Iebildumu necelšana pret paziņoto koncentrāciju

(Lieta M.9123 – ADM/Neovia)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 457/01)

Komisija 2018. gada 12. decembrī nolēma neiebilst pret iepriekš minēto paziņoto koncentrāciju un atzīt to par saderīgu ar iekšējo tirgu. Šis lēmums pamatots ar Padomes Regulas (EK) Nr. 139/2004 (1) 6. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Pilns lēmuma teksts ir pieejams tikai angļu valodā, un to publicēs pēc tam, kad no teksta būs izņemta visa komercnoslēpumus saturošā informācija. Lēmums būs pieejams:

—	Komisijas konkurences tīmekļa vietnes uzņēmumu apvienošanās sadaļā (http://ec.europa.eu/competition/mergers/cases/). Šajā tīmekļa vietnē ir pieejamas dažādas individuālo apvienošanās lēmumu meklēšanas iespējas, tostarp meklēšana pēc sabiedrības nosaukuma, lietas numura, datuma un nozaru kodiem,

—	elektroniskā veidā EUR-Lex tīmekļa vietnē (http://eur-lex.europa.eu/homepage.html?locale=lv) ar dokumenta numuru 32018M9123. EUR-Lex piedāvā tiešsaistes piekļuvi Eiropas Savienības tiesību aktiem.

---

(1)  OV L 24, 29.1.2004., 1. lpp.

Padomes secinājumi par Eiropas satura stiprināšanu digitālajā ekonomikā

(2018/C 457/02)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

atgādinot par šā jautājuma politisko kontekstu, kā izklāstīts pielikumā (1),

ATZĪST, KA:

1.

satura producēšanas un satura izplatīšanas nozares, kas ietver plašsaziņas līdzekļu saturu un darbus (ar audiovizuālu, drukātu un tiešsaistes saturu), kā arī citas kultūras un radošās nozares ir būtiski Eiropas sociālās un ekonomiskās attīstības pīlāri. Eiropas satura kvalitāte un dažādība ir neatņemama Eiropas identitātes un būtiska demokrātijas un sociālās iekļaušanas, kā arī dinamisku un konkurētspējīgu Eiropas plašsaziņas līdzekļu un kultūras un radošo nozaru sastāvdaļa. Šīs nozares arī vispārēji pastiprina Eiropas maigo varu. Ņemot vērā to plašāko ietekmi, tās sekmē inovāciju, radošumu un labklājību citās jomās;

2.

digitālās un tiešsaistes tehnoloģijas – tā ir milzu iespēja veidot jaunu Eiropas radošuma laikmetu. Tāpat tās dod iespēju plašāk piekļūt Eiropas kultūras saturam un saglabāt, popularizēt un izplatīt Eiropas kultūras mantojumu, piemēram, izmantojot virtuālo realitāti. Digitālās tehnoloģijas rada iespējas visiem dalībniekiem apgūt jaunas prasmes un zināšanas, attīstīt jaunus pakalpojumus, produktus un tirgus un sasniegt jaunas auditorijas. Tiešsaistes platformas, jo īpaši sociālie mediji un video koplietošanas platformas, ļauj neskaitāmiem lietotājiem Eiropas Savienībā un visā pasaulē piekļūt plašai satura daudzveidībai, it sevišķi trešo personu saturam;

3.

vienlaikus digitālo un tiešsaistes tehnoloģiju izmantošana rada izaicinājumus Eiropas satura producēšanas un satura izplatīšanas nozarēm kopumā. Visiem dalībniekiem ir jāpielāgo savas uzņēmējdarbības stratēģijas, jāattīsta jaunas prasmes, jāpaplašina zināšanas, jāpārdomā sava organizatoriskā struktūra un jāizvērtē savi finansēšanas un producēšanas/izplatīšanas modeļi. Datu pastiprināta lietošana arvien vairāk ietekmē vērtības veidošanas ķēdes visos līmeņos. Šiem procesiem ir arī neatsverama ietekme uz to, ko sagaida lietotāji un kāda ir to uzvedība;

4.

digitalizācijas gaitu būtiski ir ietekmējušas globālas tiešsaistes platformas. Jo īpaši – minēto tiešsaistes platformu algoritmos balstītie uzņēmējdarbības modeļi, kas piedāvā kultūras un radošo saturu, tostarp plašsaziņas līdzekļu saturu, un kuru pamatā ir personalizēta satura izplatīšana un uz lietotājiem mērķtiecīgi vērstas reklāmas, ir raisījuši jautājumus par pārredzamību, dezinformāciju, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, nodokļu uzlikšanu, satura veidotāju atalgojumu, privātuma aizsardzību un satura un kultūru daudzveidības sekmēšanu;

5.

ir lietderīgi uzsvērt šādas politiskās prioritātes, kas ir Eiropas Savienības darbakārtībā: A. sekmēt daudzveidību, pamanāmību un inovāciju B. izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus C. vairot uzticēšanos informācijai un avotiem D. uzlabot prasmes un kompetences;

6.

ņemot vērā iepriekš minētās norises un paturot prātā iedzīvotāju intereses, Padomei ir jāreaģē visaptverošā veidā, neskarot sarunas, kas notiek par leģislatīvo aktu priekšlikumiem un par nākamo daudzgadu finanšu shēmu;

A.   Sekmēt daudzveidību, pamanāmību un inovāciju

UZSVER, KA:

7.

plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir nozīmīgs, lai nodrošinātu to, ka iedzīvotājiem ir piekļuve plašam informācijas un viedokļu klāstam. Plašsaziņas līdzekļu nozares dalībnieku pārrobežu sadarbība var palīdzēt sasniegt kritisko masu un nodrošināt plašāku mērķauditoriju. Savukārt satura producēšanas un satura izplatīšanas nozaru pārmērīga koncentrācija var apdraudēt iedzīvotāju piekļuvi plašam satura klāstam;

8.

digitālām tehnoloģijām piemīt potenciāls atvieglot pārrobežu piekļuvi lingvistiski daudzveidīgiem plašsaziņas līdzekļiem un kultūras un radošajam saturam Eiropā un plašākā areālā, piemēram, izmantojot tulkošanu vai subtitrēšanu. Eiropā plašsaziņas līdzekļu un kultūras nozaru jomā aktīvas platformas var dot būtisku ieguldījumu, proti, tās var vai nu sniegt piekļuvi Eiropas saturam vai pašas nodrošināt saturu, vai arī radīt jaunu Eiropas saturu;

9.

pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas (AVMPD) mērķis ir vēl vairāk sekmēt Eiropas audiovizuālā satura popularizēšanu, jo īpaši ieviešot prasības par Eiropas darbu īpatsvaru katalogos pēc pieprasījuma un par šādu darbu uzskatāmību pakalpojumos pēc pieprasījuma. AVMPD mērķus sekmē programmas “Radošā Eiropa” apakšprogramma “Media”, atbalstot nenacionālo audiovizuālo darbu apriti un popularizāciju visā Eiropā;

10.

satura producēšanas un satura izplatīšanas nozaru digitalizācijā būtiska nozīme var būt atbilstošiem valstu un ES atbalsta instrumentiem;

11.

satura producēšanas nozarēm ir jābūt iekļaujošām un jāpiedāvā dažādu viedokļu un perspektīvu klāsts, lai sekmētu Eiropas plašsaziņas līdzekļu, kultūras un radošā satura pamanāmību un sasniegtu plašāku auditoriju;

12.

sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu organizācijām ir jāuztur augsts un stabils žurnālistikas standartu un investīciju līmenis kvalitatīvā Eiropas saturā, un tām ir jāturpina meklēt inovatīvus veidus, lai šo saturu darītu pieejamu sabiedrībai;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU TO ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS:

13.

mudināt, ka tiek veidotas konkurētspējīgas Eiropas platformas, kas ļauj piekļūt Eiropas saturam, un sekmēt Eiropas filmu tiešsaistes direktorija izveidi un izmantojumu;

14.

attiecīgi sekmēt un atbalstīt iniciatīvas un neinvazīvus rīkus, ar ko stimulē to, ka var pēc iespējas visplašāk atklāt Eiropas satura un darbu klāstu un piekļūt tam, tostarp attiecībā uz mazu valstu saturu un saturu mazāk lietotās valodās, kā arī vispārēji nozīmīgu saturu;

15.

attiecīgā gadījumā un, ja iespējams, sekmēt sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu un privāto plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzēju sadarbību, kas Eiropas dalībniekiem ļautu labāk konkurēt ar globāliem spēlētājiem un nodrošinātu Eiropas satura producēšanu un piekļuvi tam tiešsaistē;

16.

atzīt, ka tiešsaistes platformām – līdzīgi kā visiem pārējiem dalībniekiem – ir jārīkojas atbilstoši to tirgus sektoru noteikumiem un normām, kuros tās sniedz savus pakalpojumus;

17.

turpināt atbalstīt satura producēšanas un satura izplatīšanas nozaru piekļuvi finanšu līdzekļiem un atzīt kopražošanas nozīmi. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dinamiskas Eiropas satura nozares attīstību varētu sekmēt ar kombinētu sistēmu, kurā ietilptu valdības iniciatīvas, privāti finansēšanas avoti (piem., riska kapitāls, kolektīvā finansēšana) un publiskais finansējums;

18.

veicināt inovatīvas pieejas auditorijas piesaistīšanas jomā un vairot informētību par to, cik nozīmīgi ir datu vākšanu un apstrādi veikt uzticamā veidā, jo īpaši ievērojot ES tiesību aktus par datu aizsardzību un privātumu, – lai tādējādi labāk varētu izprast mērķgrupu vajadzības un gaidas un lai bagātinātu radīšanas procesu;

19.

satura producēšanas nozarē vairot sociālo daudzveidību un uzlabot dzimumu līdztiesību attiecībā uz nodarbinātību, taisnīgu atalgojumu un pamanāmību un rosināt neatkarīgu pētniecību, tostarp regulāro salīdzināmu datu apkopošanu par radīšanas, producēšanas un izplatīšanas procesā iesaistīto sieviešu īpatsvaru;

AICINA KOMISIJU:

20.

turpināt atbalstīt un regulāri izvērtēt neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu plurālisma uzraudzības instrumentu, ar ko Eiropas Savienībā izvērtē plašsaziņas līdzekļu plurālisma apdraudējumus digitālā vidē;

21.

analizēt tiešsaistes uzņēmējdarbības modeļu arvien pieaugošo nozīmi satura producēšanā un izplatīšanā un šo modeļu ietekmi uz plašsaziņas līdzekļu plurālismu;

B.   Izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus

UZSVER, KA:

22.

lai reaģētu uz izaicinājumiem, kas rodas ekonomikas digitālās pārveides rezultātā, nodokļu sistēmai būtu jānodrošina, ka visi uzņēmumi godīgi maksā savu nodokļu daļu un ka pastāv vienlīdzīgi konkurences apstākļi;

23.

notiek diskusijas un pārdomu procesi par to, kā apmierināt tās vajadzības, kas būs digitālo mediju un kultūras un radošā satura nākotnes ekosistēmai, tostarp patērētāju vajadzības. Jo īpaši tas attiecas uz tiešsaistes tirgu atbilstošo definīciju un tādu jaunu potenciāli nozīmīgu konkurētspējas faktoru apsvēršanu kā lielie dati, algoritmi un mākslīgais intelekts;

24.

pārskatītās Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvas darbības joma ir paplašināta, lai nodrošinātu to, ka arī video koplietošanas platformu izplatītajam audiovizuālajam saturam tiek piemēroti kvalitatīvi noteikumi par reklāmām, nepilngadīgo aizsardzību no kaitīga satura un sabiedrības aizsardzību no naida runas un satura, kas tiek kvalificēts kā noziedzīgs nodarījums;

25.

satura producēšanas nozarei ir vajadzīga salīdzināma statistika un datu analīze;

26.

pastāv virkne dažādu tiešsaistes platformu, kas piedāvā daudz funkciju un pakalpojumu. Dažas platformas apkopo informāciju un ļauj veikt meklēšanu, citas – dod piekļuvi, mitina un indeksē saturu un pakalpojumus, ko ir izveidojušas un/vai ko piedāvā trešās personas, vēl citas – sekmē preču un pakalpojumu (tostarp audiovizuālo pakalpojumu) pārdošanu. Tās var veikt vairākas funkcijas paralēli un var arī saturu virknēt pēc prioritātes vai citādi ietekmēt piekļuvi tam un tā pamanāmību;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU TO ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS:

27.

atzīt, cik nozīmīgas ir Padomē notiekošās diskusijas par nodokļu uzlikšanu digitālajā ekonomikā;

28.

sekmēt taisnīgumu, nodrošinot to, ka tiešsaistes platformas ir pārredzamas tajā, kas attiecas uz to noteikumiem, informāciju par sniegumu attiecībā uz to izplatītajiem darbiem, to kataloģizēšanas parametriem, satura virknēšanas praksi un to pakalpojumos iegultās reklamēšanas praksi, – nepārkāpjot komercnoslēpumu;

29.

veicināt taisnīgu atlīdzību visā digitālajā vērtības ķēdē;

30.

turpināt strādāt, lai izveidotu apstākļus, kuros Eiropas satura veidotāji, tostarp kultūras un plašsaziņas līdzekļu profesionāļi, varētu gūtu labumu no digitālās ekonomikas radītajām iespējām.

AICINA KOMISIJU:

31.

turpināt centienus nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas satura nozarēs, kurās aktīvi darbojas tiešsaistes platformas, ņemot vērā specifiskos platformu apmērus un veidus;

32.

ņemot vērā norises digitālo mediju un kultūras un radošā satura ekosistēmā, apsvērt to, kā izvairīties no jebkādiem konkurenci kropļojošiem apstākļiem;

33.

kopīgi ar dalībvalstīm turpināt pārdomas par to, kā nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz tiešsaistes platformu darbību digitālo mediju un kultūras un radošā satura ekosistēmā, cita starpā ņemot vērā Elektroniskās tirdzniecības direktīvu;

C.   Vairot uzticēšanos informācijai un avotiem

UZSVER, KA:

34.

ņemot vērā sadrumstaloto informatīvo telpu un apdraudējumus valstu drošībai, profesionālie plašsaziņas līdzekļi spēlē izšķirošu lomu informācijas producēšanā, izplatīšanā un pārbaudīšanā un tādējādi tie ir publiskā diskursa neatņemama sastāvdaļa. Šajā sakarā demokrātijas, plurālisma, sociālās kohēzijas un kultūru un valodu daudzveidības saglabāšanā vitāli svarīga loma joprojām ir neatkarīgiem sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Turklāt daudzi privāto plašsaziņas līdzekļu dalībnieki izplata saturu, kas ir arī sabiedriski nozīmīgs. Šajā sakarā Padome uzsver, cik svarīga ir iedzīvotāju medijpratība un spēja kritiski izvērtēt avotus, un pieņem zināšanai Komisijas paziņojumu par dezinformāciju;

35.

plašsaziņas līdzekļu plurālisms, kas ir atkarīgs no to īpašnieku dažādības un satura daudzveidības, kā arī no neatkarīgas žurnālistikas, ir izšķirīgi svarīgs, lai stātos pretī dezinformācijas izplatīšanai un nodrošinātu to, ka Eiropas iedzīvotāji ir labi informēti. Sadarbībai un aliansēm šajās nozarēs var būt pozitīva ietekme globālā kontekstā uz to dalībniekiem ekonomiskās ilgtspējas un konkurētspējas ziņā;

36.

saturs arvien vairāk tiek izplatīts, izmantojot tiešsaistes platformas, un Padome pieņem zināšanai Komisijas centienus apkarot nelegālu saturu tiešsaistē un nelegālu satura izplatīšanu;

37.

droši žurnālistu darba apstākļi ir nozīmīgi izmaiņu panākšanai plašsaziņas līdzekļu vidē, lai nodrošinātu profesionālu un neatkarīgu žurnālistiku;

38.

trauksmes cēlēji, pildot savu sabiedriskā uzrauga lomu, sniedz nozīmīgu ieguldījumu, lai žurnālistu un neatkarīgās preses darbu padarītu iespējamu;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU TO ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS:

39.

stiprināt Eiropas plašsaziņas līdzekļu ekosistēmu, lai nodrošinātu profesionālās žurnālistikas ilgtspējīgu darbību un pamanāmību, kas ir veids, kādā tiek pavērtas iespējas iedzīvotājiem, aizsargāta demokrātija un efektīvi apkarota dezinformācijas izplatība;

40.

nodrošināt žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu dalībnieku, kā arī to avotu, efektīvu aizsardzību, cita starpā, pētnieciskās žurnālistikas jomā;

41.

sekmēt profesionālo žurnālistiku visās dalībvalstīs un stimulēt pārrobežu žurnālistiku, izmantojot prasmju attīstību, apmācību un jaunu žurnālistikas tehnoloģiju izstrādi;

42.

sekmēt neatkarīgo žurnālistiku un aizsargāt žurnālistus no neatļautas ietekmēšanas;

43.

sekmēt satura legālu izplatīšanu un apzināties, cik svarīgi ir samazināt radošā satura nelegālu izplatīšanu un neatļautu izmantošanu;

44.

paplašinot publiskās pārvaldes pārredzamību un plašsaziņas līdzekļu brīvību un dodot iespēju iedzīvotājiem baudīt vārda brīvību, nodrošināt plašāku piekļuvi informācijai un brīvu informācijas apriti, kas nāk par labu plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrībai;

AICINA KOMISIJU:

45.

turpināt atbalstīt projektus, kas uzrauga plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu un nodrošina juridisku un praktisku palīdzību apdraudētiem žurnālistiem un mediju praktiķiem;

46.

turpināt regulāro pārraudzību attiecībā uz Prakses kodeksu dezinformācijas jomā un informēt dalībvalstis par kodeksa īstenošanas ietekmi, jo īpaši ņemot vērā gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas 2019. gadā;

47.

palielināt valsts atbalsta pārredzamību un prognozējamību saistībā ar digitālo mediju un kultūras un radošā satura ekosistēmu un darīt pieejamu lietotājdraudzīgu tiešsaistes reģistru, kurā ir atsauces uz piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem un attiecīgo judikatūru;

D.   Uzlabot prasmes un kompetences

UZSVER, KA:

48.

jaunas attīstības tendences rada vajadzību pēc jaunām spējām. Medijpratība ir izšķirošs faktors gan attiecībā uz lietotājiem, gan satura veidotājiem. Vienlaikus satura nozares profesionāļu rīcībā ir jābūt radošu, digitālu un uzņēmējdarbības prasmju kopumam, kas viņiem ļaus optimāli izmantot vairumu pieejamo un izstrādes stadijā esošo tehnoloģiju;

AICINA DALĪBVALSTIS UN KOMISIJU TO ATTIECĪGAJĀS KOMPETENCES JOMĀS:

49.

sekmēt un atbalstīt medijpratību un digitālo pratību, lai vēl vairāk veicinātu iedzīvotāju spēju kritiski izvērtēt izplatīto vai popularizēto plašsaziņas līdzekļu saturu un stimulētu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu turpmāku apmācību medijpratības un digitālās pratības jautājumos;

50.

pielāgot apmācības, kompetences un popularizēšanas programmas, lai tās ciešāk pieskaņotu gan veco, gan jauno plašsaziņas līdzekļu un tehnoloģiju izmantošanai, piemēram, attiecībā uz kvalitatīvas žurnālistikas principiem, vizuālo pratību, mākslīgo intelektu, blokķēdes tehnoloģijām, virtuālo realitāti un datu analīzi. Apstākļu nodrošināšana kvalitatīvai plašsaziņas līdzekļu pētniecībai un žurnālistikas izglītībai ir būtisks faktors kvalitatīvas Eiropas plašsaziņas līdzekļu telpas ilgtspējīgā uzturēšanā;

51.

iedibināt strukturētu dialogu starp studentiem, akadēmiskajām aprindām un nozari, lai satura producēšanas nozarēs sekmētu inovāciju, un mērķtiecīgi novirzīt radošuma un kultūru daudzveidības potenciālu inovācijas vajadzībām.

AICINA KOMISIJU:

52.

uzlabot medijpratību, atbalstot izglītības iniciatīvas, kas vērstas gan uz studentiem, gan profesionāliem pedagogiem un citiem profesionāļiem, piemēram, bibliotekāriem un žurnālistiem, kā arī pilsoniskajā sabiedrībā izvēršot mērķtiecīgas informētības vairošanas kampaņas.

---

(1)  Pielikumā uzskaitīti ar attiecīgo tematiku saistītie atbilstīgie dokumenti (Eiropas Komisijas paziņojumi, leģislatīvie akti, Padomes secinājumi, utt.).

Euro maiņas kurss (1)

2018. gada 18. decembris

(2018/C 457/03)

1 euro =

	Valūta	Maiņas kurss
USD	ASV dolārs	1,1377
JPY	Japānas jena	127,86
DKK	Dānijas krona	7,4675
GBP	Lielbritānijas mārciņa	0,89715
SEK	Zviedrijas krona	10,2760
CHF	Šveices franks	1,1281
ISK	Islandes krona	139,00
NOK	Norvēģijas krona	9,8835
BGN	Bulgārijas leva	1,9558
CZK	Čehijas krona	25,753
HUF	Ungārijas forints	323,11
PLN	Polijas zlots	4,2848
RON	Rumānijas leja	4,6467
TRY	Turcijas lira	6,0782
AUD	Austrālijas dolārs	1,5810
CAD	Kanādas dolārs	1,5249
HKD	Hongkongas dolārs	8,8976
NZD	Jaunzēlandes dolārs	1,6556
SGD	Singapūras dolārs	1,5590
KRW	Dienvidkorejas vona	1 284,35
ZAR	Dienvidāfrikas rands	16,3106
CNY	Ķīnas juaņa renminbi	7,8455
HRK	Horvātijas kuna	7,4048
IDR	Indonēzijas rūpija	16 472,76
MYR	Malaizijas ringits	4,7579
PHP	Filipīnu peso	60,390
RUB	Krievijas rublis	76,1678
THB	Taizemes bāts	37,277
BRL	Brazīlijas reāls	4,4366
MXN	Meksikas peso	22,8293
INR	Indijas rūpija	80,2530

---

(1)  Datu avots: atsauces maiņas kursu publicējusi ECB.

Komisijas paziņojums par darbības termiņa pagarinājumu attiecībā uz Komisijas paziņojumu dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai

(2018/C 457/04)

I.   Ievads

Darbības termiņa pagarinājums attiecībā uz Komisijas paziņojumu dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai

1.

Saskaņā ar Komisijas paziņojumu dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (1) (“Paziņojums”), konkrēti – tā 40. punktu, Paziņojums ir piemērojams līdz 2018. gada 31. decembrim.

Īstermiņa eksporta kredīta risku nododamība attiecībā uz Grieķiju

2.

Paziņojuma 13. punktā paredzēts, ka valsts apdrošinātāji (2) nedrīkst sniegt īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanu nododamiem riskiem. Nododamie riski 9. punktā ir definēti kā komercriski un politiskie riski, kuriem maksimālais riska periods nepārsniedz divus gadus un kuri ir attiecināmi uz valsts un privātiem pircējiem valstīs, kas norādītas minētā paziņojuma pielikumā.

3.

Tā kā trūkst apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas kapacitātes attiecībā uz eksportu uz Grieķiju, Komisija 2013. gadā izdarīja grozījumus Paziņojumā, uz laiku izņemot Grieķiju no to valstu saraksta, kurās riski uzskatāmi par nododamiem. Minētā grozījuma darbības termiņš ir pagarināts vairākas reizes (3). Pēdējā pagarinājuma termiņš ir 2018. gada 31. decembris.

4.

Līdz ar to no 2019. gada 1. janvāra Grieķija tiktu atkal uzskatīta par valsti, kurā pastāv nododami riski, jo visas ES dalībvalstis ir iekļautas nododamo risku valstu sarakstā, kas norādīts Paziņojuma pielikumā.

5.

Saskaņā ar Paziņojuma 36. punktu Komisija vairākus mēnešus pirms pēdējā grozījuma termiņa beigām sāka pārskatīt eksporta uz Grieķiju apdrošināšanas un pārapdrošināšanas kapacitāti, lai noteiktu, vai esošie tirgus apstākļi attaisno Grieķijas atgriešanu nododamo risku valstu sarakstā no 2019. gada 1. janvāra vai arī tirgus kapacitāte joprojām ir nepietiekama, lai segtu visus ekonomiski pamatotos riskus, un tāpēc ir nepieciešams pagarinājums.

II.   Novērtējums

Paziņojuma darbības termiņa pagarinājums

6.

Ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt nepārtrauktību un juridisko noteiktību īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai valsts atbalsta jomā, tiek uzskatīts, ka būtu lietderīgi Paziņojumu piemērot līdz 2020. gada 31. decembrim. Tādējādi tā darbības termiņš tiks saskaņots ar vairumu to valsts atbalsta pamatnostādņu darbības termiņiem, kuras ir pieņemtas saskaņā ar valsts atbalsta modernizācijas programmu.

Īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas nododamība attiecībā uz Grieķiju

7.

Saskaņā ar Paziņojuma 5.2. iedaļu Komisija veica novērtējumu, pamatojoties uz 33. punktā noteiktajiem kritērijiem: privātās kredīta apdrošināšanas kapacitāte, valsts kredītreitings un uzņēmumu reitings (jo īpaši maksātnespējas gadījumi).

8.

Nosakot, vai privāto apdrošinātāju nepietiekamā kapacitāte, lai segtu visus ekonomiski pamatotos riskus, attaisno pagarinājumu Grieķijas pagaidu izslēgšanai no nododamo risku valstu saraksta, Komisija apspriedās ar dalībvalstīm, privātiem kredīta apdrošinātājiem un citām ieinteresētajām pusēm un ievāca no tiem informāciju. Komisija 2018. gada 11. oktobrī publicēja informācijas pieprasījumu par īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas pieejamību eksportam uz Grieķiju (4). Atbilžu iesniegšanas termiņš beidzās 2018. gada 9. novembrī. Komisija saņēma 21 atbildi no dalībvalstīm un divas atbildes no citām ieinteresētajām personām.

9.

Informācija, kas pēc publiskotā informācijas pieprasījuma tika iesniegta Komisijai, liecina, ka privātie eksporta īstermiņa kredītu apdrošinātāji visos tirdzniecības segmentos joprojām ir atturīgi sniegt apdrošināšanas segumu eksportam uz Grieķiju. Tajā pašā laikā valsts apdrošinātāji turpināja fiksēt ievērojamu pieprasījumu pēc kredīta apdrošināšanas eksportam uz Grieķiju, kas apstiprina ierobežoto privātās apdrošināšanas pieejamību. Sešas no dalībvalstīm skaidri lūdza pagarināt termiņu, līdz kuram Grieķija ir izslēgta no nododamo risku valstu saraksta, četras norādīja, ka tās neiebilst pret pagarinājumu, un trīs dalībvalstis uzskatīja, ka riskam saistībā ar eksportu vajadzētu būt nododamam, jo ekonomikas situācija Grieķijā ir uzlabojusies. Daudzi respondenti norādīja uz publisko eksporta kredītu pieprasījumu un privāto apdrošinātāju nevēlēšanos apdrošināt eksporta kredītus attiecībā uz Grieķiju. Viena no ieinteresētajām personām uzskatīja, ka situācija Grieķijā ir uzlabojusies, atbalstot iespēju īstermiņa riskus Grieķijā apdrošināt privāti, bet cita ieinteresētā persona atbalstīja pagarinājumu Grieķijas svītrošanai no nododamo risku valstu saraksta.

10.

Grieķijā ieņēmumus nenesošo aizdevumu skaits ir paaugstināts, neraugoties uz to, ka tas pakāpeniski samazinās. Šie dati izskaidro, kādēļ situācija saistībā ar īstermiņa eksporta kredīta privāto apdrošināšanu līdz šim nav uzlabojusies, jo tas atspoguļo risku, ka Grieķijā esošie uzņēmumi, iespējams, nespēs samaksāt rēķinus. Grieķijā faktiski puse no privātā sektora bruto aizdevumiem ir ieņēmumus nenesošie aizdevumi. Banku sektorā ieņēmumus nenesoši aizdevumi veido aptuveni 44,6 % no bruto aizdevumiem (5), bet ES vidējais rādītājs tajā pašā laikposmā (2018. gada 2. ceturksnī) ir 3,6 %. Tā kā ieņēmumus nenesošo aizdevumu īpatsvars ir tik liels, privātā apdrošināšana tiek uzskatīta par pārāk riskantu. Pastiprināta ieņēmumus nenesošo aizdevumu noregulējuma režīma rezultātā šī statistika pakāpeniski uzlabojas, taču privātais tirgus īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai attiecībā uz Grieķiju vēl neeksistē.

11.

Grieķijas valsts kredītreitingi šobrīd ir B3 (Moody’s), B+ (Standard & Poor’s) un BB- (Fitch). Visi šie reitingi nozīmē, ka uz Grieķiju attiecas spekulatīvā kategorija, un norāda uz būtiskiem riskiem kreditoriem. Kopš 2018. gada augusta Eiropas Centrālā banka vairs nepieņem Grieķijas valsts obligācijas kā nodrošinājumu. Turklāt Eiropas Centrālā banka joprojām neiekļauj šīs obligācijas savā obligāciju pirkšanas programmā.

12.

Grieķijas valsts 10 gadu obligāciju ienesīgums pašlaik (6) ir aptuveni 4,4 %. Kaut arī šis ienesīgums ir ievērojami samazinājies salīdzinājumā ar līmeni pirms gada, tomēr tas vēl aizvien ir augstāks salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm (7).

13.

Grieķijas ekonomikā 2017. gadā atgriezās neliela izaugsme. Grieķijas statistikas biroja 2018. gada oktobrī publiskotie dati liecināja, ka reālais IKP 2017. gadā ir palielinājies par 1,5 % (8). Sagaidāms, ka reālā IKP pieaugums turpinās augt 2018. gadā un 2019. gadā, pieņemot, ka tiks ievērotas reformu saistības un tās tiks īstenotas.

14.

Šādos apstākļos Komisija uzskata, ka privāto apdrošinātāju kapacitāte nav pietiekama, lai segtu visus ekonomiski pamatotos riskus, un nolemj līdz 2019. gada 31. decembrim pagarināt Grieķijas izslēgšanu no nododamo risku valstu saraksta. Šajā gadījumā ir piemērojami Paziņojuma 4.3. iedaļā izklāstītie apdrošināšanas seguma nosacījumi.

Paziņojuma grozījums

15.

Komisija ir nolēmusi turpināt piemērot spēkā esošo Paziņojumu līdz 2020. gada 31. decembrim.

16.

No 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim Komisijas paziņojumam dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai piemēro šādu grozījumu: — pielikumu aizstāj ar šādu: “Valstis, kurās riski ir uzskatāmi par nododamiem Beļģija Kipra Slovākija Bulgārija Latvija Somija Čehija Lietuva Zviedrija Dānija Luksemburga Apvienotā Karaliste Vācija Ungārija Austrālija Igaunija Malta Kanāda Īrija Nīderlande Islande Grieķija (9) Austrija Japāna Spānija Polija Jaunzēlande Francija Portugāle Norvēģija Horvātija Rumānija Šveice Itālija Slovēnija Amerikas Savienotās Valstis”.

---

(1)  Komisijas paziņojums dalībvalstīm par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanai (OV C 392, 19.12.2012., 1. lpp.).

(2)  Paziņojumā valsts apdrošinātājs tiek definēts kā uzņēmums vai cita organizācija, kas sniedz eksporta kredīta apdrošināšanu ar dalībvalsts atbalstu vai tās vārdā, vai dalībvalsts, kas sniedz eksporta kredīta apdrošināšanu.

(3)  2013. gadā (OV C 372, 19.12.2013., 1. lpp.), 2015. gada sākumā (OV C 28, 28.1.2015., 1. lpp.), 2015. gada jūnijā (OV C 215, 1.7.2015., 1. lpp.), 2016. gada jūnijā (OV C 244, 5.7.2016., 1. lpp.), 2017. gada jūnijā (OV C 206, 30.6.2017., 1. lpp.) un jaunākais – 2018. gada jūnijā (OV C 225, 28.6.2018., 1. lpp.).

(4)  http://ec.europa.eu/competition/consultations/2018_stec_greece/index_en.html

(5)  https://www.eba.europa.eu/documents/10180/2385362/EBA+Dashboard+-+Q2+2018.pdf

(6)  2018. gada oktobris.

(7)  Salīdzinājumā ar Vācijas valsts 10 gadu obligāciju ienesīgumu tas nozīmē starpību gandrīz 4 % apmērā.

(8)  http://www.statistics.gr/en/home/

(9)  Grieķija uz laiku līdz 2019. gada 31. decembrim ir svītrota no to valstu saraksta, kurās riski ir uzskatāmi par nododamiem.

Tīkls starp organizācijām, kuru darbības sfēra ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) misijas jomā

(2018/C 457/05)

Regulas (EK) Nr. 178/2002 (1) 36. panta 2. punktā ir minēts, ka “valde pēc izpilddirektora priekšlikuma izstrādā publiski pieejamu sarakstu, kurā iekļauj kompetentās organizācijas, ko izraudzījušās dalībvalstis un kas individuāli vai tīklā var palīdzēt Iestādei īstenot tās misiju”.

Šo sarakstu EFSA valde pirmoreiz izstrādāja 2006. gada 19. decembrī, un kopš tā laika:

i)	pēc EFSA izpilddirektora priekšlikumiem to regulāri atjaunina, ņemot vērā dalībvalstu pārskatus vai priekšlikumus par no jauna norīkotām organizācijām (saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 2230/2004 (2) 2. panta 4. punktu);

ii)	to publisko EFSA tīmekļa vietnē, kur ir pieejams kompetento organizāciju atjaunināts saraksts;

iii)	tas ir pieejams organizācijām, izmantojot meklēšanas rīku saistībā ar 36. pantu, kā arī nodrošina kontaktinformāciju un ziņas par organizāciju īpašām kompetenču jomām.

Attiecīgā informācija ir pieejama šādās EFSA tīmekļa vietnes saitēs:

i)	jaunākie grozījumi kompetento organizāciju sarakstā, ko EFSA valde veica [12.12.2018.]: [http://www.efsa.europa.eu/en/events/event/181212];

ii)	kompetento organizāciju aktuālais saraksts: http://www.efsa.europa.eu/sites/default/files/assets/art36listg.pdf;

iii)	meklēšanas rīks saistībā ar 36. pantu: http://www.efsa.europa.eu/art36/search

EFSA regulāri atjaunina šo paziņojumu, jo īpaši attiecībā uz tīmekļa vietņu saitēm.

Lai saņemtu sīkāku informāciju, rakstiet uz Cooperation.Article36@efsa.europa.eu.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regula (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(2)  Komisijas 2004. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 2230/2004 par Regulas (EK) Nr. 178/2002 izpildes kārtību attiecībā uz organizāciju tīklu, kas darbojas jomās, kas ietilpst Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes kompetencē (OV L 379, 24.12.2004., 64. lpp.), ar jaunākajiem grozījumiem.

Komisijas informatīvais paziņojums saskaņā ar 16. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1008/2008 par kopīgiem noteikumiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu sniegšanai Kopienā

Sabiedrisko pakalpojumu saistības attiecībā uz regulāro gaisa satiksmi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2018/C 457/06)

Dalībvalsts	Itālija
Maršruti, uz ko attiecas šīs saistības	Algēro–Roma Fjumičīno un Roma Fjumičīno–Algēro Algēro–Milāna Linate un Milāna Linate–Algēro Kaljāri–Roma Fjumičīno un Roma Fjumičīno–Kaljāri Kaljāri– Milāna Linate un Milāna Linate–Kaljāri Olbija–Roma Fjumičīno un Roma Fjumičīno–Olbija Olbija– Milāna Linate un Milāna Linate–Olbija
Jaunais datums, kurā stājas spēkā sabiedrisko pakalpojumu saistības	2019. gada 17. aprīlis
Adrese, kurā var saņemt sabiedrisko pakalpojumu saistību tekstu un jebkādu citu saistīto informāciju un/vai dokumentus	Atsauce uz publikāciju: OV C 314, 2018. gada 6. septembrī, 10. lpp. Kontaktadrese sīkākas informācijas saņemšanai: Ministero delle Infrastrutture e dei trasporti Direzione generale per gli aeroporti ed il trasporto aereo Tālr. +39 0641583681/3683 E-pasts: segreteria_dgata@pec.mit.gov.it Tīmekļvietne: http://www.mit.gov.it. Regione Autonoma della Sardegna Assessorato dei trasporti Direzione Generale dei Trasporti Servizio per il trasporto marittimo e aereo e della continuità territoriale Tālr. +39 0706067331 Fakss +39 0706067309 Tīmekļvietne: http://www.regione.sardegna.it E-pasts : trasporti@pec.regione.sardegna.it trasporti@regione.sardegna.it trasp.osp@regione.sardegna.it

Paziņojums, ar ko pagarina termiņu aizsardzības izmeklēšanai attiecībā uz konkrētu tērauda ražojumu importu

(2018/C 457/07)

Komisija 2018. gada 26. martā (1) sāka aizsardzības izmeklēšanu attiecībā uz konkrētiem tērauda ražojumiem.

Saskaņā ar 6. panta 3. punktu Regulā (ES) 2015/478 par kopīgiem importa noteikumiem (2) un 4. panta 3. punktu Regulā (ES) 2015/755 (3) šādu izmeklēšanu pabeidz ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc izmeklēšanas sākuma. Ārkārtas apstākļos minēto termiņu var pagarināt par ne vairāk kā diviem mēnešiem. Tādā gadījumā Komisija publicē paziņojumu, kurā dara zināmu pagarinājuma ilgumu un īsi min tā iemeslus.

Komisija ar šo attiecīgi paziņo, ka izmeklēšana tiks pagarināta par ne vairāk kā diviem mēnešiem šādu iemeslu dēļ.

Izmeklēšanas tvērums, proti, ražojumu klāsts (28 ražojumu kategorijas), kā arī ieinteresēto personu skaits (reģistrētas vairāk nekā 800) ir nepieredzēts. Tādēļ izmeklēšana, kurā izskatāms liels ieinteresēto personu sniegtās informācijas apjoms, kā arī veicama sarežģīta juridiskā un ekonomiskā neseno datu analīze, Komisijai uzliek milzīgu administratīvo slogu. Izmeklēšanā aktīvi piedalījās ļoti liels skaits ieinteresēto personu, kas sniedza atbildes uz anketas jautājumiem, rakstiskas piezīmes un/vai piedalījās uzklausīšanā. Tik apjomīgas saņemtās informācijas vākšanai un analīzei bija jāvelta daudz laika un resursu. Turklāt pret konkrētiem tērauda ražojumiem pieņemtie spēkā esošie pagaidu aizsargpasākumi uz laiku nodrošina Savienības ražošanas nozarei vajadzīgo aizsardzību, tā ka pašreizējās izmeklēšanas pagarinājumam nebūtu nelabvēlīgas ietekmes.

Iepriekš izklāstītā situācija tādējādi tiek uzskatīta par ārkārtas apstākļiem, kas Komisijai ļauj pagarināt izmeklēšanas deviņu mēnešu termiņu.

Ja galīgie pasākumi tiks pieņemti, Komisija īstenošanas regulu publicēs vēlākais līdz 2019. gada 1. februārim.

---

(1)  OV C 111, 26.3.2018., 29. lpp.

(2)  OV L 83, 27.3.2015., 16. lpp.

(3)  OV L 123, 19.5.2015., 33. lpp.