozījums Nr. 193

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	vismaz 51 % vietu subjekta valdē vai pārvaldības institūcijās atvēlētas vietējiem dalībniekiem, proti, vietējo sabiedrisko un vietējo privāto sociālekonomisko interešu pārstāvjiem vai iedzīvotājiem, kuri ir nepastarpināti ieinteresēti kopienas darbībā un tās ietekmē;

svītrots

Grozījums Nr. 194

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis īsteno uzraudzību pār to, kā šie kritēriji tiek piemēroti, un veic pasākumus, lai nepieļautu to ļaunprātīgu izmantošanu vai nelabvēlīgu ietekmi uz konkurenci.

Grozījums Nr. 195

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Neskarot valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku.	2. Dalībvalstis, izstrādājot atbalsta shēmas, ņem vērā atjaunojamo energoresursu energokopienu specifiku , tomēr nodrošinot visiem atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražotājiem vienlīdzīgus konkurences apstākļus .

Grozījums Nr. 196

Direktīvas priekšlikums

22. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.a Dalībvalstis izvērtē, kādi šķēršļi pašlaik apgrūtina atjaunojamo energoresursu energokopienas un kāds ir šādu kopienu veidošanās potenciāls attiecīgās valsts teritorijā, un tās šādu novērtēšanu veic, lai izveidotu veicinošu satvaru, kas sekmētu un atvieglotu atjaunojamo energoresursu energokopienu līdzdalību atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā, patēriņā, uzkrāšanā un tirdzniecībā.

Minētajā veicinošajā satvarā ir ietverti:

a)	mērķi un konkrēti pasākumi, lai palīdzētu publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu energokopienu attīstību un to nepastarpinātu līdzdalību;

b)	konkrēti pasākumi, ar ko nodrošina, ka līdzdalība atjaunojamo energoresursu energokopienās ir pieejama visiem lietotājiem, tostarp mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām un arī sociālo vai īrēto mājokļu iemītniekiem;

c)	instrumenti, kas finansējumu un informāciju padara pieejamāku;

d)	normatīvs atbalsts un atbalsts spēju veidošanai, kas palīdz publiskā sektora iestādēm nodrošināt atjaunojamo energoresursu kopienu veidošanās procesu;

e)	nepamatotu normatīvo un administratīvo šķēršļu atcelšana atjaunojamo energoresursu energokopienām;

f)	noteikumi, ar ko garantē vienādu un nediskriminējošu attieksmi pret patērētājiem, kuri pievienojušies energokopienai, un kas nodrošina šādiem patērētājiem tādu pašu aizsardzību, kāda ir garantēta tiem, kuri pieslēgušies sadales tīkliem.

Saskaņā ar … Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu [par Enerģētikas savienības pārvaldību, 2016/0375(COD)] šāds veicinošs satvars ir daļa no integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna.

Grozījums Nr. 197

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Lai veicinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas plašāku izmantošanu siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā, katra dalībvalsts tiecas katru gadu palielināt siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru vismaz par 2 procentpunktiem (pp), to izsakot kā nacionālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un aprēķinot saskaņā ar 7. pantā noteikto metodiku. Ja dalībvalsts šādu procentpunktu palielinājumu panākt nespēj, tā publiski paziņo iemeslu, kādēļ atbilstība nav nodrošināta, un dara to zināmu Komisijai. Dalībvalstis dod priekšroku vislabākajai tehnoloģijai, kāda ir pieejama.

Grozījums Nr. 198

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Lai izpildītu 1. punkta prasības, dalībvalstis, aprēķinot siltumapgādei un aukstumapgādei piegādātās atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru un tā obligāto ikgadējo palielinājumu:

a)	laikposmā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim vienā gadā panāktu palielinājumu var ņemt vērā tā, it kā tas būtu daļēji vai pilnībā panākts kādā no iepriekšējiem diviem vai nākamajiem diviem gadiem;

b)	var ņemt vērā atlikumsiltumu un atlikumaukstumu, ja aprēķina 1. punktā minēto ikgadējo palielinājumu, tomēr ne vairāk kā 50 % apmērā no attiecīgā ikgadējā palielinājuma;

c)	katru gadu samazina palielinājumu par 1 procentpunktu, ja atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir robežās no 50 % līdz 80 %;

var noteikt pašas savu ikgadējā palielinājuma līmeni, cita starpā arī izlemt, vai piemērot maksimālo robežvērtību b) apakšpunktā minētajam atlikumsiltuma un atlikumaukstuma daudzumam, sākot no gada, kurā atjaunojamo energoresursu enerģijas un atlikumsiltuma un atlikumaukstuma resursu īpatsvars valsts siltumapgādes un aukstumapgādes sektorā ir pārsniedzis 80 %.

Grozījums Nr. 199

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, var izstrādāt un publiskot sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.	2. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izstrādā un publisko sarakstu, kurā norādīti pasākumi un īstenojošās struktūras, piemēram, kurināmā piegādātāji, kas veicina 1. punktā noteikto palielinājumu.

Grozījums Nr. 200

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:	3. Šā panta 1. punktā noteikto palielinājumu var īstenot, cita starpā izmantojot vienu vai vairākas turpmāk norādītās iespējas:

Grozījums Nr. 201

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	atjaunojamo energoresursu enerģijas fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;

a)	atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma fiziska iekļaušana siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātajā enerģijā un enerģijas ražošanai izmantotajā kurināmajā;

Grozījums Nr. 202

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamajiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;

tieši ietekmes mazināšanas pasākumi, piemēram, augstas efektivitātes sistēmu uzstādīšana ēkās nolūkā nodrošināt siltumapgādi un aukstumapgādi no atjaunojamiem energoresursiem vai atjaunojamo energoresursu enerģijas vai atlikumsiltuma un atlikumaukstuma izmantošana industriālās siltumapgādes un aukstumapgādes procesos;

Grozījums Nr. 203

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	citi politikas pasākumi ar līdzvērtīgu ietekmi, lai sasniegtu 1. vai 1.a punktā noteikto ikgadējo palielinājumu.

Grozījums Nr. 204

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	3.a Īstenojot iepriekš a) līdz d) apakšpunktā minētos pasākumus, dalībvalstis pieprasa tos veidot tā, lai nodrošinātu, ka attiecīgie pasākumi ir pieejami visiem patērētājiem, jo īpaši patērētājiem no mazturīgām vai neaizsargātām mājsaimniecībām, kuriem citādi neizdotos gūt labumu, jo tiem, iespējams, trūkst sākotnējā kapitāla.

Grozījums Nr. 205

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ba)	siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātā atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma daudzumu;

Grozījums Nr. 206

Direktīvas priekšlikums

23. pants – 5. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un

c)	atjaunojamo energoresursu enerģijas , kā arī atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma īpatsvaru siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām piegādātās enerģijas kopējā daudzumā; un

Grozījums Nr. 207

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Dalībvalstis nodrošina to , ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādai informācijai jāatbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.	1. Dalībvalstis nodrošina, ka centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes nodrošinātāji sniedz tiešajiem patērētājiem informāciju par savu energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru savās sistēmās. Šādu informāciju sniedz reizi gadā vai pēc pieprasījuma, un tā atbilst standartiem, kas izmantoti saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES.

Grozījums Nr. 208

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē, ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamajiem energoresursiem vai pāriet pie cita siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāja, kuram ir piekļuve 4. punktā minētajai sistēmai .

2. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai tādu centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu lietotājiem, kuras nav “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē vai par šādu sistēm nekļūs nākamajos piecos gados saskaņā ar valsts investīciju plānu , ļautu atslēgties no sistēmas nolūkā pašiem ražot siltumu vai aukstumu no atjaunojamiem energoresursiem.

Grozījums Nr. 209

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju , attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.

3. Dalībvalstis var ierobežot tiesības atslēgties no sistēmas, attiecinot tās tikai uz lietotājiem, kuri var pierādīt, ka iecerētais alternatīvais siltumapgādes vai aukstumapgādes risinājums nodrošina ievērojami labāku energoefektivitāti. Alternatīvā apgādes risinājuma efektivitātes novērtējums var būt balstīts uz Direktīvā 2010/31/ES definēto energoefektivitātes sertifikātu.

Grozījums Nr. 210

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamajiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir nediskriminējoša piekļuve centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmām. Šāda nediskriminējoša piekļuve ļauj siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem , kas nav centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators, nodrošināt siltumapgādi vai aukstumapgādi no šādiem energoresursiem tieši lietotājiem, kuriem ir pieslēgums centralizētajai siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmai .

4. Dalībvalstis nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka siltumam vai aukstumam no atjaunojamiem energoresursiem un atlikumsiltumam vai atlikumaukstumam ir pieejamas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas, pamatojoties uz attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes noteiktiem nediskriminējošiem kritērijiem. Šos kritērijus nosaka , ņemot vērā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operatoru un sistēmai pieslēgto patērētāju iespējas ekonomiski un tehniski īstenot šādu risinājumu .

Grozījums Nr. 211

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja citu atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai siltuma vai aukstuma no atjaunojamajiem energoresursiem , vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas. Dalībvalstis nodrošina to , ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz kompetentajai iestādei saskaņā ar 9. punktu attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai.

5. Centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators var atteikties piešķirt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātājiem piekļuvi, ja ir spēkā viens vai vairāki no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

cita atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma vai no atjaunojamiem energoresursiem iegūta siltuma vai aukstuma, vai augstas efektivitātes koģenerācijā ražota siltuma vai aukstuma piegāžu dēļ sistēmai trūkst vajadzīgās jaudas vai arī šādas piekļuves nodrošināšana apdraudētu centralizētās siltumapgādes sistēmas drošu ekspluatāciju;

b)	attiecīgā sistēma ir “efektīva centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēma” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē;

c)	nodrošinot prasīto piekļuvi, cena par siltumu vai aukstumu galalietotājiem nesamērīgi palielinātos salīdzinājumā ar cenu, par kādu to nodrošina galvenā vietējā siltumapgādes sistēma, ar kuru atjaunojamie energoresursi vai atlikumsiltums un atlikumaukstums konkurētu.

Dalībvalstis nodrošina, ka šāda atteikuma gadījumā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas operators sniedz saskaņā ar 9. punktu kompetentajai iestādei attiecīgu informāciju par pasākumiem, kas būtu vajadzīgi sistēmas pastiprināšanai , cita starpā arī par šādu pasākumu ekonomiskajām sekām.

Grozījums Nr. 212

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.

6. Jaunas centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmas pēc pieprasījuma var uz noteiktu laiku atbrīvot no 4. punkta piemērošanas. Kompetentā iestāde pieņem lēmumu par katru šādu atbrīvojuma pieprasījumu atsevišķi. Atbrīvojumu piešķir tikai tad, ja jaunā centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēma ir “efektīva centralizētā siltumapgāde un dzesēšana” Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 41. punkta nozīmē un ja tā izmanto atjaunojamo energoresursu , augstas efektivitātes koģenerācijas, kā tā noteikta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā, un atlikumsiltuma vai atlikumaukstuma potenciālu, kas apzināts saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 14. pantu veiktā visaptverošā izvērtējumā.

Grozījums Nr. 213

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. Tiesības atslēgties no sistēmas vai mainīt siltumapgādes vai aukstumapgādes nodrošinātāju var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.	7. Tiesības atslēgties no sistēmas var izmantot atsevišķi lietotāji, lietotāju veidoti kopuzņēmumi vai personas, kas rīkojas lietotāju vārdā. Daudzdzīvokļu namos šādi atslēgties no sistēmas var tikai visa ēka kopā.

Grozījums Nr. 214

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 8. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8. Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi divos gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.

8. Dalībvalstis prasa elektroenerģijas sadales sistēmu operatoriem vismaz reizi četros gados sadarbībā ar centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu operatoriem to attiecīgajā reģionā izvērtēt centralizētās siltumapgādes vai aukstumapgādes sistēmu potenciālu nodrošināt balansēšanu un citus sistēmas pakalpojumus, tostarp pieprasījumreakciju un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas pārprodukcijas uzkrāšanu, kā arī izvērtēt, vai apzinātā potenciāla izmantošana nodrošinātu lielāku resursefektivitāti un izmaksefektivitāti nekā alternatīvi risinājumi.

Grozījums Nr. 215

Direktīvas priekšlikums

24. pants – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
9. Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas neatkarīgas iestādes nolūkā nodrošināt to , ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.	9. Dalībvalstis izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes , lai nodrošinātu , ka patērētāju tiesības un centralizēto siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekspluatācijas noteikumi saskaņā ar šo pantu ir precīzi definēti un īstenoti.

Grozījums Nr. 216

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

No 2021. gada 1. janvāra dalībvalstis prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no atkritumiem iegūtām fosilajām degvielām un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.

Lai sasniegtu 3. pantā minēto mērķi — 12 % kopējā enerģijas galapatēriņa nodrošināt no atjaunojamiem energoresursiem, dalībvalstis no 2021. gada 1. janvāra prasa degvielas piegādātājiem kopējā transporta degvielu apjomā, ko tie kalendārajā gadā piegādā patēriņam vai izmantošanai tirgū, panākt minimālo īpatsvaru enerģijas, ko iegūst no modernajām biodegvielām un citām biodegvielām un biogāzes, ko ražo no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrajām un gāzveida transporta degvielām, no oglekļa pārstrādes iegūta kurināmā/degvielas un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas.

Grozījums Nr. 217

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 6,8 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.	Minimālais īpatsvars 2021. gadā ir vismaz 1,5 %, un tas palielinās līdz vismaz 10 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma B daļā noteiktajai līknei. Šajā kopējā īpatsvarā modernās biodegvielas un biogāze, ko ražo no IX pielikuma A daļā uzskaitītajām sākvielām, 2021. gada 1. janvārī veido vismaz 0,5 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādātajām transporta degvielām, un šī attiecība palielinās līdz vismaz 3,6 % 2030. gadā atbilstīgi X pielikuma C daļā noteiktajai līknei.
	Degvielas/kurināmā piegādātājiem, kuri to piegādā tikai kā elektroenerģiju un nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu, nav jāpilda prasība par minimālo īpatsvaru, kas jānodrošina ar moderno biodegvielu, citu veidu biodegvielu un biogāzi, kas ražota no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām.

Grozījums Nr. 218

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas un elektroenerģiju;

lai aprēķinātu saucēju, kas ir patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto autotransporta un dzelzceļa transporta degvielu enerģijas saturs, ņem vērā benzīnu, dīzeļdegvielu, dabasgāzi, biodegvielas, biogāzi, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas, no oglekļa pārstrādes iegūtas degvielas un elektroenerģiju;

Grozījums Nr. 219

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no atkritumiem iegūto fosilo degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

lai aprēķinātu skaitītāju, ņem vērā visiem transporta sektoriem piegādāto moderno biodegvielu un citu no IX pielikumā uzskaitītajām sākvielām saražoto biodegvielu un biogāzes, nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu un no oglekļa pārstrādes iegūto degvielu enerģijas saturu un autotransporta līdzekļiem piegādāto atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju.

Grozījums Nr. 220

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – 4. daļa – b apakšpunkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura un uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu;	Lai aprēķinātu skaitītāju, to biodegvielu un biogāzes devumu, ko ražo no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ierobežo līdz 1,7 % no patēriņam vai izmantošanai tirgū piegādāto transporta degvielu enerģijas satura.
	Dalībvalstis var mainīt ierobežojumu, kas noteikts kādai no IX pielikuma B daļā uzskaitītajām sākvielām, ja ierobežojuma maiņa ir pamatota, ņemot vērā attiecīgās sākvielas pieejamību. Šādas izmaiņas ir jāapstiprina Komisijai.
	Uzskata, ka aviācijas un jūrniecības sektorā piegādāto degvielu devums ir attiecīgi 2 reizes un 1,2 reizes lielāks par to enerģijas saturu un ka autotransporta līdzekļiem piegādātās atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas devums ir 2,5 reizes lielāks par tās enerģijas saturu ;

Grozījums Nr. 221

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Dalībvalstis savu valsts politiku šajā pantā noteikto pienākumu izpildei var izstrādāt, nosakot sev pienākumu aiztaupīt siltumnīcefekta gāzu emisijas, un var šo politiku īstenot arī attiecībā uz fosilo degvielu, kas iegūta no atkritumiem, ar nosacījumu, ka tas netraucē sasniegt aprites ekonomikas mērķus un ka ir nodrošināts 1. punktā noteiktais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars.

Grozījums Nr. 223

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada . Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19 . pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu .

3. Lai noteiktu atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru 1. punkta vajadzībām, izmanto atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru dalībvalstī, kurā elektroenerģija tiek piegādāta, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada , ja vien pietiek pierādījumu, kas apliecina, ka atjaunojamo energoresursu elektroenerģija ir papildvērtības elements. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32 . pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo direktīvu, nosakot metodiku papildvērtības apliecināšanai, cita starpā arī metodiku, pēc kuras dalībvalstij ir jānosaka savs bāzlīnijas īpatsvars .

Grozījums Nr. 224

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, ja tā ir elektroenerģija, kas iegūta no tieša pieslēguma iekārtai, kura ražo atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju, un piegādāta autotransporta līdzekļiem, tad elektroenerģijas īpatsvara noteikšanai saskaņā ar 1. punktu visu šādas elektroenerģijas apjomu uzskata par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju. Tāpat arī par atjaunojamo energoresursu elektroenerģiju uzskata visu tās elektroenerģijas apjomu, kas iegūta, slēdzot ilgtermiņa elektroenerģijas pirkuma līgumus par atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas iegādi. Jebkurā gadījumā atceļ atbilstošu daudzumu izcelsmes apliecinājumu, kas izsniegti saskaņā ar 19. pantu.

Grozījums Nr. 225

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas vidējo īpatsvaru Savienībā vai atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Abos gadījumos atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu apjomu .

ja elektroenerģiju izmanto nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanai vai nu tieši, vai starpproduktu ražošanai, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvara noteikšanai var izmantot vidējo atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas īpatsvaru valstī, kurā notiek ražošana, ņemot vērā mērījumus divu gadu laikā pirms attiecīgā gada. Atceļ līdzvērtīgu saskaņā ar 19. pantu izsniegto izcelsmes apliecinājumu daudzumu .

Grozījums Nr. 226

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis izveido datubāzi, kas nodrošina izsekojamību transporta degvielām, kuras ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā , un prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.

Komisija izveido Savienības mēroga datubāzi, kura nodrošina , ka var izsekot transporta degvielām (cita starpā arī elektrībai) , ko ir tiesības ieskaitīt 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajā skaitītājā . Dalībvalstis prasa attiecīgajiem uzņēmējiem ievadīt informāciju par veiktajiem darījumiem un ieskaitīto degvielu ilgtspējas rādītājiem, tostarp to aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām no to ražošanas vietas līdz degvielas piegādātājam, kurš degvielu laiž tirgū.

Grozījums Nr. 227

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 4. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Lai būtu iespējams izsekot darījumiem ar degvielām starp dalībvalstīm, valstu datubāzes ir savstarpēji saistītas. Lai nodrošinātu valstu datubāzu saderību, Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.	Komisija īstenošanas aktos, ko pieņem saskaņā ar 31. pantā minēto pārbaudes procedūru, nosaka datubāzu satura un izmantošanas tehniskās specifikācijas.

Grozījums Nr. 228

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Dalībvalstis paziņo agregētu informāciju no valstu datubāzēm, tostarp par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Regulas [par pārvaldību] VII pielikumu.	5. Dalībvalstis paziņo apkopotu informāciju , cita starpā arī par degvielu aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas [ par Enerģētikas savienības pārvaldību , 2016/0375(COD) ] VII pielikumu. Komisija katru gadu publicē apkopotu informāciju no datubāzes.

Grozījums Nr. 229

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu, lai papildus precizētu šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un no atkritumiem iegūtas fosilās degvielas, un noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.

6. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 32. pantu attiecībā uz to, lai papildinātu šo direktīvu, papildus precizējot šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto metodiku no biomasas, ko pārstrādā kopīgā procesā ar fosilajiem resursiem, iegūtās biodegvielas īpatsvara noteikšanai, lai precizētu metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu, ko dod nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamo energoresursu šķidrās un gāzveida transporta degvielas un mazoglekļa fosilās degvielas , kuras ir iegūtas no gāzu atliekām, kas nenovēršami un netīši rodas tādu produktu izgatavošanas vai ražošanas procesā, kuri ir paredzēti komerciālai izmantošanai un/vai pārdošanai , un lai noteiktu minimālās siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma prasības šīm degvielām šā panta 1. punkta vajadzībām.

Grozījums Nr. 230

Direktīvas priekšlikums

25. pants – 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

7. Līdz 2025. gada 31. decembrim panāktā progresa divgadu novērtējuma , kas veikts saskaņā ar Regulu [par pārvaldību], kontekstā Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un veicina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu.

7. Līdz 2025. gada 31. decembrim saistībā ar panāktā progresa divgadu novērtējumu , kas veikts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulu [ par Enerģētikas savienības pārvaldību , 2016/0375(COD) ] , Komisija izvērtē, vai 1. punktā noteiktais pienākums efektīvi stimulē inovāciju un nodrošina siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumu transporta sektorā un vai biodegvielām un biogāzei piemērojamās siltumnīcefekta gāzu aiztaupījuma prasības ir pienācīgas. Novērtējumā arī analizē to, vai šā panta noteikumi ir pietiekami efektīvi, lai nepieļautu atjaunojamo energoresursu enerģijas dubultu uzskaitu. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 1. punktā noteikto pienākumu. Grozītajos pienākumos saglabā vismaz tos līmeņus, kas atbilst jaudai, kuru 2025. gadā nodrošina moderno degvielu izmantošanai jau uzstādītās iekārtas un iekārtas, kas vēl tiek būvētas.

Grozījums Nr. 231

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. No biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:

1. Neatkarīgi no tā, vai izejvielas ir audzētas Savienības teritorijā vai ārpus tās, no biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām iegūto enerģiju ņem vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tādā gadījumā, ja tie atbilst 2. līdz 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem un 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem:

Grozījums Nr. 232

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 1. daļa – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	tiesības saņemt finanšu atbalstu par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.

c)	tiesības saņemt finansiālu atbalstu , tostarp nodokļu atvieglojumus, par biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu patēriņu.

Grozījums Nr. 323

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Tomēr biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.

Biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kas nav lauksaimniecības, akvakultūras, zvejniecības un mežsaimniecības atlikumi, ir jāatbilst vienīgi 7. punktā noteiktajiem siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, lai tos ņemtu vērā šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos . Tomēr ir nodrošināts, ka no atkritumiem un atlikumiem, uz kuriem attiecas Direktīva 2008/98/EK, tos ražo, ievērojot atkritumu apsaimniekošanas hierarhijas principu, kā tas izklāstīts Direktīvā 2008/98/EK. Šo noteikumu piemēro arī atkritumiem un atlikumiem, ko vispirms pārstrādā produktā, kuru pēc tam pārstrādā biodegvielās, bioloģiskajos šķidrajos kurināmajos un biomasas kurināmajos/degvielās.

Grozījums Nr. 234

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ražo no atkritumiem un atlikumiem, kuri radušies lauksaimniecības zemes izmantošanas rezultātā, šā punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā vienīgi gadījumos, kad operatori ir veikuši pasākumus, lai līdz minimumam samazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz augsnes kvalitāti un augsnes oglekļa uzkrājumu. Informāciju par šiem pasākumiem paziņo, kā noteikts 27. panta 3. punktā.

Grozījums Nr. 235

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 1. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru elektriskā jauda ir 0,5 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.

Biomasas kurināmajiem 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem jāatbilst tikai tad, ja tos izmanto elektroenerģijas, siltuma un aukstuma vai degvielu ražošanas iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 20 MW vai lielāka cieto biomasas kurināmo gadījumā un kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 2 MW vai lielāka gāzveida biomasas kurināmo gadījumā. Dalībvalstis ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijus var piemērot iekārtām ar mazāku ieejas jaudu.

Grozījums Nr. 236

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

aa)

mežs ar lielu bioloģisko daudzveidību un citas kokaugiem klātas zemes, kas ir sugām bagātas un nav degradētas vai ko attiecīgā kompetentā iestāde ir atzinusi par zemēm ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, kas liecina, ka attiecīgās izejvielas ražošana netraucē sasniegt šos dabas aizsardzības mērķus;

Grozījums Nr. 237

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, kuri aizņem vairāk nekā vienu hektāru :

c)	zālāji ar lielu bioloģisko daudzveidību, tostarp ar kokiem apaugušas pļavas un ganības :

Grozījums Nr. 238

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 2. punkts – c apakšpunkts – ii daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)

zālāji, kas nav dabiski zālāji, tas ir, zālāji, kas bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti , un kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.

ii)

zālāji, kas nav dabiski zālāji, tas ir, zālāji, kuri bez cilvēku iejaukšanās vairs nebūtu zālāji un kuri ir sugām bagāti un nav degradēti vai kurus attiecīgā kompetentā iestāde atzinusi par zālājiem ar lielu bioloģisko daudzveidību, ja vien nav pierādījumu, ka izejvielu izstrāde ir vajadzīga, lai saglabātu tiem zālāju ar lielu bioloģisko daudzveidību statusu.

Grozījums Nr. 239

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, kas ražoti no lauksaimnieciskās biomasas un ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, nedrīkst būt ražoti no izejvielām, kuras iegūtas no zemes, kas 2008. gada janvārī bija kūdrājs , ja vien nav pārbaudāmi pierādīts, ka attiecīgā izejviela ir audzēta un izstrādāta, nenosusinot iepriekš nesusinātu augsni .

Grozījums Nr. 240

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kas neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:

5. Lai samazinātu risku, ka tiek izmantoti meža biomasas produkti, kuri neatbilst ilgtspējas principiem, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie un biomasas kurināmie/degvielas, ko ņem vērā 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos, atbilst šādām prasībām:

a)	valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kas nodrošina, ka:

a)	valstī, kurā veikta meža biomasas izstrāde, ir valsts un/vai zemāka līmeņa tiesību akti, kas piemērojami izstrādes platībā, kā arī ir izveidotas uzraudzības un izpildes panākšanas sistēmas, kuras nodrošina, ka:

i)	izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem likumīgi publiskotās robežās;

i)	izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas nosacījumiem vai saskaņā ar citu līdzvērtīgu dokumentu, kas apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi, valsts vai reģionālā līmenī likumīgi publiskotās robežās;

ii)	apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

ii)	apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

iii)	tiek aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali , tostarp mitrāji un kūdrāji;

iii)	tiek aizsargātas platības , tostarp mitrāji un kūdrāji , kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām, lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību ;

iv)	ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību ; un

iv)	izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, tā tiecoties līdz minimumam samazināt nelabvēlīgu ietekmi ; un

v)	izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu ;

v)	izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī ;

ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas , kas nodrošina, ka:

gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir sniegta papildu informācija par likumību un mežu apsaimniekošanas praksi , kas nodrošina, ka:

i)	meža biomasas izstrāde ir veikta saskaņā ar likumīgu atļauju ;

i)	izstrāde tiek veikta saskaņā ar izstrādes atļaujas procedūras nosacījumiem vai līdzvērtīgu valsts vai reģionālu dokumentu, kurš apliecina likumīgas tiesības uz izstrādi ;

ii)	apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

ii)	apgabalos, kuros veikta izstrāde, notiek meža atjaunošana;

iii)	tiek noteikti un aizsargāti augstas saglabāšanas vērtības apgabali , tostarp mitrāji un kūdrāji;

iii)	tiek aizsargātas platības , tostarp mitrāji un kūdrāji , kas ar starptautisku tiesību aktu vai valsts likumu, vai ar attiecīgas kompetentās iestādes lēmumu ir noteiktas par aizsargājamām dabas teritorijām , lai veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu vai dabas aizsardzību ;

iv)	ir samazināta mežizstrādes ietekme uz augsnes kvalitāti un bioloģisko daudzveidību ;

iv)	izstrāde tiek veikta, rūpējoties par augsnes kvalitātes un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, cita starpā arī par apkārtējo teritoriju uzturēšanu, ja izstrādes darbības skar arī šādas teritorijas ;

v)	izstrāde nepārsniedz meža ilgtermiņa produktivitātes jaudu.

v)	izstrādes rezultātā saglabājas vai uzlabojas meža ilgtermiņa produktivitātes jauda valsts vai reģiona līmenī; un

vi)	ir pieņemti vides un dabas aizsardzības normatīvie akti vai pasākumi, kas atbilst attiecīgajiem vides un dabas standartiem, kurus noteikusi Savienība.

Grozījums Nr. 241

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 1. daļa – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)

ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti, kas izstrādes platībā piemērojami , lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;

ii)

ir iesniegusi nacionāli noteikto devumu (NND) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas aptver lauksaimniecības, mežsaimniecības un zemes izmantošanas radītās emisijas un piesaistījumus un nodrošina vai nu to, ka ar biomasas izstrādi saistītās oglekļa uzkrājuma izmaiņas tiek ieskaitītas attiecībā uz valsts saistībām samazināt vai ierobežot siltumnīcefekta gāzu emisijas, kā norādīts NDD, vai to, ka saskaņā ar Parīzes nolīguma 5. pantu ir pieņemti valsts vai vietējā līmeņa tiesību akti un ka emisijas no zemes sektora nepārsniedz piesaistījumu , kas izstrādes platībā piemērojams , lai saglabātu un palielinātu oglekļa uzkrājumus un piesaistītājus;

Grozījums Nr. 242

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja meža tiesiskā valdījuma līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.

Gadījumos, kad pirmajā daļā minētie pierādījumi nav pieejami, no meža biomasas ražotas biodegvielas, bioloģiskos šķidros kurināmos un biomasas kurināmos/degvielas 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā, ja piegādes bāzes līmenī ir izveidotas apsaimniekošanas sistēmas, kas nodrošina, ka tiek saglabāts vai palielināts oglekļa uzkrājumu un piesaistītāju līmenis mežā.

Grozījums Nr. 243

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var noteikt operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.	Līdz 2021. gada 1. janvārim Komisija īstenošanas aktos, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, nosaka operatīvos pierādījumus, kuri izmantojami, lai pierādītu atbilstību 5. un 6. punktā noteiktajām prasībām.

Grozījums Nr. 244

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 6. punkts – 4. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija, pamatojoties uz pieejamajiem datiem , izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kas neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Līdz 2023. gada 31. decembrim Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm un pamatojoties uz datiem, kas ir pieejami , izvērtē, vai 5. un 6. punktā noteiktie kritēriji efektīvi samazina risku, ka tiek izmantota meža biomasa, kura neatbilst ilgtspējas principiem, un nodrošina atbilstību LULUCF prasībām. Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt 5. un 6. punktā noteiktās prasības laikposmam pēc 2030. gada .

Grozījums Nr. 245

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

a)	vismaz 50 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;

a)	vismaz 50 % biodegvielām , kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuras bija ekspluatācijā 2015. gada 5. oktobrī vai pirms šā datuma;

Grozījums Nr. 246

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	vismaz 60 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta kopš 2015. gada 5. oktobra;

b)	vismaz 60 % biodegvielām , kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta no 2015. gada 5. oktobra;

Grozījums Nr. 247

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	vismaz 70 % biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;

c)	vismaz 65 % biodegvielām , kuras iegūtas no biometāna izmantošanai transportā, un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, kas ražoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra;

Grozījums Nr. 248

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	vismaz 80 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 85 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.

d)	vismaz 70 % elektroenerģijas, siltuma un aukstuma ražošanai no biomasas kurināmajiem, kas izmantoti iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2021. gada 1. janvāra, un 80 % — iekārtās, kuru ekspluatācija uzsākta pēc 2026. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 249

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 7. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Dalībvalstis var noteikt augstākus siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījuma kritērijus, nekā ir paredzēts šajā punktā.

Grozījums Nr. 297 un 356

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru ieejas jauda ir 20 MW vai lielāka, 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā. Šo noteikumu 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šis noteikums 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [ 3 gadi pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].

Elektroenerģiju, kas no biomasas kurināmajiem ražota iekārtās, kuru uzstādītā elektroenerģijas ražošanas jauda ir 20 MW vai lielāka, šā panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos ņem vērā tikai tad, ja tā ir ražota, izmantojot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, kas definēta Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā , vai ja tā ir ražota tikai elektroenerģijas ieguvei paredzētās iekārtās, kuru neto elektriskais lietderības koeficients sasniedz vismaz 40 % un kurās netiek izmantots fosilais kurināmais . Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta nolūkā piemēro tikai iekārtām, kuru ekspluatācija uzsākta pēc [3 gadi no šīs direktīvas pieņemšanas dienas]. Šā panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkā neskar atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, ko sniedz saskaņā ar shēmām, kuras apstiprinātas līdz [ 1 gads pēc šīs direktīvas pieņemšanas dienas].

Grozījums Nr. 251

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8. punkts – 2.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Šā punkta pirmo daļu nepiemēro elektroenerģijai, kas ražota iekārtās, kurām nav noteikta prasība izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas tehnoloģiju, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (1a) 14. pantu, ja vien normālas ekspluatācijas apstākļos šajās iekārtās izmanto tikai un vienīgi no atliekām ražotus biomasas kurināmos.

Grozījums Nr. 252

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.a Komisija … [12 gadi pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] un reizi divos gados ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par Savienībā patērēto biodegvielu ietekmi un to nodrošinātajiem ieguvumiem, cita starpā arī par ietekmi uz pārtikas un barības un citu materiālu ražošanu, kā arī par ietekmi uz ekonomikas, vides un sociālo ilgtspēju gan Savienībā, gan trešās valstīs.

Grozījums Nr. 253

Direktīvas priekšlikums

26. pants – 8.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

8.b Atkāpjoties no šā panta 1. līdz 8.a punkta prasībām un ņemot vērā tālāko reģionu īpatnības, kā noteikts LESD 349. pantā, šīs direktīvas 26. pantu šiem reģioniem nepiemēro. Līdz … [seši mēneši pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Parlamentam un Padomei likumdošanas priekšlikumu, kurā nosaka kritērijus, ko tālākajiem reģioniem piemēro saistībā ar siltumnīcefekta gāzu ilgtspēju un to mazāku izmantošanu. Šajos kritērijos ņem vērā konkrēto reģionu vietējās īpatnības. Jo īpaši būtu jānodrošina, ka tālākie reģioni spēj pilnībā izmantot savus resursus, ievērojot stingrus ilgtspējas kritērijus, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu un nostiprinātu savu enerģētisko neatkarību.

Grozījums Nr. 255

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ļauj apvienot sūtījumus, kuros ir izejvielas vai biodegvielas, bioloģiskie šķidrie kurināmie vai biomasas kurināmie/degvielas ar atšķirīgām ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma īpašībām, piemēram, konteinerā, pārstrādes vai loģistikas objektā, pārvades un sadales infrastruktūrā vai objektā , ar nosacījumu, ka katrs šāds sūtījums pats par sevi atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām un ka ir ieviestas piemērotas sistēmas, lai uzraudzītu un pārbaudītu katra atsevišķa sūtījuma atbilstību.

Grozījums Nr. 256

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Lai veicinātu pārrobežu tirdzniecību un patērētāju informēšanu, izcelsmes apliecinājumos, kas izsniegti par tīklā ievadīto atjaunojamo energoresursu enerģiju, norāda informāciju par ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu aiztaupījumiem, kā noteikts 26. panta 2. līdz 7. punktā, un tos var nosūtīt katru atsevišķi.

Grozījums Nr. 257

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kas paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu;

ja izejvielu sūtījuma pārstrādē iegūst tikai vienu galaproduktu, kurš paredzēts biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai, sūtījuma apjomu un attiecīgo sūtījuma ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma rādītāju apmēru pielāgo, piemērojot pārrēķina koeficientu, kas ir attiecība starp biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu ražošanai paredzētā galaprodukta masu un procesā izmantoto izejvielu masu , ar nosacījumu, ka katrs sūtījums, kurš ir šāds maisījums, atbilst 26. pantā noteiktajām prasībām ;

Grozījums Nr. 258

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.—7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu. Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.

3. Dalībvalstis veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka uzņēmēji iesniedz ticamu informāciju par atbilstību 26. panta 2.—7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem, un pēc pieprasījuma attiecīgajai dalībvalstij dara pieejamus datus, kas izmantoti informācijas apkopošanai. Dalībvalstis pieprasa uzņēmējiem nodrošināt atbilstīgu standartu to iesniegtās informācijas neatkarīgai revīzijai un pierādīt, ka tas ir izdarīts. Revīzijas procesā verificē, vai uzņēmēju izmantotās sistēmas ir precīzas, ticamas un aizsargātas pret krāpšanu , un cita starpā verificē arī to, vai ir nodrošināts, ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai tādējādi panāktu, ka sūtījumu vai tā daļu var uzskatīt par atkritumiem vai atlikumiem saskaņā ar 26. panta 2. līdz 7. punktu . Tajā novērtē paraugu ņemšanas biežumu un metodiku, kā arī informācijas pamatīgumu.

Grozījums Nr. 259

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām.	Šajā punktā noteiktie pienākumi attiecas gan uz Savienībā ražotām, gan importētām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un biomasas kurināmajiem/degvielām. Nodrošina, ka patērētājiem ir pieejama informācija par biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ģeogrāfisko izcelsmi.

Grozījums Nr. 260

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ietverti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus meža tiesiskā valdījuma līmenī. Komisija var arī atzīt platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos, 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta nolūkā .

4. Komisija var nolemt, ka brīvprātīgās valstu vai starptautiskās shēmās, kurās noteikti standarti biomasas produktu ražošanai, ir iekļauti pareizi dati 26. panta 7. punkta nolūkos un/vai ir pierādīts, ka biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo vai biomasas kurināmo/degvielu sūtījumi atbilst 26. panta 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem, un/vai ka materiāli nav tīši modificēti vai pārvērsti par atkritumiem, lai uz sūtījumu vai tā daļu attiektos IX pielikums. Kad uzņēmēji pierāda, ka ir izpildītas 26. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības attiecībā uz meža biomasu, tie var nolemt tieši sniegt prasītos pierādījumus piegādes bāzes līmenī. Komisija par aizsargājamām 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) daļas nozīmē var atzīt arī platības, kas ir paredzētas, lai aizsargātu reti sastopamas, apdraudētas vai izmirstošas ekosistēmas vai sugas, kuras par tādām ir atzītas starptautiskos nolīgumos vai ir iekļautas starpvaldību organizāciju vai Starptautiskās Dabas un dabas resursu aizsardzības savienības sastādītos sarakstos.

Grozījums Nr. 261

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Lai nodrošinātu to, ka atbilstība ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem tiek pārbaudīta efektīvi un saskaņoti, un jo īpaši lai novērstu krāpšanu, Komisija var noteikt sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus, tostarp atbilstīgus ticamības, pārredzamības un neatkarīgas revīzijas standartus, un paredzēt prasību, ka visām brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāpiemēro. Kad Komisija nosaka šos standartus, tā īpašu uzmanību pievērš nepieciešamībai līdz minimumam samazināt administratīvo slogu. To veic, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 31. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar šādiem aktiem nosaka termiņu, līdz kuram brīvprātīgajām shēmām minētie standarti ir jāīsteno. Komisija var atcelt lēmumus par brīvprātīgo shēmu atzīšanu gadījumā, ja minētās shēmas tam paredzētajā termiņā neīsteno minētos standartus.

Grozījums Nr. 262

Direktīvas priekšlikums

27. pants – 7.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	7.a Komisija var jebkurā laikā pārbaudīt, cik ticama ir informācija par ilgtspējas kritēriju izpildi vai siltumnīcefekta gāzu emisijas aiztaupījumu, kas saņemta no ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas Savienības tirgū, vai arī to darīt pēc dalībvalsts pieprasījuma.

Grozījums Nr. 263

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 1. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja sākvielu ražošana ir izraisījusi tiešu zemes izmantošanas maiņu, proti, kāda no šo Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) noteikto zemes pārklājuma kategoriju platībām — meža zeme, zālājs, mitrājs, apmetnes vai citas platības — ir pārveidota par aramzemi vai daudzgadīgu aramzemi, un ja ar tiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju vērtība (el) ir aprēķināta saskaņā ar V pielikuma C daļas 7. punktu, tad tiek uzskatīts, ka ar netiešu zemes izmantošanas maiņu saistīto emisiju lēstais apjoms šādām sākvielām ir vienāds ar nulli.

Grozījums Nr. 264

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada lauksaimniecisko izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

2. Dalībvalstis var iesniegt Komisijai ziņojumus, kuros ir ietverta informācija par tipiskajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, ko rada no lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu izejvielu audzēšana to teritorijā esošajās platībās, kuras klasificētas kopējās statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) 2. līmenī vai sīkākā NUTS klasifikācijas līmenī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1059/2003. Ziņojumiem pievieno emisiju līmeņa aprēķināšanai izmantotās metodes un datu avotu aprakstu. Metodē ņem vērā augsnes īpašības, klimatu un paredzamos izejvielu ieguves apjomus.

Grozījums Nr. 265

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumi , kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, satur pareizus datus , kuri 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimnieciskās biomasas sākvielu audzēšanas, ko ražo šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.

4. Komisija, izmantojot īstenošanas aktu, kas pieņemts saskaņā ar 31. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru, var nolemt, ka ziņojumos , kuri minēti šā panta 2. un 3. punktā, ir pareizi dati , kas 26. panta 7. punkta nolūkā ļauj mērīt siltumnīcefekta gāzu emisijas no tādu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā iegūtu biomasas sākvielu audzēšanas, kuras tiek ražotas šādos ziņojumos ietvertajās teritorijās. Tāpēc šos datus var izmantot V pielikuma D vai E daļā biodegvielām un bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem un VI pielikuma C daļā biomasas kurināmajiem/degvielām noteikto dezagregēto audzēšanas noklusējuma vērtību vietā.

Grozījums Nr. 266

Direktīvas priekšlikums

28. pants – 5. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.

Komisija pastāvīgi pārskata V pielikumu un VI pielikumu, lai pamatotā gadījumā , balstoties uz jaunāko tehnoloģiju attīstību un zinātnes atzinumiem, pievienotu vai pārskatītu vērtības, ko piemēro biodegvielas, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā/degvielas ražošanas paņēmieniem. Minētajā pārskatīšanā apsver iespēju grozīt V pielikuma C daļā un VI pielikuma B daļā paredzēto metodiku.

Grozījums Nr. 267

Direktīvas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi un to ražošanas ietekmi , tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, uz zemes izmantošanu Savienībā un galvenajās trešajās piegādātājās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas [par pārvaldību] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu.

1. Komisija uzrauga Savienībā patērēto biodegvielu un bioloģisko šķidro kurināmo, un biomasas kurināmo/degvielu izcelsmi , kā arī ietekmi, ko rada atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošana no šiem un citiem avotiem , tostarp ar ražošanas izspiešanu saistīto ietekmi, ietekmi uz zemes izmantošanu Savienībā un piegādātājās trešās valstīs. Šādas uzraudzības pamatā ir dalībvalstu integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni un attiecīgie progresa ziņojumi, kas prasīti Regulas Eiropas Parlamenta un Padomes … Regulas [par Enerģētikas savienības pārvaldību , 2016/0375(COD) ] 3., 15. un 18. pantā, un attiecīgo trešo valstu, starpvaldību organizāciju ziņojumi, zinātniskie pētījumi , satelītu iegūti dati un visa cita attiecīgā informācija. Komisija arī uzrauga preču cenu izmaiņas, kas saistītas ar biomasas izmantošanu enerģijas ražošanai, kā arī jebkādu ar to saistīto pozitīvo un negatīvo ietekmi uz pārtikas nodrošinājumu un uz konkurenci materiālu ieguves sektorā.

Grozījums Nr. 268

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pilnvaras pieņemt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.	2. Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā , 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2021. gada 1. janvāra.

Grozījums Nr. 269

Direktīvas priekšlikums

32. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt, 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus

Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā , 7. panta 5. punktā, 7. panta 6. punktā, 19. panta 11. punktā, 19. panta 14. punktā, 25. panta 6. punktā un 28. panta 5. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus

Grozījums Nr. 270

Direktīvas priekšlikums

Ia pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Dalībvalsts mērķrādītāji 2030. gadam ir šādu procentpunktos izteiktu elementu summa:

a)	šīs direktīvas I pielikumā norādītais dalībvalsts saistošais nacionālais mērķrādītājs 2020. gadam;

b)	vienotas likmes devums (“CFlat”);

c)	devums, kas noteikts pēc IKP uz vienu iedzīvotāju (“CGDP”);

d)	uz potenciālu balstīts devums (“CPotential”);

e)	devums, kurš atspoguļo dalībvalsts starpsavienojumu īpatsvaru (“CInterco”).

2.	CFlat ir vienāds visām dalībvalstīm. Visu dalībvalstu CFlat kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un Savienības 2020. gada mērķrādītājiem.

CGDP starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc IKP uz vienu iedzīvotāju apjoma indeksa Savienības vidējās vērtības, un katrai dalībvalstij atsevišķi šī indeksa maksimālā robežvērtība ir noteikta 150 % apmērā no Savienības vidējās vērtības. Visu dalībvalstu CGDP kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un Savienības 2020. gada mērķrādītājiem.

CPotential starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc starpības starp dalībvalsts atjaunojamo energoresursu īpatsvaru 2030. gadā, kāds noteikts modeļa “PRIMES” scenārijā EUCO 3535, un dalībvalsts saistošo nacionālo mērķrādītāju 2020. gadam. Visu dalībvalstu CPotential kopā nodrošina 30 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

CInterco starp dalībvalstīm sadala, vadoties pēc elektrotīkla starpsavienojumu īpatsvara indeksa ES vidējās vērtības, un katrai dalībvalstij atsevišķi elektrotīkla starpsavienojumu indeksa maksimālā robežvērtība ir noteikta 150 % apmērā no ES vidējās vērtības. Visu dalībvalstu CInterco kopā nodrošina 10 % no starpības starp ES 2030. un 2020. gada mērķrādītājiem.

Grozījums Nr. 271

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – formula

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B /E F(t))	AIZTAUPĪJUMS = (E F(t) – E B) /E F(t)

Grozījums Nr. 272

Direktīvas priekšlikums

V pielikums – C daļa – 15. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

15.

Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un ko izmanto enerģētikas un transporta nozarē

15.

Oglekļa uztveršanas un aizstāšanas radītais emisiju aiztaupījums (eccr) ir tieši saistīts ar tās biodegvielas vai to bioloģisko šķidro kurināmo ražošanu, kuri šīs emisijas rada, un tā ir emisija, kas novērsta, uztverot tādu CO2, kurā oglekļa avots ir biomasa un kuru izmanto , lai aizstātu CO2, kas rodas no fosilā kurināmā un ko izmanto komerciālos produktos un pakalpojumos.

Grozījums Nr. 319

Direktīvas priekšlikums

VI pielikums – B daļa – 3. punkts – a apakšpunkts – 1. formula

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
AIZTAUPĪJUMS = (EF(t) – EB(t)/ EF(t)	AIZTAUPĪJUMS = (EF(t) – EB(t))/ EF(t)

Grozījums Nr. 273

Direktīvas priekšlikums

VII pielikums – 1. punkts – 2. daļa – 1. ievilkums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

—	Qusable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,

—	Qusable = aptuvenais kopējais lietojamais siltums, ko ražo siltumsūkņi siltumapgādes un aukstumapgādes vajadzībām atbilstīgi 7. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, šādā veidā: ņem vērā tikai tos siltumsūkņus, kuriem SPF > 1,15 * 1/η,

Grozījums Nr. 274

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – A daļa – b punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

b)	Jauktu sadzīves atkritumu biomasas frakcija, bet tas neattiecas uz dalītiem mājsaimniecības atkritumiem, attiecībā uz kuriem jāievēro Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētie pārstrādes mērķi.

svītrots

Grozījums Nr. 284 un 311

Direktīvas priekšlikums

IX pielikums – B daļa – c punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

c)	melase, ko ražo kā cukurniedru un cukurbiešu rafinēšanas blakusproduktu ar nosacījumu, ka tiek ievēroti labākie nozares standarti attiecībā uz cukura iegūšanu.

svītrots

Grozījums Nr. 312

Direktīvas priekšlikums

X pielikums – A daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
A daļa. […]	svītrots

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0392/2017).

(12) “Klimata un enerģētikas politikas satvars laikposmam no 2020. gada līdz 2030. gadam” (COM/2014/015 final).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(18) OV L 198, 20.7.2006., 18. lpp.

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

19.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/341

P8_TA(2018)0010

Energoefektivitāte ***I

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 458/16)

Grozījums Nr. 1

Direktīvas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana sniegs labumu videi, samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā. Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kura ar 2015. gada decembra Parīzes nolīgumu iedibināta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē.

(1)

Energopieprasījuma ierobežošana ir viens no 2015. gada 25. februārī pieņemtās Enerģētikas savienības stratēģijas pieciem darba virzieniem. Energoefektivitātes uzlabošana visā enerģijas ķēdē, tostarp tās ražošanā, pārvadē, sadalē un galapatēriņā, sniegs labumu videi , uzlabos gaisa kvalitāti un sabiedrības veselību , samazinās siltumnīcefekta gāzu emisijas, uzlabos enerģētisko drošību, proti, samazinās atkarību no enerģijas importa no valstīm ārpus Savienības, samazinās enerģijas izmaksas mājsaimniecībām un uzņēmumiem, palīdzēs mazināt enerģētisko nabadzību un vairot konkurētspēju, darbavietas un kāpinās saimniecisko darbību visas tautsaimniecības mērogā , tādējādi uzlabojot iedzīvotāju dzīves kvalitāti . Tas atbilst saistībām, ko Savienība uzņēmusies gan Enerģētikas savienības satvarā, gan globālās klimata pārmaiņu apkarošanas kontekstā, kas noteiktas Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21) Parīzē 2015. gada decembrī (“Parīzes nolīgums”) un kurās teikts, ka globālās vidējās temperatūras pieaugums salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni būtu jānotur krietni zem 2 oC un ka būtu jācenšas ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 oC .

Grozījums Nr. 2

Direktīvas priekšlikums

2. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (9) ir viens no soļiem ceļā uz Enerģētikas savienību, un tā paredz, ka pret energoefektivitāti jāattiecas kā pret pilnvērtīgu energoresursu. Nosakot jaunus noteikumus attiecībā uz piedāvājuma pusi un citām politikas jomām, vajadzētu ievērot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā”. Komisijai vajadzētu par prioritāti izvirzīt energoefektivitāti un pieprasījumreakciju, nevis lielāku ražošanas jaudu . Kad tiek pieņemti plānošanas un finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, allaž jāņem vērā energoefektivitāte. Visos gadījumos ir jāveic investīcijas gala enerģijas efektivitātes uzlabošanā, ja tās ir rentablākas nekā līdzvērtīgi piedāvājuma puses pasākumi . Tam vajadzētu palīdzēt izmantot daudzos ieguvumus, ko nodrošina energoefektivitātes palielināšana visos enerģijas ķēdes posmos, un tādējādi uzlabot Eiropas sabiedrības labklājību. Lai pilnībā atraisītu minēto ieguvumu potenciālu un lai sekmīgi varētu īstenot paredzētos politikas pasākumus , Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsadarbojas gan ar vietējām, gan reģionālajām pašvaldībām, pilsētām, uzņēmumiem un iedzīvotājiem visā Savienībā, lai nodrošinātu, ka energoefektivitāte kā tehnoloģisko, ieražu un ekonomisko pārmaiņu rezultāts ietu roku rokā ar lielāku ekonomisko izaugsmi .

Grozījums Nr. 3

Direktīvas priekšlikums

2.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2a)	Visos primārās enerģijas veidos (neatjaunojamos un atjaunojamos) būtu jāņem vērā papildus pievadītā enerģija, kas nepieciešama, lai iegūtu šo enerģiju, izveidotu un ekspluatētu, kā arī demontētu enerģijas ražošanas iekārtas un novērstu ar šādām darbībām saistītos apdraudējumus videi.

Grozījums Nr. 4

Direktīvas priekšlikums

2.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2b)

Dalībvalstu pasākumi būtu jāatbalsta ar labi izstrādātiem un efektīviem Savienības finanšu instrumentiem, piemēram, ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, Eiropas Stratēģisko investīciju fondu un Eiropas Investīciju banku, kam būtu jāatbalsta investīcijas energoefektivitātē visos enerģijas ķēdes posmos un jāpiemēro visaptveroša izmaksu un ieguvumu analīze, izmantojot modeli ar diferencētām diskonta likmēm. Finanšu atbalstā galvenā uzmanība būtu jāpievērš izmaksu ziņā efektīvām energoefektivitātes palielināšanas metodēm, kas nodrošinātu enerģijas patēriņa samazināšanu. Lai sasniegtu vērienīgu energoefektivitātes mērķi, ir jānovērš šķēršļi, piemēram, ņemot vērā Eurostat neseno precizējumu par to, kā reģistrēt energoefektivitātes līgumus nacionālajos kontos, lai atvieglotu investēšanu energoefektivitātes pasākumos.

Grozījums Nr. 5

Direktīvas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Eiropadome 2014. gada oktobrī nosprauda energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, “orientējoties uz 30 % Savienībā”. 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.

(3)

Eiropadome 2014. gada oktobrī atbalstīja energoefektivitātes mērķi 2030. gadam — 27 %, kas līdz 2020. gadam vēl jāpārskata, “orientējoties uz 30 % Savienībā”. 2015. gada decembrī Eiropas Parlaments aicināja Komisiju izdibināt, cik reāli ir iespējams tādā pašā laika periodā sasniegt energoefektivitātes mērķi 40 %. Tādēļ ir lietderīgi izvērtēt un līdz ar to grozīt direktīvu, lai to pielāgotu 2030. gada perspektīvai.

Grozījums Nr. 102

Direktīvas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Saistoša 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1 321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.

(4)

2030. gada perspektīvā nav saistošu mērķu valstu līmenī. Indikatīva 30 % mērķa veidā būtu skaidri jāparedz, ka Savienībai ES līmenī ir jāsasniedz savi 2020. un 2030. gadam nospraustie energoefektivitātes mērķi, kas izteikti kā primārās enerģijas patēriņš un enerģijas galapatēriņš. Šādam precizējumam Savienības līmenī nevajadzētu ierobežot dalībvalstu rīcības brīvību savu nacionālo devumu izteikt vai nu kā primārās enerģijas patēriņu vai enerģijas galapatēriņu, kā primārās enerģijas ietaupījumu vai enerģijas galaietaupījumu vai kā energointensitāti. Dalībvalstīm savu nacionālo orientējošo devumu energoefektivitātē vajadzētu noteikt, ņemot vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1 321 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa. Tas nozīmē, ka Savienībā primārās enerģijas patēriņš būtu jāsamazina par 23 % un enerģijas galapatēriņš par 17 % salīdzinājumā ar 2005. gada līmeni. Tāpat ir nepieciešams novērtēt virzību uz Savienības 2030. gadam izvirzīto mērķi, un attiecīga prasība ir paredzēta leģislatīvā akta priekšlikumā par Enerģētikas savienības pārvaldību.

Grozījums Nr. 7

Direktīvas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)

Nosakot valstu energoefektivitātes mērķrādītājus, būtu jāpiemēro valstu vienlīdzības princips. Enerģija ir būtiska prece un minimāli energopatēriņa līmeņi tāpēc ir neizbēgami, un tas būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot valstu mērķrādītājus. Kopumā valstīm, kurās energopatēriņš uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo līmeni, būtu jādod lielāka elastība, nosakot savus mērķrādītājus.

Grozījums Nr. 8

Direktīvas priekšlikums

4.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4b)

Energosistēmu darbības efektivitāti konkrētajā brīdī ietekmē spēja netraucēti un elastīgi piegādāt tīklā enerģiju, kas ražota no dažādiem avotiem — ar dažādu inerces pakāpi un darbības uzsākšanas laikiem; uzlabojot šo efektivitāti, varēs labāk izmantot atjaunojamo energoresursu enerģiju, piemēram, vēja enerģiju apvienojumā ar gāzes turbīnām, lai nepārslogotu tīklus, ko apkalpo parastās lieljaudas strāvas iekārtas, kam ir būtiska termiskā inerce.

Grozījums Nr. 9

Direktīvas priekšlikums

4.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4c)	Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka enerģijas patēriņa samazināšanos izraisa lielāka energoefektivitāte, nevis makroekonomiskie apstākļi.

Grozījums Nr. 10

Direktīvas priekšlikums

4.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4d)	Dalībvalstīm būtu jāapzina izmaksefektīvs energoefektivitātes potenciāls, balstoties uz augšupēju aprēķinu katrai nozarei atsevišķi, jo tās ir atkarīgas no izmantotās energoresursu struktūras, ekonomikas struktūras un ekonomikas attīstības tempa.

Grozījums Nr. 11

Direktīvas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā piesaistīt investīcijas valsts ēku fonda renovācijai , un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (10), kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.

(5)

Dalībvalstu pienākumu izveidot ilgtermiņa stratēģiju, kā veicināt valsts ēku fonda renovāciju , un par to ziņot Komisijai, būtu jāsvītro no Direktīvas 2012/27/ES un jāiekļauj Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/31/ES (10), kur tas saderas ar ilgtermiņa plāniem attiecībā uz gandrīz nulles enerģijas ēkām un ēku dekarbonizāciju.

Grozījums Nr. 12

Direktīvas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)

Ņemot vērā klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, pienākumam panākt attiecīgus enerģijas ietaupījumus būtu jāsaglabājas arī pēc 2020. gada. Saistību perioda pagarināšana pēc 2020. gada dotu lielāku stabilitāti investoriem un tādējādi veicinātu ilgtermiņa investīcijas un ilgtermiņa energoefektivitātes pasākumus, piemēram, ēku pamatīgu renovāciju , lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi — nodrošināt gandrīz nulles enerģijas ēku (GNEĒ) fondu. Energotaupības pienākumam ir bijusi būtiska nozīme, izraisot vietēju izaugsmi un darbvietu radīšanu, un tas būtu jāturpina, lai nodrošinātu, ka Savienība var sasniegt savus enerģētikas un klimata mērķus, radot papildu iespējas un samazinot izaugsmes atkarību no energopatēriņa. Sadarbība ar privāto sektoru ir svarīga, lai novērtētu, kādos apstākļos varētu izvērst privātas investīcijas energoefektivitātes projektos un attīstīt jaunus ieņēmumu modeļus inovācijai energoefektivitātes jomā.

Grozījums Nr. 13

Direktīvas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Energoefektivitātes uzlabojumiem ir arī pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo energoefektīvākas ēkas samazina pieprasījumu pēc apkures degvielas, jo īpaši arī pēc cietā kurināmā. Energoefektivitātes pasākumi tāpēc palīdz uzlabot gaisa kvalitāti telpās un ārā un palīdz izmaksefektīvā veidā sasniegt Savienības gaisa kvalitātes politikas mērķus, jo īpaši tos, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2016/2284 (Gaisa kvalitātes direktīvā) (1a) . Energopieprasījuma samazināšana ēkās būtu jāuzskata par gaisa kvalitātes politikas elementu kopumā un jo īpaši tajās dalībvalstīs, kurās Savienības robežvērtību sasniegšana attiecībā uz gaisa piesārņotāju emisijām ir problemātiska un energoefektivitāte varētu palīdzēt sasniegt minētos mērķus.

Grozījums Nr. 14

Direktīvas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa1,5 % apmērā no gada enerģijas noieta . Šo prasību varētu izpildīt vai nu ar jauniem politikas pasākumiem , kas tiek pieņemti jaunajā saistību periodā no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim , vai ar jaunām atsevišķām, energoekonomiju rosinošām darbībām, kas izriet no iepriekšējā periodā vai vēl pirms tam pieņemtiem politikas pasākumiem , bet tiek reāli ieviestas tikai jaunajā periodā .

(7)

Dalībvalstīm ir jāizpilda visam saistību periodam noteiktā prasība par kumulatīvā galapatēriņa ietaupījumiem, kas būtībā nozīmē, ka “papildus” jāietaupa vismaz 1,5 %. Šo prasību varētu izpildīt ar enerģijas ietaupījumiem , kas izriet no politikas pasākumiem, ar noteikumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām , kas nodrošina pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020. gada. Ietaupījumi katrā periodā būtu jāuzkrāj kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma , kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os) .

Grozījums Nr. 15

Direktīvas priekšlikums

9. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

Jaunie ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.

(9)

Jaunie enerģijas ietaupījumi būtu jāpanāk papildus status quo scenārijam, lai nevarētu rezultātos ieskaitīt ietaupījumus, kuri būtu radušies jebkurā gadījumā. Lai aprēķinātu ieviesto pasākumu ietekmi, rezultātos ieskaitīt drīkst tikai neto ietaupījumus, ko mēra kā energopatēriņa izmaiņas, kuru tiešais iemesls ir attiecīgais energoefektivitātes pasākums. Lai aprēķinātu neto ietaupījumus, dalībvalstīm vajadzētu izmantot bāzes scenāriju, kas apraksta, kā situācija attīstītos bez attiecīgās politikas. Politikas pasākumus vajadzētu izvērtēt attiecībā pret šo bāzes scenāriju. Dalībvalstīm vajadzētu ievērot, ka tajā pašā periodā varētu tikt īstenoti arī citi politikas pasākumi, kas arī var ietekmēt enerģijas ietaupījumus, tāpēc ne visas pēc izvērtējamās politikas ieviešanas novērotās pārmaiņas var attiecināt tikai uz šo konkrēto politikas pasākumu. Atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu darbībām būtu reāli jāsekmē ietaupījumu panākšana, lai nodrošinātu, ka ir izpildīta prasība, ka ietaupījumiem jābūt reāli saistītiem ar darbībām.

Grozījums Nr. 16

Direktīvas priekšlikums

9.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9a)	Uzskaitot ietaupījumus, ir svarīgi ietvert visus enerģijas ķēdes posmus, lai palielinātu energoietaupījumu potenciālu elektroenerģijas pārvadē un sadalē.

Grozījums Nr. 17

Direktīvas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Atzīstot , ka ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors, kas iespaido energoefektivitāti, tomēr jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.

(10)

Enerģijas ietaupījumus, kas izriet no Savienības tiesību aktu īstenošanas, nedrīkst ieskaitīt rezultātos, izņemot gadījumus, kad attiecīgais pasākums neaprobežojas ar attiecīgā Savienības tiesību akta prasību minimumu izpildi vien, proti, ja ar to tiek noteiktas stingrākas energoefektivitātes prasības valsts līmenī vai pasākums tiek piemērots plašāk, nekā prasīts. Ēkām ir būtisks potenciāls vēl vairāk palielināt energoefektivitāti , un ēku renovācija ir būtisks un ilgtermiņa faktors ar apjomradītiem ietaupījumiem , kas iespaido enerģijas ietaupījumus. Tāpēc ir jāprecizē, ka visus tos enerģijas ietaupījumus, kas izriet no pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt esošo ēku renovāciju, var ieskaitīt rezultātos tikai tad, ja tie rodas papildus norisēm, kas būtu notikušas arī tad, ja politikas pasākuma nebūtu, un ja dalībvalsts pierāda, ka atbildīgā, iesaistītā vai pilnvarotā puse ir faktiski sekmējusi šādu no attiecīgā pasākuma izrietošo ietaupījumu panākšanu.

Grozījums Nr. 18

Direktīvas priekšlikums

10.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10a)

Efektīva ūdensresursu apsaimniekošana var dot ievērojamu devumu energoietaupījumos. Ūdensapgādes un notekūdeņu nozare saņem 3,5 % no elektroenerģijas, ko izmanto Savienībā (1a) . Turklāt paredzams, ka pieprasījums pēc ūdens palielināsies par 25 % līdz 2040. gadam, galvenokārt pilsētu teritorijās. Tajā pašā laikā ūdens noplūdes veido 24 % no kopējā ūdens daudzuma, ko patērē Savienībā, tādējādi izraisot enerģijas un ūdens zudumus. Tāpēc visiem pasākumiem, kuru mērķis ir efektīvāka ūdens apsaimniekošana un ūdens patēriņa samazināšana, ir potenciāls dot ievērojamu devumu Savienības energoefektivitātes mērķim (1b) .

Grozījums Nr. 19

Direktīvas priekšlikums

10.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10b)

Šajā pārskatā ir iekļauti apsvērumi par to, ka energoefektivitāti uzskata par vienu no infrastruktūras prioritātēm, atzīstot, ka tā atbilst SVF un citu ekonomikas iestāžu izmantotajai infrastruktūras definīcijai, un nosaka to par būtisku elementu un prioritāru apsvērumu turpmākajos lēmumos par investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā (1a) .

Grozījums Nr. 20

Direktīvas priekšlikums

10.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10c)

Enerģētikas nozare ir lielākā ūdens patērētāja Savienībā, veidojot 44 % no ūdens patēriņa (1a) . Viedo tehnoloģiju un procesu izmantošanai ūdens efektīvai pārvaldībai ir potenciāls radīt nozīmīgus enerģijas ietaupījumus, vienlaikus uzlabojot uzņēmumu konkurētspēju.

Grozījums Nr. 21

Direktīvas priekšlikums

10.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10d)

Ūdens un notekūdeņu sektors var arī veicināt atjaunojamās enerģijas ražošanu un samazināt fosilās enerģijas piegādes. Piemēram, enerģijas atgūšana, izmantojot notekūdeņu attīrīšanā radītās dūņas, ļauj ražot enerģiju uz vietas.

Grozījums Nr. 22

Direktīvas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Ēku energoefektivitātes uzlabojumi jo īpaši nāks par labu enerģētiskās nabadzības skartajiem patērētājiem . Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību , un šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi arī jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem.

(12)

Ēku energoefektivitātes uzlabojumiem ir jānodrošina ieguvumi visiem patērētājiem, jo īpaši mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, tostarp tām, kuras skar enerģētiskā nabadzība. Katra dalībvalsts atkarībā no saviem konkrētajiem apstākļiem var noteikt savu enerģētiskās nabadzības un mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem definīciju . Dalībvalstis jau tagad var prasīt, lai atbildīgās puses savos energotaupības pasākumos iestrādā arī sociālus mērķus saistībā ar enerģētisko nabadzību. Šo iespēju tagad vajadzētu attiecināt arī uz alternatīviem pasākumiem un padarīt par pienākumu, vienlaikus dalībvalstīm atstājot pilnīgu rīcības brīvību tādos aspektos kā šo pasākumu apjoms, tvērums un saturs. Saskaņā ar Līguma 9. pantu Savienības energoefektivitātes politikai jābūt iekļaujošai un tādējādi jānodrošina energoefektivitātes pasākumu pieejamība enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem un patērētājiem ar zemiem ienākumiem .

Grozījums Nr. 23

Direktīvas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a)

Reaģēšana uz atšķirīgu elektroenerģijas pieprasījumu dienas un nakts laikā ir svarīgs energoefektivitātes uzlabošanas instruments, jo tas būtiski palielina patērētāju iespējas ietaupīt enerģiju, pamatojoties uz informāciju, kas norāda uz iespēju optimizēt enerģijas patēriņu laikā, kad pastāv liels enerģijas pieprasījums, tostarp maksimālā pieprasījuma laikā, lai ļautu labāk izmantot pārvades tīklus un ražošanas resursus.

Grozījums Nr. 24

Direktīvas priekšlikums

12.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12b)

Zemus enerģijas rēķinus būtu jāpanāk, palīdzot patērētājiem samazināt enerģijas izmantošanu, samazinot enerģijas pieprasījumu ēkās, uzlabojot ierīču efektivitāti, padarot pieejamus ar sabiedrisko transportu integrētus zema enerģijas līmeņa transporta veidus un izmantojot velosipēdus. Ēku norobežojošo konstrukciju uzlabošana un enerģijas vajadzību un patēriņa samazināšana ir būtiski aspekti, lai uzlabotu veselības apstākļus iedzīvotāju grupām ar zemu ienākumu līmeni.

Grozījums Nr. 25

Direktīvas priekšlikums

12.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12c)

Ir svarīgi uzlabot informētību un sniegt precīzu informāciju par ieguvumiem no energoefektivitātes uzlabošanas un īstenošanas iespējām visiem Savienības iedzīvotājiem. Energoefektivitātes palielināšana ir ļoti svarīga arī Savienības ģeopolitiskajam stāvoklim un drošībai, jo tā samazina Savienības atkarību no degvielas importa no trešām valstīm.

Grozījums Nr. 26

Direktīvas priekšlikums

12.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12d)

Aptuveni 50 miljoni Savienības mājsaimniecību cieš no enerģētiskās nabadzības. Energoefektivitātes pasākumiem tādēļ ir jābūt vienam no jebkuras rentabilitātes stratēģijas svarīgākajiem elementiem, lai novērstu enerģētisko nabadzību un patērētāju neaizsargātību, un tie papildina sociālā nodrošinājuma politikas nostādnes dalībvalstu līmenī. Lai nodrošinātu, ka energoefektivitātes pasākumi samazina īrnieku enerģētisko nabadzību ilgtspējīgā veidā, būtu jāņem vērā šādu pasākumu izmaksefektivitāte, kā arī īpašnieku un īrnieku pirktspēja, un atbilstīgs finansiālais atbalsts šādiem pasākumiem būtu jānodrošina dalībvalstu līmenī. Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem visam Savienības ēku fondam ilgtermiņā būs jākļūst par “gandrīz nulles enerģijas ēkām” . Pašreizējie ēku renovācijas rādītāji ir nepietiekami, un visgrūtāk ir sasniegt ēkas, kurās dzīvo iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, kurus skar enerģētiskā nabadzība. Tāpēc īpaši svarīgi ir šajā regulā noteiktie pasākumi attiecībā uz enerģijas ietaupījumu pienākumu, energoefektivitātes pienākuma shēmām un alternatīviem politikas pasākumiem.

Grozījums Nr. 27

Direktīvas priekšlikums

12.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12e)

Izmaksām un ieguvumiem no visiem veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem, tostarp atmaksāšanās periodiem, vajadzētu būt pilnībā pārredzamiem patērētājiem.

Grozījums Nr. 28

Direktīvas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Enerģija, kas ēkās vai uz ēkām saražota, izmantojot atjaunojamo energoresursu tehnoloģijas, samazina piegādātās fosilās enerģijas daudzumu. Energopatēriņa samazināšana un atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ēku sektorā ir svarīgi pasākumi, kā samazināt Savienības energoatkarību un siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši ņemot vērā 2030. gadam izvirzītos vērienīgos klimata un enerģētikas mērķus, kā arī vispārējās saistības, kuras Savienība uzņēmusies Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Pušu konferencē (COP21), kas notika Parīzē 2015. gada decembrī. Tāpēc dalībvalstīm būtu jādod iespēja ēkās vai uz tām pašpatēriņam saražotās atjaunojamo energoresursu enerģijas zināmu daudzumu ņemt vērā enerģijas ietaupījumu aprēķinā. Tālab vajadzētu atļaut dalībvalstīm izmantot saskaņā ar Direktīvu 2010/31/ES noteiktās aprēķina metodes.

(13)

Grozījums Nr. 29

Direktīvas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)

Dalībvalstu uzņēmumu un nozaru enerģijas līdzsvaru var uzlabot, pamatojoties uz aprites ekonomikas principiem un pienācīgi izmantojot rūpnieciskos atkritumus, kā otrreizējās izejvielas, ar noteikumu, ka to enerģijas potenciāls ir augstāks nekā alternatīvo primāro izejvielu potenciāls.

Grozījums Nr. 30

Direktīvas priekšlikums

13.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13b)

Izmantojot jaunus uzņēmējdarbības modeļus un tehnoloģijas, dalībvalstīm būtu jācenšas veicināt un atvieglot energoefektivitātes pasākumu ieviešanu, tostarp izmantojot inovatīvus enerģētikas pakalpojumus liela un maza apjoma klientiem.

Grozījums Nr. 31

Direktīvas priekšlikums

13.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13c)

Dalībvalstīm būtu jāparāda augsta elastības pakāpe, izstrādājot un īstenojot alternatīvus pasākumus valsts prioritāšu noteikšanai energoefektivitātes jomā, iekļaujot gan energoefektīvus produktus, gan energoefektīvu tehnoloģiju ražošanas procesus. Atbalsts ir nepieciešams darbībām, kas vērstas uz mērķiem saistībā ar dabas resursu efektīvu izmantošanu vai saistībā ar vajadzību ieviest aprites ekonomiku;

Grozījums Nr. 32

Direktīvas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” būtu jāietver gan galalietotāji , kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk pašpatēriņam , gan daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota. Jēdzienam “dalītā uzskaite” vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.

(14)

Enerģētikas savienības un Siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijas kontekstā ir jānostiprina patērētāju obligātās tiesības saņemt precīzu, ticamu, skaidru un savlaicīgu informāciju par savu energopatēriņu, un tas pieder arī pie pasākumiem, kas izklāstīti Komisijas paziņojumā “Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss”. Būtu joprojām jāpieprasa uzstādīt individuālos skaitītājus, ja tas ir tehniski iespējami un rentabli tādā nozīmē, ka tas ir samērīgi ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, bet būtu jāgroza Direktīvas 2012/27/ES 9. –11. pants un VII pielikums, lai nodrošinātu biežākas un pilnīgākas informācijas par energopatēriņu saņemšanu , ņemot vērā mērierīču pieejamību un iespējas, lai tādējādi optimizētu energopatēriņu . Dalībvalstīm būtu jāņem arī vērā, ka veiksmīgai jaunu energopatēriņa mērīšanas tehnoloģiju īstenošanai ir vajadzīgas pastiprinātas investīcijas gan lietotāju, gan piegādātāju izglītībā un prasmēs. Tāpat būtu jāprecizē, ka tiesības, kas saistītas ar rēķinu sagatavošanu un norēķinu vai patēriņa informāciju, attiecas uz patērētājiem, kas saņem centralizētas siltumapgādes, aukstumapgādes un karstā ūdens apgādes pakalpojumus, pat tad, ja tiem nav tiešas, individuālas līgumattiecības ar energopiegādātāju. Tādēļ šo noteikumu izpratnē terminam “galapatērētājs” papildus galalietotājiem , kas siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi pērk savam galapatēriņam , būtu jāietver arī daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālu ēku atsevišķu vienību iemītniekus/izmantotājus, ja šādas vienības tiek apgādātas no centralizēta avota un kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju . Jēdzienam “dalītā uzskaite” vajadzētu attiekties uz patēriņa mērīšanu šādu ēku atsevišķajās vienībās. No 2020. gada 1. janvāra jaunuzstādītajiem siltumskaitītājiem un siltummaksas sadalītājiem vajadzētu būt nolasāmiem attālināti, lai nodrošinātu izmaksefektīvu un biežu patēriņa informācijas sniegšanu. Jauno 9.a pantu iecerēts piemērot tikai centralizētai siltumapgādei, dzesēšanai un karstā ūdens apgādei.

Grozījums Nr. 33

Direktīvas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Rēķinu informācija un gada kopsavilkumi ir svarīgi lietotāju informēšanas līdzekļi. Dati par patēriņu un izmaksām var sniegt arī citu informāciju, kas palīdz patērētājiem salīdzināt savu pašreizējo līgumu ar citiem piedāvājumiem, izmantot sūdzību izskatīšanu un atrisināt domstarpības. Tomēr, tā kā strīdi par rēķiniem ir izplatīts patērētāju sūdzību cēlonis, kā arī viens no iemesliem, kāpēc patērētāju apmierinātība un iesaistīšanās enerģētikas sektorā pastāvīgi ir zema, rēķinus vajadzētu padarīt vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus, vienlaikus nodrošinot, ka atsevišķi instrumenti, piemēram, rēķina informācija, informācijas instrumenti un gada kopsavilkumi sniedz visu to informāciju, kas patērētājiem nepieciešama, lai regulētu savu enerģijas patēriņu, salīdzinātu piedāvājumus un mainītu piegādātājus.

Grozījums Nr. 34

Direktīvas priekšlikums

14.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Grozījums Nr. 36

Direktīvas priekšlikums

15.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15b)

Energoefektivitātes paaugstināšana ir tieši atkarīga no turpmāk minētajiem pasākumiem enerģijas ražošanas un pārveides procesos: primārās enerģijas efektīvas pārveides gala enerģijā, efektīvas šīs enerģijas pārvades patērētājiem elektroenerģijas, siltuma vai kurināmā veidā un tās taupīgas izmantošanas galalietotāju vajadzībām; ietaupījumu ietekme uz patēriņa tirgu nebūtu jāuzskata par šādas efektivitātes vienīgo mērķi, jo šādu ietekmi var izraisīt nelabvēlīgas enerģijas cenas.

Grozījums Nr. 37

Direktīvas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, vajadzētu pārskatīt iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas . Elektroenerģijas PEF aprēķinu pamatā ir gada vidējās vērtības. Kodoleleketroenerģijas un kodolsiltumenerģijas uzskaitē izmanto fiziskās enerģijas satura metodi, savukārt elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanā no fosilā kurināmā un biomasas izmanto tehniskās pārveidošanas lietderības metodi. No nededzināmiem atjaunojamiem energoresursiem iegūtas enerģijas uzskaitē izmanto tiešās ekvivalences metodi, kuras pamatā ir kopējās primārās enerģijas pieeja. Lai aprēķinātu primārās enerģijas īpatsvaru koģenerācijā saražotā elektroenerģijā, izmanto Direktīvas 2012/27/ES II pielikumā izklāstīto metodi. Tiek izmantota vidējā tirgus pozīcija, nevis marginālā pozīcija. Tiek pieņemts, ka nededzināmu atjaunojamo energoresursu pārveidošanas lietderība ir 100 %, ģeotermālo spēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 10 %, bet kodolspēkstaciju pārveidošanas lietderība ir 33 %. Koģenerācijas kopējā efektivitāte tiek aprēķināta, balstoties uz jaunākajiem Eurostat datiem. Kas attiecas uz sistēmas robežām, visu energoavotu PEF ir 1. Aprēķinu pamatā ir PRIMES atsauces scenārija jaunākā versija. PEF vērtību nosaka, pamatojoties uz prognozi 2020. gadam. Analīze aptver ES dalībvalstis un Norvēģiju. Datu kopa attiecībā uz Norvēģiju ir balstīta uz ENTSO-E datiem .

(16)

Stingri tikai attiecībā uz šīs direktīvas mērķiem un ņemot vērā tehnikas progresu un aizvien augošo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanas sektorā, būtu rūpīgi jāanalizē un, iespējams, jāpārskata iepriekš noteikto koeficientu attiecībā uz ietaupītajām elektroenerģijas kWh, lai atspoguļotu elektroenerģijas primārās enerģijas faktora (PEF) izmaiņas, atspoguļojot reālo energoavotu struktūru attiecīgajā dalībvalstī ar salīdzināmu un pārredzamu metodiku .

Grozījums Nr. 38

Direktīvas priekšlikums

16.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16a)

Ņemot vērā to, ka Eiropadome savos 2011. gada 10. jūnija secinājumos par energoefektivitātes plānu uzsvēra, ka ēkas patērē 40 % no Savienības primārās enerģijas, kas ir 50 % no gala enerģijas patēriņa, un, lai sekmētu ekonomikas izaugsmi un veicinātu nodarbinātību nozarēs, kurām nepieciešama īpaša kvalifikācija, proti, būvniecībā un būvniecības produktu ražošanā, kā arī tādās profesionālās darbības jomās kā arhitektūra, pilsētu plānošana un konsultāciju pakalpojumi saistībā ar apkures un dzesēšanas tehnoloģijām, dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa stratēģija minētajās jomās, kas būtu paredzēta arī laikam pēc 2020. gada.

Grozījums Nr. 39

Direktīvas priekšlikums

16.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16b)

Primārās enerģijas faktors (PEF) būtu jāizmanto kā līdzeklis, lai samazinātu patēriņu un atkarību no fosilā kurināmā un palielinātu energoefektivitāti, kā arī, lai vairāk izvērstu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Šajā sakarā iepriekš noteiktais koeficients attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu kWh būtu jāpielāgo, kad tehnoloģiskā, ekonomiskā vai sociālā attīstība liecina par vajadzību samazināt iepriekš noteikto koeficientu. Komisijai būtu jāanalizē un vajadzības gadījumā jāiesniedz tiesību akta priekšlikums, lai grozītu PEF iepriekš noteikto koeficientu līdz 2024. gadam.

Grozījums Nr. 40

Direktīvas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)	Lai nodrošinātu, ka direktīvas pielikumus un 14. panta 10. punktā minētās saskaņotās efektivitātes atsauces vērtības var atjaunināt, ir jāpagarina Komisijai piešķirtās deleģētās pilnvaras.

svītrots

Grozījums Nr. 41

Direktīvas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)	Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par tās vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim.

(18)

Lai būtu iespējams izvērtēt Direktīvas 2012/27/ES efektivitāti, būtu jāievieš prasība par minētās Direktīvas vispārēju izvērtēšanu un ziņojuma iesniegšanu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2024. gada 28. februārim. Šis datums ir pēc UNFCCC globālās izsvēršanas 2023. gadā, lai dotu iespēju ieviest vajadzīgos pielāgojumus minētajam procesam, ņemot vērā arī ekonomikas un inovācijas attīstību.

Grozījums Nr. 42

Direktīvas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a)

Dalībvalstīm, kuru IKP uz vienu iedzīvotāju ir zemāks par Savienības vidējo IKP uz vienu iedzīvotāju, vajadzētu spēt palielināt primārās enerģijas patēriņu ar nosacījumu, ka šīs enerģijas pārveidē par gala enerģiju, turpmākajā pārvadē un sadalē, kā arī patēriņa tirgū lietderīgajos ietaupījumos ņem vērā ievērojamo energoefektivitātes palielinājumu katrā tā tehnoloģiskā procesa posmā, kas sastāv no atbrīvotās primārās enerģijas plūsmas.

Grozījums Nr. 43

Direktīvas priekšlikums

19.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19b)

Vietējām un reģionālajām pašvaldībām būtu jāpiešķir vadoša loma šajā direktīvā noteikto pasākumu izstrādē un plānošanā, izpildē un novērtēšanā, lai tās spētu pienācīgi ņemt vērā savas klimata, kultūras un sabiedrības īpatnības.

Grozījums Nr. 110/rev un 100

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2012/27/ES

1. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā 30 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc šī perioda . Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu un devumu noteikšana 2020. gadam un 2030. gadam.;

1. Ar šo direktīvu izveido kopēju pasākumu sistēmu energoefektivitātes veicināšanai Savienībā, īstenojot principu “energoefektivitāte pirmajā vietā” visā enerģijas aprites ķēdē, kas ietver enerģijas ražošanu, pārvadi, sadali un galapatēriņu, lai nodrošinātu Savienības 2020. gadam izvirzītā 20 % energoefektivitātes pamatmērķa un 2030. gadam izvirzītā saistošā minimālā 35 % energoefektivitātes pamatmērķa sasniegšanu un liktu pamatus turpmākiem energoefektivitātes uzlabojumiem pēc 2030. gada atbilstīgi Savienības ilgtermiņa enerģētikas un klimata mērķiem 2050. gadam un Parīzes nolīgumam . Ar to paredz noteikumus, kas izstrādāti, lai novērstu šķēršļus enerģijas tirgū un pārvarētu tirgus nepilnības, kas kavē enerģijas piegādes un patēriņa efektivitāti, un tajā paredzēta indikatīvo nacionālo energoefektivitātes mērķu noteikšana 2020. gadam un nacionālo energoefektivitātes mērķu noteikšana 2030. gadam;

Grozījums Nr. 46

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2012/27/ES

1. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Šī direktīva sniedz ieguldījumu principa ,,energoefektivitāte pirmajā vietā” īstenošanā un nodrošina, ka energoefektivitāte un pieprasījuma reakcija var vienlīdzīgi konkurēt ar ražošanas jaudu. Kad tiek pieņemti plānošanas vai finansēšanas lēmumi, kas skar energosistēmu, ņem vērā energoefektivitāti.

Grozījums Nr. 47

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva 2012/27/ES

1. pants – 1.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.b Lai mobilizētu privāto finansējumu energoefektivitātes pasākumiem un ar energoefektivitāti saistītai renovācijai, Komisijai ir jāsāk dialogs ar publiskā un privātā finansējuma iestādēm, lai izstrādātu iespējamos politikas mehānismus. Ņemot vērā lielo potenciālu energoefektivitātes uzlabojumiem ēku sektorā, būtu jo īpaši jāapsver investīcijas minētajā nozarē, galveno uzmanību pievēršot dzīvojamām ēkām ar mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, kas pakļautas enerģētiskās nabadzības riskam. Turklāt, lai ieguldījumi energoefektivitātes projektos būtu finansiāli interesantāki un ekonomiski izdevīgi ieguldītājiem, Komisijai ir jāapsver iespējas mazus projektus apvienot ar lieliem projektiem. Komisija sniedz norādījumus dalībvalstīm par privāto investīciju piesaistīšanu līdz 2019. gada 1. janvārim.

Grozījums Nr. 51

Direktīvas priekšlikums

1 pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2012/27/ES

3 pants – 1., 2., 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

Energoefektivitātes mērķi

1. Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes mērķi 2020. gadam, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte. Par šiem mērķiem dalībvalstis paziņo Komisijai saskaņā ar 24. panta 1. punktu un XIV pielikuma 1. daļu. To darīdamas, dalībvalstis minētos mērķus izsaka arī kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā, un paskaidro, kā un uz kādu datu pamata šie aprēķini ir veikti.

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis ņem vērā:

a)	ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1 483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa un 1 086 Mtoe enerģijas galapatēriņa.

a)	ka 2020. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1 483 Mtoe primārās enerģijas patēriņa vai 1 086 Mtoe enerģijas galapatēriņa;

b)	šajā direktīvā paredzētos pasākumus;

b)	šajā direktīvā paredzētos pasākumus;

c)	pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un

c)	pasākumus, kas pieņemti, lai sasniegtu valsts enerģijas ietaupījuma mērķus, kuri nosprausti saskaņā ar Direktīvas 2006/32/EK 4. panta 1. punktu; un

d)	citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

d)	citus pasākumus, kuru mērķis ir veicināt energoefektivitāti dalībvalstīs un Savienības līmenī.

Nosakot minētos mērķus, dalībvalstis var ņemt vērā arī valsts apstākļus, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu, piemēram, šādus:

(a)	atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;

(a)	atlikušais izmaksefektīva enerģijas ietaupījuma potenciāls;

(b)	IKP dinamika un prognozes;

(b)	IKP dinamika un prognozes;

(c)	enerģijas importa un eksporta izmaiņas;

(c)	enerģijas importa un eksporta izmaiņas;

(d)	visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī

(d)	visu atjaunojamo energoresursu, kodolenerģijas, oglekļa dioksīda uztveršanas un uzglabāšanas apgūšana; kā arī

(e)	agrākās darbības.

(e)	agrākās darbības.

2. Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1 483 Mtoe , bet enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1 086 Mtoe.

2. Komisija līdz 2014. gada 30. jūnijam izvērtē gūtos panākumus un to, vai Savienība varēs panākt, ka 2020. gadā primārās enerģijas patēriņš nav lielāks par 1 483 Mtoe un/vai enerģijas galapatēriņš nav lielāks par 1 086 Mtoe.

3. Komisija 2. punktā minētās izvērtēšanas gaitā:

a)	summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;

(a)	summē dalībvalstu paziņotos indikatīvos valsts energoefektivitātes mērķus;

izvērtē, vai minēto mērķu summa var tikt uzskatīta par uzticamu orientieri attiecībā uz to, vai Savienība kopumā gūst pietiekamu progresu, ņemot vērā pirmā gada ziņojuma novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 1. punktu, un valstu energoefektivitātes rīcības plānu novērtējumu, kas jāveic saskaņā ar 24. panta 2. punktu;

c)	ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:

c)	ņem vērā papildu analīzi, kuras pamatā ir:

(i)

izvērtējums par progresu attiecībā uz enerģijas patēriņu un enerģijas patēriņu saistībā ar saimniecisko darbību Savienības līmenī, tostarp progresu attiecībā uz enerģijas piegādes efektivitāti dalībvalstīs, kuras savus valsts indikatīvos mērķus ir balstījušas uz enerģijas galapatēriņu vai enerģijas galaietaupījumu, tostarp progresu, kas panākts, dalībvalstīm izpildot šīs direktīvas III nodaļas noteikumus;

(i)

ii)	modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;

ii)	modelēšanas rezultāti saistībā ar turpmākajām enerģijas patēriņa tendencēm Savienības līmenī;

d)	salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1 483 Mtoe primārās enerģijas un 1 086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.

d)	salīdzina saskaņā ar a) līdz c) apakšpunktu iegūtos rezultātus ar enerģijas patēriņa apjomu, kas būtu vajadzīgs, lai 2020. gadā sasniegtu enerģijas patēriņa līmeni ne vairāk kā 1 483 Mtoe primārās enerģijas un /vai 1 086 Mtoe galapatēriņa enerģijas.

Grozījums Nr. 101

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 2. punkts

Direktīva 2012/27/ES

3. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4. Katra dalībvalsts nosaka indikatīvu nacionālo energoefektivitātes devumu 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1 321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izeiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.

4. Katra dalībvalsts nosaka indikatīvus nacionālos energoefektivitātes mērķus 1. panta 1. punktā minētā ES 2030. gadam izvirzītā mērķrādītāja sasniegšanā un saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [4.] un [6.] pantu. Nosakot savu devumu, dalībvalstis ņem vērā, ka 2030. gadā Savienības energopatēriņš nedrīkst pārsniegt 1 321 Mtoe primārās enerģijas izteiksmē un 987 Mtoe enerģijas galapatēriņa izeiksmē. Dalībvalstis par šiem devumiem paziņo Komisijai savu integrēto nacionālo enerģijas un klimata plānu ietvaros saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] un [7.] līdz [11.] pantu.

Grozījums Nr. 54, 105 un 107

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 3. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“7. pants

Energoekonomijas pienākums

1. Dalībvalstis sasniedz vismaz šādu kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu:

a)	no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;

a)	no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2013. gada 1. janvāra;

b)	no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.

b)	no 2021. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim — katru gadu jaunu ietaupījumu vismaz 1,5 % apmērā no ikgadējā enerģijas pārdošanas apjoma galalietotājiem, aprēķinot to kā vidējo no pēdējo triju gadu rādītājiem pirms 2019. gada 1. janvāra.

Dalībvalstis turpina panākt jaunus ikgadējus ietaupījumus 1,5 % apmērā desmit gadu periodos pēc 2030. gada, ja vien izvērtēšanā, ko Komisija veic līdz 2027. gadam un pēc tam reizi 10 gados, nav secināts, ka tas vairs nav vajadzīgs, lai sasniegtu Savienības 2050. gadam izvirzītos enerģētikas un klimata ilgtermiņa mērķus.

Ietaupījumi katrā periodā tiek uzkrāti kumulatīvi, atkarībā no ietaupījumu apjoma, kas jāsasniedz iepriekšējā (-os) periodā (-os). Ja agrākie politikas pasākumi, programmas un/vai atsevišķas darbības vairs nesniedz ietaupījumus, šo ietaupījumu zudumu ņem vērā, aprēķinot ietaupījuma kopējo apjomu, kas jāsasniedz katra perioda beigās, un zudums tiek aizstāts ar jauniem ietaupījumiem.

Piemērojot b) apakšpunktu un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt tikai tādus enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kuri ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra, vai politikas pasākumiem, kuri ieviesti laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ar nosacījumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus.

Ietaupījumi, kas jānodrošina b) apakšpunktā minētajā laikposmā, ir kumulatīvi un papildina ietaupījumus, kas jānodrošina a) apakšpunktā minētajā laikposmā Lai to panāktu, un neskarot šā panta 2. un 3. punktu, dalībvalstis var rezultātos ieskaitīt enerģijas ietaupījumus, kas izriet no jauniem politikas pasākumiem, kas ieviesti pēc 2020. gada 31. decembra vai pirms tam , ar noteikumu, ka var pierādīt, ka minētie pasākumi noveduši pie jaunām atsevišķām darbībām, kas tiek īstenotas pēc 2020. gada 31. decembra un dod ietaupījumus. Dalībvalstis var ieskaitīt rezultātos arī ietaupījumus no atsevišķām darbībām, kas ir īstenotas laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ja tās turpina nodrošināt pārbaudāmus enerģijas ietaupījumus pēc 2020 . gada.

Minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam.

Tikai a) punktā minētā laikposma nolūkā minētajos aprēķinos var daļēji vai pilnībā neiekļaut to pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam. Pārdotās enerģijas apjomu, ko izmanto transportam, ir pilnībā jāiekļauj aprēķinos b) punktā minētajam laikposmam pēc tā.

Dalībvalstis izlemj, kā jauno ietaupījumu aprēķināto apjomu sadalīt katrā a) un b) apakšpunktā minētajā periodā, ar nosacījumu, ka katra perioda beigās ir panākti vajadzīgie kumulatīvie ietaupījumi.

2. Katra dalībvalsts, ievērojot 3. punktu, var:

(a)	izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;

(a)	izdarīt 1. punkta a) apakšpunktā prasīto aprēķinu, izmantojot šādas vērtības: 1 % 2014. un 2015. gadā; 1,25 % 2016 un 2017. gadā; 1,5 % 2018., 2019. un 2020. gadā;

(b)	aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;

(b)	aprēķinā neiekļaut visu to enerģijas apjomu vai daļu no tā, kas pārdots izmantošanai rūpnieciskās darbībās, kuras uzskaitītas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā;

(c)

atļaut 1. punktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra;

atļaut 1. punkta a) un b) apakšpunktā noteiktajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt enerģijas ietaupījumu, kas, īstenojot 14. panta 4. punktā, 14. panta 5. punkta b) apakšpunktā un 15. panta 1. līdz 6. punktā un 9. punktā paredzētās prasības, ir gūts enerģijas pārveides, sadales un pārvades sektoros, pie kā pieder arī efektīva centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūra; un

d)	šā panta 1. punktā minētajā enerģijas ietaupījumā ieskaitīt izmērāmu un verificējamu enerģijas ietaupījumu, kas gūts ar atsevišķām darbībām , kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam; un

d)	šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos enerģijas ietaupījumos ieskaitīt izmērāmu un pārbaudāmu enerģijas ietaupījumu, kas gūts atsevišķās darbībās , kuras veic kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā.

e)	1. punktā prasītajā enerģijas ietaupījumā neiekļaut verificējamu tās enerģijas daudzumu, kas saražota ēkās vai uz ēkām pašpatēriņam, ja pie tā noveduši politikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju jaunuzstādīšanu.

3. Visi saskaņā ar 2. punktu izvēlētie varianti kopā nedrīkst pārsniegt 25 % no 1. punktā minētā enerģijas ietaupījuma apjoma. Dalībvalstis izvēlētos variantus un to ietekmi aprēķina katram 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajam periodam atsevišķi:

(a)	lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;

(a)	lai aprēķinātu 1. punkta a) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta a), b), c) un d) apakšpunktu;

b)	lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar nosacījumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.

b)	lai aprēķinātu 1. punkta b) apakšpunktā minētajā periodā panākamo enerģijas ietaupījumu, dalībvalstis var izmantot 2. punkta b), c), d) un e) apakšpunktu ar noteikumu, ka d) punktā minētajām atsevišķajām darbībām būs verificējama un izmērāma ietekme arī pēc 2020. gada 31. decembra.

4. Pēc 2020. gada 31. decembra panāktos enerģijas ietaupījumus nevar ieskaitīt kumulatīvajā ietaupījuma apjomā, kas jāsasniedz periodā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

5. Dalībvalstis nodrošina, ka ietaupījumus, kas izriet no 7.a pantā, 7.b pantā un 20. panta 6. punktā minētajiem politikas pasākumiem, aprēķina saskaņā ar V pielikumu.

6. Dalībvalstis 1. punktā prasīto ietaupījumu apjomu panāk, vai nu izveidojot 7.a pantā minēto energoefektivitātes pienākuma shēmu, vai pieņemot 7.b pantā minētos alternatīvos pasākumus. Dalībvalstis energoefektivitātes pienākuma shēmu var kombinēt ar alternatīviem politikas pasākumiem.

7. Dalībvalstis pierāda, ka gadījumos, kad politikas pasākumu vai atsevišķu darbību ietekme pārklājas, nenotiek enerģijas ietaupījuma dubulta uzskaite.”;

Grozījums Nr. 55

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2. punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

1. Ja dalībvalstis nolemj izmantot energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka šā panta 2. punktā minētās atbildīgās puses, kas darbojas katras dalībvalsts teritorijā, neskarot 7. panta 2.punktu, izpilda 7. panta 1. punkta prasību par kumulatīvu enerģijas galapatēriņa ietaupījumu , vai atļauj atbildīgajām pusēm ik gadu veikt ieguldījumus valsts energoefektivitātes fondā saskaņā ar 20. panta 6. punktu .

Grozījums Nr. 56

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem un/vai enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem , kuri darbojas to teritorijā, un to vidū var būt transportlīdzekļu degvielas izplatītāji vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumi , kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.

2. Dalībvalstis, pamatojoties uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, izraugās atbildīgās puses no energosadales uzņēmumiem, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumiem un transportlīdzekļu degvielas izplatītājiem vai transportlīdzekļu degvielas mazumtirdzniecības uzņēmumiem , kas darbojas to teritorijā. Pienākuma izpildei nepieciešamo enerģijas ietaupījumu apjomu dalībvalsts izraudzītās atbildīgās puses galalietotāju vidū panāk neatkarīgi no saskaņā ar 7. panta 1. punktu veiktā aprēķina, vai, ja dalībvalstis tā nolēmusi, ar sertificētiem ietaupījumiem, ko panākušas citas personas, kā izklāstīts 5. punkta b) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 57

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Ja enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi ir izraudzīti kā atbildīgās puses saskaņā ar 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka, pildot savu pienākumus, enerģijas mazumtirdzniecības uzņēmumi nerada šķēršļus lietotājiem pāriet no viena piegādātāja pie otra.

Grozījums Nr. 59

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams un visiem tirgus dalībniekiem pieejams apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;

var atļaut atbildīgajām pusēm pienākumu izpildē ieskaitīt sertificētus enerģijas ietaupījumus, ko panākuši energopakalpojumu sniedzēji vai citas trešās puses, tostarp arī tad, ja atbildīgās puses pasākumus veicina ar citu valsts apstiprinātu struktūru vai publisko iestāžu starpniecību, un tas var notikt un var arī nenotikt oficiālu partnerību ietvaros un var būt kombinācijā ar citiem finansējuma avotiem. Ja dalībvalstis to atļauj, tad tās nodrošina, ka ir ieviests skaidrs, pārredzams , līdzdalīgs un visiem tirgus dalībniekiem pieejams akreditēts apstiprināšanas process, kura mērķis ir sertifikācijas izmaksu samazināšana;

Grozījums Nr. 60

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	ļauj gūt papildu ietaupījumus, ko panāk, pilsētvides centralizētās siltumapgādes un dzesēšanas sistēmās izmantojot ilgtspējīgākas tehnoloģijas (kā rezultātā vienlīdz samazina piesārņotājus un daļiņas), tos ieskaitot to enerģijas ietaupījumu apjomā, kas tiek prasīti saskaņā ar 1. punktu;

Grozījums Nr. 61

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cb)	veicina tādu pasākumu pieņemšanu, kas vērsti uz siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas ietaupījumu potenciāla izmantošanu, iespējams, sniedzot papildu ieguvumus saistībā ar piesārņojumu mazinošu intervences pasākumu īstenošanu;

Grozījums Nr. 62

Direktīvas priekšlikums

1 pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cc)	izveido instrumentus, ar kuriem apliecina enerģijas ietaupījumu, ko rada 8. pantā minētie energoauditi vai līdzvērtīgas enerģijas pārvaldības sistēmas, lai ieskaitītu šos ietaupījumus enerģijas ietaupījuma apjomā, kā tas prasīts 1. punktā;

Grozījums Nr. 63

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cd apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cd)	var atļaut atbildīgajām pusēm pieskaitīt savam pienākumam enerģijas galapatēriņa ietaupījumu, kas panākts, izmantojot efektīvu siltumapgādes un dzesēšanas infrastruktūru;

Grozījums Nr. 65

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 5. punkts – cf apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

cf)	novērtē un veic pasākumus, lai mazinātu ietekmi, ko šādu shēmu radītās tiešās un netiešās izmaksas atstāj uz starptautiskai konkurencei pakļautu energoietilpīgu nozaru konkurētspēju.

Grozījums Nr. 66

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6.a Integrētajos nacionālajos klimata un enerģētikas plānos ir arī noteikts, ka dalībvalstis informē Komisiju par politikas pasākumiem, ko tās paredzējušas veikt saskaņā ar 7. panta 2. punkta c) apakšpunktu. Šo pasākumu ietekmi aprēķina un iekļauj minētajos plānos. Dalībvalstu izmantotie aprēķini ir balstīti uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem, kurus jāizstrādā, apspriežoties ar Komisiju, līdz 2019. gada 1. janvārim.

Grozījums Nr. 67

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus panāk no galalietotājiem.	1. Ja dalībvalstis nolemj izmantot alternatīvus politikas pasākumus, lai izpildītu savas saistības panākt 7. panta 1. punktā noteikto ietaupījumu apjomu, tās nodrošina, ka saskaņā ar 7. panta 1. punktu prasītos enerģijas ietaupījumus pilnībā panāk no galalietotājiem.

Grozījums Nr. 68

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.b pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Turklāt visas iespējas, kā palielināt energoefektivitāti, tostarp transportā izmantojot efektīvāku degvielu, ir attiecināmas uz 7. panta 1. punktā paredzēto kumulatīvo enerģijas galapatēriņa ietaupījumu.

Grozījums Nr. 69

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4. punkts

Direktīva 2012/27/ES

7.a pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības.	2. Izstrādājot alternatīvus politikas pasākumus enerģijas ietaupījumu panākšanai, dalībvalstis ņem vērā, kā tie ietekmēs mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, tostarp enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības , un nodrošina, ka pasākumi prioritāri tiek īstenoti šādās mājsaimniecībās un sociālajos mājokļos .
	Dalībvalstis aprēķina šajās mājsaimniecībās sasniegto ietaupījumu apjomu salīdzinājumā ar kopējo ietaupījumu apjomu, kas sasniegts mājsaimniecībās saskaņā ar šo pantu.
	Šos ietaupījumus publicē un iekļauj integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata progresa ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 21. pantu.

Grozījums Nr. 70

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 4.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

7.c pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.a

Iekļauj šādu pantu:

“7.c pants

Energoefektivitātes pakalpojumu sniegšana

Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina, ka pakalpojumi energoefektivitātes tirgū tiek sniegti konkurētspējīgā un pārredzamā veidā, lai nodrošinātu, ka galapatērētājs var baudīt ieguvumus no pakalpojumu zemākām izmaksām un augstākas kvalitātes, ko rada šie energoefektivitātes pasākumi. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir nediskriminējoša piekļuve energoefektivitātes pakalpojumu tirgum, tādējādi dodot tiem iespēju piedalīties līdztiesīgi ar vertikāli integrētiem operatoriem un pārvarēt enerģijas izplatītājiem vai pārdevējiem piešķirtās konkurences priekšrocību pozīcijas. Dalībvalstis attiecīgi pieņem jebkādus aktus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka integrētie operatori piedāvā trešām pusēm tādus pašus nosacījumus un līdzekļus, ko tie izmanto energoefektivitātes pakalpojumu sniegšanai.”

Grozījums Nr. 71

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

9. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem, ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu.;

Dalībvalstis nodrošina, lai dabasgāzes galalietotājiem attiecībā uz izvēlēto tehnoloģiju un funkcionalitāti , ciktāl tas ir tehniski iespējams, finansiāli saprātīgi un proporcionāli saistībā ar potenciālo enerģijas ietaupījumu, tiktu nodrošināti tādi individuāli skaitītāji un siltumapgādes kontrolaparāti par konkurētspējīgu cenu, kuri precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu un sniedz informāciju par lietošanas faktisko ilgumu , kā arī citu attiecīgu informāciju, kas piemērojama saistībā ar noteikumiem par elektroenerģijas skaitītājiem, kas noteikti Direktīvas (ES) . ../… [par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu (pārstrādāta versija)] 19. līdz 22. pantā

Grozījums Nr. 72

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa –5. punkts – c apakšpunkts – iia punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

9. pants – 2. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Viedā mērierīču sistēma nodrošina galapatērētājiem piekļuvi datiem par savu enerģijas patēriņa un laikrindām par tirgus norēķinu periodiem.

Grozījums Nr. 73

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 5. punkts – d apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

9. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

d)	panta 3. punktu svītro;

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Noteikumus par datu formātu un funkcionalitāti cik vien iespējams saskaņo ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (1a) 18. līdz 21. pantu. Patērētāju datus apstrādā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (1b) (Vispārējā datu aizsardzības regula) noteikumiem. Par piekļuvi saviem datiem viņiem noderīgā formātā no galalietotājiem neiekasē papildu maksu.

Grozījums Nr. 74

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 6. punkts

Direktīva 2012/27/ES

“9.a pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“9.a pants

Centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes uzskaite, dalītā uzskaite un izmaksu sadale

1. Dalībvalstis nodrošina, lai centralizētās siltumapgādes, centralizētās dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes galalietotājiem par konkurētspējīgu cenu tiktu nodrošināti skaitītāji, kas precīzi atspoguļo galalietotāja faktisko enerģijas patēriņu.

Ja ēkas siltumapgāde un dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad siltuma vai karstā ūdens skaitītāju allaž uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.

Ja ēkas siltumapgāde, dzesēšana vai apgāde ar karsto ūdeni tiek nodrošināta no centrāla avota, kas apkalpo vairākas ēkas, vai no centralizēta siltumapgādes vai dzesēšanas tīkla, tad skaitītāju uzstāda pie siltummaiņa vai piegādes punkta.

2. Daudzdzīvokļu ēkās un daudzfunkcionālās ēkās, kuru siltumapgāde un dzesēšana tiek nodrošināta no centrāla avota vai no centralizētas siltumapgādes un dzesēšanas sistēmas, uzstāda individuālos skaitītājus, kas mēra siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu katrā ēkas vienībā.

Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē nosacījumus , pie kādiem to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.

Ja individuālu skaitītāju izmantošana nav tehniski iespējama vai nav rentabla, katrā ēkas vienībā siltumenerģijas vai dzesēšanas enerģijas mērīšanai izmanto individuālus siltummaksas sadalītājus, ar kuriem mēra siltumenerģijas patēriņu katrā radiatorā, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav pierādījusi, ka šādu siltummaksas sadalītāju uzstādīšana nebūtu rentabla. Tādos gadījumos var apsvērt alternatīvas rentablas metodes siltumenerģijas patēriņa uzskaitei. Pēc apspriešanās ar Komisiju katra dalībvalsts skaidri nosaka un publicē vispārējos kritērijus, metodes un/vai procedūras, ar kurām nosaka , kādā gadījumā to uzskata par tehniski neiespējamu vai nerentablu.

Jaunas ēkas, kas pieder pie pirmajā daļā minētajām ēkām, vai nozīmīgi atjaunotas (renovētas) ēkas, kā noteikts Direktīvā 2010/31/ES , vienmēr aprīko ar individuāliem skaitītājiem .

Jaunās daudzdzīvokļu ēkās un jaunu daudzfunkcionālu ēku dzīvojamajā daļā , ja tām ir centrāls karstā ūdens apgādes avots vai ja to siltumapgāde tiek nodrošināta no centralizētas siltumapgādes sistēmas , neatkarīgi no pirmās un otrās daļas uzstāda individuālos skaitītājus karstajam ūdenim .

3. Ja siltumapgāde un dzesēšana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās tiek nodrošināta, izmantojot centralizētu siltumapgādi vai dzesēšanu, vai ja šādas ēkas galvenokārt izmanto savas koplietošanas apkures vai dzesēšanas sistēmas, dalībvalstis ievieš pārredzamus noteikumus par to, kā sadala izmaksas par siltumenerģijas, dzesēšanas enerģijas vai karstā ūdens patēriņu šādās ēkās, lai nodrošinātu, ka pārredzami un precīzi tiek uzskaitīts individuālais patēriņš, tostarp šāds:

a)	karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;

a)	karstais ūdens mājsaimniecības vajadzībām;

b)	siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);

b)	siltumenerģijas starojums no ēkas konstrukcijām un koplietošanas telpu apsildei vajadzīgā siltumenerģija (ja kāpņutelpas un gaiteņi ir aprīkoti ar radiatoriem);

c)	dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.

c)	dzīvokļu apsilde vai dzesēšana.

4. Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus.

4. Šā panta nolūkā, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, uzstāda jaunus attālināti nolasāmus skaitītājus un siltummaksas sadalītājus. Tehniskās iespējamības un rentabilitātes nosacījumi, kas izklāstīti 2. punkta pirmajā un otrajā daļā, joprojām ir piemērojami.

No 2027. gada 1. janvāra jau uzstādīti, bet attālināti nenolasāmi skaitītāji un siltummaksas sadalītāji tiek aprīkoti ar šo funkciju vai aizstāti ar attālināti nolasāmām ierīcēm, izņemot gadījumus, ja attiecīgā dalībvalsts ir pierādījusi, ka tas nav rentabli.”;

Grozījums Nr. 75

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

10. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;	1. Ja galalietotājiem nav Direktīvā 2009/73/EK minēto viedskaitītāju, dalībvalstis līdz 2014. gada 31. decembrim nodrošina, lai rēķinu informācija par gāzi būtu uzticama, precīza un balstīta faktiskajā patēriņā saskaņā ar VII pielikuma 1.1. punktu, kur tas ir tehniski iespējams un ekonomiski pamatots.;

Grozījums Nr. 76

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 7. punkts – c apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

10. pants – 2. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji ļauj iegūt precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.	Saskaņā ar Direktīvu 2009/73/EK uzstādītie skaitītāji sniedz precīzu, faktiskajā patēriņā balstītu rēķinu informāciju. Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem būtu iespējams viegli piekļūt papildu informācijai par agrāko patēriņu detalizētu pašpārbaužu veikšanai.

Grozījums Nr. 77

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 8. punkts

Direktīva 2012/27/ES

10.a pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

10.a pants

Siltumapgādes, dzesēšanas un mājsaimniecības karstā ūdens apgādes rēķinu un patēriņa informācija

1. Dalībvalstis nodrošina, ka visiem galapatērētājiem tiek sniegta precīza un uz faktisko patēriņu balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu, ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji .

1. Dalībvalstis nodrošina, ka — ja ir uzstādīti skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji — uzticama, precīza un uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem balstīta rēķinu un patēriņa informācija saskaņā ar VII a pielikuma 1. un 2. punktu tiek sniegta visiem galalietotājiem , proti, fiziskām vai juridiskām personām, kuras pērk siltumapgādi, aukstumapgādi vai karstā ūdens apgādi savam gala patēriņam, vai fiziskām vai juridiskām personām, kuras izmanto atsevišķu ēku vai daudzdzīvokļu vai daudzfunkcionālas ēkas vienību, kam siltumapgādi, dzesēšanu vai karsto ūdeni nodrošina no centrāla avota, un kurām nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju .

Šo pienākumu var izpildīt, izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji paši regulāri nolasa skaitītāja rādījumus un paziņo tos enerģijas piegādātājam, izņemot gadījumus, ja patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9. a panta 2. punktu. Tikai tad, ja galalietotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.

Šo pienākumu var izpildīt — ja to ir paredzējusi dalībvalsts un izņemot gadījumus, kad patēriņa uzskaite ir dalīta saskaņā ar 9. a panta 2. punktu , pamatojoties uz siltummaksas sadalītājiem, — izmantojot sistēmu, saskaņā ar kuru galalietotāji vai galaizmantotāji paši regulāri nolasa un paziņo skaitītāja rādījumus . Tikai tad, ja galalietotājs vai galaizmantotājs nav iesniedzis skaitītāja rādījumu par konkrētu apmaksas periodu, rēķinu izraksta, balstoties uz patēriņa aplēsi vai fiksētu likmi.

2. Dalībvalstis

a)	paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galapatērētājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu, to dara pieejamu galapatērētāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;

a)	paredz, ka, ja ir pieejama informācija par galaizmantotājiem izrakstītajiem enerģijas rēķiniem un agrāko patēriņu vai siltummaksas sadalītāja rādījumiem , to pēc galaizmantotāja pieprasījuma dara pieejamu galaizmantotāja izraudzītam energopakalpojumu sniedzējam;

b)	nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā un lai tie pēc pieprasījuma saņemtu skaidru un viegli saprotamu skaidrojumu par rēķina sastādīšanu, it īpaši, ja rēķinu pamatā nav faktiskais patēriņš ;

b)	nodrošina, lai galalietotājiem tiktu piedāvāta iespēja rēķinu informāciju un rēķinus saņemt elektroniskā formātā;

c)	nodrošina, lai visiem galapatērētājiem saskaņā ar VII pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, kura pamatā ir faktiskais patēriņš, tiktu sniegta pienācīga informācija;

c)	nodrošina, lai visiem galaizmantotājiem saskaņā ar VIIa pielikuma 3. punktu līdz ar rēķinu, tiktu sniegta skaidra un saprotama informācija;

d)	var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;

d)	var paredzēt, ka pēc galalietotāja pieprasījuma rēķina informācijas sniegšana nav uzskatāma par maksājuma pieprasījumu. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek piedāvāta elastīga kārtība faktisko maksājumu veikšanai;

da)	veicina kiberdrošību un nodrošina galaizmantotāju privātuma un datu aizsardzību saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

2.a Dalībvalstis izlemj, kas ir atbildīgs par 1. un 2. punktā minētās informācijas sniegšanu galaizmantotājiem, kuriem nav tieša vai individuāla līguma ar energopiegādātāju.

Grozījums Nr. 78

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – -a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

15. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-a)

panta 4. punktam pievieno šādu daļu:

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām nosaka vienotu metodiku, lai rosinātu tīklu operatorus samazināt zaudējumus, īstenot izmaksu un enerģijas patēriņa ziņā efektīvu ieguldījumu programmu infrastruktūrā un pienācīgi aprēķināt energoefektivitāti un tīkla elastību. Komisija līdz … [12 mēneši pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā] saskaņā ar 23. pantu pieņem deleģēto aktu, ar kuru šo direktīvu papildina, nosakot šīs metodikas specifikācijas.”

Grozījums Nr. 79

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 11. punkts – a apakšpunkts – ii punkts

Direktīva 2012/27/ES

15. pants – 5. punkts – 3. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.;	Pārvades sistēmu operatori un sadales sistēmu operatori , veidojot savienojumus, ņem vērā vajadzību nodrošināt siltumapgādes nepārtrauktību un garantē piekļuvi tīklam un augstas efektivitātes koģenerācijai un ievēro XII pielikumā noteiktās prasības.

Grozījums Nr. 80

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – 11.a apakšpunkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

19.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

11.a

Iekļauj šādu pantu:

“19.a pants

Eiropas banku finansējums energoefektivitātei

Eiropas Investīciju banka (EIB) un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) pielāgo savus politikas mērķus, lai atzītu, ka energoefektivitāte ir jāuzskata par patstāvīgu enerģijas avotu, bet investīcijas energoefektivitātē par daļu no to infrastruktūras investīciju portfeļa.

EIB un ERAB kopā ar valstu attīstību veicinošajām bankām izstrādā, sagatavo un finansē programmas un projektus energoefektivitātes nozarē, tostarp arī attiecībā uz enerģētiskās nabadzības skartām mājsaimniecībām.

Dalībvalstis pilnībā izmanto iniciatīvas “Energoviedu ēku vieda finansēšana” iespējas un piedāvātos instrumentus.”

Grozījums Nr. 82

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

23. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12.a)

23. panta pantā iekļauj šādu punktu:

“3.a Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.”

Grozījums Nr. 83

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 12.b punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12.b)

24. panta pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a Enerģētikas savienības stāvokļa apskata kontekstā Komisija saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] 29. panta 1. punktu un 2. punkta c) apakšpunktu ziņo par CO2 emisiju tirgus darbību, ņemot vērā apsvērumus par ietekmi uz šīs direktīvas īstenošanu.”

Grozījums Nr. 84

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13. punkts

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 12. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12. Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.;

12. Komisija vēlākais līdz 2024. gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem izvērtē šo direktīvu un iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei , novērtējot šīs direktīvas vispārējo efektivitāti un nepieciešamību vēl vairāk pielāgot Savienības energoefektivitātes politiku atbilstīgi Parīzes nolīguma mērķiem, ekonomikas un inovāciju attīstībai . Minētajam ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno priekšlikumus turpmākiem pasākumiem.

Grozījums Nr. 85

Direktīvas priekšlikums

1. pants – 1. daļa – 13.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

24. pants – 12.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13.a)

24. panta pantā iekļauj šādu punktu:

12.a Komisija līdz 2019. gada 31. decembrim veic atsevišķu padziļinātu analīzi par energoefektivitātes potenciālu saistībā ar:

a)	enerģijas pārveidi un transformāciju;

b)	enerģijas pārvadi un sadali;

c)	enerģijas ražošanu un tās produktu tālāku transportēšanu, proti, enerģiju, kas izmantota fosilā kurināmā ieguvei un tā transportēšanai uz izmantošanas vietu.

d)	enerģijas uzkrāšanu.

Līdz 2021. gada 31. janvārim Komisija, pamatojoties uz saviem novērojumiem, vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei attiecīgu leģislatīva akta priekšlikumu.

Grozījums Nr. 114

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – a apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

IV pielikums – 3. zemsvītras piezīme

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams, ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,0 . Dalībvalstis drīkst piemērot atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot.”;

(a)

IV pielikuma 3. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu: “(3) Piemērojams tikai šīs direktīvas mērķiem un tad , ja enerģijas ietaupījumu aprēķina primārās enerģijas izteiksmē, izmantojot augšupēju pieeju, ko balsta uz enerģijas galapatēriņu. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis piemēro koeficientu, ko nosaka ar pārredzamu un visās dalībvalstīs salīdzināmu metodi, pamatojoties uz valsts apstākļiem, kas ietekmē primārās enerģijas patēriņu. Šie apstākļi ir pienācīgi pamatoti, izmērāmi un pārbaudāmi, un to pamatā ir objektīvi un nediskriminējoši kritēriji. Attiecībā uz elektroenerģijas ietaupījumu (kWh) dalībvalstis drīkst piemērot standarta koeficientu 2,3 vai atšķirīgu koeficientu ar nosacījumu, ka to var pamatot. To darot, dalībvalstis ņem vērā savu energoresursu struktūru, kas iekļauta integrētajos valsts enerģētikas un klimata plānos, kuri jāpaziņo Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) XX/20XX [Enerģētikas savienības pārvaldība] [3.] pantu. Standarta koeficientu pārskata ik pēc 5 gadiem, pamatojoties uz faktiski novērotajiem datiem. ”;

Grozījums Nr. 87

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma. Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un ES līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

(a)

ir jāpierāda, ka ietaupījumi ir ietaupījumi papildus tiem, kuri rastos jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības. Lai noteiktu, kādu ietaupījumu var deklarēt kā papildu ietaupījumu, dalībvalstis nosaka bāzlīniju, kura raksturo, kā enerģijas patēriņš palielinātos, ja nebūtu attiecīgā politikas pasākuma un no tā izrietošo jauno atsevišķo darbību . Nosakot bāzlīniju, ņem vērā vismaz šādus faktorus: enerģijas patēriņa tendences, patērētāju paradumu izmaiņas, tehnikas progress un citu valsts un Savienības līmenī īstenotu pasākumu radītas izmaiņas;

Grozījums Nr. 88

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti esošo ēku renovāciju , ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;

(b)

ietaupījumus, ko rada obligātu Savienības tiesību aktu īstenošana, uzskata par ietaupījumiem, kas būtu radušies jebkurā gadījumā bez atbildīgo, iesaistīto vai pilnvaroto pušu un/vai īstenojošo publisko iestāžu darbības, tāpēc tos nedrīkst deklarēt saskaņā ar 7. panta 1. punktu, izņemot ietaupījumus, kas saistīti ar pasākumiem esošo ēku renovācijas veicināšanai , ja ir nodrošināts 3. punkta h) apakšpunktā minētais būtiskuma kritērijs;

Grozījums Nr. 89

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 2. punkts – h apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(h)

aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu. To var darīt , uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.

(h)

aprēķinot enerģijas ietaupījumu, ņem vērā pasākumu darbības ilgumu un likmi, ar kādu ietaupījums samazinās laika gaitā . Šo aprēķinu veic , uzskaitot ietaupījumu, ko ar katru atsevišķu darbību iegūs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Kā alternatīvu dalībvalstis drīkst izmantot citu metodi, par kuru aplēsts, ka ar to tiks sasniegts vismaz tāds pats kopējais ietaupījuma apjoms. Izmantojot citas metodes, dalībvalstis nodrošina, ka kopējais ar šīm citām metodēm aprēķinātais enerģijas ietaupījuma apjoms nepārsniedz enerģijas ietaupījuma apjomu, kas būtu radies, ja aprēķinā tiktu skaitīts ietaupījums, ko ar katru atsevišķu darbību sasniegs laikā no tās īstenošanas dienas līdz attiecīgi 2020. gada 31. decembrim vai 2030. gada 31. decembrim. Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos saskaņā ar Enerģētikas savienības pārvaldības regulu sīki apraksta citas izmantotās metodes un to, kādi noteikumi ir paredzēti, lai nodrošinātu, ka tās izpilda šo saistošo aprēķināšanas prasību.

Grozījums Nr. 90

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 3. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš vai kā primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;

(d)	enerģijas ietaupījuma apjoms, kas ir prasīts vai jāpanāk, īstenojot politikas pasākumu, ir izteikts kā galapatēriņš un primārās enerģijas patēriņš, izmantojot IV pielikumā noteiktos pārrēķina koeficientus;

Grozījums Nr. 91

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

V pielikums – 3. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Politikas pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 7. panta 2. punkta e) apakšpunktu, dalībvalstis drīkst izmantot Direktīvā 2010/31/ES noteikto aprēķinu metodiku tiktāl, ciktāl tas atbilst šīs direktīvas 7. pantā un šajā pielikumā noteiktajām prasībām.	svītrots

Grozījums Nr. 92

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva 2012/27/ES

VIIa pielikums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	Faktiskajā patēriņā balstīti rēķini

1.	Faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstīti rēķini

Lai ļautu galalietotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu.

Lai ļautu galaizmantotājiem pielāgot savu enerģijas patēriņu, rēķini tiek sagatavoti vismaz reizi gadā, balstoties uz faktisko patēriņu vai siltummaksas sadalītāju rādījumiem .

2.	Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums

2.	Rēķinu vai patēriņa informācijas sniegšanas biežums

No [ierakstīt stāšanās spēkā datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.

No [ierakstīt transponēšanas datumu], ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina galalietotājiem vismaz reizi ceturksnī pēc pieprasījuma vai gadījumā, ja galapatērētāji ir izvēlējušies saņemt elektroniskus rēķinus, vai citos gadījumos – divas reizes gadā.

No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, rēķinus vai patēriņa informāciju dara pieejamu vismaz reizi mēnesī. Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.

No 2022. gada 1. janvāra, ja ir uzstādīti attālināti nolasāmi skaitītāji vai siltummaksas sadalītāji, faktiskajā patēriņā vai siltummaksas sadalītāju rādījumos balstītus rēķinus vai patēriņa informāciju nodrošina visiem galalietotājiem vismaz reizi mēnesī . To arī pastāvīgi dara pieejamu internetā un atjaunina tik bieži, cik to atļauj izmantotās mērierīces un sistēma . Siltumapgādi un dzesēšanu no šīs prasības izpildes drīkst atbrīvot laikā, kas nav siltumapgādes/dzesēšanas sezona.

3.	Informācijas minimums faktiskajā patēriņā balstītā rēķinā

3.	Rēķinā ietvertās informācijas minimums

Dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājiem skaidrā un saprotamā veidā rēķinos vai līdz ar tiem būtu pieejama šāda informācija:

Ja rēķinu pamatā ir faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, dalībvalstis nodrošina, lai tajos vai līdz ar tiem galaizmantotājiem skaidrā un saprotamā veidā, būtu pieejama šāda precīza informācija:

(a)	pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš;

(a)	pašreizējās faktiskās cenas un enerģijas faktiskais patēriņš vai kopējie siltummaksas un siltummaksas sadalītāju rādījumi ;

(b)	informācija par izmantoto kurināmo sadalījumu , tostarp galalietotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi;

(b)	informācija par izmantotā kurināmā struktūru, ar to saistīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu , tostarp galaizmatotājiem ar centralizētu siltumapgādi vai centralizētu aukstumapgādi , un skaidrojums par dažādiem nodokļiem, nodevām un piemērotajiem tarifiem ;

(c)	galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;

(c)	galalietotāja pašreizējā siltumapgādes un dzesēšanas enerģijas patēriņa salīdzinājums grafiskā veidā ar patēriņu tajā pašā laikposmā iepriekšējā gadā, ar klimatisko apstākļu korekciju;

(d)

informācija saziņai ar galalietotāju organizācijām, enerģētikas aģentūrām vai līdzīgām struktūrām, tostarp tīmekļa vietņu adreses, kur var iegūt informāciju par pieejamajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem, salīdzinošus datus par galalietotāju profiliem un objektīvas enerģiju patērējošo iekārtu tehniskās specifikācijas.

(d)

(da)	informācija par attiecīgajām sūdzību iesniegšanas procedūrām, ombuda pakalpojumiem vai alternatīviem strīdu izšķiršanas mehānismiem;

Turklāt dalībvalstis nodrošina, lai galalietotājam skaidrā un saprotamā veidā rēķinos, līdz ar tiem vai līdztekus tiem būtu pieejami salīdzinājumi ar tādas pašas lietotāju kategorijas vidējo normalizēto vai etalona galalietotāju.

(db)	salīdzinājumi ar tādas pašas patērētāju kategorijas vidējo normalizēto vai standarta galaizmantotāju;

Ja rēķina pamatā nav faktiskais patēriņš vai siltummaksas sadalītāju rādījumi, tajos iekļauj skaidru un saprotamu paskaidrojumu par to, kā tika aprēķināta rēķinā norādītā summa, un vismaz d) un da) apakšpunktā minēto informāciju.

Grozījums Nr. 93

Direktīvas priekšlikums

I pielikums – 2.a punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

IX pielikums – 1. daļa – g. punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

2.a	Direktīvas IX pielikuma 1. daļas ceturtās daļas g) punktu aizstāj ar šādu:

g)	ekonomiskā analīze. Ietekmju pārskats

g)	Ekonomiskā analīze: Ietekmju pārskats

Ekonomiskajā analīzē ņem vērā visus attiecīgos ekonomikas ietekmes faktorus.

Dalībvalstis var izvērtēt un lēmumu pieņemšanā ņemt vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.

Dalībvalstis izvērtē un lēmumu pieņemšanā ņem vērā izmaksas un enerģijas ietaupījumus, ko gūst, saistībā ar analizētajiem risinājumiem palielinot enerģijas piegādes elastīgumu un labāk izmantojot elektroenerģijas tīklus, tostarp ieekonomētās izmaksas un ietaupījumu no samazinātiem infrastruktūras ieguldījumiem.

Vērā ņemtajās izmaksās un ieguvumos iekļauj vismaz šādus punktus:

ieguvumi

—	patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),

—	patērētāja ieguvums (siltumapgāde un elektroenerģija),

—	ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi un veselību saistīti ieguvumi, kad vien tas iespējams;

—	ārējie ieguvumi, piemēram, ar vidi , siltumnīcefekta gāzu emisijām, veselību un drošību saistīti ieguvumi,

—	ietekme uz darba tirgu, energoapgādes drošību un konkurētspēju,

ii)

izmaksas

ii)

izmaksas

—	iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,

—	iekārtu un aprīkojuma kapitāla izmaksas,

—	saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,

—	saistīto enerģētikas tīklu kapitāla izmaksas,

—	mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,

—	mainīgās un fiksētās ekspluatācijas izmaksas,

—	enerģijas izmaksas,

—	enerģijas izmaksas,

—	ar vidi un veselību saistītās izmaksas, kad vien tas iespējams;

—	ar vidi , veselību un drošību saistītās izmaksas,

—	ar darba tirgu, energoapgādes drošību un konkurētspēju saistītās izmaksas.”

Grozījums Nr. 94

Direktīvas priekšlikums

Pielikums – 2.b punkts (jauns)

Direktīva 2012/27/ES

XII pielikums – 1. daļa – a punkts

Spēkā esošais teksts

Grozījums

(2.b)

direktīvas XII pielikuma pirmās daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem un tīkla pastiprinājumiem , uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā;

“a)

izveido un publisko standarta noteikumus saistībā ar to izmaksu uzņemšanos un sadali, kas saistītas ar tehniskiem pielāgojumiem, piemēram, tīkla pieslēgumiem , tīkla pastiprinājumiem un jaunu tīklu ieviešanu , uzlabotu tīkla darbību un noteikumiem par nediskriminējošu tīkla kodeksu īstenošanu, kuri ir nepieciešami, lai integrētu jaunus ražotājus, kas augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā saražoto elektroenerģiju piegādā savstarpēji savienotā tīklā vai citos difūzos avotos .”

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0391/2017).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 14. decembra Direktīva (ES) 2016/2284 par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK (OV L 344, 17.12.2016., 1. lpp.).

(1a) 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.

(1b) 2016. gada Pasaules enerģētikas pārskats, Starptautiskā Enerģētikas aģentūra, 2016.

(1a) Formulējums no Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. jūnija ziņojuma par īstenošanas ziņojumu par Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES)-(2015/2232(INI))

(1a) Komisijas dienestu darba dokuments, Lauksaimniecība un ilgtspējīga ūdens apsaimniekošana ES, 2017. gada 28. aprīlis.

(1a) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK attiecībā uz mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

19.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/391

P8_TA(2018)0011

Enerģētikas savienības pārvaldība ***I

Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD)) (1)

(Parastā likumdošanas procedūra: pirmais lasījums)

(2018/C 458/17)

Grozījums Nr . 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai un pārredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus iedzīvinot Savienības labāka regulējuma principus .

(1)

Šī regula liek vajadzīgo leģislatīvo pamatu uzticamai , iekļaujošai, rentablai, pārredzamai un paredzamai pārvaldībai, kas nodrošinās Enerģētikas savienības 2030. gada un ilgtermiņa mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām 21. pušu konferences ietvaros 2015. gadā pieņemto Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām (“Parīzes nolīgums”) ar komplementāriem, saskanīgiem un vērienīgiem Savienības un tās dalībvalstu centieniem, līdztekus ierobežojot administratīvo sarežģītību .

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu, un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības un nacionālā līmenī.

(3)

Spēcīga Enerģētikas savienība, kuras pamatā ir tālejoša klimata politika, ir vajadzīga tāpēc, lai Savienības patērētājiem — gan mājsaimniecībām, gan uzņēmumiem — sagādātu drošu, ilgtspējīgi saražotu, konkurētspējīgu enerģiju par pieņemamu cenu un veicinātu pētniecību un inovāciju, izmantojot pievilcīgas investīcijas , un tam vajadzīga pilnīga Eiropas energosistēmas pārkārtošana. Šo mērķi var sasniegt tikai ar koordinētu rīcību un gan leģislatīviem, gan neleģislatīviem aktiem Savienības , makroreģionālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmenī.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

3.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3a)

Pilnībā funkcionējoša un noturīga Enerģētikas savienība pārveidotu Savienību par vadošu inovācijas, investīciju, izaugsmes un sociālās un ekonomiskās attīstības reģionu, kas savukārt sniegtu labu piemēru tam, kā īstenot vērienīgus mērķus klimata pārmaiņu mazināšanā, kuri ir nesaraujami saistīti ar pasākumiem inovācijas, investīciju un izaugsmes veicināšanai.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

Komisijas priekšlikums ir izstrādāts līdzās un pieņemts kopā ar vairākām citām iniciatīvām konkrētās enerģētikas politikas jomās, konkrētāk, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un tirgus modeļa jomā. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras pamatprincipi ir prioritāte energoefektivitātei, Savienības globālās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā un taisnīgums pret enerģijas patērētājiem.

(4)

Komisijas priekšlikums ir izstrādāts līdzās un pieņemts kopā ar vairākām citām iniciatīvām konkrētās enerģētikas politikas jomās, konkrētāk, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes (tostarp ēku energoefektivitātes) un tirgus modeļa jomā. Minētās iniciatīvas kopā veido tiesību aktu paketi, kuras pamatprincipi ir prioritāte energoefektivitātei, Savienības globālās līderpozīcijas atjaunojamo energoresursu jomā un taisnīgums pret enerģijas patērētājiem , tostarp risinot enerģētiskās nabadzības problēmu un veicinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū .

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

5. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī vienojās par Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju.

(5)

Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī ierosināja Savienības klimata un enerģētikas politikas satvaru 2030. gadam, par pamatu izvirzot četrus galvenos mērķrādītājus: visā iekšējā tautsaimniecībā par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, par vismaz 27 % (orientējoties uz 30 %) uzlabot energoefektivitāti, panākt, ka vismaz 27 % no Savienībā patērētās enerģijas nāk no atjaunojamajiem energoresursiem, un panākt, ka elektrotīklu starpsavienotības rādītājs sasniedz vismaz 15 %. Tā noteica, ka atjaunojamo energoresursu mērķrādītājs ir saistošs Savienības līmenī un tiks sasniegts ar dalībvalstu devumiem, orientējoties uz vajadzību kopīgi sasniegt ES mērķrādītāju. Tomēr šajā regulā ir atspoguļoti nozaru tiesību aktos apstiprinātie mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

5.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)

Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī piekrita, ka Komisija ar dalībvalstu atbalstu veiks neatliekamus pasākumus, lai steidzamības kārtā un ne vēlāk kā 2020. gadā nodrošinātu pašreizējo elektroenerģijas starpsavienojumu 10 % minimālā mērķa sasniegšanu vismaz tajās dalībvalstīs, kuras vēl nav sasniegušas integrācijas minimālo līmeni iekšējā enerģijas tirgū.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Parīzes nolīgums paredzēja daudz vērienīgāku pasaules mēroga mērķi klimata pārmaiņu mazināšanas jomā, tā parakstītājiem apņemoties saglabāt pasaules vidējās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un turpināt centienus, lai šis pieaugums nepārsniegtu 1,5 oC, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni. Savienībai ir jāsagatavojas daudz lielākam un straujākam emisiju samazinājumam, nekā tas sākotnēji bija paredzēts. Ņemot vērā attīstības gaitu un atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju ieviešanu, šādu samazinājumu tomēr ir iespējams panākt ar mazākām izmaksām, nekā tika lēsts iepriekš.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

6.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6b)

Saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķi, proti, 21. gadsimta otrajā pusē panākt līdzsvaru starp antropogēnajām emisijām no avotiem un SEG piesaistījumiem piesaistītājos, Savienībai, pamatojoties uz vienlīdzības principu, būtu jātiecas Savienības iekšienē sasniegt nulles līmeņa emisijas līdz 2050. gadam un pēc tam panākt negatīvu emisiju īpatsvaru.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

6.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6c)

Klimata sistēmā kopējo siltumnīcefekta gāzu koncentrāciju atmosfērā ietekmē antropogēno emisiju kumulatīvais kopapjoms attiecīgā laikposmā. Lai izpildītu Parīzes nolīguma saistības, kopējais oglekļa dioksīda emisiju apmērs ir jāizvērtē atbilstīgi centieniem ierobežot temperatūras paaugstināšanos līdz 1,5 oC, salīdzinot ar pirmsindustriālo līmeni, un Savienībai jānosaka taisnīga Savienības daļa atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā. Ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijās vajadzētu ņemt vērā šo oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu.

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

6.d apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6d)	Savienībai un dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata klimata un enerģētikas mērķrādītāji un vajadzības gadījumā jāizvirza augstāki mērķrādītāji, lai ņemtu vērā secīgās pārskatīšanas, kas veiktas UNFCCC procesā, un jaunākos zinātniskos datus par klimata pārmaiņu tempu un ietekmi.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

6.e apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6e)

Lai arī Savienība apņēmās līdz 2030. gadam panākt vairāk nekā vērienīgus SEG samazinājumus, tā nevar apkarot klimata pārmaiņas tikai saviem spēkiem. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāizmanto katra iespēja pārliecināt jo īpaši tās valstis, kuras gūst labumu no starptautiskās tirdzniecības ar Savienību, uzņemties proporcionālu daļu atbildības un palielināt savu mērķrādītāju līmeni līdz Savienības līmenim.

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

7. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(7)

Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī (14) arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu, palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, atvēlot dalībvalstīm vajadzīgo elastību un pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.

(7)

Eiropadome 2014. gada 24. oktobrī (14) arī secināja, ka būtu jāizstrādā uzticama un pārredzama pārvaldības sistēma, kas, neradot lieku administratīvo slogu un nodrošinot pietiekamu elastīgumu dalībvalstīm , palīdzētu nodrošināt, ka ES sasniedz savus enerģētikas politikas mērķus, vienlaikus pilnībā respektējot dalībvalstu tiesības noteikt savu energoresursu struktūru. Tā uzsvēra, ka šāda pārvaldības sistēma būtu jāveido, izmantojot jau esošos elementus, piemēram, nacionālās klimata programmas un nacionālos atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes plānus, un ka atsevišķie plānošanas un ziņošanas pavedieni jāracionalizē un jāsavij. Tā arī vienojās stiprināt patērētāju lomu un tiesības un investoriem vajadzīgo pārredzamību un paredzamību, cita starpā sistemātiski sekojot pamatindikatoriem virzībā uz finansiāli pieejamu, drošu, konkurētspējīgu, aizsargātu un ilgtspējīgu energosistēmu, kā arī palīdzēt koordinēt nacionālās klimata un enerģētikas rīcībpolitikas un veicināt reģionālo sadarbību starp dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

10. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(10)

Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos (16) atzīts, ka Enerģētikas savienības pārvaldība būs svarīgs instruments centienos sekmīgi un efektīvi izveidot Enerģētikas savienību un sasniegt tās mērķus. Tajos uzsvērts, ka pārvaldības sistēmai vajadzētu būt balstītai uz principiem, kas paredz klimata un enerģētikas rīcībpolitiku īstenošanas stratēģisko plānošanu un ziņošanu par to savstarpēji integrēt, kā arī par enerģētikas un klimata politiku atbildīgo aktoru darbību koordinēt Savienības, reģionālā un nacionālā līmenī. Tajos turklāt tika uzsvērts, ka pārvaldībai būtu jānodrošina apstiprināto 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšana un ka pārvaldība dotu iespēju uzraudzīt Savienības kopīgo progresu virzībā uz piecās Enerģētikas savienības dimensijās izvirzītajiem rīcībpolitiskajiem mērķiem.

(10)

Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumos (16) atzīts, ka Enerģētikas savienības pārvaldība būs svarīgs instruments centienos sekmīgi un efektīvi izveidot Enerģētikas savienību un sasniegt tās mērķus. Tajos uzsvērts, ka pārvaldības sistēmai vajadzētu būt balstītai uz principiem, kas paredz klimata un enerģētikas rīcībpolitiku īstenošanas stratēģisko plānošanu un ziņošanu par to savstarpēji integrēt, kā arī par enerģētikas un klimata politiku atbildīgo aktoru darbību koordinēt Savienības, reģionālā un nacionālā līmenī. Tajos turklāt tika uzsvērts, ka pārvaldībai būtu jānodrošina apstiprināto 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšana un ka pārvaldība dotu iespēju uzraudzīt katras dalībvalsts un Savienības kopīgo progresu virzībā uz piecās Enerģētikas savienības dimensijās izvirzītajiem mērķrādītājiem un mērķiem.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

12. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12)

Tāpēc galvenajam Enerģētikas savienības pārvaldības mērķim vajadzētu būt: dot iespēju sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara mērķrādītājus. Tāpēc šī regula ir saistīta ar sektorālajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji. Lai gan dalībvalstīm ir vajadzīga elastība izvēlēties rīcībpolitikas, kas vislabāk sader ar valsts energoresursu struktūru un vislabāk atbilst valsts vajadzībām, šai elastībai vajadzētu būt savienojamai ar ciešāku tirgus integrāciju, lielāku konkurenci, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un pakāpenisku pāreju uz mazoglekļa ekonomiku.

(12)

Tāpēc galvenajam Enerģētikas savienības pārvaldības mērķim vajadzētu būt: dot iespēju sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un jo īpaši 2030. gada klimata un enerģētikas satvara mērķrādītājus SEG emisiju samazināšanas, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes jomā . Tāpēc šī regula ir saistīta ar sektorālajiem tiesību aktiem, ar kuriem tiek īstenoti 2030. gadam nospraustie enerģētikas un klimata mērķrādītāji. Lai gan dalībvalstīm ir vajadzīga elastība izvēlēties rīcībpolitikas, kas vislabāk sader ar valsts energoresursu struktūru un vislabāk atbilst valsts vajadzībām, šai elastībai vajadzētu būt savienojamai ar ciešāku tirgus integrāciju, lielāku konkurenci, klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu un pakāpenisku pāreju uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku , pamatojoties uz sevišķi energoefektīvu, uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu enerģētikas sistēmu . Būtu jāievieš ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju obligāta veidne, lai nodrošinātu šo stratēģiju kvalitāti un salīdzināmību.

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Lai varētu notikt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku, jāmainās investīciju modeļiem un vajadzīgi attiecīgi stimuli visā rīcībpolitiku spektrā. Lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, ir jākāpina Eiropas ekonomikas efektivitāte un inovativitāte, un šiem samazinājumiem turklāt būtu jāuzlabo gaisa kvalitāte.

(13)

Lai varētu notikt sociāli pieņemama pāreja uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku, būtiski jāmainās investīciju modeļiem , jo īpaši attiecībā uz publiskām un privātām investīcijām, un vajadzīgi attiecīgi stimuli visā rīcībpolitiku spektrā , kā arī jāveic reģionālo tirgu reformas . Lai panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus, ir jākāpina Eiropas ekonomikas efektivitāte un inovativitāte, un šiem samazinājumiem turklāt būtu jārada ilgtspējīgas darbvietas un jāuzlabo gaisa kvalitāte.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

13.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13a)

Savienībai un dalībvalstīm būtu jāveic konkrētas darbības, ar kurām aizliegtu subsīdijas enerģijai, vismaz fosilajam kurināmajam, lai izpildītu G7 un G20, kā arī Parīzes nolīguma starptautiskās saistības.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

14. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14)

Tā kā siltumnīcefekta gāzes un gaisa piesārņotāju avoti galvenokārt ir vieni un tie paši, uz SEG samazināšanu vērsta rīcībpolitika var līdztekus uzlabot gaisa kvalitāti, tā kompensējot daļu SEG samazināšanas īstermiņa izmaksu vai visas šīs izmaksas. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK (18) ziņotie dati ir vērtīgs resurss SEG pārskata un nacionālo plānu sagatavošanā, būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir apkopot un ziņot datus, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK sniegtajos ziņojumos un SEG pārskatā ir saskanīgi.

(14)

Tā kā siltumnīcefekta gāzes un gaisa piesārņotāju avoti galvenokārt ir vieni un tie paši, uz SEG samazināšanu vērsta rīcībpolitika var līdztekus uzlabot sabiedrības veselību un gaisa kvalitāti, jo īpaši pilsētu rajonos, tā kompensējot SEG samazināšanas īstermiņa izmaksas. Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK (18) ziņotie dati ir vērtīgs resurss SEG pārskata un nacionālo plānu sagatavošanā, būtu jāņem vērā, cik svarīgi ir apkopot un ziņot datus, kas saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK sniegtajos ziņojumos un SEG pārskatā ir saskanīgi.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

16. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(16)

Kā paredz Komisijas stingrā apņemšanās panākt labāku regulējumu, Enerģētikas savienības pārvaldībai vajadzētu ievērojami mazināt dalībvalstu, Komisijas un citu Savienības iestāžu administratīvo slogu , kā arī nodrošināt Savienības un nacionālā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu saskanību un piemērotību attiecībā uz energosistēmas pārkārtošanu virzībā uz mazoglekļa ekonomiku.

(16)

Kā paredz Komisijas stingrā apņemšanās panākt labāku regulējumu un saskaņā ar pētniecības, inovācijas un investīciju politiku , Enerģētikas savienības pārvaldībai vajadzētu ievērojami mazināt dalībvalstu un attiecīgo ieinteresēto personu , Komisijas un citu Savienības iestāžu administratīvo sarežģītību , kā arī nodrošināt Savienības , makroreģionālā, reģionālā, nacionālā un vietējā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu saskanību un piemērotību attiecībā uz energosistēmas pārkārtošanu virzībā uz ilgtspējīgu mazoglekļa ekonomiku.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Enerģētikas savienības mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām . Tāpēc plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, pēc iespējas vairāk būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.

(17)

Enerģētikas savienības mērķrādītāju un mērķu sasniegšana būtu jānodrošina ar Savienības iniciatīvām līdztekus integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītajām saskanīgajām nacionālajām rīcībpolitikām. Savienības sektorālajos tiesību aktos enerģētikas un klimata jomā ir noteiktas plānošanas prasības, kas ir bijuši lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī. Tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām , tādējādi kaitējot rentabilitātei. Plānošana, ziņošana un monitorings, kas klimata un enerģētikas jomā pašlaik rit nošķirti, attiecīgā gadījumā būtu jāracionalizē un savstarpēji jāintegrē.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

17.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

Nolūkā realizēt dekarbonizāciju ir nepieciešams pašreizējo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums, un dalībvalstīm būtu jāsagatavo kvantitatīvs un kvalitatīvs vērtējums.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

17.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17b)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina nacionālo enerģētikas un klimata plānu un mazoglekļa emisiju ilgtermiņa stratēģiju rīcībpolitikas saskanība ar ANO Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāaptver desmit gadus ilgi periodi un jāsniedz pārskats par pašreizējo energosistēmu un rīcībpolitisko situāciju. Tajos būtu jānosaka nacionālie mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām, kā arī attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā jābūt analīzei. Nacionālajos plānos, kas aptver pirmo periodu — no 2021. līdz 2030. gadam —, īpaša uzmanība jāveltī 2030. gadam izvirzītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt, lai nacionālie plāni būtu saskanīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzētu šos mērķus sasniegt.

(18)

Integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem būtu jāaptver desmit gadus ilgi periodi un jāsniedz pārskats par pašreizējo energosistēmu un rīcībpolitisko situāciju. Tajos būtu jānosaka nacionālie mērķrādītāji vai mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām, kā arī attiecīgās rīcībpolitikas un pasākumi šo mērķu sasniegšanai, un to pamatā jābūt analīzei. Nacionālajos plānos, kas aptver pirmo periodu — no 2021. līdz 2030. gadam —, īpaša uzmanība jāveltī 2030. gadam izvirzītajiem siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas, atjaunojamo energoresursu, energoefektivitātes un elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājiem. Dalībvalstīm būtu jātiecas panākt, lai nacionālie plāni būtu saskanīgi ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem un palīdzētu šos mērķus sasniegt.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

18.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18a)

Sagatavojot integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, dalībvalstīm būtu jāizvērtē enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits, ņemot vērā nepieciešamos iekšzemes energopakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīves pamatstandartus attiecīgās valsts kontekstā, un ko mājsaimniecības, iespējams, nevar atļauties tādu problēmu kombinācijas dēļ kā zemi ienākumi, augsti izdevumi par enerģiju un zema energoefektivitāte. Dalībvalstīm būtu jāizklāsta pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi enerģētiskās nabadzības novēršanai un vajadzības gadījumā jāiekļauj nacionālais mērķis samazināt enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu. Komisijai būtu jāpieņem vienota metodika, kā dalībvalstīm definēt enerģētisko nabadzību, un katrai dalībvalstij būtu jādefinē enerģētiskās nabadzības skartās mājsaimniecības saskaņā ar konkrētajiem apstākļiem valstī.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

18.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18b)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Savienības finansējums no 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas tiek iekļauts to integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos. Valsts piešķīrumiem no daudzgadu finanšu shēmas pēc 2020. gada būtu aktīvi jāpalīdz sasniegt Enerģētikas savienības mērķrādītājus un mērķus, jo īpaši siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas jomās, ietverot piesaistījumus piesaistītājos, atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti. Šajā ziņā plānošanas procesam valstu un vietējā līmenī attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu pēc 2020. gada būtu jānotiek saistībā ar Komisijas novērtējumu par integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem, lai atspoguļotu izvirzītos vērienīgos mērķus, jo īpaši ņemot vērā Parīzes nolīguma un ilgtspējīgas attīstības mērķus.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

19.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(19a)

Dalībvalstīm būtu jāizveido pastāvīga daudzlīmeņu enerģētikas dialoga platforma, iesaistot tajā vietējās pārvaldes iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, darījumu aprindas, investorus un citas attiecīgās ieinteresētās personas, lai apspriestu dažādas iespējas, kas paredzētas enerģētikas un klimata rīcībpolitikās. Šīs platformas kontekstā būtu jāapspriež integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kā arī klimata un enerģētikas ilgtermiņa stratēģijas.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

20. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(20)

Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana enerģētikas un klimata jomā atstāj ietekmi uz vidi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai sabiedrībai tiktu dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un tās apspriešanā, attiecīgā gadījumā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK (24) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (“ANO/EEK”) 1998. gada 25. jūnija Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Dalībvalstīm turklāt būtu jānodrošina sociālo partneru iesaiste integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā .

(20)

Rīcībpolitiku un pasākumu īstenošana enerģētikas un klimata jomā atstāj ietekmi uz vidi. Tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai sabiedrībai tiktu dotas agrīnas un reālas iespējas aktīvi iesaistīties integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju sagatavošanā un apspriešanā, attiecīgā gadījumā atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/42/EK (24) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (“ANO/EEK”) 1998. gada 25. jūnija Konvencijai par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (“Orhūsas konvencija”). Dalībvalstīm turklāt jau agrīnos integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa stratēģiju plānošanas un ziņošanas procesu un sagatavošanas posmos būtu jānodrošina sociālo partneru , vietējo iestāžu un visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaiste .

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

21. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(21)

Sekmīgi sasniegt Enerģētikas savienības mērķus nebūs iespējams bez reģionālās sadarbības . Lai novērstu nesaskanību un potenciālu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nodrošinātu, ka kopīgi tiek sasniegti kopīgie mērķi, dalībvalstīm būtu jādod iespēja izteikt piezīmes par citu dalībvalstu plāniem pirms to galīgās redakcijas izstrādes. Lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un sekmētu tirgus integrāciju un enerģētisko drošību, būtu katrā ziņā reģionāli jāsadarbojas nacionālo plānu izstrādē un to galīgās redakcijas izstrādē, kā ar to vēlākajā īstenošanā.

(21)

Dalībvalstīm ir nepieciešama makroreģionālā un reģionālā sadarbība, lai kopīgi īstenotu atsevišķas rīcībpolitikas un pasākumus, kas veicina kopējo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu izmaksoptimālā veidā. Komisijai būtu jāveicina šāda sadarbība starp dalībvalstīm. Lai novērstu nesaskanību un potenciālu negatīvu ietekmi uz citām dalībvalstīm un nodrošinātu, ka kopīgi tiek sasniegti kopīgie mērķi, dalībvalstīm būtu jādod arī iespēja izteikt piezīmes par citu dalībvalstu plāniem pirms to galīgās redakcijas izstrādes. Lai uzlabotu pasākumu lietderību un efektivitāti un sekmētu tirgus integrāciju un enerģētisko drošību, būtu katrā ziņā makroreģionāli un reģionāli jāsadarbojas nacionālo plānu izstrādē un to galīgās redakcijas izstrādē, kā ar to vēlākajā īstenošanā.

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

22. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(22)

Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi dodot drošību investoriem , nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Tomēr vienu reizi plāna aptvertajā desmit gadu periodā būtu jāparedz nacionālo plānu atjauninājumi, lai dalībvalstīm dotu iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Plānus, kas aptver 2021.–2030. gada periodu, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai atjaunināt līdz 2024. gada 1. janvārim. Mērķrādītāji , mērķi un devumi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi 2030. gadam nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Atjauninājumos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.

(22)

Lai nodrošinātu nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu pārredzamību un paredzamību, tādējādi nodrošinot investīciju noteiktību , nacionālajiem plāniem vajadzētu būt stabiliem. Regulāra nacionālo plānu iesniegšana pēc katra desmit gadu perioda dod dalībvalstīm iespēju pielāgoties būtiskiem mainīgiem apstākļiem. Mērķrādītāji un mērķi būtu jāmaina tikai tā, lai tie kopumā kļūtu vērienīgāki, it sevišķi nosprausto enerģētikas un klimata mērķrādītāju kontekstā. Minētajos plānos dalībvalstīm būtu jācenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā.

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, ir katrā ziņā vajadzīgas stabilas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas. Turklāt Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam izziņot savas ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz gadsimta vidum.

(23)

Lai sekmētu ekonomikas pārkārtošanu, nodarbinātību, izaugsmi un plašāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, kā arī taisnīgi un izmaksefektīvi virzītos uz Parīzes nolīgumā izvirzīto ilgtermiņa mērķi, ir katrā ziņā vajadzīgas stabilas ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas. Turklāt Parīzes nolīguma puses ir aicinātas līdz 2020. gadam izziņot savas ilgtermiņa stratēģijas attīstībai ar mazām siltumnīcefekta gāzu emisijām laikposmā līdz gadsimta vidum.

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

23.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23a)

Dalībvalstīm būtu jāizstrādā ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas 2050. gadam un laikposmam pēc tam, nosakot visas vajadzīgās pārmaiņas dažādās nozarēs, kas jāveic, lai pārietu uz atjaunojamo energoresursu sistēmu un sasniegtu Parīzes nolīguma mērķus. Stratēģijām būtu jāatbilst taisnīgai Savienības daļai atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā, un tās būtu jāizstrādā atklātā un pārredzamā veidā, pilnībā iesaistot attiecīgās ieinteresētās personas. Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām un būtu tām jāatbilst.

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

23.b apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23b)

Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozare ir ļoti apdraudēta un ļoti jutīga pret klimata pārmaiņām. Vienlaikus šai nozarei ir milzīgs potenciāls nodrošināt ilgtermiņa ieguvumus klimata jomā un sniegt ievērojamu devumu Savienības un starptautisko ilgtermiņa klimata mērķu sasniegšanā. Devumu klimata pārmaiņu mazināšanā šī nozare var nodrošināt dažādos veidos, jo īpaši samazinot emisijas un saglabājot un uzlabojot piesaistītājus un oglekļa uzkrājumus, kā arī nodrošinot biomateriālus, kas var aizstāt fosilos vai oglekļietilpīgos materiālus. Lai pasākumi, kuru mērķis ir jo īpaši palielināt spēju sekvestrēt oglekli, būtu efektīvi, ir būtiski nodrošināt ilgtspējīgu resursu pārvaldību un oglekļa krātuvju ilgtermiņa stabilitāti un pielāgotiesspēju. Ilgtermiņa stratēģijas ir būtiskas, lai ilgākā laikposmā būtu iespējamas ilgtspējīgas investīcijas.

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

23.c apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23c)

Izstrādājot turpmākos starpsavienojumus, ir būtiski veikt pilnīgu izmaksu un ieguvumu novērtējumu, ietverot pilnīgu tehnisko, sociālekonomisko un vidisko ietekmi, kā tas prasīts TEN-E regulā, un ņemt vērā starpsavienojumu pozitīvās papildu sekas, tādas kā atjaunojamo energoresursu integrācija, piegādes drošība un lielāka konkurence iekšējā tirgū.

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

24. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(24)

Tāpat kā plānošanas gadījumā, Savienības sektorālie tiesību akti enerģētikas un klimata jomā nosaka ziņošanas prasības, kas bieži vien bijušas lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī, bet, tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās — piemēram, SEG mazināšanā, atjaunojamo energoresursu jomā, energoefektivitātē un tirgus integrācijā — iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt pienācīgu sekojumu nacionālo plānu īstenošanai un vajadzību mazināt administratīvo slogu , dalībvalstīm būtu jāsagatavo divgadu progresa ziņojumi par plānu īstenošanu un citām energosistēmas norisēm. Tomēr dažas ziņas, konkrētāk, ziņas par klimatu, kuru sniegšana izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Savienības regulām, tomēr būtu jāsniedz ik gadu.

(24)

Tāpat kā plānošanas gadījumā, Savienības sektorālie tiesību akti enerģētikas un klimata jomā nosaka ziņošanas prasības, kas bieži vien papildus tirgus reformām bijušas lietderīgi instrumenti pārmaiņu veicināšanai nacionālā līmenī, bet, tā kā prasības ieviestas dažādos laikos, tās dažkārt pārklājas un ir nerentablas, kā arī tajās nav pietiekami ņemtas vērā dažādās politikas jomās — piemēram, SEG mazināšanā, atjaunojamo energoresursu jomā, energoefektivitātē un tirgus integrācijā — iespējamās sinerģijas un mijiedarbība starp tām. Lai panāktu pareizo līdzsvaru starp vajadzību nodrošināt pienācīgu sekojumu nacionālo plānu īstenošanai un vajadzību mazināt administratīvo sarežģītību , dalībvalstīm būtu jāsagatavo divgadu progresa ziņojumi par plānu īstenošanu un citām energosistēmas norisēm. Tomēr dažas ziņas, konkrētāk, ziņas par klimatu, kuru sniegšana izriet no Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Savienības regulām, tomēr būtu jāsniedz ik gadu.

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

25. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(25)

Integrētajos dalībvalstu progresa ziņojumos būtu jāaplūko tie paši elementi, kas paredzēti nacionālo plānu veidnē. Tā kā integrētie progresa ziņojumi ir tehniska rakstura un pirmie progresa ziņojumi jāsniedz 2021. gadā, ziņojumu veidne būtu jānosaka vēlākā īstenošanas aktā vai aktos. Progresa ziņojumi būtu jāsagatavo, lai garantētu pārredzamību Savienībai, citām dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem. Tiem vajadzētu pilnīgi aptvert visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas un pirmajā periodā vienlaikus īpašu uzsvaru likt uz jomām, uz kurām attiecas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītāji.

(25)

Integrētajos dalībvalstu progresa ziņojumos būtu jāaplūko tie paši elementi, kas paredzēti nacionālo plānu veidnē. Tā kā integrētie progresa ziņojumi ir tehniska rakstura un pirmie progresa ziņojumi jāsniedz 2021. gadā, ziņojumu veidne būtu jānosaka vēlākā īstenošanas aktā vai aktos. Progresa ziņojumi būtu jāsagatavo, lai garantētu pārredzamību Savienībai, citām dalībvalstīm , reģionālajām un vietējām iestādēm, tirgus dalībniekiem, tostarp patērētājiem , un citām ieinteresētajām personām, kā arī sabiedrībai kopumā . Tiem vajadzētu pilnīgi aptvert visas piecas Enerģētikas savienības dimensijas un pirmajā periodā vienlaikus īpašu uzsvaru likt uz jomām, uz kurām attiecas 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītāji.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Regulas (ES) Nr. 525/2013 īstenošanā gūtā pieredze liecina, cik liela nozīme ir informācijas pārredzamībai, precizitātei, saskanībai, pilnīgumam un salīdzināmībai. Balstoties uz šo pieredzi, šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstu progresa ziņojumos būtiska vieta tiek atvēlēta ziņām par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm. Šajos ziņojumos sniegtajai informācijai vajadzētu būt katrā ziņā vajadzīgai Regulas [] [ESR] saistību savlaicīgas izpildes pierādīšanai. Sistēmu pārvaldīšanai un pastāvīgai uzlabošanai gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī līdzās labākiem norādījumiem par ziņošanu vajadzētu ievērojami palīdzēt aizvien uzlabot informāciju, kas vajadzīga, lai sekotu dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam.

(28)

Regulas (ES) Nr. 525/2013 īstenošanā gūtā pieredze liecina, cik liela nozīme ir informācijas pārredzamībai, precizitātei, saskanībai, pilnīgumam un salīdzināmībai. Balstoties uz šo pieredzi, šai regulai būtu jānodrošina, ka dalībvalstis izmanto uzticamus un konsekventus datus un pieņēmumus visās piecās dimensijās un dara publiski pieejamus datus, kas izmantoti scenāriju izstrādē un modelēšanā, un ka dalībvalstu progresa ziņojumos būtiska vieta tiek atvēlēta ziņām par rīcībpolitikām un pasākumiem un prognozēm. Šajos ziņojumos sniegtajai informācijai vajadzētu būt katrā ziņā vajadzīgai Regulas [] [ESR] saistību savlaicīgas izpildes pierādīšanai. Sistēmu pārvaldīšanai un pastāvīgai uzlabošanai gan Savienības, gan dalībvalstu līmenī līdzās labākiem norādījumiem par ziņošanu vajadzētu ievērojami palīdzēt aizvien uzlabot informāciju, kas vajadzīga, lai sekotu dekarbonizācijas dimensijas īstenošanas progresam.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)

Lai mazinātu dalībvalstīm un Komisijai radīto administratīvo slogu , Komisijai būtu jāizveido tiešsaistes ziņošanas platforma, kas atvieglotu saziņu un veicinātu sadarbību. Tam vajadzētu nodrošināt ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un uzlabot nacionālās ziņošanas pārredzamību. E-ziņošanas platformai vajadzētu papildināt, ņemt vērā un izmantot esošos — piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Eurostat un Kopīgā pētniecības centra — ziņošanas procesus, datubāzes un e-rīkus, kā arī Savienības vides vadības un audita shēmas sniegto pieredzi.

(30)

Lai palielinātu pārredzamību enerģētikas un klimata politikas veidošanā un mazinātu dalībvalstīm un Komisijai radīto administratīvo sarežģītību , Komisijai būtu jāizveido publiska tiešsaistes platforma, kas atvieglotu publisku piekļuvi informācijai, saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm, kā arī sadarbību dalībvalstu starpā . Tam vajadzētu nodrošināt ziņojumu savlaicīgu iesniegšanu un uzlabot nacionālās ziņošanas pārredzamību. E- platformai vajadzētu papildināt, ņemt vērā un izmantot esošos — piemēram, Eiropas Vides aģentūras, Eurostat un Kopīgā pētniecības centra — ziņošanas procesus, datubāzes un e-rīkus, kā arī Savienības vides vadības un audita shēmas sniegto pieredzi.

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

31. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(31)

Kas attiecas uz datiem, kas Komisijai sniedzami nacionālās plānošanas un ziņošanas ietvaros, dalībvalstīm nebūtu dubultā jāsniedz dati un statistikas dati, kas jau darīti pieejami ar Eurostat starpniecību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/2009 (27) tādā pašā formā, kā vajadzīgs šajā regulā noteikto plānošanas un ziņošanas pienākumu izpildei, un joprojām ar tādām pašām vērtībām ir pieejami no Eurostat. Ja tas ir iespējams un laika ziņā ir lietderīgi, nacionālajos enerģētikas un klimata plānos sniegtajiem datiem un prognozēm būtu jābalstās uz Eurostat datiem un Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzēto Eiropas statistikas datu ziņošanas metodiku un jābūt ar tiem saskanīgiem.

(31)

Lai izvairītos no novēlotas rīcības Savienības līmenī, Komisijai nolūkā novērtēt paveikto 2030. gada mērķrādītāju sasniegšanā būtu jāizmanto Eiropas Vides aģentūras sniegtās gada SEG emisiju, atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes aplēses. Kas attiecas uz datiem, kas Komisijai sniedzami nacionālās plānošanas un ziņošanas ietvaros, dalībvalstīm nebūtu dubultā jāsniedz dati un statistikas dati, kas jau darīti pieejami ar Eurostat starpniecību atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 223/2009 (27) tādā pašā formā, kā vajadzīgs šajā regulā noteikto plānošanas un ziņošanas pienākumu izpildei, un joprojām ar tādām pašām vērtībām ir pieejami no Eurostat. Ja tas ir iespējams un laika ziņā ir lietderīgi, nacionālajos enerģētikas un klimata plānos sniegtajiem datiem un prognozēm būtu jābalstās uz Eurostat datiem un Regulā (EK) Nr. 223/2009 paredzēto Eiropas statistikas datu ziņošanas metodiku un jābūt ar tiem saskanīgiem.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

32. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(32)

Paturot prātā vajadzību kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā izvirzītos mērķus, ir ārkārtīgi svarīgi Komisijai novērtēt nacionālos plānus un – uz progresa ziņojumu pamata – šo plānu īstenošanas gaitu . Pirmajā desmit gadu periodā tas it sevišķi attiecas uz 2030. gadam izvirzīto Savienības līmeņa enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanu un nacionālā devuma nodrošināšanu šo mērķrādītāju sasniegšanā . Šāda novērtēšana būtu jāveic reizi divos gados un reizi gadā tikai tad, ja tas ir nepieciešams, un novērtējumi būtu jākonsolidē Komisijas ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli.

(32)

Paturot prātā vajadzību kopīgi sasniegt Enerģētikas savienības stratēģijā izvirzītos piecu dimensiju mērķus, jo īpaši mērķi izveidot pilnībā funkcionējošu un noturīgu Enerģētikas savienību, ir ārkārtīgi svarīgi Komisijai novērtēt nacionālo plānu projektus, kā arī paziņoto nacionālo plānu īstenošanu, balstoties uz progresa ziņojumiem . Tas it sevišķi attiecas uz 2030. gadam izvirzītajiem Savienības līmeņa enerģētikas un klimata mērķrādītājiem pirmajā desmit gadu periodā . Šāda novērtēšana būtu jāveic reizi divos gados un reizi gadā tad, ja tas ir nepieciešams, un novērtējumi būtu jākonsolidē Komisijas ziņojumos par Enerģētikas savienības stāvokli.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)

Tā kā aviācijā rodas CO2 un citu gāzu emisijas, tostarp slāpekļa oksīdu emisijas, un tā iespaido tādus mehānismus kā pastiprināta spalvmākoņu veidošanās, tā atstāj ietekmi uz pasaules klimatu. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, Regulā (ES) Nr. 525/2013 jau ir paredzēts no jauna novērtēt, kāda ir aviācijas ar CO2 nesaistītā ietekme uz pasaules klimatu. Tam izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes novērtējumiem, Komisija varētu apsvērt attiecīgas rīcībpolitikas šīs problēmas risināšanai.

(33)

Tā kā aviācijā rodas CO2 un citu gāzu emisijas, tostarp slāpekļa oksīdu emisijas, un tā iespaido tādus mehānismus kā pastiprināta spalvmākoņu veidošanās, tā atstāj ietekmi uz pasaules klimatu. Ņemot vērā, ka zinātniskā izpratne par šādu ietekmi strauji attīstās, Regulā (ES) Nr. 525/2013 jau ir paredzēts no jauna novērtēt, kāda ir aviācijas ar CO2 nesaistītā ietekme uz pasaules klimatu. Tam izmantotā modelēšana būtu jāpielāgo zinātniskajam progresam. Balstoties uz šādas ietekmes novērtējumiem, Komisijai līdz 2020. gada 1. martam būtu jāapsver attiecīgas rīcībpolitikas šīs problēmas risināšanai un vajadzības gadījumā jāiesniedz likumdošanas priekšlikums .

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

33.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33a)

Saskaņā ar spēkā esošajām UNFCCC pamatnostādnēm attiecībā uz ziņošanu par siltumnīcefekta gāzēm aprēķini un ziņošana par metāna emisijām ir balstīta uz globālās sasilšanas potenciāla (GWP) vērtībām 100 gadu laikposmā. Ņemot vērā augstās GWP vērtības un metāna relatīvi īso noturību atmosfērā, kas izraisa būtisku ietekmi uz klimatu īstermiņā un vidējā termiņā, Komisijai būtu jāanalizē, kāda ietekme uz rīcībpolitikām un pasākumiem būtu metāna emisiju 20 gadu laikposma pieņemšanai. Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, Komisijai, izmantojot Savienības stratēģiju metāna emisiju jomā, būtu jāapsver attiecīgās politikas iespējas ātri risināt jautājumu par metāna emisijām, prioritarizējot ar enerģiju un atkritumiem saistītās metāna emisijas.

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

34. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(34)

Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā. Komisijai būtu dalībvalstīm pēc vajadzības jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu maksimāli jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.

(34)

Lai palīdzētu nodrošināt saskanību starp nacionālajām un Savienības rīcībpolitikām un Enerģētikas savienības mērķiem, Komisijai un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāiesaistās dialogā , un vajadzības gadījumā dialogs būtu jāveido arī starp dalībvalstīm . Komisijai būtu dalībvalstīm jāsniedz ieteikumi, arī par nacionālo plānu projektu vērienīgumu, paziņoto nacionālo plānu rīcībpolitiku un pasākumu vēlāko īstenošanu un citām rīcībpolitikām un pasākumiem, kas ir relevantas Enerģētikas savienības īstenošanas kontekstā. Dalībvalstīm šādi ieteikumi būtu jāņem vērā un nākamajos progresa ziņojumos jāizklāsta, kā tie ievēroti.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

35. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(35)

Ja nacionālo enerģētikas un klimata plānu vai to atjauninājumu vēriens nav pietiekams , lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam nospraustos Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus, Komisijai Savienības līmenī būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti (tādējādi novēršot vēriena nepietiekamību). Ja Savienības progress virzībā uz šiem mērķiem un mērķrādītājiem nav pietiekams to sasniegšanai, Komisijai līdzās ieteikumu sniegšanai būtu jāveic pasākumi Savienības līmenī vai dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu (tādējādi novēršot progresa nepietiekamību). Attiecībā uz kopīgo mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo centienu dalīšanu šādos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu agrīnie vērienīgie devumi 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā. Atjaunojamo energoresursu jomā šādi pasākumi var ietvert dalībvalstu iemaksas Komisijas pārvaldītā finansēšanas platformā, kas tiktu izmantota atjaunojamo energoresursu projektu finansēšanā visā Savienībā. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstu nacionālie atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2020. gadam būtu jāizmanto par bāzlīnijas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru. Energoefektivitātes jomā papildu pasākumi var būt īpaši orientēti uz produktu, ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu.

(35)

Ja integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu vēriens, mērķrādītāji, rīcībpolitikas un pasākumi nav pietiekami , lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam nospraustos Savienības atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītājus, Komisijai Savienības līmenī būtu jāveic pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka šie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti , un dalībvalstīm līdz 2020. gada 31. decembrim būtu jāpaaugstina nacionālie mērķrādītāji atjaunojamās enerģijas jomā (tādējādi novēršot vēriena nepietiekamību). Ja Savienības progress virzībā uz šiem mērķiem un mērķrādītājiem nav pietiekams to sasniegšanai, Komisijai līdzās ieteikumu sniegšanai būtu jāveic pasākumi Savienības līmenī vai dalībvalstīm būtu jāveic papildu pasākumi, lai nodrošinātu šo mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu (tādējādi novēršot progresa nepietiekamību). Attiecībā uz kopīgo mērķrādītāju sasniegšanai vajadzīgo centienu dalīšanu šādos pasākumos būtu jāņem vērā dalībvalstu agrīnie vērienīgie centieni 2030. gada atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanā. Atjaunojamo energoresursu jomā šādi pasākumi var ietvert brīvprātīgas dalībvalstu iemaksas Komisijas pārvaldītā finansēšanas platformā, kas tiktu izmantota atjaunojamo energoresursu projektu , tostarp Enerģētikas savienības nozīmes projektu, finansēšanā visā Savienībā. Sākot ar 2021. gadu, dalībvalstu nacionālie atjaunojamo energoresursu mērķrādītāji 2020. gadam būtu jāizmanto par bāzlīnijas atjaunojamo energoresursu īpatsvaru un būtu jāsaglabā visā periodā . Energoefektivitātes jomā papildu pasākumi var būt īpaši orientēti uz produktu, ēku un transporta energoefektivitātes uzlabošanu.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

38. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(38)

Dalībvalstīm un Komisijai katrā ziņā būtu cieši jāsadarbojas visos jautājumos, kas saistīti ar Enerģētikas savienības un šīs regulas īstenošanu, ar ciešu Eiropas Parlamenta iesaisti. Komisijai būtu dalībvalstīm jāpalīdz šīs regulas īstenošanā, it sevišķi integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju izstrādē , īstenošanā un uzraudzībā un ar to saistītajā spēju veidošanā , mobilizējot iekšējos resursus no Eiropas Vides aģentūras, Kopīgā pētniecības centra, iekšējās modelēšanas struktūras un vajadzības gadījumā piesaistot neatkarīgus ekspertus .

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

41.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(41a)

Šajā regulā ir ietverti noteikumi par to, ka energoefektivitāti uzskata par vienu no infrastruktūras prioritātēm, atzīstot, ka tā atbilst SVF un citu ekonomikas iestāžu izmantotajai infrastruktūras definīcijai, un nosaka to par būtisku elementu un prioritāru apsvērumu turpmākajos lēmumos par investīcijām Savienības energoinfrastruktūrā (1a) .

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

43. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(43)	Šajā regulā noteiktajā īstenošanas aktu sagatavošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Enerģētikas savienības komitejas . Tai būtu jāaizstāj Klimata pārmaiņu komiteja un attiecīgi citas komitejas un jāpārņem to uzdevumi.

(43)

Šajā regulā noteiktajā īstenošanas aktu sagatavošanā Komisijai būtu jāsaņem palīdzība no Enerģētikas un klimata komitejas . Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar noteikumu īstenošanu klimata jomā, Komisijai būtu jāsaņem atbalsts no Klimata pārmaiņu jautājumu komitejas, kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 525/2013.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

44.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44a)

Sagatavojot šīs regulas turpmāko pārskatīšanu un ņemot vērā Savienības kiberdrošības stratēģijas kontekstu, Komisijai ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm būtu jāizvērtē, vai pastāv vajadzība papildus dalībvalstu centieniem īstenot vienotas plānošanas un ziņošanas prasības, lai uzlabotu Savienības energosistēmas kritiskās infrastruktūras aizsardzību pret jebkāda veida kiberdraudiem, jo īpaši ņemot vērā potenciāli kritisko kiberuzbrukumu skaita pieaugumu iepriekšējos desmit gados, lai jebkādos apstākļos garantētu enerģētisko drošību. Tomēr šādai uzlabotai koordinācijai Savienībā nebūtu jāskar dalībvalstu nacionālās drošības intereses un nevajadzētu izpaust sensitīvu informāciju.

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

1. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Ar šo regulu ievieš pārvaldības mehānismu, ar ko:

(-a)	īsteno ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti, lai atbilstīgi Parīzes nolīgumam izpildītu Savienības saistības siltumnīcefekta gāzu emisiju jomā;

(a)	īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto ES enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;

(a)	īsteno stratēģijas un pasākumus, kas izstrādāti Enerģētikas savienības mērķu un mērķrādītāju sasniegšanai un pirmajā desmit gadu periodā — no 2021. līdz 2030. gadam — it sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāju sasniegšanai;

(aa)	veido partnerības un sadarbību starp dalībvalstīm makroreģionālā un reģionālā līmenī, lai izpildītu Enerģētikas savienības mērķrādītājus, mērķus un saistības;

(b)	nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz UNFCCC un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

(b)	nodrošina, ka ziņojumi, ko Savienība un tās dalībvalstis iesniedz UNFCCC un Parīzes nolīguma sekretariātam, ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi;

(ba)	veicina lielāku regulatīvo noteiktību, kā arī lielāku drošību investoriem un palīdz pilnībā izmantot iespējas, ko nodrošina ekonomiskā attīstība, investīciju stimuli, darbvietu radīšana un sociālā kohēzija;

(bc)	atbalsta tādu pāreju, kas būtu taisnīga iedzīvotājiem un reģioniem, kurus nelabvēlīgi varētu ietekmēt pāreja uz mazoglekļa ekonomiku.

Pārvaldības mehānisma pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodus, no kuriem pirmais ir 2021.–2030. gads, atbilstošie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi, ko sniedz dalībvalstis, un Eiropas Komisijas izveidotā integrētā monitoringa kārtība. Tas Komisijai un dalībvalstīm nosaka strukturētu, iteratīvu procesu, kas reglamentē nacionālo plānu galīgās redakcijas izstrādi un to vēlāku īstenošanu , arī reģionālās sadarbības aspektā, kā arī attiecīgo Komisijas rīcību.

Pārvaldības mehānisma pamatā ir integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas aptver desmit gadu periodus, no kuriem pirmais ir 2021.–2030. gads, atbilstošie integrētie nacionālie enerģētikas un klimata progresa ziņojumi, ko sniedz dalībvalstis, un Eiropas Komisijas izveidotā integrētā monitoringa kārtība. Tas Komisijai un dalībvalstīm nosaka strukturētu, pārredzamu, iteratīvu procesu, nodrošinot sabiedrības un vietējo iestāžu pilnīgu līdzdalību nacionālo plānu galīgās redakcijas izstrādē un to vēlākā īstenošanā , arī makroreģionālās un reģionālās sadarbības aspektā, kā arī attiecīgo Komisijas rīcību.

2. Šī regula attiecas uz šīm piecām Enerģētikas savienības dimensijām:

(a)	enerģētiskā drošība,

(a)	enerģētiskā drošība,

(b)	enerģijas tirgus,

(b)	iekšējais enerģijas tirgus,

(c)	energoefektivitāte,

(c)	energoefektivitāte,

(d)	dekarbonizācija un

(d)	dekarbonizācija un

(e)	pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

(e)	pētniecība, inovācija un konkurētspēja.

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767], Direktīvā 2010/31/ES un Direktīvā 2012/27/ES.	Šajā regulā piemēro definīcijas, kas noteiktas [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767], [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādātajā redakcijā, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)XXX], Direktīvā 2010/31/ES un Direktīvā 2012/27/ES.

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	“pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;

(3)	“pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumi” ir rīcībpolitikas un pasākumi, par kuriem līdz nacionālā plāna vai progresa ziņojuma iesniegšanas dienai pieņemts oficiāls centrālās vai vietēja līmeņa valdības lēmums un kurus ir skaidra apņemšanās īstenot;

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 9. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(9)

“2030. gadam izvirzītie Savienības enerģētikas un klimata mērķrādītāji” ir saistošais Savienības mēroga mērķrādītājs, kas paredz visā iekšējā tautsaimniecībā līdz 2030. gadam par vismaz 40 % samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas salīdzinājumā ar 1990. gadu, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars Savienībā ir vismaz 27 %, saistošais Savienības līmeņa mērķrādītājs, kas paredz līdz 2030. gadam par vismaz 27 % uzlabot energoefektivitāti (šis mērķrādītājs līdz 2020. gadam jāpārskata, orientējoties uz 30 % ES līmeni), un 2030. gadam izvirzītais 15 % elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītājs, kā arī visi citi šādi mērķrādītāji, ko Eiropadome vai Padome un Parlaments varētu vienoties vēl izvirzīt 2030. gadam;

svītrots

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 11.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(11a)

“agrīni centieni” ir agrīns progress, ko dalībvalsts panākusi kopš 2021. gada un turpina censties, lai sasniegtu savu atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju, kā minēts [pārstrādātās Atjaunojamo energoresursu direktīvas] 3. pantā, un energoefektivitātes uzlabošanas mērķrādītāju, kā minēts Direktīvas 2012/27/ES 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

2. pants – 2. daļa – 17.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17a)

“prioritāte energoefektivitātei” ir tādu pasākumu prioritarizēšana visos enerģētikas plānošanas, rīcībpolitikas un investēšanas lēmumos, ar kuriem enerģijas pieprasījumu un energoapgādi padara efektīvāku, izmantojot izmaksoptimālus enerģijas galapatēriņa ietaupījumus, pieprasījumreakcijas iniciatīvas un efektīvāku enerģijas pārveidi, pārvadi un sadali;

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

3. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. pants

Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni

1. Katra dalībvalsts līdz 2019. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem Komisijai paziņo savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu. Plāni ietver 2. punktā un I pielikumā norādītos elementus. Pirmais plāns aptver periodu no 2021. līdz 2030. gadam. Nākamie plāni aptver desmit gadu periodu tieši pēc iepriekšējā plāna aptvertā perioda beigām.

2. Integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus veido šādas galvenās sadaļas:

(a)	pārskats par kārtību, kādā izstrādāts integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns ; šajā pārskatā ietver kopsavilkumu , aprakstu par apspriešanu un ieinteresēto personu iesaisti un to rezultātiem, kā arī par reģionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm plāna sagatavošanā;

(a)	pārskats par kārtību, kādā izstrādāts integrētais nacionālais enerģētikas un klimata plāns, kurā ietverts:

1)	kopsavilkums,

2)	apraksts par apspriešanu un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības, uzņēmumu, sociālo partneru un iedzīvotāju iesaisti un šo pasākumu rezultātiem,

3)	apraksts par makroreģionālo un reģionālo sadarbību ar citām dalībvalstīm plāna sagatavošanā;

(b)	apraksts par nacionālajiem mērķiem , mērķrādītājiem un devumiem katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām;

b)	apraksts par nacionālajiem mērķiem un mērķrādītājiem katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām;

(c)	to rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus , mērķrādītājus un devumus ;

c)	to plānoto rīcībpolitiku , pasākumu un investēšanas stratēģiju apraksts, ar kuriem paredzēts sasniegt attiecīgos saskaņā ar b) punktu izvirzītos mērķus un mērķrādītājus ;

(d)	pašreizējās situācijas apraksts katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, arī energosistēmas un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu apraksts, kā arī prognozes par b) punktā minēto mērķu saskanību ar jau esošajām (īstenotajām un pieņemtajām) rīcībpolitikām un pasākumiem;

pašreizējās situācijas apraksts katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, arī energosistēmas un siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistījumu apraksts, kā arī prognozes par b) punktā minēto mērķu un mērķrādītāju saskanību ar jau esošajām (īstenotajām un pieņemtajām) rīcībpolitikām un pasākumiem , un to regulatīvo un neregulatīvo šķēršļu un apgrūtinājumu apraksts, kuri kavē mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu ;

(e)	novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz b) punktā minēto mērķu sasniegšanu;

e)	novērtējums, kurā aplūkota atsevišķo un agregēto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz 1., 4., 13.a un 14. pantā minēto mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un vidiskā, tostarp gaisa kvalitātes un dabas aizsardzības, kā arī veselības, makroekonomiskā un sociālā ietekme ;

ea)	novērtējums, kurā aplūkota plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz konkurētspēju saistībā ar Enerģētikas savienības piecām dimensijām;

eb)	novērtējums, kurā aplūkota iespējamā ietekme uz klimatu dalībvalstī, tostarp tiešā un netiešā ietekme, un noturības stratēģijas, ar kurām pārvaldīt ietekmi uz klimatu, piemēram, nacionālie pielāgošanās plāni;

ec)	pēc investīciju stratēģijas izstrādes — plānoto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanai nepieciešamo publisko un privāto investīciju aplēses;

(f)

šīs regulas II pielikumā norādītajām prasībām un struktūrai atbilstošs pielikums, kurā izklāstīta dalībvalstu metodika un rīcībpolitiskie pasākumi, ar kuriem iecerēts panākt energoekonomiju, kas prasīta Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantā un tās V pielikumā.

3. Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti un visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus.

3. Gatavojot 1. punktā minētos nacionālos plānus, dalībvalstis:

a)	ierobežo visām attiecīgajām ieinteresētajām personām radīto administratīvo sarežģītību un izmaksas;

b)	ņem vērā piecu Enerģētikas savienības dimensiju savstarpējo sasaisti , jo īpaši principu “prioritāte energoefektivitātei”;

c)	visu piecu dimensiju gadījumā, kur vajadzīgs, izmanto ticamus un nepretrunīgus datus un konsekventus pieņēmumus un modelēšanas uzdevumiem izmantotos datus dara publiski pieejamus;

d)	nodrošina atbilstību 1. pantā izklāstītajiem mērķiem un 14. pantā paredzētajām nacionālajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;

izvērtē enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu, ņemot vērā nepieciešamos iekšzemes energopakalpojumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu dzīves pamatstandartus attiecīgajā valsts kontekstā, un izklāsta pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus enerģētiskās nabadzības novēršanai, tostarp sociālās politikas pasākumus un citas attiecīgās nacionālās programmas.

Ja dalībvalstī ir ievērojams enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaits, ko apliecina uz verificējamiem datiem balstīts novērtējums, izmantojot ģeogrāfiskās dispersijas rādītājus, dalībvalsts savā plānā ietver nacionālo indikatīvo mērķi enerģētiskās nabadzības samazināšanai;

f)	ietver noteikumus, lai novērstu, mazinātu vai, sabiedriskas nozīmes projekta gadījumā, kuram nav alternatīvu, kompensētu jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas konstatēta, veicot saskaņā ar 15.–22. pantu prasīto integrēto ziņošanu;

g)	ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

3.a Dalībvalstis nodrošina, lai pēc pirmā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna katrā nākamajā plānā, kas Komisijai paziņots saskaņā ar 1. punktu, tiktu grozīti nacionālie mērķrādītāji un mērķi, kā minēts 4. pantā, lai atspoguļotu izvirzītos vērienīgākos mērķus salīdzinājumā ar tiem, kas izklāstīti iepriekšējā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

3.b Dalībvalstis dara pieejamus sabiedrībai plānus, ko tās iesniedz Komisijai saskaņā ar šo pantu.

4. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza I pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

4. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Nacionālie mērķi, mērķrādītāji un devumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām	Mērķrādītāji un mērķi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nosaka šādus galvenos mērķus, mērķrādītājus un devumus , kā precizēts I pielikuma A iedaļas 2. punktā:	Dalībvalstis savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos nosaka šādus galvenos mērķus un mērķrādītājus, kā precizēts I pielikuma A iedaļas 2. punktā:

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iia)	trajektorijas, ko dalībvalsts plāno izmantot, lai saglabātu un veicinātu oglekļa piesaistījumus piesaistītājos saskaņā ar 14. pantā minētajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)	attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām;

iii)	citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām;

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 27 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 3. pantā , devums šā mērķrādītāja sasniegšanā, izteikts kā dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ar lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada ;

i)	orientējoties uz to, lai sasniegtu Savienības saistošo mērķrādītāju līdz 2030. gadam panākt vismaz 35 % atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru, kā minēts [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 3. pantā;

Grozījums Nr. 291

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia)

dalībvalsts atjaunojamo energoresursu enerģijas nacionālais mērķrādītājs enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā, kas noteikts saskaņā ar 3. pantu un Ia pielikumu Direktīvā (ES)…/… [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar COM(2016)0767], ar progresīvo trajektoriju, kas nodrošina atjaunojamo energoresursu enerģijas regulāru turpmāku izmantojumu no 2021. gada, kā noteikts šīs regulas Ia pielikumā;

Grozījums Nr. 292

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. punkts – a apakšpunkts – 2. daļa – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ib)	Šīs daļas ia) apakšpunktā minētā trajektorija:

sākas ar atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru 2020. gadā, kā noteikts I pielikuma A daļas tabulas trešajā slejā Direktīvā (ES)…/… [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātā redakcija, kas ierosināta ar COM(2016)0767]. Ja dalībvalsts pārsniedz saistošo 2020. gada nacionālo mērķrādītāju, tās trajektorija var sākties ar 2020. gadā sasniegto līmeni;

ii)	sastāv no atjaunojamo energoresursu enerģijas divu gadu starpposma mērķrādītājiem, kas saskaņā ar Ia pielikumu aprēķināti kā vidējais rādītājs divos vai trīs iepriekšējos gados;

iii)	atbilst vismaz 2030. gada nacionālajam mērķrādītājam;

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ic apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ic)	Šā panta ia) un ib) punktā minētā dalībvalsts trajektorija, kopā ņemot, tiek pieskaitīta Savienības saistošajai lineārajai trajektorijai un atbilst Savienības saistošajam mērķrādītājam, proti, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā ir vismaz 35 %;

Grozījums Nr. 68

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – id apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

id)	dalībvalsts trajektorijas atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējam īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā no 2031. gada un turpmāk atbilst ilgtermiņa enerģētikas un klimata stratēģijām.

Grozījums Nr. 69 un 287

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;

ii)	dalībvalsts indikatīvās trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā siltumapgādes un aukstumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā;

Grozījums Nr. 70

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)

trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras dalībvalsts plāno izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe un kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW;

iii)

indikatīvās trajektorijas (katrai atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģijai), kuras dalībvalsts plāno izmantot, lai panāktu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, arī paredzamais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš katrai tehnoloģijai un sektoram Mtoe, kopējā plānotā uzstādītā jauda katrai tehnoloģijai un sektoram MW , ieskaitot energoatjaunināšanu ;

Grozījums Nr. 71

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts – iiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iiia)

dalībvalsts īpatsvars, kā arī mērķrādītāji un trajektorijas, atjaunojamo energoresursu enerģijai, ko saražo pilsētas, atjaunojamo energoresursu energokopienas un ražojoši patērētāji 2021.–2030. gadā, tostarp prognozētais enerģijas bruto galapatēriņš Mto.

Grozījums Nr. 73

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 30 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte.	(1) saistošais nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 40 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte , norādot minētā mērķrādītāja trajektoriju no 2021. gada un turpmāk .
Dalībvalstis savu devumu izsaka kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā un 2030. gadā , norādot lineāru trajektoriju šā devuma panākšanai no 2021. gada . Tās paskaidro izmantoto metodiku un izmantotos pārrēķina koeficientus;	Dalībvalstis savu energoefektivitātes mērķrādītāju izsaka kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūto līmeni 2020. gadā un 2030. gadā. Tās paskaidro izmantoto metodiku un izmantotos pārrēķina koeficientus saskaņā ar IV un V pielikumu … [grozītajā redakcijā saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761];
	Pirmajā apakšpunktā minētā trajektorija sastāv no divu gadu starpposma mērķrādītājiem, ko nosaka no 2022. gada un pēc tam ik pēc diviem gadiem;

Grozījums Nr. 74

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) kumulatīvais enerģijas ietaupījumu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu;	(2) kumulatīvais enerģijas papildu ietaupījumu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā un pēc tam saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu;

Grozījums Nr. 75

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) nacionālā dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi ;	(3) balstoties uz pašreizējā ēku fonda analīzi, nacionālā dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) fonda ilgtermiņa renovācijas stratēģiju atskaites punkti 2030. un 2040. gadam, mērot progresu virzībā uz 2050. gada mērķa sasniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES [kas grozīta ar priekšlikumu COM(2016)0765] 2.a pantu;

Grozījums Nr. 76

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kā arī progress virzībā uz nacionālā ēku fonda pārveidošanu augsti energoefektīvā un dekarbonizētā ēku fondā, tostarp uz pierādījumiem balstītas prognozēto enerģijas ietaupījumu aplēses un plašāki ieguvumi, kas jāsasniedz 2020.–2030. gadā;

Grozījums Nr. 77

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) kopējā renovējamā platība vai līdzvērtīgi ikgadējie enerģijas ietaupījumi, kas jāgūst 2020.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru ;	(4) kopējā renovējamā platība un attiecīgie ar renovāciju panāktie enerģijas ietaupījumi vai līdzvērtīgi ikgadējie enerģijas ietaupījumi, kas izriet no alternatīvas pieejas un kas jāpanāk 2020.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [kas grozīta ar priekšlikumu COM(2016)0761] 5. pantu;

Grozījums Nr. 78

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(4a) apzinātais enerģijas ietaupījumu potenciāls siltumapgādes un aukstumapgādes jomā, tostarp augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvas un inovatīvas centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes izmantošanas potenciāla visaptveroša izvērtējuma rezultāti;

Grozījums Nr. 79

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5) citi nacionālie energoefektivitātes mērķi, arī ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji tādās jomās kā transports, siltumapgāde un aukstumapgāde ;

(5) citi nacionālie energoefektivitātes mērķi, arī ilgtermiņa mērķrādītāji vai stratēģijas un sektorālie mērķrādītāji tādās jomās kā transports, ražošanas rūpniecība un ūdens un notekūdeņu pārvaldība, vai nozaru sasaistīšanas politikas mērķi; kā arī efektivitāte citās nozarēs ar augstu energoefektivitātes potenciālu visā pārvades ķēdē, sākot no primārās enerģijas līdz galalietotājam, vai arī datu centros ;

Grozījums Nr. 80

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(1) nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm;	(1) nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu energoavotus un energopiegādes no trešām valstīm nolūkā palielināt makroreģionālo, reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību ;

Grozījums Nr. 81

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;	(2) nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm nolūkā palielināt makroreģionālo, reģionālo un nacionālo energosistēmu noturību ;

Grozījums Nr. 82

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – c apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu) izmantošanu ;	(4) nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastīguma palielināšanu, jo īpaši izmantojot tādus līdzekļus kā energoefektivitātes pasākumi, iekšzemes un reģionālie atjaunojamie energoresursi, pieprasījumreakcija un uzkrāšana ;

Grozījums Nr. 83

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 15 %; dalībvalstis paskaidro izmantoto metodiku;

(1) elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, ņemot vērā indikatīvo elektrotīklu starpsavienojumu mērķrādītāju 2030. gadam — vismaz 15 % un ņemot vērā nacionālos un reģionālos tirgus apstākļus un potenciālu, visus izmaksu un ieguvumu analīzes aspektus, KIP faktisko īstenošanas līmeni, kā arī pašreizējo starpsavienojumu tirgusspējas palielināšanas pasākumus ; dalībvalstis paskaidro izmantoto metodiku , ņemot vērā Komisijas ierosināto metodiku ;

Grozījums Nr. 84

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2) galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām;

(2) galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un tās modernizāciju , kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām . Attiecībā uz ikvienu plānotu, nozīmīgu infrastruktūras projektu — sākotnējais novērtējums par tā saderību ar Enerģētikas savienības piecām dimensijām un devumu šo dimensiju īstenošanā, jo īpaši attiecībā uz piegādes drošību un konkurenci ;

Grozījums Nr. 85

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3) nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgu integrāciju un sasaistīšanu, un mērķu sasniegšanas grafiks;

(3) nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, lielāku sistēmas elastību, jo īpaši, likvidējot šķēršļus, kuri kavē cenu brīvu veidošanos, tirgus integrāciju un sasaistīšanu , viedtīkliem, agregēšanu, pieprasījumreakciju, uzkrāšanu, decentralizētu ražošanu, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismiem, reāllaika cenu signāliem , un mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr. 86

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3a) nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas līdzdalību bez diskriminācijas, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu, tostarp izmantojot agregēšanu visos enerģijas tirgos, un mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr. 87

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 3.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	(3b) nacionālie mērķi, kas saistīti ar to, lai patērētāji piedalītos enerģētikas sistēmā un gūtu labumu no pašražošanas un jaunajām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem;

Grozījums Nr. 88

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – d apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(4) nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību un energosistēmas elastīgumu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu , un mērķu sasniegšanas grafiks;	(4) nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai nodrošinātu elektroenerģijas sistēmas pietiekamību , nodrošinot, ka netiek ieviests neviens jaudas mehānisms, vai, ja tādi tiek ieviesti piegādes drošības dēļ, tie ir pēc iespējas ierobežoti , un mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr. 89

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1) nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar Enerģētikas savienību; attiecīgā gadījumā arī mērķu sasniegšanas grafiks. Šiem mērķrādītājiem un mērķiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti Enerģētikas savienības stratēģijā un SET plānā;

(1) nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiska atbalsta sniegšanai pētniecībai un inovācijai, kas saistīta ar Enerģētikas savienību un prognozēto sviras efektu, ko tā atstāj uz privātiem pētījumiem ; attiecīgā gadījumā arī mērķu sasniegšanas grafiks. Šiem mērķrādītājiem un mērķiem vajadzētu būt saskanīgiem ar tiem, kas noteikti Enerģētikas savienības stratēģijā un SET plānā;

Grozījums Nr. 90

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(2) nacionālie 2050. gadam izvirzītie mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanas mērķi ;	(2) nacionālie 2050. gadam izvirzītie mērķi, kas saistīti ar ilgtspējīgu tehnoloģiju veicināšanu ;

Grozījums Nr. 91

Regulas priekšlikums

4. pants – 1. daļa – e apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
(3) nacionālie konkurētspējas mērķi.	svītrots

Grozījums Nr. 92

Regulas priekšlikums

5. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstu devuma noteikšanas process atjaunojamo energoresursu jomā	Dalībvalstu mērķrādītāja noteikšanas process atjaunojamo energoresursu jomā

Grozījums Nr. 93

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nosakot, kāds būs dalībvalsts devums attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējā gadā, kā paredzēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis ņem vērā šādus elementus:	1. Nosakot, kāds būs dalībvalsts mērķrādītājs attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējā gadā, kā paredzēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, dalībvalstis ņem vērā šādus elementus:

Grozījums Nr. 94

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – d apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i)	taisnīgs izmantojuma sadalījums visā Eiropas Savienībā,

i)	taisnīgs un rentabls izmantojuma sadalījums visā Eiropas Savienībā,

Grozījums Nr. 95

Regulas priekšlikums

5. pants – 1. punkts – da apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(da)	atjaunojamo energoresursu bāzlīnijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā, kā noteikts Direktīvas (ES) …/… [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas] 3. panta 3. punktā;

Grozījums Nr. 96

Regulas priekšlikums

5. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, lai to devumi kopā ļautu panākt, ka no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Savienības līmenī līdz 2030. gadam sasniedz vismaz 27 %.	2. Dalībvalstis kopīgi nodrošina, lai to mērķrādītāji kopā ļautu panākt, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā Savienības līmenī līdz 2030. gadam lineārā trajektorijā sasniedz vismaz 35 %.

Grozījums Nr. 97

Regulas priekšlikums

6. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Dalībvalstu devuma noteikšanas process energoefektivitātes jomā	Dalībvalstu saistošā mērķrādītāja noteikšanas process energoefektivitātes jomā

Grozījums Nr. 98

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Nosakot, kāds būs dalībvalsts indikatīvais nacionālais energoefektivitātes devums attiecībā uz 2030. gadu un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka:	1. Nosakot, kāds būs dalībvalsts saistošais nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs attiecībā uz 2030. gadu un — nākamo nacionālo plānu gadījumā — katra nākamā perioda pēdējo gadu, kā paredzēts 4. panta b) punkta 1) apakšpunktā, dalībvalstis nodrošina, ka:

Grozījums Nr. 99

Regulas priekšlikums

6. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nepārsniedz 1 483 Mtoe primārās enerģijas un 1 086 Mtoe galīgās enerģijas, Savienības pirmā desmit gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nepārsniedz 1 321 Mtoe primārās enerģijas un 987 Mtoe galīgās enerģijas;

(a)	Savienības 2020. gada enerģijas patēriņš nepārsniedz 1 483 Mtoe primārās enerģijas un 1 086 Mtoe galīgās enerģijas, Savienības pirmā desmit gadu perioda enerģijas patēriņš 2030. gadā nepārsniedz 1 132 Mtoe primārās enerģijas un 849 Mtoe galīgās enerģijas;

Grozījums Nr. 100

Regulas priekšlikums

6. pants – 2. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Nosakot savu 1. punktā minēto devumu , dalībvalstis var ņemt vērā apstākļus, kas atstāj iespaidu uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, piemēram:	2. Nosakot savu 1. punktā minēto mērķrādītāju , dalībvalstis var ņemt vērā apstākļus, kas atstāj iespaidu uz primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu, piemēram:

Grozījums Nr. 101

Regulas priekšlikums

7. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
7. pants	7. pants
Nacionālās rīcībpolitikas un pasākumi katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām	Nacionālās rīcībpolitikas, pasākumi un investēšanas stratēģijas katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām
Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apraksta galvenās esošās (īstenotās un pieņemtās) un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajā plānā izvirzītos mērķus, arī pasākumus reģionālās sadarbības nodrošināšanai un pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgu finansējumu nacionālā un reģionālā līmenī.	Dalībvalstis saskaņā ar I pielikumu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos apraksta galvenās esošās (īstenotās un pieņemtās) un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajā plānā izvirzītos mērķus, arī pasākumus reģionālās sadarbības nodrošināšanai un pasākumus, ar kuriem nodrošina pienācīgu finansējumu nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī , ietverot Savienības programmu un instrumentu mobilizāciju .
	Galveno pašreizējo un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu, ar kuriem iecerēts sasniegt nacionālajos plānos izvirzītos mērķus, aprakstu papildina vispārējs pārskats par ieguldījumiem, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.
	Dalībvalstis nosaka energoefektivitāti par infrastruktūras prioritāti. Dalībvalstis energoefektivitātes programmas iekļauj savas infrastruktūras plānošanā un ēku renovāciju nosaka par investīciju prioritāti.

Grozījums Nr. 102

Regulas priekšlikums

8. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalstis, ievērojot I pielikumā norādīto struktūru un formātu, apraksta pašreizējo situāciju katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, tostarp energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus nacionālā plāna iesniegšanas laikā vai saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju. Dalībvalstis arī nosaka un apraksta prognozes, kādas izmaiņas pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā) katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām gaidāmas esošo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu iespaidā.

1. Dalībvalstis, ievērojot I pielikumā norādīto struktūru un formātu, apraksta pašreizējo situāciju katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām, tostarp energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijas un piesaistījumus nacionālā plāna iesniegšanas laikā vai saskaņā ar jaunāko pieejamo informāciju. Dalībvalstis arī nosaka un apraksta prognozes, kādas izmaiņas pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam (arī 2030. gadā) katrā no piecām Enerģētikas savienības dimensijām gaidāmas esošo (īstenoto un pieņemto) rīcībpolitiku un pasākumu iespaidā. Dalībvalstis dara pieejamus sabiedrībai pieņēmumus, parametrus un metodiku, kas izmantoti prognožu un scenāriju izstrādei.

Grozījums Nr. 103

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

ietekme uz energosistēmas attīstību un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2040. gadam (arī 2030. gadā), kādu atstātu plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi . Tam jāietver nozaru sasaistes, digitalizācijas un uzlabota tirgus modeļa radīto sinerģiju novērtējums, kā arī ieguvumu novērtējums gaisa kvalitātes un piegādes drošības ziņā ;

Grozījums Nr. 104

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

7. pantā minēto un I pielikumā precizēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, vidiskā un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi

7. pantā minēto un I pielikumā precizēto individuālo un agregēto rīcībpolitiku un pasākumu makroekonomiskā, veselības, vidiskā , pratības un sociālā ietekme, kā arī ietekme uz prasmēm pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam, un salīdzinājums ar prognozēm, kuru pamatā ir 1. punktā minētās esošās (īstenotās un pieņemtās) rīcībpolitikas un pasākumi . Metodiku, ko izmanto minētās ietekmes novērtēšanai, dara publiski pieejamu un mudina izmantot izmaksu un ieguvumu analīzi;

Grozījums Nr. 105

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)

konkrētā politikas dimensijā esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība un atšķirīgās dimensijās esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbība pirmajā desmit gadu periodā vismaz līdz 2030. gadam. Novērtējumā kvantitatīvi un kvalitatīvi izvērtē ikvienu dokumentētu mijiedarbību starp valsts rīcībpolitikām un pasākumiem un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem. Prognozes par piegādes drošību, infrastruktūru un tirgus integrāciju balsta uz robustiem energoefektivitātes scenārijiem.

Grozījums Nr. 106

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ca)	veids, kā atsevišķas un agregētas pašreizējās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi papildus publiskajām finansēm, kas nepieciešamas to īstenošanai, piesaistīs privātās investīcijas.

Grozījums Nr. 107

Regulas priekšlikums

9. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

9. pants

Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projekti

1. Dalībvalstis līdz 2018. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc desmit gadiem sagatavo un Komisijai iesniedz 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu.

1. Katra dalībvalsts līdz 2018. gada 1. jūnijam sagatavo un Komisijai iesniedz sava pirmā 3. panta 1. punktā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu. Katra dalībvalsts līdz 2023. gada 1. janvārim sagatavo un Komisijai iesniedz sava otrā plāna projektu un pēc tam ik pēc pieciem gadiem iesniedz turpmāko plānu projektus.

2. Komisija saskaņā ar 28 . pantu var dalībvalstīm adresēt ieteikumus par plānu projektiem . Minētajos ieteikumos jo īpaši izklāsta :

2. Komisija ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms 3 . panta 1. punktā minētā plāna iesniegšanas termiņa novērtē plānu projektus un saskaņā ar 28 . pantu dalībvalstīm sniedz konkrētām valstīm adresētus ieteikumus, lai :

(a)	mērķu , mērķrādītāju un devumu vērienīgumu, orientējoties uz Enerģētikas savienības mērķu un it sevišķi Savienības 2030. gadam izvirzīto atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju kopīgu sasniegšanu ;

(a)	nodrošinātu , ka dalībvalstis kopīgi sasniedz Enerģētikas savienības mērķus un visu Enerģētikas savienības dimensiju mērķrādītājus ;

(aa)	nodrošinātu, ka dalībvalstis sasniedz nacionālos mērķrādītājus un mērķus;

(b)	ar dalībvalstu un Savienības līmeņa mērķiem saistītās rīcībpolitikas un pasākumus un citas rīcībpolitikas un pasākumus , kas varētu būt relevantas pārrobežu līmenī;

(b)	uzlabotu atsevišķas spēkā esošās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumus , kas ietverti nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, tostarp tos , kas varētu būt relevanti pārrobežu līmenī;

(ba)	ierosinātu nacionālajos enerģētikas un klimata plānos pieņemt papildu rīcībpolitikas un pasākumus;

(c)	integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu savstarpējo mijiedarbību un konsekvenci vienā Enerģētikas savienības dimensijā un vairākās dimensijās.

(c)	nodrošinātu integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā iekļauto esošo (īstenoto un pieņemto) un plānoto rīcībpolitiku un pasākumu konsekvenci vienā Enerģētikas savienības dimensijā un vairākās dimensijās;

(ca)	nodrošinātu, ka investīciju stratēģijas un instrumenti ir konsekventi ar dalībvalstu rīcībpolitikām un pasākumiem, kas paredzēti attiecīgo mērķrādītāju un mērķu sasniegšanai;

3. Izstrādājot savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgo redakciju, dalībvalstis maksimāli ņem vērā jebkādus Komisijas ieteikumus.

3. Izstrādājot savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu galīgo redakciju, dalībvalstis maksimāli ņem vērā jebkādus Komisijas ieteikumus. Ja attiecīgās dalībvalsts nostāja atšķiras no Komisijas ieteikuma, attiecīgā dalībvalsts sniedz savas nostājas iemeslus un tos publisko.

3.a Dalībvalstis publisko 1. punktā minētos plānu projektus.

Grozījums Nr. 108

Regulas priekšlikums

10. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Neskarot nekādas citas Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties 9. pantā minēto plānu projektu sagatavošanā, un, sava integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna projektu iesniedzot Komisijai, pievieno sabiedrības viedokļu kopsavilkumu . Ciktāl piemērojami Direktīvas 2001/42/EK noteikumi, uzskata, ka saskaņā ar minēto direktīvu sarīkotās apspriešanas izpilda arī šajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar sabiedrību .

Neskarot nekādas citas Savienības tiesību aktu prasības, dalībvalstis nodrošina, ka sabiedrībai tiek dotas agrīnas un reālas iespējas iesaistīties 9. pantā minēto plānu projektu un 14 . pantā minēto ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanā, kad ir iespējami jebkādi risinājumi un var notikt efektīva sabiedriskā apspriešana .

Grozījums Nr. 109

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.a Dalībvalstis nosaka pamatotus termiņus, atvēlot pietiekamu laiku, lai sabiedrība tiktu informēta, varētu sagatavoties un efektīvi piedalīties dažādos plānošanas procesa posmos. Dalībvalstis pienācīgi ņem vērā vienlīdzīgu līdzdalību un nodrošina, ka sabiedrība tiek informēta, vai nu sniedzot publiskus paziņojumus vai izmantojot citus atbilstīgus līdzekļus, piemēram, elektroniskos plašsaziņas līdzekļus, ja tie ir pieejami, par visiem praktiskajiem pasākumiem, kas saistīti ar attiecīgo līdzdalību, un nodrošina, ka sabiedrībai ir pieejami visi attiecīgie dokumenti.

Grozījums Nr. 110

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.b daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.b Dalībvalstis, iesniedzot Komisijai savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektus un galīgos plānus, kā arī ilgtermiņa stratēģijas, iekļauj sabiedrības viedokļu kopsavilkumu un izklāsta, kā šie viedokļi ir ņemti vērā.

Grozījums Nr. 111

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.c daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.c Ciktāl piemērojami Direktīvas 2001/42/EK noteikumi, uzskata, ka saskaņā ar minēto direktīvu rīkotās apspriešanas izpilda arī šajā regulā paredzēto pienākumu apspriesties ar sabiedrību.

Grozījums Nr. 112

Regulas priekšlikums

10. pants – 1.d daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.d Īstenojot šo pantu, dalībvalstis ierobežo administratīvo sarežģītību.

Grozījums Nr. 113

Regulas priekšlikums

10.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	10.a pants
	Klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platforma
	1. Dalībvalstis partnerattiecību garā izveido pastāvīgu klimata un enerģētikas daudzlīmeņu dialoga platformu, lai atbalstītu vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju, darījumu aprindu, investoru, jebkādu citu attiecīgo ieinteresēto personu un plašākas sabiedrības aktīvu iesaistīšanos enerģētikas pārkārtošanas pārvaldībā.
	2. Dalībvalstis savā nacionālajā klimata un enerģētikas dialoga platformā sniedz dažādus risinājumus un scenārijus, kas paredzēti savas valsts īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa enerģētikas un klimata rīcībpolitikās, kā arī sniedz katra risinājuma izmaksu un ieguvumu analīzi. Klimata un enerģētikas dialoga platformas ir forumi, kuros apspriež un izstrādā plānus, stratēģijas un ziņojumus saskaņā ar 10. pantu.
	3. Dalībvalstis nodrošina, ka klimata un enerģētikas dialoga platformās ir iesaistīti pietiekami cilvēkresursi un finanšu resursi, kā arī nodrošina darbības pārredzamību.

Grozījums Nr. 114

Regulas priekšlikums

11. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
11. pants	11. pants
Reģionālā sadarbība	Makroreģionālā un reģionālā sadarbība
1. Dalībvalstis savstarpēji reģionāli sadarbojas, lai rezultatīvi sasniegtu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītos mērķrādītājus , mērķus un devumus .	1. Dalībvalstis savstarpēji makroreģionāli un reģionāli sadarbojas, maksimāli ņemot vērā visas pašreizējās un iespējamās sadarbības formas, lai rezultatīvi sasniegtu savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos izvirzītos mērķrādītājus un mērķus .
2. Dalībvalstis labu laiku pirms savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 9. panta 1. punktu noskaidro reģionālās sadarbības iespējas un apspriežas ar kaimiņdalībvalstīm un citām ieinteresētajām dalībvalstīm. Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta šādas reģionālās apspriešanas rezultātus un attiecīgā gadījumā arī to, kā ņemti vērā komentāri.	2. Dalībvalstis labu laiku pirms savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu iesniegšanas Komisijai saskaņā ar 9. panta 1. punktu noskaidro makroreģionālās un reģionālās sadarbības iespējas , ņemot vērā pašreizējo makroreģionālo sadarbību, jo īpaši Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plānu (BEMIP), Centrālās un Dienvidaustrumu Eiropas gāzes savienojumu (CESEC), Centrālrietumu Reģionālo enerģijas tirgu (CWREM), Ziemeļu jūru valstu atkrastes energotīkla iniciatīvu (NSCOGI), Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecības, un apspriežas ar kaimiņdalībvalstīm un citām ieinteresētajām dalībvalstīm saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES un Espo konvenciju . Dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta šādas reģionālās apspriešanas rezultātus un attiecīgā gadījumā arī to, kā ņemti vērā komentāri. Iesaistoties makroreģionālā sadarbībā, dalībvalstis vienojas par pārvaldības struktūru, saskaņā ar kuru vismaz reizi gadā notiktu tikšanās ministru līmenī.
	2.a Komisija pēc divu vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma veicina dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu daļu kopīgu izstrādi, inter alia izveidojot šādai izstrādei paredzētu attiecīgu sistēmu. Īstenojot makroreģionālo vai reģionālo sadarbību, dalībvalstis savu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektos izklāsta rezultātus un iesniedz tos Komisijai. Šādas makroreģionālas vai reģionālas sadarbības rezultāts var aizstāt attiecīgā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atbilstīgās daļas.
	2.b Lai veicinātu tirgus integrāciju un rentablas rīcībpolitikas, Komisija atbilstīgi ilgtermiņa redzējumam, kā arī balstoties uz pašreizējiem tirgus apstākļiem un saskaņā ar šo pantu, nosaka makroreģionālas vai reģionālas sadarbības iespējas, aptverot vienu vai vairākas no piecām Enerģētikas savienības dimensijām. Balstoties uz minētajām iespējām, Komisija saskaņā ar 28. pantu var sniegt ieteikumus dalībvalstīm, lai sekmētu efektīvu sadarbību, partnerattiecības un apspriešanos.
3. Komisija sekmē dalībvalstu sadarbību un apspriešanos par plānu projektiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, to galīgās redakcijas izstrādes perspektīvā.	3. Komisija sekmē dalībvalstu sadarbību un apspriešanos par plānu projektiem, kas tai iesniegti saskaņā ar 9. pantu, to galīgās redakcijas izstrādes perspektīvā.
4. Dalībvalstis savā galīgajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ņem vērā komentārus, kas saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemti no citām dalībvalstīm, un paskaidro, kā šie komentāri ņemti vērā.	4. Dalībvalstis savā galīgajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā ņem vērā komentārus, kas saskaņā ar 2. un 3. punktu saņemti no citām dalībvalstīm, un paskaidro, kā šie komentāri ņemti vērā.
5. 1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis turpina reģionālā līmenī sadarboties, arī īstenojot savos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus.	5. 1. punktā minētajā nolūkā dalībvalstis turpina makroreģionālā līmenī sadarboties, arī īstenojot savos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumus.
	5.a Dalībvalstis arī paredz sadarbību ar Enerģētikas kopienas parakstītājvalstīm un trešām valstīm, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieces.

Grozījums Nr. 116

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Komisija novērtē integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus un to atjauninājumus , kas tai paziņoti saskaņā ar 3 . un 13 . pantu. Tā jo īpaši novērtē,	Komisija novērtē integrētos nacionālos enerģētikas un klimata plānus, kas tai paziņoti saskaņā ar 3. pantu. Tā jo īpaši novērtē,

Grozījums Nr. 117

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	vai izvirzītie mērķrādītāji , mērķi un devumi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;

(a)	vai izvirzītie mērķrādītāji un mērķi ir pietiekami, lai kopīgi varētu sasniegt Enerģētikas savienības mērķus un pirmajā desmit gadu periodā it sevišķi mērķrādītājus, kas izvirzīti Savienības klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam;

Grozījums Nr. 118

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. daļa – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	vai esošās un paredzētās rīcībpolitikas un pasākumi, kā arī ar tiem saistītās ieguldījumu stratēģijas ir pietiekami, lai īstenotu 4. pantā minētos nacionālos mērķus;

Grozījums Nr. 120

Regulas priekšlikums

13. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
13. pants	svītrots
Integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu atjaunināšana
1. Dalībvalstis līdz 2023. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem Komisijai iesniedz jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājuma projektu vai Komisijai apstiprina, ka plāns joprojām ir derīgs.
2. Līdz 2024. gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem dalībvalstis Komisijai paziņo jaunākā paziņotā 3. pantā minētā integrētā nacionālā enerģētikas un klimata plāna atjauninājumu, ja vien saskaņā ar šā panta 1. punktu nav apstiprinājušas, ka plāns joprojām ir derīgs.
3. Dalībvalstis 2. punktā minētajā atjauninājumā izvirzītos mērķrādītājus, mērķus un devumus maina tikai tā, lai tos padarītu vērienīgākus par tiem, kas izvirzīti jaunākajā paziņotajā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.
4. Dalībvalstis atjauninātajā plānā cenšas mazināt jebkādu negatīvu ietekmi uz vidi, kas noskaidrojusies integrētajā ziņošanā saskaņā ar 15. līdz 22. pantu.
5. Gatavojot 2. punktā minēto atjauninājumu, dalībvalstis ņem vērā jaunākos konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.
6. Atjaunināto integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu sagatavošanā un novērtēšanā piemēro 9. panta 2. punktā un 11. pantā noteiktās procedūras.

Grozījums Nr. 121

Regulas priekšlikums

3. nodaļa – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 122

Regulas priekšlikums

13.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

13.a pants

Atbilstība vispārējam klimata mērķim

Komisija līdz 2018. gada 1. jūlijam iesniedz ziņojumu par atlikušo oglekļa dioksīda emisiju kopapjomu, kas atbilst sāktajiem centieniem ierobežot temperatūras pieaugumu krietni zem 2 oC, konkrēti — līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, un publicē analīzi par Savienības taisnīgo ieguldījumu līdz 2050. un 2100. gadam.

Grozījums Nr. 123

Regulas priekšlikums

14. pants

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

14. pants

Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas

Ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā

1. Dalībvalstis sagatavo un Komisijai līdz 2020 . gada 1. janvārim un pēc tam ik pēc 10 gadiem paziņo savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas 50 gadu perspektīvā, kuru mērķis ir palīdzēt

1. Dalībvalstis un Komisija Savienības vārdā līdz 2019 . gada 1. janvārim pieņem un pēc tam ik pēc pieciem gadiem paziņo savas ilgtermiņa stratēģijas klimata un enerģētikas jomā 30 gadu perspektīvā, kuru mērķis ir palīdzēt

(a)	izpildīt Savienībai un tās dalībvalstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus piesaistītājos;

(a)	izpildīt Savienībai un tās dalībvalstīm UNFCCC un Parīzes nolīgumā paredzētās saistības samazināt antropogēnās siltumnīcefekta gāzu emisijas un kāpināt piesaistījumus piesaistītājos pa desmit gadu posmiem ;

(b)	sasniegt mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni;

(b)

sasniegt mērķi globālo vidējās temperatūras pieaugumu ierobežot krietni zem 2 oC atzīmes salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni un tiekties temperatūras kāpumu iegrožot līdz 1,5 oC salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni , ierobežot Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas zem taisnīgas tās daļas atlikušajā oglekļa dioksīda emisiju kopapjomā ;

(c)

panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielākus piesaistījumus piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi līdz 2050. gadam izmaksefektīvi samazināt emisijas par 80–95 % salīdzinājumā ar 1990 . gada līmeni , ņemot vērā attīstīto valstu grupā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar IPCC.

(c)

panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju ilgtermiņa samazinājumus un lielākus piesaistījumus piesaistītājos visos sektoros saskaņā ar Savienības mērķi , ņemot vērā nepieciešamos samazinājumus saskaņā ar IPCC, lai samazinātu Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas izmaksefektīvā veidā un palielinātu piesaistījumus piesaistītājos nolūkā izpildīt Parīzes nolīgumā noteiktos uzdevumus attiecībā uz temperatūru, lai 2050 . gadā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas būtu nulles līmenī , un pēc tam ātri pārietu uz negatīvām emisijām;

(ca)	ne vēlāk kā līdz 2050. gadam Savienībā izveidot augsti energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu energosistēmu.

2. Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijās norāda:

2. Ilgtermiņa klimata un enerģētikas emisiju stratēģijās ietver II pielikumā noteiktos elementus un norāda:

(a)	kopējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus piesaistītājos;

(a)	kopējos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus piesaistītājos , nosakot atsevišķu mērķrādītāju palielināt piesaistījumus piesaistītājos, kas atbilst centieniem ierobežot temperatūras paaugstināšanos saskaņā ar Parīzes nolīguma uzdevumiem ;

(b)	emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;

(b)

lai panāktu dekarbonizāciju, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus un kāpinātus piesaistījumus konkrētos sektoros, tostarp arī elektroenerģijas, rūpniecības, transporta, siltumapgādes un aukstumapgādes un ēku (gan dzīvojamo, gan terciāro ēku), lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) sektorā;

(c)	gaidāmo progresu pārejā uz mazu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiku, ietverot siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, iekšzemes kopprodukta CO2 emisijas intensitāti un ar to saistītās pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas;

(c)	gaidāmo progresu pārejā uz mazu siltumnīcefekta gāzu emisiju ekonomiku, ietverot siltumnīcefekta gāzu emisijas intensitāti, iekšzemes kopprodukta CO2 emisijas intensitāti un ar to saistītās ilgtermiņa ieguldījumu, pētniecības, izstrādes un inovācijas stratēģijas;

(ca)	paredzamo progresu attiecībā uz enerģētikas pārkārtošanu, ieskaitot enerģijas taupīšanu, atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējo daļu un atjaunojamo energoresursu enerģijas plānoto uzstādīto jaudu;

(cb)	sagaidāmo ekonomikas būtiskas dekarbonizācijas devumu makroekonomikas attīstībā un sociālajā attīstībā, kā arī attiecībā uz veselības apdraudējumiem un ieguvumiem un vides aizsardzību;

(d)	sasaisti ar citu nacionālo ilgtermiņa plānošanu.

(d)	sasaisti ar citiem nacionālajiem ilgtermiņa mērķiem, plānošanu un citām rīcībpolitikām, pasākumiem un ieguldījumiem .

2.a Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 36. pantu pieņemt deleģētus aktus, ar kuriem groza IIa pielikumu, lai to pielāgotu Savienības enerģētikas un klimata politikas satvaram, enerģijas tirgus attīstībai un jaunām UNFCCC un Parīzes nolīguma prasībām.

3. Ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām un 3. pantā minētajiem integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata plāniem vajadzētu būt savstarpēji saskanīgiem .

3. Integrētie nacionālie enerģētikas un klimata plāni, kas minēti 3. pantā , atbilst ilgtermiņa stratēģijām klimata un enerģētikas jomā .

4. Dalībvalstis savas ilgtermiņa mazemisiju stratēģijas un to atjauninājumus , ja tādi ir , nekavējoties dara publiski pieejamus.

4. Dalībvalstis un Komisija izstrādā savas stratēģijas atklāti un pārredzami un nodrošina , ka sabiedrībai, sociālajiem partneriem , uzņēmumiem, investoriem, pilsoniskajai sabiedrībai un citām ieinteresētajām personām tiek dotas agrīnas un reālas iespējas piedalīties ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģiju sagatavošanā, un dara šīs stratēģijas un visas papildu analīzes un datus sabiedrībai pieejamus , tostarp izmantojot 24. pantā minēto e-platformu .

4.a Komisija atbalsta dalībvalstis to ilgtermiņa stratēģiju sagatavošanā, sniedzot informāciju par attiecīgās jomas zinātnisko un tehnoloģisko attīstību, kas ir svarīga 1. pantā minēto mērķu sasniegšanai. Komisija arī nodrošina dalībvalstīm un citām ieinteresētajām personām iespējas sniegt papildu informāciju un apspriest to redzējumu, un izstrādā paraugpraksi un norādes, ko dalībvalstis var izmantot to stratēģiju izstrādes un īstenošanas posmā.

4.b Komisija izvērtē, vai nacionālās ilgtermiņa stratēģijas ir piemērotas 1. pantā izklāstīto Savienības mērķu kopīgai sasniegšanai. Komisija var sniegt dalībvalstīm ieteikumus, lai sekmētu minētā mērķa īstenošanu un palīdzētu dalībvalstīm to centienos sagatavot un īstenot to ilgtermiņa stratēģijas.

Grozījums Nr. 124

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	informācija par progresu virzībā uz integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķrādītāju , mērķu un devumu sasniegšanu un to sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;

(a)	informācija par progresu virzībā uz integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izvirzīto mērķrādītāju un mērķu sasniegšanu un to finansēšanai un sasniegšanai vajadzīgo rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanu;

Grozījums Nr. 125

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	saskaņā ar 10. pantu veiktas sabiedriskās apspriešanas rezultāti;

Grozījums Nr. 126

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ab apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ab)	informācija par sasniegtajiem panākumiem, kas gūti, atbalstot aktīvu iesaisti saskaņā ar 10.a pantu;

Grozījums Nr. 127

Regulas priekšlikums

15. pants – 2. punkts – ac apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ac)	attiecīgā informācija un dati par paveikto 14. pantā minētajās ilgtermiņa enerģētikas un klimata stratēģijās izklāstīto uzdevumu, mērķu un saistību sasniegšanā un saistību izpildē;

Grozījums Nr. 128

Regulas priekšlikums

15. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja Komisija ir sniegusi ieteikumus saskaņā ar 27. panta 2. vai 3. punktu, attiecīgā dalībvalsts savā šā panta 1. punktā minētajā ziņojumā iekļauj informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem, kas pieņemti vai ko plānots pieņemt un īstenot šo ieteikumu ievērošanai. Šāda informācija ietver detalizētu īstenošanas grafiku. Ja attiecīgā dalībvalsts izdara atkāpes no Komisijas ieteikuma, tā sniedz uz uzticamiem datiem un objektīviem kritērijiem balstītu detalizētu pamatojumu un dara to pieejamu sabiedrībai.

Grozījums Nr. 129

Regulas priekšlikums

15. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalstis ziņojumus, kas saskaņā ar šo pantu iesniegti Komisijai, dara pieejamus sabiedrībai.

Grozījums Nr. 130

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)

trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšējo ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;

(4)

trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, tostarp biodegvielu īpatsvaru, moderno biodegvielu īpatsvaru, no lauksaimniecības zemē izaudzētiem kultūraugiem saražotas biodegvielas īpatsvaru, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes (nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītājiem;

Grozījums Nr. 131

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)	mērķi un trajektorijas attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, ko saražo reģioni, pilsētas, energokopienas un ražojoši patērētāji;

Grozījums Nr. 132

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5)

attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, biodegvielu īpatsvars, moderno biodegvielu īpatsvars, to biodegvielu īpatsvars, kas saražotas no lauksaimniecības zemē audzētām pamatkultūrām, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, pilsētu , energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija) ;

(5)

attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa un sektorālās trajektorijas un mērķi (piemēram, no biomasas saražotās elektroenerģijas īpatsvars bez siltumenerģijas ražošanas, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantojums ēkās, enerģija , kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā ;

Grozījums Nr. 133

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt, ka tiek sasniegts nacionālais devums saistošā Savienības līmeņa 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kas minēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, arī sektoriem specifiski un tehnoloģijām specifiski pasākumi, un īpaša izskatīšana par to, kā īstenoti [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 23., 24. un 25. pantā noteiktie pasākumi;

(1)

īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir panākt, ka tiek sasniegti nacionālie mērķrādītāji saistošā Savienības līmeņa 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāja sasniegšanā, kas minēts 4. panta a) punkta 2. apakšpunkta i) punktā, arī sektoriem specifiski un tehnoloģijām specifiski pasākumi, un īpaša izskatīšana par to, kā īstenoti [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 23., 24. un 25. pantā noteiktie pasākumi;

Grozījums Nr. 134

Regulas priekšlikums

18. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)	konkrēti pasākumi, lai novērtētu, padarītu pārredzamu un mazinātu vajadzību pēc visu laiku darbināmas jaudas, kas var mazināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu;

Grozījums Nr. 135

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)	primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa trajektorija no 2020. gada līdz 2030. gadam kā nacionālais energoekonomiskais devums 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tostarp izmantotā metodika;

(1)	primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa trajektorija no 2020. gada līdz 2030. gadam kā nacionālo enerģijas ietaupījumu saistošie mērķrādītāji 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai, tostarp izmantotā metodika;

Grozījums Nr. 136

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – a apakšpunkts – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercēku nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;

(2)	publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku , kā arī publisko un privāto nedzīvojamo ēku nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi;

Grozījums Nr. 137

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)

īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas 2030. gadam izvirzītā indikatīvā nacionālā energoefektivitātes devuma , kā arī citu 6. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, arī plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, pasākumi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla realizācijai un citi energoefektivitāti veicinoši pasākumi;

(1)

īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas 2030. gadam izvirzītā saistošā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja , kā arī citu 6. pantā norādīto mērķu sasniegšanai, arī plānotie pasākumi un instrumenti (arī finansiāli) ēku energoefektivitātes veicināšanai, pasākumi gāzes un elektroenerģijas infrastruktūras energoefektivitātes potenciāla realizācijai un citi energoefektivitāti veicinoši pasākumi;

Grozījums Nr. 138

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)	nacionālā energoefektivitātes pienākuma shēma un alternatīvi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 0761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantam saskaņā ar šīs regulas II pielikumu;

(3)

nacionālā energoefektivitātes pienākuma shēma un alternatīvi pasākumi atbilstīgi Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 0761 grozītās redakcijas] 7.a un 7.b pantam saskaņā ar šīs regulas II pielikumu , tostarp enerģijas ietaupījumi, kas sasniegti, pateicoties valsts energoefektivitātes saistībām un/vai alternatīviem pasākumiem, kuri pieņemti, piemērojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7., 7.a un 7.b pantu un 20. panta 6. punktu, kā arī ietekme uz patērētāju rēķiniem un prasības ar sociālu mērķi ;

Grozījums Nr. 139

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un komercplatību nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, arī rīcībpolitikas un pasākumi izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai;

(4)

publiskā un privātā sektora dzīvojamo ēku un nedzīvojamo ēku nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, arī rīcībpolitikas un pasākumi , lai novirzītu ieguldījumus uz izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanu , jo īpaši ņemot vērā ar pierādījumiem pamatotas aplēses par paredzēto enerģijas ietaupījumu un plašākiem ieguvumiem saskaņā ar 2.a pantu Direktīvā (ES)…/… [Direktīva par ēku energoefektivitāti, COD 0381/16] ;

Grozījums Nr. 140

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5a)	rīcībpolitikas un pasākumi, kuru mērķis ir attīstīt augstas efektivitātes koģenerācijas un efektīvu siltumapgādes un aukstumapgādes sistēmu ekonomisko potenciālu saskaņā ar 14. panta 2. punktu Direktīvā (ES) …/… [Direktīva 2012/27/ES, kurā grozījumi izdarīti ar priekšlikumu COM(2016)0761];

Grozījums Nr. 141

Regulas priekšlikums

19. pants – 1. daļa – b apakšpunkts – 5.b punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(5b)

attiecīgā gadījumā progress citās īstenotajās, pieņemtajās un plānotajās rīcībpolitikās, pasākumos un darbībās, kas izriet no ilgtermiņa renovācijas stratēģijām saskaņā ar 2.a pantu Direktīvā (ES)…/… [Direktīva par ēku energoefektivitāti, COD 0381/16], tostarp tajos, kas paredzēti valsts ēku fonda segmentiem ar sliktāko sniegumu, kā arī piekļuvei informācijai un finansējumam;

Grozījums Nr. 142

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	nacionālie mērķi attiecībā uz energoavotu un piegādātājvalstu dažādošanu, akumulāciju un pieprasījumreakciju;

(a)	nacionālie mērķi attiecībā uz energoefektivitātes uzlabošanu, atjaunojamo energoresursu palielināšanu un piegādes, piegādes ceļu un piegādātājvalstu dažādošanu, akumulāciju un pieprasījumreakciju;

Grozījums Nr. 143

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm;

(b)	nacionālie mērķi un pasākumi , kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm , un kas nerada šķēršļus Enerģētikas savienības veiksmīgai īstenošanai ;

Grozījums Nr. 144

Regulas priekšlikums

20. pants – 1. daļa – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastīguma uzlabošanu, jo īpaši īstenojot energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, izmantojot iekšzemes un reģionālos atjaunojamos energoresursus, pieprasījumreakciju un akumulāciju;

Grozījums Nr. 145

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā sakarā ar elektrotīklu starpsavienotības 15 % mērķrādītāju;

(a)	elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā sakarā ar indikatīvu elektrotīklu starpsavienotības vismaz 15 % mērķrādītāju;

Grozījums Nr. 146

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām;

(b)	galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un tās modernizēšanu , kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no piecām Enerģētikas savienības pamatdimensijām;

Grozījums Nr. 147

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem , piemēram , tirgu integrāciju un sasaistīšanu;

(d)

attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi un pasākumi , kas saistīti ar sistēmas elastību, jo īpaši, likvidējot šķēršļus , kuri kavē cenu brīvu veidošanos , tirgus integrāciju un sasaistīšanu , viedtīkliem, agregāciju, pieprasījumreakciju, uzglabāšanu, decentralizētu ražošanu, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismiem un reāllaika cenu signāliem ;

Grozījums Nr. 148

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – e apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(e)	nacionālie mērķi attiecībā uz enerģētisko nabadzību, tostarp enerģētiskās nabadzības apstākļos esošo mājsaimniecību skaitu;

svītrots

Grozījums Nr. 149

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea)	nacionālie mērķi un pasākumi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas līdzdalību bez diskriminācijas, pieprasījumreakciju un uzglabāšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos;

Grozījums Nr. 150

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – eb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(eb)	nacionālie mērķi un pasākumi attiecībā uz to, lai nodrošinātu, ka patērētāji līdzdarbojas enerģētikas sistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunajām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem;

Grozījums Nr. 151

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)	attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas sistēmas pietiekamības nodrošināšanu;

(f)	attiecīgā gadījumā nacionālie mērķi saistībā ar elektroenerģijas sistēmas pietiekamības nodrošināšanu , nodrošinot, ka netiek ieviests neviens jaudas mehānisms, vai, ja tādi tiek ieviesti piegādes drošības dēļ, tie ir pēc iespējas ierobežoti ;

Grozījums Nr. 152

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa)	nacionālie pasākumi, lai noteiktu vai pārskatītu tirdzniecības zonas ar mērķi novērst strukturālu pārslodzi, maksimāli palielinātu ekonomisko efektivitāti un pārrobežu tirdzniecību un nodrošinātu energoapgādes drošību;

Grozījums Nr. 153

Regulas priekšlikums

21. pants – 1. punkts – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi a) līdz f ) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

(g)	īstenotās, pieņemtās un plānotās rīcībpolitikas un pasākumi a) līdz fa ) apakšpunktā minēto mērķu sasniegšanai;

Grozījums Nr. 154

Regulas priekšlikums

21.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	21.a pants
	Integrētā ziņošana par enerģētisko nabadzību
	Vajadzības gadījumā dalībvalsts integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā iekļauj kvantitatīvu informāciju par enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu, kā arī informāciju par rīcībpolitikām un pasākumiem enerģētiskās nabadzības problēmas risināšanai saskaņā ar 3. panta 3. punkta v) apakšpunktu.
	Ja tiek piemērota 3. panta 3. punkta v) apakšpunkta otrā daļa, attiecīgā dalībvalsts integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā iekļauj informāciju par to, kā tiek īstenots tās nacionālais indikatīvais mērķis samazināt enerģētiskās nabadzības skarto mājsaimniecību skaitu.
	Komisija datus, ko dalībvalstis tai paziņojušas saskaņā ar šo pantu, dara zināmus Eiropas Enerģētiskās nabadzības novērošanas centram.

Grozījums Nr. 155

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	nacionālie mērķi attiecībā uz kopējiem (publiskā un privātā sektora) izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un veiktspējas uzlabojumiem;

(b)	nacionālie mērķi attiecībā uz kopējiem publiskā un , ja tādi pieejami, privātā sektora izdevumiem par pētniecību un inovāciju saistībā ar tīras enerģijas tehnoloģijām, kā arī attiecībā uz tehnoloģiskajām izmaksām un veiktspējas uzlabojumiem;

Grozījums Nr. 156

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām;

(d)	nacionālie mērķi, kas izvirzīti nolūkā pakāpeniski atteikties no enerģijas subsīdijām, jo īpaši fosilajam kurināmajam;

Grozījums Nr. 157

Regulas priekšlikums

22. pants – 1. daļa – g apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā valsts līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu.

(g)

attiecīgā gadījumā finansēšanas pasākumi šajā jomā valsts līmenī, ietverot Savienības atbalstu un Savienības līdzekļu izmantošanu. Informācija par to, kā ir izmantots jebkāda veida Komisijas finansiāls ieguldījums finansēšanas instrumentos, kuros dalībvalstis apvieno savus nacionālos resursus, tiek publicēta.

Grozījums Nr. 158

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	savu tuvināto siltumnīcefekta gāzu pārskatu par X-1 gadu;

svītrots

Grozījums Nr. 159

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	tuvināto bruto galapatēriņu enerģijai, kas iegūta no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un to tuvināto enerģijas bruto patēriņu, primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu par X-1 gadu;

Grozījums Nr. 160

Regulas priekšlikums

23. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Sakarā ar a) apakšpunktu Komisija, balstoties uz dalībvalstu tuvinātajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem vai savām aplēsēm, ja tuvināto pārskatu dalībvalsts līdz minētajam datumam nav paziņojusi, ik gadu sagatavo tuvināto Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 30. septembrim dara publiski pieejamu.	Tādēļ Komisija, balstoties uz dalībvalstu tuvinātajiem siltumnīcefekta gāzu pārskatiem vai savām aplēsēm, ja tuvināto pārskatu dalībvalsts līdz minētajam datumam nav paziņojusi, ik gadu sagatavo tuvināto Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu. Komisija minēto informāciju līdz katra gada 30. septembrim dara publiski pieejamu.

Grozījums Nr. 161

Regulas priekšlikums

23. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Dalībvalstis līdz 2021. gada 31. jūlijam un pēc tam katru gadu (“X gads”) iesniedz Komisijai savus tuvinātos siltumnīcefekta gāzu pārskatus par X-1 gadu;

Grozījums Nr. 162

Regulas priekšlikums

24. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
24. pants	24. pants
E-ziņošanas platforma	E-platforma
1. Komisija izveido tiešsaistes ziņošanas platformu , lai atvieglotu saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm un veicinātu sadarbību starp dalībvalstīm.	1. Lai nodrošinātu izmaksu efektivitāti, Komisija izveido publisku tiešsaistes platformu nolūkā atvieglot saziņu starp Komisiju un dalībvalstīm , veicināt sadarbību starp dalībvalstīm un atvieglot publisko piekļuvi informācijai .
2. Tiklīdz tiešsaistes platforma ir darbotiesspējīga, dalībvalstis to izmanto, lai iesniegtu Komisijai šajā nodaļā minētos ziņojumus.	2. Tiklīdz tiešsaistes platforma ir darbotiesspējīga, dalībvalstis to izmanto, lai iesniegtu Komisijai šajā nodaļā minētos ziņojumus. Dalībvalstis minētos ziņojumus dara publiski pieejamus.
	2.a Komisija izmanto e-platformu, lai atvieglotu sabiedrībai tiešsaistes piekļuvi integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektiem un to galīgajām versijām un nacionālajām ilgtermiņa klimata un enerģētikas plāniem, kas minēti 3., 9. un 14. pantā.

Grozījums Nr. 163

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Līdz 2021. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, citu saskaņā ar šo regulu ziņoto informāciju, indikatoriem un Eiropas statistikas datiem (ja pieejami) novērtē:	1. Līdz 2021. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc diviem gadiem Komisija, balstoties uz integrētajiem nacionālajiem enerģētikas un klimata progresa ziņojumiem, citu saskaņā ar šo regulu ziņoto informāciju , Eiropas Vides aģentūras datiem , indikatoriem un Eiropas statistikas datiem (ja pieejami) novērtē:

Grozījums Nr. 164

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)

Savienības līmenī panākto progresu Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanā, tostarp — pirmajā desmit gadu periodā — 2030. gadam izvirzīto Savienības klimata un enerģētikas mērķrādītāju sasniegšanā, jo īpaši, lai nepieļautu 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju nesasniegšanu;

(a)

Grozījums Nr. 165

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	Savienības līmenī panākto progresu enerģijas avotu un piegādātāju dažādošanā, veicinot pilnībā funkcionējošu un noturīgu Enerģētikas savienību, kas balstīta uz energoapgādes drošību, solidaritāti un uzticību;

Grozījums Nr. 166

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	katras dalībvalsts progresu tās mērķrādītāju , mērķu un devumu sasniegšanā un tās integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izklāstīto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā;

(b)	katras dalībvalsts progresu tās mērķrādītāju un mērķu sasniegšanā un tās integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata plānā izklāstīto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā;

Grozījums Nr. 167

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	vispārējo ietekmi, kādu integrētajos nacionālajos plānos paredzētās rīcībpolitikas un pasākumi atstāj uz Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumiem, lai pārskatītu Savienības nacionāli noteikto devumu un būtiski palielinātu saskaņā ar Parīzes nolīgumu paredzēto saistību apjomu;

Grozījums Nr. 168

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – cb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cb)	integrētajos nacionālajos plānos paredzēto rīcībpolitiku un pasākumu vispārējo ietekmi uz ES ETS darbību;

Grozījums Nr. 169

Regulas priekšlikums

25. pants – 1. punkts – cc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(cc)	dalībvalstu aprēķinu precizitāti, ko tās veikušas attiecībā uz nacionālā līmeņa rīcībpolitiku un pasākumu pārklāšanās radīto ietekmi uz ES ETS pieprasījuma un piedāvājuma līdzsvaru, vai, ja šādi aprēķini nav veikti, pati veic šādas ietekmes novērtējumu;

Grozījums Nr. 170

Regulas priekšlikums

25. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Komisija iepriekš paziņo indikatorus, ko tā plāno izmantot šādos novērtējumos.

Grozījums Nr. 171

Regulas priekšlikums

25. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas panākts attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības bruto galapatēriņā, balstoties uz lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 20 % 2020. gadā un kura sasniedz vismaz 27 % 2030. gadā, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta i ) punktā.

2. Atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas panākts attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaru Savienības bruto galapatēriņā, balstoties uz saistošu lineāru trajektoriju, kuras sākumpunkts ir 20 % 2020. gadā un kura sasniedz vismaz 35 % 2030. gadā, kā minēts 4. panta a) punkta 2) apakšpunkta ic ) punktā.

Grozījums Nr. 172

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Energoefektivitātes jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas kopīgi panākts attiecībā uz to, lai 2030. gadā Savienības līmenī energopatēriņš nepārsniegtu 1 321 Mtoe primārās enerģijas un 987 Mtoe galīgās enerģijas, kā minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā.	Energoefektivitātes jomā, veicot 1. punktā minēto novērtējumu, Komisija novērtē progresu, kas kopīgi panākts attiecībā uz to, lai 2030. gadā Savienības līmenī energopatēriņš nepārsniegtu 1 132 Mtoe primārās enerģijas un 849 Mtoe galīgās enerģijas, kā minēts 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

Grozījums Nr. 173

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts – 2. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	izvērtē , vai ir sasniegts Savienības atskaites punkts — ne vairāk kā 1 483 Mtoe primārās enerģijas un ne vairāk kā 1 086 Mtoe galīgās enerģijas patēriņa 2020. gadā;

(a)	novērtē , vai atsevišķas dalībvalstis dara pietiekami, lai sasniegtu savu nacionālo saistošo mērķrādītāju, un vai ir sasniegts Savienības mērķrādītājs — ne vairāk kā 1 483 Mtoe primārās enerģijas un ne vairāk kā 1 086 Mtoe galīgās enerģijas patēriņa 2020. gadā;

Grozījums Nr. 174

Regulas priekšlikums

25. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Līdz 2019. gada 31. oktobrim un pēc tam ik pēc četriem gadiem Komisija novērtē Direktīvas 2009/31/EK īstenošanu.	svītrots

Grozījums Nr. 175 un 307

Regulas priekšlikums

26. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
26. pants	26. pants
Sekojumdarbības, ja ir konstatēta nesaskanība ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un Kopīgo centienu regulas mērķrādītājiem	Sekojumdarbības, ja ir konstatēta nesaskanība ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un Kopīgo centienu regulas mērķrādītājiem
1. Balstoties uz novērtējumu saskaņā ar 25. pantu, Komisija atbilstīgi 28. pantam sniedz dalībvalstij ieteikumus, ja rīcībpolitiku izstrāde šajā dalībvalstī nav saskanīga ar Enerģētikas savienības virsmērķiem.	1. Balstoties uz novērtējumu saskaņā ar 25. pantu, Komisija atbilstīgi 28. pantam sniedz dalībvalstij ieteikumus, ja rīcībpolitiku izstrāde šajā dalībvalstī nav saskanīga ar Enerģētikas savienības virsmērķiem un ar Savienības siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas ilgtermiņa mērķrādītājiem .
	1.a Dalībvalsts, kas plāno izmantot Regulas (ES) Nr.…/… [Kopīgu centienu regula] 7. pantā paredzēto elastīgumu, minētajā plānā saskaņā ar šīs regulas 3. pantu iekļauj paredzētā lietojuma līmeni, kā arī plānotās rīcībpolitikas un pasākumus, lai pārsniegtu Regulas (ES) Nr.…/… [LULUCF] 4. pantā paredzētās prasības laikposmam no 2021. gada līdz 2030. gadam līdz vajadzīgajam līmenim.
2. Komisija var sniegt atzinumus par rīcības plāniem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas [..] [ESR] 8. panta 1. punktu.	2. Komisija var sniegt atzinumus par rīcības plāniem, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Regulas [..] [ESR] 7. pantu un 8. panta 1. punktu.
	2.a Komisija var uz laiku apturēt iespēju dalībvalstij pārskaitīt ikgadējās emisiju kvotas kādai citai dalībvalstij.
	2.b Ņemot vērā augsto globālās sasilšanas potenciālu un metāna relatīvi īso noturību atmosfērā, Komisija analizē, kāda ietekme uz rīcībpolitikām un pasākumiem būtu metāna emisiju 20 gadu laikposma pieņemšanai. Komisija izskata politikas iespējas ātri risināt metāna emisiju jautājumu un nākt klajā ar Savienības stratēģiju metāna emisiju jomā, attiecīgajā gadījumā ņemot vērā aprites ekonomikas mērķus un par prioritāti uzskatot enerģētiku un ar atkritumiem saistītās metāna emisijas.
	2.c Komisija 2017. gadā ziņo par 2021.–2025. gada periodu un 2032. gadā par 2026.–2030. gada periodu par Savienības kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistēm par katru Regulas (ES) …/… [LULUCF] 2. pantā minēto zemes uzskaites kategoriju, ko aprēķina, no kopējām paziņotajām emisijām un piesaistēm šim laikposmam atņemot vērtību, kas iegūta, Savienības vidējās gada paziņotās emisijas un piesaistījumus 2000.–2009. gada periodā reizinot ar pieci. Pamatojoties uz ziņojumā izklāstītajiem konstatējumiem, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus, ar kuriem nodrošinātu 2030. gadam izvirzītā Savienības vispārējā siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķrādītāja integritāti un tās devumu Parīzes nolīguma mērķu sasniegšanā.

Grozījums Nr. 309

Regulas priekšlikums

27. pants – - 1. punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

-1. Ja, pamatojoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu projektu novērtējumu, Komisija secina, ka dalībvalstu mērķi nav pietiekami Savienības 2030. gadam izvirzīto saistošo kopējo atjaunojamo energoresursu un energoefektivitātes mērķrādītāju kopīgai sasniegšanai, tā var prasīt, lai dalībvalstis, kuru mērķi tiek atzīti par nepietiekamiem, palielina savu vērienīguma līmeni un tādējādi nodrošina atbilstīgu kopējo centienu līmeni.

Grozījums Nr. 310

Regulas priekšlikums

27. pants – - 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	-1.a Atjaunojamo energoresursu jomā Komisija kā objektīvos kritērijus 12. pantā minētajai novērtēšanai izmanto 5. panta 1. punktā uzskaitītos apstākļus. Dalībvalstis, kuru mērķrādītāji ir mazāki par mērķrādītājiem, ko iegūst, izmantojot Ia pielikumā norādīto formulu, attiecīgi palielina savus mērķrādītājus.

Grozījums Nr. 176

Regulas priekšlikums

27. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Ja, balstoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu un to atjauninājumu novērtējumu atbilstīgi 12. pantam, Komisija secina, ka nacionālo plānu vai to atjauninājumu mērķrādītāji , mērķi un devumi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — it sevišķi 2030. gadam izvirzītos Savienības mērķrādītājus attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un energoefektivitāti, tā veic pasākumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir nacionālajos plānos un to atjauninājumos noteiktie dalībvalstu devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanai.	1. Ja, balstoties uz integrēto nacionālo enerģētikas un klimata plānu, atbilstīgi 12. pantam Komisija secina, ka nacionālo plānu vai to atjauninājumu mērķrādītāji un mērķi nav pietiekami, lai kopīgi sasniegtu Enerģētikas savienības mērķus, tā veic pasākumus Savienības līmenī, lai nodrošinātu, ka minētie mērķi un mērķrādītāji tiek kopīgi sasniegti.
	Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju, neskarot citus pasākumus, dalībvalsts nacionālais mērķrādītājs 2030. gadam tiek pārskatīts, ievērojot Direktīvas (ES)…/… [RED pārstrādātā redakcija] 3. panta 2. punktu un Ia pielikumu līdz 2020. gada 31. decembrim.

Grozījums Nr. 177

Regulas priekšlikums

27. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Ja, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta b) apakšpunktam, Komisija secina, ka kāda dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu integrētajā nacionālajā klimata un enerģētikas plānā noteikto mērķrādītāju , mērķu un devumu sasniegšanā vai rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā, tā sniedz ieteikumus attiecīgajai dalībvalstij atbilstīgi 28. pantam. Sniedzot ieteikumus, Komisija ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanu.

Grozījums Nr. 178

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3. Ja, balstoties uz dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu kopvērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam un vajadzības gadījumā vēl citiem informācijas avotiem, Komisija secina, ka Savienība var nesasniegt Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — jo sevišķi Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, tā var sniegt ieteikumus visām dalībvalstīm atbilstīgi 28. pantam, lai mazinātu šādu risku. Komisija papildus ieteikumu sniegšanai vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu jo sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju šādos pasākumos ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos centienus sekmēt 2030. gadam izvirzītā Savienības mērķrādītāja sasniegšanu.

3. Ja, balstoties uz dalībvalstu integrēto nacionālo enerģētikas un klimata progresa ziņojumu kopvērtējumu atbilstīgi 25. pantam vai vajadzības gadījumā vēl citiem informācijas avotiem, Komisija secina, ka Savienība var nesasniegt Enerģētikas savienības mērķus un — pirmajā desmit gadu periodā — jo sevišķi Savienības 2030. gada klimata un enerģētikas politikas satvara mērķrādītājus, tā sniedz ieteikumus visām dalībvalstīm atbilstīgi 28. pantam, lai mazinātu šādu risku. Sniedzot ieteikumus, Komisija ņem vērā to, cik vērienīgi dalībvalstis cenšas sasniegt 2030. gadam izvirzītos Savienības mērķrādītājus. Komisija papildus ieteikumu sniegšanai vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus, lai nodrošinātu jo sevišķi 2030. gadam izvirzīto Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas un energoefektivitātes mērķrādītāju sasniegšanu. Šādos pasākumos ņem vērā vērienīgus dalībvalstu agrīnos , jo īpaši no 2021. gada uzsāktos, centienus sekmēt 2030. gadam izvirzīto Savienības mērķrādītāju sasniegšanu , to, kā dalībvalstis ievēro savus nacionālos mērķrādītājus un trajektorijas, arī jebkādu devumu finanšu platformas ietvaros saskaņā ar šā panta 4 . punkta c) apakšpunktu.

Grozījums Nr. 179

Regulas priekšlikums

27. pants – 3. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Energoefektivitātes jomā šādi papildu pasākumi jo sevišķi var uzlabot:

(a)	ražojumu energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2009/125/EK un Direktīvai 2010/30/ES;

(b)	ēku energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/31/ES un Direktīvai 2012/27/ES; un

(c)	transporta energoefektivitāti.

Grozījums Nr. 180

Regulas priekšlikums

27. pants – 3.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.a Ja, pamatojoties uz novērtējumu, ko Komisija veic saskaņā ar 25. panta 1. punkta a) apakšpunktu, tā secina, ka kāds infrastruktūras projekts var potenciāli kavēt noturīgas Enerģētikas savienības izveidi, Komisija sniedz sākotnējo novērtējumu par projekta atbilstību iekšējā enerģētikas tirgus ilgtermiņa mērķiem, jo īpaši ņemot vērā ilgtermiņa mērķi, un iekļauj tajā attiecīgajai dalībvalstij adresētus ieteikumus saskaņā ar 28. pantu. Pirms šāda novērtējuma sniegšanas Komisija var konsultēties ar citām dalībvalstīm.

Grozījums Nr. 293

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ja atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, neskarot 3. punktā minētos Savienības līmeņa pasākumus, Komisija, balstoties uz 2023. gadā veicamo novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 2. punktam, secina, ka 25. panta 2. punktā minētā lineārā Savienības trajektorija nav kopīgi sasniegta , dalībvalstis līdz 2024 . gadam nodrošina, ka uzrādītā neatbilstība tiek kompensēta ar papildu pasākumiem, piemēram:

Ja atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā, neskarot 3. punktā minētos Savienības līmeņa pasākumus, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 2. punktam, secina, ka kāda dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu, lai sasniegtu tās nacionālo 2030. gada mērķrādītāju, jo īpaši nesasniedzot 2022. , 2025 un 2027 . gadam noteiktos atsauces punktus, kas norādīti Ia pielikumā, attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka konstatētā neatbilstība tās trajektorijai viena gada laikā tiek kompensēta ar papildu pasākumiem, piemēram:

Grozījums Nr. 182

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)	darbība lielāka tādas elektroenerģijas īpatsvara sekmēšanai, kas tiek ražota no atjaunojamiem energoresursiem, pamatojoties uz Direktīvas (EU) …/… [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātā redakcija] 4. pantā paredzētajiem kritērijiem;

Grozījums Nr. 183

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	finansiāla ieguldījuma sniegšana Savienības līmenī izveidotā finansēšanas platformā, kas palīdz finansēt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus un ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;

(c)	brīvprātīga finansiāla ieguldījuma sniegšana Savienības līmenī izveidotā finansēšanas platformā, kas palīdz finansēt atjaunojamo energoresursu enerģijas projektus , jo īpaši tos, kas atbilst Enerģētikas savienības interesēm, un ko tieši vai netieši pārvalda Komisija;

Grozījums Nr. 184

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – ca apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ca)	izmantojot sadarbības mehānismus, kas noteikti Direktīvā (ES)…/… [RED pārstrādātā redakcija];

Grozījums Nr. 185

Regulas priekšlikums

27. pants – 4. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Šādos pasākumos ņem vērā to, cik vērienīgi ir attiecīgās dalībvalsts agrīnie devumi 2030. gadam izvirzītā Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītāja sasniegšanā .	Šādos pasākumos ņem vērā konkrētās dalībvalsts atbilstību tās nacionālajam atjaunojamo energoresursu enerģijas mērķrādītājam un trajektorijai .
	Komisija vajadzības gadījumā veic Savienības līmeņa pasākumus papildus nacionālā līmenī veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegta Savienības saistošā lineārā trajektorija un Savienības 2030. gada saistošais mērķis attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju.

Grozījums Nr. 186

Regulas priekšlikums

27. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Ja energoefektivitātes jomā, neskarot citus Savienības līmeņa pasākumus atbilstīgi 3. punktam, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 3. punktam, 2023. gadā secina, ka progress virzībā uz 25. panta 3. punkta pirmajā daļā minētā Savienības energoefektivitātes mērķrādītāja kopīgu sasniegšanu nav pietiekams , tā līdz 2024. gadam veic pasākumus, kas papildina Direktīvā 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0765 grozītajā redakcijā] un Direktīvā 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītajā redakcijā] noteiktos, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegti 2030. gadam izvirzītie Savienības saistošie energoefektivitātes mērķrādītāji. Šādi papildu pasākumi jo sevišķi var uzlabot:

5. Ja energoefektivitātes jomā, neskarot citus Savienības līmeņa pasākumus atbilstīgi 3. punktam, Komisija, balstoties uz novērtējumu atbilstīgi 25. panta 1. un 3. punktam, 2023. gadā un pēc tam reizi divos gados secina, ka dalībvalsts nav panākusi pietiekamu progresu, lai sasniegtu tās nacionālo saistošo mērķrādītāju un trajektoriju, attiecīgā dalībvalsts nodrošina , ka līdz 2024. gadam un pēc tam attiecīgi reizi divos gados konstatētā neatbilstība tās trajektorijai tiek kompensēta viena gada laikā ar papildu pasākumiem.

(a)	ražojumu energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/30/ES un Direktīvai 2009/125/EK;

(b)	ēku energoefektivitāti atbilstīgi Direktīvai 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0765 grozītajā redakcijā] un Direktīvai 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītajā redakcijā] un

(c)	transporta energoefektivitāti.

Grozījums Nr. 187

Regulas priekšlikums

27. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Katra attiecīgā 4. vai 5. punktā minētā dalībvalsts savā nākamajā progresa ziņojumā, kas minēts 15. pantā, norāda papildu īstenotos, pieņemtos un plānotos pasākumus, lai novērstu neatbilstību tās 2030. gada nacionālajiem mērķrādītājiem un trajektorijām.

Grozījums Nr. 188

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

dalībvalsts savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā, kas sagatavots nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir maksimāli ņēmusi vērā ieteikumu un kā tā to īstenojusi vai plāno īstenot. Tā sniedz pamatojumu , ja tā ieteikumu kādā aspektā nav izpildījusi;

(b)

dalībvalsts savā integrētajā nacionālajā enerģētikas un klimata politikas progresa ziņojumā, kas sagatavots nākamajā gadā pēc ieteikuma izdošanas gada, izklāsta, kā tā ir ņēmusi vērā ieteikumu un kā tā to īstenojusi vai plāno īstenot. Tā norāda iemeslus , ja tā ieteikumu kādā aspektā nav izpildījusi;

Grozījums Nr. 189

Regulas priekšlikums

28. pants – 2. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas sniegti Eiropas pusgada kontekstā.

(c)	ieteikumiem būtu jāpapildina jaunākie konkrētai valstij adresētie ieteikumi, kas sniegti atbilstīgi 9. panta 2. punktam un Eiropas pusgada kontekstā.

Grozījums Nr. 190

Regulas priekšlikums

28. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Komisija nekavējoties dara pieejamus šos ieteikumus visām dalībvalstīm un tos publisko.

Grozījums Nr. 191

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ja)	vispārējs novērtējums par paveikto virzībā uz principu “prioritāte energoefektivitātei” un “taisnīgums pret enerģijas patērētājiem” pilnīgu integrēšanu;

Grozījums Nr. 192

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – jb apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(jb)	progresa ziņojums konkurētspējas uzlabošanas jomā;

Grozījums Nr. 193

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – jc apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(jc)	dalībvalstu paveiktais ceļā uz pakāpenisku atteikšanos no fosilā kurināmā tiešas un netiešas subsidēšanas līdz 2020. gadam;

Grozījums Nr. 194

Regulas priekšlikums

29. pants – 2. punkts – ka apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ka)	finansiāls tādu elektroenerģijas izmaksu novērtējums, ko sedz galapatērētājs, pamatojoties uz indikatoriem, ar kuriem uzrauga faktiskos tēriņus piecām Enerģētikas Savienības dimensijām;

Grozījums Nr. 195

Regulas priekšlikums

30. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Līdz 2021. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot nacionālās inventarizācijas sistēmas, lai aplēstu šīs regulas III pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaistījumus piesaistītājos un lai nodrošinātu, ka to siltumnīcefekta gāzu pārskati ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

1. Līdz 2021. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido, izmanto un cenšas pastāvīgi uzlabot nacionālās inventarizācijas sistēmas saskaņā ar UNFCCC prasībām , lai aplēstu šīs regulas III pielikuma 2. daļā minēto siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas no avotiem un to piesaistījumus piesaistītājos un lai nodrošinātu, ka to siltumnīcefekta gāzu pārskati ir savlaicīgi, pārredzami, precīzi, konsekventi, salīdzināmi un pilnīgi.

Grozījums Nr. 196

Regulas priekšlikums

31. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Komisija 2027. un 2032. gadā veic dalībvalstu atbilstīgi šīs regulas 23. panta 3. punktam iesniegto nacionālās inventarizācijas datu visaptverošu izskatīšanu, lai monitorētu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus vai iegrožojumus atbilstīgi Regulas [] [ESR] 4., 9. un 10. pantam un emisiju samazinājumus un piesaistījumu palielināšanu piesaistītājos atbilstīgi Regulas [..] [LULUCF] 4. un 12. pantam, kā arī citus Savienības tiesību aktos noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai iegrožošanas mērķrādītājus. Dalībvalstis pilnīgi iesaistās šajā procesā.

1. Komisija veic dalībvalstu atbilstīgi šīs regulas 23. panta 3. punktam iesniegto nacionālās inventarizācijas datu visaptverošu izskatīšanu, lai monitorētu dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus vai iegrožojumus atbilstīgi Regulas [] [ESR] 4., 9. un 10. pantam un emisiju samazinājumus un piesaistījumu palielināšanu piesaistītājos atbilstīgi Regulas [..] [LULUCF] 4. un 12. pantam, kā arī citus Savienības tiesību aktos noteiktos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas vai iegrožošanas mērķrādītājus. Dalībvalstis pilnīgi iesaistās šajā procesā.

Grozījums Nr. 197

Regulas priekšlikums

31. pants – 6. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

6. Datus par katru dalībvalsti, kas ievadīti atbilstīgi Regulas [] [ESR] 11. pantam izveidotajos reģistros viena mēneša laikā pēc dienas, kurā veikta šā panta 5. punktā minētā pārbaude par atbilstību Regulai [..] [LULUCF], izmanto 2021. un 2026. gada atbilstības pārbaudei atbilstīgi Regulas [] [ESR] 9. pantam. Atbilstības pārbaudi atbilstīgi Regulas [] [ESR] 9. pantam par katru gadu laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam un laikposmā no 2027 . līdz 2030. gadam veic dienā, kas iekrīt vienu mēnesi pēc dienas, kurā veikta atbilstības pārbaude par iepriekšējo gadu. Šajā pārbaudē ietver izmaiņas minētajos datos, kuras izdarītas sakarā ar to, ka konkrētā dalībvalsts izmanto elastības iespējas atbilstīgi Regulas [] [ESR] 5., 6. un 7. pantam.

6. Datus par katru dalībvalsti, kas ievadīti atbilstīgi Regulas [] [ESR] 11. pantam izveidotajos reģistros viena mēneša laikā pēc dienas, kurā veikta šā panta 5. punktā minētā pārbaude par atbilstību Regulai [..] [LULUCF], izmanto atbilstības pārbaudei atbilstīgi Regulas [] [ESR] 9. pantam. Atbilstības pārbaudi atbilstīgi Regulas [] [ESR] 9. pantam par katru gadu [gadi saskaņā ar Regulas (ES) …/… [ESR] 9 . pantā minēto atbilstības ciklu veic dienā, kas iekrīt vienu mēnesi pēc dienas, kurā veikta atbilstības pārbaude par iepriekšējo gadu Šajā pārbaudē ietver izmaiņas minētajos datos, kuras izdarītas sakarā ar to, ka konkrētā dalībvalsts izmanto elastības iespējas atbilstīgi Regulas [] [ESR] 5., 6. un 7. pantam.

Grozījums Nr. 198

Regulas priekšlikums

31. pants – 6.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	6.a Pēdējo atbilstības pārbaudi, kas minēta šā panta 6. punktā, — prasību pārbaudi saskaņā ar [9.a pants; Rezerve agrīnai rīcībai] [ESR] — veic Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma izmantot šo rezervi. Šai pārbaudei var sekot izmaiņas datos par katru atbilstīgo dalībvalsti, ja tiek izpildītas [9.a pants; Rezerve agrīnai rīcībai [ESR] paredzētās prasības.

Grozījums Nr. 199

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Eiropas Vides aģentūra atbilstoši savai gada darba programmai palīdz Komisijai tās darbā attiecībā uz dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijām, lai tiktu izpildīts 14., 15., 16., 17., 18., 19., 23., 24., 25., 29., 30., 31., 32. un 34. pants. Tas pēc vajadzības ietver šādu palīdzību:	Eiropas Vides aģentūra atbilstoši savai gada darba programmai palīdz Komisijai tās darbā attiecībā uz dekarbonizācijas un energoefektivitātes dimensijām, lai tiktu izpildīts 13.a, 14., 15., 16., 17., 18., 19., 23., 24., 25., 29., 30., 31., 32. un 34. pants. Tas pēc vajadzības ietver šādu palīdzību:

Grozījums Nr. 200

Regulas priekšlikums

35. pants – 1. daļa – ja apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ja)	apkopot Savienības tuvināto atjaunojamo enerģijas avotu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā un tuvināto primārās enerģijas patēriņu un enerģijas galapatēriņu.

Grozījums Nr. 201

Regulas priekšlikums

37. pants – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

Grozījums Nr. 202

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Komisijai palīdz Enerģētikas savienības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē , un tā strādā attiecīgajās nozaru struktūrās, kas ir svarīgas šīs regulas kontekstā .	1. Komisijai šīs regulas īstenošanā palīdz Enerģētikas un klimata pārmaiņu jautājumu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Grozījums Nr. 203

Regulas priekšlikums

37. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Šī komiteja aizstāj komiteju, kas izveidota ar Lēmuma 93/389/EEK 8. pantu, Lēmuma Nr. 280/2004/EK 9. pantu un Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. pantu. Atsauces uz komiteju , kas izveidota atbilstīgi minētajiem aktiem, uzskata par atsaucēm uz komiteju , kas izveidota ar šo regulu .	2. Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, attiecībā uz šīs regulas 15., 17., 23., 31. un 32. panta īstenošanu Komisijai palīdz Klimata pārmaiņu jautājumu komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. pantam.

Grozījums Nr. 204

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Komisija līdz 2026 . gada 28. februārim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību, tās devumu Enerģētikas savienības pārvaldībā un šīs regulas plānošanas, ziņošanas un monitoringa noteikumu atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem vai turpmākiem lēmumiem, kas saistīti ar UNFCCC un Parīzes nolīgumu . Komisija vajadzības gadījumā var iesniegt priekšlikumus .

Sešu mēnešu laikā pēc veicinošā dialoga, kas 2018 . gadā jārīko saistībā ar UNFCCC, lai izsvērtu, ciktāl Pusēm ir kopīgi izdevies panākt progresu virzībā uz globālo ilgtermiņa mērķi, un sešu mēnešu laikā pēc globālās izsvēršanas 2023. gadā un pēc katras nākamās globālās izsvēršanas reizes Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas darbību un īstenošanu , tās devumu Enerģētikas savienības pārvaldībā un šīs regulas plānošanas, ziņošanas un monitoringa noteikumu atbilstību citiem Savienības tiesību aktiem vai turpmākiem lēmumiem, kas saistīti ar UNFCCC, un to, kā tā palīdz sasniegt Parīzes nolīguma mērķus . Ziņojumiem attiecīgā gadījumā pievieno priekšlikumus ar mērķi uzlabot Savienības rīcību klimata un enerģētikas jomā .

Grozījums Nr. 205

Regulas priekšlikums

38. pants – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Savienība iesniedz jaunu vai pārskatītu Parīzes nolīgumā paredzēto nacionāli noteikto devumu, Komisija vajadzības gadījumā iesniedz nepieciešamos likumdošanas priekšlikumus visu attiecīgo Savienības tiesību aktu grozīšanai.

Grozījums Nr. 206

Regulas priekšlikums

40. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 98/70/EK

7.a pants – 1. punkts – 3. daļa – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	7.a panta 1. punkta trešās daļas a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “katra piegādātā degvielas vai enerģijas veida kopējo apjomu; un”;

svītrots

Grozījums Nr. 207

Regulas priekšlikums

47. pants – 1. daļa – 2. punkts

Direktīva 2012/27/ES

18. pants – 1. punkts – e) apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(2)	18. panta 1. punkta e) apakšpunktu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 208

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. daļa – 1. punkts

Direktīva (ES) 2015/652

I Pielikums – 2. daļa – 2., 3., 4. un 7. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)	I pielikuma 2. daļas 2., 3., 4. un 7. punktu svītro;

(1)	I pielikuma 2. daļas 4. un 7. punktu svītro;

Grozījums Nr. 209

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. daļa – 2. punkts – a apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/652

III pielikums – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

“1.	Dalībvalstīm jāziņo 3. punktā uzskaitītie dati. Šie dati jāpaziņo par visu degvielu un enerģiju, kas laista tirgū attiecīgajā dalībvalstī. Ja ar fosilajām degvielām tiek sajauktas vairākas biodegvielas, jānorāda dati par katru biodegvielu.”;

“1.	Dalībvalstīm reizi gadā jāziņo 3. punktā uzskaitītie dati. Šie dati jāpaziņo par visu degvielu un enerģiju, kas laista tirgū attiecīgajā dalībvalstī. Ja ar fosilajām degvielām tiek sajauktas vairākas biodegvielas, jānorāda dati par katru biodegvielu.”;

Grozījums Nr. 210

Regulas priekšlikums

49. pants – 1. daļa – 2. punkts – b apakšpunkts

Direktīva (ES) 2015/652

III pielikums – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	3. punkta e) un f) apakšpunktu svītro;

svītrots

Grozījums Nr. 211

Regulas priekšlikums

49.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	49.a pants
	EEZ
	1. Līdz… [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz Apvienotās komitejas lēmuma projektu ar šo regulu saistītajai EEZ Apvienotajai komitejai, lai ļautu EEZ EBTA valstīm pilnībā īstenot šīs regulas noteikumus, tādējādi sekmējot Enerģētikas savienības mērķu sasniegšanu.
	2. Pēc iekļaušanas EEZ EBTA, pieņemot Apvienotās komitejas lēmumu, dalībvalstu saistības attiecībā pret citām dalībvalstīm, kas paredzētas šajā regulā, tiek piemērotas arī EEZ EBTA valstīm, kuras šo regulu ir īstenojušas savā teritorijā.

Grozījums Nr. 212

Regulas priekšlikums

50.a pants (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

50.a pants

Enerģētikas kopiena

Līdz… [seši mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija ierosina tās iekļaušanu Enerģētikas Kopienā, kā to paredz Enerģētikas kopienas dibināšanas līguma 79. pants. Pēc iekļaušanas, pieņemot Enerģētikas Kopienas ministru padomes lēmumu un piemērojot jebkādas Enerģētikas Kopienas dibināšanas līguma 24. pantā paredzētās izmaiņas, dalībvalstu saistības attiecībā pret citām dalībvalstīm, kas paredzētas šajā regulā, tiek piemērotas arī Enerģētikas savienības līguma dalībvalstīm, kuras šo regulu ir īstenojušas savā teritorijā.

Grozījums Nr. 213

Regulas priekšlikums

51. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
51. pants	51. pants
Pārejas noteikumi	Pārejas noteikumi
Atkāpjoties no šīs regulas 50. panta, Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2018., 2019. un 2020. gadu.	Atkāpjoties no šīs regulas 50. panta, Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu un 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktu turpina piemērot ziņojumiem, kas satur minētajos pantos prasītos datus par 2018., 2019. un 2020. gadu.
	Regulas (ES) Nr. 525/2013 11. panta 3. punktu turpina piemērot attiecībā uz Kioto protokola otro saistību periodu.
Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu turpina piemērot SEG pārskatu datu par 2018., 2019. un 2020. gadu izskatīšanai.	Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu turpina piemērot SEG pārskatu datu par 2018., 2019. un 2020. gadu izskatīšanai.
Regulas (ES) Nr. 525/2013 22. pantu turpina piemērot minētajā pantā prasītā ziņojuma iesniegšanai.	Regulas (ES) Nr. 525/2013 22. pantu turpina piemērot minētajā pantā prasītā ziņojuma iesniegšanai.
	Regulas (ES) Nr. 525/2013 26. panta 1. punktu turpina piemērot attiecībā uz šīs regulas 15., 17., 23., 31. un 32. panta īstenošanu, kā arī tad, ja tie ir minēti citos Savienības tiesību aktos.

Grozījums Nr. 214

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – 1.3. apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.	Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana

iii.	Apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp ar sociālajiem partneriem, un pilsoniskās sabiedrības un visas sabiedrības iesaistīšana

Grozījums Nr. 215

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – 1.4. apakšpunkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.4.	Reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

1.4.	Makroreģionālā un reģionālā sadarbība plāna sagatavošanā

Grozījums Nr. 216

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 1. punkts – 1.4. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā reģionālā sadarbība

ii.	Izskaidrojums, kā plānā ņemta vērā makroreģionālā un reģionālā sadarbība

Grozījums Nr. 217

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.1. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2.1.1.

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un piesaistījumi (plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, 2030. gada satvara mērķrādītājs – visas tautsaimniecības mērogā panākt siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu iekšzemē vismaz par 40 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) (1)

2.1.1.

Siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un piesaistījumi (1)

Grozījums Nr. 218

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.1. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia.	Dalībvalsts nacionālās trajektorijas pēc 2021. gada, lai uzturētu un palielinātu oglekļa piesaistījumus piesaistītājos saskaņā ar Parīzes nolīgumu

Grozījums Nr. 219

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.1. punkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Attiecīgā gadījumā citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar esošajām ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām. Attiecīgā gadījumā citi mērķi un mērķrādītāji, ietverot sektoru mērķrādītājus un pielāgošanās uzdevumus

ii.	Citi nacionālie mērķi un mērķrādītāji, kas ir saskanīgi ar Parīzes nolīgumu un ilgtermiņa klimata un enerģētikas stratēģijām. Attiecīgā gadījumā citi mērķi un mērķrādītāji, ietverot sektoru mērķrādītājus un pielāgošanās uzdevumus

Grozījums Nr. 220

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Dalībvalsts plānotais atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā kā tās nacionālais devums saistošā ES mērķrādītāja – vismaz 27 % 2030. gadā – sasniegšanā

i.	Dalībvalsts nacionālais mērķrādītājs atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvaram enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā

Grozījums Nr. 221

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.	Trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iii.	Dalībvalsts trajektorijas, kas raksturo atjaunojamo energoresursu enerģijas sektorālo īpatsvaru enerģijas galapatēriņā 2021.–2030. gadā elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā (sadalīti pa veidiem: autotransports, dzelzceļa transports un aviotransports)

Grozījums Nr. 222

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.

Trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, ietverot paredzamo kopējo enerģijas bruto galapatēriņu (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējo plānoto uzstādīto jaudu (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem

iv.

Trajektorijas, kas raksturo katru atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju, kuru dalībvalsts plāno izmantot, lai īstenotu atjaunojamo energoresursu enerģijas kopējās un sektorālās trajektorijas 2021.–2030. gadā, ietverot paredzamo kopējo enerģijas bruto galapatēriņu (Mtoe) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem un kopējo neto plānoto uzstādīto jaudu (MW; norāda atsevišķi jaunuzstādīto jaudu un energoatjaunināšanas rezultātā jauniegūto jaudu) sadalījumā pa tehnoloģijām un sektoriem

Grozījums Nr. 223

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – v apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Trajektorijas , kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām un pēc izcelsmes ( nošķirot iekšzemes ražošanu un importu). Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītāju

Dalībvalsts trajektorijas, kas raksturo bioenerģijas pieprasījumu, dezagregētu pēc pieprasījuma siltumapgādes, elektroenerģijas un transporta sektorā, un biomasas piedāvājumu sadalījumā pa sākvielām, nošķirot iekšējo ražošanu un importu. Attiecībā uz meža biomasu — novērtējums par tās avotu un ietekmi uz LULUCF piesaistītāju

Grozījums Nr. 224

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – va apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

va.	Dalībvalsts daļa, kā arī trajektorijas un mērķi atjaunojamo energoresursu enerģijai, ko 2030. gadā saražo pilsētas, energokopienas un ražojošie patērētāji, un atjaunojamās enerģijas trajektorijas no 2021. līdz 2030. gadam, tostarp sagaidāmais kopējais enerģijas bruto galapatēriņš

Grozījums Nr. 225

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.1. apakšpunkts – 2.1.2. punkts – vi apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

vi.

Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, moderno biodegvielu īpatsvars, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ēkās, pilsētu , energokopienu un pašpatērētāju saražotā atjaunojamo energoresursu enerģija )

vi.	Attiecīgā gadījumā citas nacionālās trajektorijas un mērķi, tostarp ilgtermiņa vai sektorālie (piemēram, atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars centralizētajā siltumapgādē, atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas ēkās, enerģija , kas iegūta no dūņām notekūdeņu attīrīšanas procesā )

Grozījums Nr. 226

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Indikatīvs nacionālais energoefektivitātes devums nolūkā 2030. gadā sasniegt Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 0761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā minēto saistošo Savienības energoefektivitātes mērķrādītāju 30 %, kura pamatā ir vai nu primārās enerģijas patēriņš, vai enerģijas galapatēriņš, primārās enerģijas ietaupījums vai enerģijas galaietaupījums, vai energointensitāte; izteikts kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūtais līmenis 2020. gadā un 2030. gadā, ar minētā devuma lineāro trajektoriju no 2021. gada; ietverot izmantoto metodiku un pārrēķina koeficientus

Līdz 2030. gadam izpildāms saistošs dalībvalsts energoefektivitātes mērķrādītājs, kas minēts Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 0761 grozītās redakcijas] 1. panta 1. punktā un 3. panta 4. punktā un izteikts kā primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa absolūtais līmenis 2020. gadā un 2030. gadā, ar minētā mērķrādītāja lineāro trajektoriju no 2021. gada; ietverot izmantoto metodiku un pārrēķina koeficientus

Grozījums Nr. 227

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Kumulatīvs enerģijas ietaupījuma apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 0761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu

ii.	Kumulatīvs enerģijas ietaupījuma papildu apjoms, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā un turpmākajos periodos saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016) 0761 grozītās redakcijas] 7. pantu par energoekonomijas pienākumu

Grozījums Nr. 228

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.	Dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi

iii.	Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku (gan publisko, gan privāto) nacionālā fonda ilgtermiņa renovācijas mērķi 2030. un 2040. gadam atbilstīgi mērķim līdz 2050. gadam panākt gandrīz nulles enerģijas un dekarbonizētu ēku fondu

Grozījums Nr. 229

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.2. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.	Kopējā renovējamā platība vai līdzvērtīgs ikgadējais enerģijas ietaupījums, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru

iv.	Kopējā renovējamā platība un attiecīgais enerģijas ietaupījums vai līdzvērtīgs ikgadējais enerģijas ietaupījums, kas jāsasniedz 2021.–2030. gadā saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 5. pantu par publisko struktūru ēkām kā piemēru

Grozījums Nr. 230

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu enerģijas avotus un energopiegādes no trešām valstīm, uzlabotu uzkrāšanu un pieprasījumreakciju

i.	Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai vairāk dažādotu enerģijas avotus un energopiegādes no trešām valstīm, uzlabotu energotaupības pasākumu sākšanu, uzkrāšanu un pieprasījumreakciju

Grozījums Nr. 231

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no enerģijas importa no trešām valstīm

ii.	Nacionālie mērķi, kas izvirzīti, lai mazinātu atkarību no fosilo kurināmo (naftas, ogļu un gāzes) un attiecīgā gadījumā citu kurināmo enerģijas importa no trešām valstīm

Grozījums Nr. 232

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.3. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.	Nacionālie mērķi attiecībā uz iekšzemes energoresursu (it sevišķi atjaunojamo energoresursu enerģijas) izmantošanu

iv.	Nacionālie mērķi attiecībā uz nacionālās energosistēmas elastīguma palielināšanu

Grozījums Nr. 233

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.1. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, saistībā ar 2014. gada oktobra Eiropadomes noteikto mērķi

i.	Elektrotīklu starpsavienotības līmenis, ko dalībvalsts tiecas panākt 2030. gadā, — vismaz 15 %, ņemot vērā starpsavienojumu mērķrādītāju 2020. gadam — 10 %

Grozījums Nr. 234

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades infrastruktūru, kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no Enerģētikas savienības stratēģijas dimensijām

i.	Galvenie nacionālie mērķi attiecībā uz elektroenerģijas un gāzes pārvades un sadales infrastruktūru un tās modernizāciju , kas vajadzīgi, lai sasniegtu mērķus un mērķrādītājus jebkurā no 2. punktā minētajām Enerģētikas savienības dimensijām;

Grozījums Nr. 235

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, tirgus integrāciju un sasaistīšanu, ietverot mērķu izpildes grafiku

Nacionālie mērķi, kas saistīti ar citiem iekšējā enerģijas tirgus aspektiem, piemēram, lielāku sistēmas elastību, tirgus integrāciju un sasaistīšanu , viedtīkliem, agregēšanu, pieprasījumreakciju, uzkrāšanu, decentralizētu ražošanu, nosūtīšanas, pārsūtīšanas un ierobežošanas mehānismiem, reāllaika cenu signāliem , ietverot mērķu izpildes grafiku;

Grozījums Nr. 236

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – ia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ia.	Nacionālie mērķi, kas saistīti ar atjaunojamo energoresursu enerģijas nediskriminējošu līdzdalību, pieprasījuma reakciju un uzglabāšanu, tostarp izmantojot agregāciju, visos enerģijas tirgos, un šo mērķu sasniegšanas grafiks;

Grozījums Nr. 237

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – ib apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ib.	Nacionālie mērķi, kas saistīti ar to, lai nodrošinātu, ka patērētāji piedalās enerģētikas sistēmā un gūst labumu no pašražošanas un jaunajām tehnoloģijām, tostarp viedajiem skaitītājiem;

Grozījums Nr. 238

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.4. apakšpunkts – 2.4.3. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.	Nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai

iii.	Nacionālie mērķi enerģijas patērētāju aizsardzībai , pārredzamības palielināšanai, piegādātāja maiņas veicināšanai un enerģijas mazumtirdzniecības sektora konkurētspējas uzlabošanai

Grozījums Nr. 240

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.5. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskai un privātai pētniecībai un inovācijai saistībā ar Enerģētikas savienību, vajadzības gadījumā ietverot mērķu izpildes grafiku; atspoguļojot Enerģētikas savienības stratēģijas un SET plāna prioritātes

Nacionālie mērķi un finansēšanas mērķrādītāji publiskam atbalstam pētniecībai un inovācijas iniciatīvām saistībā ar Enerģētikas savienību un tās prognozēto daudzkāršojošo iedarbību uz privāto pētniecību , vajadzības gadījumā ietverot mērķu izpildes grafiku. atspoguļojot Enerģētikas savienības stratēģijas un SET plāna prioritātes

Grozījums Nr. 241

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 2. punkts – 2.5. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Vajadzības gadījumā nacionālie mērķi, ietverot ilgtermiņa mērķus ( 2050 ), mazoglekļa tehnoloģiju ieviešanai, tostarp energoietilpīgu un oglekļietilpīgu rūpniecības nozaru dekarbonizācijai , un attiecīgā gadījumā skarot saistīto oglekļa transportēšanas un uzkrāšanas infrastruktūru

ii.	Nacionālie 2050 . gadam izvirzītie mērķi , kas saistīti ar ilgtspējīgu tehnoloģiju veicināšanu

Grozījums Nr. 242

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.1.1

SEG emisijas un piesaistījumi (plānam, kas aptver periodu no 2021. gada līdz 2030. gadam, 2030. gada satvara mērķrādītājs)

3.1.1

SEG emisijas un piesaistījumi

Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu [] [ESR] noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, un rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai [] [LULUCF], kuri aptver visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistījumu veicināšanai, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi 50 gadu laikā kļūt par mazoglekļa ekonomiku un panākt līdzsvaru starp emisijām un piesaistījumiem atbilstīgi Parīzes nolīgumam

Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt saskaņā ar Regulu [] [ESR] noteikto mērķrādītāju, kas minēts 2.1.1. punktā, rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā nodrošināt atbilstību Regulai [] [LULUCF] un trajektorijas, lai uzturētu un palielinātu oglekļa piesaistījumus piesaistītājos, kas minēti 2.1.1. punktā , kuri aptver visas galvenās emisijas radošās nozares un nozares piesaistījumu veicināšanai, ilgtermiņa redzējuma perspektīvā un ar mērķi līdz 2050 gadam kļūt par ekonomiku, kuras siltumnīcefekta gāzu neto emisijas būtu nulles līmenī, un pēc tam ātri pāriet uz negatīvām emisijām atbilstīgi Parīzes nolīgumam

ii.	Reģionālā sadarbība šajā jomā

ii.	Reģionālā sadarbība šajā jomā

iii.	Attiecīgā gadījumā, neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, finansēšanas pasākumi, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, šajā jomā nacionālā līmenī

iii.	Attiecīgā gadījumā, neskarot valsts atbalsta noteikumu piemērojamību, finansēšanas pasākumi, ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, šajā jomā nacionālā līmenī

Grozījums Nr. 243

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo devumu saistošajā ES mērķrādītājā 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un trajektorijas, kā norādīts 2.1.2. punktā, ietverot pasākumus, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām (6)

Rīcībpolitikas un pasākumi nolūkā sasniegt nacionālo mērķrādītāju 2030. gadam un saistošo ES līmeņa mērķrādītāju 2030. gadam attiecībā uz atjaunojamo energoresursu enerģiju un trajektorijas, kā norādīts 2.1.2. punktā, ietverot pasākumus, kuri attiecas uz konkrētiem sektoriem un konkrētām tehnoloģijām (6)

Grozījums Nr. 244

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.	Īpaši pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu , ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, nolūkā veicināt enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

iii.

Īpaši nacionālie pasākumi, kuri attiecas uz finansiālu atbalstu un uz fiskāliem pasākumiem , kā arī ietverot ES atbalstu un ES līdzekļu izmantošanu, nolūkā veicināt enerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un šādas enerģijas izmantošanu elektroenerģijas, siltumapgādes un aukstumapgādes un transporta sektorā

Grozījums Nr. 245

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.	Īpaši pasākumi nolūkā ieviest vienotu kontaktpunktu, racionalizēt administratīvās procedūras, nodrošināt informāciju un apmācību un atbalstīt atjaunojamo energoresursu enerģijas pašpatērētājus un energokopienas

iv.

Īpaši pasākumi nolūkā novērst pārlieku apgrūtinošas izmaksas un šķēršļus atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanai un ieviest vienotu kontaktpunktu, racionalizēt administratīvās procedūras, kā arī nodrošināt informāciju un apmācību. Sagaidāmā ietekme, kas izpaužas kā paaugstināta jauna atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jauda

Grozījums Nr. 246

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – iva apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iva.

Konkrēti pasākumi, ar kuriem patērētājiem tiek piešķirtas tiesības un sniegti stimuli ražot atjaunojamo energoresursu enerģiju pašu patēriņam, individuāli vai kolektīvi ražojot, uzglabājot, patērējot un pārdodot savu saražoto atjaunojamo energoresursu enerģiju, un sagaidāmā ietekme, kas izpaužas kā paaugstināta jauna atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanas jauda

Grozījums Nr. 247

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.2. punkts – via apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

via.

Citi plānoti vai pieņemti pasākumi atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanai, īpaši, bet ne tikai šādi pasākumi:

(a)	pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt, ka visas publiskās pārvaldes struktūras (valsts, reģionālās un vietējās) savos pasākumos integrē atjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņu;

(b)

noteikumi publiskā iepirkuma likumos, kuru mērķis ir nodrošināt, ka publiskās pārvaldes iestādes (valsts, reģionālā un vietējā līmenī) savā publiskajā iepirkumā iekļauj zaļos līgumtiesību piešķiršanas kritērijus, lai neatkarīgi no iepērkamajiem pakalpojumiem vai produktiem veicinātu to, ka uzņēmumi, kas cenšas iegūt līgumu, izmanto atjaunojamos energoresursus;

(c)	noteikumi par to, ka atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošana ir prasība, lai varētu saņemt attiecīgi valsts subsīdijas vai atbalstu.

Grozījums Nr. 248

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.1. apakšpunkts – 3.1.3. punkts – iva apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iva.	Nacionālās rīcībpolitikas, grafiki un pasākumi, kas ieplānoti, lai līdz 2020. gadam pakāpeniski izbeigtu fosilā kurināmā tiešu un netiešu subsidēšanu

Grozījums Nr. 249

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai, ietverot plānotos pasākumus un instrumentus (arī finansiālus) ēku energoefektivitātes veicināšanai, it sevišķi attiecībā uz turpmāk norādīto.	Plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas saistošā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai, ietverot plānotos pasākumus un instrumentus (arī finansiālus) ēku energoefektivitātes veicināšanai, it sevišķi attiecībā uz turpmāk norādīto:

Grozījums Nr. 250

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Dzīvojamo ēku un komercplatību (gan publisko, gan privāto) (7) nacionālā fonda renovācijas ilgtermiņa stratēģija, ietverot rīcībpolitikas un pasākumus izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai

ii.

Dzīvojamo un nedzīvojamo ēku un nacionālā ēku fonda (gan publisko, gan privāto ēku ) (7) renovācijas ilgtermiņa stratēģija, ietverot energoefektivitātes un enerģijas ietaupījumu rīcībpolitikas , pasākumus un darbības izmaksefektīvas pilnīgas renovācijas un pakāpeniskas pilnīgas renovācijas veicināšanai , kā arī tos, kas vērsti uz ēku fonda segmentiem ar sliktākajiem rādītājiem un enerģētiski nabadzīgām mājsaimniecībām

Grozījums Nr. 251

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.

Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas indikatīvā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energovadības sistēmu atbalstam (9), patērētāju informēšanas un mācību pasākumi (10) un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi) (11)

iv.

Citas plānotās rīcībpolitikas, pasākumi un programmas saistošā nacionālā energoefektivitātes mērķrādītāja 2030. gadam, kā arī citu 2.2. punktā norādīto mērķu sasniegšanai (piemēram, pasākumi nolūkā popularizēt publisko ēku piemēru un veicināt energoefektīvu publisko iepirkumu, pasākumi energoauditu un energovadības sistēmu atbalstam (9), patērētāju informēšanas un mācību pasākumi (10) un citi energoefektivitātes veicināšanas pasākumi) (11)

Grozījums Nr. 252

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.2. apakšpunkts – iva apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iva.	Tādu rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kuru mērķis ir veicināt vietējo enerģijas kopienu devumu i), ii), iii) un iv) apakšpunktā minēto rīcībpolitiku un pasākumu īstenošanā

Grozījums Nr. 253

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.4. apakšpunkts – 3.4.3. punkts– ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Pasākumi energosistēmas elastīguma uzlabošanai saistībā ar atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanu , ietverot tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršanu

ii.

Pasākumi energosistēmas elastīguma uzlabošanai, ietverot tekošās dienas tirgu sasaistīšanas un pārrobežu balansēšanas tirgu izvēršanu , viedtīklu un uzglabāšanas infrastruktūras izveidi, pieprasījumreakcijas un decentralizētas ražošanas palielināšanu, kā arī cenu veidošanas pielāgošanu, tostarp reāllaika cenu signāliem

Grozījums Nr. 254

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.4. apakšpunkts – 3.4.3. punkts– iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iia.	Pasākumi, lai visos enerģijas tirgos nodrošinātu atjaunojamo energoresursu enerģijas nediskriminējošu līdzdalību, pieprasījumreakciju un uzglabāšanu, tostarp izmantojot agregāciju

Grozījums Nr. 255

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.4. apakšpunkts – 3.4.3. punkts– iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii.	Pasākumi nolūkā nodrošināt prioritāru piekļuvi elektroenerģijai , kas saražota no atjaunojamajiem energoresursiem vai iegūta augstas efektivitātes koģenerācijas režīmā, un prioritāru šādas elektroenerģijas dispečēšanu un nepieļaut šādas elektroenerģijas samazinājumus vai pārdispečēšanu (18)

iii.

Pasākumi , kas saistīti ar sistēmas darbības noteikumu un prakses pielāgošanu, lai palielinātu sistēmas elastību; mērķrādītāji, kas saistīti ar nosūtīšanas noteikumiem, kuri palīdz sasniegt nacionālos atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanas mērķrādītājus; pasākumi, kas saistīti ar tādu noteikumu izmantošanu, kuri mazina un kompensē atjaunojamo energoresursu enerģijas tālāku nosūtīšanu un samazināšanu; pasākumi agregācijas palielināšanai (18)

Grozījums Nr. 256

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – A iedaļa – 3. punkts – 3.5.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.5.a

Princips “prioritāte energoefektivitātei”

Izklāsts, kā dimensijās, rīcībpolitikās un pasākumos tiek ņemts vērā princips “prioritāte energoefektivitātei”

Grozījums Nr. 257

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.4. apakšpunkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

i.	Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, atkarība no enerģijas importa, ietverot attiecīgos riskus

i.	Pašreizējā energoresursu struktūra, iekšzemes energoresursi, tostarp pieprasījumreakcija, atkarība no enerģijas importa, ietverot attiecīgos riskus

Grozījums Nr. 258

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.6. apakšpunkts – iiia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iiia.

Pašreizējais nacionālo fosilo kurināmo atbalstošo subsīdiju līmenis

Grozījums Nr. 259

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.6. apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv.	Šā punkta i. –iii. apakšpunktā norādīto aspektu attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

iv.	Šā punkta i. –iiia apakšpunktā norādīto aspektu attīstības prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi, vismaz līdz 2040. gadam (tostarp 2030. gadam)

Grozījums Nr. 260

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 4. punkts – 4.6.a apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.6.a

Princips “energoefektivitāte ir prioritāra”

Izklāsts, kā dimensijās, rīcībpolitikās un pasākumos tiek ņemts vērā princips “energoefektivitāte ir prioritāra”

Grozījums Nr. 261

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – virsraksts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.	PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKU UN PASĀKUMU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS (29)

5.	PLĀNOTO RĪCĪBPOLITIKAS PASĀKUMU UN INVESTĪCIJU STRATĒĢIJU IETEKMES NOVĒRTĒJUMS (29)

Grozījums Nr. 262

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.1.	Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku un pasākumu ietekme uz energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, ietverot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi (kā aprakstīts 4. iedaļā)

5.1.	Plāna 3. iedaļā aprakstīto plānoto rīcībpolitiku , pasākumu un investīciju stratēģiju ietekme uz energosistēmu un siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaistījumiem, ietverot salīdzinājumu ar prognozēm, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi (kā aprakstīts 4. iedaļā)

Grozījums Nr. 263

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii.	Rīcībpolitiku mijiedarbības (starp esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) novērtējums vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam

ii.

Rīcībpolitiku mijiedarbības (starp esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem konkrētā politikas dimensijā un starp dažādu politikas dimensiju esošajām un plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem) novērtējums vismaz līdz plānā aptvertā perioda pēdējam gadam , sevišķi lai gūtu skaidru priekšstatu par energoefektivitātes/energotaupības rīcībpolitiku ietekmi uz enerģijas sistēmas lielumu un lai samazinātu risku, ka investīcijas enerģijas piegādē var “noklīst”.

Grozījums Nr. 264

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.1. apakšpunkts – iia apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iia.	Esošo un plānoto nacionālo rīcībpolitiku un pasākumu mijiedarbības novērtējums un Savienības klimata un enerģētikas politikas pasākumi.

Grozījums Nr. 265

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.2.a. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.2.a

Veselība un labklājība

i.	Ietekme uz gaisa kvalitāti un ar to saistītā ietekme uz veselību

ii.	Cita veida ietekme uz veselību un labklājību (piemēram, ūdens, trokšņa u.c. piesārņojums, pieaugošs skaits cilvēku, kas pārvietojas ar kājām vai velosipēdu, svārstsatiksme vai cita veida izmaiņas transporta izmantošanā utt.)

Grozījums Nr. 266

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.2.b. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.2.b.

Ietekme uz vidi

i.	Jebkāds detalizēts stratēģisks vides vai ietekmes uz vidi novērtējums, kas saistīts ar šo stratēģiju vai nacionālajiem plāniem

ii.	Ar ūdeni saistītie aspekti, piemēram, pieprasījums pēc ūdens vai ūdens ieguve (ņemot vērā potenciālās klimata pārmaiņas nākotnē), hidroenerģijas vai plūdmaiņu enerģijas u.c. ietekme uz saldūdens un jūras dzīvotnēm

iii.	Jebkādas paaugstinātas mobilizācijas saistībā ar bioenerģijas (no lauksaimniecības kultūrām iegūta enerģija, mežu biomasa utt.) izmantošanu ietekme uz vidi (un klimatu) un tās saikne ar stratēģiju piesaistei zemes izmantošanas nozarē

Grozījums Nr. 267

Regulas priekšlikums

I pielikums – 1. daļa – B iedaļa – 5. punkts – 5.2.c. apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5.2.c.

Investīciju ietekme

i.	esošās investīciju plūsmas;

ii.	pieņēmumi par investīcijām nākotnē, kas saistīti ar katru no plānotajām rīcībpolitikām un pasākumiem, tostarp plānoto rīcībpolitiku un pasākumu riska profils;

iii.	nozaru vai tirgus riska faktori vai šķēršļi valsts (vai makroreģionālā) līmenī;

iv.	papildu publiskā finansiālā atbalsta vai resursu analīze, kas vajadzīga saskaņā ar iii) punktu apzināto trūkumu novēršanai;

v.	kvalitatīvs investoru uzticības novērtējums, ietverot projekta posmu redzamību un investīciju iespēju rentabilitāti un pievilcīgumu;

vi.	iepriekšējā gada novērtējums pret tā prognozēm, nākotnes izredzes, ņemot vērā būtiskus faktorus, ar kuriem saskaras investori.

Grozījums Nr. 294/rev

Regulas priekšlikums

Ia pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums

	Regulas 4. panta a) daļas 2. punkta otrajā apakšpunktā minētā trajektorijā ir iekļauti šādi atsauces punkti:
	S2020 +0,20 (S2030 – S2020), vidējā vērtība divu gadu periodam (2021–2022),
	S2020 +0,45 (S2030 – S2020), vidējā vērtība periodam no 2023. gada līdz 2025. gadam un
	S2020 +0,70 (S2030 – S2020), vidējā vērtība divu gadu periodam (2025–2026),
	kur
	S2020 = mērķrādītājs, kas attiecīgajai dalībvalstij jāsasniedz 2020. gadā saskaņā ar Direktīvas …/… [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0767,] 3. pantu un I pielikuma A daļu,
	un
	S2030 = mērķrādītājs, kas attiecīgajai dalībvalstij jāsasniedz 2030. gadā.

Grozījums Nr. 270

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	transportā izmantotās enerģijas pārdošanas apjoms, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

(b)	transportā izmantotās enerģijas pārdošanas apjoms, kas izslēgts no aprēķina , ja tāds ir, [ktoe];

Grozījums Nr. 271

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – c apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(c)	pašpatēriņam saražotās enerģijas daudzums, kas izslēgts no aprēķina [ktoe];

(c)	pašpatēriņam saražotās enerģijas daudzums, kas izslēgts no aprēķina , ja tāds ir, [ktoe];

Grozījums Nr. 272

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)	Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 2. un 3. punktā minēto b), c), d) un e) apakšpunktā noteikto atbrīvojumu piemērošana:

(f)	enerģijas pārdošanas apjomi vai enerģijas ietaupījuma apjoms [ktoe], kas ir atbrīvoti saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 7. panta 2. un 3. punktu;

Grozījums Nr. 274

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – ii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

ii)	enerģijas pārveidošanas, sadales un pārvades sektoros gūtā enerģijas ietaupījuma apjoms [ktoe] saskaņā ar c) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr. 275

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)	enerģijas ietaupījuma, kas gūts ar atsevišķām darbībām, kuras īsteno kopš 2008. gada 31. decembra un kuru ietekme joprojām būs manāma 2020. gadā un pēc tam, apjoms [ktoe] saskaņā ar d) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr. 276

Regulas priekšlikums

II pielikums – 1. punkts – f apakšpunkts – iv apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iv)	uz ēkām vai ēkās pašpatēriņam saražotās enerģijas apjoms [ktoe], ja pie tā noveduši rīcībpolitikas pasākumi, ar kuriem veicina atjaunojamo energoresursu enerģijas tehnoloģiju jaunuzstādīšanu, saskaņā ar e) apakšpunktu;

svītrots

Grozījums Nr. 277

Regulas priekšlikums

IIa pielikums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	STRATĒĢIJU IZSTRĀDES PĀRSKATS UN PROCESS

1.1.	Kopsavilkums

1.2.

Konteksts

1.2.1.

Ilgtermiņa stratēģiju nacionālās, ES un starptautiskās politikas konteksts

1.2.2.

Tiesiskā regulējuma konteksts

1.3.	Apspriešanās

1.3.1.

Apspriešanās ar sabiedrību un ieinteresētajām personām (valsts parlamentu, vietējām un reģionālajām, publiskajām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām)

1.3.2.

Apspriešanās ar citām dalībvalstīm, trešām valstīm un ES iestādēm

2.	NACIONALĀS ILGTERMIŅA STRATĒĢIJAS KLIMATA UN ENERĢĒTIKAS JOMĀ

2.1.	KOPĒJIE SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU SAMAZINĀJUMI UN PIESAISTĪJUMU PIESAISTĪTĀJOS PIEAUGUMS

2.1.1.

Oglekļa dioksīda emisiju kopapjoms līdz 2100. gadam saskaņā ar Parīzes nolīgumu

2.1.2.

Trajektorija rentablai pārejai uz nulles līmeņa siltumnīcefekta gāzu emisijām — līdz 2050. gadam — un pēc tam ātrai pārejai uz negatīvām emisijām

2.1.3.

Nacionālais mērķis 2030. gadam un starpposmu mērķi 2040. un 2050. gadam, kas saskaņoti ar 2.1.2. punktā minēto trajektoriju

2.1.4.

Starptautiskā dimensija

2.1.5.

Ilgtermiņa pielāgošanās uzdevumi

2.2.	ATJAUNOJAMO ENERGORESURSU ENERĢIJA

2.2.1.

Trajektorija uz atjaunojamiem energoresursiem balstītas sistēmas izveidei enerģijas bruto galapatēriņā līdz 2050. gadam

2.2.2.

Nacionālais mērķrādītājs no atjaunojamiem enerģijas avotiem iegūtas enerģijas daļai enerģijas bruto galapatēriņā 2030. gadā un starpposma mērķi vismaz 2035., 2040. un 2045. gadam, kas saskaņoti ar 2.2.2. punktā minēto trajektoriju

2.3.	ENERGOEFEKTIVITĀTE

2.3.1.

Trajektorija nolūkā panākt, ka līdz 2050. gadam tiek izveidota maksimāli energoefektīva ekonomika, kā tas paredzēts 2.1.2. un 2.2.1. punktā

2.3.2.

Nacionālais energoefektivitātes mērķrādītājs, kas izteikts kā absolūtais primārās enerģijas patēriņa un galaenerģijas patēriņa līmenis 2030. gadā, un starpposma mērķi vismaz 2035., 2040. un 2045. gadam

3.	NOZARU STRATĒĢIJAS

3.1.	Enerģētikas sistēma

3.1.1.

Nākotnē sagaidāmais pieprasījums pa enerģijas nesēju veidiem

3.1.2.

Nākotnē sagaidāmā ražošanas jauda, ieskaitot centralizēto un decentralizēto uzglabāšanu, pa tehnoloģiju veidiem

3.1.3.

Paredzētā vai nākotnē iespējamā emisiju trajektorija vai diapazons

3.1.4.

Galveno energoefektivitātes, pieprasījuma puses elastības un enerģijas patēriņa veicinātāju apraksts un to attīstība laikā no 2021. gada

3.1.5.

Īss to rīcībpolitiku un pasākumu apraksts, kas iecerēti, lai līdz 2050. gadam enerģijas bruto galapatēriņā panāktu 2.2.1. punktā minēto uz atjaunojamiem energoresursiem balstīto sistēmu un maksimāli energoefektīvu un elastīgu ekonomiku, cita starpā paredzot trajektorijas katrai tehnoloģijai

3.2.	Rūpniecība

3.2.1.

Sagaidāmās emisiju trajektorijas pa nozarēm un enerģijas piegādes avoti

3.2.2.

Dekarbonizācijas iespējas vai politikas pieejas un visi esošie mērķrādītāji, plāni vai stratēģijas, ietverot elektrifikāciju, alternatīvus kurināmā veidus, energoefektivitātes pasākumus utt.

3.3.

Ēkas

3.3.1.

Paredzamais pieprasījums pēc enerģijas ēku sektorā pa ēku kategorijām, ietverot komercplatības, dzīvojamās ēkas un publiskās ēkas

3.3.2.

Turpmākie energoapgādes avoti

3.3.3.

Iespējas samazināt pieprasījumu pēc enerģijas, renovējot esošās ēkas, un attiecīgie sociālie, ekonomiskie un vides ieguvumi

3.3.4.

Politikas pasākumi esošā ēku fonda renovācijas stimulēšanai

3.4.	Transports

3.4.1.

Sagaidāmie emisiju un enerģijas avoti pa transporta veidiem (piemēram, vieglās automašīnas, vieglie kravas automobiļi, kravas autotransports, kuģniecība, aviācija, dzelzceļš)

3.4.2.

Dekarbonizācijas iespējas vai politikas pieejas

3.5.	Lauksaimniecība un zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība (LULUCF)

3.5.1.

Pašreizējās visu avotu un atsevišķu siltumnīcefekta gāzu radītās emisijas

3.5.2.

Emisiju samazināšanas iespējas un politikas pasākumi, lai uzturētu un palielinātu piesaistītājus, tostarp nacionālie mērķrādītāji vai mērķi

3.5.3.

Saikne ar lauksaimniecības un lauku attīstības rīcībpolitikām

3.6.	Starpnozaru stratēģijas elementi un citas attiecīgās nozares

4.	FINANSĒJUMS

4.1.	Aprēķini par nepieciešamajiem ieguldījumiem

4.2.	Rīcībpolitikas un pasākumi, kas saistīti ar publisko finansējumu un privāto investīciju stimulēšanu

4.3.	Attiecīgās pētniecības, izstrādes un inovāciju stratēģijas

5.	ANALĪTISKAIS PAMATS UN SOCIĀLI EKONOMISKĀ IETEKME

5.1.	Modelēšana, scenāriji vai analīze, kas veikta stratēģijas izstrādes gaitā

5.2.	Konkurētspēja un ekonomiskā ietekme

5.3.	Ietekme veselības, vides un sociālajā jomā

5.4.	Stratēģija 3. daļā minēto nozaru ilgtermiņa izturētspējas nodrošināšanai

6.	Pielikumi (pēc vajadzības)

6.1.	Papildu analīze

6.1.1.

Detalizēta informācija par jebkādu 2050. gada situācijas modelēšanu (tostarp pieņēmumi) un/vai citām kvantitatīvām analīzēm, indikatoriem utt.

6.1.2.

Datu tabulas vai citi tehniskie pielikumi

6.2.	Citi avoti

Grozījums Nr. 278

Regulas priekšlikums

III pielikums – 1. daļa – n apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(n)	informācija par dalībvalsts nodomu izmantot Regulas [] [ESR] 5. panta 4. un 5 . punktā paredzēto elastīgumu.

(n)	informācija par dalībvalsts nodomu izmantot Regulas [] [ESR] 5. panta 4. , 5. un 7 . punktā paredzēto elastīgumu un 5. panta 5.a punktā paredzēto ieņēmumu izlietojumu .

Grozījums Nr. 279

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – m apakšpunkts – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	primārā biomasa, kas iegūta mežsaimniecībā un ko tieši izmanto enerģijas ražošanai

(a)	primārā biomasa, kas iegūta mežsaimniecībā un ko tieši izmanto enerģijas ražošanai vai ražo pārstrādāta koksnes kurināmā ražošanai

Grozījums Nr. 280

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – m apakšpunkts – 1. punkts– a apakšpunkts – iii apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

iii)	apaļkoki (norādot atsevišķi rūpnieciskos apaļkokus un kurināmo koksni)

iii)	apaļkoki (norādot atsevišķi rūpnieciskos apaļkokus , pirmskomercializācijas starpcirtes un kurināmo koksni)

Grozījums Nr. 281

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 1. daļa – m apakšpunkts – 2. punkts– ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)

kūtsmēsli

Grozījums Nr. 282

Regulas priekšlikums

VII pielikums – 2. daļa – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	enerģijas ietaupījums , kas X-3 un X-2 gadā sasniegts, izmantojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantu;

(b)	enerģijas ietaupījuma kopējais daudzums , kas X-3 un X-2 gadā sasniegts, izmantojot Direktīvas 2012/27/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0761 grozītās redakcijas] 7. pantu , kā arī:

i)	panāktais ietaupījumu apjoms ar katru rīcībpolitiku, pasākumu vai individuālo darbību;

ii)	skaidrojums par to, kā un uz kādu datu pamata šie ietaupījumi ir aplēsti;

iii)

skaidrojums par to, vai dalībvalsts ir uz pareizā ceļa, lai sasniegtu ietaupījumu kopējo apjomu, kas jāsasniedz līdz katra Direktīvas 2012/27/ES [grozīta ar priekšlikumu COM(2016)0761] 7. pantā norādītā laikposma beigām. Ja dalībvalsts nav uz pareizā ceļa, tā sniedz sīkāku skaidrojumu par koriģējošām darbībām, kuras tā plāno veikt, lai panāktu ietaupījumus;

iv)	pamatojums gadījumā, ja progresa ziņojumā iekļautie pasākumi atšķiras no pasākumiem, kuri ir iekļauti dalībvalsts paziņojumā ;

Grozījums Nr. 283

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)	biomasas ražošanas un izmantošanas ietekme uz ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs, ietverot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību;

(b)	biomasas ražošanas un izmantošanas ietekme uz ilgtspēju Savienībā un trešās valstīs, ietverot ietekmi uz bioloģisko daudzveidību , ūdens un gaisa kvalitāti un zemes izmantošanas tiesībām, ņemot vērā ar Direktīvu 2008/98/EK izveidotos atkritumu hierarhijas principus ;

Grozījums Nr. 284

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – f apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(f)

attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir nozīmīgs Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģiskā šķidrā kurināmā un biomasas kurināmā avots , – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 0767 ,] 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai.

(f)

attiecībā uz trešām valstīm un dalībvalstīm, kuras ir to izejvielu avots, no kā iegūst un ražo Savienībā patērēto biodegvielu, bioloģisko šķidro kurināmo un biomasas kurināmo , – informācija par nacionālajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu atbilstību [Direktīvas 2009/28/EK pārstrādātās redakcijas, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016) 0767 ,] 26. panta 2.–7. punktā noteiktajiem ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma kritērijiem augsnes, ūdens un gaisa aizsardzībai.

Grozījums Nr. 285

Regulas priekšlikums

VIII pielikums – fa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(fa)

bioenerģijas ilgtspējības kritēriju efektivitātes novērtējums, kā izklāstīts Direktīvā (ES)…/… [Atjaunojamo energoresursu direktīva], kuri rada siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījumus, aizsargājot oglekļa dioksīda piesaistītājus, bioloģisko daudzveidību, nodrošinātību ar pārtiku un cilvēku tiesības izmantot zemi.

(1) Jautājums tika nodots atpakaļ atbildīgajai komitejai starpiestāžu sarunām saskaņā ar 59. panta 4. punkta ceturto daļu (A8-0402/2017).

(14) Eiropadomes 2014. gada 23.–24. oktobra secinājumi (EUCO 169/14).

(16) Padomes 2015. gada 26. novembra secinājumi (EUCO 14632/15).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.)

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regula (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009., 164. lpp.).

(1a) Eiropas Parlamenta 2016. gada 2. jūnija rezolūcija par īstenošanas ziņojumu par Energoefektivitātes direktīvu (2012/27/ES)-(2015/2232(INI)).

(1) Jānodrošina saskanība ar ilgtermiņa mazemisiju stratēģijām atbilstīgi 14. pantam.

(6) Plānojot šos pasākumus, dalībvalstis ņem vērā esošo iekārtu ekspluatācijas laika beigas un energoatjaunināšanas potenciālu.

(7) Saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES [saskaņā ar priekšlikumu COM(2016)0765 grozītās redakcijas] 2.a pantu.

(9) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu.

(10) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 12. un 17. pantu.

(11) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 19. pantu.

(9) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 8. pantu.

(10) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 12. un 17. pantu.

(11) Saskaņā ar Direktīvas 2012/27/ES 19. pantu.

(18) Saskaņā ar [Direktīvas 2009/72/EK pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0864, un Regulas (EK) Nr. 714/2009 pārstrādāto redakciju, kas ierosināta ar priekšlikumu COM(2016)0861].

(29) Plānotās rīcībpolitikas un pasākumi ir varianti, par kuriem norit debates un kurus reālistiski varētu pieņemt un īstenot pēc nacionālā plāna iesniegšanas dienas. Attiecīgās 5.1. punkta i. apakšpunktā noteiktās prognozes tāpēc ietver ne tikai īstenotās un pieņemtās rīcībpolitikas un pasākumus (prognozes, kam par pamatu ņemtas esošās rīcībpolitikas un pasākumi), bet arī plānotās rīcībpolitikas un pasākumus.

19.12.2018

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 458/499

P8_TA(2018)0017

Jurisdikcija, lēmumu atzīšana un izpilde laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un bērnu starptautiskā nolaupīšana *

Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un bērnu starptautisko nolaupīšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0411 – C8-0322/2016 – 2016/0190(CNS))

(Īpašā likumdošanas procedūra – apspriešanās – pārstrādāšana)

(2018/C 458/19)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Padomei (COM(2016)0411),

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 81. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru Padome ar to ir apspriedusies (C8-0322/2016),

—	ņemot vērā 2001. gada 28. novembra Iestāžu nolīgumu par tiesību aktu pārstrādāšanas tehnikas strukturētāku izmantošanu (1),

—	ņemot vērā Reglamenta 104. un 78.c pantu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas ziņojumu un Lūgumrakstu komitejas atzinumu (A8-0388/2017),

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu Komisijas priekšlikumā nav ietverti nekādi citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo aktu negrozīto noteikumu un minēto grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību,

apstiprina Komisijas priekšlikumu, kurš pielāgots Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas ieteikumiem un satur turpmāk norādītos grozījumus;

aicina Komisiju attiecīgi grozīt savu priekšlikumu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 293. panta 2. punktu;

aicina Padomi informēt Parlamentu, ja tā ir paredzējusi izmaiņas Parlamenta apstiprinātajā tekstā;

prasa Padomei vēlreiz ar to apspriesties, ja tā ir paredzējusi būtiski grozīt Komisijas priekšlikumu;

uzdod priekšsēdētājam Parlamenta nostāju nosūtīt Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.

Grozījums Nr. 1

Regulas priekšlikums

1. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(1)	Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (34) ir vairākkārt būtiski grozīta (35). Skaidrības labad šī regula būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus grozījumus.

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (34) ir vairākkārt būtiski grozīta (35). Skaidrības labad šī regula būtu jāpārstrādā, jo ir paredzēts izdarīt vēl citus būtiskus grozījumus. Šādi regulas grozījumi palīdzēs nostiprināt juridisko noteiktību, palielināt elastību, nodrošināt tiesvedības pieejamības uzlabojumus, kā arī panākt, ka tiesvedība ir efektīvāka. Izmaiņas šajā regulā palīdzēs arī nodrošināt, ka dalībvalstis saglabā pilnīgu suverenitāti attiecībā uz materiālo tiesību normām vecāku atbildības jomā.

Grozījums Nr. 2

Regulas priekšlikums

3. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(3)

Savienībai ir ļoti svarīga tās tiesiskuma telpas netraucēta un pareiza darbība, ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Šajā sakarā būtu jāturpina palielināt savstarpējo uzticēšanos pārējo dalībvalstu tieslietu sistēmām. Savienība ir noteikusi sev mērķi izveidot, uzturēt un pilnveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās un tiesas pieejamība. Lai īstenotu šos mērķus, tiesvedībā būtu jāstiprina personu tiesības, īpaši bērnu tiesības, lai atvieglotu tiesu un administratīvo iestāžu sadarbību un lēmumu izpildi ģimenes tiesību lietās, kurām ir pārrobežu ietekme. Būtu jāsekmē lēmumu civillietās savstarpēja atzīšana, jāvienkāršo tiesas pieejamība un jāuzlabo informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm.

(3)

Savienībai ir ļoti svarīga tās tiesiskuma telpas netraucēta un pareiza darbība, ievērojot dalībvalstu atšķirīgās tiesību sistēmas un tradīcijas. Šajā sakarā būtu jāturpina palielināt savstarpējo uzticēšanos pārējo dalībvalstu tieslietu sistēmām. Savienība ir noteikusi sev mērķi izveidot, uzturēt un pilnveidot brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā tiek nodrošināta personu brīva pārvietošanās un tiesas pieejamība. Lai īstenotu šos mērķus, tiesvedībā ir būtiski stiprināt personu tiesības, īpaši bērnu tiesības, lai atvieglotu tiesu un administratīvo iestāžu sadarbību un lēmumu izpildi ģimenes tiesību lietās, kurām ir pārrobežu ietekme. Būtu jāsekmē lēmumu civillietās savstarpēja atzīšana, jāvienkāršo tiesas pieejamība un jāuzlabo informācijas apmaiņa starp dalībvalstu iestādēm , nodrošinot, ka tiek precīzi un nediskriminējoši pārbaudītas procedūras un prakse, ko izmanto dalībvalstu kompetentās iestādes, lai aizsargātu bērna intereses un saistītās pamattiesības .

Grozījums Nr. 3

Regulas priekšlikums

4. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4)	Tālab Savienībai, cita starpā, ir jāveic vajadzīgie pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme, jo īpaši tad, kad tas nepieciešams iekšējā tirgus pienācīgai darbībai .

(4)	Tālab Savienībai, cita starpā, ir jāveic vajadzīgie pasākumi attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme, jo īpaši tad, kad tas nepieciešams personu brīvas pārvietošanās vajadzībām un iekšējā tirgus pienācīgai darbībai.

Grozījums Nr. 4

Regulas priekšlikums

4.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(4a)

Lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību civillietās, kurām ir pārrobežu ietekme, nepieciešama tiesiskā apmācība, jo īpaši pārrobežu ģimenes tiesību jomā. Gan Savienības, gan valstu līmenī nepieciešami apmācības pasākumi, piemēram, semināri un apmaiņa, lai palielinātu informētību par šo regulu, tās saturu un sekām, kā arī attīstītu dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos tiesu sistēmu ziņā.

Grozījums Nr. 5

Regulas priekšlikums

6. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6)	Lai nodrošinātu vienlīdzību attiecībā uz visiem bērniem, šai regulai būtu jāattiecas uz visiem lēmumiem par vecāku atbildību, tostarp uz bērnu aizsardzības pasākumiem, neatkarīgi no saiknes ar laulības lietu vai citām lietām .

(6)	Lai nodrošinātu vienlīdzību attiecībā uz visiem bērniem, šai regulai būtu jāattiecas uz visiem lēmumiem par vecāku atbildību, tostarp uz bērnu aizsardzības pasākumiem, neatkarīgi no saiknes ar laulības lietu.

Grozījums Nr. 6

Regulas priekšlikums

6.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(6a)

Saskaņā ar šo regulu piekritības noteikumiem vajadzētu būt piemērojamiem arī visiem bērniem, kuri atrodas Savienības teritorijā un kuru pastāvīgo dzīvesvietu nevar droši noskaidrot. Šādu noteikumu tvērums būtu jāpaplašina, jo īpaši — lai aptvertu arī bērnus bēgļus un bērnus, kas starptautiski pārvietoti vai nu sociālekonomisku iemeslu dēļ, vai arī viņu valstī notiekošo nemieru dēļ.

Grozījums Nr. 7

Regulas priekšlikums

12.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(12a)

Šai regulai būtu pilnībā jārespektē tiesības, ko paredz Eiropas Savienības Pamattiesību harta (“Harta”), un jo īpaši Hartas 47. pantā noteiktās tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, kā arī Hartas 7. pantā noteiktās tiesības uz privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un Hartas 24. pantā noteiktās bērna tiesības.

Grozījums Nr. 8

Regulas priekšlikums

13. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(13)

Piekritības pamats lietās par vecāku atbildību ir izveidots , ņemot vērā bērna intereses, un tas būtu jāpiemēro, ievērojot minētās intereses. Atsauces uz bērna interesēm būtu jāinterpretē, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. pantu un 1989. gada 20. novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām.

(13)

Piekritības pamats lietās par vecāku atbildību vienmēr būtu jāizveido , ņemot vērā bērna intereses, un tas būtu jāpiemēro, paturot minētās intereses prātā . Atsauces uz bērna interesēm būtu jāinterpretē, ņemot vērā Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 14., 22. un 24. pantu un 1989. gada 20. novembra Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām. Ir ļoti svarīgi, lai dalībvalsts, kuras iestādēm saskaņā ar šo regulu ir piekritība vecāku atbildības lietas izskatīšanai pēc būtības, pēc galīgā lēmuma pieņemšanas, kurā paredzēta bērna atpakaļatdošana, nodrošinātu, ka tiek aizsargātas bērna intereses un pamattiesības, kad bērns tiek atdots, īpaši tad, ja bērnam ir kontakts ar abiem vecākiem.

Grozījums Nr. 9

Regulas priekšlikums

14.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(14a)

Termins “pastāvīgā dzīvesvieta” būtu jāinterpretē uz iestāžu definīciju pamata katrā gadījumā atsevišķi, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus.

Grozījums Nr. 10

Regulas priekšlikums

15. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(15)

Ja likumīgas pārcelšanās rezultātā mainās bērna pastāvīgā dzīvesvieta, piekritība būtu jāmaina, lai ievērotu tuvuma kritēriju. Tas būtu piemērojams, ja lieta vēl netiek izskatīta, kā arī izskatāmās lietās. Tomēr puses izskatāmās lietās tiesu sistēmas efektivitātes labad var vienoties, ka piekritība tiek saglabāta to dalībvalstu tiesām, kurās lietas tiek izskatītas, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums, ar nosacījumu, ka tas ir bērna interesēs. Šī iespēja ir īpaši svarīga , ja lietas izskatīšana tuvojas noslēgumam , un viens no vecākiem kopā ar bērnu vēlas pārcelties uz citu dalībvalsti .

(15)

Ja likumīgas pārcelšanās rezultātā mainās bērna pastāvīgā dzīvesvieta, piekritība būtu jāmaina, lai ievērotu tuvuma kritēriju. Tomēr puses izskatāmās lietās tiesu sistēmas efektivitātes labad var vienoties, ka piekritība tiek saglabāta to dalībvalstu tiesām, kurās lietas tiek izskatītas, līdz tiek pieņemts galīgais lēmums, ar nosacījumu, ka tas ir bērna interesēs. No otras puses, izskatāmās lietas , kas attiecas uz aizgādības un saskarsmes tiesībām , būtu jānoslēdz ar galīgu lēmumu, lai personas, kurām ir aizgādības tiesības, neaizvestu bērnu uz citu valsti nolūkā tādējādi izvairīties no nelabvēlīga iestādes lēmuma, ja vien puses nevienojas, ka izskatāmā lieta būtu jāizbeidz .

Grozījums Nr. 11

Regulas priekšlikums

17. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(17)

Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstu iestādēm, kurām nav piekritības izspriest lietu pēc būtības, pieņemt pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus steidzamos gadījumos attiecībā uz bērna personu vai īpašumu, kas atrodas šajā dalībvalstī . Minētie pasākumi būtu jāatzīst un jāizpilda visās pārējās dalībvalstīs, tostarp dalībvalstīs, kurām ir piekritība saskaņā ar šo regulu, līdz šādas dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi pasākumus, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Tomēr pasākumi, ko pieņēmusi tiesa vienā dalībvalstī, būtu jāgroza vai jāaizstāj tikai ar turpmākiem pasākumiem, kurus pieņēmusi tiesa tajā dalībvalstī, kurai ir piekritība izskatīt lietu pēc būtības. Iestādei, kurai ir piekritība tikai attiecībā uz pagaidu pasākumiem, tai skaitā aizsardzības pasākumiem, ja tai iesniegts pieteikums par lietas būtību, pēc savas iniciatīvas būtu jāpaziņo, ka tai nav piekritības. Ciktāl ir nepieciešams aizsargāt bērna intereses, iestādei tieši vai ar centrālās iestādes starpniecību par veiktajiem pasākumiem būtu jāpaziņo tās dalībvalsts iestādei, kurai saskaņā ar šo regulu ir piekritība izskatīt lietu pēc būtības. Citas dalībvalsts iestādes neinformēšana kā tāda tomēr nebūtu uzskatāma par pamatojumu pasākuma neatzīšanai.

(17)

Šai regulai nevajadzētu liegt dalībvalstu iestādēm, kurām nav piekritības izspriest lietu pēc būtības, pieņemt pagaidu pasākumus, tostarp aizsardzības pasākumus steidzamos gadījumos , piemēram, vardarbības ģimenē vai dzimumbalstītas vardarbības gadījumos, attiecībā uz bērna personu vai īpašumu, kas atrodas šajā dalībvalstī. Minētie pasākumi būtu jāatzīst un jāizpilda visās pārējās dalībvalstīs, tostarp dalībvalstīs, kurām ir piekritība saskaņā ar šo regulu, līdz šādas dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi pasākumus, kurus tā uzskata par atbilstošiem. Tomēr pasākumi, ko pieņēmusi tiesa vienā dalībvalstī, būtu jāgroza vai jāaizstāj tikai ar turpmākiem pasākumiem, kurus pieņēmusi tiesa tajā dalībvalstī, kurai ir piekritība izskatīt lietu pēc būtības. Iestādei, kurai ir piekritība tikai attiecībā uz pagaidu pasākumiem, tai skaitā aizsardzības pasākumiem, ja tai iesniegts pieteikums par lietas būtību, pēc savas iniciatīvas būtu jāpaziņo, ka tai nav piekritības. Ciktāl ir nepieciešams aizsargāt bērna intereses, iestādei tieši vai ar centrālās iestādes starpniecību un bez liekas kavēšanās par veiktajiem pasākumiem būtu jāpaziņo tās dalībvalsts iestādei, kurai saskaņā ar šo regulu ir piekritība izskatīt lietu pēc būtības. Citas dalībvalsts iestādes neinformēšana kā tāda tomēr nebūtu uzskatāma par pamatojumu pasākuma neatzīšanai.

Grozījums Nr. 12

Regulas priekšlikums

18. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(18)

Izņēmuma gadījumos tās dalībvalsts iestādes, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, var nebūt atbilstošākās iestādes, lai izskatītu lietu. Bērna interesēs izņēmuma kārtā vai noteiktos apstākļos iestāde, kurai ir piekritība, var nodot konkrētu lietu citas dalībvalsts iestādei, ja šī iestāde ir piemērotāka, lai izspriestu lietu. Tomēr tādā gadījumā otrai iestādei nebūtu jāļauj nodot piekritību trešai iestādei .

(18)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, ka izņēmuma gadījumos, piemēram, vardarbības ģimenē vai dzimumbalstītas vardarbības gadījumos, tās dalībvalsts iestādes, kurā ir bērna pastāvīgā dzīvesvieta, var nebūt atbilstošākās iestādes, lai izskatītu lietu. Izņēmuma kārtā vai noteiktos apstākļos iestāde, kurai ir piekritība, var nodot konkrētu lietu citas dalībvalsts iestādei, ja šī iestāde ir piemērotāka, lai izspriestu lietu. Tomēr tādā gadījumā vispirms būtu jāsaņem otras iestādes piekrišana, jo, tiklīdz tā ir pieņēmusi lietu, tā nevar nodot piekritību trešai iestādei . Pirms jebkādas piekritības nodošanas ir būtiski apsvērt un pilnībā ņemt vērā bērna intereses .

Grozījums Nr. 13

Regulas priekšlikums

23. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(23)

Tiesvedībā lietās par vecāku atbildību saskaņā ar šo regulu, kā arī par atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, būtu jāņem vērā bērna tiesības brīvi paust savu viedokli, un, izvērtējot bērna intereses, šis viedoklis būtu pienācīgi jāņem vērā. Bērna uzklausīšanai saskaņā ar 24. panta 1. punktu Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un 12. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bērna tiesībām ir būtiska loma, piemērojot šo regulu . Šī regula tomēr nav paredzēta, lai, piemēram, noteiktu , kā bērns uzklausāms, vai bērnu uzklausa tiesnesis personiski vai īpaši apmācīts eksperts , kurš pēc tam ziņo tiesai, vai arī bērns uzklausāms tiesas zālē vai citā vietā .

(23)

Tiesvedībā lietās par vecāku atbildību saskaņā ar šo regulu, kā arī par atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, būtu jāņem vērā bērna tiesības brīvi paust savu viedokli, un, izvērtējot bērna intereses, šis viedoklis būtu pienācīgi jāņem vērā. Būtiska loma šīs regulas piemērošanā ir bērna uzklausīšanai saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 24. panta 1. punktu , Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par bērna tiesībām 12. pantu un Eiropas Padomes Ieteikumu par bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam līdzdalību (1a). Šī regula tomēr nav paredzēta, lai noteiktu kopīgus minimālos standartus par procedūru , kā bērns uzklausāms , — to joprojām reglamentē dalībvalstu noteikumi .

Grozījums Nr. 14

Regulas priekšlikums

26. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(26)

Lai iespējami drīz noslēgtu atpakaļatdošanas lietas saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, dalībvalstīm būtu jākoncentrē piekritība saistībā ar minētajām lietām vienā vai vairākās tiesās , ņemot vērā to iekšējās struktūras attiecīgai tiesvedībai. Piekritības koncentrācija ierobežotā tiesu skaitā dalībvalstī ir būtisks un efektīvs līdzeklis bērnu nolaupīšanas lietu paātrinātai izskatīšanai vairākās dalībvalstīs, jo tiesneši, kuri izskata biežāk izskata minētās lietas, iegūst īpašas prasmes. Atkarībā no tiesību sistēmas struktūras piekritību bērna nolaupīšanas lietās varētu koncentrēt vienā tiesā visā valstī vai dažās tiesās , piemēram, par atskaites punktu izmantojot apelācijas tiesu skaitu un koncentrējot piekritību starptautiskās bērnu nolaupīšanas lietās vienā pirmās instances tiesā katrā apelācijas tiesas apgabalā. Katras instances tiesai būtu jāpieņem lēmums ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc tam, kad tai iesniegts pieteikums vai pārsūdzība. Pārsūdzību skaitu, ko iespējams iesniegt attiecībā uz lēmumu par bērna atpakaļatdošanu vai neatdošanu atpakaļ saskaņā ar 1980. gada Hāgas Konvenciju par bērna nolaupīšanu, dalībvalstīm vajadzētu samazināt līdz vienai pārsūdzībai.

(26)

Lai iespējami drīz noslēgtu atpakaļatdošanas lietas saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, dalībvalstīm būtu jākoncentrē piekritība saistībā ar minētajām lietām ierobežotā skaitā tiesu , ņemot vērā to iekšējās struktūras attiecīgai tiesvedībai. Piekritības koncentrācija ierobežotā tiesu skaitā dalībvalstī ir būtisks un efektīvs līdzeklis bērnu nolaupīšanas lietu paātrinātai izskatīšanai vairākās dalībvalstīs, jo tiesneši, kuri izskata biežāk izskata minētās lietas, iegūst īpašas prasmes. Atkarībā no tiesību sistēmas struktūras piekritību bērna nolaupīšanas lietās varētu koncentrēt ierobežotā skaitā tiesu , piemēram, par atskaites punktu izmantojot apelācijas tiesu skaitu un koncentrējot piekritību starptautiskās bērnu nolaupīšanas lietās vienā pirmās instances tiesā katrā apelācijas tiesas apgabalā , tomēr nemazinot pušu tiesības uz tiesu pieejamību un atpakaļatdošanas procedūru savlaicīgumu . Katras instances tiesai būtu jāpieņem lēmums ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā pēc tam, kad tai iesniegts pieteikums vai pārsūdzība. Pārsūdzību skaitu, ko iespējams iesniegt attiecībā uz lēmumu par bērna atpakaļatdošanu vai neatdošanu atpakaļ saskaņā ar 1980. gada Hāgas Konvenciju par bērna nolaupīšanu, dalībvalstīm vajadzētu samazināt līdz vienai pārsūdzībai. Turklāt būtu jānodrošina, ka tiesas spriedumi, kas pasludināti vienā dalībvalstī, tiek atzīti citā dalībvalstī. Pēc sprieduma pasludināšanas tiesvedībā ir būtiski to atzīt arī visā Eiropas Savienībā, jo īpaši bērna interesēs.

Grozījums Nr. 15

Regulas priekšlikums

28. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28)

Visās lietās, kas attiecas uz bērniem, un jo īpaši starptautiskās bērnu nolaupīšanas lietās, tiesu un administratīvajām iestādēm būtu jāapsver iespēja panākt miermīlīgus risinājumus , izmantojot starpniecību un citus piemērotus līdzekļus , attiecīgā gadījumā ar esošo tīklu un atbalsta struktūru starpniecībai pārrobežu strīdos par vecāku atbildību palīdzību . Tomēr šiem centieniem nevajadzētu pārmērīgi pagarināt atpakaļatdošanas lietas saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju.

(28)

Visās lietās, kas attiecas uz bērniem, un jo īpaši vecāku pārrobežu konfliktos par aizgādības un saskarsmes tiesībām un starptautiskās bērna nolaupīšanas lietās svarīga loma konflikta izbeigšanā var būt starpniecības izmantošanai. Turklāt, ņemot vērā pārrobežu aizgādības strīdu skaita pieaugumu, ko Eiropas Savienībā izraisījis nesenais migrācijas pieplūdums, apstākļos, kad trūkst starptautiska regulējuma, starpniecība bieži vien ir izrādījies vienīgais tiesiskais līdzeklis, ar ko palīdzēt ģimenēm panākt miermīlīgu ģimenes strīda risinājumu. Lai sekmētu starpniecību šādās lietās, tiesu un administratīvajām iestādēm , attiecīgā gadījumā izmantojot palīdzību, ko sniedz pastāvošie tīkli un atbalsta struktūras starpniecībai pārrobežu strīdos par vecāku atbildību , būtu jāpalīdz pusēm pirms tiesvedības vai tās laikā izraudzīt piemērotus starpniekus un organizēt starpniecību. Pusēm būtu finansiāli jāpalīdz veikt starpniecību, vismaz ciktāl tām ir piešķirta vai būtu tikusi piešķirta juridiskā palīdzība . Tomēr šiem centieniem nevajadzētu pārmērīgi pagarināt atpakaļatdošanas lietas saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju un nevajadzētu novest pie tā, ka personām, kas cietušas no jebkāda veida vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē, ir obligāti jāpiedalās starpniecībā .

Grozījums Nr. 16

Regulas priekšlikums

28.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(28a)

Lai tiesvedībai nacionālās vai starptautiskās ģimenes strīdu lietās būtu efektīva alternatīva, ir izšķirīgi svarīgi, lai iesaistītie starpnieki būtu pabeiguši piemērotu specializētu apmācību. Apmācībai būtu jo īpaši jāaptver pārrobežu ģimeņu strīdu tiesiskais regulējums, starpkultūru prasmes un konfliktsituāciju risināšanas līdzekļi, bet vienmēr ņemot vērā bērna intereses. Apmācot tiesnešus, kas potenciāli ir svarīgi starpniecības izmantošanas rosinātāji, vajadzētu pievērsties arī tam, kā pamudināt puses starpniecību izmantot pēc iespējas agrāk un kā starpniecību integrēt tiesvedībā un noteiktajā Hāgas konvencijas bērnu nolaupīšanas tiesvedības procedūras grafikā, neizraisot lieku kavēšanos.

Grozījums Nr. 17

Regulas priekšlikums

30. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(30)

Ja tiesa dalībvalstī, uz kuru bērns ir nelikumīgi aizvests vai kurā viņš ir nelikumīgi aizturēts, nolemj atteikt bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, tiesai savā lēmumā būtu jāizdara nepārprotamas atsauces uz attiecīgajiem 1980. gada Hāgas konvencijas pantiem, kuri ir atteikuma pamatā. Tomēr šāds lēmums var tikt aizstāts ar turpmāku lēmumu, ko tiesvedībā par aizgādības tiesībām pēc bērna interešu rūpīgas pārbaudes pieņem tās dalībvalsts tiesa, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta pirms nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas. Ja minētais lēmums nosaka bērna atpakaļatdošanu, atpakaļatdošanai būtu jānotiek, nepieprasot nekādu īpašu minētā lēmuma atzīšanas un izpildes procedūru dalībvalstī, uz kuru bērns ir aizvests, vai kurā viņš ir aizturēts.

(30)

Ja tiesa dalībvalstī, uz kuru bērns ir nelikumīgi aizvests vai kurā viņš ir nelikumīgi aizturēts, nolemj atteikt bērna atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, tiesai savā lēmumā būtu jāizdara nepārprotamas atsauces uz attiecīgajiem 1980. gada Hāgas konvencijas pantiem, kuri ir atteikuma pamatā , un atteikums jāpamato . Tomēr šāds lēmums var tikt aizstāts ar turpmāku lēmumu, ko tiesvedībā par aizgādības tiesībām pēc bērna interešu rūpīgas pārbaudes pieņem tās dalībvalsts tiesa, kurā bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta pirms nelikumīgas aizvešanas vai aizturēšanas. Ja minētais lēmums nosaka bērna atpakaļatdošanu, atpakaļatdošanai būtu jānotiek, nepieprasot nekādu īpašu minētā lēmuma atzīšanas un izpildes procedūru dalībvalstī, uz kuru bērns ir aizvests, vai kurā viņš ir aizturēts.

Grozījums Nr. 18

Regulas priekšlikums

33. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(33)

Turklāt mērķis padarīt pārrobežu tiesvedību attiecībā uz bērniem mazāk laikietilpīgu un lētāku attaisno to, ka izpildes dalībvalstī tiek atcelta izpildāmības pasludināšana pirms visu lēmumu lietās par vecāku atbildību izpildes. Ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003 šo prasību atcēla tikai attiecībā uz lēmumiem par saskarsmes tiesību piešķiršanu un konkrētiem lēmumiem par bērna atpakaļatdošanu, šajā regulā tagad paredzēta vienota procedūra visu lēmumu lietās par vecāku atbildību pārrobežu izpildei. Tādējādi, ievērojot šīs regulas noteikumus, dalībvalsts iestāžu pieņemts lēmums būtu jāuzskata par tādu, it kā tas būtu pieņemts izpildes dalībvalstī.

(33)

Turklāt mērķis atvieglot Eiropas pilsoņu brīvu pārvietošanos attaisno to, ka izpildes dalībvalstī tiek atcelta izpildāmības pasludināšana pirms visu lēmumu par vecāku atbildību , kuri ietilpst šīs darbības regulas jomā, izpildes. Tas jo īpaši padarīs pārrobežu tiesvedību attiecībā uz bērniem mazāk laikietilpīgu un lētāku. Ar Regulu (EK) Nr. 2201/2003 šo prasību atcēla tikai attiecībā uz lēmumiem par saskarsmes tiesību piešķiršanu un konkrētiem lēmumiem par bērna atpakaļatdošanu, šajā regulā tagad paredzēta vienota procedūra visu lēmumu par vecāku atbildību , kuri ietilpst šīs regulas darbības jomā, pārrobežu izpildei. Tādējādi, ievērojot šīs regulas noteikumus, dalībvalsts iestāžu pieņemts lēmums būtu jāuzskata par tādu, it kā tas būtu pieņemts izpildes dalībvalstī.

Grozījums Nr. 19

Regulas priekšlikums

37.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(37a)

Ikvienam atteikumam atzīt lēmumu, kas definēts šajā regulā, ar pamatojumu, ka atzīšana būtu klaji pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, būtu jāsaskan ar Hartas 21. pantu.

Grozījums Nr. 20

Regulas priekšlikums

42. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(42)

Konkrētās lietās par vecāku atbildību, kuras ir šīs regulas darbības jomā, centrālajām iestādēm būtu savstarpēji jāsadarbojas, sniedzot palīdzību valsts iestādēm, kā arī personām, kam ir vecāku atbildība. Šādai palīdzībai vajadzētu jo īpaši ietvert bērna atrašanās vietas noteikšanu tieši vai ar citu kompetento iestāžu palīdzību, ja tas ir nepieciešams, lai izpildītu lūgumu saskaņā ar šo regulu, un ar bērnu saistītās informācijas sniegšanu, kas nepieciešama lietas izskatīšanai. Gadījumos, kad piekritība ir dalībvalstī, kas nav bērna valstspiederības dalībvalsts, piekritības dalībvalsts centrālajām iestādēm bez liekas kavēšanās jāinformē bērna valstspiederības dalībvalsts centrālās iestādes.

Grozījums Nr. 21

Regulas priekšlikums

44. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(44)

Neskarot prasības, kas ietveras tās valsts procesuālajās tiesībās, iestādei, kura izsaka lūgumu, ir tiesības nepieciešamās informācijas iegūšanai pēc saviem ieskatiem brīvi izvēlēties starp dažādiem tai pieejamajiem kanāliem, piemēram, tiesu gadījumā: saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, jo īpaši izmantojot centrālās iestādes, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu, Tīkla tiesnešus un kontaktpunktus, vai tiesu un administratīvo iestāžu gadījumā — lūdzot informāciju ar nevalstiskās organizācijas starpniecību, kura specializējusies šajā jomā.

(44)

Neskarot prasības, kas ietveras tās valsts procesuālajās tiesībās, iestādei, kura izsaka lūgumu, ir tiesības nepieciešamās informācijas iegūšanai pēc saviem ieskatiem brīvi izvēlēties starp dažādiem tai pieejamajiem kanāliem, piemēram, tiesu gadījumā, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001, izmantojot Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu civillietās un komerclietās, jo īpaši izmantojot centrālās iestādes, kas izveidotas saskaņā ar šo regulu, Tīkla tiesnešus un kontaktpunktus, vai tiesu un administratīvo iestāžu gadījumā — lūdzot informāciju ar nevalstiskās organizācijas starpniecību, kura specializējusies šajā jomā. Katrā dalībvalstī starptautiskā tiesu iestāžu sadarbība un saziņa būtu jāsāk un/vai jāveicina īpaši izraudzītam tīklam vai koordinācijas tiesnešiem. Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla loma būtu jānošķir no centrālo iestāžu lomas.

Grozījums Nr. 22

Regulas priekšlikums

46. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46)

Ja tas nepieciešams bērna interesēs, dalībvalsts iestādei, kura apsver lēmumu par vecāku atbildību, vajadzētu būt tiesīgai prasīt citas dalībvalsts iestādēm sniegt informāciju, kas ir būtiska bērna aizsardzībai. Atkarībā no apstākļiem tā var būt informācija par lietām un lēmumiem attiecībā uz vecāku vai bērna brāļiem un māsām vai vecāka spēju rūpēties par bērnu vai saskarsmi ar bērnu.

(46)

Ja tas nepieciešams bērna interesēs, dalībvalsts iestādei, kura apsver lēmumu par vecāku atbildību, vajadzētu būt pienākumam prasīt citas dalībvalsts iestādēm sniegt informāciju, kas ir būtiska bērna aizsardzībai. Atkarībā no apstākļiem tā var būt informācija par lietām un lēmumiem attiecībā uz vecāku vai bērna brāļiem un māsām vai vecāka vai ģimenes spēju rūpēties par bērnu vai saskarsmi ar bērnu. Pieņemot lēmumu attiecībā uz spēju rūpēties par bērnu, vecāku valstspiederība, ekonomiskā un sociālā situācija, kultūras un reliģijas īpatnības nekad nedrīkstētu būt noteicoši kritēriji.

Grozījums Nr. 23

Regulas priekšlikums

46.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(46a)

Ar visiem līdzekļiem būtu jāveicina saziņa starp tiesnešiem, publiskajām iestādēm, centrālajām iestādēm, speciālistiem, kas palīdz vecākiem, un starp pašiem vecākiem, cita starpā ņemot vērā, ka lēmums, ka bērnu nevajadzētu atdot atpakaļ, var pārkāpt bērna pamattiesības tādā pašā mērā kā lēmums viņu atdot atpakaļ.

Grozījums Nr. 24

Regulas priekšlikums

48.a apsvērums (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(48a)

Ja nepieciešams bērna interesēs, tiesnesim būtu tieši jāsazinās ar citu dalībvalstu centrālajām iestādēm vai kompetentajām tiesām.

Grozījums Nr. 25

Regulas priekšlikums

49. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(49)

Ja kāda dalībvalsts iestāde jau ir pieņēmusi lēmumu lietā par vecāku atbildību vai apsver šādu lēmumu, un tā īstenošanai jānotiek citā dalībvalstī, šī iestāde var lūgt attiecīgās citas dalībvalsts iestāžu palīdzību īstenot lēmumu. Tas, piemēram, attiektos uz lēmumiem par uzraudzītas saskarsmes tiesību piešķiršanu, kas īstenojamas dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kurā atrodas iestāde, kas piešķir saskarsmes tiesības, vai uz lēmumiem saistībā ar jebkādu citu kompetentās iestādes papildu pasākumu tajā dalībvalstī, kurā izpildāms lēmums.

(49)

Ja kāda dalībvalsts iestāde jau ir pieņēmusi lēmumu lietā par vecāku atbildību vai apsver šādu lēmumu, un tā īstenošanai jānotiek citā dalībvalstī, šai iestādei vajadzētu lūgt attiecīgās citas dalībvalsts iestāžu palīdzību īstenot lēmumu. Tas, piemēram, attiektos uz lēmumiem par uzraudzītas saskarsmes tiesību piešķiršanu, kas īstenojamas dalībvalstī, kura nav tā dalībvalsts, kurā atrodas iestāde, kas piešķir saskarsmes tiesības, vai uz lēmumiem saistībā ar jebkādu citu kompetentās iestādes papildu pasākumu tajā dalībvalstī, kurā izpildāms lēmums.

Grozījums Nr. 26

Regulas priekšlikums

50. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(50)

Ja kāda dalībvalsts iestāde apsver bērna ievietošanu audžuģimenē vai iestādē citā dalībvalstī, pirms ievietošanas ar abu dalībvalstu centrālo iestāžu starpniecību būtu jāveic apspriešanās procedūra. Iestādei, kas apsver ievietošanu, pirms rīkojuma par ievietošanu, būtu jāsaņem kompetentās iestādes piekrišana dalībvalstī, kurā bērns būtu jāievieto. Tā kā ievietošana visbiežāk ir neatliekami pasākumi, kas nepieciešami, lai pārtrauktu bērna atrašanos situācijā, kas apdraud viņa intereses, šādiem lēmumiem ir ļoti svarīgs savlaicīgums. Tādēļ, lai paātrinātu apspriešanās procedūru, šajā regulā ir paredzētas izsmeļošas prasības lūguma iesniegšanai un atbilžu sniegšanas termiņš dalībvalstij, kurā bērns būtu jāievieto. Tomēr nosacījumus, ar kādiem piešķir vai atsaka piekrišanu, joprojām reglamentē ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai izteikts lūgums.

(50)

Ja kāda dalībvalsts iestāde apsver bērna ievietošanu pie ģimenes locekļiem, audžuģimenē vai iestādē citā dalībvalstī, pirms ievietošanas ar abu dalībvalstu centrālo iestāžu starpniecību būtu jāveic apspriešanās procedūra. Iestādei, kas apsver ievietošanu, pirms rīkojuma par ievietošanu, būtu jāsaņem kompetentās iestādes piekrišana dalībvalstī, kurā bērns būtu jāievieto. Tā kā ievietošana visbiežāk ir neatliekami pasākumi, kas nepieciešami, lai pārtrauktu bērna atrašanos situācijā, kas apdraud viņa intereses, šādiem lēmumiem ir ļoti svarīgs savlaicīgums. Tādēļ, lai paātrinātu apspriešanās procedūru, šajā regulā ir paredzētas izsmeļošas prasības lūguma iesniegšanai un atbilžu sniegšanas termiņš dalībvalstij, kurā bērns būtu jāievieto. Tomēr nosacījumus, ar kādiem piešķir vai atsaka piekrišanu, joprojām reglamentē ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurai izteikts lūgums.

Grozījums Nr. 27

Regulas priekšlikums

51. apsvērums

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(51)

Bērna ilgtermiņa ievietošanai ārvalstīs vajadzētu notikt saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 24. panta 3. punktu (tiesības uzturēt personiskus sakarus ar vecākiem) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un jo īpaši tās 8., 9. un 20. pantu. Jo īpaši, apsverot risinājumus, būtu pienācīgi jāņem vērā vēlamība nodrošināt bērna audzināšanas nepārtrauktību un bērna etniskā izcelsme, reliģiskā, kultūras un valodas piederība.

(51)

Valsts iestādēm, kas apsver bērna ievietošanu, vajadzētu rīkoties saskaņā ar ES Pamattiesību hartas 24. panta 3. punktu (tiesības uzturēt personiskus sakarus ar vecākiem) un Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par bērna tiesībām un jo īpaši tās 8., 9. un 20. pantu. Jo īpaši, apsverot risinājumus, būtu pienācīgi jāņem vērā iespēja brāļus vai māsas ievietot tajā pašā ģimenē vai iestādē, vēlamība nodrošināt bērna audzināšanas nepārtrauktību un bērna etniskā izcelsme, reliģiskā, kultūras un valodas piederība. Īpaši bērna ilgtermiņa ievietošanas ārzemēs gadījumā attiecīgajām iestādēm būtu vienmēr jāapsver iespēja ievietot bērnu pie radiniekiem, kas dzīvo kāda citā valstī, ja bērnam ar šiem ģimenes locekļiem ir izveidojušās ģimeniskas saites, attiecīgi individuāli izvērtējot bērna intereses. Šādas ilgtermiņa ievietošanas būtu periodiski jāpārskata, ņemot vērā bērna vajadzības un intereses.

Grozījums Nr. 28

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Šo regulu neatkarīgi no tiesu vai administratīvo iestāžu būtības piemēro civillietās, kas saistītas ar:	1. Šo regulu neatkarīgi no tiesu vai administratīvo iestāžu vai citu iestāžu, kam ir jurisdikcija šīs regulas darbības jomā ietilpstošajās lietās, būtības piemēro civillietās, kas saistītas ar:

Grozījums Nr. 29

Regulas priekšlikums

1. pants – 1. punkts – ba apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ba)	starptautisko bērnu nolaupīšanu;

Grozījums Nr. 30

Regulas priekšlikums

1. pants – 2. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	bērna ievietošanu audžuģimenē vai aprūpes iestādē;

(d)	bērna ievietošanu pie ģimenes locekļiem, audžuģimenē vai drošā aprūpes iestādē ārzemēs ;

Grozījums Nr. 31

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1.	“iestāde” ir jebkura tiesu vai administratīvā iestāde dalībvalstīs, kurām ir jurisdikcija lietās, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma;

1.	“iestāde” ir jebkura tiesu vai administratīvā iestāde vai jebkura cita iestāde dalībvalstīs, kurām ir jurisdikcija lietās, uz ko attiecas šīs regulas darbības joma;

Grozījums Nr. 32

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

3.	“dalībvalsts” ir visas dalībvalstis, izņemot Dāniju;

3.	“dalībvalsts” ir visas Eiropas Savienības dalībvalstis, izņemot Dāniju;

Grozījums Nr. 33

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

4.	“lēmums” ir dalībvalsts iestādes dekrēts, rīkojums vai spriedums par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu, vai vecāku atbildību;

4.	“lēmums” ir dalībvalsts iestādes dekrēts, rīkojums , spriedums vai dalībvalstī izpildāms publisks akts vai pušu vienošanās, kas izpildāma dalībvalstī, kurā tā panākta, par laulības šķiršanu, laulāto atšķiršanu, laulības atzīšanu par neesošu vai vecāku atbildību;

Grozījums Nr. 34

Regulas priekšlikums

2. pants – 1. daļa – 12. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

12.	“nelikumīga aizvešana vai aizturēšana” ir bērna aizvešana vai aizturēšana, ja:

12.	“starptautiskā bērna nolaupīšana” ir bērna aizvešana vai aizturēšana, ja:

Grozījums Nr. 35

Regulas priekšlikums

7. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Dalībvalsts iestādēm ir piekritīgas lietas par vecāku atbildību par bērnu, kura pastāvīgā dzīvesvieta ir šajā dalībvalstī. Ja bērns likumīgi pārvietojas no vienas dalībvalsts uz citu un iegūst tajā jaunu pastāvīgu dzīvesvietu, piekritība ir jaunās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts iestādēm , ja vien puses pirms pārvietošanās nevienojas, ka piekritībai vajadzētu būt tās dalībvalsts iestādei, kur bērnam līdz tam bijusi pastāvīgā dzīvesvieta .

Grozījums Nr. 36

Regulas priekšlikums

7. pants – 1.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	1.a Ja ir izskatāmas aizgādības un saskarsmes lietas, izcelsmes dalībvalsts iestāde saglabā piekritību, līdz lieta ir noslēgtas, ja vien puses nevienojas, ka lieta būtu jāizbeidz.

Grozījums Nr. 37

Regulas priekšlikums

8. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja persona, kam ir saskarsmes tiesības, un kas minēta 1. punktā, ir pieņēmusi bērna jaunās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts iestāžu piekritību, piedaloties šajās iestādēs notiekošos procesos bez to piekritības apstrīdēšanas.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja persona, kam ir saskarsmes tiesības un kas minēta 1. punktā, pēc tam, kad iepriekšējās pastāvīgās dzīvesvietas iestādes to ir informējušas par juridiskajām sekām, ir pieņēmusi bērna jaunās pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts iestāžu piekritību, neraugoties uz šo informāciju, piedalīdamās šajās iestādēs notiekošos procesos bez to piekritības apstrīdēšanas.

Grozījums Nr. 38

Regulas priekšlikums

9. pants – 1. daļa – b punkts – i apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(i)	viena gada laikā pēc tam, kad persona, kam ir aizgādības tiesības, ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt pat bērna atrašanās vietu, nekādas prasības par atdošanu nav iesniegtas kompetentajās tās dalībvalsts iestādēs, kurā bērns ir aizvests vai tiek aizturēts;

(i)

viena gada laikā pēc tam, kad persona, kam ir aizgādības tiesības, ir zinājusi vai tai vajadzēja zināt bērna atrašanās vietu, un neraugoties uz to, ka iestādes šo personu ir informējušas par juridisko prasību iesniegt prasību par atdošanu , šāda prasība kompetentajās tās dalībvalsts iestādēs, kurā bērns ir aizvests vai tiek aizturēts , nav iesniegta ;

Grozījums Nr. 39

Regulas priekšlikums

10. pants – 5. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Izraudzītie tiesneši ir praktizējoši un pieredzējuši ģimenes tiesību tiesneši, kam it īpaši ir pieredze lietās ar pārrobežu dimensiju piekritības aspektā.

Grozījums Nr. 40

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Steidzamos gadījumos tās dalībvalsts iestādēm, kurā atrodas bērns vai bērna īpašums, ir piekritība pieņemt pagaidu pasākumus, ieskaitot drošības pasākumus, attiecībā uz konkrēto bērnu vai īpašumu .	Steidzamos gadījumos tās dalībvalsts iestādēm, kurā atrodas bērns vai bērna īpašums, ir piekritība pieņemt pagaidu pasākumus, ieskaitot drošības pasākumus, attiecībā uz konkrēto bērnu vai īpašumu. Šie pasākumi nedrīkstētu nepamatoti kavēt lietas un galīgo nolēmumu pieņemšanu par aizgādības un saskarsmes tiesībām.

Grozījums Nr. 41

Regulas priekšlikums

12. pants – 1. punkts – 2. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Ciktāl ir nepieciešams aizsargāt bērna intereses, iestāde, kura ir pieņēmusi aizsardzības pasākumus, tieši vai ar tādas centrālās iestādes starpniecību, kura izraudzīta saskaņā ar 60. pantu, ziņo tās dalībvalsts iestādei, kurai saskaņā ar šo regulu ir piekritība pēc būtības. Šāda iestāde nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret procesā iesaistītajiem vecākiem un nodrošina, ka viņi bez kavēšanās tiek pilnībā informēti par visiem attiecīgajiem pasākumiem viņiem pilnībā saprotamā valodā.

Grozījums Nr. 42

Regulas priekšlikums

12. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Pasākumus, kuri veikti saskaņā ar 1. punktu, pārtrauc piemērot, tiklīdz dalībvalsts iestāde, kurai saskaņā ar šo regulu ir piekritība pēc būtības, ir veikusi pasākumus, ko tā uzskata par atbilstošiem.	2. Pasākumus, kuri veikti saskaņā ar 1. punktu, pārtrauc piemērot, tiklīdz dalībvalsts iestāde, kurai saskaņā ar šo regulu ir piekritība pēc būtības, ir veikusi pasākumus, ko tā uzskata par atbilstošiem , un no brīža, kad tā par šiem pasākumiem paziņojusi tās dalībvalsts iestādei, kurā veikti pagaidu pasākumi .

Grozījums Nr. 43

Regulas priekšlikums

19. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.a Šā panta 1. un 2. punktā minētajos gadījumos pēc tādas iestādes lūguma, kurā prasība iesniegta, cita iestāde, kurā tā iesniegta, bez kavēšanās informē iestādi, kura izsaka lūgumu, par datumu, kad prasība iesniegta saskaņā ar 15. pantu.

Grozījums Nr. 44

Regulas priekšlikums

20. pants

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
20. pants	20. pants
Bērna tiesības paust savu viedokli	Bērna tiesības paust savu viedokli
Īstenojot savu piekritību saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu, dalībvalsts iestādes nodrošina, ka bērnam, kurš ir spējīgs formulēt savu viedokli, ir sniegta patiesa un reāla iespēja brīvi paust savu viedokli attiecīgajā lietā.	Īstenojot savu piekritību saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu, dalībvalsts iestādes nodrošina, ka bērnam, kurš ir spējīgs formulēt savu viedokli, ir sniegta patiesa un reāla iespēja brīvi paust savu viedokli attiecīgajā lietā saskaņā ar attiecīgajiem valsts procesuālajiem noteikumiem, Hartas 24. panta 1. punktam, ANO Konvencijas par bērna tiesībām 12. pantam un Eiropas Padomes Ieteikumam dalībvalstīm par bērnu un jauniešu līdz 18 gadu vecumam līdzdalību (1a). Iestādes savus apsvērumus par to dokumentē lēmumā.
	Bērnu, kas izmanto savas tiesības paust viedokli, uzklausa tiesnesis vai īpaši apmācīts eksperts saskaņā ar valsts noteikumiem bez jebkāda spiediena, īpaši vecāku spiediena, bērnam draudzīgos apstākļos, kas piemēroti viņa vecumam valodas un satura ziņā, un uzklausīšanā sniedz visas garantijas, kas ļauj aizsargāt bērna emocionālo neaizskaramību un intereses.
	Bērna uzklausīšanu neveic procesa pušu vai to juridisko pārstāvju klātbūtnē, bet to ieraksta un pievieno dokumentācijai, lai pusēm un to juridiskajiem pārstāvjiem būtu iespēja iepazīties ar uzklausīšanas ierakstu.
Iestāde pienācīgi ņem vērā bērna viedokli, ievērojot viņa vecumu un brieduma pakāpi, un dokumentē viņa apsvērumus lēmumā.	Iestāde pienācīgi ņem vērā bērna viedokli, ievērojot viņa vecumu un brieduma pakāpi un ņemot vērā viņa intereses , un dokumentē viņa apsvērumus lēmumā.

Grozījums Nr. 45

Regulas priekšlikums

23. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Tiesvedības laikā tiesa pēc iespējas ātrāk noskaidro, vai puses bērna interesēs ir gatavas iesaistīties starpniecībā, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu, ar nosacījumu, ka tas pārmērīgi nekavē procesu.	2. Tiesvedības laikā tiesa pēc iespējas ātrāk noskaidro, vai puses bērna interesēs ir gatavas iesaistīties starpniecībā, lai panāktu abpusēji pieņemamu risinājumu, ar nosacījumu, ka tas pārmērīgi nekavē procesu. Šādā gadījumā tiesa prasa pusēm izmantot starpniecību.

Grozījums Nr. 46

Regulas priekšlikums

25. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Tiesa var pasludināt lēmumu par bērna atpakaļatdošanu par provizoriski izpildāmu, neraugoties uz pārsūdzību, pat ja šāda provizoriska izpildāmība valsts tiesību aktos nav paredzēta.	3. Tiesa var pasludināt lēmumu par bērna atpakaļatdošanu par provizoriski izpildāmu, neraugoties uz pārsūdzību, pat ja šāda provizoriska izpildāmība valsts tiesību aktos nav paredzēta , ņemot vērā bērna intereses .

Grozījums Nr. 47

Regulas priekšlikums

25. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Ja tiesu iestāde ir noteikusi bērna atpakaļatdošanu, tā paziņo par šādu lēmumu un datumu, kad tas stājas spēkā, tās dalībvalsts centrālajai iestādei, kur bija bērna pastāvīgā dzīvesvieta pirms nelikumīgās aizvešanas.

Grozījums Nr. 48

Regulas priekšlikums

32. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Ja lēmums nav izpildīts sešu nedēļu laikā no brīža, kad tika uzsākts izpildes process, izpildes dalībvalsts tiesa par šo faktu un tā iemesliem informē izcelsmes dalībvalsts centrālo iestādi, kura izsaka lūgumu, vai prasītāju, ja tiesvedība uzsākta bez centrālās iestādes palīdzības.	4. Ja lēmums nav izpildīts sešu nedēļu laikā no brīža, kad tika uzsākts izpildes process, izpildes dalībvalsts tiesa par šo faktu un tā iemesliem pienācīgi informē izcelsmes dalībvalsts centrālo iestādi, kura izsaka lūgumu, vai prasītāju, ja tiesvedība uzsākta bez centrālās iestādes palīdzības , un norāda paredzamo izpildes laiku .

Grozījums Nr. 49

Regulas priekšlikums

37. pants – 1. daļa – a punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	ja šāda atzīšana ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā tiek lūgta atzīšana; vai

(a)	ja šāda atzīšana , ņemot vērā bērna intereses, ir klaji pretrunā tās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai, kurā tiek lūgta atzīšana , taču atteikums nedrīkst izraisīt nekādu diskrimināciju, kas aizliegta saskaņā Hartas 21. pantu ; vai

Grozījums Nr. 50

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma lēmuma atzīšanu , kas saistīts ar vecāku atbildību, atsaka :	1. Pēc jebkuras ieinteresētās puses pieteikuma lēmumu , kas saistīts ar vecāku atbildību, neatzīst :

Grozījums Nr. 51

Regulas priekšlikums

38. pants – 1. punkts – b apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(b)

gadījumos, kad tas pieņemts aizmuguriski – ja prombūtnē esošajai personai dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments nav noteiktā kārtā uzrādīts pietiekami laicīgi, lai šī persona varētu sev nodrošināt aizstāvību, ja vien nav konstatējams, ka šī persona ir nepārprotami piekritusi lēmumam; vai

(b)

gadījumos, kad lēmums pieņemts aizmuguriski – ja prombūtnē esošajai personai dokuments, uz kura pamata ierosināta lieta, vai līdzvērtīgs dokuments nav noteiktā kārtā uzrādīts pietiekami laicīgi, lai šī persona varētu sev nodrošināt aizstāvību, ja vien nav konstatējams, ka šī persona ir nepārprotami piekritusi lēmumam; vai

Grozījums Nr. 52

Regulas priekšlikums

58. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

Pieteikuma iesniedzējs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs 27. panta 3. punktā, 32., 39. un 42. pantā paredzētajās procedūrās saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām un izdevumiem, kādu paredz tās izpildes dalībvalsts tiesību akti.

Pieteikuma iesniedzējs, kurš izcelsmes dalībvalstī ir saņēmis pilnīgu vai daļēju juridisko palīdzību , palīdzību starpniecības izmaksu segšanā vai atbrīvojumu no izdevumu segšanas, ir tiesīgs 27. panta 3. punktā un 32., 39. un 42. pantā paredzētajās procedūrās saņemt visplašāko juridisko palīdzību vai visplašāko atbrīvojumu no izmaksām un izdevumiem, kādu paredz tās izpildes dalībvalsts tiesību akti.

Grozījums Nr. 53

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. punkts – a apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(a)	pēc citas dalībvalsts centrālās iestādes lūguma sniegtu palīdzību bērna atrašanās vietas noteikšanā, ja ir ziņas, ka bērns varētu atrasties tās dalībvalsts teritorijā, kurai izteikts lūgums, un atrašanās vietas noteikšana ir nepieciešama, lai izpildītu lūgumu saskaņā ar šo regulu;

(a)	pēc citas dalībvalsts centrālās iestādes lūguma sniegtu palīdzību bērna atrašanās vietas noteikšanā, ja ir ziņas, ka bērns varētu atrasties tās dalībvalsts teritorijā, kurai izteikts lūgums, un atrašanās vietas noteikšana ir nepieciešama, lai piemērotu šo regulu;

Grozījums Nr. 54

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. punkts – d apakšpunkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(d)	sekmētu saziņu starp iestādēm, jo īpaši 14. panta, 25. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 26. panta 2. punkta un 4. punkta otrās daļas piemērošanas nolūkā;

(d)	sekmētu saziņu starp tiesu iestādēm, jo īpaši 14. un 19. panta, 25. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 26. panta 2. punkta un 4. punkta otrās daļas piemērošanas nolūkā;

Grozījums Nr. 55

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. punkts – ea apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(ea)	informētu personas, kam ir vecāku atbildība, par juridisko palīdzību un atbalstu, piemēram, par bilingvāliem juristiem speciālistiem, lai novērstu to, ka personas, kam ir vecāku atbildība, sniedz piekrišanu, neizprotot savas piekrišanas nozīmi.

Grozījums Nr. 56

Regulas priekšlikums

63. pants – 1. pants – g punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(g)	ja tās uzsāk vai veicina tiesvedības uzsākšanu par bērnu atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, nodrošinātu, ka dokumentācija, kas tiek gatavota saistībā ar šo tiesvedību, izņemot gadījumus, kad ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams, ir sagatavota sešu nedēļu laikā.

(g)

ja tās uzsāk vai veicina tiesvedības uzsākšanu par bērnu atpakaļatdošanu saskaņā ar 1980. gada Hāgas konvenciju, nodrošinātu, ka dokumentācija, kas tiek gatavota saistībā ar šo tiesvedību, izņemot gadījumus, kad ārkārtas apstākļu dēļ tas nav iespējams, ir sagatavota un iesniegta tiesā vai citā kompetentā iestādē sešu nedēļu laikā.

Grozījums Nr. 57

Regulas priekšlikums

64. pants – 1. punkts – ievaddaļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
1. Pēc pamatota lūguma, ko iesniegusi tādas dalībvalsts centrālā iestāde vai cita iestāde, ar kuru bērnam ir būtiska saikne, bērna pastāvīgās dzīvesvietas un atrašanās dalībvalsts centrālā iestāde var tieši vai ar iestāžu vai citu struktūru starpniecību:	1. Pēc pamatota lūguma, ko iesniegusi tādas dalībvalsts centrālā iestāde vai cita iestāde, ar kuru bērnam ir būtiska saikne, bērna pastāvīgās dzīvesvietas un atrašanās dalībvalsts centrālā iestāde tieši vai ar iestāžu vai citu struktūru starpniecību:

Grozījums Nr. 58

Regulas priekšlikums

64. pants – 2. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
2. Ja tiek apsvērts lēmums lietā par vecāku atbildību, dalībvalsts kompetentā iestāde, ja bērna situācija to prasa, var lūgt citas dalībvalsts iestādi, kuras rīcībā ir informācija, kas attiecas uz bērna aizsardzību, paziņot šo informāciju.	2. Ja tiek apsvērts lēmums lietā par vecāku atbildību, dalībvalsts kompetentā iestāde, ja bērna situācija to prasa, lūdz citas dalībvalsts iestādi, kuras rīcībā ir informācija, kas attiecas uz bērna aizsardzību, paziņot šo informāciju.

Grozījums Nr. 59

Regulas priekšlikums

64. pants – 2.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	2.а Ja tiek izskatīta lieta par vecāku atbildību, bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts centrālā iestāde bez kavēšanās par procesa pastāvēšanu informē bērna vai viena no vecākiem valstspiederības dalībvalsts centrālo iestādi.

Grozījums Nr. 60

Regulas priekšlikums

64. pants – 3. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
3. Dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts iestādēm palīdzību, lai īstenotu lēmumus lietās par vecāku atbildību, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, īpaši, lai nodrošinātu saskarsmes tiesību efektīvu īstenošanu, kā arī tiesības saglabāt regulārus tiešus kontaktus.	3. Dalībvalsts kompetentā iestāde lūdz citas dalībvalsts iestādēm palīdzību, lai īstenotu lēmumus lietās par vecāku atbildību, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, īpaši, lai nodrošinātu saskarsmes tiesību efektīvu īstenošanu, kā arī tiesības saglabāt regulārus tiešus kontaktus.

Grozījums Nr. 61

Regulas priekšlikums

64. pants – 5. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

5. Tādas dalībvalsts iestādes, kurā nav bērna pastāvīgā dzīvesvieta, pēc personas lūguma, kas pastāvīgi dzīvo šajā valstī un cenšas iegūt vai saglabāt saskarsmes tiesības ar bērnu vai pēc citas dalībvalsts centrālās iestādes lūguma, vāc informāciju vai pierādījumus, kā arī izdara atzinumu par šīs personas piemērotību izmantot saskarsmes tiesības un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem saskarsmes tiesības būtu jāizmanto.

5. Tādas dalībvalsts iestādes, kurā nav bērna pastāvīgā dzīvesvieta, pēc vecāka vai ģimenes locekļa lūguma, kas pastāvīgi dzīvo šajā valstī un cenšas iegūt vai saglabāt saskarsmes tiesības ar bērnu vai pēc citas dalībvalsts centrālās iestādes lūguma, vāc informāciju vai pierādījumus, kā arī izdara atzinumu par minēto personu piemērotību izmantot saskarsmes tiesības un par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem saskarsmes tiesības būtu jāizmanto.

Grozījums Nr. 62

Regulas priekšlikums

64. pants – 5.a punkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	5.a Dalībvalsts iestāde var lūgt citas dalībvalsts centrālajai iestādei sniegt informāciju par minētās dalībvalsts tiesību aktiem attiecībā uz jautājumiem, kuri ir šīs regulas darbības jomā un kuri ir būtiski lietas izskatīšanā saskaņā ar šo regulu. Tās dalībvalsts iestāde, kurai lūgums ir iesniegts, atbild pēc iespējas drīz.

Grozījums Nr. 63

Regulas priekšlikums

65. pants – 1. punkts

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

1. Ja iestāde, kurai ir piekritība saskaņā ar šo regulu, apsver bērna ievietošanu aprūpes iestādē vai audžuģimenē citā dalībvalstī, pirmkārt, tā saņem šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu . Šajā sakarā tā ar savas dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību pārsūta centrālajai iestādei dalībvalstī, kurā bērns ievietojams, lūgumu sniegt piekrišanu, lūgums ietver ziņojumu par bērnu un ierosinātās ievietošanas vai aprūpes sniegšanas iemeslus.

1. Ja iestāde, kurai ir piekritība saskaņā ar šo regulu, apsver bērna ievietošanu pie ģimenes locekļiem, audžuģimenēs vai drošā aprūpes iestādē citā dalībvalstī, tā vispirms saņem šīs citas dalībvalsts kompetentās iestādes piekrišanu. Šajā sakarā tā ar savas dalībvalsts centrālās iestādes starpniecību pārsūta centrālajai iestādei dalībvalstī, kurā bērns ievietojams, lūgumu sniegt piekrišanu, lūgums ietver ziņojumu par bērnu un ierosinātās ievietošanas vai aprūpes sniegšanas iemeslus. Dalībvalstis nodrošina, ka bērna vecākiem un radiniekiem neatkarīgi no viņu dzīvesvietas ir iespējama regulāra saskarsme ar bērnu, ja vien tas neapdraudētu bērna labklājību.

Grozījums Nr. 64

Regulas priekšlikums

65. pants – 4. punkts – 1.a daļa (jauna)

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	Ja kompetentā iestāde ir iecerējusi nosūtīt uz citu dalībvalsti sociālos darbiniekus, lai noteiktu, vai ievietošana atbilst bērna interesēm, tā par to informē attiecīgo dalībvalsti.

Grozījums Nr. 65

Regulas priekšlikums

66. pants – 4. punkts

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Katra centrālā iestāde sedz savas izmaksas.	4. Izņemot gadījumus, kad panākta citāda vienošanās starp dalībvalsti, kura izteikusi lūgumu, un dalībvalsti, kurai izteikts lūgums, katra centrālā iestāde sedz savas izmaksas.

Grozījums Nr. 66

Regulas priekšlikums

79. pants – 1. daļa

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Līdz [ 10 gadi no piemērošanas dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas ex post novērtējumu, kas pamatots ar dalībvalstu sniegto informāciju. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.	Līdz [ pieci gadi no piemērošanas dienas] Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai ziņojumu par šīs regulas ex post novērtējumu, kas pamatots ar dalībvalstu sniegto informāciju. Ziņojumam vajadzības gadījumā pievieno tiesību akta priekšlikumu.

Grozījums Nr. 67

Regulas priekšlikums

79. pants – 2. punkts – aa apakšpunkts (jauns)

Komisijas ierosinātais teksts

Grozījums

(aa)	vecāku atbildības starpniecības procedūru lietu un lēmumu skaitu;

(1) OV C 77, 28.3.2002., 1. lpp.

(34) Padomes Regula (EK) Nr. 2201/2003 (2003. gada 27. novembris) par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par Regulas (EK) Nr. 1347/2000 atcelšanu (OV L 338, 23.12.2003., 1.lpp.).

(35) Sk. V pielikumu.

(1a) CM/Rec(2012)2, 2012. gada 28. marts.

		ISSN 1977-0952
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		C 458

Izdevums latviešu valodā	Informācija un paziņojumi	61. gadagājums 2018. gada 19. decembris

	I Rezolūcijas, ieteikumi un atzinumi
	REZOLŪCIJAS
	Eiropas Parlaments
	Otrdiena, 2018. gada 16. janvāris
2018/C 458/01	Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvāra rezolūcija par ES makroreģionālo stratēģiju īstenošanu (2017/2040(INI))	2
2018/C 458/02	Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvāra rezolūcija par starptautisko okeānu pārvaldību — okeānu nākotnes veidošanas darbakārtība saistībā ar 2030. gada ilgtspējīgas attīstības mērķiem (2017/2055(INI))	9
2018/C 458/03	Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvāra rezolūcija par sievietēm, dzimumu līdztiesību un klimatisko taisnīgumu (2017/2086(INI))	34
	Ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris
2018/C 458/04	Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra rezolūcija par Nigēriju (2018/2513(RSP))	43
2018/C 458/05	Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra rezolūcija par cilvēktiesību aktīvistu Wu Gan, Xie Yang, Lee Ming-che un Tashi Wangchuk un Tibetas mūka Choekyi lietu (2018/2514(RSP))	47
2018/C 458/06	Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra rezolūcija par Kongo Demokrātisko Republiku (2018/2515(RSP))	52
2018/C 458/07	Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra rezolūcija par jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas īstenošanu dalībvalstīs (2017/2039(INI))	57
2018/C 458/08	Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra rezolūcija par Direktīvas 2005/36/EK īstenošanu attiecībā uz profesionālo pakalpojumu regulējumu un reformas nepieciešamību (2017/2073(INI))	70
	ATZINUMI
	Eiropas Parlaments
	Ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris
2018/C 458/09	Eiropas Parlamenta lēmums par iebildumu neizteikšanu pret projektu Komisijas regulai, ar kuru groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru (D054274-02 – 2017/3013(RPS))	76

Saturs		Lappuse

	EIROPAS PARLAMENTS 2017.–2018. GADA SESIJA 2018. gada 15.–18. janvāra sēdes Šīs sesijas sēžu protokoli ir publicēti OV C 207, 14.6.2018 . PIEŅEMTIE TEKSTI	1

	III Sagatavošanā esoši tiesību akti
	EIROPAS PARLAMENTS
	Otrdiena, 2018. gada 16. janvāris
2018/C 458/10	Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvārī a pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kas piemērojami Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā (COM(2017)0128 – C8-0121/2017 – 2017/0056(COD))	78
2018/C 458/11	Eiropas Parlamenta 2018. gada 16. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 un (ES) Nr. 1380/2013 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (COM(2016)0134 – C8-0117/2016 – 2016/0074(COD))	87
	Trešdiena, 2018. gada 17. janvāris
2018/C 458/12	Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido Savienības režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības, tehniskās palīdzības un tranzīta kontrolei (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0616 – C8-0393/2016 – 2016/0295(COD))	187
2018/C 458/13	Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvāra lēmums par priekšlikumu iecelt Eva Lindström par Revīzijas palātas locekli (C8-0401/2017 – 2017/0819(NLE))	224
2018/C 458/14	Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvāra lēmums par priekšlikumu iecelt Tony James Murphy par Revīzijas palātas locekli (C8-0402/2017 – 2017/0820(NLE))	225
2018/C 458/15	Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par atjaunojamo energoresursu enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0767 – C8-0500/2016 – 2016/0382(COD))	226
2018/C 458/16	Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES par energoefektivitāti (COM(2016)0761 – C8-0498/2016 – 2016/0376(COD))	341
2018/C 458/17	Eiropas Parlamenta 2018. gada 17. janvārī pieņemtie grozījumi priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par Enerģētikas savienības pārvaldību un ar ko groza Direktīvu 94/22/EK, Direktīvu 98/70/EK, Direktīvu 2009/31/EK, Regulu (EK) Nr. 663/2009, Regulu (EK) Nr. 715/2009, Direktīvu 2009/73/EK, Padomes Direktīvu 2009/119/EK, Direktīvu 2010/31/ES, Direktīvu 2012/27/ES, Direktīvu 2013/30/ES un Padomes Direktīvu (ES) 2015/652 un atceļ Regulu (ES) Nr. 525/2013 (COM(2016)0759 – C8-0497/2016 – 2016/0375(COD))	391
	Ceturtdiena, 2018. gada 18. janvāris
2018/C 458/18	Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra normatīvā rezolūcija par projektu Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Marrākešas līgumu, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (12629/2017 – C8-0375/2017 – 2014/0297(NLE))	498
2018/C 458/19	Eiropas Parlamenta 2018. gada 18. janvāra normatīvā rezolūcija par priekšlikumu Padomes regulai par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un bērnu starptautisko nolaupīšanu (pārstrādāta redakcija) (COM(2016)0411 – C8-0322/2016 – 2016/0190(CNS))	499

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju zvejošanu Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā.	Ar šo regulu nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus attiecībā uz transzonālu sugu zivju krājumu zvejošanu Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (SPRFMO) konvencijas apgabalā.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā. Ja tas nav praktiski iespējams, kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.	6. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā. Ja tas nav praktiski iespējams un ja bioloģiskie atkritumi jāizsviež darbības drošības apsvērumu dēļ , kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.	4. Ja iespējams, Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts izsviest zivju atkritumus zvejas rīku iemešanas un pacelšanas laikā.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Savienības zvejas kuģi pārstrādā zivju atkritumus zivju miltos un patur uz kuģa visus atkritummateriālus; vienīgie pieļaujamie izsviedumi ir šķidrumi / pārstrādes ūdens. Ja tas nav praktiski iespējams, zvejas kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.	5. Ja tas ir iespējami un lietderīgi, Savienības zvejas kuģi pārstrādā zivju atkritumus zivju miltos un patur uz kuģa visus atkritummateriālus; vienīgie pieļaujamie izsviedumi ir šķidrumi / pārstrādes ūdens. Ja tas nav praktiski iespējams, zvejas kuģi atkritumus uzkrāj un izsviež reizi divās stundās vai retāk.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
6. Zvejas rīkus pēc katras zvejas darbības tīra, lai izņemtu iepinušās zivis un grunts materiālus un tādējādi mazinātu iespēju, ka zvejas rīku izmantošanas laikā tiem pietuvosies putni.	6. Ja iespējams, zvejas rīkus pēc katras zvejas darbības tīra, lai izņemtu iepinušās zivis un grunts materiālus un tādējādi mazinātu iespēju, ka zvejas rīku izmantošanas laikā tiem pietuvosies putni.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
	II a nodaļa
	Žaunu tīkli

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
5. Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti SPRFMO kuģu reģistrā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās attiecībā uz SPRFMO konvencijas apgabalā iegūtām zivīm .	5. Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta Savienības zvejas kuģiem, kas nav iekļauti SPRFMO kuģu reģistrā, nav atļauts iesaistīties zvejas darbībās attiecībā uz SPRFMO pārziņā esošajām sugām konvencijas apgabalā.

Komisijas ierosinātais teksts	Grozījums
4. Šo pantu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 3. un 4. punktu.	4. Šā panta piemērošana neskar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 21. un 22. pantu un Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 3. un 4. punktu.